Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2016.gada 21.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas. Sāksim Saeimas 21.janvāra sēdi.
Pirms uzsākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.
Ministru prezidente lūdz izskatīt “Ministru prezidenta pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā “Ministru prezidenta pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”.
Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
L.Straujuma (Ministru prezidente).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi!
Šodien, barikāžu atceres dienā, pieminot mūsu cīnītājus par brīvu Latviju, man ir tas gods iesniegt jums “Ministru prezidenta pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”.
Latvijas nacionālās drošības pamatmērķi ir:
pirmkārt, nodrošināt drošas un stabilas Latvijas valsts pastāvēšanu, aizsargājot tās konstitucionālo iekārtu, pamatvērtības un brīvības, kā arī sekmējot sabiedrības labklājību un izaugsmi;
otrkārt, līdzdarboties drošas un stabilas starptautiskās vides izveidē, kas, ņemot vērā globalizāciju un valstu savstarpējo mijiedarbību, mazinās arī Latvijas drošības riskus un izaicinājumus.
Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai.
Iesniegtajā pārskatā ir sniegts Latvijas drošības iestāžu un atbildīgo nozaru ministriju izvērtējums par pašlaik būtiskākajiem Latvijas nacionālās drošības riskiem un darbībām to mazināšanai.
Šajā ziņojumā klasificēta informācija nav sniegta.
Godātie deputāti! Mēs, Eiropā un pasaulē, šodien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi.
Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts - par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos.
Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums ir jādarbojas arī turpmāk.
Par spīti miera meklējumiem militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.
Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies.
Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte.
Godātie deputāti! Valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir ne tikai šīs valdības prioritāte. Es ticu un esmu pārliecināta, ka arī nākamajai valdībai tas būs augsts dienaskārtības uzdevums.
Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvās aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski - kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā.
Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā rotācijas kārtībā Latvijā uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika.
Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, Eiropas Savienības militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali - tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties Eiropas Savienības civilajās, kā arī EDSO misijās.
NATO ilgtermiņa klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz kuru jātiecas. Latvijas uzdevums ir panākt, lai Varšavas galotņu sanāksmē vienotos par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā.
Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte.
Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība.
Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu “Par valsts austrumu robežas kontroli un aizsardzību”. Sadarbojoties Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai, kā arī kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša.
Atgādināšu, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums.
Godātie deputāti!
Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir Eiropas Savienības principi un vērtības - cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte.
Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās Eiropas Savienības iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām.
Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par Eiropas Savienības ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tika pieņemts lēmums par Eiropas Savienības Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šī gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, Eiropas Savienības-NATO sadarbība, kā arī Eiropas Savienības spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un Eiropas Savienības institūciju darbība, aizstāvot Eiropas Savienības vērtības un intereses.
Neatņemams drošības aspekts gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, jo Latvijai ir īpaši svarīga piegāžu diversifikācija un drošība. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi.
Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi - jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi.
Godātie deputāti!
Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai Eiropas Savienībai. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka Eiropas Savienība ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus - eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē.
Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt, - tiek stiprināta Eiropas Savienības ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka, realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā.
Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas un baiļu sēšanu sabiedrībā.
Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot uzņemamo personu visaptverošu kontroli un uzraudzību.
Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību.
Godātie deputāti! Tagad pievērsīšos iekšējās drošības jautājumiem. Organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm pēdējos gados ir polikrimināls raksturs - vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, t.i., narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanu un parādu piedziņu, mazāk - ar zādzībām.
2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību.
Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā.
Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas.
Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram, maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina.
Par nožēlu, korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas KNAB likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem.
Valsts ieņēmumu dienests nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot - liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākajā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Godātie deputāti! 2015.gads Latvijas ekonomikai ir bijis stabils - par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5 procentiem lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē.
Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar Eiropas Savienības partneriem un trešajām valstīm.
Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.
Ekonomiskā izaugsme mums ir jāatspoguļo katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu.
Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015.gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums, un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro.
Būtiska loma valsts drošības stiprināšanā ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij spēcināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbību, kas ir vērsta uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu.
Šodien pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu, bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus.
Godātie deputāti! Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības to novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti.
Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā.
Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos.
Godātie deputāti! Pateicos jums par sadarbību šo divu gadu garumā un ceru uz kopīgu koleģiālu un atbildīgu darbu Saeimā Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.
Šīs ir barikāžu atceres dienas. Tās liek mums atkal tik dzīvi apzināties to, ka brīvībai var būt augsta cena, bet brīvībai bez tautas un bez savas zemes nav pilnības, un cilvēkam bez savas zemes brīvības nav piepildījuma. Katram kokam vajadzīgas debesis, katrai tautai vajadzīga brīvība, katram cilvēkam - sava laime un savs devums Latvijai. Tas vieno mūs visus. Lai Latvijai ir droša nākotne!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Deputāti! Ministri!
Lasot šo Ministru prezidentes pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, mani ilgu laiku urdīja jautājums: ko gan autori ar šo tekstu ir gribējuši pateikt? Likās, ka manās rokas ir nonācis studenta diplomdarbs, kurā ir gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas - slikti. Atšķirībā no īsta diplomdarba trūkst tikai atsauču uz izmantoto literatūru un avotiem. Tiesa, lasot tālāk, parādās arī konkrētāks šajā jomā paveiktā izklāsts (piemēram, par to, ko dara Nacionālie bruņotie spēki un Robežsardze), taču dokuments ir un paliek aprakstošs. Ja kāda problēma, kas jārisina, lai uzlabotu drošību, arī ir nosaukta, tad nav analīzes, kā plānots to izdarīt.
Tāpat nav saprotams, ko valdība vispār gatavojas darīt, kas tai traucē, kāda palīdzība no parlamenta ir nepieciešama.
Atbildi, kāpēc dokuments ir tieši tāds, kāds tas ir, gluži negaidot sniedz klāt pievienotā instrukcija par to, kādai jābūt pārskata struktūrai un kurām iestādēm bija jāsagatavo informācija.
Ir acīm redzami, ka materiāli ir savākti no dažādām iestādēm, nedaudz apstrādāti un vienkārši salikti kopā. Tāpēc pārskata nodaļas ir tik atšķirīgas gan pēc satura, gan pēc gramatiskās formas. Laikam nav bijis speciālistu, kas pārzinātu drošības politiku tā, ka, izmantojot šo materiālu, spētu ne tikai definēt problēmas, bet tās arī analizēt, piedāvāt iespējamos risinājumus. Un līdz ar to problēmas labākajā gadījumā ir tikai identificētas. Piemēram, pārskata autori raksta, ka diemžēl tiesībaizsardzības iestādēm bieži trūkst cilvēkresursu, tehnoloģisku iespēju un zināšanu, kas ietver sevī datorsistēmas apskates un ekspertīzes veikšanu, un ka tāpēc nav iespējams saprātīgā laika posmā ar saprātīgiem resursiem iegūt informāciju, kas satur noziedzīga nodarījuma pierādījumus.
Skaidrs, te problēma ir konstatēta! Bet kas notiks tālāk? Ko valdība un atbildīgā ministrija ir iecerējusi darīt, lai šo problēmu atrisinātu? Kas traucē, kāda palīdzība no parlamenta nepieciešama?
Līdzīgi jautājumi rodas, lasot aprakstu par to, kas notiek ar narkotisko un psihotropo vielu apriti. Uzzinām, cik plašs piedāvājums ir tirgū, taču tad, kad vajadzētu sekot priekšlikumiem par to, kas jādara, lai situācija mainītos, autori pavisam negaidīti ķeras pie civilās aizsardzības pasākumiem.
Runājot par vēlmju saskaņošanu ar praktisko rīcību, ir bezjēdzīgi žēloties, ka, piemēram, no Valsts probācijas dienesta zemā atalgojuma dēļ aiziet darbinieki, ja nav pat plāna, kad un kā atalgojumu mainīt.
Lai gan dzīves realitāte liecina, ka arī plāns reizēm nenozīmē neko, autori, aplūkodami patvēruma meklētāju jautājumu, atzīmē, ka Ministru kabinets ir atbalstījis rīcības plānu attiecībā uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Turklāt no 48 pasākumiem, kas ietverti plānā, izrādās, 28 ir pat paredzēts finansējums. Autori ir nolēmuši paklusēt, kā bez naudas tiks īstenoti atlikušie 20 pasākumi.
Savukārt, runājot par nodokļiem, atzīmēts, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politikas attīstību. Jājautā: kā šī prioritāte tika īstenota 2016.gada budžeta pieņemšanā, un vai tiešām ir garantijas, ka turpmāk viss būs citādāk un prioritātes nepaliks tikai uz papīra? Tas, ka ēnu ekonomiku plānots apkarot, izstrādājot valsts iestāžu kārtējo darba plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, jau vairs nepārsteidz.
Cik tukšs ir dokumenta sākums, tikpat tukšs ir tā nobeigums. Ja nu kāds nebija pamanījis ievadā, tad vismaz kopsavilkumā var vēlreiz izlasīt, ka nacionālā drošība ir plašs jēdziens, kā arī uzzināt, ka jāstiprina gan NBS, gan tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, un tā tālāk, ja nu kāds to vēl nezina.
Bet, manuprāt, simboliski dokumenta kvalitāti raksturo ieteikums, kas izstrādāts sabiedrības potenciālās radikalizācijas un sociālās atsvešināšanās novēršanai. Un tagad ieklausieties! Es citēju: “Līdz ar to ienākumu un iespēju mazināšana ir noteikta par vienu no būtiskākajām valdības prioritātēm.” Pieņemu, ka neuzmanība, jo laikam taču bija domāta ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšana. Taču jājautā: vai kāds vispār to pamanīja? Vai nu vienīgais dīvainais apgalvojums!?
Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze, man jāteic, jūsu laiks ir beidzies.
I.Sudraba. Jā, es pabeidzu.
Gribas jautāt: vai ir...
Sēdes vadītāja. Jums ir iespēja izmantot divas papildminūtes, kā uzstājoties otro reizi. Divas, jā. Paldies. Deputāti neiebilst.
I.Sudraba. Gribas jautāt: vai ir jēga šķiest ierēdņu laiku, lai sagatavotu šādu dokumentu, kas neko nedod nacionālās drošības politikas pilnveidošanai? Varbūt ierēdņi pa to laiku, ko veltīja šiem rakstu darbiem, būtu paveikuši kaut ko sabiedrībai lietderīgāku?
Pateicos par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu vispirms pateikt paldies Ministru prezidentes kundzei par viņas darbu un samērā pārskatāmo ziņojumu, kuru es gribētu papildināt varbūt ar dažām tēzēm, ņemot vērā to, ka mēs strādājam pašreiz pie jaunas valdības deklarācijas un jaunas valdības veidošanas.
Es nebūtu tribīnē nācis, ja mani nebūtu dažas dienas atpakaļ pārsteidzis viena robežapsardzes virsnieka izteikums, ka ziema viņiem palīdzot apsargāt Latvijas robežu. Es sapratu, ka ziema ir labākais Latvijas robežsargs. Izrādās, jo lielāks un dziļāks sniegs, jo lielāka Latvijas pilsoņu drošība: varot labi redzēt pēdas un varot pēc tam pa šīm pēdām noķert tos, kas iet pāri robežai.
Es visu laiku domāju, ka robežsargu galvenais uzdevums ir sargāt robežu, lai neviens netiek tai pāri. Izrādās, ka es esmu smagi maldījies: robežsargu galvenais uzdevums ir noķert visus tos, kas ir pārgājuši pāri robežai. Cik tad ir šo cilvēku - viens, divi vai desmit? Izrādās, nē. Viņi iet simtiem, iet absolūti bez kaut kādām problēmām. Iet afgāņi, iet irākieši, kuri absolūti nepazīst mūsu vietējos apstākļus. Un tad ir jautājums: ja pēc visiem šiem notikumiem Ukrainā apdraudējums pie mums un arī pasaulē un Eiropā ir pieaudzis, vai tomēr nav tā, ka ļoti viegli pāriet šai robežai var arī ??? aģenti, algotie slepkavas, “zaļie cilvēciņi”, nerunājot jau nemaz par kontrabandistiem un visiem pārējiem? Jo mani visvairāk pārsteidza, ka pat sievietes ar bērniem mierīgi pāriet pāri šai robežai. Tas ir tāds pārsteigums Latvijas atjaunotās neatkarības 25.gadā.
Bet es domāju, ka darbs tur tiks darīts un ka jaunā valdība šo problēmu atrisinās.
Tad, kad mēs uzdevām jautājumu arī iekšlietu ministram, kāpēc Latvijas atjaunotās neatkarības 25.gadā mums ne tikai nav nostiprināta robeža, bet nav pat uzarta vasarā robežjosla vairāku simtu kilometru garumā, izrādījās, ka mums nav naudas priekš tā. Savukārt mums atrodas nauda, lai mēs sargātu Grieķijas un Itālijas robežu.
Ministru prezidentes kundze šeit pieminēja teroraktus Parīzē. Bet mūs vairāk apdraud terorakti Ķelnē, kas ir tuvāk, un vēl vairāk mūs apdraud terorakti blakus esošajā Stokholmā. Stokholmā viens no šiem bēgļiem, kā jūs zināt, nesen nodūra Lietuvas pilsoni, skolēnu. Šie jautājumi zināmā mērā netiek nekur plaši apskatīti. Tad mēs varam jautāt: vai mūsu drošību neapdraud arī politkorektums un pašcenzūra? Jo mēs zinām, ka Vācijā četras dienas masu informācijas līdzekļos - ne radio, ne televīzijā, ne presē - nekas netika ziņots. Pašreiz jau ir vairāk nekā 700 iesniegumu Ķelnē.
Vai cilvēka drošības aizskārums, personas aizskārums, izvarošana, piekaušana un laupīšana ir terorisms vai nav terorisms? Šis terorisms jau nav noticis vienā pilsētā, kā mums mēģina pasniegt. Tādi paši procesi notika Helsinkos, kur policija paguva izgaiņāt šos teroristus, un pat Zalcburgā, Diseldorfā, nerunājot jau par Ķelni. Un ir vēl vesela rinda citu pilsētu, kuras ir mazākas un par kurām neziņo! Tātad terorisms ir blakus Latvijai, tas ir dažu simtu kilometru attālumā.
Cienījamā Ministru prezidentes kundze, jūs nepieminējāt savā runā... Vai jūs nepārsteidz fakts, ka izvarošanas gadījumu skaita ziņā Zviedrija ir pirmajā vietā Eiropā un otrajā vietā pasaulē aiz Dienvidāfrikas, kur izvarošanas gadījumu ir mazāk? Bet Dienvidāfrikā šo statistiku bojā Lesoto, kas ir, kā jūs zināt, rezervāts.
Tātad Zviedrija... Tas ir rezultāts mūsu politikai!
Protams, tas, ko minēja Ministru prezidentes kundze, vairāk attiecas uz ārlietām, un mēs ar interesi gaidīsim ārlietu ministra ziņojumu par valsts ārpolitiku, un varbūt tad mums būs skaidrs, kas vairāk apdraud robežas, - vai tās apdraud, teiksim, kaut kādi daži teroristi, vai tās apdraud Merkele un Mogerini, kas uzaicina miljons viesu. Kā Lietuvā izteicās Landsberģis (jaunākais), nekas tā neapdraud Baltijas valstu drošību, tātad arī Lietuvas drošību un, es domāju, arī Latvijas drošību, kā Vācijas kancleres Merkeles rīcība - uzaicināt miljons viesu pusdienās un pēc tam lūgt, lai rēķinu maksā kaimiņi.
Vai mūsu ārlietu ministram un valdībai nekas nav sakāms šajā sakarā?
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (Dep. I.Zariņš: “Lai pabeidz!”)
A.Kiršteins. Jā, paldies.
Tā ka ar interesi gaidīsim arī ārlietu ministra ziņojumu par mūsu ārlietām un par to, kāda tam visam ir ietekme uz valsts drošību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Godājamā Saeima! Plašākas debates par ārpolitiku un drošības politiku noteikti ir sagaidāmas nākamnedēļ, kad būs ziņojums par ārpolitiku. Šajā pārskatā par Latvijas nacionālo drošību mani piesaistīja 8.lapaspusē esoša rindkopa: “Ņemot vērā Latvijas valdības apņemšanos iekšējās solidaritātes mehānisma ietveros uzņemt Latvijā līdz 776 patvēruma meklētājiem, prognozējams, ka šis jautājums tuvākajā nākotnē radīs jaunus riskus un izaicinājumus nacionālajai drošībai, jo pastāv iespējamība, ka tādējādi valstī ierodas ar teroristiskām organizācijām saistītas personas, kā arī bēgļu atrašanās Latvijā var radīt etnisko spriedzi un nedrošības sajūtu sabiedrībā.”
Ja šāda rindkopa parādās ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību, tad ir jājautā: kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?
Ņemot vērā notikumu attīstību Eiropā, manuprāt, būtu tikai pareizi un taisnīgi atzīt, ka gan Merkeles politika bija kļūda, gan Latvijas valdības divi lēmumi - uzņemt patvēruma meklētājus Latvijā - ir bijusi kļūda, gan arī Ārlietu ministrijas kolorītie paziņojumi aizvadītā gada vasarā par to, ka NATO mūs vairs neaizsargāšot un ka Eiropas Savienības fondi mums tikšot atņemti, ja mēs atsacīsimies uzņemt un neuzņemsim patvēruma meklētājus, bija ļoti smaga kļūda.
Un risinājums nebūs arī šī piesauktā integrācija. Nav svarīgi, kādā valodā runās šīs personas, kas pārstāvēs pilnīgi citu kultūru, citas sabiedrības vērtības, citus uzskatus. Kā zināms, Vācijā tobrīd, kad viņi pastrādāja noziegumus, daudzi no viņiem šos upurus uzrunāja vācu valodā. Tas nelīdz!
Ja mēs vēlamies risināt problēmu, tad ir tik tiešām jānostiprina Eiropas Savienības ārējās robežas, to skaitā Latvijas robežas; nav izprotams, kādēļ tās nav nostiprinātas šo daudzo gadu garumā, it īpaši, ja mēs runājam par robežu ar Baltkrieviju; mums šī robeža ir marķēta jau ļoti sen.
Un es tiešām gribētu sagaidīt, ka atbildīgās personas godīgi pateiktu, ka šis lēmums par patvēruma meklētāju uzņemšanu tika pieņemts tādēļ, ka bija spiediens no dažu Rietumeiropas valstu politiķu puses, un ka tas ir bijis kļūdains lēmums, kas nākamajai valdībai būtu jāpārskata, it īpaši ņemot vērā šos nacionālās drošības riskus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienītās dāmas! Augsti godātie kungi! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Par nacionālo drošību mēs katru gadu vismaz reizi runājam šeit, izskatot valdības atskaiti. Protams, arī ikdienā par to runājam daudz. Bet šķiet, ka bieži vien šis runātais un izteiktās domas, idejas tiešām ir kā pīlei ūdens, kas aiztek garām.
Nacionālā drošība, protams, nav tikai divi vai kāds cits noteikts cipars procentu no iekšzemes kopprodukta. Viss saistās ar nacionālo drošību. Un droši vien mēs nevaram atrast jomu, kas nebūtu ar to saistāma. Valoda, pierobeža, bēgļi, plašsaziņas līdzekļi... Ir svarīgi, ko tie stāsta vai nestāsta ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Starp citu, Latvijas sabiedriskajā medijā laikam vairs nebūs informācijas angliski... (Starpsaucieni no zāles: “Būs! Ir!”) Paldies. Cerams, ka koalīcijas deputāti tam sekos, lai tiešām tā būtu.
Izglītība arī ir svarīga saistībā ar nacionālo drošību. Mazākumtautības arī, kā jau pieminēja kolēģi. Veselības aprūpe. Neminēšu konkrētus gadījumus. Demogrāfija, reģionu attīstība, demokrātijas stiprināšana, kiberdrošība, tiesiskums un lietu izskatīšanas termiņi tiesu sistēmā; protams, arī Nacionālie bruņotie spēki un to rīcībā esošais aprīkojums, kā arī Zemessardze.
Kā atsevišķa nacionālās drošības joma man būtu jāmin reģioni un administratīvo reģionu trūkums Latvijas valstī. Un, par to runājot un analizējot situāciju, droši vien man nepietiktu ar trim minūtēm. Tas ir atsevišķs jautājums, par kuru, es ceru, arī mēs šeit, Saeimā, izvērtīsim daudz plašākas debates. Varbūt kādreiz veltīsim tam atsevišķu sēdi, kā mēs šobrīd veltām nacionālajai drošībai un ārlietām.
Man pašam, kā jau nākušam no reģioniem, no konkrēta reģiona, ir daži jautājumi, kurus gribētos uzdot. Varbūt tie pašreizējai valdības vadītājai vai viņas pēctecim kaut kur, tā teikt, aizķersies aiz auss. Vai Latvija būs gatava reaģēt uz mēģinājumiem šķelt sabiedrību, apdraudēt valsts demokrātiju un drošību ne tikai Latgalē, bet arī šeit pat, Rīgā? Kādā veidā turpināsies pretdarbība Krievijas propagandai starptautiskajās aktivitātēs un plašsaziņas līdzekļos? Vai turpināsies Latgales mediju telpas stiprināšanas pasākumi? Diemžēl daļa valsts austrumu reģiona iedzīvotāju joprojām dzīvo citā informācijas telpā. Diemžēl arī daļa iedzīvotāju šeit, Rīgā. Un Jaungada nakts uguņošana pulksten 23.00 daudzās Latvijas lielākajās pilsētās joprojām pārspēj pusnakts salūtu.
Vai izglītības sistēmas sakārtošana beidzot patiešām būs prioritāte, attīstot bērnos un jauniešos kritisko domāšanu un tādā veidā preventīvi veicinot ikviena indivīda imunitāti pret jebkāda veida ārvalstu propagandu? Novada mācība, manuprāt, kā obligāta ieviešama skolās. Tā varētu kļūt par identitātes stiprināšanas balstu visā valstī un, protams, pierobežā, kā arī veicinātu valstiskuma izpratni un patriotismu. Diemžēl ļoti populāri pēdējos gados ir daudzu jauniešu plāni par savas dzīves turpinājumu ārpus Latvijas. Manuprāt, svarīga būtu Jaunsardzes kustības attīstīšana skolās. Patriotiskās audzināšanas un izdzīvošanas iemaņu apgūšana ir nozīmīgs instruments. Skolās Jaunsardze ir izvēles priekšmets. Taču tam būtu jāpiesaista papildu finansējums, lai skolu vadībai palielinātos interese par šo kustību.
Un nobeigumā es gribu piebilst (protams, saistībā arī ar to, ka mēs vakar atcerējāmies 25 gadus senu vēsturi un centāmies atzīmēt tos varonīgos cilvēkus, kas nebaidījās no rīcības tad), ka pavisam drīz mēs slavināsim tos cilvēkus, kas pirms 100 gadiem izveidoja mūsu valsti. Bet, manuprāt, svarīgi mums ir atbildēt uz jautājumu, vai mums ir un kas tieši ir mūsu šīsdienas varoņi un vai tādi būs rīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Anekdoti!”; dep. I.Zariņš: “Ziņojums jau ir priekš tā!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Nenoliedzami, svarīgs nacionālās drošības aspekts ir enerģētiskā drošība. Diemžēl šajā ziņojumā tā atstāta novārtā tāpat kā reālie darbi, kas būtu darāmi, lai šo savu enerģētisko drošību mēs stiprinātu mērķtiecīgi un sev visizdevīgākajā veidā. Proti, joprojām Latvijai nav savas enerģētikas stratēģijas - atšķirībā no Lietuvas, kurai šāda stratēģija ne tikai ir, bet kura to mērķtiecīgi arī īsteno. Un jūs varat salīdzināt veikumus, kādi enerģētikas jomā ir šinīs divās valstīs. Var, protams, vaimanāt un biedēt sabiedrību ar mūsu enerģētisko atkarību no mūsu austrumu kaimiņa, kura tiešām ir objektīvi vēsturiski izveidojusies. Un izskatās, ka esošajai varai tas ir izdevīgi - uzturēt šo baiļu un nedrošības sajūtu sabiedrībā, lai tādējādi varētu pasniegt sevi kā drošības garantu un ar to pamatot savu pastāvēšanu. Taču svarīgi būtu, ka arī mēs veiktu reālus soļus, kas mums šo atkarību mazinātu. Un atkal šeit konkrēts piemērs - jā, mums nav savas gāzes, mums nav arī naftas (patiesībā ir, bet mēs neko neesam izdarījuši, lai to varētu iegūt), bet mums ir atjaunojamie energoresursi.
Kolēģi! Jau pagājušās Saeimas laikā “iestrēga” likumprojekts par atjaunojamo enerģiju, un kopš tā laika tas tā arī vairs nav virzījies uz priekšu. Tātad likums, kas varētu būt ietvars nozarei, kura varētu reāli sastādīt konkurenci esošajiem energoresursiem, kurus mēs esam spiesti importēt, vispār netiek virzīts uz priekšu. Viss ir apstājies, nekas nenotiek. Vēl vairāk! Es jums iedošu jau pavisam svaigus piemērus. Kā jūs zināt, pašlaik mēs esam... veicam noslēdzošo fāzi Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai. Tas ir darbs, kas tiešām ir ļoti svarīgs un kas jau sen bija jāizdara. Mājasdarbiem bija jābūt sen izpildītiem! Ko dara Ekonomikas ministrija? Publiski viņi stāsta: “Jā, ļoti svarīgi, ka mūsu modelis, ko mēs tagad īstenosim, nodrošinās lielāku dabasgāzes piegādes drošumu.” Bet kā ir patiesībā? Patiesībā Ekonomikas ministrija nespēj izstāstīt, kādā veidā ar šo jauno modeli tas tiks izdarīts. Pat vēl vairāk! Ekonomikas ministrija krasi nostājas pret jebkuriem priekšlikumiem, kurus iesniedz deputāti (koalīcijas deputāti - es atzīmēšu!) un kuri vērsti uz to, lai gāzes piegādes drošumu reāli nodrošinātu. Un vai zināt, kādu argumentāciju Ekonomikas ministrija vakar minēja komisijas sēdē? Ministrijas pārstāvis teica: “Tas nav nepieciešams, jo es tikos ar Gazprom un viņi mums apsolīja, ka gāze būs.”
Kolēģi, kas notiek? Un šeit tiešām vietā būtu atcerēties un izdarīt secinājumus no tā, ko mums māca Ukrainas traģēdija. Kāpēc tā bija iespējama, kāpēc kaut kas tāds varēja notikt Ukrainā? Un tie galvenie iemesli ir acīm redzami. Pirmām kārtām tā bija varas atrautība no sabiedrības, nespēja risināt sabiedrībai aktuālās problēmas; tā bija koncentrēšanās tikai uz savām interesēm, un galu galā tā noveda pie sabiedrības atsvešinātības, neticības savai varai un sabiedrības sašķeltības.
Es aicinu par to nopietni padomāt. Aicinu nopietni padomāt esošo valdību un jaunās valdības veidotājus un apzināties to, ka pašlaik vislielākais drauds mūsu nacionālajai drošībai ir esošās varas mazspēja, tās nespēja vai varbūt arī neieinteresētība risināt tai uzticētos izaicinājumus, darīt to, kas būtu svarīgs sabiedrībai. Padomājiet par to, lūdzu, nākošās valdības veidotāji!
Sēdes vadītāja. Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.
R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Godātie deputāti!
Es gribētu pieskarties tieši robežas jautājumam, mūsu robežas drošības jautājumam, nedaudz mēģinot paskaidrot, kāda ir situācija, kāpēc kas netika darīts un kas ir izdarīts, un ko mēs plānojam darīt.
Ja mēs runājam par ziemu, tad jāteic, ka tā ir tīri dabisks šķērslis šīm migrācijas plūsmām ne tikai Latvijā, bet arī kopumā Eiropas Savienībā. Protams, dabai nebūtu jābūt tai, kas atturētu tās un nodrošinātu mūsu robežu drošību. Bet, ja mēs runājam par to, kāpēc agrāk tas nebija izdarīts, tad es gribētu uzsvērt, ka tikai pagājušajā gadā pirmo reizi, veidojot šā gada budžetu, iekšējā drošība tika nosaukta kā viena no prioritātēm. Diemžēl bez finansējuma nekāda robežas iekārtošana nevar notikt.
Ja mēs salīdzinām ar Igaunijas kolēģiem, tad... Vēl vakar, kad mēs tikāmies Baltijas iekšlietu ministru formātā, vēlreiz attiecīgi pārrunājot robežas drošību, Igaunijas kolēģis uzsvēra, ka Igaunija trijos gados investējusi robežā 75 miljonus eiro (un Igaunijas robeža, salīdzinot ar mūsu austrumu zaļo robežu, ir krietni īsāka). Tas ir jautājums nākamajai valdībai: vai mēs arī spēsim to izdarīt un atbilstoši ierīkot...?
