Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2016.gada 14.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 14.janvāra sēdi.
Pirms uzsākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Liepiņš, Viļums, Ruks, Šics, Bite un Kleinberga lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķirša, Jansona, Viļuma, Šulca, Šadurska, Adamoviča, Čigānes, Kaimiņa, Boķa un Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Vietējā pašvaldība nepārprotami ir noteiktā teritorijā dzīvojošu pilsoņu vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā un strādā vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir uzskatāma par demokrātiskas iekārtas pamatu. Tā ir vara, kuru savu interešu labā ievēlē vietējo iedzīvotāju kopums.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nodrošina iespēju vēlēt attiecīgo domi tiem vēlētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgo pašvaldību, deklarējuši tajā savu dzīvesvietu vai kuriem tās teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tātad šie vēlētāji maksā pašvaldībai gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi piedaloties pašvaldības budžeta veidošanā un dodot iespēju pašvaldībai attīstīties. Tieši šiem vēlētājiem ir tiesības izvēlēties, kurš saimniekos pašvaldībā un izmantos viņu maksātos nodokļus.
Piešķirot tiesības vēlēt domi cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus, kā to vēlas likumprojekta autori, minētais princips tiktu sagrauts, jo domi vēlētu iedzīvotāji, kuri nepiedalās pašvaldības budžeta veidošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts neparedz risinājumu, kā nepieļaut, lai šādi vēlētāji nenobalsotu divas reizes, jo vēlēšanas tiek organizētas, balstoties uz vēlētāju reģistru, kas veidots atbilstoši vēlētāju deklarētajai dzīvesvietai.
Aicinu balsot “pret” šo revolucionāro pagriezienu. Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Labrīt! Vispirms gribu apsveikt visus jaunajā gadā. Novēlu to labiem darbiem bagātu!
Demokrātija ir lieta, kas nevar pastāvēt bez aktīvas sabiedrības līdzdalības. Ja mēs skatāmies uz mūsu pašvaldību vēlēšanu dinamiku, tad redzam, ka pēdējos gados tā ir izteikti lejupejoša: 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 62 procenti vēlētāju, turpretim 2013.gadā - vairs tikai 46 procenti. Un, pēc dažādu ekspertu viedokļa, brīdī, kad vēlētāju aktivitāte ir nokritusies zem 50 procentiem, ir jāzvana trauksmes zvans, jo, loģiski, rodas jautājums par ievēlētās varas leģitimitāti.
Kāpēc tā notiek? Kāpēc krītas vēlētāju aktivitāte? Tam ir vairāki iemesli. Šobrīd vispār Eiropā ir vērojama tāda kā vēlētāju apātija, bet ir vērojams arī vesels bloks tādu lietu, kuras likumdevējs var ietekmēt, proti, atvieglot vēlētāja nokļūšanu uz vēlēšanu iecirkni. Kā rāda socioloģiskās aptaujas Latvijā, tie cilvēki, kas nepiedalās vēlēšanās, kā galveno iemeslu ir norādījuši to, ka viņu deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta atšķiras, proti, viņi vienkārši vēlēšanu dienā atrodas tālu no sava iecirkņa un vienkārši tāpēc neaiziet nobalsot.
Kāpēc viņi nevarētu pārdeklarēties? Tāpēc, ka - atšķirībā no sākotnējā principa, ka deklarētā dzīvesvieta ir vienkārši punkts, kurā valsts var sastapt savu iedzīvotāju - šī situācija ir apaugusi ar dažnedažādām lietām, tādām kā tā dēvētās skolu rindas, bērnudārzu rindas; tāpat arī komunālos maksājumus aprēķina pēc deklarēto personu skaita. Un pat tāda lieta kā OCTA apdrošināšana... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Piemēram, rīdziniekiem OCTA apdrošināšana ir dārgāka, jo Rīgā ir intensīvāka satiksme un tātad lielāka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.
Un visbeidzot jāuzsver arī tāda lieta, ka, izīrējot dzīvokli, īpašnieks bieži vien pat ieraksta īres līgumā, ka īrnieki nedrīkst tur deklarēties.
Un tātad tā visa rezultātā ir cilvēki, kuri zūd mūsu demokrātijai.
Tāpat ir vēl viena ļoti īpatnēja lieta, kuru pamanīju, pētot šo jautājumu, un Latvija ir vienīgā valsts, kurā man izdevās atrast šādu īpatnību. Proti, kandidēt pašvaldību vēlēšanās var trīs personu grupas: tie, kas ir deklarējušies, tie, kam ir īpašums, un tie, kas strādā konkrētā pašvaldībā. Bet balsot drīkst tikai divas kategorijas: tie, kas ir deklarējušies, vai tie, kam ir īpašums. Proti, tiesības balsot ir šaurākas nekā tiesības kandidēt, kas no vispārpieņemtās prakses skatpunkta tā nekur nenotiek.
Kā piemērs - Saeimas vēlēšanas. Kandidēt var no 21 gada vecuma, bet balsot var jau no 18 gadu vecuma. Mums visiem zināmā Tatjana Ždanokas kundze drīkst balsot Saeimas vēlēšanās, bet kandidēt nedrīkst. Tātad šīs tiesības - tiesības kandidēt - ir šaurākas nekā tiesības balsot.
Likumprojekts paredz novienādot šīs tiesības, proti, lai pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī cilvēki, kas šajā pašvaldībā strādā. Protams, tas neuzdzīs debesīs aktivitātes rādītājus, bet, nu, varbūt tas vismaz palīdzēs apturēt šo kritumu.
Un, ja mēs palūkojamies uz citās valstīs pieņemto praksi, tad, piemēram, Polija pirms diviem gadiem veica tieši šādus grozījumus. Viņi pat gāja vēl tālāk: Polijā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties jebkura persona, kurai ir kaut kāda sasaiste ar konkrēto pašvaldību. Kaut vai var aiznest īres rēķinu un pierādīt, ka tev ir šī sasaiste, vai, piemēram, tu mācies vai arī strādā. Bet vispār šobrīd kopēja tendence Eiropā ir atvieglot, noņemt dažnedažādus šķēršļus balsošanai.
Tas, ko minēja Agešina kungs par nodokļu maksāšanu. Tad jau jūs savā ziņā piedāvājat atgriezties viduslaikos, kad, piemēram, Venēcijā varēja balsot tikai tirgotāji, baņķieri vai bagāto zemju īpašnieki. Pēc jūsu loģikas sanāk, ka arī pensionāriem vai bezdarbniekiem vajadzētu atņemt balsstiesības. Tāpat jūs minējāt par balsošanu dažādās vietās. Tīri tehniski šobrīd arī var balsot, ja tev pieder īpašums. Ja tev pieder īpašums visā Latvijā, tad kā šobrīd nodrošina...? Kaut kā jau šobrīd nodrošina to, ka tu nenobalso visās pašvaldībās.
Tādēļ aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Tā izstrādes gaitā ir identificējušās vēl vairākas lietas, kuras mani kolēģi norādīja, tāpēc varētu izmantot šo likumprojektu par platformu, lai arī par tām diskutētu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, otrs - “par”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Šadurskim!
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka šis likumprojekts ir saistīts vienotā paketē ar iepriekšējiem un vēl nākamo likumprojektu, es aicinu mainīt atbildīgo komisiju un nodot šo likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir priekšlikums par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Viļuma, Ruka, Šica, Bites un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Iedomāsimies situāciju, ka jūs, ņemot vērā savu labo sirdi, esat devuši mājas kādam grūtdienim savā ģimenē un šis grūtdienis spļauj šķīvī un ar netīrām kājām kāpj jūsu gultā.
