Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2015.gada 26.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt savas vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija... Godātie kolēģi, es aicinu vēlreiz: ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Seržanta kungs, Saeimas sēde ir sākusies! Paldies.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 26.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Kārlis Šadurskis un citi lūdz grozīt Saeimas 26.marta sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ringolda Baloža, Andreja Elksniņa, Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Mārtiņa Bondara un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašreizējā brīdī ir izveidotas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas: viena, kā zināms, pēta Zolitūdes traģēdiju, otra meklē atbildes “Citadeles” jautājumā. Šo likumprojektu ir parakstījuši 12 deputāti, kuri ir šo divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju locekļi no opozīcijas.

Runa ir par to, ka iepriekšējā parlamentā sanāca tāds starpgadījums, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums “Latvijas Krājbankas” lietā nenonāca līdz izskatīšanai Saeimā. Iemesls bija visai prozaisks, jo likums noteic, ka šim galaziņojumam jābūt apstiprinātam no visiem - no simtprocentīgi visiem! - komisijas locekļiem, bet “Latvijas Krājbankas” gadījumā... Informācija un iemesli, kādus esmu dzirdējis, ir dažādi, bet fakts ir tāds, ka to nav parakstījuši četri komisijas locekļi, tāpēc Prezidijs nepieņēma šo galaziņojumu izskatīšanai.

Esošā likumprojekta redakcija paredz, ka 14.pants tiek papildināts ar... 13.pants un 14.pants tiek papildināts ar sekojošām lietām... Tātad paredzēts 13.panta otrajā daļā noteikt, ka lēmumu par galaziņojumu pieņem ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu un galaziņojumu paraksta visi... faktiski, nu, šinī gadījumā komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Un 14.pants tiek papildināts ar trešo daļu: “Pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai izskata un izvērtē tā Saeimas komisija, kura ir atbildīga par attiecīgo jautājumu.”

Protams, mēs esam dzirdējuši dažādas versijas par to, kas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Savulaik, Satversmes 26.pantu pieņemot, mūsu Satversmes tēvi vēlējās šādas komisijas radīt. Es citēšu Petrevicu. Petrevics ir atzīmējis, ka faktiski izmeklēšanas komisijas ir komisijas par izmeklēšanu, un šajās izmeklēšanas komisijās mazākumam ir jādod iespēja pārliecināties... mazākumam ir tiesība paskatīties un pārliecināties, vai tiešām ir darīts viss, ko no zināmas iestādes var sagaidīt. Un vēl Petrevics atzīmēja: “Daudzos gadījumos mazākumam nav uzticības pret valdību un valdības iestādēm, un tāpēc Satversmē ir nodrošināta iespēja pārliecināties caur parlamentārās izmeklēšanas komisiju.”

Godātie Saeimas locekļi! Runa ir par to, ka tas, par ko šobrīd šis likumprojekts runā, ir - lai šis galaziņojums nonāktu līdz izskatīšanai Saeimā. Un, ja ir taisnība tas, kādēļ šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek dēvētas par... Piemēram, Solvita Āboltiņa tās nosaukusi par pļāpātuvēm, un visskaistāk ir izteikusies Ilma Čepāne, bijusī Juridiskās komisijas vadītāja, - ka parlamentārās izmeklēšanas komisija esot vieta, kur deputāti par valsts naudu izglītojas tieslietās. Valērijs Agešins ir paudis viedokli, ka neviena parlamentārās izmeklēšanas komisija nekad neesot vispār darbojusies lietderīgi. Profesionāļi tās dēvē par klaudzināšanu pa sliedēm. Rekšņa ir teicis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas faktiski imitē darbību.

Ja tiešām tas tā ir, tad jau nav ko pozīcijai uztraukties, un es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo jebkurā gadījumā Saeimai ir jāizskata šis galaziņojums. Un savukārt, ja opozīcija, kā savulaik Satversmes tēvi par to runāja, atklās patiešām kaut ko noziedzīgu vai arī būs kādi konstruktīvi un lietderīgi priekšlikumi, tad, es domāju, tie būtu tālāk izskatāmi un apspriežami komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Artus... Man ir jautājums Kaimiņa kungam - vai jūs runāsiet “pret”? (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens: “Es runāšu “par”.” Zālē smiekli.)(Dep. A.Loskutovs aplaudē.), jūs varat runāt tikai “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai. Tātad jūs runāsiet “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens: “Nē, nē, nē!”) Tad jums nav tiesību runāt. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts - “pret”. (Zālē troksnis.)

Tātad turpinām Saeimas sēdi. Ja jūs nerunājat... (A.Kaimiņš: “Man ir, ko teikt par šo te...”) Mums ir Saeimas kārtības rullis, pēc kura mēs strādājam. (Dep. A.Kaimiņš: “Man nav tiesību runāt?! Jūs man aizliedzat runāt?! Es runāšu “pret”!”) Labi, tad... tātad... Tad jūs runāsiet “pret”. (Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!” Zālē troksnis. Dep. I.Parādnieks: “Vienkārši izlasi Kārtības rulli!”)

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, kurš runās “pret” likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Jā. Tātad, lai šajā valstī tiktu pie vārda, ir jāsāk jau melot. Labrīt!

Tātad (Zālē troksnis, starpsaucieni.)... Jā, jā, Orlova kungs... Kārtības rullis... Labrīt! Labrīt, kolēģi! Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Klementjeva kungs! Kūtra kungs! Labrīt!

Dāmas un kungi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību... Viņķeles kundze, labrīt! Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī lieta, par ko runāja Baloža kungs, ir ļoti svarīga Saeimas prestižam. Un nav ko tagad te muldēt pa vidu, Zariņa kungs! (Dep. L.Čigāne: “Nesarunāties ar zāli!”; dep. I.Parādnieks: “Izlasi Kārtības rulli! Artus, neapkauno sevi!”) Bet runa ir par to, ka mums ir jāatbalsta - mums ir jāatbalsta! - šie grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, jo... Es jums varu pačukstēt mikrofonā... kameras, kas filmē, tiešraide, kas notiek... ka šie secinājumi jau ir graujoši... (Troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Es lūdzu atslēgt mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

Mēs respektējam Saeimas kārtības rulli un strādājam atbilstoši Saeimas kārtības rullim. (Zālē troksnis.)

Tātad turpinām Saeimas sēdi. Turpinām Saeimas sēdi! Vai deputāti... (Starpsaucieni.) Paldies. Vai godātie kolēģi... Vai kāds iebilst pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Tātad iebildumu nav. Neviens... Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Ja deputāti ir atbalstījuši minētā likumprojekta nodošanu komisijām, tad man būtu lūgums par līdzatbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot... (Starpsauciens: “Priekš kam?”) ...nodot Juridiskajai komisijai un noteikt par līdzatbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. (Starpsaucieni: “Kāpēc? Kāpēc?” - “Pareizs jautājums!”)

Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir līdzatbildīgā komisija. Citu priekšlikumu šobrīd nav.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ko iesnieguši deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Augusts Brigmanis, Kārlis Šadurskis un citi, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis deputāta Māra Kučinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilondu Stepanovu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu likumprojekts ir saņēmis divus priekšlikumus.

1. - deputāta Dombravas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā var notikt robežu grozīšana. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 1. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no deputāta Dāldera, un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs vēlējās pieteikties debatēs? (Starpsaucieni no zāles. Dep. S.Dolgopolovs: “Es nokavēju nospiest pogu!”; dep. J.Urbanovičs: “Ko lai dara? - nekā!”) Bet deputāti jau atbalstīja šo priekšlikumu, jūs par vēlu pieteicāties debatēs.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir sagatavots tik kvalitatīvs, ka ne uz otro, ne tagad uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi 27 priekšlikumus un sagatavojusi likumprojekta redakciju otrajam lasījumam. Aicinu jūs pievērst uzmanību šiem priekšlikumiem.

1. ir deputāta Šadurska priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godājamie Saeimas deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vēlos izteikt savas kā juristes domas par deputāta Kārļa Šadurska sagatavoto un atbildīgās komisijas akceptēto priekšlikumu par likuma 2.pantu.

Tiek ierosināts papildināt likuma 2.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.”

Iebilstu pret 2.panta 1.1 daļas šādu redakciju. Kāpēc? Latvijas Republikas Satversmes 64.pants vērtējams kopsakarā ar Satversmes 1.pantu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

“No šā panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī valsts varas dalīšanas princips. Varas dalīšanas mērķis ir personas tiesību un brīvību nodrošināšana, lai nepieļautu demokrātiskas, tiesiskas valsts modeļa aizstāšanu ar autoritāru režīmu vai vienas personas patvaldību. Līdz ar to varas dalīšanas principa būtība ir politiskās ietekmes uz valsts un sabiedrības dzīvi sadalīšana un varas īstenošanas metožu mērenības nodrošināšana. Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru, savstarpēju kontroli un veicina varas mērenību.” (Es nupat citēju Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra sprieduma lietā Nr.0305(99) secinājumu daļas 1.punktu.)

“Valsts varas institūciju kompetenču sadalījums kā Satversmē noteiktā varas dalīšanas principa pamats ir iedzīvināts Satversmes institucionālās daļas normās.” (Atsaucos uz Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2006-12-01 6.2.punktu.)

Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā.

Latvijā Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis speciālu deleģējumu šāda akta izdošanai un noteicis izpildvaras kompetences robežas. Speciālā pilnvarojuma deleģējuma nosacījumi vispārīgi ir reglamentēti Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantā. Nosacījums, ka likumā ir jābūt gan tieši ietvertam pilnvarojumam izdot noteikumus, gan norādītiem šo noteikumu galvenajiem virzieniem, izriet no prasības, ka likumdevējs pats izšķirtu tikai svarīgākos sabiedrības dzīves jautājumus. Un Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka pārvaldes kārtībā Ministru kabinets var izdot vienīgi likumam pakārtotus normatīvos aktus, tātad noteikumiem ir jāatbilst likumam. Noteikumus izdod, lai palīdzētu īstenot likumus, un to panāk, noteikumos konkretizējot likuma normas. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.

Tātad uz speciālā deleģējuma pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi veido to normatīvo aktu daļu, kura radusies nevis likuma izstrādes, bet tā izpildes ceļā. Šo noteikumu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Un atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu varētu veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz īpašu likumdevēja pilnvarojumu.

Nobeigumā jums atgādināšu, ka Satversmes tiesas likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka Šadurska kunga iesniegtie un komisijas atbalstītie grozījumi ir pretrunā ne vien ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, bet arī ar attiecīgās tiesību normas interpretāciju Satversmes tiesas 2005.gada 24.novembra un 2007.gada 9.oktobra spriedumos. Tātad likumprojekta 2.pants ir klajā pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu, kas izriet no Satversmes 1.panta un 64.panta, kā arī ietver tādus ierobežojumus, kurus aizliedz noteikt Satversmes 116.pants.

Man ir personisks lūgums: ja tomēr šodien tiek atbalstīta 2.panta 1.1 daļas redakcija, lūdzu atbildīgajai komisijai sagatavot uz trešo lasījumu argumentāciju par jaunu uzņēmējdarbības veidu atbilstību gan Satversmē garantētajām pamattiesībām, gan Latvijas starptautiskajām saistībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates, es atgādinu, notiek par 1. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi! Stepaņenko kundze debatēja... jā, faktiski 1. un 2.priekšlikums ir saistīti, viņa vairāk gan runāja par 2.priekšlikumu.

Es domāju, ka citētie fragmenti no Satversmes tiesas sprieduma šeit ir mazliet nevietā, bet zināma taisnība Stepaņenko kundzei varētu būt, un arī mēs komisijā esam par to runājuši, ka komisijai uz trešo lasījumu vajadzētu sagatavot precīzāku redakciju un precīzāku deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus. Bet, runājot par varas dalīšanas principu un diviem Satversmes pantiem, ko Stepaņenko kundze pieminēja, tas, man liekas, ir nedaudz pārspīlēti. Atcerēsimies to, ka mums valstī pastāv vispārējais darba nodokļu režīms, un mikrouzņēmumu nodoklis ir ļoti būtisks šī režīma atvieglojums un vienkāršojums, tāpēc doma par to, ka ikvienam uzņēmumam, kurš atbilst mikrouzņēmuma darbības kritērijiem, šis režīms teju automātiski pienāktos, ir stipri pārspīlēts.

Tajā laikā, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums tika izstrādāts un nodots Saeimai darbam, aprēķini liecināja par to, ka tad, ja šādā režīmā strādāt pārietu apmēram 5 procenti no tiem uzņēmumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem... privātajā sektorā strādājošie, tad valsts sociālās apdrošināšanas sistēma to varētu absorbēt un mēs varētu nodrošināt mūsu, tai skaitā pensiju, sistēmas ilgtspēju. Šobrīd, kad mēs redzam, ka apmēram 20 procenti no privātā sektora uzņēmumiem jau pāriet mikrouzņēmuma statusā, sociālās apdrošināšanas sistēma to absorbēt nespēj. Un, ja mēs skatāmies uz mikrouzņēmumu struktūru, tad redzam, ka viena daļa no tiem tiešām atbilst likumdevēja sākotnējai iecerei, bet viena daļa ir izvēlējušies šo režīmu tīrai nodokļu optimizācijai. Ja mēs skatāmies uz tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, taksometru kompānijas, kur katrs taksometrs ir mikrouzņēmums, un ja mēs skatāmies uz mazumtirdzniecības ķēdēm, kur katrs kiosks ir mikrouzņēmums, tad mēs skaidri redzam, ka tas nav nedz uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta instruments, nedz arī kas cits kā tikai un vienīgi nodokļu optimizācijas shēma. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka likumdevējs uzdod Ministru kabinetam izstrādāt papildu regulējumu, nosakot to jomu sarakstu, kurās mikrouzņēmumam nevajadzētu darboties.

Kāpēc mēs esam izvēlējušies šo ceļu - nevis noteikt to likumā, bet deleģēt Ministru kabinetam? Tāpēc, ka Ministru kabineta noteikumi ir daudz elastīgāki. Mainoties mūsu tautsaimniecības struktūrai, rodoties jaunām jomām, tas būtu neiedomājami, ka katras NACE klasifikatora izmaiņas gadījumā mums būtu jāatver likums un jāstrādā jau ar likuma normām. Tāpēc, saskaņojot ar juristiem un sociālajiem partneriem, tika izvēlēts šis ceļš - deleģēt to Ministru kabinetam.

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi!

1.priekšlikumā absolūti nav skaidrs priekšrokas noteikšanas tiesiskais pamats mikrouzņēmumu nozaru atlasē. Godātais deputāts Šadurskis bieži vien atsaucas uz tirgus konkurences autoritāti, kurai vienīgajai ir jānosaka, kur ir un kur nav sabiedrības pieprasījuma. Bet kāpēc tagad valstij tiek uzdots reglamentēt mikrouzņēmumu dibināšanas nozares, nevis ļaut tirgum pašam atlasīt, kur būs un kur nebūs izveidojušies mikrouzņēmumi? Mikrouzņēmuma institūcija tika ieviesta likumdošanā, lai palīdzētu tiem, kas zaudējuši darbu, stāties jaunā darbā un līdz ar to nodrošināt sev ienākumus, strādājot samērīgi saviem spēkiem un gūstot minimāli nepieciešamos ieņēmumus sava darbaspēka atražošanai. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, dibinot mikrouzņēmumu, tad kāpēc vajag ierobežot nozaru loku? Ja palīdzam pankūku cepējam, tad kāpēc nevaram palīdzēt juristam, kurš zaudējis darbu juridiskajā birojā, bet grib turpināt darbu kā mikrouzņēmējs?

1. un 2.priekšlikums cilvēkiem, kuri nokļuvuši līdzīgos nelabvēlīgos apstākļos, rada atšķirīgas iespējas. Tas nav pieņemami! Tāpēc es aicinu balsot “pret” 1. un 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”)

Kolēģi! Es saprotu, kāds ir mērķis, kura dēļ šādu priekšlikumu ir piedāvāts pieņemt šinī likumprojektā. Bet vai tas praktiski, reāli strādās? Vai jūs tiešām domājat, ka jūs ar to sasniegsiet savu mērķi? Vai jūs tiešām domājat, ka būs kādas problēmas tam uzņēmējam, kurš vēlēsies šo mikrouzņēmumu nodokļa likmi izmantot nodokļu optimizācijai, un ka būs problēmas diversificēt kaut kādā veidā savu darbību, lai pateiktu, ka viņš tur iekļausies...? Un beigās tas pārvērtīsies par tādu pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu, kad Ministru kabinets vienā laidā mainīs šīs uzņēmējdarbības nozares, kuras var kvalificēties šim mikrouzņēmumu nodoklim, un uzņēmēji, kuri vēlēsies, teiksim tā, būt ne pārāk godīgi pret valsti, visu laiku pielāgosies šiem apstākļiem. Rezultātā tas būs pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, lai kaut kādā veidā izbēgtu no šīs nodokļu optimizācijas.

Savukārt tiem, kuri vēlas strādāt godīgi, tas radīs papildu riskus un neskaidrību par to, kādā tad īsti nozarē viņi drīkst strādāt un vai tiešām šī nozare saņems tādu nodokļu režīmu, ar kādu viņi būs rēķinājušies. Šādiem grozījumiem nav jēgas.

Es aicinu to neatbalstīt, vēl jo vairāk to neatstāt valdības kompetencē. Ja mēs gribam definēt šīs nozares, tad liekam tās likumā. Bet nekādā ziņā to nedrīkst atstāt valdības kompetencē. Tas būs vienkārši papildu risks un padarīs vispār šo mikrouzņēmumu nodokļa ideju par bezjēdzīgu.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Šadurska kungs, vai jums komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Šadurskis. Nē, paldies! Tik vien, ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 1. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, 2. - deputāta Šadurska priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 4. - deputāta Upenieka priekšlikums, kas tika plaši izdiskutēts komisijas sēdē. Komisija nonāca pie secinājuma, ka ir atradusi citu risinājumu problēmai, tāpēc priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 5. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Es domāju, ka interesei ir jābūt tādai, lai katrs, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, pats būtu spējīgs gūt ienākumus, kā arī būtu motivēts to darīt, jo valsts interesēs noteikti nav saņemt maksimāli vairāk pabalsta saņēmēju. Noteikti valsts interesēs ir, lai valstī būtu maksimāli vairāk cilvēku, kuri spējīgi paši gūt ienākumus. Un ne tikai gūt ienākumus, bet arī būtu ieinteresēti maksāt no šiem ienākumiem nodokļus.

Un tāpēc, ja jūs pavērtēsiet... Ja gada apgrozījuma summa ir 7 tūkstoši eiro, tad kāds ir mēneša ienākums cilvēkam, ja turklāt no šī ienākuma viņam vienlaikus ir vēl jānomaksā nodokļi un jāveido kaut kāds sociālais uzkrājums? Un šajā apgrozījumā ietilpst arī izdevumi, kas ir saistīti ar savas uzņēmējdarbības veikšanu! Tāpēc ir nepieciešams izveidot tādu šo mazo uzņēmēju slāni, kuri ir spējīgi, ieinteresēti paši par sevi rūpēties. Paceļot šāda apgrozījuma griestus vismaz līdz 15 tūkstošiem eiro, nozīmētu, ka cilvēki būs sociāli atbildīgi. Viņiem no šī ienākuma būs arī iespēja veidot sev sociālo nodrošinājumu. Jo ar 7 tūkstošiem eiro gadā... es nestādos priekšā, par kādu nākotni... kādu nākotni mēs šiem cilvēkiem novēlam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai motivētu cilvēkus maksāt nodokļus un iziet ārā no pabalstu saņēmēju loka.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams?

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi, viena skaitliska piebilde.

Protams, var diskutēt par 7 vai par 15 tūkstošiem, bet ņemsim vērā to, ka mūsu doma par 9 procentu likmi ir tāda, ka tai ir atpakaļejošs spēks, proti, no šī gada 1.janvāra. Un tāpēc mēs esam pagājušajā sēdē izdarījuši grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un atlikuši atskaišu iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņus par šī gada pirmo ceturksni. Un viena problēma, kas bija jārisina komisijai sadarbībā ar valdību, bija meklēt 7 miljonus eiro šī gada budžetā, lai nosegtu šo likmju starpību... likmju starpības radīto deficītu budžetā. Valdība šos līdzekļus ir atradusi, bet, ja tiktu atbalstīts Sudrabas kundzes priekšlikums, tad valdībai būtu vēl jāmaksā, es tā minēšu... būtu jāmeklē vēl apmēram 7 miljoni eiro. Līdz ar to tā būtu diezgan nopietna fiskālā problēma, ņemot vērā vēl valdības protokollēmumu, ka turpmākie piešķīrumi no budžeta programmas neparedzētiem izdevumiem ir jāatrod atbildīgo ministriju budžetu ietvaros. Tātad šī priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka Ekonomikas ministrijai savā budžetā ir jāatrod vēl apmēram 7 miljoni eiro, ko, es domāju, šai ministrijai būtu diezgan grūti izdarīt.

Komisija tāpēc nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 36, atturas - 9. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 6. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma un citu deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 10. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! 7. - šo pašu minēto deputātu iesniegts priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 2. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 8. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 9. - deputātes Sudrabas priekšlikums - ir cieši saistīts ar 5.priekšlikumu. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - noteikt šo režīmu nevis uz trim, bet uz pieciem gadiem. Kādēļ? Es paskaidrošu. Tie no jums, kas ir bijuši saistīti ar uzņēmējdarbību, zina, ka trīs gadi ir pārāk īss termiņš, lai varētu jēdzīgi savu biznesu uzsākt un novest līdz kaut kādam stabilam līmenim.

Un, raugiet, ko mēs darām ar šādu likumprojektu?

Ar esošo piedāvājumu tātad mēs paredzam šos trīs gadus, mēs nedodam uzņēmējam pietiekoši ilgu laiku jeb termiņu, lai viņš varētu savu biznesu kārtīgi attīstīt un daudzmaz to stabilizēt. To uzskatāmi parāda arī statistika: četri no pieciem uzņēmumiem, kas bankrotē, bankrotē tieši pirmajos piecos gados.

Tāpēc mans priekšlikums būtu noteikt, ka šis termiņš ir pieci gadi. Kāds būs šāda priekšlikuma pozitīvais efekts?

Pirmām kārtām tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību. Bet galvenais: es domāju, ka ir svarīgi valsts budžetam, ka tas palielinās budžeta ieņēmumus, jo, ja uzņēmējam būs tiesības... ja tam cilvēkam, kas sāk uzņēmējdarbību, būs iespēja attīstīt savu biznesu un nostabilizēt to, tad viņš būs ieinteresēts to turpināt. Un, ja viņam būs pietiekoši garš laika periods, tad viņš būs pēc tam spējīgs pāriet uz šo klasisko nodokļu maksāšanas shēmu. Savukārt, ja tas periods būs pārāk īss un viņš nevarēs nostiprināties, tad tas, ko viņš darīs, - viņš visdrīzāk izvēlēsies atkal kārtējos nodokļu optimizācijas paņēmienus vai arī pāries ēnu ekonomikā.

Lai to novērstu, mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, ka šo termiņu mēs mainām no trim uz pieciem gadiem. No tā iegūtu visi: gan uzņēmēji, gan valsts budžets, gan mēs, kas būsim pieņēmuši kārtīgu, saprātīgu likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

K.Šadurskis. Jā.

Godātie kolēģi! Komisija diskutēja par šo priekšlikumu, kas ir identisks ar iepriekšējo priekšlikumu - Kiršteina kunga priekšlikumu. Un komisijas vairākums sliecās domāt, ka, ja pirmos trīs gadus uzņēmumam ir 9 procentu režīms un uzņēmums attīstās, tad droši vien turpmākos gadus, ja šī attīstība ir bijusi sekmīga, tas var maksāt 12 procentu nodokli, jo 9 un 12 procenti - tā nav tik liela atšķirība, kāda būtu tad, ja uzreiz pārietu uz vispārējo nodokļa režīmu.

Un komisijas vairākums sliecās domāt, ka šis trīs gadu termiņš ir pietiekams šim pilnībā atvieglotajam nodokļa režīmam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 12. - deputāta Šadurska priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Frakcija SASKAŅA iestājas par to, lai 9 procentu likme mikrouzņēmumu nodoklim būtu noteikta visiem mikrouzņēmumiem neatkarīgi no to gada apgrozījuma. Latvijas iekšzemes konjunktūras īpatnība joprojām ir zems investīciju apjoms. Tas neveicina lielu ražotņu izveidošanu, tas nerada pietiekamu jauno darba vietu skaitu, kurš joprojām ir mazāks, nekā tas ir bijis pirms krīzes sākšanās 2008.gada augustā. Šādos apstākļos ir svarīgi nodarbināt tos iespējamos algotos darbiniekus, kuri nerod savu darba devēju, un ar minimālām administratīvām prasībām ļaut viņiem pašnodarbināties, līdz ar to palielinot viņu pirktspēju, kas savukārt radīs papildu pieprasījumu tirgū un motivēs tirgus atdzīvināšanu, ekonomikas attīstību. Uzskatām, ka šādos apstākļos mikrouzņēmuma statusa saglabāšanas termiņam vēl ilgi vajadzētu būt neierobežotam.

Pirmajā lasījumā pieņemtās normas ir solis pareizajā virzienā, tāpēc SASKAŅA tās atbalstīja. Savukārt deputāta Šadurska 12., 15., 25., kā arī 26.priekšlikuma konstrukcija, ko atbalstīja komisija, apdraud pirmajā lasījumā pieņemtās kārtības saglabāšanu un padara to atkarīgu no grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Mēs uzskatām atsauci uz nepieciešamo sociālās apdrošināšanas palielinājumu par nepārliecinošu. Paketē līdz ar skatāmo likumprojektu vajadzēja būt iesniegtam attiecīgam likumprojektam par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tagad deputātiem nav iespējas ar to iepazīties.

Vēl vairāk! Ir norādījumi, ka algotu darbinieku sociālā apdrošināšana tiks vēl vairāk nodrošināta uz viņu pašu rēķina, lai gan valstī jau sen ir nobriedusi progresivitātes principa ieviešana aplikšanā ar nodokļiem. Tieši progresīvais nodoklis nodrošinās budžeta ieņēmumu krasu palielināšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, ievērojamu tirgus pieprasījuma palielinājumu un līdz ar to motivēs investīcijas un ļaus nolikt malā Eiropas Savienības ekonomiskos kruķus, uz kuriem pieradušas paļauties visas iepriekšējās valdības.

12. un 15.priekšlikumu frakcija SASKAŅA neatbalstīs.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likuma 6.pants, kurš sastāv no vairākām daļām un par kuru ir runa likumprojekta 12., 15., 16.priekšlikumā, kā arī priekšlikumos par pārejas noteikumiem - 25. un 26.priekšlikumā -, ir iznācis pietiekami sarežģīts. Ja mēs runājam par trīs gadu ilgu labvēlības režīmu, uzsākot uzņēmējdarbību mikrouzņēmumu režīmā, tad bija ļoti svarīgi likumā noteikt, ka tie tiešām ir reāli trīs gadi. Nevis tā, ka trīs gadus strādā uzņēmums A, pēc tam trīs gadus - uzņēmums B, pēc tam - C, kamēr iziets viss alfabēts, un tā tālāk. Līdz ar to bija nepieciešama šī norma, kas ir 6.panta pirmās daļas 3.punktā, par to, ka šie trīs gadi tiek noteikti precīzi fiziskajai, nevis juridiskajai personai.

Savukārt, par pirmo un otro daļu runājot, jāteic: jā, tiešām, ievērojot pārejas noteikumu normas, spēkā būs vai nu viena, vai otra no šīm daļām. Un tas tiešām ir saistīts ar grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kurus mēs ceram sagaidīt apmēram septembrī no valdības, lai Saeima tos varētu pieņemt līdz nākamā gada sākumam. Kāpēc tas ir cits likums? Strādājot pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, mēs konstatējām, ka vidēji... ka mikrouzņēmumā nodarbināts darbinieks savas darba dzīves laikā, ja viņam nav citu sociālo iemaksu kā tikai atskaitījumi no mikrouzņēmumu nodokļa iemaksām, nopelna pensiju, kas ir apmēram 40 eiro vai nedaudz lielāka... 40 eiro pensiju! Mēs saprotam - ar to izdzīvot nav iespējams. Un, ja šobrīd mūsu sociālās apdrošināšanas sistēma nosaka riskus... nosauc riskus, pret kuriem strādājošie tiek apdrošināti, bet nenosaka atlīdzības limitus, tad tā ir zināmā mērā fikcija.

Tāpēc doma par to, ka ir jānosaka arī šie apdrošināšanas limiti - un tas ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uzdevums! -, radās, strādājot pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, bet patiesībā tas attiecas uz absolūti jebkuru uzņēmumu, kurš maksā saviem darbiniekiem tādu atalgojumu, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo algu.

Tāpēc šis ierosinājums par grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir ārkārtīgi būtisks. Un tāpēc... Diemžēl, jā, šī likuma konstrukcija ir iznākusi pietiekami sarežģīta, bet vienkāršāku variantu komisijai atrast neizdevās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 1. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums - ir saistīts jau ar iepriekš runāto. Proti, ir runa par trīs vai piecu gadu termiņu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. Arī 14. - deputāta Zariņa priekšlikums - ir saistīts ar to pašu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis mans priekšlikums ir saistīts ar manu iepriekšējo priekšlikumu, kurš netika atbalstīts. Līdz ar to šim priekšlikumam vairs nav jēgas, un es to atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

K.Šadurskis. 15. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. 16. - deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. 17. - deputāta Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 18. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 19. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. Arī 20. - šo pašu deputātu iesniegts priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 21. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 22. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 51, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 23. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā, jā, kolēģi! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar priekšlikumu, kas jau ir noraidīts. Un līdz ar to šim priekšlikumam vairs nav jēgas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts.

K.Šadurskis. Jā, paldies Zariņa kungam!

24. - deputāta Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 25. - deputāta Šadurska priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 27. - deputāta Trupovnieka priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to, godātie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 21. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, es aicinu visus strādāt ļoti ātri, radoši un atbildīgi! Būtu ļoti nepieciešams, lai mēs varētu šo likumprojektu trešajā lasījumā izskatīt Saeimas 16.aprīļa sēdē. Tāpēc, ievērojot visus termiņus, kādi mums ir noteikti Kārtības rullī, es aicinu noteikt minimālu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 5 dienas, tātad līdz 31.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies.

Tehnikas nodaļu es aicinu... Jā, paldies, šī kļūme tika izlabota!

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā tālāk ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekts paredz ieviest elektroniskās izsoles: tiesu izpildītājiem - no šī gada 1.jūlija, maksātnespējas procesa administratoriem - no nākamā gada 1.janvāra. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija ļoti cītīgi, pamatīgi iedziļinājās priekšlikumos, ko bija sagatavojusi Labklājības ministrija. Mēs atbalstām likumprojektu pirmajam lasījumam, bet tas nenozīmē to, ka mēs par to turpmāk nediskutēsim. Turpināsim diskutēt otrajā un trešajā lasījumā. Ļoti iespējams, ka būs arī citi priekšlikumi.

Uz pirmo lasījumu Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu, un Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Līdz 14.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam - šā gada 14.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Siliņš. Lūdzu!

A.Siliņš (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas jomā, vienlaikus saskaņojot to ar citu likumu normām.

Grozījumi paredz precizēt apdrošināšanas stāža aprēķināšanu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un nosaka kārtību, kādā piešķirams bezdarbnieka pabalsts personām, kas kopj bērnu invalīdu. Precizēta likumdošana attiecībā uz bezdarbniekiem, kas iesaistās algotos pagaidu darbos, kā arī attiecībā uz gadījumiem, kad bezdarbnieks iegūst pašnodarbinātā statusu. Precizēta likumdošana attiecībā uz bezdarbniekiem, attiecībā uz gadījumiem, kad pabalsta saņēmējs ir nodarbināts citā valstī. Tiesiski tiek regulēti pabalsta pārmaksu gadījumi. Tiek arī noteikts termiņš pabalsta pieprasīšanai par iepriekšējo periodu - 6 mēneši līdzšinējo 12 mēnešu vietā -, tādējādi nosakot vienādu termiņu visu pabalstu pieprasīšanai.

Komisija lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Siliņš. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 15.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” saistīts ar ideju, pie kuras mēs jau kādu laiku strādājam Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā.

Ir saņemts tikai viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums -, un komisija to ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta šo vienu priekšlikumu.

A.Loskutovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemts tikai viens priekšlikums - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums -, saskaņā ar kuru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var ar rīkojumu uzlikt pienākumu veikt fiziskās sagatavotības pārbaudi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 1.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pret 2.priekšlikumu neviens Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis sēdes laikā neiebilda, tāpat neiebildu arī es. Tomēr, iedziļinoties likumprojekta grozījumos, kļuva redzams, ka šie priekšlikumi vājina patērētāja tiesības un padara bankas klientu vēl mazāk aizsargātu savās attiecībās ar banku salīdzinājumā ar spēkā esošo kārtību, nevis aizsargā viņu.

Latvijas komercbanku datorsistēmas pieļauj kredītprocentu aprēķināšanas kārtībai vismaz sešas metodes. Tās visas izmanto divus parametrus - gada lielumu, kurš nosacīti var būt 360 vai 365 dienas, un mēneša lielumu, kurš var sakrist ar kalendārajiem mēnešiem vai būt nosacīti 30 dienas visiem mēnešiem. Turklāt dažās metodēs mēnešiem, kuros ir 31 diena, procenti var netikt aprēķināti, piemēram, 30.dienai, bet mēnesī, kur ir 27 dienas, 27.dienai procenti tiek aprēķināti par trim dienām. Tātad pastāv vesels procentu aprēķināšanas iespēju kopums.

Spēkā esošā norma, kas nosaka, ka aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas, no sešiem iespējamiem variantiem atstāj divus, bet par procentu aprēķināšanas laikposmu nosaka kalendāra dienu skaitu, tātad 30 dienas, 31 dienu vai 27 dienas attiecīgos mēnešos.

Līdz ar to no sešām metodēm paliek tikai viena. Tomēr likumprojekta iedvesmotājs deputāts Andrejs Judins - un, sekojot viņam, 11.Saeima, kā arī pēc tam 12.Saeima, pārņemot likumprojekta skatīšanu, - pilnībā pamatoti norādīja, ka šīs vienīgās iespējamās aprēķina metodes gadījumā klients bankai procentus pārmaksā salīdzinājumā ar minimālo... ar nominālo procentu nostiprinātajā aizņēmuma līgumā. Tiesa, banka līdz ar līguma procentu likmi norāda kredīta atmaksāšanas grafikā arī efektīvo likmi, kura ir lielāka nekā līguma likme, bet šī norādīšana nemaina lietas būtību. Proti, klients faktiski maksā lielākus procentus, nekā noteikts līgumā.

Tagad ar 2.priekšlikumu likumprojekts nevis novērš absurdu un nostiprina likumā taisnīgu metodi, kuras labad likumprojekts tika iesniegts un jau atbalstīts pirmajā lasījumā, uzrādot par aprēķina pamatu 365 dienas, bet izņem no likuma skaitlisku noteiktību vispār, pilnā mērā un bezrūpībā svētot bankas un klienta savstarpējo vienošanos.

Priekšlikums būtu amizants, ja es, kā arī pārējie komisijas locekļi neredzētu, ka to komisijā ienesa - kā uz bļodas! - godātais Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis, kuru mēs visi ļoti cienām un varbūt pat mīlam. Tāpēc... nu, nekā personīga!

Ko nozīmē tāda vienošanās? Tas ir mazāk pašu interešu līdzsvars, bet vairāk gan komerciālo pārrunu pieredzes līdzsvars. To, ko patērētājs - bankas klients, aizņēmējs - dara divas līdz piecas reizes savā mūžā, banka pilda desmitiem reižu dienā, balstoties uz banku gadsimtiem ilgo milzīgo mārketinga pieredzi. Klientam ir jābūt ļoti pieredzējušam, lai zem bankas spiediena viņš tomēr paliktu spējīgs izvēlēties sev labvēlīgu procentu aprēķina metodi.

Un no kā izvēlēties? Kādēļ ir jāreizina pēc būtības? Nosacītais 360 dienu kalendārs izveidojies vēsturiski - laikos, kad grāmatvedības bilanci aprēķināja uz papīra vienu reizi mēnesī, labākajā gadījumā izmantojot aritmometru. Tagad, kad datoros var glabāt kalendāru jebkura iespējamā lieluma laikposmam un zibenīgi veikt aritmētisko operāciju, nosacītais 360 dienu kalendārs zaudējis nozīmi un jebkuru jēgu. Tas ir anahronisms tāpat kā muzejā redzamie skaitāmie kauliņi. Jebkurš mēģinājums atstāt šo īso gadu likumā var ļaut kreditoram to izmantot aprēķinā, un tas nozīmēs nevis likuma uzlabošanu, bet pasliktināšanu.

Vienīgais pareizais lēmums ir likumā nostiprināt pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, kura neatstāj telpu improvizācijām, norāda parasto, tradicionālo kalendāru un patiesi aizsargā aizņēmēja intereses.

Tāpēc ir jābalso pret 2. ...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs...!

I.Pimenovs. ...un 3.priekšlikumu.

Paldies, priekšsēdētāja!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst, Šadurska kungs?

K.Šadurskis. Jā, tikai nedaudz. Īsumā atstāstīšu komisijas diskusiju galveno būtību.

Patiesībā visam, ko Pimenova kungs teica, varētu arī piekrist. Vienīgā problēma ir tā, ka pašreizējā likuma norma vai likumprojekta pirmā lasījuma norma ir: “ja līgumā nav noteikts citādi”. Līdz ar to tāpat visas izvēles iespējas būtībā ir līguma projekta sagatavotājam, tas ir, kredītiestādei. Ja kredītiestāde nevēlēsies pārstrādāt savas informācijas tehnoloģijas sistēmas, pārejot uz noteikto prioritāro laika skaitīšanas modeli, ko likumdevējs grib ierosināt, nu, tad tā nepiedāvās klientam šādas iespējas un klientam būs iespēja vai nu atteikties no darījuma, vai arī pieņemt bankas piedāvāto. Tātad faktiski šī diskusija ir diemžēl ne par ko. Un rezultātā, lai vienkāršotu šīs lietas, ir šie priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi... patiesībā izstrādājusi un atbalstījusi šo priekšlikumu, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates ir slēgtas. Šadurska kungs ziņoja komisijas vārdā. Vairs nav iespējams pieteikties debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...

Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Šo sākotnējo likumprojektu, kā es saprotu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza ar diviem priekšlikumiem, kurus abus mēs tagad slēgsim ārā. Tātad šo mēs izslēgsim ārā ar pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, bet attiecīgo nākamo - ar Šadurska kunga priekšlikumu. Es lūdzu nedaudz vairāk paskaidrot, kāpēc sākotnējais likumprojekts tiek tādā veidā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es tomēr atļaušos palabot mazlietiņ mūsu komisijas priekšsēdētāju Šadurska kungu. Uzsveru, ka bankām nekas nebūs jāpārstrādā.

Mūsu bankas neizmanto pašu ražotās sistēmas, bankas tās pērk starptautiskajā tirgū. Sistēmas, kas jau pieļauj visu procentu aprēķināšanas opciju kopumu, kā jau teicu, ir sešas. Izvēlieties vienu vai otru... vai vienkārši noskaņojiet sistēmu vienas darba dienas laikā. Īstenībā izvēle ir tieši attiecībā uz to, par ko es runāju. Un tā ir tā būtība, nevis tehniskie sarežģījumi, par kuriem mums stāstīja Šadurska kungs. Runa ir par to, lai procenti tiktu aprēķināti, sekojot tam kalendāram, par kuru banka un klients runāja, noslēdzot līgumu, un tam kalendāram, kuru mēs visi uzsveram kā kalendāru, nevis kā kaut kādu nosacītu lielumu, - kalendāram, kurā ir 365 dienas un arī garais gads, kurā ir 366 dienas. Līdz ar to arī nekāda problēma šeit nerodas. Atstāt vai ieviest likumā konkrētu skaitli “365” - tas nozīmē patiesi aizsargāt patērētāju, bankas klientu, nevis radīt iespējas... atņemt viņam iespēju sevi aizsargāt norunās, pārrunās ar baņķieri. Tas ir ļoti svarīgi! Ja mēs to nedarīsim, mēs viņu atstāsim bez tā vairoga, uz kuru viņam ir visas tiesības cerēt.

Līdz ar to es tomēr aicinu 3.priekšlikumu neatbalstīt, bet atstāt spēkā to priekšlikumu, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Un tā ir tā būtība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Tā kā Viļuma kungs lūdza paskaidrojumu, tad centīšos to dot.

Šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā ir noteikts, ka kredītoperācijas ilguma aprēķinam pamatā ir gada modelis, kurā ir nosacītas 360 dienas. Un tā ir vēsturiska norma, kas vienkārši savulaik pārņemta no kādreizējiem normatīvajiem aktiem.

Šīs normas spēkā esamības laikā, iestājoties tiem gadījumiem, par kuriem runāja Pimenova kungs savā pirmajā uzstāšanās reizē, tiešām tiek sarēķināti kredītprocenti par neesošām dienām. Līdz ar to ļoti nelielas naudas summas tiek iekasētas no kredīta ņēmēja, taču tās ir lielākas nekā faktiskais dienu skaits, kas ir operācijā pagājis, un rezultātā bankām summāri ir radušies neparedzēti ienākumi, kurus patiesībā depozīta operācijās tās arī tieši tādā pašā veidā zaudē.

Pēc tam, kad tika iesniegts (tas jau bija iepriekšējā Saeimā) priekšlikums mainīt šo 360 dienu modeli uz aktuālo 365 vai 366 dienu modeli, tas šo problēmu novērsa, bet tas radīja vairākas citas problēmas. Proti, tādā gadījumā starptautiskajā tirgū Latvija aizņemas uz citiem nosacījumiem nekā iekšējā tirgū.

Savukārt tas, ko Pimenova kungs runāja par informācijas sistēmu pirkšanu un ieviešanu kredītiestādēs, ko ir iespējams izdarīt vienas dienas laikā, - tas, protams, izklausās brīnišķīgi, bet diemžēl, kā mēs zinām no informācijas tehnoloģiju jomas, informācijas sistēmu adaptācija un savienošana ar bankas esošajām sistēmām ir būtībā visdarbietilpīgākais process, kam vajadzīgs laiks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosprieda, ka pieprasīt bankām to ieviešanu ir neracionāli, jo to pamatmetodi, kā kredītoperācija tiek aprēķināta, beigu beigās vienmēr nosaka līgums starp klientu un kredītiestādi. Tātad bankām būtu šīs informācijas sistēmas jāievieš, kaut arī principā varētu tās nekad nelietot, ja līgumus bankas sagatavotu tā, kā tas tām liktos pieņemamāk. Līdz ar to...

Es zinu, ka šeit, Saeimā, monopols uz anekdošu stāstīšanu ir kādam citam kolēģim, bet tomēr es gribu atsvaidzināt jūsu atmiņā kādu vecu stāstu. Cilvēkam jautā, vai viņš grib dzert tēju ar ievārījumu vai bez ievārījuma. Viņš saka: “Bez ievārījuma!” -, bet tad ilgi diskutē, vai bez aveņu vai bez upeņu ievārījuma.

Šī diskusija lielā mērā būtu par to. Tāpēc ir radies šis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 3.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Es arī nolēmu nākt tribīnē, atsaucoties Jura Viļuma aicinājumam, lai mēģinātu no finanšu matemātikas viedokļa - no specifiskas jomas viedokļa - paskaidrot, kāpēc šis priekšlikums par attiecīgā grozījuma izslēgšanu būtu atbalstāms.

Lieta jau ir tāda, ka neatkarīgi no tā, vai mēs likumā nosakām 360 vai 365 dienu (vai 366 dienu - garajā gadā) ilgu laika periodu, tas pēc būtības neko līdz galam nepasaka, jo ir dažādas procentu likmju aprēķināšanas shēmas: ir parastie procenti, saliktie procenti, nepārtrauktie procenti. Un tas, par ko pēc būtības būtu jāinteresējas klientam, ir tas, cik efektīvs vai cik neefektīvs ir noslēgtais darījums ar banku.

Finanšu matemātikā ir tāds jēdziens kā gada efektīvā procentu likme. Šadurska kungs pieminēja, ka 11.Saeimā mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un arī šeit, Saeimā, par šīm lietām esam jau debatējuši. Un tas pieņemtais kopīgais lēmums bija tāds, ka visos šādos līgumos bez tā, vai tiek noteikta tāda vai citāda procentu aprēķināšanas shēma, būtu jāuzrāda šis skaitlis - gada efektīvā procentu likme, kura tad pēc būtības iezīmētu to galīgo finansiālo rezultātu jeb galīgo, teiksim, naudas ražīguma rādītāju, kurš atbilst konkrētam finanšu dokumentam. Mēs par to 11.Saeimā tā kā jau bijām vienojušies. Tā kā es šobrīd neesmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es nezinu, vai šajā likumā šobrīd šīs gada efektīvās procentu likmes uzrādīšana ir palikusi vai nav, bet katrā gadījumā, manā skatījumā, tas ir tas ejamais ceļš.

Un jautājums, vai tur ir 360 dienas vai 365 dienas, - tas nav tik būtisks. Cita lieta, ka tiešām... Es atbalstu to, ko Šadurska kungs teica, - ka kredītiestādēm vēsturiski ir dažādas šīs platformas, ar kuru palīdzību tās gatavo šos līgumus, piedāvā šos līgumus. Tām ir jāatstāj iespēja piedāvāt līgumus tā, kā tās to dara, bet klientam ir jāzina, kāds būs šī līguma efektivitātes mērs.

Aicinu atbalstīt to priekšlikumu, kas ir arī komisijas atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Noslēdzot kredītlīgumu, klients un banka vienojas nevis par efektīvu procentu likmi, bet vienkārši par procentu likmi. Efektīva likme ir uzrādīta kredīta atmaksas grafikā... gan tikai uzrādīta, taču īstenībā tā var būt arī lielāka, jo tā ietver arī to starpību, par kuru mēs šeit diskutējam un kuru mēs negribētu vienkārši “uzmaukt” klientam virsū bez viņa paša piekrišanas. Un klients īstenībā, saņemot naudu bankā uz kredīta, zina tikai kredīta summu, kredīta atmaksas termiņu un procentus. Visus pārējos apstākļus, teiksim, kredīta atmaksas kārtību, viņš īstenībā nesaprot vai arī negrib saprast. Jebkura persona, kas šeit tagad ir zālē, kaut reizi savā mūžā droši vien ir aizņēmusies naudu kredītiestādē. Kāds ir tas līgums? Trīs lapas teksta, kur uzdrukāti sīki burtiņi... četrus pikseļus lieli. Tur izcelt konkrētu pantu vai teikumu, kur būtu aprakstīta šī procedūra, nav vienkārši. Vēl vairāk! Es gribu pateikt, ka klients īstenībā arī neorientējas tādās detaļās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tas, ka bankas ir paņēmušas uz sevi brīvos līdzekļus finanšu tirgos, kur īstenībā pastāv dažādas citas interešu un aprēķina kārtības, - tā ir banku problēma. Klientam par to vienkārši nevajag domāt. Tā īstenībā ir bankas iekšējā tehnoloģija, attiecības ar klientu. Uz kādiem noteikumiem banka ir aizņēmusies ārpuses tirgos, - tas klientam nemaz nav svarīgi. Tā ir bankas darīšana, bankas izvēles jautājums. Attiecībās ar klientu...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, debatēm noteiktais laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. 20 sekundes burtiski! Es jau pabeidzu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Pimenovs. Attiecībās ar klientu bankai ir jāveic konkrētā kopīgi valstī pieņemtā politika.

Un vēl trešais, par ko gribētu pateikt pēdējā teikumā. Tā nav tiesa, ka platformas ir dažādas! Sistēmas, kuras izmanto Latvijas komercbankas, ir starptautiskās datorsistēmas, tās ļauj visu izdarīt ļoti ātri, gandrīz... Datorsistēma un banku sistēma ir viens un tas pats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā, Šadurska kungs, vēlaties ko piebilst?

K.Šadurskis. Nē, kolēģi! Tik vien kā aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Šadurskis. 4. - deputāta Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 31.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ir saņemti 23 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 3. - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un tiek mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 5. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad balsosim par 5. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 7. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles dep. J.Viļums: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. ... (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja. Bija jau... Uzsākts skatīt jau nākamais priekšlikums. Lūdzu laikus pieteikties debatēs.

Jā, lūdzu!

E.Putra. 14. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

Vai jums pietiks ar divām minūtēm, kuras atlikušas līdz pārtraukumam, vai arī debatēsiet pēc pārtraukuma?

M.Šics (LRA).

Es domāju, ka paspēšu...

Sēdes vadītāja. Pietiks? Lūdzu!

M.Šics. Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam, tā kā esam sociāli atbildīgi par pensionāriem un maznodrošinātiem cilvēkiem, priekšlikumu - neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli minimālo darba algu. Es redzu arī atbalstītājus, jo šajā virzienā iet arī Zaļo un Zemnieku savienība, un arī Barčas kundzes iesniegtais nākošais priekšlikums ir vērsts šajā virzienā. Un vēl vairāk! Es redzu šeit arī Siliņa kungu, kurš arī, balsojot “par”, noteikti apliecinās savus pirmsvēlēšanu solījumus saviem vēlētājiem un Latvijas Pensionāru federācijai. Tādēļ es aicinu nepieļaut to, ka pensionāriem, kuri apmaksā dzīvokli un kuriem ir ziemā jāmaksā līdz 300 un vairāk eiro, ir vispirms no savas pensijas jāsamaksā īre un papildus tam vēl jānomaksā nodoklis par nomaksāšanu valstij... tas nav normāli, ka pensionāri, pastāvot šīm augstajām komunālajām izmaksām un tā tālāk, ir spiesti griezties pēc sociālajiem pabalstiem situācijā, kad no viņiem tiek novilkti nodokļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Putras kungs, vēlaties ko piebilst?

E.Putra. Komisijas vārdā vēlos piebilst tikai to, ka pēc plašām debatēm, izvērtējot priekšlikuma ietekmi uz budžetu, tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā jau pēc pāris sekundēm būs pulksten 10.30, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Taču, pirms mēs reģistrējamies, vēlos mūsu visu vārdā šodien sveikt Zentu Tretjaku, kurai pusapaļa jubileja bija šonedēļ, 24.martā. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Un vēl. Tieši šodien svētkus, dzimšanas dienu, svin Boriss Cilevičs. Apsveicam! (Aplausi.)

Sirsnīgi sveicam kolēģus! Un tagad lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Kūtra kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Andrejs Elksniņš... jā, ir, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka... ir, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Romualds Ražuks, Veiko Spolītis... ir, Mārtiņš Šics... ir, Juris Vectirāns... Ā, Platpers ir. Vectirāns nav... Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00.

Tas attiecas gan uz Prezidija locekļiem, gan uz Saeimas deputātiem. Kvorumu mēs rēķinām no visu deputātu kopskaita.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņo Edgars Putra. Un pirms pārtraukuma mēs noslēdzām 14.priekšlikuma izskatīšanu.

Jā, kolēģi! Turpinām izskatīt priekšlikumus. 15.priekšlikums, kas ir deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tāds nepatīkams pārsteigums, ka man jāsāk runāt tad, kad Prezidijs ir pustukšs un zāle pustukša, bet tas liecina vienīgi par to, ka, lai gan man negribētos to atzīt, tomēr visai reti un maz mēs domājam par cilvēkiem Latvijā, it sevišķi par senioriem - par mūsu tēviem un mātēm, vecmāmiņām un vectētiņiem.

Mans priekšlikums ir jautājumā par neapliekamā minimuma palielināšanu, bet ne kā iepriekšējais - 14.priekšlikums... Es domāju, ka šeit galvenais rādītājs, uz kuru es balstos, ir vidējā pensija Latvijā, ņemot vērā valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju. Un vidējā pensija pašlaik ir 279,14 eiro. Visai skaudri, jo mēs skaidri un gaiši zinām, ka mūsu senioriem par šo naudiņu ir jāspēj izdzīvot! Manuprāt, te jau nekāda dzīvošana vairs neiznāk. Un ievērojamai daļai mūsu senioru šīs pensijas ir ievērojami mazākas. Tādēļ ir šāds mans priekšlikums.

Jāņem vērā, ka pašreiz spēkā esošā redakcija Latvijā ir saglabājusies jau no 9.Saeimas sākuma, kad mūsu valsts Ministru kabinetu vadīja Ivars Godmanis. Toreiz viņš teica: re, krīze tuvojas neizbēgami, un mēs nevaram pacelt neapliekamo minimumu pensionāriem.

Ja mēs šodien skaidri un gaiši zinām, ka krīze tā kā ir pārdzīvota, ja mēs skaidri un gaiši zinām, ka no krīzes rāpjamies ārā (cik veiksmīgi - kā nu kurā brīdī), bet, ja tagad mēs vēl nevaram atļauties mūsu seniorus atbalstīt, tad - atvainojiet, kolēģi! - man paliek pavisam skumji.

To, ko saku jums šodien, es varēju izteikt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, diemžēl nebiju informēta par to, ka varēšu piedalīties diskusijā, kura esot bijusi īpaši vētraina par iepriekšējo priekšlikumu.

Un vēl, kolēģi, lai jūs pilnībā saprastu, kādēļ manā priekšlikumā ir runa par 280 eiro neaplikšanu senioriem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... Ja tā pavisam vienkāršoti rēķinām un sevišķi nesaspringstam, tad tie varētu būt 10 eiro mēnesī... nu, teiksim, 120 eiro gadā. Un seniori saka ļoti vienkārši: “Par šo naudiņu es varētu nopirkt malku; par šo naudiņu es (dzīvoju vienistabas dzīvoklī) varētu trīs mēnešus vasarā nomaksāt; par šo naudiņu es varētu iet paārstēties slimnīcā vai dienas stacionārā, kur tagad 10 eiro akurāt ir vienas dienas dalībmaksa.” Skaudri, kolēģi! Mums, kas saņemam solīdas algas, 10 eiro nav nekas būtisks, turpretim šiem cilvēkiem 10 eiro mēnesī ir ļoti būtiska summa.

Un vēl skaudrāk, kad es dzirdu, ka mūsu finanšu ministrs saka: “Mums ir jāturpina konsolidācija.” Tad man gribas teikt: kolēģi, mums ir jādomā ne vien par Latvijas ārējo drošību, bet pēdējais laiks ir domāt par mūsu valsts iekšējo drošību, jo cik ilgi nabadzīgi cilvēki uz šīs izdzīvošanas robežas izturēs to, kas notiek šeit? Un izturēs un sāks varbūt domāt... vai neizturēs un teiks: “Domājām, ka ar 12.Saeimu būs labāk, bet kā tad nu ir?!”

Es aicinu un saku, ka pensionāri šajā konkrētajā gadījumā nesagraus valsts budžetu. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Siliņam.

A.Siliņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu ir aktuāls jau vairāku gadu garumā, jo, kā mēs zinām, šis rādītājs nav pārskatīts kopš 9.Saeimas laikiem.

Mēs, Latvijas Pensionāru federācija, šo jautājumu esam apsprieduši gan ar Valsts prezidentu, gan premjeri Straujumas kundzi un jāsaka godīgi, ka neesam saņēmuši noraidošu attieksmi no šīm valsts augstākajām amatpersonām.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis neapliekamā minimuma paaugstinājums neskars visus pensionārus, jo diemžēl lielākā daļa pensionāru šodien saņem pensijas, kuras ir mazākas par šobrīd noteikto neapliekamo minimumu. Tātad praktiski šis palielinājums skartu tikai tos pensionārus, kuri ir nostrādājuši 40, 50 un vairāk gadu, godprātīgi maksājot visus paredzētos nodokļus. Diemžēl situācija ir tāda, ka tās algas ir bijušas nesamērojami mazas salīdzinājumā ar šodienas izpeļņām.

Es gribētu pievērst uzmanību vēl vienam faktoram, kas skar fiskālo telpu. Šādi, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu, mēs zināmā mērā atslogosim pašvaldības un to budžetus, jo šodien ir zināms, ka lielai daļai pašvaldību maznodrošinātā statuss tieši ienākumu ziņā ir noteikts augstākā līmenī, nekā šodien ir pensionāru neapliekamais minimums. Līdz ar to domāju, ka ietekme uz konsolidēto valsts budžetu varētu būt daudz mazāka, ja mēs varētu to rēķināt tikai attiecībā uz ienākumu nodokli.

Un visbeidzot. Es domāju, ka šāds priekšlikums ir atbalstāms tādēļ, ka tas faktiski ir ļoti saskanīgs ar Valdības deklarācijā minēto, ka mums ir jāmēģina izlīdzināt ienākumus un jāmazina ienākumu nevienlīdzība valstī.

Es aicinu visus deputātus balsot “par” šādu priekšlikumu, saprotot to, ka šobrīd nav iespējams risināt jautājumu par neapliekamā minimuma noteikšanu minimālās algas līmenī, vai arī, kā to ierosina daudzi pensionāri, vispār jāatsakās no ienākumu nodokļa pensijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Skaitļi jau tika minēti. Man liekas, ir tādas lietas, kas mūsu dzīvē ir īslaicīgi nemainīgas un stabilas. Tā ir bērnība, jaunība, brieduma gadi un vecumdienas. Īslaicīgas, bet stabilas. Un tas beidzamais posms ir, ar ko beidzas visi. Un parasti mēs ejam uz dzimšanas dienas svinībām un sakām, ka mēs gribētu novēlēt jums, lai būtu labi, un tā tālāk. Man liekas, ļoti skaisti būtu, ja mēs varētu iepriecināt ar ļoti praktisku lietu.

Taisnība Siliņa kungam, ka šis jautājums, cik es atceros, Saeimā ir bijis mūžīgs. Tas ir sācies ar vienām vēlēšanām un atkal turpinājies ar nākošajām vēlēšanām. Un visu laiku ir solīts tas, ka pensionāriem tas neapliekamais minimumiņš būs stipri lielāks. Godīgi sakot, es domāju, ka pavisam godīgi būtu, ja vispār noņemtu šo daļu un pensiju neapliktu ar nodokli, jo sanāk tā, ka cilvēks mūžā vienu reizi jau ir nomaksājis nodokļus, un tad viņam sanāk, ka viņš vēl vienu reizi maksā nodokļus. Bet... nu, labi, varbūt mēs varētu spert pirmo soli.

Par drošību. Par drošību te ir absolūta taisnība. Ir iekšējā drošība, un ir ārējā drošība. Un man bija tas gods vakar būt vēl Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur tika izskatīti tieši drošības jautājumi, kur tika apspriests arī jautājums, kāda varētu izskatīties sociālā politika tuvākajā laikā Eiropā. Viens no šiem jautājumiem bija saistīts arī ar šo lietu - ar to, ka, ja cilvēki kļūst neapmierināti... un stipri neapmierināti kļūst Eiropas iekšienē!... ka vienu otru reizi tas ir ne mazāks, teiksim, drauds.

Un es domāju, ka mums nevajadzētu jokoties ar šīm lietām un teikt, ka tas ir neiespējami. Mēs bieži atgriežamies pie daudziem jautājumiem tad, kad esam jau nokavējuši. Es domāju, ka šoreiz tas solis būtu jāizdara. Izdarīsim to minimālo, teiksim, soli!

Ja mēs atgriežamies pie jautājuma par to drošību, tad jāteic, ka tas minimālais slieksnis, piemēram, Vācijā, ko minēja, ir apmēram 500, 600 eiro. Un, ja mēs salīdzināsim... nesalīdzināsim, teiksim, citas valstis... Ja mēs skatāmies, kādas ir cenas Vācijā un Latvijā, tad, es domāju, mēs redzam, ka daudzos jautājumos cenas Latvijā ir daudz lielākas nekā Vācijā. Tā tas ir, ja mēs skatāmies uz vienu no attīstītākajām Eiropas valstīm!

Un, tā kā tuvojas pavasaris - praktiski nevis tuvojas, bet nu jau ir iestājies pavasaris! - un tā kā tuvojas Lieldienas un Lieldienās parasti novēl, lai tās būtu priecīgas un gaišas, es domāju, ka nu mēs varētu ne tikai vārdos novēlēt, bet... Mēs varētu tā ļoti skaisti apsveikt, teiksim, pensionārus un dot viņiem vismaz cerību, ka būs tā mazākā daļiņa... piepalīdzēt viņiem ne tikai teorētiski. Nevis kratīsim galvu, kad mēs braucam tikties ar vēlētājiem, un nevis teiksim: jā, mēs jau jūs saprotam, bet nu, redziet, nav tik vienkārši, un tā tālāk, un tā tālāk! -, bet izdarīsim šo mazo solīti un viņus atbalstīsim! Varbūt tad nākošais solis būs vēl lielāks. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nenozīmē to, ka opozīcijas priekšlikums... Es par to nebalsoju, jo es gribētu, teiksim, lai mēs izdarītu vienu solīti, varbūt mazāku, un pēc tam virzītos vēl uz priekšu, kaut gan teorētiski es atbalstu tikai... ne tikai par 4 tūkstošiem, bet vēl lielāku... tas ir, lielāku neapliekamo daļu...

Kolēģi! Nu, izdarīsim pavasarī un Lieldienās tādu labu lietu! Nu, nebūs mums valstī krahs no tā, ka mēs spersim šo soli!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam. Lūdzu!

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt vai labdien jau, augsti godātie deputāti! Es jums gribu atgādināt to, ka 2006.gadā premjers Kalvītis... “Saskaņas Centrs” iesniedza priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 165 latiem, tas ir, līdz 235 eiro, kā tas ir arī šodien. Priekšlikums tika atbalstīts, un valdošā koalīcija kopš tiem laikiem, neskatoties uz to, ka izcīnījās ar korupciju un izmeta no parlamenta Latvijas Pirmo partiju, “oranžos” visus, neko nav izdarījusi pensionāru labā.

Un šodien es skatos, ka valdošās koalīcijas deputāti mēģina pārliecināt Aiju Barču, ka 165 lati jeb 235 eiro ir normāla summa un ka visu, kas ir virs šīs summas, var aplikt ar nodokļiem; ka mums jāturpina aplikt pensionārus, nabagus, ar nodokļiem; ka viņi labi dzīvo, ka viņi var atļauties maksāt.

Un es gribu redzēt pēc tam balsojuma izdruku; gribu redzēt, kā ZZS izturēs to pārbaudījumu jeb cik ļoti viņi atbalsta Andri Bērziņu un Aiju Barču savā pārliecībā par to, ka nedrīkst vairs apzagt - apzagt! - pensionārus, tāpēc ka... Padomājiet - 2006.gadā 235 eiro! Kas tas ir šodien? Nekas!

Mums Sarkanajā zālē bija smuks pasākums, kur visi Eiropas deputāti sabrauca un brīnījās, klausīdamies, ka pie mums 40 procenti dzīvo uz nabadzības robežas. Viens solis - un viņš ir nabags, viens solis - viņš turas pie dzīves. Vot, 35 procenti no tiem procentiem - tie ir mūsu pensionāri, kuri visu mūžu nostrādāja, un pēc tam mēs atnācām ar saviem nodokļiem un atņēmām viņiem daļu no viņu ienākumiem, lai samaksātu par skola.lv, saviem draugiem 3 miljonus, lai atkal sāktu kaut kādu procesu... tiesvedības procesu un maksātu nodokļus mūsu advokātiem un tā tālāk. Es domāju, ka opozīcijai nav nekādu citu variantu, kā vien atbalstīt Aiju Barču un Andri Bērziņu. Un mēs atbalstīsim visi trīs opozīcijas partijas. Ja ZZS palīdzēs mums šodien, mēs varēsim šo priekšlikumu atbalstīt. Un tad valdība meklēs šo naudu, lai neatņemtu pensionāriem. Šodien nav runa par to, ka mēs iedodam kaut ko. Mēs vairs nemēģināsim apkrāpt tos cilvēkus, kas šodien dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Lūdzu, parādiet savu noskaņojumu un mugurkaulu!

Nerunāsim par pavasari, bet runāsim par to, ka vajag atbildēt par saviem vārdiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinot debates, vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šodien nebiju plānojis runāt par šo jautājumu, bet, dzirdot gan kolēģes Barčas emocionālo uzstāšanos, gan vārdus par to, ka šodien Saeimā nekas labs nav izdarīts pensionāriem, un par pensionāru apzagšanu, es nevarēju palikt vienaldzīgs.

Nu, lūk, kolēģi, mums tā lielā bilde valstī ir tāda, ka uz vienu privātajā sektorā strādājošo ir viens pensionārs. Tāda ir statistika! Es tos cilvēkus, kuri strādā valsts sektorā, neskaitīšu, jo pēc būtības viņi nodokļus nemaksā. Viņi paši dzīvo uz nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc vēlreiz saku: uz vienu strādājošo ir viens pensionārs; tas ir, vienam strādājošajam ir pienākums maksāt pensiju vienam pensionāram. Un es te nerunāju pat par deputātiem, skolēniem, studentiem un tā tālāk. Tātad, ja mēs tā rupji runājam par to, kāda ir tā cienījamā pensionāra pensija...

Te ir izskanējis par Vāciju... Vācijā laikam tas ienākumu līmenis ir pavisam cits. Cik mēs zinām - 300 vai 400 eiro. Saeima šodien kaut ko izdarīja pensionāriem... varbūt ne pensionāru labā, tā es neuzdrošināšos teikt...

Kas ir mikrouzņēmumu nodoklis? Mikrouzņēmumu nodoklis dod tiesības tiem, kuri strādā šajā režīmā, savam pensionāram maksāt pensiju 30 eiro apmērā mēnesī. Tas ir tas, kas ir! To šobrīd izmanto 16 procenti no visiem privātajā sektorā strādājošajiem. Citiem vārdiem, mēs apmēram katram piektajam dodam tiesības savam pensionāram maksāt 30 eiro lielu pensiju, tāpēc tas, ka Saeima šodien pensionāriem neko labu nav izdarījusi... nu, tas gluži neatbilst patiesībai, jo kaut ko tā ir izdarījusi. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Un bija diezgan liela vēlme... bija diezgan liela vēlme izdarīt, Zariņa kungs, vēl vairāk pensionāriem... Arī jūsu priekšlikumi... Tāpēc es, nu, tā... jo daži deputāti varbūt nesaprot. Un tā var būt, ka, ko dara kreisā roka vai labā roka... (No zāles dep. I.Zariņš: “Par ko ir runa?”) vai kas tur ir... Un tāpēc es mēģinu jums to izskaidrot...

Nu, es domāju, ka ir citi, efektīvāki, veidi par šo priekšlikumu, kā palīdzēt pensionāriem, tas ir, nodrošināt to, ka tie, kuri strādā privātajā sektorā... ka gandrīz piektā daļa no viņiem nebūs spējīga maksāt savam pensionāram 30 eiro lielu pensiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, es varbūt neizteikšos par to, kādēļ būtu jāatbalsta vēl papildus tiem apsvērumiem, uz kuriem atsaucās Klementjeva kungs. Es runāšu par juridiskiem argumentiem un par tiesībsarga ziņojumu, kurš šodien visiem ir priekšā... par 2014.gadu. Tad, lūk, juridiskie argumenti ir par to, lai šāda veida priekšlikums tiktu atbalstīts. Un kāpēc?

Jautājums ir ļoti aktuāls, un statistika parāda, ka tikai 20 procenti no iesniegumiem Tiesībsarga birojā ir saņemti par mazām pensijām un par netaisnīgām pensijām. Iedomājieties! Vesels no valsts budžeta finansēts resurss vienu piekto daļu no sava laika tērē, lai šo jautājumu risinātu un cilvēkiem skaidrotu.

Otrais juridiskais arguments. Līgums par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz Latviju izvirza tai virkni prasību. Un viena no tām ir atbilstīga sociālā līmeņa nodrošināšana, arī sociālās atstumtības apkarošana. Vai tas Latvijā tiek izpildīts? Nu, netiek izpildīts.

Minimumu arī attiecībā uz pensijām nevar noteikt lielā mērā formāli. Ir jābūt ekonomiski pamatotiem aprēķiniem ar kritēriju - juridisku kritēriju -, lai nodrošinātu cienīgus dzīves apstākļus. Par tiem cienīgajiem dzīves apstākļiem iepriekš kolēģi jau ir minējuši.

Sociālās tiesības ir jāīsteno ar lielākiem... Sociālās tiesības ir jāīsteno ar lielāku finanšu līdzekļu, resursu ieguldījumu. Vai tas tiek realizēts? Nu, protams, ka ne!

Jautājums par to, cik lielā mērā seniori ir spējīgi aizstāvēt savas tiesības. Nu, ir jāatzīst godīgi - un arī tiesībsargs savā ziņojumā norāda uz to -, ka tās tiesības ir diezgan formālas; attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem viss ir atkarīgs no parlamenta un no valsts, un seniori tiešām ir atkarīgi no pabalsta apmēriem.

Nākamais apsvērums - juridiskais. Latvijā ir viszemākie rādītāji procentuālā ziņā - procentos no IKP - attiecībā uz sociālo atbalstu, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nu tā tas ir! Un šobrīd jau saistībā ar šo jautājumu, cienījamie kolēģi, ir uzsākta diskusija par starptautiskas vai, iespējams, reģionālas tiesas izveidi, lai indivīdam, piemēram, senioram, būtu iespēja aizstāvēt savas pamattiesības arī sociālo tiesību jomā.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es tiešām aicinu jūs, it īpaši VIENOTĪBU, spert soli tālāk, nekā to izdarīja kādreiz tie “oranžie”, kurus jūs iznīdējāt, un beidzot šādu ideju apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Pats priekšlikums pēc savas būtības ir cēls, un arī mērķis ir tikpat cēls. Tomēr, pat nediskutējot par to, vai valsts budžetā tie vairāki desmiti miljonu, kas ir šī priekšlikuma ieviešanas vērti... vai tas ir labākais veids, kā sniegt atbalstu pensionāriem... Pat nediskutējot par to, es tikai vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka, pieņemot grozījumus, kas ir saistīti ar valsts budžetu, mums ir jāievēro valsts Satversme. Satversmes 66.pantā ir rakstīts: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Mēs pat īsti nezinām, cik lieli ir šie izdevumi, un mums nav paredzēts šos izdevumus jebkādā veidā segt - vismaz es neesmu redzējis šādu lēmuma projektu! Un iespējams, ka to ir nepieciešams darīt, mēs to varam paredzēt ar pārejas noteikumiem, bet pārejas noteikumi šobrīd netika piedāvāti šajā likumprojektā.

Tas, ko es tikko noskaidroju pie Barčas kundzes, - tas tiešām ir pilnīgi nepieļaujams, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretariāts nebija informējis priekšlikuma iesniedzēju par to, kad viņas priekšlikums tiks skatīts komisijas sēdē. Tas ir nepieļaujami, ka netiek uzaicināta pati šī persona - deputāts, kurš ir iesniedzis priekšlikumu, - aizstāvēt savu priekšlikumu, pārrunāt, lai komisija var pieņemt atbilstošu lēmumu, pamatojoties uz iesniedzēja apsvērumiem. Tas ir nepieļaujami! Es ceru, ka tas neatkārtosies, kaut gan regulāri mums diemžēl nākas sastapties ar šādām problēmām.

Kolēģi, es vēlreiz aicinu ievērot Satversmi! Balstoties uz Satversmes 66.pantu, mēs vienkārši nevaram atļauties atbalstīt priekšlikumu, kas pēc savas būtības ir visnotaļ atbalstāms. (Starpsaucieni no zāles: “Varam! Varam!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Ilze Viņķele. Lūdzu!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Turpināšu Imanta Parādnieka nupat minētos apsvērumus, kuru dēļ šis priekšlikums diemžēl, neskatoties uz cēlo mērķi, kā jau tika minēts, nav atbalstāms.

Jāatkārto (nu, atkārtošana acīmredzot ir zināšanu māte, un šim sasaukumam tā ir īpaši aktuāla): fiskālās ietekmes nav. Labi, tā varētu būt radoša brīvība - cilvēki nevēlas sarēķināt. Otrkārt, nav norādīts avots.

Otrs iemesls, kādēļ man šķiet nepieņemama šī priekšlikuma virzība šobrīd un tas, kā tas tiek pamatots, - tādēļ, ka tiek izmantota vecā labā klasiskā metode: mēs faktiski pretnostatām vienlīdz jutīgas un vienlīdz sarežģītā stāvoklī esošas sabiedrības grupas, un tikai tādēļ, ka vienai... Labi, nekomentēšu! Bet ar ko sliktāki ir vientuļie vecāki, un kādēļ, jūsuprāt, mazāka palīdzība būtu vajadzīga sociālajiem darbiniekiem pašvaldību sociālajos dienestos? Mēs varam minēt virkni daudzbērnu ģimeņu, un mēs varam skaitīt, taču tas ir diezgan negodprātīgi no politiķiem - pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas.

Trešais. Man ļoti nepatīk tādi “lupatu deķa” risinājumi. Mēs atkal pieķeramies kaut kam, kas neskata problēmu kompleksi, bet piedāvā pseidorisinājumu, jo arī tas palielinājums vientuļajiem pensionāriem neatrisinās viņu kopējās problēmas. Spekulācijas par to, ka tas ārkārtīgi atvieglos pašvaldību dzīvi, arī ir tikai pieņēmumi. Līdz ar to atkal parādās vecā, labā kaite - mēs neskatām problēmu kompleksi, bet piedāvājam pseidorisinājumus.

Un tad vēl man šķiet dīvaini, ka mēs... un tas arī šim sasaukumam ir raksturīgi, ka mēs esam diezgan iracionāls sasaukums. Šobrīd tiek piedāvāts jauns tēls politiskajā diskursā - Lieldienu zaķis. Mums ir jātic Lieldienu zaķim, kurš spēj bez finanšu avota apsolīt cilvēkiem šādu risinājumu, nenorādot, no kurienes tā nauda nāks. Un es domāju: cik gan ļoti zemu ir jāvērtē savs vēlētājs, lai šāda veida priekšlikumu no Saeimas tribīnes varētu piedāvāt kā Lieldienu dāvanu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tiešām ir jābrīnās par to, kā viens otrs atļaujas kaut ko šeit tik murgainu teikt.

Nu pirmām kārtām, Dombrovska kungs, jūs tikko teicāt, ka ar nodokļu palielinājumu mikrouzņēmumiem būs papildus iegūts finansējums budžeta līdzekļiem. Lūdzu! Jūs atbalstījāt vienu priekšlikumu par papildu līdzekļiem valsts budžetā. Lūdzu, ir arī joma, kur tie ir jāiztērē!

Parādnieka kungs, es vienkārši... Tā ir tāda fantasmagorija! Nu, kā var parakstīt, piemēram, šodien likumprojektu par akcīzes nodokļa palielināšanu un vienlaicīgi publiski visiem pateikt, ka jūs nesaprotat, kāpēc sidram tomēr ir samazinājums. Tajā pašā laikā jūs šodien otrajā lasījumā deklarējat to, ka mēs pēkšņi tagad pārkāpsim Satversmi un jums nav piestādīti aprēķini par to, kā tas darbosies. Lūdzu, jūsu parakstītā pašā likumprojektā ir, piemēram, paredzēti ieņēmumi šogad kopā 3,358 miljoni eiro. Lūdzu, finansējums 2015.gadā... 2016.gadā - 9,3 miljoni... 2016.gadā - 10 miljoni. (No zāles dep. I.Viņķeles un dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Tagad ir otrais lasījums un šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Viņķeles kundzes replikas... nu, tās vispār ir tiešām “kronis”! Nu, ko jūs tagad gribat pateikt? Vai to, ka pensionāriem ir jāsakaujas ar sociālajiem darbiniekiem? Un uz tā pamata jūs piedāvājat izvirzīt par pamatu vienlīdzības kritēriju: “Nu, labi! Viņiem mēs nepalielināsim, jo mēs nevaram palielināt nekam citam.” Jūs nevienam neko nevarat palielināt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pēc Elksniņa kunga emocionālās runas es mēģināšu aicināt jūs atgriezties pie veselā saprāta.

Mēs varam tērēt tik naudas, cik mums ir. Es saprotu, ka labākā politika, ko var paust no tribīnes, ir tāda: palielināsim algas un samazināsim nodokļus! Diemžēl tas nestrādā. To mēģināja darīt Grieķija. Spoži uzvarēja savās parlamenta vēlēšanās un tagad meklē atkāpšanās ceļus, lai, nezaudējot seju, varētu tomēr turpināt normāli saimniekot.

Godātie kolēģi! Jebkura norma, kura liedz personai izvairīties no nodokļiem un kuru mēs Saeimā skatām, saņem milzīgus oponentu iebildumus. Tad, kad mēs mēģinām ierobežot tajā pašā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos... tos uzņēmumus, kuriem nevajadzētu būt šajā režīmā, ir milzums iebildumu. Tad, kad mēs cenšamies panākt uzņēmumu valžu locekļu personīgo atbildību par savu organizēto krāpniecisko shēmu realizēšanu, mēs saņemam milzumu iebildumu un draudus griezties Satversmes tiesā. Tajā pašā laikā mēs ik pa brīdim sakām: “Kāpēc Latvijā visi ir nabagi, un kāpēc igauņi tik labi dzīvo?” Un tad vēl tie paši cilvēki, kas ir pret jebkuru nodokļu pretizvairīšanās normu, argumentē, ka Igaunijā iekasē par sešiem procentiem vairāk nodokļu nekā Latvijā. Jā, mīļie kolēģi! Tā tas notiek, tāpēc ka Latvijā par sešiem procentiem vairāk nodokļu nokrāpj vai optimizē. Mēs gribam nemaksāt nodokļus, bet mēs gribam lielas algas, lielas pensijas un visu ko pārējo.

Es uzzīmēšu reālo scenāriju, kas notiks, ja mēs atbalstīsim šo Aijas Barčas ļoti cienījamo un labi domāto normu. Neparedzētiem izdevumiem naudas vairs nav (No zāles: “Kur palika?”), līdz ar to mums būs nepieciešami budžeta grozījumi, lai atrastu šo naudu. Šim priekšlikumam fiskālā bilance nav izrēķināta (No zāles dep. A.Barča: “Apmēram bija!”), bet tā ir pietiekami liela - vairāki desmiti miljonu. Tātad mums būs vajadzīgi budžeta grozījumi.

Godātie kolēģi! Ja valdība atnāks uz Saeimu ar budžeta grozījumiem, tad... Kā jūs domājat - vai mēs tad varēsim nepārskatīt ieņēmumu prognozi? Šobrīd budžets ir taisīts attiecībā uz 2,8... Šobrīd valdības ierosinājums ir... nu, finanšu ministra vērtējums ir, ka apmēram 2,1 vai 2; tas lielā mērā sakrīt ar Latvijas Bankas prognozi. Un vai jūs esat izrēķinājuši, par cik simtiem miljonu mums būs mazāks budžets, ja mēs taisīsim budžeta grozījumus?

