Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2015.gada 10.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 10.decembra sēdi.

Pirms uzsākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta šā gada 10.decembra sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Romāns Naudiņš, Jānis Trupovnieks, Gaidis Bērziņš un Andris Siliņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es jūs aicinu nodot likumprojektu, kuru izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju, pieaicinot Saeimas Juridisko biroju, tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Protams, ja neiebilst Gaidis Bērziņa kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (Starpsauciens: “Nu, re!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies. Mēs neiebilstam pret Barčas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad - vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Artūra Rubika, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi!

Sociāli atbildīgas valsts virsprincips nosaka valsts pienākumu rūpēties par sociālo taisnīgumu, kas ietver rūpes par sociālo atšķirību izlīdzināšanu un iespēju vienlīdzību.

Latvijā viena no sociāli neaizsargātām grupām ir personas, kuras no Latvijas tika iesauktas vai nosūtītas uz Afganistānu PSRS bruņoto spēku vienību sastāvā laika posmā no 1979.gada decembra līdz 1989.gada martam. Afganistānas karā tika ierauti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 63 cilvēki karā ir krituši un 177 guvuši dažādas pakāpes ievainojumus, kuru dēļ kļuvuši par invalīdiem.

Ļoti gribētos cerēt, ka Latvijas iedzīvotāju līdzdalība šajā konfliktā netiks aizmirsta kā “neērta” vēstures lappuse, kura ir pāršķirta un pie kuras neviens vairs nevēlas atgriezties.

Ir pagājuši jau 26 gadi kopš šī kara beigām. Šobrīd sociālā un medicīniska palīdzība, kā arī rehabilitācija ir nepieciešama apmēram 3000 Latvijas iedzīvotāju, kuri ir izgājuši šā kara šausmas un ir sociāli neaizsargāti. Tāpēc mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu par Afganistānas kara veterānu aizsardzību. Izstrādātais likumprojekts ir vērsts uz esošā sociālā netaisnīguma pārvarēšanu un sociālās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem, kuri bija spiesti piedalīties Afganistānas karā.

Likumprojekts paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri karojuši Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, būtu oficiāli jāpiešķir Afganistānas kara veterāna statuss, kā arī jānodrošina noteikti sociālās aizsardzības pasākumi.

Latvija joprojām sūta mūsu NBS karavīrus dalībai NATO operācijā Afganistānā, bet šos karavīrus aizsargā jau citi likumi. Tikmēr aptuveni 3000 cilvēku, kuri padomju laikā pret savu gribu karojuši Afganistānas karā, nesaņem no valsts nekādu atbalstu. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Afganistānas kara veterāniem būtu tiesības uz zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, viņi būtu atbrīvoti no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs un viņiem būtu tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Aicinu balsot par sociālo garantiju nodrošināšanu Afganistānas kara veterāniem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Dep. K.Šadurskis: “Jā, ir!”) Ir iebildumi, un tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Artūra Rubika, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva izstrādātais likumprojekts “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 12, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 2.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2016.gada 1.februāri Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 404 tiesneši, tajā skaitā administratīvajā rajona tiesā - 43 tiesneši, bet Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” tiktu virzīts izskatīšanai Saeimas šā gada 10.decembra sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts, darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šā gada 10.decembra sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”.

Likuma mērķis, atgādināšu, ir noteikt efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu programmu vadību Latvijā. Likuma darbības jomas ietver Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu, kā arī Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu.

Komisija ir saņēmusi 42 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ievieš skaidrību terminos un sakārto tos alfabētiskā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un arī deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāli labojumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta. Ir runa par virssaistībām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 18.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 22.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 25.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 31.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 32.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 34.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 35.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 36.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 37.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 38.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 40. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Sociālo un darba lietu komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā.

Vienu priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas paredz izslēgt 6.pantu, kurā bija noteikts spēkā stāšanās termiņš vienai likumprojekta daļai, proti, 2016.gada 1.janvāris. Ņemot vērā to, ka 1.janvāris gandrīz ir klāt, šāds termiņš nav aktuāls. Līdz ar to Juridiskais birojs tādu priekšlikumu ir iesniedzis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Esam izskatījuši priekšlikumu, un aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Otrajam lasījumam ir viens - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. Līdz ar to priekšlikums ir izskatīts, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, deputāti Kārlis Šadurskis, Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Gaidis Bērziņš un Imants Parādnieks lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un pārcelt 28. un 29.darba kārtības punktu - “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pirms darba kārtības 12.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”.

Komisijā ir saņemts viens priekšlikums, kas ir izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” trešajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir precizējošs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 2.priekšlikums arī ir tieslietu ministra priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Agešina priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu. Šis priekšlikums paredz saīsināt pārejas periodu, kas dod tiesības pārdalīt lietas citām tiesām.

Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka par šāda veida jeb līdzīga rakstura priekšlikumu mēs jau diskutējām uz otro lasījumu. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu, taču komisijā mēs vienojāmies par to, ka nākamā gada sākumā šim jautājumam tiks veltīta komisijas sēde, kurā mēs izvērtēsim Civilprocesa likuma 32.¹ panta nepieciešamību turpmākajā periodā un to, vai šī norma ir vai nav sasniegusi konkrēto mērķi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos radoši papildināt komisijas priekšsēdētāja teikto un īsi un kodolīgi atgādināt par diskusijas saturu.

Pašlaik Civilprocesa likuma 32.¹ pants paredz iespēju, ka pirmās instances tiesa un apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai citā pilsētā to izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, lai panāktu tās ātrāku iztiesāšanu. Šī regulējuma mērķis ir saprotams, jo šī norma savulaik tika izstrādāta, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi. Ir nepieciešams atslogot galvenokārt Rīgas tiesas, lai nolēmums lietā tiktu pieņemts saprātīgā termiņā. Šajā laika posmā, kamēr šī norma darbojas, ir pārsūtīti vairāki tūkstoši lietu.

Tomēr normas realizācija dzīvē ir radījusi zināmas problēmas, jo smagums no tiesu sistēmas ir pārlikts uz prasītāju un pārējiem lietas dalībniekiem. Kā liecina prakse, lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesām, kas atrodas tālu no Rīgas, daudzkārt - Latgales vai Kurzemes reģionā. Tādējādi prasītājam, kurš, piemēram, dzīvo Rīgā, ir jātērē gan laiks, gan līdzekļi, lai nokļūtu uz tiesu, lai iepazītos ar lietas materiāliem un piedalītos tiesas sēdē. Turklāt sabiedriskā transporta ierašanās laiki ne vienmēr sakrīt ar tiesas sēdes sākumu. Rezultātā prasītājam, kā arī citiem lietas dalībniekiem jāpaliek viesnīcā, lai laicīgi ierastos uz tiesas sēdi. Nereti ir gadījumi, kad tehniski netiek nodrošināta iespēja pielietot videokonferences iespēju un liecinieki atsakās doties uz tiesu, jo viņiem veselu dienu vai pat divas dienas ir jākavē darbs. Minētais liecina, ka lietas izskatīšana tāpēc nav vispusīga un tiek pārkāptas prasītāja tiesības.

Lai novērstu šo situāciju, otrajā lasījumā tika piedāvāts šāds risinājums: pirmās instances tiesai un apgabaltiesai ir tiesības ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošas prasības tiesvedības lietu tikai tādā gadījumā, ja prasītājs tam rakstveidā piekritis. Diemžēl šie priekšlikumi tika noraidīti. Tomēr diskusija Saeimas Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma, kā arī pirms trešā lasījuma liecina par to, ka problēma pastāv.

Tāpat ir jānorāda, ka Tieslietu padome 2014.gada 24.novembrī pieņēma lēmumu, ar kuru apstiprināja vadlīnijas, organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai. Tātad šajās vadlīnijās, starp citu, ir jāņem vērā arī jautājumi par transporta pieejamību cilvēkiem un lietu izskatīšanas nozīmēšanas laiku. Tāpat jānorāda - un varbūt tas ir būtiskākais -, ka šī norma atbilstoši pārejas noteikumiem ir spēkā tikai uz laiku. Un, ja tās ir pārejas perioda normas, tad tām ir jābeidz sava darbība ātrāk. Tāpēc uz trešo lasījumu, domājot par cilvēku ērtībām, nevis par sistēmas ērtībām, ir iesniegti divi priekšlikumi ar mērķi saīsināt šīs normas darbības termiņu.

Aicinu balsot “par” 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēl ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Jā. Cienījamie kolēģi, mēs komisijā uzklausījām gan Tieslietu ministrijas viedokli, gan arī tiesu priekšsēdētāju viedokli par minētās normas piemērošanu praksē. Var piekrist tam, ka lietu izskatīšanas... lietu nosūtīšanas procesā ir jāvērtē arī lietu izskatīšanas vieta un laiks, un, kā informēja arī pieaicinātās personas, tas tiek darīts. Cita starpā jānorāda - kad komisija uzdeva jautājumu par sūdzībām, kādas ir saņemtas, cik daudz to ir skaitliskā ziņā, tad uz šīm vairāk nekā tūkstoš pārsūtītajām lietām tika minētas tikai dažas sūdzības. Līdz ar to runāt par to, ka šeit pastāv kādas lielas problēmas, droši vien nav īsti pamatoti, turklāt komisijā mēs noskaidrojām arī to, ka bieži vien ir prasītāji vai atbildētāji, kas lūdz tiesas priekšsēdētājam tieši pārsūtīt lietu citai tiesai, lai panāktu lietas ātrāku izskatīšanu.

Un, kā jau es minēju, komisija vienojās nākamā gada sākumā veltīt atsevišķu diskusiju šīs normas lietderībai nākotnē.

Komisijas vārdā lūdzu minēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Nākamie divi priekšlikumi ir saistīti.

6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz tiesu reformas kontekstā ļaut tiesām pabeigt skatīt tās lietas, kuras ir uzsāktas skatīt tiesvedības procesā, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Ar to saistīts ir 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8.priekšlikums ir saistīts ar 5.priekšlikumu. Arī tas nav atbalstīts komisijā. Argumentācija tieši tāda pati.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Ā, es atvainojos, vēl 9.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 9.priekšlikums...

G.Bērziņš. 9.priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tagad gan esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Īsumā izstāstīšu šī likumprojekta, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, būtību.

Proti, budžeta paketē nākamajam gadam mēs esam nedaudz palielinājuši (no 332,95 eiro uz 341 eiro) dīzeļdegvielas akcīzes standartlikmi par 1000 litriem. Savukārt vēl līdz 2014.gada nogalei likumā “Par akcīzes nodokli” bija noteikta samazinātā likme dīzeļdegvielai, kas satur biopiedevas, taču šī likme nav īsti strādājusi, nav veicinājusi tos mērķus, kuru dēļ bija ieviesta samazinātā likme, un tāpēc no 2015.gada 1.janvāra dīzeļdegvielai ar biopiedevām bija noteikta tā pati standartlikme.

Tagad mēs esam standartlikmi no nākamā gada pacēluši, bet likumā joprojām ir palikusi samazinātā likme dīzeļdegvielai ar biopiedevām, un tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina labot šo neprecizitāti, un tāpēc ir sagatavots šis jūsu rīcībā esošais likumprojekts.

Lai jaunās likmes varētu stāties spēkā vienlaikus ar pārējiem grozījumiem, proti, no nākamā gada 1.janvāra, komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Paldies, kolēģi! Un es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Likumprojekts ir ļoti vienkāršs un saprotams. Ja jums nav iebildumu, es aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 10.decembris, pulksten 9.45, un izskatīšana - Saeimas šodienas sēdes turpinājumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris, pulksten 9.45, izskatīšana - Saeimas 2015.gada 10.decembra sēdē. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā. Godātie kolēģi, par šo likumprojektu.

Izdarot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tajā likumprojekta atvērumā, kas bija budžeta paketē, mēs veicām acīm redzami lietderīgus grozījumus, proti, atsakoties no nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojuma tām būvēm, kas atrodas ostās, kuģojamos kanālos, piestātnēs un tā joprojām, ja tās ir nodotas nomā komercstruktūrām, bet ir valsts vai pašvaldību īpašumā, un uzskatot, ka tādā gadījumā šis atbrīvojums nav nepieciešams. To jūs esat atbalstījuši, un mēs esam šo normu pieņēmuši. Taču, sīkāk analizējot situāciju, izrādījās, ka nomas attiecības pastāv arī, piemēram, starp akciju sabiedrību “Latvijas Elektriskie tīkli” un akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls”. Līdz ar to tīri tehniski arī par elektrolīnijām būtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jo pazustu šis atbrīvojums sakarā ar to, ka šīs būves tiek nodotas nomā no vienas kapitālsabiedrības otrai. Tas nekādā ziņā nebija likumdevēju mērķis. Mērķis bija sakārtot situāciju ostās. Un tāpēc šo neprecizitāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina novērst un noteikt arī to, lai norma stātos spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Attiecībā uz šo likumprojektu, kas ir visnotaļ nepieciešams, lai neciestu visi elektroenerģijas patērētāji, ja šis nekustamā īpašuma nodoklis tiktu ietverts tarifos, es aicinu atbalstīt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

K.Šadurskis. Paldies par atbalstu. (Starpsauciens: “Lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. (Starpsauciens: “Smiltēn, ej strādāt!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Trešajā lasījumā kopumā ir saņemti 30 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi!

Ir tāds vispārējs tiesību princips - vienlīdzības princips -, kas noteic, ka vienādos salīdzinošos apstākļos attieksmei jābūt vienādai, bet atšķirīgos - atšķirīgai.

Ceļu satiksmes likumā vēl pirms gada bija tikai divas situācijas. Viena - ka persona, kas ir izdarījusi pārkāpumu, tiek konstatēta pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Personai tādā gadījumā iestājas administratīvā atbildība pilnā tās apmērā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Un kāds ir šis apmērs? Administratīvā atbildība tātad ir naudas sods, soda punkti un administratīvā sodāmība. Tātad tā sastāv no trim daļām.

Otra situācija ir tad, kad administratīvo pārkāpumu transportlīdzeklim konstatē, vadītājam klāt neesot, un tas ir tanī gadījumā, kad ar radara iekārtu vai fotofiksāciju ir konstatēts ātruma pārkāpums, vai arī tad, kad ir pārkāpts stāvēšanas aizliegums. Tanī gadījumā atbildība iestājas īpašniekam, un viņš kā atbildīgs sava transportlīdzekļa turētājs arī nokārto attiecības ar valsti. Tanī gadījumā gan tā atbildība iestājas vien naudas soda apmērā, un tas arī ir loģiski, jo mēs nepieņemam automātiski, ka īpašnieks ir persona, kura faktiski veikusi pārkāpumu.

Satversmes tiesa pēc vairāku personu iesnieguma ir atzinusi, ka īpašniekam ir jābūt iespējai norādīt konkrēto personu, lai tādējādi pret šo personu vērstu šo administratīvo atbildību. Un pēc Satversmes tiesas sprieduma tika ieviesti attiecīgi grozījumi. Šobrīd ir paredzēta arī trešā situācija - īpašnieks var norādīt konkrēto personu, kura ar šo viņam piederošo transportlīdzekli ir veikusi šo pārkāpumu. Ja tiek pierādīts, ka šī persona ir veikusi šo pārkāpumu, tad tai nez kāpēc tiek uzlikta administratīvā atbildība samazinātā apmērā - tikai naudas sods un soda punkti.

Kā jau es teicu, lai šo vienlīdzības principu varētu realizēt, ir jābūt vienādiem salīdzinošiem apstākļiem; abos gadījumos (vai nu pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kad ir konstatēta persona, vai arī tad, kad ar laika nobīdi ir konstatēta faktiskā persona, kas ir izdarījusi pārkāpumu) ir jābūt vienādai atbildībai.

Taču komisijas sēdē, kad es izklāstīju šo pamatojumu, diemžēl kolēģus maldināja Iekšlietu ministrijas pārstāvis, sakot, ka pret šādu kārtību esot iebildusi Tieslietu ministrija. Tā nav taisnība! Es vērsos pie Tieslietu ministrijas un lūdzu, lai viņi skaidro savu vērtējumu, ja tas ir atšķirīgs.

No Tieslietu ministrijas es saņēmu atbildi, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā sekām, kas iestājas, konstatējot šādu pārkāpumu, visos gadījumos ir jābūt identiskām. Pastāvot atšķirīgām sekām, kā tas ir šobrīd, tiek pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips un, vismaz Tieslietu ministrijas skatījumā, nav saskatāms tiesisks pamats atšķirīgai attieksmei.

Un vēl. Administratīvo pārkāpumu kodeksa pamatmērķis: par pārkāpumu tiek sodīts pārkāpuma izdarītājs, un viņš arī izcieš visas likumā noteiktās sekas - naudas sods, sodāmība, soda punkti.

Jautājums: kāds ir mērķis, kāpēc es vēlos šo vienlīdzības principu iedzīvināt arī šajā situācijā?

Mērķis ir tāds, lai īpašnieks ar faktisko pārkāpēju pats tiek galā, lai valstij nav jātērē savi administratīvie resursi, pierādot, kura persona tad ir veikusi pārkāpumu. Un vai nu policija sākumā izvērtē šī īpašnieka iesniegtos pierādījumus, vai pēc tam, ja policija pieņēmusi pozitīvu lēmumu, viņš var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Un administratīvā tiesa, konstatējot šo faktisko pārkāpēju... tad vēlreiz: tas ir fakts, konkrēti šī persona ir veikusi pārkāpumu, un viņa nez kāpēc savu administratīvo atbildību saņems mazākā apmērā.

Situācija gan ir tāda, ka ir citi priekšlikumi, kas jau ir komisijā atbalstīti un kas ir saistīti ar šo pašu pantu, tāpēc būtu nepieciešami pārejas noteikumi. Tā kā šādus pārejas noteikumus neesam iestrādājuši - es tos neiesniedzu un komisija arī ne -, tāpēc šobrīd esmu spiests atsaukt savus priekšlikumus, lai neradītu problēmas likumā. (Dep. K.Šadurskis: “Kāpēc tad tik ilgi runāji?”) Runāju tik ilgi tikai tāpēc, ka nākošreiz es noteikti iesniegšu šos priekšlikumus, un ceru, ka kolēģus vairs nemaldinās ne Iekšlietu ministrija, ne pārējie, jo arī Juridiskais birojs šādu pieeju, ka transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ir identificēti, ir jāpiemēro vienāda attieksme, atzina par korektu.

Šobrīd atsaucu gan savu 18., gan 20.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts.

E.Smiltēns. Jā, taisnība kolēģim: ja mēs būtu balsojuši, tad, iespējams, būtu normu kolīzija.

Tātad 18.priekšlikums atsaukts.

19. ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20.priekšlikums tātad ir atsaukts.

21. ir parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 22. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību, ka likumprojektam 79.lapa nomainīta ar 79.A lapu.

Tātad 24.priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 25. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Bet man nav tā maiņas lapa... (Starpsauciens: “Kādēļ ziņotājam nav?!”; “Slikti sagatavots!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 26. ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Informēju, ka šis ir likums, kurš risina to problēmu, ka tiem cilvēkiem, kam bija tiesības atņemtas uz laiku līdz gadam, lai tās atjaunotu, būs jākārto arī teorijas eksāmens.

Līdz ar to aicinu komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis likumprojekts un likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas sēdes darba kārtībā ir aiznākamais un ko mēs tūlīt arī skatīsim, ir jāskata kontekstā. Tie abi rūpējas par to, lai veicinātu biodegvielas patēriņa pieaugumu Latvijā. Līdz šim Latvijā ir īstenoti vairāki biodegvielas ražošanas un patēriņa veicināšanas atbalsta pasākumi, piemēram, tiešais atbalsts... valsts atbalsts finansiāli atbalstāmo kvotu veidā, obligātais biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai 5 procentu apjomā, kā arī citi.

Ekonomikas ministrija no tā ir secinājusi, ka biodegvielas patēriņa pieaugumu vislabāk stimulē tieši ar patēriņu saistītie politikas instrumenti, un tādēļ ir izstrādāts šis likumprojekts un arī aiznākamais. Un tas nosaka to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var ņemt vērā autotransporta līdzekļu spēju darboties, izmantojot augstas koncentrācijas biodegvielas sajaukumus ar fosilo degvielu, tīru biodegvielu vai elektroenerģiju, ja šāda autotransporta izmantošana ir ekonomiski lietderīga un tehniski iespējama.

