Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas ceturtās sēdes turpinājums
2025. gada 6. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, atgādinu – mēs turpinām Saeimas 30. janvāra sēdi, kurā izsludinājām pārtraukumu.

Šodien tātad turpinām Saeimas 30. janvāra sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Edmunds Zivtiņš un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 847/Lp14).

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Krimināllikumā ir palikuši divi panti kopš Covid-19 laika, kuros paredzēti sodi par krāpšanos ar vakcinācijas sertifikātiem. Covid-19 pandēmija ir pagājusi, arī valsts pārvaldes darbinieki atgriežas savās klātienes darbavietās. Tad kāpēc šādi panti tiek saglabāti Krimināllikumā? Vai nu valdība ir aizmirsusi tos izņemt, vai situācija tomēr ir citādāka. Redzam, ka arī Veselības ministrija ir sagatavojusi veidlapas, kurās vecākiem tiek draudēts ar kriminālatbildību, ja tie nevakcinēs savus bērnus.

Pie mums – frakcijā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – bija veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš apliecināja, ka attiecībā uz Covid-19 un sezonālo gripu draudēšana ar kriminālatbildību par bērnu nevakcinēšanu nenotiks. Taču ir jautājums: vai tiešām tā ir? Varbūt jūs tomēr gribat kriminālatbildību par nevakcinēšanos, ja jau neņemat ārā no Krimināllikuma pantus, kas paredz sodu par mānīšanos ar vakcinācijas sertifikātiem? Ja valdībai nav tāda plāna, tad ņemam ārā pantus, kas paredz kriminālatbildību un pat cietumsodu Covid-19 sertifikātu sakarā. Ja valdība nobalsos “pret”, tad ir skaidrs, ka tomēr ir slepens plāns, lai visus sapotētu un tos, kas atsakās, krimināli sodītu ar cietumsodu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu dienaskārtībā un arī šo pantu izslēgšanu no Krimināllikuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz uzreiz izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Uzsākam likumprojekta “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumā vienkārši bija ieviesusies viena neprecizitāte, varētu teikt, paviršības kļūdiņa, jo šajā likumā ir noteikts, ka partijas iesniedz sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai no 80. dienas līdz 60. dienai pirms vēlēšanām.

Likumā ierakstīts arī skaitlis 70 – tātad 70. diena ir tā, kad sāk pieteikties pasta balsojumam ārpus Latvijas. Tas vienkārši ir neiespējami, jo 70. dienā pirms vēlēšanām vēlēšanu saraksti vēl nav reģistrēti un nekādu informāciju par šiem sarakstiem iegūt nevar.

Līdz ar to lūdzam mainīt skaitli 70 uz 50 – tātad uz 50. dienu, lai būtu laiks – 10 dienas – pēc sarakstu iesniegšanas sagatavot datubāzes un piedāvāt mūsu diasporai precīzu informāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina minēto likumprojektu “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atzīt par steidzamu. Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Līdaka. Cienījamie kolēģi! Tā kā šis tiešām ir diezgan steidzams grozījums, jo jau martā sāksies darbs pie vēlēšanām, komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām ar iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Ainara Latkovska, Uģa Rotberga un Mārtiņa Felsa iesniegto likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par”, arī frakcijas vārdā, pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt nekustamo īpašumu Latvijā. Likumprojekta mērķis ir preventīvi nepieļaut valsts interesēm kaitnieciskas vai bīstamas darbības, kā arī potenciālu starptautisko sankciju apiešanu.

Lai nepieļautu nekustamo īpašumu potenciālo nonākšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ietekmē, ierobežojumus jebkāda veida nekustamā īpašuma iegūšanai ir paredzēts attiecināt ne tikai uz agresorvalstu fiziskajām personām un juridiskajām personām, bet arī tādām juridiskajām personām, kurām pieder būtiska daļa... vai patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi, kā arī juridiskiem veidojumiem. Likumprojekts ir izstrādāts, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju, kā arī konsultējoties ar valsts drošības ekspertiem, lai šis regulējums būtu mērķēts, samērīgs, neapstrīdams un atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām.

Mēs dzīvojam skarbā realitātē. Mums kaimiņos ir naidīgs agresors, un Krievijas brutālais karš Ukrainā ir izgaismojis gan agresorvalsts izlūkdienestu, gan maigās varas instrumentu bīstamo ietekmi uz drošību. Ir jāapzinās, ka Krievija uzbrūk dažādos veidos. Mums ir jārīkojas preventīvi, lai novērstu jebkādas iespējas Krievijai un Baltkrievijai iejaukties mūsu iekšējās lietās. Drošības situācija tiek nepārtraukti analizēta, tāpat tiek izvērtēts esošais regulējums, lai to piemērotu jauniem iespējamiem draudiem un izaicinājumiem, tā novēršot potenciālos drošības riskus.

Līdz šim jau esam mērķtiecīgi darījuši visu iespējamo, lai vairotu mūsu valsts drošību un spēju aizsargāties no dažādu veidu apdraudējumiem, – vairojot mūsu militārās spējas, izbūvējot austrumu robežu, stiprinot valsts drošību un valstiskumu.

Šis ir tikai vēl viens solis, lai neļautu agresoram Latvijā potenciāli realizēt savus ārpolitiskos mērķus vai organizēt ietekmes pasākumus. Likums stiprinās mūsu valsts iekšējo drošību, preventīvi liedzot Latvijai nelabvēlīgām fiziskām vai juridiskām personām vairot savu ietekmi un klātbūtni mūsu valsts teritorijā.

Aicinu atbalstīt sagatavoto likumprojektu un turpināt darbu pie tā Saeimas Juridiskajā komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām pirmajā brīdī var likties – kāda fantastiska ideja! – gādāsim par valsts drošību un neļausim ne baltkrieviem, ne Krievijas Federācijas pilsoņiem iegādāties šeit nekustamo īpašumu. Bet tie, kuriem ir bijusi padziļināta saskarsme ar nekustamā īpašuma nozari, tie, kuriem ir bijis kontakts ar šiem cilvēkiem dzīvē, saprot, cik utopiski bezjēdzīga ir šī likumdošanas iniciatīva. Paskaidrošu, kāpēc.

Lielākā daļa šo cilvēku mūk no Krievijas un Baltkrievijas, viņi ir eiropeiski domājoši, situēti, un lielākā daļa ienīst Putinu vairāk, nekā mēs viņu ienīstam, jo savām acīm ir redzējuši to sapuvušo sistēmu. Došu jums vienu piemēru.

Tas gan nebija Krievijas Federācijas pilsonis, tas bija Armēnijas pilsonis ar Izraēlas pasi, bet stāsts bija apmēram tāds – viņam Maskavā piezvana un pasaka: “Jums ir 12 stundas, lai izbrauktu no šīs valsts. Ja jūs 12 stundu laikā neizbrauksiet, visdrīzāk uz 20 gadiem paliksiet šeit nebrīvē.” Ko viņš dara? Viņš aizbrauc pie vecākiem, atstāj viņiem kaut kādu skaidru naudu, savāc savus bērnus. Nākamā pietura ir Pleskava, pēc tam, tā kā viņam ir Izraēlas vīza, viņš ir pāri robežai – Latvijā. Tagad viņš ir iegādājies vienu no uzņēmumiem, kuru jūs visi zināt, kā saka, nodrošina darba vietas. Viņa attieksme pret Putinu ir tieši tāda pati kā praktiski šeit mums visiem.

Piņķos ir trīs internacionālās skolas – “Exupery International School”, “King’s College Latvia”, “The International School of Latvia”. Savā iepriekšējā profesionālajā pieredzē ļoti bieži biju tajā... nu, sauksim to par rajonu... un tur var skaidri redzēt: ukraiņu bērni mācās, baltkrievu bērni mācās, krievu bērni mācās. Un tie cilvēki tiešām ir situēti, viņiem ir šoferi, auklītes, kaut kas pilnīgi pretējs tam, kas ir “Bolt” un “Wolt” kurjeri, kuri ir Latvijā un nav situēti, –desmitiem tūkstošu. Starp citu, šo darījumu (visiem liekas, ka ļoti daudz te kaut ko pērk) nav daudz. Kopš finanšu kapitālā remonta to darījumu praktiski vispār nav, jo, kā mēs visi zinām, – mēģinājām salabot jumtu, bet nodedzinājām visu māju.

Šī likumprojekta anotācijā tiek minēts, ka likumprojekta leģitīmais mērķis ir sabiedrības un valsts drošības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzība. Bet, kolēģi, vienlaikus katru dienu kursē autobusi no Rīgas uz Minsku, katru dienu kursē autobusi no Rīgas uz Maskavu. Ir tūkstoš un viens veids, kā Krievijas Federācijas pilsonis var atbraukt caur Igauniju, caur Lietuvu vai ielidot šeit, jo mēs esam Šengenas zonā. Nu tad taisām visas robežas ciet!

Došu jums vēl vienu piemēru... tāds plašāks piemērs. Marko Rubio, kas pašlaik ir Amerikas ārlietu ministrs. (Starp citu, es jau Latkovska kungam stāstīju – es ar viņu esmu pabeidzis vienu universitāti.) Kas viņš tāds ir? Viņš ir Kubas imigrantu atvase. Atceraties, kādas Kubai sešdesmitajos gados bija attiecības ar Krieviju?

Vēl viens globāls piemērs. Manhetena astoņdesmitajos gados. Pusi Manhetenas izpirka japāņi. Ir pagājuši 45 gadi, viss ir mainījies.

Tas ir nekustamais īpašums. Tas nav kustams! Vakardien... Ā, starp citu, ja mēs gribētu ar viņiem cīnīties, tad darām tā: ja kāds Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas pilsonis nopērk nekustamo īpašumu, lai viņš iet uz VDD un lai VDD viņu iztaujā. To darījumu nav tik daudz, to visu var pārbaudīt.

Nepaslinkoju, vakar paskatījos, kuras valstis aizliedz pirkt nekustamo īpašumu citu valstu pilsoņiem. Ir tādas valstis – Ķīna, Filipīnas, Nigērija, Saūda Arābija, Taizeme. Bet es nevarēju atrast nevienu valsti pasaulē, kurā cilvēkiem atļauj iebraukt, visiem atļauj pirkt, bet kādai konkrētai cilvēku grupai neatļauj pirkt.

Galu galā nobeigumā – kāpēc jūs (Starpsauciens.)... Nē, es par nekustamo īpašumu. Tieši tā! Nu labi, nerunāšu ar zāli. Galu galā – kāpēc jūs virzāt šo jautājumu? Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, šo jautājumu virzāt tāpēc, ka mēs uz ielām skaidri redzam, cik ir trešo valstu pilsoņu. Es dzīvoju Stabu ielā, drīz es tur būšu minoritāte. Tie ir jau simtiem tūkstošu cilvēku. Jums to vajadzētu risināt, nevis šo jautājumu.

Tādēļ aicinu šo likumprojektu komisijai nenodot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 832/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Ilzes Indriksones, Jurģa Klotiņa, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Priekšvēlēšanu laiks ir ļoti skaists un romantisks laiks, kurā Jaunā VIENOTĪBA kļūst nacionāla un ļoti daudzas iniciatīvas, kuras stāvējušas kādu laiku atvilktnē, ir iespēja realizēt, jo tad Jaunajā VIENOTĪBĀ pamostas nacionālās jūtas.

Atgādināšu, ka līdzīgus likumprojektus mēs esam virzījuši pirms vairākiem gadiem, tai skaitā nesen, septembrī, “Nacionālā apvienība” bija iesniegusi grozījumus, kas aizliegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu. Toreiz koalīcija noraidīja šo priekšlikumu, bet šobrīd ir sagatavots jauns likums, kas paredzēs daudz plašākā mērogā ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Varu izteikt atzinību, ka arī Tieslietu ministrija ir pasteigusies un palīdzējusi sagatavot likumprojektu, ko mēs jau nodevām komisijām. Juridiskajai komisijai būs ļoti liels uzdevums – salikt šos abus likumprojektus kopā, lai izveidotu vienotu likumprojektu, kur būtu novērstas problēmas, kas ir tajā likumprojektā, kuru pirms brīža nodevām komisijai.

Manuprāt, “Nacionālās apvienības” iesniegtais likumprojekts daudz precīzāk un pilnvērtīgāk novērstu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegādāties nekustamos īpašumus. Piemēram, likumprojektā ir paredzēts, ka iespējas iegādāties nekustamo īpašumu nebūs uzņēmumiem, kuri vairs nepieder Krievijas pilsonim, bet pieder Kipras pilsonim un kuru vadībā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi atrodas kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi. Tāpat arī “Nacionālās apvienības” izstrādātais likumprojekts paredz ierobežojumu nekustamo īpašumu iegādāties biedrībām, nodibinājumiem, kurus pēc būtības vada Krievijas pilsoņi. Tas arī ir viens no veidiem, kā var iegādāties nekustamos īpašumus. Iepriekšējā likumprojektā, ko mēs jau nodevām komisijām, diemžēl šī nianse nebija ņemta vērā.

Ir vēl viena būtiska atšķirība. Es uzskatu un “Nacionālā apvienība” uzskata, ka mums nav jādod īpašas privilēģijas tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri šobrīd uzturas Latvijā. Atgādināšu, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu iesniegtais likumprojekts paredz izņēmumu, ka neviens no šiem punktiem nestrādā, ja tas ir Krievijas un Baltkrievijas pilsonis, kas ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet starp viņiem ir ļoti interesanti personāži. Mūsu izstrādātais likumprojekts paredz vispārēju aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu, ļoti skaidrus nosacījumus.

Es šoreiz aicinu koalīciju lemt par šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, kur Judina kungs laikam jau ļoti aktīvi apspriež, kā viņš strādās, rūpīgi, bez greizsirdības skatīsies, lai tiešām šis regulējums būtu iespējami pilnvērtīgs, lai netiktu atstāti vaļā daudzi robi, caur kuriem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi varētu turpināt iegādāties īpašumus.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību, bet paldies Dombravas kungam, ka jūs šo rosināt. Patiešām skaidrs – šis vienmēr ir bijis Nacionālās apvienības jautājums. Taisnība ir tajā, ko sakāt par Jauno VIENOTĪBU. Lai Jaunā VIENOTĪBA noturētu savas pozīcijas, jūs esat gatavi izdabāt jebkam, jūs esat gatavi izdabāt varavīksnes krāsām, paņemt saukli “Pret krieviem!”... nu visu tikai... pazaudējot savu identitāti, ja vispār tāda jums kādreiz ir bijusi. Bet nu labi, dievs ar jums.

Kāpēc – nē? Pateikšu vēl bez tā, ko teica mans kolēģis Kristaps Krištopans. Kad jūs tālāk komisijā jau apspriedīsiet šī likumprojekta kaut kādu konkrētu tekstu... ierobežojumus un tā tālāk... atcerieties vienu lietu – tie cilvēki, kas ir aizbēguši no Krievijas režīma, kas šobrīd ir politiskie bēgļi Latvijā... droši vien var atrast precīzus ciparus, kādi tie ir... šiem cilvēkiem faktiski nav iespējams atteikties no Krievijas pilsonības, jo ir divi faktori. Lai atteiktos no pilsonības, ir jāiesniedz vesela rinda dažādu izziņu un tā tālāk, un tā tālāk, kas faktiski nav iespējams, neesot Krievijā. Tas ir viens. Bet otrs – gandrīz pret visiem politiskajiem bēgļiem, kas ir šeit, Krievijā ir uzsāktas krimināllietas. Tanī brīdī, kad Krievijā notiek šāds kriminālprocess, atteikties no pilsonības ir aizliegts, viņi nemaz nedrīkst atteikties.

Domāju, viena liela daļa nemaz nealkst vairs būt ar šo pilsonību, bet viņi ir nolikti tādā situācijā, ka viņiem nav iespēju atteikties. Neatsakoties no Krievijas pilsonības un esot Krievijas pilsoņiem pat piespiedu kārtā, viņiem ir liegtas iespējas tikt pie kādas citas pilsonības. Tā ka šo aspektu ir daudz, un tie ir dažādi.

Vēl viena lieta, ko es gribu teikt. Man ir ļoti žēl, ka mēs paši par savas valsts drošību domājam tik sekli. Vai tiešām jūs domājat, ka cilvēki no Krievijas vai Baltkrievijas, kuri vēlas apdraudēt mūsu valsts drošību, šeit atklāti iegādāsies kādu īpašumu? Nu taču ne, protams, ne! Un vēl viena lieta. Pieņemot šādu likumu, jūs atkal iedosiet medusmaizi visiem šiem Krievijas propagandistiem, tajā skaitā diktatoram Putinam, – runāt, atkal zākāt... izdomāt kaut ko.

Tā ka es neatbalstīšu, jo es neuzskatu, ka šis ir pareizais ceļš, kas būtu ejams.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Augusta Brigmaņa, Valda Maslovska, Jura Jakovina, Ģirta Štekerhofa, Didža Zemmera un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Jānis Vucāns un Valdis Maslovskis lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tātad šis ir jautājums, kas ir saviļņojis sabiedrību, izsaucis sabiedrības sašutumu, un, reaģējot uz šo un ņemot vērā vēl to, ka šīs lietas atrodas Saeimā tādā nogaidošā pozīcijā, tas jautājums mums ir izlemšanai... lēmuma pieņemšanai līdz novembra mēnesim... un, proti, runa ir par OCTA. Es arī... Zināmā mērā mūsu kolēģi, šos likuma grozījumus iesniedzot, reaģēja uz virkni mūsu Saeimas kolēģu – gan no pozīcijas, gan opozīcijas – ierosinājumiem. Tā ka paldies jums, Zivtiņa kungs un Putras kungs.

Kopumā ņemot, šie grozījumi paredz ļoti elementāru lietu (tas ir rakstīts anotācijā). Īpašnieki, kuru transportlīdzekļi atrodas neaktīvā stāvoklī garāžās, noliktavās un citur, tiek atbrīvoti no apdrošināšanas pienākuma, ja transportlīdzeklis netiek izmantots ceļu satiksmē. Ir runa gan par fiziskajām personām... mēs uzsveram, ka to ir nepieciešams attiecināt arī uz juridiskajām personām, tātad uz lauksaimniekiem.

Kolēģi, labojam savas kļūdas! Pieņemam šos grozījumus un sabiedrībai dodam skaidru signālu par šiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Edmunda Zivtiņa un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 847/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pandēmijas smagie ierobežojumi Latvijā beidzās 2022. gadā, un šobrīd vairs nav nekādu ierobežojumu saistībā ar kovida sertifikātiem. Kā zināms, Pasaules Veselības organizācija 2023. gada 5. maijā izbeidza kategorizēt kovida vīrusu kā pandēmiju.

Jūs gribat par nevēlēšanos vakcinēties likt cilvēkus cietumā? Vai valsts vēlas ieviest arī citus obligātos sertifikātus citām potēm? Iedzīvotājiem ir pamatotas bažas par valdības vēlmi kriminalizēt tiesības nevakcinēties. Krimināllikumā jau ir pants par dokumentu viltošanu, tādēļ nav nepieciešams dublēt likumu ar papildu pantu priekš sadarbspējīgiem sertifikātiem, kas izmantoti Covid-19 ierobežojumu īstenošanai.

Kādēļ cilvēki izvēlējās ķerties pat pie negodīgiem līdzekļiem, lai iegūtu vakcinācijas sertifikātu? Tāpēc, ka valsts ieviesa obligāto vakcinēšanas politiku un cilvēki bez sertifikāta zaudēja iztikas līdzekļus, tika atlaisti no darba un diskriminēti par personīgo izvēli. (Starpsauciens.) Mūsu pašmāju censoņi valsts un daļēji arī privātajā sektorā nevakcinētajiem aizliedza ne tikai klātienes, bet arī attālināto darbu, nedrīkstēja apmeklēt baznīcas, veikalus un sabiedriskās iestādes. Latvijā nevakcinētām personām darba vidē bija vieni no smagākajiem ierobežojumiem Eiropā. Pat PVO, no kuras ASV izstājās, savos norādījumos neprasīja ieviest šādu soli un neatbalstīja to kā galveno Covid-19 ierobežošanas veidu. ASV Kongresa apakškomiteja arī ir paziņojusi, ka obligātā vakcinācija tika ieviesta bez zinātniska pamatojuma un izraisīja vairāk negatīvu seku nekā labuma.

Tā ka pārtrauciet biedēt cilvēkus ar piespiedu vakcināciju un balsojiet “par” šo likuma grozījumu nodošanu komisijai. Kā dziesmā: “Nepiemini dzīvē ļaunu!” Tad nu izdzēšam šo likuma pantu un nepieminam visas šīs... nevis pandēmijas vairāk... bet ierobežojumu šausmas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 847/Lp14) nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 41, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Atbalstām.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Amila Saļimova, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva un Alekseja Rosļikova pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka Gundara Tropa rīcību”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ar jūsu atļauju... es vēlāk vērsīšos pie JAUNĀS VIENOTĪBAS... man ir milzīgs lūgums: neiesim cauri šim saturam, jo tas ir briesmīgs, it īpaši šajā kontekstā... kad mēs pagaidām īsti nezinām, kas ir bijis, kas ir noticis. Bet tas signāls, manā skatījumā, ir ārkārtīgi satraucošs. Es domāju, lielākajai daļai klātesošo diezgan grūti izprast to visu situāciju. Bet, ja kādam nebija laika, lūdzu, izlasiet šo pieprasījumu.

Man ir lūgums, lai iekšlietu ministrs maksimāli objektīvi izvērtē šo situāciju, tiešām objektīvi paskatās, jo Latgale, manā skatījumā, priekš mums ir ārkārtīgi svarīgs reģions, nedod dievs, ja kaut kādi šādi notikumi tur tiešām ir bijuši. Nedod dievs! Bet es ļoti ceru, ka pēc dažām nedēļām izdosies “iziet” no šī jautājuma ar kaut kādu objektīvu secinājumu, kuru mēs varēsim paziņot sabiedrībai, vai nu nomierināt visus, vai, es domāju, Jaunā VIENOTĪBA, būdama pie varas... viņu Iekšlietu ministrija izdarīs attiecīgus secinājumus un rīkosies proaktīvi, jo stiprināt mūsu valsti tiešām vajag. Konkrētajā gadījumā tas izskatās briesmīgi, pat man ir grūti par šādām lietām runāt, ja tās ir bijušas.

Tāpēc man ir lūgums iekšlietu ministram izlasīt, atbildēt un kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu. Mēs noteikti gaidīsim, un sabiedrība arī gaidīs.

Paldies jums milzīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Es precizēju – tas bija vārds motivācijai. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Vēl viens pieprasījums. Deputāti Lauris Lizbovskis, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edgars Putra, Andris Kulbergs, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka un Edgars Tavars iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par zāļu cenu reformas un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma nepilnībām”.

Vārds motivācijai deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ir aizritējis nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš stājušies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem. Tie raisīja lielu aizvainojumu, “cepšanos” sabiedrībā, galvenokārt jau no pacientu, aptieku klientu, puses par medikamentu sadārdzinājumu lēto zāļu segmentā. Neapmierinātību ar jauno sistēmu vairākos jautājumos pauduši arī farmaceiti un aptiekas.

Vakar Pieprasījumu komisijā jau izskatījām kolēģu – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – pieprasījumu veselības ministram par zāļu uzcenojumiem, pacientu līdzmaksājumu farmaceitiem par recepšu zālēm, nesamazinātajām PVN likmēm un citiem jautājumiem.

APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu pieprasījumā veselības ministram Abu Meri kungam ir vesela virkne jautājumu, kas saistīti gan ar zāļu cenu reformu, gan pakalpojumu pieejamību, gan nepilnībām tiesiskajos regulējumos.

Viens no jautājumiem ir par mazo aptieku dzīvotspēju, īpaši reģionos, kur aptiekas bieži vien veic arī sava veida sociālo funkciju. Un profesionāls farmaceits, kā zināms, var veikt arī konsultēšanu dažādos medicīnas jautājumos. Šobrīd nav skaidrs, vai pašreizējā farmaceita pakalpojumu maksa spēs segt farmaceitu atalgojumu un aptiekas uzturēšanu.

Tāpat aktuāls jautājums ir par zāļu piegādēm uz reģioniem. Kā zināms, iepriekš to sedza vairumtirgotāji, bet tagad šos izdevumus daudzos gadījumos nākas segt pašām aptiekām. Nozare turpina pieprasīt e-veselības funkcionalitātes uzlabošanu. Joprojām ik pa laikam notiek sistēmas darbības traucējumi, tāpat sistēmā neiespējami atlasīt vajadzīgo informāciju.

Būtu jāsakārto arī jautājums par aptiekām nepieciešamo zāļu pieejamību. Normāli būtu, ka konkrētais medikaments aptiekām būtu pieejams vismaz trijās zāļu lieltirgotavās.

Ir arī jautājums par birokrātiskā sloga samazināšanu, piemēram, gadījumos, ja aptiekai nav pieejams nepieciešamais referentais, tātad lētākais, medikaments, ļaut piedāvāt sirgstošiem cilvēkiem iegādāties nākamo lētāko pieejamo medikamentu. Tātad, lai būtu elastīgāka valsts kompensējamo zāļu iesniegšana.

Vakar Pieprasījumu komisijā no Veselības ministrijas sadzirdējām, ka jau tiek virzīti dažādi grozījumi un paredzētas arī sabiedriskās apspriedes par problēmjautājumiem. Tas ir labi, jo virzība notiek. Skaidrs, ka mēs visi vēlamies, lai sabiedrība saņemtu pēc iespējas lētākas zāles un efektīvākus medikamentus, lai tie vismaz nebūtu dārgāki kā tuvākajās Baltijas kaimiņvalstīs un lai būtu pieejami pēc vajadzības.

Neapšaubāmi, ka zāļu cenu reforma bija vajadzīga, bet kā jebkurai reformai tai ir nepilnības dažādos segmentos, un tās būtu jānovērš pārdomāti un pēc iespējas ātrāk. Tāpēc arī šis pieprasījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Mongoliju, kurš pašlaik nepastāv. Nolīguma noslēgšana ar Mongoliju vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu.

Komisija savā 2025. gada 15. janvāra sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja otrajam lasījumam.

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses”. Uzlabotais pamatnolīgums atvieglos eksportu no Eiropas Savienības uz Čīli un atvieglos arī uzņēmumu sadarbību.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Labdien, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja un ir virzījusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Jā, mēs šo likumprojektu skatījām un visus četrus priekšlikumus atbalstījām.

Ejot cauri, konkrēti par katru priekšlikumu.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tehniska rakstura. Papildina... un nosaka – ja ir pieņemts lēmums par attiecīgā dzīvokļa atsavināšanu, šis fakts ir jāievieto kopējā uzskaites sistēmā, sarakstā... kur tas atspoguļojas. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 2. priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Saistīts ar tālākajām izmaiņām, ko komisija arī... spriedumu, ko mēs esam apstiprinājuši otrajā lasījumā. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 3. priekšlikums. Tātad ir jau nedaudz komplicētāks. Ir bijis lūgums, un komisija to ir atbalstījusi – papildināt gadījumus, kad pašvaldība var sniegt atbalstu... gadījumos, kad dzīvojamai mājai ir vajadzīgas kādas investīcijas, kādas sakārtošanas lietas. Un šinī gadījumā komisija ir atbalstījusi... ka ar 8. un 9. punktu... ja ir nepieciešams ēkai izveidot patvertni vai nepieciešama lifta nomaiņa, kas ir gana aktuāls jautājums šobrīd, īpaši Rīgā... mēs zinām, ka tik viegli neiet ar vecajiem liftiem... šādos gadījumos pašvaldība var sniegt atbalstu.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. Un 4. priekšlikums skar to, kamdēļ pēc pašvaldību iniciatīvas vispār mēs šim likumam ķērāmies klāt, tātad paplašinājām pašvaldību iespēju pieņemt lēmumus, izvērtējot saimnieciskos apsvērumus un citus apsvērumus... lemt par dzīvokļa atsavināšanu arī tad, ja šajā dzīvoklī uzturas īrnieks, saglabājot iespēju, ka gadījumā, ja īrnieks nevēlas šo dzīvokli iegādāties, tas netiek atsavināts.

Komisijā precizējām normu, kas paredzēja, ka pašvaldībai jāņem vērā ne tikai normatīvie akti, bet arī pašvaldības saistošie noteikumi. Komisijā lēma, ka saistošo noteikumu vietā mēs rakstām “pašvaldības noteikumi”. Tā ka nedaudz vienkāršojām šo prasību, lai nebūtu, iespējams, liekas birokrātijas, kad šinī sakarā pašvaldība ir spiesta pieņemt kādus saistošos noteikumus.

Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. Tas arī viss.

Lūgums atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”.

Likumprojekts ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas, lai noteiktu tiesības rīkot ne tikai konkursu, bet arī izsoli par licences laukuma jūrā izmantošanas tiesību piešķiršanu pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par licences laukuma jūrā noteikšanu.

Pieci punkti... es atliku...

Tiks ieviests koncepts par vēja parku teritoriju izsoļu rīkošanu. Otrais – potenciālos vēja parku attīstības laukumus plānos Klimata un enerģētikas ministrija, nevis kā šobrīd – vēja parka attīstītāji, un tad potenciālie attīstītāji varēs pieteikties konkursā uz šīm teritorijām... uz izpēti. Tiks organizēts konkurss par potenciālajām pētniecības tiesībām, un, ja būs veiksmīgs ietekmes uz vidi novērtējums, tad varēs diskutēt par tiesībām tālāk attīstīt pašus vēja parkus. Ir plānots pagarināt licences derīguma termiņu no 30 gadiem uz 70 gadiem... un atbilstoši ieguldīto investīciju ciklam. Deleģēt Ministru kabinetu sagatavot noteikumus... kas izstrādātu detalizāciju, kādas ir izsoles un kvalifikācijas prasības.

Likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Pusotru gadu atpakaļ Saeimā norisinājās enerģētikas forums, kura noslēgumā frakciju pārstāvji parakstīja sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģiju. Viss jau būtu labi, bet mums joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas enerģētikas stratēģijas. Tāpēc lemt par atkrastes vēja projektu attīstību, skaidri nezinot atbildi uz jautājumiem, kā tie ietekmēs elektroenerģijas gala cenu un kādas elektroenerģijas jaudas no kādiem enerģijas ražošanas veidiem mums ir nepieciešamas, ir tuvredzīgi un nepārdomāti.

Šobrīd pieteikto vēja elektrostaciju jauda daudzkārt pārsniedz Latvijas patēriņu. Tas ļauj valstij izvērtēt uz kartes visas būvniecības ieceres un izvēlēties teritorijas, kur vēja parki mazāk ietekmētu sabiedrību un apkārtējo vidi. Turklāt no sākuma mums ir jāattīsta sauszemes vēja parki, jo to saražotās elektrības pašizmaksa ir divreiz zemāka nekā atkrastes vēja parkiem. Tāpēc, kamēr nav izstrādātas enerģētikas stratēģijas, pieņemt likumprojektus, kas skrien pa priekšu stratēģijai, ir aplami.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, lai arī šie grozījumi ir konceptuāli par vienu komponenti no kopējās enerģētikas un arī atkrastes projektu attīstības, tomēr šodien es to neatbalstīšu, jo konsekventi turpinu uzstāt, ka, ņemot vērā mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Zviedrijas rīcību – šobrīd šajos ģeopolitiskajos apstākļos pārskatīt atkrastes vēja projektu attīstību –, Latvijai ir jāseko tam pašam piemēram, jo šobrīd mēs neatrodamies tādā pašā situācijā, kā tad, kad šie projekti tika sākotnēji plānoti, nemaz nerunājot par vājo īstenošanu un pārvaldību, kāda ir bijusi, uz ko konferencē nesen norādīja arī vietējie iedzīvotāji un piesaistītie speciālisti.

Bet es vēlreiz atkārtoju – Igaunija un Zviedrija, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un apdraudējumus, arī hibrīdkara operācijas, kas tiek veiktas Baltijas jūrā ar kabeļiem... un tamlīdzīgi... kā arī to, ka Aizsardzības ministrija norādījusi, ka šis atkrastes vēja parks, konkrēti tas, kas ir paredzēts pretī Pāvilostai un Jūrkalnei, traucētu radaru sistēmai, kuras dēļ Aizsardzības ministrijai būtu jātērē 45 miljoni, lai stiprinātu jaunas radaru spējas... šo ārvalstu investoru enerģētikas projekta dēļ tiks tērēti 45 miljoni no militārā budžeta, kurus varētu tērēt militāro spēju stiprināšanai. Šobrīd, manuprāt, būtu absurdi iet šo ceļu, un, ņemot vērā drošības situāciju, uzskatu, ka šo un līdzīgu projektu attīstīšana ir nevis jāvirza steidzami un dažādos veidos uz priekšu, bet jāaptur un vēlreiz konceptuāli jāpaskatās, kāda ir mūsu enerģētikas stratēģija kopumā, pirms koalīcija mēģina gan Ministru kabinetā, gan Saeimā dzīt cauri šādus, mūsuprāt, nepārdomātus likumprojektus.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Nepietiek ar putnu masveida apsišanu galvenajos putnu migrācijas ceļos Kurzemes piekrastē, mums vēl vajag piecūkot arī jūru. Ja kādam ir interese, es nosūtīšu rakstu no zviedru avīzes “Dagens Nyheter” (varat to izlasīt – ar tulkojumu “Google”), tajā ir pētījums par jūrā izvietotajiem atkrastes parkiem, kas rada katastrofālu piesārņojumu ne tikai ar mikroplastmasu, no kuras sprāgst zivis... un kas ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības, gan ar dažādiem ANO dokumentiem par plastmasas samazināšanu... Ar vienu roku mēs karinām diedziņus pie katras plastmasas skrūvītes vai pie pudeles puļķīša... katru korķīti piesiesim, drīz mēs katrai cigaretei pieliksim striķīti, lai pēc tam, kad ir izsmēķēta, varētu atlikt kārbiņā. Un tai pašā laikā mēs piesārņojam jūru ar tūkstošiem tonnu mikroplastmasas.

Secinājums ir tāds, ka tie kategoriski jāaizliedz. Kategoriski jāaizliedz. Latvijā vispār nav neviena investora, kas šādus parkus varētu finansēt. Latvijā tāpat kā šos vēja parkus, arī visus pārējos... sauszemes... finansē lietuvieši, igauņi, zviedri, dāņi. Ko vēl mēs izpārdosim? Varbūt Vecrīgā vēl vajadzētu uzbūvēt kādu trīssimtmetrīgu torni?

Tie, kas balsos “par”, – es saprotu, ka jūs esat par tūrisma veicināšanu Latvijā... Jūs iedomājieties, Pāvilostai jau ir labs jahtklubs... un nesen mēs bijām uz apspriešanu par Kurzemes piecūkošanu ar simtiem vēja parku un dabas parku iznīcināšanu. Domāju, ka tie, kas balsos... varbūt viņi domā, ka tas piesaistīs ārzemju tūristus. Jūs izcērtat dabīgo parku un uzbūvējat vēja parku vai jūrā... es domāju, tā ainava... iedomājieties, tur saulrietā, piemēram, varētu salikt atpūtas krēslus, un tūkstošiem tūristu skatītos uz horizontu, un vienmēr... tur jau arī būs simtiem torņu... un kāds no tiem vienmēr deg, un tā ainava varētu būt diezgan atraktīva, ja es pareizi saprotu. Citas jēgas tam nekādas nav.

Diemžēl, kad mēs šodien ievēlējām Latvijas Bankas prezidentu... Latvijas Bankai nav nekādas analīzes par šiem jautājumiem, un Latvijas Banka arī nesaprot, kāpēc Latvijā latvieši vairs nefinansē pilnīgi nevienu projektu, kāpēc visiem projektiem investori ir lietuvieši vai igauņi. Tāpēc, ka bankas kredītus jūs varat dabūt tikai Lietuvā vai Igaunijā, vai Vācijā, vai vēl kaut kur. Nevienam lielam projektam Latvijas Banka nekādus kredītus vairs neizsniedz. Tāpēc šādā veidā turpināt, tā sakot, uz Latvijas bojāeju, nebūtu vērts. Es domāju, jānoraida jebkuri šādi projekti, kas ir pilnīgi novecojuši un absolūti pretēji Latvijas nacionālajām interesēm.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Esmu rīdzinieks, esmu te dzimis un uzaudzis, bet man ļoti rūp, kas notiek ar Latvijas ainavu, jo uzskatu, ka Latvijas ainava ir arī mūsu tautsaimniecības resurss.

Paskatieties, kur vasarās brauc vācu tūristi, kad viņi atbrauc ar saviem dzīvojamajiem mobiļiem uz Latviju, – viņi brauc uz augšu – no Liepājas pa krasta ceļu uz Pāvilostu, uz Jūrkalni, uz Sārnati, tālāk uz Ventspili, uz Mazirbi. Viņi izbauda Latvijas ainavu, viņi izmanto vietējos pakalpojumus, paliek naktsmītnēs, ēd krodziņos un tādā veidā atbalsta mūsu ekonomiku, atbalsta iespējas tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo, ir dzīvojuši kopš... Varbūt tāpat, kā es Rīgā esmu piedzimis, arī mūsu tautieši, citi cilvēki piedzimuši tur, Jūrkalnē, veido savus biznesus un dzīvo. Mums par to ir jādomā.

Šis ELWIND projekts jau pašā sākumā uztaisīts tā, lai enerģija plūst uz Vāciju (par to ir zināms), jo Vācijai – tās milzīgajai ekonomikai – vajadzīga enerģija, jo Vācija joprojām turpina dedzināt brūnogles un norok savus ciematus pat netālu no Ķelnes.

Kolēģi, aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, atdot to atpakaļ Ministru kabinetam un no Saeimas dot uzdevumu pārskatīt enerģētikas stratēģiju, izvērtēt, cik Latvijai tie vēja parki un kādā apjomā ir vajadzīgi. Mums ir jābūt neatkarīgiem enerģijas ražošanā, bet savu ainavu mums nevajag pārsātināt ar vēja rotoriem. Ir vērts ieskatīties pieredzē, kāda ir Zviedrijai, kāda ir citām valstīm, kur šis enerģētikas ražošanas veids ir attīstīts. Visi tie aspekti nav tik vienkārši, tāpat ir vajadzīgas jaudas, kas nodrošina strāvas pietiekamību tad, kad vējš nepūš, kad tos lielos enerģijas daudzumus nevar saražot ar vēja rotoriem... un arī tad, kad saule nespīd.

Kolēģi, aicinu: nesabojāsim mūsu piekrasti, mūsu ainavu un pārskatīsim šo stratēģiju Latvijā. To valdība var izdarīt, un šobrīd ir īstais laiks to darīt.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu, jo izskatās, ka tas, ko šobrīd grib izdarīt, – iznīcināt visu Kurzemes piekrasti, pārklājot to ar vēja parkiem. Tā ir Pāvilosta, Jūrkalne, tās ir mūsu kāpas un stāvkrasti, viss tiek pakļauts iznīcībai.

Piektdien Pāvilostā bija konference, uz kuru bija ieradušies speciālisti ar dažādām prezentācijām, bet Klimata un enerģētikas ministrija, kas ir atbildīga par šiem vēja parkiem, nebija ieradusies un neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem.

Tas, kas konferencē tika uzsvērts un ko iedzīvotāji teica, – pirmām kārtām tiks iznīcināts tūrisms. Tūrisms, tas, ko cilvēki ir 10 gadu laikā izkopuši un... jo pa īstam tur citu nodarbošanos nav... tātad tas viss tiek iznīcināts. Otrs – ietekme uz veselību. Bija arī ļoti labas prezentācijas, kas parādīja vēja parku negatīvo ietekmi uz veselību. Tā ir ne tikai dunoņa, ko var uztvert ar ausi, bet tās ir arī vibrācijas, kas attīsta dažādas slimības, radot cilvēkos trauksmi, līdz ar to pakļaujot... pārējo veselības ietekmes pasliktināšanos. Tā ir arī nekustamā īpašuma vērtības krišanās, jo neviens vairs nevarēs savu īpašumu pārdot par tādu cenu, ja blakus būs vēja parki. Neviens nerunā par to, kādā veidā šiem cilvēkiem tiks atlīdzināts nodarītais kaitējums, jo kurš vairs gribēs iegādāties īpašumu, ja blakus griezīsies propelleri?

Ornitologi uzsvēra – Kurzemes piekraste ir nozīmīgs putnu migrācijas ceļš. Ir vairākas apdraudētas sugas, kuras... tik tiešām – ikviena putna bojāeja atstāj neatgriezenisku ietekmi uz šo putnu sugu izdzīvošanas iespējām. Nav arī īsti noteikts, ko darīt, ja šis vēja parks ir uzstādīts un pēc tam redzam, ka tā ietekme tiešām ir ļoti kaitīga un putni iet bojā. Ne īsti sodu var uzlikt, ne apturēt... Diemžēl nav noteikts, kāda var būt tālākā darbība.

Tāpat arī nav skaidrs, kas notiks pēc 20–25 gadiem, kā šos vēja parkus utilizēs (Zālē troksnis.), un kas to darīs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča. Ja uzņēmums bankrotēs un atstās šos monstrus jūrā vai uz sauszemes, kas notiks tālāk, kam būs jāuzņemas atbildība par utilizāciju?

Vietējās domes priekšsēdētāja vietnieks savā prezentācijā pieminēja, ka viņi vērtē “iespējamo ietekmi uz ainavu”. Tad rodas jautājums: kā var būt “iespējama ietekme uz ainavu”? Neapšaubāmi, ietekme uz ainavu būs, jo vēja turbīnas, kas ir pat 300 metru augstumā... nav iespējams, ka kāds koks tās aizsegs un nebūs ietekmes uz ainavu.

Vēl gribētos saņemt atbildes uz jautājumiem, cik tad kopumā ir paredzēts uzstādīt vēja turbīnas, cik lielu elektrības daudzumu tās saražos, cik no tā daudzuma mēs patērēsim, kur mēs liksim atlikušo enerģiju un vai vispār mūsu pārvades sistēmas spēj tādu slodzi noturēt? Kur mēs šo elektrību liksim, vai mēs sev ražojam, vai ir domāts to pārdot? Tāpat nav nekādas pārliecības, ka vēja saražotā enerģija būs lētāka, jo redzam, ka valstīs, kur ir šie vēja parki, elektrības cenas ir vienas no augstākajām.

Tā ka ir ļoti daudz jautājumu un maz atbilžu, līdz ar to es šo likumprojektu atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi, labdien! Aicinu noraidīt šo likumprojektu, un paskaidrošu, kāpēc. (Zālē troksnis.) Mēs šodien esam šeit, lai...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Mazliet klusāk, lūdzu!

V. Pleškāne. Mēs šodien esam šeit, lai aizstāvētu mūsu jūru, mūsu suverenitāti un mūsu nākotni. Mēs esam šeit, lai runātu par Latvijas... jūras vērtību un to, kāpēc mums jābūt piesardzīgiem attiecībā uz atkrastes vēja parkiem un izsolēm, kas saistītas ar mūsu jūras teritoriju.

Latvijas teritoriālie ūdeņi nav tikai administratīvais resurss vai sadalāmā teritorija... tā ir mūsu dabas bagātība, mūsu zvejnieku maizes avots, mūsu ekosistēmu pamats. Tā ir mūsu vēsturiskā... un nākotnes drošība.

Šodien tiek virzīta iniciatīva, kas paredz jūras teritoriju izsoli. Protams, bija konkurss. Bet tagad mēs piedāvājam... jūs piedāvājat izsoles, dodot tiesības uzņēmumiem izmantot mūsu ūdeņus vēja parku celtniecībai. Bet kas notiek, kad jūra vairs nepieder mums? Kas notiek, ja jūra piederēs arī citiem... valsts īpašumiem... kā zviedru meži, kuri tagad tiek pārdoti? Kas būs ar jūru nākotnē? Līdzīga situācija mums ir Latgalē, kur ārzemnieki, zviedri, 60 vai vairāk procentu ir izpirkuši un mēs nevaram atgriezt mūsu zemi atpakaļ... mūsu valdība.

Vēja parki jūrā draud ekosistēmai un ekonomikai. Tas jau ir pierādīts. Ekonomiskie riski – kas par to maksās? Mēs tiekamies... pārliecināti, ka vēja enerģija ir nākotnes risinājums. Bet vai mēs paši zinām, kas par to maksās? Šobrīd publiskajā telpā netiek pietiekami apspriesti ekonomiskie riski, kas saistīti ar projektu realizāciju. Vēja parki tiek būvēti, noslēdzot ilgtermiņa līgumus, kas paredz... šis likumprojekts... teritoriju izmantošanu līdz pat 70 gadiem. Tas nozīmē, ka mēs zaudējam kontroli pār saviem resursiem uz vairākām paaudzēm. Vai esam gatavi atdot mūsu nākotni citu rokās?

Drošības, suverenitātes jautājums arī ir apdraudēts. Mēs nevaram ignorēt arī drošības jautājumu sakarā ar to, ka jūras teritoriju izsoles var atvērt durvis ārvalstu uzņēmumiem un struktūrām, kuru intereses var būt pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. Stratēģiskās infrastruktūras nodošana privātajiem un, iespējams, ārvalstu spēkiem var radīt situāciju, ka mēs zaudējam kontroli pār daļu no savas jūras un enerģētikas sektora.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Šodienas debates mums jau ir tādā ļoti konceptuālā līmenī – ne tikai kā pirmajā lasījumā, bet vispār par vēja enerģiju –, tāpēc mans komentārs vairāk par debatēs izskanējušo, par to, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un “Nacionālā apvienība” līdz šim bijuši aktīvākie runātāji. Man liekas ļoti interesanti, ka veidojas tāda jauna vides aizsardzībā ieinteresētu deputātu grupa. Skatīsimies, kā tas izvērtīsies nākamajos balsojumos.

Viena lieta, kam es gribu pievērst uzmanību, ir runāšanas sadalījums. Interesanti, ka visgarākās debates, tai skaitā no “Nacionālās apvienības”... un tāda aktīvākā vides aizstāvja Aleksandra Kiršteina, ir tad, kad mēs runājam par vietējo energoresursu izmantošanu. (Starpsauciens.) Ir ļoti interesanti salīdzināt (Zālē troksnis.)... man liekas, būtu ļoti interesanti salīdzināt... tiem, kas klausās, – varbūt žurnālistiem, varbūt kādiem aktīvistiem... kāds ir bijis runu sadalījums, kad mēs runājam par mūsu energoneatkarības jautājumiem un fosilo resursu importu, tai skaitā par dabasgāzi, cik garas debates... cik daudz uzmanības pievēršam katrai niansei tad, kad mēs runājam par vietējo resursu izmantojumu. Paskatoties... pa frakcijām... cik katrai no šīm sadaļām laika ir veltīts, varētu iegūt ļoti interesantus secinājumus. Tas ir tas, par ko aicinu aizdomāties.

Protams, jebkurš vietējo resursu izmantojums ir labs ekonomikai, protams, jebkura no vēja iegūta atjaunīgā enerģija... tad, kad tas notiek... tajā brīdī elektrības ražošanā aizvieto dabasgāzi. Tie ir argumenti, kas mums ir jāliek klāt, sevišķi domājot par to, cik daudz mēs esam samaksājuši, joprojām importējot dabasgāzi, īpaši domājot par to, cik milzīgas summas mēs samaksājām pēdējos gadus, lai kompensētu straujo dabasgāzes cenu lēcienu. Jebkuram papildu fosilo resursu palielinājumam caur tirgu vienmēr būs netieša ietekme, diemžēl arī stiprinot Putina režīmu.

Tā ka arī šiem argumentiem tādās ļoti plašās, konceptuālās debatēs, manuprāt, ir jābūt šeit, no tribīnes, izskanējušiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Tās ir klasiskas muļķības un dezinformācijas piemērs, ko mēs tikko dzirdējām. Pagājušā gadā Latvijas kopējās jaudas bija 2,3 gigavati, patēriņš – 0,89 gigavati. Latvijā var saražot vairāk nekā divarpus reižu nekā... bērni stāsta... kuri skolā nav mācījušies ne fiziku, ne bioloģiju.

Tagad otra lieta – par šo brīnišķīgo enerģiju.

Uz šo brīdi ir izsniegtas atļaujas 6 gigavatiem un viņiem jau vairs nav zemes, kur izvietot, bet pieteikumi ir 18 gigavatiem. Bet tas smieklīgākais (Smejas.), ka Cepurīša kungs nezina vienu lietu – viņa brīnišķīgā enerģija... piemēram, Latvija simtprocentīgi pāriet uz saules un vēja enerģiju, un vakarā pēkšņi vējš nostājas vai mākonis aiziet priekšā brīnišķīgajai saulei un enerģija apstājas, un kafijas mašīna izslēdzas, jo nelaime ir tā, ka tad ir jāieslēdz... ir jāsinhronizē. Iedomājieties, slimnīcās – operācijas, dažādas iekārtas, datori... mēs runājam pa ārkārtīgi dārgiem sinhronizatoriem, ko mēs nopirkām, lai sinhronizētu atslēgšanos no Krievijas elektrības... iedomājieties, ka šī brīnišķīgā enerģija mākoņa dēļ apstājas un jums ir piga.

Bezvējā atšķirība starp viena kilovata vēja rotoru un viena gigavata vēja parku ir nulle – tie abi ražo nulli, nekādas atšķirības starp viņiem nav.

Cepurīša kungam vajadzētu atcerēties, ka tādā gadījumā ieslēdzas gāzes ģenerators, kurš tāpat jātur, jums paralēli... simtprocentīgi... jātur otra sistēma, jādarbina gāzes ģenerators, gāzes TEC. Bet tā “nelaime”, ka, pastāvīgā režīmā strādājot, gan koģenerācijas stacijas, kas ražo elektrību, gan TEC nebojājas – šie ģeneratori var strādāt gadiem ilgi, desmitiem gadu ilgi... bet tādā režīmā, ka visu laiku tie izslēdzas, ieslēdzas... pie katra mākonīša... tie sabojājas, Cepurīša kungs, un jums jau vēl kā tam, kas skolā matemātiku noteikti nav mācījies, es varu pateikt vienu lietu: ja jūs...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, izturieties cieņpilni!

A. Kiršteins. Jā... ja jūs pievelkat augstsprieguma līnijas pie trim TEC, pie diviem TEC un trim elektrostacijām, tad “Sadales tīkls” maksā un patērē vienu summu, bet, ja jums ir tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu mikroģeneratoru un pie katra ir jāpievelk... tīkli un tā elektrība lēkā, jums ir jātaisa viedās apakšstacijas, tad nebrīnieties, ka “Sadales tīkls” runā, ka viņiem papildus vajadzīgi vēl divi miljardi, kurus samaksās vientiesīgie latviešu nodokļu maksātāji no savas kabatas pie tā 13,1 miljarda šai nulles... tai politikai 2030. gadā un pie tiem 6... vai 60 miljardiem par tiem brīnumainajiem vilcieniem, kas “lidos” uz magnētiskajām sliedēm pa mežiem un purviem.

Balsoju “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Es varu aicināt uz otro lasījumu sniegt priekšlikumus.

Komisija atbalstīja likumprojektu, aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 31, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu, lai sekmētu...

Runa ir par divām regulām.

Pirmā regula – par Eiropas Jūras vienloga sistēmas izveidi. Satiksmes ministrija tiek noteikta par koordinatoru šīs regulas izpildē.

Plāns ir papildināt Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu, nosakot, ka konkrētā valsts informācijas sistēma pildīs Eiropas Jūras vienloga sistēmas funkcijas, kā arī tiks precizēti ostā pienākušo kuģu ziņošanas pienākumi.

Otra regula ir par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā. Kompetentā atbildīgā iestāde šīs regulas izpildē būs Valsts vides dienests.

Tiks arī papildināti Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta uzdevumi saistībā ar ziņošanu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai par personām, kas nelegāli uzturas uz attiecīgā kuģa klāja. Pēdējais ir saistīts ar 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu prasību izpildi. Ļoti tehnisks.

Komisijā likumprojekts pirmajam lasījumam tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 819/Lp14), kurš paredz noteikt kārtību, ka turpmāk, ja NVS dalībvalstu pilsoņi vēlas uzturēties pierobežas zonā, Valsts drošības dienests sniegs viņiem rakstveida piekrišanu... vai arī nesniegs.

Komisija atbalstīja Nacionālās drošības komisijas sagatavotā likumprojekta tālāko virzību.

Aicinājums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Priekšlikumu termiņš – viena nedēļa – 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja arī šo Nacionālās drošības komisijas sagatavoto likumprojektu. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, ka turpmāk NVS dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieceļo Latvijā no citām Eiropas Savienības valstīm, pirms ieceļošanas būs jāaizpilda īpaša anketa. Ja viņi to nebūs izdarījuši, paredzētas soda sankcijas.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un lēma atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāpat kā iepriekšējam – 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Turpinām strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā. Šie grozījumi sastāv no trim blokiem.

Pirmais bloks attiecas uz VID dokumentu... paziņošanu. Mēģināšu saviem vārdiem izstāstīt problēmsituāciju.

Tātad pašlaik EDS jums pienāk dokuments, un ir opcija atsūtīt ziņojumu uz jūsu norādīto e-pastu... vai arī ir tāds elektroniskās adreses konts. Daudzi no jums, pieļauju, to nav aktivizējuši, bet ir tāda opcija. Lūk, un sabiedrība bijusi neizpratnē, kāpēc informāciju sūta uz abiem, vai nevar to procesu padarīt vieglāku.

Daļa šo grozījumu paredz, ka EDS dokumentu varēs saņemt oficiālajā elektroniskās adreses kontā. Starp citu, aicinu jūs visus, kolēģi, pamēģināt tajā kontā vienreiz ieiet.

Otrais bloks ir publicējamās informācijas paplašināšana un atsevišķas informācijas publicēšana atvērto datu veidā. Ir paredzēts, ka turpmāk samaksāto nodokļu apmērs tiks publicēts vienu reizi ceturksnī, līdz šim publicēja vienreiz gadā. Šie grozījumi pēc būtības varētu uzlabot komercdarbības vidi un mazināt ēnu ekonomiku.

Vēl šie grozījumi paredz, ka juridisku personu atsevišķas datu kopas tiks publicētas atvērto datu veidā, lai lietotāji varētu ērtāk apstrādāt šo informāciju.

Visbeidzot trešais bloks. Tas ir saistīts ar pārrobežu maksājumu informācijas izmantošanu VID uzdevumu veikšanai. Ja klients ir saņēmis vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus trīs mēnešu nogrieznī, tad attiecīgā maksājuma pakalpojuma sniedzējam (šajā gadījumā tās varētu būt, piemēram, komercbankas) būs jāsniedz šī informācija. Regulējums tika ieviests, pārņemot direktīvas prasības, lai apkarotu pārrobežu PVN izkrāpšanu e-komercijā.

Grozījumos ir arī paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir piešķirtas tiesības izmantot iegūto informāciju nodokļu administrēšanai.

Dārgie kolēģi, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirms otrā lasījuma.

Mēs saņēmām 14 priekšlikumus.

1. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Paredz noteikt, ka Saeimas komisijai likumprojekts ir jāiekļauj darba kārtībā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas. Par to diskutējot, komisija ņēma vērā apsvērumus, ka var būt dažādas situācijas, var būt jautājumi, pie kuriem atgriezties nav lietderīgi, jo tie, piemēram, jau atrisināti, turklāt, kā norādīja Juridiskais birojs, Saeimas kārtības rullis jau šobrīd neliedz jebkuram komisijas deputātam lūgt komisijas sēdes darba kārtībā iekļaut kādu jautājumu, un tas ir jāizlemj komisijai.

Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums nodrošinātu dinamisku Saeimas darbu, lai deputāti neizvairītos paust skaidru nostāju. Proti, šajā sasaukumā ir iezīmējusies tendence, ka vairāki likumprojekti, kurus sabiedrība gaida, tiek nodoti komisijai, lai slēptu savu nepatiku pret likumprojektu vai izvairītos no nelabvēlīgas publicitātes. Līdz ar to – neiebilst, nodod komisijai un tad ilgi, ilgi tur komisijas atvilktnē. Ir izveidojies tāds jauns rokraksts. Un jūs varat teikt medijiem: nē, nē, mēs jau nenoraidījām, komisijai ir nodots, gan mēs strādāsim. Bet realitātē šis jautājums pēc noklusējuma tiek noraidīts, kaut gan jūs attieksmi ar balsojumu neesat apliecinājuši.

Lai tas tā nebūtu, ir priekšlikums, ka, ja reiz likumprojekts ir guvis vienbalsīgu atbalstu un tiek nodots komisijai, tad pusgada laikā ir jāatrod stunda, lai šo jautājumu skatītu. Ja jums tik ļoti nepatīk tie likumprojekti, tad noraidiet saknē, esiet godīgi un atklāti.

Došu piemēru. Kolēģa Edvīna Šnores izstrādātais likumprojekts, lai grozītu Valsts valodas likumu, tika nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Marta mēnesī apritēs divi gadi – divi gadi! –, un nav atradusies stunda vai divas stundas, lai valsts valodas jautājumu apskatītu.

Tas ir tas, kā, teiksim, JAUNĀ VIENOTĪBA šobrīd demonstrē savu attieksmi pret valsts valodu. Jūsu vadītajā komisijā Valsts valodas likumam divu gadu laikā nav atradies laiks. Lai šādas situācijas novērstu ne tikai šajā komisijā, bet arī citās, ir izmantota referentes minētā iespēja komisijas deputātam mutiski vai rakstiski aicināt, ierosināt iekļaut jautājumu darba kārtībā.

Kolēģe Ilze Indriksone to ir izdarījusi konkrētajā komisijā par konkrēto Valsts valodas likuma grozījumu likumprojektu. Un pat tad tas netika izdarīts. Tā ir vienkārši slēpšanās, un, manuprāt, tas nav godīgi. Ja jūs noraidāt valsts valodas stiprināšanas likumprojektu, tad tā arī nobalsojiet.

Šis ir ilustratīvs piemērs, bet tādi gadījumi ir vairāki. Lai novērstu to jebkurā komisijā, vienalga, kura frakcija to vadītu... ja reiz esam lēmuši nodot komisijai skatīt jautājumu, tad pusgada laikā ir jāatrod... Tas ir mūsu priekšlikums. Ja jūs sakāt, ka vajadzīgi deviņi mēneši vai cits termiņš, diskutējam. Bet piekritīsiet, ka, ja divu gadu laikā, izmantojot visas Saeimas kārtības rullī dotās iespējas, nevar atrast laiku likumprojektam par grozījumiem Valsts valodas likumā, tad kaut kas īsti kārtībā nav.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Krasta. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 42, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 2. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Par ziņojuma par valsts valodas politiku periodiskumu, proti, paredz šī ziņojuma iesniegšanu katru gadu. Komisijā bija diskusija par ziņojuma periodiskumu, īpaši uzsverot šo grozījumu galveno mērķi – palielināt Saeimas lomu valsts valodas politikas veidošanā un uzraudzībā. Komisijas vairākums uzskatīja, ka vienu reizi divos gados ir pietiekams biežums, lai šo mērķi sasniegtu un organizētu kvalitatīvas debates.

Tāpat arī, komisijas vairākuma ieskatā, ziņojums būtu jāiesniedz Saeimas pilnvaru pirmajā un trešajā gadā, nodrošinot to, lai vēlēšanu gadā, īpaši ņemot vērā tā iesniegšanas termiņu, kas ir septembris, un izskatīšanas saistību ar Valsts valodas dienu, kas ir oktobrī, neizveidotos situācija, ka ziņojums būtu iesniegts aizejošajai Saeimai, bet izskatāms jaunajai Saeimai.

Savukārt to, ka pirmais ziņojums Saeimai iesniedzams jau šogad –Saeimas pilnvaru trešajā gadā – un tālāk... pirmajā gadā, nodrošina 13. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Jefimijs Klementjevs, Andris Kulbergs, Nauris Puntulis, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Juris Viļums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā. Esam tikuši līdz 2. priekšlikumam.

Uzsākam debates. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

Kolēģi, es aicinu mazliet klusāk – jūsu kolēģe runās.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man jāteic, ka es biju gatavojusies nākt runāt par savu priekšlikumu, tomēr jāteic, ka ziņotāja stāstītais par debatēm komisijā mani mazliet samulsināja.

Es gribētu iestāties par to (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

I. Mūrniece. Lūdzu, lai man neskaitītu debašu laiku tajā laikā.

Es gribētu iestāties par to, lai debates par valsts valodas jautājumiem tiktu rīkotas katru gadu, ik gadu, neskaitot vēlēšanu vai priekšvēlēšanu periodu, kā te izskanēja... no komisijā runātā par šo priekšlikumu, līdzīgi kā tiek rīkotas ārlietu debates parlamentā. Katru gadu ārlietu ministrs, neraugoties uz to, vai šajā gadā ir vēlēšanas vai ne, nāk un stāsta, sniedz ziņojumu par ārlietās izdarīto un plānoto nākamajam gadam. Ar ko gan valsts valoda šajā ziņā būtu citāda?

Godātie kolēģi! Man nav žēl. Tā būtu lieliska platforma atbildīgajiem ministriem – tieslietu ministrei, izglītības un zinātnes ministrei, kultūras ministrei – nākt un ziņot par sasniegumiem valsts valodas jomā. Kāpēc gan ne?

Savus argumentus es vēlētos sadalīt trīs grupās.

Pirmā – ģeopolitiskā situācija. Laikā, kad agresorvalsts Krievija turpina karu, mēs pieredzam hibrīdoperācijas, jā, arī NATO telpā, arī Latvijā. Un svarīgāka nekā līdz šim kļūst sabiedrības noturība un pašaizsargājošā demokrātija. Valsts valoda šajā laikā jāsargā jo īpaši, jo tā ir mūsu demokrātiskās saziņas valoda, mūsu sabiedrības noturības valoda, un domāju, ka pret to nevienam, kas domā valstiski, nekas nevarētu būt iebilstams. Ir ļoti būtiski stiprināt mūsu informatīvo un saziņas telpu valsts valodā.

Otrs arguments, godātie kolēģi, – dzīve šobrīd ir ārkārtīgi mainīga. Tas, ko bija grūti prognozēt pirms mēneša un pirms vairākām dienām, šodien ir realitāte. Līdzās šīm svārstībām svārstās arī valsts valodas situācija, un tad mēs pieredzam, piemēram, ka tad, kad skolās notiek valsts valodas pārbaudes, skolotāji protestē. Dīvaini, vajadzētu būt otrādi – skolotājiem vajadzētu lepoties ar savām valsts valodas zināšanām. Nāk signāli, ka skolēnu valsts valodas zināšanas pasliktinās. Atbildīgajai komisijai šeit būtu, ko pētīt. Bet ir arī pozitīvi signāli – ka vecāki vēlas, lai skolēni, viņu bērni, valsts valodu zinātu arvien labākā līmenī.

Ir jauni fakti par imigrāciju. Mums ir pārsteidzošs uzbeku skaits valstī, pēkšņi uzradies nez no kurienes. Tas nevar neatsaukties uz situāciju valsts valodas jomā.

Valoda un pakalpojumu sfēra. Kolēģi, arvien biežāki kļūst gadījumi, kad cilvēki sūdzas, ka pakalpojumus, kaut vai kādā picērijā, nav iespējams saņemt valsts valodā un pat Eiropas Savienības plaši izmantotajā angļu valodā ne. Vai tie nav satraucoši signāli?

Valoda darba tirgū – tas ir īpašs stāsts, par ko Nacionālā apvienība ir iestājusies un runājusi. Es to detalizētāk neizvērsīšu.

Valoda medijos. Krievu valodas plūsma, kas dēvēta par informāciju mazākumtautību valodās, – tā ir pārprasta situācija.

Mākslīgā intelekta attīstība ir ārkārtīgi strauja, un arī mākslīgā intelekta joma būs tā, kas palīdzēs uzturēt un nest tālāk labu, skaidru latviešu valodu.

Valsts valodas centrs četrus mēnešus strādāja bez direktora. Nu, ja bankas – Latvijas Bankas – prezidentu nevarēja atrast, tad par šo atliek tikai klusēt. Labi, ka te ir virzība uz priekšu.

Mans trešais arguments. Tas ir vairāk emocionāls. Godātie kolēģi, daudzi no jums atceras neatkarības atgūšanu un barikāžu laiku, daudzi varbūt par šīm norisēm uzzināja tikai pieaugot, nevis no pašu pieredzētā. Bet “Līvu” dziesma “Dzimtā valoda” ir leģendāra, un tā sasien mūsu paaudzes ar saikni, kas ir emocionāla. Dzimtā valoda ir māte. Māte ir jāmīl un par māti jārūpējas katru dienu, nevis ik pēc diviem gadiem.

15. oktobris – savā ziņā latviešu valodas dzimšanas diena...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Mūrniece. Valsts valodas diena. Godātie kolēģi, māte dzimšanas dienā ir jāapsveic katru gadu, nevis ik pēc diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, laiks!

I. Mūrniece. Aicinu domāt valstiski, atbalstīt vai nu manu, vai kādu no turpmākajiem priekšlikumiem, kas paredz debates par situāciju valsts valodas jomā...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, lūdzu... laiks!

I. Mūrniece.... rīkot katru gadu.

Paldies.

A. Krasta. Tātad komisijā manis jau iepriekš pausto apsvērumu dēļ šo priekšlikumu neatbalstīja. Es vienīgi vēl varētu komisijas vārdā piebilst, ka šie grozījumi paredz ieviest šādu valodas ziņojumu, kāds līdz šim nav bijis ne reizi, un, ja mēs tos pieņemsim, tad jau šogad pirmo reizi šādas debates par valodas jautājumiem varēs parlamentā notikt, kur arī varēs diskutēt par visiem šiem tik tikko Mūrnieces kundzes pieminētajiem jautājumiem.

Tātad priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 13, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 3. – deputāta Jura Viļuma priekšlikums (līdzīga satura) un 4. – deputāta Edmunds Teirumnieka priekšlikums (līdzīga satura). Arī attiecas uz periodiskumu un vienlaikus specifiski paredz noteikt, ka ziņojumā ir iekļaujams jautājums par latgaliešu valodas un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Šeit jānorāda, ka latgaliešu rakstu valoda ir Valsts valodas likumā īpaši akcentēta kā tāda, kas ir saglabājama, aizsargājama un attīstāma. Līdz ar to latgaliešu rakstu valodas aizsardzības jautājumi var tikt ietverti un tiem būtu jābūt ietvertiem šajā ziņojumā par paveikto un iecerēto valsts valodas politikā jau saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu, bet atsevišķi tas nebūtu izceļams.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kā jau Krastas kundze norādīja, tiešām 3. – deputāta Jura Viļuma priekšlikums un mans, 4., priekšlikums ir saistīti. Priekšlikumos atšķiras tikai ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības jomā iesniedzējs. Deputāts Viļums kā iesniedzēju paredz Ministru kabinetu, savukārt manā priekšlikumā tā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Vienojošais abos priekšlikumos ir tas, ka ir jāpastiprina uzmanība tieši valsts līmenī latgaliešu un lībiešu valodai.

