Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2015.gada 3.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 3.novembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir 2016.gada valsts budžeta likums un pavadošo likumprojektu pakete. Atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti varēs debatēt par visu budžeta paketi, par katru no likumprojektiem vai par valsts budžeta likumprojektu tad, kad uzsāksim debates.

Tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam”, kā arī pavadošo likumprojektu paketi. Komisijas vārdā es aicinu visiem paketes likumprojektiem noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, es aicinu atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Pasta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Arī to komisija aicina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija aicina noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Komisija lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija lūdz atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” lūdzam atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzam atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes nodokļa likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija lūdz atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija lūdz atzīt par steidzamu likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Un visbeidzot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Par valsts budžetu 2016.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā pateicos par atbalstu steidzamības noteikšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Un tagad uzsākam debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” un tā pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (Ministru prezidente).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti, ministri! Klātesošie un visi, kas seko līdzi tiešraidei!

2015.gads Latvijas valsts attīstībai ir bijis stabils par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5 procentiem lielāks nekā pirms gada.

Lai arī eksports uz Krieviju krasi samazinājās, 2015.gada astoņos mēnešos preču eksports bija par 1,8 procentiem lielāks nekā pirms gada; tas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj atrast jaunus noieta tirgus.

Valsts kase šogad ir atmaksājusi būtisku daļu - 1,260 miljardus eiro - no izsniegtā starptautiskā aizdevuma. Aizdevuma atlikums veido 4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Šogad Latvija emitēja desmit gadu obligācijas 500 miljonu eiro apmērā ar fiksēto procentu likmi 1,375 procenti gadā. Ņemot vērā fiskālo disciplīnu un makroekonomisko stabilitāti, mēs esam radījuši priekšnosacījumus, lai šī emisija notiktu ar vēsturiski zemāko procentu likmi Latvijas valsts obligācijām.

Lai īstenotu reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un nodrošinātu tām pietiekamus finanšu resursus funkciju izpildei, 4.jūlijā Saeima atbalstīja jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs nonācām līdz reālam likumam, kas sāks darboties jau no nākamā gada 1.janvāra.

Cienījamie deputāti!

Šodien man ir tas gods piedāvāt Saeimai apspriešanai likumprojektus “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” un “Par valsts budžetu 2016.gadam”, kā arī pavadošos likumprojektus.

Kā 2016.gada budžeta galvenās prioritātes ir valsts aizsardzība un valsts iekšējā drošība. 2016.gada budžets veidots, ņemot vērā šīs galvenās prioritātes. Budžets veidots atbildīgi un pārdomāti. Tā sagatavošana noritēja sarežģītos apstākļos. Bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvu fiskālo telpu gandrīz 100 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem adekvāts finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tas valdībai ir izdevies. Valsts budžets ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs.

Budžets tapa, visiem ministriem un ierēdņiem atbildīgi strādājot. Atsevišķi es gribu pateikties finanšu ministram Reira kungam un Finanšu ministrijas kolektīvam par konstruktīvo darbu.

Tālāk par budžeta pamatfaktiem.

Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 7,7 miljardu eiro apmērā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3 procentiem. Samazinājums netika piemērots četrām ministrijām - Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi.

Jau pērn Ministru kabinets bija lēmis par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu, kuru ietekme ieplānota, gatavojot 2016.gada budžetu. Turpinot cīņu ar ēnu ekonomiku, valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai.

Notiek aktīvs darbs pie projekta “Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas mazināšanai 2016.-2020.gadam”. Ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī citām valsts pārvaldes institūcijām, sociālajiem un sadarbības partneriem. Uzņēmējiem jāsaprot, ka aplokšņu algas un izvairīšanās no nodokļiem negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un godīgu konkurenci kopumā.

Ja salīdzinām nākamā gada budžetu ar šī gada budžetu, tad izdevumi pieaugs par 183 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015.gadu pieaugs par 114 miljoniem eiro.

Viss budžeta pieaugums ir pamatā novirzīts prioritārajām nozarēm. Finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai palielināsies par 70 miljoniem eiro.

2016.gada budžets liek pamatus tam, lai nepieciešamais aizsardzības finansējums 2 procentu apmērā no IKP tiktu sasniegts jau 2018.gadā. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums 2016.gadā būs 1,4 procenti no IKP un 2017.gadā - 1,7 procenti no IKP. Tāpat īpaši svarīga ir valdības vienošanās par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšējās drošības sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai - policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Finansējuma pieaugums paredzēts arī profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai, Valsts kultūrkapitāla fondam un veselības aprūpes nodrošināšanai.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1 procents no iekšzemes kopprodukta. Inflācija plānota 2 procentu apmērā. 2016.gada valsts budžets ir sagatavots, balstoties uz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 3 procenti 2016.gadā.

Valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai.

Kopā ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu līdz 370 eiro viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamajā gadā ir solidaritātes nodokļa ieviešana. Tas izlīdzinās nodokļu slogu, lai zemo algu saņēmējiem nodokļu slogs nebūtu lielāks kā strādājošiem ar algām virs 4050 eiro mēnesī. Sākot ar 2016.gadu, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā tikai tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs obligāto sociālo iemaksu griestus, tas ir, kuriem gada ienākumi pārsniegs 48 tūkstošus 600 eiro.

Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem pakāpeniski sasniegs 160 eiro mēnesī.

Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz, ka ar 2017.gadu mikrouzņēmumu nodokļa likmi samazinās līdz 5 procentiem, no kopīgā maksājuma (9 procenti) nodalot valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu daļu.

Nodokļa likmi 5 procentu apmērā varēs piemērot mikrouzņēmumi pirmajos trijos darbības gados un ļoti mazi uzņēmumi (ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā). Savukārt, lai nākotnē nodrošinātu mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju minimumu, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, par katru mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbināto personu darba devējam būs jāveic minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Papildus, lai cīnītos ar nodokļu plānošanu un mazinātu konkurences kropļošanu, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežos jaunu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrāciju 37 nozarēs un ierobežos ilgstošu darbību šajās nozarēs atvieglotā režīmā.

Vēlos uzsvērt, ka papildus jau minētajam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos priekšlikumus īpaša nodokļu režīma ieviešanai uzņēmējdarbības uzsācējiem.

Vēlos pievērst uzmanību arī mūsu budžeta ieguvumiem no plašākām - Eiropas Savienības fondu - iespējām. Īstenojot Latvijas intereses, neviens budžeta process nav nodalāms no Eiropas Savienības fondu investīciju iespējām.

Pirms gada Latvija kļuva par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras darbības programma guva atbalstu Eiropas Komisijā, tādējādi ļaujot mums savlaicīgi uzsākt jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas. Tomēr gada laikā investīciju apguve ir bijusi neapmierinoši lēna - saskaņošana ir ievilkusies vairākās programmās. Es aicinu ministrus pievērst vēl aktīvāku uzmanību Eiropas Savienības fondu ieviešanas paātrināšanai.

2016.gadā Eiropas Savienības investīcijas ļaus mums integrēt darba tirgū sociālās atstumtības riska grupas, ļaus mazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Valsts varēs sniegt atbilstošas apmācības un palīdzēt uzlabot veselības stāvokli. Eiropas Savienības fondu atbalsts paredzēts arī 2015.gada lielākā Eiropas Savienības izaicinājuma - bēgļu krīzes - risināšanai. Tāpat Eiropas Savienības fondu atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanai privātajā un publiskajā sektorā, investīciju palielināšanai pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšanai, sadarbības aktivizēšanai starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem.

Ievērojami ieguldījumi paredzēti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats plašākai nodarbinātībai un dzīves kvalitātes pieaugumam.

Oktobrī darbu ir uzsākusi jaunā Apvienotās finanšu institūcijas valde, kurai jānodrošina daudz aktīvāka šīs institūcijas darbība, īstenojot garantiju, aizdevumu, riska kapitāla un energoefektivitātes aktivitātes. Apvienotajai finanšu institūcijai nopietni jāstrādā, lai palīdzētu uzņēmējiem sagatavot projektu pieteikumus Eiropas Stratēģisko investīciju fondam.

Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pašvaldībām, arodbiedrību un sociālajiem partneriem ir veikusi lielu darbu pie jaunā skolotāju atalgojuma modeļa izstrādes, tomēr tas vēl ir pilnveidojams.

Lai mēs nākotnē varētu sasniegt vēl augstāku izglītības kvalitāti un virzītos uz zināšanām balstītu ekonomiku, ir ļoti svarīgi, lai pedagoga amats sabiedrībā tiktu pienācīgi novērtēts arī finansiāli. Mums jāspēj piesaistīt jaunus, motivētus mācībspēkus un radīt konkurenci uz esošajām pedagogu vietām ar atalgojuma līmeni.

Mums nepieciešams, lai jau no pirmajām klasēm bērni būtu radoši, lai mācētu domāt, lai nezaudētu savu iedvesmu. Uzskatu, ka ir jāspēj sagatavot tādu risinājumu, kurš ietvers veselu virkni saistītu pasākumu, nodrošinās uz izglītības kvalitāti orientētu finansējuma sadali, vienlaikus dodot pašvaldībām pietiekošu elastību savu skolu tīkla organizēšanā. Mēs piedāvāsim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz otro lasījumu rezervēt līdzekļus līdz 9 miljoniem, lai nodrošinātu papildu finansējumu pedagogiem.

Zinātnes finansējums no valsts budžeta nākošgad tiek palielināts, tomēr ir nepieciešams aktīvi strādāt pie jaunā Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamības nodrošināšanas, jo tur ir paredzēts būtisks finansējums zinātnei. Uzskatu, ka arī nozarei ir aktīvi jāmeklē finansējuma iespējas “Horizonts2020” konkursos, piesaistot privāto finansējumu vai sniedzot projektus Eiropas Stratēģisko investīciju fondam jeb tā saucamajam Junkera plānam.

Ir pagājis gads, kopš ieviesti nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem izpētes pakalpojumu izmaksām, un ir jāizvērtē, vai šis pasākums ir devis stimulu jaunām privātām investīcijām un pētniecībām.

Gatavojot 2017.gada budžetu, jau šā gada beigās Finanšu ministrija sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz detalizētākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu vidēja termiņa pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi 2017.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim prognozējamāku budžeta izstrādes gaitu. Pašlaik jau ir skaidrs, ka nodokļu pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi kā nodokļu kopējais slogs un kapitāla nodoklis.

Uzskatu, ka 2017.gada budžeta projektā prioritātei ir jābūt veselības nozarei. Es redzu iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali par labu veselības nozares finansējumam, pakāpeniski virzoties uz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu tuvāko gadu laikā. Vienlaicīgi jāturpina veselības nozares iekšējā sakārtošana.

Līdztekus veselībai kā prioritāti 2017.gada budžeta projektā es redzu augstākās izglītības un zinātnes nozaru finansējuma sakārtošanu, kas ir nepieciešamais pamats inovatīvai ražošanai un radošo industriju attīstībai.

Visas vēlmes reālajā dzīvē uzreiz nav iespējams apmierināt. Taču, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams iet soli pa solim. Tāpēc es ticu, ka mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi.

Ēnu ekonomikas apkarošana, tiesu sistēmas reformas, izglītības un veselības sistēmu pilnveidošana, inovatīvu risinājumu meklēšana valsts pārvaldē un citi valsts attīstībai svarīgi jautājumi ir tie reālie uzdevumi, kurus pēc iespējas labāk īstenojot, mēs varam nodrošināt Latvijas un ikvienas ģimenes, ikviena cilvēka labklājības celšanu.

Noslēgumā vēlreiz gribu izteikt vissirsnīgāko pateicību visiem savas valdības ministriem par atbildīgo komandas darbu un visiem Finanšu ministrijas un pārējo ministriju ierēdņiem par profesionālo sniegumu. Tāpat paldies saku sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldībām par spraigo dialogu.

Cienījamie deputāti! Aicinu Saeimu izvērtēt un apstiprināt 2016.gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa valsts budžetu un pavadošos likumprojektus.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Straujumas kundzei!

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J.Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Šodien Saeimā tiek izskatīts viens no svarīgākajiem šī gada likumprojektiem - 2016.gada valsts budžeta projekts. Tas raksturo valsts turpmāko ekonomisko attīstību, mūsu svarīgākās prioritātes un skaidrus virzienus vairākās nozarēs - drošībā, izglītībā, veselībā.

Tāpēc uzreiz sākšu ar svarīgāko. Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets.

Tā veidošana noritēja ļoti sarežģītos apstākļos. Valdībai bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu ekonomiskā krituma dēļ gandrīz 100 miljonu eiro apmērā, un tas nebija viegls un ātrs darbs.

Ar šo budžetu ir jānodrošina nozīmīgs papildu finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai, un tam ir jābūt adekvātam un saskaņā ar vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem - NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija nevar tikai prasīt citām valstīm garantēt mūsu valsts un visu mūsu iedzīvotāju drošību. Mums pašiem nekavējoties un pastāvīgi ir jānodrošina ieguldījums kopējās drošības stiprināšanā. Galu galā Latvija nedrīkst un nevar kļūt par vājo posmu reģionā, nenodrošinot apņemšanos pret partneriem.

Tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu - nepieciešamo finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta mūsu valsts aizsardzībā spēsim nodrošināt līdz 2018.gadam. Savukārt aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4 procenti no IKP, bet 2017.gadā būs 1,7 procenti.

Cienījamie deputāti! Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu. Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai.

Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu. Tas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārām nozarēm.

Jau pērn valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu, kuru ietekme ieplānota, gatavojot arī 2016.gada budžetu. Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši pie ēnu ekonomikas mazināšanas dažādās nozarēs.

Godātie kolēģi! Tomēr vēlos uzsvērt, ka visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Katras nozares ministrijai ir jāiesaistās darbā, lai nodrošinātu mūsu uzņēmējiem godīgu konkurenci un tajā pašā laikā nepalielinātu, pat mazinātu administratīvo slogu.

Es gribu uzsvērt: ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts atbildība. Tāpēc arī nākamā gada budžeta projektā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz negodīgas uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā, piemēram, esam valdībā lēmuši, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu un kasu sistēmu nelikumīgu izmantošanu, lai novērstu apzinātus un ļaunprātīgus pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Tas ir nepieciešams, lai atbildīgie dienesti varētu gūt skaidru priekšstatu par finanšu līdzekļu izcelsmi. Nevienam nav noslēpums, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nereti iet roku rokā ar terorisma finansēšanu.

Valdības uzdevums ir sekmēt godprātīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību. To apliecina arī pavisam nesen Pasaules Bankas publicētais Doing Business novērtējums, ka Latvijā biznesa vide uzlabojas. Šogad Latvija ir pakāpusies par vienu vietu un ieņem augsto 22.vietu. (Gribu atgādināt, ka 2006.-2007.gadā, kas tiek uzskatīti par ļoti veiksmīgiem gadiem, mēs bijām 24., 25.vietā; krīzei sākoties, bijām 28.vietā.) Un šī 22.vieta nav gūta sacensībā ar trešajām valstīm... trešās pasaules valstīm vai atpalikušām valstīm (Dep. M.Bondars: “Pēdējā vieta Baltijā!”); šī ir cīņa ar Franciju, Spāniju, Beļģiju un pat ar bieži pieminēto Luksemburgu, kuras mēs esam apsteiguši.

Baltijas valstis ir ļoti līdzīgās pozīcijās. Gada laikā biznesa vide Latvijā ir jūtami uzlabojusies vairākās jomās, piemēram, biznesa uzsākšanā, mazākuma investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildes nodrošināšanā, bet būtiski samazinājies kredītu pieejamības novērtējums.

Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai ir labāka kredītu pieejamība un vienkāršāka nodokļu maksāšanas kārtība. Tomēr valdībai vēl jāturpina darbs, lai krietni uzlabotu līgumsaistību izpildes nodrošināšanu, būvniecības atļauju izsniegšanu, piekļuvi elektrībai, kā arī īpašumu reģistrāciju.

Uzņēmējdarbības attīstībai būtiska ir prognozējamība un caurskatāmība nodokļu politikā, ko valdība arī ir nodrošinājusi vismaz pēdējos četrus gadus. Gribu atgādināt, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts un eirozonas dalībvalsts, kur šajos četros gados nodokļi ir samazināti - un samazināti ļoti nozīmīgi. Pievienotās vērtības nodoklis ir samazināts par 1 procentu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samazināts no 26 procentiem uz 23 procentiem, tas ir, par 3 procentiem, sociālais nodoklis ir samazināts par 1 procentu gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē. Šie nodokļu samazinājumi galvenajās nodokļu grupās, kas ir sociālais nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, ir unikāla parādība pašreizējā Eiropā pēdējo piecu gadu laikā.

Valstis ir atgriezušās pie jautājuma par to, ka ir nepieciešams palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Notiek diskusijas dažās valstīs par šīm lietām. Latvija konsekventi ir ievērojusi nodokļu samazināšanas politiku.

Vēlos uzsvērt arī to, ka nākamā gada budžets joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū.

Stingri ievērojot valsts fiskālo politiku, ir jāuzsver, ka šajā jautājumā mūsu kurss nav mainījies. Arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Kas attiecas uz valsts budžeta galvenajiem rādītājiem, tad atgādināšu, ka kopējie budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apjomā, izdevumi - 7,7 miljardu eiro apjomā. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju izdevumi, un mēs tos esam samazinājuši par 3 procentiem. Tāpat tika pārskatīti arī investīciju projektu īstenošanas termiņi un neatliekamiem pasākumiem tika atrasti papildu 122 miljoni eiro.

Un gribu vēlreiz atkārtot, ka izdevumi nākamajam gadam pieaugs gandrīz par 200 miljoniem eiro, ieņēmumi pret 2015.gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro. Un visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm, kuras jau tika minētas iepriekš.

Atbilstoši aktuālajām ekonomiskās izaugsmes prognozēm Latvijas izaugsme 2016.gadā būs 3 procenti no IKP. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1 procents no IKP. Vidējais algas pieaugums ir plānots virs 5 procentiem.

Vēlos norādīt un atgādināt dažus piemērus par papildu finansējumu nākamajam gadam. Piemēram, par 70 miljoniem eiro palielinājies finansējums valsts aizsardzībai un drošības stiprināšanai, 35 miljoni ir iekšlietu sistēmas stiprināšanai, profesionālā izglītība saņems papildu 6 procentus, zinātne - 10 procentus, sports - 18 procentus. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai - virs 8 procentiem, Valsts kultūrkapitāla fonds saņems papildu finansējumu pret 2015.gadu 18 procentu apmērā. Tāpat papildu finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai, bet tur vēl daudz darāmā.

Diskusijās ar mūsu pašvaldību partneriem valdība radusi iespēju nodrošināt finanšu resursu palielināšanu vietvarām par 92 miljoniem eiro. Tas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.

Tāpat arī, gatavojot 2016.gada valsts budžeta projektu, valdība panāca vienošanos par minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro. Tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Savukārt, lai nodokļu slogs būtu līdzvērtīgs visiem nodokļu maksātājiem, tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ienākumu nodokļa progresivitātes pakāpe Latvijā ir viena no zemākajām. Tāpēc, ieviešot solidaritātes nodokli algām virs 50 tūkstošiem eiro gadā, tiks mazināta darbaspēka nodokļu regresivitāte.

Nodokļu izmaiņas, ko ir rosinājusi valdība 2016.gadā, skars samērā šauras nodokļu maksātāju grupas. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus un vides piesārņojumu; pārsvarā tiks pārskatīts akcīzes nodoklis.

Godātie klātesošie! Neskatoties uz to, ka nozaru ministriju nākamā gada izdevumi jau ir samazināti par 3 procentiem, ir pienācis laiks vēl rūpīgāk pārskatīt ikvienas nozares finansējumu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju līdzekļu efektīvu izlietošanu.

Tādēļ uzreiz pēc tam, kad nākamā gada budžeta projekts būs apstiprināts Saeimā, Finanšu ministrija sāks intensīvu darbu pie visu nozaru ministriju izdevumu rūpīgas pārskatīšanas. Tādējādi jau 2016.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citu pieeju nekā līdz šim.

Tāpat kopā ar valdības sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību - izstrādāsim Vidēja termiņa nodokļu pamatnostādnes. Tajās būs definēti nodokļu politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu mēs gatavojamies šo apjomīgo darbu pabeigt nākamā gada pirmajā pusē.

Godātie deputāti, kolēģi! Noslēgumā vēlos bilst, ka turpināsim iesākto darbu, lai ekonomikas attīstība būtu stabils pamats arī uzņēmējdarbības attīstībai. Svarīgi, ka nākamā gada budžets, kas galvenokārt vērsts uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošu Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū.

Godātie Saeimas deputāti! Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana ir nodota jūsu rokās. Tas tika veidots atbildīgi, koleģiāli, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses.

Aicinu jūs visus atbalstīt nākamā gada budžeta projektu, jo tikai kopīgiem spēkiem varam Latviju veidot par drošāku un labāku vietu mūsu līdzcilvēkiem. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Premjerministres kundze! Ministres, ministri!

Šī kurpe... Šī kurpe ir simbols 2016.gada budžetam. (Rāda kurpi zālei. Starpsaucieni no zāles.) Šī kurpe ir simbols tāpēc, ka tai ir daudz kā līdzīga ar 2016.gada budžetu: 2016.gada budžets, tāpat kā šī kurpe, neder! 2016.gada budžets neder Latvijai, bet šī kurpe neder tam puisim, tam zemessargam, kam tā tika iedota. Tā neder! (No frakcijas SASKAŅA: “Uz to pusi rādi!”)

Vispirms par budžetu. Latvija ir izslāpusi pēc straujākas ekonomiskās attīstības, bet 2016.gada budžetā nekāda straujāka ekonomiskā attīstība nav paredzēta. Jūsu solītais ekonomikas izrāviens ir iespējams tikai tajā brīdī, ja investīcijas zinātnē un globālajās zināšanās, prasmēs un iemaņās notiek. 2016.gada budžetā tādu lietu es atrast nevaru.

Nu labi, ja nevaram to izrāvienu veikt ekonomikā, tad varbūt varam panākt straujāku tautsaimniecības attīstību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, bet arī tur neko nevar atrast par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, un tāpēc 2016.gada budžets neder. (No zāles: “Kāds izmērs?”)

Un atļaujiet man citēt trīs izteikumus no organizācijām un indivīdiem, kuri vienmēr - un es atkārtoju - vienmēr! - attiecībā pret valdību ir bijuši vai nu atbalstoši, vai diplomātiski.

Sākšu ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. “Katru gadu tiek meklētas jaunas iespējas, kā palielināt nodokļus, faktiski ar katru gadu padarot Latviju nekonkurētspējīgāku.”

Turpināšu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. “Budžets nav veidots ar mērķi stiprināt Latvijas ekonomiku, attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darba vietas.”

Un visbeidzot - Fiskālās disciplīnas padome. Lai jūs saprastu, kolēģi, - fiskālā disciplīna ir kaut kas, ar ko šī valdība vai pēdējo sešu gadu valdības vienmēr ir lepojušās, ka tās ir patiešām ievērojušas fiskālo disciplīnu. Un tas tiešām ir bijis vienīgais jautājums, ar ko šīm valdībām lepoties, jo viss pārējais ir bijis sabiedriskās attiecības, ko nodrošina tie cilvēki, kuri sēž tur aiz tām kolonnām. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.) Un Fiskālās disciplīnas padome saka tā: “Valdības spēja turēties pie fiskālajiem mērķiem ir pasliktinājusies.” Fiskālās disciplīnas likums nosaka pienākumu valdībai labot budžeta plānus nākamajos gados ar galveno mērķi - mazināt spiedienu uz valsts parādu. Uzkrātais deficīts 2015.gadā prasīs veidot budžetu ar pārpalikumu turpmākajos gados. Vai ne?

Nu, kam vēl ir jāpasaka, ka šis budžets nekam neder, lai jūs to sadzirdētu?

Tagad par kurpi. (No zāles: “Atkal?!”) Šī kurpe tika iedota jaunam zemessargam kopā ar ekipējumu, kopā arī ar šo zābaku. Redzat šo zābaku un šo kurpi! Redzat, ja?! Šo zābaku zemessargs var lietot, jo tas der viņa kājai, bet šo kurpi nevar, jo tā ir 42.izmēra, nevis 44.! Tad, kad viņš mēģināja bilst par to, ka viņam ir 44.izmērs, nevis 42., viņam atbildēja: “Ņem, paraksties un ej!” Viņš arī ņēma, parakstījās un gāja. Un tagad jūs redzat, kāpēc ne šī kurpe, ne 2016.gada budžets neder. Tātad tie neder. (Dep. I.Viņķele: “Ģeniāla loģika!”)

Bergmaņa kungs! Bergmaņa kungs! Bet uz papīra taču viss ir kārtībā, vai ne? Atskaitēs ir parādīts, ka zemessargs ir saņēmis kurpi. Valsts kontrole, pētījot atskaites, pat nenojauš, ka šo kurpi neviens nelieto, tā stāv šim zemessargam skapī. (No frakcijas SASKAŅA: “Met viņiem!”) Bet patiesībā ir tā, ka valsts budžeta līdzekļi ir iztērēti, zemessargs nav ekipēts, bet ieguvējs vienīgi ir kurpju tirgotājs un ražotājs, vai ne?

Aizsardzības ministrija saņem ievērojamu budžeta pieaugumu, un uz papīra tai būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Gluži kā solīts mūsu sabiedrotajiem.

Bet, Straujumas kundze! Ja Aizsardzības ministrijai tikai uz papīra viss būs kārtībā, tad rūpes par valsts drošību būs tukša runāšana. Izskatās, ka rūpes par sakārtotiem papīriem ir jūsu vadītās valdības moto. (No zāles: “No kura laika Zemessardzei dod kurpes?”)

Ar lielu dedzību valdība ir metusies cīņā ar nevienlīdzību - nevis nevienlīdzību dzīvē, bet nevienlīdzību uz papīra, nevis de facto, bet de iure.

Pagājušajā gadā, lai mazinātu nevienlīdzību, jūs palielinājāt minimālo algu. Nevienlīdzība kā bija, tā palika! Šogad jūs izlēmāt ķerties pie daudz radikālākām metodēm: ja nabagos nevar padarīt par vidusslāni, tad vidusslānis ir jāpadara par nabagiem. Tā tika palielināti nodokļi tiem, kuri šodien saņem Eiropas līmeņa atalgojumu Latvijā. Bet es jums, Reira kungs, varu garantēt - garantēt! -, ka veiksme nevienlīdzības mazināšanā uz papīra jums ir garantēta. (Finanšu ministrs: “Paldies!”)

Vispār nevienlīdzību mazina, dodot tādas zināšanas, prasmes un iemaņas, kuras pārdod globālajos tirgos; nav vis tā, ka nevienlīdzību mazina, kādam kaut ko atņemot un nevienam neko neiedodot. (Zālē troksnis, starpsaucieni. No zāles: “Zini, Mārtiņ, velc to zābaku un ej mājās!”)

Nebūtu taisnīgi, Bergmaņa kungs, pavisam nebūtu taisnīgi, ja es jums pārmestu šo vienu incidentu ar kurpi. Lielās organizācijās gadās visādas kļūmes. Bet budžeta sakarā man jāspēj noticēt jums kā Latvijas Republikas aizsardzības ministram. Un, ticiet man, es ticu jums kā Latvijas patriotam! Es ticu jums kā cilvēkam, kurš spēj uzrunāt jauno paaudzi - gan tos, kuri atnāk uz Zemessardzi, gan tos, kuri iestājas jaunsargos, gan tos, kuri izvēlas profesionālo dienestu.

Bet kā lai es jums ticu kā aizsardzības ministram, ja jūsu stratēģiskās plānošanas un attīstības padomnieks ir tāds, par kuru pilsētā, valstī un pasaulē neviens nav dzirdējis kā par speciālistu stratēģiskās plānošanas vai aizsardzības jautājumos? (Dep. A.Loskutovs: “Tādu kā jūs?”) Ģirtu Kalniņu pilsētā gan pazīst kā labu paziņu būvniekiem. Bergmaņa kungs, tad kādus padomus jūs saņemat no Kalniņa kunga?

Man jāspēj noticēt arī jums, Straujumas kundze, - jums kā Ministru prezidentei, jūsu teiktajam, lai šim budžetam kaut mazliet būtu cerība būt derīgam Latvijas - nevis tikai koalīcijas - labā. Bet kā es varu jums noticēt, ja, piemēram, pagājušajā gadā, pieņemot 2015.gada budžetu, no šīs tribīnes jūs teicāt sekojošus vārdus: “Jaunās valdības deklarācija ir vērsta nevis uz nodokļu likmju celšanu, bet uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu.” (No frakcijas SASKAŅA: “Šausmas!”) Izrādās, ka šie vārdi ir bijuši tikai vārdi, kurus jūs kā Ministru prezidente esat lietojusi bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Manā galvā skan jūsu piārista jeb jūsu komunikāciju cilvēka izdomājumi - “ekonomiskais izrāviens”, “tautsaimniecības izaugsme”, “nevienlīdzības mazināšana”, “1,2 procenti no IKP - pētniecībai un attīstībai”. Varētu turpināt un turpināt. Straujumas kundze, neticu! Neticu, ka jums ir nodoms tiekties kaut uz vienu no tiem pēc būtības, nevis uz papīra! Es savā neticībā jūsu vadītajai valdībai esmu viens no daudziem. 2016.gada budžets nekam neder! (Dep. I.Viņķele: “Ģeniāli!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Godātie deputāti! Ministru kabineta locekļi!

Valdošā koalīcija, cenšoties panākt Ministru kabineta izstrādātā 2016.gada budžeta projekta pieņemšanu, uzvedas kā tirgotājs, kurš visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas pārdot kaķi maisā. Es nebūšu tik atraktīva - es esmu atnākusi bez kaķa maisā -, bet mēģināšu jums to iztēloties. (Dep. K.Šadurskis: “Paldies!”)

Kaķa īpašnieks publiski apgalvo, ka viņa dzīvnieks esot gatavais “veiksmes stāsts”: prasot aizvien mazāk pārtikas, jo pats ķeršot aizvien vairāk peļu, turklāt, jo kaķi mazāk barojot, jo vairāk uzlabojoties tā fiziskā forma. Taču vienlaikus stāstā iespraucas žēlabas, ka kaķim nācies augt ļoti grūtos ģeopolitiskos apstākļos un saimnieks ir bijis spiests nepārtraukti samazināt pārtikas devas. Protams, šādas pretrunas izteikumos pircējam rada vēlmi pašam labāk apskatīt to, kas ir maisā. Taču pārdevējs sāk aizbildināties, ka tas nemaz neesot iespējams, ka viņš nemaz neprot atraisīt maisu. Ar budžeta projektu ir tieši tāpat. No vienas puses, izskan apgalvojums, ka tas esot līdz šim neredzēts attīstības budžets, no otras - ka naudas nav nedz veselības aizsardzībai, nedz skolotāju algām, nedz reģionālajiem ceļiem, nedz kam citam. Tāpēc atkal jāveic optimizācija, bet nozarēm, kam līdzekļi vajadzīgi, - jāpaciešas, līdz nāks labāki jaunie laiki. Taču, kad deputāti vēlējās iegūt precīzāku priekšstatu par piedāvātajām izmaiņām budžetā, kas veiktas, salīdzinot ar 2015.gada budžetu, izrādās, ka to izdarīt praktiski nav iespējams. Jo informācija, kas atrodama 2016.gada budžeta projekta paskaidrojumos, ir formāla un nepietiekama. Lai tomēr budžeta skaitļi tiktu skaidroti un kļūtu saprotamāki, mēs, “No sirds Latvijai”, panācām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedalās arī nozaru ministriju pārstāvji. Diemžēl arī viņi nespēja līdz galam paskaidrot, kam paredzēta nauda.

Komisijas sēdē liela daļa ministriju pārstāvju nespēja izskaidrot ne nozares mērķus, ne prioritātes, ne budžeta sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu. Labākajā gadījumā ierēdņi solīja atbildēt rakstiski. Citi par prioritātēm teica - mēģināsim izdarīt to labāko.

Ekonomikas ministrijas ierēdņi godprātīgi atzina - mēs jau sen neesam Ekonomikas ministrija, bet gan enerģētikas, būvniecības, un tūrisma ministrija, jo sen jau Ekonomikas ministrijai nav izšķiroša loma valsts uzņēmējdarbības politikas noteikšanā, tāpēc ka toni valsts attīstībā nosaka Finanšu ministrijas matemātika. Bet arī ar matemātiku Finanšu ministrijai tā īsti nevedas. Tā ir izveidojusi krāšņu stāstu, ka izdevumu optimizācija budžeta projektā tomēr esot notikusi un ministriju izdevumi samazināti 3 procentu apmērā, salīdzinot ar 2015.gadu.

Valdošā koalīcija aplaudē par šādu optimizācijas pasaciņu, jo viņi paši tam tic. Tad jāatzīst, ka tik naivu un labticīgu Ministru kabinetu un valdošās koalīcijas deputātus līdz šim nav gadījies redzēt. (No zāles: “Tas ir labi!”) Un viens no klasiskajiem piemēriem ir Satiksmes ministrijas optimizācijas pasākums. Tas paredz par 1,8 miljoniem eiro samazināt izdevumus dotācijai - zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pašā laikā šis pasākums atzīts par neatliekamu un tam piešķirti papildu 2 miljoni eiro. Un, kā godīgi pateica Satiksmes ministrijas pārstāvji, optimizācijas rezultātā mēs vinnējām 200 tūkstošus eiro. Acīmredzamais - neticamais! Šādas pseidooptimizācijas rezultātā pieejamo līdzekļu ministrijām kļūst pat vairāk.

Līdzīgi ir ar Kultūras ministrijas optimizācijas pasākumiem. Par 40 tūkstošiem eiro tiek samazināti izdevumi Latvijas dalībai Londonas Grāmatu tirgū, bet tajā pašā laikā ir plānots palielināt šim pašam pasākumam izdevumus par 440 tūkstošiem eiro. Līdzīgs stāsts ir par mahinācijām ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārcelšanās izdevumiem. Ar vienu roku samazinām, ar otru - atliekam atpakaļ.

Šādas optimizācijas piemērus var atrast daudz. Un kam ir nepieciešamas šādas bezjēdzīgas skaitļu pārvirzīšanas? Lai finanšu ministrs varētu maldināt sabiedrību, ka ir veikti optimizācijas pasākumi? Jautājumu uzdošana par izdevumu mērķiem šajā situācijā kļūst absurda, jo visas darbības ar budžeta izdevumiem ir notikušas matemātiski, neiedziļinoties izdevumu būtībā. To apliecina ierēdņu nespēja paskaidrot, piemēram, no kādiem pakalpojumiem optimizācijas pasākumu rezultātā ministrijas atteiksies un kā tas ietekmēs iestāžu darba rezultātus.

Un visbeidzot. Uz samazinājumu un neskaidrību fona īstu ballīti nākamgad varēs rīkot Finanšu ministrijas darbinieki. Tās ministrijas darbinieki, kura ir galvenā atbildīgā par likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” sagatavošanu un kurai ir visvairāk nepaskaidrotu un aizplīvurotu izdevumu. Izdevumi Finanšu ministrijas centrālā aparāta darbinieku atalgojumam optimizācijas, taupības un solidaritātes apstākļos palielināsies par 690 tūkstošiem eiro. Varbūt tāpēc ministrijas darbinieki saņem īpašo premjeres uzslavu. Visatļautību parāda ierēdņu sagatavotās atbildes, kurās labi apmaksātie Finanšu ministrijas ierēdņi demonstrē pilnīgu nekompetenci, nespējot pat iesniegt pieprasītos dokumentus. Nekompetence vai attieksme “kāda tiem deputātiem daļa”?

Nav bijis diskusiju - un valdība arī neredz vajadzību pēc tādām - par nozaru politiku un mērķiem. Ko valdība vēlas sasniegt ar šo budžetu? Kādus izglītības vai sociālos pakalpojumus sabiedrība saņems vai nesaņems? Pa kādiem ceļiem mēs brauksim? Kāda vide būs mūsu uzņēmējiem?

Mūsuprāt, pilnīgi nepieņemama ir iedibinātā prakse, ka pilns teksts valsts budžeta paskaidrojumiem tiek sagatavots divu mēnešu laikā pēc budžeta apstiprināšanas. Notiekošo gribētos salīdzināt ar mājas celtniecību. Vai mēs ar vieglu roku pārskaitītu visus celtniecībai plānotos līdzekļus, balstoties tikai uz skici, pasakot, ka par celtni interesēsimies tikai tad, kad tā būs uzbūvēta, un tad arī lemsim, vai gribam tajā vispār dzīvot?

Līdz ar to šajā haotiskajā, izmisīgajā cīņā par ministriju budžetu saglabāšanu nevienam vairs nav daļas par Nacionālā attīstības plāna vai citu valsts attīstību nosakošo dokumentu ievērošanu.

Atgādināšu, ka NAP noteiktās prioritātes, kuras valstij jāsasniedz līdz 2020.gadam, ir tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Budžeta veidošanas gaitā vispār netika skatītas jaunās politikas iniciatīvas, ar kuru palīdzību tika iecerēts piešķirt papildu finansējumu prioritāšu sasniegšanai svarīgajos sektoros. Piemēram, Satiksmes ministrijai, kas iesniedza sešas jaunās politikas iniciatīvas, Finanšu ministrija vienkārši norādīja, lai beidz māžoties un pat nemēģina cerēt uz finansējumu.

Nevēloties izvērtēt nodokļu maksātāju naudas līdzšinējo izlietojumu, valdība iet pa sev komfortablāko ceļu - ģenerē arvien savdabīgākus priekšlikumus par jauniem nodokļiem vai esošo nodokļu palielināšanu. Arī ar nākamo gadu tiek ieviests jauns nodoklis - solidaritātes nodoklis. Ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, koncertu un teātru biļetes, tiek palielināts akcīzes nodoklis degvielai.

Nepārtrauktā vēlme pasmelties nodokļu maksātāju kabatā jau ir izraisījusi vēl neredzētu konfliktu ar sociālajiem partneriem. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, arodbiedrības, pat Latvijas Bankas prezidents asi norāda, ka šis budžets būs kārtējais solis uz valsts konkurētspējas zaudēšanu. Tas bremzēs tautsaimniecības attīstību, sabiedrības labklājības izaugsmi.

Saņemot šādu brāķa projektu, būtu gluži likumsakarīgi, ka deputāti visiem spēkiem mēģina vērst par labu, ko vēl iespējams. Taču nākamā gada budžeta apspriešana atbildīgajā komisijā izcēlās ar vēl kādu īpašu savdabību - opozīcijas deputāti uzdeva jautājumus, analizēja, sniedza priekšlikumus, kamēr pozīcijas deputāti atklāti demonstrēja neieinteresētu attieksmi, vispār neuzdodami jautājumus.

Tikai apspriežot nodokļus, pozīcijas deputāti bija rosīgāki, nāca ar priekšlikumiem, kā palielināt nodokļu slogu mūsu uzņēmējiem, kā piespiest tos, kuri maksā nodokļus, turpmāk maksāt vēl vairāk. Citām aktivitātēm (cīņa ar ēnu ekonomiku, valsts pārvaldes izdevumu samazināšana, sniegto pakalpojumu kvalitātes palielināšana) ir grūtāk sasniedzams rezultāts, un tās var ietekmēt attiecības koalīcijā. Pozīcijas deputāti izvairās no tik bīstamu jautājumu apspriešanas.

Pieļauju, ka valdošā koalīcija galu galā par šo budžetu tomēr nobalsos, lai cik nožēlojams tas būtu, lai kā pret to protestētu sociālie partneri, skolotāji, ārsti un citas sociālās grupas. Tad šis projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Godātie deputāti! Atbildiet katrs pats sev, vai jūs zināt, kas slēpjas aiz šiem miljardiem (Dep. K.Šadurskis: “Jā!”), ko mēs ar šo budžetu sasniegsim, ko nepaveiksim un kā dzīvosim tālāk. Mēs, “No sirds Latvijai” deputāti, nevēlamies būt brāķdaru sarakstā un balsosim “pret” budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Pateicos par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.

R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti un deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi! Uzsākot šo uzrunu, vispirms vēlos teikt lielu paldies Latvijas sabiedrībai, saviem kolēģiem valdībā un arī Saeimā par izpratni un atbalstu, diskutējot ne tikai par nākamā gada budžetu valsts aizsardzībai, bet arī redzot to perspektīvā līdz pat 2018.gadam, kad saskaņā ar valdības lēmumu jāsasniedz 2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Šie 2 procenti nav pašmērķis vai matemātiska dogma, bet gan pašu apņēmības un gribas apliecinājums, jo sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama lieta. Primāri mēs kā valsts esam atbildīgi par savu drošību.

Mūsu valsts aizsardzība balstās uz trim galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana.

Mana galvenā prioritāte šajā amatā ir NBS kaujas spēju celšana un nostiprināšana. Tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne - ilglaicīga un redzama. Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka iespējams iebrukt kādā no NATO dalībvalstīm.

Jau kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvijā pastāvīgi uzturas ASV spēku vienības pēc rotācijas principa. Līdz ar sabiedroto klātbūtni reģionā ir paaugstināta arī militāro mācību intensitāte, kas veicina sabiedroto un nacionālo spēku savstarpējo savietojamību.

Lai nodrošinātu sabiedroto spēku ilgtspējīgu klātbūtni, ir veikta nepieciešamās infrastruktūras identificēšana un uzsākti projektēšanas darbi, kas sekmēs nepieciešamos apstākļus ārvalstu karavīru uzņemšanai Latvijā.

Vienlaikus mūsu pilsoņu izvēli iestāties Zemessardzē nedrīkst novērtēt par zemu, tāpēc pakāpeniski tiek celta Zemessardzes kaujas gatavība un ieguldīti resursi ekipējuma iegādē, papildu personāla piesaistē un apmācībā.

Apmeklējot Zemessardzes vienības visā Latvijā, esmu guvis pārliecību, ka cilvēkos ir patriotisms un gatavība aizstāvēt savu zemi, par ko liecina arī vēlēšanās stāties Zemessardzē un saistīt savu dzīvi ar militāro karjeru. Kaut arī ekonomiskās krīzes gados valsts aizsardzības finansējums tika saglabāts vien izdzīvošanas režīmā, šodien varam teikt paldies un patiesi apbrīnot zemessargus par to, ka viņu apņēmība kalpot savas valsts drošībai nav gājusi mazumā. Tāpat ir pieaugusi un iedvesmo arī citus, kuri šobrīd pievienojas zemessargu rindām.

Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados (2014.-2018.), paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējumā, personāla un infrastruktūras vajadzībām.

Būtiskākās ieguldījumu jomas ir nesen uzsāktie aizsardzības spēju attīstības projekti. Tā, piemēram, lielākajos projektos 2016.gadā plānots ieguldīt 104 miljonus eiro, tajā skaitā Zemessardzei piešķirt gandrīz 8,5 miljonus eiro, pretgaisa aizsardzībai un gaisa telpas novērošanai - vairāk nekā 13 miljonus eiro, mehanizācijas projektam - vairāk nekā 16 miljonus eiro.

Nozīmīgākie jaunie projekti budžeta pieprasījumā 2016.gadam ir šādi: NBS personāla skaita palielinājums līdz 6 tūkstošiem cilvēku - tam nepieciešami gandrīz 16 miljoni eiro; uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras celtniecība un mācības - gandrīz 9 miljoni eiro; nodrošinājums ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem (ieskaitot pārapbruņošanu) - nedaudz vairāk par 9 miljoniem eiro.

Tas ir parāds, kas mums ir jāatdod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un savas valsts aizsardzībai. Tagad ir īstais brīdis, lai to izdarītu.

Valsts aizsardzības budžetu nododot vērtēšanai Saeimā, vēlos apliecināt, ka stingri un ar visaugstāko atbildību sekošu tā izlietošanai. Sabiedrībai ir jāzina, kādiem mērķiem šo budžeta pieaugumu paredzēts tērēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidente un ministri!

Šodien, ierodoties uz Saeimas sēdi, mums bija iespēja aprunāties ar neapmierinātiem veselības sistēmas un izglītības sistēmas darbiniekiem. Interesanti, ka gan veselība, gan izglītība tiek minētas kā šī sagatavotā budžeta projekta prioritātes.

Šodien es vēlos pievērsties izglītības darbiniekiem, tādēļ paskatījos, ko par izglītību saka valdības un Saeimas apstiprinātie stratēģijas plānošanas dokumenti, uz kuru īstenošanu taču ir jābūt vērstam gan 2016.gada budžetam, gan arī nākamo gadu budžetiem.

“Latvija 2030”: “Skolotājam ir jābūt ne tikai sava priekšmeta pasniedzējam, bet daudzpusīgai, talantīgai personībai, kura palīdz, iedvesmo, sasaista dažādas jomas, sadarbojas, sniedz padomus un organizē. Sevišķi pirmsskolā un sākumskolā izglītībai jābūt vērstai uz bērna saskarsmes prasmju, individualitātes un zinātkāres attīstību.”

Kāda ir realitāte? Atbilstoši ministrijas piedāvātajam atalgojuma modelim skolotājam vienas talantīgas, iedvesmojošas un integrētas mācībstundas sagatavošanai ir atvēlētas piecas minūtes, bet pirmsskolas pedagogs vispār netiek uzskatīts par pedagogu.

Tas pats dokuments “Latvija 2030”: “Lai skolotāja profesiju izvēlētos spējīgākie un talantīgākie jaunieši, ir jāceļ profesijas prestižs un jāpilnveido motivācijas sistēma.”

Kāda ir realitāte? Par to pašu algu skolotājam tiek piedāvāts novadīt par trim stundām nedēļā vairāk.

“Latvija 2030”: “Lai nodrošinātu pieeju mūsdienīgam mācību procesam un informācijai, ir jāīsteno visu Latvijas skolu un bibliotēku digitalizācija.”

Kāda ir realitāte? Digitalizācija nav veikta, digitālas platformas izveide ir izgāzusies, un tai paredzētie miljoni aizplūduši nezināmā virzienā. Taču bibliotēkas skolās vairs nebūs pieejamas, jo katrai skolai nav paredzēts bibliotekārs.

Nacionālais attīstības plāns: “Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta augstā līmenī un jau ar pirmajām skolas dienām atraisa spējas un prasmes, gatavo jauno paaudzi nākotnē būt konkurētspējīgiem darba tirgū.”

Kāda ir realitāte? Kolēģi no VIENOTĪBAS, palielinot minimālo algu, arvien vairāk tuvina skolotāju minimālās algas saņēmējam. Tā ir ņirgāšanās par skolotājiem, kuri aizvadītos gadus veltījuši izglītības iegūšanai un profesionalitātes nodrošināšanai, bet darba samaksas ziņā viņus nu jau maz kas atšķir no neizglītota melnstrādnieka.

Budžeta prioritāte esot izglītības kvalitātes uzlabošana, teica Reira kungs. Straujumas kundze, turpinot to, atzina, ka izglītībai finansējums tiks iedalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, turklāt - ar priekšlikumiem uz otro lasījumu.

Ko mēs redzam budžeta projektā šobrīd? 2015.gadā - Izglītības un zinātnes ministrijai - 448 miljoni, 2016.gada projektā - Izglītības un zinātnes ministrijai - 317 miljoni. Starpība trešajai augstākajai valdības prioritātei ir 130 miljoni ar mīnusa zīmi.

Realitāte ir tāda, ka šo finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un priekšlikumiem uz otro lasījumu skolotāji varēs saņemt tikai tad, ja norīs kārtējo krupi, kas saucas “jaunais pedagogu atalgojuma modelis”. Realitātē mēs atrodamies pedagogu streika priekšvakarā. Tāda streika priekšvakarā, kāds nav bijis pēdējos 15 gadus - ne krīzes gados, ne konsolidācijas laikā, ne laikā, kad skolotāji iznes būtiskāko algu samazināšanas slogu.

Skolotāji ir pacietīgi. Ļoti pacietīgi. Taču katra pacietība reiz beidzas. Diemžēl skolotāji atzīst, ka ministrija vairāk traucē nekā palīdz skolotāju darbam.

Pēdējā laikā bieži ir dzirdēts, ka izglītība ir nevis stāsts par skolotājiem, bet gan par skolēniem. Izglītības sistēma jāveido priekš skolēniem, nevis priekš skolotājiem. Un tā ir taisnība. Protams, skolēns ir tas, kura dēļ šī sistēma pastāv un tiek veidota. Tomēr motivēts un iedvesmots skolēns iespējams tikai skolā, kurā ir motivēts un iedvesmots skolotājs. Un skolēnam acis par izzināmo un par savu priekšmetu var spīdēt vienīgi tad, ja acis par to spīd skolotājam. Tāpēc cienīgi darba apstākļi un atalgojuma nodrošināšana skolotājam ir labākais un patiesībā arī vienīgais veids, kā nodrošināt izglītības kvalitāti Latvijā.

2016.gada budžetā trešajai augstākajai prioritātei nauda netiek paredzēta. Tāpēc acīmredzot ir notikusi kāda būtiska kļūda, un šis budžets ir atgriežams pārstrādāšanai. Aicinu to neatbalstīt! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies Pimenova kungs. Vai jums pietiktu ar 10 minūtēm? Nepietiktu? Tad jums pietiktu ar 10 minūtēm? Nē, ir pārtraukums.

Tātad, kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms dodamies pārtraukumā, mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, šodien jubilejā sveicam divus kolēģus - Jāni Ādamsonu un Artusu Kaimiņu. (Aplausi.) Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Atis Lejiņš... (Dep. A.Lejiņš no zāles: “Es esmu!”) un Silvija Šimfa... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Klātesošie ministri! Nākamā gada budžets ir tās politikas tiešs turpinājums, kuru ir piekopusi Latvijas valdība savos mēģinājumos krīzi pārvarēt.

Šī politika balstījās uz ačgārniem slēdzieniem par krīzes cēloņiem un risināja radušās problēmas uz to līdzpilsoņu rēķina, kuriem bija vismazāk iespēju sevi ekonomiski aizstāvēt.

Šīs pašas politikas “dzimumzīmes” ir redzamas uz katras budžeta projekta lapas. No visiem vārdiem, ar kuriem tiek skaidrota situācija mūsu valstī, vēlētājiem pirmām kārtām atmiņā būs palicis vārds “krīze”. Tā ir situācija, kurā visiem uzreiz sāk pietrūkt naudas, savu darbību pārtrauc uzņēmumi, daudzi līdzcilvēki zaudē darbu un tādējādi nespēj atmaksāt bankām parādus.

Valda uzskats, ka krīze, kuras vissāpīgāko posmu mēs pārdzīvojām 2009. un 2010.gadā, bija starptautiskās ekonomiskās krīzes izpausme. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Jā, patiešām, kad krīze aptvēra visu pasauli, 2008.gada rudenī, sabruka Latvijas eksporta tirgi, krasi samazinājās nodokļu ieņēmumi, turklāt valsts uzņēmās samaksāt Parex bankas parādus. Lai kompensētu savus tēriņus, valdība parakstīja starptautiskā aizdevuma programmu.

Tomēr patiesībā bija divas krīzes.

Viena krīze bija starptautiskās krīzes sekas, toties otra krīze bija mūsu pašu izlolota. Tās saknes jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā, kad pie mums uz Latviju tika pārnests Vašingtonā izveidotās Džordžtaunas Universitātes ekonomistu grupas attīstītais kapitālisma neoliberālais modelis. Šī modeļa izstrādātāji noliedza valsts iejaukšanos reālās ekonomikas procesu pārvaldīšanā, skeptiski izturējās pret publiskajām investīcijām ekonomikā un visas cerības saistīja ar finanšu tirgiem.

Mūsu tautas nelaime ir tā, par kuru es jau dažreiz šeit esmu runājis no tribīnes, - ka par iespējamo cita kapitālisma modeli tai nebija zināms toreiz un nav zināms arī tagad. Starp abām krīzēm ir kopsakarība: viena krīze attīstījās uz otras krīzes fona, un otrās krīzes sekas ar vēl smagāku slogu nospieda pirmās krīzes radītās. Pasaules krīze sākās tad, kad privātais kapitāls jau bija pārplūdinājis Latvijas finanšu tirgu un lēto nekustamo īpašumu dēļ bija izaudzis un pārplīsis hipotekāro kredītu burbulis. Tā sekas bija milzīgs privāto aizņēmēju parāds. Lai to atmaksātu, Latvijas iedzīvotāji devās emigrācijā peļņā, jo pašu mājās valdība rīkojās tā, kā prasīja starptautiskie aizdevēji. Tā sāka samazināt visu ministriju tēriņus, ko mēs vēl redzam arī šodien, un paaugstināt nodokļus... Tika realizēta mūsu neoliberālajām valdībām tik ļoti tīkamā stingrās taupīšanas politika.

Aizdevums pakāpeniski tiek atmaksāts, pasaules krīze atkāpjas, bet Latvijā joprojām plosās vecā ekonomiskās politikas krīze. To pierāda tas, ka mūsu valdība negrib un nezina, kā attīstīt reālo ekonomiku; tas, ka tāpat kā citās eirozonas valstīs valdības ekonomiskās politikas vietā tiek īstenota budžeta politika, kā arī tas, ka tiek plānoti nevis nozaru attīstības, bet makroekonomiskie rādītāji. Ko gan mēs darītu, ja mums nebūtu Eiropas Savienības strukturālo fondu “skābekļa spilvena”?!

2016.gada budžets uzskatāmi parāda un pierāda valdošās elites ekonomiskās politikas un ekonomikas attīstības neoliberālās filozofijas krīzi.

Visnepatīkamākā tās izpausme ir iekšzemes kopprodukta pieauguma nepietiekamība, lai valsts, iekasējot nodokļus, spētu izpildīt savus Satversmē noteiktos pienākumus. Tas ir vēl viens pieradījums tam, ka IKP pieaugums, par ko valdība izjūt lepnumu, patiesībā ir nevis pieaugums, bet stagnācija. Vienkārši runājot, valstij nepietiek naudas. Tāpēc valdība atsakās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, neraugoties uz to, ka tas ir noteikts ar likumu. Tāpēc visu vasaru tika runāts, ka vajadzētu paaugstināt valsts budžetam visienesīgāko nodokli - pievienotās vērtības nodokli jeb PVN. Tagad valdība piedāvā aplikt ar PVN dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pakalpojumus, un tas tikai sadārdzinās šos pakalpojumus un “sitīs” tieši pa zemo ienākumu saņēmēju kabatām. Faktiski tā ir deflācijas situācija, tāpēc tirgus pieprasījums ir zems un atbilstīgi tam zema ir arī uzņēmējdarbības motivācija.

Tādas komercdarbības formas kā mikrouzņēmums popularitāte lielā mērā ir izskaidrojama ar to, ka komersanti nav gatavi ieguldīt prāvus naudas līdzekļus seklā tirgū un uz ilgākiem termiņiem.

Bet kā lai tirgū rodas papildu nauda, ja valstij ir noteikti ārējo aizņēmumu ierobežojumi un nav iespējams naudu iepludināt tirgū. Pats Fiskālās disciplīnas likums ir Džordžtaunas Universitātes izstrādātās neoliberālās filozofijas tiešas īstenošanas sekas, bet pēc šīs filozofijas vadās arī Eiropas Komisija.

Pirms divām nedēļām es piedalījos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb ESAO rīkotajā konferencē, kurā tika apspriesta nodokļu politika. Francijas Nacionālās asamblejas Finanšu komisijas locekle paziņoja, ka tikai divi cilvēki Francijas parlamentā saprot, kas ir strukturālais deficīts. Sabalansēta budžeta rādītājs, kurš pirms tam tika izmantots tikai akadēmiskajā literatūrā un tikai lai izteiktu vērtējošus spriedumus, ir likts Eiropas līguma - tā sauktā Fiskālā kompakta - pašos pamatos, un Latvijas valdība to priecīgi parakstīja 2012.gadā.

Es klausījos franču kolēģes sacīto un skaitļoju. Ja Nacionālajā asamblejā pavisam ir 577 deputāti, bet mūsu Saeimā - 100, tātad apmēram sešas reizes mazāk, un mūsu deputātu izglītotība nav zemāka, tad jau iznāk, ka mūsu Saeimā viena deputāta viena trešdaļa saprot, kas ir strukturālais deficīts.

Man ir pilnīgs pamats atstāt šo trešdaļu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim. Tiesa gan, tikai trešdaļu. Ceru, ka Šadurska kungs par to uz mani nebūs dusmīgs.

Fiskālās disciplīnas likums ne tikai aizliedz virs noteiktā līmeņa aizņemties attīstībai nepieciešamos naudas līdzekļus, kā to nosaka Eiropas Savienības regula, tas neļauj arī tērēt līdzekļus, kuri būtu ietaupīti, pateicoties izdevīgai finanšu tirgus konjuktūrai. Piemēram, pavisam nesen mūsu priekšlikums - izpirkt ieķīlātās eiroobligācijas, ieguldīt tās ar zemākiem procentiem un tādējādi ietaupīt vairākus miljonus uz valsts parāda apkalpošanas rēķina - tika noraidīts, pamatojoties nevis uz speciālistu analītiskajiem iebildumiem, bet gan uz Fiskālās disciplīnas likumu.

Krīzes iemesls ir tas, ka mūsu budžeta politika, aizstājot ekonomisko politiku, rūpējas par makroekonomiskajiem rādītājiem, bet nezina, kā likvidēt stingrās taupības sekas.

Publiskās jomas darbinieku zemās algas ir tiešas sekas tam. Jau ir dzirdami arī arodbiedrību trauksmes zvani. Lai paaugstinātu vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 10 procentiem un novērstu mediķu emigrāciju, ir nepieciešami 22 miljoni eiro, pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas finansējumam - 10,9 miljoni eiro, augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko iestāžu darbinieku darba samaksas palielinājumam - 3 miljoni eiro, kultūras nozares darbinieku darba samaksas palielinājumam - 2,9 miljoni eiro.

Tas, ka mediķu, skolotāju, policistu maciņi iztukšojas, ir ne tikai viņu labklājības kritums; nākamais ir prestiža kritums, cilvēku pašcieņas kritums - to cilvēku, kuri rūpējas par līdzpilsoņu labklājību.

Kungi un dāmas, jūs spēlējaties ar uguni! Neaizmirsīsim, ka mediķi - tā ir mūsu veselība, policija - tā ir mūsu drošība, skolotāji - tā ir mūsu bērnu nākotne. Jūs tagad... Smaga situācija izveidojusies veselības aprūpē. Tieši taupības politikas dēļ valstij vairs nav pa spēkam pildīt savas konstitucionālās saistības. Valdības solījumi nav izpildīti. Pretēji Valdības deklarācijai izdevumi veselības aprūpei procentos no IKP nav auguši, bet ir samazinājušies vēl vairāk - no 3 procentiem uz 2,9 procentiem, un tas ir tālu no Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem 4,5 procentiem. Rezultāts: Latvijā veselības aprūpi, kā es jau teicu iepriekš, tās dārdzības dēļ nevar atļauties 14 procenti iedzīvotāju.

Lai vismaz daļēji izpildītu arodbiedrību prasības, kā arī palielinātu ienākumus tiem līdzcilvēkiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, ir jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad pēc nodokļa atvilkšanas naudas pārpalikums viņu maciņos būs lielāks. Kopš 2009.gada mūsu frakcija ir iestājusies par progresīvā nodokļa ieviešanu. Šī gada 5.jūnijā pēc mūsu ierosinājuma un ar tiešu mūsu līdzdalību Saeimā notika ekspertu konference “Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?”. Tajā tika aplūkotas dažādas progresivitātes formas aplikšanā ar nodokļiem. Kopējais secinājums bija par labu progresīvā nodokļa ieviešanai. Šā gada sākumā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) rosināja ieviest Latvijā progresīvā nodokļa sistēmu. Organizācija norādīja, ka Latvijas nodokļu slogs ir galvenais iemesls valsts augstajam strukturālā bezdarba līmenim. Tāpēc valstij vairāk jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļus - sevišķi tām darbinieku kategorijām, kuru ienākumi ir viszemākie.

Taču savu mājasdarbu valdība izpildīja pavirši, piedāvājot Saeimai apstiprināt solidaritātes nodokli, kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. Tas ir tikai bāla kopija no tā, kas ir vajadzīgs Latvijai.

Progresīvā nodokļa lietderība un efektivitāte ir pārbaudīta ļoti daudzās valstīs, kurās ir tirgus ekonomika. Tas ir vienīgais līdzeklis, kā var samazināt sociālo nevienlīdzību. Vienīgais līdzeklis! Taču ar nosacījumu, ka tas aptver visus ienākumu veidus - algas, ienākumus no kapitāla (to skaitā - dividendes, ienākumus no kapitāla pieauguma) un apliekamos ienākumus no saimnieciskās darbības. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa motivējošais faktors izpaužas vēl stiprāk, ja šis nodoklis tiek piemērots reizē ar uzņēmēju peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa gadījumā, ja peļņa tiek investēta vai paliek nesadalīta un var tikt uzkrāta.

Esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu sistēma izskatās labi noskaņota un esot efektīva, tomēr tā ir pārmērīgi sarežģīta un administratīvi dārga. Ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, uzņēmējs tiek motivēts ieguldīt peļņu ražīgās investīcijās, nevis tēriņiem, un neslēpt peļņu, manipulējot ar grāmatvedību, lai samazinātu maksājamo nodokli.

Ir vēl viens arguments. Bankas pašlaik kreditē tikai lielos uzņēmumus, kuri arī spēj izmantot visdažādākos UIN atlaižu stimulus, savukārt mazie un vidējie uzņēmumi, kurus bankas nekreditē, spiesti maksāt arī peļņas nodokli, tādējādi tiem ir vēl mazāk naudas, ko ieguldīt attīstībā. Reinvestējamās peļņas neaplikšana ar nodokli atrisinātu aizņemto līdzekļu trūkumu. Turklāt iespēja nemaksāt nodokli par nesadalīto peļņu ļautu uzņēmējiem divu līdz piecu gadu laikā uzkrāt līdzekļus lielām investīcijām, nevis aizņemties bankās.

Par to mēs valdībai stāstām trešo sezonu pēc kārtas, bet vezums nav izkustējies no vietas.

Cienījamie deputāti! Šis budžeta projekts balstās uz aplamiem, nekādi nepierādītiem postulātiem un nerisina problēmas, kuras sabiedrību nospiež. Šis būs un paliks stagnāciju stabilizējošs budžets. Tāpēc frakcija SASKAŅA budžeta projektu neatbalsta un aicina Saeimas deputātus šo projektu neatbalstīt. Latvijai galu galā ir nepieciešama ekonomiskā politika un cits budžets. Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Latvijā ļaudis ir tik toleranti un sāpes panesoši, ka vajag stipri nodarīt pāri, lai sāktu rīkoties. Tāpēc es vēlos paust savu viedokli par skolotāju atalgojuma jaunu modeli - reformu, kas ilgstoši un mokoši buksē, kontekstā ar valsts budžeta projektu.

Sākotnēji, teorijā, modelis ir bijis samērā loģisks. Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā, tas ietver visus pedagogam mācību procesā veicamos darbus: vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar skolēnu vecākiem, aktivitātes skolas attīstības labā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē, un tas tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Bet praksē šis atalgojuma variants nav izdevies.

Ieviešot jaunu atalgojuma modeli tādā veidā, kāds tas izskatās šobrīd, ievērojamai daļai pedagogu alga samazināsies. Par to liecina Latvijas mācību iestāžu pieredze, kuras pagājušajā mācību gadā piedalījās pedagogu atalgojuma jaunā modeļa aprobācijā. Skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi, jaunais modelis neko sliktu nesola, bet arī būtiska ieguvuma viņiem nav. Varbūt var nopelnīt par kādiem padsmit eiro vairāk - atkarībā no tā, kāda kuram ir slodze. Nosacīti ieguvēji būs gados jaunie pedagogi, kuri nesen sākuši strādāt skolā un kuriem ir maza slodze, jo jaunais modelis neparedz dalījumu pēc slodzes, arī stāžs netiek ņemts vērā. Taču ieguvēji viņi būs neilgu laiku. Kad stāžs jau būs lielāks, viņi nesaņems vairāk. Toties pārējie skolotāji lielajās mācību iestādēs ir zaudētāji. Tie pedagogi, kuri strādā ilgi un daudz, algas pielikumu neiegūs, pat zaudēs.

Strādājot pie jaunā modeļa, izkristalizējas tas, cik daudz skolotājs dara ārpus obligātajām mācību stundām. Ir vecāku sapulces, ārpusstundu pasākumi, klases ekskursijas. Tāpat ir skolotāji, kas vada metodiskas apvienības, un viņi par šo darbu nesaņems neko. Tātad iznāk, ka zaudētāji ir tie, kas strādā godprātīgi un daudz, kas dod savu ieguldījumu skolas attīstībā. Turklāt izskatās, ka diskusiju gaitā pavisam ir aizmirsts par mācību pārzinēm un sākumskolas skolotājiem. Piemēram, ir zināms, ka sākumskolas skolotājiem objektīvu iemeslu dēļ slodze svārstās 14-18 stundu robežās. Rodas jautājums - kur tad mēs ņemsim 36 stundas nedēļā konkrētajam sākumskolas skolotājam? Skaidrs, ja skolotājs saņem zem vidējās algas valstī, izglītības sistēma slīd uz leju, bet esošajā situācijā skolotājiem vēl aizvien, joprojām, vispār nav ne jausmas, cik viņi pelnīs. Piemēram, tagad valdības noteikumos par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu ierakstītie 405 eiro (pirms nodokļu samaksas) iesācējam un 420 eiro skolotājam ar vismaz desmit gadu pieredzi - tas ir viens no zemākajiem atalgojumiem Eiropas Savienības valstu vidū. Taču patieso ainu šie skaitļi neatspoguļo. Ja jaunais skolotājs sāks strādāt mazā lauku skolā, mācīs tikai vienu priekšmetu ar mazu stundu skaitu, mēneša atalgojums būs stipri mazāks par oficiālo slodzes summu. Ja atradīs darbu lielā skolā pilsētā, tad alga var būtiski atšķirties. Vēl var paveikties ar pašvaldību. Tās, kuras vēlas un spēj, skolotājus pabalsta ar piemaksām vai veselības apdrošināšanas polisēm, un tas, protams, ir tikai apsveicami.

Es ļoti labi apzinos, ka jaunā skolotāju algu modeļa mērķis ir sakārtot nozari, lai pedagogiem nebūtu pārslodzes un pārstrādes. Tikai problēma ir tajā apstāklī: lai Izglītības un zinātnes ministrija savu plānu realizētu, pedagogu atalgojuma jaunajam modelim 2016.gadā vajadzīgi papildu 9, 10, 11 miljoni eiro vai vairāk (neviens vairs precīzi nezina, skaitļi katru nedēļu svārstās), bet turpmākajos gados - vēl desmitiem miljonu eiro. Cik man ir zināms, Ministru kabineta vienošanās par šādām summām ilgtermiņā nav. Tātad, visticamāk, skolotāju lielākā daļa šī modeļa ieviešanas dēļ būs zaudētāji. Piemēram, tie skolotāji, kas strādā lielajās pilsētās un spēcīgās skolās, saņems mazāk, jo vairs nevarēs strādāt gandrīz divas likmes. Viņiem atalgojums varētu kristies par 100 līdz pat 300 eiro. Vēl vairāk - reformas dēļ par bezdarbniekiem varētu kļūt ne mazāk kā 15 procenti Latvijas pedagogu! Tas taču nonāk pretrunā ar reformas autoru sākotnējo pamatnostādni, ka reformas dēļ zaudētāju nebūs, būs tikai ieguvēji.

Savukārt mazās reģionu skolas, kuru dēļ šīs pārmaiņas lielā mērā ir iecerētas, arī dabūs mazāk naudas, jo šajās skolās ir mazs skolēnu skaits. Dažās šajās mazajās reģionu skolās, piemēram, direktors strādātu ar likmi 0,5 vai pat 0,3. Un man tad rodas jautājums: kā var vadīt skolu, strādājot pusslodzi vai trešdaļu likmes? Protams, ir darbi, par kuriem atalgojums ir atkarīgs no bērnu skaita, bet ir arī administratīvie darbi, kur bērnu skaits neko nenosaka.

Man nav nekādas pārliecības par naudu jaunajam pedagogu algu modelim, par to, kā ministrijai tiks piešķirts finansējums, kas būs nepieciešams jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai. Katrā ziņā finansējums jaunajam pedagogu algu modelim nākamā gada valsts budžetā nevar būt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā ir ļoti riskanta pieeja.

Vēlos uzsvērt, ka finansējumam pedagogu algām ir jābūt skaidram vairākiem turpmākajiem gadiem, un skolotājiem jau tagad jābūt skaidrībai šajā jomā, lai cilvēki zina, ar ko rēķināties. Bet no diskusijām gan valdībā, gan parlamentā nav saprotams, kur un kad valsts ņems naudu, lai ieviestu skolotāju atalgojuma jauno modeli ilgtermiņā. Cipari ir vislabākie argumenti, un tie rāda, ka jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai un pilnveidei ir jāpiešķir konkrēts finansējums gan nākamā gada budžetā, gan arī turpmākos gados, nevis jāatrunājas ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo izglītības nozare ir valsts prioritāte un darba samaksa nav un nevar būt neparedzētie izdevumi.

Pateikšu godīgi: es pat necerēju, ka premjeres vadītā darba grupa varētu atrisināt šo problēmsituāciju. Šī darba grupa bijusi tikai formalitāte. Tā vispār ir sabiedrības maldināšana - veidot darba grupas, mudināt, turpināt darbu pie modeļa izstrādes, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka laiks, kas atvēlēts modeļa uzlabošanai, ir ļoti ierobežots. Un rezultātā nekas arī netika atrisināts. Vēl aizvien nav skaidrības, kad šis modelis varētu būt pilnībā gatavs. Un kā šis modelis beigās izskatīties, nav skaidrs vairs nevienam, ministri ieskaitot. Tāpēc labi saprotu skolotājus, kuri sašutuši par pedagogu algu reformas gaitu, jo bez finansiāla seguma, proti, no nemateriāla “paldies” par darbu un no tukšiem solījumiem, iztikt nevar.

Tāpēc man ir konstruktīvs priekšlikums modeļa uzlabošanai. Vispār atteikties no šī kurioza. Tas, protams, ir kuriozs, jo tajā ir daudz neskaidru jautājumu un tikpat neskaidru, pretrunīgu un nepabeigtu aprēķinu. Nevaru izslēgt arī to, ka šobrīd pašvaldībām jaunais modelis būs vēl smagāka nasta par līdzšinējo, jo nauda tiek nevis pielikta, bet pārdalīta.

Tātad varam izdarīt secinājumus. Un tie ir šādi. Ja izejas nav, tad izeja ir tur, kur ieeja. Nav ko strādāt pie reformas, ja naudas nav. Aicinu ieviest modeli “nauda seko skolotājam” un atgriezties pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika (kā to paredz Izglītības likums), kurš tika iesaldēts krīzes gados. Esmu pārliecināts, ka parlamentā ir nepieciešams nekavējoties vienoties par šādu pieeju un šādu grafiku. Šis solis ir nepieciešams, jo izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Šāda darba samaksa atpaliek no pārējiem rādītājiem un absolūti neatbilsts sagatavotības līmenim, zināšanām, prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē šo cilvēku darbu.

Vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug. Vēl jo vairāk - ar 2016.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 370 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku, nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu, būs tikai 50 eiro.

Ja kāds uzskata, ka tas ir normāli, ja pedagogi brīvdienās un vasaras atvaļinājumu laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, tad man paliek skumji. Uzskatu, ka tieši neziņa, neskaidrība, atšķirīga informācija un noklusēšana izglītības sistēmā ir cēlonis tam, kāpēc pedagogos briest neapmierinātība. Bez skaidriem noteikumiem un stabilitātes nevar strādāt. Gads jau sliecas uz beigām, bet vēl tiek tikai minēts: būs nauda reformai vai nebūs.

Īstenībā ļoti nožēlojami ir ieguldīt tik daudz laika, naudas un enerģijas modeļa izstrādē un aprobācijā, lai galu galā nonāktu pie tā, ka liela daļa skolotāju paliek zaudētājos.

Domāju, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, vajadzīgs kopējs izvērtējums un publiski pieejams dokuments, kurā viss cilvēkiem tiek izskaidrots. Un vajadzīgs darba samaksas paaugstināšanas grafiks - katru gadu valsts budžeta ietvaros pieliekam skolotājiem pie algas 10 procentus.

Man gribētos cerēt, ka vairāku Saeimas deputātu tuvākais mērķis ir panākt, lai skolotāji justos labi, lai viņiem būtu stabilitātes izjūta, lai cilvēki būtu vairāk motivēti un vienmēr ar prieku nāktu uz darbu. Līdz ar to no pedagogu atalgojuma jaunā modeļa steidzami jāatsakās. Aicinu Saeimu izvērtēt manis piedāvāto risinājumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie deputāti!

Šis budžets pēc būtības plānots nevis atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem - valsts izaugsmei un tās iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, bet gan atbilstoši ministriju funkcijām. Tā vietā, lai sāktu domāt par naudas radīšanu, ieguldot izglītībā un zinātnē un atbalstot uzņēmējus, atkal tiek palielināts nodokļu slogs. Tas atgādina XIV-XV gadsimtu, kad karalim savajadzējās naudu un tas aizsūtīja to iekasēt no jau tā nabadzībā grimstošajiem pavalstniekiem.

Nepareizi ir plānot budžetu, vadoties pēc tā, cik naudas ir pieejams, un to sadalot tā, lai neviens nemirtu badā, bet neviens arī nebūtu paēdis. Ja vēlamies izaugsmi, tad ir jāatrod līdzekļi, ko ieguldīt mērķtiecīgās un pārdomātās izglītības reformās un zinātnē, jo ilgtermiņā šie ieguldījumi nesīs peļņu. Neieguldot līdzekļus attīstībā, ar katru gadu ienākumi samazināsies. Un no kurienes tad radīsies gaišie prāti, kas spēs radīt darba vietas un inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību?

Interešu izglītības piedāvājuma samazinājums, skolotāja prestižs slīd lejup, alga nav konkurētspējīga, un jaunie, talantīgie negrib doties uz skolu. Vecāki vairs nesaņems līdzfinansējumu, lai algotu sertificētu aukli, kamēr bērnam pienāk rinda bērnudārzā.

No augstākās izglītības tiek prasīta kvalitāte, tajā pašā laikā piešķirot tikai daļu finansējuma, kas nepieciešams šīs kvalitātes nodrošināšanai. Zinātne jau gadiem tiek mērdēta badā, tajā pašā laikā pārmetot, ka tā nav konkurētspējīga un nerada inovācijas.

Jau kuro gadu top jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kas pēc būtības sarīdīs pedagogus vienu pret otru, jo atalgojums vieniem tiks atņemts, lai iedotu citiem, kā arī nav ievērots samērīguma princips starp pirmsskolas, skolas un augstskolas pedagogu atalgojumu. Turklāt pat tad, ja šoreiz modeli apstiprinās, nauda budžetā šim mērķim nemaz nav iezīmēta. Un tāpēc bija patīkami šodien klausīties, ka uz otro lasījumu tiks atrasti 9 miljoni. Budžetā, kurā naudas nav - mums ir budžets ar mīnusa zīmi -, tomēr atrast var!

Visas koalīcijas partijas, to skaitā VIENOTĪBA, savos vienošanās protokolos ar LIZDA pirms Saeimas vēlēšanām piekrita, ka nepieciešams panākt, lai 12.Saeima un Ministru kabinets, pirmkārt, nodrošinātu valsts budžetā ikgadēju pieaugumu izglītības un zinātnes nozarei; otrkārt, saskaņotu ar sociālajiem partneriem pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2015.gadam un turpmākajiem gadiem; treškārt, ar 2016.gadu pakāpeniski uzsāktu finansēt no valsts budžeta pirmsskolas pedagogu darba samaksu par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu; ceturtkārt, nodrošinātu pakāpenisku augstākās izglītības un zinātnes finansējuma palielinājumu, lai tas atbilstu likumos noteiktajai kārtībai.

Diemžēl nekas no šiem solījumiem nav redzams 2016.gada budžetā, turklāt daļai no šiem solījumiem tagad aktīvi pretojas. Apzināta melu politika kļuvusi par koalīcijā esošo partiju normālu politiskās kultūras tradīciju. Ilgtermiņā cienīsim taču mēs visi un arī ikviens Latvijas iedzīvotājus!

Atgādināšu, ka pirms gada es teicu, ka mākslas augstskolām 2010.gadā tika samazināts finansējums un tika samazināti mācību plāni. Pirms gada! Šogad ir paredzēti 78 procenti no nepieciešamā finansējuma, lai varētu atjaunot mācību plānus. Visus šos gadus nekas netika darīts! Un maniem kolēģiem ir jāsamazina uz nākošo mācību gadu arī priekšmetus. Tad man ir jautājums - kādus speciālistus mēs sāksim gatavot ar 2016.gada mācību gadu?

Augsti godātais finanšu ministra kungs! Jūs savā runā šeit, no tribīnes, nupat teicāt: Aizsardzības ministrijai ir piešķirts finansējums papildu 70 miljoni eiro, iekšlietu sistēmai - 30 miljoni, tad kāpēc jūs nepateicāt arī pārējiem? Kultūrkapitāla fondam? (Finanšu ministrs J.Reirs: “Es pateicu!”) Nē, jūs teicāt procentus - 14, 10, un klausītājs tā arī palika neinformēts, cik miljonu finansējums salīdzinājumā ar to 2016.gadā tiks dots. Ja mums ir pēc likuma katru gadu zinātnei jābūt 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tad ļoti interesanti būtu zināt absolūtos skaitļos, cik liels ir tagad jūsu varējums šajos 10 procentos. Ja jūs minat... Es uzskatu, ja mēs norādām absolūtos skaitļus vienai nozarei, tad ir ļoti interesanti iedzīvotājiem zināt arī absolūtos skaitļus visās nozarēs. Paldies.

Tāpēc uzskatu, ka 2016.gada budžeta likumprojekts nav atbalstāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, godātie klātesošie! Tā kā Saeimas kārtības rullis aizliedz sarunāties ar zāli, tad mans jautājums būs retorisks. Un es gribu jautāt valdošajiem - kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu tautu? Kāpēc jūs tik ļoti nemīlat Latvijas iedzīvotājus?

Kas ir pirmais apsveikums, ko mēs parasti cilvēkam sakām, apsveicot viņu dažādos dzīves svētkos, priecīgos notikumos? Mēs apsveicam un vēlam labu veselību. Un ko mēs parasti sakām, kad ir dažādas problēmas? Tad mēs sakām - galvenais ir veselība, un viss pārējais pēc tam. Veselība ir primārā. Bet es varu ar pilnu atbildības sajūtu apgalvot, ka, vērojot un piedaloties šajos procesos neatkarīgās Latvijas laikā, es redzu, kā 20 gadu garumā ar Latvijas iedzīvotājiem, ar Latvijas mediķiem un Latvijas medicīnu tiek veikts tāds zināms izdzīvošanas eksperiments. Kas izdzīvos, tas pastāvēs. Un lai kādi ir bijuši laiki šajos 20 gados - ir bijuši labāki gadi, ir bijuši sliktāki gadi -, pret veselības aprūpi, pret šo nozari attieksme praktiski ir bijusi vienāda. Un tā ir bijusi, varētu teikt, pēc pārpalikuma principa. Nevis pēc tā, kas ir vajadzīgs un cik ir vajadzīgs, bet cik ir izdomāts naudiņas iedot šai nozarei, un attiecīgi tam tad arī saplānotas un sarēķinātas visas šīs kvotas, tarifi un visas pārējās lietas.

Šajā laikā ir veiktas reformas. Līdz 1996.gadam par veselības aprūpi atbildēja pašvaldības. 1996.gadā centrālā valdība izlēma, ka tā labāk tiks galā ar šo nozari, un tika apgalvots, ka, pārņemot šo funkciju un finansējumu centrālās valdības atbildībā, veselības aprūpes nozare kļūs kvalitatīvāka, pieejamāka un efektīvāka.

Reformas iesākās tieši pašvaldību lauciņā, jo pašvaldībām piederēja vairums slimnīcu, un liela daļa šo slimnīcu tika optimizētas. Tās slimnīcas, kuras gribēja saglabāties, pašas sevi optimizēja, pārskatīja visu savu izdevumu pozīcijas, samazināja līdz visminimālākajam, centās dzīvot pēc iespējas taupīgāk, bet tajā pašā laikā sniegt saviem iedzīvotājiem pakalpojumus.

Tad, kad šis process bija beidzies un kad bija nooptimizētas slimnīcas, nooptimizētas gultu vietas, kad samazinājās arī ārstu skaits, tad kļuva skaidrs, ka atsaukties uz to, ka tas ir melnais caurums, kurā mēs liekam un liekam naudu un atdeves no tā nav, vairs nevarēja.

Tātad: kas ir tālākais? Kas ir tālākais solis, kādā veidā mēs vēl varētu kaut ko darīt, lai tomēr nedotu šo finansējumu? Īstenībā nekādu argumentu pēc tam vairs nebija, vismaz tādu loģisku un saprotamu. Un uz to mums visu šo 20 gadu garumā nemitīgi ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija, ļoti delikāti, bet ļoti konstruktīvi nosaucot visus tos vājos punktus veselības aprūpes sistēmā; norādījuši arī kolēģi citās Eiropas Savienības valstīs, kuri vienmēr ar izbrīnu ir teikuši: “Kā jūs vispār varat ar tādu finansējumu pastāvēt?!” Un Pasaules Veselības organizācija ir teikusi, ka ir jābūt... ir kāda sarkanā līnija, aiz kuras vairs nevar runāt par sistēmu kādā nozarē. Viņi teica: “Jūs visu laiku esat faktiski... balansējat uz šīs sarkanās robežas.” Un beidzot ir arī OECD atzinusi, ka Latvijā ir visnepieejamākā veselības aprūpes sistēma.

Ja mēs paskatāmies un salīdzinām ar pārējām Eiropas valstīm, tad redzam: visur tur, kur ir negatīvie rādītāji, mēs esam priekšējās trijās pozīcijās, bet tur, kur ir pozitīvie rādītāji, mēs esam pēdējās trijās pozīcijās. Par ko tas liecina? Tas liecina par attieksmi. Tas liecina par izpratni... vai neizpratni par to, kas ir valsts prioritāte.

Kas ir valsts prioritāte? Es domāju, ka cilvēki. Valsts teritorija un cilvēki. Jo, ja šajā teritorijā nebūs valsts iedzīvotāju, nu tad ko - apstādīsim ar mežiem, kā es jau iepriekšējā reizē teicu, kā viens no vadošajiem politiķiem savulaik izteicās: “Kādas problēmas?! Nebūs cilvēku - stādīsim mežus! Salaidīsim iekšā migrantus!” Bet kas notiks ar Latviju? Ar Latvijas iedzīvotājiem? Ar latviešiem? Ar minoritātēm, kas šeit gadu simtiem ir dzīvojušas?

Es domāju, ka ir ļoti, ļoti atbildīgi jāpieiet šim jautājumam un ir vienreiz jāpieliek punkts šim ieilgušajam eksperimentam, jo patiešām Latvijas iedzīvotāji, Latvijas mediķi, Latvijas zinātne ir uz galējās robežas. Un ja jūs būtu paklausījušies, ko runā mediķi pie Saeimas ēkas... Nu, tur nebija nekādu, sacīsim, skaistu runu, nebija vēlēšanās izrādīties, bet tur bija patiesa, dziļa sāpe un pēdējais sauciens: “Var būt, ka jūs beidzot mūs sadzirdēsiet?!”

Un tieši šī iemesla dēļ, par ko es runāju, es arī neatbalstīšu šo budžetu un aicinu arī pārējos deputātus balsot “pret” un tomēr pārskatīt mūsu valsts prioritātes, un likt šo naudu vispirms cilvēkā, lai cilvēks būtu dzīvs un vesels, un tad būs arī pārējās vajadzīgās lietas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! (Dep. K.Šadurskis: “Arī neatbalstīs!”) Es savā īsajā komentārā šodien neminēšu skaitļus, jo tos šodien ir saukuši dikti daudz, un, protams, katrs grib redzēt lielākus skaitļus ieņēmumos un labākus arī izdevumu daļā. Es šobrīd drīzāk runāšu par to attieksmi, ko es šodien novēroju zālē.

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka dažu partiju deputātiem ir tāda kā nolemtības sajūta jeb daļēji nozombēta sajūta. Jūs paskatieties uz mūsu kolēģiem VIENOTĪBĀ! Vienīgi Šadurska kungs uzmanīgi klausās, jo es saprotu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir viņa vadītā atbildīgā komisija, kurai rūp, lai budžeta likums būtu varbūt labākā redakcijā un lai tā pieņemšana notiktu atbilstoši valdības lemtajam. (Dep. K.Šadurskis pieceļas un paklanās. Aplausi.) Pārējiem ir pilnīgi vienalga, ko mēs šeit runājam, jo īstenībā deputātiem ir pārliecība, ka tas, ko valdība ir sagatavojusi, tiks pieņemts ar balsu vairākumu; pilnīgi vienalga, kādi tur tie skaitļi ir ierakstīti; vienalga, kāda ir attieksme pret ieņēmumiem; pats galvenais - lai būtu nodrošinātas tās jomas, ko īpaši gribētos atbalstīt. Proti, tiem ministriem vai tām pašvaldībām, kur ir mūsējie. Un, protams, dažiem ministriem, kuri īpaši nav mīlēti, teikt: “Pieklusini, pieklusini savu balsi! Tev naudiņa neatradīsies. Bet, ja būsi pieklājīgs, varbūt arī kaut ko dabūsi.” Iespējams, līdzīga attieksme ir arī pret dažām pašvaldībām.

Man liekas, ka... Protams, es arī saprotu deputātu attieksmi pret šo budžeta projektu un visiem grozījumiem speciālajos likumos, jo īstenībā ne jau deputāti radīs papildu finansējumu. Skaidrs, ka šis jautājums ir jāpāradresē mūsu cienījamam Ministru kabinetam ar premjeres kundzi priekšgalā, jo īstenībā tā ir jūsu atbildība, lai valsts budžets būtu pieņemams Latvijas iedzīvotājiem. Un ne tikai uzraugiem vai kungiem kādā citā vietā. Valsts budžets tiek izstrādāts un pieņemts Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tāpēc šī paļaušanās uz Ministru kabinetu, protams, ir pilnīgi pamatota.

Bet tad, kad mēs šodien klausījāmies finanšu ministra uzrunu, cienījamie kolēģi, man likās, ka viņa konsultants, kas gatavoja šo uzrunu... Es domāju, ka konsultants vai nu dzīvo citā valstī, vai izmodelētā ideālā Saules pilsētā, kur saka, ziniet, mums ir ļoti laba sistēma, mums viss sanāk ļoti labi. Bet tad, kad paskatās, ko finanšu ministrs vai premjers, aicinot balsot par konkrēto budžetu, katru gadu runā šeit no tribīnes, tad man liekas, tā retorika ir ļoti līdzīga: tagad mēs izstrādāsim ļoti labu nodokļu politiku. Un katru gadu solām izstrādāt jau ļoti labu nākamo nodokļu politiku. Un tad, kad mēs skatāmies Nacionālajā attīstības plānā, ir runa par nodokļu politikas stabilitāti, ko premjeres kundzei mēs apmēram pirms mēneša arī pieminējām.

Un tā nodokļu stabilitāte šajā budžeta projektu paketē ir īpaši skaidri redzama. Tad, kad mēs runājam par ieņēmumiem, un valsts budžets, protams, ir atkarīgs no ieņēmumiem - cik daudz mēs saņemsim budžetā -, es ļoti gribētu, lai vienmēr būtu vairāk. Bet tad man rodas asociācijas ar tiem laikiem, ko mūsdienās normāli attīstītas valstis parasti kritizē. Proti, es negribu piesaukt feodālismu, bet, ziniet, bija tādi laiki: kad cara tētiņam vajadzēja naudu, viņš teica, ka vajag izdomāt kādu jaunu nodokli. Es ļoti ceru, ka nākamajā gadā neizdomās kādu “ūsu” nodokli vai tamlīdzīgi, lai papildinātu valsts budžetu. Jo šajā gadījumā mēs dalām to naudu budžetā, ko mēs iegūstam... Jā, “slaucot” savus iedzīvotājus.

Es ļoti gribētu cerēt, ka valdība nākamā gada laikā domās par to, lai valstī būtu izstrādāts budžets, kas ir valsts attīstības budžets, nevis Latvijas iedzīvotāju “slaukšanas” budžets. Lai ienākumi veidotos nevis, palielinot vai nesamazinot nodokļus, bet veicinot, lai ienākumi vairāk nāk no tautsaimniecības.

Es ļoti ceru, ka valdība par to domās un nodokļu politika būs stabila, tiks atcelti tie nodokļi, kas, liekas, nav normāli. Un tad, kad mēs apspriedīsim budžeta likumprojektu un saistītos likumus uz otro lasījumu, mūsu partija noteikti piedāvās saprātīgajos likumprojektos konkrētas idejas, ko vajadzētu iestrādāt, bet mēs noteikti nevarēsim atbalstīt nesaprātīgus likumus, kas patiesībā ir vērsti uz vienu. Uz to, ko šobrīd ļoti labi propagandē: “Ziniet, cilvēki, ja jums ir grūti šeit dzīvot, - mums taču ir brīvas robežas, varat braukt uz citām valstīm! Tur gan sociālie pabalsti ir labāki, gan algas ir lielākas.”

Vai tas ir šā budžeta mērķis - atņemt naudu tiem, kas maksā? Un savukārt uzlikt papildu slogu tiem, kas grib šeit attīstīties.

Paldies. Es ceru, ka mūsu deputāti visi domā par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot arī labāku dzīvi, nevis tikai maksāt nodokļus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs runājam par daudzgadu budžetu, par 2016.gada budžetu un par visu budžeta paketi kopumā, es vēlos tomēr teikt dažus vārdus par 2016.-2018.gada budžetu.

Un vēlos sākt ar citātu no bijušā ministra, esošā Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Māra Kučinska teiktā intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” šī gada oktobrī: “Ja runājam par trīs gadu budžetu, tad mēs visas savas vēlmes sakrāmējam tālāko gadu budžetos, bet, kā tur būs, neviens nezina. Ja pēc gada atklājas, ka nekas no tā nav iespējams, tad tas tiek aizkrāmēts atkal tālāk.” (Citāta beigas.)

Tad nu jājautā - kam ir šis budžets? Vai šis budžets ir tiem dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, lai viņi varētu saņemt algas, algas pielikumus un prēmijas? Vai šis budžets ir domāts jūsu sabiedriskajām attiecībām, lai varētu stāstīt tautai par to, kā būs gaišajā nākotnē - pēc tam? Vai tam vajadzētu būt kā būtiskām vadlīnijām nākotnē, Āboltiņas kundze? (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)

Straujumas kundze! Ja mēs runātu tikai par trīs gadu budžetu, tad jums tā būtu fantastiska iespēja kāpt tribīnē, fantastiska iespēja runāt par Latviju 2018.gadā, par jūsu redzējumu, jūsu sapņiem un jūsu apņemšanos. Jūs varējāt parādīt visai VIENOTĪBAI, ka tā nebija kļūda, izvirzot jūs par partijas “glābšanas komitejas” vadītāju, bet gan vieds gājiens no VIENOTĪBAS puses. Bet jūs, par nožēlu, tribīnē kāpāt, lai runātu tikai par 2016.gada budžetu, un pārsvarā par daudzgadu budžetu nerunājāt. Jūs šo runu par 2016.gada budžetu varējāt atstāt Reira kungam, viņš to lieliski nolasītu un tiktu lieliski galā.

Nu, labi! Ja ne jūs, Straujumas kundze, tad varbūt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola varēja teikt runu par tautsaimniecības attīstību nākošajos trīs gados. Latvija un tās cilvēki ir izslāpuši pēc straujākas - jā, straujākas! - ekonomiskās attīstības. (No zāles: “Mārtiņ, ko tu gribēji pateikt?”) Ministres kundze varētu iezīmēt, kā viņa darbosies, lai iegūtu jaunus eksporta tirgus - tirgus, kuri vajadzīgi kā ēst uzņēmējiem, kuriem pazuda Krievijas tirgus; kā viņa cīnīsies par veselīgāku uzņēmējdarbības vidi, un vēl daudz ko citu. Bet nē! Ministre izlēma tribīnē nekāpt.

Ministres kundze, jūs varējāt arī runāt par savu personīgo aizraušanos - kosmosu. Šī gada laikā esat izcīnījusi līdzekļus Latvijas kosmosam diezgan lielos apmēros. Nu tad nāciet runāt par Latviju kosmosā 2018.gadā!

Nu, ja ne ekonomikas ministre, tad kultūras ministre Dace Melbārde varēja uzkāpt šajā tribīnē, lai runātu par Latvijas nākotni. Es saprotu, ka ministrei būtu grūti izvairīties no tēmas, kura ir tabu Nacionālajā apvienībā, - bēgļu integrācija Latvijā. Nacionālā apvienība taisās sūtīt bēgļus atpakaļ, savukārt ministre taisās bēgļus integrēt. Mazliet pretruna...

Bet vienalga! Ministres kundze taču varēja nākt šeit un runāt par 2018.gada Dziesmu svētkiem. Vai no dažādiem Latvijas reģioniem būs vīru un sievu kolektīvi, kuri Dziesmu svētkos uzstāsies Lielajā estrādē? Varbūt tomēr tur nebūs neviena, jo tur nebūs droši uzkāpt un tur varēs dziedāt tikai Sonora Vaice vai Kristīne Opolais?

Bet nē, arī kultūras ministres nav šeit! (No zāles: “Viņa ir komandējumā!”)

Dārgie ministri, premjerministres kundze! Jūs neizmantojāt savas iespējas uzrunāt cilvēkus un runāt ar cilvēkiem. Šī bija burvīga iespēja, kuru jūs palaidāt garām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ir tāds labs teiciens par to, ka mazi meli parasti rada lielus melus. Un, būdams patiesā šokā pēc Bondara kunga stāstījuma par to, ka kāds zemessargs, raudot un nolaistām acīm, ir saņēmis divus izmērus mazāku kurpi, un iedomājoties, kā zemessargi nabadziņi ar mazām kurpēm sēž mežā sūnās un skatās, kā ienaidnieks dziedādams iet viņiem garām, es mēģināju noskaidrot, kā tad tur īsti ir. Un tad es iedomājos, ka Aizsardzības ministrija speciāli nopērk mazākas kurpes, lai pēc tam nevienam tās nederētu, un viņu sievas pēc tam Centrāltirgū šīs kurpes tirgo, un mani pārņēma patiešām tādas neaprakstāmas izjūtas. (Dep. I.Zariņš: “Tieši tā! Kā tu tā to visu zini?”)

Tad es vienkārši piezvanīju Zemessardzes komandierim un pajautāju: “Sakiet, lūdzu, kā tad jums ar tām kurpēm ir?” Un ziniet, ko viņš man teica? Ka Aizsardzības ministrija Zemessardzei nekādā veidā, nekādā formā un nekādos izmēros kurpes nepiešķir. Ir tikai zābaki. (No zāles: “Āā!” Aplausi.)

Tā ka tas, kur Bondara kungs šo kurpi atrada, un tas, kas viņam šo blēņu stāstu maziem bērniem uzrakstīja, lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Bet tas tā kā liecina arī par zināmu nekompetenci. (Dep. M.Bondars no zāles: “Nākamajā Nacionālās drošības komisijā izskatīsim šo jautājumu!”) Izskatīsim, jā, jā, jā! Tikai paņemiet to kurpi līdzi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Šadurska kungs vēlas ko piebilst?

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi! Paldies valdības vadītājam un finanšu ministram, un aizsardzības ministram par uzrunu debatēs. Paldies jums, kolēģi! Debates, es domāju, bija ļoti vērtīgas, un mēs visu izskanējušo ņemsim vērā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Turklāt komisijā mums būs lieliska iespēja paskaidrot Bondara kungam, ka iekšējie normatīvie akti Zemessardzei patiesībā nosaka tikai lauku uniformu, kurā ir zābaki. Un, vai to kurpi jūs palienējāt no kāda radinieka, lai mums demonstrētu, to mēs visu noskaidrosim. Tā. (Dep. I.Viņķele: “No Pelnrušķītes!”)

Vairāk neko komisijas vārdā nevēlos piebilst. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam. Mums ir jābalso par katru no paketes likumprojektiem atsevišķi.

Tātad komisija lūdz atbalstīt...

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi, lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Komisija lūdz noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 6.novembri pulksten 17.00, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgs Prezidiju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 30.novembrī, lai skatītu budžetu un tā paketi otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.novembris pulksten 17.00, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembris.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Tāpat kā iepriekš - priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.novembris pulksten 17.00, likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris pulksten 17.00, skatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.novembrim pulksten 17.00, un skatīšanas laiks - 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana - Saeimas 30.novembra sēdē.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00 un 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembris.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00 un 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana - Saeimas 30.novembra sēdē.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana - šā gada 30.novembrī Saeimas sēdē.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00. Un izskatīšana - 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00. Un izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00. Izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšanas laiks - 30.novembris.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00. Un izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.novembrim pulksten 17.00. Un lūdzu izskatīt 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim. Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00. Un izskatīšana - 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, un izskatīšana - Saeimas 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, izskatīšana - 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Tāpat kā iepriekš - 6.novembris pulksten 17.00, un izskatīšana 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, izskatīšana 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes nodokļa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai (Noklaudzina ar āmuru.) Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.novembrim pulksten 17.00, un izskatīšana 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00, un izskatīšana 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 6.novembris pulksten 17.00 un 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumiem - 6.novembris pulksten 17.00 un izskatīšana - 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumiem termiņš - 6.novembris pulksten 17.00 un izskatīšana - 30.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.novembris.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Priekšlikumu termiņš - 6.novembris pulksten 17.00 un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 30.novembrī.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Un visbeidzot, kolēģi, komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 6.novembra pulksten 17.00 un aicinu izskatīt Saeimas ārkārtas sēdē 30.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 30.novembrī.

K.Šadurskis. Kolēģi, pateicos par atbalstu budžeta un pavadošās paketes likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Nākamā darba kārtības sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2016.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lai atvieglotu darbu gan priekšlikumu iesniedzējiem, gan tiem darbiniekiem, kas ar šiem priekšlikumiem strādās, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem un valdībai, un mums visiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā jau katru gadu ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību un formu”. Šogad sagatavotais lēmuma projekts gandrīz neatšķiras no pagājušajā gadā pieņemtā. Tur ir tikai viena, bet, manuprāt, pietiekami būtiska atšķirība šī lēmuma projekta 7.punktā, kurā ir teikts, ka priekšlikumam pievienojams īss apraksts. Iepriekšējā gadā šī bija rekomendējoša norma. Reizēm saskaroties ar jautājumiem, kāpēc tas vai cits priekšlikums ir atbalstīts, bet savukārt cits priekšlikums nav atbalstīts, ir ļoti ērti, ja mums ir pieejams šis paskaidrojums, kurš ir veikts, iekļaujoties 254 rakstzīmēs, un kurš pasaka būtiskāko par šo priekšlikumu. Un es arī ceru, ka šāda paskaidrojuma pievienošana priekšlikumam ļoti atvieglos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu, jo tad mēs varēsim labāk iedziļināties visu priekšlikumu būtībā.

Un, godātie kolēģi, atļaušos teikt arī savā, ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā: iesniedziet, lūdzu, priekšlikumus atbildīgi, ņemot vērā mūsu budžeta iespējas un tiešām ņemot vērā priekšlikumu svarīgumu! Un es vēlos vēlreiz no šīs tribīnes paskaidrot visiem kolēģiem un varbūt pat arī žurnālistiem, cerot, ka mani sadzirdēs, ka deputātu kvotu Saeimā nav (No zāles: “Ooo!”) un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izvērtēs katru iesniegto priekšlikumu pēc būtības. (Aplausi.)

Paldies. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2016.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tos deputātus, kuri piedalās Deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu, lūdzu... aicinu uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt pat!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, tiklīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Rihards Eigims un Andrejs Elksniņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 10. (ārkārtas) sēde
2015. gada 3. novembrī

 

Par 2016.gada budžeta likumprojektu paketi
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 365/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1195, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 366/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1196, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 367/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1197, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 368/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1198, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 369/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1199, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 370/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1200, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 371/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1201, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 372/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1202, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 373/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1203, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 374/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1204, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 375/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1205, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 376/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1206, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 377/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1207, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 378/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1208, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 379/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1209, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 380/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1210, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 381/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1211, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 382/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1212, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Solidaritātes nodokļa likums” (Nr. 383/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1213, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 384/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1214, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 385/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1215, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 386/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1216, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 387/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1217, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 388/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1218, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam” (Nr. 389/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1220, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2016. gadam” (Nr. 390/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1221, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
2016. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
Debates	- Ministru prezidente L.Straujuma
	- finanšu ministrs J.Reirs
	- dep. M.Bondars
	- dep. I.Sudraba
	- aizsardzības ministrs R.Bergmanis
	- dep. I.Bite
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Agešins
	- dep. A.Platpers
	- dep. S.Šimfa
	- dep. G.Kūtris
	- dep. M.Bondars
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 365/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1195, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 366/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1196, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 367/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1197, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 368/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1198, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 369/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1199, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 370/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1200, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 371/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1201, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 372/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1202, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 373/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1203, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 374/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1204, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 375/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1205, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 376/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1206, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 377/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1207, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 378/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1208, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 379/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1209, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 380/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1210, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 381/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1211, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 382/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1212, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums” (Nr. 383/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1213, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 384/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1214, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 385/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1215, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 386/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1216, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 387/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1217, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 388/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1218, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam” (Nr. 389/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1220, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2016. gadam” (Nr. 390/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1221, 1414)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2016. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 240/Lm12) (Dok. Nr. 1415)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Paziņojums
	- dep. S.Mirskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 03.11.2015 09:04:18 bal001
Par - 53, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (365/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:04:53 bal002
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (366/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:05:19 bal003
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (367/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:05:45 bal004
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pasta likumā (368/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:06:10 bal005
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (369/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:06:39 bal006
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (370/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:07:03 bal007
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (371/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:07:29 bal008
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (372/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:07:56 bal009
Par - 58, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:08:24 bal010
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (374/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:08:51 bal011
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (375/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:09:18 bal012
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (376/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:09:45 bal013
Par - 57, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (377/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:10:10 bal014
Par - 58, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (378/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:10:38 bal015
Par - 59, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (379/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:11:02 bal016
Par - 59, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (380/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:11:28 bal017
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (381/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:11:51 bal018
Par - 57, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (382/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:12:15 bal019
Par - 56, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Solidaritātes nodokļa likums (383/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:12:37 bal020
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (384/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:13:03 bal021
Par - 58, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (385/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:13:30 bal022
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (386/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:13:56 bal023
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (387/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:14:31 bal024
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (388/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:15:07 bal025
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam (389/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 09:15:38 bal026
Par - 59, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2016.gadam (390/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 11:57:38 bal027
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (365/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 11:58:56 bal028
Par - 60, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (366/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 11:59:43 bal029
Par - 59, pret - 27, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (367/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:00:31 bal030
Par - 60, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (368/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:01:19 bal031
Par - 84, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (369/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:02:07 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (370/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:02:49 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (371/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:03:30 bal034
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (372/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:04:11 bal035
Par - 60, pret - 34, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (373/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:05:00 bal036
Par - 67, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (374/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:05:42 bal037
Par - 85, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (375/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:06:26 bal038
Par - 80, pret - 7, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (376/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:07:11 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (377/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:07:56 bal040
Par - 59, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (378/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:08:43 bal041
Par - 85, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (379/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:09:27 bal042
Par - 86, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (380/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:10:11 bal043
Par - 87, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (381/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:10:54 bal044
Par - 76, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (382/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:11:38 bal045
Par - 59, pret - 13, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Solidaritātes nodokļa likums (383/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:12:29 bal046
Par - 60, pret - 1, atturas - 11. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (384/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:13:09 bal047
Par - 67, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (385/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:13:52 bal048
Par - 85, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (386/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:14:33 bal049
Par - 88, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (387/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:15:15 bal050
Par - 85, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (388/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:16:14 bal051
Par - 60, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam (389/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:17:07 bal052
Par - 60, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2016.gadam (390/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.11.2015 12:20:34 bal053
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2016.gada valsts budžeta likumprojektu paketei