Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2015.gada 3.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 3.decembra sēdi.

Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. M.Bondars: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un tajā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līdaka, Siliņš, Mežulis, Seržants un Kalniņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un darba kārtības 21.punktu - lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” -pārcelt pirms darba kārtības 6.punkta - likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. M.Bondars: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 2. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Izskatīsim grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.

R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Aizsardzības ministrija ir iesniegusi jūsu vērtēšanai lēmuma projektu, ar kuru lūdzam Saeimas atbalstu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalības starptautiskajā NATO operācijā Resolute Support Mission Afganistānā pagarināšanai līdz 2016.gada 31.decembrim. Šī ir NATO apmācības operācija, kas tiek īstenota kopš 2015.gada 1.janvāra. Jāatzīmē, ka NBS iesaiste operācijā paredzēta līdzšinējā apjomā un iepriekš veikto uzdevumu ietvaros.

Aizsardzības ministrija dalību operācijā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šī gada 17.novembra sēdē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības starptautiskajā NATO operācijā Resolute Support Mission pagarināšanai piekrita Ministru kabinets. Šobrīd apmācību jomā Latvijas karavīri atbalsta Afganistānas Nacionālās armijas 209.korpusa štābu un Inženieru skolu un kā padomdevēji darbojas arī Alianses apmācības spēku izveidotajā Reģionālajā apvienotajā vadības un koordinācijas centrā, kas nodarbojas ar Afganistānas drošības spēku apmācības koordināciju un informācijas apmaiņu ziemeļu reģionā, kurā vadošā valsts ir Vācija.

Latvijas karavīri Afganistānā dien Marmalas bāzē Mazarišarīfā valsts ziemeļos, neliela daļa karavīru - arī Kabulā. Mūsu operacionālie partneri Afganistānā augsti vērtē mūsu karavīru spējas, paļaujas uz mums un ir gatavi sniegt mums visu nepieciešamo atbalstu misijas rajonā.

Pavisam nesen, šī gada 23.novembrī, es piedalījos Vācijas aizsardzības ministres organizētajā apspriedē Berlīnē, kurā aizsardzības ministri no Afganistānas ziemeļos operējošās Alianses un partnervalstīm vienojās par nepieciešamību turpināt iesākto apmācības operāciju Afganistānā ar mērķi nodrošināt valsts drošības struktūru spēju konsekventu attīstību.

Kā var raksturot šībrīža situāciju Afganistānā? Drošības situācija joprojām saglabājas nestabila. Šī gada rudens kaujas sezona bija liels izaicinājums Afganistānas nacionālajiem drošības un aizsardzības spēkiem. Talibu nemiernieki diemžēl spēja atgūt pozīcijas Afganistānas ziemeļos, kā arī būtiski paaugstināt kaujas darbības intensitāti dienvidu provincēs, kas ietekmē drošības situāciju un politisko stabilitāti visā valstī. Izmantojot šos apstākļus, savu darbību sākuši izvērst arī Daesh teroristiskie tīkli. Tāpēc varam prognozēt, ka 2016.gadā situācija joprojām saglabāsies sarežģīta.

Kaut arī aizvadītajā gadā afgāņu spēki ir demonstrējuši būtisku kaujas spēju uzlabojumu, varu droši teikt, ka afgāņu armijas spēju stiprināšanai vēl ir nepieciešams nopietns NATO vadītās koalīcijas atbalsts un spēka klātbūtne visos Afganistānas reģionos tik ilgi, cik to prasīs drošības situācija. Alianses lēmums par turpmāko rīcību ir jāpiesaista reālajam drošības situācijas progresam Afganistānā, nevis negrozāmiem termiņiem.

Noslēgumā jāuzsver, ka NATO Ziemeļatlantijas padome ārlietu ministru sastāvā šī gada 1.decembrī vienojās turpināt NATO apmācības misiju Afganistānā līdz 2016.gada beigām, kā arī uzsākt finansiālo iespēju izvērtēšanu līdz 2020.gadam, lai nodrošinātu palīdzību Afganistānas armijas kaujas spēju stiprināšanai ilgākā laika posmā. Alianse neplāno mainīt līdzšinējos uzdevumus un turpina koncentrēties uz apmācību un padomu sniegšanu, neatgriežoties pie karadarbības. No Latvijas Aizsardzības ministrijas budžeta tiek nodrošinātas iemaksas Afganistānas drošības spēku finansiālā atbalsta fondā 2015.-2017.gadā.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalības turpināšanu starptautiskajā NATO operācijā Resolute Support Mission Afganistānā līdz 2016.gada 31.decembrim.

Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Frakcija SASKAŅA lūdz grozīt Saeimas šā gada 3.decembra kārtējās sēdes darba kārtību, no tās izslēdzot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”, iekļaujot minētā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi?

Debatēs viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es pieņemu, ka daudzi no jums ir dzirdējuši stāstu par izmanīgu tēlniecības mākslas studentu, kuram bija jānokārto ieskaite kompozīcijā, jāglezno glezna “Jaunas dienas rīts”. Un viņš, lai dabūtu cauri šo savu gleznu, nokārtotu ieskaiti kompozīcijā, šīs gleznas stūrītī iezīmēja tādu mazu melnu neglītu sunīti. Protams, visas diskusijas bija ap šo mazo melno neglīto sunīti - ka tas absolūti neiederas tajā gleznā, ka nav pieņemams, ka students vispār neko nesajēdz no kompozīcijas un tas sunītis visu jauc laukā. Kad visas šīs lielās batālijas un diskusijas par šo mazo melno sunīti bija sasniegušas savu apogeju, students teica: “Labi, es tad to sunīti noņemšu nost. Vai tad glezna derēs?” Jā, tad glezna derēšot. Un tā viņš nokārtoja šo ieskaiti kompozīcijas mākslā.

Lai dotu iespēju mūsu kolēģiem no koalīcijas pierādīt, ka attiecībā uz airBaltic netiek īstenota tieši tāda pati afēra, par kādu mēs tagad dzirdam jau no masu medijiem, ka, iespējams, visa šī shēma var novest pie ļoti bēdīgām sekām, mēs aicinām jūs, kolēģi, atlikt šī lēmuma pieņemšanu uz nedēļu. Un pa šo nedēļu izvērtēt tos faktus, kas ir publiski parādījušies, un, iespējams, arī vēl dažas citas lietas.

Tātad, pirmkārt, konkrēti mēs aicinām pa šo nedēļu sniegt izvērtējumu par airBaltic parādsaistībām kreditoriem, lūgt kompetentiem dienestiem sniegt savu izvērtējumu, vai tiešām nav iespējama šī shēma, par kuru mēs tagad dzirdam, - ka tūlīt, tiklīdz valdība ieskaitīs... tiklīdz valsts no savas puses ieskaitīs šos 80 miljonus, izrādīsies, ka attiecībā uz šiem 80 miljoniem atradīsies kreditori, kuriem ir tiesības pieprasīt savu daļu.

Ir jau zināmas pat konkrētas institūcijas; viena no tām ir, piemēram, Invest Bank, kura, ņemot vērā šī privātā finanšu investora piederību un saistības, iespējams, var būt pat zināmā mērā saistīta ar to... Un šeit veidojas shēma, tāpēc būtu ļoti svarīgi, ka mēs saņemtu atzinumu no kompetentiem dienestiem, ka šeit šādas shēmas nebūs. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs tik tiešām pieņemam atbildīgi šo lēmumu, tad droši vien būtu pareizi arī Saeimas deputātus, kuriem vajadzēs lemt par šo Saeimas lēmuma projektu, iepazīstināt ar to, par ko tad viņi īsti lemj, jo mēs neviens neesam redzējuši šo akcionāru līgumu. Mēs atkal klausāmies tikai šīs pasakas. Mēs nezinām, kas tur īstenībā ir rakstīts. Tagad mēs gatavojamies nobalsot par to, ko mēs vispār neesam redzējuši.

Kolēģi! Visi jūs, kas balsosiet! Padomājiet par to! Tā ir otra lieta.

Trešā lieta. Protams, būtu arī svarīgi, ka, balsojot par šo lēmuma projektu, mums priekšā būtu arī trešais dokuments - dokuments par to, kā tad tālāk airBaltic dzīvos un attīstīsies. Vai tiešām šī nauda tiks izlietota tiem mērķiem, kuriem tā ir paredzēta, un vai tiešām tā izpildīs tos uzdevumus, par kuriem mēs tagad runājam? Vai turpmāk tiešām notiks šai kompānijai nepieciešamā attīstība un viņa spēs izdzīvot?

Neko no tā mēs neesam redzējuši. Tā ka, kolēģi, tas būtu mums pamatojums, lai mēs šodien šā lēmuma pieņemšanu atliktu un dotu iespēju koalīcijai pierādīt mums, ka šī nav afēra un ka mēs pieņemam šo lēmumu pamatoti, ko šodien mēs nevaram izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta Saeimas šā gada 3.decembra sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”, iekļaujot minētā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - 5. Līdz ar to sēdes darba kārtība nav grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Grozījumi Izglītības likumā, atgādināšu, tiek veikti, lai risinātu jautājumu par bērnudārzu nodrošināšanu tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz tiem un kurās vecākiem ir jāizmanto privāto bērnudārzu pakalpojumi.

Uz otro lasījumu ir saņemti kopumā desmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju, aizstājot vārdu “aprēķina” ar vārdu “nosaka”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē likuma normu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas redakcionāli precizē un izsaka skaidrāk, uz ko attiecināma metodika. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas analogs pirmajam un otrajam. Precizē teksta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 6. - redakcionāls, precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precīzāk izsaka pakalpojuma aprakstu. Proti, nevis vienkārši ģimenes turpina... bērni turpina saņemt pakalpojumu, bet tiek precizēts, ka tiek turpināta pirmsskolas izglītības programmas apguve, un komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 8. - kolēģa Māra Kučinska priekšlikums, kas nosaka, kādi pašvaldību saistošie noteikumi būtu jāizstrādā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka pašvaldībām saistošajos noteikumos būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināts līdzmaksājums par privātajiem bērnudārziem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Un pēdējais - 10. - arī ir komisijas izstrādāts priekšlikums, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šī aprēķinu metodika ir jāizstrādā līdz nākamā gada 1.februārim. Informēju, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apliecinājusi, ka noteikumi Ministru kabinetā varētu tikt pieņemti vēl līdz šī gada beigām. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

I.Viņķele. Liels paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.299/Lp12.

1. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam “Grozījumi Militārā dienesta likumā” priekšlikumu nebija. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut Saeimas 3.decembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas 3.decembra sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likuma atbilstību 2013.gada 17.decembra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulai Nr.1302/2013. Minētā regula precizē, vienkāršo un uzlabo šādu grupu izveidi un darbību.

Uz trešo lasījumu komisijā tika izskatīti pieci redakcionāli priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Un 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par eiro ieviešanu Latvijā. Protams, arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

R.Jansons. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 24.novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Komisijā ir saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ašeradena kungs. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Ruks. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 15.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. Šī likumprojekta būtība ir tāda, ka tas groza vairākus pantus par lietošanas tiesību aprobežojumiem elektronisko sakaru komersantu labā. Piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai tiek veikti kaut kādi būvdarbi, pārbūve un citas lietas.

Tāpat ir arī grozījumi attiecībā uz atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Piemēram, gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai.

Šajā likumprojektā ir vēl arī citi - tehniski grozījumi. Komisijā tas ir atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E.Smiltēns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 14.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Komisijā mēs skatījām arī šo likumprojektu. Ar šiem grozījumiem no likuma tiek izslēgta norma par pieteikumu iesniegšanu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem, tādējādi novēršot arī savstarpējās pretrunas starp likumu “Par piesārņojumu” un Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu.

Tāpat arī ar šiem grozījumiem noteiktas pašvaldību tiesības pamestu, nolietotu transportlīdzekli pārvietot uz speciālo stāvvietu, kā arī atzīt, ka šis īpašnieks to ir pametis, un nodot realizācijai.

Komisijā mēs lēmām arī par to, ka šim likumam jāpiešķir steidzamība.

Lūdzu tātad arī balsot par steidzamības piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E.Smiltēns. Komisijā šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Līdz ar to lūdzu jūs, kolēģi, balsot par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Priekšlikumus gaidīsim līdz 7.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - 10.decembrī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”, un komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Grozījumu būtība ir pievienot Tūrisma attīstības valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.

Lūgums noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R.Naudiņš. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.decembris, un likumprojektu parlamentā skatīsim 10.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - 10.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.276/Lp12 - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Ir saņemti 26 priekšlikumi.

1. - deputāta Kūtra priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 7.pantu. Patlaban, lai uzsāktu kriminālprocesu gadījumā, ja ir nodarīts viegls miesas bojājums, ir vajadzība pēc cietušā pieteikuma. Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu uzsākt kriminālprocesu visos gadījumos, un deputāts Kūtris ierosina saglabāt esošo kārtību, proti, uzsākt procesu vien tad, kad ir lūgums jeb ierosinājums no cietušā puses.

Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums par personas piekrišanas nepieciešamību, lai persona būtu atzīta par cietušo. Jautājums ir par formu - vai piekrišanai obligāti jābūt rakstveidā, vai tā var būt mutiska. Pēc diskusijas mēs nolēmām attiecīgajā pantā nenorādīt uz formu. Tātad jebkurā gadījumā, ja tāds lūgums ir, persona var tikt atzīta par cietušo.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 5. - deputāta Judina priekšlikums. Savā būtībā tas ir redakcionāls un saistīts ar 9. un 10.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls.

