Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitā sēde
2015.gada 26.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 26.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Solvita Āboltiņa, Aldis Adamovičs un Ilze Viņķele lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – Prezidija ziņojumi “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Ingas Bites, Mārtiņa Šica, Gunāra Kūtra un Silvijas Šimfas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien jūsu izvērtēšanai vai, pareizāk sakot, nodošanai komisijām ir piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Nedaudz argumentēšu, kas šajā likumprojektā ir ietverts.

Pirmām kārtām jāteic, ka jūs noteikti ikviens katras sēdes noslēguma daļā dzirdat, ka tiek nosaukts saraksts par deputātu uzdotajiem jautājumiem konkrētiem ministriem. Un vienmēr tiek pateikts, ka deputāts ierasties nevar... es atvainojos! - ministrs ierasties nevar. Un tās atsevišķās reizes, kad ministrs ir gatavs ierasties un parunāt ar deputātiem, - tas ir zināms prieks visai Saeimai, ka beidzot viens ministrs ir uzklausījis deputātus.

Protams, jūs varat teikt, ka šie jautājumi pārsvarā interesē opozīcijas deputātus, jo, loģiski, pozīcijas deputātiem jeb vairākumam savi ministri ir zināmi vai arī viņiem ir neērti saviem ministriem uzdot tos jautājumus, ar kuriem varētu nostādīt ministru neērtā pozīcijā. Šī jautājumu uzdošanas procedūra parlamentārās demokrātijās ir tradicionāla. Un, ja mēs nereaģēsim uz to, kādā veidā ministri izturas pret parlamentu un kā nāk vai, pareizāk sakot, nenāk un nepilda savu pienākumu, mēs īstenībā radām draudus parlamentam. Tas ir parlamentārisma apdraudējums, jo patiesībā ataino ministru uzskatu, ka parlaments nav nekas. Un to, starp citu, ļoti labi pierādīja tā Saeimas sēde, kurā apspriedām budžeta projektu - ministri gan bija atnākuši, taču par savas ministrijas budžetu uzstājās tikai divi ministri. Vai tas ir normāli - uztraukums par savas sfēras atbalstīšanu parlamentā?

Tas nozīmē, ka ministri zina, ka parlaments šo jautājumu vispār nelems, ka tas jau sen ir izlemts. Līdz ar to viņiem ir pilnīgi vienalga, ko runā parlamentā.

Taču īstenībā tā nav tikai teoretizēšana. Tā nav tikai parlamenta labā tradīcija.

Cienījamie kolēģi, izlasiet Satversmes 27.pantu! Tur ir skaidri un gaiši ierakstīts ministru un Ministru prezidenta pienākums sniegt šīs atbildes. Un Saeimas kārtības rullī ir tikai aprakstīta sīkāk procedūra, kā šīm atbildēm uz jautājumiem jānoris.

Nākamais jautājums. Vai tā ir tikai tradīcija vai tikai... arī likuma prasība un īstenībā tam nav nekādas nozīmes? Iepazīstoties ar Latvijas parlamenta vēsturi, mēs redzēsim, ka pirmskara Latvijā ministri sēdēja visās parlamenta sēdēs, piedalījās diskusijās par saviem jautājumiem, un līdz ar to bija loģiski, ka pēc Saeimas sēdes notika ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Un vēl vairāk! Tās nebija ierobežotas laika ziņā, un bija pat debates šādos gadījumos. Tas nozīmē, ka mēs vienkārši arvien vairāk attālināmies no tā. Un, ja mēs paskatāmies uz šībrīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka un sliktāka; beidzot gadās pat tādas situācijas, ka ministrs deviņas reizes pēc kārtas neatnāk, lai sniegtu atbildes. (No zāles: “Kurš?”)

Cerējām, ka, protams, partijas pašas parunās ar saviem ministriem un teiks, ka tā rīkoties nevar, ka tas ir tiesiskais nihilisms. Nezinu, kāpēc reakcijas nebija. Ļoti cerējām, ka tas Satversmē neparedzētais veidojums, ko sauc par Koalīcijas padomi, parunās ar premjerministru un teiks: “Kolēģi, tā darīt nedrīkst! Vajag nākt un runāt!” Izrādās, ka tas nenostrādāja.

Cienījamie kolēģi! Domāju, ka šāda ministru attieksme pret parlamentu... ka šādai ministru attieksmei īstenībā vajadzētu radīt neērtības sajūtu to partiju deputātiem, kuru ministri neatnāk uz sarunām. Es nerunāju par tiem, kuri bieži atnāk. Belēviča kungs bieži vien atnāk un runā, un pareizi atbild uz jautājumiem - atbild uz jautājumiem, nevis atnāk un nostāv savas minūtes! Un nevar kā finanšu ministrs... Kad finanšu ministram jautā: “Kur jūs ņēmāt naudu, pusmiljonu, savai ministrijai?” -, tad viņš atbild: “Mēs ietaupīsim uz elektrību un apkuri.” Tātad tas nozīmē, ka viņiem ir piešķirts liels finansējums virs nepieciešamās summas, ja var tik daudz ietaupīt vienas ministrijas iekšienē.

Un visbeidzot. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots ar vienu mērķi - noteikt stingrākus rāmjus, ka ministram ir jānāk, ka ministram ir jāatbild un, ja viņš neierodas, ir jābūt attaisnojošai situācijai, kāda konkrēti likumprojektā norādīta.

Es ļoti vēlos, lai deputāti padomātu par parlamentārismu un par likuma un Satversmes prasībām un balsotu par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā. Labrīt, cienījamie kolēģi! Bija ļoti emocionāla runa, un es varu piekrist, ka atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem praktiski ir Saeimas kārtības rullī noteiktais gandrīz vai vienīgais instruments, kuru opozīcija, ja tā tiek ilgstoši ignorēta, var izmantot. Un, protams, ir mēģināts atrast līdzsvaru, lai savukārt tādā veidā atkal neparalizētu parlamenta darbu.

Jā, piekrītu Kūtra kungam, ka ir arī tradīcijas, kuras laika gaitā mainās, un droši vien ir vērts par tām diskutēt. Bet VIENOTĪBA atturēsies balsojumā par šī likumprojekta nodošanu komisijām, un, cik zinu, visticamāk, tā darīs arī pārējie koalīcijas partneri, jo es aicinu jūs tomēr... Saeimas kārtības rullis ir tas dokuments, pēc kura mēs strādājam un kuru katram vajadzētu vairākas reizes pārlasīt, lai saprastu, kādas ir tās procedūras. Mēs strādājam... 12.Saeima strādā jau ilgāk nekā gadu. Un parasti ir tā, ka pēc gada tomēr frakcijām ir izveidojies priekšstats par to, kas Saeimas kārtības rullī strādā un kas nestrādā katrā konkrētajā parlamentā un katrā konkrētajā vēsturiski politiskajā situācijā. Un līdz ar to... Parastā, normālā situācija ir tāda, ka tiek sasaukta Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē, sanākam visi kopā un izdiskutējam, izdiskutējam arī savās frakcijās, kas tad šajā grāmatiņā nestrādā un ko mēs varētu uzlabot, - vai mēs gribam citu komisiju sastāvu, vai mēs gribam citu darba laiku vai vēl kaut ko. Mēs paši lemjam par to un nosakām. Un nevis izcelt kaut kādu vienu jautājumu, bet lai parlaments, parlamenta darbs kopumā, atbilstu normālas demokrātiskas valsts prasībām un tajā būtu ievērotas gan pozīcijas, gan opozīcijas intereses.

Tātad, ja Saeimas Prezidijs, kurā ietilpst arī Kūtra kungs, nesasauc šādu Frakciju padomi, tad deputātiem, kas pārstāv vienu piektdaļu parlamenta, ir tiesības šādu Frakciju padomi sasaukt. Un es aicinu to darīt. Arī jūs kopā sastādāt vairāk nekā vienu piektdaļu parlamenta. Vienkārši sasaucam Frakciju padomi, vienojamies, ka ejam tālāk, apspriežam, vai tās ir vienīgās nepieciešamās izmaiņas Kārtības rullī. Un tad, manuprāt, nebūs tam vai citam pārmetumi, kas ko ievēro, kas ne. Un tad varbūt sēdes vadītājam nebūs beigās 20 minūtes jālasa deputātu jautājumi un jānosauc ministri, kas nevar ierasties.

Tā ka mēs atturamies, un es aicinu sasaukt Frakciju padomi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Lolitas Čigānes, Solvitas Āboltiņas, Alda Adamoviča un Ilzes Viņķeles iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā. Labrīt, kolēģi! Kā zināms, izglītības nozarē, tātad arī zinātnē, noris vairākas pārmaiņas. Un, lai neatkarīga pētniecības projektu zinātniskā ekspertīze būtu kā instruments publiskā finansējuma saņemšanai, lai tiktu kvalificēti augstākās kvalitātes zinātniskie projekti, kā arī lai tiktu nodrošināta uz rezultātiem orientēta pētniecības un attīstības projektu ieviešanas uzraudzība, nozares ekspertu salīdzinošais vērtējums faktiski ir vienīgā akceptētā metode šādu pētniecības projektu validācijai. Latvijas administrētajās pētniecības un attīstības programmās šī ārējā jeb starptautiskā zinātniskā ekspertīze līdz šim nav tikusi sistēmiski piemērota. Un to mēs vēlamies mainīt.

Taču viens no būtiskākajiem šķēršļiem šādas starptautiskas zinātniskas ekspertīzes nodrošināšanai ir Latvijas publisko iepirkumu regulējums, kurā mēs šos grozījumus tagad iesniedzam. Līdzšinējais regulējums faktiski neparedz izņēmumu šādiem ekspertu pakalpojumiem, un šis izņēmumu regulējums nepieciešams, jo zinātniskā ekspertu atlase nav savietojama ar iepirkumu procedūru atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vairāku iemeslu dēļ, kuri minēti arī likumprojekta anotācijā.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā aicinu šos grozījumus nodot komisijai. Un aicinu Naudiņa kungu diezgan strauji arī virzīt tos tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 19.novembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim šā gada 26.novembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Veiko Spolīša iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļu lielākā daļa ir atbalstījusi minēto lēmuma projektu (septiņi deputāti balsoja “par”, un divi deputāti atturējās).

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aiju Pāveli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 22. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Olgu Žuku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija jums izskatīšanai ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Pirms skatīt priekšlikumus, es vēlos teikt lielu paldies Labklājības ministrijai (īpaši Aldim Dūdiņam), Saeimas Juridiskajam birojam, Saeimas redaktoriem un mūsu komisijas vecākajai konsultantei Anželikai Bružei, jo īsā laikā mums visiem kopīgiem spēkiem izdevās šo jautājumu sakārtot, un līdz ar to esam novērsuši situāciju, ka pret Latviju varēja tikt uzsākta pārkāpumu procedūra.

Otrajam lasījumam iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti 3.priekšlikumu atbalsta.

A.Barča. Lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret, atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.282/Lp12). Likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 26.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Uz trešo lasījumu ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 5. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 8. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 9. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 11. ir labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 13. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra R.Uzulnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Un 14. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Juridiskā komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums paredz to, ka turpmāk par zvērinātu notāru Latvijā varēs kļūt arī Eiropas Savienības pilsoņi, jo šādu nolēmumu ir taisījusi Eiropas Savienības tiesa. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts, salīdzinot ar 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt Notariāta likumu ar jaunu sadaļu par ārvalstu likumu piemērošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts... Es atvainojos! Atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 10. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz precizēt kvalifikācijas prasības personām, kuras var kļūt par zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura... Nē, es atvainojos, tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šo likumprojektu, kā arī turpmākos divus Saeimai iesniedzis mūsu Valsts prezidents, lai pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārējā apdraudējuma gadījumā, kad izšķiroša nozīme ir savlaicīgai un saskaņotai darbībai.

Lai izvairītos no valsts institūciju pilnvaru atšķirīgas interpretācijas, nepieciešams radīt skaidru un nepārprotamu lēmumu pieņemšanas mehānismu. Šobrīd Nacionālās drošības likumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kā arī kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības vadīšanu.

Likumprojekts paredz, ka virspavēlnieks pārņemtu valsts aizsardzības vadīšanu kara laikā tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus. Ja Ministru kabinets atjauno savu darbību, tad tas pārņem atpakaļ savas kompetences. Likumprojekts paredz, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Likumprojektā definēts kara laiks, par pamatu ņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Ziemeļatlantijas līgumā formulētos valsts apdraudējumus. Paredzēts arī aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku komandiera un Nacionālo bruņoto spēku vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī tiesības pielietot bruņotu spēku. NBS vienībām paredzēts uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu vai pavēles par to, un rīkoties saskaņā ar valsts aizsardzības operatīvo plānu. Tāpat likumprojekts paredz, ka nedrīkst kara laikā aizliegt izrādīt bruņotu pretestību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi, es vairāk tā tīri informatīvi gribu teikt. Kad mēs izskatījām šo likumprojektu, es jautāju par Nacionālās drošības koncepciju. Un tie, kas to likumprojektu virzīja, nevarēja īsti atbildēt, kādā stadijā ir Nacionālās drošības koncepcija un kas tajā būs. (Dep. A.Loskutovs: “Šodien dienas kārtībā ir!”) Jā!

Tālāk. Jautājums bija šāds. Tagad šajā likumprojektā ir paredzēts, ka mūsu aizsardzība balstās... vairāk uzsvars tiek likts uz teritoriālo aizsardzību, jo virspavēlnieks vada valsts aizsardzību. Tas priekšlikums ir Nacionālās drošības likuma 12.pantā. Ja skatāmies darba kārtībā, būs arī Nacionālās drošības koncepcija, kurā uzsvars tomēr ir likts uz kolektīvo aizsardzību. Šīs atšķirības radās tādēļ, ka mēs neievērojam secību, kādā jāizstrādā dokumenti. No sākuma uz apdraudējuma pamata ir jāizstrādā Nacionālās drošības koncepcija. Tas ir pamats. Tā ir jāapstiprina. Tas ir pamats pārstrādāt vai no jauna izstrādāt, vai uzlabot Nacionālās drošības likumu, tas ir pamats izstrādāt Nacionālās drošības plānu. Tādai jābūt secībai. Ja tā secība tiek sajaukta, tad rodas dažādas pretrunas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai nav vēlmes ko piebilst ziņotājam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šī gada 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šis likumprojekts paredz pienākumu Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai viņa pilnvarotai personai piedalīties Ministru kabineta sēdēs.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtināta iespēja nodrošināt vairāk nekā puses Ministru kabineta locekļu dalību Ministru kabineta sēdēs. Lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un nodrošināt operatīvu informācijas apriti, kā arī lēmumu pieņemšanu, likumprojekts paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets ir lemtspējīgs, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pirmkārt, gribētu izteikt atzinību, ka Valsts prezidents ir iesniedzis attiecīgos grozījumus attiecīgajos likumos, lai daudzmaz sakārtotu mūsu varas vertikāli, bet, godīgi sakot, par šo likumprojektu mūsu komisijā bija visspraigākās diskusijas.

Jautājuma būtība ir sekojoša. It kā ir sperts solītis pareizā virzienā: kad ir apgrūtināta iespēja sanākt uz sēdi Ministru kabinetam, tad ar mazāku kvorumu varētu pieņemt lēmumus.

Viss jau ir it kā loģiski un pareizi, bet pieņemsim, ka būtu situācija, ka šajā mazajā Ministru kabineta sēdē - četru cilvēku sastāvā - sanāktu uz apspriedi premjerministrs vai, ja premjers nevar, tad kāds cits ministrs - veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs vai labklājības ministrs. Visu cieņu šiem cilvēkiem, bet vai tad, kad būs jāpieņem lēmums, kas skar valsts aizsardzību, specdienestu darbību un tamlīdzīgus jautājumus, šeit būs pietiekoša kompetence un kapacitāte? Par to ir jautājums pēc būtības.

Arī komisijas sēdē tika minēts, ka ir valstis, kurās jau tāda veida kabinets ir samazinātā sastāvā darbojies. Viens no piemēriem ir Lielbritānija. Jā, taču tur bija maza niansīte: arī tajās mazajās kabineta sēdēs ar balsstiesībām piedalījās lielākās opozīcijas partijas pārstāvis, tāpēc ka mērķis bija vienot sabiedrību cīņā ar kopēju ienaidnieku.

Visloģiskākais, kas būtu jāizdara un pie kā būtu jāstrādā gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Ministru kabineta koalīcijai, - pirmām kārtām ieviest beidzot pie mums ministra vietnieka institūciju, lai nebūtu... nesanāktu tādas situācijas, kādas mums jau ir bijušas, - ka iekšlietu ministrs pēkšņi veselības ministra vietā paraksta dokumentus par iepirkumiem ātrajai palīdzībai. Visu cieņu vienam vai otram, bet atkal runāsim par kompetenci!

Visloģiskākais... Ja mēs runājam par ārkārtas situāciju un karastāvokli, nu tad jau būtu pavisam loģiski, ka mēs ķertos pie grozījumiem Satversmē un paredzētu, ka ārkārtas situācijas laikā, kara laikā valdības kompetence pāriet pie Nacionālās drošības padomes, kurai ir arī lēmējtiesības, kura var pieņemt lēmumus ārkārtas situācijā.

Ieviešot ministra vietnieka institūciju, mums arī izpaliktu ļoti daudz citu problēmu.

Lai kā man gribētos atbalstīt, personīgi es neredzu iemeslu... iespēju atbalstīt, tāpēc ka šis likumprojekts, manuprāt, ir nepārdomāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es, protams, saprotu mūsu kolēģa Ādamsona kunga uztraukumu. Un hipotētiski, ka sēdē bez Ministru prezidenta varētu piedalīties trīs citi ministri, kuru kompetencē nav konkrētie jautājumi. Bet jāatceras: viņi tomēr no Saeimas ir ievēlēti mūsu izpildvaras augstākajā orgānā.

Pamatā tam ir ideja, ka šie trīs Ministru kabineta locekļi būtu aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un ārlietu ministrs. Bet jāatceras: mēs šinī konkrētajā likumprojektā un arī divos citos runājam par karastāvokli un izņēmuma stāvokli. Līdz ar to var būt situācija, ka konkrētie ministri viena vai cita iemesla dēļ nevar ierasties uz šo sēdi, un līdz ar to būtu nepareizi minēt konkrētus ministru amata nosaukumus. Tieši tāpēc ir izvēlēta šāda forma: ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Bet apriori tiek pieņemts, ka tie būtu aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un ārlietu ministrs.

Es tomēr aicinu apstiprināt šo Valsts prezidenta iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Latkovskis. Paldies. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1514 - likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2.priekšlikumu iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisija atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 2.priekšlikumu.

I.Klementjevs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2015.gada 3.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Tiesu ekspertu likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu Nr.68/Lp12 - “Tiesu ekspertu likums”. Ar šo likumprojektu mēs sākām strādāt 11.Saeimā. Likumprojekts ir pārņemts, un jūs varat redzēt, ka mums ir iesniegti 83 priekšlikumi.

Tas ir jauns likums, un sākotnēji es plānoju ļoti detalizēti stāstīt par katru priekšlikumu, bet es sapratu, ka diez vai tam būtu jēga. Jo, izstrādājot jaunu likumprojektu, ir veikti vairāki redakcionāli grozījumi, proti, normas ir pārvietotas, precizētas. Līdz ar to es mēģināšu jūs iepazīstināt ar komisijas viedokli diezgan tādā lakoniskā formā. Vēlos jūs informēt, ka ar likumprojektu strādāja apakškomisija, kas arī rūpīgi izvērtēja priekšlikumus, tāpat kā tos vērtēja Juridiskā komisija.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, ņemot vērā 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - deputātes Bites priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 9. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī atbalstīts daļēji, veidojot 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 23. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 23. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 29. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 29. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 30. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 31. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 33. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 34. un 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 37. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 38. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 38. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 39. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 40. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 45. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 49. - tieslietu ministra priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji, veidojot 50. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 52. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, veidojot 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 56. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 56. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 58. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 58. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 59.priekšlikums ir deputātes Ingas Bites priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 60. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 60. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 61. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 62. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 63. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 64. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 65. - deputātes Bites priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 66. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt arī 68. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 69. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 70. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 71. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 71. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt nākamo - 73. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt nākamo - 74. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 75.priekšlikums. To arī izstrādāja Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 76. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 77. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 78. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt 79. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Arī 80.priekšlikumu ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 81. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 82. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 83. - pēdējais priekšlikums, kuru arī izstrādājusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Paldies kolēģiem par atbalstu. Priekšlikumu bija daudz. Mēs turpināsim strādāt ar šo likumprojektu. Lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 10.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Medību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam šodien ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Medību likumā” (Nr.450/Lp12).

Likuma grozījums nepieciešams epizootijas - Āfrikas cūku mēra - izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitātes palielināšanai. Šī sevišķi bīstamā cūku dzimtas dzīvnieku infekcijas slimība ir plaši izplatījusies kopš pagājušā gada, tātad 2014.gada, 26.jūnija, kad tā pirmo reizi tika konstatēta. Mūsu mērķis ir slimības izplatīšanās ierobežošana. Lai to sasniegtu, uzdevums ir nekavējoties samazināt mežacūku populāciju, tādējādi samazinot šīs slimības izplatības risku tālāk Latvijas teritorijā, kura joprojām ir brīva no šīs slimības.

Likuma papildināšana ar jauno redakciju dos iespēju nekavējoties rīkoties un nodrošināt mežacūku medības teritorijās, kurās tās šobrīd nenotiek. Likuma grozījums neietekmēs teritorijas, kurās medību saimniecība ir sakārtota un medību platības apvienotas medību iecirkņos. Grozījuma rezultātā samazināsies draudi medību resursiem, mežacūku populācijas saglabāšanai; iespējams, vien samazināsies tās blīvums, kā arī samazināsies draudi cūkkopības nozares pastāvēšanai, lopbarības tranzītam un eksportam.

Ar Medību likuma grozījumu ieviests termins “atbildīgais medību tiesību lietotājs”. Šis termins likumā lietots, lai apzīmētu personu, kurai medību tiesības piešķirtas Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanai, proti, medīšanai. Uz pārejas noteikumu 12.punktā minēto periodu atbildīgais medību tiesību lietotājs tiek noteikts ar Valsts meža dienesta lēmumu.

Likumprojektā noteikts, ka ierobežošanas pasākumi tiek īstenoti ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Ierobežošanas pasākumu veikšana ir jāuzsāk nekavējoties, jo nerīkošanās dēļ slimība nākamajā gadā var strauji izplatīties jaunās teritorijās.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Komisija lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Krauze. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A.Krauze. Un, ņemot vērā šā likumprojekta būtiskumu, komisijas vārdā es aicinu to izskatīt tūlīt arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tātad šodien izskatām šo dokumentu - Nacionālās drošības koncepciju.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Atbilstoši likumam Saeimai ir jāizskata un jāapstiprina koncepcija ne retāk kā vienu reizi četros gados. Precīzi sakot, katra Saeima sava sasaukuma laikā līdz 1.oktobrim apstiprina jaunu Nacionālās drošības koncepciju.

Šobrīd ir zināms izņēmums, par ko noteikti runās Krēsliņa kungs. Iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija tika apstiprināta 10.Saeimā 2011.gada 10.martā. Un, kā jūs zināt, 10.Saeima tika atlaista. Un 11.Saeimā, kas savu darbību uzsāka 2011.gada 17.oktobrī, Nacionālās drošības komisija un atbildīgās ministrijas, savstarpēji konsultējoties, pieņēma lēmumu neizstrādāt jaunu Nacionālās drošības koncepciju, ievērojot to, ka iepriekšējā bija pieņemta tikai septiņus mēnešus iepriekš un kopumā Nacionālās drošības koncepcijā ietvertais drošības apdraudējuma izvērtējums, kā arī prioritārie uzstādījumi nebija būtiski mainījušies.

Pirms sākam šodien skatīt Ministru kabineta sagatavoto un Nacionālās drošības padomes atbalstīto Nacionālās drošības koncepciju, vēlos uzsvērt, ka šobrīd, skatoties tos, kas ir pieteikušies debatēs, jau pilnīgi skaidri dzirdu: te nekā konkrēta nav, te ir pārāk vispārīgi un kur tad te ir konkrētība, un tā. Manuprāt, ir jāatceras, ka šis dokuments ir jumta dokuments. Šis ir dokuments, kuram ir nozīmīga loma citu politikas iniciatīvu tālākā izstrādē, un, ņemot vērā to, ka šis dokuments ir publiski pieejams un šajā dokumentā līdz ar to nav tādas detalizācijas pakāpes, kādu varbūt arī deputāti, iepazīstoties ar to, vēlētos sagaidīt, Nacionālās drošības koncepcija ir vairāk uztverama kā vīzija jeb paplašināts prioritāšu izklāsts, kurā, ievērojot gan nacionālās drošības situāciju, gan arī izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ir iezīmēti noteikta apdraudējuma novēršanas virzieni.

Pēc tam uz šīs koncepcijas bāzes, kā jau arī minēja Krēsliņa kungs savā uzstāšanās reizē, tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kas savukārt būs klasificēts dokuments, un tajā - atšķirībā no šīs koncepcijas - jau būs ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi, tātad tas, ko acīmredzot jūs gribētu šeit izlasīt, bet kas ir stratēģiski svarīga informācija un kas šādos publiski pieejamos dokumentos parasti netiek rakstīta.

Atgriežos pie šodien izskatāmā dokumenta. Kā jau minēju, tajā ir vispusīgi iezīmēta šā brīža Latvijas nacionālās drošības situācija un aplūkoti draudi, kas gan tieši, gan pastarpināti to ietekmē. Un vienlaikus ir iezīmētas arī norises un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, kas neizbēgami ietekmēs nacionālo drošību kopumā.

Šis dokuments ir izstrādāts diezgan ilgā laika posmā un ir apstiprināts Ministru kabinetā, manuprāt, septembrī vai oktobrī. Tad bija vēl tālu līdz notikumiem Parīzē, bet, manuprāt, šajā dokumentā jau ir pietiekami skaidri un precīzi noteiktas tās prioritātes arī pēc notikumiem Parīzē. Šīs prioritātes ir valsts robežu stiprināšana, tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšana, krīzes vadība un komunikācijas pilnveidošana, it īpaši civilās aizsardzības stiprināšana, bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu risināšana un radikalizācijas risku mazināšana. Manuprāt, šīs prioritātes ir līdzsvarotas un objektīvi atbilst mūsu nacionālās drošības interesēm un arī šā brīža apdraudējumiem.

Manuprāt, vēl viena atzīstama lieta, kas ir šajā koncepcijā, ir virziens uz pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanu. Tā arī, manuprāt, ir tēma, par kuru mēs šeit, parlamentā, varētu diskutēt tāpat kā saistībā ar pirmo jautājumu - saistībā ar Kārtības rulli, - par pozīciju un opozīciju, par to, cik katram demokrātiskas valsts parlamentā ievēlētam deputātam ir iespēju ietekmēt politiskos procesus valstī.

Jau tagad kontekstā ar bēgļu un patvēruma meklētāju aktuālo jautājumu risināšanu mēs redzam, cik ļoti Latvijas publiskajā telpā dažādos sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā priekšplānā saasināti tiek stādīts jautājums - “par” vai “pret”. Tas ir, par vai pret bēgļiem, par vai pret viņu uzņemšanu, aizmirstot, ka šobrīd svarīgāk par visu ir diskutēt nevis “par” vai “pret”, bet diskutēt par veidu - kā. Pirmām kārtām - kā aizsargāt savu sabiedrību, kā novērst šķelšanos sabiedrībā.

Šajās diskusijās, kuras ir publiskajā telpā, ir vērojami ļoti tieši mēģinājumi terorisma radīto apdraudējumu saistīt ar bēgļu krīzi, un tas, manuprāt, - varu atkārtot to vēl vienu reizi - rada spriedzi sabiedrībā. Lielā mērā tieši tādēļ jau tuvākajā nākotnē koncepcijā minētās prioritātes - pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšana un valsts stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana, sabiedrības integrācijas politikas īstenošana, kā arī informatīvās telpas pilnveidošanas pasākumi - ir tās, manuprāt, kurās gan politiķiem, gan valsts pārvaldei ir lieli izaicinājumi, liela atbildība. Tiešām paldies kultūras ministrei, kuras vadītā darba grupa ļoti aktīvi šajā virzienā strādā.

Tāpat spriedzes mazināšanā un stratēģiskajā komunikācijā ir ļoti svarīgi, lai visas trīs valsts augstākās amatpersonas jautājumos, kas attiecas uz ārpolitiku, uz valsts stratēģiskajām interesēm, tomēr runātu vienā valodā un atrastu veidu, kādā šos savus ziņojumus pasaulei, Eiropai un galvenokārt savai sabiedrībai vēstīt diezgan saprotami, skaidri, nevis pretrunīgi, kā tas dažkārt ir šobrīd.

Pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē un cituviet pasaulē mēs varam prognozēt, ka starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma un kiberapdraudējuma novēršana nākamajos četros gados būs ļoti aktuāli jautājumi ikvienas valsts drošības darba kārtībā. Un Latvija nebūs izņēmums. Tādēļ mums ir svarīgi ne vien koncentrēties uz atbalsta un drošības garantijām, kuras varam saņemt kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, bet mums ir jābūt gataviem arī patstāvīgi risināt ar Latvijas iekšējo un ārējo drošību saistītus jautājumus, lai mazinātu Latvijas ievainojamību.

Mēs, protams, varam paļauties uz to, ka NATO līguma 5.pants mūs sargā un mūsu sabiedrotie mūs sargā. Bet drošība pirmām kārtām ir mūsu pašu iekšējs jautājums, un man ir prieks, ka budžetā, kuru, es ceru, mēs pieņemsim pirmdien, tomēr galvenā prioritāte ir drošība, un visi pārējie jautājumi ir tai pakārtoti.

Jebkurš jautājums - gan saistībā ar airBaltic, kurš ir šobrīd aktuāls, gan jautājums par bēgļiem -, jebkurš no tiem ir skatāms mūsu cilvēku drošības kontekstā, ne tikai Latvijas drošības kontekstā, arī Eiropas Savienības un pasaules drošības kontekstā.

Es esmu gandarīta, ka koncepcijā arī jautājumam par kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumu pilnveidošanu ir noteikta prioritāte. Jo šis, manā ieskatā, ir nozīmīgs virziens, kur arī mēs paši varam daudz paveikt. Mēs vakar Nacionālās drošības komisijā skatījām jautājumu par to, cik droši un sagatavoti mēs šeit, šajā mājā, varam justies, un tātad arī tam...

Jāsāk ir droši vien katram ar savu māju, ar savu pagalmu. Tātad arī šeit, šajā ēkā, - vai mēs varam justies droši, vai cilvēki, kas šeit ienāk, var justies aizsargāti? Arī mēs esam kritiskās infrastruktūras objekts. Tātad arī tie ir jautājumi, kuri mums kā politiķiem ir jārisina.

Bet tiešām es došu vārdu... Saeimas priekšsēdētāja dos vārdu Iekšlietu ministrijas... (Zālē aplausi.) Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei, kura detalizētāk izstāstīs par Iekšlietu ministriju, kura ir bijusi atbildīga par šī dokumenta virzīšanu, tātad redzējumu par to, kas šajā dokumentā ir iekļauts un kā ministrijas strādās pie tā tālāk.

Bet Nacionālās drošības komisijas vārdā es lūdzu deputātus atbalstīt Ministru kabinetā apstiprināto un Nacionālās drošības padomē apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.

E.Siliņa (Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi!

Latvijas nacionālajai drošībai ir ārpolitiskā un iekšpolitiskā dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Kopējā ģeopolitiskā situācija ir noteikusi ārējo un iekšējo drošību par nacionālo politisko prioritāti. Šogad to arī apliecina Saeimā esošais valsts budžeta projekts. Nacionālās drošības politikas izstrāde ir kopējs likumdevējvaras un izpildvaras uzdevums. Tas ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu katrā nozarē. Latvijas nacionālās drošības politikas pamatā ir vienota izpratne starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību par to, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte un drošība ir cieši saistītas ar starptautisko drošības situāciju. Vēršu uzmanību uz to, ka konkrētās darbības un rīcības Nacionālās drošības koncepcijas prioritāšu īstenošanai tiks paredzētas Nacionālās drošības plānā, ko Ministru kabinets sagatavo gada laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas Saeimā.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements. 2014.gada NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumiem un alianses dalībvalstu aizsardzības un reakcijas spēju veicināšanu palīdz stiprināt šo pamatelementu. Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai, protams, ir arī Eiropas Savienības centieniem drošības un aizsardzības jomā.

Līdz ar tā sauktā hibrīdapdraudējuma pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kuras ir ārpus kopējās un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, valsts robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, kā arī enerģētiskajai drošībai.

Koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatvirzieni un prioritātes, kas kļūst par būtiskām mūsu valsts vadlīnijām tad, kad mēs izstrādājam jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus, rīcības plānus nacionālās drošības jomā, kā arī jebkuru citu dokumentu, kad mēs veidojam Latvijas nacionālās drošības interesēm atbilstošu valsts politiku.

Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā šobrīd. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču iespējamo izplatīšanu, šo valstu sabiedrības radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Ir palielinājušies draudi nacionālajai drošībai, kurus izraisa starptautiskais terorisms un tā radītās sekas. Pēdējos gados terorisms ir attīstījies par īpaši komplicētu un daudzpusīgu problēmu, kas ne tikai kļuvusi par izaicinājumu valstu drošībai un stabilitātei, bet arī vēršas pret vispāratzītām konstitucionālām pamatvērtībām.

