Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2024. gada 25. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Sākam Saeimas šī gada 25. aprīļa kārtējo sēdi un sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Valdis Maslovskis un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 572/Lp14). Deputāti lūdz izskatīt likumprojektu kā darba kārtības 3. punktu sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība (Starpsauciens.)... Tā. Deputātiem ir iebildumi? (Dep. J. Viļums: “Jā, ir!”)

Tātad “pret” runāt ir pieteicies deputāts Juris Viļums. Ļoti atvainojos.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis likumprojekts nedrīkst tikt iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā, jo tas acīmredzami ir totāli sasteigts.

Būsim godīgi – tas ir mēģinājums dot vismaz kaut kādu atbildi APVIENOTĀ SARAKSTA pagājušajā piektdienā iesniegtajam un šodien parastajā kārtībā izskatāmajam likumprojektam, bet šis likumprojekts tikai otrdien tika akceptēts valdības sēdē, pēc būtības tad, kad Prezidijs jau bija apstiprinājis šīsdienas sēdes darba kārtību, un pēc būtības tas ir tāds mēģinājums aizlāpīt situāciju.

Kolēģi, šis likumprojekts patiešām ir brāķis, un es jums to īsumā pamatošu.

Anotācijā ir norādīts likumprojekta mērķis: Varakļānu novads tā esošajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim... bet, kolēģi, vai administratīvi teritoriālās reformas rezultātā citi izveidotie novadi patiesi sasniedza toreizējā ministra Pūces formāli izvirzītos mērķus? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir lūgums: cienīsim runātāju! Mazliet, mazliet klusāk!

J. Viļums. Es ar faktiem varu pierādīt, ka nesasniedza. Ministrijas mājaslapā norādīts, ka reforma bija nepieciešama, lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Bet vai pašreiz Varakļānu novadā šie pakalpojumi nav kvalitatīvi, vai tie nav līdzvērtīgi blakus esošajiem novadiem?

Otrs arguments bija, ka ATR palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām. Ja mēs šodien pēc būtības iesāksim procesu par Varakļānu novada likvidēšanu un tā pievienošanu kādam citam novadam, mēs pasliktināsim Varakļānu novada situāciju un līdz ar to palielināsim plaisu starp blakus esošajām pilsētām un Varakļānu novadu.

Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka tas neatbilst likuma anotācijā iekļautajiem kritērijiem par novadu izveidošanu. Kolēģi, likumiem nav anotācijas. Likumprojektiem ir anotācija, katriem grozījumiem ir anotācija, bet likumiem nav anotācijas. Likumprojekta autori droši vien gribēja norādīt uz tiem kritērijiem, kas savulaik (Pūces kunga izstrādātie) bija iekļauti likumprojekta anotācijā, bet pēc tam tie no tās izgaisa, pazuda, to vairs nav, tie vairs nav atrodami likumprojekta anotācijā, arī tajā toreiz, iepriekšējā Saeimā, apstiprinātajā. Līdz ar to mēs šobrīd pamatojamies uz mākoņos esošiem kritērijiem. Kolēģi, es pat teiktu, 14. Saeimai tie nav saistoši.

Pamatojumā, anotācijā, šobrīd ir norādīts, ka iedzīvotāju skaita ziņā Varakļānu novads ir vismazākais novads un tāpēc tas ir jāpievieno kādam citam novadam, bet, ja jūs to izdarīsiet, tad nākamais mazākais novads būs Valkas novads. Ar tādu pašu pamatojumu pēc kāda brīža droši vien atkal nāksiet un teiksiet, ka arī tas ir jālikvidē un jāpievieno kādam citam novadam.

Visbeidzot... anotācijā ir minēts, ka par pamatu ņemta Varakļānu novada pašvaldības organizētā publiskā apspriešana. Likumdevējs, Saeima, likuma pārejas 30. punktā savulaik deva pilnvarojumu Varakļānu novadam šādu aptauju veikt, bet norādīja, ka rezultātiem būs konsultatīvs... rezultāts. Nevar būt tā, ka šos aptaujas datus Saeima ņem kā pamatu likuma pieņemšanai un virzīšanai tālāk.

Tālāk. Anotācijas 4. daļā pie normatīvajiem aktiem, kas tika aplūkoti saistībā ar šo konkrēto piedāvājumu, ir minēti tikai Ministru kabineta noteikumi. Bet, kolēģi, ir jāskata arī Saeimas vēlēšanu likums, ir jāskata Latviešu vēsturisko zemju likums, kurš ir apstiprināts pēc tam, pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas, galu galā ir jāskata arī Satversmes 3. pants, un tieši Latviešu vēsturisko zemju likumā ir detalizēti skaidrots, kas tajā domāts ar Satversmē minēto reģionu jeb kultūrvēsturisko novadu – Latgali.

Kolēģi, es neredzu nekādus jaunus faktus, jaunus argumentus, kāpēc šobrīd Saeimai būtu jālemj par Varakļānu novada likvidēšanu un tā apvienošanu ar Madonas novadu.

Es aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 572/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru prezidente lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un kā pirmo darba kārtības punktu iekļaut tajā paziņojumu par Artura Krišjāņa Kariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs, Jekaterina Drelinga, Viktors Pučka, Amils Saļimovs un Dmitrijs Kovaļenko lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: “Nav!”)... nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtības sadaļa – “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Paziņojums par Artura Krišjāņa Kariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā iepazīstināšu jūs ar komisijas paziņojumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Artura Krišjāņa Kariņa 2024. gada 16. aprīļa iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka tiek atjaunotas Artura Krišjāņa Kariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Viktorija Baire, kuras mandātu Saeima bija apstiprinājusi uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru amata pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par šo darba kārtības punktu mums nav jābalso.

Aicinām Krišjāni Kariņa kungu ieņemt vietu zālē.

___

Nākamā sadaļa – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 572/Lp14) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Sprindžuks... Mainām...

Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums... (Dep. J. Viļums: ““Pret”!”; starpsauciens: ““Pret”!”) “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, šis ir tas pats likumprojekts, par kuru es jau iepriekš jums minēju, bet paturpināšu savu argumentāciju, kāpēc šis likumprojekts, manuprāt, nebūtu atbalstāms un nebūtu nododams komisijai.

Uzreiz teikšu, ka šajā diskusijā par Varakļānu novadu esmu iesaistīts jau piecus gadus un droši vien vēl vairāk. Pēc būtības tas ir mūžīgais jautājums par Varakļāniem, kur tiem būt – pie Vidzemes vai pie Latgales –, un droši vien visas tās diskusijas, kas ir bijušas... un ja jūs tām esat sekojuši, piemēram, Reira kungs noteikti tām ir sekojis... godīgi sakot, tās vienmēr ir vedušas strupceļā.

Es, saīsinot visu savu garo pamatojumu, uzreiz gribu teikt, ka šobrīd es neredzu citu samierniecisku lēmumu, kā saglabāt Varakļānu novadu vismaz līdz 2029. gadam kā atsevišķu pašvaldību. Jo, piemēram... arī pieminētajā anotācijā, kur tiek pamatots šis konkrētais likumprojekts un ir atsauce uz Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija lēmumu, tas ir norādīts nekorekti, jo Satversmes tiesa toreiz nenoteica, ka Varakļānu novads obligāti jāpievieno kādam citam novadam, un nenoteica arī to, ka tas obligāti jāpievieno Madonas novadam. Toreiz arī preses konferences laikā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Laviņa kungs norādīja: “Satversmes tiesa redz, ka risinājumi varētu būt dažādi. Noteikt administratīvās teritorijas ir Saeimas jautājums. Tas ir politisks jautājums. Un Saeimai šajā ziņā ir liela rīcības brīvība, ko Satversmes tiesa respektē. Tādēļ spriedumā nav detalizēti teikts, kā būtu izpildāms tiesas spriedums.” (Citāta beigas.) Laviņš piebilda, ka, īstenojot savu rīcības brīvību, Saeimai ir jāņem vērā Satversme un vispārējie rīcības principi.

Arī likumprojekta anotācijā ir minēts 2019. gadā apstiprinātais Ministru kabineta ziņojums par reformas gaitu. Bet, kolēģi, ir pagājis laiks, toreiz teiktie argumenti pēc būtības ir zaudējuši savu spēku, Varakļānu novads nav bankrotējis, tas turpina pastāvēt, un iedzīvotāji – 74 procenti – arī aptaujā, uz kuru atsaucas VARAM un Ministru kabinets, kā pirmo izvēli izdarīja Varakļānu novada saglabāšanu. (Starpsauciens.)

Ja mēs šo likumprojektu nodosim komisijai (likumprojekts paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam), atkal sāksies šis dzirnavu... gaņģis, kur vieni piedāvās pievienot Madonas novadam, citi argumentēs par Rēzeknes novadu. Sāksies strīdi sociālajos tīklos, pat ģimeņu ietvaros. Dažreiz ir pat tā, ka vienā ģimenē ir strīds, jo vienas mājas galā, guļamistabā, vīram ir Latgale, bet virtuvē sievai ir Vidzeme. Vai tiešām jūs gribat, lai visi šie strīdi sākas atkal? Kam no tā būs labāk – Varakļānu novadam, Rēzeknes novadam? Vai pašam Varakļānu novadam būs labāk? Vai no tā būs labāk Latgales reģionam? Vai jums no tā būs mierīgāk? Ar vienu balsojumu jūs pēc būtības šķelsiet. Jūs radīsiet sabiedrībā pamatu dažādām nevajadzīgām diskusijām.

Tieši šobrīd, kad tik daudz mēs piesaucam ģeopolitiskos apstākļus, kad mums ir jāstiprina cilvēku uzticība vietējai pašvaldībai... jā, valdībai, jā, Saeimai, jā, valstij... jūs piedāvājat bezatbildīgi uzsākt debates par nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu. Kolēģi, es jums teikšu: patiešām – attopieties! Es jūs lūdzu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 572/Lp14) nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Sprindžuka, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Ingmāra Līdakas un Edgara Tavara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 569/Lp14) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Rit jau trešais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas. Kādi bija šīs reformas mērķi? Izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas... kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus par samērīgām izmaksām, pašvaldības spējas nodrošināt autonomo funkciju izpildi. Kas no tā šobrīd darbojas?

Visi statistikas rādītāji šobrīd liecina par pretējo. Reforma nav sasniegusi nospraustos mērķus. Tendences iet pretējā virzienā. Trešā daļa pašvaldību nevar savilkt galus autonomo funkciju izpildei. Ekonomika stagnē, atpalicība no Baltijas valstīm pieaug, mēs esam atpalikuši pat no Rumānijas.

Kāpēc administratīvi teritoriālā reforma neizdevās? Iepriekšējā vara neieklausījās iedzīvotājos, neieklausījās kopienās. Administratīvi teritoriālās reformas gala iznākums ar 36 novadiem un 7 valstspilsētām ir drīzāk politisko darījumu rezultāts, nevis kritērijos un pētījumos balstīts iznākums. Administratīvi teritoriālā reforma šādā izpildījumā ir pretrunā ar Eiropas valstu vērtībām. Pašvaldību administratīvo teritoriju izmaiņas jāveido, konsultējoties ar iedzīvotāju kopienām vai rīkojot vietējos referendumus, ja to nosaka nacionālie likumi.

Es teikšu tā – tas ir noziegums pret demokrātiju, jo iedzīvotāju balss tika samīdīta un apklusināta. Rezultātā zūd ticība, ka iedzīvotāji var ietekmēt valsts lēmumus. Latvijā ir vieni no zemākajiem iedzīvotāju uzticības rādītājiem valdībai – tikai ceturtā daļa iedzīvotāju uzticas valdībai. Rezultātā Latvijas tautsaimniecība stagnē, ekonomiskajā attīstībā atpaliekam ne tikai no Baltijas, bet arī Rumānijas un kandidātvalsts Horvātijas. Iedzīvotāju skaita izmaiņās esam pēdējā vietā no 27 dalībvalstīm.

Kāpēc šobrīd jāgroza administratīvi teritoriālā reforma un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums? Ir jāpilda Satversmes tiesas lēmums par brāķi – Varakļānu statusu. Otrs – ir jāveido skaidrs tiesisks pamatojums valstspilsētu statusam un funkcijām, jāiezīmē valstspilsētu īpašā loma, organizējot valsts institūciju un pašvaldību sadarbību būtiskāko sabiedrības pakalpojumu plānošanā un finansēšanā, piemēram, izglītības tīkls, sabiedriskā transporta tīkls, civilās aizsardzības, sabiedriskās kārtības un ugunsdzēsības tīkls, pasta tīkls. Sadarbības modelis ir jānostiprina arī Reģionālās attīstības likumā, jo šobrīd ATR faktiski nav pabeigta.

Ir izdarīta darba vieglākā daļa – pašvaldības sadzītas aplokos, bet – kas koordinē pašus būtiskākos valsts pakalpojumus, tas nav izdarīts. Mēs gaidīsim 2026. gadu, 2029. gadu, lai vēl vairāk lauki izmirst, lai izveidotos vēl vairāk nomaļu, vai tomēr darām tagad, tūlīt un nekavējoties?

Eiropas vietējo pašvaldību hartas pamatprincipu ievērošana – novadu grozīšanai jānotiek, konsultējoties ar iedzīvotāju kopienām, balstoties uz Latvijas likumos ierakstītiem kritērijiem, piemēram, noteikts iedzīvotāju skaits pašvaldībā, nevis... politiskie darījumi. Jādefinē minimālais iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās, lai katra Latvijas novada pašvaldība nodrošinātu līdzvērtīgus pakalpojumus līdzīgam iedzīvotāju skaitam. Tas nepieciešams, lai veidotu vienādus kritērijus iespējamām novadu robežu izmaiņām tuvākā vai tālākā nākotnē, lai pašvaldību dalīšanās vai apvienošanās balstītos vienādos, likumā ierakstītos kritērijos.

Ko paredz APVIENOTĀ SARAKSTA piedāvātais likumprojekts? Piecu valstspilsētu – Liepājas, Rēzeknes, Jelgavas, Daugavpils un Ventspils – un tām piegulošo novadu sadarbības teritoriju izveidi ar tālāku domu veidot šīs pilsētas un citas valstspilsētas kā vadošās, veidot reģionālo dialogu. Ne jau Ministru prezidentes kabinetā četriem ministriem jātiekas ar pašvaldībām – par izglītības tīklu. Tam ir jābūt regulāram, pastāvīgam darbam, un labākie vadītāji šim darbam varētu būt valstspilsētu mēri.

Otrs mūsu piedāvājums – precizēt sešu novadu sastāvu saskaņā ar iedzīvotāju kopienu aptauju rezultātiem vai novadu domju lēmumiem, kas skar Varakļānus, Babīti, Garkalni, Ikšķili, Ozolniekus un Kandavu.

Sēdes vadītāja. Laiks!

M. Sprindžuks. Aicinu...

Vai var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Nevar.

M. Sprindžuks. Aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA piedāvāto likumprojektu un labot ATR kļūdas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 569/Lp14) nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 41, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores un Ināras Mūrnieces iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, cienītās dāmas, godātie kungi! “Nacionālās apvienības” izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” attiecas uz presi, grāmatām un arī to izplatīšanu. Proti, pirms kāda laika tika ieviesta pazeminātā PVN likme. Ņemot vērā satraukumu un arī finansiālās grūtības, kādās bija mūsu izdevēji, un ņemot vērā, ka mums šobrīd ir jāstiprina, nevis jāvājina informatīvā telpa, tas bija labs instruments, par ko tā laika valdība vienojās, un mēs, “Nacionālā apvienība”, joprojām uzskatām, ka tas ir pareizs un atstājams.

Šis likumprojekts paredz precizēt, kā tiek attiecināta 5 procentu PVN likme, un noteikt, ka tā tiek attiecināta uz preses izdevumiem Eiropas Savienības, OECD un to kandidātvalstu valodās. Proti, Satversmes tiesa jau ir norādījusi uz krievu valodas pašpietiekamību – šobrīd statistika rāda, ka Latvijas lielākais laikraksts, Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts lielākais komerclaikraksts, ir krievu valodā. Uzskatām, ka ar šādu pašpietiekamību vēl īpaša laipnība un stimulēšana uz nodokļu maksātāju rēķina nebūtu vajadzīga. No tās būtu šobrīd jāatsakās. Laikraksts var turpināt darboties pēc komercprincipiem, maksājot kā agrāk – 25 gadus viņi maksāja 21 procenta likmi. Bet 5 procentu PVN likme...

Kas ir nodokļa atvieglojums? Nodokļa atvieglojums ir stimuls. Jautājums: vai mēs kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts vēlamies stimulēt medijus krievu valodā, divkopienu valsti, ja ir Satversmes tiesas lēmums, ka krievu valodas statuss šeit ir pašpietiekams? Mēs uzskatām, ka – nē.

Mums ir jāaiziet prom no postpadomju tradīcijas un jāstiprina sava piederība Eiropai, Eiropas informatīvajai kultūrtelpai. Līdz ar to šis būtu tikai viens no... bet apsverams risinājums, kā to darīt. Un, reaģējot uz pirmo dezinformāciju, kas bija parādījusies publiskajā telpā par to, ka Nacionālā apvienība tagad vēršas pret vienu etnisko grupu un tamlīdzīgi, es gribu atgādināt, ka Latvijā dzīvo aptuveni 150 dažādas etniskās grupas. Tām visām – pilnīgi visām bez izņēmumiem – vienojošā ir valsts valoda. Latvijas pilsoņus nevajadzētu šķirot pēc tautības. Es aicinu to nedarīt un visiem stimulēt un veicināt piederību valsts valodai.

Līdz ar to šis būtu tāds labs eiropeisks žests. Papildus vēlos norādīt, ka, precizējot šo PVN likmes piemērošanu, mēs budžetā iegūtu četrus līdz sešus miljonus eiro gadā, kas šobrīd – ar nospriegotu budžetu un tām problēmām, par ko signalizējusi arī Finanšu ministrija –, domāju, ir virziens, kurā mums visiem kopā būtu jādomā.

Tā ka aicinu atbalstīt – nodot komisijai tālākai vērtēšanai. Starp citu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šim jautājumam jau esam pieskārušies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es aicināšu šo “Nacionālās apvienības” likumprojektu neatbalstīt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šīm izmaiņām nebūs nekāda sakara ar PVN. Tas ir kārtējais naida kurināšanas priekšlikums, piedāvājums... kur nu vēl tālāk – padarīt dārgākas bērnu grāmatas vai mācību grāmatas, teiksim atklāti, krievu valodā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka jūs ar šo likumprojektu kārtējo reizi vēršaties pret krievu valodu.

Ļoti žēl, ka jūs neieklausāties tajā, ko ļoti bieži pēdējā laikā jums mēģina pateikt dažādi pētījumi un aptaujas par to, kā cilvēki rīkojas tad, ja pret viņiem vēršas šādā veidā. Vakar komisijā parādījās informācija, ka jaunieši, kuri dzīvo Latvijā un kuru dzimtā valoda ir krievu valoda... starp citu, ne tikai... arvien vairāk izvēlas patērēt mediju saturu krievu valodā.

Deputāte Rancāne, starp citu, vakar komisijas sēdē minēja piemēru – jauniešu protestu. Kādā Latgales skolā jaunieši, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, sarunājas krieviski, jo tas ir kā protests pret to, ka viņi jūt, kā notiek... cik ļoti mērķtiecīgi notiek vēršanās pret krievu valodu Latvijā.

Es nedomāju, ka šis ceļš, kādu iet Nacionālā apvienība, ir pareizais ceļš... kā Latvijā citu tautību cilvēkiem, kas nav latvieši, kļūt patriotiskākiem, iemīlēt Latviju, iemīlēt latviešu valodu. Tas nav pareizi. Ja jūs ejat šādu ceļu, tad man ar šausmām nākas iedomāties, kas varētu sekot tālāk. Vai jūs cilvēkiem, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, liksiet iekāpt autobusā pa aizmugures durvīm? Piereģistrēt viņu uzņēmumus būs dārgāk... vai kā? Cik tālu jūsu naids stiepsies?

Tādēļ es aicinu izbeigt naida kurināšanu uz nacionālā pamata, aicinu izbeigt vērsties pret valodu. Ikviena valoda, kādā cilvēki runā, ir bagātība – vai tā būtu latviešu vai krievu, ķīniešu, japāņu, korejiešu valoda. Vienkārši es aicinu jūs izbeigt... un neatbalstīt šo “Nacionālās apvienības” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Igora Judina, Nataļjas Marčenko-Jodko, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Jekaterinas Drelingas, Viktora Pučkas, Amila Saļimova un Dmitrija Kovaļenko iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 551 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli” turpmāko virzību”... nododam Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Viktorijai Bairei 2024. gada 18. aprīlī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Artūrs Butāns, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šnore iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos”.

Vārds motivācijai – deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Satiksmes ministrijā ir iemājojuši Makss un Morics. Jūs droši vien atceraties no bērnības šos delverus, kuru darbību raksturoja tas, ka viens nedarbs tika beigts, bet nākamais jau tika steigts. Līdzīgi ir ar Kasparu Briškenu.

Vēl gluži nesen, 1. aprīlī, ieviesa jaunu biļešu tarifu sistēmu gan autobusos, gan vilcienos. Domāju, liela daļa no jums to pat nav pamanījuši, jo ikdienā varbūt nebrauc ar sabiedrisko transportu, bet pieaugums ir gana iespaidīgs. Lai saprastu: par autobusa biļeti braucienam no Liepājas līdz Rīgai vairs nebūs jāmaksā 8,65 eiro, bet 10,40; vilciena biļete maksāja 7,40 eiro, tagad – 8,90. Visneapmierinātākie ir cilvēki no Salaspils: tur par vilciena biļeti bija jāmaksā 1,10 eiro, nu ir jāmaksā 2 eiro. Tā ka, piekritīsiet, ievērojams cenu kāpums, cilvēki neapmierināti, vēl ar to nav sadzīvojuši, nav sapratuši, kā tas ietekmēs ģimeņu budžetus.

Hops! – nākamais stāsts, paslēpts aiz it kā labas ziņas, ka uz Liepāju brauks komercreisi – “Lux Express” autobusi – augsts komforta līmenis, cilvēkiem iespējas saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu. Taču Briškena kungs neko nemin par to, ka šajos autobusos tiks atceltas regulārās atlaides tām cilvēku grupām, kuras ir visneaizsargātākās: cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, viņu pavadoņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, bāreņiem, politiski represētajiem. Tā ka ļoti ievērojama mūsu sabiedrības daļa – aptuveni 20 procenti no kopējiem pasažieriem – turpmāk vairs šīs atlaides nesaņems.

Šobrīd tā ir Liepāja. Varam izlasīt, ka astoņi šādi reisi sāks kursēt no 1. maija. Cik regulāro, valsts dotēto, reisu tiks atcelti, nav pateikts. Tas nav zināms. Kādas būs iespējas cilvēkiem, kuri šobrīd saņem šo pakalpojumu, nokļūt uz Saldu vai Rīgu, vai kādu citu pilsētu? Arī Daugavpilī maija sākumā sola šo pašu kārtību.

Mums rodas loģiski jautājumi. Es tos uzdevu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kad uz sēdi bija ieradies Briškena parlamentārais sekretārs. Viņš nevarēja atbildēt, kas tālāk notiks, raustīja plecus. Jautājumi, uz kuriem mēs, “Nacionālā apvienība”, no Briškena kunga vēlamies saņemt skaidras atbildes: kur tālāk ir plānoti šie komercreisi; cik paliks autobusu; kādas būs iespējas nokļūt uz Liepāju; vai ir izvērtēts, kādu iespaidu uz šīm cilvēku grupām tas atstās? Neatbildēti jautājumi, kurus mēs gribam noskaidrot.

Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt šo pieprasījumu un tālāk ar šo jautājumu strādāt Pieprasījumu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Dāmas un kungi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu.

Otrajam lasījumam nebija saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””.

Kā jūs jau minējāt, netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisijā likumprojekts guva atbalstu.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas ar mērķi pilnveidot tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai. Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo, galīgo, lasījumu izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Paredz, ka pārtikas produkta cenas zīmē norāda ražotājvalsti rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Attiecībā uz Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā ražotiem pārtikas produktiem – cenas zīmē ražotājvalsti norāda ar īpašu Ministru kabineta izstrādāto simboliku. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Nepiekrīt!”) Nepiekrīt? Labi, tad, lūdzu, vārds deputātam...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Paldies, priekšsēdētāja! Šis priekšlikums īstenībā ir ļoti, ļoti vienkāršs. Es un arī “Nacionālā apvienība” uzstājam uz to, ka pircējam veikalā ir tiesības zināt, ko viņš pērk. Šis priekšlikums ļaus cilvēkiem būt drošiem, pārliecinātiem par to, ka viņi nejauši nenopērk Krievijā vai Baltkrievijā ražotus pārtikas produktus.

Šis projekts ir virzīts tālāk, un izskatās, ka arī galaredakcija būs tāda, ka veikalos pie visām preču grupām būs klāt ražotājvalsts karodziņš vai rakstiski uzrādīta izcelsme, bet mēs uzskatām, ka agresorvalstīs – Krievijā un Baltkrievijā – ražotajiem produktiem būtu jābūt īpašam marķējumam, klāt jāpievieno simbols. Tas piedāvājums, ko es kolēģiem prezentēju, skaidri parāda, ka, pērkot šos produktus, jūs atbalstāt karu Ukrainā, un to, es domāju, neviens no klātesošajiem negribētu darīt.

Te nav kā vienmēr, ka jūs noraidāt priekšlikumus, sakot, ka ir fiskālā ietekme, šeit nav nekādas fiskālās ietekmes. Arī komisijā tirgotāji norādīja, ka šādus produktus, šajās valstīs ražotus produktus, praktiski vairs netirgo. Līdz ar to, ja veikalu ķēde neturpina nezināmu... skaidru apsvērumu dēļ neturpina tirgot Krievijas un Baltkrievijas produktus, uz viņiem šis vispār neattieksies. Tie, kuri to turpina darīt... Mums kā pircējiem būs iespēja redzēt, cik daudz šādu produktu veikalu plauktos ir, un izdarīt izvēli. Es domāju, arī sabiedrība noteikti vērsīs uz to uzmanību un šādu preču veikalu plauktos paliks arvien mazāk, un mūsu valsts arvien mazāk atbalstīs Krievijas un Baltkrievijas turpināto karu Ukrainā.

Tā ka šajā gadījumā es neredzu iemeslu... Tie pretargumenti, kurus es saklausīju komisijā, manuprāt, nevar būt iemesls, lai neatbalstītu šo priekšlikumu.

Īpaši vēršos pie koalīcijas partneriem: te nav fiskālās ietekmes, šī ir mūsu pašu izšķiršanās – izstrādāt simbolu, kuru pievienot, lai tas būtu skaidri redzams. Es domāju, ka mēs to varam ieviest jau tūlīt un kopā ar pārējiem grozījumiem tas būtu labs signāls un skaidra pozīcija mums, arī patērētāji, pircēji, to noteikti novērtētu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ja kaut ko vēlas atrisināt, tad, manuprāt, jābūt vienkāršākam veidam, nevis šķetināt – burciņa, ražota, piemēram, Polijā, ūdens iepildīts... marināde iepildīta vēl kaut kur, gurķi ražoti Baltkrievijā. Tas viss ir tik smagnēji, ka faktiski man ir jāuzdod viens jautājums: Vitenberga kungs, jūs arī bijāt ekonomikas ministrs, jūs bijāt taču, vai ne? Ekonomikas un pēc tam satiksmes (Starpsauciens.)... Jā, nu jā... vēl jo vairāk... Cik reizes, teiksim, jūs sasaucāt pie sevis lielveikalu ķēdes, kuras šeit lobē ne Latvijas pārtiku, bet visādi citādi... un norādījāt uz iespējamiem risinājumiem, kas varētu likt viņiem padomāt, kādam būtu jābūt Latvijas produktu īpatsvaram veikalos? Kāpēc, piemēram, aizbraucot uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju –, mēs redzam, cik ļoti daudz viņu veikalu ķēdes tirgo vietējo produkciju, bet pie mums tirgus ir pārplūdināts ar Lietuvas produkciju?

Un šīs izmaiņas atkal ir vēršanās pret kaut kādu (Starpsauciens.)... nu, ir tāds šķietamības efekts – it kā mēs kaut ko baigi gribam panākt, bet finālā tās būs lielākas izmaksas patērētājiem.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo ieceri. Kā Vitenberga kungs teica, šāds priekšlikums jau ir atbalstīts Igaunijā, tā ka Latvija neizceltos ar kaut ko īpašu. Mēs, protams, varētu iet un attīstīt vēl tālāk to, kādam jābūt norādījumam jeb ilustrācijai, līdzīgi kā šobrīd tabakas izstrādājumiem vai kam citam, bet šis priekšlikums paredz uzdot Ministru kabinetam to izstrādāt.

Tā vizualizācija, ko rādīja Vitenberga kungs, nav vienīgā iespējamā, jūs varat izstrādāt arī citas, un var iesaistīt ekspertus. Jautājums ir par pieeju – vai mēs turpinām izrādīt vienādu attieksmi pret Latvijā ražotām, Eiropā ražotām precēm un agresorvalstu precēm, kad mēs visi retorikā sabiedrībai un medijiem stāstām, ka ir jāsamazina Krievijas ekonomika un mūsu ekonomiskās attiecības... Kad mums raidījumos rāda visas tās tabulas, kā nekrīt ekonomiskā sadarbība, tad visi bažīgām sejām saka: “Jā, ir jādara kaut kas.” Nu lūdzu – šeit ir simbolisks un praktisks piemērs.

Pamatā mēs runājam par vienu lielveikalu ķēdi – tā ir lielveikalu ķēde “Mere”. Protams, ir arī citos veikalos atsevišķi produkti, bet kopumā mēs runājam par vienu lielveikalu ķēdi, kurā ir vislielākais krievu un baltkrievu produktu īpatsvars. Tāpēc attiecībā uz tiem, kas pretojas, man rodas aizdomas, ka šeit notiek kaut kāds lobijs viena Krievijas uzņēmuma interesēs. Tā nākas secināt. Jo – kā citādi var izskaidrot apgalvojumus, ka it kā būs dārgāk, dārgāka produkcija. Kas tieši būs dārgāk? Ka būs jānodrukā, jāizprintē (Starpsauciens.) papildu papīriņš? Tas sadārdzinās? Un jautājums – kam sadārdzinās? Sadārdzinās tiem, kas izvēlas Krievijas produktus. (Starpsauciens.) Par to mums ir jāuztraucas?! Par to mums ir jāuztraucas, ka Krievijas atbalstītāji pirks Krievijas preci un viņiem būs kādu centu dārgāk par to, ka viņiem būs izdrukāts atgādinājums padomāt, ka viņi šādi atbalsta Krievijas karu?! Pat ja tas piepildītos, es nedomāju, ka tas būtu kaut kas slikts. Es uzskatu, ka mums ir jāiet uz to, ka mēs atbalstām Eiropas tirgu un piepildām savu retoriku par Krievijas karadarbības neatbalstīšanu arī ar šādiem priekšlikumiem, jo mums nevajadzētu apstāties tikai pie sankcionētajām precēm, mēs redzam, ka arī pēc sankciju ieviešanas ekonomisko attiecību rādītāji nesarūk tik strauji, kā vajadzētu. Un pārtikas sektorā mēs joprojām runājam par produktiem, kurus paralēli... Liepiņas kundze minēja gurķu burkas... mēs varam minēt kvasu vai jebko citu, kas ir pārtikas veikalos, to saražo arī mūsu vietējie ražotāji.

Jebkura nopirktā Krievijas prece nozīmē nenopirktu Latvijas preci, tāpēc es uzskatu, ka šeit nav runa tikai par Krievijas precēm, bet arī par to, kā mēs izrādām attieksmi pret vietējo uzņēmēju.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms kāda laika mēs no šīs tribīnes debatējām par jautājumiem, kas skar situāciju Latvijas veikalos, proti, pārtikas veikalos.

Tad, kad vēl strādāja iepriekšējā valdība un zemkopības ministrs bija Didzis Šmits, es no šīs tribīnes atklāti teicu, ka Lietuva lielā mērā ir pārņēmusi mūsu pārtikas tirgu. Ja apskatāmies, kādas preces Latvijā ienāk visvairāk... Tās nāk no Lietuvas. Un ne jau tāpēc, ka viņi ražo daudz labākas preces nekā Latvijā, bet tāpēc, ka viņiem pieder veikali “Maxima” un viņi mērķtiecīgi caur šo veikalu tīklu realizē ļoti daudz Lietuvas preču. Es tad teicu: izskatās, ka starp divām ķēdēm... divas ķēdes – tās ir “Rimi” un “Maxima” – principā kontrolē pusi no visa tirgus. (Starpsauciens.)

Kas attiecas uz ekonomiku... jā, ekonomiku. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs izdarītu visu, ka Latvijā veikalos pirmām kārtām ir Latvijas preces, ka Latvijas intereses ir pirmajā vietā. Bet nekas nav izdarīts!

Šmita kungs ieklausījās, teica: “Jā, labas idejas!” Nekas nenotika. Šodien viņa nav. Tagad ir jauna valdība, arī nekas nenotiek, jo runa ir par antimonopolizāciju – tā, lai veikalos būtu vairāk Latvijas preču. Kā to var panākt? Ārkārtīgi vienkārši. Pirmkārt, vienojoties ar veikala īpašniekiem. Otrkārt, ja viņi nepiekrīt vairāk pārdot Latvijas preces, tādā veidā stiprinot Latvijas ekonomiku (jo mēs esam ļāvuši viņiem strādāt Latvijas tirgū), mēs varam pieņemt likumu, nosakot, cik daudz... kāda tirgus daļa var atrasties viena uzņēmuma rokās. Viss! Tas būtu vislabākais atbalsts.

Šie karodziņi – tā ir tāda priekšvēlēšanu ņemšanās. Nu, tur vieni karogi, otri, trešie... tas šodien ekonomiku nemaina. Jūs sakāt: viens uzņēmums kaut kāds, vēl kaut ko... Runa ir par to – šodien ir svarīgi katram cilvēkam izdarīt izvēli. Jūs apskatieties, kā, piemēram, ir iepakotas cigaretes, – nu, drausmīgas tās bildes. Vai tad valstī ir palicis mazāk smēķētāju? Jūs beigās vēl reklamēsiet vairāk, jūs saprotiet – ar saviem karodziņiem, visu pārējo jūs vairāk reklamēsiet!

Tas, ko šodien runāja par grāmatām krievu valodā... Beigās šī sarīdīšana notiks vēl un vēl, un vēl. Un es teikšu tā, ka man būtu svarīgi, lai mēs šajā Saeimā pieņemtu reālus lēmumus, lai Latvijas ražotāji varētu pirmām kārtām pārdot vairāk preču Latvijā, lai Latvijas ekonomika labāk attīstītos. Jā, ir svarīgi iekarot jaunus tirgus, bet pirmām kārtām ir jāmēģina aizstāvēt vietējo tirgu. Kāpēc šādi priekšlikumi nenāk? Arī “Nacionālā apvienība”, jūs bijāt iepriekšējā valdībā, pašreiz jūs neesat, ZZS pašreiz ir valdībā, nu, nāciet ar tādiem priekšlikumiem, kas var pozitīvi ietekmēt ekonomiku! Tas viss – “pret krieviem!”, “pret krieviem!”, “pret krievu valodu!” –, bet ekonomikā mums ir mīnus divi miljardi, un mēs aizņemamies.

Finanšu ministrs teica: PVN prognozes, kā saka, bijušas pārāk pozitīvas, laikam kādi 60 miljoni mazāk tiek iekasēti. Ir ļoti daudz problēmu šajā valstī. Kāpēc mēs no šīs tribīnes nerunājam par īstām problēmām, kā pacelt ekonomiku? Bet tādā ziņā, ka mēs, kā saka, mēģināsim vienmēr runāt – “jā, es esmu galvenais latvietis”, “es esmu vispareizākais latvietis” un tā tālāk, un tā tālāk. Notiek visu laiku ņemšanās, radot pseidoproblēmas. Es teikšu tā: jūs nevarat ne ar vienu likumu, lēmumu cilvēkam aizliegt darīt to, ko viņš grib darīt. Visa šī ņemšanās ir tikai papildus reklamēšana tiem. Latvijā dzīvo 40 procenti cilvēku, kam dzimtā ir krievu valoda, pat ja viņi ir krievi vai ukraiņi, vai baltkrievi, vai no kurienes viņi nākuši, viņi ikdienā runā krievu valodā. Un tā ņemšanās – pret, pret, pret – patiesībā ir tikai pretnostatīšana. Kā jau teicu, šodien mēs runājam nevis par būtību, kā mazināt kaut kādu ietekmi...

Vēlreiz gribu atgādināt: mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, nu, beidzot pieņemam lēmumus, Briselē vienotu politiku realizējot, citādi mēs novedīsim šo valsti līdz bankrotam, bet ar tādu, kā saka, latvisku nostāju.

Tā ka aicinu...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks!

A. Šlesers.... neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Nu, viss – krievu desa! Tagad mēs meklēsim pa veikaliem, kurā valodā runājis pavārs, kad viņš rullēja to desu, vai ne? Nedod dievs, tur bijuši krievu vārdi, vai ne, “Nacionālā apvienība”? Šādu desu mēs neēdīsim, ēdīsim tikai to desu, kura ir rullēta, runājot, minimums, angliski. Tikai tad mums šāda desa ir pieejama, un tikai tad mēs to pirksim, savādāk nevarēsim sagremot.

Kolēģi, mēs kļūstam smieklīgi! Vai tiešām mēs valstī esam izdarījuši visu, ka tagad cenšamies noteikt produktiem valodu? Kurā valodā runā sula, kurā valodā runā maize? Nu, nu (Starpsauciens.)... mēs mēģinām uz doto momentu valodas jautājumu piešķirt arī produktiem un pārtikai? (Starpsaucieni.) Kolēģi! Nē, kolēģi, tas ir absolūtais fakts, ko jūs tagad mēģināt izdarīt.

“Nacionālās apvienības” sakāve jau bija pagājušajā nedēļā (Starpsaucieni.), kad izglītības un zinātnes ministre atnāca un pateica, ka nespēj aizvietot krievu valodu skolās un tai jāpaliek līdz 2030. gadam. Jūs varat spēlēties, kā gribat ar šo balsojumu, bet tā ir. Tagad, okay, valodu skolās nevaram uzveikt, tad aiziesim pakaļ desai. (Starpsauciens.) Ja ar desu mēs neko nevarēsim izdarīt, kas ir sekojošais? Kas ir nākamais, “Nacionālā apvienība”, kas būs tālāk? Vienīgais, kur ir uzvara, tāpēc, ka jums ir palīdzējuši, – tās ir uzturēšanās atļaujas, omas ar latviešu valodu. Viss. Pārējais viss ir absolūti garām.

Smieklīgi, ka parlaments cenšas saprast, no kuras valsts ir nākusi pārtika. Bet, ja tā ir pieejama cilvēkiem... mēs par to runājam uz doto momentu. Ja tur būs kaut kādi papildu darbi, saistīti ar tiem karodziņiem, visas izmaksas tikšot sadalītas uz pilnīgi visu, pilnīgi uz visu! (Starpsauciens.) Kolēģi, un jūs to ļoti labi saprotat. Izdomāt papildus kaut kādas zīmītes? Ko jūs izdomāsiet krievu desai? Kāda zīmīte tur būs? Nu, aptuveni, nu, kāda zīmīte? Nu, kolēģi, kaut minimums (Starpsaucieni.)... pasakiet man, lūdzu. Nu?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Ir kaut kādas idejas? Kolēģi, sākam strādāt par valsti un par valstiskiem jautājumiem! (Starpsaucieni.) Kurā valodā runāt (Starpsauciens.)... Jā, es lobēju krievu desu. Okay, labi. Vai tas ir okay? (Zālē troksnis.) Krievijas desu, Krievijas. Vot šeit jūs esat korekti...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Šeit jūs esat korekti. Kad vajag runāt par desu, šeit jūs esat korekti, kolēģi. Jā, mēs šeit lobējam desu. Nu kā savādāk? Jo nekā cita parlamentam nav ko darīt. Runāsim tagad par desu – visu rītu! Kāpēc ne? (Starpsauciens.) Galvenais – noskaidrot valodas jautājumu. Vai tas tur ir vai nav, vai ne, kolēģi?

Nav atbalstāms. Viennozīmīgi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Pēdējā laikā ir interesanti vērot, kā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ sacenšas ar “Stabilitātei!” – kuri būs lielāki Krievijas aizstāvji. Bet Rosļikova kungs ļoti centās šodienas debatēs. Protams, tika izplatītas muļķības, piemēram, par to, ka radīsies papildu izmaksas.

Tad, kad frakcijas “Stabilitātei!” kolēģi aiziet līdz pārtikas veikalam, kur tirgo alkoholiskos dzērienus, tur visbiežāk jau ir salikti karodziņi, no kuras valsts tas vīns atvests, – vai tas ir Latvijas vīns, kuru vietējie mājražotāji ir veidojuši (Starpsauciens.)... vai Gruzijas, vai citas valsts. Tā ka nekādas papildu izmaksas tas noteikti neradīs. (Starpsauciens.)

Nākamā lieta. Šis ir jautājums, kur es savā ziņā pat piekrītu Šlesera kungam, – viena lieta ir šie karodziņi, zīmes, informācija par izcelsmes valsti (kas ir pareizi, kur mēs kā patērētāji varam pieņemt kvalitatīvāku lēmumu, lai atbalstītu vietējo produkciju), bet tas noteikti nemainīs lietas būtību. Mums ir jābūt izlēmīgākiem. Es ceru, ka... Šlesera kungs varētu parakstīt iniciatīvu, ka mēs vispār aizliedzam Krievijas mazumtirdzniecības ķēžu darbību Latvijā.

Ukraina 2021. gadā aizliedza “Mere” tirdzniecības ķēdes darbību, jo atklāja tās sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem 2021. gadā. Mums dažādās Latvijas pilsētās ir pieci šīs ķēdes veikali. “Fix Price”. Ja šie grozījumi tiktu pieņemti tādi, kā “Nacionālā apvienība” rosina, es domāju, tas psiholoģiskais efekts būtu ļoti interesants, jo, aizejot uz “Fix Price” veikaliem, pēkšņi atklātos, ka teju visa produkcija ir ražota Krievijā, un psiholoģiski tas nebūtu ļoti patīkami.

Protams, šos grozījumus ir nepieciešams pieņemt. Tos nepieciešams pieņemt, lai atbalstītu mūsu pašu ražotājus, kuriem ir iespēja – pozitīvā ziņā – izcelties uz visu pārējo ražotāju fona ar Latvijas karodziņu, bet es domāju, ka mums daudz izlēmīgāk būtu jāvirza grozījumi, lai mēs tik tiešām kaut nedaudz, bet ietekmētu Krievijas ekonomiku, lai tai nebūtu iespēju eksportēt savas preces uz Eiropas Savienības valsti. Tas ir virziens, kur mums ir... jāierobežo dažādos veidos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cik ātri šis jautājums tika nonivelēts – it kā te runa būtu par desu, un it kā te runa būtu par valodu! Nē, šeit runa ir par to, lai mēs kara laikā nestiprinātu Krievijas ekonomiku. Šeit runa ir par to, lai mēs, iepērkoties veikalos, katru dienu balsojot ar savu naudas maku, zinātu, kādu produktu mēs izvēlamies un kādas ir sekas mūsu ikdienas lēmumiem pirkt to vai citu produktu.

Ja ir bijusi kampaņa “Zaļā karotīte” un ir bijusi kampaņa “Izvēlies Latvijas preci!”, kāpēc mums nevar būt kampaņa “Nebaro Krievijas kara mašīnu!”... un mēs redzētu to veikalā, mēs redzētu ne tikai karodziņus vai ne tikai ražotājvalstu nosaukumus? Jā, šī piktogramma, kuru izstrādātu Ministru kabinets, līdzīgi kāda ir Igaunijā, – tā būtu arī emocionāli uzrunājoša. Un nevajag par zemu novērtēt arī cilvēku emocionālo reakciju. Mēs gribam, lai Ukraina uzvarētu, un mēs negribam stiprināt Krievijas ekonomiku.

Es uzskatu, ka arī nākamais priekšlikums ir viens pussolītis uz priekšu šajā virzienā. Bet, manuprāt, atbilstošākais un labākais bija mana kolēģa Vitenberga iesniegtais priekšlikums, kas Ministru kabinetam ļautu izvēlēties atbilstošāko risinājumu. Jā, vienlaikus tas būtu arī emocionāli uzrunājošs, bet tas būtu arī informējošs.

Kā patērētāja, kā Latvijas valsts pilsone es negribu barot Krievijas kara mašīnu un aicinu atbalstīt šo Vitenberga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nezinu... es jau sen neredzēju nekādas krievu vai baltkrievu preces, es nezinu, kuros veikalos jūs iepērkaties un kur tā prece vēl ir palikusi. (Starpsauciens.)

Dombravas kungs laikam vispār ir no Rīgas vai arī skaita, ka Rīga – tā ir visa Latvija, kur robežas beidzas, tur arī beidzas Latvija. Aizbrauciet uz lauku veikaliem! Tur nav tādu tīklu, kā ir šeit... kā Latvijā... vai vispār Rīgā... nav. Lauku veikaliņi izdzīvo, un tur prece sadārdzinās... ne visur. (Starpsauciens: “Bet kas sadārdzinājis to preci?”) Man nedrīkst runāt ar jums. (Starpsauciens.)

Tagad mums ir... katrs veikals – tā ir dabīga konkurence, veikals pats izvēlas izcelt latviešu preces un pārējo preci. Jā, ir veikali, kuri sen jau parāda, no kurienes ir tā prece, un mums arī bija diskusijas par to – izcelsmes valsts vai ražotājvalsts.

Jautājums “Nacionālajai apvienībai”: mums bija gadījums, kad no Polijas it kā saveda krievu gurķus uz šejieni. Mēs tos ieliksim burciņā, samarinēsim, un tie būs jau ražoti Latvijā. Ko jūs ar šo darīsiet? Ko liksiet – piktogrammu? Kur? Kā? Šausmas! (Starpsauciens.) Jūs risināt tādas problēmas, kuras dabīgā konkurence pati var atrisināt un pateikt, kur, ko, kā. Ja pircējs vēlas... dabīgā ceļā, dabīgā konkurence... Arī tirgotājs to visu norādīs, kā to darīja līdz šim, bet nevajag maldināt cilvēkus ar to ražotājvalsti, ar to izcelsmes valsti. Nu ko jūs darāt? Ņemieties ar tādām normālām precēm, lai cilvēki justos aizsargāti un cilvēki justos šeit, ka jūs viņus aizsargājat (Starpsauciens), ka viņi šeit var droši justies un ka var attīstīties... par viņu labklājību, bet ne par kaut kādiem karodziņiem. Veikali paši nolems un saliks tos karodziņus, kā vajag, bet ne tā, ka mēs liksim viņiem... vai ražotājvalsts vai izcelsmes valsts... Gurķi no Krievijas, no Polijas sanāks šeit, iemarinējam – viss, tie jau ir ražoti Latvijā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 2. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Noteic, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norāda valsti, kurā tas ražots. Attiecīgo valsti norāda rakstveidā vai ar tās karoga attēlu. Ja pārtikas produkts ražots Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, tad to norāda tikai rakstveidā.

Priekšlikuma otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, prasības noformēšanai un norāžu izvietošanai, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Draugi, kolēģi, tautieši! Šis likums nebūs burvju nūjiņa, tas neglābs Latvijas ekonomiku, bet tas būs vērsts tieši uz patērētājiem, mums visiem par labu. Mums visiem, ienākot veikalā, būs iespēja brīvi izvēlēties preci... kurā valstī šī prece ražota... tas nozīmē, izvēloties preci, skaidri un gaiši saprast.

Šis likums arī neglābs ekonomiku, bet tas būs viens mazs solītis priekšā tam, lai mēs ar savu atbalstu... patriotisku... kāds kuram ir... izvēlētos Latvijā ražotu preci, kurai ir pievienotā vērtība... kur cilvēki ir strādājuši un šo preci šeit ir radījuši. Jā, izcelsme ir dažāda... produktu veidiem, kuri... bet kāda bija galvenā doma? Komisijā diskutēja gan eksperti, gan nozare, gan arī likumdevējs.

Piesauca desas. Labi, turpināsim ar desām. Ir gaļa, kas var nākt no vienas valsts, ir pipari, sāls, kuri nāk no citām valstīm, citu veidu piejaukumi, bet šis produkts tiek saražots Latvijā, to dara mūsu cilvēki, un tam ir pievienotā vērtība.

Šis likumprojekts nav nekā saistīts ar valodu. Kāda atšķirība ir valodai? (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Tas ir par priekšlikumu! Es runāju par priekšlikuma būtību, par to, ka nosaka... iepriekšējie runātāji ir aizgājuši līdz tam, ka viens uzskata, ka tas ir saistīts ar valodu. Te nav nozīmes... Jā, šeit ir pierakstīta Krievija un Baltkrievija, tāpēc ka tās ir agresorvalstis, bet tas jau var attiekties uz jebkuru citu...

Es uzskatu, ka priekšlikums un likumprojekts ir vērsts uz to, lai patērētājam būtu skaidra un gaiša izvēle. Vēl varu minēt tādu lietu, ka Pārtikas un veterinārais dienests no 23. marta līdz 14. aprīlim pārtikas tirdzniecības vietās veica 391 pārbaudi svaigiem produktiem un 158 uzņēmumos konstatēja pārkāpumus. Tas nozīmē – 40,4 procentos gadījumu.

Jā, var būt šis likums neradīs tādu skaidru nosacījumu, ka tagad pārkāpumu absolūti nebūs, bet būs skaidra norāde, ka jāattēlo ražošanas valsts... un arī pircējs varēs... Un tas jau ir tagad, kad patērētājs tiek maldināts par pārtikas izcelsmes valsti, par ražošanas valsti, kuru nenorāda, kur pieraksta citu, nepatiesu informāciju.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt šos likumprojekta grozījumus un šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums ir atbalstīts.

V. Maslovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Bija diskusija par to, kā pareizi izteikt – “Par pārtikas produktu ražošanas valsts” vai “Par valsts, kurā pārtikas produktus ražo”. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka termiņu, līdz kuram tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi, kā arī laiku, no kura piemēro likuma stāšanos spēkā. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi! Mums ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Agita Zariņa-Stūre, Jānis Reirs, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Skrastiņš, Atis Labucis un Arturs Krišjānis Kariņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Agita Zariņa-Stūre, Jānis Reirs, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Skrastiņš, Atis Labucis un Arturs Krišjānis Kariņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Jānis Reirs, Atis Labucis, Mārtiņš Daģis, Jānis Skrastiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Inese Kalniņa un Mārtiņš Felss iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gata Liepiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Agita Zariņa-Stūre, Jānis Reirs, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Skrastiņš, Atis Labucis un Arturs Krišjānis Kariņš iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Agita Zariņa-Stūre, Jānis Reirs, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Skrastiņš, Atis Labucis un Arturs Krišjānis Kariņš iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 17. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā.

Tika iesniegti un izskatīti 17 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 10. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 11. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 12. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 13. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 14. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 15. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 16. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 17. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” trešajā lasījumā.

Likumprojekta mērķi: pirmais – stiprināt kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicināt biedru dalību kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs; otrais – novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu kooperatīvajām sabiedrībām, kas ieguvušas atbilstības statusu.