Un tad ir 7. - deputāta Kūtra priekšlikums saistībā ar 97.¹ panta pirmās daļas redakciju. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - deputāta Judina priekšlikums, kas saistīts ar 5.priekšlikumu. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvā 97.¹ panta otrās daļas jaunu redakciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - deputāta Judina priekšlikums, kas savā būtībā ir redakcionāls un attiecas uz 98.panta 11.punktu. (Zālē troksnis.) Es ļoti ceru, ka es nevienam netraucēju.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A.Judins. Tātad ir runa par tiesībām saņemt rakstveida tulkojumu, nevis... Tur bija rakstīts, ka... bija paredzēts noteikt, ka ir tiesības pieteikt lūgumu veikt tulkojumu, bet pareizi ir runāt par tiesībām saņemt tulkojumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka ne tikai cietušajam, bet arī citām personām ir sniedzama informācija par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un to fiksēšanu nopratināšanas protokolā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī tas savā būtībā ir redakcionāls un attiecas uz 151.¹ pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 151.¹ panta otro daļu “Cietušā pratināšanu, pēc iespējas, veic viena un tā pati persona”, jo attiecīgā norma ir iestrādāta citā pantā, proti, 151.panta ceturtajā daļā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 151.panta pirmo un otro daļu, jo attiecīgā norma iestrādāta citā pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot 18. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Mēs daudz diskutējām par šo normu, un priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā direktīvas prasības. Proti, ir paredzēts, ka cietušajiem bērniem nevajadzētu piedalīties visās tiesās, tiesvedībā, un pēc iespējas jānodrošina iespēja izskatīt lietu bez viņu līdzdalības. Kā to var panākt? To var panākt, ja ir audio un video fiksācija. Proti, pratinot bērnus, mēs varam to ierakstīt audio, video failos un izmantot to tiesvedībā. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai tiešām pasargātu bērnus no liekas piedalīšanās tiesvedībā. Tātad 17.priekšlikums, kā es jau teicu, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls un groza 247.panta nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums par iespēju īpaši aizsargātiem cietušajiem saņemt informāciju par pāridarītāja atbrīvošanu no apcietinājuma. Mēs atbalstījām Tieslietu ministrijas priekšlikuma ideju kā tādu, ka attiecīgajos gadījumos cietušajam ir iespēja saņemt informāciju un zināt, ka cilvēks, kurš viņam nodarīja pāri, ir brīvībā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Par šo priekšlikumu es vēlos jūs informēt, ka mēs bijām nedaudz pārsteigti par Tieslietu ministrijas ierosinājumu, jo viņi piedāvāja diezgan interesantu, manuprāt, dīvainu, modeli, un komisija arī to uzskatīja par nepareizu. Proti, bija paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja cilvēkam ir izvirzīta apsūdzība, bet pierādījumi nav iegūti, tad lieta var tikt izbeigta. Tur bija sava loģika. Viņi uzskatīja, ka ir gadījumi, kad cietušie sākumā lūdz procesu, bet pēc tam viņi nesadarbojas, un līdz ar to nav iespējams izmeklēt. Bet tādā veidā, kā tika piedāvāts, tas faktiski veidotu situāciju, ka prokuratūrai, ja tā uzrāda apsūdzību vienam cilvēkam, taču neizdodas pierādīt, ka viņš ir vainīgs, šī lieta ir jāizbeidz, kaut gan skaidrs, ka kaut kur ir cita persona, kura ir vainīga.

Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - deputāta Judina un deputāta Kūtra priekšlikums. Deputāti bija atsevišķi iesnieguši savā būtībā identisku priekšlikumu, kas saistīts ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 392.pantā. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts. Priekšlikums paredzēja izslēgt likumprojekta 24.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 25. - deputāta Kūtra priekšlikums, kurā ir piedāvāts izslēgt likumprojekta 25.pantu, proti, grozījumus Kriminālprocesa likuma 51.panta 5.punktā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Un pēdējais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt norādījumu uz likumprojekta spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Judins. 14.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tā. Kolēģi! Un vēl viens likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.288/Lp12).

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4.pantu. Mēs atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu - negrozīt likumu, neatbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto normu. Bet jāatzīst, ka problēma netika atrisināta. Proti, runa ir par situāciju, kāda rodas tad, kad kriminālprocesā figurē 12 vai 13 gadu veca persona, kuru nevar saukt pie kriminālatbildības. Tieslietu ministrija sākotnēji ierosināja noteikt, ka šī persona ir atzīstama par tādu, kura īsteno aizstāvību. Taču, ja mēs nevaram saukt pie atbildības trīspadsmitgadīgu cilvēku, viņam vispār nevajadzētu piedalīties procesā. Bet, no otras puses, ir vajadzība pēc procesuālām darbībām. Tātad faktiski mēs patlaban nolēmām normu negrozīt, bet ir ierosinājums Tieslietu ministrijai turpināt meklēt risinājumu, kas būtu atbilstošs, teiksim tā.

Un 1.priekšlikums tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - redakcionāla rakstura priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - deputāta Judina priekšlikums. Un tas ir saistīts...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins. Jā, es domāju, ka... Es sākumā gribu komisijas vārdā teikt...

Sēdes vadītāja. Jūs pieteicāties debatēt! Labi.

A.Judins. Jā. Es pieteicos debatēt.

Bet, pirms es sākšu debatēt, es gribu komisijas vārdā teikt, ka...

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Judins. ...priekšlikums ir saistīts ar drošības naudu. Bet, lai būtu skaidrs, ka es runāju savā vārdā, es tieši tagad pieteicos runāt, un es vēlos izskaidrot attiecīgā priekšlikuma būtību, lai mums būtu skaidrība, par ko mēs balsojam.

Jūs atceraties, ka pirms diviem mēnešiem mūsu tiesa piemēroja drošības naudu, aizstāvot apcietināmo, un summa, kas bija noteikta, sastādīja 400 000 eiro. Šis fakts aktualizēja jautājumu, faktiski lika mums padomāt un meklēt skaidru atbildi uz jautājumu: vai gan šajā gadījumā, gan citos gadījumos ir svarīga naudas izcelsme? Un mēs sākām diskutēt, un mēs daudz diskutējām, un man bija liels pārsteigums, kad, piemēram, apakškomisijā es dzirdēju no ļoti cienījamiem kolēģiem tādu viedokli, ka principā tas neesot jautājums, par kuru jādomā un par kuru jāuztraucas: “Pat tad, ja mafija dod naudu, - kur ir problēma?!” Proti, ir tāds viedoklis, ka nauda nesmird un tā kalpo... un ka arī netīra nauda faktiski pietiekami labi varot atturēt cilvēku no izvairīšanās no kriminālprocesa, no liecinieku traucēšanas, un ka tad, ja cilvēks samaksājis pietiekami lielu naudu, viss būšot kārtībā. Man šķiet, ka tāds viedoklis absolūti nav... ka tas ir absolūti nepieņemams, jo kriminālprocess ir īstenojams tādēļ, lai panāktu taisnību, noregulētu problēmu, kura pastāv. Es uzskatu, ka ir absolūti nepieņemama tāda vienaldzība: “Mums vienalga! Galvenais, lai nauda ir iemaksāta.”

Kādi bija viedokļi, kurus es dzirdēju, tieši kādi viedokļi izskanēja saistībā ar šo jautājumu? Nu, viens no oponentu viedokļiem bija tāds, ka citās valstīs neesot tāda regulējuma. Tas man lika tad izvērtēt un meklēt informāciju. Un ko es atradu? Visās valstīs, kas uzskata sevi, teiksim, par civilizētām, tiek uzskatīts, ka netīro naudu nevajadzētu... nedrīkst izmantot; visās šajās valstīs ir speciālais regulējums vai vismaz prakse. Taisnība, ka ne visu valstu likumos rakstīts tā, ka, teiksim, to nedrīkst darīt. Bet, ja ņem, piemēram, komentāru grāmatas, ja ņem normas... Nevis tā atsevišķi izraujot no konteksta, bet sistēmiski pieejot, var redzēt, ka tāds regulējums ir. Un es konsultējos un saņēmu informāciju par Spānijas, Vācijas normatīvajiem aktiem, es... Manās rokās ir informācija par vairākām ASV pavalstīm jeb štatiem. Un ir jāatzīst, ka šis jautājums šķiet svarīgs ārvalstu juristiem. Un ir speciālais regulējums, jo nedrīkst pieļaut situāciju, ka nelegālas izcelsmes nauda būtu izmantojama kriminālprocesā.

Otrs pretarguments - manuprāt, arī tas nav visai nopietns - bija tāds: “Ja šāda informācija parādīsies, tad kurš veiks izmeklēšanu? Kurš to visu pārbaudīs?”

Manuprāt, mums nav jāizdomā kaut kas jauns. Mums jāizmanto tā pieeja un prakse, kas ir citās valstīs. Ja situācija ir aizdomīga, tad notiek pārbaude, bet ja nav aizdomu, ja ir skaidri redzams, ka cilvēkam deklarācijā, piemēram, ir attiecīgie ienākumi, mums nevajadzētu uzsākt vēl vienu procesu, mums nevajadzētu veikt resorisko pārbaudi.

Piemēram, Vācija strādā pēc šāda modeļa. Tur tieši tiesnesim vai, pareizāk būtu teikt, procesa virzītājam ir pienākums rīkoties, ja situācija ir aizdomīga.

Vairākkārt esmu dzirdējis jautājumu: tieši kā tad mēs to visu pārbaudīsim un pierādīsim? Patlaban ir problēma, un tā ir ļoti vienkārša. Ja cilvēks ir iemaksājis naudu un viņam tiek uzdots jautājums, kur viņš ņēmis to naudu, tad viņš var stāstīt pasakas, un mēs nevaram pārbaudīt. Viņš var izbaudīt to situāciju, kurā viņš ņirgājas par tiesvedību, ņirgājas par kriminālprocesu. Mums viens pazīstams advokāts tieši tā teica. Kritizējot šo normu, viņš teica: nu tad cilvēks rakstīs, ka Mikimauss, piemēram, ir iedevis to naudu. Ja jau viņi savās domās modelē tādas shēmas, tad, protams, nevar izslēgt arī tādus variantus.

Bet, manuprāt, ja cilvēkam būs pienākums norādīt naudas izcelsmi, ja viņš konkrēti norādīs, kurš cilvēks iedevis, tas nodrošinās iespēju situāciju izvērtēt. Tas mums dos iespēju attiecīgi rīkoties gadījumā, ja tiks pierādīts, ka naudai ir nelegāla izcelsme.

Bet galvenais, manuprāt, šajā jautājumā ir preventīvais moments. Ja cilvēks saprot, ka valstij nav vienalga, ja cilvēks saprot, ka valsts uzskata šo jautājumu par svarīgu, tad viņš nesniegs nepatiesu informāciju, viņš nemēģinās izmantot attiecīgo likuma robu sev par labu.

Tātad, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Labrīt, kolēģi!

Viss jau ir ļoti labi, un šī doma ir ļoti apsveicama.

Protams, Latvijas Reģionu apvienību arī interesē, no kurienes Uģa Magoņa sievai ir nauda, lai izpirktu savu vīru.

Bet pirms pāris dienām, kad šeit tika pieņemts budžets, mēs fonoskopiskās ekspertīzes aparāta iegādei prasījām 15 tūkstošus eiro, jo valstī tāds ir tikai viens, un Kalnmeiera kungs ir noslogots tik ļoti, ka Magoņa lieta ir iestrēgusi tādēļ, ka šis aparāts strādā pārslodzes režīmā un telefonsarunas, kuras tiek šobrīd analizētas prokuratūrā, vienkārši gaida rindā, jo nav šī aparāta.

Judina kungs te stāsta, ka mūs taču interesē, no kurienes ir nauda un lai viss ir uz vislabākajiem sirdsapziņas pamatiem. Ļoti labi, bet, VIENOTĪBA, beidziet ar dubulto morāli te mētāties, lūdzu!

Tāpēc, ka, pirmkārt... Labrīt, Solvita!... Pirmkārt, šis fonoskopiskās ekspertīzes aparāts - tā tagad jau ir pagātne. 15 tūkstošu vairs nav, jo ir interaktīvās tāfeles. Tas ir ļoti labi.

Protams, mani ļoti interesē Magoņa sievas naudas izcelsme, un Judina kunga... deputāta priekšlikums ir ļoti laba lieta. Tikai ir viens “bet”. (Dep. V.Spolītis: “Ja nav, ko teikt, tad nav ko teikt!”)

Jūs esat, deputāte Egneres kundze, teikusi: komisijā sagaidām ekspertu un valsts pārvaldes darbinieku atbildes uz jautājumiem, nevis ka kaut kas nav vērtēts un priekšlikums nav pienācīgi izstrādāts, un mēs īsti nezinām, kā tas darbosies, kāds risinājums iespējams. Deputātiem nav pienākuma iesniegt tik ļoti pilnīgus priekšlikumus. (Jūsu teksts, 25.novembris, Juridiskā komisija).

Ļoti labi. Jūs esat tik daudz “norakuši” labus LRA priekšlikumus tikai tāpēc, ka ir kaut kāds tehnisks iebildums pret vārdu, komatu vai burtu, vai tāpēc, ka pēkšņi jūs nezināt, ko nozīmē termins “ģimene”.

Mēs atbalstīsim šo Judina kunga priekšlikumu, tāpēc ka tas ir labs un par lietu. Tikai, lūdzu, izstrādājiet, Judina kungs, to līdz 3.lasījumam tā pienācīgi, lai nebūtu tā kā mums.

Mūs visus interesē, no kurienes nāk nauda.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Tas ir apsveicami, ka deputātiem rūp šis jautājums un arī kopumā tas, kas ir nepieciešams tiesu ekspertīzei un policijas ekspertīzei.

Es gribu teikt to, ko Judina kungs minēja savā runā.

Drošības naudas iemaksa. Kāda tā procedūra varētu būt? Pat pirms šī drošības nauda tiek iemaksāta, ja ir aizdomas... Ir bijuši vairāki, Latvijā arī, publiski gadījumi. Viens no tiem, ko Kaimiņa kungs minēja. Konkrēti, kā nauda tika vākta. Tiesnesis jau pirms tam, pirms iemaksas, var uzdot veikt pārbaudi, vai ir leģitīmi fondi, lai šādus līdzekļus savāktu.

Tālāk. Pat pirms iemaksas tiesnesis var sasaukt tiesas sēdi, kurā uzklausīt visas puses.

Un trešais. Jau pēc iemaksas... Kad ir drošības nauda iemaksāta, arī tad tiesnesis var sasaukt tiesas sēdi.

Šāda procedūra pastāv vairākās valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs 1984.gadā tika izdots speciāls likums, kas attiecas uz federālajām tiesām, bet ko izmanto arī štatos. Tur ir tieši šāda veida procedūra.

Tā ka to ir iespējams izdarīt, vienkārši mēs to vēl neesam izdarījuši, un Judina kunga priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Judina kungs...? Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu?

A.Judins. Varbūt komisijas vārdā es varu kaut ko piebilst, ja drīkst? Es vēlos informēt gan Kaimiņa kungu, gan kolēģus, ka... arī atbalstot šo diezgan vienkāršo un saprotamo priekšlikumu, ir izskanējis viedoklis, ka... Vai komisijā nevajadzētu mums pārskatīt regulējumu? Jo patlaban mums situācija - kāda? Pieņemts lēmums - cilvēks iemaksās drošības naudu. Mans priekšlikums paredz, ka šim cilvēkam būs pienākums norādīt, kurš to naudu ir iedevis.

Bet ir priekšlikums mainīt kārtību, proti, lemt par drošības līdzekļa piemērošanu pēc tam, kad informācija ir saņemta. Līdz ar to noteikti pirms trešā lasījuma mēs vēl diskutēsim, kā regulējumu pilnveidot.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad nākamais - 6. ... Es atvainojos, nākamais - 4.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Ceturtais...

A.Judins. Nākamais ir 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls, un tas ir par aizturētiem ārvalstniekiem. Attiecīgā panta redakcijā ir rakstīts, ka ārvalstniekiem ir tiesības satikties ar diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi, un Juridiskais birojs mums pamatoti norādījis, ka droši vien ir tiesības satikties ar savas valsts diplomātiem.

Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - deputāta Judina priekšlikums, kas saistīts arī ar drošības naudu. Tā ir otra situācija. Pirmais gadījums, ko mēs atbalstījām, ir saistīts ar drošības līdzekļa pastāvīgu piemērošanu, savukārt 275.pantā runa ir par situāciju, kad ar drošības naudu aizstāj iepriekš piemērotu apcietinājumu. Priekšlikums saturiski ir analogs 3.priekšlikumam, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Par sūdzības izskatīšanu, ja tā attiecas uz izmeklēšanas tiesneša pieņemto lēmumu.

Spēkā esošais regulējums paredz, ka patlaban to sūdzību iesniedz tiesas priekšsēdētājam. Tas atzīts par ne visai pareizu un efektīvu, jo principā tā ir tā pati tiesa, tā pati instance, kur šis tiesnesis strādā.

Un līdz ar to Tieslietu ministrija ierosināja turpmāk iesniegt tādas sūdzības augstāka līmeņa tiesā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums par minētās sūdzības izskatīšanas kārtību. Priekšlikums atbalstīts daļēji, veidojot 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas Kriminālprocesa likuma 500.pantā paredzēto kārtību, kādā veicama pierādījumu pārbaude, paredz attiecināt arī uz situāciju, kad lietu sāk izskatīt no jauna.

Patlaban likumā ir paredzēts, ka tad, ja lietā ir iegūti jauni pierādījumi, var atkārtoti neaicināt uz tiesu iepriekš nopratinātus lieciniekus un cietušos, ja nav tāda speciāla lūguma. Priekšlikums paredz šo kārtību attiecināt arī uz situāciju, kad lietu sāk izskatīt no jauna. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz grozīt 559.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tālāk. 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas saistīts ar apelācijas sūdzības izskatīšanu, un tas paredz, ka turpmāk... Nu, varbūt pareizi būtu teikt tā - patlaban, ja persona, kas iesniedz apelācijas sūdzību, neatnāk uz tiesu, lietu neizskata, sūdzību neizskata. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs piedāvā paredzēt šeit iespēju tomēr tiesai lietu atlikt, tas ir, lemt, vai lietu izskatīt vai ne. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums grozīt 563.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts, ņemot vērā tiesneša Stukāna ierosinājumu. Tas arī ir saistīts ar lietas izskatīšanu apelācijas instancē. Proti, mēs saņemam informāciju un paskaidrojumu, ka ir problēma, kas saistīta ar faktu, ka pirmā instance cilvēku attaisnoja, bet cietušais uzskata, ka tas nav pareizi. Viņš iesniedz apelācijas sūdzību. Viņš to drīkst darīt. Un apelācijas instance strādā, taču var veidoties tāda situācija, ka juristi, kuri piedalās procesā, - prokurors, advokāts - saprot, ka apelācijai nav pamata un neviens faktiski to apsūdzību neuztur. Bet, neraugoties uz to, lieta ir jāizskata.

Priekšlikuma būtība ir šāda. Ja ir situācija, ka prokurors neuztur apsūdzību, lietu nevar izskatīt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Paredz grozījumus 702.¹ pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram arī ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. Arī šim likumprojektam priekšlikumi tiek gaidīti līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Energoefektivitātes likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Šim likumprojektam komisija ir izskatījusi 53 priekšlikumus, no kuriem 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas groza un precizē termina “energoefektivitāte” skaidrojumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas groza likumā minētā termina “energoefektivitātes uzlabošana” skaidrojumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izslēdz 1.panta 9. un 10.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī precizē likumā minēto terminu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas papildina likuma mērķi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 16. - atbildīgās komisijas, proti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 25. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

E.Smiltēns. 26. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Arī 29. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums - komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Tāpat arī 30. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Arī 31. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Tāpat arī 32.priekšlikums, kas ir no deputātes Jūlijas Stepaņenko, komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 33. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 34. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 36. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 37. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 39. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tātad 40.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ietver arī 39.priekšlikumu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums par energoauditu mazajos un vidējos uzņēmumos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par energopārvaldības sistēmas lielajiem patērētājiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums par energoefektivitātes nodevu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 45. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums par energoefektivitātes pakalpojumiem, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 49. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 50. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais arī ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 52.priekšlikums arī ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 53. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kurā iekļauti arī minētie iepriekšējie priekšlikumi. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 53 priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Energoefektivitātes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi. Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 17.decembrim. (Dep. K.Šadurskis: “Un pārējos?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, ir cieši saistīts ar iepriekš izskatīto Energoefektivitātes likuma projektu. Atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

Tātad 1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Komisijā nav atbalstīts 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to visi četri priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Šī gada 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, arī šie grozījumi Enerģētikas likumā ir saistīti ar energoefektivitātes direktīvas ieviešanu un iepriekšējiem diviem likumprojektiem. Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1., 2., 4., 5. un 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti 5.priekšlikumu arī atbalsta.

I.Līdaka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Komisijā atbalstu guvis ir arī 8. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. un 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Atbalstīts ir arī 16. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 17.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.

Otrajam lasījumam ir saņemts viens atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Līdz ar to priekšlikums ir izskatīts, un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Dzintars. 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis ir viens ļoti svarīgs likums Izglītības un zinātnes ministrijai, un šie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz noteikt izņēmumu iepirkuma procedūras nepiemērošanai zinātniskās ekspertīzes... pētniecības projektu iesniegumu sākotnējam zinātniskajam novērtējumam un projekta starpposmu un sasniegto rezultātu novērtējumam. Proti, šis izņēmuma regulējums nepieciešams, jo zinātnisko ekspertu atlase nav savietojama ar iepirkumu procedūru.

Publisko iepirkumu likuma grozījumu nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, jo šī izņēmuma spēkā stāšanās ir priekšnoteikums projektu atlasei divu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzsākšanai. Viena ir praktiskās ievirzes pētījumiem, un otra - pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam.

Un tādēļ es komisijas vārdā lūdzu balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāte Čigāne vēlas runāt par steidzamību?

Lūdzu! Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu, nu, būs cirks atkal, ja?”)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir vairāku Saeimas komisiju konstruktīvas sadarbības rezultāts.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē mēs konstatējām, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai mēs beidzot varētu uzsākt zinātnei tik ļoti nepieciešamā finansējuma apgūšanu esošajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā, kas sākās jau 2014.gadā, bet tāpēc, ka jautājums par to, kā piesaistīt ekspertus zinātnes projektu izvērtēšanai, nebija atrisināts, nevarēja uzsākt šo ļoti būtisko līdzekļu apguvi.

Par to jau vairākas reizes runājuši daudzi kolēģi, to skaitā Buiķa kungs. Neskaitāmas reizes viņš no šīs tribīnes ir mūs uzrunājis jautājumā par to, kā mēs piesaistām mūsu jaunos zinātniekus un dodam viņiem iespējas pie mums strādāt un kā cenšamies mazināt to varbūtību, ka viņi aizbrauks strādāt citur.

Tagad beidzot ledus ir izkustējies. Saeimas komisijas ir aktīvi iesaistījušās. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir piedalījusies šā likumprojekta izskatīšanā, un tādēļ es lūdzu atbalstīt tā steidzamību un pēc iespējas ātri pieņemt šo grozījumu Publisko iepirkumu likumā, lai varētu piesaistīt starptautisku ekspertīzi mūsu zinātnes projektu izvērtēšanai, lai šie zinātnes projekti būtu patiešām konkurētspējīgi un lai nebūtu tā, ka kāds eksperts, kas ir kādam čoms, atbalsta sava čoma projektu, kuram nebūs nekāda pienesuma tautsaimniecībai. (No frakcijas SASKAŅA: “Nebūs tā! Tā nebūs!”)

Lūdzu atbalstīt šo steidzamību un šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Jā.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” ir izstrādāts atbilstoši Augstskolu likuma 10.panta trešajai daļai, kas paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes apstiprina attiecīgās augstskolas Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma to ar likumu apstiprina arī Saeima.

Tātad šī augstskolas nosaukuma maiņas ideja ir apstiprināta augstskolas Satversmes sapulcē. Augstskola vārdu “Tehnoloģiju” iekļauj nosaukumā, jo tās mērķis ir specializēties jaunāko tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā, aprobēšanā un pārnesē studiju virzienos. Augstskola turpmāk vēlas pozicionēt sevi kā tehnoloģiju akadēmiju, pievēršoties daudznozaru tehnoloģisko risinājumu izstrādei un apguvei, primāri mazinot Latgales reģiona attīstību kavējošos faktorus, garantējot inovatīvu, tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm, radošajai un kultūras industrijai nepieciešamu produktu izstrādi un praktisku realizāciju.

Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Viļums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

J.Viļums. Komisija priekšlikumus gaidīs līdz 7.decembrim. Aicinu šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas sēdē 10.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir radies, izdalot atsevišķā likumprojektā priekšlikumus, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi no Valsts ieņēmumu dienesta, strādājot pie mūsu budžeta paketes pavadošajiem likumiem. Pēc Juridiskā biroja lūguma neskatīt tos tik ātrā tempā mēs esam izveidojuši atsevišķu likumprojektu.

Šajā likumprojektā ir runa par normatīvo aktu grozījumiem, lai mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu pareizu un godīgu pievienotās vērtības nodokļa maksāšanu un pilnveidotu regulējumu attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kas šī likuma izpratnē ir saucami par riska personām.

Valsts ieņēmumu dienests ir novērtējis, ka šobrīd šādu riska personu ir apmēram 2700, un valsts budžetā nenomaksātā nodokļa apjoms sasniedz apmēram 14 miljonus eiro. Valsts ieņēmumu dienests vērtē, ka fiskālā ietekme šiem grozījumiem varētu būt pozitīva - apmēram 1 miljons eiro papildu ieņēmumu valsts budžetā.

Tāpēc, godātie kolēģi, būtu ļoti svarīgi, lai šis likums varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Es aicinu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Paldies par atbalstu, kolēģi!

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.decembri un izskatīšanu veikt Saeimas 17.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.decembrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ēkai, kas tiek renovēta un rekonstruēta Saeimas vajadzībām, objektīvu iemeslu dēļ remontdarbi ir iekavējušies un mēs jau esam piešķīruši budžetā līdzekļus nākamajā gadā šīs ēkas pabeigšanai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina izskatīt Saeimas lēmuma projektu - šajā gadā neizlietotos gandrīz 4 miljonus eiro pārdalīt programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu. Un, manuprāt, mēs varētu parādīt izpildvarai, ka ir citi līdzekļi, kā fiskālo disciplīnu un fiskālo bilanci uzlabot; ka nav tikai jāpaceļ nodokļi vai jāatbild, ka trūkst līdzekļu ļoti svarīgām vajadzībām. Var vienkārši neiztērēt to naudu, kuru šajā gadā nevar iztērēt tāpēc, ka kāds projekts nerealizējas. Un nav jau tā, ka šī nauda kopumā nebūs vajadzīga. Ja mēs rēķinām visus valsts izdevumus kopumā un ņemam vērā to, kā veidojas kopējā bilance un uzkrājas kopējais parāds, nākošajā gadā jau šie līdzekļi būs vajadzīgi. Par to mēs esam nobalsojuši, pieņemot 2016.gada budžetu.

Un tāpēc es aicinu līdzekļus, kurus var neiztērēt, šogad neiztērēt, atstāt tos Saeimas budžetā. Tie paliks neiztērēti. Nevajag mums atkal organizēt Ziemassvētku dāvanu pasākumu, pirms Ziemassvētkiem šos līdzekļus tērējot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mēs zinām daudz piemēru, cik daudz vajadzību var nopamatot kā neparedzētas un negaidītas gada beigās, tāpēc aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

K.Šadurskis. Jā.

Godātie kolēģi! Šajā lēmuma projektā nav ne vārda par Ziemassvētku dāvanām. (No zāles: “Žēl!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 8, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Deputāti Smiltēns, Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars, Judins un Loskutovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 3.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi jautājumu par Saeimas piekrišanas iespējamību apropriācijas palielināšanai Satiksmes ministrijai, lai varētu realizēt akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanu.

Mums komisijas sēdē bija plašas diskusijas par šo jautājumu. Sēde bija slēgta, lai mēs varētu uzklausīt visu informāciju, tajā skaitā iepazīties ar akcionāru līgumu (vismaz ar tā būtiskākajiem punktiem), kuram ir noteikta ierobežota pieejamība.

Komisijas sēdē mēs analizējām pēc būtības divus galvenos jautājumus, proti, viens jautājums saistās ar akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” finanšu ilgtspēju, ja šis kapitāls tiek palielināts, jo, kā mēs zinām, šobrīd pamatkapitāls ir negatīvs un, strādājot ar negatīvu kapitālu, akciju sabiedrībai ir daudz dārgāki līzinga maksājumi, ir noteikta priekšapmaksas procedūra par kompānijas pakalpojumiem tur, kur normāli aviokompānijas ar stabilu kapitālu var veikt pēcapmaksu. Tas, protams, pasliktina finanšu situāciju. Iepazīstoties ar ekspertu vērtējumiem, komisijas locekļu vairākums nonāca pie atziņas, ka šādu darbību veicot - palielinot pamatkapitālu - mēs varam nodrošināt akciju sabiedrības pelnošu un finansiāli ilgtspējīgu darbību.

Otrs jautājumu loks bija saistīts ar gaisa flotes papildināšanu ar jauniem gaisa kuģiem. Komisija vienojās papildināt Satiksmes ministrijas sagatavoto lēmuma projektu ar normu, kas izslēgtu iespēju kompānijai iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju, kas ražota tādu valstu militāri rūpnieciskā kompleksa vai ar to tieši vai netieši saistītos uzņēmumos, pret kurām ir noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies.

Līdz ar to komisijas locekļu vairākums pārliecinājās, ka šāda norma neļaus notikt tam, kas publiskajā telpā pēdējā laikā ir plaši apspriests, proti, ka airBaltic lidos ar Sukhoi Superjet lidmašīnām. Šī norma šo iespēju izslēdz. (Starpsaucieni.)

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Sociāldemokrātiskā partija SASKAŅA savā programmā nostiprināja, ka būtiska ir valsts loma ekonomikas vadībā valsts reālas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā, un tas ir viens no ekonomikas politikas pamatprincipiem, uz kuriem SASKAŅA paredz balstīt Latvijas ekonomikas attīstību.

Valsts loma ekonomikas vadībā Latvijai būs izšķiroša tikmēr, kamēr iekšzemes privātais sektors kļūs par aktīvu partneri ekonomikas attīstībā. Tagad, kad mūsu valsts ir pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai un eirozonai, tā nevar izmantot muitas nodevas importa straumes regulēšanai, veikt subsidēšanu un īstenot citus protekcionisma politikas instrumentus, nedz arī izmantot nacionālās valūtas kursa maiņu eksporta veicināšanai.

Līdzekļi, kas palikuši valsts rīcībā, ir valsts atbalsts reālas ekonomikas attīstībai, tai skaitā tiešas valsts investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.

Šajā nolūkā valsts pārvaldībā jāsaglabā uzņēmumi, kuri jau ir valsts kontrolē, palielinot valsts daļu kopējā Latvijas kompāniju kapitālā.

Tāpēc SASKAŅA iestājas par industriālās politikas praktisko pamatu, izvirzot visaptverošu valsts atbalstu savas nozares vadošajiem uzņēmumiem - tā saucamajiem nacionālajiem čempioniem.

Neskatoties uz to, ka uzņēmuma airBaltic ilgtspēju visus šos gadus apdraudējis milzīgais negatīvais pašu kapitāls, 2012.gadā sasniedzot 183 miljonus eiro, bet šobrīd - ap 80 miljoniem eiro, šodien uzņēmumam airBaltic ir vadošā loma - tas ir eksporta nozares flagmanis, Baltijas zīmols. Latvijas aviācijas nozare veido ap trim procentiem no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tieši vai pastarpināti nodrošina apmēram 40 tūkstošus darba vietu.

Tomēr patiesība, kā mēs visi labi zinām, vienmēr ir konkrēta, nevis abstrakta, un, pieņemot lēmumu, jāvadās pēc principiem, bet vienlaikus jāparedz faktiskās lēmuma sekas.

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē - aizklātajā sēdē - es uzdevu jautājumu par airBaltic kredītsaistībām. Ikvienam uzņēmumam parasti ir kādas kredītsaistības, un tā ir norma. Cits jautājums, kāda ir kredītsaistību struktūra: summas, procenti, atmaksas termiņi.

Uzņēmuma airBaltic vadība apliecināja, ka tādas saistības ir, bet neatklāja airBaltic finanšu prioritātes, radīdama manī bažas, ka airBaltic attīstībai no valsts budžeta piešķiramā summa var tikt iztērēta finanšu cauruma lāpīšanai, un tāpēc es nepiedalījos balsojumā.

Pavisam nesen trīs Eiropas vadošās iestādes piešķīra Grieķijai finanšu palīdzību, un visa sabiedrība - gan mūsu cienījamā valstī, gan visā pārējā Eiropā - joprojām ir pārliecināta, ka tā nauda bija piešķirta, lai Grieķija attīstītos. Patiesībā tā nauda lielā mērā... liela daļa bija atvēlēta Grieķijas kreditoriem, un man liekas, ka tas var atkārtoties arī mūsu gadījumā, Latvijas gadījumā, - ka šī nauda, par kuru mēs tagad spriežam, var tikt atvēlēta tieši kreditoru prasību apmierināšanai.

Diemžēl vakar vakarā no airBaltic saņemtais paskaidrojums nostiprināja šīs bažas, nevis tās izkliedēja. Tāpēc... Mēs principā nevaram būt pret valsts atbalstu airBaltic turpmākai attīstībai, bet konkrēti apstākļi - kredītsaistības, kuru summu es jums nevaru nosaukt, jo patiesībā tā ir ierobežotas pieejamības informācija, - rada mūsos bažas, ka šis lēmuma projekts, kuru tagad mēs apspriežam, tomēr ir riskants. Tāpēc frakcija SASKAŅA šajā balsojumā nepiedalīsies. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Kam jānotiek, lai, pieņemot lēmumu par 80 miljonu sabiedrības līdzekļu piešķiršanu, jūs kaut mazliet iedziļinātos? Kam jānotiek, lai jūs pārstātu atļaut ņirgāties par sevi, nesaņemot dokumentāciju pirms nopietna lēmuma pieņemšanas? Kam jānotiek, lai jūs rīkotos atbildīgi un domātu kritiski būtisku jautājumu pieņemšanas laikā? Kam? Kam, kolēģi un kolēģes?

Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija organizēja sēdi, lai izvērtētu airBaltic kapitāla palielinājumu jeb 80 miljonu piešķiršanu “Air Baltic Corporation”.

Lai varētu vērtēt šādu piešķīrumu, ir nepieciešama vismaz kredītlieta, kā minimums, un, protams, pēc tam arī ziņotājs, kas spēs par šo kredītlietu pastāstīt.

Vispirms par dokumentiem, kurus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma pirms sēdes. Šie dokumenti bija tik lielā apjomā - tās bija precīzi četras lapas. Pirmā lapa. Uz šīs lapas ir rakstīts, ka notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Otrā lapa. Uz šīs lapas ir minēti tie personāži un personas, kuras ieradīsies uz šo sēdi. (No zāles: “Kas tur ir?”) Trešā lapa. Šeit ir izvilkums no likuma “Par budžetu un finanšu vadību”. Savukārt ceturtā lapa ir dokumentiņš - maziņa lapiņa no likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam”. Tas viss par 80 miljonu piešķiršanu. Neviena vārda vairāk. Neviena! Šāds dokumenta apjoms automātiski - automātiski! - vienkārši atceļ jebkādas naudas piešķiršanu. (Dep. S.Āboltiņa: “Ko tu sēdē vakar darīji?”) Pat 80 tūkstošu piešķiršanu. Par kādiem miljoniem mēs runājam?

Otra daļa ir saistīta ar to, ko Āboltiņas kundze man tikko no vietas vaicāja. Un tā ir saistīta ar to, kas vakar notika sēdē. Ne mazāk, ne vairāk. Jā, vakardienas sēde tika apzināti organizēta kā slēgta sēde, lai radītu priekšstatu jums visiem, dārgie kolēģi, ka tur tiek lemts kaut kas ļoti būtisks un tiek stāstītas tās lietas, ko jūs nedrīkstat dzirdēt. Atļaujiet man jums atklāt lielo noslēpumu. Lielais noslēpums ir tas, ka noslēpuma nav. Visa informācija, kura tika šajā sēdē stāstīta, ir pieejama publiskajā telpā. Tāpēc vienkārši, lai radītu šo iespaidu, ka tur kaut kāda informācija ir iedota papildus šai un papildus tai, kura nav bijusi publiskajā telpā, arī notika slēgta sēde.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs aicina jūs pieņemt šo lēmumu par 80 miljonu piešķiršanu airBaltic, sakot, ka komisija par to ir nobalsojusi. Es balsoju “pret”. “Par” balsoja tikai Zaļo un Zemnieku savienība, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība. (No zāles: “Tā ir slepena informācija!”)

Kolēģi, pieņemot šodien lēmumu, balsojot par šo līdzekļu piešķiršanu, jūs aizsūtāt 80 miljonus nezināmā virzienā un noslēdzat saistības... Latvijas valsts saistības ar kaut kādu tur investoru, kura vārds arī ne uz vienas lapiņas neparādījās... Tās saistības ir pilnīgi nezināmas. Tādēļ, kolēģi, es aicinu rīkoties atbildīgi un balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Jāatzīst, ka mani reizēm nebeidz pārsteigt kolēģi, kuri ierodas uz komisijas sēdi pilnībā nesagatavojušies. O! Tikai trīs lapas! Jāpajautā, cikos tās izdrukātas! Bet ne par to stāsts.

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nevarēšu jūs iepriecināt, bet būsim reālisti! Uzņēmumam “Air Baltic Corporation” valsts finansējumu un naudu vajadzēja vakar, vajag šodien un, visticamāk, lai kā arī negribētos to atzīt, vajadzēs arī nākotnē. Taču, lai cik bezcerīgi tas sākotnēji varbūt skan, analizēdami dziļāk, mēs aizvien vairāk saprotam, cik nepieciešams tas ir mūsu ekonomikai un tās izaugsmei kopumā.

Jā, aviācijas bizness nav tā ienesīgākā nozare pasaulē. Informācija ir dažāda, bet, visticamāk, uz vienas rokas pirkstiem (varbūt pat tikai ar vienu pirkstu pietiek!) varam saskaitīt pasaulē pazīstamus, pelnošus aviācijas zīmolus. Taču, neskatoties uz to, daudzas valstis uztur savas aviokompānijas, lai nodrošinātu svarīgus transporta, tranzīta un komunikāciju mezglus tieši attiecīgās valsts robežās, un no tā pastarpināti iegūst visa pārējā valsts ekonomika.

Līdzīgi ir arī ar airBaltic.

Lai arī šodien mēs lemjam par finanšu piešķīrumu, aptuvenas aplēses rāda, ka “Air Baltic Corporation” un ar to saistīto uzņēmumu (ir runa par uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus ar airBaltic starpniecību) ietekme varētu būt 3 procenti no iekšzemes kopprodukta, tas ir, apmēram 750 miljoni eiro. (Dep. M.Bondars: “Jāni, cik sociālo nodokli maksā?”) Ik gadu airBaltic nodokļos nomaksā aptuveni 20 miljonus eiro (tas ļauj mums secināt, ka pastarpināti mēs šos līdzekļus atgūsim četru piecu gadu laikā), pārvadā ik gadu nedaudz mazāk par 3 miljoniem pasažieru un nodarbina tiešā veidā tūkstoti darbinieku (vairāk nekā tūkstoti darbinieku un pastarpināti - vēl vairākus tūkstošus un daudzas kompānijas!). (Dep. A.Elksniņš: “Jāni, kurš tavu runu rakstīja?”)

Es labprāt parunātos ar zāli, bet es nedrīkstu.

Interesants ir arī fakts, ka, neskatoties uz šābrīža situāciju un sacelto ažiotāžu, biļešu rezervācija tikai pieaug un turklāt ļoti strauji. Līdz ar Igaunijas un Lietuvas aviosabiedrību aizvēršanos biļešu rezervācija, piemēram, Igaunijā ir trīskāršojusies, un tas norāda tikai un vienīgi uz faktu, ka airBaltic ir ietekmīga un uzticama kompānija. Un šobrīd, protams, pateicoties arī konkurentu neveiksmēm, tā ir kļuvusi par Baltijas valstu neapšaubāmu līderi un ar katru dienu savas pozīcijas nostiprina aizvien vairāk. Situācijā, kad nevaram gluži teikt, ka mums ir pasaules mēroga, milzīgi, populāri dzelzceļa mezgli vai ostas, ir aplami uzskatīt airBaltic par mazsvarīgu. Tādēļ, raugoties nākotnē, mums šim jautājumam ir jāpieiet ļoti nopietni.

Ir ļoti viegli neko nedarīt, atteikties no atbildības, neizvērtēt piedāvājumus, jo tie, redz, izskatās vai skan aizdomīgi, un ļaut uzņēmumam cīnīties pašam pasaules lielajā konkurencē, taču tad mums pēc laika nāksies atzīt, ka airBaltic zaudē tirgus daļu, zaudē ietekmi un zaudē arī peļņu un kāds cits uzņēmums pārņem... Un vienkārši pēc laika paši atzīsim, ka sagaidījām to, ko gaidījām.

Bez šaubām, informācija ir bijusi dažāda, un valdība šajā posmā ir saskārusies ar virkni izaicinājumu - ar jautājumiem par investoru, par drošību, par interesēm, par situāciju kopumā, par valdes un padomes atbildību. Taču pēc vakardienas sēdē izrunātajiem faktiem nav šaubu, ka šobrīd mums ir jāpieņem atbildīgs lēmums.

Valdības sēdēs, skaidrojot situāciju, ir noskaidrota un uzklausīta atbildīgo iestāžu un Drošības policijas informācija par investoru; viņi to atzīst par drošu. Neatkarīgie auditori ir atzinuši, ka - pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai - padome savu darbu ir veikusi labi, teju pat izcili. Papildus starptautiskie auditori vērtēs arī valdes atbildību un darbību. Un līdz ar to nav šaubu: ja pārkāpumi būs, tad tiks mainīts arī valdes sastāvs.

Un jāpiekrīt arī viedoklim, ka var rasties šaubas - arī man bija šaubas! -, vai tiešām investors joprojām būs gatavs investēt līdz ar konkrēta... kādas konkrētas aviosabiedrības lidmašīnu izmantošanas izslēgšanu. Taču tas ir panākts - valdība spēja pārliecināt investoru, ka tik un tā tas ir ļoti izdevīgi un ka ir vērts investēt. Un tas jau ir panākums! (No frakcijas SASKAŅA: “Malači, valdība! Paldies valdībai!”)

Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums...

Es varu lūgt vēl papildu minūtīti?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (Dep. A.Elksniņš: “Lai runā! Lai izlasa visu!”) Lūdzu - vēl minūti. Paldies.

J.Upenieks. Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums tika skatīts valdībā, nav pieņemams. Taču tas nedrīkst kļūt par iemeslu šī lēmuma noraidīšanai vai atbalstīšanai. Tādēļ, kolēģi, aicinu jūs būt atbildīgiem. Nav šaubu, ka ieguldītos līdzekļus mēs atgūsim. Tādēļ aicinu, izvērtējot iespējamos scenārijus, atbalstīt finanšu piešķiršanu “Air Baltic Corporation”.

Un, izmantojot situāciju (lai nav tikai tā, ka vēršos pie jums), aicinu arī pašu airBaltic, protams, atgādināt par sevi, par stratēģijas vīzijām un prezentēt lidmašīnas ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, līdzīgi kā politiķi pirms vēlēšanām, bet regulāri un sistemātiski, lai arī Saeima varētu regulāri sekot līdzi uzņēmuma darbībai. Paldies.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Vēl vakar no rīta ne es, ne arī liela daļa ZZS frakcijas deputātu, mēs nebijām gatavi atbalstīt šī 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu sabiedrībai airBaltic, bet Ministru kabineta paveiktais mūsu attieksmi vismaz šobrīd ir mainījis, jo ZZS būtiskākie iebildumi līdz šim bija saistīti ar pamatotām bažām, ka airBaltic varētu pirkt Sukhoi Superjet lidmašīnas. Tāpēc ir ļoti iepriecinoši, ka vācieši - gan Gausa kungs, gan arī Montāgs-Girmess - ir sapratuši, ka Krievijas militārā kompleksa ražotās lidmašīnas ar Latvijas valsts nacionālās aviokompānijas simbolu Latvijas debesīs būtu tas pats, kas Krievijas tanki ar zvaigznēm Berlīnes ielās.

Tomēr joprojām ir dažas lietas, kas mūs dara uzmanīgus.

Cik zināms, tad pēdējās nedēļas laikā sarunās ar investoru ir izdevies panākt, ka no līguma sākotnējā varianta ir izslēgti apmēram 20 punkti, no kuriem lielākā daļa paredzēja Montāga-Girmesa kungam ļoti plašas tiesības, ieskaitot veto uz lidmašīnu pirkšanu un garantētu 6 procentu ienesīgumu. Respektīvi, mazākuma akcionārs ar 20 procentiem akciju faktiski būtu ieguvis vairākuma akcionāru tiesības.

Tā kā Montāga-Girmesa kungs arī uz šiem noteikumiem joprojām ir gatavs parakstīt šo akcionāru investīciju līgumu, tad mums tomēr gribētos zināt, kurš valsts interešu, teiksim tā, nodevējs vai neievērotājs šo sākotnējo līgumu sagatavoja. Ja tas ir kāds Satiksmes ministrijas ierēdnis, tad mēs labprāt dzirdētu par to, ka viņš ir zaudējis uzticību un ministrijā vairs nestrādā. Ja tā ir tā konsultāciju firma ar to jocīgo nosaukumu, tad to turpmāk nedrīkstētu pielaist ne pie viena valsti ietekmējoša darījuma konsultēšanas. Un jāsaka, viņu metodika jau sāk atkārtoties. Vismaz pēdējos lielajos projektos investori kaut kā uzrodas pēdējā brīdī, kad nav vairs laika ne lemt, ne domāt, ne meklēt. Un kaut kā visiem šiem pēdējā laika investoriem kājas aug austrumos.

Modrību gan mēs nedrīkstam zaudēt, jo šis plānotais piecu lidmašīnu darījums ir apmēram 100 līdz 120 miljonu eiro vērts. Un, ja padomājam par to, cik liela tur var būt komisijas maksa, tad tas joprojām ir diezgan pamatīgs un gards kumoss.

Un otra lieta. Krieviem ir tāds apzīmējums “?? ??? ????????”, kas nozīmē “uz pieres rakstīts”. Tas parasti nozīmē, ka runa ir par cilvēku, kura rīcība ir prognozējama. Savukārt latviešiem tagad ir tāds ticējums - ja tā uzmanīgāk paskatās uz deputātu Zariņa kungu, tad var izlasīt, kas viņam uz pieres uzrakstīts. (Dep. I.Zariņš: “Un kas ir uzrakstīts?”) Un viņam uz pieres ir uzrakstīts šobrīd “Parlamentārās izmeklēšanas komisija par 80 miljonu eiro valsts aizdevuma izsniegšanu aviokompānijai airBaltic un tā nelietderīgu izmantošanu”.

Respektīvi, ja mēs negribam piedzīvot šādu komisiju tuvākajā vai tālākajā laikā, tad varbūt tomēr ir vērts padomāt par uzņēmuma valdes vai padomes nomaiņu, daļēju nomaiņu, vai vismaz kārtīgu uzraudzību, bet Satiksmes ministrijai (ministrijas valsts sekretāra personā!) būtu jāuzņemas personiska un pilna atbildība par kompānijā notiekošo. Jo šī kompānija - tie tomēr ir 3 procenti no valsts budžeta, un to pazaudēt ārkārtīgi negribētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, protams, varam filozofēt... filozofēt par to gari un plaši - vajag vai nevajag piešķirt. Bet es tomēr aicinu atcerēties, kāda galu galā bija šī kompānija tad, kad pirms vairākiem gadiem to izrāvām no Šlesera un Flika spīlēm. Tai bija milzīgi zaudējumi. Pašu kapitāls bija mīnus 180 miljoni. Bija saslēgti dažnedažādi neizdevīgi līgumi; zīmoli, kas saistīti ar airBaltic, bija atdoti citām firmām. Tāpat bija vairākas tiesvedības.

Šobrīd, pēc vairākiem gadiem, šīs problēmas ir vairāk vai mazāk atrisinātas. (Dep. J.Urbanovičs: “Tad vairāk vai mazāk?”) Tiesvedības vairāk vai mazāk ir beigušās. Uzņēmums strādā ar peļņu.

Protams, ir palikusi vēl vesela virkne problēmu. Kaut vai tā problēma, ka pašu kapitāls ir mīnus 75 miljoni, kas kompānijai liedz saņemt par normālu cenu kredītresursus. Tāpat flote ir novecojusi, tā ir neekonomiska. Pie šībrīža degvielas cenām to tā neizjūt, bet, ja naftas cenas pasaulē ies uz augšu, tad to izjutīsim daudz vairāk.

Un faktiski airBaltic šobrīd ir divas iespējas - viena iespēja ir atjaunot šo floti, padarīt rentablu airBaltic, pārņemt šobrīd Baltijā citu kompāniju atstāto brīvo nišu un attīstīties. Savukārt otrs scenārijs ir tāds: ja mēs balsosim “pret”, tad, visticamāk būs airBaltic lēna stagnācija un galu galā - bojāeja. Un kurš tad galu galā no tā visvairāk iegūs?

Ja mēs uzticamies aviācijas ekspertu teiktajam... Un tiem, kas baidās par šo Sukhoi lidmašīnu iegādi, es gribu teikt, ka, tieši otrādi, ja mēs balsosim “par”, tad šis lēmuma projekts pasargās mūs no šīm lidmašīnām. Savukārt, ja mēs balsosim “pret”, tad, visticamāk, tieši Aeroflot varētu pārņemt šos lidojumus - un trīsreiz varat minēt, ar kādām lidmašīnām tad mēs no Rīgas galu galā lidosim!

Bet... Protams, viens stāsts ir - airBaltic ir noteikta ietekme uz Latvijas ekonomiku. Taču daudz lielāks ir efekts, ko dod ekonomikai airBaltic. Proti, aptuveni puse tūristu, tātad katrs otrais tūrists, kas ierodas Latvijā, ierodas pa gaisu. Tāpat arī biznesam un investoriem Latvija ir daudzmaz pievilcīga tieši dēļ šiem tiešajiem reisiem. Varbūt atceraties, bija tāds Latvijas Investīciju attīstības aģentūras klipiņš, kurā popularizēja Latviju kā vietu, kur ieguldīt. Un viens no šiem pamatpīlāriem bija tieši tas, ka Latvijai ir 60 tiešie reisi ar visām Eiropas lielākajām galvaspilsētām.

Tad, faktiski tanī brīdī, mēs šo pīlāru zaudēsim, un mūsdienās jau vairs cilvēki nav gatavi braukt no kaut kurienes 30 stundas ar mašīnu vai autobusu vai divas diennaktis - ar kuģi.

Tā ka, kolēģi, aicinu jūs tomēr būt tālredzīgiem un domāt valstiski, nevis dzīties pēc piecu minūšu slavas TV ekrānos un sociālajos tīklos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā komisijas locekļu vairākums, kas atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un piedalījās tā izstrādē, es domāju, vadījās no galvenā virsmērķa - saglabāt un attīstīt nacionālo aviokompāniju kā dominējošu Baltijas telpā, lai nodrošinātu gan mūsu nepieciešamo saikni ar pārējo pasauli, gan investīciju pieplūdumu, gan arī apgrozījuma pieaugumu, ko varētu veicināt šeit ieradušies - ar airBaltic lidmašīnām atlidojušie - tūristi un biznesa cilvēki.

Protams, lai šo mērķi realizētu, ir jābūt drošībai pret riskiem. Simtprocentīgas drošības nav nevienam, bet, runājot par airBaltic finanšu stabilitāti un ilgtspēju, ir pilnīgi skaidrs, ka ar negatīvu kapitālu kompānija ilgi nevar pastāvēt. Ir iekavēti daži līzinga maksājumi, ir dārgas ekspluatācijas izmaksas, un ar negatīvu kapitālu piesaistīt stratēģisku investoru ir praktiski neiespējami.

Līdz ar to pārliecība, ka ir jāpalielina pamatkapitāls, lai tas būtu pozitīvs, un airBaltic kompānija, kura ir pelnoša jau pēdējos četrus gadus, varētu turpmāk strādāt vēl sekmīgāk... nu šī pārliecība radās. Es domāju, ka tie deputāti, kuri rūpīgi sekoja vakardienas sēdes norisei, arī guva šo pārliecību. Protams, tiem deputātiem, kas vairāk domāja par izrādīšanos šodienas sēdē, tiem bija grūtāk. (Dep. L.Čigāne: “Kuri tie ir?”) Diemžēl Bondara kungs... Ā, nē, Bondara kungs mani dzird, un līdz ar to es domāju, ka Bondara kungam jau nu pašam priekš sevis vajadzētu būt pilnīgai skaidrībai, kur bija šis noslēpums. Bondara kungs gan teica, ka noslēpums bija tas, ka noslēpuma nebija. Šis noslēpums, ja tā var teikt, ir konfidenciāla informācija, komercnoslēpums, kas ir akcionāru līgums, kura visbūtiskāko pantu attiecībā uz flotes papildināšanu mums Satiksmes ministrijas valsts sekretārs nolasīja, un uz šī panta bāzes mēs arī papildinājām savu lēmuma projektu.

Tad vēl pāris vārdu par SASKAŅAS ļoti piesardzīgo pozīciju. Kungi, kad jūs lasāt portālus, kuros ir publicētas sazvērestības teorijas (No frakcijas SASKAŅA: “Mums ir dāmas arī!”), tad ņemiet vērā, ka ir tāds instruments, ko sauc par kritisko domāšanu vai veselo saprātu, kuru reizēm ir lietderīgi likt lietā, apstrādājot šo informāciju. Tā saikne ar naudas parādīšanos airBaltic kasē un iespējamu prasību pieteikumiem no trešajām personām izklausās mazliet dīvaini, jo neatkarīgi no airBaltic finanšu stāvokļa šādas prasības varētu parādīties, ja tām būtu pamats. Protams, ļoti iespējams, ka kaut kādi prasījumi parādās, bet arī šo jautājumu mēs esam... tieši šo jautājumu es vakar uzdevu mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un atbilde bija negatīva.

Un tad vēl, godātie kolēģi, atlikušajā minūtē es gribu kliedēt dažas spekulācijas, kuras izskan publiskajā telpā. Šodien gan tās vēl nav skanējušas. Par to, ka citām vajadzībām nauda neatrodas, bet tiklīdz kā vajag airBaltic, tā 80 miljoni atrodas.

Godātie kolēģi! Šis ieguldījums nepalielina budžeta deficītu. Tātad Valsts kase, aizdodot brīvos līdzekļus airBaltic, protams, lai nodrošinātu bilanci, var aizņemties naudu finanšu tirgos. Nauda finanšu tirgos šobrīd ir lēta, un Valsts kase aizņemties var uz izdevīgiem nosacījumiem. Tieši šobrīd arī notiek mūsu eiro obligāciju izsole pasaules finanšu tirgos, kur mēs ceram uz labiem rezultātiem. Un neaizmirsīsim to, ka valsts nevis iztērē naudu, bet iegulda pelnošā uzņēmumā, kurš šos ieguldītos 80 miljonus ar uzviju atpelnīs mūsu kopējai tautsaimniecībai. (Starpsauciens: “Kad?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es negribu šodien runāt par naudu, bet acīmredzot būs jābalso par naudu. Man gribētos runāt par to, ka man ir bijis tas gods - šinī zālē klātienē dzirdēt dažādas lietas, kuras daudzi varbūt nav tiešraidē dzirdējuši. Es atceros, ka šinī zālē mēs klausījāmies septembrī... Šeit bija valdība, kurai jautāja: “Kā tur ir ar tiem...? Mums parādi būs? Būs jāaizņemas vai nebūs?” Bija septembris; teica, ka mums nekādu problēmu nav un ka vispār tā pasaules krīze aizlidos mums garām. Oktobrī teica: “Nu, varbūt aizķers drusku... Bet principā mēs aiziesim tai garām.” Un tad bija decembris, kad, godīgi sakot, mūs iedzina stūrī un pateica tā: “Vai nu dzīvot, vai mirt!” Un tad bija jāpieņem tāds lēmums, ka mēs toreiz aizņēmāmies naudu. Toreiz gan solīja, ka mēs šo naudu atgriezīsim ar pilnu atdevi, ja nu vienīgi par 20 procentiem varbūt mazāk, nekā mēs esam aizņēmušies; tas ir drusku pāri par miljardu. Uz šodienu bilance diemžēl ir negatīva.

Šodien mums ir tas moments, kad mums ir jāaizdod. Nav runa par to, ka... Un sliktākais, man liekas, ir tas, ka Saeimas namā mēs nonākam līdz ļoti svarīgu jautājumu risināšanai un diskusijai tikai tad, kad ir piecas minūtes līdz lēmuma pieņemšanai. Un, man liekas, ir ļoti negatīva tā prakse, ka tiekam iedzīti stūrī - praktiski nav iespējams kaut kā vispār kustēties un kaut kā citādāk reaģēt, jo ir jāpieņem šis lēmums - vienalga, kā.

Es saprotu, ka es arī šodien balsošu “par”. Tāpēc, ka acīmredzot citas izejas nav. Bet vispārīgi tas stils, kādu mēs piekopjam ļoti svarīgu, ļoti būtisku, ļoti lielu finansiālo jautājumu risināšanā, ir tāds, ka mēs neizdiskutējam... Un bieži varbūt mēs arī vēlēšanās... Mēdz sacīt: “Kā tad jūs tā balsojāt?!” - “Tā pateica nobalsot vai vēl kaut ko...”

Šādas lietas, neapšaubāmi, jāizdiskutē ir ļoti nopietni, un vispārīgi katram no mums ir jāsaprot, par ko mēs balsojam un ceļam roku. Es negribētu, lai no šīs tribīnes pēc kāda zināma laika mēs teiktu... Nedod Dievs, piesitīšu trīs reizes pie koka! Es negribētu, lai šeit pēc pusgada vai gada mēs teiktu: “Nu, tā nu sanāca! Nu, tā sanāca! Mēs domājām, ka būs citādāk, bet sanāca tā, kā sanāca.”

Tāpēc man liekas, ka šis 80 procentu aizdevums... un ka nav kārtībā visā šinī kompānijā daudzi jautājumi... Ir jābūt ļoti nopietnai kontrolei. Un katrā ziņā arī es domāju, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs pamēģināsim tomēr regulāri uzklausīt un vispārīgi skatīties, kas tur notiek. Un man ļoti gribētos arī... Tā kā pagaidām valsts ir galvenais kapitāla turētājs (pagaidām - turētājs!), gribētos, lai arī valsts kontrolētu... ne tikai epizodiski; lai tie cilvēki, kuri ir šajā kompānijā deleģēti strādāt un saņem ne mazu atalgojumu... gribētos, lai viņu atdeve būtu daudz pilnīgāka.

Es balsoju “par”, bet es ļoti nopietni gribētu cerēt - protams, naivi, optimistiski -, ka šī būs beidzamā reize, kad mēs nopietnus jautājumus risinām ar iedzīšanu stūrī un kad citas iespējas vienkārši nav.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nu ko, kolēģi? Varat, ja gribat! Visu laiku runā: “Mazspējnieki, mazspējnieki!” Izrādās, vajag tikai pareizo motivāciju un vajag attiecīgi jums tikai sevi uzbužināt, un spējas lemt parādās.

Šadurska kungs piesauca veselo saprātu. Tad es sapratu, ka man ir jāiet diskutēt, jāpiedalās šajā diskusijā par airBaltic. (Dep. K.Šadurskis: “Jūs mani pārpratāt!”) Tik tiešām airBaltic mūsu valstij ir svarīga, kritiski svarīga un stratēģiski svarīga lieta priekš mūsu valsts. Un svarīgi, ka tā tālāk attīstās. Un tik tiešām airBaltic ir problēmas. Ir problēmas ar šo negatīvo kapitālu, kur, kā jūs pareizi jau norādījāt, attiecīgi tālāk parādās problēmas ar finansējuma piesaisti, jo tas kļūst dārgāks, kā arī problēmas nofinansēt tos investīciju projektus, kas mums ir nepieciešami.

Vai tiešām vienīgais veids, kā to izdarīt, bija meklēt kādu dīvainu investoru uz mums nezināmiem nosacījumiem, kuru mēs tagad piesaistīsim? To varēja risināt. Ja mums tas ir svarīgi, valstij ir svarīgi, mēs to varējām risināt pavisam citādāk, paši ar saviem līdzekļiem. Tas ir viens variants.

Ja mēs runājam par šo aizdevumu piesaistīšanu, ja valsts nevar aizdot pati, nevar atrisināt, pieņemsim, šī negatīvā kapitāla problēmas, tad to varēja darīt pastarpināti. Mēs varējām to darīt caur kādu struktūru, kas mums ir, - vai nu caur kādu uzņēmumu, vai caur kādu fondu. Tas ir ļoti vienkārši, valsts iegulda savu naudu atbilstošā apjomā, kuru tālāk kāda banka šai kompānijai var aizdot jau uz izdevīgiem procentiem. Vai arī par šo pašu naudu uzņēmuma kapitālā (Dep. K.Šadurskis: “Nu taču beidz!”) mēs varējām uztaisīt investoru - varējām ieguldīt šo naudu, iedot kādam uzņēmumam, kas tālāk ir kā investors, kurš iegulda šo naudu airBaltic kapitālā. Un pieņemot pat, ka šo shēmu sāktu kāds apstrīdēt, apšaubīt, mums būtu pietiekami ilgs laiks, pietiekami garš laiks, pa kuru mēs visu šo jautājumu būtu jau atrisinājuši un sakārtojuši. Un tad, kad mums teiktu: “Ziniet, tomēr jums tā nauda jāatdod atpakaļ!” -, mēs teiktu: “Labi, ņemiet to atpakaļ!” Jo jautājums jau būtu atrisināts.

Tomēr jūs izšķīrāties par privāto investoru. Labi. Pieņemsim, ka tas ir privātais investors. Bet kur tādā gadījumā ir šī privātā investora akcionāra līguma izvērtējums? Mēs to neesam redzējuši. Šodien jūs balsosiet akli, vispār nesaprotot, par ko jūs balsojat. (Dep. L.Čigāne: “Jā! Jā! Jā!”) Un šeit ir ļoti daudz svarīgu aspektu, izņemot šī melnā sunīša aspektu, par kuru jūs diskutējāt, kuru jūs veiksmīgi iemetāt iekšā, un visas sarunas bija par šo melno sunīti, vārdu sakot - Sukhoi lidmašīnām, bet par pašu būtiskāko netika spriests. Mēs tā arī nezinām, uz kādiem nosacījumiem šis akcionārs piedalīsies un - pats svarīgākais - uz kādiem nosacījumiem mēs viņu varēsim dabūt laukā no airBaltic. Vai mums nebūs vēl viens Flika stāsts visā šinī pasākumā? Mēs varam kļūt par ķīlniekiem. Tas, ko es esmu dzirdējis neoficiāli, - es esmu dzirdējis, ka šis akcionāru līgums ir izdevīgs privātajam akcionāram, lai airBaltic bankrotētu, piedzīvotu krahu, jo tādā gadījumā viņš varēs pārņemt Bombardier līgumu.

Un šeit parādās tieši sasaiste, kāpēc šim privātajam investoram ir interesanti, neskatoties uz to visu, ko jūs ar viņu esat bargi izdarījuši, neatļaujot viņam pirkt Sukhoi lidmašīnas, kāpēc tas viņam ir izdevīgi, - jo viņš varēs turpināt savu biznesu ar lidmašīnu līzingu, izdevīgi pārņemot Bombardier līgumu. Ja tas tā nav, tad tam vajadzēja būt šinī izvērtējumā. Un tas ir tas, uz ko mēs jūs aicinājām - atlikt uz nedēļu, lai mēs varētu iegūt šo pārliecību. Ir tāds populārs, visiem droši vien zināms, ļoti veiksmīgs, ļoti bagāts cilvēks Vorens Bafets, kurš ir teicis par darījumiem... Es mēģināšu to latviskot tādā pieņemamā redakcijā. Viņš ir teicis: “Ja darījuma sarunās jūs nezināt, kurš kuram sniedz pakalpojumu...” Nosauksim to tā. “...tad visdrīzāk tas esat jūs, kas to dara.” Nu, lūk, tas ir tas, ko mēs pašlaik redzam, kas varētu notikt ar mūsu valsti un ko jūs gribat ar to izdarīt...

Tālāk. Ja jūs runājat par šo kritisko domāšanu attiecībā uz šīm it kā sazvērestības teorijām par kredītsaistībām, nu tad kādas problēmas mums bija dot iespēju tās tagad izvērtēt, uzdot atbildīgajiem, kompetentajiem dienestiem novērtēt? Jo mēs zinām, ka šīs kredītsaistības ir. Un jūs to arī zināt. Un tās ir apmēram tādā pašā apjomā, kādu naudu jūs tagad gatavojaties ieguldīt. Kāpēc mēs nevarējām uzdot mūsu atbildīgajiem specdienestiem izvērtēt un pārbaudīt, vai tiešām šeit nav saistības? Jo ir zināmi konkrēti subjekti, kas varētu vērsties ar šīm prasībām, un, spriežot pēc institūcijām, kuras ir, tām šeit varētu būt saistība ar šo privāto investoru, kas vienkārši realizē blēdīgu shēmu, kuru jūs taisāties atbalstīt.

Tālāk. Trešā lieta, kura netika izvērtēta un kuru normāli vajadzēja izvērtēt. Kāds tad būs tālākais airBaltic darbības plāns? Tam visam... Šim plānam vajadzēja būt mūsu priekšā, lai ar to mēs varētu iepazīties. Ja līdz šim airBaltic ir tā vadīta, ka visu laiku tā ir gājusi pa burbuli un bija jāglābj, tad kur ir garantija, ka, iedodot šo naudu, atkal neatkārtosies šis pats “veiksmes stāsts”?

Es lūgtu vēl divas minūtes. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Paldies.

I.Zariņš. Tātad tā visa diemžēl nav. Tā vietā tiek spēlēta šī spēle ar melno sunīti, kurš nu veiksmīgi ir padzīts, tas ir, spēle ar Sukhoi, bet nekāda izvērtējuma nav.

Un jūs, kolēģi, gatavojaties par to lemt pilnīgi bez jebkāda pamatojuma! Tas nožēlojamākais un tas sāpīgākais visā šinī stāstā nav tas, ka mēs tagad bezatbildīgi... ka jūs piedāvājat bezatbildīgi piešķirt 80 miljonus, bet runa ir par kaut ko citu, ko parāda šis fakts. Šis fakts parāda to, ka patiesībā mūsu valsts konstitūcijā, Satversmē, noteiktā valsts pārvaldes kārtība reāli nestrādā. Mūsu konstitūcijā, Satversmē, pateikts, ka tautai pieder valsts vara, kuru tā realizē ar tautas vēlētu priekšstāvju palīdzību, turpretim šajā gadījumā valstij būtiski lēmumi tiks pieņemti, izmantojot šo tautas vēlēto varu kā... vienkārši kā statistus, kuri paši nesaprot, ko pieņem.

Un kāpēc tas ir iespējams? Tas ir iespējams tāpēc, ka ļoti veiksmīgi ar tādām pašām spēlēm, tāpat kā ar melno sunīti, tāpat kā ar Sukhoi, iebiedējot tautu, ir panākts varas monopols. Savulaik daudzi no jums stāvēja ar lietussargiem Doma laukumā un cīnījās pret valsts nozagšanu. Tagad jūs paši to esat panākuši. Un kā rezultāts, uzskatāms apliecinājums, ir tas, ka valsts augstākais lēmējorgāns tiek izmantots vienkārši kā statists: pieņemot lēmumus, paši nesaprot, kādus viņi pieņem, - pieņem bez pamatojuma, pieņem kāda interesēs. Ja tas tā nav, tad nebūtu šādu lēmumu.

Diemžēl šādi lēmumi ir. Un, Bērziņa kungs, jūs domājat, ka tas bija pēdējais? Nē, tas nebija pēdējais! Būs vēl tādi! Mēs varam gaidīt, kāds tagad būs nākošais lēmums. Es jums varu pateikt: tas būs saistībā ar Lattelecom un “Latvijas Mobilo Telefonu”.

Kolēģi! Es aicinu tomēr atcerēties, ko esat zvērējuši savai tautai, un šodien šādu lēmumu nepieņemt, bet izvērtēt visu kārtīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribu runāt par to, kā mēs saprotam likumdevēja lomu mūsu valstī. Un man ir ļoti žēl, ka pozīcija tā vietā, lai izpildvarai uzdotu jautājumus, kāpēc pēdējā brīdī tik sasteigti ir jāpieņem lēmumi par šo nepieciešamo kapitāla investīciju šajā kompānijā, dara visu, lai piesegtu izpildvaras neizdarību, to slikto pārvaldību, kāda ir bijusi, man jāsaka, pat vairāku gadu garumā šajā kompānijā, nevis uzdod jautājumus un prasa atbildību no tām personām, kas atbildēja par šīs kompānijas pārvaldību. Un es ļoti aicinu jūs... Es saprotu, pozīcija ir pieņēmusi lēmumu, bet es jūs aicinu citā jautājumā, aicinu padomāt, lai mēs nedevalvētu šo likumdevēja reālo lomu valstī. Šeit notiek lēmumu pieņemšana, bet lēmumu pieņemšanai jānotiek, nevis vienkārši akli saņemot jau sagatavotus dokumentus vai tos redakcionāli uzlabojot, bet patiešām iedziļinoties pieņemamā lēmuma būtībā.

Un, kad es vakardien, piedaloties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, vēroju airBaltic vadību, es domāju: vai nu tā ir patiešām klaja neprofesionalitāte, ja šis cilvēks, atnākot uz komisijas sēdi un atbildot uz dažiem jautājumiem tīri mutiski, bez jebkādas dokumentācijas, uzskata, ka deputāts uzreiz ir gatavs pieņemt lēmumus par 80 miljonu aizdevumu... Tātad vai nu viņš nesaprot, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana - nopietnu lēmumu pieņemšana par lielām investīcijām! -, vai arī viņš uzskata Latvijas parlamentu par tādu, pie kura var atnākt un jebko pastāstīt: “Gan jau viņi tāpat pieņems lēmumu, jo viņiem ir uzlikts pieņemt šādu lēmumu!”

Es ļoti aicinu jūs cienīt Latvijas likumdevēju un patiešām ieņemt valstī to lomu, kādai ir jābūt Latvijas likumdevējam, kurš ir lēmumu pieņēmējs. Tas nozīmē pieņemt lēmumu, tajā iedziļinoties. Un arī es personīgi labprāt pieņemtu pozitīvu lēmumu, bet es esmu atbildīgs cilvēks, es nevaru pieņemt lēmumu, tikai klausoties tekstus, neizanalizējot finanšu dokumentus, neredzot tos plānus, kādi ir kompānijas tālākai attīstībai. Un ir vērojama situācija, ka lēmumu pieņemšanai Latvijā pēdējo gadu laikā jau tradicionāli tiek atrasts veids, kā biedēt, lai pārliecinātu, ka tu esi sliktais, ja tu balso “pret”, ja tu neiestājies par nacionālu aviokompāniju, par kompāniju, kurai liels ieguldījums iekšzemes kopproduktā. Es visu to redzu, bet es esmu cilvēks, kurš, tieši otrādi, nepieņems lēmumus situācijā, kad viņu sāk biedēt un meklēt argumentus, kā iebiedēt, nevis meklē argumentus, kā pārliecināt par sava lēmuma pareizību.

Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” arī šo lēmumu neatbalsta.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā tikai gribu piebilst, ka visas tās ieguldījumu shēmas, kuras savā runā ieskicēja Zariņa kungs, diemžēl pēc Finanšu ministrijas un valdības vērtējuma ir vai nu neatļauts valsts atbalsts, vai arī palielina budžeta deficītu. Tāpēc tās nebija iespējams realizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 2. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, ir saņemts Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtais ziņojums par balsošanas motīviem.

Vārds ziņojuma nolasīšanai deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, iepazīstināšu jūs ar Nacionālās apvienības balsošanas motīviem.

Mēs atbalstām lēmumu “Air Baltic Corporation” attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas, kurā ietverts noteikums, ka “Air Baltic Corporation” un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Tā kā sākotnēji pastāvēja bažas, vai pasažieru lidmašīnas ražojošais Sukhoj uzņēmums ir vai nav uzskatāms par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļu, uz ko attiecināmas sankcijas, Nacionālā apvienība rosināja papildināt valdības piedāvāto tekstu tā, lai aizliegums attiektos uz visiem uzņēmumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Formulējot tekstu šādā redakcijā, mēs izslēdzam iespēju “Air Baltic Corporation” vajadzībām iegādāties vai lietot Krievijas Sukhoj Superjet lidmašīnas, kuru izmantošana tikusi apsvērta iepriekš. Mēs arī uzskatām, ka aizliegums “Air Baltic Corporation” iegādāties un izmantot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un ar to saistīto uzņēmumu produkciju var palikt spēkā arī gadījumā, ja starptautiskas sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas. Šādā gadījumā aizlieguma tiesisko regulējumu noteiktu Latvijas nacionālo sankciju likums.

Ir pilnīgi nepieļaujami, ka tāds stratēģiskas nozīmes uzņēmums kā Latvijas nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic Corporation” kļūtu atkarīgs no Krievijas tehniskā nodrošinājuma. Mēs labi zinām, kā Krievija izmanto šādu atkarību, sevišķi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien plānoto jautājumu un atbilžu sēdi.

Uz deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina, Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes strukturālo reformu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Ādamsona, Agešina un Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Potapkina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par prasījuma tiesībām un tiesvedībām pret nacionālo aviokompāniju airBaltic”, kurš pāradresēts satiksmes ministra pienākumu izpildītājam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to plānotā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00, nenotiks.

Ir saņemti vēl deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam motivācijai.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jūs zināt, gatavojas kārtējais “veiksmes stāsts”, kas tiek tīts slepenības plīvurā. Tas ir saistīts ar gāzes tirgus liberalizāciju. Mums visiem tiek teikts, ka viss ir ļoti pareizi, ka viss tiek darīts, lai gan ir acīm redzami, ka nav pareizi un netiek darīts. Kad mēs prasām pamatojumu, mums saka: “Esot tāds kompetents juridiskā biroja atzinums.” Kad mēs prasām: “Kur ar to var iepazīties?” Saka: “Nāciet uz ministriju, varat iepazīties!” Kad mēs gribam aiziet iepazīties, saka: “Ziniet, tomēr nevar. Tas ir slepens.” Tagad - turpinājums. Mēs palūdzām: “Lūdzu atsūtiet lēmumu, ar kuru tas ir noslepenots!” Šo lēmumu Ekonomikas ministrija atsakās... joprojām nav iesniegusi. Tā neatbild. Tad nu mēs tagad lūdzam premjeri nodrošināt to, lai ministri izpilda savus pienākumus pret Saeimu un pasaka, kas tad tas ir par lēmumu un kad tas ir pieņemts, kas to ir pieņēmis un kas tur ir slepens. Kāpēc tas ir svarīgi, jūs sapratīsiet no nākamā jautājuma motivācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Tutins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem”, ko nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nesen mēs, kā jūs atceraties, sekmīgi (it kā sekmīgi) pabeidzām elektrības tirgus liberalizāciju, kurā paredzēti vairāki pasākumi. Viens no tiem bija saistīts ar atbalstu elektroenerģijas lietotājiem, kuriem ir aizsargātais statuss. Ekonomikas ministrijai bija jāizdod noteikumi vēl šogad, lai no nākamā gada varētu šo iepirkumu veikt. Noteikumi nez kāpēc nav izdoti.

