Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas ceturtā sēde
2015.gada 24.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Konstitucionālās vērtības, šķiet, mums visiem ir zināmas lietas, vismaz nepieciešamības gadījumā katrs no mums tās piesauc un aicina ievērot, cienīt. Un šķiet, ka tieši demokrātija un tautas suverēnās tiesības ir tās vērtības, ko mēs pieminam visbiežāk. Man kādreiz šķita, ka izpratne par šīm vērtībām nedrīkstētu mainīties. Sabiedrībai attīstoties, šo vērtību saturu var papildināt vai papildus nodrošināt, taču izrādījās, ka vērtību izpratne bieži vien ir atkarīga no tā, vai cilvēka rokās ir vai nav vara. Kā piemēru varu minēt notikumu mūsu Latvijas vēsturē.

Pirms vairāk nekā pieciem gadiem kādas jaunas un daudzsološas partijas pārstāvji, kas tobrīd bija Saeimas opozīcijā, publiski cīnījās par to, lai nebūtu demokrātijas ierobežojumu, proti, lai, 10 tūkstoš vēlētājiem parakstoties, nebūtu jāmaksā pie notāra paraksta apliecināšanas summa, un aizgāja ar šādu pieteikumu uz Satversmes tiesu. Pēc daudziem gadiem šie paši cilvēki, tikai jau nokļūstot pie varas un kļūstot par noteicējiem lēmumu pieņemšanā, nobijās no savas tautas. Viņiem šķita, ka tauta nav pietiekami gudra, ka tā var sazvērēties un rīkoties pret Latvijas, proti, arī pret savām, interesēm. Lai sevi un tautu pasargātu no šādas rīcības, tapa likuma normas, kas ļāva tautai izvirzīt obligātas prasības pie nosacījuma, ka tās paraksta vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku. Vai tiešām kāds reāli domājošs Saeimas deputāts uzskata, ka bez īpašas finansētas kampaņas, bez reklāmas ir iespējams uzrunāt un aktivizēt 150 tūkstošus Latvijas vēlētāju, lai viņi aizietu, parakstītos un vēl samaksātu par to? Un vai tieši Latvijas iedzīvotājiem vienmēr būs šī nauda?

Savulaik Satversmes tiesa atzina, ka ar konkrētā likuma normām Satversmes 1.pants nav pārkāpts, Saeima esot rīkojusies savas rīcības brīvības robežās. Taču vienlaikus arī likumdevējam tika uzdots pienākums - periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Spriedumā bija skaidri ierakstīts - likumdevējam gan pārejas periodā, gan pēc 2015.gada 1.janvāra ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi.

Es šogad centos īstenot savas pilsoņa tiesības - gribēju parakstīties par konkrētu likumdošanas iniciatīvu - un biju pārliecināts, ka tā kārtība jeb tā sistēma, par kuru tiesas sēdē ļoti pārliecinoši runāja Saeimas un valsts iestāžu pārstāvji, - proti, ka parakstīties esot viegli, ka to varot izdarīt jebkurā brīdī un elektroniski, un bez maksas, - ka tā sistēma darbojas. Izrādās, pie notāra nevar piekļūt uzreiz, bet ir jāpiesakās vairākas dienas uz priekšu. Ja neaizej ar savu lapiņu, tad ir jāmaksā vairāk nekā tikai paraksta apliecināšanas summa. Savukārt elektroniskai parakstīšanai, izrādās, ir vēl vajadzīgs nopirkt kaut kādu uzparikti pie datora, lai varētu nobalsot. Tātad šeit vienkāršajai tautai balsošana nav tik vienkārša.

Šodien jums tiek piedāvāts likumprojekts, kas nedaudz atgriež atpakaļ tās labās idejas, kas savulaik likumā bija, protams, saglabājot arī to labo, kas savukārt bija jaunajā regulējumā, proti, gan procesa kvalitātes nodrošināšanu, gan kontroli, gan arī tiesas pieejamību.

Otra novitāte šajā likumprojektā ir konsultatīvie referendumi. Ja jūs, deputāti, tiekaties ar saviem vēlētājiem, es ceru, ka jūs diezgan bieži varat dzirdēt to frāzi, ka plaisa starp lēmumu pieņēmējiem un tautu arvien pieaug. Šādā gadījumā lēmumu pieņēmēji ne vienmēr atceras to, ko bija solījuši. Un visasākā izpausme šajā gadījumā bija tieši saistībā ar bēgļu jautājumiem. Jaunais likumprojekts piedāvā šādās situācijās izmantot konsultatīvo referendumu.

Es aicinu balsot “par” šo likumprojektu, un tādējādi jūs apliecināsiet, ka jūs uzticaties Latvijas vēlētājiem, ka jums nav bail no tā, ka tauta pati - ne tikai tās pārstāvji Saeimā! - var izlemt savu rīcību un pieņemt savus likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: “Jā!”) Deputātiem iebildumi ir. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni no zāles: “Nestrādā...!” “Nestrādā balsošana!”) Lūdzu rezultātu! Tātad sistēma nestrādā. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Atkārtot balsošanu? Kolēģi, tehnisku iemeslu dēļ mums balsojums ir jāatkārto.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Kaimiņš: “Sistēma nestrādā!”) Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai sakārtotu balsošanas sistēmu? (Zālē troksnis, kņada, starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Balsosim, kamēr būs!”)

Man nav rezultāta... Man neuzrāda rezultātu. (No zāles: “Ar roku nevar balsot?”)

Tā. Kolēģi, es jūs informēju, ka rezultāts šobrīd nav pieejams un balsošanas sistēma pēc būtības visā pilnībā nestrādā.

Es izsludinu tehnisko pārtraukumu. Cik ilgs tas nepieciešams? Pusstundu? Tehniskais pārtraukums - pusstunda, līdz pulksten 9.40.

Paldies.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pulkstenis ir 9.40, un tehniskais pārtraukums ir beidzies. Es ceru, ka balsošanas sistēma strādā.

Lūdzu visiem deputātiem izņemt balsošanas kartes un tās ievietot vēlreiz! Kolēģi, vai deputāti ir paguvuši izņemt un ievietot balsošanas kartes? (No zāles: “Jā!”) Jā, paldies.

Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Mārtiņa Šica, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Bondara un Jāņa Ruka iesniegto likumprojektu “Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Likumprojekts, kuru mēs piedāvājam jums šodien izskatīt, paredz, ka publiskās vietās ir aizliegts atrasties ar aizklātu seju.

Sociālajos tīklos jau ir izskanējuši dažnedažādi minējumi par to, kādos gadījumos cilvēkiem ir jāaizklāj seja objektīvu iemeslu dēļ. Tāpēc, izpētot to praksi, kāda ir šobrīd Eiropas Savienības valstīs šim regulējumam, esam paredzējuši arī konkrētus izņēmumus. Proti, sejas aizklāšana būtu pieļaujama, ja tā ir saistīta ar darba veikšanu (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), dienesta pienākumu pildīšanu, veselības aizsardzību, sportu, mākslu, tradicionālajiem kultūras svētkiem (piemēram, ķekatniekiem būtu atļauts šajā procesā aizklāt seju) vai tamlīdzīgi. Izņēmuma gadījumus iespējams paredzēt arī citos likumos.

Savu argumentāciju, kāpēc ir nepieciešams šāds likums, es vēlos sadalīt trijās daļās: pirmā daļa - latviešu kultūrvides saglabāšana; otrā daļa - Latvijas iekšējās drošības nodrošināšana un trešā daļa - dzimumu līdztiesība.

Runājot par Latvijas kultūras vides saglabāšanu, es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula, kuru katrs no mums savā deputāta zvērestā ir apņēmies ievērot, uzliek mums pienākumu garantēt latviešu kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Ģērbšanās kultūra ir viena no kultūras sastāvdaļām. Aija Odiņa grāmatā “Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata” raksta: “Apģērbs signalizē, vai tā nēsātājs respektē sabiedrības normas vai tās ignorē. Arī, ja cilvēks pārstāv tikai sevi, viņam ir jāievēro ikdienas etiķete.”

Savulaik plašu sabiedrības uzmanību ir piesaistījis kāds Saeimas deputāts, kurš, saskaņā ar viņa paša norādīto, uz steidzamu sēdi Saeimā ieradās, nepaspējis pārģērbties, - šortos. (No zāles: “Kurš tas bija?”)

2010.gadā uz deputātu kandidātu sarakstu numuru izlozi Saeimā netika ielaisti vairāki žurnālisti, jo viņi nebija ģērbušies atbilstoši noteikumiem. Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē kādam deputātam tika izteikts aizrādījums, ka Saeimas tribīnē jākāpj žaketē.

Minētie piemēri un daudzi citi apliecina, ka Latvijā pastāv noteikta ģērbšanās kultūra, kas ir jāievēro kā sadzīvē, tā amata pienākumu pildīšanā.

Kultūru dažādība ir skaista, taču tai ir robežas. Dodoties ceļojumā uz musulmaņu valstīm, bikini un minisvārki paliek vai nu mājās, vai čemodānā, jo tās valsts kultūra, kurā viesojamies, šādu ģērbšanos nesaprot. Līdzīgi arī jebkuras citas kultūras pārstāvjiem, ierodoties Latvijā, ir pienākums respektēt latviešu tautas kultūru un tradīcijas. Runājot profesores Guntas Ancānes vārdiem, nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz! Tomēr tas ir jādara gudri, tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina. Un tas nozīmē, ka mums nav jāatkāpjas no savām vērtībām.

Pārejot pie otras argumentu grupas, kas saistīta ar valsts iekšējo drošību, jānorāda, ka nepamatota sejas aizklāšana, ja tā nav ierobežota, var būt aizsegs dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai. Persona ar aizsegtu seju nav atpazīstama ne ar lieciniekiem, ne tehniskiem līdzekļiem. Tāpēc šādas citu kultūru īpatnības var tikt izmantotas prettiesiskos un pretvalstiskos nolūkos. Un šeit ir jāņem vērā gan atsevišķu noziedzīgu nodarījumu iespējamība, piemēram, bankas aplaupīšana, gan dažādu organizētu grupu un teroristu darbība, cilvēkiem vienkārši dodot iespēju slēpties. Sejas aizsegšanas aizliegums drošības nolūkos jau ir spēkā tādās Eiropas valstīs kā Francija un Beļģija, daļējs aizliegums eksistē vairākās citās valstīs, tostarp Lielbritānijā un Itālijā.

Pārejot pie trešās argumentu grupas, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību, es vēlos teikt, ka Rietumu sabiedrība sejas aizsegšanu uzskata par novecojušu tradīciju, atbilstoši kurai sievietes nevar izbaudīt brīvību un līdzvērtību ar vīrieti. Musulmaņu sievietes savās zemēs reliģijas kontekstā tiek uzskatītas par klusām otrās šķiras iedzīvotājām, kuras ir attālinātas no dažādām aktivitātēm. Tas pilnībā atšķiras no Rietumu kultūras.

Sievietei nēsāt aizsedzošas drānas nenosaka islāma reliģija; sejas un ķermeņa aizsegšana tiek izmantota, lai noturētu sievietes šajā otršķirīgajā pozīcijā un brīdinātu, ka, ja viņas sevi neaizsegs, tad tiks izvarotas vai ļaunprātīgi izmantotas. Tiek uzskatīts, ka, nepaslēpjot savu ķermeni, sievietes pašas uzprasās uz sevis aizkaršanu. Lai arī es zinu, ka šajā zālē ir atsevišķi deputāti, kuriem šķiet, ka Latvija dzimumu līdztiesības jautājumos vēl atrodas tumšajos viduslaikos, tomēr domāju, ka pat šiem deputātiem vai deputātēm būtu jāatzīst, ka pat Latvijā sievietei pašai ir tiesības noteikt savu ģērbšanās stilu, apģērba piegriezumu un krāsu. Vīriešu uzspiests apģērbs sievietei nav uzskatāms par pieņemamu normu.

Vēl pāris teikumu. Valdošās koalīcijas pārstāvji ir izteikušies, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties līdz ar pirmo sniegu. Mēs parasti valsts institūciju līmenī neesam gatavi pirmajam sniegam, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tādas kļūdas neturpinātu.

Paldies. (LRA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK). (No zāles starpsauciens: “Un tagad par vīriešiem!”)

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Pēc būtības es piekrītu visam tam, ko teica kolēģe Inga Bite, bet vēlos norādīt uz Latvijas Reģionu apvienības neveiklo mēģinājumu novērst uzmanību no būtiskā uz detaļām. (Starpsauciens no LRA: “Nodzen bārdu!”) Un es ceru, ka jūsu kolēģis Kaimiņa kungs atradīs spilgtu apzīmējumu jūsu rīcībai: sākumā jūs piedalāties problēmas radīšanā, nobalsojot Eiropas lietu komisijā par papildu bēgļu uzņemšanu, bet pēc tam varonīgi cīnāties ar sekām. Tā ka, lūdzu, pie Kaimiņa kunga pēc spilgtiem apzīmējumiem...

Bet es norādīšu uz tām lietām, kas ir tieši saistītas ar šāda aizlieguma pieņemšanas procedūru. Ir vispārzināms fakts, ka jau augustā Ministru prezidente, atsaucoties Valsts prezidenta aicinājumam izvērtēt aizliegumu nēsāt šīs galvassegas, uzticēja uzdevumu trijām ministrijām. Tas tika uzdots trijām ministrijām, konkrēti - Tieslietu ministrijai sadarbībā ar reliģiskajām organizācijām izvērtēt šo rosinājumu, Iekšlietu ministrijai izvērtēt šīs ieviešanas drošības aspektus, bet savukārt Ārlietu ministrijai - atbilstību vispārpieņemtām cilvēktiesību normām kontekstā ar Eiropas Padomes cilvēktiesību praksi. Un ir paredzēts, ka ar informatīvo ziņojumu tās valdībā nāks klajā 30.septembrī, tas ir, pēc sešām dienām. Tad arī tiks pateikts, kuros likumos un kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

Kādi ir trūkumi šim jaunajam iesniegtajam četru pantu likumam? Pirmām kārtām, kā jau kolēģe Bites kundze norādīja, ir svarīgi precīzi noteikt leģitīmo mērķi. Vērtējot šo samērīgumu, ko ir darījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī saistībā ar Franciju, tā savā 2014.gada 1.jūlija spriedumā Nr.43835/11 ir vērtējusi ne tikai sabiedrības kārtības un drošības... sabiedriskās kārtības un drošības aspektus, bet tieši kultūras tradīcijas - konkrētās valsts kultūras tradīcijas. Tas likuma mērķī nav pieminēts, un tāpēc ir svarīgi, lai mēs iekļautu šīs normas ar konkrētiem mērķiem, kas pēc tam būs pamatojums, kāpēc šī norma ir samērīga. Un šīs kultūras tradīcijas, kā jau norādīja arī Inga Bite, Eiropas cilvēktiesību izpratnē tika atbalstītas kā Francijas pozīcija, un tās izriet no atklātas un demokrātiskas sabiedrības vērtību minimuma, un tās ir sieviešu vienlīdzība un sekulārisms. Šie mērķi ir skaidri jānorāda, lai pēc tam mēs varētu pamatot savu pozīciju. Un tad mēs varēsim arī vērtēt, kurā likumā un kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai, kad šis lēmums nonāks arī Saeimā, mēs varētu pieņemt izsvērtu, uz argumentiem balstītu savu lēmumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”, dep. A.Lejiņš aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Mārtiņa Šica, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Bondara un Jāņa Ruka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”)

Runāt neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 39. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.septembrī. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gundara Daudzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 21.septembra līdz 27.septembrim. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Tutina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ata Lejiņa, Veiko Spolīša, Mārtiņa Bondara, Alda Adamoviča un Ojāra Kalniņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas sēdē un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Strelču par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 22.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Noru Pakuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 22.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Marinu Romanovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Juridiskās komisijas vārdā es vēlos kolēģiem nedaudz atgādināt par konkrēto īpašumu piespiedu atsavināšanas procesu. Konkrētie nekustamie īpašumi ir nepieciešami blakusceļa izveidei, lai likvidētu vienlīmeņa pieslēgumu, tādējādi realizējot būvprojektā paredzēto un uzlabojot satiksmes drošību, kā arī nodrošinot Lēdmanes pagasta iekšējo satiksmi.

