Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2024. gada 28. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 28. novembra sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Jānis Vitenbergs, Kristaps Krištopans, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 795/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čukova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Jefimijs Klementjevs un Amils Saļimovs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 796/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Nauris Puntulis, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš un Jānis Dombrava lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Valsts iekšējā un ārējā drošība ir Ministru kabineta nākamā gada budžeta absolūta prioritāte un fokuss, stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību ir mūsu kā likumdevēja pienākums, īpaši šinī sarežģītajā ģeopolitiskajā laikā. Tieši tādēļ “Nacionālā apvienība” ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz, ka sabiedriskie mediji, kas, nenoliedzami, ir ļoti nozīmīga drošības sastāvdaļa, līdzīgi kā stratēģiski svarīgas institūcijas mūsu valstī – civildienests, militārais dienests un iekšlietu struktūras – nevar slēgt darba attiecību līgumu ar mūsu naidīgo kaimiņvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – pilsoņiem.

Lūdzu iekļaut likumprojektu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” ir nākamais solis mūsu iepriekš iesniegtajam lēmuma projektam, kas paredzēja uzdot izglītības un zinātnes ministrei atrisināt situāciju, ka Latvijas skolās joprojām strādā aptuveni 200 agresorvalsts pilsoņu. Tā kā šis lēmuma projekts tika izskatīts un kā viens no lielākajiem iebildumiem izskanēja... juridiskā secība, proti, ka nevajadzētu uzdot Ministru kabinetam veidot to, kas nav atrunāts likumā, tad mēs, respektējot šo kārtību, šoreiz esam sagatavojuši likumprojektu... respektīvi, sākt ar to, ka mēs nostiprinām pedagogiem pilsonības prasību vispirms likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to tas būtiskākais šķērslis un iebildums būtu atcelts. Grūti iedomāties, kādi vēl būtu citi argumenti, kāpēc aizstāvēt pieeju, ka Krievijas pilsoņi... ar Krievijas pasēm... Latvijas skolās var turpināt mācīt Latvijas bērnus.

Aicinu paraudzīties arī uz Eiropas valstīm. Es neesmu pētījis pilnīgi visas Eiropas valstis, bet, papētot vismaz lielākās, tajās nav šādas iespējas – trešo valstu pilsoņiem (kur nu vēl agresorvalsts pilsoņiem) strādāt valsts un pašvaldību skolās. Kāpēc Latvija grib veidot šādu pieeju? Nav skaidrs, ja tā nav Eiropas prakse.

Es dzirdēju arī pretargumentu, ka trūkst skolotāju... ko tad mēs darīsim... tāpēc nevar ņemt ārā... tie Krievijas pilsoņi ir jāatstāj kā skolotāji! Mums arī trūkst Nacionālo bruņoto spēku instruktoru, un Latvijā ir diezgan daudz atvaļināto PSRS militārpersonu, tai skaitā Krievijas pilsoņu. Varbūt mēs viņus arī... tā kā trūkst instruktoru, varbūt mēs viņus arī pieņemam darbā? Droši vien tas būtu... Jūs visi piekritīsiet, tas ir absurdi, vai ne? Tad novēršam tikpat lielu absurdu arī skolās, respektēsim mūsu, Latvijas, bērnus.

Vēlreiz priekš vienas frakcijas īpaši pasvītrošu – nē, mēs nevēršamies pret Latvijas krieviem, Latvijas krievi, kas ir lojāli un ir apliecinājuši lojalitāti, iegūstot pilsonību, tāpat kā jebkura cita tautība Latvijā... ja viņiem ir pedagoga kvalifikācija, viņi var un varēs turpināt strādāt par pedagogiem. Runa ir par svešas valsts pilsoņiem – par svešas valsts, ko mēs, Saeima, esam atzinuši par totalitāru, terorismu atbalstošu valsti.

Lūdzu, cienīsim mūsu bērnus, cienīsim mūsu pašu pieņemtos lēmumus un atbalstīsim šo likumprojektu, lai pārtrauktu Krievijas pilsoņu darbību Latvijas skolās!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Savā viedoklī es vēlos precizēt frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA nostāju un komisijas darba gaitu šajā jautājumā.

Vispirms, lai nav pārpratumu, – JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas izglītības iestādēs ir jāstrādā tikai lojāliem, patriotiskiem un valsts valodu zinošiem pedagogiem, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pedagogu tādi arī ir.

Skaidrībai un precizitātei – par ko ir stāsts? Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 12. novembra sēdē pēc būtības jau runāja par šo jautājumu, kas ietverts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”. Mēs izvērtējām lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās”. Komisija secināja – lai īstenotu lēmuma projektā ietverto mērķi, mums kopā ar ministriju būtu jāstrādā pie atbilstošu normatīvo aktu grozījumiem, un par to vienisprātis bija komisijas vairākums, tostarp arī frakcijas “Nacionālā apvienība” pārstāvji. Šis darbs ir uzsākts. Uzskatu, ja šobrīd mēs virzām vēl kādu šādu likumprojektu, tas ir neproduktīvi, un, piedodiet, tas vairāk izskatās pēc politiskas pozicionēšanās, nevis pēc īsta risinājuma meklēšanas un efektīva ikdienas darba. (Starpsauciens.)

Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA līdz šim ir virzījusi un atbalstījusi likumprojektus, kas stiprina mūsu valsts drošību, un mēs turpināsim to darīt arī tālāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 29, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es par šo jautājumu šeit jau laikam... neatceros, man ir viss saputrojies... trešo vai ceturto reizi nāku runāt un stāstu jums to, cik mums ir zaļa valsts, ka mums ir 52 procenti mežu, ka ir 140 tūkstoši privātīpašnieku, kuriem pieder puse no Latvijas mežiem, ka kopējā krāja, kas katru gadu pieaug mūsu mežos, ir apmēram 25 miljoni kubikmetru. Un stāstu par to, ka apmēram divi miljardi... no diviem līdz pieciem miljardiem eiro šobrīd sapūst mūsu mežos.

Bet, neiedziļinoties sīkumos, pateikšu vienu lietu. Pastāstīšu vienu piemēru. Būtisks piemērs. Meža īpašnieks Edmunds zvana mežsargam Harim (Starpsauciens.) un saka: “Klau, lieta tāda, ka atkal ir pienācis decembris un es paņemšu no sava meža... nu, man... es jau zinu, ka man tur ir ainaviskais liegums, bet malciņu jau drīkstu ņemt. Tāpēc atkal paņemšu 10 kubikmetrus malkas priekš sevis. Es tevi pabrīdinu.” A Haris Edmundam saka: “Atvaino, Edmund, atvaino! Augustā tavam mežam ir uzlikts pilns saimnieciskās darbības liegums.” Edmunds saka: “Hari, a kas par lietu? Kāpēc es to nezinu?” Haris saka: “Nu, piedod! Tā mēdz gadīties. Atrada tur spožo skudru vai sauso ķērpi un uzlika tev pilnu liegumu.” A Edmunds šogad vairs kompensācijai pieteikties nevar. Viņš varēs pieteikties tikai nākamgad... aprīlis, maijs. Un viņam ir konkrētas pretenzijas.

Kolēģi, tā var būt ir tāda neliela ironija par tēmu, bet neba jau šie mani grozījumi ir ideāli. Tātad jautājumi... ko gribu teikt... un es jau laikam saprotu, ar ko tas šodien beigsies, bet kur ir tā mana sāpe? Atveram diskusiju! Saprotam to, ka pieteikšanās uz to kompensāciju ir smagnēja, bieži vien apgrūtinoša un bieži vien aizskar cilvēka privātās intereses, jo vieni varbūt ir apmierināti ar to un būtu gatavi arī pieņemt liegumus, otri grib saimniekot, kaut vai drusciņ saimniekot, bet viņiem tiek uzlikts pilns saimnieciskās darbības liegums.

Tāpēc, kolēģi, ieklausieties – izdarīsim kaut ko tiešām labu cilvēkiem, vismaz atvērsim diskusiju par šo tēmu! Es vēlreiz atkārtošu – nav runa par naudu, nauda jau pēc būtības ir. Mani vairāk interesē tas, lai cilvēki, kuri uzliek šos liegumus, kopā ar Edmundu kā īpašnieku aizietu uz to mežu, paskatītos... atrastu un parādītu: redz, kur ir tā spožā skudra! Bet viņi jau uzliek liegumus, saņēmuši informāciju telefonā, uz mežu nemaz neaizejot. Tas nav pareizi, kolēģi!

Tā ka lūdzu atbalstīt. Atveram diskusiju, nav jau nekas traģisks. Bet atcerieties – 140 tūkstoši privātīpašnieku. Un mums ir 18,2 procenti lieguma zonas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – nav, atturas – 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mairitas Lūses, Ervīna Labanovska, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas un Skaidrītes Ābramas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu ko, esi sveicināts, divkosīgais likumprojekt! Kādēļ es tā saku? Pati par sevi doma restorānu, kafejnīcu apmeklētājiem piedāvāt dzeramo ūdeni no krāna varbūt nebūtu pat slikta, jo anotācija arī paredz, ka kaut kādu mazu samaksu par šo ūdeni – uzlabotu vai neuzlabotu – uzņēmēji pat varētu iekasēt, jo likumdevējs atceras, ka ūdens tomēr ir arī kaut kur jāielej... glāzēs... jāpienes un tad trauki jāmazgā, tā ka galīgi par brīvu – nē.

Tomēr es aicinu jūs šo likumprojektu neatbalstīt – neatbalstīt tādēļ, ka mēs daudzu gadu garumā esam marinējuši un vēl joprojām marinējam ēdināšanas nozari, kas mums ir nesusi dažādus aprēķinus, mēģinājusi pierādīt to, cik pamatoti ēdināšanas nozarei būtu samazināt PVN. Atcerieties, ka nozare savulaik nomainīja kases aparātus, bija kases aparātu reforma, par to uzņēmēji samaksāja, beigās kases aparāti nebija vajadzīgi. Tad bija kovids. Jūs atceraties, cik daudzi kovida laikā atbalstīja vai neatbalstīja ēdināšanas nozari. Nozare ir vienkārši nožmirināta līdz pēdējam, bet te, lūk, PROGRESĪVIE: “Mēs gribam kā Eiropā!” Nē, nu kolosāli!

Palasiet! Es ceru, ka jūs visi esat iepazinušies ar Saeimas Analītiskā dienesta pētījumu, kur skaidri pateikts, ka nozare Latvijā ir ļoti nekonkurētspējīga, salīdzinot ar to, kā ir citur Eiropā. Tad ziniet, mīļie draugi, sāksim ar to, ka samazināsim ēdināšanas nozarei PVN, atbalstīsim nozari, lai tā nenosprāgtu... līdz pēdējam, un tad prasīsim no uzņēmējiem vēl kaut ko. Pretējā gadījumā – es atkārtošu – šis ir ļoti negodīgs, ļoti divkosīgs likumprojekts attiecībā pret uzņēmējiem.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies par sapratni. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Labrīt, kolēģi! Paskaidrošu frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... informāciju par to, ka šajā likumprojektā vēlamies neprasīt... maksu... nenoteikt, ka šis krāna ūdens ir jādod bez maksas... pavēstīju šorīt... Acīmredzot izlasīt divas lappuses garo anotāciju pirms likumprojekta diskutēšanas ir par grūtu. Šī norma uzņēmēju peļņu absolūti neietekmēs. Uzņēmējiem, lūdzot samaksu, saprātīgu samaksu (un es ceru, ka par visiem pakalpojumiem ēdinātāji iekasē saprātīgu samaksu) ir atļauts (Starpsaucieni.)... Šī norma pastāv citās Eiropas valstīs. Ēdinātāji... nav sabrukuši. Mēs ņemam vērā gan Eiropas direktīvu ieteikumus, gan Latvijas vides pamatnostādņu ieteikumus. Esam runājuši gan ar Veselības ministriju, gan ar Klimata un enerģētikas ministriju, gan ar ēdinātājiem. Ja mēs paši, Saeimas deputāti, ejam ēst uz “Zviedru vārtiem” un redzam, ka tur par glāzi krāna ūdens mums tiek paprasīts eiro, ejam ēst uz (L. Liepiņas starpsaucieni.)... ejam ēst uz citām kafejnīcām, saņemam ūdeni bez maksas! Šis tiešām nav strīdīgs likumprojekts, un es ceru, ka par to nebūs diskusiju. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Lūse. Kolēģi! Ēdināšanas institūcijas šī likumprojekta dēļ nesabruks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 17, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Edgara Tavara, Ramonas Petravičas, Jāņa Vitenberga, Kristapa Krištopana, Didža Šmita, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 795/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Zivtiņa, Alekseja Rosļikova, Jura Viļuma, Jāņa Vitenberga un Jāņa Patmalnieka iesniegumu, kurā lūgts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 82. panta otro daļu likumprojektus “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 795/Lp14) un “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 796/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā vienīgajai un atbildīgajai komisijai.

Tātad runa ir par šo likumprojektu un par nākamo.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Vēlreiz, kolēģi... ko teikt... kļūdīties ir tikai un vienīgi cilvēcīgi, un savas kļūdas ir jāatzīst, mēs galu galā esam tikai un vienīgi cilvēki, mēs varam kļūdīties. Protams, Judina kungs nekad nekļūdās.

Šis jautājums virmoja gaisā jau diezgan sen... virmoja gaisā diezgan sen, un tas bijis saistīts ar to, ka ir dažādas situācijas uz ceļa. Ir iespējamas tādas situācijas, ka ceļa satiksmes negadījums notiek starp divām stāvošām automašīnām, ka starp vienu... notiek negadījums, kur kustībā esošā automašīna ir bez automašīnas vadītāja, un vēl vairāki tādi kuriozi gadījumi, kuri ir retums, bet ir. Tāpēc tika izveidota vesela sistēma saistībā ar atmestām automašīnām, saistībā ar šādām neordinārām situācijām, proti, tika izveidots rezerves fonds, atbalsta fonds Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, lai būtu, ar ko nomaksāt tādus gadījumus, kad automašīna nav apdrošināta, vai jebkurā citā gadījumā, kad tiek bojāta... trešajai personai... kad nav iesaistīts, pieņemsim, tikai viens autovadītājs... iznesis sētu. Tika izveidots garantijas fonds, un tādā veidā mēs nosedzām visu šo laukumu, un nebija nekādu problēmu.

Manā skatījumā, šis jautājums ir vairāk... Divas lietas, ko gribu pateikt. Vienmēr esmu šaubījies par to, vai, pieņemsim, šim apdrošināšanas likumam ir jābūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jo tas tiešā mērā ir saistīts ar ceļu satiksmi. Man jau gadu desmitiem ir licies, ka tam jābūt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet, tā kā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tieši pakļauts... ne tieši pakļauts, bet Finanšu ministrijas pārraudzībā, tad šo likumu vienmēr skatīja šī komisija, un šoreiz izgāja tā, kā izgāja.

Jāsaprot ir viens... Reira kungam nav nekādu pārmetumu. Viņš skatījās kā finansists – tas ir izdevīgi! Mums valstī ir apmēram miljons reģistrētu automašīnu, no tām apmēram 800 tūkstoši ir tādas, kuras ir ar OCTA un tehnisko apskati. Tātad 200 tūkstoši kaut kur tā kā klejo, kaut kur pazūd. Tās ir privātās kolekcijas, tie ir motocikli, tā ir lauksaimniecības tehnika un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad Reira kungs redz šeit izdevīgumu. Pareizi? Pareizi! 200 tūkstoši ar visu to kopā – reāli ieņēmumi valsts budžetā.

Labi, nav pārmetumu, nav pārmetumu. Bet ir pārmetums, ka mēs esam palaiduši garām vienu ļoti būtisku lietu, proti, cilvēki uzskata, ka tas ir netaisnīgi. Pat ja mēs viņiem atvieglosim šo numuru nodošanu vai transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites, vienalga cilvēki, kuriem tagad ir... Pieņemsim, Bauskā viņam ir motormuzejs, ir 50 vai 60 automašīnas, viņam nedēļu būs jāpavada darbos, lai varētu izdarīt visas šīs darbības, jo viņš jau braukā ar tām reti, izņēmuma kārtā, ne jau ar visām uzreiz.

Vienvārdsakot, kolēģi, mēs visi varam kļūdīties, bet ļoti būtiski ir atzīt savas kļūdas un labot tās. Tāpēc lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo visa tā būtība slēpjas... Redziet, pieņemsim, mēs sagatavojām šos grozījumus, bet tiem faktiski ir jāiet kontekstā ar to, ko sagatavoja arī frakcijas “Stabilitātei!” kolēģi, jo būtība jau, kā vēlāk papētīju, nāk no 1. panta, visi pārējie ir tikai pakārtoti.

Tā ka – izlabosim savu kļūdu! Paldies tiem, kas parakstīja, un paldies tiem, kas saprata. Galu galā esam tikai cilvēki. Kļūdīties ir cilvēcīgi, Reira kungs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Jūs esat pieteicies runāt “pret”...

Runāt “pret” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Ņemot vērā Zivtiņa kunga iemācīto atkārtošanu... mana uzvārda atkārtošanu vairākas reizes... gribu vērst uzmanību un apskatīties, kā par likumprojektu... balsoja deputāts Reirs un kā balsoja deputāts Zivtiņš. Un tur būs liela atšķirība.

Protams, es ar interesi vērošu, kā attīstīsies situācija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo praktiski šeit ir jautājums...

Sēdes vadītāja. Reira kungs, jūs esat “pret” nodošanu?

J. Reirs. Jā, jā. Esmu “pret” nodošanu, jo jautājums ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvām, normatīvo aktu ieviešanu.

Domāju, ka pamatproblēma šim likumprojektam ir tā, ka CSDD nav noregulēta normāla transportlīdzekļa noņemšana un uzlikšana uzskaitē. Ja šis jautājums būtu atrisināts moderni – interneta vidē –, tad ar vienu klikšķi... un par to neņemtu no iedzīvotājiem lielus naudas līdzekļus... šādas problēmas vispār nepastāvētu.

