Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2015.gada 7.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Es aicinu visus ieņemt savas vietas... Aicinu visus ieņemt savas vietas, jo ir pienācis laiks sākt Saeimas 2015.gada 7.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” un iekļaut šo lēmuma projektu pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā arī likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, kā arī šīs komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tikko ir saņemts arī iesniegums, kurā Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Šo likumprojektu bija paredzēts izskatīt otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2015.gada 5.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 12.Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu nākamais deputāta amata kandidāts uz mandātu no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Igors Zujevs.

2015.gada 5.maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Igora Zujeva iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus.

2015.gada 6.maijā komisija izskatīja 12.Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegumu un deputāta amata kandidāta Igora Zujeva iesniegumu un vienbalsīgi atbalstīja, un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu Igoru Zujevu dot svinīgo solījumu.

I.Zujevs. Labdien!

Es, Igors Zujevs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Zujevu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “pret”.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir tapis dēļ tām nesaskaņām un pretrunām, kuras ir izveidojušās Ministru kabinetā attiecībā uz VDK maisu satura iespējamo izpēti. Ir jāatgādina jums, ka pagājušā gada maijā Saeima grozīja likumu par VDK maisiem. Toreiz bija jautājums, ko darīt - visus dokumentus nodot atklātībai, noslepenot dokumentus vēl uz 30 gadiem, iznīcināt vai arī rīkoties kā citādāk. Saeima toreiz nolēma, ka ir jāizveido zinātniskās izpētes komisija, kurai trīs gadu laikā šie dokumenti jāizskata, un Ministru kabinetam jādod slēdziens, ko tālāk ar šiem dokumentiem darīt.

Otrs - vēsturiski, zinātniski un juridiski dot vērtējumu par VDK nodarītajiem zaudējumiem tautas morālei un ekonomikai. Tas viss bija noticis, cienījamie kolēģi, gadu iepriekš! Toreiz, pagājušajā gadā, Ministru kabinets komisiju apstiprināja 5.augustā. Kas tad īsti pa šo laiku ir noticis? Komisija no Izglītības un zinātnes ministrijas ir paspējusi aizklejot uz Tieslietu ministriju, pēc tam - uz Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtu. Šodien ir atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijā, un ministre Seile labprāt atdotu to atpakaļ Tieslietu ministrijai.

2014.gada maijā, pieņemot grozījumus, paredzējām finansējumu. Šodien izrādījās, ka tieši finansējums ir bijis kā māneklis komisijas locekļiem, lai politiski diktētu, kas zinātniekiem ir jādara. Tā teikt, politisks projekts, kam naudu iedeva, vien skatot budžetu otrajā lasījumā, bet naudas tomēr tā arī nebija.

No Izglītības un zinātnes ministrijas komisija pārgāja Tieslietu ministrijai. Komisijas vadītājs to raksturo šādiem vārdiem: “Tas notika naktī.” Par Rasnaču komisijai atmiņā ir palikuši tikai šī cilvēka draudi komisijas locekļiem. Kā nu bez tā, ja zinātniskā izpēte būtu jāveic labākajās fašo garīguma tradīcijās. Rasnačs - tēvs, Tomels - dēls un Iesalnieka gars. Pēc tā Tieslietu ministrija nosūta komisijai vēstuli, faktiski pasakot: “Jūsu nav.” Tāda “normāla” Tieslietu ministrijas pozīcija... Iedomājieties, ka, piemēram, kāds no jums šodien saņem vēstuli no Tieslietu ministrijas, ka jūsu vienkārši nav! Tāda bija arī Tieslietu ministrijas attieksme pret zinātniskās izpētes komisijas locekļiem. Pēc minētā arī sākās komisijas locekļu slēgšana ārā, un lēmumi lielā mērā bija politiski, jo komisijas locekļu sastāvā ir bijuši arī Nacionālajai apvienībai pietuvinātie politiķi, kuri faktiski uzraudzīja, lai izpētes komisijas darbs notiktu tiešām labākās politiskās uzraudzības tradīciju garā, un to nodrošināja Nacionālās apvienības pārstāvji.

VDK maisos ir pat ļoti daudz kas. Daļa no šī “daudz kā” ir Latvijas Nacionālajā arhīvā, daļa - Satversmes aizsardzības birojā ziņotāju kartītēs, magnētiskajās lentēs un citur. Un tad nu Maizītis saka: “Vienam cilvēkam no minētās zinātniskās izpētes komisijas es varu iedot pielaidi.” Ko nozīmē tā viena cilvēka pielaide, kurš darbosies minētās zinātniskās izpētes komisijas sastāvā un pētīs materiālus? Absolūti neko! Zinātniskās izpētes rezultāts būs pielīdzināms nullei.

Acīmredzot ir arī bailes uzzināt to, ko zināt nemaz negribas, jo spogulis, kurā skatāmies, var izrādīties visai nejauks, un, protams, politikā noteikti darbojas cilvēki, kas ir bijuši vienā vai otrā veidā saistīti ar VDK un kas baidās par savu karjeru un tālāko dzīvi. Šos vārdus ir pateicis Kārlis Kangeris, Latvijas Vēstures institūta pētnieks vēstures zinātņu doktors un VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.

Cienījamie kolēģi, es aicinu minēto likumprojektu neatbalstīt un izstrādāt alternatīvu likumprojektu par VDK maisu satura atklāšanu, pilnīgu atklāšanu, bez jebkāda veida politiskās uzraudzības no Nacionālās apvienības vai tās pārstāvēto politiķu ietekmes šīs darba komisijas ietvaros. Ir tāda sajūta, ka vismaz, nu, tieslietu ministrs Rasnača kungs tiešām ir minētajos maisos atrodams, jo viņa darbība, liedzot veikt izpēti attiecībā uz šiem rezultātiem, ir tiešām bijusi destruktīva.

Attiecībā uz minēto likumprojektu es tomēr jums vēlos atgādināt, ka minētā likumprojekta 5.pants norāda, ka “VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai”. Ko tas nozīmē? Tie ir absolūti meli un absolūtas muļķības, ka tiks publicēti pamatā visi dokumenti, kuriem ir uzlikts slepenības statuss! Minētais likumprojekts nekādā veidā neveicinās dokumentu atklāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Veiko Spolītim. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi, labrīt! Tātad paldies Elksniņa kungam par savu vērtējumu, bet mēs esam saņēmuši vēstuli no Kangera kunga, kuru es vēlos jums nolasīt. Proti, viņš runā par to, ka tomēr šis likumprojekts būtu jānodod komisijai un mums būtu ar to jāstrādā.

Tātad: “Dāmas un kungi! Zinātniskajai komisijai nav pieņemama likumprojekta 5.panta redakcija šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, līdz šim Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošie Valsts drošības komitejas dokumenti nav bijuši ierobežotas pieejamības informācija. Šajā likumprojektā ierobežotas pieejamības statuss tiek piešķirts informācijai, kas līdz šim pēdējos 25 gadus nav bijusi ierobežota.

Otrkārt, ar ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu visiem bez izņēmuma Valsts drošības komitejas dokumentiem tiks paralizēta līdz šim legāli iespējamā zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu publicēšana.

Treškārt, līdz ar to nav pieņemama arī likumprojekta 4.panta redakcija.

Zinātniskā komisija lūdz papildināt 3.pantu ar šādu teikumu: “Bez Latvijas Universitātes priekšlikuma Ministru kabinetam nav tiesības mainīt Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas locekļu sastāvu. [..]

Patiesā cieņā Kārlis Kangeris, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs.”

Ar to viņš vienkārši atgādina, kas vēl būtu jādara, kas būtu jāpapildina, bet viņš aicina tomēr nodot šo likumprojektu komisijām un strādāt ar to. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.)

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kaimiņa, Kleinbergas, Ruka un Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kaimiņa, Kleinbergas, Ruka un Bondara iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krauzes, Cilinska, Līdakas, Boķa, Rasmaņa un Naudiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, kurš runās “par”.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta anotācijā ir detalizēti un pat zinātniski aprakstīts, kamdēļ šis likumprojekts ir nepieciešams. Es varbūt mēģināšu to vienkāršākiem vārdiem...

Īstenībā upju un ezeru aizsargjoslu mērķis ir bijis aizsargāt ūdens kvalitāti. Taču gadījumos, ja vadošā suga ir baltalksnis, mēs iegūstam pretēju efektu - šie koki sagāžas upēs, un rezultāts ir tas, ka pasliktinās upju kvalitāte, kā arī kļūst grūtāk izmantot šīs upes gan makšķerēšanai, gan citām vajadzībām.

Līdz ar to, no vides viedokļa, būtu pareizi tomēr gadījumos, ja vadošā suga ir baltalksnis, atļaut kailcirti. Tas gan, protams, nenozīmē, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, uzreiz šāda lieta notiks, jo, protams, īpašniekam nav pārāk izdevīgi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) to darīt, jo tas prasa drīzāk izdevumus, nekā rada ieguvumus.

Šo likumprojektu atbalsta gan mežu īpašnieku organizācijas, gan pietiekami daudz ekspertu. Par to ir vairākkārt diskutēts gan Vides un klimata politikas apakškomisijā, gan arī pirms tam, pagājušajā Saeimā, - arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jāteic, ka dabas aizsardzības organizācijas ir iebildušas pret šo likumprojektu. Bet, manā skatījumā, te ir tas gadījums, kad caur kokiem mēs neredzam mežu un kad, cenšoties aizsargāt katru atsevišķu koku, īstenībā videi kopējais kaitējums ir lielāks.

Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai un arī tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris, un jūs tiekat par to šodien Saeimas sēdē informēti atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Savukārt deputāts Gaidis Bērziņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. un 8.maijā. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu atsaukt pieprasīto atvaļinājumu šā gada 7.maijā. Līdz ar to atvaļinājums tiek piešķirts tikai 8.maijā, un par to Saeimas Prezidijs jūs informē.

Deputāts Raimonds Rubiks ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksāto atvaļinājumu šā gada 7.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē deputātus.

Savukārt deputāts Ilmārs Latkovskis ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. un 14.maijā, un šis lēmuma projekts ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 13. un 14.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Ilmāram Latkovskim ir piešķirts.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamais priekšsēdētājas biedr! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.247/Lp12), 18.pants - “Nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi naftas produktiem”. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Dambe, ir daļēji iekļauts komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses, un tā būtība ir tāda, ka daudzie zālāji ir nomainīti ar vārdiem “zālāju platības”, tātad terminoloģisks labojums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Lūdzu nobalsot kopumā par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātais sēdes vadītāj! Labrīt, kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi vienu priekšlikumu un vienu ir izstrādājusi pati.

Iesniegtais ir deputāta Pimenova kunga priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 2.priekšlikumu ir izstrādājusi pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Repatriācijas likums”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš (LRA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 25.marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Repatriācijas likums”. Komisija sēdē konsultējās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Tiesībsarga biroju. Likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu, pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties.

Komisija vienbalsīgi lēma likumprojektu atbalstīt. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu arī jūs šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Repatriācijas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kaimiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītais Prezidij! Kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Likumprojekts nepieciešams, lai izslēgtu Latvijas Republikas Zemessardzi no Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto sabiedriskās kārtības uzturētāju loka, paredzot Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 3.panta 8.punktā noteiktās tiesības sniegt atbalstu Valsts policijai un pašvaldības policijai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā valsts vai pašvaldību institūciju rīkotajos publiskajos pasākumos. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un konceptuāli atbalstījusi šos likuma grozījumus.

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasības, līdz ar to ir nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Informācijas atklātības likumā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 28.maijs.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

R.Jansons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Gan šis, gan nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti ar kopīgu mērķi - sabiedrības vajadzību nodrošināšana pretplūdu aizsargdambja būvniecībai Carnikavas novadā. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es runāšu uzreiz par šiem abiem likumprojektiem, šo likumprojektu mērķi, kopumā.

Tātad atgādināšu, ka - atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 105.panta ceturtajā teikumā noteiktajam - ir vairāki kritēriji, lai nodrošinātu īpašumu piespiedu atsavināšanas tiesiskumu. Proti, īpašumu piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi uz atsevišķu likumu pamata (tātad šodien mēs šo likumu projektus vērtēsim), ja tā ir notikusi sabiedrības vajadzībām, ja tā ir notikusi izņēmuma gadījumā un ja tā ir notikusi pret taisnīgu atlīdzību. Vēlos vērst arī uzmanību uz to, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 27.panta otrā daļa nosaka to, ka strīdus par institūcijas noteikto atlīdzību un izmaksājamās atlīdzības apmēru izskata tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, vai šī noteiktā atlīdzība ir taisnīga vai, iespējams, netaisnīga, strīda gadījumā lemj tiesa. Šo aspektu līdz ar to nevērtē nedz Saeimas Juridiskā komisija, nedz arī deputāti.