Tātad ar šo likuma grozījumu mēs dodam plašākas iespējas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus vai arī tādus, kas darbojas ar biodegvielu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

E.Smiltēns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz 17.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Runājot par šo likumu, jāteic, ka ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas ir pieņemta 2012.gada 25.oktobrī un ir par energoefektivitātes prasībām attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem. Un, lūk, šī likumprojekta mērķis ir pārņemt šīs direktīvas prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem. Šie grozījumi nosaka prasības publiskajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem un nosaka pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvas preces un pakalpojumus, kā arī definē preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības. Te gan jāpiebilst, ka pagaidām tie neattieksies uz pašvaldībām.

Līdz ar to komisijā to visu mēs izskatījām, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanai termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts jāskata kontekstā ar likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, par kuru referēju divus likumprojektus iepriekš. Tas pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs, un tajā ir runa par biodegvielas patēriņa veicināšanu... par to, kādā veidā mēs varētu to veicināt. Un šeit ir runa par to, ka pārvadātājs, tieši pārvadātājs, pērkot jaunus sabiedriskā autotransporta līdzekļus, kurus izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, var ņemt vērā autotransporta līdzekļu dzinēju spēju izmantot elektroenerģiju, kā arī fosilās un biodegvielas maisījumus ar paaugstinātu biodegvielas saturu.

Līdz ar to tas jāskata kontekstā ar iepriekš pieņemto, tāpēc es arī komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz 17.decembrim - dienai pirms ziemas brīvdienām Saeimai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim.

Kolēģi! Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Brigmanis, Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē uz 20 minūtēm pēc likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” izskatīšanas pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums uz 20 minūtēm pēc likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” izskatīšanas pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Tātad ir pieņemts lēmums par pārtraukuma izsludināšanu uz 20 minūtēm.

Pirms dodamies pārtraukumā, mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, es informēju jūs, ka šā gada 5.decembrī, Policijas darbinieku dienā un Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienā, notika Saeimas... (Priekšsēdētāja noklaudzina ar āmuru.) Kola kungs!... notika Saeimas un Valsts policijas komandu spēle hokejā. Ar godpilno rezultātu 6 pret 7 Saeimas komanda šajā dienā piekāpās Valsts policijas komandai. Balsošanas zālē varat aplūkot fotomirkļus no spēles un Saeimas komandas iegūto kausu.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģi! Lūdzu tūlīt, nekavējoties, uz ļoti īsu komisijas sēdi! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols... ir, Vilnis Ķirsis, Ingmārs Līdaka, Jānis Trupovnieks... ir, Jānis Urbanovičs, Juris Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.20.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas 10.decembra sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums”, otrais lasījums.

Kolēģi, vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti!

Ārlietu komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums”.

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti 26 priekšlikumi.

1. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 7. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Šis priekšlikums - 7.priekšlikums - paredz noteikt, ka Saeima pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta vai ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu, var noteikt nacionālās sankcijas, ja tās nav pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā.

Ārlietu ministrijas sagatavotā redakcija savukārt paredz, ka nacionālās sankcijas nosaka Ministru kabinets, bet Saeimai pat nav iespējas rosināt sankciju noteikšanu.

Turpretim 7.priekšlikums paredz, ka Saeima nosaka nacionālās sankcijas, bet Ministru kabinets saglabā iespēju rosināt sankcijas.

Kārtība, ka Saeimai būtu jābūt institūcijai, kura nosaka nacionālās sankcijas, būtu atbalstāma no vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, Latvija ir parlamentāra un demokrātiska republika, un nacionālās sankcijas, kuras ietekmē Latvijas drošību, ārpolitiku un tautsaimniecību, būtu jānosaka tieši vēlētam parlamentam, nevis Ministru kabinetam.

Otrkārt, tādējādi tiktu novērsti riski, ka nacionālās sankcijas nosaka Ministru kabinets, kuram parlaments ir izteicis neuzticību vai kurš ir demisionējis, bet kurš darbu turpina līdz jaunā Ministru kabineta izveidei. Nevar arī izslēgt varbūtību, ka nacionālās sankcijas nosaka mazākuma valdība, kurai nav Saeimas vairākuma atbalsta.

Treškārt, Saeimas deputāti nes atbildību savu vēlētāju priekšā, tāpēc Saeimas pieņemtās nacionālās sankcijas būtu kvalitatīvi argumentētas un pamatotas no drošības un nacionālo interešu viedokļa.

Jāpiemin, ka arī citās valstīs ir prakse, ka sankcijas tiek pieņemtas ar parlamenta atbalstu. Tomēr Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kur tika skatīts šis priekšlikums, Juridiskais birojs norādīja uz riskiem, kas radīsies saistībā ar nacionālo sankciju pārsūdzēšanas iespējām, kuras ir noteiktas likuma 15.pantā, ja šīs sankcijas būs pieņēmusi Saeima, nevis Ministru kabinets. Ņemot vērā šos iebildumus, Nacionālās apvienības frakcija atsauca 7.priekšlikumu, bet trešajam lasījumam iesniegs priekšlikumu, kurš paredzēs, ka Ministru kabinets varēs noteikt nacionālās sankcijas, bet arī Saeimai būs iespēja tās ierosināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts.

Deputāti Smiltēns, Viņķele, Abu Meri, Āboltiņa un Šadurskis lūdz turpināt šā gada 10.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi.

R.Kols. Jā. Atgriežamies pie priekšlikumu izskatīšanas.

8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ārlietu komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 11. - deputāta Riharda Kola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Priekšlikums saistīts arī ar 16. - šī paša iesniedzēja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Sākšu ar visiem labi zināmo teicienu: “Acis darba izbijās, rokas darba nebijās.”

“Acis darba nebijās, rokas darba izbijās.” (Starpsauciens: “Autors?!”)

Ar propagandu diemžēl esam apgriezuši folklorizēto teicienu augšpēdus.

Ņemot vērā viena no modernās karadarbības paveidiem - propagandas - pieaugošo izplatību un ietekmi uz sociālpolitiskajām norisēm tepat Latvijā, rosinu nacionālo sankciju paredzēto formu vidū iekļaut arī propagandu un tās ierobežošanu. Propaganda un tās mehānismi ir ievērojami attīstījušies kopš Otrā pasaules kara laika laimīgās un saulainās nākotnes plakātiem vai humoristiskām, vadoni slavinošām dziesmām. Šodien propagandas sinonīms ir “informācijas karš”, ar ko caur dažādiem informācijas kanāliem un instrumentiem aktīvi nodarbojas mums visiem labi zināmi spēlētāji starptautiskajā telpā. Par to dzirdam arvien biežāk, un arvien biežāk šī informācija ir pamatota ar nopietniem pierādījumiem. Piemēram, tepat kaimiņos Lietuvas drošības iestādes ir konstatējušas, ka Krievija Lietuvā izveidojusi veselu propagandas institūtu, kas tiek finansēts, pārkāpjot valsts likumus, un kas izveidojis daudz dažādu institūciju, ar kuru starpniecību pa dažādiem kanāliem tiek izplatīta Lietuvas valsti apdraudoša propaganda.

Tāpat kā Rietumu telpā, arī Latvijā ir atrunāta nepieciešamība ierobežot un “piegriezt skābekli” propagandas ruporiem un šo ruporu saimniekiem, paredzot vai iekļaujot jaunas iestrādes likumos, piemērot kompleksus ierobežojumus propagandas izplatītājiem un to autoriem. Tā sauktā Mogerīni darba grupa strādā pie atbildes un ierobežojoša mehānisma izstrādes, lai spētu cīnīties pret Krievijas izplatīto dezinformāciju, kas adresēta gan iekšējai, gan starptautiskajai auditorijai.

Lietuvā likumā iestrādātas noteiktas nopietnas finansiālas sankcijas ar mērķi cīnīties pret propagandas izplatību. Augsti vērtētās domnīcas “Atlantijas padome” eksperti ir norādījuši: lai efektīvi cīnītos pret arvien pieaugošo un nospiedošo propagandas ietekmi uz rietumvalstīm, ir jāizmanto līdz šim ietekmīgākais līdzeklis - sankcijas.

Iebildes pret propagandas definīcijas trūkumu vai runas par to, ka Latvijā jau ir uzraugoša institūcija šajā jautājumā, neiztur kritiku. Atsauces uz propagandu un informatīvo karu plašā spektrā atrodamas publiskajā telpā gan publiskajā un poliskajā retorikā, gan arī tādos dokumentos kā nule apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija. Definīcijas trūkums nemazina un nemaina valodā reāli lietotu vārdu nozīmi. Savukārt NEPLP ir uzraugoša iestāde šajā jautājumā, tai ir reaģējošas, nevis atturošas funkcijas, un tas neveicina preventīvu mūsu informatīvās telpas aizsardzību. Turklāt propagandas ierobežošana attiecas ne tikai uz mediju telpu, bet arī uz visplašāko informācijas nesēju spektru.

Mums ir jāpielāgojas 21.gadsimta komunikācijas instrumentu plašajam tīklam, ja vēlamies patiesi aizsargāt mūsu informatīvo telpu. Propagandas iekļaušanas ierosinājums nebūt nav paredzēts, lai ieviestu, kā dažs labs to vēlas dēvēt, cenzūru cenzūras pēc. Tas, ka šāds instruments likumā tiktu iekļauts, nenozīmētu, ka tas automātiski tiek piemērots. Līdzīgi kā neskaitāmiem likumā atrunātiem ierobežojumiem, arī šim būtu preventīva, atturoša un sabiedrību mobilizējoša nozīme, paredzot iespēju rīkoties nepieciešamības gadījumā. Tikai retais publiskajā telpā un savā komunikācijā nebūs argumentējis nepieciešamību ierobežot naidīgas informācijas izplatību un aizsargāt mūsu informatīvo telpu no potenciāli bīstamas un agresīvas retorikas, kas varētu kaitēt mūsu valstij.

Laiks pārvērst tukšus vārdus un saukļus reālos darbos, iekļaujot nacionālo sankciju likumā propagandas ierobežošanas mehānismus. Ļoti iespējams, ka tas propagandas ruporiem liks divreiz padomāt pirms savas darbības izvēršanas vai nostiprināšanas mūsu valstī.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kola kungs! Par šo jautājumu mēs ar jums esam diskutējuši daudzkārt. Un jūs arī savā runā norādījāt iemeslus, kādēļ jūs esat iesniedzis šo priekšlikumu un kādēļ vajadzētu iekļaut propagandas jautājumu šādā formulējumā. Tomēr šinī gadījumā es gribētu aicināt Saeimu atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas, jo tas ir neskaidrs. Nav skaidrs, ko tieši jūs gribat ierobežot un ar kādiem līdzekļiem to vispār ir iespējams izdarīt. Jo propaganda galu galā ir informācijas plūsma, kas pie mums nonāk daudzos dažādos veidos un ar daudziem dažādiem līdzekļiem, un galu galā mēs varam nonākt pie situācijas, kurā, lai gan mēs būsim iestrādājuši šādu priekšlikumu, mums faktiski nebūs reālas iespējas ne kontrolēt, ne arī faktiski ieviest šāda veida sankcijas.

Tādēļ, Kola kungs, es jūs aicinu... Uz trešo lasījumu vēl būs iespēja plašāk par šo formulējumu diskutēt, izrunāt, kāds veids būtu efektīvs (jo šinī gadījumā jūs vēlaties vērsties pret konkrētiem masu informācijas līdzekļiem, pret konkrētiem informācijas avotiem), un tad arī skatīties, kāds formulējums varētu būt precīzāks, un arī skatīties, cik lietderīga tad būtu tā iekļaušana šajā likumā.

Kola kungs! Protams, pret šo kaitīgo - Latvijas valstij kaitīgo! - propagandu, ar ko aktīvi nodarbojas Krievijas Federācijas masu informācijas līdzekļi, ir jācīnās - jācīnās ar daudziem dažādiem līdzekļiem. Protams, ir jāstiprina arī mūsu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Mēs pavisam drīz lemsim par vēl viena locekļa iecelšanu šajā padomē, lai šī padome varētu pilnā mērā darboties un strādāt, un cerams, ka to mums izdosies izdarīt un ka tiešām tur mums būs darboties spējīgs kolēģis, kas varēs arī labi izprast jaunos virzienus, kurus jau minētā Mogerīni kundze ir noteikusi savā ārpolitiskās darbības dienestā.

Tā ka, kolēģi, es jūs aicinu šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt, bet Kola kungu aicinu domāt par labāku formulējumu un iespējamiem risinājumiem uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Godātā Čigānes kundze! Mums jau šobrīd ir iespēja ar tehniskiem līdzekļiem ierobežot propagandu, un mums arī ir citi veidi; jau pastāv dažādi ierobežojoši momenti, piemēram, attiecībā uz interneta azartspēlēm.

Tām interneta azartspēlēm, kuras nav saņēmušas attiecīgu licenci, nav iespējams piekļūt klāt. Ir tehniski veidi, kā valsts nobloķē piekļuvi šiem portāliem, un neviens cilvēks, ja vien neizmanto ļoti sarežģītus apiešanas mehānismus, nevar piekļūt šīm interneta azartspēlēm.

Līdzīgi ierobežojumi ir iespējami attiecībā uz propagandu. Kur mēs redzam absolūtu naidīgu propagandu, vērstu pret Latvijas valsti un pret mūsu sabiedrotajiem, mums ir tehniskas iespējas, kā ierobežot piekļuvi šim saturam. Ir šādas iespējas.

Un attiecībā uz Kola kunga priekšlikumiem es aicinu tomēr tos atbalstīt šobrīd - otrajā lasījumā. Jā, tos var uzlabot, un tam ir arī paredzēts trešais lasījums. Ja ir konceptuāls atbalsts otrajā lasījumā, tad trešajā lasījumā ir iespējams noslīpēt redakciju un precizēt atsevišķas detaļas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani pamudināja kolēģes Čigānes teiktais par to, ka šie sagatavotie labojumi ir sasteigti. Manuprāt, šajā gadījumā mums nevajadzētu steigties, jo galu galā, runājot par dažādiem propagandas veidiem, mēs citreiz pazaudējam mežu aiz kokiem.

Es domāju, ka brīvas sabiedrības - un, es uzskatu, Latvija ir brīva sabiedrība! - aizstāv sevi ar brīvību nostiprināšanu. Protams, šeit runa ir par izglītības uzlabošanu un dažādiem citiem veidiem. Bet šajā sakarā es vēlreiz gribu atkārtot to, ko Lolita Čigāne teica. Šis priekšlikums ir jāpārskata un jāformulē precīzāk, jo galu galā, ja mēs tikai aizliedzam, tad mēs aizmirstam pamatprincipu, ka mēs esam brīva sabiedrība.

Mēs šādi nodrošinām savu brīvu pastāvēšanu, jo pretējā gadījumā mēs dodam mehānismus rokās mūsu naidniekiem tepat uz austrumiem aiz Zilupes.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam, otro reizi.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Paldies kolēģiem par argumentāciju, bet nu tā tomēr neiztur kritiku, jo priekšlikumi tika iesniegti savlaicīgi. Tas - pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Priekšlikumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar nozares ekspertiem.

Un trešām kārtām par to, ko minēja Spolīša kungs, - ka kaut ko aizliegt vai tamlīdzīgi... Jūs neesat izpratuši sankciju likuma pamatbūtību. Tas nav aizliegt un tamlīdzīgi. Tas ir ierobežot, atturēt un tādā garā. Tas nav konkrolēt kaut kādu mediju saturu. Tas ir vērsties pret mediju īpašniekiem, īstenībā tiem pašiem “orķestru” vadītājiem, kas no Krievijas pārrobežu veidā īsteno, var teikt, prātu un siržu iekarošanu Latvijā.

Un tas, ko minēja Čigānes kundze, atsaucoties uz Mogerīni. Jā, ir ļoti jauki, ka Eiropas līmenī strādā darba grupa. Bet jebkurā gadījumā šā likuma būtība ir nevis sākums, proti, nevis starptautiskās sankcijas, bet gan nacionālās sankcijas. Tādam instrumentam ir jābūt Latvijas rīcībā, un propaganda, agri vai vēlu (jūs zināt, kādi tie apgriezieni ir) pieaugs arvien vairāk un vairāk. Un pēc pieciem gadiem mēs varēsim žēloties, ka, redz, mums nebija iespēju pirms pieciem gadiem ierobežot konkrētu agresiju, kas ir vērsta pret Latvijas valsti. (Dep. V.Spolītis: “Mēs jau to risinājām bez sankciju likuma!”)

Līdz ar to es vēlreiz aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, var strādāt pie priekšlikuma tehniskās pieslīpēšanas, bet tomēr šis ir būtisks instruments, kas varētu aizsargāt valsts nacionālo drošību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Labrīt visiem! Ja no šīs tribīnes sāk runāt par mediju politiku vai par kaut kādu propagandu Kols vai Dombrava, tad es palieku nervozs. Un tāpēc arī es esmu šobrīd šeit, lai izskaidrotu to, ka patiesībā nekā slikta jau tur nav. Doma ir pareiza. Sirds ir pareizā vietā. Lolita Čigāne minēja to, ka nav līdz galam izstrādāts. Pilnībā piekrītu. Bet es jums arī atgādināšu, ka Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei...” (Cik garš tas nosaukums jums ir, es jau vairs neatceros)... Jūs noraidījāt, izņemot tagad jau Mūrnieces kundzi... Valsts prezidenta šos te... elektronisko plašsaziņas līdzekļu tos pārejas noteikumus, kas sargā, teiksim, šobrīd Latgales telpu.

Un, ja Veiko Spolītis aiz meža neredz kokus vai kokos neredz mežu, tad tas jau arī neiztur nekādu kritiku. Jo tad jau vienkārši taisām robežas vaļā.

Tas, ka ir kaut kas jāsāk aktīvi darīt, tas ir fakts. Un šis priekšlikums, kolēģi, ir atbalstāms. Bet ar noteikumu, ka jūs, Kola kungs, izstrādāsiet līdz galam - kādā veidā darbosies sankcijas, pret ko tā propaganda ir, par ko tā propaganda ir. Propaganda var būt arī par zivju eļļu. Par visu ko var būt propaganda. Šajā brīdī ir par Latvijas valsts drošību.

Es aicinu atbalstīt šo pasākumu. Krauzes kungs, arī jūs atbalstiet, lūdzu! Kā mediju eksperts. Es ceru, ka jūs visi...

Zariņa kungs, viss ir skaidrs, ko jūs teiksiet.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Ir tāds teiciens, ka šinī pasaulē nav nekā jauna. (Smiekli. Aplausi.) Es dzīvoju gandrīz pusgadsimtu, un man jāsāk pamazām tam piekrist.

Tas, ko es tagad klausos no Nacionālās apvienības puses, tas arī tiešām nav nekas jauns. Un tas skan diezgan amizanti. Nacionālā apvienība piedāvā tieši tos pašus instrumentus, ko savulaik piedāvāja padomju vara, lai noturētos pie savas varas un varētu manipulēt ar tautu.

Nu, ir ļoti amizanti to klausīties. Ja jūs vēlaties, atbalstiet to!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs ko vēlas piebilst?

R.Kols. Komisijas vārdā ne.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 15. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 16. - deputāta Riharda Kola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 17. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 18. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 19. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, pēc būtības šāds priekšlikums varbūt pat nebūtu vajadzīgs, ja Latvijā amatpersonām un valsts iestādēm būtu skaidrs atbildības princips. Ja jau kaut ko izdara, tad vajadzētu arī atbildēt. Tā kā mums praksē diemžēl ne vienmēr ir šāda cieša loģiska sasaiste, tad vienmēr likumā ieraksta kaut kādu zināmu saistību jeb paredz, kas notiek tad, ja notiek tas, kas ir izlemts.

Otrkārt, noteikti nebūtu šāds priekšlikums no manas puses virzīts, ja mums Latvijas vēsturē nebūtu zināma pieredze, ka diemžēl, Latvijai pievienojoties kādām sankcijām vai ieviešot kādas sankcijas, uzreiz sākas problēmas: “Bet mēs taču negaidījām, ka no tā kādam radīsies zaudējumi!” It kā neviens nebūtu rēķinājies ar to, kas notiek.

Diemžēl Latvijā ir tā bēdīgā pieredze, ka tad, kad mēs pieņemam kaut kādu likumu, mēs domājam diezgan šaurā savā virzienā. Esam izdomājuši: šis būs ļoti labs. Mums tas ir patīkami, bet par to, vai pārējos tas neskar, mēs bieži vien neaizdomājamies. Un, ja par to iedomājamies, tad tomēr ceram: gan jau noklusēs. Jo arī šajā gadījumā sākotnējā reakcija bija tāda: “Paši vainīgi tie zaudētāji! Ar ko viņi uzturēja kontaktus!” Nākamā reakcija bija tā, kas pastāv dabā: “Izdzīvos stiprākais! Gan jau “nomirs” vai bankrotēs tie uzņēmēji, kur nebija iepriekš padomāts...!” Pēc tam, pēc vairākiem mēnešiem... Nē, runās ātrāk mazlietiņ... sāksim kaut kā palīdzēt, meklēsim tirgus... Un tikai pēc tam rodas jautājums par to, kā sniegt atbalstu.

Es šobrīd jums negribu nosaukt Zemkopības ministrijas dotos skaitļus, cik miljonus zaudēja... Vislielākie... Manos datos redzams, ka visvairāk cieta piena ražotāji un piena pārstrādātāji, jo viņiem lielākais eksports laikam bija uz tām valstīm, pret kurām bija uzsāktas sankcijas. Taču līdzīgas situācijas, līdzīgi zaudējumi radās arī citās uzņēmējdarbības nozarēs. Un tad, kad mēs braucām pie saviem vēlētājiem un ar viņiem runājām tajā periodā, viņi visi prasīja: “Vai tad nebūs no valsts puses atbalsts?”

Kāpēc Latvija piekrita, neprasot kaut kādu kompensāciju? Vai tajā brīdī Latvija domāja par saviem uzņēmējiem, kuru dēļ mēs zaudējām gan ieņēmumus no ienākuma nodokļiem, gan arī citus ienākumus?

Tad, kad šo priekšlikumu apsprieda atbildīgajā komisijā, viena no kritikām skanēja: “Ziniet, nebūs jau tajā brīdī īsti skaidrs, cik plašas tās sankcijas būs vai cik daudz tās skars un ko tās skars.” Jāsaka, ka tā nu gan nav! Latvijas valdībai, ministrijām ir diezgan precīza uzskaite par uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar vienu vai otru valsti, uz kurieni notiek kāds eksports vai imports, un to, kādi zaudējumi varētu no tā rasties. Priekš kam tad mums visas tās lielās atskaites un birokrātiskā papīru gūzma, ja mēs sakām, ka mēs nezinām, kas Latvijā notiek vai var notikt?! Prognozes vienmēr ir.

Dažreiz saka tā: “Gan jau izdzīvos paši!” Bet atcerieties, ka šī izdzīvošana ir saistīta ar Latvijas valsti!

Jūs varat iedomāties situāciju, kāda ģimenē parasti ir tad, kad bērns ir iesaistījies ne īpaši labā kompānijā. Vecāki, zinot, ka šī kompānija bērnu var slikti ietekmēt... var izvirzīt kādu noteikumu un teikt tā: “Zini, puisīt (vai meitenīt), beidz šīs attiecības, netiecies ar viņiem! Es tev aizliedzu ar viņiem tikties!” Un slikts ir tas tēvs vai māte, kas tajā pašā brīdī šim bērnam nepiedāvā aizpildīt brīvo laiku, vai nu atrodot interešu izglītības pulciņus, vai iedodot kaut vai naudu un aizsūtot uz kino, vai tamlīdzīgi. Mēs viņam varam pateikt: “Ziniet, pēc diviem vai trijiem mēnešiem mēs padomāsim, kā tev varbūt palīdzēt, bet šobrīd mēģini padzīvot pie sevis istabiņā!”

Un, cilvēki mīļie, atcerēsimies to, ko 18.novembra svētku dievkalpojumā teica luteriskās baznīcas arhibīskaps Vanags, kurš salīdzināja valsti ar ģimeni. Valsts vadītājam ir jābūt tādam kā labiem ģimenes vecākiem. Tajā brīdī, kad vecāki izdomā, kā vadīt savu ģimeni, viņiem ir jāpadomā, vai šajā ģimenē ar šo savu lēmumu netiek kādam nodarīts pāri.

Tāpēc mans priekšlikums ir loģisks: pēc Ministru kabineta pienākuma noteikt vispārējo sankciju izpildes kārtību ir jānosaka arī sankciju ieviešanas vai noteikšanas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanas kārtība.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kūtra kungs! Jūsu salīdzinājums ar ģimeni, kur valsts ir vecāki un komersanti ir bērni, kuri ir diezgan nesaprātīgi un kuri aug un plaukst tad, ja gādīgā valsts - vecāki - par viņiem rūpējas un pasargā no nesaprātīgas rīcības, protams, ir skaists, bet es teiktu - pavisam nepareizs. Jo galu galā mūsu komersanti ir saprātīgi, racionāli, pragmatiski indivīdi, kas veido uzņēmumus, meklē noieta tirgus savām saražotajām precēm un pakalpojumiem un pilnā mērā spēj domāt paši un arī veidot savus plānus paši.

Tādēļ, cienījamais Kūtra kungs un cienījamie kolēģi, jebkādi kompensējoši mehānismi par jebkādām zaudējumus radošām sankcijām ir jāveido tikai tad, ja ir konkrēta analīze, ka kāda nozare ir cietusi un tas rada asimetrisku triecienu mūsu tautsaimniecības attīstībai. Mums šādas situācijas ir bijušas, un valdība ir steigusies palīgā tad, kad šī analīze liecina par to, ka tautsaimniecības nozare ir nopietni apdraudēta un nevarēs attīstīties tālāk, un kaut kāds bufera atbalsts no valsts ir vajadzīgs.

Priekš kam mums ir vajadzīgi vēl atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kur mēs mēģinātu definēt kritērijus, kā to darīt, kurā brīdī to darīt un kas varēs pieteikties uz šādu atbalstu?

Cienījamie kolēģi! Kūtra kunga priekšlikumā ir minētas personas un komersanti, kas nav specificēti. Šinī gadījumā tie var būt Krievijas Federācijas komersanti, kas likumsakarīgi cietīs no Eiropas Savienības pret tiem ieviestajām sankcijām. Tad arī šie cilvēki varēs sastāties rindā pie Ministru kabineta un prasīt mūsu Latvijas valsts kompensācijas? Tā jūs to bijāt domājis, Kūtra kungs?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim, otro reizi.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, kas mani varbūt nesaprata, un cienījamā Čigānes kundze! Šķiet, ka jūs atkal domājat tikpat šauri, kā pieņemts līdz šim daudzos gadījumos domāt.

Runājot par komersantiem, ir jāsaprot, ka nevis tikai uzņēmējs pelna, bet pie uzņēmēja strādā cilvēki, kuri arī pelna un maksā ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Un, aizverot ciet uzņēmumu vai samazinot uzņēmuma ienākumus, šie cilvēki zaudē darbu un ienākumus. Jūs saprotiet, ka Latvijā saistībā ar iepriekšējo sankciju periodu samērā daudzi cilvēki cieta.

Un otra lieta. Jā, es saprotu, ka... Es gribētu teikt, ka šo sankciju ieviešana - tā ir ļaunā... tas ir izdzīvošanas princips. Bet mēs dzīvojam civilizētā sabiedrībā, nevis tur, kur viens otru gatavs apēst. Ja mēs, Latvija, ieviešam ar kādu politisku lēmumu kādu vēlmi, tad mums ir jāpadomā, lai mēs nenodarām pāri savējiem. Un, ja tā pirmā vēlme un mērķis, ieviešot sankcijas, ir skaidri saprotams un ja mērķis ir augstāks, tad mums ir jāpadomā, kādā veidā nenodarīt pāri savējiem - Latvijas iedzīvotājiem.

Un otra lieta. Kritizējot šo priekšlikumu, mēs sakām, ka nevajag attiecināt to visu uz visiem komersantiem. Bet, ja piekrītam, ka to vajag attiecināt uz Latvijas komersantiem, tad, lūdzu, uz trešo lasījumu var iesniegt precizējošu priekšlikumu, un tad precizēsim, konkrēti pasakot, ka tas attiecas tikai uz Latvijas uzņēmējiem. Tam es pilnībā piekrītu. Jā! Tādā gadījumā mēs varētu precizēt uz trešo lasījumu. Bet jūs laikam interpretējāt to krietni plašāk... To jūs gribētu “pierakstīt” citiem cilvēkiem. (Dep. A.Loskutovs: “Tas ir jūsu nekvalitatīvais priekšlikums!”), kā tas bieži mēdz būt runās, - “pierakstīt” citiem to, ko paši klusībā esat domājuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Kūtra priekšlikumam tik tiešām nevarētu piekrist no vairākiem aspektiem. Viens no tiem ir tas, ka tieši iepriekšējās sankcijas ļoti smagi skāra Krievijas uzņēmējus, kuri bija iegādājušies uzņēmumus daudzās Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Piemēram, “Rīgas Piena kombināts”, “Valmieras piens” un daudzi citi šie uzņēmumi pieder Krievijas uzņēmējam Andrejam Beshmeļņickim. (Zālē smiekli. Starpsaucieni: “Vēlreiz! Kā bija uzvārds?”)

Un tāpēc ir labāk tad, kad tiek radīta iespēja, ka valsts pati, valdība var brīvi lemt, kuriem pilsoņiem sniegt savu atbalstu gadījumā, ja viņus ir ietekmējušas sankcijas, - vai tie ir primārie ražotāji, zemnieki, vai tie ir darbinieki, kuri kaut kādā brīdī zaudē darbu. Bet nedrīkstētu tikt radīts mehānisms, ka automātiski ir jāpalīdz jebkuram uzņēmējam, kurš nav diversificējis savu eksportu, nav diversificējis savu ražošanu un ir balstījies tikai uz Krievijas tirgu un, iespējams, pat ir tiešā veidā saistīts ar Krievijas Federāciju un Putina režīmu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

R.Kols. Ārlietu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Kols. 20. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 23. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 25. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. 26. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Kols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”, pirmais lasījums. (Starpsauciens: “Atkārtot, lūdzu!”)

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.1562. Komisija izskatīja likumprojektu, kurš tika izstrādāts ar mērķi, lai Eiropas Investīciju banka bez kavēšanās sāktu finansēt atbilstošus projektus ar spēkā esošajām dalībvalstu garantijām. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S.Potapkins. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S.Potapkins. Ārlietu komisija lūdz izskatīt likumprojektu tūlīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.1563. Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

S.Potapkins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

S.Potapkins. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu tūlīt un atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar dokumentu Nr.1564.