Zivtiņa kungam vēlreiz gribu lūgt apskatīties, kā Zivtiņa kungs balsoja par likumprojektu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 795/Lp14) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā vienīgajai atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva un Amila Saļimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 796/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā vienīgajai atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka būs tāds brīdis, kad mēs katru reizi, kad esam pieņēmuši kaut ko kļūdaini, nepilnīgi... pret cilvēkiem... uzreiz varēsim šo kļūdu labot. Tas būtu, manā skatījumā, pareizi un atbildīgi.

Bet runāšu par citu aspektu. To Eiropas Savienības direktīvu esmu lasījis, tur nav ne pusplika vārda par to, kas tika pieņemts, tiešām nav neviena vārda par to, ka katram jāmaksā par OCTA neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto, neizmanto... ja ir reģistrēts, tad ir jāmaksā. Angļu valodā šādu vārdu tur nav.

Tad man rodas jautājums... Es nesaku, ka mēs neesam vainīgi, pieņemot šo likumu, bet man ir jautājums atbildīgajai ministrijai, kas tulkojusi latviešu valodā un pielikusi klāt trīs četrus jaunus vārdus, kas absolūti un būtiski mainījuši visu direktīvu. Tas šodien ir galvenais jautājums: kā mēs varam uzticēties valsts pārvaldei? Kā varam uzticēties valsts pārvaldei, ja tā ik pa laikam... var būt kļūdaini... es saprotu... angļu valodā cita nozīme, šeit cita nozīme (Starpsaucieni.)... Izlasiet 14. pozīciju... jūs to lasījāt? Es jums noteikti izprintēšu – 14. pozīcija. (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi. Labi, kolēģi. Vēlreiz – 14. pozīcija... tur nav ne pusplika vārda par konkrēto jautājumu. Tāpēc es vēlreiz saku: tas, ko mēs darām, ir pareizi, tas, ko mēs darām, ir atbildīgi.

Tāpēc, kolēģi, lūdzam atbalstīt nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, viennozīmīgi būs pareizais risinājums. Ceru, steidzamības kārtībā varēsim šo jautājumu atrisināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Naura Puntuļa, Artūra Butāna, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Piekrītu, ka vajag strādāt ar karstu sirdi, bet vajag arī saglabāt vēsu prātu. Vakar vakarā šis “Nacionālās apvienības” iesniegtais likumprojekts... centos rūpīgi iepazīties, jo skaidrs, ka tas ir par aktuālu tēmu, bet diemžēl šobrīd mēs šādu likumprojektu nevaram atbalstīt, jo likumprojekta 2. pants skaidri un gaiši aizliegtu Latvijā esošiem Baltkrievijas režīma bēgļiem (Starpsaucieni.), kas ražo kvalitatīvu saturu cīņai pret Lukašenko režīmu... tai skaitā šādu informāciju raidīt sabiedriskajos medijos.

Varam diskutēt par to, vai citu valstu pilsoņiem būtu tiesības strādāt medijos, bet jūs piedāvājat, ka būtu aizliegts saņemt autoratlīdzību... un materiālus... tai skaitā cilvēkiem, kas ir ar oficiālu bēgļa statusu un kas izgājuši visas drošības pārbaudes. Šī ir aktuāla diskusija, kas ir nepieciešama, bet, kolēģi, šajos jautājumos mums jāstrādā ar asu skalpeli, nevis jātēš ar cirvi.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Argumentus, kādēļ pie šī jautājuma jāstrādā, es pirms mirkļa jau paudu, tā ka neatkārtošos. Kā gan mēs ar šo jautājumu varam strādāt, ja to nenododam darbam komisijās? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 27, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Raivis Dzintars iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.

Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! 1996. gadā tika pieņemta Deklarācija par Latvijas okupāciju, un šajā deklarācijā ir skaidri pateikts, ka PSRS valdība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt latviešu tautas identitāti. Šīs politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu īpatsvars ir palielinājies no 52 līdz 63 procentiem, bet pēdējo divu gadu laikā zemās dzimstības, augstās mirstības un emigrācijas rezultātā latviešu īpatsvars ir sācis sarukt.

Dzimstība ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni 2023. gadā, bet šogad šis antirekords tiks pārspēts. Ja dzimstības rādītāji ilgstoši turējās ap 20 tūkstošiem jaundzimušo gadā, tad šogad, visticamāk, tiks sasniegts antirekords – 13 tūkstoši jaundzimušo. Skatoties statistikas datus, nekad simts gadu laikā, pat brīdī, kad Latvijas teritorijā 1920. gadā notika brīvības cīņas, dzimstība nav bijusi tik zemā līmenī. (Starpsauciens.)

Valstī aizvien vairāk ieceļo un uzturas pilsoņi no dažādiem pasaules reģioniem. Daļa Latvijā uzturas ar Latvijā izsniegtām vīzām un uzturēšanās atļaujām, citi – ar dažādās Eiropas valstīs izsniegtām atļaujām, bet pietiekama daļa uzturas šeit nelegāli. Valsts robežsardze pavisam nesen, pirms dažām dienām, Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir publicējusi datus par oficiāli konstatētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas Latvijas teritorijā nelegāli. Kopš 2021. gada šis skaits ir pieaudzis divarpus reižu un sasniedz 521 personu. Dominē Indijas, Sīrijas, Irākas, Uzbekistānas, Afganistānas un Irānas pilsoņi. Absolūti lielākā daļa – 80 procenti – ir vīrieši, pieļauju, spēka gados. Šādas informācijas nav, bet tas, ka 80 procenti ir vīrieši, ir fakts.

Šajos apstākļos “Nacionālā apvienība” rosina pieņemt šo lēmuma projektu, kurš uzdotu Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam sagatavot un iesniegt ziņojumu Saeimā par rīcības politiku, kā tuvāko gadu laikā tiks panākts, lai latviešu nācijas dabiskais pieaugums kļūtu pozitīvs un tiktu novērsta masveida latviešu nācijas emigrācija. Satversme mums ļoti skaidri pasaka to, ka viens no valsts mērķiem ir garantēt latviešu nācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Ministrijām un Saeimai šis mērķis ir jāpiepilda ar saturu.

Tāpat tiktu uzdots uzdevums Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. maijam sagatavot normatīvo bāzi, lai apturētu trešo valstu valstspiederīgo imigrāciju, kamēr latviešu nācijas dabiskais pieaugums nekļūtu pozitīvs, lai mēs apturētu latviešu nācijas sarukumu mūsu pašu zemē, lai cik tas absurdi neskanētu.

Tāpat tiktu uzdots pārskatīt visas līdz šim izsniegtās ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas. Ir zināms, ka daļa saņēmēju pārkāpj nosacījumus, ko Imigrācijas likums paredz. Valsts institūcijām – veikt regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka trešo valstu valstspiederīgie uzturas un tiek likumīgi nodarbināti Latvijā, ievērojot Imigrācijas likuma un arī citu Latvijas Republikas likumu prasības.

Nekas pārmērīgs situācijā, kad demogrāfiskie izaicinājumi mūsu tautai ir pietiekami biedējoši. Mums šobrīd nav jāveicina trešo valstu valstspiederīgo masveida imigrācija Latvijā, bet tieši pretēji – jārisina samilzušās demogrāfijas problēmas, neaizstājot latviešus ar cittautu pārstāvjiem.

Aicinu atbalstīt konkrēto lēmuma projektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību... šinī gadījumā vairāk runāšu laikam kā Iekšlietu ministrijas pārstāvis, jo insinuācijas par to, ka Iekšlietu ministrija kaut kādā veidā nepietiekami darbojas un nepietiekami pievērš uzmanību šim jautājumam, maigi izsakoties, neatbilst – ne tuvu neatbilst! – patiesībai. Bet sāksim ar trim lieliem punktiem.

Pirmais. Protams, var pajokot par to, ka termiņš – 1. marts – ir nepietiekams un Ministru prezidente un Ministru kabinets, pat ļoti cītīgi strādājot, nekādā veidā latviešu skaitu pieaudzēt valstī nevarēs, arī tīri bioloģisku iemeslu dēļ. Bet, ja paskatāmies uz to, ko tad mēs darām, lai kontrolētu trešo valstu piederīgo ieceļošanu valstī... kā jūs domājat, cik daudz uzturēšanās atļauju ir anulēts šā gada pirmajos 10 mēnešos? Vairāk nekā 18 tūkstoši! Ja uzskatāt, ka tas nav pietiekams darbs un šī jautājuma kontrolēšana, tad jūs vienkārši nesaprotat, kā šīs lietas darbojas.

Par vīzām. Ir atteiktas 139 vīzas, anulētas – 272. Mēs ļoti labi kontrolējam tos cilvēkus, kuri iebrauc mūsu valstī, un to, ko viņi šeit dara, it īpaši, ja viņi dodas caur Valsts robežsardzes kontrolētajiem punktiem. Protams, apgalvot, ka šeit nav nelegālu cilvēku, būtu nepareizi, jo viņi var ieceļot no citām Eiropas Savienības valstīm, bet arī tās lietas mēs kontrolējam, notiek regulāri reidi, un, ticiet man, mums ir pietiekami daudz informācijas, lai šos jautājumus varētu kontrolēt.

Pēdējais punkts. Mēs visi esam par to, lai latviešu īpatsvars valstī būtu lielāks nekā tagad. Tas ir ģimenes jautājums. Visiem pie tā noteikti būs jāpiestrādā. Bet apturēt visu imigrāciju līdz brīdim, kamēr nenonāksim līdz latviešu skaita pozitīvam pieaugumam – kad piedzimušo cilvēku skaits būs lielāks par mirušo vai izbraukušo cilvēku skaitu... līdz tam brīdim pilnībā apturēt visu imigrāciju – tas ir neprāts. Cik desmitgažu tas prasīs? Būsim godīgi.

Nacionālā apvienība strādāja pie demogrāfiskā jautājuma uzlabošanas, daudz kas bija izdarīts, bet mēs pat tuvu nepanācām to pozitīvo bilanci. Tāpēc tāds deklaratīvs paziņojums par to, ka tagad aizliegsim... un tad pēkšņi mums viss šeit uzlabosies un latviešu īpatsvars pieaugs... tas ir vienkārši nepareizi. Imigrācijai ir jābūt, bet tai ir jābūt stingri kontrolētai un pārraudzītai, un to Iekšlietu ministrijas institūcijas arī dara.

Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu” izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā... Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Aicinu nodot gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, gan Sociālo un darba lietu komisijai, ņemot vērā, ka šie jautājumi skar šo abu komisiju sfēras – gan demogrāfiju, gan kontroli attiecībā uz migrācijas politiku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 67, atturas – nav. Lēmuma projekts komisijām nav nodots.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Artūra Freiberga atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 20. novembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Artūra Freiberga atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Artūrs Freibergs ir bijis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, Senāta Krimināllietu departamenta senators. Artūram Freibergam piešķirti apbalvojumi: Augstākās tiesas Atzinības raksts par ilggadēju godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā; tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme; valsts apbalvojums – III šķiras Atzinības krusts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Artūru Freibergu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar šī gada 30. decembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Artūra Freiberga atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Jāņa Kucenko atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. novembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Jāņa Kucenko atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Jānis Kucenko Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis jurista kvalifikāciju, “Biznesa augstskolā Turība” ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. Bijis jurists un Juridiskās nodaļas vadītājs akciju sabiedrībā “Baltijas Izaugsmes grupa”, Juridiskās pārvaldes Konsultāciju daļas vadītājs un Juridiskās pārvaldes vadītājs akciju sabiedrībā “Latvijas Krājbanka”, zvērināts advokāts Zvērināta advokāta Jāņa Kucenko birojā, pašlaik – tiesnesis Vidzemes rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atkārtoti iecelt Jāni Kucenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Kucenko atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vadima Terentjeva atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 20. novembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Vadima Terentjeva atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Vadims Terentjevs Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijis tiesneša palīgs Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, tiesneša palīgs Augstākajā tiesā, pašlaik – tiesnesis Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atkārtoti iecelt Vadimu Terentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vadima Terentjeva atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Aināra Šlesera, Edgara Tavara, Ilzes Stobovas, Jāņa Vitenberga, Kristapa Krištopana, Andra Kulberga, Česlava Batņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto vairākkārtējo palielinājumu valsts un pašvaldību zemes iznomāšanai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu ir skatījusi divās savās sēdēs – kas ir pietiekami neparasti – 23. oktobrī un 20. novembrī.

Tā kā tika konstatēts, ka pastāv problēma attiecībā uz Olimpiskā centra nomas maksas apmēriem, savā pirmajā sēdē 23. oktobrī komisija jautājuma izskatīšanu un problēmas risinājumu nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kolēģiem, kuri savās sēdēs arī izskatīja šo jautājumu.

Tā visa rezultātā, ņemot vērā Finanšu ministrijas, Rīgas domes, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas kopdarbību, šī gada 13. novembrī Rīgas valstspilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu, ar kuru noteica jaunu zemes izmantošanas mērķi attiecīgajam zemes gabalam, nosakot to kā publiskas funkcijas sporta jomā veikšanai nepieciešamo zemes gabalu, tieši un konkrēti – nacionālās sporta bāzes uzturēšanai. Ņemot vērā šos apstākļus, tas ļauj attiecīgo zemes nomas maksas apjomu būtiski... palielināt.

Līdz ar to problēma, kas bija saistīta ar nepanesami liela apjoma zemes nomas maksas noteikšanu Latvijas Olimpiskajai komitejai, tika atrisināta. To komisijas 20. novembra sēdē apliecināja gan Rīgas pilsētas pārstāvji, gan Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.

Ņemot vērā apstākļus, ka attiecīgais pieprasījums tika izteikts Ministru prezidentei... pie visiem šiem apstākļiem... komisija ir lēmusi, ka šis pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Šī pieprasījuma iznākums Saeimā ir nebijis vai ļoti rets gadījums, kad koalīcijas pilnībā kontrolētā Pieprasījumu komisija nonāca pie taustāma rezultāta, un par to es gribu pateikt ļoti lielu paldies komisijas kolēģiem.

Es zinu, tā nav ierasta prakse, ka politiskajiem konkurentiem mēs sakām paldies, bet īpašu paldies gribu pateikt Gundaram Daudzem, kurš Čudara kunga prombūtnes laikā vadīja Pieprasījumu komisijas sēdi, kuras rezultātā komisijas locekļi ļoti skaidri uzdeva darāmās lietas gan Ministru kabinetam, gan Rīgas domes pārstāvjiem.

Faktiski bija laika rāmis, kurā deputāti uzlika par pienākumu šo situāciju atrisināt, jo visiem bija skaidrs – nav normāli, ka nomas maksa Olimpiskajam centram tika paaugstināta par 1200 procentiem, kā rezultātā sekas bija neparedzamas – kas varētu notikt ar sporta centru, kā arī ar visiem bērniem, kas nodarbojas ar sportu... un kā tas ietekmētu izmaksas... un tā tālāk. Pilnīgi nenormāla situācija, kurā ļoti daudzas iesaistītās personas plātīja rokas – nevaram šo, nevaram to. Neviens īsti nesaprata, kā tas ir gadījies, bet risinājuma kā nebija, tā nebija.

Tā ka vēlreiz gribu īpašu paldies pateikt Daudzes kungam un arī komisijas deputātiem. Tas tikai vēlreiz pierāda – ja mēs gribam, kopā varam izdarīt labas lietas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto vairākkārtējo palielinājumu valsts un pašvaldību zemes iznomāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Māra Sprindžuka, Česlava Batņas, Andreja Ceļapītera, Jāņa Dombravas, Jefimija Klementjeva, Kristapa Krištopana, Uģa Mitrevica, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, attiecīgais pieprasījums tika izskatīts Pieprasījumu komisijas sēdē, un jautājums tika deleģēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kuru pārstāvēja parlamentārā sekretāre, sniedzot skaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Šobrīd likumā ir noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 29. oktobrim bija jāizstrādā un jāapstiprina Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu grozījumi un tie būtu jāiesniedz izskatīšanai Saeimā. Acīmredzams ir fakts, ka tas nav izdarīts.

Ministrijas pārstāve minēja, ka šobrīd notiek darbs pie attiecīgā robežu grozījumu projekta izstrādes un tas vēl nav pabeigts. Tāpat arī tika minēts: ņemot vērā, ka eksistē personas tiesības kandidēt vēlēšanās un tās ir saistītas ar 10 mēnešu cenzu tieši dzīvesvietā attiecīgajā pašvaldības teritorijā... ņemot vērā šos apstākļus, ja Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, robežu grozīšana šobrīd personai zināmā mērā apdraudētu iespēju nodrošināt kandidēšanu... kas atbilst šim 10 mēnešu cenzam. Tas bija viens no argumentiem, kāpēc valdība nav iesniegusi Saeimai attiecīgos robežu grozījumus. Tanī pašā laikā mēs saņēmām apliecinājumu, ka darbs pie grozījumu izveides notiek.

Pie šiem apstākļiem, uzklausot visas puses, Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka attiecīgais pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šis jau ir kliedzoši. Skaidrs, ka sagatavotā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ir kas ļaunāks – Ministru kabinets Saeimai demonstrē tiesisko nihilismu, to, ka mūsu valsts likumus var nepildīt un tos nepilda Ministru kabinets.

Paskaidrošu sīkāk. Ministru kabinets demonstrē to, ka šajā valstī, lemjot par demokrātijas pašiem pamatiem – cilvēka tiesībām piedalīties pašvaldības dzīvē –, iedzīvotāja balsij nav nozīmes. Nozīme ir koalīcijas partiju sarunām aiz slēgtām durvīm, kur novadi un teritorijas tiek dalītas pēc patikšanas un šaurām partiju grupu interesēm. Šīs intereses stāv pāri iedzīvotāju balsojumiem aptaujās un pāri leģitīmi vēlētu domju lēmumiem par to, kā būtu sadalāmas teritorijas.

Jā, tieši šāda ir situācija, kas ir izveidojusies ar 19. novembrī – dienu pēc Latvijas neatkarības svinībām – pieņemto lēmumu, kurā Ministru kabinets faktiski neizpilda Saeimas doto uzdevumu, ar kuru bija jāpanāk rezultatīvs... lēmums, lai iedzīvotāji, kas dzīvo Baltezera ciemā, varētu piedalīties vēlēšanās, īstenotu Satversmē paredzētās tiesības balsot saskaņā ar iepriekšējās Saeimas doto uzdevumu, ko demonstrēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 25. pants. Šis pants paredzēja šī sasaukuma laikā nokārtot jautājumu, kā sadalīt Garkalni. Šī Saeima atvēra šo likumu maijā un uzdeva līdz 29. oktobrim Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par sadali. Ministru kabinets šo lēmumu voluntāri nav izpildījis, kā galveno argumentu minot, ka līdz vēlēšanām ir atlikuši mazāk nekā 10 mēneši.