Komisijā tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc ilgām diskusijām starp Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, Tieslietu ministriju, Juridisko biroju un atsevišķiem komisijas deputātiem tika piedāvāts kompromiss attālinātas piedalīšanās un balsošanas organizēšanas kooperatīva biedru kopsapulcēs regulējumam. Priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka likuma normu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, mums ir arī paziņojumi.

Vārds paziņojumam – deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģi, lūdzu jūs uz sēdi pēc piecām minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam – deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sveiki! Lūgums deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu deputātiem pulcēties Dzeltenajā zālē. Ir jāievēlē vadītāja vietnieks. Nākam uzreiz – pēc Saeimas sēdes...

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! (Zālē troksnis.) Nav reģistrējušies 9 deputāti: Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēl mazu mirklīti!

J. Grasbergs.... Irma Kalniņa, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Amils Saļimovs, Zane Skujiņa-Rubene, Māris Sprindžuks un Edmunds Zivtiņš.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tieši šodien savu dzimšanas dienu svin Dmitrijs Kovaļenko. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā. Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms 18. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvu (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem.

Ar šo likumprojektu tiek veikti atbilstoši grozījumi, papildinot likumu ar jauniem terminiem un jaunu regulējumu par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu un uzraudzību, tajā skaitā sniedzot ārpakalpojumu... kā arī prasības... un informēšanas pienākumu, kas attiecas gan uz parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan uzraudzības iestādi.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Šī gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un uz pirmo lasījumu atbalstījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā informatīvas norādes uz Eiropas Savienības direktīvām, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pilnīgu un precīzu direktīvu transponēšanu. Ņemot vērā Eiropas Komisijas norādīto, Juridiskā komisija lēma noteikt likumprojektam steidzamību.

Aicinu Saeimu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Krasta. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 30. aprīlis. Izskatīšana Saeimas sēdē – 9. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Aicina grozīt 38.1 pantu un paredzēt iespēju piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu ne tikai gadījumos, kad izdarīti kriminālpārkāpumi, mazāk smagi noziegumi, bet arī smagi un sevišķi smagi noziegumi. Priekšlikums ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izņēmumus, proti, gadījumus, kad probācijas uzraudzību kā pamatsodu nevarēs piemērot pēc sevišķi smagiem noziegumiem. Šajā uzskaitījumā ir, piemēram, tādi gadījumi: noziegums izraisījis cilvēka nāvi, noziegums izdarīts organizētas grupas sastāvā, noziegums izdarīts pret valsti un citi.

Izvērtējot priekšlikumu, mēs to konceptuāli atbalstījām, bet nolēmām veikt precizējumu attiecībā uz noziegumiem pret nepilngadīgo, nosakot, ka pēc sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas probācija kā pamatsods nevar tikt piemērota, ja noziegums pret nepilngadīgo izdarīts, lietojot vardarbību.

Ņemot vērā šo precizējumu, 2. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, to iekļaujot 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz naudas soda apmēru un naudas soda piemērošanu gadījumos, ja izdarīti smagi un sevišķi smagi noziegumi. Patlaban, ja izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, ir iespēja piemērot kā pamatsodu arī naudas sodu, un apmērs ir no 210 tūkstošiem līdz 7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka apmērs ir ļoti liels, ir ierosinājums samazināt minimālo slieksni un paredzēt, ka naudas sods šajos gadījumos var tikt piemērots no 70 tūkstošiem līdz 7 miljoniem eiro. Priekšlikums ir izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz kārtību, kā saskaita piespriestos sodus. Tieslietu ministre ierosina paredzēt, ka gadījumos, ja izdarīti vairāki pārkāpumi, piemēroti vairāki sodi, smagākajam sodam pieskaita ne mazāk kā vienu trešdaļu. Patlaban tiesa, vērtējot katru atsevišķu gadījumu, var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Mēs izvērtējām šo ierosinājumu un, atzīstot, protams, ideju, ka sodam par vairākiem pārkāpumiem jābūt lielākam, par pareizu, nolēmām priekšlikumu neatbalstīt, jo šajos gadījumos ir iespējama situācija, ka cilvēkam, kurš izdarījis vairākus noziegumus vai noziedzīgus nodarījumus, kriminālpārkāpumus, par katru būs piespriests sods, bet, ņemot vērā skaitu, var sanākt, ka kopējais sods būs ārkārtīgi liels. Tas var būt netaisnīgi, bet tiesai nebūs citas iespējas, jo saskaņā ar šo normu tiesai būs jārīkojas mehāniski.

Tāpat ir jautājums par to, kā rīkoties, ja sodi ir līdzīgi. Ir piedāvāts rīkoties... un tā mehāniskā soda palielināšana ir paredzēta gadījumos, ja viens sods ir lielāks, otrs – mazāks, tātad, ja ir izdarītas 20 zādzības nelielā apmērā un tiesa par dažiem pārkāpumiem piemērojusi līdzīgus sodus, nav skaidrs, kā pēc šīs formulas rīkoties.

Ievērojot šos argumentus, mēs nolēmām, ka tiesai arī turpmāk vajadzētu būt iespējai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, nodarīto kaitējumu un personību, piemērot atbilstošu sodu par katru nodarījumu un noteikt arī galīgo sodu.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Pēdējais – 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvā izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos, jo mēs darbu turpinām, un tas, kad likums varēs stāties spēkā, atkarīgs no tā, kad mēs šo darbu pabeigsim. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 9. maijs.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar nule otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Pamatā šie kriminālprocesuālie grozījumi saistīti ar sodu saskaitīšanas tēmu un atteikšanos no nosacītas brīvības atņemšanas soda.

Juridiskā komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Paredz izmainīt Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja kompetenci. Tas nav apspriests ar pārējām ministrijām, bet izmaiņas ir būtiskas. Tāpēc Juridiskā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Tā ir pārejas noteikumu papildināšana saistībā ar tikko minēto priekšlikumu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēgt norādi par likuma stāšanos spēkā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Godātās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” uz pirmo lasījumu.

Tiesību akta mērķis – piešķirt pilnvaras finanšu ministram izmantot valsts budžeta naudas līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, ja šādam ieguldījumam ir prognozēts pozitīvs efekts uz valsts budžetu ilgtermiņā un ir ievēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi. Likumā par budžetu un finanšu vadību ir ietverts arī nosacījums, ka šādu rīcību var veikt tikai ar Saeimas piekrišanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Šlesera kungs... nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Simanovska. Paldies, kolēģi.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs nobalsojām par steidzamību. Bet šodien es... jūs zināt, es ļoti reti kāpju tribīnē, bet es gribu runāt profesionāli... par šo likumprojektu, vispār par situāciju.

Te man nāk prātā dziesmas vārdi: “Atkal, atkal ir debesis pušu...” Atkal un atkal mums ir ugunsgrēks, atkal un atkal mums ir steidzamība. Un valdības mums piedāvātie, steigšus stumtie likuma grozījumi, kuriem mēs nebūt neesam spēruši soli pretī... Par ko mēs runājam? Par Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Tieši pretēji: par valsts uzņēmumu... sliktas pārvaldības virzienā, par steidzamību, par kaut kādām apakš... jāsaka tā, no sabiedrības slēptu informāciju...

Manuprāt, nevienam nav noslēpums, ka piedāvātie likuma grozījumi ir tapuši tikai viena konkrēta iemesla dēļ – rast izeju no situācijas ar lidsabiedrības “airBaltic” jau gadiem ilgi samilzušajām problēmām. Atceramies – sākot ar neadekvāti lieliem valsts naudas ieguldījumiem faktiski bankrotējušā uzņēmumā un beidzot ar dīvaino nespēju atbrīvoties no šī uzņēmuma vadības neefektīvi, man pat gribētos teikt, bezatbildīgi piekoptās biznesa stratēģijas, turklāt šo savu nespēju maskējot ar skaļām frāzēm: kovida laiks – kā mēs dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un arī AS frakcijā –, ģeopolitiskās situācijas... vēl ar atdzīvināšanu fondu biržā. Nu, nejauksim māti ar meitu vienā zupā! Šobrīd, pienākot termiņa pašām beigām, kad obligācijas ir jāpārfinansē, atkal tiek piedāvāts nevis godīgs un atklāts situācijas risinājums, bet kārtējā sabiedrības muļķošana.

Es domāju, makaroni visiem garšo, bet, ja tos pārāk daudz karina mums uz ausīm, tas nav īsti garšīgi un ir kārtējā sabiedrības muļķošana ar kopējās investīciju vides uzlabošanas pasākumiem un tamlīdzīgiem teiksmu stāstiem. Respektīvi, ne Saeimas atbildīgajai komisijai, ne visam Latvijas pilsoņu kopumam netiek atklāti pateikts, ka valdība vēlas lauvas tiesu “airBaltic” saistību pārlikt no pašas lidsabiedrības uz visu nodokļu maksātāju pleciem, jo neko citu šie likuma grozījumi pēc būtības neparedz.

Pašreizējā iecere, atļaujot valstij iegādāties valsts īpašumā daļēji esošu kapitālsabiedrību obligācijas, patiesībā noņem no “airBaltic” atbildību par potenciālā stratēģiskā investora piesaisti, tā vietā paredzot it kā ar valsts budžetu nesaistītu jaunu saistību uzņemšanos valsts vārdā – tā būtībā ir divkosīga un pat, es teiktu, melīga pieeja. Pat ja plānotā obligāciju iegāde no valsts puses neatstās tiešu ietekmi uz īstermiņa budžetu, ilgtermiņā šīs valsts saistības nekur nepazudīs. Ja pēc noteiktajiem termiņiem aviosabiedrība joprojām pati nespēs segt savus tēriņus, tos nāksies nomaksāt nevienam citam kā mums, nodokļu maksātājiem, vairākās paaudzēs.

Vēlreiz par to, par ko šī likumprojekta stumšana steidzamības kārtā liecina. Pirmkārt, par valdības vēlmi pēc būtības izslēgt likumdevēju, respektīvi, Saeimu, no tik atbildīgu lēmumu pieņemšanas. Jau pati steidzamība neļauj par valsts finansēm atbildīgajai komisijai adekvāti, profesionāli izvērtēt visus ar šādiem likuma grozījumiem saistītos riskus un sekas. Šobrīd ierobežotās pieejamības statusa informācija par reālo situāciju “airBaltic” neļauj deputātiem veikt pienācīgu, izsvērtu un atbildīgu analīzi par visām iecerēto grozījumu sekām un ietekmi uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldi kopumā. Tādējādi likumdevējs kārtējo reizi tiek nostādīts tikai valdības šāda veida darījumu ieceru aklas apstiprināšanas lomā. Mēs – kā balsošanas mašīna.

Otrkārt, šāda valdošās koalīcijas pieeja liecina par totālu nespēju un nevēlēšanos savus lēmumus pamatot visas sabiedrības priekšā, kura – nedrīkstam to aizmirst – ir visu valsts uzņēmumu faktiskais īpašnieks. Sabiedrība ir īpašnieks.

Treškārt, šāda likumprojekta atbalstīšana apliecinās, ka ar valsts uzņēmumu pārvaldību mēs esam dziļi bedrē – nevis skaidrā un atklātā, visai sabiedrībai saprotamā pozīcijā, bet gan jau tik labi zināmajā sarunāšanas, izbīdīšanas un vienošanās dūkstī. Tas padarīs arī visu iecerēto un gaidāmo valsts uzņēmumu kapitāla daļu piedāvāšanu biržā par kārtējo intrigu lauku, nevis ieguvumu Latvijas sabiedrībai kopumā.

Mēs nobalsojām par steidzamību. Zināmā mērā tas ir balsojums avansā, un tas ir balsojums, ko sabiedrība dod, bet te ir jārīkojas. Šajā gadījumā mana pārliecība (ar saviem nieka 35 gadiem biznesā) – valdībai jābūt drosmīgai un jāpieņem atbildīgi un dažkārt varbūt radikāli lēmumi, zināmā mērā ir jāpārdomā un, iespējams, jāatceļ no amata gan lidsabiedrības valde, gan padome, valsts uzņēmumā jāveic neatkarīgs audits ar Valsts kontroles līdzdalību, jāizvērtē dažādi “airBaltic” attīstības modeļi (ne tikai viens), kas varētu būt gan kompānijas sadalīšana, gan, iespējams, likvidēšana, gan kāds cits. Ir jāizvērtē visi... ir jābūt plānam A, plānam B un plānam C. Mēs nevaram atļauties uzturēt finanšu piramīdu, kura spēj eksistēt, tikai pateicoties Latvijas nodokļu maksātājiem atņemtajiem līdzekļiem.

Es pat negrasos runāt par mūsu hronisko atpalicību no Igaunijas un Lietuvas. Arī “airBaltic” finanšu piramīdas uzturēšana ir viens no šīs atpalicības cēloņiem. Tas ir jautājums par pārvaldību. Te ir ļoti liela problēma, un tā ir jārisina.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vai Latvijai ir nepieciešama nacionālā aviokompānija “airBaltic”? Atbilde ir – jā, Latvijai ir vajadzīga nacionālā kompānija “airBaltic”. Tāpēc visas tās runāšanas, ka šai lidsabiedrībai tiks piesaistīti investori no Igaunijas un Lietuvas, ir murgs, jo nacionālajai kompānijai ir skaidri definēts, ka lidojumu centrs Baltijas reģionā ir Rīga. Ja kāds grib piesaistīt investorus no Igaunijas un Lietuvas, tad skaidri pasakiet, vai jūs gribat pārcelt lidojumu centru uz Igauniju un Lietuvu. Un līdz ar to šī murgošana, ka visas trīs Baltijas valstis attīstīs “airBaltic”... tas nav iespējams. Tas ir punkts viens.

Vai ir iespējams “airBaltic” piesaistīt stratēģisko partneri? Jā, tas ir iespējams, bet tā nebūs ne Igaunija, ne Lietuva. Tai jābūt kādai aviokompānijai, kura nekonkurēs ar savu bāzi. Gribu atgādināt, ka savā laikā, kad “airBaltic” partneris bija SAS, viņi darīja visu, lai Rīgas lidosta neattīstītos, lai Rīgas lidosta būtu tikai kā vieta, no kurienes pasažieri lido uz Kopenhāgenu un Stokholmu. Līdz ar to Rīgai ir jāattīstās kā lidojumu centram.

Bet tas, par ko es gribu runāt šodien... sadalīt šo jautājumu divās daļās. Tātad “airBaltic” ir nākotne, ja lidsabiedrību pareizi attīsta. Bet es gribu runāt par to, ka mūsu valdība – pirmām kārtām Satiksmes ministrija un vairāki pēdējie ministri – ir ļoti nemākulīgi nodrošinājuši pārraudzību un kontroli pār šo kompāniju. Uzskatu, ka Valsts kontrolei ir nepieciešams veikt lidsabiedrības auditu un saprast visus finanšu līdzekļu izlietojumus. Tas ir jādara.

Bet ir divas lietas. Vai viss kompānijā ir pareizi? Esmu pārliecināts, ka viss nav pareizi un viss nav labi. Vai šī kompānija ir jāatbalsta un jāattīsta? Jā, ir jāatbalsta un jāattīsta, bet tas nekādā gadījumā nevar notikt tā, kā tas ir bijis līdz šim. Un tagad, kad šo jautājumu atkal salika kopā ar visām iespējamajām valsts kompānijām, kā var piesaistīt resursus... Tā melošana cilvēkiem jau ir līdz kaklam!

Švinkas kungs, jūs vakar bijāt “Panorāmā”. Jums uzdeva jautājumu: vai šis konkrētais jautājums, par ko mēs balsosim, ir saistīts ar “airBaltic”? Jūs teicāt: nē. Ko jūs melojat? Jums bija skaidri jāpasaka: jā, jautājums ir saistīts tikai un vienīgi ar “airBaltic”. Un steidzamība ir nepieciešama tam, lai varētu pārfinansēt šīs konkrētās saistības. Ko jūs stāstāt, ka tas ir vajadzīgs visam kam? Tad kāpēc steidzamība? Kāpēc jūs dzenat cauri šo jautājumu tādā veidā? Tā nedrīkst rīkoties!

Atbilde uz jautājumu, vai tad pēkšņi tas radās tikai vakar vai aizvakar, – nē. Tad, kad pagājušajā gadā mēs Saeimā debatējām par šī gada budžetu, es pats personīgi no šīs tribīnes teicu – es neredzu budžeta projektā divas konkrētas lietas: “airBaltic” un “Rail Baltica”. Nav tādas tēmas. Neatradām, kā tas tiks risināts. Uz to brīdi teica: jā, budžets ir ļoti labs. Pēc būtības tagad mēs lāpām to, ko vajadzēja iestrādāt jau pagājušajā gadā. Visas šīs runas – būs, tūlīt atnāks investori, kas ātri kaut ko izdarīs...

Godājamie kolēģi, mēs labi apzināmies, ka kovida laikā bija aviokompānijas, kas aizvērās vispār, tās kompānijas pazaudēja visu kapitālu. Tas tiešām notika tādā veidā. Bet tas nekādā gadījumā nemazina pārmetumus, kas pašreiz tiek vērsti valdības virzienā par to, kā jūs menedžējat šo kompāniju.

Gauss ir izcils menedžeris, bet viņš dara to, ko valdība ļauj darīt. Tātad viss, ko viņš dara, ir saskaņā ar to, kā padome un valdība uzrauga. Vai Gauss ir profesionālis? Principā – jā. Viņš dara to, ko viņam atļauj un liek darīt valdība. Tā ir jūsu problēma, ka viņš saprot aviācijas biznesu, bet jūs neko nesaprotat. Un beigās jūs pieņemat lēmumus un ļaujat viņam darīt visu, ko viņš dara. Bet tā lielākā problēma ir tāda: menedžeris nevar kontrolēt aviokompāniju un noteikt stratēģiju. To dara īpašnieks. Menedžeris menedžē un realizē stratēģiju, ko nosaka īpašnieks. Īpašnieki var mainīties, un menedžeri var mainīties. Bet ir liela atšķirība starp menedžeri un īpašnieku. Jūs esat uzkrāvuši, iedevuši pilnvaras Gausam darīt jebko.

Šoreiz es teikšu tā: ja jūs viņu mainītu un ieliktu vietā Švinkas kungu vai Šuvajeva kungu, tad cauri, tā kompānija aizvērtos. Nedariet to! Vismaz pagaidām.

Bet, kas attiecas uz jautājuma būtību, par ko mēs šodien lemjam, – jautājums ir saistīts ar “airBaltic”. Mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīja steidzamību un, es domāju, atbalstīs arī šo jautājumu, bet, kā jau iepriekšējā runātāja teica, šis ir bonuss, avanss valdībai par to, ka jūs beidzot sāksiet normāli pārvaldīt valsts kapitālsabiedrības un pirmām kārtām “airBaltic”, par ko ir runa.

Tā kā es pieminēju “Rail Baltica”, vienkārši gribu pateikt salīdzinājumu.

Baigais sižets “Panorāmā”. Un ko tad sižetā rāda? Kā būvē balstu Daugavā. Kam? Tiltam, kura, iespējams, nekad nebūs, jo nav naudas, ir vajadzīgi miljardi. Bet balstu tagad ieliks. Vienā pusē ir balsti, es saprotu, no kara laika palikušie... tur, kur sabombardēja veco tiltu. Kāpēc likt iekšā vēl vienu balstu?

Šādi nevar menedžēt jautājumus, kas saistīti ar tik svarīgiem uzņēmumiem, jo “airBaltic” pēc būtības jau nav tikai uzņēmums, uz kuru jāskatās, cik daudz tas nopelna. Pirmām kārtām jāskatās, kāds ir pasažieru apgrozījums, cik tūristu atbrauc uz Latviju, kāds savienojums Rīgai ir ar citām valstīm un pilsētām. Tas jāskatās kontekstā.

Tās neizdarības, kas ir bijušas pēdējo gadu laikā, tiešām ir jāmaina. Tas lielā mērā ir atkarīgs... šoreiz es gribu vainot nevis Gausu, bet Satiksmes ministriju, visus pēdējos ministrus, kas tur bijuši un principā nav kontrolējuši visu to procesu. Šodien lielākais pārmetums ir tas, ka mēs steigā risinām tik svarīgu jautājumu, mums pat nav iespēju iedziļināties visās detaļās. Tā ir tā lielākā problēma.

Es ceru, ka viss būs labi un viss sanāks, bet Valsts kontrolei vajag veikt reālu “airBaltic” auditu un saprast, kas notiek aviosabiedrībā, lai sabiedrība zinātu: vai viss ir pareizi, vai viss ir pareizi ar līzinga kompānijām. Nu nevar būt tā, ka mēs pērkam jaunas lidmašīnas, bet pasažieri lido ar vecām “Carpatair” lidmašīnām.

Es domāju, ka daudzi klātesošie ir izbaudījuši to, ka “airBaltic” veic reisus uz būtiskiem galamērķiem ar vecām lidmašīnām. Kaut kas īsti labi nav. Es saprotu, ka ir bijušas problēmas ar motoriem, bet vienlaicīgi... piemēram, aizlidojuši uz Cīrihi, man cilvēki zvana un saka: “Kas notiek? Cīrihē stāv kādas piecas “airBaltic” lidmašīnas, bet mēs lidojam ar “Carpatair”.” Tātad jaunās “airBaltic” lidmašīnas mēs esam atdevuši citiem, bet pasažieri no Latvijas lido ar vecām.

Godājamie kolēģi, es varētu par šo jautājumu runāt ļoti ilgi, bet šodien mēs balsosim “par” un atbalstīsim likumprojektu. Vienlaicīgi mēs sagaidām pirmām kārtām no satiksmes ministra Briškena rī-cī-bu – rīcību, normālu pārvaldi. Vēlreiz saku: ja jums ir variants, kā uzlabot šo konkrēto pārvaldi, lūdzu, nāciet un piedāvājiet, jo mēs, opozīcijā strādājošie, jau neesam tādi, ka priecāsimies, ka jūs iznīcināsiet “airBaltic” tikai tāpēc, ka nespējāt laikus sakārtot likumdošanas bāzi un tā tālāk, bet mēs nevarēsim atbalstīt tālāk šos visus priekšlikumus, ja tiešām nekas nemainīsies.

Tā ka, godājamie valdības pārstāvji, arī Jaunā VIENOTĪBA, no kuras ir premjere, izdariet visu un sakārtojiet pārvaldi “airBaltic”. Tā ir ļoti nozīmīga kompānija, kura ir jāattīsta bez igauņiem un lietuviešiem, Latvijai pašai ir jāattīsta, iespējams, ar kādu stratēģisko partneri, bet tā nav Igaunija un Lietuva.

Lai jums veicas, bet mēs ļoti modri skatīsimies, vai tiešām jūs kaut ko darāt un uzlabojat situāciju aviokompānijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Kompānijas “airBaltic” vadība uzvedas kā lunātiķi. Vai Gauss ir atbilstošs savam amatam? Nē. Ar algu viens miljons viņš ir faktiski novedis uzņēmumu līdz bankrotam. Vai tas ir labi? Un kur ir tā atzīme, ka viņš ir profesionāls? Paldies dievam, mums šodien šeit ir Kariņa kungs, kura mantojums tas ir. Viņš ir nonācis mūsu tranzīta zonā, un tagad klausīsimies, varbūt viņš iznāks un varēs attaisnot Gausa kungu, kuram viņš ir ļāvis visus šos gadus karināt makaronus sabiedrībai uz ausīm, rīkoties ar mūsu lidsabiedrību, kas pieder katram Latvijas iedzīvotājam, kā ar savu personīgo lidaparātu, izrakstot sev prēmijas, pērkot foršas mašīnas “Audi e-tron”... par zaļo enerģiju.

Viss, kas tika darīts pēdējo piecu gadu laikā Krišjāņa Kariņa valdībā, ir centralizēti, absolūti konkrēti... Pretdarbība, neefektivitāte, viss – absolūti pilns spektrs, kas ir novedis līdz situācijai, ka mēs esam spiesti glābt... Ko mēs glābjam? Mūsu aviokompāniju. No kā? No Gausa! Tad ko viņš tur dara? Kāpēc neviens neprasa, lai Gauss beidzot atkāpjas? Viņš pat latviski nerunā. “Nacionālā apvienība”, viņš pat latviešu valodu nezina! Saņem vienu miljonu no mūsu kabatām, latviski nerunā, mūsu valsti nerespektē, mūsu lidsabiedrību ir novedis līdz absolūti bezjēdzīgam stāvoklim. Neizdosies to glābt. Kolēģi, jūs to saprotat. Jūs tagad mēģināt pagarināt agoniju.

Mūsu valstiskā nostāja, ka ir jādod iespēja ātri izdarīt vismaz kaut ko. Mēs – par, bet plāna nav! Man nav pieejas jūsu komisijai... kur mēs to skatījām, bet es jūtu, ka tur nav plāna. Tas neeksistē. Ir vienkārši ideja, ka jāpagarina, un tālāk jau redzēsim, ko darīt. “airBaltic” – viss, beidzās! Tas vairs nelidos – ne tiešā nozīmē, bet nelidos. Jūs to ļoti labi saprotat.

Faktiski tas ir miljards, ko nāksies izņemt no Latvijas iedzīvotāju kabatām... no skolām, no medicīnas – no absolūti visa. Tā nav nekāda Briškena vaina, viņš tik tikko ir atnācis. Es vēlreiz saku – Briškena vienīgā vaina ir tā, ka viņš atnāca un uzreiz nepaņēma priekšā par šādām problēmām, ka viņam trūkst drosmes atbrīvot šo kungu no darba. Viņš nespēj vadīt mūsu saimniecību, viņš ir beztalantīgs, nespējīgs. Tas ir fakts. Tikai liela alga, viss.

Uz doto momentu atalgojums “airBaltic” ir viszemākais nozarē. Jā, kungi, mūsu latvieši tur strādā, un, “Nacionālā apvienība”, pa lielam mūsu latviešus no turienes izstumj un ņem ārzemniekus, jo viņi sanāk lētāk, viņus var nokārtot kaut kur ārpus Latvijas. Tas ir fakts, ko Gauss tagad dara. Un ko mēs tagad glābsim? Gausa atalgojumu? Šaubos, vai tas mums visiem ir vajadzīgs.

Kolēģi, atzīstam faktu, ka “airBaltic” – viss, beidzās! Šis stāsts beidzās. Vienīgais – jūs mēģināsiet “pielasīt” pareizu laiku, kad par to paziņot sabiedrībai. Tas ir viss. Tāpēc jums ir vajadzīgs ātrums, lai vismaz kaut ko izdarītu. Mēs – par to, bet plāns, kas tika piedāvāts... es ceru, ka varbūt mans kolēģis... ka jūs piedāvāsiet kaut ko savādāku... pa ceļam, bet diez vai.

Mēs noteikti nevarēsim to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Es saprotu, jums nepatīk, ka runā par vēsturi, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir tāds tviteris, tagad to sauc “X”, kuru es vienkārši apbrīnoju. Ja man nebūtu tā profesija... tajā būt, es tur kāju nespertu, jo tur raksta cilvēki, kas nezina vēsturi, nezina ģeogrāfiju, viņi nezina ne tikai matemātiku, nezina pat aritmētiku.

Bet ne par to ir stāsts. Es gribu atcerēties 1995. gadu – 29 gadus atpakaļ bankrotēja igauņu kompānija “Estonian Air”, un igauņi līdz šim brīdim nav atkopušies no tā. Lietuvā kompānijas nebija un arī pašlaik nav. Bankrotēja tāda kompānija “Latavio”, kas piederēja “Bankai Baltija”. Vispirms bankrotēja “Banka Baltija”, pēc tam – kompānija “Latavio”. Tad mēs bijām izvēles priekšā, ko darīt, – dzīvot, neko nedarot, vai mēģināt pieņemt drosmīgus, riskantus lēmumus, un 1995. gada 28. augustā tika nodibināta kompānija “airBaltic” ar viena miljona latu pamatkapitālu. Tika nopirktas pirmās četras lidmašīnas “Avro 90”, starp citu, vienai no tām mana kundze kļuva par krustmāti – toreiz bija tāda tradīcija.

Kur mēs tagad esam, ja paņem nost Gausu un visu to finansiālo situāciju? Mums ir nacionālā kompānija, kura ir izteikts līderis Baltijā. Tā ir viena no nedaudzajām jomām, kur mēs esam priekšā igauņiem un lietuviešiem. Mums ir izteikts līderis – lidosta. Ja jūs runājat ar lietuviešiem, it sevišķi ar lietuviešiem, viņi ar automašīnām brauc no Lietuvas, noparko tās short-term stāvvietā, lido kaut kur un čīkst, sūdzas, ka viņi diemžēl ir atpalikuši.

Tagad mēs nonākam līdz šai finansiālajai situācijai. Ja skatās tīri grāmatvediski, ja es skatos kā uzņēmējs, ar šo lēmumu mēs attālināsim “airBaltic” bankrotu par pusgadu vai gadu. No otras puses, ja paskatās kā uzņēmējs, mēs varbūt nopirksim laiku, un šī nosacītā gada laikā tiks mainīts tas, par ko runāja Ainārs Šlesers, – tiks savests kārtībā menedžments, tiks veikts pilns audits, tiks izanalizēta stratēģija, vai tiešām tā stratēģija ir pareiza. Pēc kaut kādiem gadiem – simts lidmašīnas “airBaltic” parkā... Varbūt tas ir pareizi, varbūt tā ir kļūda, bet tas viss ir jāanalizē un jāpieņem pareizi lēmumi.

Šobrīd jau citas izejas nav, šī, manā uztverē, ir pēdējā iespēja vai varbūt viena no pēdējām iespējām šo kompāniju glābt un joprojām būt līderiem kā aviopārvadājumos, tā arī Rīgas lidostai.

Tāpēc es šo atbalstu, jo galu galā negribas to “bērnu”, ko mēs radījām pirms 29 gadiem, aizlaist vienkārši postā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka “airBaltic” īstenībā ir viens no mūsu vērtīgākajiem aktīviem, uz to vajag skatīties daudz plašāk nekā tikai kā uz aviosabiedrību. Mūs apskauž lietuvieši, igauņi un citi, ka mums ir šāds aktīvs – aktīvs, kas var savienot biznesu, iedzīvotājus, investorus ar Eiropu un ne tikai ar Eiropu, ar ļoti daudziem galamērķiem, kur ir mūsu noieta tirgi, kur ir nauda un kur ir arī mūsu ekonomiskais potenciāls. Tāpēc ekosistēma, kas ir radīta šajos 20 un vairāk gados, kurai apkārt ir ļoti nopietna industrija, kas strādā, ir vērtība... šai vērtībai ir nākotne, un “airBaltic” ir jāaudzē kā labs mūsu rīks, bet tam ir jābūt pārvaldītam, un es piekrītu kolēģiem, ka tam ir jābūt pārvaldītam profesionāli.

Bet es gribu norādīt uz situāciju, ka mēs šeit nestāvētu, nebūtu šo debašu, mēs vispār nerisinātu šo jautājumu šeit šobrīd šādā situācijā. Kāpēc? Ja mēs paskatāmies, kāds lēmums tika pieņemts 2021. gadā valdībā, kad “airBaltic” vadība, finanšu direktors nāca klajā... Kovida laikā visas aviokompānijas bija ietekmētas, tai skaitā “airBaltic”, bet “airBaltic” bija ietekmēta daudz vairāk. Kāpēc? Tāpēc, ka kovida lēmumi... vai lēmumi, kādus toreiz pieņēma valdība, ietekmēja “airBaltic”... Viņi nevarēja lidot 90 dienas. Neviena cita aviokompānija nebija ietekmēta ar to, ka nedrīkst lidot. Tas automātiski radīja “zāģi” 200 miljonu apmērā. Tās ir šāda lēmuma konsekvences.

Toreiz vadība lūdza... tika investēti 250 miljoni “airBaltic” akcionāra... investēja aviokompānijā, bet vēl tika lūgts nosegt 135 miljonus eiro, lai kompensētu kovida radītos zaudējumus. Toreiz bija speciālais režīms, Eiropas Komisija ļāva valstij investēt aviokompānijā. Vajadzēja izmantot šo unikālo iespēju, ka šāds režīms ir, šobrīd šāda režīma nav. Tāpēc toreiz bija jādomā valstiski, ar mugurkaulu, nevis ļurkājoties... gan premjers, gan esošā valdība: “Piedodiet, ai, nē! 135 miljoni – tas ir daudz!”

Cik toreiz mēs notērējām vakcīnās? Tagad mēs izsviedām 38 miljonus par vakcīnām, kuru nav. Tur mēs gan varējām nopļekarēt naudu, bet tur, kur tiešām bija vērtīgi, jo tad nauda maksāja maz un bija lēta, nekā šodien tas... cik izmaksā nauda. Ja toreiz investētu to, ko prasīja, – ļoti elementāri: ja pieprasītā summa 135 miljonu eiro apmērā pilnībā tiktu ieguldīta (pieņemam, ka situācija nemainītos), tad uzņēmuma pamatkapitāls būtu pa nullēm, nevis 48 miljoni, kā tas ir šodien, un skaidras naudas atlikums būtu 73 miljoni, nevis 28 miljoni. Un tieši šis skaidrās naudas apjoms ir tas, kas bremzē aviokompānijas ikdienas darbību.

Ja toreiz būtu drosmīgi pateikts un izdarīts šis solis, ilgtermiņa solis, kas būtu nepieciešams, lai ilgtermiņā... mēs labi zinājām, ka ejam uz IPO, mēs labi zinājām, ka būs šāda situācija – atkopšanās pēc kovida situācijas nebūs viegla avioindustrijai, visām būs grūti. Tad bija stratēģiski svarīgi ieguldīt. Ja toreiz šis lēmums būtu pieņemts, būtu daudz elementārāk piesaistīt investorus un nebūtu šīs darbības.

Tā ka atceramies, ka toreiz lēmums bija svarīgs un kādas sekas ir šādiem nepareiziem, nepārdomātiem, nespējīgiem lēmumiem. Šīs ir sekas. Šeit mēs sēžam tās valdības un premjera nepieņemtā lēmuma seku dēļ. Tagad mēs maksāsim dārgi, tāpēc ka nauda šobrīd maksā dārgi, un investoru uzticība tādēļ, ka pietrūkst tieši šo nieka miljonu, kas toreiz bija... mums ir jāveic visādi šādi vingrinājumi.

Mani vēl pārsteidz nākamais – satiksmes ministram (viņš nāca arī pie mums runāt) nav plāna B, C. Ir tikai viens plāns, un, ja šis plāns neizdodas (ko var arī paredzēt), tad krīzē jārīkojas ātri, jāpieņem nepārdomāti lēmumi. Tāpēc es vēlos redzēt profesionālu tālāko darbu, vērtējumu, jo mēs ejam uz IPO. Nav labākais gads, kad to darīt, nav vieglākā situācija globālajā tirgū to izpildīt, tāpēc visi esam modri, fokusējamies! Es lūdzu arī premjeri iesaistīties un šo vērtēt, lai neatkārtotos situācija, ka mums atkal šeit ir jāsēž noļurkātu, nepārdomātu lēmumu dēļ, kā tas bija 2021. gadā. Šeit mēs sēžam un runājam par to tikai tādēļ. Viss varēja būt savādāk. Lēmumu sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes! Deputāti! Šlesera kungs! Es tomēr... ja runā par konkrētiem jautājumiem, es cenšos sadalīt: ja mēs šodien runājam par Likuma par budžetu un finanšu vadību papildinājumiem, tad mēs runājam konkrēti par šī likuma papildinājumiem; ja, kā minēju, kādreiz nākotnē mēs runāsim par konkrētiem uzņēmumiem... kas izrietēs no šī likuma papildinājumiem, mēs tajā brīdī runāsim par konkrētiem uzņēmumiem un konkrētām rīcībām, kādas šeit ziņotāji minēja, kas tiek paredzētas atsevišķi.

Mēs runājam, ka 34.1 pants paredz dažādus finanšu instrumentus, ko var un ko nevar darīt. Mēs papildinām šo 34.1 pantu: “Šis nosacījums attiecināms arī uz valsts budžeta likumā neparedzētu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošu kapitālsabiedrību jaunemitējamo fiksētā ienākuma vērtspapīru iegādei, ja šādam ieguldījumam ir prognozēts pozitīvs efekts [..].” Un šis neattiecas uz valsts budžetu, tieši neietekmē.

Es novērtēju un piekrītu... daudz jūsu teiktajam, bet es gribu teikt... protams, ja mēs jautājam, vai šo likuma papildinājumu var attiecināt uz “airBaltic”, – jā, var. Vai to var attiecināt uz citiem valsts uzņēmumiem? Es negribētu jums piekrist, ja jūs teiktu, ka nevar attiecināt. Es gribētu teikt (Starpsauciens.), ka var attiecināt. (Starpsauciens.)

Vai šādiem likuma papildinājumiem būtu bijis jābūt jau sen? Es teiktu – jā, šādam likuma papildinājumam bija jābūt sen. Vai var būt vēl paredzēti papildu finanšu instrumenti, ko valsts var darīt? Es domāju, ir iespējams darīt. Vai mēs visus finanšu instrumentus nolīdzināsim vienā līmenī un sabiedrībai teiksim: lai vai kāds finanšu instruments tas ir, viens dod naudu, otrs ņem naudu? Jūs piekritīsiet, ka visi finanšu instrumenti nav vienādi. Vai jūs patiešām ieguldījumu pamatkapitālā pielīdzināsiet obligāciju iegādei? Nu ne taču!

Arī Kulberga kungs minēja, ka šeit sabiedrības ieguldījums ir garantēts ar zaudējumiem. Vai obligāciju pirkšana ar fiksētu ieņēmumu ir zaudējumi? (Starpsauciens.) Es negribētu piekrist.

Ja mēs runātu... no otras puses... mēs šeit minam “airBaltic”... ja “airBaltic” šajos apstākļos... ja mēs zinām ģeopolitiskos apstākļus un šos izaicinājumus un ja tai ir jāaizņemas finanšu tirgos... mēs zinām, šī summa ir liela, varētu būt... un, ja valsts iesaistās par tirgus cenām, kas arī likumā ir paredzēts... citādāk nevar kā tikai par tirgus cenām... iegādājas šīs obligācijas un nopelna... kā jūs tikko minējāt, arī dārgi, – tad tie ir zaudējumi vai ieguvumi sabiedrībai?

Tāpēc būtu jāpasaka: pirmām kārtām šis likums (Starpsauciens.) neattiecas tikai uz “airBaltic”, tas var attiekties uz “airBaltic”, bet var attiekties arī uz citiem uzņēmumiem. Bet šodien mēs runājam par likumprojektu. Vai ir nepieciešams audits “airBaltic”? Jā, ir nepieciešams. Vai ir nepieciešama kritiska uzraudzība? Jā, ir nepieciešama. Vai Latvijai vajag savu nacionālo aviosabiedrību? Jā, vajag. Mēs esam redzējuši aprēķinus, cik šī Latvijas nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” ienes Latvijas iekšzemes kopproduktam – 2,5 procentus.

Latvija ir konkurētspējīga globālajā tirgū... Rīga, Latvija... pateicoties arī “airBaltic”. Mēs zinām šo savienojamību, un mēs patiešām varam lepoties. Ātrums, savienojamība... Rīga kā vērtība globālajā tirgū. Es tomēr aicinu skatīties plašāk, Latvijai ir svarīgi būt aktīvākai kapitāla tirgos, un šis ir viens mazs elements, kas tam var palīdzēt. Tajā pašā laikā piekrītu, ka arī “airBaltic” šo elementu – finanšu instrumentu – var izmantot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atkal jāatkārto vecā gudrība: es neesmu ļauns, bet man ir laba atmiņa, un esmu drusku ļaunsirdīgs.

Latvijai ir lieliska superkompānija ar 191 maršrutu 45 valstīs, lidojumu skaits pagājušajā gadā pieauga par 30 procentiem. Šī kompānija – Latvijas kompānija – pelna miljardus, īpašnieks kļuvis pa miljardieri, tikai diemžēl tā saucas “SmartLynx Airlines”. Citādi viss būtu labi.

Man teiks: jā, bet kāpēc mēs nerunājam par “airBaltic”? Es runāšu. Es atcerējos ļoti labu anekdoti, kas varbūt raksturo visu šo dīvaino situāciju, ka mēs nerunājam par to kompāniju, kura pelna un maksā nodokļus un kurai visas lidmašīnas ir jaunas, kā es teicu. Iedomājieties, 191 maršruts 45 valstīs – bez problēmām. Izpilddirektors ir Edvins Demeņus, katrs ar viņu var aprunāties tepat, Rīgā, ja ir interese... Bet anekdote ir tāda. Kad kāds jautāja armēņu radio, vai taisnība, ka Gasparjans vinnēja automobili “Mercedes-Benz”, radio atbildēja: “Taisnība, bet ar nelielu piebildi – vinnēja nevis “Mercedes-Benz”, bet divriteni un faktiski nevis vinnēja, bet viņam nozaga to divriteni.” Situācija, par ko mēs šodien runājam, ir līdzīga. Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, tad es pilnīgi piekrītu Šlesera kungam, – jā, tas ir bankrots, aktīvu zaudēšana. Ko mēs varam darīt?

No otras puses, ja mēs skatāmies... ka stāstīt pasakas arī nevajadzētu, nekādas viņu akcijas pārdot nevar, tāpēc ka ir bijuši jau vismaz četri auditi, man zināmie, un galvenā problēma ir tā, ka pašu kapitāls ir negatīvs. Uzņēmuma saistības (un tas jau tagad nav noslēpums) par maksājumiem, līzingiem, aizņēmumiem un tā tālāk pārsniedz vienu miljardu.

Savukārt tas, ko mums stāsta, ka ir bijusi kaut kāda peļņa – daži miljoni... tā peļņa nav nopelnīta no sēdvietas... no viena pasažiera pārvešanas no punkta A uz punktu B, bet tā peļņa ir, pārdodot, teiksim, kaut kādus nekustamos īpašumus vai izdodot savas labās lidmašīnas līzingā un vietējos – es negribu teikt “baurus”, bet – vientiešus vizinot ar vecām “Carpatair” lidmašīnām.

Bet kaut kas jādara, es piekrītu. Pirmais – es domāju, ka nevajag muļķot un likumā rakstīt pārgudri, bet vajag rakstīt skaidri un gaiši. 34. panta pirmajā daļā: “Neparedzēti ieguldījumi nemākulīgi vadītu kompāniju glābšanai no bankrota.”

Ja runā par dividendēm. Jā, mums ir valsts uzņēmumi... “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” maksā dividendes. Viss ir ļoti labi. Tātad šis uzņēmums nemaksās dividendes. Mēs nedrīkstam, man liekas, jau ceturto vai piekto reizi aizdot. Jaunie deputāti nezina – es jau savā laikā esmu balsojis, man liekas, par 250 miljonu aizdevumu... kur teica, ka gada laikā atdos... pēc tam par 90 miljoniem. Tad visu laiku jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju... kā tur, kā saka, apčakarēt to Eiropas Komisiju... Nu nevajag aizdot! Taisām, ka mēs atpērkam paši.

A jūs, kolēģi, esat pamēģinājuši aizņemties naudu “Altum”, lai no sevis atpirktu vecu televizoru? (Starpsauciens.) Apmēram tas pats – valsts aizņemsies... naudas nav, jāaizņemas. Tātad pie tiem trim miljardiem mums ir jāaizņemas nauda un pašiem no sevis atkal ir jāatpērk kaut kādas akcijas, kuras neviens nepirks.

Nevajag muļķot! Nav jēgas stāstīt, kā es teicu, par daudziem maršrutiem, jo, kā redzam, tas pats “SmartLynx Airlines” bez problēmām ir uztaisījis 190 maršrutus. Bet kas notiks? Vai latvieši brauks 190 maršrutos? Pēc tūrisma statistikas, mēs braucam... mums ir pieci seši galvenie maršruti. Visi pārējie strādā ar zaudējumiem. Tos varētu arī saglabāt, es domāju, tur nav nekas slikts, bet tomēr būtu labi, ja mēs vēl vienu lietu atcerētos – darba vietas.

Cipari ir dažādi, bet, piemēram, trīs tūkstoši izglītotu cilvēku zaudētu darbu. Mēs taču redzam, ka mums fantastiski trūkst darbaspēka, trūkst izglītotu cilvēku, ne jau tikai strādnieku... metinātāju... Mums trūkst finansistu, mums trūkst augstākās kategorijas IT speciālistu. Mēs viņus gribam ievest no citām valstīm – ar dažādiem Imigrācijas likuma labojumiem. A šeit trīs tūkstoši cilvēku – izglītoti, profesionāli – strādā uzņēmumā, kas nes zaudējumus. Ja viņi aiziet uz uzņēmumiem, kas nes peļņu...

Tas ir apmēram tas pats... kad Dombrovska kungs pirmoreiz kļuva par premjeru. Uz ārzemēm bija aizbraukuši 80 tūkstoši, tagad tie ir 300 tūkstoši. Viņa un VIENOTĪBAS valdīšanas laikā pie šiem ģeniālajiem finanšu ministriem mūsu izbraucēju skaits ir palielinājies par 200 tūkstošiem, un valsts rezultātā ir zaudējusi 100 miljardus. IKP zaudējumi ir apmēram 100 miljardi – no 2009. gada līdz šim –, jo šie 200 tūkstoši darbspējīgo cilvēku, dzīvodami Latvijā, pa šiem gadiem būtu saražojuši 100 miljardus. Tātad – lai tie trīs tūkstoši cilvēku strādā, kaut ko dara kaut kur jēdzīgāk.

Igaunijā un Lietuvā nav savas aviokompānijas, bet paskatieties tūrisma pieauguma datus par pirmo ceturksni. Dati nav pilnībā apkopoti, bet pagājušajā gadā viņiem pēc pandēmijas tūristu skaita pieaugums bija daudz straujāks nekā Latvijā.

Es domāju, ka bankrotā, protams, mēs to nevaram aizlaist, jo zaudējumi būs pārāk lieli, mums būs jāsamaksā arī visiem pārējiem. Es domāju, tas atkal aizies līdz kārtējam miljardam.

Es gribu pateikt tikai divas lietas – lai neaizkavētu. Valstij vispār nevajag nevienu tādu uzņēmumu, kas nes zaudējumus. Es atgādināšu tiem, kas varbūt neatceras (Brigmaņa kungs noteikti atceras) – valsts maksāja jau Tautas partijas laikā, lai glābtu spirta brūzi. Bija kādi 30 vai 40 miljoni. Es neatceros... “Kalsnava” vai “Jaunpagasts”... īpašnieku nošāva, visa nauda pazuda.

Pēc tam – “Jaunais laiks”. Re, kur daudzi sēž no “Jaunā laika”... Repše: glābsim Latvijas industrijas flagmani “Liepājas metalurgs”! 70 miljoni. Kāda problēma iedot “Liepājas metalurgam” 70 miljonus?! Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir labs – īpašnieks Zaharjins nopirka somu arhitekta Sonka pirms Pirmā pasaules kara celtu šiku privātmāju, kas maksā apmēram 10 vai 20 miljonus, un tur dzīvo cepuri kuldams. Šis ir klasisks piemērs, ja kādam skauž, ka Gauss saņem vienu miljonu.

Līdz ar to mums, protams, ir jāatbalsta, es piekrītu. Es ceru, ka varbūt dzirdēsim vēl kādus labus priekšlikumus, kā to izdarīt, bet es nepiekrītu, ka nevar igauņiem, lietuviešiem... Lai viņi dala zaudējumus ar mums! Lai mums no zaudējumiem paliek tikai trešā daļa, nenāksim taču pēc diviem gadiem atkal maksāt vēl kādus 200 vai 500 miljonus. Par ietaupīto naudu, es domāju, mēs varētu finansēt igauņu prāmju kompāniju, kura aizgāja no Rīgas tikai tāpēc, ka tā laika mūsu ģeniālā valdība un ģeniālā Finanšu ministrija sniedza vērtējumu, ka nav vērts igauņiem piemaksāt. Rezultātā no Rīgas prāmja nav.

Latvijai vienā pusē ir Pitalovas alksnājs, otrā pusē – jūra un Zviedrija, un mums nav nekādas satiksmes, mums ir jābrauc... nevis no Rīgas... vai nu uz Ventspili, vai Helsinkiem, Tallinu, lai kaut kur aizbrauktu. Tas taču ir pilnīgs idiotisms! Iemaksājot mazāku naudu tai pašai igauņu prāmju kompānijai, mēs tūristu skaitu jau būtu pieckāršojuši, ja ne desmitkāršojuši, bet mēs stāstām pasakas par to, ka loterijā vinnēsim “Mercedes-Benz”.

Nu labi, šoreiz aicinu atbalstīt, bet domāt, kā izkulties no ķezas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nebiju plānojis nākt vēlreiz runāt par šo jautājumu, bet notiek tieši tā, kā nevajadzētu notikt.

Švinkas kungs, jūs esat frakcijas PROGRESĪVIE pārstāvis. Es skaidri pateicu, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “par”. Ko jūs nākat un stāstāt kārtējo reizi muļķības – šis likumprojekts ir saistīts ar visu kaut ko. Varbūt mums nevajag balsot “par”? Varbūt APVIENOTAJAM SARAKSTAM nevajag balsot “par”? Varbūt viss ir kārtībā?

Jums šim jautājumam ir vajadzīga steidzamība. Jūs esat mēslos līdz ausīm! Ja būtu gājuši normālā kārtībā, pirms pāris mēnešiem to jautājumu varētu sakārtot bez steidzamības. Ko jūs atkal melojat mums? Varējāt šoreiz paklusēt.

Mēs pieņēmām lēmumu atbalstīt, un tas nav tāpēc, ka jūs labi strādājat, bet tāpēc, ka mēs uzskatām, ka nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir jāattīsta, tikai savādākā formā. Jūs sakāt – nē, tas ir citiem uzņēmējiem. Tad varbūt pats atnāciet, pasakiet savās piecās minūtēs, ka mums nav jābalso! Jūs to gribat?! Es aicinu neiet. Nedariet otrreiz muļķību!

Bet uz priekšu – arī visiem koalīcijas pārstāvjiem – nu, nevajag muļķot sabiedrību un opozīciju jautājumos... Ir jautājumi, kuros opozīcija atbalstīs valdību ne tāpēc, ka mēs esam opozīcija un jūs tā mīlam, bet tāpēc, ka ir jautājumi, kas stāv pāri pozīcijas interesēm. Ir valsts intereses, kas stāv pāri koalīcijas interesēm. Tieši tāpēc šodien gan “Nacionālās apvienības” pārstāvis, gan... nedzirdēju precīzi, atvainojos... APVIENOTAIS SARAKSTS izteica atbalstu.

Mēs nobalsosim, bet kritizēsim, ja jūs neko nedarīsiet. Un, ja jūs vakar esat sarunājis muļķības, tad nerunājiet muļķības no šīs tribīnes – ka šis jautājums nav saistīts ar “airBaltic”. Tikai un vienīgi! Visam pārējam steidzamība nav vajadzīga.

Tā ka, Švinkas kungs, nenāciet, neatbildiet, lūdzu, ļaujiet mums nobalsot un sāciet kaut ko darīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Krištopanam otro reizi.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ja jau tas tiešām attiecas uz citiem uzņēmumiem, ja mēs tik gudri runājam par dažnedažādiem finanšu instrumentiem, tad ņemam nost steidzamību un prātīgi trijos lasījumos izejam cauri visiem finanšu instrumentiem, kas it kā attiecas uz citiem uzņēmumiem.

Ja runā par aviokompānijām – tās ir ļoti dažādas. Kiršteina kungs pieminēja vienu, kas ir privāta, kas tikai pelna. Varbūt, ja būtu tikai tā un nebūtu “airBaltic”... nelidotu uz Briseli... tad atkal varētu ar privātajiem reisiem lidot uz Briseli.

Kā jau es teicu, ir tāda kompānija “Lufthansa”, kurā Vācijas valdība ir iegāzusi miljardus, un, ja Vācijas valdība to nebūtu darījusi, tad tādas “Lufthansas” vairs nebūtu. Acīmredzot Vācijā arī nav muļķi. Protams, jāpiekrīt, ka daļa zaudējumu ir kovida laika nemākulīgās pārvaldības dēļ. Toreiz tikai lēma un sprieda, un absolūti nerēķināja naudu, kā, starp citu, arī tagad ir. Ja Ašeradena kungam pajautā, cik ir 40 procenti no 50, viņš saka: “Neuzdodiet man tādus jautājumus!”

Pēdējais. Ja Švinkas kungs runā par obligācijām – nav jau nekur teikts, ka tās nepārvērtīsies par nulli. Kur tad būs tas sabiedrības ieguvums, tie procenti, ko jūs sakāt, – no procentiem taču pelnīs? Ja novedīsiet līdz bankrotam, obligācijas pārvērtīsies par nulli, un tad gan sabiedrībai būs zaudējumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Domāju, mēs – i pozīcija, i opozīcija – esam vienisprātis, ka tāds liels nacionālais panākums, ka tika izveidota “airBaltic”, ir jāsaglabā un mēs to nedrīkstam nolaist uz grunti.

Tanī pašā laikā mēs neesam pateikuši... bet mums ir jārunā arī atklāti, jo nevar jau visu laiku pa stūriem runāt par “airBaltic”... tas regulāri kaut kur parādās – vienā, otrā, trešā vietā. 2021. gada 1. oktobrī bija Valsts kontroles ziņojums par “airBaltic”. Tas nebija slepens ziņojums. Es gribu nolasīt tikai vienu... Te ir arī ieteikumi Satiksmes ministrijai, priekšlikumi Ministru kabinetam. Principā tas, ko mēs šodien runājam.

Tas bija 2021. gadā. “Ņemot vērā valsts ieguldījuma “airBaltic” pamatkapitālā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, papildus regulāriem pārvaldības pasākumiem noteikt īpašu kārtību valsts ieguldījuma “airBaltic” atgūšanas riska pārvaldībai, pasākumu, plānu, lēmumu, mērķu un rezultātu sniegšanas regulārai uzraudzībai ar termiņiem un atbildīgajām personām.” Kas te ir pateikts neskaidri? 2021. gadā! Kāpēc mēs spēlējamies ar valsts naudu un nacionālām jūtām?

Zināt, man tas atgādina... apmēram tā... Ir viena forša sieva, viņai ienāk prātā: “Klausies, Jānīt, ja tu nenopirksi man mašīnu, es iešu projām!” Nu, labi, varam ne Jānīti, kādu citu (Starpsauciens.)... Andrīti, jā. Pēc kāda laika viņa atkal saka: “Ja tu nenopirksi man jaunu mašīnu, es iešu projām!” Un tā regulāri.

Nu tad pieliksim... kolēģi! Mēs visi saprotam, ka vienreiz mums ir jāizdara – vai nu jāapskatās... vai laba vai slikta vadība, vai ir vajadzīga palīdzība vai vēl kaut kas... bet nevar būt nemitīgi... mēs visu laiku atkārtojam vienu un to pašu jautājumu. Tās ir milzīgas naudas summas, tās ir milzīgas! Un tad mēs pa kaktiem runāsim, kāpēc tā nauda ir šeit izlietota, vajadzēja medicīnā likt iekšā vai vēl kaut kur.

Mums ir jāatbalsta, mēs nedrīkstam nolaist uz grunti, bet mēs nedrīkstam atbalstīt un vienkārši aizvērt acis. Ja nebūs kaut kāda normāla risinājuma un nebūs analizēti to cilvēku, kas atbild par šiem jautājumiem, darbi, tad mēs šeit esam par švaku. Tad ir jādomā kaut kas cits.

Kolēģi, atbalstīsim, bet – jāreformē! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs droši vien prasīsiet, kāpēc Batņa nāk un diskutē par tādiem jautājumiem. Man arī dažreiz ir jautājums: kāpēc daktere vada mūsu Izglītības un zinātnes ministriju un diskutē par to, ko nesajēdz? Es – atšķirībā no dakteres – citas lietas mazliet saprotu.

Viena lieta. Es viennozīmīgi varu pateikt: ja es vadītu skolu un man būtu šādas finanšu problēmas, nākamajā domes sēdē mani atlaistu no darba. Tas ir viennozīmīgi. Es nesaprotu, kāpēc mēs šobrīd nediskutējam par valdes, padomes atbildību. Nevienā diskusijā vispār neizskan...

Paldies, Bērziņa kungs, jūs precīzi raksturojāt. Valsts kontroles 2021. gada ziņojumā jau bija pateikts, kas ir jāizdara. Vai šajos divos gados valde un padome kaut ko izdarīja? Ja kāds ir pārliecināts, pasakiet: “Jā!” Vai jums ir pārliecība, ka pēc diviem gadiem tiks izdarīti kaut kādi uzlabojumi? Vakar pēc tikšanās frakcijā pirmo reizi es redzēju divus ministrus tādus izbijušos – ar lūgumu: lūdzu, palīdziet! Jo, kā mana kolēģe Aiva minēja, nav ne A, ne B, ne C plāna.

Droši vien ir jāatbalsta... iespējams, nav jāatbalsta finansējuma piešķiršana. Bet man liekas, ka bez atbildīgo atstādināšanas šis jautājums tālāk nevar iet. Sanāk tā: mēs nopērkam jaunu mašīnu, iztērējam visu naudu, bet, lai nodrošinātu šīs mašīnas darbību, mums nav līdzekļu – nav ne benzīna, ne šofera. Tādā bezdibenī mēs šobrīd esam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Simanovska. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

J. Simanovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Simanovska. Man ir jautājums: vai būs priekšlikumi otrajam lasījumam? (Pauze. Starpsauciens: “Balsojam uzreiz!”)

Sēdes vadītāja. Ir ierosinājums balsot bez izskatīšanas atkārtoti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – 4. Likums pieņemts.

J. Simanovska. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Antoņina Ņenaševa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics un Agita Zariņa-Stūre lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 25. aprīļa sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 21. punktu – likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” – pirms darba kārtības 18. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Tātad – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Ir saņemti un izskatīti astoņi priekšlikumi. Tie visi ir komisijas priekšlikumi.

Atgādināšu, ka šo likumprojektu ir iniciējis Valsts prezidents, strādājām ar to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs un viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izglītības iestādes tiesības izglītojamā Satversmē noteikto cilvēka pamattiesību ierobežošanā, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina 30. pantu ar 3.7 daļu: “Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai savu, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā ir tiesības pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos Ministru kabineta noteiktā kārtībā.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa. (Pauze.)

Tātad Batņas kungs nevēlas debatēt.

A. Ņenaševa. Nē, nē, pie nākamā.

 

Sēdes vadītāja. Pie nākamā. Tātad 4. priekšlikums ir atbalstīts.

A. Ņenaševa. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Noteic, ka, īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītos mācību un audzināšanas pasākumus, izglītības iestāde nosaka kārtību, kādā pedagogi un izglītojamie izmanto tehniskos līdzekļus. Tās ir gan mācību, gan audzināšanas procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un arī programmatūras. Šis tika ilgi diskutēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Ja jūs atceraties, arī mums Saeimā nāca “ManaBalss.lv” iniciatīva par mobilo viedierīču aizliegšanu visos vecumposmos skolā. Mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto... nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīšanai, bet par to vēl komisijā neesam diskutējuši. Līdz ar to es pieņemu, ka mēs gaidām, ka pieņemsim šos Izglītības likuma grozījumus un formāli jau būsim šo iniciatīvu izskatījuši, bet tā nav.

Es joprojām akcentēju, ka ir konkrēti vecumposmi, kur nevar dot deleģējumu izglītības iestādēm pašām izvēlēties, vai aizliegt vai neaizliegt mobilās viedierīces. Mēs publiskajā telpā arvien redzam dažādus viedokļus un to, ka ir valstis, kuras atsakās no viedierīču lietošanas, it sevišķi sākumizglītības posmā – pirmajās trīs klasēs.

Es tiešām varu vēlreiz apgalvot, ka ir direktori, kuri nesaprot šo problemātiku. Ir skolas, kurās ir atļauts lietot telefonus stundu laikā, starpbrīžos no 1. līdz 4. klasei. Nu tas ir absurdi! Mēs tiešām gribam izveidot robotiņus, kas neprot domāt, neprot lasīt, neprot rakstīt? To arī UNESCO pētījums pasaka, ka mobilo viedierīču lietošana samazina lasītprasmi un rakstītprasmi.

Es atbalstu šo priekšlikumu, bet trešajā lasījumā mums tomēr ir jādiskutē un jārada mehānisms vismaz sākumizglītības posmā pilnīgai viedierīču aizliegšanai. Es lūdzu, aizdomājieties par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Tātad piedāvātā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcija nosaka to, ka izglītības iestādei ir jānosaka kārtība, kā viņi izmanto viedierīces gan stundās, gan pārtraukumos, īstenojot visu izglītības programmu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pedagoga tiesības ar vēl vienu punktu, kas... rīkoties tā, lai novērstu apdraudējumu personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina izglītojamā pienākumus ar diviem punktiem. 10. punkts nosaka: “pēc izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas pieprasījuma uzrādīt savas personīgās mantas”; 11. punkts paredz izglītojamā pienākumu “pildīt izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas norādījumus”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina izglītojamā tiesības rīkoties tā, lai novērstu apdraudējumu personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Kolēģi, visi astoņi priekšlikumi atbalstīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Tā... lai man kāds no komisijas palīdz... divas nedēļas? (Starpsauciens.) Pie komisijas... no izskatīšanas (Zālē troksnis.)... Tūlīt.

Sēdes vadītāja. Divas nedēļas – 10. maijs.

A. Ņenaševa. Jā, kolēģi, 10. maijs. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “7. maijs!”)

Sēdes vadītāja. 7. maijs – kolēģi saka.

A. Ņenaševa. Tad 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 7. maijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirmajā lasījumā.

Tātad par grozījumu būtību. Mēs zinām, ka bankas konts ir aizsargāts līdz 100 tūkstošiem eiro kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Tas tiek darīts caur Noguldījumu garantiju fondu. Katru kvartālu bankas veic maksājumus šajā fondā. Šie konkrētie grozījumi paredz Latvijas Bankai iespēju, bet ne pienākumu palielināt kredītiestādēm šo iemaksu no 0,2 procentiem līdz 0,5 procentiem gadā no kredītiestādes noguldījumu apmēra. Tātad banku bizness ir ciklisks. Pašlaik banku nozarei laiks ir labvēlīgs, līdz ar to nozarei nav iebildumu, ka šie uzkrājumi tiktu palielināti.

Papildus arī jāmin, ka šie grozījumi paredz aizsargāt personas, kuras ir veikušas kopīgus noguldījumus. Piemērs varētu būt “Rīgas namu pārvaldnieks”, tā klienti. Līdz šim bija tā, ka, ja “Rīgas namu pārvaldniekam” ir konts bankā un šī banka paliek maksātnespējīga, tad tiek aizsargāti 100 tūkstoši eiro, bet šie grozījumi paredz, ka katrs individuālais klients varētu pretendēt uz saviem līdzekļiem.

Grozījumi ir cilvēku interesēs un padara banku sektoru pēc būtības drošāku.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Šis atvērums ir par to, ka konfiscēto mantu turpmāk varēs realizēt ne tikai VID, bet arī tie, kas... to dara.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Salāgojot metodiku ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā teikto, arī turpmāk... nu, salāgo šīs normas kopā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Kučinskis. Vairāk priekšlikumu nav.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums. Likumprojektā apkopoti aktuāli nepieciešamie grozījumi, kas papildina likumu.

Pirmkārt, uzdevums zemessargiem iesaistīties valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.

Otrkārt, uzdevums zemessargiem sniegt atbalstu pulkveža Oskara Kalpaka skolai izglītības programmas profesionālās daļas, piemēram, ierindas mācības, ieroču un šaušanas apmācības, karavīru zināšanu pamata apmācības un lauka kaujas iemaņu, praktiskajā apguvē. Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargam, pildot šos pienākumus, valkāt karavīra formas tērpu.

Treškārt, paredzēta jauna militāro darbinieku kategorija, kuri jau ietilpst Nacionālo bruņoto spēku personāla sastāvā.

Ceturtkārt, paredzēts nosacījums, ka valsts aizsardzības dienesta pildīšanas laikā zemessargu no dienesta Zemessardzē neizslēdz, bet dienestu aptur.

Piektkārt, paredzētas tiesības zemessargiem, kuri pilda karavīra amata pienākumus vai aizsardzības ministra noteiktus ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, papildus saņemt pabalstu (sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi), kā arī mācību atvaļinājumu.

Likumprojekts izslēdz no likuma norādi uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kura ar 2023. gada 1. janvāri ir pievienota Latvijas Bankai.

Likumprojekts saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Latvijas Banku.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds deputātam Andrim Kulbergam – paziņojumam.

A. Kulbergs (AS).

Vēlos pateikt, ka tiek sasaukta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 12.33 komisijas telpās. Lūdzu deputātus, kas ir komisijas locekļi, ierasties uz šo sēdi.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 7 deputāti: Skaidrīte Ābrama... jā, redzu, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Zane Skujiņa-Rubene un Edmunds Zivtiņš.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! Pēc pusdienām visiem nav spēka atnākt līdz zālei. Paldies visiem, kas vienmēr ir laikus un nekavē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija 17. aprīļa sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas” virzīšanu balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc nolīguma, kas saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, parakstīšanas nolīgumu un likumprojektu iesniegtu Saeimā ratificēšanai atbilstoši nolīguma 66. pantam. Latvija atbalsta nolīgumu, jo kļūšana par nolīguma pusi veicinās Eiropas Savienības īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Nolīgums arī palīdzēs sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti 2022. gada Kunmingas–Monreālas globālajā bioloģiskās daudzveidības satvarā, īpaši līdz 2030. gadam nodrošināt, ka vismaz 30 procenti no pasaules sauszemes teritorijām, iekšzemes ūdeņiem, piekrastes zonām un okeāniem tiek faktiski saglabāti un pārvaldīti.

Ar šī nolīguma parakstīšanu Latvija pauž atbalstu nolīguma ratifikācijai. Ratificējot nolīgumu, Latvija kļūs par nolīguma pusi, tāpat arī Eiropas Savienība kļūs par nolīguma pusi pēc ratifikācijas instrumenta iesniegšanas.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. Kovaļenko. Šī gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

D. Kovaļenko. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Edmunda Jurēvica, kurš lūdz likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai – Valsts pārvaldes un pašvaldības – komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots atpakaļ.

___

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.

Tika iesniegti 10 priekšlikumi, kas bija saistīti ar terminoloģiju, lai novērstu līdzīgu funkciju pārklāšanos attiecībā uz likuma struktūru, regulas prasību realizāciju, iestāžu sadarbības precizēšanu un pārejas noteikumu izdošanas termiņiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegts 101 priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs. (Pauze.)

Kulberga kungs, jūs esat ziņotājs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Es atvainojos, tieši konsultējos ar Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāri.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Izklaidēšu jūs, kolēģi, ar 101 priekšlikumu, kas ir iesniegti otrajam lasījumam.

Ir viens komisijas komentārs, ko es gribēju izteikt. Patiesībā vairākums –tuvu pie 90 priekšlikumiem, 80, būsim korekti – ir Juridiskā biroja priekšlikumi. (Starpsauciens: “Paldies dievam!”) Tas mans komentārs ir tāds, ka tas nav pareizi – izmantot deputātu dārgo laiku... mūsu dārgās algas un laiku, ko mēs pavadām komisijās, lai lieki skatītu juridiskās kļūdas un brāķus. Mums būtu jāskata likumprojekti, kas gaida rindā, bet tā vietā mēs pavadījām vairākas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, vienkārši skaidrojot juridiskus... kā arī terminus. To bija iespējams nokārtot bez mūsu līdzdalības līdz komisijas sēdei. Tas ir pārmetums par šo.

Otrs. Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Visvairāk likumprojektā ir tieši enerģētikas terminu – (es uzsvēršu) terminu! – skaidrojumu, kas mūsu likumdošanā nav bijis. Tā ir galvenā lieta.

Svarīgs punkts ir atlikumsiltuma jautājumu risināšana. Un es gribu, lai nav lieku – lieku! – diskusiju pie 48. priekšlikuma. Vakardien “X” un citu sociālo tīklu vidē izraisījās ļoti skaļas diskusijas par to, vai mēs aizliegsim izmantot malku, granulas un citus atjaunīgos kurināmos. Personāža Guntara viens ieraksts pēkšņi izraisīja... līdz tam, ka mediji to visu aptvēra un radīja sašutumu sabiedrībā.

Mums, deputātiem, ir jāiedziļinās šinīs lietās. Mēs to darām, mums ir atbildība skaidrot... un arī atbildība pret sabiedrību, kādus lēmumus mēs pieņemam. Varu pateikt: 48. priekšlikums nekādi neierobežos, tur bija jautājums par to, vai jūsu jaunajā mājā vai renovētajā mājā, vai renovētajā vietā... pašvaldības ziņā... jūs nedrīkstēsiet vairs izmantot šādu kurināmā avotu. Muļķības! Nē. Pie atjaunīgajiem resursiem pieder visas šīs nosauktās lietas, tai skaitā jūs vēl joprojām varēsiet ekspluatēt un uzstādīt gāzes apkures sistēmu. Tam nav ierobežojumu. Tāpēc lieki pie šī mums nevajadzētu apstāties. Man bija tas jāpasaka, jo vienkārši tad būtu nevajadzīgas debates.

Lūdzu, iesim cauri priekšlikumiem. Ļoti daudz dzirdēsiet Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā piemērs... vienkārši lai tālāk vairs nediskutētu, bet pateiktu – ir mainīts attiecīgs locījums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecīgs locījums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecīgs locījums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tas ir skaidrojums par atjaunīgajiem energoresursiem, kas tie ir. Un šo es pateikšu: vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma, bēguma, ūdens enerģija, aerotermālā un siltumenerģija... atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, biogāzes un biomasas. Šis ir svarīgi, lai saprastu, kas ir atjaunīgie energoresursi. Latvijā tiek definēti. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Šis ir būtisks priekšlikums par atlikumsiltuma jautājumu. Mums visu laiku ir problēma, ka mēs izmetam atlikumsiltumu. Tas nav tikai no TEC... tas arī nosaka to, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs jābūt prioritāram... atlikumsiltums jāliek kā prioritāte, lai netiktu izniekots energoresurss, tai skaitā no datu centriem vai jebkādiem avotiem, kur rodas atlikumsiltums, ne tikai no TEC. Tātad šeit būtiski paskaidrots un norādīts, kas risinās jautājumu, teiksim, par “Rīgas siltuma” tālāko... energotirgu un cenām “Rīgas siltumā” rīdziniekiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz autonomā ražotāja definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz definīciju par centralizētās siltumapgādes sistēmu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par dabasgāzes ražotāju. Tātad šeit sekos vairāki definējumi pēc kārtas, kas būs saistīti ar lauksaimniecībā un citur... blakusprodukta – biogāzes – ražošanu un ievadi centralizētajā apgādes sistēmā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par dabasgāzes stratēģiskajām rezervēm. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par terminu “efektīva aukstumapgāde” un “efektīva siltumapgāde”, kā arī “ekonomiski pamatots pieprasījums” definīciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Definīcija par to, kas ir “enerģija”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 18. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Termina “enerģijas bruto galapatēriņš” definīcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Termina “kurināmā piegādātājs” definīcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 27. un 28. punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 21. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Termina “nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma” definīcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 22. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Termina “nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais” definīcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 23. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Izslēgt 41. punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tā mēs veltījām mūsu sēdes... korekcijām.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 29. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem. Šeit tātad ir par sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju. Šeit būtu uzskaites informācija par biogāzes dalību vai atjaunīgo energoresursu gāzes dalību un reportēšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 30. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par savstarpēji savienotu sistēmu saistībā ar dabasgāzi un biogāzi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcijas 45. pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par siltumapgādi vai aukstumapgādi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad korekcijas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 34. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par centralizētās siltumapgādes sistēmas... ka reizi mēnesī jāpublicē informācija par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru iepriekšējā mēnesī. Tātad papildu birokrātija par atjaunīgajiem energoresursiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par izveidotu optimālu sistēmu, operatīvās vadības struktūru. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 42. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Paredz organizēt siltumapgādi un veicināt energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 47. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Nonākam pie 48. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikuma, kuru es gribētu paskaidrot.

Šis ir punkts, es nolasīšu... Šī definīcija nāk no Eiropas. Eiropas Komisija vēlas, lai atjaunīgie energoresursi tiktu izmantoti nākotnes būvēs vai renovācijās. Tātad: “pienākumu izmantot efektīvu atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju avotu (tehnoloģija, kas savā darbībā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisa piesārņojošo vielu emisijas, piemēram, siltumsūknis, saules kolektori), šo prasību attiecinot uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī šādas mājas siltumapgādes sistēma”.

Šis bija tas, par ko vakar bija lielākā diskusija, – ka nebūs granulu, ka nevarēs izmantot malku un briketes, arī par gāzi bija runāts. Nē, visu šo varēs, drīkstēs, nekāda līguma par to nav. Šis ir punkts par veicināšanu – izmantot atjaunīgos un bezemisiju... Visi atjaunīgie, ko es tikko nosaucu, ir ietverti šajā regulējumā. Cilvēki to ir pārpratuši un nepareizi komunicējuši.

Tāpēc lūgums – neveidot tālāk demagoģiju arī no deputātu puses.

48. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka šo priekšlikumu ir uzrakstījis Krievijas spiegs Ādamsons un piespēlējis... laikam nedrīkst teikt “idiots”... uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju... piespēlējis...

Sēdes vadītāja. Jāizturas cieņpilni.

A. Kiršteins.... vienam rāpotājam Briselē. Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienības biedri nav nemaz ar to iepazinušies.

Tātad nedrīkstēs lietot malku un briketes. Ja jums ir privātmāja meža malā, jums ieteiks taisīt kaut kā (Starpsaucieni.)... jums ieteiks iegādāties, kā tur ir rakstīts, siltumsūkni vai kādu citu jaunmodīgu... saules paneli uz jumta.

Ja nopietni... iedomāsimies, kolēģi, kaut kāds... es negribu teikt – atomkarš vai Krievijas iebrukums, vai kaut kas... pieņemsim, kāds Islandes supervulkāns uzsprāgst, un nedarbojas...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par šo priekšlikumu.

A. Kiršteins. Jā, es runāju par šo – kas notiek. Nedarbojas HES, pārtrūkst energoapgāde... Kuras valstis izdzīvos? Izdzīvos tās valstis, kuras ar savu kurināmo ir pašpietiekamas. Nevar vienkārši dažus atdalīt... teiksim, granulas vai malku, vai briketes, vai kūdru.

Es pateikšu faktus par Latvijas eksportu: pašreiz mēs esam pirmajā vietā lapu koku malkas eksportā (par 118 miljardiem) un nosedzam 22 procentus. Pasaules turīgie cilvēki to iegādājas – briketes, dažādu veidu kokskaidu... Mums eksportā ir otrā vieta pasaulē. Trešajā vietā ir skujkoku šķelda, ceturtajā –granulas. Ienākumi no kūdras eksporta ir 300 miljoni gadā. Mēs varam desmitkāršot. Respektīvi, mēs jau nevaram atraut – šo atļausim, bet fosilo neatļausim...

Faktiski ir tā: ja pašreiz Latvijā ar samazinātām jaudām kopējais eksports ir jau 1,2 miljardi un pašpatēriņš vēl... un mēs tagad sāksim atbilstoši kādām Eiropas prasībām spaidīt... parādās tādi teicieni... es noklausījos vairākas klimata un enerģētikas ministra intervijas. Te parādās... uz Rīgu bija atbraukuši kaut kādi ogļskābās gāzes apkarotāji, latviete no Kanādas... Viņa visu laiku teica: mēs nolēmām, un būs jāievieš; mēs nolēmām, un būs jāievieš. Kas tu tāda par ieviesēju, es domāju, – ar kaut kādiem salmiem galvā.

Šeit ir ļoti vienkārši. Ņemam vērā, ka visās šajās jomās Krievija ir Latvijas galvenais konkurents, un agri vai vēlu... mēs esam parakstījuši, ka pēc 2030. gada mēs nevarēsim kūdru... un gan jau vēl kaut ko parakstīsim.

Vajadzētu atcerēties vienu lietu. Tā pati lapu koku malka – to pērk ekskluzīvi cilvēki saviem kamīniem kaut kur ārzemēs, jo tik labas alkšņu malkas kā Latvijā nav. Saprotiet, ja var pārdot par 118 miljoniem, tad Latvijas nākotne nav vēja parkos, kuru dēļ izcērt mežus un to vietā taisa stabus, betonē kaut kādus klučus ar 2,5 tūkstošiem tonnu dzelzsbetona pamatiem. Tā kā vajadzētu nākt pie prāta. Šis ir pilnīgi muļķīgs, manuprāt...

Es aicinu balsot “pret”. Nekādu aizliegumu nevar būt.

Kulberga kungs, vēlreiz stāstīsiet, ka mums uzspiež Brisele... vispār vairs nekad netiksiet par deputātu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Ilgi jūs neaizkavēšu. Skatoties, kā aktivizējas Eiropas Parlamenta... kampaņas, atgādinu, ka no Saeimas tribīnes... jāpilda Saeimas deputāta pienākumi, tai skaitā jāizlasa, par ko ir konkrētie priekšlikumi.

Kā jau ziņotājs korekti teica, šeit vispār nav minēti ierobežojumi saistībā ar dažāda biomasas kurināmā izmantojumu, bet, pat ja tā... Šis konkrētais likuma pants nevis kaut ko aizliedz, bet dod tiesības pašvaldībām lietot vienu no šiem rīkiem. Konkrētais priekšlikums ir redakcionāls grozījums.

Šajā laikā – pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām – es gribu aicināt: ir daudz veidu, kā veidot savas kampaņas, bet vēlams to nedarīt no Saeimas tribīnes, vēlams to noteikti nedarīt, balstoties maldināšanā, tai skaitā veicinot eiroskepticismu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tiem, kas runā par maldināšanu, vajadzētu iemācīties lasīt. Es nolasīšu: “pienākumu izmantot efektīvu atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju avotu”. Bez-emi-si-ju! Kādā veidā, kurinot ar malku vai kūdru, vai briketēm, jūs dabūsiet bez-emi-si-ju? Izlasiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu...

A. Kulbergs. Es gribēju piemetināt.

Sēdes vadītāja. Piemetiniet, lūdzu!

A. Kulbergs. Es drīkstu noziņot?

Šeit ir svarīgs punkts. Dezinformācija turpinās. Šinī gadījumā nav – “ko Brisele saka”. Šis ir arī mūsu interesēs – neizmantot energoresursus, kas ir ārpus Latvijas. Šis stimulētu to, lai, pirmkārt – bez emisijām, otrkārt – lokālos resursus.

Pareizi Cepurīša kungs pateica – pašvaldībām tiek dotas tiesības noteikt, kādu regulējumu... dod iespējas pašvaldībām. Ir konkrēts punkts: “Lai samazinātu siltumapgādes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un ēkās, kā arī samazinātu importēto vai ievesto energoresursu apjomu, pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.” Pašvaldība var noteikt... Tā ir 51. panta ceturtā daļa. Turpinājumā ir trīs punkti, kas izsauc plašu rezonansi... uzsvars uz “var noteikt”, tieši šis – “var noteikt”.

Atgādinu, ka pants pēc būtības dod tiesības pašvaldībām izvērtēt un noteikt... Ja pašvaldības nenosaka, tad visu mūžu var turpināt tā, kā tas ir šodien. Šis punkts nekā neierobežo atjaunīgos vai bezemisiju resursus, kas ir mūsu lokāli pieejamie resursi. Nevajag tracināt mūsu pensionārus un iedzīvotājus! Viss ir kārtībā un korekti.

48. priekšlikums ir tā skaidrojums un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izvērtēts. Mēs iedziļinājāmies un pieņēmām lēmumu atbalstīt.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 51. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. “Saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā novērtē šā likuma 122. panta trešajā daļā minētajā progresa ziņojumā, sagatavojot kopējos un detalizētos atjaunīgās enerģijas datus enerģijas kopējam patēriņam un enerģijas bruto galapatēriņam.” Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 63. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. “Kurināmā piegādātājs šā panta piektajā daļā minētajām iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.” Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 66. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 67. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. “[..] visā piegādes ķēdē, sākot no izejvielu iegūšanas līdz šā panta pirmajā daļā minētā kurināmā realizēšanai, ir ievēroti ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji [..].” Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 74. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Regulators ir tiesīgs dabasgāzes ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 eiro apmērā, ja dabasgāzes ražotājs veic dabasgāzes ražošanu bez reģistrācijas. Tas ir tiem, kas ražos biogāzi, – ir jābūt reģistrētam un ir jāsniedz regulatoram informācija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 75. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Dabasgāzes ražotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”... tātad nodoto dabasgāzi vai biogāzi regulēs regulators. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 76. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Svarīgs punkts – par ūdeņraža gāzveida izmantošanu gāzes tīkla apgādē. Atļaus ūdeņraža klātbūtni... un tā regulējumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 77. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Nosaka to, ka dabasgāze ir ievadīta nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, tātad mūsu lielajā tīklā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 78. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Paredz sniegt Eiropas Savienībai dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem un pārējiem dabasgāzes sistēmas operatoriem sinhronizētu informāciju par citām gāzēm, kādas... biogāzi, kas piedalās mūsu apgādē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 79. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāju... Šis punkts ļaus noteikt regulējumu, ka lauksaimniecībā vai kur citur biogāzes ražotājs varēs pieslēgties nacionālajam tīklam.

Bija liela diskusija. Šis punkts ir par to, ka ir vajadzīga ļoti dārga iekārta, kas mēra šīs gāzes kvalitāti, vai tā atbilst tīklā (Nav saklausāms.)... tad uz kuru likt šīs izmaksas. Izmaksas ir lielas, un tam ražotājam... mēs neattīstītu šo, ja nebūtu sakārtots jautājums, ka dabasgāzes tīkla operators nosedz šīs izmaksas. Svarīgs punkts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 80. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Tas ir saistībā ar gāzes krātuvi – par biogāzes... Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 81. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 82. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par dabasgāzi pārvades sistēmā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 83. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par dabasgāzes pārvades sistēmu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā... Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 84. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Arī par dabasgāzi un biogāzes jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 86. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par savstarpēji savienotās sistēmas... tātad nacionālās dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas korekciju. Juridiska korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 97. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Noteic, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šajā likumā minētos noteikumus. Tas ir par laika termiņu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.

98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 99. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par komercdarbības atbalsta jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 100. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Un 101. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. (Starpsauciens: “Nobeidzam!”) Ir atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamā sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 551 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī gada 4. aprīlī Saeima saņēma 10 551 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”: Jau 17. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda pozīciju, ka pensija nav personas ienākums, bet gan tās veiktais uzkrājums, līdz ar to ienākuma nodoklis par uzkrāto pensiju nebūtu maksājams. Uzklausījām dažādas idejas, tai skaitā priekšlikumu, ka pensiju neapliekamais ikmēneša ienākums būtu jāpalielina līdz 1000 eiro mēnesī vai līdz vidējās darba samaksas apmēram valstī.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināti arī Finanšu ministrijas pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvji, kuri konceptuāli piekrita diskusijai par to, ka ir jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt pensijas, tai skaitā izvērtēt... vienlaicīgi sabalansējot arī budžetu, izvērtēt iniciatīvu par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... vai arī šo palielinājumu – neapliekamo minimumu līdz 1000 eiro.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par šī kolektīvā iesnieguma tālāku virzīšanu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 551 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Edmunda Teirumnieka, Viļa Krištopana un Viktorijas Pleškānes jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Atkārtoti par Rēzeknes tehnikuma mācību telpām pilnvērtīga un nepārtraukta mācību procesa nodrošināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties, lai sniegtu mutvārdu atbildi, iepriekš plānoto darbu dēļ.

Deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas un Kristapa Krištopana jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par nepieciešamību kliedēt sabiedrības aizdomas par negodprātīgiem iepirkumiem aizsardzības jomā un sistēmiskām problēmām iekšējās uzraudzības sistēmā Aizsardzības ministrijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts atbalsta iespējamu izsaimniekošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa un Kristapa Krištopana jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par finansējuma sadali”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Jura Viļuma, Māra Sprindžuka un Edgara Putras jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā izpildi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Naura Puntuļa, Jāņa Grasberga, Edmunda Teirumnieka, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga un Ilzes Indriksones steidzams jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par publiskā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar Finanšu ministrijas (FM) vēlmi mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā, kas var novest pie sistēmas sabrukuma”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 25. aprīlī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Ramona Petraviča iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim un ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pienākumu izvērtēt jau noslēgtās līgumattiecības un pienākumu veikt aktīvas darbības, lai nodrošinātu savas komercprakses atbilstību Konkurences likumam un labas pārvaldības principam”. Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Ingmārs Līdaka, Māris Kučinskis un Edgars Tavars iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par nepieciešamo regulējumu un atbalstu enerģiju uzkrājošo ierīču atbilstošai darbībai Latvijas elektroenerģijas sistēmā”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Ināra Mūrniece, Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs un Edmunds Teirumnieks iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par dronu ražošanu Latvijā”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sagatavošanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi, kamēr notiek reģistrācija, informēju jūs, ka rīt šeit, Saeimas Sēžu zālē, sanāks Jauniešu Saeimas deputāti, kuri ieņems jūsu darba vietas, tāpēc lūgums paņemt visas savas privātās mantas un atbrīvot galdus no personīgajām mantām.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Gatis Liepiņš, Daiga Mieriņa... ir, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Uģis Rotbergs, Amils Saļimovs, Zane Skujiņa-Rubene, Jānis Vucāns un Edmunds Zivtiņš.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs