Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas otrā (ārkārtas) sēde
2014.gada 5.novembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Ir pulksten 10.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 5.novembra sēdi.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Vārds Ministru prezidenta amata kandidātei Laimdotai Straujumai. Lūdzu!

L.Straujuma (Ministru prezidenta amata kandidāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Latviešu tautasdziesmā teikts:

“Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarīt.”

Šodien jūsu vērtēšanai piedāvāju jaunu Ministru kabinetu - pieredzējušu komandu ar vēlētāju dāvātu uzticību. Tā gatava ķerties pie darbiem, kurus četriem gadiem - no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē līdz Latvijas valsts simtgadei - esam sarindojuši Valdības deklarācijas 183 punktos.

Partija “VIENOTĪBA”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir vienojušās izveidot valdību, kuras darbība būs balstīta pēctecībā, turpinot iepriekšējās valdības iesāktos darbus. Darbs balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības, makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām.

Esmu lepna par man uzticēto atbildību. Nekad neesmu teikusi, ka tā ir viegla. Uzdevumi, kuri iekļauti Valdības deklarācijā, par to liecina. Valdību veidojot, esam daudz diskutējuši, bet spējuši vienoties par galveno - tā ir priekšrocība, kad partneri ir pārbaudīti un iepazīti grūtībās.

Mēs turpināsim uzsākto, balstoties uz izsvērtiem, ilgtspējīgiem un sabiedrībā diskutētiem Latvijas attīstības virzieniem, kas noteikti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam.

Dziļi cilvēciskā tieksme dzīvot labāk, panākt savas dzīves kvalitātes augšanu ir svarīga katram cilvēkam un līdz ar to visai sabiedrībai. Lai arī intereses un vērtību prioritātes cilvēkiem ir dziļi personiskas, kopumā nozīmīgākās vēlmes koncentrējas tieksmē pēc izglītības, veselības, droša un produktīva darba, individuālās un nacionālās drošības, materiālās labklājības, cilvēku tiesiskās aizsardzības un personiskās brīvības. Tāpēc valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu, vairojot ticību un piederību Latvijai.

Lai sasniegtu virsmērķi, valdība ir izvirzījusi sava darba prioritātes. Tās ir tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība. Runājot par izaugsmi, dzīves kvalitāti un drošību, es runāju par visas Latvijas, katra reģiona un arī par pašas tālākās pierobežas vai piekrastes apdzīvotās vietas izaugsmi, tur dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti un drošību.

Godātā Saeima! Akcentēšu tikai dažus būtiskākos valdības uzdevumus, lai sasniegtu izvirzīto virsmērķi.

Tautsaimniecības izaugsme. Labs atspēriena punkts tālākam darbam un lēmumiem ir tas, ka Latvijas ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā. Valdības uzdevums ir saglabāt šo izaugsmes dinamiku, turklāt šajā gadījumā es nerunāju par “gāzi grīdā”. Es runāju par gudru izaugsmi. Valdība ir apņēmusies sasniegt 5 procentu lielu iekšzemes kopprodukta izaugsmi gadā.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai un uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanai izšķiroša ir zināšanietilpīga ekonomika, ārvalstu investīcijas, eksports, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, godīgas konkurences un finanšu resursu pieejamības nodrošināšana. Tikko nosauktie un vēl citi pasākumi ir atspoguļoti mūsu deklarācijā.

Tālāk es pieskaršos dažiem svarīgākajiem šībrīža tautsaimniecības izaugsmes aspektiem.

Zināšanu ekonomikas attīstībai nepietiek, ka Latvijā 2011.gadā bija gandrīz 10 reižu mazāk iesniegto patentu Eiropas Patentu birojā uz 1 miljonu iedzīvotāju, nekā tas bija vidēji Eiropas Savienībā. Latvijai nepietiek, ka strādājošo skaits pētniecībā un attīstībā procentos no strādājošajiem uzņēmējdarbībā ir 0,08 procenti pret 0,56 procentiem vidēji Eiropas Savienībā, kas ir septiņas reizes mazāk. Zināšanu ekonomikas attīstība jāveido uz zinātnieku un tautsaimnieku sadarbības pamata un pilnveidotas administratīvās sistēmas pamata, kas motivē gan zinātnieku, gan tautsaimnieku rast jaunus risinājumus, kurus pārvērst eksportspējīgos produktos.

Aktīvi darbojas Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome, kurā kopā strādā tautsaimnieki un zinātnieki. Ticu, ka šīs sadarbības ietvaros mēs spēsim rast risinājumus zinātnes potenciāla attīstībai, koncentrējot to un sasaistot ar tautsaimniecības jomām, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības. Latvijai ir nepieciešama sava Silīcija ieleja un savs Stīvs Džobss. To, ka mēs to varam, vēsturiski apliecina VEF Minox agrāk un remantadīns, mildronāts un pasaulē zināmā MikroTik sakaru tehnika mūsdienās. Šodien mēs redzam Infogr.am panākumus un Alekseja Popova talantu, uzlabojot e-klasi. Latvija var! Valdība sniegs atbalstu, lai veicinātu inovācijas un noturētu mūsu talantus Latvijā.

Tautsaimniecībai būtiska ir finanšu resursu pieejamība visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Vadoties pēc tirgus nepilnību analīzes un papildinot komercsektora piedāvājumu, izstrādāsim jaunas atbalsta programmas, paplašinot šajā vasarā izveidotās AS “Attīstības finanšu institūcija” darbību. Uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai sagatavosim un apstiprināsim programmu uzņēmumu kapitāla piesaistei, finanšu pieejamības uzlabošanai un ieguldījumu veicināšanai inovācijās un zinātniski ietilpīgos projektos.

Ļoti būtisks valdības darbības virziens būs konkurētspējas kropļojumu izskaušana uzņēmējdarbībā. Svarīgi, lai komercdarbības vide būtu godīga, lai konkurence tirgū netiktu ierobežota nedz no komersantu, nedz no publisku personu puses. Godīgas konkurences nodrošināšana ietvers ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas, aplokšņu algu, nelegālās nodarbinātības apkarošanai.

Tautsaimniecības attīstībai būtiski svarīgi ir papildu līdzekļi, ko var nodrošināt mūsu produktu un pakalpojumu eksports un investīciju piesaiste. Eksporta veicināšanai atbalstīsim jaunu tirgu apgūšanu, stiprinot vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kapacitāti un sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, ekonomisko interešu pārstāvniecībām, kā arī nodrošināsim ilgtermiņa eksporta atbalsta pasākumus.

2014.gada sākumā investīciju dinamika bija ar mērenu pieaugumu. Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā ieguldīts par 2,2 procentiem vairāk nekā pirms gada, bet investīciju līmenis joprojām ir zemāks nekā pirmskrīzes gados. Investoriem īpaši nozīmīga ir investīciju aizsardzība. Valdība strādās, lai atvieglotu ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, piedāvājot strīdu risināšanas alternatīvu metožu attīstību.

Tiesu sistēmā jāpanāk efektīva lietu izskatīšana saprātīgā termiņā. Izvērtēsim un mazināsim uzņēmējdarbības riskus, precizējot regulējumu investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jomās. Tieši maksātnespējas procesa sakārtošana ir būtiska.

Vēl viens tautsaimniecības attīstības aspekts - darbaspēka pieejamības nodrošināšana un piedāvājuma uzlabošana. Mēs uzlabosim dažādu institūciju sadarbību darba tirgus pieprasījumu apsteidzošu pārkārtojumu īstenošanā, paaugstināsim profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, nodrošināsim tās atbilstību darba tirgus prasībām.

Nodarbinātības politikā orientēsimies ne tikai uz bezdarba mazināšanu, bet arī uz ikviena nodarbinātā kompetences un viņa darba produktivitātes pieaugumu. Veiksim elastīgu nodarbinātības formu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības un Baltijas valstu darba tirgus tendencēm, ievērojot samērīgumu darba ņēmēju un darba devēju tiesībās.

Mums ir svarīga visu tautsaimniecības nozaru (arī to, kuras es šodien nenosaukšu) attīstība, veicot produktivitātes kāpināšanu un esošo resursu efektīvu izmantošanu. Mums būs svarīgi atbalstīt neizmantoto lauksaimniecības zemju atgriešanu produktīvajā ražošanā, mums svarīga ekonomiska un ilgtspējīga mežu un iekšējo ūdeņu apsaimniekošana, mums svarīga rūpniecības, transporta, informācijas tehnoloģiju nozaru, finanšu un citu pakalpojumu attīstība un eksportspējas potenciāla atraisīšana.

Cienījamie Saeimas deputāti! Mēs uzlabosim mūsu sabiedrības apmaksāto pakalpojumu ierēdniecības darbu. Ne tāpēc, ka mums ir slikta ierēdniecība. Mēs zinām daudzus piemērus, kad mēs sakām paldies cilvēkiem, kuri saņem algu no sabiedrības samaksātajiem nodokļiem. Mēs zinām izcilus skolotājus, izcilus ārstus, izcilus ierēdņus, izcilus policistus un karavīrus. Mēs pārliecinājāmies par mūsu ugunsdzēsēju, policistu un ārstu pašaizliedzību Zolitūdē.

Tomēr uzskatu, ka mums ir nepieciešams būtiski uzlabot mūsu publiskos pakalpojumus, lai darbs būtu cilvēku labā, lai cilvēks netiktu mētāts kā futbola bumba starp iestādēm, lai sabiedrības saņemtajiem pakalpojumiem būtu kvalitāte, lai katrs ieguldītais nodokļu maksātāju eiro dotu atdevi un rezultātus. Un ne tikai uz papīra, aprēķinos, bet reālajā tautsaimniecībā vai garīgo vērtību izpausmē.

Tālāk. Ģimeņu un indivīda dzīves kvalitātes uzlabošana.

Lai uzlabotu ģimeņu labklājību un nodrošinātu tautas ataudzi, nākamo četru gadu mērķis un izaicinājums ir sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Mēs strādāsim, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, būtu iespēja, strādājot cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kad tas nepieciešams, kā arī baudīt kultūras dzīves norises. Mēs ticam, ka tas ir ceļš, kā gādāt par sociālo drošību valstī un veicināt ikviena iesaisti kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, tādējādi nodrošinot iespējas dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi saliedētā Latvijas valstī, kas apzinās savu nacionālo identitāti un ir balstīta uz visu Latvijas iedzīvotāju kopējām morālajām vērtībām. Atbildība pret līdzcilvēkiem un sociālā solidaritāte nav iespējama bez neatlaidīgiem centieniem īstenot cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem. Tāpat mēs strādāsim pie dažādiem atbalsta mehānismiem, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem un jaunajām ģimenēm, tā stiprinot mūsu tautu un valsti kopumā.

Pieskaršos tikai dažiem rīcības piemēriem dzīves kvalitātes uzlabošanā. Ar nodokļu un sociālā atbalsta instrumentiem nodrošināsim ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem straujāk nekā vidēji visā sabiedrībā. 2015.gadā palielināsim minimālo algu par 40 eiro, nākamajos gados to turpinot paaugstināt.

Sākot ar 2016.gadu, ieviesīsim progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus arī paaugstināsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.

Viens no būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem jaunajai valdībai ir veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Cilvēks, kas veselības problēmu dēļ zaudē savas iespējas piedalīties darba tirgū vai pavadīt mierīgas vecumdienas, ir zaudējums mums visiem.

Pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām, vienlaikus efektīvāk izmantojot veselības nozarei jau pašlaik piešķirto finansējumu, lai rezultātā mazinātu nevienlīdzību veselības pakalpojumu pieejamībā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, samazinātu pacientu tiešmaksājumus par veselības aprūpes pakalpojumiem un paplašinātu pierādījumos balstītu nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču kompensēšanu.

Izglītības sistēmas atslēgvārds ir kvalitāte un pamatizglītības pieejamība iespējami tuvu dzīvesvietai. Kvalitātei ir jābūt atslēgvārdam visu līmeņu izglītībai. Ir svarīgi izveidot sistēmu, lai par jaunajiem pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Skolotājiem jāspēj aizraut mūsu jauno paaudzi uz darbiem un izcilību! Nelielai sabiedrībai, lai tā būtu konkurētspējīga un ilgtspējīga, jābūt izcilai izglītības sistēmai, kā tas ir netālajā Somijā. Tāpēc reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās.

Lauku skola ir vēsturiska, garīga un ekonomiska vērtība, Latvijas novadu sabiedrības kultūras un sabiedriskās dzīves pamats. Mēs veidosim tādu skolu tīkla attīstību, kas ietvers programmu Latvijas lauku skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītību līdz 6.klasei iespējami tuvu dzīvesvietai. Mēs veltīsim pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu (matemātika, fizika, ķīmija) mācīšanai skolās, lai uzlabotu skolēnu zināšanu pamatu.

Ieviesīsim augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu. Tas veicinās konkurenci un tātad kvalitāti.

Mēs atbalstīsim zinātnes izcilību un koncentrāciju gan ar cilvēkresursu attīstības programmām, gan infrastruktūras attīstību.

Cienījamie klātesošie! Viena no mūsu valdības prioritātēm ir drošība tās visplašākajā nozīmē, blakus nacionālajai drošībai redzot iekšējo drošību, kā arī finanšu, enerģētisko un sociālo drošību.

Kā pirmo es noteikti minēšu Latvijas nacionālo drošību un aizsardzības stiprināšanu. Ukrainas notikumi mums liek atcerēties, par ko mēs cīnījāmies uz barikādēm. No saviem vēlētājiem esmu saņēmusi mandātu aizsargāt Latviju kā nacionālu valsti, tās valodu, kultūru un tautu. Tas ir uzdevums, ko mums devuši tautieši, kuri devušies trimdā. Tā ir atbildība, kas mums visiem ir Latvijas valsts dibinātāju un to mūsu valsts patriotu priekšā, kuri par Latviju atdevuši savu dzīvību.

Mums ir skaidrs, kā tuvāko gadu laikā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir pienākums gan mūsu valsts, gan mūsu stratēģisko partneru priekšā. Mums jāatbalsta arī valsts iekšējā drošība, nodrošinot un atbalstot mūsu iekšlietu sistēmas attīstību. Mēs paši pirmām kārtām un tikai tad sabiedrotie esam savas drošības sargi.

Drošība ir arī enerģētiskā neatkarība un enerģijas avotu dažādošana, tāpēc šobrīd pieliekam visas pūles, lai dažādotu gāzes piegādes un attīstītu arī pārējos enerģētikas sektorus, un šis būs viens no galvenajiem jautājumiem arī nākamajai valdībai. Lai panāktu energoapgādes drošumu, saglabājot izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, pabeigsim starpvalstu savienojumus un iekšējos bāzes jaudu nodrošināšanas projektus. Izstrādāsim tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017.gada, panākot alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un nodrošinot Inčukalna gāzes krātuves un gāzes pārvades infrastruktūras brīvas izmantošanas iespējas jebkuram gāzes piegādātājam. Turpmākie gadi ir laiks, kad mums noteikti jāpaveic iekavētais enerģētiskās neatkarības jomā.

Cienījamie deputāti! Valdības pirmais neatliekamais pienākums būs valsts budžeta sagatavošana un iesniegšana Saeimā. Uzsākot darbu pie 2015.-2017.gada budžeta ietvara, budžeta investīcijas tiks veiktas valdības noteiktajās prioritātēs, vienlaikus saglabājot fiskāli atbildīgu budžeta politiku un makroekonomisko stabilitāti.

Valdībai priekšā ir valsts pastāvēšanas vēsturē vēl nebijis ļoti atbildīgs uzdevums - īstenot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, prezidentūras darba programmā īpašu vērību pievēršot prezidentūras prioritārajiem darbības virzieniem - Eiropas Savienības konkurētspējai un izaugsmei, Eiropas digitālā potenciāla izmantošanai un Eiropas Savienības lomas stiprināšanai globālā mērogā. Es ticu, ka katrs valdības ministrs apzinās atbildību par šī uzdevuma veikšanu. Mūs vērtēs gan Latvijas, gan arī starptautiskā sabiedrība.

Cienījamie deputāti! Valdības veicamie darbi ir apkopoti Valdības deklarācijā. Šis dokuments ir pieejams Saeimai un Latvijas sabiedrībai. Mūsu valdības rīcības plānā, kuru izstrādās, balstoties uz Valdības deklarāciju, ietvers konkrētus darbus dažādās tautsaimniecības nozarēs, valsts drošības jomā, ārlietās un pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanā. Deklarācija tapusi spraigās diskusijās ar koalīcijas partneriem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un nozaru ekspertiem.

Arī turpmāk mana valdība nodrošinās regulāras konsultācijas un pilnvērtīgu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldībām. Valdība ir gatava nodrošināt regulāras tikšanās ar opozīciju, lai izskaidrotu un pamatotu savus veicamos darbus.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Aicinu jūs paust uzticību izveidotajam Ministru kabinetam un tā plānotajiem uzdevumiem.

Izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties gribošs. Esam sabalansējuši svaigu skatījumu, pieredzi un pēctecību - manā komandā ir trīs ministru amata kandidāti, kuriem nav iepriekšējās valdības darba pieredzes, septiņi, kuri jau darbojās manā pirmajā valdībā, un trīs ar valdības darba pieredzi.

Paldies visām koalīcijā iesaistītajām partijām par konstruktīvu darbu jaunās valdības veidošanā!

Cienījamie deputāti! Esmu pārliecināta, ka valoda, kultūra, izglītība, Latvijas vide ir tas, kas veido Latvijas nacionālo savdabību, kas mūs atšķir no citiem pasaulē, kas rada mums piederības un drošības sajūtu. Tāpēc laikā, kad Latvijas valsts tuvojas savai simtgadei, strādāsim godam savas valsts uzplaukumam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidenta amata kandidātei Laimdotai Straujumai.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Paldies par doto vārdu.

Es vispirms nedaudz vārdos par valdības iesniegto deklarāciju kopumā. Un, lasot šo deklarāciju, rodas tāds iespaids, ka tā ir vienkārši labo darbu un priekšvēlēšanu solījumu apkopojums, jo šī deklarācija nerada nekādu priekšstatu par to, kādi ir tie konkrētie sasniedzamie uzdevumi katrā no Valdības deklarācijā minētajām jomām. Tā ir deklarācija bez skaidra sadalījuma par to, ko izdarīt īstermiņā, ko izdarīt ilgtermiņā un kas ir konkrētie prioritārie uzdevumi.

Un daudzi punkti deklarācijā liecina vienkārši par vēlmi solīt par katru cenu visiem visu, un šie solījumi nekādā veidā noteikti nav samērojami ar resursiem, kas būtu pieejami to īstenošanai dzīvē. Un kā tas viss atbildīs arī iespējām šos daudzos solījumus finansēt nākamā gada budžetā?

Es nosaukšu tikai dažus piemērus. Valdības deklarācijas 41.punkts: “[..] atbalstīsim nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru, lauku, Baltijas jūras piekrastes, Latgales un pierobežas teritoriju izaugsmi [..].” Vai, piemēram, 73.punkts: “Īstenosim Autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot valsts galveno, reģionālo, vietējo un lauku autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu [..].” Nu, tātad visu!

Un droši vien ne velti deputāte Viņķele dažas dienas atpakaļ teica, ka mēs vēl 20 gadus varēsim valdību deklarācijās rakstīt nevienlīdzības mazināšanu. Droši vien tāpēc arī šī deklarācija ir tā uzrakstīta, neparedzot ne prioritārus, ne neatliekamus soļus nevienlīdzības mazināšanai jau no nākamā gada.

Un es runāšu par trim konkrētiem jautājumiem, kas man ir, lasot šo deklarāciju.

Pirmais. Vai tiešām koalīcijai nebija iespējams jau līdz šim darbos apliecināt šajā un arī iepriekšējā Straujumas Valdības deklarācijā ierakstītās apņemšanās?

Valdības deklarācijas darbības rezultātā koalīcijas valdība ir nevis nodrošinājusi stratēģisko uzņēmumu saglabāšanu valsts īpašumā, bet gan pārdevusi jebkuriem līdzekļiem un par jebkādu cenu banku “Citadele”.

Straujumas valdība bija apņēmusies pabeigt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, bet, kā mums visiem zināms, arī šis darbs nav pabeigts, un šajā deklarācijā tas ir ierakstīts bez noteikta termiņa.

Un, piemēram, nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja “neatkarīgu, profesionālu un efektīvu darbību”... Kas traucēja veikt šo darbu jau līdz šim?

Šādu piemēru uzskaitījumu var turpināt.

Otrs jautājums. Ja valdošā koalīcija apņemas turpināt jau līdz šim iesākto valdības politiku, tad nav skaidrs, kāpēc tik daudzos deklarācijas punktos valdība apņemas pētīt, analizēt, vērtēt pirms noteiktu lēmumu pieņemšanas. Šobrīd koalīcijas sastāvs nav mainījies. Nav skaidrs, vai tiešām nebija pietiekoši laika, lai, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu, uz nozarēs izstrādātajām entajām stratēģijām un dažādiem politikas dokumentiem, skaidri apzinātu katras nozares problēmas un pieņemtu lēmumu par veicamajiem soļiem, nevis... kārtējo reizi tā vietā, lai risinātu problēmu, valdība tērēs valsts budžeta līdzekļus, lai veiktu visaptverošu pētījumu par mikrouzņēmumu nodokļa ietekmi, izvērtētu sporta pārvaldības reformas nepieciešamību vai izstrādātu jaunu politikas iniciatīvu, piemēram, plašsaziņas līdzekļu politiku. Turklāt šie plānotie uzdevumi nav sakārtoti prioritārā secībā, un līdz ar to nav skaidrs, kādus uzdevumus valdība atzīs par nekavējoties veicamiem, lai pēc būtības pilnveidotu attiecīgo politikas jomu.

Piemēram, nodaļas “Valsts drošība” sadaļā “Tiesiskuma stiprināšana” pirmais uzdevums ir turpināt pilnveidot dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu. Tas, protams, ir ļoti svarīgs jautājums. Tomēr - vai daudz nozīmīgāks nav jautājums par tiesu sistēmas reformu un apņemšanos nodrošināt nacionālo interešu aizsardzību? Vai tiešām Ministru kabinetam un konkrētajiem ministriem nav redzējuma par prioritātēm un izstrādātais, jau spēkā esošais Nacionālais attīstības plāns, kas jau darbojas, nedod skaidru pamatu tālākai valsts attīstības nodrošināšanai?

Un trešais jautājums: ar ko šī deklarācija īpaši izceļas? Valdības apņemšanās... Manuprāt, to, kā ir uzrakstīta šī deklarācija, var saprast tikai ļoti šaurs ierēdņu, profesionāļu, loks. Tā noteikti nav rakstīta tā, lai to spētu izlasīt sabiedrība. Un, ņemot vērā manu pieredzi valsts pārvaldē, Valsts kontrolē, es... Tā kā es esmu lasījusi un studējusi ļoti daudzu nozaru stratēģijas, politikas, varu apgalvot, ka man šī ierēdņu valoda nav sveša un ka šī deklarācija noteikti pretendē būt par vienu no neskaidrākajām, nesaprotamākajām gan struktūras un satura, gan valodas ziņā. Gribu jums citēt kaut vienu no deklarācijas punktiem: “Izstrādājot regulējumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanai, sagatavosim vajadzību analīzi, no tās izrietošos kritērijus un sasniedzamos rādītājus teritoriālajā sadalījumā.”

Es varu tikai cerēt, ka vismaz ierēdņi saprot, kurā brīdī kāda analīze tiks veikta, kādi kritēriji tiks izstrādāti un kad valdība tos apstiprinās. Ne velti šī deklarācija nosaka, ka “Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu [..] valsts iestādēm [..], lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, mazinātu nevienlīdzību, veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un vides resursu efektīvu izmantošanu”. Taču diezin vai atbalsts valsts iestādēm var tiešā veidā ietekmēt līdzsvarotu teritorijas attīstību un konkurētspējas izaugsmi. Jādomā, ka tie, kuri atbalstīs, sniegs atbalstu valsts iestādēm un ierēdņiem, patiešām arī prasīs no ierēdņiem, konkrētiem cilvēkiem, atbildību par sasniegtajiem rezultātiem.

Bet diemžēl par atbildības stiprināšanu šajā deklarācijā nav ne vārda. Šī patiešām ir vāji izstrādāta deklarācija - bez vienota redzējuma, bez vienošanās, kuri ir valstī neatliekami veicamie uzdevumi, kurās nozarēs un kuras būs valdības budžeta prioritātes. Un šāda deklarācija nesniedz pārliecību, ka Latvija panāks reālu izaugsmi, samazinās nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto ģimeņu skaitu.

Un, tā kā partija “No sirds Latvijai” ir par reālām pārmaiņām un mēs patiešām nevēlamies, lai vēl 20 gadus Latvija stagnētu tāpat, kā to ir darījusi līdz šim, es aicinu balsot “pret” Ministru kabineta sastāva apstiprināšanu.

Pateicos. (NSL un SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien! Es vēlētos runāt deklarācijas sakarā faktiski par diviem punktiem - par domām un idejām, kas ir ietvertas 23. un 24. deklarācijas punktā. Tās ir īpaši svarīgas mums tai sakarā, ka šie deklarācijas punkti runā par Eiropas struktūrfondu izlietojumu līdz 2020.gadam. Un es saprotu, ka visi klātesošie - gan Saeimas deputāti, gan ministri, gan Straujumas kundze - saprot, cik ļoti svarīga ir šī nauda, šie 4,6 miljardi eiro, kas var tikt izlietoti ļoti dažādi - gan mūsu valsts problēmu risināšanai un kaut kādai virzībai prom no tām negatīvajām situācijām, ko mēs visi - gan sabiedrība, gan politiķi, gan ministriju cilvēki - konstatējām, bet var tikt arī, kā tautā saka, izpušierēti. Tāpēc ir ļoti svarīgi tieši ministriem ņemt pārraudzību pār šiem jautājumiem, jo pašlaik viss šis jautājums ir procesā.

Stratēģiskās attīstības mērķi. Mēs atceramies, ka bija diezgan daudz diskusiju (vismaz starp pašvaldībām un valdību) par jautājumiem, kādi tad mums stratēģiskās attīstības mērķi ir jāizvirza, lai šo Eiropas struktūrfondu naudu apgūtu. Tie ir apstiprināti. Tagad norit praktisks, konkrēts darbs pie sākotnējo novērtējumu izstrādes šo stratēģisko attīstības mērķu jautājumā, pie Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes, pie kritēriju izstrādes projektiem, kas tiks iesniegti, lai šos stratēģiskās attīstības mērķus realizētu.

Es varu teikt, ka šis process ir ļoti smags. Vēl pirms divām darba dienām es piedalījos Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas apakškomitejā, kurā mēs skatījām divus no šiem stratēģiskās attīstības mērķiem, runājām par kritērijiem un par Ministru kabineta noteikumiem. Tie bija mērķi, kurus realizēs Labklājības ministrija, bet mēs tur visi kopīgi nokonstatējām, ka tādas pašas problēmas šajos jautājumos ir arī attiecībā uz visiem tiem mērķiem, kurus realizēs arī citas ministrijas.

Un kāda ir šī galvenā problēma, raugoties no pašvaldību viedokļa? Galvenā problēma ir tāda, ka ministriju ierēdņi negrib... daļēji negrib, jo ērtāk ir dzīvot pa vecam, sākt darīt kaut ko pa jaunam, jo rutīna ievelk un rutīnā ir vieglāk strādāt, bet daļēji arī nevar strādāt pēc tāda ļoti būtiska kritērija - lai mēs šo struktūrfondu līdzekļus izlietotu mērķtiecīgi, lai tie būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis tikai kādos attīstības centros, un būtu tuvu, sacīsim, ne tikai Rīgai un lielajām pilsētām, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mums ir jāievieš tāds termins, jo tas reāli jau pastāv, - “teritoriālās atstumtības risks”. Ir jāstrādā pie tāda termina! Mums diskusijas un šķēpu laušana par šo jautājumu ir bijusi neizmērāma, un ministriju ierēdņi saka: “Mēs nevaram, mums nav datu.” Jo pašvaldību uzstādījums ir tāds, ka, lai šos mērķus realizētu, lai šos projektus realizētu, ir nepieciešama datu uzkrāšana, monitorings un analīze pašvaldību sadalījumā līdz pat pagastu teritoriju līmenim.

23.punktā ir ierakstīts vienkārši... Nē, es atvainojos, 24.punktā: “rādītājus teritoriālā sadalījumā”. Ja šajā izpratnē mēs neieliekam iekšā to saturu, par kuru es teicu, ka šie rādītāji nepieciešami līdz pat pagastu teritoriju līmenim, tas nozīmē, ka mēs mērīsim, tā teikt, vidējo temperatūru slimnīcā. Un es gribu pajautāt dakterim: kā var, izmērot vidējo temperatūru slimnīcā, izārstēt to slimību, ar kuru tur atrodas attiecīgais slimnieks, kā var konstatēt šī slimnieka patieso stāvokli? Tāpēc ir mūsu uzstājīga un, manuprāt, ļoti loģiska un saprotama prasība tomēr strādāt pie tā, lai dati tiktu uzkrāti, monitorēti un analizēti pašvaldību sadalījumā līdz pat pagastu teritorijām.

Publiskajā pārvaldē ir vairāk nekā 280 datubāzu, un te ir tā jautājuma otra daļa, ka ierēdņi daļēji arī nevar... jo viņi saka: “Mēs nevaram izmantot šīs datubāzes, jo tās nav savietojamas, tās ir grūti lietojamas. Ja kaut ko vajag, tad uzrakstiet iesniegumu! Mēs pieņemsim iesniegumu, mēs jums tur atsevišķas detaļas pēc jūsu pieprasījuma pārsūtīsim no savām datubāzēm.” Bet vai tas ir stils, ja mēs runājam par informācijas tehnoloģijām un par laiku, kurā mēs atrodamies? Vai šādā veidā ir jānodrošina datu apmaiņa starp šīm datubāzēm? Tad man ir atkal jāuzdod jautājums: kāpēc visus šos gadus līdz šim nav sakārtots jautājums par to, lai mums būtu visas šīs datubāzes savstarpēji viegli... lai būtu iespējams viegli apmainīties ar informāciju un viegli dabūt informāciju tiem, kuri strādā pie jautājumu risināšanas kompleksi? Nozaru princips šeit ļoti traucē, un tas arī ir viens no šķēršļiem, kas traucē šo jautājumu risināt. Nozaru princips!

Katra ministrija, institūcija savā nozarē kārto savas lietas, uzkrāj datus, bet dzīve ir kompleksa, dzīve nav sadalīta pa nozarēm. Mums ir jārisina kompleksi jautājumi. Lai kompleksus jautājumus risinātu, mums ir jābūt ātrai un pieejamai informācijai. Un es lūgtu tiešām ministrus pievērst šim jautājumam uzmanību un paturēt to savā redzeslokā, jo, ja nebūs jūsu prasījuma saviem ierēdņiem par šādu attieksmi pret šī jautājuma risināšanu, tad es paredzu, ka pārāk daudz laika tiks iztērēts nelietderīgi, jo laiks arī ir vērtība, laiks ir nauda. Stundām ilgi un entās reizes nākt kopā ministrijā dažādiem darbiniekiem un stundām ilgi strīdēties par acīmredzamiem jautājumiem - tas, es domāju, ir nelietderīgi.

Un ir lūgums beidzot arī atrisināt šo datubāzu savietojamības jautājumu. Un arī statistika... Centrālā statistikas pārvalde saka, ka viņiem nav problēmu vākt informāciju, statistiku, līdz pat pagastu līmenim. Jautājums ir par naudu. Protams, ja mēs šo jautājumu neatrisināsim, mēs vienmēr varēsim atskaitīties Eiropas Savienībai par “pareizi” izlietotiem līdzekļiem. Bet vai šie līdzekļi būs izlietoti pareizi priekš mums, priekš mūsu tautas un iedzīvotājiem? Es domāju, ka ne, tāpēc es aicinu ministrus un Straujumas kundzi pievērst uzmanību šiem jautājumiem īpaši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, dāmas un kungi! Es uzreiz saku paldies Sudrabas kundzei, jo viņa ir aiztaupījusi vismaz 10 minūtes no manas runas, kurai arī es biju gatavojies. Un es pilnībā piekrītu tam, ko jūs minējāt, - šī analīze bija tiešām pamatota, un arī es personīgi tai pievienojos.

Bet ir vēl tāds jautājums. Mēs šodien apspriežam iespējamo Ministru kabinetu, un mēs apspriežam šī Ministru kabineta darbības plānu - deklarāciju. Es to nekā citādi neizprotu kā vien darbības plānu nākošajiem četriem gadiem. Man vismaz uzņēmējdarbībā ir tā: ja es kaut ko plānoju, tad es arī nesu atbildību ar savu kabatu, kā man tas izdosies. Es esmu atbildīgs, kā es tam nodrošināšu finansējumu, kā strādāšu un kā tas viss attīstīsies. Sajūta, lasot šo deklarāciju, ir tāda, ka atbildības nav vispār. Es atvainojos, es nevienu negribu aizvainot, bet šobrīd jautājums man ir vienkāršs: kāds ir uzdevums šai deklarācijai? Kas ir šīs valsts vīzija? Vai mēs būsim agrāra valsts ar lauksaimniecības un mežu attīstību? Vai mēs būsim loģistiku attīstoša valsts ar ostām? Vai mēs būsim farmāciju attīstoša valsts? Ir no visa kā kaut kas, bet nav konkrēta uzdevuma konkrētiem četriem gadiem... uz ko mēs koncentrējamies. Un patiesībā, runājot par... Straujumas kundze jau minēja to, ka šinī brīdī mēs vēlamies nepieļaut tālāku migrāciju, gribam atgriezt cilvēkus atpakaļ valstī. Jā, mēs pievienojamies šim plānam! Taču es nedomāju, ka kāds no tiem jaunajiem uzņēmējiem, kuri ar ģimenēm šobrīd domā par to... cenšas izšķirties - braukt prom vai palikt -, lasot šo deklarāciju, tiešām izvēlēsies nākošos četrus gadus tomēr palikt Latvijā. Tas, kā tas ir uzrakstīts, nav domāts viņiem! Tas tiešām ir domāts ierēdņiem. Atvainojos, bet šī valsts... ka darīsim, attīstīsim... tā jebkurā gadījumā neveicina nekādu ticību tam, ka tas tiešām tā notiks.

Līdzšinējā darbība - un to piemin arī Straujumas kundze, ka šis Ministru kabinets būs tā kā pēctecis iepriekšējam, - liecina, ka nekas diži daudz nemainīsies, jo bija jau iespējas mainīt iepriekšējā periodā... Atbildība par saviem vārdiem un par saviem darbiem nav bijusi prioritāte. Atbildību nevar dabūt arī no šī dokumenta. Un, ja kāds saka, ka tas ir vājš, tad es teiktu, ka īstenībā deklarācija ir ļoti spēcīga - tā ir uzrakstīta tādā veidā, ka nebūs jānes atbildība par šiem četriem gadiem, jo neviens jau nevarēs noliegt, ka kāds neveicināja, neattīstīja, necentās... Bet kas ir konkrētās darbības, kas ir konkrētie mērķi?

Un šajā sakarā var daudz spriest par reģionālās attīstības trūkumu un vēl par citām lietām, bet tas, kas man kopumā... Es nevaru atbalstīt šāda veida deklarāciju, kura neatbild man personīgi kā šīs valsts pilsonim uz jautājumu, kas ir tas, par ko man vajadzētu pārliecināt sevi, savus radus, savus draugus un paziņas, lai viņi strādātu šinī valstī, uzticētos tai un paciestu tās grūtības, kas ir šobrīd, jo es neredzu, ka tūlīt... tuvākajā gadā mums būs labāk. Es šos mērķus šajā deklarācijā nesaskatu, tāpēc aicinu neatbalstīt šo deklarāciju.

Paldies. (LRA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latviešiem ir ticējums - kā Jauno gadu sagaidīsi, tā pavadīsi arī nākošo gadu. Vakardien mēs iesākām šīs Saeimas jauno darba cēlienu, un to, kā mēs to iesākām, es domāju, visi labi atceras, sākot ar himnas atskaņošanu un beidzot ar visām peripetijām par visāda veida balsojumiem. Absolūti neefektīviem!

Te daudz tiek runāts par deklarāciju. Kad es to lasīju vai klausījos Straujumas kundzes uzstāšanos, man tas atgādināja padomju laikus, PSKP kongresu, kur arī bija tādi vārdi kā “ieviesīsim”, “attīstīsim”, “izstrādāsim”, bet nekā konkrēta.

Pilnīgi piekrītu Liepiņa kungam, ka šī deklarācija neatbilst mūsu sabiedrības un valsts interesēm. Kur ir kaut kāda konkrētība? Mēs runājam par drošību - it sevišķi šis jautājums tika aktualizēts pirms vēlēšanām -, bet ko tad jūs reāli paredzat? NATO dokumenti paredz, ka jebkuras valsts... arī NATO uzskata, ka drošības apdraudējums ir terorisms, kibernoziegumi, narkotikas, organizētā noziedzība... Kā tas izpaužas šajā deklarācijā? Par kiberdrošību runā Aizsardzības ministrija, bet diemžēl ne Straujumas kundze un acīmredzot arī viss Ministru kabinets nesaprot atšķirību, ar ko atšķiras kibernoziegumu izmeklēšana un novēršana no kiberdrošības... to, ka tās ir divas atsevišķas lietas. Tajā pašā laikā īsi pirms vēlēšanām es saņēmu atbildi no Ministru prezidentes Straujumas, kura pateica viennozīmīgi, ka Latvijā nav vajadzības veidot kibernoziegumu novēršanas un izmeklēšanas centru.

Mēs esam daudz runājuši par izglītības problēmām tiesību aizsardzības sistēmā. Ģenerālprokurors Kalnmeiera kungs runā par to, ka policistu, izmeklētāju kvalitāte ir strauji kritusies. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savās sēdēs divas reizes vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka uz Nacionālās drošības akadēmijas bāzes... es atvainojos, uz Aizsardzības ministrijas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes ir jāveido Nacionālā drošības akadēmija, kur fakultatīvi varētu tikt apmācīti visu spēka struktūru pārstāvji, tajā pašā laikā arī organizējot speciālus kursus, kvalifikācijas celšanas kursus tiesnešiem, prokuroriem un tamlīdzīgi.

Pirms vēlēšanām es saņēmu no Straujumas kundzes vēstuli, kura viennozīmīgi pasaka, ka, ziniet, tāda augstākā mācību iestāde mūsu valstī nav vajadzīga. Kā to visu saprast? Vai mēs speciāli pazeminām tiesību aizsardzības sistēmas darbinieku zināšanu līmeni, lai viņi nesāktu izmeklēt vienu otru apšaubāmu lietu? Vismaz man ir tāda izjūta, ka tas tiek darīts un radīts speciāli, lai mums būtu neizglītoti speciālisti, jo acīmredzot tad vieglāk ir šiverēt pa kabatām.