Runājot par Valsts valodas likumu, 3. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, savukārt ceturtajā daļā teikts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Arī likuma 4. pants paredz, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Faktiski te jau uzreiz mēs redzam, ka arī Valsts valodas likums runā par latgaliešu un lībiešu valodu.

Runājot par Latviešu vēsturisko zemju likumu, arī tā 4. pantā ir paredzēti valsts un pašvaldību pienākumi likuma mērķa sasniegšanai, un septītā daļa attiecas uz lībiešu identitāti, kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un attīstību, kā arī lībiešu valodas apguvi un lietojuma popularizēšanu.

Tāpat astotajā daļā runāts par latgaliskās identitātes, kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā.

Savukārt šī likuma devītā daļa paredz to, ka valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Līdz ar to abi priekšlikumi paredz kā obligātu sadaļu ziņojumā iekļaut latgaliešu un lībiešu valodu jautājumu.

Ļoti daudzos... diemžēl vārdos abas valodas un to attīstība tiek atbalstīta, tomēr reāls finansiālais atbalsts ir novērojams tikai pēdējos gados, pēc būtības tikai pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās. Tas nozīmē, ka gandrīz 20 gadus pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas mēs varam runāt par to, ka ir atvēlēti līdzekļi latgaliešu valodas apguvei skolās. Un, lai šī valoda attīstītos, ir nepieciešams finansējums – ne tikai šobrīd mācīt ar to, kas mums ir, bet attīstīt arī mācību līdzekļus, tāpat apmācīt skolotājus un veicināt valodas publisku lietojumu.

Juridiskās komisijas sēdē Juridiskais birojs norādīja uz to, ka lībiešu valoda ir valoda, nevis latviešu valodas paveids vai dialekts, kā arī saistībā ar MK ziņojumu par valsts valodu norādīja, ka lībiešu valodu piesaukt ir lieki, bet tas neliedz attiecīgā likuma tvērumā un ziņojumā atspoguļot šo jautājumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi redzēt ziņojumā to, kā valsts nodrošina un nodrošinās likumos paredzēto valsts valodas attīstību visplašākajā šī jautājuma tvērumā, arī attiecībā uz latgaliešu un lībiešu valodu.

Juridiskajā komisijā diemžēl abi priekšlikumi neguva atbalstu, bet es rosinu balsot par vienu un otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies Teirumnieka kungam. Jā, šie divi priekšlikumi ir vērtīgi, un es kā cilvēks, kurš tapis arī no Latgales ģimenes, kurš izauga ģimenē, kur vecmamma, vectēvs runāja tikai latgaliski, esmu par to, lai saglabātu, attīstītu šo valodu un dotu ceļu šai valodai.

Ceru, ka uz trešo lasījumu tiešām būs tāds priekšlikums, kuru novērtēs un atbalstīs arī koalīcija. Jo tagad, gan strādājot šeit, Rīgā, gan mācoties Latvijas Universitātē, es dzirdu no studentiem, ka it kā Latgales valoda ir dialekts. Man kā cilvēkam, kurš tapis no Latgales, to ir kauns dzirdēt no cilvēkiem, kuri mācās... un vispār es nevaru saprast, kāpēc sabiedrība, kas nav Latgalē... nav tapusi no Latgales, kāpēc joprojām uzskata, ka Latgales valoda ir dialekts. Kur mēs pazaudējām... kur mēs neizdarījām to, lai cilvēki saprastu, ka tā ir valoda, ne dialekts?

Daži politiķi, kas ir šeit, arī izsaka... aizstāvot Latgales policistus... ka tas ir dialekts. Nē! Pat šeit, Saeimā, daži cilvēki uzskata, ka tas ir dialekts.

Es domāju, mums ir vērts cīnīties par to, lai saglabātu šo valodu, lai attīstītu un dotu tiešām tai ceļu... lai mēs atcerētos, no kurienes pat iet... latviešu valodā.

Par vēl vienu jomu, kas skar vairākus cilvēkus un ko lielākā sabiedrības daļa nesaprot. Latviešu valoda, jā, ir valsts valoda, ir mūsu vērtība, ir identitātes... nozīme... lielākā zīme. Bet es nesaprotu... kā ar zaļo politiku... un lielākā sabiedrības daļa nesaprot, kur ir robeža. Mēs stiprinām valodu, bet kur ir robeža?

Man liekas, mēs aiziesim līdz tam, ka izsūtīsim no valsts cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu, vai liksim robežas un nelaidīsim cilvēkus, kuri nesaprot latviešu valodu. Šeit arī nav saprotams, kur ir tā robeža. Paskaidrojiet sabiedrībai, ko mēs gribam sasniegt... lai visi, kuri šeit dzīvo, kuri šeit atbrauc, visi bez izņēmuma runā tikai latviski, nerunājot par citām valodām, teiksim, to pašu lībiešu un latgaliešu valodu. Tāpēc šī agresīvā nostāja... Mēs varam pazaudēt arī Latgales valodas vērtību.

Tāpēc atnāciet, lūdzu, un paskaidrojiet, jo es nevaru saprast, un daļa no sabiedrības... Mēs stiprinām... Un es arī esmu par to, lai stiprinātu, bet līdz kuram...? Kur ir samērīguma princips?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Vēlos no sevis piebilst, ka, pirmkārt, latgaliešu valoda ir latviešu valodas sastāvā un tam šajā ziņojumā jau būs jābūt atrādītam. Redzu, arī Anna Rancāne māj ar galvu, un tas tā ir.

Otrkārt, vēlos arī mazliet mazināt to... labi, nesauksim to par dezinformāciju, bet par tādu varbūt maldinošu informāciju. Nav tādas Latgales valodas vai latgaļu valodas, tie ir būtībā nepareizi termini. Latgaļi ir tauta, kas ir bijusi vēsturiski Latgales teritorijā, savukārt latgaliešu valoda ir valoda, kurā mēs runājam Latgalē. Un tā ir vēl viena tāda nianse.

Savukārt par lībiešu valodu. Es piekrītu, lībiešu valodai arī ir īpašs statuss Latvijā, tā ir viena no mūsu zemes vēsturiskajām valodām, ļoti nozīmīga, tādēļ te man gan jāpiekrīt, ka gribētos redzēt arī, kā tiek attīstīta lībiešu valoda Latvijā, kā mēs rūpējamies par tās saglabāšanu, lai tā saglabātos turpmākajām paaudzēm. Ja latgaliešu valodā ir ļoti daudz runātāju un lietotāju un top arvien jaunas grāmatas... protams, tas arī lībiešu valodā notiek... bet lībiešu valodā diemžēl runātāju skaits ir krietni mazāks. Un par to mums arī ļoti jārūpējas.

Tādēļ es vēlos no latgaliešu puses solidarizēties ar lībiešiem, un mums par to valodu ir jārūpējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Krasta. Komisijas vārdā vēlreiz atgādināšu, ka Valsts valodas likumā latgaliešu rakstu valoda ir īpaši uzsvērta kā saglabājama, līdz ar to tai ir jāparādās arī šī ziņojuma saturā. Un, kā šeit pareizi tika minēts, ziņojuma tvērums, kāds tas šobrīd ir, neliedz atspoguļot lībiešu valodu šajā ziņojumā. Tātad šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 4. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Līdzīga satura kā iepriekšējais. Netika komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt... Atvainojos, 5. – Juridiskās...

Sēdes vadītāja. Komisijas.

A. Krasta.... komisijas priekšlikums. Paredz precizēt un konkretizēt ziņojuma saturu. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – deputātu Dzintara, Šnores, Teirumnieka, Butāna un Klotiņa priekšlikums. Paredz, ka Prezidijs ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

Ņemot vērā, ka šī panta pirmā daļa uzliek par pienākumu Ministru kabinetam iesniegt ziņojumu līdz 15. septembrim, savukārt otrā daļa paredz tā izskatīšanu Valsts valodas dienai (15. oktobris) tuvākajā Saeimas sēdē, tad jau likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā tiek nodrošināta iespēja pienācīgi iepazīties ar ziņojumu.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 9, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 7. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Tāda paša satura: 8. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums, kā arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz no pirmajā lasījumā atbalstītās normas redakcijas izslēgt tajā noteikto par debašu kārtību. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, kolēģi! Tātad šī priekšlikuma mērķis bija noteikt to, ka valsts valodai ir jāvelta pilnvērtīgas debates Saeimā. Debates vai nu ir debates, vai nav, manuprāt. Pilnvērtīgas debates, kad var debatēt visi Saeimas deputāti.

Es tikai vēlos atgādināt, ka par to “Nacionālās apvienības” frakcija jau iestājās, kad mēs iesniedzām priekšlikumus par Valsts valodas dienai... valsts valodai veltītām debatēm 2023. gada rudenī Saeimas kārtības ruļļa grozījumu projektā, kas bija Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā. Paldies, ka beidzot... pēc ilgāka laika, pagājušā gada nogalē, tas tika sadzirdēts.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un Latvija ir vienīgā valsts, kur viena no baltu valodām... no nedaudzajām palikušajām valodām pasaulē... var būt galvenajā, valdošajā statusā. Bez latviešu valodas nevar pastāvēt nedz Latvijas nacionālā piederība, nedz nacionālā savdabība, nedz latviešu kultūra un Latvijas valsts nacionālā jēga. Tā ka šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Šodien mēs to atbalstīsim, un es ticu, ka jau šogad Saeimā būs pirmās valsts valodas debates.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Krasta. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 7., 8. un 10. priekšlikums.

A. Krasta. 8. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējums... precizējošs labojums, arī iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par debašu kārtību. Ir atbalstīts un iekļauts 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto 118.4 panta ceturto daļu, kas paredzēja noteikt, ka pirms ziņojuma apspriešanas Saeimā rīkojama tā publiska izskatīšana Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Komisija ņēma vērā apsvērumus, ka publisko apspriešanu komisija var organizēt jebkurā laikā. Un, kā norādīja Juridiskais birojs, tā ir atbildīgās komisijas izvēle neatkarīgi no tā, vai šādas apspriešanas iespējamība ir paredzēta Saeimas kārtības rullī.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar jau minēto ziņojuma periodiskumu un papildina likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka pirmais šāds ziņojums iesniedzams Saeimai līdz 2025. gada 15. septembrim. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Un pēdējais, 14., – deputātu Dzintara, Šnores, Teirumnieka, Butāna un Klotiņa priekšlikums. Paredz papildināt Saeimas deputātu ētikas kodeksu ar jaunu pantu, nosakot, ka Saeimas deputāti ar Latvijā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem, Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kā arī to pārstāvjiem sazinās tikai valsts valodā.

Komisijas vārdā jānorāda, ka ir saprotams šī priekšlikuma mērķis, taču pastāv šaubas, vai ar šo priekšlikumu tas varētu tikt sasniegts. Komisija ņēma vērā apsvērumus, ka, atbalstot šādu priekšlikumu, arī ar ārzemju plašsaziņas līdzekli, kas savu darbību reģistrējis Latvijā, nevarētu runāt Eiropas Savienības valodā.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtību jau izskaidroja. Tātad būtība ir tāda, ka mēs gribam paredzēt, ka Saeimas deputāti ar Latvijā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem sazinās valsts valodā. Kā mēs zinām, valsts valoda Latvijā ir viena – latviešu valoda –, un ir pilnīgi loģiski, ka valsts varas pārstāvji... šajā gadījumā – parlamentāra republika... Saeimas deputāti ar plašsaziņas līdzekļiem... un ar sabiedrību sazinās valsts valodā.

Ja deputāti regulāri, konsekventi sazinās divās valodās, kā tas bieži notiek, vienai sabiedrības daļai rodas pārliecība, ka faktiski, de facto, ir divas valsts valodas, nevis viena, un rodas kārdinājums (kā mēs to redzējām arī referendumā) šo statusu, kas de facto ir otra valsts valoda (jo arī deputāti un valsts vara tajā runā), nostiprināt arī juridiski. Un 270 tūkstoši Latvijas pilsoņu par to arī nobalsoja.

Šāda situācija ir 30 gadus, 30 gadus mēs ar to nekādi nevaram tikt galā. Vēl arvien ir cilvēki, vēl arvien ir pilsoņi, Latvijas pilsoņi, kas valsts valodu nezina, jo domā, ka pietiek ar šo otro, ļoti bieži lietoto valodu. Un šī situācija tāda ir un acīmredzot būs arī uz priekšu, ja arī Saeimas pārstāvji Latvijā konsekventi runās divās valodās. Tāpēc mēs rosinām šo situāciju mainīt, un rosinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es varu apliecināt, ka mūsu komisijas vairākums atbalsta domu, ko iesniedza deputāti un ko piedāvā nostiprināt likumā. Bet no Juridiskās komisijas gaidu kaut ko vairāk – ka mēs ne tikai atbalstām labas domas, bet strādājam un rakstām juridiski korektā valodā. Jo, kad kaut kas nesanāk, mēs no deputātiem bieži dzirdam: es neesmu vainīgs, es neesmu jurists, jums, juristiem, ir jādomā par to, lai viss būtu pareizi.

Runājot par šo piedāvājumu. Ja mēs ieskatāmies Kārtības ruļļa 50. pantā, redzam – lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā. Vismaz JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija saprot, ka deputāti strādājot izmanto valsts valodu. Mūsu komisijā izskanēja jautājums: ja cilvēks savā privātajā dzīvē kaut ko dara... citā valodā, vai mēs viņu sauksim pie atbildības? Neviens no priekšlikuma iesniedzējiem uz šo jautājumu neatbildēja, mēs nesaņēmām atbildi. Bet juridiski šis jautājums pastāv. Tālāk – ko svarīgi ievērot? Ja mēs gribam aizliegt krievu valodu, tad rakstām – “krievu valodu”. Nav pamata ierobežot lietot Eiropas Savienības valodas – angļu vai vācu. Juridiskais birojs norādīja, ka Latvijā ir reģistrēti plašsaziņas līdzekļi, kas izmanto citas valodas.

Mēs nevaram saprast, kāpēc saskaņā ar šo priekšlikumu nevar runāt krievu valodā ar “Delfi Plus”... “rus.delfi.lv”... kā viņiem tas nosaukums... bet drīkst ar “tvnet.lv”... jo viens ir reģistrēts kā plašsaziņas līdzeklis, otrs – ne. Un šie jautājumi pastāv.

Kas ir svarīgi? Svarīgi, lai valsts valoda būtu izmantota ikdienā, un ir ļoti labi, ka mēs par to runājam. Es varu jums pastāstīt, kā tagad jautā... vismaz pagājušajā gadā jautāja. “Rus.LSM.lv” uzdod jautājumu: kādā valodā jūs runāsiet? Un viņus nepārsteidz, ka ar viņiem runā latviešu valodā, tas ir kļuvis par normu. Ļoti labi, ka mēs par to diskutējam, bet šis priekšlikums juridiski nevar tikt apstiprināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, ja mēs esam juridiski korekti (es saprotu, ka Judina kungs centās tāds būt), tad saprotam, ka Judina kunga citētā “lietu izskatīšana”, kas ir Saeimas kārtības rullī, ir tikai daļa no Saeimas darba. Lietu izskatīšana neietver visu Saeimas un deputātu darbu. Līdz ar to šobrīd, jā, komisiju un Saeimas sēdēm, kur mēs arī esam... ir jānotiek valsts valodā, tas tā arī ir, bet tas, kādā valodā notiek pārējais darbs Saeimā, tai skaitā saziņa, publiskā komunikācija gan ar medijiem, gan pa telefonu... un tamlīdzīgi, joprojām notiek krievu valodā. Šeit, Saeimā, ir deputāti, kuri ar Latvijas karogu... Latvijas deputāts stāv pie Latvijas ģerboņa vai Latvijas karoga un taisa video, taisa vēstījumu Latvijas pilsoņiem Krievijas valodā. Komiski.

Ja mēs nevaram... ja reiz juridiski esam nosvērušies, kā Judina kungs saka, ka šādā redakcijā nevaram atbalstīt, tad es piedāvātu uz trešo lasījumu kompromisu, kas neizslēdz Judina kunga teikto, proti, mēs pasakām, ka Saeimā darba valoda un publiskās komunikācijas valoda ir valsts valoda. Un katrs, izejot uz ielas... mēs nejaucamies, kā viņš runā ar žurnālistiem vai ar vēlētājiem... un tamlīdzīgi... mēs nevaram Saeimas kārtības rullī... ietekmēt, kā viņi runā uz ielas, bet Saeimas telpās ar Latvijā reģistrētiem medijiem vai veidojot vēstījumus Latvijas pilsoņiem, kā arī sazinoties ar darba kolēģiem vai Saeimas darbiniekiem, Krievijas valoda nebūtu jālieto.

Es ceru, ka par to mums ir izpratne, un, ja mēs to iesniegsim uz trešo lasījumu, tad tiks atrisināti arī šie iebildumi, un es ceru, ka neviena no latviskajām partijām tam vairs nevarēs iebilst un mēs to atrisināsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Krasta. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 9, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, proti, šī gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas...” es atvainojos... likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 790/Lp14) pirms otrā lasījuma.

Komisija izskatīja 13 priekšlikumus.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – deputāta Amila Saļimova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Patmalnieks. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Šī gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 37 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi, nesolu, ka man ies tik raiti, kā tikko gāja Jānim, bet varu mēģināt.

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” otrajā lasījumā.

Komisijā izskatījām 37 priekšlikumus. Uzreiz gribu pateikt, ka visi priekšlikumi tika vienbalsīgi atbalstīti. Lielākā daļa priekšlikumu bija tehniska rakstura.

Bet nu – ejam cauri visiem priekšlikumiem pēc kārtas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Arī 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 21. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 22. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 23. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 24. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 25. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 26. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 27. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 28. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 29. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 30. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 31. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 32. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 33. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 34. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 35. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts... attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 36. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Un visbeidzot 37. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, darba kārtībā ir pēdējais 30. janvāra sēdes darba kārtības jautājums – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir lūgums – mazliet klusāk!

E. Tavars. Šī gada 13. janvārī Saeima saņēma 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm”.

Šī gada 22. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto iesniegumu un uzklausīja Veselības ministrijas un farmācijas nozares pārstāvjus.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Veselības ministrijas pārstāvis norādīja, ka arī iepriekš par valsts kompensējamiem medikamentiem pacienti ir maksājuši piemaksu – 71 centu –, bet tas netika atspoguļots pirkuma čekā. Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka, neskatoties uz maksu par farmaceita pakalpojumu... veikto zāļu cenu veidošanos... modeļa... formas rezultātā cena esot samazinājusies gandrīz pusei no Latvijā pieejamiem recepšu medikamentiem, vairāk nekā trīs tūkstoši recepšu medikamentu esot kļuvuši lētāki un to skaits varot vēl palielināties. Medikamenti, kuru cena iepriekš bijusi, sākot no 5 eiro, tagad esot kļuvuši par 10, 20 un daži pat par 50 procentiem lētāki nekā iepriekš. Veselības ministrijas pārstāvis informēja: ievērojot to, ka šobrīd vēl nav pieejami visi objektīvie dati par medikamentu cenu izmaiņām, Veselības ministrija vēl tikai plāno izvērtēt reformas rezultātus gada otrajā ceturksnī.

Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji pauda viedokli, ka papildu maksa par farmaceita pakalpojumu būtu saglabājama, un vērsa uzmanību uz to, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs šāda maksa esot noteikta. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas pārstāvji norādīja, ka jautājums par papildu maksu par farmaceita pakalpojumu ir jāskata kopsakarā ar zāļu reformu, nevis atrauti no tās, tomēr, asociācijas ieskatā, reforma savu mērķi nav sasniegusi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes gaitā pārsvaru guva viedoklis, ka iniciatīva ir nododama tālākai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” turpmāko virzību”. Komisijas vārdā lūdzu šo iniciatīvu atbalstīt.

Vēlos arī informēt kolēģus, ka uz šo brīdi attiecīgo iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” ir parakstījuši gandrīz 22 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo iedzīvotāju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis (Starpsauciens.), Gundars Daudze, Jefimijs Klementjevs, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa (Starpsauciens. Smiekli.)... redzu, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Juris Viļums.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Līdz ar to Saeimas 30. janvāra kārtējā sēde tiek slēgta.

Tehniskais pārtraukums – 10 minūtes.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.02.25 11:08 Balsojums 1
Par - 69, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (845/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 11:08 Balsojums 2
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (845/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 11:09 Balsojums 3
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (845/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.02.25 11:18 Balsojums 4
Par - 70, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums (830/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.02.25 11:18 Balsojums 5
Par - 78, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (831/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.02.25 11:28 Balsojums 6
Par - 70, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā (839/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.02.25 11:34 Balsojums 7
Par - 38, pret - 41, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (847/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.02.25 11:41 Balsojums 8
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (665/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 11:43 Balsojums 9
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (666/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 11:45 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (670/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 11:48 Balsojums 11
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (725/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.02.25 12:14 Balsojums 12
Par - 50, pret - 31, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (812/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 12:17 Balsojums 13
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (813/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 12:18 Balsojums 14
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (819/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 12:19 Balsojums 15
Par - 73, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (820/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 12:23 Balsojums 16
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (816/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.02.25 12:28 Balsojums 17
Par - 30, pret - 42, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 12:30 Balsojums 18
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.02.25 13:39 Balsojums 19
Par - 20, pret - 13, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 13:51 Balsojums 20
Par - 36, pret - 1, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 13:51 Balsojums 21
Par - 35, pret - 0, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 13:53 Balsojums 22
Par - 28, pret - 9, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 14:07 Balsojums 23
Par - 26, pret - 9, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 14:07 Balsojums 24
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 14:10 Balsojums 25
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (790/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 14:16 Balsojums 26
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (775/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.02.25 14:20 Balsojums 27
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt papildu maksu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm” turpmāko virzību (620/Lm14)

Datums: 06.02.25 14:21 Balsojums 28
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.01.2025.

11.00

13.30