Komisija likumprojektu izskatīja un lūdza atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Potapkins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi uz otro lasījumu grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stepaņenko. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stepaņenko. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. Arī 6. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. Tātad Saeimas Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas  Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai paredzētu kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensībām. Uz otro lasījumu mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.350/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 15. datumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.405/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts precizē, kā saukt pie atbildības par naudas viltošanu, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos.

Likumprojektam uz otro lasījumu saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas uzlabo redakciju. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas pilnveido panta nosaukumu. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas uzlabo redakciju. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Priekšlikumus ierosinām iesniegt līdz 15.decembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš pieņemto likumprojektu.

Šā likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Arī šim likumprojektam kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek ierosināts šī gada 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Godātie kolēģi! Runāšu par šo un nākamo likumprojektu, jo tie abi ir savstarpēji saistīti, abi paredz vienu un to pašu - Latvijas likumdošanā ieviest OECD izstrādāto un visās citās Eiropas dalībvalstīs apstiprināto un par labu atzīto globālo standartu automātiskai informācijas (nodokļu jomā) apmaiņai par finanšu kontiem. Globālā standarta mērķis ir automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām par finanšu iestāžu rīcībā esošo informāciju par citu valstu rezidentiem.

OECD izstrādātais un 2014.gadā apstiprinātais globālais standarts paplašina šādas informācijas automātisku apmaiņu pasaules līmenī.

Globālais standarts paredz... nevis standarts, bet direktīva paredz to, ka direktīva ir jāievieš 2017.gada beigās - 2017.gada septembrī, kad tiks ziņots par 2016.gadu. Un, lai visām iesaistītajām iestādēm, to skaitā komercbankām, būtu skaidri spēles noteikumi, šo likumu vajadzētu apstiprināt vēl šogad, un tāpēc komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un arī nākamo un lūdz piešķirt tiem steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Putra. Kā jau teicu, komisijā tas ir izskatīts un atbalstīts izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada, proti, 2015.gada, 14.decembris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 2015.gada 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar jau nupat izskatīto likumprojektu par globālo finanšu standartu, un te ir dažas normas, kas tiek sinhronizētas ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību - līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Putra. Jā, un lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 14.decembris. Izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja un sniedz jums izskatīšanai likumprojektu par nekustamā īpašuma Rīgā, Skolas ielā 3 nodošanu svarīgai mūsu organizācijai - Ārstu biedrībai, kas jau ļoti ilgi, kopš Atmodas laikiem, sadarbojas ar Saeimu.

Ārstu biedrība nodarbojas ar mūsu ārstu profesionālās izaugsmes, pēcdiploma apmācības, zināšanu pārbaudes un sertifikācijas lietām, kā arī gādā par mūsu valsts sabiedrības un veselības politiku. Ar šo likumprojektu mēs gribētu sniegt atbalstu Latvijas Ārstu biedrībai, kura pilda ļoti daudzas valstiskas funkcijas, aizvietojot lielu daudzumu valdības ierēdņu, kā arī ļaut tai ieguldīt šajā ēkā ievērojamus līdzekļus, jo tas ir vēstures piemineklis - Misiņa vēsturiskā bibliotēka - simtgadīga ēka, kurā ir nepieciešami ieguldījumi.

Šādā veidā mēs varam sniegt daudzcietušajai veselības nozarei nepārprotamu atbalstu. Šis īpašums tiek nodots Latvijas Ārstu biedrībai ar nosacījumiem un būs tās rīcībā tik ilgi, cik pastāvēs Ārstu biedrība, cik ilgi tā veiks statūtos paredzētās valsts funkcijas, un, šiem nosacījumiem vairs neturpinoties, nonāks atpakaļ ar Finanšu ministriju saistītās VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīcībā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Ražuks. Priekšlikumus gaidīsim līdz 2016.gada 15.janvārim.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 15.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Plenārsēdes pārtraukumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāca uz sēdi un konstatēja, ka likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts (Dep. I.Zariņš: “Kāds pārsteigums!”), un ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - nav. Tātad likums ir pieņemts.

Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Tātad par deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Minsitru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Tutina, Ādamsona, Agešina un Zemļinska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. (Atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām.) Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. (Atbilde klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām.) Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Tutina jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Kolēģi! Līdz ar to informēju, ka šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00, nenotiks. (Dep. I.Zariņš: “Kāds pārsteigums!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti... Ir apkopoti reģistrācijas rezultāti.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim to nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vilnis Ķirsis, Ingmārs Līdaka, Jānis Urbanovičs un Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi deputātu jautājumi.

Deputāti Agešins, Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par AS KVV “Liepājas metalurgs””, ko nododam ekonomikas ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Agešins, Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par AS KVV “Liepājas metalurgs””, ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.

Paldies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 18. sēde
2015. gada 10. decembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” (Nr. 453/Lp12) (Dok. Nr. 1556, 1556A)
Priekšlikums	- dep. A.Barča (par)
Par likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” (Nr. 454/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1568, 1568A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 455/Lp12) (Dok. Nr. 1570, 1570A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 461/Lp12) (Dok. Nr. 1592)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 462/Lp12) (Dok. Nr. 1593)
Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās” (Nr. 263/Lm12) (Dok. Nr. 1571)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” (Nr. 391/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1226B)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 436/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1441B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” (Nr. 449/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1534B)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 263/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1565)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 309/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1572)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 310/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1573)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 461/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1592)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 462/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1593)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 462/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1593)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 330/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1578, 1578A)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 437/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1457, 1558)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 438/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1458, 1559)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 439/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1459, 1560)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. K.Šadurskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” (Nr. 358/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1561)
Ziņo	- dep. R.Kols
Debates	- dep. J.Dombrava
	- dep. R.Kols
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Spolītis
	- dep. R.Kols
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. G.Kūtris
	- dep. L.Čigāne
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 410/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1320, 1562)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 410/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1320, 1562)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 411/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1321, 1563)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 411/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1321, 1563)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 412/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1343, 1564)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 254/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1574)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 350/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1575)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 405/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1576)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 404/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1577)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 442/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1486, 1583)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 441/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1475, 1584)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” (Nr. 453/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1556, 1556A)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 461/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1592B)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Informācija par deputātu V.Agešina, I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par AS KVV “Liepājas metalurgs”” (Nr. 116/J12)
Informācija par deputātu V.Agešina, I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par AS KVV “Liepājas metalurgs”” (Nr. 117/J12)

Balsojumi

Datums: 10.12.2015 09:03:25 bal001
Par - 57, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (461/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.12.2015 09:10:12 bal002
Par - 22, pret - 12, atturas - 46. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums (454/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 10.12.2015 09:12:47 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās (263/Lm12)

Datums: 10.12.2015 09:13:50 bal004
Par - 62, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (461/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.12.2015 09:21:11 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums (391/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 09:23:06 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (436/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 09:23:58 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi (449/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 09:25:37 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (263/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:26:54 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (309/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:34:13 bal010
Par - 23, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilprocesa likumā (310/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:35:10 bal011
Par - 21, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civilprocesa likumā (310/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:35:49 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (310/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:38:07 bal013
Par - 61, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (461/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:38:31 bal014
Par - 60, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (461/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:42:12 bal015
Par - 59, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (462/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:42:34 bal016
Par - 59, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (462/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:43:30 bal017
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (462/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 09:53:58 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (330/Lp12), 3.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:56:00 bal019
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (437/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:57:33 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (438/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 09:59:08 bal021
Par - 77, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (439/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:00:17 bal022
Par - 60, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 10.12.2015 10:42:18 bal023
Par - 36, pret - 21, atturas - 25. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (358/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:43:09 bal024
Par - 35, pret - 21, atturas - 26. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (358/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:55:06 bal025
Par - 27, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (358/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:56:12 bal026
Par - 67, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (358/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:58:38 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas ... (410/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 10:59:40 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas ... (410/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:00:53 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, ... (410/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 11:03:03 bal030
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, ... (411/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:04:13 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, ... (411/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:05:37 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas ... (411/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2015 11:06:25 bal033
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (412/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:07:32 bal034
Par - 64, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:08:01 bal035
Par - 66, pret - 2, atturas - 17. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:09:06 bal036
Par - 70, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:10:11 bal037
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (350/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:11:46 bal038
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (405/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:12:54 bal039
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (404/Lp12), 2.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:15:05 bal040
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (442/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:15:30 bal041
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (442/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:16:43 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (441/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:17:04 bal043
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (441/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:20:09 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai (453/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.12.2015 11:21:21 bal045
Par - 60, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (461/Lp12), 2.lasījums, steidzams

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 10.decembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Saeimas Sēžu zālē ir pulcējušies deputāti no Saeimas frakcijām, lai jums pastāstītu par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Mans uzdevums ir frakcijas vārdā stāstīt par to, ko šodien esam paveikuši Saeimā un kā, ar kādiem jautājumiem un ar kādiem panākumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuru man ir uzdevums vadīt.

Šodien esmu gandarīta, ka Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai. Īpašums atrodas Rīgā, Skolas ielā 3. Latvijas Ārstu biedrība ir dibināta pirms vairāk nekā 25 gadiem, tas ir, 1989.gadā. Latvijas Ārstu biedrība veic vairākus valsts dotos uzdevumus, līdz šim brīdim īrējot telpas no VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Izstrādājot likumprojektu, ļoti nopietni strādāja mūsu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti. Piesaistījām šajā darbā Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, arī Finanšu ministriju, un... Tātad šodien deputāti pirmo lasījumu ir akceptējuši. Es ļoti ceru, ka tā tas notiks arī otrajā un trešajā lasījumā. Un kādēļ es šodien izsaku gandarījumu? Tādēļ, ka Saeimas iepriekšējos sasaukumos mums šis darbs neveicās.

Gribētu atgādināt radioklausītājiem un daudzus nomierināt, jo cilvēki zvana mums un ir satraukti, ka masu medijos ir saklausījuši tādu informāciju, kura diemžēl ne vienmēr ir bijusi precīza. Un tā ir par iespējamām izmaiņām sociālajos jautājumos nākošajā gadā, sākot ar 1.janvāri. Tātad ar janvāri, kā Saeima ir akceptējusi, apstiprinot budžetu, uzsāksies pārrēķins pensijām, kuras Latvijā ir piešķirtas 2010.gadā. Turklāt ne tikai tām pensijām, kuras 2010.gadā ir piešķirtas, bet arī tām, kuras ir pārrēķinātas. Un tā uz priekšu, kamēr 2018.gadā pabeigsim pilnīgi visu to pensiju pārrēķinu, kuras bija saistītas ar krīzes laiku, ar algu negatīvo koeficientu.

Es domāju, mēs šodien varam izteikt gandarījumu arī par deputātu atbalstu tam, ka ar nākošā gada janvāri darba samaksa tiek palielināta cilvēkiem, kuri ikdienā nodarbojas ar ļoti nopietniem sociāliem jautājumiem. Un tie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki.

Man, no savas puses, ir vēl daži precizējumi, un es vēlos radioklausītājiem pateikt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā darbu uzsākusi viena ļoti nopietna darba grupa jautājumā par iespējamiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, tas ir, par pensiju turpmāko indeksāciju. Un šāda sanāksme pie mums notiks 16.decembrī pulksten 16.00, kurā ir laipni gaidīti cilvēki no daudzām pensionārus un invalīdus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas iepriekš jau arī ar to strādājuši.

Un pēdējais precizējums. 2016.gadā pensiju indeksācija notiks visiem, kā paredzēts likumā, turklāt ņemot vērā algu indeksu 25 procentu apmērā. Finanšu ministrija ir prognozējusi, ka indekss, iespējams, varētu būt 1,033. Tas nozīmē – praktiski divas reizes vairāk nekā 2015.gadā, un budžetā tam nauda ir paredzēta.

Paldies, ka uzklausījāt! Jauku un klusu, un svētīgu šīsnedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde, salīdzinot ar budžeta pieņemšanu un citām sēdēm, noritēja tādā mierīgā gaisotnē, un, protams, tika pieņemti daudzi un dažādi likumi, kuri veicinās attīstību un mēģinās sakārtot sasāpējušos jautājumus.

Es gribētu akcentēt divus jautājumus, kas frakcijai “No sirds Latvijai” liekas šodien būtiski. Un viens jautājums saistās ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”. Ja mēs citām organizācijām esam atdevuši īpašumus, tad noteikti bija jābalso arī par īpašuma nodošanu Ārstu biedrībai, zinot vēl to, ka ārstu profesijas darbiniekiem nemaz tik viegli neveicas līdzšinējā darbībā un šo ēku viņi izmanto (nomā) jau ilgus gadus. Es domāju, ka viņi gan morāli, gan fiziski, gan juridiski ir pelnījuši, ka šī ēka pāriet Ārstu biedrībai. Un tas veicinātu arī vēl lielāku ārstu saliedētību.

Kas attiecas uz otro jautājumu – likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” –, šeit, man liekas, būtu ļoti uzmanīgi jāpieiet šim likumprojektam, jāmēģina to vispusīgi aplūkot, jo tas saistās ar Latvijas atrašanos Padomju Savienības ietekmes sfērā. Ne jau tikai Afganistānā bija misijas, kurās piedalījās dienējušie Latvijas iedzīvotāji, bet šeit tiek izceltas tikai Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības... tiesības uz šo aizsardzību, bet, es domāju, ja papētītu, vēsturnieki mums varētu pamatoti norādīt arī citas misijas, kas Padomju Savienības laikā bija jāpilda Latvijas iedzīvotājiem, tad arī to dalībnieki būtu pelnījuši tikpat lielu uzmanību kā Afganistānā karojušie un katrs no viņiem būtu pelnījis lielāku sociālo aizsardzību. Es ļoti ceru, ka mēs saprātīgi pieiesim un aplūkosim šo jautājumu daudzpusīgi, nevis tikai vienas misijas ietvaros.

Gribētu atgādināt, ka vakardien Saeimā bija ļoti priecīgs notikums – 20 gadi apritēja Augstskolu likumam. Tie pagāja, godīgi sakot, ļoti, ļoti nemanot, bet pēc vakardienas, varētu teikt, jubilejas sēdes varēja just, ka ir ļoti labi, ka šāds likums Latvijā tika izstrādāts. Protams, tika pieminēti (šoreiz varbūt mazāk) arī tie mīnusi, kas nav novērsti. Tie saistās ar finansējumu zinātnei un augstskolām, bet, kopumā ņemot, šis likums tomēr ir devis ļoti daudz pozitīvu rādītāju un veicinājis mūsu augstskolu pārstrukturēšanos, attīstību, pārorganizēšanos.

Vēl varētu atgādināt, ka “No sirds Latvijai” bija jāatbild uz jautājumiem, kas saistās ar aktuāliem notikumiem Latvijā. Priecēja tas, ka viena no Latvijas skolotājām ir izvirzīta apbalvošanai no 8000 pretendentiem un iekļuva starp 50 labākajām nominētajām personām no daudzām valstīm. Tas tikai apliecina to, ka arī šodien pieņemtais likums “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” ir tas, kas palīdz uzturēt šo kvalitāti, un mēs varam lepoties ar daudziem skolotājiem attiecīgajās specialitātēs.

Un būtiskākais jautājums dienaskārtībā, protams, ir valdības sastādīšana. Šajā jautājumā “No sirds Latvijai” ir savs viedoklis, savi priekšlikumi. Tāpēc mēs ļoti uzmanīgi sekojam visiem notikumiem, kas saistās ar Ministru prezidenta nominēšanu. Vakardien Riharda Kozlovska atteikšanās pildīt šo misiju izvirza atkal jaunas versijas, kas varētu būt un ko varētu “No sirds Latvijai” dot šajā procesā, lai stiprinātu mūsu valsts darbu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs izskatījām virkni likumprojektu, starp kuriem es vēlētos akcentēt vairākus grozījumus, piemēram, grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tur galvenā lieta... Tur diskusija bija par daudziem jautājumiem, bet galvenā lieta ir tā, ka tie autovadītāji, kuri ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus un kuriem ir atņemtas autovadītāja tiesības uz mazāk nekā gadu, tagad viņiem būs pienākums kārtot teorijas eksāmenu, lai atgūtu šīs autovadītāja tiesības. Tāpat arī bija diskusijas, kas nerezultējās ar panākumiem, par to, ko darīt ar sodiem, kas tiek uzlīmēti uz automašīnām vai nu par stāvēšanu, vai kad pārkāpums tiek fiksēts ar ātruma radaru, jo tad faktiski tiek sodīts auto īpašnieks un veidojas tāda interesanta situācija, piemēram, ja par ātruma pārsniegšanu noķer iedzīvotāju... autovadītāju tiešā veidā un iespējams šoferi identificēt, tad viņš saņem, iespējams, šo sodu kopā ar soda punktiem. Savukārt, ja pārkāpums tiek fiksēts ar radaru, tad pēc tam, pat ja norāda īsto pārkāpēju, kas ir bijis pie stūres, šo soda punktu nav. Šāda diskusija bija, bet līdz sakarīgam rezultātam komisija tā arī netika. Līdz ar to tas netika pieņemts.

Bet, runājot par pārējiem likumprojektiem, bija likumprojekts, kas pašvaldībām dod tiesības nolietotos vai pamestos transportlīdzekļus faktiski transportēt uz stāvvietu un pēc tam arī utilizēt, ievērojot zināmus nosacījumus. Tāpat arī divi likumprojekti bija tādi, kas skāra biodegvielas jomu, proti, tiek ļauts tiem, kas iegādājas transportlīdzekļus sabiedriskā transporta vajadzībām vai citiem mērķiem... kā kritēriju šādos iepirkumos izmantot to, vai automašīna ir pietiekami labi aprīkota, vai, teiksim, tehniskie parametri atbilst tam, lai varētu lietot biodegvielu. Līdz ar to mēs veicinātu arī biodegvielas lietošanu Latvijā.

No lietām, kas notiek līdztekus, es gribētu akcentēt vienu ļoti nopietnu likumprojektu, kas virzās šobrīd Saeimā (jāatzīst – diezgan smagnēji). Tas ir jautājums par “Latvijas Gāzes” liberalizāciju... gāzes tirgus liberalizāciju, “Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Ir skaidrs, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku ģeopolitisku un enerģētisku neatkarību no Krievijas gāzes. Ir jau “Latvenergo” bijuši mēģinājumi pirkt Lietuvā gāzi, ir skaidri zināms tas, ka mēs vairs neesam izolēti Eiropas Savienībā, mums jau ir savienojums ar Lietuvu, mums ir iespēja pirkt gāzi no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Bet, nu, “Latvijas Gāze” liek diezgan nopietnus šķēršļus tam, lai tas varētu notikt. Mēs, deputāti, esam vienojušies par to komisijā, ka straujāk virzīsim šo likumprojektu, un tas ir panākts: jau šonedēļ mēs komisijā pieņēmām likumprojektu otrajā lasījumā, un tas jau nākošnedēļ tiks virzīts uz Saeimas sēdi.

Jā, tas no manas puses būtu viss. Un es vēlu jums tādu priecīgu Adventu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamajai vārds frakcijas SASKAŅA deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien frakcijas SASKAŅA vārdā pastāstīt par frakcijas iniciatīvu, kura šodien tika skatīta Saeimā un par kuru jau mani kolēģi ir izteikušies.

Tātad runa ir par likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums”. Paskaidrojot daudz nopietnāk vēlos pieskarties jautājumam, vēsturiskam jautājumam, jo Latvijas iedzīvotāji ir karojuši Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, un viņiem būtu, pēc frakcijas SASKAŅA domām, oficiāli jāpiešķir Afganistānas kara veterāna statuss, kā arī jānodrošina viņiem sociālo garantiju pakete līdzīgi, kā tas ir citiem kara veterāniem. Tāpēc mūsu frakcija šī jautājuma sakarā ir sagatavojusi šo likumprojektu.

Latvija joprojām sūta NBS karavīrus dalībai NATO operācijā Afganistānā, un viņus aizsargā jau citi likumi, bet tikmēr aptuveni 3 tūkstoši cilvēku, kuri karojuši Afganistānas karā laika posmā no 1979. līdz 1989.gadam (tātad desmit gadus), nesaņem nekādu atbalstu.

Likumprojekts paredz, ka Afganistānas kara veterāniem būtu tiesības uz zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, viņi būtu atbrīvoti no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs un viņiem būtu tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Likumprojekts būtu stājies spēkā pēc 2017.gada 1.janvāra, bet diemžēl jāsecina, ka Saeimā bez nopietnām diskusijām šo likumprojektu tomēr vairākums neatbalstīja.

Paldies jums par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Jūlijai Stepaņenko no frakcijas SASKAŅA.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē ir skatīti vairāki aktuāli jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Trešajā lasījumā apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas ietver ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību saistītus grozījumus, iekļaujot un definējot jaunu, ar lietas vešanu saistītu izdevumu veidu, nosakot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu piedziņas nosacījumus un kārtību, kā arī kārtību, kādā notiks valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanas process.

Šodien turpinājām darbu pie Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai būtiskā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas, tādā veidā sniedzot Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu, kā arī iespēju nacionālā līmenī cīnīties un nodrošināt valsts aizsardzību pret dažāda veida agresiju.

Rietumu telpā, arī Latvijā, ir nepieciešamība ierobežot propagandu jeb “piegriezt skābekli” propagandas ruporiem un šo ruporu saimniekiem, darbojoties pie jaunām iestrādēm likumos un kompleksi piemērojot ierobežojumus propagandas izplatītājiem un tās autoriem. Tā sauktā Mogerīni darba grupa strādā pie atbildes un ierobežojoša mehānisma izstrādes Eiropas Savienības līmenī, lai spētu cīnīties pret Krievijas izplatīto dezinformāciju, kas vērsta gan uz iekšējo, gan starptautisko auditoriju.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas drošības iestādes konstatējušas, ka Krievija Lietuvā ir izveidojusi veselu propagandas institūtu, kas tiek finansēts, pārkāpjot valsts likumus, un izveidojusi daudzas dažādas institūcijas, ar kuru starpniecību pa dažādiem kanāliem tiek izplatīta Lietuvas valsti apdraudoša propaganda. Lietuvā jau ir likumā iestrādātas nopietnas finansiālas sankcijas, lai cīnītos pret propagandas izplatību.

Augsti vērtētās domnīcas “Atlantijas padome” eksperti ir norādījuši: lai efektīvi cīnītos pret arvien pieaugošo un nospiedošo propagandas ietekmi uz Rietumvalstīm, pret to ir jācīnās ar līdz šim ietekmīgāko līdzekli – sankcijām.

Iniciatīva izveidot šo likumu – Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu – ir apsveicama un atbalstāma, taču uzskatām, ka šajā likumprojektā ir veicami daži būtiski uzlabojumi. Nepieciešams kā vienu no institūcijām, kuras var rosināt un noteikt sankcijas, likumā iekļaut arī Latvijas Republikas Saeimu, kas tiešā veidā pārstāv valsts iedzīvotāju intereses un viedokli, kā arī iekļaut normas par propagandas ierobežošanu un propagandas izplatītājus un autorus noteikt kā potenciālo sankciju subjektus. Tādā veidā Latvijai tiks sniegta ne vien iespēja efektīvāk aizsargāt savu informatīvo telpu, bet arī mehānisms, lai atturētu un ierobežotu potenciālos propagandas ruporus.

Šī Saeimas sēde bija kārtējā sēde, taču tā tomēr bija arī citādāka. Dažādu iekšpolitisko norišu un mazāku vai lielāku skandālu dēļ ir atkāpusies premjerministre Laimdota Straujuma. Kā jau vairākkārt Nacionālā apvienība ir uzsvērusi, mēs neredzējām – un joprojām neredzam! – reālu iemeslu valdības maiņai un uzskatījām, ka tai jāturpina iesāktie darbi. Taču ar nožēlu jāsecina, ka premjeres pašas partija noveda viņu līdz demisijai un valdību – līdz krišanai. Ceram uz efektīvu, konstruktīvu un atklātu darbu nākamās valdības veidošanā, izvairoties no dažādām politiskajām intrigām un saspēlēm.

Nobeigumā vēlos jums, klausītāji, novēlēt priecīgu tuvojošos trešo Adventa svētdienu. Lai jums skaists un mierīgs šis laiks!

Paldies par jūsu uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Cienījamie radioklausītāji! Gadiem ilgi sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valdībai ir kritusies. Kā to mainīt? Manuprāt, vispirmām kārtām – ar pamatotiem un skaidriem lēmumiem.

Būt godīgam – to māca visās baznīcās un skolās. Taču bieži tas viss piemirstas, kad tikts pie varas.

Pēc tam, kad bija apstiprināts valsts budžets 2016.gadam, kurā vairākus miljonus valsts naudas deputāti izdalīja pa labi un pa kreisi bez loģiska pamatojuma meklēšanas izpildvaras deklarācijā, sevi cienošai valdībai būtu bijis jāatkāpjas uzreiz. Tad sabiedrība būtu varējusi patiesi novērtēt valdības vadītājas atbildību par savu darbu vai vismaz pašcieņu. Laimdota Straujuma palaida garām iespēju kļūt par vienu no svarīgiem Latvijas politikas atjaunināšanas vēstnešiem: to, ko jau sen sabiedrība, pauzdama savu attieksmi plašsaziņas līdzekļos, gaidīja, viņa paveica ar vismaz vienas nedēļas nokavēšanos un bez pietiekoši skaidra pamatojuma.

Jauna valdība jau tiekot zīmēta; laiku pa laikam arī par pašreizējo opozīcijas partiju pieaicināšanu tiek runāts – vai nu tādēļ, lai patiešām padarītu topošās valdības darbu stabilāku, vai varbūt tikai tādēļ, lai drusku iebiedētu savējos. Katrā gadījumā, pirms ejam tālāk, svarīgi ir ņemt līdzi gūtās mācības, arī tās, ko guvām no nupat apstiprinātā valsts budžeta. Sabiedrība atkal varēja redzēt, kā valsts augstākās amatpersonas... ne Valsts prezidents, ne Saeimas priekšsēdētāja, ne arī valdības vadītāja neiebilda, ka Latvijas politikā pērk, pārdod, izliekas un, jā, arī melo. Kad Saeimas sēdē tika mēģināts norādīt uz aplamībām, kas saistītas ar kvotu atklātu dalīšanu, liela daļa koalīcijas deputātu smējās. Kāds teiks – labāk lai smejas, nekā raud. Tomēr pavisam nepatīkami, ja tā ir demokrātijas pamatu izsmiešana, godīguma un cerības uz godīgu politiku apsmiešana. Nedrīkst smieties par saviem vēlētājiem, par tām vērtībām, kuras uz barikādēm aizstāvēja Latvijas ļaudis, – par neatkarīgu un no padomju blatu sistēmas brīvu Latviju! Vai tiešām tā ir taisnīga demokrātija – dalīt nodokļu maksātāju naudu pēc partejiskās piederības? Vai šādi netiek izsmietas tās pašvaldības, kas godīgi strādā, par saviem līdzekļiem meklē risinājumus, kā uzcelt sporta zāles, stadionus, bērnu laukumus? Vai pareizi rīkojas nevalstiskās organizācijas, kas mēģina piedalīties projektu konkursos, nevis pa tiešo sūta vēstules uz Saeimu? Vai vispār šāda naudas dalīšana ir kristīga un tikumīga? Saprotams, ka nav tādas baznīcas, kurai nebūtu kāda vajadzība pēc remonta. Un kaut vai neliels Saeimas deputātu atbalsts tiek pieņemts ar pateicību.

No otras puses, varbūt tieši garīgajai vadībai, no valsts iestādēm neatkarīgai, šķirtai institūcijai, būtu pret to jānostājas pirmajai, citādi no malas kādam var izskatīties, ka nu jau atkal uzsākta indulgenču tirgošana tiem grēcīgākajiem deputātiem.

Ja budžetā ir tā sauktie liekie miljoni, tad varētu kaut vai koalīcijas deputātu vidū sarīkot aptauju un to naudu ieguldīt kādā vienā valdības prioritātēs balstītā aktivitātē. Ja naudu vajag bērnu laukumu ierīkošanai, – labi, taisīsim tādus pa visu Latviju un kaut vai uz katra rotaļu zirdziņa liksim Saeimas logo! Vismaz šādu aktivitāti valstiskā līmenī varētu skaidrot ar to, ka mērķis ir demogrāfijas veicināšana.

Ja naudu vajag sakrālā tūrisma attīstībai, tad konkrētā kopējā naudas summa lai tiek baznīcu ēkām uz vienādiem nosacījumiem! Piesakieties, pamatojiet! Lai izvērtē Baznīcas vadība, būvniecības un kultūrmantojuma eksperti un sadala finansējumu prioritārā secībā, lai ir godīgi!

Vai tas ir tik daudz prasīts?

Patiešām negribētos, ka mūsu vēl jau brīvā un demokrātiskā valsts pārņemtu Austrumu kaimiņu tradīcijas: tur nekas nenotiek bez valdnieka ziņas; ne ceļa remonts, ne gubernatora iecelšana, pat ne kartupeļu pārlasīšana neuzsākas, kamēr valdnieks nav devis savu tiešo akceptu.

Lai kāda būtu nākamā valdību veidojošā koalīcija, tās sastāvā jābūt spējīgiem dažādu partiju un frakciju pārstāvjiem, vismaz daļai vajag vienoties par kopīgu veto attiecībā uz lēmumiem, kuri ir vērsti pret godīgas politikas pamatprincipiem. Valdībai jābūt īstenai, neatkarīgai izpildvarai, nevis tikai tādai sabiedrisko attiecību aģentūrai, kas mēģina izdarīt visiem pa prātam un “aizslaucīt” atsevišķu ministru, kā arī parlamenta vairākuma koalīcijas sastrādātos nesmukumus.

“Par godīgu politiku!” – šāds sauklis gandrīz katrās vēlēšanās skan no visām partijām. Ja ne visai frakcijai, tad vismaz atsevišķiem politiķiem tomēr būtu jābūt spējīgiem sekot šim principam turpmāk.

Arī ģimenē, kad gadās kāda kļūda vai strīds, mēģina situāciju labot, vispirms visu godīgi izrunāt, atzīt savas vainas un tad izvirzīt tālākos dzīves principus. Nav viegli. Bet, ja to nedara, tad ģimene kļūst aizvien vairāk pakļauta riskam izjukt.

Latvijas Reģionu apvienība aicina veidot stipras ģimenes un arī patiesi rīcībspējīgu valsts izpildvaru – nākamo valdību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!