Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 24.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Labvakar, ministra kungs! Labvakar, godātie deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Mums šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Es sākumā izstāstīšu to kārtību. Ja ministra kungs vēlas, viņš var arī sniegt vēl kādu papildu informāciju, taču, ja ministra kungs papildu informāciju sniegt nevēlas, tad jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Viena minūte katram jautājumam. Ministra kungam ir divas minūtes katrai atbildei. Un tad, kad jautājuma uzdevēji jautājumus ir uzdevuši, tad arī citi klātesošie deputāti, kas nav jautājuma uzdevēji, var uzdot vēl trīs papildu jautājumus, un tas notiek līdzīgi: viena minūte jautājumam, divas minūtes atbildei.
Ministra kungs, vai vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Paldies. Tātad nē.
Sāksim ar jautājumiem. Un pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!
A.Meija (NSL).
Labdien, ministra kungs! Jūsu sniegtajā atbildē vairākkārt tiek norādīts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas rezultātā gūto ieņēmumu tiešā ietekme nav pilnībā nosakāma. Vai tas nozīmē, ka Finanšu ministrijā nav izveidota sistēma, pēc kādas šie papildu ieņēmumi tiek aprēķināti un salīdzināti ar prognozētajiem? Un kā jūs varat iegūt pārliecību par prognožu pareizību?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
J.Reirs (finanšu ministrs).
Tātad par metodi. Ir dažādas metodes, kā aprēķina ēnu ekonomiku un ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ar matemātiskām metodēm nevar aprēķināt tiešu ietekmi uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Visprecīzākā metode, ko pielieto arī daudzas citas dalībvalstis, ir starpība starp ekonomikas attīstību un nodokļu ieņēmumiem. Tātad, ja nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk nekā ekonomikas attīstība, tad mēs prezumējam, ka šī nauda ir rezultāts tam, ka tiek apkarota ēnu ekonomika. Un pretēji: ja ekonomika attīstās straujākā tempā nekā ieņēmumi, tas nozīmē, ka daļa no gaišās ekonomikas pāriet pelēkajā ekonomikā. Mēs pieturamies pie šīs metodes un uzskatām, ka tā ir pietiekami objektīva pie, nu, tādas kopējās metodoloģijas neesamības ekonomistu praksē; ka tā ir pietiekami rezultatīva un apliecina to situāciju. Un arī šī gada budžetā pieaugums... ir straujāks nodokļu pieaugums, nekā ir plānotā izaugsme un esošā izaugsme.
Atgādināšu, ka, veidojot budžetu, mēs plānojām izaugsmi 2,8 procentu apjomā. Janvārī, februārī bija koriģētā izaugsme: Ekonomikas ministrijā – 2,0, Finanšu ministrijā – 2,1. Un arī Latvijas Banka koriģējusi, norādīdama apmēram šādu ciparu. Tātad nodokļu ieņēmumu ir mazāk par... Tātad nodokļu ieņēmumu palielinājums ir 0,4 līdz 0,5 procenti no IKP lielāks nekā prognozētā ekonomiskā attīstība.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Otrs deputātu jautājums. Vārds iesniedzējai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Pateicos.
Es turpināšu šo pašu jautājumu.
Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” 42.pants paredz prēmēt dažādu iestāžu darbiniekus par sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas nozīmē ņemt vērā viņu ieguldījumu. Tātad tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka ir pamats VID darbiniekus prēmēt jau par sešu mēnešu un deviņu mēnešu darbu, kaut gan nodokļu ieņēmumu plāns kopumā nepildās. Kādi tad ir tie kritēriji, kādus jūs varbūt jau esat pielietojis vai pielietosiet, lai prēmētu darbiniekus arī situācijā, kad ieņēmumu plāns nepildās? Un papildus tam... Redziet, ja nodokļu sistēma nemainās, tad droši vien tās proporcijas var salīdzināt – ekonomikas izaugsme un nodokļu sistēma. Bet, ja nodokļu politika mainās, tiek mainītas nodokļu likmes, apliekamie objekti... Viss pārējais, kas notika arī 2015.gada kontekstā... Kā tad jūs vērtējat to ietekmi, kas ir no nodokļu sistēmas izmaiņām, pretstatā ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumam?
J.Reirs. Pārsvarā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nodokļi – pamatnodokļi – ir tikai mazinājušies.
Gribu atgādināt, ka 2011.gadā bija pēdējā reize, kad budžeta pieņemšanā pieņēma lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokli, bet kopš tā laika ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis (par 1 procentu), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 3 procentiem), gan sociālais nodoklis (par procentu – gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē).
Šeit mēs vērtējam tieši galvenos nodokļus. Pārsvarā tie ir šādi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Ļoti liela nozīme ir arī akcīzei.
Ļoti liela nozīme ir cīņai ar ēnu ekonomiku, un ir iespēja arī prēmēt par šādiem labiem darbiem. Piemēram, pagājušā gada astoņos mēnešos tika atklāti 11 miljoni kontrabandas cigarešu, turpretim šā gada astoņos mēnešos ir atklāti 55 miljoni šādu cigarešu, un šis darbs turpinās. Es domāju, ka šeit ir pamats uzskatīt, ka darbinieku motivācija ir pareiza. Tāpat arī tad, ja strukturāli mēs skatāmies... Tātad tas ir viens no virzieniem, kādos darbu veic Valsts ieņēmumu dienests, darbojoties nozarēs. Un tagad mēs redzam pēc šīm tematiskajām pārbaudēm – nozaru apgrozījums un atalgojums ļoti būtiski pieaug. Un arī tas dod papildu pieaugumu budžetā – papildus tiem attīstības cipariem, kādi ir.
Un vēl viens nozīmīgs faktors varētu būt arī... ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī pārējie dienesti, kas darbojas tieši ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, – gan Valsts darba inspekcija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts robežsardze.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iesniedzēji ir uzdevuši abus papildu jautājumus, un tagad Kūtra kungs kā deputāts, kurš ir klāt šajā sēdē, arī var uzdot jautājumus.
Lūdzu, Kūtra kungs!
G.Kūtris (NSL).
Paldies.
Ministra kungs! Es uzmanīgi izlasīju sniegto rakstveida atbildi, un mani ieinteresēja viena frāze, ka vienu daļu ieņēmumu neiegūstot... Jūs izskaidrojāt, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem nav iespējams iegūt no kontroles dienesta un tagad jūs to darīsiet citā veidā.
Sakiet, lūdzu, – vai šo secinājumu jūs izdarījāt tikai šogad? Varbūt šo secinājumu vajadzēja izdarīt jau pagājušogad vai, pareizāk sakot, kopš 1998.gada, kad Latvijā ieviesa FATF rekomendācijas par finanšu vienību funkciju un informācijas apmaiņu?
J.Reirs. Šie novērojumi un rekomendācijas ir viennozīmīgi... Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu policija ir sapratuši uzreiz... Bet, kā jūs zināt un kā mēs visi labi zinām, ir vajadzīga vismaz 51 balss, lai pieņemtu Saeimā lēmumu. Un aktīva nodokļu nemaksāšanas apkarošana sākās tieši ar 10.Saeimu. 10. un 11.Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija deva ļoti lielu ieguldījumu likumdošanas izmaiņās, lai tieši Finanšu policijai un Valsts ieņēmumu dienestam palīdzētu likvidēt shēmas... Tātad nelegālās adreses, nelegālie īpašnieki un tā tālāk... Mēs varam uzskaitīt lielu apjomu darba, ko mēs esam izdarījuši un kas palīdzēja izziņas laiku samazināt no diviem gadiem līdz pat pusgadam, kā arī preventīvi aizliegt reģistrēt uzņēmumus tādās adresēs, kur parasti bijusi fiktīvā uzņēmējdarbība.
Par jūsu pieminēto lietu. Mēs jau vairākus gadus esam veikuši grozījumus... mēģinājuši grozīt šo likumdošanu, un arī pagājušajā gadā tika iesniegts budžeta paketē mēģinājums grozīt šo likumdošanu un veidot ātrāku piekļuvi šai informācijai, taču tas diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šis likumprojekts tika izņemts no budžeta paketes, un tātad mēs visu gadu esam meklējuši kompromisu, un šinī gadā arī jau kompromisa varianti ir ielikti budžeta paketē. Līdz ar to es varu prezumēt, ka valdība un Valsts ieņēmumu dienests, un Finanšu ministrija saprot šo problēmu, mēģina to risināt, iesniedz noteiktajā kārtībā... Un tālāk jau ir Saeimas atbildība, kā budžeta paketē pieņemt šos valdības piedāvājumus, lai palīdzētu Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu policijai cīnīties ar ēnu ekonomiku un nelegālo biznesu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kūtra kungs vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!
G.Kūtris. Paldies.
Es saprotu, ka sadarbība ar kontroles dienestu... Jums vairāk bija domāts, ka nodokļu administrācija... jo Finanšu policija saņem tikai informāciju, kur tiešām ir krimināla rakstura pārkāpums. Un tas mazāk ietekmētu nodokļu iekasēšanas jautājumu. Bet sakiet, lūdzu, zinot to, ka tiešām starptautiskās rekomendācijas kontroles dienestam kā jebkurai citās valstīs esošai finanšu vienībai liedz šo informāciju izplatīt nodokļu administrēšanai... Tā ir tiešām cīņa tikai pret aizdomīgām naudas plūsmām, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Vai tie darbinieki, kas jūsu ministrijā atbild par šo tēmu un kas virzīja šādu iespējamo projektu, uz kā balstījās iespējamo valsts budžeta ieņēmumu plānojums, – vai tie darbinieki tomēr apzinās, ko viņi dara, un vai viņiem atbildība nekāda nav paredzēta?
J.Reirs. Es domāju, ka šie darbinieki ļoti labi apzinās, ko viņi dara, un arī Eiropas un pasaules ekonomiskā attīstība un nodokļu kontroles attīstība virzās ļoti straujiem soļiem tieši tajā virzienā, ka visām iestādēm ir jāsadarbojas. Arī Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Padomē ir virzījusi ļoti daudzus priekšlikumus, kas palīdzētu, sadarbojoties visām organizācijām, pildīt OECD rekomendācijas nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, sarunāto nodokļu jomā.
Es esmu parakstījis Eiropas Savienības vārdā vēsturisku līgumu ar Šveices valdību par to, ka būs apmaiņa starp Šveices institūcijām un valsts ieņēmumu dienestiem visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis virziens, ko uzsāka Latvijas Valsts ieņēmumu dienests, mēģinot izveidot sadarbību starp kontroles iestādi un pārbaudošajām institūcijām nodokļu jomā, ir pareizs, esam uz pareizā ceļa. Es domāju, ka tas ir pareizs solis, jo mēs vienmēr sūdzamies par to, ka pieaug administratīvais slogs uzņēmumiem. Bet šeit jau datubāzē ir dati par to, kādi valstī ir darījumi. Un tāpēc ir jābūt ļoti operatīvai informācijas apmaiņai starp institūcijām. Skaidrs, ka tas ir darāms likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tāpēc mēs labojam likumus, sekojot līdzi arī tām novitātēm, ko gan OECD, gan Eiropas Komisija piedāvā, lai stiprinātu cīņu pret nelegālo ekonomiku.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un Kūtra kungam vārds pēdējam, trešajam, papildu jautājumam.
G.Kūtris. Vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, jo man radās viena interese.
Es saprotu, ka tāda starptautiska organizācija kā FATF diez vai ietekmēs Eiropas Savienības dokumentāciju. Bet tagad atgriežamies pie Latvijas. Jūsu budžeta projektā viens no argumentiem bija tas, ka viena ieņēmumu daļa tiks iegūta no tā, ka atbildēs uzņēmumu valdes locekļi. Mēs zinām, ka uzņēmumu valdes locekļi teorētiski varētu sākt atbildēt tikai 2016.gadā, jo pārskati un visas atskaites par nodokļiem par 2015.gadu beidzas nākamajā gadā. Bet, lai tas arī paliktu, sakiet, lūdzu, – vai jūsu veidotajā 2016.gada budžetā arī jau ir ieplānots, kādi līdzekļi tiks iegūti no tiem likuma grozījumiem, kuri paredz valdes locekļu atbildību? Un ko jūs darīsiet ar šo budžeta plānojumu, ja Satversmes tiesa šos grozījumus atcels?
J.Reirs. Gribu precizēt, ka tā nav valdes locekļu atbildība, bet tā ir valdes locekļu atbildība par darbībām ar pamatlīdzekļiem, kas tiek veikta gadījumā, ja uzņēmumam iestājas maksātnespēja un šie pamatlīdzekļi tiek novirzīti saistītām vai radniecīgām personām. Un mērķis, pieņemot šo likumprojektu, bija aizsargāt ne tikai valsts intereses, bet arī visu to debitoru intereses, kuri ir konkrētajam uzņēmumam, kurš ir parādā daudziem, lai šos aktīvus uzņēmums nepārnestu saistītām personām, neatstātu čaulu, jo šādā situācijā ne tikai Valsts ieņēmumu dienests ir zaudētājs nodokļu jomā; zaudētāji ir arī tie uzņēmumi, kas ir nodevuši preci vai izīrējuši telpas, un šādā veidā tiek parādu ķēdīte organizēta. Bet es domāju, ka pamatā šis likumprojekts tika skatīts arī kā preventīvs mērs, un Valsts ieņēmumu dienestam jau šogad tas deva iespēju veikt pārrunas ar “čaulu uzņēmumu” īpašniekiem; tur ir noslēgtas vienošanās par vairākus miljonus liela nodokļu parāda atgriešanu valsts budžetā. Tā ka es uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs likumprojekts, un negribētos izraut šo likumprojektu no konteksta, jo ir jāskatās viss komplekss, tātad gan Valsts darba inspekcijas darbs, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbs – ir runa par informācijas apmaiņu –, gan šis likums, gan daudzi citi par fiktīvām adresēm, un tad mēs varam vērtēt kopumā efektivitāti un runāt par efektivitāti.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies finanšu ministram Reira kungam par atbildēm.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.
Jauku jums vakaru! Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2015. gada 24. septembrī
| Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 77/J12) (Atbildes dok. Nr. 1131) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Meija |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. I.Sudraba |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |