Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2015.gada 12.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.01. Lūdzu ieņemt vietas. Sākam Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdi.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Un tā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” acīmredzot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā “Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību un sākam tradicionāli ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Pirmais darba kārtības punkts šajā sadaļā ir iepriekšējā sēdē nepabeigtā lieta – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Un Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Gaida Bērziņa, Cilinska, Kola, Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (J.Viļums: “...Principā “par”!”)

J.Viļums (LRA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Latgaliski!”)

Labrīt! Cienījamā... Cienījamais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Ar šādiem vai apmēram šādiem vārdiem mēs parasti sākam savas runas no tribīnes, taču šoreiz vēlos īpaši uzrunāt tevi. Jā, tieši tevi – Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāt! Tieši tu esi Latvijas tautas gribas paudējs. Tu esi izpelnījies sabiedrības atbalstu. Tu esi apņēmies pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas.

Vai patiešām esi pārliecināts, ka tu ar savu rīcību un darbību vairo sabiedrības uzticēšanos Saeimai? Šis likuma grozījums ierosināts, lai pirmām kārtām vairotu sabiedrības uzticēšanos tev, tevis pieņemtajiem lēmumiem un tevis ieceltam Valsts prezidentam. Vai tiešām tu domā, ka Latvija nav pelnījusi tikpat labu vai vēl labāku prezidentu, kāds tas ir Lietuvā un Igaunijā? Vai tiešām tev, lai pieņemtu savu lēmumu, ir jāslēpjas aiz augusta vai februāra muguras? Zaļo un Zemnieku savienības argumentu pret atklātu balsojumu, ka šādi ievēlēts prezidents jutīšoties nepilnvērtīgs, ka viņš tā īsti nevarēšot pārstāvēt visu tautu, jo visi zināšot, ka par viņu balsojuši... kas par viņu balsojuši, par absurdu ir nosaucis pat tev labi zināmais Aivars. Jā, tas pats Aivars Ozoliņš! Vai tu pats zini... Tu jau īstenībā tiešām zini, ka jau visas valsts amatpersonas, pilnīgi visas, izņemot Valsts prezidentu, tiek ievēlētas atklāti. Deputātu balsojumi ir publiski pieejami – par Saeimas priekšsēdētāju, par visu Saeimas Prezidiju, par valsts kontrolieri, par Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku, par Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un Latvijas Bankas padomes locekļiem, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, tiesībsargu, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un šīs padomes locekļiem, par ģenerālprokuroru, par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, par Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Augstākās izglītības padomes locekļiem. Tikai balsojums par Valsts prezidentu pagaidām paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā.

Es to vienkārši atgādinu, ja tu esi aizmirsis.

Janvāra sākumā Agešina kungs no šīs tribīnes mēģināja Saeimas deputātus kaunināt, sakot, ka vairums partiju tak esot iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tāpēc par šo atklātā balsojuma priekšlikumu nemaz vairs neesot jēgas runāt. Atļaušos atgādināt, ka tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvija ieraudzīs ne ātrāk par 2019.gadu un tai idejai vēl būs jāiegūst divas trešdaļas Saeimas atbalsta visos trijos lasījumos. Tāpēc neļauj sev jaukt galvu!

Vēlos tev atgādināt, ka šajā likumprojektā jau ir runa par Valsts prezidenta ievēlēšanu 2015.gadā, un, lūdzu, netēlo nezinīti, it kā tu nesaprastu! Ja tā padomā, tad no sirds jāpriecājas, ka pagājušajā nedēļā tu nenobalsoji par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, jo tad šo jautājumu, piemēram, Juridiskā komisija, visticamāk, uzreiz noraidītu ar sešām balsīm pret piecām.

Pēc tam, šī likumprojekta pirmajā lasījumā Saeimas sēdē, pašreizējais Saeimas sastāvs, visticamāk, nespētu tam panākt divu trešdaļu atbalstu (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Arī komisijas vairākuma...!”), un rezultātā šis svarīgais jautājums tiktu bez lielas ažiotāžas ielikts neatbalstīto mapītē. Taču tagad, pēc plašas sabiedrības uzmanības pievēršanas šim jautājumam, tev vēl ir iespēja labot savu kļūdu. Tev ir iespēja uzticēties savam vēlētājam, tāpat kā viņš reiz ir uzticējies tev. Esi godīgs pret sevi un savu vēlētāju! Nebaidies, jo viņš novērtēs tavu patieso lēmumu! Nebalsojot “par” atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tu uzņemies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Slēgtā balsojumā tavs vēlētājs nevarēs uzzināt, ka tu neesi pie tā vainīgs, ka neesi atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad tev atkal būs jātaisnojas arī par šo balsojumu.

Ja šajā balsojumā tu, sēžot savā deputāta krēslā, nespēsi aizsniegties līdz balsošanas pogai, tad tu apkaunosi sevi, savus vēlētājus un kļūsi par pārstāvi jaunai politisko partiju apvienībai.

Sēdes vadītājs. Viļuma kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Viļums. Es lūdzu pabeigt domu... vienu teikumu. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Lai pabeidz! Lai pabeidz!”)

Sēdes vadītājs. Labi! Jūs varat pabeigt savu teikumu.

J.Viļums. Paldies.

Tātad, ja tu nenospiedīsi šo pogu, tu kļūsi par pārstāvi jaunai politisko partiju apvienībai ar nosaukumu “Zaļo Zemnieku Saskaņa No sirds aizklātam prezidentam”. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Ui!”.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi!

Ļoti daudz viedu vārdu ir izskanējis no Viļuma kunga, atbalstot ideju par debates uzsākšanu attiecībā uz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Bet es vēlētos atgādināt, ka ar tādiem pašiem vārdiem trīs gadus atpakaļ viņš ir balsojis “pret” tautas vēlēta Valsts prezidenta iniciatīvu. (Starpsaucieni: “Ooo!”, frakcijas SASKAŅA un ZZS frakcijas deputāti aplaudē.) Un kā reiz jūs, Viļuma kungs, toreiz (Starpsaucieni.)... Un kā reiz jūs, Viļuma kungs, toreiz, atrodoties Zatlera Reformu partijā un būdams koalīcijā ar VIENOTĪBU un Nacionālo apvienību, degradējāt tautas vēlēta prezidenta ideju un faktiski to nevirzījāt, torpedējot jebkādas iniciatīvas, ko mēs toreiz, trīs gadus iepriekš, iesniedzām. (No zāles dep. K.Šadurska u V.Spolīša starpsaucieni.) Šī debate... šī debate ir kā reiz trīs gadus veca vismaz attiecībā uz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Un ko sakām mēs?

Cienījamie kolēģi, mums ir ierosinājums, ka Valsts prezidents būtu jāvēlē Latvijas tautai. (No zāles dep. I.Vinķele: “Tas ir cits jautājums!”) Šajā situācijā jūs vēlaties vienīgi panākt stāvokli, kurš ir kādreiz bijis attiecībā uz jūsu, Viļuma kungs, iepriekšējā priekšnieka, Zatlera, ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju, un jūsu politiskās ambīcijas nav saistītas ar minētās idejas atbalstu vai arī neatbalstu. Tā ir vienkārši naidpilna attieksme pret tautas vēlēta prezidenta iniciatīvu, vēloties šodien panākt nākošā Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, lai nepiedzīvotu koalīcija to kaunu, ko kādreiz VIENOTĪBA panāca ar Zatlera neievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju. (No zāles dep. I.Vinķeles starpsaucieni.)

Un es jums vēl vairāk atgādināšu, kas bija toreiz. Kad bija aizklāts balsojums, pirms kura VIENOTĪBA bija solījusi atbalstu Zatlera kungam kā Saeimas priekšsēdētājam, viņi pēc balsojuma visiem skaļi bija stāstījuši, ka, nu, piedodiet, mēs bijām Zatlera kungu uzmetuši visā šajā pasākumā. Un aizklātais balsojums kā reiz toreiz deputātiem, kuri veidoja koalīciju, nodrošināja sirdsapziņas balsojumu.

Par ko jums tagad ir debates? Par to, ka jūs, atsevišķas partijas šajā Saeimā, vēlaties savā starpā vienoties bez jebkāda veida debatēm, bez jebkāda veida argumentācijas par nākamo Valsts prezidenta amata kandidātu un vēlēt viņu atklātā procedūrā, pakļaujot to savai tik tiešām gaiteņu un kuluāru paslepu norunai ar saturisku vienošanos, lai nokontrolētu visu jūsu starpā esošo Valsts prezidenta kandidātu. (Zālē frakcijas SASKAŅA un ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska, Riharda Kola, Jāņa Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - 21. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Pārejam pie nākamās apakšsadaļas - “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kā jau es teicu, saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Viņš pieteicies runāt “pret”.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, priekšsēdētājas vietas izpildītāj! Vai mani var dzirdēt? Ļoti labi!

Šodien mēs izskatām likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar tā saukto nolikto atslēgu principu. Šis ir viens no šādiem likumprojektiem. Diemžēl par šo likumdošanas procesu ir jāteic, ka tas atgādina sižetu no anekdotes... (No zāles: “Atkal!”) Jā, par to, ka zvēri ir sanākuši kopā un nolēmuši uzspēlēt pokeru. Lācītis - šeit nav nekādas analoģijas ar zemtekstiem! - dala kārtis, skatās uz pārējiem spēles dalībniekiem un visiem saka... Tur sēž vilks, zaķītis, lapsa, pārējie zvēri. Viņš dala kārtis un saka: “Spēlēsim godīgi, bez blēdīšanās, lai viss būtu pa godīgam! Tas, kurš blēdīsies, dabūs pa purnu - pa savu rudo blēdīgo purnu!”

Apmēram tieši tāpat ir ar šiem pašiem likuma grozījumiem. Tiek stāstīts... tie, kas virza tos, stāsta, ka tas viss ir vajadzīgs sabiedrības interesēs, ka sabiedrība no tā iegūs. Lai gan patiesībā viņi jau ļoti labi zina, kurš iegūs uz šo likuma grozījumu rēķina un uz ko tie mērķēti.

Un tieši tāpēc šis likumprojekts, lai gan tā ir vienota pakete, tiek viltīgi sašķelts pa dažādām komisijām, lai neviens lāgā nesaprastu, kas tad īsti notiks. Neskatoties uz to, ka grozījumi Maksātnespējas likumā (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru. No zāles dep. J.Urbanovičs: “Jāatver! Kaut kas klauvē!”)... Ar šo likumprojektu ir strādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču nez kāpēc tiek novirzīts... šie grozījumi tiek novirzīti pavisam citai komisijai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tiek atstāti tikai šie grozījumi šinī likumā, tas ir, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas patiesībā... šie grozījumi ir vienkārši kā piesegs, lai piesegtu tos bankām nepieciešamos grozījumus, kas ļautu tām atkal tālāk īstenot parādu verdzības principu. Tā ir viena lieta.

Tālāk. Paskatīsimies, ko tad piedāvā šie brašie priekšlikumi, kuri tiek pasniegti tautai kā iespēja, ka nu tai būs izvēles iespējas!

Pirmais teikums: “Kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiks ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu.” Atvainojiet! Ja mēs likumā to nebūtu... ja tagad to te neierakstīsim, tad viņiem nebūs tādas iespējas vienoties? Ziniet, es jums gribu pateikt, ka tādas vienošanās jau tiek noslēgtas, ir reālas kredīta institūcijas, kuras strādā uz šādiem nosacījumiem un jau vienojas - bez visiem šiem ierakstiem, ko jūs tagad taisāties ierakstīt un pasniegt kā iespēju, kuru jūs radīsiet. Piemēram, banka “Citadele”, jā.

Tālāk tiek runāts par to, ka būs divas... ka kredīta devējam būs jāpiedāvā patērētājam divi kredīta līguma projekti. Un tālāk šinī pašā tekstā tiek pateikts, ka kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus nosacījumus, noteikumus. Ko tas nozīmē? Šeit nekur netiek atrunāts, uz kādiem principiem šie noteikumi tiks veidoti. Un patiesībā... ja likuma grozījumi tiek virzīti šādā redakcijā, tad patiesībā tie patērētājam nenodrošinās nekādu iespēju izvēlēties. Tieši otrādi! Tie nodrošinās bankām, kredīta devējiem iespēju īstenot sev nepieciešamo spēli.

Jo - raugiet analoģisku situāciju! Mēs tikpat labi ar likumu varētu izdomāt, ka katram Opel pārdevējam ir jāpārdod arī Volkswagen uz šādiem pašiem nosacījumiem. Bet jūs paši izdomājat, uz kādiem nosacījumiem jūs tos pārdosiet. Tas ir tas, ko jūs tagad piedāvājat! Un ko izdarīs Opel tirgotājs? Viņš teiks: “Labi, nav problēmu! Lūdzu, nāciet uz mūsu salonu, tur stāvēs gan Opel, gan Volkswagen. Tikai Opel jūs varēsiet nopirkt par dīlera izdevīgo cenu, savukārt Volkswagen būs Lamborghini cena.” Jautājums ir: ko izvēlēsies patērētājs, kas nāks izvēlēties šos nosacījumus?

Tāpēc, kolēģi, tas ir acīm redzami, ka visa šī iniciatīva ir virzīta nevis tāpēc, lai dotu patērētājam kādas izvēles iespējas, bet gan patiesībā tādēļ, lai dotu bankām atkal iespēju realizēt parādu verdzības principu, piespiežot patērētāju izdarīt tām izdevīgo izvēli.

Es aicinu šādu likumprojektu neatbalstīt un paskatīties, pirms jūs balsosiet, savā sirdsapziņas spogulī, cik ruds ir jūsu atspulgs tajā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Ja stāstnieks Zariņa kungs būtu mazāk aizrāvies ar vecu anekdošu pārlasīšanu un auto katalogu pētīšanu, bet vairāk pievērsies konkrētajiem likumprojektiem, kā arī visiem banku darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā, tad droši vien šīs runas nebūtu bijis.

Kas ir galvenais šajā likumprojektā? Ka paralēli nolikto atslēgu principam, kurš kā vienīgais stātos spēkā 1.martā, ja mēs negrozītu šo likumu, tiek piedāvāta otra iespēja. Un kredīta devējam ir obligāti jāinformē klients par abām iespējām, jāizstrādā maksājumu grafiks un jāļauj brīvi izvēlēties kredīta ņēmējam.

Kāda būs šī izvēle? Es jums minēšu vienkāršu piemēru.

Ja tiek ņemts hipotekārais kredīts nekustamā īpašuma iegādei, kas, piemēram, maksā 40 tūkstošus eiro, tad līdzšinējā prakse, pirms vēl tika iestrādāts nolikto atslēgu princips normatīvajā bāzē... līdzšinējā prakse bija tāda, ka pirmā iemaksa bija apmēram 15 procenti, tas būtu 6 tūkstoši eiro. Pie nolikto atslēgu principa pirmā iemaksa, kā mēs redzam jau šobrīd, hipotekārajā kreditēšanā ir pieaugusi līdz 30 un varbūt vairāk procentiem. 30 procenti no 40 tūkstošiem būtu 12 tūkstoši eiro. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tātad ir starpība - pirmā iemaksa 6 tūkstoši eiro vai 12 tūkstoši. Es esmu saņēmis ļoti daudz signālu no jaunajām ģimenēm, kuras ir vienkārši izbrīnītas par šo situāciju, ka, ejot uz banku pēc kredīta pat ar valsts atbalstu pirmajam mājoklim tās nekvalificējas, jo nevar samaksāt šo pirmo iemaksu.

Savukārt Zariņa kunga teikto, ka kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus... godātie kolēģi, šo frāzi varēja rakstīt likumā un varēja arī nerakstīt likumā, jo Latvijā bankas pagaidām vēl nav nacionalizētas. Ministru prezidents pagaidām vēl neizstrādā banku cenrādi, un, protams, bankām ir šīs iespējas, un tās vienmēr pastāvēs, kamēr mums būs brīva konkurence kredītiestāžu jomā. Un, protams, kredītiestāde izstrādā savus noteikumus, lai līdzsvarotu riskus gan kredīta ņēmējam, gan kredīta devējam.

Godātie kolēģi, pieņemot šos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mēs vienkārši paveram... atkal atveram hipotekārā kredīta iespējas, kuras pagājušā gada pēdējā ceturksnī, gaidot jauno normatīvo aktu spēkā stāšanos, diemžēl Latvijā ir sarukušas vairāk nekā par 30 procentiem. Tā ka, godātie kolēģi, tā ir mūsu izvēle, vai Latvijā pastāv hipotekārā kreditēšana vai nepastāv.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš pieteicies runāt “pret”.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātais Prezidija priekšsēdētājas biedri! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu priekšā ir visādā ziņā apbrīnojams dokuments. Likumprojekta anotācijas pirmās sadaļas trešajā ailē, ja paskatīsieties, pilnīgā mierā, bezrūpībā un pašpaļāvībā ir norādīti likumprojekta īstie autori, pat nemēģinot slēpt, kā intereses pauž gan šis likumprojekts, gan arī trīs pārējie darba kārtībā kopā sajūgtie likumprojekti, līdz ar to padarot likumprojektu iesniegušos respektējamos politiķus, mūsu kolēģus deputātus, drīzāk par saviem izsūtāmajiem zēniem.

Šo likumprojektu kopsistēmu veido četri likumprojekti, kā mēs redzam. Tie ir: patlaban skatāmais likumprojekts, kā arī likumprojekti “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Atbalstot šo skatāmo likumprojektu, nozīmē atbalstīt arī nolikto atslēgu principa piemērošanas atcelšanu hipotekārajā kreditēšanā. Pēc tam, kad bankas lobijiem neizdevās nepieļaut nolikto atslēgu noteikumu nostiprināšanu Maksātnespējas likumā, tika iedarbināta pātaga - ne ar ko neslēpta sabiedrības šantāža ar hipotekārā kredīta pirmā maksājuma un kredīta cenas palielinājumu, pirmā mājokļa iegādes valsts programmas izjaukšanu. Un tagad skādi nodarījušam likumdevējam piedāvā burkānu, proti, saglabājot savu politisko seju, ar tīru sirdsapziņu dot patērētājam izvēles brīvību - konkrēti, savas saistības ierobežot ar ieķīlātā īpašuma nodošanu kredīta devējam vai palikt pilnīgi atbildīgam par aizdevuma atmaksu.

Tomēr jebkurš, kas daudzmaz saskāries ar banku biznesu, zina, ka bankas atradīs simtiem paņēmienu, kā atbaidīt klientus no bankām neizdevīga, bet ar šo likumu tām uzspiesta produkta. Tas, kas zem šīs liekulīgās, it kā brīvās izvēles parakstās ar vieglu sirdi un aizbildinoties ar ekonomisko nepieciešamību, piemēram, ļaut jaunajām ģimenēm iegūt pirmo mājokli vai mazināt īres tirgus cenu... parakstās vai varbūt neparakstās, tomēr atbalsta tie deputāti, kas pērnā gada 25.septembrī, vēl 11.Saeimā, balsoja “par” nolikto atslēgu principa nodrošināšanu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā. Un tas liecina, ka viņi nesaprot tagad, kā arī nesaprata tad, kādēļ tika ieviests šis princips hipotekārajā kreditēšanā, nesaprata šī principa ekonomisko jēgu.

Un līdz ar to, skatot šo konkrēto likumprojektu, mēs nevaram vienkārši nepieminēt šo ekonomisko jēgu, kura īstenībā ir visas šīs sistēmas pamatā. Šī jēga nav palīdzība grūtībās nonākušiem aizņēmējiem. Nolikto atslēgu principa misija ir nodibināt tirgū tādus regulēšanas noteikumus, kas liek bankām aizdot pret ieķīlātā īpašuma vērtību, bet komerciāli bīstamu padara kreditēšanu pret aizņēmēja spēju atdot bankai visus savus aktīvus līdz pat pēdējam diegam.

Ja bankas aizdod pret ieķīlātā īpašuma vērtību, tām kļūst komerciāli riskanti izsniegt tādus kredītus, kas pārsniedz ieķīlātā īpašuma vērtību, un ar to uzpūst cenas nekustamo īpašumu tirgū. Šāds regulējums nevis sadārdzina mājokļus, bet - otrādi! - padara tos vairāk pieejamus. Turpretī ierosinātais divu ātrumu kreditēšanas mehānisms, kuru mēs tagad skatām, atstāj iespēju kreditēt pret aizņēmēja apņemšanos, nevis pret īpašumu, un tas padara visu šā likumprojekta sistēmas ieceri bezjēdzīgu, mudina kreditoros alkatību, saglabā un uztur, nevis novērš esošo bezatbildīgās hipotekārās kreditēšanas praksi. Un tā nemaz nav pirmā mājokļa programmas glābšana, kā to pauž šā likumprojekta apoloģēti un arī cienījamais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Tā ir ar valsts vārdu apsvētīta pirmā mājokļa iegādātāja grūšana kredīta atmaksāšanā visa sava mūža laikā.

Šis likumprojekts, tāpat kā arī atlikušie trīs likumprojekti, ir uz neobjektīviem pieņēmumiem pamatots, virzīts no viena - tiesa, ekonomiski ļoti spēcīga! - sabiedrības slāņa savtīgām interesēm un ir pretrunā ar visas sabiedrības ilgtermiņa attīstības prasībām. Šādu likumprojektu atbalstīt nevar. Balsojiet “pret”, kolēģi! (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš pieteicās runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Klausoties Pimenova kunga emocionālo runu, es jutos kā absurda teātrī (No zāles I.Zariņš: “Kā anekdotē!”), jo šeit runa bija par visu ko - par pirmo mājokli, par kreditēšanu valstī vispār un... vienīgi nebija neviena vārda par likumprojekta būtību.

Likumprojekts ir ļoti īss. Un, godātie kolēģi, par ko ir runa šajā likumprojektā? Ja kreditētājs ar aizņēmēju ir rakstiski vienojušies par kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu, tad aizdevējam šādi aizdevuma samazināšanas vai dzēšanas izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem un līdz ar to netiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Godātie kolēģi, mazliet padomājiet, par ko mēs balsojam šajā likumprojektā! Šeit ir runa par vecajiem kredītiem, šeit ir runa par tiem kredītiem, kur ķīla ir jau atsavināta, bet saistību daļa ir palikusi. Tātad šis likumprojekts dod papildu interesi bankai būt pielaidīgākai sarunās ar aizdevēju... ar kredīta ņēmējiem, kuri nevar nokārtot savas saistības, lai no dzēstajām saistībām viņiem nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šī ir valsts pretimnākšana, lai radītu labvēlīgāku situāciju sarunām par veco kredītsaistību dzēšanu. Pimenova kungs, vai jūs vispār... laikam nedrīkstu teikt “apjēdzat”, man jāsaka “saprotat”, par ko jūs aicināt deputātus balsot? Jūs aicināt balsot par to, lai bankām nebūtu nekādas intereses piedalīties veco kredītsaistību dzēšanā. Mīļais Pimenova kungs, attopieties! (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Bez tam deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, tā nu iznāk, ka es piesakos par runasvīru, virzot katru no šiem likumprojektiem. Šī ir analoģiska situācija, tikai no otras puses - no kredīta ņēmēja puses. Tātad, ja kredīts vai daļa no kredīta tiek dzēsta, tad kredīta atmaksas summa tiek samazināta, tādējādi šie gūtie, nu, varētu teikt, ienākumi nav arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts. Līdz ar to ar šiem diviem likumprojektiem - par uzņēmumu ienākuma nodokli un par iedzīvotāju ienākuma nodokli - mēs abām pusēm - gan kredīta devējam, gan kredīta ņēmējam - atvieglojam iespējamās sarunas par parāda saistību... atlikušo veco parādu saistību samazināšanu.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, es varbūt atgādināšu jums vienu ziņu, kura ir nākusi klajā vakardien, par to, ka 2014.gadā strādājošo banku peļņa Latvijā ir bijusi 311 miljoni eiro. Sanāk tā, ka Latvijas sabiedrība gan pagājušajā gadā, gan visos iepriekšējos gados ir bijusi tāda kā slaucamā govs. Un visi no jums ļoti labi zina tirgus likumus, to, ka lielā mērā Latvijas valsts neregulē ne to, cik liela būtu komercbanku kreditēšanas politika, ne to, cik lielas būtu procentu likmes, ne to, cik liela būtu arī pieprasāmā pirmā iemaksa. Līdz ar to nav jebkāda veida argumentu, saistības ar minēto likumprojektu un nolikto atslēgu principu, ar to, ka bankas ir spiestas palielināt pirmo iemaksu likmes un arī procentus... nav nekādas saistības. To tās darīja pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, to tās darīja arī pēc tam, to tās var darīt arī rītdien - bez jebkāda veida ietekmes.

Un tagad ir jautājums. Kurš no jums varētu pateikt, ka pie tā, ka 400 tūkstoši cilvēku ir aizbraukuši no Latvijas valsts, nav vainīgas Latvijas... Latvijā strādājošās bankas... pie tā, ka cilvēki ir izceļojuši no valsts? Lai viņš vienkārši pieceļas! Nu, redziet, neviens kājās neceļas. Bankas ir vainīgas pie tā, ka cilvēki ir aizbraukuši.

Bet atgādināšu, ka šodien šis jautājums ir tā iemesla dēļ, ka 11.Saeimā visi jūs esat atbalstījuši nolikto atslēgu principa iestrādāšanu likumā. Un tāds bija toreiz priekšvēlēšanu solījums, kuru toreiz jūs atbalstījāt. Un es jums varu pateikt: katrs no jums, katra politiskā partija uz tā rēķina ir ieguvusi procentpunktus, atbalstīdama šīs idejas ieviešanu. Respektīvi, var prezumēt, ka katrs piektais deputāts parlamentā ir ievēlēts tā iemesla dēļ, ka tā politiskā partija 11.Saeimā ir atbalstījusi nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Toreiz jūs atbalstījāt šīs idejas ieviešanu. Bet kas notiek šodien?

Vēlēšanas ir pagājušas, jums priekšā ir četri gadi darba, un tagad jums pēkšņi pielec, ka jūs varat tos pašus vēlētājus, kuri jūs atbalstījuši, vienkārši uzmest.

Vislielāko izbrīnu visā šajā stāstā man tiešām izraisa Nacionālā apvienība. Nu, šodien viņi laikam ir iegādājušies Zatlera tankus: tik cieta pozīcija par nolikto atslēgu principu kā Nacionālajai apvienībai, manuprāt, nevienai no politiskajām partijām nav bijusi priekšvēlēšanu gaisotnē! Par to stāvēja un krita visi Nacionālās apvienības deputāti, metās aizstāvēt minēto ideju. Bet šodien viņi ir vieni no tiem, kuri ir parakstījuši minēto likumprojektu, vieni no tiem, kuri lobē bankas. Vieni no tiem! Tagad Gaidis Bērziņš ies uzstāties un stāstīs mums... teiks viedas runas par to: “Nu pēkšņi mēs padomājām, ka tas princips nebūtu tomēr ieviešams un ka nebūtu arī ieviešami tie saīsinātie maksātnespējas procesa termiņi, par kuriem mēs - nu, vismaz daļa no jums - jau esam izsprieduši 11.Saeimā!”

Un kas šodien notiek? Jūs īstenībā neesat pat deputāti! Jūs esat vienkārši cilvēki, kuri iet banku pavadā! Anotācija, regulējums, priekšlikumi - tie ir Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi, kuri ir pārrakstīti vārds vārdā! Jūs man tomēr piedodiet, bet vai tiešām jums nav kauna?! Jūs varētu vismaz komatus tur salikt pa starpu kaut kādus, lai tas būtu vismaz jūsu priekšlikums, nevis banku!

Un šodien jūs diskreditējat minēto ideju. Iepriekš Jūs apdejojāt bankas, šodien jūs apdejojat Latvijas tautu. Bet bankas jau nebūs mierā ar šo, nesamierināsies. Pirms nākamajām vēlēšanām jūs atkal apdejosiet bankas un atkal tās uzmetīsiet. Un šī ideja, šī tēze nav nekādas saistības ne ar jūsu iekšējo pārliecību, kuru jūs uzturējāt iepriekš, ne ar jūsu solījumu patiesumu un augstām cilvēciskām vērtībām, kurām, kā jūs uzskatāt, ir jāpiemīt Saeimas deputātiem. Jūs vienkārši esat... Ļoti atvainojos, es negribētu iet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bet teikšu tā: tiešām tas ir nožēlojami. Tas tiešām ir ļoti nožēlojami! (Frakcijas SASKAŅA aplausi. Dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Elksniņa kungam, protams, kā politiķim ir viegli un patīkami runāt par banku peļņu, slaucamajām govīm, tankiem un visu ko citu. Tomēr es arī aicinātu Elksniņa kungu pavērtēt minētos priekšlikumus kā juristam. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nu beidz taisnoties!”) Un man kā Maksātnespējas likuma 147.panta sestās daļas autoram ir tiesības izvērtēt, ko tad mēs vispār saprotam ar šo nolikto atslēgu principu un ko tas vispār nozīmē. Mēs tiešām daudz par to runājam.

Tātad, kolēģi, personai, parādniekam, kurš vēlēsies kvalificēties šim procesam, būs jāsamaksā valsts nodeva - apmēram 70 eiro -, jāsamaksā procesa depozīts - divas minimālās mēnešalgas, jāsagatavo pieteikums tiesai, kas dažkārt varbūt nav nemaz tik vienkārši, jo, iespējams, ir jāpiesaista kāds profesionālis... Tālāk tiesai ir jāvērtē maksātnespējas procesa pazīmju esamība. Tiesa var noraidīt minēto pieteikumu, līdz ar to process izbeidzas. Ja gadījumā tiesa pieteikumu apmierina, tad tiesa ieceļ administratoru. Tālāk tiek noteikts kreditora pieteikšanās termiņš, kas kopumā var sasniegt apmēram sešus mēnešus. Pēc šī termiņa tiek izziņota izsole, un tikai pēc tam, kad tiesa apstiprina izsoles aktu, tiesa lemj par atlikušās saistības dzēšanu. Šajā gadījumā tiesai, cita starpā, būtu jāvērtē arī tas, vai šis ir parādnieka vienīgais mājoklis. Un gadījumā, ja izrādīsies, ka parādniekam pieder vēl kāds cits īpašums, tad minēto normu uz šo procesu attiecināt nevarēs. Kā mēs redzam, šis process varētu ilgt apmēram, nu, kā minimums - pusgadu, maksimums - vienu gadu. Un process nebūt nav vienkāršs. Tātad tas ir tas, ko mēs saprotam ar nolikto atslēgu principu. Turklāt man ir jānorāda arī tas, ka šis minētais regulējums neattiecas uz iepriekš noslēgtajiem darījumiem.

Tātad mēs jau nobalsojām par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur ir piedāvāts līdzīgs princips, kas savukārt dos iespēju patērētājam izvēlēties atbildības apmēru, nepiemērojot šo maksātnespējas procesu, kas, mūsuprāt, tomēr ir ļoti svarīgi.

Runājot par saistību dzēšanas termiņiem. Kolēģi ļoti vienkārši var pavērtēt Maksātnespējas likuma 155.pantu un mūsu iesniegtos priekšlikumus. Tātad - kādi ir ieguvumi un kādi ir zaudējumi? Paņemsim dažas normas un pavērtēsim! Piemēram, Maksātnespējas likuma 155.pantā ir otrā daļa, kur ir noteikta procedūra, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, tad saistību dzēšanas termiņš samazinās uz pusi, tātad par sešiem mēnešiem.

Tālāk ir norma, kas nosaka parādnieka atbrīvošanu no saistībām, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, tad attiecīgais termiņš samazinās par 12 mēnešiem. Savukārt atbilstoši normai, kas nosaka, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, tad attiecīgais saistību dzēšanas termiņš samazināsies par 18 mēnešiem... tātad faktiski arī uz pusi, kas ir 18 mēneši.

Tālāk. Šis piedāvātais regulējums 155.pantā parāda gradāciju, vērtējot attiecīgi 155.panta ceturtās daļas 1.punktu salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Tātad, ja stāsies spēkā mūsu piedāvājums, tad šāda apmēra saistību dzēšanas termiņi samazināsies uz pusi, tas ir, par 12 mēnešiem. Vienīgi attiecībā uz 155.panta ceturtās daļas 2.punktu saglabāsies tādi paši saistību dzēšanas termiņi, proti, 2 gadi. Arī attiecībā uz saistībām, kuras ir lielākas par 150 tūkstošiem eiro, pēc bankrota procedūras pabeigšanas saistību dzēšanas termiņš samazināsies par 6 mēnešiem. Tāda ir priekšlikuma būtība Maksātnespējas likumā.

Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Solvitas Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Kārļa Šadurska, Eināra Cilinska, Augusta Brigmaņa un Edgara Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts... Jā, nākamais darba kārtības punkts ir saistīts ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Brīvera, Bondara, Šica, Viļuma, Liepiņa, Ruka un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to mums nepieciešams balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Bondara, Šica, Viļuma, Liepiņa, Ruka un Kleinbergas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “O! Tas svarīgi!”)

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 5.februārī”. Deputāts Dzintars Zaķis ir lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 5.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un šodien Saeimas sēdē par to informē deputātus.

Arī deputāts Romāns Mežeckis ir lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un Saeimas šodienas sēdē par to informē deputātus.

Nākamais darba kārtības punkts - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 12.februārī”. Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un Saeimas šodienas sēdē par to informē deputātus.

Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25.februāra līdz 26.februārim”. Par šo jautājumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25.februāra līdz 26.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Ilmāram Latkovskim ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19.martā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Hosamam Abu Meri ir piešķirts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut likumprojektu “Grozījums Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tātad sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.164/Lp12). Ir saņemts viens priekšlikums, un es domāju, ka mēs ātri varēsim būtībā atbalstīt šo priekšlikumu, bet pirms tam man gribētos pievērst jūsu uzmanību jautājumiem, par kuriem mēs vakar Juridiskās komisijas sēdē diskutējām.

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Tātad tika uzdoti jautājumi no kolēģu puses, un ir ļoti svarīgi gan atbildēt uz tiem, gan arī panākt, lai mūsu stenogrammā paliktu attiecīgā informācija, jo mēs runājām par trim jauniem pantiem Krimināllikumā. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai prokuroriem, tiesnešiem un citām personām būtu pilnīgi skaidrs, kāda ir likumdevēja doma saistībā ar minētajām normām.

Tātad grozījums paredz papildināt likumu ar trim pantiem, kas nosaka atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, bruņotā konflikta finansēšanu un vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Runa ir par visām trim noziedzīgajām darbībām. Ir svarīgi ņemt vērā, ka pie atbildības var saukt tikai cilvēku, kurš apzinās savu darbību un darbības raksturu; proti, viņš saprot, ka viņš piedalās attiecīgajā bruņotajā konfliktā, viņš saprot, ka viņš sniedz palīdzību - vai nu finansiāli atbalsta varbūt... vai naudā vai graudā, bet sniedz atbalstu attiecīgajām personām, kas iesaistītas konfliktā un veic darbību, lai grautu citas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai arī iesaistās - veic vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Tas ir viens - tātad persona obligāti to apzinās.

Otrais svarīgais jautājums - persona veic darbību tīši - tātad ar nodomu. Ja cilvēkam nav nodoma, tad nav arī kriminālatbildības.

Ir vēl viena svarīga nianse. Ja mēs paskatāmies 77.pantu ar indeksu 2, tad varam redzēt, ka pie atbildības par bruņotā konflikta finansēšanu var saukt tajā gadījumā, ja persona sniedz atbalstu pusei, kura veic darbību nolūkā graut kādas valsts teritoriālo vienotību, tās politisko neatkarību vai tā ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Tātad principā šajā gadījumā ir tā: ja palīdzība sniegta vienai pusei, tad ir kriminālatbildība, bet, ja palīdzība sniegta otrai pusei, tad atbildības nav.

Tomēr, ja mēs paskatīsimies iepriekšējo - tātad 77.¹pantu, tad tur pieeja ir cita; proti, ja cilvēks piedalās attiecīgajā bruņotajā konfliktā, tad viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš nolēmis karot. Šeit mēs neizšķiram “pareizo” vai “nepareizo” pusi. Un to ir ļoti svarīgi ievērot, jo pēc pirmā lasījuma tika uzdots jautājums: kas notiks, ja Latvijas pilsonis, piemēram, nolems palīdzēt tai pusei, kura šajā gadījumā mēģina apkarot dumpinieku darbību, cenšas nepieļaut, teiksim, valsts sašķelšanu vai kādu citu noziedzīgu darbību? Tas nav pieļaujams! Tātad principā arī šajos gadījumos cilvēku var saukt pie atbildības.

Nākamais svarīgais punkts - par humanitārām darbībām. Tātad mūsu nolūks nekādā gadījumā nav paredzēt atbildību par humanitāro darbību veikšanu, par palīdzību civiliedzīvotājiem, un Latvijai ir vairākas starptautiskas saistības, kas pirmām kārtām izriet no 1949.gadā noslēgtajām Ženēvas konvencijām - tad vairākām vismaz... nu, trīs konvencijas noteikti var tikt minētas. Ir jāņem vērā, ka darbība, ko veic Sarkanais Krusts, arī atbalstāma, un šajos gadījumos arī nevar būt atbildība. Ja būs arī kāda cita organizācija, kas veic līdzīgas darbības, humanitāra rakstura darbības, tad persona nevar tikt saukta pie kriminālatbildības.

Tas ir tāds neliels ieskats tajos jautājumos, par kuriem mēs vakar diskutējām.

Bet saistībā ar priekšlikumu mēs saņēmām vienu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas savā būtībā ir redakcionāls un kas piedāvā vārdus “nav savienojuma” aizstāt ar vārdiem “ir pretrunā”. Ko nozīmē - “ir pretrunā”? Proti, saturs nekādā gadījumā nav grozīts, un būtībā 77.¹ pantā un 77.² pantā ir lietota līdzīga terminoloģija. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Mēs sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeima šodien gatavojas galīgajā lasījumā pieņemt virkni grozījumu Krimināllikumā, kuri skar aktuālas un mūsu sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestas tēmas: prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā; bruņota konflikta finansēšana; vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana bruņotam konfliktam.

Ar 77.¹ un 77.³ pantu ir vairāk skaidrības: mūsu līdzpilsoņiem nav jāpiedalās svešos karos. Tā ir skaidra un konsekventa mūsu frakcijas nostāja.

Tomēr, atbalstot 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu -, gribētos norādīt uz iespējamiem 77.² pantā ietvertajiem riskiem. Nav skaidrs, ko nozīmē “finanšu līdzekļu vai citas mantas netieša vākšana vai nodošana ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei”. Par iesaistīto pusi var taču kļūt arī civiliedzīvotāji! Piemēram, ja kāda persona nosūta karstajā punktā dzīvojošam radiniekam naudu vai medikamentus vai kādā citā veidā sniedz humāno palīdzību, nezinot, vai viņš ir vai nav iesaistīts bruņotajā konfliktā, tad arī šajā gadījumā mūsu līdzpilsoni (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) par šo netiešo nodošanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem? Vai šādas darbības arī tiks kriminalizētas?

Mūsuprāt, panta dispozīcijā ietvertā norma ir ļoti izplūdusi, neskaidra un var izraisīt vairākus jautājumus un nopietnas šaubas par tās piemērošanu. Uzskatām, ka tā nav pārāk laba prakse - lielā steigā un steidzamības kārtā veikt likuma grozījumus, piemērojot tos kādam konkrētam gadījumam vai reizēm pat konkrētam cilvēkam.

77.² pants šādā redakcijā nav atbalstāms, jo turpmāk var rasties nopietnas problēmas ar šīs normas interpretāciju. Tāpēc frakcija SASKAŅA, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, balsojumā par likumprojektu kopumā atturēsies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī tieši 77.² panta dēļ nebalsošu “par” šiem grozījumiem. Paskaidrošu, kāpēc.

Diemžēl Krimināllikumam, ja tur būs tā jaunā redakcija ar grozījumu, nebūs pielikumā Judina kunga šīsdienas runas, un tāpēc mūsu tiesām nebūs tā špikera, pēc kura interpretēt šo likuma normu.

Es varu pamatot to ar konkrētiem piemēriem no dzīves.

Manai mammai māsa dzīvo Ukrainā, Doņeckas apgabalā, pilsētiņā Dzeržinskā. Šai sievietei ir 70 gadu, un viņa ir slima. Un, tā kā viņiem pensijas pašlaik nemaksā, mana mamma viņai sūta naudu. Un... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Kur ir problēma?”) Nē, pagaidiet, pagaidiet! Tas, ko es lasu šeit... Jūs šodien teicāt: tikai tādā gadījumā, ja persona atzīsies... Es nevaru iedomāties, ka manai mammai vispār - ar viņas slimo sirdi! - kāds uzdos jautājumu: “Vai jūs tiešām nezinājāt vai zinājāt, ka jūsu māsa, kurai kaimiņos varbūt...?” Iedomājieties! Tā šeit ir rakstīts: “Par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu...” Es atvainojos! Bez atrunas, bez preambulā ietverta definīciju papildinājuma šis Krimināllikuma pants pieļauj antihumānas interpretācijas iespējamību. Tas pieļauj politisku ietekmi tiesu lēmumos. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.) Tāpēc es aicinu...

Vēl es gribētu piebilst, ka visas runas par to, ka visu to lieliski dara Sarkanais Krusts... Saskāros ar to, ka... Es, piemēram, kā deputāte vairākas dienas cenšos sazināties ar Sarkano Krustu, lai iegūtu informāciju par to, kādā apjomā un kādā veidā pašlaik tiek nodrošināta humanitāro kravu sūtīšana uz Ukrainu. Sarkanais Krusts izvairās no jebkuriem kontaktiem. Viņi nesniedz ne tālruņa numuru, ne cilvēka vārdu... uzvārdus tiem cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.) Es nezinu, varbūt viņi tā dara tikai tādēļ, ka es esmu no opozīcijas. Es nezinu! Bet man neizdodas pašlaik sazināties ne ar vienu Sarkanā Krusta pārstāvi jautājumā par humanitāro kravu sūtīšanu uz Ukrainu, un tāpēc es nevaru atbildēt arī uz manu vēlētāju jautājumiem. Tāpēc es lūdzu jūs nebalsot diemžēl “par” vienā paketē sasieto... par šo trīs grozījumu paketi un nepieņemt steigā sacerēto juridisko brāķi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Ir tiešām ļoti labi, ka mēs debatējam gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski par šo tik ļoti svarīgo likumprojektu. Un es, pretēji iepriekšējiem runātājiem, vēlos uzsvērt, ka viss, ko mēs šeit runājam šajās debatēs par likumprojektu, tiesai vēlāk būs saistoši, interpretējot konkrēto tiesību normu; proti, tas, kā šī likumdevēja griba ir ietērpta konkrētajā normā, tas, ko mēs šeit debatējam gan komisijas vārdā, gan Judina kungam paužot Juridiskās komisijas sēdē lemto, gan arī deputātu sacītais, kuri atbalsta konkrēto Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas viss ietilpst tiesību normu teleoloģiskajā un arī vēsturiskajā tulkošanā. Un tie, kuri ir studējuši jurisprudenci, saprot, ka ar gramatisko un burtisko likuma lasīšanu neviens tiesnesis tiesu nespriež.

Vēl nedaudz par civiliedzīvotājiem un humanitārajām tiesībām. Latvija kā demokrātiska valsts ir pievienojusies ne vien Ženēvas 1949.gada konvencijai, bet arī virknei citu starptautisko tiesību dokumentu, kuri aizsargā civiliedzīvotājus, un mans, tāpat kā jebkura Latvijas Republikas Saeimas deputāta, pienākums ir tiešām rūpēties par civiliedzīvotājiem. Šis grozījums Krimināllikumā nekādā gadījumā nav vērsts pret civiliedzīvotājiem vai pret palīdzības sniegšanu civiliedzīvotājiem, un šīs spekulācijas tik tiešām neviena Latvijas Republikas tiesa, lai arī kā varbūt vēlāk kāds gribētu šo likumu interpretēt, nepieļaus.

Līdz ar to, kolēģi, šis priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un par kuru mēs šobrīd debatējam, ir tikai un vienīgi tehniska rakstura - izteikt konkrēto redakciju, ka Latvija pilda starptautiskās saistības attiecībā uz civiliedzīvotājiem un humanitārajām tiesībām.

Godātie kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Šis likumprojekts nav tapis steigā. Tas ir izskatīts vairākās pastāvīgās krimināltiesību darba grupas sēdēs Tieslietu ministrijā, tas ir izskatīts vairākās darba grupas sēdēs Iekšlietu ministrijā, pie tā ir uzsākts darbs jau 11.Saeimas laikā, un šobrīd vairāku mēnešu ilgais darbs ir noslēdzies, un, manuprāt, tas ir noslēdzies ļoti laba likumprojekta veidā. Ņemot vērā to, ka līdzīgi likumprojekti top visā Eiropas Savienībā, jo Ukrainā notiekošais un Ukrainā notiekošā izmantošana, lai finansētu teroristiskās organizācijas, diemžēl skar arī citas Eiropas valstis, es redzu, ka šis mūsu likums tiešām ir... arī kā prezidējošajā valstī tapis likums ir ļoti labs pamats, kas var palīdzēt citām valstīm. Mēs saprotam Ukrainā notiekošo, mēs atbalstām civiliedzīvotājus, un mums sirds tiešām ir pie šiem civiliedzīvotājiem. Un šis likumprojekts ir vajadzīgs tieši viņiem.

Kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Liels paldies kolēģiem par uzdotajiem jautājumiem, par debatēm! Es domāju, tām ir liela nozīme, kaut gan dažiem šķiet, ka nav lielas jēgas runāt un ka tas nevienam nav saistoši. Es ļoti labi zinu, ka ļoti bieži arī mūsu debates... tas, ko mēs šeit stāstām, palīdz tiesnešiem pieņemt pareizus lēmumus. Un paldies par jautājumiem, jo, ja ir jautājums, tad ir arī atbildes un tad var redzēt un labāk saprast, kāda ir likumdevēja doma. Un pirmām kārtām es vēlreiz gribu atkārtot... nu, es jau pašā sākumā teicu, bet tomēr vēlreiz tie jautājumi izskanēja... Atbildība tiks paredzēta par tīšām darbībām, kad cilvēks saprot, ko viņš dara, kam viņš sūta... kad viņam tā informācija ir.

Un kas vēl ir svarīgi? Mēs runājam par krimināltiesībām. Proti, tas nozīmē, ka cilvēkam, kas saņēmis sūtījumu, nav jāpierāda kaut kas. Tātad, ja prokuroram vai policijas darbiniekam ir aizdomas, tad viņiem ir jāpierāda, ka tāda darbība ir veikta un tā ir aizliegta ar Krimināllikumu. Tāpēc jūs varat droši sūtīt savus sūtījumus uz Ukrainu, un jums nebūs... jums un arī citiem cilvēkiem nebūs kriminālatbildības. Jo par humanitārām darbībām kriminālatbildības nav. Un mums nav nolūka paredzēt atbildību.

Un, protams, mēs drusciņ tagad izgājām ārā no, teiksim, jautājuma, par kuru mums jādiskutē, jo par priekšlikumu mēs būtībā nerunājam, mēs runājam par attiecīgām normām. Bet... (Starpsaucieni. Dep. A.Barča: “Tā jau ir nelaime, ka nerunā par priekšlikumu!”) Jo priekšlikums ir gramatisks faktiski. Bet, kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka attiecīgās normas ir svarīgas, un es aicinu atbalstīt gan priekšlikumu, gan arī likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Es saprotu, ka jūs arī komisijas vārdā aicinājāt atbalstīt likumprojektu? Tātad lūdzu zvanu! (No zāles: “Par ko balsojam?”) Ā, es atvainojos, jā! Viss kārtībā.

Lai būtu absolūti skaidrs, par ko mēs balsojam, es saskaņā ar Kārtības rulli visiem paskaidroju, ka šobrīd mēs balsojam par Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Un komisijas vārdā tad vēlreiz...

A.Judins. Ievērojot procedūru, es vēlreiz aicinu...

Sēdes vadītājs. ...Andrejs Judins.

A.Judins. Jā. Es aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 18. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, mums ir jālemj vēl par vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Turpinām skatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, un abi priekšlikumi ir saistīti ar pēdējo lapaspusi, tas ir, ar pārejas noteikumiem par spēkā stāšanās kārtību. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē konkrētus... konkrētu rīcību, likumam stājoties spēkā. Komisija atbalstīja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas saistīts ar Maksātnespējas likumā paredzētā maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu fiziskās personas maksātnespējas procesā. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. ...kurš arī ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Kurš arī ir atbalstīts, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tādējādi skatām 3.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts. Es paskaidrošu - kādēļ. Acīmredzot Elksniņa kungs ir vēlējies, lai tiesa papildus lemj par saistību dzēšanas plānā paredzētā maksājuma samazināšanu, taču komisijas sēdē gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, gan pieaicinātās personas un arī deputāti norādīja... arī Juridiskais birojs norādīja, ka jau šobrīd Civilprocesa likuma 363.²⁸ panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tiesa lemj par fiziskās personas saistību dzēšanas plānu un tā grozījumu apstiprināšanu. Un šeit jānorāda, ka maksājumu samazināšana neapšaubāmi ir ietverama plānā... attiecīgajos plāna grozījumos, kas būtu jāiesniedz tiesai un jāapstiprina. Līdz ar to faktiski šis regulējums pastāv jau šobrīd, un jautājums droši vien ir par tā piemērošanu, tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, tātad 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Un šeit jānorāda, ka komisijā bija arī diskusijas par to, kas tiesai būtu norādāms tiesas lēmumā, ar kuru tiek izbeigta bankrota procedūra gadījumā, ja neviens kreditors nav pieteicis savu prasījumu... tātad kādas saistības tiek norādītas. Un arī komisijas deputāti un Juridiskais birojs norādīja uz to, ka runa ir par tām kreditoru saistībām, kas faktiski varbūt ir abstraktas saistības, nevis konkrētas saistības, jo, pirmkārt, tiesa varētu arī nezināt šīs saistības, kuras parādniekam ir un kuras kreditors savukārt nav pieteicis, un, otrkārt, pat tad, ja būtu šīs saistības zināmas, tiesai būtu jāaicina, iespējams, uz tiesas sēdi šie kreditori kā ieinteresētās personas, ko faktiski nav iespējams izdarīt sevišķās tiesāšanas kārtībā, līdz ar to tiesa nevarētu vērtēt iespējamo strīdu starp kreditoru un parādnieku. Tas būtu jādara vispārējā kārtībā. Līdz ar to komisija ir izstrādājusi 6.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un šeit ir jāmin tas, ka arī komisijas sēdes laikā bija jautājums, un es vēlos paskaidrot - proti, vai Valsts ieņēmumu dienesta prasījums par nodokļu samaksu ir uzskatāms par prasījumu no neatļautas darbības. Un komisijas viedoklis šajā gadījumā bija - nē! Prasījumi no neatļautas darbības ir cita veida prasījumi, un šajā gadījumā VID prasījums par nodokļu samaksu ir piesakāms attiecīgi likumā noteiktajā kārtībā. Un šis prasījums arī nenoilgst, kā to nosaka Maksātnespējas likuma 73.pants... Es atvainojos, nevis nenoilgst, bet tieši noilgst Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā gadījumā, ja šāds prasījums netiek pieteikts. Tātad komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā, tātad ir saistīts ar pārejas noteikumu papildināšanu. Komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Likumprojekts paredz brīvības atņemšanas soda izpildes procedūras vienkāršošanu un efektivizēšanu un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 2.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai grozījumi Konkurences likumā. Šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka top jauns likums - Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (nākošo mēs skatīsim likumprojektu “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizliegumu likums”), un līdz ar to ir jāveic arī attiecīgi grozījumi šajā likumā - Konkurences likumā.

Atbildīgajā komisijā ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un arī 3.priekšlikums... nē, es atvainojos, 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Tātad aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 12.marts.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Paldies.

Tātad šis būs jauns likums - Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likuma būtība un jēga - sakārtot mazumtirgotāju un piegādātāju attiecības, lai lielie mazumtirdzniecības tīkli tiktu mazliet ierobežoti šīs iepirkuma varas ziņā.

1. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Un deputāts Līdaka labprāt arī pateiktu kaut ko debatēs, ja Andris Bērziņš nospiestu pogu...

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Paldies.

Tātad pirmais, ko es gribu vēstīt, - ka deputāts Līdaka šo priekšlikumu atsauc, uzskatot to par mazliet priekšlaicīgi iesniegtu.

Raugiet, kas man rūp! Tātad šis priekšlikums nosaka to, ka svētdienās un svētku dienās nestrādā tie mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuros ir nodarbināti vairāk nekā 2 tūkstoši darbinieku. Šeit ir runa par lielajiem... lielveikalu monstriem, jo, manā izpratnē, cilvēkam, ģimenei svētdiena un svētku diena nav jāpavada bezgalīgās “ekskursijās” pa šiem mazumtirdzniecības monstriem, bet ģimenei daudz vērtīgāk ir aizbraukt, teiksim, paskatīties Gaujas senleju, kaut vai atnākt uz Zooloģisko dārzu, nevis bezjēdzīgi klīst pa lielveikaliem. Es ceru, ka pie šīs diskusijas mēs vēl atgriezīsimies, bet šobrīd uzskatīsim, ka es šo priekšlikumu esmu atsaucis vienkārši kā priekšlaicīgu, taču ar domu, ka mēs tomēr par šādu jautājuma risināšanu padomāsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Tā kā priekšlikums atsaukts, tad tas pat teorētiski nav balsojums.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Līdaka. 2. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 4. - atbildīgās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. 5. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Arī tas ir apbrīnojamā kārtā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu... Es atvainojos, deputāti prasa balsojumu? Deputāti tomēr prasa balsojumu par 5.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

I.Līdaka. Tātad 6. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav guvis atbalstu. Bet jāpiebilst, ka tomēr varētu rasties problēmas ar īsa realizācijas termiņa preču realizāciju, ja, teiksim, akcijas atlaidi nevarēs piemērot preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētām precēm. Tomēr priekšā vēl ir trešais lasījums, tā ka, cerams, sekos kādi priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. 7. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 8. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot 11. - atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā, kuru man jālūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 12. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Mani uzrunāja Latvijas Tirgotāju asociācija, lai pievērstu uzmanību tam, ka 9.panta otrajā daļā noteiktais naudas sods var būt nesamērīgs gadījumā, ja runa ir par mazumtirgotājiem ar nelielu gada apgrozījumu.

Kas tie ir - mazumtirgotāji ar nelielu vai ar mazu gada apgrozījumu? Bez diviem milžiem - “Rimi” un “Maxima”, kas pastāv mūsu mazumtirdzniecības tirgū, - ir arī liela kopa tīklu un kooperāciju, kuru apgrozījums ir no 30 līdz 150 miljoniem eiro gadā. Un tie ir tīkli “Mego”, “Saule”, “Sky”, “Prizma”, “Beta”, kā arī kooperācijas “Elvi”, “Aibe”, “Lats”, “Top” un “Vesko”. It kā visas ir nosauktas... Bet bez tam ir arī tirgotāji, kuriem gada apgrozījums ir mazāks par 5 miljoniem. Šiem veikaliem... mazāks par 5 miljoniem apgrozījums gadā. Šie veikali ir vairāk atkarīgi no tirgus apstākļiem. Tie var vieglāk kļūdīties mēģinājumos pielāgoties tirgum. Un ir detalizētāk jāanalizē pārkāpumu cēloņi, kurus tie varētu būt pieļāvuši, lai noteiktu sodu, kurš būtu tiešām samērīgs pārkāpuma smagumam. Tādēļ es ierosinātu nevis noteikt naudas soda likmi, bet deleģēt šo kompetenci Ministru kabinetam, kurš izanalizētu katru konkrētā gadījuma grupu vai klasi un varētu pēc tam izstrādāt tādus noteikumus, kuri būtu precīzāki, kuri nevis atbaidītu mūsu tirgotājus no konkrētas rīcības tirgū, bet drīzāk motivētu tos rīkoties efektīvāk.

Vēl skarbāka situācija ir veikaliem, kuriem ir vēl mazāks apgrozījums. Uz tiem šis smagums gulstas vēl stiprāk gadījumā, ja apgrozījums ir mazāks par 175 tūkstošiem eiro gadā. Tad tiem piemēro nevis likmi - soda likmi -, bet jau konkrētu summu, proti, 350 eiro. Gadījumos, ja mēneša apgrozījums ir apmēram 5 tūkstoši eiro, tiem nāksies maksāt sodu 350 eiro, kas ir īstenībā divu darba dienu ienākums. Tas īstenībā var nostādīt veikalu ļoti smagā stāvoklī, un tas īpaši attiecas uz lauku veikaliem novados, īpaši Latgalē.

Tādēļ, manuprāt, būtu labāk, ja tieši valdība izstrādātu konkrētu dokumentu, kurš būtu varbūt saprātīgs tirgotājiem, kurš būtu detalizētāks, nevis mēs noformulētu likumā naudas soda apjomu un naudas soda likmi.

Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt, veicinot Latvijas nacionālo tirgotāju laukos labāku pielāgošanos tirgum, kurš pamazām tomēr paceļas pēc krīzes. Domāju, ka šī situācija uzlabosies un droši vien mums nevajag ar skarbiem sodiem viņiem traucēt to darīt.

Lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu - 12.priekšlikumu - un reizē arī 13.priekšlikumu ar līdzīgu argumentāciju, kuru es tikko mēģināju jums paskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka. Jā. Komisijas vārdā ir kas piebilstams.

Raugiet, atbildīgā komisija ļoti gari un plaši debatēja par to, vai visas šī likuma normas ir attiecināmas uz visiem tirgotājiem vai arī tirgotāji ir jādiferencē: mazie, vidējie, lielie. Debates bija ļoti plašas, tomēr komisijas viedoklis bija tāds, ka visas attiecīgā likuma normas ir jāattiecina uz visiem mazumtirgotājiem; tam personīgi es varbūt arī ne visai piekristu. Tas ir numur viens.

Numur divi. Šī paša 9.panta 4.punkts vēsta par to, ka Ministru kabinets izstrādās kārtību, kādā tiks piemērota soda nauda, tātad naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus un tā tālāk.

Komisijas sēdē Konkurences padomes pārstāvji ļoti svēti apgalvoja, ka tiešām sodi tiks piemēroti taisnīgi, ņemot vērā katra mazumtirgotāja reālo apgrozījumu un tātad arī reālo nodarījumu. Tā ka komisijas vārdā man jālūdz 12. un 13.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 36, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Pēdējais ir 14. - atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. 13.priekšlikums tagad!

I.Līdaka. Ā, 13.priekšlikums vēl! Jā, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Jā. Un tātad pēdējais ir atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Ņemot vērā to, ka paredzams, ka priekšlikumu būs gana daudz, lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.martu.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Deputātiem nav iebildumu.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Šadurska, Āboltiņas, Smiltēna, Abu Meri un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu sēdes kārtējo pārtraukumu pagarināt par pusstundu, tātad līdz pulksten 11.30. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad pārtraukums būs stundu garš - līdz pulksten 11.30.

Bet pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi šajā pārtraukumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē! Tūlīt - pēc 5 minūtēm, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Juridiskās komisijas locekļi, aicinu jūs uz īsu Juridiskās komisijas sēdi! Pulcēsimies pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pulksten 10.35 pulcēsimies uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs.)

Paldies. Cienījamie deputāti, šobrīd nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Rihards Kols, Armands Krauze, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Andris Vilks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pulkstenis ir 11.30! (Starpsauciens no zāles: “31!”) Nav vēl 31, pēc 4 sekundēm būs 31!

Tātad, kolēģi, pulkstenis ir 11 un nu jau 31 minūte. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Un lūdzu ievērojiet klusumu! Cieniet runātāju! Tas attiecas arī uz Vectirāna kungu un Steina kungu!

Lūdzu, Boķa kungs!

I.Boķis. Komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (dokuments Nr.448).

Pavisam tika iesniegti deviņi priekšlikumi. (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Un tie lielā mērā skar definīcijas; viena daļa priekšlikumu ir šāda rakstura.

1.priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, ir Agešina kunga priekšlikums par pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem. Nu, principā tas ir par definīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Tāpēc vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai konkrētai problēmai ar pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju kontekstā ar likumprojekta 1.panta 23.punktu.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo likuma redakciju no likumprojekta pirmajā lasījumā pazudis otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.”

Šī norma ir spēkā esošajā Autopārvadājumu likumā un pilnībā atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Šo teikumu mēs nevaram izslēgt no likumprojekta, jo tas, manuprāt, būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra regulu Nr.1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum. Regulas 5.panta 3.punkta trešais teikums precīzi nosaka, ka neregulārie pārvadājumi nepārstāj būt neregulāri pārvadājumi tikai un vienīgi tādēļ, ka tos veic ar zināmiem intervāliem. Turklāt saskaņā ar regulas 2.pielikumu dalībvalsts pasažieru komercpārvadājumu veicējam izsniedz Kopienas atļauju. Atļaujai tiek pievienoti vispārīgie noteikumi. Vispārīgo noteikumu 9.punktā ir norādītas definīcijas. Tai skaitā ir noteikts, ka neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Atļaujas vispārīgo noteikumu 2.punkts noteic, ka pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas ietverti Kopienas noteikumos par atļauju pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos. Tas nozīmē, ka dažāda veida autopārvadājumu definīcijām būtu jābūt tādām pašām kā tām, ko izmanto starptautiskajos pārvadājumos.

Visas šīs normas ir burtiski ietvertas Kopienas atļaujas tekstā, un šādu atļauju izsniedz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Proti, šo regulu piemēro gan starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, gan pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem. Regula, kuru piemēro no 2011.gada 4.decembra, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāievēro obligāti un jāpilda burtiski.

Vēlos atgādināt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem būtu nodrošināta piekļūšana transporta tirgum. Turklāt tās taču ir katra cilvēka tiesības - brīvi pārvietoties savā valstī.

Es uzskatu, ka Saeimai jāaizstāv pasažieru, nevis autobusu parku intereses. Tāpēc aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, skatot šo jautājumu, tika saņemta Saeimas Juridiskā biroja ļoti detalizēta, ļoti precīza un izstrādāta analīze attiecībā uz pretrunu esamību vai neesamību ar attiecīgo Agešina kunga minēto regulu. Saeimas Juridiskais birojs nesaskatīja nekādu pretrunu, un līdz ar to es aicinu tomēr šo priekšlikumu noraidīt.

Vēl jo vairāk es aicinu noraidīt šo Agešina kunga priekšlikumu tāpēc, ka es saskatu vienkārši absolūtu pretrunu viņa rakstītajā tekstā. Ja mēs runājam par pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem, tad mēs runājam par neregulārajiem pārvadājumiem.

Tālāk. Tātad neregulārie... šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Man skolā kādreiz mācīja, ka kaut kādas darbības veikšana noteiktos laika intervālos ir regulāra darbība. Nu kā var būt neregulārie pārvadājumi, kas tiek veikti regulāri? Tad tie ir regulārie pārvadājumi! Es domāju, ka cienīsim arī latviešu valodu un noraidīsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Boķis. Es aicinu atbalstīt... neatbalstīt šo priekšlikumu. Komisija balsoja “pret”.

Vai Vectirāna kungam ir kaut kas par procedūru sakāms? Vectirāna kungs, jūs esat nospiedis pogu! (Starpsaucieni. Dep. J.Urbanovičs: “Gadās!”) Jā, es saprotu, ka nav nekas sakāms.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. 2. un 3.priekšlikums zināmā mērā skatāmi kopā. 2. ir Satiksmes ministrijas priekšlikums, un šeit būtu atbalstāma redakcionāli precizēta redakcija, ko ir atbalstījusi arī komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Runājot par 2.priekšlikumu, vēlos norādīt uz to, ka, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā, tad turpmāk var rasties nopietnas problēmas ar šīs normas interpretāciju. Piemēram, nav saprotams, kas 1.panta 23.punktā ir domāts ar vārdiem “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus”. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus. Domāju, ka pat tīri teorētiski nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo autobusu parki regulāro pārvadājumu ietvaros. Šī definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj automātiski uzskatīt par lielu autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu. Es uzskatu, ka jēdzienu “regulāru pārvadātāju klienti” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusu autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā. Esmu pārliecināts, ka Saeimai nevajadzētu radīt mirušas normas, kuras nekad nedarbosies. Tieši tāpēc piedāvāto redakciju es aicinu noraidīt.

Manuprāt, faktiskais šī priekšlikuma mērķis ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem, tas ir, autobusu parkiem, kuri saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem, un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām. Nemitīgie mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt grozījumus Autopārvadājumu likumā pretēji pasažieru interesēm un Saeimas deputātu vairākuma gribai, iespējams, pierāda tikai vienu - atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus - neregulāros pārvadātājus.

Aicinu Saeimu balsot “pret” 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Agešina kunga bažām noteikti ir pamats, taču es atgādināšu, ka, veicot grozījumus šajā likumā, mēs uzdosim Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros tad arī tiks regulēta neregulāro pārvadājumu joma. Autopārvadājumu nozarē praktiski šī ir vienīgā joma, kuru neregulē atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Šie Ministru kabineta noteikumi taps, un ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lemts, ka šie Ministru kabineta noteikumi vai, pareizāk sakot, to melnraksts nonāks komisijā pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, un deputāti, ieskaitot Agešina kungu, varēs iepazīties ar Satiksmes ministrijas iecerēm attiecībā uz neregulāro pārvadājumu nozares regulējumu.

Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt šo Satiksmes ministrijas priekšlikumu un doties tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Boķis. Tātad komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt kopējo, Satiksmes ministrijas un Juridiskā biroja izstrādāto, priekšlikumu, tas ir, 2. un 3.priekšlikumu... šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas redakcionāli precizēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Boķis. Tātad 4.priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts, bija...

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikumu izlaidāt!

I.Boķis. 3.priekšlikumu mēs kopā... Jā, 3.priekšlikumu... nevar, jā?

Tātad 3.priekšlikums... Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā. Nu, par...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Par to mēs nupat jau nobalsojām, bet vienkārši sēdē ir jānoziņo par visiem priekšlikumiem pēc kārtas.

Turpinām ar 4.priekšlikumu!

I.Boķis. Tagad drīkst par 4., jā? 4.priekšlikums ir par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem. To ir iesniedzis deputāts Liepiņš, bet komisijā tas atbalstu neguva. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. 5.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas iesniegts priekšlikums, un tas komisijā atbalstu guva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Boķis. 6. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka tas faktiski sašaurina to deleģējumu, kas pašlaik ir, un tāpēc tas netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Liepiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. 7. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Tur bija vesela pakete... Tas vairāk attiecas uz taksometru pārvadājumiem, bet komisija uzskata, ka viens priekšlikums ir jāatstāj, lai par to mēs šeit runātu otrajā lasījumā. Bet izvērtējot komisija secināja, ka mēs to visu nevaram uz trešo lasījumu ne sagatavot, ne izdiskutēt, tāpēc tiks doti trīs mēneši, jo problēmas taksometru pārvadājumos ir. To komisijas locekļi - principā visi! - atzina, un trīs mēnešos tātad, nozarei kopā ar ministriju un ieinteresētajām organizācijām un deputātiem izdiskutējot, būs atsevišķi priekšlikumi par taksometriem, bet šinī gadījumā šo 7.priekšlikumu - Daiņa Liepiņa priekšlikumu - komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu tomēr.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Bet, pirms mēs turpinām, es īsti nesaprotu... Vai deputāts Boķis vēlas debatēt? Ir pieteicies vai nejauši ir piespiedusies poga?

I.Boķis. Nē, nejauši nospiedu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Turpinām ar 8.priekšlikumu.

I.Boķis. Sveša mašīna... (Smejas. Dep. J.Urbanovičs: “Gadās!”)

Sēdes vadītājs. Turpinām ar 8.priekšlikumu.

I.Boķis. Tātad 8.priekšlikums. Tas ir deputāta Agešina un deputāta Liepiņa priekšlikums (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Atbalstām!”), ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, vēl viena problēma ir saistīta ar likumprojekta 34.¹ pantu. Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija paredz, ka kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. Bažas rada tas, ka valdība, apstiprinot Satiksmes ministrijas ierēdņu sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, varētu radīt iespēju, ka šis pakalpojums bez Saeimas deputātu ziņas tiks vienkārši iznīcināts. Tas izriet no Ministru kabineta noteikumu projekta jau tagad, ar kuru esmu iepazinies. Un man ir pamatotas bažas par to, ka atkal ir izdomāts veids, kā legāli nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem veidoto biznesu. Bet tas ir pretrunā ar pasažieru interesēm.

Tāpēc aicinu balsot par 8.priekšlikumu un izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Boķis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tā ka arī es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Valērija Agešina un deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Boķis. Taču komisija atbalstīja redakcionālus precizējumus un atbalstīja arī visus priekšlikumus, to skaitā 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres iesniegto priekšlikumu. (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres redakcionāli precizēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Boķis. Jā, tātad es aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Boķis. Trešajam lasījumam priekšlikumi jāiesniedz līdz 2015.gada 12.martam.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes darba kārtības grozīšanu, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 6. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt vēl vienas izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Zariņš: “Ir! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - 7. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien! Cienījamie kolēģi! Vispirms jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp12 un kura iesniedzējs ir Ministru kabinets.

Izvērtējot šo Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, bija daudz diskusiju, jo šis likumprojekts satur pēc būtības divus lielus blokus. Viens bloks (un tie ir vairāk nekā 20 panti) attiecas uz noziedzīgā nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanu, tas ir, par ievērojama apmēra saturu... pareizāk sakot, ielikšanu konkrētajās pantu... sevišķās daļas pantu dispozīcijās. Un par to lielu diskusiju nebija. Saprata, ka to ir iespējams apspriest otrajā un trešajā lasījumā.

Taču būtiskas diskusijas bija par citu šī projekta bloku, tas ir, par vainas formām. Īstenībā tas ir par dalītās vainas formu - par nodomu un neuzmanību: kurš kurā brīdī ir... kā vērtēt kopējo nodarījumu. Tas ir saistīts ne tikai ar šo likumu, bet arī ar citiem likumiem, kur konkrētām personām ir liegts ieņemt darbu saistībā ar tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Un šis vērtējums, kas īstenībā komisijās bija teorētiķu un zinātnieku strīds, noveda pie tā, ka Juridiskā komisija neatbalstīja šo projektu... nolēma neatbalstīt projektu kopumā, bet piedāvāt savu, alternatīvo, likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, un par to es aicināšu arī balsot vēlāk.

Tā ka pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp12, un Juridiskās komisijas lēmums bija neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.151/Lp12) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 84, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

G.Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un turpinām ar alternatīvo.

G.Kūtris (NSL).

Juridiskā komisija piedāvā kā alternatīvu tikko noraidītajam likumprojektam savu likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kur ir iestrādāti visi tie panti, kurus Krimināllikumā ir nepieciešams grozīt. Un šeit lielu diskusiju nebija. Juridiskās komisijas aicinājums - atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.187/Lp12) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.februāri šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 27.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Šis likumprojekts ir Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts, un tas ir saistīts ar noziedzīgā nodarījuma kaitīgo seku kvalifikācijas precizētu saturu, un tas pēc būtības ir saistīts arī ar iepriekš atbalstīto, jo tie ir savstarpēji saistīti likumprojekti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt 27.februāri.

Sēdes vadītājs. 27.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Izskatīšanai otrajā lasījumā komisija ir saņēmusi 46 priekšlikumus.

Tātad 1. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra J.Iesalnieka priekšlikums, kurš Civilprocesa likumā paredz ieviest regulējumu, kas noteiktu patiesības paušanas pienākumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir saistīts ar tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai ar mērķi ātrāk izskatīt konkrēto lietu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz atbildību par necieņas izrādīšanu pret tiesu vai negodprātīgu tiesību un pienākumu izpildīšanu un izmantošanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas paredz, ka neparakstītu prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un to nosūta atpakaļ iesniedzējam. Šis, mūsuprāt, ir ļoti būtisks priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 9. - tehniska rakstura Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tehnisks ir 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī paredz, ka neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un to nosūta atpakaļ iesniedzējam. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 17. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā, kas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 17. un 18.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Paldies.

19. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 20. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nav guvis atbalstu. Šeit tātad bija diskusija par informācijas publicēšanu saistībā ar personas rīcībspējas ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādāts alternatīvs piedāvājums, deputātu vairākums nolēma, ka atstājama pašreizējā kārtība, proti, tātad šīs informācijas publicēšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Līdzīga rakstura ir 21.priekšlikums, kurš ir no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, un arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 22. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 23. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 24. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un arī 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Arī 26. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 27. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz... paplašina pamatus blakussūdzības nepieņemšanas gadījumiem, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 28. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 29. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 30. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 31. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Arī 32. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 33. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 34. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 35. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 36. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 37. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 38. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 39. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 40. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 41. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 42. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 43. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 44. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 45. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ievieš jaunu procesuālu institūtu, proti, ārvalstu tiesu nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā. Tātad šeit ir tie gadījumi, kad Latvijas normatīvais regulējums neparedz attiecīgo kārtību, savukārt ārvalstu nolēmums Latvijā ir izpildāms. Līdz ar to šajos gadījumos šie nolēmumi būtu pielāgojami to īstenošanai Latvijā. Tātad 45.priekšlikums ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 46. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumiem un spēkā stāšanos. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.marts.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA). (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Nu varēsi izrunāties!”)

Paldies. Daudzes kungs! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot minētā likuma regulējumu par fiskālā pārstāvja darbību Latvijā un saskaņā ar jau augusta beigās Ministru kabinetā skatītajiem Satiksmes ministrijas priekšlikumiem uzlabot transporta un loģistikas nozares konkurētspēju, mazinot Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz tam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Bondars. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Bondars. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 13.februāri. Un izskatīšanas datums - šā gada 19.februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 19.februārī. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, pavisam nesen šajā parlamentā bija balsojums par tiesnešiem - par Augstākās tiesas tiesnešu pārcelšanu uz Rīgas apgabaltiesu, ko mēs visi koleģiāli neatbalstījām.

Juridiskajā komisijā, uzklausot šos tiesnešus, lēmums tika pieņemts, par ko ziņoja arī Agešina kungs no šīs tribīnes, taču neizpratni izraisīja tas, kādā veidā publiskajā telpā tiek interpretēts, ka likumdevējs nav pietiekami skaidri paudis savu gribu un ka reformētajā Augstākajā tiesā tiek atstātas divas vakances Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā, savukārt trīs tiesneši paliek ārpus iekavām, un ka īsti to paskaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts, nav, jo likumdevējs, redz, neesot precīzi savu gribu formulējis.

Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija sanāca vēlreiz uz sēdi, lai lemtu par šo jautājumu - lai precizētu savu gribu, ja tā, izrādās, kādam nav saprotama. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā likumprojektā ir normas, kas attieksies uz 2016.gada 31.decembri, kad saskaņā jau ar iepriekšējā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu” tiks reorganizēta Civillietu tiesu palāta. Tātad atkal būs jautājums par to, kuri no tiesnešiem varēs vai nevarēs palikt strādāt Civillietu departamentā. Un jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav... Un es ļoti ceru, ka pēc šiem likuma grozījumiem mēs vairs nesastapsimies ar dīvainu situāciju, kurā labi strādājoši tiesneši - ilgstoši labi strādājoši tiesneši! -, kurus viņu kvalifikācijas kolēģija ir atzinusi par piemērotiem šim darbam... kuri ir saņēmuši pietiekami labas atsauksmes gan no studentiem, kam viņi lasa lekcijas, gan no citiem sabiedrības pārstāvjiem, pēkšņi izrādīsies nederīgi un nevajadzīgi, bet tiesu departamentos tiks atstātas vakances.

Līdz ar to tika lūgts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Augstāko tiesu izstrādāt grozījumus, kas precizētu likumdevēja gribu, ka, veicot Augstākās tiesas palātu reorganizāciju un veidojot tātad papildu vietas jaunajai slodzei blakus... attiecīgajos departamentos, vispirms tiek aizpildītas šīs vakances un tikai tad ir iespēja lemt par tiem tiesnešiem, kuriem tātad šīs reorganizācijas rezultātā ir jāturpina strādāt kādā citā tiesā.

Tātad šie grozījumi ir izstrādāti Tieslietu ministrijā, saskaņoti ar Augstāko tiesu, atbalstīti Tiesu politikas apakškomisijā un atbalstīti arī Juridiskajā komisijā. Un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šā gada 17.februāris.

Sēdes vadītājs. 17.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es atsaukšu atmiņā neseno, nu, tādu, teiksim, preses uzmanības vērtu gadījumu: kad kāds zemnieks bija izcirtis mežu lauksaimniecības zemē, gribēja viņu visai bargi sodīt. Šī situācija noveda pie tā, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādāja grozījumu Meža likumā, lai to zemi, kas ir reģistrēta kā lauksaimniecības zeme, zemnieki varētu atgriezt normālā lauksaimnieciskā apritē bez liekiem papīru tēriņiem, un līdz ar to arī šajā zemē turpmāk - atbilstoši šim grozījumam Meža likumā - būs ciršanas kārtība tāda, kāda tā noteikta koku ciršanai ārpus meža zemes. Un tas nozīmē, ka šī zeme būs viegli atgriežama lauksaimnieciskajā apritē.

Atbildīgā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu un apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

I.Līdaka. Cienījamā Saeima! Man liels lūgums. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tika pilnībā arī saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju un nav gaidāms, ka varētu būt kādi redakcionāli vai citi priekšlikumi, man ļoti liels lūgums - apstiprināt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo patiesībā iepriekšējais likums... likuma grozījumi jau sen ir stājušies spēkā un jau šobrīd ir tāda zināma kolīzija ar reālo dzīvi. Tā ka lūdzu apstiprināt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka mēs balsojam par likumprojektu arī otrajā lasījumā? Neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Paldies par vienprātību iepriekšējā likumprojekta atbalstā! Līdz ar to, protams, uz tādu pašu vienprātību ceru, ka jūs atbalstīsiet arī grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Raugiet, kāda ir izveidojusies situācija! Situācija ir izveidojusies tāda, ka mēs iepriekšējā Saeimā esam apstiprinājuši... pareizāk sakot, atļāvuši mājražotājiem ražot alu, vīnu, šmakovku un to arī ierobežotā daudzumā tirgot. Runa ir par salīdzinoši pavisam nelieliem daudzumiem, kuri nekādi neietekmē alkohola tirgu, bet gan veicina lauku tūrisma attīstību.

Tomēr situācija ir sekojoša. Drīz pēc tam tika pieņemts lēmums, ka visās alkohola tirdzniecības vietās ir jāiekārto pastāvīga videonovērošanas sistēma un datu glabāšana un ka viss šis datu nesējs ir jāreģistrē Valsts datu inspekcijā. Un līdz ar to, protams, tas mājas vīndaris nonāca sprukās, jo tad tā pašizmaksa vienam pārdotajam pašdarītā vīna litram iznāk gauži liela un tas viss bizness kļūst absolūti, absolūti neizdevīgs.

Līdz ar to mums ir tāds lūgums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļautu šiem mājražotājiem, kuru ir apmēram... uz šo brīdi ir kādi 40 mājas vīnu mazie ražotāji un kādi 20 alus ražotāji... tātad atļaut šiem mājražotājiem tirgot alkoholiskos dzērienus bez pastāvīgas videonovērošanas tajās vietās, kur šī darbība tiek veikta. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Un lūdzu, protams, arī atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo tūrisma sezona nāk ar lielu joni virsū.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

I.Līdaka. Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 19.februārim un ieteiktu izskatīt 5.martā, jo tas būs pavisam drīz pirms 8.marta.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris, otrā lasījuma datums - 5.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Tātad komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!... Jā, godātie kolēģi, ja mēs jau esam iesākuši balsojumu (Dep. I.Zariņš ir nokavējis pieteikties debatēm.), līdz ar to debates “par” steidzamību vai “pret” steidzamību nav iespējamas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Par vēlu! Par vēlu!”)

Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam... varbūt jūs vairs nevēlaties debatēt?

Tagad debatēs pieteicies arī deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamais... Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbalstot šo pirmo lasījumu, es domāju, ka uz otro lasījumu ir jāpārdomā dažas lietas, kuras es gribu te pateikt ne tikai par šo likumprojektu, bet arī par visu šo paketi saistībā ar maksātnespēju.

Un pirmais jautājums: ko tas mainīs? Mums parādās it kā divas iespējas: viena tātad ir izvēle brīvi nolikt atslēgas, otra - palikt pie vecās kārtības. Bet mani faktiski drusciņ uztrauc tas, ka būs divi nelīdzvērtīgi priekšlikumi acīmredzot. Tātad viens būs par to, ka 10 procenti būs pirmā iemaksa, otrs būs par to, ka 30 vai 40. Un te jau tika atbildēts, ka komercbankas mēs nevaram regulēt. Līdz ar to faktiski paliks tikai viens princips. Tātad mēs atgriežamies pie vecās kārtības. Var būt, ka kaut kādi priekšlikumi tiks iesniegti uz otro lasījumu... es nezinu.

Tad ir nākošais jautājums: kāpēc mēs... un vai kaut ko tas mainīs kreditēšanā? Jo mums apgalvo arī Latvijas Bankas prezidents, ka nu sāksies milzīga kreditēšana, lai gan faktiski vakardien mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tikāmies un redzējām... Mēs tikāmies ar FKTK un redzējām, ka kreditēšana ir samazinājusies jau pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ļoti spēcīgi. Tātad tas, vai cilvēki spēs atdot kredītus, būs ne tik daudz, man liekas, atkarīgs no šiem banku principiem, bet būs atkarīgs no tā, vai viņi zaudēs darbu vai nezaudēs darbu.

Un tad ir nākošais jautājums. Vai mēs pakļaujamies banku šantāžai vai nepakļaujamies? Ja bankas, bet ne visas, atļaujas paziņot, ka savus kredītprocentus viņas uzreiz pacels par 20-30 procentiem (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.), tad pirmais jautājums atkal ir: kāpēc pašvaldības nepaziņo, ka viņas no šīm bankām izņem savus kontus?

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, bet mēs runājām par Maksātnespējas likumu, nevis par banku kredītu pacelšanu! Nu, katrā ziņā pieturieties, lūdzu, pie likumprojekta!

A.Kiršteins. Maksātnespēja... Jā, tie ir saistīti visi kopā... Un es domāju par maksātnespēju, ka... (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tas viss ir saistīts!”) Jā, tie ir saistīti. Un līdz ar to es domāju, ka šinī lasījumā, pirmajā lasījumā, mēs to, protams, atbalstīsim, jā. Bet... (No zāles: “Vajag otrajā...”) Jā, otrajā mēs skatīsimies.

Bet jautājums vēl paliek. Jā, kāpēc, teiksim, banka “Citadele”, kura ir sniegusi garantijas ALTUM... Viņiem nav nekādas problēmas, teiksim, ne ar šo maksātnespēju... Mēs zinām, ka 1800 pieteikumi ir iesniegti un viņi ir jau izsnieguši pirmo kredītu atkarībā no bērnu skaita. Tātad... es jums nolasīšu: “Ja ir trīs bērni, tad 5 procenti pirmā iemaksa, ja ir viens bērns, - 15 procenti.” (Starpsaucieni.) Tātad acīmredzot problēma nav maksātnespējā, bet valsts sniegtajā atbalstā. Un pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu par 332 tūkstošu atbalstu, tagad tas ir palielināts līdz 635 tūkstošiem, un ALTUM bankas vadītājs ir paziņojis, ka viņi varētu sniegt atbalstu kādām 600... palielināt šo atbalstu līdz 600 ģimenēm.

Tad ir nākošais jautājums: vai pareizāk nebūtu palielināt šo atbalstu līdz 6 miljoniem, nevis 600 tūkstošiem? Manuprāt, tas būtu daudz svarīgāk un jēdzīgāk nekā atgriezties, teiksim, pie vecās kārtības.

Tā ka, es domāju, pie otrā balsojuma vēl mums ir jāskatās, bet pirmo lasījumu, protams, mēs atbalstām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Man ir jāatvainojas Šadurska kunga un klātesošo Saeimas deputātu priekšā par to, ka šorīt, uzstājoties pret likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, es pamatoju savu nostāju pret jaunās hipotekārās kreditēšanas iekārtas ieviešanu, bet kļūdaini aicināju balsot “pret” likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Bet, Pimenova kungs, mēs runājam par grozījumiem Maksātnespējas likumā!

I.Pimenovs. ...arī maldināju deputātus.

Daļēji... jo paturu savu argumentāciju “pret” esošās hipotekārās kreditēšanas prakses saglabāšanu vienlaikus ar nolikto atslēgu principa piemērošanu, jo tieši šis...

Sēdes vadītājs. Bet, Pimenova kungs, es vēlreiz atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka pirmajā lasījumā mēs runājam par likumprojektu kopumā. Šobrīd mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Jūs šobrīd stāstāt par balsojuma motīviem iepriekšējā balsojumā, un es tomēr lūgtu cienīt sevi un citus, un tos noteikumus, pēc kuriem mēs visi strādājam! Nekā personīga, bet tomēr - nu, būsim korekti! (Starpsaucieni. No zāles dep. V.Agešins: “Tas ir ievads!”, dep. J.Urbanovičs: “Tā bija preambula!”)

I.Pimenovs. Lūdzu man piedot, priekšsēdētāja kungs! Tiešām tas bija drīzāk par manas uzstāšanās motivāciju, bet es palūdzu dot man vārdu tieši uzstāties pirmajā lasījumā, skatot grozījumus Maksātnespējas likumā, par ko arī tagad turpinu. Es gribu atgādināt, ka nolikto atslēgu principa izslēgšana no skatāmā likuma, manā skatījumā, ir ļoti rupja kļūda...

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atvainojos! Noliktās atslēgas tiek skatītas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Maksātnespējas likums paredz to, kādos termiņos tiek atrisināti maksātnespējas jautājumi. Nu, kolēģi! (Zālē starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: “Šeit arī ir! Tas ir saistīts!”)

I.Pimenovs. Tur ir runa arī par to, ka no likuma tiek izslēgta 147.panta sestā daļa. Vai ne? Līdz ar to es gribētu pamatot, kāpēc es nostājos pret šīs normas izslēgšanu no likuma. Kādas kļūdas? Ko es nepareizi daru tagad, godātais vadītāj?

Manuprāt, šīs normas izņemšana no likumprojekta... no likuma... no spēkā esošā likuma ir rupja kļūda, tas ir solis atpakaļ! Tas ir laika zaudējums, jo agri vai vēlu šī norma atgriezīsies mūsu likumdošanā.

Daudzi mūsu kolēģi... es gribētu varbūt vienkārši atgādināt... un arī augsti cienījamais deputāts Gundars Daudze, kuru es patiešām cienu, nebija deputāts 11.Saeimā, kad mēs pieņēmām šo normu un ieviesām to šajā skatāmajā likumā. Līdz ar to es uzskatu, ka saruna par šo konkrēto rīcību, ko izdarīja iepriekšējā Saeima, ir ļoti svarīga.

Es gribētu atgādināt, ka noliktās atslēgas nozīmē vairāk nekā tikai parādnieka atbalstu. Šis tiesiskais regulējums radikāli maina uzvedības noteikumus nekustamo īpašumu tirgū un atklāj jaunu laikmetu hipotekārajā kreditēšanā. Tas nodrošina kreditējošo banku nepieciešamo un pietiekamo atbildības līmeni, tās motivējot kreditēt, pamatojoties uz ķīlas reālo vērtību, nevis stimulēt aizņemšanos mājokļa iegādei par cenām, kas tirgū jau ir sakāpušas nesamērīgi lielo kredītu dēļ.

Lai nepieļautu šādu parādību, tad arī bija ieviesta šī norma. Un tāpēc, izņemot tagad šo normu no likuma, mēs izdarām nopietnu kļūdu. Regulatora darbības mehānisms, kuru mēs tikām tad ieviesuši un kurš tagad joprojām ir spēkā likumā, ir ļoti vienkāršs: ja tirgū stājas spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem parādnieka saistības kreditoram tiek dzēstas pēc tam, kad tiek apstiprināts ieķīlātā īpašuma pārdošanas akts, turpmāk banka, visdrīzāk, vairs neizsniegs kredītu, kura summa pārsniedz ieķīlātā dzīvokļa vērtību, jo pretējā gadījumā banka var viegli pazaudēt to izsniegtā kredīta daļu, par kādu kredīts pārsniedz ķīlu.

Šādā situācijā noliktās atslēgas ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamo īpašumu cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus. Un galu galā nekustamā īpašuma tirgus cenas noteikšana ir svarīga banku funkcija ekonomikā, to tirgus misija. Vēlreiz saku: izņemot šo normu no likuma, mēs padarām šo likumu vājāku! Šī norma samazina banku interesi par līdzekļu izvietošanu mājokļu tirgū, kuru tās pašas uzsilda, un stipri motivē meklēt iespējas reālas ekonomikas kreditēšanai.

Ir skaidrs, ka ar noliktajām atslēgām, ko mēs tagad vieglprātīgi varam izmest ārā no likuma, banku priekšā tiek aizvērtas durvis piekļūt pie viegli iegūstamiem ienākumiem.

Ir skaidrs, ka ievilināt un savaņģot hipotekārā kredīta ņēmējus ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā iedziļināties kompāniju biznesa plānos, kontrolēt to izpēti un analizēt kredītvēsturi, no kā sastāv korporatīvās kreditēšanas ikdiena.

Pirmais, ko Latvijas Komercbanku asociācija apsolīja: ja grozījumus ieviesīs, tad hipotekāro kredītu likmes uzlēks un hipotekāro kredītu sākotnējās iemaksas pieaugs no 10 līdz 50 procentiem, bet, ja tā, tad Amerikas Savienotajās Valstīs likmes jau sen būtu augstākas nekā Eiropas valstīs. Taču tās ir zemākas. Arī avansa maksājumi, kuri ir atšķirīgi dažādām kredīta ņēmēju kategorijām, Amerikā nav lieli.

Kritikas kvintesence ir izlasāma vēstulē, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pērnā gada janvārī saņēma no Latvijas Komercbanku asociācijas, kura vērsās pie Saeimas Prezidija priekšsēdētājas. Šo vēstuli parakstīja 17 komercbanku vadītāji, aicinot Saeimu pārskatīt šo likumprojektu, ko īstenībā mēs tagad arī darām, lai novērstu... kā viņi aicināja - lai novērstu grozījumu negatīvo ietekmi uz Latvijas nacionālās ekonomikas konkurētspēju.

Bet tas ir blefs, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Ja kreditēšana būs samērīga ieķīlātā īpašuma vērtībai, tad cena samazināsies, tāpēc aizņēmējam būs vajadzīgs mazāks, nekā ir pašlaik, kredīts tā paša mājokļa iegādei, un hipotekārie kredīti patiešām būs pieejami, un tos būs iespējams vieglāk atmaksāt.

Patiešām, kreditora tiesības tiks ierobežotas. Daudzu Eiropas valstu - un arī konkrēti Latvijas - ekonomika krīzes laikā sagruva tieši tāpēc, ka valdīja neierobežota, uzmācīga kreditēšana un bija ierobežotas aizņēmēju juridiskās iespējas dzēst savas parādsaistības. Latvijā tas noveda pie lielākas emigrācijas un savu komercdarbību uzsākt gribošu cilvēku skaita samazināšanās, jo viņi bija spiesti maksāt pārmērīgus parādus, nevis ieguldīt savus līdzekļus mazajā biznesā.

Nolikto atslēgu principa iekļaušana likumā lika bankām būt uzmanīgākām un turpmāk atturēties no pārsteidzīgas kredītu izsniegšanas, jo vēlāk tos būtu grūti atgūt.

Un vēl par ko Latvijas Komercbanku asociācija mūs brīdināja? Saeimā apspriestā ideja - tad apspriestā! - šo Maksātnespējas likuma grozījumu normas piemērot līgumiem, kas noslēgti pirms šo grozījumu iespējamās pieņemšanas, vēl vairāk iedragāšot investoru uzticību Latvijas tiesiskajai videi. Laikam par investoriem Latvijas Komercbanku asociācija uzskatīja ārzemju bankas, kuras tāpat ir atbildīgas par 2008.gadā notikušo burbuļa pārplīšanu un tam sekojušo krahu.

Ja no Latvijas aizies tās bankas, kas meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, lai iet! Tās bankas, kas šeit paliks un būs gatavas kreditēt mūsu biznesu, kā atlīdzību saņems patērētāju pirktspējas un komersantu aktivitātes pieaugumu. Un šādas investīcijas mums ir vajadzīgas kā gaiss.

Lai šādu klimatu nodibinātu mūsu valstī kreditēšanas tirgū, mums nepieciešams saglabāt nolikto atslēgu principu Maksātnespējas likumā. Tāpēc es aicinu šo konkrēto skatāmo likumprojektu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Pimenovam.

Un man jāatvainojas: 147.panta sestā daļa, ko mēs paredzam izslēgt, tiešām attiecas uz noliktajām atslēgām. Tā ka daļa no maniem aizrādījumiem nebija īsti korekti. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Noliekam atslēgas un ejam prom!”)

Godātie kolēģi! Par šo konkrēto likumprojektu. Grozījumi nosaka parādnieka saistību apjomu un to dzēšanas termiņus. Tātad, godātie kolēģi, ja nedzēsto kredītsaistību apjoms ir līdz 30 tūkstošiem eiro, tad, maksājot vienu trešo daļu no ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās algas, šīs saistības tiek nodzēstas viena gada laikā.

Nedaudz parēķināsim!

Prakse rāda, ka šādos gadījumos lielākoties personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu. Tātad, ja mēs ņemam no minimālās algas trešdaļu, tie ir 120 eiro mēnesī. Tātad viena gada laikā tiek samaksāti 1440 eiro; tas, rēķinot attiecībā pret nedzēsto saistību apjomu (nu, ja tas šajā grupā ir maksimālais - 30 tūkstoši), ir nedaudz mazāk par 5 procentiem.

Līdz ar to, kolēģi, jūsu izšķiršanā ir, vai tas ir samērīgi, ja parādnieks šajā bankrota procedūrā riskē ar 5 procentiem no nedzēsto saistību apjoma. Gadījumā, ja saistību apjoms ir lielāks - virs 30 tūkstošiem, bet nesasniedz 150 tūkstošus -, tad šī procedūra beidzas ar tiem pašiem nosacījumiem - trešā daļa no minimālās algas beidzas divos gados. Tātad divos gados tiktu samaksāti, no minimālās algas rēķinot, 2880 eiro, un tā ir summa, kas nesasniedz 3 procentus no saistību apjoma, ja tās, piemēram, ir 100 tūkstoši eiro.

Tātad, godātie kolēģi, man šķiet, ka šī likuma norma ir ļoti samērīga, un es aicinu šos grozījumus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Barča: “Piecas minūtes - pietiek!”)

Pirmām kārtām, cienījamie kolēģi, kopš kura brīža VIENOTĪBA tik ļoti rūpējas par to, lai cilvēkiem būtu lielāka iespēja aizņemties? Tas lielā mērā neiet vispār kopā ne ar kāda veida iepriekšējiem uzstādījumiem attiecībā uz ātro kredītu ierobežošanu. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, runājot par pašu likumprojektu un deklarēšanu, ka tā būs izvēles iespēja. Nu, nebūs tā nekāda izvēles iespēja! Tā absolūti nebūs izvēles iespēja tajā realitātē, kurā daudzi no jums varbūt arī nedzīvo. Redzot, ka nolikto atslēgu princips būs kā izvēles iespēja un būs iespējams šo prasību īstenot, bankas, piedāvājot paaugstinātas procentu likmes un tajā pašā laikā pastāvot izvēles iespējas apstākļiem, piedāvās nepiemērot minēto kritēriju, un šajā situācijā nosacījumi nolikto atslēgu principam viennozīmīgi būs tādi, ka neviens no tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies saņemt jebkāda veida kredītu, tiem vienkārši nepiekritīs. Līdz ar to pēc būtības nolikto atslēgu princips īstenībā nedarbosies.

Otrām kārtām. Ko jūs piedāvājat attiecībā uz fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņiem? Jūs faktiski piedāvājat to palielināt divas reizes! Respektīvi, jūs neatgriežat aktīvajā ekonomiskajā apritē tos cilvēkus, kuri vēlas tajā atgriezties un daudz ātrāk iziet fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Nākamais jautājums. Protams, pašreizējos apstākļos, kad jūs esat pārdevuši “Citadeli” un vairs nevarat nekādā veidā ietekmēt to konkurenci, kura pastāv tirgū, kāpēc jūs neizmantojat tās iespējas, ko piedāvā, no vienas puses, Konkurences padome, bet, no otras puses, FKTK attiecībā uz uzraudzību gan pār konkurenci tirgū, gan, piemēram, pār banku kredītportfeļa kvalitāti, izvērtējot vienas vai otras bankas licenci attiecībā uz to, cik tiešām kvalitatīvs kredītportfelis ir bankā?

Nacionālā apvienība tiešam arī stāv un krīt par termiņuzturēšanās atļaujām... atveru kādu ziņu, kādu ierakstu: termiņuzturēšanās atļaujas ir lielākais bieds, un tas mērķis ir, lai nepieļautu tirgus uzpūšanu un cenu kāpumu. Nu, godājamie kolēģi, nebūsim naivi! No Latvijas ļoti daudz cilvēku ir izceļojuši. Punkts viens.

Punkts divi. Ļoti daudz cilvēku (No zāles dep. J.Dombrava: “Jūsējie!”) ir.... jā, tiešām mūsējie. Mūsējie! Mūsējie ir izceļojuši! Cilvēki ir izceļojuši! (No zāles dep. V.Spolītis: “Ir cilvēki, kas ceļo!”) Un ļoti daudz ir cilvēku, kuri ir uzņēmušies kredītsaistības, kuras nevar izpildīt, un viņiem ir jāiziet maksātnespējas process. Bet bankas visu šo laiku ir piedzinušas saistības no šiem cilvēkiem, tās ir atņēmušas no tiem 40 tūkstošiem procentuāli ļoti lielu daļu dzīvokļu. Bet atveriet, piemēram, tos pašus interneta portālus, tos sludinājumus! Nu, cik daudz brīvajā tirgū ir to dzīvokļu? Nu, nav tur to! Kāpēc nav? Atbilde ir ļoti vienkārša: tās pašas banku meitas ir uzpirkušas šos dzīvokļus. Tad kādēļ šajā situācijā ir vajadzīgs tas nolikto atslēgu princips? Tāpēc, ka mēs, iejaucoties šajā situācijā, ar šo normu, panāksim, ka samazināsies nekustamā īpašuma tirgus cenas. (No zāles dep. A.Barča: “Kā?”) Ļoti objektīvi! Samazinot daļēji kreditēšanu, samazinot... nostādot bankas savstarpējās konkurences apstākļos, mēs samazināsim kreditēšanu, samazināsim cenas, un banku meitas, kuras ir uzpirkušas visus šos dzīvokļus, būs spiestas tos pārdot par daudz zemāku cenu. Un šādos apstākļos... pie banku meitu esošā aktīva, kurš ir... Nu, pavērtējiet kredītportfeli bankā! Nu, Bondara kungs ļoti precīzi varētu izstāstīt, cik lielā mērā ir saikne starp tām attiecībām, kuras ir tagad bankām... attiecībā uz, teiksim tā, nelikvīdiem dzīvokļiem... kuru īpašumi ir pārvērtēti salīdzinājumā ar iespējamo nākotnes kredītportfeļa vērtību vienai vai otrai bankai, kuras ir ieguldījušas visu šo būtisko naudu, lai noturētu vismaz, cik tas ir...

Līdz ar to, godājamie kolēģi, tas tiešām ir absolūti nepārdomāts solis. Un es aicinātu jūs to vienkārši neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK). (No zāles dep. E.Smiltēns:“Sadod!”)

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Dāmas un kungi! Deputāti!

Liela brēka, maza vilna - tā es raksturotu šos saistītos likumprojektus, kas attiecas uz nolikto atslēgu principu. Nepārspīlējot to nozīmi, es aicināšu tomēr tos atbalstīt. Un kāpēc? Tā lielā brēka un arī zināma nekonsekvence ir mantojums no tiem laikiem, kad bankas vilināja ņemt kredītus, jau redzot, ka daudzi nebūs atdevēji, ka viņi smagi iekritīs. Tik un tā - varēja vēl ņemt... Un tauta kāri ņēma, nedomājot par to, vai atdos. Ņēma, nedomājot par atdošanu, un valsts mierīgi noraudzījās! Tātad bija trīs līdzvainīgie: devēji (bankas), ņēmēji un valsts jeb... arī Saeima. Un pēc tam mēs sākām skatīties, kurš nu vairāk vainīgs. Sākās muskuļu demonstrēšana: “Mēs tagad jums parādīsim!” Un tādā situācijā varbūt radās arī nolikto atslēgu princips, kas būtībā neglābj tos, kuri jau ir iekrituši tajos slazdos. Bet es nekādā gadījumā negribētu šeit vainot priekšvēlēšanu laiku vai arī kaisīt pelnus uz deputātu galvām, ka tā bija milzīga kļūda. Tas bija laiks, kad radās šis pretnostatījums, ko jūtam joprojām starp bankām, no vienas puses, un starp politiķiem kā tautas priekšstāvjiem, no otras puses. Un tas nolikto atslēgu princips varbūt pat nav galvenais šajā pretnostatījumā.

Un te ir divas galējības. Divas galējības attieksmē. Pirmkārt, no banku puses: darīsim tikai to, kas ir simtprocentīgi drošs un kas atmaksājas. Te ir slikts piemērs, ka, piemēram, ne Valkā, ne Krāslavā vairs nevajag bankas. Un varbūt tas ir pat satraucošāk par nolikto atslēgu principu.

Un otrā galējība ir radināt tautu pie domas: “Ņem un, ja varēsi, atdosi! Ja nevarēsi atdot, nu tad... tad arī varbūt nevajadzēs atdot.” Un no šīm divām galējībām mums būtu jātiek vaļā. Vai man ir ilūzijas, ka Latvijas valsts var diktēt noteikumus bankām, kuru rīcībā ir nauda, salīdzinājumā ar kuru mūsu valsts budžets ir tikai tāda sīknauda vien? Nē, nav man šīs ilūzijas, bet tas jau ir cits stāsts - par nacionālas valsts un investoru attiecībām. Bet nolikto atslēgu principu mēs esam pārspīlējuši abos gadījumos - gan pieņemot tā ļoti cieti, gan arī tagad, it kā mīkstinot. Un nav jau tik vienkārši kā nosaukumā: “Noliec atslēgas, un - čau!” Tie, kuri ir iedziļinājušies, zina, ka tam maksātnespējas procesam sāpīgāk vai mazāk sāpīgi ir jāiet cauri tik un tā. Un šo grozījumu jēgu es redzu - mazināt to pretnostatījumu, kas ir izveidojies valstī starp bankām un politiķiem, aiz kuriem tomēr stāv tauta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pietiek jau!”)

Zināmas izvēles iespējas tomēr šeit ir - izvēlēties, kāda ir pirmā iemaksa, un pēc tam kādi ir riski. Un, ja tas ļauj, pirmkārt, es teikšu, ar godu abām pusēm atkāpties no tās pozas vai piekāpties... (No zāles dep. I.Zariņš: “Kur šeit gods?!”) un, otrkārt, ja tas atdzīvina kreditēšanu, jo īpaši pirmā mājokļa, un ja tas tomēr ir saistīts ar dažiem banku solījumiem, dažkārt arī nerakstītiem, tomēr atvieglot likteni tiem parādos iekritušajiem cietējiem, tad es aicinu atbalstīt, jo šoreiz tiešām cerība ir nevis tik daudz likuma būtībā, bet gan attieksmē. Un dažkārt dzīvē tā gadās, ticiet vai ne!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, par padošanos bankām... Man bija tas gods pašā sākumā būt klāt pie tā sauktās pirmā mājokļa programmas izstrādes, un tā problēma, kas tobrīd bija... Ar šo instrumentu bija plānots risināt... proti, bankas prasīja par mājokli pirmo iemaksu, kas bija 10-15 procenti. Ņemot vērā mūsu sabiedrības uzkrājumu lielumu, tā bija problēma ļoti daudzām ģimenēm. Un ar šo pirmā mājokļa programmu bija paredzēts nogalvot tieši šo pirmo iemaksu, kas bija 10-15 procenti, lai ģimene varētu uzreiz tikt pie mājokļa.

Ko mēs izdarījām apmēram pusgadu vēlāk? Nobalsojām par šo tā saukto nolikto atslēgtu principu, kas uzreiz automātiski uzrāva augšā šo pirmās iemaksas slieksni līdz 30-40 procentiem.

Ko mēs tālāk darām? Mūsu šī pirmā mājokļa programma ir paredzēta, ka tā nogalvos apmēram 10-15 procentus, un rezultātā mēs šobrīd esam ieguvuši produktu, kas saucas: pirmā iemaksa - 20 procenti. Turklāt ar valsts galvojuma palīdzību. Proti, ja mēs būtu sēdējuši un neko nedarījuši, tad situācija būtu bijusi labāka. Tātad šis ir tāds tipisks piemērs tam, ka labāk lai valsts neiejaucas vispār. Tad būtu bijis labāk.

Es šeit dzirdēju izskanam piedāvājumu, ka ir jāpaaugstina finansējums šai pirmā mājokļa programmai, lai mēs dabūtu šo pirmo iemaksu lejā... kaut vai līdz 5 procentiem. Bet ko tas īsti nozīmē? Kā jums liekas, kam tas būtu izdevīgi, ja valsts uz sevi uzņemtos šos 30 procentus... nogalvotu šo pirmo iemaksu - 30 procentus? Protams, ka tikai bankām! Tā ka faktiski šis piedāvājums negrozīt šo kārtību ir izdevīgs tikai un vienīgi bankām.

Šis piedāvājums - atstāt spēkā noliktās atslēgas... Es neesmu politikā ilgi, bet noteikti daļa no jums šeit bija tā saucamajos treknajos gados. Un, ja tajā laikā būtu pieņemts šāds princips, tad tas noteikti atvēsinātu šo pārmērīgo kreditēšanu un tiešām būtu bijis derīgs, bet ne jau tagad, kad ir šī krīze pārvarēta un arī šis kreditēšanas tirgus ir atdzisis.

Aicinu tātad atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Jums pietiks ar 11 minūtēm? (No zāles: “Viņš ātri runās!”)

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, te ir... Es dzirdu te lielu neizpratni par to, kā darbojas finanšu sistēma, nu, tad ļaujiet man vismaz tiem no jums, kuri ir ieinteresēti... vēlas saprast, kas īsti notiek, teiksim, ar pirkstiem izskaidrot...

Jūs varat iedomāties tādu situāciju, ka jums kāds uz ielas pienāk un lūdz aizdot viņam kādus 100-200 eiro, lai viņš nopirktu dzīvokli vai kaut ko tādu. Vai jūs viņam šo naudu aizdosiet? Nu, es domāju, ka visticamāk, nē. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs apsvērsiet: “Kas viņš tāds ir, kādi ir viņa ienākumi? Es viņu nepazīstu. Vai viņš atdos vai neatdos? Visticamāk, ka neatdos.”

Bet, ja tas pats cilvēks jums piedāvātu kaut kādu nodrošinājumu - vai nu mašīnu, vai zelta gredzenu, vai kaut ko tādu -, tad tas stāsts varētu būt cits: jūs tad varbūt būsiet gatavi aizdot viņam naudu. Bet vai jūs viņam aizdosiet naudu par tādu pašu, teiksim, nodrošinājuma tirgus vērtību? Es domāju, ka atbilde arī būs - nē. Jūs būsiet gatavi aizdot viņam naudu par šā nodrošinājuma ātrās realizācijas cenu, kas parasti būs par kādiem 30 procentiem mazāka.

Vai es kaut kā kļūdos? Es domāju, ka nē.

Šādi - tiešām šādi! - darbojas lombardi, kur cilvēks, piedāvājot nodrošinājumu, var paņemt sev kredītu, bet parasti par nodrošinājuma ātrās realizācijas vērtību, kādu pusi no summas, labākajā gadījumā - par 70 procentiem.

Bet jūs varbūt arī, protams, esat gatavi aizdot, izsniegt kredītu arī bez nodrošinājuma, vai ne? Bet kam? Saviem draugiem, cilvēkiem, kurus jūs pazīstat! Jūs zināt, teiksim, viņu vēsturi... ka viņiem ir reputācija, ka viņi atdod naudu, ka viņiem ir zināmi ienākumi un tā tālāk.

Tātad tas, ka banku sistēma kā tāda vispār strādā un ka ir iespējams paņemt kredītus ar saprātīgu pirmo iemaksu un ar saprātīgiem procentiem -, ir tāpēc, ka ir zināmi priekšnosacījumi. Tie priekšnosacījumi ir tādi, ka ir iespējams pret aizņēmējiem - arī gadījumā, ja viņi nemaksās, - vērsties tiesā un parādu piedzīt no viņu ienākumiem.

Ja šādu priekšnosacījumu nebūs, tad neviens nebūs gatavs aizdot naudu, kolēģi! Tāpēc ar šo nolikto atslēgu principu tiks izjaukts un tiek izjaukts viens no šīs sistēmas pamatiem. Tātad bankas faktiski tiks padarītas par lombardiem, kuriem nav nekādas jēgas vērtēt ne cilvēku ienākumus, ne viņu spēju atdot kredītus, jo viss, ar ko viņi būs atbildīgi, ir viņu nodrošinājums.

Te ir izskanējušas, teiksim tā, aizdomas, ka bankas šantažē... ka saka, ka tas būs, lai gan tā tam nav jābūt... Bet, kolēģi, uzdodiet sev šo jautājumu vēlreiz: ja pie jums vērsīsies cilvēks, kuru jūs nepazīstat, ar lūgumu aizdot viņam naudu un ja viņš jums piedāvās tikai nodrošinājumu, vai jūs aizdosiet? Cik daudz? Vēlreiz atkārtoju: tikai par ātrās realizācijas vērtību! Un te ir tā runa, ka, visticamāk, tas, kas notiks, ja šis nolikto atslēgu princips tiks ieviests, ir tas, ka bankas būs gatavas aizdot tikai par ātrās realizācijas vērtību, tas ir, ar pirmo iemaksu, kas būs kādus 20, 30 vai varbūt pat vairāk procentu liela. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Rūpēsimies par bankām!”)

Kolēģi! Es domāju, ka šodien - gadījumā, ja balsojums būs pozitīvs, -mēs jūs pat izglābsim tādā ziņā, ka neiestāsies situācija, ka pēc tam iedzīvotāji sāks uzdot jautājumus: kas ir tiešām vainīgs pie tā, ka tagad kredītus nav iespējams saņemt par saprātīgu pirmo iemaksu? Nu, varbūt dažreiz ir vērts uzkāpt uz grābekļa, lai visi saprastu, kas un kā... un kā lietas darbojas. Tāpēc tas ir jūsu lēmums, vai mēs to šodien darīsim vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām debates, es jūs vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu - un šie deputāti ir Smiltēns, Šadurskis, Brigmanis, Zariņš un Bondars - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es nezinu, kā pārējiem kolēģiem... Var jau būt, ka koalīcijas kolēģiem pietiek ar to, ka viņiem ar pirkstiem paskaidro, kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi, kāpēc tie ir pamatoti. Mēs tomēr gribētu redzēt aprēķinus, kurus mēs joprojām neesam redzējuši. Un tāpēc tas viss, ko jūs stāstāt... Jo vairāk jūs stāstāt, jo mazāk ticības rodas, ka šie grozījumi tik tiešām ir veikti ar to mērķi, par kuru jūs karstasinīgi mēģināt pārliecināt, jo jūs paši pastāvīgi nonākat pretrunās.

Kaut vai šie pēdējie apgalvojumi par to, ka šie kredīti... ka, ja tiek ievērots šis nolikto atslēgu princips, tad bankām būs jāstrādā kā lombardiem...

Nekā tamlīdzīga! Bankas joprojām izvērtēs kredīta ņēmēju pirktspēju, vērtēs, kāda ir viņu naudas plūsma. Bez tā, ka būs ķīlā paņemts šis nekustamais īpašums, pret kuru tiks izsniegts aizdevums, būs arī sākotnējā iemaksa. Pēc tam tālāk to visu maksās šis kredīta ņēmējs. Un, ja kāds ir izdomājis, ka kredīta ņēmējs to darīs tāpēc, lai viņš varētu pēc tam visas šīs savas iemaksas vienkārši atdot bankai... nu, tas ir vienkārši absurdi! Cilvēks, kas iet uz banku, lai aizņemtos šo kredītu, domā nevis par kaut kādām finansiālām shēmām (atšķirībā no bankām), bet viņš domā par to, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Un viņa mērķis nav uzdāvināt naudu bankai, kuru viņš iemaksās kā pirmo iemaksu. Viņa mērķis nav šos pastāvīgos maksājumus, ko viņš veiks, atdot bankai, vienkārši izdomājot: ziniet, es pārdomāju! Tas pilnīgi absurdi skan!

Vēl vairāk! Ko apliecina arī konkrētā prakse citās pasaules valstīs, kur konkrēti strādā šis princips un kur nekas tamlīdzīgs, par ko jūs stāstāt, nenotiek? Tas galvenais iemesls, par ko notiek cīņa un kāpēc tik izmisīgi bankām vajag dabūt nost šo nolikto atslēgu principu, kas, kā jūs labi zināt, nekāds nolikto atslēgu princips vispār nav, ir tas, ka, ja šis princips saglabājas, tad bankām būs jāveic atbildīgāka kreditēšana. Tās nevarēs taisīt kredītu burbuļus, nevarēs mākslīgi pumpēt augšā cenu, jo ļoti labi sapratīs, ka, ja tās mākslīgi ar savu kredītpolitiku pacels šo nekustamā īpašuma cenu, tām pašām par to beigās vajadzēs atbildēt, un bankām tas ir neizdevīgi. Un tieši tāpēc ir visa šī cīņa! Nevis par patērētāju interesēm, bet par banku iespējām turpināt īstenot šo parādu verdzības principu, ar kuru tās var pumpēt augšā kredītu burbuļus un beigās galu galā par atbildīgiem padarīt kredīta ņēmējus. Tas ir tas patiesais iemesls!

Iemesls, kāpēc tagad bankas nekotē, arī nav saistīts ar nolikto atslēgu principu, jo, ja jūs paskatīsieties statistiku, tad ļoti labi redzēsiet, ka banku kreditēšana sāka samazināties jau ilgi pirms tam. Un galvenie iemesli šeit ir divi. Pirmais ir pašu banku piekoptā kreditēšanas politika, ko atļāva īstenot tālaika valdība un likumdevēji ar savu normatīvo vidi, kā rezultātā mūsu sabiedrība vienkārši ir pārbāzta ar kredītiem, ar kredītsaistībām, tāpēc vienkārši nav šīs kapacitātes paņemt kaut ko jaunu.

Un otrais iemesls, par ko pašas bankas arī nu jau uzdrošinās runāt, ir tā sauktā veiksmes stāsta realizācijas rezultāti. Bankas vienkārši netic - netic tam, ka pie šādas ekonomiskās situācijas, ja turpināsies šis veiksmes stāsts, tām būs iespējas normālā veidā atgūt šo naudu. Un tāpēc tām ir tik svarīgi īstenot šo parāda verdzības principu, lai vismaz tādā veidā varētu šo naudu dabūt. Un arī tie, kuri ir savārījuši, es atvainojos, visas šīs ziepes, to saprot, tāpēc, lai glābtu savu ādu, cenšas tagad dzīt tālāk šos priekšlikumus. Un ir ļoti skumji uz to visu skatīties, ka principā cilvēki, kuri ir šeit... ka viņi nedomā par nākotni, bet domā vienkārši par savām īstermiņa interesēm - kā pēc iespējas ilgāk saglabāt kaut kādu savu varas... vēlamās varas ilūziju - un par to ir gatavi dzīt tautu parādu verdzībā.

Es aicinu, kolēģi, tomēr pieiet ļoti atbildīgi tam visam, ko jūs tagad te stāstāt. Kaut vai nāciet un pamatojiet visus šos sliekšņus, ko jūs tagad te esat pateikuši! Kāpēc ir tieši 30 tūkstoši? Kāpēc - 100 tūkstoši? Kāpēc ir tieši šādi termiņi? (No zāles dep. V.Spolītis: “...jau precīzi pateica visu!”) Ja jūs paskatītos... ja jūsu rīcībā būtu aprēķini, tad jūs ļoti labi redzētu, ka šiem sliekšņiem vajadzētu būt pavisam citādākiem. Bet, tā kā jums nekā tāda nav, tad jūs vienkārši spēlējat... vai arī tiem, kuri jums palīdzēja sagatavot šos priekšlikumus, bija šie aprēķini, un viņi zina, kādiem ir jābūt šiem sliekšņiem, lai tie būtu viņiem izdevīgi.

Par to, par ko mēs diskutējām... Par šiem iespējamiem grozījumiem, par šo nepieciešamību mainīt likumdošanu mēs diskutējām Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Un es tur pajautāju bankām: “Tas viss ir ļoti skaisti! Pieņemsim, ka jūs uzskatāt, ka deputāti neko nesaprot no makroekonomikas, nespēj domāt cēloņsakarībās, ka viņi pasauli redz caur tām krāsainajām bildītēm, ko jūs viņiem rādāt, bet vai jūs nevarētu iedot arī aprēķinus, kas pamato to visu?” Pirmā reakcija bija: jā, nāciet, mēs jums visu izstāstīsim! Es teicu: nē, bet vai jūs varētu iesniegt konkrētus šos aprēķinus, lai tie būtu šeit un lai jūs atbildētu par to, ko jūs runājat? Un tad viņi sāka raustīties, žagoties un sāka atrunāties, ka viņi tos nesniegs. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tad jautājums: kādēļ tas ir jāslēpj? Ja jau viss ir tik pareizi un pamatoti, tad iedodiet šos aprēķinus! Ļaujiet mums pārliecināties, un mēs pieņemsim šādu lēmumu tautas interesēs. Pretējā gadījumā nav ne mazāko šaubu, ka patiesībā tas viss tiek virzīts savtīgās interesēs, lai palīdzētu... lai izmantotu šo iespēju un piesegtu savas neizdarības, un dotu iespēju banku lobijiem īstenot savas intereses.

Es aicinu tādus grozījumus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA). (No zāles dep. I.Viņķele: “Cik var?”)

Tas ir ļoti labi, ka pēc manis vēl uzstāsies Vjačeslavs Dombrovska kungs, jo tieši ar viņu es tagad gribētu neilgi papolemizēt - tieši Kārtības ruļļa noteiktajā laika periodā.

Dombrovska kungs, Vjačeslav! Tas, ka mājokļa ātrās realizācijas cena tagad var būt gandrīz divreiz mazāka par izsniegto kredītu mājokļa iegādei, nozīmē tikai to, ka kredītu tirgus mums tagad ir uzpūsts, ka summas... ka vērtējumi nekustamajiem īpašumiem, kas ir ieķīlāti, lai saņemtu šo kredītu bankās, ir nereāli. Tieši otrādi - nolikto atslēgu principa piemērošana novērš šo pretrunu un pielīdzina ātrās pārdošanas cenu izsniegtā kredīta summai! Te ir tas mērķis, te ir tā parādība, kuru mēs vēlamies nodrošināt mūsu kreditēšanas tirgū! Citādi mums vienmēr būs problēmas ar to, ka var izsniegt kredītu tiem, kuri īstenībā nemaz nevar nodrošināt kredīta atmaksu. Tiesa, banka to nezina, bet tikai var noprast, un nezina, bet tikai var noprast arī pats kredīta ņēmējs. Lai nebūtu problēmas viņam un arī sabiedrībai, jo problēma, kas viņam radīsies, var pēc tam nodarīt ļaunumu arī visai sabiedrībai, jo viņam ir ģimene, viņam ir darbavieta, viņam ir sakari un saistības, tieši tādēļ nolikto atslēgu princips tiek piemērots citās valstīs.

Es jau pieminēju, ka Amerikā šis princips ir spēkā desmit štatos, to skaitā arī Kalifornijā, kur dzīvo, kā mēs zinām, ne mazāk par 15 procentiem Amerikas iedzīvotāju, un tur šis princips darbojas. Nav tā, ka mēs vēlamies pārņemt Amerikas kreditēšanas sistēmu mūsu valstī, nav viss tur labs katrā ziņā, bet princips pats par sevi nav vainīgs, ja burbulis, kas izaudzis kreditēšanas tirgū Amerikā, pēc tam pārplīsis.

Runa par principa piemērošanu, un es aicinu tomēr šo konkrēto principu likumdošanā saglabāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es nezinu, ko Zariņa kungs mēģina šobrīd aizstāvēt, it kā runājot par patērētājiem, bet viss tas izteiktais, ka šobrīd ar šo mēs mēģinām stimulēt parādu jeb kreditēšanas burbuli, stimulēt parādu verdzību un tā tālāk... Paskatīsimies, kas reāli notiek! Kreditēšanas apjomi ir kritušies desmit reizes. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kāpēc?”)

Šobrīd hipotekārais kredīts bankā ir lētākais kredīts, ko cilvēks var saņemt. Šobrīd noteikumi... Un es to saku tāpēc, ka es pats tam esmu izgājis cauri. Es pusgadu mocījos, kamēr ar visu savu Saeimas deputāta mandātu tiku pie lēta kredīta, pārkreditējot arī tās saistības, kas man bija. (Ovācijas, aplausi. ”Ooo!” Dep. A.Bērziņš: “Super!”) Lēts kredīts nozīmē to, ka tu to paņem komercbankā, nevis aizņemies no kaut kādām trešajām personām. (Troksnis zālē. Starpsaucieni. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Tas, par ko es runāju, - ieklausieties! - tas ir nopietni.

Pirmkārt. Šobrīd sakarā ar to, ka pēc krīzes ir uzlikti ļoti nopietni ierobežojumi cilvēkiem, lai viņi varētu aizņemties kredītus, cilvēki šobrīd netiek pie šiem kredītlīdzekļiem un ir spiesti aizņemties naudu citur. Es pats, pirms vēl biju Saeimas deputāts, esmu kā jurists aizstāvējis... mēģinājis aizstāvēt cilvēkus, kuri bija paņēmuši naudu no augļotājiem uz lieliem procentiem un nebija spējīgi paņemt bankā šo aizdevumu, lai pārkreditētos. Tāpēc, ja mēs runājam par parādu verdzību, ir svarīgi, lai mēs, politiķi, nodrošinātu lētus un pieejamus kredītresursus Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir saistīts arī ar ekonomikas izaugsmi.

Otrkārt. Manuprāt, ir svarīgi saprast to, ka, ja mēs neatbalstīsim to, lai būtu pieejami lēti kredītu resursi, tad attīstīsies īres tirgus. Jau šobrīd prognozes ir tādas, ka cenas īres tirgū kāpj. Tātad ieguvēji būs tie, kuriem reāli uz rokas ir nauda, kuriem ir šie nekustamie īpašumi, kuri izīrēs īpašumus, bet, piemēram, tādas jaunās ģimenes, par kurām vakar arī “Sastrēgumstundā” mēs runājām un kur šis cilvēks bija klāt... Viņi īrē šo dzīvokli, maksājot tādu īres maksu mēnesī, kas ir vienāda ar to, kādu viņi maksātu ikmēneša maksājumā par kredītu. Līdz ar to viņi šo naudu vienkārši “sadedzina” tā vietā, lai, maksājot kredītu, to uzkrātu savā nekustamajā īpašumā.

Un es domāju, ka šis ir arī jautājums par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, tāpēc es, kolēģi, aicinu ieklausīties arī tajā, ko Vjačeslavs Dombrovskis teica, izskaidrojot to, kā šobrīd strādā finanšu sistēma, un balsot nevis populistiski, bet reāli saprotot to, kādas konsekvences tas radīs Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, jau tagad emocijas sit augstu vilni. Es tikai tā īsi gribu atbildēt kolēģim Zariņa kungam. Zariņa kungs, nu, bez pirkstiem, ja?

Vērtēt potenciālo uzņēmēju ienākumus ir jēga tad, ja šiem aizņēmējiem ir iespēja garantēt kredīta atmaksu ar saviem ienākumiem, bet noliktās atslēgas šādu iespēju viņiem faktiski nedod. Tad faktiski mēs vai nu sūtām visus cilvēkus uz lombardiem, sakot, ka, lūk, tie ir aizdevēji, kas vērtēs jūsu ienākumus un dos jums iespēju saņemt arī labvēlīgākus nosacījumus, jo jūs varat nodemonstrēt savus ienākumus un garantēt atmaksu, vai arī mēs, piedodiet, šādi pielīdzinām visus cilvēkus lombarda lietotājiem, ka var ņemt vērā tikai cilvēka nodrošinājumu.

Un beidzot... Aprēķini, protams, Zariņa kungs, ir labi, bet es jūsu vietā būtu piesardzīgs ar šāda veida prasību, jo tad nākamajā reizē, kad jūs, Zariņa kungs, iesniegsiet kādu priekšlikumu, mēs varam pajautāt: kur, Zariņa kungs, ir jūsu aprēķini? Jo bez aprēķiniem mēs nevaram pieņemt lēmumu. Un, ja mēs tagad esam sākuši runāt par aprēķiniem, tad es palūgšu apskatīties anotāciju nolikto atslēgu likumprojektam. Kādi tur ir bijuši aprēķini? Uz kāda pamata, Zariņa kungs, arī jūs pieņēmāt lēmumu, balsojot par noliktām atslēgām?

Nu, būsim drusciņ konsekventi un uzmanīgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles: “Anekdoti! Par rudo lapsu!”)

Te nu mēs redzam: vienam koalīcijas deputātam ar pirkstiem ir izskaidrots, citam ir lēts kredīts, un tā mēs varēsim turpināt. Katrs stāstīs, kāpēc... kāda viņam ir motivācija. Tas, ko es tomēr vēlētos norādīt, - ir nekorekti salīdzināt to, par ko jūs tagad runājat, ar lombardu. Uz lombardu jūs ejat, lai dabūtu naudu, un atdodat savu mantu. Ja jūs ejat uz banku, tad jūs tur iemaksājat savu naudu. Un tā jau ir garantija, ka jūs negribēsiet vienkārši šo naudu zaudēt un būsiet ieinteresēts savas saistības pildīt. Ir absolūti idiotiska tāda situācija, ko jūs tagad piedāvājat, - ka kāds cilvēks ies uz banku tāpēc, lai tur iemaksātu naudu, un pēc tam pateiktu: a, man nevajag! Tā neviens nedarīs! Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs te runājam par to, kāpēc ir tāda patiesā situācija, kāpēc ir problēmas tagad ar kreditēšanu, kāpēc cilvēki nevar paņemt kredītu, tad tas galvenais iemesls ir sabiedrības nabadzība un šī lielā sociālā nevienlīdzība, kas ir izveidojusies. Un iemesls tam nav vis nolikto atslēgu princips, bet gan jūsu piekoptā ekonomiskā politika, kura no sākuma atļāva... un jūsu izkalpošanās banku lobijam, kurš no sākuma atļāva šo nekontrolēto kredītu burbuļu uzpūšanu, pēc tam... ar savu veiksmes stāstu iedzenot tautu nabadzībā. (No zāles dep. V.Spolīša starpsaucieni: “Pagaidi! Kur ir...?”) Un tas ir... tie ir patiesie iemesli!

Jūs negribat domāt ilgtermiņā, jūs nesaprotat to, ka, ja mēs saglabātu šo principu, tad tas spiestu bankām pirmām kārtām sākt atbildīgāku kreditēšanu. Arī nekustamā īpašuma cenas ietu uz leju. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka bankas būtu spiestas savu naudu novirzīt nevis uz projektiem, kur tās var īstenot parādu verdzību, bet gan uz tautsaimniecību, uz produktīvām nozarēm, kas nozīmē, ka galu galā mūsu ekonomika sāktu straujāk attīstīties. Cilvēkiem pieaugtu ienākumu līmenis, viņi kļūtu turīgāki, un arī kredītus viņi atļautos ņemt vairāk. Bet tā jau ir ilgtermiņa domāšana. Un tas ir tas, ko jūs uzskatāmi demonstrējat, - ka jūs nespējat saprast. Ļoti žēl!

Kāds politiķis ir teicis, ka politiķi domā tikai par savu rītdienu, bet īsti valstsvīri domā par nākošajām paaudzēm. Es tomēr domāju aicināt jūs beidzot kļūt par savas valsts valstsvīriem un domāt par savu nākotni tādā kontekstā, ka tā ir saistīta ar jūsu tautas nākotni, nevis ar kaut ko citu kādās citās struktūrās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā paldies visiem kolēģiem par izteikto viedokli, īpaši Zariņa kungam. Es tikai gribētu komisijas vārdā precizēt Zariņa kunga teikto, proti, par tām “daudzajām valstīm” (No zāles dep. V.Spolītis: “Cik tieši?”), kurās, kā jūs minējāt, ir līdzīgs regulējums - tā saucamā nolikto atslēgu principa regulējums. Es gribētu minēt, ka tādas “daudzas valstis” ir apmēram desmit štati Amerikas Savienotajās Valstīs. Lūk!

Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas - 19.februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un otrais lasījums - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst. Paldies

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā un lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Komisija ir arī vienprātīgi atbalstījusi šo likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā un aicinu kolēģus to izdarīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

K.Šadurskis. Komisija gribētu priekšlikumus gaidīt līdz 13.februāra pulksten 17.00, un par otrā lasījuma datumu lūdzu noteikt 19.februāri.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, otrais lasījums - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā šeit - Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

K.Šadurskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, otrais lasījums - 19.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris pulksten 17.00, otrā lasījuma datums - 19.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais un pēdējais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Un šis likumprojekts paredz pilnībā ieviest nolikto atslēgu principu, to neiesaistot maksātnespējas procesā, kā tas ir šobrīd. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai ir noteikti stingri kritēriji - tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu. Šāda kārtība pilnībā nenodrošina to mērķu sasniegšana, kas ir izvirzīti ar Maksātnespējas likumu, ieviešot nolikto atslēgu principu.

Īsumā sakot, mēs Maksātnespējas likumā jau nobalsojām, ka mēs šo tā saukto nolikto atslēgu principu ņemam ārā un to ievietojam Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pie sadaļas par hipotekāro kreditēšanu, un šī norma nozīmē to, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Kredīta devējs pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas piedāvā patērētājam divus kredīta līguma projektus, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai apmaksātu kredītu. Savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam ir tiesības katram no šiem līguma projektiem piemērot atšķirīgus noteikumus.

Tas faktiski ir regulējums, kādu mēs ieviešam nolikto atslēgu principam un kādam tam būtu jābūt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Līdz ar to komisijā tika pieņemts lēmums prasīt arī steidzamību. Tātad lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Ņemot vērā, ka komisijā tika atbalstīts šis likumprojekts pirmajā lasījumā, tad arī šeit, Saeimas sēdē, lūdzu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es uzsveru, ka šis likumprojekts ir, maigi sakot, gudrinieku viltīga izdoma. Kā jau mēs runājām šeit no šīs tribīnes šodien un arī pirms tam, nolikto atslēgu principa uzdevums ir nodibināt tirgū tādus regulēšanas noteikumus, kas liek bankām aizdot pret ieķīlātā īpašuma vērtību, bet par komerciāli bīstamu padara kreditēšanu pret aizņēmēja spēju atdot bankai visus savus aktīvus. Un, ja banka aizdod pret ieķīlātā īpašuma vērtību, tad tai kļūst komerciāli riskanti izsniegt tādus kredītus, kas pārsniedz ieķīlātā īpašuma vērtību, un līdz ar to uzpūst cenas nekustamo īpašumu tirgū. Šis regulējums nevis sadārdzina mājokļus, bet - gluži otrādi! - padara tos pat vairāk pieejamus. Tas, ka tagad kreditēšana ir kļuvusi dārgāka, tā ir pirmā reakcija uz jaunās normas ieviešanu, jo tirgus noteikti visu savedīs kārtībā, un cenas kritīs.

Likumprojektā “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ierosinātais kreditēšanas mehānisms atstāj iespēju kreditēt pret aizņēmēja aizņemšanos, nevis pret īpašumu, un tāpēc padara visu šā likumprojekta ieceri bezjēdzīgu, jo saglabā un uztur, nevis novērš esošo bezatbildīgās hipotekārās kreditēšanas praksi. Un tā nemaz nav pirmā mājokļa programmas glābšana, kā to pauž šā likumprojekta atbalstītāji. Ar šo iekārtu valsts nevis palīdzēs pirmā mājokļa iegādātājiem, bet iegrūdīs viņus kredīta atmaksāšanā visa sava mūža laikā.

Es salīdzinātu šo divu ātrumu kreditēšanas mehānismu ieviešanu ar mēģinājumu siltināt māju, kurā pirms tam pūta caurvējš. Lai novērstu caurvēju, tika nolemts aizpildīt ar cementu spraugas sienās, noblīvēt durvis un logu rāmjus un nevērt vaļā durvis un logu rāmjus. Taču pēdējā brīdī pārvaldnieks, tāds jokdaris, piedāvā iemītniekiem izvēles brīvību - kurš vēlas, var sala laikā turēt logus atvērtus. Vai tādā gadījumā ir jēga mājas siltināšanai? Ieviešot divus šos kreditēšanas mehānismus, mēs īstenībā pārklājam “atļauto” (pēdiņās) nolikto atslēgu principa piemērošanu ar esošo praksi, kura izraisīja visas tās problēmas, no kurām cieta mūsu iedzīvotāji, kuras dzina viņus ekonomiskajā emigrācijā un joprojām tur parādnieku rindās.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts patiesībā nelemj neko, bet ir domāts tikai tādēļ, lai iekonservētu esošo nepareizo hipotekārās kreditēšanas sistēmu. Tāpēc es ierosinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! Godājamais Prezidij! Kolēģi!

Kā jūs pamanījāt, ZZS frakcijai šodien bija brīvais balsojums un nebūt tik vienprātīgs atbalsts šiem likumprojektiem nebija. Tāpēc es gribētu drusku pastāstīt, kāpēc tas tā notika.

Vakar mums bija tikšanās ar Latvijas Komercbanku asociācijas vadību, ar Latvijas Bankas vadību, ar vairāku komercbanku vadītājiem (Frakcijas SASKAŅA deputāti: “Āāā!”), un tad, kad viņi runāja, nu, es atcerējos to, ko atceras arī šeit, zālē, sēdošie manas paaudzes cilvēki. Atcerieties, - mūsu skolas laikā vēstures grāmatās bija redzams tāds drūms, nopostīts ciemats, tāds logs, aizsists ar dēļiem, uz kura bija uzrakstīts: “Visi aizgājuši uz fronti.” Un apmēram šādu ainu mums uzzīmēja vakar Latvijas Komercbanku asociācijas vadība. Tiesa gan, arī vakar, tiekoties un runājot ar viņiem, tādus īsti pārliecinošus solījumus par to, ka visu šo grozījumu rezultātā kreditēšana uzlabosies, mēs dzirdējām tikai no Latvijas Bankas un Latvijas Komercbanku asociācijas; lai gan turpat bija klāt arī SEB bankas vadītājs Ozols un Swedbank vadītājs Mančinskis, viņi tā kautrīgi klusēja un nekādus tādus solījumus par kreditēšanas uzlabošanos nedeva.

Kāda tad ir šībrīža situācija Latvijas bankās? Nu, salīdzinājumā ar 2013.gadu to peļņa ir augusi, un šobrīd (pagājušogad ir rezultāti apkopoti) tā ir apmēram 300 miljoni.

Četras lielās Zviedrijas bankas ir nopelnījušas visās valstīs kopā 10 miljardus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Tik vien?”) Un vēl nupat viena Zviedrijas Swedbank vadošā darbiniece... arī vēl novembrī informēja, ka Baltijas valstīs kreditēšanas palielināšana nav plānota un bankām ir dots rīkojums mātes bankai pārskaitīt 60 procentus no peļņas. (No zāles: “Nu, viss!”) Tā ka es ceru, ka varbūt tomēr šī attieksme mainīsies un... jo kaut kā pie mums līdz šim tā ir iegājies, ka tad, kad ir situācija tāda, ka var solīt ceļojumu uz Ēģipti, riteni un arī ķiveri, tad bankas ir pirmajās rindās, bet, kad jāatbild par nekustamā īpašuma burbuli vai patēriņa kredītiem, tad parasti sākas banku gaušanās par saviem zaudējumiem.

Tomēr saprotam, ka ir jāmēģina jebkuriem līdzekļiem izkustināt mūsu ekonomiku no recesijas - iespējamās! - punkta, un tāpēc mēs - nu, liela daļa frakcijas - tomēr šos grozījumus atbalstījām. Taču gribas salīdzināt banku situāciju Lietuvā un Igaunijā, kur arī likumdošana ir diezgan lojāla, taču tur mēs redzam, ka starp bankām un valsti ir tomēr drusku tāds sociāli atbildīgāks dialogs, un tāpēc mēs ceram, ka varbūt arī Latvijas bankas kaut kādā veidā nāks valdībai pretī un mainīsies. Vakar mēs arī vienojāmies, ka, ja mēs pieņemam šo likuma grozījumu, tad, sadarbojoties vai izmantojot Ekonomikas ministrijas resursus, mēs pēc pusgada mēģināsim izvērtēt, vai bankas savus solījumus pilda un vai kaut kāda kustība kreditēšanā ir sākusies pozitīvā virzienā. Ja tā nebūs, tad savākt parakstus šo grozījumu atcelšanai jau laikam nekāda māksla nebūs. Tāpēc arī varbūt pienāks brīdis pavērtēt, vai nav lietderīgi Valsts kasei atdot otro pensiju līmeni vai visu valsts uzņēmumu un iestāžu finanšu glabāšanu, vai varbūt studiju kreditēšanu. Protams, kaut kādi mehānismi ir, tā ka... Kam daudz prasīts... Kam daudz tiek dots, no tā var arī daudz prasīt. Tāds tas teiciens ir... Un tieši tāpēc arī laikam bankām uz nagiem drusku ir jāskatās. Un kā teica filmā “Avatars”: “Es tevi vērošu!” (Zālē smiekli.) Un tāpēc es domāju, ka arī šeit mēs, deputāti, varētu šīs bankas pavērot un pēc pusgada varbūt padomāt par to, vai likuma grozījums ir mērķi sasniedzis vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK). (No zāles dep. J.Ādamsons: “Īsi un kodolīgi!”)

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Seržanta kungs jau noņēma pusi manu bažu ar savu uzstāšanos, līdz ar to es varu runāt mazāk.

Man varbūt ir neliels tāds aizdomīgums, vai tomēr šis likums nav fikcija kā tāda. Kāpēc? It kā ir šīs divas iespējas, bet, kā saka, prātā ir tā, ka faktiski būs tikai viena iespēja. Kā jau es teicu, ja komercbankas noteiks tik milzīgi atšķirīgus pirmās iemaksas procentus, tad nevienam vairs nevajadzēs šo nolikto atslēgu principu. Un tad paliek jautājums, kuru, es ceru, komisijās arī izdiskutēs, jo šī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Kāpēc komercbankas baidās no nolikto atslēgu principa - tas man nav skaidrs. Es ļoti uzmanīgi noklausījos vakardienas debatētājus... Saprotiet, mums ir īpašums kā konfekte, lielisks! Un te nu es gribu drusciņ oponēt Dombrovska kungam, Vjačeslavam Dombrovskim, jo atšķirība no lombarda tomēr ir. Tātad iedomājieties: ir skaists dzīvoklis kā konfekte, novērtētāji no bankas, lieliski zviedru speciālisti, novērtē to ar ātrās pārdošanas metodi. Banka paņem komisijas naudu, kur pirmā iemaksa ir 10 vai 20 procentu. Cilvēks maksā 5 gadus, nomaksājot, teiksim, kādus 20 procentus, tad viņš zaudē darbu un atdod šo dzīvokli kā konfekti bankai atpakaļ, uz kuru tā jau ir nopelnījusi 30 procentus. Bet banka saka: “Paldies! Nē, mums nevajag! Mēs nemaz negribam atpakaļ šo dzīvokli.” Un tad man radās nelabas aizdomas, vai tomēr bankas negrib nedaudz pelnīt uz bezatbildīgu cilvēku rēķina, kuri nespēj aprēķināt savas nākotnes saistības, kā to paredz Dombrovska kungs.

Un atcerēsimies 2005.gadu, kas tad būtu noticis, ja tad būtu spēkā nolikto atslēgu princips! Es kā arhitekts jums varu pateikt: Ķengaraga dzīvokļi 20 tūkstošu dolāru vērtībā. Izcili zviedru speciālisti pēc tam, kad bija krīze - un viņi zināja, kas notiek, - tos novērtēja par 100 tūkstošiem eiro. Un, zināt, viņi nekautrējās par to, jo latvieši ir muļķi. Tātad viņi nozaga apmēram 70 procentus naudas, un daudzi cilvēki, vēl tagad nespēdami atdot, aizbrauca uz Angliju.

Vai šeit nav drusciņ tā, ka daži... Es nesaku, ka visas... Es saprotu, ka mums lielākā daļa komercbanku guļ un ceļas ar domu, kā palīdzēt latviešu tautai ar dzīvojamo platību (Dep. A.Bērziņš aplaudē: “Tā ir taisnība!”), un ir gatavas pat piemaksāt, bet dažas bankas tomēr ir sliktas, tāpēc tās noteikti šo principu izmantos. Un tāpēc man ir nelielas bažas par visu to, bet es ceru, ka mēs komisijās un diskusijās to novērsīsim un ar lielu prieku otrajā balsojumā pieņemsim visizdevīgāko likumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, runāšu ļoti īsi par lobēšanu un par novērošanu. Runājot par lobēšanu, tā ir absolūti normāla parādība - vai to dara bankas vai kādi citi likumdošanas subjekti. Tā ir normāla parādība un normāla lieta!

Nenormāla lieta slēpjas citur, citviet, jo nenormāla lieta ir likumdevēju vai normatīvo aktu radītāju nekritiska attieksme pret to reakciju, kas ir no lobiju puses. Šī ir problēma!

Otrs - attiecībā uz novērošanu. Kreditēšana... Mēs runājam par hipotekāro kreditēšanu, tas ir tikai viens no kreditēšanas veidiem. Bet, ja mēs ņemsim pagājušu piemēru un novērošanas praksi... Pagājušā gada jūnijā Eiropas Centrālā banka bija noteikusi pirmo reizi negatīvu kredīta procentu likmi depozītiem... komercbanku depozītiem centrālajā bankā. Tā bija mīnus 0,2 procenti. Priekš kam? Tādēļ, lai bankas neturētu brīvos līdzekļus, lai tos investētu projektos, citos kredītu veidos, lai paplašinātu naudas apriti.

Kādi ir rezultāti pēc pirmajiem trim mēnešiem Latvijā? Investīciju apjoms, ko veica Latvijas komercbankas, pēc tam, kad bija ieviesta šī stimulējošā norma, saruka par 22 procentiem. Pavērosim, kas notiks, kā aicina Seržanta kungs, arī šinī jomā! Kas būs pēc pusgada? Bet man liekas, ka tomēr tas būtu jādara drusku savlaicīgāk - kad mēs sākam apspriest visus šos piedāvātos grozījumus. Tie grozījumi nerisina problēmu lietotājiem, bet tie atvieglo dzīvi bankām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams deputātam Smiltēnam?

E.Smiltēns. Nu, jā! Komisijā mēs nolēmām atbalstīt pirmajā lasījumā, un to lūdzu darīt arī Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 13.februāra pulksten 17.00, - tas ir, rītdien. Un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 19.februārī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāra pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 19.februāra sēdē. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Ir izskatīta visa sēdes darba kārtība.

Es vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - kopumā sešiem. Ir saņemtas atbildes uz pieciem no šiem sešiem jautājumiem. Viena no tām ir atbilde uz jautājumu, kuru bija iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs un kurš bija adresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, - “Par World Expo 2015”. Uz šo jautājumu saņemtā rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.

Savukārt četri jautājumi bija adresēti Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Uz visiem jautājumiem saņemta rakstiska atbilde. Šie jautājumi ir: deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājums “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”; jautājums, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Agešins, Artūrs Rubiks un Tutins, - “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”; jautājums, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Klementjevs, Raimonds Rubiks un Mirskis, - “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz”, kā arī jautājums, kuru iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs, - “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015”.

Uz visiem šiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes. Diemžēl saņemtās rakstiskās atbildes iesniedzējus neapmierina. Taču Ministru prezidente šobrīd atrodas ārpus valsts robežām, tāpēc viņa nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir iekļauts arī deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Bet ir saņemta informācija, ka ministrs personīgu iemeslu dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, līdz ar to arī šī atbilde netiek sniegta.

Savukārt ir saņemti divi jauni jautājumi. Vienu jautājumu ir iesnieguši deputāti Ločmele-Luņova, Ivans Klementjevs, Dolgopolovs, Orlovs un Andrejs Klementjevs. Jautājums adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, un jautājuma tēma ir “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei.

Savukārt jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kredītiestāžu iespējamo savstarpējo vienošanos” ir saņemts šodien. Un tā iesniedzēji ir deputāti Zariņš, Urbanovičs, Potapkins, Ločmele-Luņova un Orlovs. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Bet saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 119.panta septīto daļu viens no iesniedzējiem - deputāts Ivars Zariņš - vēlas no Saeimas tribīnes sniegt motivāciju par šī jautājuma iesniegšanu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tas aizņems vienu minūti. Laikā, kad notika diskusija par nolikto atslēgu principu, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī nolikto atslēgu principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumdošanas grozījumi vēl nemaz nebija stājušies spēkā un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem. Minētais rada pamatotas bažas, ka kredītiestādes savstarpēji ir apspriedušas kredītu tirgus sadales jautājumus un kredītu izsniegšanas nosacījumus un ir savstarpēji vienojušās, lai, izmantojot savu tirgus varu, nodrošinātu sev izdevīgas izmaiņas tirgū. Tas liek domāt, ka šāda kredītiestāžu darbība varētu tikt uzskatīta par aizliegtu.

Tā kā arī Saeimā ne jauno likumprojektu virzītāju rīcībā, ne arī mūsu rīcībā nav nekādu aprēķinu un nekāda pamatojuma, kas apliecinātu, ka banku piedāvātās izvēles iespēju nosacījumi būs pamatoti un godprātīgi attiecībā uz patērētāju, mēs esam vērsušies pie Ekonomikas ministrijas kā Konkurences padomi pārraugošās institūcijas vadītājas ar jautājumiem par kredītiestāžu pārbaudi par iespējamo savstarpējo vienošanos un kredītiestāžu amatpersonu darbības un atbildības izvērtēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrā cijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu jūs uz komisijas sēdi, kura notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols, Armands Krauze, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Inguna Rībena, Andris Vilks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (ZZS).

Labdien! Kamēr neesat aizgājuši... Deputātu grupa sadarbībai ar Kanādu tiks dibināta pēc dažām minūtēm. Protams, visi tiek laipni aicināti, jo tur nav vēl pierakstījies daudz cilvēku.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2015.gada 12.februārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 177/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 417, 417A)
Priekšlikumi	- dep. J.Viļums (par)
	- dep. A.Elksniņš (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 182/Lp12) (Dok. Nr. 439, 439A)
Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 183/Lp12) (Dok. Nr. 441, 441A)
Priekšlikumi	- dep. I.Zariņš (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 184/Lp12) (Dok. Nr. 442, 442A)
Priekšlikumi	- dep. I.Pimenovs (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 185/Lp12) (Dok. Nr. 443, 443A)
Priekšlikums	- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 186/Lp12) (Dok. Nr. 444, 444A)
Priekšlikumi	- dep. A.Elksniņš (pret)
	- dep. G.Bērziņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 188/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 453, 453A)
Par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 189/Lp12) (Dok. Nr. 456, 456A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 195/Lp12) (Dok. Nr. 475)
Par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” (Nr. 196/Lp12) (Dok. Nr. 476)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 5. februārī (Dok. Nr. 458)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim šā gada 5. februārī (Dok. Nr. 459)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 12. februārī (Dok. Nr. 460)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25. februāra līdz 26. februārim (Dok. Nr. 461)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19. martā (Dok. Nr. 462)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 164/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 366B)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. R.Ločmele-Luņova
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Judins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 28/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 449)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 73/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 455)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 166/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 368, 436)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 56/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 440)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 55/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 447)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Pimenovs
Paziņojumi
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. R.Naudiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 36/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 448)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 151/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 322, 451)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 187/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 451)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 150/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 321, 452)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 129/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 454)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 165/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 367, 471)
Ziņo	- dep. M.Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 195/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 475)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (Nr. 196/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 476)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (Nr. 196/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 476)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 189/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 456, 456B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 186/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 444, 483)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 184/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 442, 484)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 185/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 443, 485)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 183/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 441, 486)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. S.Dolgopolovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R.Ločmeles-Luņovas, I.Klementjeva, S.Dolgopolova, V.Orlova un A.Klementjeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv” (Nr. 28/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, S.Potapkina, R.Ločmeles-Luņovas un V.Orlova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kredītiestāžu iespējamo savstarpējo vienošanos” (Nr. 29/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Paziņojums
	- dep. M.Kučinskis

 

Balsojumi

Datums: 12.02.2015 09:12:48 bal001
Par - 43, pret - 28, atturas - 21. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (177/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:22:37 bal002
Par - 52, pret - 24, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:31:15 bal003
Par - 58, pret - 23, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (184/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:33:08 bal004
Par - 58, pret - 23, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (185/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:43:37 bal005
Par - 49, pret - 23, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:44:45 bal006
Par - 29, pret - 54, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (188/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.02.2015 09:47:28 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25.februāra līdz 26.februārim

Datums: 12.02.2015 09:48:01 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19.martā

Datums: 12.02.2015 10:05:51 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Krimināllikumā (164/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.02.2015 10:06:23 bal010
Par - 66, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (164/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.02.2015 10:08:20 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (28/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:10:51 bal012
Par - 22, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:14:24 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:15:50 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (166/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:17:26 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (56/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:20:40 bal016
Par - 64, pret - 3, atturas - 14. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (55/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:27:50 bal017
Par - 26, pret - 36, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (55/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:28:21 bal018
Par - 24, pret - 36, atturas - 19. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (55/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 10:28:59 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (55/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:38:22 bal020
Par - 33, pret - 29, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:43:19 bal021
Par - 58, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:44:26 bal022
Par - 36, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:45:34 bal023
Par - 35, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:47:06 bal024
Par - 34, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:49:38 bal025
Par - 29, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:50:21 bal026
Par - 54, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:50:54 bal027
Par - 58, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (36/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:51:58 bal028
Par - 53, pret - 26, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.02.2015 11:53:26 bal029
Par - 55, pret - 24, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.02.2015 11:56:06 bal030
Par - 2, pret - 84, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (151/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:56:57 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 11:58:06 bal032
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (150/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:06:29 bal033
Par - 67, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (129/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:08:04 bal034
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (165/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:08:28 bal035
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (165/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:12:16 bal036
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (195/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:14:14 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Meža likumā (196/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:14:40 bal038
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (196/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:15:44 bal039
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (196/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.02.2015 12:18:00 bal040
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (189/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:18:25 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (189/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 12:19:43 bal042
Par - 47, pret - 24, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:11:22 bal043
Par - 43, pret - 24, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:12:34 bal044
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (184/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:13:07 bal045
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (184/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:14:13 bal046
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (185/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:14:43 bal047
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (185/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:17:20 bal048
Par - 45, pret - 23, atturas - 9. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.02.2015 13:32:01 bal049
Par - 48, pret - 22, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 1.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 12.februārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs no Saeimas nama Sēžu zāles pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatīja daudzus svarīgus jautājumus. Domāju, ka par lielu daļu no tiem izstāstīs nākamie runātāji, tāpēc stāstīšu tikai par pirmo darba kārtības punktu.

Beidzot Saeima patiešām nobalsoja par ierosinājumu ieviest izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, kuras paredzēja, lai nākamais Valsts prezidents tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Atgādināšu, ka pirms nedēļas vairums Saeimas deputātu vispār nemaz neuzdrošinājās pret to nobalsot. Šodien pēc nelielām debatēm šis ierosinājums diemžēl tika noraidīts. Tas nozīmē, ka nākamo Valsts prezidentu visdrīzāk atkal izvēlēsies slēptās aizkulišu spēlītēs.

Kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis es šodien no tribīnes centos uzrunāt katru Latvijas Republikas 12.Saeimas deputātu, katru Latvijas tautas gribas paudēju, kas ir izpelnījies sabiedrības atbalstu un ir apņēmies pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Katram deputātam ar savu rīcību jāvairo sabiedrības uzticēšanās Saeimai, un, manuprāt, šis grozījumu projekts tika ierosināts pirmām kārtām tieši tādēļ, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos katram Saeimas deputātam, katram viņa pieņemtajam lēmumam un, protams, arī Saeimas ievēlētajam Valsts prezidentam.

Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvija ir pelnījusi tikpat labu – vai varbūt vēl labāku – prezidentu, kāds ir Lietuvā un Igaunijā. Mums visiem labi zināms, ka jau visas valsts amatpersonas, pilnīgi visas, izņemot Valsts prezidentu, tiek ievēlētas atklātā balsojumā, un, kā jau minēju, balsojums par Valsts prezidentu joprojām paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā.

Daudzu partiju pārstāvji mēģina aizbildināties, sakot, ka vairums partiju tā kā esot iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tāpēc par šo atklātā balsojuma priekšlikumu vairs nemaz neesot jēgas runāt. Atļaušos teikt, ka tie ir savstarpēji nesaistīti jautājumi, jo tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvija ieraudzīs ne ātrāk kā 2019.gadā – un tikai tādā gadījumā, ja Saeima ar divām trešdaļām balsu atbalstīs šo ideju trijos lasījumos. Tāpēc šie konkrētie ierosinājumi bija saistībā ar 2015.gadā gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu, un Saeimas deputātiem nevajadzētu tēlot nezinīšus, it kā to nesaprastu.

Un, kopumā ņemot, jāteic, ka es priecājos, ka pagājušajā nedēļā Saeima šo likumprojektu neatbalstīja, jo šodien atkal mēs varējām pie šī jautājuma atgriezties un sabiedrībā jau daudz vairāk informācijas tika apspriests un dažādi viedokļi tika izskanējuši. Un pēc šīs plašās diskusijas tomēr uzskatu, ka Saeimas deputātiem jāspēj būt godīgiem pret sevi un savu vēlētāju, nav jābaidās no tā, kā vēlētājs novērtēs katra deputāta patieso lēmumu. Un tie deputāti, kuri šodien neatbalstīja Saeimas... neatbalstīja šo iniciatīvu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, ir tādējādi uzņēmušies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Aizklāta balsojuma gadījumā vēlētājs nevarēs uzzināt, kurš pie tā vainīgs, nevarēs pārliecināties, ka viņa pārstāvis nav atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad katram Saeimas deputātam, kas šodien neatbalstīja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, atkal būs jātaisnojas par šodienas balsojumu. Diemžēl tāda ir situācija.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Īsa piebilde pie iepriekš kolēģa pieminētā jautājuma.

Frakcija VIENOTĪBA atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl pret Saeimas aritmētiku... aritmētika ir stiprāka par argumentiem, jo šobrīd tikai trīs no sešām Saeimas frakcijām atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Līdz ar to divu trešdaļu vairākumu iegūt Satversmes grozījumiem nav iespējams. Un diemžēl, man jāsaka, šī jautājuma tālāka virzība nenotika un arī nākotnē izskatās bezcerīga šajā Saeimā.

Bet es šodien gribu runāt par četriem, manuprāt, šīsdienas sēdes galvenajiem likumprojektiem. Mēs neesam paspēruši milzīgu soli, bet esam veikuši nelielu soli pareizā virzienā kreditēšanas atjaunošanai un veicināšanai Latvijā. Kreditēšana un finanses, kā zināms, ir ļoti svarīgs ekonomikas asinsrites elements. Šobrīd kopējie dati Latvijā liecina par būtisku – diezgan būtisku! – ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli pieaugumu, kas gandrīz jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet kreditēšanas tempi Latvijā stipri samazinās iepretim Lietuvai un Igaunijai, kur tie aug. Tātad ir jāmeklē tās kļūdas, kas neļauj veicināt kreditēšanu. Un viena no šīm... viens no šiem iemesliem, varbūt ne galvenais, bet pietiekami būtisks, ir izvēles iespējas trūkums hipotekārajā kreditēšanā, jo šobrīd esošajos likumos no 1.marta stājas spēkā tā sauktais nolikto atslēgu princips, ja nekas nemainās, un tas ļoti būtiski palielina – es teiktu, apmēram divas reizes palielina! – pirmās iemaksas lielumu, pretendējot uz hipotekāro kredītu. Tas ļoti daudzām ģimenēm padara šo kreditēšanos vienkārši neiespējamu.

Un šodien mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tātad, ja šie principi, kas šobrīd ir pirmajā lasījumā nobalsoti, stāsies spēkā, tad paralēli nolikto atslēgu principam darbosies arī pilnas atbildības princips, kas būs saistīts ar ievērojami mazāku pirmo iemaksu. Manuprāt, ir noteikti ļoti saprātīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri ļaus esošo nenokārtoto kredītsaistību īpašniekiem vienkāršāk un vieglāk atbrīvoties no vecajām parādsaistībām, izejot maksātnespējas procedūru, samaksājot, teiksim, 3 līdz 5 procentus no nedzēstās kredīta summas.

Un ļoti būtiski grozījumi ir ierosināti un uzsākti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, jo nesamaksāto un nesamaksājamo kredītu nasta ir ārkārtīgi liels slogs, kas nospiež gan mājsaimniecības, gan patiesībā ir riska elements mūsu tautsaimniecības attīstībai. Un ar šiem grozījumiem mēs gribam panākt situāciju, ka, ja bankas norakstīs vai samazinās nedzēstā kredīta daļu pēc tam, kad ķīla jau ir atsavināta, tad šie darījumi netiks aplikti ar atbilstošu nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas būs ļoti liels stimuls kredītbankām – ķerties pie šī procesa, uz ko mēs tās ļoti arī aicināsim, un tāpēc es gribētu teikt, ka šodien Saeima, neskatoties uz ļoti plašām emocionālām un – lai man klausītāji piedod atklātību un vienkāršu runu! – reizēm arī muļķīgām debatēm no Saeimas tribīnes... es domāju, ka mēs esam izdarījuši labu darbu pareizā virzienā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Koalīcijas deputāti ir iesnieguši četrus likumprojektus, kuru mērķis, mūsu skatījumā, ir – faktiski nepieļaut nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā.

Un divi no šiem likumprojektiem ir īpaši nelabvēlīgi kredītņēmējiem. Izstrādājot likumprojektus, konsultācijas notika pārsvarā ar Latvijas Banku un Latvijas Komercbanku asociāciju, neņemot vērā kredītņēmēju viedokli. Tas liecina par spēcīgu komercbanku lobiju parlamentā.

Savukārt frakcija SASKAŅA atbalsta nolikto atslēgu principu. Nolikto atslēgu princips ir nekustamā īpašuma tirgus cenas valstisks regulēšanas instruments. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā kredītiestādes būtu ieinteresētas, lai hipotekārā kredīta summa nepārsniedz ķīlas vērtību, līdz ar to tirgus līdzsvara cena būtu pietuvināta mājokļa reālajai cenai. Nolikto atslēgu principa regulējums stabilizēs reālu cenu nekustamo īpašumu tirgū. Samazinoties nekustamo īpašumu tirgus cenai, aizņēmējam tā paša mājokļa iegādei būs nepieciešama zemāka aizdevuma summa. Hipotekārie kredīti būs pieejami, un tos būs vieglāk atmaksāt. Nolikto atslēgu princips varētu būt arī trauksmes signāls komercbankām atbildīgāk kreditēt vai arī riskēt ar kapitāla zaudējumiem. No Latvijas aizies komercbankas, kuras meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamo īpašumu tirgū. Komercbankas būs ieinteresētas kreditēt Latvijas tautsaimniecību, kā atlīdzību saņemot patērētāju pirktspējas pieaugumu.

Mūsu skatījumā, nolikto atslēgu princips veicinās kredītiestādes meklēt reālas iespējas ekonomikas kreditēšanai.

Priekšvēlēšanu gaisotnē sākotnēji piedāvāja labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus, atbalstīja kredītņēmēju interesēm atbilstošu regulējumu, bet šobrīd koalīcija rīkojas pretēji.

Savukārt frakcija SASKAŅA neatbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet diskusijas par šo tēmu, par kreditēšanu, it īpaši par hipotekāro kreditēšanu, Saeimā vēl turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Pateicos.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, kā arī par tā saukto nolikto atslēgu principu.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” gan pirmsvēlēšanu laikā iestājās, gan arī šobrīd stingri iestājas par tautas vairākuma gribas īstenošanu. Mūsu frakcija ir stingri iestājusies par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tāpēc mēs neatbalstām nekādus citus grozījumus Satversmes pantos, kuri nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Papildus tam mums kā opozīcijas partijai ir iespēja vērot, kā šajā Saeimas sasaukumā, tāpat kā iepriekšējā, daudzi būtiski lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm – Koalīcijas padomē. Un iespējams, ka patiesā Valsts prezidenta izvēle notiks tieši tur.

Atklāts balsojums Saeimā nebūt nenozīmē, ka tiks uzklausīta tautas griba vai tiks ievērotas tās intereses. Ja koalīcijas partijas politiskā tirgus rezultātā būs vienojušās par konkrēta kandidāta ievēlēšanu, tad atklāts balsošanas process dod iespēju kontrolēt, lai deputāts balsotu pēc partijas norādījuma. Savukārt aizklāta balsošana deputātam ļauj balsot godīgi un pēc sirdsapziņas. Šādā procesā iespējams vairāk ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un par to arī pastāvēt. Var piekrist, ka šeit kontrolēt deputātu balsojumu nav iespējams. Taču rezultāts būs patiesāks. Kāpēc pasaulē tautas balsojumus, kas notiek aizklātās balsošanās, atzīst par demokrātiskākiem? Tāpēc, ka neviens nevar ietekmēt vēlētāju viņa izvēlē un kontrolēt to.

Priekšlikums balsot atklāti ietver arī citu mērķi – novērst uzmanību no idejas par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu un radīt ilūziju, ka Saeima šādā procesā nobalso par tautas atbalstīto kandidātu.

Otrs būtisks jautājums bija grozījumi, kas izstrādāti, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros netiktu piemērots nolikto atslēgu princips, kā arī precizētu saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” atturējās vairāku iemeslu dēļ. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, bet, ņemot vērā plānoto straujo likumprojekta virzību Saeimā, nav iespējams vispusīgi un rūpīgi izvērtēt, kādas sekas var rasties, atceļot Saeimā salīdzinoši nesen pieņemtās normas. Protams, ka mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas, tātad likumdevēja, pieņemtos lēmumus, bet gan padevusies banku sektora prasībām. Mēs neredzam valdības piedāvātos alternatīvos atbalsta risinājumus.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos, pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi nākotnē uzņemties papildu saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sudrabas kundzei no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji un cienītās radioklausītājas! Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības lokā bez ekonomikas un sociālajiem jautājumiem ļoti liela uzmanība tiek pievērsta arī valsts ilgtspējīgas attīstības, tajā skaitā arī izglītības, kultūras un zinātnes jomu attīstības, jautājumiem. Tāpēc šodien ZZS frakcijas uzdevumā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vēlos jūs informēt par tām būtiskajām lietām, pie kurām šobrīd strādā manis vadītā komisija.

Profesionālās izglītības sakārtošana, lai celtu šādas izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un vienlaikus celtu šādas izglītības prestižu, ir viens no šiem jautājumiem. Mērķis ir panākt to, lai, uzticoties profesionālajai izglītībai kā labai izglītībai, Latvijā 2020.gadā apmēram puse no visiem vidusskolas vecuma jauniešiem mācītos tieši šajā sektorā. Šobrīd Profesionālās izglītības likums ir viens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtības aktuālākajiem punktiem, pie tā mēs esam strādājuši jau trīs sēdēs un ceram šo likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā, sagatavot uz 17.februāri kā noslēguma datumu šī likumprojekta izskatīšanu.

Tās būtiskākās lietas, kuras ir paredzēts mainīt saistībā ar profesionālo izglītību, ir nozaru ekspertu padomju ieviešana profesionālās izglītības sistēmā – nevis kā obligāta prasība, bet kā iespēja tautsaimniecības nozarēm sevi pārstāvēt šajā sistēmā, veidojot konsultatīvu dienestu, kurā būtu iesaistīti gan darba devēju, gan pašvaldību, gan profesionālo organizāciju pārstāvji un arī citi sociālie partneri. Šīs nozaru ekspertu padomes ir paredzēts veidot visās nozarēs, bet – es uzsveru vēlreiz! – kā izvēles iespēju, izņemot tādas jomas, kas ir saistītas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, saistītas ar policiju, saistītas ar robežsardzi un ar avārijas un glābšanas dienestu, jo tur ir savi iekšējie likumi, sava dienesta gaita, un tur jau šīs te... gan atbilstība darba tirgus prasībām, gan arī šī atbilstības kontrole tiek realizēta citā veidā.

Otra lieta, kas ir paredzēta profesionālajā izglītībā, ir konventu izveidošana pie profesionālās izglītības iestādēm. Konventi – tās būtu tādas padomdevējinstitūcijas profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, tas ir, direktoriem, kur arī būtu pārstāvēti gan darba devēji, gan profesionālās asociācijas, gan tās pašvaldības, kuru teritorijā šīs izglītības iestādes atrodas. Un iecere ir tieši tā pati – tuvināt tās mācību programmas, kuras tiek īstenotas, darba tirgus prasībām, padarīt šo izglītību pieprasītāku no darba tirgus puses un vienlaikus arī konkurētspējīgāku.

Šajā sakarā mēs... bez šiem konventiem un nozaru ekspertu padomēm mēs ļoti daudz esam diskutējuši arī par profesionālās izglītības kompetences centriem. Vairāki šādi centri jau Latvijā ir izveidoti, bet konkrēti diskusija bija par profesionālās izglītības kompetences centriem kultūrizglītības jomā, jo tur šī sistēma īsti nav sakārtota. Kultūras joma atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā, un tur mēs esam panākuši kompromisa risinājumu, ka Kultūras ministrija uzņemas atbildību par šo profesionālās izglītības kompetences centru realizēšanu... veidošanu savas padotības iestādēs un ka šie konventi, par kuriem es minēju iepriekš, būs nevis obligāti šīs jomas izglītības iestādēs, bet tikai tajās kultūrizglītības iestādēs, kurām būs profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Un pa visu Latviju tie varētu būt kādi divi trīs šādi te... šādi lielāki veidojumi kultūrizglītības jomā.

Frakcijas uzdevumā es vēlētos jums pastāstīt vēl arī par to, ka Saeimas deputāti jau strādā ne tikai šeit, Latvijā, iekšpolitiski, bet ka mums ir arī pietiekami daudz ārpolitisko sakaru. Tajā skaitā viena tāda atbildīga joma šobrīd ir darbs Baltijas Asamblejā. Baltijas Asambleja – tā ir triju Baltijas valstu starpparlamentu organizācija, kura ir izveidota jau 1991.gadā un kurā deputāti darbojas tieši tāpat kā nacionālajos parlamentos, darbojas komisijās. Šīm komisijām ir kopīgas darba sanāksmes, pietiekami regulāras, un to mērķis ir saskaņot visu triju Baltijas valstu rīcībpolitiku un arī likumdošanas iniciatīvas atbilstošajās jomās. Un šīs jomas ir gan enerģētika un enerģētikas drošība, gan militārā joma, gan arī, teiksim, vides aizsardzība, veselības aizsardzība, kā arī izglītība, kultūra un zinātne. Pietiekami daudz mēs esam pēdējā laikā tikušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai par šīm jomām runātu. Aktuāls ir jautājums par ātrgaitas dzelzceļu visām trijām Baltijas valstīm, par tā saukto Rail Baltica projektu. Tikpat aktuāls ir jautājums par elektroenerģijas starpsavienojumiem.

Ļoti aktuāli ir arī jautājumi par vienotu Baltijas izglītības telpu. Un tāpēc, piemēram, rīt, 13.februārī, Lietuvā, Šauļu pilsētā, notiks Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas darba seminārs, kurā piedalīsies gan parlamentu deputāti, gan izglītības jomas eksperti, gan arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvji no visām Baltijas valstīm un tiks diskutēts par kopīgām profesionālās un augstākās izglītības mācību programmām un izglītības sektora spēju adaptēties darba tirgus prasībām, kā arī tiks diskutēts par civilās aizsardzības jautājumu iekļaušanu Baltijas valstīs realizētajās studiju programmās un par saskaņotu šo jautājumu risināšanu visās Baltijas valstīs.

Tas arī šodien viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē atkārtoti tika virzīti Nacionālās apvienības iniciētie grozījumi Satversmē, kuri paredzēja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl Saeima neatbalstīja minētos grozījumus. Mūsuprāt, šie grozījumi bija ļoti svarīgi, lai sabiedrība zinātu, kā attiecīgi deputāti ir balsojuši par vienu vai otru Valsts prezidenta amata kandidātu. Iepriekš mēs zinājām mūsu kolēģu – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – viedokli, taču mūs nedaudz... varbūt pārsteidza vairāk to frakciju viedokļi, kuras aktīvi iestājās par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu; piemēram, frakcija “No sirds Latvijai”, kura šajā balsojumā nebalsoja “par”. Mūsuprāt, šeit var rasties arī jautājums: kas šiem deputātiem šajā gadījumā būtu slēpjams no saviem vēlētājiem? Jo, mūsuprāt, tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta viena no neatņemamām sastāvdaļām ir arī sabiedrībai pieejamā informācija.

Nākamais jautājums, ko es gribētu minēt šodien un kas tika skatīts Saeimā. Ir vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar tā saucamā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Ko nozīmē tā saucamais nolikto atslēgu princips? Par to tiešām ļoti daudz tiek runāts, un šeit varētu uzdot jautājumu: vai tas ir kāds brīnumlīdzeklis, kas vienā mirklī ļauj atbrīvoties no saistībām?

Cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos informēt, ka tas, ko politiķi sauc par nolikto atslēgu principu, nozīmē apmēram sekojošo. Proti, persona, kura ir parādnieks un kura vēlas kvalificēties šim procesam, sākotnēji samaksā attiecīgi valsts nodevu, samaksā maksātnespējas procesa depozītu, sagatavo pieteikumu tiesai. Tiesa šo pieteikumu vērtē kopā ar citu maksātnespējas procesa pazīmju esamību. Tiesa šo pieteikumu var noraidīt. Gadījumā, ja tomēr tiesa šo pieteikumu apmierina, tad tiesa ieceļ administratoru. Pēc tam tiek noteikts kreditoru pieteikšanās termiņš, kas, aptuveni rēķinot laika grafiku, varētu būt kādi seši mēneši. Tikai pēc tam tiek izziņotas parādnieka mantas izsoles, un pēc tam, kad parādnieka manta tikusi pārdota, līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiesa lemj par atlikušo saistību dzēšanu. Turklāt šajā gadījumā tiesai būtu jāvērtē, vai tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis. Jo, ja izrādītos, ka parādniekam ir kādi citi īpašumi, tad attiecīgā saistību dzēšanas procedūra nenotiktu. Kā mēs redzam, šis process, kas tika sākotnēji iestrādāts Maksātnespējas likumā, var ilgt apmēram no pusgada līdz gadam. Taču tas nenozīmē, ka šis process visos gadījumos beigtos ar pozitīvu risinājumu. Turklāt noteikti ir jānorāda, ka šis regulējums neattiektos uz iepriekš noslēgtajiem darījumiem.

Šajā pašā laikā, šobrīd, Saeimā tiek virzīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas, mūsuprāt, piedāvā ļoti pozitīvi vērtējamu alternatīvu. Proti, tas dos iespēju jebkuram potenciālam kredītņēmējam izvēlēties savu atbildības apmēru nākotnē, nepiemērojot maksātnespējas procesu, jo, kā es jau teicu, šis maksātnespējas process nav nedz lēts, nedz arī ātri pieejams. Līdz ar to, mūsuprāt, šajos gadījumos patērētājam pašam būs iespēja izvēlēties, sākotnēji varbūt savu atbildību ierobežojot ar nekustamā īpašuma vērtību. Bankām šādos gadījumos šāda vēlme būs jārespektē. Ja parādnieks nespēs pildīt savas saistības, tad iestāsies šis tā saucamais nolikto atslēgu princips, bet tas notiks, nepiemērojot Maksātnespējas likumā paredzēto visu šo procedūru, ko jau es minēju.

Mēs no savas puses noteikti sekosim līdzi banku darbam, īstenotajai politikai pret patērētājiem arī turpmāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!