Pirms vēlēšanām man iznāca tikties ar jauniešiem. Un arī viena jauniete no Ērgļiem... Viņai ir 15 gadu, viņa mācās profesionāli tehniskajā skolā, apgūst divas profesijas. Un es uzdevu viņai jautājumu: “Ko jūs plānojat tālāk?” Viņa plāno sagaidīt, kad paliks 16 gadu, un kopā ar draugu braukt uz Itāliju, tāpēc ka mamma ar brāli jau ir Anglijā un neviens netaisās atgriezties. Jauniešu plāni diemžēl ir ļoti bēdīgi, Straujumas kundze! Kur ir jaunatnes programma? Kādā veidā mēs noturēsim mūsu, Latvijas, nākotni? Kā mēs viņus atgūsim? Ko mēs darīsim, lai viņi atgrieztos? Kur tas ir pateikts? Vai ir kaut jel kādas šādas iezīmes jūsu sastādītajā deklarācijā?

Mēs par policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem spēka struktūru pārstāvjiem atceramies tikai tad, kad viņi ir veikuši kādus varoņdarbus. Bet, tikko kā tie varoņdarbi ir pagājuši, mēs viņus pametam novārtā. Pirms gada izdevās panākt, ka beidzot tika atjaunotas sociālās garantijas policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, beidzot tika ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana. Bet, grozot likumu, tika arī ierakstīts, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 1.janvārim ir jāpieņem divi Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl, Straujumas kundze, tos pieņēma tikai oktobrī. Labi, jūs izmaksāsiet šīs visas kompensācijas, bet par kādu ticību valdībai, Saeimai mēs runājam, ja bojā gājušo ugunsdzēsēju civilsievas tagad tiesas ceļā ir spiestas pierādīt, ka viņas faktiski ir dzīvojušas kopā ar bojā gājušo, bet valsts pārvalde, Iekšlietu ministrija tiesājas pret un saka, ka nemaksās šīs kompensācijas?!

Mēs varam daudz runāt par iespējamo attīstību, bet es to neredzu, es neredzu paredzētās reformas. Iepriekšējā koalīcija bija “reformu un tiesiskuma” koalīcija. Kādas reformas iepriekšējos trijos gados ir veiktas? Ar ko tās ir beigušās? Uz kurieni mēs iesim? Viens no pamata likumiem, mūsu zemes pamata likumiem, ir cēloņu un seku likums. Jūs runājat par prioritātēm. Izglītība, veselība, drošība - tās ir ļoti labas prioritātes, bet nekur es neesmu ne redzējis, ne dzirdējis aprēķinus, ko nozīmē prioritāte drošībā, cik lieli naudas līdzekļi ir jāiegulda drošībā, lai ekonomikā rastos arī kāda atdeve. Tās diemžēl nav. Jūs acīmredzot nemākat rēķināt.

Tā ir stagnācijas deklarācija, kura nav vērsta uz attīstību.

Te tiek runāts arī tā: “Novērsīsim ārvalstu inspirētu spēku veidotu Latvijas iekšējās drošības apdraudējumu.” Kādu? Ja šobrīd ASV un NATO atzīst, ka viens no pamatapdraudējumiem ir islāma valsts... ir terorisms, tad kādā veidā tas attiecas uz deklarāciju? Ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris beidzot atzīst, ka, ziniet, mūsu bruņoto spēku pamats ir ātrās reaģēšanas vienības, kas ir absolūti pareizs viedoklis, tad kā tas izpaudīsies caur šo deklarāciju? Tikai pazaudēti 20 gadi, jo šī sistēma nav attīstīta!

Neapšaubāmi es nevaru atbalstīt tādu ļoti paviršu un stagnātisku deklarāciju, bet mani mierina tas, ka demokrātijas pamatlikums ir tāds, ka vara pieder vairākumam... tātad koalīcijai pieder šī vara... bet valsts un sabiedrības attīstību uz priekšu virza mazākums, un opozīcija šo valsts attīstību arī virzīs uz priekšu par spīti jums! (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es runāju vienā no latgaliešu dialektiem, bet šodien runāšu literārajā valodā, lai visi tomēr varbūt labāk saprot.

Šobrīd es vēl pārstāvu arī Latgales plānošanas reģionu kā vadītājs un ilgus gadus esmu vadījis Preiļu pašvaldību. Gribu šobrīd nedaudz oponēt iepriekšējiem kolēģiem ar dažiem cipariem... skaitļiem, ar kuriem gan, es domāju, jums ir iespēja iepazīties jebkurā ministrijā. Un arī nākošās Eiropas fondu programmas, kas tiek virzītas, ir pieejamas visai Latvijas sabiedrībai.

Es šodien gribu pateikt lielu paldies iepriekšējai valdībai un arī Ministru prezidentei, jo no ministriem visi plānošanas reģioni, ne tikai Latgale, pēdējo divu trīs gadu laikā ir sagaidījuši pretimnākšanu. Un it sevišķi šobrīd es gribētu uzsvērt pēdējo VARAM ministru ieguldījumu tieši Latgales attīstībā un Latgales programmā, kas darbojās divus trīs gadus. Tā ir devusi reālu atbalstu Latgales pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā, jo šie miljoni, kas tika ieguldīti ceļu uzlabošanā, ielu atjaunošanā, pazemes komunikāciju nomaiņā, pievadceļos, infrastruktūras zonās, rūpnieciskās zonās, kultūras objektos Daugavpilī un Rēzeknē, ir atdzīvinājuši daudzas vietas Latgalē un, es domāju, arī Latvijā, ja mēs runājam par citām pilsētām un centriem arī pārējos reģionos.

Tāpēc šobrīd es gribētu teikt labus vārdus arī par to, ka šajā piedāvātajā deklarācijā ir parādījies lauku jēdziens, kas tiešām varbūt bija problēma. Un es novēlētu tikai to, lai arī Nacionālo attīstības plānu mēs nedaudz pakoriģētu, jo daudzas lauku pašvaldības līdz šim varbūt jutās apdalītas, bet, redzot pretimnākšanu gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan no Nacionālās apvienības un no VIENOTĪBAS, kas šobrīd intensīvi sadarbojas arī ar mazajām reģionālajām partijām, es šajā deklarācijā tiešām redzu lietas, kuras tiks darītas un kurām ir finansiālais segums, tāpēc runāt par to, ka nav kaut kādu konkrētu ciparu, - nu tās ir muļķības, jo vismaz pašvaldību vadītāji ir iepazinušies ar katras ministrijas piedāvājumiem! Protams, var būt izmaiņas, var būt korekcijas, un, sadarbojoties ar valdību, tas arī droši vien notiks, bet par to, ka arī lauku teritorijas šeit ir iekļautas, - par to paldies! Un lai šī deklarācija arī tiktu pildīta!

Es šobrīd tiešām gribu uzteikt Ministru prezidenta amata kandidātes teikto, kur tika precīzi norādītas svarīgākās problēmas valstī un bija arī to risinājuma piedāvājums. Tāpēc es aicinu, kolēģi, šodien balsot “par” jauno Ministru kabinetu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Kolēģes! Kolēģi! Vakar šajā tribīnē mēs devām zvērestu - solījām, ka mēs ievērosim Latvijas Republikas likumus un Satversmi. Jau mēnesi mēs esam vērojuši, kā top šī valdība, un esam redzējuši, ka šo valdību tapina nevis Laimdota Straujuma, bet daudzi citi personāži. Un mums bija aizdomas, ka Laimdota Straujuma nav tā galvenā valdības tapinātāja, bet vakar Valsts prezidents no šīs tribīnes to publiski pateica, ka atbilstoši Satversmes 55.pantam nenotiek valdības veidošana. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tā gan viņš neteica!”) Un, Šadurska kungs, es ieteiktu... (No zāles: “Ar zāli nesarunāties!”) es ieteiktu... es ieteiktu jums šodien, balsojot par valdību, atcerēties to, ko jūs esat zvērējuši pirms nepilnām 24 stundām. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Kas tad notika?”) Tad... (Zālē smiekli.) Loskutova kungs, šī nav preses konference! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates, lūdzu!

M.Bondars. Par deklarāciju. Vakar mans kolēģis Juris Viļums deva zvērestu latviešu valodā ar latgaliešu dialektu. (No zāles: “Nav par tēmu!”) Savukārt, lasot Valdības deklarāciju, man ir zināmas šaubas par latviešu valodas pareizrakstību un literārās valodas pielietojamību šajā deklarācijā.

Lai jau par latviešu valodu spriež korektori un redaktori (No zāles dep. A.Latkovskis: “Pareizi!”; no VIENOTĪBAS: “Mēs palabosim!”), bet vēlos teikt, ka vēl vakar, pulksten deviņos vakarā, deklarācijā ierakstītos vārdus nevarēja izskaidrot topošās valdības ministri. Un vārdiem ir nozīme, Straujumas kundze! Tāpēc es ieteiktu jūsu topošajam Ministru kabinetam tomēr ar to deklarāciju, kuru šī Saeima, iespējams, pieņems, rūpīgi iepazīties, kas tad tur ir rakstīts.

Un visbeidzot. Ja mēs beidzam par deklarāciju, tad... Tomēr, rakstot deklarāciju, vajadzētu ievērot likumus - Ministru kabineta iekārtas likumu... Un deklarācija tomēr būtu jābūvē uz to periodu, kurā šī valdība turpina... taisās strādāt, nevis periodu, kurš būs pēc šīs valdības darba laika.

Un visbeidzot. Straujumas kundze, Austrumos amatpersonas vispirms ieceļ un pēc tam, ja vajag, tad arī ievēlē. Rietumos savukārt notiek ļoti asa ideju un personību konkurence. Un te ir jautājums: vai Latvija atrodas tuvāk Austrumiem vai Rietumiem? Bet, lai jums būtu vieglāk atbildēt uz šo jautājumu, es jums ieteiktu uzdot sev citu jautājumu: ja Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents, vai viņš izvirzītu jūs par Ministru prezidenta amata kandidāti janvārī un vakar?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilze Viņķele. Lūdzu!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Īsa replika. Es domāju, mēs jau šīs Saeimas sasaukuma laikā dabūsim redzēt daudzus talantus. Vienam, kas šodien dzirksteļoja, ir izcila prasme runāt vismaz piecas minūtes un nepateikt neko. Dziļā cieņā noliecu galvu! (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Ir ļoti cilvēciski iedomāties, ka vēsture sākas tieši ar jūsu partijas iekļūšanu Saeimā. Dzīvē gan notiek citādāk, jo Latvijā kā demokrātiskā valstī ir noteikta pēctecība rīcībpolitikās un valsts attīstības mērķi ir jau definēti vismaz divos ļoti nopietnos un pamatīgi izstrādātos attīstības plānošanas dokumentos, kas tapuši ļoti plašās diskusijās ar sabiedrību. Ja es nemaldos, tad Nacionālajā attīstības plānā tieši no sabiedrības puses bija iesniegti apmēram 4 tūkstoši ideju, kas pēc tam diskusijās tika iestrādātas Nacionālajā attīstības plānā. Un es atgādināšu, ka par Nacionālo attīstības plānu balsoja visa Saeima, tostarp arī opozīcija. Un, ja es nemaldos, tad šis plāns tika pieņemts vienbalsīgi. Līdz ar to Straujumas kundzes vadītās valdības deklarācija secīgi turpina šo divu attīstības dokumentu izpildi... Jā, tas nav brīnums, ka krasas kursa maiņas rīcībpolitikās nav. Un labi, ka nav!

Un ir divas lietas, ko es no sirds novēlu Latvijai. Pirmā ir pētījumos un pierādījumos balstītas rīcībpolitikas un politiķi, kas populistisku apsvērumu dēļ nenoniecina pētījumu... specifiski Latvijas situācijai nepieciešamu pētījumu izstrādi, kas ir vienīgais pamats... Un es ceru, ka mēs tuvināsimies praksei, ka pētījumi un pierādījumi ir pamats rīcībpolitikas izstrādei.

Un otra lieta, ko es no sirds novēlu Latvijai, ir profesionāla un konstruktīva opozīcija, kas ir spējīga noformulēt kritiku pozīcijai pēc būtības, nesapinoties vismaz trīs pretrunās viena teikuma laikā.

Paldies (VIENOTĪBAS aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Man ir daži jautājumi... piezīmes sakarā ar Valdības deklarāciju.

Pirmkārt, es gribu pateikt paldies. Patiešām cilvēki ļoti daudz un saspringti strādāja, veidojot šo deklarāciju.

Otrkārt, pēc būtības runājot, man bija dažas piezīmes, un man liekas, ka tās kaut kā nav paskaidrotas arī deklarācijā. Mēs ļoti bieži dažādi saprotam vārdus “drošība” un “aizsardzība” NATO un Aizsardzības ministrijas kontekstā.

Pirmais jautājums ir tāds. NATO katru gadu organizē krīzes pārvaldes mācības. Katru gadu vismaz četrpadsmit gadu garumā tās tiek organizētas. Tādas mācības notiek arī Latvijā. Krīzes pārvaldes mācībās piedalās gan NATO, gan ne tikai NATO valstis, to skaitā arī ANO pārstāvji. Tad man rodas jautājums. Ņemot vērā, ka Valdības deklarācijā šis jautājums nav izskatīts un ka parasti Latvijā ir paredzēts, ka krīzes pārvaldes augšgalā... ka vadību uzņemas premjerministrs, tad mans secinājums ir tāds, ka krīze, kas notika... nosacīta krīze, bet tā tomēr bija krīze, nacionāla vai lokāla krīze, kad dega pils, kad notika negadījums Zolitūdē, tad mums, no krīzes pārvaldes sistēmas viedokļa raugoties, problēmu nebija. Tur neko nevajag uzlabot. Tāds ir mans tā kā secinājums, jo Valdības deklarācijā par tās pilnveidošanu jautājumu nav.

Otrais jautājums man pārsvarā ir aizsardzības ministram, jo es vairāk koncentrējos uz drošības un aizsardzības jautājumiem. Es, lasot deklarāciju, tā kā redzēju par teritoriālo aizsardzību... tādus vārdus. Es, vēl būdams bijušais Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks... mēs kādreiz izmantojām vārdus “valsts aizsardzības politika”, kas tika balstīta uz teritoriālo aizsardzību... nu bija, ka arī uz totālu aizsardzību. Tad man tagad ir jautājums: vai nevarētu noformulēt, kāda ir valsts aizsardzības politika, jo Nacionālās drošības likuma 11.pants nosaka Aizsardzības ministrijas kompetences, un tur ir trīs punkti. Pirmais: formulēt noteiktu valsts aizsardzības politiku un to realizēt. Otrais ir par budžetu, un trešais ir par personālu.

Par budžetu ir likums pieņemts, tas ir skaidrs. Mēs tur palielināsim aizsardzības budžetu. Tas ir pareizi, normāli, tas ir atbalstāmi. Varētu runāt par tempiem.

Par izglītību. Par to, ko kolēģis Jānis Ādamsons runāja, - par kopējo mācību iestādi. Es zinu daudzus argumentus, kādi būtu pozitīvie momenti, ja tāda kopēja mācību iestāde būtu, bet es neesmu redzējis pamatojumu, kādēļ to nevarētu darīt. Un interesantākais ir tas, ka iekšlietu ministrs, esošais un laikam arī nākamais - Rihards -, ka viņš, es domāju, zina par to, ka robežsargi jau šodien mācās jaunāko štāba virsnieku kursā akadēmijā. Tātad šī sadarbība jau notiek. Tikai - vai to nevajadzētu formulēt tā, lai tas būtu arī tā kā oficiāli apstiprināts?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tālāk debatēs pieteikusies deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Lūdzu!

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi par to, kāpēc es šodien balsošu pret šīs valdības izveidošanu. Un runāšu ne tikai savā vārdā, bet arī to cilvēku vārdā, kuri balsoja gan par mani, gan par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa” un kuri turpina man rakstīt, mani uzrunāt un lūdz, lai es jums pasaku dažas lietas.

Pirmkārt. Skatoties deklarācijas preambulā jeb ievadā, redzam, ka te ir rakstīts, ka valdība apņēmusies strādāt, lai nodrošinātu līdz 2020.gadam... Respektīvi, rakstīts tā: “Virzīsimies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020.gadā sasniegtu pozitīvu vērtību.” Strādājot ar statistiku, es secināju, ka, lai mēs sasniegtu pozitīvu vērtību, demogrāfijā mums ir nepieciešams, lai papildus piedzimtu 12 tūkstoši bērnu gadā. (No zāles dep. I.Viņķele: “Virs 20 tūkstošiem gadā!”)

Ko, lūdzu? Virs 20... Virs 12... Nu, es skaitīju - bija 12...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Lūdzu, turpiniet debates!

R.Ločmele-Luņova. Es nevarētu uzticēties šajā deklarācijā rakstītajam attiecībā uz šo mērķi, jo viens no varbūtējiem nākamajiem ministriem, Reira kungs, pirms vēlēšanām debatēs izteicās, ka Latvijā dzīvojot 300 tūkstoši lieku cilvēku, ka līdz 1940.gadam mums bija mazāks iedzīvotāju skaits, ka ar to arī pietika un ka šeit bija laba dzīve.

Es nedomāju, ka mēs sasniegsim šo mērķi, respektīvi, “pozitīvu vērtību” demogrāfijā, samazinot mūsu iedzīvotāju skaitu.

Tepat ir rakstīts, ka “nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017.gadā samazināsies līdz 30 procentiem”. Žēl, ka te nav rakstīts, cik liels šis procents ir pašlaik! Es gribētu ticēt, ka pašlaik nav tā, ka nabadzības riskam pakļauta katra otrā ģimene, kurā ir trīs un vairāk bērnu. Skatoties uz mūsu ģimenes pabalstiem, es neticu šim apgalvojumam.

Paskatīsimies deklarācijas 118.punktu! Šeit ir rakstīts tā attiecībā uz demogrāfiju: “Izveidosim īpašu atbalsta sistēmu pozitīvai demogrāfijai, dabīgajam pieaugumam un grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas skaita mazināšanai.” Tātad, ja uzmanīgi izlasām šo punktu, sanāk, ka valdība apņemas izveidot īpašu atbalsta sistēmu grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas skaita mazināšanai. Mēs maksāsim par to, lai sieviete abortu neveic? Padomājiet, lūdzu, vai ar šādu metodi mēs vispār varētu kaut ko sekmēt demogrāfijā.

Vēl ir viena lieta, par kuru man ļoti lūdza mani vēlētāji jums kaut ko pateikt. Sadaļā “Enerģētika” 55.punktā rakstīts, ka valdība izstrādās tiesisku regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017.gada. Gribu jums pateikt, ko domā cilvēki par to un kas jau ir izdarīts ar citu tirgu, respektīvi, ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Cilvēki uzskata tā, ka, saglabājot monopolu, vienkārši tiek paceltas cenas elektroenerģijai, un lūdz tikai vienu - šajā Saeimā nepieļaut to, lai tas pats tiktu izdarīts arī ar dabasgāzi. Protams, mēs, būdami opozīcijā, mēģināsim cīnīties par to, lai tas, kas tika izdarīts ar elektroenerģiju... lai kaut kādā veidā mazinātu šīs sekas, bet es izdarīšu visu, lai no savas puses nepieļautu šajā 55.punktā rakstīto.

Un pēdējais. 91.punkts. Sadaļā “Ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte Latvijā” rakstīts: “Valdība sekmēs dažādu sabiedrības grupu aktivitāti un iesaisti kopienu iniciatīvās, pilsoniskās sabiedrības aktivitātes un sadarbības veidošanu ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos politikai un demokrātiskajām struktūrām, mazinot sociālo izolētību, kas var būt par pamatu sociālai atstumtībai.” Gribu pateikt to, ka, kamēr valdībā nebūs SASKAŅAS partijas, kura uzvarēja šajās vēlēšanās un kura pārstāv vismaz ceturtdaļu no vēlētājiem, mēs nevaram runāt ne par kādu šī punkta īstenošanu dzīvē, jo mūsu vēlētāji jūtas atstumti un izolēti no politikas un no sociālās dzīves šajā valstī.

Paldies. (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Augsti cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Taisnīguma dēļ jāatzīmē, ka deklarācija nav darbības plāns, tā ir rakstīta solījumu un nodomu valodā, un līdz ar to prasīt konkrētus pasākumus, ciparus un detalizētus uzdevumus diez vai var.

Būs vēl trīs mēneši, un, ja šī valdība gūs savu mandātu darbam... tas plāns laikam būs izstrādāts... noteikti būs izstrādāts, un mēs pēc tam spriedīsim pēc darbiem.

Bet vai arī nodomi ir skaidri, lai mēs varētu tomēr uzticēt mūsu valsti šai valdībai? Es gribētu arī palielīt valdību par to, ka šo deklarāciju mēs saņēmām vismaz iepriekšējā dienā, nevis tā, kā bija līdz šim, jo Valda Dombrovska valdība atnesa... bija atnesusi savu deklarāciju uz Saeimu burtiski vienu stundu pirms Saeimas sēdes, kurā mums bija jāapspriež Valdības deklarācija. Manuprāt, ir progress!

Bet tomēr izanalizēt rūpīgi šo deklarāciju mēs diemžēl nevarējām, jo opozīcijas deputātiem bija liegta tāda iespēja.

Tomēr es lasu šo deklarāciju un neticu savām acīm! Valdības virsmērķis ir vairot iedzīvotāju labklājību, valdības prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte. Tālāk. Valdība nodrošinās stratēģisko uzņēmumu saglabāšanu valsts īpašumā, palielinās valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām. Un vēl kulminācija šajā deklarācijā: nākamo četru gadu mērķis būs sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana.

Dāmas un kungi! Tās ir sociāldemokrātiskās partijas programmas pamatnostādnes! Ne velti mēs rosinājām Valsts prezidentu tomēr izveidot valstī varavīksnes valdību, bet vai mēs varēsim strādāt tādā varavīksnes valdībā, kuras deklarācija šodien tiek skatīta? Es uzsveru, ka nevaram! Kāpēc mēs to nevaram darīt? Tāpēc, ka šī valdība plāno turpināt to politiku, kas... proti, iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas (citēju) “balstīsies uz fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes principiem”. Tātad tādu politiku, kas izņēma no ekonomikas naudu, konsolidējot budžetus, piekopjot iekšējās devalvācijas politiku, samazinot atalgojumu policistiem, skolotājiem un medmāsām, paceļot nodokļus un līdz ar to graujot uzņēmējdarbību Latvijā un izstumjot Latvijai piederīgos cilvēkus ekonomiskā emigrācijā uz Rietumeiropu.

Bargā ekonomikas politika ir izgāzusies jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, visas 28 dalībvalstis tagad cieš no stagnācijas. Latvija nav izņēmums. Bet joprojām valdība šo finanšu politiku... par finanšu politikas mērķi nosaka konsolidēto budžetu un augstu valsts kredītreitingu, cerēdama, ka, sēžot Baltijas jūras krastos, mēs sagaidīsim, ka pie mums atnāks finanšu tirgi un uzbūvēs jaunu VEF, jaunu vagonu rūpnīcu, jaunu pusvadītāju ražotni Latvijas Republikā. Tā ir utopija! Mēs nekad nevarēsim sagaidīt šo naudu. Mūsu valsts ekonomika var būt tikai mūsu valsts rokās. Par mūsu mērķi jānosaka jaunu darba vietu radīšana, jo tieši darba vietas radīs jaunu pieprasījumu tirgū, kas motivēs mūsu uzņēmējus attīstīt rūpniecību un līdz ar to kāpinās ekonomiku.

Savos komentāros Straujumas kundze, runājot televīzijas pārraidēs, nosauc arī konkrētu ciparu, kuru vajadzētu nodrošināt, mūsu ekonomikas izaugsmi veicinot, proti, 5 procentus. Pasaules Banka 2009.gadā aprēķināja, ka, lai tādas valstis kā Latvija sasniegtu vidējo Eiropas Savienības līmeni, jābūt 7 ar pusi procentiem 20 gadu laikā. Līdz ar to mēs vienkārši nevaram gaidīt finanšu tirgus. Kas ir nepieciešams? Katrā ziņā ir nepieciešams izmantot mūsu budžeta līdzekļus, lai uzaicinātu naudu no ārējiem avotiem, bet mums ir jāatbalsta tāda rūpniecība, kas balstītos uz mūsu valsts līdzekļiem.

Tālāk. Par sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Pavisam nesen šis jēdziens un šī prasība vispār nebija centrisko un neoliberālo politiku programmās. Tas parādījās tikai šā gada pavasarī, kad Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupa izvirzīja šo prasību Eiropas Savienības darba kārtībā. Tagad arī mēs redzam: labējās partijas aktīvi izmanto šo prasību. Bet ar kādiem instrumentiem valdība grasās mazināt sociālo nevienlīdzību? Es gribētu citēt punktu, kas ir ierakstīts deklarācijā, proti, par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Ieviešot šo neapliekamo minimumu, valdība cer, ka samazināsies sociālā nevienlīdzība, bet par objektu, kurš ir aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosauc tikai algas. Atcerēsimies, ka ieņēmumus saņem arī tie, kas saņem dividendes! Dividendes vispār ir ārpus šā pasākuma, un tas nav pareizi.

Atcerēsimies, ka mūsu valsts, atgūstot neatkarību, atjaunojusies kā jaunbagātnieku valsts! Un tas tā noticis visās 15 valstīs, kas izveidojušās bijušās Padomju Savienības vietā. Tieši tajās valstīs nekur nebija nodrošināts progresivitātes princips. Tieši tāpēc sociālā nevienlīdzība tajās 15 valstīs, tāpat arī Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, ir vislielākā, bet Latvijā sociālā nevienlīdzība ir visaugstākā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pavisam nesen es piedalījos diskusijās par jauno nodokļu politiku. Tas bija priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tur kāds kreiss politiķis salīdzināja progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli ar patieso progresivitāti, un viņš teica, ka progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums atšķiras no progresīvā ienākuma nodokļa kā krējuma izstrādājums atšķiras no krējuma. Īstenībā tāds pasākums, kuru tagad ieviesīs valdība, nemaz nesamazinās sociālo nevienlīdzību, bet uzdevums ir pavisam cits - krasi izmainīt situāciju, novērst, ka nauda aiziet no nabagiem cilvēkiem pie bagātiem un no bagātiem pie visbagātākajiem, un panākt, lai tā tomēr galu galā ar valdības rīcību paliktu valsts budžetā un tiktu izmantota tiešām nevienlīdzības samazināšanai.

Tad, kad būs izstrādāta cita deklarācija, kad būs ņemti vērā mūsu konkrētie ekonomiskie piedāvājumi, tad būs iespējams izveidot tādu valdību, kas nodrošinās gan sociālās nevienlīdzības mazināšanu, gan jaunas ekonomikas Latvijā atražošanu, gan dzīves jaunas kvalitātes palielinājumu. Bet pašlaik, skatot šo deklarāciju, redzot konkrētus mērķus un uzdevumus, redzot, ka valdība uzturēs spēkā to pašu politiku, kuru mēs esam redzējuši pēdējo desmit gadu laikā, mēs nekādā gadījumā šo valdību atbalstīt nevaram.

Paldies. (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs ir pieteikusies Čigānes kundze, bet, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, es vaicāšu: vai jums pietiks ar desmit minūtēm? Paldies.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai pāris repliku pateikt par to, kas no šīs tribīnes izskanēja no dažu kolēģu puses. Es ļoti labi saprotu Bondara kungu, kura gan šobrīd nav zālē... es saprotu viņa ilgas pēc romantizēta, skaista tautas varoņa, kas atnāks un visus iecels saulītē. Tomēr Bondara kungam ir jāsaprot, ka tādi varoņi mīt tikai pasakās, ka prinči baltā zirgā dzīvo tikai pasakās (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) un ka tautas vēlēts prezidents nav nekāda panaceja, kas uzreiz ar burvju nūjiņas mājienu uzrakstīs mums tādu deklarāciju, ko mēs visi mīlēsim un kas mums visiem patiks. Tā, protams, dzīvē nenotiek!

Vienlaikus es gribētu pateikt arī pāris komentāru par Sudrabas kundzes teikto. Man ir jāsaka vispirms tas, ka, pat izejot cauri diezgan sīvai priekšvēlēšanu kampaņai, Sudrabas kundze acīmredzot neko nav mainījusi savā retorikā un tas, ko Sudrabas kundze sacīja šeit, no šīs tribīnes, ir mats matā tieši tāds pats kā tās lietas, ko jūs runājāt, kad vadījāt Valsts kontroli. Vārdi “nav redzējuma”, “nav kopējā plāna”, “nav uzstādījumu” ir tukšas frāzes un tā tālāk.

Sudrabas kundze, jūs neesat pamanījusi vienu svarīgu lietu, ko pieminēja Viņķeles kundze. Mēs esam pieņēmuši Nacionālo attīstības plānu 2012.gadā, mēs esam uzrakstījuši darbības programmu, kas mums kā vienai no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļāvusi noslēgt partnerības līgumu ar Eiropas Savienību, lai mēs savlaicīgi sāktu apgūt struktūrfondus. Mēs esam lēmuši arī par to un Saeimā šobrīd esam izveidojuši Ilgtspējīgas attīstības komisiju, kur mēs uzraudzīsim tieši to, kā Nacionālais attīstības plāns tiek realizēts. Tā ka tās ir vairākas būtiskas lietas, ko es jums iesaku paskatīties un papētīt.

Jūs runājāt arī par nevienlīdzību. Jūs esat nobažījusies par to, ka Valdības deklarācijā nav uzrakstīts, ka mēs nevienlīdzību izskaudīsim tūlīt, uzreiz un tagad. Sudrabas kundze, tas nav iespējams! Tas ir iespējams tikai Orvela grāmatās, kur visi cilvēki ir vienādi, pelēki un piegriezti pēc viena mēra. Bet, ziniet, tur valda arī princips, ka visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vēl vienlīdzīgāki par citiem.

Ko valdība jau šobrīd ir darījusi nevienlīdzības mazināšanai? Ir pacelts neapliekamais minimums, ir pacelts atvieglojums par apgādībā esošu personu, ir pacelta minimālā alga jau šobrīd, 2014.gadā. Sudrabas kundze, vai tas ir pietiekami? Noteikti nē! Tas nav pietiekami. Es jums šajā ziņā gan piekrītu.

Pimenova kungs jau izteica kritiku, ka iespējamais diferencētais neapliekamais minimums ir nevis krējums, bet tikai tāds krējumeklis. Šeit es jums nepiekrītu! Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtisks veids, kā mēs varam nodrošināt to, lai cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem naudiņas makā paliktu vairāk. Un es ļoti ceru, ka mēs patiešām Laimdotas Straujumas vadībā šo diferencēto neapliekamo minimumu ieviesīsim, kā tas ir plānots. Vienlaicīgi ir plānots arī ievērojami pacelt minimālo algu, un arī tas atstās tiešu ietekmi uz nevienlīdzību.

Un vēl pēdējais komentārs Sudrabas kundzei - par jūsu teikto par dalīto īpašumu. Jūs sacījāt, ka Valdības deklarācijā ir nepamatoti uzsvērts dalītā īpašuma jautājums, ka vajadzēja runāt par citām lietām. Sudrabas kundze, vai tiešām jūs nezināt, ka šobrīd piespiedu nomas attiecībās dalītajā īpašumā dzīvo ļoti daudz cilvēku mūsu lielākajās pilsētās - daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku, kas maksā ļoti ievērojamas summas par to, ka viņi atrodas šajās dalītā īpašuma attiecībās? Tam ir tieša ietekme uz nevienlīdzības jautājumiem! Risināt dalītā īpašuma jautājumu ir ļoti svarīgi, un jau 11.Saeima ir šo to darījusi šajā ziņā, un es ļoti ceru, ka mēs varēsim to turpināt darīt.

Un visbeidzot. Pimenova kungs, kuram ir ļoti liela parlamentārā pieredze, ļoti precīzi norādīja, ka ir Valdības deklarācija un tad ir rīcības plāni, ko gatavo katras nozares ministrija. Un nozaru ministrijas nevis grābstās pa debesīm, bet mēģina pateikt, kādi būs reālie sasniedzamie rādītāji, kādi būs reālie rīcības virzieni šiem Valdības deklarācijā konceptuāli definētajiem mērķiem.

Tā ka šīs lietas ir svarīgas, un es, protams, aicinu balsot par Laimdotas Straujumas Ministru kabinetu un atbalstīt deklarāciju, un konstruktīvi palīdzēt tās labāko un svarīgāko mērķu īstenošanā. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jums pietiks laika debatēm? (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pietiks!”) Jā, paldies.

Lūdzu!

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu tiešām ir jāsaka: ko šodien koalīcijas partijas darītu bez opozīcijas un bez viediem vārdiem, kuri izskan varbūt no mums vai arī kuri izriet no deklarācijas, kuri būtu jums lielā mērā kā ceļa maize attiecībā uz nākošo valdības darbu?!

Šeit gan jāteic, ka tiešām ļoti daudzi runātāji ir norādījuši uz tām vispārīgajām tēzēm un deklarācijā ietvertajiem argumentiem. Nu, grozi kā gribi, - deklarācija tomēr ir kā pasaka visā šajā pastāstā. Bet tomēr savu viedokli es sadalīšu divos tēžu blokos: attiecībā uz kārtību, kādā deklarācija ir pieņemta saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, un attiecībā uz to, kas deklarācijā ir labi un kas, tā teikt, ir slikti.

Vadoties pēc Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta, deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus. Nu, tad sākumā jābūt kam? Sākumā būtu jābūt izvirzītam premjeram, un tad raksta deklarāciju. Nevis otrādi! Lielā mērā tas būtu atbilstoši noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

Un ko šajā deklarācijā es neredzu? To, kas nav izdarīts iepriekš, kas jaunajā deklarācijā ir pārņemts no iepriekšējās deklarācijas, un to, kas ir jauns šajā deklarācijā. To, kāda būs pēctecība attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem un to plānošana.

Pašreiz mēs redzam, ka sagatavotais dokuments vairāk atgādina politisko partiju lozungu apkopojumu tēžu veidā. Un lielā mērā tas ir kā sprinterim uzreiz sasniegt norādīto latiņu, kura būtu sasniedzama.

Šajā deklarācijā, atšķirībā no citām deklarācijām, ir ievads, bet neatradu nobeigumu. Tieslietas... Attiecībā uz konkrētajām jomām tieslietās... Nu, cilvēktiesības, amatpersonu individuālā atbildība attiecībā uz pieļautajiem pārkāpumiem... Nav... Ir ietverts: “īstenosim Valsts policijas attīstības koncepciju”. Kad? Atjaunosim Latvijas Policijas akadēmiju? To jau solīja trīs gadus iepriekš, pirms iepriekšējām vēlēšanām. Palielināsim policistiem algas? Es atvainojos, bet tūlīt Saeimā būs jāpieņem budžets, un es gribu redzēt konkrētus aprēķinus.

Līdz 2020.gadam pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Es atvainojos, bet vēlēšanu laikā politiskās partijas nodarbojās ar vairāksolīšanu attiecībā uz cita termiņa noteikšanu. Šajā dokumentā tā nav.

Šajā dokumentā nav neviena jautājuma par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas gaidāma no 1.janvāra.

Lietā ir “pabeigsim Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu”, savukārt šajā deklarācijā nav “pabeigsim “Citadeles” pārdošanu”. Respektīvi, tagad pulkstenis ir gandrīz pusdivpadsmit, un mēs varam prezumēt: “Citadeles” pārdošanas līgums jau ir parakstīts.

PVN samazināšana pārtikai. Visa tā, ko jūs solījāt, deklarācijā nav. PVN samazināšana apkurei - deklarācijā nav, tautas vēlēts prezidents - deklarācijā nav, Valsts kontroles pilnvaru stiprināšana - deklarācijā nav! Mikrouzņēmumu nodoklis, kur visi izteicās par to, ka te ir jāsaglabā šī 9 procentu likme... kur tas ir deklarācijā? Veiksim visaptverošu izvērtējumu, ņemot vērā nodokļa regulējumu, tā ietekmi... la la lā uz četriem gadiem, bet pirms nākamajām vēlēšanām pie tā atgriezīsimies. Nodrošināsim pensiju indeksāciju, ņemot vērā lielāko daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma... Kad? Nu kad? Cik lielā apjomā - par 7 eiro, kā tas notika šogad oktobrī? Lielā mērā arī tas nav skaidri pateikts. Būtiski paplašināsim valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm... Nu kad? Cik lielā apjomā? Nepilsoņu problēmas risināšana... Deklarācijā nav! Izveidosim ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu mūžizglītības stratēģiju... Es atvainojos, mums būs nākamais ministrs, kuram ministrijā pietrūks vismaz 500 miljonu eiro. Ko jūs darīsiet? Tā ir problēma, un tam ir jābūt deklarācijā.

Pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām... Arī...

Reģionu attīstība... Un, ņemot vērā publisko resursu pieejamību... (No zāles dep. I.Parādnieks: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu pieteiktās 5 minūtes debatēm ir pagājušas. (No zāles: “Lai runā!”)

A.Elksniņš. Vai es vēl vienu minūti varētu?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt debašu laika pagarināšanai par vienu minūti? Vienai minūtei deputāti piekrīt. Paldies.

A.Elksniņš. Un tagad, godājamie kolēģi, par pozitīvo šajā deklarācijā. (Zālē aplausi.)

Tad var divas, jā? Sarunāts! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Lēnām un akcentēt!”) Tiešām...

Deklarācijā nav tāda vārda kā privatizācija. Ļoti labi! Nav arī jautājuma par marihuānas dekriminalizāciju. Nav jautājuma arī... (No zāles dep. I.Viņķeles starpsauciens. Zālē aplausi. Smiekli.) Deklarācijā nav arī jautājuma par to, kā valdība rīkosies nākošajā gadā plānotajā Eiropraidā. Nav arī jautājuma par Latvijā dzīvojošo krievu izvešanu no Latvijas. Tas ir ļoti pozitīvi! Nav arī, teiksim, tādu ierakstu, ka veiksim visaptverošu izvērtējumu, ņemot vērā ietekmi uz valsts budžetu, piemēram, nosakot, ka mums vienmēr būs vasaras laiks. Tas... tas īstenībā iederētos šajā konstrukcijā.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, šis dokuments tiešām lielā mērā ir vairāk politiskas tēzes, kuras pat nesaskan īstenībā ar to politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, kuras veido šo koalīciju.

Mēs tiešām aicinām ātrāk izstrādāt budžetu un to veidot pēc principiem, kā bija solīts priekšvēlēšanu laikā attiecībā uz līdzekļu pieejamību, piemēram, ka salabosim ceļus Latgalē... (No zāles dep. I.Parādnieks: “Kāpēc zodz laiku no pārtraukuma?! Iemācies organizēt sevi!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir pagājis.

A.Elksniņš. ...ka stiprināsim Veselības ministriju.

Paldies. (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs dodamies pārtraukumā, mums jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Tā, kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 12.00. Bet nu vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kusiņam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai... Gunāram Kūtrim, es atvainojos!

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Reģistrējušies šobrīd nav: Ringolds Balodis, Rihards Kols, Dace Melbārde un Edvīns Šnore. Ir... Visi ir! Paldies.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 12.00. Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R.Kozlovskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Vispirms es gribu pateikties koalīcijas partneriem par to, ka, manuprāt, šajā Valdības deklarācijā tiešām pirmo reizi ir pievērsta nopietna uzmanība iekšējai drošībai un nacionālajai drošībai kopumā. Un, manuprāt, ļoti svarīgi ir tieši sadaļā “Sabiedrības drošība” iekļautie virzieni, kuros šī valdība strādās, ja tā tiks apstiprināta. Manuprāt, tie ir ļoti svarīgi.

Es gribētu arī pateikt paldies vienīgajam no opozīcijas kolēģiem - Pimenova kungam -, kurš norādīja uz to, ka šis nav valdības rīcības plāns. Nākamais darbs ir valdības rīcības plāns, kurā tiks konkrēti norādīti darbi, kā šos mērķus sasniegt, un arī termiņi, kādos tos sasniegt.

Es gribētu arī pateikt to, ka neatbilst patiesībai tas, ka iepriekšējā valdība bija apņēmusies pabeigt šajos deviņos mēnešos Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Konkrēti iepriekšējās valdības deklarācijas 122.punkts norāda to, ka valdība bija apņēmusies nodrošināt nepieciešamos cilvēku un materiāltehniskos resursus, lai sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Un, kā visiem ir zināms, Valsts policijas priekšnieks ir konkrēti apliecinājis, ka šogad šī krimināllieta tiks pabeigta, Valsts policijas darbs tiks pabeigts un lieta tiks nodota kriminālvajāšanai prokuratūrai. Tas - ja mēs runājam par termiņiem.

Par izskanējušo kritiku attiecībā uz Nacionālās drošības akadēmiju. Šī debate ir bijusi, jā, un Krēsliņa kungs iepriekšējās valdības deklarācijas sagatavošanas laikā tika norādījis to kā vienu no iespējamiem risinājumiem. Diemžēl Krēsliņa kungs deputāta mandātu nolika, un šis jautājums tālāk nevirzījās. Bet es gribu pateikt, ka šīs valdības, topošās valdības, deklarācijā, konkrēti 158.punktā, ir pateikts, kā mēs redzam turpmāko izglītības jautājumu attīstību. Un, kolēģi, es gribu pateikt, ka svarīga ir nevis māja vai nosaukums, bet saturs un kvalitāte. Tātad mums ir jārunā, pirmkārt, par programmām un, otrkārt, par speciālistiem un pasniedzējiem, kas tās īstenos. Tā ka rīcības plānā tiks pilnīgi precīzi definēts šis darbs un tas, kā mēs šos mērķus sasniegsim.

Ja mēs runājam par minēto kritiku, it sevišķi pēdējā laikā izskanējušo, par to, ka šie Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti ar nokavēšanos, tad jāteic: jā, jo pirmām kārtām saskaņošanas process prasīja ilgu laiku - ilgāku laiku, nekā mēs bijām paredzējuši -, ņemot vērā, ka tas attiecas ne tikai uz glābšanas dienesta darbiniekiem, bet arī uz visām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī uz citām ministrijā esošām... Un uz doto brīdi varu apliecināt to, ka jebkurā gadījumā visas personas, kas ir cietušas, saņems visas nepieciešamās naudas, kas ir paredzētas.

Jautājumā par šo tiesas procesu, kurā netika atzīta konkrēta bojā gājušā glābēja kopīgā saimniecība ar vienu no sievietēm, jāteic: tā ir tiesas kompetence. Kā mēs zinām, līdzīgā gadījumā attiecībā uz bojā gājušo policistu Znotiņu tiesa lēma un atzina šādu ģimenes, pareizāk sakot, kopīgās saimniecības esamību. Tātad tiesā šo prasītāju, lai konstatētu juridisko faktu, pārstāvēja prokurors. Tāpēc es pilnīgi noraidu kaut kādu kritiku Iekšlietu ministrijai, ka tā būtu kaut ko darījusi vai nebūtu darījusi. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Iekšlietu ministrija iestājās pret!”) Iekšlietu ministrija nevarēja nostāties pret! Tātad pilnīgi noteikti es pārstāvu Iekšlietu ministriju, un es gribētu dzirdēt to personu Iekšlietu ministrijā, kas nostājās pret. (No zāles: “Nesarunāties no zāles!”) Tātad man nav nekādu iebildumu.

Es vēlreiz gribu atgādināt: tiesas kompetence ir konstatēt konkrētu juridisko faktu! Un līdz ar to, lai nekavētu nākamo iespējamo kritiķu... es tomēr aicinātu...

Un vēl viens jautājums tiešām ir saistīts ar to, ko Ādamsona kungs uzsvēra, - ka tagad terorisms ir lielākais drauds, kas mums ir. Nav tā, ka mēs neko nedarām!... Bet varbūt ne tik plaši terorisms tieši islāma jomā, jo valsts drošības iestādes regulāri sniedz šo pārskatu, minot konkrēti Eiropas līmeņa problēmu un terorisma draudu līmeni. Un uz doto brīdi es gribu apliecināt, ka mums nav pamata tūlītējām nopietnām bažām par to, ka mums būs islāma terorisma draudi valstī.

Savukārt, ja runājam tiešām par ātrās reaģēšanas spēkiem, par to, kas mums ir nepieciešams šajā ģeopolitiskajā situācijā, pie tā tiek nopietni strādāts varbūt ne tikai Eiropas līmenī... Mēs, trīs iekšlietu ministri - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministri -, esam vienojušies par kopīgu ātrās reaģēšanas spēku izveidošanu tieši iekšējās drošības apdraudējumu novēršanai. Tāpēc uzskatu, ka kopumā šī Valdības deklarācija, kas ir sagatavota, ir atbalstāma, un aicinu kolēģus tomēr atbalstīt šo valdību.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Kopš strādāju Saeimā, šī ir ceturtā valdība, par kuru balsošu. Šī ir līdz šim labākā deklarācija, kura, jāatzīst, nebūt nav ideāla, bet laba gan.

Ādamsona kungs izvērsa plašu kritiku par to, ka deklarācijā nav nekas priekš jaunatnes. Ir vērts ielūkoties valdības virsmērķī! Citēju: “Valdības darba virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāju labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu. Tā sasniegšanu panāksim ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Veidosim Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti.” Ja izdosies vairot cilvēku piederību, piederības apziņu Latvijai, ja izdosies vairot ikvienas ģimenes labklājību, tad tas būs vislabākais darbs, lai latviešu nākamās paaudzes vēlētos dzīvot Latvijā un attīstīt mūsu valsti.

Attiecībā uz pārmetumiem par stagnāciju vēlos vaicāt Ādamsona kungam: kā jūs skaidrojat faktu, ka tieši vairākās SASKAŅAS vadītajās pašvaldībās un novados, kur SASKAŅA gūst visaugstākos rezultātus Saeimas vēlēšanās, ir vislielākais emigrantu skaits, pastāv vislielākā ekonomiskā stagnācija (SASKAŅAS deputātu starpsaucieni no zāles: “Tā nav taisnība!”), ir milzīgas alkoholisma, bezdarba un nabadzības problēmas? Aizvadītajos gados valdības partijas ir izdarījušas vairāk šo Latgales pašvaldību sociāli ekonomiskajā un kultūras attīstībā nekā jūsu partija daudzu, daudzu gadu garumā!

Attiecībā uz SASKAŅAS izolāciju no valdības. Jūs paši to esat panākuši ar savu darbību, atbalstot divvalodību, “Vienoto Krieviju” un tamlīdzīgi. Es vēlos piekrist daļai konstruktīvās kritikas, kura izskanēja no opozīcijas puses. Neviens cilvēks nav perfekts vai visvarens, tāpēc ceru, ka ikviens Saeimas deputāts palīdzēs risināt problēmas, kuras ir svarīgas Latvijas attīstībai. Piemēram, Šimfas kundze pamatoti norādīja, ka informācija būtu jāapkopo pagasta līmenī, lai izdotos efektīvi mazināt reģionālo nevienlīdzību. Ceru, ka ne tikai valdība, bet visa Saeima nākamos četrus gadus strādās, lai pēc četriem gadiem cilvēki dzīvotu vēl labākā un vēl drošākā Latvijā.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi! Jāatzīst, ka, lasot Valdības deklarāciju un klausoties debatēs, kas šeit izskan, pārņem tāds piesardzīgs optimisms, piesardzīgs, jo tomēr valdība ir uzņēmusies ļoti, es pat teiktu, drosmīgus un ambiciozus mērķus. Pretēji šeit izskanējušajam, ka neesot konkrētības, tieši otrādi - ir konkrētība! Un varbūt pat par lielu!

Proti, vēlos izcelt trīs rādītājus.

Iekšzemes kopprodukts - 5 procenti (vidēji) gadā. Jāņem vērā, ka šobrīd prognozes ir zem 3 procentiem, pie tam ģeopolitiskā situācija nav tā labākā, bet, protams, ar lielu darbu noteikti šādu mērķi ir iespējams sasniegt. Tā ka 5 procenti - ja izdosies, tas būs ļoti labi!

Otra lieta. Ieguldījums pētniecībā un attīstībā - 1,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Faktiski šī ir viena no mūsu fundamentālākajām ekonomikas problēmām, ka, runājot Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga vārdiem, mēs taisām pirtsslotas, bet, lai mēs kļūtu bagātāki, mums tomēr ir jātaisa sarežģītāki produkti. Un, ja nemaldos, šobrīd šis procents ir zem... laikam ap 0,5, tātad faktiski arī šis ir ļoti ambiciozs mērķis, un, ja tas izdosies, tas būs vērā ņemams solis virzienā uz Latvijas izaugsmi.

Un visbeidzot. Nodokļu ieņēmumi - viena trešdaļa no iekšzemes kopprodukta. Tātad faktiski, ja šodien mēs iekasējam virs... ap 27 procentiem... Un ir plānots tuvākajos divos gados samazināt vēl iedzīvotāju ienākuma nodokli, un mēs neplānojam palielināt citus nodokļus. Faktiski vienīgais veids, kā apmierināt mūsu vajadzības aizsardzībā, izglītībā, medicīnā un citās prioritātēs, - faktiski vienīgais veids! - ir ēnu ekonomikas apkarošana.

Pretēji izskanējušajai kritikai par konkrētības trūkumu un drosmes trūkumu - tieši otrādi! - šajā Valdības deklarācijā ir uzstādīti ļoti konkrēti mērķi, ļoti konkrēti soļi, un, dod Dievs, lai tiešām izdotos tos sasniegt!

Par optimismu. Kāpēc optimisms pārņem? Klausoties debatēs, jāatzīst, ka šeit mūsu opozīciju ir papildinājuši tādi ļoti kompetenti cilvēki. Savukārt, klausoties runas, man gribas izcelt divas. Vispirms gribu izcelt Sudrabas kundzes runu, kas bija ļoti raita, ļoti tā pa punktiem salikta, nostādīta, bet mani diemžēl nepamet sajūta, ka es šo runu biju dzirdējis jau... nu, vismaz vairākas reizes, vairākus gadus pēc kārtas, tātad faktiski šī bija joprojām tāda valsts kontrolieres runa. Bet nu, protams, ir nepieciešams laiks, lai no viena amata ieietu otrā. Tā ka to var saprast.

Otra runa bija tā, kuru teica Bondara kungs - cilvēks, kurš ir mācījies ļoti labās skolās. Ja, runājot par deklarāciju, viņa vienīgais iebildums ir tas, ka tur nav gramatiski pareizi viss sarakstīts, tad faktiski tas ir kompliments, un domāju, ka mēs varam piedot deklarācijai to, ka tur ir dažas kļūdas.

Faktiski gribu novēlēt Ministru prezidentes kundzei: lai izdodas! Lai pietiek spēka iziet cauri Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā un sasniegt šos faktiski ambiciozos mērķus vai vismaz virzīties uz tiem. Un tātad - lai jums veicas!

Aicinu atbalstīt šo valdību.

Paldies. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu, tā kā deklarācija tika iesniegta tikai vakar un nebija laika īpaši iepazīties ar to un vairāk aplūkot dažas tēmas, es tā uz ātru roku... runāšu par to, ar ko paspēju... un par to, kas man uz sirds.

Piemēram, ievadā ir rakstīts, ka Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotā mūža gadu skaits 2017.gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus - sievietēm. Es ļoti labi iepazinos ar to, ko apstiprināja Veselības ministrija, - ar programmu “Veselīgas dzīves pagarināšana”. Protams, ir daudz programmu, un bija arī saņemti, ja nemaldos, 5 miljoni eiro no Eiropas Savienības, bet diemžēl šī programma kaut kā aizgāja ne uz turieni un naudu, lai pagarinātu patiešām to veselīgo dzīvesveidu, - to mēs nesaņēmām... Bet, tā kā mēs visi, gandrīz puse no deputātiem, esam jau pāri 50 gadiem... tajā nozīmē, ka mēs, puse deputātu, esam tādā, nu, var teikt, ne visai enerģētiskā zonā jau... ka mēs neesam tik produktīvi, lai tā strādātu, tad tas mani izbrīna.

Un tas nozīmē, ka, ja mūsu valsts institūcijas to konstatēja, tad ne tikai Veselības ministrijai, bet visiem ministriem vajag rūpīgi strādāt pie tā, lai tas enerģētiskais dzīvesveids būtu pagarināts - jo ātrāk, jo labāk, bet tādi vārdi kā “veiksim, veidosim, radīsim, pilnveidosim, atbalstīsim, izveidosim, nodrošināsim” ir katrā deklarācijā... Un, kad es vēl mācījos, es vienkārši skatījos un domāju: “A kāpēc līdz šim brīdim tas vēl nav izdarīts? Kāpēc nav pilnveidots? Ko jūs darījāt pirms tam?” Tāpēc ka problēmas ir!

Ja mēs runājam par Iekšlietu ministriju, tad problēma ir tāda, ka ļoti mazs atalgojums policistiem ir... ka ļoti slikts darba vietas nodrošinājums arī ir... Un tagad ir ierakstīts deklarācijā, ka, jā, veidosim, pilnveidosim... radīsim darba vietās labus apstākļus... Bet policisti taču arī strādā! Kāpēc nav? Nerunājot par ugunsdzēsējiem...

Es pieskaršos arī tādai nozarei, kurā es strādāju un kaut ko saprotu... Es esmu zinātņu doktors pedagoģijā. Piemēram, sadaļa “Izglītība, zinātne un inovācija, sports”. Tur 30.punktā rakstīts: “Īstenosim pasākumus pārejai uz obligāto vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību.” Es pats esmu pabeidzis arodskolu. Vienpadsmitā tā bija... pašu labāko arodskolu Latvijā tajos gados!

Gribu atgādināt - un jūs, kas esat šeit, arī ļoti labi atceraties -, ka jau septiņdesmitajos gados, man liekas, to vidū, vēl Latvijas PSR laikā, visā PSRS bija pieņemts, ka mums ir obligāta vidējā izglītība. Mēs aizgājām... Kur pazuda tā saikne ar septiņdesmitajiem gadiem, es nezinu. Kā tagad var likt tādu mērķi, kas ir pašsaprotams, - ka valstī ir vajadzīgi izglītoti cilvēki?

Un, ja jūs rakstāt 33.punktā, ka uzlabosim profesionālās izglītības pievilcību un skolu darbu, nu tad mani, piemēram, izbrīna, ka Izglītības un zinātnes ministrija kaut kad pavasarī, pieņemot lēmumu reorganizēt, piemēram, Limbažu arodskolu un pievienot to pie Rīgas Valsts tehnikuma... Tiem, kas nezina, gribu pateikt, ka Limbažu arodskola atrodas 88 kilometrus no Rīgas, bet Rīgas Valsts tehnikums - 200 metrus no Saeimas ēkas. Kā var deleģēt, piemēram, Limbažu arodskolu Rīgas Valsts tehnikumam, ja Rīgas Valsts tehnikumam pievienos vēl piecas arodskolas, kas atrodas Rīgā? Tas man nav saprotams, bet...

Tad, kad es apmeklēju savu arodskolu un saku: “Jūs gatavojat nākošos darbiniekus priekš “Latvijas Dzelzceļa”, bet vai jums ir kāds līgums ar “Latvijas Dzelzceļu”?”, viņi atbild: “Nē, mums nav!” “Bet, paga? Bet palīdzība ir kādā projektā?” “Jā, 100 lati.” (Tad vēl bija lati.) “100 latus mums iedeva kā palīdzību!” Nu, “Latvijas Dzelzceļš”... Nevajag runāt, kādi naudas apjomi tur grozās, bet arodskolai, kas gatavo tieši darbiniekus... Un dzelzceļš mūsu Latvijā būs vajadzīgs vienmēr!

Es atceros: kad mācījos 1975.gadā... kad iestājos, mums jau bija bildes, uz kurām bija ātrvilciens - kā tas izskatās, ka mēs varam braukt ar 250 kilometru ātrumu. Tad jau bija tāds mērķis!

Ja mēs runājam arī par sportu, - varbūt nākošajai ministrei Mārītei Seilei būs interese par sportu vai nē? Mums kaut kā neveicas ar izglītības un zinātnes ministriem, jo nepavisam viņiem nepatīk tā nozare - sports. Un, ja šeit raksta, ka pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, izveidosim sporta pārvaldības reformas, tad gribu atgādināt vienu reformu, kuru Izglītības un zinātnes ministrija īstenoja 2008.gadā: kad mums bija Sporta pārvalde, kur strādāja 35 darbinieki, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka vajag samazināt uz 17 darbiniekiem, bet, kamēr no Ministru kabineta tas viss atnāca līdz Izglītības un zinātnes ministrijai, pieņēma darbā tikai divus grāmatvežus sporta nozarē, un viss.

Tie darbinieki, kas pašlaik ir - pieci cilvēki - nevar pavilkt to visu! Vai vajag izveidot... Nu, jaunu ministriju jūs gan nenodibināsiet, bet tad vajag vismaz uzlabot to darbu, varbūt vēl vismaz piecus darbiniekus pieņemt darbā, lai sporta nozare būtu daudz efektīvāka.

Mēs runājam šeit par valsts aizsardzību. Nu, protams, stipri, jauni cilvēki ir vajadzīgi mūsu aizsardzībai. Es domāju, ka aizsardzības ministrs piekritīs tam. Jā, nākošā gada budžetā būs paredzēti laikam divi miljoni vai vairāk priekš Jaunsardzes. Tas ir ļoti labi. Bet ko darīt ar citiem...? Tikai ar tiem 500 vai 1000 cilvēkiem nepietiek, lai aizsargātu Latviju. Mums ikvienam vajag būt gatavam, lai aizsargātu savu valsti.

Ja mēs šeit runājam par veselības ministru... Šeit 100.punktā rakstīts: “Samazināsim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību, izmantojot nodokļu instrumentus alkohola un tabakas patēriņa mazināšanai un ierobežojot atkarību izraisošo vielu pieejamību.”

Mums Saeimā ļoti ilgi tapa, laikam gada garumā, likums par alkohola patēriņa ierobežošanu, pat darba grupa bija veidota, bet, kad likumprojekts atnāca līdz šai mājai, līdz Saeimas sēdei, deputāti īpaši neatbalstīja tos priekšlikumus, kas bija sagatavoti.

Un, kā es jau norādīju šeit no šīs tribīnes, - re kur pašā Rīgas centrā, Čaka un Matīsa ielas stūrī, ir septiņas vietas, kur var nopirkt alkoholu. Un tas ir blakus skolai! Tā ka tas joprojām paliek... Un kazino tur arī ir. Tā ka...

Atgriežos atpakaļ pie nacionālā... un kultūras un sporta... sakarā ar Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” renovāciju. Nu, mēs jau laikam trīs gadus runājam par to, vai vajag vai nevajag... ka patiešām mums vajag... “Daugavas stadionu” mēs pat nosaucām par kultūras un sporta objektu, bet joprojām problēma tur ir.

Mēs gribējām piesaistīt Eiropas naudu, bet neizdevās. Mums bija gatavs projekts, ka mēs būvēsim Murjāņu sporta internātskolā par 9 miljoniem eiro vieglatlētikas manēžu, kas būs vienīgā Latvijā. Nē, mums vajag naudu priekš “Daugavas stadiona”! Bet joprojām mēs neesam saņēmuši atbildi uz jautājumu, vai būs tas stadions vai nebūs. Tā ir ļoti nopietna tēma - ne tikai kultūras pasākumiem, bet arī sportam. Un lai parādītu visiem jauniešiem, ka mums ir moderns stadions, kur mēs varam varbūt sarīkot pat sacensības par pasaules kausu vieglatlētikā.

Tā ka aicinu jūs vēl padomāt par šo Valdības deklarāciju. Varbūt jūs būsiet gatavi kaut ko izlabot tajā un pēc mēneša to atgriezt atpakaļ. Bet savu viedokli gribu pateikt: es neatbalstīšu tomēr šo valdības veidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es lasīju šo deklarāciju ar diezgan dalītām jūtām. No vienas puses, tas patiešām ir ļoti apsveicami, ka beidzot partijas, kas jau vairākus gadus vada valsti, pamanīja, ka mums pastāv ļoti nopietnas sociālās problēmas. To apņemšanos risināt sociālās nevienlīdzības problēmas, veselības aizsardzības problēmas mēs patiešām varam tikai atbalstīt un apsveikt. Bet rodas nopietns jautājums: bet kā jūs to darīsiet? Es, protams, piekrītu Kozlovska kungam: tas nav rīcības plāns, bet no deklarācijas mēs varētu sagaidīt ne tikai tos skaistos mērķus, bet vismaz kaut kādas kopējas vadlīnijas, uz kādu pusi, kādā virzienā jūs rīkosieties, lai šādas problēmas risinātu.

Paldies Čigānes kundzei, ka viņa atgādināja par tiem pasākumiem, kuri jau tika veikti, un par tiem, kurus tiek plānots veikt, lai paaugstinātu zemākās algas. Tas arī ir ļoti apsveicams, bet tas ir tikai viens no nevienlīdzības faktoriem, un es teiktu, - ne pats izšķirošākais kā, piemēram, pensijas. Un, kad es lasu deklarācijas punktus, kas veltīti pensijām, godīgi sakot, rodas iespaids, ka tos rakstījis Rinkēviča kungs, jo tie formulēti ļoti diplomātiskā valodā: “Nodrošināsim pensiju sistēmas stabilitāti un ilgtspējību, saglabājot sociālo iemaksu apjomu vismaz pašreizējā līmenī.” Tad man rodas jautājums: vai jūs uzskatāt, ka sociālo iemaksu pašreizējais līmenis ir pietiekošs, lai nodrošinātu “pensiju sistēmas stabilitāti un ilgtspējību”? Man ir ļoti lielas šaubas par to, jo pirmām kārtām ne jau sociālo iemaksu līmenis ir kritisks, bet galvenā problēma ir tā, ka samazinās bāze... ka emigrācijas un depopulācijas dēļ arvien mazāk cilvēku veic šīs sociālās iemaksas un ka arvien lielākam cilvēku skaitam tās jāizmaksā pensijās. Un tur ir tā nesabalansētības problēma! Kā jūs gribat risināt šādas problēmas? Un kā mēs varam balsot “par” jūsu valdību, ja mums nav ne jausmas par jūsu plāniem šajā vissvarīgākajā jomā?

Veselības aizsardzība. Nu atkal ir liels prieks lasīt 102.punktu: “Pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām.” Ko nozīmē - pakāpeniski? Un šeit mums taču visiem ir zināms, ka tur var strīdēties par procentu desmitdaļām un simtdaļām, bet kopumā mums veselības aizsardzības finansējums ir pusotru reizi zemāks nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - un gandrīz divas reizes zemāks nekā vairumā veco Eiropas Savienības dalībvalstu. Kā un no kādiem līdzekļiem jūs gribat to kompensēt, un vai vispār jūs gribat to darīt? Jo šeit ir vesela virkne punktu, kur minētas varbūt būtiskas lietas, bet kas nekādā gadījumā nevar būt izšķirošas veselības aizsardzības pieejamības nodrošināšanā. Šeit arī es gribētu redzēt ļoti skaidru stratēģisku vīziju, lai es varētu izšķirties par atbalstu vai neatbalstu jūsu valdībai. Pagaidām es redzu tikai problēmas konstatāciju un vēlmi šo problēmu risināt.

Otrs moments, kas arī vieš ļoti nopietnas bažas, ir reģionu attīstība. Attiecības starp valdību un pašvaldībām, kā arī starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir visai nopietna problēma. Un šeit - paldies par skaidrību! - 44.punktā es lasu: “Veicot turpmākas izmaiņas nodokļu politikā, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos, kompensēsim darbaspēka nodokļu samazinājumu pašvaldībām.” Tātad paldies par atklātību - jūs arī turpmāk apcirpsiet galveno un faktiski vienīgo pašvaldību ieņēmumu avotu! Jūs arī turpmāk pārdalīsiet ieņēmumus par labu valsts budžetam, atņemot līdzekļus pašvaldību budžetiem. Tajā pašā laikā pašvaldībām tiek uzliktas arvien jaunas saistības tieši sociālās aizsardzības jomā. Tieši pašvaldības iznesa ļoti lielu sloga daļu... es teiktu, pat galveno nastu, cīnoties ar krīzi. Dombrovska kungs var rakstīt grāmatas un saņemt ordeņus par to, ka viņš pārvarēja krīzi, bet mēs taču zinām, kas par to samaksāja. Un tās bija tiešām pašvaldības pirmām kārtām. Taču tagad jūs sakāt “nē”... ka jūs nepārskatīsiet tos lēmumus, kas tika pieņemti 2009.gadā, kad valsts budžets noņēma no sevis atbildību par veselu virkni sociālo funkciju, kad tika atceltas valsts budžeta dotācijas sabiedriskajam transportam un tā tālāk. Es neuzskaitīšu to visu!

Jūs tagad atklāti sakāt, ka arī turpmāk jūs turpināsiet atņemt naudu pašvaldībām un tad kompensēsiet. Nu runāsim atklātu valodu! Mēs taču visi zinām, ka daudzu pašvaldību vadītāji ir ievēlēti Saeimā - gan koalīcijas partiju sastāvā, gan opozīcijas partiju sastāvā. Mēs visi zinām, ka kompensēs, jā, pirmām kārtām savējiem vai tikai savējiem. Ja pašvaldības vadītājs ir “pareizajā” partijā, tad šī pašvaldība var cerēt uz šīm kompensācijām. Un, lasot šo deklarāciju, es varu secināt, ka jūs turpināsiet to pašu politiku, jo nekas cits šeit ierakstīts nav.

Garantēts minimālais ienākums. Jūsu valdība tikko pieņēma šo koncepciju, kas, manā skatījumā, ir ļoti pozitīva. Tur paliek ļoti daudz atklātu jautājumu. Un galvenais jautājums joprojām ir tas, ka šīs koncepcijas īstenošana uzliek ļoti būtiskas papildu saistības pašvaldībām. No kādiem līdzekļiem pašvaldībām tas tiks kompensēts? Kur pašvaldības ņems naudu, lai īstenotu šo jūsu pieņemto garantētā minimālā ienākuma koncepciju? Šajā deklarācijā es atbildi neredzu.

Cienījamie kolēģi! Jums būs jāīsteno šī deklarācija. Un par visām šīm problēmām mēs tagad runājam ne jau tādēļ, lai koalīcijai iekostu kaut kādu tur emociju dēļ... dēļ tā, ka mēs neesam aicināti valdībā. Mums rūp valsts problēmas! Un tās problēmas, par kurām runāja Pimenova kungs un citi kolēģi, - tās ir īstas problēmas! Un es esmu absolūti pārliecināts, ka bez mūsu palīdzības, bez mūsu atbalsta jums neizdosies atrisināt tās.

Protams, ņemot vērā visu izklāstīto, es nevaru atbalstīt šo valdību. Es ļoti ceru, ka jums izdosies, bet man ir ļoti lielas šaubas par to.

Paldies. (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kad klausos to savu kolēģu runas, kuri ir no pozīcijas, tad liekas, ka labāks dokuments par šo nav sagatavots. Taču, kad es klausos otru pusi - opozīciju -, tad liekas, ka tas ir ļoti slikts dokuments. Nu, mākslā parasti saka tā: ja ir divi diametrāli pretēji viedokļi, tad tur kaut kāds racionāls grauds tomēr ir.

Es domāju, ka izveidot ideālu dokumentu praktiski nav iespējams un ļoti jauki, ka ir atšķirīgi viedokļi. Es aicinātu ieklausīties šajos viedokļos un izdarīt pareizos secinājumus, jo mūsu uzdevums ir uzlabot valsti kopumā - visu sabiedrību, tā teikt, no mazotnes līdz pat sirmam vecumam. Un mans redzējums, lasot šo dokumentu, ir šāds: ja mēs to visu realizēsim četros gados, kā valdība tagad to sola, tad mēs aizsteigsimies priekšā visām Eiropas vadošajām valstīm.

Man ir konkrēts priekšlikums. Sakarā ar to, ka deklarācija ir ļoti apjomīga, es runāšu tikai par izglītību. Un es gribu uzsvērt divus momentus. Var būt, ka ir vēl iespējams tos iestrādāt vai tiem pievērst padziļinātu uzmanību. Kas attiecas uz izglītības, zinātnes un tām citām inovācijām - te ir arī sports pieminēts -, to veiks Izglītības un zinātnes ministrija, un ļoti žēl, ka neviens punkts, kas ir šajā sadaļā, nerunā par to, ka vajag beidzot taču sakārtot Izglītības un zinātnes ministriju tādā līmenī, lai spētu visus šos jūsu izstrādātos un minētos punktus realizēt dzīvē. Vairāk nekā 20 gadus mēs tikai par to vien runājam, ka mums ir jāsakārto izglītība. Es ļoti aicinu sākt ar ministriju, izveidot darba spējīgu kolektīvu ar ļoti... izstrādāt kritērijus šiem darbiniekiem, kas tur nāk uz darbu un dara šo darbu, lai viņi profesionāli veiktu savu uzdevumu. Tas ir pats pirmais.

Man negribētos, ka jūs liktu akcentu uz to - veidot vēl vienu aģentūru. Latvijā lielākoties visas aģentūras ir diemžēl pierādījušas, ka nespēj veikt savas funkcijas tādā līmenī, kāds vajadzīgs. Mums vajag izvērtēt augstskolas.

Meklēsim citu ceļu - un ir citas iespējas -, nevis dibināsim atkal vienu - Nacionālo augstākās izglītības akreditācijas aģentūru! Es domāju, ka par to vajadzētu padomāt. Es domāju, ka mums ir pietiekami izcili akadēmiķi, Zinātņu akadēmijas cilvēki, augstskolu profesori pasaules līmenī, kuri varētu izvērtēt kopā ar ārzemju speciālistiem mūsu augstskolu potenciālu. Nu, kāpēc vajag dibināt atkal vienu aģentūru? Un kas tajā strādās? Tie paši, kuri varētu izveidot komisiju daudz īsākā laikā un izstrādāt... (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsaucieni.) Tas ir mans viedoklis.

Un 38.punktā jums ir šāds teksts: “Izstrādāsim augstākās izglītības un zinātnes...” un tā tālāk, kas runā par augstskolām. Es domāju, ka tur vajadzētu vispirms atgriezt atpakaļ finansējumu, ko 2009.gadā augstskolām noņēma. Atgriezt atpakaļ tajā situācijā, kādā tika izveidoti mācību plāni. Mēs toreiz piedzīvojām to, ka par apmēram 40 procentiem samazinājām gan mācību plānu apjomu, gan finansējumu augstskolu pasniedzējiem. Es domāju, ka vispirms vajag atgriezt atpakaļ līdz tam līmenim šo finansējumu un tad plānveidīgi turpināt tālāk attīstību, lai varētu sasniegt augstāku līmeni.

Kāpēc es tā runāju? Tāpēc, ka mūsu Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents un mākslinieciskais vadītājs Pogas kungs nupat ir pateicis, ka Latvijā pietrūks profesionālu izpildītāju un orķestris būs jāpapildina ar Korejas, Ķīnas, Japānas vai Eiropas mūziķiem. Es domāju, ka tas Latvijai godu nedara. Un tas ir... Tikai piecu gadu laikā ir jau pirmās pazīmes, ka mums atsevišķās grupās Mūzikas akadēmija nespēj sagatavot vajadzīgās kvalitātes izpildītājus. Es domāju, par to ir ļoti nopietni jāpadomā, tāpēc ka ir samazināti mācību plāni. Es personīgi vadīju Mūzikas skolotāju nodaļu un ļoti labi varu jums skaitliski, ja tas jūs vēl nepārliecina, nodemonstrēt, par cik stundām ir samazinātas kontaktstundas, cik ir samazinātas grupveida stundas. Un tas dod tādu rezultātu, ka mēs sākam runāt par to, ka mums kaut kā pietrūkst.

Es aicinu ieklausīties viedokļos un izdarīt vajadzīgos secinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es runāšu tikai par diviem deklarācijas aspektiem, proti, par demogrāfiju un par izglītību.

Demogrāfijai deklarācijā ir veltīti tikai četri punkti. Piemēram, 116.punkts: “Būtiski paplašināsim valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm.” Bet kad mēs to darīsim? To mēs redzējām jau iepriekšējā deklarācijā un arī pirms tam. Varbūt tas ir pateikts citos vārdos, bet ir viens un tas pats. Reizi pēc reizes...

Redziet, man jau šķiet, ka tieši demogrāfija ir lielākais apdraudējums mums, jo demogrāfijas jautājumi ir arī drošības jautājumi. Un man šķiet, ka tie ir daudz svarīgāki par tankiem un raķetēm, jo cilvēki ir tie, kas veido valsti. Un vienlaikus cilvēki un demogrāfijas jautājumi ir arī drošības garants. Tā ka, es domāju, demogrāfijas jautājumi un problēmas ir daudz plašāki jautājumi, nekā tie ir ietverti Valdības deklarācijā. Un ar četriem punktiem te nepietiek.

Runājot par izglītību, es uzskatu, ka izglītība ir tas rīks, ar kuru mēs varētu šeit panākt dzīves līmeņa celšanu, jo izglītība ir vienīgais veids, kā nodot prasmes un zināšanas no vienas paaudzes citai paaudzei. Un atkal: izglītība ir drošības garants, jo izglītoti cilvēki saprot, ko viņi dara, un viņi paredz, kādi būs viņu darbības rezultāti.

Runājot par izglītību, mēs atkal atveram deklarāciju un lasām... deklarācijas 34.punkts: “Izveidosim Nacionālo augstākās izglītības akreditācijas aģentūru”, par ko jau runāja iepriekšējais debatētājs. Šo jautājumu apņēmās risināt jau izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis, pēc tam to turpināja darīt VIENOTĪBAS kolēģe - ministre Druviete. Un šī jautājuma risināšanā mēs šobrīd esam nonākuši tik tālu, ka mums valstī nav iestādes, kas atbild par akreditāciju... augstskolu akreditāciju. To nedara Augstākās izglītības padome, to nedara Valsts izglītības satura centrs - neviens to nedara! Pēc būtības... es atvainojos, bet būtībā pēc Boloņas standartiem ir apdraudēta mūsu izsniegto izglītības diplomu atzīšana citās valstīs. Nu cik ilgi to jautājumu var risināt? Mēs jau trīs gadus to risinām. Tas ir tiešām izglītības nozarē akūts jautājums. Nu, kolēģi, varbūt pienācis laiks beidzot nedot tukšus solījumus, bet sākt jau risināt konkrētas lietas, kaut vai tās, ko es šeit pieminēju. Trīs gadus nerisinājām, varbūt vajag risināt kādam citam.

Aicinu balsot “pret” valdību un Valdības deklarāciju. (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Ja daži valdības veidotāji uzskata, ka no šīs tribīnes nepienākas runāt par Satversmes neievērošanu, par likumu ignorēšanu vai vērtību jautājumiem, - nu, labi, tad es esmu gatavs arī dažus jautājumus par deklarāciju konkrēti pateikt. Un varbūt tos jautājumus, kurus pieminēja Ķirša kungs.

Sāksim ar pirmo. Pirmais ir par to IKP pieaugumu. Nolasīšu jums tekstu un aicināšu jūs saprast, kas tad īsti ir pateikts šajā teikumā: “Vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs 5 procentus.” Tas sasniegs trijos gados 5 procentus? Katru gadu? Pēc trijiem gadiem? Kad tad iestāsies tie 5 procenti uz katru iedzīvotāju?

Vēl vairāk! Vēl vairāk! Ja šis teikums paredz, ka tas ir IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju, tad tas nozīmē, ka iedzīvotāju aizbraukšana pēc būtības mūs neuztrauc - jo vairāk aizbrauks, jo lielāks pieaugums.

Pagājušajā gadā Latvijā mēs pazaudējām tik daudz iedzīvotāju, cik dzīvo tādā pilsētā kā Valmiera, Boķa kungs! (No zāles dep. I.Boķis: “Valmierā visi palika!”) Tas nav pieļaujami!

Otrs jautājums, ko Ķirša kungs pieminēja... konkrētais jautājums bija par to, ka nodokļu ieņēmumu apjoms pieaugs par vienu trešdaļu. Kā jau viņš pareizi minēja, šobrīd apmēram 26 vai 27 procentus no nacionālā kopprodukta mēs ieņemam nodokļos. Palielināt to apjomu par vienu trešdaļu - tas nozīmē, ka... Manā izpratnē, tas ir slēpts veids, kā valdība pasaka, ka tā cels nodokļus. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Demagoģija!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runātājs - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Viss ir slikti! Vai ne, Bondara kungs? Un, raugiet, es zinu, kā deklarāciju padarīt labu ar vienu otas vēzienu. Tajā ministru sarakstā iepretim satiksmes ministra postenim jāieraksta Liepiņa kunga vārds, un tad deklarācija pēkšņi kļūs viegli saprotama, viegli uztverama un, galvenais, - ārkārtīgi konkrēta! (Koalīcijas deputātu aplausi. Dep. A.Loskutovs: “Pareizi!”) Ko es ar šo gribētu teikt? Cienījamie kolēģi, laikam astoņos gados es esmu Saeimā daudzas deklarācijas redzējis. Šī deklarācija droši vien nav ne sliktāka, ne labāka kā iepriekšējās. Opozīcija dara savu darbu - jāsaka, ļoti labi dara savu darbu, pārsteidzoši labi!

Un es ceru, ka... Galvenais jau ir, kā šo deklarāciju pildīs. Un es ļoti ceru, ka šī deklarācija tiks pildīta un ka varbūt pēc četriem gadiem daudzi no tiem punktiem, kas deklarācijā ierakstīti, vairs nebūs aktuāli.

Mēs nesēžam... nesēž katra frakcija savā atsevišķā būrītī, mēs visi tomēr šobrīd sēžam vienā lielā laivā, un mums visiem - gan pozīcijai, gan opozīcijai - jāairē, lai tas kuģis uz priekšu tiek, un es domāju, ka šai valdībai, kuru mēs noteikti apstiprināsim, ir jāvēl veiksme. Visiem mums ir jāvēl šai valdībai veiksme, jo mēs visi sēžam vienā laivā. Nevēlēt veiksmi šai valdībai - tas nozīmē nevēlēt labu šai valstij.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Siliņam.

A.Siliņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es esmu tiešām gandarīts, ka pirmo reizi redzu Valdības deklarāciju, kurā kā virsmērķis ir norādīta tautas labklājība un tās pieaugums. Līdz šim mēs vairāk dzirdējām par veiksmes stāstu, par ekonomisko izrāvienu un tamlīdzīgi.

Runājot konkrēti par jautājumiem, kuri interesē vismaz ceturto daļu Latvijas iedzīvotāju, tas ir, pensionārus, jāteic, ka vispirms jau tas ir sociālais budžets. Un es esmu ļoti gandarīts par to, ka Valdības deklarācijā ir pausta apņemšanās saglabāt tos apdrošināšanas tarifus, kuri ir bijuši līdz šodienai, kuri dod iespēju veidot uzkrājumu un kuri ir pietiekami, lai nodrošinātu ne tikai šīs sociālās apdrošināšanas stabilitāti, bet arī lai risinātu kaut varbūt nelielus, bet tomēr patīkamus jautājumus plašajai pensionāru saimei. Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs, ka atsevišķi no šiem jautājumiem ir atraduši vietu deklarācijā.

Un vispirmām kārtām tie ir jautājumi, kas novērš diskrimināciju pēc dzimšanas datiem veselai rindai pensionāru. Tur ir jāatzīst kļūda, un tā steidzami jālabo.

Otrkārt, lielākā daļa pensionāru ar nepacietību gaida, kad tiks uzlabots pensiju indeksācijas mehānisms, jo indeksācija tomēr dos lielāku pienesumu katrai no pensijām, bet it sevišķi mazajām pensijām.

Protams, patīkami ir arī tas, ka šajā Valdības deklarācijā ir pievērsta pietiekami liela uzmanība veselības aizsardzībai, un es gribu informēt deputātus, jo varbūt ne visi zina, ka šā gada sākumā izdarītie pētījumi, ko pilnīgi oficiāli veica sociālo pētījumu centri... organizācijas, liecina par to, ka gandrīz vai ceturtā daļa pensionāru nevar rūpēties par savu veselību, jo viņu rīcībā nav pietiekami daudz līdzekļu. Es ļoti ceru, ka šis jautājums tomēr vistuvākajā laikā gūs kaut kādu risinājumu.

Un vēl pats pēdējais - viens priekšlikums, ko es gribētu piedāvāt šodien apstiprināmajai valdībai, ministriem, - iespējami īsā laikā katrai ministrijai atbildīgajās Saeimas komisijās prezentēt jau ļoti konkrētu pasākumu plānu, kas atbilst Valdības deklarācijā paustajam. Piedevām vēl būtu ļoti patīkami, ka deputāti redzētu ne tikai konkrētus jautājumus, bet ka šie jautājumi būtu saskaņoti ar Finanšu ministriju un būtu norādīti konkrēti to izpildes datumi.

Es aicinu deputātus balsot “par” šīs valdības sastāvu.

Paldies. (Daži ZZS deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs esam uzklausījuši ļoti daudzus opozīcijas pārmetumus, taču gribas ticēt, ka liela daļa no tiem nāk arī aiz nezināšanas, tāpēc ka daudzi no šiem pieminētajiem konkrētajiem darbiem atradīs atspoguļojumu valdības rīcības plānā, kuram ir jābūt gatavam mēneša laikā. Un es ticu, ka tā arī būs! Un daļa no tiem jau varēs rezultēties arī nākamā gada budžetā.

Tomēr vienu lietu gan es gribu pateikt. Es vienmēr esmu uzskatījis Ādamsona kungu par profesionāli, tomēr es drusku gribētu iebilst viņa uzzīmētajai apokalipses ainai Latvijas aizsardzības sistēmā. Protams, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku budžets pēdējo gadu laikā ir pamests diezgan lielā novārtā. Un tā tas bija arī tāpēc, ka naudas bija maz un nauda bija vajadzīga citiem mērķiem, bet daļēji tas bija arī tāpēc, ka reālu draudu jau nebija.

Tagad reāli draudi ir, un, lai cik dīvaini tas būtu, tie nāk tieši no valsts, ar kuru Ādamsona kunga partijai ir draudzības, sadarbības un mīlestības līgums. Tā ka nu diemžēl šī nauda mums būs jāatrod, un Aizsardzības ministrijai jau nākamgad ir prognozēts diezgan ievērojams budžeta pieaugums, un dažu gadu laikā, es ticu, mēs sasniegsim arī šos 2 procentus, kurus esam solījuši saviem NATO partneriem.

Kas attiecas uz aizsardzības plānošanu kā tādu, es varu atklāt ļoti lielu noslēpumu - mūsu valstij patiešām ir ļoti rūpīgi izstrādāts valsts aizsardzības plāns, kurš šobrīd vēl tiek pilnveidots, vadoties pēc tā, kādi ir mūsu jaunie ģeopolitiskie apdraudējumi. Šis ir ļoti augstas slepenības plāns, un ar to diemžēl var iepazīties tikai cilvēki, kuriem ir visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Un ar nožēlu man jāteic, ka vairākiem kungiem, kas šeit no tribīnes par aizsardzību runāja, šādas pielaides nav un šo plānu lasīt viņiem nav lemts. Tā ka viena otra tēze šeit acīmredzot bija tādā kā vairāk minējuma līmenī. (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.)

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt šo valdību, jo, kā jau Ingmārs Līdaka teica, mēs tomēr gribot negribot sēžam vienā laivā. Un kārstīšanās pāri laivas malai bieži beidzas ar to, ka visa laiva apgāžas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamie deputāti! Es, frakcijas priekšsēdētājs, gribētu izmantot savas tiesības pēc tam, kad mūsu frakcijas deputāti pierādīja visiem klātesošajiem, to skaitā arī jums, premjeres kundze, ka mēs esam īsā laikā iepazinušies ne tikai ar jūsu partiju, koalīcijas partiju, programmām, priekšvēlēšanu solījumiem un priekšvēlēšanu aģitāciju, kas, starp citu, notika arī pēdējā, aizliegtajā, dienā, bet arī Valdības deklarāciju esam izpētījuši. To mēs esam nodemonstrējuši! Maz ticams, bet tomēr ceru, ka jūs būsiet sadzirdējuši arī kaut ko no tā labā... no tiem labajiem, pozitīvajiem padomiem, kuri izskanēja arī no mūsu frakcijas deputātu puses.

Šis ievads ļauj man jums vēlēt veiksmi. Es personīgi aicinu jūs pierādīt, ka ir nepatiesas tās baumas, kas pašreiz pa Saeimu staigā, - ka jūs esat kārtējo reizi ielikta, lai sildītu vietu nākošajam vai nākošajai premjerei; tāpat arī par Prezidija izmaiņām jau tiek runāts un tiek zīmēti “lekāli”... Es aicinu jūs pierādīt, ka tā nav patiesība. Es domāju, ka tas būtu zem jūsu goda un arī zem jūsu vadītā Ministru kabineta ministru goda - būt par vietas sildītājiem nākošajai valdībai.

Vēlu veiksmi! (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Vai Valdības deklarācija ir ideāla? Ne tuvu! Vai to varēja uzrakstīt krietni labāk? Protams! Mēs katrs varam arī savā dzīvē noteikti izdarīt kaut ko vairāk un labāk.

Bet tās debates, kas šeit risinās, ir visai savdabīgas. Ādamsona kungs iesāka ar latviešu tautas ticējumu: “Kā sagaidīsi Jauno gadu, tā arī visu gadu pavadīsi.” Ziniet, mēs varam būt lepni, ka Eldara Rjazanova filmā ir citēts latviešu tautas ticējums! Filmā “Likteņa ironija” jeb “Vieglu garu!” viens no personāžiem saka tieši šo latviešu tautas - izrādās! - ticējumu. Bet man drīzāk šķiet, ka jūs, Ādamsona kungs, ne tanī vidē esat aizsēdējies. Jūs laikam sākat iedomāties, ka padomju laika mistērijas ir latviešu tautas saknes. Nu gluži tā vis nav! Un, kad jūs gribēsiet saprast, kādi ir latviešu tautas ticējumi, paņemiet citas grāmatas - ne tās, kuras jums piedāvā kreisajā flangā sēdošie. Palasiet un tad arī sapratīsiet! Gribētos sagaidīt no opozīcijas tādu konstruktīvu pieeju.

Nu, par SASKAŅAS pieeju mēs varam īpaši diskutēt, bet kaut vai no Latvijas Reģionu apvienības, Bondara kungs, man ļoti patika jūsu priekšvēlēšanu debates, un es domāju, ka maniem kolēģiem tieši tāpat, jo pat Zīles kungs jums roku paspieda. Jūsu devīze bija: “Par atklātu valodu!” Tad, kad jūs nācāt tribīnē, es tiešām uzmanīgi klausījos, jo domāju, ka nu sadzirdēšu kaut ko tādu... ka Bondara kungs atnāks un pateiks visu, kā ir. Es sapratu, ka es neko nesapratu, jo jūs izteicāties vēl miglaināk, nekā varēja saprast... ka kaut kas nav īsti pareizi rakstīts deklarācijā. Vai tur vainojama ir pareizrakstība? Kurš ministrs vakar deviņos vakarā kaut ko ne tā ir pateicis? Es visas pārraides neskatos, nesekoju tām līdzi. Būtu pateicis: tas ministrs konkrēti par šādu lietu nevarēja atbildēt, nu tad tieciet galā ar savu Ministru kabinetu!

Kas īsti tas bija par jautājumu, uz kuru jūs gribējāt saņemt atbildi? Uz kādu jautājumu? Mēs esam tuvāk Austrumiem vai Rietumiem? Es domāju: “Nu tūlīt nāks kāda atklāsme, un es kaut ko priekš sevis jaunu atklāšu.” Nē, sekoja nākošais jautājums! Ja tautas vēlēts prezidents būtu, vai jūs būtu nominēti? Kā es to varu zināt un vai jūs to zināt?

Un tad vēl šīs mīklainības! Tās nekādā veidā neapliecina konstruktīvu pieeju, bet vēl jo mazāk - atklātu valodu. Un tas ir tas, uz ko es jūs aicinu.

Mazliet vēl tomēr paturpināšu par to, kas īpaši iezīmēja šo savdabīgo, kā es teicu, diskusiju. Kad Ločmeles-Luņovas kundze izteicās, ka viņu vēlētāji ir atstumti no sociālās dzīves, es domāju: Dievs pasarg! Kurš no vēlētājiem un kā ir atstumts? (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Kādā veidā tas ir noticis? Vai tiešām tas vecāku pabalsta palielinājums, kas šeit, šinī zālē, tika pieņemts vēl iepriekšējās Saeimas laikā, kādam... kādai sociālajai grupai tiek kaut kā apdalīts? Vai arī bērna kopšanas pabalsts kaut kā tiek maksāts, es nezinu, vai pēc etniskās piederības vai pēc pasē iespiestā zīmoga... vai pēc tā, kā esi vai neesi balsojis un vēl, nedod Dievs, par kuru...

Es runāju konkrēti par Valdības deklarācijas... par Valdības deklarācijas pieeju, kā opozīcija konstruktīvi var strādāt, lai ne tikai Valdības deklarācija, bet arī topošais rīcības plāns tiktu realizēts, jo arī citi opozīcijas pārstāvji atzīmēja: ja liela daļa vai viss, kas tur ir rakstīts, tiktu izpildīts, mēs apsteigtu visas citas Eiropas valstis. Nu tad strādāsim šajā virzienā, bet visa...

Vēl tāds raksturojošs... Visraksturojošākā laikam tomēr bija Elksniņa kunga uzstāšanās. Tad, kad viņam pajautāja: “Vai jums pietiks ar piecām minūtēm?”, Elksniņa kungam bija svarīgāk, lai viņš varētu pateikt savu viedokli pirms pārtraukuma, tāpēc ka kameru vairāk bija tanī brīdī un tad var izpausties pēc pilnas programmas. Un tas nekas, ka pēc tam viņš sāka kā tāda jauna meitene tielēties: vēl minūti... nu vēl vienu! (No zāles dep. I.Zariņš: “Par deklarāciju vajag runāt!”) Varbūt es vēl mazliet kaut ko varu pateikt? It kā Saeimas priekšsēdētāja būtu ļāvusi...

Ziniet, jūsu politiskajam spēkam tas ir īpaši raksturīgi - tielēties: sākumā pateikt vienu un pēc tam nevis konstruktīvi to arī realizēt, bet censties panākt vēl kādus uzlabojumus. “Nu ja mēs atzīsim okupāciju, vai tad drīkstēs?” - “Nē, tad vēl nedrīkstēs!” - “A kad tad drīkstēs? Vai tad, kad mums vairs nebūs (Troksnis zālē.) līguma ar “Vienoto Krieviju”? A tad jau drīkstēs?” Nu arī tad vēl nedrīkstēs. Drīkstēs tad, kad jūs pirmām kārtām kā “vīrs un vārds” turēsieties pie tā... kad jūs sapratīsiet, kāda ir patiesā lietu kārtība, un tad, kad jūs, neskatoties uz to, kurš ir uzrakstījis šo Valdības deklarāciju, ja tur iekšā ir labas lietas, par tām arī iestāsieties, nevis runāsiet muļķības.

Paldies. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, šāda veida debates, apstiprinot valdību vai runājot par valdības deklarācijām, ir normāla parlamentārā prakse. Dabīgi, naivi būtu gaidīt, ka, teiksim, valdošās koalīcijas deputāti aicinās neatbalstīt valdību un deklarāciju un ka opozīcija rīkosies savādāk... Tas būtu pretrunā ar parlamentārajām tradīcijām. Bet parlamentārajās tradīcijās, Eiropas parlamentārajās tradīcijās, nekad nav bijis tā, ka pāriet uz personībām. To es arī gribētu pateikt Parādnieka kungam. (Aplausi.)

Mēs varam runāt par lietas būtību. Var runāt par to - patīk vai nepatīk, jo opozīcijas loma ir - lai atvaino mani Ingmārs! - līdakas loma dīķī: panākt, lai karūsas, šinī gadījumā Straujumas kundzes vadītie ministri, negulētu mierīgi. Tas ir normāli!

Bet ir trīs lietas, kurām es gribētu gan pievērst uzmanību.

Pirmā lieta. Pašā pirmajā teikumā Valdības deklarācijā ir atzīmēts, ka šī būs valdība, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto. Ļoti labi! Tas, ko iesāka iepriekšējā valdība, ir fiksēts iepriekšējās valdības deklarācijā. Ja jaunā valdība turpina vecās valdības pēc sastāva un pēc tradīcijām, pēc visa kā, tad būtu loģiski, ja tās deklarācijā būtu atzīmētas novitātes un būtu likts akcents uz tām lietām, kuras parādās klāt pie visa iepriekšējā vai ir mainītas, - bez tām, kas minētas iepriekšējā deklarācijā. Punkts viens.

Punkts divi. Redziet, mums diemžēl izveidojusies ne visai normāla situācija... Mēs runājam par lietas būtību, jo mēs visi esam ieinteresēti cilvēku labklājībā, valsts attīstībā; neviens taču šeit nenostājas pret to. Tas bija visos priekšvēlēšanu solījumos, tas tā bija jebkuram politiskajam spēkam. Mums var atšķirties viedokļi un priekšstati par to, kā sasniegt to mērķi, bet ceļi, kā to darīt, - tas ir diskusiju priekšmets.

Parlamentārās diskusijas ir laba lieta, bet bez tām eksistē arī citi veidi un citi mehānismi. Es sirsnīgi ieteiktu valdībai padomāt, kā sagatavošanas līmenī piesaistīt tās konstruktīvās vai destruktīvās, bet tomēr tās domas, kas skan opozīcijā, strādājot pie konkrētiem rīcības plāniem, pie risinājumiem, un tā tālāk.

Un trešais. Tas, dabīgi, neizslēdz pašu galveno. Jo opozīcija var kritizēt, var piedāvāt, pozīcija var pieņemt vai noraidīt, bet atbildība par to, kas ir darāms, kas ir izdarīts, kas būs izdarīts un kas nebūs izdarīts, tomēr ir uz valdības pleciem, uz to cilvēku pleciem, kuri to atbalsta viennozīmīgi un bez korekcijām. Es aicinu strādāt tiešām konstruktīvi un domāt par tautas interesēm, par valsts interesēm, nevis par kaut kādām šaurām partiju ambīcijām. Un tad mēs tiešām varēsim virzīties uz priekšu un panākt to, ko mēs visi vēlamies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paldies, Bondara kungs, par atbildi uz manām norādēm. Jūs tiešām esat ļoti labi apguvis teoriju. Tiešām iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju... šo vērtību tiešām var palielināt divos veidos - audzēt ienākumus vai samazināt iedzīvotāju skaitu. Jā, tātad tiešām ļoti precīzi! Es nezinu, kāda ir varbūt jūsu partijas nostāja šī rādītāja palielināšanā, taču koalīcija tomēr redz ienākumu palielinājumu. Un, ja tā nebūtu, tad diez vai tiktu tērēti resursi un šajā pašā Valdības deklarācijā ielikti pasākumi... to skaitā pasākumi dzimstības palielināšanai, dažādiem reemigrācijas pasākumiem. (No zāles dep. M.Bondars: “2012.gadā!”)

Savukārt par šo nodokļu paaugstināšanu... Jūs teicāt, ka es esmu teicis, ka tiek plānots paaugstināt nodokļus par vienu trešdaļu. Okey, varbūt nebūšu pietiekami iedomīgs un varbūt jūs neklausīsieties manī, bet tad vismaz jūs varētu izlasīt deklarācijā... Tur skaidri un gaiši melns uz balta rakstīts, ka nodrošināsim nodokļu iekasējamības palielināšanu, virzoties uz nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu vienas trešdaļas apmērā. Tātad paredzēts nevis celt nodokļus par vienu trešdaļu, bet palielināt iekasējamību līdz vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta. Tātad tiek plānots no esošajiem 27 procentiem palielināt uz 33,3 procentiem, tātad faktiski - par sešiem procentpunktiem. Un to var izdarīt tikai un vienīgi uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, ko mēs arī esam paredzējuši darīt. Tā ka lūdzu, ja jums varbūt tā labpatīk, tad, iespējams, šo vienu trešdaļu rīcības plānā varētu nomainīt ar procentiem, kas būtību nemaina, bet tad jūs varbūt beidzot... tas jums patiks. Tā ka, lūdzu, runājiet par lietu!

Paldies. (Dep. U.Augulis aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Arturs Kaimiņš.

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Labdien! (No zāles: “Labdien! Labdien!”)

Man ir viens jautājums. Pavisam elementārs. Es centīšos runāt visīsāk vispār, kā šeit šodien ir runāts. Tātad tam, kurš man varēs izskaidrot, ko nozīmē latviešu valodā deklarācijas ievadā teiktais “samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017.gadā sasniedzot 5,4”... tam es šodien uzsaukšu kafiju. Lūdzu! (Zālē smiekli, starpsaucieni.)

Tad... Jā, jā, jā, es sapratu!

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ja sēdē izceļas troksnis, sēdes vadītājs var saukt pie kārtības ar āmura piesitieniem. (No zāles dep. J.Reirs: “Nesarunāties ar Prezidiju!”)

Tad otra lieta. Valsts drošība. 2 procenti no IKP. Deklarācijā ir 2020.gads, LRA piedāvāja to jau ar 2018.gadu. To var reāli izdarīt. Tātad ir 2020.gads. Nodokļi te deklarācijā ir pieminēti, ka būs arī nodokļi mums augšā. Nekas nav par veselības aprūpi. Tā nav primārā. Veselības aprūpe!... Joprojām... Jūs te uzvedaties tā... viens otram kaut ko... Ja jūs gribat aprunāties viens ar otru, jums ir telefona numuri, jūs varat sūtīt īsziņas vai piezvanīt! Nav jānāk tribīnē un jārunā tādā veidā... kaut kā konkrēti vienam ar otru. Tam nav šī tribīne domāta!

Es kaut kā netīšām paskatījos pa labi... (Labajā pusē ir frakcija VIENOTĪBA.)

Iesim tālāk! Tātad valsts drošība ir pēdējā vietā šobrīd. Ir 2020.gads nolikts pēc deklarācijas - tas ir, pēc sešiem gadiem. Šobrīd ir 5.novembris, 2014.gads.

Kā arī vēlreiz es Liepiņa kungam no LRA piebiedrojos par valsts vīziju, kāda tā ir. Es to neredzu, es nesaprotu, es te kaut kā kūlāri... “Kūlāri” - tas labs vārds! Kuluāros dzirdēju, ka būs jaunās tehnoloģijas. Tagad nesaprotu - “jaunas” tehnoloģijas vai “jaunās”? Kā brīnumus dara garumzīmes!

Tad man ir vēl jautājums vai drīzāk retorika par to, ka izskatās, ka šis Ministru kabinets tiek tagad... (Starpsaucieni.) visi atbalstām un tā tālāk... Noteiks tikai tāpēc, ka mēs tagad būsim prezidējošā valsts Eiropas Savienībā un tagad vajag, lai mēs tā labi izskatāmies.

Kaimiņš balso “pret”.

Paldies. (LRA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: “Ivar, izskaidro!”)

Klausos, kolēģi, es debates un nevilšus man nāk prātā atmiņas no tiem senajiem laikiem, ko patika piesaukt Parādnieka kungam, kad viens populārs satīriķis uzstājās un stāstīja stāstu par to, kā vīrs pēc ilgas uzdzīves atgriežas mājās. Viņš saprot, ka viņam kaut kas ir jāstāsta. (No zāles: “Kāds sakars ar deklarāciju?”) Kārtējo reizi... Tā ir kārtējā reize, kad viņš ir bijis projām un kaut kas sievai ir jāstāsta, kur viņš ir bijis un ko viņš ir darījis, un kaut kā jātiek atkal pie mājas labumiem. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Personīgā pieredze?”) Un tad tas dialogs ir tāds, ka viņš saprot - tā kā tā nav pirmā reize -, ka šoreiz ir jāizdomā kaut kas tāds, ko viņš nav teicis, bet praktiski viss jau ir pateikts. Un uz sievas jautājumu, kur viņš ir bijis visu šo laiku, viņš saka: “Kā? Vai tad tu avīzes nelasi? Es biju kosmosā!” Sieva - viņa pietiekoši sagatavojusies bija - saka: “Nē, es avīzes lasu!” Atšķir avīzi un parāda vīram. Šeit nolasa visu kosmonautu vārdus un saka: “Tevis tur nav!”, uz ko vīrs saka: “Nu, tu saproti pati! Mums tāda situācija - es pildīju svarīgu ģeopolitisku uzdevumu! Par mani tur nemaz nevar būt rakstīts. Ir jālasa starp rindām.” Viņa lasa vēlreiz starp rindām un izlasa, ka tur, kosmosā, bez šiem kosmonautiem vēl esot bijuši arī visādi mikroorganismi. Uz to vīrs uzreiz steidzīgi saka: “Jā, jā, jā! Tas ir par mani!” Sieva viņam pretī par to saka: “Zini, tev tikai tavas finansiālās iespējas ir kā mikroorganismam!” Lūk! (No zāles A.Loskutovs: “Un tagad par deklarāciju!”) Un te mēs nonākam... Apmēram tas pats. Šis dialogs ir ļoti analoģisks - par to, kā valdība stāsta par savu deklarāciju un ko viņa taisās darīt. Ja mēs paskatāmies, kādas tik tiešām ir šīs fiskālās iespējas valdībai... To jau topošais finanšu ministrs ir teicis publiski, ka fiskālā telpa jaunajām iniciatīvām ir nulle. Tātad - mikroorganisma līmenī...

Tālāk. Ja mēs lasām tālāk starp rindām, kas tad ir rakstīts deklarācijā... Šeit jau kolēģi pieskārās tam. Es šo diskusiju novedīšu pilnīgi līdz galam.

Par IKP pieaugumu. Ķirša kungs, jums ļoti patika šeit runāt. Vai jūs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājot, esat redzējuši 2015.gada budžeta projektu, to budžetu, ko mūsu valdība prezentēs Briselei? Es pieņemu, ka Briselei jūs nemelojat, vai ne? Tur rakstīts: IKP pieaugums ir 2,8 procenti... vai 2,5 procenti. Nākošajos gados tas nepalielināsies, ja jūs paskatāties uz apstiprināto vidējā termiņa budžetu. Savukārt deklarācijā jūs rakstāt: 5 procentus no iedzīvotāja... Tātad, ja jūs tagad ar savu deklarāciju nemelojat arī tautai, tas nozīmē, ka starp rindām mēs varam izlasīt, ka jūs paredzat, ka tuvākajos gados mūsu valsti gaida nopietna migrācija - cilvēki brauks projām, brauks ļoti daudzi projām! Tātad - vai nu jūs apstiprināt šo faktu, vai arī atzīstat tagad, ka jūs melojat! Ir tikai divi varianti.

Otra lieta, starp rindām lasot. Tam te jau pieskārās. Par šo nodokļu slogu.

Tiem, kas to nezina: jā, uz doto brīdi tik tiešām nodokļu slogs, vidējais nodokļu slogs, ja mēs ņemam vērā visus nodokļu ieņēmumus pret IKP, ir nedaudz lielāks par 27 procentiem. To, ko mēs lasām deklarācijā... Runa ir par šo trešdaļu. Trešdaļa - tas ir vairāk nekā 33 procenti. Sanāk, ka starpība ir vairāk nekā 6 procenti. Attiecībā pret nodokļu ieņēmumiem tie ir vairāk nekā 20 procenti!

Ķirša kungs, vai jūs zināt, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars? (No zāles dep. V.Ķirša starpsaucieni.) Un cik daudz jums to ir izdevies samazināt pa šiem gadiem? Jūs katru gadu rakstāt, ka tā būs jūsu prioritāte - cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tas pētījums, kurā... es piedalījos, starp citu, Āboltiņas kundze, kad tas tika prezentēts, un noskatījos to visu; tur tika prezentēts, ka šīs, pēdējās, valdības laikā ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis, nevis samazinājies. Un pat tad, ja jūs to nodzītu līdz nullei, nekādā veidā šo nodokļu pieaugumu nevar panākt. Tātad kārtējais secinājums, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, - ka valsti sagaida nodokļu pieaugums... vai arī - jūs tagad atkal melojat. Jums atkal ir iespēja izvēlēties... Kāda tad ir šī patiesība?

Tālāk. Ja mēs lasām Valdības deklarāciju, tad es, protams, nevaru nepieskarties sadaļai “Enerģētika”. Ziniet, man radīja nopietnas bažas tas, ko es tur lasīju, - bažas par to, cik kompetenti tas viss ir rakstīts. Tur tiek runāts par lietām, kuras jau sen ir izdarītas, teiksim, par iespēju nodrošināt brīvu pieeju gāzes infrastruktūrai - Inčukalnam, cauruļvadiem. Lai zina tie, kas nav lietas kursā: mēs jau aprīlī pieņēmām vajadzīgos likuma grozījumus, lai šī trešās puses pieeja būtu iespējama! Vēl vairāk! Es jums varu pateikt, ka lietuvieši jau veiksmīgi ved sarunas ar “Latvijas Gāzi” par to, ka gāze tur glabāsies. Bet jūs to rakstāt savā deklarācijā - ka jūs par to cīnīsieties, jūs to centīsieties panākt! Tanī pašā laikā deklarācijā jūs neko nepasakāt par to, kad būs šis kompensācijas mehānisms pēc elektrības tirgus liberalizācijas. Varbūt jūs neesat lietas kursā, bet šāda mehānisma vēl nav. Tas, ko jūs esat izdarījuši: ir rasts tikai pagaidu risinājums uz vienu gadu, to uzliekot uz “Latvenergo” pleciem.

Tātad atkal... Ja es lasu starp rindām, kas tur ir rakstīts, tad... tātad vai nu jūs to vispār netaisāties darīt, vai arī jūs starp rindām esat ierakstījuši, ka šī valdība nebūs ilgāk par nākošo gadu. Jo šis jautājums ir atrisināts uz gadu. Tātad ļoti daudz ko var izlasīt, starp rindām lasot. Vēl vairāk! Ja lasa šo dokumentu, rodas sajūta, ka valdība vispār nezina, kas šinī deklarācijā ir rakstīts pa lielam; ka to ir rakstījis kāds cits (No zāles dep. A.Bērziņš: “To nedrīkst teikt!”), kādi ierēdņi, piemēram, no Pārresoru koordinācijas centra. Jo tik tiešām tas leksikons, viss, kas tur ir sarakstīts, par to liecina.

Straujumas kundze, jūs kratāt galvu, tad varbūt jūs pateiksiet, kā ir ar to dabas resursu izmantošanas produktivitāti, ko jūs esat ierakstījuši kā vienu punktu, kurā teikts, ka tā tiks paaugstināta līdz 540 eiro par tonnu?! Cik liela tagad tā ir? Pajautājiet, žurnālisti, jūs taču esat uz vietas! Nāciet laukā, pajautājiet ministriem, vai viņi ir lietas kursā par to!

Vai, piemēram, nu paņemsim krietni vienkāršāku un pamatotāku jautājumu par darbaspēka produktivitāti, kuru paredzēts apstrādājošajā nozarē kāpināt līdz 24 tūkstošiem uz vienu strādājošo. Cik liela tagad tā ir? Pajautājiet, vai kāds ministrs to vispār zina, un jūs noskaidrosiet, ka visa šī deklarācija - tā ir vienkārši, atvainojiet, tukša muldēšana. Atkal smadzeņu pūderēšana!

Es trīs gadus no šīs tribīnes esmu skaidrojis, kurp ved jūs veiksmes stāsts un ar ko tas beigsies. Mani vārdi ir piepildījušies, un tagad jūs redzat šos augļus. Un nu jūs sākat runāt to, ko es jums trīs gadus esmu skaidrojis, - ka nekāds fiskālais skaistums mūsu valsti neglābs, ka tas, kas mūs veidos... mūsu labklājību, ir nevis skaisti fiskālie cipari, bet gudri, uzņēmīgi un radoši cilvēki. Tie ir mūsu labklājības veidotāji! To uz vēlēšanām jūs paņēmāt kā saukli beidzot un sākāt runāt: “Augsim gudri!”, bet, ja mēs paskatāmies, kas ir rakstīts deklarācijā, tad neko no šīs gudrības tur izlasīt nav iespējams.

Vēl vairāk! Tas, ko Ķirša kungs teica, - ka tur ierakstītie 1,2 procenti no IKP, kas būs zinātnei un pētniecībai... ka tas ir milzīgs izaicinājums... Tas tik tiešām esošajam budžetam ir milzīgs izaicinājums, un jūs to tur nekādīgi neatradīsiet. Tāpēc es jums varu pateikt, cik tas ir no IKP tanīs valstīs, kuras reāli realizē šo gudro zināšanu ekonomiku. Tas ir gandrīz trīsreiz lielāks skaitlis, tātad pat tas mērķis, ko jūs sakāt... ka tas nav iespējams, nav realizējams, ka tas ir milzīgs izaicinājums... tas ir trīs reizes zemāks par to, kāds reāli būtu nepieciešams, lai varētu pildīt jūsu dotos solījumus.

Jūs runājat par to, ka ļoti svarīga ir finanšu resursu pieejamība. Tik tiešām tā tas arī ir, jo šo visu nevar izpildīt, ja nav atbilstošu finanšu resursu. Tāpēc ne velti šinī Valdības deklarācijā nekas netiek runāts par veselību. Un es ļoti neapskaužu topošo veselības ministru ar visu viņa kompetenci, ar visu viņa uzņēmību, ar visu viņa tvērienu. Nu es nezinu, kā viņš tiks galā... Ja nu vienīgi viņš tiešām labi apzinās, ka būs tikai uz īsu brīdi un ka viņam par to visu nevajadzēs atbildēt. Jo, raugiet, tā vietā, lai tiešām padomātu... lai kaut kā reāli spētu īstenot to, ko jūs runājat... Tik tiešām! Mums nav cita ceļa! Ja šeit nedzīvos gudri, uzņēmīgi un radoši cilvēki, mūsu valstij nav nākotnes. Ir jādomā, kā mēs varētu to visu finansēt. Mēs jums piedāvājām jau sen arī risinājumu - ka sen bija jātaisa attīstības banka, tad... Bet ko jūs darāt? Jūs ar visiem spēkiem meklējat veidus, lai mums tiešām nebūtu iespējas to izdarīt!

Un pēdējais solis, protams, ir “Citadeles” pārdošana. Tā vietā, lai cīnītos par to, lai no tās varētu izveidot attīstības banku, caur kuru mēs varētu finansēt visas savas attīstības programmas, jūs esat veiksmīgi to pārdevuši spekulantiem, lai viņi tālāk nopelnītu un, iespējams, veidotu jaunus neatrisināmus nu jau ģeopolitiskus riskus ar šo darījumu.

Īsiem vārdiem: ja tā paskatās, tad jūs paši paralēli par to priecājaties un esat pārliecināti, ka viss ir ļoti skaisti, ka viss ir ļoti labi. (No zāles dep. A.Brigmanis: “Nāc mājās! Nu jau pietiek!”) Atvainojiet, bet tas ļoti atgādina situāciju no pasakas par trim sivēntiņiem... par to vienu sivēntiņu, kurš būvēja savu namiņu no salmiem un priecājās, ka viņš ātrāk par citiem ir spējīgs to uzbūvēt. Reāli arī jūs to darāt, sagraujot reālos, ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos pamatus. Runa ir par mūsu zinātni, par infrastruktūru... par cilvēkkapitālu. Tādā veidā nekas labs nevar sanākt.

Un tāpēc, es domāju, ja mēs paskatāmies jūsu deklarācijas sākumā rakstīto, ka jūs esat vienojušies izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, tad tas ir godīgi, jo tik tiešām neko citu arī nevar izdarīt. Principā visu Valdības deklarāciju jūs varējāt uzrakstīt divos vārdos: nekas nemainīsies! Un ar to arī viss būtu pateikts. Un nemainīsies tāpēc, ka jums nav ne sapratnes, ne spējas kaut ko mainīt. Jūs paši esat kļuvuši par sava ekonomiskā kursa ķīlniekiem. Visa valsts ir pārvērsta par tādu kā nodzītu zirgu, un jūsu vienīgais mērķis ir kaut kādā veidā vēl spiest viņam braši noskriet garām skatītāju tribīnēm un tad ar seju krist dubļos. Tas arī viss, uz ko jūs esat spējīgi! Ļoti žēl, ka tā jūs esat sapratuši tautas doto mandātu jums! Diemžēl! (SASKAŅAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Īpašs veltījums Kaimiņa kungam... bez kafijas. Tas, ko jūs vaicājāt... Nu, labais tonis būtu apskatīties kaut kādas elementāras definīcijas un raksturlielumus, ar ko jums nākamos četrus gadus būs jāstrādā, nevis to demonstrēt no tribīnes. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Māciet mani!”) Bet, ja nav bijis laika, jo bija jāmontē, piemēram, vakardienas videomateriāls, tad... īsos vārdos, kā teica klasiķis Zariņa kungs, summārais nevienlīdzības indekss S80/S20 raksturo ienākumu attiecību, ko sabiedrībā saņem 20 procenti turīgāko pret 80 procentiem valsts nabadzīgāko iedzīvotāju. Tas ir viens no būtiskajiem nevienlīdzības rādītājiem. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ahā!”)

Un vēl. Kaimiņa kungs, ir tāds nevienlīdzības rādītājs, ko sauc par Džini koeficientu. Un vēl būs daudz kas jāmācās! Ir arī dabiskais pieaugums... un kas tik vēl nav! Es esmu gatava, ja jūs esat gatavs klausīties un mācīties, bez kafijas un tējas, par brīvu, sniegt jums konsultācijas un uzskatīšu to par savu artavu opozīcijas darba pilnveidē.

Paldies. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Jautājums: vai Straujumas kundze vēlas ko piebilst?

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Es gribētu pateikt paldies koalīcijai un opozīcijai par tiem priekšlikumiem, kas bija konstruktīvi, tos mēs izvērtēsim. Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidente - Laimdota Straujuma,

aizsardzības ministrs - Raimonds Vējonis,

ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs,

ekonomikas ministre - Dana Reizniece-Ozola,

finanšu ministrs - Jānis Reirs,

iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis,

izglītības un zinātnes ministre - Mārīte Seile,

kultūras ministre - Dace Melbārde,

labklājības ministrs - Uldis Augulis,

satiksmes ministrs - Anrijs Matīss,

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs,

veselības ministrs - Guntis Belēvičs,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Kaspars Gerhards,

zemkopības ministrs - Jānis Dūklavs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 39, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un jaunievēlēto Ministru kabinetu! Vēlu izturību un veiksmi veikt tos svarīgos uzdevumus, kas ierakstīti un apstiprināti Valdības deklarācijā!

Ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, pulcēsimies komisijas telpās pulksten 14.00!

Sēdes vadītāja. Un informēju par Saeimas Prezidija un Frakciju padomes 2014.gada 5.novembra sēdi, kas sāksies 15 minūtes pēc Saeimas 5.novembra ārkārtas sēdes beigām un notiks Saeimas Sarkanajā zālē.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Šobrīd, beidzot sēdi, nav reģistrējušies: Māris Kučinskis... ir zālē, Aivars Meija... ir, Ilmārs Parādnieks... Imants Parādnieks, es atvainojos... ir, Andris Siliņš... ir, Mārtiņš Šics... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 2.(ārkārtas) sēde
2014. gada 5. novembrī

 

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam” (Nr.11/Lm12) (Dok. Nr.12)
Ziņo	- Ministru prezidenta amata kandidāte L.Straujuma
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Šimfa
	- dep. D.Liepiņš
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. M.Bondars
	- dep. I.Viņķele
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. R.Ločmele-Luņova
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Elksniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. R.Kozlovskis
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Platpers
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. M.Bondars
	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Siliņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Urbanovičs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Viņķele
Paziņojumi
	- dep. A.Latkovskis
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 05.11.2014 13:20:37 bal001
Par - 61, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 100)
Balsošanas motīvs: Uzticības izteikšana Ministru kabinetam