Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas trešā sēde
2015.gada 30.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam uzsākt izskatīt Prezidija apstiprināto Saeimas 30.aprīļa sēdes darba kārtību!

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un no tās izslēgt likumprojektu “Repatriācijas likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Elksniņš, Artūrs Rubiks, Ribakovs, Agešins, Andrejs Klementjevs un citi... Es atvainojos!

Deputāti Solvita Āboltiņa, Kārlis Šadurskis, Edvards Smiltēns, Hosams Abu Meri, Andrejs Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Kučinska, Romāna Naudiņa, Ineša Boķa, Sergeja Dolgopolova, Silvijas Šimfas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts, ko parakstījuši dažādu frakciju pārstāvji, kuri visi ir saistīti ar pašvaldībām, kopumā izsaka pašvaldību kopējo vēlmi un uzsver nepieciešamību stimulēt savu izaugsmi ekonomikā, stimulēt savu izaugsmi, attīstību.

Šis likums līdz šim ļāva palīdzību sniegt tikai sociālajā sfērā, taču šajā gadījumā tas pavērtu arī iespēju piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ar kuru palīdzību, es domāju, viena otra pašvaldība varētu gūt labu paātrinājumu savai attīstībai. Uzreiz man jāteic, ka tā tas acīmredzot nebūs Rīgā, tāpēc ka Rīgā šādas nepieciešamības nav.

Pretēji citām pilsētām Rīgā vēl ir ļoti lielas problēmas ar dzīvojamā fonda pietiekamību, kā arī vēl ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, kas saistīti gan ar denacionalizētajām mājām, gan ar sociālo palīdzību. Turklāt speciālisti uz Rīgu patiesībā nāk tā kā tā; to nevarētu teikt par attālākajiem reģioniem.

Mēs ļoti ceram, ka tas pavērs jaunu iespēju, ka tā būs iespēja arī Latgalei ar šādu piedāvājumu piesaistīt tos speciālistus, kas ir vajadzīgi, teiksim, izglītībā, iespējams, no lauku apvidiem, iespējams, no citām pilsētām, kur varētu palīdzēt veidot straujāku attīstību.

Šis likumprojekts ir tapis nevis emocijās pēdējās nedēļas laikā, bet tā izstrādei tika veltīts gandrīz... apmēram gads, juristiem, pašvaldību juristiem, konsultējoties gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar VARAM, tā ka es varu informēt, ka mums iesniedzot ir arī izpildvaras, šo atbildīgo ministriju, konceptuāls atbalsts. Un es ļoti ceru uz tālāku - arī ražīgu - darbu komisijās un uz šī priekšlikuma iestrādi likumā.

Paldies. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neatmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.aprīļa līdz 24.aprīlim. Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam nepamaksātu atvaļinājumu no šā gada 6.maija līdz 12.maijam. Un par šo atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 6.maija līdz 12.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2015.gada 25.jūniju atbrīvot Intu Ķikuti no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Ušakovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Esam pirms trešā lasījuma izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Esam saņēmuši 7 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma.

Es atgādināšu, ka šie grozījumi ir sagatavoti pēc tām publiskajām nesaskaņām, kas bija Augstākās tiesas tiesnešiem pēc Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas reorganizācijas. Un arī mēs paši, kā atceraties, neatbalstījām lēmumu par triju tiesnešu pārcelšanu uz apgabaltiesu.

Lai tādas juridiskas problēmas nerastos pēc 2016.gada 31.decembra, kad tiks reorganizēta arī Civillietu tiesu palāta, tika meklēts risinājums, juridiski korekts risinājums, Satversmei atbilstošs, lai šie tiesneši, kuri paliks bez darba, saglabātu Augstākās tiesas tiesneša statusu (ne tikai atalgojumu) un lai nebūtu tādu dīvainu gadījumu, ka Augstākās tiesas tiesneši... ka, lai arī šajā tiesā ir vakances, šīs vakances netiek aizpildītas ar Augstākās tiesas tiesnešiem.

Tātad šo redakciju izstrādāja Tieslietu ministrija kopīgi ar Juridisko biroju, šos jautājumus mēģinot atrisināt. Arī saskaņā ar likumā noteikto kārtību šie grozījumi ir jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Tieslietu padome šos grozījumus neatbalstīja, un Juridiskajā komisijā vēlreiz notika plaša diskusija par katru no šiem Tieslietu padomes argumentiem, tos noraidot.

Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lielā mērā šis priekšlikums, ko ir izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija, nav atbalstāms. Un visu jau pasaka tas, ka Tieslietu padome, kura sastāv no vairāku vadošu iestāžu pārstāvjiem, profesionāļiem un tiešām gudriem cilvēkiem atsevišķās tieslietu nozarēs, to neatbalsta. Tas ir pierādījums, cik lielā mērā šis priekšlikums, kuru mēs tagad skatām, nav virzāms tālāk. Pateikšu - kāpēc.

Piedāvātais regulējums, kurš tiešām izriet no vajadzības reformēt Augstākās tiesas palātas, parāda mums, ka visiem tiesnešiem, kuri tagad ieņem, piemēram, apgabaltiesas tiesneša amatu un kuri, piemēram, varētu kļūt par Augstākās tiesas tiesnešiem ar doktora grādu, tādējādi veicinot kvalitatīvu tiesnešu pieaugumu... ka viņu turpmākā karjeras iespējamība kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi nebūs iespējama, iekams šie Augstākās tiesas 6-7 tiesneši, kuri tagad kādu brītiņu vēl strādās apgabaltiesā, iekams viņi privileģētā kārtībā nebūs izmantojuši, tā teikt, savas pirmpirkuma tiesības ieņemt šos vadošos amatus. Respektīvi, Augstākās tiesas kontekstā pie apstākļiem, kad Augstākajā tiesā kopumā ir 48 tiesnešu štata vietas... ja mēs atmetam aptuveni 7 vietas, plus vēl no Krimināltiesiskā departamenta, kas ir vismaz 10 vietas... Tad jūs iedomājieties, uz cik gadu desmitiem mēs apturam iespējamo labāko kadru virzību uz Augstākās tiesas tiesnešu amatiem, piemēram, no Rīgas apgabaltiesas, iespējams, arī no Latgales apgabaltiesas, no Kurzemes apgabaltiesas un tā tālāk! Vēl vairāk - mums nebūs tāda pienesuma, kāds ir bijis agrāk, piemēram, izveidojot Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentu, kurš faktiski ir izveidojies, izraugoties tiesnešus no augsti kvalificētiem labākajiem mācībspēkiem ar doktora zinātnisko grādu no Latvijas Universitātes.

Kāds būs visa tā rezultāts? Atbalstot šo priekšlikumu, faktiski nekāda veida attīstība attiecībā uz tiesnešiem, kuri tagad ieņem savus amatus apgabaltiesās un ir ar doktora grādu un perspektīvu strādāt tiesā nākotnē ar iespējamu paaugstinājumu un savas kapacitātes... kvalitātes celšanu, arī ar tiesu kvalifikācijas celšanu, absolūti nenotiks. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tā rezultātā mēs zaudēsim... nu, es neprognozēju, cik, bet noteikti tas atturēs tiesnešus strādāt turpmāk apgabaltiesā un arī rajona tiesā, jo karjeras kāpnes ir absolūti izsmeltas. Respektīvi, viņiem būs jāsagaida tas brīdis, kamēr tiesneši Augstākajā tiesā vai nu pensionēsies, vai, nedod Dievs, ar viņiem notiks kaut kas cits. Lūk!

Un, treškārt, manuprāt, vislielākais neieguvums Augstākajai tiesai ir tas, ka Augstākā tiesa turpmākos - vismaz es tā paredzu - 10 gadus kļūs par absolūti aizvērta tipa iestādi, kurā nekādā veidā nenotiks kvalitatīvas pārmaiņas attiecībā uz jauno zinātnieku pieplūdumu, piemēram, no Latvijas Universitātes kadriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Āboltiņa. Jā. Komisijas vārdā labprāt piebildīšu. Protams, ir prieks, ka Elksniņa kungs atnāk savu viedokli izteikt vismaz Saeimas sēdē, jo Juridiskās komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs viņš kaut kā izvairījās par šo jautājumu diskutēt, bet... (Dep. A.Elksniņa starpsaucieni no zāles.) Tajā pēdējā reizē, kad... Jūs nedrīkstat sarunāties ar zāli, jā!... Bet tajā sēdē, kurā šis Juridiskās komisijas priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts, jūs kaut kā nebijāt ieradies kārtējo reizi un savu viedokli nepaudāt.

Tātad es gribu atgādināt, ka šie grozījumi un pirmām kārtām šie argumenti, kurus minēja Elksniņa kungs par Augstāko tiesu, - tas nav regulārs gadījums. Augstākā tiesa tiek reorganizēta, un kopumā tā ir reforma, kura ir bijusi paredzēta jau sen un kurai Augstākā tiesa ir pretojusies. Tas nozīmē, ka Latvijā būs trīs tīrās instances, jo gan šobrīd, gan arī joprojām... Civillietu tiesu palāta līdz 2017.gada 1.janvārim joprojām skatīs lietas arī kā otrā instance. Un ar šo reformu jau no šā gada 1.janvāra tātad ir trīs tīrās instances: pirmā instance ir rajona tiesa, otrā instance, kas skata apelācijas sūdzības, ir apgabaltiesa, un trešā instance, kas ir kasācijas instance, ir tātad Augstākā tiesa. Un šis lēmums ir pieņemts nevis sasteigti, bet ļoti ilgi... un ļoti ilgi diskutējot arī par to, kas notiek ar Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri ir iecelti uz mūžu. Tātad ir pietiekami daudz kritēriju, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi, to skaitā arī pat vecuma cenzs ir noteikts, un šie tiesneši šo savu statusu iegūst uz mūžu, to viņiem garantē Satversme. Un, šo tiesu reorganizējot, protams, notika šīs diskusijas, kādā veidā tiesneši, kuri paliek ārpus Augstākās tiesas, tātad ārpus šīs kasācijas instances... kas ar viņiem notiek... lai viņiem saglabātos gan statuss, kurš viņiem ir garantēts Satversmē, gan arī, protams, pats par sevi saprotams, atalgojums. Un tas ir bijis tas lēmums. Un es atgādināšu vēlreiz to, ka mēs šeit nelēmām un nepārcēlām trīs tiesnešus, jo bija... Tad, kad mēs šo likumu grozījām, mēģinājām saprast, kas notiks... ka ir trīs vakances, ka tās tika atstātas, šīs vakances, tātad acīmredzot kādam, kā Elksniņa kungs teica, augstāk kvalificētam... varbūt ne tajā vecumā... vai vēl kaut kā... Un tad pēkšņi izrādījās... Tad, kad Saeima jau lēma par šiem likuma grozījumiem un par šiem tiesnešiem, kuriem vajadzētu ieņemt šīs vietas, tad, protams, tika izmantots vēl viens atraktīvāks piegājiens - šīs vietas pēkšņi tika likvidētas. Pēkšņi izrādījās, ka tās vairs nevajag, jo... vienkārši, lai šos tiesnešus, kas ir neērti tiesneši varbūt kādam un mēdz savu viedokli arī pietiekami skaļi paust... lai tātad šie neērtie tiesneši nenokļūtu Augstākajā tiesā. Un šie ir pārejas noteikumi, kas attiecas tikai uz šo reorganizācijas gadījumu. Tātad arī pati Augstākā tiesa apstrīd... apstrīd to, ka tiesneši, kas ir strādājuši Augstākajā tiesā, tātad neatbilst šim kasācijas instances tiesneša amatam, lai arī būtu nostrādājuši pietiekami ilgi.

Un es gribu atgādināt, ka tieši tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija tas, kurš pretojās tam, ka iepriekšējā Saeima vai tā, kura bija pirms iepriekšējās, precīzi nepateikšu, ieviesa tiesnešu regulāru kvalifikācijas pārbaudi. Tieši Augstākā tiesa, tieši Bičkoviča kungs bija tie, kas pretojās tādai ieviešanai, kas nozīmē, ka tiesnešiem - un Augstākajai tiesai tai skaitā - ir instrumenti, ar kuriem pārbaudīt to, vai tiesnešu kvalifikācija ir atbilstoša. Un, ja šī kvalifikācija neatbilst, tad ir arī dažādi mehānismi, lai šo tiesnesi varētu pārcelt uz citu tiesu vai pazemināt amatā. Tā ka tādi mehānismi ir.

Un vēl viens mazliet maldinošs apgalvojums, ko minēja Elksniņa kungs, - par Administratīvo lietu departamentu. Jā, tas ir izveidots tikai nesen - salīdzinoši nesen, ja mēs skatāmies kopumā uz tiesu -, un tur bija ļoti daudzi izņēmumi. Un, arī meklējot kadrus, atlasot kadrus un vinnējot konkursā... Tiešām tie bija augstākās... Tie ir cilvēki, kas varbūt nekad nav pat strādājuši šo tradicionālo... Uzreiz Augstākās tiesas departamentos tika pieņemti cilvēki, kas varbūt nemaz nebija strādājuši par tiesnešiem vispār un nebija strādājuši ne rajona tiesā, ne apgabaltiesā, jo šo tiesu izveidoja no jauna. Tātad šīs karjeras kāpnes turpmāk droši vien arī tā normāli veidosies, ka tiesnesis no rajona tiesas ies uz apgabaltiesu un pēc tam attiecīgi uz Augstāko tiesu.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 18. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums ir deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Un tieši tāds pats, analogs, ir 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tātad izslēdz to normu, kura bija sākotnēji. Nonāktu zināmā pretrunā ar 1.priekšlikumā atbalstīto normu... Tātad 2. - deputāta Elksniņa, 3. - Juridiskās komisijas... Priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. 2.priekšlikums. Deputātiem iebildumu nav. Tātad deputāti atbalsta.

Un arī 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka likuma spēkā stāšanās laiku - tātad nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par saņemtajiem priekšlikumiem sēdes darba kārtības grozīšanai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā uz šo Saeimas sēdi. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā uz šo Saeimas sēdi. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Nedaudz atcerēsimies, kā ir tapuši šo grozījumu priekšlikumi, jo jau Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē savā uzrunā Saeimai Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka ikvienas politiskās partijas stiprināšana ir pamats arī Latvijas stabilitātei un mūsu Saeimas darbības pilnveidošanai. Teiktais tika balstīts uz Valsts prezidenta izveidotās ekspertu darba grupas priekšlikumiem, kuros tika doti ieteikumi sakārtot arī politisko partiju sistēmu, pilnveidot šo politisko partiju sistēmu. Un to mēs jau esam arī uzsākuši darīt, jo Saeimas iepriekšējās sēdēs pirmajā lasījumā mēs jau pieņēmām grozījumus trijos likumos, tas ir, Politisko partiju likumā, Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā.

Arī likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir Valsts prezidenta iniciatīva, ko viņš attiecīgi ir izmantojis, un arī deputāti ir atbalstījuši šos grozījumus un iesnieguši priekšlikumus. Arī komisija tos atbalstīja, un mēs uzskatām, ka valsts finansējuma palielinājums ne vien samazinātu politisko partiju atkarību no fizisko personu ziedojumiem, bet arī palielinātu sabiedrības uzticību politiskajām partijām.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Taisnības labad jāteic, ka šie priekšlikumi, kas formulēti likumprojektā, ir tikai daļēji prezidenta ekspertu grupas iesniegums.

Tie ir tie priekšlikumi, kas ir atlasīti no visiem pārējiem priekšlikumiem, pateicoties izcilam darbam, kuru ir veikuši pieci Saeimas deputāti, kas izstrādājuši šos likumprojektus.

Atrisina vai neatrisina partiju finansēšanas problēmu piedāvātie grozījumi? Jāsaka godīgi, ka nē. Pēdējā priekšvēlēšanu kampaņa, ņemot vērā visu valsts finansējuma daļu, tomēr partijām maksāja daudz dārgāk nekā tā daļa, ko piedāvāja no valsts budžeta, pie tam - diezgan ievērojami! Piemēram, VIENOTĪBAI tie bija apmēram 7 procenti no visiem tēriņiem, SASKAŅAI tie bija 14 procenti no visiem tēriņiem, nekavēšu jūsu uzmanību ar pārējiem cipariem. Līdz ar to, dubultojot šo finansējumu, atrisināt šo problēmu neizdosies.

Punkts divi. Taisnīgi vai netaisnīgi? Šis valsts finansējums tomēr ir atbalsts tām partijām - ne visām partijām, bet tikai tām! -, kam jau ir attiecīga priekšvēsture, kas ir piedalījušās Saeimas vēlēšanās un kas ir ieguvušas vairāk nekā 2 procentu vēlētāju atbalstu. Tas ir normāli, no vienas puses.

Bet, no otras puses, tas stagnē partiju sistēmu un liedz iespēju jaunām startēt ar valsts palīdzību, konkurēt vienlīdzīgās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Tas ir punkts divi.

Pareizāk būtu darīt tā, ka vienādi starta noteikumi būtu vēlēšanu kampaņas finansēšanā. Jau šodien, teiksim, elektronisko mediju tirgū ir paredzēts atbalsts no valsts, finansējot arī privātos televīzijas un radio kanālus, lai būtu veikta, teiksim, priekšvēlēšanu debate uz vienādiem nosacījumiem visiem, kas piedalās vēlēšanās. Tas būtu taisnīgi, runājot par to, ka šī valsts finansējuma daļa būtu novirzīta speciālam mērķim, proti, priekšvēlēšanu aģitācijai, lai varētu izglītot un parādīt vēlētājiem, kas ir kas.

Trešais, ko es gribēju teikt. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nebija vienisprātis par to, ka tas ir atbalstāms. Balsis ir sadalījušās, vienotības šeit gan nebija (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Strīdu arī nebija!”), un līdz ar to ar balsu vairākumu tas lēmums bija pieņemts, un komisija virzīja šo likumprojektu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Ņemot vērā to, ka budžetā šodien nav paredzēti līdzekļi tam un ka jautājums par to, vai varēs vai nevarēs budžets izturēt šo nastu, tiks atrisināts tikai rudenī, bet es domāju, ka pareizāk būtu šo likumprojektu noraidīt pašā sākumā (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”), saglabājot iesniedzējiem iespēju to iesniegt tad, kad tuvosies pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas, un līdz ar to priekšvēlēšanu kampaņas gaitā arī pastāstīt par iesniegtajiem likumprojektiem vēlētājiem, vienlaikus arī gūstot atbalstu vai negūstot atbalstu.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamie kolēģi! Arī es Latvijas Reģionu apvienības vārdā aicināšu jūs neatbalstīt grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kuri paredz dubultot valsts finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2 procenti balsstiesīgo pilsoņu.

Kopumā šādas likuma izmaiņas turpmāk ik gadu no valsts budžeta prasītu papildus apmēram 600 tūkstošus eiro. Varbūt tā summa nebūtu tik liela, tik ļoti būtiski neietekmētu valsts budžetu, bet... Šodien, kad mēs tik aktīvi diskutējam par tām nepieciešamībām, kuras mums ir prioritāras saistībā gan ar drošības jautājumiem, gan ar sociālajiem jautājumiem, mēs uzskatām, ka tas ir... tas būtu ciniski - neieklausīties vēlētājos, kuri patiesībā... Katrā ziņā arī mūsu apvienības vēlētāji neatbalsta šādu priekšlikumu.

Tikšanās reizēs ārpus Rīgas, it īpaši tiekoties ar vēlētājiem, mēs dzirdam citus jautājumus. Biežāk tiek jautāts: kur atrast darbu, kā nodrošināt bērnus ar pieejamu kvalitatīvu izglītību, kā apmaksāt izdevumus veselības uzturēšanai? Mums ir reti nācies dzirdēt... vispār nekad nav nācies dzirdēt atbalstu tam, ka partijām būtu jāpalielina finansējums, un tāpēc jo dīvaināks šķita likuma anotācijā izteiktais apgalvojums, ka valsts finansējuma palielinājums ne vien samazinās politisko partiju atkarību no fizisko personu ziedojumiem, bet palielinās sabiedrības uzticību politiskajām partijām. Vai tad nebūtu loģiskāk tomēr rosināt kādu citu priekšlikumu, piemēram, piesaistīt šo partiju finansējumu iekšzemes kopproduktam, kad, pieaugot iekšzemes kopproduktam, attiecīgi palielinās arī partiju finansējums, bet, tam samazinoties, attiecīgi samazinājums ir arī partiju finansējumā.

Latvijas Reģionu apvienība aicina šādā veidā neizniekot nodokļu maksātāju naudu politisko partiju finansējuma palielināšanā, bet tā vietā domāt un lemt par atvieglotu nodokļu slogu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka šis nav jautājums par pozīciju vai opozīciju, šis jautājums ir par politiķu prestižu sabiedrībā. Mēs rosinātu nezāģēt zaru, uz kura paši sēžam, vairojot vēlētāju un sabiedrības neuzticēšanos politiķiem, mēs vairosim nedrošību sabiedrībā, kas ilgtermiņā var apdraudēt valsts drošību. Un, aicinot balsot “pret” likuma grozījumiem, es noslēgumā gribu teikt Māra Čaklā vārdus, kurš ir sacījis, ka “dziesma jau nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es neredzu nekādu atšķirību starp šodienu, kad mēs skatām minēto likumprojektu, un starp visām iepriekšējām... laikam kādām trim vai četrām Saeimas sēdēm, kurās Zaļo un Zemnieku savienība šāda veida likumprojekta virzīšanu nav atbalstījusi un ir lūgusi to izslēgt no darba kārtības. Nekādas atšķirības starp ZZS pozīciju šodien, kad viņi to nevēlas atbalstīt, un iepriekšējo, manuprāt, nav bijis un arī nevajadzētu būt, jo, kad pēkšņi darba kārtībā ir jautājums par to, ko darīt ar pensionāriem, tad tas nonāk pat līdz cirkam un tādai epopejai, ka ZZS deputāti Barčas kundze un Bērziņš pēc VIENOTĪBAS ietekmes atsauc savus priekšlikumus, ka, nedod Dievs, tie jebkādā veidā varētu ietekmēt budžetu. Tad šajā darba kārtībā nu gan mums tādi nebūtu jāskata (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni: “Elastīgāk...!”), jo tad ļoti nesmuki tiešām izskatīsies partiju finansējuma palielināšanas likums! Taču tajā pašā laikā, kad mēs debatējam par kādu citu jautājumu, kur vienam nogriež, kādam neiedod vai atsaka, vai vēl kaut kā, tad nu mēs mierīgi darba kārtībā varam skatīt šo priekšlikumu un virzīt likumprojektu tālāk.

Es domāju, ka šāda veida pozīcija lielā mērā nav godīga - nav godīga attiecībā pret jūsu vēlētājiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tā nav godīga, jo lielā mērā monopolizē visu Saeimā pārstāvēto partiju diktātu un diktatūru attiecībā uz papildu priekšrocību piešķiršanu finansējuma kritērijos laikā, kad tās ir ievēlētas. Respektīvi, jūs paši vēlaties nākotnē izmantot šāda veida līdzekļus, lai turpinātu savu eksistenci parlamentā, bet visiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri nākotnē varētu rasties un lūgt, piemēram, iespēju piedalīties vēlēšanās un iegūt tiesības uz pārstāvību parlamentā, šādas tiesības ļaut izmantot jūs nevēlaties. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu tomēr šāda veida priekšlikumu neatbalstīt.

Protams, beidzot man ir prieks, ka pār ZZS tomēr ir nākusi kaut kāda apgaismība šajā jautājumā: viņi nolēma šo jautājumu tiešām nenoraut pēc būtības, bet viņiem tomēr būs jāizšķiras - atbalstīt minēto priekšlikumu vai neatbalstīt... vai jūs atbalstīsiet sev vairāk naudiņas vai neatbalstīsiet.

Sēdes vadītāja. Viņķeles kundze, vai jums pietiks ar piecām minūtēm debatēs? (No zāles dep. I.Viņķele: “Pietiks!”) Pietiks.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei. Lūdzu!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Mīļie kolēģi! (No zāles: “Nav mīļie! Nav mīļie!”) Tā ir pseidodilemma, dilemma “vista vai ola”, kurš būs pirmais, - politika, kas ir brīva no naudas devēju... no neskaidras izcelsmes naudas devēju ietekmes, vai turīgi pensionāri. Tas ir darāms vienlaikus! Nebūs tāda brīža, ka šādā politiskajā kultūrā, kādā mēs esam, pienāks brīdis, kad visi varēs pateikt: jā, mēs tagad esam sasnieguši to līmeni, kad var drošu sirdi teikt, ka var arī politiku... politikas procesu finansēt no budžeta un nodokļu maksātāju naudas. Un paklausieties to retoriku: nesmuki izskatīsies... Mīļais Dievs, nesmuki izskatīsies! Ko par mums padomās? Kā mēs paskaidrosim? Tas ir nepopulāri! Nu kas mēs esam par politiķiem, ja nespējam paskaidrot savus lēmumus?! Un lēmumam ir skaidrs mērķis - padarīt politiskās partijas brīvākas no sponsoru naudām. (No zāles: “Oi! Oi, oioi!”)

Un vēl. Visi kaismīgie retorikas piekopēji, tie, kuri runā par to, cik tas ir amorāli - finansēt politiskās partijas no nodokļu maksātāju naudas... Reģionu apvienībai un “Saskaņas Centram” - vai kā nu jūs tagad saucaties - man ir viens ļoti jauks priekšlikums: atsakieties no tā valsts finansējuma, par ko jums ir tik šausmīgi kauns un ko jūs nevarat paskaidrot pensionāriem! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Kaimiņš: “Atsakieties no sava mandāta!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Āboltiņas, Šadurska, Gaida Bērziņa, Brigmaņa un Agešina iesniegums ar lūgumu izsludināt Saeimas 30.aprīļa sēdē pārtraukumu no pulksten 12.30 līdz 13.30. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas 30.aprīļa sēdē no pulksten 12.30 līdz 13.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Kolēģi! Es aicinu reģistrēties pirms pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars... ir, Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Inese Laizāne... ir, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins, Juris Šulcs... ir, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu jūs ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdes darba kārtību.

Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Un turpinām debates.

Līdz ar to vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pārdomāju!”)

Nē, vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, tātad runāšu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Šis ir tikai viens no politisko partiju jautājumiem, jo mēs jau iepriekš esam lēmuši gan par dalībnieku skaita palielināšanu, kas ir nepieciešams, lai dibinātu partiju, gan par citiem jautājumiem.

Šeit tātad varbūt ir attiecīgi iespēja opozīcijas pārstāvjiem pozicionēties un runāt par to, ka, redziet, uz kāda cita rēķina kāds var tagad kļūt it kā bagātāks, ja dažādā citā veidā to noformulē. Bet es atgādināšu, ka jau vairākus gadus... līdz 2010.gada jūnijam, kad mēs pirmo reizi pieņēmām izmaiņas partiju finansēšanas likumā, ļaujot partijas finansēt arī no valsts budžeta, vienmēr ir bijis jautājums par to, ka Latvijas politiskā sistēma ir sadrumstalota un ka Latvijas politiskā sistēma ir atkarīga no naudas devējiem, šādi dodot iespēju tā saucamajiem sponsoriem gūt ietekmi politiskajā sistēmā.

Tātad līdz pat 2010.gada jūlijam, kad Saeima pieņēma izmaiņas partiju finansēšanas likumā, Latvija un Malta bija vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās partijas netika finansētas no valsts budžeta. Tātad šis bija gan Latvijas politologu, gan arī citu politologu ieteikums, lai mazinātu privātās intereses partiju politiskajā sistēmā. Visloģiskākais ir sākt tās finansēt no valsts budžeta. Tā ka tas ir loģisks jautājums un arī jau loģisks piedāvājums.

Jau septiņdesmitajos gados papildus veselam lērumam politikas zinātnieku Moriss Diveržē ļoti skaidri nosauca politisko partiju uzdevumus: vēlētāju interešu pārstāvība, biedru socializācija, elites izvirzīšana un bieži vien savu aizmirsto vēlētāju izglītošana. To nevar izdarīt bez naudas! Bet jautājums ir par to, kāda ir šīs naudas izcelsme. Ja mēs to darām samērīgi, tad tas, kā šobrīd tiek piedāvāts... tātad palielināt šo kvotu, kāda tiek dota, attiecīgajām partijām pārvarot 5 procentu barjeru, tajā pašā laikā saglabājot arī to, ka partijas, kas ir sasniegušas vismaz 2, 3 vai 4 procentus... ka arī tām attiecīgi ir nauda. Tā ka šajā situācijā visas Saeimā pārstāvētās partijas ir ieinteresētas šī jautājuma risināšanā, un rezultāti ir atkarīgi no partiju spējām un rezultātiem vēlēšanās.

Tā ka šajā situācijā es aicinu kolēģus atbalstīt šos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā pirmajā lasījumā, jo galu galā sadrumstalota politiskā vide nav mūsu interesēs un arī atkarība no politisko partiju sponsoriem ne... Tā ka es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu par partiju finansējuma palielināšanu nolikt rindas kārtībā, proti, lai tas nebūtu pirmais.

Es piekrītu Viņķeles kundzei, ka politiķiem ir jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, bet šo nepopulāro lēmumu arī es... Es to saku ne jau tāpēc, lai izdabātu tautai. Atcerēsimies vienu citu nepopulāru lēmumu, kuru mēs nespējām pieņemt. Arī tas bija politiķu finansēšanas virzienā, un tas notika iepriekšējo Saeimu noslēdzot. Tas bija jautājums par ministru atalgojuma palielināšanu, un to es uzskatītu par daudz primārāku jautājumu salīdzinājumā ar partiju finansēšanu. Toreiz daži teica, ka ministriem nevajag palielināt algas, jo viņiem ir jāstrādā vairāk no patriotisma. Es tam nevaru piekrist! Vairums tomēr pieturējās pie uzskata, ka, nu, vajadzētu tās algas tomēr palielināt, bet ne šajā brīdī. Tauta nesapratīs!

Ja mēs gribam palielināt finansējumu politiķiem - vienalga, partijām vai ministriem -, tad es teiktu, ka tā rindas kārtība ir tāda: vispirms ir tas jautājums, kas šobrīd ir ielikts atvilktnē, - ministru algas, ja mēs to varam atļauties naudas ziņā, ja mēs to varam un spējam pamatot tautai. Tas ir pirmais.

Un otrais jautājums rindas kārtībā... iespējams, ka... izskatās, ka šobrīd arī tas varētu būt atvilktnē... ir partiju finansējuma palielināšana, kas, bez šaubām, ir ļoti svarīgs jautājums, ļoti būtisks, un pēc iespējas ātrāk mums tam ir jātiek klāt. Bet pirmā rindas kārtībā ir ministru atalgojuma palielināšana.

Paldies par iespējamo izpratni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Man šīs debates par partiju finansēšanu sāk stipri atgādināt debates par nulles deklarācijas pieņemšanu.

Es atceros: kad es pirmo reizi tiku ievēlēts Saeimā, Šlesera kungs sēdēja apmēram tur, kur Kaimiņš sēž tagad. Un apmēram tur arī bija tā oligarhu partija. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Protams!”) Un tad bija... Jums tik vajadzēja dzirdēt argumentus pret nulles deklarāciju 10.Saeimā! “Tauta nesapratīs!” - “Kāpēc nesapratīs?” - “Pensionāri...” - “Kas notiks ar pensionāriem?” - “Nu, kā?! Viņus aplaupīs, kad viņi ies uz banku ar savu lielo naudu! Vēl trakāk - viņus nositīs, jo viņiem ir daudz naudas! Redziet? Un vēl trakāk... nu, varbūt ne trakāk, bet... viņi nevarēs to savu bagātību izrakt no zemes, jo ir ziema. Lūk, ir ziema, un zeme ir sacietējusi! Redz’, tauta mūs nesapratīs.” Nu, tad es viņam prasīju: “Cik nosita pensionāru Igaunijā? Cik aplaupīja pensionāru Igaunijā? Vai viņiem bija grūtības no sasalušās zemes izrakt savu bagātību?” Klusums. Un atcerieties, kad igauņi to nulles deklarāciju pieņēma! Ziniet, kauns atzīties - 1993.gadā. Un kad mēs pieņēmām? Tikai tad, kad Reformu partija te ienāca iekšā un mēs salauzām pretestību.

Un 10.Saeimā, kaut gan oligarhu partija bija lielā mazākumā un it kā koalīcijai tad bija vairākums, kā nobalsoja? Mēs izkritām! Tātad es gribētu jautāt: kāpēc igauņi mums ir priekšā? Par to, starp citu, runāja vakar raidījumā “Sastrēgumstunda”. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Bojāra kungs runāja arī par to pašvaldību reformas neiespējamību.

Gribētu jautāt: cik tad igauņu partijas finansē valsts, valsts nodokļu maksātāji? Par cik? Par 80 procentiem! Mēs, man liekas, tikai par 20 procentiem. Un tad mēs brīnāmies, ka viņu politiskās partijas ir daudz neatkarīgākas un pieņem pareizos lēmumus sabiedrības labā. Viņiem ir augstākas pensijas, augstākas policistu algas, augstākas ārstu algas - viss ir augstāks! (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Arī pensijas.

Tagad jūs teiksiet: jā, bet ola nāk pirms vistas. Bet es domāju, ka vista nāk pirms olas. Un, es domāju, ja mēs varam pievienoties pārējai Eiropai, tad varbūt mēs pat varētu panākt to, ka visā drīzumā, jau nākamgad, mēs varēsim vairāk pensionāriem iedot. Tad mēs būsim neatkarīgi. Bet, kad es nācu šurp, caur pilsētu staigādams, man viens pateica: “Ziniet, kāpēc negrib partiju finansēšanu no valsts budžeta? Tāpēc, ka ir partijas, kas ir ieinteresētas, lai tikai maza kliķe, lielie naudas devēji, dotu naudu partijām. Ir zināmas tādas partijas.”

Atcerieties, es nemācēju... Pagājušoreiz, kad es uzstājos par īpašumu atdošanu ebrejiem, lietoju tādu vārdu statesmanship. Un tas ir - “valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība”.

Nesakiet man, ka tauta nesapratīs! Es arī tiekos ar vēlētājiem, un vēlētāji mani pilnīgi saprot un pasaka, lai es balsoju ar abām rokām par šito. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Beidziet!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pirmām kārtām, ja šo likumu pieņems, tad tas var tikt attiecināts tikai uz nākamo Saeimu, (No zāles dep. V.Spolītis: “Tieši tā!”) un tas ir jāsaprot visiem. Šī Saeima nevar attiecināt šo likumu uz sevi. Savukārt nākamā Saeima, protams, to varēs gan atlikt, gan arī šo finansējumu samazināt, ja viņa to tā vēlēsies. Bet līdz ar to šis likums nekonkurē ar šībrīža spiedīgajām pensionāru problēmām.

Un otrs. Paskatīsimies, kā tie, kuri runāja par naudas varas mazināšanu vēlēšanās, balsos tad, kad šādi priekšlikumi sasniegs Saeimu un tiks balsoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie deputāti! Šodienas diskusija man radīja divas atziņas, ar kurām pavisam īsi vēlos ar jums padalīties.

Pirmā atziņa ir saistīta ar problēmām, kuras izriet no Satversmes 66.panta. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar neparedzētiem izdevumiem budžetā, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, no kuriem segt šos izdevumus. Lūk, ja vien ir motivācija, tad šīs problēmas var tikt ļoti efektīvi risinātas. Es novēlu koalīcijas deputātiem rast šādu motivāciju arī tad, kad tiks izskatīts pensiju neapliekamā minimuma jautājums un daudzi citi jautājumi, kuri līdz šim ir atdūrušies pret šo Satversmes pantu.

Un otra atziņa ir par to, vai piedāvātais likumprojekts palielinās partiju brīvību. Manuprāt, brīvība vai nu ir, vai tās nav. Un palielināt brīvību tik un tā tomēr nozīmē lielāku vai mazāku nebrīvību. To, cik lielā mērā Saeimā pārstāvētās partijas izjūt šādu nebrīvību, parādīs sekojošais balsojums. Latvijas Reģionu apvienība neatbalstīs šo piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ļoti bieži argumentu trūkums tiek kompensēts ar stipru retoriku, ar tādiem paņēmieniem, ka... Lejiņa kungs, tiešām bija bauda jūs klausīties, nu, bet kaut kā tomēr neizklausījās pārāk pārliecinoši. Es varu saprast, ka vislielākās problēmas ar ziedotājiem ir tām partijām, kuras saņem visvairāk ziedojumu. Un kurai partijai ir visvairāk ziedojumu? Zinām, ka VIENOTĪBAI. Nu, nevajag jūsu iekšpolitiskās... iekšpartejiskās problēmas risināt uz likumdošanas rēķina! Jūs vadāties pēc kaut kādiem ļoti dogmatiskiem apsvērumiem, cik daudz būtu jāmaksā partijām no budžeta, lai tās varētu pilnvērtīgi organizēt priekšvēlēšanu kampaņu, tādējādi kļūstot pilnīgi neatkarīgas no ziedotājiem. Nu, piedodiet, tas jau...

Un otrs moments. Jūs ļoti daudz runājat par ētiku, par morāli... ļoti dogmatiski runājat. (No zāles dep. I.Viņķele: “Jūs runājat!”) Nu, padomāsim par situāciju! Šobrīd mums tiek piedāvāts balsot par jautājumu, kurā mēs esam ļoti personiski ieinteresēti kā politiķi, kā partijas biedri. Vai šeit tomēr nav formāli vai neformāli interešu konflikts? Mēs pārstāvam tās partijas, un mēs balsojam par to, lai partijām no valsts budžeta piešķirtu vairāk naudas. Vai jūs šeit nesaskatāt zināmas ētiskas problēmas? Vai nebūtu godīgi tomēr uzdot šo jautājumu izlemt tautai, (No zāles dep. I.Viņķele: “Oi! Oi! Oi!”) rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu? Ja jau Lejiņa kungs ir tik pārliecināts, ka vēlētāji būs “par”, nu, tad kāpēc jūs tā baidāties no tā? Jo, redziet, no vienas puses, jums ir ļoti skaisti lozungi... Ļoti dogmatiski, bet, kad nonākat līdz konkrētajai lietai, tad jūs negribat rīkoties pēc pašu sludinātajiem principiem.

Es uzskatu, ka varbūt ir arī zināma patiesība tajos jūsu lozungos, bet šobrīd pieņemt tādu lēmumu... tas, manā skatījumā, būtu vienkārši amorāli, jo ir daudz svarīgākas lietas, kam tērēt naudu un par ko domāt. Jūs gribat... domāsim, bet pirmām kārtām rūpēsimies par mums, par politiķiem, un tikai pēc tam par visiem pārējiem. Es domāju, ka tas ļoti diskreditē pašus šos cēlos lozungus, ko jūs sludināt. Es nevaru nekādā gadījumā atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Par vairākām lietām. Vispirms - par vēsturi, tad - par sirdsapziņu, tad - par darbiem un vārdiem.

Vispirms par vēsturi. Latvija bija pēdējā Eiropas Savienības valsts, kas ieviesa politisko finansējumu... valsts finansējumu politiskajām partijām. Un tajā tālajā laikā, kādā 2004.gadā, Vispasaules antikorupcijas konferencē es biju ļoti pārsteigta, uzzinot, ka mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kurā runā par lielām korupcijas problēmām un par to, kas to rada. Un šis ir viens no iemesliem, kas to rada, kas sevišķi rada politisko korupciju un no kā arī rodas tās sekas... no kā arī rodas tās sekas, kāpēc ir vieni vai otri lēmumi un kāpēc tie ir vai nav pieņemti. Un es nestāstīšu tālāk šo vēsturi.

Elksniņa kungam uzreiz jau varu pateikt: Elksniņa kungs, varat neuztraukties, nav šajā zālē... Šajā zālē balsu šim likumprojektam nav. (Dep. A.Elksniņš smejas.) Un te nekauniniet zaļos un zemniekus, viņi tieši tā arī ir savā frakcijā lēmuši: ja nevar iedot pensionāriem, tad nevajag dot arī politiskajām partijām.

Tā ka mēs, protams, parunājam, lai katrs savu viedokli šeit izteiktu, bet tātad tas ir tas... Un te īsais jautājums... īsais sakāmvārds šajā sakarā, Nellij, ir tāds: “Kas maksā, tas pasūta mūziku!” Un nepasūta to mūziku... Jā, pasūta... pirms vēlēšanām vienmēr pasūta kāds mūziku... arī tiem nabaga pensionāriem, bet kopumā neviens nepasūta to mūziku, lai valstī varētu veikt reformas un pieņemt arī kādu nepopulāru lēmumu un lai valsts varētu attīstīties straujāk un labāk, ieskaitot arī partiju sistēmu. No tā, cik tā sistēma būs stabila, cik tā būs pārliecināta par sevi, ka tā spēj veikt valstī reformas un to, kas valstij ir vajadzīgs... nevis no tiem, ko tu vari uzrunāt kaut kādā veidā un kas skaļāk pieprasa to, kas viņiem pienākas, nevis to... par to domājot - par kolektīva attīstību... Tātad tas ir tas, kas rada šīs problēmas.

Jau piecreiz piesauktais jautājums, vai mēs to šobrīd varam vai ne... Paldies Cilinska kungam, kurš ir viens no pieredzējušākajiem deputātiem šajā zālē... Mēs nevaram to lemt par sevi! Tas ir jautājums, vai mēs tajos ekspertu priekšlikumos... Te nav šobrīd kādi deputāti atnākuši vai kādas politiskās partijas atnākušas tagad: “Dodiet mums lielāku naudu par to!” Vesela ekspertu grupa, tiešām cienījami cilvēki, ilgu laiku organizēja pētījumu - gan aptaujāja cilvēkus, gan pētīja citu valstu... it sevišķi to, kurās ir demokrātija un kurās ar valsts attīstību viss ir kārtībā... Viņi pētīja, kādā veidā tas notiek, un tas bija viņu priekšlikums. Un ar šo priekšlikumu tiešām nāca prezidents.

Manuprāt, arī tas ir tāds ļoti cienījams piemērs, kā kādu likumu iniciēt vai grozīt, - ka arī pirms tam tika rīkota arī konference... arī pat starptautiska konference, kurā cilvēki no malas paskatījās uz to, kā tad mēs izskatāmies un kā tas ir. Tā nebūs glābšanas nūjiņa un brīnumlīdzeklis, ja mēs palielināsim vai nepalielināsim. Bet, kā es jau teicu, tie, kas ļoti uztraucaties par to savu sirdsapziņu, neuztraucieties - balsu šajā zālē nav, un šis likumprojekts tiks noraidīts! Bet katrā ziņā tas nav politiķu, tas ir... Sabiedrība varētu būt pārliecināta, ka tie lēmumi... ka lēmumu pieņēmēji to dara tās labā.

Dolgopolova kungs arī runāja: nu, tur vajadzētu to un to... Man ļoti patīk, ka no šīs tribīnes runā, ka vajadzētu to un to un vēl arī šito likumdošanā izdarīt, bet nu kurš tad to iesniegs šajā likumdošanā? Tas ir mūsu uzdevums! Mēs esam likumdevēji, un mums ir Juridiskais birojs, ja mēs nemākam varbūt juridiski pareizi uzrakstīt. Un mēs varam arī ar to finansējumu, kas mums ir, piesaistīt kādu ekspertu, lai šis likumprojekts būtu kvalitatīvāks. Tad iesniegsim un iesim uz priekšu, un diskutēsim tad, nevis tādā varbūtības formā...!

Otrs, kas ir vēl. Reģionu apvienībai... man ļoti patīk jūsu tā... Jūs: “Mans...” Jā, man patīk! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”) Man patīk jūsu attieksme un jūsu tiešām... Par sirdsapziņu. Un par to sirdsapziņu tas gandrīz vai ir tā: “Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: redzot sērdienīti raudam, tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu mutautiņu.”

Bet vai jūs, pieņemsim, pajautājāt uzņēmējam Jansonam, kāda ir tā viņa interese šobrīd finansēt Bondara kampaņu, šos daudzos žurnālus un visu to? Nu, pajautājiet, kāpēc viņš ir ieinteresēts, - vai tiešām tas ir kaut kāda sabiedriskā labuma labad? Kāpēc konkrēti tieši šis cilvēks ziedo naudu, lai veiktu šo kampaņu, kurā šobrīd Mārtiņš Bondars...? Jo jums jau tā kā nav šī finansējuma. Jūs sūdzaties par to: “Nav... To, ko jūs no valsts, - tas ir slikts, jo tas tiek atņemts pensionāriem!” Bet, kad kāds ar pietiekami lielu naudu atnāk uz jūsu partiju un jums to piedāvā, jums tas liekas normāli. Un droši vien jau viņš neko pretī neprasa jums, jo, nu, jūs jau, protams, - par sirdsapziņu... Un tas ir tā vienkārši - skaties manos vārdos un neklausies manos darbos... vai otrādi. Jo šobrīd sanāk tā, ka, pirms tu kādu ļoti kritizē, varbūt vispirms paskaties uz sevi. Un tas man arī Reģionu apvienībai... Tā ka... VIENOTĪBA balsos “par” šiem grozījumiem, tāpēc ka mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir nevis tāpēc, lai palielinātu finansējumu vienai, otrai vai trešai šeit sēdošajai partijai, bet cita veida... kādā veidā sakārtot demokrātisko sistēmu, partiju sistēmu, lai tās pieņemtu lēmumus vairākuma interesēs, nevis kādu atsevišķu cilvēku interesēs, kas īsti nav... Tas nav vienīgais līdzeklis, bet es saku: “Bet neuztraucies, Elksniņ! Nav balsu!”

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Vārdu salikums “ļoti cienījams cilvēks”, kurš nāk no VIENOTĪBAS mutes, - tā ir tāda kā kvalitātes zīme laikam, un tautā tā arī ir nostiprināsies, bet jautājums ir par absolūti ko citu.

Tiešām ir argumenti par to, ka politisko partiju finansējumam ir jābūt atbilstošam, samērīgam, un tas lielā mērā stiprinās pieņemto lēmumu neatkarību un tā tālāk. Un ir absolūta taisnība Cilinska kungam par to, ka minētais likumprojekts un jaunais regulējums stāsies spēkā ar nākamo parlamentu. Bet cik tad gadu vēl ir līdz tam nākamajam parlamentam? (Starpsauciens no zāles: “Trīs!”) Četri gandrīz, vai ne? Un pirmais darbs, pie kā jaunā Saeima ir ķērusies, ir palielināt finansējumu nākamajam parlamentam nākotnē. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām VIENOTĪBA tagad šeit visiem stāsta, cik baisi un drūmi ir apstākļi attiecībā uz iespējamo politisko korupciju un viņu lēmumu pieņemšanu. Nu, tad, lūdzu, lieciet konkrētus faktus galdā! Piemēram, ka pie jums atnāk kāds sponsors un vēlas “bīdīt” kādu lēmumu. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Par sevi runā, Elksniņ, par sevi!”) Jūs viņam pasakāt - nē! Jūs viņam pasakāt - nē, jūs tas ļoti ietekmē, naudiņu jūs paņemt nevarat, un jūs gribat papildus no valsts finansējumu. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti skaidra: mēs šo finansējumu apstākļos, kad mēs absolūti nevaram to palielināt citām nozarēm, nevaram pieņemt, un tie tiešām ir absolūti meli, bet...

Ko es vēl gribētu pateikt? Jūs, VIENOTĪBA, tiešām esat ļoti atkarīgi no sponsoru naudas un no viņu ietekmes, kad faktiski varētu pat teikt, ka tiek pirkti lēmumi, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir paziņojis, ka nekad partijām nav tik dāsni ziedots kā pagājušajā gadā pēdējo 12 gadu laikā. Un vislielākā ziedojumu saņēmēja ir tieši VIENOTĪBA, kurai pagājušā gada ietvaros bija saziedoti 1,2 miljoni eiro. Visi pārējie uz šī fona - zaļzemnieki, SASKAŅA, Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai” - pat kopā laikam nesavāks varbūt tik daudz... kaut gan, nē, laikam jau savāks visi kopā... Un arī iztērējāt jūs visā pagājušajā gadā 1,3 miljonus eiro. Tad kur jums tā sāpe? Nu, tad turpiniet to naudiņu ņemt no tiem cilvēkiem, kuri pie jums piestaigā! Kādēļ tad tomēr turpināt slaukt to valsti? Varbūt atdosim tos 600 tūkstošus? Kādu baznīcu izremontēsim vai varbūt kādu skolu uzbūvēsim? Protams, ne jau caur tiem uzņēmējiem, kurus jūs atbalstāt.

Sēdes vadītāja. Vārds Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, pirmām kārtām es gribētu teikt, ka nav runa par to - būt vai nebūt partiju finansēšanai no valsts budžeta. Tas lēmums jau ir pieņemts vairākus gadus atpakaļ, bet ir runa par to, kādos tempos un cik lielā mērā mēs palielināsim šo finansējumu partijām, kamēr tas būs tāds, ka varēs pilnībā izvairīties no sponsoru palīdzības, jo piedāvātais risinājums nebūt nerisina pašu galveno problēmu. Punkts viens.

Dabīgi, var jau arī parunāt par to, ir vai nav vērts finansēt partijas no valsts budžeta, jo Eiropas piemērs nav vienīgais tāds pasaulē. Amerikas Savienotās Valstis savāc miljardiem dolāru lielus priekšvēlēšanu fondus, un tikai tagad, būdami iedvesmoti no mūsu diskusijām, viņi sāka diskusijas par to, ka varbūt viņiem arī vajadzētu mazināt to sponsoru ietekmi uz kongresmeņu, senatoru un prezidenta darbību štatos.

Trešais, ko es gribu teikt. Nevajag pārmest to, kā nav! Varbūt labāk sekot tam likumdošanas procesam, kas notiek Saeimā, Āboltiņas kundze! Tā norma likumā ir iestrādāta, par kuru es runāju. Tā iespēja priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir paredzēta. Problēma šinī gadījumā ir nevis likuma trūkumā, bet tanī, ka budžetā, kā saka jūsu vadītie finanšu ministri joprojām, līdzekļu tam nav. Un tāpēc arī to normu var realizēt ļoti, ļoti nosacīti.

Tāpēc man šķiet, ka šeit varbūt būtu pareizi runāt nevis par vispārējām matērijām, bet par to, vai piedāvātais likumprojekts risina tos uzdevumus, ko mēģina formulēt tie, kas to bija iesnieguši. Manā skatījumā - nē. Vai kaut ko citu darīt - neapšaubāmi, jā. Tas ir mūsu kopīgs darbs un mūsu kopīgs uzdevums. Bet esošo likumu atbalstīt... nav runa par to - morāli vai nemorāli... vienkārši ir muļķīgi...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms es gribu vēlreiz visiem atgādināt, ka mūsu frakcijas nosaukums ir “Latvijas Reģionu apvienības frakcija”. Lūdzu izmantot nosaukumu korekti, nevis to saīsināt, jo citādi arī jebkurš cits var saīsināt kādu no jūsu frakciju nosaukumiem! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es par šo likumprojektu gribu teikt to, ka finansējuma palielinājums tomēr... finansējuma palielinājums tik lielā... pareizāk sakot, tik mazā mērā... ka tas problēmu neatrisinās. Ja mēs runājam par to, ka ir jāstiprina politiskās partijas, tad tas jādara nevis ar naudu, bet, manuprāt, piemēram, ar elementāru, vienādu nosacījumu noteikšanu. Piemēram, katrai partijai vajag telpas Rīgā, un parasti tās tiek meklētas Rīgas centrā. Kāpēc nevarētu būt, piemēram, iespēja kādos no valsts nekustamo īpašumu objektiem izveidot partiju birojus? Līdz ar to arī partiju izdevumi mazinātos.

Nākamais piemērs. Tas, ko jau pieminēja, man šķiet, Dolgopolova kungs saistībā ar iespējām deputātiem vairāk debatēt, izteikt savu viedokli, argumentēt to televīzijā, radio un tā tālāk. Un gan jau ir arī citi dažādi paņēmieni, kā mēs tiešām varam stiprināt politiskās partijas un attiecīgi panākt šī likumprojekta mērķi - vairot sabiedrības uzticēšanos mūsu partijām, nepalielinot finansējumu.

Ja Āboltiņas kundzei vai kādam citam ir kādi pierādījumi saistībā ar kādu negodprātīgu finansējumu, piemēram, Bondara kunga gadījumā, tad lūdzam nekavējoties šos pierādījumus uzrādīt.

Un noslēgumā. Pavisam nejauši sanāca tā, ka kāds vēlētājs atsūtīja man tādu kartīti - ar lūgumu to nodot Solvitai Āboltiņai -, kurā ir jautājums par viņas un Savicka savstarpējām attiecībām. To es arī nododu. (Starpsaucieni. Smiekli zālē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, tādas interesantas debates iznāca. Kāds no kolēģiem minēja, ka viens no politisko partiju uzdevumiem ir arī sabiedrības izglītošana. Man šķiet, ka šeit viss ir kārtībā - mūsu sabiedrība ir gudra. Jo ne velti te no SASKAŅAS kolēģu puses skanēja... ar tādu slēptu skaudību tika teikts (No frakcijas SASKAŅA: “Nekādas skaudības!”), ka VIENOTĪBA ir saņēmusi vislielākos ziedojumus. Loģiski! Bet patiesībā jau ir ļoti svarīgi, lai arī tās politiskās partijas, kuras nespēj... par kuru politiku ziedotāji nav gatavi ziedot... lai arī tās varētu funkcionēt.

Godātie kolēģi, varbūt piedodiet man tādu mazliet draisku citātu, bet šīs debates mani ļoti uz to pamudināja. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Bet vai tas būs tikumīgi?”) Citēšu Frīdrihu Šilleru, kura teiktais ir dažādās valodās dažādi citēts, bet viens no iespējamiem tulkojumiem latviešu valodā ir šāds: “Pret stulbumu paši dievi cīnās veltīgi.”

Paldies. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, es atvainojos Saeimas priekšsēdētājai un arī jums, ka nerunāšu par tēmu, bet es labprāt jums nolasīšu šo apsveikumu no... kur Okupācijas muzejs ir bez... un arī vārds “Rīga” ir rakstīts “Riga”... nu, tāds tuvs... Tātad - vai čekists Savickis ir jums vienīgā iespēja būt ar kādu kopā Saeimas ložā? Tad es tā kā labprāt atbildētu... Saeimai loža ir Operā, un tur čekists Savickis, nu, nekādi nemēdz būt, un tur tā kā mēdz būt citi cilvēki. No detaļām veidojas koptēls... Skumji! Varu piekrist cilvēkam, ka no detaļām veidojas koptēls - gan no tā, kad jūs runājat latgaliski un kad jūs nerunājat latgaliski, gan arī no tā, kādā veidā jūsu partija veido koptēlu par Saeimu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Bezsakars, Solvita, bezsakars!”)

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to debates arī slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Šulcs. Jā. Varētu komisijas vārdā tikai pateikt, ka tiešām lēmums par to, ka vajag nodot pirmajam lasījumam, nebija vienbalsīgs, bet komisija tiešām domāja, ka, virzot šo likumprojektu, mēs saņemsim ļoti daudz... un šodien es pārliecinājos, ka droši vien tā arī būtu - būtu daudz būtisku priekšlikumu un ne jau tikai par šo partiju finansēšanu, bet arī par citiem jautājumiem, jo šis likums jau nesastāv tikai no viena panta par to, ka palielina šo finansējumu. Un tāpēc jau komisijas priekšlikums bija noteikt ļoti garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas būtu bijis 2015.gada 1.septembris, bet par to lems, protams, deputāti.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 12. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts paredz pirotehnisko izstrādājumu ražošanas, atbilstības novērtēšanas, marķēšanas, glabāšanas, realizēšanas, iegādāšanās, pārvadāšanas un izmantošanas prasību saskaņošanu ar divām Eiropas Savienības direktīvām. Ņemot vērā likumprojekta tehnisko raksturu un faktu, ka direktīvas ieviešanas termiņš ir šī gada 1.jūlijs, komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 11.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 12.maijam. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai sakārtotu bijušo valsts tiesībsargājošo iestāžu darbinieku... turēšanas kārtību, kad viņiem gadās nonākt ieslodzījumā, tāpat arī vairākus sadzīviskus ieslodzīto jautājumus, un nosaka arī minimālo platību, kāda katram ieslodzītajam pienākas.

Ir iesniegti 3 tieslietu ministra Rasnača priekšlikumi. Komisijā diezgan cītīgi izdiskutējot, visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

1.priekšlikums skar, kā es jau teicu, bijušo valsts iestāžu darbinieku turēšanas kārtību. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.maijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.29/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.29/Lp12) attiecas uz reklamēšanas jomu, un pamatā tas ir saistīts ar vairāku normatīvo aktu savstarpēju saskaņošanu un ar to, ka tiek precizēts, kas ko dara.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi 18 priekšlikumus, un komisijā tie ir izskatīti, un ir pieņemti attiecīgi lēmumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Tāds pats ir 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Tas arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts uzlabotā redakcijā nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

G.Kūtris. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ir iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par termiņu, kas jau ir pagājis. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Un 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz termiņu - 1.jūlijs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to komisija aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.29/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinājums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku šā gada 5.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 5.maijam.

G.Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.192/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja šos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šie grozījumi attiecas uz veterinārijas... uz dažiem pārkāpumiem veterinārijā.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un līdz ar to aicinām atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.192/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinām priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 5.maijam.

Sēdes vadītāja. Vai Urbanoviča kungam ir cits priekšlikums?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Urbanovičam!

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Ja līdz 5.maijam, tas nozīmē - nekad, jo rīt ir brīvdiena, un arī 4.maijs ir brīvdiena. Vai nu līdz 5.maijam (ieskaitot), vai līdz 6.maijam! Jūs to neteicāt, arī runājot par iepriekšējo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vienmēr tas tiek ieskaitīts.

G.Kūtris. Tātad 5.maijs ir pēdējais priekšlikumu iesniegšanas datums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 5.maijam. Paldies.

G.Kūtris. Ieskaitot!

Sēdes vadītāja. Līdz 5.maijam nozīmē - arī ieskaitot. Paldies.

G.Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.149/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas Nr.149/Lp12.

Uz otro lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas, un tas paredz atbildību par dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas traucēšanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likuma redakciju. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Arī 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un arī tas precizē likuma redakciju. Arī šis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 4.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas, un tas paredz atbildību par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas traucēšanu. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 5.priekšlikums, ko arī iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Korna, paredz izslēgt šī likuma 220.panta otrās daļas 3.punktu, jo šī likuma norma jau ir iekļauta 7.priekšlikumā, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 6.priekšlikums, ko arī ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Korna, nosaka, kas kontrolē Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem. Arī šo komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. 7.priekšlikums arī saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas, un tas nosaka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonu tiesības. Arī šis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Daudze. Un visbeidzot 8.priekšlikums, kas arī saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas, un tas nosaka jau iepriekš minētā biroja lēmumu pārsūdzības kārtību. Un arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.149/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Daudze. Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 5.maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.179/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija plānoti vairāk kokmateriālu izcelsmes jautājumos. Un pirms šā likumprojekta otrā lasījuma ir saņemti divi priekšlikumi, abi ir redakciju precizējoši.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.179/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Komisija labprāt gaidīs priekšlikumus līdz šī gada 5.maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maija pulksten 17.00. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā satura ziņā ir līdzīgi grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, par kuriem es jau referēju, bet, tā kā parasti sodu izcieš ilgāk, tad šeit arī priekšlikumu ir vairāk.

Visus šos priekšlikumus komisija izdiskutēja, un tāpēc lūdzu arī jūsu atbalstu.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - ministra Rasnača priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - līdzīgi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7.priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8.priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 11. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 12. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 13. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 14. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 15. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. - ministra Rasnača kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 17. - ministra Rasnača priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Arī 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 19. - ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20.priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Daudz to lapu... Tā, nu, tas arī laikam... (Starpsaucieni: “21. ...!”)Jā, jā, jā... Pašķīrās garām man bišķiņ...

21. - arī Rasnača kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Trešajam lasījumam gaidām priekšlikumus līdz 21.maijam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.maijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi valdības iesniegto visnotaļ apjomīgo likumprojektu, kas tā stāšanās spēkā gadījumā turpmāk regulēs visu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus jomu.

Jau 2009.gadā Eiropas Padome izdeva direktīvu... Eiropas Parlaments un Padome izdeva direktīvu “Maksātspēja II”, kas turpmāk apdrošināšanas sabiedrību kapitāla prasību aprēķinu balsta uz visu, to skaitā arī tirgus, risku novērtējumu iepretim tam, kā tas ir bijis līdz šim režīmā “Maksātspēja I”, kas kapitāla pietiekamības prasības balstīja tikai uz prēmiju un atlīdzību apmēru.

Jaunais likums paredz pārņemt visas šīs direktīvas prasības, kā arī šī likuma spēkā stāšanās gadījumā spēku zaudēs līdzšinējie šo jomu regulējošie likumi, kas ir Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, kā arī Pārapdrošināšanas likums.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam, ieskaitot.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Statistikas likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja Statistikas likumu. Izskatīšanas gaitā projektam ir pievienoti 75 priekšlikumi, ar kuriem es gribētu arī jūs iepazīstināt.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdzīgi arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 6. - komisijas priekšlikums... atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdzīgi arī 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau izskatītajā 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 62. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 73. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 75. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Urā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Statistikas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Komisija mīļi gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 7.maijam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam. Paldies.

S.Dolgopolovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.231/Lp12). Likumprojektu izstrādāja Veselības ministrija, iesniedzējs - Ministru kabinets. Ir paredzēts grozīt likuma otro pielikumu, kas ietver narkotisko un psihotropo vielu sarakstu un nosaka, sākot ar kādu minimālo apmēru iestājas kriminālatbildība.

Likumprojekts ir ļoti svarīgs, jo atsevišķām vielām patlaban ir noteikts vēl tikai pagaidu aizliegums. Un, proti, par darbībām ar attiecīgajām vielām arī tagad var iestāties atbildība, bet pagaidu aizliegums ir spēkā vienu gadu - tātad līdz jūnija vidum. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu noteikta kriminālatbildība arī par darbībām ar šīm attiecīgajām vielām.

Juridiskā komisija, izvērtējusi situāciju, aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Tad lūdzu pirmām kārtām atbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Judins. Lūdzu likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A.Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.maijam, bet otrais lasījums - 14.maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada14.maijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, balstoties uz pašvaldību... no pašvaldībām saņemto informāciju un arī uz Lielo pilsētu asociācijas sniegto informāciju par nepieciešamajiem grozījumiem. Un, proti, publisko iepirkumu jomā 2014.gadā ir pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva, kas paredz būtiski lielāku elastību attiecībā uz iepirkumu līgumu grozīšanas iespējām. Tā konkrēti paredz, ka līgumos, kas nepārsniedz noteiktas cenu robežas, var izdarīt arī līgumā iepriekš nedefinētus grozījumus līdz 10 procentu apmēram preču vai pakalpojumu līgumu gadījumā un līdz 15 procentu apmēram - būvdarbu līgumu gadījumā.

Steidzamība ir pamatota ar apsvērumu, ka drīz sāksies Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšana, tajā skaitā iepirkumu līgumu slēgšana un arī izpilde.

Tāpat tuvojas arī 2015.gada būvdarbu sezona, kura jau ir sākusies un kuras laikā, tāpat kā iepriekšējos gados, iespējams, tiks identificēti daudzi gadījumi, kad iepirkuma līgumos ir nepieciešams un ir lietderīgi izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu šo līgumu izpildi atbilstoši sākotnējiem mērķiem.

Tāpēc lūgums atbalstīt šos grozījumus, kuri būs būtisks palīgs arī pašvaldībām, un piešķirt šiem grozījumiem steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.maijs, un otrajā lasījumā izskatīsim 14.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Un par iepriekšējo likumprojektu teiktais pilnā mērā attiecas arī uz šo likumprojektu, jo Eiropas Savienības jaunā direktīva nosaka analogu regulējumu līgumu grozīšanai arī iepirkumos, ko veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

Un arī šim likumprojektam mēs lūdzam steidzamību, un lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R.Naudiņš. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz 7.maijam un izskatīsim Saeimas 14.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam (ieskaitot), un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14.maijā. Paldies.

R.Naudiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” skar pārejas noteikumu 76.punktu un attiecas uz ļoti svarīgiem jautājumiem par lauksaimnieku smagās tehnikas degvielas akcīzes nodokļa un traktortehnikas akcīzes nodokļa aprēķināšanu un atmaksu.

Šie grozījumi paredz, ka 14. un 18.panta papildinājums stājas spēkā šī gada 1.jūlijā, bet viss tas, kas attiecas uz degvielas marķēšanu, iekrāsošanu un citiem šiem nosacījumiem, stājas spēkā 2015.gada 30.oktobrī, lai varētu diskutēt vēl par dažiem jautājumiem.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Kiršteins. Lūgums atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.maijs līdz pulksten 12.00, un otrais lasījums - 7.maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena - šā gada 5.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - 7.maijā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Jā, cienījamie kolēģi, turpināsim strādāt! Es piedāvāju noteikt likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” papildu atbildīgo komisiju, un tā būtu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Un šeit galvenokārt ir jāmin vairāki iemesli.

Finanšu ministrija ir atspoguļojusi šogad datus attiecībā uz nelegālā alkohola īpatsvaru 2015.gadā, un, tikai pēc Finanšu ministrijas datiem vien, tas sastāda vismaz 32 procentus. Tajā pašā laikā ir arī viens pētījums - Latvijas Universitātes doktoranta ekonomikas zinātnēs promocijas darbs, kuru man atsūtīja kolēģi, lai es iepazīstos, un kurā lielā mērā ir parādīts, ka nelegālā alkohola īpatsvars laikā no 2008.gada līdz 2013.gadam vidēji ir pieaudzis divas reizes un pašreiz tas sastāda, vismaz šajā kategorijā, no 25-40 procentiem. Un pastāv ļoti pamatots viedoklis par to, ka pieaug alkohola cena, respektīvi, notiek sadārdzinājums. Tā rezultātā samazinās legālā alkohola patēriņš. Un vienlaikus likumdevējam paralēli šai koncepcijai būtu arī jāapskatās, kādas ir iespējams veikt darbības... pastiprinātas darbības, lai veicinātu alkohola nelegālā tirgus apkarošanu un uzraudzību.

Līdz ar to es minētajam likumprojektam lūdzu noteikt arī vēl vienu atbildīgo komisiju, kura varētu izvērtēt, cik labi mūsu dienesti strādā, it īpaši attiecībā uz kontrabandas apkarošanu, lai mēs šāda veida palielinājuma rezultātā neiegūtu daudz lielāku nelegālā alkohola īpatsvaru, it īpaši Latgalē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts nav pieņemts.

Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu jautājumiem.

Deputātu Agešina, Urbanoviča, Ņikiforova, Elksniņa un Ādamsona jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par skolēnu skaitu skolās un pedagogu atalgojumu”. Tātad ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un Kūtra jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstību”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Saņemta atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Taču ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to tā tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu “Latvijas Bankas” prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Eiropas Centrālās bankas programmu “Paplašināto aktīvu pirkšana”” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu.

Man jūs jāinformē, ka šodien jautājumu un atbilžu sēde līdz ar to nenotiks, jo četri jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem, bet ministrs Matīsa kungs šodien ierasties nevar.

Ir saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Zariņš, Elksniņš, Tutins, Agešins un Pimenovs, - “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai”. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Kūtris, Sudraba, Meija, Šics, Krēsliņš un Šimfa, - “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Elksniņš, Artūrs Rubiks, Orlovs, Dolgopolovs un Raimonds Rubiks, - “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Tas tiek nodots veselības ministram Guntim Belēvičam atbildes sniegšanai.

Un saņemts deputātu jautājums “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību”, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Platpers, Meija, Mežeckis un Balodis. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vēl mirklis, kamēr tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti, un tad vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Juris Viļums... ir, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 3. sēde
2015. gada 30. aprīlī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 239/Lp12) (Dok. Nr. 706, 706A)
Priekšlikums	- dep. M.Kučinskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 240/Lp12) (Dok. Nr. 708, 708A)
Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 241/Lp12) (Dok. Nr. 713, 713A)
Par likumprojektu “Patvēruma likums” (Nr. 242/Lp12) (Dok. Nr. 714, 714A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 243/Lp12) (Dok. Nr. 715, 715A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 245/Lp12) (Dok. Nr. 720)
Par likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (246/Lp12) (Dok. Nr. 721)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 247/Lp12) (Dok. Nr. 724)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem no šā gada 20. aprīļa līdz 24. aprīlim (Dok. Nr. 709)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 30. aprīlī (Dok. Nr. 710)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam šā gada 30. aprīlī (Dok. Nr. 711)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 6. maija līdz 12. maijam (Dok. Nr. 712)
Lēmuma projekts “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 141/Lm12) (Dok. Nr. 698)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 142/Lm12) (Dok. Nr. 699)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 145/Lm12) (Dok. Nr. 735)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 146/Lm12) (Dok. Nr. 736)
Lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 147/Lm12) (Dok. Nr. 737)
Lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 148/Lm12) (Dok. Nr. 738)
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 182/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 700)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 195/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 702)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Debates	- dep. A.Elksniņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 114/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 262, 606)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Debates	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. N.Kleinberga
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Viņķele
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. V.Spolītis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Brīvers
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” (Nr. 212/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 598, 688)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 167/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 693)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 29/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 694)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 192/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 695)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 149/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 696)
Ziņo	- dep. G.Daudze
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 179/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 697)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 168/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 701)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums” (Nr. 210/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 585, 704)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Statistikas likums” (Nr. 66/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 707)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 231/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 656, 723)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 245/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 720)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 246/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 721)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 247/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 724)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Lēmuma projekts “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (Nr. 217/Lp12)”” (Nr. 143/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 703)
Debates	- dep. A.Elksniņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina un I.Pimenova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai” (Nr. 51/J12)
Informācija par deputātu G.Kūtra, I.Sudrabas, A.Meijas, M.Šica, K.Krēsliņa un S.Šimfas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” (Nr. 52/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, A.Rubika, V.Orlova, S.Dolgopolova un R.Rubika jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā” (Nr. 53/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Platpera, A.Meijas, R.Mežecka un R.Baloža Ringolds jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību” (Nr. 54/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 30.04.2015 11:53:19 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 6.maija līdz 12.maijam

Datums: 30.04.2015 11:54:33 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata (141/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:55:28 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (142/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:55:55 bal004
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (145/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:56:24 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (146/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:56:52 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (147/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:57:18 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (148/Lm12)

Datums: 30.04.2015 11:59:09 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (182/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.04.2015 12:09:57 bal009
Par - 59, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (195/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.04.2015 12:11:05 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (195/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.04.2015 12:27:11 bal011
Par - 63, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 30.04.2015 14:04:15 bal012
Par - 32, pret - 40, atturas - 12. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (114/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:05:23 bal013
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā (212/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:05:49 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā (212/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:07:51 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (167/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:11:23 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (29/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:12:32 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (192/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:16:13 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (149/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:17:43 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (179/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:21:13 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (168/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:23:08 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums (210/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:31:09 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Statistikas likums (66/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:33:13 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (231/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:33:36 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (231/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:36:06 bal025
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (245/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:36:29 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (245/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:37:55 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (246/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:38:19 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (246/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:40:04 bal029
Par - 80, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (247/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:40:26 bal030
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (247/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.04.2015 14:43:29 bal031
Par - 34, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (Nr.217/Lp12)” (143/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 30.aprīlī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs Saeimas sēdē izskatījām vairākus būtiskus jautājumus.

Viens no jautājumiem, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā, un tajā bija ļoti daudz apjomīgu grozījumu, kas pamatā skāra cenas ierobežošanu ar mērķi stabilizēt nozari, nozarei liekot izvērtēt maksātspēju. Respektīvi, grozījumi paredz to, ka mums izveidojas simtprocentīgs sadārdzinājums. 0,25 procenti dienā – maksimālā procentu likme, 0,35 procenti – līgumsoda... Maksimāli.

Līdz šim nozarē valdīja brīvs regulējums un procentu likme svārstījās – pat 218 procentu un vairāk gadā.

Ko tad šobrīd šie ierobežojumi paredz? Veicot šos grozījumus, ar cenas ierobežošanu mēs panākam to, ka aizdevējs sāk pastiprināti izvērtēt maksātspēju, jo cena ir samērā ierobežota.

Mēs šodien izskatījām arī likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kurš diemžēl neguva vairākuma atbalstu. ZZS frakcija nebalsoja par šiem... par tālāku virzību šiem grozījumiem, jo uzskata: kamēr likumā nav atrisināts jautājums par nepieciešamību pensionāriem... par neapliekamā minimuma pacelšanu, tikmēr būtu godīgi arī šo likumprojektu tālāk nevirzīt.

Tāpat šodien izskatījām pirmajā lasījumā likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Likums ir no jauna izstrādāts, un ir daudz citādāks modelis. Ceru, ka atbalstīsim likumprojektu arī otrajā lasījumā un tas tiks ieviests dzīvē, un pašvaldības būs ieguvējas no tā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedre Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu īsi. Latvijas Reģionu apvienības vārdā gribu pieskarties tikai diviem jautājumiem – diviem likumprojektiem.

Pirmais – par partiju finanšu palielināšanu. Esam šodien gandarīti, ka tomēr vairums deputātu šajā brīdī nepiekrita... neatbalstīja šo partiju finansējuma palielinājumu, un tam ir daudz iemeslu, ne tikai tie, kurus uzskaitīja kolēģis. 600 tūkstoši, kas būtu nepieciešami, varbūt nav tāda summa, kas ļoti būtiski ietekmētu nākošā gada vai tuvāko gadu budžetus, par ko mēs varētu diskutēt, tomēr mēs uzskatījām, ka tā ir saruna par mūsu pašu attieksmi pret vēlētājiem, par solījumiem. Neatkarīgi no tā, no kura brīža stājas spēkā šie partiju finansējuma likuma grozījumi, tomēr ir svarīgi par tiem šajā brīdī diskutēt, pirmkārt, un, otrkārt, tos arī noraidīt, un tas arī rezultātā tika izdarīts. Protams, mēs neesam pret to, ka partijām būtu jāsaņem finansējums no valsts budžeta, un tomēr tam ir jābūt samērīgam. Un viens no mūsu priekšlikumiem būtu zināmā mērā to piesaistīt iekšzemes kopproduktam (ja reiz tas palielinās summāri, tad palielinās arī šis finansējums, bet ja tas samazinās, tad samazinās arī partiju finansējums), nevis noteikt konkrētu summu. Tas bija viens tāds mazs priekšlikums, ko es paudu debatēs, un mani kolēģi arī... vairāki, kuri piedalījās, izteica savus viedokļus, jo mums šis likumprojekts bija ļoti svarīgs, atbildot uz mūsu vēlētāju izteiktajiem viedokļiem.

Otrs jautājums ir par pašvaldību finansējumu, par jauno likumu – Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kurš ir ļoti nepieciešams pašvaldībām un par kuru Latvijas Pašvaldību savienība un tajā ietilpstošās visas Latvijas pašvaldības jau ir diskutējušas vairākkārt un ilgstoši, un tomēr mēs uzskatījām, ka šajā brīdī steidzamība varbūt nebija tas veids, kādā tas būtu jārisina. Ir jādod iespēja pašvaldībām to vēl izdiskutēt, tāpēc mēs balsojām pret steidzamību, bet katrā ziņā mēs atbalstām šī likumprojekta tālāku virzību ar domu sakārtot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, un aicinu visas Latvijas pašvaldības, kuras varbūt klausās šos frakciju viedokļus, būt aktīvām, pašām aktīvi paust savus viedokļus caur partiju frakcijām, iesniegt tos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.maijs, kas, kā zināms, sakrīt ar Latvijas Pašvaldību savienības kongresu, kurš notiks Smiltenē šogad. Es ceru, ka mēs līdz tam arī saņemsim no jums zināmus priekšlikumus un varēsim, es domāju, vēl turpināt diskusiju par šī likuma uzlabojumiem.

Un treškārt. Es gribu Latvijas Reģionu apvienības vārdā uzrunāt Latvijas iedzīvotājus sakarā ar svētkiem, kuri tuvojas šajās dienās, kurus mēs visi atzīmēsim gan valstī, gan... es aicinu šo svētku noskaņu radīt arī ģimenēs, būt aktīviem un apzināties to, cik patiesībā skaistā, brīvā un neatkarīgā valstī mēs dzīvojam un cik daudz mums ir dots.

Tāpēc es visus sveicu mūsu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas svētku reizē un aicinu visus aktīvi piedalīties svētku norisēs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien nulles lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekts nosaka personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība un kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

Šobrīd pašvaldībām nav paredzētas tiesības izīrēt mājokli personām, kuras nav likuma subjekti, tai skaitā nav deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus attiecībā uz mājokļa piešķiršanu. Tādējādi pašvaldībām pagaidām tiek liegta iespēja, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piesaistīt speciālistus, to skaitā jaunus speciālistus, kas ir nepieciešami gan uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības teritorijā, gan publisko pakalpojumu nodrošināšanai. Tie ir nepieciešamie dažādu profesiju speciālisti, kas uzsāk vai vēlas uzsākt darbu vietējos uzņēmumos un arī valsts un pašvaldību iestādēs.

Balstoties uz minēto problēmu palīdzības sniegšanā dzīvokļa jautājumu risināšanā un izzināto situāciju Latvijas pilsētās, ir identificēti nepieciešamie likuma grozījumi, kas skar atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā personām, kuras nav sociāli mazaizsargātas, un kas ļautu pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas izīrēt arī pašvaldības funkciju un attīstības nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp tādus, kas aizliedz tos piešķirt naktīs. Tika atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas. Ierobežojumu, ka nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentu apmēru, nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistīto maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes gadā.

Saeima atbalstīja arī priekšlikumu par to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ir zināms, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī neatrisināmu kopējo parādu slogu. Es paredzu, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, ka parādsaistības astronomiski izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā sauktajā ātro kredītu parādu verdzībā. Pirms trešā lasījuma frakcija SASKAŅA mēģinās šo likumprojektu radoši papildināt un uzlabot.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau pieminēja vairākus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus. Es gribētu akcentēt divus no tiem.

Proti, pirmais – tā ir ziņa zemniekiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi atsevišķu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas paredz grozīt pārejas noteikumus un tādējādi atlikt nepieciešamību iezīmēt jeb iekrāsot degvielu, kas paredzēta lauksaimniecības vajadzībām. Proti, šis grozījums paredz likuma spēkā stāšanos pārcelt no 1.jūlija uz šā gada 30.oktobri. Šis grozījums nepieciešams tādēļ, lai ļautu zemniekiem sagatavoties šai lietai. Un patiesībā šobrīd ar iesaistītajām organizācijām vēl notiek ļoti plašas diskusijas, kādu modeli Latvija izvēlēsies, un mums ir iespējas par to vēl diskutēt tātad faktiski līdz rudenim. Es domāju, ka šī ir ļoti laba ziņa zemniekiem.

Otra, manuprāt, laba ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem: mēs esam uzsākuši darbu pie likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Pirmām kārtām es gribu teikt paldies Finanšu ministrijai, kas ir spējusi samērā īsā laikā šo likumprojektu izstrādāt un apspriest ar visām Latvijas pašvaldībām. Diskutējamā vēl ir daudz, bet sākums, manuprāt, ir ļoti labs. Mēs šodien noteicām šim likumprojektam steidzamību, un tā bija nepieciešama saistībā ar nākamā gada budžeta plānošanas grafiku, jo likumam ir jābūt līdz galam pieņemtam šajā, pavasara, sesijā, lai valdība, strādājot pie nākamā gada budžeta un turpmāko gadu budžetiem, varētu visus šos skaitļus ņemt vērā.

Jaunajā likumprojektā ir daudzas ļoti svarīgas lietas. Pirmkārt, tas atvieglos pašvaldību finanšu prognožu aprēķināšanu, kas līdz šim bija ļoti smagnēja. Otrkārt, tas stimulēs pašvaldības attīstīt savu saimniecisko darbību, jo no to aktivitātes būs atkarīgs arī šis saņemamās vai maksājamās naudas summas lielums izlīdzināšanas fondā. Un formula, kas ir iestrādāta likumprojektā, ir samērā vienkārša. Dažos vārdos to raksturošu: tiek aprēķināts nosacītais iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kur ietilpst visi pašvaldības iedzīvotāji... ar koeficientu 1, un papildu koeficienti ir bērniem līdz skolas vecumam; cits – lielāks – papildu koeficients ir skolas vecuma bērniem, un ir arī papildu koeficients pensionāriem, plus vēl arī papildu koeficients par teritorijas lielumu. Šajā formulā tiek izlīdzināti 60 procenti no starpības, kas ir pašvaldības vērtētie ieņēmumi, un vidējais līmenis Latvijas pašvaldībās uz vienu iedzīvotāju. Galarezultāts būs tāds: šobrīd starp bagātāko un trūcīgāko Latvijas pašvaldību ir piecas reizes liela starpība, turpretim pēc izlīdzināšanas mehānisma pielietošanas šī starpība samazināsies līdz divām reizēm.

Un nobeigumā, dārgie radioklausītāji, vissirsnīgākie sveicieni jums visiem un jūsu tuvajiem cilvēkiem Latvijas valsts atjaunošanas svētkos – 4.maijā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.

Un tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti gan pagājušajā nedēļā neizskatītie darba kārtības punkti, gan arī notika vēl viena Saeimas sēde ar dažādiem būtiskiem un nozīmīgiem jautājumiem. Kā būtiskākos es akcentēšu divus no tiem.

Pirmām kārtām tika skatīts likumprojekts “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, kas paredz izstrādāt jaunu modeli, kā finansiāli tuvināt nabadzīgākās pašvaldības turīgākajām. Pašreizējā kārtība tā arī līdz galam nav atrisinājusi to, ka visas pašvaldības spētu apmierināt savas finansiālās vajadzības, tāpēc ik gadu pašvaldības saņēma arī valsts finansējumu. Bija radušās arī citas problēmas esošā modeļa ietvaros, jo, piemēram, pēc administratīvās reformas veikšanas finanšu sadalījums kļuva neproporcionāls iedzīvotāju skaitam novados attiecībā pret republikas pilsētām. Un arī vēl dažādu citu iemeslu dēļ bija pamats ieviest sistemātiskas izmaiņas.

Jaunā modeļa būtiskākā atšķirība ir tā, ka visvairāk iegūst tās pašvaldības, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību, kā arī tās, kurās ir veikta virkne citu uzlabojumu. Lai gan Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus, tomēr mēs neesam līdz galam apmierināti ar Finanšu ministrijas piedāvājumu un tāpēc uz otro lasījumu iesniegsim konkrētus priekšlikumus šī likumprojekta uzlabošanai. Šobrīd problēmu mēs saskatām tajā, ka galvenie ieguvēji no jaunā modeļa tik un tā paliks lielās pilsētas un attīstības centri, kuriem jau tāpat ir pieejami papildu līdzekļi kaut vai, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu starpniecību. Tāpēc viens no iespējamiem variantiem, kuru Nacionālā apvienība plāno virzīt, ir noteikt speciālu kritēriju, kas atbalstītu tieši tās teritorijas, kuras atrodas valsts pierobežā, un, tieši pretēji, – samazināt kritērijus attiecībā uz teritorijām, kuras atrodas kāpu aizsargzonās, jo ir paredzams, ka pēc jaunā modeļa lielākā daļa Latgales saņems mazāk. Pēc mainītiem kritērijiem gan Latgale, gan Ziemeļvidzeme, gan Dienvidkurzeme saņemtu vairāk no šī izlīdzināšanas fonda.

Papildus tam Nacionālā apvienība uzskata, ka, lai patiešām panāktu likuma mērķi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, būtu jāievieš papildu apgrūtinājumi attiecībā uz republikas pilsētām, jo pašreiz piedāvātajā likumprojekta redakcijā tiek būtiski stiprināts tas, ka lielākās ieguvējas no jaunās sistēmas būs tieši lielākās pilsētas.

Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir būtisks Latvijas iedzīvotājiem, ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot tā saucamo ātro kredītu biznesu. Šis visnotaļ ienesīgais bizness ir iedzinis parādu jūgā ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju un ģimeņu. Grozījumi paredz ierobežot parādsaistību apmērus, jo pašlaik iespējamais parāds var vairākas reizes pārsniegt aizdevuma summu. Nacionālā apvienība uzskata, ka šī biznesa nozare būtu vēl vairāk jāierobežo. Līdz ar to mūsu priekšlikumi paredzēja ierobežot aizdevēju darba laiku un palielināt cilvēku vecumu, no kura var pieteikties ātrā kredīta aizdevuma saņemšanai. Mēs, piemēram, paredzam noteikt, ka soda naudas apmērs par kavējumu nevar pārsniegt 100 procentus no aizdevuma, kā arī vēl citus ierobežojumus.

Ja šos priekšlikumus pieņemtu, tie būtiski aizsargātu Latvijas patērētājus no nesamērīgām parādsaistībām un spētu ieviest samērīgumu attiecībā uz aizņemtā kredīta un soda naudas apmēru.

Un visbeidzot. Nacionālās apvienības vārdā vēlos sveikt visus klausītājus tuvojošajos valsts svētkus – 4.maijā un aicinu ikvienu piedalīties gan publiskajos pasākumos, gan arī šaurākā ģimenes lokā atzīmēt šo būtisko notikumu, kas norisinājās pirms nu jau vairāk nekā 25 gadiem, tik tiešām izvērtēt katram un uzdot sev jautājumu: “Kādēļ man ir nepieciešama šī valsts?”

Paldies par jūsu uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam!

Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Informēšu jūs par būtiskākajiem šodien izskatītajiem jautājumiem un frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par tiem.

Diemžēl arī šajā Saeimas sēdē tika izskatīti jautājumi, kuros hroniski trūkst dialoga – dialoga ar sabiedrību, dialoga ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Arī trūkst politiskās gribas uzklausīt, izprast viedokli par pieņemto normu piemērošanu praksē.

Vērsīšu jūsu uzmanību uz trim šādiem likumprojektiem.

Pirmkārt, mēs neatbalstījām likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” izskatīšanu Saeimā steidzamības kārtā, jo šis ir nozīmīgs likumprojekts, kas regulēs pašvaldību finanses nākamajos gados. Šī likumprojekta kvalitatīva izstrāde nav iedomājama bez cieša dialoga ar pašvaldībām un pilnīgas izpratnes, kā šī norma strādās ilgtermiņā. Steigā pieņemtie likumprojekti bez nopietnām un profesionālām diskusijām diemžēl nenodrošina stabilas un prognozējamas finanšu sistēmas pamatu izveidi.

Otrkārt, mēs uzskatījām, ka pilnīgi bezatbildīgi ir šajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos Saeimā virzīt tālākai izskatīšanai grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, vēl jo vairāk ievērojot to, ka Ministru kabinets apstiprināja Latvijas stabilitātes programmu 2015.–2018.gadam, vienlaikus samazinot iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes gan šim, gan nākamajam gadam.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiks samazināti arī valsts budžeta izdevumi. Tātad valstij samazinās līdzekļi izglītības, veselības un sociālajām jomām, un šajos apstākļos lemt par politisko partiju finansēšanas palielināšanu ir nepieļaujami un amorāli. Mēs uzskatām, ka valstij ir daudz svarīgākas jomas, kurās hroniski trūkst finansējuma, un tās ir veselība, izglītība, drošība. Un tieši šiem ir jābūt valdošo partiju darba kārtībā izvirzāmiem jautājumiem.

Un apliecinājums tam, ka agrāk vai vēlāk Saeimai pašai ir jālabo savas steigā pieņemtās un ne līdz galam ar nozares profesionāļiem pārrunātās normas, ir šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Šobrīd tiek precizēti tikai pagājušā gada 17.decembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja, ka ar šī gada 1.jūliju stāsies spēkā prasība par lauksaimniecības degvielas marķēšanu. Mēs jau gada beigās norādījām, ka ir nepieņemami steigā pieņemt normas, kuras neatbalsta nozares profesionāļi, kuras nav izskaidrotas sabiedrībai un nav skaidra normu praktiskā piemērošana.

Šobrīd valdošā koalīcija ir sapratusi, ka, lai visiem naftas produktu apritē iesaistītajiem komersantiem būtu iespēja veikt dīzeļdegvielas iezīmēšanu, marķēšanu un piegādi atbilstoši jaunajām prasībām, ir nepieciešams pārcelt šīs normas spēkā stāšanos uz šī gada 30.oktobri. Šis nav vienīgais piemērs, kurš apliecina, ka gada beigās steigā pieņemtie lēmumi agrāk vai vēlāk ir jālabo. Tie paliek...

Tātad tik un tā paliek neatbildēts ļoti būtisks jautājums: kurš ir atbildīgs par šādu nekvalitatīvu, neizvērtētu un neizdiskutētu likuma normu pieņemšanas sekām?

Un noslēgumā es savā un partijas “No sirds Latvijai” vārdā no sirds novēlu visiem jums, cienījamie radioklausītāji, jūsu tuvajiem un mīļajiem īpaši skaistus šos mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus!

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties!

Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!