Ir skaidri zināms tas, ka pašlaik kapacitāte nav pietiekama. Taču jau pagājušajā gadā valdība ir piešķīrusi finansējumu, un ir uzsākts darbs pie austrumu robežas ierīkošanas tieši starp Krieviju un Latviju, un šis darbs arī turpināsies. Attiecīgi arī vidējā termiņa budžetā ir piešķirts papildu finansējums. Man ir jāsaka paldies, ka iekšlietu nozare bija otrā nozare pēc aizsardzības nozares, kurai tika palielināts finansējums.
Bet mēs labi zinām arī to, ka ir jāvadās no fiskālās disciplīnas un mūsu budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir. Jebkurā gadījumā šis darbs ir uzsākts, un es ļoti ceru, ka tas tiks turpināts nākamajā valdībā, kura nodrošinās to, lai šī robeža tiktu ierīkota. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, lai mēs varētu nodrošināt robežas aizsardzību.
Es gan negribētu piekrist, ka pāri robežai brīvi staigā turpu šurpu, tas gan nebūtu, manuprāt, atbilstošs novērtējums Valsts robežsardzes darbam. Aizturēto personu skaits liecina par to, ka šī kustība un migrācijas plūsmas tiešām ir ļoti mainīgas. Mēs redzam: tiešām, pagājušajā gadā šie rādītāji krietni pieauguši, jo mūsu robežsardze nodrošinājusi aizturēšanu. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādāts konceptuālais ziņojums, kas valdībā ir atbalstīts, un tur ir paredzēti ļoti konkrēti pasākumi un atbilstošs finansējums.
Līdz ar to es vēlreiz gribu uzsvērt, ka bez finansējuma nekāda mūsdienu un šodienas situācijai atbilstošas robežas ierīkošana nevarētu būt.
Vēl nedaudz pieskaroties Latvijas saistībām šo personu pārvietošanas sakarā, jāatzīst, ka tā situācija, kāda bija pagājušā gada sākumā, ir pilnīgi atšķirīga no tās, kāda ir šodien. Zināmā mērā Latvija ir solidāri un - es vēlreiz gribu uzsvērt! - brīvprātīgi iesaistījusies šajos sākotnējos pārvietošanas pasākumos. Kā mēs zinām, tad bija mēģinājums ieviest obligātas kvotas. Latvija vienmēr pret to ir iebildusi un, manuprāt, iebildīs arī turpmāk. Es ceru, ka arī nākamajā valdībā šis kurss nemainīsies.
Taču es gribu uzsvērt to, ka Latvijas situāciju pilnīgi noteikti nevar salīdzināt ne ar Vācijas situāciju, ne ar Zviedrijas situāciju. Mums pašlaik ir pietiekams resurss, lai mēs tiktu galā ar šādiem izaicinājumiem. Neskatoties uz to, ka līdz šodienai mēs neesam pārvietojuši nevienu personu šī patvēruma projekta ietvaros, pagājušogad mēs esam izskatījuši vairāk nekā 300 patvēruma pieteikumu no dažādām valstīm, un līdz šim nekādi incidenti un nekādas problēmas nav bijušas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam.
Vārds deputātam Veiko Spolītim.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies iekšlietu ministram par skaidrojumu.
Papildus šim skaidrojumam vēl būtu jāatzīmē tas, ka robežas būvniecība jeb izbūve nevar notikt, pirms tās demarkācija nav notikusi dabā. Un demarkācija starp Latviju un Krieviju tika pabeigta tikai pagājušajā gadā. Līdz ar to šī būvniecība ir uzsākta, un paldies Valsts robežsardzei un visiem dienestiem, kas ir iesaistīti un to ir veikuši.
Bet es ļoti uzmanīgi ieklausījos arī cienītās opozīcijas teiktajā par to, ka cilvēku drošība, Latvijas iedzīvotāju izpratne par to, kā viņi jūtas savā valstī... Nenoliedzami, tie ir ļoti svarīgi argumenti, kā cilvēki jūtas, līdz ar to - kādus secinājumus viņi izdara par to, vai šeit palikt vai iespējamā konflikta gadījumā doties prom. Un šajā gadījumā mēs dzirdējām arī salīdzinājumus ar Igauniju. Taču, manuprāt, visā šajā diskusijā izpaliek viens arguments - šis arguments ir 2008., 2009.gada notikumi. Atšķirībā no Igaunijas šobrīd mūsu kopējais parāds ir nevis 8 procenti no IKP, bet 32 vai 33, es tagad nezinu precīzi šos procentus. Tātad šis 7,5 miljardu aizņēmums, ko, pateicoties “gāzētājiem”, mēs bijām spiesti paņemt, ir arī tas arguments, kurš liek mums daudz lielāku darbu uzlikt budžeta veidotājiem, jo mums nav tās naudas sakrāts tik daudz kā mūsu ziemeļu kaimiņiem. Līdz ar to paldies visu dienestu vadītājiem, kuri spējuši šā smagā budžeta apstākļos tomēr izdarīt to minimāli nepieciešamo - gan nodrošināt robežu, gan stiprināt policiju, gan arī stiprināt armiju. Tā ka paldies visiem!
Un novēlējums esošajiem un nākošajiem valdības vadītājiem būtu šāds. Paskatoties uz socioloģiskajās aptaujās gūto novērtējumu, mēs šobrīd redzam, ka pagājušajā gadā populārākās iestādes Latvijā bijušas izglītības iestādes, lai arī cik jocīgi tas izklausītos: 65,9 procenti - sabiedrības atbalsts. Tad seko baznīca ar 42,8 procentiem, trešā ir armija ar 42,4 procentiem, un policija diemžēl ir tikai desmitajā vietā. Tā ka novēlu policijai pēc šī finansējuma saņemšanas arī savas spējas audzēt.
Un otrs novēlējums gan aizsardzības nozares veidotājiem, gan arī mums pārējiem ir domāt par to: ja mēs skatāmies uz mūsu ziemeļu kaimiņiem - gan Igauniju, gan Somiju -, tad redzam, ka gandrīz 90 procenti... vairāk nekā 90 procenti somu un igauņu ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Mums ir 60 procenti. Tā kā, protams, ir atšķirības starp obligāto dienestu un profesionālo armiju, tas noteikti ietekmē šos procentus, bet ieteikums būtu, lai vismaz tādā triju gadu nogrieznī - līdz 2018.gadam - no šiem 60 procentiem mēs pakāptos uz augšu - uz kādiem 70-75 procentiem.
Paldies, un lai sokas!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai Ministru prezidente Straujumas kundze vēlas ko piebilst?
L.Straujuma. Es gribu vispirms pateikt paldies visiem, kuri diskutēja. Un gribu atgādināt Sudrabas kundzei, ka šis ir publisks pārskats un tajā nav iekļauta nedz klasificēta informācija, nedz informācija dienesta vajadzībām. Līdz ar to publiskajā ziņojumā neparādās daudzi pasākumi un daudzi plāni, kas ir Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas darbības jomā.
Par bēgļiem. Kā jau iekšlietu ministrs teica, Latvija visa pagājušā gada garumā ir bijusi pret obligātajām bēgļu kvotām. Un vienmēr esam uzsvēruši Eiropas Savienības padomēs - gan Ārlietu padomē, gan Tieslietu un iekšlietu padomē -, ka pirmie uzdevumi ir stiprināt robežas - Eiropas Savienības ārējās robežas - un veikt citus pasākumus, tādus kā bēgļu atpakaļatgriešana, bēgļu sadales punktu iekārtošana, nevis vienkārši bēgļu sadalīšana.
Un es gribu aicināt nākošo valdību un nākošo Ministru prezidentu saglabāt šo mūsu virzību, mūsu nostāju pret obligātajām bēgļu sadales kvotām (īsti nav zināms, kā nu to mehānismu nosauks). Šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi par bēgļu sadales mehānismu, taču es uzskatu, ka mēs nevaram piekrist šādai sadalei, jo, ja tā būs obligāta, tad mēs nekad nevarēsim redzēt, kur tai būs robeža.
Tā ka vēlreiz saku paldies visiem par ieinteresētību un vēlu veiksmi!
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei Straujumas kundzei un valdībai, kā arī visiem klātesošajiem ministriem.
Par šo pārskatu mums nav jābalso, un tātad darba kārtības punkts “Ministru prezidenta pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību” uzskatāms par izskatītu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!
Ministru prezidente Laimdota Straujuma sāka un pabeidza savu uzrunu par nacionālo drošību ar barikāžu 25.gadadienas pieminēšanu, godinot to cilvēku drosmi un pašaizliedzību, kuri toreiz aizstāvēja mūsu neatkarību barikādēs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas paspārnē gada laikā ir strādājusi darba grupa, kas pēc 1991.gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības ieteikuma ir izstrādājusi likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”. Mēs esam to prezentējuši Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Darba grupā piedalījās ļoti daudzu to mūsu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuras apvieno barikāžu veterānus. Darba grupā mēs uzklausījām ministriju ieinteresētos pārstāvjus, nenoliegdami Saeimas tiesības pieņemt šādu likumprojektu. Ministriju pārstāvji uzsvēra, ka pie šā likumprojekta būtu vēl jāstrādā, būtu jānoskaidro, kāda tad būs fiskālā ietekme un kas tālāk būs paredzams. Bet mēs uzskatām un tā uzskatīja visi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, balsojot un atbalstot šī likumprojekta nodošanu Saeimas Prezidijam, ka tas izskatāms šajā Saeimas sēdē. Un šis likumprojekts šodien, kad mēs atzīmējam barikāžu 25.gadadienu, šo fenomenu, kas stabili nostājas blakus strēlnieku epopejai 1919.gadā un brīvības cīņām, ir par cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi bija gatavi upurēt Latvijas neatkarības vārdā dārgāko, kas viņiem ir, - dzīvību. Likumprojekts paredz dalībnieku godināšanu, pasniedzot viņiem gan barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, apliecību, gan, es teiktu, minimālas sociālās drošības druskas, kuras paredz iespēju pensionēties vienu vai divus gadus agrāk un palielināt neapliekamo pensijas minimumu līdz 280 eiro barikāžu dalībniekiem, kā arī iespējas saņemt 50 procentu atlaides sabiedriskajā transportā. Mēs arī runājām par to, ka būtu nepieciešams atbrīvot barikāžu dalībniekus no pacientu iemaksām, tādā veidā uzlabojot pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem.
Likumprojektā teikts, ka pašvaldībām budžeta ietvaros brīvprātīgi būtu jāatbalsta barikāžu dalībnieki, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī citu nodevu un pašvaldības maksājumu atlaides.
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts attiecas ne tikai uz mūsu veterāniem vien - cilvēkiem, kuri jau ir solīdā vecumā. Tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ārkārtīgi svarīgs arī mūsu jaunajai paaudzei, lai viņi redz, ka valsts atceras, valsts rūpējas, valsts godina savus aizstāvjus. Mums ir jāatsakās no daudziem mītiem, ar kuriem apaugusi šī problēma. Galvenais no tiem - vai ir iespējams saskaitīt barikāžu dalībniekus? Ir iespējams. Pēdējo 20 gadu laikā, rekomendējot cilvēkus apbalvot ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un piešķirot to, mēs esam ieguvuši 32 tūkstošus barikāžu aizstāvju. Pēc piemiņas zīmes pasniegšanas izbeigšanas 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde turpina pasniegt pateicības rakstus. Tie pasniegti vēl tūkstotim. Tātad tie būtu 33 tūkstoši cilvēku. Varbūt vēl tūkstotis nāks klāt pašreiz - līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim. Aptuveni trešās daļas vairs nav mūsu vidū, trešā daļa vēl nav sasniegusi pensijas vecumu. Tā ka mēs runājam par pavisam nelielu skaitu cilvēku.
Pieņemsim šo likumprojektu, barikāžu 25.gadadienā pasniegsim šo dāvanu mūsu varonīgajiem barikāžu aizstāvjiem!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi... Šnores kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “pret”?
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit izskanēja no Ražuka kunga... Es dzirdēju to: kā varēs skatīties acīs cilvēkiem, neatbalstot viņa rosināto likumprojektu? Nu, es pateikšu tā: es arī piedalījos barikādēs, un man būs tiešām grūti skatīties acīs tiem cilvēkiem, tiem represētajiem, kuri saņem tās atlaides, kas šajā likumprojektā ir paredzētas ļoti līdzīgas tām, kuras tagad saņemšu es. Man būs, teiksim, atlaides maksai par ambulatoro aprūpi, atlaides - 50 procentu - biļetei, nekustamā īpašuma nodoklim un tā tālāk. Tas viss man būs - tāpat kā tiem represētajiem, kas ir bijuši 25 gadus Gulagā un sabojājuši tur veselību. Man, kas esmu bijis trīs dienas barikādēs, būs gandrīz tieši tas pats! Nu, es tiešām nevaru skatīties acīs tiem cilvēkiem un atbalstīt šādu likumprojektu. Tāpēc es šajā gadījumā vienkārši nebalsošu.
Paldies. (Aplausi. No zāles: “Pilnīgi pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts - “pret”, un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” tiktu nodots Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 25A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” iekļaut sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Abu Meri, Smiltēns un Loskutovs lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 21.janvāra sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīt kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 14.janvārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.janvārī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 28.janvārī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumus ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.janvārī, un mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 28.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 15.februāra līdz 19.februārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Hosama Abu Meri iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 15. līdz 19.februārim, un mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 15. līdz 19.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Klementjevs: “A ko viņš darīs?”) Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 16.februāra līdz 18.februārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ruka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16. līdz 18.februārim, un arī par šā atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 16. līdz 18.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” ir iestrādāta atļauja finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu līdz 47 miljoniem 58 tūkstošiem eiro Vienotā noregulējuma valdei, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu priekšfinansējumu kredītiestāžu noregulējumam.
Savukārt Likumā par budžetu un finanšu vadību ir nepieciešams tehnisks grozījums, lai finanšu ministrs varētu šīs pilnvaras realizēt.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu un lūdz tam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Šadurskis. Kolēģi! Sakarā ar to, ka šis ir ļoti vienkāršs un tehnisks likumprojekts, aicinu to tūlīt atbalstīt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
K.Šadurskis. Kolēģi, paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu”. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Likumprojektu atbalstījām, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu”. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu, un līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Enerģijas dzērienu aprites likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”.
Savu ceļu Saeimas gaiteņos šis likumprojekts uzsāka pirms vairākiem gadiem, tāpēc es īsumā atgādināšu, par ko tas ir.
Šā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, it īpaši mūsu nākošās paaudzes - bērnu - veselību, no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu.
Piedāvājam šo likumprojektu apstiprināšanai jau galīgajā lasījumā. Lai tas nonāktu līdz trešajam lasījumam, ir bijušas ļoti nopietnas diskusijas. Diskutēts ticis ar visām ieinteresētajām pusēm; ar šo likumprojektu tika iepazīstināta arī Eiropas Komisija, lai mēs iegūtu saskaņojumu. Nu tas viss ir izdarīts, un likumprojektu skatām trešajā lasījumā.
Komisijā esam saņēmuši 12 priekšlikumus.
1.priekšlikums - deputātu Līdakas un Matīsa priekšlikums, kurš paredz vairāk nekā divas reizes palielināt kofeīna koncentrāciju, kas noteikta enerģijas dzērienu definīcijā. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Ingmāra Līdakas un Anrija Matīsa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 57, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Zariņš. Paldies, kolēģi!
Tālāk ir 2. - deputātu Līdakas un Matīsa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Līdakas un Matīsa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 60, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Zariņš. 3. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1 (Starpsauciens: “Gundar! Tu taču ārsts esi! Dakteris! Biji!”), pret - 61, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Zariņš. 4. - deputāta Līdakas... Nē... 4. - deputāta Līdakas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 69, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Zariņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Zariņš. 6. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 67, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Zariņš. 7. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Zariņš. 8. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas...
I.Zariņš. Es atvainojos. Jā, daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Zariņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Zariņš. 10. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Zariņš. 11. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā, 12., priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Zariņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Lai mūsu bērniem veselīga nākotne!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Enerģijas dzērienu aprites likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Tātad strādājam ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā pirmajā lasījumā. Šos grozījumus pamato 2014.gada 1.jūlijā spēkā stājušās Eiropas Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai no 2014. līdz 2020.gadam, kas ietver nosacījumus, kuri Eiropas Savienības dalībvalstīm jāievēro, cita starpā arī izstrādājot atbalsta mehānismus atjaunojamās enerģijas veicināšanai, paredzot no 2016.gada 1.janvāra būtiski atšķirīgus nosacījumus jaunam atbalstam enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.
Komisijā šo likumprojektu izskatījām, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Komisijā konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 11.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” - un paredz to, ka no regulatoru funkcijām tiek izslēgta dzelzceļa jomas regulēšana - konkrēti, pasažieru pārvadājumu licencēšanas funkcija, dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzības funkcija, sūdzību izvērtēšanas funkcija. Šos uzdevumus ir plānots nodot Valsts dzelzceļa administrācijai, VSIA “Autotransporta direkcija” un Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Matīss. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
A.Matīss. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, tas ir, 4.februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 18.februārī.
Sēdes vadītāja. Tātad 4.februāris un...
A.Matīss. ...un 18.februāris.
Sēdes vadītāja. 18.februāris. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 18.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Šie likuma grozījumi ir diezgan apjomīgi un paredzēti, lai ieviestu vairākas Eiropas Savienības direktīvas.
Šeit ir runa galvenokārt par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu, maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju; šeit ir noteiktas arī vairākas jaunas prasības, paredzot apkalpes vietas, tajās pārvadātājiem sniedzamos pakalpojumus, apkalpes vietu operatorus, to darbības principus, maksas par apkalpes vietā sniegtajiem pakalpojumiem noteikšanas principus, darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipus, kurus piemēro visā dzelzceļa tīklā, kā arī starp kompetento valsts iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju noslēdzamā līguma pamatprincipus un parametrus, un tā tālāk.
Tātad šie grozījumi paredz ieviest vairākas Eiropas Savienības direktīvas, un, ņemot vērā ieviešanas nepieciešamību, komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Matīss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.
A.Matīss. Paldies.
Tātad priekšlikumus gaidīsim līdz 4.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - 18.februārī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 18.februārī.
A.Matīss. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu un nesaņēma nevienu priekšlikumu. Likumprojekts atbalstīts vienbalsīgi. Gaidīsim nākamos priekšlikumus uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja. Vispirms...
A.Klementjevs. Es zinu, bet...
Sēdes vadītāja. ...ir jāatbalsta...
A.Klementjevs. Jā, tad aktīvāk, deputāti, lūdzu!
Sēdes vadītāja. ...otrajā lasījumā.
A.Klementjevs. Aktīvāk lūdzu deputātus piedalīties darbā. Es saprotu, ka ļoti nopietns likums, un ne visi riskē iesniegt priekšlikumus. Bet KNAB darbinieki mums apliecināja, ka viņi visus labojumus šajā likumprojektā neuztvers personīgi.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas...
A.Klementjevs. Citu balsojumu es negaidīju. Paldies.
Sēdes vadītāja. ...laiku trešajam lasījumam.
A.Klementjevs. 29.datums.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas...?
A.Klementjevs. 29.
Sēdes vadītāja. Vai 29.janvāris?
A.Klementjevs. Jā, jā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.janvārim.
Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, un mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiek sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis... (Dep. R.Balodis: “Čau!”) ir, Mārtiņš Bondars, Ints Dālderis, Guntis Kalniņš, Ilmārs Latkovskis un Juris Viļums... ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, izskatām to otrajā lasījumā.
Komisija ir ļoti cītīgi strādājusi. Priekšlikumi nav saņemti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz trešo lasījumu.
E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz 2016.gada 28.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Latkovskis. 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Viens priekšlikums no aizsardzības ministra. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Latkovskis. 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Ir saņemts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Paldies.
Un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Latkovskis. 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Psihologu likums”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, cienījamais un godājamais Prezidij un cienījamie un godājamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es jums piedāvāju izvērtēt un atbalstīt likumprojektu “Psihologu likums” otrajā lasījumā.
Likumprojekta tapšanas vēsture ir bijusi diezgan smaga un sarežģīta. Mēs pārmantojām to no iepriekšējās Saeimas. Taču, manuprāt, mums ir izdevies sagatavot pietiekami kvalitatīvu priekšlikumu jums izskatīšanai otrajā lasījumā, jo šim likumprojektam mēs esam veltījuši pietiekami daudz laika. Atgādināšu, ka pirmajā lasījumā mēs to pieņēmām 2014.gada 18.decembrī, un priekšlikumi otrajam lasījumam tika iesniegti līdz pagājušā gada 27.martam. Pēc šī datuma notika darba grupas sēdes, jo komisija izveidoja darba grupu, lai izvērtētu priekšlikumus un sagatavotu kvalitatīvu redakciju. Šajā darba grupā strādāja profesionālo psihologu organizāciju pārstāvji. Es domāju, ka tiem kolēģiem, kas ir darbojušies ar šo jautājumu, nav noslēpums, ka psihologu organizācijas bija sadalījušās divās tādās kā pretējās nometnēs un nespēja atrast kopīgo valodu. Taču šajā darba grupā, strādājot pie šī likumprojekta, izdevās panākt tādu kopēju viedokli, kompromisu, un varbūt notika arī zināma satuvināšanās starp šīm pretēji domājošu, varbūt pat diametrāli pretēji domājošu psihologu nometnēm.
Šajā darba grupā piedalījās arī ministriju speciālisti un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. Tātad es piedāvāju pāriet pie likumprojekta otrā lasījuma, proti, priekšlikumiem, un iet pa punktiem.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Komisija to ir atbalstījusi, un mēs lūdzam jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 2.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 3.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 7. - daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 8. - daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība paredz uzticēties Latvijas Republikā pastāvošajai izglītības sistēmai un atzīt to, ka cilvēks, kurš ir ieguvis Latvijā akreditētas izglītības iestādes un programmas diplomu, var strādāt savā iegūtajā profesijā.
Tas, kas šobrīd ir paredzēts likumprojektā... likumprojekts paredz nodalīt psihologus, tas ir, cilvēkus, kuri ir pabeiguši izglītības iestādi, turklāt ne tikai bakalaura, bet arī maģistra programmā, no sertificētiem psihologiem, paredzot, ka reāli strādāt psihologa profesijā varēs tikai tie otrie. Un atšķirība ir tā, ka likumprojekts paredz iziet konkrētu supervīzijas periodu, tas nozīmē - darbu uzraudzībā.
Jā, tieši... Paldies Barčas kundzei par aizrādījumu!...
8.priekšlikums paredz, ka psihologs var strādāt tad, kad viņš ir ieguvis izglītību. Ja ir problēmas ar psihologa iegūto izglītību, šīs problēmas ir jārisina izglītības iestādē. Ja ir nepieciešama lielāka prakse, ilgāka uzraudzība vai kādas citas darbības, kas šobrīd izglītības procesā netiek piedāvātas, tad tās ir izglītības procesā jāiekļauj. Taču nebūtu pamatoti teikt, ka cilvēks, kurš ir izmācījies vai arī šobrīd jau iestājies augstākās izglītības iestādē ar mērķi iegūt šo diplomu un strādāt savā profesijā, tomēr tajā strādāt nevarēs, papildus neieguldot vairākus tūkstošus eiro, kurus realitātē maksās šī likumprojektā paredzētā supervīzija.
8.priekšlikums paredz, ka, iegūstot izglītību, cilvēks var strādāt. Komisija norādījusi, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 9.priekšlikumā, un tas, protams, kaut kādā mērā atbilst patiesībai.
Nākamais - 9.priekšlikums tieši paredz šo papildu uzraudzības, papildu supervīzijas laiku. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka nav runa par to, ka cilvēkam ir vajadzīgas praktiskās zināšanas un pieredze; ir runa par to, ka tas maksā pietiekoši lielu naudu, lai tas psihologs, kuru mums vajag kādā skolā, tas psihologs, kuru mums vajag kādā pansionātā, cietumā vai citā valsts apmaksātā vietā, to vienkārši nevarētu par savu, diemžēl minimālo, algu atļauties.
Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu, kurā ir paredzēts, ka cilvēks, kurš ir ieguvis izglītību, kopā ar šo izglītības dokumentu (tur tālāk ir citi priekšlikumi, kas to paredzēs) saņems savu pirmo sertifikātu, tad turpinās celt savu kvalifikāciju, apmeklēt kursus, darboties supervizora uzraudzībā, lai varētu atkārtoti sertificēties savā turpmākajā profesionālajā darbā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?
S.Šimfa. Jā.
Par šo viedokli, ko izteica Bites kundze, un priekšlikumu, ko iesniedza Brīvera kungs un Kleinbergas kundze, tika ļoti nopietni un pamatīgi diskutēts, jo tas ir viens no stūrakmeņiem šajā likumprojektā. Un arī par šo pantu, kas nosaka, kas ir psihologs, kas ir atzīstams par psihologu un par sertificētu psihologu. Tātad tas ir tas pamats, un tam ir jābūt ļoti precīzam, skaidram un nepārprotamam. Un to daļu, kas attiecas uz šo skaidrību un nepārprotamību, no kolēģu Brīvera un Kleinbergas priekšlikuma mēs iestrādājām komisijas priekšlikumā, bet noraidījām šo terminu - “līdzvērtīga izglītība”. Par to bija daudz diskusiju, jo tas ir dažādi tulkojams un dažādi izprotams termins, un tas nav pieļaujams šajā likumprojektā. Un tāpēc es lūdzu 8.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 9. - komisijas iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Brīvera un Kleinbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 15, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šimfa. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 10. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 12. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 14. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 17. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 18. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Komisija nav atbalstījusi.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Tikko, noraidot iepriekšējo priekšlikumu, jūs atbalstījāt to, ka psihologam, lai varētu strādāt, papildus iegūtajai izglītībai vēl ir nepieciešama vairāku gadu prakse supervizora uzraudzībā.
Lai nu tā būtu! Taču tas, ko komisija piedāvā tālāk... Tur ir minēta ne tikai prakse, bet arī specializācija konkrētās nosauktās sešās (un ne vairāk kā sešās) psihologu profesionālās darbības jomās. Diemžēl, papētot dziļāk, ir jāteic, ka likumprojektā ietvertās šīs sešas (un ne vairāk kā sešas) psihologa darbības jomas neatbilst ne kādām starptautiski noteiktām psihologa darbības jomām, ne arī jomām, kurās iespējams specializēties izglītības iegūšanas procesā. Faktiski šīs jomas izriet no tām jomām, kurās darbojas, nu, varbūt kādā organizācijā ietilpstoši psihologi. Šāds iedalījums faktiski ir mākslīgi radīts administratīvs šķērslis - administratīvs papildu šķērslis! - psihologa darbībai, vēl jo vairāk tāpēc, ka vienā no šīm izdalītajām jomām, piemēram, militārajā psiholoģijā, faktiski darbojas aptuveni desmit personas. Tajā pašā laikā papildus šīm sešām jomām pasaulē eksistē pietiekami daudz citu psihologa darbības jomu, kā, piemēram, kognitīvā psiholoģija, attīstības psiholoģija, sociālā psiholoģija, reliģijas psiholoģija, ģimenes psiholoģija, pat zīdaiņa psiholoģija, kurās specializējas cilvēki un speciāli mācās, tajā skaitā ārvalstīs, lai varētu šajās jomās strādāt. Bet Latvijas likums to neparedzēs.
Tas, ko paredz 18.priekšlikums, kuru es lūgšu atbalstīt, ir atvērts uzskaitījums: tātad papildus tām sešām jomām, kuras ir atbalstījusi komisija, mēs ar kolēģiem piedāvājam ļaut psihologam strādāt arī citā jomā, ja viņš tajā īpaši specializējies Latvijā vai ārvalstīs, un tādējādi ļaut strādāt arī tiem cilvēkiem, kuri kādā šaurā specifiskā jomā ir ieguvuši īpašas zināšanas, tajā skaitā - maksājot par savām mācībām ārvalstīs.
Lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam... (Dep. M.Šics: “Atsaucu!”)
Līdz ar to debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
S.Šimfa. Komisijas vārdā es varu teikt to, ka lūdzam atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka komisijas darba rezultātā tapusī 4.panta otrā daļa precīzāk izsaka to domu, kuru Bites kundze mums izklāstīja. Tāpēc mēs lūdzam neatbalstīt 18.priekšlikumu, bet atbalstīt tālāk komisijas priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Brīvera un Kleinbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šimfa. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 20. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 23. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 29. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Paldies komisijai par daļējo atbalstu šim priekšlikumam! Diemžēl jāsaka, ka šis atbalsts nav šā priekšlikuma konceptuālās daļas atbalsts.
Proti, mēs šobrīd runājam par Psihologu sertifikācijas padomi, par to, kā šī padome tiktu izveidota. Un, pirms es sāku par to runāt, es gribu norādīt, ka Psihologu sertifikācijas padome ir tā institūcija, kura lemj par visiem ar psihologu turpmāko darbību saistītiem jautājumiem, to skaitā par sertifikāta izsniegšanu, supervizora tiesību piešķiršanu, sertifikāta apturēšanu un sertifikāta anulēšanu. Tātad faktiski tā lems par visu psihologu likteņiem mūsu valstī.