Par īpašu problēmu ir uzskatāma Daesh - teroristiskā organizācija, kas ar savām darbības metodēm ir kļuvusi par citu teroristisku organizāciju virzītājspēku un kas ietekmē... tā sakot, rada jaunas tendences globālajā džihādā. Par bīstamu izaicinājumu šajā kontekstā ir kļuvis ārvalstu kaujinieku fenomens: personas finansiālu vai ideoloģisku motīvu dēļ dodas karot uz konfliktu skartajām zonām.

Man ir tas gods jūs informēt par valsts drošības iestāžu un nozaru ministriju kopīgi sagatavoto Nacionālās drošības koncepciju, kas ir viens no svarīgākajiem plānošanas dokumentiem valsts apdraudējuma novēršanai. Koncepcijā ir norādītas astoņas šobrīd aktuālākās apdraudējumu jomas, un atbilstoši katrai ir formulētas Latvijas prioritātes šo apdraudējumu novēršanai.

Pirmais ir iekšējās drošības apdraudējums, kura novēršanai ir piecas prioritāras jomas.

Pirmā prioritāte paredz valsts drošības, valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšanu, paaugstinot Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti, uzlabojot materiāltehnisko aprīkojumu un regulāri apmācot personālu, kā arī turpinot iekārtot zaļo robežu.

Otrā prioritāte nosaka tiesību aizsardzības institūciju, materiāltehniskā nodrošinājuma un personāla kapacitātes stiprināšanu.

Trešā ir krīzes vadības un komunikācijas prioritāte, kas paredz stiprināt civilās aizsardzības sistēmu, civilmilitāro sadarbību, nodrošinot saskaņotu starpinstitūciju darbību un resursu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Ceturtā prioritāte - bēgļu un patvēruma meklētāju politikas pilnveidošana - paredz nodrošināt gatavību patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Piektā prioritāte - iekšējās drošības apdraudējuma novēršana - paredz radikalizācijas risku mazināšanu, tajā skaitā tiesību aizsardzības institūcijām sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām jāizveido agrīnās brīdināšanas un radikālisma prevencijas sistēma.

Otrais ir ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītais apdraudējums, kura novēršanai arī ir paredzētas piecas prioritātes.

Pirmā prioritāte paredz valsts drošības iestāžu spēju attīstību, pievēršot uzmanību personāla atlasei, regulārai apmācībai, jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanai, kā arī metožu pilnveidošanai un efektivitātes palielināšanai ikdienas darbā.

Otrā prioritāte nosaka pretizlūkošanas un preventīvo pasākumu stiprināšanu.

Trešā prioritāte nosaka valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošanu.

Ceturtā prioritāte paredz termiņuzturēšanās atļauju programmas efektīvu kontroli.

Un kā pēdējā prioritāte apdraudējuma novēršanā ir minēta sadarbības stiprināšana ar partnerdienestiem.

Kā trešais šajā koncepcijā tiek aplūkots militārais apdraudējums.

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, jūsu laiks debatēm ir beidzies. Jūs varat lūgt papildu laiku, ja deputāti tam piekrīt.

E.Siliņa. Piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tiek lūgts papildu laiks piecas minūtes. Vai deputāti piekrīt? (Dep. I.Zariņš: “Piekrīt! Lai runā!”) Piekrīt.

E.Siliņa. Paldies, paldies deputātiem!

Jā, man laikam bija doma galvā, ka parlamentāram sekretāram tiek dots ilgāks laiks debatēm. Paldies jums par doto iespēju.

Trešais tātad ir militārais apdraudējums, kura novērošanai pirmā prioritāte paredz valsts pašaizsardzības spēju stiprināšanu. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāturpina uzturēt un attīstīt tādas kaujas spējas, kas garantē ātru reaģēšanu uz jebkura veida apdraudējumiem agrīnajās fāzēs.

Otrā prioritāte nosaka sabiedroto ilgtermiņa klātbūtnes un reaģēšanas spēju stiprināšanu.

Trešā prioritāte paredz kolektīvās aizsardzības spēju saistību izpildi, turpinot sniegt ieguldījumu NATO un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kaujas formējumos.

Ceturtais, kā jau minēja Āboltiņas kundze, ir pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējums, kura novēršanai ir paredzētas trīs prioritātes.

Pirmā prioritāte paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību sabiedrības politiskajos procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku. Un kā svarīgs elements ir jāmin tas, ka ir paredzēts atvēlēt pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanai.

Otrā prioritāte nosaka valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstību, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajai komunikācijai ar Latvijas reģioniem - pašvaldībām un tajos dzīvojošajiem cilvēkiem.

Un trešā prioritāte paredz ilgtermiņa sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu, kas aptver pasākumu kompleksu valodas, izglītības, vēstures un informatīvajā jomā, ar kuru palīdzību preventīvi jānovērš Krievijas īstenotās tautiešu, kā arī informatīvās politikas radītais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai.

Kā piektais šajā drošības koncepcijā ir Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums, un tā novēršanai arī ir trīs prioritātes. Tātad pirmā ir sabiedrisko mediju attīstība, otrā ir Krievijas informatīvās telpas ietekmes mazināšana, kas, man liekas, ir ļoti būtiska prioritāte, kurā ir jānodrošina... tiek paredzēts efektīvs masu mediju monitorings un uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas šeit attīstīties noturīgai Krievijas informatīvai telpai, kā arī jāpiedāvā alternatīva no saturiskā viedokļa. Vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību jānodrošina daudzveidīgāks komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājums.

Kā trešā prioritāte ir mediju lietotprasmes un mediju nozares izglītības veicināšana, kā arī īpašas uzmanības pievēršana tam, lai sabiedrība spētu izšķirt dezinformāciju no patiesas informācijas.

Sestais ir Latvijas ekonomikai radītais apdraudējums, kura novēršanai arī ir paredzētas četras prioritātes.

Kā pirmā ir stabilas un prognozējamas ekonomikas vides nodrošināšana, kurā ir paredzēts īstenot sabalansētu ekonomiku un nodrošināt to ar kvalificētu darbaspēku.

Otrā prioritāte nosaka ārējās ekonomiskās politikas īstenošanu un labāku kontroli pār ārvalstu investīciju ieguldījumiem, lai koordinētu ārējo ekonomisko politiku un aizsargātu ekonomiskās intereses no tādiem ārvalstu investoriem, kas varētu ietekmēt stratēģiski nozīmīgas Latvijas ekonomikas nozares.

Kā ceturtā prioritāte ir paredzēta energoresursu piegāžu drošība, radot alternatīvu enerģijas avotu pieejamību un konkurenci starp energoresursu piegādātājiem. Un ceturtā prioritāte paredz tranzītkravu plūsmas diversifikāciju.

Septītais ir starptautiskais terorisma radītais apdraudējums, kura novēršanai arī paredzētas trīs prioritātes.

Pirmā prioritāte ir līdzdalība starptautiskās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana.

Otrā prioritāte paredz valsts un pašvaldību, kā arī juridisko iestāžu sadarbību pretterorisma jomā.

Trešā prioritāte paredz terorisma riska objektu drošības nodrošināšanu. Un arī jau iepriekš tika pieminēts par kritisko infrastruktūru.

Un pēdējais - astotais - ir kiberapdraudējums, kura novēršanai ir paredzētas četras prioritātes.

Pirmā prioritāte ir efektīva kiberdrošības politikas īstenošana, nodrošinot rīcībspēju tieši krīzes situācijās.

Otrā prioritāte paredz kiberapdraudējuma identificēšanu un reaģēšanas spēju stiprināšanu.

Trešā prioritāte ir informācijas infrastruktūras drošības stiprināšana.

Un pēdējā prioritāte paredz pilnveidot starpinstitucionālo un starptautisko sadarbību.

Kā jau es iepriekš minēju, pēc šīs koncepcijas tiek izstrādāts Ministru kabineta rīcības plāns, un deputāti noteikti varēs arī vēl pēc tam sīkāk iepazīties ar katru no konkrētajām nozarēm.

Līdz ar to es lūdzu apstiprināt izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju un tajā aplūkoto apdraudējumu novēršanai noteiktās prioritātes.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Labrīt, kolēģi! Es daudz jūsu laika neaizņemšu. Pat paliks pāri. (Dep. K.Šadurskis: “Paldies!”) Lūdzu, Šadurska kungs! Jā, labrīt visiem! Tagad par Nacionālās drošības koncepcijas 4.5.punktu. Es tikai un vienīgi uz mediju sadaļu gribēju vērst jūsu uzmanību.

Koncepcijā tiek pareizi definēts Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums, taču koncepcijā pilnīgi aplami, nosodāmi un muļķīgi Latvijas kopējā informatīvā telpa netiek skatīta vispār kopumā. Koncepcija runā par vienu tās daļu, proti, tikai un vienīgi par sabiedriskajiem medijiem. Koncepcija paredz attīstīt tikai un vienīgi sabiedrisko mediju telpu. Komercmediji parādās vien sadaļā par mediju lietotprasmi. Tur teikts, ka to uzdevums ir - es citēju! - “sabiedrības izglītošana par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas”.

Es nesaprotu, ko tas īsti nozīmē. Kā to var saprast? Kā tas cilvēks tagad cietos riekstus lauzīs un mīklas minēs - kas ir dezinformācija un kas nav dezinformācija?

Mediju telpas lietotājs dzīvo Latvijas kopējā mediju telpā, un to ietekmē gan sabiedriskie mediji, gan komercmediji. Un tur neko nevar mainīt. Tā ir normāla situācija. Mediju lietotājs nedala un nedalīs saņemto informāciju, tā visa kopā ietekmē viņa uzskatus.

Šī ir kļūda! Tāpēc es uzskatu, ka NEPLP šobrīd ir interešu konfliktā un NEPLP rīcības dēļ Latvijā mākslīgi tiek uzturēta nepamatota un valsts informatīvajai telpai ļoti bīstama konkurence un pat naids starp sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem.

Kamēr sabiedriskie mediji karo ar komerciālajiem medijiem, Latvijas kopējā informatīvajā telpā valda haoss, kuru propagandas kara apstākļos izmanto mūsu ienaidnieki. Manuprāt, 99 gadījumos no simts valsts tiek iznīcināta ar ārējo ienaidnieku palīdzību. Un nesargāt savu informācijas telpu - tas ir tāpat, kā nesargāt savu robežu. Mūsu gadījumā - austrumu robežu.

Nacionālās drošības koncepcijas gars pieprasa aizstāvēt vienoto Latvijas informatīvo telpu. Tā ka politiķiem, runājot par nacionālo drošību, ir jāpārkāpj savas barjeras. Arī medijiem valsts drošības vārdā jāatrod kopēja valoda. NEPLP pienākums ir domāt par kopējo un vienoto Latvijas informatīvo telpu.

Es lūdzu un aicinu: papildiniet koncepciju ar rīcības plānu, kas aptver visu Latvijas informatīvo telpu!

Es esmu norādījis uz būtiskiem trūkumiem Nacionālās drošības koncepcijā, bet es atbalstīšu šo piedāvāto dokumentu, un es aicinu arī jūs to atbalstīt, jo, kā teica bijusī Saeimas priekšsēdētāja, tas ir jumta dokuments. Es ceru, ka mana un kolēģu kritika atradīs dzirdīgas ausis un dokumenta lietotāji sekos dokumenta garam, nevis tā burtam.

Re, divas minūtes palika! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Patīkama ziņa, ka beidzot ir sagatavota Nacionālās drošības koncepcija (2015), bet man ir daži jautājumi.

Pirmkārt, vai Latvijā visiem ir jāpilda savas valsts likumi? Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, kā sacīja Solvita Āboltiņa, līdz 2012.gada 1.oktobrim vajadzēja izstrādāt un apstiprināt Saeimā Nacionālās drošības koncepciju (2012). Tas netika izdarīts. Kam un kādas sekas bija par likuma nepildīšanu? Tagad mēs pieņemam 2012.gadā neizdarīto darbu vai arī to neizdarīto darbu norakstām un tagad pieņemam darbu, kas bija jāizdara līdz 2015.gada 1.oktobrim? Laikam jau otrais variants.

Otrkārt. Parasti Rietumu valstīs tiek izstrādāta nacionālās drošības stratēģija. Piemēram, ir Eiropas Savienības drošības stratēģija. Kurā vēl NATO un Eiropas Savienības valstī ir nacionālās drošības koncepcija?

Treškārt. Kādas iespējas deputātiem bija detalizēti iepazīties ar šo koncepciju, veikt tās analīzi, diskutēt un pamatoti balsot? Tagad vajadzēs balsot “par” vai “pret” šīs koncepcijas apstiprināšanu. Man tas laiks bija par īsu. Es uzzināju dienu iepriekš.

Ceturtkārt. Citāts no Nacionālās drošības koncepcijas (2015): “Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējuma apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka no valsts puses nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jābūt iesaistītai visai valsts pārvaldei.[..] Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm, īstenojot nacionālās drošības politiku.” Citāta beigas. Jautājums - kā tad tiks realizēta Nacionālās drošības koncepcija, kā tiks realizēti Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie uzdevumi. Piemēram, kā tad realizēs sabiedrības izglītošanu nacionālās drošības jomā, ja Nacionālās drošības koncepcijas pieņemšanas procedūra ir tāda, kā šodien.

Piektkārt. No vienas puses, Rietumu valstis, un es to piemēru jau esmu minējis, teiksim, Francija organizēja 40 konferences, seminārus, kuros piedalījās pašu eksperti, ārvalstu eksperti... Prezidents visu laiku mudināja, lai tie jautājumi tiktu izskatīti. Notika 40 apspriedes, pirms pieņēma tādu stratēģiju - militāro stratēģiju un drošības stratēģiju. No otras puses, visiem ir zināms fakts, ka Krievijas Federācijas parlamenta spīkers pateica: parlaments nav vieta diskusijām. Tad kuram paraugam Latvija seko?

Saņemot atbildes uz formulētajiem jautājumiem, es aicinu atbalstīt Nacionālās drošības koncepcijas (2015) apstiprināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Tā kā man runa ir uz sešām minūtēm, vai varu lūgt uzreiz divas minūtes klāt?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāts Juris Viļums izmanto abas uzstāšanās reizes? (Dep. I.Zariņš: “Protams!”; dep. A.Kaimiņš: “Jā! Jā!”) Paldies.

J.Viļums. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Nacionālās drošības koncepcija sevī iekļauj daudzas vispārzināmas patiesības, un ir vērtīgi tās vēlreiz uzskaitīt, atgādināt un ielāgot.

Piemēram, stratēģiskā komunikācija ar Latvijas reģioniem, sabiedrisko mediju pieejamība visā Latvijas teritorijā. Uzsvērts, ka to saturā nepieciešama arī informācija par norisēm Latvijas reģionos. Īpaša uzmanība esot jāpievērš uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai Latvijas reģionos. Tātad kopumā šis dokuments ir atbalstāms. Tomēr mans pienākums ir izteikt īsu komentāru un arī zināmas bažas, kas radušās, tuvāk iepazīstoties ar koncepcijas tekstu. Dažas tajā iekļautās nianses var kāds nejauši vai - gluži otrādi! - ar nolūku interpretēt pavisam greizā gaismā. Tā, piemēram, koncepcijas 4.4.punktā minēts: “Krievijas īstenotajā informatīvajā politikā pret Latviju jau ilgstoši dominē tādas tēmas...” Uzskaitītas vairākas patiešām aktuālas tēmas, bet beigās ierakstīts: “...kā arī Latgales šķietamas atšķirības no pārējās Latvijas uzsvēršana. Šīs tēmas aktualizēšana tiek izmantota, lai saasinātu iekšpolitisko situāciju Latvijā, apdraudot sabiedrības vienotību, kā arī lai veiktu starptautisku Latvijas diskreditāciju.” Citāta beigas.

No vienas puses, var piekrist, ka dažreiz Latgale un tās savpatnības, kas pēc būtības ir vēsturiski izveidojušās latviskās reģionālās vērtības, tiek nelietīgi iepītas kādā propagandas stāstā. Spilgts piemērs: kādam no sociālo tīklu anonīmajiem komentāriem bija pievienots izkropļots Latgales karoga attēls ar uzrakstu kirilicā - “Latgales tautas republika”. Toreiz plašsaziņas līdzekļi sacēla milzīgu vētru. Rezultāts - sabiedrībā diemžēl var kādreiz rasties greizs priekšstats, ka visa Latgale un viss, kas ar Latgali saistīts, ir Latvijai bīstams. Tikpat labi Zilupes iedzīvotājs varētu izdomāt, ka Kurzemes, Vidzemes un Zemgales šķietamās atšķirības ir ārvalstu specdienestu inspirētas un rada draudus pārējai Latvijai.

Gribu uzsvērt un atgādināt, ka Latgales latviešu tā sauktās atšķirības, to sargāšana, kopšana, skaidrošana un mācīšana jaunākajām paaudzēm ir vienas no svarīgākajām Latvijas valsts drošības garantijām. Gadu desmitiem un gadu simtiem nestās Latgales latviskās vērtības joprojām turas galvenokārt tikai uz atsevišķu personību un nevalstisko organizāciju pleciem. Diemžēl jāteic, ka šis nacionālajai drošībai patiesi svarīgais aspekts bieži tiek piemirsts, ignorēts, sagrozīts vai pat nosodīts no valsts iestāžu puses.

Svaigs piemērs. Tieslietu ministrijas pakļautībā esošais Valsts valodas centrs jau atkārtoti draud ar sankcijām un pat naudas sodiem Kārsavas novada domei par to, ka tā ir atbalstījusi patiesi patriotisku un arī tūrisma attīstībai vērtīgu ideju - izveidojusi ielu nosaukumu norādes abās latviešu valodas literārajās tradīcijās. Tā nav nekāda ārvalstu specdienestu mahinācija vai šķietamu atšķirību radīšana. Tieši otrādi! Kad valsts diemžēl vairāk bārstās ar skaistiem lozungiem par reģionu attīstību un drošības koncepcijām, šī ir Latvijas valsts Satversmē un likumos balstīta pašvaldības un pilsoņu nepārprotama rīcība reģionālā patriotisma stiprināšanai Latvijas valsts, Eiropas Savienības un NATO pierobežā.

Ja kāds nelabvēlis ļoti gribēs, tad izskaidrojumu manis tikko izklāstītajam gadījumam ar Valsts valodas centru, iespējams, atradīs arī šajā Nacionālās drošības koncepcijā. Citēju: “Identificējami arī centieni ilgtermiņā radīt Latvijas iedzīvotājos neticību savai valstij un valsts pārvaldes institūcijām. Tas tiek darīts ar mērķi, lai sabiedrība neuzticētos valstij un būtu vienaldzīga vai pat negatīvi noskaņota pret to, tādējādi panākot, ka pilsoniskā sabiedrība nav spējīga efektīvi darboties un pašorganizēties.” Citāta beigas.

Patiešām ceru, ka viss vēl nav tik traki. Ceru, ka manis izteiktās bažas tiks kliedētas Nacionālās drošības plānā, kas šodien tik daudz tiek pieminēts.

Jāatgādina: visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vieni likumi, viena Satversme. Un, ja, piemēram, kāds no Ministru kabineta noteikumiem rada greizas interpretācijas jeb pretrunas ar likumiem, tad tās, ceru, tiks iespējami ātri novērstas reģionu ekonomiskās attīstības un Nacionālās drošības koncepcijas vārdā.

Paldies, ka uzklausījāt šķietami atšķirīgā Latvijas vēlēšanu apgabala pārstāvja domas.

Man pietika ar piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Deputāti Smiltēns, Rasmanis, Āboltiņa, Krauze un Barča lūdz turpināt Saeimas 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Deputāti piekrīt.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Par šo dokumentu varētu runāt ļoti daudz, analizējot katru teikumu, vai nerunāt vispār. Es pacentīšos ļoti īsi izteikt savu viedokli par šo jumta dokumentu, kā norādīja Āboltiņas kundze un kā minēja arī Kaimiņa kungs.

Jā, manā uztverē tas ir jumta dokuments. Un ļoti pareizi, ka tāds būtu. Un uz šī dokumenta pamata attiecīgi būtu jāpieņem arī normatīvie akti, ne tikai Nacionālās drošības plāns, bet arī likumi. Jāgroza likumi un jādarbojas saskaņā ar šiem likumiem.

Kas notiek pie mums? Manuprāt, šis jumts ir absolūti caurs. Normāla koncepcija paredz situācijas analīzi, faktu konstatāciju un arī problēmu risinājumus nākotnē. Šeit tika daudz minēts par drošību, ka drošība ir mūsu prioritāte. Ja mani atmiņa neviļ, tad mums ir šādas prioritātes: izglītība, veselība, arī drošība. Tikai nevienai kaut kā ar to reālo finansējumu nav kārtībā. Un par to mēs runāsim acīmredzot 30.novembrī.

Pēdējā gada laikā mēs daudz runājam par bēgļu problēmām. Klausoties viena otra politiķa uzstāšanos publiskajā telpā, esmu izdarījis trīs secinājumus.

Pirmais. Politiķi ir sākuši lepoties un ar lepnumu, vismaz zemapziņā, paziņo: jūs ziniet, mēs esam nabadzīga valsts, tāpēc bēgļu pie mums nebūs. Tātad paziņo to, ka esam zaguši, un nu, tad to visu norakstīsim.

Nākošais, ar ko mēs sākam lepoties: jūs saprotiet, mums ir bargi laika apstākļi, bēgļi no siltajām zemēm uz šejieni nebrauks.

Un trešais, uz ko klusībā cer viens otrs politiķis, ir tas, ka antiteroristiskā operācija, kas notiek Tuvajos un Vidējos Austrumos, tomēr veiksmīgi beigsies un bēgļu problēma pati par sevi “nomirs”. Diemžēl tā nebūs. Ja pasaules valstis, Eiropas Savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas, ka reāli ir sācies Trešais pasaules karš, kuram ir pavisam citi veidi, nekā tas bija Otrā pasaules kara laikā, un arī citi līdzekļi tiek pielietoti. Kur tas ir parādīts šajā te dokumentā? Nav.

Ja mēs runājam par nākotni, par terorisma draudiem, tad kur ir analīze? Kāpēc ir radušies šie terorisma draudi? Kur ir analīze - kāpēc ir parādījušies bēgļi? Kāpēc nav analīzes arī par mūsu vainu vai mūsu panākumiem vienas otras problēmas risināšanā? Kur ir šī analīze? Bez normālas analīzes mēs nevaram izdarīt tālākus secinājumus.

Vai Latvija ir piedzīvojusi terora draudus? Gribu atgādināt, ka ir. 1995.gadā Dziesmu svētku laikā tika uzspridzināta estrāde Mežaparkā. Toreiz, pateicoties efektīvai Valsts policijas un Drošības policijas darbībai, vaininieki tika ātri noskaidroti. Diemžēl viņus nevarēja saukt pie kriminālatbildības sakarā ar to, ka viņi bija nogalināti.

Vai mēs esam gatavi terora draudiem šodien? No šīs koncepcijas nekas neizriet. Vai mēs esam pārdomājuši un veikuši valstiskā līmenī analīzi, kāpēc cilvēki arī no mūsu valsts brauc karot un iet nāvē Tuvajos Austrumos? Kur ir tā problēma? Kur ir tas pamats? Labi, Latvija ir nabadzīga valsts, labi, arī Krievija. Bet kāpēc brauc no Dānijas, no Eiropas Savienības?

Pats galvenais jautājums: ko mēs darīsim ar tiem, kuri atgriezīsies? Jā, mēs grozījām Krimināllikumu, un tagad viņi visi tiks saukti pie kriminālatbildības. Bet kas notiks ar viņiem, kad viņi iznāks no cietuma? Kāda ir mūsu probācijas programma, lai viņi atgrieztos normālā dzīvē? Vai ir tāds redzējums? Te nekā mums nav!...

Es lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (Dep. I.Zariņš: “Lai runā!”) Paldies.

J.Ādamsons. Kāda ir mūsu atbildība, skatoties nākotnē? Un šeit ir klasisks piemērs no pēdējiem notikumiem Francijā. Kad vienu cilvēku, kuru par līdzdalību teroraktu organizēšanā notiesāja uz sešiem gadiem par terorismu, viņš atsēdēja cietumā Francijā sešus gadus, pēc sešiem gadiem aizbrauca uz Sīriju, izgāja apmācības, atgriezās Parīzē un veica šos teroraktus.

Kur ir mūsu redzējums mūsu valsts drošības stiprināšanai? Es to nesaskatu šajā koncepcijā. Līdz ar to koncepcija būtu jāpārstrādā, jāpārdomā. Bet tādā veidā, kā tā ir šobrīd sagatavota... Ziniet, esmu diemžēl absolūti pārliecināts: ja mums pāris žurnālistu ņemtos strādāt pie Nacionālās drošības koncepcijas, tas faktiskais, faktoloģiskais materiāls būtu daudz pilnīgāks, nekā tas ir atainots šajā koncepcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Labdien, kolēģi! Šis ir ārkārtīgi svarīgs un būtisks dokuments, pēc kura mēs strādāsim nacionālās drošības uzlabošanā nākošos četrus gadus. Diemžēl tajā nav... Man šķiet, ka šis dokuments ir radies šaurā un, manuprāt, tikai spēka struktūru ietvarā, jo ir ļoti... jo no šī dokumenta vispār ir pazudusi sadaļa, kas skar reālu glābšanas un reaģēšanas nodrošināšanu cilvēkiem mūsu valstī.

Es runāju par medicīnu. Vārds “medicīna” ir minēts šajā dokumentā tikai vienu reizi, turklāt nevis sadaļā par reaģēšanu, bet tur, kur tiek runāts par ēnu ekonomiku, - ka ēnu ekonomikas augstais līmenis negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības iniciatīvas un neļauj nodrošināt sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem un valsts spēju ieguldīt līdzekļus aizsardzībā, robežas drošībā, infrastruktūrā, izglītībā, medicīnā, sociālajā jomā. Tā ir vienīgā reize, kad ir piesaukta šī lieta.

Āboltiņas kundze ļoti precīzi pateica, ka tā ir vīzija par prioritātēm un to uzskaitījumiem. Bet šajā vīzijā nav ietverta medicīna, lai gan katastrofu medicīnas sistēma, piemēram, ir neatņemama Latvijas nacionālās drošības sistēmas un civilās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Par medicīnu un attiecīgu finansējumu te nav nekas teikts, lai gan dzīvojam apstākļos, kad veselības aprūpei novirzāmais finansējums nacionālajā kopproduktā konsekventi krītas gadu no gada! Un perspektīva ir tāda, ka tas kritīsies vēl vairāk. Medicīna te vispār nav pieminēta! Protams, ja netiks rasta spēja veselības aprūpes iestādēm nodrošināt gatavību veselības aprūpes nodrošināšanai - to iespējams pat attiecināt uz aizsardzības budžetu! -, tad mēs būsim bedrē, jo pašreiz situācija ir traģiska. Nacionālais veselības dienests plāno samazināt reaģēšanas spēju un gatavību pat neatliekamās palīdzības slimnīcām. Par kādu gatavību mēs varam runāt (iepriekšējos likumprojektos runājām par karastāvokli un tā tālāk), ja par šo sagatavotību un gatavību vispār netiek runāts? Tad jau mums drīz būs jāsāk runāt par vēl sliktāku parādību, ka ugunsdzēsējiem sāksim maksāt pēc ugunsgrēku skaita, nevis par viņu gatavību!

Tādēļ sadaļa par medicīnu un par šiem jautājumiem būtu obligāti iekļaujama Nacionālās drošības koncepcijā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Kopumā es aicinātu atbalstīt Nacionālās drošības koncepciju, jo visi nacionālajai drošībai būtiskie elementi tajā ir ietverti. Jautājums, protams, ir par to, kādā veidā, izstrādājot plānu, tiks salikti akcenti. Bet tas jau ir drošības iestāžu un Ministru kabineta jautājums, un es ļoti ceru, ka politiķi šajās debatēs iesaistīsies.

Bet es pāris vārdos tomēr pateikšu par to, kā man pietrūkst šajā koncepcijā. Un pietrūkst man tā, ka koncepcijā nav runāts par godīgu un taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanu. Negodīgas un netaisnīgas vēlēšanas ir nacionālās drošības apdraudējums. Ar to Latvija ir slimojusi pēdējās vēlēšanās (ne tikai pēdējās, bet ar to es domāju daudzas pēdējās vēlēšanas), un zināmā mērā varas un naudas ietekme uz vēlēšanu procesa iznākumu nav labvēlīga nacionālajai drošībai, demokrātijai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc šādai sadaļai noteikti vajadzētu parādīties Nacionālās drošības koncepcijā.

Otra lieta, kas attiecas jau uz pēcvēlēšanu procesu, ir saistīta ar valdīšanu. Un tas, kas man izpaliek šajā koncepcijā, ir varas resursu izmantošana politisko konkurentu apkarošanai. Arī šādai sadaļai tur vajadzētu būt, jo tas kārdinājums dažiem nenobriedušiem prātiem un politiķiem šad un tad ir pārāk liels.

Visbeidzot šajā koncepcijā man pietrūkst norādes, ka korupcija ir apdraudējums sabiedrības drošībai, nacionālajai drošībai, sabiedrības vienotībai. Korupcija parādās tikai vienā sadaļā. Tā parādās sadaļā par ekonomiskās drošības apdraudējumiem, precīzāk sakot, par konkurences apdraudējumiem. Savukārt nav minēts tas, ko korupcija dara - faktiski šķeļ sabiedrību un raisa būtisku neuzticību daļā sabiedrības attiecībā pret varu.

Kā piemēru varu jums minēt nesen kādas skolas apmeklējumu. Tur man kāda no 11.klases skolniecēm minēja piemēru. Viņiem jauns direktors, tikai gadu amatā. Vecais direktors, kuram ir bentlijs un liela māja, esot aizgājis, bet skolā viņiem ir pietrūcis tualetes papīra.

Tā nav normāla situācija. (No zāles: “Bentlijs skolas direktoram?! Kurā skolā?”) Tā ir sabiedrību šķeļoša situācijā. Tāpēc korupcijai Nacionālās drošības koncepcijā būtu jāatrodas tomēr daudz būtiskākā vietā.

Visbeidzot man šajā koncepcijas apspriešanā trūkst ministru klātbūtnes, premjerministres klātbūtnes šeit. Es saprotu, kolēģi man tagad aizrādīs, ka premjerministre atrodas Ķīnā un nevar ierasties, bet koncepciju, protams, varēja apspriest tajā laikā, kad premjerministre ir valstī. Ja nacionālā drošība ir viens no šīs valdības prioritārajiem virzieniem, tad šo koncepciju bija jāaizstāv nevis Evikai Siliņai, kas, protams, uzrakstīja burvīgu runu, bet gan valsts premjerministrei.

Visbeidzot. Ko vajadzētu koncepcijā varbūt citādāk. Ļoti īsi. Tātad, runājot par robežu, koncepcijā ir teikts par zaļās robežas izveidi un materiāli tehnisko nodrošinājumu. Manā izpratnē, pie patreizējā apdraudējuma mums vajadzētu runāt nevis tikai par zaļo robežu, nevis tikai par robežu tehnisku novērošanu, bet arī par cietās robežas izbūvi.

Otrkārt. Tur tiek runāts par sabiedrības vienotības apdraudējumu tikai no ārpuses. Bet sabiedrības vienotības apdraudējums nāk arī no iekšpuses, no mums, kolēģi, - no mūsu, politiķu, darbības, no tā, ka mēs bieži vien nespējam komunicēt par tādiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem kā, piemēram, bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana, palīdzība vai nepalīdzēšana Grieķijai, un tā tālāk. Tā ka koncepcijā tomēr vajadzētu norādīt...

Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu vēl pusotru minūti!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā!”) Paldies.

M.Bondars Paldies.

Tātad koncepcijā tomēr vajadzētu norādīt arī tās lietas, uz kurām mums, politiķiem, tiekties, lai mēs nešķeltu sabiedrību.

Un, protams, jūs varat mest akmeni manā virzienā... Es nemetīšu jūsējā, jo es zinu, ka arī es esmu kļūdījies šajos jautājumos, varbūt kādu jautājumu paspilgtinot vai saasinot. Un iespējams, ka varbūt nācies mēģināt rast citus risinājumus...

Visbeidzot es vēlos pateikt par to, kam vajadzētu būt citādi šajā koncepcijā.

Tātad ir runa par enerģētikas drošību. Taču tajā šīs koncepcijas sadaļā mēs runājam tikai un vienīgi par piegāžu drošību, bet nerunājam par cenu. Konkurētspējas pamatā ir cena - tas, cik maksā elektrība, cik maksā gāze, un tā tālāk. Un konkurētspēja ir mūsu nacionālās drošības pamatā. Tāpēc arī šajā koncepcijā būtu jāparādās cenas jautājumam.

Un visbeidzot. Kolēģi, ja jūs pieņemsiet šo koncepciju, tad nākošajā nedēļā varētu rasties maza, maza problēma, jo sadaļā, kas saucas “Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana”, ir rakstīts, ka investīciju jomā primārā uzmanība jāvelta kvalitatīvu investīciju - no uzticamiem investoriem! - piesaistei reālās ekonomikas sektoros. Kolēģi, nākošnedēļ, iespējams, būs airBaltic... Uzticams investors, kvalitatīva investīcija?

Lai šī koncepcija nepaliek par papīru, bet kļūst par dokumentu, kuru mēs izmantojam ikdienā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai, otro reizi.

E.Siliņa (Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Jā, labdien! Es vienkārši gribētu precizēt. Izskanēja vairāki jautājumi no deputātiem. Paldies, protams, par jautājumiem un par to, ka jūs aktualizējat to, kas patiešām jūsu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir būtisks.

Bija jautājums par to, kāpēc koncepcija netika pieņemta iepriekšējā gadā. Ņemot vērā to, ka Saeima tika atlaista pēc tam, kad koncepcija jau bija apstiprināta, nākamajā reizē arī drošības dienesti vērtēja, ka faktiski uz to brīdi... ka pa to īso brīdi - bija pagājis tikai gads - drošības riski būtiski nebija mainījušies. Nacionālās drošības komisijas vadītāja, man liekas, to jau skaidroja.

Kāpēc mums nav nacionālās drošības stratēģijas, kā tas ir ārvalstīs, bet mums ir Nacionālās drošības koncepcija? (Krēsliņa kungs to jautāja.) Tas ir tāpēc, ka šobrīd Nacionālās drošības likuma 6.pants noteic, ka mums ir koncepcija. Taču deputātiem ir visas pilnvaras spriest, debatēt, apspriest, mainīt šo likumu, un, ja deputāti nav apmierināti ar to, ka mums ir koncepcija, tad mēs varam, protams, ieviest arī stratēģiju; tas, protams, ir parlamenta pilnvarās. Izpildvara un nozares ir sagatavojušas šo koncepciju kopā ar jums; tā ir sagatavota, vadoties pēc šobrīd spēkā esošā likuma.

Tātad - kā mēs informēsim sabiedrību? Izskanēja jautājums par to, kā tad mēs īstenosim šos uzdevumus. Nu, katrā ziņā jau daļa no tiem uzdevumiem, kas ir minēti šajā, tā sakot, jumta vīzijā, jau tiek īstenota, un tātad katra nozare, katra ministrija ir atbildīga par šajā koncepcijā ietverto pasākumu īstenošanu. Un tātad viena daļa jau tiek īstenota, pārējie vēl tiks šajos turpmākajos gados īstenoti; katra nozare ir atbildīga par to, kuras sabiedriskās organizācijas... kādā veidā viņi savus pasākumus grib apspriest, kā viņi grib tos virzīt. Kā es arī jau teicu, gada laikā Ministru kabinets tātad sagatavos Nacionālās drošības plānu, un tad jau arī katra nozare var rīkot konferences gan par sev sāpīgiem jautājumiem, gan par tiem, kas ir aktuālāki sabiedrībā. Tā ka viss šis process vēl ir priekšā, faktiski nekas nav nokavēts. Koncepcijā ir iezīmēti tie galvenie virzieni, bet ne tādas detaļas... Un visu cieņu Bondara kungam par tualetes papīriem un sāpi par skolām, bet es nedomāju, ka šajā dokumentā mums būtu jāmin tieši šīs lietas. Taču es arī atzīstu, ka ikdienas problēmas ir tieši tās, kuras veido galvenos virzienus šādā būtiskā dokumentā kā Nacionālās drošības koncepcija. Tas laikam arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie deputāti, Bondara kungs! Es domāju, ka korupcija... nevienam nav šaubu, ka tas ir nacionālās drošības apdraudējums. Bet es domāju, ka nacionālo drošību apdraud arī neziņošana par noziegumu, jo, raugi, Krimināllikuma 315.pants paredz to, ka par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums (un bentlijs ir, nu, tāda vērtīga manta; es domāju, tas ir smags noziegums), - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (Dep. M.Bondars: “Tas par neziņošanu?”)

Līdz ar to, Bondara kungs, es ļoti ceru, ka jūs nāksiet un liksiet kārtis galdā, jo sabiedrībai, manuprāt, ir jāzina, kuras skolas direktors tas bija. Man kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim tas ir ļoti svarīgi - kuras skolas direktors ir aizbraucis ar bentliju un atņēmis bērniem tualetes papīru.

Paldies. (Dep. M.Bondars: “Kāpiet nost, es jums pateikšu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Svarīgs nacionālās drošības aspekts, kā jau šeit tas tika minēts, ir arī enerģētiskā drošība. Ja mēs paraugāmies, kas šajā koncepcijā rakstīts par enerģētisko drošību, sākums ir daudzsološs. Latvijai jārada alternatīvu enerģijas avotu pieejamība un konkurence starp energoresursu piegādātājiem, kas ir svarīgi priekšnoteikumi energoresursu piegāžu drošībai un konkurētspējīgai cenai. Tātad patiesībā šeit tiek runāts arī par cenu. Noteikts tiešām pareizs princips, kas mums ir nepieciešams enerģētiskajai drošībai. Taču, ja mēs lasām tālāk, kas ir rakstīts šajā koncepcijā, tad tās ir pavisam dīvainas lietas, kas liecina par to, ka cilvēki, kas to ir rakstījuši, vispār neko nejēdz par šo priekšmetu. Un tas, kolēģi, ir rakstīts mūsu Nacionālajā drošības koncepcijā.

Tātad, kas tālāk ir rakstīts? Paņemsim konkrētas lietas. Enerģētiskās drošības kontekstā viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm ir nodrošināt trešās puses piekļuvi esošajai dabasgāzes infrastruktūrai, lai paredzētajā laikā liberalizētu dabasgāzes tirgu.

Kolēģi, trešās puses pieeja jau sen ir nodrošināta. Tāpēc tam nav nekāda sakara ar sekmīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Un tas ir tas, kas mani šajā kontekstā uztrauc, proti, cilvēki vispār nesaprot, kas mums ir jādara, lai mēs sekmīgi liberalizētu dabasgāzes tirgu.

Lasām tālāk: “kā arī nodalīt dabasgāzes pārvaldi un tirdzniecību”. Kas tā tāda ir - dabasgāzes pārvalde? Atvainojiet, nu tas ir pavisam dīvains termins. Varbūt ir domāta pārvade, bet šajā gadījumā tas nonāk pretrunā ar Enerģētikas likuma grozījumiem, kas ir iesniegti saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, jo tur tiek runāts par to, ka kopīgi ir jānodala pārvade un uzglabāšana, kas ir pavisam kaut kas cits, jau konceptuāls risinājums. Bet varbūt ar to ir domāta pārvalde, domāta infrastruktūras pārvaldīšana, taču šeit tas tā nav pateikts. Šis teikums vispār ir bezjēdzīgs tādā gadījumā. Nu, atvainojiet, tas ir tas pamats, par ko mēs runājam savā Nacionālās drošības koncepcijā attiecībā uz enerģētisko neatkarību.

Tālāk pamatoti tiek minēts, ka ļoti nozīmīga ir vietējo energoresursu izmantošana. Bet, kolēģi, vai jūs zināt, ka likums par atjaunojamo enerģiju ir “uzkāries”, burtiski “uzkāries” jau pirms pāris Saeimām, pāris Saeimu sasaukumiem, un tālāk nav kustējies vispār. Un nekustas. Un neviens viņu arī nedomā kustināt. Tad kāda jēga mums atkal rakstīt šādas frāzes šeit iekšā, ja mēs rakstām vienu, bet darām pavisam kaut ko citu!

Kolēģi, rezultātā mēs nonākam pie galvenā drauda. Tas ir mūsu nacionālās drošības drauds, kas šajā koncepcijā nav minēts. Tā ir esošās varas mazspēja un nekompetence. Kolēģi, tas ir lielākais drauds mūsu nacionālajai drošībai, jo, pateicoties šādai varai, tauta pamazām zaudē ticību šai valstij. Mazinās vēlme piederēt šai valstij. Rezultātā mēs tik tiešām kļūstam aizvien neaizsargātāki no iespējamiem ārējiem apdraudējumiem, kas patiesībā ir sekundāri. Jo, ja mēs būtu stipri, ja mēs... Ja starp mums būtu saskaņa šajā valstī, tad... (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Bērziņš: “Ja būtu vienotība kopā ar saskaņu, tad būtu pavisam labi!”) Tad visi šie apkārtējie draudi mums nebūtu tik nozīmīgi, mēs tiem mierīgi tiktu pāri un spētu atrast daudz efektīvākus risinājums.

Diemžēl tas, ko mēs redzam, - mēs paši... mēs neesam izdarījuši paši savus mājasdarbus. Un, kolēģi, kamēr pastāvēs šis lielākais drauds, šī esošā varas mazspēja un nekompetence, mūsu valsts tiešām būs apdraudēta un tās nākotne būs tādā miglā tīta, kurai izklīstot var diemžēl izrādīties, ka mums vairs nav savas valsts.

Es aicinu padomāt par to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

S.Āboltiņa. Jā, kolēģi! Es vēlos pateikties ikvienam, kas iesaistījās šajā diskusijā, un mani patiesi priecē tas, ka šajā diskusijā skanēja arī mana visdziļākā pārliecība, ka jebkurš jautājums, kas ir sabiedrības dienaskārtībā un ir sabiedrībai aktuāls, ir saistīts ar mūsu nacionālo drošību.

Protams, var ironizēt, ka tur nebija pietiekami runāts par sportu un ka galu galā, ja mēs nebūsim pietiekami sportiski, aktīvi un fiziski attīstīti, tad mēs nespēsim aizsargāt. Tur nebija ļoti svarīgs jautājums... Barčas kundze nerunāja par sociālo aizsardzību, pieņemsim, par... nu, to, kas ir svarīgi. Ja cilvēki nejutīsies sociāli aizsargāti, tas būs tieši tāds pats nacionālās drošības apdraudējums.

Un arī Zariņa kungam praktiski es piekrītu... katram viņa teiktajam vārdam.

Bet es tiešām sadzirdēju arī to, ka jūs aicināt atbalstīt šo koncepciju, jo, vēlreiz atkārtoju, tas ir jumta dokuments, kurā dēļ tā, ka tas ir publiski pieejams dokuments, droši vien daudzas lietas nav ierakstītas. Un tas, kādā veidā šādas koncepcijas pēc tam tiek īstenotas jeb realizētas, ir pirmām kārtām atkarīgs no tiem, kuri tās realizē, tātad no politiskajām amatpersonām, no katra ministra, kurš pārvalda savu ministriju un kura pakļautībā ir vesels aparāts. Un ir valdības deklarācija, un varbūt ir arī uzdevumi, kuri nav ierakstīti valdības deklarācijā un kurus ministriem jāspēj realizēt tādā veidā, lai sabiedrībai būtu pārliecība par to, ka valsts tiek pārvaldīta profesionāli.

Un, atskatoties uz novembra notikumiem, uz Zolitūdes traģēdiju, ko mēs pieminējām, mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka Zolitūdes mācība ir tāda, ka ne jau tikai tās konkrētās amatpersonas, kāda esoša vai neesoša institūcija... Lielākais drauds varbūt ir mūsu vienaldzība par to, kas notiek apkārt, mūsu nekompetence vai mūsu noskatīšanās uz nekompetenci, dažkārt arī dažu cilvēku alkatība. Jā, Zariņa kungs, arī neizlēmība. Un drauds nacionālajai drošībai ir arī savstarpēja noliegšana, sīki savstarpēji kašķi un vainīgo meklēšana savā vidū, nevis mēģinājums tomēr skatīties uz lietām kopumā.

Tā ka es aicinu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju. Un ikvienu aicinu katru dienu atcerēties, ka tā ir milzu atbildība, ko mums ir uzticējis vēlētājs, - pārvaldīt savu valsti. Un mums ir jāvar sabiedrībai pierādīt, ka mēs to godam spējam, un šajā brīdī nav svarīgāka jautājuma par drošību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 23. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien plānoto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet viņi nevēlas uzdot papildu jautājumus.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Cileviča, Nikonova, Zemļinska un Tretjakas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Kūtra, Meijas, Baloža, Mežecka un Šimfas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles: “Kāpēc nevar?”)

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu”, kurš pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes strukturālo reformu” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Agešina, Tutina un Cilēviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas atskaitēs minēto bēgļu skaitu”, kurš pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Artūra Rubika, Tutina, Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par saistībā ar valdības rīcību par AS “Airbaltic” tālākajām attīstības iespējām”, kurš pāradresēts satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Bet iesniedzēji norāda, ka nevēlas uzdot papildjautājumus, jo minētajai informācijai piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Ir iesniegti deputātu jautājumi. Deputāti Zariņš, Tutins, Ādamsons, Agešins un Zemļinskis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Nupat ir apritējuši divi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Viens no šīs traģēdijas galvenajiem cēloņiem, kā mēs zinām, ir bijusi nepietiekamā būvniecības procesa uzraudzība. Tas lielā mērā bija saistīts ar to, ka savulaik valdība nolēma likvidēt Valsts būvinspekciju un vairāk paļauties uz privāto sektoru - ka tas visu uzraudzīs.

Līdzīga situācija nupat top saistībā ar bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību, kur pašlaik valsts uzrauga šo visu procesu, bet nez kāpēc pēkšņi ir nolemts to nodot privatizācijai Priekuļu sertifikācijas un testēšanas centram. Rezultātā sekas var būt līdzīgas - tādas pašas, kā bija ar Zolitūdi. Ja šīs iekārtas netiks atbilstoši pārraudzītas, var notikt vairākas traģēdijas.

Mēs aicinām premjeres kundzi izvērtēt, cik tas ir pamatoti - privatizēt šo institūciju, jo vairs nekur citur šinī valstī nav tādu iekārtu, laboratoriju, kas varētu veikt šo procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par iepazīšanos ar ziņojumu”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai.

Motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tiem, kas seko līdzi sāgai par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem atzinumiem, ir turpinājums. Ekonomikas ministrija beidzot ir atbildējusi, iedevusi šo juridisko konsultantu sarakstu. Tas ir ļoti interesants, un, es domāju, tie, kas ar to iepazīsies, ieraudzīs, ka šie konsultanti strādā ne tikai ar Ekonomikas ministriju.

Es lūdzu iespēju iepazīties ar vienu no šiem juridiskā biroja atzinumiem, bet man tika norādīts, ka to var izdarīt, ierodoties Ekonomikas ministrijā. Es pieteicos, ka es vēlos ierasties Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija paziņoja, ka to nevarēs izdarīt, jo, redziet, tas atzinums tomēr ir slepens un ar to nedrīkst iepazīties. Un pamatojums bija, ka tas ir saistīts ar tiesvedību ar “Latvijas Gāzi”. Tas ir pilnīgs absurds, jo šis atzinums ir par jaunajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, kuri vispār nav vēl stājušies spēkā, tātad par tiem tiesvedība nekādi nevar būt.

Tagad nu mēs jautājam Ekonomikas ministrijai, kādā sakarā viņa tomēr ir noslepenojusi un neļauj iepazīties ar šo juridisko atzinumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pienācis laiks deputātu reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr gaidām rezultātu, kolēģi, daru jums zināmu, ka šodien ļoti skaistu jubileju - 60 gadu jubileju - svin deputāts Andris Bērziņš, un mēs no sirds viņu sveicam! (Aplausi.) Paldies.

Kolēģi! Informēju, ka šodien pulksten 12.30 Viesu zālē sveiksim Latvijas Paraolimpiskās vienības sportistus. Aicinu piedalīties.

Paziņojumi.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Aicinu pēc 15 minūtēm, tas ir, 20 minūtes pāri 11.00, uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi komisijas telpās! Lūdzu, nekavējieties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A.Krauze (ZZS).

Godātie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es aicinu jūs pulksten 12.30 ierasties Sarkanajā zālē uz Eiropas lietu komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Lolita Čigāne, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Veiko Spolītis, Jānis Vucāns un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 15. sēde
2015. gada 26. novembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 444/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1505, 1505A)
Priekšlikumi	- dep. G.Kūtris (par)
	- dep. S.Āboltiņa (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Medību likumā” (Nr. 450/Lp12) (Dok. Nr. 1536)
Par likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 451/Lp12) (Dok. Nr. 1537)
Priekšlikums	- dep. E.Smiltēns (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 19. novembrī (Dok. Nr. 1518)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim šā gada 26. novembrī (Dok. Nr. 1519)
Lēmuma projekts “Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 257/Lm12) (Dok. Nr. 1528)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 258/Lm12) (Dok. Nr. 1529)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 414/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1353B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 282/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1511)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 215/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1513)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 229/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1516)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 230/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1517)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 433/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1437, 1507)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 434/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1438, 1508)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 435/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1439, 1509)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 349/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1514)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts “Tiesu ekspertu likums” (Nr. 68/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1515)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījums Medību likumā” (Nr. 450/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1536)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījums Medību likumā” (Nr. 450/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1536)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 255/Lm12) (Dok. Nr. 1488)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Debates	- Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. M.Šics
	- dep. M.Bondars
	- Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, J.Ādamsona, V.Agešina un M.Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību” (Nr. 111/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina, I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” (nr. 112/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Krauze
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 26.11.2015 09:11:23 bal001
Par - 34, pret - 1, atturas - 46. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (444/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 26.11.2015 09:15:52 bal002
Par - 55, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Pāveles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (257/Lm12)

Datums: 26.11.2015 09:16:42 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Olgas Žukas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (258/Lm12)

Datums: 26.11.2015 09:18:42 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (414/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.11.2015 09:19:51 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (282/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:22:46 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (215/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:25:39 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (229/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:27:41 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (230/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:32:19 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (433/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:33:17 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (434/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:39:42 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (435/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:41:02 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (349/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:51:12 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Tiesu ekspertu likums (68/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:54:04 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Medību likumā (450/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:54:28 bal015
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Medību likumā (450/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.11.2015 09:55:08 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Medību likumā (450/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.11.2015 10:56:31 bal017
Par - 59, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu (255/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 26.novembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi – grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kuri paplašina zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas un uzdevumus –, kā arī tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz saglabāt ģimenei daudzbērnu ģimenes statusu tikmēr, kamēr vecāku apgādībā ir vismaz trīs bērni, to skaitā arī bērni vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja viņi turpina mācīties. Šie grozījumi būtiski uzlabos daudzbērnu ģimeņu situāciju mūsdienu Latvijā. Apzinoties esošo situāciju, ka kopumā sabiedrības novecošanas dēļ mūsdienu jaunieši pavada arvien ilgāku laiku, iegūstot izglītību, un tāpēc darba tirgū integrējas ievērojami vēlāk, nepieciešams pilnveidot un adaptēt likuma normas, lai tās atbilstu šodienas realitātei. Ar šiem grozījumiem tiek ieviests papildu atbalsta mehānisms tieši daudzbērnu ģimenēm – grupai, kas pakļauta augstam nabadzības riskam.

Šodien tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija – dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Nacionālā drošība šodienas saspīlētajā politiskajā klimatā ir neatliekams un fundamentāli nozīmīgs jautājums. Situācijai pasaulē mainoties ik pa dienai, mums ir arī jābūt gataviem apzināt, novērst un pārvarēt draudus mūsu valsts un iedzīvotāju drošībai. To sekmīgi varēsim īstenot tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties un kvalitatīvi izprotot to, ko darām.

Jaunnedēļ tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai pieņemtu likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā. No Nacionālās apvienības puses aktuālākais jautājums budžeta ietvaros ir atbalsts ģimenēm iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu veidā (atvieglojumi par apgādībā esošām personām). Nacionālās apvienības virzītais risinājums ir fiskāli izdevīgāks, jo skar budžeta plānošanu ilgtermiņā, kā arī mazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Būtisks ir arī fakts, ka atvieglojumi par apgādājamiem nesamazināsies turpmākajos gados. Tikpat svarīgs panākums ir 2,3 miljonu novirzīšana “buferim”, kas kalpos kā atbalsta mehānisms bērniem no pašvaldībām. Uzskatām... un pievienojamies portālā manabalss.lv notiekošajai iniciatīvai par nepieciešamību saglabāt valsts budžeta finansējumu bērnudārziem.

Viena no šīs nedēļas būtiskākajām aktualitātēm ir airBaltic jautājums. Nacionālā apvienība stingri iestājas pret Krievijā ražoto Sukhoi lidmašīnu iegādi. Nacionālajai aviokompānijai iepērkot lidmašīnas no valsts, pret kuru noteikta virkne sankciju, šāda veida iepirkums ne vien būtiski iedragātu airBaltic un pastarpināti arī valsts reputāciju, bet arī, ņemot vērā precedentu, liktu piedzīvot nopietnas un regulāras tehniskas problēmas. To atzīst arī aviācijas eksperti. Uzskatām, ka esošo apstākļu un zināmo faktu kontekstā iegādāties Sukhoi lidmašīnas būtu Latvijas valsti un tās uzstādītos standartus pazemojoši.

Uz šī svarīgā jautājuma nots tagad atvadīšos no jums, klausītāji, un novēlu ikvienam mierpilni sagaidīt Adventes pirmo svētdienu. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Belēvičs. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ, manuprāt, ir divas ļoti svarīgas, pieminēšanas vērtas lietas saistībā ar veselību.

Valdība tika atbalstījusi Veselības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu 10 miljonus eiro mediķu atalgojumam. Es gribu pateikt sirsnīgu paldies premjerministrei Straujumas kundzei un finanšu ministram Reira kungam par atbalstu šajā jautājumā. Un šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, un es ceru, ka nākampirmdien deputāti arī attiecīgi nobalsos par to. Ir ļoti svarīgi, ka šī nauda nav iedota vienkārši veselības nozarei; tā tiks iedota ar ierakstu budžeta likumā par to, ka tā ir novirzāma tikai mediķu atalgojuma palielināšanai, un tieši šis apstāklis, manuprāt, bija tas pamats, uz kura mums vakardien izdevās veiksmīgi novest līdz galam sarunas ar mediķu arodbiedrību. Vakardienas sarunas ar Kera kunga vadīto arodbiedrību ilga gandrīz divas stundas ļoti konstruktīvā gaisotnē, un tās beidzās ar to, ka mēs parakstījām attiecīgu dokumentu, un rezultāts būs tas, ka mediķu streika nebūs. Mēs vienojāmies par to, ka tiks izveidota darba grupa, kopīga ar arodbiedrību, Veselības ministriju. Mēs sistēmiski izvērtēsim mediķu atalgojumu regulējošos normatīvos aktus un nāksim ar konkrētiem, ļoti pamatotiem priekšlikumiem valdībai, lai tālākā nākotnē, izvērtējot budžeta iespējas, gādātu par to, lai mediķu atalgojums pieaugtu.

Un otra labā ziņa, kas noteikti ir pieminēšanas vērta, ir tā, ka Saeima pirmdien balsos par to, ka veselības aprūpes jomai ir piešķirami papildu līdzekļi – 4,23 miljoni – C hepatīta, HIV un AIDS ārstēšanai domātiem valsts kompensējamiem medikamentiem. No tiem C hepatīta ārstēšanai papildus ir 3,5 miljoni. Tas tātad nozīmē, ka nākošgad valsts kompensēs medikamentus C hepatīta ārstēšanai 6,5 miljonu eiro apmērā. Un tā īpaši labā ziņa ir ne tikai tā, ka tātad mums ir papildu finansējums šīm zālēm; mēs esam pieņēmuši Veselības ministrijā lēmumu, ka mēs kompensēsim C hepatītam paredzētos medikamentus simtprocentīgā apmērā. Un būs pieejama tā terapija, kas līdz šim; tur pacientiem bija līdzmaksājums – 25 procenti. Šī terapija bija efektīva tikai apmēram 60 procentos gadījumu. Mūsu valstī ir vairāk nekā 3 tūkstoši pacientu, kuri ir tikuši ārstēti ar šīm zālēm (valsts ir iztērējusi naudu, cilvēki ir piemaksājuši savus 25 procentus, kas gadā sastādīja apmēram 2 tūkstošus eiro), un kuriem šī terapija nav bijusi efektīva. Tātad mūsu valstī no 1.janvāra būs pieejamas šiem pacientiem zāles, kas ļoti dārgi maksā: zāļu ražotāja cena – 40 tūkstoši eiro par vienu ārstniecības kursu. Tātad mēs ārstēsim mūsu pacientus arī ar šīm dārgajām zālēm, un mūsu pieeja būs tāda, ka mēs sev nospraudīsim mērķi izārstēt maksimāli lielu, iespējami lielu skaitu pacientu. Mēs domājam, ka 2016.gadā mēs pilnībā izārstēsim nedaudz vairāk par 900 pacientiem. Tā labā ziņa tātad ir tā, ka gan līdzšinējos lietotos medikamentus, gan šo ārkārtīgi dārgo jauno terapiju valsts kompensēs simtprocentīgā apmērā. Un to, kuram kāda terapija būs pieejama, izlems ārstu konsīlijs atkarībā no vīrusa genotipa un atkarībā no pacienta slimības stadijas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Belēvičam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī sēde, manuprāt, iezīmējās ar to, ka ļoti daudzi jautājumi bija veltīti jautājumam, kas šobrīd ir pats svarīgākais ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, tas ir, drošībai.

Vispirms gribu atzīmēt, ka šodien tika pirmajā lasījumā atbalstīti trīs Valsts prezidenta iniciēti likumprojekti – “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” un “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Kā jau minēju, šos likumprojektus ir sagatavojis Valsts prezidents. Jau savā iepriekšējā amatā kā aizsardzības ministrs viņš konstatēja, ka nav mūsu likumdošanā precīzi izstrādātas procedūras, pēc kādām būtu jārīkojas atbildīgajām amatpersonām reālu apdraudējumu gadījumā. Tagad ar šiem likumu grozījumiem tiek mēģināts novērst arī šo trūkumu. Deputāti atbalstīja tos diezgan vienprātīgi, un, manuprāt, tas ir labs solis un apliecinājums tam, ka mēs izprotam šābrīža situāciju.

Vēl svarīgāk ir tas, ka Saeima šodien apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kas ir tāds virspusējs jeb jumta dokuments, konceptuāls dokuments, kurš nosaka visām pārējām valsts institūcijām vadlīnijas, kuras tām ir jāņem vērā, izstrādājot savus likumdošanas aktus un savus politikas plānošanas dokumentus. Un, kaut arī šis dokuments ir izstrādāts jau krietni iepriekš, vasaras laikā, tas arī tagad, pēc Parīzes notikumiem, savu aktualitāti nav zaudējis un ļaus ministrijām un politiķiem, un arī parlamentam skatīties uz šiem pietiekami aktuālajiem jautājumiem ar pietiekami lielu uzmanību.

Tātad tas, kas ir minēts šajā Nacionālās drošības koncepcijā, – tur ir noteiktas prioritātes Latvijas nacionālās drošības apdraudējuma novēršanai. Un tās ir šādas: iekšējās drošības apdraudējuma novēršana, ārvalstu izlūkošana, drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana, militārā apdraudējuma novēršana, pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršana, Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana, starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana un kiberapdraudējuma novēršana. Tātad ikviens no šiem astoņiem punktiem ir aktuāls un ļoti vispārīgi šobrīd formulēts, bet zem katra no tiem apakšā ir jābūt konkrētiem dokumentiem, konkrētam rīcības plānam un galvenokārt konkrētai politiskai amatpersonai, kas saprot šābrīža riskus un apdraudējumus un spēj arī konsekventi šos procesus vadīt.

Mani priecē, ka par šo jautājumu bija tiešām ļoti aktīvas debates. Deputāti norādīja uz to, ko viņi vēl vēlētos redzēt šajā koncepcijā, bet kopumā no klātesošajiem deputātiem Nacionālās drošības koncepcija guva ļoti vienprātīgu atbalstu.

Es tiešām, vēlreiz runājot par mūsu drošību, vēlos atzīmēt, ka ikviens jautājums, kurš ir sabiedrībai aktuāls, ir skatāms arī no tā, kādā veidā mēs katrs jūtamies piederīgs savai valstij, ticam savai valstij un tad arī attiecīgi spējam to aizsargāt.

Tā kā šis ir jumta dokuments, tālāk sekos konkrēti plāni un dokumenti, bet, lai mēs justos droši, lai mēs justos piederīgi Latvijai, tas ir atkarīgs no katra no mums, pirmām kārtām no politiķiem, kuri katru dienu ar saviem darbiem spēj demonstrēt to, vai viņi spēj attaisnot tautas doto uzticību un godam pārvaldīt savu valsti.

Es ceru, ka šis parlaments un šis Ministru kabinets to spēj. Un, protams, jūs esat tie, kas norādīs mums uz to, vai mēs ko nespējam. Un, lūdzu, kritizējiet mūs un neļaujiet mums iemigt, jo situācija pasaulē ir ārkārtīgi saspringta un mūsu politiķiem ir jābūt gataviem novērst jebkurus Latvijas apdraudējumus un riskus un jāpārliecina sabiedrība par to, ka mēs zinām, kurp mēs ejam, ko mēs darām un kā mēs rīkosimies krīzes situācijās.

Bet, piekrītot pirmajam runātājam, jāatgādina, ka svētdien sākas Advente – miera un pārdomu laiks. Lai jums visiem kluss un gaišs šis laiks! Lai Adventes pirmā svētdiena ir mierīga un skaista!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Tiešām varu piekrist, ka daudzi jautājumi, kas saistīti ar mūsu drošību, ir Saeimas sēdē diskutēti, un ir pieņemti arī attiecīgie lēmumi. Un apsveicami ir tas, ka mēs virzāmies uz priekšu šīs tēmas skatīšanā. Tikpat liela uzmanība ir jāpievērš arī mūsu valsts iekšējām lietām. Un ir apsveicami, ka tika gan pieņemti likumu grozījumi attiecībā uz notāru un tiesu izpildītāju darbību, gan arī ielikts ļoti labs pamats jaunajam Tiesu ekspertu likumam.

Taču es vēlētos šodien pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, kurš Saeimas sēdē tika piedāvāts izvērtēšanai, bet tomēr tika noraidīts. Šis jautājums ir ļoti būtisks attiecībā uz to, vai mūsu valstī ir drošība arī iekšēji. Un iekšējā drošība ir saistīta ar to, vai cilvēki ievēro likumu.

Un sāksim varbūt no augšas, skatīsimies, kā ministri un Ministru prezidente ievēro likumus.

Satversmes 27.pants noteic, ka Ministru prezidentam un ministriem ir pienākums sniegt atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem. Saeimas kārtības rullī, kas ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā tas notiek, ir pateikts, ka ministriem ir jāierodas un jāsniedz atbildes uz deputātu jautājumiem (proti, ja iesniegtā rakstveida atbilde nav apmierinoša, jāierodas uz mutisku atbildes sniegšanu).

Šīs normas ļoti perfekti ievēroja Latvijas brīvvalsts laikos – līdz pasaules karam. Divdesmitajos, trīsdesmitajos gados ministri piedalījās Saeimas sēdēs, bija klāt, piedalījās diskusijās un pēc Saeimas kārtējās sēdes sniedza atbildes uz deputātu jautājumiem. Izraisījās debates, sprieda par aktuāliem jautājumiem.

Ja mēs paraugāmies, kā tas notiek šobrīd – atjaunotās neatkarīgās valsts Saeimā, tad redzam, ka ar katru gadu ministru attieksme pret šajā likumā un Satversmē noteikto pienākumu pasliktinās. Sākumā viņi piedalījās un atbildēja uz šiem jautājumiem, turpretim šobrīd mēs varam redzēt, ka ir nihilistiska attieksme pret... vispār pret parlamentu. Ja parlamentā lemj par budžeta projektu, tad ministri atnāk, nosēž un savas ministrijas vai sava resora finansējumu pat necenšas aizstāvēt vai pierādīt.

Es saprotu, ka šādā gadījumā rodas drauds ne tikai tiesiskumam, bet arī parlamentārismam valstī, jo veidojas iespaids, ka ministri savu jautājumu jau ir atrisinājuši valdībā; iespējams, ka valsts konstitūcijā neparedzētā institūcija – Koalīcijas padome – šo jautājumu jau ir izvērtējusi, izlēmusi, nolēmusi visu un šeit, parlamentā, notiek tikai tādas spēlītes, kur vairākums jau zina, kā un ko koalīcija ir lēmusi.

Pēc būtības parlamenta lēmumu pieņemšana tiek pārcelta ārpus parlamenta – Koalīcijas padomē un, visticamāk, arī Ministru kabinetā un ministru iekšējās sarunās. Mēs esam tikai izkārtne. Un tajos brīžos, kad opozīcijas deputāti ir uzdevuši neskaidros jautājumus un ministriem būtu jānāk un jāizskaidro, kāpēc rakstveida atbildes ir diezgan patukšas, tad mutiski nespēj izskaidrot.

Ja ekonomikas ministre nespēj atbildēt uz jautājumu, kura juridiskā firma ir sniegusi konsultācijas konkrētā likumprojekta izstrādei, tad rodas jautājums – kāpēc mums tas vēlreiz jāprasa Ministru prezidentei, lai ekonomikas ministrei uzdotu par pienākumu dot šādu atbildi? Un šādi jautājumi ir viens pēc otra.

Opozīcijas deputāti vēlējās Saeimas kārtības rullī izdarīt grozījumus, lai mēs uzliktu par pienākumu ministriem nākt un atbildēt uz šiem jautājumiem. Diemžēl vairākums, pieņemot dzelteno kartīti, tas ir, atturēšanos balsot, neakceptēja šo likuma grozījumu pieņemšanu.

Protams, jautājums paliek dienas kārtībā un ir aktuāls. Mēs varam izmantot Saeimas kārtības ruļļa 29.pantu, kurš paredz, ka mēs varam arī prasīt ministru demisiju, un tad gan ministri nāks un no tribīnes atbildēs uz konkrētiem jautājumiem. Taču iesāksim varbūt ar vienkāršāko – aicināsim organizēt Frakciju padomes sēdi un uzaicināsim uz Frakciju padomes sēdi Ministru prezidenti, lai Ministru prezidente izskaidro, ar kādiem attaisnojumiem ministri neierodas sniegt atbildes uz parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Es ļoti ceru, ka mūsu Saeimas deputāti nākotnē atbalstīs to, kas virza uz parlamentārisma stiprināšanu un likuma ievērošanu arī no ministru un Ministru prezidentes puses, ne tikai no iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

 

Labdien, radioklausītāji! Šodiena pagāja, runājot par nacionālās drošības jautājumiem. Un viena no nacionālās drošības sastāvdaļām ir parlamentārisma jautājumu risināšana. Un arī es biju parakstītājs pieprasījumam par to, ka nedrīkst turpmāk pieļaut situāciju, ka pat deviņas reizes ministrs var neierasties uz atbildes sniegšanu. Diemžēl vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Tas tiešām ir tāds apvainojošs, varbūt varētu pat teikt, spļāviens sejā opozīcijai un deputātiem, kuri vēlas līdzdarboties jautājumu risināšanā.