Tātad mēs skaidri redzam, ka šis likumprojekts ir nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Ir jānorāda, ka jau 2005.gadā (saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju) nekustamā īpašuma īpašniecei ir nosūtītas vēstules par nepieciešamību konkrētos zemes gabalus atsavināt blakusceļa izbūvei. Taču jau sākotnēji šī komunikācija nebija veiksmīga un bieži vien uz nosūtītajām vēstulēm netika saņemtas atbildes. Minētā sarakste turpinājās vairākus gadus, un 2014.gada 3.martā tika pieņemts lēmums aprēķināt taisnīgas atlīdzības apmēru jeb vērtību un arī izteikts uzaicinājums ierasties uz komisijas sēdi 2014.gada 25.aprīlī. Un šeit ir arī jānorāda, ka īpašniece šajā komisijas sēdē nepiedalījās. Līdz ar to komisija bez viņas klātbūtnes pieņēma lēmumu: apstiprināt atlīdzību - taisnīgu atlīdzību.

Attiecīgi vēlāk, 2015.gada 22.janvārī, tika uzsākta piespiedu atsavināšanas procedūra un izsludināts likums par minētā īpašuma daļu atsavināšanu.

Tāpat vēlos norādīt arī to, ka pēc tam, kad minētais likumprojekts tika nosūtīts uz Saeimu izskatīšanai un to sāka izskatīt arī Juridiskā komisija, Juridiskajai komisijai nācās atlikt vienu sēdi un uz divām sēdēm neieradās nedz īpašniece, nedz īpašnieces pārstāvji. Tajā pašā laikā, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, uz Juridiskās komisijas sēdi ieradās īpašnieces pārstāve un aicināja minēto situāciju risināt ar īpašumu iespējamu apmaiņu.

Ņemot vērā šādu īpašnieces rīcību, kas faktiski izpaudās kā nevēlēšanās jeb negribēšana komunicēt ar atbildīgajām institūcijām, var izdarīt secinājumu, ka tas nesekmē risinājumu meklēšanu, lai izvairītos no piespiedu atsavināšanas.

Kolēģi! Es vēršu uzmanību uz šiem faktiem arī tādēļ, ka man ir zināms, ka Saeima šobrīd ir saņēmusi vēstuli no īpašnieces pilnvarotās pārstāves, zvērinātas advokātes, ar lūgumu šodien neskatīt šo jautājumu Saeimas sēdē, respektīvi, atlikt šī jautājuma izskatīšanu un risināt šo problēmu ar īpašumu maiņu.

Taču tajā pašā laikā, norādot uz to, ka īpašnieces līdzdarbošanās, viņas vēlme līdzdarboties, šajā procesā no paša sākuma, kā redzams, ir bijusi ne visai aktīva, kas, kā jau es minēju, nesekmēja risinājuma meklēšanu, Juridiskās komisijas vārdā es vēlos aicināt šodien tomēr skatīt šo likumprojektu.

Un, atgriežoties pie šī likumprojekta, es norādu, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisija skatīja pašu likumprojektu un atbalstīja minēto likumprojektu pirms izskatīšanas trešajā lasījumā.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Judina, Solvitas Āboltiņas, Lolitas Čigānes, Kārļa Šadurska un Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr.396 un Nr.1124 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”.

Šis ir pirmais no pieciem likumprojektiem, kas iet vienā paketē, un mans ziņojums par šo pirmo likumprojektu attiecas arī uz nākamajiem.

Lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, Saeimas Ārlietu komisijas izskatītie likumprojekti paredz tām nodot bez atlīdzības īpašumā piecus nekustamos īpašumus izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs.

1940.gada jūnijā, Latvijas Republikas neatkarības zaudēšanas priekšvakarā, Latvijā dzīvoja vairāk nekā 90 tūkstoši ebreju. Pateicoties tam, ka Latvijā nekad netika ieviesti nekādi pret ebrejiem vērsti likumi, līdz šim laikam Latvijā ļoti aktīvi darbojās ebreju reliģiskās, kulturālās, izglītības, saimnieciskās, mākslas, sporta un citas organizācijas, atspoguļojot kopienas dinamisko un pilnasinīgo dzīvi. Kopumā dažāda veida - sabiedrisku un reliģisku - ebreju organizāciju skaits Latvijā līdz 1940.gadam sasniedza vairāk nekā divus simtus. Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas, tostarp aptuveni 70 tūkstoši ebreju - Latvijas pilsoņu, sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu mantinieku un tiesību pārņēmēju -, un daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Šo likumprojektu mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanai, kas radušās Latvijas ebreju kopienai nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, nododot Latvijas ebreju kopienas īpašumā nekustamo īpašumu, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir nolēmusi, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā. Nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbības rezultātā. Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi (es citēju): “Atjaunojot neatkarīgas Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums veikt pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī iepriekšējā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunotu taisnīgumu. Tomēr likumdevējam, izvēloties zemes reformas līdzekļus, bija jāpanāk iespējami taisnīgs līdzsvars starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm.” Un beigu citāts: “Tādējādi, kaut gan juridiskā atbildība nepastāv, likumdevējam ir tiesības paust savu politisko gribu un ekskluzīvi lemt par pasākumiem, kas vērsti uz vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanu pret ebreju kopienu, kura holokausta laikā ir mērķtiecīgi iznīcināta pēc etniskās izcelsmes.”

Pēc juristu norādes, šāds likumdevēja lēmums, kas balstīts uz šo pamatojumu, nevar kalpot par pamatu citu sabiedrības grupu analogiem prasījumiem pret valsti.

Godātie deputāti! Arī Latvijas Republikas Satversmes preambula noteic, ka “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.”

Un, ņemot vērā gan iekšpolitisko, gan starptautisko rezonansi, Ārlietu komisija ir rūpīgi iedziļinājusies šī jautājuma izpētē, veltot tam vairākas komisijas sēdes, kurās piedalījušies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī pārstāvji no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes un biedrības “Šamir”. Saeimas Juridiskajam birojam un Ārlietu ministrijai sadarbībā ar citu iesaistīto valstu institūcijas juristiem ir izdevies novērst konstatētās juridiskās nepilnības un panākt labu risinājumu, kas paredz uz otro lasījumu redakcionāli uzlabot visus savstarpēji saistītos likumprojektus.

Ar šādu nosacījumu Ārlietu komisija likumprojektu paketi atbalstīja izskatīšanai šajā pirmajā, konceptuālajā, lasījumā. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, kas tādējādi apliecinās politisku un labas gribas žestu no Latvijas valsts puses, kas vērsts uz vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanu pret Latvijas ebreju kopienu, vienlaikus godinot un pieminot svešu varu upurus.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 9, atturas - 1. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentiem Nr.394 un Nr.1125 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”. Ārlietu komisija to atbalstīja un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentiem Nr.393 un Nr.1126 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 15, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentiem Nr.392 un Nr.1127 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”. Ārlietu komisija izskatīja arī šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Aicinu Ārlietu komisijas vārdā to atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās ebreju kopienai nacistu un padomju okupācijas laikā. Vai Latvijā ir kaut viena etniskā grupa un vai Centrāleiropā ir kaut viena tauta, kurai nebūtu radušās vēsturiski netaisnīgas sekas kā tādas? Jā, Latvijā, kā teica Kalniņa kungs, vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku ir gājuši bojā. Ja mēs skatāmies drusciņ plašāk, teiksim, kopā ar mūsu kaimiņiem, piemēram, ar poļiem, tad es jums varu pateikt, ka okupētajā Polijas daļā... vācu okupētajā Polijas daļā gāja bojā 6 miljoni poļu un padomju okupētajā daļā gāja 2 miljoni bojā. Tātad 8 miljoni cilvēku gāja bojā.

Ja mēs runājam par krieviem, tad jāteic, ka gan civiliedzīvotāji, gan arī armijā iesauktie... kopumā gāja bojā apmēram 20 miljoni krievu tautības cilvēku.

Ja mēs runājam par vēstures netaisnīgo seku novēršanu latviešiem, tad jāteic, ka 20.gadsimtā kopumā Latvija zaudēja, pēc dažādu vēsturnieku aprēķiniem, no 800 tūkstošiem līdz 1 miljonam cilvēku, ieskaitot arī emigrējušos un aizbraukušos, bet Otrajā pasaules karā bojā gāja apmēram 200 tūkstoši cilvēku.

Tātad - vai, pamatojoties uz šādu vēsturiskās netaisnības labošanu, kaut ko mēs varam izdarīt? Vai mēs atdosim poļu kopienai Latvijā visus sabiedriskos īpašumus, vai mēs atdosim krievu kopienai visus sabiedriskos īpašumus?

Nākošais. Kam tad mēs atdodam šo īpašumu, kurā pašreiz atrodas arodskola? Vai mēs to atdodam visai ebreju kopienai? Nē, mēs atdodam šo īpašumu tikai vienai organizācijai! Kāpēc ne fondam, kas ir izveidots Lietuvā un ko stingri kontrolē Finanšu ministrija? Tāpēc, ka tāds fonds, neskatoties uz visiem solījumiem, Latvijā nav izveidots!

2008.gadā stājās spēkā Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums, kura 2.pantā ir teikts: ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā, nav vienotas organizācijas kā tādas. Vai organizācijā, piemēram, ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” pārstāvētie ebreji, kuri nodarbojas ar Rīgas Geto muzeja un Latvijas Holokausta muzeja uzturēšanu? Nē, viņu nav šajā biedrībā! Tātad šī biedrība, kam jūs, Kalniņa kungs, taisāties atdot šo skolas īpašumu, kuru pašreiz skola lieto, nav ne santīmu ziedojusi Rīgas Geto muzejam, jūsu zināšanai.

Kas tad pārvaldīs šos īpašumus un kam ir tiesības tos, teiksim, apsaimniekot, pārdot, un kam ir paraksta tiesības? Tās ir Suharenko kungam, kas vienlaikus ir arī viens no Rietumu Bankas īpašniekiem. Un vai tikai ar šo faktu pietiek, ka viņš ir ziedojis dažām partijām šeit? Mēs zinām, ka bijušajā valsts bibliotēkas ēkā... Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona ielā... Nacionālā bibliotēka ir pārcēlusies uz jauno ēku... ir pieteikusi... ir pieteiktas īpašumtiesības no pirmās... no Rīgas Amatnieku krājaizdevu sabiedrības puses. Tai ir saglabājušies pilnīgi visi īpašnieki, mantinieki, kuri ir pieprasījuši šo īpašumu, bet, protams, tā kā Latvijā likums neparedz atjaunot īpašumtiesības sabiedriskajām organizācijām un arī tām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv etniskās grupas un tautības, kas ir gājušas bojā miljonos, Rīgas Amatnieku krājaizdevu sabiedrība neko nevar saņemt. Vai mēs, pamatojoties uz vēsturisko seku novēršanu, atdosim Rīgas Latviešu biedrībai Ķeguma elektrostaciju, ja Latvijā likums neparedz akciju sabiedrību īpašniekiem atdot šos īpašumus?

Mēs zinām, ka tajā laikā, kad būvēja Ķeguma elektrostaciju, nebija Starptautiskā Valūtas fonda un pēc Valsts prezidenta aicinājuma tātad tika izlaisti iekšējie vērtspapīri, valsts obligācijas, kuras pirka Latvijas iedzīvotāji, pilsoņi.

Mēs zinām, ka akciju sabiedrības “Ķuze” mantinieki nav neko dabūjuši un viņu īpašumu, kas ir “Staburadze”, kas daļēji tika pievienota arī fabrikai “Laima”, ir piesavinājušies... tāpat mēs varam teikt... pavisam citi cilvēki, kuri ēd šīs akciju sabiedrības ražotās konfektes. Vai šie dažādu tautību cilvēki neēd varbūt šīs konfektes? Vai mēs arī “Ķuzes”... Varbūt mēs “Laimu” un “Staburadzi” atdosim (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Viņas jau ir atdotas!”) Rīgas Latviešu biedrībai?

Tagad konkrēti par skolu. Skola ir vienīgā arodskola, kurā var iegūt metālapstrādātāja, metinātāja specialitāti arī tie bērni, kuri nespēj apgūt vidējās izglītības programmu. Tātad mēs pasliktināsim arodskolu stāvokli, lai atjaunotu taisnīgumu. 1996.gadā ar Izglītības un zinātnes ministrijas akceptu skola noslēdza līgumu ar SIA “Grata”, izīrējot 911 kvadrātmetrus. Līgums tika ierakstīts zemesgrāmatā un paredzēja, ka SIA “Grata” veic ēkas kapitālo remontu par 110 tūkstošiem latu jeb 157 378 eiro un rekonstrukciju - par 28 tūkstošiem eiro. SIA “Grata” maksā nelielu īres maksu, un tajā pašā laikā tā skolai ir arī izīrējusi jeb faktiski vietā ir iedevusi modernu dienesta viesnīcu Teikā, Vijciema ielā, ar kopējo platību 1058 kvadrātmetri. Tātad, atņemot šo ēku arodskolai, kopējie zaudējumi mēnesī ir apmēram 7 tūkstoši eiro, kas, protams, dažiem nav liela nauda, bet es domāju, ka tādai skolai 7 tūkstoši eiro... tie būtiski uzlabo tās situāciju.

Kas tad vēl ir šajā ēkā? Tur atrodas, piemēram, privātskola “Harmonija”. Tātad mēs arī to metīsim ārā... Atjaunosim vēsturisko taisnīgumu - vieniem noņemsim un iedosim citiem. Kam ēka ir piederējusi? Es brīnos, ka Ārlietu komisija vispār nav izanalizējusi situāciju ar šo skolu, jo var taču aiziet un paskatīties dokumentus. 1930.gadā tās īpašnieks Levitas Bērs ar dāvinājuma līgumu īpašuma tiesības nodeva biedrībai Tora Vderech Erec. Un zemes grāmatā tika ierakstīts, ka tā var būt tikai mācību iestāžu vajadzībām. Pirms kara tur bija ebreju meiteņu ģimnāzija, bet pirms dažiem gadiem Rīgā ieradās Izraēlā dzīvojoša šīs mājas saimniece, kura kopā ar toreizējo rabīnu Barkānu apmeklēja skolu. Viņa bija ļoti apmierināta ar to, ka šajā skolā ir izvietota arodskola. Tika parakstīts protokols, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tajā ir ierakstīts, ka īpašums, kurā tagad atrodas Rīgas 3.arodskola, ir jāsaglabā Izglītības, zinātnes un ministrijas valdījumā - Rīgas 3.arodskolas vajadzībām. Tātad ar kādām tiesībām mēs tagad gribam to visu likvidēt un atjaunot kaut kādu mistisku vēsturisko taisnību, pasliktinot arodskolas stāvokli, kurā mācās ebreji, poļi, lietuvieši, latvieši, krievi? Visi tie, kuri arī zināmā mērā vēsturiski ir cietuši. Vai mums ir likums par kādu izredzēto tautu šeit, ka mēs speciāli pieņemsim, izmetīsim viņus visus ārā un atdosim tātad vienai kaut kādai grupai?

Es nezinu... Es vispār kategoriski aicinu neatbalstīt šādu likumu un nepasliktināt vienīgās arodskolas Latvijā - ņemiet vērā, vienīgās profesionālās arodskolas! -, kurā var mācīties bērni, kas citur nevar iegūt izglītību, jo viņi nevar pabeigt vidusskolu, situāciju.

Paldies. Un aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Jā, tikai gribēju informēt. Vispirms par fondu. Tiekoties ar ebreju kopienu Ārlietu komisijas sēdē, mums teica, ka tad, kad likumprojekti tiks pieņemti (Zālē deputātu A.Buiķa, I.Rībenas, J.Kursītes-Pakules smiekli.), kad fonds tiks izveidots cerībā arī uz starptautiskajiem pārstāvjiem un kad fonda līdzekļi būs pieejami visām organizācijām, ieskaitot “Šamir”... arī pat neebreju organizācijām, lai finansētu projektus, kas nāks par labu ebreju kopienai, tad Ārlietu komisijai nebija iemesla apšaubīt šo solījumu no ebreju kopienas. (Zālē dep. J.Dombravas u.c. VL-TB/LNNK deputātu starpsaucieni.)

Otrais jautājums ir par Ernesta Birznieka-Upīša ielas arodskolu. Mēs saņēmām atzinumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas uzskatīja, ka tai nav iebildumu pret to, ka šis īpašums tiek atdots ebreju kopienai, un tiek minēts, ka šajā ēkā tiek veikta... Nu, šajā arodskolā tiek veikti saimnieciski darbi, bet gūtie ieņēmumi neietekmē iestādes finansējuma apjomu no valsts budžeta. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts, šādu papildu ienākumu neesamība Rīgas 3.arodskolai zaudējumus neradīs. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija neiebilda pret šā īpašuma nodošanu. (Dep. A.Kiršteins no zāles: “Skola arī neiebilda?!”)

Un līdz ar to es arī Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Skola iebilda!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentiem Nr.397 un Nr.1128 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentiem Nr.395 un Nr.1129.

Vienlaikus ar tikko atbalstītajiem likumprojektiem, kuri paredz īpašumu bezatlīdzības nodošanu izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs, Ārlietu komisija, balstoties uz iepriekš izklāstīto pamatojumu, atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Šis grozījums paredz nekustamajam īpašumam Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau ir biedrības “Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā, noņemt iepriekš uz šo nekustamo īpašumu noteiktos apgrūtinājumus.

Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Un tūlīt tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti... Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inga Bite (No zāles: “Ir!”), Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Rihards Eigims (No zāles: “Ir!”), Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš (No zāles dep. A.Lejiņš: “Es esmu!”), Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins un Jānis Tutins.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šeit ir radusies kaut kāda pretruna ar šo likumprojektu, jo mēs tikko dzirdējām, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs solīja, ka pēc likuma pieņemšanas būšot fonds. Tātad tāds fonds, kāds ir Lietuvā, - kuru stingri kontrolē Finanšu ministrija un kurš pārbauda, kā tiek izlietoti īpašumi, un šos īpašumus nedrīkst tirgot, atsavināt, dāvināt un tā tālāk, jo tiem ir jākalpo vispārējam labumam.

Es savā laikā biju viens no tiem, kas balsoja “par” šī īpašuma nodošanu tieši ebreju kopienai, un minētie apgrūtinājumi tika ielikti tieši tāda iemesla dēļ, lai nerodas kārdinājums īpašumu vai nu ieķīlāt, vai pārdot, vai... Tad gan vēl nebija tādas kopienas, kāda ir tagad izveidojusies, - Ebreju kopienu padomes, bet kaut kur zemapziņā jau radās doma, ka īpašums nākotnē varētu nonākt vienas grupas rokās un varētu notikt kaut kādas nelikumīgas darbības ar šo īpašumu. Tātad - kāpēc ir jānoņem apgrūtinājums? Ļoti vienkārši - lai īpašumu varētu vai nu pārdot, vai dāvināt, ieķīlāt... vārdu sakot, lai varētu taisīt rebes.

Kas pārdos? Vai tad pārdos ebreji vai viena vai otra organizācija? Tagad var dažādas organizācijas pārdot šo īpašumu. Nē! Pārdos tas, kam ir šīs paraksta tiesības. Un kam tad ir paraksta tiesības? Paraksta tiesības ir kopienas priekšsēdētājam Suharenko kungam. Vai no tā tiks kāds labums citām ebreju organizācijām? Kā jau es teicu, piemēram, Geto muzejam vai biedrībai “Šamir”? Protams, ka netiks! Jo citas ebreju organizācijas nav šīs attiecīgās organizācijas biedri.

Vai mēs varam uzticēt cilvēkam, kam ir paraksta tiesības, kaut kādā veidā tirgot šos īpašumus - konkrēti Suharenko kungam? Tā ir ļoti interesanta personība. Viņš nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties vai runāt latviski šeit. Ieradies no bijušās Padomju Savienības, šis kungs izceļas ar apbrīnojamu bezkaunību. Mēs viņu varētu nosaukt par padomju okupantu līdzskrējēju. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit man ir vēstule, ko minētais kungs ir sūtījis Latvijas prezidentam Bērziņam. Un viņš raksta, ka ir ārkārtīgi neglīts piemineklis uzcelts Bauskas aizstāvjiem. Uz pieminekļa, kā šeit fotogrāfijā var redzēt, ir rakstīts “Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju”. Tad nu Suharenko kungs raksta Latvijas prezidentam, ka Bauskā, lūk, ir uzcelts piemineklis, kas ir aicināts... Prizvannij geroizirovatj - aicināts slavināt - nacistiskos atbalstītājus, un man nav nekādu šaubu, kurā pusē atrodas Bauskas vadības simpātijas, kuras pozīciju mēs nosodām.”

Bet tas vēl nebūtu nekas, jo katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Taču tālāk sākas Latvijas valsts šantāža. Tātad minētais kungs šantažē un raksta atklāti: “Mēs neslēpsim šos savus secinājumus un viedokļus no starptautiskās sabiedrības un starptautiskajām ebreju organizācijām. Šāds uzraksts pret otrreizējo padomju okupāciju ir tas pats kas Judenfrei.” Tātad, redziet, skolēni, zemnieki, aizsargi - jo nebija regulārā karaspēka, kas aizstāvēja Bausku pret otrreizējo padomju okupāciju, slepkavībām, izvarošanām, izlaupīšanām, - tiek saukti par nacistu atbalstītājiem. Tātad cilvēks ar šādu domāšanu, kurš ir iesūdzēts, starp citu, tiesā par krāpniecību, visa šī organizācija... Biedrība “Šamir” ir iesūdzējusi šo Ebreju draudžu un kopienu padomi tiesā par krāpniecību, un tiesas rezultātu mēs vēl nezinām. Vai mēs varam vienai no pusēm, nezinot šo tiesas spriedumu, faktiski uzdāvināt kaut kādām finansiālām mahinācijām īpašumu, kurš ir nodots visas Latvijas ebreju lietošanā, nevis tikai šīs vienas organizācijas lietošanā? Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu sagaidīt tiesas spriedumu un atdot šo īpašumu tai organizācijai, kura to ir vairāk pelnījusi un kura varbūt būtu godīgāk rīkojusies ar šiem īpašumiem.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ka Ārlietu komisijai nebija iemesla uzskatīt, ka Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome nerīkosies par labu ebreju kopienai visā Latvijā, un līdz ar to apgrūtinājumi tikai ierobežotu īpašumu efektīvāko izlietojumu kopienas interesēs. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni, dep. J.Dombrava: “Kalniņa kungs, komisijas vārdā!”)

Un tātad atkal Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Pašreiz Aizsardzības ministrijas rekrutēšanas un atlases funkcija ir sadalīta starp Rekrutēšanas un jaunsardzes centru un Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Atlases un rezerves personāla uzskaites centru. Lai nodrošinātu lielāku rekrutēšanas un atlases sistēmas efektivitāti un novērstu savstarpēji cieši saistītu uzdevumu un resursu sadrumstalotību starp divām institūcijām, ir nepieciešams nodot visas ar rekrutēšanas un atlases procesa organizēšanu saistītās darbības vienas institūcijas - Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības - atbildībā. Vienlaikus nepieciešams mainīt Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nosaukumu. Nacionālie bruņotie spēki pilnībā pārņems rekrutēšanas funkciju 2016.gada 1.janvārī.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mums apspriešanai ir nodoti tādi ļoti svarīgi grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuri būtībā paredz administratīvā sloga mazināšanu mazajiem alkohola ražotājiem, tātad mājražotājiem. Būtībā tie paredz atvieglot viņiem mazumtirdzniecības nosacījumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Beidzot!”)

Atbildīgā komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Viens prātīgs priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un nolēma minētos grozījumus neatbalstīt sekojošu iemeslu dēļ.

Likumprojekts paredz paplašināt pārstāvības tiesības kasācijas instancēm, taču komisijā diskusiju gaitā tika konstatēts, ka šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie koncepcijas attiecībā uz pārstāvību gan kasācijas instancē, gan apelācijas instancē. Līdz ar to šis jautājums būtu skatāms kopsakarā ar šo iespējamo koncepciju, par kuru, starp citu, tika informēta arī Tiesu politikas apakškomisija. Tajā pašā laikā attiecībā uz pārējiem piedāvātajiem grozījumiem komisija lēma, ka šo grozījumu neatbalstīšanas gadījumā komisija iesniegs kā savus priekšlikumus tātad tos grozījumus, kuri ir saistīti ar atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu rakstveida procesā.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums minēto likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Komisija saņēma sešus priekšlikumus.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 2. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 3. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 4. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 5. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H.Abu Meri. Un 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu jūsu atbalstu likumprojekta otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

H.Abu Meri. 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.oktobrim. Paldies.

Darba kārtībā likumprojekts “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi 70 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 70. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to esam izskatījuši visus 70 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas 10.septembra sēdē komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”, kurš definēja Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos.

Komisijas 16.septembra sēdē tika izskatīts deputātu iesniegtais likumprojekts. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti gan iesniedzēji, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Saeimas Juridiskais birojs, un pēc ilgstošām debatēm komisijā notika balsojums: par - 3, pret - nav, atturas - 3. Nebalsoja 1 deputāts. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tika izdarīta pārbalsošana, un komisija nobalsoja līdzīgi. Tātad 3 - par, pret - nav, atturas - 3. Nebalsoja viens deputāts. Un saskaņā ar Kārtības rulli komisija neatbalstīja likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” virzīšanu Saeimā pirmajam lasījumam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Slikti organizēts darbs!”)

Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atļaujiet man citēt! “Šis valstiski svarīgais lēmums, uzņemoties ilgstoši starptautiskās saistības, pēc būtības pilnībā izmainīs valsts tālāko attīstību, ietekmējot gan tās nacionālo sastāvu, tās budžetu, ekonomiku. Šis būtu pirmais gadījums, kad Latvija piekristu masveidīgi uzņemt bēgļus, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc palīdzības pie Latvijas valsts. Šis lēmums var novest pie pamatnācijas izceļošanas katastrofālos apmēros! Tas savukārt nozīmēs Latvijas identitātes zaudēšanu. Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu, bija jāņem vērā Latvijas Republikas Satversme. Ministru kabinets nav izvērtējis riskus, ko šis lēmums un no tā izrietošie Latvijas starptautiskie pienākumi un to realizācijai veicamās darbības var radīt attiecībā uz Latvijas tautas labklājības sekmēšanu. Ministru kabinets, izlemjot jautājumu par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā, nesaņemot Saeimas piekrišanu šādu valstiski būtisku starptautisku saistību uzņemšanai, nav ņēmis vērā Satversmes 1.pantu.” Citāta beigas. (Dep. A.Bērziņš no zāles: “Kurš to teica?”) Šajā brīdī gribētos, lai gaisma uzvar tumsu, lai labais ir pārāks par ļauno, bet deputāti - Raivis Dzintars, Rihards Kols, Imants Parādnieks, Ilmārs Latkovskis, Kārlis Krēsliņš, kuri ir šīs anotācijas rindu autori... (Zālē troksnis) un kuri ir devuši deputāta zvērestu ievērot Satversmi, nav ierakstījuši šajā te anotācijā: “Nost ar Ministru kabinetu!” (No zāles: “Ooo! Ooo! Ooo!”; “Āāā! Āāā!”) “Nost ar tautas nodevējiem! Nost ar Kangariem!”

Vēl vairāk! Vēl vairāk, kolēģi! Ministru kabineta 6.jūlija sēdē Dace Melbārde - kultūras ministre - Nacionālās apvienības vārdā ir ielikusi šos fundamentālos vārdus vēsturei, lai mēs visi zinām, kāda ir Nacionālās apvienības pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā. Un tie ir (vēlos citēt Nacionālās apvienības pozīciju, kuru ir ierakstījusi Dace Melbārde, kultūras ministre no Nacionālās apvienības): “Vienlaikus vēlos izteikt atzinību par Latvijas valdības stingri pausto pozīciju bēgļu kvotas noteikšanas jautājumā.” (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!”; dep. R.Kols: “Beidz jaukt gaisu!”)

Kungi! Pilnīgi piekrītu jums, ka Ministru kabinets ir nespējīgs aizstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs. (No zāles dep. R.Dzintara un I.Parādnieka starpsaucieni.) Pilnīgi piekrītu jums, ka Ministru kabinets nespēj novērtēt riskus un novērst tos attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Pilnīgi piekrītu, ka Ministru kabinets nav spējīgs organizēt šo darbu. Bet paklausieties! Kāpēc vajag mainīt likumdošanu, noņemt no Ministru kabineta pleciem darbu un pārlikt to uz Saeimu? Tad jau labāk mainīt visu Ministru kabinetu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Malacis!”)

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. (Starpsaucieni no zāles.)

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Nu jā... (No zāles dep. A.Latkovskis: “Sarauc uzacis!”) Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tas, ko vēlos pateikt, es domāju, nepatiks ne vienam, ne otram, ne trešam, ne ceturtam, bet jums būs jāpiekrīt.

Es aicinu skatīties uz šo likumprojektu pēc būtības, un, ja ir formāli iebildumi, tad... Ja ir formālas nepilnības, tad tās ir novēršamas; to komisijai norādīja arī Juridiskais birojs.

Ja mums ir iespēja savā ikdienas rūpju nomāktajā laikā pacelt galvu skatienam pāri visām tām intrigām un teātriem, tad mēs redzam, ka migrācijas krīzei, protams, ir dziļi, globāli cēloņi, un no augstāka skatpunkta mēs redzam, ka būtībā jau Eiropa pati ir tāda bēgļu laiviņa milzīgā, globālā haosa okeānā - un kur nu vēl runāt par Latviju! -, jo mēs redzam, ka pasaule patērē milzīgi daudz resursu, krietni vairāk, nekā tā spēj atjaunot; mēs redzam milzīgas disproporcijas demogrāfiskajā situācijā, milzīgas atšķirības labklājībā un mentālajā attīstībā. Protams, mēs par to nerunājam, un šķiet: nu, ko nu mēs tik augstu šeit pacelsimies, ja mums ir jāņemas ar šīm savām politiski intriģējošajām lietām! Bet diemžēl mēs esam pārāk atkarīgi viens no otra šodienas pasaulē, lai izdzīvotu. Un, ja kāds to attiecina uz visu pasauli, tad es to attiecināšu uz Latviju, lai arī kā mēs viens otram patiktu vai nepatiktu. Un, no nācijas izdzīvošanas un attīstības viedokļa, nav svarīgi, kurš te kuru uzvarēs, kurš kuru pārrunās, bet - vai mēs spēsim sadarboties un sarunāties.

Ak vai, cik gan garlaicīgi un neinteresanti tas skan, bet mūsu jautājums tiešām ir atkarīgs no tā, vai gudrie spēs sarunāties ar muļķiem, kurus viņi par tādiem uzskata, vai godīgie spēs sarunāties ar ļaunajiem, sliktajiem, kurus viņi par tādiem uzskata. Un diemžēl šobrīd jebkuri mūsu strīdi migrācijas jautājumos parāda šo mūsu aprobežoto diskusiju līmeni. Un tam ir raksturīgas divas iezīmes, kuras jūs šeit pat atpazīsiet. Viena iezīme ir šausmu stāsti un iebaidīšana no abām pusēm, savas pozīcijas demonstrēšana un tikai stiprināšana, un izcelšanās, un pretinieka pozīcijas absolūta kariķēšana un banalizēšana.

Otra. Minējām, ka pretējai pusei ir patiesībā jau kādi slēptie nodomi, kas ir saistīti ar politisko konjunktūru, un viņi jau nemaz negrib risināt problēmu pēc būtības. Es teikšu, šis, otrais, nav gluži bez pamata, bet turēšanās pie tāda veida savstarpējiem pārmetumiem, pie tāda veida diskusijas mūs nekur no šī strupceļa neizvedīs, nekad mūsu politiku nepacels pāri tam līmenim, lai apzinātos un risinātu šīs problēmas, kas būtībā ir globāla līmeņa.

Aizvakar mūsu deputātu grupā bija tikšanās ar Bernāru Sordē - franču zinātnieku, filozofu. Savulaik viņš strādājis augsta ranga globālās finanšu kompānijās, arī Eiropas Komisijā. Latvijā varbūt daudzi viņu zina un atceras. Un katrā ziņā šis cilvēks ir kaut kas diametrāli pretējs provinciāli konservatīvam nacionālistam (to šobrīd varbūt varētu pārmest, teiksim, migrācijas... Eiropas migrācijas politikas pretiniekiem). Viņš drīzāk ir globāli kosmopolītiskas domāšanas liberālis.

Un kāpēc es piesaucu Sordē kungu? Ar to es aicinu saprast, ka arī pret Eiropas pašreizējo konkrēto politiku kritisks cilvēks var būt patiess eiropietis, ar empātiju pret vajāto ciešanām. Un Sordē runā par pozitīvu kultūras un radošās brīvības migrāciju nākotnē, bet šis, kas tagad notiek Eiropā, pilnībā atbilst viņa aprakstītajām migrācijas pārmērībām, kas būtībā, viņa skatījumā, arī kalpo globālo korporāciju un kontrabandistu interesēm, līdz beidzot iziet pilnīgi no jebkuras, jebkādas... jelkādas kontroles. Citēju: “Cilvēkus gatavo vergu, algotņu, migrantu liktenim. Attīstības valstīs šī tendence ir tik spēcīga, ka jau apdraud nācijas vienotību. Mūsdienu imigrācijas kvotas neizriet no integrētspējas, bet gan no nepieciešamības jebkādiem līdzekļiem saglabāt ekonomisku izaugsmi, pat ja nāksies riskēt ar taupības pasākumu ieviešanu un iekšējo devalvāciju.”

Kas mums ir svarīgi Latvijā, lai reaģētu uz šo pilnīgo globālo haosu? Vispirms tā ir spēja saprasties un sarunāties savā starpā, lai arī kā mēs nepatiktu viens otram, lai arī kā mums gribētos izcelties vienam uz otra fona. Citas izejas vienkārši nav!