Šobrīd ir paredzēts, un komisija mums piedāvā atbalstīt to, ka šo Psihologu sertifikācijas padomi veido piecu valsts institūciju pārstāvji, turklāt likumprojekts neprecizē, kas ieceļ šos institūciju pārstāvjus, kā viņus ieceļ, vai ir kādi šo institūciju pārstāvju pieredzes, izglītības, darbības kritēriji; vai viņiem vispār ir jābūt kaut kādā veidā saistītiem ar psiholoģiju un vai valsts pārvaldē vispār ir pieci cilvēki, kas ir ieguvuši, teiksim, psihologa izglītību un būtu gatavi par to spriest un vērtēt.
Papildus šiem pieciem nezināmajiem valsts institūciju pārstāvjiem tiek piedāvāts šajā padomē iekļaut divus pārstāvjus no Latvijas Psihologu apvienības un divus pārstāvjus no Latvijas Psihologu asociāciju federācijas. Tie, kas ir vairāk iedziļinājušies šajā procesā, zina, ka šīs ir divas psihologus apvienojošas organizācijas (droši vien lielākās; pieļauju, ticu, ka komisija to ir izpētījusi), kuru viedokļi radikāli atšķīrās likumprojekta izstrādes sākumposmā; saprotu, ka komisijas rūpīga darba rezultātā tie šobrīd ir tuvinājušies.
Taču es gribu atgādināt Saeimai, ka 2012.gadā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, nododams otrreizējai caurlūkošanai vienu konkrētu likumprojektu (“Grozījumi Latvijas Republikas valsts drošības likumā”), norādīja, ka pārvaldes uzdevumu deleģēšana konkrētiem likumā nosauktiem tiesību subjektiem, proti, konkrētām apvienībām un federācijām, ir izņēmums, nevis pamatprincips. Un šāds secinājums, kā norādīja Valsts prezidents toreiz savā vēstulē, it īpaši attiecas uz gadījumiem, kuros pastāv kaut vismazākā iespēja izvēlēties citu risinājumu.
Kolēģi! Ar šo priekšlikumu es gribu piedāvāt šo iespēju - izvēlēties citu risinājumu. Proti, kolēģu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums paredz veidot Psihologu sertifikācijas padomi - līdzīgi, kā ir veidotas uzraudzības organizācijas citām... juridiskajām profesijām, piemēram... nu, nevis citām juridiskajām, bet citām brīvajām profesijām... Jā, es atzīšos - šis paraugs ir ņemts no juridiskajām profesijām - no zvērinātiem notāriem.
Proti, šo padomi - Psihologu sertifikācijas padomi - ievēlētu visu psihologu kopsapulce uz septiņiem gadiem. Tās sastāvā būtu kopumā deviņi locekļi, un psihologu kopsapulcē tiktu ievēlēti astoņi no tiem. Vienu ieceltu Izglītības un zinātnes ministrija, kurai ir uzdevums vest šo reģistru, kā arī citādi palīdzēt un atbalstīt Psihologu sertifikācijas padomes darbu. Tātad viens cilvēks nebūtu vēlēts, bet visi pārējie būtu vēlēti psihologu kopsapulcē, un viņus pēc septiņiem gadiem varētu pārvēlēt paši psihologi savas profesijas ietvaros.
Lūdzu, kolēģi, izmantojiet šo vismazāko iespēju un izvēlieties citu risinājumu, pirmkārt, nenosaucot konkrētas organizācijas un, otrkārt, ļaujot psihologiem tomēr no sava vidus izvēlēties tos cilvēkus, kuri viņu sertifikācijas procesu - un ne tikai sertifikācijas procesu! - uzraudzīs un pārraudzīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
S.Šimfa. Komisija par šo jautājumu ļoti nopietni diskutēja. Tas bija viens no diskutablākajiem jautājumiem, un darba grupas sēdēs un arī komisijas sēdēs mēs šo jautājumu izskatījām, un es varu teikt, ka pie piedāvātā varianta mēs nonācām tādēļ, ka ne tikai psihologi var veidot šādu padomi. Šīs padomes efektīvā darbībā un likuma ieviešanā, un likuma darbības nodrošināšanā ir ieinteresētas arī ministrijas, valsts institūcijas un pašvaldību institūcijas, kuras pērk šos psihologu pakalpojumus. Un zināmā mērā šis likumprojekts ir izstrādāts tādēļ, lai nodrošinātu šo pakalpojumu kvalitāti, un tāpēc mūsu pieņēmums bija tāds, ka šajā padomē ir jābūt arī valsts institūciju pārstāvjiem un arī psihologiem, jābūt arī pārstāvjiem no šīm divām psihologu organizāciju jumta organizācijām.
Šīs psihologu organizācijas ir vairākas - daudzas. Tās ir apvienojušās tā kā divās grupās, un katrai no tām ir tāda kā sava vienošanās par to, ka tā pārstāv vienu... vai ka šī jumta organizācija pārstāv otru grupu. Un, lai turpmāk novērstu nelietderīgu spēka patēriņu dažādiem savstarpējiem cīniņiem un savstarpēju apkarošanu un lai kopīgi strādātu un risinātu šos psihologu darbības jautājumus, mēs izlēmām, ka vajadzētu pieaicināt gan, no vienas puses, šos vienādi domājošos psihologu organizāciju pārstāvjus, gan, no otras puses, - otrus. Un arī paši psihologi pieņēma, ka tas varētu būt optimālais variants, lai izbeigtu šīs neauglīgās cīņas un pārietu pie konstruktīva darba, un tāpēc arī es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un neatbalstīt šo deputātu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātu Brīvera un Kleinbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 14, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šimfa. 30.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 31. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 32. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 33. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 35. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 37. - deputātes Šimfas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 38. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 39. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 40. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 41. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 42. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 43. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 44. - deputāta Ražuka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 45. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 46. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 47. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 48. - deputāta Ražuka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 49. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 50. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 51. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 53. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 54. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 57. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 58. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 59. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 60. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 61. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 62. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 63. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna un deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 64. - deputāta Ražuka priekšlikums. Atbalstīts 65. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Šimfa. 65. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. 66. - deputātu Brīvera un Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Šimfa. 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Šimfa. Es lūdzu kolēģus nobalsot kopumā par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Psihologu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Šimfa. Trešajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs piedāvājam 4.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.
S.Šimfa (NSL).
Paldies par vārdu.
Informēju, ka likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, un komisijas vārdā informēju, ka otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu nobalsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Šimfa. Tā kā tas ir vienā paketē ar iepriekšējo likumprojektu, arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā.
Atgādinu, ka likumprojekta būtība ir nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā aizsargāt arī hipotekāro kreditoru tiesības, vienlaikus sabalansējot šīs tiesības arī ar pārējo procesā iesaistīto personu tiesībām un interesēm.
Uz likumprojekta otro lasījumu ir iesniegti astoņi priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura, saistīts ar atlīdzības samaksu, kas turpmāk būs nevis uzreiz īpašniekam, bet deponējot tiesu izpildītāja depozīta kontā. 1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura, saistīts ar likuma iekšējām atsaucēm. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar tehniskām detaļām par atlīdzības izmaksu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar atlīdzības izmaksas detaļām. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz noregulēt gadījumus, kad nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Bite. Un 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas noregulē pārejas periodu attiecībā uz jau iesāktajiem atsavināšanas procesiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. Un pēdējais ir 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Bite. 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Skatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”.
Vēlos atgādināt, ka īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notiek sabiedrības vajadzībām, uz atsevišķa likuma pamata un izņēmuma gadījumā. Šajā gadījumā šīs sabiedrības vajadzības ir Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšana.
Runājot par izņēmuma gadījumu, vēlos norādīt, ka Juridiskā komisija konstatēja to, ka minētā īpašuma īpašnieki kopš 2011.gada, kad Rīgas pilsētas pašvaldībā ir uzsākta šī atsavināšanas procedūra, faktiski nav reaģējuši uz nosūtītajām vēstulēm un nekādā veidā nav centušies vienoties ar Rīgas domi par šī īpašuma atsavināšanu uz brīvprātības principiem. Tāpat jānorāda, ka Juridiskā komisija sākotnēji atlika savu sēdi tā iemesla dēļ, ka īpašnieki uz to neieradās. Taču nākamajā sēdē mēs atkārtoti skatījām šo likumprojektu, iepriekš īpašniekus brīdinot par to, ka komisija izskatīs šo likumprojektu arī īpašnieku neierašanās gadījumā. Arī šajā reizē īpašnieki neizrādīja nekādu interesi par šo likumprojektu kā tādu un tā tālāko virzību.
Komisija uzklausīja Rīgas domes pārstāvjus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus un nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam.
Komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Šā gada 26.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.351/Lp12 - “Grozījums Krimināllikumā”. Izskatām to otrajā lasījumā.
Ir saņemti 24 priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz dot prokuroriem iespēju piemērot priekšrakstu par sodu gadījumos, ja izdarīts smags noziegums, par kuru ir paredzēta atbildība - brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz grozījumus 41.panta ceturtajā daļā, saistībā ar mantiskā stāvokļa nozīmi piemērojot naudassodu. Tā ir precizējoša norma. Ir atbalstīta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Jauna norma 41.panta piektajā daļā, kura paredz iespēju gadījumā, ja ir piemērots naudassods, kas pārsniedz 300 minimālās mēnešalgas, naudassoda samaksu atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - deputāta Judina priekšlikums, kas paredz precizējumu par nesamaksāta naudassoda aizstāšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 5. ir analogs tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 6. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par tiesību ierobežošanu, kas paredz, ka prokuroram turpmāk būs iespēja piemērot tiesību ierobežošanu uz laiku līdz 5 gadiem, ja viņš piemēro priekšrakstu par sodu (patlaban - tikai puse no attiecīgā soda). Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 7. - deputāta Judina priekšlikums, kas precizē sodāmības dzēšanas kārtību gadījumā, ja cilvēks ir sodīts nosacīti. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumu 7.2 pantā un kas dod iespēju prokuroram piemērot priekšrakstu par sodu juridiskajām personām, ja izdarīts smags noziegums, kas ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz iespēju prokuroram piemērot tiesību ierobežošanu juridiskajām personām uz pieciem gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu - 73.1 pantu, kas paredz atbildību par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 11. - deputāta Šadurska priekšlikums. Tas paredz atbildību par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu, proti, par situāciju, kad atlīdzība maksāta aploksnēs, pārkāpjot grāmatvedības kārtību. Priekšlikums ir atbalstīts daļēji, veicot nelielu precizējumu. Proti, tas ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 12.priekšlikums ir ļoti līdzīgs priekšlikums, un to iesniedzis tieslietu ministrs Rasnačs. Arī tas ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas veidots, izmantojot par pamatu tieslietu ministra Rasnača un deputāta Šadurska priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
13.priekšlikums, jā.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie Saeimas deputāti! Es uzskatu, ka kriminālatbildība par aplokšņu algu izmaksu ir sods, kurš nav samērīgs pārkāpuma smagumam.
Nosakot kriminālatbildību par aplokšņu algu izmaksu, Saeima atzīst valdības nespēju ar ekonomiskiem līdzekļiem motivēt darba devējus maksāt darba nodokļus.
Tomēr līdzeklis ir, un tas ir jāizmanto. Mēs runājam par progresivitātes principa piemērošanu aplikšanā ar darba nodokļiem. Mēs arvien vairāk runājam par progresivitātes principa piemērošanu mūsu nodokļu sistēmā. Ne tikai opozīcijas frakcijas un opozīcijas deputāti, bet arī koalīcijai piederošie deputāti par to runā, un arī valdības diskursā šis jēdziens jau tiek plaši izmantots.
Es gribu uzsvērt, ka progresivitātes princips nenozīmē tikai lielo ienākumu saņēmēju aplikšanu ar lielāku darba nodokli. Runa ir par to, lai tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme mazāko ieņēmumu saņēmējiem, un starp tiem ir tieši algu saņēmēji. Un tas ir ļoti svarīgi. Samazinot nodokļa slogu zemāko algu saņēmējiem, mēs tādējādi atvērsim darba devējiem otro elpu un motivēsim viņus aiziet vai vismaz daļēji iziet no pelēkās ekonomikas, un tas ir ļoti svarīgi.
Vai autors vai autori izvērtēja šā skarbā soda piemērošanas ekonomiskās sekas? Kāds tas rezultāts būs? Atcerēsimies, ka arī pelēkā ekonomika ir ekonomikas daļa! Šī problēma ir vitāli svarīga Latvijas ekonomikai, svarīga ne tikai politiski, bet arī ekonomiski.
Ja valsts atvēzēsies ar pātagu uz pelēko ekonomiku, tas nozīmēs, ka daudziem no tiem, kas tagad tiešām ražo un maksā un līdz ar to palielina pievienotās vērtības nodokļa vākšanu valstī, būs motīvs, lai viņi tomēr no ekonomikas aizietu, un tas gan būs trieciens Latvijas ekonomikai!
Es saprotu, ka mans iebildums īstenībā ir pretrunā ar to kopīgo atbalstu, kuru visās frakcijās bez izņēmuma rod nepatika pret aplokšņu algu saņēmējiem un aplokšņu algām kā jēdzienu, kā parādību Latvijas ekonomikā, bet domāju, ka šeit visas ekonomiskās sekas vēl nav īsti apdomātas. Es neuzskatu, ka Juridiskā komisija ir tā vieta, kur šī analīze var tikt paveikta, tāpēc es rosinu un lūdzu Saeimas priekšsēdētāju atzīmēt savos ierakstos: tomēr turpināt skatīt šo priekšlikumu vismaz šajā konkrētajā skatāmajā likumprojektā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurai ir lielāka pieredze, kura ir lielāka speciāliste un kurai ir plašākais ekspertu loks, kurš varētu izanalizēt, kādas būs tās sekas.
Nobeigumā es gribētu pievērst uzmanību tam, ka jau nākamajā nedēļā Nodokļu politikas apakškomisijā tiks skatīts priekšlikums par progresīvā nodokļa ieviešanu Latvijas nodokļu sistēmā, kurā būs pamatots, kā var progresīvo nodokli izmantot, lai mazinātu pelēko ekonomiku valstī. Ļoti spēcīgs instruments. Nevis ar pātagu, bet ar motīvu, ar burkānu mēs panāksim vairāk! Es uzskatu, ka šis priekšlikums nav apdomāts pilnībā, un līdz ar to nevaru šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Klausījos Pimenova kungā un neticēju savām ausīm. Nu tik klaju atbalstu aplokšņu algu maksātājiem es no šīs tribīnes nekad nebiju dzirdējis. Es uzmanīgi ieklausījos Pimenova kunga teiktajā par pātagu un burkānu, un no savas puses es tiešām varētu Pimenova kungam ieteikt vairāk ēst burkānus. Tas ir ļoti veselīgi.
Kolēģi, par kādu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli šeit var runāt kontekstā ar priekšlikumu, kurš ierosina kriminalizēt aplokšņu algu izmaksu? No aplokšņu algas netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis - nedz proporcionāls, nedz progresīvs. Tāpēc, Pimenova kungs, jūsu teiktais man bija ļoti grūti saprotams. (Dep. I.Pimenovs: “Tu neesi sapratis!”)
Šobrīd Krimināllikumā ir norma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Bet kāpēc ir radies šis priekšlikums? Tas ir radies sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, viņiem argumentējot, ka šāda norma ir daudz grūtāk izmantojama. Savukārt atalgojuma izmaksa, kas nav atspoguļota grāmatvedības uzskaitē, ir salīdzinoši viegli pierādāma un ir daudz efektīvāks instruments pret aplokšņu algu izmaksu. Turklāt vēlos atzīmēt, ka krimināli sodāma būs tikai aplokšņu algu izmaksa, nevis aplokšņu algu saņemšana. Tātad, ja algas saņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ tiek piespiests samierināties ar šo situāciju, tad šajā gadījumā nekas nemainās, bet aplokšņu algu izmaksa tādā gadījumā, ja uzņēmumā tā ir sistēmiska un sistemātiska, tiks sodīta.
Piedodiet, mīļie kolēģi, bet visas runas no šīs tribīnes par to, ka tam būs bremzējoša ietekme uz mūsu ekonomiku, godīgi sakot, izklausās vienkārši atbaidoši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Jā, man arī gribētos vērst uzmanību uz to, ka būtībā jau nav izdomāta kaut kāda pilnīgi jauna norma. Faktiski arī tagad mums ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība par nodokļu nemaksāšanu. Mēs veicam kriminalizāciju tāpēc, ka saskaņā ar spēkā esošo normu gadījumā, ja summa ir 3700 eiro un nav samaksāti attiecīgi nodokļi, tad iestājas administratīvā atbildība. Bet, es atceros, diskusija Saeimā par nepieciešamību rīkoties bija uzsākta pirms gadiem diviem. Un mēs runājām un meklējām risinājumu. Arī komisijas sēdē nebija dziļas pārliecības, ka attiecīgs formulējums var tikt pieņemts trešajā lasījumā. Mēs turpinājām strādāt. Bet es neatceros, ka būtu izskanējuši kaut kādi nopietni pretargumenti, respektīvi, ka mums nevajag attiecīgo regulējumu. Mēs gribam un mēs varam pilnveidot normu.
Bet, runājot par principu, es piekrītu Pimenova kungam tādā nozīmē, tādā ziņā, ka Krimināllikums nevar būt vienīgais instruments, ar kuru var atrisināt visas problēmas. Bet tomēr, ja mēs varam izmantot Krimināllikumu un tas var palīdzēt risināt problēmu, tad, manuprāt, nebūtu pareizi atteikties un to nedarīt. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi, lai šis priekšlikums tiktu atbalstīts otrajā lasījumā. Un, ja būs priekšlikumi pilnveidot normu, noteikti mēs to mēģināsim darīt. Bet tāda norma ir nepieciešama, jo situācijā, kad nemaksā nodokļus, jautājums ir ne tikai par to, ka budžetā kaut kas nav saņemts, tas ir arī jautājums par situāciju, kuras dēļ cilvēks nemaksā sociālo nodokli. Kad pienāks diena, kad šim cilvēkam būs jāsaņem pensija, tā būs ļoti maza, un viņš būs neapmierināts un sūdzēsies par to, ka valsts viņam nevar nodrošināt iztiku.
Tāpēc izdarīsim šo mazo soli, jo tas ir solis pareizā virzienā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Tā kā jūs, Šadurska kungs, esat Nodokļu politikas apakškomisijas loceklis (tāpat kā es un daži pārējie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti), jums, Šadurska kungs, būs lielāka, labāka iespēja nākamajā nedēļā otrdien Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē ieklausīties argumentos par labu progresivitātes principa piemērošanai tieši šīs problēmas labākai risināšanai, jo Rietumeiropas valstīs... Eiropas Savienības dalībvalstīs šis līdzeklis tiek piemērots ļoti aktīvi. Šajā ziņā Latvijai nebūtu jāveic nekāds izgudrojums.
Un par to, kas darbosies un kas nedarbosies. Atcerēsimies, ka pelēkajā ekonomikā darba devēji izvairās no nodokļu maksāšanas tieši tādēļ, lai nemaksātu nodokļus, kuri viņiem ir slogs! Un tas attiecas uz tiem darba devējiem, uz tiem uzņēmējiem, kuriem ir daudz darba ņēmēju, algotu darbinieku. Un, ja šī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta kaut par diviem procentiem, tad arī šis slogs samazināsies un samazināsies motivācija tam spēkam, kurš tagad darba devējus stumj no legālās ekonomikas pelēkajā. Tas nozīmē, ka progresīvais nodoklis ir pats labākais ekonomiskais līdzeklis, kas motivēs mūsu darba devējus iziet ārā no pelēkās ekonomikas.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (SASKAŅA).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pareizi teica Igors Pimenovs, ka mēs nevaram šo normu atbalstīt. Bet tā būtu tikai puse patiesības. Kāpēc mēs nevaram atbalstīt? Tāpēc, ka mūsu Saeimā daudzu gadu garumā ir izkopta liela māka un enerģija likt aizvien jaunus un jaunus sodus, nerisinot problēmu saknē.
Visi labi saprot, ka uzņēmējs... ja viņam būtu kāda iespēja attīstīties un maksāt algu tikai grāmatvedim un grāmatvedis izmaksātu visiem legālas, oficiālas algas, viņš labprāt neriskētu tikt pieķerts šajā noziedzīgajā darbībā. Protams, tā ir noziedzīga darbība. Bet mēs, kas veidojam un pieņemam likumus, izliekamies neredzam, ka Latvijā ir vislielākie darbaspēka nodokļi - iepretim citām valstīm, kuras ir veiksmīgākas... kuras veiksmīgāk strādā un kurās šie nodokļi ir mazāki. Kāpēc tas tā ir? Kāpēc mēs palīdzam uzturēt īpašumus bagātniekiem, palīdzam bagātniekiem, nevis tiem uzņēmējiem, kuri ir tendēti nevis uz uzkrāšanu, bet uz attīstību? Tā ir liela problēma, un mūsu bažas ir saistītas ar to, ka Saeima kārtējo reizi... ka mēs visi kopā nolemsim sodīt tos, kas ir pielāgojušies tai situācijai, kuru esam izveidojuši mēs ar jums vai mūsu priekšteči.
Redziet... Bet mēs sakām, ka mēs nevaram to atbalstīt; mēs arī, protams, saprotam, ka tā ir noziedzīga rīcība. Mēs nevaram arī būt pret... Līdz ar to mums... Jūs mums nedodat iespēju rīkoties citādi, kā vien - nerīkoties nekā. Un ar to es gribu teikt, ka mēs nepiedalīsimies šajā balsojumā, bet esam gatavi strādāt pie tā, par ko tikko runāja Igors un Judina kungs. Mēs to labprāt darītu. Bet šodien šāds komplekss plāns netiek piedāvāts, un, kā parasti, pie mums ir tā: izdarot kaut kādu žestu, draudot ar sodiem, mēs pēc tam par šo problēmu arī aizmirstam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Judins. 14. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums paredz palielināt sodu par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu. Proti, par tiem viltus zvaniem, ka kaut kur ir spridzeklis, ka būs sprādziens. Un, ja patlaban brīvības atņemšana nav paredzēta, ir tikai īslaicīga brīvības atņemšana, tad priekšlikums turpmāk paredz iespēju sodīt vainīgo ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Tālāk 15., 16., 17. un 18.priekšlikums ir saistīts ar 285.pantu “Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai”. Mēs meklējam optimālu regulējumu.
15. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, veidojot 18. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 16. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot jau minēto 18.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, veidojot Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. Un tagad 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izveidots, ņemot vērā jau minētos viedokļus. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz palielināt sodu par personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Es atvainojos! 19. - atbalstīts daļēji, veidojot 21.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 20. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz... kas arī attiecas uz 285.1 pantu, uz tā otro daļu. Atbalstīts daļēji, veidojot 21. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums gan ir atbalstīts. Un deputāti atbalsta.
A.Judins. Atbalsta, jā.
Un 21. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 22. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz palielināt sodu par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Arī šajā gadījumā ir paredzēts noteikt, ka par pārkāpumu cilvēku var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 23. ir ļoti līdzīgs priekšlikums, tas attiecas uz 352.pantu un paredz atbildību par militāru ziņu izpaušanu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Un pēdējais - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un paredz kārtību, kā izpildīt sodu, ja cilvēkam vienlaikus ir noteikta gan policijas kontrole, gan arī probācijas uzraudzība. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Judins. Piecas dienas - līdz 26.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā otrajā lasījumā. Acīmredzot komisijā šis likumprojekts ir labi izstrādāts - mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.
Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Trešajam lasījumam priekšlikumus gaidām līdz 2016.gada 28.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā es aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumus gaidīsim līdz 2016.gada 28.janvārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.janvārim.
Vārds deputātam Jurim Viļumam Latvijas Reģionu apvienības frakcijas ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
J.Viļums (LRA).
Lai novērstu konkurences kropļošanu valsts un pašvaldību iepirkumos, Latvijas Reģionu apvienības frakcija iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu noteikt ierobežojumus Publisko iepirkumu likumā, nosakot, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nevar piedalīties publiskos iepirkumos ne kā līguma slēdzēji, ne kā apakšuzņēmēji, ja iepirkuma līgumcena pārsniedz 30 tūkstošus eiro.
Šī gada 13.janvārī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis apsolīja, ka ne ilgāk kā divu mēnešu laikā tiks sagatavots jauns Publisko iepirkumu likums, kurā šie Latvijas Reģionu apvienības iesniegtie priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Pamatojoties uz šo solījumu, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti atsauca savus iepriekš minētos labojumus. Šodien Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, cerēdami un ticēdami, ka Finanšu ministrija pildīs savu solījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.
Kā jūs zināt, Latvijas Republika ir uzaicināta pievienoties pasaules ekonomiski attīstītāko valstu klubam - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kas plaši pazīstama ar saīsināto nosaukumu - OECD.
Viens no nosacījumiem, lai iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ir dalība Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā. To, kā valsts spēj efektīvi vērsties pret korupciju, apliecina arī tas, ka valsts ievieš OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” tapis, pamatojoties uz rekomendācijām, kuras Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa izteikusi pagājušā gada 14.oktobrī apstiprinātajā 2.fāzes novērtējuma ziņojumā par Latviju.
Likumprojektā piedāvātie grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā precizē KNAB statusu, nosakot, ka uz KNAB attiecas Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējums, ciktāl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav noteikts citādi. Tomēr galvenokārt grozījumi ir vērsti uz to, lai nostiprinātu KNAB neatkarības garantijas, jo tajos ir precizēti tiesiskie pamati biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, pilnveidota atbrīvošanas no amata procedūra, skaidri noteikts attiecīgās komisijas sastāvs un tās izveidošanas nosacījumi.
Lai tiesiski nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums tiek papildināts ar jaunu normu, ar kuru nostiprināts biroja Sabiedriski konsultatīvās padomes statuss, noteikta Sabiedriski konsultatīvās padomes izveides procedūra un tās lēmumu raksturs.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Loskutovs. Paldies par likumprojekta atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.janvāris.
Sēdes vadītāja. 26.janvāris. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts un trīs nākamie ir saistīti ar Latvijas iestāšanās procesu OECD organizācijā. Šis likumprojekts paredz atcelt nosacījumus, ka ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas sniegšanai attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu saņemama licence. Un saskaņā ar mūsu iestāšanās OECD apstiprināto sarunu ceļa karti mums ir jāharmonizē mūsu likumdošana ar OECD juridisko praksi, un šis ir viens no šādiem harmonizējošiem elementiem.
Sakarā ar to, ka šī ir samērā vienkārša un skaidri saprotama norma, kā arī lai paātrinātu likuma pieņemšanas procesu, komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Un acīmredzot komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
K.Šadurskis. Jā. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.
K.Šadurskis. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 1.februārim un izskatīt likumprojektu Saeimas 4.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Jā, godātie kolēģi! Harmonizējot mūsu normatīvo bāzi ar OECD praksi, šis likumprojekts paredz mainīt regulējumu, kurš šobrīd noteic, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības noguldījumus drīkst veikt kredītiestādēs, kurām ir darbības licence Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī daļā OECD valstu. Šis grozījums paplašina atļauju uz visu OECD valstu loku. Un komisija arī šo likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
K.Šadurskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrā lasījumā Saeimas sēdē.
K.Šadurskis. Līdzīgi kā iepriekš - priekšlikumi iesniedzami līdz 1.februārim, un izskatīšana - Saeimas 4.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” būtībā ir analoģisks iepriekšējam.
Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
K.Šadurskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
K.Šadurskis. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šī gada 1.februārim, un lūdzu izskatīt Saeimas 4.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Pilnīgi analoģisks iepriekšējam... Ir paredzēts veikt arī grozījumu likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”, paplašinot to valstu loku, kurās var šos ieguldījumus veikt.
Komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
K.Šadurskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
K.Šadurskis. Priekšlikumiem - 1.februāris, izskatīšana - 4.februārī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Saeima ir pieņēmusi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, un šie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir tehniski grozījumi, lai pieskaņotos šobrīd jau spēkā esošā likuma normām. Esam nedaudz nokavējuši, jo 1.janvāris jau ir pagājis, bet nekāda nelaime nenotiks, ja mēs īsā laikā šos tehniskos grozījumus pieņemsim. Komisijas vārdā es aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
K.Šadurskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
K.Šadurskis. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu ierosinu šī gada 1.februāri un izskatīšanu - Saeimas 4.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” ir izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību Latvijas normatīvajos aktos iestrādāt jaunas Eiropas direktīvas prasības par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un ar to saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā noteiktajiem priekšlikumiem un Pasaules Veselības organizācijas konvencijas nosacījumiem.
Jāsaka, ka šis likumprojekts, kaut arī ir izstrādāts kā jauns likums, lielā mērā un daudzos pantos pārņem līdz šim spēkā esošā normatīvā akta nosacījumus, un jauno nosacījumu nav nemaz tik daudz. Taču, ņemot vērā to, ka likums ir daudzkārt mainīts, saskaņā ar juridisko tehniku tas bija jāpieņem jaunā redakcijā.
Valdība arī aicināja šo likumprojektu noteikt par steidzamu, pamatojoties uz to, ka ražotājiem pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams zināt marķēšanas un noformēšanas nosacījumus, lai piemērotu ražošanu līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim šā gada maijā, kad ražot vairs ar veco iepakojumu nevarēs, taču tirgot ar to atbilstoši pārejas nosacījumiem varēs vēl veselu gadu.
Tomēr, izskatot šo jautājumu, komisija secināja, ka šobrīd šīs marķējuma prasības patiesībā pilnā mērā nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, un līdz ar to sadarbībā ar Veselības ministriju nav nekādu šķēršļu jau tagad ražotājiem sākt procesu pārveidošanu uz jauno marķējumu, kuru īstenībā Latvijas likumdošana nemaz nevar ietekmēt.
Vienlaikus likumprojektā vēl ir virkne diskutējamu jautājumu. Un līdz ar to komisija nolēma nelūgt steidzamību, tomēr virzīt šo likumprojektu iespējami steidzamā kārtā, nosakot samērā īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu. Turklāt pēc otrā lasījuma atbilstoši Ministru kabineta iekārtas... Veselības ministrija var sākt virzīt noteikumus, kuri jau šobrīd ir sagatavoti.
Un visbeidzot. Komisija nolēma vērst Valsts kancelejas uzmanību uz to, ka ne tikai šis, bet arī virkne citu likumprojektu, kas saistīti ar direktīvas prasību ievērošanu, tiek iesniegti parlamentā ļoti vēlu, jau tuvu pārņemšanas termiņam, dažkārt pat to pārsniedzot, kā rezultātā Saeima tiek nostādīta tādā situācijā, kad nav pietiekami laika, lai šos likumprojektus varētu rūpīgi izdiskutēt. Komisija aicinās Valsts kanceleju šo situāciju nākotnē labot. Bet šobrīd komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Guntim Belēvičam.
G.Belēvičs (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Mūsu mazajā valstī, kur ik gadu 26 miljoni eiro tiek iztērēti smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšanai un 2,5 miljardi eiro tiek izkaisīti vējā līdz ar priekšlaicīgi mirušo iedzīvotāju pelniem, valstī, kur trešdaļa pieaugušo smēķē, valstī, kur pagājušajā gadā 15 procenti no mirušajiem iedzīvotājiem nomira smēķēšanas izraisītu slimību dēļ, Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, par kuru ir atvērtas diskusijas Saeimā, ir absolūti galējs Veselības ministrijas kompromiss.
Eiropas Savienības direktīva, kuras prasības tiek pārņemtas šajā likumprojektā, ir uzvaras gājiens Eiropas Savienībā; tas mums dod iespēju realizēt patiešām būtiskas izmaiņas nacionālajā likumdošanā un tādējādi aizsargāt arī mūsu iedzīvotāju veselību. Bet mums jāturpina attīstīt arī savus smēķēšanas ierobežošanas mehānismus tajās pozīcijās, kur Eiropas Savienība to neregulē.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs, Veselības ministrija, bijām spiesti atteikties no pilnīga smēķēšanas aizlieguma gan darba vietu iekštelpās, gan āra kafejnīcās, kā arī no regulējuma, kas palīdzētu novērst uz jauniešiem vērsto netiešo reklāmu. Ja mēs redzēsim milzu pretsparu arī šim kompromisam, kas tiek piedāvāts Saeimā, mēs iesim uz priekšu nevis maziem solīšiem, bet nāksim klajā ar radikālākiem priekšlikumiem.
Kolēģi! Es lieku uz jums - katru no jums! - cerības, ka turpmākajās diskusijās jūs stāvēsiet sabiedrības veselības sardzē un atcerēsieties, ka vesels, darbspējīgs cilvēks ir Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un ekonomiskā izrāviena kodols. Es stingri aicinu likumprojekta pieņemšanas procesā ievērot starptautiskās saistības, to skaitā arī tās, kas izriet no 2005.gadā ratificētās Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību, it īpaši no tās 5.3 panta, kas paredz, ka, nosakot un ieviešot sabiedrības veselības politikas nostādnes tabakas uzraudzības jomā, valstis darbojas ar mērķi šo politiku aizsargāt no komerciālām un cita veida likumīgām tabakas industrijas interesēm.
Un es aicinu nekāpties atpakaļ, jo sabiedrība ne tikai to prasa, bet arī atbalsta to: smēķētāju skaits jauniešu vidū Latvijā samazinās. Tāpēc mums ir jāiet uz priekšu, lai mazinātu industrijas peļņu, kas gūta uz mūsu cilvēku dzīvības un valsts budžetam radīto zaudējumu rēķina.
Un noslēgumā es aicinu cienījamos kolēģus no Saeimas... tos, kas smēķē, aicinu šo netikumu atmest. Atmest var jebkurā vecumā, un jebkurā vecumā smēķēšanas atmešana pagarina dzīvildzi.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
E.Cilinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Cilinskis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - 5.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.februārim.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet esam saņēmuši deputātu jautājumu.
Deputāti Agešins, Urbanovičs, Ribakovs, Tutins un Zemļinskis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai.
Kolēģi! Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojumi.
Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Vēršos pie deputātiem, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, - pusvienos komisijas telpās notiks komisijas sēde.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Cienījamie Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Lūdzu uz Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zāli, jo tūlīt pat notiks Veselības apakškomisijas sēde.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Laizānei.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Gunāram Kūtrim, Saeimas sekretāra biedram, reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Ints Dālderis un Guntis Kalniņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2016. gada 21. janvārī
Datums: 21.01.2016 09:02:32 bal001
Par - 53, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (487/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 21.01.2016 10:06:59 bal002
Par - 49, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (482/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 21.01.2016 10:10:25 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 28.janvārī
Datums: 21.01.2016 10:11:07 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 15.februāra līdz 19.februārim
Datums: 21.01.2016 10:11:51 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 16.februāra līdz 18.februārim
Datums: 21.01.2016 10:13:29 bal006
Par - 78, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (487/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:13:54 bal007
Par - 78, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (487/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:14:33 bal008
Par - 80, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (487/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.01.2016 10:15:44 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu (399/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:16:46 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003. gada 21. maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (400/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:18:43 bal011
Par - 12, pret - 57, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:19:17 bal012
Par - 3, pret - 60, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:19:44 bal013
Par - 1, pret - 61, atturas - 18. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:20:17 bal014
Par - 1, pret - 69, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:20:52 bal015
Par - 6, pret - 67, atturas - 11. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:22:10 bal016
Par - 88, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Enerģijas dzērienu aprites likums (57/Lp12), 3.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:23:40 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (455/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:25:35 bal018
Par - 82, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (456/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:26:03 bal019
Par - 84, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (456/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:28:02 bal020
Par - 80, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (457/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:28:28 bal021
Par - 81, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (457/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 10:29:59 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (407/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:03:29 bal023
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (439/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:04:18 bal024
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (433/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:05:04 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (434/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:05:51 bal026
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (435/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:14:17 bal027
Par - 19, pret - 15, atturas - 34. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Psihologu likums (133/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:18:53 bal028
Par - 20, pret - 31, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Psihologu likums (133/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:26:46 bal029
Par - 24, pret - 14, atturas - 40. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Psihologu likums (133/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:31:32 bal030
Par - 61, pret - 1, atturas - 20. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Psihologu likums (133/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:32:47 bal031
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (131/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:35:38 bal032
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (430/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:38:37 bal033
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (316/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 11:56:42 bal034
Par - 62, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums Krimināllikumā (351/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:00:07 bal035
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (351/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:01:08 bal036
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (437/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:02:26 bal037
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (438/Lp12), 2.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:07:12 bal038
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (469/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:09:18 bal039
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (463/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:09:47 bal040
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (463/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:11:16 bal041
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (464/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:11:37 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (464/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:12:38 bal043
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (466/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:12:59 bal044
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (466/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:14:04 bal045
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (467/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:14:25 bal046
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (467/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:15:43 bal047
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (468/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:16:05 bal048
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (468/Lp12), 1.lasījums
Datums: 21.01.2016 12:24:58 bal049
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2016.gada 21.janvārī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”, kurā deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!
E.Putra (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē izskatījām virkni likumprojektu, no kuriem kā prioritārus un atzinības vērtus es varu nosaukt Enerģijas dzērienu aprites likumu, kas paredz ierobežot enerģijas dzērienu iegādi jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Šis likumprojekts ir skatīts Saeimā ne tikai šajā sasaukumā, bet arī iepriekšējā, un par to bija diezgan daudz debatēts. Tomēr šodien vairākums deputātu nolēma, ka šos dzērienus līdz 18 gadu vecumam nevarēs iegādāties. Ņēmām vērā veselības ministra bažas par to, ka šī dzēriena sastāvdaļas ir kaitīgas veselībai un tā pārmērīga lietošana ir kaitīga tāpēc, ka tā sastāvs ir diezgan graujošs un diezgan koncentrēts.
Otrs svarīgākais jautājums, kas saistīts ar šobrīd aktuālu tēmu, proti, vakar bija barikāžu aizstāvju atceres diena. ZZS atbalstīja likumprojektu, un tas tika nodots skatīšanai komisijām, – par īpaša statusa piešķiršanu barikāžu dalībniekiem, kas nākotnē, iespējams, varētu nozīmēt dažādus atvieglojumus un priekšrocības šai grupai, kas iestājās par brīvu un neatkarīgu Latviju. Tas ir tāds pozitīvs signāls no Saeimas puses.
Vēlos pastāstīt arī par vienu aktivitāti, kas varbūt nav tieši saistīta šobrīd ar Saeimu, tomēr tas ir dienaskārtības jautājums numur viens. Kā jau zinām, šobrīd notiek darbs pie valdības veidošanas, un šodien publiskai vērtēšanai tiks nodots valdības deklarācijas projekts, kuru saņems arī topošie koalīcijas partneri. Valdības deklarācija ietver virkni pasākumu tautsaimniecības stiprināšanai. Rīcības plāns paredz reformas izglītībā, zinātnē, kā arī veselības aprūpē. Tas nosaka prioritātes valsts drošībai un nacionālajai identitātei, kā arī aktualizē pasākumu kopumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un ģimenes kvalitātes un sociālā nodrošinājuma paaugstināšanai. Šis faktiski ir tas sākuma punkts, pie kura mēs sākām strādāt, pirms notiks amatu sadale.
Vēlos atgādināt, ka joprojām Saeimā trešajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts par gāzes tirgus atvēršanu, un, ja mēs paliksim pie esošās redakcijas, tad 2017.gada 3.aprīlī gāzes tirgus tiks atvērts jebkuram piegādātājam Latvijā un Latvijas teritorijā jebkurš piegādātājs varēs pārdot gāzi jebkuram potenciālajam pircējam. Tāpat joprojām uzstājam uz to, lai gāzes tirgus faktiski jau šobrīd daļēji būtu atvērts. Tas nozīmē, ka, piemēram, tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Rīgas Siltums” vai “Daugavpils Siltums”, kas ir lielākie gāzes patērētāji Latvijā, šo gāzi var iegādāties jau šobrīd no ārvalstīm. Šobrīd ir apmēram 60 priekšlikumi, un es paredzu, ka nākamnedēļ mēs izskatīsim komisijā šos vēl atlikušos, vēl neizskatītos priekšlikumus, un ceru, ka tuvākajā laikā – janvāra beigās, februāra sākumā – mēs pieņemsim šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Tas nozīmēs, ka mēs būsim nosprauduši ceļa karti, kas nosaka konkrētus soļus, kā mēs nonāksim līdz gāzes tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā neieraujot Latviju jaunās tiesvedībās.
Tāpat aktuāls jautājums, pie kura aktīvi ir uzsākusi darbu ZZS, ir krājaizdevu sabiedrības. Krājaizdevu sabiedrības šobrīd ir ļoti aktuālas, un tās faktiski ir neizmantots resurss kreditēšanai reģionos, tieši mikrokreditēšanai, jo mikrokreditēšana ir tā nozare, kas, komercbankām aizejot no reģioniem, ir palikusi salīdzinoši dārga, jo administratīvās izmaksas ir lielas. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas ietvers vairākus risinājumus, kā šo krājaizdevu sabiedrību nozari stiprināt ne tikai naudiskā izteiksmē, ne tikai naudas līdzekļu ziņā, bet arī administratīvo resursu... administratīvo procesu ziņā.
Tas arī īsumā būtu viss, ko vēlējos šodien pateikt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Putram.
Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labdien! Šodien Saeima uzklausīja ne tikai Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ziņojumu par nacionālo drošību, šodien Saeima arī izskatīja un atbalstīja otrajā lasījumā grozījumus trijos būtiskos likumos, kuri ļoti tiešā veidā skar nacionālo drošību. Tie ir grozījumi, kuri tika iesniegti no Ministru prezidenta puses... nē, no Valsts prezidenta puses un attiecas uz trim likumiem. Tas ir likums par Ministru kabineta iekārtu, Nacionālās drošības likums un Nacionālo bruņoto spēku likums.
Jau strādājot aizsardzības ministra postenī, pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis bija uzsācis izstrādāt grozījumus šajos likumos, un šie grozījumi tika balstīti uz novēroto situāciju, kad Krievija anektēja Krimu. Populāri to sauc par hibrīdkaru, un tā ir neordināra situācija Eiropā, tas vairs nav tradicionāls karš un kara pieteikšana, kā bija līdz šim. Izskatot šos drošības likumus, tika atklātas problemātiskās vietas, kuras bija jāgroza, lai mēs varētu iespējamā hibrīdkara gadījumā – šāda veida iebrukuma gadījumā – stāties pretī agresoram, līdz ar to būtiskas izmaiņas jau kādu laiku iepriekš, iepriekšējā gada beigās, tika atbalstītas pirmajā lasījumā, bet šodien Saeima tās atbalstīja arī otrajā lasījumā, un vēl palicis trešais lasījums. Bet es ceru, ka arī tas gūs visu Saeimas deputātu atbalstu.
Arī ziņojumā, ko šodien sniedza Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tika akcentētas tās jomas, kuras Latvijai vēl nepieciešams sakārtot. Likumdošanas ziņā Saeima šeit darīs visu iespējamo, lai tie caurumi, kuri tiešām pašlaik pastāv, tiktu aizlāpīti un mēs būtu gatavi jebkādai drošības situācijai, arī mūsdienu nestabilajos apstākļos.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.
“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! No publiskajā telpā pieejamās informācijas izriet, ka nenosiltināto mājokļu apjoms Latvijā ir milzīgs un veido 98 procentus no dzīvojamā fonda. Lai nosiltinātu visu, būtu nepieciešams ieguldīt apmēram sešus miljardus eiro. 2015.gadā noslēdzās atvieglotais daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu cikls, kuru uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. No 2015.gada dzīvojamo māju siltināšanas projektu uzraudzību ir pārņēmusi Ekonomikas ministrija. Atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumam Ministru kabinetam jāizdod Ministru kabineta noteikumi, lai varētu uzsākt dzīvojamo māju siltināšanas programmu, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Attiecīgs Ministru kabineta noteikumu projekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, taču ministriju saskaņošanas process nav pabeigts. Līdz ar to kavējas dzīvojamo māju siltināšanas uzsākšana.
SASKAŅAS frakcija, pamatojoties uz minēto, šodien iesniedza deputātu jautājumus ekonomikas ministrei. Mēs lūdzām sniegt atbildes uz šādiem konkrētiem jautājumiem:
Kādi termiņi paredzēti minētās programmas ieviešanai?
Kad plānots virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā minēto noteikumu projektu? Vai 2016.gadā būs pieejams finansējums mājokļu siltināšanas īstenošanai?
Kādi pasākumi paredzēti, lai ieinteresētu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus piedalīties minētajā programmā?
Kāds ir paredzamais līdzfinansējuma apmērs?
Mēs uzskatām, ka situācija, ka valstī kavējas dzīvojamo māju siltināšanas process, nav pieļaujama. Pēc nedēļas gaidām atbildes no ekonomikas ministres.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Nākamajai vārds “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Vakar, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, daudzviet Latvijā, arī pie Saeimas, tika iedegti simboliski ugunskuri, notika atceres pasākumi, barikāžu dalībnieku tikšanās un pateicības rakstu pasniegšana barikāžu dalībniekiem Saeimā. Uzskatu, ka tā ir Latvijas valsts goda lieta – novērtēt barikāžu dalībnieku drosmi un pateikties tiem cilvēkiem, kuri ar savu pārliecību un varonību aizsargāja Latviju ceļā uz neatkarību.
Šodien Saeimas deputāti, arī “No sirds Latvijai”, atbalstīja likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodošanu komisijām dokumenta pilnveidošanai, lai dotu iespēju priekšlaicīgi pensionēties, palielinātu pensijas neapliekamo minimumu un padarītu pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus.
Tomēr barikāžu laiks liek uzdot jautājumu par to, kur palikušas tās vērtības, kuru dēļ cilvēki cēla barikādes, kuras mūs visus vienoja. Iespējams, barikāžu laika iespaidā šodien Saeimas sēdes darba kārtības centrālie jautājumi bija par valsts drošību, to skaitā Ministru prezidentes pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, kā arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtie un “No sirds Latvijai” frakcijas atbalstītie grozījumi vairākos likumos, lai apdraudējuma gadījumā valsts un tās institūcijas spētu nodrošināt ātru un efektīvu rīcību.
Saistībā ar barikāžu laiku un valsts drošību galveno uzmanību vēlos vērst tieši uz šo pārskatu par Latvijas nacionālo drošību. Diemžēl mums arvien biežāk ir jākonstatē nekvalitatīvs darbs: tiek radīti papīri pašu papīru vai darbības imitācijas dēļ. Lasot Ministru prezidentes pārskatu Saeimai “Par Latvijas nacionālo drošību”, man bija tikai viens jautājums: ko gan autori ar šo tekstu ir gribējuši pateikt? Likās, ka manās rokās ir nonācis studenta diplomdarbs, kurā ir gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas ir slikti. Tikai atšķirībā no īsta diplomdarba trūkst atsauču uz izmantoto literatūru un avotiem.
Dažviet gan parādās arī konkrētāks šajā jomā paveiktā izklāsts, piemēram, ko dara Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts robežsardze, taču dokuments kopumā ir un paliek aprakstošs. Ja kāda problēma arī ir nosaukta, tad priekšlikumu, kā to risināt, nav. Nav skaidrs, ko valdība gatavojas darīt, kas tai traucē novērst problēmu, kāda palīdzība no parlamenta nepieciešama, lai situāciju uzlabotu.
Manuprāt, simboliski dokumenta kvalitāti raksturo ieteikums, kas izstrādāts sabiedrības potenciālās radikalizācijas un sociālās atsvešināšanās novēršanai. Ieklausieties! “Ienākumu un iespēju mazināšana ir noteikta par vienu no būtiskākajām valdības prioritātēm.” Es pieņemu, tā ir neuzmanība, jo laikam taču bija domāta ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšana. Viens vārds absolūti maina būtību! Bet dažkārt mēdz teikt, ka pārteikšanās liecina par patieso viedokli.
Es uzskatu, ka nav jēgas šķiest ierēdņu laiku, lai sagatavotu šādu dokumentu, kas neko nedod nacionālās drošības politikas pilnveidošanai. Varbūt labāk ierēdņi pa to laiku, ko veltīja šim rakstu darbam, būtu paveikuši kaut ko sabiedrībai lietderīgāku?
“No sirds Latvijai” uzskata, ka valdībai ir jādomā par valsts nākotni, ir jābeidz radīt šādus bezjēdzīgus ziņojumus un aktīvi jārīkojas, lai apkarotu narkomāniju, noziedzību, ēnu ekonomiku, jāveic reāli soļi, lai attīstītu tautsaimniecību un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Ja būs konkrēti darbi, tad nākamais pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību noteikti būs saturīgāks.
No sirds pateicos, ka klausījāties.
Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei.
Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Vispirms gribu pateikties katram, kurš seko Saeimas darbam un šobrīd klausās “Frakciju viedokļus”, jo apzinos, ka Latvijā nav nemaz tik viegli izsekot visiem politiskajiem procesiem un katrs sabiedrības pārstāvis, kurš interesējas un tiešām cenšas vērtēt, ko politiķi dara vienā vai otrā jautājumā, tiešām ļoti svarīgs.
Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā gribu izcelt divus jautājumus, un viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, iesniedza šajā likumprojektā priekšlikumus, kas paredzēja, ka iepirkumos, ko rīko valsts un pašvaldību iestādes, nevarētu piedalīties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja iepirkums ir lielāks par 30 tūkstošiem eiro.
Mūsu priekšlikumi paredzēja arī to, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nevar šādos iepirkumos piedalīties ne kā apakšuzņēmēji, ne arī kā, protams, paši šī līguma slēdzēji.
Komisijas sēdē, kad šis likumprojekts tika skatīts, Finanšu ministrija apsolīja, ka ne ilgāk kā divu mēnešu laikā tiks sagatavots jauns Publisko iepirkumu likums, kurā šie Latvijas Reģionu apvienības iesniegtie priekšlikumi arī tiks iekļauti. Tāpēc mēs pagaidām savus priekšlikumus atsaucām un, protams, sekosim līdzi, lai Finanšu ministrija pildītu savu solījumu.
Otrs jautājums, par kuru es gribu īsumā izstāstīt, ir Ministru prezidentes sagatavotais pārskats par nacionālo drošību. Par šo jomu mēs runājam katru gadu – kā atsevišķs jautājums tas tiek izskatīts kādā no Saeimas sēdēm. Protams, arī ikdienā mēs bieži vien runājam par nacionālo drošību, un jāsaka tā, ka bieži vien visi šie labie priekšlikumi, vērtīgās idejas dažādās jomās, jo faktiski neviena no ministrijām nedarbojas ārpus nacionālās drošības kopējās sistēmas... Visi šie priekšlikumi bieži vien kā... tiešām kā pīlei ūdens tek garām un neskar to.
Nacionālā drošība nav tikai divi procenti vai vairāk no iekšzemes kopprodukta. Tas, protams, ir komplekss jautājums. Gan valoda pierobežā... Es pats esmu no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēts, un, protams, pierobežā mēs redzam, ka šie jautājumi daudzās jomās klibo.
Un bēgļu jautājums. Plašsaziņas līdzekļu stiprināšanas jautājums. Arī tas, kā informācija par Latvijā notiekošo tiek atspoguļota Latvijas medijos – ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Un šodien koalīcijas deputāti apliecināja, ka tikšot atrisināta problēma, kas radās ar Latvijas sabiedriskā medija anglisko versiju, un tiešām ceram, ka šī lapa turpinās darboties arī angliskajā... angliski, jo bieži vien iedzīvotājiem, kā arī cilvēkiem ārpus Latvijas nav nemaz tik viegli izsekot tam, kas notiek Latvijā. Un, ja šāds Latvijas sabiedriskais medijs piedāvā informāciju angliski, tas ir tikai mums par labu.
No savas puses centos aicināt deputātus pievērst tieši izglītības jautājumiem lielāku uzmanību, jo tie ir vistiešākajā saistībā ar nacionālo drošību. Piemēram, tāda lieta kā, manuprāt, izglītības sistēmas sakārtošana beidzot patiešām būtu kā prioritāte jānosaka, lai bērnos un jauniešos attīstītu kritisko domāšanu, jo tādā veidā preventīvi veicinātu ikviena indivīda imunitāti pret jebkāda veida ārvalstu propagandu. Respektīvi, mēs, katrs cilvēks, esam ievainojami no dažādiem informācijas avotiem, un, ja mēs spējam kritiski izvērtēt šos informācijas avotus, tad mēs esam stiprāki.
Un otra lieta ir novadu mācība. Kā priekšmets, manuprāt, tā ar laiku ieviešama mūsu izglītības sistēmā, jo tas varētu kļūt par identitātes stiprināšanas balstu, kas veicinātu arī valstiskuma izpratni un patriotismu.
Diemžēl tas ļoti populāri pēdējos gados – daudziem jauniešiem ir plāni par savas valsts atstāšanu tuvākā vai tālākā nākotnē. Jo trūkst pašidentifikācijas ar apkārtējo sabiedrību, ar vidi un valsti.
Svarīgi arī būtu attīstīt Jaunsardzes kustību.
Katrā ziņā jāņem vērā tas, ka vakar mēs atzīmējām 25.gadadienu kopš Latvijai svarīgiem notikumiem saistībā ar barikādēm, pēc pāris gadiem mēs svinēsim Latvijas valsts simtgadi un atkal pieminēsim dažādus varonīgus cilvēkus, kas tolaik spēja iestāties par valsti. Un, manuprāt, mums šobrīd – arī šobrīd! – ir svarīgi ne tikai stāstīt par tiem varoņiem, kas bija vakar, bet pirmām kārtām saskatīt varoņus šodien un, protams, rūpēties, lai Latvijas labā strādāt griboši un izdarīt lietas varoši cilvēki būtu arī turpmāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Un raidījumā “Frakciju viedokļi” pēdējais šodien runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa Latvijā pagājusi barikāžu 25.gadskārtas zīmē. Nacionālā apvienība izsaka cieņu un pateicību visiem barikāžu dalībniekiem.
Šodien Saeima saistībā ar 1991.gada notikumiem lēma par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodošanu tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Nacionālā apvienība, ņemot vērā daudzu barikāžu dalībnieku viedokli, par barikāžu piemiņai veltīto likumprojektu uzskata, ka nav iespējami vispārēji sociālie atvieglojumi barikāžu dalībniekiem, jo ne jau tādēļ cilvēki gāja aizstāvēt savu valsti.
Uzskatām, ka likums būtu nepieciešams, bet likumprojekts jāpilnveido, tajā paredzot šādas lietas:
pirmkārt, atvieglojumus barikādēs bojāgājušo tuviniekiem, kā arī barikāžu dalībniekiem, kas barikāžu laikā guvuši ievainojumus, represēti no promaskavisko spēku puses;
otrkārt, valsts atbildību par barikāžu piemiņas saglabāšanu;
treškārt, izglītības iestāžu pienākumu veikt jauniešu patriotisko audzināšanu un informēšanu par barikāžu pasākumiem;
visbeidzot, pašvaldību tiesības noteikt papildu atvieglojumus barikāžu dalībniekiem.
Šodien Saeimas sēdē tika skatīti arī vairāki citi aktuāli jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.
Ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu praksē ir saistīti šodien skatītie grozījumi Dzelzceļa likumā. Grozījumi nepieciešami, lai pilnvērtīgi varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes prasības vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē. Līdz ar direktīvas ieviešanu tiek ieviestas arī vairākas jaunas prasības dzelzceļa pakalpojumiem un darbības principiem, lai samazinātu izmaksas un attiecīgi palielinātu piekļuvi pakalpojumiem. Direktīva paredz noteikt vienu dzelzceļa nozares regulatīvo institūciju. Šo grozījumu ieviešana ir būtiska, un Nacionālā apvienība šodien to arī atbalstīja.
Otrajā lasījumā šodien tika skatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz pārņemt Eiropas Savienības direktīvas prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem, nosakot par pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvas preces un pakalpojumus. Šādā veidā tiek veicināta ilgtspējīgas un atbildīgas prakses iedzīvināšana valsts pārvaldē.
Šodien otrajā lasījumā tika atbalstīts arī Nacionālās drošības likuma grozījumu komplekss, kas paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību un efektivitāti valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas īpaši aktuāli šodienas saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos, ļaus efektīvāk novērst valsts drošības apdraudējumus. Grozījumi precizē kara laika definīciju, kā arī atrunā amatpersonu funkcijas un pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā. Grozījumi vērsti uz ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu apdraudējuma gadījumā. Un ir apsveicams arī papildinājums, kas kompleksi palīdzēs aizsargāt mūsu valsts suverenitāti no ārējiem draudiem.
Nobeigumā. Šodien Saeima uzklausīja Ministru prezidentes pārskatu par Latvijas nacionālo drošību. Pārskatā kā galvenie drošības riski iezīmēti Krievijas radītais apdraudējums un ar migrāciju un terorismu saistītie riski.
No Nacionālās apvienības puses vēlos atkārtoti uzsvērt nepieciešamību ieguldīt nopietnu darbu nacionālās pozīcijas definēšanā un stiprināšanā migrācijas jautājumos.
Kā pierādījuši notikumi Eiropā, neproporcionāli un neaptverami lielais migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums radījis ne vien riskus, bet arī reālu apdraudējumu vairākās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu pienākums ir to nepieļaut. Tāpat jāiegulda nopietns darbs mūsu un vienlaikus Eiropas Savienības austrumu robežas stiprināšanā, kā arī NATO pastāvīgo spēku klātbūtnes nodrošināšanā, lai novērstu riskus un potenciālos apdraudējumus Latvijas sabiedrībai.
Un visbeidzot Nacionālās apvienības vārdā novēlu mūsu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim raitu atveseļošanos!
Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā nedēļā!
Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!