Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2024. gada 10. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt visiem! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 10. oktobra kārtējo sēdi.

Kā vienmēr, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.)

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (Noklaudzina ar āmuru.)... Kolēģi, es saprotu, ka visiem ir prieks satikties un pārrunāt svarīgus jautājumus, bet – mazu uzmanību!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”. Komisija arī lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc 8. punkta – likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Māra Kučinska, Edgara Putras, Andra Kulberga, Raimonda Bergmaņa, Ingmāra Līdakas un Edvarda Smiltēna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labrīt, godātie kolēģi! Daudzi iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā ir saņēmuši nepatīkamu pārsteigumu – papildu 15 eiro paziņojumos par zemes lietošanas maksu, tādā veidā ievērojami palielinoties rēķinu kopējai summai.

Situācija, kad maksa par dokumentu sagatavošanu un saņemšanu sastāda turpat trešdaļu no saņemtā pakalpojuma vērtības, ir nesamērīga un nepamatota. Visvairāk tas ietekmē trūcīgos iedzīvotājus – pensionārus, daudzbērnu ģimenes –, taču īpaši liels sadārdzinājums par šo paziņojumu saņemšanu ir daudzdzīvokļu īpašumu kopīpašniekiem, kas ir vienas ģimenes locekļi.

Pastāstīšu reālu piemēru. Liepājā daudzbērnu ģimenei, kuras vienīgais dzīvoklis ir mantots četrās vienādās daļās – mammai un katram no trim nepilngadīgajiem bērniem –, pirms šī Saeimā pieņemtā likuma zemes lietošanas maksa gadā sastādīja 108 eiro. Pēc jūnijā pieņemtajiem likuma grozījumiem maksājuma summa šai daudzbērnu ģimenei pieauga par 55 procentiem – 168 eiro 108 eiro vietā. 60 eiro par vienu e-pasta vēstuli – četriem maksāšanas paziņojumiem – šai daudzbērnu ģimenei. 60 eiro ir maksa tikai par paša dokumenta sagatavošanu un saņemšanu. Tas ir nesamērīgi, nepamatoti un netaisnīgi.

Kolēģi! Šis ir bīstams precedents. Ja mēs ļaujam iekasēt 15 eiro par vienu paziņojumu, varam nonākt situācijā, kad katrs paziņojums maksās 15 eiro, jo – kādēļ par vienu ir jāmaksā, bet par citu ne? Mēs bieži runājam par publiskā sektora efektivitāti, bet to nedrīkst panākt uz sabiedrības rēķina. Ierēdņi labprāt pārpildīs valsts un pašvaldību budžetus, bet uzņēmēji un iedzīvotāji tā rezultātā var bankrotēt.

APVIENOTĀ SARAKSTA sagatavotie likuma grozījumi paredz labot šo brāķi un atcelt 15 eiro iekasēšanu par maksāšanas paziņojuma sastādīšanu un nosūtīšanu.

Kolēģi! Aicinu būt atbildīgiem, atzīt Saeimā pieļauto kļūdu un labot to, nododot izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Es noteikti atbalstītu likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, ja jautājums nebūtu izdiskutēts. Mēs strādājām ar likumprojektu un izskatījām to trijos lasījumos. Par šo jautājumu tika runāts komisijas sēdē. Grozījumi tika pieņemti 13. jūnijā, un par 1. priekšlikumu, kas to paredz, nobalsoja visi deputāti.

Par jautājuma būtību. Grozījumi šajā likumā ir pieņemti, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, kas tika pieņemts 2023. gadā. Tas attiecas uz dalīto īpašumu. Es ceru, kolēģi atceras, ko tas nozīmē: zeme pieder vienam, ēka, dzīvokļi – citam. Bija vairākas Satversmes tiesas sēdes, kas skatīja problēmu, jo būtībā šajā situācijā neviena puse nevar būt laimīga. Zemes īpašnieki grib lielākus ienākumus, dzīvokļu īpašnieki grib maksāt mazāk, un valsts ir pa vidu, tāpēc mēs esam spiesti regulēt attiecības starp zemes un dzīvokļa īpašnieku. Tas ir svarīgi, tas ir jādara.

Kas bija pēdējā Satversmes tiesas spriedumā? Bija norādīts: ja tiešām zemes īpašnieks saņem četrus procentus, tas nav pietiekami, jo (Starpsaucieni.)... man ir piecas minūtes, es varu gaidīt, kad cilvēki nomierināsies un uzklausīs to, ko viņi nesaprot līdz galam. (Starpsaucieni.) Tātad... turpinot... Satversmes tiesa norādīja, ka četri procenti nav pietiekami, jo ir administratīvie izdevumi, tie ir svarīgi. Tādēļ komisijā diskutējām, vai pacelt četrus procentus līdz pieciem vai sešiem, vai ievērot administratīvos izdevumus.

Mēs atbalstījām risinājumu – saglabāt četrus procentus. Kāpēc mēs to izdarījām? Tāpēc, ka uzskatām, ka tas ir taisnīgāk, tiek ievērotas abu pušu intereses. Diskutējot komisijā, mēs tieši runājām par to, kā, kam ir jāmaksā par dokumentu sagatavošanu. Bija varianti, ka to var neregulēt. Bet ko tas nozīmētu? Ja tas nav regulēts, tās ir jaunas tiesvedības. Tāpēc deputāti ierosināja likumā skaidri nostiprināt, ka šie izdevumi nedrīkst pārsniegt konkrētu summu. Diskutējot mēs ierakstījām 15 eiro – tas ir maksimums, ko nedrīkst pārsniegt.

Man gribētos vērst uzmanību, ka pusēm ir tiesības vienoties par citu kārtību. Tas ir paredzēts. Ko tas nozīmē? Var vispār nemaksāt par to. To var paredzēt. Var paredzēt mazāku summu. Bet, ja mēs neierakstītu 15 eiro, tad mūsu tiesu sistēma strādātu, izskatot strīdus – 7 eiro ir daudz vai maz. To nevarēja pieļaut.

Runājot par jautājuma būtību. Kolēģi, likums paredz: ja ir daudzdzīvokļu māja, paziņojums nav jāsūta katram. Ja ir 40 dzīvokļi, pārvaldnieks saņem vienu paziņojumu, un tie maksimālie 15 eiro ir jādala ar 40.

Es lūdzu nemaldināt cilvēkus. Es lūdzu lasīt likumu. Ja jūs paši atbalstījāt grozījumus 13. jūnijā ar savu balsojumu, nav pamata uzskatīt, ka pieļāvāt kļūdu.

Kolēģi, nav pamata atbalstīt šo ierosinājumu.

Lūdzu balsot “pret”. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 32, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Klimata likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS ir par izsvērtu, racionālu, Latvijas interesēs balstītu zaļo ekonomiku un vidi, bet APVIENOTAIS SARAKSTS nespēj turpināt atbalstīt valdības virzītus klimata mērķus, plānus bez jelkāda finansiāla seguma un ietekmes uz tautsaimniecību vai ekonomiku izvērtējuma.

Valdība būvē vēl vienu “Rail Baltica” sapņu projektu ar trīsreiz lielāku ietekmi un caurumu budžetā. Tie ir Minhauzena plāni – bez reāla seguma –, kas novedīs pie tā, ka likumā būs ierakstītas saistības, kuras esam apņēmušies starptautiski izpildīt... neko nedarot... un beigās samaksāsim sodu vai pirksim dārgas emisiju kvotas ar vienu no zaļākajām vidēm Eiropā tikai tāpēc, ka 2022. gada 12. jūlijā Krišjānis Kariņš gribēja būt pirmrindnieks un parakstīja Latvijas klimata mērķi, kas palielināja... trīs reizes. Tātad mēs... no 6 procentiem... uz 17 procentiem... parakstoties par tādu klimata... vidi Latvijā, kura jau ir viena no zaļākajām Eiropā.

Šī apņemšanās diemžēl tika parakstīta bez jebkāda izvērtējuma, ko tas nozīmēs tautsaimniecībai vai ko tas nozīmēs Latvijai un ko būtu racionāli darīt ar neesošu... jo mums nav netīras enerģētikas, mums nav netīras rūpniecības. Un tā ir būtiska atšķirība no citām – piesārņojošām – valstīm Eiropā. Tik zaļai Latvijai bija izaicinošs jau iepriekšējais mērķis, jo balstījās un balstās šobrīd uz transporta sektora “zaļināšanu” un lauksaimniecības sektora “zaļināšanu”. Tas ir ļoti grūti sasniedzams, jo transports Latvijā veido 37 procentus no kopējā piesārņojuma. Savukārt Eiropā ir 16 procenti. Mēs redzam, kāda ir atšķirība.

Jaunie mērķi vēl būtiskāk uzliek slogu transporta un lauksaimniecības sektoram, kas matemātiski – vienkārši matemātiski! – līdz 2030. gadam nav īstenojams. Ir palikuši... tikai četri gadi. Likumprojektā ir ierakstīti konkrēti mērķi – izpildīt līdz 2030. gadam. Satiksmes ministrija jau ir aprēķinājusi: lai īstenotu klimata mērķus transporta jomā līdz 2030. gadam, ir nepieciešami 10 miljardi eiro, iezīmēti budžetā. Būs pieejami tikai 1,2 miljardi. Tā apgalvo Satiksmes ministrija.

Kur slēpjas absurds? Papīri tiek drukāti bez reāliem plāniem vai aprēķiniem. Satiksmes ministrija mums sēdē rādīja mērķus, ka grib līdz 2030. gadam “zaļināt” visus taksometrus... bezemisiju taksometrus. Trīsdesmit minūtes vēlāk bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kur lēma par jauno regulējumu taksometriem. Komisijā nolēmām, ka līdz 2030. gadam būs “fosilie” taksometri... no 2008. gada. Kā tas iet kopā – jūs vienā dokumentā, plānā ierakstāt, ka visiem ir jābūt bezemisiju, tajā pašā mirklī (30 minūtes vēlāk) lemjat kaut ko pretēju?

Ir konkrēts priekšlikums – līdz 2030. gadam paplašināt Pierīgas sliežu transportu, tramvaju un autobusu maršrutus. Budžetā ir vajadzīgi 122 miljoni eiro. Ir iezīmēti – nulle. Bet tās emisijas ir balstītas uz to... cilvēki pārsēdīsies uz šo transportu, cilvēki to ekspluatēs.

Mēs rakstām iekšā... šeit arī punkts... praktiski 35 procenti Rīgas tranzītbraucēju būtu jāpārsēdina uz sabiedrisko transportu. Būtu jādubulto “Rīgas satiksmes” autobusu skaits. Ir nepieciešams aptuveni viens miljards eiro, lai to īstenotu līdz 2030. gadam. Jāattīsta tranzīta koridori un to pieslēgumi, novirzot intensīvo satiksmes plūsmu no dzīvojamām teritorijām. Ir jāuzbūvē infrastruktūra 100 kilometru garumā. Jābūt 100 miljoniem eiro. Ir ierakstīta – apaļa nulle.

Latvijai ir mērķis samazināt CO2... no 3127 kilotonnām uz 2446 kilotonnām, tātad – par 17 procentiem. Es jums gribu pateikt, ko tas nozīmē. Tas reāli nozīmē: ja mēs gribam līdz 2030. gadam īstenot mērķi... 14,5 procentus transportā – transportā! –, tad 280 tūkstošiem automašīnu ir jāizslēdz dzinējs un tās jāliek pie sētas... vai mums ir jābūt 280 tūkstošiem elektroautomašīnu, lai īstenotu šādu mērķi. Tas vienkārši matemātiski ne pie kādiem apstākļiem nav iespējams.

Mēs esam gatavi virzīt reālistiskus klimata “zaļināšanas” mērķus, nevis matemātiski neizpildāmu pilnīgu utopiju, jo citādi cietīs visi Latvijas autobraucēji, pārvietošanās kļūs finansiāli neiespējama un lauksaimniecības produkcija – nenopērkama un nekonkurētspējīga, jo citas valstis sasniegs savus mērķus, “zaļinot” piesārņotu enerģētiku un rūpniecību.

Atnesiet, lūdzu, reālu, datos balstītu plānu un parādiet finansējumu, kā to realizēt! Citādi no šī cietīs visa Latvijas ekonomika un tauta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Klimata politika ir neatņemama mūsdienīgas politikas daļa. Mums ir Parīzes nolīgums, mums ir Eiropas klimata likums, un mums ir nacionālie klimata likumi.

Eiropā jau 2022. gadā 13 valstis šādu likumu bija pieņēmušas vai bija ceļā uz to. Latvija – viena no tām. Kāpēc tā, un kāds īsti labums no šāda likuma? Vienā vārdā – skaidrība. Skaidrība par pienākumiem, skaidrība par atbildību. Jebkura atlikšana vai kārtējās diskusijas par mūsu spēju vai nepieciešamību rīkoties, vai vēl sliktāk – diskusijas par to, vai klimats mainās un vai to darām mēs, – ir tikai laika kavēšana. Tā palielina neskaidrību. Tas ir bezatbildīgi.

Atgādinu, ka Latvijas klimata politika ir arī energoneatkarības politika. Likuma līmenī nostiprināt virzienu uz elektroneatkarību bija svarīgi pirms 2022. gada 23. februāra un ir vēl svarīgāk tagad. Ar šo likumu mēs nostiprināsim jau eksistējošās apņemšanās starptautiskā līmenī (Starpsauciens.) un noteiksim Klimata un enerģētikas ministriju kā atbildīgo ministriju.

Tomēr šai rīcībai ir nepieciešama koordinācija. (Starpsauciens: “Muļķības!”) Lai arī par šo likumprojektu ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija, tai ir nepieciešama citu ministriju iesaiste. Īpaši vēlos norādīt uz Zemkopības ministriju, kuras pārziņā ir izaicinošais ZIZIMM – zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors. Lauksaimniecība, zemkopība, kūdra – tie ir izaicinoši sektori, kuros mums ir jāmeklē risinājumi kopā.

Šis likumprojekts nosaka LVĢMC kā atbildīgo par to, lai mums būtu Latvijai piemēroti konkrēti klimata izmaiņu scenāriji, lai mēs sekotu līdzi izmaiņām, tendencēm un pēc iespējas precīzāk zinātu, kā mainīsies klimats noteiktās vietās, un neieguldītu līdzekļus neatbilstošās aktivitātēs. Neseno plūdu Centrāleiropā laikā atkal un atkal atskanēja šāda frāze: mēs gatavojāmies gadsimta plūdiem – līdzīgiem kā 2009. gadā –, bet šie bija vēl stiprāki.

Mūsu infrastruktūra un mūsu investīcijas ir jāplāno, balstoties datos par pieaugušajiem ekstremālajiem laikapstākļiem. Atkal izmantošu vārdu “bezatbildīgi”. Nepētīt, kā klimata krīze ietekmēs mūsu valsti, mūsu mežsaimniecību, mūsu pilsētas, ir bezatbildīgi. (Starpsauciens.) Tajā pašā laikā ir jāvērtē šo mērķu proporcionalitāte arī iekšēji.

Klimata risinājumi nedrīkst uzlikt nesamērīgu slogu sabiedrības mazaizsargātajām grupām. (Starpsauciens: “Ir jau uzlikts!”) Klimata taisnīgums pieprasa sistemātiskus risinājumus un tādus risinājumus, kas ņem vērā cilvēku individuālās iespējas. Klimata krīzes risināšana nevar notikt tikai ministriju, uzņēmumu un pašvaldību līmenī. Mums ir jāiesaista eksperti, vides organizācijas un iedzīvotāji, kā tas pēdējo nedēļu laikā notiek Latvijā pirmajā klimata asamblejā.

Šis likumprojekts dod mums virzienu, lai, gan pielāgojoties, gan mazinot emisijas, mēs izvairītos no smagākām klimata krīzes sekām. Tikai ar skaidru mērķi un atbildību varam virzīties uz priekšu – uz drošāku nākotni. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Klimata likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2024. gada 24. oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2024. gada 24. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Kā priekšsēdētāja teica, komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 11 priekšlikumi.

Par visiem pēc kārtas. Aicinu pievērst uzmanību tam, kas tieši tiks panākts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

A. Ņenaševa. 1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izglītības iestādē tiek iesniegta informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu daļu, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs, uzņemot izglītojamo, tostarp no citas izglītības iestādes, pārbauda, vai Valsts izglītības informācijas sistēmā ir atzīme par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Ja šāda atzīme ir, uzņemošās izglītības iestādes vadītājs pieprasa un iepriekšējā izglītības iestāde nodod pieprasītājam tās rīcībā esošo aktuālo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī informāciju par izglītības iestādes īstenotajiem atbalsta pasākumiem.

Šis ir ļoti svarīgs priekšlikums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu daļu, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izglītības procesa nodrošināšanai ņemt vērā tā rīcībā esošo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas droši vien ir izsaucis visgarākās debates un paredz papildināt 36. pantu ar jaunu daļu, kas noteic, ka, īstenojot izglītības programmas, kā arī ar tām saistītos mācību un audzināšanas pasākumus, izglītības iestāde nosaka tehnisko līdzekļu, tātad mācību un audzināšanas procesā un saziņā izmantojamu tehnisko ierīču, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu, robotikas detaļu un programmatūru, izmantošanas nosacījumus un kārtību... un arī to, ka pirmsskolas vecuma un 1.–6. klašu izglītojamiem izglītības iestādē ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Milzīgs paldies visiem deputātiem, kas strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo, manuprāt, šis priekšlikums... pirms tam es to iesniedzu jūnijā, un man šķita, ka tas neaizies, bet tomēr dažādi vasaras notikumi un dažādi pētījumi raisīja izpratni, un visi šo priekšlikumu vienbalsīgi atbalstīja. Un tās bažas, ka sabiedrība to neuztvers pozitīvi, ir muļķības (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet, mazliet klusāk!

Č. Batņa.... ir pilnīgas muļķības, jo pēc būtības es neesmu vēl runājis ar tādu vecāku, ar tādu iestādes vadītāju, kurš neatbalstītu šos grozījumus.

Līdz ar to paldies par sapratni, par to, ka jūs rūpējaties par bērniem, un paldies arī par to, ka jūs liekat aizdomāties vecākiem par to, ka ir jādomā, ko viņu bērni dara mājās, tai skaitā ar mobilajiem telefoniem.

Vēlreiz paldies. Atbalstām, un lai mums izdodas! Cēls mērķis bija šim pasākumam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 4. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Nē, vajag balsojumu!”)... Vajadzīgs balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens.)