Jā, šodien, kad runājām par nacionālās drošības jautājumiem, tika pieņemti pirmajā lasījumā vairāki ļoti būtiski likumprojekti, kuru pamatojumos skanēja vārdi “iespējamais karš”, “kiberkarš”, “apdraudējums”, “valdības darbs apstākļos, kad valdības sasaukšana leģitīmi nav iespējama”, “izņēmuma stāvoklis”. Tie visi tika pieņemti un apstiprināti, un it kā vainags visai šai dokumentu paketei bija Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana, sakarā ar kuru tika iesniegti ļoti daudzi vērtīgi priekšlikumi gan par kiberdrošību, gan par Latvijas informatīvo telpu, gan par parlamentārismu, gan par veselības aprūpes sistēmas gatavību attiecīgajām situācijām. Diemžēl izjūtas ir tādas, ka mēs ķeram vēju vai sekojam tikai notikušiem faktiem, jo neviens no šiem priekšlikumiem nebija iekļauts un netiks iekļauts šajā koncepcijā.

Koncepcija apstiprināta uz četriem gadiem. Jā, tā ir vajadzīga. Bet, lai gan tas ir politisks dokuments, kas būs noteicošs nacionālās drošības jautājumos četrus gadus uz priekšu un pēc kā vadīsies, nepastāv iespēja to skatīt vismaz divos lasījumos, papildināt ar priekšlikumiem, rediģēt un tajā novērst kļūdas, un bija jādzird gan mums no tribīnes, gan arī tagad jums, radioklausītāji, par to, ka, jā, tas dokuments jau bija izstrādāts tajā laikā, kad vēl nebija bijuši Francijas notikumi, tas ir, vasarā, un ka tas nav koriģēts atbilstoši laika garam.

Tas vēlreiz pierāda to, ka faktiski valdība, risinot jautājumus, iet savu ceļu, lēno ceļu, un parāda, ka valdība publiski ignorē parlamentu. Un šeit ļoti būtisks ir jautājums: kas ir noteicējs valstī – vai nelikumīga, likumā neparedzēta Koalīcijas padome un Ministru kabinets, vai tomēr mēs dzīvojam parlamentārā valstī? Tas laikam ir būtiskākais, kas satrauc un kas, iespējams, arvien vairāk satrauks mūsu valsts iedzīvotājus.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “SASKAŅA” priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Saeimas opozīcijas deputāti uzskata, ka vairāki valdības ministri ignorē savu pienākumu – atbildēt uz parlamenta deputātu jautājumiem. Tāpēc frakcija SASKAŅA, Latvijas Reģionu apvienības frakcija un frakcija “No sirds Latvijai” aicināja grozīt Saeimas kārtības rulli, lai valdības pārstāvji turpmāk nevarētu ignorēt šo savu pienākumu. Vienīgā iespēja opozīcijas deputātiem komunicēt ar ministriem ir jautājumu un atbilžu sēdes, jo opozīcija taču nevar piedalīties tā dēvētās Koalīcijas padomes sēdēs. Mutiskai atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem parasti jānotiek ceturtdienās pulksten 17.00. Visbiežāk ministri, atbildot uz jautājumiem rakstiski, sniedz neizsmeļošas un formālas atbildes, bet, ja šīs rakstiskās atbildes deputātus neapmierina, tad ministri informē, ka nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu klātienē. Ar katru Saeimas sasaukumu ministru disciplīna šajā jomā pasliktinās. Viņi vienkārši ignorē šo pienākumu. Piemēram, ekonomikas ministre.

Grozot Saeimas kārtības rulli, opozīcija vēlas panākt, lai valdība labāk komunicētu ar parlamentu un sabiedrību. Atbilžu sniegšanai būtu jānotiek uzreiz pēc Saeimas sēdes, nevis pulksten 17.00. Turklāt atbilžu sniegšanu varētu pārcelt tikai valsts darbnespējas, atvaļinājuma vai atrašanās ārpus valsts dēļ. Komunikācija, problēmu izrunāšana ne tikai palielinātu ministru atbildību, bet arī paaugstinātu Saeimas prestižu sabiedrībā, jo iedzīvotāji ļoti bieži vēršas pie Saeimas deputātiem ar saviem jautājumiem, Saeimas deputāti vairākos gadījumos ir spiesti šos jautājumus adresēt ministriem, bet ministri savukārt ignorē šo savu pienākumu – sniegt atbildes. Un šodien diemžēl Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu – noteikt stingrākas prasības ministru atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Acīmredzot koalīcijas deputāti ir citās domās par šo situāciju.

Tagad par valsts nodevām. Man ir gana labas ziņas, jo šajā mēnesī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kuri paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas nodevu apmēra izmaiņas saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tagad noteikumi paredz, ka valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir tikai pusprocents no nekustamā īpašuma vērtības, ja tiek nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirmā mājokļa programmas ietvaros, tā iegādei saņemot piešķirto valsts galvojumu.

Tāpat jaunajām ģimenēm ir paredzēts arī atbrīvojums no valsts nodevas par ķīlas tiesību jeb hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā. Līdzšinējais valsts nodevas apmērs – 2 procenti no nekustamā īpašuma vērtības – un atsevišķa nodeva par hipotēkas nostiprināšanu finansiāli apgrūtināja pirmā mājokļa iegādi un valsts atbalsta instrumenta izmantošanu ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni. Turpretim tagad, ja jauna ģimene vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, piemēram, 60 000 eiro vērtībā, tad jāmaksā valsts nodeva 300 eiro apmērā (līdzšinējo 1200 eiro vietā). Izmaiņas attiecas uz tiem gadījumiem, kad dokumenti zemesgrāmatu nodaļā iesniegti pēc noteikumu spēkā stāšanās.

Domāju, ka nodevas samazinājumu var vērtēt kā būtisku ieguvumu, jo tieši šis maksājums līdz šim bija pats dārgākais posms ar dzīvokļa iegādi saistītajā procesā.

Attiecībā uz jaunu projektu dzīvokļiem zināms ieguvums jau bija tas, ka valsts nodeva 2 procentu apmērā bija jāmaksā no dzīvokļa pirkuma summas bez pievienotās vērtības nodokļa (atšķirībā no dzīvokļa vecā mājā). Taču tagad ieguvums ir vēl lielāks, tā kā vairums pircēju ir tieši jaunās ģimenes. Un valsts atbalsta programma pašlaik ir samērā viegli pieejama, jo visu sakārto bankas kredītspeciālists un pircējam papildus nekas nav jādara. Un valsts nodevas samazinājums attieksies uz samērā daudziem pircējiem.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 26.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Godātais ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir atbilžu sniegšana uz trim jautājumiem, uz kuriem atbildēs finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš uz visiem viņam uzstādītajiem jautājumiem ir sniedzis rakstiskas atbildes, bet šie trīs ir tādi, par kuriem jautājumu iesniedzēji un arī citi kolēģi vēlas uzdot papildjautājumus.

Tātad pirmais ir deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Reira kungs, vai jūs vēlaties vēl kaut ko papildus teikt vai jūs gribat tikai atbildēt uz jautājumiem?

J.Reirs (finanšu ministrs).

Nē, paldies. Es nevēlos papildus runāt.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildjautājumus. Un pēc tam vēl trīs jautājumus var uzdot kāds no kolēģiem, kurš nav jautājuma iesniedzējs.

Tātad pirmo papildjautājumu uzdod... Kurš no jums? Deputāts Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Meijam!

Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Savā atbildē jūs lepojaties, ka Finanšu ministrijas kadru mainība ir samazinājusies līdz 8 procentiem un ir aizpildītas visas štata vietas. Izvērtējot 2016.gada budžetu, mēs esam konstatējuši, ka ir liela daļa institūciju, kurās kadru mainība ir vairāk nekā 20 procentu.

Sakiet, lūdzu, pēc kādiem kritērijiem jūs vērtējat atalgojuma pieaugumu un kā jūs pieļāvāt situāciju, ka, piemēram, Valsts probācijas dienestam pat netiek nodrošināts vienmērīgs atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar līdzīgiem amatiem Ieslodzījumu vietu pārvaldē, tādējādi samazinot un pat apdraudot probācijas funkciju īstenošanu valstī?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums laiks atbildei.

J.Reirs. Vai jūs, lūdzu, nevarētu precizēt, uz kuru jautājumu šī atbilde man jāsniedz? Kurš jautājums? Kurš jautājums?

Tātad Kārtības rullis konkrēti nosaka, kā ir jāiesniedz jautājumi un kā – papildjautājumi par kādu lietu.

Kurā vietā ir jautājums, kuru es neesmu atbildējis, un kur ir jautājums par Valsts probācijas dienestu? Jūs varētu precizēt man? (Kāds deputāts runā bez mikrofona.) Tur ir minētas šīs visas lietas vēstulē par probācijas... (Kāda deputāte runā bez mikrofona.) Tā. Vai Valsts probācijas dienesta problēmas tur ir minētas? Es uzskatu, ka Finanšu ministrijas sagatavotajā atbildē ir iekļauts jūsu uzdotais jautājums. Bet Valsts probācijas dienests neattiecas uz uzdoto jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jā, es tūlīt.

Gribēju papildināt, ka faktiski... Tātad papildjautājumi tiešām ir uzdodami par to tēmu, par kuru ir rakstiskais jautājums. Un, protams, jautājuma nosaukums šajā gadījumā ir “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Bet, ja jautājuma tekstā šis Meijas kunga jautājums nav bijis minēts, tad jāatzīst, kā Ministra kungam acīmredzot ilgstošās parlamentārās pieredzes dēļ tiešām ir atzīstamas zināšanas par Saeimas kārtības rulli.

Bet jums, protams, ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Šajā gadījumā acīmredzot arī... Deputāts Meija vai deputāte Šimfa? Es nesaprotu, kurš tagad uzdod nākamo jautājumu. Deputāte Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Jā, es vēlos uzdot jautājumu par šo pašu dokumentu. Tātad deputātu jautājums “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””, kas ir reģistrēts Saeimas Kancelejā kā deputātu jautājums Nr.98. Līdz ar to arī Finanšu ministrijas atbilde ir reģistrēta Nr.98. Šajā vēstulē ir...

Mans jautājums ir par atbildi uz pirmo un otro jautājumu. Atbildē uz pirmo un otro jautājumu es patiešām ar prieku izlasīju to, ka tiek ieviesti motivācijas instrumenti atlīdzības sistēmā, lai motivētu darbiniekus strādāt labāk, kvalitatīvāk un profesionālāk. Kā es sapratu no jūsu atbildes, Finanšu ministrijā tas ir realizēts. Tāpēc man ir jautājums. Jūs esat finanšu ministrs un tātad esat atbildīgs ne tikai par valsts budžetu, bet arī par vienotu atlīdzības sistēmu. Tātad visā valsts pārvaldes struktūrā. Kā jūs vērtējat situāciju, ka lielai daļai valsts pārvaldes iestāžu tomēr kadru mainība ir ļoti liela problēma? Jo ļoti liela ir šī kadru mainība. Ko jūs plānojat darīt, lai parūpētos ne tikai par Finanšu ministrijas darbinieku motivāciju, ienākumiem un arī labklājību, bet atbilstoši jūsu kompetencei risinātu jautājumus par vienotās atlīdzības sistēmas patiesi efektīvu darbību arī citās valsts pārvaldes institūcijās?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Es vēlos atgādināt, ka jautājumu uzdošanai laiks ir viena minūte. Lūdzu sekot līdzi displeja laikam.

Reira kungs, jums vārds!

J.Reirs. Tātad Finanšu ministrija, pildot tos darbus, ko mēs esam veikuši materiālās stimulēšanas jomā, ir ievērojusi visus likumdošanas aktus un visus lēmumus, ko ir pieņēmis Ministru kabinets, veidojot 2016.gada un visu pārējo gadu budžetus. Tādas tiesības dod attiecīgie Ministru kabineta lēmumi. Un šīs tiesības, izvērtējot savus izdevumus, izmantoja visas man zināmās ministrijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Jā, ministra kungs, jūs zināt, ka mēs vairākkārt lūdzām informāciju, līdz beidzot to ieguvām par aktualizētajām tāmēm uz pirmo janvāri, pirmo jūliju un pirmo oktobri.

Mūs pārsteidza tā arogance, ar kādu Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbildi. Es pieņemu, ka jūs pat nepaskatījāties, kāda īsti informācija Finanšu ministrijas mājaslapā faktiski ir pieejama, jo ierēdņi nekautrējās mums tā aroganti aizrādīt, ka, lūk, mēs, deputāti, varam taču sekot līdzi Finanšu ministrijas mājaslapai, kurā desmit dienu laikā parādās aktualizētā tāme. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu regulāri izdrukāt šīs tāmes un krāt, jo Finanšu ministrijā ir tikai pēdējā tāme. Nav iespējams izsekot līdzi visām izmaiņām pretēji, piemēram, Labklājības ministrijas mājaslapā atrodamai informācijai. Kā jūs vērtējat šādu Finanšu ministrijas atbildi? Jūs arī bijāt deputāts. Kā jūs vērtētu, ja saņemtu tādu atbildi, proti, “ko jūs mums piesienaties – meklējiet paši mājaslapā.”

J.Reirs. Paldies par jūsu norādījumu. Es izskatīšu, izvērtēšu. Un, ja fakti atbilst patiesībai, tad pārrunāšu ar ierēdņiem un varbūt pat kādu arī sodīšu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai vēl kāds no deputātiem, kas nav parakstījis šo jautājumu, vēlas uzdot papildjautājumus?

Jā, lūdzu, deputāte Sudraba!

I.Sudraba (NSL).

Tātad es izpētīju šīs tāmes, un, protams, tas prasīja kaut kādas pūles, jo, redziet, es tās līmēju kopā, lai varētu salīdzināt, kā informācija ir mainījusies. Tāpēc man jautājums būs par šīm tāmēm.

Es šajās tāmēs redzu, ka izdevumi jau šajā gadā Finanšu ministrijai ir pieauguši. No 365 tūkstošiem jūs esat iemanījušies vairāk nekā par 600 tūkstošiem palielināt atlīdzību. Un mans jautājums ir par to, kā jūs skaidrojat to un cik pamatots ir tas, ka Finanšu ministrija vēl šajā gadā spēja, pārdalot izdevumus šādā apmērā, palielināt atlīdzību, ņemot vērā to kopējo situāciju, kāda ar atlīdzību ir valsts pārvaldē?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds!

J.Reirs. Tātad par pārdalēm un pārējām lietām. Veidojot budžetus un salīdzinot budžetus, Finanšu ministrija neaprobežojās tikai... Nav iespējams izsekot visam, ja mēs salīdzinām vienu gadu ar otru gadu. Viena gada budžets tiek pieņemts vismaz trīs reizes.

Tātad 2015.gada budžets tika pieņemts 2013.gadā, apstiprinot 2014.gada budžetu, kā vidējā termiņa budžets (2015. un 2016.gada vidējā termiņa budžets). Tāpat arī 2013.gadā. Šeit tad ir jāanalizē visi šie dati un, pamatojoties uz šiem datiem, tad var arī pateikt par tām summām. Bet salīdzināt tikai 2015. pret 2014. vai 2015. pret 2016. nav korekti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sudrabas kundze, jums iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

I.Sudraba. Tieši ņemot vērā jūsu atbildi, – to, ko jūs tagad teicāt, es runāju par 2015.gadu. 2015.gada budžets, kāds bija apstiprināts oriģinālā, šajā brīdī Finanšu ministrijai jau ir pieaudzis par 360 tūkstošiem un tajā skaitā, kā es teicu, vairāk nekā par 600 tūkstošiem – atlīdzībai. Gandrīz pusmiljonu no tā jūs paredzat novirzīt prēmijām un naudas balvām papildus tam, ko sākotnēji domājāt 1.janvārī.

Es vēlreiz jums jautāju: tieši šajā gadā jūs paši Finanšu ministrijā papildus novirziet šādus te resursus. Nu, vērtējot atkal kopējo situāciju valsts pārvaldē, cik tas ir korekti un ētiski šādi pašiem rīkoties kā budžeta veidotājiem?

J.Reirs. Tātad mēs, Finanšu ministrijas ierēdņi, veidojot šo sistēmu, esam rīkojušies atbilstoši esošajai likumdošanai un atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas tika apstiprināti gan Saeimā budžetā, gan atbilstoši Ministru kabineta nolemtajam, ko pielietoja arī visas pārējās ministrijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Reirs. Saraksts ar pārdalēm ir ļoti liels, un ir procedūra, kā šīs pārdales tiek apstiprinātas. Par visām šīm pārdalēm tiek lemts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimas sēdē atkarībā no likuma, un ir normas par mazām summām, kuras ir tiesīgs parakstīt finanšu ministrs. Un finanšu ministrs katru mēnesi vai reizi ceturksnī informē Saeimas deputātus par visām šīm parakstītajām lietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un papildjautājumu limits ir izsmelts.

Pārejam pie nākamā jautājuma, kuru iesnieguši deputāti Kūtris, Meija, Balodis, Mežeckis un Šimfa. Jautājuma nosaukums ir tieši tāds pats kā iepriekšējam jautājumam – “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””.