Un otrais ir tiešām spēja ietekmīgi sarunāties ar Eiropu. Nevis pasīvi pieņemt haotiskus pagaidu risinājumus, bet sarunāties un tikt sadzirdētiem. Tas varbūt daļēji atsauc atmiņā šeit pat, Saeimā, notikušās diskusijas par to, kādu Valsts prezidentu mums vajag.

Mums ir nepieciešama spēja nopietni uzrunāt vienmēr jautrā prātā esošo Junkera kungu... uzrunāt nopietni. Mums ir nepieciešama spēja Mogerīni, šai gudrajai un ar racionālu prātu apveltītajai kundzei, likt saprast un respektēt arī mūsu intereses, un mums ir jābūt arī kādam vai kādai, kurš vai kura, kad Merkeles kundze pasaka skarbāku vārdu, nesāktu vienkārši raudāt.

Līdz šim valdība uzņēmās savu šaura atbildības loka iniciatīvu attiecībās ar Eiropu. Un, ja runājam, jā, par Ministru kabinetu, par valdību, tad mums jāatzīst, ka šobrīd valdības iniciatīva - vismaz līdzšinējā! - neatstāj pārāk adekvātu iespaidu par situācijas izpratni un arī spēju to izskaidrot. Vispirms bija argumentācija, ka mums vajag ātri pieņemt šos 250, lai novērstu katastrofu, jo citādi mums uzspiedīs 700 un vairāk, un tas jau būs kaut kas traģisks. Šobrīd mēs, kas vismaz pārvalda situāciju, zinām, ka arī šis nav galīgais skaitlis, jo mēs zinām, cik katru stundu (No zāles dep. S.Āboltiņas replika.)... cik migrantu katru stundu ieplūst Eiropā. Ārlietu ministrija ar savu bēdīgi slaveno iebiedējošo paziņojumu... nu, ar to, es domāju, viņi nolaižas līdz šim pūļa diskusiju līmenim.

Un šeit ir jautājums. Labi, nekritizēsim un nevainosim valdību, jo ir pilnīgs haoss no Eiropas puses, bet tomēr ir jautājums: kāpēc valdība ir jāpakļauj šai nolemtībai kļūt par vienīgo grēkāzi. Un pretiniekiem tas būs ļoti izdevīgi. Tas, ko es teikšu, tas varbūt citiem nepatiks: ir ļoti ērti, bezatbildīgi tramdīt un lamāt valdību, un būs arī par ko, jo šobrīd Eiropas politikā ir lērums haosa un neziņas, bet kuram tiks uzlikta atbildība šaurā lokā, tam būs jātēlo, ka visu zina un pārvalda arī situāciju, uz ko arī mēs, tramdot šobrīd valdību un tās darba grupas, spiežam.

Turpretim, ja Saeima uzņemas dalītu atbildību, tad pat visradikālākie migrantu uzņemšanas pretinieki būs spiesti tik un tā uzņemties atbildību - jebkurā gadījumā! - vai nu par to, ka esam valsts un nācija, kura nevienam negrib palīdzēt un pilnībā nesolidarizējas ar Eiropu, vai nu par to, ka uzņemamies to, ko nespējam nest, un tikai vairojam dezintegrācijas haosu Latvijā un Eiropā.

Manā skatījumā, šeit varētu būt arī... ja ir sadarbība, tad arī optimāli risinājumi: sākumā uzņemt varbūt pavisam nelielu skaitu patieso bēgļu - 20 līdz 30 -, un tad pusgada laikā mēs redzētu, ko tas nozīmē praktiski. Šodien mēs kliedzam, pie galda sēžot, un lielākā daļa tos bēgļus nemaz tuvumā nav redzējusi. Mēs nezinām, par ko mēs runājam, kas viņi būs, - vai, no vienas galējības viedokļa, viņi būs svētie cietēji, kuri jau ir izstudējuši Raini un ir zinātnieki, vai tie būs pasaules blandoņi un klaidoņi, kā saka otrā galējība? Un tad, kad mēs to esam redzējuši praksē, tad mēs arī varam konstruktīvi runāt ar Eiropu par migrācijas kvotu atbilstību integrētspējai.

Protams, tam ir vajadzīga sadarbība un šī jaunā domāšana, kas, jūs teiksiet, tik cēli skan, bet praksē mēs esam tālu no tā. Un daudzi teiks: “Nu, šie jau nu nebūs tie, kuri ir spējīgi domāt un sadarboties!” Nu, varbūt jā! Man nav garantiju. Bet, ja mēs paliekam pie šīs argumentācijas, tad nav arī nekādu izredžu izrauties no strupceļa, kurā mēs atrodamies un tikai dziļāk braucam iekšā. Jo uzņemties nastu vienam šauram lokam - tas neizbēgami nozīmē visdrīzākā vai tālākā nākotnē bezcerīgi arī sabrukt zem tās un neizdarīt arī tajā pašā laikā neko labu Latvijai.

Es jūs nebaidīju, es jūs nebaidu. Es jūs aicinu atbalstīt. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Es saprotu, ka “Suņu būdā” Latvijas Reģionu apvienība ir gatava riet pret bēgļu uzņemšanu (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Runā! Runā!”), bet tad pēkšņi viedoklis mainās tikpat strauji kā premjerministres Straujumas viedoklis par to, ka pēkšņi vajag uzņemt. Bet jautājums pat ir: cik uzņemt? 250? 726? 531? Te ikkatru mēnesi valdības locekļi aģitē par citu skaitli, nespēj skaidri pateikt, cik simtus vai tūkstošus ieceļotāju tā prasīs uzņemt tuvāko gadu laikā.

Jāpiemin, ka šis ir jauns precedents - ka Latvijai masveidīgi būtu jāuzņem patvēruma meklētāji, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc patvēruma pie Latvijas valsts. Iedzīvotāju atmiņā spilgti ir iespiedusies masu migrācija padomju okupācijas periodā, kad Baltijas valstis bija spiestas uzņemt vairāk nekā miljonu migrantu - gan militārpersonas, gan civilpersonas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Eiropas valstis solidāri nepalīdzēja Latvijai risināt šo problēmu. Vēl šodien Latvija pilnībā nav pārvarējusi okupācijas sekas, kā rezultātā Latvijā pamattautas īpatsvars ir viszemākais starp visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas iespējas uzņemt jaunus migrantus ir izsmeltas.

Tik būtisks jautājums par jaunu migrantu uzņemšanu ir jālemj parlamentam - tieši vēlētam tautas varas un gribas pārstāvim. Apsverams tas būtu pat tad, ja lēmums šādos jautājumos būtu jāpieņem tautas nobalsošanā, lai iegūtu arī papildu mandātu tālākām sarunām Eiropas Savienībā. Tomēr valdībai par tik būtiskiem jautājumiem nebūtu jālemj, it īpaši pēc pēdējiem notikumiem, kad atsevišķi Ministru kabineta locekļi ir ciniski melojuši un lauzuši solījumus sabiedrībai un parlamentam.

Īpaši vēlos izcelt premjerministres, iekšlietu ministra un ārlietu ministra publiski pausto pirms dažām dienām, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas nav piekritusi Junkera piedāvājumam par bēgļu uzņemšanu. Un te pēkšņi pirms dažām dienām virkne valstu - Rumānija, Čehija, Slovākija, Ungārija - nobalso “pret”. Somija atturas balsojumā par Junkera piedāvājumu. Un es pat nevēlos komentēt bijušā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra un esošā ārlietu ministra murgus (Zālē dep. J.Urbanoviča un A.Elksniņa smiekli.), kurš apšaubīja NATO kolektīvo drošību, ja Latvija neuzņems bēgļus.

Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt grozījumus Patvēruma likumā, lai atgrieztu lēmuma pieņemšanu tieši vēlēta parlamenta rokās. Paļaujos, ka Saeima ar lielāku atbildību izturēsies pret šo jautājumu, jo Saeimas deputāti nes atbildību Latvijas pilsoņu priekšā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Par valdību ne vārda!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Droši vien var būt dažādi viedokļi, vai un kā Latvijai vajadzēja piedalīties šajos solidaritātes mehānismos, un arī es varbūt pievienojos tam viedoklim, ka Latvijai zināmā mērā tur piedalīties vajadzēja. Un tieši tāpat ir ļoti būtiski, kā... Nu labi, lēmums ir pieņemts par šiem 700. Vai tas ir bijis pareizs vai ne - to droši vien vēsture rādīs. Bet šobrīd ir būtiski svarīgi, lai mēs, līdzīgi kā igauņi, kuri īstenībā ir tikuši krietni tālāk šajā sagatavošanās posmā, varētu atlasīt cilvēkus, kuri patiešām ir bēgļi, un cilvēkus, kas var labāk integrēties mūsu kultūrtelpā, piemēram, kristiešus. Bet šinī brīdī runa ir jau par pieņemtu lēmumu, un arī jaunais likums, ja to pieņemtu, nekādi to vairs nevar mainīt. Taču Latvijas kapacitāte - un es domāju, ka jūs man piekritīsiet, - tomēr ir ierobežota. Un šajā situācijā mēs nezinām, kurā brīdī mums nāks nākamā kvota, un, manuprāt, ja mēs neesam tikuši galā ar šiem - un tas prasīs ilgāku laiku! -, tad uzņemties atbildību jau par nākošo kvotu - tas droši vien būtu diezgan pārsteidzīgi.

Un Eiropas Savienībā arī es esmu piedalījies dažādās padomēs, tiesa gan, varbūt citās jomās, bet parlamenta lēmumam un parlamenta viedoklim ir ļoti liela nozīme, ar ko dalībvalstis rēķinās. Un tāpēc ministrs, kurš brauc aizstāvēt kādu pozīciju, ja viņam priekšā ir parlamenta viedoklis, viņš noteikti tātad visu to saprot, ka šeit neko grozīt nevar, un līdz ar to viņš ir mazāk pakļauts šim spiedienam. Un tas ir tas jautājums, ko šinī gadījumā nosaka jaunais likums. Tātad tas neatceļ... Vai tas ir labi vai slikti, par to droši vien būs dažādi viedokļi. Tas neatceļ iepriekšējo kvotu, bet tas nosaka to, ka nākošo kvotu mums tomēr “piespēlēt” būs sarežģītāk.

Un arī tad, ja jums varbūt ir pat pamatoti iebildumi pret anotāciju, es domāju, ka tomēr būt “pret” šo būtību... nu, tas ir vienkārši nepareizi. Un, protams, ja kaut kāds brīdis pienāk, kad Latvija redz, ka tā ir tikusi galā un parlamenta vairākums piekrīt, ka mēs varam vēl kaut ko integrēt, tad, protams, tas tā varētu arī būt. Bet tas droši vien būs pēc daudziem gadiem. Šobrīd mēs to nevaram.

Tāpēc es, līdzīgi kā Ilmārs Latkovskis, aicinu tomēr necensties izmantot šo, lai tikai veidotu savu iekšpolitiku vienam pret otru un izrādītos, kurš ir labais, kurš - sliktais. Un beigās visi ir sliktie, jo rezultāta nav! Bet, manuprāt, šāds lēmums būtu vienkārši Latvijas interesēs, un tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Deputāts K.Šadurskis no zāles: “Aleksandr, neuztraucies! Tie nebūs ebreji!”)

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Man viņi patīk! Var būt, ka būs...

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien tika publicēti dati par Latvijas sabiedrības attieksmi pret bēgļiem, un 72 procenti latviešu un 60 procenti... 65 procenti cittautiešu iebilst pret jebkādu Latvijas islamizāciju vai bēgļu uzņemšanu. Un pamatojums ir tāds, ka Latvijai nav piederējušas kolonijas un tā nav atbildīga par lielvalstu izveidoto haosu, teiksim, bijušajās kolonijās Āfrikas valstīs un citur pasaulē.

Es piekrītu zināmā mērā Bondara kungam jautājumā par valdību, bet ar vienu nelielu iebildi. Es domāju, ka valdība kopumā strādā veiksmīgi un mēs redzam ļoti daudz labu ministru. Man faktiski ir iebildums tikai pret vienu, proti, man ir iebildums pret ārlietu ministru, kurš ir vienkārši prasts blēdis jeb melis. Un es domāju, ka VIENOTĪBA iekšēji atrisinās šo problēmu kaut kādā veidā. Un kādā veidā šie meli izpaužas? Te jau tika pieminēts, ka ārkārtīgi neveiklā situācijā tika nostādīts NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Bredšovs, kuram bija jātaisnojas, ka bēgļu jautājumam nav nekāda sakara ar NATO līguma 5.pantu. Bet, demonstrējot savu intelektuālo potenciālu, Latvijas ārlietu ministrs paziņoja tādu ārkārtīgi interesantu domu. Viņš nebija pamanījis, ka gaisa telpu patrulē Ungārijas lidmašīnas, un teica, ka tā patrulēšana tiks apturēta, ja Latvija nepildīs šo bēgļu kvotu, bet, tā kā Latvija bija uzņēmusies atbildību par 250 bēgļiem, tad... tas nozīmē, ka no Šauļiem iznīcinātāji paceļas, ielido Latvijā, pārlido Latgali, konstatē, ka nākošie 500 bēgļi nav uzņemti, un tātad lido atpakaļ vai gar jūru uz Igauniju. (No zāles dep. S.Āboltiņas replika.) Tātad šāds domu gājiens ir Latvijas ārlietu ministram.

Šis ārlietu ministrs nespēj atbalstīt un izskaidrot valdībai, kāpēc mēs neatbalstām ne tikai Višegradas valstu pozīciju, kas ir ļoti saprātīga, bet arī mums draudzīgās Somijas pozīciju, kura atturējās balsojumā par šiem bēgļiem. Un mēs zinām, ka vakardien Somijas ārlietu ministrs izteica ārkārtīgi stingru kritiku Zviedrijas politikai bēgļu jautājumos. Vai tad mēs nevaram arī izšķirties šajā gadījumā? Vai mēs esam sliktāki par somiem?... (No zāles dep. V.Spolīša replika: “Somijai ir pavisam citāds...”) Jā, paldies par to.

Nākošais. Šodien mēs lasām, ka Vācijas kanclere Merkele ir paziņojusi, ka Sīrijas krīzi var atrisināt, tikai sadarbojoties ar pašreizējo Sīrijas valdību un prezidentu Bašaru al Asadu. Tāpat arī ASV valsts sekretārs ir teicis, ka pašreiz ir jāpārtrauc runas par tūlītēju Sīrijas esošā prezidenta atstādināšanu, ir jāatrisina Sīrijas krīze un pēc tam ir jāsāk sarunas par tās nākotni. Latvija ir nostādīta, pateicoties mūsu ārlietu ministram, muļķīgā stāvoklī. Vai deputāti zina, ka Latvija vispār neatbalsta Sīrijas valdību kā tādu? Mēs nemaz tur nevaram piedalīties, un mums jau nav, ar ko runāt. Tāpēc, ka ar ārlietu ministra ziņu Latvija atbalstīja diplomātiski kaut kādu mistisku valdību, par kuras eksistenci un atrašanās vietu vispār neviens pašreiz nezina. Tātad mēs esam izslēgti no jebkāda sarunu procesa, jo, ja jau mēs neatzīstam esošo Sīrijas valdību, mēs nevaram piedalīties arī šajā noregulējumā. Tātad mums ir ierādīta zobratiņa loma. To, ko mums pamet... vai mums pamet, ka 250, vai mums pamet, ka 500 vai... Kā teica nupat amerikāņi, kopumā bēgļu skaits varēs palielināties līdz 9 miljoniem, tātad šis skaits varētu būt no 20 līdz 40 tūkstošiem. Mēs visu tikai norijam un ar visiem sadarbojamies. Es saprotu, ka 72 procentu latviešu viedoklis jeb divu trešdaļu Latvijas pilsoņu viedoklis valdību, Ārlietu ministriju absolūti neinteresē, jo tā sevi uzskata par pārāku. Kā saka, ir citas prioritātes mūsu ārlietu ministram, kā mēs zinām, un līdz ar to es gan ieteiktu viņam pameklēt citu tautu, jo šī tauta ir ārkārtīgi neapmierināta ar šī ministra darbību. Un, ja Junkers... ja, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers var aiziet uz Eiropas Parlamentu un sīki pamatot katru darbību, kas jādara, un pēc tam seko debates, kur arī Latvijas parlamentārieši var izteikties, tad jautājums: kāpēc gan Latvijas Saeimai nevajadzētu visādā ziņā pārrunāt šos jautājumus, lai nepārtraukta sērija, muļķību sērija, ko piekopj mūsu Ārlietu ministrija, reiz beigtos?

Tāpēc es aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, mēs ļoti labi apzināmies, ka Nacionālā apvienība, tēlojot cieņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus ar ieceri, ka tie šodien tiks ar balsu vairākumu noraidīti. Mēs nepalīdzēsim Nacionālajai apvienībai šīs ieceres īstenošanā un balsosim “par” likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Bet, protams, ir arī citi iemesli, kuri ir krietni svarīgāki. Mēs zinām, ka valdība piekrīt uzņemt bēgļus, un šis lēmums tika pieņemts bez konsultācijām ar plašāku sabiedrību, bez apspriešanas parlamenta sēdēs un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlētu pārstāvju, akceptu. Esmu pārliecināts, ka šāda līmeņa lēmuma pieņemšana nedrīkst būt balstīta tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata. Šim jautājumam ir jābūt apspriestam Saeimas sēdēs, un tas jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Rezultātā tiks veicināta parlamentārisma nostiprināšana, lemjot par sabiedrībai būtiskām lietām. Mēs kontekstā ar šo likumprojektu vēlamies dzirdēt valdības konkrētu, godīgu un pragmatisku skaidrojumu daudziem ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā saistītiem jautājumiem: kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija un valodas apmācība? Kur viņi tiks izmitināti? Cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam?

Ministru kabineta, kuru atbalsta Nacionālā apvienība, darbības rezultātā pašlaik vairs nav diskusijas par to - uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Tagad svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets vienkārši izvairās par to informēt sabiedrību, un tas var liecināt par to, ka valdībai nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī - gluži pretēji! - plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 Saeimas deputāti, kuriem ir mandāts no Latvijas tautas. Uzskatu, ka parlaments ir īstā vieta šādai diskusijai, un SASKAŅA atbalsta diskusiju par šo tēmu. Taču jāņem vērā arī tas, ka šī tēma Latvijas iedzīvotājus uztrauc un atsevišķu sabiedrības daļu - pat šokē. Mēs šo viedokli respektējam.

Savukārt valdība joprojām tur neziņā sabiedrību par patvēruma meklētāju integrācijas plāna esamību vai neesamību, tādējādi ģenerējot dažādas bailes mūsu iedzīvotājos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 tautas pārstāvji, kuriem neapšaubāmi ir ciešāka saikne ar vēlētājiem nekā valdības ministriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi, klausoties debates, es saprotu, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā gatavojas prasīt ārlietu ministra demisiju (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Parādnieks tas bija, Parādnieks!”), un es ceru, ka jau tuvākajās Saeimas sēdēs mēs par to varēsim debatēt.

Bet nu atgriezīsimies pie konkrētā likumprojekta. Pirms brīža kāds no šīs tribīnes kaut ko teica par likumdošanu un pamatojuma kvalitāti. (Zālē pieaug troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tad nu es vēlos nolasīt šo likumprojektu, par ko mēs te runājam: “Latvijas Republikas Saeima pieņem lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti.” Par skaitu, kā es saprotu, vēl turpinās diskusijas, bet pieņemsim, ka mēs runājam aptuveni par 500 cilvēkiem. Tātad atbilstoši šim likumprojektam Saeimai būtu jālemj par jebkuru jautājumu, kas ar šiem cilvēkiem tieši vai netieši saistīts; piemēram, būs jāizskata katra cilvēka pieprasījums... tātad patvēruma meklētāja iesniegums, saskaņā ar kuru viņam būs jāpiešķir bēgļa vai alternatīvais statuss vai arī jāatsaka... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti, Bites kundze! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, jūs dažs labs esat pārāk aizrāvušies savās sarunās!

I.Bite. ...vai jāatsaka šī statusa piešķiršana. Tātad - 500 “ar astīti” Saeimas lēmumu par šiem jautājumiem.

Nākamais. Katram bēglim būs jāapgūst valsts valoda. Ir runāts par integrācijas programmu individuāli katram bēglim - 500 “ar astīti” Saeimas lēmumu.

Vēl kādi jautājumi, kas varbūt ar veselību saistīti vai citādāki, - atkal vairāki simti Saeimas lēmumu. Nu, diez vai tas būtu saprātīgi!

Tāpēc jāteic, ka tas piedāvājums arī nav līdz galam izstrādāts.

Kolēģi! Šī projekta vietā es aicinu atbalstīt un bez kavēšanās virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā kolēģa Mārtiņa Bondara daudz kvalitatīvāko priekšlikumu, kurš iesniegts šajā jautājumā un kurā viņš aicina uzdot valdībai izstrādāt kā pamatnostādnes visus šos Saeimu interesējošos jautājumus un tad ar vienu lēmumu par plānošanas dokumentu apstiprināšanu nākt šeit, uz Saeimu, un debatēt Saeimā par visiem jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar bēgļu uzņemšanu.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Man liekas, šis laiks Eiropai ir pārāk smags un bīstams, lai mēs mētātos te ar tādiem vārdiem kā “ciniski meli” un tā tālāk. Es domāju, ka mūsu ministri ir vadījušies pēc labākās sirdsapziņas tieši tāpēc, ka mums ir liela izšķiršanās priekšā. Un es pateikšu uzreiz - kāpēc.

Eiropas kārtība pēc aukstā kara ir sagrauta. Sagrauta tāpēc, ka viena liela kaimiņvalsts - Krievija - vienkārši iebruka Ukrainā un paņēma vienu daļu. Mums vairs nav tās kārtības, pie kādas mēs esam pieraduši. To vajag apzināties! Tas ir vienkārši kaut kas bezprecedenta... Un te jau mūsu situācija sāk līdzināties tai situācijai, kāda bija pirms Otrā pasaules kara. Lūdzu, uztveriet to ļoti nopietni! Mēs par to esam arī paši atbildīgi!

Otra lieta, protams, ir tie draudi un riski, kas nāk no dienvidiem. Nu, protams, te var arī vainot visu Eiropu, ka tā agrāk neiesaistījās cēloņu risināšanā pašā Sīrijas pilsoņu karā, un tā nu ir tiesa. Un es gribu uzsvērt, ka te austrumi ar dienvidiem ir cieši saistīti - tos nevar atdalīt vienu no otra. Tas, kas notiek tagad ar... Tās bēgļu plūsmas no dienvidiem tāpat var nākt no austrumiem. Jebkurā brīdī!

Es jums došu vienu piemēru.

Jūs domājat, ka Krievijai būtu grūti noorganizēt bēgļu plūsmas uz Latviju no austrumiem? Un tagad šitā robeža beidzot arī tiks stiprināta. Kāpēc uzbrūk valdībai, ja Laimdota Straujuma pieņem šitādu lēmumu? Par to mēs esam uzstājušies, pat pagājušo trešdien esam runājuši ar ārlietu ministru, un tam viņš arī pilnīgi piekrita.

Protams, mēs arī tikām... tika pieminēta tagad Merkele... jā, par Sīriju un par Asadu... Bet... Es nesaku, ka visiem jābūt drošības ekspertiem, bet šitās zīmes jau bija redzamas pirms apmēram mēneša vai diviem mēnešiem, kad Turcija pieprasīja drošības sektoru Sīrijā, kur bēgļi no Turcijas var atgriezties. Viņus aizstāvēt... Viņi paši karos. Tas jau bija iekšā šinī tā sauktajā... jau veidojošamies miera plānā.

Tāpat arī par Asadu... Nē, nu, piedošanu! Skatīsimies niansētāk! Asadam ir paredzēts pārejas periods koalīcijas... jaunā koalīcijas valdībā Sīrijā. To pateica Kamerons jau pirms mēneša! To pagājušonedēļ pateica Kerijs, un to tagad saka Merkele, jā. Protams, tas ir pārejas periods, lai glābtu viņa seju, viņa reputāciju. Un tāpēc Krievija arī tagad nāk iekšā, lai viņa pozīcijas nostiprinātu jaunā kārtībā.

Tā ka tagad beidzot Turcija, visas pārējās valstis, Eiropas Savienība, Amerika saprot, ka ir vajadzīgs risinājums cēlonim pašā Sīrijā, un tas acīmredzot arī notiks. Es jums varu atgādināt, ka Sīrijā piedalās, atbalstot tagad cīņu pret ISIS - jā, cīņu pret ISIS! -, Amerikas jaunākās lidmašīnas, kuras vispār gaisā nav redzamas. Tā ka tā lieta ir ļoti nopietna. Un es domāju, ka galīgi tiek aizmirsts tas, ko Eiropas Savienība dara ar saviem karakuģiem. Tie tagad ir starptautiskos ūdeņos, mēģina novērst šīs bēgļu plūsmas. Un tiek arī izveidots centrs Nigērijā, kur aizsūtīt bēgļus, kuri īstenībā ir ekonomiskie bēgļi, atpakaļ uz Ziemeļāfriku, kur viņi tiks arī filtrēti. Lūdzu! Tāpēc būsim niansētāki un neuzbruksim tik briesmīgi ar tādu pārākuma apziņu, ka mēs būtu visu labāk izdarījuši. Mūsu valdība rīkojās pēc labākās sirdsapziņas, atceroties, kas mums notika 1939. un 1940.gadā, un līdz šim mēs esam pieņēmuši pareizos lēmumus, jo neviens mums Eiropā neko nevar pārmest, ka mēs būtu bijuši distancējušies no kopīgās Eiropas problēmas. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. A.Kiršteins: “Tu esi “par” vai “pret”? Tu nepateici - “par” vai “pret”!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Klausoties Bites kundzes uzstāšanos, es domāju, ka es vairs nerunāšu, jo viņa, manuprāt, skaidri norādīja, ka šim likumprojektam ir juridiskas nepilnības, ka tā kvalitāte ir zema. Bet es arī dzirdēju, kā uz Bites kundzes runu reaģēja godātais Kola kungs. Es sapratu, ka diemžēl ne visiem kolēģiem ir skaidrs, kāda ir tā juridiskā problēma un ko tad piedāvā grozīt šis likums. Es runāju tieši par priekšlikumu, nevis par politisko fonu! Bet kas ir rakstīts šajā likumprojektā? Šeit ir paredzēts, ka Saeimai ir jālemj visi jautājumi, kas saistīti ar personu pārvietošanu... Lūdzu visus paklausīties un izlasīt! Varbūt tiešām ne visi tam ir pievērsuši uzmanību. (No zāles dep. J.Dombravas starpsaucieni.) Un, proti... Es vēlreiz... Es saprotu, ka kolēģiem gribas parunāt, bet ir iespēja arī nospiest pogu un to darīt. Tāpēc es tomēr turpināšu.

Likumprojektā ir paredzēts, ka visus lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu pārvietošanu, kā arī jautājumos, kas tieši vai netieši saistīti ar to, pieņem Saeima. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums jālemj ne tikai par to, cik daudz var pārvietot, bet arī ar to tieši un netieši saistītie jautājumi. Līdz ar to, kā jau stāstīja Bites kundze, arī jautājumi par izglītību, jautājumi par veselību, jautājumi par to, kā pabarot tos cilvēkus, ir jālemj Saeimai!

Es saprotu, ka dažiem cilvēkiem varbūt tiešām negribas risināt problēmas, kas Latvijai ir aktuālas, bet gribas katru dienu sēdēt un runāt, kādas būs brokastis tiem cilvēkiem un kādas - vakariņas. Manuprāt, Saeimai ir citi uzdevumi. Un es saprotu, ka tur ir arī turpinājums, kur ir rakstīts, ka visu, ko mēs negribam lemt, vajag nodeleģēt valdībai. Jā, to var darīt, bet varbūt sāksim ar to, ka domāsim par saturu! Manuprāt, Saeimai ir aktīvi jāstrādā ar šiem jautājumiem. (No zāles dep. J.Dombravas starpsaucieni.) To es noteikti atbalstu! Un es ļoti ceru, ka arī Dombravas kungs, kas tā vietā, lai atvērtu ausis un klausītos, tagad vienlaikus runā, kādreiz to sapratīs. Bet patlaban, manuprāt, ir svarīgi pievērst uzmanību arī saturam.

Diemžēl es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, kolēģi! Es izlēmu runāt tāpēc, ka mani mulsina tā situācija, kādā es atrodos. Es jūtos kā absurda teātrī! Un es jūtos absolūti ačgārnā notikumu plūsmā ievirzīta, jo tas, ko mēs darām, tā būtībā ir dūru vicināšana pēc izkaušanās. Šīm visām sarunām un šīm visām debatēm vajadzēja notikt jau pavasarī - jau pavasara sesijas noslēgumā. Notikt tad, kad deputāti bija parakstījuši šo prasību - izskatīt šo jautājumu Saeimā, pieaicinot Ministru prezidenti, - un runāt par visiem šiem jautājumiem. Tad vajadzēja šai debatei atvērties un notikt ļoti pamatīgi, un ļoti sīki izkauties tad, nevis tagad vicināt dūres... pēc tam, kad viss jau ir noticis.

Mani mulsina tas, ka mūsu valdība tik pašapzinīgi un tik pašpietiekami ir pieņēmusi lēmumu rīkoties Latvijas valsts vārdā situācijā, kas tik dziļi un būtiski, un uz ļoti ilgiem gadiem ietekmēs mūsu nācijas pastāvēšanu un attīstību. Kāpēc mēs nepaskatījāmies uz to, kā rīkojās Grieķijas valdība, kā rīkojās Ciprs šajā jautājumā, kas tik ļoti un būtiski skāra grieķus? Viņš neuzdrošinājās pieņemt lēmumu pats, no vienas puses, un, no otras puses, viņš arī nepieņēma lēmumu pats, tādēļ viņam bija nepieciešama tautas piekrišana un tautas atbalsts... (Starpsaucieni no zāles.)... tautas atbalsts, lai rīkotos attiecībās ar Eiropas Savienību.

Tāda pati situācija ir arī Latvijai. Pirmkārt, es uzskatu, ka mūsu valdība rīkojās absolūti nepareizi, neļaudama šajā procesā iesaistīties Saeimai, un, otrkārt, pirmais, ko vajadzēja darīt, - bija jāpajautā tautai, kāds ir tautas viedoklis par to. Kāpēc mēs esam tik iedomīgi un augstprātīgi tautas kalpi, ka mēs izdomājam, ka mēs labāk nekā cilvēki zinām, ko viņiem vajag un kāda ir attieksme? (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Aptauja liecina, ka 70 procenti mūsu valsts iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu un tikai 18 procenti ir par.

Jūs maldināt cilvēkus, stāstīdami te par solidaritāti un dažādām citādām lietām, bet nerunādami par to, ar kādu problēmu masu šie cilvēki ienāks, un par to, ka mēs neesam gatavi tam. Visas šīs infekcijas, kas nāks iekšā (No zāles dep. V.Spolītis: “Kādas infekcijas?!”), visi šie teroristi, visas šīs problēmas, kas nāks iekšā! Un nevajag maldināt tautu ar to, ka mēs tagad kādu integrēsim. Mēs savu naudu un savus spēkus varam ieguldīt, lai, labākajā gadījumā, nodrošinātu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Paskatieties uz pieredzi, kāda ir vāciešiem, ar turkiem kopā dzīvojot 40 gadus! Vācu zinātnieki un vācu sabiedrība uztraucas par to, ka vācu nācijas izdzīvošana ir apdraudēta tādos apstākļos... (No zāles dep. V.Spolītis: “Meli! Absolūti meli!”) Nav meli! Nav meli! Sabiedriskajā televīzijā, informācijas līdzekļos ir pieejams speciāls tāda vācu zinātnieka pētījums, kas ir 40 gadus pētījis integrācijas procesus, un šis pētījums liecina par to, ka vācu nācijas pastāvēšana ir apdraudēta. Un, ja mēs būsim atbildīgi un loģiski, sakarīgi domājoši cilvēki, tad mēs uztrauksimies par savas nācijas pastāvēšanu. (Zālē troksnis, starpsaucieni. Dep. S.Āboltiņa: “Runājiet par to, kas ir konkrētajā likumprojektā!”) Ko?...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Šimfas kundze, es aicinu nesarunāties ar zāli un turpināt debates par likumprojektu!

S.Šimfa. Bet tādā gadījumā es lūdzu zāli nesarunāties ar mani! Jo... (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, izpildīsim Šimfas kundzes lūgumu! Nesarunāsimies...!

S.Šimfa. Tātad abpusēji ievērosim: es runāju - jūs klausāties, jūs runājat - es klausos! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies kolēģiem par sapratni.

Un debates turpina deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, godātie kolēģi juristi!

Likumprojektu var gribēt izlasīt un var negribēt izlasīt. Tā, protams, ir katra deputāta un arī jurista tiesība.

Bites kundze minēja tikai likumprojekta pirmo daļu. Likumprojektam ir arī otrā daļa, kurā ir noteikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumus attiecībā uz konkrētā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem tikai tādā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima. No tā izriet, ka Saeima var deleģēt Ministru kabinetam visus šos jautājumus, par kuriem jūs runājāt, vai daļu no šiem jautājumiem. Tātad Saeima pati izlemj, ko deleģēt un ko nedeleģēt.

Attiecībā uz priekšlikumiem, par ko runāja Judina kungs, es atgādināšu, Judina kungs, ka tad, kad Nacionālā apvienība prezentēja šo likumprojektu, es aicināju divu nedēļu laikā iesniegt jebkādus priekšlikumus, kuri attiektos uz šo likumprojektu. Diemžēl nevienu priekšlikumu es nesaņēmu. Līdz ar to acīmredzot... nu, griba ir skaidra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nu tad būs vai nebūs?”)

Labdien! Es pirmo reizi laikam debatēju, bet es nevarēju vairāk sēdēt un klusēt, jo, man liekas, kauns mums... Agešina kungs runāja par kaunu šodien. Man ir kauns par daudz ko. Man liekas, ir kauns, ja Latvijā ir vēl 20-30 procenti tādu, kas nerunā latviešu valodā. Kauns, ka Latvijā pa šiem 25 gadiem nav izstrādāta integrācijas politika, ka nav integrācijas plāna. Kauns, ka politiķi sēž Saeimas sēdē un met atbildību viens uz otru, kamēr tauta gaida normālus paskaidrojumus. Kauns, ka mēs, būdami Eiropas Savienības dalībvalsts, mākam prasīt, bet nemākam palīdzēt un solidarizēties. Kauns, ka mēs, kas paši ievēlējām savu valdību, neuzticamies šai valdībai. Kauns, ka... Mums ir Eiropas lietu komisija, kas strādā, un tur bija diskusiju pietiekoši, un ir lēmums, un mēs vēl par to diskutējam... Kauns arī par to, ka daudzi politiķi negrib runāt taisnību un vienkārši grib palielināt savu reitingu. Tāpēc es aicinu komisijas... lūdzu vismaz sekot līdzi lēmumiem, ko tās pieņem. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pirms es dodu vārdu Mārtiņam Bondaram otro reizi, es atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”.

M.Bondars (LRA).

Kolēģi, es vēlētos jums visiem pateikties, ka novēloti, bet pēc gada šajā namā tomēr ir debates pa īstam. (No zāles dep. K.Šadurskis un S.Āboltiņa: “It īpaši Šimfas kundzei!”) Pēc būtības Saeimā ir... visi Saeimā politiskie spēki parāda savu nostāju valstij svarīgos jautājumos. Un paldies jums par to! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Bērziņš un daži citi: “Balsojam!”)

Post scriptum. Brigmaņa kungs, vai patiešām Zaļajiem un Zemniekiem nav ko teikt šajā jautājumā? Belēviča kungs, jūs taču esat gan valdībā, gan Saeimā! Nu kur šis jautājums būtu jālemj? Nacionāļi ierosina to lemt Saeimā. Varbūt tas jālemj valdībā? Kā jums liekas, kā vajag? Sakiet, Zaļie un Zemnieki?

Paldies, kungi!

Sēdes vadītāja. Jā, kolēģi! Tātad debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Jā, paldies, kolēģi! Tātad komisijas sēdē nebija iebildumu pret to, ka Saeima drīkstētu lemt par patvēruma politikas jautājumiem. Un arī par to, ka likumprojekts juridiski ir jākoriģē un jāpilnveido, bija vienošanās. Tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav... Ir iebildumi. Lūdzu!

Ir priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei!

(Starpsaucieni no zāles.)

(No zāles dep. L.Čigāne: “15.oktobris!”, dep. J.Urbanovičs: “Bēgļi nāk! Līdz ziemai jāpaspēj!”)

 

 

Sēdes vadītāja. Deputāte ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.oktobri. Vai kolēģiem ir vēl citi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Tātad mums ir divi priekšlikumi, un vispirms ir jābalso par tālāko termiņu - par 15.oktobri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījums Patvēruma likumā”- par šā gada 15.oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.oktobris.

Darba kārtībā sadaļa - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”. Neviens nevēlas ziņot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Alda Adamoviča, Gaida Bērziņa, Armanda Krauzes, Solvitas Āboltiņas un Mārtiņa Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Bondara kungs pateicās visiem par kaislīgajām debatēm, ka beidzot mēs runājam par to, kam īsti jālemj par bēgļiem.

Es vēlētos no šī jautājuma vest jūs konstruktīvākā gultnē un aicināt diskutēt par reālajām lietām, kas būtu jādara mums, - šīs mazās lietas, lai stiprinātu mūsu robežu un veiktu citus pasākumus.

Proti, Valsts robežsardze ir konstatējusi, ka kopš 2014.gada vidus būtiski ir mainījušās darbības jomas, kurās aktīvi iesaistās organizētā noziedzība. Pietiekami strauji mainoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, organizētās noziedzības pārstāvji ir maksimāli pievērsušies tādām noziedzīgām darbībām, kas ir saistītas ar migrantu nelikumīgu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības robežai. Tādējādi kopš 2014.gada vidus ir vairākas reizes palielinājies Valsts robežsardzes aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits.

Analizējot aizturēto nelegālo imigrantu aizturēšanas apstākļus un informāciju, kas iegūta, izmeklējot lietas par nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, Valsts robežsardze ir secinājusi, ka gandrīz visus nelegālo imigrantu pārvietošanas gadījumus organizē un veic organizētās noziedzības pārstāvji.

Ar Ministru kabineta 2014.gada 5.jūnija rīkojumu tika apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns. Saskaņā ar minēto plānu organizētā noziedzība ir viens no smagākajiem noziedzības veidiem, kas rada vislielāko apdraudējumu un kas ir tiešs drauds Latvijas valsts drošībai un valsts tālākai ekonomiskajai attīstībai. Organizētā noziedzība ietekmē ne vien konkrētas valsts, bet arī visas pasaules sabiedrības ekonomiskos un politiskos procesus. Nepārtrauktā moderno tehnoloģiju attīstība ir pavērusi noziedzīgajiem grupējumiem plašākas iespējas izvērst savu darbību, padarot noziedzīgo organizāciju darbību par transnacionālu, līdz ar to arī spēcīgāku, latentāku un ietekmīgāku. Tiek lēsts, ka šis bizness ienes no katra šī migranta 500 līdz 5000 eiro.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Republika ir pievienojusies Šengenas līgumam, ir būtiski ievērot dalībvalstu solidaritātes un savstarpējās atbildības principu. Kontrolējot Latvijas valsts robežu, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī par visu citu Šengenas līguma dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas telpā.

Tādēļ, lai Latvija spētu sekmīgi pildīt starptautiskās saistības kopējā ekonomiskajā un drošības telpā, nepieciešams noteikt efektīvus preventīvos atbildības līdzekļus valsts robežas neaizskaramības un drošības nodrošināšanai. Un tieši šī iemesla dēļ VIENOTĪBA sadarbībā ar Iekšlietu ministriju... mēs piedāvājam būtiski pastiprināt sodus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Mēs esam daudz redzējuši sižetus par tiem, kas sēņojot nejauši pārved pāri robežai dažādus migrantus. Un ir arī daudz runāts par soda piemērošanas problēmām: reāla cietumsoda vietā ir naudas sods vai piespiedu darbs. Līdz ar to mēs aicinām to visu mainīt.

Kolēģi! Es zinu, ka daudziem Latvijā ir viedoklis, ka imigranti ir Vidusjūras valstu problēma, ka tas ir tālu un ka tas mūs skar maz. Taču mēs nezinām, kā mainīsies bēgļu plūsmas, ja Vidusjūras valstu robežas kļūs grūtāk pārvaramas. Un tādēļ mums ir daudz ātrāk jādomā par iespējamiem notikumiem, jābūt soli priekšā un jāstiprina Latvijas valsts robežas.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Solvitas Āboltiņas, Lolitas Čigānes, Kārļa Šadurska un Edvarda Smiltēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs Saeimā diezgan daudz runājam par to, vai mēs varam uzņemt vai nevaram uzņemt bēgļus; ja varam, tad - cik daudz. Protams, par tādām lietām var diskutēt, bet, manuprāt, daudz svarīgāk runāt par praktiskiem soļiem, ko mēs varam spert, lai ātrāk, efektīvāk nodrošinātu šo cilvēku integrēšanos mūsu sabiedrībā.

Frakcija VIENOTĪBA ir izstrādājusi priekšlikumu par Patvēruma likuma grozījumu, kuram ir ļoti praktisks saturs. Proti, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārējām kategorijām, kas minētas attiecīgajā likumā, būtu nodrošināta iespēja... nepilngadīgām personām būtu nodrošināta iespēja mācīties latviešu valodā. Tas ir ļoti svarīgi no integrācijas viedokļa, jo tiešām, zinot valsts valodu un runājot valsts valodā, cilvēkiem būs vieglāk gan atrast vietu sabiedrībā, gan arī atrast darbu un kļūt par Latvijas sabiedrības sastāvdaļu. Es domāju, ka šeit nav vajadzīgi kaut kādi īpaši pierādījumi, un es neturpināšu jūs aicināt un aģitēt atbalstīt šo likumprojektu. Es lūdzu to izdarīt, jo tā ir svarīga lieta un tas tiešām veicinās šo cilvēku integrāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka ir saņemta rakstveida atbilde saistībā ar deputātu jautājumiem, kurā informēts, ka iekšlietu ministra Riharda Kozlovska prombūtnes dēļ rakstveida atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā tiks sniegtas pirmdien, 28.septembrī.

Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Uz deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente šodien nevar ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs ir informējis, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles: “Bet, re, kur sēž!”)

Saistībā ar deputātu Meijas, Sudrabas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka ieradīsies uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. Ministri informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saistībā ar prombūtni. Iekšlietu ministrs Kozlovskis informē, kā jau es teicu, ka rakstveida atbilde tiks sniegta 28.septembrī.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Šis jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. (No zāles dep. I.Zariņš: “Atbildes arī nav!”) Abi ministri informēja, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu sakarā ar prombūtni. Iekšlietu ministrs Kozlovskis informē, ka rakstveida atbilde arī uz šo jautājumu tiks sniegta 28.septembrī.

Ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Urbanovičs, Elksniņš un Agešins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par plānotajiem pasākumiem Pievienotās vērtības likumā”, un tas tiek nodots atbildes sniegšanai finanšu ministram Jānim Reiram.

Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”, un tas tiek iesniegts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par akciju sabiedrības Air Baltic Corporation parakstīto līgumu ar Bombardier Inc.”, un tas tiek iesniegts satiksmes ministram Anrijam Matīsam atbildes sniegšanai.

Tātad saistībā ar šodienas jautājumu un atbilžu sēdi. Tā notiks pulksten 17.00, un uz to ieradīsies finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Pirms sēdes slēgšanas mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds Saeimas deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Aicinu Somijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus sapulcēties uzreiz pēc sēdes zālē, kas ir blakus Sēžu zālei!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Nellija Kleinberga, Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins, Jānis Tutins un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 4. sēde
2015. gada 24. septembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 346/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1136, 1136A)
Priekšlikums	- dep. G.Kūtris (par)
Par likumprojektu “Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”” (Nr. 347/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1141, 1141A)
Priekšlikums	- dep. I.Bite (par)
	- dep. I.Parādnieks (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 348/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1142, 1142A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam šā gada 17. septembrī (Dok. Nr. 1146)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gundaram Daudzem no šā gada 21. septembra līdz 27. septembrim (Dok. Nr. 1147)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Tutinam šā gada 24. septembrī (Dok. Nr. 1148)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 212/Lm12) (Dok. Nr. 1137)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 214/Lm12) (Dok. Nr. 1159)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 215/Lm12) (Dok. Nr. 1160)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” (Nr. 237/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1139)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” (Nr. 175/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 396, 1124)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” (Nr. 173/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 394, 1125)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” (Nr. 172/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 393, 1126)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” (Nr. 171/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 392, 1127)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” (Nr. 176/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 397, 1128)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”” (Nr. 174/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 395, 1129)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debates	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 321/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1034, 1130)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 295/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 958, 1140)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 329/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1042, 1143)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 256/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1144)
Ziņo	- dep. H.Abu Meri
Likumprojekts “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” (Nr. 218/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1145)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā” (Nr. 343/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1105, 1135, 1135A)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. M.Bondars
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. A.Judins
	- dep. S.Šimfa
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. M.Bondars
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 269/Lp12) otrajam lasījumam līdz š.g. 8. oktobrim” (Nr. 213/Lm12) (Dok. Nr. 1158)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 351/Lp12) (Dok. Nr. 1164, 1149A)
Priekšlikums	- dep. E.Smiltēns (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 352/Lp12) (Dok. Nr. 1165, 1149B)
Priekšlikums	- dep. A.Judins (par)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, J.Urbanoviča, A.Elksniņa un VAgešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības 70.lpp.likumā” (Nr.  83/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, A.Platpera, R.Baloža un S.Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” (Nr.  84/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, A.Platpera, R.Baloža un S.Šimfas jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” parakstīto līgumu ar “Bombardier Inc.”” (Nr.  85/J12)
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 24.09.2015 09:08:19 bal001
(atkartots balsojums).
Par - 22, pret - 16, atturas - 38. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (346/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.09.2015 09:09:20 bal002
(atkartots balsojums).
Par - 27, pret - 18, atturas - 42. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (346/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.09.2015 09:42:00 bal003
Par - 26, pret - 17, atturas - 40. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (346/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.09.2015 09:51:36 bal004
Par - 29, pret - 8, atturas - 45. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās” (347/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.09.2015 09:52:28 bal005
Par - 32, pret - 10, atturas - 39. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (348/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.09.2015 09:55:15 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (212/Lm12)

Datums: 24.09.2015 09:56:18 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (214/Lm12)

Datums: 24.09.2015 09:57:15 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (215/Lm12)

Datums: 24.09.2015 10:02:45 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (237/Lp12), 3.lasījums

Datums: 24.09.2015 10:10:24 bal010
Par - 73, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu (175/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 10:11:25 bal011
Par - 68, pret - 12, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu (173/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 10:12:17 bal012
Par - 62, pret - 15, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu (172/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 10:23:34 bal013
Par - 47, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu (171/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 10:24:32 bal014
Par - 61, pret - 17, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu (176/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:06:35 bal015
Par - 54, pret - 21, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena” (174/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:08:31 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (321/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:09:45 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (295/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:11:36 bal018
Par - 26, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (329/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:13:18 bal019
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (256/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.09.2015 11:19:52 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (218/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.09.2015 12:13:39 bal021
Par - 58, pret - 5, atturas - 23. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patvēruma likumā (343/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 12:15:23 bal022
Par - 37, pret - 42, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Grozījums Patvēruma likumā (343/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.09.2015 12:16:16 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz š.g. 8.oktobrim (213/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 24.septembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

 

Labdien, godātie klausītāji! Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka tajā tika izskatīts Latvijas Reģionu apvienības iniciēts likumprojekts “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”, kas paredzēja, ka publiskās vietās personām būtu jāatrodas ar atklātu seju.

Šī likumprojekta mērķis bija sadalīts trijās daļās. Viena no tām bija saistīta ar Latvijas kultūrvides saglabāšanu, otra – ar Latvijas iekšējās drošības nodrošināšanu, un trešā – ar dzimumu līdztiesību.

Pirmkārt, Latvijas kultūrā nav pieņemts ar apģērbu aizsegt cilvēka seju. Latvijas kultūrā svarīga ir visa cilvēka seja un cilvēka sejas izteiksme, un šādu kultūru mums ir gan tiesības, gan faktiski arī pienākums atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei saglabāt un uzturēt.

Otrs sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu saistīts ar Latvijas drošību. Jāsaka, jau sociālajos tīklos ar smaidu izskan, ka zem dažādiem apģērba gabaliem, kas aizsedz gan personas seju, gan visu personas ķermeni, ir iespējams paslēpt ne tikai cilvēku, bet arī daudz ko citu, tajā skaitā ieročus, tajā skaitā spridzekļus, tajā skaitā lietas un mehānismus, kas var nodarīt pāri citiem cilvēkiem. Un tāpēc otrs aizlieguma iemesls ir valsts iekšējā drošība.

Trešais sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu dzimumu līdztiesība, jo diemžēl musulmaņu valstīs dzimumu līdztiesība vēl nav attīstīta tādā līmenī, kādā tā ir Eiropā. Musulmaņu valstīs sieviete ir cita, zemāka līmeņa radījums jeb zemāka līmeņa cilvēks salīdzinājumā ar vīrieti, tāpēc tur vīrietim ir tiesības noteikt, kā sieviete izskatās, ko viņa velk, ko viņa nevelk mugurā, kā viņa uzvedas. Eiropas kultūrā šāda situācija nav pieļaujama. Eiropas kultūrā katra sieviete var izvēlēties gan savu ģērbšanās stilu, gan apģērba piegriezumu, gan to, cik daudz no sava ķermeņa viņa vēlas kādā konkrētā brīdī atklāt.

Diemžēl Saeima neatbalstīja šo mūsu iniciatīvu. “Par” bija 29 Saeimas deputāti, “pret” – 8; faktiski jautājumu izlēma tie, kuriem nebija viedokļa, – tie, kuri šajā balsojumā atturējās. Tika pausti argumenti par to, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts, ka tā anotācija nav pietiekami argumentēta, taču, citējot kolēģa Gaida Bērziņa teikto kādā citā jautājumā, jāsaka tā: var gribēt izlasīt un var negribēt izlasīt, ja nav tādas vēlēšanās.

Diezgan spraigas debates šodien Saeimā izraisījās arī par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredzēja, ka visi jautājumi, kas ir saistīti ar bēgļiem, būtu jālemj Saeimā. Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir iesniegusi līdzīgu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Patvēruma likumā”, paredzot, ka Saeimā ir jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz bēgļiem, nevis visi lēmumi, kas saistīti ar bēgļiem. Saeimas darbs nevarētu turpmākajos gados noritēt, izskatot tikai jautājumus, kas saistīti ar bēgļiem, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ierosina Saeimā izskatīt pamatnostādnes, kurās būtu aprakstīta šo bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jāsaka, pagaidām Saeima virzīja tālāk visu jautājumu izskatīšanu Saeimā, bet mēs joprojām turpinām cerēt arī uz mūsu priekšlikuma atbalstīšanu.

Paldies jums, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, protams, gribētos dažus vārdus teikt par šo pašu sejas aizsegšanas likumu. Opozīcija saskaņā ar savām tradīcijām apvaino pozīciju nekā nedarīšanā un nekā negribēšanā. Es nesaku, ka šāds likumprojekts nebūtu vajadzīgs. Protams, tas ir vajadzīgs! Bet mēs redzam, kas notiek situācijās, kad šāds likums tiek pieņemts sasteigti, kā tas savulaik notika Francijā.

Šobrīd ir izveidota speciāla triju attiecīgā profila ministriju darba grupa, kura no visiem iespējamiem aspektiem vērtē šī likuma iespējamās darbības virzienus, tā iespējamās sekas, un ir paredzēts, ka 30.septembrī būs šīs komisijas galaslēdziens (tās ir tikai sešas dienas). Un tad, kad mēs visu šo informāciju būsim ieguvuši savā rīcībā, nebūs nekādu problēmu šo likumprojektu, jau izsvērtu un kvalitatīvu, nevis tādu pa fiksam sagrābstītu, arī tālāk virzīt un Saeimā pieņemt.

Ir arī viens cits likumprojekts, kas ir patiešām reāli vērsts pret cilvēku kontrabandistiem un ko mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā... Proti, tika nodots skatīšanai likumprojekts, kas paredz lielāku atbildību par personu reālu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai jeb, tā vienkārši runājot, par cilvēku kontrabandu. Un turpmāk par šādu rīcību – piedalīties vai nepiedalīties šādā, nu, es teikšu, noziegumā – būs rūpīgi jāpārdomā valsts amatpersonām, jo amatpersonām pieļaujamais sods būs līdz pat septiņiem gadiem cietumā ar iespējamu mantas konfiskāciju. Un gadījumā, ja nu pēkšņi pie mums notiktu līdzīgi kā Eiropā, kur jau vairāki gadījumi ir bijuši, kad bēgļu kontrabandas dēļ gājuši bojā cilvēki, tad šīm pašām amatpersonām būtu jārēķinās ar līdz pat 15 gadu ilgu cietumsodu. Arī par viltotu uzturēšanās dokumentu izkārtošanu ir paredzēts sods – līdz pieciem gadiem cietumā. Tā ka tas ir viens tāds praktisks solis cīņā pret cilvēku kontrabandu.

Nu, un trešais, ko jau arī iepriekšējais runātājs pieminēja, ir likumprojekts, kas paredz izmaiņas Patvēruma likumā. Tas paredz, ka lielākā daļa jautājumu par bēgļu pieņemšanu un izmitināšanu tomēr būs jāskata Saeimai, bet Saeima varēs deleģēt jebkurus no šiem jautājumiem Ministru kabinetam. Jāteic, ka šobrīd šis likumprojekts vēl nav tuvu ideālam, un tāpēc pirmajā lasījumā tas ir atdots komisijai, lai to pilnveidotu un izstrādātu līdz galam. Šis likumprojekts ir tapis tādēļ, lai Saeimai nebūtu jānodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi... nu, teiksim, pašvaldību vai ministriju departamentu līmeņa jautājumiem, bet lai tiešām Saeima spriestu par ģenerālajiem, galvenajiem jautājumiem, atstājot izpildāmās lietas Ministru kabinetam, kā tas arī būtu normāli.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

 

Es runāšu par tiem pašiem trijiem jautājumiem, par kuriem jau Kārlis Seržants runāja.

Mēs šodien nodevām izskatīšanai likumprojektu, kurā paredzēts reāls sods šiem kontrabandistiem. Līdz šim Latvijā viņi tiešām netika notiesāti... Nu, viņi tika notiesāti, bet – nosacīti, īstenībā nekāda reāla soda nebija, kaut gan likumā bija attiecīgs pants un mūsu likumdošana līdz šim bija pilnīgi saskaņota ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām, kuras paredz, ka par cilvēktirdzniecību, cilvēku kontrabandu ir jāsoda. Tagad tas tiks darīts, un paldies, ka mēs esam pēdējā brīdī, kad ūdens jau mutē smeļas, sapratuši, ka cilvēku kontrabandisti jāsoda. Brīnos, ka mūsu tiesneši līdz šim tā nav rīkojušies, kaut gan ir bijis šāds pants. Bet tagad Saeimas deputāti savu darbu ir izdarījuši, un mēs ejam uz priekšu. Es neatkārtošu, ko Seržanta kungs teica.

Par sejas aizsegšanu. Mēs esam par aizsegiem, sejas aizsegiem, bet – nevis tieši tajā brīdī, kamēr notiek valdības darbs, kur tas ir izsvērti jāizsver – par un pret –, lai mēs atkal nenonāktu situācijā, ka mums atkal būtu pašiem jāizstrebj tā putra, ko mēs esam ievārījuši. Tā ka aizsegi būs, bet būs izsvērts lēmums.

Un par bēgļiem. Jā, par bēgļiem es gribu pateikt, ka līdz šim valdība ir pareizi rīkojusies, pēc savas labākās sirdsapziņas, jo Latvija nedrīkst palikt izolēta no pārējās Eiropas. Mēs tādi bijām 1939.–1940.gadā, toreiz bijām pilnīgi bezspēcīgi. Un, ja nu pie mums tagad ieplūdīs bēgļu straumes no austrumiem, tad Grieķija un Itālija tāpat pateiks mums: “Bet mēs neko nezinām un negribam vairāk uzņemties...!” Mūsu drošība uz austrumu robežas un dienvidu robežas ir viena un tā pati. Tas viss ir cieši saistīts. Labi, tagad Saeimai būs šajos jautājumos mazliet lielāka teikšana, bet es gribu pateikt, ka arī līdz šim Saeimai jau bija teikšana, jo Eiropas lietu komisija drīkstēja runāt Saeimas vārdā, un mēs visi esam par to runājuši un pieņēmuši lēmumus pēc mūsu labākās sirdsapziņas, vadoties no tā, ka mēs nekad vairs nedrīkstam būt izolēti kā 1939.–1940.gadā. Un līdz šim mēs esam pie tā pieturējušies, un mēs esam bijuši cieši saistīti ar pārējām Eiropas problēmām.

Es gribu vēl uzsvērt, ka mūsu lēmumi bijuši tādi paši kā Igaunijai un Lietuvai. Mēs esam bijuši solidāri arī ar Igauniju un Lietuvu, un arī ar Poliju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Atim Lejiņam.

Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par rosinājumu aizliegt sejas aizklāšanu publiskās vietās. Mūsu frakcija, neraugoties pat uz to, ka likumprojekts izstrādāts juridiski nekvalitatīvi, balsoja “par” šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, jo mūsu politiskais spēks atbalsta diskusiju par šo tēmu. Jāņem vērā arī tas, ka šī lieta sabiedrību uztrauc, bet atsevišķu sabiedrības daļu pat šokē. Un mēs respektējam šo cilvēku viedokli. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka valdība joprojām sabiedrību tur neziņā par patvēruma meklētāju integrācijas plāna esamību vai neesamību, tādējādi ģenerējot dažādas bailes iedzīvotājos.

Otrs jautājums, par kuru vēlos paust frakcijas viedokli, ir jautājums par Patvēruma likumu. Šodien ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Patvēruma likumā, šie grozījumi paredz piešķirt Saeimai tiesības lemt par bēgļu uzņemšanu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka Nacionālā apvienība, tēlojot cīņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus ar ieceri, ka tie tiks ar balsu vairākumu noraidīti. Mēs nepalīdzējām Nacionālajai apvienībai šīs ieceres īstenošanā un balsojām par Patvēruma likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Rezultātā grozījumi tika pieņemti. Bet, protams, ir arī citi iemesli, kuri ir krietni svarīgāki un var izskaidrot SASKAŅAS šīsdienas balsojumu.

Mēs visi ļoti labi zinām, ka valdība piekrīt uzņemt bēgļus. Un šis lēmums tika pieņemts bez konsultācijām ar plašāku sabiedrību, bez apspriešanas parlamenta sēdēs un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlētu pārstāvju, akceptu. SASKAŅA uzskata, ka šāda līmeņa lēmuma pieņemšana nedrīkst būt balstīta tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata un šim jautājumam jābūt apspriestam Saeimas sēdēs, un tas jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Rezultātā tiks veicināta parlamentārisma nostiprināšana, lemjot par sabiedrībai būtiskām lietām. Kontekstā ar šo likumprojektu mēs vēlamies konkrētu, godīgu, pragmatisku skaidrojumu par daudziem ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā saistītiem jautājumiem. Kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija un valodas apmācība? Kur viņi tiks izmitināti? Cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam?

Bet Ministru kabineta darbības rezultātā pašlaik vairs nav un nevar būt diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Tagad svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets vienkārši izvairās informēt par to sabiedrību, un tas var liecināt par to, ka valdībai vai nu nav nojausmas par šiem jautājumiem, vai arī – gluži pretēji! – plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 Saeimas deputāti, kuriem ir mandāts no Latvijas tautas.

Es uzskatu, ka parlaments ir īstā vieta šādai diskusijai. Savukārt valdība joprojām nerīkojas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par visiem šiem jautājumiem lemtu visi 100 tautas pārstāvji, kuriem neapšaubāmi ir ciešāka saikne ar vēlētājiem nekā valdības ministriem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi.

Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kuri noteiktu, ka patvēruma meklētāju bērniem turpmāk būtu jāapgūst latviešu valoda. Ņemot vērā šodienas ģeopolitiskos apstākļus un arvien pieaugošo migrācijas krīzi Eiropas Savienībā, kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies uzņemt simtiem patvēruma meklētāju no kara skartajām teritorijām, Latvijas valstij aktīvi jāstrādā pie integrācijas un valodas apguves jautājumiem. Latvijai, kurā pamatnācijas sastāvs šobrīd tikai nedaudz pārsniedz 60 procentus, ir ļoti būtiski strādāt pie kvalitatīvas integrācijas jautājumiem, pie valsts valodas apguves jautājumiem. Nav pieļaujams, ka uzņemtie patvēruma meklētāji un viņu bērni jau kopš ierašanās valstī tiek segregēti no pamatnācijas kultūras un valodas, veidojot atsevišķas, no pārējās sabiedrības nodalītas kopienas. Lai spētu nodrošināt veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā, ir fundamentāli svarīgi šo patvēruma meklētāju atvasēm mācīt latviešu valodu.

Tāpat šodien pirmajā lasījumā tika skatīti Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Patvēruma likumā, kuru mērķis ir noteikt, ka turpmāk lēmumi par bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm un ar to saistītie jautājumi būtu jāpieņem Saeimai. Šāda veida lēmumu nodošana Saeimas rokās būtu pareiza un Latvijas valsts varas dalīšanas principiem atbilstoša. Jebkurš būtisks jautājums, kas var ietekmēt valsts un sabiedrības dzīvi un nākotni, pēc piederības būtu nododams lemšanai likumdevējiem – ievēlētiem deputātiem, kas pilda tautas varu un gribu –, tātad valsts augstākajai lēmējvarai, nevis izpildvarai. Īpaši ņemot vērā saasinātos un krasi polarizētos viedokļus šajā jautājumā, lēmumu pieņemšanas uzticēšana Saeimai nodrošinātu iedzīvotāju interešu kvalitatīvāku pārstāvniecību valstij būtisku jautājumu risināšanā.

Šodien tika skatīti arī likumprojekti par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”. Satversmes preambulā ir definēts, ka Latvija “nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus”, un valstij ir jādara viss, lai novērstu vēsturisko noziegumu atstātās netaisnīgās sekas. Ēkas, kuras pirms Otrā pasaules kara bijušas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurās atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes, ir jānodod atpakaļ to leģitīmajiem saimniekiem, kuriem tās vardarbīgi atņēma nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīma īstenotāji. Par šo jautājumu šaubu nav. Taču, skatot jautājumu un likumprojektu pēc būtības, jānorāda, ka tajā būtu veicami papildinājumi un korekcijas.

Pirmām kārtām jāteic, ka šobrīd nav skaidrs, vai organizācija “Rīgas Ebreju kopiena” pārstāv visus tos ebrejus, kuriem saskaņā ar taisnīguma principiem būtu jāsaņem atpakaļ savi zaudētie īpašumi. Ir arī būtiski iestrādāt likumā apgrūtinājumus šo nekustamo īpašumu tālākai izmantošanai komerciālos nolūkos un ar attiecīgu pantu izslēgt iespējamību celt regresa prasību pret valsti gadījumā, ja minētā organizācija sašķeļas vairākās atsevišķas intereses pārstāvošās organizācijās vai arī tiek radīta jauna ebreju kopienas Latvijā pārstāvoša sabiedriskā organizācija, kura varētu vērsties ar prasību tieši pret Latvijas valsti.

Joprojām nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs esošā migrācijas krīze un nu jau apstiprinātais 120 tūkstošu patvēruma meklētāju pārdales plāns. Aizvadītajā Eiropas lietu komisijas sēdē Nacionālā apvienība atbalstīja, pat stiprināja četrus no pieciem nacionālās pozīcijas punktiem. Taču, ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība joprojām saredz fundamentālas problēmas Eiropas Komisijas piedāvātajā patvēruma meklētāju pārdales mehānismā un kategoriski iestājas pret šāda mehānisma pastāvīgu ieviešanu dzīvē, Nacionālā apvienība uzskata, ka esošā krīze šādā veidā netiek risināta. Ņemot vērā šo būtisko apstākli, Nacionālā apvienība kopumā nevarēja atbalstīt izvirzīto nacionālo pozīciju. Joprojām uzskatām, ka Latvijai būtu aktīvi jāpauž sava nostāja un jāpanāk sava īpašā vēsturiskā statusa atzīšana, tādā veidā bēgļu jautājumā panākot Latvijai izņēmuma statusu. Joprojām uzskatām, ka šāda veida mehānismi ir tikai mēģinājumi renovēt ugunsgrēkā cietušu māju, kamēr ugunsgrēks joprojām plosās mājas sienās. Jāsāk strādāt pie cēloņu novēršanas, nevis seku apārstēšanas.

Uz šī svarīgā jautājuma nots es tagad atvadīšos no jums, klausītāji. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam.

Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr savos balsojumos vadās no svarīgākā uzdevuma – tas ir, vai likumprojekts ir virzīts tiešām Latvijas tautas interesēs. Un, ja arī likumprojekts kādreiz redakcionāli līdz galam nav pilnveidots, mēs saprotam, ka to var izlabot vairākos lasījumos. Galvenais ir mērķis.

Šodien es paudīšu savu viedokli tikai par diviem jautājumu blokiem, par ko šodien diskutēja parlamentā. Proti, pirmais ir šis bēgļu jautājums. Lai gan to ir šobrīd apspriedušas visas politiskās partijas, sabiedrība ir ļoti saviļņota šajā jautājumā. Mēs šodien atbalstījām attiecīgos likumprojektus, lai šis jautājums tiktu atrisināts tā, kā vairums Latvijas iedzīvotāju būtu atbalstījuši. Proti, mēs uzskatām, ka, ja valdība ar šo jautājumu nav tikusi galā, tad parlamentam ir jāuzņemas lielāka atbildība, jāpārņem savā kompetencē daudzi jautājumi, lai noteiktu vadlīnijas. Un jāatzīst gan, ka šajā gadījumā mēs varam atkārtoti pārmest mūsu kolēģiem, kas ir koalīcijā, ka šis jautājums varbūt nebūtu tik aktuāls šodienas darba kārtībā, ja pavasarī Saeimas vairākums būtu atbalstījis uzdevumu Ministru prezidentam... Ministru kabinetam sniegt pārskatu par Latvijas gatavību bēgļu uzņemšanai. Iespējams, daudzi jautājumi tad būtu jau izņemti no darba kārtības.

Saistībā ar šo aktuālo vairāku likumprojektu paketi šodien tika izvērtēts arī mūsu partijas piedāvātais priekšlikums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šis priekšlikums netika atbalstīts ar vairākuma balsīm, bet mēs ar šo likumprojektu gribējām vērst uzmanību uz to, ka plaisa starp Latvijas iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem padziļinās. 72 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bēgļu jautājuma sakarā mums Latvijā jāietur krietni stingrākas pozīcijas valsts suverenitātes aizsardzības jautājumā, turpretim valdības rīcība acīm redzami parāda, ka tautas viedoklis tai nav aktuāls.

Mēs šajā likumprojektā bijām ierosinājuši, ka valstī varētu organizēt konsultatīvos referendumus. Proti, sarežģītos jautājumos tauta izteiktu viedokli par to, kāda būs Latvijas pozīcija.

Šajā likumprojektā otrs jautājumu loks bija saistīts ar tautas tiesībām īstenot savas likumdevēja tiesības, proti, iniciēt likumprojektus, lai pēc tam balsotu kopējā referendumā. Šobrīd esošais likums paredz, ka tauta šādas tiesības var realizēt tikai tad, ja ir savākti 150 tūkstoši parakstu. Ikviens reāli domājošs Latvijas cilvēks var saprast, ka tādu skaitu balsu... parakstu nav iespējams savākt. Tas ir, likumā ir ielikta tāda norma, kas pēc būtības padara neefektīvu Satversmē ierakstīto normu. Un, kaut arī 2013.gadā un 2014.gada sākumā bija domāts, ka jaunā kārtība darbosies, reālā prakse, reālā dzīve ir pierādījusi, ka tā sistēma, kāda bija solīta likumā... bija solīts savulaik Satversmes tiesai, ka būs elementāra, vienkārša un bezmaksas iespēja parakstīties, taču reālajā dzīvē tāda iespēja nepastāv. Tas ir ļoti apgrūtinoši. Un līdz ar to mēs piedāvājam šajā likumprojektā daudzas normas, kas atvieglotu iespēju Latvijas tautai pašai iniciēt likumus un pieņemt likumus, proti, kādreiz arī atcelt kādu Saeimas pieņemtu likumu, ja tas neatbilst tautas vairākuma viedoklim. Bet diemžēl šoreiz tas neizdevās.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 24.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, ministra kungs! Labvakar, godātie deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Mums šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Es sākumā izstāstīšu to kārtību. Ja ministra kungs vēlas, viņš var arī sniegt vēl kādu papildu informāciju, taču, ja ministra kungs papildu informāciju sniegt nevēlas, tad jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Viena minūte katram jautājumam. Ministra kungam ir divas minūtes katrai atbildei. Un tad, kad jautājuma uzdevēji jautājumus ir uzdevuši, tad arī citi klātesošie deputāti, kas nav jautājuma uzdevēji, var uzdot vēl trīs papildu jautājumus, un tas notiek līdzīgi: viena minūte jautājumam, divas minūtes atbildei.

Ministra kungs, vai vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Paldies. Tātad nē.

Sāksim ar jautājumiem. Un pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labdien, ministra kungs! Jūsu sniegtajā atbildē vairākkārt tiek norādīts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas rezultātā gūto ieņēmumu tiešā ietekme nav pilnībā nosakāma. Vai tas nozīmē, ka Finanšu ministrijā nav izveidota sistēma, pēc kādas šie papildu ieņēmumi tiek aprēķināti un salīdzināti ar prognozētajiem? Un kā jūs varat iegūt pārliecību par prognožu pareizību?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

J.Reirs (finanšu ministrs).

Tātad par metodi. Ir dažādas metodes, kā aprēķina ēnu ekonomiku un ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ar matemātiskām metodēm nevar aprēķināt tiešu ietekmi uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Visprecīzākā metode, ko pielieto arī daudzas citas dalībvalstis, ir starpība starp ekonomikas attīstību un nodokļu ieņēmumiem. Tātad, ja nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk nekā ekonomikas attīstība, tad mēs prezumējam, ka šī nauda ir rezultāts tam, ka tiek apkarota ēnu ekonomika. Un pretēji: ja ekonomika attīstās straujākā tempā nekā ieņēmumi, tas nozīmē, ka daļa no gaišās ekonomikas pāriet pelēkajā ekonomikā. Mēs pieturamies pie šīs metodes un uzskatām, ka tā ir pietiekami objektīva pie, nu, tādas kopējās metodoloģijas neesamības ekonomistu praksē; ka tā ir pietiekami rezultatīva un apliecina to situāciju. Un arī šī gada budžetā pieaugums... ir straujāks nodokļu pieaugums, nekā ir plānotā izaugsme un esošā izaugsme.

Atgādināšu, ka, veidojot budžetu, mēs plānojām izaugsmi 2,8 procentu apjomā. Janvārī, februārī bija koriģētā izaugsme: Ekonomikas ministrijā – 2,0, Finanšu ministrijā – 2,1. Un arī Latvijas Banka koriģējusi, norādīdama apmēram šādu ciparu. Tātad nodokļu ieņēmumu ir mazāk par... Tātad nodokļu ieņēmumu palielinājums ir 0,4 līdz 0,5 procenti no IKP lielāks nekā prognozētā ekonomiskā attīstība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Otrs deputātu jautājums. Vārds iesniedzējai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Pateicos.

Es turpināšu šo pašu jautājumu.

Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” 42.pants paredz prēmēt dažādu iestāžu darbiniekus par sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas nozīmē ņemt vērā viņu ieguldījumu. Tātad tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka ir pamats VID darbiniekus prēmēt jau par sešu mēnešu un deviņu mēnešu darbu, kaut gan nodokļu ieņēmumu plāns kopumā nepildās. Kādi tad ir tie kritēriji, kādus jūs varbūt jau esat pielietojis vai pielietosiet, lai prēmētu darbiniekus arī situācijā, kad ieņēmumu plāns nepildās? Un papildus tam... Redziet, ja nodokļu sistēma nemainās, tad droši vien tās proporcijas var salīdzināt – ekonomikas izaugsme un nodokļu sistēma. Bet, ja nodokļu politika mainās, tiek mainītas nodokļu likmes, apliekamie objekti... Viss pārējais, kas notika arī 2015.gada kontekstā... Kā tad jūs vērtējat to ietekmi, kas ir no nodokļu sistēmas izmaiņām, pretstatā ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumam?

J.Reirs. Pārsvarā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nodokļi – pamatnodokļi – ir tikai mazinājušies.

Gribu atgādināt, ka 2011.gadā bija pēdējā reize, kad budžeta pieņemšanā pieņēma lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokli, bet kopš tā laika ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis (par 1 procentu), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 3 procentiem), gan sociālais nodoklis (par procentu – gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē).

Šeit mēs vērtējam tieši galvenos nodokļus. Pārsvarā tie ir šādi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Ļoti liela nozīme ir arī akcīzei.

Ļoti liela nozīme ir cīņai ar ēnu ekonomiku, un ir iespēja arī prēmēt par šādiem labiem darbiem. Piemēram, pagājušā gada astoņos mēnešos tika atklāti 11 miljoni kontrabandas cigarešu, turpretim šā gada astoņos mēnešos ir atklāti 55 miljoni šādu cigarešu, un šis darbs turpinās. Es domāju, ka šeit ir pamats uzskatīt, ka darbinieku motivācija ir pareiza. Tāpat arī tad, ja strukturāli mēs skatāmies... Tātad tas ir viens no virzieniem, kādos darbu veic Valsts ieņēmumu dienests, darbojoties nozarēs. Un tagad mēs redzam pēc šīm tematiskajām pārbaudēm – nozaru apgrozījums un atalgojums ļoti būtiski pieaug. Un arī tas dod papildu pieaugumu budžetā – papildus tiem attīstības cipariem, kādi ir.

Un vēl viens nozīmīgs faktors varētu būt arī... ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī pārējie dienesti, kas darbojas tieši ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, – gan Valsts darba inspekcija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts robežsardze.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzēji ir uzdevuši abus papildu jautājumus, un tagad Kūtra kungs kā deputāts, kurš ir klāt šajā sēdē, arī var uzdot jautājumus.

Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Ministra kungs! Es uzmanīgi izlasīju sniegto rakstveida atbildi, un mani ieinteresēja viena frāze, ka vienu daļu ieņēmumu neiegūstot... Jūs izskaidrojāt, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem nav iespējams iegūt no kontroles dienesta un tagad jūs to darīsiet citā veidā.

Sakiet, lūdzu, – vai šo secinājumu jūs izdarījāt tikai šogad? Varbūt šo secinājumu vajadzēja izdarīt jau pagājušogad vai, pareizāk sakot, kopš 1998.gada, kad Latvijā ieviesa FATF rekomendācijas par finanšu vienību funkciju un informācijas apmaiņu?

J.Reirs. Šie novērojumi un rekomendācijas ir viennozīmīgi... Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu policija ir sapratuši uzreiz... Bet, kā jūs zināt un kā mēs visi labi zinām, ir vajadzīga vismaz 51 balss, lai pieņemtu Saeimā lēmumu. Un aktīva nodokļu nemaksāšanas apkarošana sākās tieši ar 10.Saeimu. 10. un 11.Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija deva ļoti lielu ieguldījumu likumdošanas izmaiņās, lai tieši Finanšu policijai un Valsts ieņēmumu dienestam palīdzētu likvidēt shēmas... Tātad nelegālās adreses, nelegālie īpašnieki un tā tālāk... Mēs varam uzskaitīt lielu apjomu darba, ko mēs esam izdarījuši un kas palīdzēja izziņas laiku samazināt no diviem gadiem līdz pat pusgadam, kā arī preventīvi aizliegt reģistrēt uzņēmumus tādās adresēs, kur parasti bijusi fiktīvā uzņēmējdarbība.

Par jūsu pieminēto lietu. Mēs jau vairākus gadus esam veikuši grozījumus... mēģinājuši grozīt šo likumdošanu, un arī pagājušajā gadā tika iesniegts budžeta paketē mēģinājums grozīt šo likumdošanu un veidot ātrāku piekļuvi šai informācijai, taču tas diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šis likumprojekts tika izņemts no budžeta paketes, un tātad mēs visu gadu esam meklējuši kompromisu, un šinī gadā arī jau kompromisa varianti ir ielikti budžeta paketē. Līdz ar to es varu prezumēt, ka valdība un Valsts ieņēmumu dienests, un Finanšu ministrija saprot šo problēmu, mēģina to risināt, iesniedz noteiktajā kārtībā... Un tālāk jau ir Saeimas atbildība, kā budžeta paketē pieņemt šos valdības piedāvājumus, lai palīdzētu Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu policijai cīnīties ar ēnu ekonomiku un nelegālo biznesu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!

G.Kūtris. Paldies.

Es saprotu, ka sadarbība ar kontroles dienestu... Jums vairāk bija domāts, ka nodokļu administrācija... jo Finanšu policija saņem tikai informāciju, kur tiešām ir krimināla rakstura pārkāpums. Un tas mazāk ietekmētu nodokļu iekasēšanas jautājumu. Bet sakiet, lūdzu, zinot to, ka tiešām starptautiskās rekomendācijas kontroles dienestam kā jebkurai citās valstīs esošai finanšu vienībai liedz šo informāciju izplatīt nodokļu administrēšanai... Tā ir tiešām cīņa tikai pret aizdomīgām naudas plūsmām, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Vai tie darbinieki, kas jūsu ministrijā atbild par šo tēmu un kas virzīja šādu iespējamo projektu, uz kā balstījās iespējamo valsts budžeta ieņēmumu plānojums, – vai tie darbinieki tomēr apzinās, ko viņi dara, un vai viņiem atbildība nekāda nav paredzēta?

J.Reirs. Es domāju, ka šie darbinieki ļoti labi apzinās, ko viņi dara, un arī Eiropas un pasaules ekonomiskā attīstība un nodokļu kontroles attīstība virzās ļoti straujiem soļiem tieši tajā virzienā, ka visām iestādēm ir jāsadarbojas. Arī Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Padomē ir virzījusi ļoti daudzus priekšlikumus, kas palīdzētu, sadarbojoties visām organizācijām, pildīt OECD rekomendācijas nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, sarunāto nodokļu jomā.

Es esmu parakstījis Eiropas Savienības vārdā vēsturisku līgumu ar Šveices valdību par to, ka būs apmaiņa starp Šveices institūcijām un valsts ieņēmumu dienestiem visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis virziens, ko uzsāka Latvijas Valsts ieņēmumu dienests, mēģinot izveidot sadarbību starp kontroles iestādi un pārbaudošajām institūcijām nodokļu jomā, ir pareizs, esam uz pareizā ceļa. Es domāju, ka tas ir pareizs solis, jo mēs vienmēr sūdzamies par to, ka pieaug administratīvais slogs uzņēmumiem. Bet šeit jau datubāzē ir dati par to, kādi valstī ir darījumi. Un tāpēc ir jābūt ļoti operatīvai informācijas apmaiņai starp institūcijām. Skaidrs, ka tas ir darāms likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tāpēc mēs labojam likumus, sekojot līdzi arī tām novitātēm, ko gan OECD, gan Eiropas Komisija piedāvā, lai stiprinātu cīņu pret nelegālo ekonomiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un Kūtra kungam vārds pēdējam, trešajam, papildu jautājumam.

G.Kūtris. Vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, jo man radās viena interese.

Es saprotu, ka tāda starptautiska organizācija kā FATF diez vai ietekmēs Eiropas Savienības dokumentāciju. Bet tagad atgriežamies pie Latvijas. Jūsu budžeta projektā viens no argumentiem bija tas, ka viena ieņēmumu daļa tiks iegūta no tā, ka atbildēs uzņēmumu valdes locekļi. Mēs zinām, ka uzņēmumu valdes locekļi teorētiski varētu sākt atbildēt tikai 2016.gadā, jo pārskati un visas atskaites par nodokļiem par 2015.gadu beidzas nākamajā gadā. Bet, lai tas arī paliktu, sakiet, lūdzu, – vai jūsu veidotajā 2016.gada budžetā arī jau ir ieplānots, kādi līdzekļi tiks iegūti no tiem likuma grozījumiem, kuri paredz valdes locekļu atbildību? Un ko jūs darīsiet ar šo budžeta plānojumu, ja Satversmes tiesa šos grozījumus atcels?

J.Reirs. Gribu precizēt, ka tā nav valdes locekļu atbildība, bet tā ir valdes locekļu atbildība par darbībām ar pamatlīdzekļiem, kas tiek veikta gadījumā, ja uzņēmumam iestājas maksātnespēja un šie pamatlīdzekļi tiek novirzīti saistītām vai radniecīgām personām. Un mērķis, pieņemot šo likumprojektu, bija aizsargāt ne tikai valsts intereses, bet arī visu to debitoru intereses, kuri ir konkrētajam uzņēmumam, kurš ir parādā daudziem, lai šos aktīvus uzņēmums nepārnestu saistītām personām, neatstātu čaulu, jo šādā situācijā ne tikai Valsts ieņēmumu dienests ir zaudētājs nodokļu jomā; zaudētāji ir arī tie uzņēmumi, kas ir nodevuši preci vai izīrējuši telpas, un šādā veidā tiek parādu ķēdīte organizēta. Bet es domāju, ka pamatā šis likumprojekts tika skatīts arī kā preventīvs mērs, un Valsts ieņēmumu dienestam jau šogad tas deva iespēju veikt pārrunas ar “čaulu uzņēmumu” īpašniekiem; tur ir noslēgtas vienošanās par vairākus miljonus liela nodokļu parāda atgriešanu valsts budžetā. Tā ka es uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs likumprojekts, un negribētos izraut šo likumprojektu no konteksta, jo ir jāskatās viss komplekss, tātad gan Valsts darba inspekcijas darbs, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbs – ir runa par informācijas apmaiņu –, gan šis likums, gan daudzi citi par fiktīvām adresēm, un tad mēs varam vērtēt kopumā efektivitāti un runāt par efektivitāti.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies finanšu ministram Reira kungam par atbildēm.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Jauku jums vakaru! Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2015. gada 24. septembrī

 

 

Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”   (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 77/J12) (Atbildes dok. Nr. 1131)
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs