Latvijas Republikas 10.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2010.gada 25.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 25.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību.
Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un svītrot no tās likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (9.Saeimas likumprojekts Nr.1972/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt pieci Saeimas deputāti - Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Silva Bendrāte un Ingmārs Čaklais - ir lūguši izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat pieci Saeimas deputāti - Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša - ir lūguši izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Pieci deputāti - Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša - ir lūguši grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Pieci deputāti - Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Eduards Smiltēns, Ingrīda Circene un Dzintra Hirša - ir lūguši grozīt Saeimas 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Pieci deputāti ir lūguši grozīt 25.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Tātad sadaļā „Prezidija ziņojumi” pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret atbildīgo komisiju.
Čepānes kundze... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Čepānes kundzei!
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Es gribu runāt, ka šajā gadījumā tai būtu jābūt Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu... (No zāles: „Ir, ir iebildumi!”) Ja deputātiem tomēr ir iebildumi, tad mums jautājums ir jāizšķir balsojot. Tātad ir priekšlikums nodot likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Ja deputātiem ir iebildumi, ka atbildīgais tiek mainīts uz Juridisko komisiju, tad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 9, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts un likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, saistībā ar Vienotās atlīdzības likumu šeit mums ir kopsakarā jāvērtē vairāki likumi. Es gribētu runāt vairāk par tiesnešu atalgojumu, jo, kā mēs redzam, Ministru kabinets, iesniedzot attiecīgos likumprojektus, paredz Vienotās atlīdzības likumā iekļaut Saeimas deputātu, tiesnešu un prokuroru atalgojuma tiesisko regulējumu. Iepazīstoties ar likumprojektu anotācijām, ir secināms, ka izmaiņām ir vairāki mērķi.
Pirmkārt, nodrošināt pienācīgu tiesnešu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošina tiesnešu finansiālo patstāvību.
Otrkārt, līdzsvarot atalgojuma apmēru dažādos valsts varas atzaros, tajā skaitā - beidzot! - liekot pamatu tam, ka tiesu varā, likumdevējvarā un izpildvarā nodarbināto algas būs „sazobētas”, proti, nevarēs tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas, kā tas diemžēl bija agrāk, tā sauktajos treknajos gados, kad tiesnešiem salīdzinājumā ar valsts pārvaldē strādājošajiem algas bija ļoti zemas.
Treškārt, likumprojekts, salīdzinot ar pašreizējo redakciju, piedāvā palielināt tiesnešu un prokuroru algas vidēji par 43 procentiem (es runāju par Vienotās atlīdzības likumu), nevis 2 vai pat vairākas reizes, kā tas būtu, ja Vienotās atlīdzības likums - un neizdarot grozījumus Tiesu varas likumā - netiktu pieņemts.
Kolēģi! Es īpaši gribētu uzsvērt, ka esmu iepazinusies ar Satversmes tiesas spriedumos, kas veltīti tiesnešu atalgojuma problēmām, minēto 2002.-2003.gadā izstrādāto un akceptēto tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju. Tā savulaik paredzēja, ka tiesneša mēneša darba samaksa tiek aprēķināta, attiecīgus koeficientus piemērojot vidējai darba samaksai, vadoties pēc formulas, kas pielīdzināta augstākās kategorijas ierēdņa mēneša darba samaksai. Es atkārtoju - augstākās kategorijas ierēdņa darba samaksai! To paredzēja koncepcija jau 2002. un 2003.gadā.
Es varu teikt, ka Ministru kabinets šodien beidzot ir sekojis šai koncepcijai un paredzējis, ka tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiktu sasaistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts budžetā. Valdības iesniegtie likumprojekti vadās pēc šajā koncepcijā savulaik minētā mērķa (citēju): „...lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas darbības attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesneša mēneša darba samaksa.” Citāta beigas.
Līdz ar to likumprojekts, līdzīgi kā minētā koncepcija... likumprojekti, līdzīgi kā minētā koncepcija, paredz, ka, lai sekmētu augsti kvalificēta tiesnešu korpusa pastāvēšanu, tiesnešiem ir paredzētas papildu piemaksas pie mēneša darba samaksas par viņiem piešķirto kvalifikācijas klasi. Nākamajā gadā valsts budžetā tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanai tiek plānots izmantot aptuveni 7 miljonus latu. Ja šos likumprojektus mēs nepieņemam līdz 1.janvārim vai, labāk sakot, ja tie nestājas spēkā līdz 1.janvārim, valsts budžetā nākamgad un turpmākajos gados ne tikai rastos būtiski lielāki papildu izdevumi, bet tiesnešu un prokuroru algas divu gadu laikā kļūtu nesamērīgas ar citos valsts varas atzaros nodarbināto atlīdzību.
Ja likumprojektā... ja, īpaši runājot par atlīdzības likumprojektu, noteikto tiesnešu algu salīdzinām ar citu valstu, piemēram, Polijas, Čehijas, Rumānijas, pirmās instances tiesnešu algām, likumprojektā piedāvātās ir tādas pašas vai līdzvērtīgas. Vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumos minētajām atziņām, mēs uzskatām, ka ar šo likumprojektu tiek pildīti Satversmes tiesas spriedumi. Kā zināms, Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošiem likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumos noteiktos tiesnešu algu samazinājumus. Ministru kabinets šodien šādu regulējumu ne saturiski, ne gramatiski atjaunot nepiedāvā. Savukārt Saeima, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu, ir tiesīga grozīt likumus, paredzot jaunus piedāvājumus un risinājumus. To šajā nedēļā Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdē atzina arī ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs. Lai pildītu Satversmes tiesas spriedumus, Saeima atbilstoši likumam jau ir veikusi un arī turpmāk veiks nepieciešamās konsultācijas ar tiesu varu pārstāvošajām institūcijām... Man vēl vajadzētu 15 sekundes... Jautājumā par Saeimas deputātu atalgojumu, kas ar šo likumprojektu arī tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā... Saeimas deputātu atalgojumā, kas līdz ar šiem likumprojektiem tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā, acīmredzami būs jāizdara daudzi precizējumi, lai īstenotu Saimnieciskajā komisijā lemto, proti, jāpārskata deputātu atalgojuma principi, jāsamazina atsevišķas sociālās garantijas, un es ceru, godātie kolēģi, ka jūs tam esat gatavi, jo Ministru kabinets, iekļaujot šos grozījumus Atlīdzības likumā, nebija tiesīgs noteikt tos... grozīt tos pēc satura.
Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu, kā arī pārējos nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā. Tā kā Čepānes kundze lūdza arī šim likumprojektam mainīt atbildīgo komisiju un nodot to Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Tātad Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavotais lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Ja deputātiem ir iebildumi pret to, tad mēs varam lemt par to, vai iekļaut šo jautājumu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā vai nodot to komisijai. Ir priekšlikums iekļaut to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Tātad es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs bija saņēmis Saeimas deputāta Oskara Zīda lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 17.novembra līdz 22.novembrim. Atvaļinājums tika piešķirts, par ko es arī jūs informēju.
Savukārt deputāts Ints Dālderis lūdza piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 23.novembra līdz 25.novembrim. Arī šo atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris, un es jūs par to informēju.
Paldies.
Nākamā sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Deputāti Dzintars Zaķis, Augusts Brigmanis, Valērijs Agešins, Edgars Zalāns, Jānis Reirs, Ingrīda Circene, Einārs Cilinskis, Vitālijs Orlovs, Vitauts Staņa un Jānis Strazdiņš ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ietilpst vienpadsmit likumprojektu paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zvērinātiem notāriem. Tātad pamatlikumus mēs jau pieņēmām iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt normatīvā akta regulējuma savstarpēju saskaņotību atbilstoši regulējumam, kas tiks ieviests ar minētās pamatlikumu paketes spēkā stāšanos.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 16.novembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrā daļā noteikto, lūdz Saeimu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī šobrīd atbildīgā paliek Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris.
Jā, bet, pirms mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mums bija lēmums jāpieņem... jāveic balsojums par turpināšanu.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
Tātad ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).
Likumprojektā ietvertie grozījumi precizē Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī subjektu loku, kas sniedz ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. Tādējādi pēc šā likuma spēkā stāšanās būs nepieciešams no jauna izdot Ministru kabineta noteikumus „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, paredzot kārtību jaunu ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 16.novembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteikto, lūdz Saeimu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (9.Saeimas likumprojekts Nr.1954/Lp9) turpinātu izskatīt 10.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
Iepriekšējā Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris.
Nākamais darba kārtības jautājums - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).
Jā, šis arī ir viens no tiem likumprojektiem, kas ietilpa lielākā paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zvērinātiem notāriem, šajā gadījumā - laulību šķiršanas lietas, kurās nav strīdu. Likumprojekta izskatīšana ir jāturpina, un mūsu komisija lūdz turpināt izskatīšanu un noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā atbildīgo komisiju, un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis. Šā gada 1.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””.
Komisijas vārdā neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.
Atbildīgā komisija 9.Saeimā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Reirs (frakcija „Vienotība”).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Vienotība”).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 9.Saeimā iesākto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Šis likumprojekts sastāv no trim blokiem.
Pirmais bloks ir direktīvo prasību ieviešana, un tas sastāv no trim daļām: pirmā daļa - attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietas maiņu kultūras un ar kultūras iestādēm saistītiem pakalpojumiem; otrā daļa - attiecībā uz importētajām precēm no trešajām valstīm vai teritorijām, kad tiek samazināts importēto preču vērtības slieksnis, kuram piemēro pievienotās vērtības nodokli. Un trešā daļa ir pilnveidotās normas, kas nosaka PVN nulles procentu piemērošanas nosacījumus, ja preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un tās paredzēts pārsūtīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamai personai.
Otrais bloks ir fiskālā pārstāvja darbības ieviešana. Šī norma veicinās Eiropas Savienībā ienākošo un no Eiropas Savienības izejošo kravu plūsmu caur Latvijas teritoriju. Un tādējādi mēs plānojam, ka attīstīsies pierobežu teritoriju uzņēmējdarbība. PVN palielinājums līdz ar šīs normas ieviešanu netiek plānots, bet mēs plānojam samazināt bezdarbu, plānojam iegūt jaunus nodokļu veidus, piemēram, iedzīvotāju ieņēmuma nodokli un uzņēmumu ieņēmuma nodokli, kā arī maksājumus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās.
Savukārt trešais bloks ir redakcionāla rakstura precizējumi, kas nepieciešami, lai mazinātu likuma normu dažādās interpretācijas iespējas.
Komisija likumprojektu izskatīja, lūdz rast iespēju skatīt šo likumprojektu 10.Saeimā un piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” turpinātu izskatīt 10.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
Atbildīgā komisija 9.Saeimā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
J.Reirs. Komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai piešķirtu steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.novembris, un otrais lasījums - 2.decembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.novembris, izskatīšana - 2.decembrī.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.
Vai komisijas vārdā kāds runās? Komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).
Šie grozījumi ir sagatavoti pēc Eiropas Padomes pretkorupcijas organizācijas GRECO rekomendācijas, ka likumā ir jāaizstāv tās personas, kas ir ziņojušas par koruptīviem gadījumiem savā darbavietā. Šie grozījumi nosaka to, ka nedrīkst izpaust šo personu vārdu, kā arī bez objektīva iemesla radīt nelabvēlīgas sekas par ziņošanu. Ir arī paredzēts definēt to, kas ir koruptīvs nodarījums, kā arī paredzēts mehānisms, kā ziņot par šādu nodarījumu savā darbavietā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Čigāne. 8.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.decembris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.
Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kāds runās? Ja neviens nerunās, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi dzīvesvietas deklarēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vitautam Staņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Staņa (ZZS frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgums izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Vienotība”).
Šis likumprojekts ir papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Tiek precizēta bērnu īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtība, lai nodrošinātu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi. Līdz ar to Bērnu tiesību aizsardzības likums tiek papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.
A.Šlesers (PLL frakcija).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šķiet, ka šis ir viens no daudzajiem jautājumiem, kuru mums vajadzētu akceptēt vienbalsīgi, jo mēs taču vēlamies, lai Latvija būtu valsts, kurā likumi atbilst tiem standartiem, kādi ir iedibināti citās valstīs, un jautājums šoreiz ir nevis par formālu likuma burtu, bet par likuma garu.
Kāpēc šis jautājums šodien ir darba kārtībā?
Pirms kāda laika Latvija uzzināja par kādu sievieti, par viņas dzīvi. Viņa dzīvoja Austrālijā, un viņai bija tur bērns. Viņa atgriezās kopā ar šo bērnu no Austrālijas, un izrādījās, ka šis bērns tur bija dzimis, bet tēvs īsti ģimenē nekad nedzīvoja. Taču, kad bērnam bija četri gadi, tad uzradās bērna tēvs, kurš nemaz nebija reģistrēts bērna dzimšanas apliecībā. Viņš pierādīja, ka ir bērna tēvs, un izteica pretenzijas uz šo bērnu. Un rezultāts ir tāds, ka pēc kāda laika, protams, tiesa Austrālijā lēma, ka šis bērns ir jāatgriež Austrālijā. Šī sieviete griezās pie atbildīgajām amatpersonām un Latvijas institūcijām, lai aizsargātu savas tiesības. Diemžēl viņai tas bija liegts, jo, redziet, bērns ir jāatgriež tur, kur viņš ir dzīvojis iepriekš, lai gan reāli tēvs nekad šo bērnu nebija audzinājis, kā tēvam būtu tas pienācies.
Un šoreiz runa nav par tām ģimenēm, par latviešu ģimenēm, par Latvijas pilsoņu ģimenēm, kuras nevar sadalīt bērnus laikā, kad kāds paliek Latvijā un kāds brauc strādāt uz Īriju, Lielbritāniju vai kādu citu valsti. Runa ir par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm un kuri ir stājušies laulībā ar citu valstu pilsoņiem, un kuru bērns dzimst ārpus Latvijas.
Un man šķiet, ka šodien šis ir tas gadījums, par kuru ir jārunā un uz kuru jāskatās no citas puses. Jo, redziet, ja mēs apskatāmies šo konkrēto gadījumu, tad redzam, ka tiešām šo bērnu, mātei vardarbīgi atņemto bērnu, aizsūtīja atpakaļ uz Austrāliju. Vardarbīgi! Pie veikala „Spice” cilvēks, kurš to bērnu nekad dzīvē nebija redzējis... kāda pilnvarota persona, atņēma viņu mātei un tādā veidā aizveda atpakaļ.
Vēl vairāk! Mēs gribam paredzēt šajā likumā to, ka mēs mēģināsim pildīt tās normas pat tādā veidā, ka mēs to konkrēto māti pat varēsim sodīt - un sods ir paredzēts no 250 līdz 500 latiem -, ja notiek kaut kāda pretošanās. Pēc tam šis jautājums varēs tikt pacelts vēl augstākā līmenī - līdz pat cietumsodam, par ko tiesa attiecīgi var lemt.
Mēs pacēlām šo lietu tādēļ, lai palīdzētu konkrētai ģimenei, konkrētiem vecākiem, bet tagad sanāk tā, ka mēs šo situāciju legalizējam līdz normai, ka mēs vienkārši nevis palīdzēsim, bet mēģināsim izmest, tā teikt, šos bērnus ārā no valsts. Un man šķiet, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi skaidri nodefinēt situāciju, kurā atrodas Latvija. Latvija nav Amerika, nav Krievija, nav Vācija vai Lielbritānija, kāda lielvara, kura var izmantot savas diplomātiskās pārstāvniecības, lai aizstāvētu intereses... tātad Latvijas bērnu intereses un cilvēku intereses ārvalstīs.
Un man šķiet, ka šodien mēs redzam arī citu gadījumu, kas ir pavisam par citu tēmu. Mūsu cilvēki, kuri strādājuši Sudānā, ir, tā teikt, paņemti ķīlā, un mēs redzam to, ka Latvija kā maza valsts nespēj aizstāvēt šos cilvēkus pilnvērtīgi - tā, kā to būtu darījušas citas valstis. (No zāles: „Par tēmu, runā par tēmu!”)
Un tieši tāpēc es domāju, ka šodien mums pirmām kārtām ir jāpasaka, ka mēs vēlamies aizstāvēt savus pilsoņus, savu pilsoņu tiesības un tos bērnus, kas ir dzimuši ārpus Latvijas. Man šķiet, ka, kamēr nav precīzi izstrādāts mehānisms, kādā veidā mēs aizstāvēsim mūsu bērnus un mūsu pilsoņus, kas nonākuši šādās situācijās, mēs nevaram formāli piekrist kārtējai normai, kāda it kā pasaulē ir pieņemta, jo tā diemžēl ir sanācis.
Un šodien, protams, ņemot vērā to, ka komisija it kā ir lēmusi, ka vajag pieņemt likumu, kas ir tāds, kāds ir citās valstīs, man šķiet, ka mums tomēr vajadzētu apspriest mehānismu, kādā veidā mēs varētu aizstāvēt savus pilsoņus. Man šķiet, būtu ļoti svarīgi, lai deputāti šo jautājumu nevis mēģinātu vienkārši lemt, vadoties pēc tā, kurš atrodas pozīcijā vai opozīcijā, bet lūgtu valdībai - pirmkārt, Labklājības ministrijai, otrkārt, Tieslietu ministrijai, treškārt, Ārlietu ministrijai - atrast mehānismu, kā Latvija rīkosies šādos gadījumos.
Tieši tāpēc man būtu aicinājums šodien arī pozīcijas deputātiem šo jautājumu izskatīt nevis pēc likuma gara, bet pēc... arī pēc būtības: kā mēs palīdzēsim mūsu pilsoņiem, kā mēs viņus aizstāvēsim? Es aicinu ja ne balsot „pret”, tad solīdā formā atturēties, pieņemot šo konkrēto lēmumu šodien, un lūgt valdībai vēlreiz apskatīt šo jautājumu no tām pusēm, kas skar cilvēku, Latvijas pilsoņu, tiesības. Man šķiet, ka mēs neko nezaudēsim, jo mēs esam tā... esam kļuvuši par čempioniem, pieņemot Eiropas regulas. Mēs esam bijuši pirmie, kas šīs regulas ir pieņēmuši, akceptējuši un teikuši: „Mēs esam pirmie!” Tikai bieži vien mēs redzam, ka pat Vācija un citas valstis daudzas regulas pat nav pieņēmušas kā Latvija.
Nekas nenotiks! Latvija neko nelikumīgu nedarīs. Vienkārši lūgt valdībai profesionāli izskatīt!
Es nepiedāvāju pieņemt nelikumīgu lēmumu. Es vienkārši piedāvāju, lai valdība izskata šo jautājumu rūpīgi, lai valdība padomā. Jo citādi - kādu signālu mēs sūtām tiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm un kuriem ģimenes dzīve nav izdevusies? Mēs pasakām to: „Jūs mums neesat vajadzīgi! Mēs nerūpēsimies ne par jums, ne par jūsu bērniem!”
Man šķiet, ka citas valstis tā nerīkotos! Pat ja viņiem šāds likums ir pieņemts, viņi viennozīmīgi nozīmētu labākos advokātus, juristus vai kādus konsultantus, lai mēģinātu aizstāvēt konkrētos gadījumos savus cilvēkus.
Ja cilvēks tiešām pierādīs, ka tā ģimene ir bijusi kā ģimene un bērnam ir jāatgriežas citā valstī, tad mēs neko nevarēsim darīt. Bet šajā konkrētajā gadījumā situācija bija citādāka: šis bērna tēvs nebija nekāds bērna tēvs, kurš bērnu audzināja, viņš pat nebija reģistrēts bērna dzimšanas apliecībā.
Tieši tāpēc man ir lūgums pirmām kārtām koalīcijas pārstāvjiem - ne jau vienkārši ņemt un pārbalsot, un pateikt: „Jā! Pieņemsim kārtējo lēmumu, tādu, kāds ir visās citās pasaules valstīs!” Varbūt tiešām padomāsim, kā mēs varam aizstāvēt mūsu bērnus un mūsu pilsoņus, ja viņi tiešām ir nonākuši grūtībās?
Tā ka es ceru, ka mēs tiešām darīsim visu, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk un, ja tie ir notikuši, mēs automātiski mūsu pilsoņus nenoliktu nolemtības situācijā, pasakot: „Ziniet, tā ir jūsu problēma, un valsts par jums nerūpēsies un par jums nedomās!”
Godājamie kolēģi! Šis ir konkrētais gadījums, par kuru, sākot to izskatīt, arī premjers bija teicis: „Paskatīsimies, kā palīdzēt šai konkrētajai ģimenei.” Taču ar šo lēmumu mēs nevis palīdzam, bet principā iznīcinām jebkādas iespējas un cerības šo situāciju nākotnē mainīt.
Tā ka lēmums ir jūsu rokās, bet man būtu tiešām liels prieks, ja valdība varētu šo jautājumu paskatīt vēlreiz un Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija kopīgi nāktu ar kādu risinājumu, un tad šiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem tiešām mēs dotu varbūt kādu cerību un daudziem no viņiem mēs varētu arī palīdzēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).
Cienījamie kolēģi! Es esmu taisni pretējās domās pēc Aināra Šlesera teiktā. Šis gadījums ir viens, Austrālijas, un tam nevajadzēja tā beigties, kā tas beidzās. Likumus mēs, protams, nerakstām vienam gadījumam, tāpēc mums ir jāskata arī tieši pretējās situācijas: ja mūsu pilsoņi būtu pretējās pusēs.
Galvenais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka problēma ir mehānismā, bet... ne tik daudz pat mehānismā kā mūsu kompetencēs. Tam Austrālijas gadījumam nevajadzēja tā beigties, tāpēc ka mūsu juristiem vajadzēja zināt, ka bērna tiesības ir prioritāras... tas, kas ir teikts konvencijā - starptautiskajā konvencijā par bērna tiesībām... Bērna tiesības ir prioritāras, un, ja mūsu juristi būtu pateikuši, ka bērna interesēs ir palikt pie viņa mātes, tad, protams, būtu bijušas tiesvedības un ilga, ilga strīdēšanās, bet tā visa lieta varēja beigties citādāk. Tai nebija jābeidzas šādi!
Kas atteicas uz šo konkrēto priekšlikumu - uz grozījumiem likumos, tad tas tieši veicinās situāciju, ka varēs aizstāvēt mūsu bērnus. Tur ir vēlreiz ļoti konkrēti pateikts - bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu, kā arī tiesību aizstāvību. Šajos grozījumos tas ir vēlreiz skaidri un gaiši pateikts, ka mums vajadzētu rūpēties par to, lai gan mūsu bāriņtiesa, gan mūsu ministriju juristi, kas toreiz diemžēl pateica, ka viss ir kārtībā, sak, lai tik brauc prom tas bērns... lai viņi būtu pietiekami kompetenti un tiešām spētu nodrošināt šīs bērna intereses. Tad tiešām neatkarīgi no tā, kādas valsts pilsoņi ir vecāki, kādas valsts pilsoņi ir bērni, būs atrasts vislabākais risinājums.
Tā ka es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un balsot par to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Circene vēlas ko piebilst?
I.Circene. Es vēlos komisijas vārdā īsi piebilst, ka tiešām Šlesera kunga runa neattiecās uz šā likumprojekta grozījumiem, jo tas, kas ir saistīts ar šiem grozījumiem, tieši nodrošina bērnu tiesības, bērnu pārstāvniecību, it sevišķi tajos gadījumos, kad viņi nav saistīti tiešā veidā ar vienu vai otru vecāku. Un tieši šie bāriņtiesas lēmumi ir tie, kas nodrošina likumprojekta izpildi bērna interesēs. Ņemot vērā to, ka bērna tiesības un bērna intereses ir prioritāte un ka to nosaka arī starptautiskā konvencija par bērna tiesību aizsardzību, Tieslietu ministrijā tieši saistībā ar šo uzstādījumu tika izstrādāts šis likumprojekts. Lūdzu to atbalstīt, lai mēs varam turpināt darbu pie likumprojekta.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 4, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Circene. Šā gada 17.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.decembris.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 25.novembra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts no darba kārtības svītrots.
Nākamais un arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir Sociālo un darba lietu komisijas lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” 9.Saeimas darbības laikā sagatavoja un iesniedza Saeimai Ekonomikas ministrija. Kāpēc ir nepieciešami grozījumi? Tāpēc, ka Būvniecības likuma 30.panta astotajā daļā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt būvniecības, arī vides pieejamības kontroles tiesību iegūšanas un anulēšanas kārtību. Ņemot vērā Būvniecības likumā noteikto, būvinspektors uzskatāms par reglamentējamu profesiju, un tāpēc attiecīgi ir nepieciešami grozījumi tieši šajā likumā.
Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē pieņēma lēmumu turpināt izskatīt šos grozījumus arī 10.Saeimas laikā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” turpinās izskatīt 10.Saeimā.
9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.decembris.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Bet, pirms es dodu vārdu paziņojumiem un signālu reģistrācijai, es gribu visu mūsu vārdā sveikt apaļā jubilejā Ivanu Klementjevu, kuram apaļā jubileja bija 18.novembrī. (Aplausi.)
Tāpat es mūsu vārdā vēlētos sveikt Raivi Dzintaru, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.)
Tagad paziņojumam vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SC frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos jūs informēt par to, ka tūlīt pat Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu dibināšanas sanāksme. Laipni lūgti!
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei... Vārds diviem paziņojumiem.
I.Circene (frakcija „Vienotība”).
Jā, diviem.
Pēc piecām minūtēm pulcēsimies Dzeltenajā zālē - deputātu grupas sadarbībai ar Šveices parlamentu dibināšana. Un pēc 15 minūtēm - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (frakcija „Vienotība”).
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde - pulksten 10.10 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.
A.Bērziņš (ZZS frakcija - Zemgales v/a).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde - pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem jeb dalībniekiem lūgums pulksten 10.30 sanākt pēc tā paziņojuma, ko jūs esat saņēmuši uz rokas. Lūdzu... es atgādinu...
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SC frakcija).
Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pulksten 10.30 mums būs sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde - pulksten 10.15 komisijas sēžu zālē.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās notiks komisijas sēde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzurezultātu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Gundars Daudze, Ints Dālderis... Nav. Un Sergejs Fjodorovs... Ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 25.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2010. gada 25. novembrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 39/Lp10) (Dok. Nr. 88, 82B) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 43/Lp10) (Dok. Nr. 92, 82C) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 44/Lp10) (Dok. Nr. 93, 82C) |
|
| Priekšlikums | - dep. I.Čepāne (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 45/Lp10) (Dok. Nr. 94, 82C) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 46/Lp10) | |
| Par lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” (Nr. 33/Lm10) (Iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā)
(Dok. Nr. 78) |
|
| Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Oskaram Zīdam no šā gada 17.novembra līdz 22.novembrim
(Dok. Nr. 80) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim no šā gada 23.novembra līdz 25.novembrim
(Dok. Nr. 81) |
|
| Lēmuma projekts „Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 34/Lm10)
(Dok. Nr. 79) |
|
| Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1894/Lp9) (Nr. 26/Lp10)
(Dok. Nr. 66) |
|
| Ziņo | - dep. A.Latkovskis |
| Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1954/Lp9) (Nr. 27/Lp10)
(Dok. Nr. 67) |
|
| Ziņo | - dep. A.Latkovskis |
| Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1902/Lp9) (Nr. 28/Lp10)
(Dok. Nr. 68) |
|
| Ziņo | - dep. A.Latkovskis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1978/Lp9) (Nr. 29/Lp10)
(Dok. Nr. 69) |
|
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Steidzams) (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1989/Lp9) (Nr. 30/Lp10)
(Dok. Nr. 70) |
|
| Ziņo | - dep. J.Reirs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1927/Lp9) (Nr. 31/Lp10)
(Dok. Nr. 71) |
|
| Ziņo | - dep. L.Čigāne |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1956/Lp9) (Nr. 32/Lp10)
(Dok. Nr. 72) |
|
| Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1680/Lp9) (Nr. 33/Lp10)
(Dok. Nr. 73) |
|
| Ziņo | - dep. I.Circene |
| Debates | - dep. A.Šlesers |
| - dep. L.Liepiņa | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (9.Saeimas likumprojekta Nr. 1923/Lp9) (Nr. 34/Lp10)
(Dok. Nr. 74) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Paziņojumi | |
| - dep. V.Agešins | |
| - dep. I.Circene | |
| - dep. I.Druviete | |
| - dep. A.Bērziņš (Zemgale) | |
| - dep. V.Orlovs | |
| - dep. A.Latkovskis | |
| - dep. I.Čepāne | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs |
Balsojumi
Datums: 25.11.2010 09:04:33 bal001Par - 73, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (43/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 25.11.2010 09:13:57 bal002
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (34/Lm10)
Datums: 25.11.2010 09:16:14 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1894/Lp9) (26/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:17:57 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā“ (9.Saeimas likumprojekta Nr.1954/Lp9) (27/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:19:24 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1902/Lp9) (28/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:20:30 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1978/Lp9) (29/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:23:32 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1989/Lp9) (30/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:24:11 bal008
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1989/Lp9) (30/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 25.11.2010 09:26:02 bal009
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1927/Lp9) (31/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:27:06 bal010
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1956/Lp9) (32/Lp10)
Datums: 25.11.2010 09:41:28 bal011
Par - 86, pret - 4, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (9.Saeimas likumprojekta Nr.1680/Lp9) (33/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 25.11.2010 09:43:53 bal012
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (9.Saeimas likumprojekta Nr.1923/Lp9) (34/Lp10), nodošana komisijām
Frakciju viedokļi
2010.gada 25.novembrī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Nākamajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajai šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Lūdzu!
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribētu runāt par vienu problēmu šodien, proti, par to, ka Juridiskajai komisijai tika nodoti vairāki likumprojekti, ar kuriem... kuri paredz grozījumus, ļoti būtiskus, tostarp Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Mēs piekrītam valdības viedoklim, ka, lai nodrošinātu taisnīguma un diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu, visu publiskajā sektorā strādājošo amatpersonu un darbinieku atalgojumu - neatkarīgi no viņu veicamajām funkcijām un uzdevumiem - iespēju robežās ir nepieciešams reglamentēt vienā normatīvā aktā, proti, šajā atlīdzības likumā, paredzot vienotas atalgojuma noteikšanas principus un kritērijus un tādējādi nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.
Runājot par šā likumprojekta mērķi, es, pirmkārt, gribētu uzsvērt to: nodrošināt tostarp arī tiesnešiem pienācīgu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošina tiesnešu finansiālo patstāvību, jo mēs zinām, ka tiesnešu atalgojums ir izsaucis ļoti plašu rezonansi gan tiesnešu aprindās, gan arī sabiedrībā.
Otrkārt, ar šā likumprojekta palīdzību tiek līdzsvarots atalgojuma apmērs dažādos valsts varas atzaros, un, kā es jau teicu, beidzot tiek likts pamats tam, lai tiesu varā, likumdevējvarā un izpildvarā nodarbināto algas būtu „sazobētas” un nevarētu tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas, kā tas diemžēl bija agrāk, tā sauktajos treknajos gados, kad tiesnešiem salīdzinājumā ar valsts pārvaldē strādājošajiem, kuri varēja piepelnīties dažādos veidos, piemēram, būt par kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem... varēja vienā birojā būt par biroja vadītāju, citā birojā - par konsultantu un tā tālāk... tiesnešiem algas bija samērā zemas.
Un, treškārt, es gribētu teikt, īpaši runājot par šā atlīdzības likuma grozījumiem, ka likumprojekts salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju piedāvā palielināt tiesnešu un prokuroru algas vidēji par 43 procentiem, nevis varbūt divas vai pat vairākas reizes, kā tas būtu, ja šis likumprojekts un arī visa šī likumprojektu pakete netiktu pieņemta.
Un pašās beigās es gribētu arī uzsvērt, ka šajā likumprojektā ir paredzēts arī grozīt Saeimas deputātu atalgojumu, iekļaujot to šajā vienotajā likumprojektā un izņemot ārā no Kārtības ruļļa. Un, ņemot vērā to, ka šeit būs jāizdara vēl daudz precizējumu, lai īstenotu dzīvē Saimnieciskajā komisijā lemto, es gribētu uzsvērt, ka deputāti kopumā, vidēji ņemot, līdz ar šādiem grozījumiem, kas tiek plānoti no Saimnieciskās komisijas puses, tātad maksās vairāk nodokļos. Kaut arī algas uz papīra būs lielākas, tomēr vidēji katra deputāta atalgojums, iespējams, varētu samazināties par apmēram 100 latiem (protams, ņemot vērā arī šīs deputātu pozīcijas - vai viņi ir frakciju vadītāji vai to vietnieki, vai komisiju vadītāji, sekretāri); apmēram tā tas vidēji tiek plānots. Proti, tātad mēs arī šeit solidarizējamies ar sabiedrību, jo pārskatām arī deputātu atalgojuma principus un samazinām atsevišķas sociālās garantijas.
Tas šodien būtu par šiem likumprojektiem viss, un paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Vitautam Staņam. Lūdzu!
V.Staņa (ZZS frakcija).
Labdien, mīļie, labie radioklausītāji! Čepānes kundze jau te izsmeļoši pastāstīja par likumprojektiem, par kuru tālāku virzību tika balsots šodienas sēdē. Mūsu frakcija bija vienota šajā jautājumā un piekrita visu likumprojektu tālākai virzībai. Tāpēc es pieskaršos lietām, kas šobrīd frakcijā tiek debatētas citos jautājumos. Protams, šobrīd aktuālākais visā valstī, es domāju, ir jautājums par nākamā gada budžetu, par budžeta likumu, un jāsaka, ka te šobrīd mums valda diezgan liela vienprātība. Protams, kādreiz ir arī atsevišķi viedokļi, bet kopumā mēs tīri demokrātiski vienojamies par to, ka mēs piekrītam šādam budžeta risinājumam. Jāsaprot ir tas, ka... Protams, tas rada arī zināmu slodzi pašvaldībām un zināmu slodzi katram iedzīvotājam, bet jāsaprot, ka mēs esam tur, kur mēs esam. Un katrā ziņā mēs neesam tie, kas valsti ir noveduši šādā stāvoklī.
Tālāk. Mēs, protams, daudz runājam arī savā frakcijā par mūsu ministriju darbību. Mazliet sāpīgi ir tas, ka mūsu ministrijām ir vislielākais budžeta samazinājums nākamajā gadā, salīdzinot ar citas partijas ministrijām. Bet mūsu ministri ir gatavi darbam, viņi ir izstrādājuši arī risinājumus, kā šos samazinājumus panākt un reāli īstenot, lai neciestu iedzīvotāji, lai neciestu cilvēki Latvijā. Un es domāju, ka darbība ir ļoti laba un normāla.
Jāteic arī tas: kā jau es te sākumā pieminēju, šodien atsevišķos masu medijos ir izskanējusi doma, ka mūsu frakcijā varbūt šķobās vienprātība. Tā tas nav! Mums frakcijā ir dziļa demokrātija - tāda pati, kāda tā ir Latvijas Zemnieku savienībā - manā partijā; tāpat arī visā Zaļo un Zemnieku savienībā ir demokrātija. Un, ja arī kādam kādreiz ir kāda cita doma, tas ir ļoti normāli, bet sarunu rezultātā mēs visi esam ļoti, ļoti vienprātīgi.
Varbūt vēl mazliet pieskaršos šodienas jautājumam par atalgojumu Saeimā. Arī mēs mazliet esam jau frakcijā par to runājuši. Mazliet sāp vienīgi tas... Mēs saprotam, ka arī Saeimas deputātiem jābūt ir tādiem pašiem kā visai valstij, kas cieš no pašreizējā stāvokļa. Tas viss ir normāli, bet nu varbūt mazliet vienīgi... pašreizējais risinājums izsaka to, ka priekšroka ir cilvēkiem, Saeimas deputātiem, kas dzīvo tieši Rīgā. Jo tālāk cilvēks dzīvo, jo vairāk viņam sāp sirds par jauno sistēmu, par jaunajām, teiksim, transporta kompensācijām.
Tas arī īsumā būtu viss.
Vadītāja. Paldies Staņas kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, radioklausītāji! Kamēr mēs Saeimā gaidām budžetu, kuru koalīcija viennozīmīgi atbalsta, bet kuru mēs neatbalstām un vērtējam ļoti pretrunīgi (esam vairāk tajās pozīcijās, kādās ir sociālie partneri), tikmēr šodien lēmām par dažiem jautājumiem, kas var skart kādu no Latvijas iedzīvotājiem ļoti personīgi. Mēs bijām vienīgā frakcija, kura nobalsoja „pret” to, lai mēs ātri un nepārdomāti virzītu grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā izskatīšanai Saeimā un tālākai balsošanai, jo uzskatām, ka tas ir formāls šāda jautājuma risinājums.
Nedaudz atgādināšu, ka pavisam nesen bija skaļš gadījums: Latvijā burtiski tika izrauts no rokām bērns mātei, kura bija atbraukusi no Austrālijas, - četrus gadus vecs bērns, kuram bija uzradies bioloģiskais tēvs - austrālietis, kurš vispār bērnu acīs nebija redzējis. Un, protams, izmantojot situāciju, ka mūsu tiesu sistēma bija bezspēcīgāka un ierēdņi - vājāki, šis bērns faktiski tika atņemts mātei, un visa sabiedrība to redzēja. Toreiz bija vēršanās arī pie premjera Dombrovska kunga, un Dombrovska kungs solīja, ka tiks izstrādāts likumprojekts, lai šādus gadījumus turpmāk novērstu. Šodien Saeima šādu likumprojektu ir saņēmusi - bez mūsu atbalsta, protams. Šis likumprojekts tā vietā, lai pateiktu, kā mēs savus bērnus aizsargāsim, faktiski vienkārši akli pievienojas visām konvencijām. Un vēl vairāk! Patiesībā, ja mēs attiecinātu šo likumu uz šo konkrēto gadījumu, tad tā māte, kas bija ar bērnu atbraukusi no Austrālijas, pretošanās gadījumā, ja viņai šis bērns tiktu fiziski no rokām rauts laukā, tiktu sodīta ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem; iespējams, būtu pat cietumsods. Tas parāda vienkārši to, ka valdības sagatavotais likumprojekts ir formāls, bet nerisina situācijas pēc būtības.
Mēs bijām pret šādu situāciju, lūdzām koalīciju mūsos ieklausīties un atdot šo likumprojektu valdībai atpakaļ, lai valdība to pārstrādā, precizē tās lietas, kuras tiešām atbilst tam, kā dēļ uz šo likumprojektu vispār gaidījām. Pagaidām tas netika izdarīts. Redzēsim, kādi būs priekšlikumi otrajā lasījumā.
Un, protams, gaidīsim budžetu.
Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam - apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.
„Frakciju viedokļus” turpina partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par Ministru kabineta izstrādātajiem 2011.gada budžeta konsolidācijas pasākumiem.
Iepazīstoties ar budžeta konsolidācijas pasākumiem, jāatzīmē, ka - pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem - lielāko daļu budžeta līdzekļu ietaupījuma valdība plāno panākt nevis uz izdevumu daļas samazināšanas rēķina, bet gan ar ieņēmumu daļas palielināšanu. Praksē tas nozīmē līdzekļu iegūšanu uz nodokļu paaugstināšanas rēķina. Šāda valdības nostāja liecina par gadiem iesakņojušos tradīciju turpināšanu kā budžeta veidošanā, tā arī politisko procesu izpratnē. Pirms vēlēšanām sola vienu, bet pēc vēlēšanām dara pavisam ko citu! Mēs uzskatām, ka bez valsts iestāžu funkciju audita veiktā budžeta izdevumu samazināšana valsts pārvaldei nenodrošinās nekādas institucionālas pārmaiņas šajā jomā, nevedīs pie pārvaldes aparāta kapacitātes pieauguma. Tas savukārt viennozīmīgi atsauksies uz valsts pārvaldes konkurētspēju, kura jau tā Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir viena no zemākajām. Lielāko daļu budžeta konsolidācijas valdība plāno veikt, palielinot dažādus nodokļus un nodevas. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība pati par sevi krīzes apstākļos ir ekonomiski nepamatota, tā tikai apgrūtinās uzņēmējdarbību un to bremzēs, vienlaikus spiežot to pārorientēties uz melno zonu. Līdz ar to paredzētie ienākumi 15 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas, visticamāk, netiks gūti. Papildus tam tiks veicināta jau tā lielā darbaspēka emigrācija uz ārvalstīm. Pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana elektroenerģijai no 10 procentiem uz 22 procentiem jāvērtē kā straujš nodokļu palielinājums, kas neizbēgami palielinās Latvijas preču un pakalpojumu cenas un vienlaikus mazinās to konkurētspēju. Tajā pašā laikā valdība ir aizmirsusi par tādiem svarīgiem budžeta konsolidācijas pasākumiem kā sabiedrības solidaritāte, kas nozīmē tādu nodokļu sistēmu, kurā bagātie maksā vairāk nekā trūcīgie, vai par progresīvu ienākuma nodokli. Pagaidām frakcija „Saskaņas Centrs” neredz nekādus iemeslus, kāpēc mums būtu jāatbalsta valsts budžeta projekts 2011.gadam.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Raidījumu „Frakciju viedokļi” šodien noslēdz nacionālās apvienības
„VL-TB/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).
Labdien, radioklausītāji! Tā kā pirms katras sēdes iepriekšējā dienā frakcijai ir plaša sapulce, kurā mēs apspriežam katru likumprojektu, tad visi pārējie likumprojekti mums... vai lēmumu projekti... īpašu uzmanību nebija nepieciešams veltīt, bet viens, kas bija Saeimas lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”, tas gan raisīja mūsos bažas, bet jāsaka, ka dīvainā kārtā tas tika pārcelts uz nākamo sēdi, par pārsteigumu mums. Tas, kas mums liek pievērst uzmanību šim lēmuma projektam, bija sagatavotie atzinumi, kas klasificēti kā tādi, kas ir ar ierobežotu pieejamību; tur ir vairāki Valsts kontroles atzinumi par pārkāpumiem „Parex” bankas pārņemšanā, kas ir nopietni vērtējami, lai šādu lēmuma projektu apstiprinātu.
Arī pārējie lēmumu projekti bija vairāk tehniskas dabas jautājumi - par likumprojektu nodošanu komisijām, kurās notiek pamatdarbs.
Protams, pirmā aktualitāte šobrīd ir 2011.gada budžets un ar to saistītie jautājumi. Nacionālās apvienības frakcijai ir savi priekšlikumi budžeta konsolidācijai, alternatīvas PVN celšanai. Un rīt ir paredzēta deputātu sapulce kopā ar ekspertiem un sociālajiem partneriem, lai pirms jaunnedēļ paredzētās tikšanās ar premjeru mēs izsvērtu un izdiskutētu visus iespējamos priekšlikumus.
Nepatīkamākais, kas ir noticis šajā nedēļā, ir tieši saistīts ar budžeta pildīšanu.
Komisiju sēdēs tika uzaicināti KNAB cilvēki - gan vadītājs, gan vietnieki, un ir skaidrs, ka tā vietā, lai cīnītos ar korupciju, KNAB diemžēl notiek iekšējās cīņas.
Tas bija viens moments.
Otrs bija saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kur tika uzaicināti Finanšu policijas pārstāvji un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, un diemžēl nācās secināt, ka Finanšu policijas darbs ir neefektīvs. Tas nozīmē, ka vislielākais ieguvums un tā prioritāte, kas bija arī valdībai, - noteikt par ēnu ekonomikas apkarošanu... nu, to nevar īsti pildīt, ja situācija ir tāda, kāda tā ir.
Un vēl pa virsu visam tam... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika tālāk virzīts Fizisko personu ienākumu sākumdeklarēšanas likuma projekts, aizbildinoties ar to, ka tas ir novecojis - eksistē jau no 2008.gada - un līdz ar to ir jātaisa jauns. Mūs dara bažīgus tas, ka darbs pie likumprojekta tiek atlikts uz marta mēnesi vai pat vēl vēlāku laiku, kad tikai sagatavos priekšlikumus Finanšu ministrija... Nu, tas varētu nozīmēt, ka tas process nopietni ievilksies.
Gan viena, gan otra, gan trešā lieta liecina par to, ka ir nepieciešams steidzami strādāt pie likumu paketes, kas mūsu frakcijas vārdā tiek nosaukta par „godīguma reformu” un kur ir paredzēta gan legālā prezumpcija, gan sākumdeklarēšana, gan arī amnestija, jo tas dos papildu pienesumu budžetam un arī ļaus restartēt darbu tiem cilvēkiem, kas redz savu darbu valsts labā.
Un vēl viena lieta, kas bija Saimnieciskajā komisijā un kas ir savukārt pozitīva: pieņēma principiālu lēmumu par Saeimas budžeta samazinājumu un deputātu algu piesaista tautsaimniecībā strādājošo vidējai algai. Deputātu alga tādējādi varētu samazināties 10 procentu robežās. No 12,4 miljoniem plānotā budžeta... Saeimas plānotā budžeta tas ir kļuvis jau mazāks par 11,5 miljoniem, bet jāsaka, ka rezerves tur vēl ir diezgan lielas - gan apsaimniekošanas izdevumos, gan jo īpaši autoparkā. Nacionālās apvienības frakcija ir atteikusies no vienas piešķirtās automašīnas un aicina darīt to arī citus, tādējādi taupot valsts budžeta līdzekļus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!
Frakciju viedokļi
2010.gada 25.novembrī