Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas trešā sēde
2025. gada 23. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Ir atkal ceturtdiena, un laiks sākt Saeimas 23. janvāra sēdi.

Mums ir ļoti nopietna darba kārtība. Ir iesniegti vairāki grozījumi sēdes darba kārtībā. Līdz ar to vispirms lemsim par tiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums” un lūdz to iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova un Viktorija Pleškāne lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, uzrādiet sistēmā (Dep. R. Petravičas starpsauciens.)... jā, vienkārši lūgums sistēmā uzlikt atpakaļ likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Vārds, lai runātu “par”, deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts paredz veikt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, papildinot ievada ceturto rindkopu šādā redakcijā: “Valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, un neveicina, kā arī neatbalsta mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.” Tā ir fundamentāla patiesība, kas ir balstīta dabā, loģikā un veselajā saprātā. Tā ir patiesība, kas nav radusies vakar, bet ir bijusi cilvēces pamats tūkstošiem gadu.

Tas, ka ir tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis –, nav ideoloģija vai politiska izvēle. Dzimums ir realitāte, kuru nevar pārveidot ar vārdiem vai sociālām konstrukcijām, tā ir daļa no kārtības, kuru nevar apšaubīt, ja vien paši nezaudējam saikni ar realitāti. Arī Amerikas prezidents Donalds Tramps pēc stāšanās amatā ir parakstījis rīkojumu, ka ASV federālā valdība turpmāk atzīs tikai divus dzimumus – sievieti un vīrieti. Šāds solis apturēs iepriekšējā prezidenta demokrāta Džo Baidena centienus paplašināt dzimumu identitātes apzīmējumus.

Amerikā to var izdarīt ar vienu prezidenta rīkojumu, bet mums ir jāmaina Satversme (jo mums nav tādas prezidenta varas kā ASV), lai visiem būtu skaidrs, ka pastāv divi dzimumi, nevis neskaitāmas fantāzijas. Tikpat skaidrs, kā, bērnam piedzimstot, ārsts vai vecmāte var pateikt, kas ir piedzimis – meitenīte vai puisītis, nevis kaut kāds entais dzimums, kura atbalstītāji pastāvīgi piketē pie Saeimas. Taču ar piketu nevar izmainīt dzimumu, ko Dievs tēvs vai dabas māte ir devusi. Galu galā ASV ir mūsu sabiedrotais, kura viedoklī vienmēr ieklausāmies. Tad ieklausīsimies arī tagad, un cerams, ASV vēstniecības darbinieki vairs nemaršēs pa Rīgas ielām praida gājienā.

Mums Latvijā nav jāatsakās no vārdiem “sieviete” un “vīrietis”, kā to jau sāka darīt dažas Rietumvalstis, izvēloties vārdus... persona ar tādu vai citādu orgānu, kas tai piemīt. Bērniem skolās jau tika mēģināts uzspiest mācību materiālu par plūstošo dzimumu un bezdzimuma personām. Tas, par ko būtu jāvienojas skolās, – ka dzimumu izglītība ir par dzimumu, nevis dzimti. Arī tāpēc būtu lietderīgi nostiprināt Satversmē, ka dzimumi ir divi.

Aicinu ikvienu: cienīsim to, kas ir acīmredzams, cienīsim veselo saprātu un realitāti, atbalstīsim veselīgu un bioloģiski pamatotu izpratni par pasauli! Atbalstot divu dzimumu nostiprināšanu Satversmē, mēs iestājamies par patiesību un neatbalstām mākslīgu ideoloģiju.

Gribu īpaši vērsties pie ZZS. Domāju, jūs savā veselajā saprātā noteikti esat pārliecināti, ka pastāv tikai divi dzimumi, arī jūsu vēlētājs zina, ka ir divi dzimumi, nevis simt padsmit dzimumi. Sakiet, no kura laika jums ir radušās šaubas, ka pastāv vairāk dzimumu nekā vīrietis un sieviete? Vai no tā brīža, kad iegājāt valdībā? Kādas jums ir šaubas par to? Vai jums tik tiešām šķiet, ka ir vairāki dzimumi? Kādus vēl jūs esat satikuši? Nāciet skaidrot savu nostāju.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Neviens neiebilst darba kārtības grozījumam.

Deputāts Mārcis Jencītis bija lūdzis vārdu motivācijai, bet, tā kā balsojuma nebija, nav arī balsojuma motivācijas.

Nākamais – deputāti Ilze Vergina, Atis Švinka, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Agita Zariņa-Stūre un Līga Kļaviņa lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. (Starpsauciens.) Vai par šo likumprojektu vēlas runāt “par” deputāte Ramona Petraviča? Nē, neviens nevēlas izteikties ne “par”, ne “pret”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Viktors Pučka, Jefimijs Klementjevs, Nataļja Marčenko-Jodko, Jekaterina Drelinga, Amils Saļimovs, Dmitrijs Kovaļenko un Iļja Ivanovs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt pirmo darba kārtības sadaļu – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas un Edgara Tavara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām un noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju. (Starpsauciens.)

Runāt “pret” ir pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man vairāk gribētos runāt par tautsaimniecību, par to, kā attīstīt mūsu ekonomiku, par to, ka normāls saimnieks vispirms parūpējas par to, lai virs galvas būtu jumts, lai uz galda būtu pārtika, ko ēst, un daudziem no mums domas par to saskan.

Bieži vien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ saka, ka šī ir viņu prioritāte, bet līdz šim Šlesera kungs ir mums atnesis divas idejas, kā attīstīt tautsaimniecību: iedot 50 miljonus Gausam, lai par nodokļu maksātāju naudu lidinātu ārvalstu tūristus, un ideju par musulmaņu ciematu Rīgā. Labi, nav svarīgi. Bet lielāko daļu laika mēs šeit pavadām, klausoties, kā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ citē apšaubāmas kvalitātes bērnu grāmatas un skaita, cik dzimumu ir cilvēkiem.

Tiem, kas basto bioloģijas stundas, es varu pateikt (Dep. A. Šlesers: “Cik ir dzimumu? Cik...?”), ka zivīm, putniem, rāpuļiem, zīdītājiem, tai skaitā cilvēkiem, ir divi bioloģiskie dzimumi. Starp citu, arī abiniekiem, lai cik dīvaini tas nebūtu, ir divi dzimumi. Bet man jāatzīst, ka diskusija par šīm globālajām tēmām ir vietā.

Ir jāmeklē risinājums, kā nodrošināt to, lai pusaudži apmulsumā nenodara sev pāri, piekrītu. Ir jāmeklē risinājums, lai meitenēm sportā nebūtu jāstājas ringā pretī vīriešiem. Pilnīgi piekrītu. To mēs arī darīsim. Bet, dieva dēļ, lieciet mierā Satversmi!

Beigu beigās man jāpiekrīt Petravičas kundzei, kura teica, ka cienīsim to, kas ir acīmredzams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā sēdes vadītāja! Nu ko, Hari, beidzot patiesības stunda ir klāt. Tu sapin visus jautājumus kopā. Ir viens jautājums: cik ir dzimumu? (Dep. H. Rokpelnis: “Divi!” Starpsaucieni.) Divi. Divi! Bet jūs sapināties ar PROGRESĪVAJIEM, un jums prātā viss ir aptumšojies. (Starpsauciens.)

Sākumā jūs par Stambulas konvenciju varonīgi teicāt, ka tur jau nav nekāda sakara ar lietām, kas skar dzimumus un tā tālāk... izglītību skolās... tur ir kas cits. Šis ir vienkārši jautājums.

ASV pēc Trampa inaugurācijas, Amerikas prezidenta inaugurācijas, skaidri definēja (Starpsauciens.)... Amerikas politikā skaidri definēts – ir divi dzimumi. (Starpsaucieni.) Ko jūs tagad gribat? Gaidīsiet, kad Amerikā mainīsies vara?

Godājamie kolēģi, godājamie kolēģi zaļzemnieki, kauns! Jūs, kas vienmēr esat aizstāvējuši zemnieku intereses, vienmēr šo zemīti apstrādājuši, skaidri aizstāvējuši tradicionālās ģimenes intereses, tagad esat pārgājuši... pie tā, ka, redziet, nevajag aizstāvēt. Ja Satversmē nebūtu definēts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti... un būtu sākuši pēc tam interpretēt, ka laulība var būt dajebkas, tā ir savienība ar jebko... simt padsmit dzimumi... Tieši tāpēc mēs gribam aizsargāt pozīciju, ka ir sieviete un vīrietis. (Starpsauciens.)

Ja cilvēks jūtas savādāk... Hari, ja tu jūties savādāk, tu tāpat paliec vecis. Tu nepārvērties par kaut kādu ono, tu esi vīrietis, vai ne? Kad piedzimst bērns, ko vecāki prasa? Kas man piedzima – meitene vai zēns? Viņi neprasa – kurš dzimums piedzima... 113....? Ir divi dzimumi.

Ja nebūtu spēlēšanās ap Satversmi, kur laulību (Starpsaucieni.)... kur sāka interpretēt, ka laulība var būt dajebkas, mēs šodien necīnītos par to, lai skaidri definē – sieviete un vīrietis. Ja skolās nebūtu ievazāta šī ideoloģija, kur bērniem skalo smadzenes, ka puika nav puika, meitene nav meitene, mēs par to šodien nerunātu. Bet tieši tāpēc, ka jūs valdībā esat kopā ar “PROGRESĪVAJIEM” un viņi dzen... es viņiem nevaru pārmest, tā ir viņu ideoloģija, ar ko viņi gāja uz vēlēšanām, – ka ir daudz dzimumu, visas šīs kustības... par viņiem balso vēlētāji. Bet par jums balsoja, tāpēc ka jūs vienmēr bijāt par tradicionālajām vērtībām.

Godīgi sakot, es brīnos. Šis nav valdības stabilitātes jautājums. Par budžetu valdība krīt. Ideoloģiski katra partija aizstāv savas pozīcijas. Es nebiju plānojis šodien atkārtoti par to runāt. Bet tu mani sakaitināji, sakot, ka viss ir labi. Tu sapin “airBaltic”, “Rail Baltica”, visu pārējo, kad ir daudz svarīgāki jautājumi.

Tāpēc arī pasakiet: cik tad ir dzimumu? (Starpsauciens: “Divi!”) Viens jautājums. Jā. Un nostiprinām tikai tāpēc, lai neievazātu to visu skolās un bērnudārzos. To, ko šī valdība dara ar jūsu rokām. Jaunā VIENOTĪBA kopā ar “PROGRESĪVAJIEM”. Tieši tā.

Paskatieties, kas notiek! Kāda propaganda! Kad notika parakstu vākšana par atbalstu tradicionālajām ģimenēm, “Latvijas Televīzija” nerīkoja debates par šo jautājumu. Kad notika parakstu vākšana par šīm vērtībām, par atbalstu dabiskām ģimenēm, izrādījās, ka “Latvijas Radio” tāda jautājuma nav. Kad Rīgā notiek praids, tad “Latvijas Televīzija” noorganizē tiešraidi. Tad viss ir ļoti labi.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs!

A. Šlesers. Tad visi karogi plīvo, tad šīs ir tās vērtības. (Starpsauciens.) Cik ātri mēs Latvijā nomainījām vērtības no tradicionālajām uz netradicionālajām!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs...

A. Šlesers. Man ir kauns šajā gadījumā tieši par...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs!

A. Šlesers. Neveriet, lūdzu, man ciet muti! Paklusējiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs!

A. Šlesers. Zaļzemnieki, jūs par to dārgi samaksāsiet, ka esat nodevuši savus vēlētājus. Un šis nav jautājums par Satversmi – vienkārši ielikt vienu punktu. Tas ir svarīgs jautājums, lai nostiprinātu tradicionālās ģimenes vērtības. Ir sieviete un vīrietis, ir puika un meitene – ir divi dzimumi. (Starpsauciens.)

Tā ka, godājamie zaļzemnieki, šajā jautājumā jūs esat nodevuši ne tikai savus vēlētājus, bet lielāko daļu Latvijas tautas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums tagad vienkārši ir jālemj par nodošanu komisijām. Šlesera kungs piemirsa, ka mēs esam tajā brīdī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Petravičas, Šlesera, Zivtiņa, Krištopana, Stobovas un Pleškānes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Šķiet, vairākums deputātu atceras, ka Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir definēti... tikai vīrietis un sieviete.

Deputāts Mārcis Jencītis ir lūdzis vārdu balsošanas motīvu nolasīšanai. Lūdzu!

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pieci iemesli, lai nostiprinātu Satversmē to, ka ir tikai divi dzimumi.

Pirmais – tāpēc, ka Satversmes tēvi pat ļaunākajos murgos nevarēja paredzēt, ka acīmredzami jēdzieni būtu detalizēti jānostiprina Satversmē, taču sakarā ar to, ka neticamais ir kļuvis acīmredzamais, tas tomēr ir jāizdara.

Otrais – tāpēc, ka mūsu austrumu kaimiņš Krievija sapņo par Baltijas guberņām un neplāno to realizēt ar daudzdzimumu vai pēc dzimuma kvotām veidotu armiju.

Trešais – tāpēc, ka šis ir Latvijas drošības jautājums, jo lielākās politiski, ekonomiski un militāri ietekmīgākās valstis nespēlējas ar dzimumu jēdzieniem.

Ceturtais – tāpēc, ka Eiropas Savienība un īpaši Latvija, kurai ir tieša robeža ar Krieviju, ar gender ideoloģijas propagandu dod saldo maizi Kremļa propagandas veidotājiem un padara mūsu valsti viņu atbalstītāju acīs par dezorientētu, nespējīgu un vāju. Ja vēl pievieno zaļās politikas pārmērības, tad pavisam dabiski vairojam Kremļa atbalstītāju skaitu.

Piektais – tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst tikai divus dzimumus, un tas ir ietekmīgākais mūsu NATO partneris, kā arī Latvijas valsts drošības garants. Vērojot esošās varas mediju centienus apmelot Trampu, kļūst neomulīgi par sekām, kādas tā dēļ var rasties.

Aicinu deputātus, kuri vēl ir savas identitātes meklējumos, atbalstīt Satversmes grozījumus ja ne morāli, tad vismaz politisku iemeslu dēļ, un darīt to vajadzētu savlaicīgi, jo pasaule mainās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais darba kārtībā – deputātu Ilzes Verginas, Ata Švinkas, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņas-Stūres un Līgas Kļaviņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” nodošana Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jekaterinas Drelingas, Amila Saļimova, Dmitrija Kovaļenko un Iļjas Ivanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju.

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Sveicināti, augsti godātie kolēģi, Zanda Kalniņa-Lukaševica! Kolēģi, gribu jums atgādināt, ka pagājušoreiz JAUNĀ VIENOTĪBA ļoti spītīgi mēģināja aizsargāt savu lēmumu par papildu maksu klientiem par receptēm. Mēs redzējām, kā reaģēja jūsu mīļā sabiedrība platformā “X”, bijušajā tviterī, neviens cilvēks tur neatbalstīja jūsu publisko runu un mēģinājumu pārliecināt, ka tas ir labi.

Es tagad atsaucos uz šo gadījumu, jo bieži jūsu premjerministre Evika Siliņa atklāj, ka smeļ savas idejas un atbalstu tieši šajā platformā. Ja pat tur cilvēki jums nepiekrīt, manā skatījumā, tas ir konkrēts signāls, ka šajā gadījumā jūs esat aizšāvuši garām.

Kolēģi, jūs vairākkārt esat atzinuši, ka minētais lēmums ir tikai veids, kā papildināt valsts budžetu. Manā skatījumā, tas ir absolūti noziedzīgi attiecībā pret sabiedrību – tik atklāti tai sejā pateikt, ka vienīgais, ko mēs darām, – meklējam iespēju iegūt papildu nodokļus un veidus, kā jūs padarīt par nabagiem.

Pagājušoreiz – paldies, augsti godātie kolēģi! – 40 valsts deputāti ir nobalsojuši “par” to, lai atceltu, vēl 10 cilvēki nolēma nepiedalīties balsojumā, tāpēc es personīgi secinu, ka viņi laikam ir bijuši par to, lai atceltu. Tie vairākkārt ir bijuši ZZS deputāti. Paldies jums, augsti godātie cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, bet vienkārši partejiskā disciplīna neļāva nospiest pogu “par”.

Kolēģi, vēlreiz – sirdsapziņa ir tā lieta, ar kuru jums nāksies dzīvot visu mūžu. Parlamentārais termiņš drīz beigsies. Labas algas ir labi, vairākiem no jums ir labas pensijas, diez vai jūs kaut ko zaudēsiet, bet sajūta, ka darāt kaut ko labu, sajūta, ka rīkojaties par savu tautu un par savu valsti, – tā paliks ar jums līdz pēdējai dienai, un es ceru, ka jūs nodzīvosiet vairāk nekā simts gadu. Tas ir svarīgi.

Kolēģi! Lūdzu – 40 balsis ir. Zaļzemnieki, atbalstiet, lūdzu, šo likumprojektu! Ārkārtīgi svarīgi saprast, ka jūsu pilsēta... piemēram, daudzi pensionāri Ventspilī būs spiesti maksāt šo ciparu, un viņiem nav iespējas, viņiem nav liekas naudas. Vairākās pilsētās, kur esat pārstāvēti, daudzi pensionāri ir tie, kas jūs atbalsta, bet jūs diemžēl piemērojat vēl papildu nodokli. Tas, manā skatījumā, nav zolīdi, nav korekti un nav atbildīgi. Papildu trīs miljoni, ko Jaunā VIENOTĪBA pielika klāt budžetam, ir smieklīga nauda, nav pat vērts par to runāt, tas nav nopietni.

Kolēģi, vēlreiz – es runāju ar jūsu sirdsapziņu, ar kuru jums jādzīvo visu mūžu. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu, lūdzu, atbalstiet sabiedrību, lūdzu, atbalstiet savu tautu, kas par jums ir balsojusi!

Vēlreiz milzīgs paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM, “Nacionālajai apvienībai”, LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ, visiem deputātiem, kuri balso “par” šo likumprojektu. Jūs balsojat par sabiedrību, jūs balsojat par cilvēkiem. Paldies, ka jūs saglabājat sevi un stāvat par savu sabiedrību un par savu tautu.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Deputāte Svetlana Čulkova lūdz vārdu par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Paldies. Man tāds jautājums: kad jūs nosaucat visus uzvārdus... vai vajag nosaukt visus uzvārdus... vai teikt “un pārējie”, “un citi”? Man liekas, tas nav pareizi, vajag nosaukt visus uzvārdus. (Dep. A. Rosļikovs: “Tā ir cieņa pret Latvijas deputātiem.”)

Sēdes vadītāja. Ir jānosauc, minimums, pirmos – tos, cik ir noteikts Kārtības rullī... iesniedzēju skaits. Sēdes vadītājam ir iespēja izvēlēties... tātad pieci deputāti.

Visi ir aicināti iepazīties ar Kārtības rulli. Likumprojektu var ierosināt pieci deputāti, līdz ar to drīkst nosaukt piecu deputātu uzvārdus, pasakot “un pārējie”. Tādas ir arī Saeimas tradīcijas gadu garumā.

___

Turpināsim darbu.

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Godātie kolēģi, Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Ramona Petraviča, Andrejs Ceļapīters, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par jauno zāļu cenu veidošanās modeli”.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai – motivācijai pieprasījuma iesniegšanai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nevienam no jums šobrīd nav šaubu, ka jaunais modelis ir radījis haosu farmācijā. Mēs redzam: kārtējā reforma, kurai bija ļoti labs sākums, ir radījusi neizpratni. Lētās zāles ir sadārdzinājušās, lai dārgās būtu lētākas. Un ikviens pircējs ir pamanījis, ka zāles par pieciem eiro, kuras viņi iegādājās iepriekš, ir kļuvušas dārgākas.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri kādā no intervijām skaidro: ja iepriekš tu pirki zāles par vienu eiro, bet tagad par diviem, tu tik un tā esi ieguvējs, jo tad, kad tev būs jāpērk par 20, tu maksāsi tikai 16. Bet, tā kā tev tās nav vajadzīgas, tad kopumā ietaupīsi 18, nopērkot zāles tikai par eiro dārgāk. Izcila matemātikas loģika.

Aptieku darbā ir haoss. Piegādē ir haoss. Vienīgi ministrs ir gandarīts, jo kopējais zāļu grozs esot kļuvis lētāks. Jājautā – ko šis kopējais grozs ietekmē katra iedzīvotāja dzīvē, un kas tas tāds ir? Mēs varam secināt, ka varbūt turīgiem cilvēkiem viens eiro nenozīmē neko, bet cilvēkiem, kuri izvēlas lētākās zāles, tam ir būtiska ietekme.

Mēs esam iesnieguši jautājumus, lai ministrija un ministrs sniedz atbildi uz jautājumiem, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Lai pēc kāda brīža Publisko izdevumu un revīzijas komisijā atkal nebūtu atklājumu kanāla, kurā mēs teiksim – kā gan tas notika? Šī brīnišķīgā komisija ir kļuvusi par sarunu vietu valstij ar valsti.

Gaidām precīzas atbildes. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. Runāt “pret” nav pieteicies neviens. Īstenībā šī ir pieprasījuma motivācija. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais ir Ārlietu komisijas sagatavotais likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos”, otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” ir izstrādāts, lai ratificētu 2019. gada 6. decembra Romas Starptautiskās krimināltiesas Dalībvalstu Asamblejas 9. plenārsēdē pieņemtos grozījumus Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos.

Likumprojekts noteic, ka grozījumi stājas spēkā Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 121. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā. Rezolūcija paredz papildināt Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu – šis ir svarīgi! –, nosakot: kara noziegums ir “bada apzināta pielietošana pret civiliedzīvotājiem kā karadarbības metode, atņemot viņiem lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai, ieskaitot tīšu plānotās palīdzības piegādes kavēšanu”.

2025. gada 15. janvāra sēdē Ārlietu komisija minēto likumprojektu apsprieda un atbalstīja otrajam lasījumam.

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu”, otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandam par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 2019. gadā, lai stiprinātu NATO un drošību mūsu reģionā, tika izveidots divīzijas štābs “Ziemeļi”, kurā bija trīs ietvarnācijas – Latvija, Igaunija un Dānija. Šobrīd esam saņēmuši ziņu no Igaunijas, ka tā šajā štābā nebūs ietvarnācija, bet dalībnācija. Līdz ar to ir jāpieņem šis likumprojekts.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā”, trešais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā”.

Likumprojekts paredz attiecināt tirgū laišanas aizliegumu visu veidu putu polistirola materiāliem, kas ražoti atbilstoši polistirola uzpūšanas tehnoloģijai, ieskaitot tādu, kas papildus uzpūšanai izgājuši arī citus apstrādes posmus, piemēram, presēšanu.

Uz trešo lasījumu komisija saņēma vienu priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Komisija droši vien aicina atbalstīt trešajā lasījumā... Sistēma šodien mazliet ķeras manā datorā. Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pavisam īsi! Mēs daudzkārt esam runājuši par ēdinātāju atbalstu. Ko mēs darām ar šo likumprojektu? Mēs atļaujam šādos iepakojumos fasēt rūpnieciski un ražošanas līnijās, bet aizliedzam mazajiem ēdinātājiem izsniegt pusdienas – to, ko jūs droši vien arī esat redzējuši un novērojuši, ka pusdienu laikā strādnieki kolēģiem vai cilvēki ģimenes locekļiem paņem siltas pusdienas un aiznes uz mājām. Šobrīd mēs darām to.

Tad rūpnieciski varēs ražot, lielveikalos varēs būt, bet iedzīvotājiem saņemt siltas pusdienas šajos traukos – kuriem es nezinu, vai ir alternatīva, varbūt ir, bet es nezinu – mēs aizliedzam. Nevienāda attieksme! Un vēlreiz mēs parādām necieņu mazajiem ražotājiem... ēdinātājiem.

Es aicinu neatbalstīt un pārstrādāt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. Pleškāne. Komisijas vārdā vēlos pateikt, ka nozare nebija pret un mēs ļoti labi redzējām, kā aizstāvējām vienus tādus... plastmasu, kuru nevar izmantot citiem pārstrādājamiem plastmasu veidiem vai citiem papīra veidiem, tāpēc... Un arī šis likumprojekts tapis sakarā ar direktīvas skaidrojumu, un šis, tieši šis, likumprojekts bija rūpīgi izskatīts gan ministrijā, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

V. Pleškāne. 1. priekšlikumu... Tas ir par 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, jā, mēs...

Paldies.

V. Pleškāne. Tas ir priekšlikums, jā.

Debates bija par 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā, mums ir jābalso par 1. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja tā virzību uz trešo, galīgo, lasījumu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””... Ar šo likumprojektu paredzēts risināt divas problēmas: pirmkārt, paredzēt tiesības, kuros gadījumos policija var izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises; otrkārt, risināt problemātiku saistībā ar bezpilota lidaparātiem.

Komisijā, izskatot šo likumprojektu, tieši par pēdējo sadaļu izcēlās plašākas diskusijas, jo Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas skaidrojums bija, ka viņi neko nevar darīt, lai apturētu bezpilota lidaparātus. Tai pašā laikā komisijas sēdē aktualizējās jautājums, ka jau šobrīd likuma 13. panta 2. punktā ir paredzētas policijas darbinieku tiesības lietot speciālos līdzekļus, lai “atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības”, savukārt 14. panta 6. punkts paredz, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības gadījumā, “lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt”. Abi šie punkti pēc būtības jau šobrīd paredz tiesības iznīcināt dažādus bezpilota lidaparātus, kuri cenšas iekļūt zonās, kur nedrīkst veikt lidojumus, un par tādu noteikti ir uzskatāma arī lidosta “Rīga”.

Komisijā noteikti turpināsim debates ar iespēju precizēt šos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus otrajā lasījumā, bet kopumā komisija lēma atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamais Prezidij, kolēģi! Protams, es atbalstu likumprojekta tālāko virzību, bet šoreiz... lai gan parasti man patīk runāt par būtību, šoreiz – nedaudz par procesu. Process saucas “aprite Ministru kabinetā”.

No tiesību aktu portāla ļoti viegli var uzzināt, ka šis likumprojekts tika izstrādāts un nodots apritē 2023. gada 5. decembrī pulksten 13.15. Pēc tam sākās saskaņošanas process, tam mēs nevaram izsekot... liela, liela pauze, un likumprojekts atgriezās uz galasaskaņošanu Ministru kabinetā 2024. gada 30. novembrī pulksten 15.46. Kā redzat, pat tiek fiksēts laiks, cikos. Tad jautājums: kas bija pa starpām?

Es ļoti labi zinu, kāpēc tas atgriezās 30. novembrī. Acīmredzot tāpēc, ka Gaigalavā jau bija nogāzies tas drons, un tad pēkšņi visi sarosījās: sak, kaut kas tur notiek. Tā nu tagad janvārī, pēc gada un – cik? – diviem mēnešiem, likumprojekts beidzot atnāk līdz Saeimai. Es esmu pārliecināts, ka gan jau Bergmaņa kungs ar to tiks galā un būs kaut kāda virzība.

Bet, dāmas un kungi, karš ir blakus, viss notiek blakus. Droni nelido miermīlīgos nolūkos, tur lido, lai bombardētu dzīvojamās mājas, lai bombardētu objektus.

Šajos apstākļos mēs atkal redzam, cik bezpalīdzīga ir mūsu lidosta, cik bezpalīdzīgi ir... Būtu jānodrošina, jāseko tam visam līdzi. Gaidām armiju, kas atbrauks; kamēr tā atbrauc, droni jau pazuduši. Vēl šodien neko nezinām. Ar ko mēs domājam? Tas galvenais jautājums man ir: vai mēs beidzot varētu atzīt to kļūdu, ko izdarīja Ministru kabinets Kariņa kunga vadībā vēl iepriekšējā sasaukumā, atceļot komitejas, kas vienmēr skatīja strīdīgos projektus vai paātrināja šo apriti? Dāmas un kungi, ierēdņi neskatīsies... nekad viņi neskatīsies būtību. Iespējams, tie divi mēneši pagāja, vienai ministrijai protestējot par trīs komatiem, kuri nebija pareizi ielikti, vai neatbilstību kaut kādam N likumam.

Ja tam neseko līdzi un ja tas nenonāk uz politiskā galda... ministru sastāvā, tad virzība ir tāda, kāda tā ir. Ja mēs tā turpināsim, nezinu, kāds būs nākamais gadījums un kas vēl notiks.

Es domāju, ka kļūda ir jāatzīst. Un tā aprite, kura iet, neiejaucoties nevienam un nesekojot nevienam līdzi... Tā mēs nokavēsim ne tikai uzbrukumu Latvijai, tā mēs varam nokavēt pilnīgi visu, kas var notikt, un pēc tam teikt, ka tagad mēs mainīsim tiesību aktus, tagad mēs strādāsim.

Novēlu, lai komisija nestrādā līdz, piemēram, 2026. gada 20. novembra pulksten 15.45.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Es atbalstu šos grozījumus un noteikti uzskatu, ka ir jāturpina uz priekšdienām domāt vēl arī par citiem apdraudējuma variantiem un tie ir jāatrunā likumā. Vienlaikus mums nevajadzētu krist otrā grāvī un pārbirokratizēt visus iespējamos scenārijus, jo to vienkārši nevar izdarīt, nav iespējams paredzēt pilnīgi visas situācijas, un X stundā tad attiecīgie dienesti ietu cauri noteikumu blokiem, lai saprastu, vai viņiem ir tiesības to darīt vai nav.

Vēl viena lieta, ko es gribu diskusijā iemest, – ka ir jāsāk domāt arī no otra gala, respektīvi, nesodīt gadījumos, kad dienesti rīkojās pareizi un novērsa kaut ko, pat ja mēs neesam uzrakstījuši tam noteikumus. Jo šobrīd mēs ar to pārbirokratizāciju un konkrētiem gadījumiem, kad ir saņemti sodi, kad kāds ir reaģējis pēc būtības, nevis pēc burta (un tādi gadījumi ir), faktiski iebaidām dienestu darbiniekus rīkoties pēc būtības, un tas, manuprāt, nav virziens, kurā vajadzētu doties.

Varu nosaukt piemēru. Paraudzīsimies uz citu iekšlietu dienestu – nevis policiju, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tas nav par kara apdraudējumu, bet tomēr ilustratīvs piemērs.

Kurzemē mums notika rallija (WRC) posms, starptautisks, un VUGD tur bija liela, būtiska loma drošības nodrošināšanā, arī tehnikas iesaistē. Kā man stāstīja, dažas stundas pirms pirmā posma sākuma no starptautiskajiem WRC rīkotājiem tika saņemts signāls, ka tūlīt tiks atcelts Latvijas posms, jo tajās ugunsdzēsēju automašīnās, kas nodrošina šī posma norisi, nav konkrētu medicīnas iekārtu, kam pēc nosacījumiem būtu jābūt. Ko dara ugunsdzēsēji? Ugunsdzēsēji operatīvi no savām rezerves mašīnām, nevis no tām, ko viņi tajā dienā... no rezerves mašīnām paņem šīs iekārtas, nogādā WRC posmā. Rezultātā Latvija nekrīt kaunā – WRC posms notiek.

To neizdarīja vadība, to izdarīja vidējais un zemais līmenis (pēc hierarhijas). Rezultātā WRC posms skaisti notiek, VUGD vadība... ģenerālis Zitāns izraksta sev prēmiju par to, ka viņš ir čakli strādājis, bet ugunsdzēsējs apakšā, kurš fiziski riskēja ar savu vārdu kopējā labuma vārdā un nodrošināja medicīnas iekārtas, – pret viņu tiek ierosināta disciplinārlieta. Viņš tiek sodīts, iespējams, tiks atstādināts no dienesta.

Ilustratīvs piemērs, ka VUGD vadības kundziņi, kuri ir uzrīkojuši sev tādu iekšēju karaļvalsti, pagrūž vidusmēra darbinieku (kurš ir rīkojies pēc būtības), jo – tas nav atrunāts likumā.

Es domāju, mums tomēr jāsaglabā kaut kāds cilvēkfaktors, jāskatās, kā reaģē mūsu dienestu vadība gan militāra apdraudējuma gadījumos, gan civilos... vai organizatoriskos gadījumos. Mēs nedrīkstam sodīt, ja kāds rīkojas pēc būtības pareizi, bet šī situācija nav pēc burta atrunāta. Aicinu to paturēt prātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Klātesošie! Šis ir ļoti būtisks jautājums mūsu drošībai, mūsu iekšējai drošībai, un es piekrītu iepriekšējiem runātājiem par abām pozīcijām – par ļoti svarīgo atgadījumu, kas skar Gaigalavu, un nesenajā pagātnē to, kas skar lidostu “Rīga”, gan par ierēdniecību. Tieši par šiem abiem punktiem es gribēju runāt.

Proti, šis likums dod tiesības, nevis uzliek pienākumu. Diskusija, kas izvērtās komisijā saistībā ar to, ka, redzot kādu nebūt lidojošu objektu, katrs policists vilks ārā revolveri un mēģinās to notriekt, neatbilst patiesībai un neatspoguļo īsto ainu. Te varētu vilkt paralēles saistībā ar automašīnu piespiedu apturēšanu un tādām lietām. Zinot, kāda ir kārtība iekšlietu sistēmā saistībā ar apmācībām, informācijas apriti un visu šo informācijas ķēdi, nekad šāds lēmums netiktu pieņemts, nesaskaņojot vai negūstot atbalstu, vai neizvērtējot konkrēto situāciju. Tas ir ļoti būtiski. Papildinot to – par ierēdņu atbildību.

Manā skatījumā, gadījums, kas nesen notika lidostā “Rīga”, ir tikpat būtisks kā militārā drona nokrišana netālu no Rēzeknes, varbūt pat vēl nopietnāks, jo šie droni apdraudēja – tiešā mērā apdraudēja! – cilvēku dzīvības, lidaparātus... lidmašīnas, kurās atradās cilvēki. Kas ir ļoti būtiski – ja tas drons, kas pārlidoja pāri mūsu robežai, bija tāds nekontrolēts, vienkārši kaut kur no kursa nošķēlies un aizlidojis nezināmā virzienā, beigās nokritis Latvijā, tad šis gadījums lidostā “Rīga” ir apzināta provokācija ar apzinātu domu slāpēt signālu, lai lidosta to neredzētu, jo nav jau tā, ka lidosta “Rīga” ikdienā nesaskaras ar šiem lidojošajiem objektiem. Tā saskaras, tā var noteikt, kur atrodas operators uz centimetru, un reaģēt uz to.

Šis bija apzināts uzbrukums mūsu demokrātijai, mūsu valstij kopumā. Tas ir hibrīdkarš vistiešākajā veidā. Jautājums ir – kāpēc mēs nespējām uz to reaģēt? Un vai šāds likums palīdzēs mums reaģēt nākotnē uz šādiem starpgadījumiem? Iespējams, bet šeit es atkal gribu atgriezties pie tā, ko teica Butāna kungs par ierēdņu aktivitāti. Nevis atsaukties uz to, ka, redziet, mums nav Ministru kabineta noteikumu vai kaut kāda nebūt likuma, kas paredzētu mums tādā vai citā situācijā rīkoties, bet pieņemt drosmīgus lēmumus un risināt problēmu, riskējot, protams, ar dienesta pārbaudēm, atstādināšanu no amata un visām izejošajām sekām, bet citādi mēs to nevaram darīt.