Mīļie kolēģi! Nu, taču sapratīsim, ko mēs darām! Labi domāta norma var patiesībā momentā pārvilkt svītru, piemēram, pedagogu algu palielināšanai. (Starpsaucieni. Dep. I.Viņķele: “Nemaksāsim skolotājiem!”)

Un tagad vēl par Satversmes 66.pantu. Jā... Protams, ja šī norma tiek atbalstīta, tad nu acīmredzot, lai nepārkāptu Satversmi, mums nav citas izejas kā vien lūgt apturēt šī likuma skatīšanu, vērsties valdībā, prasīt atzinumu. Un rezultāta, es domāju, nekāda nebūs.

Bet šīs savas uzrunas nobeigumā es ļoti gribu atvainoties Barčas kundzei par to, ka jūs, Barčas kundze, netikāt uzaicināta un informēta par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šis jautājums tiek skatīts. Par to es tiešām pats personīgi un ļoti no sirds jums atvainojos, un...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds Andrejam Klementjevam, otro reizi.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Jā. Tik daudz melu sen nedzirdēju.

Kārli, tas ir tikai otrais lasījums, mēs paspēsim Sociālo un darba lietu komisijai izstrādāt priekšlikumus, un norma stāsies spēkā nākošajā gadā. Tu paspēsi vēl visu izdarīt - gan sarēķināt, gan atrast naudu un visu pārējo. Mums stāv pie durvīm... Sociālo un darba lietu komisijā vēršas 550 tūkstoši pensionāru, kuri visu laiku prasa un jautā, kāpēc viņi ir tie, kas uztur budžetu! Kāpēc neapliekamais minimums jau desmit gadus stāv uz vietas? Kad beigsies tie solījumi, ka pēc tam, vēlāk...? Izdarīsim šodien un pēc tam padomāsim, kur atradīsim naudu! Mums ir pusgads līdz nākošā gada budžeta pieņemšanai, kad mēs atradīsim šo iespēju sabalansēt jūsu vēlēšanos tērēt naudu uz skolas.lv, uz e-veselību un visiem pārējiem jūsu “e”, kur maksājat saviem draugiem naudu, kura nav pamatota. Re, kur 3 miljonus pazaudēja jūsu Izglītības un zinātnes ministrija! Tā ir gandrīz viena trešā daļa no tā, ko mēs ar Barču pieprasām šodien. Lūdzu! Jūs nevarat tikt galā? Sarkanajā zālē sanāks divas komisijas, un mēs parādīsim ceļu, kā palīdzēt pensionāriem šodien!

Nevajag maldināt sabiedrību: “Mēs pārkāpjam Satversmi!” Meli!

Otrais lasījums! Otrais! Mēs paspēsim visu sagatavot uz trešo lasījumu, un likums stāsies spēkā nākošā gada 1.janvārī. Miers! Gan pensionāri, gan Barča būs laimīga... un es arī (Zālē smiekli.), tāpēc ka šo priekšlikumu es jau desmit gadus mēģinu iestrādāt. (Aplausi.)

Beidziet! Un es pateikšu ZZS, kura visu laiku mēģina izvairīties no šī stāsta, ka mēs tikko iesniedzām lūgumu nolasīt balsojuma rezultātus, lai katrs pensionārs no 5 līdz 50 tūkstošiem zinātu, kā balso šodien ZZS. Labi! VIENOTĪBA - tie nav cilvēki, kuri atbalsta pensionārus... jau sen grib iznīcināt viņus. 10 procentus atņēma viņiem no pensijas. Vai atceraties? Kauns!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās Igors Pimenovs. Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Godātais Šadurska kungs! Mūsu mērķis nav samazināt darba nodokļus! Mūsu mērķis ir pārcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu no darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem uz nodokļu maksātājiem ar augstiem ienākumiem. Un šeit nav runa par to, ka mēs vēlamies joprojām koncentrēt šo slogu tikai uz algām. Es gribētu atgādināt vēlreiz, ka mums ir vēl divi... divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa avotu grupas, proti, tie ir ienākumi no kapitāla un ienākumi no kapitāla pieauguma - attiecīgi 10 procentu likme un 15 procentu likme. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot mūsu cienījamo valsti, mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kā arī Ungāriju, jau sen ir ieviests progresīvais nodoklis. Un tur šī problēma ir atrisināta. Mēs joprojām mēģinām meklēt naudu pensionāru naudasmakos. Tas ir liels kauns mūsu parlamentam! Un, ja mēs negrozīsim šo politiku, mums šis kauns būs arī mūsu mantojums nākamajām... nākamajai Saeimai. Es domāju, ka Barčas kundzes priekšlikumi un citu kolēģu priekšlikums ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tikai pirmais solis, jo mūs gaida vēl nopietni darbi, bet šis solis ir jāsper uz priekšu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie deputāti! Es parasti tribīnē un pie mikrofona negribu nākt, ja ir jārunā vienkārši populistiski, bet tajā brīdi, kad deputātu diskusijās, debatēs parādās jautājums, kas, manuprāt, juridiski ir nekorekts, tādā gadījumā es nevaru izturēt klusējot. Un, ja iepriekš tika teikts, balstoties uz vienu Satversmes pantu, ka pieņemtais lēmums var būt pretrunā ar Satversmi (No zāles dep. A.Elksniņš: “Muļķības!”), tad man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Satversmē ir arī 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības” kam, manuprāt, būtu jāprevalē jeb jābūt pārsvarā pār pārējām tiesībām. 95.pantā ir runāts par to, ka valsts aizsargā cilvēka cieņu un godu, proti, valsts likumiem ir jābūt tādiem, lai aizsargātu cilvēka cienīgu dzīvi, cieņu. Un situācijā, kad valsts ir nodrošinājusi... jā, nodrošinājusi minimālas pensijas saņemšanu... tajā brīdī, kad cilvēkam no minimālā iztikas normāla līmeņa, ko valsts ir noteikusi, cik daudz cilvēkam vajadzētu, lai minimāli normāli iztiktu... ja valsts pasaka tā: ziniet, mēs vēl gribētu paņemt nodokli no tā, samazināt... tad notiks tas pats, kas notika pensiju samazināšanas situācijā pirms vairākiem gadiem, kad cilvēkam atņēma to, ko viņš mūža laikā bija nopelnījis. Un vēl saka: ja jūs šajā situācijā nespējat iztikt, nāciet, lūdzu, uz pašvaldību un lūdziet pabalstus!... Mēs šobrīd matemātiski rēķinām, kādi būs ieņēmumi valstī no tā, ka būs jāmaksā nodoklis, bet nerēķinām to, ko cilvēkiem izmaksās pabalstu formā. Un vai tāda valsts rīcība, ka spiež cilvēku iet un lūgt pabalstu situācijā, kad viņš pats varētu sevi uzturēt... vai šī rīcība ir valsts cienīga rīcība?

Un otrs jautājums attiecas uz to, ko Dombrovska kungs jau pieminēja, - uz to, ka mūsu pensionāri dzīvo gandrīz vai uz mūsu rēķina. Viens strādājošais uztur vienu pensionāru. Sakiet, lūdzu... es nezinu, varbūt tas ir tikai Dombrovska kunga viedoklis, bet, spriežot arī pēc VIENOTĪBAS kādreizējo ministru izteikumiem, liekas, partijā laikam valdošā noskaņa ir tāda, ka pensionāri tiešām dzīvo uz mūsdienu strādājošo cilvēku rēķina. (No zāles dep. I.Viņķele: “Nekāda sakara starp strādājošo skaitu un pensionāriem!”) Tajā pašā laikā man gribētos teikt tā: piedodiet, bet arī tie deputāti, kuri uzskata, ka mēs nevaram šobrīd uzturēt pensionārus, tāpēc ka mums ir par maz strādājošo, īstenībā paši izglītību ir ieguvuši un uzauguši, un kļuvuši par deputātiem, pateicoties tam, ko tie pensionāri ir ieguldījuši mūsu visu šodienā! Un līdz ar to es negribu, ka mēs runātu šobrīd par strādājošo spēju vai nespēju maksāt kaut ko pensionāriem, jo pensionāri to ir paši sev nopelnījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Jā... Nu, kolēģi, ja mums ir tāda, teiksim tā, savstarpējā izglītošana, nu tad diemžēl vai ne diemžēl mūsu pensiju sistēma tiešām darbojas tā, ka tie cilvēki, kas strādā privātajā sektorā... Vēlreiz uzsveru: tie, kas strādā valsts pārvaldē, paši dzīvo uz nodokļu maksātāju naudas rēķina, viņi maksā sociālo nodokli, un daļa no sociālā nodokļa... sociālais nodoklis aiziet uz sociālo budžetu, kura daļa - diezgan ievērojama daļa - aiziet uz to, lai maksātu pensijas esošajiem pensionāriem. Nu, šādi tā sistēma darbojas, Kūtra kungs! Tas vienkārši ir fakts! Vai nu jūs vēlaties tam ticēt, vai nevēlaties tam ticēt, vai nu jums tas patīk, vai nepatīk, bet tas ir fakts.

Es te runāju par to, ka mūsu sistēma darbojas uz šādas solidaritātes principa. Un tas, uz ko es gribu norādīt: es patiesībā ar lielu cieņu skatos uz kolēģiem - gan Barčas kundzi, gan Klementjeva kungu -, kuri dara savu darbu un cīnās par sociālajiem jautājumiem, par pensionāriem. Bet, manuprāt, tas fakts, ka ar vienu roku mēs - arī es pats esmu nobalsojis par šo - faktiski piešķiram vismaz daļai strādājošo tiesības savam pensionāram maksāt 30 eiro lielu pensiju, bet ar otru roku... nu, ne ar roku, bet muti... sākam runāt par to, cik zemas ir tās pensijas un ka vajag pielikt... Nu, manuprāt, tā drusciņ ir vai nu neinformētība, teiksim, par to, ko mēs darām, neizpratne, vai, piedodiet, divkosība.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ļoti uzmanīgi klausījos jūsu debates, un man gribētos tikai nedaudz vēl piebilst.

Es domāju, ka mums katram būtu jāzina, ka pašreiz sociālās apdrošināšanas iemaksu naudai ir solīds atlikums - 378 miljoni 450 tūkstoši 868 eiro, no kuriem 219,5 miljoni glabājas Valsts kasē vai tiek tērēti ar ļoti minimālu procentu likmi - 0,2. Tas pirmām kārtām. Tas nozīmē - valsts tērē šos 219,5 miljonus.

Fiskāli... Man gribētos teikt: varbūt mums ir kāda nopietna ministrija... Es vismaz tādu zinu un zinu arī Valsts ieņēmumu dienestu, un zinu arī citas iestādes, to skaitā drošības iestādes, kurām, manuprāt, ļoti nopietni vajadzētu domāt par pazudušajiem miljoniem no valsts pamatbudžeta. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Pareizi! Kur tad ir tie miljoni!”)

Un tad es vaicāju tā retoriski: kam tad jārūpējas par nodokļu iekasēšanu? Un laikam ar šo jautājumu arī šodien došos mājās, jo īsti laikam atbildes nav.

Cienījamie kolēģi! Esmu parlamentā ievēlēta piekto reizi un uzskatu, ka man ir pietiekama politiskā pieredze. Un nekādā gadījumā man negribētos, lai es un ZZS paliktu par lielākajiem valdības gāzējiem, jo pēc šodienas emocionālajām runām, kuras izskanēja no VIENOTĪBAS puses, es saprotu, ka te nu ir brīdis, kad varam pateikt: valdība krīt! Neizdosies, kolēģi! Jūs varēsiet naktī mierīgi gulēt. Es sirsnīgi strādāšu, nākošā gada budžetam atkārtošu savus priekšlikumus, bet šo atsaucu. (No zāles: “Ooo!”)

Lai jums mierīga šī nakts! (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Klementjevs: “Balsojam! Balsojam! A Bērziņš neatsauca!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts. (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Klementjevs: “A Bērziņš ta paliek! Balsojam!” Aplausi.)

Aicinu ziņotāju... (Starpsaucieni no zāles.) (Dep. A.Klementjevs: “Balsojam! Balsojam par priekšlikumu! Nu, jā, Bērziņa priekšlikums taču palika. Balsojam! Viņš neatsauca.)

Jautājums ir tāds: vai Bērziņa kungs atsauc savu priekšlikumu? (Dep. A.Klementjevs: “Nē, pagaidiet! Bet nav... Viņš neatsauca no tribīnes. Stenogrammā parādās Bērziņš. Balsojam! Vajag balsot! Bet Bērziņš taču palika... Referentu uz tribīnes!”)

Tā, kolēģi, būs tehniskā pauze divas minūtes. Mums ir jātiek skaidrībā ar Kārtības rulli.

(Tehniska pauze.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir saņemts piecu deputātu iesniegums - Smiltēna, Abu Meri, Judina, Spolīša un Dāldera lūgums Saeimas Prezidijam izsludināt pārtraukumu 26.marta sēdē pirms darba kārtības 16.punkta... pirms likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikuma balsojuma uz 15 minūtēm. (No frakcijas SASKAŅA: “Nu sākas! Kas tas ir?”) Vai kolēģiem ir iebildumi? Vai kolēģiem... (No frakcijas SASKAŅA: “Iebilstam!”) Tātad, kolēģi... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums uz 15 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - nav. Tātad pārtraukums uz 15 minūtēm - līdz pulksten 12.15 - tiek izsludināts.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi! Vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputāta Andra Bērziņa iesniegums Saeimas Prezidijam, kurā viņš atsauc savu 15.priekšlikumu likumprojektā “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tātad priekšlikums ir atsaukts un vairs nav balsojams. (No frakcijas SASKAŅA: “Par vēlu!”; dep. A.Elksniņš: “Tas nav viņš!”)

Tātad turpinām likumprojekta izskatīšanu.

E.Putra. Jā, kolēģi, turpinām ar 16.priekšlikumu, kas ir deputāta Inta Dāldera priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 3, atturas - 41. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - deputātu Kārļa Šadurska un Edgara Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 20. - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica un Brīvera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 21. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 23. - deputātu Šadurska un Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Augusta Brigmaņa, Jura Šulca, Imanta Parādnieka, Aijas Barčas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 26.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. (Frakcijas SASKAŅA deputātu smiekli.)

“Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mums tikko bija ļoti emocionāla saruna par iepriekšējo likumprojektu, kas skar tiešām ļoti jutīgu tēmu. Un līdz ar to es runāju iesniedzēju vārdā, kuri pārstāv gan VIENOTĪBU, gan Nacionālo apvienību. Mēs uzskatām, ka, protams, šajā situācijā runāt par partiju finansējuma palielinājumu, kad neesam atrisinājuši veselu virkni jautājumu, kas skar pensionārus un varbūt skars arī skolotājus nākotnē... Mēs domājam, ka tas nebūtu godīgi, nebūtu ētiski (No frakcijas SASKAŅA: “Tiešām?”), un līdz ar to mēs aicinām šodien šo jautājumu izņemt no darba kārtības un atgriezties pie šī jautājuma, kad mēs būsim konceptuāli vienojušies par šīm lielajām sabiedrības grupām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi?

Iebildumu nav. Tātad Saeimas sēdes darba kārtība ir... Vai deputātiem tomēr ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tālāk darba kārtībā ir trīs likumprojekti, kurus ir skatījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kuri visi trīs ir saistīti ar 2013.gadā Valsts prezidenta izveidoto ekspertu grupu, kura savos secinājumos un priekšlikumos ir ieteikusi darbības, kuras būtu veicamas, lai paaugstinātu... lai veiktu politisko partiju darba pilnveidošanu un izdarītu atbilstošas izmaiņas arī attiecīgajos likumos.

Un pirmais no šiem likumprojektiem ir likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Un šī ekspertu grupa iesaka diskutēt un izskatīt priekšlikumus par to, ka varbūt tām partijām, kuras grib piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, tālāk arī Saeimas vēlēšanās, būtu jāpalielina biedru skaits. Ir saņemts tātad arī... Komisija šo jautājumu ir skatījusi, notika diskusijas gan ar ekspertu grupas pārstāvjiem, gan citiem mūsu ekspertiem. Un komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, lēmums bija atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Mērķis uzlabot un pilnveidot politisko partiju sistēmu, protams, ir atbalstāms, un sagatavotie priekšlikumi arī, bet domāju, ka ar tiem vien nepietiks.

Un, proti. Tātad faktiski ir divi mērķi, ko mums vajadzētu... par kuriem vajadzētu domāt. Pirmais mērķis ir, kā samazināt naudas varu vēlēšanās. Un šajā gadījumā, manuprāt, tas, kas papildus būtu jādara, - īstenībā būtu vēl vairāk jāmazina atļautais finansējums politiskajām partijām vēlēšanu kampaņā, vienlaikus palielinot finansējumu dažāda veida raidījumiem un diskusijām televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, kas veicinātu cilvēku informēšanu par dažādu politisko partiju piedāvājumiem un sekmētu apzinātu izvēli. Šajā sakarā, protams, ir pamatoti palielināt partijas dalībnieku skaitu, jo tādā gadījumā, protams, raidījumos ir jādod daudzmaz vienāds laiks un vienādas iespējas. Protams, dažkārt ir arī kādas ļoti sīkas un dīvainas partijas, kas faktiski šo raidījumu diskreditē, un cilvēki līdz ar to viņus mazāk skatītos. Tāpēc arī šis priekšlikums būtu atbalstāms, bet tas dotu efektu tikai tādā gadījumā, ja tiktu sperti arī šie nākošie soļi, par kuriem es minēju.

Otrais mērķis savukārt, par ko ir runājusi arī Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei, ir par to, ka faktiski varbūt būtu nostiprināms un paplašināms politisko partiju biedru loks un kapacitāte. Es šaubos, vai tas ir sasniedzams... vismaz īstermiņā. Un, proti, - kāpēc.

Domāju, ka mēs esam izveidojuši sistēmu, kas varbūt ir ne tik daudz likumdošanas sistēma, bet ir sabiedrības viedokļi, plašsaziņas līdzekļi, kas īstenībā padara profesionāla cilvēka darbību partijā, nu, samērā neizdevīgu viņa personiskajai karjerai. Ja cilvēks ir ierēdnis, tad, protams, mēs visi sagaidām, ka ierēdņi ir nepolitiski, un, ja cilvēks varbūt tikai skaitās partijā, tad tas droši vien viņam īpaši netraucē, bet, ja viņš ir iezīmējies kā partijas biedrs, tad, protams, viņa karjera drīzāk ir... nu, ne gluži apdraudēta, bet vismaz apgrūtināta. Līdzīgi... tieši tāpat ir, ja cilvēks ir uzņēmējs. Tad dalība politiskajā partijā, protams, ierobežo viņa iespējas darboties valsts un pašvaldību pasūtījumos. Dažkārt formāli ierobežo, dažkārt - ne formāli, bet faktiski rada, teiksim, atkal skandalozas situācijas, un tāpēc uzņēmējam nav lietderīgi būt politiskās partijas biedram.

Nu, zinātniekam, protams, arī... Mēs nupat lasām diskusiju, ka, teiksim, ja zinātnieks ir politiskās partijas biedrs, tad, protams, tas ir ļoti nopietns mīnuss viņam, piemēram, pētīt VDK maisus. Jo ir skaidrs: ja viņš ir politiskās partijas biedrs, tad arī, teiksim, zinātniskā karjera, nu, nav pamatota. Mēs droši vien gribam, lai viņš būtu bezpartejisks. Un, pastāvot šādai sabiedrības attieksmei, kas ir diezgan nostabilizējusies, to īsti izmainīt nevar. Ir samērā sarežģīti un grūti sagaidīt, ka politiskās partijas nostiprināsies un to spējas pieaugs.

Ko tur var darīt? Es domāju - neko! Acīmredzot ir jāstiprina nevalstiskās organizācijas un sabiedrības iesaiste tajās. Tā ir zināma alternatīva politiskajām partijām, turklāt bez tiem blakusefektiem, kurus es minēju.

Tā ka vēlreiz atkārtoju: šos konkrētos priekšlikumus var atbalstīt, bet paši par sevi tie īpašu labumu nedos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vairāk debatētāju nav pieteikušies. Debates slēdzu. (Starpsaucieni no zāles.)

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā...

J.Šulcs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu, jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 19. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti! Arī likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā” ir saistīts ar Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas secinājumiem. Viens no tiem ir secinājums, ka būtu nepieciešams nostiprināt arī partijas ierindas biedru tiesības ietekmēt darba kārtību partijas biedru sapulcēs.

Šāds grozījums ir iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kura šo priekšlikumu atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi ekspertu grupa pastrādājusi ļoti labi, bija vairāki priekšlikumi.

Iesniedzēju izvēle, godīgi sakot, vienu otru reizi izsauca zināmus jautājumus. Te jau tikko bija diskusija par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, labi, ka beidzās tā, kā beidzās. Es domāju, ka tuvāko gadu laikā diez vai tas jautājums tiks aktualizēts.

Bet, runājot konkrēti par šo priekšlikumu, jāteic, ka statūtos piedāvātā kārtība, godīgi sakot, normālā partijā eksistēja, eksistē un turpinās eksistēt arī bez šā likuma grozījumiem, jo tāda prakse SASKAŅAS partijā eksistē kopš tās dibināšanas dienas un līdz šai baltai dienai; tā ir normāla partijas darbības prakse. Varētu jau izskanēt arī citi priekšlikumi, teiksim, ar likumu uzlikt par pienākumu partijas biedriem piedalīties visu veidu vēlēšanās. Tas būtu normāli, un to varētu regulēt ar likumu.

Varētu iespraust likumā arī tādu normu, ka katram partijas biedram būtu jābūt partijas biedra kartei, lai tad, kad pārbaudīs 500 biedru esamību un reģistra patiesīgumu, katrs partijas biedrs varētu apliecināt savu esamību partijā ar savu biedra karti.

Var minēt ļoti daudz tādu piemēru, bet šinī gadījumā mani personīgi uztrauc cita lieta: valsts mēģina un turpina mēģināt regulēt visu un visur, iejaucoties arī nevalstisko organizāciju darbā, jo partijas ir nevalstiskās organizācijas. Tādā gadījumā jau vajadzētu pārejas noteikumos noteikt, ka Tieslietu ministrija izstrādā paraugstatūtus, kuri būtu jāievēro jebkurai partijai, sākot ar tās dibināšanas dienu.

Tāpēc, godīgi sakot, nekas nemainīsies no tā, vai būs šī norma likumā vai nebūs šīs normas likumā. No tā pēc būtības nekas nemainīsies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas ziņotājs ir lūdzis atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

J.Šulcs. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 25. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie deputāti, arī šis jautājums ir saistošs! Un arī pie Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa iesaka tāpat kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī Saeimas vēlēšanās piedalīties tām partijām, kurās biedru skaits ir lielāks nekā pašlaik likumā noteiktais. Un, saņemot šādu priekšlikumu arī no deputātiem saistībā ar likuma grozījumiem, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja to, atbalstīja un lūdz arī Saeimu to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir daudz nopietnāks nekā grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas neizsauc īpaši lielu interesi sabiedrībā, par ko liecina arī pēdējo vēlēšanu rezultāti, bet no Saeimas vēlēšanām ir atkarīgas vairākas lietas, to skaitā arī šodien atliktais jautājums par partiju finansēšanu. Jāteic, ka šī norma... divas normas, kas ir piedāvātas, - tā ir tikai daļa no ekspertu grupas priekšlikumiem, un tas, kas ir iekļauts likumprojektā, manā skatījumā, nav īpaši pārdomāta procedūra.

Cilinska kungs jau tikko teica, ka partijas biedru skaits nav tas noteicošais faktors, kas atspoguļo, teiksim, partijas popularitāti sabiedrībā un topošo atbalstu tai. Es tikai gribētu taisnības labad atgādināt, ka pavisam nesen Nacionālā apvienība bija iesniegusi Saeimā... relatīvi nesen priekšlikumus par to, lai pie partijas dibināšanas palielinātu dibinātāju skaitu līdz 800 cilvēkiem. Prakse Eiropā ir ļoti dažāda. Teiksim, tajā pašā Igaunijā partijas biedru skaits ir 2 tūkstoši (No zāles dep. L.Čigāne: “Jau ir samazināts!”), kā tas ir minēts arī anotācijā, kaut šodien viņi ļoti nopietni apspriež jautājumu... ļoti nopietni apspriež jautājumu par samazinājumu. Bet šinī gadījumā rodas vairāki jautājumi.

Ja mēs runājam tieši par partijas biedru skaitu kā vienu no svarīgākajiem faktoriem, tad rodas pirmais jautājums: kāpēc tieši 500? Kāds pamatojums ir tieši šim skaitlim? Kāpēc nevar būt 499 vai 501?

Otrais jautājums, kas šeit rodas, ir tāds, ka, teiksim, partijas biedru skaits vēl nenodrošina ne vēlētāju atbalstu, ne arī tās pastāvēšanas ilgumu. Atcerēsimies tādas partijas... tādas daudzskaitlīgas partijas kā “Latvijas ceļš”, kā Tautas partija, atcerēsimies varbūt vēl pavisam nesen uz politiskās skatuves bijušo Zatlera Reformu partiju, kura arī paspēja saņemt finansējumu no valsts budžeta savam atbalstam, bet nepaspēja un nespēja saglabāties kā politisks spēks. Līdz ar to biedru skaits nav tas īpašais rādītājs, kas nosaka partijai ilgu mūžu vai konkrētu atbalstu. Vēlētāji tomēr atbalsta nevis partijas biedru skaitu, bet atbalsta to, cik lielā mērā partija ir spējīga formulēt savas programmatiskās nostādnes, cik tā ir spējīga šīs nostādnes realizēt, cik prasmīgi un efektīvi partija to dara un kā sakrīt tās solījumi ar reālajiem darbiem.

Šodien, starp citu, iepriekšējā diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokli ļoti krasi liecināja par to, kā vārdi un darbi, solījumi un rezultāti savā starpā tiek savienoti un kā tas izpaužas praktiskajā dzīvē.

Nākamais jautājums ir par reālo biedru esamību. Šodien nav runas par to, ka dibināšanas brīdī ir jābūt 500 biedriem. Ir runa par to, ka tanī brīdī, kad ir noteiktas vēlēšanas... un tas var būt ļoti dažādi... varētu būt paredzētas, teiksim, ārkārtas vēlēšanas... ka uz to brīdi partijā ir jābūt 500 biedriem. Man ir viens ļoti vienkāršs jautājums: kas pārbaudīs šo informāciju? Kas pārbaudīs, vai tiešām informācija par uzrādītajiem aktīvajiem 500 biedriem atbilst patiesībai? Kāda institūcija un par kādiem līdzekļiem ar to nodarbosies? Vai to darīs Centrālā vēlēšanu komisija, KNAB, Drošības policija vai kāda cita institūcija? Cik maksās šī procedūra? Jo tas ir jādara, ja mēs likumā paredzam attiecīgu normu.

Un pēdējais jautājums: kāpēc tieši gads? Mēs runājam par to, ka partijas var dibināties uz esošo sabiedrisko organizāciju bāzes. Piemēram, eksistē tāda brīnišķīga organizācija kā Providus. Ja tā šodien nolems pārveidoties par politisko partiju cīņai pret korupciju un visiem pārējiem nedarbiem, vai tad tai nepietiks atpazīstamības sabiedrībā? Vai nepietiks ar iepriekšējo background vai biogrāfiju, lai dibinātu to partiju? Vai tiešām gads ir pietiekams periods? Kāpēc ne divi, ne trīs gadi? Kāpēc nepieņemt tādu normu, ka piedalīties vēlēšanās var tikai tās partijas, kas jau ir bijušas kādreiz Saeimā pārstāvētas, un ka nevienam citam nevajadzētu tur rādīt savu degunu? Man liekas, ka viens šis priekšlikums... viens vai otrs... ka tie vairāk vērsti uz to, lai mazinātu konkurences iespējas politiskajā vidē. Es esmu pārliecināts, ka dzīve pierādīs, ka šīs normas ir izpūstas... izzīstas no pirksta.

Aicinu neatbalstīt šo lietu! Mēs, sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA frakcija, to normu neatbalstīsim, un mūsu frakcijas vārdā aicinu arī citus darīt tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir pienācis laiks pārtraukumam.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, kuri no frakcijām ir deleģēti darbam deputātu grupā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības un amata pilnvaru pilnveidošanai! Lūgums sanākt Juridiskās komisijas telpās uz īsu sēdi pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Ivars Brīvers, Gundars Daudze, Marjana Ivanova-Jevsejeva (No zāles: “Ir!”), Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Romualds Ražuks un Juris Šulcs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam atsākt pārtrauktās debates.

Kolēģi, es jūs informēju, ka pārtraukums šobrīd jau ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti, piekrītu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas!

J.Dombrava. Godātā Saeima! Piekrītu Dolgopolova kunga izteiktajiem argumentiem, ka šis...

Sēdes vadītāja. Mirkli...

J.Dombrava. Piedāvātajā likuma...

Sēdes vadītāja. SASKAŅAS kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Pārtrauciet sarunas! ZZS kolēģi arī ir jau pārtraukuši sarunas. Savukārt VIENOTĪBA ir izcili disciplinēta tāpat kā Nacionālā apvienība.

Turpinām Saeimas sēdi. Lūdzu!

J.Dombrava. Jā, piekrītu Dolgopolova kunga teiktajam par to, ka šīs likuma normas tiešā veidā nesamazinās dažādas iespējas citām jaunizveidotām politiskajām partijām kandidēt. Un arī šis kritērijs par 500 biedriem automātiski nav kritērijs, jo arī virkne lielo partiju Latvijā, kuras darbojas parlamentā, nav veikušas savu biedru pārreģistrāciju daudzu, daudzu gadu garumā.

Arī par patieso biedru skaitu var būt lielas diskusijas. Tāpat arī par kritēriju, ka partijai ir jābūt dibinātai gadu pirms vēlēšanām. Nu, šo normu, kā mēs zinām, var apiet, ja izdodas vienkārši pārveidot sen izveidotu partiju, ko arī agrāk jau ir praktizējušas citas partijas, izveidojoties īsi pirms vēlēšanām.

Bet ir vairāki citi mehānismi, kā šo būtību varētu iedzīvināt daudz efektīvāk. Viena no šīm idejām ir tā, kuru Nacionālā apvienība jau bija izvirzījusi pirms vairākiem gadiem, bet kura tolaik Saeimā tika noraidīta, - tas ir, par kritēriju noteikt parakstu skaitu, respektīvi, nevis partijas iemaksā drošības naudu, bet katrai politiskajai partijai ir jāsavāc noteikts parakstu skaits, lai kvalificētos Saeimas vēlēšanām, kaut vai nosakot šo kritēriju - 500 parakstus, kuri katrai partijai ir jāveic un kuri ir notariāli apstiprināti.

Tāpat viens no veidiem, kas, protams, var būt diskutabls, bet tomēr arī varētu būt kritērijs, ir tāds, ka uz Saeimas vēlēšanām varētu kandidēt tikai tā politiskā partija, kura ir ieguvusi pārstāvību kādā no Latvijas pašvaldībām. Respektīvi, šo ir piedāvājuši daži apskatnieki, eksperti, un tas varētu būt reāls kritērijs, lai izvairītos no ļoti straujas partiju veidošanas pirms Saeimas vēlēšanām.

Tas, kam es Dolgopolova kunga teiktajā negribētu piekrist, ir šī... Es uzskatu, ka šī diskusija ir nepieciešama, jo mēs esam ieinteresēti, lai mazinātos partiju sašķeltība. Un, jo mazāka būs kopējā partiju sašķeltība, iespējas veidot dažādas sīkpartijas, kuras kandidē uz Saeimas vēlēšanām, bet kuras jau nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām savu faktisko darbību arī izbeidz, jo spēcīgākas būs latviešu partiju pozīcijas Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi gribētu precizēt divas lietas, kas pavisam nekorekti attiecībā uz politisko partiju biedru reģistrācijas kārtību izskanēja šeit, no šīs tribīnes.

Vispirms Dombravas kungs sacīja, ka nav iespējas pārliecināties, cik biedru patiesībā ir partijām. (No zāles dep. J.Dombravas starpsaucieni.) Mēs labojām Politisko partiju likumu, un šobrīd politiskajām partijām ir pienākums reizi gadā līdz 1.martam par iepriekšējo gadu iesniegt Uzņēmumu reģistrā savu partijas biedru reģistru, tādā veidā apliecinot, ka šajā partijā ir tikpat daudz biedru, cik tās reģistrācijas sākumā. Tā ka tas likums jau ir labots! Un attiecībā uz biedru pārbaudēm ir noteikta informācija, kas ir jāiesniedz, un to var pārbaudīt.

Otrkārt. Dolgopolova kungs minēja, ka Igaunijā ir nepieciešami 2 tūkstoši biedru, lai nodibinātu partiju. Dolgopolova kungs, tā nav taisnība, tas nekad tā nav bijis! Nepieciešamo biedru skaits bija 1 tūkstotis, bet pirms nesen notikušajām Igaunijas parlamenta vēlēšanām tika pieņemts lēmums šo biedru skaitu samazināt līdz 500, un šis lēmums būtībā bija saistīts ar to, ka politiskās partijas Igaunijā jutās pārāk iecementējušās, pārāk pārkaļķojušās, tās nedeva iespēju ienākt jaunām partijām. Un tādēļ tika pieņemts šis lēmums - samazināt biedru... dibinātāju skaitu līdz 500. Par to NVO forumā šeit, Latvijā, ļoti spilgti runāja Marju Lauristina, kas, kā zināms, ir “Baltijas ceļa” aktīviste, un viņa teica, ka tāpēc, ka tika samazināts dibinātāju skaits, viņas pārstāvētā partija - sociāldemokrāti - saņēma mazāk vietu esošajā Igaunijas parlamentā, bet viņa ir ļoti priecīga, ka jauni, kompetenti un dinamiski cilvēki ienāca igauņu politikā.

Tā ka neliels labojums, kolēģi, jūsu teiktajā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es ļoti, ļoti atvainojos par pieļauto kļūdu. Lai tā būtu lielākā kļūda manā biogrāfijā!

Bet, runājot par lietas būtību, es domāju, ir ļoti svarīgi, ka eksperti vērtē šos procesus. Taču, man liekas, tikpat vērtīgi būtu, pirms iesniegt šo likumprojektu, veikt arī attiecīgas konsultācijas ar esošajām 75 (es arī varu kļūdīties, es pēdējo informāciju neatceros!) partijām, lai noskaidrotu, kāds ir to viedoklis, jo tās ir šā likuma prasību pildītājas pirmām kārtām. Man šķiet, ka šāda diskusija būtu ļoti vietā un ļoti laikā, ja mēs to izdarītu pirms tam.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt šajā sakarā. Šeit ir apvienoti divi jēdzieni - “politiskās partijas” un “partiju apvienības”. Prasības ir vienādas, bet spēles noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Jo šodien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki faktiski, izņemot vienu, ir politisko partiju apvienības vienā vai otrā formātā. Līdz ar to šo apvienošanās procesu līdz šim bremzēja tikai viens apstāklis - partiju līderu ambīcijas. Un, ja izdodas pārvarēt šo lietu, tad šis process partiju apvienībām ir divreiz vai trīsreiz vienkāršāks nekā klasiskajām partijām, jo šeit ir vienādi noteikumi šim procesam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

J.Šulcs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz apstiprināt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Šulcs. Otrajam lasījumam priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. (Ziņot par likumprojektu dodas dep. R.Naudiņš. Starpsaucieni no zāles.)

Tur rakstīts: Ivars Zariņš.

(Tribīnē stāv gan R.Naudiņš, gan I.Zariņš.)

 

I.Zariņš (SASKAŅA).

Komisijā mēs vienojāmies, ka tas būs Naudiņa kungs, kas to darīs, bet, ja Saeimas priekšsēdētāja ir izdomājusi, ka tam ir jābūt man, tad, protams, es...

Sēdes vadītāja. Nē, Saeimas priekšsēdētāja vadās pēc iesniegtajiem dokumentiem, kādi tiek iesniegti uz Saeimas sēdi.

Lūdzu! Tātad ziņotājs ir Ivars Zariņš.

I.Zariņš. Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Uz otro lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi. Skatīsim pēc kārtas!

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies.

Tālāk 2.priekšlikums. Arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Tālāk - 3.priekšlikums. 3.priekšlikums ir aizsardzības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 4.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Tālāk 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Un 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.aprīlim. Paldies.

I.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumiem Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā otrajā lasījumā. Komisijā kopumā ir saņemti 93 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts, un tas paredz precizēt vispārīgajos noteikumos lietotajos terminos jēdzienu “blakuslietotājs”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš aizstāj vārdu “sekmēt” ar vārdu “veicināt”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 12. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Attiecīgi 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 18.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver divus iepriekšējos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau balsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 21. - deputāta Šica priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 25. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un atbildīgā komisija formulēja 26.priekšlikumu, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 29. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts nākamajā - 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 33. - Juridiskā biroja, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 36. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 37. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ietver divus iepriekšējos, - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 45. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 51. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 58. - Juridiskā biroja, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 60. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 62. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdzīgi ir atbalstīts arī 68. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais ir 69. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 72. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tāpat arī Juridiskā biroja 76.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdzīgi arī 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 78. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Attiecīgi 82.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 84. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamais 87. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 90. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 93. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 93 priekšlikumus, un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā mēs vienojāmies, ka konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.aprīlim. Pārējos - ne!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.aprīlis.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Uz otro lasījumu saņemti trīs priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi uz otro lasījumu ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”.

Darba kārtībā ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2014.gada ziņojums.

Līdz ar to es dodu vārdu Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam. Lūdzu, tiesībsarga kungs!

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Ikviens jautājums, kas aplūkots 2014.gada ziņojumā, ir svarīgs, tomēr šodien savā runā pievērsīšos tikai dažiem no tiem, it īpaši tādēļ, ka pagājušā gada decembrī tradicionāli notika tiesībsarga ikgadējā konference, kurā neliela atskaite sabiedrībai par attiecīgajā gadā notikušo vienmēr tiek sniegta.

Ikgadējā ziņojumā, kā redzams, dažādos aspektos esam pieskārušies visām Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā minētajām cilvēka pamattiesībām.

2014.gads diemžēl nav iezīmējis kādu būtiski pozitīvu pagriezienu cilvēktiesību un labas pārvaldības virzienā. Jāatzīst, ka, par laimi, nav arī vērojama situācijas strauja pasliktināšanās.

Līdzīgi kā iepriekš ziņojumu par 2014.gadā paveikto vēlos iedalīt četros tematiskajos blokos:

bērnu tiesības,

pilsoniskās un politiskās tiesības,

sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības,

tiesiskā vienlīdzība.

Katrā tiesību jomā izcelšu tikai dažus vai pāris, manuprāt, aktuālākos problēmjautājumus.

Bērnu tiesības.

Bērnu tiesību uzaugt ģimenē veicināšana. Kā jūs jau esat dzirdējuši, iepriekšējās divās nedēļās masu medijos ir bijušas karstas diskusijas, ir bijis diezgan daudz dažādas informācijas - ar diezgan asiem epitetiem - par to, ka bērnunamu direktori tiek nepamatoti apvainoti un ka bērnam vislabākais ir dzīvot bērnunamā, un ka viss, kas tur tiek darīts viņa interesēs, ir tas vislabākais. Man jāsaka tā, ka tās ir pilnīgas blēņas. Tas tā nav, un tas tā nekādā gadījumā nedrīkst būt.

Attiecīgo ziņojumu jūs esat saņēmuši, un tas ir apspriests arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču, runājot par to, vai ir iespējams nodrošināt alternatīvu aprūpi, uz bērna interesēm orientētu aprūpi ārpusinstitucionālajā sistēmā, es gribu uzsvērt to, ka tas ir iespējams, ar dažiem piemēriem.

Pašvaldību atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm. Latvijā ir 13 pašvaldības, kurās neviens bērns nav ievietots bērnunamā, un tās ir: Rucavas, Priekules un Alsungas novads, Mērsraga, Ādažu, Mālpils un Krimuldas novads, Beverīnas, Naukšēnu un Cesvaines novads, Rugāju, Baltinavas un Krāslavas novads. Tie ir novadi, kuros visiem šiem bērniem atrod aizbildni vai audžuģimeni un nepērk bērnunama pakalpojumu, kas pašvaldībai izmaksā daudzas reizes dārgāk. Tie ir novadi, kuri ir sapratuši, ka bērnu ievietot bērnunamā nav izdevīgi ne no pašvaldības viedokļa, ne no bērna interešu viedokļa.

Ņemot vērā to, ka par šo jautājumu, metaforiski izsakoties, šķēpi tiek lauzti jau 20 gadus un deinstitualizācija nevirzās uz priekšu, un situācija paliek arvien dramatiskāka un dramatiskāka, un pretestība, ko mēs saņemam no attiecīgajām amatpersonām vai struktūrām, faktiski sasniedz jau kritisko līmeni, es aicinu vai nu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vai doties līdzi mūsu tā saucamajās monitoringa ekspedīcijās, kas tiešām kļūst jau par ekspedīcijas tipa pasākumiem, kuros mēs aicinām līdzi arī Valsts kontroles pārstāvjus un kuros mēs auditējam pat pašvaldību budžetus attiecībā uz finansējumu bērnunamiem. Es aicinu ikvienu deputātu pieteikties pie mums, un mēs jūs paņemsim līdzi šajās ekspedīcijās, un jūs redzēsiet to, ka tas, ko mēģina iestāstīt par bērnunamiem vai par šo aprūpi, neatbilst patiesībai.

Nākamais. Ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem.

Līdz šim Latvijā ieslodzīto personu bērni nav uzskatīti par mazaizsargātu personu kategoriju. Šos bērnus ir grūti arī klasificēt kā atsevišķu personu grupu, jo nav datu par viņu skaitu un stāvokli. Šī iemesla dēļ trūkst izpratnes par šo bērnu īpašajām vajadzībām un tiesībām.

Ļoti aktuāla tēma, kas nav jaunums sabiedrībā, bet kas ir parādījusies kā jaunums publiskajā telpā, ir vardarbības situācija izglītības iestādēs. Arī tiesībsargs ar biroja kolēģiem šajā jautājumā ir strādājis. Mēs esam izstrādājuši materiālus skolēniem, vecākiem un skolotājiem - tā saukto “Skola bez vardarbības”. Ir notikusi virkne semināru skolotājiem - “Bērnu drošība izglītības iestādē: tiesiskais regulējums”. Bet diemžēl situācija ir stipri akūta. Kādēļ? Tādēļ, ka ir diezgan spēcīgi izteikts latentums. Tātad par to nerunā īpaši daudz ne vecāki, ne skolotāji, ne sabiedrība kopumā. Kādēļ? Droši vien tādēļ, ka, parādoties publiskā telpā ziņai, ka ir kaut kur kaut kāda vardarbība skolā, tas ir drauds skolas reputācijai, varbūt reputācijas apdraudējums kādiem cilvēkiem un tā tālāk.

Pilsoniskās un politiskās tiesības.

Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana. Ir veikti grozījumi Ārstniecības likumā. Paldies parlamentam par atbalstu! Lai gan jāsaka tā, ka tas arī prasījis stipri ilgu laiku, lai pārliecinātu gan psihoneiroloģiskās klīnikas, gan Latvijas Psihiatru asociāciju, bet galarezultātā ar kopīgu atbalstu un parlamenta gādību šie grozījumi ir izdarīti, jo faktiski galvenā problēma ir saistīta ar to, ka personas, kas piespiedu kārtā tika ievietota psihiatriskajā klīnikā bez nekādas likumā noteiktas kārtības vai procedūras, privātās brīvības tātad līdz šim tika ierobežotas. Šobrīd ir izdarīti grozījumi, un arī šīs piespiedu ārstēšanā esošās personas brīvības, ja tiek ierobežotas, tās tiek ierobežotas likumā noteiktā kārtībā.

Personas sensitīvo datu apstrāde. Tiesu iestādēm, prokuratūrai un izmeklēšanas iestādēm tika norādīts, ka izziņas par personas psihiskās veselības stāvokli nav obligāti pieprasāmas visos kriminālprocesos, bet gan tikai gadījumos, ja par personas psihiskās veselības stāvokli pastāv pamatotas šaubas.

Vēlēšanu novērošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Nu tāda ir bijusi gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan arī Saeimas vēlēšanās, jo attiecīgi pēc grozījumiem saistībā ar pievienošanos ANO konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām aizsardzību, šobrīd nevar ierobežot personu pilsoniskās tiesības piedalīties vēlēšanās.

Protams, jautājums saistībā arī ar ieslodzīto personu aizsardzību slēgta tipa iestādēs ir no gada uz gadu aktuāls jautājums. Sistēmisku uzlabojumu šobrīd nav. Protams, ir atsevišķi izņēmumi, kur ir kaut kādi uzlabojumi, bet tikmēr, kamēr netiks mainīta infrastruktūra un sistēma kā tāda, mēs droši vien regulāri saskarsimies arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustām atziņām par ieslodzīto personu tiesību pārkāpumiem.

Tiesības uz taisnīgu tiesu. Atsevišķi un īpaši es gribu uzsvērt jau droši vien jums labi zināmo un regulāri dzirdēto problemātiku par ārkārtīgi ilgajiem tiesāšanās termiņiem, par neefektīvu procesu atsevišķos gadījumos un tā tālāk, un tā tālāk, bet novitāte, kas pieņemas diezgan ievērojami spēkā, ir lietu izskatīšana videokonferences režīmā.

Proti, ieslodzījuma vietās pastāv dažāda prakse ar videokonferencēm saistīto jautājumu risināšanā un nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka tiesas sēžu skaitam videokonferences režīmā ir tendence pieaugt, konstatētās problēmas savlaicīgi būtu jānovērš, kā arī jānodrošina vienota pieeja videokonferenču izmantošanai visās ieslodzījumu vietās. Turklāt pastāv riski, ka var tikt pārkāpts princips vai arī Satversmē garantētās tiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Proti, ja apsūdzētajai personai videokonferences laikā netiek nodrošināts šis diskrētums vai konsultācijas ar advokātu atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ir risks, ka Latvijas Republika atkal var nonākt atbildētājas lomā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ļoti būtisks jautājums - valsts atbildības mehānisma efektivitāte cilvēktiesību aizsardzības gadījumā.

Pirmkārt, pastāv atšķirīga tiesu prakse attiecībā uz to, kādi principi piemērojami lietās, kuras balstītas uz Satversmes 92.panta trešo teikumu.

Otrkārt, pastāv atšķirīga tiesu prakse attiecībā uz jēdziena “nepamatots tiesību aizskārums” saturu.

Treškārt, pastāv nevienveidīga tiesu prakse attiecībā uz kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu pamattiesību aizskāruma gadījumā.

Ceturtkārt, atšķirīga attieksme... atšķirīga prakse - atvainojos! - pastāv arī attiecībā uz atlīdzības piešķiršanas likumīgo pamatu.

Visbeidzot, pastāv nevienveidīga prakse attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzināšanas apmēra noteikšanu.

Privātās un ģimenes dzīves aizsardzības efektivitāte. Tikai vienu pieminēšu: anonīmie komentāri internetā, ja ar tiem aizskarts personas gods un cieņa. Neraugoties uz to, ka normatīvais regulējums nodrošina iespēju godu un cieņu aizskarošu anonīmu interneta komentāru gadījumā vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, tiesu prakses šāda veida lietām praktiski nav. Neslēpšu: process ir gana sarežģīts un faktiski nepieejams personām gan zināšanu trūkuma dēļ, gan arī sarežģītības dēļ.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības.

Tiesības uz sociālo drošību. Saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” vai par pensijas kapitāla indeksu mēs esam saņēmuši Ministru kabineta atbildes rakstu tiesībsargam, kur, starp citu, ir norādīts, ka valdība piekrīt tiesībsarga uzskatam, ka jādomā par mehānismu, kas ierobežotu straujus indeksu lēcienus vai kritumus (tātad saistībā ar tā saucamo negatīvo kapitāla indeksu, algas indeksu vai indeksu, kas ir zem “1”).

2015.gada janvārī valdība tiesībsargu informēja, ka Labklājības ministrija šobrīd strādā pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, ka paredzēts risināt negatīvā kapitāla indeksa ietekmi uz pensijas apmēru. Minētie grozījumi 2015.gada 19.februārī ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Labā ziņa ir tā, ka likumdošanas process šajā jomā ir sācies, bet, ņemot vērā to, ka tas skar šo fiskālo telpu, tad nu tas jau paliek parlamenta ziņā, kādi tiks pieņemti attiecīgie lēmumi.

Nākamais. Par grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos, proti, “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. Par uzkrājumu veidošanu trūcīgām personām.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem par trūcīgu atzīstamai personai nevar piederēt nekāda apmēra naudas līdzekļi. Tas nozīmē, ka cilvēkam nedrīkst piederēt pat ne viens eiro, citādi šī persona neatbilst trūcīgas personas statusa piešķiršanas kritērijiem.

Labklājības ministrija ir atzinusi, ka Ministru kabineta noteikumi būtu precizējami. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka konkrētais pieļaujamā uzkrājuma apmērs - 128,06 eiro vienai personai. Diemžēl grozījumu projekts šobrīd tālāk par valsts sekretāru sanāksmi nav ticis.

Nākamais. Prēmijas neiekļaušana vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā, nosakot sociālā pabalsta lielumu. Tiesībsarga birojā izskatīta pārbaudes lieta, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumos apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā neietvēra darba devēja izmaksāto prēmiju. Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Labklājības ministrija ir rīkojušās, lai turpmāk netiktu pieļauts identificētais personu tiesību aizskārums.

Par pašnodarbinātas personas ienākumu nošķiršanu no ieņēmumiem, nosakot personas materiālo stāvokli sociālās palīdzības ietvaros.

Sociālais dienests par pašnodarbinātas personas ienākumiem uzskatīja visus ar saimniecisko darbību saistītos ieņēmumus, nenodalot ienākumus no visiem ieņēmumiem. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātām personām atsevišķa bankas konta atvēršana saimnieciskās darbības veikšanai nav obligāta prasība.

Savukārt Labklājības ministrija ir sniegusi atbildi, ka turpinās darbu pie skaidrojoša materiāla izstrādes, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu.

Nepietiekams vai nepilnvērtīgs sociālais darbs.

Esam konstatējuši gadījumus, ka viena gada laikā ģimenes pārstāvji vismaz vienpadsmit reižu bija ieradušies uz pieņemšanu sociālajā dienestā, tomēr tā arī nav saņēmuši precīzus norādījumus un atbalstu savu sociālo problēmu risināšanā. Šāda situācija ir vērtējama kā neatbilstoša Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 45.pantam, jo sociālā darbinieka pienākums ir pēc apstākļu izvērtēšanas sniegt personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Par prasības pamatotību asistenta pakalpojumam personām ar I grupas invaliditāti, kurām nepieciešama pastāvīga kopšana.

Birojā saņemam ne mazums sūdzību par asistenta pakalpojumu apmaksu brīvā laika pavadīšanai personām ar I grupas invaliditāti, kurām ir piešķirts kopšanas pabalsts, jo kopš 2014.gada rudens pakalpojums tiek nodrošināts tikai konkrētam mērķim vai pasākumam, kas ir pierādāms ar apliecinošu dokumentu. Savukārt pasākumi, kuru mērķis ir brīvā laika pavadīšana un kuri nav objektīvi pierādāmi ar apliecinošiem dokumentiem, turpmāk vairs netiks apmaksāti. Problēma - nav iespējams dabūt apliecinošu dokumentu pastaigai parkā, iešanai uz veikalu. Turklāt es gribu uzsvērt, ka ne jau šis klients, kas saņem... vai persona ar invaliditāti, kas saņem asistenta pakalpojumu, ir tas, kurš iet parkā. Viņš, visticamāk, ir ratiņkrēslā un ir ar diezgan smagiem kustību traucējumiem.

Asistenta pakalpojumiem ir jābūt efektīviem, lai veicinātu personu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanos sabiedrībā, tādējādi pārbaudes lietas izskatīšana tiek turpināta.

Tiesībsarga pārbaudes valsts sociālās aprūpes centros personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Tiesībsarga birojs izlases veidā turpināja pārbaudes vizītes valsts sociālās aprūpes centros personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tā ir bijusi iepriekšējā un apmēram divus gadus iepriekš diezgan prioritāra darbība Tiesībsarga birojā un ar diezgan skaļiem paziņojumiem masu medijos.

Ir novērots, ka iespēju robežās tika veikti uzlabojumi. Proti, jāteic, ka attiecībā uz ārstniecības vai veselības aprūpes pakalpojumiem ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi, ka ārstniecības struktūrai vai tam, kurš nodrošina šo veselības aprūpes pakalpojumu, ir jābūt reģistrētam Ārstniecības iestāžu reģistrā, lai attiecīgi veselības inspekcija varētu veikt arī uzraudzību un pārbaudes, vai viss atbilst likumā noteiktajai kārtībai.

Tiesības uz mājokli.

Pašvaldību palīdzība mājokļa jautājumos.

Pašvaldības autonomās funkcijas neefektīva izpilde.

Persona dzīvokļa gaidīšanas rindā 26 gadu laikā uz priekšu ir pavirzījusies tikai par vienu vienību, tas ir tikai viens piemērs, ko es jums nosaukšu, - no trešā uz otro kārtas numuru gaidīšanas rindā. Konkrētā pašvaldība pēc tiesībsarga rekomendāciju saņemšanas izstrādāja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz personu, kura palīdzības reģistra vispārējā nodrošinājuma grupā atrodas vairāk nekā 25 gadus, pārreģistrēt uz pirmo nodrošinājuma grupu. Ja mēs runājam par labas pārvaldības principu, it īpaši par tiem principiem, kuri nodrošināti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā, tad šis ir kliedzošs piemērs, ka šī norma nedarbojas.

Pašvaldības piedāvāto mājokļu kvalitāte.

Parlamentam ir nosūtīts ārkārtas ziņojums. Es ilgāk pie tā nekavēšos, jo ziņojums ir uz 70 lapām. Arī masu medijos ir jau atspoguļoti paši būtiskākie trūkumi.

Norēķini par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu mājās.

Namīpašnieku un īrnieku tiesību samērošana.

Denacionalizēto namu īrnieku tiesības.

Pateicoties parlamentam, it īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ir izdevies panākt zināmu izpratnes progresu vai progresu par izpratni. Attiecīgi arī amatpersonu vai iestāžu prakses maiņu. Proti, mēs runājam par Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, jo daudzos gadījumos, tad, kad bija runa par mājokļa neaizskaramības jautājumiem vai krimināltiesiskajiem aspektiem, bieži vien tika uzsvērts: ziniet, tas ir civiltiesisks strīds! Šobrīd tā situācija ir mainīta, lai gan... Taču, lai tiešām pēc būtības varētu darboties Krimināllikuma norma par mājokļa neaizskaramību, ir jāveic virkne dažādu normatīvo aktu grozījumu.

Tiesības uz veselību.

Pie tām ilgāk nekavēšos. Atzīmēšu tikai vienu, ka nevienā normatīvajā aktā - ja mēs runājam likumu līmenī - nekur nav noteikts, ka valdība drīkst kvotēt rindas, respektīvi, kvotēt valsts apmaksāto veselības aprūpi. Tātad tas nozīmē to: ja kāda persona netiek uz šo valsts kvotu, tad šīs personas tiesības tiek aizskartas, no tiesiskās vienlīdzības viedokļa, pilnīgi noteikti! Un tajā skaitā tiek aizskartas arī tiesības uz šo valsts garantēto veselības aprūpes minimumu.

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Ir bijušas vairākas pārbaudes lietas - tā saucamā Sarkandaugavas smirdes lieta, Vecrīgas trokšņu lieta un civilās aizsardzības pasākumi Zolitūdes lietā. Esmu iesniedzis ziņojumu arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai un arī mutvārdos paudis ziņojumā konstatēto.

Labas pārvaldības principa ievērošana. Te kā īpašu es uzsveru sabiedrības līdzdalību.

Pasākumi ar nevalstiskajām organizācijām. Un te es gribu uzsvērt vienu lietu, kas ir atbilstoša arī attīstīto valstu praksei, un, manuprāt, ir pēdējais brīdis pievērst tam uzmanību Latvijā. Proti, lai stiprinātu pilsonisko jeb iedzīvotāju interešu pārstāvību, attiecīgās problemātikas izpēti un daudz aktīvāk iesaistītu nevalstiskās organizācijas, ir nepieciešams, manuprāt, atrast iespēju, kā šīs nevalstiskās organizācijas finansēt no valsts budžeta. Jo nav noslēpums, ka daudzas, es teikšu, profesionālas un tiešām personu intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas ir spiestas dzīvot no projekta līdz projektam vai no ziedojumiem. Manuprāt, ja mēs gribam spēcīgu pilsonisko sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti kopējā Latvijas valsts dzīvē, ir nepieciešams stiprināt nevalstiskās organizācijas, jo, cik es saprotu, partijas tiks stiprinātas ar budžetiem. (Starpsaucieni no zāles: “Netiks! Netiks!”) Kāpēc to nevar darīt arī... Nu, šajā sēdē tika pieņemts, ka netiks, bet gan jau kādā atkal tas jautājums pacelsies. (Starpsaucieni no zāles.) Jā, bet demokrātiju varētu stiprināt, stiprinot arī nevalstiskās organizācijas. Es domāju, ka tas ir vislabākais un visspēcīgākais signāls jeb indikācija demokrātiskajai pasaules sabiedrībai, ka Latvijas parlaments tiešām stiprina demokrātiju. (Starpsaucieni no zāles. Dep. V.Spolītis: “Atbalstām!”) Paldies, Spolīša kungs!

Mēs tiesībsarga ikgadējā konferencē decembrī esam sprieduši arī par tādu tēmu kā lobēšana un tās tiesiskie un praktiskie aspekti. Manuprāt, tā ir tēma, kas ir jāaktualizē un jāturpina, jo diskusijās parādījās daudzi pozitīvi elementi, bet, jāsaka, bija arī daudz pretestības. Jo, ja mēs runājam par lobēšanu demokrātiskās un attīstītās valstīs, tad tas nav nekāds lamu vārds un no tā nav jābaidās, bet procedūrām ir jābūt skaidrām un caurspīdīgām, lai, vienkāršiem vārdiem sakot, mēs redzētu, kāpēc kāds mēģina kaut ko piedāvāt, ierosināt, par ko parlamentam jābalso vai kas jāņem vērā vai jāgroza, vai kāda atsevišķa joma jāuzlabo... it īpaši, ja tas ierosinājums nāk no uzņēmējiem vai kādām citām institūcijām vai personām.

Izpratnes veidošana par labas pārvaldības principu. Semināri par labas pārvaldības principa saturu un tā piemērošanu ikdienas darbā. Mēs esam tādus rīkojuši vairākās pašvaldībās... arī pēc pašvaldību uzaicinājuma. Kā piemēru minēšu Salaspils pašvaldību, kur tika aicināti pārstāvji no vairākām citām pašvaldībām un no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas. Izrādījās gana interesanti pašvaldību darbiniekiem!

Un, runājot par labas pārvaldības principa iedibināšanu jeb patiesu iedzīvināšanu mūsdienu sociālajā realitātē, jāteic, ka tas prasa vēl daudz, daudz darba. Turklāt - es gribu uzsvērt! - ir ārkārtīgi svarīgi, lai arī valdība un it īpaši augstākā ierēdniecība ievērotu labas pārvaldības principu un ar savu rīcību, ar saviem lēmumiem un izpratni tiešām demonstrētu, ka ir ieinteresētība labas pārvaldības principa ieviešanā reālajā dzīvē.

Nu, piemēram, mēs varam runāt par valsts pārvaldes iestādes darbības efektivitāti, kas ir saistīta, citastarp, arī ar labas pārvaldības principu. Proti, iestādes pienākums ir pašai noskaidrot informāciju, kas ir valsts rīcībā. Man jāsaka tā, ka bieži vien mēs saņemam arī signālus, sūdzības un tādus ierosinājumus, ka te tā kārtība būtu jāpārskata. Bet es jums varu pateikt to, ka, atkal balstoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, bet it īpaši uz Administratīvā procesa likuma, ja nemaldos, 59.pantu, ir jābūt tā, ka tos dokumentus vai to informāciju, kura ir valsts vai pašvaldību rīcībā un kurai varbūt pat pati valsts ir īpašnieks vai radītāja, nedrīkstētu prasīt no iedzīvotājiem vai komercsabiedrībām. Ja tā ir valsts reģistros, tad valsts pati var tikt tai klāt, izmantojot dažādas šīs tehnoloģijas vai e-pārvaldi, vai kā citādāk, vairs nedzenājot cilvēkus pēc šīm izziņām.

Nepietiekama rūpība, darbojoties sabiedrības interesēs, neskaidra tiesību normas interpretācija, iestādes nesavlaicīga rīcība, tiesiskās paļāvības principa pārkāpumi, neefektīva pašvaldības autonomo funkciju izpilde.

Tiesiskā vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums.

Ļoti īsi. Te galvenokārt ir darbība saistībā vai kontekstā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Intensīvs darbs, bet jāsaka tā, ka brīžiem tas ir solis uz priekšu un divi - atpakaļ, jo, par vides pieejamību runājot, kā jūs saprotat, ir diezgan liela pretestība no komercsabiedrībām, pat arī no valsts un pašvaldību institūcijām, lai gan izpratne veidojas. Un te jāsaka tā, ka arī šis ir viens no instrumentiem vai viena no starptautiskām... viens no starptautiskiem aktiem, kā dēļ būtu jāstiprina nevalstiskās organizācijas, proti, arī caur finansēšanu, lai tās būtu pēc iespējas aktīvākas, lai tās varētu algot ekspertus, lai tās varētu algot kaut vai, ja vēlaties, juristus, lai pārliecinātu pašvaldību amatpersonas un valdības amatpersonas par situāciju un par nepieciešamajiem situācijas uzlabojumiem.

Komunikācija ar sabiedrību. Tiesībsarga birojs aktīvi informējis un izglītojis sabiedrību par tās tiesībām ar dažādām publicitātes aktivitātēm un sadarbību ar medijiem. 2014.gadā medijos bijušas 2063 publikācijas par tiesībsarga kompetenci aptverošiem jautājumiem, to skaitā 22 Tiesībsarga biroja sagatavotas preses relīzes. Kopumā 2014.gadā organizēti 67 izglītojoši semināri, izbraukuma konsultācijas, diskusijas un citi izglītojoši pasākumi.

Turpinot iepriekš iesākto praksi, arī 2014.gadā sabiedrība tika informēta par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu drošībai izglītības iestādēs. Tieši tādēļ Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Igaunijas tieslietu kancleru izstrādāja informatīvi izglītojošu materiālu “Skola bez vardarbības”. Materiāls sagatavots atsevišķos formātos - gan skolēniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem.

Vēl aizvadītajā gadā tika turpināts iepriekš aizsāktais semināru cikls sociālajiem pedagogiem, klašu audzinātājiem, sociālo zinību pedagogiem, skolu direktoriem un citiem bērnu tiesību aizsardzības subjektiem. Semināri organizēti par tādām tēmām kā bērnu drošība izglītības iestādēs un preventīvais darbs, bērnu un pedagogu tiesības un pienākumi un sociālā pedagoga preventīvais darbs ar skolēniem.

Atsevišķs pilnas dienas seminārs tika organizēts Rīgas pilsētas sociālo pedagogu metodiskajai apvienībai. Seminārā dalībnieki tika informēti par Tiesībsarga biroja darbību, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās principiem, kā arī risinātas diskusijas un praktiskie uzdevumi (situācijas analīzes) sociālajiem pedagogiem.

Pārskata gadā vairāku mācību iestāžu studentiem bija iespēja padziļināti apgūt cilvēktiesību jautājumus, viesojoties lekcijā Tiesībsarga birojā, jo sabiedrības izglītošanas nolūkā tas sadarbojas ar augstākās izglītības un profesionālās kapacitātes celšanas mācību iestādēm, piemēram, ar Valsts policijas koledžu, Alberta koledžu, Rīgas Stradiņa Universitāti, Rīgas Juridisko augstskolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Tiesībsarga birojs 2014.gadā piedalījās apmācību ciklos, iekļaujot tajos lekcijas, kas skar cilvēktiesības. Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības seminārā “Par klienta privātās dzīves neaizskaramību sociālā dienesta praksē” biroja pārstāvji lasīja lekciju par tiesiskajiem aspektiem komunikācijā ar medijiem, politiķiem un valsts iestādēm. Advokātu palīgiem tika organizēts seminārs “Tiesībsarga pārbaudes lietas izmantojums administratīvajā procesā iestādē un kriminālprocesā”. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem tika lasīta vieslekcija par personu ar invaliditāti tiesībām un citām tēmām.

Lai mazinātu cilvēktirdzniecību, brīdinātu par tās draudiem un informētu par palīdzības saņemšanas iespējām, sadarbībā ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” 2014.gada oktobrī tika rīkota sabiedrības informēšanas kampaņa “Gards kumosiņš”. Tās galvenā mērķauditorija bija jaunieši, lai kliedētu pieņēmumu, ka tikai pieaugušie var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. Turklāt, pieaugot un sākot meklēt darbu, it sevišķi ārzemēs, risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuri tikai palielinās. Sekundārā mērķauditorija bija teju ikviens sabiedrības loceklis, jo, kā rāda pasaules pieredze, par cilvēktirdzniecības upuri var kļūt ikviens - jauns vai vecs, sieviete vai vīrietis.

2014.gada izskaņā, decembrī, Tiesībsarga birojs uzsāka vēl vienu informatīvo kampaņu, proti, lai skaidrotu, kas ir cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskā vienlīdzība. Kampaņas ietvaros Tiesībsarga birojs izstrādāja kalendārus un grāmatzīmes, savukārt sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un reģionālajām bibliotēkām gan grāmatzīmes, gan kalendāri bija pieejami iedzīvotājiem Rīgā un visā Latvijā. Minētajos materiālos humoristiskā veidā, ar karikatūrām, skaidrots, kas ir cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskā vienlīdzība. Kalendāri un grāmatzīmes iedzīvotājiem ir pieejami bez maksas. Pavisam kopā iedzīvotājiem informatīvais materiāls... kampaņas ietvaros bija pieejami 70 000 kalendāru un 60 000 grāmatzīmju. Diemžēl beidzās nauda šim mērķim.

2015.gadā esmu izvirzījis mērķi stiprināt tiesībsarga institūtu Latvijas institucionālajā sistēmā gan attiecībā uz tā vietu un lomu, gan kapacitāti. Šī iemesla dēļ esmu nosūtījis uz Saeimas Juridisko komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju priekšlikumus grozījumiem Satversmē, lai tiktu nostiprināts arī tiesībsarga institūts. Mēs esam uzsākuši debates, diskusijas ar visaugstākās raudzes ekspertiem konstitucionālo tiesību jautājumos. Šobrīd mēs vēl esam diskusijas sākumā, bet jau pirmšķietami var izdarīt secinājumu, ka tiesībsarga institūcijas stiprināšana ir nepieciešama. Jautājums par redakcijām, jautājums par vietu un jautājums par to, kā līdz ar to stiprināt kapacitāti.

Mazliet tehniska rakstura informācija. Tiesībsarga birojā 2014.gadā saņemti 1877 iesniegumi, visvairāk saņemts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1088) un sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām (567). Birojā ierosināta 91 pārbaudes lieta, savukārt cilvēkiem lielākoties bija iespējams saņemt izvērstu atbildi uz iesniegumu bez pārbaudes lietas ierosināšanas (tāda ir 2081 atbilde). Pabeigta 161 pārbaudes lieta, un birojs iedzīvotājiem sniedzis gandrīz 7000 konsultācijas, lielākoties telefoniski (4121 telefonkonsultācija). Kā jūs redzat, apjoms ir milzīgs, tas faktiski jau pārsniedz submaksimālās robežas tam, ko viena neliela institūcija, kurā ir 40... apmēram 40 darbinieku, var izdarīt.

Attiecībā uz kapacitāti vēlos norādīt, ka Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzības apmērs ir cieši saistīts ar pieejamajiem finanšu resursiem, kas ekonomiskās recesijas gados tika samazināti par 57 procentiem, tajā skaitā atlīdzībai 54 procenti, personāls tika samazināts no 51 darbinieka uz 39 darbiniekiem, bet pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir bijis tik minimāls, ka faktiski kapacitātes pieaugums nav izjūtams. Un lielākoties tas saistīts ar nebūtiskām summām - minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai, mēneša darba algas izlīdzināšanai un atsevišķiem projektiem, atsevišķām aktivitātēm. Mēs esam saņēmuši arī, tā teikt, valdības gādību un parlamenta akceptu pāris darba vietu palielināšanai.

Es uzsvēršu vēl dažas būtiskas nianses attiecībā uz atalgojumu un sociālo drošību, tā saucamo motivācijas paketi. Proti, noteiktais atalgojums pietuvināts attiecīgās mēnešalgu grupas minimālajam līmenim. Es gribu uzsvērt (cienījamie deputāti, tas ir ārkārtīgi svarīgi!): ja Tiesībsarga biroja vecākajam juriskonsultam

šis zemākais vai, es pat teiktu, optimālais līmenis, ar kādu sāk strādāt Tiesībsarga birojā vecākais jurists, kas ir ar maģistra grādu un vismaz piecu gadu pieredzi, nozarē ir 768 eiro, bet tāds pats jurista amats Finanšu ministrijā ir, sākot no 1039 eiro, un tā robeža ir līdz 1125 eiro... Valsts kancelejā tas ir no 850 līdz 2277 eiro. Vidēji atalgojums ir 1647 eiro. Bet līdzvērtīgs amats funkciju ziņā Saeimas Juridiskajā birojā - no 1584 līdz 2026 eiro.

Te mēs redzam, cik taisnīga, no tiesiskās vienlīdzības viedokļa, ir šī vienotā valsts atalgojuma sistēma. Tādējādi nav iespējams noteikt motivējošu, taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu (es runāju par Tiesībsarga biroju), kas būtu atbilstošs augstas kvalifikācijas jurista kompetencēm, veicamajām funkcijām, darba apjomam un rezultātiem.

Ierobežotas iespējas nodrošināt sociālās garantijas (atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšana).

Apmaksāts papildatvaļinājums - tā ir ekstra, lai gan es teikšu, ka man 99 procenti no kolektīva ir jaunās māmiņas.

Ierobežotas iespējas noteikt piemaksas par papildu darbu un virsstundu darbu pieaugoša darba apjoma un nepietiekamas administratīvās kapacitātes apstākļos.

Netiek izmaksāta prēmija par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu. Vienu gadu mums izdevās savākt apmēram laikam 150 eiro gada nogalē, ko var izmaksāt par kopējiem biroja rezultatīviem rādītājiem.

Un priekšpēdējā būtiskā nianse, kas, manuprāt, arī ir ārkārtīgi svarīga, ir šie finanšu jautājumi, budžeta jautājumi, kas īpaši uzsvērti arī starptautiskajās institūcijās. Runājot par nākamajā gadā gaidāmajām tiesībsarga vēlēšanām, jo mans mandāta laiks beidzas 2016.gada 16.martā, viens no aspektiem, ar ko jārēķinās Saeimas deputātiem, uzrunājot tiesībsarga amata kandidātus, tajā skaitā varbūt arī mani, ja tāds priekšlikums tiks izvirzīts, ir neadekvāti zemais atalgojums, kas šobrīd ir aptuveni 1300 eiro pēc nodokļu nomaksas, tā teikt, uz rokas, vai koeficients 3,40, ja nemaldos, šajā vienotajā atalgojuma sistēmā. Turklāt nav paredzētas nekāda veida piemaksas par darba virsstundām un darbu brīvdienās, kā arī nav iespējams šo amatu savienot ar citu.

Un iepriekš minētais mērķis - stiprināt tiesībsarga institūciju -, ko es biju arī iepriekšējo gadu ziņojumos izvirzījis kā prioritāti un stratēģijā izvirzījis kā prioritāti, sasaucas arī ar Tiesībsarga biroja akreditācijas procesu ANO Starptautiskajā nacionālo cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības institūciju koordinēšanas komitejā. Vakar esam saņēmuši oficiālu vēstuli, kurā norādīts, ka komitejas Akreditācijas apakškomiteja rekomendē Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam akreditācijas procesā piešķirt “A” jeb augstāko statusu. Savukārt vienīgā un vislielākā kritika, kas ir izteikta uz vairākām lapām, ir saistīta ar Tiesībsarga biroja finanšu neatkarību vai finanšu kapacitātēm, vai budžeta iespējām. Un, kā es jums jau parādīju, runādams par atalgojuma jautājumiem, uz kopējās valsts institucionālās sistēmas fona mēs izskatāmies bēdīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam par izsvērto un apjomīgo ziņojumu.

Kā jau tradicionāli tas ir ierasts, parlamentā ziņojums tiek arī apspriests. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi!

Pirms runāju par atzinumu pēc būtības, vēlos jums, augsti godātais tiesībsarg, izteikt pateicību par šo Latvijā būtiskāko cilvēktiesību pārkāpumu apkopojumu un jūsu sniegtajiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

Iepazīstoties ar jūsu atzinumu un tajā sniegtajiem ierosinājumiem, ir jāmin kāds būtisks “trūkums” to realizēšanai praksē - gan jūsu, gan lielākās daļas sabiedrības viedoklis, gan Valsts kontroles darbībā gūtie secinājumi nav izdevīgi izpildvarai.

Tiesībsarga ziņojumā ir teikts, ka Latvijas iedzīvotāju vispārējā nabadzība joprojām ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem. Satraucoši, ka nabadzības riskam ir pakļauti ne vien ilgstošie bezdarbnieki, bet arī mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, turklāt arī strādājošie, kas saņem valstī noteikto minimālo algu. Minētais liecina, ka valdība, nosakot gan sociālo pabalstu, gan minimālās algas apmēra minimumu, nav ievērojusi sociālo tiesību principu un minimums, kas ir noteikts, ir nepietiekams.

Šāds skarbs tiesībsarga vērtējums diemžēl ir realitāte. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā aizvien saglabājas augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. To, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, ir aizrādījusi arī Eiropas Padome. Taču, kā jau minēju, diemžēl Latvijas izpildvarai nav dziļas vēlmes risināt šīs būtiskās problēmas.

Jau janvārī Latvijas Banka brīdināja par ekonomikas atdzišanu. Finanšu ministrija martā ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2015.gadam no 2,8 procentiem uz 2,1 procentu. Tas nozīmē, ka jau šobrīd būtu jāsāk dzīvot racionālāk, taupīgāk, jo gaidāms būtisks valsts budžeta izdevumu samazinājums.

Es pilnībā piekrītu tiesībsarga ziņojumā paustajam, ka noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu nedrīkst veikt uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Taupības pasākumi nedrīkst skart tādas nozares kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā drošība.

Ir svarīgi uzdot jautājumu: kas būs kārtējo budžeta izdevumu samazinājumu objekts? Redzot, kas notiek praksē - ka izmaksātais atalgojums par janvāri ministrijas departamenta direktoram sasniedz pat 5 tūkstošus eiro! -, top skaidrs, ka valsts budžeta taupības pasākumi nesāksies ar valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu.

Uzskatu, ka mums ir steidzami jāpārskata visi valsts īstenotie pasākumi un jāatrod līdzekļi sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Un tas ir iespējams tikai tad, ja ceļam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un ieviešam progresivitāti nodokļu sistēmā.

Noslēgumā es aicinu izpildvaru izvērtēt tiesībsarga ziņojumu un sniegt konkrētus priekšlikumus ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai. Savukārt tiesībsargu es aicinu, lai viņš savā nākamajā ziņojumā - ziņojumā par 2015.gadu - ietvertu arī informāciju par valdības paveikto, novēršot konstatētās problēmas, un sniegtu savu vērtējumu par to.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Augsti godātais tiesībsarg Juri Jansona kungs! Vispirms es gribu pateikt paldies par ziņojumu un paldies par veiksmīgo sadarbību, kas jums ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju ir bijusi gan iepriekšējā sasaukumā, gan tagad. Un paldies jūsu birojam, kas vienmēr ir atsaucies mūsu aicinājumiem un piedalījies komisijas sēdēs.

Es arī nepieskaršos pilnīgi visām tām svarīgajām tēmām, ko tiesībsargs savā ziņojumā ir pieminējis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija iespēja ar šo Jansona kunga ziņojumu iepazīties šonedēļ savā sēdē.

Taču es vēlos mūsu, deputātu, uzmanību vērst uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē. Tiesībsargs to kā prioritāti jau nosauca ziņojumā minētajam gadam - 2014.gadam. Un jāteic, ka šī problēma, sāpīgā lieta Latvijā ir ilgstoša. Un, papētot tiesībsarga ziņojumus, es paskatījos, ko par šo jautājumu tiesībsargs raksta 2012.gada ziņojumā. Citēju: “Būtiski ir uzsvērt, ka valsts pienākums ir nevis šķirt bērnu no ģimenes, bet censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna drošību ģimenē. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot vecāku izpratni par bērna vajadzībām un emocionālo audzināšanu. Savukārt valsts, pašvaldības, sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcībā esošie resursi dod iespēju ģimenei sniegt nepieciešamo atbalstu šādu prasmju un iemaņu pilnveidošanai, kā arī sniegt palīdzību ģimenes dzīvesvietas labiekārtošanā.”

2013.gada ziņojumā ir norādīts, ka valsts un pašvaldības primārais pienākums ir censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna attīstību, labklājību un drošību ģimenē, meklējot alternatīvus risinājumus, nevis šķirot bērnu no ģimenes. Tam jābūt tikai kā galējam līdzeklim, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņiem paliekot vecāku aprūpē. Un šajā ziņojumā minētais lielais bērnu skaits institūcijās norāda uz to, ka valsts nav veikusi visu nepieciešamo, lai ikvienam bērnam nodrošinātu tiesības izaugt ģimenē.

Es šajā tiesībsarga ziņojumā minētos teikumus uzskatu par ceļamaizi un darba uzdevumu Saeimai, lai patiešām šajā sasaukumā mēs atrisinātu šo jautājumu un nonāktu pie tā, ka katram bērnam ir tiesības augt ģimenē.

2015.gadam plānotajos uzdevumos tiesībsargs savā ziņojumā kā prioritāru jautājumu min arī šīs bērna tiesības izaugt ģimenē, tāpat kā ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem. Ļoti svarīgs ir jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem un to kvalitāti, lai bērniem ar invaliditāti atvieglotu spēju pārvietoties. Tiesībsargs gatavos rekomendācijas bāriņtiesām, veicot dzīves apstākļu pārbaudes, un sekos līdzi darbībām saistībā ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksa ietekmi uz pensijas apmēru. Tie ir tikai daži no šajā ziņojumā minētajiem tiesībsarga uzdevumiem šim gadam.

Es atgādināšu to, ko Jansona kungs jau citēja. Ziņojumā viņš min, ka par pasākumu izpildes termiņu bija noteikts, piemēram, 2014.gada pēdējais ceturksnis, tomēr grozījumi tiesību aktos nav pieņemti.

Godātie kolēģi, tas ir adresēts Saeimai! Tas ir uzdevums mums - ņemt vērā tiesībsarga rekomendācijas, diskutēt par tām un sekot līdzi, lai tas, kas jau ir pieņemts, tiktu arī īstenots - izpildīts reāli izpildvarā un dzīvē.

Ļoti daudzi tiesībsarga priekšlikumi ir saistīti ar lielu finansējumu. Tas šodien izskanēja arī debatēs par pensijām. Bet ļoti daudzi priekšlikumi ir saistīti arī ar labu gribu un pienākuma izpildi, un es aicinu ikvienu no mums iepazīties ar tiesībsarga ziņojumu rūpīgi un atrast tajā savu teikumu, ko izpildīt un turpmāk ņemt vērā.

Paldies tiesībsargam vēlreiz, un novēlu, lai mums ir veiksmīga sadarbība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi! Šis ir labākais tiesībsarga ziņojums, kādu esmu iepazinis, jo tas ir vienīgais, ko esmu iepazinis. Taču, runājot bez jokiem, manā vērtējumā, šis tiešām ir viens no labākajiem publiskajā sektorā radītajiem dokumentiem, kādu esmu lasījis. Tas ir uzrakstīts latviešu valodā, bez izaicinājumiem, bez pievienotās vērtības, bez inovatīvās kapacitātes, bez ilgtspējīgās izaugsmes. Ziņojums ir apjomīgs, taču tā apjoms nav mākslīgi radīts. Ziņojumā ir aprakstītas daudzas konkrētas lietas, līdz pat konkrētiem priekšlikumiem par izmaiņām konkrētos likumos.

Par atsevišķām ziņojuma nodaļām. Vispirms pakavēšos pie 3.daļas 1.nodaļas “Tiesības uz sociālo drošību” (ziņojuma 77.-78.lapaspuse). Ļoti būtiska man šķiet atsauce uz līgumu par Eiropas Savienības darbību, kurā (citēju tiesībsarga ziņojumu) “dalībvalstis ir ietvērušas vēlēšanos nodrošināt labklājības pieaugumu saskaņā ar ANO Statūtu principiem”. Šeit parādās tik būtiskais labklājības jēdziens, kurš Latvijā ir apaudzis ar dažādām maldinošām nozīmēm. Lai atceramies, ka tā sauktajā Nacionālajā attīstības plānā labklājība tika noraidīta, aizstājot to ar pavisam dīvaino izrāvienu. Taču esmu pārliecināts, ka, Apvienoto Nāciju Organizācijas izpratnē, labklājība nozīmē ne tikai materiālos labumus, kas ir nepieciešams, bet nav pietiekams nosacījums labklājībai. Labklājība ietver sevī arī garīgās vērtības un vidi tās plašā izpratnē - dabas vidi, sociālo vidi, kultūrvidi un citus vides aspektus. Tāpēc es atzīstu par pareizu to, ka tiesībsarga ziņojuma vadmotīvs ir labklājība, turklāt šī vārda dziļākajā un pilnīgākajā izpratnē. Tāpēc piekrītu šīs nodaļas secinājumam: Latvijas sasniegumi ekonomisko rādītāju ziņā nav noliedzami, tomēr tie panākti, pilnībā aizmirstot par prioritātēm.

Cilvēktiesības un sociālā drošība. Jā, Latvijas politikā tiek uzskatīts, ka ekonomiskie rādītāji, tātad skaitļi, ir svarīgāki par cilvēkiem. Un faktiski to pašu pasaka bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis pagājušā gada 17.septembrī: “Iedzīvotājiem jāļauj sajust ekonomiskās izaugsmes augļus.” Tātad “veiksmes stāsta” augļus Latvijas iedzīvotāji līdz šim nav sajutuši. Kāpēc? Vai nu tāpēc, ka šos augļus ir baudījuši kādi citi, vai arī tāpēc, ka šie augļi ir tikai skaitļi uz papīra un dzīvē to patiesībā nemaz nav.

Es saprotu, ka tiesībsargs nevar izsekot līdzi visu Saeimas komisiju darbam, nedz arī piedalīties visās Saeimas sēdēs, tāpēc mūsu, deputātu, pienākums ir bez ekonomiskajiem rādītājiem atcerēties arī par prioritātēm - Latvijas cilvēkiem.

Kas gan šajā nodaļā man liekas diskutējami - ka sociālā drošība var tikt paaugstināta, palielinot minimālo algu. Saprotu, ka izsaucu uguni uz sevi, taču esmu gatavs diskutēt un argumentēt savu viedokli, ka minimālās algas paaugstināšana drīzāk ir politisks triks, kas diez vai uzlabos mazāk aizsargāto iedzīvotāju stāvokli. Proti, tā rezultātā var palielināties bezdarbs, it īpaši ārpus Rīgas, un līdz ar to palielinātos reģionālā nevienlīdzība, kas jau tagad, pēc Eurostat datiem, Latvijā ir visaugstākā no visām Eiropas Savienības valstīm. Drīzāk sociālo nevienlīdzību varētu mazināt, paaugstinot neapliekamo minimumu - nezinu, vai tas šobrīd ir reāli iespējams, - vai beidzot atgriežoties pie domas par progresīvajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu un kā tas bija trīsdesmito gadu Latvijā.

Atbalstāmi man šķiet III daļas 1.1.apakšnodaļā “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”” izteiktie priekšlikumi (ziņojuma 80.lappuse). Ceru, ka tie nepaliks tikai tiesībsarga ziņojumā, bet tiks izskatīti un izvērtēti.

Nākamā, ko vēlos pieminēt, ir 4.1.apakšnodaļa “Par māju īpašniekiem uzliktā pienākuma kopt piegulošo teritoriju samērīgumu” (ziņojuma 102.-104.lappuse). Šie jautājumi ir apspriesti arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijā, un, manuprāt, frakcijas deputātu secinājumi lielā mērā sakrīt ar to, kas ir piedāvāts tiesībsarga ziņojumā. Arī 4.4.apakšnodaļa “Par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu neapstrādātai lauksaimniecības zemei” (ziņojuma 108.-109.lappuse) satur priekšlikumus, kas ir atbalstāmi un kalpo Latvijas interesēm.

Saprotu, ka vieglāk būtu par to nerunāt, tomēr runāšu par to, kas ir 2.5.apakšnodaļas “Diskriminācijas aizlieguma pārkāpums rases, nacionālās, etniskās piederības dēļ” virsrakstā, bet nav tekstā - par latgaliešu valodu. Nav tādas tautas kā latgalieši, bet ir latgaliešu valoda, kurai ir sava rakstība un kurā runā latvieši, apmēram desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc latgaliešu valoda arī ir latviešu valoda, tātad valsts valoda. Tomēr diskriminējošā attieksme pret latgaliešu valodu ir vērojama, un tai var būt pat ļoti bīstamas sekas, ko mēs varbūt šobrīd vēl neapzināmies.

Pateicos tiesībsargam par rūpīgi sagatavoto ziņojumu un godprātīgi veikto darbu un novēlu sekmīgu turpmāko darbību. Tāpat pateicos klātesošajiem par man veltīto uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem, kuri izsaka pateicību tiesībsargam par skaisti sagatavoto ziņojumu. Un mēģināšu pēc tā visa runāt par vardarbību skolās.

Tiesībsarga ziņojumā lasāms, ka normatīvais regulējums vardarbības nepieļaušanai un novēršanai skolā ir pietiekams, bet tas netiek pienācīgi izmantots, lai vardarbību patiesi laikus novērstu. Tiesībsargs ir secinājis, ka vardarbība skolā lielā mērā ir saistīta ar pašvaldības attieksmi pret savu funkciju - preventīvo darbu ar bērniem - un tās nepildīšanu. Tiesībsarga uzrādītā problēma loģiski izriet no valstī ilggadēji praktizētās sistēmas: ja kaut kas nedarbojas sistēmā, tiek izstrādāts vai labots normatīvais regulējums, nevis tiek domāts par labas pārvaldības principiem, izskaidrojot šo darbu un uzraudzību.

Valdošais nihilisms un cinisms parādās arī šajā problēmā. Ir radīts normu komplekss, kuru var nepildīt, bet no tā cieš bērni un ilgtermiņā visa sabiedrība kopumā, jo bērnu pilnvērtīga attīstība ir pamats veselīgai, radošai un atbildīgai sabiedrībai nākotnē. Iznāk tā, ka likumdevējs paļaujas uz izpildvaras godaprātu. Paļaušanās uz godaprātu principā būtu atbalstāma, bet tiesībsarga ziņojums un arī pēdējos gados presē izskanējušie gadījumi par vardarbību skolēnu starpā un atsevišķu skolotāju psiholoģisko vardarbību pret skolēniem...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, es atvainojos! Kolēģi...

A.Platpers. ...skaidri parāda...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu jūs koncentrēties!

A.Platpers. ...skaidri parāda, ka tas nestrādā.

Sēdes vadītāja. Darba kārtība lēnām tuvojas beigām. Es aicinu koncentrēties. Mēs apspriežam tiesībsarga ziņojumu. Šobrīd runājam par vardarbību skolās. Aicinu jūs ieklausīties.

Turpiniet, lūdzu!

A.Platpers. Tiesībsargs arī norāda... Es visu laiku citēju no tā, kas bija rakstīts viņa ziņojumā, un mēģinu viņu izskaidrot. Es domāju, ka es neatkāpjos no tā, kas paredzēts.

Sēdes vadītāja. Turpiniet, turpiniet!

A.Platpers. Tiesībsargs arī norāda, ka izglītības iestādes laikus nevēršas pašvaldībā pēc palīdzības, ja bērnam ir antisociāla uzvedība un skolas resursi nav izrādījušies pietiekami, tie nav devuši rezultātu.

Jautājums: kāpēc izglītības iestādes nevēršas pēc palīdzības? Vai katrs konkrētais pedagogs, skolas sociālais pedagogs vai iestādes administrācija nav pietiekoši kompetenti rīcībai šādos gadījumos vai pašvaldība norobežojas no savu funkciju pildīšanas, un izglītības iestāde tiek atstāta viena tās mēģinājumos tikt galā ar bērna antisociālu uzvedību?

Kā tiesībsargs pareizi norāda, bērna antisociāla uzvedība liecina par iepriekš pieļautu viņa tiesību un pilnvērtīgas attīstības pārkāpumu, un tā aplūkojama arī par bērna audzināšanu atbildīgo personu, vecāku un pedagogu atbildības kontekstā.

Sen zināms, ka, ja bērns tiek maksimāli nodarbināts atbilstoši viņa interesēm un spējām, viņam nav laika domāt par visādām muļķībām. Latvijā skolēniem vismaz teorētiski ir pieejami interešu izglītības pulciņi, mūzikas, mākslas un sporta skolas. Reālajā dzīvē skola un ārpus formālā izglītība nefunkcionē kā vienota sistēma, lai maksimāli nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību.

Valsts un pašvaldības apmaksātās ārpus formālās izglītības nodarbības nav vienlīdz pieejamas visiem Latvijas skolēniem. Daudzi bērni un viņu vecāki nemaz nezina, kas viņiem ir pieejams, ja skola un citas institūcijas neizmanto visas iespējas informēt un motivēt izmantot visas pieejamās iespējas konkrētajā pašvaldībā.

No ziņojuma secināts, ka gadiem ilgi netiek pienācīgi nodrošinātas bērna tiesības uz attīstību. Lai arī situāciju nevarētu nosaukt par kriminālu, tā tomēr skaidri parāda vienotas, labas pārvaldības sistēmas trūkumu. Un līdz ar to netiek nodrošināts, ka visi iesaistītie komponenti atbildīgi īsteno savas funkcijas un pienākumus, lai, pirmkārt, nodarbotos ar preventīviem pasākumiem, tādējādi novēršot vardarbības rašanos, un, otrkārt, lai izstrādātu un īstenotu uzvedības sociālās korekcijas programmas.

Nobeigumā. Tā kā no ziņojuma secināms, ka ar normatīvo regulējumu viss ir kārtībā... pēc tiesībsarga ziņojuma atziņas, aicinu deputātus pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošināt pienācīgu normatīvā regulējuma ievērošanu, lai netiktu apdraudētas bērna tiesības uz attīstību.

Un noslēgumā varbūt daži fakti, kas attiecas uz to, ka bērns ir jānodarbina no rīta līdz vakaram, no brīža, kad viņš pamostas, līdz brīdim, kad viņš iet gulēt. Līdz tam brīdim ir jāzina, ko viņš dara. Bet pēdējā tikšanās reizē komisijā izglītības un zinātnes ministre Seile nevarēja atbildēt, kā tad būs ar interešu izglītību skolā, jo pie tā tikšot vēl strādāts. Uz doto brīdi nav skaidrības.

Un otrs. Fakultatīvās nodarbības skolā tiek samazinātas, un arī finansējums ir ļoti nenodrošināts.

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Platpers. Jā, paldies.

Un skolās ar pašdarbību nodarbojas no 7 līdz 20 procentiem audzēkņu...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Platpers. Ko dara pārējie 80 procenti?!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Attiecībā uz tiesībsarga ziņojumu es gribētu īsi pieskarties vienam konkrētam aspektam, kurš, manuprāt, ir patiešām apsveicams un kurā tiesībsargs ir devis būtisku ieguldījumu. Tas ir tā sauktās deinstitucionalizācijas jautājums jeb, vienkāršāk runājot, virzība uz to, lai pēc iespējas visiem bērniem būtu iespēja izaugt ģimeniskā vidē.

Patiešām ir apsveicama tiesībsarga pieeja šajā jautājumā, strādājot ar atsevišķām pašvaldībām, braucot tā sauktajās monitoringa vizītēs un analizējot, ko konkrētajai pašvaldībai nozīmētu tas, ka bērns tiktu ievietots audžuģimenē vai ka viņam tiktu atrasts aizbildnis. Vai arī - ko finansiāli nozīmētu tas, ka bērns nonāk bērnunamā. Un secinājums šeit ir tāds, ka sūtīt bērnu uz bērnunamu patiesībā ir daudz dārgāk.

Man ir liels prieks, ka šīs monitoringa vizītes notiek, ka Tiesībsarga birojs šobrīd ir gatavs strādāt ar pašvaldību budžetiem, iet cauri pašvaldību politikai šajos jautājumos un arī konkrēti runāt par pozitīvajiem piemēriem, kas šeit izskanēja no tribīnes.

Šobrīd patiešām ir tāda situācija, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi tā sauktās deinstitucionalizācijas stratēģiju, tomēr šobrīd nav īsti saprotams, kurā brīdī mēs nonāksim līdz situācijai, kad bērni, it īpaši mazie bērni vecumā līdz trim gadiem, varēs pilnībā būt nodrošināti ar izaugšanu ģimeniskā vidē.

Līdztekus šiem jautājumiem, kas ir saistīti ar deinstitucionalizāciju, mums, protams, ir jādomā plašāk par šo problēmu un par šo parādību kā tādu. Un es ceru, ka šajā gadā tiesībsargs savā darbā ar pašvaldībām pievērsīsies tādiem jautājumiem kā pietiekams atbalsts audžuģimenēm, lai tajā brīdī, kad tajās esošais bērns sasniedz pusaudža gadus, audžuģimene nekonstatētu, ka tā vienkārši netiek ar šo bērnu galā. Un tad vieglākais risinājums ir tas, ka šis pusaudzis nonāk bērnunamā.

Un nākamais. Tajās pašvaldībās, kur ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, īpaši attālākajās pašvaldībās, bērnunami šobrīd nodrošina būtisku nodarbinātību pašvaldības cilvēkiem. Šie cilvēki nereti ir pirmspensijas vecumā, un viņiem ir ļoti svarīgi redzēt iespējamu alternatīvu nodarbinātību, ja šis bērnunams pašvaldības teritorijā tiks slēgts.

Tāpēc ir ļoti būtiski skatīties plašāk un uzsvērt arī šos aspektus, virzoties uz to, lai mums vairs neviens bērns nebūtu aprūpes iestādēs, nebūtu bērnunamos.

Paldies! Es tiešām novēlu tiesībsargam turpināt uzsākto darbu šajā jomā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Smiltēna, Šadurska, Barčas, Krauzes un Naudiņa iesniegums ar lūgumu turpināt šo Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es esmu jau trešais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts, kurš runā šajās debatēs.

Gribu runāt par diviem aspektiem, kas ir minēti tiesībsarga ziņojumā un kas vistiešākajā veidā skar izglītības sistēmu un arī kultūras sistēmu jeb kultūras jomu - tās divas jomas, par kurām ir atbildīga mūsu komisija.

Viena lieta, kas pieminēta tiesībsarga ziņojumā, ir jautājums, kas saistīts ar 2003.gadā Saeimas grozīto Autortiesību likumu. Kā jūs atceraties, bija runa par publisko izpildījumu, par to, vai izpildījums ir atzīstams par publisku, ja to atskaņo tikai ģimenes lokā. Un toreiz bija gara diskusija par to, ka “ģimenes loks” ir pārāk izplūdis formulējums. Saeima 2003.gadā šo normu precizēja, un tiesībsargs savā ziņojumā atzīst, ka šis precizējums ir bijis gana labs. Tiesa, viņš ir uzdevis Kultūras ministrijai strādāt pie termina, lai precizētu, kas ir savstarpēji saistīto personu loks. Gadījumā, ja šādam savstarpēji saistītam personu lokam atskaņo, teiksim, kādu muzikālu priekšnesumu vai ko tamlīdzīgu, tad nav jāņem licence. Šodien es sazinājos ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, un viņi teica, ka principā šādu precedentu, ka šīs normas neprecizitātes vai nepilnības dēļ Latvijā būtu radusies kāda tiesvedība vai kādi pārpratumi, šajos divos gados nav bijis. Līdz ar to, manuprāt, varam uzskatīt, ka mēs toreiz, 2003.gadā, esam pietiekami labi priekš esošās situācijas šo jautājumu Autortiesību likumā par publisko izpildījumu noregulējuši.

Otrs jautājums, par ko tiesībsargs min savā ziņojumā - un tam ir veltītas veselas četras lapaspuses no 206 lappušu garā ziņojuma -, ir jautājums par bilingvālo izglītību. Tiesībsargs ir veicis apjomīgu pētījumu, apmeklējot 49 skolas, kurās mācības notiek ne latviešu valodā, pareizāk sakot, kurās pamatvaloda nav latviešu valoda. Un vispārīgais secinājums ir tāds, ka šajā bilingvālās izglītības jomā mūsu valstī vēl ir krietni daudz darāmā, it sevišķi mācību līdzekļu nodrošināšanas jomā, un tas ir jautājums, kam tiešām acīmredzot mūsu komisijai būs jāpievērš uzmanība. Un paldies tiesībsargam, ka viņš uz to ir norādījis. Mums būs iemesls tālākai analīzei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.

Jautājums tiesībsarga kungam: vai jums ir vēlme ko piebilst?

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Paldies, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā to, ka iespēja uzstāties parlamenta sēdē man ir reizi gadā, es arī izmantošu iespēju pateikt repliku.

Paldies parlamenta deputātiem gan par objektīvo kritiku, gan daudz vairāk arī par pozitīviem vārdiem un darba novērtējumu. Tas ir, manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ne tikai man, bet arī maniem kolēģiem, kas ir ar mani līdzās birojā.

Manuprāt, tas ir arī labs signāls sabiedrībai, ka daudzas lietas no tā, ko mēs darām kopīgi, jo gan es, gan jūs, gan izpildvara, gan ierēdņi strādājam sabiedrības labā... kā nu kuram tas izdodas - kam labāk, kam sliktāk -, bet kopumā mēs visi strādājam sabiedrības labā. Un man ir lūgums... faktiski divi... tiešām ņemt vērā to, ko esmu norādījis ziņojumā gadu no gada, it īpaši attiecībā uz tām jomām vai tām sabiedrības grupām, kuras ir visvisneaizsargātākās. Un tie, protams, vispirmām kārtām ir bērni. Protams, tad vēl ir seniori, personas ar garīga rakstura problēmām, ar invaliditātēm... un tā tālāk, un tā tālāk.

Un vēl viens lūgums, ko jūs varbūt arī kā deputāti, kā augstākais likumdevējorgāns, nezinu... jūs parlamentārās uzraudzības kārtībā vai kā citādi varētu prasīt atbildību no ministriem, no valdības, no ierēdņiem un pašvaldību vadītājiem, proti, prasīt viņiem ievērot Satversmes 8.nodaļu tā, ka tā nav vis kaut kāds filozofijas studentu mācību grāmatas ievads, bet ka tā ir pamatlikuma pamattiesību normas, kas nosaka, kā mums ir jādzīvo šajā lieliskajā valstī, kura ir Latvijas Republika. Un ir arī lūgums ievērot un mēģināt izpildīt to, kas ir noteikts gan Satversmes 8.nodaļas normās, gan cilvēktiesību doktrīnā tā, ka tas būtu dzīvības un nāves jautājums jums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam un Tiesībsarga birojam!

Balsojums gan par šo ziņojumu nav nepieciešams. Līdz ar to šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Un vēlam panākumus un izdošanos gan tiesībsargam, gan Tiesībsarga biroja darbiniekiem turpmākajā darbā visas sabiedrības labā, kā mēs to dzirdējām, un arī labu sadarbību ar Saeimu! Paldies.

Kolēģi, turpinot Saeimas sēdi, vēlos jūs informēt saistībā ar paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi šodien pulksten 17.00.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika un citu deputātu jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar šodien ierasties (No zāles dep. I.Zariņš: “Atkal nevar!”) uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem un to atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Ločmeles-Luņovas, Dolgopolova, Tretjakas, Ādamsona un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par portālu www.skolas.lv saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien plānotā jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Vēlos jūs informēt, ka ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Gunārs Kūtris, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers iesnieguši jautājumu “Par tautsaimniecības attīstības sasaisti ar ieguldījumiem zinātnē”, un mēs to nododam adresātam - Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai - atbildes sniegšanai.

Ir saņemts jautājums, ko iesnieguši deputāti Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Silvija Šimfa, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers, - “Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā””. Mēs to nododam adresātam - Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai - atbildes sniegšanai.

Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši Elksniņš, Urbanovičs, Potapkins un citi, - “Par valsts galvotā kredīta AS “Liepājas metalurgs” uzraudzību un atgūstamajiem finanšu līdzekļiem”. Nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Un saņemts arī deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova, Urbanoviča un Agešina jautājums “Par Rīgas domes deputāta Olafa Pulka līguma izpildi ar AS “Pasažieru vilciens””. Nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram Anrijam Matīsam.

Kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka pēc 30 minūtēm Saeimas Sarkanajā zālē notiks mācības deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Romualds Ražuks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 11.sēde
2015.gada 26.martā

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums” (Nr. 210/Lp12)
(Dok. Nr. 585, 585A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” (Nr. 212/Lp12)
(Dok. Nr. 598, 598A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” (Nr. 213/Lp12)
(Dok. Nr. 599, 599A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Balodis (par)
  - dep. A.Kaimiņš (pieteicās runāt “pret”, bet runāja “par”; tika izslēgts mikrofons)
  - dep. G.Bērziņš
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 217/Lp12)
(Dok. Nr. 623)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim šā gada 25. un 26. martā
(Dok. Nr. 611)
   
Lēmuma projekts “Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 127/Lm12)
(Dok. Nr. 618)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 201/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 607)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 161/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 594)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 163/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 601)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 118/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 575)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Debates - dep. J.Stepaņenko
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Sudraba
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 205/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 554, 587)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 191/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 464, 588)
   
Ziņo - dep. A.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 197/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 496, 589)
   
Ziņo - dep. A.Siliņš
   
Likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 138/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 591)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 136/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 592)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 137/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 593)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 40/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 600)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Viļums
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. J.Vucāns
  - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 113/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 602)
   
Ziņo - dep. E.Putra
   
Debates - dep. M.Šics
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
   
Debašu turpinājums - dep. A.Barča
  - dep. A.Siliņš
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Viņķele
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. G.Kūtris
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. A.Barča
   
Replika - dep. A.Klementjevs
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. A.Brigmanis (par)
   
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 115/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 263, 603)
   
Ziņo - dep. J.Šulcs
   
Debates - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā” (Nr. 116/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 264, 604)
   
Ziņo - dep. J.Šulcs
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 117/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 265, 605)
   
Ziņo - dep. J.Šulcs
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Paziņojums
  - dep. G.Bērziņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
   
Debašu turpinājums - dep. J.Dombrava
  - dep. L.Čigāne
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 182/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 608)
   
Ziņo - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (Nr. 22/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 609)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 60/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 610)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Latvijas Republikas tiesībsarga 2014.gada ziņojums
(Dok. Nr. 577)
   
Ziņo - Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
   
Debates - dep. I.Sudraba
  - dep. I.Laizāne
  - dep. I.Brīvers
  - dep. A.Platpers
  - dep. L.Čigāne
  - dep. J.Vucāns
  Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, G.Kūtra, R.Baloža un A.Platpera jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par tautsaimniecības attīstības sasaisti ar ieguldījumiem zinātnē” (Nr. 44/J12)
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, G.Kūtra, S.Šimfas, R.Baloža un A.Platpera jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”” (Nr. 43/J12)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, S.Potapkina, R.Rubika un V.Orlova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par valsts galvotā kredīta AS “Liepājas Metalurgs” uzraudzību un atgūstamajiem finanšu līdzekļiem” (Nr. 45/J12)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, I.Ribakova, J.Urbanoviča un VAgešina jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) līguma izpildi ar AS “Pasažieru vilciens”” (Nr. 46/J12)
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 26.03.2015 09:12:50 bal001
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Ilondas Stepanovas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli (127/Lm12)

Datums: 26.03.2015 09:14:20 bal002
Par - 73, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (201/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.2015 09:15:42 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (161/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:16:40 bal004
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (163/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:30:00 bal005
Par - 49, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:30:30 bal006
Par - 48, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:34:42 bal007
Par - 26, pret - 36, atturas - 9. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:35:18 bal008
Par - 30, pret - 35, atturas - 10. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:35:48 bal009
Par - 29, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:39:39 bal010
Par - 27, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:46:24 bal011
Par - 54, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:47:30 bal012
Par - 47, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:47:54 bal013
Par - 49, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:48:31 bal014
Par - 31, pret - 44, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:49:00 bal015
Par - 32, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:49:25 bal016
Par - 32, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:49:59 bal017
Par - 10, pret - 51, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:51:40 bal018
Par - 55, pret - 6, atturas - 21. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:53:44 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (205/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:55:12 bal020
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (191/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:57:24 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (197/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 09:58:48 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (138/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:00:22 bal023
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (136/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:01:22 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (137/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:09:25 bal025
Par - 53, pret - 20, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (40/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:22:46 bal026
Par - 56, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (40/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:23:19 bal027
Par - 58, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (40/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:24:56 bal028
Par - 26, pret - 29, atturas - 11. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:25:32 bal029
Par - 26, pret - 30, atturas - 14. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:26:08 bal030
Par - 11, pret - 31, atturas - 31. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:26:47 bal031
Par - 50, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 10:29:35 bal032
Par - 34, pret - 29, atturas - 15. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 11:47:57 bal033
Par - 46, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 26.03.2015 12:07:18 bal034
Par - 6, pret - 3, atturas - 41. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 12:08:48 bal035
Par - 51, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 12:17:41 bal036
Par - 57, pret - 4, atturas - 19. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (115/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 12:21:43 bal037
Par - 52, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko partiju likumā (116/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:39:12 bal038
Par - 55, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (117/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:41:45 bal039
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (182/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:45:09 bal040
Par - 15, pret - 58, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (22/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:48:03 bal041
Par - 11, pret - 61, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (22/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:53:17 bal042
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (22/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.03.2015 13:54:30 bal043
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (60/Lp12), 2.lasījums



 

Frakciju viedokļi
2015.gada 26.martā

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēdzot ziemas sesiju, ir vietā izvērtēt, cik produktīvs un atbildīgs ir bijis parlamenta darbs un ko mums, opozīcijā esošiem frakcijas “No sirds Latvijai” deputātiem, ir izdevies panākt.

Problēma, kuru es akcentēšu, ir jau daudz pārrunātā izpratne par atbildību. Par atbildību Saeimas līmenī, pieņemot... precīzāk sakot, velkot garumā sabiedrībai svarīgu lēmumu, likumu pieņemšanu. Un par atbildību ierēdņu līmenī, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un par atbildību par sasniegto rezultātu.

Bieži vien sadzīvē veidojas situācijas, kad mēs nezinām, kā rīkoties. Šādos gadījumos palīdz elementārs paņēmiens – domās ielikt sevi otras personas vietā, lai sajustu, kā šī situācija ietekmētu mani.

Kā es redzu pozīcijas deputātu darbošanos? Trīs mēneši pagājuši no gada sākuma, nespējot pieņemt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai uzņēmējiem, nodokļa maksātājiem, būtu skaidrība, kāda nodokļa likme būs spēkā no šī gada 1.janvāra. Tajā pašā laikā ātri tiek pieņemti lēmumi par garākām starpsesiju brīvdienām deputātiem.

Ir skaidrs, ka pašiem nav praktiska darba pieredzes. Pretējā gadījumā sekotu ļoti operatīva rīcība, lai labotu iepriekš pieļautās kļūdas. Pretējā gadījumā saprastu, ka katram uzņēmējam un katram, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir svarīga noteikumu stabilitāte, prognozējamība.

Vēl viens piemērs nespējai saprast reālo situāciju ir Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas vilkšana garumā. Valdība ir atzinusi, ka ir sākusies ekonomikas atdzišana. Tiek samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā pašā laikā deputāti nevēlas sakārtot investīciju vidi tā, lai līdzekļus investēt un darba vietas radīt spējīgie to darītu Latvijā.

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti vienmēr ir iestājušies par principu “valsts budžeta līdzekļu izmantošana kopā ar atbildību par sasniegto rezultātu”. Tāpēc ir mūsu jautājumi ministriem, kā savienot sociālās aprūpes centru slēgšanu un profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju reģionos ar valdības deklarēto politiku par bezdarba samazināšanu, darba vietu radīšanu reģionos un sabiedrības interešu ievērošanu. Joprojām ierēdņi var vieglu roku notērēt miljoniem eiro projektos, kuri noslēdzas bez rezultāta, par to nenesot nekādu atbildību. Spilgtākie piemēri tam ir Latvijas gatavošanās dalībai Expo izstādē un e-skolas ieviešanas projekts. Tajā pašā laikā atbalstam paraolimpiešiem, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, invalīdu sportam, kam vajadzētu desmit reizes mazākus līdzekļus, nauda neatrodas!

Pie tā, ka ministru atbildes ir formālas un ministriem nav laika atbildēt, mēs jau sākam pierast, jo nav jau laika ministriem iegriezties Latvijā.

Mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, nenolaižam rokas, un jau šodien Ministru prezidentei uz galda būs kārtējie mūsu sagatavotie jautājumi par likumu grozījumu nevirzīšanu KNAB darbības sakārtošanai un par finansējuma nenodrošināšanu zinātnei, tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

 

Labdien visā Latvijā! Šodiena bija ētikas un amoralitātes savienojuma diena. Mani un mūsu frakcijas deputātus ļoti satrauca tas ciniskais mēģinājums atrisināt jautājumu par partiju finansējumu... atrisināt, nodrošinot iespēju atmaksāt no valsts līdzekļiem daļu pievienotās vērtības nodokļa, lai partijām būtu vieglāka un labāka, un materiāli nodrošinātāka dzīve, vienlaikus nerisinot jautājumu, ka varētu šie paši principi tikt attiecināti uz invalīdiem, uz pensionāriem un tamlīdzīgi. Mums nav saprotams, kādu politisku tirgu rezultātā notika tas brīnums, ka šie priekšlikumi tika atsaukti, un tas sakrita pilnībā ar mūsu frakcijas piedāvāto balsojumu – izslēgt šo piedāvājumu no labojumu paketes.

Otra lieta, kas mūs ļoti satrauc, ir tas, ka veidojas mikrouzņēmumu nodokļa atgriešana 9 procentu apmērā. Solījumi, kuri ilga mēnešiem, kopš janvāra, līdz galam netiek pildīti. Šī mikrouzņēmumu nodokļa “raustīšana” rada lielu nesapratni uzņēmumos, nestabilitāti, uzticības zudumu valsts likumdošanai ilgtermiņā. Un tas, ka finanšu kontrolētāji nav spējīgi izķert tos atsevišķos negodīgos, neļauj godīgiem uzņēmējiem, kas nekad varbūt nebūs spējīgi izveidot lielu uzņēmumu mazās lauku saimniecībās, mazās viesnīciņās, daudz kur citur, kur darba apjoms nav pietiekoši liels, lai būtu pilnais apjoms. Tie nekad nekļūs par lieliem uzņēmumiem, bet šiem cilvēkiem, kuri nākuši no bezdarbniekiem, ir darbs, viņi sevi nodrošina un ir jau atslogojoši sociālos dienestus un pašvaldības no pabalstu maksāšanas. Nē, tagad tas ir mēģinājums to graut.

Nākošais jautājums, kas mūs ļoti satrauc, ir tiesībsarga ziņojums, kurā bija norādīts uz ļoti daudziem – ļoti daudziem! – risināmiem jautājumiem un kļūdām. Un mani kā mediķi satrauc, protams, tas, kā var tikt mīdīta Latvijas Republikas Satversme, var netikt pildīts Satversmes Republikas 111.pants. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav noteikts iedzīvotāju veselības aprūpes minimums veselības aprūpes saņemšanai.

Jā, un pēdējais, un tā ir labā ziņa, ka varbūt šo interesanto kompromisu un politisko tirgu rezultātā tika pieņemts mūsu frakcijas piedāvājums radīt nodokļu atlaides un nodokļu atmaksu par to, ka mēs esam tiesīgi izmantot... ka mēs esam tiesīgi audzināt un skolot savus bērnus sporta skolās, pulciņos un tā tālāk; senāk tas bija noraidīts pašā saknē. Tas ir pozitīvi, ka mūsu priekšlikums ir atbalstīts un daudzi Latvijas vecāki, kuri līdz šim nevarēja par savu bērnu, nākamo nodokļu maksātāju, audzināšanu un pilnveidošanu saņemt nekādu valsts atbalstu, vismaz saņems šo atlaidi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji visā Latvijā! Es trīs lietas jums gribu šodien pastāstīt.

Pirmā lieta ir tāda, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikums bija no mūsu frakcijas deputātiem Aijas Barčas un Andra Bērziņa, bet atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Dažos vārdos paskaidrošu, kas tas bija par priekšlikumu. Priekšlikums bija palielināt neapliekamo minimumu pensijām no 235 eiro uz 280 eiro. Ļoti jauki skan, un bija ļoti daudzas debates, un man ir prieks, ka šo Aijas Barčas priekšlikumu atbalstīja arī Liepājas partija un Liepājas pilsētas vadītāji, kas izprot šo situāciju, jo, kā Aija Barča jau teica, ja palielinātu šo minimumu, tad katru mēnesi pensionāri, kam ir mazākās pensijas, saņemtu vairāk nekā 10 eiro. Nu, tas paliktu pāri, gadā tie būtu 120 eiro, un katrs varētu tos ieguldīt kādā no sev vajadzīgām lietām.

Šī jautājuma izskatīšana beidzās ar to, ka Aija Barča atsauca savu priekšlikumu, bet es gribu sacīt, ka tas tika atsaukts uz laiku – uz laiku līdz nākamajam budžeta gadam, kad šis priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu tiks atkal diskutēts. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopā ar Liepājas partiju noteikti centīsies, lai tas tiktu iekļauts nākamā gada budžetā.

Otrā lieta, par ko es gribu jums pastāstīt. Šajā nedēļā pēc diezgan ilgām diskusijām Izglītības, kultūras un zinātnes komisija beidzot sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā un piedāvās 16.aprīlī deputātiem diskutēt par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Šis likumprojekts ir komisijā saņemts no iepriekšējās Saeimas, un tur ir pāris lietu, par kurām es jums gribu pastāstīt. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, lai darba tirgū saskaņotu darba devēju prasības ar darba ņēmēju prasībām. Nozaru ekspertu padomēs varēs būt klāt pārstāvji no arodbiedrībām, un viņi varēs iesniegt priekšlikumus... iesniegt priekšlikumus par to, lai cilvēki izglītotos tajās programmās jeb, pareizāk sakot, tiktu apmācīti tajās profesijās, kas šobrīd Latvijā ir visvairāk nepieciešamas darba tirgū.

Un vēl. Man ir patīkami teikt, ka Latvijā tiks izveidoti vairāki kompetences centri, kuros tiks apvienota māksla, mūzika un deja. Tas ir tāds jaunums... Tas ir ļoti jauki, jo tie būs tādi ļoti lieli un plaši kompetences centri ar daudzām iespējām. Es zinu, ka ir cilvēki, kuriem ir ļoti liela pieredze, bet nav profesionālās izglītības mūzikas, mākslas un dejas žanrā. Viņi varēs savu pieredzi parādīt kompetences centros, un tad varēs viņiem piešķirt... Šo izglītību, protams, viņi tad iegūs profesionālās izglītības līmenī.

Un vēl trešā lieta, kas ir paredzēta šajā likumā, ir tā, ka tiks izveidoti konventi, kam ir padomdevēju tiesības. Respektīvi, šie konventi būs palīgs šo skolu direktoriem. Tajos būs pašvaldības pārstāvji, kā arī darba devēju, sabiedrisko organizāciju un darba ņēmēju pārstāvji. Un, protams, dibinātāji.

Šis likumprojekts Saeimā otrajā lasījumā tiks skatīts 16.aprīlī, un es ļoti ceru uz Saeimas atbalstu.

Un trešā lieta, par ko es jums gribu pastāstīt. Tā ir vienkārši izcila, man tā ļoti patika! Vakar veselības ministrs Guntis Belēvičs prezentēja savu redzējumu, ka Latvija līdz 2065.gadam... Līdz 2065.gadam, kā viņš saka, Latvija būs veselīgākā valsts pasaulē! Es neiedziļināšos šajā prezentācijā. Lūdzu, lūdzu, sekojiet līdzi informācijai, un, ja jūs redzat vai dzirdat kaut kur informāciju par šo prezentāciju, tad ieklausieties! Tas patiešām ir lielisks veselības ministra tāds... nu, prezentējums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi šī sesija ir bijusi notikumiem bagāta, un arī šodien netrūka nedz svarīgu jautājumu, nedz arī emociju. Tomēr es vēlos jums pastāstīt par trijām iniciatīvām, kas faktiski šobrīd jau atrodas Saeimā un kas tuvākajā laikā varētu tikt skatītas ar jaunu sparu.

Pirmkārt. Atcerēsimies, pirms mēneša Saeima balsoja par to, lai nodotu komisijai likumprojektu, ar kuru paredzēts Rīgas sabiedriskā transporta cenu politiku nodot regulatora rīcībā. Gribu pastāstīt, kā šis jautājums virzās. Tas tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konstatēja, ka šeit ir vairākas problēmas, tomēr atturējās pieņemt lēmumu. Tad šis jautājums tika nodots Satiksmes ministrijai papildu izpētei. Satiksmes ministrijai tika doti divi mēneši, kuru laikā ir jāizpēta, kā šis jautājums iet kopā ar citiem likumdošanas aktiem, kā arī ar Eiropas Savienības normām. Tāpat arī jāizpēta, vai ir iespējami arī kādi citi risinājumi, ar kuriem sasniegt mērķi. Es kā iniciators aktīvi šim procesam sekoju līdzi. Un piedalīšos šajās te diskusijās un tātad uzpasēšu, lai šis jautājums nenoklustu, bet virzītos.

Ir viens jautājums, kas saistīts ar šo “Rīgas satiksmes” lietu. Proti, arodbiedrības.

Mēs esam pēdējās nedēļas laikā dzirdējuši, nu, pieaugošu problēmu, ka arodbiedrības ir tāds jauns veids, kā faktiski cilvēkus, varbūt pat viņiem pašiem negribot un nezinot, nedaudz pat piespiedu kārtā iesaistīt politiskajās cīņās. Tas nav pareizi, jo arodbiedrībām ir jābūt politiski neatkarīgām, neitrālām un jākalpo tikai un vienīgi savu biedru interesēm. Tomēr, kā jau mēs paši labi saprotam, tad, ja arodbiedrība saņem... teiksim, konkrēta arodbiedrība “LABA” saņem naudu no sava darba devēja, proti, no “Rīgas satiksmes”, tad skaidrs, ka par tās politisko neitralitāti vai neatkarību īsti nevar būt runa. Tāpēc es esmu iecerējis šo jautājumu tomēr pētīt dziļāk un skatīt iespēju, kā šo sistēmu sakārtot, jo tomēr līdzīgi kā... Piemēram, ir tāds sava veida... hibrīdkara paveids, ko organizē mūsu austrumu kaimiņš, ir dažādi, teiksim, komentāri interneta portālos, kas savā veidā tomēr rada tādu sabiedrisko domu... Arī arodbiedrības, kuras spiestā veidā ierodas uz dažādiem mītiņiem, rada tādu pūļa efektu un var kalpot par faktoru sabiedrības domas izmaiņām. Un tāpēc tas ir ļoti svarīgi demokrātijas principu nodrošināšanai.

Un trešā, pēdējā lieta. Šonedēļ tika skatīts manis vadītajā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā jautājums par pašvaldībām ļoti nozīmīgu reformu. Faktiski pēdējo gadu viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Jo, kā arī pašas pašvaldības vērtē, šis jau pagājušā gadsimta 90.gados, teiksim to tā, radītais mehānisms tomēr ir novecojis un mūsdienu situācijai, šībrīža situācijai, īsti vairs neatbilst. Tas ir ļoti sarežģīts, un ne katrs tajā var viegli orientēties. Tādēļ jau pirms faktiski vairāk nekā pieciem gadiem tika pieņemts lēmums, ka jāveido jauns risinājums, un ilgus gadus to neizdevās atrast. Tādēļ šis jautājums tika nodots izstrādei Finanšu ministrijai. Un šonedēļ šajā apakškomisijā Finanšu ministrija nāca klajā ar savu konceptuālo redzējumu, piedāvājumu, kurš tad tika likts deputātiem uz galda apspriešanai. Debates bija ļoti karstas, bet vairums deputātu uzskatīja, ka šis piedāvājums ir labs vai vismaz virzāms uz priekšu. Kur ir tā problēma šādā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā? Ko vispār nozīmē izlīdzināšanas fonds? Tas nozīmē, ka savā ziņā bagātajām... vienkārši izsakoties, bagātajām pašvaldībām tiek nauda nedaudz atņemta – tā tiek pārdalīta par labu tām pašvaldībām, kurām tik viegli neiet. Protams, kā jau tas ir saprotams, tad ir neapmierināti gan tie, kam ņem nost, gan arī tie, kam dod. Varbūt kādam liekas, ka vajadzētu dot vairāk. Tāpēc šis ir tāds ļoti... arī ļoti jutīgs process, kurā ir daudz, teiksim, neapmierinātu interešu, un līdz ar to ļoti daudzi izsakās negatīvi. Bet process kā tāds tomēr jāvirza, un tas ir pareizs.

Un, manuprāt, galvenais pluss, kas ir šinī Finanšu ministrijas piedāvājumā. Vienalga, cik labi pašvaldība, teiksim, veicina attīstību savā teritorijā, viņa tiek pievilkta līdz tādam sava veida iztikas minimumam vai tādam vidējam rādītājam, kas absolūti... kas īsti nemotivē spert soļus attīstībai. Tomēr jaunais modelis paredz palīdzību: tomēr tas atalgo tās pašvaldības, kuras vairāk dara attīstības vārdā, – atalgo tās ar lielākiem ienākumiem. Un tajā pašā laikā tas motivē faktiski visas pašvaldības tomēr domāt par attīstību.

Par šo jautājumu noteikti būs vēl ļoti daudzas debates. Ir ļoti svarīgi, lai šo reformu varētu palaist jau ar 2017.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka šis likumprojekts faktiski līdz Jāņiem vai vismaz kādā ārkārtas sēdē vasarā ir jāpieņem jau galīgajā lasījumā, jo par šo jautājumu mēs noteikti dzirdēsim vēl daudz un dikti.

Tas man īsumā viss. Paldies, radioklausītāji. Atliek jums vien novēlēt jauku nākošo nedēļu – Kluso nedēļu – un priecīgas Lieldienas! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

 

Godājamie radioklausītāji! Šajā sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”. Sabiedrībā bieži vien ir priekšstats, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārsvarā nodarbojas tikai ar secinājumiem, tukšu pļāpāšanu, un līdz ar to šis likumprojekts uzsver, ka lēmums par galaziņojumu, kuru pieņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, tiek pieņemts ar absolūto balsu vairākumu.

Grozījumos ir paredzēta arī norma, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi un tie atzinumi, ko tā ir devusi, obligāti jāizskata atbildīgajās Saeimas komisijās. Un līdz ar to Nacionālā apvienība arī, saprotot šī likumprojekta svarīgumu, uzskatīja, ka līdzatbildīgai par šiem grozījumiem jābūt ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā to arī Saeima akceptēja.

Vēl šajā sēdē tika izskatīti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Dažus no tiem bija iesniedzis mūsu frakcijas deputāts Jānis Dombrava, un šo priekšlikumu būtība bija tāda, lai pēc iespējas labāk saskaņotu valsts un pašvaldību intereses teritoriju robežu mainīšanā. Un, kopīgi strādājot visai komisijai, tika izstrādāts formulējums, ka administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu – atbalstīt robežu grozīšanu. Tātad ir gan Ministru kabineta akcepts, gan konkrēto pašvaldību akcepts, un tikai tad šī robeža tiek grozīta. Protams, ja viens novads pievienojas otram, tad ir vajadzīgs Saeimas atbalsts. Tas joprojām paliek spēkā pēc likuma gara.

Runājot par iepriekš minēto ļoti labo Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Barčas kundzes iniciatīvu apņemties pacelt neapliekamo minimumu pensionāriem no 2820 eiro uz 3320 eiro gadā, jāteic, ka parlamentam tad noteikti ir jāparedz arī finansiālais segums. Šajā gadījumā no ārpuskārtas budžeta līdzekļiem to nevar izdarīt, jo to vienkārši vairs nav. Un, ja mēs grozām šobrīd budžetu ar Saeimas kopējo lēmumu, tad kādam atkal būs šie līdzekļi jāatņem. Es ļoti negribētu, piemēram, lai pedagogiem, kuriem ir apsolīts algu pielikums, šobrīd tiktu tas apstādināts. Un līdz ar to tad tiešām ļoti slavējama ir šī Barčas kundzes iniciatīva – neapliekamo minimumu pensionāriem turpmāk virzīt nākošā gada budžetā un pie tā strādāt arī turpmāk.

Vēl jāatzīmē, ka šajā sēdē tika pieņemta arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu tālāka virzība. Šo grozījumu būtība slēpjas tajā vēsturiskajā pieredzē, kas Latvijai jau bijusi divdesmitajos, trīsdesmitajos gados un arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lai neveidotos sīkpartijas, gan uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan uz Saeimas vēlēšanām var startēt partijas, kurās ir 500 biedru, vai partiju apvienības, kurās ir 500 biedru, un šīm partijām un partiju apvienībām jābūt dibinātām gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Tas tādēļ, lai būtu demokrātija, tomēr vienlaikus nebūtu sadrumstalotības politiskajā spektrā. Taču, kā uzsvēra Nacionālās apvienības frakcijas vietnieks Cilinska kungs, nozīmīga vieta jāatvēl arī nevalstisko organizāciju attīstībai, jo ne visi cilvēki sabiedrībā iesaistīsies politiskajās partijās, tāda ir realitāte.

Vēl gribu uzsvērt, ka šajā nedēļā Nacionālās apvienības frakcija ir ļoti strādājusi pie tā, lai kopā ar atbildīgo ministriju – Tieslietu ministriju – savestu kārtībā VDK dokumentu izpētes komisijas darbību. Es vakar runāju ar komisijas vadītāju vēstures zinātņu doktoru Kangera kungu, viņš ir apmierināts ar to virzību, kāda notika vakardienas sarunās, kurās piedalījās Ministru prezidente Straujumas kundze, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un viņš kā komisijas vadītājs, ar to modeli, kā tiks nodrošināta zinātniskā vadība un uzraudzības vadība un kā noritēs pētnieku darbs, un kā beidzot atalgojums būs nonācis līdz pētniekiem.

Tiešām, godājamie radioklausītāji, cerēsim uz tālāko pozitīvo virzību un arī uz jaukām Lieldienām!

Vadītāja. Paldies deputātam Ritvaram Jansonam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc ilgām debatēm Saeima diemžēl nespēja vienoties par priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem. Grozījuma likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” būtība: lai summa, no kuras nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pieaugtu no 235 eiro mēnesī līdz nepilniem 280 eiro mēnesī. SASKAŅA atbalsta šo priekšlikumu un šo pieeju.

Vidējā pensija Latvijā, ņemot vērā valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējumu pensiju, ir 279 eiro. Un es varu tikai atgādināt, ka vēl 9.Saeimas laikā Ivars Godmanis, būdams premjers, skaidroja, ka neapliekamo minimumu pensionāriem nevar palielināt, jo tuvojas krīze. Ja pat tagad, zinot, ka krīze ir pārdzīvota, koalīcijā esošās partijas VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un ZZS nevar atļauties atbalstīt seniorus, tad paliek pavisam skumji.

Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti arī vairāki likumprojekti saistībā ar Valsts prezidenta priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Tāpēc vēlos paust īsi un kodolīgi frakcijas SASKAŅA viedokli arī par šo tēmu.

Īpašu interesi, mūsuprāt, izraisa Valsts prezidenta ierosinājumi par nepieciešamo biedru skaitu politiskajās partijās un prasību, ka Saeimas vēlēšanās politiskā partija var piedalīties, ja tā ir dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.

Vairāku gadu garumā tiek spriests par politisko partiju biedru skaita palielināšanu. Arī Valsts prezidents uzskata, ka no partijas biedru skaita ir atkarīga partijas kvalitāte un ietekme sabiedrībā. SASKAŅAI, vecākajai no Saeimā pārstāvētajām partijām, biedru skaita palielināšana nav problēma, bet partiju nevar vērtēt pēc aritmētiska kritērija. Politisko partiju darbībā un tās rezultātos diez vai noteicošā loma ir partijas biedru skaitam.

Izņēmums ir vienas vadošas partijas politiskā sistēma, kur visu nosaka tā dēvētā masu partija. Jebkurai partijai pakāpeniski jānonāk līdz plašākai pārstāvniecībai, realizējot savu politiku un iegūstot autoritāti ar savu politisko darbību, kā rezultātā paplašinās partijas biedru skaits un atbalstītāju kopums. Varas partijām nebūs grūti mehāniski palielināt partijas biedru skaitu, iespējams, arī ar sponsoru palīdzību, piesaistot partijai kāda partijas biedra, darba devēja darbiniekus. Pastāv risks, ka noteikto skaitu, 500 biedrus, kā to redz Valsts prezidents, var savākt arī ar populistiskiem uzstādījumiem. Tas savukārt deformētu uz tautas un sabiedrības interešu nodrošināšanu vērstu demokrātisko sistēmu un nonāktu pretrunā ar Valsts prezidenta norādīto mērķi – stiprināt valsts politiskos pamatus, stimulējot ilgtspējīgu, stabilu politisko partiju attīstību un mazinot politisko partiju atkarību no privātajiem sponsoriem.

Viens no Valsts prezidenta ierosinājumiem ir priekšlikums paplašināt Politisko partiju likumu, piešķirot partijas biedriem garantētas tiesības, piemēram, tiesības pieprasīt konkrēta jautājuma iekļaušanu biedru sapulces darba kārtībā. Diemžēl nav izprotama šāda rosinājuma aktualizēšana, jo minētais ir normālas politiskās partijas iekšējās demokrātijas un darbības jautājums. Tas ir pats par sevi saprotams jautājums, jo pretējā gadījumā partijā veidojas grupējumi, frakcijas, kuru darbība destruktīvi ietekmē partijas stabilitāti.

Un pēdējais, ko vēlos pateikt šodien. Savā vēstulē Valsts prezidents secina, ka politisko partiju pastāvēšana noteiktu laiku pirms vēlēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un garantēt vēlētājiem iespēju iepazīt jaundibinātās politiskās partijas. Tāpēc ir izteikts priekšlikums – noteikt, ka Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai tāda politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām.

Mēs uzskatām, ka vēlēšanās galvenais soģis un lēmējs ir vienīgi vēlētājs un nav pamata viņam neuzticēties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” izskanējis. Paldies, ka klausījāties.

Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturtdien, 21.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 21.novembra kārtējā sēde
10:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu darba sanāksme- grupas vadītāja vietnieka vēlēšanas
11:25  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
16:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas prezidenta kancelejas delegāciju un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol