Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2015.gada 8.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata grozījumi sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu?” Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Putra, Parādnieks, Trupovnieks, Šadurskis un Ķirsis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanai komisijām. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Daudze, Mūrniece, Kūtris, Lībiņa-Egnere un Imants Parādnieks ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, un deputāti Mūrniece, Lībiņa-Egnere, Daudze, Sudraba un Bērziņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu nodošanai komisijām. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” iekļaušanu sēdes darba kārtību un nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viļuma kungs, vai jūs runāsiet “par”? Viļuma kungs nerunās.

Pimenova kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (No zāles dep. I.Pimenovs: “Pret!”) Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ar šo likumprojektu ir pārcelta uz 2017.gada 1.janvāri plānotā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņa, kas ir iecerēta, lai maksātu nodokli par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Uzskatām, ka šī pasākuma pārcelšana ir nelietderīga, tāpēc šo likumprojektu neatbalstām un aicinām balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt “par”.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti!

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti neatbalsta likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu komisijai un aicina to darīt arī jūs visus.

“No sirds Latvijai” deputāti atbalsta akcīzes nodokļa piemērošanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem un akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, smēķējamajai tabakai, tabakas lapām, kā tas paredzēts šajos grozījumos.

Mūsu valstī daudz smēķētāju un liels alkohola patēriņš, un no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas iekasēti par šo preču patēriņu, būtu iespējams iegūt naudu un novirzīt šos ieņēmumus zinātnei un izglītībai, tātad arī pedagogu algām. Bet nekādā gadījumā nevar atbalstīt to, ka ar šiem grozījumiem tiktu paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai būs papildu slogs iedzīvotājiem, ietekmējot vairāku ģimeņu kopējo budžetu un ikdienas dzīvi. Vienlaikus liela daļa iedzīvotāju, kuriem ir mazāki ienākumi un kuri ir pakļauti nabadzības riskam, bet kuriem transportlīdzekli ir nepieciešams lietot ikdienas vajadzībām, tāpat būs spiesti iegādāties degvielu, un tas būtiski negatīvi ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Vai mēs esam padomājuši par reģionos dzīvojošajiem, kuriem savi bērni jānogādā skolās, jo tuvējās skolas tiek slēgtas; par tiem, kuriem ir jānokļūst līdz novada centram, lai risinātu pašvaldības jautājumus vai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus? Runājot par 2016.gada budžetu, premjere ir norādījusi, ka ir paredzēti arī vairāki citi pasākumi, kas cilvēkiem, ģimenēm, īpaši ar bērniem, vairos labklājību. Izpildvara skaisti runā par nevienlīdzības mazināšanu un labklājības pieaugumu, bet realitātē būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni ar savu nepārdomāto nodokļu politiku.

“No sirds Latvijai” vienmēr atbalstīs sociāli atbildīgu valsts politiku, kuras viens no stūrakmeņiem ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kā arī ieklausīšanās sabiedrības viedoklī. Man nav pārliecības, ka, paaugstinot nodokli degvielai, tiks celta iedzīvotāju labklājība un mazināta nabadzība. Uzskatu, ka vēlme celt nodokli par degvielu ir iedzīvotāju vairākuma interešu nerespektēšana un ņirgāšanās par viņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti cienījamā frakcija “No sirds Latvijai”!

Vēlos paskaidrot, ka vienīgais veids, kā pacelt akcīzes nodokli smēķējamām lietām un alkoholam, ir atvērt šo likumu un nodot to deputātiem pilnveidošanai. Ja jūs neatbalstāt šī likuma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tad diemžēl alkoholam akcīze nepacelsies.

Savukārt, ja jūs iebilstat pret degvielas akcīzes pieaugumu, tad vienīgais veids, kā jūs to varat darīt, ir iesniegt savus priekšlikumus, balsot “par” tiem un censties pārliecināt Saeimas vairākumu, ka to nevajag darīt. Ja likums netiek atvērts, tad - piedodiet! - nekas nenotiks.

Savukārt, runājot par degvielas cenām un redzot, ka pasaulē naftas cenas ir piedzīvojušas būtisku kritumu (No frakcijas SASKAŅA: “Drīz būs pieaugums!”) un degvielas cenas Latvijā... mazumtirdzniecības cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 10 centiem (notikušas dažādas svārstības, bet kritums ir ievērojams), jāteic, ka valdības piedāvātais akcīzes nodokļa pieaugums palielinās benzīna mazumtirdzniecības cenu apmēram par 3 eirocentiem un dīzeļdegvielas cenu - apmēram par 1 eirocentu, kas ir ļoti maz salīdzinājumā ar degvielas cenu kritumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas pasts” 2016.gada pirmajā pusgadā radušos zaudējumus par preces piegādi no valsts budžeta nekompensēs gadā, kad tie būs radušies (2016.gadā), bet piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti 2015.gadā radušos zaudējumu nekompensētās daļas kompensēšanai.

Mēs iebilstam pret šo likumprojektu, jo uzskatām to par nelietderīgu, un tāpēc aicinām balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 25, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Godātie deputāti! Šodien mums jālemj par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu komisijām. “No sirds Latvijai” aicina jūs pieiet balsojumam atbildīgi un balsot pret šiem valdības iesniegtajiem likuma grozījumiem, tādējādi balsojot pret tādiem valdības lēmumiem, kas pieņemti, nerēķinoties ar tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri mīt daudzdzīvokļu mājās un kuru izdzīvošanu tieši skars dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli.

Protams, ir saprotams, ka atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī kultūras pakalpojumi - koncerti un teātra izrādes - ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Taču nav saprotams, kāpēc tā vietā, lai piedāvātu risinājumus par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu, kārtējo reizi tiek iets pa Latvijas valdībai tradicionālo vieglāko ceļu, piedāvājot PVN standartlikmi.

Zinot valdības darba stilu un to, kā pieņemti lēmumi, tas nepārsteidz. Esmu pārliecināta, ka, aizsedzoties ar ierosināto pārkāpuma procedūru pret Latviju, slēptais iemesls augstākai PVN likmei ir paņemt no iedzīvotājiem maksimāli daudz naudas valsts budžetā. Likumprojekta anotācijā nav neviena aprēķina, no kādas summas, maksājot par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, būs jāšķiras katram, kurš dzīvo daudzdzīvokļu mājā; cik tas izmaksās katram trūcīgajam, mazturīgajam, pensionāram.

Kā raksta Finanšu ministrija atbildēs uz deputātu jautājumiem par PVN piemērošanu, primārais šo grozījumu mērķis ir saskaņot Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar direktīvu, bet iedzīvotāju maksātspēja tiks paaugstināta ar citiem pasākumiem, kuri arī ir budžeta paketē, - ar minimālās mēnešalgas, neapliekamā minimuma palielināšanu. Nav gan atbildes, cik visi šie pārējie pasākumi - tieši pretēji! - samazinās iedzīvotāju maksātspēju.

Kad Latvijas valdība, izstrādājot un saskaņojot kādus likuma grozījumus, domās par Latvijas iedzīvotājiem un viņu interesēm, viņu maksātspēju? Izskatās, ka kārtējo reizi uz Eiropas Padomes pateikto “Hop!” Latvijas valdība, pat nepainteresējusies, cik augstu, lec uzreiz, nerēķinādamās ar iedzīvotāju interesēm. Ir sajūta, ka valdības ministriem un ierēdņiem šķiet, ka katrā mājā ir naudas koks, no kura nepārtraukti var novākt eiro ražu, lai samaksātu regulāros rēķinus par siltumu, elektrību, ūdeni, mājas apsaimniekošanu, nopirkt ēdamo un vēl atlicināt naudiņu teātrim, koncertam, varbūt kādai grāmatai. Galvenais jau ir dabūt budžetā vairāk nekā 12 miljonus eiro nākamgad un 25 miljonus turpmākajos gados.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Negribas jau vēlreiz atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par redakciju mēs varēsim diskutēt uz otro lasījumu. Ja mēs likumu neatvērsim, tad nenoliedzami pret Latviju tiks vērsta pārkāpuma procedūra, mēs maksāsim soda naudas, kuras, starp citu, maksās visi mūsu nodokļu maksātāji, to skaitā Sudrabas kundzes pieminētie. Un pēc tam tik un tā šis likums būs jāatver un PVN jāpiemēro. Par to, vai namu apsaimniekošanai piemērot pilno vai samazināto PVN likmi, mēs varam diskutēt. Ja mēs atrodam citus budžeta ieņēmumus un deputātu vairākums uzskata, ka var piemērot samazināto likmi, varam par to runāt, bet neatvērt šo likumu būtu ļoti bezatbildīgi.

Vēl gribu piebilst, ka tajā brīdī, kad valdība pabeidza darbu pie likumprojekta un iesniedza likumprojektu, vēl nebija noslēgušās diskusijas ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un datortehnikas nozari par PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanu datortehnikai, datoriem, planšetēm un mobilajiem telefoniem. Lai ieviestu šos pasākumus, mums nav vajadzīgs saskaņojums ar Eiropas Komisiju, mums ir tikai jāinformē Eiropas Komisija. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegs priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu, un mēs nākamajā gadā varēsim pāriet uz reverso kārtību.

Ir dažādas aplēses, cik lielā mērā mēs spēsim ar to bremzēt nodokļu izkrāpšanas shēmas. Skaitļi variē līdz pat 40 (No zāles dep. M.Bondars: “Sešdesmit!”) miljoniem eiro. Droši vien vienā gadā tas nav izdarāms, bet jebkurā gadījumā tas ir ārkārtīgi nepieciešams solis. Varu minēt jums vienu piemēru, kas varbūt šķiet ļoti pārsteidzošs, un tomēr... Divas trešdaļas mobilo telefonu, kas līdz šim ir nopirkti Eiropas Savienībā, ir gājuši cauri Polijas tirgum, un Polija, reaģējot uz to, no šī gada jūlija ir sākusi piemērot PVN reverso maksāšanas likmi. Tāpēc nelolosim ilūzijas, ka šīs nodokļu krāpšanas shēmas tiks salauztas. Nē! Tās vienkārši varētu pārcelties uz Baltiju. Līdz ar to mums šī ir absolūti nepieciešama norma, kas mums ir jāievieš Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ja mēs šo likumu neatvērsim, Sudrabas kundze, tad mēs to nevarēsim izdarīt. Un varbūt tāpēc nākamajā gadā valsts budžets varētu zaudēt desmitiem miljonu eiro dēļ krāpnieciskām PVN shēmām. Tā ka šis ir ārkārtīgi svarīgs likuma atvērums mūsu budžeta paketē. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Un jautājums ir jāizlemj... Par procedūru, Pimenova kungs?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es gribētu ierosināt nodot šā likumprojekta turpmāko skatīšanu arī vēl divām Saeimas komisijām, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. (No zāles deputāts J.Urbanovičs un vēl daži deputāti: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad ir priekšlikums nodot papildus vēl divām komisijām. Vēl Vucāna kungam...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vucānam!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs es uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nav jāskata šis likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Tātad ir jābalso... Ir priekšlikums atsevišķi balsot par nodošanu katrai komisijai. Vai deputāti piekrīt šādam balsojumam? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 22. Likumprojekts ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tagad balsosim par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Līdz ar to likumprojekts ir nodots tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pimenova kungs, jūs runāsiet “pret”? (Dep. I.Pimenovs piekrītoši pamāj.)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiks pārceltas uz vēlāku laiku, proti, līdz 2018.gada 31.decembrim, Valsts probācijas dienesta īstenotās probācijas programmas notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, jo šim mērķim no budžeta netiks piešķirti līdzekļi. Šo programmu pārcelšana var pasliktināt notiesāto stāvokli, tāpēc frakcija SASKAŅA šo likumprojektu neatbalsta un aicina arī jūs to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Ar šo likumprojektu valdība īstenībā atsakās budžetā piešķirt līdzekļus virknei pasākumu, kuri nepieciešami, lai atrisinātu jautājumu par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. No valsts budžeta netiks piešķirti līdzekļi par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītu dzīvojamo māju restaurācijai, dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēka dzīvībai vai veselībai, tādu dzīvojamo māju atjaunošanai, kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās. Līdz ar to visa šī slodze krīt uz pašvaldību pleciem. Pašvaldība var palīdzēt, bet valsts nepalīdzēs.

Mēs šo pieeju neatbalstām un šo likumprojektu atbalstīt nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz atteikties no valdības apsolījuma samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un samazināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Divas lietas, kuru dēļ šo likumprojektu nav iespējams atbalstīt.

Kāda ļoti būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa jau šobrīd strādā un pelna, un maksā nodokļus Anglijā vai Īrijā. Taču šobrīd veidojas vēl kāda būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa, kas strādā, pelna un maksā nodokļus Lietuvā, jo Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 15 procenti, kas nodokļu izteiksmē - tieši šī nodokļa izteiksmē - uz 1000 eiro algu veido aptuveni 80 eiro. Turklāt, lai nodarbinātu personu Lietuvā un maksātu nodokļus Lietuvas ekonomikā, mūsu tautiešiem pat nav jāpamet savas dzīvesvietas. Viņi var turpināt dzīvot savās dzimtas mājās, lietot savas pašvaldības pakalpojumus, iepirkties savā ierastajā veikalā, bet vienlaikus strādāt citas valsts uzņēmumā, saņemt algu un maksāt nodokļus citā valstī.

Lēmums par pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu tika pieņemts jau 2012.gada maijā. Tolaik “par” šo lēmumu balsoja visi Saeimas deputāti. Seržanta kungs pat bija iesniedzis priekšlikumu samazināt šo nodokli līdz 16 procentiem, ko Saeima gan tolaik neatbalstīja, taču atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 20 procentiem jau šogad - 2015.gadā.

Šī likumprojekta anotācijā teikts: “Darbaspēka nodokļa reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.” Laikam šie riski Latvijā vairs nav aktuāli? Latvijas konkurētspēja Baltijas valstu vidū un ēnu ekonomikas mazināšana vairs nav valdības prioritātes? Vēl vairāk! Pašreiz izskatāmā likumprojekta anotācijā tāds vārdu savienojums kā “tiesiskā paļāvība” vai “ēnu ekonomikas samazināšana”, vai pat vārds “nabadzība” vispār netiek lietots.

Jau pirms diviem gadiem, gatavojot 2014.gada valsts budžetu, Saeima jau vienreiz pievīla uzņēmējus un no pašas pieņemtajām normām atkāpās, gan palielinot pašas samazināto nodokļa likmi no 20 uz 22 procentiem, gan pagarinot periodu, kurā nodokļa samazināšana veicama. Ar šo likumprojektu, kuru izskatām šodien, Saeima gatavojas uzņēmējus pievilt vēlreiz, dodot pamatu apgalvojumam, ka pat likumā ierakstītiem solījumiem ir vienīgi graša vērtība.

Vēl. Kā juriste vēlos, kolēģi, jūs brīdināt, ka šāds lēmums rada arī reālu pamatu tiesvedībai Satversmes tiesā, jo bez jebkādiem argumentiem un pamatojuma steigā, divus mēnešus pirms 1.janvāra, tiek grozītas likuma normas, uz kurām ikvienam Latvijas uzņēmējam bija tiesības paļauties. Tiesiskā paļāvība tiesiskā valstī ir aizsardzības vērta, un šajā gadījumā nekāds pārejas periods, ko pat attāli varētu uzskatīt par samērīgu, pat netiek piedāvāts.

Otra lieta, ko paredz izskatāmais likumprojekts, ir sašaurināt to personu loku, par kurām var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu. Citiem vārdiem to varētu nosaukt arī par ģimenes sodīšanas likumu. Proti, likumprojekts paredz sodīt tās ģimenes, kurās viens laulātais strādā, lai nopelnītu iztiku visai ģimenei, bet otrs rūpējas par mājas soli, bērnu audzināšanu un citām kopīgām ģimenes lietām. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādos gadījumos otrs laulātais, visticamāk, saņem vecāku pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu.

Taču, kolēģi, gribu atgādināt, ka ne vecāku, ne bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods nav pietiekams, lai izaudzinātu bērnu līdz vecumam, kurā viņam ir pieejama vieta pašvaldības bērnudārzā. Savukārt par atbalstu vecākiem, kuri minētā iemesla dēļ spiesti bērnus sūtīt privātajos bērnudārzos, skaidrības nav vēl līdz šim brīdim.

Tā ir tiesa, ka demogrāfijas rādītājiem Latvijā ir neliela tendence uzlaboties, un ir iepriecinoši, ka ir ģimenes, kuras izvēlas laist pasaulē trešo vai pat ceturto bērnu. Taču šādas ģimenes aprūpēšana jau pati par sevi ir pielīdzināma pilna laika darbam. Turklāt darba devēji darba intervijās nebūt ne ar atplestām rokām sagaida daudzbērnu māmiņas. Valstij ir pienākums cienīt, novērtēt un atbalstīt tos savus iedzīvotājus, kuri ir izvēlējušies laist pasaulē, audzināt un skolot mūsu nākotnes pilsoņus, sabiedrības locekļus un nodokļu maksātājus. Iespēja saņemt atvieglojumu par šādu apgādībā esošu personu ir mazākais, ko valsts var darīt, lai to sasniegtu. Tāpēc aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No LRA frakcijas: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Savu pēdējo uzstāšanos no šīs tribīnes es beidzu ar vēlējumu... (Starpsaucieni no zāles.) Savu pēdējo uzstāšanos no šīs tribīnes es beidzu ar vēlējumu Straujumas kundzei - mainīt domāšanu, jo, mainot domāšanu, mainītos darbība; mainoties darbībai, mainītos rezultāts.

Bankrotējošas domāšanas, mazspējīgas darbības rezultāts ir tas, ka ir tapis likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums”.

Kolēģi! Šajā likumprojektā lasot vārdu “solidaritāte”, man gribētos redzēt, ka arī tam būtu kāds sakars ar solidaritāti. Jēdziens “solidaritāte” ir bijis svarīgs mūsu sabiedrības un tautas attīstībā, jo deviņdesmito gadu sākumā, esot solidāri, mēs atguvām neatkarību; divtūkstošo gadu vidū, esot solidāri, mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Un tagad valdība no mums prasa solidaritāti. Bet vai ir iespējama solidaritāte bez uzticības? Un tad pavaicājiet sev klusībā, vai ir uzticība šai valdībai, kas prasa solidaritāti. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Jā!”; no frakcijas SASKAŅA: “Kas uzticas?”) Vai var būt uzticība valdībai, kura domā vienu, saka otru, bet dara vēl trešo? Šī valdība domā - ko? Šī valdība domā, kādā veidā samaksāt par tiem saviem solījumiem, kuriem jau ir beidzies derīguma termiņš. Šī valdība saka, ka ar šī likuma palīdzību mēs mazināsim nevienlīdzību. Vai jūs patiešām esat redzējuši daudzus veiksmīgus modeļus, kad nevienlīdzība tiek mazināta, kādam kaut ko atņemot un nevienam neko neiedodot? Es ne!

Un visbeidzot. Valdība ir pieķerta pie rokas (No zāles dep. A.Bērziņš: “Āāā!” Starpsauciens: “Kurā vietā?”), savā akciju sabiedrībā jeb valsts akciju sabiedrībā pieļaujot maksāt tādus nodokļus, kas neievēro paaudžu solidaritātes principu. Un jūs vēl tagad vaicājat, vēl vienu solidaritātes nodokli pa virsu uzliekot! Un tas nodoklis nav maksāts šajā uzņēmumā, lai politiķi varētu lepoties ar savām spalvām, cik veiksmīgi viņi pārvalda šo uzņēmumu. Vai vēl sliktāk - lai šā uzņēmuma vadībai varētu izmaksāt lielus un treknus bonusus un lielu un treknu atalgojumu. (No zāles dep. A.Barča: “Kas tas par uzņēmumu?”) Valdībai šādā situācijā nav morālu tiesību paaugstināt nodokļus, ja tā savā uzņēmumā pieļauj šādu situāciju. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pasaki, kas tas par uzņēmumu!”) Kā es jau teicu, solidaritāte nav iespējama bez uzticības. Nevienlīdzību nav iespējams mazināt, kādam kaut ko atņemot un nevienam neko nedodot, un taisnību atrast netaisnībā. Tāpēc es aicinu jūs visus šo valdības brāķi neizskatīt Saeimā un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā... nu, ekonomiskā krīze, finanšu krīze (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kas izraisīja?”), sauciet to, kā gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji - un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne, - pateica valdībai: “Paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātīgā veidā!” Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, ir jauna māja. (No zāles: “Budži tie vācieši!” Troksnis, starpsaucieni.) Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam? Tā ka tā ir tāda mana maza replika. Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā - ko mēs tagad redzam? To, ka mūsu uzņēmumu ienākuma nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļa līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes nodokļa likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Frakcija SASKAŅA neatbalstīja likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam”, kā arī neatbalstīs likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”. Un ne jau tāpēc, ka tā ir opozīcijā un tai nebija iespējas piedalīties budžeta izstrādē. Mēs neatbalstām šos likumprojektus, jo tie, tāpat kā visi iepriekšējie septiņu gadu budžeti, ir izstrādāti, vadoties pēc aplamas ekonomiskās politikas principiem un noteikumiem. Šāda politika ir radījusi stagnāciju pilnīgi visās eirozonas valstīs.

Tiek konsolidēti eirozonas valstu budžeti, kāpj to kredītreitingi, bet finanšu tirgi joprojām nesteidzas atsākt stagnējošā Eiropas tirgus kreditēšanu. Uz to ir norādīts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajā pētījumā, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Kā finanšu stabilizācijas galveno rīku piemēro stingras taupības politiku. Ja naudu izņem no ekonomikas, tad ir skaidrs, ka izaugsmi gaidīt nav nekāda pamata. Bet ir vēl sliktāk, ka valstij vairs nav pa spēkam pildīt savas konstitucionālās saistības. Tieši taupības politikas dēļ valdības solījumi nav izpildīti - rindas pie ārstiem nav kļuvušas īsākas, medicīniskā personāla algas nav palielinājušās. Situācija ar medicīniskajiem darbiniekiem ir izcili kritiska: viņu trūkst tagad arī Rīgā, ne tikai laukos, turpretī Valdības deklarācijā izdevumi veselības aprūpei (procentos no iekšzemes kopprodukta) nav auguši. Gluži otrādi! Jūsu budžeta projektā, kungi, tie ir samazinājušies vēl vairāk - no 3 procentiem uz 2,9 procentiem, kas ir tālu no Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem 5 procentiem. Rezultātā Latvijā veselības aprūpi tās dārdzības dēļ nevar atļauties 14 procenti iedzīvotāju.

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, 30 procenti iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem nesaņem savlaicīgu medicīnisko palīdzību. Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā izdarīto pašnāvību skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir jūsu taupība, kungi, un tā ir jūsu veiksmes stāsta cena!

Universitātē mums ir mācīts, ka nodokļi ir valoda, kurā valsts sazinās ar sabiedrību. Ko šajā valodā valsts saka mūsu uzņēmējiem? Šī valoda ir strupa: “Dodiet naudu!” Bet nodokļu jaunu mehānismu, kas spētu stimulēt uzņēmēju iniciatīvu, jaunajā budžeta likumprojektā nav.

Nodokļu reforma jo nepieciešamāka ir tāpēc, ka tieši nodokļu sistēma ir ieviesusi regresivitāti iedzīvotāju ienākumu aplikšanā un palielina sociālo nevienlīdzību Latvijā, kas jau tagad ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Tomēr solidaritātes nodoklis un neapliekamā minimuma diferencēšana ir bikls mēģinājums pārvarēt šo regresivitāti, bāla progresīvā nodokļa kopija. Nepieciešamība ieviest progresīvo nodokli, ar kuru tiks aplikti jebkuri fizisko personu ienākumi... nevis tikai algas, bet arī ienākumi no kapitāla, tajā skaitā dividendes un ienākumi no kapitāla pieauguma, ir kļuvusi tik acīm redzama sabiedrībā, ka to atbalsta arī darba devēji (tiesa gan, viņi to dara ar atrunām).

Nekā no tā budžeta likumprojektā nav!

Šis budžets varētu būt piemērots mājsaimniecībai, pilsētas ģimenei, zemnieka sētai, bet brīvā tirgus kapitālistiskajai ekonomikai ar to nepietiks. Tas ir par vāju! Tāpēc tas vēl sliktāk pilda mūsu Satversmē noteikto uzdevumu, kurš Latviju raksturo kā sociāli atbildīgu valsti. Šis budžets nav spējīgs atrisināt mūsu sabiedrības problēmas. Ar šo budžetu šīs problēmas kļūs vēl lielākas, un tāpēc to nevar atbalstīt.

Frakcija “SASKAŅA” balsos “pret” to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti ir izteikuši iebildumus, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas deputāte Inguna Sudraba ir lūgusi vārdu ziņojuma sniegšanai par balsošanas motīviem.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Godātie deputāti! Ar teicienu “nauda nesmird” mūsdienās tiek apzīmēta gatavība pieņemt jebkuru naudu, neraugoties uz tās izcelsmi (No zāles dep. K.Šadurskis: “Piemēram!”), taču sākotnēji šā izteiciena nozīme bija krietni piezemētāka. Proti, Romas imperators Vespasiāns Flāvijs ar vārdiem “nauda nesmird!” atcirta sava dēla Tita iebildumam pret nodokli publiskajām tualetēm. Seno romiešu jaunrade nodokļu ieviešanā bija apbrīnojama, taču nodokļu politikas mūsdienu izpratnē viņiem nebija. Svarīgi bija savākt iespējami lielāku summu, lai imperatora rīcībā būtu nauda, ar ko finansēt viņa vajadzības. Piemēram, tā ļāva pievienot jaunas teritorijas, kurās dzīvoja jauni nodokļu maksātāji, tādējādi vēl vairāk palielinot ieņēmumus.

Diemžēl arī Latvijas valsts 2016.gada budžeta projekts ir veidots pēc līdzīga principa - savākt naudu visur, kur vien iespējams, nepiešķirt finansējumu nevienam, kam vien iespējams. Ak, likums prasa samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pakāpeniski uzsākot nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu?! Nieki! Likumu var mainīt un iedzīvotāju ienākuma nodokli nesamazināt, turklāt pie reizes, iespējams, var arī sašaurināt to personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Bet darbaspēka nodokļu nesamazināšana netraucē akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Likumprojekta anotācijā šie likuma grozījumi ciniski pamatoti ar Eiropas Komisijas rekomendācijām par uzsvara novirzīšanu no nodokļa uzlikšanas darbaspēkam uz patēriņu. Ak, Valsts probācijas dienestam paredzēts piedalīties notiesāto sociālās uzvedības korekcijā, īstenojot probāciju visiem notiesātajiem no 2016.gada pirmā janvāra?! Nieki! To var atkal nedarīt, pasākumu atliekot uz 2019.gadu, kad, visticamāk, būs jauna valdība. Ak, Eiropas Savienības direktīva prasa piemērot PVN namu apsaimniekošanai?! Lieliski! Tad liekam uzreiz visu - 21 procentu -, lai gan iespējams piemērot arī pazeminātu likmi! Un tā tālāk. Protams, šāda jaunrade neļauj runāt par ilglaicīgu, stabilu un prognozējamu budžeta politiku.

Finanšu ministrija ir strādājusi kā labs grāmatvedis: jāsastāda tāme, jāiekasē tik, izdot drīkst tik, skaitļi saskan, un darbs pabeigts. Noteikt valsts attīstībai mērķus, kas jāsasniedz ar budžeta palīdzību, protams, bija nevis ierēdņu, bet politiķu uzdevums. Taču valdošie politiķi ir aizmirsuši gan Nacionālajā attīstības plānā, gan Valdības deklarācijā izvirzītos mērķus. Teiksiet: “Nē, ir taču deklarēts uzdevums mazināt nevienlīdzību, un to valdība plāno paveikt ar jauno, tā saukto solidaritātes nodokli.” Taču solidaritātes nodoklis netiks izlietots sociālajiem mērķiem, piemēram, pensiju palielināšanai, to pārskaitīs uz pamatbudžetu, kur tālāk šīs naudas izlietojumam nav iespējams izsekot. Bet tajā pašā laikā cits priekšlikums - piemērot 21 procentu lielu PVN likmi namu apsaimniekošanai - sadārdzinās šo pakalpojumu, un cietēji būs ne jau savrupmāju īpašnieki, bet gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, starp kuriem liela daļa ir maznodrošināto. Kur gan te konsekventa politika nevienlīdzības mazināšanai?

Domāju, ka tik daudz neapmierināto ar sastādīto budžeta projektu nav bijis jau daudzus gadus. Šķiet, ka to labi zina arī nozaru ministri. Valdības sēžu protokoli liecina, ka vairāki ministri tad, kad lieta ir nonākusi līdz viņu nozarēm, ir pauduši savu īpašo viedokli un neatbalsta pieņemtos lēmumus. Tiesa, tālāk par deklaratīvu pozīciju neviens nav gājis un par demisiju arī nav paziņojis. Tā sacīt, sliktos lēmumus pieņēma citi, es gribēju, bet nespēju būt labs.

Saeimai tagad jācenšas labot valdības sastrādāto brāķi. Vai izdosies? Ja arī koalīcijas partiju deputāti spēs atzīt, ka ar kosmētiskiem labojumiem būs par maz, tad var izdoties. Ja izliksies, ka viss ir kārtībā, tad 2016.gadā dzīvosim ar budžetu, kuru pat ministri neuzskata par labu.

Pateicos!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Dambes, Dāldera, Dzintara, Bites, Rībenas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Kopš senseniem laikiem ir noteikts, ka pašvaldību pienākums ir nodrošināt katru bērnu no pusotra gada vecuma ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē, lai bērna māmiņa vai tētis pēc bērna kopšanas atvaļinājuma var ar mierīgu sirdi atgriezties darbā, zinot, ka viņa pašvaldība par viņa bērniņu labi rūpēsies, un laimīgs par to maksāt šai pašvaldībai nodokļus. Tāpat kopš senseniem laikiem ir pašvaldības - un šobrīd tādas ir vismaz 15 -, kuras šo pienākumu pienācīgi neizpilda. Kopš neseniem laikiem jeb no 2013.gada septembra valsts nāca talkā šādām pašvaldībām, sniedzot valsts atbalstu tām ģimenēm, kuru bērniņi palika ne gluži uz ielas, taču ārpus pašvaldības dārziņa gan. Šādi valsts divu gadu un četru mēnešu laikā ir samaksājusi ap 20 miljoniem eiro to pašvaldību vietā, kurām, teiksim tā, ne tik labi veicās ar savu pienākumu izpildi. No 2013.gada līdz pat šim brīdim tika nodrošināts valsts līdzfinansējums bērniem, kuri saņem privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu, 142 eiro apmērā (nepārsniedzot kopā ar pašvaldību 228 eiro) Rīgā un Pierīgā vai 185 eiro ārpus Rīgas reģiona, lai kaut cik pienācīgi kompensētu tos izdevumus, kas vecākiem rodas, risinot savas problēmas pašvaldību vietā.

Neskatoties uz šo valsts atbalstu un to, ka četru gadu laikā ir izveidotas arī 3800 jaunas vietas pašvaldību bērnudārzos, tomēr, pateicoties arī regulāram dzimstības pieaugumam, vēl joprojām ārpus pašvaldību bērnudārziem ir ap 9 tūkstošiem bērnu, daļa no kuriem apmeklē privātās pirmsskolas, daļa tiek galā ar auklītēm, bet vēl kādi kaut kā izlīdzas ar vecvecākiem, radiem vai draugiem. Rīgā vien privātajās pirmsskolās ir ap 5500 bērnu, bet vēl 1200 bērniem nav vietas nekādā pirmsskolā.

Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tapis sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ir risinājums turpmākai bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai, un tas attieksies vismaz uz 9 tūkstošiem bērnu un viņu vecākiem. Tātad jau šobrīd likuma 17.panta daļās ir noteikts, ka gadījumā, ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā bērnam no pusotra gada vecuma, tad tai ir pienākums apmaksāt privātās pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumus tādā apmērā, kādas ir vidējās izmaksas vienam izglītojamam attiecīgās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Taču grozījums sevī ietver trīs pamatizmaiņas.

Pirmās izmaiņas. Lai nodrošinātu objektīvu, pilnīgu, caurspīdīgu un vienveidīgu aprēķinu šīm vidējām izmaksām, Ministru kabinets savos noteikumos noteiks ne vien kārtību šādu izdevumu segšanai, bet arī pašvaldībām saistošu metodiku ar prasībām, kādi izdevumi tajā ir iekļaujami, jo pašvaldībās ir dažādas grāmatvediskās uzskaites sistēmas un ne visi uz pirmsskolas izglītības nodrošināšanu attiecināmie izdevumi līdz šim ir tikuši izdalīti atsevišķi un iekļauti attiecīgajās izmaksās, piemēram, arī infrastruktūras izmaksās; tas varētu nodrošināt līdzfinansējumu pašreizējā apmērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienākums ir ne tikai izstrādāt šo metodiku un šos noteikumus, bet arī kontrolēt to precīzu ievērošanu.

Otrās izmaiņas. Ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā, vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificētu aukli, vai individuālo pedagogu, jo pirmsskolas izglītība un bērnu aprūpe ir nesaraujami saistītas jomas, kur jāpiemēro integrēta pieeja. Un, kā jau minēju, ir situācijas, kad bērniem neatrodas vieta nekādā pirmsskolas izglītības iestādē. Ministru kabineta noteikumos gan jāparedz, ka, izvēloties aukli, izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā.

Un trešās. Ja pašvaldība nenodrošina bērnam vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts arī tad, ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, kurā bērns ir reģistrēts uzņemšanai, bet vecāki no piedāvātās vietas ir atteikušies. Pēc šāda atteikuma gan vieta pašvaldības bērnudārzā vairs nesaglabājas.

Kolēģi! Lai vecākiem būtu droša pārliecība par atbalsta programmas turpināšanos arī ar 2016.gada 1.janvāri un pašvaldības varētu pilnvērtīgi sagatavoties jaunajam regulējumam, izstrādājot budžetu kārtējam gadam, ir nepieciešams grozījumus pieņemt iespējami īsākā laikā, jo pēc likuma spēkā stāšanās vēl jāapstiprina Ministru kabineta noteikumi.

Tāpēc iesniedzēju vārdā aicinu nodot likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un noteikt likumprojektam steidzamību, lai likumprojektu varētu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 18.novembrim - valsts svētkiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu komisijai? (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā likumprojekta tapšanas vēsturi, kā arī to, ka mājokļa politikas jautājumi ir piekritīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, es aicinu noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu un Juridiskā komisija ir līdzatbildīgā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Kolēģi, es atvainojos!... Par procedūru, jā?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Juridiskās komisijas vārdā savukārt es aicinu pieturēties pie Saeimas Prezidija aicinājuma nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā otrai komisijai. Līdz ar to acīmredzot vispirms mums ir jābalso par pirmo variantu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir jābalso par priekšlikumu, kādu izteica Dolgopolova kungs.

Tātad vispirms mēs balsosim par izteikto priekšlikumu, respektīvi, par nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai - kā līdzatbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.

Par balsošanas motivāciju vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Godātie deputāti! Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti atbalsta likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” nodošanu komisijām. Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka jau sen ir nepieciešams sakārtot jautājumu par iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā, dzīvokļu īpašnieku kopībai izmantojot izpirkuma tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi.

Nu beidzot pēc vairāku gadu strādāšanas pie piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību regulējuma izpildvara ir izstrādājusi šo likumprojektu. Taču mūsu deputāti, iepazīstoties ar likumprojektu un izvērtējot tā iespējamās piemērošanas praksē sekas, secina, ka tajā ir daudz nepilnību un neatrisinātu jautājumu.

Piemēram, izpildvaras izstrādātajā likumprojektā nav risināti šādi jautājumi. Lai dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot savas tiesības, likumprojektā ir paredzēts nosacījums, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt ierakstītiem... viņu īpašumiem ir jābūt ierakstītiem zemesgrāmatā. Līdz ar to, ja daudzstāvu dzīvojamā mājā būs kaut viens dzīvoklis, uz kuru īpašumtiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izmantot izpirkuma tiesību nevarēs.

Izpildvaras piedāvātajā likumprojektā nav pilnībā atrisināts arī jautājums par dzīvokļu īpašnieku finansiālajām iespējām izpirkt zemi. Indikatīvie aprēķini liecina: kadastrālā vērtība visai zemei varētu būt līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība (atkarībā no situācijas) varētu sasniegt 240 miljonus eiro. Šādu naudas summu valstij budžetā būtu grūti atrast, un tas varētu apgrūtināt daudzas citas reformas, kas valstij būtu jāīsteno. Tā norādījusi Tieslietu ministrija.

Likumprojekta anotācijā savukārt ir norādīts, ka vidējā izpirkuma cena (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas būtu jāmaksā, no viena dzīvokļa varētu būt 1500 eiro. Ir veikti aprēķini, cik katram dzīvokļa īpašniekam vajadzēs maksāt mēnesī par izpērkamo zemi. Rodas jautājums: ja reiz valsts nevar atrast šādus finanšu līdzekļus, kur gan tos varēs atrast mūsu iedzīvotāji?

Atklāts paliek arī jautājums, kur un no kādiem avotiem šos līdzekļus varēs iegūt ģimenes un personas, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statuss. Vai Tieslietu ministrija ir apkopojusi statistikas datus, cik daudziem no šiem dzīvokļu īpašniekiem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statuss? No kādiem līdzekļiem viņi spēs izpirkt zemi? Vai naudas līdzekļu atrašanas iespējas atlikšana uz 10 gadiem atrisinās šo problēmu?

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka ir jārisina jautājums, lai šā likumprojekta pieņemšanas dēļ nesāktos pēc 10 gadiem masveida tiesas procesi par zaudējumu piedziņu un piedziņas vēršanu uz dzīvokļu īpašumiem, kā rezultātā sekotu iedzīvotāju izlikšana no dzīvokļiem. Nedrīkst nonākt pie tā, ka ar vienas problēmas it kā atrisināšanu tiek kā ar lavīnu pavilktas līdzi citas problēmas.

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti paļaujas uz to, ka, nododot likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” komisijām, tiks padziļināti analizēta likumprojekta piemērošana praksē un ar to saistītā problemātika, radot visefektīvāko risinājumu taisnīga tiesiskā regulējuma pieņemšanai, ņemot vērā arī visus publiskajā telpā izskanējušos iebildumus un priekšlikumus.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daudzes, Mūrnieces, Kūtra, Lībiņas-Egneres un Parādnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim... Viļuma kungs, jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? (No zāles dep. J.Viļums: “Pret!”) Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, šis piedāvājums izskatīt grozījumus Saeimas kārtības rullī būs jāizskata. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka to ir parakstījis arī Kūtra kungs, kuram, cik saprotu, vakar un šodien ir atvaļinājums.

Sēdes vadītāja. Patiesi viņš ir parakstījis, bet tas nenozīmē, ka... Viņš to izdarīja ne vakar, ne šodien. (No zāles dep. J.Viļums: “Tur ir 8.oktobris!”) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu viņai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 5.oktobra līdz 8.oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Kūtra iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.oktobra līdz 8.oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā nākamais ir lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Kristīnes Cinkus iesniegumu, lūdz Saeimu atsaukt Zemkopības ministrijas pārstāvi Kristīni Cinkus no Centrālās zemes komisijas sastāva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Uzklausot Zemkopības ministrijas viedokli, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Latvijas Republikas Saeimu apstiprināt Zemkopības ministrijas pārstāvi Valdi Pētersonu Centrālās zemes komisijas sastāvā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisijas 30.septembra sēdē tika izskatīts deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova un pārējo iesniegums, pareizāk sakot, pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”, tātad bija plaša diskusija. Piedalījās slimnīcas pārstāvji, piedalījās Daugavpils pašvaldības vadītāji. Diskusija izvērsās pamatā par valsts un pašvaldības atbildību veselības aprūpes situācijas sakārtošanā. Atbildes sniedza Guntis Belēvičs. Kopumā šī diskusija bija, manuprāt, diezgan produktīva. Pēc tam deputāti balsoja par šo konkrēto pieprasījumu, un tas tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Tātad pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Tas ir otrais, galīgais, lasījums, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts atzīts par steidzamu.

Runa šajā likumprojektā ir par to, ka tiks atjaunota kompensāciju izmaksa zemniekiem par migrējošo putnu nodarīto skādi.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - deputāta Artūra Rubika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - deputāta Rubika priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Par priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.pants reglamentēja Ministru kabineta kompetenci. Ar savu priekšlikumu es ierosinu Ministru kabinetam noteikt minimālās profilaktisko pasākumu prasības zemes īpašniekam vai lietotājam, respektīvi, lauksaimniekam, kuras atbilstu aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma riskam un lauksaimnieka materiālajām iespējām. Pateicoties šim priekšlikumam, Latvija izpildīs Eiropas Savienības pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.-2020.gadā 1.2. un 1.5.sadaļu (atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma kompensēšanai) un 392.panta rekomendācijas un tajā pašā laikā neuzliks nesamērīgu izpildes slogu saviem lauksaimniekiem, kuriem jau tā jācīnās ar redzamiem un neredzamiem riskiem, papildu izmaksām, ražas zaudējumiem un veselu virkni administratīvo procedūru, lai saņemtu jebkādu kompensāciju par zaudējumiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka. Tātad, cienījamie kolēģi, šeit jau nav runa par to, vai, teiksim, lauksaimnieks saņems vai nesaņems. Kompensācijas viņš saņems pilnīgi noteikti! Un atbildīgajai komisijai neradās nekādas šaubas par to, ka Zemkopības ministrija izstrādās šo kārtību, kādā zemes lietotājam nosakāmi zaudējumu apmēri. Un tur būs minēta arī vesela virkne pasākumu, kas zemniekam ir jādara, lai mazinātu, teiksim, šos postījumu riskus. Un līdz ar to mēs uzskatījām, ka šī ir zināmā mērā liekvārdība, jo vārdu savienojums “profilaktisko pasākumu prasības, kas ir samērīgas ar aizsargājamo dzīvnieku nodarīto kaitējuma risku”, kas ir minēts šajā Rubika kunga priekšlikumā, nešķita dziļi saprotams. Mums nav nekādu šaubu, ka šī kārtība tiks noteikta tiešām samērīga ar riskiem. Un līdz ar to mēs aicinām neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt to tādā redakcijā, kādā tas līdz šim ir bijis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Artūra Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 6. - ļoti līdzīgs deputāta Rubika priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Savukārt 7. - deputāta Artūra Rubika priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visbeidzot 9. - deputāta Rubika priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar Augstākās tiesas reformu, kura jau ir nostiprināta likumā “Par tiesu varu”. Lai pilnvērtīgi noturētu tiesnešu konferenci un pieņemtu lēmumus attiecībā uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, tika izstrādāti un atbalstīti šie likuma grozījumi.

Atgādinu, ka likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumus.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Pienācis laiks pārtraukumam!”)

Es dzirdu priekšlikumu, ka ir pienācis laiks pārtraukumam. Labi.

Kolēģi! Pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Pārtraukums - laba lieta, bet es atgādinu, ka Juridiskā komisija pulcējas pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Lībiņa-Egnere (12.Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa (No zāles A.Kaimiņš: “Solvita Āboltiņa ir atvaļinājumā!”), Marjana Ivanova-Jevsejeva, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Aleksejs Loskutovs, Romualds Ražuks, Inguna Sudraba un Silvija Šimfa.

Nevienu no nosauktajiem zālē neredzu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi! Vectirāna kungs, Ķirša kungs, esiet tik laipni!

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Skatām grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, trešais lasījums.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un arī 2.priekšlikums ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija trešajam, galīgajam, lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ lūdzu balsot un pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav.

Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis. (Starpsauciens no zāles.)

Tātad ziņos Dolgopolova kungs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” trešajā lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojektā paredzētas divas novitātes. Pirmā novitāte ir iespēja noturēt domes sēdes un komitejas sēdes videokonferenču režīmā. Un otra - paredzēta vienota kārtība, kādā tiek publicēti domju pieņemtie saistošie noteikumi.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3 - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (dokuments Nr.1246).

Informēju, ka likumprojekta trešajam lasījumam Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma šo likumprojektu un izskatīja to. Šis likumprojekts ir sagatavots tādēļ, lai saskaņotu to ar nupat pieņemto Brīvprātīgā darba likumu, par ko paldies Barčas kundzei un Cilinska kungam, kuri čakli strādāja ar šo likumprojektu. Un attiecīgi izmaiņas ir nepieciešamas arī Jaunatnes likumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un es lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija gaidīs deputātu priekšlikumus līdz 15.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Tiek lūgts pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Likumprojekts paredz Labklājības ministrijas informatīvās sistēmas legalizāciju, kas ir tehnisks koordinējošs instruments starp dažādām Labklājības ministrijas informācijas sistēmām, kā arī instruments sadarbībai ar citu ministriju informācijas sistēmām. Tas ir izstrādāts vairāk nekā 3,5 miljonu apjomā Eiropas Savienības projekta ietvaros, pabeigta tā izmēģināšana, un bez šī likuma nepastāv legālas tiesības šīs informatīvās sistēmas izmantošanai.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms komisija to lūdz atzīt par steidzamu. Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Un komisija, kā es saprotu, lūdz arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

M.Šics. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. 29.oktobrī?

M.Šics. Jā, 29.oktobrī. Pareizi!

Sēdes vadītāja. Barčas kundze, vai 29.oktobris? Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.oktobris un izskatīšana Saeimas sēdē 29.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Godātie kolēģi! Man Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs neļauj tā koķetēt, kā Barčas kundze Šica kungam...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Otrajam lasījumam tika iesniegts viens priekšlikums. To iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, un komisijā priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskata, ka saprātīgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 13.oktobrim (13.oktobri ieskaitot).

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 13.oktobrim (13.oktobri ieskaitot).

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, esošais, ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Likuma piemērošanas laikā ir identificētas vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, civilās aizsardzības sistēmas subjektu kompetences interpretācijā, civilās aizsardzības plānošanā, katastrofas definīcijā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Likuma atsevišķas normas var neveiksmīgi interpretēt, un tas kavē institūciju vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences.

Likumprojekts paredz precizēt civilās aizsardzības definīciju un noteikt civilās aizsardzības sistēmas darbības principus, tās galvenos uzdevumus un vadību. Likumprojekts definē katastrofas jēdzienu un nosaka katastrofas veidus un mērogus. Likumprojekts nosaka jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanas vadību.

Likumprojektā noteiktas civilās aizsardzības subjektu kompetences. Likumprojekts precīzi reglamentē civilās aizsardzības plānošanas principus un plānošanas dokumentu veidus, kā arī nosaka atbildīgos par civilās aizsardzības plānošanu. Likumprojektā ir iekļautas normas, kas reglamentē civilās aizsardzības sistēmas darbības, atbildības pārbaudes un atbildību par civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 15.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 15.janvārim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam... Šica kungs, vai uzsākam debates? Šica kungs, vai jūs debatēs par 1.priekšlikumu esat pieteicies?

J.Upenieks. Vai varam iet tālāk?

Sēdes vadītāja. Šica kungs nav pieteicies debatēs par 1.priekšlikumu.

Tātad deputāti priekšlikumu atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris.

Sēdes vadītāja. 15.oktobris?

J.Upenieks. 15.oktobris, jā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas vēstuli ar lūgumu grozīt 8.oktobra sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas sēdes darba kārtības grozīšanu, tajā iekļaujot likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins. (No zāles: “Izgāja!” Dep. A.Judins iegrimis sarunās ar kolēģiem un nedzird aicinājumu.)

Nav ziņotāja. Līdz ar to likumprojekts pārceļams uz sēdes beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Meija.

A.Meija (NSL).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... Vai deputāti lūdz balsojumu? Tātad nē. Deputāti piekrīt.

A.Meija. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

A.Meija. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Meija. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Meija. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Meija. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Meija. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Sēdes vadītāja. Orlova kungs, pirms mēs sākam izskatīt priekšlikumus, es vēlos jūs informēt, ka deputāts Imants Parādnieks ir atsaucis 14., 15. un 23.priekšlikumu. Lūdzu!

V.Orlovs. Jā. Kolēģi, uz otro lasījumu ir iesniegti 24 priekšlikumi. Trīs jau ir atsaukti. Un gribu jums vēstīt to, ka šo likumprojektu mēs pārņēmām no iepriekšējās Saeimas - no 11.Saeimas, un jautājumi... atsevišķus jautājumus, kurus komisija uzskatīja, ka tie ir sarežģīti, tos nepieciešams izskatīt arī Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurai tie bija nodoti izskatīšanai, un pēc tam ar Sabiedrības veselības apakškomisijas viedokli tika nodoti Sociālo un darba lietu komisijai.

Pārejam pie priekšlikumiem.

1.priekšlikums, ko iesnieguši Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Lai arī priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā, taču es gribu teikt, ka tā mērķis, jēga un būtība nav sasniegti un netiek sasniegti arī ar šo 2.priekšlikumu. Un tāpēc es izskaidrošu - kāpēc.

1.priekšlikums paredz iespēju pirms lēmuma pieņemšanas par abortu sievietei saņemt konsultāciju pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista - jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita un tamlīdzīgi. Priekšlikumā ietverto speciālistu uzskaitījums nav noslēgts. Un tas nav noslēgts apzināti - lai sieviete varētu izvēlēties to speciālistu, kura konsultācija viņai konkrētajā brīdī ir visvairāk nepieciešama, ir vissvarīgākā un visatbilstošākā. 2012. un 2013.gadā tika veikts pētījums “Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā”. Par pētījuma grupu tika izvēlētas sievietes, kuras bija vērsušās medicīnas iestādē aborta veikšanai pēc pašas vēlēšanās. Pētījums tika veikts 40 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Pētījuma ietvaros cita starpā sievietēm tika uzdots jautājums: “Vai ir kaut kas, kas varētu mainīt jūsu lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu?” Noliedzoši uz šo jautājumu atbildēja mazāk nekā puse - 43 procenti sieviešu, kas nozīmē, ka vairākums - 57 procenti sieviešu - atzina, ka viņu lēmumu par abortu būtu bijis iespējams mainīt. Rēķinot pusi no veiktajiem abortiem, tas nozīmē, ka vairāk nekā 2,5 tūkstoši bērnu būtu varējuši piedzimt viena gada laikā, ja būtu iestājušies šie apstākļi, kas varētu palīdzēt sievietei mainīt viņas viedokli.

Tālākais pētījuma atbilžu sadalījums norāda, kas tad būtu varējis šo lēmumu mainīt. 25 procenti sieviešu atbild, ka tas būtu bijis partneris, 7 procenti - vecāki vai tuvinieki, 29 procenti saka, ka tā būtu varējusi būt finansiāla palīdzība, 25 procenti saka, ka tās būtu varējušas būt sociālās garantijas, un 6 procenti bija devušas citu atbildi.

Protams, atbalsta sistēmas ģimenēm un vecākiem vienmēr ir iespējams uzlabot, tomēr es vēlos teikt, ka Latvijā šādas sistēmas pastāv un darbojas. Vienlaikus jāatzīst, ka esošie atbalsta mehānismi ir visai sarežģīti un personām, kuras ikdienā nav saistītas ar šiem jautājumiem, ir diezgan grūti saprotami. Vai katrs deputāts varētu šodien un tūlīt atbildēt, kāds atbalsts pienākas māmiņai, kurai piedzimst bērns? Es domāju, ka ne katrs.

Tāpēc es esmu pārliecināta: ja sievietēm vēl pirms lēmuma pieņemšanas par abortu būtu iespējams saņemt konsultāciju par to, kāds atbalsts viņām pienākas, piemēram, grūtniecības, maternitātes, bērna kopšanas gadījumā, tad vismaz daļa no tām, kuras ir norādījušas, ka viņu lēmumu būtu varējis mainīt finansiāls atbalsts vai sociālā palīdzība, savu lēmumu tiešām būtu mainījušas.

Ir gadījumi, kad lēmumu par abortu būtu varējis ietekmēt partneris. Šie gadījumi, protams, ir dažādi, tomēr viena daļa šo situāciju neapšaubāmi ir saistītas ar partnera atteikšanos uzņemties rūpes par bērnu. Tādā gadījumā sievietei pirms lēmuma pieņemšanas vērtīga būtu jurista konsultācija, kurš varētu viņai izskaidrot paternitātes noteikšanas un uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu nianses. Jurista konsultācija varētu būt noderīga arī tad, ja sieviete satraucas par iespējamo darba zaudēšanu grūtniecības vai bērna piedzimšanas dēļ. Savukārt nejuridisku ģimenes jautājumu risināšanā palīdzību varētu sniegt psihologs, ļaujot vienas ģimenes locekļiem paskatīties uz izveidojušos situāciju ar otra acīm un palīdzot atrast iekšējos resursus situācijas atrisināšanai.

Komisija ir piedāvājusi alternatīvu priekšlikumu, paredzot, ka konsultāciju sievietei pirms lēmuma pieņemšanas var sniegt vienīgi ārsts - psihoterapeits, ginekologs vai ģimenes ārsts. Kā jau teicu, šāds priekšlikums nesasniedza mērķi.

Vietnē psihoterapija.lv atrodamajā psihoterapeita darba aprakstā teikts: “Atšķirībā no psihologa un psihiatra psihoterapeita profesionālā izglītība sagatavo ciešai un bieži ilgstošai sadarbībai ar klientu. Psihoterapeits ir profesionāli sagatavots tam, lai, izveidojot terapeitiskas attiecības ar katru konkrēto klientu, varētu palīdzēt cilvēkam dziļi izprast savu personību un attiecības ar citiem cilvēkiem, tikt skaidrībā par savas dzīves mērķiem un patiesajām vajadzībām.”

Proti, psihoterapeita konsultācija nav vienreizēja konsultācija, kā paredzēts 2.priekšlikumā. Līdzīgas konsultācijas jau šobrīd tiek piedāvātas citās valstīs. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums neparedz obligātu konsultāciju. Pret obligātumu ir izskanējuši iebildumi gan medijos, gan diskusijās. Šis priekšlikums obligātumu neparedz! Tas vienīgi paredz to, ka konsultācija ir nodrošināma tad, ja sieviete to ir pati izvēlējusies, un pie viņas izvēlēta speciālista.

Paldies. Lūdzu jūs atbalstīt balsojumā 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Orlovs. Jā.

Cienījamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām jāpiebilst, ka jūs visi zināt to, ka nav pieņemts Psihologu likums. Piedāvātajā redakcijā minēts ģimenes terapeits, un vispār nav saprotams, kas tas ir par...

Līdz ar to lūdzu atbalstīt 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputātu Ingas Bites, Imanta Parādnieka un Gunta Belēviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs. Tā.

Lūdzu atbalstīt 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Nav atbalstīts 3.priekšlikums, kuru iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 4.priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums skar pilnīgi citu situāciju, citu jomu un citu sabiedrības grupu. Šis priekšlikums ir saistīts ar izdevumiem dzemdību palīdzībai. Šobrīd spēkā esošā likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka valsts nodrošina bezmaksas dzemdību palīdzību.

Ministru kabineta noteikumi atļauj sievietei izvēlēties vietu, kur sieviete vēlas dzemdēt. Tā var būt ārstniecības iestāde, tā var būt speciāla dzemdniecības prakse, tās var būt arī mājas.

Taču likuma 4.pants, kurš nosaka bezmaksas dzemdību palīdzību, neīstenojas gadījumos, kad sieviete izvēlas dzemdēt mājās.

Šo jautājumu ir skatījusi arī Satversmes tiesa, taču būšu godīga un atzīšu, ka Satversmes tiesa atzina, ka šis nav juridisks jautājums, bet šis ir politiski izlemjams jautājums, un tieši tāpēc arī argumenti, uz kuriem es norādu, ir saistīti ar atbalstu sievietēm - ar pienākumu valstij nodrošināt šo atbalstu arī tad, ja sieviete ir izvēlējusies dzemdēt mājās.

Priekšlikums paredz, ka šādā gadījumā tā naudas summa, ko valsts tik un tā iztērētu par dzemdībām ārstniecības iestādē - un tikai šāda naudas summa! -, seko līdzi sievietei uz to vietu, kurā viņa ir izvēlējusies dzemdēt. Proti, starpība - un ārpus ārstniecības iestādēm šī dzemdību palīdzība vienmēr ir dārgāka! - joprojām būtu jāsedz sievietei, tātad vecākiem pašiem.

Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas standartiem sievietei vajadzētu dzemdēt vietā, kurā viņa jūtas droši, kurā var tikt sniegta vislabākā palīdzība un kurā ir pieejama droša vajadzīgā aprūpe. Sievietēm ar zemu grūtniecības riska pakāpi tas var notikt mājās, mazā dzemdību mājā ārstniecības iestādē vai pilsētas dzemdību namos.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010.gada 14.decembrī lietā “Ternovskis pret Ungāriju” ir secinājusi, ka medicīnas zinātnē nav pierādīts, vai, raugoties no statistikas viedokļa, mājdzemdības nes ievērojami augstāku risku nekā dzemdības slimnīcā. Ar šo spriedumu tiesības dzemdēt mājās ir atzītas par tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļu, un konkrētajā lietā pret Ungāriju arī tika konstatēts šo tiesību pārkāpums.

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs atbalstīt šo 4.priekšlikumu un lūdzu paredzēt to, ka atbalsts, kas ir paredzēts sievietei dzemdību gadījumā, seko viņai uz to vietu, kur viņa atbilstoši tiesību normām un atļautajā kārtībā ir izvēlējusies piedzīvot savas dzemdības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Jā. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums neguva atbalstu, tāpēc ka Veselības ministrijas pārstāvji ziņoja mums, ka, lai apmaksātu ārpusstacionāra dzemdību speciālistiem, ir jāzina, ko viņi dara un cik par to viņiem jāmaksā. Diemžēl pie viena galda nevar apsēsties... neatnāca ārpusstacionāra dzemdību speciālisti. Līdz ar to Veselības ministrija nevar saprast, cik jāmaksā un par ko.

Tāpēc lūdzu komisijas vārdā neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ingas Bites un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 5.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Nav guvis atbalstu arī 6.priekšlikums, ko iesniedza Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir 7.priekšlikums, kuru iesniedza veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo diemžēl tas ir balstīts uz pseidozinātniskiem pieņēmumiem, proti, uz bažām, kas pašas par sevi ir vērā ņemamas. Un tas ir cienījamās Latvijas Ginekologu asociācijas vadītājas Matules kundzes paustais komisijas sēdē par to, ka, iespējams, olšūnu donēšana sievietēm nākotnē var ietekmēt viņu fertilitāti, bet, kā jau arī Matules kundze pati atzina, pētījumi - tas, ko medicīnā saprot ar pētījumiem, proti, longitudināli pētījumi, kur jūs izsekojat donores dzīves gaitai un efektiem, ko šī procedūra ir atstājusi uz viņas auglību nākotnē... šādu pētījumu nav ne vien Latvijā, bet nav arī citur pasaulē. Un diskusijas par to, kādas ietekmes olšūnu donēšana var atstāt uz sievieti, - tas ir atvērts jautājums.

Par ko speciālisti ir vienojušies? Par to, ka donēšanas skaits būtu ierobežojams un, iespējams, vecuma cenzs būtu palielināms, bet tiešas sakarības starp sievietes nākotnes auglību un to, vai viņa ir vai nav bijusi par donori, nav.

Ko mēs darām ar šādu likumdevēju iniciatīvu? Mēs principā pārkāpjam sievietes tiesības uz viņas ķermeni, jo... tikai tāpēc, ka Belēviča kungam šķiet, ka viņš ar savu mandātu, esot veselības ministra amatā, var iejaukties sievietes pašnoteikšanās tiesībās uz viņas ķermeni. Diemžēl tie argumenti ir nepietiekami. Līdz ar to es aicinu apsvērt arī situāciju, ka sievietei ir brīva griba pašai izlemt, vai laist pasaulē bērnu vai ne, un ir sievietes, kas brīvprātīgi izlemj nedzemdēt. Un tad sakiet, lūdzu, ar kādām tiesībām šie zviedzošie vīriešu kārtas pārstāvji (šeit no manis pa kreisi) uzņemas aizliegt tiesības sievietei, kura nevēlas laist pasaulē bērnu, bet vēlas palīdzēt, iespējams, savu draugu ģimenei tikt pie bērniņa mākslīgās apaugļošanas ceļā? Ar kādām tiesībām mēs lemjam šīs sievietes vietā?

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Orlovs. Jā.

Cienījamie kolēģi! Debatējot par šo priekšlikumu, tieši ginekologi... Apspriežot šo priekšlikumu, iepriekšējo, kurš bija noraidīts, Veselības ministrijas pārstāvji, ginekologi, piekrita tam, ka mēs varam esošo redakciju, kura ir spēkā, labot, to papildinot ar to, ka šai sievietei jābūt dzemdējušai sievietei.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu, ko iesniedza veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - veselības ministra Gunta Belēviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Orlovs. Cienījamie kolēģi, daļēji atbalstīts ir 8.priekšlikums, kuru iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Iepriekšējais priekšlikums uzlabots un iesniegts Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ar numuru 9. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Nav atbalstīts 10.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 11.priekšlikums, kuru iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts 12.priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 13.priekšlikums nav atbalstīts. To iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 14.priekšlikums ir atsaukts.

15.priekšlikums ir atsaukts.

Nav atbalstīts arī 16.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 17.priekšlikums, kuru iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 18.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Nav atbalstīts 19.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Nav atbalstīts 20.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Nav atbalstīts arī 21.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Lūgšu vēl vienu reizi jūsu uzmanību par trešo ar iepriekšējām divām jomām nesaistītu priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz dot iespēju vecākiem, kuru bērni ir piedzimuši nedzīvi, atvadīties no šī bērna cilvēka cienīgā veidā.

Šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem bērni, kuri dzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai un kuru svars nesasniedz 500 gramus, faktiski nav... netiek uzskatīti par kaut ko tādu, no kā būtu vērts atvadīties vai par ko būtu vērts sērot. Taču praksē gandrīz 15 procenti vecāku saskaras ar šādām situācijām, un tikai viņi ir tie, kuri var pieņemt lēmumu - vai un kā viņi šādā situācijā vēlas rīkoties.

Šobrīd jāteic, ka šie bērni nonāk... pazūd bez pēdām. Es varētu pateikt šeit no tribīnes, kur viņi nonāk, bet man mēle neklausa to teikt. Taču plānota un gribēta bērna zaudējums, neatkarīgi no grūtniecības pārtraukšanas vai pārtraukšanas laika un iemesliem, ir būtisks emocionāls trieciens vecākiem un var atstāt ietekmi gan uz viņu psihisko, gan uz emocionālo veselību. Savukārt veselība ir ne tikai fiziska, bet arī garīga. Mēs mēdzam norobežoties, mēs mēdzam ignorēt savu līdzcilvēku sāpes. Mēs mēdzam teikt, ka tur jau nav ko pārdzīvot, ka tur nav no kā atvadīties, ka tur nekā nav. Bet tas jau nemaina šo cilvēku iekšējās izjūtas! Tas maina tikai to, ka viņi nevar ar tām dalīties, nevar tās izpaust un faktiski arī nevar no tām atbrīvoties.

Pašreizējā pieredze Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā rāda, ka vecākiem gan tūlīt pēc bēdīgā notikuma, gan arī paejot kādam laika periodam, ir ļoti svarīga cieņpilna attieksme pret viņu gaidītā, bet nesagaidītā bērna mirstīgajām atliekām. Vairāk informācijas šobrīd jūs varat apskatīt dveseludarzs.lv. Arī pasaulē prakse ir tāda, ka neatkarīgi no grūtniecības nedēļas, vecākiem ir iespējams, ja viņi to vēlas, saņemt un apglabāt savus bojāgājušos bērnus. Šāda prakse pastāv Īrijā, Anglijā, Vācijā, arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Līdzīgi, piemēram, ir Somijā, kur neatkarīgi no grūtniecības nedēļas vecāki tiek informēti par to, kurā vietā viņu bērns tiek apglabāts, un viņiem ir iespēja rīkoties atbilstoši savai sirdij un savām vēlmēm.

Šāds priekšlikums, ko esmu iesniegusi... ko esam iesnieguši ar kolēģi, atbilst arī Eiropas Komisijas regulai Nr.328/2011, kur nedzīvs dzimis bērns ir definēts kā augļa nāve pirms augļa pilnīgas izstumšanas vai izņemšanas no mātes, neatkarīgi no grūtniecības ilguma. Tāpēc kolēģus lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un paredzēt, ka tikai un vienīgi vecāki ir tie, kuri pasaka, vai viņi vēlas vai nevēlas savu mirušo bērnu apglabāt. Un tas nav saistīts ne ar nedēļām, ne ar gramiem, bet gan ar cilvēku vajadzībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Cienījamie kolēģi! Tas ir viens no priekšlikumiem, kuru balsojot, balsis dalījās, tomēr vairākums komisijā noraidīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”. Dep. A.Judins: “Kāpēc noraidīja?”)

Sēdes vadītāja. Tātad referents tālāk ziņojumu nesniedz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Saeimas deputātu Ingas Bites un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 5, atturas - 25. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Orlovs. 22.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāte Inga Bite, Imants Parādnieks un Guntis Belēvičs. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 23. - tiek atsaukts.

24.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks. Arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz trešo lasījumu.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Trīsdesmitais?

V.Orlovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.oktobrim.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņemts desmit Saeimas deputātu iesniegums, ko parakstījuši deputāti Smiltēns, Šadurskis, Čigāne, Kalniņš, Viņķele, Spolītis un citi, ar lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Likumprojekts paredz izdarīt izmaiņas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Tas ir saistīts ar 2013.gadā pieņemto Eiropas direktīvu, kura līdz šī gada 31.decembrim jāievieš Latvijā. Ir kavējušies šī likumprojekta sagatavošanas darbi, un soda sankcijas var iestāties pēc 1.janvāra, tādēļ ir lūgums atbalstīt deputātu lūgumu par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mēs balsojam par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Vai vēlaties runāt par steidzamību, Smiltēna kungs? Jā, par steidzamību.

Lūdzu, Smiltēna kungs!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Barčas kundze man vakar lūdza, lai es nedaudz argumentētāk... lai es sniegtu vairāk argumentu par to, kāpēc nepieciešama steidzamība.

Kolēģi! Likuma grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot trīs jaunus Ministru kabineta noteikumus. Un grozījumi nepieciešami vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumos. Un tādējādi direktīva tiks pilnībā ieviesta tikai tad, kad būs pieņemti ne tikai grozījumi šajā likumā, par kuru mēs šobrīd runājam, bet arī šie jaunie Ministru kabineta noteikumi. Darbs ir ļoti apjomīgs, un, lai laikus paspētu un nedotu iespēju sākt pret mums pārkāpuma procedūru, Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā lūdzu komisijā šo jautājumu skatīt steidzamības kārtībā un lūdzu jūs šobrīd par to nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M.Šics. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas... (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Barča: “Pirmais lasījums!”) Jā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ar kopīgiem spēkiem atbalstīsim. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam - šī gada 23.oktobris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 5.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.oktobrim, un izskatīšana - Saeimas 5.novembra sēdē.

Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi, labdien! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Šo grozījumu būtība ir reformēt, reorganizēt Saeimas administrācijas darbu, lai mūs saprastu tie parlamenti, kuri varbūt līdz šim uzdod jautājumu, kas ir Saeimas Kanceleja, tāpēc ka visos parlamentos ar to nodarbojas ģenerālsekretārs, lai arī cik dīvaini tas liktos mūsu ausīm, zinot to, ka šim vārdam ir mazliet vēsturiska pieskaņa.

Bet šie ir absolūti nepolitiski grozījumi ar domu par to, lai tiešām mūsu darbs būtu saprotamāks visiem un lai darba organizācija uzlabotos.

Būtisks grozījums ir arī tas, ka Saeimas administrācijas vadītāja darba attiecības ar Saeimu turpmāk ir paredzētas kā terminētas, un tās beigsies vienu gadu pēc jaunās Saeimas pirmās sanākšanas dienas (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Vajag uz mūžu! Uz mūžu!”), kas liecina par to, ka tātad Saeimas Prezidijam, Saeimai ir iespēja izvērtēt, vai šī sadarbība ir veiksmīga, un to vai nu pagarināt, vai arī pārtraukt, attiecīgi sameklējot varbūt citu - atbilstošāku - kandidātu šim amatam.

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, kā arī lūdza tam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par steidzamību ir pieteikušies runāt... Par steidzamību? Nē.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par... Par steidzamību, Dolgopolova kungs? Lūdzu! Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? Dolgopolova kungs, lūdzu! (No zāles: “Vienkārši runās!”)

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Runājot par steidzamību. Daudzes kungs ļoti labi atceras, ka zināmu laiku atpakaļ, kad man bija tas gods vadīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, ar komisijas lēmumu mēs ierosinājām izveidot Saeimas administrācijā, Saeimas Kancelejā, Apmeklētāju pieņemšanas centru. Ideja laba, ideja vienkārša. Lai realizētu šo ideju, tika izveidota darba grupa Saeimas priekšsēdētāja biedres Karinas Pētersones vadībā, kura nostrādāja apmēram gadu. Pēc tam parādījās šī struktūrvienība, nemainot ne Kārtības rulli, ne kādu citu likumu.

Šodien mēs steidzamības kārtā reorganizējam Saeimas Kanceleju, nezinot arī pat to, vai tā ir politiska figūra vai nav politiska figūra. (No zāles: “Ir!”) Jo, ja ir runa par to, ka pilnvaru termiņš beidzas gadu pēc Saeimas pārvēlēšanas, tas nozīmē, ka politiskā atbildība ir jaunajam politisko partiju salikumam.

Kāpēc vajag steidzamības kārtā risināt šo lietu? Vai šeit mums draud Eiropas Savienības sankcijas par to, ka, lūk, tā vienība parādījusies drusku vēlāk, nevis šodien? Vai mums nevajadzētu laikus... savlaicīgi un bez steidzamības sagatavot tik elementāras lietas kā grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā un citos likumos, kas paredz attiecīgā ranga amatpersonu iekļaušanu šeit?

Es aicinātu nepiešķirt šim likumprojektam steidzamību. (No zāles dep. J.Viļums: “Pareizi! Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts ir runājis par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Daudze. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vispirms es vēlos pateikt pāris vārdu par procedūru.

Es uzskatu - un arī vairākums no klātesošajiem -, ka Saeimas deputātiem savlaicīgi jānodrošina iespēja rūpīgi iepazīties ar visiem likumprojektiem, tajā skaitā - un it īpaši! - ar šodien pēkšņi iesniegtajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Šāda iespēja mums netika nodrošināta. Turklāt, manā skatījumā, šāda tipa jautājumi obligāti jāapspriež Frakciju padomē, nevis tikai šaurā lokā Prezidijā. Un arī tas izdarīts netika!

Tagad, runājot pēc būtības... Mūsuprāt, šis likumprojekts ir vienkārši nesmuka rīcība un mēģinājums kādai personai nodrošināt “vietu zem saules”. Un saskaņā ar Satversmi politiku parlamentā... ar politiku parlamentā vairāk vai mazāk, labāk vai sliktāk nodarbojas 100 cilvēki, kuriem ir mandāts no tautas, nevis 101.

Līdz ar to es lūdzu pieturēties pie esošās kārtības un aicinu balsot pret šo “nesmukumu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ar to debates slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

G.Daudze. Kolēģi! Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, un es aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kā interesēs?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

G.Daudze. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 12.oktobra pulksten 17.00, un komisija piedāvā izskatīt šo likumprojektu Saeimas 15.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.oktobrim (12.oktobri ieskaitot). Un izskatīšana Saeimas sēdē šā gada 15.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁷ panta par nepatiesu ziņu sniegšanu kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu, tajā nenorādot izsniegto aizdevumu 1 miljona eiro apmērā.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Guntis Belēvičs.

G.Belēvičs (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es esmu guvis labu mācību un esmu nonācis pie divām atziņām.

Mūsu valstī nepastāv kārtība, ka pēc publicēšanas var izlabot... ka iesniegtu amatpersonas deklarāciju pēc tam, kad tā ir publicēta, var izlabot. (No zāles starpsaucieni.)

Otrā mana atziņa: varbūt vajadzētu atsevišķos gadījumos ļaut deputātiem, kuri atzīst savu vainu, pieņemt sodu un nokārtot šo lietu, neiesaistot parlamentu.

Es atvainojos kolēģiem, jums, Latvijas parlamenta deputātiem, par to, ka jums ar šo jautājumu jānodarbojas, un sirsnīgi lūdzu izdot mani administratīvajai sodīšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā nākamais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpu kodeksa 149.⁶ panta otrās daļas - par ceļa nedošanu transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem ir priekšroka.

Solvita Āboltiņa, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 70. un 81.punktu, pārkārtojoties no kreisās braukšanas joslas labajā braukšanas joslā, nedeva ceļu transportlīdzeklim, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauca blakus.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.351 - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojektu izstrādāja deputāti, un likumprojekts paredz grozīt Krimināllikuma 285.pantu, kas paredz atbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, un 285.¹ pantu - par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Juridiskajā komisijā jautājumi ir izdiskutēti, un deputātiem nav šaubu, ka ir ļoti svarīgi reaģēt uz attiecīgajiem pārkāpumiem.

Vienlaikus mēs konstatējām, ka ir nepieciešams attiecīgo likumprojektu pilnveidot - to mēs noteikti darīsim uz otro lasījumu! -, bet Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, mēs ļoti daudz šajos rudens mēnešos un arī jau vasarā esam runājuši par bēgļiem. Mēs šobrīd gaidām (varbūt daži negaida) šos 500 bēgļus no Vidusjūras. Bet patiesībā, ja mēs paskatāmies reāli, tad ir redzama daudz nopietnāka lieta: iespējams, pat vairāk bēgļu drīz vien būs pārgājuši pāri mūsu austrumu robežai no Krievijas puses. Un tāpēc, manuprāt, ir neiedomājama situācija, ka šie organizētās noziedzības pārstāvji, kuri palīdz šiem procesiem noritēt, saņem sodus, kuri nav, manuprāt, adekvāti. Un tāpēc mums ir jāstiprina šī robeža, un tādēļ sadarbībā ar Iekšlietu ministriju vajag attiecīgajos pantos šos sodus padarīt daudz bargākus un tādā veidā raidīt skaidru ziņu tiem, kas palīdz šiem Vjetnamas vai Afganistānas pilsoņiem pārkāpt mūsu robežu, ka viņi sēdēs cietumā. Un kāpēc? Tāpēc, ka tas arī ir mūsu nacionālās drošības jautājums!

Es zinu, ka likumprojektam nav steidzamības, bet arī Robežsardze uzsvēra to, ka nepieciešams ir ātrāk izskatīt šo likumprojektu komisijā. Es zinu, ka ir pāris nianšu, kuras būtu jāpielabo, bet lūgums ir komisijā tiešām raiti strādāt un arī šeit, kolēģi, atbalstīt šo iniciatīvu un stiprināt Latvijas valsts robežas.

Paldies. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”; dep. M.Bondars: “Ko NA domā?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Jābalso!”) Tātad komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.oktobrim.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.187.

Ir saņemti 29 priekšlikumi.

Pirmie trīs priekšlikumi, ko iesniedza tieslietu ministrs Rasnačs, saistīti ar naudas soda piemērošanu, proti, paredz naudas soda palielināšanu.

1. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk par kriminālpārkāpumu maksimālais sods būs līdz trim minimālajām mēnešalgām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz palielināt naudas sodu... iespējamo naudas sodu par smagu noziegumu līdz 500 minimālajām mēnešalgām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas paredz iespēju piemērot lielāku naudas sodu par smagiem noziegumiem, par kuriem var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem. Patlaban maksimālais sods ir 400 minimālās mēnešalgas, un ir piedāvāts to noteikt 3 tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā.

Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par attiecīgajām summām, kas ir lielas, bet man gribētos arī vērst uzmanību... Es varu atstāstīt, protams, komisijā diskutēto, ka patlaban ir, piemēram, viena regula - ne direktīva, bet regula! -, kas paredz, ka par administratīviem pārkāpumiem sods būs 5 miljoni eiro. Līdz ar to ir iesniegti priekšlikumi, par kuriem mēs tagad diskutējam. Nu, kaut gan varbūt tiešām šķiet, ka ir ļoti liels palielinājums, tie ir atbalstīti.

Tieslietu ministrija, argumentējot šos priekšlikumus, norādīja arī uz nepieciešamību izpildīt rekomendācijas, kas saistītas ar iestāšanos OECD. Un problēma ir saistīta ar to, ka Latvijas sodi, naudas sodi, par atsevišķiem noziegumiem ir ļoti mazi. Protams, ir problēma, ka mēs varam grozīt Krimināllikumu, bet tas nemaz negarantē, ka praksē tiks piemēroti lieli sodi.

Tātad 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 62.panta otro daļu. Jautājums saistīts ar notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu, un ir paredzēts papildināt otro daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka jautājumu par to, vai notiesātais ir izvairījies no soda izciešanas vai ne, izlemj tiesa.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 70.⁶ pantu. Priekšlikumam ir redakcionāls saturs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums veikt grozījumus 70.⁶ pantā.

Iepriekšējie priekšlikumi bija saistīti ar naudas sodu, bet te ir runa par naudas piedziņu. Tas nav sods, bet tas ir instruments, ko piemēro nevis fiziskajām personām, bet juridiskajām personām. Bet saturiski ideja līdzīga - palielināt iespējamo naudas soda... es atvainojos, naudas piedziņas apmēru. Proti, atbilstoši priekšlikumiem... nu, tur paredzēts pirmām kārtām diferencēt to apmēru, ņemot vērā pārkāpuma veidu, bet par sevišķi smagiem noziegumiem paredzēts sods 100 tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā. Tātad sanāk tāda diezgan iespaidīga summa. Jūs varat rēķināt... tātad 36 miljoni droši vien...

Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7.priekšlikums paredz papildinājumu 70.⁸ pantā. Tā ir atbilde uz problēmu, ko konstatēja praksē. Mums ir gadījumi, kad juridiskajām personām piemēro piespiedu līdzekļus (turklāt, ja ir izdarīti vairāki pārkāpumi, par katru pārkāpumu piemēro atsevišķu līdzekli), bet nav tiesību normas, kas definētu, kā attiecīgos instrumentus, līdzekļus saskaitīt vai aizvietot. Līdz ar to ir izstrādāti priekšlikumi, kas saturiskā ziņā ir analogi Krimināllikuma 50. un 51.pantā paredzētajam, bet ir attiecināmi uz juridiskajām personām.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra priekšlikums grozīt 138.pantu. Par to mēs daudz diskutējām. 138.pants paredz atbildību par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu. Un, ja tāda darbība ir veikta aiz neuzmanības... vainīgā neuzmanības dēļ, tad iestājas sekas - ir paredzēta atbildība.

Tieslietu ministrs ierosināja izslēgt vārdus “vainīgā neuzmanības dēļ”, un to var saprast tā, ka būtībā tā darbība ir tīša, jo principā bija arī priekšlikumi atzīt šo pārkāpumu par tīšu. Neraugoties uz to, ka nodoma nav, vienalga - tas ir tīši.

Mēs daudz diskutējām, un komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums atgriezties pie tikko minētā panta redakcijas, kas ir spēkā patlaban, jo uz pirmo lasījumu mēs akceptējām grozījumus, bet tomēr nolēmām, ka šeit ir vajadzīgas vēl debates, diskusijas. Līdz ar to gribam atstāt pantu bez grozījumiem.

Tātad 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - deputāta Andreja Judina priekšlikums atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem 148.pantā. 148.pantā ir paredzēta atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu. Un patlaban var saukt pie atbildības, ja radīts būtisks kaitējums. Ministrija piedāvāja - un mēs pirmajā lasījumā to atbalstījām - paredzēt arī atbildību, ja tas ir izdarīts ievērojamā apmērā. Ievērojams apmērs - 10 minimālās mēnešalgas, kā tas ir paredzēts. Patlaban ir mazāka summa, bet paredzēts, ka būs 10.

Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka, saskaitot, cik maksā, piemēram, programmatūra vai... nu, pirmām kārtām programmatūra veikalos, mēs varam noskaidrot to summu. Un, ja summa ir lielāka, tad lietotājs saucams pie kriminālatbildības.

Kur ir problēma?

Patlaban ir jākonstatē kaitējums. Tātad jākonstatē nevis tas, kāda cena ir veikalā, bet gan kaitējums, kāds ir radīts. Līdz ar to, manuprāt, ir svarīgi šādu kārtību saglabāt un negrozīt pantu.

Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 168.pantu un izslēgt vārdu “ļaunprātīgu”. Pantā ir paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu. Tieslietu ministrija absolūti pamatoti norādīja, ka izvairīšanās jau pēc savas būtības ir ļaunprātīga un ka šis vārds būtībā tikai traucē, jo faktiski ir jāpierāda tas, kas jau pats par sevi ir konstatējams.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums izslēgt 168.¹ panta nosaukumā un dispozīcijā vārdu “pagaidu”.

Šis pants paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Šo normu mēs pieņēmām, lai nodrošinātu Civilprocesa likumā paredzētās kārtības izpildi, bet Tieslietu ministrija pamatoti norādīja, ka ir arī lēmumi, kas ir pieņemti ārpus Latvijas un kam ir citi nosaukumi. Un, lai mēs varētu Latvijā izpildīt šos lēmumus un sodīt par šo lēmumu pārkāpšanu, mums nav jālieto attiecīgais vārds.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12.priekšlikums ir analogs iepriekš minētajam. Tātad tas arī paredz... Es atvainojos! 13.priekšlikums, jā... 12.priekšlikumu mēs atbalstījām. 13.priekšlikums, kas ir analogs 11.priekšlikumam, paredz izslēgt 170.pantā vārdu “ļaunprātīgu”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumus 233.pantā, kurš paredz atbildību par neatļautām darbībām ar ieročiem, munīciju, sprāgstvielām. Priekšlikuma mērķis ir saskaņot panta pirmo un otro daļu, nepieļaut neatbilstību... novērst to neatbilstību, kas ir konstatēta. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 233.panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 235.pantu, kas arī saistīts ar ieročiem, munīciju. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18.priekšlikums līdzīgs 17.priekšlikumam. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19.priekšlikums paredz papildināt 236.pantu, kurā ir runa par šaujamieroču un šaujamieroču munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un citām darbībām. Ir paredzēts papildināt... Šis priekšlikums paredz atbildību, ja ir veiktas darbības ne tikai ar ieročiem, bet arī ar būtiskām daļām... Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20.priekšlikums paredz grozījumus 237.pantā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums grozīt 237.panta sankciju. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22.priekšlikums paredz papildināt Krimināllikuma 237.pantu ar otro daļu, paredzot, ka par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja izraisītas smagas sekas, arī iestājas atbildība. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kas paredz izslēgt 260.panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu atbalstīja prokuratūra, atbalstīja Tieslietu ministrija, atbalstīja eksperti, bet deputātiem bija atšķirīgs viedoklis.

Līdz ar to mums būtu jādebatē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles starpsaucieni.)

A.Judins. Jā, es saprotu, kolēģi, ka tas ir pēdējais... Kolēģi, tas ir pēdējais likumprojekts, un visi jau sapņo, ka tūlīt pabeigsim, bet jautājums ir svarīgs, un tāpēc jums būs jāklausās, un, iespējams, jūs varēsiet arī debatēt.

Runa ir par 260.panta pirmo daļu. Tajā ir paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kurš izdarīts skaidrā, nelietojot alkoholu, narkotikas un kura rezultātā cilvēkam nodarīts viegls miesas bojājums.

Mūsu Krimināllikumā atbildība par viegliem miesas bojājumiem ir paredzēta, ja tie nodarīti tīši. Ja tie ir izdarīti aiz neuzmanības, atbildības nav. Bet šajā gadījumā, neraugoties uz to, ka ir neuzmanība, atbildība ir paredzēta. Vai kāds var pateikt, kur ir problēma? Problēma ir saistīta ar faktu, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.pantu pie atbildības cilvēku var saukt, ja to grib cietušais. Tātad šeit nav stāsts par to, ka jautājums par ceļu satiksmes drošību... Un sauksim pie atbildības... Šeit ir situācija, ka cietušais var izlemt, vai būt kriminālprocesam vai ne. Un kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds: mūsu cietušie, kas būtībā grib saņemt kompensāciju, to nevar saņemt, jo apdrošināšanas sabiedrība atsakās maksāt naudu - tāpēc, ka jums ir kriminālprocess, gaidīsim kriminālprocesu. Ir arī citi cietušie, kas faktiski nodarbojas ar izspiešanu, jo viņi prasa naudu par to, ka kriminālprocesa nebūs.

Un tagad pēdējais stāsts. Piemēram, man cilvēks tieši tagad aprakstīja situāciju. Cietusī teica: “Vai nu 3000 eiro, un tad viss ir kārtībā, vai būs kriminālprocess.” Ņemot vērā, ka cietušie saņem kompensāciju, tātad arī kompensāciju par morālo kaitējumu, no apdrošināšanas sabiedrības, tāda situācija nav pieļaujama.

Kā problēmu var risināt? Ir divas iespējas.

Pirmā iespēja - saukt pārkāpējus pie administratīvās atbildības, neparedzot kriminālatbildību, kā es arī piedāvāju. Ja jūs to priekšlikumu atbalstīsiet, tad mēs atrisināsim problēmu šādā veidā. Ja tas netiks atbalstīts, tad es iesniegšu citu priekšlikumu, kas paredzēs, ka obligāti jābūt kriminālprocesam. Tas nozīmēs, ka mēs tiešām gribam sodīt tāpēc, ka ceļu satiksmes drošība ir apdraudēta. Un sodīsim visus. Ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs, ka, piemēram, tad, kad cilvēks vada transportlīdzekli un kaut kas notiek... Kaitējums - viegls miesas bojājums - būs nodarīts, piemēram, viņa dēlam, kas sēž viņam blakus, bet būs kriminālprocess. Teiksim, tā mēs varam risināt.

Es vēlreiz gribu atkārtot, ka priekšlikumu atbalstīja gan Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija. Arī Iekšlietu ministrija atbalsta ar nosacījumu, ka mēs labosim citu pantu. Tātad, ekspertuprāt, priekšlikums ir atbalstāms. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Nākamais ir 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz saglabāt sankciju, kas patlaban ir paredzēta 262.pantā, proti, mantas konfiskāciju. Pirmajā lasījumā piedāvāja to izslēgt, bet mēs uzskatām, ka tā būtu saglabājama. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Nākamais ir 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas attiecas uz 262.¹ panta otro daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Ja kāds nav pamanījis, atgādinu: sēde joprojām turpinās, mums ir ziņotājs tribīnē. Lūdzu, koncentrēsimies darbam!

Deputāti atbalsta minēto priekšlikumu.

A.Judins. Nākamais ir 26. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz jaunu redakciju Krimināllikuma 296.pantam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Nākamais ir 27.priekšlikums - Andreja Judina priekšlikums grozīt Krimināllikumu, papildinot ar jaunu 319.¹ pantu. Priekšlikums netika atbalstīts, līdz ar to debatēsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Uzsākam debates.

(Zālē troksnis, starpsaucieni: “Par būtību!”)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, tikai par būtību. Es domāju, ka ar deputātiem nekas šausmīgs nenotiks, ja viņi savā darba dienā, ceturtdienā, pastrādās drusciņ ilgāk. Es saprotu, ka gribētos varbūt pabeigt ātrāk, bet jautājums, manuprāt, ir pietiekami svarīgs un nopietns.

Kolēģi, droši vien jūs visi esat dzirdējuši, ka mūsu Krimināllikumā ir pants “Piesavināšanās”. Saskaņā ar Krimināllikuma 179.pantu pie kriminālatbildības saucama persona, kas piesavinājusies vai izšķērdējusi viņam uzticēto mantu. Pants ir labs, un mums ir prakse, ka, piemēram, cilvēku notiesā par neliela apmēra kaut kādu piesavināšanos. Piemēram, cilvēks paņēma svešu televizoru, aiznesa uz lombardu, un, kaut gan bija jābrauc uz remontdarbnīcu, cena tam televizoram bija 40 eiro. Viņu sauc pie atbildības un notiesā.

Bet mums ir amatpersonas. Un amatpersona, ja viņa izdara pārkāpumu, saucama pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Un tur ir paredzēts, ka atbildība iestājas, ja ir būtisks kaitējums.

Kā to interpretē diemžēl praksē? Praksē to interpretē tā: ja parastais mirstīgais izdarīja piesavināšanos par 5 eiro, 10 eiro, tad saucam pie atbildības, bet, ja amatpersona dara to pašu, tātad viņu mēs sauksim pie atbildības, ja ir nodarīti zaudējumi vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā - 1800 eiro - un plus apdraudētas citas intereses. Mūsu prokuratūras pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji komisijas laikā... komisijas sēdes laikā norādīja, ka tā ir nepareiza prakse, ka mēs nesaucam pie atbildības. Amatpersonu arī var saukt pie atbildības kā parastu mirstīgo pēc tā paša panta. Bet dzīvē tā nenotiek. Piemēram, informācija no viena procesa. Ir uzņēmīgs pašvaldības darbinieks, ir metāllūžņi. Viņš nolēma: kādēļ pašvaldībai ir jānodarbojas ar tādiem sīkumiem? Viņš paņēma, aizveda un savā vārdā nodeva, bet naudu ielika kabatā. Nu kāda problēma? Piecu minimālo algu apmēra nav, atbildības nav, neko ļaunu viņš neizdarīja! Ir, piemēram, dators. Kāpēc darbā jāizmanto dators, ja to var nodot bērnam? Aiznesa, iedeva bērnam. Ņemot vērā, ka datora cena nav piecas minimālās algas, nu tad var arī nesodīt.

Tātad sanāk tā, ka mums ir dubultstandarti. Protams, var piekrist Tieslietu ministrijai, ka ir jāpiemēro 179.pants. Mums ir nepareiza prakse. Bet ko var darīt deputāti, ja prakse ir nepareiza un pat ģenerālprokurora vietnieks norāda, ka agrāk mums bija norādīts, ka atbildība ir? Tagad mēs grozījām pantu un tagad īsti nav skaidrs (No zāles dep. I.Zariņš: “Laiks! Laiks pārtraukumam!”), tāpēc es piedāvāju veidot speciālu pantu, paredzot atbildību amatpersonām par piesavināšanos, par izšķērdēšanu, lai visiem būtu skaidrs. Lai nebūtu tā, ka viens lasa tā, bet otrs lasa citādāk, un rezultāta nav.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Ir saņemts deputātu Aināra Latkovska, Lolitas Čigānes, Ojāra Ērika Kalniņa, Inta Dāldera un Ilzes Viņķeles iesniegums ar lūgumu turpināt 8.oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti absolūti visi Saeimas sēdes darba kārtības jautājumi, tajā skaitā arī grozījumi Krimināllikumā, par kuriem ziņo deputāts Andrejs Judins. Vai deputātiem nav iebildumu? Tātad turpinām likumprojekta izskatīšanu.

A.Judins. Mums atlika vēl divi priekšlikumi.

28. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas paredz grozīt 322.pantā noteikto sankciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais - 29.priekšlikums - paredz grozīt pārejas noteikumus, skaidrojot, kā un kādos gadījumos ir piemērojams sods - policijas kontrole - un kādos gadījumos un sākot no kuras dienas, ir jāpiemēro sods - probācijas uzraudzība.

Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad likumprojekts izskatīts, un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.187/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.oktobrim.

Kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Es vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Straujumas kundze šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs ir informējis, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Troksnis zālē, smiekli. Dep. I.Parādnieks: “Parunājiet tagad!”)

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kur valdība?”)

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam kopīgas atbildes sagatavošanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu”. Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram un ārlietu ministram. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Pimenova, Ribakova, Urbanoviča, Elksniņa un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības likumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un finansēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Pimenova, Orlova, Klementjeva, Artūra Rubika un Ādamsona jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par nepilngadīgo Latvijas pilsoni Katrīnu Brici, kuru notur Lielbritānijas sociālais dienests”. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei, bet ministre informē, ka nevar ierasties šodien uz atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kur viņi ir?”)

Ir saņemti jauni deputātu jautājumi. (No zāles dep. I.Parādnieks: “Fantastiski!”)

Deputāti Sudraba, Meija, Balodis, Platpers un Mežeckis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. To nododam finanšu ministram Reira kungam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), - “Par solidaritātes nodokļa ieviešanu”, ko mēs nododam Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai.

Bet deputāts Zariņš ir pieteicies motivācijas sniegšanai.

Kolēģi, lūdzu, apsēdieties! Jūsu kolēģis sniegs motivāciju.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Pagājušajā sēdē jūs atbalstījāt valdības piedāvāto solidaritātes nodokli. Tad nu mēs lūdzam valdību tagad paskaidrot, vai un kādā veidā tiks veikti kādi pasākumi, lai arī valsts uzņēmumos vai tajos uzņēmumos, kur valstij pieder nozīmīgas daļas... tiks īstenoti kādi pasākumi, lai arī tur tiktu maksāts šis solidaritātes nodoklis un tiktu novērstas nodokļu optimizācijas shēmas. Tas uzskatāmi parādīs, cik pārdomāts, cik adekvāts un cik solidārs ir šis kārtējais valdības priekšlikums attiecībā uz nodokļu politiku.

Paldies. (No zāles: “Bravo!” Frakcijas SASKAŅA aplausi. Dep. J.Ādamsons: “Īsi un kodolīgi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to ir pienācis laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Aijai Barčai paziņojuma sniegšanai.

A.Barča (ZZS).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Pulksten 13.15 komisijas zālē sēde. Uzklausīsim finanšu ministru... (No zāles dep. A.Bērziņš: “Finanšu ministrs būs?”) Oi, nē! Es atvainojos! Veselības. Veselības ministru. Veselības! (No zāles: “Viņš ir tik bagāts...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Jā, paldies! Pēc Aijas Barčas prezentācijas ļoti grūti runāt, kad viņa kļūdās... Labi, paldies!

Nav reģistrējušies šodien: Solvita Āboltiņa... nav zālē, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Judins... ļoti neuzmanīgs šodien... jā, ir... ne tikai palaida garām savu prezentāciju, bet arī nepaspēja reģistrēties... Jānis Klaužs... jā, nav zālē, Gunārs Kūtris... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Romualds Ražuks... nav, Silvija Šimfa... nav.

Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

12. Saeimas rudens sesijas 6. sēde

2015. gada 8. oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 365/Lp12) (Dok. Nr. 1195, 1195A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 366/Lp12) (Dok. Nr. 1196, 1196A, 1194)
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 367/Lp12) (Dok. Nr. 1197, 1197A, 1194)
Priekšlikumi	- dep. A.Platpers (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 368/Lp12) (Dok. Nr. 1198, 1198A, 1194)
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 369/Lp12) (Dok. Nr. 1199, 1199A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 370/Lp12) (Dok. Nr. 1200, 1200A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 371/Lp12) (Dok. Nr. 1201, 1201A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 372/Lp12) (Dok. Nr. 1202, 1202A, 1194)
Priekšlikumi	- dep. I.Sudraba (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Priekšlikumi	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Vucāns
Par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 373/Lp12) (Dok. Nr. 1203, 1203A, 1194)
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 374/Lp12) (Dok. Nr. 1204, 1204A, 1194)
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 375/Lp12) (Dok. Nr. 1205, 1205A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 376/Lp12) (Dok. Nr. 1206, 1206A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 377/Lp12) (Dok. Nr. 1207, 1207A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 378/Lp12) (Dok. Nr. 1208, 1208A, 1194)
Priekšlikums	- dep. I.Bite (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 379/Lp12) (Dok. Nr. 1209, 1209A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 380/Lp12) (Dok. Nr. 1210, 1210A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 381/Lp12) (Dok. Nr. 1211, 1211A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 382/Lp12) (Dok. Nr. 1212, 1212A, 1194)
Par likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums” (Nr. 383/Lp12) (Dok. Nr. 1213, 1213A, 1194)
Priekšlikumi	- dep. M.Bondars (pret)
	- dep. A.Lejiņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 384/Lp12) (Dok. Nr. 1214, 1214A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 385/Lp12) (Dok. Nr. 1215, 1215A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 386/Lp12) (Dok. Nr. 1216, 1216A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 387/Lp12) (Dok. Nr. 1217, 1217A, 1194)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 388/Lp12) (Dok. Nr. 1218, 1218A, 1194)
Par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam” (Nr. 389/Lp12) (Dok. Nr. 1220, 1220A, 1219)
Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam” (Nr. 390/Lp12) (Dok. Nr. 1221, 1221A, 1219, 1222)
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs (pret)
Ziņojums par balsošanas motīviem	- dep. I.Sudraba
Par likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 357/Lp12) (Dok. Nr. 1184, 1184A)
Par likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” (Nr. 358/Lp12) (Dok. Nr. 1185, 1185A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 359/Lp12) (Dok. Nr. 1186, 1186A)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 360/Lp12) (Dok. Nr. 1187, 1187A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 361/Lp12) (Dok. Nr. 1188, 1188A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 362/Lp12) (Dok. Nr. 1189, 1189A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 363/Lp12) (Dok. Nr. 1190, 1190A)
Par likumprojektu “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” (Nr. 391/Lp12) (Dok. Nr. 1226, 1226A)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 393/Lp12) (Dok. Nr. 1244, 1244A, 1244B)
Priekšlikums	- dep. I.Parādnieks (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 394/Lp12) (Dok. Nr. 1247, 1247A)
Par likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Nr. 395/Lp12) (Dok. Nr. 1249, 1249A)
Priekšlikums	- dep. S.Dolgopolovs
Par procedūru	- dep. G.Bērziņš
Ziņojums par balsošanas motīviem	- dep. I.Sudraba
Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 396/Lp12) (Dok. Nr. 1255, 1253A)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 401/Lp12) (Dok. Nr. 1269, 1253B)
Priekšlikums	- dep. J.Viļums (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Solvitai Āboltiņai no šā gada 5. oktobra līdz 8. oktobrim (Dok. Nr. 1250)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gunāram Kūtrim šā gada 7. un 8. oktobrī (Dok. Nr. 1251)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 8. oktobrī (Dok. Nr. 1252)
Lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 216/Lm12) (Dok. Nr. 1227)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Lēmuma projekts “Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 217/Lm12) (Dok. Nr. 1228)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Igora Zujeva pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā” (Nr. 3/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1138, 1138A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 286/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 910B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 392/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1241B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 71/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1223)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas priekšsēdētāja biedre I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 241/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1231)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 243/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1232)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 181/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1237)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 39/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1245)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 2/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1246)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 263/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 798, 1191)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (Nr. 333/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1046, 1193)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 234/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1224)
Ziņo	- dep. M.Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 293/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1225)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr. 311/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1023, 1230)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 220/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1233)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 219/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1234)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Par darba kārtību
Likumprojekts “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (Nr. 221/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1235)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 223/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1243)
Ziņo	- dep. A.Meija
Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 25/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1248, 1248A)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. I.Bite
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Viņķele
	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 334/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1050, 1260)
Ziņo	- dep. M.Šics
Par steidzamību	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 401/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1269, 1270)
Ziņo	- dep. G.Daudze
Par steidzamību	- dep. S.Dolgopolovs
Debates	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 218/Lm12) (Dok. Nr. 1238)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. G.Belēvičs
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 219/Lm12) (Dok. Nr. 1264)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 351/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1164, 1236)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 187/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1242)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Baloža, A.Platpera un R.Mežecka jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam” (Nr. 90/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par solidaritātes nodokļa ieviešanu” (Nr. 91/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. A.Barča
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 08.10.2015 09:04:14 bal001
Par - 51, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.10.2015 09:06:34 bal002
Par - 52, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (366/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:11:59 bal003
Par - 52, pret - 31, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (367/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:13:30 bal004
Par - 52, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (368/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:22:27 bal005
Par - 58, pret - 4, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (372/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:23:05 bal006
Par - 33, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (372/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:23:36 bal007
Par - 25, pret - 57, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (372/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:25:16 bal008
Par - 62, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:27:26 bal009
Par - 63, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (374/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:28:14 bal010
Par - 61, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (375/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:29:04 bal011
Par - 75, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (376/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:35:18 bal012
Par - 52, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (378/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:36:26 bal013
Par - 61, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (380/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:37:22 bal014
Par - 72, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (382/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:43:33 bal015
Par - 54, pret - 10, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Solidaritātes nodokļa likums (383/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:44:16 bal016
Par - 55, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (384/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:45:03 bal017
Par - 54, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (385/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:45:50 bal018
Par - 75, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (386/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:46:36 bal019
Par - 76, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (387/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:47:48 bal020
Par - 55, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam (389/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 09:53:31 bal021
Par - 55, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2016.gadam (390/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 10:06:24 bal022
Par - 63, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (393/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 10:07:11 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (394/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 10:09:25 bal024
Par - 66, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (395/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 10:15:03 bal025
Par - 50, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.10.2015 10:16:56 bal026
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Cinkus atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (216/Lm12)

Datums: 08.10.2015 10:17:52 bal027
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Zemkopības ministrijas pārstāvja Valda Pētersona apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (217/Lm12)

Datums: 08.10.2015 10:19:53 bal028
Par - 27, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā (3/P12)

Datums: 08.10.2015 10:23:56 bal029
Par - 24, pret - 35, atturas - 13. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (286/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.10.2015 10:24:39 bal030
Par - 20, pret - 44, atturas - 15. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (286/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.10.2015 10:25:31 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (286/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.10.2015 10:26:41 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (392/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.10.2015 10:27:32 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (71/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:03:42 bal034
Par - 59, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (241/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:04:43 bal035
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (243/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:05:26 bal036
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (181/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:07:32 bal037
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (39/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:08:34 bal038
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:09:42 bal039
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (263/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:11:35 bal040
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (333/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:12:03 bal041
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (333/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:14:02 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (234/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:15:19 bal043
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (293/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:18:46 bal044
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (311/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:20:19 bal045
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (220/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:21:54 bal046
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (219/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:22:56 bal047
Par - 49, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.10.2015 11:24:54 bal048
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm (221/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:27:01 bal049
Par - 61, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Zemes ierīcības likumā (223/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:27:27 bal050
Par - 56, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Zemes ierīcības likumā (223/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:27:53 bal051
Par - 59, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Zemes ierīcības likumā (223/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:28:28 bal052
Par - 62, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (223/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:36:25 bal053
Par - 30, pret - 7, atturas - 32. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:40:56 bal054
Par - 29, pret - 23, atturas - 16. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:45:04 bal055
Par - 44, pret - 14, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:51:32 bal056
Par - 37, pret - 5, atturas - 25. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:52:30 bal057
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:55:32 bal058
Par - 64, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (334/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 11:56:09 bal059
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (334/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:01:08 bal060
Par - 45, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:03:26 bal061
Par - 46, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:06:32 bal062
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības (218/Lm12)

Datums: 08.10.2015 12:08:00 bal063
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas saukšanai pie administratīvās atbildības (219/Lm12)

Datums: 08.10.2015 12:11:11 bal064
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (351/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:25:56 bal065
Par - 30, pret - 28, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:31:15 bal066
Par - 23, pret - 11, atturas - 47. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.10.2015 12:32:49 bal067
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 2.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 8.oktobrī.

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien skatījām vairākus ļoti būtiskus jautājumus. No Nacionālās apvienības puses vēlos īpaši izcelt šodienas balsojumu par budžeta projekta nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijām, par grozījumiem Krimināllikumā, kā arī par risinājuma piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai skatīšanu. Viens no šodien svarīgākajiem jautājumiem bija balsojums par budžeta projektu. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs no savas puses darīsim visu, lai laikā starp lasījumiem panāktu, ka neapliekamā minimuma palielināšanas par 10 eiro vietā palielinājums fiskāli būtu līdzvērtīgs vismaz 25 eiro par katru apgādībā esošo bērnu, lai tādejādi sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Esam rosinājuši grozīt arī likumu par azartspēļu nodokli. Uzskatām, ka visbūtiskāk ir celt nodokli tieši spēļu automātu un spēļu galdu ekspluatācijai; tas ienestu budžetā ievērojamus papildu līdzekļus. Tāpat uzskatām, ka arī akcīzes nodokli būtu iespējams palielināt vēl vairāk. Visi šie pasākumi dotu iespēju iegūt pietiekošus līdzekļus budžetā, lai nodrošinātu līdz šim valdības neatbalstītu Nacionālās apvienības iniciatīvu – brīvpusdienu nodrošināšanu 5.klašu skolēniem visā valstī; tam nepieciešami 2,2 miljoni eiro.

Rosinot bērnudārzu pieejamības turpmāku nodrošinājumu, šodien komisijai tika nodots Nacionālās apvienības iniciētais Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tapis sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Izmaiņu mērķis – atbalsta programmas turpināšana ar 2016.gada 1.janvāri, kas kopš 2013.gada septembra tika realizēta valstī kopā ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzfinansējumu bērniem par privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu: 228 eiro – Rīgā un Pierīgā, 185 eiro – ārpus Rīgas reģiona.

Likumprojektā ietvertie nosacījumi. Lai nodrošinātu objektīvu un pilnīgu izmaksu aprēķinu, Ministru kabinets noteiks pašvaldībām saistošo metodiku ar prasībām, kādi izdevumi tajā iekļaujami. Gadījumā, ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā, vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificētu aukli, vai individuālo pedagogu, un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, izvēloties aukli, izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā. Ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts arī tad, ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Mērķis ir likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 2015.gada 18.novembrim – valsts svētkiem.

Šodien tika skatīti arī grozījumi Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par cilvēku kontrabandu. Uzskatām, ka šī iniciatīva apsveicama, īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju, kas Eiropā izveidojusies migrantu krīzes dēļ, un notiekošo uz Latvijas robežas, uz kuras katru nedēļu tiek pārtvertas nelegālo imigrantu grupas. Šo noziegumu organizatoriem jāsaņem atbilstošs un nopietns sods. Palielināta soda esamība var mazināt konkrētu indivīdu vēlmi iesaistīties šāda veida nelegālās aktivitātēs.

Būtiski virzījies uz priekšu ir arī likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu. Likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu. Proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi. Šis risinājums būtiski atvieglos piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos. Tas līdz šim ir bijis ļoti sarežģīti vai pat neiespējami. Un šī problēma skārusi aptuveni 10 procentus Latvijas iedzīvotāju.

Noslēgumā vēlos izcelt Nacionālās apvienības izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Mēs uzskatām, ka Latvijai ir jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, taču vienlaikus jānoraida pasākumi, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un neatbilst Latvijas valsts interesēm.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas haotisko darbību patvēruma meklētāju jautājumā, Latvijai ir jāmeklē kopējs risinājums Eiropas Savienības mērogā, vienlaikus aizstāvot savas intereses, tieši tāpat, kā to dara citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Aicinām arī nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus nekā vietējiem pabalstu saņēmējiem. Šādā veidā tiktu novērsta vismaz daļa sabiedrības pretestības un netiktu veidotas atsevišķas sabiedrības klases, teju orveliski ļaujot vieniem iedzīvotājiem būt vienlīdzīgākiem nekā citiem.

Uz šī svarīgā jautājuma nots es no jums atvados. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez šaubām, šīsdienas svarīgākā likumprojektu pakete, kas tika nodota izskatīšanai Saeimā, ir Latvijas valsts budžets nākamajam gadam.

Kas sagaida sabiedrību?

Pirmkārt, palielināsies minimālā alga no 360 uz 370 eiro mēnesī.

Otrkārt, palielināsies neapliekamais minimums no 75 uz 85 eiro mēnesī, tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums un palielināsies ienākumi zemo algu saņēmējiem. Šīs trīs pozīcijas būtiski palielinās naudas apjomu katra iedzīvotāja maciņā.

Turklāt palielināsies arī pensijas. Tie ir plus 10,16 eiro mēnesī 31 tūkstotim pensiju saņēmēju pēc vecuma pensiju pārrēķināšanas.

Lēnāk pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir īpaši svarīgs lauksaimniekiem. Proti, paredzēts nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieauguma ierobežojums lauksaimniekiem līdz 20 procentiem.

Palielināsies finansējums drošībai, ņemot vērā mūsu ģeopolitisko kontekstu. Tas, kas notiek ārpus Latvijas valsts robežām, – tas ir īpaši svarīgi, tāpēc finansējums valsts aizsardzībai būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta; tas pats arī iekšējai drošībai.

Palielināsies algas iekšlietu sistēmā. Papildus paredzēti 29,9 miljoni eiro algām iekšlietu sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tas nozīmē to, ka mēs šādā veidā stiprinām arī savu iekšējo drošību un labāk motivējam šos cilvēkus, kas ikdienā gādā par mūsu drošību gan uz ielām, gan arī uz Latvijas valsts robežas.

Palielināsies finansējums arī pašvaldībām. Tie ir 92 miljoni eiro, kas papildus nonāks pašvaldību budžetos.

Ja mēs skatāmies relatīvi un iedomājamies, ka viss Latvijas valsts budžets ir viens eiro, tad 36 eirocenti aiziet sociālajai aizsardzībai – pensijām un pabalstiem; 17 eirocenti aiziet dotācijām pašvaldībām; 9,7 eirocenti ir paredzēti izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai, tātad desmitā daļa; 9,2 eirocenti – desmitā daļa – ir izdevumi veselībai; 7,7 eirocenti – valsts parāda apkalpošanai; 5,7 eirocenti – ekonomiskajai darbībai (satiksme, lauksaimniecība un citas nozares); 5,4 eirocenti ir sabiedriskajai drošībai un kārtībai, un arī aizsardzībai ir finansējuma pieaugums, un šobrīd tie ir 3 eirocenti no katra eiro, kas ir budžetā; 1,4 eirocenti no eiro ir izdevumi, lai uzturētu Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, ministriju darbību – tātad valsts aparātu; vides aizsardzībai mēs tērēsim 0,7 eirocentus, un pārējie izdevumi sastāda 3,7 eirocentus.

Tāpat arī iepriekšējais runātājs no Nacionālās apvienības uzsvēra grozījumus Krimināllikumā. Manuprāt, mēs ļoti daudz enerģijas tērējam, runājot par bēgļiem, kuri varētu nākt no Vidusjūras un kuri šobrīd ir Vidusjūras valstīs nokļuvuši, un tas ir ļoti liels skaitlis, bet mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību mūsu valsts austrumu robežai. Es varu teikt, ka drīz mēs piedzīvosim – pavisam drīz! – situāciju, ka vjetnamiešu vai afgāņu bēgļu, kas šeit nonāk pāri mūsu valsts robežai, drīz būs vairāk par tiem, par kuriem ir tik asas debates bijušas un kuri nāk no Vidusjūras. Manuprāt, tā ir neiedomājama situācija, ka organizētās noziedzības pārstāvji par šādu noziedzīgu nodarījumu, proti, palīdzēšanu šo Latvijas robežu šķērsot šiem bēgļiem vai, drīzāk gan jāteic, ekonomiskajiem bēgļiem... izrādās, ka viņi nesaņem pienācīgus sodus. Viņi saņem nevis cietumsodu, bet gan dažādus nosacītus sodus vai pat daudz maigākus. Un tāpēc sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Latvijas Valsts robežsardzi es esmu izstrādājis grozījumus Krimināllikumā. Mēs mainām kvalifikācijas pazīmes vairākos pantos, nosakām bargākus sodus. Mums ir jādot pilnīgi skaidra ziņa ikvienam, kas grib iesaistīties šajās noziedzīgajās darbībās un pārvadāt šos bēgļus pāri Latvijas valsts robežai: tiem, kas to darīs, ir jāsēž cietumā, tāpēc ka tas ir arī mūsu nacionālās drošības jautājums!

Un tāpēc es aicinu komisiju nekavēties ar šiem grozījumiem un ātrāk tos izskatīt, lai robežsardzei būtiski atvieglotu darbu.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Un lai veiksmīga jums diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcija SASKAŅA trešdien ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu pārrunāja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru Saeima šodien ar balsu vairākumu akceptēja nulles lasījumā. Un pašlaik es gribu pateikt par dažiem jaunievedumiem, kuri mūs neapmierina. Minēšu tikai divus konkrētus piemērus.

Budžeta projekts paredz, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas, apsaimniekošanas pakalpojumi apliekami ar PVN un ka šai PVN likmei jābūt 21 procenta apmērā. Ja Eiropas Savienība pieprasa obligāti šādu normu ieviest, mums nav skaidrs, kāpēc mēs tad nevaram piemērot kaut vai samazinātu likmi – 12 procentu. Turklāt budžeta projektā plānots akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Skaidrs, ka līdz ar to visi maksājumi arī sadārdzināsies. Ja frakcija SASKAŅA veidotu budžetu, mums prioritāte būtu sociālie jautājumi.

Tagad par citām aktualitātēm. Neskatoties uz to, ka tuvākajās dienās gaidāms auksts laiks, šogad gandrīz visā Latvijā siltuma tarifi ir nokritušies. Daļā vietu to kritums ir lielāks, daļā mazāks, bet apkures tarifu samazinājums ir jūtams – līdz pat 20 procentiem. Tas skaidrojams ar diviem iemesliem. Pirmais – ir nokritusies gāzes cena. Un otrais iemesls ir saistīts ar siltumuzņēmumu paveiktajiem mājas darbiem. Kompānijas strādājušas – izmantojot Eiropas fondu, pārgājušas uz vietējo kurināmo, padarījušas efektīvākas savas saimniecības. Cerams, ka ieguvēji būs visi. Starp citu, viszemākie siltuma tarifi patlaban ir Rīgā un Valmierā, turklāt galvaspilsētā ir vislielākais to kritums – par 18 procentiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien galvenā tēma mums bija budžeta projekta nodošana atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, kas to tad attiecīgi vētīs un skatīs, un izanalizēs priekšlikumus.

Budžets, kā jau to pieminēja kolēģis no frakcijas VIENOTĪBA, tiek pozicionēts kā iekšējās un ārējās, drošības, veselības, izglītības budžets. Tās ir jomas, kuras noteiktas kā prioritāras un kurām atvēlēts visvairāk līdzekļu. Budžetā iestrādāts arī kompensācijas mehānisms, lai elektroenerģijas cena saglabātos esošajā līmenī un netiktu celta dēļ OIK pieauguma. 2016.gadā šīs cenas pieaugums tiek segts no “Latvenergo” peļņas.

Lai gan budžetā ir iestrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, tomēr ir virkne jautājumu, kuri otrajā lasījumā vēl jāvērtē. Tāds, piemēram, ir jautājums PVN kultūras pasākumiem, 21 procenta PVN likmes noteikšana namu apsaimniekošanai, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošana lauksaimniecībā izmantojamai zemei (tas šobrīd noteikts 20 procentu apmērā). Protams, lai budžetu kaut kā mainītu vai mazinātu nodokļa likmi, ir jānorāda kompensējošais avots, kas šajā gadījumā varētu būt, piemēram, reversais PVN datortehnikai, par ko daudz mēs runājam, vai arī tā sauktais ofšoru nodoklis, par kuru vēl būs garas un plašas diskusijas.

Nododot budžeta paketi atbildīgajai komisijai, tiek uzsākts darbs, kura augļi, visticamāk, kļūs redzami 30.novembrī, kad budžeta projekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodoti grozījumi Enerģētikas likumā, kuri paredz līdz 2017.gada 3.aprīlim atvērt gāzes tirgu un nodrošināt, lai infrastruktūra būtu pieejama arī trešajām pusēm. Tādējādi mēs stiprināsim savu energodrošību, neatkarību un nodrošināsim gāzes tirgu ar alternatīviem piegādātājiem. Tas pozitīvi ietekmēs arī gāzes cenu.

Tas īsumā viss.

Paldies, klausītāji!

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien visā Latvijā! Kā jau mani kolēģi šeit iepriekš ir minējuši, šodien ir budžeta diena – šodien Latvijas Republikas valdība uz Saeimu ir atnesusi budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. Skolā parasti par šādiem darbiem saka tā: “Aizej atpakaļ un pārstrādā!” –, jo budžets nav izstrādāts profesionāli valdības mazspējas un haotiskās rīcības dēļ.

Kā piemēru varu minēt likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums”, jo nekāds sakars ar solidaritāti šim likumam nebūs. Tas būs vienkārši likums, kas daļai Latvijas iedzīvotāju palielinās nodokļus – nevis tai daļai, kas pelna visvairāk, bet tai daļai, kas strādājot pelna vairāk. Lai jūs saprastu, paskaidrošu, ka neviens no cilvēkiem, kuri Latvijā ieņem miljonus, nemaksā ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne sociālās apdrošināšanas nodokli. Tātad viņi maksā 10 vai 15 procentus par saviem ienākumiem. Savukārt tie cilvēki, kuri strādā un saņem lielāku atalgojumu, maksā gan sociālās apdrošināšanas nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, un viņiem būs arī nākošajā gadā jāmaksā vairāk.

Valdība rīkojas pēc principa, ka viens ir, ko viņi domā, otrs – ko saka, trešais – ko dara. Šādā veidā Latvijas sabiedrības uzticību iegūt nav iespējams. Bet solidaritāte bez uzticības arī nav iespējama.

Tādēļ, mūsu izpratnē, gan likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums”, gan budžeta projekts kopumā būtu jāsūta atpakaļ uz valdību, lai viņi rūpīgi piestrādātu gan pie ieņēmumu daļas, gan pie izdevumu daļas. Ieņēmumu daļā – skatoties pēc citiem veidiem... Jāskatās, kā panākt to, lai varētu apmaksāt tādas Latvijai tik būtiskas lietas kā aizsardzība, veselība un izglītība, kā arī, protams, iekšējā drošība. Un, vismaz no Latvijas Reģionu apvienības puses skatoties, mēs redzam, ka ienākumu daļā noteikti ir vietas, kur valdība var optimizēt jeb, precīzāk sakot, uzlabot nodokļu iekasēšanu, kā arī veikt nodokļu izmaiņas, kas ir Latvijas valsts un sabiedrības interesēs.

Paldies par uzmanību. Vēlu visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtības centrālais jautājums bija valsts budžeta projekta un ar to saistīto likumu grozījumu nodošana parlamenta komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Pirmkārt un galvenokārt tas bija balsojums pret to politiku vai, pareizāk sakot, politikas trūkumu, kādu budžeta projektā ir iekļāvusi valdība, un to brāķi, kas laužas ārā no daudzām budžeta pozīcijām un Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem.

Bet pats svarīgākais ir tas, ka budžets absolūti neveicinās mūsu valsts attīstību un cilvēku labklājību, kā arī ir tikai vāja atblāzma valsts stratēģiskās attīstības plāniem, Nacionālajam attīstības plānam un citiem plānošanas dokumentiem.

Diemžēl jāsecina, ka ar pašreizējo izpildvaras attieksmi nekas Latvijas izaugsmē nemainīsies ne nākamgad, ne pēc diviem vai desmit gadiem. Arī turpmāk budžeta izstrādē prevalēs Finanšu ministrijas ikdienas intereses – pareizi salikt kopā skaitļus, lai bilance būtu ar nelielu deficītu. Un, ja tas neizdodas, tad taču ir brīnumnūjiņa – nodokļi –, ar kuru pieburt klāt nepieciešamo, turklāt solidāri pasliktinot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju. Izpildvara skaisti runā par nevienlīdzības mazināšanu, labklājības pieaugumu, bet realitātē būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni ar savu nepārdomāto nodokļu politiku. Piemēram, grib no nākamā gada ar pievienotās vērtības nodokli aplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu, nevis pacīnīties ar Eiropas Komisiju, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju intereses un panāktu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Likme būs pilnā apmērā! Tāpat iedzīvotāji savos makos izjutīs akcīzes nodokļa degvielai paaugstināšanos. Turklāt tas neizbēgami izraisīs arī cenu kāpumu. Tā vietā, lai spertu nopietnu soli un ieviestu progresīvo ienākuma nodokli un cīnītos ar ēnu ekonomiku, izpildvara zina, kā ātri un viegli iegūt papildu ieņēmumus. Ministru kabinets piedāvā ieviest solidaritātes nodokli, paredzot šos līdzekļus novirzīt caurumu lāpīšanai valsts pamatbudžetā.

Par vēl vienu brāķi valdības darbā un nevēlēšanos domāt par iedzīvotājiem. Vēlos vērst uzmanību uz vēl vienu likumprojektu, kuru arī šodien nodeva komisijām turpmākam darbam. Parlamenta apritē nonācis absolūti jauna likuma projekts – likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Tas, kā iecerējusi valdība, varētu ļaut daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt no zem mājas esošās zemes īpašnieka tam piederošo zemi. Likumprojekts pēc būtības būtu atbalstāms, taču, izvērtējot tā piemērošanu praksē, frakcija “No sirds Latvijai” konstatēja, ka te ir vairākas būtiskas nepilnības un neatrisināti jautājumi. Viens no būtiskākajiem – dzīvokļu īpašnieku finansiālās iespējas izpirkt zemi. Tieslietu ministrija sarēķinājusi, ka vidējā izpirkuma cena, kas ir jāsamaksā viena dzīvokļa īpašniekam, varēt būt aptuveni 1500 eiro, un šī summa jāsamaksā 10 gadu laikā. Jājautā – kur un no kādiem avotiem šos līdzekļus varēs iegūt ģimenes un personas, kurām, piemēram, ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss? Vai tiešām likuma mērķis ir, atrisinot vienu problēmu, radīt desmitiem citu? Nākas konstatēt, ka Saeima aizvien biežāk spiesta pildīt tos pienākumus, tos darbus, kuri godprātīgi un atbildīgi būtu jāveic valdībai. Protams, ir jau vieglāk kaut ko sarakstīt un nosūtīt Saeimai, lai tad deputāti tiek galā ar to. Taču tad ir jautājums – kam nepieciešama tāda izpildvara?

Paldies, cienījamie radioklausītāji, par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!