Droši vien tāda situācija nebūtu pieņemama. Noteikumi, kas pastāv jūsu mājās, būtu jāievēro tam cilvēkam, kuru jūs esat ieaicinājuši ciemos.
Eiropas notikumi pēdējā laikā mums kaut ko māca, un viena no mācībām ir tāda, ka diemžēl ne visi grūtdieņi, kurus mēs uzņemam, ir gatavi ievērot šos mūsu noteikumus.
Patvēruma likums, kas stāsies spēkā tuvākajās dienās, paredz, ka personu var izraidīt no valsts tikai tad, ja tā ir izdarījusi sevišķi smagu noziegumu. Taču šeit nav ietverti mazāk smagi un smagi noziegumi. Piemēram, sevišķi smags noziegums nav tāds kā miesas bojājumu nodarīšana personai, spīdzināšana, tas nav arī nolaupīšana, cilvēka audu un orgānu izņemšana. Tas nav arī aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas valsti, tā nav valsts simbola zaimošana un tie nav arī nodarījumi dabas videi.
Mēs piedāvājam papildināt Patvēruma likumu, paredzot, ka personas, kuras ir izdarījušas jebkādu noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā un par to notiesātas, ir izraidāmas no valsts. Mēs piedāvājam mācīties no citu kļūdām, nepieļaujot savējās, un tāpēc lūdzam komisiju izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, jo, lai arī visi esam... vai vismaz koalīcija ir aizņemta ar valdības veidošanu un amatu dalīšanu, tomēr tikko ziņās dzirdējām, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties jau februārī. Tāpēc šis jautājums ir izskatāms steidzamības kārtībā, lai tad, kad Latvijā ieradīsies pirmie grūtdieņi, mūsu tiesiskā situācija būtu sakārtota.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim 2015.gada 17.decembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 2015.gada 17.decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Imantam Parādniekam no 2016.gada 11.janvāra līdz 14.janvārim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Imanta Parādnieka iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 2016.gada 11.janvāra līdz 14.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam 2016.gada 13. un 14.janvārī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ivara Zariņa iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 2016.gada 13. un 14.janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 13.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 14.janvāri atbrīvot Vladislavu Čerapu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kolēģi, Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.397/Lp12), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts paredz noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.397/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.341/Lp12), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.
G.Kalniņš (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!
Juridiskā komisija savā 13.janvāra sēdē pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu Nr.341/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Priekšlikumu grozīt likumu un papildināt kodeksu ar 51.4 pantu iesniedza zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šis pants paredz atbildību par iegādātās lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Juridiskā komisija priekšlikumu izvērtēja un atbalstīja. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.341/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Kalniņš. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Labrīt! Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi, un visvairāk ir pastrādājis Saeimas Juridiskais birojs.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. Un 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to arī atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Loskutovs. Paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
Kolēģi! Lai šo darba kārtības jautājumu izskatītu atbilstoši Satversmei, ir nepieciešams, lai sēdē būtu kvorums. Tātad sēdē jābūt vismaz divām trešdaļām visu deputātu.
Tāpēc, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, ir jāreģistrējas, lai konstatētu kvoruma esamību.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad zālē reģistrējušies 90 deputāti, un mēs varam pāriet pie jautājuma izskatīšanas.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā, neskatoties uz to, ka netika saņemti jauni priekšlikumi grozījumam Latvijas Republikas Satversmē, mēs ļoti daudz debatējām tieši par administratīvās imunitātes atcelšanu, par tās savlaicīgumu un par tām iespējamām sekām, kuras varētu rasties. Tādēļ es komisijas vārdā vēlos jums vēlreiz šeit ziņot (un to man arī komisija lūdza), lai visiem deputātiem būtu skaidrs priekšstats par to, ko tieši mēs grozām, proti, mēs grozām tikai un vienīgi Satversmes 30.pantu, atsakoties no vispārējās deputāta administratīvās imunitātes. Taču, kā uzsvēra visi aicinātie konstitucionālo tiesību eksperti, šis grozījums neskar tos gadījumus, kuros par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem deputātam varētu piemērot administratīvo arestu.
Šajos gadījumos, un es arī vēlētos, lai šeit Saeimas sēdes stenogrammā tiktu atspoguļota likumdevēja griba, ka jautājumu par administratīvo arestu noteic Satversmes 29.pants, proti: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.” Un līdz ar to jau šobrīd Satversmes 29.pants nepārprotami noteic, ka nav pieļaujams nedz deputātu aizturēt, nedz piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu, administratīvo arestu, bez Saeimas piekrišanas.
Līdz ar to, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, ar kuru mēs grozām Satversmes 30.pantu, atsakoties no administratīvās vispārējās imunitātes.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 1.februāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.
Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.
1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Laizāne. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir skatījusi likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.
Un ir viens priekšlikums, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi un kurš ir arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. Tātad vairāk priekšlikumu nav, un ir lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 1.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā”, un uz otro lasījumu jauni priekšlikumi nav saņemti.
Sēdes vadītāja. Un komisija aicina atbalstīt otrajā lasījumā?
J.Šulcs. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 21. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Šulcs. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 2016.gada 1.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Komisija ir strādājusi ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, sagatavojot to otrajam lasījumam, un ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. 2. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie deputāti! Es gribu pirmām kārtām runāt kopumā par grozījumiem, kuri ierobežo demokrātijas attīstību Latvijā, un arī par Dombravas kunga priekšlikumu, kas vēl vairāk ierobežo.
Tātad runa ir par 500 biedriem - 500 parakstiem, kas ir nepieciešami faktiski pirms... pirms vispār mēs varam uzsākt vēlēšanu procesu. Politisko partiju likums noteic, ka ir nepieciešami 200 biedri, un pašreizējie grozījumi palielina biedru skaitu tām partijām, kuras vēlas piedalīties vēlēšanu procesā. Un, protams, piedalīšanās vēlēšanu procesā un varas iegūšana ir pats svarīgākais, pats būtiskākais mērķis, kura dēļ vispār politiskās organizācijas tiek dibinātas.
Vai mēs varam apgalvot, ka patiešām šis mērķis, kas ir norādīts anotācijā... Un anotācijā būtībā ir norādīts tas, ka, ņemot vērā bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās darba grupas secinājumus, ka faktiski cilvēku skaita palielināšana varētu apgrūtināt līdz šim veiksmīgi funkcionējošo partiju darbību... Es domāju, ka runa ir par to, ko Bērziņa kunga darba grupa secināja, ka nepieciešams nostiprināt lielāko partiju pastāvēšanu. Būtībā šie grozījumi, kuri palielina skaitu... paredz 500 biedrus, kā arī nosaka ierobežojumu, ka veselu gadu pirms vēlēšanām partijai ir jābūt reģistrētai, nozīmēs to, ka šādi tiks leģitimizētas tās trīs plus viena partija, kuras šobrīd ir Saeimā, respektīvi, koalīcijas trīs partijas un SASKAŅA. Pārējās partijas lielā mērā tiks izslēgtas no politiskās dalības. Ja mēs paskatāmies virzību, salīdzinām pirmā un otrā neatkarības laika valdību ilgumu, mēs, protams, varam pamanīt, ka ir zināma tendence - dažu valdību pārsvars, kuras ir stabilākas. Bet jāsaprot, ka mēs šobrīd darbojamies ilgāk. Turklāt ir jāsaprot arī tas, ka galvenokārt partiju mērķis ir iegūt tautas pārstāvniecību Saeimā, lai vēlāk varētu izveidot valdību. Jo būtībā Saeimas mērķis ir pieņemt likumus un izveidot stabilu izpildvaru.
Vai šis mērķis tiks sasniegts? Es dziļi apšaubu. Ķirša kungs sākumā labi noformulēja šo tendenci, par kuru viņš runāja. Viņš teica - noņemt dažādus šķēršļus. Un šie priekšlikumi arī noņem šos šķēršļus - tās partijas, kuras varētu būt konkurentes šīm trīs plus vienai partijai.
Ja mēs runājam par piemēriem, par kāzusiem, kuri varētu rasties par gadu ierobežojumu, tad labs piemērs šobrīd ir Viņķeles kundzes sešinieks, kas man atgādina Olšteina sešinieku nosaukuma ziņā... tikai nosaukuma ziņā. Ja pēkšņi viņi VIENOTĪBAS ietvarā veiksmīgi darbotos, teiksim, līdz vēlēšanu gadam un tad tiešām sakašķētos un viņus izslēgtu no partijas, tad šai Viņķeles kundzes grupai faktiski nebūtu iespējams nedz reģistrēt partiju, lai piedalītos vēlēšanās, nedz paust savus viedokļus. Es domāju, ka šie konkrētie grozījumi sasaista demokrātiju.
Dombravas kunga priekšlikumi, kuros ir runa par to, ka katram parakstam, turklāt apliecinātam pie zvērināta notāra, ir jābūt divus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas un katrs vēlētājs drīkst parakstīties par atbalstu tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstam, ierobežo vēl vairāk. Tas nozīmē, ka demokrātija ne tikai tiek “sasieta”, bet vēl arī “pieķēdēta”.
Es gribētu atgādināt (un tas ir citāts no juridiskās literatūras), ka tur, kur pilsoniska sabiedrība ir labi organizēta un neatkarīga no valsts institūciju iejaukšanās, normatīvs vidutājs, arbitrs, konfliktos ir likums. Mūsu gadījumā likums ir tāds kā sociālās inženierijas modelis, lai aizstāvētu tos, kuri jau atrodas pie varas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Ar šo priekšlikumu, varētu teikt, ir vēlme mazināt visatļautību un valsts resursu tērēšanu, Saeimas vēlēšanas organizējot. Mēs atceramies tos precedentus, kas ir bijuši Saeimas vēlēšanās, kad tiek pieteikts kandidātu saraksts ar vienu kandidātu uz 100 Saeimas deputātu vietām. Protams, šis kandidātu saraksts iegūst vien dažu simtu vēlētāju atbalstu, bet valsts resursi tiek patērēti, pat lai sagatavotu šo kandidātu sarakstu.
Savulaik, lai atsijātu nopietnus pieteikumus Saeimas vēlēšanām no nenopietniem, deviņdesmito gadu sākumā, tika ieviesta tūkstoš latu liela drošības maksa, kas tajā laikā bija neliels, tomēr atsijājošs elements. Visus šos gadus šī drošības maksa nav mainīta. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs teica, ka gadījumā, ja mēs gribētu pieturēties pie drošības maksas koncepcijas kā atsijājošā elementa, tad, ņemot vērā inflāciju un dzīves līmeņa pieaugumu, kas ir noticis šo gadu laikā, drošības maksai būtu jābūt vismaz 20 tūkstoši eiro, lai partija varētu pieteikt savu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām.
Mēs nevēlamies nostiprināt naudas varu politikā, tāpēc esam piedāvājuši modeli, kāds pastāv daudzās Eiropas valstīs. Proti, ir jāsavāc noteikts parakstu skaits. Šajā gadījumā tiek piedāvāts noteikt ļoti nelielu parakstu skaitu - vien 500 vēlētāju, biedru un atbalstītāju, kuriem ar parakstu būtu jāapliecina atbalsts konkrētajai partijai. Citās valstīs tiek prasīts savākt pat vairākus tūkstošus notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu. Tas arī iet tik tiešām roku rokā ar prezidenta iniciatīvu par vismaz 500 biedriem katrā partijā.
Kā mēs zinām, šobrīd ir arī nepilnības ar politisko partiju reģistru: ja partija var uzrādīt, ka tai ir 500 vai 1000 biedru, kas kādreiz ir bijuši, šobrīd Uzņēmumu reģistrs nepārbauda, vai šie partijas biedri ir aktīvi biedri un vai katrs konkrētais šīs partijas biedrs nesastāv vēl kādās divās, trijās vai četrās citās partijās. Uzņēmumu reģistrs nepārbauda pat to, vai norādītie partijas biedri ir dzīvi! Tāpēc ir ierosinājums ļoti konkrētā veidā pirms Saeimas vēlēšanām pārliecināties, vai politiskā partija ir spējīga savākt vismaz 500 vēlētāju atbalstu - parakstus, kurus var apliecināt. Tādējādi tiktu atsijātas sīkpartijas, kuras nespēj savākt pat 500 vēlētāju atbalstu. Ja tās vēlas savākt Saeimas vēlēšanās vismaz 50 000 balsu, lai iekļūtu Saeimā, tad nu 500 parakstus tā kā varētu savākt. Tas arī ļautu aktīvāk iesaistīties partijas biedriem, atbalstītājiem, kuriem tiktu uzticēta atbildība par šo parakstu savākšanu, un tas arī radītu lielāku atbildību vēlētājiem, kuri būtu apliecinājuši atbalstu konkrētās partijas sarakstam.
Tāpēc aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šā priekšlikuma būtība nav nekāds jauninājums. Eksistē dažādas prakses. Tāda prakse eksistē vairākās valstīs.
Bet, par būtību runājot, es atceros arī visas tās diskusijas, kas bija iepriekšējos gados. Starp citu, savulaik arī Nacionālā apvienība (citā sastāvā) piedāvāja palielināt starta skaitu jebkurai partijai līdz 800 “dūrēm”.
Ko mēs vēlamies no tā visa? Vai nu mēs gribam panākt, lai ar laiku katra partija pārveidotos par kaut ko līdzīgu PSKP ar miljoniem locekļu, vai mēs tomēr domājam par to, ka partijām ir jābūt pietiekami demokrātiskām, tomēr vienlaikus galvenais ir dabūt vēlētāju atbalstu, kas izpaužas balsojot, piedaloties vēlēšanās.
Es pārstāvu vienu no lielākajām partijām Latvijā, un, godīgi sakot, mūs uztrauc arī tas, ka šāda veida priekšlikums - palielināt līdz 500 cilvēkiem partijas biedru skaitu - mazina iespējas veidot jaunas partijas. Partiju veidošanās process Latvijā nav vēl beidzies, un vēl ir ļoti tālu līdz šā procesa beigām. Kāpēc cilvēkiem liegt iespēju veidot jaunus politiskus spēkus ar visām no tā izrietošajām sekām?