Otra lieta, kas tagad parādās, ir ļoti svarīga saistībā ar valsts atbalstu vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem ir ļoti svarīgi, lai atbalsts tiktu sniegts saskaņā ar Eiropas tiesību normām (kā jūs paši to vienmēr uzsverat). Ir informācija, ko mēs šodien dzirdējām plašsaziņas līdzekļos, ka šī saskaņojuma nav. Ja šī saskaņojuma nav un šāds atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu, tas nozīmē budžeta zaudējumus vairāku miljonu apmērā un principā sagrautu visu enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību, jo sevišķi attiecībā uz atjaunojamiem resursiem. Un tas viss slepenības gaisotnē, tāpēc tik svarīga tomēr ir atklātība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojumi.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Mūsu komisijas sēde šodien būs pulksten 12.30 Sarkanajā zālē! Visi gaidīti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi, par godu Valsts policijas dienai 5.decembrī Latvijas Saeimas hokeja komanda mērosies spēkiem ar Valsts policijas hokeja komandu. Spēle notiks Jelgavā pulksten 14.30. Aicināti visi uz atbalstīšanu! Būs arī dažādi pasākumi līdzjutējiem.

Jelgavā sestdien pulksten 14.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inesis Boķis, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Atis Lejiņš, Artis Rasmanis, Silvija Šimfa un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 17. sēde
2015. gada 3. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 446/Lp12) (Dok. Nr. 1523, 1523A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 447/Lp12) (Dok. Nr. 1524, 1524A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 448/Lp12) (Dok. Nr. 1525, 1525A)
Par likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” (Nr. 449/Lp12) (Dok. Nr. 1534, 1534A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 452/Lp12) (Dok. Nr. 1549, 1549A)
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 259/Lm12) (Dok. Nr. 1530, 1551A)
Ziņo		- dep. aizsardzības ministrs R.Bergmanis
Par darba kārtību
Priekšlikums		- dep. I.Zariņš (par)
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 445/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1510B)
Ziņo		- dep. I.Viņķele
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 299/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1527)
Ziņo		- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 321/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1532)
Ziņo		- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 256/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1542)
Ziņo		- dep. H.Abu Meri
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” (Nr. 284/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1544)
Ziņo		- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 357/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1533)
Ziņo		- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 432/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1389, 1539)
Ziņo		- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 436/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1441, 1540)
Ziņo		- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 440/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1466, 1541)
Ziņo		- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 276/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1543)
Ziņo		- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 288/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1545)
Ziņo		- dep. A.Judins
Debates		- dep. A.Judins
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Energoefektivitātes likums” (Nr. 270/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1546)
Ziņo		- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 110/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1547)
Ziņo		- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 111/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1548)
Ziņo		- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 403/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1550)
Ziņo		- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 451/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1537, 1557)
Ziņo		- dep. E.Smiltēns
Par steidzamību		- dep. L.Čigāne
Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 451/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1537, 1557)
Ziņo		- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” (Nr. 449/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1534, 1534A)
Ziņo		- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 452/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1549, 1549A)
Ziņo		- dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 260/Lm12) (Dok. Nr. 1555)
Ziņo		- dep. K.Šadurskis
Debates		- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015. gada 17. decembra Saeimas sēdē” (Nr. 261/Lm12) (Dok. Nr. 1566)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai” (Nr. 262/Lm12) (Dok. Nr. 1567)
Ziņo		- dep. K.Šadurskis
Debates		- dep. I.Pimenovs
	- dep. M.Bondars
	- dep. J.Upenieks
	- dep. K.Seržants
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
Par balsošanas motīviem		- dep. I.Parādnieks
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu” (Nr. 114/J12)
Motivācija		- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, I.Ribakova un J.Tutina jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem” (Nr. 115/J12)
Motivācija		- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Parādnieks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa		- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 03.12.2015 09:02:45 bal001
Par - 62, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (260/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.12.2015 09:04:54 bal002
Par - 49, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai (262/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.12.2015 09:12:19 bal003
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (259/Lm12)

Datums: 03.12.2015 09:17:17 bal004
Par - 32, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai (262/Lm12) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 03.12.2015 09:21:32 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (445/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.2015 09:22:50 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (299/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:23:34 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (321/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:25:01 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (256/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:28:09 bal009
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā (284/Lp12), 3.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:29:33 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (357/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:31:20 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (432/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:31:43 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (432/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:33:29 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (436/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:33:57 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (436/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:35:08 bal015
Par - 75, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tūrisma likumā (440/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:35:32 bal016
Par - 76, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (440/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 09:44:07 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (276/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:01:25 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (288/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:09:11 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Energoefektivitātes likums (270/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:10:56 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (110/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:13:45 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (111/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:14:50 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (403/Lp12), 2.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:18:29 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publisko iepirkumu likumā (451/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:18:53 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (451/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:19:20 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (451/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.2015 10:21:04 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi (449/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:21:27 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi (449/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:24:10 bal028
Par - 70, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:24:34 bal029
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 1.lasījums

Datums: 03.12.2015 10:27:55 bal030
Par - 70, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (260/Lm12)

Datums: 03.12.2015 10:28:39 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē (261/Lm12)

Datums: 03.12.2015 11:18:43 bal032
Par - 45, pret - 13, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai (262/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 3.decembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas Sēžu zāles tiešraidē skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un, kā tas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes ierasts, deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šī nedēļa parlamenta darbā bija ļoti spraiga, un visus pieņemtos lēmumus analizēt īsā uzrunā nav iespējams. Es tikai vērsīšu uzmanību uz to, ka šonedēļ – pirmdien – bija visam nākamajam gadam ļoti svarīga diena, proti, valsts budžeta pieņemšana. Par un pret šiem jautājumiem viedokļi izskanēja gan debatēs, gan arī pēc tam cilvēki tos sniedza rakstveidā. Tāpēc šobrīd es šo jautājumu vairs neanalizēšu, tikai pievērsīšos diviem jautājumiem, kas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija ietverti un par kuriem mēs paudām savu viedokli sēdē.

Mūsu partija šodien neatbalstīja vienu jautājumu, tas ir, lēmuma projektu par apropriāciju pārdali. Tā ir tā situācija, kad kādai valsts iestādei paliek pāri valsts budžetā iedalītā nauda konkrētu projektu neīstenošanas dēļ, jo ir noticis kaut kāds misēklis vai nav iespējams to izdarīt. Un tā arī parlamentam pašam ēku renovācijā palika šobrīd neizpildīts projekts par gandrīz 4 miljoniem, kuriem kā neiztērētiem pēc būtības vajadzētu palikt valsts budžetā.

Diemžēl mūsu parlamentā un arī mūsu valstī ir tā sliktā prakse, proti, valsts budžets tiek plānots tādā veidā, ka tad, ja kādai iestādei ir vairāk naudas vai tā neiztērē visu naudu, pašā gada noslēgumā šī nauda tiek veiksmīgi pārdalīta citām iestādēm. Saeima pieņem lēmumu par budžeta pārdalīšanu, tas ir apropriācijas jautājums, un šādās situācijās sasteigti pēdējā gada mēnesī, neievērojot bieži vien nekādus konkursus vai cenu aptaujas kārtību, tiek nopirkts vajadzīgs vai nevajadzīgs, bet kaut kas tiek nopirkts. Nauda tiek iztērēta.

Šodien pieņemtais lēmums pēc būtības nozīmē, ka šī nauda tiek aizskaitīta budžetā neparedzētiem gadījumiem, proti, šo naudu diezgan veiksmīgi varēs sadalīt valdība, tieši Finanšu ministrija, un pēc sava satura tā būs kā Finanšu ministrijas Ziemassvētku dāvana saviem labiem čomiem tur, kur vajag, un tur, kur nevajag. Galvenais ir tas, ka šī nauda bez parlamenta kontroles tiek sadalīta. Tā nav laba prakse. Ja nauda netiek iztērēta vienā gadā, tad vajadzētu šo naudiņu ģimenes budžetā arī paturēt, nevis par visām varītēm no šīs naudas atbrīvoties.

Otrs jautājums, kas ir ļoti nopietns visai valstij kopumā. Tas ir jautājums par valsts atbalstu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Arī diskusijas par šo jautājumu ir bijušas ļoti asas, un, iespējams, daudzi to saistīja ar valdības problēmām un valdības iespējamo krišanu. Šajā jautājumā mūsu frakcija atturējās no... es atvainojos, balsoja “pret”, jo, lai gan, no vienas puses, mēs ļoti gribētu, lai nacionālā kompānija Latvijā būtu un attīstītos, mēs nevaram piekrist tam, kādā veidā šie jautājumi tiek iesniegti izlemšanai parlamentā. Es gribu citēt divu vairākuma koalīcijas deputātu pausto: “Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums tika skatīts valdībā, nav pieņemams.” Otrs citāts: “Prakse ir ļoti negatīva, ka piecas minūtes pirms termiņa beigām ir jāizlemj, jo mēs visi esam iedzīti stūrī.”

Cienījamie klausītāji! Šādas atbildes vai, pareizāk sakot, šādas situācijas mēs Latvijas vēsturē esam dzirdējuši un redzējuši ļoti daudz, un parasti tās ir saistītas ar lielu naudas summu izmaksu. Arī parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja bankas “Citadele” pārdošanas jautājumu, secināja tieši to pašu. Valdības neizdarības dēļ jautājums ir novilcināts līdz pēdējai minūtei. Pēdējā minūtē, kad ūdens smeļas mutē, tiek pieņemts lēmums. Šo lēmumu pieņem cilvēki, kuriem ir vai nu pilnīgi vienalga (galvenais, ka priekšniecība tā ir teikusi, un es, skatoties šodien parlamenta zālē, redzēju, ka deputāti tādā veidā daudzi balsoja, pat neredzot šos dokumentus, vienkārši ticot, ka koalīcija jāatbalsta), vai arī tie cilvēki, kuriem bija jāiepazīstas ar materiāliem, bet īstenībā viņi šos materiālus neredzēja. Šodien mēs zinām, ka vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nebija materiālu, uz kuru bāzes varētu kvalitatīvi izvērtēt šī pamatkapitāla palielināšanas jautājumu. Un līdzīgi tas ir daudzos citos gadījumos. Arī “Citadeles” pārdošanas jautājumā ministrs atnāk uz sēdi, viņam priekšā tiek nolikts dokumentu blāķis, kurš nav pat pārtulkots valsts valodā, un viņam ir jābalso par šo jautājumu.

Cienījamie klausītāji! Šādas lietas Latvijas valstī diemžēl vēl aizvien notiek. Un es ļoti gribētu, lai mums pēc gada nebūtu jāveido jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētītu kārtējo naudas nepamatotu vai ļoti aizdomīgu izšķērdēšanu vai tērēšanu. Es ļoti gribētu, lai mūsu Latvijas valdība jautājumus sagatavo un deputātiem dod pamatoti, izvērsti, lai mēs, pieņemot lēmumus, redzētu, par ko tie ir un kādā virzienā nauda aiziet, lai mēs katrs atbildētu par pieņemtajiem lēmumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien! Nacionālā apvienība šodien atbalstīja lēmumu airBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Nacionālās apvienības frakcijā notika diskusija, jo visiem frakcijas locekļiem, tostarp arī man, nebija pārliecības, vai valdības piedāvātās airBaltic līguma izmaiņas patiešām garantēs, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nākotnē neiegādāsies Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas, uz kuru iegādi līdz pēdējam laikam uzstāja potenciālais investors. Šādu bažu pamatā bija fakts, ka 2014.gadā Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krievijas apvienoto aviobūves korporāciju, kurā ietilpst Sukhoi uzņēmumi, neattiecas uz tādiem šo uzņēmumu projektiem, kas nav saistīti ar militāro jomu, arī uz Superjet projektu Eiropas Savienības sankcijas nav attiecināmas. Lai nodrošinātos pret Superjet iegādi airBaltic vajadzībām, Nacionālā apvienība rosināja papildināt valdības piedāvāto tekstu airBaltic līgumā tā, lai aizliegums attiektos uz visiem uzņēmumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Formulējot tekstu šādā redakcijā, Nacionālā apvienība uzskatīja, ka ir izslēgta iespēja iegādāties Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas. Nacionālā apvienība arī uzskata, ka aizliegums airBaltic iegādāties un izmantot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un ar to saistīto uzņēmumu produkciju var palikt spēkā arī gadījumā, ja starptautiskās sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas. Šādā gadījumā aizlieguma tiesisko regulējumu noteiktu Latvijas nacionālo sankciju likums.

Tā kā Nacionālās apvienības deputātu balsojums šajā jautājumā nebija vienots, vēlos norādīt, ka es neatbalstīju valsts naudas piešķiršanu airBaltic, jo, manuprāt, arī uzlabotais airBaltic līguma teksts tomēr pilnībā negarantē, ka nākotnē uzņēmums nevarēs iepirkt Krievijas lidmašīnas. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka tāds stratēģiskas nozīmes uzņēmums kā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic kļūtu atkarīgs no Krievijas tehniskā nodrošinājuma. Mēs labi zinām, kā Krievija izmanto šādu atkarību, sevišķi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks.

Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien! Neapšaubāmi, šodienas sēdē jautājums numur viens bija aizdevuma izsniegšana airBaltic 80 miljonu eiro apmērā pozitīva pamatkapitāla atjaunošanai. Par šo jautājumu ir izskanējušas un ir dzirdētas daudz un dažādas spekulācijas. Zaļzemnieku frakcija ļoti nopietni gatavojās šī jautājuma izskatīšanai, tikās gan ar bijušo satiksmes ministru, gan ar Gausa kungu, uzklausīja arī mūsu ministru viedokļus par to, kādā veidā Ministru kabineta sēdēs tika izlemti jautājumi saistībā ar airBaltic. Tāpat nopietni tika uzklausīti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, kuri vakar piedalījās slēgtajā komisijas sēdē. Līdz ar to arī veidojās gan frakcijas kopējais, gan arī atsevišķu deputātu viedoklis par aizdevuma izsniegšanas atbalstīšanu vai arī neatbalstīšanu.

Kopš 2012.gada kompānijas darbība ir pietiekami strauji uzlabojusies. Tā ir kļuvusi konkurētspējīga starptautiskajā nozares tirgū. Jāatzīst, ka kompānija ir nopietns spēlētājs arī valsts ekonomikā. Riski neapšaubāmi pastāv vienmēr, taču ir jābūt godprātīgam, uz valsts interešu aizsardzību balstītam akcionāru līgumam un skaidri definētiem, finansiāli pamatotiem nākotnes mērķiem. Un te ir runa par jaunu efektīvu gaisa kuģu iegādi. Ir panākta vienošanās un kliedētas šaubas par iespējamu lidmašīnu īri vai iegādi no jebkādām militārā kompleksa rūpnīcām, pret kurām ir vērstas Eiropas Savienības un Latvijas valsts sankcijas.