Klausoties, kā runā ierēdniecība šajā situācijā... man tas absolūti nav pieņemams. Faktiski notiek uzbrukums mūsu neatkarībai, mūsu demokrātijai valstī, bet mēs pasakām: mums nav Ministru kabineta noteikumu, lai to aizstāvētu. Kas tie par brīnumiem?! Tā ka, kolēģi, es no šīs tribīnes runāju nevis ar jums, bet ar visu Latvijas sabiedrību... ierēdņi, pieņemiet lēmumus! Esiet spējīgi pieņemt lēmumus! Ja neesat spējīgi pieņemt lēmumus, tad jums nāksies atstāt savus amatus lielā vairumā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ļoti iedvesmojoša runa no Zivtiņa kunga, es pilnīgi piekrītu katram vārdam. Domāju, ka vairākums no jums šo likumprojektu vispār nav lasījuši un paļaujas uz frakcijas viedokli. Tas nav nekāds pārmetums, tā ir tikai versija.

Jautājums ir cits. Kolēģi! Lidosta, divi droni... neviens neko nespēj izdarīt. Valsts policija stāv un skatās. Lidosta nav ekipēta ne ar kādu tehnisko nodrošinājumu, lai kaut kādā veidā risinātu situāciju. Blakus atrodas Zemessardzes bataljons, kas konkrētajā gadījumā arī neko nav spējīgs izdarīt. Sabiedrība sašutusi. Mūsu komisija nezina, ko darīt. Iekšlietu ministrija skrien ar priekšlikumiem.

Godātie kolēģi, izlasiet, kas tur uzrakstīts! Kāds ir risinājums? Atļaut Valsts policijas darbiniekiem ar dienesta ieroci šaut gaisā. Forši. 2025. gads, Eiropa, Latvijas Republika. Nevis izdalīt budžetā speciālu pozīciju un nopirkt magnētiskos ieročus, apmācīt, uzlikt pienākumu lidostas vadībai nodrošināt to visu, katram policijas darbiniekam, kurš brauc un patrulē, nodrošināt, blakus Zemessardzes bataljons – arī to nodrošināt ar šādām iekārtām un apmācīt, kā tās lietot.

Nē, kolēģi, jo tas ir dārgi. No turienes to naudu atpakaļ nedabūsim, lai uzbūvētu māju Spānijā. Bet patronas ir, ieroči ir – davai, aiziet, šaudīsimies gaisā!

Jūs varat iedomāties publisku pasākumu... vasarā kaut kur Liepājā... piemēram, APVIENOTAIS SARAKSTS... virs sabiedrības, kas atpūšas pludmalē, lidinās drons. Un policistam liekas, ka tas ir apdraudējums. Viens šāviens... dievs dod, lai viņš trāpītu!... un tas krīt cilvēkiem uz galvas. Ir likums, kas ļauj viņam to darīt, un nekādas atbildības nebūs.

Kolēģi! Vienkārši smieklīgi, ka mēs 2025. gadā grasāmies pret droniem cīnīties ar pistoli. Sen jau ir visādas iekārtas. Ja mēs runājam, kolēģi, par speciālu radaru, kas identificē un ļauj izsekot dronu, tad tas šobrīd piesedz Čiekurkalnu, kur sēž Ruka kungs, jo tur vajag kontrolēt, tur sēž svarīgi džeki. Lidostā šādu iekārtu nav. Kāpēc? Mēs tā vietā, lai noteiktu, ka šādam radaram tur obligāti ir jābūt, nopirktu to vai paņemtu no turienes un pārceltu uz kritisko infrastruktūru... ko darām? Atkal rakstām smieklīgu pozīciju – drīkst šaudīties.

Nu, kolēģi, tas ir kaut kāds... nezinu, nav sajūtas... vājuma sajūta. Un godīgi, kolēģi, kāpēc mēs nevaram to radaru pārcelt uz lidostu? Kāpēc mēs to nedarām? Varbūt sanāk, ka mums valsts pārvaldē sēž cilvēki, kuri apzināti vājina mūsu iekšējo drošību, jo šāds priekšlikums pat nav nācis. Kāpēc? Putras kungs, kāpēc šāds priekšlikums nav izskanējis no valsts pārvaldes? Tad varbūt kādam tur ir interese, lai mēs būtu vāji, varbūt ir interese, lai mēs būtu viegli ņemami piecu minūšu laikā? Nu kā savādāk, kolēģi? Tā izskatās. Radars, speciāli ieroči... nekā nav. Lodes ir, drīkstam tagad pilsētā šaudīties, vai ne?

Kolēģi! Vēl nopietni padomājiet par situāciju, ka šāds gadījums var notikt apdzīvotā vietā, kur ir daudzstāvu mājas. Ticiet man, šodien prasības pret Valsts policijas darbiniekiem par ieroču lietošanas prasmi... nu noteikti var vēl paaugstināt. Viņš var netrāpīt tam dronam vai trāpīt kādā balkonā, kur cilvēki stāv un pīpē. Un viņš neko pat nav domājis. Mēs atļaujam pilsētā (kas mūžīgi Valsts policijai bija aizliegts) lietot šaujamieročus gadījumos, kad tos var nelietot vispār. Skaidra lieta – ja ir kaut kāds bruņots konflikts, tas ir viens. Bet mēs pat neļāvām ceļu policistiem šaut pa mašīnām, kurām tie dzenas pakaļ, kamēr tas notiek pilsētā, lai neapdraudētu iedzīvotājus. Bet tagad pienākuši laiki, kad jūs savu vājumu un varbūt arī tīšu nodomu mēģināt paslēpt aiz kaut kāda likuma, kas galīgi nestrādās, bet apdraudēs Latvijas iedzīvotājus.

Es aicinu dižo valdību tomēr padomāt par magnētiskajiem ieročiem, par speciāliem radariem. Nu labi, atņemiet sev to vienu, divus, trīs, četrus miljonus, nekas, nabagāki nepaliksiet, pabeigsiet savu māju būvniecību Spānijā bišku vēlāk. Nopērciet to iekārtu vismaz lidostai! Nauda taču ir. Nopērciet lidostai speciālas iekārtas! Citādi tas ir smieklīgi. Vēl ar akmeņiem mēģināsim tos notriekt.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Protams, ir ļoti jocīgi – vairāk nekā divus gadus pēc kara sākuma mums ir jāattopas situācijā, kad ir likumi, kas neļauj aizsargāt Latvijas gaisa telpu un stratēģiskos objektus. Būtu vēlreiz jāatgādina, ka mūsu kaimiņvalsts ne tikai karo pret Ukrainu, bet... ar absolūti skaidru mērķi – atjaunot savu ietekmi vismaz bijušās Padomju Savienības un Austrumu bloka apjomā. Ies tik tālu, cik viņiem ļaus. Ne tikai karo Ukrainā, bet testē citas valstis un teritorijas, ko viņi redz savā ģeopolitiskajā telpā, tai skaitā mūs.

Šobrīd tādi acīmredzami skaļi notikumi ir divi. Kā lai saka... 2:0!

Viņi palaiž dronu pāri Latvijas gaisa telpai, pāri robežai un skatās, kas notiks. Drons aizlido tik tālu, cik tam ir degviela, tad nokrīt. Skaidrs. Tieši tāda ir mūsu gatavība.

Piekrītu Zivtiņa kungam, lidostas gadījums ir daudz nopietnāks, jo tie jau ir cilvēki no iekšpuses, kas lidina dronus mūsu teritorijā, cilvēki, kas atrodas Latvijā – uz vietas. Izrādās, ka lidostas vadība par drošību neatbild un ir kaut kādi likumi, kas traucē citiem to darīt.

Es nesaprotu – mēs gaidām trešo gadījumu? Varbūt, nezinu, Pļaviņu HES vadītājs iznāks un pateiks, ka viņš par drošību īsti neatbild un kāds likums traucē sargāt Daugavas kaskādes, kas īstenībā ir viens no būtiskākajiem riskiem.

Godīgi sakot, to, ko šodien skatām, es, protams, aicinu atbalstīt, bet, manuprāt, tas izskatās pēc tā, ka mēs kārtējo reizi, kā saka, esam parādījuši savu impotenci. Tagad tie, kas par šo impotences parādīšanu ir atbildīgi, cenšas piesegties ar to, ka viņiem kāds likums nav ļāvis sargāt Latvijas stratēģiskos objektus un robežu, gaisa telpu un visu pārējo.

Domāju, ka mums šis ir jāatbalsta, bet konceptuāli savā prātā jāpieņem, ka, ja būs 3:0 un kāds atkal atvilksies ar grozījumu likumā, kas nav ļāvis aizstāvēt Latvijas stratēģiskās intereses, es domāju, mums būs jāpieņem virkne citu lēmumu... attiecībā par atbildīgajiem cilvēkiem un tā tālāk.

Aicinu atcerēties, ka ir karš un tas nav tikai par Ukrainu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Gribu sākt ar to, ka, protams, šīs likuma izmaiņas vajadzētu atbalstīt, tāpēc ka tās ļaus mūsu dienestiem attiecīgi rīkoties. Tās ir domātas ne tāpēc, lai viņus iebaidītu un vēl striktāk regulētu viņu darbību, tās ir domātas tam, lai iedrošinātu un dotu viņiem tiesības lietot tos līdzekļus, kuri ir viņu rīcībā, darboties un novērst tos draudus, kuri varētu rasties.

Gribu atgriezties... Mums bija ļoti daudz diskusiju, bet tās aizgāja prom no tā likumprojekta punkta. Es gribu nolasīt, par ko ir izmaiņas. Ja mēs runājam par droniem (droni tagad visur ir ļoti populāra tēma), tad šie grozījumi tiek izteikti šādā redakcijā: lai “notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā”. Tas nozīmē – ne par kādu kovboju stila šaušanu pa labi, pa kreisi nav runas, tā ir ļoti konkrēta, strikta darbība konkrētā situācijā.

Otrs grozījums ir par policijas darbinieka tiesībām izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises. Tas ir domāts, lai mūsu policijas darbiniekiem, pirmkārt, dotu iespēju tādas lietas izmantot, otrkārt, lai uzlabotu viņu drošību.

Kā tagad – bez šīm izmaiņām – notiek fiziska iekļūšana ēkā? Tas ir laikietilpīgs process, kuram ir nepieciešams veikt sagatavošanas darbus, pirms jūs reāli iekļūstat telpā. Tajā brīdī policijas darbinieki atrodas nosacīto durvju priekšā ilgāk, būtiski ilgāku laiku, un, protams, viņu dzīvība un veselība ir apdraudēta, tāpēc tādu ierīču izmantošana ļaus policijas darbiniekiem darbības ar iekļūšanu telpās veikt ātrāk un efektīvāk.

Vēlreiz atgriezīsimies pie droniem. Droni tagad ir visur – gaisā, uz zemes, uz ūdens, arī zem ūdens –, tāpēc šī redakcija ir tik plaša, jo tā ir domāta, lai dotu iespējas policijas darbiniekiem darboties visās sfērās, visās jomās. Jāatgādina, ka tādi paši likuma grozījumi bija izdarīti Nacionālo bruņoto spēku labad, lai viņi varētu darboties, un Valsts robežsardzes darbinieku labad, lai tie darbotos pierobežas zonā. Tāpēc mēs vienkārši mainām likumu... teiksim tā, noslēdzam likumdošanas nepilnību novēršanu šajā jomā.

Ļoti daudz tika runāts par to, kā mēs to reāli darīsim. Lūdzu, atceramies, ka mēs esam likumdošanas vara, mēs rakstām likumus, kā darīt lietas. Izpildvara darīs tās lietas fiziski. Ja viņi kaut ko dara nepareizi, vienmēr var sagatavot deputātu pieprasījumu, pasaukt viņus uz šo tribīni, lai atskaitās par to, kā lietas notiek. Ja būs atļauja policijas darbiniekiem darboties, skaidrs, ka pirms šādas darbības notiks... vai tiks mainīti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kāda ir rīcība, tiks mainīti iekšējie policijas darbinieku darbības algoritmi, notiks mācības, tas viss tiks pārbaudīts, un tikai tad cilvēki, kuri ir sagatavoti un spēj veikt šos uzdevumus, būs ielās un aizsargās mūsu cilvēku drošību.

Te gan man ir... Kučinska kungs pieminēja iepriekšējo valdību, un te man ir jāpiekrīt viņa teiktajam, ka politiķi tam arī ir iecelti – ievēlēti, nav iecelti, ievēlēti. Jā, ir būtiska atšķirība starp šiem diviem vārdiem. Politiķiem ir jākontrolē tas, ko dara ierēdņi, un, ja ierēdņi kaut kur bremzē darbību vai nespēj efektīvi veikt viņiem uzticēto darbu, ir vajadzīgi politiķi, lai ierēdņus mazliet pavirzītu uz priekšu un dotu viņiem pareizos norādījumus. Tāpēc, iespējams, komentārs par komitejām bija vietā un valdībai patiešām vajadzētu ieskatīties šajā jautājumā.

Bija runa arī par rīcību... ka rīcība tiek sodīta. (Starpsauciens.) Nē, tā nav taisnība! Rīcība vienmēr ir laba lieta, tā ir apsveicama, bet ir jāsaprot: ja kāds dienests, kāds cilvēks ir darbojies ārpus algoritmiem, šādai darbībai vienmēr sekos dienesta izmeklēšana, jebkurai policijas darbinieka ieroča pielietošanai sekos dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai visas darbības veiktas pareizi. Un tā svarīgākā lieta ir saprast, vai, iespējams, jaunā rīcība bijusi pareiza un ļoti efektīva un dienestam ir nepieciešams izveidot jaunu algoritmu. Dienests šo pareizo, efektīvo darbību un iniciatīvas izrādīšanu arī ieviesīs dzīvē.

Te bija ļoti interesants komentārs. Es neko neesmu dzirdējis, ka VUGD vadība izraksta sev lielas prēmijas. Ļoti interesants jautājums. Ja kādam no deputātiem ir informācija par šo tēmu, lūdzu, vērsieties pie manis, es paskatīšos, kas notiek šajā jomā, un mēs noteikti novērsīsim to lietu, ka augsti priekšnieki sev izraksta prēmijas, aizmirstot padotos. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Jā, gribas piebilst... atbildēt uz vēl vienu jautājumu, kāda darbība notiks un kāpēc policistiem ir vajadzīgas tiesības pielietot dienesta ieroci. Tā sistēma un darbība pret droniem nemaz nav tik vienkārša un viegla. To mēs redzam pēc kara Ukrainā. Pat situācijā, ka ir karadarbība (Dep. A. Rosļikovs: “Pamēģiniet trāpīt ar pistoli dronam...”)... Jā, paldies par izaicinājumiem. Es labprāt ar jums parunāšu. (Starpsauciens.)

Jā. Tad vēlreiz atgādināšu, kā notiek darbība ar droniem. Tiem deputātiem, kuri nesaprot šo lietu. Tā ir komplicēta sistēma, kurā vienlaikus darbībā ir iesaistītas vairākas lietas: sensoru sistēma, kura identificē, ka vispār kaut kādas lietas darbojas; radari, kuri atklāj un nosaka, kur un kas konkrēti darbojas; pārtvērēju sistēmas, kuras ir domātas tam, lai iznīcinātu šo dronu, un ieroču izmantošana – tā ir pēdējā stadija, pēdējais posms, kad, ja viss pārējais nav nostrādājis... šī ir tā pēdējā lieta, kura ļaus mums pārtvert dronu. (Starpsauciens.)

Atkal aicināšu jūs nodalīt izpildvaras darbību no likumdošanas varas. Ja jums nepatīk tas, kā rīkojās Rīgas lidosta... Man arī nepatīk. Tur tagad notiek dienesta izmeklēšana. Šī lieta tiks pārbaudīta (Starpsauciens.), secinājumi tiks izdarīti, un trūkumi tiks novērsti. (Dep. A. Rosļikovs: “Kādi secinājumi?” Starpsaucieni.) Jūs, Rosļikova kungs... Man ir tāda iespēja... ka cilvēki...

Sēdes vadītāja. Rajeva kungs, turpinām debates!

I. Rajevs. Jā, jā, atgriezīsimies pie tēmas. Dienesta izmeklēšana notiek, beigsies. Deputāti vienmēr var pieprasīt šīs izmeklēšanas rezultātus, uzzināt, kas tur tika izlemts un kādas darbības sekos. Skaidrs, ka situācija ar kritiskās infrastruktūras objektu drošību un aizsardzību mums nav atbilstošā līmenī un ir jāveic nepieciešamās darbības. Bet tad paskatīsimies, kādi būs rezultāti, paaicināsim atbildīgos cilvēkus (Starpsaucieni.) un attiecīgi arī darbosimies. (Starpsaucieni.) Paldies par komentāriem, bet lūgšu vēlreiz: beidziet jaukt izpildvaras darbību un likumdevēja varas darbību! Fokusējamies uz to, kam mēs šeit esam ievēlēti.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dombravas kungs, ir palicis mazliet mazāk par 15 minūtēm. Pietiks.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Skumji to teikt, bet mums ar steigu vajag mainīt Iekšlietu ministrijas vadību. (Starpsauciens.) Skaidrojums, ka policijai nav atļauts apturēt dažādas tālvadības ierīces, ir muļķības. Policijai šādas tiesības ir, jau šobrīd viņi var apturēt. Johaidī, nu, iztēlosimies: pie Saeimas lēnām brauc tālvadības sauszemes drons, pilns ar spridzekļiem, policisti, kas apsargā perimetru, paskatās – nu jā, varētu jau to apturēt, bet Iekšlietu ministrija teica, ka mums vēl nav atļauts to darīt. (Starpsaucieni.)

Šobrīd jau 13. pants un 14. pants noteic, ka ir tiesības dažādu veidu transporta līdzekļus, tai skaitā gan sauszemes, gan gaisa dronus, kas arī ir uzskatāmi par transporta līdzekļiem, apturēt, arī pielietojot šaujamieročus, tāpat arī tiesības pielietot speciālos līdzekļus, lai apturētu šādas tālvadības ierīces.

Tas, kas notika lidostā “Rīga”, ir nolaidība. Tā nav normāla situācija, ka zonā, kur nedrīkst lidināt bezpilota lidaparātus, atbildīgie policijas, robežsardzes un kādi tik vēl ne darbinieki vienkārši uz to noskatījās. Tā nav normāla situācija.

Iekšlietu ministrijas pārstāvim vajadzēja nākt un teikt, ka tā nebija normāla situācija. Šie grozījumi varbūt kaut ko papildus var palīdzēt precizēt, bet šādos gadījumos bezpilota lidaparāti ir jātriec nost.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Aināram Šleseram – gadījumā, ja pietiek ar 10 minūtēm. (Dep. A. Šlesers: “Pietiks, pietiks.”) Lūdzu, Šlesera kungs!

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Ja godīgi, mani tiešām pārsteidz tas, ka mēs šodien runājam par šo jautājumu. Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ukrainā sācies karš, un mēs šodien apspriežam jautājumu, ko darīt ar droniem lidostas teritorijā. Trīs gadus notiek karš, viens drons jau ir lidinājies pa Latviju, drošības institūcijas teica, ka viņi novēroja, kamēr tam beidzās degviela jeb uzlāde, nebija jaudas, kaut kur tas pats nokrita, nosēdās, un nekāda pretdarbība nenotika. Tagad mēs debatējam, kā tad īsti var notriekt dronus.

Godājamie kolēģi, mēs dzīvojam laikā, kad bīstamība ir daudz lielāka, nekā tas bijis pirms kāda laika. Kāpēc pēc trīs gadiem mēs par šo runājam? Kāpēc lidosta joprojām ir vieta, kurā var lidināties kaut kādi droni? Kāpēc mēs nespējam pieņemt normālus lēmumus, ātri rīkoties?

Vienlaicīgi... vot, vakar skatoties Jāņa Dombura raidījumu, kur atkal tēma – “airBaltic”... bet es tagad nevis par pašu kompāniju gribu runāt, bet par to, ko cilvēki varēja redzēt, kā Latvijā tiek vai netiek pieņemti lēmumi. Sēž akcionārs, kurš skaidri pasaka – viņš pats lēmumus nepieņem, ka tur esot... kāds no augšas viņam saka. Premjere saka – nē, mēs nelemjam, to lēmumu pieņēma akcionārs, pēc tam kaut kāda padome. Un tad akcionāram prasa: kāds ir viedoklis? Jūs pieņemsiet padomi, un padomei būs jāpieņem... viņiem pašiem jāpieņem lēmums.

Izskatās, ka mūsu valstī augstākās amatpersonas un daudzu iestāžu vadītāji nav gatavi pieņemt lēmumus, un tā ir problēma. Vienmēr vajadzīga ierēdņu saskaņošana, ir jāizveido darba grupas, lai, pasarg dievs, kāds kaut ko nepārkāptu. Mēs esam nonākuši situācijā, ka šī saskaņošana rada reālus draudus.

Tagad par vēl vienu būtisku aspektu attiecībā uz droniem un drošību Latvijā. Tātad par droniem. Mēs jau trīs gadus nevaram vienoties, kādā veidā šos dronus iznīcināt kaut vai lidostas tuvumā, tur, kur katru minūti... katru stundu paceļas un nosēžas desmitiem un vairāk lidmašīnu. Ja mēs runājam par to, kas ir noticis trīs gadu laikā... Es nezinu, kādus lēmumus ir pieņēmusi valdība slēgtajās sēdēs, bet es kā Saeimas deputāts, kā frakcijas vadītājs, atceros tikai vienu gadījumu, kad visi Saeimas deputāti piedalījās pasākumā – kas notiktu, ja sāktos karš, un kā varētu noturēt attālinātās sēdes? Vienreiz bija eksperiments, kur visiem vajadzēja doties uz kādām citām telpām, notika... sazvanīšanās un attālināti notika sēde. Tas ir vienreiz...

Ja šodien man pajautātu... Tas, ko cilvēki ļoti bieži... Andrejs Ēķis kādā pārraidē bija teicis, arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki... ja Latvijā sāktos karš (mēs, protams, darīsim visu un cerēsim, ka nebūs kara) – kas ir jādara? Mums Saeimā nav bijusi neviena sēde, slēgtā sēde, kurā deputāti būtu informēti, kā rīkoties. (Starpsauciens.)

Es saprotu... es kā Saeimas konkrētās frakcijas vadītājs neesmu piedalījies tādās sēdēs, mani neviens nav aicinājis. Varbūt Prezidija locekļi savā starpā ir runājuši, bet ierindas deputāti vismaz... mēs neesam par to runājuši. Un tad, kad cilvēki uzdod jautājumus, kā rīkoties... Kāpēc es šo jautājumu salīdzinu ar konkrēto jautājumu? Trīs gadus ir karš, bet neviens deputāts nezina, kā rīkoties kara gadījumā, jo tādas oficiālas sēdes nav bijušas. Tātad – kā informēt, ko teikt cilvēkiem, vēlētājiem un tā tālāk. Katrs, protams, ir izdomājis. Vienīgais, par ko tika runāts, – ka vajag kaut kādas paciņas sagatavot, lai varētu kādu laiku izdzīvot. Bet konkrēti, kā rīkoties, – nav.

Kāpēc es salīdzinu? Tāpēc, ka trīs gadi jau ir pagājuši, kopš notiek karš Ukrainā, un mēs šodien runājam, ko darīt ar droniem, ja gadījumā tie ielido lidostas teritorijā. Jūs saprotiet – trīs gadi paiet! Nu, tas ir tā kā tajā anekdotē, ka žirafei izstāsta anekdoti. Paiet nedēļas, un viņa smejas. Jautājums: kāpēc viņa smejas? Tāpēc, ka pa garo kaklu līdz smadzenēm, tā teikt, signāli ir aizgājuši un viņa ir sapratusi anekdotes būtību.

Tā arī mums. Cik gadiem ir jāpaiet, lai mēs pieņemtu lēmumus, kuriem bija jābūt pieņemtiem jau pirmajās kara dienās, – kādā veidā aizsargāt mūsu infrastruktūru? Es jau varu iet tālāk. Mums ir Rīgas HES, es gribētu dzirdēt, kā tiek aizsargāta Rīgas HES, kāda ir pretgaisa aizsardzības sistēma, kur tā atrodas. Vai, ja gadījumā, piemēram, lidotu drons un tiktu uzspridzināta Rīgas HES, kas notiktu ar Rīgu? Viens ir, ka uzspridzina vienu māju, bet Rīgas HES noslaucītu ļoti daudz māju.

Tā ka, godājamie kolēģi, saprotu, ka ir jautājumi, kas ir jāapspriež slēgtajās sēdēs, bet es kā Saeimas deputāts un frakcijas vadītājs trīs gadu laikā ne reizi neesmu aicināts uz šādām apspriedēm. Jautājums ir: kas notiek Latvijā – kā to prasa Domburs savās pārraidēs –, kas notiek? Godīgi sakot, es tiešām esmu neizpratnē.

Rajeva kungs, jūs tur varat darīt, un viss... Problēma ir tāda: pat ja mēs pieņemsim šos konkrētos grozījumus, es neticu, ka jūs būsiet spējīgi nomenedžēt, ka tad, ja, nedod dievs, drons parādītos, tas tiktu notriekts. Jo veids, cik ātri jeb cik lēni jūs pieņemat lēmumus... no runāšanas līdz izpildei – tā ir mūžība. Trīs gadus Ukrainā ir karš, un deputāti nezina, kā rīkoties kara gadījumā. Kauns! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

Man jāsaka, Šlesera kungs, iespējams, nejauši, bet jūs būtiski maldinājāt par Saeimas darbu... šobrīd šajās debatēs.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens.) Arī sabiedrība seko Saeimas sēdei. Ir ļoti svarīgi, ka šeit no tribīnes izskan pareiza un korekta informācija.

Es piekrītu. Attiecībā uz šiem diviem dronu gadījumiem ir problēmas, un tās ir jānovērš. Bet attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimu... Arī man pirms diviem gadiem stājoties amatā, mēs, Prezidijs, uzreiz sākām vērtēt Saeimas darba nepārtrauktības plānus, tos revidējām, izspēlējām situācijas; bija mācības gan Prezidijam, gan Saeimai kopumā. Ir lietas, kas varbūt notiek, citiem Saeimas deputātiem nezinot, bet Prezidijam skaidri to zinot. Esam vērtējuši kļūdas, visu uzlabojuši, un Saeima ir gatava dažādām situācijām.

Līdz ar to attiecībā uz Saeimu, Šlesera kungs, viss būs kārtībā arī krīzes gadījumā. Prezidijs strādā. (Zālē troksnis. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Es ceru, kolēģi, visi atceras, ka 12. jūnijā mums bija īpaša mācību sēde, izspēlējot ārkārtējo situāciju. Saeima tiešām ir gatavībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. februāris.

Sēdes vadītāja. 6. februāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks Saeimas sēdes pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti... Kolēģi, kā allaž Saeimas darbu vada likumi, noteikumi un tradīcijas, kas ir tikpat svarīgi, lai darbs būtu kārtīgs un cieņpilns. Un tā atbilstoši šīm tradīcijām ir jāsaka: vakar, 22. janvārī, 55 gadu jubileju svinēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Apsveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Ramona Petraviča, Nauris Puntulis, Andris Šuvajevs un Ilze Vergina.

Sēdes vadītāja. Verginas kundze ir. (Starpsauciens: “Es esmu!”)

J. Grasbergs. Jā. Ilze arī ir, jā. Klausāmies uzvārdus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas sēdes pārtraukums – 30 minūtes – līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu visus ieņemt savas vietas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Būtībā grozījums ir tāds, ka tajās vietās – kafejnīcās, restorānos –, kur ir iespējams klientam ieturēt tūlītēju maltīti, pēc patērētāja pieprasījuma tas tiek nodrošināts ar dzeramo ūdeni no ūdensapgādes sistēmas. Ir nepieciešams arī izvietot informāciju skaidri redzamā vietā, ka šāds pakalpojums ir pieejams.

Komisijā šis jautājums tika diskutēts, ar balsu vairākumu tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmajai vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Prezidij un cienījamie deputāti! Ir jāsaka... man laikam jāpagaida klusums, kamēr Rajeva kungs beigs sarunu.

Teikšu tā: apsveicam! Būs jauna, slēpta nodeva. Vai jūs zināt, cik šobrīd uzņēmējiem kopumā ir nodevu? Pēc Finanšu ministrijas apkopotajiem datiem, uz 2024. gada decembra beigām uzņēmējiem ir 830 nodevas, un šī nu būs 831. Apsveicami!

Man dažreiz liekas – vai mēs dzirdam viens otru? Cik reižu Valsts prezidents ir teicis – ir pārbirokratizācija, ļaujam elpot uzņēmējiem! Mūsu Ministru prezidente teikusi, arī ekonomikas ministrs – ir daudz jādara, lai mēs samazinātu administratīvos šķēršļus un birokratizāciju uzņēmējiem. Bet, re, projekta iesniedzēji laikam to nedzird. Vajadzētu tomēr ieklausīties un apmeklēt sapulces.

Tagad mazliet par būtību. Es speciāli apzvanīju mazos, vidējos... reģionos, arī Rīgā, lai noskaidrotu, kas tad noticis, kādas vēl nodevas mēs gribēsim... varbūt arī pienu, vēl ko citu... Ideja nav jauna. Man šķiet, projekta iesniedzēji noteikti zina tādu brīvprātīgo iniciatīvu kā “Ū vitamīns”, kurai pievienojas, kas ir ļoti apsveicami. Bet kādēļ mēs liekam obligātas jaunas nodevas likumā, ja uzņēmēji jau brīvprātīgi to dara?

Šajā gadījumā, kā teica uzņēmēji, nevar būt šāda obligāta prasība, jo tas ir komercdarbības traucējums, šajā gadījumā traucējums sabiedriskās ēdināšanas... Tas ir pieejams jebkurā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā – gan restorānos, gan kafejnīcās, gan ātrās ēdināšanas iestādēs, piemēram, “McDonald’s”, kebabnīcās, benzīntankos, “Narvesen” un tā tālāk, nemaz nerunājot par mazajiem ģimenes uzņēmumiem Ludzā, Gulbenē, arī citās mazajās pilsētās. Par to mēs nedomājam. Domājam tikai par ko citu.

Bez tam piesauktais Francijas piemērs... Mēs laikam aizmirstam, ka Francijā ir kalni, ledāji, kur ūdens tiek iegūts jau izsenis un dabiski bagāts ar minerālvielām. Latvijā mums tādu kalnu nav. Ir jāatgādina, ka jābūt gan PVD analīzēm, gan “BIOR” veiktajām ūdens analīzēm. Tas ir pienākums, par ko maksā uzņēmums. Ūdens filtri – par to maksā uzņēmums; trauku pasniegšana – par to maksā uzņēmums; trauku mazgāšanas mašīnas un to līdzekļi – par to maksā uzņēmums, komunālie izdevumi – par to maksā uzņēmums; ja ir nepieciešamas ūdens attīrīšanas iekārtas ar krāniem – par to maksā uzņēmums. Reģionos uzņēmēji ir veikuši dziļurbumus, lai būtu ūdens, – par to maksā uzņēmums. Un tie ir tūkstoši.

Kolēģi, par ko mēs šodien runājam?! Ja pagājušajā gadā ekonomikas debatēs un budžeta apspriešanas laikā mēs runājām, ka jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tad šodien slūžas vaļā – liksim vēl! – būs 831. valsts nodeva. Padomājiet, aizdomājieties! Nodokļu maksātāji ir tie, pateicoties kuriem mēs šeit varam būt un kuri mums maksā algas. Sakiet paldies mazajam biznesam jebkurā novadā, nevis mēs viņus vēl noslogosim ar jauniem birokrātiskiem šķēršļiem.

Es būšu kategoriski pret. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Man nav nekas pret to, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi – restorāni un kafejnīcas – piedāvā bezmaksas dzeramo ūdeni, vēl vairāk – lielākā daļa to jau tagad dara brīvprātīgi. Esmu kategoriski pret to, kādā veidā ir ierosināts to darīt.

Kolēģi, mums pagaidām ir brīvais tirgus, un brīvā tirgus vienīgais dzinulis ir konkurence. Ja mēs iestrādāsim likumā, kas uzņēmējiem ir jānodrošina bez maksas, mēs atkal nonāksim plānveida ekonomikā, kā tas ir bijis ne visai senā pagātnē. Vai tiešām mēs to vēlamies? (Starpsaucieni.)

Pagājušajā nedēļā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā PROGRESĪVO pārstāvji kā piemērus minēja Franciju un Spāniju, kur tiek piedāvāts bezmaksas dzeramais ūdens kafejnīcās un restorānos. Bet vai jūs, PROGRESĪVIE, zināt, kāds ir PVN šajā nozarē Francijā un Spānijā? Atgādināšu – tie ir 10 procenti, nevis 21 procents, kā tas ir Latvijā.

Pagājušā gada decembrī, kad mēs aicinājām samazināt PVN nodokli uz 12 procentiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, jūs bijāt pret to. Šobrīd sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir ar vislielāko uzkrāto nodokļu parādu kopš pandēmijas laikiem. Jūs, PROGRESĪVIE, ar šo priekšlikumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus dzenat vēl lielākā nodokļu slogā.

ZZS, vēlos jums atgādināt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ekonomikas ministrijas pārstāvji bija pret šo priekšlikumu. Jums ir ekonomikas ministrs.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir negodīgi, netaisnīgi, tā ir divkosība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Tas, ko es sagaidu kā nākamo, – ka šis Saeimas sasaukums PROGRESĪVO frakcijas izskatā varētu, piemēram, nākt ar piedāvājumu 200 metru rādiusā ap Saeimu tirgot kotletes ne dārgākas par diviem eiro. Kāpēc ne? Anotācijā ierakstiet – par saprātīgu samaksu... jo nav jau bezmaksas... jā, ne dārgi – par saprātīgu samaksu. Ja vēl ieliktu kotletē sīpolus, tad varētu pārdot nedaudz dārgāk. Nu pamāciet vēl, kas komersantam jādara!

Cik tālu jūs iesiet?! Cik tālu jūs taisāties jaukties komercdarbībā tikai tādēļ, ka kādam iniciatīvas autoram ir par dārgu Vecrīgas ēstuvē dzert ūdeni vai sulu, ko viņam piedāvā? Šādus regulējumus likt likumā ir bīstami.

Otrām kārtām jūs rakstāt – “samērīga maksa”. Kas ir samērīga maksa? Vienam samērīga maksa ir 20 centi, citam – divi eiro. Šai normai nav nekādas jēgas kā tikai tā, ka atkal uzliks papildu pienākumu uzņēmējiem. Informācijai ir jābūt pieejamai ēdienkartē. Jūs zināt, cik izmaksā pārdrukāt visas ēdienkartes vai visus uzskates materiālus? Tas ir kārtējais absurds, ar kuru jūs te nodarbojaties.

Tā vietā jums būtu jādomā par samērīgām maksām ne tikai uzņēmējiem, bet katram iedzīvotājam. Kur ir samērīga maksa par elektroenerģiju, gāzi, komunālajiem maksājumiem? Vai tas nebūtu tas, ar ko jums jānodarbojas? Ko jūs lienat tur, kur jūs neviens negaida? Cenas regulēsiet...

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Dārgie kolēģi! Necelsim vētru ūdens glāzē, labi? Zināt, bez kā nevar pastāvēt ēdināšanas sektors? Bez klientiem. Es pārstāvu tādus jaunus, progresīvus klientus, kas biežāk vai retāk iet uz kafejnīcām, ir ceļojuši un redzējuši, kas notiek citās valstīs. Zināt, ko šāds cilvēks vēlas? Viņš nevēlas maksāt lēti, viņš vēlas neradīt liekus atkritumus. Zināt, ko šis cilvēks nevēlas? Viņš nevēlas katru reizi minēt, ko man tas viesmīlis teiks – vai skatīsies jocīgi, vai piekritīs, vai smīkņās, pavīpsnās un atteiks. Es neesmu no tiem kautrīgākajiem cilvēkiem, bet tik un tā šādos gadījumos jūtos diezgan neveikli. Tāda laimes spēle mazina apetīti.

Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas man ir teikuši: jā, labprāt lūgtu krāna ūdeni, labprāt maksātu, bet man ir kauns, jo nezinu, ko man atbildēs. Nostiprinot likumā normu, ka krāna ūdens ir jāsniedz... atkal un atkal uzsvēršu: to var darīt par maksu (mēs saprotam uzņēmējus) – to var darīt par maksu! Mēs atvieglojam situāciju šiem cilvēkiem.

Krāna ūdeni klienti lūdz dažādu iemeslu dēļ. Viens no svarīgākajiem pamatojumiem, kā jau minēju, ir vēlme mazināt atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi. Stikla pudeles, kas tiek vestas arī no citām valstīm, rada ievērojamas CO2 emisijas. No plastmasas pudelēm ūdenī nonāk iepakojumā esošā mikroplastmasa. Lai arī tās tiek pārstrādātas, veselais saprāts un arī Eiropas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija saka – atkritumus ir labāk nevis pārstrādāt, bet neradīt.

Otrs iemesls, kāpēc šādu grozījumu atbalsta, piemēram, Veselības ministrija, ir cukuroto dzērienu patēriņa samazināšana. Redzot kafejnīcā, par kādu cenu ir kola, par kādu – ūdens, cilvēks var izvēlēties kolu, jo – neiešu jau maksāt tādu naudu par vienkāršu ūdeni.

Dzirdu, ka dzīvs ir arī mīts par slikto krāna ūdeni. Atgādināšu – ne velti krāna ūdeni mēs saucam par dzeramo ūdeni. Latvijā ūdens, kas tek no krāniem, praktiski vienmēr ir ļoti labas kvalitātes.

Cilvēkiem ir gaume, dažādas garšas nianses, arī vienkārši aizspriedumi. Reklāmas kampaņas daļu cilvēku ir pārliecinājušas, ka labs ūdens ir tas, ko mēs veikalos nopērkam pudelēs. Tā ir tāda, es teiktu, pārprasta ideja par progresu. Attīstīta un bagāta sabiedrība ir tā, kurai ir infrastruktūra, kas nodrošina labu dzeramo ūdeni no krāna. Un mums tāda ir. Par laimi, statistika liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju patērē krāna ūdeni. Veselības inspekcijas dati liecina, ka krāna ūdeni dzer pat 77 procenti Latvijas iedzīvotāju. Šī prakse mums vienkārši ir jāstiprina.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas līmenī ir norādes uz to, ka dzeramā ūdens pieejamība ir jāveicina. Ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dzeramā ūdens kvalitāti, un šajā direktīvā ir minēts, ka, lai popularizētu krāna dzeramā ūdens lietošanu, dalībvalstis var veicināt šāda ūdens nodrošināšanu, nosakot, ka tas jāsniedz bez maksas vai par mazu apkalpošanas maksu tieši sabiedriskajā ēdināšanā.

Francija, Spānija un Grieķija – tūrisma lielvalstis – apzinās, ka klientiem ir jājūtas labi, un viņi šādus regulējumus ir pieņēmuši. Turklāt šajās valstīs ir noteikts, ka ūdens jāsniedz bez maksas. Lielbritānijā ūdens nodrošināšana ir saistīta ar alkoholisko dzērienu patēriņu. Ja kafejnīca vai restorāns piedāvā alkoholiskos dzērienus, viņiem ir jāpiedāvā arī bezmaksas dzeramais ūdens, lai mazinātu alkohola patēriņu.

Latvijā mēs ejam šo vienkāršo variantu, dodot uzņēmumiem rīcības brīvību – nosakot, ka tas ir jādara tikai tad, ja uzņēmumiem ir piekļuve centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, kā mēs jau komisijā runājām. Tā ka mēs ejam uz ļoti vieglu variantu, nosakot, ka ūdeni var sniegt par maksu. Vēlreiz aicināšu necelt vētru ūdens glāzē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Aicinu pieklusināt sarunas Saeimas Sēžu zālē. Domāju, esat pamanījuši – arhitektoniski te, aiz Prezidija, tāds ieapaļums. Es dažreiz labāk dzirdu jūs nekā runātāju.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Uzreiz reflektējot par PROGRESĪVO teikto: kas tālāk? Man jāuzdod jautājums: kas tālāk? Tagad mums nav izdevīgi vai progresīvi... vēlētāji aicina ierosināt likumprojektu, kurš samazinās atkritumu veidošanos. Kas tālāk? Tālāk jūs aicināsiet, lai ēdināšanas nozarē blakus ēdnīcai būtu kūts, kur būtu cūkas, lopi... lai nebūtu loģistikas, kura rada gāzes. Labi. Tālāk – arī govis, cūkas izdala gāzes. Tad kas tālāk? Nevajag ēst cūkgaļu, nevajag to piedāvāt cilvēkiem...

Varam attīstīt šo ideju tālāk. Kas vēl? Blakus kafejnīcai varbūt jābūt dārzam, kur stādīt kabačus, lai samazinātu gāzu izmešus. Kur vēl tālāk jūs aiziesiet tā zaļā kursa dēļ? Ko mēs piespiedīsim ēdināšanas nozari vēl darīt?

Mikrodaļiņas izdalās...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, es atvainojos.

V. Pleškāne.... no plastmasas pudelēm.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, es atvainojos. Kolēģi!

V. Pleškāne. No dzeramā ūdens sistēmas neizdalās?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieklausīsimies, lūdzu, deputātē!

V. Pleškāne. Neizdalās nekas? Es nesaprotu, kur tā robeža... kur mēs varam to visu apturēt. Ja ir brīvais tirgus, brīvā ekonomika, ļaujiet cilvēkiem strādāt! To es teicu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Par samērīgu maksu iekļaut... sāksim ar ūdeni, kas, protams, ir ļoti svarīgi... kas tālāk? Teiksim, ka arī olbaltumvielas cilvēkam ir nepieciešamas par saprātīgu cenu. Tad ko – gaļu piedāvāsim par samērīgu cenu? Zivis agrāk bija... tagad skolā ir piena glāze. Kas būs tālāk?

Nav nepieciešami tik sīki regulējumi, kas dziļi iejaucas ēdināšanas nozarē. Mūsu valsts nav tāda dienvidu valsts, kur ūdens būtu nepieejams vai zelta vērtībā. Mēs neesam tādā dienvidu joslā, lai to tagad risinātu. Varbūt kaut kad nākotnē ar to sasildīšanu... vai kā jūs sakāt... varbūt būs, bet tagad, es domāju, tas jārisina iekšā... nozares biznesā.

Mēs jau nodrošinājām, ka publiskās vietās valsts vai pašvaldība rūpējas par to, lai būtu pieejams dzeramais ūdens – gan ārā, gan iekštelpās. Nedomāju, ka... tas jau nav solis priekšā... un piedāvājums cilvēkiem nodrošināt viņus ar ūdeni. Par to mēs parūpējāmies. Nedomāju, ka to vēlreiz vajag atkārtot. Nevajag iejaukties tur, kur cilvēki jau strādā. Brīvajā konkurencē cilvēks... vai jūsu vēlētājs... var izvēlēties, kurā kafejnīcā iet un prasīt to ūdeni – pat bezmaksas!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nozares pārstāvis arī teica, ka ir kafejnīcas, kuras... kad cilvēki vēršas... nodrošina ne tikai ar bezmaksas ūdeni, bet arī bērniem uzsilda ēdienu, kad māmiņas to prasa. Man liekas, tas ir normāli. Mūsu patērētāju vidē, mūsu klientu vidē mēs varam nodot ziņas, kura ir tā labākā kafejnīca, kuri ir tie labāki paņēmieni, lai pieaicinātu cilvēkus. Tā ir brīva konkurence, tā ir brīva izvēle, tas ir normāli, bet ne ar likumu tik sīki, tik dziļi iet iekšā biznesā un teikt, kam jābūt ēdienkartē. Ko jūs tālāk piedāvāsiet ēdienkartē? Varbūt par brīvu atsevišķu ēdienkarti, nezinu, LGBT cilvēkiem? Kas tālāk? Kā jūs regulēsiet tālāk, lai viņi nejustos aizvainoti? Kā mēs dzirdam, viņi visur ir aizvainojami, viņiem visur ir tā, ka viņus nedzird. Tur tad būs kas... kas tālāk jūsu ideoloģijā ir? Es domāju, nedrīkst tik dziļi... Tādas iniciatīvas, tādi priekšlikumi ir ļoti bīstami biznesam, jo nevar norobežot, kur tā ir pēdējā... aplītis... kur mēs aiziesim ar to. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūgums – pieklusiniet savas sarunas! Mums ir Dzeltenā zāle, kas domāta kuluāru sarunām. Ir mazliet par traku.

V. Pleškāne. Tālāk – par to saprātīgo cenu. Kas ir saprātīga cena? Kā jūs liksiet nozarei noteikt saprātīgu cenu? Tā ir atkarīga no minimālās algas, no vidējiem ienākumiem? Kura ir tā saprātīgā cena? Pēc tam kad klienti būs neapmierināti, jūs risināsiet to problēmu. Jūs risināsiet? Nozare risinās. Kad cilvēks pateiks, ka viņam divi eiro nav saprātīga cena, bet uzņēmums teiks: nē, vidējā alga ir tik, tad saprātīga cena ir tik. Šis ir tik slikti izstrādāts, tik slikts virziens, ka nedrīkst to darīt – nedrīkst iejaukties privātajā biznesā.

Lūdzu neatbalstīt. Pati nozare, brīvā konkurence varēs šo visu nodrošināt un atrisināt. It īpaši, ka jau tagad viņi to dara... un savā starpā viņi ziņo, kas un kā. Tāpēc lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Mēs šodien skatām likumprojektu, kas paredz iespēju, ka ir jāpiedāvā ūdens no ūdensapgādes sistēmas tajās vietās, kur ir pieejama ūdensapgādes sistēma.

Tātad pirmām kārtām mums jānodala vietas, kas ir... ko jau minēja kolēģi... atsaucas uz reģioniem, kur ēdināšanas vietas nav pieslēgtas ūdensapgādes sistēmai, kur ir dziļurbumi vai citi ūdensapgādes veidi... tad tas neattiektos uz šo. Tikai tur, kur ir centralizētā ūdensapgādes sistēma. Kā mēs dzirdējām no Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem, Latvijā ūdensapgādes sistēmas nodrošina labas kvalitātes dzeramo ūdeni... viens no labākajiem ūdeņiem, kāds ir pieejams pasaulē no ūdensapgādes sistēmām. Tā ir viena no motivācijām dot iespēju piedāvāt šo ūdeni arī iedzīvotājiem, klientiem, ja viņi to vēlas.

Līdz ar to šis PROGRESĪVO frakcijas priekšlikums, manuprāt, ir atbalstāms, es uz to raugos kā uz iespēju nevis palielināt birokrātiju, kā uzsvēra kolēģi, bet samazināt birokrātiju. Ja tagad ēdināšanas iestādēs ir jāveic vairākas pārbaudes, lai piedāvātu dzeramo ūdeni, tad mums komisijā, manuprāt, viens no uzdevumiem, strādājot ar šo likumprojektu, būtu panākt to, ka ūdens kvalitātes pārbaudes ir jāveic mazāk. Jāatzīst, komisijā Zemkopības ministrija par to sniedza pretrunīgu informāciju. Tas ir darbs, kas mums stāv priekšā uz otro lasījumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu, aicinu atbalstīt to, ka ēdināšanas vietās būtu pieejams ūdens. Strādāsim tā, lai uz nākamo lasījumu... kad skatām otrajā lasījumā... un nākamajos lasījumos... mēs no Zemkopības ministrijas saņemam skaidru atbildi par to, ka tiks samazināta birokrātija un ēdināšanas iestādēs nebūs jāveic vairākas ūdens kvalitātes pārbaudes, bet pietiks ar vienu, ko veic visās ēdināšanas iestādēs.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un turpināt darbu ar to nākamajos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Gadus 25 atpakaļ profesors augstskolā, kurā es mācījos, man iemācīja vienu lietu – “There is no free lunch.” Es pārtulkošu – “Nav bezmaksas pusdienu.” Brīdī, kad kāds Saeimas deputāts vai pat partija izdomā, ka mūsu ēdinātājiem – restorāniem un kafejnīcām – ir pienākums pienest ūdeni... a ko mums vēl... varbūt riekstiņus, šokolādīti lai pienes? Ir taču valstis, kur mēs esam to visu... piedzīvojuši. Ko tikai vēl nevajadzētu pienest! (Starpsauciens.)

Kolēģi, es teikšu tā: ja mēs tiešām gribam palīdzēt nozarei, kuru mūsu pašu valdība ļoti smagi satraumēja kovida laikā (restorānu bizness ir cietis vairāk nekā jebkura cita nozare)... es atkārtošu: mēs nepalīdzējām ar PVN samazinājumu, tieši otrādi – uzņēmēji piedāvāja līgumu, viņi solīja, ka trīs gados budžeta ieņēmumi būs lielāki, ja būs samazināts PVN, bet jūs, koalīcija un PROGRESĪVIE, to neatbalstījāt. Tā ir totāla liekulība, divkosība tagad pateikt: pienesiet vēl ūdeni bez maksas! (Starpsaucieni.)

Kolēģi, parunājiet ar restorāniem tepat, Vecrīgā! Es esmu parunājis. Ziniet, ko viņi jums dod bez maksas? Ja kādam vajag aiziet uz tualeti, pat ja viņš nepērk ne kafiju, ne ūdeni, neko, viņi iedod šo... tualeti. Viņi tāpat palīdz kopējai lietai. Ja mēs Rīgā gribam ūdeni, taisām brīvkrānus. Jūs esat koalīcijā Rīgas domē... bijāt... kur ir jūsu brīvkrāni? Kolēģi, tā ir liekulība, jūs ļaunprātīgi izmantojat savu amatu, uzgrūžot vienai nozarei savas kārības. Nožēlojami!

Es neatbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Vēlreiz pārlasīju anotāciju, un es īsti nesaprotu, kāds ir likumprojekta mērķis. Arī no iesniedzējiem izskan dažādas versijas, katram interpretējot pēc savas patikas. Pat ja mēs pieņemtu, ka tā ir laba iniciatīva, katram likumprojektam mēs norādām mērķi, ko ar šo ideju vēlamies sasniegt.

Jā, tā ir taisnība, daudzās Rietumvalstīs ir šāda prakse. Pats esmu redzējis. Arī Latvijā diezgan daudzās kafejnīcās un bāros jau šobrīd pasniedz ūdeni, tas nav nekas jauns. Tāpat gan Latvijā, gan citur pasaulē ļoti daudzās kafejnīcās dzeramo ūdeni pasniedz arī suņiem. Kāpēc tas nav ierakstīts likumā? (Starpsaucieni: “Rakstām!”) Jo mēs šādu... Ja mēs sāksim atrunāt tagad visu... nezinu, mēbeles, visus pakalpojumus, visas situācijas, kurām ir jābūt sabiedriskās ēdināšanas vietā...

Es atbalstu, ka ir jāvairo... varbūt var noslēgt kaut kādu labas gribas, nezinu, memorandu ar sabiedriskās ēdināšanas nozari, ka viņi apņemas popularizēt šo ideju un veicināt ūdens pieejamību, bet “iemest” to, ka tas būs visiem, nepasakot, kāds ir mērķis... grūti to aizstāvēt.

Ir Rietumvalstis, kur tas ir bāros. Es saprastu, ja mērķis būtu, kā tas ir Austrālijā, pret alkohola patēriņu. Viņi bāros – mūsu gadījumā tas būtu pēc pulksten desmitiem vakarā – uz bāra letes ir pieejams ūdens, lai mazinātu pārmērīgu alkohola lietošanu. Tad būtu vismaz skaidrs mērķis... ja mēs varētu konkrētāk diskutēt. Šobrīd tāda mērķa īsti nav.

Šeit jau kolēģi labi iezīmēja – ja jūs skatāties Eiropas Savienības praksi par to, ka ūdens tiek dots, tad diez vai visur, kur tiek dots, tas tiek noteikts ar likumu. Un vietā bija piezīme arī par to, ka šajās valstīs ēdināšanas nozarei ir samazinātais PVN. Tātad, ja reiz tās attiecības... ja kaut kas tiek dots, tad kaut kas būtu... tam būtu jābūt dialogam... divvirzienu, nevis tikai vienvirziena... kur mēs turpinām kraut virsū šai nozarei kaut kādas papildu prasības.

Tā ka kopumā ideja nav slikta – vairot ūdens pieejamību –, bet, manuprāt, pareizāk, ja tas ir saistībā ar alkoholu, tad runājam, ka tie ir naktsklubi un bāri, kas strādā pēc desmitiem vakarā, nevis visas kafejnīcas. Varbūt drīzāk tad strādājam ar pašvaldībām un attiecīgajām ministrijām, uzstādām vairāk brīvkrānu pie bērnu laukumiem pilsētās, pilsētvidē, nevis spiežam uz ēdinātājiem, jo tā mēs varam pārformalizēt visu.

Mums te, Vecrīgā, ir krodziņi... mums ar kolēģiem ir bijušas diskusijas, vai zupu var pirkt atsevišķi no pusdienu komplekta... vai viņi pārdod tikai komplektu. Tad varbūt izdodam Ministru kabineta noteikumus, ka zupa obligāti jāpārdod atsevišķi, nevis komplektā. Man liekas, mēs nedrīkstam aiziet tādā absurdā. Ja ir labas idejas, strādājam citā līmenī un informatīvi, nevis šādi, ka nav definēts mērķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Kad visi darbi izdarīti, visi lielie un svarīgie likumprojekti ir pieņemti, darbiņš ir paveikts, parādās šādas iniciatīvas, kas būtībā neko nemaina. PROGRESĪVIE ik pa brīdim “izšauj” šādas iniciatīvas. Pirms brīža bija viens priekšlikums, ar kuru viņi lepojās, par plaukšķenēm – ka tajās iekšā vairs nevarēs būt plastmasas daļiņas, bet būs papīri. Jautājums, kas izsauca lielu rezonansi, komisijā par to bija diskusijas, bet globāli nez vai tas kaut ko ļoti maina.

Attiecībā uz šo likumprojektu bija interesanta situācija. Ar kolēģiem devāmies pusdienās, un šī uzņēmuma īpašniece mums uzdeva jautājumu: “Vai jūs esat no PROGRESĪVAJIEM?” Sakām: “Nē, neesam no PROGRESĪVAJIEM.” – “Tad varat nākt.” Viņi par šo iniciatīvu ir satraukušies, un viņi to augstu nevērtē.

Tiešām – tas priekšlikums ir tāds: ja gribēsiet dzert krāna ūdeni, jūs to varēsiet paprasīt un ēdinātājs par to varēs piemērot zināmu samaksu. Mēs runājam par ēdināšanas nozari, par viesmīlības nozari... viesmīlību, tā ir mīlestība pret viesi. Uzņēmuma pamatmērķis ir parūpēties par katru viesi, lai viņam viss būtu labi. Šāda ūdens piedāvāšana arī šeit, Vecrīgā, ir pietiekami daudzās vietās, tā jau notiek, un iekļaut šādu normu likumā – tas būtu jauns birokrātisks šķērslis, to interpretējot, gan jau kaut kādas problēmas radīsies.

Līdzīgi, ja mēs liekam piedāvāt ūdeni, kuru jau piedāvā... Es neticu, ka kādam no jums, PROGRESĪVIE, ir bijusi situācija, kad jūs prasāt: “Es gribētu dzert krāna ūdeni.” Ēdināšanas uzņēmums saka: “Nē, mēs jums nedosim krāna ūdeni!” Nu, nav tādas iespējas. (Starpsauciens: “Ir tāda iespēja!”) Ja ir tāda situācija... līdzīgi arī šeit – nākot uz Saeimu, es paņemu līdzi savu pudeli, to var atkārtoti uzpildīt. No mājām atnācu ar ūdeni, pēc tam piepildīju pudeli šeit uz vietas. Ja ir tik grūti... ja kāds jums nedod, paņemiet līdzi savu pudeli un varat uz vietas dzert.

Tas būtu tāpat kā, ja likumā iekļautu atļaut izmantot labierīcības (kas jau... notiek), uzlādēt telefonu... nezinu, sēdēt pie galda, izmantot galda piederumus. Varam papildināt ar šāda veida priekšlikumiem, bet ko tas reāli... ko tas beigās mainīs?

Es būtu gribējis redzēt tādu degsmi no jums situācijā, kad bija jāatbalsta 12 procentu piemērošana PVN nozarei, bet tagad, kad tas viss ir beidzies... reāli nevienam tas neko nemainīs un nepalīdzēs, būs kaut kāds papildu birokrātisks šķērslis. Uz otro lasījumu kāds varbūt iesniegs priekšlikumu, ka svaigu, siltu pienu arī turpat uz vietas caur marlīti nokāst un pasniegt... Pilnīgs absurds! Kur vēl mēs aiziesim?

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir ļoti labs, bet to vajadzētu nedaudz papildināt. Tur, kur es dzīvoju... ja es nosaukšu to vietu... ir jūras velšu restorāns (Es nesaukšu nosaukumu, jo teiks, ka tā ir reklāma.), un tajā ir tradīcija – ja uz turieni aiziesiet un kārtīgi paēdīsiet, jums atnesīs vienu glāzīti ar uzņēmumā ražotu liķierīti, ļoti garšīgu, bezmaksas. Un to sauc par konkurenci. Tātad jums būs divi jūras velšu krodziņi – vienā jums iedos glāzi ūdens, kas smaržo pēc hlora (jo katrā vietā ūdenim ir pilnīgi cita garša), un otrā vietā jums iedos glāzīti ar pašu ražotu fantastisku liķierīti, bezmaksas. Uz kurieni jūs iesiet nākamreiz? Un te ir ļoti vienkārša atbilde... ko daudzi PROGRESĪVIE varbūt nav izpratuši... kas ir konkurence. Ja kafejnīcā pie kafijas jums atsakās atnest glāzi ūdens, ko palūdzāt, jūs taču uz turieni otrreiz neiesiet, pareizi? Līdz ar to šim priekšlikumam nav nekādas nozīmes.

Bet ir viena cita lieta. Mēs dzīvojam reģionā, kas vairāk ir piederīgs ziemeļiem. Te nav Spānija, te nav Francija, te nav Itālija, kur vasarā ir karsti un cilvēkiem varbūt ir problēmas ar dzeramo ūdeni, un kur bieži vien tas jāpatērē daudz lielākā... vajadzībā. Mēs esam ziemeļu reģiona iedzīvotāji, un ziemeļu reģionā... PROGRESĪVAJIEM vajadzētu pamācīties no Skandināvijas... kādas tad ir galvenās problēmas iedzīvotājiem, piemēram, bērniem. Problēma ir D vitamīna trūkums, jo nav saules, otra problēma ir zobu veselības stāvoklis. Jūs varbūt zināt vai visi nezināt – es jums pateikšu – Somijā un Zviedrijā (varbūt arī citās valstīs) pienu var pārdot tikai tad, ja tam ir pievienots D vitamīns noteiktā daudzumā, ūdenim tiek pievienots fluors, lai mazinātu dažādas zobu slimības... un vēl kaut ko.

Ja mēs jau ierakstām likumā, ka šeit... kaut ko pievienojam, kaut vai bezmaksas ūdeni, uzreiz ir jautājums: kāpēc mēs neejam soli tālāk, kāpēc mēs nepievienojam D vitamīnu, kas ir daudz akūtāka problēma, vai kaut ko tādu, kas nostiprina zobu veselību? Es domāju, ka nekādā gadījumā nedrīkst palielināt kaut kādu pārbaudītāju skaitu.

Pie mums Piebalgā... kas ir bijuši pie Alauksta ezera... ir tāda neliela kafejnīca, kur var iznomāt laivas, bērniem ir visādas rotaļu ierīces un peldierīces... Es parunāju ar īpašnieku, viņš teica, ka viņam pagājušajā gadā ir bijušas nepilnas 20 dažādas pārbaudes, kas izspiež naudu, sākot ar ugunsdzēsējiem, lai gan tas viss ir pie ūdens, sanitārā inspekcija un Valsts ieņēmumu dienesta entās pārbaudes... un tā tālāk. Ja tāda norma būtu, mēs vēl palielinātu kārtējo atskaišu rakstītāju, pārbaudītāju skaitu un visu pārējo.

Pēdējais. Šeit daudzi runā par 12 procentiem. Vienā no pēdējiem “Dienas Biznesa” numuriem ir publicēta Eiropas karte, kur redzams PVN pārtikai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tad apskatieties – dienvidu valstīs tā likme ir pat 5 procenti, nevis 10 vai 12. Ar to varbūt arī sāksim.

Es domāju, ka ne tikai šajā priekšlikumā (tāpēc aicinu balsot “pret” vai vispār neatbalstīt), bet arī veselā rindā citu priekšlikumu nepārtraukti notiek cilvēku un uzņēmēju tiesību ierobežošana, kas rada precedentus. Nav jau tikai šis... kaut vai piemērs, ka uz Igauniju jūs nevarat braukt ar vairāk par cik tur tūkstošiem eiro, neaizpildot deklarāciju, lai gan, piemēram, uz Nīderlandi jūs varat braukt kaut vai ar miljonu kabatā, un tā tālāk. Tas viss ir, lai ierobežotu indivīda brīvību, vairotu birokrātus, rakstītu atskaites. Un tas jau nav tikai klimata likums, tas jau ir... tas, ko mēs nepieņēmām... tas pats būs transporta enerģētika... nepārtrauktas atskaites, kaut kādi idiotiski aprēķini, kā nākamajos simts gados tas samazinās izplūdes gāzes... un kaut ko tādu.

Tāpēc es vēlreiz aicinu, ņemot vērā to, ka tomēr notikušas pārmaiņas pasaules politikā, zināmā mērā samazināt Latvijā birokrātiju un apcirst saknē visādus šādus priekšlikumus, kas palielina birokrātiju kaut vai par vienu cilvēku, kas tiek iesaistīts no valsts administrācijas.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Cienījamais Prezidij! Deputāti! Kolēģi, šis likumprojekts nekādīgi neietekmēs ēdināšanas nozari. Ēdināšanas nozare tāpat varēs piedāvāt dažādus ūdeņus un par to iekasēt maksu. (Starpsauciens.) Šis likumprojekts ir par ieradumu maiņu.

Globālā mērogā Latvija ir viena no retajām valstīm, kur ūdensapgādes sistēma nodrošina ar ļoti labu ūdeni. (Starpsauciens.) Sākam to izmantot. Runājot par ekonomikas sildīšanu – izmantojam mūsu ūdeni. Šeit – “Venden” ūdens, ļoti labs ūdens, bet pudele, visdrīzāk, nāk no Lietuvas, no Polijas, korķis arī no citurienes. (Starpsauciens.) Izmantojam un ļaujam cilvēkiem iegādāties to ūdeni, kas ir mūsu bagātība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi, es sapratu, ka Labanovska kungs uz otro lasījumu iesniegs priekšlikumu, ka šeit, pie tribīnes, vajag pievilkt... krānu, lai arī var ieliet krāna ūdeni.

Bet pēc būtības tā ir tāda liela divkosība. Pagājušajā nedēļā Šuvajeva kungs kritizēja Šlesera kungu par to, ka viņš grib ierakstīt Satversmē par šiem dzimumiem un ka Satversme neesot piezīmju blociņš... kaut kas tāds bija (Starpsauciens.), tad jūs atkal gribat ierakstīt likumā pašsaprotamu lietu, kas veidojas tad, ja ir pieprasījums un ir piedāvājums.

Priekš kam tas ir vajadzīgs? Uzņēmējs... Ja būs divas kafejnīcas un vienam lietas ies tikai tādēļ, ka viņš piedāvā bezmaksas... nē, bet maksas ūdeni... šinī gadījumā... priekš kam jums vēl kaut ko tādu rakstīt likumā? Jūs visu laiku stāstāt, kā apkarosiet birokrātiju, visu pārējo. Ja jūs būtu atnesuši likumprojektu, kur paredzētu šo ūdens lietu plus vēl trīs lietas, kur izņemsiet birokrātiju ārā, uzņēmēji jums aplaudētu. Šinī brīdī jums saka: tā ir vienkārši ārēja izrādīšanās, jo jūs esat PROGRESĪVIE, jums ir tāds karogs. Diemžēl ar to karogu vien nepietiek.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi, vai tiešām šis priekšlikums ir jāraksta likumā? Kolēģi, tā tiešā veidā ir iejaukšanās biznesā, uzņēmēji paši pieņems lēmumu, vai piedāvāt ūdeni no krāna vai, es atvainojos, no poda. Viņi paši izlems, un šaubos, ka “Michelin” zvaigžņu restorānā viņi piekritīs rakstīt ēdienkartē “ūdens no krāna”. Ja es būtu restorators, tad es nepiedāvātu ūdeni no krāna. Es piedāvātu tikai to, par ko es varu atbildēt.

Par “Rīgas ūdens” piegādāto ūdeni. Varētu būt, ka ūdens izeja... no piegādātāja.... kvalitāte ir, bet es šaubos, vai Vecrīgā pa tām vecajām, sarūsējušajām caurulēm nāk kvalitatīvs, tīrs dzeramais ūdens. Es šaubos. Ja mēs iejaucamies biznesā, tad varbūt noteiksim arī kartupeļu garumu, karbonāžu lielumu, svaru un tā tālāk.

Kolēģi, arī es šaubos, ka tad, ja restorānā paprasīsiet ūdeni no krāna, jums atteiks. Ļoti šaubos. Mēs varam restorāniem palūgt piedāvāt ūdeni, bet nevaram piespiest. Labi, tie nepiedāvās, ko tad? Mēs sodīsim par to, ka tie nepiedāvā ūdeni no krāna? Smieklīgi.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Sēdes vadītājas kundze! Deputāti! Protams, ārkārtīgi interesanti redzēt, kuri ir tie jautājumi, kas izraisa tik pastiprinātu deputātu uzmanību. Interesantā kārtā šis ir viens no tiem jautājumiem.

Ar interesi vēroju arī to, kāda ir APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu politiskā taktika – vienkārši nākt šeit un ņirgāties par likumprojekta iniciatīvām. Paši, protams, daudz runā par uzņēmējiem, birokrātijas samazināšanu... Nezinu, vai atceraties vēl kādu priekšlikumu, izņemot PVN samazināšanu, ko APVIENOTAIS SARAKSTS jebkad Saeimas darba kārtībā ir iesniedzis. Es tā īsti neatceros. Tāpēc varu saprast un cienīt, piemēram, Liepiņas kundzes ļoti kategorisko nostāju, ka šāda veida likumdošanas iniciatīva vienkārši nav nepieciešama.

Manuprāt, vienīgie saturīgie argumenti, uz kuriem ir vērts atbildēt, ir Butāna kunga paustie – par likumprojekta mērķi, sakot, ka anotācijā tas nav skaidri izlasāms. Manuprāt, tas, kā es interpretēju likumprojekta mērķi, anotācijā ir atrunāts. Ir runa par to, ka krāna ūdens brīva pieejamība ēdināšanas vietās veiksmīgi konkurētu ar saldināto dzērienu patēriņu.

Šis likumprojekts daļēji ir arī reakcija uz Veselības ministrijas rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai, kur tiek norādīts, ka saldināto dzērienu aizvietošana ar ūdeni palīdzētu novērst aptaukošanās cēloņus. Manuprāt, likumprojekta anotācijā mērķi ir iezīmēti. Un, manuprāt, tie saistīti ar sabiedrības veselību, ar ļoti skaidriem sabiedriskajiem mērķiem.

Pievienojoties Labanovska kunga teiktajam... lasu no anotācijas: “Daudzās ēdināšanas vietās, palūdzot ūdeni, tiek piedāvāts importēts, fasēts ūdens no ārvalstīm, kas maksā salīdzinoši dārgi [..].” Tāpēc aicinu “Nacionālo apvienību” atbalstīt Latvijas ūdeni, nevis importa ūdeni.

Varu saprast argumentus par to, ka, iespējams, šis nav jautājums, ko norādīt likumā. Tas ir arguments. PROGRESĪVO frakcija uzskata, ka šis ir jautājums, kas jārisina likumā. Mēs esam likumdevējs. Ja opozīcijas frakcijas uzskats ir tāds, ka šis likumā nav jārisina, – visu cieņu, bet, manuprāt, tāda dezinformācija, maldināšana, kas nāk no APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas, vienkārši nav vietā.

Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Te der teiciens, ka šim pat ūdeni pienest nevar uzticēt. PROGRESĪVAJIEM ir tāds stils – vai nu mums visiem uzdzīt šausmas, teiksim, ar “Rail Baltica” vai “airBaltic”, vai smīdināt visus līdz, man liekas... jau tuvu lēkmei.

Par ūdeni. Man patīk viens PROGRESĪVO arguments – ja šo likumu pieņemsim, tad būs novērsta neērtā situācija, kad ej krodziņā, bet nezini, vai vari dabūt ūdeni par velti. Tad tu nostādi sevi neērtā situācijā, un arī bārmenis ir neērtā situācijā. Šis grozījums likumā to novērsīs.

Patmalnieka kungs taisnīgi apgalvo, ka likumprojekts paredz, ka šāds pienākums ir tikai tiem uzņēmumiem, kas ir pieslēgti centrālajai ūdensapgādes sistēmai. Tagad iztēlojieties, ka ieejat krodziņā: “Es atvainojos – vai jūs esat pieslēgti centrālajai ūdens...?” (Smiekli.) Varbūt varētu kādu jaunu reģistru ieviest, kur mēs redzam visus, kas ir pieslēgti vai nav pieslēgti. Piemēram, tas būtu ļoti interesanti Kurzemē.

Jūs zināt, kāpēc Ventspils alus patiesībā saucas “Užavas alus”? Kad ražotājs gribēja Ventspilī uztaisīt alus rūpnīcu, viņš saprata, ka alum izšķiroša ir ūdens kvalitāte. Un viņš gāja ar urbumiem... no Ventspils pa krastu uz augšu līdz Liepājai, meklējot vietu, kur būs derīgs ūdens, un tuvākā bija Užava. Tas tā... par ūdens kvalitāti un tamlīdzīgi.

Vēl man patīk, ka tiek doti piemēri. Par Spāniju es neko nezinu, bet par Franciju drusciņ zinu. Varbūt varētu... saprotu, ir muļķīgi prasīt PROGRESĪVAJIEM kaut ko zināt par vēsturi, jo viņi domā, ka klimats ir noturams stabils. Vienkārši es izstāstīšu.

Francijā ūdens sniegšana par velti sākās ne cilvēkiem, bet zirgiem – laikā, kad brauca ar pajūgiem. Piestājot ceļmalas krodziņā vai hostelī... īpašniekam bija pienākums nodrošināt, lai zirgi būtu padzēruši ūdeni. Līdz cilvēkiem šī iniciatīva nonāca rūpnieciskās revolūcijas laikā, kad strauji pieauga iedzīvotāju skaits pilsētās. Sākās Parīzē, kur cilvēku skaita pieaugums neļāva nodrošināt centralizētu ūdens padevi... nebija ne tikai dzeramā, bet nebija arī ūdens dzīvokļos, cilvēki mazgājās labi ja reizi nedēļā pirtī, ūdens bija ļoti liels retums. Tas bija iemesls... nevis stikla vai plastmasas pudeļu piesārņojums... bet lai cilvēki varētu padzerties un izdarīt to ātri, ieejot krodziņā.

Ja jums patīk ārvalstu piemēri, es varētu vēl vienu no Francijas. Ja jūs ieiesiet krodziņā jebkur Francijā, paņemsiet glāzi vīna vai alus, jums vienmēr (gandrīz vienmēr) klāt iedos sāļas uzkodas. Par velti – par velti! Mēs varētu ierosināt arī šo, jo tad mums būtu ūdens un uzkodas par velti. Tāds īsts PROGRESĪVO komunisms mums atnāktu. Tikai viena nianse – jāzina, kāpēc viņi dod tās sāļās uzkodas. Lai jums slāptu un jūs paņemtu arī otro, trešo... un piekto glāzi.

Kā premjere teica, galvenās ir divas lietas... atcerieties tās divas lietas! Es neatkārtošu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Es gribu atbildēt uz dažiem šeit izskanējušiem apgalvojumiem un arī pamatot, kāpēc tomēr būtu svarīgi iedrošināt cilvēkus izvēlēties krāna ūdeni.

Pirmām kārtām mēs diezgan daudz dzirdējām par izvēles brīvību, par to, ka ēdinātājiem ir tiesības uz izvēles brīvību. Gribu teikt, ka šis ir saistīts ar to, ka arī apmeklētājiem ir tiesības uz izvēles brīvību – izvēlēties dzert krāna vai ne krāna ūdeni ēdināšanas iestādēs. Es arī esmu viens no tiem cilvēkiem, kas prasa krāna ūdeni, un esmu tiešām dzirdējusi ļoti daudz aizspriedumu. Ļoti bieži ēdinātāji ir pārsteigti par manu vēlmi dzert krāna ūdeni, jo viņiem tas liekas nekvalitatīvs.

Man, protams, ir svarīga izpratne, kāpēc ir jāprasa krāna ūdens. Tas samazina atkritumu daudzumu, pie tam krāna ūdens Latvijā ir ļoti kvalitatīvs. Pudeļu ūdenī bieži vien ir dažādu veidu piesārņojumi, tā ka mēs nevaram apgalvot, ka pudeļu ūdens ir tīrāks. Krāna ūdens tiešām ir ļoti kvalitatīvs.

Ne visi cilvēki, saņemot vairākus atteikumus, turpina prasīt krāna ūdeni. Veselības inspekcija pirms vairākiem gadiem veica aptauju, un patiešām mūsu sabiedrībā ir aizspriedumi pret krāna ūdeni. Tikai 77 procenti aptaujāto mājās dzer krāna ūdeni, bet gandrīz puse no tiem ūdeni īpaši apstrādā, jo tiem šķiet, ka krāna ūdens nav labs. Bet Latvijā patiešām ir labs ūdens. Īstenībā bērniem, piemēram, ir ļoti labs paradums – bērni jau no mazotnes iemācās padzerties tīru krāna ūdeni, jo tas ir ļoti labvēlīgi veselībai.

Mēs dzirdējām arī daudzus aizrādījumus par birokrātiju, bet tas jau nav birokrātiski. Restorāniem nevajadzēs atskaitīties, rakstīt atskaites, cik viņi ir izsnieguši šo krāna ūdeni. Tas ir tikai papildinājums ēdienkartei. Tas, ko es vēlējos teikt, – “Michelin” restorāniem būtu grūti ierakstīt ēdienkartē krāna ūdeni. Esmu bijusi ēdināšanas iestādēs un esmu redzējusi, ko viņi ieraksta ēdienkartē. Viņi ieraksta “ūdens karafē”, un to jūs vienmēr varat palūgt. Ārzemēs jūs varat palūgt ūdeni karafē un viņi jums to laipni atnesīs.

Šajā priekšlikumā nav norādīts, ka ūdenim ir jābūt par brīvu. Ir norādīts, ka jābūt piedāvātam ūdenim.

Līdz ar to aicinu palīdzēt mainīt mūsu sabiedrības ieradumus, jo gribu uzsvērt – sabiedrībai krāna ūdens ir ievērojami lētāks. Mums ir svarīgi atbalstīt ieradumus, kas sabiedrībai ir gan ekonomiski izdevīgi, gan veselīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Es gribu teikt, ka doma ir ļoti laba un pareiza un virziens ir pareizs – ka mums vajadzētu vairāk atteikties no iepakojuma, lietot vietējo, it sevišķi, ja mēs runājam par ūdeni, kas mums ir pieejams kvalitatīvs, labs lielā daudzumā. Tas viss ir labi. Bet vai šis ir veids, kā to darīt?

Tikko dzirdēju no Simanovskas kundzes, ka ir vēlme mainīt aizspriedumus un vēl daudzas lietas. Pirms tam dzirdēju par to, ka ir vēlme mainīt paradumus. Bet vai likums ir tā vieta... lieta, ar ko to darīt? It sevišķi ūdens kontekstā. Arī nedaudz paskaidrojot... no birokrātijas puses... kā es to redzu kā izbijis pārtikas ražotājs – kā likuma normas parasti attiecas uz šādām lietām, ja tās ir ierakstītas.

Ja mēs skatāmies, kā tas ir rakstīts likumprojektā – pakalpojuma sniedzējam jeb ēdinātājam būs jānodrošina informācija, ka ir pieejams ūdens no ūdensapgādes sistēmas šajā restorānā vai vietā, kurā mēs ēdam, to norādot vai nu ēdienkartē, vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, lai tas patērētājam ir saredzams. Un sākas tāda lieta – ja es ieeju kā pakalpojuma ņēmējs un nepamanu... es rakstu sūdzību, piemēram, Pārtikas un veterinārajam dienestam, ka konkrētā vieta nebija nodrošinājusi... Sākas birokrātija. Sākas birokrātija, kur man kā pakalpojuma sniedzējam ir jāpierāda, ka tomēr biju to parādījis. Vai arī sāksies interpretācijas. Atnāk inspektors un lūdz uzrādīt, vai ēdienkartē ir ierakstīts. Viens ir ierakstījis... karafē. Bet likumā nav rakstīts – karafē. Ir jāatbilst tam, kā rakstīts likumā. Un tā ir šī liekā birokrātija.

Par birokrātijas mazināšanu dzirdēju debatēs no kolēģa Patmalnieka – ka mērķis, arī diskutējot ar Zemkopības ministrijas kolēģiem, ir mazināt birokrātiju. Tad es sadzirdu, ka šodien birokrātijas mazināšanas doma un ideja ir tāda – ja mēs jaunu birokrātiju neuzliekam, mēs to jau saucam par birokrātijas mazināšanu. Bet šis būtiski palielina birokrātiju pakalpojuma sniedzējiem, jo būs kaut kā jāpierāda tas, ka tu esi nodrošinājis... redzami, saskatāmi.

Arī no tādas tehniskās puses... mēs rakstām, ka tā ir centrālā ūdensapgādes sistēma. Tas, ko es dzirdēju debatēs, kas izskanēja... visur tiek runāts par Rīgu. Latvija nebeidzas ar Rīgu vien, centrālā ūdensapgādes sistēma ir ļoti daudzās vietās. Mēs varam saukt par centrālo ūdensapgādes sistēmu, ja pieslēgti divi vai trīs patērētāji... no cik mēs to tā saucam?

Bieži vien mēs varam nodrošināt pārtikas nekaitīguma prasības, ja Pārtikas un veterinārajā dienestā viss būs akceptēts. Bet kas notiek ar garšu, smaržu, krāsu, kas ir klāt? Tā ir cilvēka veselībai nekaitīga, bet vienalga, piemēram, pasniedzot kopā ar ēdienu... tu negūsi garšas baudījumu. Man kā pakalpojuma sniedzējam, restorāna īpašniekam būs jāpaskaidro klientam: “Mūsu ūdens ir dzerams, viss ir kārtībā, bet tam ir nedaudz dzelzs piegarša. Varbūt to neizvēlieties.”

Mēs radām liekas problēmas. Es saku – doma ir ļoti pareiza. Doma ir pareiza – mums ir jāpalielina ūdens patēriņš un tas viss... bet ne ar likuma prasību, ne ierakstot to likumā, nosakot jaunu normu, kura kādam būs jākontrolē. Jo – ko dod norma, kuru mēs nekontrolējam vai nevaram nomērīt?

Līdz ar to mēs aizejam tālāk – būs nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks, kādā augstumā, kur mēs novietojam šo izkārtni, ka šeit ir pieejams... Būs sūdzības, un tā sūdzība būs kaut kur jāiesniedz. Tā ir tā birokrātija, kas no šī visa rodas.

Šis ir paskaidrojums, kāpēc es nevaru atbalstīt šo labo ideju, ko PROGRESĪVIE ir iesnieguši. Doma laba, bet nav risināma caur likumu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu neatbalstīt šo normu. Drīzāk, līdzīgi kā Butāna kungs minēja, – slēdzam memorandus, slēdzam vēl kādas lietas, kur mēs arī popularizējam ūdens lietošanu un ēdinātājiem sakām: hei, ir ļoti labs žests piedāvāt ūdeni no centrālajām ūdensapgādes vietām jeb no krāna, tas ir labi. Vienkārši meklēt citus ceļus, kā to darīt, ne likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man liekas, jau daudzi viedokļi pateikti, bet man ir retorisks jautājums: vai šis likumprojekts ir pats galvenais, par ko mums šobrīd Saeimā jādiskutē jau vairāk nekā stundu? Man liekas, mēs meklējam darbus, kuri ir bezjēdzīgi.

Papildināšu Jāņa teikto. Mums būs centrālā ūdensapgāde – atnāk klients, mēs viņam iedodam padzerties ūdeni, klients sūdzas, ka ūdens ir slikts, aizsūta sūdzību uz PVD. PVD atnāk uz kafejnīcu un saka: klau, jums ir slikts ūdens, jums jāmaina filtrēšanas sistēma vai... nezinu, visas caurules – vecās čuguna jāmaina pret plastmasas vai misiņa. Nu jūs taču saprotat, ka tas ir papildu slogs. Plus tam visam, ticiet man, būs vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, lai to noregulē. Un pats lielākais absurds: ja man kā kafejnīcas turētājam ir dziļurbums vai turpat blakus ir strauta ūdens, kas ir tiešām kvalitatīvs ūdens... mēs to aizliedzam darīt.

Man ir lūgums: ja jūs iesniedzat priekšlikumus, tad iesniedziet tos kvalitatīvus! Bet diemžēl, kā jūsu valdība strādā – tādi ir arī likumprojekti.

Neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, sēdes vadītāja, kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka mūsu valstī vairs nav problēmu. Tagad mēs pievēršam savu uzmanību ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Kad viņi prasīja mūsu uzmanību, kad viņi prasīja, lai samazinām PVN uz 12 procentiem, neviens no koalīcijas to neatbalstīja. Bet tagad jūs it kā gribat viņiem palīdzēt.

Man jautājums: ja, piemēram, ūdenī būs legionella baktērijas, ja cilvēks saslims ar leģionāru slimību, ko mēs darīsim? Kurš būs atbildīgs? PROGRESĪVIE, kurš būs atbildīgs? (Starpsauciens.) Kurš būs atbildīgs? (Starpsaucieni: “Ooo!”) Nē, šeit ir jautājums: kā mēs varam būt pārliecināti, ka visas caurules ir tīras, ka tajās nav to baktēriju? Atkal restorāni būs vainīgi, īpašnieki būs vainīgi? Vai jūs, PROGRESĪVIE, – ar savām idejām?

Neatbalstīsim šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Būs ļoti īsi. Mēs šodien runājam par krāna ūdens pieejamību ēdināšanas iestādēs. Man liekas ļoti amizanta situācija, ka opozīcija jau otro stundu kāpj tribīnē, lai debatēs teiktu, ka par šo tēmu nav vērts runāt. Tad vēl lielu daļu debašu laika mēs tērējam, runājot par kaut kādām fantastiskām idejām – par kabačiem, podiem... nevis par to, kas ierakstīts šajā likumprojektā.

Man liekas, izšķiršanās ir ļoti vienkārša – vai nu aizstāvēt patērētāju tiesības (vairākums cilvēku atbalsta to, ka viņu ēdināšanas iestādēs varētu viegli tikt pie ūdens, kā arī liela daļa uzņēmumu, kam jau tagad šī nav problēma), vai aizstāvēt daļu uzņēmumu, kas vēlas pret šo protestēt.

Es atbalstu krāna ūdens izmantošanu, tāpēc balsošu “par”. Tā, man liekas, ir ļoti vienkārša izšķiršanās. Nobalsojam, parādām savu attieksmi, lai varam strādāt ar jautājumiem, kas ir tālāk, piemēram, ar paziņojumu, kas nosoda Lukašenko noziegumus. Nobalsojam, parādām attieksmi un dodamies tālāk.

Paldies. (Zālē troksnis.)

S. Ābrama (PRO).

Sēdes...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, pagaidiet, es došu jums vārdu, bet tad, kad zālē būs gatavība arī dzirdēt. (Starpsauciens.) Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama. Paldies, sēdes vadītāja!

Kolēģi, ja runājam, tad runājam, vai ne? Par tēmām, kas mums ir ļoti tuvas, saprotamas, arī nelasot likumprojektus... bet parunāsim kārtīgi! Saprotu jūsu lielo satraukumu, it sevišķi to, kas nav izlasījuši likumprojektu. Deputātiem parasti patīk runāt saprotami, skart tēmas iz dzīves. Es arī pastāstīšu divus gadījumus iz dzīves.

Pagājušajā sestdienā es biju Pērnavā (Starpsauciens: “Ooo!”) un iegāju kafejnīcā... jā, tepat, tuvējās ārzemēs, ne Francijā, ne Itālijā, ne tajās zemēs, kurās ir zems PVN... bet Pērnavā, kur PVN ir 22 procenti. Atvēru ēdienkarti, un mani ļoti iepriecināja dzērienu piedāvājums: krāna ūdens – 50 centi; ūdens pudelē (250 grami) – 2 eiro 50 centi. Kā jūs domājat, ko es izvēlējos? Par brīvu tur nekas nebija. Arī šeit nekas netiek piedāvāts par brīvu. Tam, kas teica, ka kaut kas ir par brīvu... nav nekā. Tātad 50 centi. Tas ir pirmais stāsts. Tepat kaimiņos, Lietuvā, sen jau pasniedz bezmaksas ūdeni vai tagad – par maksu, jo Lietuvā arī par to... iet.

Otrs stāsts iz dzīves. Man ir paziņas ēdinātāji, un kādreiz mēs par šo tematu runājam. Prasu: kāpēc nepiedāvājat ūdeni savā kafejnīcā? Viņi saka: zini, tas rada izmaksas. Bet var taču noteikt kaut kādu samērīgu maksu. Kā tad tā – mēs noteiksim maksu? Mums pārmetīs, ka ņemam naudu par krāna ūdeni.

Šis likumprojekts dod iespēju ēdinātājiem noteikt maksu par krāna ūdeni. Ticiet man, tas viņiem būs ļoti izdevīgi, jo viņiem nebūs jākrāmējas ar plastmasas pudelēm, stikla pudelēm, krājumiem noliktavā. Viņi atgriezīs krānu, kurā būs tīrs ūdens, kā pateica arī ūdenssaimniecības pārvaldē... tīrs ūdens, no kā vāra zupas un gatavo citus ēdienus, ar ko mazgā traukus un salātus. Tas ūdens ir lietojams un būs pieejams.

Tā ka beigsim runāt par absurdām lietām, bet ļausim patērētājam izvēlēties – glāzi krāna ūdens (kaut vai par 50 centiem) vai pudeļu ūdeni.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Es uzdevu jautājumu, kāds īsti ir likumprojekta mērķis. Šuvajeva kungs teica, ka mērķis esot izlasāms, un tas esot – mazināt saldo dzērienu lietošanu.

Gribu norādīt, ka saldinātos dzērienus lieto ne tikai kafejnīcās, bet arī pilsētvidē. Kāpēc jūs nerosināt pilsētvidē uzstādīt brīvkrānus, bet... tieši ēdināšanas iestādēs? Jūs cīnāties par nevienlīdzības mazināšanu. Bet visi nevar atļauties iet uz kafejnīcām. Kāpēc jūs nenodrošināt visiem vienādas iespējas? Jūs faktiski šķirojat... tos, kuriem mazāki ienākumi, kuri nevar atļauties iet uz kafejnīcām, vai ne? Viņiem šīs privilēģijas nebūs. Esiet konsekventi!

Es saprotu, jūs nevadāt nevienu pašvaldību, tāpēc nevarat to īstenot, bet tad vismaz nostipriniet likumā un pašvaldībās pilsētvidē uzstādiet brīvkrānus pie rotaļlaukumiem un citās vietās, nevis – aiztiekat ēdināšanas uzņēmumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei. (Zālē troksnis.)

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi, es saprastu, ja mēs tik dedzīgi runātu par samazināto PVN ēdināšanai un par to, kā uzlabot ekonomisko situāciju. Godātie PROGRESĪVIE, ja jūs ar tādu entuziasmu un aizrautību nāktu šeit ar priekšlikumiem – drīz būs ceturtais kara gads Ukrainā –, ko darīt mūsu aizsardzības spēju uzlabošanai, es domāju, tas būtu atbilstoši. Pagaidām jūs tikai lejat ūdeni. Beidziet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam. Nē.

Debates slēdzu. (Daži deputāti aplaudē.)

Komisijas vārdā, Maslovska kungs, ir kas piebilstams?

V. Maslovskis. Jā, varu pateikt, ka komisijā arī bija spraigas debates. Ūdens ir svarīgs – tas nozīmē.

Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 2, atturas – 1. Mums būs jābalso otrreiz. (Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 21. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 21. februārim. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts būs nedaudz pozitīvāks, un es ceru, ka ne tik daudz apspriests.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kuru ir iniciējis Valsts prezidents. Likumprojekta būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem.

Likumprojekts būtībā nosaka atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli, kas ietver sevī iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba devēja palīdzības naudu darbiniekiem, līdzekļus tā apgādībā esošajām personām medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja diagnosticēta smaga saslimšana un ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegāde no valsts budžeta netiek segta vai tiek segta daļēji.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie deputāti! Ir arī labas ziņas šodien. Tā tiešām ir ļoti atbalstāma iniciatīva, kam mūsu prezidents pievērsis uzmanību šajos sarežģītajos apstākļos, kad valsts nevar nodrošināt – īpaši ļoti smagos gadījumos onkoloģijā – medikamentu un medicīnas tehnoloģiju segšanu mūsu pacientiem.

Jāsaka, ar šo iniciatīvu mazliet mazināsim nevienlīdzību, jo, kā mēs visi zinām, uzņēmums caur sabiedrisko labumu varēja un var ar šo palīdzēt... Cilvēkiem, kas... griežas, mēs samaksājam caur uzņēmumu ienākuma nodokli, bet tiem, kas nav mūsu uzņēmuma darbinieki... Bet, ja mēs vēlamies palīdzēt saviem uzņēmuma darbiniekiem vai uzņēmuma darbinieku bērniem, īpaši, ja sešos mēnešos ir onkoloģija... mēs to nevarējām, jo tas tika aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un ar tā saukto sociālo nodokli. Beidzot šī nevienlīdzība tiks likvidēta, un mēs, darba devēji, brīvprātīgi, kā līdz šim to esam darījuši, palīdzējuši saviem darbiniekiem... palīdzēsim, lai viņi ātrāk atgrieztos darba tirgū.

Bet šeit būs vēl diskutējams jautājums, kam uzmanību pievērsa arī Juridiskais birojs, ka, piemēram, tas nedrīkst kļūt par normu, tas ir tādās ārkārtējās situācijās, kāds ir jautājums ar budžetu, bet tas nevar būt... turpināties ilglaicīgi kā norma. Bet jebkurā gadījumā uzņēmēji brīvprātīgi to jau dara un darīs. Tas pirmais.

Otrais. Uz otro lasījumu mums ir jāizdiskutē, kas būs šī objekta subjekts – vai tikai darbinieks vai tomēr tie būs arī darbinieka bērni un arī dzīvesbiedrs, vīrs vai sieva, kam mēs varēsim to kompensēt.

Trešais. Kas ir obligāti – arī par medicīniskajām tehnoloģijām. Viens piemērs, acu operācija, ko valsts nesedz. Ir jautājums, ko darba devējs varēs kompensēt, tātad palīdzēt, vai tikai implanta izmaksas vai arī visu operāciju.

Šeit būtiskas ir diskusijas, mums iedzīvotāju ienākuma nodoklī atvieglojums ir tikai darbiniekam, varbūt tomēr jādomā arī par darbinieka... īpaši bērniem, kas saslimst, lai mēs varētu ātrāk darbiniekus atgriezt darba tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

Gandrīz 15 minūtes, ja?

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, ļoti atbalstāma iniciatīva no prezidenta puses. Paldies.

Bet es aicinu gan atbildīgo komisiju, gan citas komisijas pieslēgties un nedaudz piestrādāt pie teksta, kas ir piedāvāts. Proti, anotācijā tiek runāts par medikamentiem, likumprojekta grozījumos – par medicīnisko tehnoloģiju iegādi. Ja tas ir viens un tas pats, tad varbūt palabojiet mani, bet es domāju, ka tas nav īsti precīzi.

Šeit parādās liels administratīvais slogs mediķiem, proti, tiek prasīts konsīlija lēmums. Tie, kas ir bijuši šādās situācijās, droši vien sapratīs, ka tas nav nemaz tik ātri, tik vienkārši, tas arī atņem darba laiku mediķiem, kuriem ir jāvelta uzmanība pacientiem.

Vēl ir nianses, kur būtu jāpiestrādā.

Šie ierobežojumi, manuprāt, ir lieki. Administratīvos šķēršļus salikt – kam var, kam nevar – ir pilnīgi lieki tīri no matemātikas. Ja kāds uzņēmējs atbalsta savu darbinieku vai viņa ģimenes locekli ar tehnoloģiju vai medikamentu iegādi, tad medicīnas budžets ieekonomē ap 50 procentiem resursu, ko var izmantot citiem cilvēkiem. Kāpēc ir daudz jāierobežo un jāuzliek šķēršļi? Nevajag to darīt, lai ir pietiekami brīva iespēja uzņēmējiem atbalstīt savus darbiniekus un ģimenes locekļus, iegādājoties medikamentus, apmaksājot operācijas un tehnoloģijas. Tas ir par šo priekšlikumu.

Es aicinu Saeimu būt proaktīvākai! Un ne tikai Saeimu, jo mums ir tāds novērojums, vismaz es tā novēroju – mēs reaģējam uz ārējiem kairinātājiem. Šis arī ir tāds ārējais ierosinātājs.

Man ir priekšlikums. Lai mēs varētu papildināt medicīnas budžetu un dotu iespēju cilvēkiem apmaksāt nepieciešamās medicīnas procedūras un medikamentus... Mums ir uzkrāta milzīga rezerve, precīzi nepateikšu, bet vieni saka – 8 miljardi, citi saka – 10 miljardi. Tas ir pensiju 2. līmenis. Ja kāds ir papētījis (tie, kas jauni, droši vien nav pētījuši, tad – tie, kas jau tuvojas pensijas vecumam), izrādās, mēs to varēsim saņemt.

Jaunieši, klausieties, ko esmu paskatījies! Mēs varēsim saņemt pēc 65 gadu vecuma 20–25 gadu laikā pa kaut kādiem 30–50... cik nu kuram sanāk tā aldziņa un uzkrāts finansējums. Ja cilvēks aiziet un ir noslēgta vienošanās par mantojumu, mantinieks tad, kad viņam būs 65 gadi, nākamos 20–25 gadus arī saņems... Dod dievs visiem nodzīvot līdz 85–90 gadiem, visiem to novēlu.

Šis finanšu resurss mums ir jāizmanto. Manuprāt, ir ļoti nepieciešams grozījums, proti, ka šo uzkrāto pensiju 2. līmeņa fondu katrs no mums var izmantot pēc sava pieteikuma... gribas... pensiju fonda turētājam... medicīnas pakalpojumu un medikamentu iegādei. Es domāju, ka tas būs milzīgs pienesums mūsu veselības sistēmai un arī iespēja cilvēkiem ātri reaģēt un ātri, teiksim, novērst slimības, attiecīgi apmaksāt... rast resursus, to, ko mēs pašlaik nevaram rast. Ir dažādi paņēmieni, ieskaitot labdarību.

8 līdz 10 miljardi ir uzkrāti. Atļaujam iedzīvotājiem pēc viņu gribas, pēc viņu vēlmes izmantot šo uzkrājumu veselības stiprināšanai vai slimības novēršanai.

Aicinu atbalstīt prezidenta ierosinājumu. Ļoti labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.

Krištopana kungs, jums pietiks ar septiņām minūtēm? Lūdzu!

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Lai arī mūsu frakcija pilnībā atbalsta šos prezidenta iniciētos grozījumus, vienlaikus mums ir jāsaprot, ka tas ir diezgan traģiski, ka mēs esam spiesti veikt šādus grozījumus – aicināt privāto sektoru pēc būtības pildīt valsts funkciju. Šinī gadījumā tas tā ir. Jo – par ko ir grozījumi?

Grozījumi paredz to, ka darba devējam ir opcija, ne pienākums palīdzēt savam darba ņēmējam un palīdzība netiktu aplikta ar nodokli. Starp citu, vēl viena lieta, par ko mēs runājām komisijā un ko vajadzētu atcerēties uz otro lasījumu, – ka šeit ir runa tikai par privāto sektoru, jo šī opcija ir paredzēta tikai privātajam sektoram. Mēs nevaram modelēt situāciju, teiksim, kā izskanēja komisijā, ka ir saslimusi skolotāja – kā palīdzēt skolotājai. Kurš būs tas, kas teiks – “jā, palīdzam” vai “nē, nepalīdzam”? Direktors vai kas? Tā ka te runa ir tikai par privāto sektoru.

Visā visumā, kā jau minēju, mēs atbalstām šo iniciatīvu un balsosim “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams?

Ģ. Štekerhofs. Neliela fiskālā ietekme varbūt būs, bet sociālā atdeve būs daudz lielāka un daudz pozitīvāka.

Tā ka lūdzam balsot pirmajā lasījumā “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 6. februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 6. februāris. Deputāti piekrīt.

___

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam sēdes pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies seši deputāti: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Nauris Puntulis un Jānis Reirs. (Starpsauciens: “Reirs bija!”) Labi, ja man kolēģi apstiprina, tad uzticēšos.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – virkne ļoti nozīmīgu likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, centīšos runāt īsi, jo arī likumprojekts ir īss un vienkāršs. Droši vien arī to var izmantot.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” faktiski runā par to, ka tiek papildināta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, ko ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, direktīva 2023/2123, un ar šo papildinājumu mēs izpildām direktīvas pamata prasības, faktiski transponējam šo direktīvu mūsu likumdošanā.

Komisijā mēs šo likumprojektu izskatījām, nevienai no iesaistītajām pusēm iebildumu par tālāku virzību nebija, bija pozitīvs atzinums no Juridiskā biroja.

Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 28. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 28. janvārim. Paldies.

E. Putra. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts paredz no likumprojekta izslēgt pantu, kas paredz ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā. Tātad tiek saglabātas jebkuras konvencijas dalībvalsts iespējas iesniegt dokumentus latviešu, angļu un franču valodā.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 28. janvāris.

Sēdes vadītāja. 28. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā”, otrais lasījums.

Saņemti 12 priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! Saeimas sēdes vadītāja! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti 12 priekšlikumi.

1. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Tas paredz izteikt 7. panta pirmās daļas 4. punktu jaunā redakcijā, ka par tiesībsarga amata kandidātu var izvirzīt personu, kurai ir valsts valodas un vismaz vienas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasmes. Spēkā esošā redakcija paredz, ka persona prot latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu attiecībā pret citām valsts iestādēm, kur ir noteikta prasība par Eiropas Savienības oficiālo valodu, nevis vispārīgu svešvalodu prasmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Paldies komisijai par izteikto atbalstu šim priekšlikumam. Vēlos arī pārējiem norādīt, ka, mūsuprāt, ir svarīgi, ka neatkarīgo iestāžu vadītāju amatu prasības ir līdzvērtīgas un nav savstarpēji pretrunīgas, kā jau tika minēts, jo arī valodu prasības, kas Tiesībsarga biroja vadītājam bija līdz šim, atšķīrās no citām iestādēm, ar šo priekšlikumu mēs nevienlīdzīgo attieksmi novēršam.

Faktiski tās divas svešvalodas, kas bija... de facto 9 no 10 gadījumiem prasīja krievu valodas zināšanas, līdz ar to mēs to novēršam. Tā kā pašreizējam tiesībsargam drīz beidzas pilnvaru termiņš, mūsuprāt, svarīgi, ka nākamo mēs izraugāmies pēc eiropeiskākiem principiem.

Papildu arguments – lingvistiskajai diskriminācijai ir jābūt tiesībsarga pakļautībā un viņa redzeslokā, līdz ar to būtu savdabīgi, ka mēs cīnāmies pret nevienlīdzīgu attieksmi, lingvistisko diskrimināciju, tajā pašā laikā pats iestādes vadītājs ir spiests iet cauri šādam filtram. Tā ka, mūsuprāt, labs, pareizs solis valsts valodas stiprināšanai un krievu valodas prasību mazināšanai.

Paldies par atbalstu komisijā.

Aicinu Saeimu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L. Rasima. Jā, iepriekš bija prasība par divām svešvalodām, šobrīd tā būs par vienu – Eiropas Savienības oficiālo – valodu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75 pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Rasima. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju un paskaidro terminu “valsts preventīvais mehānisms”, kas ir minēts Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvajā protokolā. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Rasima. 3. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. punktā minētā likuma 12. panta 11. punktu... ka viens no tiesībsarga uzdevumiem ir apmeklēt “vietas, kurās personām tiek vai var tikt atņemta brīvība (turpmāk – brīvības atņemšanas vietas), lai stiprinātu šo personu cilvēktiesību ievērošanu”. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo termins “brīvības atņemšanas vietas” neaptver visas likumprojektā minētās iestādes un cilvēktiesību ievērošanas funkciju nosaka citas Tiesībsarga likuma normas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neiebilst.

L. Rasima. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikumā tiek paskaidrots, ka termins “brīvības ierobežošanas vietas” tiek lietots Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvā protokola 4. panta izpratnē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 13. pantu ar normu, ka tiesībsargam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par to, kā tiek īstenoti iestādei sniegtie ieteikumi un atzinumos norādītais. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju par tiesībsarga tiesībām saņemt no iestādes informāciju par attiecīgo ieteikumu ieviešanas rezultātiem un ar to saistīto informāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pantu, kura normas iekļautas citos likumprojekta pantos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 8. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu normu: “Tiesībsarga izveidota konsultatīvā padome sniedz ieteikumus tiesībsargam par brīvības atņemšanas vietu apmeklējumos pieaicināmajiem ekspertiem.” Priekšlikums komisijā netika atbalstīts, jo konsultatīvās padomes tiek veidotas sistemātiski tematisku jautājumu izvērtēšanai, piesaistot citu nozaru ekspertus. Priekšlikumā minētais būtu lieks birokrātiskais slogs un neiekļautos Tiesībsarga biroja ikdienas darbībā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi! Kā jūs domājat, vai likumā ir jānosaka kārtība, kādā veidā Tiesībsarga birojā tiek pieaicināti eksperti? Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim Tiesībsarga likumā jēdziens “eksperts” vispār nebija minēts.

Es nezinu, kad Tiesībsarga likumu izveidoja, vai bija doma, ka patiesībā jau paši Tiesībsarga biroja darbinieki būtu šie eksperti. Tiesībsargs un Tieslietu ministrija nāca uz Saeimu un kā pamatojumu šiem grozījumiem minēja atsauci uz konvencijas Fakultatīvo protokolu. Tagad arī likumprojekta tekstā konkrētiem vārdiem būs uzrakstīts par šo Fakultatīvo protokolu.

Mani tomēr neapmierina tas, ka šobrīd no iesniegtajiem grozījumiem izriet, ka tiesībsargs kā amatpersona var arī pilnīgi vienpersoniski pieaicināt jebkuru ekspertu, kuru viņš vēlas. Es tomēr uzskatu, ka viņa birojā ir jābūt arī konsultatīvajai padomei. Un tas, kas komisijā netika saprasts līdz galam, ko es arī skaidroju, – šo priekšlikumu es iesniedzu ar domu, ka šo konsultatīvo padomi veido paši Tiesībsarga biroja darbinieki.

Saprotiet, ir vadītājs un ir biroja darbinieki. Lai vadītājs nebūtu pilnīgi vienpersonisks un pamests, ar lielu atbildību pašam izvēlēties visus ekspertus, būtu tomēr pareizi likumā noteikt, ka viņš šādu konsultatīvo padomes institūciju var izveidot pats no saviem darbiniekiem. Šie darbinieki viņam varētu dot ieteikumus, viņam kā vadītājam vienam pašam nebūtu tik milzīgs atbildības slogs. Protams, viņš varētu arī neņemt vērā padomes ieteikumus.

Es uzskatu, ka likumā ir jābūt norādēm uz to, kādā veidā tiek piesaistīti eksperti, ir jābūt vismaz norādei uz procedūru, tālāk jau šo procedūru iekšēji pats tiesībsargs var risināt. Jāņem vērā, ka jau pirmajā lasījumā minēja, ka šie eksperti jau tagad tiekot pieaicināti – arī bez visa šī regulējuma, par ko mēs šodien lemjam.

Es visā šajā procesā būtu sagaidījis, ka Tieslietu ministrija un Tiesībsarga birojs atnāk ar sagatavotākiem grozījumiem un ņem vērā, kāda atbildība ir deputātiem, jo, ja kādam kaut kas nepatiks, kāds sūdzēsies par ekspertu pieaicināšanas procedūru Tiesībsarga birojā – ka tā ir necaurskatāma un nesaprotama –, visdrīzāk jau atbildību prasīs no likumdevēja, kurš ir pieņēmis konkrētās likuma normas.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Trešajā lasījumā ar Juridiskā biroja (kurš līdz šim jau ir ļoti daudz palīdzējis šo grozījumu kvalitātes uzlabošanā) atbalstu varētu šo grozījumu precizēt – par to procedūru, kādā tiesībsargs savā birojā izvēlas ekspertus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

L. Rasima. Komisijas vārdā – vēlreiz par to, kas mums sēdē izskanēja. Šīs konsultatīvās padomes tiek izveidotas kādam vienam konkrētam tematiskam jautājumam, un tajās tiek piesaistīti dažādu nozaru pārstāvji un eksperti... un tas īsti nebūtu pareizais veids, kā nodrošināt tiesībsarga institūcijas ikdienas darbu.

Arī šobrīd ir tā, ka tiesībsarga institūcijas nodaļu vadītāji var ieteikt kādu... ja viņiem jādodas uz konkrētu iestādi – kāda veida speciālistu viņi meklē, tālāk viņi sazinās... teiksim, ja tie ir psihiatri vai kaut kas attiecīgi... viņi sazinās jau ar konkrētām institūcijām, kas var nodrošināt un ieteikt savus speciālistus.

Tādēļ vēlreiz atkārtoju – priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neiebilst (Starpsauciens: “Balsot!”)... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Rasima. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju un sakārto ekspertu un Tiesībsarga biroja darbinieku pilnvarojuma apjomu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju par brīvības ierobežošanas vietu apmeklējumam pieaicinātā eksperta tiesībām apmeklējuma laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 11. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Paredz papildināt likuma 21. pantu ar jaunu trešo daļu: “Tiesībsarga pieaicinātais eksperts šā likuma 13. panta 3., 3.1 un 4. punktā minētās tiesības īsteno tiesībsarga darbinieka klātbūtnē.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo, apmeklējot brīvības ierobežošanas vietas, eksperta vērtējumam ir jābūt neatkarīgam. Mēdz būt situācijas, kurās Tiesībsarga biroja darbinieka klātbūtne vispār nav pieļaujama.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. Un 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums, kas izriet no atbalstītā 5., 6. un 7. – Juridiskā biroja – priekšlikuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. Esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” otrajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Rasima. Šī gada 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. 30. janvāris?

L. Rasima. 30. janvāris, jā.

Sēdes vadītāja. Tātad 30. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 22 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa. (Starpsaucieni.)

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Ir jāizskata 22 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz, ka administratori tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas “sūdzībās, kas iesniegtas maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumiem, ja tās ir kreditoru kopuma interesēs”. Šāds nosacījums papildus ir jāiekļauj, lai netiktu lieki šķiesti līdzekļi maksātnespējas procesos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz tehniski precizēt panta formulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz laulības šķiršanas lietās izdevumus, izņemot drošības naudu, sadalīt starp pusēm, ņemot vērā mantisko stāvokli, taisnīgumu un samērīguma principu. Šobrīd tiek vērtēts tikai materiālais stāvoklis, taču pēc būtības ir jāņem vērā arī citi apstākļi, piemēram, skatoties, kurš ir vainojams laulības iziršanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Analogs. Līdzīga kārtība tiek ieviesta arī lietās par aizgādības un saskarsmes tiesībām. Šajās lietās līdz šim bija piemērota vispārīgā kārtība, taču vispārīgo kārtību, ka tiesas izdevumus sedz zaudējusī puse, uz šīm lietām attiecināt nevar, jo zaudētāju īstenībā reizēm nevar noteikt. Līdz ar to tiek dots deleģējums tiesai izvērtēt šos apstākļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz saīsināt laika periodu no sešiem mēnešiem uz trim mēnešiem, kad vardarbīgas uzvedības mazināšanai atbildētājam ir uzlikts pienākums uzsākt sociālās rehabilitācijas kursu. Ja to uzsāk trīs mēnešu laikā, viņam jāsedz tikai 10 procenti no apmācību maksas, savukārt ja to uzsāk pēc trim mēnešiem, tad jāmaksā pilnā apmērā, tādējādi veicinot, lai vardarbīgās personas ātrāk izietu šos apmācības kursus un būtu vēlamais efekts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Precizē pagaidu aizsardzības pret vardarbību spēkā esības nosacījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji redakcionāls. Paredz pienākumu atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas. Šobrīd spēkā esošajā normā ir paredzēts viens gads. Tātad laiks tiek samazināts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz tiesai iespēju skatīt rakstveida procesā atkārtoti iesniegtos pieteikumus par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu aizstāšanu vai atcelšanu, ja nav pagājuši trīs mēneši kopš iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas. No prakses redzam, ka šādus pieteikumus nepārtraukti, arī tad, kad tiesa tos ir noraidījusi, vardarbīgās personas iesniedz, tādējādi tiesa tiek pārlieku noslogota. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. priekšlikums. Tehniski labojumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. priekšlikums. Arī tīri tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 14. priekšlikums. Paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu izpildi, sedz persona, pēc kuras lūguma pierādījumi nodrošināmi. Tas ir paredzēts, lai procesa laikā, kad pierādījumi tiek vākti, būtu skaidrs, kurš apmaksā šo darbību, un, tiesvedībai beidzoties, iestājas vispārīgā kārtība, ka maksā zaudētājs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 15. priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. priekšlikums. Noteikts informācijas uzskaitījums, kuru nekustamo īpašumu izsolēs nosolītājs iesniedz tiesu izpildītājam papildus jau šobrīd noteiktajam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un nosaka tiesu izpildītāju rīcību pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 18. – redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 19. priekšlikums. Nosaka iesniedzamo informāciju, kad izsole tiek uzskatīta par nenotikušu. Šādā gadījumā persona ir tiesīga paturēt lietu sev, un tad, līdzīgi kā 16. un 17. priekšlikumā, ir nepieciešams iesniegt papildu informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 20. priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Norāda, kā jārīkojas tiesu izpildītājam šādas nenotikušas izsoles gadījumā pēc tam, kad ir saņemta informācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 21. priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 22. priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumiem par atsevišķu grozījumu stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. Visus 22 priekšlikumus bija iesniegusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Ne pie katra priekšlikuma es to norādīju, bet tagad jūs informēju par to.

Un Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Termiņš – 6. februāris. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” un likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Tie skatāmi vienā likumprojektu pakotnē.

Atgādināšu, ka likumprojekti izstrādāti ar mērķi noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā. Proti, privatizācijas procesu iecerēts pabeigt trīs gadu laikā pēc nepieciešamo likumu pieņemšanas, kuriem jāstājas spēkā vienlaicīgi, kopā veidojot privatizācijas pabeigšanai nepieciešamo tiesisko vidi.

Uz otro lasījumu komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek aktualizēts termiņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tiek aktualizēti termiņi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt jaunu likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2025. gada 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad 30. janvāris. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie Saeimas deputāti, kā es jau teicu, šie divi likumprojekti ir saistīti vienā pakotnē, tāpēc neatgādināšu to būtību, ko es jau minēju agrāk.

Komisija saņēma 13 priekšlikumus, izskatīja tos un piedāvā Saeimai otrajam lasījumam.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts panta nosaukums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt vārdu “elektroniski”. Tādējādi valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības var nosūtīt zemesgrāmatai nostiprinājuma lūgumu gan elektroniski, gan papīra veidā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 14.1 pantu ar trešo daļu, kurā norādītas ar pienākumu izpildi... arī citas saistības. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nē, 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

V. Pleškāne. Es atvainojos, jā, ne tur...

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek aktualizēti termiņi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tiek aktualizēti termiņi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek aktualizēti termiņi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tiek aktualizēti termiņi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek aktualizēts termiņš. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic jaunu likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Pleškāne. Mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. 30. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

V. Pleškāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, otrais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Cerams, būs ātrāk nekā ar ūdeni.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti četri Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir redakcionāla rakstura un par termiņu piemērošanu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Maslovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 6. februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 6. februāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Par 18 priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā mūs informēs deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Komisija izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos 18 priekšlikumus.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 11. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 16. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar to sadales sistēmas operatoram “Latvijas dzelzceļš” tiek pagarināts viedo skaitītāju ieviešanas termiņš līdz 2029. gada 31. decembrim. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 20. februārim. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sagatavots likumprojekts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”. Gribu pateikt, ka iniciatīva zināmā mērā nāk no Latvijas Valsts prezidenta un ekonomikas ministra pēc Amerikas apmeklējuma, kur notika tikšanās ar “Google”, “Meta” un vairākiem citiem uzņēmumiem.

Dažus mēnešus pirms virzīšanas uz Saeimu par šo likumprojektu notika diskusija. Kāpēc? Nosaukums “Mākslīgā intelekta attīstības likums” norāda uz to, ka jauno struktūru vajadzētu papildināt ar saturu. Pēc sarunām ar VARAM un Saeimas Juridisko biroju ir pieņemts lēmums to nedarīt. Kāpēc? Pirmkārt, droši vien nav pareizi aprakstīt esošās regulas likumā; otrkārt, ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, regulas var nepārtraukti mainīties. Tāpēc mēs šobrīd runājam tikai par nodibinājuma izveidi.

Otrs aspekts. Tas ir pirmais gadījums valsts pārvaldē, ka mēs ar šo likumu veidojam nodibinājumu kopā ar privātajiem... atšķirībā no iepriekšējiem laikiem... kā piemēru es varu minēt SIF (Sabiedrības integrācijas fonds), kura dibinātājs ir tikai valsts. Šajā gadījumā ir trīs dibinātāji: no valsts puses ir VARAM; otrajā blokā ir zinātne, kuru pārstāv Latvijas Universitāšu asociācijas trīs augstskolas – RSU, RTU un LU; un industrija – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Plānots izveidot padomi. Šobrīd padome piedāvāta deviņu cilvēku sastāvā – pa trīs pārstāvjiem no katra dibinātāja. (Uzreiz pateikšu – padome strādā bez atlīdzības.) Padomes vadītājs būs kā izpilddirektors. No VARAM izskanēja viedoklis, kas ir saskaņots ar Ekonomikas ministriju, ka šis cilvēks var nākt no privātajiem... ne no valsts pārvaldes.

Uzreiz pateikšu, ka neviens neprasa jaunas darba vietas no budžeta, nevienu eiro no budžeta. Šobrīd budžeta ietvaros... darbībai... no Ekonomikas ministrijas paredzēti 370 tūkstoši, bet vēlreiz – tas ir esošā budžeta ietvaros. Droši vien būs paredzēts finansējums (tas tiks precizēts pēc tam) no Aizsardzības ministrijas. Ja runājam par iniciatīvām, ir iekļautas dažas programmas no fondiem, ko administrē VARAM, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Ņemot vērā, ka faktiski mēs runājam tikai par struktūras izmaiņām, pēc mūsu tikšanās no VARAM un Juridiskā biroja izskanēja priekšlikums lūgt steidzamību, tajā pašā laikā dodot termiņu priekšlikumiem otrajam, galīgajam, lasījumam – 11 dienas.

Ņemot vērā visu pateikto, aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas sēdē jau kuro reizi izgaismojas valdības prioritātes – slāpes pēc krāna ūdens bāros un restorānos un slāpes pēc kvoruma, kā mēs šodien kārtējo reizi konstatējam. Bet papildus tam, man šķiet, šodien tiešām būtu vērts parunāt un apspriest mākslīgā intelekta attīstību un likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums”.

Kolēģi, piedāvātais likumprojekts pasaka tikai to, ka veidos mākslīgā intelekta centru bez skaidra finansējuma avota, bez skaidra virsmērķa, ar neskaidru nodibinājuma dibinātāju sastāvu, bet – ar direktoru, ar sekretariātu un līdz pat 11 padomes locekļiem. (Starpsaucieni.) Ir svarīgi akcentēt ģeopolitisko kontekstu. Mākslīgā intelekta attīstība ir kļuvusi par kaut ko līdzīgu aukstā kara arms race jeb bruņošanās sacensībai.

Šobrīd lielvaras – ASV un Ķīna – katra ir izziņojušas ambiciozu investīciju plānu, lai pirmās sasniegtu AGI jeb Artificial General Intelligence (latviski – mākslīgais vispārējais intelekts). Par to ir sākusies sacensība. ASV valsts un privātais sektors nupat izziņoja 500 miljardu ASV dolāru investīciju paketi tikai mākslīgā intelekta infrastruktūras attīstībai, vienlaikus, kolēģi, ierobežojot mākslīgā intelekta infrastruktūras komponenšu eksportu.

Latvija kopā ar pārējo Centrāleiropas reģionu un Austrumeiropas reģionu ir šī saraksta dzeltenajā kategorijā, tātad ir iespējams iepirkt tehnoloģijas, bet ar ierobežojumiem. Rietumeiropas valstis ir zaļajā kategorijā, tātad pieeja ASV tehnoloģijām ir bez ierobežojumiem. Nekavējoties ir nepieciešama pārliecinoša pozīcija, lai kopīgi Eiropas Savienībā nepieļautu dalībvalstu dalīšanu tajās, kas attīstīsies ātrāk, un tajās, kas attīstīsies lēnāk, īsāk sakot, nedrīkst būt divu ātrumu Eiropa. Ir tikai viena vienīga Eiropas Savienība, kurā visiem ir jābūt ar vienādām iespējām.

Tātad nepieciešama skaidra nacionāla politika ar skaidru virsmērķi un atbilstošiem iespējojošiem mehānismiem. Šajā tribīnē šodien būtu jānāk atbildīgajiem par šādas politikas radīšanu, un mums būtu jādzird, kāda ir mūsu stratēģija, vieta un loma šajā tik ļoti svarīgajā sacensībā.

Otrais. Tas ir eksistenciāls jautājums latviešu valodai un mūsu nācijai. Sāksim, kolēģi, ar vienkāršu piemēru. Latviešu valodas pilnvērtīga eksistence mākslīgā intelekta ērā un tā rīkos noteiks arī mūsu valodas ilgtspēju. Lielajām globālajām kompānijām, būsim godīgi, tā nekad nebūs prioritāte. Lai arī Latvijai ir praktiski risinājumi un notiek pētnieciskais darbs ar latviešu valodas mākslīgā intelekta modeļiem, tas nav pietiekami. Un skaidra atbalsta no valsts puses tam nav. Svarīgākais jautājums – kā mēs nonāksim pie pilnvērtīgas brīvpieejas, latviešu valodas dzīvotspējas mākslīgā intelekta rīkos un mākslīgā intelekta ērā.

Trešais. Par naudas izpilināšanu. Ekonomikas ministrija gatavo atbalsta programmu uzņēmējiem, diskutējot, vai viens uzņēmējs varēs pretendēt uz 10 tūkstošu atbalstu vai mazliet lielāku, kā to pieprasa uzņēmēju organizācijas. Manuprāt, tā ir absolūti līka politika un zemē nomesta nauda, vai tie būs 10 vai 20, vai 50 tūkstoši. Valsts atbalsts ir nepieciešams, lai sakārtotu regulatoro vidi, infrastruktūru un iespējotu desmitiem un simtiem miljonu lielas investīcijas no dažādiem avotiem patiesi lielām un efektīvām iniciatīvām. Kolēģi, mēs esam pārāk mazi, lai panāktu izrāvienu ar mikroiniciatīvām.

Ceturtais. Parunāsim konkrēti par infrastruktūru. Latvijā šodien nav atbilstošas infrastruktūras, lai izvietotu lieljaudas mākslīgā intelekta skaitļošanas jaudas. Ja parasti datu centra sastatnē ir 7 līdz 10 kilovatu elektrības jaudas, jaunās paaudzes NVIDIA skaitļošanas kartes uz vienu statni patērē 200 kilovatus jaudas, tātad 20 reižu vairāk, un tām ir nepieciešama pavisam cita dzesēšanas tehnoloģija.

Lai Latvijā attīstītu mākslīgā intelekta infrastruktūru, nepieciešams mobilizēt visu valstij pilnīgi un daļēji piederošu uzņēmumu – “Sadales tīkls”, “Latvenergo”, “Tet”, “LMT”, LVRTC un citi – resursus un to darīt kopā, nevis aizvietojot ar privāto kapitālu. Tam būs nepieciešamas milzīgas enerģijas jaudas un – ļoti svarīgi – konkurētspējīga enerģijas cena. Ja mēs vispār gribam šajā stāstā piedalīties, būt daļa, elektrības cenām ir jābūt konkurētspējīgām, jo šis viss patērē ļoti daudz enerģijas. Tāpat nepieciešamas milzīgas investīcijas IKT tehnoloģijās.

Piektais, kolēģi, – birokrātija. Nepieciešams būtiski īsāks birokrātiskais process. Kontekstam – ASV kompānija “xAI” savu 100 tūkstošu mākslīgā intelekta serveru datu centru uzbūvēja... cik?... 19 dienās. Te jautājums – cik dienās Latvijā iespējams realizēt lielu infrastruktūras objektu? Aizdomāsimies par šo un ātrumu, ar kādu citi ar to visu skrien uz priekšu.

Sestais. Zinātne. Protams, Latvijā ir jaudīgi zinātnieki mākslīgā intelekta jomā. Jau rītdien nepieciešams zinātnisko finansējumu pārvirzīt no jaunām rasola veidošanas, cepšanas receptēm, “Wolt” kurjeru izpētes un citām muļķībām uz mākslīgo intelektu kā nacionālo prioritāti.

Septītais. Cilvēkkapitāls. Uzņēmēju organizācijas un Valsts kontrole ir skaidri pateikušas, ka līdzšinējā prakse – milzīgus fondu naudas līdzekļus cilvēkkapitāla attīstībai izniekot, sadalot starp Labklājības ministrijas, NVA un IZM programmām un ieguldot neskaidras perspektīvas nākotnes prasmēs, – nav ilgtspējīga rīcība. Faktiski Labklājības ministrijai un IZM ir nekavējoties jāizbeidz naudas sadales cīņas un jāpārvirza apmācībai paredzētie finansējuma miljoni no hobiju prasmēm uz tehnoloģiju prasmēm. Tad mums ir izredzes.

Astotais. Ārpolitika. Latvijai jāpanāk vienota Eiropas Savienības nostāja kontekstā ar ASV ierobežojumiem un Eiropas līmenī kopīgi jāmobilizē vismaz 100 miljardu publiskā un privātā kapitāla, lai attīstītu federētu Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūru, kuras komponentes ir katrā dalībvalstī, un attīstītu Eiropas AGI jeb mākslīgo vispārējo intelektu, apvienojot Eiropas gaišākos mākslīgā intelekta prātus.

To visu noslēdzot – mēs, kolēģi, redzam jaunu globālu arms race jeb bruņošanās sacensību. Būtiski ir tas, ka tas ietekmēs Latvijas un Eiropas nākotni jau tuvāko piecu gadu laikā. Šis ir Eiropas un mūsu nacionālās drošības un eksistences jautājums.

Bet valdība piedāvā šo risināt ar centru bez skaidra finansējuma, kurā, protams, būs direktors, 11 padomes locekļi un sekretariāts. Priekškars.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Vakar mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatījām šo likumprojektu, un es arī paliku neizpratnē, jo, protams, mākslīgais intelekts ir svarīga lieta un valstīm ir savlaicīgi jāsāk domāt, kā veidot regulējumu, jo ārā, aiz loga, jau viss notiek – top diplomdarbi, grādi... skolēni jau lieto. Mums vajadzētu šīs lietas kārtot, regulēt un domāt, kā Latvijai savlaicīgi ieņemt savu vietu šajā globālajā ekosistēmā.

Ja es lasu likumu... tas faktiski būtu jāsauc nevis par Mākslīgā intelekta attīstības likumu, jo par to tur vispār nav runas, bet godīgi būtu jāsauc par Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra likumu, jo viss, ko šis likums risina, ir šīs iestādes dibinātāji, sadarbības puses, finansēšanas kārtība un kaut kādi virzieni, kuros varētu strādāt. Ar to nav nekādu problēmu. Bet, kolēģi, ja mēs veidojam likumu tik lielai lietai, tad kur regulēsim?

Tāpēc aicinu: kamēr nav par vēlu, sagrozām likuma nosaukumu tā, kā ierēdņi to bija taisījuši, jo es saprotu, ka no ministrijas tas izgāja kā “centra likums”. Varbūt neesam tik maziski. Es saprotu, ka valstis sacenšas, kura pirmā paspēs kaut ko izdarīt. Ja mums ir produkts mākslīgā intelekta attīstības regulēšanai, tad liekam galdā, bet, ja tāda produkta nav, tad saucam to par “centra likumu”. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko norādīja arī Juridiskais birojs. Tātad tas būs privāts nodibinājums, kurā piedalīsies arī valsts puse, bet valsts pusei būs jānodrošina finansējums. Neiešu detaļās, Smiltēna kungs jau daudz izstāstīja. Bet mēs ekonomēsim nodokļu maksātāju naudu. Ja valsts dod naudu, likumā ir jābūt skaidri formulētai publiskajai funkcijai. Kas ir tas, ko mēs ar nodokļu maksātāju naudu uzlabojam?

Piemērs: mums ir uzblīdusi valsts pārvalde, trīs gados mēs esam no 38 līdz 45 procentiem uzaudzējuši publiskā sektora īpatsvaru kopproduktā, tas nav veselīgi valstī, kurā ekonomika dilst, kurā uzņēmēji nespēj uzturēt visu, ko mēs saražojam. Mākslīgais intelekts un dažādi digitālie rīki varētu būt veids, kā modernizēt publisko pārvaldi, kā padarīt to lētāku un efektīvāku, kā koplietot datus, un tas varētu būt viens no šī centra uzdevumiem. Es gan neatradu likuma piedāvājumā šo pilnīgi loģisko virzienu.

Otrs virziens – komercdarbības efektivizācija, modernizācija, eksportspēja. Arī biznesam būtu diezgan daudz jādara, lai mēs konkurētu, lai būtu pievienotā vērtība. Tā varētu būt publiska funkcija – domāt, kā publiskajam sektoram palīdzēt tā, lai tas var atsperties, lai mēs nemuļļājamies kā pēdējie Baltijā un bezmaz Eiropā. Arī šeit es īsti neredzu to mērķi (konkurētspēja gan ir minēta), kur nu vēl kaut kādus rezultatīvos rādītājus.

Tātad naudu dosim platformai, kurā puses satiksies un runās. Ja mēs dodam naudu, vajadzētu vienreiz arī rezultātu pārvaldes vai ekonomikas pusē. Mēs par daudz apgūstam fondus un naudu bez rezultāta.

Kolēģi, padomājam, pirms virzām. Es projektu atbalstīšu, bet mums šis deficīts tiešām būtu jāizlabo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Šodien mēs runājam par vienu no stratēģiskākajiem dokumentiem, kas nākotnē skars katru no mums un ietekmēs katru mūsu ģimenes locekli un mūsu nākotni. Tas ir mākslīgais intelekts. Tikai šis normatīvais dokuments, kas ir ienācis, šajā gadījumā ir ļoti nekvalitatīvi sagatavots, dokuments nerunā par mākslīgo intelektu, bet par institūciju.

Komisijā arī Juridiskais birojs norādīja, ka likumprojekta nosaukums neatbilst tā saturam. Šis dokuments nosaka centra izveidošanu. Kas būtiski – šis centrs tiks dibināts tādā formā (kā Burova kungs minēja), kas Latvijā vēl nepastāv – valsts un privātais... kur finanses... nav tā, ka no budžeta nebūs, tās tiks pārvirzītas no nozarēm. Bet likumprojekts nepasaka, kā notiks iepirkumi, kā tiks organizēts process.

Svarīgākais vēl ir tas, ka šobrīd mēs paziņojam, ka šim likumprojektam ir vajadzīga steidzamība. Dokuments, kurš ietekmēs katru no jums, paredz steidzamību? Mēs īstenībā neievērojam labu likuma pieņemšanas praksi. Laiks steidzamībai ir tad, kad ir izšķirošs moments. Bet komisijā izskanēja viens tāds būtisks moments, kāpēc mums šis likums ir vajadzīgs steidzami – lai Valsts prezidents Davosā varētu pateikt, ka mums ir likums. A ko viņš pateiks? Ka šajā gadījumā valsts ir dibinājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas personā centru, kurā būs deviņi padomes locekļi, kurus uzraudzīs digitālie ministri. Nopietni? Vai tas ir galvenais vēstījums? Nav šāda vēstījuma, un šeit nav definēts, ko īsti darīs.

Atbildi sniegt nevarēja arī ministrijas pārstāve, jo viņa teica, ka cilvēki, kas tur strādās... mēs viņus meklēsim. Ko mēs darīsim? Plānosim.

Mēs kārtējo reizi veidojam dokumentu, kur ir jumts, bet nav satura. Un likumdevējam, katram no jums, ir pateikts, ka jūsu uzdevums ir ātri nospiest pogu, un tad jau tur kāds kaut ko sakārtos.

Mūsu kā deputātu atbildība sabiedrības priekšā ir radīt kvalitatīvu dokumentu. Šobrīd ir stāsts: likumam ir būt, mākslīgais intelekts ir un būs nākotne.

Bet šim dokumentam Saeimā jāiet trijos lasījumos.

Esmu pret steidzamību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz reflektēt uz iepriekšējiem runātājiem. Pirmkārt, esmu pateicīgs Sprindžuka kungam, Stobovas kundzei par to... Es atvainojos, aizmirsu pateikt, ka mēs komisijas sēdē vienojāmies par to, ka likuma nosaukumu vajadzētu mainīt. Un, protams, tam būs iesniegti priekšlikumi – likums... “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs”. Par to mēs visi vienojāmies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Visu cieņu Smiltēna kungam, viņš nolasīja iepriekš sagatavotu runu. Es arī varu paņemt un nolasīt anotāciju. Daži no likuma mērķiem ir uzrakstīti anotācijā... ko arī Smiltēna kungs rakstīja.

Negribu teikt, bet droši vien, ļoti atvainojos, jūs nepamanījāt, ko es teicu, – ka faktiski tā ir vienošanās ar Juridisko biroju, VARAM un mums, deputātiem, ka nevajadzētu šobrīd papildināt ar to, kas ir rakstīts regulā. Notiek cīņa ar birokrātiju. Nerunājam, ka tā cīņa ar birokrātiju notiek kaut kur, bet šeit – konkrēti. Tas ir ieteikums, ļoti stingrs ieteikums, un Juridiskā biroja vadītāja tam ir lieciniece... ka nerakstām to, kas ir regulā. Īpaši, kā es jau teicu otro reizi, ka tās regulas ir tādas indikācijas, var mainīties.

Mēs runājam tikai par struktūras izveidi. Ņemot vērā, kā es jau teicu, ka tas ir mūsu pirmais mēģinājums par privāto... Šeit vajadzētu paredzēt kaut ko papildināt funkcijās. Piemēram, vakar mēs ar sešu frakciju deputātiem, kas ir deputātu grupā sadarbībai ar reliģiskām organizācijām, tikām pagodināti – bijām audiencē pie arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča. Un tur arī bija runa (Starpsauciens.) no baznīcas par to, ka šo sadaļu vajadzētu papildināt ar ētikas normām, un mēs to ņemsim vērā.

Juridiskā biroja viedoklis un aicinājums mums bija tāds: nesadalām uz trīs lasījumiem katrā pa piecām dienām, labāk piešķiram vairāk dienu, apspriežam, runājam. Mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā vienmēr esam gatavi saņemt jebkurus priekšlikumus. Ja priekšlikumi ir noderīgi, tie parādās kā komisijas priekšlikumi.

Tāpēc es aicinu neizmantot šo tribīni tam, ka vēlēšanas nāk... pašvaldību vai citā veidā... Tiešām veidojam (Starpsauciens.)... Viļuma kungs, es saprotu, jūs jau nofilmējāt Smiltēna kungu “TikTok”. Šobrīd nevis “TikTok” ir pirmajā vietā, bet mākslīgais intelekts ir pirmajā vietā. (Starpsauciens.)

Tāpēc es aicinu paskatīties uz to, ka tiešām... un paldies VARAM, ka jūs tiešām nākat ar iniciatīvu. Mēs pirmo reizi veidojam nodibinājumu ar privātiem... To pamatu, to piemēru var no VARAM paņemt, pēc tam, es domāju, LIAA, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija... veidot tādu nodibinājumu kaut ar mūsu RSU (Rīgas Stradiņa universitāti), privātajām klīnikām, tas ir... atveras diezgan, man liekas, liels un labs solis uz priekšu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un lūdzu respektēt to, par ko izteicās arī Juridiskais birojs, – par steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi, par šo likumprojektu runājot, es tomēr aicinātu no tribīnes neizplatīt vai nu puspatiesības, vai pilnīgus izdomājumus, jo... Par padomi konkrēti. Padomes darbu nav paredzēts atalgot, tas nebūs algots darbs. Jā, centra darbības uzsākšanai 2025. gadā Ekonomikas ministrija valsts budžetā ir rezervējusi 370 tūkstošus eiro, bet tas nav padomes atalgošanai. Tā būtu tā pirmā lieta.

Ļoti svarīgi, ka mākslīgais intelekts šobrīd ir tiešām ļoti strauji attīstošās tehnoloģiju saime ar potenciālu transformēt ekonomiku, sabiedrību un vidi visos sektoros un darbības jomās.

Mēs patiesībā, pieņemot šo likumu... es tiešām gari nerunāšu, lai nekavētu laiku, jo... mums jābūt vieniem no pirmajiem Eiropā – un mēs tādi būsim! –, kas pieņem šādu likumu, un ļoti svarīgi ir tiešām to izdarīt ātri, jo kavējoties, runājot šeit katru minūti, mēs varam zaudēt investīcijas. Mūsu rokās šobrīd ir izšķiršanās – pieņemt lēmumu vai debatēt par to, kam būtu vai nebūtu jābūt likumā. Likumu vienmēr var papildināt, un mums ir bijuši pietiekami daudzi piemēri, ka likums tiek regulāri papildināts... tāpat kā mākslīgais intelekts. Attiecībā uz mākslīgo intelektu mēs nezinām, kas notiks rīt.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu likumprojektu atbalstīt šodien un virzīt to tālāk izskatīšanai pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. (Starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītāja.

Labdien, godātie Saeimas deputāti! Ja iedziļināties šajā procesā par jaunu likumu attīstību vai pieņemšanu, protams, nedrīkst pieļaut tāda sarežģīta jautājuma steidzamību. Šis likums jāpieņem trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtā, jo jautājums ir ļoti sarežģīts. Jautājums ir virzīts uz to, kā mēs attīstīsim tālāk mūsu Latviju, visus procesus.

Kas vispār ir vadošā valsts pasaulē mākslīgā intelekta attīstībā? Tā ir Amerika. Pameklējiet, vai federālajā līmenī ir likums par to, kurš regulēs mākslīgo intelektu. Tāda nav. Amerikas likumdošana ir tik elastīga, tik labi izveidota, ka tā – otrādi – attīsta to visu. Mēs ar šo jauno izveides formu – centru –, man liekas, bremzēsim pašu mākslīgā intelekta attīstību, jo nav labi: likumprojektā vai tajā prezentācijā ir parādītas centra funkcijas, bet nav stratēģijas. Amerikas līmenī, kura ir vadošā valsts mākslīgā intelekta ziņā, ir stratēģija, kura parāda, kā viņi attīsta mākslīgo intelektu. Mums nav.

Jā, alegoriski runājot, mēs nopirkām tenisa bumbiņu, domājot, ka spēlēsim un būsim labākie, pirmie spēlēsim Eiropas Savienības tirgū. Ņemot vērā, ka mums ir tikai tenisa bumbiņa, kur ir raketes, kur ir laukums? Mums nav nekā, gribam nopirkt ar ieceri, ka mēs kaut ko darīsim. Tā nedara! Tā lietas netiek virzītas, tā vispār nav pareizi.

Es domāju, ar tādu centru attīstību, uzrādot tikai dažādas to funkcijas, nav saprotams, kā jūs tālāk strādāsiet ar privāto sektoru. Labi, ar privāto... ar valsts sektoru. Teiksim, medicīnas iestāde gribēs attīstīt mākslīgo intelektu, teiksim, palīgā ārstam... vajadzēs kaut kādas licences no tās aģentūras vai tā centra vai nevajadzēs? Jūs bremzēsiet! Man liekas, ar to mēs tikai bremzēsim, jo katra aģentūras izveidošana mūs tikai velk atpakaļ, lai mēs neattīstītu to lietu... uz priekšu... otrādi. Tāpēc nedrīkst pieļaut, lai tas būtu tik ātri – tik ātri! – pieņemts likums.

Kāpēc es vēl... Mākslīgā intelekta attīstība Amerikā sākās 1950. gadā, un tikai tagad... 2019. gadā Tramps iesniedza stratēģiju, kā attīstīt mākslīgo intelektu. Štatos ir pieņemti elastīgi likumi, kuri jau kontrolē. Galvenais, kas tika likts tajā stratēģijā, ir ētiskie jautājumi, datu aizsardzības jautājumi, drošības jautājumi.

Šeit mēs neredzam, ko attīstīsim ar to mākslīgo intelektu. Bet mēs jau tagad izmantojam to, un ar šo aģentūru... man ir bail par to, ka mēs tikai bremzēsim šo procesu, nevis attīstīsim.

Tāpēc, lūdzu... mēs neesam pret, esam tikai par, bet normāli... normālajā kārtībā un bez steidzamības, runājot ar zinātniekiem, nozares ekspertiem, kā tas jārisina, nevis tā – izveidosim, galvenais, ka pirmie, a kā tur tālāk ar to bumbiņu, tenisa bumbiņu... Stāvēsim, domāsim, kā tur tālāk, galvenais, ka pirmie Eiropā. Ko tas dos? Jūs neattīstīsiet to tālāk, tāpēc – normāli un runājot ar sabiedrību, ar nozares ekspertiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Es jums izskaidrošu, kāpēc jūs gribat izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Lai vienkārši apmuļķotu savu prezidentu, jo viņš ir pret jaunas padomes izveidi, it īpaši – 11 cilvēki jaunā padomē. Kolēģi, pēc tam viņš nevarēs apturēt šo likumu. Man liekas, vienkārši jūs redzat, ka viss, kas tagad notiek... jūs vienkārši gribat uzreiz nobalsot, pieņemt likumu, un mums pat nebūs izvēles. Tas, ko jūs tikko teicāt, ka pēc tam to varēsim grozīt... Kolēģi, jūs uzreiz šajā likumā prasāt 370 tūkstošus eiro. To naudu mēs varam novirzīt cilvēkiem, nevis mākslīgajam intelektam.

Mēs neatbalstīsim šo likumprojektu ne steidzamības kārtībā, ne pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Valstiski mēs iebraucam kaut kādās auzās aizvien dziļāk tā vietā, lai meklētu dažādus ekonomiskos modeļus. Vienīgā atbilde no valdības: nu kā – izskatīties stilīgiem, pateikt, ka mēs saprotam, kas ir mākslīgais intelekts, izveidot centru, kur nāks kopā padsmit padomes locekļi, kuri diskutēs par to, kā attīstīt mākslīgo intelektu. Ziniet, tas ir salīdzināms ar deviņdesmito gadu sākumu, kad Latvijā varēja dibināt šādu centru, piemēram, mobilo sakaru attīstībai, nevis nodibināt “Latvijas Mobilo telefonu”, kurš praktiskā līmenī kā valsts kapitālsabiedrība ieviesa pirmos risinājumus, bet nodibināt birokrātisku organizāciju, kura diskutē par to, kā tad mobilie sakari pārvietosies.

Daži teiks, ka radiosakari jau pastāvēja un tamlīdzīgi, tas nebija nekas jauns. Bet būsim reālistiski – mākslīgais intelekts nav nekas cits kā programmēšanas paveids, algoritms, ko rada cilvēki, kas paredz mašīnām jeb iekārtām apgūt jaunu informāciju.

Es redzētu tiešām augstu pievienoto vērtību, ja būtu nodibināta valsts kapitālsabiedrība, kuras mērķis ir veicināt, lai Latvija tik tiešām kļūtu par vadošo valsti mākslīgā intelekta attīstībai, sadarbotos ar citiem uzņēmumiem, līdzfinansētu dažādus start-up projektus. Tam es saprastu pievienoto vērtību. Šobrīd šo darbu, manuprāt, pietiekami efektīvi var izdarīt VARAM speciālisti – to, kas ir paredzēts šī centra pamatdarbības nodrošināšanai.

Es tiešām domāju, ka pareizais variants būtu ļoti rūpīgi apdomāt, vai vajag steidzamībā nodibināt vienkārši centru, kur atnāks un padiskutēs par to, kā vajadzētu attīstīties mākslīgajam intelektam, vai arī tā vietā tiešām iet uz, piemēram, valsts kapitālsabiedrību, kura ļoti praktiskā līmenī finansiāli attīsta dažādus projektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija citāda gaisotne, nekā tā ir šajā zālē, jo tur piedalījās ne tikai deputāti, bet arī faktiski visi tie cilvēki, tās valsts... arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvji, vadītāji, mūsu universitāšu vadītāji un izteica viedokļus par to, kāpēc šāds likums ir vajadzīgs un šāda organizatoriska forma kā centrs ir jāveido. Raksturīgi, ka bija vienota pārliecība, ka tas ir jādara neatliekami un ka nav pretrunas formā, kas tiek veidota, jo tur tiek apvienots tas intelektuālais spēks, kas mūsu valstī pašreiz ir.

Nav jau šaubu, ka ir bijis daudz diskusiju. Dombravas kungs teica, ka var turpināt tādā garā, kā tas ir bijis līdz šim. Bet tie cilvēki, kas dienu no dienas tiešām nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem mākslīgā intelekta jomā, to tiešām attīsta, nevis runā par to, domā, kā ar to konkurēt un kādus riskus un ieguvumus šī tehnoloģija dod mūsdienu sabiedrībai. Tātad viņi uzskata, ka ir jāsasniedz jauna forma.

Šis mums droši vien ir tikai tāds starpstāvoklis, mēs ļaujam viņiem organizēties, un droši vien pēc zināma laika, varbūt tas ir tuvākais gads, šajā formā tiks sasniegts tas, vai ir jāveido uzņēmums valstī, kurš ar šo jautājumu nodarbojas vēl mērķtiecīgāk.

Manuprāt, steidzamība ir aktuāla. To visi apliecināja. Jāteic, ka mēs kā deputāti neesam piedalījušies diskusijās ārpus Saeimas, es mēģināju sazināties ar atsevišķiem šīs jomas profesionāļiem un gribēju pavaicāt, vai ir kaut kas tāds, ko vajadzētu ņemt vērā, iestrādāt uz otro lasījumu. Interesanti, ka teica: nē, likumprojekts ir tiešām sabalansēts, un šajā procesā nekas būtisks nav koriģējams. Jūs varat man neticēt, varat paši ar šiem speciālistiem sazināties, kam tas ir iespējams, un daudziem tas ir iespējams, un jūs pārliecināsieties par to, ka pašreiz, izskatās, esam uz īstā ceļa.

Jā, protams, mēs varam šeit diskutēt arī par to, vai nevajadzētu uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus, jo Amerikas Savienotās Valstis iegulda milzīgus līdzekļus un ir jautājums, vai mēs tiekam līdzi globālajām korporācijām, kas faktiski dominē šajā industrijā. Neapšaubāmi, Latvija nekad netiks līdzi. Latvijai vairāk jādomā, kā ar atsevišķiem intelektuālajiem sasniegumiem iekļauties šajā procesā, atrast savu vietu un tajā pašā laikā – pasargāt mūsu valsti un mūsu datubāzes, jo tās lietos un tās būs pieejamas visās tajās jomās, kurās mākslīgais intelekts iespiedīsies, un acīmredzot tas iespiedīsies visās jomās.

Šeit jau tika pieminēta latviešu valoda. Protams, latviešu valoda... mūsu datubāzes, kurās daudz kas ir latviešu valodā... Kā to visu, ar kādu rīku palīdzību pārveidos pasaulei saprotamā valodā, un kā to varēs integrēt datubāzēs un mākslīgā intelekta galaproduktos.

Bet tajā pašā laikā mums ir jādomā par to, ka mūsu datubāzēs vai mūsu iestāžu lēmumos varēs iespiesties mākslīgais intelekts, kas nemaz nenozīmē, ka tas ir tikai pozitīvi un apsveicami, var arī būt dažādi kaitnieciski risinājumi, kas rada problēmas.

Līdz ar to skaidrs ir tas, ka mūsu valsts apzinās, ka mums ir jāiet soli tālāk, jāiet mērķtiecīgāk. Ļausim to darīt, izdarīsim to ātri un prasīsim no speciālistiem nepieciešamo rezultātu.

Vēlreiz gribu teikt, ka komisijā ar labu, sagatavotu prezentāciju uzstājās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Man bija prieks redzēt, ka ministre ir tik labi sagatavojusies un spēj šādā ļoti specifiskā jomā tik pārliecinoši sniegt prezentāciju, atbildēt uz jautājumiem un būt jomas politiskā līdere.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

Šlesera kungs, jums pietiks ar 10 minūtēm? (Dep. A. Šlesers: “Pietiks, jā!”)

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Tikko Ģirts Valdis Kristovskis teica, ka mēs esam uz pareizā ceļa. (Smejas.) Es teiktu, mēs esam nonākuši tikai līdz tam zelta pālim Daugavā. Par to ceļu īsti es nevaru pateikt. Ir tāda anekdote... vai no dzīves... veca kundzīte stāsta otrai, cik gudrs ir kāds cilvēks, kurš gudri runāja. Otra jautā: ko tad viņš tādu gudru ir pateicis? Pirmā saka: viņš tik gudri runāja, ka es neko nesapratu.

Kas attiecas uz mums, nezinu, ticēt vai neticēt jums, valdībai, bet es, klausoties runas, palasīju anotāciju. Es gribēju ieraudzīt kaut kādus vārdus, nosaukumus uzņēmumiem, kuri ir šajā projektā iesaistīti. Es neatradu neko. Anotācijā varētu iesaistīt.

Kāpēc es meklēju šos privātos...? Nevis vienkārši, ka ir privātie, bet kuri uzvārdi... Tāpēc, ka pirms dažām dienām... uzreiz nākamajā dienā pēc inaugurācijas Amerikas Savienoto Valstu jaunievēlētais prezidents nāca ar paziņojumu, ka mākslīgā intelekta jomā tiks ieguldīti apmēram 500 miljardi dolāru, lai to attīstītu. Un viņam blakus stāvēja vairāki uzņēmēji, privātuzņēmēji. Viens no tiem bija Masajosi Sons, “SoftBank” vadītājs un īpašnieks, tālāk – “Oracle” īpašnieks un vadītājs, kurš ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņi stāstīja, kā ieguldīs šo naudu un ko darīs. Tātad tur ļoti precīzi – ir izvēlēti privātie uzņēmēji, uzņēmumi, kas šodien jau ir triljonos vērti, kuri attiecīgi kopā ar Amerikas Savienoto Valstu vadību realizēs šo projektu.

Mēs veidojam kaut kādu struktūru ar ierēdņiem, kuri kaut ko koordinēs. Ierēdņi šajā valstī neko labu līdz šim nav izdarījuši saistībā ar biznesu. Viņi vienīgi var radīt birokrātiju un problēmas uzņēmējiem. Tas, ko es gribētu ieteikt... šodien negribu smieties par valdību... gribētu ieteikt... Pirmām kārtām mēs šodien nobalsosim “par” šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet nebalsosim “par” steidzamību, jo es gribētu, lai uz komisijām – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, varbūt vēl uz kādu – atnāktu šie uzņēmēji... jeb uzņēmumi... un cilvēcīgā – ne birokrātiskā – valodā normāli pastāstītu, kas precīzi notiks. Es pateikšu uzreiz, kas man nepatīk, – izveidot jaunu struktūru, gluži kā Klimata un enerģētikas ministriju, un bezjēgā tērēt milzīgu naudu tur, kur netiek sasniegti tie mērķi, par kuriem mēs skaisti runājam.

Valstij šodien ir milzīga ietekme... es teiktu tā: kontroles nav, bet līdzdalība divos uzņēmumos – viens ir “Lattelecom” jeb “Tet”, otrs ir “LMT”. Tad varbūt vajadzētu labāk izvēlēties vienu no šiem uzņēmumiem, iespējams, tas ir “Tet”, jo viņiem tas varētu būt daudz piemērotāk, un uzdot viņiem nākt ar iniciatīvu, kā sasiet to kopā, bet neveidojot šo struktūrvienību no ierēdņiem. Valstij ir jāpalīdz... un tad jau būtu nevis mākslīga struktūra ar kaut kādiem cilvēkiem, kas neko nesajēdz... ticiet man, neviens ierēdnis šajā valstī neko nesaprot no mākslīgā intelekta. Bet, piemēram, “Tet”, kas attīsta biznesu... jā, tur ir zviedri... nevis runāt par izpirkšanu vai pārdošanu viņiem, bet, piemēram, uzticēt un pateikt: mēs pilnvarojam “Tet” uzņēmumu – ar konkrētu likumu – būt atbildīgam par šāda projekta ieviešanu. Un viņi attiecīgi tad piesaistītu pārējos uzņēmumus vai arī dažādas ministrijas, ja tas ir vajadzīgs. Viņi, uzņēmums “Tet”, būtu vadošie, nevis ierēdņi bez uzvārdiem, kuru šeit, anotācijā, nav. Un es domāju, ka tas būtu unikāls kompromiss.

Es vēlreiz saku – ļoti bieži te šodien saka: jūs nenākat ar konkrētiem priekšlikumiem. Jūs jau pēc definīcijas neieklausāties nevienā opozīcijas priekšlikumā, vai jūs tos nesaprotat vai negribat saprast, jūs vienkārši balsojat “pret”. Šoreiz es aicinu – neejam uz šo! Tāpat kā, piemēram, ar citiem jautājumiem... gribat opozīcijas atbalstu šajā jautājumā – jo jūs tāpat neko šajā sasaukumā vairs nepaspēsiet izdarīt, tas noteikti būs jādara jaunajai valdībai, jaunajam sasaukumam, jūs varat tikai uzsākt – tad panākam šajā jautājumā lielāku vienprātību, kur pozīcija un opozīcija ir kopā, un atrodam pareizo risinājumu.

Vēlreiz saku – es negribu “norakt”, bet uzskatu, ka neviena valsts institūcija nespēs konkurēt ar to cilvēku grupu, ar tām zināšanām un naudu, kas ir citās pasaules valstīs. Ja Amerika šajā projektā iegulda 500 miljardus, tad ko mēs liekam pretī? Ierēdņus bez vārdiem un uzvārdiem, kuri kaut ko koordinēs. Tas nav iespējams.

Lūdzu, nebalsojiet šodien “par” steidzamību. Tas varbūt prasīs drusku ilgāku laiku, jūs jau varat pārbalsot nākamajā reizē, bet runa ir par to... izmantojiet iespēju – to, ko es jums šodien piedāvāju, to, ko teica arī kolēģi no opozīcijas, – ejam kopā, pozīcija un opozīcija, jo šī sfēra valstij ir vitāli svarīga. Un vēlreiz saku: es uzskatu, ka, piemēram, “Tet” jeb “Lattelecom” vai “LMT”... viens no šiem diviem uzņēmumiem varētu būt vadošais, tāpēc ka tiem ir ietekme valstī un tajos no valsts puses pārvaldē jau ir... padomē sēž cilvēki, valdē ir profesionāļi. Šie uzņēmumi pelna.

Tā galvenā lieta, ko es gribu jums pateikt: tad nebūs vajadzīga nauda, jo no pirmās dienas šis būs biznesa projekts, kuru finansēs, piemēram, “Tet” uzņēmums. Viņiem ir nauda, mums nav jāpiešķir nauda nekādai darba grupai, tas ir viņu biznesa uzdevums – domāt, kā pelnīt naudu akcionāriem. Tas, kas būtu jāuzdod pārstāvjiem no valsts puses, kas ir pilnvarnieki, tātad akcionāri, –nākt ar šo iniciatīvu. Bet pareizākais būtu valdības lēmums ar Saeimas atbalstu. Tas ir mans priekšlikums. Vai jūs to izmantosiet vai ne... bet es varu pateikt – ja jūs gribēsiet ar savām 49 vai 50 balsīm šodien “izdzīt”, nekas nebūs.

Tā ka izvēle ir jūsu pusē – vai jūs gribat šajā jautājumā sadarboties ar opozīciju vai ne. Šis nav ātrais jautājums, šis nav jautājums, kuru vajag “izdzīt” steidzamības kārtā.

Es pirmajā lasījumā aicinu balsot “par” likumprojektu un “pret” steidzamību, vai arī, lūdzu, atsauciet steidzamību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam...

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Bet mēs esam saņēmuši visu frakciju priekšsēdētāju, tātad Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara... es atvainojos, deputātes Ināras Mūrnieces, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 23. janvāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”) Esam vienojušies, turpinām strādāt bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es gribēju daļēji atbildēt Šlesera kungam, bet viņš pameta zāli.

Par šo likumprojektu un par šo mākslīgā intelekta centru. Šīs sēdes laikā es sazinājos ar nozares speciālistiem, konkrēti ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadību, un viņu lūgums ir: jā, šādu centru vajadzētu veidot. Kāpēc? Tāpēc, lai tā būtu koordinējošā institūcija starp valsts... dažādu veidu ministrijām, aģentūrām un tā tālāk, kuras jau ir un kuras varētu būt iesaistītas mākslīgā intelekta rīku veidošanā, kā arī dažādu veidu līdzekļu piesaistē – gan privāto līdzekļu, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistē –, un dažādu veidu citu izdevību izmantošanā.

Šodien, klausoties jūs, kolēģi, es gribu teikt: ir izteikts diezgan daudz patiesību, bet tikpat daudz nepatiesību, un tās nepatiesības attiecas uz to, ka it kā mums Latvijā mākslīgā intelekta rīku tikpat kā nebūtu. Es gribu teikt tā... kopš 2011. gada es personiski esmu bijis iesaistīts kā projekta uzraugs veselas virknes mākslīgā intelekta rīku izveidē, kuru biznesa partneri ir bijuši... pirmām kārtām “Tilde”, kas rūpējas arī par latviešu valodas risinājumiem un ir ļoti daudz paveikusi, bet darījusi ne tikai... veidojusi ne tikai tādus rīkus kā automatizētā tulkošana ar mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību vai runātā teksta pārvēršana rakstītajā tekstā latviešu valodā, vai citādas šādas lietas, bet attīstījusi arī automatizētu filmu dublēšanu – tas arī šobrīd jau ir tikpat kā radīts rīks uz mākslīgā intelekta rīku pamata.

Tur, kur mēs runājam par mākslīgo intelektu, vienmēr ir divas lietas: jābūt lieliem datu apjomiem un atbilstošām tehnoloģijām jeb programmatūrai. To programmatūru parasti vai nu attīsta paši izstrādātāji, vai ņem jau gatavus rīkus. Latviešu valodas situācijā ir ļoti svarīgi, lai mums būtu pietiekami labas latviešu valodas datubāzes, un, jāsaka, tie spēlētāji, kas ir Latvijā, – manis pieminētie un vēl citi – izmanto visu to, kas šobrīd ir pieejams. Un, starp citu, viens no resursiem ir Saeimas sēžu stenogrammas... tātad tas, par ko mēs šeit runājam... tās papildina šo latviski ierunāto tekstu datubāzi. It sevišķi no tribīnes runātā runa, kas nav rakstīta runa, kas ir spontāna runa, ir ļoti būtiska, lai šos mākslīgā intelekta rīkus varētu uztrenēt un lietot ikdienas vajadzībām.

Ja mēs runājam par to... tātad Šlesera kungs ir atgriezies zālē... par to, kuri tad ir spēlētāji un vai mums vajag vienu lielo spēlētāju vai mums vajag spēlētāju kopumu. Tā realitāte ir tāda, ka šobrīd (Zālē troksnis.)... šobrīd dzīve ir piespēlējusi tādu situāciju, ka šāds koordinējošais centrs jau pastāv, tas nav tajā ministrijā, kas virza šo likumprojektu, bet ir Ekonomikas ministrijas paspārnē... jo kopš 2011. gada pastāv tā saucamās kompetences centra programmas. Viena no šīm kompetences centra programmām ir Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centra programma, kuras ietvaros šie mākslīgā intelekta rīki ar dažādu veidu pielietojumiem tiek izstrādāti. Galvenie izstrādātāji – es jau pieminēju – “Tilde”, “RIX Technologies”, “LETA”, “DATI Group”, tādi akadēmiskie spēlētāji kā Latvijas Universitāte un tās Matemātikas un informātikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte ar tās attiecīgajām fakultātēm, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, arī industriālie partneri, tādi kā pieminētie “Tet”, “Meta”, arī vesela virkne lauksaimniecības uzņēmumu, kuri jau ir gatavi izmantot mākslīgā intelekta rīkus. Šo projektu uzraudzībai Ekonomikas ministrijā ir izveidota uzraudzības padome, kas finansējumu, kuru izdodas piesaistīt, arī pārrauga, kontrolē un ir lietas kursā par visu to, kas šobrīd notiek. Būtu ļoti svarīgi, lai šajā jaunajā veidojumā iepriekš uzkrātā kompetence tiktu lietderīgi izmantota un izmantota jau no pirmās dienas.

Vai vajag steidzamību, un vai būtu grozāms nosaukums? Daļēji ir jāpiekrīt Sprindžuka kungam – droši vien nosaukumā, ka tas ir “centra” likums... “centra” likums būtu atbilstošāk. Par to, vai vajag steidzamību vai nesteidzamību. Manuprāt, arī divos lasījumos, ja kaut kas redakcionāli ir labojams, to var ielabot, bet es paredzu, ka tādu lielu, fundamentālu papildinājumu (Starpsauciens.) nebūs, līdz ar to man nav iebildumu pret steidzamību. Nesaku, ka to nevarētu skatīt trijos lasījumos, bet man personīgi nav iebildumu pret steidzamību, tāpēc es arī to atbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam otro reizi.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi, es vēlētos precizēt, ka gan “Tet”, gan “LMT”, gan “Microsoft”, gan daudzi citi uzņēmumi ir jau iesaistīti. Ir pārstāvēta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, tā būs viena no dibinātājām, padomē būs trīs uzņēmēju pārstāvji, un ir iecerēts, ka tieši uzņēmēju pārstāvis vadīs padomi. Kopumā būs deviņi padomes locekļi, nevis 11, kā te izskanēja, trīs būs no zinātnes jomas, trīs – no valsts pārvaldes un pa vienam – no ministrijām: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas.

Ko es vēl vēlējos teikt? Komisijā tiešām bija pavisam cita gaisotne. Īstenībā vienīgais konsekventais politiskais spēks šeit ir LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – Šlesera kungs un Stobovas kundze, kuri komisijā neatbalstīja visu –, bet visi pārējie atbalstīja, un tur neizskanēja tādi argumenti kā šodien. Šobrīd dzirdu nepatiesības, izdomājumus, un tam klāt es vēl dzirdu no sērijas “neko nevajag, nevaram, negribam, nebūs iespējams”. Nu tad sanāk tāds nespējnieku koris (Starpsauciens: “Tā ir!”)... Tā ir – nespējnieku koris, jūs tagad uzstājaties viens pēc otra. Bet varbūt vienreiz pasakām, ka vajag, varam un gribam un ka mēs to izdarīsim – kad būs iespējams, to izdarīsim. Tikai tas ir jāizdara ātri, jo tad, kad mēs beidzot to izdarīsim, beidzot būsim gatavi, var gadīties, ka tas vilciens būs aizgājis (Starpsauciens.)... kad mēs tajā gribēsim ielēkt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam otro reizi.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Kristovska kungam ir taisnība. Tad, kad mēs pusotru stundu skatījām... un diskutējam par šo likumprojektu, visi bija “par”. Es runāju par pieaicinātajiem. Es saņēmu aizrādījumu no Līdakas kunga. Ingmārs man uzdeva tādu retorisku jautājumu: ja visi ir “par”, visu var atrisināt piecās minūtēs, priekš kam tu vadi komisijas sēdi pusotru stundu? Jā, divas frakcijas – “Stabilitātei!” un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – balsoja “pret”, visi pārējie, tai skaitā Mitrevica kungs, Sprindžuka kungs, bija absolūti “par”, kā arī bija “par” steidzamību.

Dažas nianses. Kolēģi, jūs sākāt pēc inerces runāt par 11 padomes locekļiem. Ja jūs gribat, piedāvājiet to, bet šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, ka viņi ir deviņi. Ir starpība – deviņi, pēc tam – 10, un vēl pēc tam – 11. Tad kļūda ir par diviem.

Nākamais – ne ierēdņi vada. Lasiet dokumentu, lasiet no sākuma. Par ierēdņiem. Ierēdņi nav iesaistīti šajā procesā. Tehnisko nodrošinājumu... Valsts digitālās attīstības aģentūra, viss pārējais – ierēdņi... nevienam ierēdnim... tur nav nekādas smakas. Es jums teicu, ka šobrīd VARAM iniciatīva, Bērziņas kundzes iniciatīva... tas izpilddirektors nāk no privātajiem, vai tas būs no augstskolām vai no uzņēmumiem. Nākamais... Un nekādi ierēdņi, neviens cits nekoordinē šo darbu, absolūti otrādi.

Nākamais – Šlesera kunga aicinājums skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tad, kad šis likumprojekts tika nodots, tas tika nodots vienai, mūsu, komisijai un nebija neviena piedāvājuma, tai skaitā no jūsu frakcijas, skatīt arī citās komisijās.

Pēdējais, ko es gribu pateikt, – tiešām man ir liels (Kāds deputāts filmē.)... Man vajadzētu pozēt vai kā... vai ar roku? (Pamāj.) Un pēdējais, cienījamie kolēģi, – tiešām tās ir struktūras izmaiņas, tā ir jaunas struktūras veidošana. Izmaiņas un priekšlikumi – uz otro lasījumu... un es piedāvāju termiņu – 3. februāris, tas ir, 11 dienas. Var papildināt funkcijas, papildināt struktūru, papildināt tiesības. Lūdzu! Aicinu! Tie būs tehniski grozījumi.

Paldies.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī ir ļoti svarīga diskusija, un es domāju, ka viena no svarīgākajām lietām ir atzīt, ka mēs vēlamies attīstīt jaunu ekonomikas jomu, bet mums ir izaicinājums sevi izraut ārā no vecām domāšanas paradigmām. Mēs nevarēsim piesaistīt Latvijai miljardu investīcijas un attīstīt būtisku – būtisku! – ekonomikas jomu un arī iespējas efektivizēt mūsu valsts pārvaldi, sniegt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, ja ieliksim sevi vecos domāšanas rāmjos un kastītēs un jau a priori iedomāsimies, ka viss tiek darīts tikai tā, kā tas tika darīts pirms 10, 20 un 30 gadiem. Šis ir tas gadījums, kad likumprojekts tiešām skatās pāri šodienas brīdim un piedāvā pilnīgi jaunu risinājumu.

Kādēļ tas vispār ir vajadzīgs? Mēs saprotam, ka mākslīgais intelekts ir kaut kāda tehnoloģija. Varbūt ir grūti līdz galam iedomāties tās attīstību, jo tā nav taustāma, tādēļ viens piemērs.

Viena lieta, kas mūsu valsts ekonomikai un mūsu valsts drošībai ļoti palīdz, ir tā, ka pirms vairākiem gadiem Ādažu poligonā tika izveidots 5G tehnoloģiju testa poligons – vieta, kur var droši testēt jaunās tehnoloģijas, līdz ar to tas dod iespēju Latvijas uzņēmumiem iegūt unikālu pieeju šādai drošai 5G testa videi un attīstīt jaunas tehnoloģijas, nebijušas lietas un tad tās komercializēt un dot pienesumu Latvijas ekonomikai, kā arī piesaistīt ārvalstu lielās kompānijas, kas izmanto šo unikālo iespēju Ādažu 5G testa poligonā attīstīt un testēt tehnoloģijas. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs varbūt varam iztēloties, jo tas ir telpisks, to teritoriju var redzēt un dronus vai citas tehnoloģijas, kas tur tiek izmēģinātas, var redzēt.

Nu, lūk! Mums arī mākslīgā intelekta attīstībai ir vajadzīgs izveidot šādu testa poligonu, bet tā nevar būt kāda fiziska vieta vai kastīte, ko mēs varam sataustīt. Ir jāizveido šī testa vide, kas dotu iespēju uzņēmējiem kopā ar universitātēm, ar augstskolām, ar zinātniekiem radīt jaunas lietas, kas dos pienesumu mūsu valsts attīstībai un iespēju mums izrauties priekšplānā Eiropas un pasaules kontekstā... ar šo iespēju, ka šeit tas tiek radīts. Tādēļ ir tapis šis likumprojekts.

Tātad jauna ekonomikas joma un tehnoloģija nevar tikt attīstīta ar veciem instrumentiem. Jā, tā ir pilnīgi nebijusi forma – valsts pirmo reizi iesaistās privāta nodibinājuma izveidē. Tā nebūs aģentūra, tas nebūs valsts uzņēmums, tas ir privāts nodibinājums, tas ietvars, kurā varēs vienlīdzīgi sadarboties valsts, kas dod atbalstu un iespējo šo vidi, tādējādi dod starptautisku signālu, ka šī ir nopietna lieta...

Uzņēmumi un augstskolas. Jau ir bijušas intensīvas sarunas ar mūsu uzņēmējdarbības vidi. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) būs viena no šī privātā nodibinājuma dibinātājiem. Kolēģi daudzkārt pieminēja vairākus uzņēmumus, kurus grib redzēt strādājam šādā eventuālā mākslīgā intelekta centra attīstībā, un tieši tas ir plānots. “LMT” un “Tet” jau ir bijuši ļoti aktīvi iesaistīti sarunās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri un Valsts prezidentu. Konkrētu interesi iesaistīties jau ir apliecinājuši lielie tehnoloģiju giganti – “Microsoft”, “Google” un “Meta”. Mums ir jārada testa vide, kas īstenībā būs virtuāla, bet tas ir jāiespējo caur šo privāto nodibinājumu, lai šie uzņēmumi, šeit strādājot, varētu atnest šeit lielu naudu un radīt lielas iespējas.

Pagājušajā vasarā Saeimā un arī šeit, šajā zālē, viesojās ASV Kalifornijas štata finanšu ministre. Pasaules kontekstā Kalifornija ir nevis tikai viens ASV štats, pasaules kontekstā viņi paši sevi sauc par sesto lielāko ekonomiku. Tā ir vieta, kur ir visi lielie tehnoloģiju giganti. Kalifornijas štata finanšu ministre šeit, šajā zālē, bija kopā ar biznesa delegāciju, kuras pārstāvji teica, ka grib ar mums sadarboties un šeit investēt. Ļoti operatīvi, dažus mēnešus vēlāk, atbildes vizītē bija mūsu Valsts prezidents, mūsu ekonomikas ministrs, mūsu uzņēmēju delegācija un tika arī noslēgta vienošanās par sadarbību. Lielie tehnoloģiju giganti gaida, kad mēs izveidosim šo testa vidi, lai varētu izmantot iespēju ieguldīt naudu Latvijā un attīstīt jaunas tehnoloģijas.

Ne “Google”, ne “Meta”, ne “Microsoft” nevar atnākt un ieguldīt investīcijas miljardu Valsts kasē, lai attīstītu tehnoloģijas. Tam ir vajadzīgs šis privātais nodibinājums. Tātad tas ir tas, ko mēs darām, – tā būs pilnīgi jauna lieta, kas vēl nav bijusi, un ir pamatoti par to kārtīgi diskutēt.

Jā, mums ir zināmi aizspriedumi pret padomēm, un ir pamats tādiem aizspriedumiem būt, bet šī ir domāta pilnīgi cita veida padome, jo šis nav uzņēmums vai kāda valsts aģentūra, tas ir privāts nodibinājums. Ir nodoms, ka šajā padomē būs deviņi padomes locekļi, kas būs kā padomdevēji un atbalsta apliecinātāji. Un jau ir arī izpratne un diskusija starp valsts pusi, augstskolu pusi un uzņēmēju pusi, ka šīs padomes vadītājs būs viens no uzņēmējiem, kas dos grūdienu un teiks, kas ir vajadzīgs. Arī mūsu augstskolas grib šo testa vidi, lai varētu attīstīt nebijušas lietas.

Kādēļ likumprojekts ir tik īss? Mēs apspriedāmies ar kolēģiem, ar juristiem, vai mums nevajadzētu lūkot kārtīgāk aprakstīt, bet, kamēr mēs to uzrakstīsim, tās lietas būs jau novecojušas, tās tehnoloģijas būs jau vecas un tās idejas jau būs īstenojis kāds cits, tādēļ ļoti apzināti likumprojekts ir īss, nosakot tikai mērķi un dodot iespēju strādāt Latvijas valstij kopā ar Latvijas uzņēmējiem, un piesaistot pasaules lielākos tehnoloģiju gigantus, kuri personīgi ir apliecinājuši vēlmi šeit būt... un mūsu augstskolām. Tātad tas var būt milzīgs izrāviens.

Maniem skeptiskajiem kolēģiem, kuri šīsdienas... sākumā daudz atsaucās uz ASV prezidenta politiku, – jūs arī pamanījāt un jau pieminējāt, ka vakar ASV prezidents Tramps paziņoja par 500 miljardu investīcijām mākslīgā intelekta attīstības atbalstam ASV, pasakot, ka tā būs būtiska prioritāte, lai kopā ar tehnoloģiju gigantiem šo jomu attīstītu un neaizlaistu uz citiem pasaules reģioniem.

Jautājums ir, vai Latvija būs tik gudra un ātra un steidzami pieņems šo likumu, nevis nogulēs, un mēs varēsim būt Eiropas centrs šai jomā un sadarboties ar tiem tehnoloģiju gigantiem, ar ko ir runājis mūsu Valsts prezidents, un ar tiem, kas stāv blakus ASV prezidentam. Vai mēs gribam šos miljardus, šīs iespējas Latvijas cilvēkiem, Latvijas valstij, Latvijas ekonomikai?

Godātie kolēģi, es jūs aicinu noticēt Latvijas varēšanai, Latvijas cilvēku varēšanai un dot iespēju mums kā valstij. Atbalstām, lūdzu, šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tā steidzamību, jo lēnā garā mēs nepaspēsim to izdarīt, tad šīs iespējas aizies uz kaimiņvalstīm. Esam šoreiz ātri un gudri.

Paldies liels. (Aplausi.)

A. Ņenaševa. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mākslīgā intelekta attīstības likums gan pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, gan... ar informācijas tehnoloģiju attīstības ātruma iespējām ir nepieciešama lieta. Viennozīmīgi. Arī nodibinājums ir atbalstāma ideja.

Vienlaikus man noteikti nav pārliecības par to, ko pirms manis teica kolēģe Zanda Kalniņa-Lukaševica (JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā, cik noprotu), aicinot noticēt Latvijai, valstij. Vēl jo vairāk – mēs šo aicinājumu dzirdējām un noticējām laikā, kad tika veidota Klimata un enerģētikas ministrija. Mēs šim aicinājumam, ka viss būs kārtībā, ticējām, atbalstot e-adresi. Mēs ļoti daudz kam esam ticējuši. Steidzami, ātri, tūdaļ jāizveido KEM. Mēs redzam – kļūda pēc kļūdas, labas idejas aiz skaistām frāzēm tiek paslēptas birokrātiskā, kā saka, žņaugā, un ir problēma pēc problēmas. Cilvēki cieš finansiālus zaudējumus citus pēc cita.

Mēs tuvojamies brīdim, kad Latvija tiks atslēgta no BRELL tīkla. Mēs vēl redzēsim pietiekami nopietnus izaicinājumus. Jautājums, kā mēs tos pārvarēsim. Tas pats arī par visām pārējām mūsu tehnoloģiju attīstības iespējām, fondu apguvēm un visu, visu, kurā līderību uzņemas valsts pārvalde. Jāatzīst godīgi, valsts pārvalde netiek līdzi mūsdienu attīstības tempiem un vajadzībām.

Kas man dod cerības... un aicinu arī kolēģus no APVIENOTĀ SARAKSTA atbalstīt šo likumprojektu... ka tomēr šo padomi varētu vadīt privātais sektors. Tas dod zināmas cerības – ka valsts līdzdalība (Starpsauciens.)... valsts līdzdalība šajā gadījumā ir mazākumā. Ceram, ka tas arī dzīvē būs. Protams, redzot, kā VARAM tiek galā ar e-adresi, kā Ekonomikas ministrija samazina pārtikas cenas, kā Aizsardzības ministrija godīgi komunicē dronu sakarā, nav lielas pārliecības. Bet vēlreiz – akcents šajā gadījumā tiek likts uz privāto sektoru. Tāpēc es noteikti aicinu atbalstīt likumprojektu.

Vienlaikus es nevaru balsot “par” steidzamību. Uzskatu, ka ir lietas, kuras ir jāpilnveido, un noteikti tādas lietas būs vēl. Tas būtu jādara normāli – starp lasījumiem. Tas nenozīmē, ka būs šādi priekšlikumi, bet mums ir jābūt drošiem, ka jau startā – šodien no Saeimas tribīnes diskutējot un lasot likumprojektu un anotāciju – neesam pieļāvuši kļūdu, neesam identificējuši... Tāpēc vajadzīgi trīs lasījumi, bet likumprojektu noteikti atbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis nu ir tas gadījums, kad, nepareizi uzrakstot likumprojekta nosaukumu, mēs diskutējam, katrs domājot par savu lietu. Un viss ir pareizi. Manuprāt, visu to, kas piedalījās diskusijā, viedokļi ir ņemami vērā, bet šodien mums likumprojekta nosaukumā būtu jāraksta “mākslīgā intelekta attīstības vadības grupa jeb centrs”, un tā tas noteikti arī uz otro lasījumu ir jāpārkrusta, jo tā ir organizatoriska forma, kā mēs varam koncentrēt resursus, intelektu un virzīties uz priekšu. Tātad šodien mēs apstiprinām kaut vai ar šo neprecīzo nosaukumu (uz nākamo lasījumu izlabojam) un nekavējoties sākam strādāt pie likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, jo tā viss būs pareizi salikts pa plauktiņiem: mēs vispirms izveidojam organizatorisko formu un sākam veidot pašu attīstības likumu. Tad mums nebūs jārunā par visu plašo lauku, mēs runāsim par konkrētām lietām. Tā ka šis ir piemērs, ka cilvēki, kas rakstīja šo likumprojektu, nosaukumā ir paķēruši tēmu par plašu, mēs šeit diskutējam jau krietnu pusstundu vai vairāk.

Paldies. Tātad rakstām likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums” un balsojam par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, no šīs tribīnes vairākkārt izskanēja: uzticieties, ticiet mums, šoreiz būs citādi, padomes strādās daudz profesionālāk. Bet jau parādās pirmie meli.

Tad, kad tiek saukti uzņēmumi, kuri it kā jau ir piekrituši piedalīties, viss... Manā rīcībā, redz, kur ir jūsu sagatavotais dokuments, kurā es lasu, ka finansēšana darbībai no privātā sektora tiks apzināta pēc darbības uzsākšanas. (Starpsauciens: “... viss ir skaidrs!”) Jā, skaidrs ir viens. Kāpēc, piemēram, tas, ko es te... es runāju par divām struktūrām, kurās valsts ir īpašnieks, “Tet” un “LMT”, ir noteikti vēl kādas struktūras, kuras varētu piesaistīt. Tad vajadzētu vismaz likuma anotācijā pateikt, ka, piemēram, vienu miljonu šīs struktūras darbībai nodrošinās jeb investēs “LMT” vai “Tet”. Nu, uzrakstītu un tad, piemēram, 370 tūkstošu vietā no Ekonomikas ministrijas... teiktu, nu, ministrija ieguldīs 100 tūkstošus, tā simboliski, bet pamatā finansējums nāks no privātā... jo tas ir privātais sektors. Bet šeit dokumentā nekas tāds nav rakstīts. Jūs saprotiet: likumā mēs tiešām, es piekrītu, nevaram ierakstīt visus nosaukumus, bet likumam ir anotācija, paskaidrojums, pēc kura mēs varētu mēģināt saprast lietas būtību.

Diemžēl dokumenti, kā jau daži kolēģi teica, ir sagatavoti diezgan neprecīzi, līdz ar to, virzoties uz priekšu, uz otro lasījumu, es aicinu koriģēt anotāciju, lai būtu skaidrība, vai, piemēram, manis nosauktās institūcijas piedalīsies un, ja piedalīsies, ar kādu finansējumu. Ja nāks vēl “Microsoft” vai kāda cita struktūra no ārpuses – to jūs nevarat ierakstīt, jo viņi tiešām varētu iesaistīties tikai pēc tam, bet tieciet vismaz skaidrībā ar tām struktūrām, kuras noteikti piedalīsies, un to jūs varat izdarīt nedēļas laikā, sasaucot akcionāru sēdi, padomes sēdi, pēc tam valdes sēdi, un pieņemt lēmumu, cik naudas “Tet” vai “LMT” ieguldīs šajā projektā.

Izdariet to, sagatavojieties šim projektam daudz profesionālāk, nekā tas pašreiz uz šīs lapas uzrakstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Burova kungs...?

O. Burovs. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 35, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

O. Burovs. Paldies par balsojumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3. februāris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 13. februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad no komisijas ir priekšlikums... priekšlikumus iesniegt līdz 3. februārim un izskatīt Saeimas sēdē 13. februārī.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zivtiņam, kuram ir cits priekšlikums.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Man ir priekšlikums: iesniegšana – 13., izskatīšana – 20.

Sēdes vadītāja. Deputāti nepiekrīt, līdz ar to balsosim. Pirmais balsojums atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir par priekšlikumu ar tālāko termiņu. Ja tas netiks atbalstīts, tad balsosim par... tad būs apstiprināts priekšlikums ar īsāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Zivtiņa ierosinātajiem termiņiem: priekšlikumi – līdz 13. februārim, izskatīšana – 20. februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tas nozīmē, ka priekšlikumi ir iesniedzami komisijas ierosinātajā termiņā – līdz 3. februārim – un otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē 13. februārī.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Tas bija pēdējais likumprojekts, bet mums vēl ir ļoti nozīmīgs darba kārtības jautājums – Ārlietu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu”.

Ārlietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, sēdes vadītājas kundze.

Tātad, godātie kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums šodienas Saeimas sēdē. Vakar, 22. janvārī, Ārlietu komisija sanāca uz sēdi. Uzklausījām Ārlietu ministrijas pārstāvjus par situāciju Baltkrievijā saistībā ar tā sauktajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Ārlietu komisija pieņēma savu paziņojumu, un līdzīgu paziņojumu mēs virzām arī izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ziņojumu vēlos sākt ar zīmīgu citātu. “Neraugieties uz Baltkrieviju vienīgi kā uz problēmu. Paskatieties uz to kā iespēju vājināt Putinu. Baltkrievija ir viņa visvājākais punkts. Palīdzot baltkrieviem atgūt atpakaļ viņu valsti un atjaunot demokrātiju – tās ir visjaudīgākās sankcijas pret Putinu un izšķirošais trieciens Krievijas imperiālismam. Baltkrieviju un Ukrainu vieno kopīga cīņa par brīvību. Brīva un demokrātiska Baltkrievija ir izšķiroša ne tikai mūsu cilvēkiem, tā ir izšķiroša Eiropas stabilitātei un drošībai.” Tā šajās dienās no starptautiskās tribīnes Davosā sacīja Baltkrievijas, es atļaušos teikt, faktiskā prezidente vismaz demokrātiskās pasaules acīs Svjatlana Cihanouska.

Amerikas Savienoto Valstu Kara pētījumu institūts šajās dienās ir brīdinājis: Kremlis ir tuvu faktiskai Baltkrievijas aneksijai, un Krievijas centieni de facto anektēt Baltkrieviju rada stratēģisku risku ASV, NATO un Ukrainai. Faktiski Baltkrievija jau ir kļuvusi par Krievijas kodolieroču un citu ieroču noliktavu un bāzi un Putina režīma atbalsta punktu.

Davosā Cihanouska, kura kopš 2020. gada uzturas trimdā, gaidāmās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā skaidri nosauca par farsu un aicināja savus tautiešus balsot pret visiem kandidātiem.

No opozīcijas līderu puses izskan aicinājumi neiet uz tā sauktajām vēlēšanām. Eiropas Parlaments vakar savā rezolūcijā šīs vēlēšanas kvalificēja kā krāpnieciskas.

Tā sauktās vēlēšanās, kas Baltkrievijā norisinās no šā gada 21. janvāra (kā iepriekšējā balsošana) līdz 26. janvārim, neatbilst nekādiem starptautiskajiem standartiem. Demokrātiskās partijas ir likvidētas. Vēlētājiem netiek piedāvāta reāla izvēle. Formāli jau gan balotējas pieci kandidāti. Četrus no tiem Baltkrievijas opozīcija raksturo kā režīmam pietuvinātus pseidokandidātus, kam tikai jārada iespaids par iespēju izvēlēties. Piektais – Aleksandrs Lukašenko.

Lai gan Baltkrievija joprojām ir EDSO un ANO dalībvalsts, režīms darījis visu iespējamo, lai šajā laikā Baltkrievijā neatrastos starptautiski atzīti vēlēšanu novērotāji. Lai kas notiktu šo pseidovēlēšanu laikā, ir skaidrs, ka diktators Lukašenko sāks savu septīto termiņu pēc kārtas.

Lukašenko 30 gadus ilgo režīmu Baltkrievijā raksturo arvien dziļāka politiskā, militārā, ekonomiskā integrācija ar Krieviju un cilvēktiesību un brīvību krasa samazināšana, nonākot līdz sistemātiskām represijām pret politiskajiem oponentiem un opozīciju, tostarp Lukašenko kritiķu dīvainai pazušanai.

Lukašenko režīms skrūves ir pievilcis tik cieši, ka citādi domājošo Baltkrievijā vairs nav vai tie ir kļuvuši neredzami. Kopš 2020. gada vairāk nekā pusmiljons baltkrievu ir bijuši spiesti bēgt no valsts. Baltkrievijas opozīcijas līderi vērš uzmanību, ka režīma izpausmes ir masveidīgas, joprojām brutālas, bet vērotājam no ārpuses praktiski neredzamas.

Nopietna problēma ir opozicionāru un citādi domājošo ieslodzīšana. 2024. gadā režīms gan atbrīvoja aptuveni 200 politieslodzīto, bet vairāk nekā 1250 joprojām atrodas apcietinājumā. Pēc cilvēktiesību centra “Vjasna” datiem, tikai pērn vien ieslodzījumā bojā gājuši četri politieslodzītie. 2024. gadā vien tika konstatēti ap 8800 politiski motivētas vajāšanas gadījumu, tostarp aresti, aizturēšana, atlaišana no darba.

Dažādas represijas tiek vērstas pret politieslodzīto ģimenēm un juristiem. Politieslodzītie tiek spīdzināti, viņiem netiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, ir ierobežota saziņa un tikšanās ar advokātiem un ģimenes locekļiem, norāda Eiropas Parlaments.

Joprojām ieslodzījumā atrodas Viktars Babarika un Sjarhejs Cihanouskis, kuri tika apcietināti 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā. Cihanouskim netika ļauts reģistrēt savu kandidatūru, un Babariku arestēja brīdī, kad viņš devās iesniegt savu kandidatūru. Politiskie aresti turpinās, un pērn 1721 persona tika notiesāta, pamatojoties uz politiskām apsūdzībām.

Mediju joma. Ir aizturēti vismaz 45 mediju pārstāvji, vairāki simti devušies trimdā, citi saskaras ar vajāšanām. Baltkrievijas propagandisti regulāri izplata dezinformāciju par Rietumiem un ierobežo piekļuvi objektīvai informācijai.

Ukrainas bērni. Kolēģi, un šī ir īpaša lappuse šī režīma darbībā. Lukašenko režīms pieļauj un ir līdzdalībnieks noziegumos pret Ukrainas bērniem, piemēram, ļauj Baltkrievijā rīkot pāraudzināšanas nometnes politiskai indoktrinācijai un militarizācijai.

Turpinās hibrīdkarš, kurā tiek organizēti izmantoti imigranti, forsējot arī mūsu valsts robežu.

Sankcijas. Eiropas Savienība ir noteikusi mērķtiecīgas sankcijas Baltkrievijai, un ir skaidrs, tās ir jāstiprina, pielīdzinot sankciju režīmam pret Krieviju jomās, kur tas vēl nav līdz galam noticis. Eiropas Parlaments savā vakar pieņemtajā rezolūcijā mudina papildus iesaldēt Krievijas kara pasākumos iesaistīto Baltkrievijas līderu un ar tiem saistīto Baltkrievijas vienību aktīvus, kā arī to vienību un personu aktīvus, kas vada Lukašenko tā dēvēto vēlēšanu kampaņu, to vidū Baltkrievijas Arodbiedrību federācija, piemēram, Jurijs Sjanko, Hanna Varfalamejeva, Vaļerijs Kurševičs, un rast likumīgus veidus, kā šos aktīvus konfiscēt. Tāpat Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Savienības un Rietumu uzņēmumus pārtraukt darbību Baltkrievijā.

Godātie kolēģi, Ārlietu komisija ir uzklausījusi Ārlietu ministriju. Mēs secinām, ka ir jāmeklē jauni risinājumi, kā vājināt Putina un Lukašenko režīmu.

Tātad no Saeimas paziņojuma projekta es uzsvēršu tikai dažus aspektus. Vispirms to, ka Baltkrievijas režīma vadītājs Lukašenko kopš 2020. gada ir zaudējis jebkādu leģitimitāti un šīs “vēlēšanas” (pēdiņās) kalpo vienīgi par simbolisku žestu režīma uzturēšanai pie varas. Saeimas paziņojuma projektā ir teikts, ka Saeima neatzīst šā gada 26. janvārī paredzētās Baltkrievijas prezidenta “vēlēšanas” (pēdiņās) par likumīgām, nosoda Baltkrievijas režīma sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp neatkarīgo mediju iznīcināšanu, opozīcijas apspiešanu un politieslodzīto turēšanu necilvēcīgos apstākļos. Saeima pieprasa, lai Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties atbrīvo visus politieslodzītos, pārtrauc represijas un ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātijas principiem. Saeima atbalsta Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības tiekšanos pēc brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas valsts. Saeima aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt sankcijas pret Lukašenko režīmu un iestāties pret jebkādiem mēģinājumiem to legalizēt starptautiskajā arēnā.

Godātie kolēģi, jums ir pieejams šis paziņojuma projekts.

Aicinu par to debatēt un balsojumā atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas priekšsēdētājai.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam vārdā izsaku pateicību Ārlietu komisijai, kas lēma šo jautājumu virzīt augstākajā līmenī kā Saeimas paziņojumu. Šis paziņojums ir ļoti svarīgs demokrātiskas Baltkrievijas spēkiem, kuri nepagurstoši un aktīvi strādā pie tā, lai sapnis par neatkarīgu, demokrātisku un labklājīgu Baltkrieviju kļūtu par realitāti.

Kā zinām, Baltkrievijā ir sākusies iepriekšēja balsošana tā sauktajās vēlēšanās, kuras noslēgsies 26. janvārī. Tās ir vēlēšanas, kas nav ne brīvas, ne godīgas, ne demokrātiskas. Vēlēšanas, kas kalpo tikai un vienīgi par teatrālu uzvedumu tirāna Lukašenko autoritārā režīma uzturēšanai pie varas, lai izdabātu Kremļa interesēm. Lukašenko režīms ir noderīgs Putinam, nodrošinot Krievijas militārajiem spēkiem piekļuvi Baltkrievijas teritorijai, lai izvērstu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un rīkotu rusifikācijas nometnes Ukrainas bērniem.

Pēc viltotajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā Lukašenko vardarbīgi apspiež Baltkrievijas tautu. Ar politiski motivētām apsūdzībām ir aizturēti desmitiem tūkstoši cilvēku. Tie ir politiskie aktīvisti, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cilvēktiesību aizstāvji, juristi, žurnālisti, mākslinieki, reliģiskie līderi un arodbiedrību pārstāvji.

Ir skaidrs, ka Lukašenko režīms nenoturētos bez Kremļa atbalsta. Kopš 2020. gada vēlēšanām... es atvainojos... kopš 2020. gada vairāk nekā pusmiljons baltkrievu ir bijuši spiesti bēgt no savas valsts. Daudzus no viņiem Lukašenko režīms turpina vajāt arī emigrācijā, gan izmantojot aizmuguriskus tiesas spriedumus, gan draudot un izdarot spiedienu uz viņu tuviniekiem un radiniekiem, kas dzīvo Baltkrievijā.

Pēc cilvēktiesību centra “Vjasna” datiem, šodien Baltkrievijā ir 1256 politieslodzītie. Tie ir cilvēki, kurus režīms ir ieslodzījis ne vien par to, ka tie pārstāvēja opozīciju un vēlējās piedalīties godīgās vēlēšanās, bet arī par dalību miermīlīgos protestos, par pastāvošās varas kritiku un vēlmi dzīvot demokrātiskā valstī. Un ne tikai. Režīms ir ieslodzījis arī tādus cilvēkus, kuri savā valstī atļaujas runāt savā – baltkrievu – valodā vai uzvilkt zeķes baltsarkanbaltā krāsā. Viņi tiek turēti absolūti necilvēciskos apstākļos, daudziem netiek nodrošināta saziņa ar tuviniekiem un ārpasauli, daudziem radušās nopietnas veselības problēmas, un diemžēl daudzi ieslodzījumā arī mirst.

Kolēģi, es vēlos izteikt pateicību visiem deputātiem, kas darbojas mūsu deputātu grupā demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam. Sevišķi vēlos pateikties tiem, kuri ir iesaistījušies un uzņēmušies būt par krustvecākiem politiski ieslodzītajiem. Šī programma paredzēta tieši parlamentāriešiem, un šobrīd tajā ir 428 deputāti, tai skaitā arī pieci mūsu Saeimas deputāti. Izmantojot iespēju, es vēlos uzrunāt arī citus deputātus kļūt par krustvecāku kādam no politieslodzītajiem, iesaistoties organizācijas “Libereco – Partnership for Human Rights” kampaņā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt: brīva, neatkarīga un demokrātiska Baltkrievija ir svarīga ne vien pašai Baltkrievijas tautai, bet arī mums, jo starptautisko tiesību ievērošana ir arī mūsu valsts drošības garants.

Kolēģi, aicinu šodien būt solidāriem ar Baltkrievijas tautu un atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātiskos spēkus. Savā un arī deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam vārdā aicinu atbalstīt šo paziņojumu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Savā runā pieskaršos trim punktiem. Vispirms – par šo paziņojumu, varbūt nedaudz pieskaršos arī priekšvēsturei, kuru droši vien jūs labi zināt, bet dažus faktus tomēr gribu akcentēt. Otra lieta – gribu piedāvāt arī dažas iniciatīvas, ko mēs varam darīt papildus šim paziņojumam. Trešais – definēt mūsu kopīgo gan valsts, gan parlamenta mērķi, kādu mēs gribam redzēt Baltkrieviju nākotnē.

Vispirms par to, kas Baltkrievijā ir noticis pēdējos 30 gadus, it sevišķi līdz 2020. gadam. Ļoti labi atceros – kad cienījamam politiķim Krievijā Borisam Ņemcovam uzdeva jautājumu, vai viņš nedomā, ka Krievijā arī vajadzētu iet līdzīgā šāda labā papiņa (kā līdz tam tika vērtēts Baltkrievijā) politikas virzienā, Boriss Ņemcovs toreiz atbildēja, ka nekādā gadījumā. Lukašenko režīms pēc būtības ir tāds Eiropas Kadāfi režīms, kur politiskie oponenti pazūd bez vēsts, tiek ielikti cietumā vai tiek nogalināti.

2020. gadā, kad acīmredzami Lukašenko zaudēja vēlēšanās, kad sabiedrība iznāca ielās, protestēja ar baltsarkanbaltajiem karogiem, bija izjūta, bija cerība, ka tūlīt tas vadzis lūzīs, ka tūlīt mums kaimiņos būs vēl viena demokrātiska valsts, kurā valdīs parlaments, nevis viens vadonis vai, es teiktu, diktators. Taču, kā mēs redzam, šobrīd jau četru ar pusi gadu laikā... četri ar pusi gadi ir pagājuši kopš šīm vēlēšanām, režīms ir noturējies, pateicoties tikai un vienīgi Putina atbalstam. 2020. gadā, kā jau teicu, likās, ka tūlīt tas vadzis lūzīs, bet tomēr, tikai nākot talkā otram diktatoram, šis režīms Baltkrievijā ir noturējies, un, protams, zināmas dividendes no tā ir ieguvis arī Krievijas diktators.

Tagad Baltkrievijā ir uzskaitīti vairāk nekā 1200 politiskie ieslodzītie. Kā jau tika minēts, ļoti daudz cilvēku ir pametuši valsti. Man, dzīvojot tik ļoti tuvu robežai, tajā 2020. gadā, kad mēs piedalījāmies gājienā gar robežu un simboliski centāmies atbalstīt sabiedrību Baltkrievijā, radās jautājums sev pašam: ko es darītu, ja es būtu piedzimis Baltkrievijā un būtu tur nodzīvojis līdz 42 gadu vecumam, kāda būtu mana rīcība?

Pēc būtības šo jautājumu es gribētu uzdot visiem jums, kolēģi, arī frakcijas “Stabilitātei!” pārstāvjiem – kāda būtu tava rīcība valstī, kurā daudzus gadus valda viens diktators, skaidri apzinoties, ka, protestējot pret šo režīmu, ir trīs iespējamie varianti: vai nu tu tiksi ielikts cietumā, vai cietīs tavi bērni; vai tev attiecīgi būs jāpamet valsts; vai tev ir jāpielāgojas situācijai un jāsāk dziedāt, tā teikt, to pašu dziesmu, ko Lukašenko, sociālajos tīklos saukts par kartupeļu fīreru, aicina un uzspiež darīt?

Šīs tā sauktās vēlēšanas, kas tagad notiek un beigsies 26. janvārī, pēc būtības parāda šī procesa jau tādu stūri... nonākšanu pilnīgā bezizejā... cilvēki nevar protestēt, cilvēki nevar atklāti izteikt savu pozīciju. Daļa ir cietumā, un daļa ir ārpus valsts.

Ko mēs varam darīt? Tepat Rīgas centrā, pretim Latvijas Okupācijas muzejam un pretim Rīgas domei, nupat ir atklāts mākslas objekts – instalācija ar nosaukumu “Nesalaužamie”, kas ir veltīta politiskajiem ieslodzītajiem Baltkrievijā un īpaši organizācijas “Vjasna” pārstāvjiem. Tā ir mākslas izpausme. Kā jau deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam vadītāja minēja, mēs, vairāki deputāti, cenšamies būt morāli atbalstītāji tiem, kas ir Lukašenko cietumos.

Taču vienmēr gribas saprast, vai mēs varam darīt vēl kaut ko vairāk nekā tikai paust šādus paziņojumus. Šī paziņojuma ievadā ir uzskaitīti vairāki dokumenti, ko šī Saeima un iepriekšējā Saeima ir akceptējusi. Bet vai tie ir kaut ko mainījuši? Jā, tas ir atbalsts demokrātiskas Baltkrievijas sabiedrībai, kas šobrīd pamatā ir ārpus Baltkrievijas robežām. Tomēr vai tas dod kādu rezultātu? Kā redzam, četrus ar pusi gadus tas rezultātus nav devis, jo, kā jau teicu pašā sākumā, Lukašenko režīms ir ļoti cieši, simtprocentīgi saistīts ar to režīmu, kas ir Krievijas Federācijā.

Kad starptautiskajā arēnā tiek runāts par vājprātu, kas notiek Ukrainā un kas notika un joprojām notiek Baltkrievijā, par teroru, kas notiek šajās valstīs un pēc būtības šobrīd notiek arī Krievijas Federācijā... jo Baltkrievijas gadījums diemžēl parādīja Putinam formulu, kā viņš var noturēties pie varas savā valstī... kad ir dažādas debates un sarunas starptautiskajā arēnā, tad, protams, kādam šķiet: cik var par to runāt, varbūt gana, nobalsojam un braucam mājās! Daži cilvēki, kas tomēr centās pievērst uzmanību šīm problēmām, kāpa tribīnē, ievilka dziļi elpu un vienkārši skaļi kliedza. Es to nedarīšu, jo negribu, tā teikt, vairot dusmas. Katrā ziņā es aicinu jūs katru apdomāt, kā jau teicu, ko jūs darītu, ja būtu nonākuši šādā valstī, šāda režīma pakļautībā, kur pēc būtības ir vai nu jāupurē kaut kas ļoti svarīgs, vai vienkārši jāpielāgojas, vai jābrauc prom.

Tāpēc viens praktisks piedāvājums rīcībai, lai nebūtu tikai vārdi, lai nebūtu tikai kliedzieni vai tikai klusa līdzi jušana. Es piedāvāju izveidot Saeimā deputātu grupu, kas īpaši pievērstu uzmanību sankciju stiprināšanai pret Lukašenko režīmu, pret Putina režīmu, varbūt arī pret tām valstīm, kas pēc būtības nodrošina šo sankciju apiešanu.

Nupat mēs dzirdējām, ka arī jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents runā pamatā par ekonomiskajām svirām, ko varētu ieslēgt pret Putina režīmu. Vai tas tiks izdarīts vai ne, to rādīs tuvākā nākotne. Bet arī mēs šeit, Saeimā, varam uzklausīt atbildīgo ministriju piedāvājumus, iestāžu piedāvājumus un maksimāli piedāvāt savus priekšlikumus, tos izskatīt un virzīt, lai stiprinātu sankcijas. Par daudzām lietām mēs Saeimā jau esam runājuši – gan par mangāna rūdu, gan par divējāda lietojuma precēm, gan, protams, par naftu, par ko tagad tiek runāts starptautiskajā sabiedrībā. Tas droši vien ir vienīgais ierocis, uz ko varam cerēt, lai mums nebūtu atkal pēc četriem ar pusi gadiem jāpieņem kārtējais paziņojums, bet Baltkrievijā, arī Krievijā cilvēki, kas neatbalsta diktatūras, vienkārši tiktu nogalināti vai ielikti cietumā, vai būtu spiesti pamest savu valsti.

Visbeidzot, kā es to redzu, – kāpēc mums ir svarīgi, lai Baltkrievija, it sevišķi Baltkrievija, būtu demokrātiska valsts? Kā jau teicu, jūs zināt, es nāku no Latgales, un savulaik mēs bijām Vitebskas guberņā. Viena tauta ar divām valodām – baltkrievi, kas dzīvo bijušās Vitebskas guberņas teritorijā, – pēc būtības tādi paši kā mēs, latvieši, vismaz kā latgalieši. Jā, viņiem ir cita kultūra, cita vēsture, bet, komunicējot ar viņiem kultūras, pašvaldību līmenī, līdz šim vienmēr esam sajutuši, ka pēc būtības viņi ir ļoti līdzīgi mums.

Iedomājieties: ja patiešām Baltkrievija, cerams, iespējami tuvākajā laikā kļūtu par demokrātisku valsti, ar to Latvijai, it īpaši Latgalei, varētu veidoties ciešas ekonomiskās sadarbības saites. Mēs ar to patiešām varētu atrisināt vairākas mūsu valsts reģionu problēmas.

Tāpēc aicinu, protams, domāt labas domas par Baltkrievijas demokrātiem, aicinu atbalstīt šo paziņojumu un pēc iespējas arī pašiem rīkoties.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Viss šeit bija pareizi pateikts. Es pievienojos visiem runātājiem. Tikai neliela piezīme par to, ka Baltkrievijai varētu būt liela nozīme Latvijas drošībā un arī situācijā Ukrainā. Man te būtu nelieli iebildumi.

Domāju, ka konflikta Ukrainā un nopietnu jautājuma risināšanu pašreizējā situācijā var veikt tikai ASV, to pierādīja situācija Izraēlā – vēl nenotika prezidenta inaugurācija, kad jau bija vienošanās par pamieru un vairāk nekā 90 gūstekņi tika atdoti... “Hamās” un Izraēlas konfliktā.

Amerikas Savienotās Valstis var atrisināt šo konfliktu. Konflikts starp Ukrainu un Krieviju faktiski 80 procentos ir konflikts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, ņemot vērā tehnoloģijas, militāro palīdzību un Eiropas situāciju, kas ir atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Ja mēs sakām, ka Baltkrievija, kas ir maza valsts, kaut kādā veidā spēj ietekmēt vai neietekmēt... domāju, ka daudz vairāk varēja ietekmēt ārlietu ministre, kura tika uzklausīta Ārlietu komisijā. Es paskatījos – decembrī ārlietu ministre viesojās Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa ar jauno administrāciju varēja pārrunāt gan Baltkrievijas, gan Ukrainas situāciju, bet skatos – viņa nav tikusies ne ar vienu no jaunās administrācijas pārstāvjiem. Viņa ir tikusies ar aizejošo Aizsardzības pretizlūkošanas un drošības aģentūras vadītāju Deividu Ketleru, ar bijušo ASV vēstnieci NATO Džūliju Smitu, ar valsts sekretāra vietnieku Kērtu Kembelu. Bet neviens no viņiem jau vairs nestrādā.

Vai ir vērts tērēt desmitiem tūkstošu nodokļu maksātāju naudas, lai brauktu uz Ameriku tieši pirms prezidenta inaugurācijas un ar aizejošiem cilvēkiem, kas neko nelemj, apspriestu drošību Eiropā, Ukrainā, arī Baltkrievijā, lai piedalītos sabiedrisko organizāciju vai domnīcu, kā “Atlantic Council” un “Hudson Institute”, darbā? Mums ir Latvijas Ārpolitikas Institūts, kurš varbūt ar desmitreiz mazākiem izdevumiem varēja risināt šīs sarunas tieši tādā pašā veidā ar cilvēkiem, kuri vairs neko nelemj.

Otrs. Mēs visi skatījāmies prezidenta inaugurācijas ceremoniju. Viņš teica, ka 2020. gada vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijušas viltotas. Viņš uzreiz – pirmajā dienā – amnestēja vairākus tūkstošus... četrus tūkstošus cilvēku, kas bija piedalījušies Baltā nama šturmēšanā, kā jūs atceraties, kas viņu bija aizstāvējuši.

Kāpēc šīs vēlēšanas bija viltotas? Pašreiz ir paziņots, ka ASV prokuratūra sāks izmeklēšanu par to, ka vairākos Demokrātiskās partijas pārvaldītajos štatos ir piedalījušies vēlēšanās vairāk nekā pieci miljoni nelegālo imigrantu, jo tur ir aizliegts vēlēšanās prasīt identifikācijas dokumentus. Tas ir ārkārtīgi interesanti. Es domāju, ka šie notikumi Latvijas drošībai, Baltkrievijas situācijai un kara beigšanai Ukrainā ir daudz svarīgāki nekā ārlietu ministres vizīte kaut kur... Protams, mums ir jāatbalsta jebkuri dokumenti, kas aizstāv cilvēktiesības, kas iestājas par normālām vēlēšanām kaimiņvalstīs.

Paskatieties dažādās vietnēs vai mākslīgā intelekta lapās – pašreiz pasaulē notiek 110 militārie konflikti (vai nu starp valstīm, vai starp dažādiem grupējumiem, vai valstu iekšienē) – 110! Eiropā pašreiz tiek uzskaitīti seši militārie konflikti. Tā nav tikai Serbija un Kosova vai Bosnijas un Hercegovinas iekšējā rīvēšanās, vai laiku pa laikam militārās nesaskaņas starp Armēniju un Azerbaidžānu, Krieviju un Ukrainu.

Mūs vairāk varētu uztraukt cilvēktiesību jautājumi. Un tad es gaidu... Mēs, protams, šodien nobalsosim “par” šo lietu, bet tomēr es lūgtu Ārlietu komisiju izstrādāt kaut kādu dokumentu par vēlēšanām... ja jau piekrītam ASV administrācijai, tad mums ir jādod kaut kāds dokuments par vēlēšanu viltošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kas mūsu drošībai ir daudz būtiskāk, vai ne?

Vēl lieta, kas mani uztrauc. Paskatījos, ka Lielbritānijā cietumos pašreiz ir ieslodzīti trīs tūkstoši cilvēku, apcietināti par ierakstiem sociālajos tīklos. Te ir būtisks jautājums par vārda brīvību. Te mēs atkal varam saistīt... jā, cik tālu var iet, ko var rakstīt sociālajos tīklos – vai par to ir jāliek cietumā? Vai tas ir kaut kāds vārda brīvības ierobežojums? Nu, Lielbritānija nav Eiropas Savienībā, tad varbūt nerakstām... par Eiropas Savienību. Baltkrievija arī nav Eiropas Savienībā.

Pēdējais. Iepriekšējais darba kārtības jautājums bija par mākslīgo intelektu. Nākamnedēļ mums būs debates par ārpolitiku. Es pastāstīšu sīkāk, bet pabeigšu ar vienu lietu. Ja Ārlietu komisija un Ārlietu ministrija ir tik norūpējušās par drošību... pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās trīs no galvenajiem... Viens no tiem – ASV prezidenta Trampa kampaņas finansētājs, miljardieris Džimijs Džons Lioto... sviestmaižu ķēde... 2800 restorāni un veikali... pirmā desmitnieka miljardieris. Otrs, kas bija pagājušajā nedēļā, – Omīds Afšārs, kas ir otrais cilvēks... aiz Trampa... uzņēmumā “Tesla”, atbild par Ziemeļamerikas un Eiropas operācijām, arī finansētājs. Trešais bija tas, par ko mēs tikko lēmām. Tā ir valsts drošība, tie ir jaunie tehnoloģiskie uzņēmumi, tas ir riska kapitāla uzņēmuma viens no galvenajiem akcionāriem – “8vc.com” – ar miljardu investīcijām... kuri skatījās, kādā veidā Latvijā palielināt drošību.

Izrādās, neviens no valdības pārstāvjiem – ne no Ekonomikas ministrijas, ne no Ārlietu ministrijas – ar viņiem nav tikušies. Šie cilvēki tikās ar privātajiem Latvijas uzņēmējiem. Tad man ir jautājums: kādu drošību mēs šeit risinām... ko dara Ārlietu ministrija?

Nobeigumā gribu pateikt – šo atbalstām. Un ar cerību gaidu Ārlietu komisijas izstrādātu... lai mēs katrs nerunātu, kas ienāk prātā... ziņojumu par 2020. gada vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, par situāciju Lielbritānijā, kur trīs tūkstoši cilvēku sēž cietumos par ierakstiem... par vārda brīvību. Tie ir tie visi jautājumi. Mēs nevaram atlasīt visu laiku tikai Baltkrieviju vai Gruziju, ja Eiropas Savienības kandidātvalstīs tepat, Eiropā, ir pilns ar problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Domāju, ka es kā opozīcijas pārstāvis jums izstāstīšu, kā notiek Latvijā. Vienkārši, ziniet, ir tāda situācija... kad viens cilvēks māca citu cilvēku mazgāt rokas, laikam tas pirmais tiešām ievēro higiēnu un pats vienmēr to dara.

Kolēģi, tad runājam, kas notiek Latvijā ar opozīciju. Es jums teikšu tā, ka valsts drošības struktūras... jebkurai partijai, kas ir ārpus koalīcijas un kura nepiekrīt koalīcijas lēmumiem... nepārtraukti veic pārrunas, pie tam ar visiem frakcijas deputātiem – nepārtraukti, kolēģi! Un tā... piedošanu... nav taisnība... tā ir absolūta taisnība, jo pats piedalos šādās pārrunās. (Starpsauciens.) Piedodiet, jūs neesat opozīcijā, Viļuma kungs. (Starpsauciens.) Jūs esat tur formāli, pēc būtības esat citur, tas ir fakts.

Kolēģi, šodien brīvā, demokrātiskā Latvijā (Zālē troksnis.)... kolēģi, brīvā, demokrātiskā Latvijā, kur pēc būtības ievēro visus likumus, valsts drošības struktūras nepārtraukti iejaucas parlamentārajā darbā un veic pārrunas. Tā teikt, tīri teorētiski izstāstot, ko drīkst, ko nedrīkst, a par ko labāk vispār nerunāt. Vai tas ir demokrātiski? Tā ir brīvība? Nē, kolēģi, tā nav.

Es jums atgādināšu par vēlēšanām un par to, cik... kad, no kura momenta tās drīkst uzskatīt par notikušām. Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vēlreiz atgādinu stāstu. CVK valdes locekļi atnāk, lai redzētu balsu skaitīšanas procesu. Jūs domājat, viņi to redzēja? Nē. Viņiem pateica – ārā no telpām, durvis ciet! Redzēsiet rītdien pa televizoru. Demokrātiski? Nē, kolēģi. Bet nevienu tas neuztrauc.

Tagad atgādināšu jums par nākamo soli. Valdes locekļi atteicās parakstīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Ko izdarīja CVK priekšsēdētāja? Pateica: “Es tāpat izsludināšu,” un izgāja, un izdarīja to bez oficiāliem CVK locekļu parakstiem. Tas ir fakts. Nu ko jūs man tagad te stāstāt par kaut kādu likumību? Te nav runa par to, kas notiek Baltkrievijā... vienkārši acīs griež. Jūs visi esat svētie? Šeit ir likums, šeit ir kārtība, šeit ir Eiropa.

Kolēģi, pie mums, Latvijā, nedod dievs, opozicionārs kaut ko pateiks nepareizi – viss, ar to karjera beigsies momentā. PROGRESĪVIE, jūs neesat opozīcijā, beidziet šo stāstu! Jums galvenais – par ūdeni domāt. Viss – jums šodien atļāva ievest ūdeni! Viss kārtībā!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, par lietu, lūdzu! Mēs – par Baltkrieviju un Lukašenko, nevis par jūsu piedzīvojumiem.

A. Rosļikovs. Nekoķetējiet ar mani, lūdzu! (Smejas. Starpsaucieni.)

Kolēģi, iesim tālāk. Es jums vēl daudz ko izstāstīšu, kā patiesībā jūtas un kas ir opozīcija Latvijā. Jūs neesat opozīcija. Jums tā kā ir bišķiņ savādāka tā sajūta par to, kas notiek Latvijā, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, mēs – par Baltkrieviju un Lukašenko.

A. Rosļikovs. Tas ir salīdzinājums. (Starpsaucieni.) Līdz ar to, kolēģi, vēlreiz – ja Latvija... un Latvijai ir tādas tiesības rādīt citām valstīm, kā dzīvot pareizi... ir tādas tiesības... bet man ir lūgums – varbūt arī šeit, Latvijā, mēģināsim ieviest tādu pašu kārtību. Mēģināsim kaut kādā veidā ievērot cilvēktiesības, it īpaši politisko spēku (Starpsaucieni.) iespēju strādāt brīvi, nekādā veidā neierobežot runas brīvību.

Tepat jūsu, JAUNĀS VIENOTĪBAS... lūdzu, nu, Zanda to dara tagad. Jūs pat tagad neļaujat man izteikties. (Starpsauciens.) Viņa pielieto... pat Zanda tagad pielieto savas iespējas un pilnvaras, tas ir fakts. (Starpsauciens.) Pareizi? Pareizi, kolēģi. (Starpsauciens.) Viss, pabeidzām. Kolēģi, viss (Starpsauciens: “Mēs arī esam...”)... ļoti pareizi, bet...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, un turpinām debates par lietu.

A. Rosļikovs. Kolēģi, vēlreiz – galvenais moments, tāds pats svarīgākais, – ja vēlreiz nāksiet uz šejieni, lai tādu šķīstu seju un baltām acīm...

Sēdes vadītāja. Latviešu valodā...!

A. Rosļikovs.... kādā veidā vajadzētu dzīvot... atkal jums (Starpsauciens.)... atļaujiet! (Starpsaucieni.) Vēlreiz, kolēģi! Vēlreiz, kolēģi! Mēs nevarēsim atbalstīt dēļ tā, ka mēs kā opozīcija šodien izjūtam pilnīgi tādu pašu spiedienu, par kuru jūs runājat un sakāt, ka tas nav pieļaujami. (Zālē troksnis.) Tas ir svarīgi, tā ir absolūta patiesība un fakts, kolēģi. Šodien pie mums, Latvijā, opozīcija tikpat lielā mērā tiek ierobežota. (Starpsauciens.) Tas ir fakts, kolēģi.

Vēlreiz – tak pie mums, Latvijā, daļa no Latvijas iedzīvotājiem nekad nebūs pārstāvēti valdībā! Tas ir jūsu sapnis, vai ne?! Vai tas ir demokrātiski?! (Starpsauciens.) Vai tas ir demokrātiski?! Nē! (Starpsauciens.) Nu tad vispirms izlabojam situāciju pie sevis un tad mācām citus! Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, manā skatījumā, kolēģi! Jums pašiem ir netīras rokas, un jūs mācāt citus! (Starpsauciens.)

Viļuma kungs, lūdzu... nevajadzētu, nevajadzētu, Viļuma kungs, nevajadzētu (Starpsauciens.)... Ar APVIENOTO SARAKSTU mēs runāsim pēc tam. Šodien ļaujiet komunicēt ar Jauno VIENOTĪBU, šodien viņi vada valdību, šodien viņi ļauj to darīt.

Sēdes vadītāja. Par Baltkrieviju un Lukašenko, lūdzu!

A. Rosļikovs. Paldies.

Vēlreiz, kolēģi, – nevarēsim... neatbalstīsim tikai viena iemesla pēc – mums Latvijā katru dienu ir tik daudz situāciju ar opozīcijas pārstāvjiem, ar cilvēkiem, kuri nepiekrīt jūsu redzējumam un kuri reāli katru dienu tiek apspiesti. Tā ir absolūta patiesība un fakts. Šodien arī no Latvijas cilvēki ir spiesti bēgt, un šodien arī Latvijā ir politieslodzītie. Nujā (Starpsauciens.)... vārdus, uzvārdus nezināt... jūs vārdus, uzvārdus... Jūs visus, ieskaitot mani, uztverat par cilvēkiem, kuri ir nopelnījuši šādu attieksmi. (Starpsauciens.) Viņš arī tā uzskata, viņš arī tā uzskata.

Tad ar ko jūsu, JAUNĀS VIENOTĪBAS, viedoklis un pozīcija atšķiras no Lukašenko? Ar ko? (Starpsaucieni.) Viņam visi, kas ir ārpus kabineta, ir ienaidnieki. Un jums ir tas pats. (Starpsauciens.) Jums ir tas pats. Visi, kas ir ārpus jūsu kabineta, ir ienaidnieki. Tas ir fakts. Nav nekādas atšķirības, pilnīgi nav nekādas atšķirības starp JAUNO VIENOTĪBU un citiem režīmiem ārpus Latvijas. Tas ir fakts. (Starpsauciens.)

Nevar... Vēlreiz (Starpsauciens.)... Vēlreiz – ja rosināt par kaut ko balsot... ja rosināt par kaut ko balsot, tad sākumā nomazgājiet savas rokas, kolēģi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram. Par Baltkrieviju un Lukašenko. (Zālē troksnis.)

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, kas ir izskanējis, un to, par ko mēs esam daudzkārt runājuši no šīs tribīnes, es vēlos pateikt... Ar ko mums ir jārēķinās? Tātad pirms nepilniem trim gadiem 22. februārī Krievija iebruka Ukrainā, sākās karš, un šis iebrukums daļēji notika arī caur Baltkrieviju, tas ir fakts, un ir gājuši bojā ļoti daudz cilvēku. Krievija cerēja, ka šis karš būs ļoti ātrs, varbūt kara pat nebūs, Ukraina tiks pārņemta trīs dienu vai nedēļas laikā. Tā tas nenotika, tas viss “trīs dienu laikā” ir izstiepies jau uz trim gadiem.

Tas, ko es vēlos teikt, – gan es personīgi, gan mūsu partija, frakcija... mēs nosodām to, kas šodien notiek arī Baltkrievijā, bet rodas jautājums: kas notiks nākamajos trijos gados? Tad, kad mēs debatējam no šīs tribīnes, mēs ļoti bieži runājam par to, ka Ukraina drīz, drīz uzvarēs un drīz, drīz būs lielā uzvara. Šodien mēs redzam pilnīgi citu bildi šajā karā, mēs redzam to, ka Krievija ieņem aizvien jaunas teritorijas, varbūt ne tik lielas, kā viņiem gribētos, bet tomēr tas notiek. To atzīst arī mūsu sabiedrotie, NATO dalībvalstis, pirmām kārtām ASV.

Mēs labi apzināmies, ka šai visai, arī NATO valstu, politikai ir bijušas divas puses: no vienas puses, politiķi dedzīgi teica, ka mēs atbalstīsim Ukrainu, vienlaicīgi nosodot gan Baltkrieviju, gan Krieviju, no otras puses, tas, ko mēs esam dzirdējuši arī no Ukrainas prezidenta Zelenska, – šis atbalsts nav bijis pietiekams. Un to šodien atzīmē arī daudzi ārvalstu politiķi, Rietumvalstu politiķi, kuri ir teikuši, ka Ukrainai deva tik daudz ieroču, lai Ukraina nezaudētu, bet arī lai Ukraina neuzvarētu. Līdz ar to šī divkosīgā politika ir bijusi daļa no tās politikas, kuras daļa esam bijuši arī mēs.

Un tagad... kad Amerikas Savienotajās Valstīs notika prezidenta vēlēšanas, kur tautas absolūtais vairākums nobalsoja par Trampu... mēs redzam, ka tiek ieviesta pilnīgi jauna politika. Mēs nezinām, kas notiks tuvākajā laikā, jo tikai 20. janvārī notika prezidenta Trampa inaugurācija, bet mēs zinām to, ka šodien par to runā visā pasaulē. Skaidrs ir tas, ka ne jau Latvija būs tā, kas izbeigs vai palīdzēs izbeigt karu Ukrainā. Bez skaidras ASV politikas to pabeigt nav iespējams. Jautājums: kāda būs rīcība? Un rīcība ir tāda, ka prezidents Tramps ir teicis, ka šis karš ir jāapstādina pēc iespējas ātrāk. Daudzi izsaka pārmetumus Trampam: kā tad tā – izbeigt karu? Vajadzīga uzvara! Bet tad rodas jautājums... un tas, ko saka Tramps, – pēdējos trīs gadus atbalsts ir bijis tāds, lai Ukraina neuzvarētu šajā karā. Tas nav bijis pietiekams. Un Baidena administrācija nav pildījusi to, ko tā ir solījusi. Tā ir tikai daļēji atbalstījusi. Bet visa šī lielā lendlīze tā arī nesāka darboties. Un tie ir fakti.

Un skaidrs – tas, kas mums ir jāsaprot, – mēs esam valsts, kurai ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Portugāle, Spānija vai kādas citas pasaules valstis, kurām nav robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju, var diezgan brīvi izteikties un teikt visu kaut ko, kas ikdienā neietekmē ne viņu politiku, ne ekonomiku. Mēs esam tādā situācijā, ka mums blakus notiek karš, mums nav robežas ar Ukrainu, bet mums ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Mums būtu nepieciešamas... Es ceru, ka debates, kas šeit, Saeimā, notiks par ārlietām, varbūt viesīs skaidrību. Bet tas, ko es gribētu dzirdēt no esošās varas, pirmām kārtām no JAUNĀS VIENOTĪBAS, – kāda būs Latvijas politika, kādas būs Latvijas attiecības ar ASV? Tas, ko pirms brīža teica Kiršteina kungs, ka mūsu ārlietu ministre brauc uz ASV un tiekas ar bijušajiem... nevis ar tiem, kas ir ievēlēti, par kaut ko liecina. Skaidrs ir tas, ka Trampa administrācija labi zina, kurās valstīs kādi politiķi kādu politiku ir realizējuši, ko viņi ir teikuši un ko ir domājuši.

Ir jāsaprot tas, ka ļoti bieži šis naratīvs, kas ir izskanējis, izskanējis arī “Latvijas Televīzijā”. Ļoti bieži eksperti – nevis žurnālisti, bet eksperti, kas ir aicināti, – bija klaji naidīgi pret esošo prezidentu Trampu, kurš iepriekšējās vēlēšanās zaudēja un... nebija vairs prezidents. Tas pats žurnālists Streips, kurš Trampu ir saucis dažādos lamuvārdos un apsaukājis publiski, joprojām... pat tagad tulko Trampa uzrunu, un pēc tam viņš kaut ko vēl komentē. Jūs domājat, ka tāda politika netiks ietekmēta?

Mani vairāk uztrauc... Kā jau es teicu, šodien mēs balsosim “par”, bet es arī gribu saprast, kāda būs Latvijas politika attiecībā uz ASV, kādas attiecības mēs veidosim. Un, ja kāds domā, ka pēc četriem gadiem kaut kas mainīsies, mēs vienkārši pagaidīsim, tad apskatieties inaugurāciju, kas notika ASV, – tur viss lielais bizness ir sapulcējies, pašreiz Amerika mobilizējas. Mūsu galvenais uzdevums šodien, zinot to, kas notiek Ukrainā, kas notiek Krievijā, kas notiek Baltkrievijā, ir saprast, kas notiks Latvijā, kas notiks Eiropā, kāda būs Eiropa, cik vienota būs Eiropa. No vienas puses, Eiropas politiķi iepriekšējā reizē Trampam ir pārmetuši to, ka viņš ir uzbraucis... ka neaizstāvēs Eiropu – attiecībā uz to, ka Eiropas valstis nepietiekami finansē savu militāro jomu. Pateicoties tam, daudzas valstis tagad iegulda vairāk naudas. Lietuva pateica, ka savā aizsardzībā ieguldīs pat 5 procentus no IKP.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūgums – mazliet vairāk par lēmuma projektu!

A. Šlesers. Tas viss ir saistīts ar to, kas notiek Baltkrievijā, un to, kas notiek Latvijā... un to, kādā veidā mums ir jārīkojas. Pieņemot... no šīs tribīnes... kādu lēmumu... šajā zālē vai valdībā kopumā... mums vienmēr jāsaprot, kāds būs nākamais solis. Es labi atceros, kāda politika tika realizēta, bet es varu pateikt arī sekojošo. Man priekšā ir “TikTok” (Rāda telefona ekrānā.), un “TikTok”... ja kāds redz... varat uzvilkt brilles vai panākt tuvāk, es varu parādīt (Starpsauciens.)... Tā ir premjere Evika Siliņa, kas “TikTok” reklamē krūzīti ar Donaldu Trampu – redz, es varu runāt... turēt... Viņa visu laiku reklamē Donaldu Trampu.

Mēs neatrisināsim, neuzlabosim attiecības ar ASV, reklamējot krūzīti ar Donaldu Trampu. (Starpsaucieni.) Būs jāveido attiecības ar jauno administrāciju, būs nepieciešams sakārtot... jo mūsu galvenais uzdevums – lai karš Ukrainā beidzas pēc iespējas ātrāk, lai Ukraina paliek neatkarīga valsts un lai situācija Baltkrievijā un Krievijā kaut kādā veidā mainītos. Neviens – ne Lukašenko, ne Putins – nebūs mūžīgs, bet ir jāsaprot tas, ka, pat ja viņu vairs nebūs, būs citi un mums kaimiņos būs šīs divas valstis.

Ja mēs šodien redzam, ka tieši ASV ir tā valsts, kas ietekmēs nākotni Eiropā un visā šajā reģionā, tad mums vajadzētu saprast, ka tikai un vienīgi ar paziņojumiem mēs tālu netiksim... jo mēs esam atbalstījuši Ukrainu... bet Eiropa, Amerika nav sniegušas pietiekamu atbalstu, lai Ukraina uzvarētu. Principā šajā situācijā mēs esam ķīlnieki, jo mēs neesam kaut kur citā kontinentā, mēs neesam Šveice, kas atrodas starp Alpu kalniem, mēs neesam pat čehi, mēs neesam austrieši vai kāda cita valsts Eiropā, mums ir tiešā robeža. Es domāju... un tas, ko es sagaidu, – ka mēs nedrīkstam domāt, ka ar krūzītes, uz kuras ir Tramps, reklamēšanu uzlabosies mūsu attiecības ar ASV. Ir nepieciešama skaidra rīcība – pirmām kārtām no mūsu valdības, no prezidenta, no ārlietu ministres un tā tālāk. (Starpsauciens: “... strādā!”) Jā, strādā, bet ar reklāmu un krūzīti mēs tālu netiksim.

Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, esat pārāk salipuši ar demokrātiem. Jūs bijāt vieni no tiem, kuri pēc tam tviterī un soctīklos dzēsa visādus paziņojumus, kas ir bijuši. (Starpsaucieni.) A kā jūs domājat... ja Eiropa bija iesaistījusies kampaņā pret Trampu... viņa administrācijas cilvēki jau ir pateikuši... viņi jau visu ir fiksējuši.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs! Par Baltkrieviju un Lukašenko.

A. Šlesers. Es runāju par situāciju Baltkrievijā – kā tas ietekmēs Latviju. Šodienas tukšie paziņojumi nekādā veidā nepalīdzēs mums uzlabot situāciju šajā reģionā, ja mēs neatvērsim beidzot acis.

Tā ka, godājamie kolēģi, godājamā valdība, tuvākajā laikā mums būs jāskatās, kādas būs Latvijas un ASV attiecības, kā tās tiks veidotas. Ar krūzīšu reklāmām mēs tālu netiksim. Ir vajadzīga skaidra rīcība un jārēķinās ar to, ka situācija Ukrainā vistiešākajā veidā ietekmēs Latviju. Ir iespējamas dažādas situācijas – karš beigsies vai karš turpināsies un kļūs vēl agresīvāks un postošāks. Tā ir realitāte. Un tas, ka mēs šodien šajā zālē esam runājuši par droniem, kurus nevar pat notriekt... dot uzdevumu (Starpsauciens.)...

Godājamie kolēģi! Mums ir jādomā par mūsu drošību, saprotot, ka šis karš var beigties, bet var arī nebeigties. Uzskatu, ka Latvija lielā mērā ir bijusi izmantota kā valsts, kura mēģina maksimāli uzstāties ar visādiem... uzstādījumiem, bet pati nav padomājusi pietiekamā mērā par drošību.

Viena no lietām, ko Amerikas vēstniecība ir teikusi...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mazliet ar cieņu pret kolēģiem! Ir lēmuma projekts par attieksmi pret Baltkrievijā notiekošo un Lukašenko režīmu. Nevajag ļaunprātīgi izmantot laiku!

A. Šlesers. Es jums vēlreiz saku: LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo konkrēto priekšlikumu. Mēs nobalsosim.

Bet es runāju par to, kas mani kā partijas līderi uztrauc. (Starpsauciens: “Krūzīte...”) Mani uztrauc tas, ka Latvijai pašai nav skaidra redzējuma. Mēs varam pieņemt lēmumus kaut vai katru dienu, bet ir jābūt skaidrībai, kas būs, ja karš beigsies, un kas būs, ja karš nebeigsies, jo var sākties jauna karadarbība. Tās ir tās lietas.

Pliks paziņojums... it kā uz mums nekas neattiecas, viss beigsies pats no sevis. Dārgie kolēģi, tā tas nav! Mēs dzīvojam blakus kara zonai, un, pat ja karadarbība nav pie mūsu robežas, tā ir Ukrainā, vistiešākajā veidā Krievija un Baltkrievija ir iesaistītas šajā karadarbībā, un mums būtu jādara viss, lai karš tiešām beigtos. Es ceru, ka Baltkrievijā cilvēktiesības tiešām tiks ievērotas, es ceru. Bet kā tas viss varētu notikt? Es nezinu. Vienkārši mēs redzam, cik ilgi esošais prezidents jau atrodas pie varas. Neizskatās, ka kaut kas mainīsies. Un rozā brilles – ka mēs vienkārši nosodām – tas ir par maz.

Godājamie kolēģi, es sagaidu no esošās valdības (kamēr šī valdība ir) tomēr skaidrības ieviešanu, it sevišķi šeit, Saeimā, nākt informēt deputātus un sabiedrību par to, kāda ir Latvijas gatavība situācijai un ko mēs darīsim, ja karš turpināsies vēl ilgi. Galvenais – cik ir naudas, cik mēs varam ieguldīt mūsu ekonomiskajā attīstībā, jo mēs dzīvojam uz parāda. Un tā ir lielākā problēma. Aizņemties miljardus, lai kādu atbalstītu – tā nav liela gudrība. Jautājums ir – kā mēs attīstīsim ekonomiku, kā palielināsim ieņēmumus valsts budžetā, kā nodrošināsim ekonomiku, lai cilvēki nebrauc prom. Tā ka, godājamie kolēģi, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Šodien mūsu frakcija balsos “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mēs, lielākā daļa, atceramies... vienkārši tiešām nav cieņpilni pret pārējiem kolēģiem – izmantot 15 minūtes, runājot par visu, kas uz sirds, reizi minūtē pieminot atslēgvārdu.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu”.

Turpinot debates, vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Mēs patiešām esam iesildījušies ārlietu debatēm. Tīri cilvēciski un politiski man nekas nebūtu iebilstams. Saprotu dažu deputātu, kuri debatēja, satraukumu par to, kā varētu beigties karš Ukrainā, jo kaut kad tas beigsies.

Tomēr, reflektējot uz šeit dzirdēto, gribu teikt: mēs, Latvija, pret Ukrainu nekad neesam bijuši divkosīgi, esam nogādājuši palīdzību vēl pirms kara sākuma. Ja kāds ir bijis divkosīgs, tam ir jāatbild pašam par sevi. Mēs vienmēr esam atbalstījuši Ukrainu un darīsim to tik, cik par to varēs lemt parlaments un balsot šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Otra lieta. Jā, valdībai ir jāveido politika, tīri praktiska rīcībpolitika. Diemžēl šobrīd redzam, ka esošās vai valdību veidojošās partijas strādā virsrakstu vai “TikTok” līmenī. Žēl to redzēt.

Šiem parlamenta paziņojumiem ir sava loma. Var teikt, ka tie ir tikai paziņojumi, bet šiem paziņojumiem ir jāseko konkrētai rīcībai. Tomēr es negribētu mazināt paziņojumu lomu. Līdzīgus paziņojumus ir pieņēmis, piemēram, Eiropas Parlaments, arī citu valstu parlamenti tepat kaimiņos, un arī tie skaidri pasaka, kāda ir parlamenta pozīcija un kas valdībai būtu jādara. Jā, valdībai ir jāstrādā pie sankciju politikas un praktiskiem tālākejošiem soļiem.

Pats galvenais, kādēļ nācu runāt no tribīnes. Godātie kolēģi, man nav pieņemams, ka no parlamenta tribīnes atkal tiek trivializēts jēdziens “politrepresētie”. Mūsu tautai ir diezgan smaga vēsturiskā atmiņa, mēs zinām no savas vēstures, ko nozīmē politieslodzītie, ko nozīmē politiski represētie, un droši vien ne vienam vien ir līdzīga pieredze dzimtā. Ja kāds, kas šeit ir demokrātiski ievēlēts, nāk stāstīt un sevi pielīdzina politiski represētajiem, es uzskatu, tas ir kauns. No Saeimas tribīnes nekas tāds mums nebūtu jāklausās.

Aicinu Saeimas Prezidiju un sēdes vadītāju reaģēt uz šādiem izteikumiem un patiešām vadīt debates.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Man šķita, ka šis Saeimas paziņojums par Baltkrieviju ir elementārs un saprotams kā reizrēķins – ka divi reiz divi ir četri. Ja tik vēlu vakarā izceļas tādas debates, tas nozīmē, ka kaut kas tomēr nav lāgā, vai ne?

Domāju, nevienam nav šaubu, ka šobrīd Baltkrievija ir ne tikai autoritāra valsts, bet faktiski ar daudziem izteiktiem totalitāras valsts indikatoriem, pazīmēm. Šobrīd Baltkrievijā nav nekādu apstākļu brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanai, visas opozīcijas partijas faktiski ir ierobežotas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir ierobežotas vai likvidētas, neatkarīgie mediji nav spējīgi strādāt, tie strādā ārpus valsts robežām. Cietumos šobrīd smok aptuveni 1300 politieslodzītie. Un tā saucamās prezidenta vēlēšanas arī notiek sešus mēnešus pirms datuma, kad saskaņā ar likumu tām būtu jānotiek. Skaidrs, ka tas ir tikai ar vienu mērķi – leģitimizēt jau tā autoritāro, pustotalitāro vadoņa Lukašenko režīmu.

Ir pāris lietu, kas izskanēja no šīs tribīnes, kuras, manuprāt, nav pieļaujamas. Varbūt tās šajā ļoti skaidrajā situācijā rada stāsta sapinumu.

Pirmā – ka neesot atšķirības starp Latviju un Baltkrieviju. Rosļikova kungs ļoti metodiski mēģināja no tribīnes salīdzināt Latviju ar Baltkrieviju... te jau tas pats autoritārisms, totalitārisms, ierobežojumi un tā tālāk. Problēmas pastāv, bet, šādā veidā velkot paralēles, faktiski notiek mēģinājums attaisnot vai kaut kā mīkstināt to vājprātu, ko Lukašenko šobrīd dara Baltkrievijā. Baltkrievija faktiski kļūst par Krievijas trofeju, satelītvalsti, caur kuru var darīt jebko... saistībā ar ukraiņu bērniem... uzbrukt Ukrainai un tā tālāk. Tā ir pirmā lieta, kas nebūtu pieļaujama.

Otrā – pārmetumi par to, ka Latvija ir daļa no sistēmas, kas neļauj Ukrainai uzvarēt. Tie vienkārši ir meli. Latvija, manuprāt, kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir izdarījusi ne tikai maksimumu, bet neiespējamo, lai nodrošinātu vairāk nekā nepieciešams no tā, ko mēs varam sniegt Ukrainai viņu uzvarai. Protams, var runāt par dronu koalīcijas veiksmi, tās vadību, cik efektīvi tas ir bijis... nav šo miljons dronu Ukrainai. Bet visās pārējās līnijās mēs – gan sabiedrība, gan valdība, gan Saeima – esam devuši maksimāli iespējamo atbalstu.

Pēdējais. Es, protams, saklausīju mēģinājumus ievīt caur puķēm garā, garā runā, aizpeldot līdz pat ASV un citur, ka mums ir ļoti, ļoti jāpārdomā, ka mēs esam Krievijas un Baltkrievijas pierobežas valsts un ka jāpiedomā pie mūsu retorikas un izteikumiem, jo nevar taču zināt, kā būs. Es gribu teikt, ka tas ir pilnīgi ačgārni un nepareizi. Jo skaidrāku valodu mēs runāsim, jo skaidrāk paudīsim principus, kas ir likti mūsu valsts brīvības un neatkarības pamatos, jo lielākas cerības, ka mums izdosies šo valsti nosargāt cauri gadsimtiem. Ja mēs sāksim laipot, ja sāksim visu krāsot pelēkās krāsās un duļķot ūdeņus, mēs pieļausim to pašu kļūdu, ko ir izdarījusi Gruzija, – nonāksim Putina trofeju plauktā. Nedarīsim to!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Šodien, klausoties runas par šo tēmu, es priecājos, esmu gandarīta dzirdēt, ka, neņemot vērā, kā runāja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, mēs bijām vienoti šajos jautājumos. Tiešām dzirdēju kopīgu sapratni par to, kas notiek Baltkrievijā un kāpēc mums ir jāatbalsta baltkrievu tauta. Mani pārsteidza dažas pēdējās runas, un es nolēmu, ka tomēr ir jāatspēko izskanējušie meli par mūsu valsti.

Gribu izstāstīt, ka man ir divi krustdēli. Viens – jauns vīrietis, nesen atgriezies no dienesta Latvijas armijā. Es ar viņu tiešām lepojos, viņam drīz būs dzimšanas diena. Otrs – jauns baltkrievs, politieslodzītais Baltkrievijas cietumā, jo esmu kā deputāte pievienojusies organizācijas “Libereco – Partnership for Human Rights” parlamentāriešu akcijai – kļūt par krustvecākiem kādam no politieslodzītajiem, tādā veidā atbalstot šos cilvēkus. Viņu apsūdzēja par to, ka viņš kopā ar saviem draugiem plānoja, kā apturēt caurbraucošo Krievijas militāro konvoju, kas bija ceļā uz Ukrainu. Ir milzīga atšķirība.

Pirms pāris nedēļām es piedalījos organizācijas “Vjasna” rīkotajā vēstuļu rakstīšanā politieslodzītajiem Baltkrievijā. Tā bija ļoti spēcīga, emocionāla pieredze, jo es tieši domāju par sevi, ka rakstu šīs vēstules, un tiem cilvēkiem, kas atrodas cietumā, par to, ka mēs esam kaimiņu tautas, mums ir tik līdzīga vēsture. Tomēr mēs šobrīd jūtamies labi un droši, un es varu rakstīt šīs vēstules. Es nezinu, vai viņi tās saņems, vai tiešām šīs vēstules aizies līdz viņiem, bet es ļoti ceru, ka viņi tās saņems un vēstules dos cerību staru, ka ir cilvēki, kas par viņiem domā.

Baltkrievijas cietumos, kā jau mēs dzirdējām skaitļus, ir 1257 politieslodzītie, iespējams, pat vairāk, un, man liekas, ir pilnīgs absurds salīdzināt situāciju Baltkrievijā un šo politieslodzīto ciešanas ar to, kas notiek demokrātiskās valstīs. Politieslodzītie tiek pakļauti spīdzināšanai, dzīvo necilvēcīgos apstākļos, nesaņem medicīnisko palīdzību. Tiem, kas tiek atbrīvoti, ir sabeigta veselība... psihiskā veselība.

Arī es pirms gada biju opozīcijā. Man ne viss patika, ko darīja valdība, un es valdību kritizēju pavisam droši, tāpat kā jūs, opozīcija, šobrīd kritizējat. Vai es toreiz... vai man kaut kas draudēja, ka es nokļūtu cietumā? Nē. Tāpēc, lūdzu (Starpsauciens.), nekad nesalīdziniet opozīcijas esību Latvijā (Starpsaucieni.)... nekad nesalīdziniet opozīcijas būšanu Latvijā ar to, kas notiek nedemokrātiskās valstīs. Tur cilvēki nonāk cietumā par to, ka ir kandidējuši vēlēšanās, piketējuši (Starpsauciens.), par to, ka sarakstījuši grāmatu baltkrievu valodā. Man patiešām nepatīk meli par manu valsti, un es esmu pateicīga opozicionāriem, kas to saprot un atbalsta Baltkrieviju, Baltkrievijas tautu. Un man patiešām ir kauns dzirdēt no otras puses šādus melus pret manu valsti.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Gribu atgādināt, ka arī mums kādreiz bija ļoti svarīgi, ka citas valstis nosodīja Latvijas okupāciju PSRS laikā, bija svarīgi sajust, ka ne visi to pieņem.

Vēl gribu teikt, ka mūsu valstī starptautiskās tiesības ir ārkārtīgi svarīgas un ļoti svarīga ir cilvēktiesību ievērošana, tāpēc vienkārši acu pievēršana, baidoties, kas notiks, tieši veicina to, ka tas var notikt, tāpēc neklusēsim par cilvēktiesību pārkāpumiem citās valstīs, par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Mums ir jāatbalsta Baltkrievijas tauta cīņā par neatkarību, demokrātiju un drošību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Valstssievas un valstsvīri! Es arī nebiju domājis, ka nākšu šeit, kavēšu jūsu laiku. Bet tā sajūta, ka mūsu sabiedrībā vai pat šeit, parlamentā, ir bailes par to, ka mēs pieņemsim pašu par sevi saprotamu rezolūciju baltkrievu tautas un demokrātijas aizsardzībai... tātad tas baiļu sindroms, kas zālē tiek sēts, lika nākt un teikt, es ceru, īsu runu.

Jā, mēs esam... robežojamies ar Baltkrieviju, un tas nedrīkst mūs darīt vienaldzīgus, bet mēs dzīvojam 2025. gadā, un mēs jau 20 gadus esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc domāt, ka mūsu robežas nav drošas, manuprāt, ir pašapziņas un pašcieņas trūkums.

Kāpēc es pieminēju 2025. gadu? Tāpēc, ka vairāk nekā pirms 20 gadiem, kad biju aizsardzības ministrs, tātad citos laikos, kad mēs nebijām NATO dalībvalsts, krievu žurnālists man uzdeva jautājumu: “Kāpēc jums jāstājas NATO?” Ziniet, ļoti vienkāršs jautājums, bet nebūt nav vienkāršas atbildes. Es teicu: “Mums ir robeža ar Baltkrieviju.” Žurnālisti sāka teikt: “Nu, kas tad jums, ka ir robeža ar Baltkrieviju?” Man ienāca prātā tāds teiciens... es teicu: “Ziniet, tur ir pēdējais Eiropas diktators.” Nekas oriģināls, tas jau visur kur skanēja. Tad vajadzēja redzēt, kā tas žurnālists sāka histērijā kliegt: “Vai jūs dzirdējāt, vai jūs dzirdējāt, ko saka Latvijas aizsardzības ministrs?!” Un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi... “Viņi stāsies NATO!” Un visas tās šausmas, kas būs baltkrievu tautai jāpiedzīvo.

Šis pats pēdējais Eiropas diktators... toreiz līdz viņa ausīm arī aizgāja tā mana ārkārtīgi izaicinošā atbilde... Viņš teica: jā, mums ir raķetes “S-400”, tās var sasniegt Rīgu, un mēs parādīsim, mēs pierādīsim, ka mums ir spēks, nevis tādai mazai valstij kā Latvija. Ko viņi gribēja panākt? Ne “S-400” raķetes tika šautas, nekas.

Bet skaidrs ir tas, ka šodien ir 2025. gads, nevis 2004. Jā, toreiz pat valdība izskatīja manis teikto kā tādu izlēcienu. Ārlietu sektors arī bija diezgan satraucies par šādu manu teicienu... ka mums ir robeža ar Baltkrieviju. Vai tad neviens nezina, ka mums ir robeža ar Baltkrieviju? Ir robeža ar Baltkrieviju. Vai tad mēs nezinām, kāds režīms tur ir? Vai tad neviens nezina, ka arī tas režīms reiz kritīs? Tas režīms reiz kritīs, un mums arī ir jāpieliek roka un spēks, lai tas režīms kristu. Tas varbūt nekritīs rītdien, bet mēs ar šo rezolūciju liksim cerību to baltkrievu sirdīs, kuri gaida no mums šo vēstījumu.

Vēl viena lieta. Šeit izskanēja, es domāju, ārkārtīgi nepamatoti un necienīgi izteicieni par mūsu ārlietu sektoru. Par mūsu ārlietu ministri tika teikts, ka viņa tikusies ar kaut kādiem aizejošās administrācijas cilvēkiem un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Ziniet, ārlietu sektors ļoti nopietni domā par to, ar ko tiksies, un ārlietu sektors strādā un vienmēr ir strādājis, lai ar Amerikas Savienotajām Valstīm neatkarīgi no tā, kādi politiķi tur ir pie varas, neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki ir pie varas... lai mūsu valsts pozicionētu sevi un spētu sadarboties ar šo, protams, neapšaubāmo pasaules spēlētāju.

Es pat atļaušos teikt, ka visi... droši vien Irma Kalniņas kundze, mūsu kolēģe, pēc manas runas... tad, kad mēs būsim nobalsojuši, nāks un aicinās jūs šodien tikties ar Latvijas (Starpsauciens.)... Nebūs? Nu nebūs. Es noticēju, ka būs. Bet katrā gadījumā Elita Kuzma ir šeit. Varbūt mēs par ilgu esam aizrunājušies, tāpēc viņas laiks ir beidzies. Bet Elita Kuzma, mūsu vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs, ir ieradusies un bija gatava tikties ar Saeimas deputātiem, lai pārrunātu aktualitātes, kā viņa redz situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs un tamlīdzīgi, un droši vien viņa arī stāstītu par to, kas tur ir darāms.

Vēl viena pēdējā prognoze. Ja kāds saka to, ka ar aizejošajiem politiķiem (Starpsauciens.)... Es varu jums teikt un garantēt, ka pavisam drīz droši vien jūs dzirdēsiet, ka mūsu ārlietu ministre tiksies ar Amerikas Savienoto Valstu vadošajiem politiķiem. Es ceru, ka viņa to varēs apliecināt, tāpēc ka viņa dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, ar pārliecību... to, kas ir vajadzīgs mūsu valsts, mūsu sabiedrības interesēm un demokrātijas interesēm.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ārlietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne, Kristaps Krištopans un Mārcis Jencītis ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par grozījumiem Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi””.

Vārdu motivācijai ir lūgusi deputāte Linda Liepiņa. (Starpsaucieni.)

Linda Liepiņa neuzstāj uz runāšanu. Paldies.

Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēl pāris svarīgi paziņojumi.

Pirmā lieta. Es domāju, mēs visi priecāsimies uzgavilēt, jo latviešu filmai ir liels panākums (Aplausi.) – režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ir kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas ir nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb “Oskaram”. Turklāt tā uz balvu pretendēs divās kategorijās – kā labākā animācijas filma un labākā starptautiskā filma. Apsveicam un lepojamies! Latvieši var! (Aplausi.)

Tagad vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi, es zinu, ka daudziem no jums ir ļoti liela interese par ASV un ir daudz jautājumu. Jūs varēsiet satikt mūsu vēstnieci nevis šodien (viņa mūs gaidīja stundu un 20 minūtes)... tikšanās ir pārcelta uz trešdienu, 29. janvāri, pulksten 12.00 Ārlietu komisijas telpā. Būs arī Ukrainas vēstnieks. Tātad, lūdzu, 29. janvārī pulksten 12.00 mēs jūs gaidām – ne tikai sadraudzības grupas deputātus, bet visus, kurus šobrīd interesē ASV tēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Sēdi noslēdzot, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 10 deputāti: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Andris Kulbergs, Ingmārs Līdaka... ir, Linda Matisone, Daiga Mieriņa, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Didzis Šmits un Jānis Vitenbergs.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Paldies par raženo darbu šodien.

Saeimas 23. janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 23.01.25 09:19 Balsojums 1
Par - 41, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (836/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.01.25 09:26 Balsojums 2
Par - 44, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Farmācijas likumā (838/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.01.25 09:35 Balsojums 3
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (702/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 09:36 Balsojums 4
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu (712/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 09:38 Balsojums 5
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas ... (724/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 09:39 Balsojums 6
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (784/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.01.25 09:43 Balsojums 7
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā (661/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.01.25 09:44 Balsojums 8
Par - 77, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā (661/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.01.25 10:27 Balsojums 9
Par - 83, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (814/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 10:28 Balsojums 10
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.01.25 12:10 Balsojums 11
Par - 46, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (793/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 12:11 Balsojums 12
Par - 47, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (793/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 12:24 Balsojums 13
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (801/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 12:25 Balsojums 14
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.01.25 13:34 Balsojums 15
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (815/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 13:35 Balsojums 16
Par - 69, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (771/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 13:39 Balsojums 17
Par - 75, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Tiesībsarga likumā (770/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 13:40 Balsojums 18
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Tiesībsarga likumā (770/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 13:47 Balsojums 19
Par - 11, pret - 58, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Tiesībsarga likumā (770/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 13:49 Balsojums 20
Par - 89, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (770/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 13:58 Balsojums 21
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (787/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 14:01 Balsojums 22
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (432/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 14:04 Balsojums 23
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (433/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 14:06 Balsojums 24
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (772/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 14:09 Balsojums 25
Par - 81, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (730/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.01.25 15:27 Balsojums 26
Par - 49, pret - 35, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Mākslīgā intelekta attīstības likums (811/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 15:27 Balsojums 27
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Mākslīgā intelekta attīstības likums (811/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.01.25 15:29 Balsojums 28
Par - 33, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.02.2025. Mākslīgā intelekta attīstības likums (811/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 23.01.25 16:46 Balsojums 29
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Baltkrievijas tautas interešu aizstāvēšanu, nosodot Lukašenko režīma varas nostiprināšanu (619/Lm14)

Datums: 23.01.25 16:47 Balsojums 30
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.01.2025.

09.00

11.30

13.30