A. Ņenaševa. “TikTok” nebūs pieejams...

5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 58. panta pirmās daļas 4. punktu jaunā redakcijā. Šis arī ir svarīgs priekšlikums, kas nosaka vecāku pienākumu. Jaunā redakcija nosaka vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 58. panta otro daļu jaunā redakcijā, vēlreiz nosakot, ka vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! “Nacionālā apvienība”! Lūdzu (Starpsauciens.), mazliet klusāk!

A. Ņenaševa. Vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī ar pašvaldību bērnu izglītības nodrošināšanas jautājumos. Vecāki, piesakot izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas – normatīvajā aktā noteiktajā apjomā un kārtībā – rakstveidā informē izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par noteiktas informācijas apzinātu nesniegšanu veic Izglītības kvalitātes valsts dienests. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, līdz ar to noteikt termiņu, ka atzīmi par nu jau vairākkārt minēto veselības stāvokli un citiem apstākļiem var sākt izdarīt ar 1. februāri, jo skaidrs, ka vajag pielāgot sistēmu, lai tādu atzīmi varētu veikt. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir par pārejas noteikumiem un par to, kā... Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs un tā pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pierādīt... un pārbaudīt, es atvainojos, izglītojamā personīgās mantas. Tas, kas tika pieņemts jau otrajā lasījumā. Šie Ministru kabineta noteikumi ir izdodami līdz 2025. gada 31. janvārim. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka visi regulējumi, kas šeit izskanēja, – par tiesībām pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt izglītojamā mantas, par izglītības iestādes vadītāja pienākumu, uzņemot izglītojamo, pārbaudīt sistēmā datus, par iestādes vadītāja pienākumu izdarīt atzīmi VIS sistēmā par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, par izglītojamā pienākumu pēc izglītības iestādes vadītāja vai tā pilnvarotas personas pieprasījuma uzrādīt savas personīgās mantas, par vecāku pienākumu, piesakot izglītojamo uzņemšanai iestādē... pēc citu apstākļu maiņas... tātad informēt par veselības stāvokli, par naudas sodu informācijas nesniegšanas gadījumā un par to, ka šajā gadījumā administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts policija vai pašvaldības policija... tātad visa šī kārtība, šis regulējums stājas spēkā no 2025. gada 1. februāra.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Un 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī to droši vien ir svarīgi saprast. Tas nosaka pārejas noteikumu par to, ka pants par mobilo tālruņu izmantošanu skolās stājas spēkā 2025. gada 31. maijā. Tas nozīmē, ka 31. maijā stāsies spēkā pati norma – aizliegums lietot telefonus pirmsskolās un 1.–6. klasē. Šajā datumā jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu, jo likums būs jau pieņemts, tas stāsies spēkā jau šogad, novembrī. Tātad visiem būs zināms, ka šāds regulējums būs. Ko tas nozīmē? Ja skolās jau šobrīd ir noteikumi par telefonu izmantošanu, tie paliek spēkā, bet no nākamā gada 31. maija, ņemot vērā likuma prasības, šādiem noteikumiem obligāti būs jābūt visās skolās.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies, kolēģi. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojektu kopumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”. Kā jau iepriekš minējām, likuma mērķis ir samazināt valdes locekļu skaitu no trim uz diviem. Tātad šie ir galvenie grozījumi. Paredz arī, ka diviem Nacionālās operas un baleta teātra valdes locekļiem ir kopīgas pārstāvības tiesības. Un arī svarīgas izmaiņas – paredz noteikt, ka turpmāk Kultūras ministrija konkursu uz valdes locekļa amatu izsludina nevis sešus, bet divpadsmit mēnešus pirms amatā esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām. Un vēl daži tehniski grozījumi.

Komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to atzīt par steidzamu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vispirms mums jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. (Dep. A. Ņenaševa: “Par steidzamību?”) Puntuļa kungs, jūs “par” steidzamību? “Par”?

Tātad “par” steidzamību – deputāts Nauris Puntulis.

A. Ņenaševa. Vai pie debatēm... Nē, pie debatēm.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs vēlaties debatēt? Precizējam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 11, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! “Nacionālā apvienība” šinī jautājumā ir ļoti iedziļinājusies. Vakar mēs arī komisijā runājām, ka... jautājumā par Nacionālās operas un baleta teātra valdes locekļu skaitu – vai tie ir trīs, vai tie ir divi, vai tas ir viens – ir gan “par”, gan “pret”. Mēs esam to rūpīgi analizējuši, un šodien tikai vēlos pateikt, ka uz likumprojekta otro lasījumu “Nacionālā apvienība” gatavos priekšlikumu. Ja reiz mēs esam šai lietai pieķērušies – to risināt pēc būtības un rast risinājumu, piedāvājot šai situācijā vienu valdes locekli.

Kolēģi, es aicinu arī jūs līdz otrajam lasījumam iedziļināties šinī jautājumā un tad lemt, kā rīkoties tālāk, – vai tie būtu divi valdes locekļi, kā ir piedāvājumā, vai tomēr iet tālāk, domājot par ilgtspēju, un tas būtu viens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, papildinot Nauri, – ir būtiski izprast un salīdzināt situāciju, kāda ir kaimiņvalstī. Pašreizējā momentā ir... Lai jūs saprastu – tad, kad mēs apstiprinājām... nevis mēs, bet kad tika apstiprināts valdes priekšsēdētājs Voldiņa kungs, viņš gāja ar domu, ka būs trīs valdes locekļi. Šobrīd viņi ir palikuši divi.

Ja mēs globāli paskatāmies... pievēršu uzmanību arī situācijai, ka viņiem abiem ir vienādas tiesības. Bet pieņemam arī politisko aspektu – ja viņi nevar vienoties, ja viens no valdes locekļiem ir tuvāks, piemēram, Kultūras ministrijai... nu, piemēram... nevis valdes priekšsēdētājs... tad Kultūras ministrija tajā procesā var politiski iejaukties un tam nebūs loģiskuma. Tāpēc šeit ir jāiedziļinās. Jā, es piekrītu, ka, iespējams, vajadzētu būt vienam... valdes priekšsēdētājam, bet šeit ir jādomā tālāk par struktūru.

Tāpēc neuztveriet šo kā vieglu jautājumu. Nē, tas ir sarežģīts, tas ir pozitīvs. Mēs ekonomējam aptuveni 110 tūkstošus, bet mums ir iespēja vēl bišķiņ ieekonomēt un sakārtot labu pārvaldību Latvijas valsts... operā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ņenaševa. Tikai tas, ka šo mēs izdiskutējām komisijas sēdē un noteicām priekšlikumu termiņu. Un, jā, debatēsim arī tālāk.

Šobrīd aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. oktobris, un likumprojekta otrais lasījums Saeimas sēdē – 17. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Ir arī cits priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Česlavam Batņas kungam. (Dep. Č. Batņas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Līdz 14. oktobrim. (Starpsauciens: “Ko?”) Vai deputāti piekrīt?

A. Ņenaševa. Nē, balsojumu.

Sēdes vadītāja. Piekrīt deputāti?

A. Ņenaševa. Balsojumu! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Balsojam. Tātad vispirms mums ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – līdz 14. oktobrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad paliek komisijas iesniegtais priekšlikums.

Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godājamie deputāti! “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šos grozījumus skatījām divās sēdēs. Mēs rūpīgi izskatījām un izdiskutējām katru priekšlikumu.

Kā vienu no būtiskākajiem priekšlikumiem es gribu atzīmēt – mēs grozījām to, ka mobilizācijas gadījumā komplektēšanas pamatprincipos ir paredzēts, ka dienēt būs iespējams arī ar dubulto pilsonību, nosakot, ka tās ir... Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes un Ukrainas...

Tika iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Un pēdējais – 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”.

Likuma mērķis ir veicināt kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses. Likumā plānots iekļaut četras lietas.

Pirmais – pakalpojuma lietotājam tiek noteiktas tiesības organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu pirms ūdens skaitītāja, kā arī pakalpojuma sniedzējam – tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma lietotājs organizē filtru uzstādīšanu, ja tas nepieciešams, lai uzlabotu piegādātā ūdens daudzuma uzskaites precizitāti, kā arī uzlabotu ūdens kvalitāti.

Otrais – tiek precizēts personu loks, kas ir tiesīgi sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus... un kas pakalpojumu sniedzēju lokā ietvertu kooperatīvās sabiedrības.

Trešais – Ministru kabinetam tiek dots deleģējums noteikt prasības un kārtību, kādā novērtē ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās, lai mazinātu šo potenciālu. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2026. gada janvārim būtu jāinformē par šiem novērtēšanas rezultātiem.

Pēdējā sadaļa būtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas paredzētu pienākumu pašvaldībām apzināt, kuriem iedzīvotājiem ir problēmas ar dzeramā ūdens pieejamību, vai dzeramā ūdens pieejamamība ir ierobežota un kā risināt šos jautājumus.

Komisijā atbalstījām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 11. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Labucis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Valsts robežsardzes likumā”, otrais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izskatījām likumprojektu “Grozījums Valsts robežsardzes likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemts viens priekšlikums. Liels paldies mūsu Juridiskajam birojam, kurš palīdzēja Iekšlietu ministrijai pareizi un precīzi noformulēt... izdarīt redakcionālas izmaiņas mūsu priekšlikumā. Jaunajā redakcijā priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti divi priekšlikumi, abi – no iekšlietu ministra Kozlovska.

1. priekšlikums. Par viena apakšpunkta papildināšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. priekšlikums. Par likuma stāšanās spēkā datumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 25. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Uz otro lasījumu komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada 2. oktobra sēdē likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā.

Likumprojekts sagatavots, lai noteiktu prasību pirms mēslošanas līdzekļa laišanas apgrozībā vai vešanas tranzītā cauri Latvijas Republikai iesniegt un pārbaudīt detonācijnoturības testu. Lai tirgū nonāktu regulāri testēti un droši amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus, un tie nebūtu sprādzienbīstami, to ražotājiem jānodrošina detonācijnoturības pārbaude, kas aprakstīta Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus mēslošanas līdzekļus. Ja pēc detonācijnoturības pārbaudes tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzeklis ir sprādziendrošs un neapdraud sabiedrības drošību, tiek izsniegts testēšanas ziņojums par detonācijnoturības pārbaudi.

Ar grozījumiem Mēslošanas līdzekļu aprites likumā tiks nodrošināts tas, ka Latvijas Republikā nonāks mēslošanas līdzekļi ar pietiekami regulāri izvērtētu drošību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada 1. oktobra sēdē to izskatīja otrajā lasījumā.

Tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, otrais lasījums.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēma divus priekšlikumus. Abi priekšlikumi bija vērsti uz to...

Sēdes vadītāja. Trīs... trīs priekšlikumi.

A. Krasta. Priekšlikumi bija vērsti uz to, lai uzlabotu iesniegto un pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojekta redakciju.

Diskutējot par to, kādas darbības būtu aptveramas ar seksuālās uzmākšanās definīciju, līdz ar to administratīvi sodāmas un kādām pazīmēm jāizpildās, lai personu varētu saukt pie atbildības, komisija nonāca pie secinājuma, ka piemērotāks ir Tieslietu ministrijas piedāvājums. Proti, seksuālā uzmākšanās ir definējama kā personai nevēlama seksuāla rakstura fiziska, mutvārdu vai rakstveida darbība, savukārt, lai par šādām darbībām iestātos atbildība, tai jābūt tādai, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas ir nostādījusi personu iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Līdz ar to tā vienmēr būs saistīta ar otras personas subjektīvo attieksmi un izpratni par to, vai personu tas ir aizskāris.

1. – tiesībsarga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti 15 priekšlikumi. Visi ir izskatīti.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Par pārejas noteikumu redakciju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Matisone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Esam saņēmuši 20 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 6. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 7. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 10. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 11. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 14. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 16. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 19. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 20. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Reirs. Šī gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti seši priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.

Iesniegti seši priekšlikumi.

1. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas priekšlikums. Par kompetenču sadalījumu un sadarbību starp institūcijām. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputāta Labanovska priekšlikums. Par to, ka pašvaldību vēlēšanās var piedalīties nevis no 18 gadiem, kā tas ir pašlaik, bet no 16 gadiem. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar Satversmes 101. pantu, kas noteic, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sešpadsmit gados mani neinteresēja, kāda būs nodokļu sistēma, mani neinteresēja, vai veselības budžetā vai ugunsdzēsējiem pietiek naudas, mani interesēja, vai skolā būs brīvpusdienas, vai es varēšu uz skolu aizbraukt ar divriteni un vai man to divriteni nenozags. Mani interesēja, vai apkārtnē ir iespējas nodarboties ar sportu, vai skolēnu padomei ir savas telpas. Mani interesēja, cik maksā sabiedriskais transports un vai es... pamatā mani vecāki varēs to nosegt. Pēc būtības mani interesēja jautājumi, par kuriem ir atbildīgas pašvaldības.

Man nebija informācijas, ka to lemj pašvaldība, kur nu vēl... nebija prātā, ka es varu kaut ko ietekmēt, taču man bija viedoklis. Demokrātija darbojas tad, ja cilvēki to praktizē un viņiem ir sajūta, ka var kaut ko ietekmēt. Vai mēs kā sabiedrība (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Labanovskis.... esam gājuši uz to, lai cilvēkiem šo sajūtu nodrošinātu un paaugstinātu?

Latvijā ir zema dalība nevalstiskajās organizācijās, viena no zemākajām dalībām partijās un arī vēlēšanās. Likumsakarīgi. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 34 procenti Latvijas iedzīvotāju, un lielākais īpatsvars, kas negāja uz vēlēšanām, bija tieši jauniešu vidū.

Par apzinīgu pilsoni nedz jūs, nedz es, nedz citi nekļūst vienā dienā (šinī gadījumā – 18 gados), par to ir jāuzaug. Kā mēs no pieredzes zinām, visātrāk cilvēki mācās, mācību vielu praktizējot. Tieši uz to mēs arī aicinām: sākt praktizēt demokrātiju un mācīties laikā, kad jaunieši vēl atrodas ģimenēs, kad viņiem jau ir parādījušās vajadzības un vēlmes, kas viņiem ir svarīgas.

Aptuveni pirms pusgada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika prezentēti Valsts kontroles revīzijas secinājumi par pašvaldībām un skaidri tika norādīts uz to, ka pašvaldības jauniešu politikā šobrīd mēdz aprobežoties tikai ar pasākumu organizēšanu, nevis ar jauniešu viedokļu un interešu pārstāvniecību. Balsošana no 16 gadiem (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

E. Labanovskis. Paldies.

Balsošana no 16 gadu vecuma radītu politiķiem pieprasījumu ieklausīties un rast piedāvājumus šai vecuma grupai. Un tam būs arī pozitīvs rezultāts, es jums garantēju. Kāpēc? Tāpēc, ka tepat kaimiņos, Igaunijā, 2017. gadā šāda norma ir ieviesta. Un ne tikai nav notikusi katastrofa, visās vietās nav nākuši pie varas populisti, bet ir redzams rezultāts – jauniešu iesaiste ir kļuvusi lielāka visās grupās (ne tikai 16, bet arī 18 un uz augšu...).

Demokrātija ir dzīva tikai tad, ja to praktizē... un mācās pielietot. Pašvaldība ir tas līmenis, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tāpēc būtu atbalstāmas tiesības vēlēt no 16 gadiem tieši šajā līmenī.

Par juridisko argumentāciju, ka būtu pretrunā Satversmei, negribu piekrist. Satversmē nevienā vietā nav rakstīts, ka pašvaldībās vēlēšanu tiesības ir tikai no 18 gadiem, to Satversmes autori ir atstājuši Saeimas ziņā. Vēl jo vairāk – Satversmes tiesa atzinumā par vēlēšanu tiesībām ir teikusi: “Jebkuri vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir vērtējami arī valsts demokrātiskās attīstības kontekstā. Proti, periodiski ir jāapsver arī šo ierobežojumu nepieciešamība, samērojot tos ar sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi attiecīgajā brīdī.”

Aicinu būt drosmīgiem un balsot “par” demokrātiju – balsot “par” vēlēšanu tiesībām pašvaldībās no 16 gadiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, šīs ir ļoti būtiskas debates. Manuprāt, galvenais jautājums ir nevis par 16 vai 18 gadiem, bet par to, kā iesaistīt jaunos cilvēkus lēmumu pieņemšanas procesā, politikas veidošanā.

Katru gadu maijā, kad ir Eiropas diena un jaunatnes organizācija “Klubs “Māja”” organizē akciju “Atpakaļ uz skolu”, es dodos uz daudzām skolām, vidusskolām, lai runātu ar jauniešiem par valsts pārvaldes jautājumiem, par Eiropas Savienības jautājumiem. Tai skaitā mēs ļoti bieži diskutējam par to, kā jaunieši redz politiku un iespēju tajā iesaistīties.

Šajās diskusijās mēs reizumis un... pietiekami bieži esam diskutējuši, vai jaunieši vēlas, ka tiek piešķirtas vēlēšanu tiesības no 16 gadu vecuma. Ļoti bieži tieši skolotāji saka: tas ir svarīgs jautājums, to vajadzētu atbalstīt. Bieži beigās mēs balsojam. Pirmajā reizē rezultāts man bija ļoti liels pārsteigums, pēc tam sapratu, ka tā notiek visās auditorijās, kur mēs ar jauniešiem esam diskutējuši un viņi ir balsojuši. Absolūtais vairākums jauniešu vidusskolas vecumā nobalso “pret” balsstiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma. Vienmēr ir ļoti mazs skaits jauniešu, kuri balso “par”.

Parasti mēs arī diskutējam – kādēļ. Jaunieši ļoti racionāli argumentē, ka viņi vēlas vispirms iegūt vairāk zināšanu, vairāk pieredzes, un viņi ļoti labi vēro savu domu attīstību 15, 16, 17, 18, 19 gadu vecumā. Tie, kuriem ir 18 gadi un kuri mācās 11. klasē, saka: nē, nebūtu bijis pareizi, ja es balsotu 16 gadu vecumā, jo manas domas tobrīd bija ļoti mainīgas, radikālas – vienu dienu vienā virzienā, otru dienu otrā virzienā.

Pats galvenais: ja mūsu vēlme ir tiešām sadzirdēt jauniešus, tad – viņus sadzirdēt. Ir arī bijušas aptaujas par šo. Jāsaka, viens no labākajiem veidiem, kā jaunieši var iesaistīties politikā, ir savu pašvaldību līmenī, kur ir jauniešu konsultatīvās padomes... bet arī politisko partiju jaunatnes organizācijās. Jaunās VIENOTĪBAS Jaunatnes organizācija ir spēcīgākā un lielākā politisko partiju jauniešu organizācija, kas ļoti aktīvi strādā, ļoti aktīvi diskutē arī ar mums, Saeimā ievēlētajiem. Vairāki biedri ir šeit, mūsu rindās. Arī šie jaunieši – no vasaras akadēmijām līdz pavisam nesenām diskusijām – ir aicinājuši mūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Es domāju, ka šodien mums vēlreiz jāpievēršas jautājumam, kā pēc būtības varam iesaistīt jauniešus, kā pēc būtības viņos ieklausīties un kā reāli motivēt jauniešus, kuriem jau ir 18 gadi, kuriem jau ir balsstiesības, piedalīties vēlēšanās, jo viena no lielajām problēmām vai izaicinājumiem ir tas, ka jaunieši, kuriem ir balsstiesības, ļoti bieži tās neizmanto. Kā mums sasniegt šos jauniešus, lai viņi gribētu piedalīties vēlēšanās, lai viņi izmanto savu balsi, ievēlē deputātus, kas ieklausās viņos? Un tam mums ir jāvelta daudz enerģijas, jo ir ļoti svarīgi, lai jaunatnes balss ir sadzirdēta.

Tādēļ, godātie kolēģi, aicinu dzirdēt jauniešu balsis arī šodien un tieši tādēļ neatbalstīt šo priekšlikumu, jo paši jaunieši to neatbalsta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Alkoholu lietot drīkst no 18 gadiem (Starpsauciens.) vai no 21, kā mēs te esam lēmuši, bet skaidrs, ka ne ātrāk par 18. Laikam alu – no 18, stiprākos – vēlāk. Precēties var no 18 gadiem (Starpsaucieni.)... ar vecāku atļauju. Jā, ļoti pareizi, PROGRESĪVIE.

Līdz ar to man ir cits priekšlikums. Es uzskatu, ka nevajag līst skolās un skalot bērniem smadzenes, nevajag progresīvi skalot viņiem smadzenes. Lai bērni pabeidz skolu! Mēs šodien nobalsojām par to, ka bērniem jānoņem mobilie telefoni, un tagad mēs sakām: nē, mobilos telefonus nost, bet balsot drīkst. Es domāju, vajadzētu tomēr būt konsekventiem un skaidri pateikt, ka nevajag bērnus vilkt politikā līdz 18 gadiem.

Ja kāds grib vazāties pa skolām un pārliecināt nepilngadīgos, es teiktu tā: iziesim no esošās likumdošanas... skaidri pateikt, ka aizbildniecībā attiecīgi... vai aizgādībā ir visi mazgadīgie bērni, par viņiem rūpējas vecāki.

Kāpēc politiķi pirms vēlēšanām tik daudz mēģina izdabāt pensionāriem, nevis daudzbērnu ģimenēm? Tāpēc, ka pensionāri iet uz vēlēšanām, bet daudzbērnu ģimenes daudz mazāk. Varbūt vajadzētu nākt ar citu priekšlikumu, nevis mēģināt kaut kādā veidā zvejot sešpadsmitgadnieku balsis – dot iespēju vecākiem, kuriem ir nepilngadīgi bērni, balsot savu bērnu vietā. Un tad politika pamainītos. Tad būtu tā: ja, piemēram, ģimenē ir pieci bērni, kopā ir viens vecāks plus piecas balsis. Tad politiķi sāks uzvesties pavisam savādāk. (Daži deputāti aplaudē.) Tad nedomās tikai par populistiskiem lēmumiem, bet domās, kā palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, kā aizstāvēt tās ģimenes, kurās ir bērni, jo viņiem ir vairāk balsu. Varbūt tas būtu progresīvāk, jo tad mēs ieklausītos bērnos... un vecāki nobalsotu. A kurš tad nobalsos? Sanāks kaut kādā bārā un paši lems...

Es uzskatu... protams, var pajokot... tomēr nevajag politikā vilkt bērnus līdz 18 gadiem. Jā, mēs zinām, ka ir atsevišķi bērni, kas interesējas par politiku, bet absolūtais vairākums interesējas par citām lietām, viņi iet tusēt, uz ballītēm, satiekas ar meitenēm, puišiem, pavada laiku ārpus mājas... aiziet kaut kur izklaidēties... politika lielākajai daļai absolūti nav prioritāte.

Ja mēs gribam ievilkt bērnus... aicinu: dodam vecākiem tiesības... un bērni attiecīgi sēdēs mājās... un kopā lems, par kuru partiju, par kuru politiķi balsos. Varu pateikt, ka tās partijas, kuras neatbalstīs daudzbērnu ģimenes un vispār bērnu atbalsta politiku, netiks pie šīm balsīm. Tad ejam... tas būtu daudz godīgāk... piedzimstot vienam bērnam ģimenē, automātiski šai ģimenei ir vēl viena balss klāt.

Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Ja jūs gribat dot iespēju bērniem balsot, tad piedāvāju atbalstīt manu ierosinājumu un dot ģimenei vairāk balsu, rēķinot pēc bērnu skaita.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un kolēģes! Šodien mēs apspriežam jautājumu par to, vai vajadzētu samazināt vecumu, lai jaunieši piedalītos pašvaldību vēlēšanās nevis no 18, bet no 16 gadiem. Šis jautājums ir ļoti būtisks gan Latvijas demokrātiskajai attīstībai, gan mūsu jaunatnes politiskajai līdzdalībai. Tas, ko es gribu uzsvērt, – šādi grozījumi neprasa Satversmes grozījumus. Centīšos izskaidrot, kāpēc.

Satversmes 101. pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, taču atšķirībā no Satversmes 8. panta, kas skaidri un gaiši noteic, ka piedalīties Saeimas vēlēšanās var tikai no 18 gadu vecuma, attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām nenosaka vecuma slieksni, tātad Satversmē jūs neatradīsiet vecuma slieksni pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka šis jautājums ir likumdevēja, Saeimas, kompetencē. Mums ir iespēja to šobrīd pārskatīt.

Ir izskanējis viedoklis, ka Satversmē lietotais termins “pilntiesīgs pilsonis” it kā liedz piešķirt balsstiesības 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, taču Satversme precīzi nepasaka, kas ir pilntiesīgs pilsonis. (Starpsaucieni.) Mums ir jāpiepilda šis jēdziens ar saturu (Starpsaucieni.)... Lūdzu, kolēģi, mēs runājam par jauniešiem, ka viņi nav pietiekami atbildīgi 16 gadu vecumā... vismaz pārējie šeit, Saeimā, rīkosimies atbildīgi un klausīsimies. (Starpsauciens.)

Mums ir jāpiepilda jēdziens ar saturu, un mēs to varam darīt, vadoties pēc spēkā esošajiem likumiem. Bērnu tiesību aizsardzības likums jau tagad atzīst, ka bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Kolēģi, bērni Latvijā ir pilntiesīgi mūsu valsts pilsoņi ar visām no tā izrietošajām tiesībām un atbildību. Jau tagad 16 un 17 gadus veci jaunieši ir aktīvi sabiedrības dalībnieki, viņi var strādāt un maksāt nodokļus, viņi var kļūt par īpašuma īpašniekiem, viņi var arī apprecēties, un viņi ir atbildīgi par savu rīcību tiesas priekšā jau no 14 gadu vecuma.

Piešķirot balsstiesības 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, mēs nenonākam pretrunā ar Satversmi. Satversme nav jāmaina, tas ir mūsu lēmums. Nav iespējams noliegt to, ka tieši jaunieši izjūt pašvaldību lēmumu sekas, ko jau teica kolēģis Ervins Labanovskis, – skolās, sabiedriskajā transportā, sporta laukumos un citur. Pašvaldību lēmumi ietekmē viņu dzīvi, tāpēc ir loģiski, ja viņiem būtu iespējas piedalīties šo lēmumu pieņemšanā. Līdzdalība vēlēšanās šo iespēju dod.

Vēsturē mēs redzam līdzīgus piemērus. Piešķirot tiesības agrāk izslēgtām grupām, sākotnēji ir bijusi liela pretestība, tajā skaitā – piešķirot balsstiesības sievietēm, tomēr tagad sieviešu dalība vēlēšanās ir pašsaprotama. Tieši tāpēc, es domāju, 16 un 17 gadus vecu jauniešu balsstiesības būs dabisks solis demokrātijas attīstībā. Mēs arī redzam, ka starptautiskās tiesības un Latvijas saistības cilvēktiesību jomā atbalsta vispārējo vēlēšanu tiesību paplašināšanu, neradot nepamatotus ierobežojumus. Daudzas Eiropas valstis jau ir devušas iespēju jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma – mūsu daudzkārt pieminētā Igaunija, Skotija, Velsa, daļa Vācijas un Šveices. Satversme mums neliedz darīt to pašu.

Cienītie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo 16 un 17 gadus veci jaunieši ir mūsu nākotne un viņiem ir jādod iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, tādējādi veicinot agrīnāku interesi par politiku. Tas ietekmē viņu dzīvi un mūsu sabiedrību, šis solis ne tikai paplašina demokrātiju, bet arī stiprina jauniešu saikni ar valsti un pašvaldībām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie deputāti! Kurš sola vairāk? Kurš balso par pilngadību no 14 gadiem? Paceļam rokas! Protams, es dzirdu smieklus.

Dārgie PROGRESĪVIE! Jūtu līdzi, man žēl, ka pēdējā laikā jūs zaudējat savu elektorātu ļoti, ļoti strauji. Saprotu, ka bērnus kaut kā var piemānīt un likt balsot par jums, bet šī spēlīte... Es minēšu tikai dažus piemērus: “Sodīsim par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra stundā, un satiksme kļūs drošāka”; “Ļausim bērniem balsot no 16 gadiem, un pašvaldību vēlēšanās sabiedrības līdzdalība būs uzlabojusies”. Šī ir viltus... ilūzija uzlabot mūsu sabiedrības līdzdalību vēlēšanu procesā un demokrātijā.

Kolēģi, sabiedrības līdzdalība sākas ar cieņu un ar iedzīvotāju un kopienu balsu sadzirdēšanu. Minēšu tikai dažus piemērus, ko jūs, koalīcija, esat samīdījuši pēdējā pusgada laikā. Babītes novada iedzīvotāji atsūtīja trīs tūkstošus parakstu, ka viņi vēlas atdalīties no Mārupes, jo...

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs...

M. Sprindžuks.... tūliņ būs 15 tūkstoši cilvēku.

Sēdes vadītāja.... lūdzu, par šo priekšlikumu... par 16 gadiem.

M. Sprindžuks. Tam nav nozīmes. Tas pats ir Garkalnes pagastā – jau sešus gadus iedzīvotāji vāc parakstus, viņi grib savu novadu, viņi negrib būt zem Ropažiem. Jūs, koalīcija, tam bradājat pāri!

Kolēģi! Ja gribam sabiedrības līdzdalību, sākam ar to, ka mēs klausāmies savos iedzīvotājos, viņus cienām un respektējam viņu balsi. Bet tas, ka jūs liksiet balsot bērniem, nepalīdzēs ne jums, PROGRESĪVIE, ne valstij kopumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas ir paziņojums.

Vārds deputātam Igoram Rajevam. Lūdzu! (Smiekli. Starpsauciens.)

Lūdzu, Rajeva kungs, jums vārds paziņojuma nolasīšanai.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ātri. Lūdzu deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu locekļiem pulcēties Dzeltenajā zālē uz piecām minūtēm. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Mums vēl ir divi ļoti skaisti notikumi.

4. oktobrī 50 gadu jubileju svinēja Valdis Maslovskis. Sveicam! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Tas nav viss. Tas nav viss! Arī 50 gadu jubileju 8. oktobrī svinēja Linda Liepiņa. (Aplausi. Starpsauciens.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Mazu uzmanību! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Oļegs Burovs... šķiet, es kaut kur redzēju (Starpsauciens.), Artūrs Butāns... ir, Ingrīda Circene, Irma Kalniņa, Didzis Šmits, Ilze Vergina (Starpsauciens: “Didzis Šmits ir!”)... Didzis Šmits ir, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem, kas ieradušies laikā. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies par šīm debatēm. Es gribu, lai mēs uztveram šo sarunu nopietni, nemēģinām trivializēt un nesākam mētāties ar aizdomām vai apvainojumiem, bet paskatāmies uz tiem argumentiem, kas izskanēja arī komisijā, – vai tiešām tas ir pretrunā Satversmei.

Jana Simanovska skaidri norādīja uz to, ka Satversme neaizliedz piešķirt balsstiesības pašvaldību vēlēšanās sešpadsmitgadīgiem. Es tikai vēlreiz gribu uzsvērt... piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. panta pirmā daļa noteic, ka bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis... un saturs mums pasaka: pilntiesīgs pilsonis attiecīgi var vēlēt. Tas, protams, ir par juridisko argumentāciju.

Par saturisko argumentāciju. Mēs daudz runājām ar jauniešiem, arī tiekoties pašvaldībās, tiekoties skolās, un, protams, viedokļi dalās. Ļoti daudz esmu dzirdējusi, ka paši jaunieši... negribu viņus saukt par bērniem, bet – par jauniešiem... paši jaunieši atzīst, ka viņiem liekas – viņi vēl nav gatavi. Kāpēc tas tā veidojas?

Uztvere par to, vai viņi ir vai nav gatavi, nenāk no viņu pašu vērtējuma, bet drīzāk no tā, kā viņus uztver sabiedrība, – vai mēs viņiem uzticamies vai neuzticamies kāda lēmuma pieņemšanā. Demokrātija ir jāpraktizē, demokrātija ir jāpielieto dzīvē, tikai tad mēs varam iemācīties un ne tikai pieņemt lēmumus, bet arī uzņemties par tiem atbildību.

Vēlreiz – ja Krimināllikums atbildību paredz no 14 gadiem... rekur, tagad tu atbildi par savu rīcību... arī no 16 gadu vecuma... ja vecāki piekrīt, tu vari uzņemties atbildību par to, vai gribi precēties vai ne... arī citas tiesības, tad kāpēc mēs nevaram uzticēties jauniem cilvēkiem, ka viņi var pieņemt lēmumu... var arī nepieņemt. Vēlreiz – neviens viņus nespiež.

Mēs jau nepiedāvājam obligātu piedalīšanos vēlēšanās, tāpat kā pārējie 70 procenti iedzīvotāju viņi var izvēlēties nebalsot un nenākt uz pašvaldību vēlēšanām. Bet tas, ko mēs vēlamies, tas, ko PROGRESĪVIE vēlas, ir izdarīt visu, kas ir likumdevēja spēkos, lai motivētu vairāk cilvēku nākt vēlēt. Tas ir izdevīgi mums visiem, ne tikai konkrētiem politiskajiem spēkiem, jo mēs panāksim to, ka vairāk cilvēku izteiks savu īsto gribu un vēlmi un uzticēs savu balsi kādam politiskajam spēkam, un tad mēs panāksim lielāku demokrātiju.

Mēs varam spekulēt, vai sešpadsmitgadīgie atnāks vai neatnāks uz vēlēšanām, bet varam paskatīties Igaunijas piemēru. Mēs redzam, ka atnāk vairāk, un mēs redzam, ka atnāk vairāk arī astoņpadsmitgadīgo, jo bija jau iespēja patrenēties.

Varam spekulēt, vai ar jauniešu balsīm manipulēs vai nemanipulēs, bet mēs redzam, ka šobrīd manipulē arī ar citu cilvēku – citā vecumā – balsīm. Ticiet man, ne jau vienmēr jaunietis ir mazāk kritiski domājošs kā daži pieaugušie.

Mēs varam manipulēt ar to, ka vecāki ietekmēs bērna izvēli, bet arī šodien vecāki, neapšaubāmi, ietekmē katra nākamā pieaugušā, iepriekš bērna, izvēli, jo ģimenē, kā mēs zinām, tiek koptas tradīcijas – balsot vai nebalsot, ticēt zinātnei vai neticēt... un tā tālāk. Tas viss nāk no ģimenes.

Varam manipulēt arī ar to, vai viņi atnāks vai neatnāks. Bet mēs redzam to, ka jauniešiem varam uzticēties, un, tiklīdz mēs viņiem uzticamies, redzam arī to, ka viņi sāk uzticēties... pretī... viņi redz, ka viņi var ietekmēt politiku. Šobrīd tie skaitļi ir diezgan dramatiski, tikai kādi 12 – 12! – procenti jauniešu uzskata, ka viņi var ietekmēt kādu lēmumu... vai ietekmēt pašvaldības lēmumus. Tie ir diezgan dramatiski skaitļi.

Ko vēl mēs varam panākt ar to, ka iedosim šīs tiesības? Mēs noteikti panāksim to, ka jūs, kolēģi, savā priekšvēlēšanu aģitācijā uzrunāsiet šo elektorātu, un es aicinu neaizmirst to, ka jaunieši ir mūsu nākotne.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, žēl, ka Ainārs Šlesers nav šeit klātesošs, bet man prieks, ka viņš ir sadzirdējis senu Imanta Parādnieka ideju – iniciatīvu par to, ka šādas balsstiesības būtu jāpiešķir katram bērnam, respektīvi, viņa vecākam. Tas būtu īstenībā interesants precedents, tad valdība vairs nevarētu pazemot jaunās māmiņas, jo jaunajai māmiņai, kas īsā laikā vienu pēc otra būtu radījusi vairākus bērnus... protams, arī tēvus... viņai vairs nebūtu viena balsstiesība, bet, piemēram, četras balsstiesības – krietni vairāk nekā tam dzērājam, kas stāv pie veikala un ir gatavs nobalsot par to partiju, kura piesolīs viņam pudeli. (Starpsauciens.) Bet ne par to šodien ir runa. Šodien runa ir par balsstiesībām no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās.

Es labprāt pieminētu, ka nesen, 6. oktobrī, “Deutsche Welle” bija publicējis rakstu, kurā skaidroja, ka AfD bija skeptiska par plāniem samazināt vēlēšanu vecumu uz 16 gadiem. AfD argumentēja, ka centriski kreisā sociāldemokrātu partija un “zaļie” vēlas nodrošināt varu, samazinot vēlēšanu vecumu no 18 uz 16 gadiem, jo vairākums jauniešu balsotu par viņiem. Lēmums tomēr tika pieņemts – vecuma slieksnis tika samazināts uz 16 gadiem. Pienāca vēlēšanas, un AfD sagrāva kreisos jauniešu auditorijā. Līdzīgs process ir noticis daudzās citās Eiropas valstīs – Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā –, kur jaunieši nobalso par labējām partijām (Starpsaucieni.), jo kreisā pieeja daudzās valstīs ir kapitulējusi.

Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tad mēs, labējās partijas Latvijā, tāpat sakautu kreisās partijas. Tā ka neatkarīgi no lēmuma uzvara tāpat būs ar mums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs faktiski pasakām, ka pašvaldības nav svarīgas. Jo – kā tas no malas skan? Izskatās tā, ka, jā, jauniešiem vajag kaut kur patrenēties, viņiem vajag mācīties demokrātiju. Saeimas vēlēšanām viņi ir pārāk jauni, nenobrieduši, viņi nevar trenēties, Eiropas Parlamenta vēlēšanām – tieši tas pats, vēlējot pašvaldības domi – lai tad viņi iet un trenējas. Aptuveni tā. Kāds tad ir vēstījums? Tātad pašvaldības nav svarīgas. Tas ir viens.

Otrs. 16 gadi – kura tā ir klase? Daudziem tā ir 9. klase... faktiski visiem – 10. klase. Tas nozīmē, 10., 11., 12. klase – tie ir skolēni... Kas normālos apstākļos skolēniem ir autoritāte? Vismaz agrāk bija skolotājs. Šobrīd varbūt kaut kas šajā visā mazliet ir pašķobījies, bet, vienalga, normālā sabiedrībā tomēr skolotājs ir autoritāte. Tas nozīmē, ja skolotājs kandidē domes vēlēšanās, ejot pusdienās, viņam tikai atliek nopūsties: “Tad, kad mani ievēlēs, tad gan visiem būs brīvpusdienas.” Es domāju, ir skaidrs, kādā virzienā... kāds būs vēlēšanu iznākums, un tādā gadījumā tās vēlēšanas droši vien būs... atvainojos par žargonu... matemātikas učene – viņa ir stingra, viņu noteikti nevēlēsim, bet smaidīgo sporta skolotāju – viņu gan mēs tā kā varētu... Tad mums būtu jāaizliedz skolotājiem piedalīties domes vēlēšanās, jo pretējā gadījumā rezultāts būs tāds, kāds būs.

Tas man ir viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es jūtu, ka mums pieaugtu PVN ienākumi, ja pie viena mēs vēl nobalsotu, ka šņabi arī var dzert no 16 gadu vecuma. Ja jau cilvēks ir atbildīgs, tad kāpēc viņš var tikai vēlēt, bet nevar dzert degvīnu? Tā ka taisām – kad jau, tad jau. (Starpsauciens.)

Te tika pieminēts, ka pilnvērtīgi cilvēki ir jau no 16 gadiem un ka viņiem būtu jābalso. Bet vēlēšanas vairāk nosaka nevis tas, cik viņš ir pilnvērtīgs vai pilnvērtīgāks, bet vai viņam ir sociālā dzīves pieredze, un to sauc par sociālo atbildīgumu.

Es jums pateikšu, cik Latvijā (PROGRESĪVIE, jūs varēsiet padomāt) jaunieši ir sociāli atbildīgi. 2022. gadā vairāk nekā 400 skolnieces dzemdēja bērnus. Četrām meitenēm vecumā... līdz 10 gadiem piedzima bērni. Tātad rekords – 10 gadi. PROGRESĪVIE, kāpēc nevar no 10 gadiem vēlēt? Kāpēc jūs neierosināt no 10 vai 12 gadiem, ja var dzemdēt bērnus? Kāpēc viņi nevar balsot? Neesat aizdomājušies? Kāpēc neviens nav aizdomājies, ka pati pašvaldību reforma ir neveiksmīga?

Eiropas Savienībā ir tikai trīs dalībvalstis, kurās ir viena līmeņa pašvaldības. Te pieminēja Igauniju. Jā, Igaunija ir viena, otra ir Kipra. Kāpēc pārējās valstīs...? Ieejiet kaut vai OGP (Nav skaidri saklausāms.) vai kaut kādā... kas jums telefonos, paskatieties.

Kā mēs skaidrojam, ka, piemēram, Šveicē, kuras teritorija ir vairāk nekā divas reizes mazāka par Latvijas teritoriju, ir 2136 pirmā līmeņa pašvaldības un visās notiek vēlēšanas, kur cilvēkiem ir tiesības atrast savu deputātu, par ko viņš ir personīgi nobalsojis savā pašvaldībā, un kārtot jautājumus? Tad, kad tika reklamēta jaunā pašvaldību reforma, ko vadīja Pūce, galvenais ieguvums, par ko viņš teica, – būs 180 miljoni, ko mēs ietaupīsim uz birokrātijas rēķina... samazinot. Jūs atceraties, cik daudz bija deputātu... Daugavas stadionā, man liekas, bija vairāk nekā astoņi tūkstoši salasījušies, kuri pilnvaroja kaut kādā veidā balsot par neatkarību... un tā tālāk. Atcerēsimies, ka deputātiem pagastos bija pat iecirkņi, kur katram bija jāatskaitās divreiz gadā, ko viņš ir izdarījis, bija pat tādas kartītes (nezinu, vai visos pagastos, bet manā bija), kur deputātam bija jāieraksta, ar ko viņš ir ticies, un divas reizes gadā tas bija jādara un jāatskaitās. Jūs varat aiziet par katru sīkumu – kāds kaimiņš trokšņo, vai jums telefona vads pārtrūkst... uz staba. Jūs varējāt aiziet piecus sešus kilometrus kājām pie sava pašvaldības deputāta to jautājumu nokārtot.

Kā jūs skaidrojat, PROGRESĪVIE... jūs esat padomājuši par to, ka mums ārpus lielajām pilsētām ir tikai 36 novadi un šajos novados nav pārstāvēti pagasti. Ir daži novadi, kur nav pārstāvēti četri pieci pagasti, tur vispār nav deputātu, no turienes neviens nav ievēlēts. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Tad kāda jēga, ka mēs šeit runājam par kaut kādiem uzlabojumiem, par kaut kādu sociālo atbildību un par kaut kādiem... es nezinu... Kā tās 400 meitenes balsos... jūs taču viņām neaizliegsiet balsošanas tiesības, ja viņas pat īsti nezina, kas ir viņu bērna tēvs. Kad ārsts viņai prasa, kurš ir tēvs, viņa nevar pateikt. Kāda sociālā atbildība?

Un pēdējais. Jā, smadzeņu skalošana ir vajadzīga. Šis ir ļoti labs likums smadzeņu skalošanai. Klasisks piemērs ir Grēta Tūnberga. Kad viņa bija padsmitniece, viņai vēl nebija pat 16 gadu, viņa negāja skolā. Viņa caurām dienām sēdēja Stokholmā ar plakātu, ka nav jēgas iet skolā un mācīties, jo pasaule ies bojā, ja mēs tūliņ nepāriesim uz kaut kādu tārpu ēšanu un nelikvidēsim liellopus... klimatu... Tas ir apmēram tas likums, ko šodien te taisās... par ko komisijā nobalsoja vairākums, ka mēs dosim...

Ir vajadzīgi idioti bez sociālās atbildības, bez domāšanas un bez izglītības. Klasisks piemērs bija Ķīna. PROGRESĪVIE, tad, kad Ķīnā bija kultūras revolūcija, hunveibini pārsvarā bija vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Pēc sejas līdzīgi jums. Tas jums ir kompliments (Starpsauciens.), bet ne tik jauni (Starpsaucieni.) un skaisti. Es paslavēju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu izturēties cieņpilni pret kolēģiem!

A. Kiršteins. Tā ka balsojiet un demonstrējiet savu muļķību. Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es izsaku piezīmi deputātam Kiršteinam par nepiedienīgu uzvedību. (Dep. A. Kiršteins: “Es teicu – skaisti un izskatās jauni!”)

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Es plānoju teikt kaut ko citu, bet, manuprāt, ir ētikas pārkāpums. “Paldies”, Kiršteina kungs!

Es gribu atbildēt Zariņa kungam par debatēm.

Pirmkārt, man liekas, jūs ne līdz galam sadzirdējāt mūsu argumentāciju. Argumentācija ir tāda, ka pašvaldības ir svarīgas, vēl svarīgākas, jo tās ir tuvāk cilvēkiem, līdz ar to arī tuvāk jaunam cilvēkam, kas tajā brīdī mācās skolā, varbūt pat nemācās, bet strādā. Daudzi jaunieši strādā no 16 gadiem. Diemžēl daudzi nemācās dažādu apstākļu dēļ, bet viņiem pašvaldība ir tuvāka, skaidrāka, jo tas ir par viņu skolu, tas ir par viņu ceļiem, par laukumiņiem, par interešu izglītību un par pārējām iespējām pašvaldībā. Līdz ar to pilnīgi pretēji – pašvaldības ir svarīgas, tāpēc, manuprāt, arī jauniešiem jābūt teikšanai par to, kas notiek pašvaldībās.

Otrkārt. Par skolotājiem. Īstenībā es ļoti priecātos – es ļoti priecātos! –, ja mums, skolotājiem, būtu lielāka vara. Un, ja mēs pasakām, ka politiķi sāks uztraukties par to, ka skolotājs ietekmēs, kā jaunieši balsos, jo viņš viņiem ir autoritāte, – brīnišķīgi! Tad beidzot politiķi aizdomāsies par to, ka skolotājiem ir lielāka iespēja un vara ietekmēt un varbūt skolotāji ir jāatbalsta vairāk.

Atceroties... kad es strādāju skolā par skolotāju, man bija vismaz kādi simt vidusskolnieki. Ja būtu iespēja viņus ietekmēt, ko īstenībā neviens skolotājs nedara, jo korekti – korekti! – tādā veidā nekad neietekmē to, kā jaunieši balso... protams, būtu lieliski, ja mēs, arī pašvaldību vēlēšanās kandidējot, partijām reklamējoties, padomātu par to, ka skolotājiem ir liela vara un ka viņi ir jāņem vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, jebkurai Saeimai ir tradīcija katrā Saeimā runāt par tautas vēlētu prezidentu un, piemēram, par balsstiesību piešķiršanu vēlēšanās no 16 gadiem.

Es lasu Saeimas ziņas: Saeimā norisinās seminārs “Balsstiesības no 16”, 4. novembris, piecus gadus atpakaļ. Organizēja mūsu komisija – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Politiskā iniciatīva no jūsu bijušajiem partneriem “Attīstībai/Par!”. Rezultāts bija tāds, ka paši jaunieši (Zandai Kalniņai-Lukaševicai ir absolūta taisnība) atzīst, ka viņi vēl nav gatavi.

Debašu laikā mēs klusi, es atvainojos, klusi debatējām ar kolēģiem par to, ka var izklaidēties... ja var sēdēt cietumā no 14 gadiem, tad var arī balsot no 16 gadiem. Kāpēc ne? Bet paskatīsimies, kā var piesaistīt jauniešus. Var (es atvainojos – kā viena partija pusgadu atpakaļ) nopirkt aparātu, kas ražo cukurvati, un piesaistīt. Un runāt par to. Var par brīvu dot saldējumu un tā tālāk.

Pats galvenais... Es ļoti atvainojos, man nav tik lielas parlamentārās pieredzes, bet es brīnos – mēs patiešām gribam nobalsot un no 16 gadiem piešķirt balsošanas tiesības, ņemot vērā, ka Satversmes 101. pantā skaidri un gaiši noteikts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi? Šeit mēs varam, protams, runāt un diskutēt... bet mums iepriekšējā komisijas sēdē diskusijā profesors Edvīns Danovskis, kurš ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, norādīja, ka varbūt mēs aizmirstam (es piekrītu, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī), bet primāra ir Satversme.

Tad organizējam vienu diskusiju. Kāpēc ne? Katra Saeima lai organizē, runājam par šo. Ja mēs uzskatām, ka no 16 gadiem, tad runājam par Satversmes izmaiņām, bet nevis pielāgojam Satversmi vienam likumam.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. O. Burovs: “Oi!”) Burova kungs, jūs pieteicāties debatēs.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis jautājums ir diskutēts sabiedrībā un Saeimā ļoti ilgi, un es piekrītu, ka viedokļi var būt dažādi. Ir argumenti “par”, ir argumenti “pret”. Kolēģi, tas, ko es aicinu nevienai pusei nedarīt, – neaizvainot mūsu jauniešus, nesalīdzināt viņus ar šņabja dzērājiem, nesalīdzināt ar cilvēkiem, kas kaut ko nesaprot vai ir pilnīgi abstrakti... no realitātes.

Un vēl. Kolēģi, vēl vairāk... es aicinu... Man liekas, nav pieņemami no šīs tribīnes aizvainot cilvēku un teikt pārmetumus par viņa izskatu. Izteikt šādas piezīmes – tas ir zem parlamentārieša goda. Kolēģi, aicinu tādas lietas šeit nedarīt.

Par pašu priekšlikumu. Atzīšos, kolēģi, par spīti maniem nedaudz sirmajiem matiem, es arī vēl neesmu... 16 gadi jau man ir, bet es vēl neesmu tik, kā teikt, cienījamos gados kā daudzi no jums, un senāk, kad pats gāju skolā, es arī domāju, ka šis ir labs priekšlikums – ir jādod iespēja balsot no 16 gadiem. Ar laiku es mainīju savu viedokli un esmu dziļā pārliecībā, ka pilngadība ir pilngadība, ka 18 gados mēs visi esam pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, varam gan piedalīties vēlēšanās, gan tikt ievēlēti, gan izvēlēties savus pārstāvjus, it īpaši pašvaldību vēlēšanās.

Arī starptautiskos pētījumos ir mērīta... šī lieta – vai, samazinot balsstiesības līdz 16 gadiem, tas maina aktivitāti un uzlabo kopējo situāciju. Pāris valstīs un atsevišķās federālajās zemēs ir samazinātas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās līdz 16 gadiem. Kopumā tas aktivitāti nav mainījis, jo mēs redzam, ka vecuma grupā no 18 līdz 23 gadiem diemžēl ir zemāka aktivitāte. To mēs redzējām arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Saeimas vēlēšanās, diemžēl redzēsim pašvaldību vēlēšanās. Tas, ko gan visi starptautiskie pētnieki, gan arī jauniešu organizācijas ir teikušas, – ka pats būtiskākais ir nevis gadu skaits, bet tajā brīdī, kad pilsonis, jaunietis, iegūst tiesības balsot, ir nepieciešams viņu motivēt, lai aiziet nobalsot, jo, ja jauns cilvēks 18 vai 19 gadu vecumā aiziet nobalsot pirmo reizi, ir liela varbūtība, ka visu savu pilsonisko dzīvi viņš turpinās aktīvi piedalīties vēlēšanās.

Tas, par ko es esmu runājis ar jauniem cilvēkiem gan skolās, braucot pie viņiem, gan ar saviem paziņām, kas tai skaitā ir arī jauni, – pats būtiskākais, kas mums ir jāpaveic – mums Latvijā ir jāattīsta skolēnu pašpārvaldes, kas ir katrā skolā. Tur arī notiek vēlēšanas, kurās skolēni ievēlē savus pārstāvjus. Šī ir gan laba mācību prakse demokrātijai, gan tam, lai sagatavotos pilngadībai.

Tā ka, kolēģi, šis ir tāds komplekss jautājums. Es šo priekšlikumu neatbalstu, jo uzskatu, ka pilngadība ir pilngadība un tā sākas no 18 gadiem, bet mums kopā ir jādomā, kā jauniešus vairāk iesaistīt politikā, kā viņiem būt aktīvākiem. Es redzu, ka arī šajā zālē ir ļoti daudz jaunu cilvēku, arī daudzi frakciju vadītāji ir zem 40. Tā ka jauni cilvēki ienāk politikā visā politiskajā spektrā – gan no ļoti labējiem, gan kreisiem, gan centriskiem spēkiem.

Aicinu noraidīt.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. (Starpsauciens.) Labi.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man liekas, mēs meklējam problēmu tur, kur tās nav. Problēma ir tā, ka cilvēki netic politiķiem.

Mēs varam, piedodiet, no bērnudārza... sākt balsot, bet – nē, mums jārunā ar cilvēkiem. Vēlētāju aktivitāte mums tiešām ir zema. Pagājušogad... 2022. gada parlamenta vēlēšanās bija 59 procenti. Kur pārējie 40? Viņi vienkārši netic mums, politiķiem.

Jāsāk domāt par tiem, kam jau ir 18, par tiem, kas var balsot, nevis par bērniem, kuriem jāmācās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūtu nācis, bet mani izprovocēja viens kolēģis, kuram es gribu atgādināt vienu lietu, – ka drīkst teikt komplimentu, Jurēvica kungs, ko jūs neesat pamanījis. Ja jūs sievietei sakāt, ka viņa izskatās jaunāka par saviem gadiem, es ceru, ka jūs neskriesiet sūdzēties uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju un pieprasīt 150 soda vienības (vai cik mēs šodien nobalsojām) un neuzskatīsiet, ka tā ir uzmākšanās. (Starpsauciens.)

Bet pie šīs lietas man ir neliela piezīme. Kāpēc jaunie? Es aizmirsu pateikt. Fizikas centralizēto eksāmenu visā Latvijā kārtoja tikai daži simti, jo mums bija laiks, kad varēja izvēlēties, ko mācīties padziļināti. Nokārtot matemātiku ar augstāku atzīmi par četrām ballēm no desmit var labi ja katrs septītais vai desmitais Latvijā. Tātad šie sešpadsmitgadīgie... Un, kā jūs zināt, vēsture vispār nav jāmācās. Latvijas vēsture bija izmesta, mēs tagad tikai sākam atjaunot Latvijas vēstures mācīšanu.

Tas ir šausmīgi izdevīgi globalizētājiem un progresīvajiem (es nedomāju partiju, bet – progresīvi domājošiem klimata speciālistiem), jo tad var stāstīt, ka pašvaldībai ir jānopērk elektroautobuss, lai glābtu planētu, jo (Starpsauciens.) mums katru gadu... jā, tas ir par pašvaldību... paliekot lielākas vētras, aizmirstot... Ja jūs nezināt vēsturi... 1967. gadā Latvijā bija vētra, kas sasniedza ātrumu 48 metri sekundē, 1969. gadā – 41 līdz 42 (Starpsauciens.), un pēc 2005. gada pie mums praktiski nepārsniedz...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Jā, priekšlikums ir tāds, ka... ja ir daudz muļķu, kas nemāk fiziku, matemātiku un nav iemācījušies bioloģiju, tad mums ir jāsāk ar to, ka ir jāpabeidz izglītības reforma un jāatgriežas pie klasiskās izglītības sistēmas, kas te bija. (Starpsaucieni: “Laiks!”) Un tad atgriezīsimies pie šī priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Aicinu balsot “pret”. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

O. Burovs. Es tikai gribu atzīmēt, ka deputāta Labanovska priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 65, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 3. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Nosaka... faktiski legalizē situāciju... kas var piedalīties vēlēšanās... ka var piedalīties politisko partiju reģistrētas apvienības, viena vai vairākas reģistrētas partijas. Šo priekšlikumu komisija atbalsta, uz galīgo redakciju trešajam lasījumam būs precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

4. – JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Es varu paskaidrot. Tas ir sakarā ar to, ka likumā nav reglamentēts, kā izskatās vēlēšanu zīmes. Likumā rakstīts: “pretī kandidāta uzvārdam ir vieta”. “Pretī” – tas nav pa diagonāli, nav lejā, tas ir “pretī”... vai no sākuma ir “par” vai “pret”... vai no sākuma ir uzvārds... tā ir galīgā redakcija, ko, starp citu, arī piedāvāja frakcija Jaunā VIENOTĪBA. Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Apsolu, ka šis neizraisīs garas un plašas debates. Vēlos informēt, ka, protams, jebkuri lieli grozījumi vēlēšanu likumā ir ļoti rūpīgi jāizsver, jo šie grozījumi ietekmē gan vēlēšanas, gan vēlētāju paradumus. Jaunā VIENOTĪBA, pirms bija iniciatīva no Centrālās vēlēšanu komisijas mainīt biļetenu izskatu, lai uzlabotu, modernizētu... mums bija, protams, ļoti daudz jautājumu, arī mūsu vēlētāju viedokļu. Tādēļ mēs uzklausījām Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjus un lūdzām pirmo biļetenu, kas tika piedāvāts, padarīt līdzīgāku iepriekšējam biļetenam, lai vēlētāji neapjuktu, bet tajā pašā laikā tiktu saglabātas jaunās sistēmas priekšrocības.

Ņemot vērā, ka frakcijas Jaunā VIENOTĪBA priekšlikums pēc būtības jau ir iestrādāts un tiks īstenots, frakcijas vārdā es šo priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to tas nav balsojams.

O. Burovs. Jā, paldies.

Vienīgais, ko es varu... ņemot vērā, ka tas, kā izskatās biļetens, nav likuma norma, aicinu visas frakcijas strādāt ar jūsu pārstāvjiem Centrālajā vēlēšanu komisijā un caur to runāt par biļetenu izskatu.

5. – frakcijas Jaunā VIENOTĪBA priekšlikums. Par to, ka piektdien vēlēšanu iecirknī iepriekšējā balsošana varētu būt... ir no pulksten 12.00 līdz 15.00, frakcija Jaunā VIENOTĪBA piedāvā no pulksten 15.00 līdz 18.00. Priekšlikums nav atbalstīts, pamatojoties uz datiem par vēlētāju balsošanas statistiku. Tā ir informācija no Centrālās vēlēšanu komisijas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Paldies. Trešais lasījums ir priekšā.

6. priekšlikums. Tas ir pēdējais. VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, tāpēc atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu balsot “par” likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Ir iesniegti 22 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Saņemti 22 priekšlikumi.

Pa šo laiku notika vairākas komisijas sēdes. Uzreiz pateikšu, ka likums ir ļoti sarežģīts, vecs, bet tajā pašā laikā likums ir atvērts, pamatojoties uz Valsts kontroles atzinumiem. Būtība ir par to, ka valsts augstākstāvošās amatpersonas nevar savienot savu amatu ar padomes vai valdes locekļa amatu. Ļoti aktīvi likuma izskatīšanā piedalās Valsts kanceleja un KNAB.

Sākam skatīt priekšlikumus.

1. priekšlikums. Vairāki priekšlikumi ir no KNAB, un tie ir, teiksim tā, legalizēti kā mūsu komisijas priekšlikumi, arī 1. priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Runa ir par terminoloģijas saskaņošanu ar citiem likumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. priekšlikums. Tāds pats.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – komisijas priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 1. pantu. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma šī norma pārcelta uz citu pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es pieteicos runāt par šo priekšlikumu, kaut arī tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tāpēc ka pats esmu iesniedzis šajā likumprojektā četrus priekšlikumus, un viens no tiem attiecas uz šo pantu. Uzreiz ir jāsaka – es neiebilstu pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kas atceļ atbilstošo likumprojekta izstrādātāju priekšlikumu, taču šajā kontekstā vēlos runāt par tām lietām, ko ziņotājs jau pieminēja.

Tātad šie grozījumi ir izstrādāti, atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumā iekļauto norādījumu Valsts kasei izstrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajā aktā (šajā gadījumā – šajā likumprojektā), bet Valsts kontrole savā ziņojumā ir norādījusi galvenokārt uz to, ka nav pieļaujama situācija, ka ministriju jeb ierēdniecības augstākās amatpersonas – valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki – savieno savus amatus ar amatiem tajās kapitālsabiedrībās, kur publiskajam sektoram ir noteicošā loma. Pēc būtības ieteikumu, kā es to saprotu, galvenais akcents bija novērst interešu konfliktu un ne tikai interešu konfliktu, bet zināmā mērā ētiskas dabas konfliktus attiecībā uz valsts sekretāriem, valsts sekretāru vietniekiem.

Tajā pašā laikā Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts ir ieguvis daudz plašāku tvērienu, pieliekot klāt tos pašvaldību vadītājus, pašvaldību domju priekšsēdētājus, domju priekšsēdētāju vietniekus, kas ieņem algotus amatus, pieliekot klāt arī domes izpilddirektoru, izpilddirektora vietnieku un to kapitālsabiedrību vadītājus, kur valstij ir izšķirošā kapitāla daļa, precīzāk sakot, kapitāla daļu summa. Valsts kontroles ziņojumā šāda norādījuma, ka vajadzētu ietvert arī šīs amatu kategorijas, nebija.

Mani priekšlikumi ir saistīti ar to, ka... manā skatījumā, ja paplašinām tvērumu, attiecinot atbilstošos ierobežojumus arī uz pašvaldību amatpersonām, mēs lielā mērā riskējam ar to, ka sašaurinām iespējas pašvaldībās pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Šobrīd es pie šī priekšlikuma vairāk par to nerunāšu.

Pie priekšlikuma, kur būs runa tieši par šiem riskiem, es pieteikšos runāt vēlreiz. Bet šobrīd gribu teikt, ka atbalstu 3. priekšlikumu un atsaucu savu 4., 6. un 11. priekšlikumu. Pieteikšos runāt par 9. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums ir atsaukts.

5. – komisijas priekšlikums. Arī ir runa par to, ka norma ir pārcelta uz citu pantu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. priekšlikums ir atsaukts.

7. – komisijas priekšlikums. Pēc šī priekšlikuma atbalstīšanas būs atļauts parlamentārajiem sekretāriem tikt ievēlētiem pašvaldības domē. Uzreiz pateikšu: tiem parlamentārajiem sekretāriem, kas, pirmkārt, nav Saeimas deputāti, otrkārt, ieņem pašvaldības domes deputāta amatu. Tas nav vēlēts amats, tas nevar būt ne domes priekšsēdētāja, ne vietnieka amats, nevar būt ne komitejas vadītāja, ne komitejas vadītāja vietnieka amats – neviens cits atalgots amats. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums valsts pārvaldē rada amatu amatu.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un visiem tiem, kas šobrīd gatavojas piedalīties, es iesaku izvēlēties būt vienkārši deputātiem. Šis amats, kas tiek radīts dokumentā, kas ir ienācis no Ministru prezidentes, lai samazinātu un ierobežotu nesamērīgo atalgojumu, paredz pretējo. Priekšlikums paredz to, ka parlamentārais sekretārs un deputāts, kurš pašvaldībā neieņem amatu, saņem atalgojumu.

Šeit es gribu uzdot jautājumu. Jau šobrīd mēs redzam to, ka parlamentārie sekretāri piedalās attālināti... vāji piedalās komisiju darbā. Es varu uzteikt parlamentāros sekretārus Silviju Amatnieci no Izglītības un zinātnes ministrijas un Ģirtu Dubkēviču no Satiksmes ministrijas, kuri pārstāv intereses... kad ir jārisina jautājums Kultūras ministrijā par vēsturiskajām zemēm... parlamentārais sekretārs min to, ka ir daudzas citas prioritātes un kultūra jau nav svarīga.

Šis amats iegūs līdzvērtīgu atalgojumu kā Valsts prezidentam. Ja komisijā galvenās debates bija par to, ka pašvaldības deputātam ir maza aldziņa, tāpēc viņam jāpiestrādā parlamentā... Jā, parlamentārais sekretārs pauž politisko nostāju. Es pati esmu bijusi parlamentārā sekretāre divās ministrijās. Ierēdņi runāja tikai tad, kad vajadzēja precizēt konkrētu informāciju. Šobrīd runā ierēdņi, lielākā daļa parlamentāro sekretāru klusē. Ja Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre, kura pārstāvēja šo jautājumu komisijā, neiebilda pret to, tas nozīmē, ka nav konsekvences.

Tāpēc es aicinu balsot “pret”. Šis fakts nav salīdzināms ar to, kāda atbildība ir tajā brīdī, kad deputāts ir parlamentārais sekretārs un saņem vienu atalgojumu. Amats, kas tiek iebalsots, paredzēs divus atalgojumus.

Es gribu uzdot jautājumus. Ja sabiedrība ir iebalsojusi pašvaldības deputātu, kur viņš atradīsies – komitejā vai komisijas sēdē? Vai viņš tajā brīdī pārstāvēs savas pašvaldības intereses vai visas valsts intereses? Un nestāstiet, ka, ja laimīgais deputāts no Ludzas būs parlamentārais sekretārs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, viņš šajā gadījumā nepārstāvēs savas pašvaldības intereses. Ja būs jāslēdz skola, vai tajā brīdī viņš kā deputāts slēgs šo skolu vai... skatīsies uz visu valsti kopumā? Juridiski nav pretrunu, bet faktiski ir.

Tas parāda situāciju, ka... mēs skolotājiem ierobežojam darbu, jo viņiem būs pārdegšana. Domāju, vajadzētu pajautāt, kā tas ir viņiem. Un te deputātiņam, kuram ir maza alga (jūs varat paklausīties diskusiju), vajadzīgs šis amats.

Es gribu teikt, ka šim priekšlikumam ir vārds un uzvārds. Tas nozīmē, ka ir kāds cilvēks, kas cer nākotnē uz šo amatu.

Es aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Stobovas kundze, es respektēju jūsu viedokli. Atbildot uz jūsu retorisko jautājumu – kam ir vārds un uzvārds –, es lasu šeit – Oļegs Burovs. Es iesniedzu šo priekšlikumu, bet to koriģēja komisija. Šis ir komisijas priekšlikums.

Es pateikšu... mana pozīcija balstās ne uz to, ka varbūt es personīgi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

O. Burovs.... gribu ieņemt šo amatu, bet stāsts ir par to, ka skatos ar savu pašvaldības pieredzi (man ir pieredze vislielākajā Latvijas pašvaldībā) un uzskatu, ka dažreiz mums, pašvaldības deputātiem un tiem, kas vispār strādā pašvaldībā, pietrūkst valstiskās domāšanas un parlamentārie sekretāri var dot to saikni.

Dažreiz mēs runājam par to... šī sasaukuma sākumā, kad aktīvi veidojās iepriekšējā valdība, man liekas, APVIENOTAIS SARAKSTS runāja par feodālām valstīm, par ministriem. A kas notiek, ja mēs runājam par valsti un pašvaldību? Tur vēl vairāk... mēs dzīvojam absolūti atsevišķi.

Ja runā par parlamentārajiem sekretāriem... protams, Stobovas kundze, cilvēki ir dažādi – dažādi ministri, dažādi deputāti, dažādi parlamentārie sekretāri. Principā, es domāju, nebūs nekas slikts, ja savā laikā Sprindžuka kunga kā VARAM ministra parlamentārā sekretāre Agnese Geduševa turpina strādāt... Mārupē viņa strādāja, man liekas (Starpsauciens: “Ķekavā!”)... Ķekavā, es atvainojos, Pierīgas, teiksim... Piemēram, bijušais parlamentārais sekretārs Puntuļa kungs... kā kultūras ministrs... viņš varēja būt arī pašvaldības domes deputāts, un no tā nebūtu nekā slikta.

Tas pats, ja mēs runājam, piemēram, par esošo... es nerunāju ne par GKR, ne par ZZS... piemēram, Dace Melbārde. Tiešām cienījama un, es uzskatu, veiksmīga kultūras ministre, kas šobrīd ir parlamentārā sekretāre Ārlietu ministrijā. Ja viņa pieņemtu lēmumu būt sarakstā, man liekas, tas būtu ieguvums visiem neatkarīgi no tā, vai Jaunā VIENOTĪBA paliek pozīcijā vai opozīcijā pēc pusgada Rīgas domes vēlēšanās.

Tāpēc šobrīd es aicinu šo atbalstīt. Ja mēs diskutējam... sākotnēji mans priekšlikums bija par to, lai nebūtu atlīdzības... bet atlīdzība pašvaldībās... Rīgas pašvaldība ir lielāka... citām pašvaldībām tā ir absolūti minimāla.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Nav nekāds brīnums, ka šim likumprojektam pietrūkst konstruktīvās daļas, jo tieši ar šo likumprojektu ir darbojies Oļegs Burovs. Oļega pieredzi Rīgā, es domāju, mēs visi ļoti labi zinām. Burova kungs, es varu izstāstīt daudz ko (Starpsauciens.)... kā jūs cīnījāties par amatiem... ar vienu mīksto vietu mēģinājāt paralēli ieņemt piecus amatus. To es atceros ļoti labi.

Konkrētā likumprojekta katrs punkts ir pretrunā. Viena daļa saka: “Nē, nedrīkst!” Pēc tam Oļegs ieliek kaut kādu atrunu: “Drīkst, ja ļoti gribas.” Viens pants saka: “Nē, nedrīkst apvienot.” Otrs pants: “Drīkst, ja ļoti, ļoti, ļoti vajag.” Šis likumprojekts ir pilns pretrunu, sastādīts absolūti neprofesionāli un neatbilst valsts interesēm.

Burova kungs, tas atbilst jūsu mantkārīgajam nolūkam – ieņemt vairākus amatus, saņemt pēc iespējas lielāku atalgojumu un šādā veidā turpināt dzīvot uz iedzīvotāju rēķina. Ja jūs esat ievēlēts par pašvaldības domes deputātu, esiet tik laipns, sēdiet tur un strādājiet! Ja jūs esat iecelts par parlamentāro sekretāru, esiet tik laipns, sēdiet un strādājiet!

Jaunkundzei, kas sēž man pretim, nav jūsu iespēju kaut kur vēl piestrādāt un dabūt lielāku algu, viņai ir pienākums šodien sēdēt šeit un klausīties mūsu murgus – astoņas stundas pēc kārtas. Bet jums, tādam īpašam kungam, būs iespēja ieņemt piecus amatus un katrā stūrītī saņemt pa pieciem tūkstošiem. Nekādā gadījumā! Šāds likums nedrīkst pastāvēt, augsti godātā “Nacionālā apvienība”! Tas ir absolūti garām, tas ir absolūti nederīgs.

Es pilnīgi piekrītu, ka cilvēkiem, kas ir sēdējuši ministrijā, tas izskatās ļoti labi un “garšīgi”. Bet, ja mēs runājam no valstiskuma puses, no iedzīvotāju interešu puses, kolēģi, šis likumprojekts nav atbalstāms, un konkrētie priekšlikumi, par kuriem mēs runājam, par to skaļi kliedz... pret valsts interesēm, Burova kungs!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Man lūgums – mazliet klusāk! Kiršteina kungs, mazliet klusāk!

Č. Batņa (AS).

Sprindžuka kungs, mazliet klusāk!

Kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums... būtu nepieciešama vēl papildu diskusija, un es oponēšu Ilzei.

Šlesera kungs pats pirms gada no tribīnes teica, ka, viņaprāt, būtu nepieciešams pārskatīt Saeimas deputāta iespējas strādāt arī papildu darbos. Jūs minējāt, ka domes deputāti varētu savienot... varētu savienot skolas direktori... Tas Saeimai būtu tikai un vienīgi ieguvums, ja Saeimā būtu praktizējoši... nezinu, domju izpilddirektori, izglītības pārvalžu vadītāji, skolu direktori, slimnīcu vadītāji. Tas būtu ceļš uz profesionālu Saeimu, nevis ceļš uz to, ka Saeimā kāds tiek strādāt tikai tāpēc, ka viņš ir kāda saraksta deputāts.

Tāpēc teikšu: man liekas, tas ir pirmais ceļš... bet mums jāskatās vēl dziļāk, kuriem amatiem varētu dot atļauju savienot... Es atbalstu, jo, man liekas, tas būs ieguvums, ja, piemēram, kāds Rīgas domes deputāts strādās par VARAM parlamentāro sekretāru.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man tikai viens jautājums, un es balsošu “par”, ja Burova kungs uz to atbildēs.

Jautājums ir tāds. Ja jūs esat pašvaldības deputāts... es biju trijās iedzīvotāju apspriedēs Kurzemē un Zemgalē, kur būvē ārzemju vēja parkus... ziniet, balsošanā visi vietējie iedzīvotāji nobalsoja “pret”, un pašvaldības deputāts arī bija ļoti sašutis... bet, ja viņš ir KEM parlamentārais sekretārs un deputāts pašvaldībā, kur vietējie iedzīvotāji ir sašutuši, ka izcērt... būvēs parku tieši blakus dabas parkam un 800 metrus no daudzdzīvokļu māju logiem... nepatīk troksnis... ka ceļi tiek sagrauti... smidzinās ziemā pret apledojumu un bites sprāgs... un tā tālāk... bet KEM viņam maksā lielu algu... kā viņam apvienot šo interešu konfliktu?

Es aicinu tomēr balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai otro reizi.

I. Stobova (LPV).

Ja būtu iepazinušies ar anotāciju, jūs redzētu, ka Ministru prezidente Siliņas kundze nāca ar aicinājumu šos “pārcilvēkus”, “profesionāļus”, kuri strādā 24 stundas 7 dienas nedēļā un saņem lielu atalgojumu, ierobežot viņu pāraktīvajā darbībā. Šobrīd mēs runājam par valsts pārvaldes darbiniekiem, kuru atalgojums ir lielāks par sešiem tūkstošiem eiro. Parlamentārais sekretārs saņem 6600 eiro – mazliet vairāk. Nākamajā gadā alga pieaugs, pieaugs arī deputātiem (Starpsauciens.)... bet tajā brīdī... vai parlamentārā sekretāra atalgojums risinās... pašvaldības deputāta algu?

Es gribu jautāt: ja pašvaldības deputātam, šai personai, vienīgais ir deputāta darbs, ko labu viņš var izdarīt šai pašvaldībai... ja būt par deputātu ir vienīgais viņa amats? Ņemsim vērā to, ka pašvaldības deputāts var savienot savu darbu... ir brīnišķīgi, ja jūs esat ārsts vai pedagogs, jums ir vēl viens atalgojums. Man ir jautājums: kur jūs būsiet tad, kad pašvaldība lems, un tad, kad notiks komisijas sēde? Jums kā deputātam jābūt klātesošam ar savu balsojumu, bet kā parlamentārais sekretārs (ar sešu tūkstošu eiro algu) jūs varat pieslēgties attālināti.

Valsts pārvaldes darbinieki sastāda Top 5 atalgotāko darbu sarakstā. Padomāsim par to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labdien, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es pilnīgi noteikti aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu – par to, ka pašvaldības deputāts varētu savu amatu savienot ar parlamentārā sekretāra amatu.

Šobrīd iebilde, ko es dzirdu arī no deputātiem, kuri sēž netālu no manis, ir šāda: vai jūs zināt, cik saņem pašvaldības deputāts? Jā, mēs zinām. Pirmām kārtām pašvaldības deputātiem jau šobrīd ir atļauts strādāt amatu apvienošanas kārtībā... strādāt arī citus darbus. Tam nav ierobežojumu.

Otrs. Tad man ir jājautā: vai jūs zināt, cik saņem pensionārs? Vai jūs zināt, kāda ir minimālā alga? Droši vien zināt. Vispār, manuprāt... beidzamajā laikā ir daudz debašu par šiem amatu amatiem, kur viens cilvēks var ieņemt... man liekas, bija pat kaut kādi septiņi amati. Un šie milzīgie atalgojumi.

Kolēģi, beigsim šo praksi! Ja kaut ko vajadzētu savienot, tad, manuprāt, būtu tikai lieliski, ja deputāts – Saeimas vai pašvaldības deputāts... tas pat būtu ieteicams, ja mēs vēl strādātu privātajā sektorā un uz savas ādas izbaudītu visus tos likumus, kas attiecas uz privāto sektoru un komercdarbību, ja mēs būtu atbildīgi par savlaicīgu visu nodokļu nomaksu, ja mēs būtu atbildīgi ne tikai šeit, Saeimā, par to, ka mēs pieņemam lēmumus, bet reālā darbībā par konkrēto nodokļu nomaksu, par savlaicīgu darba algu izmaksu un tā tālāk. Tad mēs varbūt izkļūtu no tā burbuļa, kurā daudzi šeit dzīvo... un ko cilvēki mums arī pārmet, – ka deputāti (it sevišķi Saeimas deputāti, pašvaldību deputāti, iespējams, ne tik daudz) ir ļoti atrāvušies no tās reālās dzīves, kādā dzīvo Latvijas iedzīvotāji.

Tā ka es pilnīgi noteikti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir rakstīts kādam konkrētam cilvēkam pirms pašvaldību vēlēšanām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nebiju plānojis runāt par šo priekšlikumu, bet, Batņas kungs, tā kā jūs pieminējāt manu vārdu, gribu paskaidrot to, ko teicu pirms kāda laika.

Es teicu, ka būtu ļoti labi, ja Saeimā tiktu ievēlēti cilvēki, kuri ieņem augstus amatus privātajā biznesā un vienlaicīgi ieņem amatus arī varbūt kādās institūcijās... un tā tālāk... kas būtu saikne ar... Bet tagad – par ko mēs runājam? Ir amati... Ir deputāta amats, bet ir kāds... Nav iespējams savienot amatus, piemēram, tad, kad tu esi ministrs un kāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. Tev ir jāaiziet.

Tālāk. Kas attiecas uz pašvaldībām, tad tie cilvēki, kas ir ievēlēti, šodien... var savienot šo amatu ar privāto sektoru. Privātajā sektorā pašvaldības deputāts var strādāt, viņš var strādāt vairākos amatos, ja ir domes ierindas deputāts. Ja viņš ieņem kādu augstāku amatu, tad kā viņš var strādāt vairākās vietās? Ja viņš ir ar pilnu slodzi atbildīgs par to, ko dara. Es uzskatu, ka parlamentārais sekretārs – tas ir pilnas slodzes darbs ar atalgojumu virs sešiem vai septiņiem tūkstošiem eiro... ko cilvēks saņem. Kā jūs iedomājaties? Ja cilvēks, neatkarīgi no kuras pašvaldības reģionā vai tepat, Rīgā... viņš nestrādās vai nu vienā vietā, vai otrā vietā, jo saņemt atalgojumu sešus vai septiņus tūkstošus eiro kā parlamentārajam sekretāram, kuram ir jānodrošina saikne starp ministriju un parlamentu...

Es mūsu frakcijā neesmu redzējis nevienu parlamentāro sekretāru, kurš atnāktu un pastāstītu kaut ko... neskatoties uz to, ka mēs esam opozīcijas partija... kurš nāktu un mēģinātu izklāstīt kaut kādas lietas, kuras mums būtu jāzina. Tam cilvēkam jāstrādā katru dienu ar visām ievēlētajām partijām. Es runāju konkrēti par parlamentāro sekretāru, es nerunāju par principu kopumā. Tad jau mēs varam pateikt... Nu kā? Ministrs var būt vienlaicīgi kādā citā amatā, prezidents var būt kādā citā amatā. Tā nebūtu īsti pareizi. Tā ir mana pārliecība, jo ir lietas, kurās tu nevari strādāt... sēdēt uz vairākiem krēsliem.

Tagad es jums pateikšu to, ko mēs vakar apspriedām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tie deputāti, kas strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, neļaus man samelot. Mēs skatījām jautājumu, kas ir saistīts ar prezidenta iniciatīvu saistībā ar to, ka jāiesaldē atalgojums cilvēkiem, kas strādā dažādos valsts amatos. Un ziniet, par ko man bija šoks? Man bija šoks, ieraugot to pārskatu, kuru, iespējams, jūs daudzi neesat redzējuši, es arī nebiju redzējis tādu pārskatu – uz vienas lapas.

Ir virkne profesionālo pārstāvju, kas ieņem piecus, sešus, septiņus amatus, strādā dažādās padomēs (uzvārdus es šodien nesaukšu, tos saukšu kādā citā reizē), un viņi par vienu padomes sēdi saņem 3500 eiro. Starp citu, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs, kas vienreiz mēnesī vada padomes sēdi, saņem ap četriem tūkstošiem. Vienlaicīgi viņš ieņem vietu arī citās padomēs, kurās saņem tādu pašu atalgojumu. Ja viņš būtu profesionāls pārstāvis padomēs, es klusētu, bet viņš ir vismaz trīs, četrās organizācijās, privātajās SIA, strādā arī kā valdes priekšsēdētājs... un tā tālāk. Fantastiski! Deputāti te sēž, gudri lemj par konkrētiem likumprojektiem, bet ir cilvēki, kas vienkārši apstaigā... un saņem atalgojumu, parakstās – viņš piedalījās padomes sēdē.

Fantastiski rezultāti! “airBaltic” norakstām 571 miljonu, bet padomes priekšsēdētājs strādā vēl sešos amatos. Nu ko? Mēs to gribam? Es runāju par to, ka ir amati, kurus var apvienot, un ir amati, kurus nevar apvienot. Es piedāvātu šo jautājumu...

Es gribētu apvienot laikus, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Es gribu, lai mēs par šo jautājumu Saeimā runātu ļoti atklāti. Tā atbildība, kas ir “Rail Baltica” projektam... tā bezatbildība... Es teikšu tā – sākot ar Rubesu, kas muld, ka viņa aizgāja projām tad, kad nepiekrita... Briškens 10 gadus esot bijis opozicionārs, saņemdams simtiem tūkstošu atalgojumā... Visi bija opozicionāri! A kur tad īsti ir tas rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka es saņēmu pavēsti no policijas un man jāiet liecināt, ziniet, par ko? Par zelta balstu! Par Briškenu. Ir uzsākta lieta. Jā, es nezinu, varbūt kāds cits arī ir saņēmis. Bet tā ir bezatbildība.

Mēs skatāmies Dombura raidījumu – sēž augstākās amatpersonas, kas ieņēmušas dažādus amatus “Rail Baltica”, neviens ne par ko neatbild. Ministrs neatbild, neviens ministrs neatbild, valsts sekretārs neatbild, kas ir kapitāla daļu turētājs. Vai mēs esam idioti šajā valstī? Vai tauta tiek uzskatīta par idiotiem? Bet tā tas ir! Tāda ir tā atbildība.

Līdz ar to šī savienošana, es uzskatu, ir ļoti atbalstāma, ja cilvēks no privātā sektora tiek ievēlēts domē un viņš apvieno... deklarējot, kur viņš vēl strādā... ja viņš to var izdarīt tīri fiziski. Bet parlamentārais sekretārs, kurš saņem atalgojumu septiņus tūkstošus eiro, vēl apvienos šo darbu ar citiem darbiem! Tas īsti neiet krastā! Tas tikai parāda to, ka mēs dzīvojam bezatbildībā, visatļautībā, ka neviens šajā valstī ne par ko neatbild. Mēs turpinām aizņemties divus miljardus katru gadu, tos notrallinām, un mēs redzam, kāpēc Latvija ir pēdējā vietā starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomiskajos rādītājos.

Es aicinu balsot “pret” tikai tāpēc, ka parlamentārajiem sekretāriem par septiņiem tūkstošiem eiro ir jāstrādā 24/7 režīmā, nevis jāskraida pa dažādām citām organizācijām...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Šlesers.... parakstoties, ka ieņem dažādus amatus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Stobovas kundze! Šlesera kungs! Var jau putroties, un es saprotu, ka latviešiem nav nekā mīļāka, kā skaitīt naudu cita kabatā vai skaust, cik kaimiņam zāle zaļa. (Starpsauciens: “Tā ir valsts nauda...”)

Es jums minēšu konkrētus piemērus. (Starpsaucieni.) Ja pašvaldības deputātus Sprindžuku, Mieriņu vai Čudaru ievēlē Saeimā, tad saskaņā ar likumu šie trīs pašvaldību deputāti noliek mandātus un iet “kalpot” Saeimai. Cita situācija. Deputāts Zariņš vai deputāte Baire, kas tagad ir jau prom... tātad viņus neievēlē Saeimā, bet mainās valdība, ar “mīksto” mandātu viņi ienāk Saeimā, vēl kaut kas pamainās, viņi nāk atpakaļ “kalpot” Valkas vai Ķekavas pašvaldībai. Un tas ir tikai normāli, ka šis vēlētais amats atjaunojas brīdī, kad mainās situācija, jo cilvēki viņiem ir devuši uzticību.

Savukārt parlamentārais sekretārs... jā, viņš nenāk gluži uz Saeimu, viņš nāk kā parlamentārais... deputāts darīt līdzīgu darbu, viņš saņem algu Valsts kancelejā. Tas darbs ir līdzīgs deputāta darbam, bet atšķirīgs, protams, un arī alga atšķirīga, okay. Šajā gadījumā, nezinu, deputāti (Starpsauciens.)... Ogres novada deputāte Kļaviņa vai Ķekavas novada deputāte Geduševa noliek pašvaldības deputātes mandātu, un tad, nezinu, Siliņas valdība krīt. Ķekavas... piedodiet... Ogres deputāte Kļaviņa nevar atgriezties Ogrē, vai Geduševa nevar atgriezties... Par to ir runa. Manuprāt, ir labi, ja pašvaldību deputāti sāk piedalīties nacionālajā līgā, bet viņiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām ar tiem, kas ir ar deputātu “mīksto” mandātu (Starpsauciens.)...

Kolēģi, būsim godīgi, nav sakara... rubļos... vai alga ir trīs tūkstoši vai seši tūkstoši. Ir tiesības – ja cilvēks ir ievēlēts, viņš uz laiku var apturēt šo mandātu, viņš nesaņem divas algas, bet, ja mainās situācija – jūs paši redzat, arī jūsu valdība karājas mata galā –, nevajag sodīt šos cilvēkus par to, ka viņi nāk valstij palīgā attiecīgajā periodā. Par to ir runa, ne jau par algas lielumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Sprindžuka kungs, es dzirdēju jūsu argumentus, un tam, ko jūs sakāt, ir zināma loģika, bet tad (kā Šlesera kungs minēja) šie grozījumi jāraksta nedaudz citādāk. Es saprotu, bet vēlreiz – es atkārtoti dzirdu to, ka pašvaldību deputātiem algas esot par mazām. Iespējams, tā tas ir. Mums taču... Valstij vispār naudas ir par maz, varbūt tad beidzot sāksim darīt kaut ko, lai naudas būtu vairāk. Es domāju, ka jūs zināt, kas ir jādara.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti sakarīgs un labs priekšlikums šajā likumā. Man pašam pirms četriem gadiem arī sanāca šāda situācija, kad es biju ievēlēts Kocēnu novada domē (tas bija vēl pirms apvienošanas) un varēju kļūt par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru.

Arī tajā laikā bija ļoti liela neizpratne, it sevišķi domē, kāpēc man jānoliek domes deputāta mandāts, jo šādās domēs deputāta darbs aizņem... fiziska klātbūtne ir domes sēdēs, pārējā laikā ir jāiepazīstas ar grozījumiem, ar lietām. To var mierīgi izdarīt, paspēt, un tā ir viena, divas dienas mēnesī, kad jābūt domē. Normālā situācijā arī es šādā gadījumā nebūtu par algas apvienojumu. Šeit ļoti uzsvēra (es dzirdēju iepriekšējās debatēs) lielo izpeļņu. Paskatoties to, cik pelna domes deputāts... es skatos, Rosļikova kungs ir pieteicies, varbūt stāstīs par Rīgas... Rīgai ir nedaudz cits stāsts, bet Latvijā vidēji domes deputāta izpeļņa, es gribētu teikt, ir simboliska. Tie ir pāris simti eiro, ko saņem deputāts, un tas nav naudas jautājums. Ja šo amatu apvieno ar parlamentārā sekretāra amatu, tad no vienas algas atsakās, tieši tāpat, kā tas notiek, kad ir deputāts un parlamentārais sekretārs, – tad izvēlas, kuru saņemt.

Tas, ko Sprindžuka kungs minēja, ir ļoti pamatoti – pēc tam, kad pašvaldības deputāts ir kaut vai mēnesi vai divus mēnešus bijis parlamentārais sekretārs, mandāts viņam netiek atjaunots un viņš netiek atpakaļ domē. Tāpēc es domāju, ka tā bija neprecizitāte, kura ar šo priekšlikumu tiks izlabota, un šos amatus varēs apvienot. Un Šlesera kungam ieteikums – uz šā likumprojekta trešo lasījumu iesniegt priekšlikumu, ka arī uzņēmēji... kādās sadaļās... var apvienot šos amatus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, es domāju, ka tā ir vēl labāka pašvaldības sasaiste ar valdību, ar parlamentu un tikai tā mēs visi kopā vairāk iegūsim.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, ar vislielāko cieņu, bet es domāju, ka šeit viss ir atkarīgs no domāšanas veida. Mēs visu laiku diskutējam par naudu, par ieņēmumiem, par algu, bet es atgādināšu, ka politiķis ir cilvēks, kurš iet... skan ļoti augstprātīgi... darīt labu darbu, nedomājot par savu rītdienu. Viņš nāk aicinājumu pilns kaut ko izlabot, palīdzēt, aizsargāt, mainīt, a mēs šeit kalkulējam tā: es tikšu iekšā, būšu koalīcijā, tad es ieņemšu šito amatu, par to man būs trīs tūkstoši, šeit ir četri, ja kas, es no pašvaldības vēl pieslēgšos pie ministrijas.

Kas tas ir? Tas ir perversi. Piedodiet, atvainojiet, mēs reāli pusstundu runājam par naudu, par piķi, kā var visu apvienot, lai nopelnītu. Vēlreiz – politiķis ir cilvēks, kurš... es vēlreiz saku... lai arī skan augstprātīgi... bet viņš nāk ar ideju, ka palīdzēs un strādās un Dievs parūpēsies par pārējo, bet, es skatos, te zināmu Dieva lomu uz sevi ir paņēmis Burova kungs, kurš ir meistars apvienot, savienot un sastiķēt to, kas nav sastiķējams.

Kolēģi, vēlreiz (Starpsauciens: “Tur ir abpusēja mīlestība!”)... noteikti... obligāti, obligāti... es ļoti mīlu viņu. Kolēģi, politiķis strādā, nevis domā, kā noraut nedaudz keša. Tas ir ļoti svarīgi, manā skatījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Jā, tiešām mēs varam uz šo priekšlikumu un uz šādiem jautājumiem skatīties no daudziem skatpunktiem. Viens ir jautājums par atalgojumu un par normām, kā noteikt atalgojumu. Mēs ļoti labi zinām, ka tiem Saeimas deputātiem, kuri apvieno deputāta amatu ar parlamentārā sekretāra amatu, ir jāizvēlas, kuru no atalgojumiem saņemt, un (Starpsauciens: “Nav!”) to ir iespējams saregulēt.

Šeit ir runa par kaut ko citu. Klausoties debates no šīs tribīnes, man arvien vairāk un vairāk rodas pārliecība par to, ka tas, kas notiek novados un reģionos, ir pārāk atsaistīts no tiem lēmumiem, ko mēs pieņemam šeit. Šo priekšlikumu es redzu kā tādu mazu stīdziņu, pa kuru informācija, kas ir aktuāla reģionam, kas ir aktuāla novadam vai vispār... novada cilvēki jau tiekas... savā starpā... kā šīs problēmas atnest līdz ministrijām, atnest līdz Saeimai.

Es skatos uz mūsu kaimiņu igauņu piemēru. Igaunijā savā laikā attiecībā uz parlamenta deputātiem pieņēma ļoti striktu regulējumu, ka deputāta amatu nevarēja savienot ne ar kādu citu, un tad viņi lēnām kāpās atpakaļ. Šobrīd Igaunijā vienlaikus tu vari būt gan pašvaldības deputāts, pat pašvaldības vadītājs, gan arī parlamenta deputāts. Un viņi uzskata, ka ar to ir tikai ieguvuši.

Protams, ir arī cita pieredze, katrai šādai lietai ir plusi un mīnusi. Tā problēma ir tāda, ka mēs parasti lemjam par šādām lietām, neizanalizējot visus plusus un visus mīnusus, bieži vien vadāmies no emocijām, no tā, kurš kuru šeit, no šīs tribīnes, vairāk ir uzkurinājis.

Bet, ja runā par konkrēto priekšlikumu, es esmu gatavs atbalstīt šādu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Burova kungam ir kas piebilstams komisijas vārdā?

O. Burovs. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai vienu – komisijas sēdes laikā notika debates, bet ne tik garas un karstas, un šim priekšlikumam piekrita arī klātesošie KNAB pārstāvji. Ja mēs runājam par to, ka var strādāt bez atlīdzības (to norādīja arī Danovska kungs), tas neatbilst no juridiskā viedokļa. Juridiskais birojs noraidīja šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

8. priekšlikums. Tie ir redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Turpinot diskusiju, kas mums šeit jau ir sākusies, droši vien man jāpiekrīt. Nevis – droši vien, bet es piekrītu tiem, kuri teikuši, ka šis likums ir ļoti grūti lasāms, jo dažās normās ir pateikts, ka var savienot to un to, vai – tieši otrādi – nedrīkst savienot to un to, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Un tad ir jāmēģina sameklēt atbilstošais pants, kur kaut kas ir noteikts citādi.

Šis un arī nākamais priekšlikums ir par vienu šādu lietu... kur ir noteikts, ko tad īsti drīkst apvienot dažādu līmeņu valsts amatpersonas, sākot ar prezidenta administrācijas vadītāju un beidzot ar pašvaldību domju izpilddirektoriem, pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem. Lielākais strīds ir par to, cik amatu, tai skaitā algotu amatu, publiskas personas institūcijā katra no šīm amatpersonām var ieņemt. Un atkal, manā skatījumā, šeit viss ir sabērts vienā maisā. Saeimas ģenerālsekretārs un pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājs ir ielikti vienā svara kategorijā, neskatoties uz to, kādi atalgojuma līmeņi ir vienā vai otrā no šīm kategorijām.

Jau diskutējot par iepriekšējo priekšlikumu, es teicu, ka bieži vien mums nav tās informācijas, par ko mēs runājam... un kāds ir tas fons. Droši vien jūs esat informēti par to, ka ir tāds projekts, kura nosaukums ir “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā”, un ka šī projekta ietvaros ir izveidota darba grupa par jauna interešu konflikta novēršanas regulējuma izstrādi, pēc būtības jauna likumprojekta izstrādi, kas varētu aizstāt šo visai samudžināto likumprojektu un kurā to visu varētu izteikt daudz lakoniskākā un skaidrākā veidā.

Par ko ir mans priekšlikums? Priekšlikums – šobrīd palikt pie iepriekšējā regulējuma, pie tā regulējuma, kāds bija spēkā līdz šim brīdim, sagaidīt, kad darba grupa būs beigusi savu darbu un būs piedāvājusi konkrētus priekšlikumus, ar kādiem amatiem publisku personu institūcijās varētu savienot savus valsts amatpersonas pienākumus... dažādu kategoriju amati. (Zālē troksnis.)

Uzreiz varu pateikt, ka, manā skatījumā, būtu jāmēģina nodalīt to, kas attiecas uz valsts tiešās pārvaldes institūcijām, citiem vārdiem sakot, uz ministrijām, uz Valsts kanceleju, uz Valsts prezidenta administrāciju, no tā, kas notiek pašvaldībās. Ir vairākas problēmas, kāpēc to vajadzētu nodalīt. Viena no problēmām ir jau plaši diskutētā atalgojuma problēma, jo, ja jūs mēģinātu paanalizēt, kas notiek ar atalgojumu un vispār ar nodarbinātību publiskajā sektorā, tad redzētu to, ka publiskajā sektorā, ja salīdzina 2019. gada datus ar 2024. gada datiem, gan pašvaldībās, gan valsts centrālajā pārvaldes aparātā ir pieaudzis atalgojums, bet tas ir pieaudzis ar dažādiem tempiem. Pieauguma koeficients no 2019. gada līdz 2024. gadam valsts pārvaldē ir 5,1 procents, savukārt pašvaldībās – tikai 3,2 procenti.

Ja skatāmies uz to, cik daudz mums vispār ir dažādu amatu, kuri iesaistīti publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā, jūs neticēsiet, bet pašvaldību sektorā to amatu skaits, kas ir saistīti ar dažādu lēmumu izstrādi... tās ir pašvaldību komisijas, tās ir pašvaldību komitejas, tās ir pašvaldību iestādes un... šo iestāžu vadītāju pieņemtie lēmumi. Kopīgais šādu amatu skaits valstī ir apmēram 11 tūkstoši. Tas nozīmē, ka ar šiem grozījumiem, attiecinot tos arī uz pašvaldību amatpersonām, mēs pēc būtības cenšamies kaut ko pieregulēt tādam cilvēku skaitam, kas ir apmēram 10 tūkstoši un mazlietiņ vairāk.

Kur ir problēma? Problēma ir tajā: ja paskatās vidējā atalgojuma līmeni pašvaldībās – jūs varat pārbaudīt –, šobrīd tās ir divas trešās daļas no atalgojuma līmeņa centrālajā valsts pārvaldes aparātā, kas izsauc speciālistu pārpirkšanu un speciālistu deficītu.

Vai es varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vucāns. Un izsauc to, ka ir novērojama tendence – centrālais pārvaldes aparāts cenšas pārpirkt kvalificētākos speciālistus no pašvaldībām. Pašvaldībās, kur mums ir liels komisiju skaits, tai skaitā katrai komisijai vajag vadītāju, komiteju skaits... protams, komiteju vada deputāti... tas ir savādāk... ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti, kas ir iesaistīti lēmumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Tie kolēģi, kas ir strādājuši pašvaldībās, taču zina, ka pašvaldībā ir iepirkumu komisija, ir administratīvā komisija, ir ziedojumu pieņemšanas komisija... es varētu turpināt. Tās visas komisijas ir saistītas ar naudu, un šis interešu konflikta novēršanas likums ir attiecināts uz šo komisiju vadītājiem un pat uz komisiju locekļiem, jo viņi pieņem lēmumu par publisko naudu.

Manā skatījumā, pārsteidzīgi pieņemt lēmumu, ka tikai pašvaldības, pieņemsim, domes izpilddirektora vietnieks var savienot savu amatu ar citu atalgotu amatu kādā no domes komisijām... tikai ar vienu... manā skatījumā, ir nesamērīgi.

Manuprāt, iepriekšējā norma, kas šobrīd ir spēkā, kamēr nav veikta visaptveroša analīze, būtu saglabājama. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu – 9. – priekšlikumu, kas pēc būtības aicina palikt pie iepriekšējā regulējuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Es varu pateikt – komisija, apspriežot šo jautājumu, neatbalstīja deputāta Vucāna priekšlikumu. Apspriešanas laikā tika norādīts, ka nevienam nav aizliegts saņemt piemaksu par papildu darbu visādās, ja mēs runājam par pašvaldības līmeni, komisijās. To regulē absolūti citas normas.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, komisija precizēja... un sadalīja divos priekšlikumos – 10. un 12. Stingri ierobežojumi attiecas tikai uz augstām valsts amatpersonām. Tas ir par 10. priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. priekšlikumu Vucāna kungs atsauca.

12. priekšlikums. Mazāk ierobežojumu amatpersonām, kas neieņem augstu amatu. Komisija atbalstīja. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

13. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Vārds “iestādes” nomainīts ar vārdu “institūcijas”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir KNAB priekšlikums, kas samazina administratīvo slogu un atvieglo procedūru. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Terminoloģijas saskaņošana ar citiem likumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem – izslēgt likumprojekta 6. pantu. Uzreiz pateikšu: uz trešo lasījumu tiks izstrādāti jauni pārejas noteikumi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms balsojuma komisijas vārdā gribu pateikt, ka tiešām visi, kas gatavoja likuma grozījumus, apzinās, ka likums ir ārkārtīgi sarežģīts un kaut kur arī nesaprotams. Vajadzētu rakstīt jaunu likumu, bet pašlaik ne no vienas institūcijas šī iniciatīva nav redzama.

Es gribu pateikt paldies KNAB, kas aktīvi darbojas, paldies Juridiskajam birojam un Valsts kancelejai, kā arī augstskolas pārstāvjiem, kas iesniedza vairākus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Ainārs Šlesers, Andris Šuvajevs, Edgars Tavars un Raivis Dzintars lūdz turpināt Saeimas šā gada 10. oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

___

Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 9. oktobra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”.

Ieklausieties un pastāstiet saviem vēlētājiem arī labas ziņas – likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā” izstrādāts, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam jeb rēķinam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, nosakot, ka rēķins obligāti noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, tā saucamais e-rēķins, visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra. Pārejas noteikumi paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu.

Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana likumprojektam.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. oktobris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā plānota šī gada 31. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā ar likumprojektu, kuru iesniedzis Valsts prezidents.

Likumprojekta mērķis ir veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Likumprojekta piedāvātais regulējums tiek ieviests uz terminētu... laika periodu, lai samērotu valsts budžeta iespējas un sabiedrības intereses.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Matisone. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Matisone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. oktobris, otrais lasījums Saeimā – 7. novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna un Aleksandra Kiršteina pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanu”.

Vārds motivācijai deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Aizsardzības ministra Andra Sprūda darbību ministra amatā labi raksturo bailes uzņemties atbildību nozarē, kur viņš ne pārāk labi orientējas, tāpēc jau kopš ministra darba uzsākšanas viņš ir centies vairīties no atbildības, kur vien tas ir iespējams. Ne viens vien ir pamanījis, ka nu jau gadu ministrija liek skaidrot visus politiskos lēmumus NBS vadībai aizsardzības ministra vietā. Ministrs cenšas palikt ēnā, un tas ir izveidojis negatīvu precedentu, ka Nacionālie bruņotie spēki no drošības nodrošinātājiem kļūst atbildīgi par politiskajiem lēmumiem, iedragājot bruņoto spēku reputāciju.

Frakcijai “Nacionālā apvienība” ir būtiska valsts drošība, tāpēc pēc incidenta ar dronu mēs bijām aicinājuši aizsardzības ministru uz sarunu. Ja citiem ministriem nesagādā problēmas tikties ar frakciju “Nacionālā apvienība”, piemēram, vakar tikāmies ar veselības ministru, tad aizsardzības ministrs nav uzskatījis par vajadzīgu tikties ar mūsu frakciju mēneša laikā.

Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā virzīt šo pieprasījumu. Mēs, skatoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, kura tika pieņemta aizvadītajā gadā, uzdodam ministram vairākus būtiskus jautājumus gan saistībā ar drona incidentu, gan saistībā ar to, ko norādīja robežsardze, – ka viņi netika informēti par šiem notikumiem... kā tad tas atbilst Valsts aizsardzības koncepcijai, kura paredz ciešu sadarbību starp šiem dienestiem.

Mēs arī vēlamies noskaidrot, kas notiek ar vēstuli, ko 2023. gada 21. decembrī parakstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs saistībā ar aizsardzības industrijas attīstības stratēģiju. Šajā vēstulē tika norādīts, ka tā ir jāizstrādā līdz Vašingtonas samitam, bet šīs stratēģijas joprojām nav.

Mūs arī interesē, kā tiks nodrošināts Valsts aizsardzības koncepcijā paredzētais Nacionālo bruņoto spēku pieaugums līdz aptuveni 60 tūkstošiem... tieši no bruņojuma un ekipējuma viedokļa. Mēs sagaidām, ka ministrs nāks un skaidros Saeimā, ja viņam bija bail nākt, lai tiktos ar frakciju “Nacionālā apvienība” individuāli.

Aicinu ministru uz atklātu sarunu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai izskatīšanai.

___

Darba kārtībā – deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Jekaterinas Drelingas, Igora Judina un Jefimija Klementjeva pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par austrumu robežas stiprināšanas izmaksām”.

Vārds motivācijai deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Varbūt kāds ir izlaidis šo informāciju no sava redzesloka, bet pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā ir bijusi informācija par “pūķa zobu” iepirkumiem. Situācija ir tāda, ka Rēzeknes uzņēmējs ir pateicis, ka viņš piegādājis Rīgas uzņēmējam šādus blokus. Viens bloks – par 200 eiro. Ir informācija, ka Aizsardzības ministrija tos dabūjusi par 600.

Mēs viennozīmīgi gribam kliedēt šādas baumas, mēs viennozīmīgi gribam kaut kādā veidā apturēt šādu informāciju, kura grauj, manā skatījumā, ne tikai Aizsardzības ministrijas autoritāti, bet arī valsts aizsardzības jautājumus. Līdz ar to mēs pieprasīsim aizsardzības ministram... un ļoti cerēsim, ka “PROGRESĪVIE” parūpēsies par to, lai viņš sniegtu mums pilnu atbildi... vai tiešām šāds cipars pastāv, vai tiešām šāds iepirkums ir bijis. Ir ļoti interesanti, kura ministra laikos šāds iepirkums tika organizēts. Es aptuveni varu nojaust.

Starp citu, katrs deputāts var pārbaudīt “ss.lv”... piedošanu, tā nav nekāda reklāma... līdzīga izmēra un svara betona bloks maksā no 30 līdz 80 eiro, kolēģi. Pat pēc formas absolūti līdzīgs “pūķa zobam”.

Līdz ar to, ja tiešām Aizsardzības ministrija iegādājās par 600 eiro, es ļoti ceru, ka ministrs nāks, izstāstīs, pamatos, pierādīs... vai kāds ministrijas pārstāvis... ka šāds iepirkums ir kaut kā izskaidrojams. Manā skatījumā, ja šādi cipari apstiprināsies un mēs nedabūsim neko, izņemot – noslēpums, noslēpums, nedrīkst zināt un vēlreiz noslēpums! –, tad vajadzētu jau runāt par aizsardzības ministra atbilstību ieņemamajam amatam.

Tas nav nekāds pārmetums, “PROGRESĪVIE”. Ļoti ceram uz jūsu sadarbību un abpusēju saikni par informācijas apmaiņu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai.

___

Darba kārtībā – deputātu Aināra Šlesera, Edgara Tavara, Ilzes Stobovas, Jāņa Vitenberga, Kristapa Krištopana, Andra Kulberga, Česlava Batņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas un Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto vairākkārtējo palielinājumu valsts un pašvaldību zemes iznomāšanai”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Droši vien esat dzirdējuši par šausmīgo nomas sadārdzinājumu Olimpiskajam sporta centram, kas atrodas Rīgā. Lai gan valdība šobrīd mēģina kaut ko atsaukt un kaut ko mainīt, kad paskatās, kas lācītim patiesībā ir vēderā, – tur nav nekāds medus, bet pilnīgs rasols. Es nedaudz ieskicēšu, lai būtu skaidrs, kādēļ mēs šo pieprasījumu rakstījām un aicinām tieši Ministru prezidenti atbildēt uz mūsu jautājumiem.

Ministru kabinets ir nolēmis, ka valstij un pašvaldībai piederošās zemes, uz kuras atrodas citu personu būves, nomas maksas apmēru vairs nenosaka pēc kadastra vērtības, pēc kadastra sistēmas ierakstiem, bet nosaka kāda trešā persona, respektīvi, vērtētājs. Ar noteikumiem tiek nonivelēta un faktiski pasludināta par nederīgu valstī izveidotā kadastrālā sistēma, lai gan viens no kadastrālās vērtības elementiem ir tieši tirgus vērtība.

Vērtētāji šajā gadījumā nomas maksu ir noteikuši pēc saviem ieskatiem – 12 reizes lielāku par esošo, zemes gabalu novērtējot 10 reizes dārgāk par kadastrālo vērtību un uzskatot, ka zemes labākais izmantošanas mērķis... uzmanību! – tātad vērtētāji uzskata, ka zemes labākais izmantošanas mērķis ir uz tās esošās būves nojaukšana. Rezultātā, piemēram, Olimpiskajam sporta centram nomas maksa 28 tūkstošu eiro vietā tiek noteikta apmēram 400 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Arī citiem subjektiem nomas maksa tiek palielināta aptuveni deviņas reizes.

Vērtētāju asociācija ir noteikusi savu vērtēšanas kārtību, to nosaucot par rekomendācijām, vienlaikus nosakot, ka šīs rekomendācijas obligāti jāievēro visiem vērtētājiem, un ir plaša diskusija par to, vai šīs rekomendācijas vispār atbilst starptautiskajiem vērtēšanas standartiem.

Tajā pašā laikā valsts nav noteikusi nedz vērtēšanas kritērijus, nedz kārtību, kādā tiek pārbaudīts vērtējuma saturs un kā to var pārsūdzēt. Valsts neīsteno uzraudzību, un sanāk, ka pēc būtības šaura privātpersonu grupa bez likumā noteikta deleģējuma sākusi regulēt valsts un pašvaldību īpašumu iznomāšanas cenu, lai gan likumdevējs tam nav devis nekādu deleģējumu.

Ir jautājumi arī par to, kas ir saimnieciskā darbība sporta bāzē, kādi kritēriji nosaka...

Sēdes vadītāja. Laiks.

L. Liepiņa.... kas ir saimnieciskā darbība un pēc kādām pazīmēm to var noteikt. Arī šādu kritēriju nav.

Jautājumu ir ļoti daudz. Es ceru, ka Ministru prezidente nāks un stāstīs, kā mēs tik tālu esam aizdzīvojušies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasīju nododam Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai.

___

Nākamā sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Didža Šmita, Māra Sprindžuka, Jura Viļuma pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par rīcību ar AS “AirBaltic””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, 2. oktobrī, Pieprasījumu komisija skatīja kolēģu pieprasījumu. Kolēģu pieprasījumā ir apmēram 16 detalizēti jautājumi Ministru prezidentei, kuri saistīti ar “airBaltic” situāciju, proti, ar pamatkapitāla samazināšanu, kā arī ar “airBaltic” procesu, kas saistīts ar publisko piedāvājumu, kurš šobrīd gan nav noslēdzies, un mēs esam procesa vidū, līdz ar to secinājumi nevar būt galīgi.

Ministru prezidente rakstveidā ir atbildējusi Saeimai, norādot vispārīgu informāciju, kas šobrīd ir attiecībā uz “airBaltic” publiskā piedāvājuma procesu, kā arī uz pamatkapitāla samazinājumu. Tāpat Ministru prezidente ir norādījusi, ka uz pieprasījumā uzdotajiem ļoti izvērstajiem un konkrētajiem 16 jautājumiem detalizēti atbildēs Satiksmes ministrija... kas arī ir izdarīts. Satiksmes ministriju Pieprasījumu komisijas sēdē pārstāvēja parlamentārais sekretārs Dubkēvičs.

Komisija ir iepazinusies arī ar informāciju no Satiksmes ministrijas par “airBaltic” situāciju un procesu. Apkopojot visu informāciju, uzklausot viedokļus un iepazīstoties ar rakstveida informāciju, Pieprasījumu komisija neuzskata, ka pieprasījums ir uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi un konkrēti. Mēs, APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, esam vērsušies pie Ministru prezidentes, jo tikāmies ar satiksmes ministru Briškena kungu, lai uzdotu jautājumus, bet atbildes uz tiem nesaņēmām. Tāpēc uzrakstījām šo pieprasījumu, lai uzdotu jautājumus.

Vai valdībai, kas ir atbildīga par budžeta naudu, ir plāns, kā atgūstami “airBaltic” ilgstoši, gadu gaitā, ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz pusmiljarda jeb 526 miljonu eiro vērtībā? Vai nodokļu maksātāju veiktās investīcijas jebkādā veidā un mērā ir atgūstamas? Vai līdz šim “airBaltic” padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar ieguldītajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem? Šeit puspatiesībām nav vietas. Atbildes tiek novērstas tikai un vienīgi uz vēl nezināmā nākotnē plānoto IPO procesu. Vai tiešām jūs, pašreizējā koalīcija, vēlaties atstāt pašplūsmā Latvijas nodokļu maksātāju naudu? Nespēja atbildēt uz APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu uzdotajiem jautājumiem ir kalpojusi par pamatu vērsties pie ģenerālprokurora... konsultējoties ar Valsts kontroli, kuras ieteikumi par riska pārvaldību “airBaltic” nav ņemti vērā jau kopš 2021. gada.

Nākamais jautājums: kurš būs atbildīgs – valdība, Satiksmes ministrija, “airBaltic” padome vai valde, ja potenciālais IPO darījums izrādīsies neveiksmīgs vai netiks sasniegta iepriekš plānotā publiski izskanējusī summa 300 miljoni eiro? Kā rīkosimies, aiz kā paslēpsimies? Atkal aiz ārpus Saeimas pieņemtiem steidzīgiem, noslepenotiem lēmumiem, aiz Komerclikuma normām? Kā saviem nodokļu maksātājiem atklāti un saskaņā ar labas pārvaldības principiem paskaidrosiet grandiozo, drastisko “airBaltic” pamatkapitāla samazinājumu no turpat pusmiljarda uz 25 miljoniem eiro?

Lūdzu, atbildiet vēl uz vienu, retorisku, jautājumu: kā izmērīsim un vērtēsim tādu abstraktu lielumu kā runas plūdi par iespējamo veiksmi un varbūt realizējamo, pozitīvo, tālejošo mērķu sasniegšanu, par saulaino tāli? Varbūt tomēr aprobežosimies ar precīzu atbildi: kas Latvijā atbild par valsts jeb visas tautas nodokļu maksātāju nopelnītajiem līdzekļiem? Kas tad īsti notiek Latvijā?

APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums šodien Saeimas sēdē, protams, tiks noraidīts, līdzīgi kā pagājušajā nedēļā Pieprasījumu komisijā. Šī nav personiska vēršanās pret valdību vai tās vadītāju, tas ir mūsu aicinājums atbildēt Latvijas nodokļu maksātājiem, sabiedrībai pēc būtības uz konkrētiem jautājumiem par tās milzīgos apmēros veiktajiem ieguldījumiem akciju sabiedrībā aviokompānijā “airBaltic”. Man šķiet, ka īsts līderis spēj uzņemties atbildību, un tad, ja ir izpļeperināta šī nauda, stāties nodokļu maksātāju priekšā un pateikt: “Jā, tās vairs nav!”, vai otrs variants: “Mums ir plāns, un mēs to atgriezīsim.” Esam līderi ar mugurkaulu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es kā veca leijerkaste... nevis tāpēc, ka man tikko bija dzimšanas diena, bet tāpēc, ka par šo lietu, ko tūlīt teikšu, no šīs tribīnes runāju jau neskaitāmas reizes... un tas ir par kvalitāti, kādā ministri un Ministru prezidente atbild uz deputātu pieprasījumiem vai, pareizāk sakot, neatbild.

Tātad konkrēti par šo pieprasījumu. No atbildēm, kuras netika sniegtas pilnībā... bija vairāki jautājumi, uz kuriem vispār nesaņēmām atbildes, mēs nesaņēmām atbildi arī uz to, vai uz šiem jautājumiem kādreiz saņemsim atbildes. Bija redzams, ka Ministru prezidente vienu dienu pirms Pieprasījumu komisijas sēdes ir uzdevusi... uz jautājumiem, kas adresēti Ministru prezidentei, ir uzdevusi atbildēt Briškenam, respektīvi, satiksmes ministram Briškenam bija jāatbild, vai Ministru prezidente Evika Siliņa kaut kā pārrauga, ko Briškens dara, vai nepārrauga. Piedodiet, kas tas ir?

Šis tiek uzskatīts par kvalitatīvu darbu. Pretējā gadījumā, ja tā nebūtu, es domāju, komisijas vadītājs pieredzējušais Čudara kungs droši vien kaut kādā veidā mēģinātu vērst Ministru kabineta uzmanību uz to, ka mēs regulāri saņemam nekvalitatīvas atbildes uz deputātu pieprasījumiem. Cik ilgi tas notiks, cik ilgi mēs to pieļausim? Nav normāli, ka tanī brīdī, kad deputātiem ir šaubas, vai Briškens tver vai netver laukumu un mēs par to jautājam Siliņai, viņa šo jautājumu pāradresē Briškenam. Es tur neredzu nekādu loģiku, bet meklēt kaut kādu loģiku šīs valdības darbībā acīmredzot vairs nav nekādas jēgas.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Man liekas, visi jau sen ir sapratuši, ka “airBaltic” – tā ir shēma. Tiešām, cik mēs varam runāt par šo koalīcijas projektu? Kolēģi, komisijas sēdes laikā mēs uzdevām vienu jautājumu: cik maksā “airBaltic”? Mums neviens neatbildēja, jo neviens nezina, cik maksā “airBaltic”. Tiešām?

Ja mēs rakstām pieprasījumu ministram, mēs gribam saņemt atbildi, bet, kad saņemam atbildi, vienmēr ir rakstīts, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Paldies Juridiskajam birojam, kas bija šajā Pieprasījumu komisijas sēdē, – mums pilnīgi visiem ir tiesības pieprasīt šo informāciju, saņemt, iepazīties ar šo informāciju un rīkoties... saprast, kā rīkoties tālāk. Tā tiešām ir necieņa, ka ministrs vienmēr atbild tā, ka viņš nezina, kas notiek Ministru kabineta zālē... sēdē... un viss pārējais.

Kolēģi! Cik ilgi mēs vēl runāsim par “airBaltic”? Atbalstām. Un turpmāk... lai uzaicinātu Briškenu un prasītu viņa demisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti cienījamās dāmas! Godātie kungi! APVIENOTAIS SARAKSTS vērsās ar šo pieprasījumu pie Ministru prezidentes pēc skaidras Ministru prezidentes pozīcijas. Kā jau Vīksnas kundze minēja, mums ir neskaitāmi jautājumi, uz kuriem gribam saņemt skaidras atbildes, jo, tiekoties ar satiksmes ministru Briškenu, šādas atbildes nesaņēmām. Taisni otrādi – mums bija pilnīga pārliecība... mēs sagatavojām dokumentus un vērsāmies Ģenerālprokuratūrā.

Par nodokļu maksātāju naudu mums atbildes nav, par šīs naudas izlietojumu, pat par kompānijas “airBaltic” reālo vērtību, pirms to kotējam biržā. APVIENOTAIS SARAKSTS vēlējās noskaidrot skaidru valdības vadītājas pozīciju, saņemt atbildes uz jautājumiem pēc būtības... nevis ar lūgumu pārfutbolēt atbildes Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš atnāk uz komisiju, bet Ministru prezidentes... vai arī Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre... vai kāds no Ministru prezidentes biroja. Kolēģi, uz komisijas sēdi neviens no Ministru prezidentes biroja neieradās. Tieši tāpat kā šodien – jau kuro reizi, jau mēnesis riņķī. APVIENOTAIS SARAKSTS gaida Ministru prezidentes klātbūtni šeit, parlamentā, lai sniegtu atbildes uz mūsu jautājumiem. Jau kuro reizi saņemam atbildi, ka Ministru prezidente nav ieplānojusi atbilžu sniegšanu.

Kolēģi, “airBaltic” kontekstā tie ir vairāk nekā pusmiljards eiro nodokļu maksātāju naudas. Ja Ministru prezidente neuzskata par savu pienākumu ierasties pati vai deleģēt parlamentāro sekretāru vai kādu biroja pārstāvi un godīgi atbildēt uz šiem jautājumiem, – viss būtu skaidrs, mēs šo tēmu neuzturētu. Kolēģi, tā ir attieksme! Šajā gadījumā tā ir ne tikai satiksmes ministra Briškena atbildība, bet nu jau arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas atbildība – par to, kas notiek ar mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par rīcību ar AS “AirBaltic””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

___

Pēdējā šīs sēdes darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts (Zālē troksnis.)... kolēģi, lēmuma projekts – pēdējais! – “Par 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! 2024. gada 13. septembrī Saeima saņēma 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem”. Šī gada 2. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka vidējā darba samaksa kopš 2018. gada ir pieaugusi par 70 procentiem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēl mazlietiņ pacietieties!

N. Puntulis.... cenas – par 40 procentiem, bet attaisnoto izdevumu apmērs nav mainījies. Iesniedzēju ieskatā, attaisnoto izdevumu slieksnis 600 eiro apmērā neatbilst šībrīža vidējam atalgojumam un cenām un tādēļ būtu paaugstināms.

Uz komisijas sēdi uzaicinātās Finanšu ministrijas pārstāvis norādīja, ka Finanšu ministrija atbalsta iniciatīvas turpmāko virzību uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Tāpat eksperts informēja, ka Finanšu ministrija apsvērusi iespēju atteikties no attaisnoto izdevumu atmaksas sistēmas, bet tā vietā paaugstināt neapliekamā minimuma apmēru, līdz ar to iedzīvotāji finansiālo ieguvumu sajustu uzreiz, nevis tikai nākamajā gadā.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pavisam nesen mēs bijām iesnieguši gan lēmuma projektu tieši par šo jautājumu, gan pēc tam arī likumprojektu ar ideju, ka vajadzētu mainīt attaisnoto izdevumu apmēru. Toreiz šīs iniciatīvas netika atbalstītas, bet iedzīvotāji ir savākuši parakstus. Gribu atgādināt, kāpēc un – kāpēc tas ir tik svarīgi.

2018. gada 1. janvāris ir atskaites punkts, no kura attaisnoto izdevumu slieksnis, tai skaitā par veselības aprūpes pakalpojumiem, nav pārskatīts. Vidējā alga valstī no tā laika ir pieaugusi ne vairāk, ne mazāk kā vismaz par 66 procentiem. Šobrīd daļa, kas pārsniedz šo slieksni... iepriekšējā gadā... tas nozīmē, ka cilvēki deklarēja savus izdevumus, bet nesaņēma vairs nodokļu atvieglojumus, neieguva atmaksu... ir 160 miljoni. Veselības aprūpes un cita veida izdevumi bija 160 miljoni, kurus iedzīvotāji bija ieguldījuši savā izglītībā vai veselībā, un tos nevarēja piemērot kā attaisnotos izdevumus, jo šis slieksnis ir stipri par zemu.

Manuprāt, tas ir mazākais jautājums. Šie izdevumi tiek atlikti uz nākamo gadu, bet tos var atlikt tikai uz trīs gadiem, un gadījumos, kad attaisnoto izdevumu slieksnis 600 eiro tiek pārsniegts gadu no gada... mums ir ļoti daudz cilvēku, kam veselības aprūpes izdevumi sastāda katru gadu daudz vairāk par 600 eiro... šie cilvēki vai viņu apgādnieki, kas arī var iesniegt šos izdevumus, nevar saņemt nodokļu atvieglojumus. Faktiski trešajā gadā šos attaisnotos izdevumus Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē vienkārši nodzēš, tie pazūd, un nodokļu atvieglojums par tiem vairs nepienākas. Jūs rūpējaties par savu veselību, valsts saka – drīkst saņemt... bet patiesībā tā ir ilūzija. Sešsimt eiro nav daudz, ņemot vērā izmaksas, kādas cilvēkiem pašiem ir jāsedz par savu veselību. Jūs labi zināt, ka mēs Eiropā esam līderi līdzmaksājumos un maksas medicīnā. Tad, kad tas tika noraidīts, iedzīvotāji savāca parakstus.

Otrs jautājums. Es saprotu, ka komisijas sēdē Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar vēl jaukāku paziņojumu – tā kā iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, lai paceltu attaisnoto izdevumu slieksni, viņi saka: mēs apsveram šādu attaisnoto izdevumu mehānismu vispār atcelt. Jūs gribējāt palielināt? Nē, mēs labāk atcelsim un palielināsim neapliekamo minimumu. Ļoti laba iecere, bet tikko apstiprināts virziens uz nākamā gada budžetu... neapliekamo minimumu pacels tik, cik pacels. Bet ir cita nianse.

Tie cilvēki, kas daudz izdod veselības aprūpei, bieži negūst tik lielus ienākumus, lielākoties tie ir seniori, kas saņem vecuma pensiju, citi saņem invaliditātes pensiju. Viņu ienākumi nemaz nav tik lieli, lai pilnā apmērā izmantotu attaisnotos izdevumus. Attaisnoto izdevumu slieksnis nav tik liels, jo 600 eiro nesedz šos izdevumus. Reāli 160 miljoni gadā, par kuriem nodokļu atvieglojums netiek piemērots, paliek valsts pusē. Manuprāt, šī retorika no Finanšu ministrijas – gribējāt palielinājumu, tad nebūs vispār! – ir nepieņemama.

Ļoti ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrija atnāks ar pamatotu priekšlikumu un samērīgu iespēju attaisnoto izdevumu slieksni pacelt, nevis apmēram – gribējāt burkānu, nedabūsiet neko! Tāds bija vēlējums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot šo priekšlikumu.

Ļoti ceru, ka Reira kungs nenoliks atvilktnē un jau tuvākajā laikā sāks diskutēt par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, paldies.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 10. oktobrī pulksten 17.00.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 10. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par bērnu un jauniešu sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību, diagnostiku un profilaksi”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai. (Pauze.) Nē, runāt par motivāciju Liepiņas kundze negrib.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Irma Kalniņa, Jana Simanovska, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis. Redzu, Jana ir.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 10.10.24 09:11 Balsojums 1
Par - 43, pret - 32, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (715/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 10.10.24 09:21 Balsojums 2
Par - 57, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Klimata likums (718/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 10.10.24 09:22 Balsojums 3
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2024. gada 24. oktobrī

Datums: 10.10.24 09:23 Balsojums 4
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (709/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.10.24 09:25 Balsojums 5
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (436/Lp14), 3.lasījums

Datums: 10.10.24 09:26 Balsojums 6
Par - 82, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (436/Lp14), 3.lasījums

Datums: 10.10.24 09:30 Balsojums 7
Par - 78, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (436/Lp14), 3.lasījums

Datums: 10.10.24 09:37 Balsojums 8
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (436/Lp14), 3.lasījums

Datums: 10.10.24 09:39 Balsojums 9
Par - 59, pret - 11, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā (713/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 09:42 Balsojums 10
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā (713/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 09:44 Balsojums 11
Par - 40, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14.10.2024. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā (713/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 10.10.24 09:48 Balsojums 12
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (578/Lp14), 3.lasījums

Datums: 10.10.24 09:51 Balsojums 13
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 09:52 Balsojums 14
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts robežsardzes likumā (659/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 09:54 Balsojums 15
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu reģistra likumā (348/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 09:55 Balsojums 16
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (641/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 09:57 Balsojums 17
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (655/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 09:58 Balsojums 18
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (653/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 10:01 Balsojums 19
Par - 67, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (598/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 10:03 Balsojums 20
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (640/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 10:07 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (581/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 10:28 Balsojums 22
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.10.24 11:31 Balsojums 23
Par - 9, pret - 65, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (703/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 11:35 Balsojums 24
Par - 91, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (703/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:17 Balsojums 25
Par - 59, pret - 24, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:25 Balsojums 26
Par - 27, pret - 54, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:26 Balsojums 27
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:26 Balsojums 28
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:27 Balsojums 29
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:28 Balsojums 30
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:29 Balsojums 31
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:30 Balsojums 32
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 2.lasījums

Datums: 10.10.24 12:32 Balsojums 33
Par - 76, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Grāmatvedības likumā (711/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 12:33 Balsojums 34
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Grāmatvedības likumā (711/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 12:34 Balsojums 35
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (698/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 12:35 Balsojums 36
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (698/Lp14), 1.lasījums

Datums: 10.10.24 12:58 Balsojums 37
Par - 44, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par rīcību ar AS “AirBaltic” (52/P14)

Datums: 10.10.24 13:05 Balsojums 38
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “1000 EUR gadā attaisnotajiem izdevumiem” turpmāko virzību (573/Lm14)

Datums: 10.10.24 13:06 Balsojums 39
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

10.10.2024.

09.00

11.00