Vienīgais priekšlikums, kas tiešām, manuprāt, ir izskatīšanas vērts, ir tas, kas paredz cenzu, ka katrai partijai, kas vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir jābūt vienu gadu ilgam pastāvēšanas periodam. Tas ir loģiski, jo principā tas varbūt mēģinātu likvidēt tās iespējas, ka parādās viena otra partija tikai tādēļ, lai... Nu, es nosaukšu šodien kārtējo reizi Reformu partiju, kas bija izveidota tikai un vienīgi tādēļ, lai startētu vēlēšanās, un kas pēc tam pazuda bez vēsts, bez kaut kādām sekām, pat bez pēdām vēsturē.
Es domāju, ka tas varbūt ir vienīgais priekšlikums, kas tiešām ir vērts... kuru būtu vērts izskatīt. Bet, kas attiecas uz parakstu vākšanu, mūsu apstākļos tas nebūt nepavairo, nepalielina iespējas cilvēkiem piedalīties vēlēšanu procesā, jo tas sadārdzina vēlētājam pašu vēlēšanu procesu un līdz ar to padara to vēl nepievilcīgāku, nekā tas ir bijis līdz šim.
Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.
R.Balodis (NSL).
Es tiešām nebūtu kāpis tribīnē, ja nebūtu Uzņēmumu reģistrs aizskarts. Dombravas kungs teic, ka nepārbauda mirušos. Es tiešām pats 2008.gadā, sākot darbu, nodrošināju šo sasaisti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Lai nu ko, bet reģistrs mirušos konstatē! Automātiski gan viņi netiek šinī datubāzē fiksēti, tādus nevar reģistrēt.
Ko es gribētu teikt? Tiešām, tas, ko teica Dolgopolova kungs, ir tiesa - faktiski šie grozījumi nevis palielina demokrātiju, bet palielina naudas varu. Jo - būsim atklāti! - tas viss prasa naudu, tas kārtējo reizi virza mūs, lai izslēdzam tautu no referendumiem, ierobežojam tai iespējas piedalīties vēlēšanās. Tas vēl vairāk demokrātiju grauj.
Es gribu atzīmēt to, ka es faktiski kāpu tribīnē, zinot - zinot! - to, ka, protams, grozījumi tiks pieņemti, ja par to vienojušās lielās partijas, kas tagad mēģina dalīt varas pīrāgu. Es esmu runājis ar vairākiem Eiropas cilvēktiesību ekspertiem, viens no viņiem bija Egils Levits. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie grozījumi neizturēs ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas, ne Satversmes tiesas pārbaudi, jo tie nesamērīgi ierobežo demokrātiju un ir orientēti uz esošās koalīcijas iemūžināšanu.
Un tas, ko Andris Bērziņš paveica... Nē, nu viņam, cilvēkam, lika kaut ko darīt, viņš mocījās: izveidoja darba grupu, kaut ko tur taisīja. Un principā tie nopietnie grozījumi, ja mēs runājam par valsts varu, ir vai nu palielināt Valsts prezidenta funkcijas, vai arī palielināt premjera funkcijas, un pārējais viss ir tikai taustīšanās tumsā, meklējot melnu kaķi.
Paldies. Neatbalstiet, lūdzu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?
J.Šulcs. Jā, varu tikai informēt, ka tiešām vairākas darba grupas un arī komisija skatīja šos priekšlikumus un arī Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu un uzskatīja, ka to atbalstīt pašlaik nebūtu lietderīgi, jo ir jau zināms “režģis” šajā likumā. Pirmkārt, politiskajā partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedru; otrkārt, par mazajām politiskajām partijām jautājums arī ir atrisināts: ir jāveido politisko partiju apvienība ar 500 biedriem (var būt 200 biedri dibinātāji). Un, treškārt, Uzņēmumu reģistrs kontrolē, kas ir jāiesniedz. Tāpēc šis 12.panta grozījums, ko Dombravas kungs ierosināja, netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 53, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šulcs. 3. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Šulcs. 4. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Šulcs. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Šulcs. 6. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Šulcs. 7. - deputāta Kūtra priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Šulcs. Lūdzu likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Šulcs. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 2016.gada 1.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar nupat jau otrajā lasījumā apstiprināto Satversmes grozījumu projektu. Un, proti, ja mēs grozām Satversmi, paredzot, ka nākotnē šī vispārējā administratīvā imunitāte deputātiem vairs nepienākas, tad, protams, mums ir jāsakārto arī savas iekšējās procedūras, ko noteic Saeimas kārtības rullis.
Juridiskajā komisijā uz pirmo lasījumu tika izstrādāts tiešām ļoti konceptuāls priekšlikums par svarīgākajiem nepieciešamajiem grozījumiem, taču Juridiskajā komisijā mēs diskutējām arī par to, kas ir izskanējis jau vairākkārt šeit no Saeimas tribīnes: ja nebūs iespējams Saeimas balsojums par deputātu administratīvo sodīšanu, tad kādā veidā, kādā apmērā sabiedrība par to uzzinās? Un tāpēc, ņemot vērā to, kas izskanēja komisijas sēdē, Juridiskās komisijas vārdā es aicinu apdomāt - šā likumprojekta ietvaros -, kā mēs nākotnē sabiedrībai darīsim zināmus deputātu administratīvo pārkāpumu faktus.
Un lēmuma pieņemšanai komisija izkristalizēja vairākus jautājumus un aicina deputātus apdomāt tos, tāpēc arī par to jums šodien stāstu.
Kādi lēmumi sabiedrībai tiktu darīti zināmi - tādi, kuri ir jāpieņem saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, vai tādi, kuri jau ir stājušies spēkā?
Kādā veidā informācija tiktu padarīta pieejama sabiedrībai - no Saeimas mājaslapas (elektroniskā formā) vai ziņojot Saeimas sēdē?
Kam informācija tiktu nosūtīta - Saeimai kā institūcijai vai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Un ir arī dažādas iespējamās sasaistes ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu...
Šie ir jautājumi, pie kuru risināšanas Juridiskā komisija noteikti turpinās strādāt, gatavodama redakciju otrajam un trešajam lasījumam, bet šobrīd Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs apstiprināt, ka šis vispārējais grozījums ir nepieciešams, un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz noteikt šā gada 1.februāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”.
Uzsākam debates.
Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.
R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai Saeimā divus lēmuma projektus, kas paredz Nacionālo bruņoto spēku iesaisti jaunajās starptautiskajās operācijās - ANO vadītajā visaptverošajā stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA) un pret terorismu vērstajā un starptautiskās koalīcijas vadītajā operācijā Irākā.
Uzreiz jāuzsver, ka mūsu karavīru dalība šajās operācijās neparedz viņu iesaistīšanos kaujas darbībās. Abos gadījumos tās būs apmācības - misijas.
Pēc traģiskajiem teroraktiem, kuri notikuši Francijā, Dānijā un tepat Eiropas pierobežā, Tunisijā, Ēģiptē, Mali, Libānā un citviet, mēs nevaram atļauties stāvēt malā vai nogaidīt. Mūsu sabiedrotie prasa atbalstu, lai nosargātu Eiropas integritāti un valstu drošību. Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu iekšējie konflikti, terorisma izplatīšanās pie Eiropas robežām - tas viss tieši ietekmē arī Latvijas drošības situāciju.
Aizvadītā gada laikā mēs esam redzējuši, cik reāls ir kļuvis ekstrēmisma un terorisma radītais apdraudējums, kas jau ir prasījis vairākus simtus nevainīgu cilvēku dzīvību Eiropā. Diemžēl terorakti nebeidzas. To apliecina arī pirms pāris dienām notikusī traģēdija Stambulā. Un šorīt arī jūs jau lasījāt, ka ir turpinājums: notiek terorakti arī Džakartā - Indonēzijā, un ir vēl viens terorakts noticis arī Turcijas teritorijā.
Šis ir tas brīdis, kad mēs varam sniegt savu ieguldījumu kopējos sabiedroto un ANO centienos stabilizēt situāciju pie Eiropas robežām, Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu reģionā. Turklāt NBS iesaiste ANO misijā MINUSMA jāvērtē kā tieša atbilde Francijas palīdzības pieprasījumam, reaģējot uz 13.novembra notikumiem Parīzē un Francijas-Eiropas Savienības savstarpējās palīdzības klauzulas iedarbināšanu.
NBS dalība misijā MINUSMA būtu vērtējama arī kā Latvijas ieguldījums Francijas sloga atvieglošanā operācijās Āfrikā.
Būtiski ir atzīmēt, ka NBS karavīru dalība misijā MINUSMA būs pirmā Latvijas iesaiste ANO misijā, sniedzot tiešu atbalstu ANO miera uzturēšanas un nodrošināšanas centieniem. Turklāt mēs misijā piedalīsimies ar kritiski svarīgo izlūkošanas spēju, kas nodrošina misijas efektivitāti.
MINUSMA primārais mērķis ir stabilizēt situāciju un nodrošināt drošību Mali teritorijā, vienlaikus fokusējoties uz civilo iedzīvotāju aizsardzību un atbalstu Mali valsts drošības struktūru veidošanai, kā arī uzraudzīt un atbalstīt miera līguma īstenošanu.
NBS dalība MINUSMA plānota no 2016.gada februāra, iesaistot vienu līdz trīs karavīrus. NBS kontingents ir iekļauts Nīderlandes vadītā izlūkošanas štāba vienības sastāvā Mali galvaspilsētā Bamako. Šī vienība ir pilnīgi jauns spēju elements ANO misijā, misiju vēsturē, kas nodrošina pilna spektra izlūkošanas apmācību.
Runājot par NBS iesaisti pret Da’esh vērstās starptautiskās koalīcijas aktivitātēs Irākā, būtu jāatzīmē, ka šis solis ir likumsakarīgs turpinājums Latvijas rīcībai, kas izriet no mūsu partneru izteiktajiem lūgumiem pēc atbalsta. Jau 2014.gada rudenī Latvija oficiāli pauda atbalstu starptautiskās koalīcijas darbībām, tādējādi mūsu sadarbības partneri jau uzskatīja Latviju par vienu no koalīcijas dalībvalstīm.
Viens no starptautiskās koalīcijas rīcības pamatvirzieniem ir Irākas drošības spēku apmācība, jo ir skaidrs, ka valdības bruņotajiem spēkiem būs izšķiroša loma efektīvā Da’esh apkarošanā. Mūsu karavīri nodarbosies ar Irākas drošības spēku apmācību. Viņi neiesaistīsies karadarbībā. Latvijas vienība būs integrēta Dānijas kontingentā, kas nozīmē arī visaptverošu atbalstu no dāņu partneriem NBS karavīru uzturēšanā Irākā.
Jau ir saņemts oficiālais Irākas valdības apstiprinājums par tās atbalstu Latvijas militāro ekspertu iesaistei Irākas drošības spēku apmācībā. Šobrīd tiek kārtotas formalitātes, lai nodrošinātu NBS karavīru pienācīgu tiesisko statusu Irākā. Vienlaikus, ņemot vērā drošības riskus saistībā ar NBS dalību koalīcijā, tiks noteikti ierobežojumi attiecībā uz mūsu karavīru klātbūtni operācijas rajonā. Mūsu karavīri neveiks nekādas aktivitātes, kas nebūs tieši saistītas ar Irākas drošības spēku apmācības procesu, un nepārvietosies pa valsti ārpus pastāvīgās bāzēšanās vietas.
Apzinoties to, ka Irākas militāro spēju attīstībai būs nepieciešams ilgstošs koalīcijas atbalsts, Saeimai iesniegtais lēmuma projekts paredz mandāta piešķiršanu līdz 10 karavīru lielas apmācību vienības nosūtīšanai laika posmā līdz pat 2018.gada 1.februārim. Pirmā karavīru rotācija uz sešiem mēnešiem ir paredzēta jau janvāra beigās - februāra sākumā.
Iesaistīties abās starptautiskajās operācijās Aizsardzības ministrija paredz iepriekš plānotā budžeta ietvaros. Turklāt, sniedzot šādu militāro ieguldījumu, NBS stiprinās praktiskās sadarbības saiknes ar sabiedrotajiem un ANO struktūrām. Mūsu karavīri iegūs papildu pieredzi, darbojoties drošības jautājumu risināšanā krīzes skartajās teritorijās.
Ņemot vērā šos apsvērumus, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektus par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ANO vadītajā misijā Mali (MINUSMA) un pret Da’esh vērstajā starptautiskajā koalīcijā Irākā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.
Debatēs neviens vairāk nav pieteicies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi kultūras ministres Daces Melbārdes vēstuli ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”. Sakarā ar to, ka ir saņemts ārkārtīgi daudz priekšlikumu, lai tos izvērtētu, pārrunātu un pēc tam jau tādā kvalitatīvā līmenī, teiksim, celtu jums priekšā, to ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un es lūdzu jūs atbalstīt termiņa pagarināšanu līdz 2016.gada 29.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien Eiropas lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Sarkanajā zālē. Tātad rīt sēdes nebūs, jo rītdien paredzētā sēde ir pārcelta uz šodienu, kā daudzi no jums vēlējās. Tiekamies!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Vispirms Baltijas Asamblejas Prezidija vārdā un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā vēlos pateikties visiem tiem, kuri ņēma aktīvu dalību ziedojumu vākšanas kampaņā Ukrainas bērniem uz Ziemassvētkiem. Atsaucība tiešām bija ļoti liela, un mēs, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija, esam saņēmuši ļoti daudz pateicības no Ukrainas.
Otra lieta. Es visus jūs aicinu uz izstādes atklāšanu šodien pulksten 10.30 Saeimas vestibilā. Šī izstāde ir saistīta ar to, ka Latvija šogad ir kļuvusi kārtējo reizi par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti un ka šis gads ir arī Baltijas Asamblejas 25. jubilejas gads.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi, lūdzu jūsu uzmanību! 9.janvārī 50. dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis Ringolds Balodis, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)
G.Daudze (12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Savukārt 30.decembrī pusapaļu jubileju svinēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Apsveicam! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andrejs Elksniņš, Janīna Kursīte-Pakule, Romāns Mežeckis... ir, Imants Parādnieks, Arvīds Platpers un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 1. sēde
2016. gada 14. janvārī
Datums: 14.01.2016 09:12:54 bal001
Par - 46, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums” (415/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 14.01.2016 09:16:26 bal002
Par - 66, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 14.01.2016 09:23:26 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata (282/Lm12)
Datums: 14.01.2016 09:24:50 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (397/Lp12), 1.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:26:37 bal005
Par - 78, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (341/Lp12), 1.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:28:43 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (302/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:29:36 bal007
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude
Datums: 14.01.2016 09:32:15 bal008
Par - 67, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (406/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:33:40 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (398/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:34:59 bal010
Par - 63, pret - 6, atturas - 21. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (115/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:36:02 bal011
Par - 70, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko partiju likumā (116/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:52:07 bal012
Par - 14, pret - 53, atturas - 22. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (117/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:53:00 bal013
Par - 59, pret - 6, atturas - 22. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (117/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.01.2016 09:56:01 bal014
Par - 63, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 1.lasījums
Datums: 14.01.2016 10:03:11 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA) (277/Lm12)
Datums: 14.01.2016 10:03:51 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā (278/Lm12)
Datums: 14.01.2016 10:05:08 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim (281/Lm12)
Frakciju viedokļi
2016.gada 14.janvārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!
G.Belēvičs (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Visupirms atļaujiet jums novēlēt veselību jaunajā gadā!
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē galīgajā variantā apstiprināja komisijas viedokli par likumu, kurš ir vērsts uz enerģijas dzērienu izplatīšanas ierobežošanu. Mums, Veselības ministrijai, izdevās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pārliecināt, ka mūsu bērni jāpasargā no enerģijas dzēriena lietošanas. Un nākamceturtdien Saeima šo likumprojektu izskatīs, un es ceru, ka Saeima nobalsos par šī likuma pieņemšanu un līdz ar to Latvija kļūs par otro – pēc Lietuvas – valsti (pasaulē, ne tikai Eiropā!), kurā enerģijas dzērienus ir aizliegts pārdot bērniem. Veselības ministrijai ir ļoti stingrs viedoklis šajā sakarā. Es aicinu katru... Un īstenībā šis viedoklis pamatojas tajā, kas ir rakstīts uz katras enerģijas dzēriena pudeles vai bundžas. Tur ir rakstīts, ka šos dzērienus nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm... Un problēma ar enerģijas dzērieniem ir ne tikai tā, ka tur ir kofeīns ļoti augstā koncentrācijā. Enerģijas dzērieni satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, ne tikai vitamīnus devās, kas vienā iepakojumā pārsniedz diennakts ieteicamo devu. Un tas viss ir rakstīts maziem burtiņiem uz katra dzēriena bundžiņas vai pudeles. Un ražotājs zina par šī dzēriena kaitīgumu. Viņš ir šo atbildību pārlicis uz patērētājiem. Bet mums izdevās pārliecināt Saeimas komisiju, ka tajā gadījumā, kad patērētājs ir nepilngadīgs, viņš nevar izvērtēt visus tos riskus.
Tas bija pirmkārt.
Otrkārt. No šā gada 1.janvāra skolu kafejnīcās un skolu ēdnīcās pieejamais produktu klāsts ir savādāks nekā iepriekšējā gadā. Skolu ēdnīcas drīkst barot bērnus tikai ar svaigi pagatavotām pusdienām no dabīgiem produktiem, un savukārt skolu kafejnīcās un skolu automātos, kas izsniedz pārtikas produktus, ir ieviests tā sauktais atļauto produktu princips (līdz šim bija tā sauktais aizliegto produktu princips, ka nedrīkstēja noteiktus produktus pārdot). Tagad skolu kafejnīcās drīkst pārdot tikai atļautus, veselīgus produktus. Gada sākumā šo kafejnīcu plaukti vēl izskatās tukši, taču tas tikai tāpēc, ka komersanti vēl nav sakārtojuši šo kafejnīcu sortimentu. Ļoti strauji šo kafejnīcu plaukti pildīsies! Mēs, Veselības ministrija, esam gatavi regulāri nākt uz Ministru kabinetu un paplašināt šo atļauto, veselīgo produktu klāstu. Mūsu mērķis ir pasargāt bērnus, radīt viņiem vidi, kurā viņiem neveselīgi produkti vispār nav pieejami.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Belēvičam.
Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms novēlu jums visiem laimīgu un labiem darbiem bagātu jauno gadu!
Gribu jums izstāstīt par vienu iniciatīvu, ko šodien kopā ar kolēģiem virzīju, – proti, par vēlēšanu tiesību paplašināšanu.
Ja mēs skatāmies uz pašvaldību vēlēšanu aktivitātes dinamiku, tad redzam, ka ar katru gadu tā samazinās: 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās apmēram 62 procenti vēlētāju, turpretim pēdējās – 2013.gada – vēlēšanās piedalījās vairs tikai 46 procenti. Šī dinamika ir acīmredzami lejupejoša! Kādēļ tas tā notiek? Tam ir vairāki iemesli. Un vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda kā vēlētāju apātija. Bet tomēr ir lietas, ko likumdevējs var darīt lietas labā, un kā minimums tātad – noņemt kaut kādus šķēršļus, kuri traucē vēlētājiem vēlēšanu dienā piedalīties vēlēšanās.
Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad aptaujas – nevis vēlētāju, bet to, kuri neaiziet vēlēt, – liecina par to, ka biežākais iemesls, kāpēc cilvēki nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, ir tieši tas, ka viņi vienkārši vēlēšanu dienā neatrodas savā... nu, pie sava iecirkņa, jo viņu faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atšķiras. Un, ja mēs paskatāmies uz jēdzienu “deklarētā dzīvesvieta” kā tādu, tad redzam, ka sākotnējais princips, ka tas ir saskares punkts starp valsti un iedzīvotājiem, ir kļuvis tāds neelastīgs, apaudzis vēl ar citām lietām, tādām kā rindas uz bērnudārziem un skolām. Komunālos maksājumus daudz kur aprēķina pēc deklarēto personu skaita, tāpat arī, piemēram, kaut vai tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana tiek piesaistīta pie deklarētās dzīvesvietas. Piemēram, ja jūs esat Rīgā deklarējies, jums jāmaksā ir vairāk nekā, piemēram, Valmierā. Un ir pat gadījumi, kad cilvēkam, kas īrē dzīvokli, tā īpašnieks pat neļauj tajā deklarēties, tātad viņš savu faktisko dzīvesvietu nevar norādīt atbilstoši īstenībai.
Un ko tad darīt? Notiek tas, ka šie cilvēki mūsu demokrātijai ir zuduši!
Šeit ir arī ļoti interesanta īpatnība, kādu es, pētot citas Eiropas valstis, nekur citur neatradu: Latvijā kandidēt uz pašvaldību vēlēšanām var lielāks personu loks, nekā balsot vēlēšanās. Proti, kandidēt var cilvēks, kurš ir deklarējies konkrētajā pašvaldībā, cilvēks, kuram tur ir īpašums, vai cilvēks, kurš strādā konkrētajā pašvaldībā, bet balsot var tikai vai nu deklarējušās personas, vai personas, kurām tur ir īpašums. No vēlēšanu loģikas un vispārpieņemtās prakses viedokļa, tiešām nekur citur tas tā nav. Parasti, kā minimums, šīs tiesības ir vismaz vienādas.
Uz Saeimas vēlēšanām var kandidēt tikai no 21 gada vecuma, bet balsot var jau no 18 gadiem.
Ir arī tādu personu loks, kuras ir krimināli sodītas un kuras nevar kandidēt, bet kuras balsot var.
Mūsu piedāvātā likumdošanas iniciatīva paredz līdzsvarot, proti, paplašināt šīs tiesības, lai pašvaldību vēlēšanās varētu balsot arī tā cilvēku grupa, kas strādā. Tādējādi mēs panāksim to, ka vēlēšanu aktivitāte vismaz ja ne augs, tad tās lejupejošā dinamika apstāsies.
Un, ja mēs paskatāmies uz citu Eiropas valstu pieredzi, tad redzam, ka tieši šādus grozījumus pirms diviem gadiem veica Polija, iedama pat vēl tālāk, atļaudama balsot ne tikai strādājošajiem, bet arī tiem, kas mācās, un tiem, kam vispār ir kāda piesaiste pie konkrētās pašvaldības. Bet šobrīd kopīga tendence citās Eiropas valstīs ir tāda, ka cenšas šos slogus pēc iespējas samazināt – teiksim, atļauj balsot pa pastu, pagarina iepriekš balsošanas laikus vai pat atļauj, atrodoties ārzemēs, balsot pašvaldības vēlēšanās.
Ir, protams, arī oponējoši viedokļi par to, ka, ja tu tur strādā... Tad, pēc mūsu nodokļu sistēmas, sanāk, ka tu nemaksā nodokļus... Bet būsim tomēr reālisti! Cilvēks, kurš brauc tur uz darbu, tur ēd kafejnīcā vai ēdnīcā pusdienas; viņš varbūt īrē tur dzīvokli un, īrējot dzīvokli, kaut vai cenā iekļauto nekustamā īpašuma nodokli samaksā vai, ēdot kafejnīcā, palīdz samaksāt algu pavārei, kas savukārt no saviem nodokļiem maksā konkrētās pašvaldības budžetā naudu.
Tas īsumā viss. Runājot ar kolēģiem, tika identificētas arī citas lietas, kas būtu uzlabojamas vēlēšanu likumdošanā. Tā kā šis likumprojekts tika atbalstīts nodošanai komisijām, mums tātad būs iespēja pieskarties arī šiem jautājumiem, izdiskutēt tos un panākt to, ka pēc iespējas plašāks personu loks piedalās pašvaldību vēlēšanās.
Paldies jums vēlreiz par uzmanību. Laimīgu un panākumiem bagātu gadu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.
Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde, kas norisinājās zīmīgā laikā – barikāžu laika 25.gadadienas zīmē.
13.janvāris bija diena, kad, atsaucoties Latvijas Tautas frontes aicinājumam, aptuveni 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi, krievi – pulcējās protesta manifestācijā Daugavmalā, kā arī sāka veidot barikādes Vecrīgas ielās. Tas bija cerību un ideālu laiks, kad cilvēkus vienoja ideja par savu valsti, par iespēju pašiem veidot savu nākotni.
Divdesmit pieci gadi – neilgs, bet notikumiem bagāts laiks. Atjaunota valsts neatkarība, izveidota daudzpartiju politiskā sistēma, Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Taču šis laiks ir nesis arī daudzus pārbaudījumus – sabiedrības sociālo nevienlīdzību, bezdarbu, nabadzību, nespēju rēķināties ar sabiedrības un valsts interesēm.
Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka tieši valsts interesēm ir jābūt tām, kuras ir ikviena Saeimas deputāta un valdības locekļa lēmumu pamatā. Mēs arī šajā sesijā turpināsim iestāties par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. 2016.gadam esam izvirzījuši vairākas prioritātes – valsts budžeta izstrādes procesa pilnveidošanu, izglītības sistēmas (tai skaitā – pedagogu darba samaksas) sakārtošanu un citus jautājumus.
Nav pieļaujams, ka atkārtojas tāda prakse, kādu vērojām 2016.gada budžeta izstrādes un apstiprināšanas gaitā, kad nodokļu izmaiņas kalpoja tikai vienam mērķim – savākt valsts makā iespējami daudz naudas –, pilnībā aizmirstot, ka nodokļu politika nosaka arī tautsaimniecības attīstību. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka, izstrādājot 2016.gada budžetu, lēmumi par naudas piešķiršanu atsevišķām nozarēm notika haotiski un nepārdomāti, tādējādi novedot, piemēram, pie situācijas, ka veselības jomā piešķirtos papildu līdzekļus atlīdzības pieaugumam nevarēs izmantot ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai.
“No sirds Latvijai” uzskata, ka jauna Ministru kabineta izveide rada iespēju pārskatīt Ministru kabineta darba kārtību un Valdības deklarācijā atgriezties pie sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – sociālās garantijas, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte, zinātnes attīstība un tiesiskas vides izveide, kas ir īpaši nozīmīga uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.
Diemžēl jāsecina, ka līdzšinējais Ministru prezidenta izraudzīšanās process neliecina par valdošo partiju vēlmi risināt Latvijai akūtus un svarīgus jautājumus. Kamēr tiek bīdīti kandidāti un tiek dalīti amati, tiek atlikta daudzu būtisku jautājumu risināšana. Koalīciju veidojošās partijas arī šobrīd nevis uzsāk sarunas par veicamajiem darbiem, bet ķīvējas par iespējamo amatu un ietekmes sfēru sadalīšanu. Ir tikai ērts varas un valsts finanšu resursu sadalījums, un tas ir līdz šim tik labi strādājis, ka nav vajadzības veidot plašāku koalīciju un stiprināt demokrātijas principus Latvijā.
Par to varēja pārliecināties arī šodien, kad Saeimas sēdē otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus iesniedza valdošās koalīcijas deputāti. Tie paredz mehāniski palielināt partiju biedru skaitu no 200 uz 500, lai būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. “No sirds Latvijai” jau iepriekš un arī šodien balsoja “pret” tik liela skaita noteikšanu, jo mēs uzskatām, ka tieši šādā veidā valstī tiek mazināta demokrātija, tiek liegta cilvēkiem iespēja piedalīties politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā.
Es no sirds pateicos, ka ieklausījāties.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.
Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Šos grozījumus izstrādāja grupa deputātu no dažādām partijām, un šie grozījumi paredz, ka tiesības vēlēt domi piešķiramas cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši pēdējos četrus mēnešus. Mūsu frakcija noskaņota pret šo iniciatīvu ļoti negatīvi un skeptiski.
Kāpēc?
Vietējā pašvaldība nepārprotami ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā un strādā vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir uzskatāma par demokrātiskās iekārtas pamatu. Tā ir vara, kuru savu interešu labā ievēlē vietējo iedzīvotāju kopums, kas pastāvīgi uzturas šajā teritorijā un pārzina konkrētas pašvaldības problēmas.
Līdz ar to pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nodrošina iespēju vēlēt attiecīgu domi tiem vēlētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgo pašvaldību, deklarējuši tajā savu dzīvesvietu vai viņiem tās teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tātad šie vēlētāji maksā pašvaldībai gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi piedaloties pašvaldības budžeta veidošanā un dodot iespēju pašvaldībai attīstīties, un tieši šiem vēlētājiem ir tiesības izvēlēties, kurš saimniekos pašvaldībā un izmantos viņu maksātos nodokļus.
Bet, piešķirot tiesības vēlēt pašvaldību domi cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus, kā to ļoti vēlas likumprojekta autori un viens no iepriekšējiem runātājiem, minētais princips tiks vienkārši sagrauts, jo domi tad vēlētu iedzīvotāji, kuri nepiedalās pašvaldības budžeta veidošanā.
Vienlaikus jānorāda uz vēl vienu būtisku problēmu. Likumprojekts neparedz risinājumu, kā nepieļaut, lai šādi vēlētāji nenobalsotu divas reizes, jo vēlēšanas tiek organizētas, balstoties uz vēlētāju reģistru, kas veidots atbilstoši vēlētāju deklarētajai dzīvesvietai.
Līdz ar to frakcija SASKAŅA šodien balsoja “pret” šo revolucionāro pavērsienu. Tomēr ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Līdz ar to darbs ar šo juridisko brāķi parlamentā turpināsies.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Tagad pie mikrofona – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!
D.Liepiņš (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms jau novēlēšu jums Latvijas Reģionu apvienības vārdā spilgtu un daudziem notikumiem bagātu 2016.gadu, un lai piepildās jūsu cerības un galvenais – lai veselība turas!
Šodien darba kārtībā tika izskatīti vairāki Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumi, un kā viens no tiem bija Latvijas Reģionu apvienības ierosinājums par deputātu privilēģiju noņemšanu saistībā ar administratīvo sodu, un tas tika virzīts tālāk. Mēs esam pateicīgi par to, ka pārējie deputāti arī atbalstīja mūsu ideju.
Kā vēl viens šīsdienas iesniegums nāca... Mēs ierosinājām nodot izskatīšanai komisijā grozījumus Patvēruma likumā, kuri nosaka, ka tie imigranti un bēgļi, kas saņēmuši šeit uzturēšanās atļauju, taču pārkāpuši Krimināllikumu, ir izraidāmi no valsts. Tā ir mūsu stingra pārliecība, ka šādiem lēmumiem jābūt pieņemtiem, lai jebkurš, kas šeit ierodas, zina, ar kādiem noteikumiem viņš šeit varēs uzturēties. Mēs arī ceram, ka iepriekš mūsu iesniegtais priekšlikums aizliegt pārvietoties tā sauktajās parandžās, respektīvi, aizsegt šeit sejas, arī tomēr tiks izskatīts un pieņemts... tiks atbalstīts, kā to solīja iekšlietu ministrs.
Vēl jāteic, ka šonedēļ komisijās izskatīja jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli, un tā ir tēma, kas patiesībā varbūt šobrīd valdības veidošanas sakarā nevienam vairs neliekas aktuāla, bet patiesībā reģionus ietekmē ļoti spēcīgi. Un šajā sakarā mēs ceram, ka ar jaunas valdības veidošanos arī veselais saprāts atgriezīsies, jo līdz šim Finanšu ministrijas ierēdņi ir, tā teikt, ražojuši noteikumus un normas, lai tikai likvidētu šāda veida uzņēmējdarbību, kaut gan patiesībā vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku reģionos tas ir vienīgais veids, kā legāli dzīvot un veikt uzņēmējdarbību.
Savukārt mēs, ņemot vērā to, ka ir diezgan daudz sūdzību par konkurences ierobežošanu, ierosinājām, ka tādā gadījumā šāda statusa uzņēmumi nedrīkst piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos virs 30 tūkstošiem eiro, lai izslēgtu negodīgu konkurenci, kad negodīgi uzņēmēji saveido daudzus šādus mikrouzņēmumus un tādā veidā, teiksim, rāda priekšstatu, ka ir pievilcīgāki ar savu cenu.
Tāpat gribu teikt, ka, protams, šobrīd lielākā aktualitāte ir valdības veidošana. Beidzot tas vezums ir izkustējies no vietas, un ir nominēts cilvēks, kuram ir uzticēts veidot jauno valdību. Mēs ar lielu interesi sekosim līdzi, kā veiksies. Mēs skatīsim, kādas būs izmaiņas, jo, ja jaunā valdība taps uz vecās valdības mērķu, ideoloģijas un darbības plāna [pamata]... proti, notiks tas pats, tad nebija jēgas šīs valdības nomaiņai. Mēs gribam redzēt, kādas tad būs Kučinska kunga jaunās reformas vai jaunie redzējumi, un mēs ceram, ka tādas lietas kā deputātu kvotas, kā nodokļu palielinājums, kā normatīvisms, kas vēl plešas plašumā, un ierēdniecības izmaksu palielinājums... ka tas galu galā tiks apstādināts. Un ceram, ka beidzot tiks ieviesta arī atbildība par padarīto un solīto un tādas lietas kā Valsts ieņēmumu dienesta ēka, kā “Citadeles” banka, kā “Liepājas metalurgs”, airBaltic turpmāk vairs neatkārtosies. Mēs ar lielu cerību sekosim līdzi tam.
Un lai jums visiem veicas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.
Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos sākt tieši ar valdības veidošanas gaitu un jautājumiem, kas ar to ir saistīti. Varam ar gandarījumu teikt, ka sarunas ar Māri Kučinski kā iespējamo premjera amata kandidātu ir bijušas visnotaļ sekmīgas, un ir panākta vienošanās gan par to, ka jaunā valdība strādās pie vienotas izglītības sistēmas izveides Latvijā valsts valodā, tāpat ir panākta vienošanās par atbalstu demogrāfijai, ko Nacionālā apvienība ir izvirzījusi kā prioritāru, un ir rasts arī kopsaucējs, ka turpmāk Latvija nepieņems jaunus lēmumus par patvēruma meklētāju migrantu uzņemšanu.
Līdz šim mēs vēl turpinām sarunas. Mēs neesam guvuši atbalstu iniciatīvai par iepriekšējās valdības jau pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, bet vismaz varam ar gandarījumu teikt, ka turpmāk jaunu imigrantu uzņemšana brīvprātīgā kārtā nenotiks un arī valdība iebildīs pret piespiedu kvotu mehānisma ieviešanu Eiropas Savienības mērogā. Tas ir īpaši svarīgi, arī ņemot vērā visus nesenos notikumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar šiem ieceļotājiem no Āfrikas, no Tuvo Austrumu reģiona, kuri ir bijuši līdzatbildīgi gan daudzos noziegumos, kas ir notikuši, ne tikai Jauno gadu sagaidot, daudzās Eiropas pilsētās, bet arī daudzās ikdienas situācijās. Var izteikt līdzjūtību Lietuvai, kura ir zaudējusi savu nepilngadīgo tautieti, kurš tika nogalināts Zviedrijā. Līdzīgi mēs redzam arī terorisma pieaugumu daudzās Rietumeiropas valstīs, kuras ir sasniedzis liels migrantu skaits. Tāpēc, domājot par mūsu valsts drošību, mēs uzskatām, ka nebūtu pieļaujama masu migrācija Baltijas valstu virzienā.
Vēlos piebilst vēl par šodienas sēdi. Likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” mēs piedāvājām aizstāt drošības maksu, lai partija varētu iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, ar 500 vēlētāju parakstiem. Respektīvi, jebkurai partijai, kura gribētu kandidēt Saeimas vēlēšanās, būtu jāsavāc vismaz 500 vēlētāju paraksti, lai kvalificētos Saeimas vēlēšanām, tādējādi atsijājot tās partijas, kuras nespēj gūt pat šādu atbalstu.
Visbeidzot gribu pieminēt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuru vada Nacionālās apvienības biedrs Romāns Naudiņš, komisijas aktīvo un sekmīgo darbu. Gan jautājumu par enerģijas dzērieniem, ko jau pieminēja Belēviča kungs, ir izdevies ļoti strauji šai komisijai sakārtot un rast risinājumu, gan arī ātro kredītu jautājumu, kas bija iestrēdzis iepriekšējā Saeimā, šajā Saeimā ir izdevies strauji virzīt, lai to atrisinātu. Arī gāzes tirgus liberalizāciju, kuru daudzu gadu garumā neizdevās atrisināt, šobrīd triju mēnešu laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi redakciju jau trešajam lasījumam, lai gāzes tirgus tiktu liberalizēts viena gada laikā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.
Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!