Vai Reira kungs vēlas kaut ko piebilst jau rakstiski sniegtajai atbildei?

J.Reirs (finanšu ministrs).

Nu, es gribu pateikt to, ka daži jautājumi, kas bija uzdoti it kā pie pirmā jautājuma, atbilda tieši otrajam jautājumam.

Sēdes vadītājs. Jā...

J.Reirs. Tā ka es uzskatu, ka tie kopā tiek skatīti.

(Kāda deputāte runā bez mikrofona.)

 

Sēdes vadītājs. Jā, bet... Es saprotu, ka tie jautājumi ir ļoti līdzīgi ne tikai pēc nosaukuma, kas faktiski ir identisks, bet arī pēc satura. Bet, nu, es tomēr aicinu pieturēties pie iesniegtā teksta.

Tātad papildjautājumu uzdod deputāts Aivars Meija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Meija (NSL).

Ministra kungs, diemžēl divu mēnešu garumā jūs un Finanšu ministrijas ierēdņi, nenoliedzot faktu, ka 2016.gadā par 350 tūkstošiem eiro ir samazināti izdevumi precēm un pakalpojumiem centrālajā aparātā, nespējat sniegt skaidrojumu, kādi izdevumi un kādā apjomā tiks samazināti, un konsekventi mums uz šiem jautājumiem joprojām neatbildat. Tas liek izdarīt secinājumu, ka iepriekš Finanšu ministrijas budžetā ir bijuši lieki izdevumi – administratīvie, komandējumiem, ar mācību izdevumiem saistīti izdevumi, biroju preču un inventāra iegādei.

Sakiet, lūdzu, vai jūs šobrīd varat nosaukt trīs lielākās izdevumu grupas, kuras tiks samazinātas, un aptuveno izdevumu samazinājuma apjomu, ja ne absolūtos skaitļos, tad vismaz procentuāli.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Reira kungs!

J.Reirs. Tātad varu tikai atgādināt to, ka konkrētas summas tiks noteiktas atbilstoši reālajai situācijai. Piemēram, tās jomas, kurās plānots samazinājums, ir administratīvie izdevumi, komandējumu apmaksa, izdevumi remontdarbu veikšanai, ar mācību organizēšanu saistītie izdevumi, biroja preču un inventāra iegādei nepieciešamie izdevumi. Mēs varam uzskatīt, ka tās ir tās trīs lielākās grupas, un, kura ieņems līdera pozīcijas, tas būs redzams pēc faktiskās situācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Meijas kungs, es saprotu, jūs vēlaties uzdot vēl vienu jautājumu.

S.Šimfa. Es par šo pašu...

Sēdes vadītājs. Pagaidi, tad Meijas kungs vai Šimfas kundze?

A.Meija. Šimfas kundze.

Sēdes vadītājs. Meijas kungs bija nospiedis pogu un līdz ar to parādījās, ka viņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu.

Jā, lūdzu, Šimfas kundze! Viss kārtībā. Elektronika, protams, reizēm ir arī maldinoša.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Šimfai!

S.Šimfa (NSL).

Tātad mans jautājums ir par šo pašu dokumentu Nr.101. Es ļoti īsi. Tikai vēlos vēlreiz precizēt, ministra kungs. Vai jūs varat mums šodien apliecināt, ka nākamajā gadā netiks veiktas apropriācijas pārdales, lai attiecīgi kārtējo reizi palielinātu tos izdevumus, par kuriem jūs mums teicāt, ka tie tiks samazināti?

Sēdes vadītājs. Reira kungs?

J.Reirs. Tas ir noteikums, ar kuru Ministru kabinets ļauj šīs apropriācijas veikt. Tātad ir jāizpilda noteikumi. Un viens no noteikumiem ir tāds, ka nevar prasīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par tām pozīcijām, kurās veic apropriācijas. Tālāk aizliegts veikt apropriācijas, veidojot parādu par komunālajiem pakalpojumiem vai par kādiem citiem pakalpojumiem, vai preču piegādi. Tie ir galvenie nosacījumi. Līdz ar to es jums varu pateikt – nē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Tātad turpinot par šīm pašām tāmēm un pārdalēm. Uz 1.janvāri jūs plānojāt, ka ministrija tekošajos remontos iztērēs vairāk nekā pusotru miljonu eiro. Tagad, redzot tāmi, kāda tā ir spēkā oktobrī vai novembrī, šie izdevumi ir samazināti jau par 800 tūkstošiem. Vai jūs varat paskaidrot, kas tik dramatisks ir noticis Finanšu ministrijā? Ko jūs bijāt plānojuši darīt, kādu remontu veikt, vai... Būtībā te ir runa par tekošiem remontiem, nevis par kapitālām iegādēm, ja? Un kas tagad tāds ir mainījies, ka jūs par 800 tūkstošiem šo pozīciju samazināt?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs!

J.Reirs. Tātad šie remonta darbi par konkrētu...

Es neatrodu jautājumu, kur man būtu tieši...

(I.Sudraba runā bez mikrofona).

J.Reirs. Tātad mēs jums tāmes esam piegādājuši, bet konkrētu jautājumu par remontdarbiem es tā arī nesaskatu. Līdz ar to es uz šo jautājumu jums atbildēt nevarēšu. Neesmu piedalījies Finanšu ministrijas 2015.gada budžeta veidošanā.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka vienīgais jautājums bija tas, ka neesat saņēmuši detalizētu atšifrējumu par tām preču un pakalpojuma grupām, kurās izdevumi Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Nozaru vadība un politikas plānošana” tika samazināti par vairāk nekā 350 tūkstošiem. Jūs par 800 runājāt. Es saprotu, ka mēs runājam par divām dažādām lietām.

Lūdzu, ieslēdziet Sudrabas kundzei vēlreiz mikrofonu!

I.Sudraba. Mēs runājam par vienu un to pašu lietu, jo, kad mēs uzstādījām savus jautājumus, mums nebija pilnas informācijas. Prasījām, kādā veidā jūs panācāt atlīdzības paaugstinājumu un no kurienes ņēmāt naudu. Mēs katrreiz velkam kā ar stangām atbildes, un tad mēs sapratām, ka jāpajautā tāme, lai redzētu, kas Finanšu ministrijā gada laikā notiek, kādā veidā izdevumi tiek pārdalīti. Saņemot tāmi, mēs tagad redzam, ka šie kapitālie remonti, ne tikai preces un pakalpojumi, bet arī kapitālie remonti samazināti par 800 tūkstošiem. Man ļoti žēl, ka jūs kā finanšu ministrs vispār neesat lietas kursā, cik milzīgas izdevumu pārmaiņas notiek jūsu vadītajā ministrijā, jo tā ir milzīga nauda, kuru var tā, tik viegli...

Sēdes vadītājs. Man gan būtu lūgums pieturēties pie Saeimas kārtības ruļļa. Patiešām papildjautājumi var būt tikai par uzdoto jautājumu tekstu. Un, kaut arī Reira kungs ir finanšu ministrs, es domāju, ka jūs kā bijusī Finanšu ministrijas darbiniece saprotat, ka nu nevar pilnīgi visu ministrijas budžetu paturēt prātā un atcerēties, jo galva nav dators. Es negribu šobrīd nostāties neviena pusē, bet es tomēr aicinu pieturēties pie Saeimas kārtības ruļļa.

I.Sudraba. Es arī pieturos pie Saeimas kārtības ruļļa, jo es runāju par ļoti būtiskām pozīcijām.

Sēdes vadītājs. Jā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli diskusija ar sēdes vadītāju nav pieļaujama.

Reira kungs, jums ir vēl kaut kas piebilstams?

J.Reirs. Jā, es lūgtu sēdes vadītāju izteikt aizrādījumu deputātei Sudrabai par to, ka viņa ir izteikusi personisko viedokli, nevis uzdevusi jautājumu, un tādējādi pārkāpusi Saeimas kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Jā, pieņemam zināšanai. Es jau aicināju visus kolēģus ievērot Saeimas kārtības rulli.

Es saprotu, ka Sudrabas kundze vēlas uzdot vēl vienu jautājumu.

J.Reirs. Nē, es vēl pie šī paša varētu papildināt un tad beidzot atbildēt uz šo jautājumu. Gatavojoties atbilžu un jautājumu sēdei, es esmu ieplānojis atbildēt vairāk nekā uz 20 jautājumiem. Un esošajā formātā tas ir samērā grūts uzdevums – atbildēt divu minūšu laikā. Līdz ar to es ieteiktu, lai saruna būtu detalizētāka, nākošreiz uzrakstīt tos jautājumus konkrēti. Tāpēc jau jautājumu un atbilžu sēdē ir noteikts, ka jāatbild tikai uz konkrēto jautājumu. Ja jūs man rakstāt par 350 un tagad parādās par 890 tūkstošiem, tad labākais veids, kā to noskaidrot, ir uzrakstīt nākamo jautājumu, un es sagatavošu atbildi tieši par šīm summām un detalizēti jums visu izstāstīšu: kāpēc, kā ir pārklājies. Citādi fiziski tas nav iespējams, jo es gatavojos atbildēt uz vairāk nekā 20 jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Jā.

Sudrabas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

I.Sudraba. Jā, 4.novembra vēstulē jūs atbildējāt, ka 2016.gada budžets ir gatavots, pamatojoties uz vidējā termiņa budžetu. Līdz ar to neskaidrojāt tās izmaiņas, kādas ir Finanšu ministrijas 2016.gada budžetā, salīdzinot ar 2015.gadu. Bet kā tad jūs izskaidrosiet šādu būtisku normatīvā akta piemērošanas atšķirību tieši attiecībā uz Finanšu ministriju, ja visas citas ministrijas savus budžeta paskaidrojumus ir veidojušas, salīdzinot 2016.gada budžetu pret 2015.gada budžetu. Jūsu ministrija apgalvo, ka tai tas nav jāskaidro, jo budžets ir veidots, pamatojoties uz vidējā termiņa budžetu.

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Paldies, mēs ņemsim vērā un ieteiksim pārējām ministrijām pieturēties pie spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Līdz ar to ir uzdoti trīs papildjautājumi.

Un nākamais jautājums, trešais jautājums, šodienas sēdes darba kārtībā ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu”, kas pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram,. Ir iespēja uzdot papildjautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei!

I.Sudraba (NSL).

Es sākšu ar mūsu pirmo jautājumu. Varbūt tāpēc, ka Seiles kundze parakstīja šo atbildi, uz mūsu jautājumu nav atbildēts pēc būtības. Mēs jautājam, kāpēc tik būtiski ir mainījies tās komisijas sastāvs, kura izvēlās Eiropas Revīzijas palātas locekli. Tātad, ja iepriekš tur bija pārstāvēti divi ministri, divi Saeimas komisiju priekšsēdētāji, tad tagad faktiski tā ir gandrīz tāda Finanšu ministrijas ierēdņu komisija.

Tātad vēlreiz: kādi bija iemesli tik būtiski mainīt komisijas sastāvu?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs (finanšu ministrs).

Mēs izanalizējām ne tikai iepriekšējās, bet arī pirmās komisijas veidošanu. Un arī tā bija atšķirīga. Līdz ar to nekādu vadmotīvu nav par komisijas veidošanu. Lai izslēgtu runas par politiķu pārāk lielu iesaisti komisijā, tika deleģēta attiecīgo iestāžu ierēdniecība. Šeit es domāju Finanšu ministrijas valsts sekretāru un arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav ierēdņu, nācās deleģēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju. Gribu vērst uzmanību uz to, ka nav nekādas vadlīnijas vai norādes, kā un kādā sastāvā veidot šo komisiju. Un līdz ar to Ministru kabinets apstiprināja šo komisiju esošajā sastāvā. Pirms katra pretendenta uzklausīšanas tika uzdots jautājums – vai ir iebildumi pret komisijas sastāvu kopumā vai pret kādu atsevišķu personu. Visi pretendenti apliecināja, ka iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākošais jautājumu vēlas uzdot deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu.

A.Platpers (NSL).

Diemžēl jūs mums tā arī neatbildējāt uz 1.3.punktu. Kāds bija iemesls – nekompetence vai kāds cits iemesls –, ka komisijas sastāvā netika iekļauts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, kura vadītā komisija nodrošina sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu un Valsts kontroli?

Sēdes vadītājs. Jā, Reira kungs!

J.Reirs. Tātad, kā jau es teicu, viens no jautājumiem bija pēc iespējas izslēgt politiķus. Un, ņemot vērā to, ka Šadurska kungs ir arī ļoti aktīvs Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, tad mēs piedāvājām iekļaut šajā komisijā vienu politiķi un Ministru kabinets to apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai!

S.Šimfa (NSL).

Man ir ļoti īss jautājums par šo dokumentu Nr.105. Un tas ir šāds. Vai šīs atlases komisijas sastāvs, jūsuprāt, tomēr neliecina par viena politiskā spēka tādu sevišķi lielu ieinteresētību konkrēta kandidāta uzvarā?

J.Reirs. Nē, neliecina.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir vēlēšanās uzdot vēl kādu papildjautājumu, deputāte Šimfa?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

S.Šimfa. Mans nākošais jautājums. Kā jūs kā finanšu ministrs redzat un skaidrojat to, kādi ir Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa pienākumi un uzdevumi?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Tātad finanšu ministra pienākumos nav zināt, kādi ir uzdevumi. Finanšu ministrs valdībā kopā ar pārējiem valdības locekļiem apstiprina komisiju. Un komisija tad lemj par tiem nosacījumiem un par visu pārējo, kas ir vajadzīgs. Par laimi, esošajam finanšu ministram, kurš četrus gadus ir strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un vēl pirms tam četrus gadus Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, tā ka viņam ir ļoti labi zināmi visi pienākumi. Mēs šo jautājumu pēc sūdzībām skatījām gan valdībā, gan vēl citās vietās, un pienākumu sarakstu, lai būtu ļoti precīza atbilde, es jums rakstiski aizsūtīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai Šimfas kundze vēl vēlas uzdot jautājumu?

S.Šimfa. Jūsu atbildē mūs, arī mani personīgi, tomēr pārsteidza tas, ka izrādās, Finanšu ministrija nav atbildīga par Eiropas Savienības fondu izlietojumu. Kā jūs uzskatāt, vai tas nav iemesls tam, ka tagad, gada beigās, Ministru kabinets lūdza palielināt valsts budžeta deficītu par vairāk nekā 50 miljoniem, lai no nodokļu maksātāju naudas segtu uzņemtās virssaistības? Un kāds ir jūsu viedoklis, kāda tad ir faktiskā Finanšu ministrijas atbildība jautājumos par Eiropas Savienības fondu izlietojumu?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Es tagad atkal nevaru saskatīt tādu jautājumu. Jūs nevarētu precizēt jautājuma numuru?

Sēdes vadītājs. Pie pirmā jautājuma ir. Es jūsu atbildi citēju, ka nav pamatota norāde uz to, ka Finanšu ministrija ir tieši atbildīga par fonda izlietojumu, jo saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu... un tā tālāk, un tā tālāk... Tā ir 2.lappuse.

J.Reirs. Jā, jā. Tas jautājums bija saistīts ar Revīzijas palātas locekļa ievēlēšanu. Tas nav saistīts nekādā gadījumā ar virssaistībām, un par pārējo es jums varētu atbildēt uz šo jautājumu nākošreiz, ja jūs to uzdosiet. Bet uzreiz ātra atbilde man ir tāda. Šie 50 miljoni, virssaistības, ja jūs runājat par iepriekšējo periodu, tad tās ir krātas septiņu gadu laikā. Virssaistību uzņemšanās notiek visu valdību laikā, un tā ir pieņemta prakse Eiropā, kur šī virssaistību finansēšana no valsts budžeta liecina tieši par to, ka projekti ir kvalitatīvi un nauda ir izlietota. Jo virssaistības ir buferis, kas valstij ļauj nezaudēt visu aploksnes naudu gadījumā, ja kādā projektā tā nav izlietota. Līdz ar to valsts uzņemas noteiktu procentu apmērā risku pār fondiem un finansēm no saviem līdzekļiem, proti, ja kāds projekts, kas ir apstiprināts, “izkrīt” ārā no šīm virssaistībām, tiek aizvietots ar to finansējumu, ko valsts devusi virssaistībās.

Līdz ar to no valsts investīciju viedokļa tas, ka virssaistības ir... Budžetā tajā gadā tā ir nepatīkama lieta, bet no investīciju viedokļa tas ir labi. Tas arī nozīmē, ka kvalitāte mūsu projektiem ir laba.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un papildjautājumu limits ir izsmelts. Arī visi trīs šodienas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi uzskatāmi par atbildētiem.

Paldies. Jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 26. novembrī

Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 22.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 98/J12) (Atbildes dok. Nr. 1397)
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 29.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 101/J12) (Atbildes dok. Nr. 1446)
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu” (iesniegts 05.11.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 105/J12) (Atbildes dok. Nr. 1473). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: finanšu ministram J.Reiram)
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. A.Platpers
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- finanšu ministrs J.Reirs