Par sabiedrības vajadzībām. Tātad Carnikavas novada dome 2011.gada 17.augustā ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā projekta īstenošanu. Ar šo lēmumu Carnikavas novada dome nolemj konceptuāli atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaisti plūdu risku novēršanai Carnikavas novada teritorijā. Tātad mērķis ir sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanai ir nepieciešami atsavināmie nekustamie īpašumi, proti, inženierbūvju pretplūdu aizsargdambja Gaujas upes labajā krastā posmā no autoceļa A1 Rīga-Tallina līdz Dzirnupei būvniecībai. Šī projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Carnikavas, Gaujas un Siguļu ciema iedzīvotāju īpašumu un dzīvesvietu aizsardzība pret iespējamiem plūdiem.

Par izņēmuma gadījumiem. Tātad abos šajos gadījumos Carnikavas novada dome ir vairākkārt piedāvājusi atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekiem vienoties par īpašuma nomu vai tā daļas atsavināšanu, tomēr līdz šim šāda vienošanās nav panākta, kas gan neizslēdz iespēju, ka likumdošanas procesā Carnikavas novada dome var arī ar šiem īpašniekiem vienoties.

Līdz ar to, kolēģi, pirmais mums ir jau minētais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”. Par šo likumprojektu papildus ir jānorāda, ka minētais īpašums ir apgrūtināts ar aizliegumu bez Aizkraukles Bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu dāvināt, atsavināt, sadalīt, apgrūtināt ar lietu tiesībām, ieķīlāt trešajām personām vai citādi samazināt ķīlas vērtību. Šajā gadījumā, pieņemot šo likumprojektu, atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam šis īpašums Carnikavas novada domes īpašumā varētu nonākt arī bez apgrūtinājumiem. Juridiskajā komisijā mēs uzklausījām Aizkraukles Bankas pārstāvi, kurš apliecināja, ka viņiem nav iebildumu pret šī likumprojekta pieņemšanu, jo tas neaizskars viņu kā hipotekārā kreditora intereses.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.maijs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 12. vai 20.maijs?

G.Bērziņš. 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Proti, tiem ir kopīgi mērķi, līdz ar to es neatkārtošos attiecībā uz šiem mērķiem. Papildus vēlos norādīt, ka minētais nekustamais īpašums nav apgrūtināts. Līdz ar to šajā gadījumā - atšķirībā no iepriekšējā likumprojektā minētā īpašuma atsavināšanas gadījuma - Juridiskajai komisijai nebija jāuzklausa hipotekārais kreditors, tā kā šis īpašums nav apgrūtināts.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, es aicinu atbalstīt arī likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums - deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Tutina, Potapkina, Zariņa, Zemļinska, Artūra Rubika, Zujeva un Elksniņa priekšlikums iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī šo pašu 10 deputātu parakstītu lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts šo pašu 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un, kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” un ir nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts notārs, un līdz ar to šie grozījumi jāsaskaņo ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, kas ir šīsdienas sēdes darba kārtības nākamais jautājums.

Likumprojekts paredz noteikt mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, kā arī noteikt, ka aicinājumā veikt mantojuma apsardzību zvērināts notārs norāda konkrēti to mantu, kuras apsardzība veicama, tās atrašanās vietu, informāciju par ieinteresēto personu, kura lūgusi veikt mantojuma apsardzību, un attiecīgā mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu. Pēc tam ar zvērināta notāra izdoto aicinājumu veikt mantojuma apsardzību ieinteresētā persona vērsīsies pie zvērināta tiesu izpildītāja, vadoties pēc vispārējiem zvērinātu tiesu izpildītāju piekritības noteikumiem, lai ar personas izvēlētā tiesu izpildītāja starpniecību faktiski nodrošinātu mantas apsardzību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt šā gada 21.maiju.

Sēdes vadītājs. 21.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi arī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar nule kā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un tā mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts tiesu izpildītājs.

Šis likumprojekts paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot mantojuma apsardzību, ir tiesības, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas mirušai personai piederošas mantas, un citās glabātavās, ievērojot likumā noteikto kārtību, paredzamās darbības.

Likumprojektā detalizēti regulēta kārtība, kādā tiesu izpildītājs veic mantojuma apsardzības darbības.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 21.maiju.

Sēdes vadītājs. 21.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Juridiskā komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas nosaka, ka par prasības pieteikumu par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu turpmāk ir maksājama valsts nodeva. Šāds priekšlikums daļēji izriet arī no Satversmes tiesas sprieduma. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 2. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk, piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, parādniekam tiks saglabāti tikai 50 procenti no minimālās darba algas līdzšinējo 100 procentu apmērā, attiecīgi saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Komisija minēto priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī nākamais ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 6. ir tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 10. ir tehniska rakstura tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 12. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir saistīts ar 3. un 4.priekšlikumu un tātad paredz pārejas noteikumu papildināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Patvēruma likums”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Patvēruma likums”.

Atgādināšu, ka nekādas revolucionāras pārmaiņas nav paredzētas. Eiropas Savienība 2013.gadā pieņēma virkni grozījumu attiecīgajos normatīvajos aktos, kas skar patvēruma iesnieguma izskatīšanas procedūras, kārtību, kādā patvēruma meklētāji var tikt aizturēti, bērnu tiesību drošāku aizsardzību un tā tālāk. Nekā pārāk būtiska tur nav, bet kopumā grozījumu ir diezgan daudz, un tāpēc tika nolemts izstrādāt jauna likuma projektu, nevis izdarīt daudzus grozījumus spēkā esošajā Patvēruma likumā. Šo jauno normu pārņemšanas termiņš ir šā gada jūlijs, tā ka mums neatliek pārāk daudz laika.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pieņemšanai pirmajā lasījumā. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Patvēruma likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Cilevičs. Šā gada 21.maijs.

Sēdes vadītājs. 21.maijs?

B.Cilevičs. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.maijs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R.Bergmanis (ZZS).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētājas biedr! Cienījamie deputāti!

