Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2015.gada 3.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9 un nu jau viena minūte. Šodien ir 3.septembris, un mēs sākam Saeimas rudens sesijas pirmo sēdi.

Kā jūs esat redzējuši jau Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā, tad pirmais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem”. Tas ir patstāvīgais priekšlikums, kuru tika iesākts skatīt iepriekšējā Saeimas sēdē, bet tas netika pabeigts dažādu iemeslu dēļ, un es atgādinu, ka tātad patstāvīgo priekšlikumu tika pārtraukts skatīt tajā brīdī, kad bija priekšlikums par tā iekļaušanu nākamajā kārtējā sēdē. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts varēja balsot... nevis balsot, bet, es atvainojos, runāt “par”, viens - “pret” šī jautājuma iekļaušanu. To arī izdarīja. “Par” runāja deputāts Bondars, “pret” - deputāts Latkovskis, bet balsošanai nebija kvoruma. Līdz ar to mēs šodien sākam no tās vietas, kur iepriekšējā reizē pārtraucām, - tātad ar balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem” - iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 29. Nākamajā... Nākamās sēdes darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts. (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Kaimiņš: “Nodot Nacionālās drošības komisijai!”) Jā, Kaimiņa kungs, bet saskaņā ar Kārtības rulli deputātiem ir tiesības runāt par balsošanas motīviem pēc šī balsojuma, un tāpēc balsošanas motīviem vārds tiek dots deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Frakcijas “No sirds Latvijai” ziņojums par balsošanas motīviem.

Ministru kabinets ir atbalstījis Eiropas Komisijas piedāvāto 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu. Ja neskaita Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kundzes publiski pausto, ka izvēle ir brīvprātīga, tomēr izvēles faktiski nebija, tātad detalizētāks skaidrojums un pamatojums bēgļu uzņemšanai Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, izņemot atsauci uz solidaritāti Eiropas Savienības ietvaros, no valdības puses nav bijis.

Kārtējo reizi valdība lēmumu pieņēmusi aiz slēgtām durvīm. Tas nozīmē, ka valdība neuzticas tautai, no jautājuma atklātas izvērtēšanas Saeimā baidās, bet ikvienām bailēm no atklātas diskusijas pamatā ir vai nu savtīgas intereses, vai arī argumentu trūkums. Tāpēc vēlamies dzirdēt atbildes vismaz uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem: kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu?

Pirmkārt, par integrāciju. Kādos termiņos un ko valdība veiks bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iekļaušanai dzīvesvidē un sabiedrībā, ja vēl nesen veiktajā Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka ar valsts sniegtu atbalstu netiek radīti tam vajadzīgie priekšnoteikumi? Valsts kontrole arī norādījusi, ka valdībai pat nav skaidras rīcībpolitikas attiecībā uz to, kas ir nepieciešams bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu atbalstam, dzīves gaitu uzsākšanai un integrēšanai sabiedrībā Latvijā. Un šis vērtējums bija par situāciju, kad patvēruma meklētāju skaits bija daži desmiti. Mēs šos jautājumus uzdevām Ministru prezidentei jau jūnija sākumā. Diemžēl atbildes uz tiem nesagaidījām, saņēmām tikai norādi, ka tas ir Kultūras ministrijas atbildības jautājums. Lai gan valdībai nav skaidras politikas un vērā ņemamu panākumu sabiedrības integrācijas jomā, tā liekulīgi apgalvo, ka esam spējīgi integrēt mūsu sabiedrībā bēgļus.

Otrkārt, par nepieciešamo papildu finansējumu. Vai ir aprēķini, kāds būs nepieciešamais papildu finansējums bēgļu uzņemšanai? Kādiem pasākumiem un kad tas būs nepieciešams? Kādām jomām valdība būs gatava noņemt finanšu resursus, ņemot vērā pieejamos nākamā gada finanšu resursus un budžeta konsolidāciju, kuras pieminēšana tagad ir tabu?

No valdības pārstāvju izteikumiem var noprast, ka būs nepieciešams jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, jo esošā centra “Mucenieki” kapacitāte ir gandrīz izsmelta. Ņemot vērā centra “Mucenieki” ietilpību un tā izveidei iztērēto, pieņemam, ka, šodienas cenās rēķinot, viena ietilpības ziņā līdzīga centra izveidei būs nepieciešami ne mazāk kā divi miljoni eiro. Ir minēts tas, ka būtiskas izmaksas varētu būt saistītas ar patvēruma meklētāju iesniegumu izvērtēšanu un bēgļa statusa piešķiršanu. Tam visam jāpieskaita arī patvēruma meklētāju izmitināšanas un uzturēšanas tiešās izmaksas, kā arī darbinieku atalgojums; jāņem arī vērā, ka valstij jāgarantē šiem cilvēkiem ikmēneša pabalsts - 256 eiro pieaugušajiem un 76 eiro bērniem -, kā arī valodas apguves pabalsts - 49,80 eiro mēnesī. Uz frakcijas “No sirds Latvijai” deputātu jautājumiem par izmaksām iekšlietu ministrs sniedza atbildi, ka jārēķinās arī ar papildu izdevumiem - šo personu pārvietošanas izdevumiem, kas ietvers arī pašvaldību izdevumus un kas pašreiz ir grūti aprēķināmi. Precīzu izmaksu apjomu par katru bēgli pašreiz noteikt nav iespējams. Tad kā drīkst uzsākt kāda pasākuma īstenošanu un atbalstīšanu, nezinot, cik tas izmaksās mūsu nodokļu maksātājiem? Un tas ir laikā, kad Latvijā pensijas vidējais apmērs ir tikai 266 eiro, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļu pabalsta apmēra! Laikā, kad valstij nav naudas izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un citām katram valsts iedzīvotājam saprotamām prioritātēm!

“No sirds Latvijai” uzskata, ka valdības pieņemtais lēmums ne tikai ir pretrunā ar Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēm, bet ir arī kārtējais apliecinājums valdības neprofesionalitātei, jo lēmums pieņemts, zinot to, ka valstī nav izveidota atbilstoša infrastruktūra šāda bēgļu skaita uzņemšanai, ka integrācijas politika ir tikai uz papīra, ka šis lēmums prasīs arī ievērojamus papildu finanšu līdzekļus. “No sirds Latvijai” uzskata, ka palīdzīgu roku patvēruma meklētājiem drīkst sniegt tikai pēc tam, kad būs novērstas sociālās problēmas mūsu pašu valstī un mūsu cilvēki varēs dzīvot cieņpilnu dzīvi.

Valdībai ir pienākums ziņot tautai un parlamentam par tām saistībām, kuras tā starptautiski ir uzņēmusies, bet kuras skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Sabiedrība gaida skaidru atbildi.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kūtrim.

Par balsošanas motīviem vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Augsti godātais Saeimas sēdes vadītāja kungs! Ļoti cienījamie un augsti godātie deputāti! Nacionālās apvienības ziņojums par balsošanas motīviem.

Kopš šī gada 8.jūlija, kad vairāki Nacionālās apvienības deputāti pievienoja savus parakstus lēmuma projektam “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem”, Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies. Šajā laika posmā Ministru prezidente ir izrādījusi iniciatīvu un tikusies ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem, lai mēģinātu skaidrot valdības pieņemtos lēmumus un iesaistītos diskusijās ar partijas pārstāvjiem un - kas ir būtiski! - arī ar sabiedrību par dažādiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar bēgļu pārvietošanu Eiropas Savienībā.

Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas tika organizēta tikšanās, kurā gan piedalīties, gan arī vēlāk noskatīties to videoierakstā bija iespējams jebkuram sabiedrības loceklim, kam šī tēma šķiet aktuāla un būtiska. Apkopojot ne tikai Nacionālās apvienības, bet arī vairākus simtus sabiedrības iesūtītu jautājumu, tikšanās laikā Ministru prezidente sniedza atbildes teju uz 50 dažādiem jautājumiem. Šī iesaiste un iniciatīva ir apsveicama, un mēs aicinām gan Ministru prezidenti, gan arī citus valdības pārstāvjus turpināt šīs prakses īstenošanu un iesaistīties diskusijā ar sabiedrību arī turpmāk visa šī procesa ietvaros.

Ministru prezidente sarunu procesā ir sniegusi savas atbildes gan uz Nacionālās apvienības, gan sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko patiešām novērtējam ar pozitīvu zīmi. Būtiski gan atzīmēt, ka ne visas atbildes bijušas pilnvērtīgas un pamatotas. Diemžēl atbildēs nesadzirdējām to, vai ir izvērtēti visi ar drošību, integrāciju un sociālu raksturu saistīti riski, kas attiecināmi uz bēgļu uzņemšanu Latvijā, kā arī to, vai tikusi kvalitatīvi izvērtēta Latvijas institūciju kapacitāte izskatīt un izvērtēt liela skaita patvēruma meklētāju pieteikumus. Tāpat Ministru prezidente diemžēl nav vēlējusies ņemt vērā Nacionālās apvienības paustos priekšlikumus - aktualizēt un definēt vēsturisko apstākļu nozīmi, panākot Latvijai īpašā izņēmuma statusa nostiprināšanu šajā jautājumā Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā, ka humānās krīzes apjoma un ar nelegālo imigrāciju saistīto incidentu skaits arvien turpina pieaugt, sasniedzot bezprecedenta apmērus, un ka jau tuvākajā laikā, 14.septembrī, gaidāma Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru ārkārtas sanāksme Briselē ar mērķi rast risinājumus esošajai situācijai, Nacionālā apvienība uzskata, ka situācijas nopietnība un tās neatliekamā daba pieprasa pārorientēšanos no teorētisku un skaidrojošu ziņojumu turpmākas izklāstīšanas un uzklausīšanas uz reālu rīcību. Tāpēc Nacionālā apvienība, apsverot šodienas situāciju gan Eiropā, gan Latvijā, šajā balsojumā atturas.

Uzskatām, ka šobrīd ir pienācis laiks daudz aktīvāk ķerties pie esošās krīzes cēloņu risināšanas, apzinoties, ka, cīnoties ar sekām, krīze netiks novērsta. Latvijas valsts apņemšanās brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus ir radījusi bīstamu precedentu gan lēmuma pieņemšanas, gan tā īstenošanas procesos.

Balstoties uz šiem radītajiem apstākļiem, Nacionālā apvienība ir izstrādājusi priekšlikumus likumprojektam “Patvēruma likums” ar mērķi novērst vienu no šī valdības lēmuma pieņemšanas procesa problemātiskajiem aspektiem. Radītais precedents var sagādāt valdībai grūtības pretoties spiedienam atkārtoti iesaistīties solidaritātes mehānismos. Tāpēc par šāda veida jautājumiem - patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju - nākotnē būtu jālemj Saeimai, kas - atgādināsim! - Latvijā, parlamentārā republikā, ir valsts augstākā lēmējinstitūcija.

Tāpat arī aicinām gan valdību, gan arī Saeimas deputātus nopietni apsvērt pašreizējās krīzes potenciālo ietekmi uz Latvijas sociālo, politisko un kultūras telpu un ne tikai ņemt vērā, bet arī nopietni stiprināt Latvijas nacionālo pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā, ko iepriekš apstiprinājusi Saeima.

Latvijas valstij, tāpat arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, patvēruma meklētāju jautājuma lemšanā būtu jāturpina ievērot Eiropas Savienības savstarpējos līgumus un tās uzņemtās saistības un pienākumus, tos līgumus, kurus šobrīd atsevišķas Eiropas Savienības valstis atļaujas interpretēt, lai tos pielāgotu savā valstī valdošajam politiskajam noskaņojumam. Atgādinām, ka Lisabonas līgumā ir konkrēti atrunāts solidaritātes jēdziens, kuru arī atsevišķiem deputātiem Latvijā labpatīk interpretēt, lai tādā veidā manipulētu ar lēmumu pieņemšanas procesiem Latvijā.

Aicinām arī citus deputātus ņemt vērā jautājuma neatliekamo dabu un pārorientēties no ziņojumu uzklausīšanas uz reālu darbību veikšanu un Latvijas nacionālās pozīcijas stiprināšanu! (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kas liedz darbību?!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kolam.

Tātad iespēja iekļaut šo lēmuma projektu nākamas sēdes darba kārtībā ar balsojumu ir noraidīta, bet es sapratu, ka deputātam Kaimiņam bija priekšlikums šo lēmuma projektu nodot Nacionālās drošības komisijai. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Precīzi!”)

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja parakstītu vēstuli, ar kuru viņš atsauc savu iesniegumu par iespēju šo lēmuma projektu nodot Ārlietu komisijai, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Tātad pašreiz vienīgais priekšlikums, par kuru mums ir jālemj, ir par nodošanu Nacionālās drošības komisijai. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šī lēmuma projekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Viņš acīmredzot runās “par”.

M.Bondars (LRA).

Daudzes kungs! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu - nodot Nacionālās drošības komisijai jautājumu par Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā, jo šis pirmām kārtām ir drošības jautājums. Nacionālās drošības komisija varētu palīdzēt valdībai labot tās sekas, kuras ir radušās valdības neveiksmīgās komunikācijas dēļ.

Kā jūs, kolēģi, atceraties, sākotnēji valdība runāja par to, ka Latvija vispār neuzņems bēgļus, pēc tam runāja, ka uzņems 250 bēgļus. Un tagad jau šī komunikācija ir pārvērtusies - tiek runāts par to, ka Eiropas Komisijas politika bēgļu jautājumā ir nepareiza. Visa tā rezultāts ir tas, ka socioloģija rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu un ka vairums Latvijas iedzīvotāju netic, ka valdība bēgļu jautājumu spēj risināt.

Nododot šo jautājumu Nacionālās drošības komisijai, mēs varētu sagaidīt vismaz līdzvērtīgas atbildes, kādas Nacionālā apvienība sagaidīja no Laimdotas Straujumas gandrīz mēnesi atpakaļ. Un cerams, ka šīs atbildes būtu vēl plašākas un skaidrākas un Nacionālās drošības komisijas vadītājai Āboltiņas kundzei būtu iespēja skaidrot šo pozīciju tālāk sabiedrībai.

Otrkārt, nododot šo jautājumu Nacionālās drošības komisijai, tiktu radīta iespēja virzīt divas ļoti būtiskas politikas: viena ir imigrācijas politika un otra - integrācijas politika.

Imigrācijas politika nez kāpēc ir iestrēgusi Iekšlietu ministrijā. Tā ir iestrēgusi Iekšlietu ministrijā jau gadiem vai nu tāpēc, ka viens no koalīcijas partneriem ir ļoti kategorisks attiecībā uz jebkādu imigrācijas politiku, vai arī tāpēc, ka tas pēc būtības ir starpnozaru jautājums. Bet nekad tas nav ticis risināts kā starpnozaru jautājums. Un tāpēc Nacionālās drošības komisijas iespēja šo jautājumu pavirzīt jeb, precīzāk sakot, aizvirzīt līdz laimīgām beigām būtu pietiekoši liela un nozīmīga, un svarīga, jo bez šī jautājuma atrisināšanas nav iedomājama nekāda bēgļu uzņemšana.

Otra politika, kuru būtu svarīgi pieņemt, ir integrācijas politika. Integrācijas politika šobrīd atrodas tādas politiķes rokās, kura, no vienas puses, neatbalsta 250 bēgļu uzņemšanu, bet, no otras puses, ļoti atzinīgus vārdus velta valdībai par 250 bēgļu uzņemšanu. Tad nu, Nacionālā apvienība, tieciet skaidrībā ar savu ministri, lūdzu!

Un visbeidzot. Vai nu kara dēļ, vai nu klimata pārmaiņu dēļ, vai nu resursu (piemēram, dzeramā ūdens) nepieejamības dēļ bēgļu jautājumi ar katru gadu pasaulē tikai paplašinās. To mēs šobrīd redzam gan Eiropas Savienībā, gan citās pasaules vietās un reģionos, un Latvija neizbēgami saskarsies ar šo jautājumu daudz plašākā apmērā jeb mērogā.

2017.gadā ir pašvaldību vēlēšanas, 2018.gadā - nacionālās vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, un 2019.gadā - Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Kolēģi, vai jūs patiešām gribat, lai šajās vēlēšanās dominētu viens jautājums - bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana Latvijā? Lai tas tā nenotiktu, es aicinu jūs balsot par to, lai Nacionālās drošības komisija ir tā komisija, kura izskata Ministru kabineta ziņojumu un spēj leģitimizēt valdības darbu šajos jautājumos.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa vēlas runāt “pret” šī lēmuma projekta nodošanu komisijai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, labrīt, cienījamie kolēģi! Tāds ļoti dīvains priekšlikums, kas ir pretrunā ar visu to, ko kolēģi no šīs tribīnes runāja un kāda ir bijusi motivācija sagatavot šo lēmuma projektu ar uzdevumu Ministru kabinetam. Citēšu Kūtra kungu: atklāti izvērtēt, jo līdz šim tas viss ir noticis aiz slēgtām durvīm, un tātad Saeima ir tā institūcija, kurā tad to varētu izvērtēt atklāti, uzklausīt amatpersonas gan attiecīgi komisiju sēdēs, kas ir atklātas, gan attiecīgi arī pēc tam Saeimas sēdē. Nacionālās drošības komisijas sēdes ir slēgtas (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nav taisnība, var būt arī atklātas.”), un tas nozīmē, ka Bondara kungs piedāvā vienkārši no vienām slēgtām durvīm aiziet aiz citām slēgtām durvīm. Pēc tam kāds atkal savukārt informēs sabiedrību par neveiksmīgu vai ne tik ļoti veiksmīgu komunikāciju, kas tiek pārmesta Ministru kabineta pārstāvjiem... Nu jā! Bondara kungs jau teica: informēs viens cilvēks! Atkal tieši tāpat - no tās pašas partijas, un atkal varēs stāstīt: “Viņa jau nepasaka visu.” Bet, ja sēde ir bijusi slēgta un tajā ir saturēta tāda informācija... runāts par tādu informāciju, kas satur valsts noslēpumu, tad varbūt par to arī nevarēs runāt atklāti.

Un, Bondara kungs, jūs ļoti labi zināt, ka katram komisijas loceklim ir tiesības tos jautājumus, kas attiecas uz komisijas kompetenci, likt un skatīt. Un arī jautājumi par bēgļiem un to, kas attiecas uz mūsu drošību dažādās jomās, regulāri tiek skatīti sēdē, un šis jautājums būs. Bet konkrētais lēmuma projekts, kura iesniedzēju mērķis ir bijis, lai varētu Saeimā atklāti runāt par to, ko tad mēs darīsim ar bēgļiem... Un arī šobrīd vēlos jūs informēt, ka ir... ka jau strādā šī komisija ierēdņu līmenī, kurā ir daudzas ministrijas, un tiek skatīti ne tikai jūsu nosauktie jautājumi par imigrāciju un integrāciju. Arī šim jautājumam ir atsevišķas komisijas Saeimā, kuras varētu rūpīgi pievērsties šiem jautājumiem un skatīties, kas tad tiek darīts šajā ierēdņu vadītajā komisijā. Tā ka jūsu šis ieteikums - nodot šo lēmuma projektu Nacionālās drošības komisijai -, manuprāt, ir klajā pretrunā ar iesniedzēju, tai skaitā arī jūsu, pausto mērķi, kāpēc šāds lēmuma projekts ir sagatavots.

Nu, var jau būt, protams, ka tiem, kuri pārzina Kārtības rulli, un tiem, kuri pārzina, no kā sastāv Nacionālās drošības komisija, varbūt tas mērķis ir vienkāršāks. Nacionālās drošības komisija sastāv no visu politisko spēku un frakciju pārstāvjiem. Un šajā komisijā ir trīs pret trīs, kas varētu radīt interesantus balsojumus tajā par kādu no lēmuma projektiem. (No zāles dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Tā ka, ja tāds ir tas mērķis, nu, tad esiet arī godīgs un to pasakiet! Bet katrā ziņā diskusijas par bēgļiem Saeimā būs gan dažādās komisijās, gan, es ceru, arī šeit no tribīnes, un arī Nacionālā apvienība ir sagatavojusi likumprojektu par to, ka šādi jautājumi turpmāk būtu skatāmi tieši parlamentā. Ministru prezidente savā publiskajā komunikācijā ir teikusi, ka viņa to atbalsta. Tātad mums būs iespēja noskaidrot un sabiedrībai izskaidrot, kāpēc mēs pieņemam vai nepieņemam un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus.

Tā ka aicinu šo konkrēto priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem” - nodošanu Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 31, atturas - 24. Šis lēmuma projekts komisijai nav nodots. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir uzskatāms par noraidītu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāds pārsteigums!”)

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamajiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojuma projektu “Par Ingas Bites 12.Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parakstītu vēstuli, saskaņā ar kuru Ministru kabinets atsauc Saeimai iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.327/Lp12). Līdz ar to šis likumprojekts tiek izņemts no Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Un tagad, godātie kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Gunta Kalniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2015.gada 8.jūlijā komisija saņēma 12.Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu nākamais kandidāts uz deputāta mandātu no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Guntis Kalniņš.

2015.gada 8.jūlijā komisija saņēma deputāta amata kandidāta Gunta Kalniņa iesniegumu, kurā viņš piekrita uzņemties 12.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Komisija izskatīja 12.Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa iesniegumu un deputāta amata kandidāta Gunta Kalniņa iesniegumu un vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Gunta Kalniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu Gunti Kalniņu dot svinīgo solījumu.

G.Kalniņš.

Labdien, dāmas, labdien, kungi! Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru... svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunta Kalniņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu deputātu Kalniņu un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - “Par Ingas Bites 12.Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 2.panta otro prim un trešo daļu un Ingas Bites 2015.gada 3.augusta iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa bijusi nolikusi uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, tiek atjaunotas viņas deputātes pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Ivars Brīvers, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu bija iestājies Saeimas sastāvā no Latvijas Reģionu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gribētu izmantot iespēju un pateikt paldies Ivaram Brīveram par darbu Saeimā. (Aplausi. Dep. I.Brīveram tiek pasniegti ziedi.)

Un es aicinu deputāti Ingu Biti ieņemt vietu Sēžu zālē. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Inga!” Dep. M.Bondars pasniedz dep. I.Bitei ziedus.)

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata ar 2015.gada 7.septembri un vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Iepazinusies ar Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas sagatavoto informāciju un uzklausījusi pretendentu, attiecīgi pēc viņa uzklausīšanas vienbalsīgi lēma par minētā Saeimas lēmuma projekta atbalstīšanu.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likvidācijas kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Un visbeidzot Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības apakšsadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Un šis patstāvīgais priekšlikums ir lēmuma projekts “Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli... Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir jautājums: vai deputāti iebilst pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli šis lēmuma projekts, patstāvīgais priekšlikums, tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības punkts - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Un deputāts Ainārs Mežulis ir lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 3.septembrī, tātad šodien. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šodien es Saeimas sēdē ziņoju jums par šo Saeimas Prezidija lēmumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

Es atgādinu: tā kā kandidāti ir divi, mums ir atklāts balsojums ar vēlēšanu zīmēm.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Fiskālās disciplīnas padomē ir atbrīvojusies viena padomes locekļa vieta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi deputātu iesniegumus par diviem kandidātiem - par Andžu Ūbeli un Tāli Laizānu. Komisija savā sēdē uzklausīja kandidātus un konstatēja, ka viņi abi atbilst visām likuma prasībām, un, balsojot komisijā, deputātu balsis dalījās līdzīgi - neviens no abiem kandidātiem neguva pārsvaru pār otru. Un šodien tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virza lēmuma projektu par abu kandidātu apstiprināšanu, un šis jautājums mums, kolēģi, ir jāizšķir šodien Saeimas sēdē, balsojot atklāti ar vēlēšanu zīmēm par abiem kandidātiem. Ievēlēt var vienu kandidātu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Viņi varētu uz maiņām!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir atbildīga izšķiršanās - izdarīt izvēli par labu vienam no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata kandidātiem. Un es ceru, ka kandidāts tiks izraudzīts atbildīgi - nevis pēc tā, kura partija viņu ir izvirzījusi, bet gan pēc viņa izglītības, zināšanām un profesionālās pieredzes.

Fiskālās disciplīnas padomes pamatuzdevums ir uzraudzīt fiskālo disciplīnu, un būtisks ir jautājums, kādu padomi mēs vēlamies. Kā viens no pozīcijas deputātiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē zīmīgi teica: “Pozīcijas virzītajam kandidātam ir grūti: ja viņš paustu viedokli pret valdību, tad jau viņu var neievēlēt.” Vai tiešām mums, likumdevējiem, nav svarīgi dzirdēt objektīvu, no izpildvaras neatkarīgu viedokli? (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Domāju, ka visi būtu ieguvēji, ja Fiskālās disciplīnas padomē būtu drosmīgi cilvēki ar savu viedokli, jo patiesībā padome ir kā sargsuns, mājas sargs, kas uzrauga, vai pieņemtie lēmumi atbilst valsts ilgtermiņa politikai, Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, un mēs ikviens gribētu, lai uz mājas sargu mēs varam paļauties.

Uzskatām, ka padomes loceklim ir jābūt augsta līmeņa profesionālim ar akadēmisku izglītību, zināšanām tautsaimniecībā, finanšu sistēmā un budžeta veidošanā, viņam ir jābūt arī Latvijas patriotam, mūsu valsts, katra nodokļu maksātāja, iedzīvotāja, uzņēmēja interešu aizstāvim. Uzskatu, ka tāds ir Tālis Laizāns. Īpaši vēlos akcentēt viņa akadēmiskās zināšanas: divi zinātņu maģistra grādi (ekonomikas zinātnēs un inženierzinātnēs), 10 zinātniskās publikācijas (to skaitā par riska kapitāla attīstību ietekmējošiem faktoriem un par alternatīvo finanšu instrumentu attīstību Latvijā), dalība daudzos pētniecības projektos (to skaitā par sabiedrības iesaisti sociālās inovācijas procesos, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību). Un tas viss apvienots ar praktiķa zināšanām, kas iegūtas, vadot gan Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisiju, gan lielus uzņēmumus. Viņa zināšanas un pieredze ieguldīta Rīgas Tehniskajā universitātē, piedaloties vairākos pētījumu projektos un pasniedzot tādu priekšmetu kā “Finanšu tirgi un investīcijas, finanšu riski un uzņēmējdarbības ekonomika”.

Īpaši gribu uzsvērt: balsojums par Tāli Laizānu ir ne tikai atbalsts viņa kandidatūrai, bet arī signāls mūsu akadēmiskajiem spēkiem, ka Saeimai ir nozīmīgs arī šo akadēmisko spēku viedoklis un padoms.

Pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pilnīgi piekrītu Sudrabas kundzei, ka šīs padomes loceklim ir jābūt profesionālim un politiski neitrālam. Un laimīgā kārtā Saeimas kārtības rullis ļauj katram deputātam debatēs uzstāties divas reizes.

Tāpēc es gribu saskaņā ar Kārtības rulli tikai pajautāt Sudrabas kundzei (un viņai būs iespēja atbildēt): vai tā ir taisnība, ka Tālis Laizāns ir šīs Saeimas vēlēšanās kandidējis no “No sirds Latvijai” saraksta?

Paldies. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Patiešām kauns klausīties Sudrabas kundzes retorikā, jo tas, kā viņa raksturoja, vārdā nesaucot, Andžu Ūbeli, ir diezgan nožēlojami, jo principā daļu no tiem lielumiem, ko jūs piedēvējāt Ūbelim kā, iespējams, neatbilstošam pozīcijas kandidātam, jūs pilnīgi droši varat attiecināt uz sevi. Jūsu karjeras gaita līdz zināmam brīdim ir ļoti līdzīga: arī jūs esat bijusi valsts sekretāra vietniece, vai ne, Finanšu ministrijā? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”) Tas nozīmē, ka principā jūs diskvalificējāt cilvēku pēc viņa kā ierēdņa profesionālajiem sniegumiem.

Otrs. Es nezinu, kāds sakars Ūbeļa kungam ir ar mūsu partiju. Nekāda, vismaz cik man ir zināms! Un viņa profesionālās kvalitātes ir bijušas gana labas, lai viņš kļūtu par pasaules... Pasaules Bankā par Latvijas pārstāvi. Viņš ir strādājis par Pasaules Bankas valdes locekļa padomnieku, konsultējis un sniedzis padomus arī mūsu reģiona jautājumos.

Līdz ar to varbūt izdarīsim vienu secinājumu no šīm debatēm: tā dalīšanās pozīcijā un opozīcijā reizēm kļūst neloģiska un īstenībā diskriminē cilvēkus kandidātu vērtējumos pēc profesionālajām pazīmēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausoties šīs debates, man ir priekšlikums: lai nebūtu tā, ka mēs šeit aizmuguriski spriežam par tiešām svarīgiem... par cilvēkiem uz ļoti svarīgiem amatiem, tad turpmāk lai kandidāts uz šādiem amatiem - vēl jo vairāk, ja ir kaut kāda izvēle... lai šie cilvēki atnāk un arī paši 5 minūtes uzstājas ar savu priekšlikumu... ar savu vīziju, kāpēc viņi pretendē uz šo amatu. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Es paskaidrošu, kāpēc, kolēģi! Jo pašlaik - es esmu pārliecināts - lielākā daļa no jums balsos par cilvēkiem, kurus viņi vispār nav pat redzējuši, nemaz nerunājot par viņu profesionālajām prasmēm, tāpēc mans priekšlikums būtu, lai turpmāk šie cilvēki, par kuriem mēs balsojam uz šādiem atbildīgiem amatiem...

Tātad nākošais, ko es jums varu pateikt, ir tas, ka vajag pamainīt Kārtības rulli. Mans priekšlikums ir šāds: vajag ieviest šādu procedūru. Tas būtu ļoti svarīgi, lai tie cilvēki, par kuriem mēs balsosim, nāktu šeit un pastāstītu par savu vīziju, par to, kā viņi pildīs šo amatu. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)

Nākošais ļoti nozīmīgais amats, kas būs, tas būs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs. Ļoti nozīmīgs amats, ņemot vērā to, ka pašlaik... ka tūlīt būs jāveic gāzes tirgus liberalizācija. Un es ļoti gribētu redzēt, ka šeit stāv cilvēks, kas būs spējīgs pārliecināt, ka viņš spēs to veiksmīgi tālāk pārraudzīt. (No zāles dep. I.Viņķeles un dep. E.Smiltēna starpsaucieni.)

Tāpēc mans priekšlikums, kolēģi, ir veidot šādas izmaiņas un likt šiem cilvēkiem būt šeit, dot viņiem šādu iespēju - nākt, stādīt sevi priekšā un parādīt savu atbilstību amatam.

Paldies.

Nevis runāt aizmuguriski - kā tagad!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, godātie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, un tādēļ - tieši tādēļ! - jo vairāk tur būs akadēmisko speciālistu, jo labāka šī neatkarība arī īstenosies.

Ūbeļa kungs ir noteikti izglītots speciālists. Viņš ir Finanšu ministrijas, ciktāl saprotu, valsts sekretāra vietnieks bijis, viņš vairākkārt ir uzstājies arī mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar nopietniem atzinumiem, bet, ja šādā veidā šāda kalibra speciālists tiek iecelts strādāt neatkarīgā institūcijā, tad šī institūcija uzreiz kļūst par nanaju puiku [Red.] danci, nevis par neatkarīgu institūciju. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.)

Līdz ar to es vienmēr dotu iespēju un priekšroku strādāt šāda veida struktūrā tieši akadēmiskajam spēkam. Un šeit, es domāju, Andžāna [Laizāna. - Red.] kungam ir visas iespējas parādīt savas spējas, iemaņas un nodrošināt padomes darbības neatkarību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai, otro reizi.

I.Sudraba (NSL).

Pavisam īsi. Es apbrīnoju, ka var dzirdēt to, ko es nepasaku. Es nevienu brīdi neesmu noliegusi Andža Ūbeļa kaut kādas profesionālās kvalifikācijas. Tas, ko es uzsveru: mēs uzskatām, ka tieši šīs akadēmiskās kvalifikācijas ir būtiskākas.

Un es aicinu Viņķeles kundzi pajautāt komisijas vadītājam Kārlim Šadurskim, kādas atbildes Ūbeļa kungs sniedza komisijas sēdē, un viss būs absolūti skaidrs. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”)

Pateicos. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Sudraba. Es atbildēšu uz jūsu jautājumu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs beidzāt! Jūs jau beidzāt, jums vārds netiek dots.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. (Starpsaucieni no zāles.)

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Protams, nebiju taisījusies runāt, bet mani pārsteidza Zariņa kungs - jūs tomēr esat deputāts ne pirmo sasaukumu.

Jautājums par šīs amatpersonas izvirzīšanu un pieteikšanu bija skatīts Frakciju padomē, kurā piedalās gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji un kurā tātad ir līdzvērtīgas tiesības izvirzīt kandidātus gan pozīcijai, gan opozīcijai. Jums kā frakcijai ir tiesības jebkuru no šiem kandidātiem uzklausīt savā frakcijā, cik bieži vien jūs vēlaties, un uzdot jautājumus, kādus jūs uzskatāt par nepieciešamiem. Jūsu pārstāvji strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā šis lēmums tiek pieņemts, kurā viņi piedalās balsojumā un tātad var izvērtēt arī šos kandidātus.

Un nemaldiniet šeit publiku par kāda nākšanu uz šīs tribīnes un stādīšanos priekšā... savu vīziju... Atkal izlasiet Kārtības rulli - kam ir tiesības uzstāties no šīs tribīnes un kam ir tiesības šo viedokli pārstāvēt.

Bet Sudrabas kundze neatbildēja, protams, uz to jautājumu. Ir jau viegli atkal kritizēt Ūbeļa kungu, bet, manuprāt, tiešām mēs aizejam tādās milzu “raganu medībās”: cilvēks, kurš ir profesionāli strādājis ministrijā - pie tam daudzu un dažādu politisko spēku vadītā Finanšu ministrijā! - un kura kompetences ir novērtētas tiešām Pasaules Bankas līmenī (un tur izvēlas cilvēkus nevis pēc viņu politiskās piederības, bet pēc viņu profesionālās varēšanas!), pēkšņi tiek sākts vajāt tāpēc, ka viņu ir izvirzījusi koalīcija. Nu, es atvainojos, varbūt tomēr vērtēsim profesionāli!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tā kā man visus šos gadus ir nācies strādāt opozīcijā, gan Kārtības rullis, gan Satversme - tie ir bijuši mani pastāvīgie sabiedrotie, kas visu laiku ir pie manis šeit, stāv atvilktnē. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tu izlasi!”) Tā ka es ļoti labi zinu Kārtības rulli.

Tas, ko es piedāvāju: ja jau mēs bijām spējīgi mainīt Satversmi, tad droši vien arī Kārtības rulli mēs varam pamainīt tā, lai šāda iespēja būtu. Un tas arī bija mans priekšlikums. Vēl jo vairāk es pamatoju... (Starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Priekšlikumu iesniedz ar piecu deputātu parakstiem!”) Priekšlikums kolēģiem padomāt par to, jo es viens pats to nespēšu, protams, izdarīt. Un ja jau jūs tā uztrauc... Cik es saprotu, tas lielais jūsu uztraukums ir tālāk par citiem amatiem, kuri atkal būs jādala. Droši vien jums ir tik svarīgi, lai tur atrastos kāds jums svarīgs, vajadzīgs cilvēks, nevis lai tiešām šeit atklāti viņš atnāktu un parādītu savu kompetenci visu mūsu priekšā - savu kompetenci vai kaut ko citu. Es nesaprotu, kāpēc jums tas ir jāslēpj.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Kā jau es teicu, šis jautājums ir jāizlemj, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, tāpēc dodu vārdu deputātam Ingmāram Līdakam, kurš runās balsu skaitītāju vārdā.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, neesiet nu tik steidzīgi! Apmēram 20-25 minūtes droši vien būs vajadzīgas, kamēr mēs sagatavosim balsojumu, jo šis ir sarežģītāks balsojums - šis ir atklātais balsojums, tātad ar visu rezultātu reģistrāciju tūdaļ protokolā un tamlīdzīgi. Tas ir viens.

Otrs. Atgādinu: lūdzu, esiet uzmanīgi un atzīmes tomēr lieciet pretī katram no kandidātiem, lai nebūtu atkal nederīgu biļetenu.

Paldies. Balsu skaitītājus lūdzu ieņemt vietu zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, kad balsošana būs beigusies, jūs ar zvanu tiksiet aicināti Sēžu zālē. Paldies.

(Notiek balsošana ar vēlēšanu zīmēm.)

 

I.Līdaka (ZZS).

Balsot varēs... Cienījamie kolēģi, balsot varēs vēl minūtes trīs... četras. Diezgan daudzi vēl nav nobalsojuši. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! No balsu skaitītājiem ir informācija, ka viņi savu darbu jau ir paveikuši. Es lūdzu zvanu, lai deputāti, kas atrodas ārpus zāles, arī zina, ka mēs turpinām sēdi.

Un tātad es atgādinu, ka mēs šobrīd skatām lēmuma projektu “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”. Fiskālās disciplīnas padomes loceklis tiek ievēlēts atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm. Un nu balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, labdien!

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.13 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Fiskālās disciplīnas padomes locekli 2015.gada 3.septembrī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.11.

Kopumā izgatavotas 114 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav.

Dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 84 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 6 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsots nav.

Tātad par kandidātiem nodotās balsis sadalījās šādi:

Andžs Ūbelis: 51 - par, 33 - pret;

Tālis Laizāns: 33 - par, 51 - pret.

Balsošanas rezultāts: par Fiskālās disciplīnas padomes locekli ievēlēts Andžs Ūbelis.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Apsveicu Andžu Ūbeli ar jauno amatu un vēlu sekmes!

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības turpinājumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Āboltiņas, Bērziņa, Barčas, Zariņa un... (No zāles: “Un citu!”) vēl viena... Nemāku izlasīt, goda vārds! Bet, lūk, tur ir priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. (No zāles: “Jā!”, “Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība.

 

Un, godātie kolēģi, mēs varētu arī pie reizes lemt par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krauzes, Seržanta, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna, Līdakas, Siliņa, Kalniņa un Vectirāna iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs saņēmis arī deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa un citu, kopā desmit deputātu, iesniegumu par to, ka vajadzētu grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs saņēmis arī desmit deputātu, tai skaitā deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa un citu, priekšlikumu - iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs saņēmis desmit deputātu, tai skaitā deputātu Krauzes, Seržanta, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna un citu, priekšlikumu - grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu, tai skaitā deputātu Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Bērziņa, Vucāna un citu, priekšlikumu - grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Seržanta, Krauzes, Dambes, Skujiņa, Andra Bērziņa, Vucāna, Līdakas un citu - parakstītu iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kleinbergas, Bites, Ruka, Šica, Viļuma, Kaimiņa un citu - parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kleinbergas, Bites, Ruka, Šica, Viļuma, Kaimiņa un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā tiek lūgts mainīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Šo iesniegumu parakstījuši deputāti Bite, Ruks, Šics, Kleinberga, Viļums, Kaimiņš, Bondars un citi. Vai mēs varam atbalstīt šādu...? Deputāti neiebilst pret šādiem darba kārtības grozījumiem. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Bites, Bondara, Ruka, Šica, Kleinbergas un citu - iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ritvara Jansona iesniegumu ar informāciju par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Patvēruma likums” (Nr.242/Lp12) 3.lasījumam līdz 2015.gada 17.septembrim”. Līdz ar to iesniedzēju skaits ir mazāks par desmit, un līdz ar to šis darba kārtības punkts automātiski tiek svītrots no šodienas sēdes darba kārtības.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt nu jau papildināto sēdes darba kārtību.

Un nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasības. Līdz ar to ir nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Informācijas atklātības likumā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Jansons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nokaunināsim un atdosim!”)

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības. Kārlis Seržants pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 91.punktu, nedodot ceļu transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Šobrīd šis jautājums skar vairākus mūsu kolēģus iepriekš, un es negribēju runāt tieši par Kārli, bet gribēju runāt par principu. Un, lai arī par šo jautājumu Saeima ir šķēpus lauzusi gadu garumā, ir viena lieta, kas ir ienesusi mazliet savādāku jautājuma skatījumu par šo te mūsu tautas priekšstāvju administratīvo atbildību. Proti, tās ir Eiropas Savienības pretkorupcijas organizācijas GRECO rekomendācijas, kuras iesaka mums atteikties no šīm privilēģijām - tieši tautas priekšstāvjiem un tiesnešiem. Šis jautājums skatīts arī Korupcijas novēršanas apakškomisijā. Pēc būtības visu frakciju pārstāvji ir piekrituši, ka šis jautājums tiek skatīts, un mēs pārskatām Satversmes 28. un 29.pantu. Tā ka tas ir atgādinājums, ka mums septembrī pie šī jautājuma būs jāatgriežas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Saki - tu neesi vainīgs, Gerhards bija vainīgs!”)

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es, protama lieta, aicinu sevi izdot sodīšanai. Bet vienlaicīgi es gribētu izmantot šo tribīni un vērsties pie dažiem Latvijas lielveikaliem, kuru autostāvvietās ir tāds bardaks! Es viņiem ieteiktu aizbraukt un apskatīties uz “Alfu” vai uz “Spici”, kur ir tiešām stāvvietas sakārtotas ar ceļazīmēm. Jo tanī brīdī, kad tu stāvvietā brauc pa uzzīmētajām un norādītajām bultām, bet kāds cits izdomā, ka viņš brauks (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Maxima, Kārli, bija!”), kā grib, tad, protams, iestājas labās rokas likums, un tam visam nav nekādas nozīmes.

Tā ka tas ir mans tāds aicinājums. Bet, protams, es aicinu sevi noteikti izdot sodīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas Nr.187/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurā aicinām jūs piekrist apropriācijas pārdalei apmēram 1,3 miljonu apmērā no Expo 2015 piešķirtā finansējuma, kurš netika izlietots ikgadējā maksājuma veikšanai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo ierosinājumu. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es apzinos, ka ir ļoti izdevīgi nevēlēties ieklausīties un iedziļināties apropriāciju pārdalēs, kārtējo reizi kādam no pozīcijas paziņojot, ka finanšu resursu pārdale no vienas programmas uz otru ir normāla prakse, un pieņemt, ka tā tas ir bijis un būs un lai jau tā paliek. Tomēr šoreiz es jūs aicinu iedziļināties šajos dokumentos, kurus izpildvara mums piedāvā apstiprināt.

Un vai tiešām jūs, deputāti, esat ar mieru, ka izpildvara mūs uzskata par balsošanas mašīnām, jo viss jau pirms tam ir izlemts un sadalīts? Kāda tad nozīme Saeimā ir lemt par budžetu un apropriāciju pārdalēm, ja izpildvara jau sen visu ir ne tikai izlēmusi, bet arī jau izdarījusi?

Cienījamie deputāti! Šobrīd jums tiek piedāvāts formāli nobalsot un apstiprināt to, ko valdība jau izlēma februārī. Mēs atļaujam pārdalīt naudu no plānotajiem līdzekļiem Latvijas dalībai Expo 2015, lai apmaksātu dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā, turklāt jau par nākošo, 2016., gadu. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Viss ir pareizi!”) Vēršu uzmanību, ka lēmums par 1,3 miljonu pārdali 2016.gada dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā valdībā tika pieņemts jau šī gada 17.februārī, un turklāt Izglītības un zinātnes ministrija par šo lēmumu jau pasteidzās informēt Eiropas Kosmosa aģentūru, kura arī naski izrakstīja rēķinu un to atsūtīja jau februārī.

Lieki piebilst, ka līguma indikatīvais maksājumu grafiks paredz veikt maksājumus katru gadu, turklāt maksājumu sadalot trīs daļās. Bet mēs taču varam vienā gadā veikt divus maksājumus! Kāpēc ne? Nevienā no iesniegtajiem dokumentiem nav ne rindiņas, kāpēc mums būtu jāveic šādi avansa maksājumi, kāds izdevīgums ir valstij, nodokļu maksātājiem. Bet kuru tad tas interesē?

Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, neatbildēts ir arī jautājums, vai ir bijuši alternatīvi piedāvājumi Expo 2015 naudas pārdalei. Ja jā, tad kur tie ir? Kur ir redzami šo priekšlikumu saraksti? Deputātiem nav pat vēlmes uzdot šos jautājumus. Un šādā režīmā, domāju, būtu tikai godprātīgi nodokļu maksātājiem atzīties, ka valsts budžeta jautājumi sen vairs nav Saeimā diskutējamie jautājumi, bet tos izlemj un īsteno izpildvara.

Es domāju, ka tas, ko teica Nacionālās apvienības pārstāvis, - ka Saeima taču ir augstākā lēmējvara un šeit lēmumi jāpieņem... Es domāju, turpiniet dzīvot ilūzijās, ka jūs turpināt šeit lēmumus pieņemt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Kā jau Sudrabas kundze minēja, protams, šāds atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā Eiropas Savienības valsts statusā būtu atbalstāms un droši vien būtu iekļaujams nākamā gada budžetā, ja jau tas attiecas uz 2016.gadu. Un droši vien no šīs dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā iegūst kādi zinātnieki, kas darbojas šajā programmā.

Bet man šķiet, ka mēs bieži vien Latviju iedalām tādās divās daļās: viena ir Rīga un apmēram 100 kilometri ap Rīgu, un otra ir pārējā Latvija. Un līdzīgi arī kosmoss... Kā izrādās, kosmoss sākas 100 kilometrus virs mūsu galvām. Un dažreiz tiešām ir tāda sajūta, ka tas kosmoss ir tuvāk nekā - nu, sauciet, vienalga ko - Latgale, Kurzeme... Un līdz ar to, protams, šie neparedzētie līdzekļi, kas ienāca budžetā... Manuprāt, līdzīgi kā Sudrabas kundze, starp citu, teica, varbūt būtu jāizvērtē, kā savādāk ieguldīt... kādiem tiešām steidzamiem... steidzamām vajadzībām... Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība ir atbildīga par lauksaimniecības nozari, un mēs zinām, ka šobrīd, piemēram, dēļ cūku mēra neparedzētās atnākšanas mūsu lauksaimnieki cieš zaudējumus, un varbūt mēs varētu viņiem šādā veidā palīdzēt. Protams, varētu būt arī citi priekšlikumi, bet izskatās, ka tie netika izvērtēti.

Līdz ar to es beigās gribu uzdot tādu retorisku jautājumu: kurš kosmoss mūsu valdībai ir prioritāri svarīgāks - tas, kurš sākas 100 kilometrus ārpus Rīgas teritorijas, tas, kurš 100 kilometrus ir virs mūsu galvām, vai varbūt kāds maziņš kosmosiņš, kas veidojas ap vienu Latvijas rietumpilsētu? (No zāles: “Jautājums vietā!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Pretēji manu kolēģu teiktajam par to, ka šis ir kārtējais piemērs, ka izpildinstitūcija ignorē lēmējinstitūciju, par to, ka nav pareizi sadalītas prioritātes, man šķiet, ka šoreiz ir tieši otrādi.

Es vēlos atgādināt kolēģiem, ka savulaik, kad kļuva zināms par to, ka atbrīvosies šī Expo Milano nauda, es, Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētājs, biju tas, kurš publiski vērsās pie premjeres sakarā ar to, ka šo naudu varētu pārdalīt tieši šim finansējumam kosmosa programmām. Un man ir gandarījums, ka šis mans aicinājums ir ticis uzklausīts un šodien tik tiešām reāli tas tiks darīts. Tā ka tas ir liels panākums.

Un kādēļ es aicināju to darīt? Jo, redziet, kolēģi, ja mēs visu laiku runājam par to, ka mums nav naudas Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un tagad pēkšņi parādās nauda kosmosam, tad principā mums jāsaprot tas galvenais iemesls, kāpēc šīs naudas nav. Tāpēc, ka nav bijusi šī ilgtspējīgā domāšana, nav bijis... joprojām valstī nav šī redzējuma, kā mums tikt pie turības.

Un ko es jums gribēju šeit atgādināt? To, ka pašlaik kosmoss ir tas pats, kas 19.gadsimtā bija jūra. Tātad šī nozīmība... tātad visas šīs augstās tehnoloģijas, iespējas tālāk veikt kaut kādas operācijas, tās tiks izmantotas, kā savulaik, 19.gadsimtā, tika izmantota jūra, - tirdzniecībai, sakariem un tamlīdzīgi. Tagad tas ir kosmoss! Un, ja jūs atceraties, tad 19.gadsimtā bija tāds populārs teiciens: “Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet naudu pūriņā!” (Dep. A.Kaimiņš aizrautīgi iesmejas.) Lūk, šī ir tā pati iespēja pašlaik saistībā ar kosmosu. Šī ir tā pati iespēja, un esmu gandarīts, ka mēs to tomēr izmantosim, nevis laidīsim garām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka šī diskusija par naudas novirzīšanu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā - tas nav nekas jauns, jo par to ir diskutēts jau ilgi. Par to diskutēja iepriekšējā budžeta sastādīšanas laikā, un, paldies Dievam, šis lēmums ir pieņemts, un šis finansējums ir rasts. Tas kosmoss, par ko daži runāja, ir 100 kilometru augstumā, taču patiesībā tas ir daudz tuvāk, jo šeit runa nav par kaut kādām abstraktām lietām, bet šeit runa ir par konkrētiem projektiem, kuros varēs startēt arī Latvijas uzņēmēji, tie paši no Daugavpils vai no Dagdas, vai jebkuras citas pilsētas (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.), kur viņi darbojas, un ar augstu pievienoto vērtību radīt šos te produktus, šādā veidā attīstīt arī ražošanu un, iespējams, radīt arī jaunas darba vietas. Līdz ar to ir apsveicams, ka šāda ideja ir atbalstīta, un Izglītības un zinātnes ministrija arī turpinās šo lietu tālāk virzīt. (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Papildinot to, par ko runāja Ivars Zariņš, es gribētu minēt tikai divas lietas. Pirmkārt, ar šo apropriācijas pārdali Latvija beidzot spēs likvidēt to negodu, kāds mūsu valstij bija radies attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūru, kad līgums bija parakstīts, Latvija bija apņēmusies veikt maksājumus par šo gadu jau līdz šī gada martam, bet mēs to naudu budžetā tā arī neiestrādājām, un vēl līdz šim brīdim šis maksājums nav veikts.

Tātad runa ir par to, ka šie te maksājumi ir jāveic ilgtermiņā (No zāles dep. I.Sudraba: “Katru gadu jāmaksā!”), un tiešām, kā jau Sudrabas kundze teica, tie ir jāveic katru gadu.

Otra lieta par to, ko iespaido tātad šāds lēmums un kādā veidā tas iespaido Latviju. Šeit nav runa tikai par zinātniekiem un par kaut kādu iespējamu miljonu sadali starp zinātniekiem. Tajā pētījumā, ko vēl... Tātad tajā laikā, iepriekšējo ekonomikas ministru laikā, Ekonomikas ministrijā tika veikts pētījums, kurā tika apzināts, ka Latvijā ir vismaz 120 ne mazāku kā vidēju uzņēmumu pēc sava apjoma, kuri ir ieinteresēti ar savu produkciju, ar savu šībrīža produkciju un ar savu nākotnes produkciju, piedalīties šajās Eiropas Kosmosa aģentūras programmās.

Un par ko konkrēti ir runa? Runa ir gan par tātad sakaru tehniku, it sevišķi tajā aspektā, kas skar satelīta tehnikas izmantošanu, gan par dažādiem jauniem materiāliem - gan par tekstilmateriāliem, gan par dažādiem kompozītmateriāliem, ko izmanto tātad kosmosa industrijā, bet kas tikpat lielā mērā ir izmantojami arī tautsaimniecībā tajās jomās, kur mēs saskaramies ar augstām temperatūrām, kur mēs saskaramies ar augstām dažādām strāvas frekvencēm un tā tālāk. Tā ka šeit pēc būtības tā ir programma, kur ar kosmosam atbilstošiem līdzekļiem tiek veicināta jaunu produktu radīšana - tādu produktu, kuru radīšanai varbūt lielās pasaules valstis ar savām industrijām nemaz neķeras klāt, jo tām šie apjomi ir par maziem, bet Latvija kā nišas produktu radīšanas valsts šinī gadījumā var būt nozīmīgs spēlētājs tieši šajā te Eiropas Kosmosa aģentūras tirgū. Un par šīm te lietām tad arī ir runa. Tātad principā par Latvijas tautsaimniecības... par investīcijām Latvijas tautsaimniecībā caur iespēju piedalīties šajās te Eiropas Kosmosa aģentūras daudzajās programmās, un vienlaikus arī šādā te veidā tā ir iespēja mūsu zinātniekiem... tiešām mūsu zinātniekiem smelties jaunu pieredzi, uzņemt jaunus kontaktus, būt atzītiem partneriem, nevis tikai, teiksim, izpalīgiem vai asistentiem un beidzot ieiet nopietnā Eiropas zinātnes apritē. Un tāpēc es aicinu balsot “par” šo apropriācijas pārdali, un nav taisnība, ka Saeimai pār to nav nekādas teikšanas, jo Kārlis Šadurskis, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, neļaus man sameloties, ka noteikti taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums ir skatīts (Dep. K.Šadurskis apstiprinoši māj ar galvu.) un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Saeima ir deleģējusi tiesības lemt par šādām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Neapšaubāmi, mums vajag atbalstīt zinātni, jāatbalsta augstākās tehnoloģijas, bet es diemžēl nesaņēmu atbildi, cik daudz zinātnieku no Latvijas piedalās šajā kosmosa programmā. (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Bet, par tām pašām cūkām runājot, - lauksaimniecībā ir pietiekoši daudz zemnieku saimniecību, piedodiet, kur daudz cilvēku strādā. Nu, piemēram, vienā, es zinu, strādā 35 cilvēki. Un faktiski dēļ šīs katastrofas, kas notika saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, visi šie cilvēki, iespējams, zaudēs darbu. Un... bet galu galā, ja mēs esam politiķi, meklējam kompromisu! Līdzīgi kā savulaik tika palaista Belka un Strelka kosmosā, varbūt tiešām nākamgad vai pēc pieciem gadiem mēs varētu laist kosmosā tās cūkas, kas ir slimas ar mēri. (No zāles dep. E.Smiltēns: “Kas tā ir par...?!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi! Protams, komisijas vārdā nekādi nevaru komentēt šīs muļķības, kas tikko skanēja no tribīnes, jo komisijai tās vēl nebija zināmas. Bet, runājot par to, kāds Latvijas zinātniekiem būs labums no šī maksājuma, jāteic, ka faktiski šie 1,3 miljoni, atskaitot administratīvus izdevumus... Ja mēs esam šī kluba dalībnieki, tad mēs varam piedalīties kopējos projektos, un būtībā visa šī nauda atnāks atpakaļ kā Eiropas Kosmosa aģentūras finansēti mūsu zinātnieku projekti. Tā ka tas ir ārkārtīgi labs ieguldījums. Un patiesi apstiprināšu to, ko teica Vucāna kungs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un atbalstījusi. Un tie kolēģi, kas tik ļoti aicina dot Saeimai iespējas lemt... Ja jūs spējat pārliecināt Saeimas vairākumu, ka jums ir taisnība par jūsu cūkām, - tad uz priekšu! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Balsojam!”; dep. A.Elksniņš: “Mazāk runu!”) Lēmums ir deputātiem pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 187/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 188/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, šis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais lēmuma projekts satur divus punktus, un faktiski šeit ir runa par diviem nekustamajiem īpašumiem, kur ir nepieciešami ieguldījumi. Viens ir Rīgā, Lāčplēša ielā 25, un otrs ir... Ir nepieciešami kapitālieguldījumi Rīgas pils priekšpils būvniecībā. Un šeit ir ierosinājums pārdalīt budžeta līdzekļus nepilna pusmiljona apmērā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbilstošas programmas, kā rakstīts lēmuma projektā, un no Kultūras ministrijas atbilstošām programmām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šajā lēmumā tiek piedāvāts lemt par 463 tūkstošu eiro pārdali no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžeta uz citu iestāžu budžetiem.

Taču šoreiz jautājums nav par naudas pārdali, bet gan par to, kā valdība rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Tā ir tā Magoņa nauda!”) Un dzīves gudrība māca: “Septiņas reizes nomēri un tad nogriez!” Diemžēl šo gudrību mūsu valdība konstanti ignorē, jo tā ir ērtāk dzīvot un var radīt darbošanās ilūziju.

Izskatās, ka izpildvara šo gudrību piemēro apgrieztā veidā: septiņas reizes nogriež un tad mēra, kas ir sanācis. Ja kaut kas ir ne tā, tad var attaisnojumu atrast, jo “gribējām, kā labāk, bet sanāca, nu, kā vienmēr”... Un gudrs cilvēks, vienreiz uzkāpjot uz grābekļa, parasti savu kļūdu otrreiz neatkārto, taču KNAB telpu meklējumi un finansējuma piešķiršana telpu remontam valdībai ir grābeklis, uz kura tā kāps ne pirmo reizi. Tāpēc vēlējos jums atgādināt tikai dažus faktus.

2002.gadā tika izveidots KNAB, tam tika iekārtotas telpas Rīgas klusajā centrā Alberta ielā, tās nomājot no Rīgas Juridiskās augstskolas. Kad telpas kļūst par šaurām, tiek meklētas jaunas telpas, un 2007.gadā valdība pieņem lēmumu par KNAB ēkas būvniecību Ķīpsalā. Tiek noslēgts līgums par ēkas skiču un tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu. 2011.gadā, kad šī projekta realizēšanai ir iztērēti jau vairāk nekā 372 tūkstoši eiro, valdība nolemj projektu oficiāli pārtraukt un uzdot “Valsts nekustamajiem īpašumiem” meklēt birojam jaunas telpas. Gadu pirms valdības lēmuma, 2010.gadā, KNAB jau pārceļas uz Brīvības ielu, kas rada kārtējos izdevumus, jo telpas atkal tiek iekārtotas KNAB vajadzībām. 2011.gadā KNAB telpu meklējumi turpinās, un 2012.gadā tiek pieņemts valdības lēmums par ēkas Aristīda Briāna ielā 13 rekonstrukciju un piemērošanu KNAB vajadzībām, paredzot nepieciešamo finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā. Lēmums tiek pieņemts, neraugoties uz Valsts kontroles iebildumiem un aicinājumiem meklēt izmaksu ziņā mazāk prasošu risinājumu. Uz to valdība norāda, ka tas jau esot optimālais risinājums. Un sistēma atkal sāk darboties, process notiek.

Atkal 2013.gadā tiek noslēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzības veikšanu, un arī šī projekta īstenošanā dāsni tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi - šoreiz gandrīz 104 tūkstošu eiro apmērā.

Ar to diemžēl šis stāsts vēl nav beidzies. Lai gan lēmums par ēkas Briāna ielā rekonstrukciju vēl nebija atcelts, “Valsts nekustamie īpašumi” 2015.gadā paralēli uzsāk tehniskās specifikācijas izstrādi ēkai Citadeles ielā 1. Līdz ar to KNAB telpu meklējumi nodokļu maksātājiem jau šobrīd ir izmaksājuši vairāk nekā pusmiljonu eiro. Un tas vēl, neskatoties uz šo cilvēku patērēto laiku, algu, materiālajiem izdevumiem, ko šis process ir radījis! Bet rezultāta jau nav! Un atkal viss atgriežas sākumpunktā. Atkal ir sarēķināti tikai provizoriskie izdevumi - 2,4 miljoni eiro. Atkal, iespējams, šī summa dubultosies, jo konkrētās izmaksas varēs noteikt tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

Jājautā: vai tiešām šādi rīkojas gādīgs saimnieks? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Vai tiešām šāda ir laba prakse, apejoties ar nodokļu maksātāju naudu? Un kurš būs tas, kurš par šādu nodokļu maksātāju naudas izniekošanu atbildēs?

Godātie deputāti, mēs jau varam ignorēt šos faktus un uzskatīt, ka tie ir tehniskie grozījumi un ka viss ir kārtībā, ka “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” un Finanšu ministrija darbojas valsts interesēs. Tikai paliek jautājums: kurš ir valsts?

Aicinu balsot “pret” šo apropriācijas pārdali, tādējādi balsojot pret šādu lēmumu pieņemšanas un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeli un palīdzot izpildvarai tomēr apgūt grūto mācību - labāk ir septiņas reizes nomērīt!

Pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA). (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nu, kur jaunā māja?”)

Sudrabas kundzei patīk citēt krievu politiķus. Šoreiz bija citēts Černomirdins. Man liekas, Lužkovs bija teicis: “Nekad tā nav bijis, un, re, nu atkal!”

Kārtējo reizi mēs piedzīvojam zināmu demagoģijas lēkmi, jo, protams, jābūt gādīgiem saimniekiem. Un KNAB gadījumā vismaz viens lēmums attiecībā uz jaunu ēku bija nesaimniecisks: tas bija lēmums, kas bija pieņemts 2008. vai kurā tur... 2007.gadā saistībā ar pārbraukšanu uz Brīvības ielu. Tur, es pieļauju, drīzāk bija intereses toreizējam KNAB priekšniekam Vilnītim, jo birojs varēja palikt klusajā centrā, un tad nebūtu bijuši lieki izdevumi.

Kas attiecas uz tagadējo situāciju - uz izvēli starp Briāna ielu vai Citadeles ielu, Sudrabas kundze pilnīgi pareizi teica, ka Briāna iela ir visai bēdīgā stāvoklī. Piedāvāja... un ka bija plānots tērēt 3,5 miljonus eiro... Un jūs teicāt, ka Valsts kontrole iebilda pret tik lieliem tēriņiem, kuri ir nepārdomāti. Lēmums tomēr bija pieņemts, bija iztērēts nedaudz vairāk par simts tūkstošiem eiro, bet, paldies Dievam, pabeidzot jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku, atbrīvojās ēka, kas ir Citadeles ielā un kas ir ļoti labā tehniskā stāvoklī un ļoti labi atbilst KNAB vajadzībām, un tādējādi bija iespējams ietaupīt tos līdzekļus, Sudrabas kundze... Sudrabas kundze! Bija iespēja respektēt Valsts kontroles ierosinājumu un netērēt 3,5 miljonus eiro, bet aprobežoties tikai ar simts tūkstošu eiro tēriņiem. Jā, tas nav labi, bet, ja mums visi valsts lēmumi būtu kalti akmenī un būtu pildīti tā, kā akmenī kalts, baidos, ka dzīve apstātos kā tas akmens. (No zāles dep. I.Sudrabas starpsaucieni.) Dzīve ir dzīve.

Pieņemot pirms vairākiem gadiem lēmumu par pārbraukšanu uz Briāna ielu, vēl nebija zināms, vai atbrīvosies un kad atbrīvosies ēka Citadeles ielā un kam būs iespējas to ieņemt. Tāpēc es domāju, ka mums jādzīvo nevis kā Lieldienu salu statujām, bet kā reāliem cilvēkiem. Un, ja mēs sekosim Sudrabas kundzes ierosinājumam atteikt apropriācijas pārdali, tas nozīmēs, ka pusmiljons eiro būs iesaldēti bez jēgas. Tā nauda nav vajadzīga KNAB vajadzībām! Tā nauda bija atvēlēta pārbraukšanai uz Briāna ielu. Kāpēc mums būtu jāpatur tā nauda krājkasītē, kad naudu var izmantot aktuālām mūsu valsts vajadzībām?

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Pēc ilgāka laika pievēršoties Saeimas sēdes darba kārtībai un izlasot šo lēmuma projektu, es tiešām ļoti nopriecājos, jo es saprotu, ka KNAB darbība mums ir šobrīd valstī sakārtota, tā ir efektīva, ar biroja kapacitāti viss ir kārtībā, tam ir visi pieejamie un nepieciešamie resursi, tajā skaitā - operatīvās darbības veikšanai. Korupcija Latvijā ir samazinājusies tiktāl, ka vairs nav... neatstāj lielu iespaidu uz nopietnu lēmumu pieņemšanu un Latvijas attīstību vairs neietekmē, tāpēc pusmiljonu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mēs varam pārdalīt citām vajadzībām, saprotot, ka šī nauda nav nepieciešama, lai pārvāktos, kā tas bija ieplānots sākumā. Tomēr... varbūt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tomēr ir vēl palikušas kādas vajadzības, kurām šī nauda varētu lieti noderēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (reģistrācijas numurs 188/Lm 12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt nākamo sadaļu - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Lēmuma projekts “Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šā gada 1.jūnijā Saeima saņēma 10 117 Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iniciatīvu “Marihuānas dekriminalizācija”, ar ko Saeimu aicināja veikt tādus likuma grozījumus, kas paredzētu soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskām vajadzībām, kā arī par tās smēķēšanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iniciatīvu sākotnējai izvērtēšanai nodeva Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Divās sēdēs komisija izvērtēja iniciatīvā ietverto prasību. Pirmajā sēdē komisija uzklausīja iniciatīvas pilnvarotos pārstāvjus, kas iepazīstināja komisiju ar 100 argumentiem par labu iniciatīvas prasībai un pauda nostāju, ka esošie normatīvi, esošie marihuānas aizliegumi nav balstīti uz aktuāliem zinātniskiem pētījumiem, ka arī marihuānai esot plašs medicīniskais pielietojums. Tā kā iniciatīva vieš lielu sabiedrības interesi, komisija otro sēdi rīkoja Saeimas Sarkanajā zālē, kur bija nodrošināta sēdes interneta tiešraide. Komisija uzklausīja veselības nozaru pārstāvjus. Sēdē piedalījās un viedokli izteica Veselības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra, Slimību profilakses un kontroles centra un Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji. Visi iepriekš minētie pauda negatīvu nostāju pret marihuānas dekriminalizāciju.

Izvērtējot iesniedzēju prasības un ņemot vērā visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina par neiespējamu ieviest marihuānas dekriminalizāciju Latvijā un vienbalsīgi nolēma noraidīt minēto priekšlikumu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmuma projektu, kurš aizliedz soda atcelšanu Latvijā par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielā apmērā personiskām vajadzībām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: “Jā!!”) Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība izskatīta. Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Bet deputāts Ivars Zariņš vēlas vārdu, lai motivētu šo jautājumu. Lūdzu, jums viena minūte!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, savulaik mēs veicām izmaiņas Būvniecības likumā. Tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, lai nodrošinātu kvalitatīvu sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību un to ekspluatācijas pārraudzību. Diemžēl pakārtotā normatīvā vide, kura tam ir nepieciešama un par kuras izstrādi ir atbildīga Ekonomikas ministrija, to ne tikai nenodrošina, bet ir radījusi situāciju, ka virkne sabiedriski nozīmīgu ēku vispār var palikt bez uzraudzības, jo nav skaidras atbildības robežas starp Būvniecības valsts kontroles biroju un būvvaldēm. Tas rada augsni jaunām “Zolitūdes traģēdijām”. Jau vasarā uz to tika vērsta Ekonomikas ministrijas uzmanība. Diemžēl šī neizdarība vai nekompetence nav novērsta. Tāpēc mēs tagad vēršamies pie valdības vadītājas ar lūgumu veikt izlēmīgas darbības, lai šo situāciju novērstu. Savulaik no šīs pašas tribīnes apmēram pusgadu pirms Zolitūdes traģēdijas es brīdināju par šādas traģēdijas iespējamību. Ļoti gribas cerēt, ka šoreiz šis brīdinājums tiks ņemts vērā un valdības vadītāja apliecinās to ar savu apņēmīgo rīcību un novērsīs šo Ekonomikas ministrijas neizdarību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, kā jau es teicu, visa darba kārtība ir izskatīta. Laiks reģistrēties.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, es vēlos jūs informēt... un mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Sergeju Dolgopolovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi. Dep. S.Dolgopolovam tiek pasniegti ziedi.)

Savukārt samērā nesen, augustā, pusapaļu jubileju svinēja arī mūsu kolēģis Artūrs Rubiks. Apsveicam! (Aplausi. Dep. A.Rubikam tiek pasniegti ziedi.)

Nesen pusapaļa jubileja bija arī deputātam Vilnim Ķirsim. Apsveicam! (Aplausi. Dep. V.Ķirsim tiek pasniegti ziedi.)

Un pagājušajā nedēļā pusapaļu jubileju svinēja arī deputāts Mārtiņš Šics. Apsveicam! (Aplausi. Dep. M.Šicam tiek pasniegti ziedi.)

Un tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ināra Mūrniece un Romāns Naudiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2015.gada 3.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2015. gada 3. septembrī

 

Lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem” (Nr. 183/Lm12) izskatīšanas turpinājums (Dok. Nr. 1008, 1008A, 1008B)
Par balsošanas motīviem	- dep. G.Kūtris
	- dep. R.Kols
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem” (Nr. 183/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1008, 1008A, 1008B)
Priekšlikums	- dep. M.Bondars (par)
	- dep. S.Āboltiņa (pret)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Gunta Kalniņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 186/Lm12) (Dok. Nr. 1020)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- G.Kalniņš
Par Ingas Bites 12. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu (Dok. Nr. 1062)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata” (Nr. 191/Lm12) (Dok. Nr. 1059)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts “Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 192/Lm12) (Dok. Nr. 1060)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 307/Lp12) (Dok. Nr. 1013, 1013A)
Par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 308/Lp12) (Dok. Nr. 1014, 1014A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 309/Lp12) (Dok. Nr. 1015, 1015A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 310/Lp12) (Dok. Nr. 1016, 1016A)
Par likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr. 311/Lp12) (Dok. Nr. 1023, 1023A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 312/Lp12) (Dok. Nr. 1025, 1025A)
Par likumprojektu “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 313/Lp12) (Dok. Nr. 1026, 1026A)
Par likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 314/Lp12) (Dok. Nr. 1027, 1027A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 315/Lp12) (Dok. Nr. 1028, 1028A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 316/Lp12) (Dok. Nr. 1029, 1029A, 1029B)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 317/Lp12) (Dok. Nr. 1030, 1030A, 1030B)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 318/Lp12) (Dok. Nr. 1031, 1031A, 1031B)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 319/Lp12) (Dok. Nr. 1032, 1032A, 1032B)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 320/Lp12) (Dok. Nr. 1033, 1033A, 1033B)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 321/Lp12) (Dok. Nr. 1034, 1034A)
Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 322/Lp12) (Dok. Nr. 1035, 1035A)
Par likumprojektu “Likvidācijas kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes likums” (Nr. 323/Lp12) (Dok. Nr. 1036, 1036A)
Par likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 324/Lp12) (Dok. Nr. 1037, 1037A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 325/Lp12) (Dok. Nr. 1038, 1038A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 326/Lp12) (Dok. Nr. 1039, 1039A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 328/Lp12) (Dok. Nr. 1041, 1041A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 329/Lp12) (Dok. Nr. 1042, 1042A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 330/Lp12) (Dok. Nr. 1043, 1043A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 331/Lp12) (Dok. Nr. 1044, 1044A, 1044B)
Par likumprojektu “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr. 332/Lp12) (Dok. Nr. 1045, 1045A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (Nr. 333/Lp12) (Dok. Nr. 1046, 1046A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 334/Lp12) (Dok. Nr. 1050, 1050A)
Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu” (Nr. 335/Lp12) (Dok. Nr. 1052, 1052A)
Par likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā” (Nr. 336/Lp12) (Dok. Nr. 1053, 1053A)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Mežulim šā gada 3. septembrī (Dok. Nr. 1054)
Lēmuma projekts “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu” (Nr. 190/Lm12) (Dok. Nr. 1051)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Viņķele
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Zariņš
Par vēlēšanu procedūru	- dep. I.Līdaka
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (Protokols Nr. 13)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 214/Lp12)(3.lasījums) (Dok. Nr. 1012)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 184/Lm12) (Dok. Nr. 1017)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. V.Spolītis
	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 187/Lm12) (Dok. Nr. 1047)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Vucāns
	- dep. J.Viļums
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 188/Lm12) (Dok. Nr. 1048)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. I.Bite
Lēmuma projekts “Par 10117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu” (Nr. 185/Lm12) (Dok. Nr. 1018)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 195/Lm12) (Dok. Nr. 1066)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 196/Lm12) (Dok. Nr. 1067)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 197/Lm12) (Dok. Nr. 1068)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 198/Lm12) (Dok. Nr. 1069)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 199/Lm12) (Dok. Nr. 1070)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 200/Lm12) (Dok. Nr. 1071)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 201/Lm12) (Dok. Nr. 1072)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 202/Lm12) (Dok. Nr. 1073)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 203/Lm12) (Dok. Nr. 1074)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 204/Lm12) (Dok. Nr. 1075)
Par deputātu I.Zariņa, S.Mirska, R.Rubika, S.Potapkina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” (Nr. 75/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 03.09.2015 09:02:58 bal001
Par - 29, pret - 23, atturas - 29. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem (183/Lm12)

Datums: 03.09.2015 09:24:18 bal002
Par - 33, pret - 31, atturas - 24. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta nodošanu izskatīšanai komisijām. Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem (183/Lm12)

Datums: 03.09.2015 09:29:38 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Gunta Kalniņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (186/Lm12)

Datums: 03.09.2015 09:32:19 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanas Bormanes atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata (191/Lm12)

Datums: 03.09.2015 09:33:23 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Agra Dreimaņa iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (192/Lm12)

Datums: 03.09.2015 10:59:34 bal006
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 51, pret - 33.
Balsošanas motīvs: Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu (190/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:07:26 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (214/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.09.2015 11:10:50 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības (184/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:26:46 bal009
Par - 74, pret - 7, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (187/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:36:56 bal010
Par - 74, pret - 8, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (188/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:39:50 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Marihuānas dekriminalizācija” noraidīšanu (185/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:40:30 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas (195/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:41:06 bal013
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (196/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:41:44 bal014
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (197/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:42:19 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (198/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:42:47 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (199/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:43:17 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Gunta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (200/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:43:46 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Juridiskās komisijas (201/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:44:16 bal019
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (202/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:44:46 bal020
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (203/Lm12)

Datums: 03.09.2015 11:45:20 bal021
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Bites ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (204/Lm12)

Frakciju viedokļi
2015.gada 3.septembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdes darba kārtībā bija daudzi aktuāli jautājumi, sākot rudens sesiju, un viens no būtiskākajiem, kas jau bija ilgi dominējis mūsu prātos un medijos, ir bēgļu jautājums. Latvijas Reģionu apvienība bija ierosinājusi uzaicināt valdības vadītāju, lai konkrēti dzirdētu, kādi ir reālie plāni, kā mēs bēgļus uzņemsim, kur viņus izvietosim, kā viņiem apmaksāsim medicīnu un citi, un kādā veidā tiem, kas netiks šeit atzīti par bēgļiem, tiks nodrošināta aizbraukšana no Latvijas... vai kādas citas darbības. Diemžēl šodien šis jautājums netika atbalstīts, neaicinās neviens premjeri. Bija pēc tam arī aicinājums izskatīt šo jautājumu Nacionālās drošības komisijā. Diemžēl arī tas netika atbalstīts. Tā ka pagaidām vēl arvien Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji uzdod jautājumus, kā būs un kā notiks. Pagaidām mums atbildes uz šiem jautājumiem nav. Gaidīsim, kas būs tālāk.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums šodien bija apropriācijas lieta. Notika 2015.gada budžeta pārdale, respektīvi, nauda, kas bija palikusi pāri kādā no programmām, tika dalīta citām vajadzībām. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības ieteikums bija līdzekļus no Expo Milano 2015 neizmantotajiem 1,3 miljoniem novirzīt nevis maksājumam Eiropas Kosmosa aģentūrai, bet gan novirzīt palīdzības programmai no Āfrikas cūku mēra cietušajiem lauksaimniekiem. Diemžēl arī šis ierosinājums netika atbalstīts. Mēs neesam pret to, ka šie līdzekļi būtu jānovirza Eiropas Kosmosa aģentūrai, jo apzināmies to, ka tās daudzās iespējas un finanšu piesaiste zinātniekiem un tālākā sadarbība būtu ļoti vērtīga Latvijai, bet uzskatām, ka to visu varēja tomēr paredzēt, budžetu plānojot, nevis ar šāda veida... ar apropriācijas iespējām. Un vēl vairāk! Jaunākā informācija vēsta par to, ka ir uzkrāta peļņa “Latvijas Televīzijā” 1,3 miljonu apmērā. Tā kā šobrīd netika atbalstīts šis ieteikums, mēs aicinām tomēr, ja iespējams, šos līdzekļus tādā gadījumā novirzīt šiem cietušajiem lauksaimniekiem, jo tur izmaksas tikai palielināsies, jo mēris vēl turpinās un paplašinās.

Papildus vēl gribu teikt jums, ka diemžēl Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātiem neizdevās savākt nepieciešamos desmit deputātu parakstus, lai mēs izskatītu satiksmes ministra Anrija Matīsa atbilstību viņa amatam. Godīgi sakot, tas nedaudz pārsteidza, jo... vēl jo vairāk... ne tik daudz no opozīcijas deputātu puses, jo tur ir sava disciplīna, sava kārtība, savi uzstādījumi, bet tieši no pozīcijas deputātu puses, kuri uz vēlēšanām nāca ar vārdiem “taisnīgums un godīgums”, un uz tā pamata viņi tika ievēlēti. Un šis mums likās vismaz diskusijas vērts temats.

Un visbeidzot. Šobrīd gribam paziņot, ka Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi likumprojektu par izmaiņām aizsardzības budžetā un Latvijas valsts budžetā. Līdz šim likums paredzēja, ka 2020.gadā mums ir jāsasniedz 2 procenti no IKP aizsardzībai. Mēs gaidījām... vēlējāmies redzēt, ka valdība to iesniegs. Diemžēl ilgs laiks pagāja, bet tas tā nebija... Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi priekšlikumu, lai ar likuma spēku tiktu nodrošināts, ka līdz 2018.gadam tiktu 2 procenti no IKP veltīti aizsardzībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņa kungam, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien! Šodien tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Es vēlētos sākt ar bēgļu jautājumu, kurš tiešām ir aktuāls un kura sakarā mūsu vēlētāji mūs uzrunā ikdienā. Mēs runājam par solidaritāti. Bēgļi ir problēma visā Eiropā. Bet Latvijas gadījumā mēs jau esam faktiski savu lēmumu pateikuši, piekrituši kopīgai nostājai Eiropas Savienībā, šim sadalījumam. Un tie ir tie 250. Mums ir skaidri jāpasaka, ka tas arī ir viss un ka mēs šinī vietā liekam punktu, jo mēs esam iesaistījušies solidāri. Attiecībā uz bēgļiem ir jāsaprot, kādas mums ir finansiālās iespējas, kādi mums ir resursi. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies, lai bēgļi, kuri meklē patvērumu, finansiāli izmaksātu Latvijas valstij vairāk un saņemtu lielākus līdzekļus nekā mūsu pašu mazturīgās ģimenes un mūsu pensionāri. Tāda situācija nedrīkst būt. Un pašlaik ļoti neskaidrs jautājums, pie kā mums ir jāstrādā, ir integrācijas jautājums. Un tādēļ šinī brīdī mēs vairs neredzam iespēju, ka mēs varētu arī runāt par kaut kādiem papildu pasākumiem. Mēs šinī gadījumā uzticamies tam, kādu virzību ir uzņēmis šis jautājums. Par bēgļiem ir jārunā Saeimā, par bēgļiem šeit tātad ir jāpieņem lēmumi. Un tāda arī turpmāk būs mūsu pozīcija: runājam Saeimā, lēmumus pieņemam Saeimā.

Par budžetu. Jā, šeit bija runa par apropriāciju. Taču runa ir ne tikai par lauksaimniecību un par vienu – cūkkopības – nozari; ir runa arī par to, ka lauksaimniecībā ir problēmas vairākās nozarēs. Tāda ir piena nozare, kurā ir ļoti kritiska situācija. Jā, tāda ir arī cūkkopības nozare, kas Āfrikas cūku mēra dēļ pašlaik saskaras ar grūtībām. Bet Latvija meklē jau risinājumus, runājot ar Eiropas Savienību; jau ir vienreiz atbalsts no Eiropas Savienības saņemts. Arī Latvija ir vairākos piegājienos ieguldījusi līdzekļus. Piemēram, kopumā piena nozarē kopš krīzes sākuma, kad sākās problēmas ar Krievijas tirgu, Latvijas valsts ir ieguldījusi apmēram 30 miljonus eiro. Pašlaik darba kārtībā ir arī jautājums par atbalstu cūkkopības nozarei, ir sagatavots pieprasījums Eiropas Komisijai un ziņojums par esošo situāciju, jo Āfrikas cūku mēra izplatība nav tikai Latvijas problēma, tā ir arī citu... arī mūsu kaimiņvalstu problēma, un ļoti nopietni šajā jautājumā tiek strādāts. Ar šādu vienu nelielu Latvijas maksājumu mēs nevaram palīdzēt nozarei, te ir tiešām vajadzīga šī kopējā Eiropas palīdzība. Un pie šā jautājuma mēs arī pašlaik strādājam.

Attiecībā uz budžetu es gribu teikt, ka pašlaik tas vēl nav līdz Saeimai nokļuvis un par to mēs arī runājam un diskutējam, ir pieņemti ļoti daudzi svarīgi lēmumi. Pašlaik budžets ir uzsācis savu virzību, un mēs joprojām paliekam pie tā, ka mums prioritāte ir drošība – gan iekšējā, gan ārējā. Tā ir veselība, izglītība. Mēs esam pieņēmuši arī lēmumu par minimālās algas pacelšanu. Un šeit es gribu teikt, ka ZZS ir vienmēr bijusi par minimālās algas pacelšanu. Tas, ko mēs esam šajās sarunās uzsvēruši, – ka, paceļot minimālo algu, ir arī jārada un jāiezīmē līdzekļi tās pacelšanai, jo mēs nevaram tikai pateikt “Paceļam algu!” un tad uzticēt, lai pašvaldības un valsts iestādes pašas meklē un iekšēji atrod līdzekļus, kā pacelt minimālo algu. Atsevišķos gadījumos tas beidzas ar to, ka iestādes samazina štatus, un rezultātā pakalpojumi, ko tās sniedz, ir mazāk pieejami cilvēkiem (kaut vai, piemēram, ja mēs runājam par medicīnu).

Nu, un tādēļ, jā, mēs esam šos risinājumus atraduši, lai varētu algas pacelt, ir šie līdzekļi. Un mēs, ZZS, arī esam par minimālās algas pacelšanu.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem.

Nākamā runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija Saeimas pirmā sēde pēc vasaras pārtraukuma. Un, atsākot darbu, vēlos novēlēt kolēģiem pieņemt lēmumus profesionāli, godprātīgi un atbildīgi.

Frakcijas “No sirds Latvijai” mērķi Saeimas rudens sesijas cēlienam paliek nemainīgi – panākt, ka valsts strādā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, nevis otrādi, kā tas nereti notiek pašlaik.

Viena no mūsu galvenajām prioritātēm rudens sesijā būs 2016.gada valsts budžets un budžetu pavadošie grozījumi likumos, kuri saistīti ar nodokļiem, nodevām un citiem iedzīvotāju maksājumiem valstī. Tieši šie likumi lielā mērā noteiks Latvijas turpmāko izaugsmi un ikviena cilvēka ticību savai valstij. It īpaši tas attiecas uz pensijām – gan uz visu to pensiju pārrēķinu jau 2016.gadā, kurām kopš 2009.gada tika piemērots negatīvais indekss, gan uz pensiju apmēra palielināšanu kopumā.

Vēlos informēt, ka saistībā ar negatīvo kapitāla indeksu frakcija kopā ar kolēģiem jau ir sagatavojusi pieteikumu Satversmes tiesai. Pieteikumā tiek lūgts Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošiem likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumus un uzdot Saeimai noteikt pensiju pārrēķināšanas kārtību.

Vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” rūpīgi izvērtēs budžeta pozīciju lietderību un uzdos izpildvarai jautājumus par neskaidriem izdevumiem. Uzskatu, ka budžeta pieņemšanas un budžeta izmaiņu veikšanas process ir necaurskatāms un to pilnā apmērā izmanto izpildvara, kura, neprofesionāli strādājot, rada nodokļu maksātājiem zaudējumus. Un kārtējais apliecinājums tam bija Saeimas šodien pieņemtais lēmums par budžeta līdzekļu pārdali no KNAB budžeta, jo bija izgāzies kārtējais mēģinājums korupcijas apkarotājus nodrošināt ar jaunām telpām un tātad 2015.gadam ieplānoto var izmantot citiem mērķiem.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādā veidā, regulāri mainot lēmumus par KNAB telpām, jau pašlaik nelietderīgi izlietots vairāk nekā pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju naudas.

Saistībā ar budžetu ne mazāk būtisks jautājums ir nodokļu sloga mazināšana ikvienam valsts iedzīvotājam un komersantam. Sekojot līdzi diskusijām valdībā, nākas secināt, ka diez vai nodokļu pakete, kuru mums piedāvās apstiprināšanai, ir draudzīga nodokļu maksātājiem un vērsta uz valsts attīstību. Tā tas nedrīkst būt, un to nedrīkst pieļaut!

Kontekstā ar budžetu, nodokļiem un valsts attīstību vēlos vērst uzmanību vēl uz vienu “No sirds Latvijai” prioritāti – nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību. Diemžēl šobrīd, neskatoties uz daudzajām stratēģijām un nozaru plāniem, trūkst kopēja redzējuma par valsts attīstību, kā arī profesionāla, neatkarīga vērtējuma, kā konkrētie lēmumi vai likumi ietekmē valsts ilgtermiņa attīstību. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir svarīgi Saeimā izveidot Stratēģiskās plānošanas un analīzes biroju, kurā piesaistīt mūsu akadēmiskos spēkus un saņemt šādus no izpildvaras neatkarīgus vērtējumus, lai spētu pieņemt valsts ilgtermiņa attīstībai svarīgus lēmumus.

Ne mazāk būtiska ir arī divu “No sirds Latvijai” deputātu vadīto parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba pabeigšana, komisiju galaziņojumu apstiprināšana un atbildīgo (drīzāk es gribētu teikt – neatbildīgo) personu nosaukšana.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija jau sagatavojusi galaziņojumu un tagad tas tiek apspriests, turpretim bankas “Citadele” pārdošanas procesa parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs turpinās, un komisija gaida atbildes no Ģenerālprokuratūras par četriem parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētiem faktiem, kas norāda uz iespējamiem amatpersonu veiktiem likuma pārkāpumiem bankas “Citadele” pārdošanas procesā.

Saeimas rudens sesija būs saspringta un atbildīgu lēmumu pilna. Tāpēc no sirds novēlu deputātiem nepagurt.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabas kundzei, frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai.

“Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc rudens sesijas pirmās sēdes vēlos apsveikt visus, kas nupat, 1.septembrī, uzsākuši vai atsākuši mācības. Arī Saeimai septembris ir jauna gada sākums. Pēc vasaras, kas bija piepildīta ar visnotaļ aktīvām darbībām, atgriežamies pie konkrētu darbu pildīšanas.

Izcelšu dažus no Nacionālajai apvienībai būtiskajiem jautājumiem, ko Saeima skatīja šodien.

Šodien balsojumā par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem Nacionālā apvienība balsojumā atturējās. Kopš 8.jūlija, kad vairāki Nacionālās apvienības frakcijas deputāti pievienoja savus parakstus šim lēmuma projektam, Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies. Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas tika organizēta tikšanās ar Ministru prezidenti, un tajā gan piedalīties, gan vērot to internetā bija iespēja jebkuram sabiedrības loceklim, kuram šī tēma šķiet uzmanības vērta. Apkopojot ne tikai Nacionālās apvienības, bet arī vairākus simtus sabiedrības iesūtīto jautājumu, tikšanās laikā Ministru prezidente sniedza atbildes uz teju 50 dažādiem jautājumiem.

Būtiski gan atzīmēt, ka ne visas atbildes bija pilnvērtīgas un pamatotas. Diemžēl atbildēs nesadzirdējām to, vai ir izvērtēti visi riski, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Latvijā, nedz arī to, vai tikusi kvalitatīvi izvērtēta Latvijas institūciju kapacitāte izskatīt un izvērtēt lielu skaitu patvēruma meklētāju pieteikumu. Taču jāuzsver, ka šī Ministru prezidentes iniciatīva un iesaiste ir apsveicama. Un mēs aicinām turpināt īstenot šo labo praksi un iesaistīties diskusijā ar sabiedrību arī turpmāk visa šī procesa ietvaros.

Nacionālā apvienība šodien balsojumā atturējās, novērtējot Ministru prezidentes iesaistīšanos diskusijās, kā arī izvērtējot esošo situāciju un izvēloties pārorientēties no ziņojumu uzklausīšanas un teorētiskas pārspriešanas uz reālu darbību veikšanu un risinājumu meklēšanu problēmas cēloņiem.

Migrācijas krīzes kontekstā Nacionālā apvienība ir izstrādājusi priekšlikumus, kurus tuvākajā laikā iesniegs Saeimā un kuri nākotnē noteiktu to, ka par patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju turpmāk būtu jālemj Saeimai, kas ir augstākā valsts lēmējinstitūcija. Šī iniciatīva darbotos kā sava veida aizsargmehānisms radītajam precedentam un par potenciāli atkārtotu patvēruma meklētāju uzņemšanu ļautu lemt Saeimai, kura tiešā veidā pārstāv sabiedrības intereses.

Nākamais, kuru no Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem vēlos izcelt, ir likumprojekts “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”.

Kultūrvērtības, materiālās un nemateriālās, ir fundamentāls nāciju veidojošs faktors. Kultūru veido sabiedrība, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc, mūsuprāt, Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir tik būtisks. Lai nodrošinātu mūsu sabiedrības kultūras un tradīciju unikalitāti un ilgtspēju, nepieciešams nostiprināt sabiedrības, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu atbildību par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju. Daudzas no vērtībām un tradīcijām, kas vēsturiski veidojušās Latvijā, ir unikālas un nav sastopamas nekur citur pasaulē, un ir pelnījušas savu vietu starptautiskajā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Un nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs nākamā gada nacionālais budžets. Nacionālā apvienība turpinās aizstāvēt savas izvirzītās prioritātes – atbalsts ģimenēm, kultūras nozares aizsardzība (apzinoties, ka tās kvalitatīvai pastāvēšanai katastrofāli trūkst finansējuma), vides aizsardzība un reģionālā attīstība, kā arī tieslietu sistēmas drošības uzlabošana.

Kopumā uzskatu, ka šī Saeimas rudens sesija būs intensīva darba un daudzu gana smagu jautājumu un lēmumu pilna. Pēc darbīgās vasaras, kurā bija vairākas ārkārtas sēdes, apsveicu visus kolēģus Saeimā ar rudens sesijas sākšanos un novēlu apzinīgu, atbildības pilnu darba cēlienu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir sākusi savu rudens sesiju, un šodienas sēdē virkne jautājumu... lielākā daļa jautājumu bija saistīta ar to, ka Ministru kabinets nodeva Saeimai virkni likumprojektu, kurus būs tagad jāskata Saeimā.

Nedaudz mainījies ir Saeimas sastāvs. Paldies par darbu es gribētu teikt savam kolēģim Ivaram Brīveram, kurš šodien atstāja Saeimas rindas. Viņa vietā nāca deputāte Inga Bite, kura ir atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tāpat arī Zaļo un Zemnieku savienībai Bergmaņa vietā nācis ir Guntis Kalniņš. Un novēlu šiem deputātiem ļoti produktīvu un konstruktīvu darbu šajā – rudens sesijā.

Šodien tika ievēlēta viena amatpersona – tas ir Andžs Ūbelis, kuru šodien ievēlējām (gan ar diskusijām) Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā.

Es vēlos izcelt divus jautājumus, par kuriem bija vislielākās diskusijas.

Nu, pirmais varbūt nebija tik diskutabls, diskusija bija komisijā, bet tas ir sabiedrībā diezgan sensitīvs... Manabalss iniciatīvas ietvaros ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par marihuānas dekriminalizāciju. Tas nozīmē to, ka, ja tas jautājums tiktu atbalstīts un virzīts tālāk, tad marihuāna kļūtu legāla Latvijā. Vairākums deputātu nobalsoja pret šādu iniciatīvu; izņēmums bija viens Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts, kas šādu noraidīšanu neatbalstīja.

Diskutabls jautājums, par ko izcēlās lielas diskusijas, bija par apropriācijas pārdali. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijā atbrīvojās līdzekļi, kas bija paredzēti izstādes Expo Milano 2015 nodrošināšanai, mēs labu laiku iepriekš arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses cīnījāmies par to, lai nodrošinātu finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tie argumenti, kas šodien skanēja, nedaudz izbrīnīja, jo acīmredzot kolēģi nav iedziļinājušies jautājuma tādā dziļākā būtībā un aicināja naudu novirzīt nevis kosmosa pētniecībai vai šādiem kosmosa projektiem, bet konkrētām lietām kā cūku mēris. Tomēr es vēlos mazliet detalizētāk paskaidrot to, ka šis kosmoss ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies. Proti, atbalstot dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, ir paredzama pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Un sadarbība ir veidota ar mērķi uzlabot un attīstīt valsts kosmosa industrijas kapacitāti, un praktiski nozīmē Latvijas uzņēmējiem, mūsu vietējiem uzņēmējiem, un zinātniskajām institūcijām iespēju piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās dažādu zinātnisku un rūpniecisku projektu īstenošanai kosmosa nozarē. Mēs ļoti daudz runājam par augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā, par ražošanas attīstību Latvijā; tas Latvijā nodrošinātu labi apmaksātas darba vietas. Lūk, šī ir laba iespēja, labs veids, kā mēs varam to izdarīt! Dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ir sagaidāma ar pozitīvu investīciju atdevi. Kā mēs rēķinām, katrs tur ieguldītais eiro sniegtu atdevi vairāk nekā viena eiro apmērā. Tas ir, starp 1,6 un 2,8 eiro uz katru ieguldīto... Tas nozīmē daudziem uzņēmējiem, arī reģionālajiem uzņēmējiem, iespēju piedalīties dažādos projektos, kas ir saistīti ar kosmosu. Un tās jomas ir ārkārtīgi dažādas: tā ir objektu ģeogrāfisko koordinātu noteikšana, izmantojot GPS aplikāciju mobilajās ierīcēs; tie ir jauni produkti (piemēram, keramiskie pārklājumi, iekārtas sastāvdaļām, kuras pakļautas pastiprinātai termiskai berzes iedarbībai, un līdzīgi produkti), kas nepieciešami kosmosa nozarē, bet tālāk tos transformējot produktos, kurus var pielietot konkrētās sadzīves situācijās; mēs varam radīt veselu industriju un attīstīt šo industriju, kas būtu ar ļoti augstu pievienoto vērtību un kas dotu labi apmaksātas darba vietas un kas varētu arī dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Līdz ar to es tiešām esmu gandarīts, ka mums ir izdevies beidzot panākt finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Šis ir septembra sākums, un daudzi ir uzsākuši skolas gaitas, un tāpēc novēlu tiešām gan apņēmību un uzcītību skolēniem, mācoties un iegūstot zināšanas, gan arī izturību viņu vecākiem. Un konstruktīvu Saeimas darbu!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!