Paskaidrošu sīkāk būtību. Ministru kabineta lēmums paredz nemainīt Garkalnes pagasta robežas un VARAM dod uzdevumu līdz 2026. gada 1. maijam sagatavot ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociāli ekonomiskajā situācijā, tai skaitā izvērtēt Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu grozījumus. Turpmākie lēmumi par pašvaldību robežu grozīšanu jāpieņem jaunievēlētajām pašvaldību domēm pēc 2025. gada vēlēšanām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija dienu vēlāk, 20. novembrī... paldies Burova kungam, kurš steidzami sasauca komisijas sēdi... uzaicināja VARAM pārstāvjus, Ropažu domes un Ādažu domes priekšsēdētājus, Baltezera iedzīvotāju pārstāvjus, Pašvaldību savienības pārstāvjus, uzklausīja arī Juridiskā biroja konsultantu tiesisko skaidrojumu par to, vai tiešām šie 10 mēneši... vai Satversmes tiesība, ka cilvēkam ir pienākums tiesīgi vēlēt... ir pārkāpts. Ziniet, ko teica Juridiskā biroja juristi? Nē, ir būtiski, ka cilvēks šajā teritorijā dzīvo šos 10 mēnešus vai ilgāk, un nav būtiski, kurā brīdī Ministru kabinets vai Saeima nolemj par Baltezera ciema atrašanos Ādažos vai Ropažos, tam nav nozīmes.

Tātad šis ir pats galvenais arguments, uz kā balstījās Ministru kabineta lēmums. Tas nav tiesisks, tas neatbilst patiesībai. Tātad Ministru kabinets pat nav ticis informēts sēdes laikā... no juristiem... Ministru kabinetā vai VARAM, kas bija iesniedzējs... ka šis arguments nav tiesisks.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija secinājusi, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. pantā Ministru kabinetam dotais uzdevums nav izpildīts. Komisija uzskatīja, ka Ministru kabinetam, veicot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā noteiktā uzdevuma izpildi, ir jārespektē pašvaldību iedzīvotāju paustais viedoklis un nostāja Garkalnes pagasta sadalīšanas jautājumā. Komisija nolēma uzdot Ministru kabinetam nekavējoties nodrošināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā noteiktā uzdevuma izpildi un virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Garkalnes un Ādažu pagasta robežu grozījumiem atbilstoši pašvaldības iedzīvotāju paustajai gribai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstījušas abas pašvaldības.

Komisija uzdeva Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sniegt atskaiti par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu procesa caurredzamību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Deputāti, kas iesniedza šo iesniegumu, un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka VARAM un Ministru kabineta lēmums nav tiesisks, tas nav pamatots un Ministru kabinetam nekavējoties ir jāpieņem tāds lēmums, lai iedzīvotāji neciestu un lai mēs varētu aizsargāt viņu demokrātiskās tiesības.

Kolēģi, nav jautājums par to, vai Pieprasījumu komisija var vai nevar noraidīt, ir jautājums, vai Ministru kabinetam ir jāpilda likumi, un ir jautājums, vai, lemjot par novada robežu izmaiņām, iedzīvotāju balsīm vispār ir nozīme, jo ir kādas sešas vai septiņas aptaujas, kuras Garkalnes iedzīvotāji veikuši, un tās visas rāda vienu. Starp citu Ropažu aptaujā viss Garkalnes pagasts... divas trešdaļas – 64,11 procenti no tiem, kas piedalījās, – nobalsoja, ka viss šis pagasts, pat nedalīts, būtu gatavs pievienoties Ādažiem.

Ja Ministru kabinets nevar un nespēj sadalīt laikā un tiesiskā veidā, tad varbūt Saeimai ir jālemj, jo tā ir Saeimas kompetence saskaņā ar likumu lemt par to, kādam jābūt novadu griezumam un kam pieder konkrētie pagasti. Ja tos nedala, tad tā ir Saeimas kompetence. Tādēļ mēs gaidām, ka Ministru kabinets nekavējoties pieņems lēmumu par sadali. Ja šis lēmums nesekos tuvāko nedēļu laikā, mums, Saeimai, būs jārīkojas.

Uzturu šo pieprasījumu un aicinu Saeimu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija 20. novembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” virzīšanu balsošanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Likumprojekts sagatavots, lai apstiprinātu Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

D. Kovaļenko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija uz otro lasījumu izskatīja likumprojektu “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu”.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Atgādinu, ka šis likumprojekts, kad skatījām to pirmajā lasījumā... tika izcelts, ka tam ir liela nozīme, tostarp, lai no bankas varētu vairāk aizdot Ukrainai

un Ukraina varētu finansēt tās pamatvajadzības. Tādēļ likumprojekts ir nozīmīgs un ļoti vajadzīgs.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 20. novembrī pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”.

Uz trešo lasījumu saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”.

Trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirms trešā, galīgā, lasījuma.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!)

Ārlietu komisija 20. novembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” virzīšanu balsošanai Saeimā trešajā lasījumā.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un nekavētu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbības īstenošanu, Saeimai ir jāapstiprina grozījumi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā, kuri paredz paplašināt bankas ģeogrāfisko mandātu Āfrikas valstīs lejpus Sahāras un Irākā ar nosacījumu, ka paplašināšanās neietekmēs bankas darbību esošajā reģionā un neprasīs akcionāru papildu kapitāla iemaksas. Bankas izvērtējumā tiek apsvērtas septiņas jaunas dalībvalstis – Benina, Gana, Kenija, Kotdivuāra, Nigērija, Senegāla, kā arī Irāka, kura ir cieši integrēta Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

D. Kovaļenko. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi. Visus priekšlikumus komisija atbalstīja.

Atgādināšu, ka šie likuma grozījumi tiek veikti, lai precizētu kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ir arī viena Eiropas Padomes direktīva, un jāietver atsauce uz šo Eiropas Padomes direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.

1. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Tiek precizēta likuma 5.1 panta trešā un ceturtā daļa, ņemot vērā Datu valsts inspekcijas ieteikumu precizēt personu datu apstrādes nolūku un redaktoru izteiktos iebildumus likumprojekta otrajā lasījumā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Klotiņš. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Sākotnēji priekšlikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukuma maiņu likuma 67.1 pantā iesniedza Juridiskais birojs, taču komisijas sēdē minētās ministrijas pārstāvji tā vietā, lai mainītu nosaukumu, aicināja izslēgt no panta ministrijas nosaukumu, jo tās rīcībā nav šādas statistiskās informācijas, ko iesniegt Centrālajai statistikas pārvaldei. Komisija attiecīgi sagatavoja priekšlikumu par vārdu “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” izslēgšanu no 67.1 panta.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Klotiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 56. punktu, nosakot termiņu, kādā Bērnu aizsardzības centra darbinieki, kuri iesaistīti bērnu aizsardzības nodrošināšanā, apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Komisija to atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Klotiņš. Ir izskatīti visi likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Klotiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību trešajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā lasījumā.

Ir iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es šeit kāpu, lai saprastu, kādā veidā mēs varam turpināt šo atbalstīt, neizvērtējot un steidzamībā virzot uz priekšu, neizrunājot ar konkrēto nozari.

Šis priekšlikums veidot rezerves un ielikt arīdzan aviācijas eksporta degvielu... tātad to, kuru pie mums uzpilda “Ryanair”, “Wizz Air”, tai skaitā “airBaltic” un pārējās aviosabiedrības... tam apjomam, kas šeit tiktu... tie ir 30 tūkstoši tonnu... būtu nepieciešams veidot rezerves eksporta degvielai, degvielai, kuru neizlietotu Latvijā, bet izlietotu starptautiskos lidojumos.

Degvielas rezervju veidošana... kā mums to skaidri un gaiši pateica... ja ir 93 eiro tonnā, nozīmētu vismaz četrus eiro uz vienu pasažieri. Četri eiro jums liekas maz, bet patiesībā trīs līdz četrus eiro uz pasažieri pelna aviosabiedrības. Tas ir ļoti nopietns cipars, kas praktiski nozīmētu to, ka mēs padarīsim Rīgas lidostu... to skaidri un gaiši norādīja arī Rīgas lidosta – ka tā ir problēma, ka šeit būtu tieši tā vieta, kur uzpildīt degvielu... šo degvielu sāks pildīt citur. Kā mums rāda Lietuvas piemērs... tur ir stipri samazināta... septiņu eiro apmērā, nevis kā pie mums – 93.

Šī disproporcija pirmām kārtām radīs apstākli, ka mūsu degvielas tirgotājiem būs jāveido rezerves, kurām šobrīd nav izstrādāti nekādi Ministru kabineta noteikumi, kādā veidā šīs rezerves... Šim piekrītot... neviens nezina, kā šīs rezerves ir jāveido... rezultātā mēs radīsim aplēsi, ka gadā tas ir 12 miljonu eiro papildu slogs katram tirgotājam, un radīsim apstākli... citās valstīs nav piemērots eksporta degvielai... mēs Latvijā piemērojam.

Es gribu pateikt vienu konkrētu piemēru – izrādās, šī direktīva, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, ir kopš 2009. gada. Direktīva ir pieņemta 2009. gadā, publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stājās spēkā 2009. gada 29. septembrī... oktobrī, es atvainojos. Pēdējie grozījumi direktīvā ir notikuši 2018. gadā.

Enerģētikas likumā direktīvas norma ir iestrādāta kopš 2010. gada. Šobrīd, 15 gadus pēc direktīvas pieņemšanas, Ekonomikas ministrija apgalvo, ka ir saņemts Eiropas Komisijas brīdinājums par iespējamu pārkāpuma procedūras izskatīšanu pret Latviju. Šādu Eiropas Komisijas brīdinājumu nozarei un mums neviens nav parādījis... iepazīstinājis, kāpēc šobrīd ir tāda steiga šādā veidā to ieviest. Mēs radīsim apstākli, ka visas pārējās aviosabiedrības pie mums nepildīsies, bet darīs to Lietuvā vai citur. Mēs mazināsim savu eksportspēju, tiešā veidā mazināsim arī aviosabiedrības “airBaltic” peļņu. “airBaltic” jau šobrīd ir notirgoti 826 tūkstoši biļešu... 186 tūkstoši... atvainojos... jautājums, kādā veidā nākamajā gadā piemērot... nebūs iespējams... šos papildu izdevumus.

Kolēģi, es iesaku šo nevirzīt uz priekšu, jo tas tiešā veidā ietekmēs Latvijas konkurētspēju, mūsu aviācijas konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Kas ir aviācijas drošības rezerves? Tas ir tas, kas nepieciešams nozarei, lai enerģētiskās krīzes laikā varētu nodrošināt apgādi, tātad – aviācijas pakalpojumu sniedzējus ar naftas produktiem. Vai arī – varētu iesaistīties Starptautiskās enerģētikas aģentūras pasākumos, nodrošinot šo apgādi.

Kulberga kungs teica, ka nenotika konsultācijas ar nozari. Principā mēs pārtraucām skatīt šo likumprojektu, jo konstatējām, ka nozare nav bijusi iesaistīta, un devām laiku ministrijām – Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai – sanākt kopā, vienoties ar nozari, un kompromiss tika atrasts. Protams, vienmēr var vēlēties vairāk – lai nevienam nekas nebūtu jāfinansē, nekādas drošības rezerves nebūtu jāveido, nebūtu nekādas enerģētiskās krīzes, nekādu kara draudu un tā tālāk. Diemžēl šobrīd mēs dzīvojam citā pasaulē.

Ja netiek veidotas aviācijas degvielas rezerves, tad, visticamāk, šīs rezerves, viss pakalpojumu apjoms, izmaksas tiek pārnestas uz citiem, kas lieto degvielas rezerves. Vai tas ir taisnīgi? Domāju, tas nav taisnīgi. Aviācijas pakalpojumu sniedzēji izmanto aviācijas degvielu, un tās rezerves Latvijā ir nepieciešamas. No tā mēs nevaram izvairīties, vai gribam vai negribam.

Tika minēti ļoti dažādi spekulatīvi aprēķini. Teica: būs vajadzīgs 300 tūkstošu apjoms... vienoties par šīm rezervēm. Citi minēja trīs tūkstošus. Mēs jautājām atbildīgajai Ekonomikas ministrijai: “Jūs saņēmāt precīzus skaitļus, aprēķinus?” Bija tēze, ka īsti nevar saprast, kādi daudzumi būs, kā būs pamatoti šie 300 tūkstoši... Tas, kas skaidri izskanēja komisijas sēdē: jā, būs sadārdzinājums, jo rezervju pakalpojums un uzturēšana maksā, bet tie būs nevis četri eiro... varētu būt ap vienu eiro. Tas ir viens.

Otrs. Kamēr sanāca kopā ar nozari, tika panākts, manuprāt, milzīgs kompromiss, jo likumā ir iestrādāts... jā, Ministru kabineta noteikumu šobrīd nav, bet tā ir likumdošanas būtība – likums deleģē Ministru kabinetam konkrētus jautājumus, un Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz noteiktam periodam. Bet tika panākts būtisks kompromiss... vēlāk jūs redzēsiet, es nenākšu vēlreiz par to runāt... ka aviācijas nozares komersanti šīs drošības rezerves veido proporcionāli prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam. Tas nozīmē, ka aviācijas komersanti tiek iesaistīti. Nav tā, ka no augšas nolaižas kāds rīkojums: lūdzu, veidojiet tik un tik tonnu! Aviācijas nozares komersanti sniedz informāciju par prognozēto daudzumu, kas ir nepieciešams. Tas, manuprāt, ir milzīgs kompromiss, kas ir panākts, bet – nav panākts attiecībā uz pārējiem naftas un degvielas komersantiem, patērētājiem.

Jāteic: jā, likums, protams, rada zināmu slogu pakalpojumu sniedzējiem, komersantiem, bet velns nav tik melns, kā tika mālēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. – Kulberga kunga priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Ir vairāki paziņojumi.

Pirmajai vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Tad – deputāte Antoņina Ņenaševa.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Prezidija vārdā vēlos jūs informēt, ka šā gada 27. novembrī Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu ministrijas vēstuli par Saeimas 21. novembra sēdē sniegtu nepatiesu informāciju, kas izskanējusi debatēs par likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs, debatējot par minēto likumprojektu, izplatīja nepatiesu informāciju. Aleksejs Rosļikovs publiski pauda, ka Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Konsulārā nodaļa Latvijā pārtrauks savu darbību, pārceļot visu konsulāro darbu uz Stokholmu. Tāpat viņš minēja, ka savu darbību it kā izbeigs ASV vēstniecība Kijivā.

Deputāta Rosļikova izteikumi no Saeimas tribīnes neatbilst patiesībai. ASV vēstniecības Konsulārā nodaļa turpina darbu Rīgā kā līdz šim, izsniedzot vīzas tūrisma, biznesa un studiju braucieniem, bet no šī gada 2. decembra ASV vēstniecība Stokholmā kļūs par vienotu reģionālo centru, kur izskatīs migrācijas ilgtermiņa vīzas Dānijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas valstspiederīgajiem. Ir jāuzsver, ka ASV vēstniecība Kijivā turpina darbu tāpat kā citu Eiropas valstu vēstniecības, un šī informācija ir ikvienam pieejama un pārbaudāma.

Rosļikova kunga paustie meli sakrīt ar Kremļa vēstījumiem, kas vērsti uz reģionālās drošības destabilizāciju un baiļu sēšanu sabiedrībā. Tādēļ Saeimas Prezidijs uzsver, ka nepatiesu ziņu izplatīšana no Saeimas tribīnes nav pieļaujama, deputātiem ir jāstrādā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un ētikas kodeksu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojuma nolasīšanai deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu tiek aicināta pārtraukumā uz ļoti ātru sapulci tepat, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, arī es vēlos informēt, ka tūlīt, pulksten 10.30, notiks Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē.

Uzreiz pēc tam, pulksten 10.35, izstādes “Sadraudzības krāsas: Ukraina–Latvija” atklāšana Lielajā vestibilā. Visi laipni aicināti! (Starpsauciens.)

Par procedūru. Lūdzu!

A. Rosļikovs (ST!).

Prezidija vadītāja, lūdzu, noformējiet politiskajai partijai un frakcijai “Stabilitātei!” iespēju nolasīt tādu pašu paziņojumu, lai kliedētu augsti godātā Prezidija locekļa pozīciju par to, ka tās ir baumas, ka tā ir nepatiesa informācija... Tie ir Latvijas Televīzijas izteiktie paziņojumi par Ukrainas situāciju... attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, paziņojumiem ir zināma kārtība, Kārtības rullī viss ir aprakstīts. Droši vien neatkārtošos... ja grib, var konsultēties ar Juridisko biroju.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija... mums ir divi patīkami notikumi.

Tieši šodien – tieši šodien! – savu dzimšanas dienu svin deputāts Māris Kučinskis (Starpsauciens. Aplausi.)... bet viņa nav.

Kolēģi, tieši šodien – tieši šodien! – savu dzimšanas dienu svin arī deputāts Igors Rajevs. (Aplausi. Starpsauciens: “... kopā!”) Visi svin kopā.

Kolēģi! Vēl mazu uzmanību!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamie kolēģi, kolēģes! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Māris Kučinskis, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Ilze Vergina un Edgars Zelderis. Tavars ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Kolēģi! Aicinu – mazliet klusāk! Putras kungs!

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Esam izskatījuši tikai 1. priekšlikumu.

Vārds referentam Jānim Patmalniekam. Lūdzu!

J. Patmalnieks. Kolēģi, turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā lasījumā.

2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aviācijas nozare jau šobrīd darbojas sarežģītos apstākļos, saskaroties ar pieaugošām izmaksām un konkurences spiedienu starptautiskajā tirgū. Uzliekot papildu pienākumus komersantiem, mēs riskējam ne tikai ar nozares turpmāko izaugsmi, bet arī ar to, ka izmaksas tiks tieši pārnestas uz patērētājiem biļešu cenu pieaugumā. Tas apdraud mūsu iedzīvotāju piekļuvi lētākiem ceļojumu risinājumiem un mazinās Latvijas kā reģionāla aviācijas centra konkurētspēju.

Piemēram, mūsu nacionālajai aviokompānijai šī sasaukuma laikā esam piešķīruši ievērojamu valsts atbalstu. Kā tādā stāvoklī esoša aviokompānija var tērēt papildu resursus, ja tā nespēj sevi nodrošināt bez atbalsta?

Rezervju apjomu, ko piedāvā izveidot šis likumprojekts, ir iespējams nodrošināt tikai teorētiski. Faktiski mums nav, kur glabāt šo milzu apjomu. Mums jārūpējas par vidi, kurā strādā uzņēmēji, it īpaši aviācijas nozarē. Mums jārūpējas par tām investīcijām, ko esam ieguldījuši “airBaltic”. Stratēģisko resursu nodrošināšana ir valsts atbildība. Mēs nevaram un nedrīkstam paļauties uz komersantiem, lai nodrošinātu mūsu valsts enerģētisko drošību krīzes apstākļos. Komersantiem, lai cik atbildīgi tie būtu, pirmām kārtām jānodrošina sava uzņēmējdarbība un izdzīvošana tirgū, nevis jāuzņemas valsts stratēģiskās funkcijas. Valstij ir jāizveido un jāuztur neatkarīgas stratēģiskās rezerves, izmantojot atbilstošu valsts finansējumu un infrastruktūru, lai garantētu drošību jebkādos apstākļos.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu un rūpīgi apsvērt valsts stratēģisko rezervju sistēmas stiprināšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā. Kolēģi, komisijas vārdā varu atgādināt, ka šo pienākumu – aviācijas nozari iekļaut šajā sistēmā – mums faktiski uzliek vairākas saistības, ko Latvija uzņēmusies: gan Eiropas Savienības direktīva, gan Starptautiskās enerģētikas aģentūras rezervju sistēma. Tiek paredzēts, ka ir izveidotas aviācijas nozares drošības rezerves, lai krīzes brīžos aviācijas nozarei būtu resursi, no kuriem smelties un nodrošināt lidojumus.

Kas attiecas uz šajās debatēs iepriekšminēto – priekšlikumiem par to, kāda ir ietekme un kādā veidā labāk organizēt aviācijas nozares degvielas rezerves –, jākonstatē, ka mēs, komisijas sēdē šo pārrunājot, rezultātā nonācām pie secinājuma, ka šajā likumprojektā piedāvātais risinājums ir zemākās iespējamās izmaksas, pašiem komersantiem dodot iespējas uzturēt šīs rezerves. Tā varbūt ir atgriešanās pie sistēmas, kāda Latvijā kādreiz pastāvēja attiecībā uz degvielas rezervēm, bet tas ir vislētākais variants, kādā komersanti var tās uzturēt, jo viņi paši, protams, ir tie, kas iegādājas aviācijas degvielu, viņiem ir vislabākie kontakti ar degvielas tirgotājiem, līdz ar to viņi var uzturēt rezerves par viszemāko cenu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš precizē otrajā lasījumā apstiprinātās redakcijas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 3. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 49, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Tā kā te izskanēja, ka es sabiezinu krāsas, gribu precizēt. Šobrīd jums varu konkrēti pateikt faktus, kas nav no... manis, tie ir iesūtīti no Rīgas lidostas, apkopojot arīdzan “airBaltic” informāciju.

2023. gadā Rīgas lidostā tika izmantotas 129 tūkstoši tonnas aviācijas degvielas. Tagad aviācijas degvielai būtu jāpiemēro... 91 eiro tonnā. Tas ir par 11,7 miljoniem eiro gadā vairāk. Aviācijas degviela veido 31 procentu no visām aviokompānijas izmaksām. Tā ir lielākā sastāvdaļa no visu izmaksu pozīcijas.

Aviācijas uzņēmumi, kas izmanto Rīgu kā savu galveno bāzes vietu, ir “airBaltic”, “Ryanair” un “Norwegian”. Šīs visas savā veidā ir zemo cenu aviosabiedrības, kurām tieši šīs izmaksas proporcionāli ir vislielākās un peļņas daļa ir proporcionāli mazāka nekā pārējām aviosabiedrībām. Latvijas pēdējā cena... paskatoties, cik tonna maksā... ir 675,5 eiro tonnā... aviācijas degviela. Vienas tonnas sadārdzinājums būs 13,5 procenti. Ja jūs esat bijuši iesaistīti uzņēmējdarbībā, saprotat, ka 13,5 procenti būtiski ietekmē pašizmaksu. “airBaltic” (konkrēti “airBaltic”, nerunājot par lidostu) ietekme no tā būs... šī lēmuma dēļ “airBaltic” ir 11 miljoni eiro gadā.

Mēs šobrīd zinām, ka zaudējumi gadā jau ir 53 miljoni, mēs to palielinām un apdraudam “airBaltic” vēl par 11 miljoniem. Kolēģi, pēc šī balsojuma jums pavisam drīz tiks likts priekšā... koalīcija liks priekšā... papildināt injekcijas “airBaltic” uzņēmumam, jo viņi nevarēs segt savas saistības. Šis ir viens no faktoriem, kas to pavisam drīz nodrošinās.

Uz katru pasažieri lidostā – lidostā! – ir četri eiro... tas, ko lidosta nopelna par katru pasažieri. 2023. gadā lidostas apgrozījums bija 72,5 miljoni eiro, kopējais apgrozījums... pasažieru... bija 11... eiro. Viņi plāno, ka par trīs procentiem samazināsies pasažieru skaits, tas ietekmēs lidostas ieņēmumus par 2,2 miljoniem eiro. Sestās kārtas investīciju projekts, ko mēs zinām, – attīstības projekts... tādā veidā mēs arī apdraudam.

Rīgas lidosta norāda, ka kopā “airBaltic”... “airBaltic” vien pasaka to, ka viņiem pasažieru skaits samazināsies par 112 tūkstošiem. (Es iepriekš kļūdījos, jums teicu, ka ir pārdoti 186 tūkstoši, – 886 tūkstoši biļešu jau šobrīd ir pārdoti uz nākamo gadu.) Ieviešot šādu... jautājumu, “airBaltic” tas apdraudēs jau pārdoto biļešu pašizmaksu... kuru nevarēs papildus piestādīt klientam. (Starpsauciens.) Ne visam gadam, bet – no kura mirkļa iestāsies šī rezerves maksa.

Tikmēr Lietuva – tikko, 14. novembrī, – ir paziņojusi... Lietuvas satiksmes ministrs... ka viņi Viļņas lidostā ir injicējuši vēl papildu investīcijas un šobrīd organizē konkursu, lai attīstītu avioreisus no Viļņas un Kauņas lidostas uz ASV, Vāciju, Spāniju, Izraēlu, Varšavu un arīdzan uz Palangu... un Hamburgas un Kauņas lidojumus – savstarpēji. Mēs ar šo lēmumu dosim zelta iespēju, tāpat kā to kādreiz izdarījām ar dzelzceļu, un lietuvieši atkal mums būs priekšā. Jūs neuzklausījāt un negribējāt uzklausīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā to, ko teica Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija pateica, ka ar viņiem līdz galam nav izrunāts, viņi iebilst pret šādu rīkošanos – pret to, kā Ekonomikas ministrija iet uz priekšu. Pat “airBaltic”, kurai ir iebildumi, nebija uzaicināta, arī Rīgas lidosta, kura iebilst pret degvielas rezerves veidošanu, tur nebija klāt.

Kolēģi, dotajā mirklī šādas rezerves izveidot Latvijas teritorijā tehniski nav iespējams, tas vienkārši nav iespējams, tāpēc šis likumprojekts nav virzāms uz priekšu, tas ietekmēs tieši un konkrēti mūsu pašu konkurētspēju attiecībā pret pārējām valstīm un apdraudēs “airBaltic” eksistenci un peļņu, tātad palielinās zaudējumus.

Kolēģi, lūdzu, balsojam “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir teiciens: ļoti grūti pārliecināt par sevi gudrāku cilvēku, bet ir neiespējami pārliecināt idiotu.

Es kādreiz biju satiksmes ministrs, tad, kad lidostā bija stagnācija, – apmēram 650 tūkstoši pasažieru katru gadu, izaugsme bija ne vairāk kā par trim procentiem, tai laikā maksa par pasažieri bija vairāk nekā 20 eiro un nekas nenotika. Lielākie lidojumi notika caur Stokholmu un Kopenhāgenu. Tā bija realitāte. Man nācās piesaistīt “Ryanair”, panākt vienošanos...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, par konkrēto priekšlikumu.

A. Šlesers. Es runāju par šo priekšlikumu. Ļaujiet man runāt. Man ir laiks, kas ir garantēts.

Ir piesaistīta kompānija... ieviesām apjoma atlaides, un caur samazināšanu mēs palielinājām pasažieru apgrozījumu no 650 tūkstošiem līdz vairāk nekā četriem miljoniem nākamo piecu gadu laikā. Tātad – caur samazināšanu.

Šis priekšlikums vistiešākā veidā ietekmēs cenas un pakalpojuma izmaksu. Cena tiek palielināta ar mērķi... ko panākt?... palielināt “airBaltic” dotācijas? Tikko jau valdība nolēma 571 miljonu norakstīt zaudējumos. Par maz? Tie jau nav 11 miljoni, ko minēja deputāts Kulbergs. Runa ir par principu. Laikā, kad mums jādomā, kā palielināt lidostas apgrozījumu, es gribētu, lai te nāktu kāds kompetents satiksmes ministrs (kura diemžēl mums nav) un teiktu: šeit ir plāns, kā mēs palielināsim apgrozījumu līdz 20 miljoniem. Es gribētu dzirdēt tādas ambiciozas runas no šīs tribīnes, no valdības ministriem.

Diemžēl šeit runa ir tāda: viss ir slikti, budžetā ir tikai caurumi, mums vairs neļauj palielināt budžeta deficītu, mēs jau tā esam pāri trīs procentiem... jo aprēķini, kādi nāk no Finanšu ministrijas, diemžēl neatbilst reālajai situācijai, ekonomika sāk stagnēt vēl vairāk. Tagad mēģinām aptīrīt visu, ko var aptīrīt. Kāds būs rezultāts? Jūs turpināsiet dot “airBaltic” lielākas dotācijas, lai šī kompānija varētu izdzīvot. Viņi jau nedzīvo vairs, viņi dzīvo tikai no dotācijām, kas principā ir pretlikumīgi, jo tas kropļo konkurenci brīvajā aviācijas tirgū Eiropā, bet tādas kompānijas kā “Ryanair” vai “Norwegian” vienā dienā pieņems lēmumu aiziet no šī tirgus. Tāpēc, kā teica arī deputāts Kulbergs, tepat, Kauņā, Lietuvā, atvērsies reisi uz daudzām pasaules valstīm, un tā sapņošana, ka lietuvieši brauks uz Rīgu... nebrauks, tāpēc ka tur būs lētāk un efektīvāk!

Tagad jūs, lai paņemtu nedaudz papildu naudu, ieviešat šo papildu maksu. Ko jūs darāt?! Attopieties! Jūs tiešām gribat... Principā aviācijas nozare jau ir nokauta, jo jums nav plāna, kā iziet no... šī cauruma bez dotācijām. Eiropa vienā brīdī pateiks, ka nedrīkst vairs dotēt “airBaltic”, un tas ir viss. “Rail Baltica”, “airBaltic” – vienas nelaimes, ko Jaunās VIENOTĪBAS valdība šai valstij nes. Kāpēc jūs nedomājat, kā attīstīt ekonomiku? Kāpēc jūs nedomājiet, kā pelnīt? Kāpēc jūs visu laiku domājat, kā iznīcināt šo nabaga valsti? Mēs dzīvojam uz parāda. Igaunijai ienākumi ir 17,7 miljardi pret 15,1 miljarda ienākumiem Latvijai. Divus miljardus katru gadu aizņemamies. Ja jūs piedāvātu tos divus miljardus ieguldīt attīstībā, es balsotu “par”, bet jūs jau vispār nepiedāvājat attīstību. Un tagad šis kārtējais lēmums, kuru nevar atbalstīt, ir tas, ar kuru jūs atkal mēģināt paķert naudu.

Jūs pat nesaprotat, kādā veidā esat kaprači aviācijas nozarei. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Aicinu tomēr atbalstīt šo deputāta Kulberga priekšlikumu. Es jums pateikšu, ka nebūs nekādu 12 miljonu, ļoti īsā periodā būs 120 miljoni. Un kāpēc? Mēs atsevišķi skatāmies tikai vienu lietu, mēs neskatāmies kompleksi. Tūliņ balsosim par jauno budžetu. Tad es atgādināšu: piemēram, lai cīnītos par šo nulles ekonomiku... bezizmešu... 2050. gadā, līdz 2030. gadam Latvijai būs jāiztērē apmēram 14,3 miljardi, no kuriem pieci miljardi skars tieši Latviju, kas jāsamaksā... šī nauda. Un man var teikt: jā, bet kā tad tā... katru gadu pa miljardam zaļajam kursam – tādas sadaļas budžetā it kā nemaz nav. Tā nauda ir “izsmērēta” pa septiņām astoņām ministrijām.

Ja jūs paskatīsieties tos 100 miljonus, kā jāpārkārto transports... Un tas, ko teica iepriekšējie runātāji... es atgādināšu vēl vienu lietu – aviācijas degvielas cenas katru gadu palielināsies. Paskatieties normatīvus. Pāriešana gan uz sintētisko degvielu, gan pārējais... visas tās piedevas, kas būs jāliek... tā divkāršosies, trīskāršosies kādos 5 vai 10 gados.

Nākamais – izmešu kvotas. Tās jau nepaliks pašreizējā līmenī, jāpērk taču kvotas transporta operatoriem. Mēs paši pieņēmām likumu. Nelaime ir tā, ka tagad izmētājam pa kādiem sešiem septiņiem likumiem, kas ir saistīti ar transportu, – tur ir kvotu politika, tur ir dažādas izmaksas. Beigās tas būs vistīrākais bankrots.

Es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pievērst uzmanību nodokļu politikai uzņēmumiem... gan uzņēmumu ienākuma nodoklim, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Un kā mēs konkurēsim ar tādām valstīm kā Rumānija un Bulgārija, kur maksimālā nodokļa likme ir 10 procenti, vai ar Ungāriju (kurai arī ir aviokompānija), kur visiem... ir plakanais nodoklis, un tur ir 15 procenti? Un Latvijā nodoklis pārsniegs 30 procentus... turīgiem cilvēkiem.

Ja mēs saliekam visu šo kopā un vēl pieskaitām 150... ja to nelaimīgo “Rail Baltica” uzbūvēs, tur zaudējumi laikam ir paredzēti 150 miljoni gadā... tad mēs jau dabūsim zaudējumos ne tikai... tas, ka “Rail Baltica” 500 miljoni tagad tiks samaksāti... un procenti par aizņēmumiem... un mums ir trīs miljardi jāaizņemas, bet dzirdam, ka mūsu izcilais ekonomikas ģēnijs Dombrovskis saka: bet mēs taču varam aizņemties vēl vienu miljardu... nav taču nekādu problēmu – aizņemsimies no ārzemēm! Ja mēs nākamajā gadā maksāsim jau nevis 500 miljonus par parāda atdošanu, pēc tam divos gados pieaudzēsim līdz astoņiem miljoniem gadā...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

A. Kiršteins.... rezultātā ir vistīrākais bankrots.

Es domāju tā, ka... aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nomainīt valdību, kas to vien dara, kā mēģina sačakarēt dzīvi saviem pilsoņiem, izdomājot visādas pasakas. (Starpsauciens.)

Te vēl tiek nelietīgi pieminēts karš. Dārgie kolēģi! Polija robežojas ar Ukrainu, un Polijā ekonomika pieaug trīsreiz ātrāk nekā Latvijā, viņiem karš kaut kā netraucē, bet kaut kādai mazai, provinciālai valstiņai, kura vispār nerobežojas ne ar vienu valsti, kur ir karš, katrs otrais runātājs no valdības vai no koalīcijas stāsta, ka mums taču ir karš, saprotiet. Es gribu atgādināt: ja Latvijā tiešām būs karš, tad lidmašīnas nelidos (Starpsauciens.)... un nepalīdzēs ne betona izpļeckātie tīģera zobi, ne citas jūsu muļķības.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Es pavisam īsi. Aviācijas nozare un asociācija nav pret rezervju veidošanu, tikai tas, ko viņi saka: lūdzu, ieviešam saprātīgu rezervju apmēru. Tas ir viens. Otrs – viņi ir pilnībā par to, ka lokālām aviācijas degvielas... veidot rezerves lokālām vajadzībām... kas mums ir lokāli... nevis šiem starptautiskajiem... eksporta produktam... reisiem. “Sorainen” atzinums rāda, ka citām valstīm nekur Eiropā šādu rezervju uz eksporta degvielu nav, jā, ir uz lokālo degvielu, bet ne uz eksporta produktu, kas nav Latvijas uzskaitē.

Tāpēc, lūdzu, balsojiet “par” manu priekšlikumu... mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA... kurš izslēdz šīs... šis konkrētais – 5. – priekšlikums paredz izslēgt eksporta degvielas rezerves, atstājot tikai lokālās, tāpēc ka 30 tūkstoši tonnu rezervi Latvijā izveidot ir neiespējami, nav tādu tvertņu. Tas nozīmē, ka būs jāpērk virtuālās rezervju kvotas, un ir jautājums, kurš to organizēs un kura komersanta rokās tas atkal nonāks... un tiks rīkots? Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nav izstrādāti, nav šo noteikumu. Nav skaidrības, cik tas var izmaksāt, nav aplēšu, tāpēc ka nav uzrakstīti nekādi nosacījumi, kā šīs rezerves būtu jāglabā vai jāiepērk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā, komisijas vārdā... Komisijā konstatējām, ka šo priekšlikumu ir sagatavojuši degvielas tirgotāji. Ko šis priekšlikums paredz? Ko Kulbergs pēdējā (nevis pirmajā) savā uzstāšanās reizē arī skaidroja – izņemt ārā to apjomu... rezerves ir jāuztur tikai, teiksim, lidojumiem starp Liepāju un Rīgu, kur ir lielās darbojošās lidostas, nevis lidojumiem starp Rīgu un Stokholmu, Rīgu un Tallinu, Rīgu un Viļņu, Rīgu un Kopenhāgenu vai Rīgu un Berlīni. Tā ir tā priekšlikuma būtība. Kulberga kunga un degvielas tirgotāju ieskatā, šiem reisiem nevajag uzturēt rezerves.

Saeima konceptuāli izšķīrās par aviācijas rezervju izveidošanu, atbalstot 1. priekšlikumu.

Aicinu komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 6. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 12. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Un 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Labdien! Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” ir izstrādāts, lai ratificētu Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu Dalībvalstu Asamblejas 2019. gada 6. decembra 9. plenārsēdē pieņemtos grozījumus Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos. Likumprojekts noteic, ka grozījumi stājas spēkā Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 121. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

Rezolūcija paredz papildināt Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu, kas noteic, ka kara noziegums ir “bada apzināta pielietošana pret civiliedzīvotājiem kā karadarbības metode, atņemot viņiem lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai, ieskaitot tīšu plānotās palīdzības piegādes kavēšanu”.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas jeb 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu” pirmajā lasījumā.

Šī gada 31. jūlijā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgums, un šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nolīgumu akceptētu. Tas ir paredzēts, lai veicinātu cilvēku sadarbību starp abām valstīm, kā arī vēloties saviem pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, sniegt plašākas iespējas novērtēt otras valsts kultūru un vispārējo dzīvesveidu, ceļojot uz otru valsti.

Kad mēs šo skatījām komisijā, uzdevām jautājumu ministrijas pārstāvjiem, cik daudz jauniešu šādas iespējas izmanto, jo līdzīgu sistēmu esam akceptējuši ar Kanādu, Jaunzēlandi un Japānu. Ministrijas pārstāvji godīgi atzina, ka pamatā šādu iespēju – aizbraukt uz citu valsti un izpētīt tās kultūru, noteiktu laiku tur padzīvot – izmanto jaunieši. Savukārt no manis uzskaitīto valstu – Jaunzēlandes, Kanādas, Japānas – un droši vien arī Korejas puses interese nav tik liela.

Komisija izvērtēja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, līdzīgi, kā mēs esam jau izdarījuši ar citām valstīm, nodrošinot jauniešiem šādu iespēju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, tātad – 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandam par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2019. gadā, lai stiprinātu NATO un drošību mūsu reģionā, tika izveidots divīzijas štābs “Ziemeļi”, kurā bija trīs ietvarnācijas – Latvija, Igaunija un Dānija. Štābs sekmīgi darbojās, aizvadītajā vasarā tika sertificēts, taču saņēmām vēstuli no Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas par to, ka Igaunija vēlas būt šajā štābā nevis ietvarnācija, bet dalībnācija. Līdz ar to ir jāpieņem šis likumprojekts.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā, atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

I. Mūrniece. Cienītā priekšsēdētāja! Ārlietu komisijas vārdā gribu piebilst, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” ir šā gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Atbalstām.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar šo likumprojektu vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem. Pirmais – Krievijas brutālais karš Ukrainā un būtiskie satricinājumi ģeopolitiskajā situācijā. Otrais aspekts – ņemot vērā, ka ir denonsēts Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, zudis pamats jebkādai atsaucei par krievu valodas lietošanu starptautiskajos līgumos un nav pamata pieņemt lūgumus, kas ir tulkoti krievu valodā.

Šis likumprojekts paredz no likuma “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” izslēgt pantu, kas paredz ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā. Izslēdzot likuma 3. pantu, tiek saglabātas jebkuras konvencijas dalībvalsts iespējas iesniegt dokumentus latviešu, angļu un franču valodā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ja šis lēmums atrisinātu visas valsts problēmas, es ar abām rokām balsotu “par”. Pēc būtības tas neko nemaina, jo pašreiz politisko attiecību starp Latviju un Krieviju praktiski nav.

Diemžēl mēs zinām to, ka mums ir jauktās ģimenes un ir tādi Latvijas pilsoņi, kuri ģimenes apstākļu dēļ dzīvo Krievijā, ir tādi, kas dzīvo Latvijā, ik pa brīdim kāds aiziet mūžībā un tā tālāk. Ir lietas, kuras neietekmē ne karš, ne kas cits, jo tā ir cilvēku dzīve.

Tagad par būtību. Redziet, man ir izjūta, ka mēs katru nedēļu tā vietā, lai risinātu ekonomiskos jautājumus, runājam par krievu valodu, par lietām, kuras nemaina ekonomisko situāciju valstī. Ja apskatāmies, kas notiek kaimiņvalstīs... Igaunijā joprojām ir visādi uzraksti krievu valodā, nav pazuduši; aizbraucot uz Somiju – arī nav pazuduši uzraksti... Francijā nav pazuduši, Polijā nav pazuduši... Pie mums viss pazūd.

Es gribu, debatējot par šo lietu, izstāstīt konkrētu piemēru, kas attiecas uz kādu Latvijas pilsoni, kuru pirms kāda laika Krievijā iekļāva melnajā sarakstā. Nepamatoti, bet iekļāva melnajā sarakstā. Tā ir valsts, kas ir izraisījusi karu Ukrainā, pēc būtības skaidrs: ja tas notiek kara laikā, kaut kas īsti labi nav. Šis cilvēks ir vērsies dažādās Latvijas institūcijās ar lūgumu palīdzēt viņam atbrīvoties no šī melnā saraksta. Tur ir runa par kādu spriedumu Krievijas tiesā (jūs zināt, kādi spriedumi Krievijas tiesā šobrīd var būt), neviens viņam neko nepalīdz, un jau trīs gadus šis cilvēks atrodas šajā melnajā sarakstā. Viņam nav diplomātiskās pases kā daudziem klātesošajiem, viņš nevar ceļot, viņš nevar ceļot pat uz Eiropas valstīm.

Vienreiz, esot Itālijā, viņš tika aizturēts uz 48 stundām. Notika pārbaude, tāpēc ka viesnīcā konstatēja, ka viņš ir melnajā sarakstā. Latvijas institūcijas neko nav izdarījušas, lai šim konkrētajam pilsonim palīdzētu, jau trīs gadus. Tātad cilvēks ir Krievijas melnajā sarakstā, viņu Itālijā arestē, aiztur, un viņš nevar ceļot, jo atrodas joprojām šajā melnajā sarakstā.

Tie deputāti, kas domā, ka mūžīgi būs deputāti un ka viņiem būs diplomātiskā aizsardzība, kļūdās, jo pēc katrām vēlēšanām kāds deputāts var nebūt vairs deputāts. Realitāte tāda, ka mēs ļoti bieži domājam par to, kas ir svarīgi deputātiem, partijām, bet nedomājam, kas ir svarīgi parastam cilvēkam. Un šis cilvēks, kas ir Latvijas pilsonis, trīs gadus nevar saņemt nekādu atbalstu no Latvijas institūcijām, jo visi saka: mēs neko nevaram izdarīt. Saprotiet, Itālijā arestē cilvēku, kas ir Latvijas pilsonis, tāpēc ka Krievijā viņš ir ielikts melnajā sarakstā – nepamatoti. Kādā valodā viņam vērsties, kur? Viņam tagad Krievijā vajag...? Kādā valodā viņam vērsties, lai Krievija viņu izņem ārā no melnā saraksta? Saprotiet, mēs esam nonākuši situācijā, kad runājam, kādā valodā raksta... nevis – ko raksta, nevis – kā atrisināt problēmu.

Neesmu dzirdējis, ka mūsu ārlietu ministrs vai tieslietu ministre, vai premjere būtu risinājuši šādus jautājumus. Jo jūs neinteresē cilvēki, to problēmas. Vot, kādā valodā rakstīs iesniegumu, tas interesē.

Latvijas pilsonis jau trīs gadus nesaņem atbalstu no Latvijas valsts, nevar aizbraukt pat uz Igauniju, jo ir tajā melnajā sarakstā. Ja viņš iet un reģistrējas viesnīcā... lidot viņš var, jo mēs esam Šengenas zonā... bet, kad tu reģistrējies viesnīcā, automātiski parādās melnie saraksti – kas tajos ir iekļauti. Un tie, kas ir iekļauti Krievijas melnajā sarakstā, var tikt aizturēti. Protams, viņu atlaidīs, bet viņš var nosēdēt 48 stundas, jo tos, kas ir viesnīcās, neinteresē... viņi nav prokurori, tiesneši, viņi saka: “Melnajā sarakstā – zvanu uz policiju!” Policija atbrauc, paņem cilvēku ciet, aizved, kā saka, rokudzelžos uz cietumu, pēc tam saka: “Atvainojiet, jā, mēs pārbaudījām, viss kārtībā.” Tādas ir problēmas.

A ko mēs šodien šeit risinām? Kādā valodā, redziet, var rakstīt kādus iesniegumus.

Tā ka, godājamie kolēģi, es nebalsošu par šo priekšlikumu. Bet, ja gadījumā jūs tiešām gribat risināt reālas problēmas... šis, ko es jums stāstu, ir reāls gadījums, par kuru Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir lietas kursā, un neviens neko nepalīdz. Aicinu koalīciju padomāt, kādā veidā mēs reāli risināsim problēmas, kā palīdzēsim risināt problēmas Latvijas pilsoņiem, nevis domāsim, kādā valodā atnāk iesniegums. Ja gadījumā kāds cilvēks šodien nomirst Krievijā, kura ir iebrukusi Ukrainā, ko jūs darīsiet? To cilvēku varbūt vajag attransportēt vai kā savādāk.

Es teikšu tā: situācija nav viegla, bet jautājums, kādā valodā tiek rakstīts iesniegums, šobrīd nav tas svarīgākais. Svarīgākais – lai Latvija tiešām aizstāvētu Latvijas pilsoņu intereses, nevis formāli slēptos aiz Ukrainas karoga, aiz valodas izmantošanas likuma un tā tālāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Nu interesantas debates! Interesanti mums šodien parlamentā. Mēs te dzirdējām tēzi – risināsim ekonomikas jautājumus, bet nerisināsim to, lai nostiprinātu mūsu valsts identitāti un drošību. Tāda ļoti, ļoti dīvaina tēze, Šlesera kungs!

Nedomāju, ka tas ir leģitīmi. Gan drošības jautājumi, gan ekonomikas jautājumi ir ļoti saistīti, un tie ir jārisina kopā. Ceru, ka Latvijas valdība... ne vienmēr sekmīgi... bet tomēr galvenais virziens ir – ka to dara. Ja ne, tad parlaments palīdzēs. Diemžēl šodien, kā redzējām, parlaments neatbalstīja būtiskus likumprojektus, ko iesniedza “Nacionālā apvienība”. Tie paredz nostiprināt to, lai gan skolās, gan sabiedriskajos medijos strādātu Latvijas pilsoņi. Tas ir valsts drošības jautājums.

Atgriežoties pie šī... ir ārkārtīgi dīvaini... ja savulaik (es teikšu, pirms kara), pievienojoties Hāgas konvencijai, Latvija bija izteikusi paziņojumu, ka tiesiskās palīdzības lūgumus pieņems arī krievu valodā... atgādināšu (ko jau uzsvēru, ziņojot par šo likumprojektu), ka tiesiskās palīdzības līgums starp Latviju un Krieviju ir denonsēts, šī līguma vairs nav, tas ir zaudējis spēku.

Kolēģi, tomēr ir jārēķinās ar ģeopolitisko realitāti. Var iebāzt galvu smiltīs kā strauss un izlikties neredzam to, kas notiek Ukrainā, bet tas grauj arī Latvijas drošību.

Godātie kolēģi, aicinu balsot “par” likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 19. novembra sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Komisijā otrajam lasījumam tika saņemti 16 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums paredz atgriezties pie kārtības, ka Latvijai raksturīgiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir 5 procentu likme, nevis koalīcijas paaugstinātā 12 procentu likme.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, par kuru daudz jau ir diskutēts, nevis tāpēc, ka “Nacionālā apvienība” tā grib, vai tāpēc, ka tas būtu populāri (vienmēr ir populāri samazināt kādu nodokli), bet tāpēc, ka tas ir rakstīts jūsu priekšvēlēšanu programmās, jūs devāt solījumu vēlētājiem. Tāpēc nesoliet mums, bet turiet savus vēlētājiem dotos solījumus un – atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, jo īpaši ZZS! Es jūs aicināšu atbalstīt šo, jo jūs bijāt vieni no kvēlākajiem 5 procentu likmes aizstāvētājiem. Viss beidzās tanī brīdī, kad jums bija jāapsēžas koalīcijas krēslā, tad jūs retoriku krasi nomainījāt. Tad viens plus viens vairs nebija divi, bet kas tik tur nebija... bija samazinātā PVN likme, kas faktiski ir paaugstināta no 5 procentiem uz 12 un tā tālāk.

Beigsim mānīties! Ieviestā 5 procentu likme bija ļoti labs piemērs tam, cik daudz mēs faktiski varam iegūt, kaut ko samazinot. Tas bija par konkrētā segmenta sakārtošanu, kur bija PVN mazgātāji un tā tālāk... negodīgi uzņēmēji... Industrija ātrā laika posmā tika ar viņiem galā. Un vēl bija virkne dažādu pozitīvu lietu, par kurām mēs ne vienreiz vien esam no šīs tribīnes runājuši.

Tādēļ iemesls, ka valsts sektorā katastrofāli trūkst naudas – it visur un it visam –, nevar būt par pamatu tam, lai mēs mainītu nodokļu likmes, paaugstinātu nodevas, jebkurus maksājumus... slēpti vai neslēpti... līdzīgi, kā bija ar OCTA, piemēram. Tas nevar būt par iemeslu. Jo jūs, dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA – tiešām dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA! –, maksājat dārgi, arī jūsu lēmumi maksā dārgi.

Lēmumiem ir jābūt pilnīgi citiem, ja mēs vēlamies iegūt vairāk vai kaut ko samazināt. Ja mēs gribam kaut ko samazināt, ir jāsāk ar valsts aparātu un to, cik jūs tērējat paši sev un savam elektorātam.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. Manuprāt, 5 procentu likme tika grozīta nepamatoti. Sāciet ar sevi! Ja kaut kur vēlaties ietaupīt, taupiet uz sevi, un, ja vēlaties no kāda paņemt vairāk, tad lai tie nav mūsu valsts iedzīvotāji, bet – sāciet tiešām ar sevi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Pirmām kārtām, manā skatījumā, tas nenotika īsti korekti. Brīdī, kad tika ieviesti šie 12 procenti, teikt, ka tā ir pazeminātā likme, – tas nebija godīgi ne pret saviem kolēģiem deputātiem, ne pret cilvēkiem visā Latvijā.

Paldies deputātam Butānam, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu. Pateikšu vienu lietu: ir daudz piemēru mūsu zemē, kur samazinātais PVN dod iespējas nozarei attīstīties. Neminēšu konkrētas nozares.

Uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību? Diemžēl to acīmredzot nesaprot deputāti, kas lemj par šo jautājumu, bet, manā skatījumā, vislielākā problēma ir mūsu ierēdniecībā, kura nesaprot vienu ļoti nozīmīgu lietu. Proti, šis ir tas gadījums, ka mazāk ir vairāk, jo, ja mēs samazinām šo pievienotās vērtības likmi uz 5 procentiem, nozare attīstās, patēriņš pieaug un beigās mēs dabūjam budžetā vēl vairāk naudas nekā līdz šim.

Tāpēc, kolēģi, es rosinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no ļoti būtiskiem priekšlikumiem, kurš jāskatās kompleksi. Varbūt vajadzētu sākt ar to, ka Latvijā ir pilnīgi sabrucis viesmīlības bizness un sabrucis arī tūrisms. Ja kāds stāsta, ka mums esot pāris miljonu tūristu gadā, tad divreiz mazākajā Gdaņskā ir pieci seši miljoni... pagājušajā gadā... nezinu, cik šogad būs. Tas, ka Polija robežojas ar Ukrainu, kurā notiek karš, kaut kā netraucē tūrismam būt divarpus reižu lielākam pilsētā, kura ir divreiz mazāka. Faktiski šī starpība ir piecas vai pat 10 reizes... salīdzinot ar Latviju.

Mums savā laikā pietrūka septiņu miljonu, lai samaksātu prāmju kompānijai par zaudējumiem, kas radās kovida laikā. Mēs – stratēģiski gudra valsts, kas ir gatava tērēt katru gadu 150 miljonus, lai segtu zaudējumus kaut kādam pa pļavām ejošam vilcienam... un mēs atkal aicināsim aizņemties, lai to vispār uzbūvētu, un tur mums nauda – miljards gadā – ir tīrais sīkums.

Bet viesmīlības bizness jau neprasa neko daudz. Un kas ir interesanti...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs runājam par 5 procentu... dārzeņiem...

A. Kiršteins.... ka PVN mazajiem restorāniem, mazajām kafejnīcām, ēdināšanai ir izdevīgs, tāpēc ka paliek īpašniekiem atšķirībā... kur mēs esam bieži pieņēmuši... runājam un lepojamies, ka mums 12 procenti ir kaut kur...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs runājam par 2. priekšlikumu – par 5 procentu... augļiem un dārzeņiem. Nākamais būs par viesmīlību.

A. Kiršteins. Es runāju gan par 2., gan par 3. priekšlikumu, lai man nebūtu jānāk (Zālē troksnis.)...

Tāpēc aicinu atbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu, lai man nebūtu te jānāk. Un atcerieties, ka bez tā te nekas nenotiks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 12, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 3. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli uz 12 procentiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

Jāteic, ka šobrīd 85 procentiem Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju šie pakalpojumi jau tiek sniegti ar samazināto PVN. Piemēram, Polijā šī likme ir 8 procenti, Somijā – 14 procenti, Zviedrijā – 12 procenti. Parasti Latvija ir pirmrindniece dažādu Eiropas Savienības regulu, direktīvu un priekšlikumu ieviešanā, bet diemžēl ne šajā gadījumā.

Eiropas Komisija norāda, ka samazinātas PVN likmes piemērošana vietējiem pakalpojumiem rada jaunas darba vietas un samazina ēnu ekonomiku. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šo iespēju arī izmanto, bet Latvija turpina apspiest savu ēdināšanas industriju.

Lietuvā samazinātais PVN ēdinātājiem ļāva ierobežot ēnu ekonomiku, nozares apgrozījums pieauga divas reizes, palielinājās arī darba vietu skaits, uzlabojās uzņēmumu pašu kapitāls.

Latvija ir tikai viena no trim Eiropas Savienības valstīm, kas pandēmijas laikā nav atbalstījusi ēdinātājus ar samazināto PVN likmi. Pandēmija, karš Ukrainā, inflācija un valsts vājais tūrisma mārketings rada kritisku situāciju ēdināšanas nozarē. Tūrisms, kam ir būtiska ietekme uz ēdināšanas nozares attīstību, vēl joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Bankas nevēlas kreditēt ēdinātājus, jo šo nozari uzskata par riskantu.

Likumsakarīgi, ka no visām tautsaimniecības nozarēm pagājušajā gadā tieši ēdināšanas nozarei bija vislielākais uzkrātais nodokļu parāds. Ne aiz labas dzīves šī gada oktobra beigās ēdinātāji rīkoja piketu pie Saeimas. Šis nav jautājums par pozīciju vai opozīciju, bet gan par nozares izdzīvošanu. Ja sāksies jauni bankroti, uzņēmumu maksātnespējas procesi, valsts zaudēs daudz vairāk nekā šobrīd varētu zaudēt no PVN samazinājuma šai nozarei.

Nozares izmaksas pieaug un turpinās augt arī nākamgad, degvielas akcīzes, transporta nodokļa un citas izmaksas kļūst arvien augstākas, tāpēc jārīkojas ir tagad. Samazinātais PVN ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem dos būtisku atbalstu nozarei, kurā nodarbināti vairāki desmiti tūkstoši strādājošo, tas veicinās uzņēmumu konkurētspējas atjaunošanu, uzkrāto nodokļu parādu samazināšanu, saglabās un radīs jaunas darba vietas, samazinās ēnu ekonomiku, stabilizēs cenas nozares pakalpojumiem, kā arī nodrošinās atbilstošu atalgojumu nozares darbiniekiem.

Arī sabiedrība atbalsta samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. To apliecina gan sabiedriskās domas aptaujas, gan vairāk nekā 12 tūkstošu iedzīvotāju parakstītā iniciatīva portālā “ManaBalss.lv”. Būtiski, ka šī industrija pilda arī sociālo funkciju, jo nodarbina daudzus jauniešus un mazkvalificētu darbaspēku.

Samazināto PVN sabiedriskajā ēdināšanā vārdos atbalsta visi, bet darbos – vien retais. Šogad divas Saeimas komisijas un divas apakškomisijas ar balsu vairākumu atbalstīja samazinātā PVN piemērošanu ēdināšanas nozarei.

Kolēģi, patiesības stunda ir situsi! To, vai politiķu vārdi sakrīt ar darbiem, parādīs šis balsojums.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi, nav noslēpums, ka ēdināšanas nozare strādā smagos apstākļos. Ja šāda tendence saglabāsies, tad pilsētā, valstī būs tas, kas ir mūsu, Saeimas, ēdnīcā – ēdnīcas vairs nav. Mūsu ēdnīca ir kafijas automāts un ledusskapis ar sendvičiem. Koalīcijai katru reizi izmantojot Saeimas kafijas aparātu – tas jums būs atgādinājums par to, ka šī nozare ir jāglābj.

Mēs zaudējam savu unikalitāti. Drīz mēs pazaudēsim restorānus, kafejnīcas. Aiz kalniem nav tie laiki, kad būsim spiesti izmantot tikai un vienīgi ātro ēdināšanas sniedzēju pakalpojumus un kad Latvijas galvenā delikatese būs sendvičs un hamburgers.

Sabiedriskās ēdināšanas nozare Latvijā šobrīd saskaras ar smagiem izaicinājumiem. Pandēmijas sekas ir jūtamas joprojām, uzņēmumiem papildu slogu rada pieaugošās energoresursu un pārtikas izmaksas. Šajā nozarē šobrīd ap 37 procentiem uzņēmēju ir parādnieki. Parādu apmērs ir virs 30 miljoniem, tas nozīmē aptuveni 18 tūkstošus eiro katrai kafejnīcai. Iedomājieties, cik tas ir daudz! Ja tas nav skaidrs signāls un sauciens pēc atbalsta, tad es nezinu, ko īsti jūs gaidāt.

Kā liecina citu Eiropas Savienības valstu pieredze, PVN likmes samazināšana var būt efektīvs instruments, lai veicinātu nozares attīstību. Valstīs, kur šāds solis ir sperts, piemēram, Rumānijā, Francijā, tas ir palīdzējis ne tikai palielināt uzņēmumu konkurētspēju un mazināt ēnu ekonomiku (kas ir ļoti svarīgi), bet arī radīt darba vietas, uzlabot nozares stabilitāti. Svarīgākais ir tas, ka, neraugoties uz samazināto likmi, kopējie nodokļu ieņēmumi bieži vien saglabājas nemainīgi vai pat pieaug. Kāda jēga, ka nozarei ir 30 miljonu parāds, labāk lai ir 20, bet lai samaksā.

Zemākas PVN likmes veicinās arī patērētāju pieprasījumu, uzlabos uzņēmumu finansiālo stāvokli un radīs spēcīgāku pamatu ilgtermiņa izaugsmei. Šis priekšlikums dos iespēju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem uzlabot pakalpojumu kvalitāti, sekmējot nozares konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, tādējādi dodot arī tūrismam papildu... aspektu.

Aicinu jūs balsot “par” šo priekšlikumu, lai mēs varētu nodrošināt ne tikai ēdināšanas nozares izaugsmi, bet arī pozitīvu ietekmi uz visu tautsaimniecību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, par šo priekšlikumu būtu tik daudz, ko teikt, ka pat nezinu, ar ko sākt. Samazinātā PVN likme restorāniem – tas ir stāsts no pirmās dienas, kopš esmu politikā. Mēs ar kolēģiem tikko aprunājāmies, vai vārdam “haļava” vispār ir latviskais tulkojums vai kaut kāda tāda... nu nav, nevar atrast. Bet jūs noprotat, par ko ir runa.

Es ceru, ka tie deputāti, kas šodien nobalsoja par lēto ūdeni restorānos, tagad atbalstīs šo PVN likmes samazinājumu, lai jums būtu lētāk ne tikai ūdeni padzerties, bet arī desu apēst, jo, izrādās, jums tas ir par dārgu. Bet, lai kaut ko samazinātu, jūs paši neesat gatavi neko izmainīt par labu uzņēmējiem, jūs esat gatavi tikai vairāk paģērēt no uzņēmējiem. Nu, tas ir tāds... gribas, kā saka, gan zelta zivtiņu noķert un apēst, gan vēl visu kaut ko... ir visādi teicieni par to, kā tad pašam, pašam... man pašam visu, bet es pretī neko.

Laikam tomēr tikai politikā tas strādā, jo faktiski visas šeit pārstāvētās partijas... jūs esat solījušas restorāniem, man liekas, pat parakstījušas vienošanos, ka, jā, šī likme tiks samazināta, bet tad, kad ir jādara reāli darbi, notiek kaut kāds “klik” un visiem iestājas tāda kā amnēzija. Jūs tā kā tādi ietiepīgi āži, nezin kāpēc, beigu beigās līdz tam rezultātam tomēr nekādi nevarat nonākt. Īsti tie argumenti arī neizskan, kāpēc ne. Nu nāciet un pastāstiet, kāpēc ne?

Man pēc šodienas debatēm par to lēto ūdeni bija pilnīgi skaidrs, kā, piemēram, PROGRESĪVIE tiek līdz likumprojektiem. Lūses kundze iegāja, paskatījās, ka krāna ūdens maksā eiro, tas viņai likās par dārgu, un tad tapa likumprojekts, ka vajadzētu tomēr lētāku... saprātīgāku cenu. Nē, nu sāciet regulēt, vai ne... tirgu... smieklīgi, it sevišķi to dzirdēt no cilvēkiem, kas mūžā ar uzņēmējdarbību nav nodarbojušies un kas nezina, kādas ir saistītās izmaksas restorāniem, kas nezina, ko nozīmē, ka tev darbiniekiem ir jāsamaksā algas, ar visiem nodokļiem, ar visiem neapliekamajiem minimumiem, ar visu. Jūs pat nezināt, cik īre maksā tam restorānam, kuru jūs te, no tribīnes, nosaucāt šodien, jūs nezināt, kā dzīvo tā ģimene, bet jūs zināt, ka jums, lūk, tas eiro vērtais ūdens ir par dārgu. Kauna jums vienkārši nav!

Dažreiz ir tā, ka klausos un skatos uz jums – žoklis atkaras! Jūs no uzņēmējdarbības esat gaismas gadu attālumā, bet, kad jāregulē, kā uzņēmējiem darboties un kā ne, tad jūs esat pirmrindnieki, jo jūs zināt labāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šeit ir tik vienkāršs piemērs. Nozare – nozare! – pateica: “Lūdzu, iedodiet mums terminētu iespēju!” Nozare pateica, ka terminētas iespējas laikā viņi pierādīs to, ka sociālajos nodokļos vien pienesīs klāt 31 miljonu eiro, tāpēc ka nozarē ir liela ēnu ekonomika, liela nodarbinātība bez pilna atalgojuma, aplokšņu algas un tā tālāk. Mēs to ļoti labi visi zinām.

Un papildus... ir pilnībā skaidrs – tas pats, kas notika ar dārzeņiem un augļiem –, parādīsies arī no ēnas iznākoši uzņēmumi, parādīsies jauns apgrozījums, kas līdz šim nav Valsts ieņēmumu dienesta “radarā”. Beigās – šis ir fiskāli neitrāls, plus nozari sakārtojošs jautājums. Nozare pateica – ja viņi šo nespēs izpildīt, viņi ir gatavi atkāpties no šīm prasībām. Kāpēc ir šī mūžīgā cīņa starp valdību un nozari? Ieklausieties nozarē, tie taču ir mūsu nodokļu maksātāji!

Kur ir problēma eksperimentam? Mēs esam gatavi ieguldīt simtiem miljonu un eksperimentēt ar “airBaltic” jau gadu desmitiem, bet tik vienkārši – uz trīs gadiem iedot iespēju nozarei sakārtoties... Tā ir nozare, kurā tiek nodarbināts ļoti liels skaits darbaspēka, darba roku. Tā ir pirmā vieta, kur visbiežāk jaunieši sāk strādāt. Nozarei pēc kovida ir problēmas ar tūrismu. Mums vēl joprojām nav atjaunots prāmis “Tallink”... Rīgā, kas vasarā nodrošināja 800 tūkstošus tūristu, uz tā bāzes varētu veidot “tauku” uzkrājumus ziemai. Nozarei ir problēmas izdzīvot tieši nesezonas apstākļos.

Es augustā biju Itālijā, Francijā, tur ir 10 procentu PVN – jūsu čekā – ne tikai ēdieniem, bet arī dzērieniem, tai skaitā alkoholiskajiem dzērieniem. Kur slēpjas tā ideja ilgtermiņā? Tā ideja slēpjas tanī, ka rodas restorānu kultūra, ēstuvju kultūra, ka mājas ēdiens attiecībā pret restorāna ēdienu izmaksās sāk jau palikt daudz tuvāks un bieži vien tev ir iespēja aiziet uz restorānu... tikpat tuvu... kā mājās pagatavot. Tas radītu šo Latvijas kultūru arī ziemā iet... un sezonā... atbalstīt mūsu ēdinātājus.

Lūdzu, nobalsojiet “par”. Tas taču ir tikai eksperiments! Zaudējumu te praktiski nav nekādu, tikai ieguvumi. Ja arī kļūdīsies, tie ir trīs gadi. Jūs kļūdāties daudzkārt vairāk attiecībā uz entajiem “Rail Baltica” un “airBaltic” stāstiem. Kāpēc tik mazu niecību nevarētu atļauties priekš ēdināšanas nozares, kas jau gadiem kliedz: “Lūdzu, iedodiet to iespēju!”? Tas taču nav nekas daudz. Risks – vienīgais, kas tur ir, – varbūt par kādiem 5 līdz 10 miljoniem eiro gadā. Vai tas nav tā vērts – vienreiz uztaisīt eksperimentu? Attiecībā uz augļiem bija vērts, un redzam, kāds bija rezultāts – pozitīvs.

Lūdzu, balsojiet “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir jautājums par to, kas ir galvenais lēmumu pieņēmējs – izpildvara vai lēmējvara. Šeit, Saeimā, mēs esam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā, Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā un Eksporta un konkurētspējas apakškomisijā... tātad pieci dažādi formāti... tajos visos ir bijis atbalsts šai iniciatīvai un tā virzība ir bijusi dažāda. Ir arī domāts par citiem risinājumiem, jo daži deputāti bijuši skeptiski, vai vajag samazināto PVN, varbūt ir labāks, mērķētāks, citur Eiropā izmantots risinājums, bet beigu beigās, lai cik stundas diskutētu, lai cik sēdes sasauktu, mēs paliekam pie šī risinājuma. Nevis tikai mēs, deputāti, bet arī ministriju pārstāvji.

Tā atbilde... ka mēs dzenam stūrī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, kurš vienmēr nāk aizstāvēt, ka šo nevajag ieviest... tā galīgā atbilde, ko mēs no viņa “izspiedām”: šī ir politiska izšķiršanās. Tātad politiska izšķiršanās. Tad ir jautājums, kurš taisa politisko izšķiršanos valstī – Saeima vai Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks veic politisku izšķiršanos? Ja reiz Saeima visos manis nosauktajos formātos ir atbalstījusi, kāds ir arguments neatbalstīt? Kāpēc mēs atdodam izpildvarai? Un arī, izpildvara, kāpēc jūs neklausāt Ekonomikas ministriju? Šis ir uzņēmējdarbības jautājums, par uzņēmējdarbības nozarēm atbild Ekonomikas ministrija. Un Ekonomikas ministrija šajos nosauktajos formātos ir aicinājusi šo piemērot, piemēram, uz trīs gadiem un pēc trīs gadiem pārvērtēt, vai tas ir devis vajadzīgos rezultātus vai ne, un tad domāt, vai samazināto PVN paturēt vai nepaturēt. Kāpēc tāds risinājums netiek ievērots?

Līdz ar to es aicinu respektēt jums pašiem sevi, ka mēs, Saeima, esam tie, kas pieņem lēmumus, nevis Finanšu ministrija diktē un pārbalso to, ko Saeimas komisijas ir apstiprinājušas.

Atbalstām šo priekšlikumu un atbalstām ēdināšanas nozari!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Savā priekšvēlēšanu uzrunā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps teica: “No tax on tips.” Tātad dzeramnauda ar nodokļiem netiks aplikta. Un tas ir tiešā veidā saistīts ar to, kādā veidā jāsniedz atbalsts mazajam biznesam, kas katru dienu nodrošina ēdināšanu kafejnīcās, restorānos.

Mums nav nevienas kafejnīcas un restorāna, kas peldas naudā un pelna ļoti daudz. Kopš kovida laika visas ēstuves... kafejnīcas un restorāni cīnās par izdzīvošanu. Liela daļa ir aizvērtas. Šodien pat deputāti netiek baroti šeit, Saeimas kafejnīcā, tāpēc ka nav iespējams nodrošināt normālu biznesu. Ja kāds restorāns gribētu izrādīt cieņu deputātiem un pabarot viņus Saeimas ēdnīcā... bet viņi to negrib, tāpēc ka deputāti un valdība neatbalsta šodien šo nozari.

Pastaigājoties pa Vecrīgu, mēs staigājam kā pa kapsētu, it sevišķi ziemas laikā, puse kafejnīcu, restorānu vēl joprojām nav atvērušies pēc kovida. Es nerunāju par kādu šķērsielu. Es runāju par Doma laukumu. Aizejiet trīs minūšu attālumā – līdz Doma laukumam – un apskatieties, cik kafejnīcas joprojām nav atvērtas! Tā ir realitāte, jo mēs esam izdarījuši visu, lai šai nozarei nepalīdzētu.

Tā problēma mūsu valstī ir tāda, ka politiķi nevirza politiku. Jaunā VIENOTĪBA arī nevirza politiku. To virza jūsu ierēdņi, kuri no biznesa neko nesaprot. Viņi nesaprot to, ka, samazinot PVN restorāniem, kafejnīcām līdz 12 procentiem, apgrozījums palielinātos. Kāds saka: vai tiešām par šiem procentiem tad samazināsies ēdiena cena? Būs kafejnīcas, kurās samazināsies, būs tādas, kurās varbūt samazināsies vēl vairāk... vai mazāk, bet runa ir par to – šai nozarei šodien ir milzīgas problēmas. Apskatieties, kā šī nozare attīstās citās valstīs un cik situācija ir slikta pie mums.

Mēs labi atceramies, kā kovida laikā nauda (Kariņš teica: ir ļoti daudz naudas) tika trallināta pa labi un pa kreisi, tika pieņemti daudz absurdu lēmumu, bet tajā brīdī, kad “Tallink” prāmis, kas nodrošināja tūrisma plūsmu starp Stokholmu un Rīgu... nāca un lūdza atbalstu... viņi lūdza nelielu atbalstu no valdības un Rīgas domes, viņiem pateica: nebūs jums nekāda atbalsta. Rezultātā tagad visi ņaud, raud: kur palika prāmis? Bija divi prāmji, kas katru dienu brauca Stokholma–Rīga, Rīga–Stokholma. Tagad šis prāmis brauc citā maršrutā, citā valstī, un nav brīvu prāmju, kurus var tā vienkārši atvest. Tas prasa milzīgas dotācijas, lai uzsāktu šo biznesu, un šodien ir jāmaksā desmitreiz vairāk nekā bija tas atbalsts, kas tika prasīts kovida laikā. Sagraut ir vieglāk, nekā uzbūvēt. Tā ir realitāte. Šodien, neatbalstot šo nozari – restorānus, kafejnīcas... visu ēdināšanas biznesu –, mēs pasakām: mums bija nospļauties par “Tallink”, mums nospļauties par šo nozari, vācieties prom! Ko jūs darāt? Realitāte ir tāda, ka tie aprēķini, kas nāk no Finanšu ministrijas, ir aplami un nepareizi, tāpēc ka tie ir balstīti tikai uz ekseļa tabulu, kurā parādās: nodoklis iet uz augšu – ieņēmumi palielinās, nodoklis iet uz leju – ieņēmumi samazinās. Tā nav. Dzīvē daudzkārt ir pierādīts, ka ir bijis savādāk... es esmu daudzkārt teicis arī no šīs tribīnes. Tad, kad bija jāsamazina uzņēmumu ienākuma nodoklis no 25 līdz 15 procentiem, tieši Finanšu ministrijas ierēdņi teica, ka Šlesers radīs 70 miljonus zaudējumu. Rezultātā, panākot šo nodokļa samazinājumu, ieņēmumi Valsts kasē divu gadu laikā palielinājās par 200 miljoniem latu. Tas bija tas laiks.

Pagariniet, lūdzu, laiku... apvienojiet!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Godājamie kolēģi! Situācija ir tāda, ka jūs esat kā balsojamā mašīna, kurai ir nospļauties par reālo tautu, par tiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo.

Es vēlreiz saku: ja Vecrīga un Rīgas pilsētas centrs ir tik tukšs, kaut kas ir jādara! Tad kur ir valdības vadītāji? Kur ir ministri? Kāpēc nenāk un nepiedāvā risinājumus? Mēs esam daudzkārt runājuši par šo tēmu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tur diemžēl arī balsojamā mašīna strādā: nē, Finanšu ministrija saka nē, un viss.

Tā tālāk nevar, padomāsim par šo valsti. Un šie cilvēki... mēs jau nesamazināsim viņiem nodokļus, lai viņi kļūtu bagāti, bet lai viņi izdzīvotu un varētu pabarot savas ģimenes. Jūs saprotiet – ir bizness, mazie uzņēmumi, kuru mērķis ir pabarot sevi... viņi nopelna naudu un var izskolot bērnus, kas nebrauc projām uz ārzemēm, tāpēc ka šeit viņiem nav darba un arī vecākiem nav darba... bet viņiem ir vajadzīgs reāls atbalsts, un šis mazais bizness, kuru jūs redzat katru dienu... un redzat šeit, Saeimas ēdnīcā, kura ir “nosprāgusi”, pateicoties tam, ka šī nozare negrib vairs deputātus apkalpot un pabarot... tā ka pieņemiet vienreiz valstisku lēmumu un atbalstiet mazo biznesu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Mazliet klusāk!

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es redzu, ka budžeta debates būtībā ir uzsākušās šonedēļ. Tas ir labi. Es ļoti gaidu nākamo nedēļu un vēlos no savas puses šajā jautājumā iezīmēt frakcijas PROGRESĪVIE kopējo nostāju. Vēlos arī noreaģēt uz Liepiņas kundzes teikto attiecībā uz PROGRESĪVAJIEM un uzņēmējdarbību. Mūsu frakcijā divi no deviņiem deputātiem ir uzņēmēji, viņi sēž tieši blakus, arī viņi ir ļoti dziļi iesaistījušies... vienmēr bijuši iesaistīti PROGRESĪVO nodokļu politikas izveidošanā, un arī šajā nodokļu politikā, par ko mēs diskutēsim un spriedīsim nākamajā nedēļā, viņi ir bijuši ļoti aktīvi dalībnieki. Tāpēc nekādā gadījumā nevar piekrist tam, ka PROGRESĪVAJIEM uzņēmējdarbība būtu kaut kas svešs un tikai kaut kas tāds, kas ir jāregulē. Protams, uzņēmējdarbība ir jāattīsta, mēs to varam darīt ar nodokļu palīdzību. (Starpsauciens.)

Šajā konkrētajā jautājumā tā tiešām ir, kā Butāna kungs teica, – nodokļi ir politiskās izšķiršanās jautājums, un vismaz PROGRESĪVIE ļoti skaidri izšķīrās šajā nodokļu politikas diskusijā par to, kam ir jābūt prioritātei. Mūsu viedoklis bija tāds, ka prioritātei ir jābūt darbaspēka nodokļu samazinājumam, kas citstarp pozitīvi ietekmēs arī šo nozari.

Nestāvēsim šeit un neizliksimies, ka nodokļus varam samazināt visiem. Ir jāveic izvēles. Mēs šo izvēli veicām. Un pavisam noteikti diskusijai par pievienotās vērtības nodokli attiecībā uz sabiedrisko ēdināšanu... šī diskusija ir vietā, un nav tā, ka arī mūsu frakcijā, mūsu partijā ir absolūta vienprātība šajā jautājumā, bet mēs cenšamies rīkoties atbildīgi, cenšamies veikt izvēles, tās izvēles pamatot, nevis tikai nākt šeit un stāstīt, kā mēs tūlīt visiem samazināsim nodokļus.

PROGRESĪVIE stingri iestājas par to, ka nodokļi ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa kategorijā. Mēs to arī paveicām, mēs par to balsosim nākamajā nedēļā, un tas pozitīvi ietekmēs arī sabiedriskās ēdināšanas nozari. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šis ir vismaz trešais Saeimas sasaukums, kurā Jenža kungs nāk uz Saeimas frakcijām, pie deputātiem par PVN jautājumu. Saņēmis solījumus gandrīz no visiem... tad nākamās vēlēšanas, un atkal tas pats – ne ar ko nebeidzas.

Savulaik šajā gājienā viņam līdzi nāca viena restorāna īpašnieks... jūs visi šo restorānu ļoti labi zināt, tas nav pārāk tālu no Saeimas nama... nāca līdzi kā nozares cilvēks ar praktisku pieredzi... viņi arī ar mani konsultējās par lobēšanu, kad es biju Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs. Ne pārāk klausījās, jo es joprojām uzskatu, ka viņi nelieto instrumentus, kādi ir viņu rīcībā, lai panāktu lēmumu. Tie būtu diezgan vienkārši.

Bet kāpēc es to stāstu? Vienā brīdī Jenža kungs sāka nākt viens, šis restorāna īpašnieks viņam vairs līdzi nenāca, un, saticis šo īpašnieku, es prasīju: “Kas tad nu? Tu vairs necīnies?” Viņš saka: “Ai, es vairs neticu! Un to PVN es sev samazināju pats.” Un tā viņi samazina paši sev šo PVN, kas to māk un kas ir uz to gatavi. Tie, kas nemāk, vienkārši aizveras ciet. Kā ekonomists Guntars Vītols teicis – nav tādu divu ekonomiku, ir viena ekonomika, kurā ir gan ēna, gan saule... gan melna un balta, un, cīnoties ar melno, nenozīmē, ka tā obligāti kļūs balta, tā vienkārši var aizvērties ciet.

Es nekad neesmu uzskatījis, ka PVN likmes samazināšana ēdināšanas nozarei ir būtiskākais jautājums. Manuprāt, ir virkne citu jautājumu. Tas sākas ar to, kā šo biznesu, šo pakalpojumu mēs uztveram plašākā kontekstā. Šie ēdinātāji – restorāni, kafejnīcas, bāri – padara Rīgu pievilcīgu tūrismam. Cilvēki nebrauc tur, kur šī nozare ir gandrīz “nosprāgusi” (piedošanu, jācitē Ainārs Šlesers), kā pie mums. Nav jāsalīdzina ar Romu un Parīzi. Protams, tur ir daudz cilvēku, tur vienmēr pat štruntīgs krodziņš būs apmeklēts. Salīdzinām ar kaut ko līdzīgu. Tas nav tālu. Aizbrauciet uz Viļņu! Aizbrauciet uz Viļņu un paskatieties, kas tur notiek šajā sektorā. Nav neviena uzraksta “pārdod” vai “izīrē”. Visi strādā, visi krodziņi un kafejnīcas ir pilni. Kāda izskatās Rīga? Tukša. Kā lai saka, Rīgas tēls tagad ir “Bolt” kurjeri, kuri triec nost gājējus uz trotuāriem, vadājot pārtiku cilvēkiem uz mājām. Tāds ir Rīgas tēls šodien.

Mums ir jāsaprot, ka šis pakalpojums ļoti bieži ir ģimenes... Viņu mērķis, viņu patiesais uzdevums nav maksāt lielus nodokļus valsts budžetā, bet nodrošināt apriti. Tas ir eksports. Katrs tūrists, kas paēd krodziņā Rīgā vai citā vietā Latvijā, ir eksports, jo tas atved ārvalstnieku naudu uz Latvijas budžetu. Un tas ir viņu galvenais uzdevums – atvest ārvalstnieku naudu uz Latvijas budžetu. Piemēram, Francijā (vismaz pirms 25 gadiem bija) ir tikai viens nodoklis – galdiņu nodoklis, simboliska maksa... cik tev ir galdiņu vai sēdvietu, tāds tev arī ir nodoklis. Un paskatieties, kāda izskatās pat ne Parīze, bet Viļņa!

Es neuzskatu, ka šis izmainīs visu nozarē, bet es aicinu atbalstīt. Beidzam ņirgāties par tiem cilvēkiem, kas cenšas šo nozari noturēt virs ūdens. Varbūt šajā, trešajā, sasaukumā, kopš Jenža kungs staigā... un mēs visi kādreiz esam viņam kaut ko vairāk vai mazāk solījuši... mēs varētu šo atbalstīt, jo būs tieši tas pats, kas bija ar augļiem un dārzeņiem, – mēs ar lielu pārsteigumu konstatēsim, ka, samazinot nodokļu likmi, ieņēmumi būs pieauguši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Debatēs par šo priekšlikumu mēs daudz dzirdējām par Rīgu, bet es gribu iedot arī nedaudz “griezumu”... par reģioniem, jo, protams, no vienas puses, daudzus klātesošos var uztraukt situācija ar Rīgas restorāniem, bet mani uztrauc situācija ar mazajām kafejnīcām mazpilsētās. Dažās pilsētās saņemt ēdināšanas pakalpojumu vispār nav iespējams, jo uzņēmējs saprot, ka viņam samaksāt nodokļus no tā apgrozījuma, kas ir mazā pilsētā, kurai cauri neiet kāds liels tranzīta ceļš (kā zinām, tranzīts uz austrumu pusi šobrīd faktiski ir slēgts)... ēdināšanas pakalpojumus šajās mazajās pilsētās (neuzskaitīšu, faktiski visās) ir gana grūti atrast.

Vēsturiski... Latvijā pēc baznīcas iebrauca krogā – tāda bija tradīcija. Protams, es nekādā gadījumā neatbalstu pārmērīgu alkohola lietošanu, bet kafejnīca, krogs, kopā sanākšanas vieta ir ļoti svarīga demokrātijas stiprināšanai, sabiedrības noturības stiprināšanai, par ko mēs tik daudz runājam. Kopienām ir jānāk kopā un jārunā, jājautā par tām lietām, kas tām ir svarīgas, kopā ir jāmeklē risinājumi, kā šajā vietā, kur viņi dzīvo, – pagastā, mazpilsētā – dzīvot tālāk. Jāsanāk kopā kādos kultūras pasākumos, ko rīko pašvaldība. Šī savstarpējā komunikācija diemžēl ir pārāk maza. Tas ir mans personīgais novērojums, dzīvojot Latvijas reģionos jau 40 gadus.

12 procentu PVN piemērošana ēdināšanas pakalpojumam, kā jau teicu, ir svarīga ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, varbūt reģionos pat vairāk. Burtiski aizvakar es tikos ar vienu cilvēku, kuram ir vidējā alga Latvijā (pēc statistikas), bet viņš stāsta, ka nevar atļauties aiziet uz kafejnīcu, jo, ja pirms pāris gadiem vēl varēja atļauties, šobrīd ar vidējo algu, kas Latvijā ir statistiski, viņš nevar atļauties aiziet uz kafejnīcu. Pēc tam mēs brīnāmies, kāpēc ekonomiskā aktivitāte reģionos ir mazāka. Tāpēc, ka cilvēki vienkārši neiet...

Pateikšu vēl vairāk no savas personīgās pieredzes – arī es savu ģimeni uz kafejnīcu vai restorānu... īstenībā neatceros. Kādreiz varēju atļauties aizvest savu ģimeni... jā, uz kafejnīcu aizvedu. Protams, redzu, ka cilvēki šo pakalpojumu neizmanto tik bieži, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

Kulinārā mantojuma tīkls... Latgale ir šī kulinārā mantojuma flagmanis, faktiski Latgales kulinārais mantojums ir Eiropas līmenī, ļoti augstā līmenī... taču tūristus... ārzemju tūristus mēs vēl varam apkalpot, ja viņi līdz turienei aizbrauc... bet vietējos tūristus... teiksim, cilvēks, kas brauc no vienas pilsētas uz otru, no tās pašas Rīgas uz Latgali... Protams, varat būtu priecīgi, ka jūs aizbraucat kaut kur Latgalē un jūs uzcienā ar garšīgiem ēdieniem un dzērieniem. Bet, nepalīdzot ar nodokļu politiku, šie uzņēmumi ies mazumā, līdz ar to mēs zaudējam mūsu nacionālo vērtību – kulināro mantojumu. Atkal un atkal teikšu: mēs mazinām ekonomisko aktivitāti arī reģionos.

Dzirdējām no frakcijas PROGRESĪVIE teicienu, ka rīkosies atbildīgi. Es aicinu rīkoties atbildīgi un atbalstīt šo priekšlikumu par samazināto nodokļu likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Pēc būtības, ja to nevar atļauties Rīgā, tad izstrādājam priekšlikumu un dodam iespēju cilvēkiem reģionos darboties šajā biznesā. Arī jums būs papildu motivācija biežāk aizbraukt uz Latvijas reģioniem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Tātad komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 9, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Ainārs Šlesers, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs un Agnese Krasta lūdz turpināt Saeimas šā gada 28. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Iebildumu nav.

Turpinām sēdi ar 4. ...

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. (Šķirsta dokumentus.)... tūlīt atradīšu. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Šajā likumprojektā bez 4. priekšlikuma ir arī ļoti labs Finanšu ministrijas priekšlikums, kas tika iesniegts uz otro lasījumu. Es gribu, lai jūs ieklausītos tieši akcentu dēļ... jo tas ir sabiedrībā tā saucamais “Booking.com”, “Airbnb”, “Zoom”, “Google” priekšlikums, par kuru nozare jau izvirzīja jautājumu 2021. gadā, un veselu gadu darba grupa rūpīgi strādāja, lai šis priekšlikums tiktu īstenots.

Tātad daži akcenti. Tas ir mazs solītis, mazajam biznesam nākot pretī un uzlabojot kaut minimāli – par vienu soli – uzņēmējdarbības vidi. Tie ir mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir līdz 50 tūkstošiem, kas ir zem tā saucamā pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa. Tie var nereģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, bet var saņemt pakalpojumus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm vai iegādāties preci un nemaksāt PVN par iekšzemē veiktajiem pakalpojumiem, kas tiek aplikti ar PVN.

Vienkāršotā valodā – šie viesu namiņi... arī mēs, kas izmantojam šo... mazie uzņēmumi līdz 50 tūkstošiem... maksās tikai par šo pakalpojumu, nevis par iekšzemē veidotajiem pakalpojumiem, kas tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Tātad būs īpaša kārtība – mazajam biznesam tiks izsniegts atsevišķs pievienotās vērtības reģistrācijas numuriņš ar atzīmīti.

Kas vēl jāatceras – šiem uzņēmējiem nebūs pienākuma iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas gadu. Kas vēl – par šo nevajadzēs izsniegt PVN rēķinu. Šī kārtība stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija tikai tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāuzlabo sistēma, lai šo īpašo numuriņu varētu iesniegt.

Tādēļ es uzskatu – tā ir ļoti laba un biznesā ilgi gaidīta norma. Šajā sakarā es gribu pateikt paldies tai darba grupai, kas aktīvi strādāja. Manis izveidotajā darba grupā darbojās Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ināra Pētersone, grāmatvedības ārpakalpojumu ekspertes Linda Miezīte un Lilita Beķere, Finanšu ministrijas tieši par pievienotās vērtības nodokli atbildīgā Solvita Āmare-Pilka, un darba grupā darbojās arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Baiba Šmite-Roķe un viņas kolēģi.

Līdz ar to labs darbs padarīts, mazs solītis, bet tomēr patīkams.

Turpināsim.

15. ...

Sēdes vadītāja. Tātad 14. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijā atbalstīts. Visi laikam piekrīt.

15. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2024. gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 12 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” uz otro lasījumu ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tiek precizēts... papildinot likumprojekta... ar vārdu “dzīvesvieta”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 2. – deputātes Mairitas Lūses priekšlikums. Paredz noteikt pašvaldībām pienākumu uzkrāt datus ne tikai par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, bet arī par tiem, kas personai pienākas un netiek nodrošināti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 3. – arī deputātes Mairitas Lūses priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehniski precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tiek precizēta mērķa grupa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 17. Priekšlikums atbalstīts.

R. Petraviča. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 11. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Lai cilvēks saņemtu trūcīgas personas statusu, viņam ir jāievēro vesela virkne nosacījumu, piemēram, mājsaimniecībā nevar būt zemes īpašums, kas pārsniedz piecus hektārus, neskatoties uz to, ka, iespējams, mājsaimniecībā dzīvo cilvēki, kas savas veselības stāvokļa dēļ šos zemes hektārus nespēj apsaimniekot, un, ja tas pleķītis ir lielāks, viņam jāatsakās no pushektāra vai hektāra, lai varētu saņemt trūcīgas personas statusu. Tāpat ir noteikts, ka uz zemes nevar būt vairāk kā divas mājsaimniecības ēkas, nevar būt vairāk kā viens transportlīdzeklis, un ir noteikts, ka arī naudas līdzekļu uzkrājumi mājsaimniecībām var būt tikai trūcīgas personas ienākumu sliekšņa apmērā, tātad 343 eiro.

Mans priekšlikums ir noteikt naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa dubultā apmērā. Šāds priekšlikums ir saistībā ar to, ka vairāki cilvēki ir vērsušies ar savu problēmu. Ja cilvēks, piemēram, nonāk slimnīcā un viņš savu pensiju nevar izņemt, nākamajā mēnesī viņam kontā atkal ienāk pensija, un tad šī summa jau pārsniedz trūcīgas personas ienākumu līmeni. Līdz ar to viņš vairs nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu. Un 343 eiro – tā tiešām nav summa, no kuras cilvēks varētu kļūt bagāts, tikpat labi tie var būt arī uzkrājumi, ja ir nepieciešama kāda plānota operācija vai pēkšņam zobārsta apmeklējumam.

Šie noteikumi būtu jāpārskata, lai gan komisijā Labklājības ministrija teica, ka viņi strādā pie tā, lai pārskatītu šos noteikumus, bet atzina, ka neplāno palielināt naudas līdzekļu apjomu, kas cilvēkam varētu būt kontā, lai saņemtu trūcīgas personas statusu.

Lai arī komisijā priekšlikums nav atbalstīts, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Petraviča. 12. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja otrajā lasījumā šī gada 19. novembra sēdē.

Likumprojekts sagatavots, lai noteiktu prasību, ka pirms mēslošanas līdzekļa laišanas apgrozībā vai ievešanas tranzītā cauri Latvijas Republikai ir iesniedzams un pārbaudāms detonācijnoturības tests.

Komisijas sēdē tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.

Otrajam lasījumam tika saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura – izslēgt 11. pantā vārdus “šajā likumā un”. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt no 14. panta punktus, kas attiecas uz datu reģistrāciju, jo tie likumā lieki, atsauce jau ir normatīvajos aktos... detalizēta aprakstīšana ar noteiktiem pienākumiem likumā nav nepieciešama. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Vārdi “korektīvās darbības (pasākumi)” tiek aizstāti ar vārdiem “korektīvās darbības”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piebilde “ja nepieciešams” ir lieka, ņemot vērā, ka pirmajā daļā jau ir izteikts pieļāvums – “var organizēt bīstamo iekārtu ekspertīzi”. Tāpēc komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Grozīts pārejas noteikumu teksts. Ir jāizdod jauni MK noteikumi, parlaments nav tiesīgs spēku zaudējušiem MK noteikumiem pagarināt spēkā esību, tāpēc ir termins “ir piemērojami”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Izskatījām visus priekšlikumus.

Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa – līdz 5. decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Kolēģi, paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Ārlietu komisija ir sagatavojusi skatīšanai otrajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Skatot šo likumprojektu, komisija konstatēja, ka diemžēl šobrīd spēkā esošās likuma normas ierobežo Latvijas komersantu, it sevišķi pārvadātāju, iespējas pārvadāt stratēģiskas nozīmes preces salīdzinājumā ar ārvalstu komersantu iespējām. Spēkā esošās likuma normas ierobežo arī Latvijas akadēmiskā sektora iesaisti militāro preču pētniecībā un izstrādē, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros.

Balstoties uz priekšlikumiem, kuri tika saņemti no Ārlietu ministrijas, komisija veidoja savas priekšlikumu versijas, ar kurām virkne nepilnību, kuras ir šobrīd spēkā esošajā likumā, ceram, būs novērstas.

Pirmkārt, šie priekšlikumi, par kuriem es runāšu, precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem un prasības akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā un izstrādē. Otrkārt, šie priekšlikumi novērš birokrātiju un sakārto licencēšanu, tai skaitā ievieš vairākus licenču veidus, piemēram, licenci remontam, licenci demonstrācijai, licences NATO dalībvalstīm. Treškārt, šie priekšlikumi novērš nepamatotus ierobežojumus Latvijas komersantiem, vienādojot kontroles prasības Latvijas un ārvalstu pārvadātājiem tranzīta jomā. Ceturtkārt, šie priekšlikumi ņem vērā Satversmes tiesas spriedumu, kas bija attiecībā uz Apsardzes darbības likumu, un ar šīm normām nodrošina atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Tagad par konkrētajiem priekšlikumiem.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. Jā... tātad risina tās problēmas, ko es minēju iepriekš.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 2. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 3. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Paredz apvienot divus likumprojekta punktus vienā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 4. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 5. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Paredz salāgot likumā paredzētos termiņus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tos vienādojot, būs “vismaz gads” (citāts no likumprojekta), kā arī vienādojot šajā pantā noteikto noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju pēc vainas visos šī panta punktos, kas ir minēti... uz tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pamata. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtība ir tāda pati kā 1. priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 7. – atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Saistīts ar 6. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek salāgotas likumprojekta normu prasības ar 5. panta ceturtās daļas 11. punktu, tas ir, šī likumprojekta 3. priekšlikumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Vucāns. Termiņš – šā gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekts pēc būtības ir ļoti īss. Pārejas noteikumos ir paredzēts divos punktos mainīt termiņu no 2025. gada 1. janvāra uz 2026. gada 1. janvāri. Lai saprastu, par ko šie termiņi ir, ļoti īsi ieskicēšu, kur ir šo grozījumu sāls.

2021. gadā tika veikta reforma bāriņtiesās, izvirzot prasības bāriņtiesu locekļiem, mainījās viņu darbā pieņemšanas kārtība, tie ir darba līgumi... tagad šajās iestādēs strādā cilvēki... Vienlaikus šie grozījumi paredzēja, ka Latvijā tiek izveidota bāriņtiesu locekļu sertifikācijas sistēma, un bija paredzēts, ka tā procedūra tiks izstrādāta līdz šī gada beigām.

2022. un 2023. gadā, gatavojot šo sertifikācijas kārtību, Labklājības ministrija kopā ar citiem iesaistītajiem, tā teikt, sadarbības partneriem, konstatēja, ka sertifikācijas sistēma šādā darbinieku darbā pieņemšanas kārtībā īstenībā nav pareiza. Sertifikācijas sistēma ir pieņemama tajās vietās, kur profesijas pārstāvis var brīvi veikt arī savu privāto praksi, ja viņam ir sertifikāts, proti, saņemot sertifikātu, var piedalīties dažādos... veikt privāto praksi vai iesaistīties... piemēram, kā tiek sertificēti maksātnespējas administratori, taksatori, mērnieki. Šis novērtēšanas veids neatbilst šiem darbiniekiem.

Ar visiem aprunājoties, tika konstatēts, ka pareizākā kārtība būtu novērtēšanas sistēma, kāda ir kalpotājiem valsts un pašvaldības iestādēs. Novērtēšanas sistēma pastāv, bet ne visur ir obligāta un pēc vienādiem principiem. Dažās pašvaldībās tiek vērtēti bāriņtiesu darbinieki, citās netiek. Izstrādājot kopīgu novērtēšanas sistēmu, Labklājības ministrijai pagaidām neizdevās šai kārtībai saskaņot visus noteikumus, jo bija iebildumi. Kā vienmēr – neizdevās sakārtot ilgstoši.

Līdz ar to Labklājības ministrija aicināja... un Juridiskā komisija, izvērtējot situāciju, secināja, ka, tā kā nav izstrādāta ne sertifikācijas, ne novērtēšanas sistēma un ar 1. janvāri tā nesāks darboties... bāriņtiesu darbinieki nav vainīgi. Tiek aicināts pagarināt termiņu, lai var izstrādāt šo novērtēšanas sistēmu, kas, iespējams, saskanēs ar Valsts kancelejas izstrādāto jauno ierēdņu novērtēšanas sistēmu.

Labklājības ministrija būtu gatava grozīt šajā likumā visu, kas saistās ar novērtēšanas sistēmu un sertifikāciju, taču, ievērojot to, ka mums līdz 1. janvārim būtu riskanti šādus grozījumus izdiskutēt trijos lasījumos, nolēmām šādu variantu nevirzīt, lai attiecīgie likuma grozījumi par to, ka sertifikācija tiek aizstāta ar novērtēšanu, tiktu izdiskutēti trijos lasījumos normāli.

Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par pārejas noteikumos noteikto divu normu spēkā stāšanās datuma maiņu – par vienu gadu.

Attiecīgi aicinu Saeimas kolēģus pirmām kārtām atbalstīt steidzamību, lai līdz decembra beigām grozījumi būtu pieņemti un stātos spēkā, un pēc tam balsot arī pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Tātad “pret” un “par” neviens... Petravičas kundze debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Es gribu atgādināt, kāpēc vispār bija nepieciešams izdarīt grozījumus Bāriņtiesu likumā. 2021. gada 21. aprīlī valdība apstiprināja grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredzēja izveidot sistēmu, kas institūcijām ļaus operatīvi iesaistīties, ja tiks konstatēta bāriņtiesu prettiesiska rīcība vai bezdarbība, kas rada kaitējumu bērnam, ar mērķi veicināt bāriņtiesu amatpersonu profesionālās kvalitātes uzlabošanu. Grozījumi paredzēja, ka bāriņtiesu amatpersonas turpmāk vairs nebūs atkarīgas no pašvaldībām, tās nebūs pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, uz šiem amatiem būs jārīko konkurss. Tāpat bāriņtiesu amatpersonu pilnvaru termiņš vairs nav terminēts, tam ir jāpiemēro Darba likumā noteiktais tiesiskais regulējums.

Tika secināts, ka bāriņtiesu darbinieku nodarbinātība uz darba līguma pamata un pilnas slodzes darbs var tikai un vienīgi pozitīvi ietekmēt bāriņtiesu darba kvalitāti un bērnu labāko interešu ievērošanu lēmumu pieņemšanā. Tika ieviesta arī bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība. To veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas nodrošina tiesiskuma kontroli gadījumos, ja ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums. Inspekcijai arī ir tiesības uzdot bāriņtiesai veikt atkārtotu izvērtēšanu un pieņemt jaunus lēmumus. Iepriekš tas nebija iespējams.

Bija paredzēts izveidot kvalifikācijas komisiju, kas rūpēsies par bāriņtiesu darbinieku kvalifikācijas un tālākizglītības jautājumiem, bāriņtiesu amatpersonu sertifikāciju un arī izvērtēs, vai personas, kura sodīta, nodarbināšana bāriņtiesā pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nekaitē bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzībai. Bija domāts, ka kvalifikācijas komisija būs tāda koleģiāla institūcija, kuras sastāvā līdz ar Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem darbosies arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas locekļi.

Šie grozījumi tika pieņemti 2021. gada 16. jūnijā un paredzēja, ka ar 2025. gada 1. janvāri tiek ieviesta bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļu sertifikācija.

Tūlīt būs pienācis 2025. gada janvāris, un izrādās, ka pilnīgi nekas nav izdarīts, lai šādu sertifikāciju varētu veikt. Starp citu, labklājības ministre kādu laiku bija šobrīd esošā premjere, un acīmredzot arī viņai neinteresēja, lai bāriņtiesās būtu darbinieki, kas ir kvalificēti, nemitīgi pilnveidotu savas zināšanas, lai lēmumi būtu pieņemti tikai un vienīgi bērnu labākajās interesēs, jo viens nepareizs lēmums var kardināli mainīt bērna dzīvi un to pat iznīcināt.

Pagājušajā nedēļā komisijai tika nodots šis likumprojekts ar mērķi spēkā stāšanās datumu atlikt par gadu. Tātad izrādās, ka it nevienam nav bijusi vēlme sertifikācijas komisiju izveidot un arī tagad neviens netaisās to darīt. Pamatojums ir ierakstīts anotācijā: sertifikācijas kārtības izstrādes procesā esot secināts, ka sertifikācija nav piemērotākais un efektīvākais instruments, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – paaugstināt bāriņtiesu amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitāti un ietekmēt sabiedrības uzticēšanos.

Interesanti, kāds ir bijis sertifikācijas kārtības izstrādes process, kuram tika dots laiks no 2021. gada un kurā izvērtēja un lēma, ka mērķis ar sertifikāciju netiks sasniegts. Anotācijā arī minēts, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru ir uzsākusi grozījumu izstrādi, lai aizstātu amatpersonu sertifikāciju ar visās pašvaldībās vienotu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanas sistēmu, kas ļaušot efektīvi sekot līdzi bāriņtiesu amatpersonu prasmēm, profesionalitātei un zināšanu pilnveidei. Cik ilgi būs jāgaida šī zināšanu pilnveide? Vai tie būs vēl pieci gadi? Visticamāk, viss paliks tikai uz papīra.

Tad jautājums: kad šī grozījumu izstrāde tika uzsākta? Vai vakar... ja pagājušonedēļ saprata, ka ir nepieciešams vēl gads. Tikšanās ar bāriņtiesām bijusi 1. novembrī, tātad tieši mēnesi, pirms grozījumiem jāstājas spēkā. Un tagad tas steidzamības kārtībā tiek grūsts caur Saeimu. Es teikšu, tā tiešām ir bezatbildīga attieksme pret bērniem, jo laikam ir vieglāk neko nedarīt un lēmumus pieņemt garāmskrienot, sagraujot bērnu dzīves.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Kūtris. Jā. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd nerunājam par sertifikācijas maiņu vai citu novērtēšanas sistēmu. Prasības likumā ir iestrādātas, un prasības, lai bāriņtiesās strādātu kvalificēti darbinieki, jau šobrīd ir un darbojas, vienkārši nav šīs novērtēšanas sistēmas. Vai sertifikācijas sistēma to atrisinās? Diskusijas būs nākamajā gadā, kad tiks virzīti šie likuma grozījumi.

Tāpēc es pārsvarā varu piekrist kolēģes teiktajam par nepilnībām, bet jautājums ir par to, ka šī sistēma ar 1. janvāri vēl nedarbosies, tāpēc mums jānosaka reāls laiks, lai sistēma tiktu ieviesta.

Aicinu kolēģus atbalstīt termiņa maiņu. Nākamajā gadā būs diskusijas par to, vai būs sertifikācija vai novērtēšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 2. decembrim un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē, kas varētu būt 5. decembris. (Starpsauciens: “Nebūs!”) Varbūt jūs apstiprināsiet? Tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tuvākajā, bet ne 5. decembrī. Vai deputāti neiebilst pret šādu formulējumu – tuvākajā sēdē, bet ne 5. decembrī? (Starpsauciens: “Jā!”) Atbalstīts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Man jums vēl kas sakāms.

Kolēģi! Saeimas deputātiem ir tiesības sniegt steidzamus paziņojumus, bet vienlaikus atbilstoši Saeimas kārtības rullim gribu norādīt, ka šie paziņojumi nav domāti savstarpējām debatēm un/vai sava viedokļa paušanai. Tas ir tikai paziņojums.

Izmantojot savas tiesības, Saeimas kārtības ruļļa 66. panta pirmajā punktā noteikto un ņemot vērā, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 14. Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” priekšsēdētāja Alekseja Rosļikova iesniegumu par paziņojumu, bet iesniegtajā pieteikumā nav norādīts, par ko paziņojums tiks sniegts, vārds steidzama paziņojuma nolasīšanai netiek dots.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs, Edvīns Šnore un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 28.11.24 09:11 Balsojums 1
Par - 23, pret - 29, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (788/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 28.11.24 09:16 Balsojums 2
Par - 44, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (792/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 28.11.24 09:21 Balsojums 3
Par - 53, pret - 17, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (793/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 28.11.24 09:30 Balsojums 4
Par - 92, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (795/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 28.11.24 09:34 Balsojums 5
Par - 24, pret - 27, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (797/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 28.11.24 09:44 Balsojums 6
Par - 23, pret - 64, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā . Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu (601/Lm14)

Datums: 28.11.24 09:45 Balsojums 7
Par - 24, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijām. Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu (601/Lm14)

Datums: 28.11.24 09:47 Balsojums 8
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Artūra Freiberga atbrīvošanu no tiesneša amata (598/Lm14)

Datums: 28.11.24 09:48 Balsojums 9
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Kucenko atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (599/Lm14)

Datums: 28.11.24 09:49 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vadima Terentjeva atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (600/Lm14)

Datums: 28.11.24 09:54 Balsojums 11
Par - 22, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valdības sankcionēto vairākkārtējo palielinājumu valsts un pašvaldību zemes iznomāšanai (58/P14)

Datums: 28.11.24 10:05 Balsojums 12
Par - 41, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi (61/P14)

Datums: 28.11.24 10:07 Balsojums 13
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās ... (764/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 10:09 Balsojums 14
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu (672/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 10:10 Balsojums 15
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (683/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:11 Balsojums 16
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (639/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:13 Balsojums 17
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā (617/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:16 Balsojums 18
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (674/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:17 Balsojums 19
Par - 80, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (642/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:27 Balsojums 20
Par - 31, pret - 47, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 10:31 Balsojums 21
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.11.24 11:08 Balsojums 22
Par - 50, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:08 Balsojums 23
Par - 29, pret - 49, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:25 Balsojums 24
Par - 31, pret - 48, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:25 Balsojums 25
Par - 33, pret - 47, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:26 Balsojums 26
Par - 61, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:26 Balsojums 27
Par - 32, pret - 48, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:27 Balsojums 28
Par - 33, pret - 48, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:27 Balsojums 29
Par - 32, pret - 48, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:28 Balsojums 30
Par - 59, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 3.lasījums

Datums: 28.11.24 11:30 Balsojums 31
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (702/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 11:34 Balsojums 32
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu (712/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 11:36 Balsojums 33
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas ... (724/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 11:47 Balsojums 34
Par - 71, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (771/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 11:56 Balsojums 35
Par - 42, pret - 12, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (763/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:31 Balsojums 36
Par - 43, pret - 9, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (763/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:38 Balsojums 37
Par - 63, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (763/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:40 Balsojums 38
Par - 60, pret - 2, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (673/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:43 Balsojums 39
Par - 39, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (673/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:44 Balsojums 40
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (673/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:46 Balsojums 41
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (655/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:49 Balsojums 42
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (685/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:53 Balsojums 43
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (697/Lp14), 2.lasījums

Datums: 28.11.24 12:58 Balsojums 44
Par - 86, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (785/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 13:06 Balsojums 45
Par - 70, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (785/Lp14), 1.lasījums

Datums: 28.11.24 13:08 Balsojums 46
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

28.11.2024.