Komisija izskatīja Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

No šā gada 1.jūlija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam ir paredzēts finansējums Pasaules Bankas metodikas iegādei, kas nodrošinās iespēju kvalitatīvi izvērtēt Latvijā esošās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, kā arī identificēt tās vājās vietas. Tāpat papildu finanšu līdzekļi ir paredzēti darbinieku, kuri strādās ar minēto metodiku, atalgojumam.

Likumprojekts paredz precizēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta tiesības un funkcijas, lai tas varētu efektīvi izmantot minēto metodiku.

Ņemot vērā minēto, komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Jā, balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Bergmanis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

R.Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 19.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šī gada 11.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs, un otrais lasījums - 11.jūnijā. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas ir saistīts ar sekojošo likumprojektu - “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums”. Tātad būtībā kārtējā Eiropas Savienības direktīva paģēr, ka ir jābūt iespējai patērētāju ārpustiesas strīdu risinājumam, un līdz ar to šis likumprojekts paredz, ka tiks izveidota arī attiecīga komisija, kura nodarbosies tieši ar patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 14.maijs.

Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Un šajā likumprojektā tiek precizēts, kā tad darbojas šī komisija, kas risina patērētāju strīdus ārpustiesas kārtā. Būtībā šis diezgan apjomīgais likums iekļauj visu šo risinājumu regulējumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Līdzīgi kā iepriekš - 14.maijs.

Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā, ko iesniedzis Ministru kabinets, un komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Es vēlos atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā deputāts Ingmārs Līdaka ziņos par abiem likumprojektiem. Pēc tam par abiem likumprojektiem būs iespējamas debates, bet pēc tam balsosim par katru likumprojektu atsevišķi: vispirms par komisijas noraidīto likumprojektu, bet pēc tam - par alternatīvo.

Tātad komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - saņēma Ministru kabineta izstrādātos grozījumus Komerclikumā. Šī nepieciešamība radās tāpēc, ka būtībā ir mainīta sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtība, un uzņēmēji ir ne visai aktīvi, iesniedzot atbilstoši šai jaunajai kārtībai dokumentus, lai grozītu tātad reģistra datus. Būtībā tiek veikta tāda... ir veikta zināma pretimnākšana tām SIA, kas ir viena dalībnieka SIA, un līdz ar to, protams, šī doma jau ir bijusi ļoti laba, bet, konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, komisijas sēdes laikā tomēr tika atrasts mazliet cits risinājums, un līdz ar to komisija piedāvā alternatīvo likumprojektu.

Tātad būtībā komisijas vārdā es aicinu noraidīt Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un atbalstīt šo alternatīvo, komisijas izstrādāto, likumprojektu, turklāt nosakot tam steidzamību.

Tātad pirmo likumprojektu aicinu noraidīt, par otro balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets, pirmajā lasījumā! Bet, kā jau deputāts Ingmārs Līdaka teica, šo likumprojektu komisija nav atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ko darīt?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 81, atturas - 2. Likumprojekts noraidīts.

Tagad lūdzu vēlreiz...

I.Līdaka. Neskatoties uz Loskutova kunga atbalstu šim likumprojektam, es tomēr aicinu visus vienbalsīgi atbalstīt tātad alternatīvo, komisijas izstrādāto, likumprojektu, pirms tam nosakot steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gaidīs priekšlikumus līdz 14.maijam, lai izskatītu Saeimas 21.maija sēdē.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs, un 20.maijā otrais... Es atvainojos! 21.maijā, jā, jā, otrais lasījums, tiešām.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.

Bet es jūs informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmā bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet diemžēl ministrs informēja, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Savukārt deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Agešina un Pimenova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai” ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas arī neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka arī nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” pāradresēts ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Saņemta rakstveida atbilde, kas arī neapmierina iesniedzējus, bet diemžēl abi ministri informē, ka nevar šodien ierasties.

Deputātu Elksniņa, Artūra Rubika, Orlova, Dolgopolova un Raimonda Rubika jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā” ir atbildēts, un šī rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus. (Dep. G.Belēvičs apstiprinoši māj ar galvu.) Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu un nav izskatāms jautājumu un atbilžu sēdē.

Savukārt deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Mežecka un Baloža jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību” ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, bet, kā es jau informēju, ministrs diemžēl nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Bet ir saņemts vēl viens deputātu jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Elksniņš, Potapkins, Agešins, Tutins un Ribakovs. Un šis jautājums “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” ir adresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Jautājums tiks nodots satiksmes ministram Anrijam Matīsam.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks reģistrācijai.

Ja gadījumā deputāts Hosams Abu Meri vēl grib kaut ko par procedūru teikt, jo viņš intensīvi spiež pogu... (No zāles dep. H.Abu Meri: “Nē! Nē! Nē!”) Negrib neko teikt.

Tādā gadījumā pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Lūdzu uzmanību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem! Komisijas ārkārtas sēde, kurā turpināsim skatīt grozījumus Izglītības likumā, notiks pulksten 10.30. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Raimonds Rubiks, Edvīns Šnore un Juris Viļums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2015.gada 7.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde
2015.gada 7.maijā

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 149/Lm12)

(Dok. Nr. 755)

   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - I.Zujevs
   
Par likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” (Nr. 244/Lp12)
(Dok. Nr. 719, 719A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. V.Spolītis (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 248/Lp12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 734, 734A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 249/Lp12)
(Dok. Nr. 740, 740A)
   
Priekšlikums - dep. E.Cilinskis (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 250/Lp12)
(Dok. Nr. 741, 741A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 251/Lp12)
(Dok. Nr. 742, 742A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 30. aprīlī
(Dok. Nr. 745)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gaidim Bērziņam šā gada 7. un 8. maijā
(Dok. Nr. 746, 746A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Rubikam šā gada 7. maijā
(Dok. Nr. 747)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 13. un 14. maijā
(Dok. Nr. 748)
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 247/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 724B)
   
Ziņo - dep. A.Kiršteins
   
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 40/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 732)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Repatriācijas likums” (Nr. 208/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 570, 622)
   
Ziņo - dep. A.Kaimiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 224/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 633, 722)
   
Ziņo - dep. V.Dambe
   
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 214/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 612, 726)
   
Ziņo - dep. R.Jansons
   
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” (Nr. 206/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 559, 729)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” (Nr. 207/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 560, 730)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 229/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 654, 731)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 230/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 655, 739)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 205/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 743)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Patvēruma likums” (Nr. 242/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 714, 751)
   
Ziņo - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 236/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 665, 753)
   
Ziņo - dep. R.Bergmanis
   
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 227/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 648, 756)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” (Nr. 228/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 649, 757)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 232/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 657, 761) un

 

alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 252/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 761)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 151/Lm12)
(Dok. Nr. 767)
   
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 152/Lm12)
(Dok. Nr. 768)
   
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā” (Nr. 153/Lm12)
(Dok. Nr. 769)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, S.Potapkina, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr.  55/J12)
   
Paziņojums
  - dep. J.Vucāns
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 07.05.2015 09:06:47 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (149/Lm12)

Datums: 07.05.2015 09:14:33 bal002
Par - 65, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums (244/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 07.05.2015 09:15:28 bal003
Par - 38, pret - 3, atturas - 43. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (248/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 07.05.2015 09:20:46 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 13. un 14.maijā

Datums: 07.05.2015 09:22:08 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (247/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.05.2015 09:23:04 bal006
Par - 20, pret - 56, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (40/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:23:42 bal007
Par - 63, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (40/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:25:10 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Repatriācijas likums (208/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:26:51 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (224/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:28:22 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (214/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:33:56 bal011
Par - 66, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pretplūdu aizsargdambja būvniecībai (206/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:35:37 bal012
Par - 64, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pretplūdu aizsargdambja būvniecībai (207/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:39:20 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (229/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:41:09 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (230/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:44:49 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:46:39 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Patvēruma likums (242/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:48:52 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (236/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:49:23 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (236/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:51:09 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (227/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:52:30 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums (228/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:55:14 bal021
Par - 1, pret - 81, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (232/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:55:55 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikumā (252/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:56:22 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (252/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.05.2015 09:57:30 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (151/Lm12)

Datums: 07.05.2015 09:58:01 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (152/Lm12)

Datums: 07.05.2015 09:59:07 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas ... (153/Lm12)


 

Frakciju viedokļi
2015.gada 7.maijā

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji!

Kā jūs jau visi noteikti dzirdējāt, Saeimas šodienas sēdē nebija tādu likumprojektu, par kuriem būtu asas politiskās diskusijas, jo daudzi no šiem likumprojektiem ir nepieciešami un visi tos saprotoši atbalsta.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību diviem likumprojektiem, kas varbūt skar individuāli kādus dažus cilvēkus, taču īstenībā tie ir likumprojekti, kas nākotnē var skart daudzus, jo dažādi projekti tiek virzīti, un saistībā ar šiem projektiem valsts var atsavināt cilvēkam nekustamo īpašumu (piemēram, nākotnē tiks būvēta dzelzceļa līnija, kuras projekta īstenošanas rezultātā arī, visticamāk, kādam cilvēkam ar valsts likumu būs jāatņem zeme). Šie divi likumprojekti šodien attiecas uz citu novadu – uz Carnikavas novadu –, un nav strīdu, ka Carnikavas novada ļaudīm ir nepieciešams pretplūdu dambis, jo tas ir ļoti daudzu cilvēku interesēs. Taču es vēlētos uzmanību pievērst cilvēkiem, uz kuru nekustamā īpašuma valsts vai pašvaldība ir izvēlējusies būvēt kādu jaunu būvi. Un, īstenojot šo lielo projektu, ir plānots atsavināt šo īpašumu. Šeit uzmanība ir jāpievērš tieši pašvaldības rīcībai. Ja, piemēram, zeme ir jāatsavina – un es nešaubos, ka Carnikavas novada pašvaldība sen zināja, ka šāds pretplūdu dambis tiks būvēts! –, vai tas nebija savlaicīgi teritorijas plānojumā jāiestrādā, lai cilvēkiem nepiešķirtu nekustamos īpašumus šajās teritorijās, vai arī savlaicīgi jāuzliek apgrūtinājums?

Otrs moments ir par atsavināmās teritorijas lielumu. Konkrētajos gadījumos cilvēkam atsavina nelielu daļu no īpašuma. Un šeit, manuprāt, gan valsts ierēdņiem, gan pašvaldības cilvēkiem ir jāsaprot, ka šai atsavināmajai daļai ir jābūt pārdomātai, saprātīgai, jo nevar no viena gabala paņemt 200 kvadrātmetrus, atstāt aiz šī gabala vēl nelielu daļu un teikt cilvēkam, ka viņa zemes īpašuma izmantošana nav pēc būtības mainījusies.

Tāpēc šādos gadījumos pašvaldībai ir ļoti saprotoši jāpieiet šādām situācijām. Protams, arī īpašnieks nevar no konkrētā atsavināšanas gadījuma iedzīvoties nesamērīgi, taču līdzsvaram starp indivīda interesēm, valsts un sabiedrības interesēm ir jābūt izsvērtam ļoti uzmanīgi.

Es ļoti ceru, ka konkrētie likumprojekti līdz galam Saeimā nebūs jāpieņem, jo pašvaldība tomēr atradīs vienošanos ar īpašniekiem un tiks noteikta saprātīga cena. Bet es ļoti aicinu: nākotnē šādu likumprojektu izstrāde pēc būtības būtu jāatrisina vēl pirms tam. Proti, vienošanos starp cilvēku un valsti vajadzētu panākt jau savlaicīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Patvēruma likums”. Jaunais likums, ko izstrādājusi Iekšlietu ministrija, ir krietni plašāks par spēkā esošo likumu. Tiek papildināti birokrātisko procedūru apraksti – patvēruma meklētājiem tiek paredzēta intervija, tiek noteikta medicīniskā ekspertīze, tiek piedāvāta juridiskā palīdzība un tamlīdzīgi. Vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi būtībā ir tehniski, tāpēc šī likumprojekta virzību Nacionālā apvienība atbalstīja.

Vairāk pievērsīšos kontekstam, kādā šis likumprojekts ticis izstrādāts. Jautājums par patvēruma meklētājiem šobrīd ir ārkārtīgi aktuāls, ņemot vērā nelegālo imigrāciju; tas tieši šobrīd nonācis Eiropas Savienības darba kārtības pašā augšgalā sakarā ar pavisam neseno traģēdiju, kad, apgāžoties laivai Lībijas krastos, bojā gāja apmēram 800 bēgļu. Lai risinātu šo jautājumu, izskanējis Eiropas Komisijas rosinājums noteikt katrai dalībvalstij bēgļu kvotas.

Vakar publiskajā telpā parādījās paziņojums, ka Latvija piekrītot kvotu sistēmai, kas paredz katrai Eiropas Savienības dalībvalstij uzņemt imigrantus no Dienvideiropas valstīm.

Vēlamies uzsvērt, ka Nacionālā apvienība kategoriski iebilst pret šādu problēmas risinājumu – kvotu ieviešanu Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienību veido nacionālas valstis, tādēļ jautājumiem, kas skar imigrāciju, arī turpmāk būtu jābūt ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē. Mēs uzskatām, ka Eiropas valstu vidū solidaritāte bēgļu uzņemšanā var būt, bet ne attiecībā uz Latviju un Igauniju. Tām būtu jābūt īpašam statusam, tāpēc ka nekādi tiesiskie akti mums neuzliek par pienākumu bēgļus uzņemt un – tas vēl būtiskāk! – mums nav arī morāla pienākuma to jautājumu risināt, jo mēs joprojām cīnāmies ar okupācijas sekām.

Ja šādi šis jautājums tiek virzīts, tad Latvija šo kvotu ir pilnībā izpildījusi ar šeit dzīvojošajiem 260 tūkstošiem nepilsoņu. Nacionālā apvienība uzskata, ka, risinot patvēruma meklētāju jautājumu, Latvija var sniegt tehnisku palīdzību (piemēram, varam sūtīt robežsargus un sniegt cita veida resursus), bet mēs kategoriski iebilstam pret jebkādām Eiropas Savienības institūciju noteiktām kvotām. Latvijai jāsaglabā tiesības pašai pieņemt šādus lēmumus.

Otrkārt. Vēlamies uzsvērt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pie kura strādājis arī Nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis. Būtiskākais grozījums paredz atcelt ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanai virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Līdz ar to zemes īpašnieki varētu novākt trupēt sākušās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes, kas līdz šim bija liegts. Šie grozījumi veicinās mežu ilgtspējīgu attīstību, uzlabos upju un ezeru ūdens kvalitāti un apsaimniekošanu, tādēļ tiem būs būtiska pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību.

Treškārt. Vēlos runāt par tuvojošos 9.maiju, kuru svin daļa Latvijas iedzīvotāju un arī politiķi ar atšķirīgu vēstures izpratni. Runa ir par tā saucamajām Georga lentēm, kuras kļuvušas par šo svētku atribūtiku. Ukrainas kontekstā Georga lentes ir kļuvušas par prokrieviskā separātisma un agresijas simbolu, kuru Latvijā 9.maijā un dienās ap šo datumu varam redzēt, lepni piestiprinātu pie apģērba un automašīnām. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir arī okupācijas simbols, un redzēt to, ikdienā nēsātu uz ielām, ir aizvainojoši, jo tiek izrādīta klaja necieņa pret vēstures notikumiem.

Nacionālā apvienība plāno pēc šī datuma iesniegt grozījumus divos likumos, lai būtiski ierobežotu Georga lenšu lietošanu. Šie grozījumi būs papildinājums Nacionālās apvienības jau izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz ierobežot Latvijai naidīgu organizāciju darbību.

Ar to vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli un pateicos par jūsu uzmanību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tiešām nebija pārāk aktuālu jautājumu un likumprojektu, bet kolēģi jau par tiem savus viedokļus izteica, un sēdē deputāti savos balsojumos parādīja, ko viņi domā par atsevišķiem likumprojektiem.

Taču vēlos jūs informēt, ka vakar Latvijas Zaļās partijas valdes sēdē, piedaloties arī septiņiem Saeimas deputātiem, tika apspriests jautājums, kas ir ļoti būtisks visai mūsu valstij, – tātad jautājums par nākamo Valsts prezidentu. Latvijas Zaļās partijas valde vienbalsīgi par Latvijas Zaļās partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam izvirzīja Raimondu Vējoni. Vēlos jūs informēt un atgādināt, ka Raimonds Vējonis jau ilgstoši ir politikā un ir ticis ievēlēts 9., 10., 11. un 12.Saeimā, tātad praktiski viņš ir saņēmis vēlētāju uzticību. Vēlētāji ir nobalsojuši par viņu kā par Saeimas deputātu. Turklāt 9.Saeimā Raimonds Vējonis tika ievēlēts pēc tam, kad viņš bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tātad viņam tika dota, deleģēta... pausta arī kā ministram šī uzticība.

Kā par cilvēku un politiķi par Raimondu Vējoni var bilst, ka viņš ir politiski nobriedis. Es domāju, ka viņš ir viens no tiem nedaudzajiem politiķiem, kas lieki nešķiežas ar vārdiem un atbild par savu teikto vārdu. Tas ir ļoti būtiski, un tas vairo uzticēšanos valstij un konkrētam cilvēkam.

Iepriekš, strādādams Saeimā, kā arī būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, viņš ļoti aktīvi darbojās Baltijas Asamblejā. Viņa darbība Baltijas Asamblejā ir bijusi vienmēr vērsta uz to, lai mēs, trīs Baltijas kaimiņvalstis, cita citu labāk saprastu, sadarbotos gan ekonomikā, gan aizsardzībā, gan izglītībā, gan arī citās jomās, jo mēs esam ļoti mazas un, tikai kopā esot, varam sasniegt savus mērķus, nodrošināt savu drošību.

Var uzteikt arī Raimonda Vējoņa darbu šobrīd Aizsardzības ministrijā – jo īpaši tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un ģeopolitiskā situācija pasaulē nav viennozīmīga. Viņš ir kļuvis atpazīstams NATO valstu iedzīvotāju, karavīru un armijas amatpersonu vidū un valsts amatpersonu vidū.

Es domāju, ka viņa noteiktība un mērķtiecība, viņa darbs, kas vērsts uz saliedētu darbību, uz savstarpēju sapratni, ir apliecinājums tam, ka viņš ir cienīgs ieņemt šo amatu. Protams, 11.maijā notiks ZZS valdes sēde, kur kopīgi un, ceru, arī vienbalsīgi... Raimonds Vējonis saņems šo atbalstu. Un tad tālāk, protams, viņam būs tikšanās un runāšana ar pārējām Saeimā esošajām politiskajām partijām un frakcijām.

Nedaudz par komisijās, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatāmajiem jautājumiem.

Saeimas šodienas sēdē vēl netika virzīts jautājums par akcizēto degvielu zemniekiem, un šobrīd notiek plašas diskusijas, vai tā ir jāiekrāso vai nav jāiekrāso. Bet viens ir skaidrs – patērējamās degvielas limiti zemniekiem kopumā uz vienu hektāru pieaug. Taču ir jāpanāk vienošanās gan par piegādēm, gan par lietošanas, kontroles un uzglabāšanas noteikumiem.

Otrs jautājums, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī nākamnedēļ tiks spriests – un ceru, ka nākamajā ceturtdienā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā –, ir par akcīzes nodokli alkoholam. Ir paredzēts pakāpenisks palielinājums no šā gada 1.jūlija un 2016. un 2017.gadā. Un, neapšaubāmi, tiek ņemts vērā gan Veselības ministrijas viedoklis un tās uzstādījumi jautājumā par nācijas veselību, gan arī otra puse, kas ir mazie mājražotāji, mazās alusdarītavas, mazās vīna darītavas. Ir jāpārdomā un tām jāatvieglo administratīvais slogs.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Trupovnieka kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es gan iebildīšu iepriekšējam runātājam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, jo, man šķiet, tieši šodien mēs virzījām jautājumu par iekrāsoto bezakcīzes dīzeļdegvielu lauksaimniekiem. Mums ir izdevies arī sarunās ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām pusēm panākt to. Saprotot un izprotot, ka lauksaimniekiem šobrīd ir ārkārtīgi grūti tik ātrā laikā piemēroties jaunajiem noteikumiem, mēs esam līdz šī gada 30.oktobrim atlikuši iekrāsotās dīzeļdegvielas, bezakcīzes dīzeļdegvielas, ieviešanu, jo bija paredzēts to ieviest faktiski jau tuvākajā laikā. Līdz ar to, es domāju, šis jautājums pagaidām ir vismaz atlikts un lauksaimniekiem būs iespēja šo sezonu nostrādāt pēc vecās kārtības.

Šodien Saeimas sēde bija relatīvi īsa, bet papildus šim jautājumam par bezakcīzes dīzeļdegvielu bija vēl vairāki, ko būtu vērts pieminēt. Viens no tiem ir likumprojekts “Repatriācijas likums”. Šī likuma mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Šis likumprojekts ir izstrādāts tieši tādēļ, lai repatriantiem pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties.

Otrs, manuprāt, nozīmīgs likumprojekts, kas šobrīd ir iesniegts Saeimā un atbalstīts Saeimas sēdē, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, jo šībrīža normatīvais regulējums liedz 10 metru aizsargjoslās veikt galveno cirti un 50 metru aizsargjoslās – kailcirti. Pastāvot šādiem nosacījumiem, mežu īpašnieki baltalkšņu audzēs – tieši baltalkšņu! – mežsaimniecisko darbību praktiski neveic, jo mežsaimnieciskās darbības izdevumi pārsniedz ieņēmumus jeb, citiem vārdiem sakot, šo baltalkšņu audžu kopšana ir nerentabla. Un tieši no šīm platībām upēs nokļūst lielākā daļa pāraugušo un trupes skarto baltalkšņu! Ja atceltu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanai, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās zemes īpašnieki varētu novākt trupošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes, ko faktiski arī pieprasa likums – Meža likums, kas paredz obligātu nocirstās mežaudzes atjaunošanu un turpmāku kopšanu.

Turklāt laikā, kad Laimdota Straujuma bija zemkopības ministre, mēs izstrādājām lauku attīstības plānu, kas paredz to, ka mūsu, Latvijas, galvenie resursi – lauksaimniecības zeme un meži... Runājot konkrēti par mežiem, tur ir paredzēts, ka tie ir jāapsaimnieko produktīvi, efektīvi, un šeit mūsu tautsaimniecībai tiešām ir lielas rezerves. Un šis ir mazs solītis uz to, lai mēs sakārtotu to visu.

Protams, šodien tika skatīts arī jautājums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likumu. Tas ir jautājums par šo VDK dokumentu izpētes komisiju. Šobrīd likumprojekts ietver regulējumu, kas nodrošina komisijas darbību, tās uzdevumu veikšanu, – atrisina finansiālo jautājumu, kā arī jautājumu par informācijas aizsardzību.

Un papildus varu piebilst, ka pirmajā lasījumā mēs šodien atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Ar šiem grozījumiem plāno ieviest patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanu, un tas nozīmē, ka ne vienmēr strīdos par to, kāda kvalitāte ir kurpēm vai kādām citām lietām, ko jūs esat iegādājušies, būtu jāiet uz tiesu. Būs izveidota atsevišķa institūcija, kura šo procesu atvieglos; daudz vienkāršāk, ātrāk to visu varēs izdarīt, un tas, protams, cilvēkiem būs daudz patīkamāk.

Vēl es vēlos piebilst, ka, manuprāt, nākošnedēļ risināsies ļoti nozīmīgi notikumi, jo 11.maijs ir tā diena, kad koalīcijas partijas ir vienojušās nonākt pie viena kandidāta Valsts prezidenta amatam. Tātad mēs šobrīd esam jau ļoti tuvu tai dienai, kad mums būtu jāizvēlas nākamā... pirmā, svarīgākā Latvijas valsts amatpersona. Un šajā gadījumā es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai tiešām ir nopietni nolūki attiecībā uz Raimonda Vējoņa kandidatūru, ka tā viņu, iespējams, virzīs. Un tad, pirmdien, arī mēs, frakcija VIENOTĪBA, ļoti nopietni izvērtēsim Raimonda Vējoņa kandidatūru. Protams, arī mums pašiem ir ļoti spēcīgi kandidāti, kurus mēs esam nosaukuši, kā, piemēram, eiroparlamentārietis un bijušais aizsardzības ministrs un bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks, Sandra Kalniete un citi. Bet pirmdien tad mēs arī lemsim. Un, manuprāt, šajā procesā vissvarīgākais: lai rūpētos arī par Saeimas reputāciju un cilvēku, teiksim, attieksmi pret politiķiem, vissvarīgāk ir vienoties par vienu kandidātu. Tas nozīmētu skaidru, sabiedrībai saprotamu procesu, lai nebūtu tā, kā tas ir bijis iepriekšējās reizēs, kad tas ir bijis necaurskatāmi, necaurspīdīgi. Ja nav šādas skaidrības, tas raisa bažas un aizdomas par to, ka kaut kādas politiskās spēlītes varētu notikt.

Bet, protams, vēl viens nozīmīgs jautājums šajā kontekstā ir par to, ka VIENOTĪBA vienmēr ir uzsvērusi, ka, lai šo procesu padarītu caurskatāmu, atklātu un saprotamu, būtu jāpieņem grozījumi Satversmē, lai padarītu Valsts prezidenta vēlēšanas atklātas. Jo ir bijuši ļoti neērti brīži Saeimas vēsturē, kad žurnālisti ir iztaujājuši deputātus un deputāti ir atzinušies, par ko viņi ir balsojuši, bet, salīdzinot ar reālajiem rezultātiem, ir izrādījies, ka deputāti – piedodiet! – melo. Un tas absolūti neceļ Saeimas prestižu, tas, tieši pretēji, to grauj, un tāpēc šādi grozījumi būtu nepieciešami. Diemžēl Saeimā šobrīd nav pietiekami daudz balsu, citas partijas neatbalsta šos grozījumus Satversmē, lai padarītu šo vēlēšanu procesu atklātu, un tāpēc man ir tāda ķecerīga doma. Es aicinātu kolēģus šo atklāto procesu nodrošināt pašiem: iesaku deputātiem, ejot balsot par Latvijas Valsts prezidentu, paņemt savas mobilās ierīces – tām visām ir kameras! – un nofiksēt to, kā viņi ir balsojuši. Līdz ar to visiem būs saprotams – iespējams, vismaz par pusi no deputātiem –, kā viņi ir nobalsojuši, un nebūs vairs vietas šādām... nu, tādām slepenām spēlēm jautājumā par to, kādā veidā tiek ievēlēts Latvijas Valsts prezidents.

Lai jums jauka diena! Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienība šodien Saeimas sēdē virzīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 2.pantā paredzot 7.novembri noteikt par Robežsargu dienu un 5.decembri – par Policijas darbinieku dienu. Jāuzsver, ka pašlaik 17.maijs ir Ugunsdzēsēju un glābēju diena, tādēļ tiek godināti Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta –darbinieki, bet citi Iekšlietu ministrijas padotībā esošie darbinieki – Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieki – netiek godināti. Kā arī netiek godināti pašvaldību policijas un ostu policijas darbinieki.

1918.gada 18.novembrī pēc Latvijas valsts nodibināšanas kā pašu pirmo valsts varas nesēju sāka veidot tieši policiju, tādējādi parādot iekšējās drošības nodrošināšanas neapšaubāmi lielo nozīmi valstī. 1918.gada 5.decembrī Tautas padome pieņēma noteikumus “Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzes organizēšanu”, kas noteica policijas izveidi, tās administratīvās varas funkcijas, pienākumus, kā arī reglamentēja citus ar policijas izveidi saistītus jautājumus. Kopš minētā normatīvā akta pieņemšanas tika uzsākts darbs pie policijas veidošanas, un 5.decembris tiek uzskatīts par policijas dibināšanas gadadienu.

1918.gada 18.novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī jaunizveidotās valsts pagaidu robežu. Pēc Brīvības cīņām sākās robežas iezīmēšana dabā un starpvalstu dokumentu noformēšana. Lai pasargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības. 1919.gada 15.novembrī pirmie robežsargi uzsāka Latvijas Republikas valsts robežas aizsardzību.

Pēc šodienas balsojuma par šiem grozījumiem ir skumji jāatzīst, ka 43 maniem kolēģiem nav konkrēta viedokļa šajos jautājumos, un netika izvērtēts nedz šo profesiju vēsturiskais devums, nedz arī viņu nozīme pašreiz mūsu valstī.

Gribu piebilst, ka ļoti svarīgi, ka šī ierosme nāk tieši no pašas nozares pārstāvju puses – Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības personā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” izskaņā vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”.

Saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” VDK dokumentu zinātnisko izpēti veic Ministru kabineta izveidotā speciālā starpdisciplinārā komisija. Likumprojekts ietver regulējumu, kas nodrošina komisijas darbību tās uzdevumu veikšanai – atrisina finansiālo jautājumu un informācijas aizsardzību. Likumprojekts paredz komisijas locekļiem un citām VDK dokumentu zinātniskajā izpētē iesaistītajām personām pienākumu ievērot... pienākumu par informācijas neizpaušanu. Tādējādi komisijā un VDK dokumentu pētniecībā iesaistītajām personām būs tāds pats pienākums par informācijas neizpaušanu un atbildība kā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbiniekiem. Jaunā likuma projektā arī noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija. Likumprojekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2018.gada 1.augustam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātiem. Pēc frakcijas SASKAŅA domām, izskatās, ka Ministru kabinets vienkārši ir izmisumā, jo nevar normāli organizēt savu darbu šajā jautājumā.

Valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai, savukārt 7.aprīlī valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, un pašlaik likums nosaka, ka VDK dokumenti būs publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic vēl trīs gadus – līdz 2018.gadam. Pēc būtības tas ir procesa likums ar slepenības režīmu un papildu šķēršļiem, kuri neveicina nekādu atklātību.

SASKAŅA neatbalsta šādu Ministru kabineta piedāvājumu, un es vēlos atgādināt, ka Saeima pirms divām nedēļām – 23.aprīlī – noraidīja frakcijas SASKAŅA deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas maisu saturu. Frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka atklātība šajā jautājumā nodrošinās objektīvu pētniecību un sociālās atmiņas politikas veidošanu, jo saliedētai, sevi izprotošai sabiedrībai ir svarīgi, lai informācija būtu pieejama ne vien šauram pētnieku lokam, bet ikvienam aktīvam sabiedrības loceklim.

Lai arī ir bijuši viedokļi par labu VDK maisu iznīcināšanai, šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu šajos maisos esošu cilvēku rīcību, tāpēc SASKAŅA uzskata, ka situācija jāmaina un saturs jāatklāj.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 23.novembrī