Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2024. gada 19. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Sākam Saeimas šī gada 19. septembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Laumas Paegļkalnas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Jāņa Grasberga, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Latvijas pastāvēšanai šobrīd ir trīs nopietni draudi – militārais apdraudējums, dzimstības samazināšanās un ekonomiskā atpalicība. Attiecīgi vienai no valsts budžeta prioritātēm ir jābūt dzimstības veicināšanai, kam būtu jāatspoguļojas ilgi gaidītās nodokļu reformas rezultātos.

Diemžēl jāsaka: šajā nodokļu reformā kopumā ir aizmirstas ģimenes ar bērniem, radot vēl lielāku nevienlīdzības plaisu – atšķirību budžetā starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem. Piemēram, kamēr nākamajā gadā neapliekamais minimums tiek plānots 510 eiro apmērā, atvieglojums par apgādībā esošu personu no 2020. gada stāv nemainīgs, un tas ir 250 eiro. Ja mēs gribam saglabāt proporciju, kas toreiz tika noteikta 80 procentu apmērā, tad nākamajā gadā atvieglojumam par apgādībā esošu personu ir jābūt 400 eiro. Tas tā netiek plānots. Ja nākamā nodokļu reforma notiks tikai pēc četriem gadiem, kā šobrīd tiek teikts, tad plaisa, kas būs šo ģimeņu starpā, vairs nebūs plaisa...

Šāda pieeja mūs ved strupceļā jau ilgstoši. Kopš 2017. gada redzam – katru gadu dzimst vidēji par tūkstoš bērniem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā no 2017. gada valstī nav apstiprināta dzimstības stratēģija. Pēdējā gada valsts budžetā... izskatās, arī nākamā gada budžetā neatradīsies finansējums šīs katastrofālās situācijas izmainīšanai.

Ģimenē piedzimstot bērnam, vienam vai abiem vecākiem pilnībā vai daļēji ir jāsamazina darba slodze. Loģiski. Šobrīd vecāku pabalsts lielākoties ir 43,75 procenti no iepriekšējiem ienākumiem, un tas kopā ar bērna kopšanas pabalstu nevar kompensēt ienākumu kritumu, kāds veidojas, ja vecāks pilnībā atstāj darba tirgu. Ņemot vērā pieaugošos izdevumus, kas ģimenei ir saistībā ar bērna piedzimšanu, vairums vecāku ir spiesti meklēt papildu ienākumu avotu. Tiklīdz viņi to grib darīt legāli, viņi par to tiek sodīti.

Šobrīd likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” esošā redakcija noteic, ka, tiklīdz vecāki strādā ne vien pilnu slodzi, bet arī nepilnu, jau tā nelielais vecāku pabalsts tiek samazināts par 50 procentiem. Ja var ticēt vakar teiktajam, ka šis samazinājums nākamajā gadā varētu būt 25 procenti, nevis 50 vai 40, kā virmo gaisā... tomēr tas ir tikai pussolis pareizajā virzienā.

Jautājums paliek: kāpēc valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc vienas proporcijas veic visi vecāki, bet, kad jāsaņem sociālās garantijas, viņi tiek šķiroti? Tas neiztur kritiku. Ar šiem grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” aicinu izslēgt to daļu, kas nosaka ierobežojumu vecākiem strādāt pabalsta saņemšanas laikā, un dot iespēju abiem vecākiem strādāt pilnu vai nepilnu slodzi, nezaudējot jau tā samazināto pabalstu – pilnā apmērā, nevis daļēji, kā tas šobrīd tiek plānots.

Ko dos šādas izmaiņas? Abi vecāki var samazināt darba slodzi un kopt mazuli solidāri. Netiek veicināta ēnu ekonomika, kad vecāki meklē ceļus, kā atrast papildu finansējumu. Vecākiem tiek dota iespēja saglabāt darba stāžu un kvalifikāciju šī pusotra gada laikā. Tiek dots pienesums valsts attīstībai, jo nodokļi un algas tiek maksāti oficiāli, budžetā ienāk papildu nauda.

Aicinu šajā likumprojektā... otru lietu... veikt korekcijas – atcelt ierobežoto dienu skaitu, kad vecāki var saņemt pabalstu bērna slimošanas laikā, un noteikt, ka pabalsta saņemšana ir obligāta uz visu bērna slimošanas laiku. Šībrīža likuma redakcija noteic, ka tās ir tikai 14 dienas vai 21 diena. Esošie noteikumi ir pretrunā ar bērna tiesību aizsardzības principiem, jo vecāks vai persona, kuras aprūpē bērns ir nodots, nevar atstāt bērnu vienu līdz septiņu gadu vecumam, vēl jo vairāk – ja viņš ir slims. Līdz ar to šis absurds, mīļie draugi, ir jānovērš.

Kopumā vēlos uzsvērt, ka abi likumprojektā piedāvātie grozījumi dos pienesumu ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī valsts un pašvaldību budžetiem. Tie veicinās vecāku lielāku iesaisti darba tirgū, rezultātā tiks palielināti nodokļu ieņēmumi un samazināta nepieciešamība pēc sociālajām garantijām. Vecāku daļēja iesaiste darba tirgū palīdzēs uzturēt un attīstīt viņu kvalifikāciju, kas ilgtermiņā nāks par labu visas valsts attīstībai. Izvērtēt rezultātus varēsim tikai tad, ja mēs to izdarīsim simtprocentīgā apmērā, nevis 75 procentu apmērā, kā tas šobrīd ir noteikts. Visādi citādi rezultātu nebūs, mums nebūs, ko salīdzināt.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, šos grozījumus, jo šis ir viens no mūsu darāmajiem mājasdarbiem ģimeņu atbalstam, tātad – dzimstības veicināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šī ir tiešām būtiska tēma, ko kolēģi ir aktualizējuši, šis ir diskutēts Saeimā arī iepriekš – gan komisijā, gan apakškomisijā.

Vēlos informēt, ka, strādājot kopā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, ir atrasts skaidrs risinājums, kas strādājošajiem vecākiem ievērojami uzlabotu situāciju jau ar nākamā gada 1. janvāri. Atbalsts kāps no 50 uz 75 procentiem, par to ir panākta politiskā vienošanās, un arī diskusijās ar ekspertiem ir saprasts, ka 75 procenti ir ļoti nozīmīgs kāpums.

Skaidrs, ka nākamā gada laikā ir jāanalizē, vai šī sistēma ir jāpaplašina, vai jāveic kādas reformas, bet līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu būs būtisks kāpums... strādājošajiem vecākiem.

Tā ka aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, bet līdz ar budžetu atbalstīt to likumprojektu, kas paredzēs vecāku pabalsta kāpumu no 50 uz 75 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 1, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Agitai Zariņai-Stūrei 2024. gada 19. septembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inārai Mūrniecei no 2024. gada 18. septembra līdz 19. septembrim.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Annai Rancānei 2024. gada 3. oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Annai Rancānei 2024. gada 3. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lēmuma projekts “Par 2025. gada ziemas sesijas sākšanu”. Informēju, ka Saeima nolemj sākt 2025. gada ziemas sesiju 7. janvārī.

Kolēģi, pirms tam mums bija lēmums par to, ka rudens sesiju slēdzam 20. decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2025. gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Āboliņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. septembra sēdē tika skatīts jautājums par Mārtiņa Āboliņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata. Apspriežot jautājumu, komisija nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt doto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 11. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 27. panta pirmo daļu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Komisijas sēdē valsts kontrolieris Edgars Korčagins informēja, ka uz vakanto Valsts kontroles padomes locekļa amatu tika izsludināts atklāts konkurss. Pretendentu atlase notika divās kārtās. Konkursa komisija atbalstīja Mārtiņa Āboliņa kandidatūru.

Mārtiņš Āboliņš Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura un maģistra grādu ekonomikā, kopš 2016. gada ir ekonomists akciju sabiedrībā “Citadele banka”, kopš 2023. gada – Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Mārtiņu Āboliņu par Valsts kontroles padomes locekli ar šī gada 20. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Mārtiņu Āboliņu ar apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā! (Aplausi.)

___

Turpinām darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”, kuru iesnieguši deputāti Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics un Jānis Dombrava.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Es pieņemu, ka esat dzirdējuši par klejotāju tautu no Āzijas – huņņiem, kuri 5. gadsimtā radīja savu valsti, savu impēriju, balstoties uz karagājieniem. Viņi bija agresīvi un pazīstami ar savu cietsirdību. Viss, kas palika pāri pēc viņu karagājieniem, bija posts, iznīcība, tuksnesis.

Savā veidā par hunni mēs varam uzskatīt arī satiksmes ministru Kasparu Briškenu, jo viņa karagājiens par Satiksmes ministriju, par tās kapitālsabiedrībām sākās jau tālajā 2011. gadā, kad viņš kļuva par satiksmes ministra padomnieku. Tālāk Briškena kungam uzsmaidīja necerēta veiksme kara laukā – izdevās iekarot valsts sekretāra vietnieka pozīciju. Pēc tam ar veiksmīgiem manevriem izdevās iekļūt “airBaltic” padomē, kuru viņš neatstāja teju 10 gadus.

Kā nereti gadās, veiksme kara laukā rada papildu ambīcijas. Tā tas bija arī Briškena kungam, un viņš nolēma kļūt par “Rail Baltica” projekta līderi. Neviens nepaspēja pat pamirkšķināt ar aci, kad Briškena kungs jau bija iekārtojies “Rail Baltica” padomē. Pēc tam strādāja pie projekta biznesa attīstības un beigās kļuva par stratēģijas izstrādātāju visam projektam. Pa vidu tādi mazāki iekarojumi – vadīja Latvijas Loģistikas asociāciju, bija arī “Pasažieru vilciena” padomē. Piekritīsiet, pietiekami apjomīgs komplekts, nedomāju, ka vēl kādreiz kādam ko tādu izdosies atkārtot.

Šobrīd Briškena kungs kā tāds ķirsītis uz tortes ir satiksmes ministra pozīcijā, un tur viņš ir jau veselu gadu. No malas skatoties, šķiet, ka ir salikušies visi puzles gabaliņi. Cilvēks vadījis “Rail Baltica” stratēģiju, bijis šī projekta līderis – kļūstot par ministru, ir visi priekšnosacījumi, lai šo projektu varētu realizēt, īstenot. Briškenam paveicies, jo viņš nestrādā šādā tādā valdībā, viņš strādā dinamiskā valdībā. Tā ka papildu plusi, lai varētu iet uz priekšu un visu, ko iepriekš ir strādājis, pie kā darbojies, ko virzījis, realizētu līdz galam.

Februārī, kad no šīs tribīnes aicināju jūs balsot par Briškena demisiju, es norādīju, ka “Rail Baltica” projektā nekas īsti nenotiek – nav panākts neviens lēmums valdībā, arī šeit, Saeimā, nekas īsti netiek virzīts, trūkst skaidrības. Briškens ziņas par projekta nākotni slēpj un dara visu pa savam. Par to, kas notiek projektā, nezina ne iesaistītie, ne, šķiet, arī pats Briškens. Februārī es norādīju, ka tiek būvēta stacija, arī pie lidostas tiek būvēta stacija, ministrija janvārī bija pieteikusies nākamajam papildu uzsaukumam, kurā bija šis Rīgas mezgls. Bet februārī nebija skaidrības, kā būvēs tālāk. Valdībā solīja to pieņemt martā.

Diemžēl ir pagājis pusgads, bet skaidrības par lēmumiem, kā būvēs, ko būvēs, nav vēl aizvien. Gribu jums izstāstīt, prezentēt nelielu hronoloģiju, kas ir noticis. Ir bijuši dažādi lēmumi.

11. jūnijā valdībā tika lemts par informatīvo ziņojumu, ko sagatavoja Briškens un Satiksmes ministrija, kur bija paredzēts piedāvāt risinājumu tālākai “Rail Baltica” būvniecībai. Ziņojums tika skatīts sēdes slēgtajā daļā, un plašākai sabiedrībai tas pagaidām nav pieejams. Pēc šī ziņojuma gan premjere, gan Briškens paziņoja, ka Rīgai no abām pusēm ir jābūt savienotai ar šo trasi jau pirmajā kārtā. Jā, būs sarežģīti, grūti, bet tas ir jāizdara. Tas bija skaidrs ziņojums. Briškena kungs tam piekrita. Viņš no valdības saņēma uzdevumu līdz 30. septembrim nākt ar skaidru redzējumu, kā tad Rīgu savienos, kā to īstenos. Bet Briškens nebūtu Briškens, ja viņš darītu tā, kā bija sarunāts un kāds bija premjeres uzdevums.

Viņš nāca ar jaunu piedāvājumu – nē, būvēsim pamattrasi, Rīgu... pirmajā kārtā nebūvēsim, pievilksim klāt ar vecajām sliedēm no Imantas to mazo gabaliņu, un lieta darīta. Nekomentējot neko, kas notiks ar stacijām un būvēm, kuras jau tiek būvētas. To kaut kad pēc tam. Žurnālisti atkal pārsteigti – kā... jauns scenārijs! Sabiedrība gaida kādus sīkākus paskaidrojumus.

Briškens saka: nomierinieties, būs preses konference, uz visiem jautājumiem atbildēsim. Žurnālisti, sapakojušies pie Satiksmes ministrijas, jau gaida preses konferenci, kad atnāk ziņa, ka tomēr preses konferences nebūs, jo ir radies jauns plāns, jauns scenārijs, pavisam atšķirīgs no diviem iepriekš dzirdētajiem. Tomēr būvēs no lidostas “Rīga” uz Lietuvas robežu – šo virzienu, Igauniju pievilks kaut kad pēc tam.

Piekritīsiet – gada laikā trīs dažādi scenāriji, kuri ir pilnīgi pretēji. Man nāk prātā fragments no hokejista Sanda Ozoliņa autobiogrāfijas. Žurnālisti pēc veiksmīgas sezonas viņam jautā: “Kā jums tik labi izdodas pārsteigt vārtsargus, ka viņi nespēj uzminēt, kur jūs metīsiet ripu? Bieži vien šie metieni ir rezultatīvi.” Viņš atbild: “Kā gan vārtsargs var zināt, kur metīšu, ja es pats nezinu, kur metīšu?”

Šajā gadījumā, es domāju, līdzīgi jūtas Eiropas Komisija, jo kā gan viņi var zināt, kādus līdzekļus piešķirt Latvijai, ja Briškens un valdība pat nevar pateikt, ko būvēs, ko gribētu būvēt un kas būs nākamie soļi.

Jāsaka, gads, kurš šobrīd ir izšķērdēts bez neviena lēmuma, – tā ir greznība, kuru mēs nevaram atļauties. Turpinās utopija un patiesās ainas slēpšana. Ir jāatzīst atklāti, ka līdz 2030. gadam šo trasi uzbūvēt nav iespējams, nav iespējams uzbūvēt pat daļēji, bet notiek murgošana... šī utopija... turpina uzturēt stāstu, ka ir iespējams izdarīt.

Šo trasi nav iespējams uzbūvēt tikai no mūsu valsts budžeta. Beidziet, tas nav iespējams! Pamattrasi nav iespējams realizēt arī bez mūsu valsts budžeta iesaistes. Jāsaka, gan “PROGRESĪVAJIEM”, gan Briškenam nav nekādu ambīciju, jo, redzot pieteikumu – iniciatīvas – budžeta sarunām... “Rail Baltica” projektam ir pieprasīti 20 miljoni – trīs gadiem. Rodas jautājums: ko par šiem līdzekļiem vispār ir iespējams uzbūvēt?

Bija žēl noskatīties – pagājušajā nedēļā Briškens un viņa komanda bija atsūtījuši Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci, lai viņa ziņotu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā par to, kāds ir šī projekta progress, kādi nākamie lēmumi ir plānoti, lai noskaidrotu, kā mēs, Saeima, varētu palīdzēt. Šis cilvēks bija pamests zem tanka, viņa nevarēja neko atbildēt arī uz deputātu jautājumiem, viņa atzina, ka šobrīd īsti nav skaidrs... jo nav bijis politiskā lēmuma, nav bijusi lemšana valdībā.

Deputāts Kulbergs jautāja: “Bet ko jūs vispār prasīsiet lemšanai valdībā, ar kādu scenāriju iesiet?” Viņa atbildēja, ka tā ir politiska izšķiršanās, ka viņi vēl strādā pie kaut kādiem scenārijiem un nav skaidrs, ar ko vispār ies un ko pieprasīs.

Tā ka, es teiktu, gada laikā esošā valdība ir palikusi nulles punktā – bez kādas virzības uz priekšu. Es domāju, vietā ir tas, kas ir lasāms laikrakstā “Diena”, kur ir vērtēta šī valdība. Ir kritiski izteikumi un kritisks viedoklis par valdību kopumā, bet Briškena kungs par savu darbu ir saņēmis zemāko vērtējumu – vieninieku.

Citēju, ko raksta laikraksts “Diena”: “Kopš K. Briškena parādīšanās šajā amatā nozari piemeklējušas tikai problēmas. Īpaši izceļama “Rail Baltica” projekta izgāšanās – nav skaidra tā nākotne, tostarp par to, vai dzelzceļa līnija vispār maz ies caur Rīgu, kā arī nedienas ar “airBaltic”, gaismā nākot faktam, ka valsts neatgūs tur ieguldīto 571 miljonu eiro.

Jāmin arī ministra vājā komunikācija ar sabiedrību, nespējot izskaidrot, kas notiek viņa vadītajā nozarē. Tā vietā K. Briškens tikai nesmuki rāda ar pirkstu uz sava amata priekštečiem, lai gan pats iepriekš daudzu gadu garumā ir ieņēmis vadošus amatus gan “airBaltic”, gan “Rail Baltica” projektā, pelnot tur atalgojumu teju 100 000 eiro gadā.”

“Labas ziņas Latvijai – šodien “airBaltic” veiksmīgi emitēja obligācijas 340 miljonu eiro apmērā,” tā 7. maijā šo darījumu komentēja ministrs, bet neminēja, kam tieši šīs ir labas ziņas, jo nosacījumi, ar kādiem “airBaltic” aizņēmās, nebija izpildāmi. “airBaltic” emitēja obligācijas ar ļoti augstu procentu likmi – 14,5 procenti. Tālāk sekoja notikumu virkne un lēmums 30. augusta slēgtajā valdības sēdē, kur paziņoja, ka nodokļu maksātāju aviokompānijā “airBaltic” ieguldīto pusmiljardu atpakaļ neprasīs un nacionālajai lidsabiedrībai pēc būtības mainīsies saimnieks.

Šādus svarīgus lēmumus valdība lēma, pieņēma aiz slēgtām durvīm, pilnīgā slepenībā un atsakoties, izvairoties skaidrot šos lēmumus. Par šo sēdi gan sabiedrība, gan žurnālisti uzzināja tikai pēc tam, kad tā jau bija notikusi. Izpalika arī ierastās preses konferences, kur bieži vien pēc labām ziņām, ja tādas ir, gan premjere, gan ministrs stāsta par to, kā ir gājis un cik grūti ir bijis pieņemt lēmumu. Šajā gadījumā – pilnīgs klusums.

Četras dienas vēlāk “airBaltic” izsūta skopu preses relīzi, kura šo darījuma procesu nosauc par grāmatvedisku procedūru. Kad sākas milzīga ažiotāža, sabiedrības neapmierinātība, uz skatuves parādās Briškena kungs, sasauc preses konferenci un pēc ilgas tincināšanas atzīst, ka tā nav grāmatvediska procedūra, ka ieguldītos līdzekļus valsts neplāno atgūt... neatgriezeniski.

Rodas virkne dažādu jautājumu, uz kuriem atbilžu nav aizvien. Izskan informācija par to, ka ir bijuši Briškena un viņa ministrijas pasūtīti neatkarīgi eksperti, kuri ir piedāvājuši valdībai citus scenārijus – neiet tik strauji, neatteikties no iespējas šos līdzekļus atgūt.

Rodas jautājums: kādēļ nepieņēma šo scenāriju, kādēļ to... nelēma? Kādēļ tāda vieglprātīga attieksme pret valsts ieguldītajiem līdzekļiem? Tāpat rodas jautājums: kāpēc tiek slēpta informācija par stratēģisko investoru? Vai pēc šī investora ienākšanas nesamazināsies reisu skaits no Rīgas? Vai nesamazināsies galamērķu apjoms, kurus šodien piedāvā “airBaltic”, un vai tikko noslēgtais līgums ar “Lufthansa” jau nav pirmais solis uz to?

Politiķu pienākums ir skaidrot sabiedrībai savus lēmumus, pat ja tie ir nepopulāri vai kādreiz to negribētos darīt. Pieņemt šādu lēmumu – par pusmiljarda norakstīšanu – aiz slēgtām durvīm, es domāju, ir attieksmes jautājums. Neuzskatīt par vajadzīgu cilvēkiem to izskaidrot un cerēt, ka nebūs kādi jautājumi, neērti jautājumi, ka sabiedrība neinteresēsies par procesiem, ko lemj valdība. Tas parāda attieksmi pret sabiedrību.

Tagad jau izskan informācija, ka šāda vieglprātīga attieksme pret valsts mantu, pret valsts līdzekļiem varētu būt novērojama arī citās kapitālsabiedrībās, kuras ir Briškena kunga pakļautībā. Jāmin “Pasažieru vilciena” līgums un sadarbība ar “Škoda Vagonka”.

Briškena kungs ir pieteicies nākt un atbildēt uz jautājumiem, debatēt... pēc brīža. Neredzu, vai viņš ir ieradies, bet ceru, ka būs. Tad jautājumu (Paskatās pa labi.)... Sveiki, Briškena kungs! Jautājums jums – kad jūs nāksiet, runāsiet. Vai tā ir taisnība, ka Satiksmes ministrija nav vērsusies pret “Škoda Vagonka” ar iespēju pieprasīt kavējuma sodu, kurš ir bijis par to, ka šie vilcieni nav tikuši piegādāti laikā? Atceramies šīs ziemas notikumus, kad šie vilcieni sāka savu kustību pa mūsu sliedēm. Ļoti daudzi cilvēki palika pieturās, kavēja darbu, tika atstāti salt aukstumā. Tad jūs teicāt, ka vērsīsieties ar pilnu skarbumu, ar pilnām prasībām un ar maksimālu soda apmēru pret “Škoda Vagonka”. “Nulle tolerances” – jūs tai laikā teicāt.

Es tiešām gribu, lai jūs mums atbildat uz jautājumu: vai jūs esat vērsušies pie “Škoda Vagonka” ar konkrētām prasībām par konkrētām summām? Vai kompensācijas par to, ka cilvēki sala, tiks piemērotas? Vai nav tā, ka šajā līgumā ir vienošanās... līdzīgi kā “airBaltic” stāstā... vai nav tā, ka mēs esam zaudējuši jebkādas iespējas atgūt līdzekļus desmitiem miljonu apmērā? Tā ka būs svarīgi to noskaidrot. Es domāju, gan sabiedrība, gan deputāti gribēs zināt, kā iet šajā sadaļā. (Starpsauciens.)

“PROGRESĪVIE” mīl piesaukt labu pārvaldību, bet jūs šobrīd rīkojaties tam pilnīgi pretēji. Lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, tie tiek slēpti. Satiksmes ministrijas kapacitāte (lai jūs saprastu) šobrīd ir tā izpostīta, ka gandrīz gadu tur nav valsts sekretāra, nav valsts sekretāra vietnieku, un tas atstāj iespaidu uz spēju sagatavot lēmumus, tos virzīt tālāk. Parādās milzīgi riski – nevis iegūt kaut ko jaunu, bet zaudēt to, kas Satiksmes ministrijai jau bija garantēts. Es runāju par Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem finansējumiem.

Pēdējie lēmumi, kas ir bijuši, – jūs atteicāties no bateriju vilcienu iegādes, par šo projektu jūs izsakāties kritiski un sakāt, ka tas nav labs. Bet ko tad jūs piedāvājat vietā? Pilnīgi neko. Var droši teikt, ka vēl 10 gadus, iespējams, pat vairāk, uz Siguldu un Valmieru būs jābrauc ar vecajiem dīzeļopjiem, kā sauc šos vilcienus. Nekas labāks nav gaidāms arī citās līnijās, kuras nav elektrificētas.

Septembrī bija oficiāla Autotransporta direkcijas ziņa par to, ka uz Liepāju kursēs vēl viens papildu vilciens, būs iespēja aizbraukt divreiz dienā. Arī tas kaut kur ir pazudis, arī tas ir norakts.

Finansējums ceļiem, to infrastruktūras uzlabošanai – nav ambīciju, jūs necīnāties par papildu finansējumu, lai uzsākto kursu ceļu salabošanā, lauku ceļu salabošanā varētu turpināt. Pat vēl vairāk, jūs bezatbildīgi atsakāties no tā, kas ir bijis lemts, ko par finansējumu... vienošanos ir panākuši iepriekšējie kolēģi, kas bijuši pirms jums. Ja tā cīņa un ambīcijas būtu augstākas, tad nebūtu tā, ka tagad jums ir jāsarkst un jāteic, ka, piemēram, vasarā nav pieejami līdzekļi ceļu apstrādei pret putekļiem. Tā summa nav liela, tas ir izcīnāms, tas ir izdarāms, bet tālāk nekas īsti nesekoja.

Tā kā iepriekšējās budžeta sarunās jūs nepiedalījāties, jūs bijāt Dubaijā, es ceru, ka šoreiz jūs būsiet klāt un, ja vēl ir iespējams kaut ko izcīnīt, par to tad arī cīnīsieties. Bet ceru, ka tik tālu varbūt pat nenonāksiet, ka šodien lēmums par jūsu demisiju būs pozitīvs un stāstam par jūsu ministrēšanu būs pienācis gals.

Jaunā VIENOTĪBA, jūs gribējāt “PROGRESĪVOS” valdībā, gribējāt par katru cenu. Dabūjāt. Vai jūs tiešām neredzat, ka satiksmes ministrs netiek galā ar saviem pienākumiem? Problēmu jūra, kas ir ap viņu, nepaliek mazāka, šīs problēmas tikai samilst. Lēmumi netiek pieņemti, ir tikai runāšana, bet reāli darbi vai lēmumi nav tikuši pieņemti. Nekas tālāk nav sekojis.

Var jau būt, ka valdības mērķis ir šādi nobumbulēt līdz šīs valdības termiņa galam, līdz finišam, bet tad rodas jautājums: kas tālāk notiks? Kas notiks ar šīm nozarēm? Vai kaut ko varēs izdarīt, vai varēs glābt?

Es sāku šo demisijas pieprasījumu ar piemēru par huņņiem, gribu ar to arī noslēgt. Ir laba ziņa – šo barbaru izveidotā impērija šobrīd vairs nepastāv, tā ir beigusi savu pastāvēšanu. Gribas ticēt, ka arī Briškena karagājienam pa Satiksmes ministriju, pa tām nozarēm šodien pienāks gals. “PROGRESĪVAJIEM” būs iespēja virzīt labāku, spējīgāku kandidātu. (Starpsauciens: “Kurš ir labākais?”) Kurš ir labākais? (Starpsauciens.) Pasekosim līdzi, gan jau kāds ir.

Es tiešām ceru, ka šodien lēmums būs citāds nekā pirms pusgada, jo nav jau īsti argumentu, kādēļ viņu atbalstīt. Redzam, ka gan premjere, gan kolēģi cenšas atrast kaut ko labu, lai atbalstītu, bet nekā laba jau īsti nav. Briškena kungs cīnās līdz pēdējam, negrasās atstāt savu pozīciju, saka – plinti krūmos nemetīs. Bet, Kaspar, vai nav tā, ka šī plints – ieskatoties – mētājas kaut kur krūmos?

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es ļoti labi zināju, uz ko es parakstos, kad piekritu ieņemt satiksmes ministra amatu. Vitenberga kungs jau ļoti precīzi ieskicēja, ka neba pirmo dienu nozarē.

Man bija divas izvēles. Es varēju turpināt noklusēt šīs nozares samilzušās problēmas vai tomēr atklāti par tām runāt, ļoti labi apzinoties, ka tas manu popularitāti nevairos. Es izvēlējos godīgo ceļu. Jā, rūdīti politiķi par šo var ķiķināt, uzskatot, ka politikā tiem, kas tiecas pēc ilgtspējas un noturēšanās pie amatiem, labāk ir lietas paslēpt, kā tas daudzus gadus šajā nozarē ir darīts. Es izvēlējos citu ceļu. Šis ceļš saskan ar to atklātības politiku, ko mēs, “PROGRESĪVIE”, nesam Latvijas politikā.

Kopš esmu stājies amatā, gan sabiedrība, gan plašsaziņas līdzekļi pirmo reizi ir uzzinājuši patiesās “Rail Baltica” projekta izmaksas. Ja man būtu kaut kas slēpjams, vai es tiešām būtu tas, kurš pirmais detalizēti izstāsta šo situāciju, lai gan jau iepriekš iezīmes bija ļoti labi zināmas – projekta izmaksu pieaugums notika vairāku gadu griezumā, to atklāja, bet par to, protams, netika runāts. Mēs gājām ļoti apzināti – atslepenojām dokumentus, vairs neiesniedzam valdībā ierobežotas pieejamības dokumentus... šajā projektā. Mēs esam panākuši to, ka arī sēdēs lemj atklāti par šo mums visiem svarīgo projektu.

Mana prioritāte nav mainījusies. Vitenberga kungs analizēja lēmumu pieņemšanas ķēdi. Jā, mēs pavasarī nācām ar piedāvājumu, ka Rīga tiek integrēta, savienojot vismaz vienu staciju. Valdības diskusijas rezultātā mēs nolēmām tomēr pārbaudīt iespēju, vai Rīgu jau pirmajā kārtā nav iespējams savienot caurbraucoši no abām pusēm, tai skaitā nodrošinot vismaz vieglo kravu pārvadājumus. Esam secinājuši – nē, tehniski to nevar izdarīt.

Tā ir vēl viena lieta, ko es atklāti sabiedrībai pasaku: jā, man ļoti gribētos, lai Rīga jau pirmajā kārtā būtu savienota... abās divās stacijās. Tāpēc tas piedāvājums, ko mēs šobrīd esam sagatavojuši, pēc būtības paredz Rīgas integrāciju. Mēs piedāvājam vairākas lietas... lai nav nekādu pārpratumu.

Pirmām kārtām mēs nevēlamies atstāt nepabeigtas stacijas. Ir jāinvestē stacijās, lai padarītu tās funkcionālas. Neaizmirsīsim, ka šīs nav tikai “Rail Baltica” stacijas. Rīgas Centrālā stacija ir mūsu dzelzceļa sistēmas sirds, galvenais mezgls. “Pasažieru vilcienam” ir jau 18 miljoni pasažieru katru gadu. Lielākā daļa šo pasažieru ikdienā lieto Rīgas Centrālo staciju, tai skaitā braucot no reģioniem uz darbavietām Rīgā un tamlīdzīgi. Līdz ar to mums ir svarīgi, lai arī Rīgas Centrālajā stacijā būtu augstie peroni, lai tā būtu civilizēta, moderna, droša un piekļūstama.

Tāpēc mēs piedāvājam novirzīt pieejamos investīciju līdzekļus no citiem fondu projektiem, ne tiem, kas tradicionāli finansē “Rail Baltica”, nodrošinot to, lai šīs abas stacijas nepaliek nepabeigtas – gan Rīgas Centrālā stacija, gan Rīgas lidostas stacija.

Neaizmirstam, ka Rīgas lidosta šobrīd realizē milzīgus investīciju projektus, arī lidostas termināļa sestās kārtas būvniecību. Faktiski tā ir lidostas pārbūvēšana līdz nepazīšanai, tā pēc būtības būs jauna lidosta ar modernu, jaunu infrastruktūru. Vienlaikus lidosta attīsta lidostas pilsētiņu jeb Airport City. Lidostai ir ļoti svarīgi, lai būtu šie savienojumi. Līdz ar to mēs neskatāmies šauri tikai “Rail Baltica” infrastruktūru, šī ir “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūra, šī ir lidostas infrastruktūra. Transporta sistēma ir integrēta, tāpēc mūsu pirmais piedāvājums – investējam, lai šīs stacijas pabeigtu. Tālāk jau skatāmies, kā attīstās “Rail Baltica” līnija.

Mēs ļoti labi apzināmies... mēs vēlamies nevis mānīt sabiedrību... ir ļoti viegli bezatbildīgi teikt: nē, mums tagad vajag visu un uzreiz pirmajā kārtā. Ja kādam ir tie četri iztrūkstošie miljardi bankas kontā, tad lieciet galdā! Pieņemsim un realizēsim visas, visas mūsu vēlmes pēc iespējas ātrāk. Bet mēs to nevaram izdarīt.

Mēs zinām, ka šajā budžeta septiņgadē mums pietiks finansējuma faktiski tikai dienvidu posmiem – no Misas līdz Lietuvas robežai. Tas ir svarīgi, jo tas ir dienvidu virziens, kas savā ziņā mums ir visstratēģiskākais, tas nodrošina mūsu savienojamību ar Eiropu.

Tālāk mēs piedāvājam skatīties divos virzienos. Viens ir atbilstoši pieejamajam finansējumam. Mēs nezinām, kāds finansējums būs pieejams nākamajā budžeta septiņgadē. Mums nāksies cīnīties kopā ar Baltijas kolēģiem. Es esmu ciešā kontaktā ar saviem kolēģiem, Baltijas satiksmes ministriem, lai izcīnītu pēc iespējas lielāku finansējumu “Rail Baltica”. Izdarot visus priekšdarbus arī ziemeļu virzienā – atsavinot zemes, pabeidzot projektēšanu, nodrošinot finansējumu būvuzraudzībai... līdzko mums parādās finansējums, iesim arī uz ziemeļiem.

Tas ir tas, ko es saku Igaunijas kolēģim: Latvijas politiskā apņemšanās pabeigt visu vertikālo savienojumu nav mainījusies, bet vienlaikus mēs vēlamies, iespējams, ar alternatīviem finansēšanas avotiem savienot jau pirmajā kārtā arī Rīgas lidostu. Tālāk jau ir divas stratēģijas... tās tiek savienotas. Attiecīgi, ja mums ir “Rail Baltica” līdz Rīgas lidostai un tālāk ir pagaidām plato sliežu dzelzceļa savienojums starp Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo staciju, tad pēc būtības mēs jau pirmajā kārtā nodrošinām, ka pasažieri var ērti nokļūt jebkurā no divām starptautiskajām stacijām un tālāk – jau “Rail Baltica”. Ļoti, ļoti ticams scenārijs ir tas, ka nebūs tāda maģiskā ātrvilciena, kas uzreiz brauks pilnīgi visā trajektorijā. Ir liela varbūtība, ka līnijas ekspluatāciju uzsāks pakāpeniski – tajos posmos, kas pirmie būs gatavi, varbūt pat posmos, kas vēl nebūs elektrificēti. Tas ir tas, ko es nesen runāju ar saviem Baltijas kolēģiem.

Tas, ko mēs šobrīd piedāvājam un nesam uz valdību... jā, tas ir smags, sarežģīts darbs, tam ir nepieciešams atbilstošs laiks. Mēs nesam piedāvājumu, kas ir piezemēts, nav balstīts kādā maģiskā domāšanā par miljoniem, miljardiem, kas mums šobrīd nav pieejami. To naudu, kas mums ir pieejama, investējam jēgpilni, lai pēc iespējas ātrāk mums būtu šāda savienojamība. Es uzskatu: ja mūsu škodas var aizbraukt līdz lidostai no jebkura punkta esošajā dzelzceļa sistēmā, tas jau ir liels ieguvums Latvijas pasažieriem. To mēs varam panākt, pirms vispār ir izbūvēta visa “Rail Baltica” līnija.

Līdz ar to es pilnīgi noteikti nevaru piekrist apgalvojumam par patiesās ainas slēpšanu. Tieši otrādi. Tik, cik sabiedrība ir pēdējā gada laikā uzzinājusi par “Rail Baltica” projektu, iespējams, tā nav uzzinājusi visos iepriekšējos gados kopā. (Zālē troksnis.)

Par “airBaltic”. Es noteikti pastāvu... es godīgi pateicu preses konferencē, ka tiešā veidā valsts vēsturiski veiktās investīcijas “airBaltic” pamatkapitālā atgūt nevar. Es biju pirmais politiķis, kas to pateica, jo pirms tam – īpaši, ja mēs atskatāmies uz kovida laika 340 miljonu ieguldījumu – tika veidoti dažādi mīti un dažādas alternatīvās patiesības, ka valsts tiešā veidā to atgūs... nokotēsim biržā, ieņemsim 400 miljonus, atskaitīsim valsts budžetā. Nē! Mēs šajā jautājumā iedziļinājāmies un konstatējām, ka jau 2020. gadā... 2020., 2021. gadā... kad bija kovida laika lēmumi... pilnīgi skaidri bija redzams, ka šī nauda ir iegrāmatota kā izdevumi. Valsts tajā laikā labi apzinājās, ka aviokompānija, kura zaudē 80 procentus no saviem ieņēmumiem, kura trīs gadu laikā, kovida laikā, cieš 455 miljonu zaudējumu... ka šo naudu nebūs iespējams atgūt. Šie zaudējumi ir notikuši.

Tas, par ko mēs runājam, – vai investīcijas, ko valsts ir ilggadēji veikusi, sabiedrība ir dabūjusi atpakaļ netiešā veidā. Attiecīgi viss mūsu lidojumu tīkls, darba vietas ne tikai “airBaltic”, bet visā aviācijas nozarē – “airBaltic”, Rīgas lidosta, “Latvijas gaisa satiksme”, komercpiegādātāji... visa vērtību ķēde: lidmašīnu apkope, ekipāžu apmācības un tā tālāk. Tas ir vesels klasteris, kas Latvijā sastāda divus procentus no IKP. Vienlaikus, saglabājot kaut vai bloķējošo mazākumu, Latvijai ir iespēja nākotnē, ja Gausa kungs realizē savu biznesa plānu un uzņēmums ilgtermiņā ir spējīgs pelnīt, arī tiešā veidā vismaz daļēji šīs investīcijas atgūt. Bet es nemānīšu sabiedrību par to, ka šo 571 miljonu ir iespējams tāpat vien no IPO vai kaut kā citādi atgūt.

Līdz ar to valdības lēmumi, kas ir pieņemti, nozīmē, ka valdība kā gādīgs uzņēmuma akcionārs ir izdarījusi visus mājasdarbus, ko ir rekomendējis gan pats uzņēmums, gan investīciju bankas, kas organizēja kotāciju biržā, gan konsultanti, lai uzņēmumam palielinātu iespēju piesaistīt kapitālu. Tālākais jau ir Martina Gausa un Klāva Vaska – attiecīgi valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētāja – rokās. Mēs prasīsim stingru atbildību par valdības lēmumu izpildi. (Starpsauciens.)

Es pilnīgi piekrītu... nekādā gadījumā... tur Vitenberga kungam nevaru nepiekrist... paldies, ka atzīmējāt to, ka es noteikti nepiekrītu formulējumam, ka šī ir tikai un vienīgi grāmatvediska procedūra. Skaidrs, ka publisku līdzekļu investīcijas nāk ar pilnīgi cita līmeņa atbildību. Šajā gadījumā skaidrs, ka tā bija nekorekta frāze no uzņēmuma puses, es šādu frāzi neizmantoju un neizmantošu.

Protams, Satiksmes ministrija nav tikai “Rail Baltica” un “airBaltic”. Ir ļoti daudz dažādu darbu, ko mēs šī gada laikā esam panākuši, piemēram, ir atklāta satiksme uz pagaidu Salacgrīvas tilta. Nākamgad, ļoti ceru, šis svarīgais savienojums tiks pabeigts. Arī tur mēs aktīvi uzņēmāmies iniciatīvu, runājām ar Limbažu novada pašvaldību, pārņēmām šo tiltu valsts īpašumā, kopā ar “Latvijas Valsts ceļiem” veicām konkursu, lai jau šogad varētu uzsākt darbus un nākamgad šis tilts būtu gatavs un mēs varētu ar lepnumu skatīties ne tikai mūsu iedzīvotāju acīs, bet arī Igaunijas kaimiņu acīs.

Mēs izlabojām arī iepriekš sagatavotā informatīvā ziņojuma kļūdas, lai varētu virzīt uz priekšu Iecavas un Bauskas apvedceļa projektus saskaņā ar publiskās un privātās partnerības pieeju – līdzīgi kā tas bija, piemēram, ar Ķekavas apvedceļu.

Un ļoti svarīgi attiecībā uz autoceļiem – autoceļu fonds, kā noteikts likumā... finansējums autoceļu fondam tiek veidots no transporta ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem, no ceļu lietošanas nodevas jeb tā saucamās vinjetes un 80 procentiem no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Ja šis likums tiktu korekti pildīts, tad autoceļu fonda finansējums būtu teju 700 miljoni katru gadu. Šobrīd, ņemot vērā, ka no šīs teorētiski likumā noteiktās summas autoceļu fonds saņem tikai 40 procentus, mūsu budžets ir 285 miljoni katru gadu, kamēr Lietuvā, kurā ir samērojams, līdzīgs apmēram 20 tūkstošu kilometru ceļu tīkls, šis budžets patiešām ir tuvāk 700 miljoniem. Tad, redziet, šeit ir tā atšķirība.

Kad es tiekos ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem un Latvijas Pašvaldību savienību, parasti ir trīs galvenās prioritātes, kas vienmēr tiek liktas galdā šajās sarunās: ceļi, ceļi, ceļi, tālāk arī sabiedriskie pārvadājumi, pasta pakalpojumi un tā tālāk, bet vienmēr vissvarīgākie jautājumi skar ceļus. Pie pašreizējā budžeta mēs nevaram realizēt šāda veida apjomīgus projektus. Mūsu investīciju daļa šajā budžetā ir apmēram 140 miljoni. Ko mēs varam izdarīt par 140 miljoniem? Mums tiltu sadaļā autoceļu fondā ir padsmit miljoni, kamēr viens Salacgrīvas tilts maksā 20 miljonus. Šeit ir ļoti redzama dilemma.

Bet vienlaikus esmu ļoti pateicīgs Latvijas Pašvaldību savienībai par sadarbību. Mēs esam vienojušies, piemēram, par tranzītielu finansējuma sadales principiem. Man prieks, ka arī topošajā budžetā esam atraduši iespēju pildīt šīs saistības pret mūsu partneriem.

Un ir svarīgi (ņemot vērā, ka finansējums nav pietiekams), ka esam ieviesuši godīgu, caurskatāmu, kritērijos balstītu sistēmu, nevis tā, kā tas ir bijis vienmēr, kad ceļu finansējumu sadala pēc politiskās piederības, pēc tā, kuram kurš pagastvecis ir tuvāks, bet pēc objektīviem kritērijiem – gan ceļu lietošanas intensitāte, atbalsts uzņēmējdarbībai, militārā mobilitāte. Mēs noteikti esam gatavi autoceļu infrastruktūrā atbalstīt arī izglītības reformu un ģeogrāfiju, kas ir saistīta ar to, bet beidzot mums ir skaidra pieeja, kur nevienam partnerim nav jāzīlē – vai mans ceļš kvalificējas vai nekvalificējas, vai es varu vai nevaru sarunāt. Man jāatzīst, ka joprojām, protams, šī vecā inerce darbojas.

Es esmu pilnīgi pārliecināts un zinu droši, ka katras pašvaldības vadītājs vēlas tikties ar satiksmes ministru, un pirmais, par ko viņi parasti runātu, būtu kāds konkrēts ceļš konkrētajā pašvaldībā. Un tas, ko es vienmēr atbildu: mums ir skaidri kritēriji, mēs strādājam ar plānošanas reģioniem, ar Pašvaldību savienību, un tas ir caurspīdīgs veids, kā mēs varam pārliecināties, ka nauda aiziet tiešām tur, kur tā visvairāk nepieciešama.

Uz Latvijas ceļiem joprojām mirst teju četras reizes vairāk cilvēku nekā Zviedrijā, kas ir Eiropas līderis ceļu satiksmes drošībā. Katra zaudētā dzīvība ir traģēdija un bieži vien novēršama traģēdija, tāpēc ceļu satiksmes drošība noteikti ir bijusi viena no manām prioritātēm. Esam dubultojuši finansējumu satiksmes drošības objektiem šajā ierobežotajā autoceļu fondā. Mēs esam iesnieguši Ministru kabinetam arī visaptverošu plānu, ko nav sagatavojusi tikai Satiksmes ministrija. Ceļu satiksmes drošības padomē darbojas gan ministrijas, gan iestādes, Valsts policija, nevaldības sektora un akadēmiskā sektora pārstāvji. Tas ir plašs speciālistu, profesionāļu kopums, un mēs analizējam viņu labākos priekšlikumus, salīdzinām tos ar informāciju, ko saņemam no mūsu Eiropas un pasaules partneriem, un veidojam piedāvājumu politikas izmaiņām. Un tieši šādu apjomīgu paketi mēs esam virzījuši arī uz Ministru kabinetu. Līdz ar to tas nav tikai par sodiem.

Jā, protams, arī sodu politika, sodu neizbēgamība, sodu kontrole ir svarīga dimensija, bet daudz svarīgāks ir viss pārējais – kopējais apjoms, jo ceļu satiksmes drošība, protams, ir daudzdimensionāls organisms. Drošāka infrastruktūra, tai skaitā nodalīti gājēju ceļi un veloceļi, pretējo joslu nodalīšana, atbrīvošanās no ļoti bīstamajiem kreisajiem pagriezieniem uz ātrgaitas ceļiem, pastiprināta kontrole. Mēs esam arī atraduši finansējumu, lai četrkāršotu vidējā ātruma radaru infrastruktūru. Svarīgs, protams, arī taisnīgums uz ceļiem. Mēs saprotam, ka ir cilvēki Latvijas... uz Latvijas ceļiem, Latvijas satiksmē, kas uzskata, ka viņiem nav jārespektē sabiedrības kopējās intereses. Tie ir agresīvi braucēji, dzērājšoferi, un pret tiem ir jāvēršas ar maksimālu bardzību. Tāpēc arī prasības jauno autovadītāju sagatavošanā ir jāuzlabo.

Un visbeidzot arī datos balstīti lēmumi. Mēs zinām ilggadējo problēmu, ka dati par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem ne vienmēr pietiekami ātri nonāk to institūciju rokās, kas var izvērtēt cēloņsakarības. Smagos negadījumos tas nekad nav tikai viens parametrs. Tas nav ātrums, tā nav tikai infrastruktūra, tas nav vadītājs, kuram varbūt pietrūkst iemaņu, vai nodilis riepu protektors – tas ir dažādu pasākumu kopums.

Ļoti svarīgi arī tas, ka mobilitātei ir jābūt ne tikai drošai, bet arī piekļūstamai, un mēs vienmēr iestāsimies par to, lai Latvijas transporta nozarē gan infrastruktūras ziņā, gan pakalpojumu ziņā, gan arī transportlīdzekļu līmenī... lai tie būtu vienlīdzīgi pieejami visiem, jo, ja mēs veidojam infrastruktūru un mobilitātes pakalpojumus tā, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām tos var lietot, tad arī visi pārējie varēs tos lietot. Tāpēc mēs esam izveidojuši... un ļoti aktīvi strādājam Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvajā padomē, kas jau ir uzsākusi praktisku darbu pie dažādiem uzlabojumiem tieši grupām, kuras pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vienalga, vai tie būtu mūsu partneri “Sustento”, “Apeironā”, Latvijas Nedzirdīgo savienībā, Latvijas Neredzīgo biedrībā, Latvijas Paralimpiskajā komitejā, Daudzbērnu ģimeņu apvienībā – visas šīs grupas, kurām ir īpašas vajadzības attiecībā uz mobilitāti, īpaši tās grupas, kuru dzīves autonomija ir cieši saistīta ar piekļuvi transportam un kustības brīvību.

Ja runājam par sabiedrisko transportu, esmu no pirmās dienas teicis un vienmēr to atkārtošu, ka dzelzceļam jābūt sabiedriskā transporta mugurkaulam. Tāpēc mēs jau ļoti ātri apturējām dažādus pārsteidzīgus lēmumus par dzelzceļa staciju slēgšanu. Šis nav brīdis, kad slēgt dzelzceļa stacijas, šis ir brīdis, kad meklēt iespējas šīs dzelzceļa stacijas savienot un nodrošināt, lai cilvēki pēc iespējas izmanto dzelzceļu. Tāpēc esam izveidojuši teju 90 miljonu vērtu investīciju programmu pašvaldībām – programmu “Stacija 2.0”, kas beidzot palīdzēs sakārtot ne tikai pašu staciju, kur mums notiek peronu projekti (jā, kuri kavējas, un mēs darām visu, lai tos maksimāli paātrinātu, tie patiešām kavējas), bet svarīgs arī šis apkārtējais areāls, lai blakus būtu stāvparki, veloinfrastruktūra, gājēju infrastruktūra, lai tā būtu droša un piekļūstama, lai blakus būtu sabiedriskais transports ar saskaņotu grafiku, ar pieejamu infrastruktūru. Un tas... šeit saskaras vairākas institūcijas – gan “Latvijas dzelzceļš”, gan “Latvijas Valsts ceļi”, gan konkrētās pašvaldības. Mēs esam atraduši veidu, kā pašvaldībām uz konkurences pamata – uz godīgas konkurences pamata – piešķirt finansējumu, lai šādus projektus realizētu.

Esam atraduši arī finansējumu, lai jaunajos elektrovilcienos būtu velonovietnes, kas bija vēl viena lieta, kura diemžēl sākotnējā tehniskajā specifikācijā bija aizmirsta, bet, protams, ļoti labi saprotam, ka šāda veida integrācija starp veloinfrastruktūru un dzelzceļa infrastruktūru ir normāls standarts jebkur citur Eiropā.

Sadarbībā ar Lietuvas partneriem uzsākām Rīgas–Viļņas maršrutu, un nupat, tiekoties ar Baltijas kolēģiem, vienojāmies tālāk šo maršrutu virzīt arī uz ziemeļiem, attiecīgi, lai jau esošajā dzelzceļa sistēmā veidojas grafika ziņā saskaņots, pilnvērtīgs maršruts no Viļņas līdz Rīgai, tālāk līdz Tartu, un no Tartu tālāk līdz Tallinai jau esošajā dzelzceļa sistēmā, tāpēc arī šīs sarunas ar igauņu kolēģiem par Tartu maršrutu.

Un, vienlaikus arī reaģējot uz to, ko teica Vitenberga kungs, – mēs neesam atteikušies no bateriju vilcieniem. Vienkārši mēs ļoti labi saprotam, ka šie bateriju vilcieni ātrāk par 2028. vai, iespējams, 2029. gadu Latvijā nebūs jebkurā gadījumā, jo tie ir jāsaražo. Un iesaldēt 100 miljonus šobrīd, kad mums katrs eiro ir vajadzīgs, – tas nav pareizi. Mēs šos 100 miljonus labāk tagad investējam infrastruktūrā, kas ir tūlīt un tagad nepieciešama, bet vienlaikus šobrīd Autotransporta direkcija meklē alternatīvus finansēšanas avotus. Jā, mēs uzskatām, ka konkrētajās Eiropas fondu programmās nevajadzētu finansēt bateriju vilcienus, bet tas nenozīmē, ka mēs no tiem atsakāmies, un paralēli, ņemot vērā, ka paies vismaz pieci gadi, kamēr šie bateriju vilcieni būs, mēs strādājam ar Igaunijas un Lietuvas partneriem, lai runātu par viņiem pieejamo neelektrificēto ritošo sastāvu jeb viņu dīzeļiem, un esam atraduši jau risinājumu, lēnām virzāmies uz kopīgu sadarbību – kopīgu šī vagonu parka izmantošanu, kas nozīmē, ka visās mūsu neelektrificētajās līnijās no Gulbenes līdz Rēzeknei, līdz Daugavpilij, Dobelei, Liepājai, Ventspilij un tā tālāk... lai mēs varētu... kamēr mēs sagaidām BEMU vilcienus – un apzināmies, ka tie neaizstāj dīzeļvilcienus... lai mēs vismaz varētu pakāpeniski atteikties no esošajiem vecajiem, gan morāli, gan tehniski novecojušajiem dīzeļvilcieniem. Tas ir tas piedāvājums, ko esam uzlikuši, lai mūsu cilvēki pēc iespējas ātrāk varētu braukt ar jauniem vilcieniem.

Esam sagatavojuši arī izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz autobusu apstāšanos pieturās pēc pieprasījuma. Jā, protams, bija izveidojusies absurda situācija, ka saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem autobusa šoferis nedrīkst pēc pieprasījuma izlaist pasažieri. Tā vietā viņš šo pasažieri izlaiž pēc trīs kilometriem un pasažieriem pa bīstamu, lielākoties nenorobežotu, brauktuves daļu ir jādodas atpakaļ uz savu dzīvesvietu.

Esam ieguldījuši arī ļoti nozīmīgu finansējumu veloceļu infrastruktūras izveidē, faktiski katru mēnesi ir kāds liels objekts, kas tiek vai nu uzsākts, vai atklāts, un ir pilnīgi skaidrs, ka arī tālāk, lai nodrošinātu savienojamību reģionos, mēs turpināsim investēt gājēju un veloceļu infrastruktūrā. Tā ir daļa no mūsu satiksmes drošības stratēģijas, jo, protams, šie mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, viņu nodalīšana no mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai no automašīnām ir ļoti nozīmīgs ieguldījums arī satiksmes drošības uzlabošanā.

Visbeidzot, protams, arī par pasta nozari. Redzējām, cik haotiski pēdējos gados tika uzsākta nodaļu slēgšana. Es ļoti brīnos, ka pirms gada par to neviens nerunāja, lai gan jau tad vairākus desmitus pasta nodaļu slēdza, slēdza lēnām, pakāpeniski, pa 20 nodaļām gadā, ik pa laikam parādījās kāds protests no vietējās pašvaldības iedzīvotājiem, bet par to runāts netika. Mēs runājām atklāti, mēs pateicām: nē, šāda veida haotiska pasta nodaļu slēgšana nav pieņemama, tāpēc ka pasts nav tikai komercuzņēmums. Jā, pastam ir jāpelna, jākonkurē arī reģionālajā biznesā ar mūsu kaimiņiem, ar visiem privātajiem operatoriem, bet pastam ir arī ļoti nozīmīga sociāla funkcija. Šajā gadījumā, kad iepazināmies ar viedokli no dažādām iesaistītajām pusēm, sākot ar Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību vai preses izdevējiem, vai citiem, kas ikdienā izmanto pasta pakalpojumus, mēs secinājām, ka iepriekš uzsāktā reforma ne ar vienu tā īsti nebija nokomunicēta, tāpēc mūsu loģiskais solis bija iepriekšējo reformu apturēt, un šobrīd esam nonākuši pie secinājuma, ka apmēram 150 pasta nodaļas ir jāsaglabā, un tas ir tas, kā mēs tālāk arī virzīsimies.

Mēs samazinājām... šis būs pēdējais tieši par nozares apakšnozarēm, un tad es noslēgšu uzrunu... Mēs būtiski samazinājām arī... Te bija vesela priekšlikumu pakete, kas tapa daudzus mēnešus, tai skaitā iesaistot nozari... samazinājām birokrātiju elektronisko sakaru un 5G jomā. Mēs zinām šo stāstu par antenu izvietošanu uz māju jumtiem, par pašvaldībām, kurām šis vienmēr ir bijis sarežģīts jautājums, un, protams, par telekomunikāciju operatoriem, kuriem šī nesakārtotā vide nav ļāvusi pilnvērtīgi nodrošināt gan 5G, gan platjoslas savienojamību mūsu iedzīvotājiem. Mēs to atrisinājām. Šī bija patiešām apjomīga birokrātijas mazināšanas pakete. Esam gatavi virzīties tālāk, lai nostiprinātu Latviju kā digitālu, attīstītu valsti ar spēcīgu digitālo infrastruktūru.

Visbeidzot... Kā ministrs es nesu atbildību. Es dodu stratēģisko vīziju, motivēju, komunicēju un pieņemu galalēmumus, bet vienlaikus šis darbs ir komandas darbs, par to nav ne mazāko šaubu. Esmu arī ļoti pateicīgs savai komandai, kas tomēr, misijas apziņas vadīti, kopā ar mani virza uz priekšu šīs tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas satiksmes nozarē – ar visu to spiedienu, ko mēs saņemam gan tāpēc, ka atklāti runājam par problēmām, gan tāpēc, ka ietekmējam dažādas ilgtermiņa intereses, kas ir iesīkstējušas nozarē, cīnāmies pret šāda veida īpašu interešu ietekmi mūsu nozarē. Protams, es nebrīnos, ka šāda spiediena rezultātā... nu, tas ne katram ir pa spēkam, tāpēc es tiešām apbrīnoju savu komandu, kas ar mani šeit strādā, un jūs Latvijā šobrīd neatradīsiet citu komandu, kas ir tik ļoti iedziļinājusies šajā satiksmes nozares problemātikā un strādājusi, lai meklētu un piedāvātu tam risinājumus.

Manuprāt, šai komandai jāturpina darbs nozares un valsts attīstības vārdā. Tāpēc lūdzu dot man iespēju šo darbu turpināt un neatbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam – frakcijas vārdā.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kaspars Briškens ir izcilākais Evikas Siliņas valdības ministrs. Uz daudzu klusiņu un neredzamu ministru fona Briškena kungs patiešām izceļas, tas tiesa. Domājam, ka viņš pārliecinoši pretendē uz visvairāk runājošā ministra titulu. Šī gada laikā viņš noteikti ir izrunājis vairākus miljonus vārdu. Ja par katru no tiem dotu eiro, bet par svešvārdiem un gudri skanošajiem jaunvārdiem – 10, tad Latvijas valsts būtu jūtami turīgāka un vismaz dažas no nozares problēmām tiktu nekavējoties atrisinātas. Taču diemžēl šie vārdi ir tukši un nav ne plika graša vērti. Tikpat tukši kā tā pašmērķīgā rosība, kas dažkārt tiek dēvēta arī par darbu.

Domājam, ka mūsu valstī neatradīsies daudzi cilvēki, kas uzskatītu, ka Briškena kungs ir īstais cilvēks īstajā vietā. Tie, kas domā, ka viņš ir piemērots, visticamāk, sēž “PROGRESĪVO” rindās, bet diemžēl mēs neesam pilnīgi droši un pārliecināti arī par to.

Viss, kam šī gada laikā pieķēries Kaspars Briškens, iezīmējies ar haosu un problēmu pieaugumu: “Latvijas Pasts”, “Vivi” vilcieni, kuri nebrauc, “airBaltic” un, protams, “Rail Baltica”. Varbūt vienkārši ministram neveicas – tā teikt, slikta karma –, bet varbūt gluži vienkārši ir absolūta nespēja risināt lielus problēmjautājumus, savukārt mazos un pārspīlētas nozīmes jautājumos – tur ir liela ekspertīze.

Sodīt autovadītājus no pirmā kilometra stundā... pārkāpuma – ļoti skandalozs, labs priekšlikums, lai novērstu uzmanību un liktu... izveidot ņemtiņu Saeimā, manuprāt, par otršķirīgu jautājumu. Protams, pompozā Salacgrīvas pagaidu tilta atklāšana... tādas pagaidu sastatnes pār Salacu, bet – pompozi, ar lentēm. Mēs rosinām iet tālāk, turpināt šo jauno praksi un svinīgi, ar lentīšu griešanu un pompozi ministram iet un atklāt arī jauno betona pāli Daugavā. Tas jau arī tūlīt tiks pabeigts.

Ministrs mēģina iežēlināt publiku, stāstot, cik smagu mantojumu ir saņēmis, kautri noklusējot, ka pats bijis atslēgas posteņos laikā, kad problēmu indīgās sēklas tika iesētas. Vēl sliktāk ir tas, ka haotiskā rosībā risinājumu neesamība ne tikai iesaldē problēmas, bet rada milzīgus riskus nākotnei. Un domāju, ka visuzskatāmākais piemērs šeit ir “Rail Baltica” sāga.

Valsts kontrole un Eiropas Revīzijas palāta Briškena kungam par viņa atbildībā esošo Latvijas vēsturē lielāko infrastruktūras objektu ir parādījušas jau vairākas sarkanās kartītes. Piemēram, “Rail Baltica” projekta virzība Latvijā ir apdraudēta, ja aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā... jo šīs izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt astoņu līdz deviņu miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma.

“Rail Baltica” projekta tvērums Latvijā savukārt ir mainījies bez valdības locekļu vēlmes iedziļināties tā apstiprināšanas procesā un ticis atstāts Satiksmes ministrijas darba grupu un ekspertu padomju atbildībā gan par budžetu, gan par ieviešanas stratēģiju.

Tāpat nav saprotama Ministru kabineta un Satiksmes ministrijas vēlme visus jautājumus par “Rail Baltica” skatīt valdības sēžu slēgtajā daļā ar absolūti skaidru grifu “ierobežota pieejamība”. Nepārtraukti mainīgi dzelzceļa pamattrases novietojuma plāni un Rīgas iekļaušana vai neiekļaušana pamattrases izbūves pirmajā fāzē Siliņas valdības gaiteņos jau sāk atgādināt karsta kartupeļa mētāšanu no viena otram, nevis nopietnu pieeju starptautiska mēroga projektu vadīšanā, aizmirstot, ka cena šādai politiskajai nespējai ir mērāma miljardos eiro no nodokļu maksātāju maciņiem.

Minēsim tikai vienu piemēru. Kopējais šobrīd piešķirtās naudas apjoms Briškena kungam, lai savienotu Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu un nodrošinātu NATO vajadzībām vajadzīgo militāro mobilitāti, ir 1,4 miljardi eiro. No šiem 1,4 miljardiem eiro dzelzceļa pamattrasē šobrīd ir ieguldīti precīzi – cik? Nulle! Nav izbūvēts neviens kilometrs.

Savukārt būvnieku lobija un tuvredzīga iepriekšējā satiksmes ministra darbības rezultātā Rīgas cilpā apgūti apmēram 500 miljoni eiro jeb... citiem vārdiem, viena trešā daļa no paredzētās naudas ir iztērēta tā saukto nacionālo interešu vajadzībām, ko Brisele atzīst par Latvijas ekstru, nevis projekta mērķim atbilstošu investīciju.

Un te jautājums – ko Siliņas kundze un Briškena kungs plāno atbildēt Igaunijai, kad Igaunija pietuvosies Latvijas robežai no Pērnavas ar dzelzceļa uzbērumu un sliedēm, bet Latvijas pusē pretī būs pērnā zāle un ganīsies gotiņas? Papildus visam premjera un Finanšu ministrijas bezzobainā uzraudzība šim gadsimta projektam ir rezultējusies ar naudu nesegtās projekta aktivitātēs, kas jau tagad materializējušās tādos bezjēdzības simbolos kā pāļi Daugavā tiltam, kurš, iespējams, nekad netiks uzcelts un kurš, mēs visi zinām, patiesībā nevienam nav vajadzīgs, un vispār nav pamatots, jo blakus ir tilts, kuru, visticamāk, arī izmantos šīm vajadzībām.

Varētu jautāt, kāpēc tad Siliņas kundzei vajadzīgs šāds acīmredzami nesekmīgs ministrs? Gluži vienkārši tāpēc, ka kalpo par ideālu grēkāzi – uzmanības novērsēju – visas valdības vājajam darbam. Nu, tā īsti Jaunās VIENOTĪBAS garā – ļaut sabiedrības dusmām krist pār vienu malējo, pašiem tēlojot nezinīšus, un pēc iespējas vēl izmantot katru iespēju, lai klupinātu šo neveiksminieku. Īsts komandas gars, uz ko tik ļoti mīl atsaukties Evika Siliņas kundze.

Jāsaka gan, ka tādas spēlītes nebūtu iespējamas bez pašu “PROGRESĪVO” klusējošas piekrišanas. Acīmredzot 10. maija darījuma sastāvdaļa, “PROGRESĪVO” īstā misija un jēga Siliņas kundzes valdībā – akumulēt uz savas muguras ne tikai savas, bet arī premjera partijas skandalozās kļūdas un bezatbildību un tikmēr, kamēr šo misiju nes, baudīt iespēju pasēdēt valdībā.

Lai arī kā tas vairotu Siliņas kundzes komforta sajūtu un turētu grožos koalīciju, ne jau par šīm varas spēlītēm mums būs jādomā, bet gan par to, ko visiem Latvijas iedzīvotājiem šodien un nākotnē nodara nerisinātas un apjomos milzīgas problēmas tik būtiskā nozarē.

Tāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, aicinām atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, pārtraucot bezatbildības un haosa laikus satiksmes nozarē. Varbūt izdarīt to, ko sen jau ir plānots izdarīt, tikai to atliek, lai izmantotu līdz galam šo grēkāža funkciju, un varbūt, ja mēs to izdarīsim šodien, tas beidzot liks Siliņas kundzei uzņemties pavisam īstu un reālu, un tiešu atbildību.

Atbalstiet, kolēģi! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamā Latvijas tauta! Jūs visus Briškena kungs uzskata par idiotiem, vai ne, Briškena kungs? Desmit gadus jūs bijāt “Rail Baltica”, “airBaltic” visdažādākajos amatos un tagad atnākat... Jūs esat pirmais, kas paziņoja, ka “Rail Baltica” būs četrreiz dārgāks. A kurš 10 gadus strādāja “Rail Baltica” projektā visdažādākajos amatos, saņemdams tur desmitiem... simtiem tūkstošu atalgojumu? Tas bijāt jūs, Briškena kungs. (Starpsauciens.)

Tagad situācija ir tāda, ka, redziet, tauta kaut ko nesaprotot. Kaut kāds Salacgrīvas tilta projektiņš, par ko mēģinās atskaitīties no šīs tribīnes... Pamatlieta ir tāda: jūs skaidri nepateicāt, kā jūs finansēsiet “Rail Baltica” projektu, jo naudas nav ne šogad, ne nākamgad. Ja jūs gribat paņemt naudu no “Latvijas Valsts ceļiem”, lai Latvijas ceļi netiek atjaunoti, lai netiek veiktas citas investīcijas satiksmes jomā, tad nāciet un tā arī pasakiet. Bet, pat ja jūs paņemsiet visu naudu, jums nepietiks naudas “Rail Baltica” projektam, tāpēc ka pietrūkst nieka astoņu miljardu.

Jau ir paziņots, ka nākamajā gadā valdība plāno aizņemties nevis divus, bet jau trīs miljardus eiro. Un šajos trīs miljardos nav naudas “Rail Baltica”. No kurienes jūs ņemsiet? PPP? Tas nozīmē ilgtermiņa saistības, kuras... ir jāatmaksā. Neviens neļaus aizņemties vairāk par trīs miljardiem. Tas nozīmē, ka šis projekts ir bankrotējis. Tas, ka tvēēērums (Izrunā stiepti.)... Kas ir tvērums? Izdomā visādus interesantus vārdiņus. Patiesībā ir uzbūvētas vairākas būves, kas nekad netiks pabeigtas, jo tās nekad netiks savienotas ar dzelzceļu, nekad netiks uzbūvēts otrs tilts, jo mums nav astoņu miljardu.

Raidījumā “De Facto” bija sižets, ko noteikti daudzi ir skatījušies. Izrādās, ka laikā, kad zināja, ka nav naudas tilta būvniecībai, Briškens deva komandu būvēt pāli – zelta pāli par 20 miljoniem, ko joprojām būvē, zinādami, ka vismaz nākamo sešu gadu laikā naudas tiltam nebūs. Domājat, ka vēlētāji jūs pārvēlēs pēc tāda darba, ko esat izpildījuši? A kur ņemt naudu pēc sešiem gadiem? Godājamā Jaunā VIENOTĪBA, nāciet un pastāstiet! Nāciet un pastāstiet, kur būs astoņi miljardi pēc sešiem gadiem!

Tas nozīmē, ka visi neuzbūvētie viadukti pie autoostas, dzelzceļa stacija, kura ir izrakta... it kā viss skaisti ieplānots, bet – ko mēs darīsim ar to? Sliežu nav. Kā Smiltēna kungs teica – pamattrasē ir ieguldīta absolūta nulle, jo Briškens ir nulle. Tāpēc ka nevarēja sākt realizēt projektu, nesaprazdami, cik maksā. Rubesa gudri runā: tie, kas ir pret šo projektu, ir par Putinu, tie ir par Kremli un tā tālāk. Kāds sakars Putinam un Kremlim ar to, ka sēž visādi gudrinieki kā Briškens, kas kļūdījās par astoņiem miljardiem?

Tagad jautājums. “Rail Baltica” ir nacionālās drošības projekts. Kāds sakars nacionālajai drošībai ar braucienu ar vilcienu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai “Rīga”? Kurš deputāts no Saeimas ēkas Vecrīgā brauks uz dzelzceļa staciju, lai brauktu uz lidostu? Es varu atbildēt – neviens, tāpēc ka 10 minūtēs ir iespējams aizbraukt pa tiešo. Kā uz lidostu “Rīga” brauks Pārdaugavas... Imantas, Zolitūdes, Bolderājas... cilvēki, kuriem arī tika solīts vilciens? Viņi nekad nebrauks ar “Rail Baltica”.

Beigās Satiksmes ministrija tagad – jau Briškena laikā – paziņo, ka dienā būšot tikai četri vilcieni. Četri vilcieni dienā! Eiropas valstīs savienojums starp dzelzceļa staciju un lidostu ir katras 10–15 minūtes, jo tur ir jēga. Briškena kungs, kā jūs sakāt – jēgpilna stratēģija. Cilvēks atnāk un zina, ka ir vilciens. A tagad jēgpilni... jūs aizbrauksiet līdz dzelzceļa stacijai un gaidīsiet trīs stundas vilcienu, lai aizbrauktu 10 minūtēs uz lidostu! Jēgpilni gaidīsiet trīs stundas. Un par šo trīs stundu gaidīšanu jāinvestē astoņi miljardi.

Jautājums – kas tad brauks ar “Rail Baltica”? Un jautājums – kāda būs finansiālā stratēģija? Es labi atceros pirmsākumus, kad šis projekts radās. Bija skaidri pateikts... un to pateicāt jūs, Briškena kungs, kopā ar pārējiem ļoti gudrajiem, talantīgajiem darboņiem, kas simtiem miljonu... tūkstošus un miljonus pelnījāt, strādājot 10 gadus “Rail Baltica” projektā. Jūs nācāt ar aprēķiniem, teicāt: viss ir ļoti labi. Bet bija pateikta viena lieta: par visu maksā Eiropa. Ko jūs, dārgie latvieši, dārgā Latvijas tauta, uztraucaties? Eiropa iedos naudu. Kopīgais budžets bija apmēram seši miljardi, no kuriem Latvijai apmēram trešā daļa, un visu nosedz.

Izskatās, ka starp šiem gudrajiem, talantīgajiem, izcilajiem darboņiem “Rail Baltica” projektā absolūtais vairākums bija diletanti un idioti, jo viņi kļūdījās par astoņiem miljardiem, ievilka Latviju projektā, kurā šodien ir investēta absolūta nulle... pamattrasē. Ja šis projekts tiešām ir vajadzīgs nacionālajai drošībai, tad, lūdzu, godājamā Jaunā VIENOTĪBA, nāciet un pasakiet: mēs atsakāmies no šīs māžošanās, mēs nebūvēsim nekādu savienojumu dzelzceļa stacijai ar lidostu “Rīga”, jo tas absolūti nav vajadzīgs, nav pamatots, un mums nav astoņu miljardu. Mēs tagad koncentrējamies tikai un vienīgi uz pamattrases būvniecību, lai tiešām šo militāro drošību nodrošinātu. Tas būs militārs projekts, tam nav nekāda sakara ar ekonomiku, un tāda ir mūsu stratēģija.

Bet šī muldēšana... mēs pa druskai būvēsim “Rail Baltica”... Ko jūs būvēsiet? Kopā ar Linkaitu jūs jau nodrošinājāt šovu “Latvijas Televīzijā”. Viens runā par šaurām sliedēm, otrs runā par platām sliedēm. No kurienes naudu ņemt, ne Linkaits, ne Briškens paskaidrot nevar. Atbilde ir ļoti vienkārša: viņi grib aizņemties.

Godājamā Latvijas tauta! Godājamie deputāti! Nākamajā gadā mēs maksāsim pusmiljardu eiro tikai un vienīgi procentu maksājumos par 20 miljardu ārējo parādu. Pusmiljards, procentu maksājumi, tiks izmests miskastē, nedzēšot pamatsummu. Ja vēl 8–10 miljardus pieliks Briškena vajadzībām, lai piesegtu neizdarības, kļūdas aprēķinos, kas notika daudzu gadu garumā, pie ārējā parāda būs vēl plus 10 miljardi. Plus vēl trīs miljardi katru gadu. Iedomājieties, kāda summa! Nākamajos desmit gados ārējais parāds palielināsies vidēji par trīs miljardiem. Cik mums būs parāds 10 gados? Plus 30. Es pareizi rēķinu? Desmit gadi reiz trīs – 30 miljardi pie esošajiem 20. Piecdesmit!

Tajos trīs miljardos nav Briškena 8–10 miljardi “Rail Baltica”... tātad vēl 10 miljardi klāt... kopā ārējais parāds būs jau 60 miljardi. Desmit gados pie šādas Jaunās VIENOTĪBAS politikas, kurā ieliek briškenus... kā teica Smiltēns, lai piesegtu valdības pārējās neizdarības... grib novest valsti līdz bankrotam, jo 60 miljardus mēs nekad nevarēsim apkalpot. Mēs izmirstam. Pagājušajā gadā ir nomiruši 30 tūkstoši cilvēku, piedzimuši tikai 14 tūkstoši bērnu. Šogad dzimstība ir samazinājusies vēl par 13 procentiem. (Starpsauciens.) Tātad piedzims tikai kādi 12 tūkstoši bērnu.

Es vienkārši iezīmēju perspektīvu nākamajiem 10 gadiem, ja pie varas paliks Jaunā VIENOTĪBA un briškeni... jūs saprotat? Un tad šie zelta pāļi, es atvainojos, būs sīkums. Cik tur... 20 miljoni... kas ir 20 miljoni, ja mūsu mērķis ir 60 miljardi ārējā parāda! Desmit gados 60 miljardi ārējā parāda. Ja tagad par šiem (Starpsauciens.) 20 miljardiem mums būs jāmaksā 500 miljoni procentos, pieņemsim, likme samazināsies... nu, miljardu katru gadu maksāsim procentos. Latvijas ekonomika to visu nevar panest.

Godājamā Jaunā VIENOTĪBA, man nav jēgas runāt ar Briškenu. Viņš ir parādījis, kas viņš ir. Starp citu, kad bija pirmais balsojums par neuzticības izteikšanu, es nebalsoju, jo man šķita: tiešām runā diezgan sakarīgi. Vēlreiz citēšu Smiltēna kungu: “Miljoniem izteiktu vārdu, segums – nulle.”

Padomājiet! Jums nav kauns, ka ir šāds ministrs? Jūs gribat aizsegt visas neizdarības ar viņa šauro muguru? Viņš neko nevar. Tauta redz – karalis ir pliks. Jaunā VIENOTĪBA, jūs esat pliki – jūs turat Briškenu, realizējat šo politiku... Godājamā Jaunā VIENOTĪBA, jūs pašreiz vedat valsti iznīcībā, tāpēc ka jums nav konkrēta plāna, ko darīt. Nāciet debatēt, pastāstiet, aizstāviet! Godājamie Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvji, pasakiet, cik labi strādā Briškens! Viņš pilda, realizē Jaunās VIENOTĪBAS politiku, viņš ir labākais ministrs. Nāciet tad aizstāvēt viņu!

Vai jūs gļēvi nobalsosiet pret neuzticības izteikšanu tikai tāpēc, ka viņš jums ir vajadzīgs? Jums ir vajadzīgi “PROGRESĪVIE”, lai “PROGRESĪVIE” nobalsotu par budžetu, a pēc tam izmetīs Briškenu mēslainē, uz “PROGRESĪVAJIEM” novels visus mēslus. Jā, Šuvajeva kungs, jūs esat atbildīgi par visiem mēsliem... jūsu frakcija... Jūs izmetīs mēslainē, tāpēc ka jums ir Briškens (Starpsauciens.) un tā ir jūsu politika. Mums kā opozīcijai pēc būtības vienkārši jāpagaida. Kā teica – kad ienaidnieka līķi peldēs pa upi. Mums nekas nav jādara, jūs paši visu iznīcināsiet.

Bet žēl valsts, žēl šī laika. Igaunija un Lietuva ir apsteigusi Latviju uz mūžību. Netiek piedāvāta konkrēta rīcība, kādā veidā mēs kaut vai Igauniju un Lietuvu varam noķert. Tur ir tā problēma.

Es varētu... runāju tikai par vienu tēmu. Es neesmu runājis par “airBaltic”, par tiem 300 miljoniem... Jūs pat neatnācāt, Briškena kungs, uz Saeimu, kad bija jābalso par “airBaltic” glābšanu. Jūs gļēvi... bijāt kaut kur citur. Jūs pat neatnācāt... Saeima nobalsoja... jums vajadzēja godīgi atnākt. Nobalsojiet par 300 miljoniem “airBaltic”, un es jums garantēju, ka pēc pāris mēnešiem būs uzņēmuma bankrots, jo būs jānoraksta 571 miljons – nāciet pasakiet! Jums kā ministram ir iespēja pateikt, ja es runāju nepatiesību. Vai 571 miljona norakstīšana jums nebija zināma?

Tagad šī muldēšana – Gauss ir vainīgs, vēl kas... A priekš kam ministri ir vajadzīgi? Viņš jau šodien neuzstājās kā ministrs, viņš atnāca kā ierēdnis, kas ir mūžīgi strādājis dažādos amatos. Ministrs realizē politiku, ministrs skaidri pasaka – mēs darīsim šādi, es uzņemos atbildību, ja nesasniedzu tādu un tādu mērķi, es demisionēju... vai ultimāts Jaunās VIENOTĪBAS valdībai, premjerei Siliņai, ja nebūs tāda un tāda atbalsta. Jūs jau neko nevarat pateikt! Jums lūpa trīc. Jūs sēžat bāls savā krēslā, tāpēc ka jums nav, ko pateikt, jums nav ideju, jūs varat tikai muldēt pa tukšo. Bet tauta jūs jau ir sapratusi – šiem vārdiem tiešām nav seguma.

Kā jau teicu, godājamā Jaunā VIENOTĪBA, tā ir jūsu izšķiršanās. Es zinu, ko darīsiet šodien, bet – jūs esat atbildīgi par to, kas notiek valstī, jūs esat atbildīgi par “Rail Baltica”, jūs esat atbildīgi par “airBaltic”. Jūsu premjers Kariņš piecus gadus lidinājās... ko rezultātā viņš teica? “Es jau nesapratu, ar ko lidoju, es gulēju, es lasīju...” Tas, kas televīzijā... “Panorāmā”... izskanēja. Tas nozīmē, ka jūs piecus gadus vadījāt valsti guļot, ļāvāt Briškenam darboties. Siliņa, izskatās, arī guļ, nesaprot, ko dara vai nedara Briškens.

Jaunā VIENOTĪBA, ja jūs nesāksiet rīkoties, jūsu gals būs ļoti drīz. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, mums ir paziņojums.

Vārds deputātei Nataļjai Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien mēs veidojam deputātu grupu sadarbībai ar Serbiju. Ja vēlaties pievienoties, tiekamies pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vakardien ļoti nozīmīgu – apaļu – jubileju svinēja Edvards Smiltēns. Sirsnīgi sveicam! (Ovācijas.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies 11 deputāti (ja nosaucu kāda vārdu, tad, lūdzu, izsaucieties, lai varu atzīmēt, ka esat klātesoši): Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Jānis Dombrava, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Jānis Reirs, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Briškena kunga vairs nav. Ministrs acīmredzot ir devies turpināt būvēt “Rail Baltica” un tirgot “airBaltic”. (Starpsauciens.) Ā, ministra kungs, jūs esat atgriezies, cik jauki!

Nu ko, viss ir bumbās, vai ne, ministr Brišken? Klausos jūsu runu, katru jūsu uzstāšanos, un varu secināt – daiļrunāšanas kursus jūs esat pabeidzis ar izcilību. Visticamāk, par tādiem cilvēkiem kā jūs manos laukos saka: dirš kā Zariņa govs. Labāku piemēru... piemērotāku... es nevaru atrast.

Par būtību. Es domāju, vai man lasīt to runu, kas sarakstīta... jo ir pilnīgi skaidrs, ka Briškens un “PROGRESĪVIE” valdībā tiek paturēti tikai, lai būtu mums tā saucamā valdības stabilitāte ar nenormāli stabiliem “PROGRESĪVAJIEM”. Lai vai kāds būtu Briškens, lai vai kādi būtu “PROGRESĪVIE”, lai vai kāds bardaks būtu nozarē, skaidrs, ka viņi tur kādu laiku uzkavēsies. Un tas ir nožēlojami. Bet es ceru, ka sabiedrība to saprot, cilvēki to visu ļoti labi redz.

Briškena kungs, atkārtošana – zināšanu māte. Nolasīšu dažus likuma pantus. Sākšu ar to, ka Satiksmes ministrijai ir divas galvenās funkcijas: pirmā – izstrādāt transporta un sakaru politiku; otrā – organizēt un koordinēt transporta un sakaru politikas īstenošanu. Saskaņā ar minēto nolikumu tieši Satiksmes ministrijai ir jākoordinē “Rail Baltica” projekta īstenošana līdz tā pilnīgai realizācijai.

Tāpat nolikumā ir minēts, ka Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā “Air Baltic Corporation”. Tas nozīmē, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par koordināciju ar “airBaltic” un tai jāizvērtē kapitālsabiedrībai izvirzīto mērķu sasniegšana un jāanalizē kapitālsabiedrības ekonomiskie rādītāji. To nosaka... jūs varat pierakstīt... Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrā daļa un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta vienpadsmitā daļa un 27. panta otrā daļa.

Līdz ar to es apšaubu to, ko jūs te nākat stāstīt, – ka Gausam ir kaut kāds ģeniāls biznesa plāns. Tas, ko es redzu, – Gausa ģeniālais biznesa plāns ir bijis kārt makaronus uz ausīm, tajā skaitā arī man. Kad es biju deputāte arī 13. Saeimā, viņš man stāstīja, kā visi aizņēmumi tiks atmaksāti, tie ir tikai aizņēmumi, valsts atgūs ar uzviju visus šos aizņēmumus. Tagad jūs stāstāt par kaut kādu viņa biznesa plānu. Kāds tas ir? Ko mēs esam redzējuši? Viņa lielā alga – miljons – un tie vecie dranduļeti, ar kuriem ir jālido Latvijas pasažieriem – tas ir tas viņa ģeniālais biznesa plāns daudzu gadu garumā? Kāds pamats vispār kaut vēl mirkli ticēt tam, ko viņš saka? Viņš ir melojis katru reizi – atkal un atkal. Kāds pamats tam vispār ir?

2023. gada 15. septembrī jūs kopā ar pārējiem valdības locekļiem parakstījāt deklarāciju, kurā apņēmāties veidot ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli. 28. punkts. Šī mērķa iedzīvināšanai Satiksmes ministrijai saskaņā ar 2024. gada 20. janvāra rīkojumu “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” ir noteikti vairāki svarīgi uzdevumi.

Pirmkārt, ministrijai ir jāsekmē lidostas “Rīga” un dzelzceļa projekta “Rail Baltica” attīstība, kā arī jānodrošina efektīva un uz rezultātu vērsta “Rail Baltica” projekta pārvaldība. Otrkārt, ministrijai ir veiksmīgi jāīsteno “airBaltic” kotācija biržā caur sākotnējo publisko piedāvājumu vai IPO.

Pa punktiem. Divi galvenie punkti. Sāksim ar “Rail Baltica”. “Rail Baltica” – unikālas prioritātes dzelzceļa infrastruktūras projekts, kuram 2017. gadā tika aplēstas izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā. 2023. gada septembrī publiski izskan informācija, ka projekta realizācijai iztrūkst 200 miljonu, šobrīd jau ir runa par vairāku miljardu... pēc dažiem aprēķiniem pat 10 miljardu liels iztrūkums vai sadārdzinājums.

Jūsu, ministra kungs, skaidrojumi par naudas iztrūkuma apjomiem un iemesliem, kā arī iespējamo Rīgas savienojumu ar “Rail Baltica” dzelzceļa trasi ir nesaprotami un pretrunīgi. Par to es esmu runājusi gan komisijas sēdēs, gan no Saeimas tribīnes – nav skaidrs, uz kurieni mēs ejam un kā. Jūs arī neviešat skaidrību par reāliem ekonomiskajiem ieguvumiem, kuri Latvijai būs projekta realizācijas gadījumā. Tas rada pamatotas bažas par šī miljardiem dārgā projekta realizāciju un lietderību.

Valsts kontroles 2019. gadā veiktajā revīzijā ir secināts, ka laika posmā no 2014. līdz 2019. gadam Latvijā nav īstenota efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība. Valsts kontrole norādījusi, ka projektā ir slikta sākotnējā plānošana, tas attiecas kā uz “Rail Baltica” projekta aktivitāšu īstenošanas grafiku, tā arī finansējuma aplēsēm. Minētajā revīzijā auditori konstatēja, ka CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) finansēšanas līgumos nevis tiek iekļauti sākotnēji noteiktie nosacījumi, bet tie tiek grozīti atbilstoši faktiskajai situācijai. Par Satiksmes ministrijas veikto uzraudzību pār “Rail Baltica” projektu Valsts kontrole ir izteikusies skarbi – nav tikusi savlaicīgi nodrošināta projektu uzraudzības procesa caurskatāmība, izsekojamība un informācijas pēctecība, kā arī koordinācija starp ministrijas struktūrvienībām.

Tādējādi Valsts kontrole vēl pirms pieciem gadiem nonāca pie secinājuma, ka “Rail Baltica” projektā pastāv ļoti lieli riski. Valsts auditori brīdināja, ka nākotnē ir iespējamas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnēji plānotajām izmaksām un darba apjomu, līdz kam mēs beidzot esam arī nonākuši. Ir skaidrs, ka Valsts kontroles brīdinājumi nav tikuši ņemti vērā. Kāds pārsteigums, vai ne? Kad Valsts kontrolei mūsu valstī bijusi kāda liela loma?

Satiksmes ministrija arī jūsu pilnvaru laikā neko nav darījusi šo risku novēršanā, un acīmredzami jūs nespējat tikt galā ar esošo situāciju un nodrošināt efektīvu, atbildīgu un regulāru risku vadību, uz ko savulaik ir aicinājusi Valsts kontrole.

Galvenais iemesls – “Rail Baltica” nelaimēs ir vainojama arī jūsu darbība, Briškena kungs. Pirms kļuvāt par valdības ministru, jūs bijāt iesaistīts projektā “Rail Baltica” – ieņēmāt “RB Rail” padomes locekļa amatu, esat bijis stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs. Jūs esat līdzatbildīgs, ka akciju sabiedrības “RB Rail” gatavotā dokumentācija Eiropas Savienības finansējumam “Rail Baltica” projekta īstenošanai, kā arī projekta finansējuma plūsmas uzraudzīšana un projekta koordinēšana ir bijusi neefektīva un novedusi pie esošā strupceļa. Finanšu apjoms, kas pēkšņi ir jāatrod budžetā, ir tik ievērojams, ka var iedragāt Latvijas valsts ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Tie nav tikai tukši vārdi. Tā tas ir, vai ne?

Par “airBaltic”. Es jau minēju, ka nemitīgi no nodokļu maksātāju naudas ir dota kaut kāda piešprice “airBaltic” un mēs esam klausījušies Gausa solījumos. Par spīti tam, ka valdības visus šos gadus sabiedrībai stāstījušas, ka nodokļu maksātāju ieguldījums kaut kad tiks atmaksāts, Ministru kabinets šī gada 30. augusta slēgtā sēdē ir lēmis samazināt “airBaltic” pamatkapitālu, tāpat kā samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā no 97,97 procentiem uz 25 procentiem plus vienu akciju. Un lēmums par tik milzīgas valsts naudas faktiski norakstīšanu tiek uzticēts Briškenam, vai ne?

Arī jūsu retorika ir bijusi ļoti pretrunīga. Slēpjoties aiz kapitālsabiedrības valdes, jūs runājat valsts akciju turētāja vārdā un visu atbildību noveļat uz uzņēmuma valdi. Atsacīšanos no pretenzijām uz agrāko dotāciju atgūšanu jūs pasniedzat vien kā tehnisku, grāmatvedisku darbību. Šobrīd ne tikai Valsts prezidents, bet arī, man liekas, katrs iedzīvotājs, kuram ir ausis un acis, ir izteicies par jūsu neveiklo, nesaprotamo komunikāciju. Es gribu teikt, ka problēma nav tikai komunikācijā.

Kopsakarā paskatoties uz to, kā jūs esat darbojies Latvijas teritorijā, secināms... es secinu, ka jūs esat nonācis ārprātīgā interešu konfliktā, jo nespējat novilkt robežas starp tiem pienākumiem, ko esat agrāk pildījis kā dažādu projektu – lielāku un mazāku – vadītājs, un pašreiz veicamajiem uzdevumiem, kas jums jāveic kā ministram. Mani interesē, kā var prasīt atbildību no kāda... kurš pats ir bijis iesaistīts projektā.

Līdz ar to, Briškena kungs, es jūs aicinu pirmām kārtām pašam atkāpties. Skaidrs, ka tas nenotiks, paskatoties visu jūsu karjeras kāpienu. Acīmredzot šis ministrēšanas krēsls ir tas, uz ko jūs ilgi esat gājis. Bet es jūs aicinu: vienkārši atkāpieties! Ja nē, tad, protams, aicinu deputātus nobalsot “par” neuzticības izteikšanu. Skaidrs, ka tas nenotiks. Bet vēlos atkārtot: Briškena kungs, es nevaru jums uzticēties. Es noteikti atbalstīšu demisiju.

Vēl dažas lietas. Aristotelis savulaik ir teicis, ka valsts amatos bieži nokļūst gadījuma cilvēki. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā tas ir. Bet tas nav par jums, Kaspar, tas nav par jums. Jums ir interešu konflikts uz interešu konflikta un visam pa virsu šī uzburtā komunikācija (es teicu, ko par to domāju), šī neveiklā ministrēšana. Man gribas teikt – jūs visu laiku lokāties kā zutis, jums ir kaut kāda... es klausos un brīnos. Man gribas aicināt to oficiantu, kurš jums pirms dažām nedēļām kafiju pienesa... viņam jums būtu jānes vazelīns lielā daudzumā, ja jūs turpināsiet locīties. Bet jūs turpināsiet, skaidrs.

Par “PROGRESĪVAJIEM” runājot. Kad bija Siliņas valdības apstiprināšana, es teicu no šīs pašas tribīnes: jūs būsiet tie, kurus košļās, košļās, košļās un izspļaus. Šobrīd notiek košļāšanas process. Nav jau tā, ka neesat to pelnījuši. Tas ir ārprāts, ko jūsu ministri dara. Kultūras ministre jau ir prom, es domāju, Sprūds būs nākamais, kurš ļoti drīz stāvēs uz šīs tribīnes... par to visu, ko nākas dzirdēt... par Aizsardzības ministrijas iepirkumiem, par korupciju Aizsardzības ministrijas iepirkumos... runājot gan par droniem, gan par citu militāro tehniku. Tas vēl tikai būs. Es nezinu, ko jūs tur darāt, ko esat atnākuši darīt. Es tiešām...

Skaidrs, ka Jaunajai VIENOTĪBAI šis ir nenormāli izdevīgi, jo jūs paši viņiem savu košļāšanu esat atnesuši uz paplātes – ar savu neveiklo ministrēšanu, ar nekompetenci, ar vienkārši ārprātu.

Līdz ar to es aicinu ne tikai ministru Briškenu atkāpties, es aicinu vispār “PROGRESĪVAJIEM” iet ārā no valdības. Ne jau tādēļ, ka Jaunā VIENOTĪBA ir šāda vai tāda. Nē, tādēļ, ka jūs esat ārkārtīgi neprofesionāli. Es vienkārši skatos un brīnos. Ja kaut vienā Latvijas uzņēmumā vadība notiktu tā, kā notiek tajās sfērās, ko jūs pārraugāt (galvenokārt tā ir satiksme un aizsardzība), mēs jau sen kā valsts būtu bankrotējuši.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Daudz bija runāts par Briškena kunga darbību. Es vēl gribu bišķiņ atgādināt un norādīt uz būtiskām kļūdām Briškena kā satiksmes ministra darbības laikā.

Kad “airBaltic” bija nepieciešams ieguldījums, Briškena kungs vērsās pie Saeimas, lai mēs steidzamības kārtībā pieņemtu lēmumu un atbalstītu “airBaltic” ar 340 miljoniem eiro. Kad vajag sakārtot grāmatvedību, viņš pats pieņem lēmumu, ko darīt, kā darīt. Ja sabiedrībā nebūtu sašutuma, tad viņš vispār pat nekomentētu, kāpēc sakārtoja grāmatvedību tieši šādā veidā.

Es teikšu godīgi, man ir ekonomiskā izglītība, es saprotu, ko viņš pastāstīja, bet cilvēks bez izglītības vispār nesaprastu ne vārda. Kāpēc bija jānoraksta 571 miljons? Ar parastiem vārdiem pastāstīšu, kas ir pamatkapitāls. Pamatkapitāls ir uzņēmuma īpašnieka prasība pret uzņēmumu. Ar vienu Satiksmes ministrijas lēmumu viņi norakstīja vairāk nekā pusmiljardu, izmeta miskastē. Šo gājienu varat nosaukt, kā vēlaties, bet Ģenerālprokuratūra noteikti izvērtēs šo visu un iedos savu vīziju.

Par “Rail Baltica”. No Eiropas Komisijas mums bija ieteikums savienot... būtu labi, ja mēs savienotu Rīgu un lidostu ar “Rail Baltica” trasi. Bet tas ir ieteikums, to nevajag darīt uzreiz. Mēs varējām savienot vispirms Lietuvu ar Igauniju un tikai pēc tam virzīties uz priekšu, ja būtu finansējums. Kādas grūtības ir tikt no Salaspils līdz centram? Ir taču dzelzceļa līnija. Pēc tam nav nekādu problēmu no centra tikt līdz lidostai. Ja vajag ātri, tad no Salaspils var tikt līdz lidostai ar taksometru.

Šobrīd mēs redzam, ka vairāk nekā pusmiljards ir iztērēts Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai, lidostas modernizācijai. Atkal jautājums – vai mēs varējām šo atļauties vai nē? Protams, nē.

Protams, “Rail Baltica” ir ļoti nozīmīgs projekts, tiešām gadsimta projekts. Tas būtu vēlams mūsu valstī. Bet ja mēs nevaram atļauties? Kāpēc mums jāatņem nauda medicīnai, skolotājiem, vispār – tautai, lai realizētu šo projektu? Līdz šim nav skaidrs, kā mēs turpināsim finansēt šo projektu. Nav nekādas skaidrības.

Dārgie kolēģi, ar cipariem var pierādīt visu. Ja mēs paņemsim maksimālo tvērumu, kas līdz šim “Rail Baltica” ir izgudrots, tas ir 9,5 miljardu eiro. Ja mēs paņemsim visu garumu, kas ir 265 kilometri, sanāk, ka viens metrs izmaksā 36 tūkstošus eiro, kas ir divreiz dārgāk nekā Igaunijā. Uz jautājumu – kāpēc? – mūsu izmeklēšanas komisijas ietvaros ziņojošie cilvēki atbildēja: tāpēc, ka mums ir visādas dabas īpatnības un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet tas viss... ir skaidrs, ka mēs varam samazināt projekta izmaksas vismaz divas reizes. Igaunijā sakārtos šo problēmu ar četriem miljardiem, bet mums ir 9,5. Lietuvai gandrīz līdzīgs cipars – izmaksas sanāk ap 10 miljardiem, bet viņiem ir gandrīz divreiz garāka “Rail Baltica” trase, gandrīz 400 kilometru.

Salīdzinot ar kaimiņiem, mēs varam saprast, ka mums nav vajadzīgas 16 reģionālās stacijas, mums nav vajadzīga “Rail Baltica” trase Rīgā... ātrgaitas trase. Nu priekš kam? Lai mēs varētu ietaupīt vienu minūti, lai tiktu no centra līdz lidostai? Jautājums – vai mēs varam atļauties? Protams, nē.

Man arī ir bažas par ministra kunga ideju virzību. Šajā brīdī, kad mums ir kvalitatīvi automobiļi, kad ir ļoti forša bremžu sistēma, kad, braucot ar ātrumu 100 kilometru... cik sekunžu laikā var zibenīgi apstāties? Mums tiešām jāsoda cilvēki par viena kilometra stundā ātruma pārkāpumu? Vai tas ir godīgi un pareizi?

Labi, ja mēs ļoti uztraucamies par ceļu satiksmes drošību, ir miljons un viens paņēmiens, kā uzlabot šo drošību, nevis sodīt autovadītājus par vienu kilometru stundā. Samaziniet maksimālo atļauto ātrumu, uzlieciet gulošos, atvainojos, policistus, visādas brīdinājuma zīmes. Ir daudz visādu paņēmienu, kā to var izdarīt. Nē, mēs piedāvājam sodīt par viena kilometra stundā ātruma pārkāpumu. Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem, ka neatbalstīja šo priekšlikumu.

Jautājums Briškena kungam: sakiet, lūdzu, kāpēc šobrīd, kad mēs būvējam gadsimta projektu “Rail Baltica”... tad, kad mēs to realizēsim, mums vajadzēs tehniskos darbiniekus, kuri apkalpos “Rail Baltica” trasi, pat vēl vajadzēs piesaistīt darbiniekus... kāpēc mēs taisāmies atlaist 300 tehniskos darbiniekus no “Latvijas dzelzceļa”? Pirmkārt, mums, tieši otrādi, tie ir jāglābj, jāsargā, nedrīkst pieļaut atlaišanu. Otrkārt, tā ir noslodze mūsu budžetam, jo viņi visi ies uz Nodarbinātības valsts aģentūru un būs jāmaksā viņiem pabalsti.

Mūsu frakcija atbalstīs Briškena kunga demisijas pieprasījumu, aicinu arī koalīciju pievienoties mums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām nebija nodoma kāpt šodien tribīnē, bet Briškena kungs izaicināja, jo bija grūti klausīties.

Es tiešām novērtētu jebkuru satiksmes ministru, kas atnāktu un atklāti pateiktu, kāda ir situācija satiksmes nozarē, rādītu skaitļus, rādītu iepriekšējās neizdarības un liktu galdā plānu. Diemžēl, Briškena kungs, problēma ir tāda, ka jūs esat daļa šīs problēmas, jums nav tiesību šādā veidā runāt, jo jūs esat bijis daļa... no Rīgas cilpas eksperimenta. Mēs redzam, ka Rīgas cilpas eksperiments nav izdevies un novedis tur, kur mēs šobrīd esam. Teikt, ka jūs esat nācis klajā ar šīm nepatīkamajām ziņām, nav patiesība.

Vitenberga kungs patiesībā bija pirmais, kas 2023. gada martā nāca ar informāciju un patiesi pateica: šī projekta izmaksas būs 4,5 miljardi, mums ir kaut kas jādomā ar finansējumu. Vitenberga kungs toreiz iesāka auditu, konkrētu auditu par CEF finansējumu. Jūs šo auditu anulējāt. Kāpēc? Audits būtu devis ļoti daudz informācijas.

Es gribu teikt: problēma ir tāda, ka jūs bijāt klāt 2015. gadā, mirklī, kad “Rail Baltica” nogāja no sliedēm. Jūs bijāt klāt – jūsu kā ministra padomnieka vārds un uzvārds ir slēgtajā darba grupā, kur tika pieņemts jautājums par to, kādai būtu jābūt pamattrasei un pieteikumam pirmajam CEF finansējumam. Jūs bijāt klāt darba grupās, šeit ir jūsu vārds... kad tika pieņemts lēmums par labu Rīgas cilpai. Pieteikums bija... šeit tas ir. (Rāda dokumentu.) Anrijs Matīss aizgāja kā pastnieks, kā viņš mums teica, aiznesa Laimdotai Straujumai, slēgtajā valdības sēdē Laimdota Straujuma ar Ministru kabinetu nolēma, un tapa šī cilpa, cilpas ideja. Toreiz tika prezentētas Rīgas cilpas izmaksas – 461 miljons eiro (līdz pat centam), valdībai netika dotas iespējas izvēlēties trases variantu. Valdībai praktiski tika uzlikta cilpa ar to, ka variantu nav, nevarēja atteikties... nebija nekā cita kā – ir jābūvē Rīgas cilpa.

Toreiz Finanšu ministrija ļoti kompetenti deva atzinumu: jūs piesakāties 460 miljoniem, bet jums pietrūkst 180 miljonu, jo Eiropai tādas naudas nebūs. Kur jūs ņemsiet šo starpību? Atbilde nesekoja. Tātad jau tad pieteicās maksimālajam apjomam, kuram nebija finansējuma. Tad tika iebūvēta visa šī bāze.

Ar to es gribu teikt, ka nekas labāk neraksturo to, kas ir noticis ar “Rail Baltica” – cik nekontrolēti šis projekts ir bijis vadīts, pašplūsmā ir gājusi visa vajadzību papildināšana. Sabiedrība ir bijusi ļoti nopietni maldināta. Tā ir daļa no tā, kad gan politiķi, gan speciālisti (arī jūs) sludināja, ka visu segs Eiropa, 85 procentus – Eiropa. Tie ir pilnīgi meli un maldi. Eiropa nekad nebija gatava segt 85 procentus.

Nekas labāk neraksturo kā šī bilde (Rāda attēlu.), kur ir aizgājis šis projekts un Rīgas cilpa. Tika sākts ar vienu peronu, ko finansētājs bija apstiprinājis, un ir beidzies ar šādu milzu būvi, kura šobrīd, kā mēs saprotam, nav nepieciešama. Es gribu teikt, ka šīs darbības bija problemātiskas ar to, ka akcionāru līgums nemaz nepieļāva iesniegt valdībā... Rīgas cilpu, un slēgtajā sēdē šis dokuments tika noslepenots. Šis dokuments bija noslepenots uz 13 dienām. Trīspadsmit dienas! Toreiz bija paredzētas 13 dienas. Tas ir bijis slepens deviņus gadus! Ja sabiedrība būtu uzzinājusi dokumenta saturu, būtu uzdoti jautājumi, mēs varbūt nebūtu nonākuši pie situācijas, kurā esam šobrīd.

Ja jūs sakāt, ka esat atslepenojuši dokumentus... ir ļoti liels skaits dokumentu, ar ko mēs šobrīd saskaramies... ir atslepenoti selektīvi, ļoti daudzi nav atslepenoti. Arī šī informācija, ja nāktu gaismā, būtu noderīga. Tā ir selekcija. Tas nav tā, ka jūs tagad esat atklāti un pasakāt visiem, kā ir. Jūs pārbaudījāt šo projektu, būdams Baibas Rubesas, “RB Rail” vadītājas, priekšnieks. Baiba Rubesa mums skaidri pateica, ka viņa atļāva iekļaut tehniskās prasības, kas būtiski sadārdzināja projektu. Viņa, būdama vadītāja, neizvērtēja izmaksas, paļaujoties uz kaut kādiem speciālistiem. Jūs ļāvāt viņai vienlaicīgi strādāt arī “Latvenergo” padomē. Kādā sakarā cilvēks, kam ir simtprocentīgi jāvelta sava uzmanība “Rail Baltica” projektam un kam tiek maksāta liela alga, pēkšņi atbildēs par enerģētiku?!

Četru miljardu eiro caurums, kā jūs sakāt, ir radies arī jūsu atbildībā – jūsu laikā, kad atbildējāt gan no Satiksmes ministrijas puses, gan kā “RB Rail” darbinieks (vadījāt stratēģisko departamentu). Jūsu ideja, piemēram, bija bagāžas nodošana air-to-rail. Mēs redzējām – “De Facto” skaidri parādīja, par cik ir sadārdzināta Rīgas Centrālā stacija, kur vesels stāvs ir veltīts tam, lai bagāža būtu nododama uz lidostu. Pētījums rādīja, ka 2056. gadā to izmantos tikai divi procenti no “Rail Baltica” klientiem. Tā ir nevajadzīga ekstra, kas nav bijusi prioritāte. Sabiedrība patiesībā ir uzzinājusi informāciju no ļoti aktīva izmeklēšanas komisijas darba, kas ilga visu vasaru.

Jūs plēsāt kreklu un teicāt 11. jūnijā, iznākot no Ministru kabineta, ka Rīgas cilpai jābūt, tas būs pirmajā fāzē, no tās nekad neatteiksieties. “Pār manu līķi” – tas bija jūsu komentārs publiski, un jūs pārliecinājāt par to valdību. To pašu divus mēnešus vēlāk jūs teicāt festivālā “Lampa” – jābūt, nekādu variantu, Rīgai ies cauri. Tagad jūs piedāvājat atgriezties atpakaļ oriģinālajā plānā, ko patiesībā finansētājs, Eiropa... gribēja savienot. Jūs atgriežaties, plānu vēl apgraizot.

Problēma ir tanī, ka, veicot šo Rīgas cilpas eksperimentu, mēs esam notrallinājuši laiku, naudu, iespēju, arī savu reputāciju. Tas ir kopums, ko mēs šobrīd redzam. Problēma – “Rail Baltica” pārvaldība bijusi atstāta Transporta loģistikas nodaļas vecākajam speciālistam. Šis projekts nav bijis vadīts.

Es gribu teikt, ka jums ir interešu konflikts. Es nepārmestu, bet jums ir interešu konflikts. Šobrīd jūs pārvaldāt visas sfēras, kas ir saistītas ar “Rail Baltica”, jūs pats esat bijis gan darbinieks, gan atbildīgais no ministrijas, gan pārvaldītājs.

Es negribu vainot tikai jūs, jo šāds projekts nevar būt atstāts departamenta nodaļas vadītāja līmenī. Šāda projekta attiecīgajam saimniekam bija jābūt premjeram. Ja Laimdotas Straujumas laikā šis projekts nogāja no sliedēm saistībā ar Rīgas cilpas izvēli (valdībai netika dota iespēja izvēlēties, kā tiks būvēts, kuru trasi izvēlēties), tad savukārt Kariņa un Linkaita laikā tika slēgti līgumi par būvniecību, tieši šīs cilpas būvniecību. Līdz tam to varēja apturēt, jo nebija iedurta lāpsta zemē, vēl nebija uzņemtas saistības, vēl nebija uzsāktas būves, kurām nepietiek naudas. Jau tad bija skaidrs, ka nepietiks naudas, kā tās pabeigt.

Šobrīd tādu lēmumu dēļ mēs esam nonākuši bezizejas situācijā. Jūs pats sakāt, ka mums ir jāmeklē četri miljardi eiro, bet tie četri miljardi eiro ir tieši ilgās kavēšanās, šo eksperimentu, ekstru, ko nebija oriģināli plānojis finansētājs, dēļ. Ja mēs būtu vadījušies pēc tā, ko Eiropas Savienība, 80 procentu finansētājs, gribēja, mēs nebūtu nonākuši bezizejas situācijā, ka mums ir jāmeklē... praktiski es nezinu, kā to izdarīt – atrast finansējumu.

Mēs visu šo laiku esam ignorējuši finansētāja uzdevumu un nodarbojušies ar eksperimentu. Eksperiments – skaidri un gaiši – nav izdevies. Tāpēc es uzskatu, ka liela daļa atbildības gulstas arī uz jūsu pleciem. Es nerunāšu par citiem projektiem, bet jūs mani izaicinājāt tieši ar “Rail Baltica”.

Es nevaru atbalstīt to, ka jūs turpināt piesegt neizdarības, atklāt informāciju, kas ir izdevīga tikai jums. Jums ir jāuzņemas atbildība, jo jūs esat bijis daļa no visa šī procesa.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputātes! Labrīt, kolēģi! Šodien “Nacionālajai apvienībai” ir liela diena. Saeimas sēdes darba kārtībā ir vairāki jautājumi par valodu. Ir iesniegts lēmuma projekts par satiksmes ministra demisiju, un ir, protams, arī publicēts Valsts kontroles ziņojums par līdzekļu izšķērdēšanu vairāk nekā trīs miljonu apmērā Zemkopības ministrijā laikā, kad to vadīja Nacionālās apvienības ministrs.

Bet, protams, opozīcijas prasība par satiksmes ministra demisiju Saeimas darba kārtībā ir trešo reizi, un katru reizi esmu šeit norādījis uz svarīgākajiem iemesliem, kāpēc deputātiem nav pamata atbalstīt šo prasību. Arī šoreiz iezīmēšu vismaz trīs galvenos apsvērumus, kāpēc deputātiem jānoraida “Nacionālās apvienības” lēmuma projekts.

Pirmkārt. Satiksmes ministra gatavība atklāti runāt par nozares problēmām. Šķiet, par šo esmu runājis arī iepriekšējās reizēs, un redzu, ka ir opozīcijas politiķi, kuriem šāda pieeja šķiet ārkārtīgi kaitinoša. Labāk lai visas ielaistās nozares slimības paliek atvilktnē, lai sabiedrībai un žurnālistiem nerodas pārāk daudz nepatīkamu jautājumu.

Var visādi kritizēt “PROGRESĪVO” politiku no saturiskā viedokļa, tomēr atklātības princips mums ir svarīgs, un mēs to cenšamies ievērot. Jā, tas nozīmē, ka sabiedrības uzmanība un neapmierinātība ir vērsta mūsu ministra virzienā un mums tiek uzdots daudz vairāk jautājumu, uz kuriem ir jāsniedz pilnvērtīgas atbildes. Un tas nenozīmē, ka nevienam dokumentam nekad nebūs ierobežotas pieejamības statuss. Tomēr tas nemazina mūsu vēlmi un gatavību turpināt atklātības kursu.

Tas nav pareizi, ka politiskajā un sabiedriskajā līmenī līdz šim ir bijis tik maz informācijas par “Rail Baltica” un citiem nozares projektiem, un šeit, protams, arī ir vietā pieminēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ko vada Kulberga kungs, kas arī veic šādu atklātības darbu. Vienmēr esam norādījuši, ka Saeimas deputāti var rēķināties ar pilnvērtīgu satiksmes ministra un ministrijas sadarbību, veicot izmeklēšanu par šo megaprojektu.

Otrkārt. Kad gada laikā beidzot gaismā ir nācis ievērojamais projekta sadārdzinājums, ir parādījušās arī reālistisku risinājumu aprises. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ne valsts budžets, ne Eiropas līdzekļi nespēs sešu gadu laikā nosegt pilnu projekta rēķinu. Un šeit arī nepietiks ar vispārēju, abstraktu principu definēšanu, piemēram, ka Latvija nebūvēs projektu, ja vien Eiropa nedos 85 procentus no projekta finansējuma. Šeit ir jāsāk veikt skaidras izvēles attiecībā uz būvējamiem projekta posmiem. Mūsu ieskatā, projekta galvenais virziens ir dienvidi. Uzreiz ir svarīgi norādīt, ka tas nekādā gadījumā nenozīmēs atteikšanos no ziemeļu virziena, tikai to, ka ir jānosaka prioritātes, un prioritātes politikā ir galvenais uzdevums.

Satiksmes ministrs ir gatavs veikt tieši šādas izvēles, nevis laipot starp dažādām pusēm, kā tas ir noticis iepriekšējo ministru laikā, lai tikai nodrošinātu sava krēsla drošību. Latvijai “Rail Baltica” vispirms ir jābūvē dienvidu virzienā uz Lietuvu, jo šī projekta sākotnējais solījums bija ne tikai savienot Baltijas valstis, bet arī sniegt ērtu iespēju Latvijas iedzīvotājiem nokļūt pārējās Eiropas valstīs.

Savienojums starp Rīgas lidostu un Lietuvu – tas maksā aptuveni pusotru miljardu, un šobrīd mums jau ir piešķirta aptuveni trešdaļa no šīs summas. Pastāv pamatoti pieņēmumi, ka atlikušo summu ir iespējams iegūt no Eiropas līdzekļiem, kas šī projekta realizāciju beidzot pietuvinātu realitātei. Tikmēr būvniecība uz ziemeļiem ir jāuzsāk atbilstoši pieejamam finansējumam, lai galu galā arī izpildītu solījumu par pilnvērtīgu Baltijas valstu savienojamību. Mūsu satiksmes ministrs ir gatavs aizstāvēt un virzīt tieši šāda projekta attīstību, kas iezīmētu būtisku lūzuma punktu kopējā projekta koncepcijā – no slēptām, sadrumstalotām un haotiskām fantāzijām uz atklātu, vienotu un organizētu redzējumu, kas sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Šis projekts nedrīkst būt kā uzbūvēts elektroauto uzlādes staciju tīkls – neracionāls, nevienam nevajadzīgs, ļoti dārgi uzbūvēts, praksē nemaz nelietots. Šis projekts nedrīkst būt tāds, kur iepirkumu prasības ir veidotas labvēlīgas konkrētam pretendentam, kurš turklāt ir pietuvināts konkrētai partijai.

Vēlos arī īpaši pievērsties jautājumam par ceļu satiksmes drošību. Līdz šim Latvijā neviens satiksmes ministrs nav uzdrīkstējies tik atklāti un droši runāt par nepieciešamajām izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, lai mazinātu pārgalvīgu un bīstamu braukšanu. Šodien vēlāk Saeimas sēdē mēs debatēsim par priekšlikumu piemērot sodus par ātruma pārkāpšanu līdz 10 kilometriem stundā, un jau šobrīd ir paredzams, ka diemžēl lielākā daļa Saeimas deputātu šo neatbalstīs, aizbildinoties ar to, ka tas neko nerisinās un ir nepieciešami citi risinājumi. Bet, kā jau Kaspars savā runā norādīja, mēs esam dubultojuši finansējumu satiksmes drošības objektiem. Ministru kabinetam iesniegtais plāns paredz četrkāršot vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, un sods par ātruma pārkāpšanu līdz ar to ir tikai viens no vairākiem risinājumiem. Tomēr tas ir izšķiroši svarīgs, jo apliecinātu domāšanas maiņu arī starp Latvijas politiķiem. Domāšana, kur rūpes par citiem satiksmes dalībniekiem ņem virsroku pār personiskās visatļautības izjūtu.

Līdz šim Latvijā nav bijis satiksmes ministra, kurš aicina piekopt tieši šādu domāšanu, kas novērstu nevajadzīgas traumas un nāvi un kopumā veidotu Latvijas sabiedrību iekļaujošāku un līdzcietīgāku.

Politiskie oponenti ierasti ņirgājas par “PROGRESĪVO” politiku satiksmes drošības ziņā, bet es esmu pārliecināts, ka visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru tuvinieki ir vai nu gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos, vai smagi traumēti pārgalvīgu autovadītāju dēļ, smiekli nenāk. Ceļu drošība ir viena no galvenajām Kaspara Briškena prioritātēm, un es aicinu Saeimas deputātus turpināt uzticēties uzsāktajām pārmaiņām šajā jautājumā un atbalstīt satiksmes ministra iniciatīvas.

Noslēgumā. Frakcija PROGRESĪVIE uzticas Kasparam Briškenam. Mēs atbalstīsim savu ministru un sarunās ar Saeimas deputātiem vienmēr būsim gatavi atbildēt uz jautājumiem par iniciatīvām, kas tiek virzītas. Mēs uzmanīgi klausāmies izteiktajā kritikā un mācīsimies no kļūdām, tomēr galu galā esam pārliecināti, ka satiksmes politikā ir nepieciešamas progresīvas pārmaiņas, un mēs esam gatavi tās turpināt ieviest.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Godātais ministr! Kolēģi! Premjere, iespējams, vēl tic, ka ministrs Kaspars Briškens spēs īstenot visus šīs Jaunās VIENOTĪBAS vadītās valdības uzdevumus, bet gūzma ar neizskaidrotām, nesakarīgām, mainīgām ziņām, rīcībām, lēmumiem, kas atkal veļas no Satiksmes ministrijas, no ministra un arī no Ministru kabineta, ir pārāk liela. Oficiālajā informācijā “Rail Baltica” mājaslapā... vietnē ir teksts: “Kaspars Briškens izstrādāja visaptverošu “Rail Baltica” ilgtermiņa attīstības un komercializācijas stratēģiju četrās pamatjomās – mārketings, starptautiskā veicināšana, attiecības ar piegādātājiem, multimodālās mobilitātes un loģistikas attīstība, transporta ekonomika, inovācijas, digitalizācija un ilgtspēja.”

Tai pašā laikā satiksmes ministrs Kaspars Briškens turpina izlikties, ka viņam nebija ne jausmas, kā “Rail Baltica” projekts četrkārt sadārdzinājies. Savdabīgi progresīva ideja gan finansiāli, gan no lietderības viedokļa šobrīd ir izskanējusi, ka vecajā jeb tajā saucamajā Krievijas sliežu platumā būvēs pagaidu dzelzceļa līniju no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai. Un ko darīs pēc tam? Kas būs pagaidām? Cik ilgs laiks? Mēs tiešām būvēsim (vienalga, par Eiropas naudu, par Latvijas budžeta naudu) sliedes vecajā platumā un pēc tam pārbūvēsim? Tas nekas, ka “Rail Baltica” tā kā ir Eiropas sliežu platuma projekts, bet vecā platuma... būvēsim pagaidu variantā. Pēc pieredzes – “pagaidu” ir ļoti ilgs laiks. Tas nozīmē, ka brauksim ar vecajiem pagaidu dīzeļvilcieniem. Laikam.

Un vēlreiz... tomēr visas tās ziņas un lēmumi, kas nāk par “Rail Baltica”, ir nesaprotami tieši tāpēc, ka nav prognozējami. Nepaiet ne pāris nedēļas, kad ir jau nākamais, nākamais, nākamais, un tad kā pārsteigums piektdienas vēlā mijkrēslī nāk pievakares rīcība ar pagaidām vēl nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, un “Rail Baltica” paiet malā, jo tie visi jau ir sīkumi.

Premjere, iespējams, arī tic, ka Kaspars Briškens spēs īstenot visas viņas ieceres un arī valdības ieceres. Bet man ir bažas, ka šis ir tikai sākums un Latvijas valsts aktīvu norakstīšana un iztirgošana varētu turpināties. Un ir pat izdevīgi, ka tas notiek ar citu sadarbības partneru rokām.

Premjeres solījums sekot līdzi, lai ministrs Briškens turpmāk komunicētu par “airBaltic” atbilstoši, būtu uzdevumu augstumos, un arī paša ministra solījums neslēpties no nepopulārām patiesībām, ko viņš apliecina arī šodien, ne vienmēr ir redzami un piepildījušies reālajā dzīvē. Vismaz reizēs, kad jāstāsta par lēmumiem piektdienas vakaros, tas – šis apsolījums – tiek izslēgts līdz pirmdienas pusdienas laikam. Un diezin vai līdzēs Briškena kunga apgalvojumi, ka ilgus gadus neatrisinātie jautājumi, kurus kopā ar savu komandu viņš tagad vislabākajā veidā risina, un viss ir kārtībā, nav radušies viņa ministrēšanas laikā. Nē, viņa ministrēšanas laikā varbūt lielums nav radies, bet tā rīcība, kas ir gada laikā, kopš viņš vada šo ministriju, nekā nepierāda vai nenorāda uz to, ka viņš pats ilgus gadus bija šī projekta vadībā un arī “airBaltic” vadībā.

Uzvelt atbildību visām iepriekšējām valdībām, kad pats esi bijis ilggadējs “Rail Baltica” un “airBaltic” padomes loceklis un arī nozīmīgu lēmumu pieņēmējs tieši to valdību laikā, uz kurām tiek novelta atbildība, nu, vismaz man ir neizprotami. Tā ir ne tikai grāmatvediska procedūra, un arī ministrs atzina, ka tā nav... Tā ir nodokļu maksātāju nauda – pusmiljards. Pusmiljards! Tā ir nacionālā aviosabiedrība, kas, turpinot iesāktajā stilā īstenot iecerēto, var zaudēt šo statusu, patiesu statusu, un Latvija var zaudēt būtiskos transporta savienojumus ar pasauli, kas ir katras ekonomiski attīstītas valsts konkurētspējas, priekšrocības jautājums, jo jaunais, vēl nezināmais investors, saņemot kontrolpaketi, var būtiski mainīt attīstības nosacījumus arī aviokompānijā. Un paliks vairs tikai nosaukums.

Un nu jau tiek gatavota visu Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību reforma. Es pat baidos iedomāties, kas tas būs, jo mērķis ir reformēt, mērķis ir darīt, nevis izvēlēties nedarīt. Pilnīgi pareizi. Bet tas nav mērķis. Ja tā būs reforma līdzšinējās darbības stilā, dinamiski progresīvā veidā, labāk nevajag sākt kārtējo revolūciju, bet meklēt kādu radošāku nodarbi, kur nav jāriskē ar valsts attīstību.

Mēs nevaram turpināt ļaut ministram tik dinamiski mētāties ar šādiem lēmumiem. Sliedes – te platākas, te šaurākas, te būs cauri Rīgai, te nebūs, te atkal būs. Arī pusmiljards un arī 51 vai 25 procenti – tā ir būtiska atšķirība. Šie lēmumi bez lēmējinstitūcijas atbalsta Ministru kabineta līmenī aiz slēgtām durvīm piektdienas pievakarē... Un tā mēs varam turpināt arī ar citām kapitālsabiedrībām, kurām nav likumā noteikto īpašumtiesību, kur valsts ir Ministru kabinetam uzticējusi ar tām rīkoties. Kā lai pēc šīs rīcības uzticas Ministru kabinetam... ka ar pārējām kapitālsabiedrībām, kas nav... neprivatizējamas un kas nav ierakstītas likumos... kā īpašumtiesības valstī... ka ar tām nenotiks kaut kas līdzīgs?

Premjere Evika Siliņa un politiski pieredzējusī Jaunā VIENOTĪBA visdrīzāk vēl paturēs savā paspārnē “PROGRESĪVOS”, kamēr tie īsteno sabiedrībai nesaprotamu, progresīvi dinamiski mainīgu lēmumu virkni. Bet tas nav veids, kā vadīt nozari un attīstīt valsti.

Mēs, “Nacionālā apvienība”, pieprasām ministra Briškena demisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi! Jā, šodien mēs izskatām lietu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet, cik es sadzirdu, vairāk runāšana ir par “airBaltic”, “Rail Baltica”. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šīs nav vienīgās problēmas, kuras kaiš... sabiedrībai. Mēs Latgalē stāvam maliņā un skatāmies, ķiķinām par to, ka lielie brāļi Rīgā kaujas par to, kur ies, cik maksās, kur aizies. Latgales sabiedrībai tas ir ļoti svarīgi, jo nav šaubu, ka Latvija jāattīsta, nav šaubu, ka Latvijai jāpiedalās attīstības projektos un attīstības plāniem jābūt ambicioziem, bet nedrīkst aizmirst par to, ka ambiciozi plāni jāsaliek kopā ar reālo situāciju.

Bieži var manīt, ka valdībai pietrūkst realitātes sajūtas. Bieži ministri, Ministru kabinets ir atrauts no ikdienas realitātes. Par to var liecināt likumprojekti, kurus izstrādā un iesniedz Saeimai. Nesen tika... pagājušajā sesijā, gadā... nesen izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... pat nevaru iedomāties, kā Satiksmes ministrija vai Ministru kabinets var iesniegt tādu likumprojektu, kur ar spēku paredz iekļūt tajā nekustamajā īpašumā, kura īpašnieks pretojas tam... ka nedrīkst izmantot viņa zemi “Rail Baltica” trasei. Ar spēku. Ar spēku – tas nozīmē, pieaicinot policiju un, nezinu, draudot ar spēku. Tas arī bija pavisam nesen, un tie likumprojekti... paldies Juridiskajam birojam, kurš toreiz deva savu atzinumu, ka tā nedrīkst būt demokrātiskā valstī, kur nekustamais īpašums jāaizsargā... valsts nekustamais īpašums vismaz... privātais nekustamais īpašums.

Mūsu lidojumi. Tā atrautā realitāte cilvēkiem, it īpaši Latgalē, kad mēs uzzinām, ka Kariņš lido, izmantojot privātos lidojumus, kad mēs visi sēžam mājsēdē, kad mēs nevaram nopirkt zeķbikses, zābakus, pannas... kaut kas... atļaujas lidot. (Starpsaucieni.) Intervijās sniegta informācija par ikdienas, sadzīves lietām, ar ko katru dienu saskaras sabiedrība, – pārtikas cenas, komunālie maksājumi. Protams, braucot ar mašīnu... ar dienesta, ar darba mašīnu, var nepamanīt, cik maksā dīzeļdegviela vai vispār kādas cenas ir veikalā pārtikai vai uzpildes stacijā.

“Rail Baltica” palika par ambicioziem plāniem, kurus Latvijas tauta, sabiedrība nevarēs īstenot valdības darbības vai pat bezdarbības dēļ. Uzzinot, cik maksā sabiedrībai “Rail Baltica” projekts, daļai no Latgales iedzīvotājiem radās jautājums – ja lielākā daļa no projektiem tiek īstenota Rīgā un Pierīgā, vai tiek domāts arī par reģioniem un to attīstību? Latgalē sen ir jūtama taupīšana uz reģionu rēķina. Mēs Latgalē sekojam līdzi dzelzceļa elektrifikācijai, elektrifikācijas procesiem Rīgā un pie Rīgas, turpinot izmantot vecus padomju laika dīzeļvilcienus, un brīžiem lepojamies par to, ka elektrovilcienu glābj vecie padomju laika dīzeļvilcieni. Kur un kad būs elektrificēts Latgales dzelzceļa tīkls? Laikam nekad. Vai tas ir cits... un Latgalei to nevajag?

Mēs Latgalē sekojam līdzi tam, kā tiek būvētas un atjaunotas stacijas un peroni. Bet mums ir opcija – piezvani uz staciju, un tev, cilvēkam ar kustību traucējumiem vai vecam cilvēkam, atnesīs kāpnītes, lai iekāptu vilcienā. Jūs zinājāt par tādu opciju? Es zinu.

Meli un divkosība – valdībai tā jau ir parasta lieta. No vienas puses – valdība slavē zaļo kursu, no otras puses – piesedzas ar solījumiem un tikai pļāpāšanu. Viens no variantiem, kā parādīt, ka jūs domājat par reģioniem un to attīstību... varbūt ir vērts padomāt, kā aizvietot dīzeļvilcienus ar drezīnām, ar ko var nošaut divus zaķus – gan Eiropai pateikt, ka zaļie mērķi ir izpildīti, īstenoti, gan tautai stāstīt par to, ka drezīna ir veselīgs un lēts rīks, ar ko var tikt līdz Rīgai, vai vispār izjaukt dzelzceļa sliedes, kā tas jau bija piedāvāts, jo tās ved uz Krieviju. Kamēr valdībā tiek traki glābts viens projekts, vai nebūs tā, ka tiks iznīcināti reģioni? Es saprotu, ka visas minētās problēmas nav saistītas ar Briškenu, ne viņš viens uzkrāja visas tās problēmas, bet tā arī ir... tās uzkrāja arī iepriekšējie ministri, bet galvenā doma ir atbalstīt, lai pievērstu uzmanību arī reģionu problēmām un atbalstīt reģionus.

Beidziet solīt! Ja neprotat palīdzēt vai pildīt solījumus, tad varbūt nevajag solīt; ja jūs solāt, tad dariet! Un neaizmirstam arī par reģioniem!

Es šodien atbalstīšu Briškena demisiju, bet ne tikai tāpēc, ka viņš vienīgais ir vainīgs... lai tikai pievērstu uzmanību tam, ka Satiksmes ministrijai jāgriežas arī pie reģioniem un jākomunicē ar tiem, jo reģionos arī ir problēmas – ne tikai “Rail Baltica”, kur kaujas rīdzinieki, bet mums arī ir savas problēmas – gan ar dzelzceļu, gan transportu, gan ceļiem –, un tām jāpievērš uzmanība.

Ja jūs valdībā nevarat tikt galā paši, mēs jums palīdzēsim. Mums ir, ko piedāvāt, nāciet pie mums, prasiet! Ja jums nav, ar ko pamainīt... mainīt cilvēku vai... ministru, mēs piedāvāsim savus, nāciet pie mums, prasiet un jautājiet, kā mēs redzam mūsu Latviju un mūsu ceļus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kaspar, šis jau ir trešais demisijas pieprasījums, un, kā tu atceries, pirmo pieprasījumu mēs neatbalstījām. Jo tā loģika patiesībā bija baigi vienkārša, tā kā Šlesera kungs minēja – nu ļausim tev ieskrieties! Es atceros to brīdi, es pie sevis domāju: tu tak esi bijis nozarē tik ilgi, tu esi bijis “Rail Baltica”, tu esi bijis “airBaltic”, un tu esi viens no tiem cilvēkiem... nu, ja kāds zina to drēbi, tad tas esi tu! Un, redzi, ir pagājis gads. Un tas, ko es secinu, strādājot kopā ar saviem kolēģiem “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā, – ka tu nevis esi daļa no risinājuma, bet tu esi daļa no problēmas. Es tev silti ieteiktu noskatīties vakardienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kur par to atklātā valodā teica tavi kolēģi no Finanšu ministrijas. Es varētu ļoti gari runāt par lietām, kas ir “Rail Baltica”, bet šeit pieskaršos tam, ko mēs redzējām tad, kad tu biji pie Bērtules kundzes “Šodienas jautājumā” – par tiem peroniem. Liekas, tas tāds banāli vienkāršs risinājums varētu būt.

Es atceros, savā laikā (aptuveni 25 gadus atpakaļ) bija tāds Zorgevica kungs, kas strādāja Satiksmes ministrijā, viņš tādas problēmas risināja līdz pusdienas laikam, jo pēc pusdienas laika viņam bija citi jautājumi. Un es ļoti spilgti atceros (Vilis Krištopans tad bija satiksmes ministrs), ka nereti pēc treniņiem gāju uz Satiksmes ministriju. Gogoļa iela 3, trešais stāvs. Pieļauju, ka tev vēl joprojām tur ir kabinets.

Kā tad tās problēmas risināja? Ko es tev varētu ieteikt? Tas ieteikums nav progresīvs, to nemāca arī zviedru augstskolā. Bet, iespējams, tev par to ir jāpadomā. Tu iesauc iekšā... par peroniem... tu iesauc iekšā “Latvijas dzelzceļa” priekšnieku, tu iesauc iekšā tehnisko direktoru, tu iesauc iekšā būvnieku, aizslēdz durvis, palūdz, lai sekretāre tev pirms tam attaisa vaļā logu, lai vēdinās telpa, un tu pasaki visiem iesaistītajiem: “Kamēr mēs nedabūsim risinājumu šinī jautājumā, neviens ārā no telpas neies!” Nu, nevar būt tā, ka tu aizej pie Bērtules kundzes un publiski raudi: “Tie ar mani nestrādā, tie manī neklausās.” Tā ministri nedara!

Es tevi aicinu: vai nu (Žestikulējot apgāž ūdens pudeli.)... atvainojos... vai nu sāc domāt par kāda cita cilvēka nākšanu tavā vietā, vai vienkārši sāc darīt tās lietas, kas pienākas ministram, un arī uzņemies atbildību. Citādāk... es nolasīšu mazu tekstu... citādāk... jūsu darbus un jūsu partijas ideoloģiju visvieglāk varētu raksturot ar šādu tekstu: “Vai jūs esat pamanījuši, ka tie cilvēki, kuri mums sola apturēt klimata pārmaiņas, nevar atrisināt problēmu ar bomžiem pie “Origo”?”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Daudz pateikts, gribu vien piebilst, ka “Nacionālā apvienība” jūs jau brīdināja – atcerieties pavasari, kad pirmoreiz Briškena kungs nāca ar “airBaltic”... un mums bija jālemj par obligāciju refinansēšanu par 136 miljoniem. Mēs toreiz neatbalstījām šo soli, jo redzējām, ka tas bija tāds izmisuma, palīgā sauciens, kuram nav plāna, kuram nav pamata, ka tā rīcība, ko Saeimas vairākums toreiz atbalstīja, būtu kaut kāda sastāvdaļa no tālākejoša plāna. Diemžēl mums ir izrādījusies taisnība. Tas, kādā situācijā šobrīd ir aviokompānija, lielā mērā ir pašreizējā ministra tiešas bezdarbības vai plānu trūkuma rezultāts.

Attiecībā par “Rail Baltica”. Pie izskanējušā gribu piebilst, ka man nav skaidrs – arī ministra kungs nepaskaidroja –, kāpēc šobrīd budžetā tiek prasīti tikai 20 miljoni uz trīs gadiem. Vienlaikus ministrs apgalvo, ka ir vajadzīgi 4 miljardi. Mēs dzirdējām frāzi: ja kādam ir 4 miljardi, tad, tā teikt, atsaucieties. No tā es pieņemu, ka jūs pēc noklusējuma saprotat, ka jums ir vajadzīgi 4 miljardi. Bet budžetam iesniedzat... kur parasti ministrijas iesniedz maksimumu, ko vajag, un tad politiski cīnās, ko noturēt, ko kompromisa vārdā pārlikt uz citu gadu... maksimālo – par 20 miljoniem, kaut pats apgalvojāt, ka vajag 4 miljardus. Man nav skaidrs.

Es šos jautājumus turpināšu jums uzdot arī budžeta pieņemšanas laikā. Nezinu, vai būsiet atgriezies Saeimā vai joprojām ieņemsiet ministra amatu, bet jūs varētu šobrīd paskaidrot, kāpēc neprasāt līdzekļus budžetā.

Jā, arī šis “PROGRESĪVO” pārvaldības stils. Jūs bieži sakāt, ka gribat ieviest Latvijā Ziemeļvalstu modeli, Ziemeļvalstu pārvaldību. Bet tā pompozā pagaidu tiltu atklāšana vai lauru plūkšana no iepriekšējo priekšteču izdarītajiem darbiem, vai, piemēram, plānotās represijas, pārsniedzot ātrumu, – par pirmo kilometru stundā, ko mēs novērsām, vai slepenība lēmumu pieņemšanā... Es negribu sabiezināt krāsas, bet tas atgādina tos drūmos laikus, ko mūsu tauta piedzīvoja 50 gadu garumā, – šāds pārvaldības stils ar slepenību... nevis Ziemeļvalstu standarti, kā jūs, kolēģi, minat.

Raugoties no Kurzemes... un no pašvaldību perspektīvas, izskanēja viedoklis, ka Briškens piesedzot pārējās koalīcijas neizdarības. Es gribu teikt, dārgie draugi, ir arī otrādi – koalīcija piesedz Briškena kungu. Gribu vērsties pie Jaunās VIENOTĪBAS un Zaļo un Zemnieku savienības – ir virkne jūsu mēru vadītu pašvaldību, kurām norauti reģionālo autoceļu projekti. Es nerunāju par jauniem, kurus saspīlēta budžeta apstākļos būtu grūti virzīt (gan jau kaut ko varētu, bet – labi), es runāju par iepriekš projektētiem, par iepriekš paredzētiem, kur jūsu vadītās pašvaldības ir vaicājušas, ir bijuši jau izstrādāti projekti, un tas viss ir apturēts, plāni ir atlikti, un jūsu pašvaldības, manuprāt, prasa kaut kādu rīcību. Budžeta pieņemšanā, es domāju, jūs varētu nevis piesegt šo Briškena kunga neizdarību, bet kopīgi rast līdzekļus, kad veidojat budžetu, un parūpēties par savām pašvaldībām. Gribat konkrētu piemēru?

Nosaukšu kā piemēru Dienvidkurzemi. Dienvidkurzemē ilgstoši... daudzi ziņu sižeti ir bijuši, ka no Priekules līdz Skodai (līdz Lietuvas robežai, kur lietuvieši brauc iekšā) ceļš ir katastrofāls. Lietuvas pusē ir ļoti labs, mūsu pusē ir ļoti slikts. Es pat teiktu, ka tas ir gandrīz vai ārlietu jautājums, jo ir kauns, ka, iebraucot mūsu teritorijā (nebrauc tikai tūristi vai daži, kas tur dzīvo, diezgan aktīvi brauc kravu tehnika, tas ir loģistikas ceļš), joprojām ir dramatiska situācija. Tas viss ir apturēts! Un jūs klusējat.

Briškena kungs minēja... Pašvaldībām svarīgs jautājums Kurzemē ir mobilitāte. Jūs minējāt mobilitāti, drošību uz ceļiem. Mēs zinām dramatisko situāciju uz A9 šosejas, uz Liepājas šosejas. Tā vietā, lai atslogotu šoseju, kura ir pilna ar transportu, faktiski bīstama, pat braucot atļautajā ātrumā... būtu normāli, ka uz Latvijas trešo lielāko pilsētu, uz otro lielāko ekonomiku, būtu regulāra dzelzceļa satiksme. Pirmie soļi tika sperti mūsu laikā. Autotransporta direkcija solīja, ka septembrī liepājnieki sagaidīs otro vilcienu, tātad tiks dubultots reisu skaits. Realitāte ir tāda, ka septembris ir klāt un Autotransporta direkcija pēc jūsu rīkojuma ir atteikusies no plāna, un liepājniekiem, arī visiem, kas dzīvo Skrundā, Saldū un citur, papildu vilciena nav un nebūs.

Mēs runājam nevis par jauniem bateriju vilcieniem, kuru iepirkumu jūs norāvāt, kuru arī nebūs; mēs runājam par vecajiem, kā jūs pats tos saucāt, tehniski un morāli novecojušajiem dīzeļiem. Mēs Liepājā pat par tiem, par kuriem jūs smīkņājat, būtu pateicīgi. Tāds bija plāns, un tāds bija solījums. Bet vilcienu nav un nebūs.

Manuprāt, tas parāda, ka jūsu solījumiem nevar ticēt, un, manuprāt, tas ir pietiekams mandāts arī man, pārstāvot šo reģionu, prasīt šodien jūsu demisiju.

Es balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministra kungs! Paldies, ka atnācāt. Šodien es vēlos runāt par Latvijas satiksmes nozares attīstību un tās vadību. Rezultāti diemžēl ir neapmierinoši.

Satiksmes nozare ir viens no valsts stratēģiskajiem stūrakmeņiem, un tās sekmīga darbība ir kritiski svarīga Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, iedzīvotāju labklājībai un starptautiskajai konkurētspējai, tomēr pašreizējā situācija satiksmes nozarē rāda, ka mums ir nopietnas problēmas. Mēs redzam nepietiekamu ceļu infrastruktūras uzlabošanas tempu, nerisinātus jautājumus ar reģionu savienojamību, kā arī kavējumus būtisku projektu īstenošanā. Šis ir laiks, kad mums ir jāpieņem lēmumi, kas nodrošina ne tikai ilgtermiņa attīstību, bet rāda konkrētus, taustāmus rezultātus šodien.

Pieminēšu trīs, manā skatījumā, lielākās problēmas, kas šobrīd skar satiksmes nozari.

Pirmā. Lēns progress infrastruktūras modernizēšanā. Mūsu ceļu tīkls turpina pasliktināties, īpaši reģionos. Vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji cieš no sliktā ceļu stāvokļa, kas ietekmē gan pārvietošanās iespējas, gan ekonomisko aktivitāti. Solījumu par uzlabojumiem ir bijis daudz, bet īstenotie darbi, manā skatījumā, ir ļoti nepietiekami. Tas ir nepieņemami situācijā, kad mūsu valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no stabilas un drošas infrastruktūras. Paši zinām, ka ceļa infrastruktūra ir kā cilvēka asinsrite – ja viss ir kārtībā, ja tā ir ātra, mobila, tad arī ekonomika ir ātra.

Otrā. Nesekmīgi īstenoti stratēģiskie projekti, tādi kā, protams, “Rail Baltica”. Pieņemsim, uzņēmuma vadītājs man pateiktu par kādu konkrētu, nopietnu maršrutu, kurā ir pietiekami... piemēram, Rīgas centrs–lidosta... pateiktu, ka būs četri maršruti dienā... es satiksmes organizācijas direktoru uzreiz atlaistu. Nopietni! Pilnīgi nekāda ekonomiskā pamatojuma tajā nav. Var pieminēt arī jautājumu saistībā ar Bolderājas vilcienu. Ir aizgājis nebūtībā.

Tagad jūs gribat palaist vilcienu pa vecām sliedēm, novirzot to no Imantas uz lidostu, izmantojot estakādes. Nu nebūs! Kamēr no centra būs 22. autobuss, tikmēr nebūs nekāda vilciena, tas būs ekonomiski neizdevīgs. Šis vilciena projekts aizies nebūtībā tieši tāpat kā Bolderājas projekts.

Ja ir apakšā ekonomiskais pamatojums, nauda... Kāpēc Bolderājas projekts sabruka, tas neattīstīsies? Tāpēc, ka tur ir 3. autobuss. Kamēr 3. autobusu neatņems, tikmēr projekta nebūs. A 3. autobusu jūs nenoņemsiet, tāpēc ka “Rīgas satiksme” nav pakļauta ministram.

Trešā. Nepietiekama prioritāšu definēšana. Ir skaidrs, ka satiksmes nozarei prioritātes ir jānosaka pārdomāti un atbildīgi. Diemžēl mēs redzam situāciju, kurā trūkst skaidra redzējuma par to, kur jāiegulda resursi vispirms, lai maksimāli izmantotu pieejamos līdzekļus un ātri sasniegtu ievērojamus rezultātus. Šāda neskaidrība rada situāciju, kurā viss kustas lēni un bez konkrēta mērķa.

Godātie kolēģi, šīs problēmas nav tikai tehniski trūkumi, tās ir sekas neefektīvai pārvaldībai un lēmumu pieņemšanai. Mums ir nepieciešama pilnīgi cita pieeja un spēja rīkoties ātrāk un efektīvāk. Šī iemesla dēļ es aicinu pieņemt konkrētus lēmumus, lai mainītu šo stāvokli un atgrieztu Latvijas satiksmes nozari uz pareizajām sliedēm.

Kolēģi, pats svarīgākais. Ja kāds zina vai nezina (Zālē troksnis.)... es atvainojos, nedaudz uzmanības! Kolēģi, nedaudz uzmanības!

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

E. Zivtiņš. Pamostamies!

Šodien uz mūsu ceļiem ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā četri jaunieši. Es teikšu vairāk – nepilngadīgie, bērni: divi zēni un divas meitenes; un viena meitene ļoti smagā stāvoklī ir slimnīcā. Pie visa tā, ka mēs sakām, ka mums ir uzlabojumi ceļu satiksmes drošībā, šāds negadījums visam pārvelk svītru pāri, pilnīgi visam.

Tāpēc es šodien aicinu Kasparu Briškenu pašu atkāpties no amata un Jaunajai VIENOTĪBAI uzņemties atbildību par satiksmes nozari, jo lielāko daļu – sešus gadus – Jaunā VIENOTĪBA ir premjerējusi un premjers ir tieši atbildīgs par šādiem projektiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Es – oriģināli – šodien neatbalstu Briškena demisijas pieprasījumu, jo es uzskatīju un uzskatu, ka pareizi būtu sagaidīt izmeklēšanas komisijas ziņojumu un tad pieņemt attiecīgus lēmumus. Es domāju, ka tad, kad mēs to sagaidīsim, patiesībā Briškena kunga demisijas pieprasījums liksies tāds komisks, jo jautājums būs daudz nopietnāks. Bet, tā kā demisijas pieprasījums ir šodien, es nevaru, kā saka, palikt klusējis.

Pirms vēl komisija savus secinājumus ir izdarījusi, ir kaut kādas lietas, kas jau publiski visiem ir skaidras, dažas nosaukšu.

Pirmais – tas, ka tā saucamajai pamattrasei jābūt uzbūvētai līdz 2030. gadam, pretējā gadījumā Eiropa atprasa līdz šim piešķirto finansējumu. Tas ir diezgan skaidrs. Otrs, kas ir skaidrs vēl pirms ziņojuma, ir tas, ka noslēgtie līgumi par trases būvniecību ir 3,7 miljardu apjomā, bet ļoti daudz kā nav iekšā, laikam pat pašu sliežu nav, elektrifikācijas, staciju un tā tālāk. Tātad – 3,7 ir jau fiksētais (cik tas maksās) plus vēl miljardi, kurus mēs nezinām, tāpēc ir būtiski sagaidīt izmeklēšanas komisijas secinājumus arī attiecībā uz šo, lai mums būtu, kā saka fizikā, visi dotie lielumi.

Tāpat ir skaidrs, ka Eiropas Savienības ilggadējais budžets ir sen pieņemts un līdz 2029. gadam nekādā veidā nevar tikt mainīts. Līdz 2029. gadam nekādi Eiropas papildu finansējumi, ja būtu vēlme piešķirt, nevar tikt piešķirti pat teorētiski, kas nozīmē... šīs dažas lietas saskaitot kopā... 3,7 plus vēl nezināmie miljardi... līdz 2030. gadam mums ir jāfinansē pašiem.

Ir vēl viena lieta, kas ir zināma, – mūsu budžeta deficīta griesti faktiski ir sasniegti, un, pat ja varētu aizņemties, vairs nevar tērēt vairāk kā šobrīd. Tas mūs noved pie secinājuma, ka, ja mēs tiešām līdz 2030. gadam gribam trasi pabeigt, ir iekšēji jāpārdala nākamā gada budžets un visi nākamie budžeti. Un kādam jāatņem, lai iedotu “Rail Baltica”. Tas ir pilnīgi skaidrs, vēl pirms Andris Kulbergs un kolēģi ir beiguši darbu. Atbilžu uz šiem jautājumiem nav.

Es gari nekavēšos... Ir ļoti daudz, ko izstāstīt, cik daudz Briškena kungs zināja par šo projektu. Droši vien visvairāk par visiem visa laika garumā, jo viņš visilgāk ir strādājis “Rail Baltica” projektā.

Pieņemsim, ka Briškena kungs nav galvenais vainīgais, ka mēs esam iebraukuši tur, kur esam iebraukuši, ka tur ir bijuši nekompetenti politiķi, valdības un tā tālāk, kas droši vien daļēji vai pat pilnībā ir taisnība, bet – Briškena kungs klusēja. Briškena kungs 10 gadus klusēja.

Vēl vairāk – politikā viņš nonāca kā cilvēks, kurš ir atklājis, ka mums ir septiņu miljardu iztrūkums un tagad kaut kas ir jādara. Viņš nāca kā veiksmīgais projekta vadītājs, kā izcilais menedžeris “Rail Baltica”. Vēl vairāk – gandrīz gadu esot opozīcijā, nevienu brīdi viņš neaktualizēja šo jautājumu. Gandrīz gadu esot ministrs, viņš par šo nerunāja. Sāka runāt tad, kad neizbēgami bija skaidrs, ka izmeklēšanas komisija drīz saskaitīs un parādīs mums dotos lielumus. Tad, prognozējot... pareizāk sakot, zinot, kādi tie lielumi būs, viņš pēkšņi sevi ir definējis kā galveno problēmu atklājēju, to, kurš vispār ir bijis tāpēc, lai izstāstītu, cik viss ir slikti un ka ir vajadzīga kaut kāda rīcība.

Es šodien runāšu tikai par “Rail Baltica”. Manuprāt, tas ir galvenais jautājums, ar ko mēs sadursimies, tikko kā ziņojums būs gatavs. Patiesībā galvenā problēma ir nevis tas viss, kas sastrādāts, bet galvenā problēma – ka līdz šai dienai un arī šeit šodien satiksmes ministrs un īstenībā valdība kopumā (bet šodien par satiksmes ministru) nav atnesusi nevienu risinājumu 3,7 plus... miljardu finansējuma avotam līdz 2030. gadam, nevienu. Pateikt, ka, piemēram, visu Eiropas fondu naudu pārmetam uz “Rail Baltica”, kas ir mūsu kabata, nav drosmes, jo skaidrs, ka lauksaimnieki mūs uzvilks mastā. Pateikt, ka pensijas būtu jāsamazina – jāiegrābjas tajā budžetā –, skaidrs, ka pakārs mastā. Pateikt, ka, ja nav citu resursu, tad droši vien projekts ir jāiesaldē, līdz mēs šos resursus gūstam, nav drosmes, jo tad – kur tad izcilais menedžeris?

Jāiet prom vismaz Kasparam Briškenam, ja ne visai valdībai. Tāpēc ka nav drosmes atzīt dotos lielumus un piedāvāt risinājumus, jūs nenovilksiet līdz 2026. gada oktobra vēlēšanām nekādā veidā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Problēma nav tikai satiksmē vai “Rail Baltica”, vai Briškena kungā. Mums ir daudz lielākas problēmas. Es domāju, ka valsts vai nacionālās drošības galvenā problēma ir dzimstības kritums par 50 procentiem – no 24 tūkstošiem uz 12 tūkstošiem. Pārējais ir mazsvarīgāks.

2009. gadā par premjeru kļuva Dombrovska kungs, tajā laikā Briškena nebija. Pilnā sparā it kā notika sarunas un darbs pie “Rail Baltica”. Es atceros, ka tieši pirms 20 gadiem... vienu gadu Saeima bija iecēlusi uz gadu deputātus Eiropas Parlamentā bez vēlēšanām, jo vēlēšanas notika nākamajā gadā, un tika nodibināta “Rail Baltica” atbalsta grupa latviešiem, lietuviešiem un igauņiem. Tā gan bija it kā sabiedriska grupa. Tad tā cena vai maksa bija viens miljards.

Ko visi ir aizmirsuši? Ka puse bija ierēķināta no Pēterburgas, Krievijas apgabala... Kāpēc?

Tajā laikā Krievija bija NATO partnervalsts. Atcerēsimies, ka viņi piedalījās NATO Parlamentārajā asamblejā, Krievijas Valsts domē divreiz notika NATO Parlamentārās asamblejas komitejas sēde, vienreiz notika Kaļiņingradā. Tika rēķināts, ka pieci vai cik miljoni... varbūt drusku mazāk nekā Baltijas valstīs... ka viņi vedīs kravas, jo toreiz Krievijā vēl nebija izbūvētas un pabeigtas daudzas ostas. Viss it kā gāja... visi tādā optimismā dzīvoja, ka caur Tallinu... un uz leju... Krievija (Pēterburgas apgabals) tiks apkalpota ar šo dzelzceļu.

2014. gadā notika iebrukums Krimā, bet šajos aprēķinos nekas netika koriģēts. 2022. gadā, mēs zinām, sākās karš Ukrainā... Krievija iebruka. Es neesmu dzirdējis, ka tiktu pārrēķināta kravu plūsma un kaut kādā veidā tiktu pārrēķināti aprēķini par pasažieriem. Mēs tos arī šodien neredzam, varbūt tie ir noslepenoti.

Otrs interesants jautājums... kravas Eiropas Savienībā nedrīkst vest ar lielāku ātrumu kā 120 kilometri stundā. Tad ir nākamais jautājums: kāpēc ir vajadzīgs vilciens, kuram viena no idejām bija stratēģiskā drošība? Kāpēc ir vajadzīgs ātrums 240 kilometri stundā? Neviens nevar paskaidrot. Kāpēc nevar būt 160 kilometri stundā?

Pēdējais jautājums. Ja vilciens iet uz Viļņu un tālāk... lietuvieši būvē vai jau ir uzbūvējuši... kaut kur uz Belostoku vai uz Polijas robežu... kāpēc mums vispār šis dzelzceļš ir vajadzīgs? Varbūt tas ir vajadzīgs igauņiem?

Nākamais jautājums. Briškena kungs tajā laikā, protams, nebija premjers. Viņš arī nepieņēma stratēģiskos lēmumus. Stratēģiskos lēmumus pieņem premjeri kopā ar valdību un finanšu ministru. No 2019. gada, cik es atceros, premjeri bija... Dombrovskis, īsu brīdi bija Straujuma, un pārējie bija – Kariņa kungs, Siliņas kundze.

Vēl viena lieta. 2009. gadā darbaspējīgo – vecumā līdz 59 gadiem – bija apmēram 80 tūkstoši. Pēdējos 15 gados pie šīs valdības jeb koalīcijas emigrācija ir pastiprinājusies, un tagad vēl ap 200 tūkstošiem ir emigrējuši. Tātad kopā varētu būt 280... varbūt 300 tūkstoši, tas ir – neskaitot ģimenes locekļus. Ja iedzīvotāju skaits samazinās gandrīz par 300 tūkstošiem, vai nav jātaisa attiecīgas korekcijas pasažieru aprēķinos? Mēs redzam, ka nekādu kravu nav, cilvēku nav un arī nebūs.

Nākamais. Kāda vēl ir viena no galvenajām problēmām? Mēs varējām redzēt – “Dienas Biznesā” publicēta tabula –, cik zinātnei un pētniecībai uz vienu cilvēku patērē Somija (valsts paredz gadā izdot). Somijas izdevumi zinātnei un pētniecībai ir 422 eiro uz cilvēku, Igaunijā – 243, Latvijā – 62. Mēs visu laiku sakām, ka mums vajag tehnoloģisko attīstību, ka mēs būsim viedie rūpniecības attīstītāji un tā tālāk. Kā var būt, ka mums ir četrreiz mazāka tendence attīstīt zinātni un pētniecību, kas ir viens no eksporta galvenajiem nosacījumiem, tai pašā laikā mums atrodas nauda kaut kādiem utopiskiem projektiem? Starpība starp Igauniju ir 337 miljoni... kā mums trūkst.

Jūs nesen dzirdējāt, ka bērniem, lai viņus iemācītu peldēt... viņi arī slīkst... tika pieminētas autokatastrofas... valdībai pietrūkst 1,5 miljonu... Izglītības un zinātnes ministrijai... bet 3,1 miljons atrodas Zemkopības ministrijai, lai uzbūvētu nevienam nevajadzīgu elektrouzlādes staciju, kas stāv un rūsē, kā konstatēja Valsts kontrole. (Starpsauciens.) 21 miljona pietrūkst retajām slimībām. Mēs redzam, ka 17 miljoni ir nozagti žogam ar Krieviju... septiņos gados. Kas tajā laikā bija iekšlietu ministrs un parlamentārā sekretāre? Atceraties? Tika iztērēti entie miljoni. Žoga nav. Bet 21 miljonu mēs nevaram piešķirt retajām slimībām. Vēža ārstniecībai būtu vajadzīgi 20 līdz 30 miljoni. Šīs naudas valdībai nav, bet atrodas 570 miljoni, ko norakstīt zaudējumos “airBaltic”.

Šorīt mēs dzirdējām, ka mazās skoliņas... konkrēti Liepājas pusē, Kurzemē, autobusi neiet vai kavē, tur jāved bērni pat 70 kilometru ar pieturām, tātad tas nozīmē, ka pusotru stundu. Nu, tā kā malka vai kartupeļi. Bet mums ir pusmiljons, ko maksāt kredītprocentos gadā pašreiz par notrallinātu naudu, un 2028. gadā šie maksājumi par kredītiem jau sasniegs 850 miljonus.

Tātad drošībai, kā es teicu, mums ir 50 procentu kritums – no 24 tūkstošiem uz 12 tūkstošiem. Tā vietā, lai mēs kaut kādā veidā apturētu, nevis veicinātu un kompensētu, teiksim, tos izdevumu... trūkumus jaunajām ģimenēm nevis ar kaut kādiem dažiem simtiem, bet no 500 līdz 1000 eiro, mums varbūt pietiktu ar nepilnu miljardu, bet mums priekš tā nav. Mēs rezervējam “Rail Baltica” šo naudu.

Vai valdība vispār apzinās? Tur ar matemātiku... Es jau saprotu, ka tagad ir paaudze, kura... matemātika skolās – tas jau vairs nav obligātais priekšmets. Es varbūt palīdzēšu nedaudz. Kur var izlietot vienu miljardu? Godājamie deputāti, pieņemsim, mums ir 36 novadi bez lielajām pilsētām un 511 pagasti. Un tagad padomājiet: ja mēs nebūvēsim... vai nepiešķirsim šo miljardu “Rail Baltica”, bet iedosim katram novadam 27,8 miljonus gadā? Nu, iedosim Rēzeknei, Cēsu novadam, Valmieras novadam un teiksim – būvējiet Rēzeknē vēl divus baseinus nākamajā gadā, veiciniet ekonomiku, nomaksājiet parādus... Labi, novadiem varbūt nevajag, jo tur ir valdošā partija. Sapirks, teiksim, sev tur džipus un rolsroisus. Bet varbūt 511 pagastiem iedodam katram pa diviem miljoniem? Daži pagasti ir bagāti – tiem nevajadzēs.

Iedomājieties – katram mazam pagastam divi miljoni. Viņi var atjaunot mazo skoliņu, lai bērni nebūtu kā kartupeļu maisi jāvadā un jākrata. Viņi varētu maksāt varbūt attiecīgi... atvērt tās slēgtās bibliotēkas, kur pietrūkst gadā daži desmiti tūkstošu. Iedomājieties! Bet varbūt pietiks nedot katram pagastam vienu... tas ir, divus miljonus, bet tikai vienu miljonu. Tad mums paliek pāri 500 miljoni. Ko mēs varētu par tiem 500 miljoniem atrisināt? Godājamie deputāti, mēs varētu atrisināt... retās slimības, mēs varētu zaļos un zilos koridorus vēža slimniekiem taisīt, mēs varētu finansēt visas šīs, kā jau teicu, skolas, divkāršot skolotāju algas. Mums paliktu nauda pāri.

Nākamā problēma. Šī valdība un valdības koalīcija jau ir sociālistiska pēc būtības. Kāpēc? “Dienas Bizness” bija nopublicējis, ka mēs pašreiz ieņemam godpilnu vietu aiz bijušajām komunistiskajām, kur ļoti... varbūt tās nav komunistiskas valstis, bet vienmēr tur komunisti ir bijuši valdībā līdz kaut kādiem deviņdesmitajiem gadiem. Tā ir Grieķija ar parādiem jau kaut kur... vairāk nekā 200 procentu un Itālija, kurai arī sen jau pāri par 100 procentiem. Tātad Grieķijai valdības sektora kopējie izdevumi pret IKP 2022. gadā bija 50,9 procenti, Itālijai – 49,1 un Latvijai – 48,1. Tad ko mēs gribam sasniegt? Salīdzinājumā: Norvēģijai ir 29 procenti, Zviedrijai – 31,7, Lietuvai – 34,1. Lietuva ir apdzinusi Igauniju. Mēs vienmēr sakām: jā, nu mēs gribam tā, kā Lietuva, kā Igaunija...

Tātad starpība starp Lietuvu un Latviju ir 16 procenti. Šie 16 procenti no IKP – valdības sektora kopējie izdevumi – tie, piedošanu, tiek izpļeckāti. Tie tiek izpļeckāti visādos veidos – ne jau tikai lidojumos, ne jau tikai sadārdzinātos iepirkumos. Pat ja zemkopības ministra tie uzlādes... par 3,1 miljonu, izrādās, arī ir trīsreiz dārgāk uztaisīti, nekā varēja izdarīt. Tā ka tas viss notiek. Respektīvi, ja mēs šai valdībai noņemtu 16 procentus, tad atrisinātu visas problēmas.

Tāpēc es negribētu gāzt visu uz nabaga Briškena kungu. Es domāju, ka te ir komplekss jautājums, ko mēs darām, un tas ir saistīts ar budžetu, kas tūliņ būs. Mēs atkal nāksim un runāsim, bet faktiski... te pareizi iepriekšējais runātājs pateica – neko neuzbūvēs, neko neuzbūvēs un pat nesāks, jo naudas nebūs.

Un tad... Dievs dod mums nākamajā... 2026. gadā dabūt tādu normālu koalīciju, kas vismaz strādā tādā veidā kā Lietuvā... nevis ar šo sociālistisko naudas dalīšanu, bet atdot privātajiem uzņēmumiem, lai viņi ar visu šo nodarbojas. Jo tagad, ja mēs sakām... nu, labi, Briškena kungs ir slikts, bet Sprūda kungs ir labs. Nu, mēs redzējām, kāda mums varena aizsardzība, visi valstī redzēja, vai ne? Pirmajā reizē ielido – tātad protokols, var būt, ka tur sievietes ar gaisa baloniem lido un bērniem, var būt, ka tur kaut kāds deltaplāns, kur sēdeklī purkšķina motoriņš, to nevar saskatīt. Visi vietējie ar fotoaparātu nofotografēja, ka tas ir kaujas drons, bet aizsardzības ministrs... bruņoto spēku vadītājs Kalniņš saka – jāizpēta, vai tiešām tas nav kaut kāds deltaplāns.

Otrajā reizē kaut kādi putni tur lido, vai ne, paceļas iznīcinātāji... un te viens pareizi bija teicis, kurš vēl pirms 1990. gada bija dienējis: tad būtu vispār atlaista visa armijas vadība, ja putnu baru noturētu par kaut ko. Bet jautājums nav par to. Ir nopietnas lietas. Zinātnei un pētniecībai mums ir jāčetrkāršo vai jāpieckāršo izdevumi, ja Latvija vispār grib būt kaut kāda attīstīta valsts, un galvenais drošības jautājums ir dzimstība. Ja mums ir trīs pagasti, kuros iedzīvotāju biežums ir... cilvēks uz kvadrātkilometru, viens cilvēks uz kvadrātkilometru, viens pagasts ir Ventspilī, divi šādi pagasti ir Latgalē, tad labāk dodam to miljonu vai divus šiem pagastiem. Nu, šeit – ko mēs darīsim? Protams, nobalsosim “par”, bet es ceru, ka mēs tāpat nobalsosim arī par aizsardzības ministru un kultūras ministru, un pēc tam varbūt arī par finanšu ministru un tā tālāk.

Aicinu atbalstīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā deputāti Edmunds Jurēvics, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Harijs Rokpelnis, Ainārs Šlesers, Andris Šuvajevs un Aleksejs Rosļikovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 19. septembra sēdi bez pārtraukuma, līdz ir izskatīts 11. darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kungi un dāmas! Satiksmes ministra kungs! Es šo savu uzstāšanos... īsu, netērēšu visu atvēlēto laiku, tiešām vēlos uzrunāt kolēģus no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, kolēģus, ar kuriem kādu pavisam neilgu brīdi arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM bija iespēja šī sasaukuma sākumā strādāt kopā valdībā, strādāt koalīcijā.

Par šo projektu. Ļoti labi atceroties to vēsturi, ko esmu minējis no šīs pašas tribīnes, kad koalīcijas laikā tābrīža satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs nāca uz koalīciju ar trauksmes ziņojumu par šī projekta faktiski dubultu sadārdzināšanos un kad iepriekšējie... faktiski ministri, tai skaitā arī premjers un finanšu ministrs, šim jautājumam nav pievērsuši nekādu vērību. Es ļoti labi atceros to brīdi un it kā lielo pārsteigumu no jūsu puses.

Tas, ko es vēlos jums akcentēt šobrīd – padomājam, cik lielu “palīdzību” (pēdiņās) mēs mūsu sabiedrībai radām, ja atļaujam visam turpināties, kā tas bijis līdz šim. Mūsu kolēģi jau minēja par šī projekta izmaksām. Pirmā fāze sākotnēji, kur... pirmā fāze, kas līdz 2030. gadam ir jāpabeidz, – aptuveni seši ar pusi miljardi eiro. Zinot to, cik mums atlicis laiks, tie ir indikatīvi 2,97 miljoni vienā dienā, vidēji svērtās darba izpildes izmaksas ir 2,97 miljoni vienā dienā, saprotot, ka, projektu sākot... sākotnējā fāzē tās noteikti ir mazākas, vidus fāzē – stipri lielākas un beigu fāzē atkal ir mazākas, bet vidēji svērtais – 2,97 miljoni dienā. Ja summējam ar otro fāzi, tie ir vēl 50 procenti klāt. Vienā dienā!

Tas, ko šobrīd arī jūs ļoti labi zināt un redzat, ko ir izgaismojusi “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisija... es domāju, visiem jau šobrīd viss ir skaidrs. Nu ko mēs sevi mānām? Pasakiet skaidru valodu – jūs kā politiķi, kā frakcija, kuras biedrs šobrīd vada valdību, kuras aicinātais satiksmes ministrs Briškens šobrīd mums šeit sēž... un stāv. Jā, Briškena kungs ir bijis pie “Rail Baltica” vadības stūres ilgu laiku, jā, par to mēs esam daudz un dikti runājuši, bet jūs taču labi saprotat, ka nedz Briškena kunga spējas, nedz arī atbalsts nav tāds, lai šo projektu izvilktu, nav arī redzējuma, ko darīt.

Jūsu pašu, Finanšu ministrijas, kolēģi taisīja analīzi par šo projektu, daudz dažādu secinājumu, pie kuriem nule kā nonākuši un kuri ir daļēji pieejami arī publiski. Finanšu ministrijai neizdevās noskaidrot “Rail Baltica” projekta vadītāja vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī tiesības, pilnvaras, atbildību. Lielākā daļa aptaujāto no Satiksmes ministrijas, no šiem uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām un Finanšu ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem, no valdības kopumā atbildīgajiem ierēdņiem un amatpersonām nezina pat iestādi, kurai tas jādara, kura ir viena atbildīgā iestāde par “Rail Baltica”, kam ziņot, ar ko runāt. Lielākais projekts Latvijas neatkarības vēsturē, nav viena atbildīgā cilvēka, un premjers un finanšu ministrs izliekas nezinām. Gadiem.

Kolēģi, lielākās saistības... protams, es nerunāju par laiku, kad bija Anrijs Matīss (Nav saklausāms.)... Katram ir kaut kāds savs lielāks vai mazāks nopelns. Mēs zinām – 2019. gadā tika uzņemtas, parakstītas līgumiskas saistības. Ministrs Tālis Linkaits un premjers Kariņš jau ar trešajām personām, ar uzņēmējiem... mēs fiziski sākām šos darbus. Šī izpilde, tie ir indikatīvi... šie trīs miljoni dienā, kur mēs dzenam, taisām trases, labi apzinoties, ka naudas nebūs. Pieejamais finansējums, ieskaitot mūsu 15 procentu līdzfinansējumu, – 1,4 miljardi līdz 2030. gadam pieejams, bet 6,5 miljardi šobrīd ir uzzīmēts. Pie kā mēs jau sākam darbu? Naudas nav.

Finanšu ministrijas galvenā ierēdne vakar izmeklēšanas komisijā paziņo ka viņa pavisam nejauši no e-pastu sarakstes, kurai viņa nejauši bija pielikta kā papildu saņēmēja, uzzinājusi, ka šim projektam ir trīskāršs sadārdzinājums. Tas ir normāli?

Kas notiek šobrīd? Es neceru, absolūti neceru... dodu gandrīz 100 procentu varbūtību, ka jūs nobalsosiet, ka Briškena kungs paliek amatā, lai saglabātu šo valdību. Tāpēc ka jums tas stāv pāri visam: mums jāpaliek pie valdības stūres kā premjeriem, finanšu ministriem, šīs valdības koalīcijas līderiem. Mēs viņus nemetam nost, jo labi apzināmies: ja viņus nometam, “PROGRESĪVIE” varētu, es atvainojos, kā es esmu dzirdējis no jums pašiem, novibrēt un, iespējams, aiziet no koalīcijas vai Briškena vietā nominēt kādu citu, kurš vēl mazāk sapratīs, kas jādara. Nu kaut kā... varbūt, laikam ejot, kaut kāds risinājums atradīsies.

Kolēģi, šajā projektā cena par šīs valdības stabilitāti ir trīs miljoni dienā no Latvijas nodokļu maksātājiem. Es domāju, jūs paši saprotat, ka mēs ilgi nespēsim šo rēķinu maksāt. Ir divi scenāriji: vai nu gaidīt, ka mūs kā valsti pilnīgi noslauka, mēs piedzīvojam pilnīgu fiasko, vai arī nekavējoties VIENOTĪBAI pašai uzņemties vadīt Satiksmes ministriju, strādāt plecu pie pleca ar premjeru, finanšu ministru un Eiropas Komisiju, un ar Baltijas valstīm, lai arī starptautiskie riski tiktu izvērtēti, un mēģināt rast risinājumu, kā mēs varam optimizēt visu līdz optimizējumam... lai mēs sasniegtu primitīvākās prasības. Vai nu otrajā gadījumā – vienkārši jāsasauc visi kopā, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis, un jāpaceļ ķepiņas – piedodiet, nemācējām! Taisnībai un skaidrībai ir jābūt! Vai nu arī cits variants – meklēt profesionālu cilvēku... profesionālus politiķus, kuriem jūs paši uzticaties, jo bez uzticības tālāk nekas nebūs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo demisiju, bet nelieku lielas cerības uz to, ka šis pieprasījums tiks sasniegts. Bet, kolēģi, atcerieties: trīs miljoni dienā – tā ir cena, ko Latvijas nodokļu maksātāji maksā jau šobrīd un samaksās par šīs valdības stabilitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi. Ā, pirmo reizi.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, es rūpīgi sekoju līdzi ne tikai tam, kas tiek runāts, bet arī tam, kas piedalās debatēs un runā.

Tieši tāpat kā Tavara kungs es gribu uzrunāt JAUNO VIENOTĪBU. Jūs šobrīd jau vairāk nekā piecus gadus pēc kārtas vadāt valdību. Pirms tam bija viens pārtraukums, pirms tam vēl tās ir vairākas Saeimas. Es jūs tiešām lūdzu un aicinu: šis ir miljardu vērts jautājums, tas ir valdības vadības, vadītāja atbildības jautājums. Tas šobrīd ir izšķirošs jautājums Latvijas valsts budžetam, tā ilgtspējai, mūsu pašu nākotnei, tai skaitā valsts drošībai.

Es jūs lūdzu un aicinu: kaut viens no jums, no jūsu frakcijas, Latvijas vadošā partija, politiskais spēks, nospiediet podziņu “Pieteikšanās debatēm”, atnāciet un izsakiet kaut divos vārdos, kaut vienā teikumā savu vērtējumu un attieksmi pret ministru Briškenu un kaut nedaudz ieskicējiet sabiedrībai atklāti savu redzējumu par to, kā no šī bezdibeņa un bezizejas iet ārā. Kaut viens uzdrošinieties, lūdzu, piedalīties diskusijā par šo svarīgo jautājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 48, atturas – nav. Lēmums noraidīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mazu uzmanību! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Jānis Dombrava, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! Paldies tiem, kas vienmēr ir laikus un nekad nekavē! Es jau pēc skata... redzu, kuri tie ir. (Pauze.)

Labi, kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Vucāns, Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Edmunds Jurēvics un Andris Šuvajevs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 24. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” – pirms darba kārtības 12. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar lēmuma projektu “Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Laumas Paegļkalnas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 17. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Laumas Paegļkalnas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Lauma Paegļkalna ir bijusi Administratīvās rajona tiesas tiesnese, rajona pilsētas tiesas tiesnese, kā arī apgabaltiesas tiesnese. Patlaban ieņem parlamentārā sekretāra amatu Tieslietu ministrijā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Laumu Paegļkalnu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Laumas Paegļkalnas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

___

Turpinām ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu. “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Česlavs Batņa, Didzis Šmits, Māris Sprindžuks un Juris Viļums iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par rīcību ar AS “airBaltic””.

Vārds motivācijai deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pārejot pirmajam sabiedrības sašutumam un neatbildēto jautājumu vilnim pēc valdības lēmuma faktiski norakstīt neatgriezeniskos zaudējumos savulaik no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīto pusmiljardu, ir pienācis laiks pragmatiski izlemt: vai nu pasīvi noraugāmies un ticam šiem gaišajiem nākotnes soļiem no “airBaltic” valdes, vai beidzot stingri un nelokāmi panākam šī Latvijas finanšu augoņa plīšanu.

4. septembrī apvienotā saraksta deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 30. augustā slepenībā pieņemto valdības lēmumu par “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma... nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25 plus viena akcija un... samazināja pamatkapitālu līdz 25 miljoniem.

Tikšanās laikā satiksmes ministrs skaidroja, ka sākotnēji uz Ministru kabinetu tika virzīta versija, kas neparedzēja tik drastisku pamatkapitāla samazinājumu, iespējamo nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu, norādot, ka pēc saskaņošanas ar citām ministrijām pieņemts cits lēmums, kas apvienotā saraksta deputātiem radījis neizpratni par šāda lēmuma iniciatoriem un to patiesajiem mērķiem. Vienlaikus ministrs nevarēja atbildēt arī uz citiem jautājumiem, tai skaitā, vai nodokļu maksātāju veiktās investīcijas kaut kad būs atgūstamas.

Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim “airBaltic” simtiem miljonu eiro... nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanu, gan arī par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni. Arī satiksmes ministrs nespēj atbildēt APVIENOTĀ SARAKSTA deputātiem. Mēs vērsāmies arī Ģenerālprokuratūrā, un Ģenerālprokuratūras prokurors Stukāna kungs apliecināja, ka ir uzsākta pārbaude.

Atgādināšu, ka vēl nesen pavasarī “airBaltic” kārtējās finanšu bedres pārvarēšanai finanšu tirgos aizņēmāmies apmēram 300 miljonus eiro ar 14,5 procentu likmi. Un tagad atkal vajadzēs 300 miljonus piesaistīt. Vai galu galā visas šīs pagaidām teorētiskās investīcijas neaizies ņemto aizņēmumu atmaksai?

Vēlos atgādināt, ka Valsts kontrole jau 2021. gada starpziņojumā ieteica Ministru kabinetam izvērtēt īpašas kārtības noteikšanu pasākumu veikšanai... valsts ieguldījumu “airBaltic” atgūšanas riska pārvaldīšanai. Tie ir divi ieteikumi, kuriem sekos Valsts kontrole.

Galavārdā es gribētu teikt: man šķiet, ir jautājumi...

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

 

A. Vīksna.... kas tomēr ir parlamenta jautājumi, un varbūt viens no šiem ir jautājums mūsu parlamentam, par ko jālemj tāpat kā pavasarī. Un...

Sēdes vadītāja. Laiks!

A. Vīksna. Tieši tādēļ es gribētu uzdot... Ministru prezidentei – kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē).

Sēdes vadītāja. Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Jekaterina Drelinga, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs un Viktors Pučka iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par valsts amatpersonu sodīšanu Latvijas Republikas valsts ekonomisko un sociālo draudu gadījumā”.

Vārds motivācijai deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Starpsaucieni.)

Tad nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Slavenais Ceļu satiksmes likums, kas te bieži tiek izskatīts. Šeit ir otrais lasījums, kur galvenās lietas, par ko mēs diskutējām, bija par definīciju izmaiņām, par trešo valstu auto deklarēšanas sistēmas jautājumu un arīdzan par sodu apmēriem un sodu jautājumiem.

Tad, lūdzu, mums ir 23 priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Šeit ir definīcijas, un ir definīcija elektroskrejritenim, divriteņu mopēdam, trīsriteņu mopēdam. Lielākais jautājums bija tāds... mēs pagājušajā reizē pirms pusgada veltījām neskaitāmas sēdes šo definīciju izveidošanai, tagad mēs atkārtoti tās skatām, tāpēc mūsu komentārs no komisijas bija, ka vajadzēja jau ar pirmo reizi to visu sakārtot, nebūtu tik īsā laikā atkal jāmaina šīs definīcijas. Tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Veidots ar papildinājumiem. Tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Definīcijas maiņa par trolejbusu. Tātad tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums par trolejbusu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tad bija iesniegts satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums, kurš tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Par to mums nav jābalso.

A. Kulbergs. 6. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Šis bija pārāk plašs tvērums un netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Arīdzan līdzīgi – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Arī saistīts ar pirmo, ko iepriekš minēju. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – satiksmes ministra Briškena kunga priekšlikums. Par to, ko minēju, – transportlīdzekļu deklarēšanas sistēmas ieviešanu... kā trešo valstu pilsoņu deklarētos... Ir daļēji atbalstīts, jo komisija to izmainīja, un tas ir iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tad mums ir 12. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Šis bija tieši konkrēti domāts par esošo problēmu, ka mums ir militārā tehnika, kas tiek ražota... nevar piedalīties satiksmē, un šeit bija veikti grozījumi, lai mūsu ražotāji varētu veikt šīs... piedalīšanos satiksmē. Tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts, jo komisija veidoja savu – 14. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Līdzīgi saistīts ar... 16. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Par speciālo militāro tehniku, saistīts ar iepriekš minēto. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tad 18. – Kaspara Briškena priekšlikums. Par sabiedriskā transporta kustību un apbraucamo maršrutu. Daļēji atbalstīts, jo komisija veidoja savu – 19. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 19. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tad ir 20. priekšlikums. Šis bija ļoti savdabīgs Kaspara Briškena kunga priekšlikums par policijas... ar tehniskajiem līdzekļiem var noteikt vidējo braukšanas ātrumu. Šeit mēs saskatījām juridiskas problēmas, tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 21. – Kaspara Briškena priekšlikums. Tas kā vienmēr raisīja diskusiju, un mūsu diskusija komisijā bija par to, ka ātruma soda jautājums jau tika izskatīts Juridiskajā komisijā, kur tika noraidīts, tad tas tika atkārtoti iesniegts caur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kur mēs izrādījām neizpratni, kāpēc tas atkārtoti jāiesniedz. Netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Par šo priekšlikumu. Es sākšu ar anekdotisku piemēru. Bet tas arī atbilst tam, ko rāda pierādījumi.

Tātad es braucu ar auto uz savām mājām, braucu ar ātrumu 50 kilometri stundā. Es jūtu, kāds aiz manis taurē, kāds mani apdzen. Jo pilsētā braukt ar 50 kilometriem stundā nav norma. Visi brauc ar 60–62 kilometriem stundā, jo plus divi kilometri ir mērījumu kļūda un par deviņiem kilometriem faktiski nevienu nesoda. Jūs arī varat pārbaudīt savus spidometrus. Bet šiem 10 kilometriem ir nozīme. Tie palielina bremzēšanas ceļu. Līdz ar to tie arī atstāj ietekmi uz avārijas smagumu.

Regulāros apstākļos, pieņemot nepilnas sekundes reakcijas laiku un sausu ceļu, ja jūs braucat ar 60 kilometriem stundā, bremzēšanas distance ir 33 kilometri... metri. Tas nozīmē – kamēr nobremzējat, kamēr pamanāt, jūs jau esat... 33 metri. Ja jūs braucat ar 50 kilometriem stundā, bremzēšanas distance ir īsāka – 24 metri. Ja jūs braucat ar 30 kilometriem stundā, bremzēšanas distance ir 11 metri. Kā redzat, ir atšķirība, un tam pilsētas apstākļos ir ļoti liela ietekme.

Diemžēl aizvadīto gadu satiksmes negadījumu statistika rāda, ka smagi cietušo un bojāgājušo skaitam nav tendences būtiski samazināties. Tātad līdzšinējie pasākumi nav daudz palīdzējuši. Un tieši gājēju, īpaši bērnu, aizsardzībai bremzēšanas ceļam ir liela nozīme. (Zālē troksnis.)

Pērn satiksmes negadījumos mira (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk.

J. Simanovska. Tātad pērn satiksmes negadījumos mira 142 cilvēki, un mirušo vidū ir 10 bērni, 41 bērns ir cietis smagi, bet kopumā negadījumos ir ievainoti 665 bērni. Tā ir kā vidēja lieluma skola. Eksperti norāda, ka satiksmes dalībnieki mēdz kļūdīties, bet satiksmes organizētāju ziņā ir iespēja mazināt šo kļūdu sekas.

Es uzsvēršu vienu svarīgu lietu. Sods no viena kilometra vēl aizvien ņem vērā mērījumu kļūdu. Neviens nesodīs par 51 kilometru. Bet tas, kas ir svarīgi, – mums ir jāmaina braukšanas paradumi. Ikviens krimināltiesību eksperts man piekritīs, ka soda neizbēgamībai ir daudz lielāka ietekme nekā soda lielumam. Šobrīd brīdinājumam, ko neviens tāpat nesaņem, nav jēgas, jo neviens to nepamana, bet ātrumam pilsētā ir nozīme, un sods no pirmā kilometra, ņemot vērā mērījumu kļūdu, var mainīt mūsu paradumus un pieradināt pie tā, ka noteikumi ir jāievēro.

Tāpēc es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es pilnībā pievienojos – ātrums ir viens no iemesliem, kāpēc tiek izraisītas avārijas. Taisnība, piekritīšu, bet tas nav vienīgais.

Šis priekšlikums praktiski, to tehniski ieviešot, neko neizmainīs rīt, parīt, aizparīt – pilnībā neko. Tas tikai nodrošinās lielākus ieņēmumus no fotoradara... tehniskajiem līdzekļiem. Tas arī viss, kas būs. Jo realitāte (un Zivtiņa kungs noteikti var apstiprināt šo faktu) ir tāda, ka mēs varam mainīt sodu sistēmu, kā gribam, mēs varam ieviest likumdošanas izmaiņas, kādas gribam, bet, ja nav, kas dzīvē... piemēro šos likumus un ievieš kontroli, monitoringu, tam nav nekādas jēgas.

Es jums varu pateikt, es piedalījos “Aizliegtajā paņēmienā”, kur arī bija veikts pētījums ar statistiku – statistiku, kāpēc ir bojāgājušie, kāpēc ir avārijas. Vai jūs zināt, cik lielu daļu no šīs simtprocentu statistikas aizņem ātrums? Niecīgu, jo (mēs ar Zivtiņa kungu arī bijām šinī pētījumā un analīzē) 53 procenti... avāriju rezultātā ir nezināmas izcelsmes notikums. Nav informācijas.

Pirmais, ko mums vajadzētu, – sakārtojam statistiku, sakārtojam informāciju, kas nāk no policijas, kāpēc ir izraisīta avārija, un tad, ja ir datos bāzēta informācija, mēs varam leģitīmi pieņemt lēmumus... ka mēs zinām, kas izraisa to. Šobrīd populistiski teikt... uz vienu kilometru stundā... uzliekam sodu... neko nemainīs.

Mēs redzam arī šo trešo valstu pilsoņus, kas pārkāpj un kas to dara sistemātiski. Divas reizes dienā uzķeras uz fotoradara – 1233 reizes vienai automašīnai... divreiz dienā. Un ko tas dod? Un ko dod, ka mēs ieviešam? Tikai fotoradari fiksēs, ka tas ir fakts, kas ir noticis, jo mums uz ielas nav policijas.

Cik mums Rīgā ir ekipāžu? Šovasar es redzēju vienu – vienu! – motocikla ekipāžu, kur katru gadu... iepriekšējos daudzos gadus bija brigāde ar motocikliem, kas reāli vasaras periodā ļoti kontrolēja situāciju uz ielas. Tagad neviena. Iemesls, jūs ziniet, – tāpēc ka policisti, kas strādā kā ceļu policisti... nav motovadītāju tiesību, motocikli stāv kā resurss pie sētas un netiek izmantoti, jo vienkārši nav šo policistu. Atrisināsim jautājumu par to, ka... lai mums ir cilvēki, kas strādā, kas ir ielās un ir spējīgi piemērot šos jau šodien eksistējošos sodus, tad mēs tiešām redzēsim uzlabošanos ceļu satiksmes drošībā.

Sludināt, ka šis viens kilometrs stundā mums rīt kaut ko atrisinās, ir klajš populisms, tāpēc ka to piemērot varēs tikai fotoradars, jo nav mums kārtības uz ceļa... kas to uzraudzītu. Lūdzu, sāksim ar to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Laikam man ir jāpaskaidro, kāpēc es šoreiz balsošu “pret” šo priekšlikumu.

Pēc būtības priekšlikums ir labs. Desmit gadus atpakaļ Saeimā jau bija tāda situācija, ka... tātad skaitījās no pirmā kilometra, bet ir jāsaprot, ka tas nav no pirmā kilometra, jo ir spidometra kļūda, ir radara kļūda, un kopā... faktiski, ja brauc ar 55, vēl nesoda, bet, ja ar 56, tad jau soda. Bija tāda situācija, bet deputāti nolēma, ka tad, kad ieviesīs šos tehniskos līdzekļus, tas nebūs adekvāti, jo vairāk izskatīsies nevis pēc preventīvā darba, bet pēc naudas iekasēšanas. Tāpēc 2014. gadā šo likumu mainīja un noteica, ka par pirmajiem 10 kilometriem, ar kuriem pārkāpj ātrumu, ir tikai brīdinājums. Tas ir sods, tas nav nekas cits kā sods, jo ekipāža, apturot autovadītāju par šādu pārkāpumu... pirmkārt, viņš zaudē laiku, otrkārt, tiek sastādīts pārkāpuma protokols, kas pēc tam ieiet vēsturē... un tā tālāk, un tā joprojām. Es saprotu, ka šobrīd tas... nekas nav.

Tagad mēs esam pieņēmuši... iepriekšējās Saeimas ir pieņēmušas šādu lēmumu, un pirmie 10 kilometri stundā ar tehniskiem līdzekļiem faktiski netiek kontrolēti. Kas notiks tanī brīdī, ja mēs, vot (Uzsit knipi.), šādā veidā to ieviesīsim? Tas būs tā... Zināt, cik automašīnu pārbrauc šurpu turpu... pāri pār Salu tiltu dienā? Neviens nezina. Kā kurā dienā, bet pat līdz 100 tūkstošiem automašīnu. Faktiski tas būs tāds brīdis... Pareizinām... cik tur bija?... divas soda vienības (10 eiro) ar šo automašīnu skaitu, turklāt tās braukā... viens cilvēks pa šo tiltu droši vien nobrauc ne vienu vien reizi... Ja mums ir aptuveni 150 vai 200 šādi tehniskie līdzekļi Rīgā, apkārtnē vēl vairāk, tad parēķinām – ļoti labs pienesums budžetā! Bet prevencija no tā ir nulle – prevencija no tā ir nulle! Ja grib panākt, lai būtu ceļu satiksmes drošība, tad tas ir vesels pasākumu komplekss. Tur nav iesaistīta tikai Satiksmes ministrija, tur ir iesaistīta Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija... un tā tālāk, un tā joprojām.

Līdz ar to, ja mēs neieviešam veselu pasākumu kompleksu, bet tikai palielinām šāda veida sodu, tas īsti nedos rezultātu. Pareizi arī Kulberga kungs teica... pieņemsim, drausmīgais negadījums, kas notika pagājušajā naktī, – tas ir ārprāts! Nu, bet nepilngadīgi bērni... ko lon, ka...? Ja viņiem uzliks naudas sodu no pirmā kilometra, tas nelon, tas nerisina būtību. Tas absolūti nerisina šo problēmu, tas absolūti nerisina... cilvēku dzīvības glābšanu.

Cilvēku dzīvības glābšanu... risina vesels pasākumu komplekss: skolā notiek darbs ar bērniem – iet vai nu policisti, vai... es nezinu, kas iet. Manā laikā gāja policisti, uzģērba maskas – gāja runcis Rūdis, bebrs Bruno –, stāstīja bērniem... katrā skolā veidojām klases par Autotransporta direkcijas... nē, par ceļu fonda līdzekļiem. Tālāk – apdrošinātāji veido šo bonus-malus sistēmu, CSDD – punktu sistēmu. Vienu vārdu sakot, bija milzīgs pasākumu komplekss, kā rezultātā mēs samazinājām bojāgājušo skaitu no... 2005. gadā bija 500... pāri... 17... bojāgājušie, pa 10 gadiem samazinājām līdz 100... kaut kādiem. Šobrīd ir vēl samazinājies, tas ir ļoti labi, bet sistēma nestrādā tikai un vienīgi uz sodiem.

Ja mēs gribam iet atpakaļ, varbūt to vajag, bet, manā skatījumā, – kāda būtu tā kārtība? Tā kārtība būtu tāda, ka pirmām kārtām to izskatītu gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Juridiskajā komisijā, un tad, ja mēs nonāktu pie diskusijas, ka tas tiešām ir vajadzīgs (es principā uzskatu, ka varbūt arī ir vajadzīgs), tam ieviešanas mehānismam būtu jābūt sekojošam: pirmo pusgadu nesoda, bet sūta brīdinājumus, lai cilvēku pieradinātu pie tā, ka viņam būs jāsamazina ātrums. Jo kāda mums šobrīd ir sistēma uz ceļa? Mēs iekļaujamies plūsmā... ja tā plūsma iet pie atļautā 50 uz 70, tad tev ir jāiekļaujas plūsmā, lai tu neradītu avārijas situācijas... tādā veidā mēs pusgada laikā pieradinātu sabiedrību pie tā, ka būtu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Zivtiņš. Man ir vēl divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai.

E. Zivtiņš. Tātad mēs pa šo pusgadu pieradinātu sabiedrību pie tā, ka ir jāsamazina ātrums, un tad būtu rezultāts. Tad es piekrītu, bet pusgadu ir jāsūta brīdinājuma vēstules, nevis jāpiemēro naudas sodi. Tā ka es lūdzu uz šo problēmu skatīties kompleksi, nevis izraut sodu sistēmu no kopējā konteksta.

Jā, un tā arī ir pareizi. Es vēlreiz un vēlreiz atkārtošu: 2012., 2013. gadā Rīgā, Rīgas reģionā, Jūrmalā, Ogrē gāja ārā 70 Ceļu policijas ekipāžas, tagad – trīs, kuras nodarbojas tikai ar to, lai palīdzētu cilvēkiem sakārtot dokumentāciju pēc ceļu satiksmes negadījuma. Tātad prevencija – nulle, aprunāšanās ar cilvēkiem – nulle.

Lūdzu, domājam kompleksi!

Tāpēc es arī šoreiz neatbalstīšu šo priekšlikumu, bet, ja tas risinājums būs komplekss, tad noteikti atbalstīšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! Mēs mēdzam dzirdēt tādu frāzi: likums visiem viens, un likumi ir jāpilda. Man ir viena interesanta ideja: ko jūs teiktu, ja mēs panāktu, ka Latvijā likums tiek pildīts? Vai jums liktos atbalstāmi tas, ka mēs apstiprinātu šādu priekšlikumu – ļautu piešķirt 10 eiro sodu vai izteiktu brīdinājumu tiem, kas pārkāpj likumu –, bet ar papildu izmaiņām? Šīs izmaiņas būtu tādas, ka vienlaicīgi mēs paceltu arī atļauto braukšanas ātrumu, tie būtu 60 kilometri stundā apdzīvotās vietās un 100 kilometri stundā neapdzīvotās vietās. Tad mēs panāktu, ka reālā dzīve sakrīt ar likumu un ka iedzīvotājos nostiprinās pārliecība – likumi Latvijā ir jāievēro, nevis tas, ka to pārkāpšana ir norma, kā tas ir attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumiem.

Šobrīd autovadītājiem paredzēts sods, ļoti simbolisks sods, – brīdinājums –, kuru realitātē cilvēki nemaz nesaņem un neredz, jo katra šāda sodīšana no radariem izmaksātu 3,50 eiro, tādēļ tas vienkārši netiek darīts. Ir jautājums par to, vai mēs vēlamies panākt, ka cilvēki ciena likuma varu un ka reālajā dzīvē nav tā, ka pastāv divas opcijas – braukt ar 50 kilometriem stundā vai ar 60 kilometriem stundā apdzīvotā vietā. Braucot ar 50 kilometriem stundā, mēs ievērojam likumu, bet saskaramies ar situācijām, kad citi šoferi to uzskata par pārāk lēnu braukšanu un, kā mana kolēģe Jana minēja, mēģina steidzināt, lai mēs brauktu ar 60 kilometriem stundā. Otrs variants – mēs braucam ar 60 kilometriem stundā, un mums neviens netaurē un nepārmet lēnu braukšanu. Diemžēl tāda tā braukšanas kultūra uz mūsu ceļiem ir izveidojusies.

Kolēģi, pirms jūs man pārmetat, ka šis priekšlikums nav labs, šāds risinājums nav labs (Starpsauciens.), vēlos uzsvērt – es neuzskatu, ka šis ir labs risinājums.

Par mūsu priekšlikumu. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs vēlamies panākt vidējā ātruma samazināšanu uz Latvijas ceļiem, jo tas ir tieši saistīts ar avāriju skaitu un avāriju iznākumu. Arī šī vasara nav bijusi izņēmums, un asiņainā statistika turpinās. Cilvēki mirst un turpinās mirt, kamēr mēs turpināsim tādā pašā garā un nesavilksim paralēles. Jebkurā gadījumā ātrums ir faktors, kas ietekmē to, cik smags ir negadījums.

Galu galā, kolēģi, mēs runājam par soda naudu 10 eiro vai brīdinājumu. Tie ir 10 eiro, par ko mēs runājam. Daudziem šie 10 eiro neliksies nekas, bet viņi vismaz saņems paziņojumu, ka ir pārkāpuši likumu, un viņiem būs kaut nelielas neērtības, jo būs jāiet... internetbankā, jāielogojas, jāsamaksā sods. Turklāt, šādu sodu saņemot atkārtoti – otro vai trešo reizi –, varbūt apdomās, ka visu laiku nevēlas būt likuma pārkāpējs, un tomēr nedaudz samazinās braukšanas ātrumu, kas rezultēsies ar drošākām ielām mums visiem.

2023. gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušas 76 personas (uz miljons iedzīvotājiem), Eiropas Savienībā – 46 personas (vidēji), bet, piemēram, Zviedrijā – 21 persona. Vairākos ārvalstu pētījumos un arī Latvijā veiktajā pētījumā “Pētījums par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem parametriem” ir pierādīta tieša atļautā ātruma pārsniegšanas (pat robežās plus seši, plus septiņi, plus desmit kilometri stundā) ietekme uz potenciālu ceļu satiksmes negadījuma norisi vai tā sekām. Arī citu Eiropas Savienības valstu prakse pierāda, ka sistemātiska ātruma kontrole un sodu politika ir efektīvs risinājums ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai.

Pagājušā gada augustā pie mums sāka darboties vidējā ātruma kontroles radari, ar kuriem mēra ātrumu garākā posmā. Drīzumā jābūt rezultātiem par visu gadu, bet sākotnējā statistika par šo radaru darbības diviem pirmajiem mēnešiem liecina, ka, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, avāriju skaits ir samazinājies par 46 procentiem, negadījumu skaits ar cietušajiem – par 64 procentiem, ar ievainotajiem – par 73 procentiem. Ja vidējais ātrums šajos posmos ir samazinājis negatīvos rādītājus, kāpēc mēs nevēlamies samazināt vidējo ātrumu uz visiem Latvijas ceļiem? Ar šo priekšlikumu tas tiktu darīts.

Kolēģi, ja mēs vēlamies mainīt lietas, mēs nevaram visu darīt tāpat kā iepriekš. Šis ir tas gadījums, kad nevaram turpināt ignorēt gan daudzu jo daudzu pētījumu rezultātus, gan starptautisko organizāciju ieteikumus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

L. Rasima.... un darīt visu tāpat kā iepriekš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, kāpēc PROGRESĪVO vēlme sodīt par viena kilometra stundā pārkāpšanu ir liekulība, un kāpēc tam nav nekāda sakara ar satiksmes drošību? Tā ir ilūzija, ka tad cilvēki brauks lēnāk, ka tad kādu nobrauks mazāk. Tā ir melošana.

Ja mēs patiesi vēlamies uzlabot satiksmes drošību, ir jānāk kopā visām pusēm, ko jau iepriekšējie runātāji minēja, un jāsadarbojas, jo tiešām ir daži neapzinīgi satiksmes dalībnieki. Minēšu piemēru, kāpēc šī “sudraba bulta” – palielināsim sodu, tad dzīvosim drošā valstī – ir ilūzija. Es minēšu piemērus no jūsu pašu satiksmes nozares. Tie paši vidējā laika radari. Jūs zināt, kur tie ir uzlikti? Starp Ādažiem un Saulkrastiem – posmā no Gaujas līdz Lilastei –, kur nav nevienas mājas, neviena kaķa un neviena suņa, kas varētu šķērsot ceļu. Tur ir šis vidējā laika posma radars. Otra vieta: uz tā paša Rīgas apvedceļa – starp Jaunmārupi un viaduktu uz Jelgavu... Olaini. Arī šajā posmā ir vidējā ātruma radars; tur nav nevienas dzīvojamās ēkas, tur nav īsti, ko sargāt. Tie ir tie piemēri, kā darbojas šī naudas mašīna, šī pelnīšanas sistēma, jo ar katru šādu projektiņu kāds nopelna.

Es kā pašvaldības vadītājs kādreiz ļoti cīnījos. Mēs tikāmies ar ceļu policiju: “Sadarbojamies! Nāciet palīgā! Mums ir šie dragreiseri, sānslīdē braucošie, kas izārda apļus, kas ietriecas sētās. Viņi ir jānoķer.” – “Nē, mēs nevaram, mums ir daudz izdevīgāk stāvēt uz lielajām šosejām. Tieciet paši galā!” Bet viņi arī pašvaldībai nedod nekādas iespējas sodīt šos pārkāpējus: “Tā ir mūsu kompetence, dariet savas lietas.”

Tātad šī nesadarbošanās kultūra un “mēs paši zinām, kur mums ir “zivīgākās” vietas, kur pelnīsim” rada šo iluzoro cīņu par satiksmes drošību. Mēs faktiski mānām sevi, čakarējam cilvēkus, veidojam policejisku valsti. Nosodīsim nabaga tantuku, kurš pārkāps to vienu kilometru stundā, un to “lidotāju”, kurš ir piešāvies, kurš varbūt ir gados jaunāks, zina tos radarus no galvas, mēs nemaz nenoķersim.

Sāksim ar sevi, sāksim ar patiesu diskusiju, kas ir vajadzīgs pašvaldībām, kuras labāk redz situāciju uz vietas – kurās vietās ir tie ātrumi, kur ir tā satiksmes drošība... Nečakarēsim pašvaldības! Ja šobrīd pašvaldība grib uzlikt gulošos policistus, tas ir jāsaskaņo ar Satiksmes ministrijas resoriem. Jā, jums tur nav gaismas, jums tur nav zīmes, jums tur ir līkums, mēs jums to neļaujam. Jā, viņi tur Rīgā, Gogoļa ielā vai Rencēnu ielā, zina labāk, ko pašvaldībās vajag satiksmes drošībai, viņi Rīgā zina labāk. Tā ir šī nesadarbošanās kultūra.

Sāksim no otra gala – satiekamies visas institūcijas, kas patiesi vēlas uzlabot satiksmes drošību, un vienkāršojam dzīvi! Tā ir ilūzija, ka ar sodīšanu par viena kilometra stundā pārkāpšanu mēs uzlabosim satiksmes drošību.

Es šādu priekšlikumu neatbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Dārgie kolēģi! Ne par velti komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Atkārtošu – tam nav nekāda sakara ar drošību uz ceļa. Tā ir birokrātijas paaugstināšana... un tā tālāk.

Tā ka, dārgie kolēģi, ja mēs vēlamies paaugstināt drošību uz mūsu ceļiem, jāizmanto pavisam citi paņēmieni, nevis jāsoda par katru kilometru. PROGRESĪVIE, paskatieties, laikam jūs bišķiņ esat sajaukuši valsti. Mūsu valstī 10 eiro nozīmē daudz. Paskatieties, cik gara rinda ir tajā benzīntankā, kur degvielu pārdod par pāris centiem lētāk, un paskatieties, cik daudz mūsu vidējais auto lietotājs tur pilda to degvielu – par 10–15 eiro. Šādu šoferi sodīt papildus ar 10 eiro – viņam tā ir milzīga nauda.

Kas ir viens kilometrs stundā? Viens kilometrs stundā – tā ir odometra kļūda. Mainot riteņus uz citu izmēru, tas jau jums samelos... tos pāris kilometrus... un būs jums tas sods. Nu, tas ir nenopietni. Es piekrītu (Starpsauciens.)... Es piekrītu, ja mēs paaugstinām sodu, piemēram, par to, ka šoferis nav piesprādzējies, par to, ka viņš lieto telefonu, ir skaidrs – jā, tas attiecas uz drošību, bet, ja viņš pārsniedz ātrumu par pāris kilometriem stundā ar, pieņemsim, kaut kādu nopietnu automobili, kāda tur...? Ar drošību tam nav nekāda sakara, tā ir vadītāju apzagšana un tikai.

Atkārtoti aicinu neatbalstīt priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Jūs droši vien zināt to sajūtu debašu laikā, kad ir ļoti grūti nosēdēt malā. Šī laikam man bija viena no tām reizēm. Tikai trīs punkti no manas puses par datos balstītiem lēmumiem.

Pirmais. Tas, ka ātruma samazināšana samazina bojāgājušo skaitu. Tas ir pierādīts neskaitāmās valstīs, to apstiprina Pasaules Veselības organizācija. Mazāks ātrums izglābj dzīvības arī tajos negadījumos, kas notiek.

Otrais. Pētījums Latvijā (un tā ir atšķirība no iepriekšējā balsojuma) ir pierādījis, ka pat neliela vidējā ātruma samazināšana būtiski samazina bojāgājušo skaitu.

Un trešais. Soda piemērošana par fiksētajiem pārkāpumiem samazina vidējo ātrumu, līdz ar to izglābj dzīvības. Eiropas Savienībā ir secināts, ka lielāks negadījumu skaits ir valstīs, kur naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegumu ir mazāki, un pat minimāli sodi var samazināt vidējo braukšanas ātrumu.

Tāpēc pretēji tam, kas šeit dzirdēts, ir pietiekami skaidrs, ka šis priekšlikums ir par vai pret drošību uz ceļiem. Runājot par pasākumu kompleksiem, es gribu atgādināt, ka jūs esat deputāti, jūs nebūvēsiet gājēju pārejas un krustojumus (Es domāju, ir pietiekams pamats redzēt, ka tas palielināsies tuvākajā laikā.), bet jums ir uzticēts izlemt šādus jautājumus, balstoties datos.

Tāpēc uz to es arī aicinu – ja varat – šobrīd nedaudz nolikt malā to partiju nosaukumu saukšanu un neignorēt šīs novēršamās traģēdijas, ieklausīties faktos, lai uzlabotu ceļu drošību Latvijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Datos balstīts ir tas, ka avāriju skaitu samazina satiksmes dalībnieku samazināšana, tātad sabiedriskais transports, kur vienā transportlīdzeklī var iekāpt vairāk cilvēku. Tas samazina avāriju skaitu, nevis tas, ka mēs katrs braucam ar automašīnu.

Jūs esat tie, kuri “norauj” Liepājai vilcienu. Vai zināt, cik Liepājas vilcienā var sakāpt cilvēku? Un tā šobrīd ir daļa no avārijām, kas notiek uz A9 šosejas ar atļauto braukšanas ātrumu. Jūs darāt pretējo tam, ko apgalvojat. (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ar šo priekšlikumu tiks sodīti tie cilvēki, kuri brauc korekti un cenšas ievērot noteikumus.

Kas, manā skatījumā, ir lielākais avāriju izraisīšanas iemesls? Tie ir tie autobraucēji, kuri neievēro nekādus noteikumus, viens kilometrs, desmit vai divdesmit kilometru... viņiem būs vienalga, viņi brauks pārgalvīgi un nekorekti. Otra kategorija ir tie, kuri ļoti cenšas ievērot noteikumus un kuri pie 90 kilometriem stundā brauc ar 80 vai 75. Un kas veidojas? Aiz šiem ļoti lēnajiem braucējiem veidojas kolonnas, kādu brīdi cilvēki brauc šajā kolonnā un tad neiztur, sākas apdzīšanas manevri. Apdzīšanas manevrs – tas ir visbīstamākais manevrs uz divu joslu autoceļiem. Tas nav jāskaidro. Beidzam ar šo policejiski ierobežojošo formātu!

PROGRESĪVIE, ja esat braukuši Eiropā... kaut vai tajā pašā Vācijā (Dep. A. Šlesers: “Viņi nav braukuši!”)... Nav? (Dep. A. Šlesers: “Viņi ar riteņiem braukā!”) Tur ar riteņiem labi var braukt, bet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Ceļapīters. Bet, ja jūs... Atvainojos – es reti runāju, tāpēc sanāca diskusija. (Dep. A. Šlesers: “Sarunāties nedrīkst!”) Paldies, pieredzējušais Ainār! (Dep. A. Šlesers: “Nesarunājies ar zāli!” Zālē smiekli.)

Tātad kaut vai tajā pašā Vācijā, nobraucot no autobāņa, uz mazajiem federālajiem ceļiem ātrums ir 100 kilometru stundā, bet, lai brauktu ar šiem 100 kilometriem stundā, ir jātrenējas. Augstkalnu... sevišķi Bavārijas pusē... augstkalnu reģionos bez bailēm nevar pabraukt vairāk par 80, bet tur ir atļauti 100 kilometri stundā. Beidzam aizliegt un sodīt korekto autobraucēju kopu, un pievēršamies tiem, kas tiešām izraisa šīs problēmas, – īpaši lēnajiem un nenormāli ātrajiem! Tas arī ir jārisina.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tapa jūnija beigās, jūlija sākumā, reaģējot uz divām smagām avārijām divu dienu laikā. Pēc tam tapa ceļu audits šiem konkrētajiem diviem gadījumiem. Un kas tika secināts? Secināja to, ka šajos ceļa posmos nav pārredzamības.

Cepurīša kungs, ja jau mēs pieņemam lēmumus, balstoties uz to, kādi ir oficiālie atzinumi un viss pārējais, tad, iespējams, šinī gadījumā mēs tiekam maldināti.

Judina kungs Juridiskajā komisijā uzdeva konkrētu jautājumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai, policijai par cēloņiem un sekām, kāpēc tās sekas ir iestājušās. Ātrums kā iemesls bija tikai padsmit procentos gadījumu, pamatā bija dzērums un visādi citi iemesli. Tāpēc šinī gadījumā neliekuļosim un neatbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Dzirdot to, ka šo jautājumu uzstāda kā balsojumu par satiksmes drošību vai pret satiksmes drošību, es tomēr gribu nedaudz paskaidrot gan pats sev, gan kolēģiem, gan skatītājiem un klausītājiem. Šobrīd jau ir paredzēts sods no pirmā kilometra stundā... Tas ir administratīvs sods, tas ir brīdinājums. Principā mēs jau saņemam... Normālam šoferim, ja viņu aptur, tās ir 20 minūtes... laiks, ko tu pavadi uz ceļa, kamēr tev raksta brīdinājumu. Tas jau ir.

Nekādi balsojums nevar tikt uzskatīts... tu esi “par” satiksmes drošību vai “pret” satiksmes drošību. (Zālē troksnis. Iezvanās telefons.)

Izsaukums kādam. Ir izsaukums kādam...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

J. Grasbergs. Tas telefons zvana katru Saeimas sēdi. To es esmu pamanījis.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas realitātē darbosies... uz fotoradariem. Šādā veidā mēs bargāk sodīsim neuzmanīgos ceļu satiksmes dalībniekus, kuri neizraisa nopietnos ceļu satiksmes negadījumus. Uztaisīsim tikai lieku birokrātiju tajā visā.

Kas jau ir izskanējis vairākas reizes – daudz vairāk jādomā tieši par policistiem, kas ir uz ceļa. Pēdējos gados mēs patiešām redzam, ka satiksmes dalībnieki vairs nebaidās, ka viņus apturēs un uzrakstīs brīdinājumu. Tā ir tā lielākā lieta. Es gribētu redzēt statistiku, cik brīdinājumu pēdējā gada laikā, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, ir uzrakstīts, jo soda mērs ir no nulles... no 1 līdz 10 ir brīdinājums.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, palikt pie esošās kārtības, domāt par to, kā mēs sodām tos, kas rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, un domāt par to, kā mēs varam izvietot uz ceļiem vairāk policistu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamie kolēģi! Ļoti atvainojos... protams, visiem gribas jau pabeigt, jo visi zina, kā viņi balsos, tāpēc negribas klausīties, vai ne? (Starpsauciens: “Nē!”) Es īstenībā te redzu paraugdebates, kas ir ļoti labi demokrātiskam parlamentam, mums ir paraugdebates, kurās ir argumenti un pretargumenti, ir mēģinājums pārliecināt.

Īpaši interesanti šajās debatēs, ka neviens nepievērš uzmanību... Jūs sakāt: mums vajag datus. Jums saka: rekur, ir dati! Jūs sakāt: nē, tie nav tie dati, kurus mums vajag, mums vajag citus datus. (Starpsauciens: “Oficiāli dati!”) Oficiāli dati...

Vēlreiz... ko es dzirdu arī no kolēģiem (Starpsauciens.)... ko es dzirdu no kolēģiem... tūlīt nabaga cilvēkus sodīs par vienu kilometru... Atkal aplami... nākt šeit un (Starpsauciens.) melot, un apvainot pārējos melošanā. (Starpsauciens.) Ir pateikts...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu! (Zālē troksnis.) Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

A. Ņenaševa. Kolēģi, jūs paši teicāt – ir radara kļūda, tā vienmēr ir ierēķināta, kad izraksta sodu. Līdz ar to uzreiz var pateikt, ka no pirmā kilometra stundā nebūs... Skaidrs, ka ir tie daži... Tas ir viens, kas ir aplami, ko jūs sakāt.

Otrs – tikko pieminētais, ka mums jau ir soda mērs, kas ir brīdinājums par 10 kilometriem... Grasberga kungs, tieši tā! Bet neviens radars jums neizraksta brīdinājumu. Kā jau kolēģi secināja – policija šobrīd uz ceļa nestāv, pārsvarā ir radari, vidējā ātruma radari un tā tālāk. Radari brīdinājumus neizraksta.

Līdz ar to mēs visi – kolektīvi –, braucot vidēji ar 62 kilometriem stundā (nevis 52, kā vajadzētu braukt), pārkāpjam. Mums neviens to nepasaka, tāpēc ka... atkal... nesoda, policija nenoķer, radars nesūta... Jums tikko izskaidroja. Lai to darītu radars, tas izmaksātu 3,50 eiro, vai ne? Protams, ka to nedarīs vienkārši tāpat vien... ka, to izrakstot, mēs tikai turpinām – tieši tā! – vairot birokrātiju. Tāpēc ir vajadzīgs minimālais sods. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi!

A. Ņenaševa. Ko es ar šo visu gribu pateikt?

Pirmām kārtām – paldies par šīm paraugdebatēm, kolēģi! Bet nevajag atsaukties uz to, ka jums nav pietiekamu pierādījumu, ka vidējais ātrums veicina...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Ņenaševa.... ceļu satiksmes negadījumus, jo tādi pierādījumi ir. Vidējais ātrums ietekmē braukšanas drošību un drošību uz ceļiem. Skaidrs, ka, ja mēs tiktu brīdināti, patiešām tiktu brīdināti... ar 10 eiro vai ar no radara atsūtītu paziņojumu vai sodu... mēs tiešām sāktu ievērot vidējo un maksimāli atļauto ātrumu, kāds ir noteikts.

Vienkārši pārstājam mētāties ar argumentiem, uz kuriem jau ir atbildes. Godīgi pasakām, ka vienmēr gribam braukt ar 62... un tad lai neviens (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, cienīsim cits cita uzstāšanos debatēs!

A. Ņenaševa. Paldies, priekšsēdētājas kundze. Paldies, kolēģi. Izskatās, ka jūs turpināsiet debatēt, vai ne? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Es atkal lietošu klasvadības metodi. Paceliet rokas, kurš visu mūžu ir braucis ar 50, 70 un 90! Man liekas, neviens.

Šobrīd mēs tēlojam pareizākos no pareizajiem... PROGRESĪVIE, kuri, kā izrādās, pa Rīgu brauc tikai ar riteņiem un ar Saeimas Administrācijas auto un nekad nepārkāpj... tad padomājiet... kad jūs apsēdīsieties pie savas mašīnas stūres, vai jūs tiešām brauksiet ar 90, 70 un 50... Citādi sanāk tā, ka PROGRESĪVIE ir vispareizākie. Pārējie – kas balsos “pret” – ir likumpārkāpēji. Padomājiet bišķiņ loģiski! Cienām cits citu.

Jums dota argumentācija – sakārtojam sistēmu un tad varam to ieviest. Nē, jūs kā buļļi ejat uz priekšu, neredzat, kas ir tālumā... bet vienkārši vajag to darīt.

Neatbalstām to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim. (Starpsaucieni.)

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Principā, protams, mēs katrs varam izteikties, bet es aicinu pielikt punktu. Pēc Zivtiņa kunga runas varēja vairāk neturpināt, jo 10 eiro sods – kāpēc gan ne? Lai valsts budžetā iet nauda.

Katru argumentu var plusā, mīnusā... tomēr viens no soda mērķiem ir tas, lai pārkāpējus atturētu turpmāk izdarīt administratīvo pārkāpumu. Man nav nekādas pārliecības, ka divas naudas soda vienības – 10 eiro – atturēs. Varbūt varētu runāt par to, ka sistemātiski pārkāpj... nezinu, no sestā kilometra, no septītā... to jau var diskutēt... varbūt soda punktus, kas ilgtermiņā dos kaut kādu rezultātu. Bet ne jau 10 eiro tagad glābs situāciju.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sveiki visiem! Kāpēc mēs visu laiku runājam par sodiem? Jābūt prioritātei – protams, cilvēka dzīvībai.

Jūs esat redzējuši mūsu ceļus, kā tie izskatās? Es tā saprotu, ka 10 eiro sods ir, lai nopelnītu, lai kaut kā... nezinu... segtu izdevumus par “Rail Baltica”, “airBaltic”... vienkārši saņemtu to naudu.

Vispirms jādomā par cilvēku drošību, bet mēs visu laiku risinām problēmu... kā tikai sodīt.

Neatbalstīsim šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nē!”) Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 72, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Kolēģi, pabeigsim izskatīt šo likumprojektu.

22. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Pēdējais – 23. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Esam izskatījuši 23 priekšlikumus.

Šis ir otrais lasījums, tāpēc komisija lūdz priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Termiņš – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Sprāgstvielu prekursoru aprites likums”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija 10. septembrī izskatīja likumprojektu “Sprāgstvielu prekursoru aprites likums” trešajam lasījumam un to atbalstīja.

Būtība ir tāda, ka mēs pārņemam no Eiropas direktīvas, visas prasības saistībā ar sprāgstvielām un prekursoriem. Par atbildīgo institūciju ir noteikta Valsts policija.

Tika iesniegts viens priekšlikums. Juridiski grozījumi. Paplašināja 2. pantu, pieliekot klāt otro daļu – saistībā ar regulu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. Kopumā ieviešam Sprāgstvielu prekursoru aprites likumu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sprāgstvielu prekursoru aprites likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Alīnas Gendeles, Gata Liepiņa, Agneses Krastas un Zanes Skujiņas-Rubenes iesniegumu ar lūgumu pārcelt Saeimas 2024. gada 19. septembra sēdes darba kārtības 19. un 20. punktu pēc darba kārtības 24. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Akceptēts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 10. septembra sēdē pirmajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Likumprojekta mērķis ir precizēt Valsts policijas darbinieka pamatpienākumus un tiesības attiecībā uz atrasto kustamo mantu, kuras īpašnieks vai nozaudētājs nav zināms vai, ja ir zināms, nepiesakās šai mantai... atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem risinājumiem. Tāpat šis likumprojekts precizē informatīvu atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tajā pašā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē mēs apspriedām un atbalstījām likumprojektu “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” pirmajam lasījumam. Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas un citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, nodrošinot ātru un efektīvu ziņu apmaiņu.

Tas būs ļoti svarīgs likums, kas palīdzēs efektīvāk darboties mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, tāpēc komisijā šis likumprojekts pirmajam lasījumam tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts ir diezgan apjomīgs. Tas ir paredzēts, lai efektivizētu un uzlabotu kriminālprocesa gaitu.

Juridiskā komisija izskatīja saņemtos priekšlikumus, kas iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam. Mūsu secinājumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli uzlabo iepriekšējo redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī pilnveido redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Novērš pārpratumus iepriekšējā regulējumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par to pašu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par to pašu jautājumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. priekšlikums. Saistīts ar dažiem Eiropas Savienības norādījumiem, kā mums pareizi jāizturas pret dažādiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, trešais lasījums.

Komisijā saņēmām divus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tehnisks. Precizēts, par kuriem noguldītājiem ir jānoskaidro, vai viņi tur citām personām pienākošos līdzekļus. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 23. pantā minētā likuma nosaukumu, kas laika gaitā ir mainījies, tagad ir iekļauts vārds “proliferācijas”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Norāda, ka, pildot darba pienākumus, kuros nav nepieciešamas svešvalodu zināšanas – atbilstoši jau nobalsotajai likuma redakcijai –, darbiniekam ir tiesības runāt valsts valodā.

Ilustrējot ar ikdienišķu situāciju – pārdevējam, pat ja Latvijas iedzīvotāji vai citi pircēji atsakās runāt valsts valodā, ir tiesības runāt ar viņiem valsts valodā. Šīs tiesības ir noteiktas darba līgumā.

Komisijas sēdes laikā par šo jautājumu bija diskusijas, bija atšķirīgi viedokļi. Priekšlikuma oponenti izteica argumentu, ka pašreizējās likumu normas, piemēram, Satversmi, Valsts valodas likumu, var tulkot tādā veidā, ka šādas tiesības darbiniekam jau pastāv. Savukārt iniciatīvas atbalstītāji norādīja uz to, ka līdz šim dažādu normu interpretācija bieži vien nav bijusi par labu Latvijas jauniešiem (ne tikai jauniešiem), no kuriem ir nesamērīgi prasīt konkrētās svešvalodas lietošanu.

Lai padarītu šo jautājumu nepārprotamu un aizstāvētu darba ņēmēju, pārsvarā Latvijas jauniešu, intereses, autors un atbalstītāji aicināja šo priekšlikumu atbalstīt. Komisijas vairākums nobalsoja “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Ko es gribu piebilst no savas puses?

Kopumā likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” ir šķietami domāts, lai latviešu jaunieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Patiesībā likumprojekts un konkrētais priekšlikums ir viens no daudziem, kas apkaro Latvijas pilsoņus, kuru dzimtā un ikdienas valoda nav latviešu valoda. Formula, kas kā vīģes lapa aizsedz karagājienu (sauksim lietas īstajos vārdos!) pret krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem... formula, kas iekļauta likumprojektā, ka svešvalodas lietošana ir jāpamato... patiesībā būtu jāraksta: krieviski runāt Latvijā nevar vai nedrīkst.

Manuprāt, latviešu valoda ir valsts valoda, par to nav nekādu šaubu, tas ir noteikts Satversmē un likumos. Iejaukties privātajā sfērā un biznesā, manuprāt, ir nepareizi... un padara uzņēmējus par likumpārkāpējiem.

Mums Latvijā koalīcija... ir ļoti labs sabiedrotais – Amerikas Savienotās Valstis, kur vispār par diskrimināciju uztver to, ka tiek liegts runāt citās valodās. Ja mēs paskatīsimies – Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā nav nekas teikts par valsts valodu, de facto tiek pieņemts, ka tā... ir valsts valoda, bet federālā līmenī nav noteikts. Pat Amerikas Savienotās Valstis noteic, ka diskriminācija ir neļaut runāt citās valodās, jo valoda ir pilsoņu tiesības... un līdzdalība... piedalīties valsts... līdzdalība visos pārējos – gan politiskos, gan ekonomiskos –jautājumos.

Ko mēs darām? Sakām: Amerika ir mūsu labākais sabiedrotais, kuram ir labākā demokrātiskā iekārta, tā ir labs piemērs, kādai jābūt demokrātijai. Uz Ameriku skatās citas valstis un pārņem tās demokrātiskos procesus, veidojot savu sabiedrību, māca, kādai jābūt demokrātijai. Mūsu valsts to kaut kā ignorē un neafišē, ka Amerikas konstitūcijā nav neviena panta... bet otrādi.

Man ir jautājums: kāpēc koalīcija neuzspiež Amerikai ieviest tādus likumus kā pie mums? Lai gan angļu valoda de facto ir valsts galvenā valoda, tas netraucē respektēt citas valodas, tāpēc es nevaru iedomāties, ka Amerikā kā demokrātijas piemērs tiktu ieviesta prasība aizliegt darba devējam pieprasīt valodu zināšanas. Vai tiešām, ja darba devējs prasa valodu zināšanas, tā ir diskriminācija? Piemēram, es kā darba devējs rūpējos par sava uzņēmuma izdzīvošanu (šajos ekonomiskajos apstākļos tā ir īsta izdzīvošana) un, prasot iemaņas, diskriminēju pārējos ar to, ka vienam ir vairāk iemaņu, citam nav...

Kolēģi, vai šāda diskriminācija... ir interpretācija, ka mēs aizliegsim... ka darba devējam būs aizliegts prasīt par veselības stāvokli? Tas arī mani var diskriminēt. Es kā darba devējs... Piemēram, es kā darba devējs nedrīkstu prasīt, kādas pretendentam ir iemaņas. Otra puse – es kā darba ņēmējs... tie bērni, jaunieši... jūtos diskriminēts, ka darba devējs pieprasa vai prasa kaut kādas zināšanas... A kas būs tālāk? Mēs ar tādu diskrimināciju aiziesim... nezinu, līdz kam... ka nevarēs... Es būšu diskriminēta, ka pieņēma citu cilvēku, jo viņš Microsoft Office zina labāk nekā es... esmu diskriminēta, ka viņam ir vairāk iemaņu nekā man. Ir jābūt samērīguma principam.

Ja mēs skatāmies uz Ameriku kā mūsu sabiedroto, varbūt pārņemsim viņu demokrātiju un principus un respektēsim citas valodas, nevis tikai to, kas ir noteikts mūsu Satversmē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Jāsaka, tiesības lietot valsts valodu ir konstitucionāla rakstura norma. Tā ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Valsts valodas likumā, gan Darba likumā. Tas ir pašsaprotami, tāpēc droši vien nebūtu nepieciešams prasīt to ietvert šādā formā darba līgumā, stājoties darba attiecībās Latvijas valstī, kā to paredz šis priekšlikums.

Vienlaikus ir pilnībā saprotams priekšlikuma mērķis – uzsvērt valsts valodas lomu, jo diemžēl, lai arī Darba likums jau tagad paredz – nepārprotami – liegumu darba ņēmējiem pieprasīt nepamatotas valodas prasmes, realitātē lingvistiskā diskriminācija joprojām pastāv. Vai ir pamatoti prasīt, piemēram, pārdevējiem krievu valodas zināšanas Latvijā? Protams, nē! Ir gandarījums, ka joprojām pastāvošā problēma ir atzīta, un tieši tādēļ šis likumprojekts ir nonācis līdz galīgajam lasījumam.

Paldies Labklājības ministrijai, kas meklēja veidu, kā šo likumu uzlabot un kā pastiprināt aizliegumu diskriminēt Latvijas darba ņēmējus, pasakot nepārprotamāk, kādos gadījumos svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu.

Atgādināšu, ka Evikas Siliņas valdība ir pirmā, kuras valdības deklarācijā tika ietverta skaidri pausta apņemšanās novērst šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Tā ir bijusi Jaunās VIENOTĪBAS prioritāte.

Līdz ar to likumprojektu kopumā, protams, aicinu atbalstīt, jo šis ir būtisks solis, lai stiprinātu valsts valodas – latviešu valodas – lomu un novērstu diskrimināciju pret latviešu jauniešiem darba tirgū.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Šorīt saņēmu zvanu no kādas uzņēmējas, kura man lūdza pateikt, ka šai medaļai ir arī otra puse. Tie šausmīgie darba devēji, kas uzstāda šādas prasības valodu jautājumos... Otrā medaļas puse ir tāda, ka, strādājot apkalpojošā sfērā... šobrīd pie šīs uzņēmējas piesakās darbā daudz ukraiņu, cilvēku no Ukrainas, teiksim tā. Viņi lūdz šos darba līguma noteikumus sagatavot krievu valodā, jo viņiem ir jāsaprot un arī, cik saprotu, kaut kas jāreportē pēc tam sociālajiem dienestiem. Protams, viņa to dara. Starp citu, es viņai saku: šiem cilvēkiem varbūt jātulko ukraiņu valodā, ja ir problēmas ar krievu valodu. Viņa saka: nē, viņi pat savā starpā krievu valodā sarunājas.

Ko es ar to gribu pateikt? Galvenais – starp šiem likumiem nepazaudēt cilvēcību ne vienā, ne otrā virzienā.

Tā ka, man liekas, ļoti daudzas lietas, ko mēs šeit darām saistībā ar valodu... vēl mums šeit viens likums par valodām... tā ir tāda žetoniņa piekāršana – mēs darām to vai darām to, bet kur paliek cilvēcība un veselais saprāts?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir ilgstoši tapis likumprojekts, sāka strādāt pie tā vairāk nekā divus gadus... vēl pirms darba Saeimā... iesaistītās iestādes, arī darba devēji un Labklājības ministrija, Valsts valodas centrs tika iesaistīts. Ir gandarījums, ka esam tikuši tik tālu, jo dati rāda, ka latviešu jauniešu lingvistiskā diskriminācija nav tikai mans novērojums, to pierāda konkrēti NVA dati un pētījumi.

Es negribu šo reducēt tikai uz latviešu jauniešiem, kuriem ir uzspiests mācīties krievu valodu, lai integrētos darba tirgū. Mums darba tirgū trūkst cilvēku. Bet ir gana daudz Eiropas Savienības pilsoņu, kuri šeit ir nonākuši profesionālu iemeslu vai ģimenes iemeslu, vai studiju dēļ. Droši vien mūsu tautsaimniecība labprāt uzņemtu šos cilvēkus, lai viņi šeit paliek un dzīvo latviskajā dzīves telpā. Bet arī viņiem nepietiek ar savu Eiropas valodu, pat ja viņi apgūst valsts valodu, jo pat zema līmeņa un zema atalgojuma darba vietās viņiem prasa zināt krievu valodu. Visbeidzot tā ir mūsu diaspora. Vārdos sakām, ka atbalstām, aicinām, braucam pie viņiem un aicinām, bet joprojām tai diasporas paaudzei, kas ir izaugusi Eiropā un krievu valodu nelieto, nezina, prasa šīs zināšanas, liekot papildu šķēršļus, lai viņi varētu atgriezties.

Konkrētais priekšlikums ir par to, lai likumā nostiprinātu normu, ka līgumā ir jāiekļauj punkts, kas izglītotu manis nosauktās grupas (uzsvars gan tieši uz jauniešiem) – lai viņi zinātu savas tiesības. Latvijā ir 6707 likumi, mēs nevaram gaidīt, ka jaunietis, kurš tikko sāka darba gaitas, zinās visus likumus un visas savas tiesības. Ja šis ir galvenais šķērslis, ar ko viņš tiek diskriminēts, tad būtu tikai normāli, kamēr situācija nav normalizējusies, ka šis viens teikums viņa līgumā tiktu izlasīts, jo mēs nevaram gaidīt, ka viņš sekos līdzi visām Saeimas sēdēm, visiem grozījumiem, bet savu darba līgumu viņš izlasīs. Ja tur tas punkts būs, tad viņš zinās, kā likums viņu aizsargā un kādas ir viņa tiesības.

Tātad šie grozījumi attieksies uz preču pārdošanu, pakalpojumu sniegšanu, ražošanu... uz jebkāda veida darbiem... arī uz pašvaldības policistiem, iestāžu vadītājiem, visiem, kam darbs koncentrējas šeit, Latvijā. Izņēmumi būs specifiski gadījumi, ko Valsts darba inspekcija vērtēs, piemēram, tulki, svešvalodu pasniedzēji, diplomāti, konkrēti dienesti, kuriem ir jāuzrauga mediji... krievu valodā... un tamlīdzīgi. Tie būs atsevišķi izņēmumi. Protams, arī tie, kuri strādā ar eksportu, ar ārvalstu tirdzniecību. Latvijā, ja mēs šo likumu šodien pieņemam, no rītdienas krievu valodas uzspiešana būs beigusies. Tas ir diezgan vēsturisks brīdis, kurā mēs šo diskrimināciju beidzam.

Līdz ar to šis priekšlikums palīdz šai ziņai šobrīd... šeit pat nav televīzijas kameru... sasniegt to auditoriju, kurai mēs palīdzam. Ja mēs šodien noraidām, tad man būs aicinājums Valsts darba inspekcijai, kā mēs kopīgi nogādāsim šo ziņu par likuma grozījumiem, par šīm tiesībām līdz mērķauditorijai, ja tas nebūs viņiem līgumā rakstīts.

Vēlos pateikties visiem, kas atbalstīja. Skaidrs, ka mūsu iesniegtais likumprojekts nedaudz atšķīrās. Šī varbūt ir nedaudz mīkstināta versija, tāds kompromisa variants, bet jebkurā gadījumā gan darba sludinājumos, gan darba intervijās, gan darba pienākumu veikšanā prasība pēc krievu valodas un citām svešvalodām ar likumu netiks atļauta.

Jāuzteic arī “konkurenti” no, tā teikt, citām partijām. Un es gribu izteikt... Labklājības ministrijas pārstāvim Reinim Uzulniekam un arī Mārim Budovskim, kuri savu darbu darīja profesionāli un palīdzēja mums nonākt līdz rezultātam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi, es domāju, ka mēs visi (neatkarīgi – pozīcija, opozīcija... un kādus uzskatus pārstāvam) ļoti labi apzināmies to, ka teorija bieži atšķiras no prakses, ka teorētiski viss ir ļoti skaisti, viss ir paredzēts, viss ir pareizi, bet praksē mēs redzam, ka tā īstenība ir pavisam citādāka.

Tas pats piemērs, ko pat negribētos atkārtot un atgādināt, – ar dronu... ar nelaimīgo dronu. No vienas puses, ir šie pareizie algoritmi, pareizie rīcības modeļi, kā vajadzētu rīkoties, bet praksē mēs redzam, ka notiek... situācija, kurā mums visiem tā neērti kaunā jānodur acis par to, kas ir noticis.

Man šķiet, ka mums jārūpējas par to, lai normas būtu skaistas un pareizas ne tikai uz papīra, bet jācenšas domāt gājienu uz priekšu, kādā situācijā kas mums ir jādara, lai arī praksē mūsu, likumdevēja, griba sasniegtu rezultātu. Ir pilnīgi skaidrs, ka darba līgums ir tas dokuments, kuru gan darba devējs, gan darba ņēmējs izlasīs ar daudz lielāku iespējamību nekā kādu no likumiem.

Kolēģi, jūs ļoti labi zināt, ka šis nav fiskālas ietekmes priekšlikums, šis nav priekšlikums, kas skar grozījumus Satversmē, budžetā... un tā tālāk... tātad tos priekšlikumus, par ko parasti nepieciešama koalīcijas vienošanās. Atbalstot šo priekšlikumu, nebūs nekāda kaitējuma, nekas slikts nenotiks, bet mēs būsim izdarījuši to, kas ir atkarīgs no mums, lai darba ņēmējs, kurš var sastapties ar nezinošu darba devēju vai ļaunprātīgu darba devēju, būtu ar lielāku varbūtību informēts par savām tiesībām... ka šoreiz mēs būtu viņa pusē.

Es zinu, ka šāds lēmums (mums priekšā vēl debates) frakcijām ir pieņemams dažu sekunžu laikā ar WhatsApp grupas īsziņas palīdzību. Lūdzu to izdarīt un šodien kopīgi atbalstīt šo priekšlikumu un ar tādu patīkamu padarīta darba sajūtu arī likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Cienījamie kolēģi! Komisijā gājām cauri dažādiem scenārijiem, iedomājāmies sevi gan policijas izmeklētāju, gan sociālo darbinieku, gan viesmīļu lomās un meklējām labāko veidu, kā atšķirt tos gadījumus, kad svešvalodu zināšanas patiešām ir nepieciešamas un kad tās ierobežo jauniešu iespējas. Tas, pie kā mēs esam nonākuši, – svešvalodu nezināšana (lielākajā daļā gadījumu mēs runājam par krievu valodas nezināšanu) nevar būt par iemeslu tam, lai jaunieši nevarētu tikt algoti darbam, kur lielākā daļa no darba ir saziņa ar šajā valstī dzimušajiem, augušajiem klientiem un kolēģiem. Šajā gadījumā jauniešiem svešvalodas prasmes var būt bonuss, bet tas nevar būt pienākums. Jaunieši izvēlas skatīties Eiropas virzienā ne tikai vērtību jautājumos, bet arī izvēloties, kādas valodas mācīties, un mums viņi ir jāatbalsta.

Atkārtošos, ar šo likumu pasakām vienkāršu un pašsaprotamu lietu – ja darba pienākumu pamats ir saziņa ar klientiem un kolēģiem, kas ir dzimuši un auguši šeit, Latvijā, to veikšanai vajadzētu pietikt ar valsts valodas zināšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 16, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz redakciju, kas ir palikusi vēl no pirmā lasījuma un pēc otrajā lasījumā veiktajām korekcijām vairs nav aktuāla. Priekšlikums vienbalsīgi tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. Un 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Nosaka Valsts valodas centra kompetenci administratīvo pārkāpumu procesu kontekstā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tātad šis priekšlikums paredz minētos grozījumus deleģēt uzraudzīt Valsts valodas centram, tādējādi koncentrējot visus valodas un valodas kontroles jautājumus vienas iestādes rokās, jo arī Valsts darba inspekcijas pārstāvji ir teikuši, ka viņiem nav tik lielas pieredzes šo valodas jautājumu risināšanā. Manuprāt, būtu normāli, ka mēs visus tos jautājumus koncentrētu Valsts valodas centra rokās un nākotnē varbūt pat raudzītos uz to, ka Valsts valodas centrs tiek veidots kā neatkarīga iestāde ar neatkarīgu budžetu, kas nav pakļauta politiskai ministrijai un tās politiskajai vadībai.

Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kā jūs šodien lemsiet (ja arī tas paliek Valsts darba inspekcijas atbildībā, kā tas ir līdz šim), tā mana ceļamaize Valsts darba inspekcijai būtu rīkoties konsekventi, lai valsts pārvaldei ir konsekventa pieeja. Piemēram, ja Valsts ieņēmumu dienests ierauga sludinājumu, kurā ir likuma pārkāpums par nepilngadīgo nodarbināšanu, par nodarbināšanu bez darba līguma vai par nodokļu nemaksāšanu, tad Valsts ieņēmumu dienests rīkojas momentā un negaida, ka kāds rakstīs iesniegumu, viņi paši aptur šo situāciju un soda. Valsts darba inspekcijai vajadzētu rīkoties līdzīgi. Šie jaunie grozījumi, kas stāsies spēkā... nevis lai viņi reaģētu, kad viņus Twitter platformā ietago... nevis lai viņi savā e-pastā gaida oficiālu, e-parakstītu iesniegumu, bet lai viņi paši rīkotos, kā likums to nosaka.

Gribētu, lai mēs ar savu balsojumu viņiem šo mandātu arī dodam. Būtībā likums jau šobrīd viņiem liek to darīt. Tā ka – lai izdodas!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 17, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi.

Visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Arī savā vārdā gribu teikt paldies visiem par sadarbību un par panākto kompromisu un aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam... kura nav.

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Oļegs Burovs... ir, Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Juris Jakovins, Aleksandrs Kiršteins... ir, Līga Kļaviņa, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Jānis Vucāns, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā lasījumā.

Komisija saņēma deviņus priekšlikumus, kurus arī izskatīja.

Atgādinu, ka likumprojekts vairāk skar cilvēkus, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Likumprojekts ir par banku pakalpojumu pieejamību rajonā.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz to, ka bankomātos klienta saskarne būs iestatīta latviešu valodā, Eiropas Savienības vai Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālajās valodās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, tātad bankomātos nebūs opcijas izvēlēties krievu valodu. Man ir kauns par tādu priekšlikumu, kas turklāt nāk gan no Butāna kunga, gan no Reira kunga kā vadītāja, gan no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopumā.

Klausoties komisiju, es nesadzirdēju, kāpēc tas tiek darīts, – pamatojumu, kāpēc tas jāmaina... kas par pamatu? (Zālē troksnis.) Vai bankomāti apvienojas grupējumā, jo, pārzinot krievu valodu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

V. Pleškāne.... atbalstīs Putinu? Nav saprotams, kur tas pamatojums, kāpēc tas jādara.

Un te ir spilgti redzama kāda tendence, kas ir arī iepriekšējiem grozījumiem – Darba likumā... pamatā, un šī tendence ir izmantot krievus... krievu vajāšanu un krievu lamāšanu kā aizsegu, kā mākslīgu piespiedu problēmu, lai neturpinātu runāšanu par budžeta naudas izsaimniekošanu (es nesaku – zagšanu, lai arī ļoti gribētos tā nosaukt, es lietoju maigāku formulējumu – izsaimniekošana), lai tikai parlamenta dienaskārtībā kā patiešām svarīga tēma, kas interesē tautu, neparādītos budžets un pārējais – naudas izšķērdēšana un tāda nepatiesa... lietošana... pareiza... lai nebūtu jārunā par patiesām problēmām, kas, protams... arī mūsu dienaskārtībā, – “Rail Baltica”, “airBaltic” miljoni, miljardi, kas izkūpināti skurstenī. Tiek rādīta krievu minoritāte, tikai tā ir problēma, vairāk mums problēmu nav. Bet patiesībā šāds urrāpatriotu priekšlikums ir rupja iejaukšanās privātajā sfērā, banku lietās. Faktiski šis priekšlikums ir vērsts pret divām grupām... vairākām, es teiktu, grupām, jo latviešu valodu jau lielākā daļa Latvijas pilsoņu pārzina un ļoti labi pārzina. Tas vērsts pret 70 plus pilsoņiem, nelatviešiem, arī tūristiem, kas pie mums ierodas no bijušajām padomju republikām, piemēram, Azerbaidžānas, Kazahstānas, tikai pret tiem... arī Ukrainas pilsoņiem... tikai pret tiem.

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā bija mērķis – dalība Eiropas Savienībā, pēc tam Latvijas valstij nebija mērķu. Pēc Krievijas–Ukrainas kara sākuma ir parādījies jauns mērķis – krievu nīšana un visa krieviskā apkarošana.

Latviešu valoda Satversmē, likumos ir nostiprināta kā valsts valoda. Par to nav nekādu šaubu un nevar būt nekādu šaubu. Bet tas, kas notiek tagad, ir nacionālā naida kurināšana. Kāpēc tas tiek darīts? Tāpēc, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no patiesi nopietnām lietām. Un kas var būt labāks par šo – ka mēs vainojam vienu minoritāti vai krievvalodīgi runājošos.

Es jau pagājušoreiz – pie iepriekšējā likumprojekta – minēju par Amerikas Savienotajām Valstīm. Padomājiet, kas būtu tur, ja tādus likumus pieņemtu un ieviestu tādus ierobežojumus!

Es esmu “pret” šo priekšlikumu un lūdzu jūs arī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz! Tātad, kā jau referents teica, šie grozījumi noteiks, ka bankomātiem obligāti būs jābūt valsts valodā, savukārt pēc izvēles bankas drīkstēs iestatīt tos Eiropas Savienības un OECD valstu valodās. Svarīgi saprast, ka... ņemot vērā, ka viena banka šobrīd paralēli literārajai valodai piedāvā arī latgaliešu valodu, arī turpmāk to drīkstēs darīt.

Argumentiem par to, kāpēc izņemt krievu valodu, man gribas atbildēt ar pretjautājumu: kāpēc krievu valodai būtu jābūt? Jūs sakāt, ka tā ir krievu vajāšana. Tad jau sanāk, ka latvieši arī tiek vajāti. Vācijā ir diezgan liela latviešu kopiena, arī Anglijā, Īrijā, – tur bankomāti nav latviešu valodā. Tad, pēc jūsu loģikas, viņi tiek vajāti?

Manuprāt, visiem Latvijas pilsoņiem... man nepatīk viņus šķirot pēc tautības vai paradumiem... kādā valodā viņi runā mājās... vai ko citu mājās dara... visi Latvijas pilsoņi prot un lieto valsts valodu, līdz ar to arī bankomātiem un citiem pakalpojumiem jābūt valsts valodā. To arī paredz šis priekšlikums. Es to iesniedzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā precizējām.

Paldies visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kas atbalstīja, un arī komisijas vadītājam Jānim Reiram. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1. janvāra, tā ka ir dots pārejas laiks, lai spētu bankomātus pārslēgt.

Gribu pateikt, ka Finanšu nozares asociācija, kas pārstāv bankas, neiebilda, un atsevišķas bankas pat teica (neformāli), ka šim solim būtu gatavas ātrāk. Es prasīju: kā tas var būt – jūs esat viena banka vairākās valstīs, kaimiņvalstīs jūs krievu valodu neliekat... kāpēc Latvijā... kāpēc Latvija pelnījusi... uzspiest šo krievu valodu un izcelties Eiropā? Viņi atbildēja: mēs labprāt izņemtu, bet mēs būsim nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret pārējām bankām, jo ir konkurenti, kuriem patīk krievu valoda. Līdzīgi kā Plekšānes kundzei.

Līdz ar to šis arī atrisina viņu jautājumu – to, ko viņi gribēja izdarīt, bet nevarēja. Šis līdzvērtīgi sakārto un uzdod visiem. Tā ka, manuprāt, vairāki argumenti, kāpēc to atbalstīt.

Ja kāds izvēlēsies to nedarīt, tad cits priekšlikums, kuru mēs skatīsim vēlāk, paredz, ka par to ir sods 50 tūkstoši eiro, līdzīgi kā par citiem pārkāpumiem. Valoda nebūs izņēmums, līdzīgi kā pārējie likuma noteikumi.

Tā ka paldies par atbalstu, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Šie ir priekšlikumi, kuri var iegulties mapītē ar nosaukumu “Prātiņ, nāc mājās!”. Ar ko jūs nodarbojaties? Aizliegt bankomātos krievu valodu – nopietni? Tas ir tas, kas valstij šobrīd ir prioritāte numur viens! (Starpsauciens.)

Mūs neinteresē, lai cilvēkiem būtu vairāk naudas, ko noguldīt banku kontos vai ko izņemt ārā, mūs neinteresē banku augstie procenti par skaidras naudas izņemšanu. Nē, mūs interesē tas, ka kāds pieies un nospiedīs izvēlnē pogu “Krievu valoda”. Tiešām? (Starpsaucieni.) Jūs neesat domājuši par to, ka varbūt varētu tagad...? Ā, nākamais... Varbūt ejiet vēl tālāk! Ja cilvēks ieliek bankomātā iekšā kartīti un viņam vārds ir Ser-gej vai An-drej, vai O-ļeg, tad viņam vispār nevajag dot naudu, viņam vienkārši Latvijas teritorijā naudu dot nevajag. Ejiet vēl tālāk! (Starpsaucieni.) Un nākamais – jūs varētu vēl izgudrot čipu, ko cilvēkiem ielikt galvā, lai vispār viņi aizmirst krievu valodu. Jūs vispār esat veseli?!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, kolēģi! Paldies, “Nacionālā apvienība”, ka atļaujat man, piemēram, elpot. Esmu krievvalodīgā, bet jūs atļaujat man elpot, pareizi?

Kolēģi! Tas ir pilnais absurds – kā var aizliegt izmantot krievu valodu bankomātos! Mēs nodarbojamies vispār ar tādām lietām! Mums Latvijā ir diezgan lielas problēmas, mums trūkst naudas, mums drīz būs budžets. Nu, tiešām! Ar ko mēs vispār nodarbojamies?!

Problēma ir nevis krievvalodīgie, problēma esat jūs, “Nacionālā apvienība”! Vienīgā problēma jums ir tikai dalīt cilvēkus, sadalīt viņus pēc tautības, pēc valodu zināšanām. Kas notiek? Mums ir problēmas ar “Rail Baltica”, mums ir problēmas ar “Rail...”... to otro... Atvainojiet, bet tiešām... drīkstēs elpot, “Nacionālā apvienība?” Drīkst vai ne? (Starpsaucieni.)

Mēs balsojam “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Pleškānes kundze teica, ka viņai esot kauns runāt par šādu jautājumu. Es gribu teikt, ka man arī ir kauns runāt par šādu jautājumu – ka man (cilvēkam, kurš ir dzimis neatkarīgā Latvijā) vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas vēl aizvien ir jārunā par to, ka krievu valodai nav jābūt bankomātos. Šī ir tā daļa, par ko mēs esam visu laiku cīnījušies, tā ir daļa no tā laika (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)... šī ir daļa no tās piekāpības politikas, kas mums ir bijusi šajā valstī vairāk nekā 30 gadus un kāpēc mēs esam tajā situācijā, kurā šobrīd mēs esam, – mēs runājam par to, ka mums ir divkopienu sabiedrība. Tieši tādu cilvēku dēļ kā jūs, Liepiņas kundze!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka krievu valodas lietojums Latvijas sabiedriskajā vidē, publiskajā telpā ir ieilgusi problēma. Tā ir problēma, kura bija jārisina savlaicīgāk, bet diemžēl tam nebija pietiekama politiskā atbalsta pirms 10 gadiem, 15 gadiem. (Zālē troksnis.) Bija jānotiek Krievijas diktatūras... valsts iebrukumam Ukrainā, lai beidzot mēs mērķtiecīgi sāktu nostiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas publiskajā telpā.

Tiem kolēģiem, kuri jūtas tā, it kā kaut ko zaudēs no tā, ka bankomātos vairs nebūs krievu valodas, es gribu pavaicāt: jūs esat redzējuši pasaules karti, jūs zināt, cik plaša ir Krievija, kur tā sākas? Labi, okupētā Somijas pilsēta Vīpuri, ko viņi anektēja, bet paņemiet no Sanktpēterburgas līdz Vladivostokai, izskaitiet, cik tur ir kilometru! (Starpsaucieni.) Tā visa ir krievu valodas telpa. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekami pasaulē.

Latvijā kā vienīgajai valsts valodai ir jābūt nostiprinātai latviešu valodai. Paskatieties Eiropā, pabraukājiet! Cik daudzās valstīs, piemēram, Francijā, atradīsiet krievu valodu? Galu galā – kāpēc krievu tautai dažreiz liekas, ka viņiem vajag kaut kādas īpašās ērtības pasaules valstīs? Normālā angļu valodā var saprast bankomāta darbības. (Starpsaucieni.)

Paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt un nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijas publiskajā telpā. Tā ir vienīgā valsts pasaulē, kur mēs to varam izdarīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, tā ir totāla šizofrēnija! Es tagad ne par “Nacionālo apvienību”. Šis jautājums – aizliegt krievu valodu bankomātos – vispār nebūtu skatīts parlamentā, ja, augsti godātais Ainār, Linda, jūsu partija nebūtu komisijā atbalstījusi šo jautājumu. Sajūta, ka notiek kaut kāds pilnīgs vājprāts!

Mēs komisijās balsojam tā, lai jautājums būtu parlamentā, parlamentā nākam un kameru priekšā lamājamies par to, ka mums ir dažādi viedokļi, bet pēc būtības viedokļi ir vienādi. (Starpsauciens.) Jūs komisijā balsojāt “par” šo jautājumu (Starpsauciens.), tad kāpēc mēs šodien visi – “pret”? Jautājums ir tikai viens: ja jūs esat pret to, lai aizliegtu krievu valodu, arī komisijā, lūdzu, balsojiet “pret”. Esiet konsekventi! Jūs komisijā paceļat roku “par”, atbalstot JAUNO VIENOTĪBU, un JAUNĀ VIENOTĪBA (Starpsauciens.) sēž priecīga.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujiet, lūdzu, runāt!

A. Rosļikovs. Pēc tam sanāk, ka mēs esam “pret”.

Kolēģi, manā skatījumā, opozīcijai ir jābūt opozīcijai. Mums ir jāturas kopā, nevis tā, ka mēs vienā vietā piespēlējam viņiem, a otrā vietā mēģinām stāvēt pret viņiem. Mums ir jāturas kopā, augsti godātie kolēģi no opozīcijas, nevis tā, ka vienu reizi ar opozīciju, citu reizi – ar pozīciju. Tas nav godīgi, un tas nav pareizi.

Šādu murgu atbalstīt nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man nav, ko atbildēt “Nacionālajai apvienībai”. Es vienmēr esmu teicis, ka ir jābūt vienai partijai, kura vienmēr cīnīsies par visu latvisko.

Te vairāk jautājums koalīcijas partijām – Jaunajai VIENOTĪBAI, ZZS, arī “PROGRESĪVAJIEM”. Kaut kā jūs tā klusi uzvedāties laikā, kad bija debates par Briškena demisiju. Nebija argumentu. Pēkšņi šis ir jautājums, kurā ir viedoklis. Briškens ir noturēts, tagad vajag kaut kādā veidā cilvēkiem pamest kaulu rīklē, lai viņiem būtu apetīte domāt par citām lietām. Un te ir valoda. Ko tad mēs gribam iegūt no tā visa? Briškena problēmas ir acīmredzamas. Noturējāt – malači! Tagad jūs vēl vairāk atbildēsiet par to, ko viņš dara vai nedara.

Par šo jautājumu. Ja tā tiešām būtu problēma – vienīgā, pēdējā šajā valstī –, tad teiktu tā: ja jau mums viss ir atrisināts, ķeramies arī pie bankomātiem.

Simtiem tūkstošu latviešu ir aizbraukuši prom no Latvijas, dārgā “Nacionālā apvienība”. Simtiem tūkstošu! Un jūs esat savu roku pielikuši... nestāstīšu, kuru roku, kad un kā, tā būs garāka saruna... bet viņi ir aizbraukuši. Tagad ir jādomā, kā celt ekonomiku. Tikai tāpēc, ka nevarat atrisināt, jūs tagad izmantosiet arī nacionāļu jautājumus. Koalīcija saka: ā, labi, mēs tur arī iestāsimies “par”. Tā nav problēma, godājamie kolēģi, tā nav problēma!

Ir mums Latvijā vēl joprojām dzīvi pensionāri, kuri nesaprot latviešu valodu. Labi, lai viņi ar tām kredītkartēm iet (Starpsauciens.)... un tā tālāk. Kāpēc mums ir nepieciešams šodien cilāt šo jautājumu? Daudzās pasaules valstīs ir visas valodas – lūdzu, ej un izmanto! Kārlis Ulmanis, kuru mēs ļoti bieži pieminam, brauca savā laikā uz Latgali, nekautrējās runāt arī krievu valodā. Mēs esam daudznacionāla valsts (Starpsauciens.), mēs esam bijusi daudznacionāla valsts vienmēr. Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda, latvieši ir pamatnācija, jā. Bet te ir bijušas arī citas valodas. Un cīņa šajā gadījumā par šo vienu jautājumu – tas neko nerisina.

Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir kategoriski pret, mēs balsosim “pret”. Problēma ir tāda – katru nedēļu šeit būs tādi jautājumi. Nāk vēlēšanas, nevarēs piedāvāt labus risinājumus, būs atkal “Latvieti, nepadodies!”. Katru nedēļu, Rosļikova kungs, katru nedēļu, nevar izsekot... Godīgi sakot, tad, kad jūs uzstājāties... es pat nezinu, par ko ir stāsts. Kas, ko? Runa par to – lai deputāti komisijās strādā, bet šeit, Saeimā, mēs lemjam un pieņemam lēmumus par politisko atbildību. Šeit ir partijas viedoklis, kurā mēs esam pret šo priekšlikumu un arī pret citiem priekšlikumiem, tāpēc ka tie ir bezjēdzīgi. Ar to mēs nekļūsim labāki, ar to simtiem tūkstošu latviešu neatgriezīsies.

Viena lieta, ko es varu pateikt: cīnoties pret krievu valodu... mēs redzam to, ka brauc projām arī tie, kam dzimtā valoda ir krievu valoda. Latviju pārplūdinās cilvēki, kas strādās voltos, boltos, kuri nezina ne latviešu, ne krievu valodu, un viņi tiešām nepretosies tam, ka krievu valodas nebūs. Realitāte ir tāda – mums valstī, kurā tauta izmirst, iebrauks migranti, un, ja kāds grib pilnībā apstādināt un kontrolēt migrāciju, es saku: nāciet ar priekšlikumu izstāties no Eiropas Savienības un izstāties no Šengenas. Tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varam aizvērt robežu. Visos pārējos variantos uz Latviju brauks cilvēki, kam vīzas, darba atļaujas ir izsniegtas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Francijā – vienalga, kur. Mums nav savas iekšējās robežas.

Tā ka, godājamie kolēģi, šie pseidojautājumi... pseidoproblēmas, kas ir radītas... Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc ZZS ir jābalso... Jums taču Latgalē, Krāslavā, ir savs mērs. Kāpēc jūs to darāt?

Es aicinu balsot “pret”. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Rosļikova kungam šoreiz ir pilnīga taisnība. Es komisijā nobalsoju “par”, un es nobalsoju “par” ne tāpēc, ka tā ir mana pārliecība, bet tāpēc, ka man ir ļoti grūti piespiest sevi iedziļināties jautājumos, kuri, es uzskatu, ir pseidoproblēmas. Kādā sakarā tas vispār bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas jautājums?

Esmu dzīvojis 10 gadus Amerikā. Piemēram, Ņujorkā ir pusmiljons ķīniešu, ir tā saucamais Chinatown, tur viss ir ķīniski. Ķīna ir ģeopolitiskais Amerikas sāncensis. Es pat nevaru iedomāties, ka tur būtu kaut kādi ierobežojumi.

Pagājušās nedēļas nogalē es lasīju (Starpsaucieni.) vienu rakstu... ir tāds Andrijs Jermaks, kas ir otrā persona Ukrainā. Protams, jūs zināt Ukrainas prezidentu. Viņi savā starpā komunicē krieviski... nu... ko tad? Sanāk, mums vajadzētu pajautāt, lai Rihards Kols aizsūta notu uz Ukrainas parlamentu: kāpēc jūs savā starpā krieviski runājat? Runājiet ukrainiski!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Judinam.

I. Judins (ST!).

Kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Nu ko, “Nacionālā apvienība”, aizliedzām krievu skolas. Laikam Latvijā palika dzīvot labāk, laikam iedzīvotāji sāka dzīvot bagātāk. Piespiedām pensionārus kārtot latviešu valodas eksāmenu. No tā Latvijā dzīvot palika labāk un bagātāk. Tagad aizliegsim krievu valodu bankomātos un dzīvosim kā Šveicē, vai ne?

Balsosim “pret”! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es vēlos atbildēt Šlesera kungam un pateikt, ka Satversme noteic, ka Latvija ir demokrātiska un nacionāla valsts. Jebkurš jūsu teksts par divkopienu valsti vai par daudznacionālu valsti pēc būtības ir pret Latvijas Satversmi un to, kā Latvijas valsts dibinātāji ir definējuši mūsu konstitūciju.

Par valodu likumos. Kredītiestāžu likumā ir 12 vietas, kur tiek minēta valoda. Tas ir īstais likums, jau šobrīd tajā ir, kā es teicu, 12 vietas, kur ir runāts par valodu. Ja šis ir tik nenozīmīgs jautājums un jūs gribat daudz runāt par tautsaimniecību, tad ko jūs kavējaties? Nobalsojam! Bet jūs kāpjat tribīnē viens pēc otra un protestējat.

Tātad jums ir svarīgāk nevis runāt par tautsaimniecības jautājumiem, bet kāpt tribīnē un aizstāvēt krievu valodu. Paskatieties uz savu argumentu no malas! Kāpēc mēs vispār par to diskutējam? (Starpsauciens: “Mainiet Satversmi!”) Nekāpiet tribīnē aizstāvēt krievu valodu! Mums būs vairāk laika, lai risinātu tautsaimniecības jautājumus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau sācies priekšvēlēšanu laiks, un šādas problēmas, es redzu, būs diezgan bieži. Es gribu izteikt jums, “Nacionālā apvienība”, priekšlikumus, kā tālāk rīkoties saistībā ar šādiem jautājumiem.

Nākamais līmenis varētu būt aizliegt bankās konvertēt krievu rubļus – tas ir viens priekšlikums. Pēc divām trim nedēļām aizliegt konvertēt baltkrievu rubļus. Tas tā – lai būtu secīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, man ir priekšlikums. Drīz mums būs budžets. “Nacionālā apvienība”, gaidām no jums priekšlikumu – aizliegt visiem, kas runā krievu valodā, maksāt nodokļus. Kāpēc ne?

Balsojam “pret” šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ģ. Štekerhofs. Nē. Laikam jābalso...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 2. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Kredītiestādei nodrošināt saimnieciskās darbības ieņēmumu konta atvēršanas pakalpojumu visās kredītiestādes filiālēs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tas ir regulējums par skaidras naudas izņemšanu no bankomāta. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Plašāks – par banku filiāļu un banku pakalpojumu sasniedzamību rajonos. Ņemot vērā cilvēku prasmes, banku prasmes... arī ierobežojot... regulējot banku nodokļus un samaksas, tiek uzdots izstrādāt regulējumu Latvijas Bankai... būtu jāatskaitās reizi divos gados. Atbalstīts komisijā, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par valodas...

6. un 7. priekšlikums ir par soda naudām.

7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par saņemamās, izsniedzamās naudas summas neievērošanu... sods līdz 50 tūkstošiem eiro.

Komisijā ir atbalstīts gan 6., gan 7. priekšlikums. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Par 7. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Arī balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 8. un 9. priekšlikums. Regulē banku un... darbību... ja filiāles tiks slēgtas, procedūru...

8. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 9. priekšlikums arī atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

Ģ. Štekerhofs. 8. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 54, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Tad 9.?

Sēdes vadītāja. Jā.

Ģ. Štekerhofs. 9. priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus deviņus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – paldies par balsojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Ir iesniegti 23 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Godājamie kolēģi un kolēģes! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ķersimies klāt pie likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā.

Lielākā daļa iesniegto priekšlikumu ir tehniski priekšlikumi.

Šis ir likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Grozījumi saistīti ar to, ka ir nepieciešams regulēt kriptovalūtu jautājumu.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Arī komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Arī komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts, daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 11. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts, mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Arī komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 14. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Koriģēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Koriģēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 19. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 20. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 21. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 22. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 23. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Simanovska. Kolēģi, paldies par darbu un par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 10. septembrī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 683/Lp14) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-735/19, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība.

Likumprojekts paredz izslēgt likuma 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 tūkstošus eiro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā.

Gribu vērst uzmanību, ka šis likums – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums – nosaka bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus. Šie likuma grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes konkrētu direktīvu, līdz ar to atceļot iepriekšējo Padomes direktīvu.

Direktīva paredz nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu teritorijā var ieceļot un uzturēties ilgāk par trim mēnešiem trešo valstu valstspiederīgie – zilās kartes turētāji augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un viņu ģimenes locekļi, kā arī šādu personu tiesības.

Vēlos vērst uzmanību, ka Eiropas Savienības zilā karte ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, un to izsniedz augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Gendele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 4. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Gendele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tas tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā un tika atbalstīts. Galvenā ideja ir tā, ka tiks sniegta palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tiek izveidots sociālo pakalpojumu grozs, kas darbosies visās pašvaldībās... tas nedrīkstēs būt mazāks par šo grozu. Kā jau likumā paredzēts un kā mēs diskutējām, ja kādai no pašvaldībām šī pakalpojuma nebūs, to varēs saņemt blakus pašvaldībā.

Tā kā valsts uzliek savu funkciju papildus klāt pašvaldībām, tām būs nepieciešami 5,5 miljoni, kas būs paredzēti arī budžetā.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atvieglo procedūru jeb samazina administratīvo slogu. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputātu Simanovskas un Labanovska priekšlikums. Šis priekšlikums – samazināt apstrīdēšanas termiņu... vārdus “Divu mēnešu” ar vārdu “Mēneša”... atstāt – divi mēneši... pēc diskusijām... ņemot vērā VARAM pozīciju – gan valsts sekretāres vietnieces, gan parlamentārā sekretāra –, nav atbalstīts... ņemot vērā, ka tā procedūra būtu tikai sarežģītāka. Gribu pievērst uzmanību, ka komisijas sēdes laikā VARAM parlamentārā sekretāre norādīja uz to, ka kopš 2019. gada jeb piecos gados VARAM no 533 apstiprinātajiem lokālplānojumiem apstrīdēti ir tikai 17.

Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie kolēģi! Pavisam īsi. Jau tika minēts, ka no 2019. gada Latvijā ir apstiprināti 533 lokālplānojumi, no kuriem apstrīdēti ir 17, tas ir, aptuveni 3,5 procenti. Mūsu priekšlikums ļautu 96 procentu gadījumā, kas ir absolūts vairākums, samazināt izskatīšanas laiku par mēnesi, tajā pašā laikā arī sniegtu sabiedrībai iespēju pienācīgi sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus atlikušo 3,5 procentu gadījumā.

Biedrības un iedzīvotāju apvienības ir skaidri teikušas, ka pretenziju gadījumā ar vienu mēnesi kvalitatīvu iebildumu sagatavošanai ir par maz. Šis priekšlikums ir tas gadījums, kad kaza ir dzīva un vilks – paēdis. Mazinām birokrātiju, bet neierobežojam sabiedrības iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi un Saeimas priekšsēdētāja! Valdība gada sākumā pieņēma plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, un par sloga samazināšanu ir gan uzņēmēji, gan privātpersonas.

Gribu citēt populāro un pilsoniski aktīvo uzņēmēju Normundu Bergu, kas reiz ieteica, ka Saeimas deputātiem jātestē IT sistēmu lietojamība – piereģistrēsi šķūnīti, nodod māju ekspluatācijā.

Pirms padsmit gadiem es nodevu mūsu ģimenes māju ekspluatācijā. Paldies, nekad vairs! Tas prasīja gadu, likumpaklausīgi, laicīgi visu saskaņojot ar sertificētu arhitektu, līgumu – ar būvniecības uzņēmumu. Šogad, lai nodotu saimniecības ēku ekspluatācijā, mana ģimene nolīga ekspertu. Mēs nolīgām ekspertu, kas sagatavoja visus dokumentus. Saņēmām atzinumu, kāpēc nepieņems ēku ekspluatācijā: iebrauktuvei šķembu izmērs ir par lielu, vajag noblietēt. Uzkaisījām pa virsu granti, noblietējām, saņēmām kārtējo noraidījumu: nav gana labi noblietēts. Birokrāts tērēja savu laiku, atbrauca iebrauktuvi apskatīt divas reizes, nofotografēt, rakstīt dokumentu, ka nesaskaņos, un pamatojums nesaskaņošanai ir subjektīvs mērījums ar birokrāta aci. Tā ir tā birokrātija un administratīvais slogs, pret ko mēs vēlamies vērsties. Tas ir tas, kas mums traucē. Jūs to saprotat.

Bet tā lieta, ko iesaka šie grozījumi, ko dod šis jaunais likums, ir nevis ierobežot birokrātus, kas liek mums šķēršļus un sprunguļus un kavē attīstību, bet ierobežot sabiedrības tiesības piedalīties un apstrīdēt to, iebilst pret to, ka varbūt jūsu īpašumam blakus Mežaparka vietā tiks uzbūvēta autostāvvieta, jo kādreiz sabiedrība drīkstēja to apstrīdēt divu mēnešu laikā, ja bija iebildumi, tagad – tikai vienu mēnesi. Par to ir stāsts. Šis priekšlikums nerisina birokrātiju tādā ziņā, ka nesamazina birokrātijas patvaļu, bet mazina sabiedrības iesaistīšanos, lai gan pašā plānā bija teikts, ka šī plāna – administratīvā sloga samazināšanas plāna – izpilde nedrīkst samazināt sabiedrības iesaistīšanos.

Mēs jau iebildām pirmajā lasījumā, runājām par to, lai vēlreiz tiktu sasaukta darba grupa, kurā piedalītos VARAM pārstāvji, deputāti, nevalstiskās organizācijas, lai noslīpētu grozījumus. Diemžēl vasaras laikā šī iecere palika, gaisā karājoties.

Es saprotu, tā tas notiek, tāpēc lūdzu atbalstīt manu un Ervina Labanovska priekšlikumu un līdz trešajam lasījumam tomēr sanākt kopā VARAM, deputātiem, nevalstisko organizāciju ekspertiem un vienoties par pieņemamu risinājumu, lai mūsu mērķis ir nevis ierobežot sabiedrības tiesības, bet lai mūsu mērķis ir... pret birokrātiju, kas traucē attīstībai.

Ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Es jums izstāstīšu vienu stāstu iz dzīves. Bija tāda pilsēta Rīga, kura 10 gadus izstrādāja teritorijas plānojumu, beidzot to apstiprināja, un tad sastrīdējās divi politiķi no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”. Tad 30 dienu laikā... pēdējā vakarā, pēdējā naktī VARAM ministrs... iepriekšējais ministrs... iepriekš iepriekšējais ministrs izdomāja, ka Rīgas teritorijas plānojums ir kļūdains, un apturēja Rīgu... apmēram uz gadu. Rīgā nevarēja notikt būvniecība, tāpēc ka nedarbojās ne vecais, ne jaunais plānojums, un man kā nākamajam ministram nācās to strēbt, lai izglābtu Rīgu no starptautiskām tiesvedībām. Vispār – kas tas par absurdu, kāpēc Rīgā nevar būt atsevišķi plānojumi centram, vēsturiskajam centram un tamlīdzīgi? Atceramies – šī Saeima (paldies jums visiem!) izstrēba šo putru, un Rīga šobrīd attīstās.

Šeit ir līdzība ar šodienas diskusiju – vai vajag vēl pagarināt, vai vajag uzturēt šo iespēju – apstiprinātu teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu... vai vajadzīgs mēnesis vai divi, lai to apstrīdētu. Kolēģi, skatīsimies datus. Teritorijas plānojumu pašvaldības izstrādā vidēji trīs līdz piecu gadu laikā. Tik ilgi iet Latvijā teritorijas plānojums. Vidēji notiek trīs līdz četras sabiedriskās apspriešanas, atkarībā no tā, cik ir lasījumu. Tas ir ļoti demokrātisks process, ar ļoti lielu sabiedrības iesaisti. Ja nav vienošanās, parasti maina redakciju, iet uz nākamo lasījumu. Šajā laikā, redzot, ka netiek apmierinātas kādas intereses, ir pietiekami daudz laika piesaistīt juristus, gatavoties tiesai un tamlīdzīgi. Mēs nerunājam par vienu mēnesi vai diviem, mēs runājam par gadu.

Lokālplānojums iet gadu, varbūt pusotru, tāpēc ka tas ir ļoti šaurā teritorijā, bet arī šis ir process ar vismaz divām sabiedriskajām apspriešanām. Arī šajā laikā var gatavoties. Ja pašvaldība pieņem kādām interesēm negatīvu lēmumu, – piedodiet, laiks bija pietiekami garš, lai saprastu, kurā virzienā iet diskusijas, un sagatavotos tiesai.

Citstarp – Latvijā vispār nenotiek tiesvedības par teritorijas plānošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka VARAM vērtē šos plānojumus, diemžēl iesaistās vienas vai otras interešu grupas, tā kā angažējas aizstāvībā, kas nav pareizi, tā nav starptautiskā prakse. Šādām lietām būtu jānonāk tiesā, un mūsu likumi no tā uzlabotos – ja mēs iztiesātu un saprastu, ka sabiedrības intereses nav labi aizstāvētas un kaut kas jāuzlabo. Tātad ne jau tas mēnesis ir panaceja.

Tāpēc es aicinu: ieklausāmies uzņēmējos, veidojam skaidrus spēles noteikumus. Process ir demokrātisks, garš, un, ja vajag aizstāvēt intereses jau plānojuma gaitā, mums ir jāspēj mobilizēties un iesaistīt advokātus. Viens vai divi mēneši neko nedod. Ejam kā igauņi un lietuvieši! Mēnesis ir pietiekams laiks, mums nevajag vairāk laika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam. (Starpsauciens. Smiekli.)

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jau domāju, kāpēc Sprindžuka kungs ir tik liela auguma. Domāju, ka tev vajadzētu iesaistīties basketbolā.

Kolēģi! Ja tur būtu skolēni vai seniori, vai citi iedzīvotāji, kas dažreiz nāk paklausīties, kas šeit notiek, viņi sāktu domāt – par ko viņi runā? Divi mēneši vai viens mēnesis – vienalga birokrātija var uzvarēt.

Patiešām mums šeit... Mans personīgais viedoklis atšķiras no frakcijas PROGRESĪVIE viedokļa. Es esmu par to, ka mums vajadzētu mainīt.

Es gribu jums pateikt, ka nākamnedēļ, trešdien, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīs (tas mums būs tāds kā kontroles termiņš), kā mums veicas ar birokrātijas mazināšanu, ar to lēmumu par investīciju piesaisti birokrātijas administratīvā sloga samazināšanai būvniecības jomā, kura rezultātā ir pieņemti 72 priekšlikumi. Un, cik es sapratu, nekas labs tur nebūs.

Negribu teikt, kā savulaik Sprindžuka kungs teica: “Birokrātija nevar cīnīties ar birokrātiju.” Dzīvosim, redzēsim. Bet, no vienas puses, var padomāt, ka Teritorijas attīstības plānošanas likums – tas ir viens priekšlikums, ar kuru cīnīties pret birokrātiju: divu mēnešu laikā ir viens mēnesis, un birokrātija ir uzvarēta. No vienas puses, smieklīgi, piekrītu. No otras puses, tas ir mazs, tāds kā testa pārbaudījums, vai mēs esam gatavi mainīt.

Gribu pateikt, ka uz šo komisiju mēs aicinājām un tajā aktīvi piedalījās ne tikai “PROVIDUS” – Kažokas kundze, viņai sakrīt viedoklis ar frakcijas PROGRESĪVIE viedokli, ar deputātu viedokli, kas piedalījās, kas iesniedza priekšlikumus –, bet piedalījās arī Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, kuru šobrīd vada Dāldera kungs, piedalījās attīstības departamentu vadītāji no divām pilsētām, kurās ir visvairāk to stāstu par projektiem un droši vien ir visvairāk projektu, tās ir galvaspilsēta Rīga un Jūrmala, kuru ļoti daudz ir kritizējušas sabiedriskās organizācijas.

Stāsts ir viens. Ja tas ir lokālplānojums, neskaitāmas reizes notiek publiskā apspriešana. Bijušie Rīgas domes deputāti, uz kuriem tagad skatos, es domāju, jūs esat liecinieki tam, ka ļoti daudz vakaros, pēc darba, sākas apspriedes un dažreiz karstas diskusijas ar iedzīvotājiem, ko organizē Rīgas pilsētas būvvalde vai Pilsētas attīstības departaments.

Tas pats par attīstības plānu. Tas, ko minēja Sprindžuka kungs par jauno attīstības plānu... Rīgas dome... ja tā runā, tas ir smieklīgi... šo jauno attīstības plānu sāka izstrādāt, man liekas, 2013. gadā, un tam katrs pieliek savu roku... vai kaut kādu citu... vai kaut ko pie šī plāna, un šajā laikā notiek neskaitāmas diskusijas.

Tāpēc šobrīd man ir aicinājums iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, lai viņi apspriešanas laikā... un šis laiks ir nenormāli ilgs, ja mēs runājam par lokālplānojumu, mēs zinām, tas ir līdz trim gadiem, investori dažreiz nesagaida... vispār neuzsāk šo lietu... ja viņi redz, ka sabiedriskajās organizācijās ir normāls process, ja ir vieta, bet pašvaldība nereaģē un vajadzētu rakstīt sūdzību, tad to sūdzību var uzrakstīt uzreiz, gandrīz nākamajā dienā pēc tam, kad... neskatoties uz to, ka šis lokālplānojums no pašvaldības ir apstiprināts.

Tāpēc šobrīd... Cits stāsts. Es gribu atvainoties Simanovskas kundzei, jā, es absolūti aizmirsu par solījumu, droši vien arī par manu solījumu, par darba grupas izveidi. Mēs pārāk ilgi nodarbojamies ar mākslīgo intelektu, droši vien pietrūkst sava intelekta. Es atvainojos, un es gribu pateikt – jā, es tagad publiski solu to darba grupu uz trešo lasījumu izveidot un runāt, bet šobrīd vēlreiz aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 38, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

3. – deputāta Līdakas priekšlikums. No vienas puses, tas ir kompromiss, tāpēc ka attīstības plānam paliek divi mēneši, bet lokālplānojumam – viens mēnesis. Līdakas kungs pamato savu pozīciju. Tai pašā laikā vienīgais, ko es gribu pateikt un ko atzīmē VARAM, – ka procesi ir līdzīgi un šajā situācijā varētu būt nesaprašanās, šos procesus var mazliet sajaukt.

Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kā jau minēja Burova kungs, mans priekšlikums ir vērsts uz kompromisu – saīsināt iespējamo protestēšanas laiku lokālplānojumam uz mēnesi, bet nemainīt teritoriālplānojumam. Kā jau minēja Sprindžuka kungs, teritoriālplānojumi tiek izstrādāti trīs līdz piecu gadu garumā, tie aptver lielas teritorijas, lielu papīru blāķi, un patiesībā tur tas mēnesis šurp vai turp nav būtisks.

Arī uzņēmēju pārstāvji... tātad investoru pārstāvis Dāldera kungs komisijā apgalvoja, ka teritoriālplānojuma pārsūdzības laiks viņus neinteresē. Viņus interesē tas, kas attiecas uz konkrētu investoru konkrētu projektu realizācijas termiņu, un tas ir lokālplānojuma iespējamais pārsūdzēšanas laiks.

Līdz ar to mēs noteikti neko uzņēmēju dzīvē nemainām, atstājam teritoriālplānojuma pārsūdzības laiku – divi mēneši. Tīri psiholoģiski – mēs visu laiku runājam par to, ka jāattīsta pilsoniskā sabiedrība, cilvēki jāaktivizē, cilvēkiem jālīdzdarbojas. Cilvēks ir tā iekārtots, ka ļoti apvainojas par to, ka viņam atņem kaut kādas tiesības, arī tādas tiesības, kuras viņš nekad mūžā nebūtu iedomājies izmantot. Arī “Delna” un apkaimju biedrības, un tamlīdzīgi ļaudis, kuri tiešām varbūt i negrasās kaut ko pārsūdzēt, jūtas abižoti, jo viņiem ir atņemtas tiesības. Divus mēnešus, kas bija līdz šim, aizstāj viens mēnesis.

Es vēl piezīmēšu, ka arī Valsts kancelejā bija darba grupa. Valsts kancelejas pārstāve komisijas sēdes laikā atbalstīja manu priekšlikumu. Atbalstiet arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 19, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 4. – VARAM parlamentārās sekretāres priekšlikums. Vienkāršo procedūru. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. Komisijā priekšlikumiem uz trešo lasījumu ir piedāvāts termiņš – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Ir citi priekšlikumi? (Dep. J. Simanovskas starpsauciens.) Cits priekšlikums.

Ieslēdziet Simanovskas kundzei mikrofonu.

J. Simanovska (PRO).

Tagad dzirdat? 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. 17. oktobris.

Mums ir jābalso par...

O. Burovs. Es atvainojos, Mieriņas kundze! Varbūt es varu pārkāpt procedūru.

Komisija balsoja par 3. oktobri, bet, ņemot vērā, ka... es atzīstu savu vainu... nebija izveidota darba grupa, kārtības dēļ aicinu balsot par 17. oktobri.

Sēdes vadītāja. Nav jābalso, ja visi piekrīt. Tātad – 17. oktobris. Deputāti neiebilst. Atbalstīts 17. oktobris.

Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sagatavots likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Likuma grozījumus sagatavoja Centrālā vēlēšanu komisija, bet, ņemot vērā, ka CVK nav likumdošanas iniciatīvas, šo likumprojektu iesniedza mūsu komisija.

Ļoti daudz redakcionāla rakstura tehnisku grozījumu, par ko es varu nerunāt. Netērējam laiku!

Gribu pievērst uzmanību diviem punktiem, kas ir, un vienam punktam, kā nav, bet par ko bija diskusija, baidoties, ka tas var parādīties.

Par to, kas ir. Precizēti iepriekšējās balsošanas laiki, datumi, saglabājot kopējo stundu skaitu. Iepriekšējā balsošana būs pirmdien dienas otrajā pusē, otrdien – no rīta, trešdien – pēcpusdienā, ceturtdien – no rīta, pēdējā dienā – piektdien – dienas vidū no pulksten 12.00 līdz 15.00. Šis ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikums, arī pārējo komisiju... pēc pieredzes. Mūsu komisija to atbalstīja. Tas ir viens.

Otrais priekšlikums, kā šobrīd nav... cik es redzēju, gandrīz visas frakcijas, kas ir pārstāvētas Saeimā, negribēja to iekļaut, bet no sākuma tas likumprojektā bija iekļauts. Tas ir par dokumentu iesniegšanas termiņu... es atvainojos... sarakstu iesniegšanas termiņu.

Pašlaik darbojas tāda norma... rezultātā izmaiņu nav... no 80. dienas līdz 60. dienai pirms vēlēšanām. Bija paredzēts no 100. dienas līdz 86. dienai pirms vēlēšanām, perspektīvā – no 135. dienas līdz 120. dienai. Bija redzams... pirms apspriešanas un komisijā apspriešanas laikā... vidējā temperatūra bija tāda, kas norāda uz to, ka neesam gatavi – vairāku iemeslu dēļ – šo termiņu mainīt. Es gribu nomierināt – šīs normas nav.

Pats galvenais punkts... tūlīt pateikšu (Šķirsta lapas.)... tabulā tas ir 22. priekšlikums – 40.2 pants. Tas ir jaunais vēlēšanu biļetens. (Demonstrē biļetenu.) Protams, kā rīdzinieks es jums rādu Rīgas biļetenu. Citās pašvaldībās tas būs divas reizes mazāks. Kas šeit ir? (Demonstrē biļetenu.) Ir divi krāsaini stabiņi – “par” un “pret”.

Vakar mums ziņoja par fokusa grupu, bet mēs... deputāti ir liecinieki... komisijas locekļi kopā ar citiem deputātiem, ar klātesošajiem... piedalījās vairāk nekā 25 cilvēki... organizējām savu neformālo fokusa grupu. Mums bija iespējas šeit visu atzīmēt (Demonstrē biļetenā.) – vertikālās līnijas, ķeksīši, krustiņi un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs secinājām, ka skeneri nolasa ļoti ātri, ļoti kvalitatīvi. Tie iebildumi, kas mums parādījās no sākuma... ja pēc inerces mēs šajā biļetenā svītrojam uzvārdus, biļetens nebūs nederīgs – uz to skeneris nereaģē. Ja vienlaicīgi būs atzīmēti “par” un “pret”, tad mīnusi likvidē plusus un paliek neitrāli – biļetens ir derīgs. Mēs visu parādījām, un rezultātā, man liekas, tie (man, protams, grūti atbildēt par visiem), kas šaubījās... es arī šaubījos, es arī nebiju pārliecināts... faktiski nonācām pie secinājuma, ka ar šo dokumentu var strādāt.

Paliek, protams, diskusija, vai tas ir uzreiz – 2025. gads. Vakar informācija izskanēja publiski. Ko darīt? Ja vislielākā Saeimas frakcija uzskata, ka – nē, tad jautājums ir izlemts. Dzīvojam demokrātiski, turpinām diskutēt.

Sakarā ar to man ir lūgums šo likumprojektu... paldies Mieriņas kundzei, ka iekļāva šodien un ir iespēja nobalsot pirmajā lasījumā. Es pateikšu pēdējo – no darba organizācijas viedokļa mums vajadzētu šo likumu pieņemt līdz oktobra beigām.

Es jūs aicinu nobalsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30. septembris (līdz dienas beigām). Tas ir pirmdien.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Pēdējais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2023. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izpildīsim Satversmē noteikto pienākumu.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija šā gada 11. septembrī izskatīja Ministru kabineta sagatavoto pārskatu par Latvijas Republikas 2023. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Sēdes laikā komisija uzklausīja Valsts kontroles, Finanšu ministrijas un citu uzaicināto iestāžu pārstāvjus.

Valsts kontrole, ziņojot par Latvijas Republikas 2023. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, informēja, ka, pamatojoties uz revīzijā konstatētajiem faktiem, izņemot sadaļā “Atzinuma ar iebildēm pamatojums” minēto jautājumu ietekmi, saimnieciskā gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un valsts darbības finansiālajiem rezultātiem saimnieciskajā gadā, kas noslēdzās 2023. gada 31. decembrī, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Vienlaikus atzīmējams, ka Valsts kontrole sniedza atzinumu ar iebildēm, norādot, ka informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, visos būtiskajos aspektos ir izstrādāta pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem, bet ir nepieciešami uzlabojumi, lai informācija par rezultātiem visos aspektos atbilstu labajai praksei.

Galvenie iemesli iebildēm atzinumā bija būtiski apjoma ierobežojumi atsevišķu pozīciju dēļ Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējā nodokļu pārskatā, par ko Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Valsts kontrole Valsts ieņēmumu dienestam sniedza četrus ieteikumus trūkumu novēršanai un situācijas uzlabošanai, kā galatermiņu nosakot 2026. gadu.

Savukārt Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai Valsts kontrole 2023. gada saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātā sniedza ieteikumus, kā galatermiņu nosakot 2030. gadu. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kasi aicināta pilnveidot budžeta iestāžu finansējuma izlietojuma mērķu un rezultātu pārvaldības procesu. Par ieteikumu ieviešanas progresu Finanšu ministrija un Valsts kase papildus aicinātas ziņot ik gadu, sākot ar 2025. gada janvāri.

Atbilstoši Finanšu ministrijas ziņojumā sniegtajai informācijai 2023. gadā valsts budžets izpildīts, īstenojot likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktos vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.

Komisijas deputāti, uzklausot Valsts kontroles, Finanšu ministrijas un Valsts kases sniegto informāciju, uzdodot jautājumus un saņemot skaidrojumus, vienbalsīgi apstiprināja sagatavoto pārskatu, kā arī komisijas lēmuma projektu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2023. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Līdz ar to darba kārtības jautājumi ir izsmelti.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par nepieciešamo finansējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 19. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par desmitkārtīgu izmaksu sadārdzinājumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanā”. Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Ričards Šlesers iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par pensiju sistēmas līmeņiem”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Mirkli uzmanības! Diezgan daudzi nav reģistrējušies. Līdz ar to, ja nebūsiet zālē, nāksies rakstīt paskaidrojumu Prezidijam.

Ingrīda Circene, Raimonds Čudars, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Juris Jakovins, Jefimijs Klementjevs... ir?... Jefimijs Klementjevs – ir, Līga Kļaviņa, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Amils Saļimovs, Edgars Tavars... tomēr ir... Jānis Vucāns, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu!

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 19.09.24 09:10 Balsojums 1
Par - 40, pret - 1, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (695/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.09.24 09:13 Balsojums 2
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Annai Rancānei 2024. gada 3. oktobrī

Datums: 19.09.24 09:14 Balsojums 3
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2025. gada ziemas sesijas sākšanu (560/Lm14)

Datums: 19.09.24 09:15 Balsojums 4
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Āboliņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata (561/Lm14)

Datums: 19.09.24 09:17 Balsojums 5
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (562/Lm14)

Datums: 19.09.24 10:27 Balsojums 6
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.09.24 12:38 Balsojums 7
Par - 43, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (564/Lm14)

Datums: 19.09.24 12:39 Balsojums 8
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.09.24 13:33 Balsojums 9
Par - 65, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Laumas Paegļkalnas atbrīvošanu no tiesneša amata (565/Lm14)

Datums: 19.09.24 14:24 Balsojums 10
Par - 10, pret - 72, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (608/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.09.24 14:25 Balsojums 11
Par - 77, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (608/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.09.24 14:27 Balsojums 12
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Sprāgstvielu prekursoru aprites likums (582/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:29 Balsojums 13
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (679/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 14:31 Balsojums 14
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums (684/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 14:33 Balsojums 15
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (507/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:34 Balsojums 16
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (559/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:54 Balsojums 17
Par - 24, pret - 16, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (354/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:57 Balsojums 18
Par - 22, pret - 17, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Darba likumā (354/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:58 Balsojums 19
Par - 70, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (354/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 14:58 Balsojums 20
Reģistrējušies - 80.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.09.24 15:56 Balsojums 21
Par - 50, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 15:58 Balsojums 22
Par - 59, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 15:59 Balsojums 23
Par - 56, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 16:00 Balsojums 24
Par - 5, pret - 54, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 16:00 Balsojums 25
Par - 57, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 16:01 Balsojums 26
Par - 58, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (568/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 16:06 Balsojums 27
Par - 65, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (586/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.09.24 16:08 Balsojums 28
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (683/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 16:10 Balsojums 29
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (654/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 16:12 Balsojums 30
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (673/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 16:28 Balsojums 31
Par - 11, pret - 38, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (607/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.09.24 16:31 Balsojums 32
Par - 25, pret - 19, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (607/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.09.24 16:31 Balsojums 33
Par - 67, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (607/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.09.24 16:38 Balsojums 34
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (703/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.09.24 16:42 Balsojums 35
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2023.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (563/Lm14)

Datums: 19.09.24 16:45 Balsojums 36
Reģistrējušies - 77.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

19.09.2024.

09.00

11.00

13.30