Uzskatām, ka atbildība par turpmāko gaitu, līguma slēgšana ar mazākuma akcionāru investoru ir jāuzņemas personīgi satiksmes ministram, bet Saeimai un Ministru kabinetam kopumā ir jākontrolē, kā šī nauda tiek izmantota un vai visas atrunas tiek ievērotas.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopumā atbalstīja lēmumu un balsoja “par” valsts aizdevuma izsniegšanu airBaltic. Uzskatām, ka Latvijas valstij ir vajadzīga šāda nacionālā aviokompānija, bet procesam, darbībai, finansēm un iepirkumiem ir jābūt caurskatāmiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es nebūšu oriģināls. Šodienas salīdzinoši nelielajā darba kārtībā, ko izskatīja Saeima, galvenais jautājums tiešām bija par šo aizdevumu airBaltic.

Šajā sakarā jautājums ir par atbildību.

Ja lauku mazajā viesu namā jums ledusskapī PVD atklās krējuma burciņu ar vienu dienu novēlotu derīguma termiņu, jums būs protokols un sods. Un tā ir atbildība. Ja jūs vienu dienu nokavēsiet maksājumu par savu nekustamo īpašumu, neatkarīgi no apstākļiem jums būs sods. Un tā ir atbildība. Pat ja neaizpildīsiet kaut kādu papīrīti ar informāciju, kura ir pieejama visās iespējamās valsts institūcijās, jūs arī tiksiet sodīti, iespējams, pat krimināli. Un tā ir atbildība.

Šinī gadījumā kārtējo reizi valsts pārvalde izrāda savu mazspēju, jo acīmredzot nav atbildības. Tiek izmantots tieši tas pats mehānisms, kāds ir bijis iepriekš ar “Liepājas metalurgu”, ar bankas “Citadele” pārdošanu, ar citām jutīgām tēmām. Pēdējā brīdī tiek pieņemti lēmumi uz apšaubāmas informācijas bāzes un ar izteikti cinisku un nihilistisku pieeju pret pārējiem deputātiem un pret sabiedrību kopumā. Jautājumi par miljoniem tiek lemti piecās minūtēs, bet jautājumi par to, kādā veidā apgrūtināt... tur zobārstu... vai vēl par kādu darbību, to mēs diskutējam gari un ilgi. Un šis stāsts šobrīd jau vairs nav par to – dot vai nedot šos 80 miljonus –, šobrīd tas ir stāsts par atbildību. Un atbildības koalīcijas pārstāvētās partijas vidū un arī šinī Saeimā diemžēl nav. Un es domāju, ja šie cilvēki, kas šobrīd, iespējams, pareizi balsoja, ka vajadzēja dot to naudu, lai gan šāda informācija vismaz mums, opozīcijas deputātiem no Latvijas Reģionu apvienības, nav bijusi pieejama (pat mūsu pārstāvim Mārtiņam Bondaram)... Šinī slēgtajā sēdē netika nekas atbildēts. Un šis ciniskais veids, kā šis vadītājs no airBaltic, kurš, izskatās, ir jau, tā teikt, iejuties tādā kā īpašnieka lomā šinī valsts kompānijā, var vienkārši ciniski ierasties bez dokumentiem un uzvesties tā, ka viņam ne uz ko nav jāatbild. Tai visai būtu jābūt atbildībai, kuras diemžēl nav. Un šajā sakarā Latvijas Reģionu apvienība viennozīmīgi balsoja “pret”. Ne tāpēc “pret”, ka šāds darījums būtu labs vai slikts. “Pret” to veidu un stilu, kā valstī tiek pieņemti lēmumi par miljoniem. Un šajā sakarā te vēl bija viens otrs no koalīciju pārstāvošajiem, kas izcēlās ar biedēšanu – atkal tur krievi nākot vai tur tagad airBaltic bankrotēšot un Aeroflot pārnākšot. Tā demagoģija, kas nāk no Saeimas tribīnes, ir briesmīga, diemžēl mums vienīgais veids, kā jums to skaidrot, ir šāda veida iespējas. Tāpēc es iesaku jums visiem, dārgie radioklausītāji, iedziļināties tomēr šajos jautājumos, iedziļināties tajā, cik viegli mēs atdodam un cik viegli ņemam no pašas sabiedrības, cik viegli mums uzliek nodokļu palielinājumus un cik viegli tas viss aiziet kaut kur, par ko neviens pat nesniedz skaidrojumu.

Un šajā sakarā, protams, atkārtošos, mēs balsojām “pret” un, runājot par atbildību, tikko kolēģis no ZZS teica, ka atbildīgs esot ministrs.

Nē, dārgie draugi! Atbildīga ir valdība un koalīcija tajā skaitā. Un, ja reiz ir bijis maldināts ministrs vai valdība, tad ir nākamais līmenis, kur jāmeklē atbildīgie, un šajā sakarā tiešām gribētos redzēt, kā turpmākajās dienās sekos atbildības pieprasīšana no airBaltic padomes, no airBaltic valdes, no ministra, kura nav, un no pārējiem iesaistītajiem, kā arī no valsts sekretāra.

Un nobeigumā. Šīs lietas mēs arvien turpinām ļoti tādā saspīlētā gaisotnē, bet ir jau decembris, un es gribu tomēr izmantot iespēju un Latvijas Reģionu apvienības vārdā visiem novēlēt priecīgus brīžus, mierīgus brīžus, otrās adventes sagaidīšanu. Iededziniet otro svecīti un varbūt tomēr... patiesībā jūtieties droši savās mājās un aizmirstiet par to, kas notiek šeit, parlamentā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņam – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 80 miljonu eiro liela aizdevuma piešķiršanu aviokompānijai airBaltic.

Frakcija SASKAŅA neatbalsta šādu aizdevumu aviokompānijai. Mūsu skatījumā, tas ir slikts “pasākums” priekš uzņēmuma. Turklāt mums ir aizdomas, ka plašu rezonansi sabiedrībā izraisījušais jautājums par iespējamu Krievijā ražotu lidmašīnu Sukhoi Superjet iegādi airBaltic flotei ir bijis tikai viltus aizsegs, lai tikai kompānijai piešķirtu prasītos 80 miljonus.

Jāteic, ka lidmašīnas Sukhoi Superjet Latvija tik un tā nevarētu iegādāties, jo Krievija ir pakļauta starptautiskajām sankcijām. Bet tagad atsevišķi koalīcijas pārstāvji lej prieka asaras, ka lidmašīnu Sukhoi nebūs, demonstrēdami, jāsaka, dažādas... aktiermākslas ampluā.

Mēs uzskatām, ka, lai pieņemtu tik atbildīgu lēmumu, ir vajadzīga pilnvērtīga informācija gan par darījuma būtību, gan par finanšu situāciju, tomēr šādu datu deputātu rīcībā nav.

Vēlos uzsvērt arī, ka, uzklausot tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē amatpersonu sacīto, nav iespējams pieņemt lēmumu par tik milzīga aizdevuma piešķiršanu. Deputātiem joprojām nav pieejama pietiekama informācija, lai varētu šāda apjoma aizdevumu atbalstīt.

Turklāt vēlos atgādināt, ka jau iepriekš airBaltic nav spējusi racionāli rīkoties ar valsts piešķirto finansējumu, un tāpēc ir bažas, ka tā varētu notikt arī turpmāk. Un īstenībā koalīcijas pārstāvji, cik es saprotu no šīsdienas debatēm, šādu iespēju arī neslēpj.

SASKAŅA neatbalsta Saeimas lēmumu par finansējuma piesaisti airBaltic, bet gan jau kaut kad vēlāk šīs lietas kārtotāji, teiksim tā, saķīvēsies savā starpā un mēs visi uzzināsim kaut ko vairāk.

SASKAŅA nevar uzņemties atbildību par šo darījumu. Mēs nevaram garantēt, ka šī nauda neaizies nepareizos ceļos. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka šajā darījumā daudz baltu plankumu un melnu caurumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodien visvairāk debašu bija par finansējuma piešķiršanu airBaltic. Lai šo finansējumu piešķirtu, Valsts kasei jāaizņemas nauda starptautiskajos tirgos un tad tālāk tā jāaizdod jeb jāiegulda airBaltic.

Saeimas šodienas sēdē tika skatīti arī vairāki citi projekti, kas, manuprāt, ir ievērības cienīgi un sabiedrībai ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu akcentēt divus. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Ir skaidrs, ka bērnudārzu problēma ir bijusi ārkārtīgi aktuāla pēdējos gados, it sevišķi Rīgā, Pierīgā, kur ir vairāk bērnu. Līdz šim bija trīs gadu programma, saskaņā ar kuru valsts daļēji finansēja privātos bērnudārzus, pašvaldībai tādējādi palīdzot risināt šīs problēmas. Trīs gadu laikā tika finansēta iespēja bērniem, kuri netika pašvaldības dārziņā, iet privātā dārziņā. Šī programma beidzās, un radās problēma sakarā ar to, ka vairākas pašvaldības bija jau paspējušas vai nu renovēt esošos bērnudārzus, vai izveidot jaunus, paplašināt telpas. Visasāk tā problēma izpaužas Rīgā, kur tas līdz galam nav noticis. Un tāpēc garu diskusiju rezultātā šobrīd ir panākts tas, ka vecākiem vēl vismaz pusgadu nav jāsatraucas par to, kas notiks ar šo bērnudārzu finansējumu, jo ir piešķirti papildu līdzekļi tam. Un ir noteikts arī tas, ka tajā laikā pašvaldības savos saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā nodrošina šo noteikto izmaksu segšanu, kā arī paredz nosacījumus lielāka atbalsta apjoma nodrošināšanai... noteikšanai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām. Respektīvi, šobrīd pašvaldībām tiks dots laiks, un tiks izstrādāti līdz 1.februārim Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs metodiku, un es ceru, ka politiķi atrisinās šo problēmu starp pašvaldībām un valsti un ka arī pašvaldības uzņemsies šos pienākumus, un ka bērnu vecākiem nevajadzēs lauzīt galvu par to, kas notiks, – vai privātā dārziņā būs vairāk jāmaksā vai nebūs.

Otrs ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Par tiem debates nebija lielas, bet arī tie ir ievērības cienīgi grozījumi. Otrajā lasījumā tika atbalstīts Kriminālprocesa likuma grozījums, kas paredz informācijas sniegšanu par iemaksātās drošības naudas izcelsmi. Kāpēc tas ir aktuāli? Jo, kā zināms, “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Magones gadījumā drošības nauda tika iemaksāta, un medijos pacēlās jautājums – no kurienes šī nauda ir dabūta, kāda ir tās izcelsme. Turpmāk būs iespēja šo informāciju noskaidrot.

Izglītības un zinātnes ministrijai ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, kas šodien tika atbalstīts galīgajā lasījumā un kļuva par likumu, kas stāsies spēkā, ir likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, kurš paredz grozīt šo likumu tādēļ, lai Izglītības un zinātnes ministrijā mums būtu iespējams piesaistīt starptautiskus ekspertus, kas izvērtētu zinātnes projektus. Tas noteikti nāks par labu zinātnei un zinātnes kvalitātei. Un tas ir arī viens no priekšnoteikumiem projektu atlasei divu Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu (viena ir praktiskās ievirzes pētījumiem un otra – pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam) uzsākšanai. Līdz ar to mēs arī ar šo fondu līdzekļiem varētu sākt reālas darbības.

Protams, šodien bija lielas diskusijas par airBaltic, par 80 miljonu piešķiršanu tai. Ir skaidrs, ka pēdējās nedēļās ļoti aktīvi strādāts, lai mēģinātu izslēgt iespējamību iegādāties lidmašīnas Sukhoi, kuras ražo rūpnīca, kas vienlaikus ražo militāro tehniku. Ja mēs tās iegādātos, tad tādā veidā, manuprāt, tiktu atbalstīta šī militārā rūpniecība. Tas nav pieļaujams, un visos līgumos ir iestrādāti punkti par to, ka nedrīkst iegādāties tātad šādas lidmašīnas no valstīm, kuras atrodas sankciju sarakstā.

Un jāņem vērā airBaltic ietekme uz ekonomiku. Mūsu ekonomiku ietekmē ne tikai šie aviopārvadājumi un šī peļņa, un nomaksātie nodokļi konkrēti no airBaltic; vienmēr, gan tad, kad dodamies ārvalstu vizītēs, gan arī tad, kad ārvalstu viesi ierodas pie mums vizītēs, mēs lepojamies ar to, ka mums ir tiešie reisi, kas veicina gan tūrismu, gan arī ekonomiskās attiecības un iespēju tālāk attīstīties. Un ir ļoti daudzas nozares, kas ir saistītas ar šo aviācijas kompāniju, un tas kopumā varētu veidot līdz pat 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti, ļoti ievērojama summa.

Un, protams, šobrīd arī notiek aktīvas diskusijas par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, proti, par to, kā mēs varētu kļūt neatkarīgāki no Krievijas gāzes “adatas”, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir attiecīgs likumprojekts. Ļoti aktīvi iezīmējas divas pilnīgi pretējas puses. “Latvijas Gāzes” pārstāvji – ar Kalvīša kungu priekšgalā – uzskata, ka šie noteiktie termiņi, līdz kuriem “Latvijas Gāzei” būtu jābūt sadalītai... un šiem pārvades, uzglabāšanas un piegādes operatoriem ir jābūt neatkarīgiem... Nu, ir skaidrs, ka komisijā tātad viena no pusēm mēģina ļoti aktīvi panākt to, lai šie termiņi pārbīdītos, iespējams, novilcinot šo laiku līdz pat 2020.gadam. Bet tam visam nav nekāda pamata, jo “Latvijas Gāzes” privatizācijas līgumā ir paredzēta šī ekskluzivitāte – laiks, kurā tā var darboties kā monopoluzņēmums, ir noteikts līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja mēs spētu veikt šos grozījumus pienācīgi – tā, lai mēs nodrošinātu alternatīvas gāzes piegādes. Un, iespējams, tādējādi mēs samazinātu gāzes cenu patērētājiem un, galvenais, arī nodrošinātu mūsu valsts stratēģisko mērķi, proti, šo enerģijas piegāžu drošību. Jo, ja mēs esam atkarīgi no viena piegādātāja, piemēram, Krievijas, kā tas bija Ukrainas scenārijā, tad, atslēdzot gāzi, vienkārši iestājas panika.

Līdz ar to es ceru, ka šeit arī noturēsim šīs pozīcijas un nonāksim pie veiksmīga risinājuma, iespējams, jau šogad vai nākamā gada pašā sākumā.

Novēlu jums priecīgu un pārdomām pilnu, un siltu adventa laiku. Un uz tikšanos nākamajā nedēļā! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!