Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 15.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Labvakar, godātais ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodienas sēdes darba kārtībā bija paredzēti trīs jautājumi. Bet divu jautājumu... Tas ir, jautājums “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”, kas bija adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim... Tātad jautājuma iesniedzēji informēja Saeimu, ka viņus tomēr apmierina rakstveidā iesniegtā atbilde. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Arī jautājums finanšu ministram Jānim Reiram, ko ir iesnieguši deputāti Pimenovs, Ribakovs, Urbanovičs, Elksniņš un Agešins, – “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā”... Arī šis jautājums apmierina jautājuma iesniedzējus un līdz ar to ir uzskatāms par atbildētu.
Līdz ar to šodienas darba kārtībā paliek viens punkts – deputātu Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Ringolda Baloža, Arvīda Platpera un Romāna Mežecka jautājums finanšu ministram Jānim Reiram – “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Uz šo jautājumu ir sniegta rakstveida atbilde, bet tomēr jautājumu iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, jums ir iespēja vēl divas minūtes sniegt kādu papildu informāciju tai, ko jūs esat sniedzis rakstiski. Vai jūs to vēlaties vai arī deputāti uzdod savus jautājumus? Bet divas minūtes ir jūsu rīcībā...
J.Reirs (finanšu ministrs).
Jā, labdien! Praktiski man nav, ko piebilst. Uzskatu, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi detalizētas atbildes ar visiem priekšlikumiem un ar tabulām. Labprāt uzklausīšu papildu jautājumus.
Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!
Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!
I.Sudraba (NSL).
Labvakar, ministra kungs! Man jāsaka gan, ka mēs diemžēl neesam saņēmuši atbildes uz saviem jautājumiem. Vairāk tās ir tādas formālas ierēdņu atrakstīšanās atbildes. Arī jūs kā finanšu ministrs diemžēl šajās atbildēs apliecināt, ka negatavojaties atbildēt Likumā par budžeta un finanšu vadību... īstenot atbildību, kas jums ir saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību, un uzskatāt, ka budžeta programmas mērķu optimizācijas pasākumi un tā tālāk ir iestāžu vadītāju atbildība.
Un tieši tāpēc es jums gribu uzdot jautājumu: kā jūs kā finanšu ministrs izprotat likumdevēju jums doto atbildību, kas noteikta Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.panta trešajā daļā, ka jums jāizvērtē budžeta pieprasījumi pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, prioritārajiem attīstības virzieniem, – kā jūs kā finanšu ministrs to realizējat, sastādot valsts budžeta projektu, un kā saprotat šo savu atbildību?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Reira kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Tātad jūsu minētais likums ir viens. Par budžeta vadību ir arī likumi un normatīvie akti, kuri uzskata vai, nu... bet, kur tiek noteikts, ka par visu finanšu darbību un visu uzņēmuma darbību ir atbildīgs iestādes vadītājs. Līdz ar to mēs ļoti uzmanīgi pieejam, izvērtējot šos pieprasījumus un piedāvājumus. Un mēs mēģinām panākt tādu situāciju, lai valsts pārvaldē nepaliktu tikai viena atbildīgā iestāde, kas ir Finanšu ministrija. Tāpat arī tika, piemēram, veidots samazināto līdzekļu apjoms. Mēs noteicām līdzekļu apjomu, kurš tika samazināts (tie līdzekļi, kuri netika pakļauti samazinājumam, ir tabulā norādīti), un mēs ieguvām skaitli, kuru bija nepieciešams samazināt. Tātad 2.1. un 2.2.punkts... Un tālāk jau tieši ministru atbildība – veikt šos samazinājumus. Tas tika noteikts arī Ministru kabineta sēdē, kur daži ministri uzdeva jautājumu: “Kur tad man ir jāsamazina? No kuras vietas?” Un gan Ministru prezidente, gan valdība kopumā pieņēma lēmumu, ka tā ir tieši ministra atbildība, kā viņš samazinās. Un Finanšu ministrijai bija tikai divi nosacījumi. Pirmais nosacījums: lai nekrātos parādi. Un otrs nosacījums: lai samazinātā daļa pēc tam netiktu pieprasīta no budžetā neparedzētiem gadījumiem.
Līdz ar to mēs, ļoti uzmanīgi vērtējot visus pieprasījumus, esam sabalansējuši, no vienas puses, to, lai Finanšu ministrijai būtu iespēja izvērtēt budžeta pieprasījumus un lietderību un, no otras puses, lai nesanāktu tā, ka vienīgā atbildīgā iestāde šajā valstī ir Finanšu ministrija. Tātad citi likumi paredz arī to, ka iestādes vadītājs ir pilnībā atbildīgs gan par iestādes funkcionēšanu, gan par iestādes finanšu līdzekļu izlietošanu.
Sēdes vadītājs. Paldies, Reira kungs! Jūs pārtērējāt laiku. Skatieties, lūdzu, pulkstenī!
Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aivaram Meijam!
A.Meija (NSL).
Labdien, ministra kungs! Sakiet, lūdzu, – kā, jūsuprāt, deputātiem ir iespējams izvērtēt budžeta izdevumus, ja informāciju par programmas mērķiem, galvenajām aktivitātēm, sasaisti ar plānošanas dokumentiem jūs plānojat iesniegt divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas? Kā jūs vērtējat šādu praksi, un vai plānojat to mainīt?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Ir sagatavoti jūsu minētie jautājumi... ir sagatavotas atbildes īsā formā; tas bija nolemts arī Ministru kabineta sēdē, un, kā ir pierasts praksē, arī paskaidrojumu sagatavošana pilnā formātā tiks... tika noteikta divu mēnešu laikā. Iespēja ar to iepazīties būs visiem – gan iedzīvotājiem, gan deputātiem, gan pārējo ministriju darbiniekiem.
Pašreiz šajā jautājumā mēs izmaiņas neplānojam, jo... Gribu atgādināt, ka gandrīz vai puse dalībvalstu budžetu veidošanas procesā ir atteikušās no dažām formām, par kurām jūs te runājat un kuras pieprasāt (piemēram, kvalitatīvie rādītāji vai sasniedzamie rādītāji). Līdz ar to mēs vēl vērtējam budžeta veidošanas sistēmu nākotnē.
Gribu nomierināt deputātus: šī budžeta jaunie līdzekļi bija 120 miljonu – apmēram 120 miljonu – apjomā, un no tiem lauvas tiesa aizgāja valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai. Tātad aizsardzībai – 69 miljoni, iekšlietu sistēmai – 35 miljoni... un tieslietu un pārējām sistēmām, kur darbinieki ir ar izdienas... pielīdzināmi iekšlietu sistēmai... Un bija papildu pieprasījumi, piemēram, Kultūras ministrijas pieprasījums par nomas maksu, ko noteica Rīgas dome muzejam, Operai... Šeit mēs ļoti cītīgi izvērtējām un sapratām, ka šie izdevumi ir nepieciešami, citādi mūsu Rīga varētu palikt bez Operas teātra un bez jaunizremontētā...
Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jūsu atbildes laiks ir beidzies!
Godātie kolēģi! Jautājumu iesniedzēji ir uzdevuši savus divus jautājumus, bet citiem deputātiem vēl ir tiesības uzdot trīs jautājumus.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai!
S.Šimfa (NSL).
Paldies.
Labdien, ministra kungs! No rakstiskās atbildes mēs sapratām, ka Finanšu ministrija neizvirzīja vienotus kritērijus optimizācijas pasākumiem. Tagad, mutiski atbildot uz jautājumiem, jūs divus no kritērijiem nosaucāt. Taču paliek jautājums: kā vērtējams tas, ka budžeta projektā optimizācijas pasākumos ietverti izdevumi, vienlaikus norādot, ka, iespējams, tiem būs nepieciešami papildu izdevumi nākamajā gadā?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes.
J.Reirs. Tātad būtu vieglāk atbildēt, ja varētu... konkrēti... jautājumā tieši nebija konkrētu iestāžu, institūciju. Un mēs esam gan valdības sēdes laikā runājuši, gan arī ir ierakstīts, ka šie uzstādījumi ir svarīgi, un šīs institūcijas nākamajam gadam vienkārši nedabūs līdzekļus no samazinātām programmām, ja viņām nebūs... ja būs pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tas ir fiksēts valdības sēdes laikā.
Un vēl atgādināšu, ka mēs noteicām kritērijus, pēc kuriem aprēķinājām samazināmo bāzi, bet ministrijas varēja un ministri šīs... šos samazināmos līdzekļus meklēt tajos punktos vai programmās, kuras mēs aprēķinājām kā nesamazināmās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim!
G.Kūtris (NSL).
Labvakar, ministra kungs!
Jautājums, protams, rodas tad, ja atbildēs uz jautājumiem nerodam pilnu atbildi. Un šajā gadījumā, ja jūs skatāties savos pierakstos, tad tas ir 3.4. jautājums saistībā ar atalgojuma pieaugumu Finanšu ministrijā par veseliem 690 tūkstošiem eiro.
Uzmanīgi lasot jūsu sniegto atbildi, ir skaidrs, ka jūs lepojaties ar to, ka kadru mainība laikam ir samazinājusies, un ir skaidrs, kā šajā pieaugumā 180 tūkstoši “aiziet” tieši konkrētam atalgojumam. Es ļoti ceru, ka mēs līdz gada beigām uzzināsim arī, kur “aiziet” tā pārējā naudiņa, bet visticamāk tas laikam ir domāts piemaksām, prēmijām un citām atlīdzībām.
Mans jautājums ir saistīts ar attieksmi pret valsts vienoto pārvaldību. Sakiet, lūdzu, vai šādi cita veida finansējumi vai cita veida samaksas var būt saistītas ar vienoto atlīdzības kārtību, un kā jūsu iestādē atradās apmēram pusmiljons naudiņas, ko var izmantot papildu atlīdzībai?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Tā. Man ļoti palīdzētu atbildēt uz jautājumu, ja es saprastu, kurš tas bija jautājums. Ceturtais? Trešais...
Tātad vienīgais pieaugums nākamajam gadam, kas ir iekļauts bāzē, ir 60 tūkstoši eiro, ko valdība ir nolēmusi piešķirt Finanšu ministrijas deleģētā eksperta Eiropas Komisijā finansēšanai. Tātad par pārējām summām es jums nevarētu teikt, jo praktiski šie 60 tūkstoši ir vienīgie, kas ir papildus salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Un ieslēdziet, lūdzu, vēlreiz mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim!
G.Kūtris.
Es saprotu, ka mēs šo pieaugumu varam redzēt tad, kad mēs salīdzinām vienu gadu ar otru, kā šī summa veidojas, un tāpēc mēs arī redzam šo pieaugumu. Tāpēc mans otrs jautājums ir saistīts ar plānoto pieaugumu par... Es atvainojos! Ņemot vērā atalgojuma pieaugumu par pusmiljonu, jautājums ir tātad... Jūs bijāt aicināts informēt par to, no kādiem pakalpojumiem un precēm ministrija plāno nākamajā gadā atteikties, lai šo pusmiljonu dabūtu savā budžetā. Un mēs redzam, ka jums ir norādīts atbildē... Ir runa par apmēram 290 tūkstošiem eiro – vienreizēji izdevumi. Tad – darba drošība, likuma normu piemērošana... Valsts ieņēmumu dienests... Un ietaupījumi ir notikuši uz līdzekļu pārstrukturizācijas rēķina vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā.
Vēlreiz lūdzu sniegt atbildi: nosauciet konkrētus piemērus, kur ir iegūti resursi visam tam ietaupījumam, kuru ir paredzēts novirzīt atalgojuma palielinājumam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes.
J.Reirs. Vai jūs nevarētu pateikt, kurš jautājums tas bija? (Kāds runā bez mikrofona.)
Jā, es domāju, ka es varu precizēt tos jautājumus, uz kuriem... Ir konkrēti jautājumi, uz kuriem ir atbildes. Bet šāda paplašināta jautājuma nav. Līdz ar to es nevaru par visu valsts pārvaldi... (Kāds runā bez mikrofona.) Pa’, pa’... Tātad šo jautājumu mēs varam atrisināt tā: jūs varat rakstīt nākamo jautājumu, un tad es sagatavošu... Tā ir, es saprotu, Kārtības ruļļa būtība, ka šeit ir diskusija par uzdotajiem jautājumiem, precizēšana... (Kāds runā bez mikrofona.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nu es jūs aicinu neuzsākt diskusiju par Kārtības rulli. Es domāju, ka jebkurā gadījumā tātad ir... Es saprotu, ka jautājums ir neapšaubāmi interesants, bet... Katrā ziņā mēs esam ieinteresēti gūt atbildi, bet ministra kungs šobrīd nevar momentāni tribīnē noorientēties.
Tā ka es saprotu, ka ministrs ir gatavs jums atbildēt vēl arī papildus.
J.Reirs. Tā. Es tātad precizēšu atbildi uz šo jautājumu. Es varu atbildēt.
Finanšu ministrija neatteiksies no kāda konkrēta pakalpojums nodrošināšanas, bet gan... Izvērtējot aktuālās vajadzības, ir identificēti tie pakalpojumi un tās preču piegādes, kuru īstenošanai ir nepieciešams mazāks finansējums nekā iepriekš. Tātad mēs redzam un varbūt arī katrs iedzīvotājs ir sajutis to, ka maciņos naudas paliek vairāk, tāpēc ka, piemēram, siltuma tarifi samazinājušies. Mēs redzam to, ka benzīna tarifi, benzīna izmaksas ir samazinājušās. Un tātad šie plānotie līdzekļi tiks iegūti, ļoti izvērtējot visas tās lietas, kas Finanšu ministrijai ir... Tāpat, es domāju, visas pārējās valsts institūcijas, arī Saeima, vērtēs šos izdevumus par siltumu, elektroenerģiju, par benzīnu un nekādā gadījumā nepārmaksās un nemaksās pēc vecajiem tarifiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm.
Un līdz ar to jautājumu un atbilžu sniegšanas 2015.gada 15.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 15. oktobrī
| Par darba kārtību | |
| Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 08.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 90/J12) (Atbildes dok. Nr. 1298) |
|
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. I.Sudraba |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. A.Meija |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. S.Šimfa |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |