Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2024. gada 17. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Šodien mums ir paredzētas divas Saeimas sēdes. Sāksim ar ārkārtas sēdi, pēc tam – kārtējā sēde.

Sākam Saeimas 2024. gada 17. oktobra ārkārtas sēdi.

Sadaļa “Par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu vai tā grozījumu projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem”. Likumprojektus mēs nodosim attiecīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāte Viktorija Pleškāne ir pieteikusies runāt “par” (Dep. V. Pleškāne: ““Pret”!”)... “pret”. Lūdzu!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Vispirms gribu “apsveikt” ar tādu neveiksmīgu budžetu, kuru jūs iesniedzāt Saeimai.

Šis ir kārtējais likumprojekts, kurš iznīcina mūsu valsti, iznīcina mūsu cilvēkus un sadārdzina visus nodokļus. Ļoti “veiksmīgi” ir aprakstīta motivējošā daļa... teikšu godīgi, es nezinu, kurš deva rīkojumu – izgudrot tādu aprakstu. Es jums izlasīšu: “Lai motivētu izvēlēties augstākas efektivitātes, videi draudzīgus zemu emisiju transportlīdzekļus [..].” Es nezinu, kur jūs redzējāt cilvēkus... teiksim, kaut kur novados... Balvu novadā... kuri sēž un domā: ziniet, man kabatā ir 100 tūkstoši, es šodien paņemšu “Teslu”. Man nav pazīstami tādi cilvēki. Laukos cilvēki izvēlas lētākās mašīnas.

Jūs zināt, nesen Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija atskaite par satiksmi, par to, cik bieži brauc autobusi. Dažos lauku reģionos cilvēkiem autobuss brauc vienu reizi dienā vai vienu reizi nedēļā, viņi spiesti pirkt mašīnu, lai aizbrauktu pakaļ bērniem, lai aizbrauktu uz veikalu. Nē, viņi laukos... kuriem ir pensija vai zeme... Latgalē, ja jūs zināt, ir viszemākā alga. Kā jūs domājat, viņi ar tiem 800 kabatā (tas ir labākajā gadījumā)... vai kuriem ir pensijas... viņi sēž un domā: kādu... es atvainojos, kā tur... augstākas efektivitātes, videi draudzīgu zemu emisiju transportlīdzekli šodien nopirkt?

Valdība, jūs no kura koka esat nokrituši? Es saprotu, ka jūs tikai lēkājat no viena ministra krēsla uz otru, jūs nezināt, kā cilvēki dzīvo un... kā viņi augstas efektivitātes transportlīdzekļus izvēlas. (Starpsauciens.)

A kāpēc jūsu ministrijas vai frakcijas viedoklis nav tāds, ka pamainīt mašīnas? Kāpēc jūs uz Latgali nebraucat ar augsti efektīvām mašīnām? Kāpēc jūs braucat ar dīzeļa vai benzīna mašīnām? Kāpēc jūsu auto stāv Latgalē un gaida ministrus ar ieslēgtiem dzinējiem, un piesārņo... ar emisijām? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Ļoti dīvaini. Šeit mēs rakstām tā, a realitātē mums sanāk savādāk.

Un atkal jūs sadārdzināsiet cilvēkiem dzīvi... viņi nevarēs ne samaksāt, ne ko... būs spiesti braukt uz kaut kādu... nezinu... ārvalstīm un dzīvot tur. Tas ir likums pret cilvēkiem! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Latgalē, kad slimnīcas bankrotē, kad pašvaldības nevar apmaksāt neko, izmaksā tikai valstī noteiktās... izmaksas, jūs gribat vēl sadārdzināt cilvēkiem dzīvi! Padomājiet!

Es domāju, ka šo likumprojektu nedrīkst atbalstīt.

Lūdzu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Es gribu kliedēt nedaudz maldīgo informāciju, kas izskanēja no šīs tribīnes, ka tas attiecas uz lētiem, vienkāršiem transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvietojas lauku iedzīvotāji. Tas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru masa sākas no trīs tonnām, tie nav ne lēti, ne vienkārši transportlīdzekļi. Tas ir kravas transports, kuram tiek mainītas nodevu likmes.

Līdz ar to aicinu iepazīties ar likumprojektiem, pirms nākt un argumentēt no tribīnes, un tad runāt par būtību.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Solidaritātes iemaksas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Jau otrajā mēnesī kopš ievēlēšanas parlamentā PROGRESĪVIE no šīs tribīnes sāka aktualizēt ideju par virspeļņas nodokli noteiktiem ekonomikas sektoriem. Pirms diviem gadiem šis temats Latvijai bija pavisam eksotisks, lai gan Eiropas līmenī pirmie lēmumi saistībā ar šādu nodokli jau tika pieņemti.

Tobrīd PROGRESĪVIE runāja par virspeļņas nodokli energokompānijām, kas, kā atceramies, pieredzēja ļoti augstus peļņas rādītājus Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara dēļ. Tomēr jau pāris mēnešus vēlāk parādījās pirmie lēmumi par virspeļņas nodokli finanšu sektoram Lietuvā. Ideju uzreiz noraidīja visas galvenās Latvijas institūcijas, tai skaitā Finanšu ministrija un Latvijas Banka, tāpēc es esmu gandarīts, ka Ministru kabinets tomēr ir vienojies par virspeļņas nodokļa ieviešanu finanšu sektoram Latvijā. Es aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Šis ir regulējums, ko “PROGRESĪVIE” rosināja koalīcijā jau gada sākumā un, pacietīgi strādājot, panāca iesaistīto pušu piekrišanu un vienošanos. Šis likumprojekts ir apliecinājums tam, ka kreisi sociāldemokrātiska politika spēj sasniegt rezultātus un sekmē Latvijas drošību, neuzliekot papildu slogu Latvijas ģimenēm. Pateicoties “PROGRESĪVO” iniciatīvai, finansējums ārējai un iekšējai drošībai netiks meklēts iedzīvotāju maciņos, bet gan sektorā, kas ir pieredzējis astronomiskas peļņas rādītājus Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas dēļ.

Ja kaimiņvalstīs drošības vajadzības tiek finansētas, ceļot nodokļus iedzīvotājiem, tad Latvija plāno iet pretēju ceļu. Nodokļi tiek celti bankām, bet iedzīvotājiem tie tiks mazināti. Šī ir bijusi “PROGRESĪVO” skaidri definēta politika – Latvijas ģimenes ir jāatslogo no augstiem nodokļiem. Nodokļi ir jāceļ tiem, kas spēj samaksāt.

Pateicoties šādam banku virspeļņas nodoklim, Latvijas budžeta ieņēmumi nākamgad palielināsies par teju 100 miljoniem eiro. Šie līdzekļi tiks novirzīti policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu atalgojuma celšanai, šie ieņēmumi arī sniedz iespēju turpināt militāri atbalstīt Ukrainu.

Vēlos izteikt pateicību koalīcijas partneriem un Ministru kabinetam par šo lēmumu – ieviest šādu solidaritātes iemaksu. Sagaidu vienprātīgu Saeimas atbalstu likumprojektam gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es patiesi – patiesi! – uzskatu, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi vajadzīgs un atbalstu to no visas sirds, bet – tikai ne budžeta paketē. Mums tomēr būtu jāievēro kaut kāda likumdošanas higiēna.

Es izpētīju šo likumprojektu, kurš ir par ceļu policijas nedienām. Tātad potenciālie likumpārkāpēji negrib pūst trubiņā, viņi ir jāved uz medicīnas iestādi. Anotācija ir milzīgi garš, ūdeņains teksts, pilns ar promilēm. Kaut gan abi šie lielumi diezgan bieži iet kopā, vai ne? Es tur neatradu nevienu vārdu par budžetu, par naudu, un es tur neredzu ne mazāko ietekmi uz budžetu.

Esmu pilnīgi “par” šo likumprojektu, bet – lai to izskatītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā normālā kārtībā. Šī ir ārkārtīgi slikta likumdošanas prakse – mēģināt divos lasījumos izbīdīt cauri likumprojektu, kurš kādam šķiet ārkārtīgi steidzams. Šis nav tik ļoti steidzams, lai būtu jāapgrūtina jau tā noslogotā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un arī Juridiskais birojs, kurš būs noteikti ļoti, ļoti aizņemts.

Reira kungs, es tiešām gribu jums palīdzēt un dabūt ārā no šīs paketes veselus trīs likumprojektus, jo ar šo likumprojektu ir saistīts arī administratīvo pārkāpumu likuma grozījums un grozījums Krimināllikumā, kurus es aicināšu skatīt tomēr Juridiskajai komisijai, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Es aicinu ņemt ārā šo likumprojektu no budžeta paketes un balsot “pret”. (Aplausi).

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Paldies Līdakas kungam par to, ka viņš atbalsta šī likumprojekta un arī nākamo divu likumprojektu, kurus mēs izskatīsim... atbalsta tos pēc būtības. Jautājums ir par to, vai šim likumam ir budžeta ietekme. Protams, ir. Mēs neuzstātu uz šo jautājumu, ja nekonsultētos ar juridiskajiem speciālistiem, ar Juridisko biroju, un viennozīmīgi tika pieņemts lēmums, ka šim likumam ir ietekme uz budžetu, tāpēc tam arī jāpaliek budžeta paketē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 29, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Vai deputāts Andris Kulbergs pieteicies runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens.)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir kārtējais piemērs... ar matemātiku – Finanšu ministrijas ekseļa tabula, kurā pieliek 10 procentus... un vajag iekasēt. Iekasēt to var ļoti dzelžaini, tāpēc ka izbēgt no šī iekasējuma nav iespējams. Ja esi transportlīdzekļa vadītājs un neesi nomaksājis visus maksājumus, CSDD tehnisko apskati tu nevari iziet.

Mēs aizmirstam, ka valstī mēs jau sen esam pieņēmuši, ka, balstoties uz zaļo kursu, ko jūs tikko... ļoti spēcīgi virzāt visur cauri, mums ir jāveic nodokļu “zaļināšanas” politika. To jūs esat ierakstījuši visos stratēģiskajos dokumentos, transportlīdzekļu attīstības pamatnostādnēs. Šeit jūs brutāli pieliekat 10 procentus visam klāt, matemātiski jebkuram transportlīdzeklim, kaut gan jau sen Eiropas Komisija pateikusi, jūs paši sev esat pateikuši, ka šī “zaļināšanas” politika nozīmē – maksā piesārņotājs. Savukārt tas, kam ir “zaļāks” transportlīdzeklis, nemaksā. Bet jūs, ignorējot šo faktu, brutāli uzrēķināt, jo nav taču laika ņemties, izvērtēt un skatīties, nav laika prasīt Satiksmes ministrijai. Vienkārši pieliekam klāt. Visi samaksās!

Kolēģi, tas ir pilnībā pretēji tam, ko jūs rakstāt stratēģijā. Kārtējo reizi izlasāt stratēģisko dokumentu un rīkojaties pilnīgi pretēji! Un Finanšu ministrija pilnībā rullē pāri visām šīm praksēm un dokumentiem, kas ir ierakstīti... Satiksmes ministrijā.

Kolēģi, tas nav pieņemami.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Man ir gandarījums, ka kopā ar darba devējiem, darba ņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ir panākts risinājums, ka no nākamā gada strādājošajiem vecākiem pabalsts pieaugs līdz 75 procentiem līdzšinējo 50 procentu vietā. Tas ir būtisks atbalsts strādājošajiem vecākiem un veicinās arī ekonomisko attīstību un iespēju atgriezties darba tirgū.

Bet, ņemot vērā, ka opozīcija un sabiedrība ir uzdevusi jautājumus, kāpēc šobrīd tas ir ierakstīts it kā terminēti – tikai uz nākamo gadu –, varu informēt: ir vienošanās arī Ministru kabineta protokollēmumā, ka nākamā gada laikā jāizvērtē, vai šis pieaugums dos pietiekamu efektu un vai ir iespējams atrast vēl kādu citu, labāku, veidu, kā atbalstīt strādājošos vecākus. Ja neizdosies atrast citu veidu, kā vairāk atbalstīt strādājošos vecākus, mēs paliksim pie šiem 75 procentiem, bet, ja nākamā gada laikā izdosies atrast citu veidu, kā uzlabot situāciju, tad būs kādas izmaiņas. Bet, ja skaidri un gaiši, – sliktāka situācija no aiznākamā gada nevar kļūt, tikai un vienīgi labāka.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 12, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, aicinu arī šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... tā izskatīšanai Saeimā. Vēlos īsi iezīmēt, ko paredz Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts.

Ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu esošajā redakcijā, tad nākamgad vairāk nekā 90 procentiem Latvijas iedzīvotāju samazināsies darbaspēka nodokļi. Līdz ar šīm izmaiņām, kuras, cerams, atbalstīs ne tikai koalīcijas partijas, Latvija, cerams, beidzot pārcirtīs to neoliberālo burvestību, kuras ietekmē esam bijuši kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Nodokļu sistēma, kas tika izveidota, Latvijai atgūstot neatkarību, bija regresīva un atražoja plašu ienākumu nevienlīdzību. Arī pirms septiņiem gadiem apstiprinātās izmaiņas situāciju būtiski nemainīja, rezultātā, ekonomikai pat augot, ne visi iedzīvotāji izjuta dzīves līmeņa uzlabošanos. Tomēr šajā Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā mēs redzam svarīgu izšķiršanos – veidot progresīvāku nodokļu sistēmu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kurām ienākumi ir zemi vai vidēji, nodokļos maksās mazāk, un, jā, tas nozīmē, ka turīgie iedzīvotāji... šeit arī vēlos teikt, ka politiķi, tai skaitā Saeimas deputāti... nodokļos maksās vairāk. Tas ir svarīgs sabiedrības solidaritātes elements. Sabiedrības labklājība veidojas ne tikai no individuālo talantu centieniem, bet arī no kopīgas sociālās sistēmas, kas ikvienam ļauj realizēt savas spējas neatkarīgi no ģimenes ekonomiskā stāvokļa. Bez progresīvas nodokļu sistēmas tas nav iespējams.

Esmu pārliecināts, ka šajā likumprojektā sagatavotās izmaiņas sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Samazinot nodokļus, samazināsies ēnu ekonomika. Šādi tiks veicināts arī privātais patēriņš, kas uzlabos izaugsmes rādītājus, līdz ar to arī kopējo ekonomisko situāciju valstī.

PROGRESĪVIE vēlas redzēt labāk un atbilstošāk finansētus publiskos pakalpojumus, tai skaitā izglītību un veselību, un ir skaidrs, ka bez lielākiem nodokļu ieņēmumiem tas nav iespējams. Es redzu, ka Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts liks pamatus tieši šim mērķim.

Īpašu uzmanību vēlos pievērst priekšlikumam ieviest trīs procentu papildu likmi ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro, kur indivīda ienākumi no nodarbinātības un kapitāla dividendēm tiks summēti kopā. Šis ir svarīgs precedents nodokļu sistēmā, kas to veidos taisnīgāku un vienkāršāku.

Latvijā regulāri izskan retorika par līdzināšanos Eiropas Ziemeļvalstīm, tomēr līdz šim nav bijusi politiskā griba pieņemt lēmumus, kas patiesībā mūs tuvinātu šīm valstīm. Manuprāt, šis likumprojekts ir zīmīgs signāls, ka Latvijā beidzot šī politiskā griba pastāv.

Aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai varam par to diskutēt plaši un padziļināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar Ceļu satiksmes likumu. Man ļoti, ļoti žēl, ka šī Saeima atļaujas piesārņot budžeta paketi ar neatbilstošiem likumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 29, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ir spilgts pierādījums tam, ka koalīcija melo. Pirms brīža Šuvajeva kungs šeit, no tribīnes, teica, ka ar šo budžetu iedzīvotājiem tiks mazināti nodokļi. Tā nav. Ir runa par akcīzes nodokļa likmes celšanu dažādām grupām. Ja daļā no šīm grupām šāda iniciatīva ir atbalstāma, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar augstu cukura līmeni, tabakas izstrādājumiem... tas noteikti būtu atbalstāms, bet sadaļā “Kurināmais”, kur ir arī dabasgāze, citi produkti, – šis akcīzes likmes kāpums atstās nopietnu ietekmi uz katru mūsu valsts iedzīvotāju, uz katra iedzīvotāja maciņu.

Tālāk. Tas kritiskākais, par ko ir šis projekts un kam paredz kāpināt akcīzi, ir degviela. Katram litram, ko pirks mūsu iedzīvotāji, uzņēmēji, dažādi dienesti, klāt būs trīs centi. Vai tas ir maz vai daudz, lai par to spriež iedzīvotāji, bet tam būs ietekme uz katra iedzīvotāja maciņu un arī uz mūsu valsts konkurētspēju. No akcīzes nodokļa likmes paaugstinājuma jau nākamajā gadā kopumā paredzēts iekasēt 42 miljonus, pēc tam tā likme pieaugs vēl vairāk.

Viskritiskāk par šo piedāvājumu ir izteikusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Cipules kundze. Viņa norāda, ka pēdējos gados viņi ir stipri samazinājuši ātrās palīdzības... nobraukto distanci, mērotos attālumus, bet tāpat viņi nespēj savilkt kopā galus. Jau ar iepriekšējo akcīzes likmi un ar tiem budžeta līdzekļiem viņi nespēj nosegt visas izmaksas, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu. Tādas pašas grūtības būs ugunsdzēsējiem, policistiem, ar skolēnu pārvadājumiem, sabiedriskā transporta pārvadājumiem, tā ka augs izmaksas visām šīm grupām, lai varētu nodrošināt mums tik ļoti vajadzīgos pakalpojumus tajos brīžos, kad mums, sabiedrībai, tas būs visvairāk vajadzīgs. Sanāk tā, ka ar vienu roku dodat, ar otru roku paņemat atpakaļ.

Visvairāk bažu man ir par akcīzi degvielai, un tas iet... kopumā ar transporta ekspluatācijas nodokļa pieaugumu. Rodas sajūta, ka PROGRESĪVIE grib panākt, lai mūsu sabiedrības locekļi ar automašīnu vairs neviens nebrauktu. Un vēl tā pēdējā ziņa, kas nāca no jūsu puses, par to, ka par katru nobraukto kilometru būs jāmaksā jauns nodoklis. Rodas sajūta, ka mērkaķim ir iedota granāta, ka jūs nesaprotat, ko tai ministrijā vispār darīt, viena ideja stulbāka par nākamo, un kopumā tas atstās iespaidu... Gribētos jau saknē nocirst... un šo projektu tālāk nevirzīt.

Es aicinu balsot “pret”. Tās labās lietas, kas likumprojektā ir, – paaugstināt akcīzi alkoholam, tabakai, cukuru saturošiem dzērieniem... to var darīt, bet tad izravējam ārā nevajadzīgās lietas, nākam vēlreiz un lemjam par tīrāku un mūsu sabiedrībai vajadzīgāku likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Es aicinu Vitenberga kungu pievērst uzmanību tam, kas tiek teikts no Saeimas tribīnes. Es pirms tam minēju, ka darbaspēka nodokļi mazināsies. Es biju precīzs savos apgalvojumos, tāpēc Saeimas deputātam nākt šeit, no tribīnes... ar tādu skaļu retoriku par to, ka esmu melojis, manuprāt, nav piedienīgi. Vēlos arī precizēt, ka PROGRESĪVIE pavisam noteikti iestājas par to, ka alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem akcīzes nodoklis ir jāceļ. Ja Vitenberga kungs vēlas iesniegt šim likumprojektam savus priekšlikumus, tad viņam ir jānobalso “par” likumprojekta nodošanu komisijai, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs varam strādāt un izvērtēt tos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 32, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts bankrotē. Atzīstiet to! Un, lai glābtu šo plāno, pa visām vīlēm irstošo budžeta deķīti, vienīgā iespēja, ko jūs varējāt izdomāt, ir iegrābties pensiju 2. līmenī, jo tur tiešām ir reāla nauda – astoņi miljardi –, kas ministriem griežas acīs, un ir jāizdomā iemesls, kā tikt tai klāt. Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs, un šajā gadījumā laupītājs ir valdība. Finanšu ministrs teica, ka tas jau neko nemainīšot nodokļu maksātājiem, tiem, kuri savu naudiņu iemaksā pensiju 2. līmenī. Nevis nekas nemainīsies, bet, mīļie cilvēki, jūs apzog! Nauda, kas ir 1. līmenī, taču reāli neeksistē! Jūs visi to zināt, tas ir virtuāls cipars, ar dakšām ierakstīts ūdenī. Ja jau valdība grib iestāstīt, ka zaudējumu nebūs, ka neviens necietīs, ka nākotnes pensionāriem, iespējams, tas būs vēl labāk, tad kāpēc tikai uz četriem gadiem? Ja jau tas būs labāk nekā 2. līmenis, tad kāpēc uz četriem gadiem, kāpēc pēc tam atgriezties atpakaļ, kur ir sliktāk? Nedomājiet, ka bankām rūp tas, kāda cilvēkiem būs nākotnes pensija. Bankām rūp sava peļņa.

2022. gadā pensiju 2. līmenis cieta grandiozus zaudējumus – simtiem miljonu. Pensiju fondi, kuriem ir uzticēti ieguldījumi, nespēja nodrošināt pat pamatsummas saglabāšanos, nemaz nerunājot par ienesīgumu, kas vismaz tuvu segtu inflācijas radušos zaudējumus.

Ja pensiju fondi nevar garantēt ieguldījumu saglabāšanu, tad nevar ar varu uzspiest cilvēkiem daļu savas algas ieguldīt pensiju 2. līmenī. Tiem, kuri nevēlas paļauties uz veiksmi – un labu laimi – ir jādod iespēja pašiem lemt par saviem uzkrājumiem vecumdienām. Ja valdība nespēj rūpēties un attīstīt ilgtspējīgu pensiju sistēmu, tad ir jāļauj cilvēkiem izdarīt savu izvēli, kamēr tā visa viņu nauda vēl nav izšeptēta. Kā cilvēki var ticēt, ka netiks celts pensionēšanās vecums, ka vēl kādu procentu nepaņems no pensiju 2. līmeņa, jo tā ir tāda ļoti ērti izdarāma procedūra, un vai vispār visa šī pensiju sistēma pēc 20 gadiem nesabruks?

Budžeta motīvs ir apmēram tāds: celsim konkurētspēju uz nākotnes pensionāru rēķina, iegrābjoties viņu naudas maciņos!

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par šo jautājumu bijušie labklājības ministri laikam runās.

Protams, šis solis valdībā ir izvērtēts un izsvērts – par viena procenta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni, un nekādā gadījumā šis solis nav saistīts ar naudas atņemšanu. Mūsu sistēmā pensija veidojas divos līmeņos, 3. ir brīvprātīgais līmenis, un šie divi līmeņi ir kā saistītie trauki savā starpā. Tātad, ja mēs domājam, ka samazināsies mazienesīgais pensiju 2. līmeņa kapitāls, tajā pašā laikā par to pamatsummu palielināsies... daudz lielāks ienesīgais pensiju 1. līmeņa kapitāls. (Starpsauciens.)

Par virtualitāti. Vairāk nekā 25 gadus ir pensiju sistēma, un visus šos 25 gadus runā par to, ka tā sabruks. Es jums varu pateikt vienu vērojumu – daudzās jomās veiktas reformas... veiksmīgas, neveiksmīgas reformas... bet pensiju sistēma, kāda Latvijā tika izveidota 1996. gadā, praktiski nav cietusi pasliktinājumus, un katra Saeima to ir uzlabojusi. Varbūt tāpēc, ka katrs šeit sēdošais ir nākotnes pensionārs un rūpējas par šo jomu. Līdz ar to uztraukuma nav.

10 gadus atpakaļ... sākumā teica, ka pēc 10 gadiem pensiju sistēma sabruks, pēc 20... Nebrūk, un cilvēki saņem pensijas un nevis tādas kā 1996. gadā, kad visiem pensija bija 10 vai 30 lati, visiem vienādas, bet saņem pensijas pēc tā, cik ir iemaksāts pensiju 1. līmenī, un tā jau ir solidaritātes būtība un princips – strādājošie daļēji maksā par pensionāriem.

Par fondēšanu. Protams, šis solis, es vērtēju, ir pozitīvs tādā ziņā, ka Saeimā ir ienesis diskusiju par to, ka jāļauj cilvēkiem izvēlēties brīvprātīgi – varbūt visu pensiju kapitālu uzkrāt pensiju 1. līmenī. Izskatot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu priekšlikumu, mēs arī diskutēsim, un, ja būs atbalsts, likumprojektu gatavosim vispārējā kārtībā – ka katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties, varbūt viņš tiešām negribēs pensiju 2. līmeni, bet gribēs visu kapitālu (Starpsauciens.) uzkrāt pensiju 1. līmenī. (Starpsaucieni.)

Tālāk. Līdzīga sistēma kā mums ir Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, kur arī ir pensiju 2. līmenis. Kolēģi, šajās valstīs pensiju 2. līmenim novirzītais līdzekļu apjoms ir no 2 līdz 3 procentiem, mums ir 6 procenti. Šis likumprojekts paredz, ka uz četriem gadiem būs nevis 6 procenti, bet 5 procenti. Līdz ar to runas par to, ka tā nauda būs pazaudēta vai kaut kādā veidā izkrāpta, nav.

Kas ir interesanti – šie ieņēmumi vai pārvirze pensiju 1. līmenim ļoti saskan ar to, kas ir bijis reformā un kur ir jāsedz zaudējumi... tieši sociālajā jomā. Kā pirmo es gribu minēt neapliekamā minimuma pacelšanu pensionāriem no 500 līdz 1000 eiro. Kā otro es gribu minēt to, ka no nākamā gada 1. oktobra indeksācija pensijām būs nevis no vidējās algas vai sociālo iemaksu puses, bet no pilna apmēra. Praktiski indeksētā summa dubultosies, un indeksētā summa nāk no pensiju 1. līmeņa.

Kolēģi, lūgums uzmanīgi lasīt likumprojektu, iedziļināties. Katrs neprecīzs vārds ceļ trauksmi sabiedrībā un rada neuzticību pensiju sistēmai. Gribu atgādināt, ka pēc pasaules apdrošinātāju kompāniju pensiju sistēmu vērtējuma mēs ar mūsu pensiju sistēmu pēdējos 15 gadus esam Top 10 valstu sarakstā.

Kolēģi, atbalstīsim, diskutēsim, meklēsim labākos risinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” nodot visām komisijām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! Īsi komentēšu budžeta ietvaru pēc satura un formas.

Vispirms pēc satura. Kādēļ “Nacionālā apvienība” uzskata, ka šāds budžeta ietvars nav atbalstāms (uz to mēs norādīsim arī vēlāk, sniedzot priekšlikumus), būtībā ir jūsu pašu priekšlikumi un jūsu pašu solījumi. Faktiski solītais atbalsts ģimenēm ar bērniem, ko iepriekšējā budžetā... jūs februārī solījāt atrisināt, nav iekļauts arī šajā budžetā. Iekšlietu sistēmas atalgojuma izlīdzināšanas ar bruņoto spēku atalgojuma līmeni, ko jūs publiski solījāt, šī budžeta ietvarā nav. Ir sperti soļi (Starpsauciens.), bet izlīdzināšana nav notikusi.

Konkurētspēja ir šī budžeta virsrakstā. Jā, ir sperti soļi nodokļu politikā, taču Ekonomikas ministrijā ir apturētas vairākas iestrādes un nav sperti soļi, kas nāktu vietā. Jā, ir labas lietas – ir banku nodoklis, kas regulēs rekordlielo peļņu un nespēju finanšu nozarei reaģēt uz brīvā tirgus apstākļiem. Vienlaikus tiek absolūti ignorēta lielveikalu ķēžu tirgotāju dominance, nesamērīgā uzcenošana vietējam ražotājam, importa preces apzināti stimulējot lētākas. Konkurences padomes ziņojums pierāda, ka vietējo ražotāju precēm tiek uzlikts lielāks uzcenojums un... viņu rekordlielā peļņa.

Vienkārši liekas, ka jūsu rīcībā nav konsekvences, ka jūs finanšu sektorā iejaucaties brīvā tirgus noteikumos ar valsts intervenci, ja netiek ievēroti kaut kādi kreditēšanas noteikumi, bet ārvalstu lielveikalu ķēdēm ļaujat brīvi pelnīt... rekordlielas peļņas. To naudiņu, kas pēc šīs nodokļu reformas varbūt iedzīvotājiem uz rokas paliks vairāk, viņi atstās veikalu kasēs, līdz ar to lielu labumu no tā nesagaidīs.

Par formu. Par būtību, par saturu vēl parunāsim gana daudz komisijā. Par formu. Kāpēc “Nacionālā apvienība” uzskata, ka šis nebūtu nododams komisijai? Mēs uzskatām, ka šis budžets nav atsaiņots... budžeta ailes ir noslepenotas. Uzskatu, ka man klusībā piekrīt vairākums Saeimas deputātu, jo, runājot ar koalīcijas deputātiem neformāli, mums ir vienprātība par to, ka, lai vispār strādātu pie budžeta, budžets ir jāatšifrē. Šobrīd lielās neatšifrētās ailes... neatšifrētas programmas, neatšifrēti resori, kapacitātes stiprināšanas... neļauj ne koalīcijas, ne opozīcijas deputātiem izprast budžetu, neļauj opozīcijai iesniegt pilnvērtīgus priekšlikumus, jo mums nav pilnu aprēķinu, vienīgie aprēķini ir Finanšu ministrijai. Es paredzu, ka nozares un arī mediji un sabiedrība nespēj izsekot līdzi, kas tad īsti zem tām lielajām ailēm ir paslēpts.

Nevaru iedomāties, ka privātajā sektorā varētu gada pārskatā kaut ko neatšifrēt vai iesniegt VID deklarācijas, kur kaut ko noapaļotu un noslepenotu. Ja valsts prasa no uzņēmējdarbības un no sabiedrības atklātību līdz katram centam, tad līdzvērtīgi ir jābūt atklātībai arī no valsts puses. Tad atrastos dažādi tēriņi, iepirkumi vai pasākumi, kur mums visiem simts būtu vienprātība, ka tie ir lieki, un rastos papildu fiskālā telpa.

Tāpēc, pirms mēs ejam detaļās, es aicinu Finanšu ministriju nodrošināt budžetā lielāku atšifrējumu. To es rosināju arī kā koalīcijas deputāts. Tie, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā no šī sasaukuma sākuma, neļaus samelot. Manuprāt, mūsdienās to var piedāvāt arī virtuāli – atšifrēt digitālajā vidē. Uzklikšķini, tev atveras atšifrējums... Nav jātaisa iepirkums kaut kādiem digitāliem rīkiem. Finanšu ministrija ir ekseļa pavēlnieki, viņi var to izdarīt ar vienkāršiem bezmaksas rīkiem.

Tā ka šis ir vēstījums koalīcijai, īpaši Finanšu ministrijai, – neslēpiet, kas ir atvilktnēs, bet atšifrējiet, lai mēs visi saprastu, par ko balsosim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram – “par”.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Nākamā gada budžets ir veltīts iedzīvotāju drošībai un Latvijas konkurētspējai. Par galveno valsts prioritāti ir noteikta gan iekšējā, gan ārējā drošība. Pieaugošā... ģeopolitiskā situācija, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika veidot budžetu tieši ar šīm svarīgajām prioritātēm.

Latvija jau vairākus gadus pārsniedz NATO noteikto minimumu aizsardzībai 2 procentu apmērā, nākamā gada budžets paredz 3,5 procentus. Kā mēs redzam, arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis palielina savu aizsardzības budžetu, un, ja iepriekšējos gados 2 procentus sasniedza mazāk nekā puse valstu, tad pašreizējā situācijā pieaugums ir lielākajai daļai valstu – vairāk nekā 20 valstīm.

Protams, runājot par budžetu, ir jāpiemin makroekonomiskie skaitļi. Veidojot budžetu, makroekonomiskā situācija bija sarežģīta, ar lielu nenoteiktību. Fiskālās disciplīnas padome makroekonomisko plānu apstiprināja jūlijā, kas mums ir izdevīgi, jo pie augošas ekonomikas pēc iespējas ilgāk ir jāgaida makroekonomiskā prognoze, jo rādītāji uzlabojas, pie stagnējošas... tomēr agrāk ir labāk.

Kādi ir šie skaitļi? IKP prognoze ir plānota 2,9 procentu apmērā, inflācijas prognoze ir plānota 2,2 procentu apmērā, bezdarba līmenis saglabāsies esošajā līmenī vai pat nedaudz mazināsies un būs 6,3 procenti, budžeta deficīts ir plānots 2,9 procentu apmērā. Ja mēs runājam par absolūtiem skaitļiem, tad budžeta vispārējie ieņēmumi būs 15 miljardi eiro, izdevumi – 17,1 miljards eiro.

Minēšu dažus faktus no budžeta. Bet pirms tam gribu īpaši atzīmēt vienu reformu, kas ir šajā budžetā, un teikt lielu paldies gan iepriekšējās valdības partijām, gan šīs valdības partijām, – tā ir nodokļu reforma. Divu gadu garumā tika veikta nodokļu reforma. Ir ļoti svarīgi, ka šī reforma ir saskaņota vai kopēji veikta gan ar darba devēju pārstāvjiem, gan ar darba ņēmēju pārstāvjiem, gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan nevalstisko sektoru. Praktiski situācija, kad visas puses pasaka “jā”, ir samērā reta. Bet šī reforma tāda ir. Ko šī reforma dos?

Kā jau minēja deputāts Šuvajevs, 95 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kam atalgojums ir zem četriem tūkstošiem eiro, būs pieaugums nodokļu jomā. Tas varbūt tāds viens... viena daļa pieauguma... bet tas mazinās darba devēja izmaksas par darbiniekiem, būs iespēja, nemainot proporciju, jaunradītā produktā... palielināt darbiniekiem atalgojumu. Arī minimālā alga kāps – šogad ir 700 eiro, nākamgad paredzēti 740 eiro, un 40 eiro... katru gadu nākamo piecu gadu garumā. Visiem tiek piemērots neapliekamais minimums... nevis progresīvais. 2025. gada budžetā ir paredzēti 510 eiro, 2026. gadā – 550. Neapliekamais minimums pensionāriem no 500 eiro uz...

Man nebūs iespēju apvienot debašu laikus? Nav laikam.

Kolēģi! Šis budžets pie esošās makroekonomiskās situācijas ir optimāls. Šis budžets ir optimāls pie esošās saspringtās ģeopolitiskās situācijas. Šis budžets ir sabalansēts starp nozarēm.

Lūdzu atbalstīt nodošanu komisijām.

Komisija ļoti rūpīgi vērtēs un arī izvērtēs deputāta Līdakas bažas par to, ka likumprojekts... ir vai nav paturams budžeta paketē.

Rīkosimies!

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Reirs. Balsosim pēc savas sirdsapziņas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Kolēģi, paldies. Esam izskatījuši visus ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Mazu uzmanību! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Aleksandrs Kiršteins... redzu (Starpsauciens.)... jā, redzu, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka... redzu, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Divas minūtes, lai varētu pārkārtoties uz Saeimas kārtējo sēdi. Divas minūtes.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 17.10.24 09:09 Balsojums 1
Par - 62, pret - 16, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (733/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:16 Balsojums 2
Par - 50, pret - 29, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (737/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:19 Balsojums 3
Par - 51, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (739/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:21 Balsojums 4
Par - 77, pret - 12, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā (741/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:26 Balsojums 5
Par - 58, pret - 29, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (744/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:31 Balsojums 6
Par - 51, pret - 32, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (745/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:31 Balsojums 7
Par - 54, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (746/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:40 Balsojums 8
Par - 50, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (747/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:54 Balsojums 9
Par - 53, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.10.24 09:55 Balsojums 10
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

17.10.2024.

09.00