Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2016.gada 11.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 11.februāra sēdi. Kolēģi, es vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 11.februāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.396/Lp12) iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jūlijas Stepaņenko, Igora Pimenova, Sergeja Potapkina, Vitālija Orlova un Andreja Elksniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Frakcija SASKAŅA ir sagatavojusi priekšlikumu likumam “Par valsts pensijām” tāpēc, ka ir saņēmusi satriecošus datus no Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī pētījumu par to, ka nabadzības riski tagad pieaug cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Ja agrāk, ekonomiskās krīzes laikā, tas bija 51 procents, tad šodien mēs runājam par 67 procentiem. Tas nozīmē, ka šodien, neskatoties uz to, ka Laimdota Straujuma ļoti lepojas ar savu valdību un to, ka tā izdarījusi ļoti daudz, cilvēki dzīvo grūtāk, sarežģītāk, un Centrālās statistikas pārvaldes dati to mums pierāda.

Sakarā ar to mēs uzskatām, ka vajag šogad palielināt indeksāciju. Un, lai palielinātu indeksāciju pensijām, mums jāmaina formula. Mēs frakcijā izskatījām pēdējā gada laikā iesniegtos likumprojektus un pamanījām, ka Labklājības ministrija ļoti labi ir izstrādājusi vienu formulu, bet valdība to nav virzījusi tālāk. Mēs uzskatām, ka šodien ir laiks to izskatīt. Mums būs iespēja vasarā pārskatīt valsts budžetu un atrast līdzekļus šā panta finansēšanai, ja mēs to komisijā un parlamentā atbalstīsim.

Es gribu pateikt ar skaitļiem, lai nerunātu pa tukšo un ļoti emocionāli. Es teikšu tā, pieņemsim, ka pieauguma vidējais apmērs vecuma pensijām palielinājās par pieciem eiro. Vismaz 2014.-2015.gadā. Mēs ļoti labi saprotam, ka dzīves dārdzība pieaug daudz straujāk un ir daudz lielāka un ka tas piecu eiro pieaugums neatspoguļo reālo ekonomisko situāciju.

Es visu laiku, komunicējot ar Finanšu ministriju, dzirdu vienu un to pašu: “Nav naudas, nav naudas.” Bet reālais pieaugums valsts speciālajā budžetā pēdējā gada laikā ir 73 miljoni un kopējais proficīts jeb ietaupījums - gandrīz 700 miljoni. Tas nozīmē, ka mums ir iespēja šodien palielināt indeksāciju pensijām, tāpēc ka tas izmaksās valsts budžetā 5,8-5,9 miljonus. Tie ir dati, kurus mums iesniedza Finanšu ministrija un Labklājības ministrija.

Es nesaprotu, kāpēc mums vajag šodien atteikties no godīgas un taisnīgas indeksācijas tikai tāpēc, ka nav politiskās gribas. Ziniet, finanšu ministrs Reirs ļoti bieži izmanto tādu piemēru, ka mēs esam kā ģimene: mums ir valsts budžets, valsts ienākumi - tāpat kā ģimenē! - un ar tiem ienākumiem mums vajag iztikt. Paskatoties uz skaitļiem, mēs redzam, ka mūsu ģimenē, proti, mūsu valstī, ar ienākumiem viss kārtībā, bet mēs izdomājam, proti, Finanšu ministrija vai pozīcija izdomā, ka mums vajag jaunu mersedesu. Un, lai nopirktu šo jauno mersedesu, mēs sākam taupīt naudu un likt krājkasītē, un sakrājam ļoti labu summu, bet mūsu ome dzīvo, labākajā gadījumā, ar maizi un ar ūdeni. Bet mēs domājam tā: atņemsim viņai maizi, jo tad mēs daudz ātrāk varēsim to mersedesu nopirkt.

Es uzskatu, ka tas nav godīgi un ka mums vajag cienīt vecumu, ka vajag cienīt cilvēkus, un, ja mums šodien valsts budžetā ir līdzekļi, kas dod iespēju palielināt indeksāciju, tad var šodien šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un vēlāk satikties ar jauno labklājības ministru (bijušo finanšu ministru) un izrunāt šo lietu. Cilvēkam, kurš tikko sēdēja uz naudas, nu ir jauns izaicinājums - jaunas prioritātes labklājībai. Dzirdam VIENOTĪBAS paziņojumus, ka prioritāte būs labklājība. Tas ir ļoti labs solis - pirms Ministru kabineta apstiprināšanas parādīt to galveno virzienu, ka labklājība - tā ir jaunā Ministru kabineta galvenā prioritāte.

Un galvenais ir tas, ka šodien mēs varam pierādīt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem to deklarāciju, kuru jūs pirms pusstundas parakstījāt. Sociālo un darba lietu komisija, ticiet man, neizdarīs neko tādu, kas apdraudēs Fiskālās disciplīnas likumu vai vispār finansiālo stabilitāti. Tā neies uz kaut kādu budžeta parāda palielināšanu un nesekos citiem “paraugiem”, bet, komunicējot ar cilvēkiem, ņems vērā reālo sociālo situāciju.

Lūdzu atbalstīt, un, ticiet man, ne Barča, ne citi pārstāvji, kuri strādās ar šo likumprojektu, neļaus populismam un citiem sliktiem mūsu (Starpsauciens: “Kaitēkļiem!”)... jā, kaitēkļiem “salabot” šo perfekto sociālo likumdošanu un konkrēto likumu - likumu “Par valsts pensijām”.

Lūdzu atbalstīt, un tad komisijā mēs to saskaņosim ar finanšu ministru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča. (No frakcijas SASKAŅA: “Nu, kā tad tā?!”)

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātie kolēģi deputāti! Es pilnīgi saprotu vienu otru izsaucienu, kas izskanēja, man nākot šeit. Šī tiešām ir pirmā reize, kad man - nu jau man piektais sasaukums! - jāsaka: “Kolēģi, aicinu šoreiz atturēties no likumprojekta nodošanas komisijai.” Kādēļ? Tikai tādēļ, ka tad, kad mēs sākām strādāt 12.Saeimā, mēs visi solījām vai zvērējām (citi - solījām, citi - zvērējām) izpildīt to, kas teikts Latvijas Republikas Satversmē.

Šā likumprojekta autori, iespējams, nepadomāja, iespējams, neieskatījās Satversmē, bet... Likumprojektu saņemot Sociālo un darba lietu komisijā, mums nebūs reālu iespēju gūt pozitīvu atsauksmi ne no Finanšu ministrijas, ne no Labklājības ministrijas.

Ja mēs, kolēģi, likumprojektā paskatāmies likuma spēkā stāšanās laiku, tad redzam, ka runājam par apstiprināto šā gada budžetu.

Informēju jūs, kolēģi, ka Sociālo un darba lietu komisijā ir izveidota darba grupa, kas ļoti nopietni strādā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, to skaitā Latvijas Pensionāru federāciju, Rīgas aktīvo senioru aliansi, Latgales aktīvajiem senioriem un, protams, ar Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas ierēdņiem, un mēs arī gatavojam grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Šajā konkrētajā likumprojektā autori ir piemirsuši par to, ko mums prasa valsts vecuma pensiju saņēmēji un kas ir ierakstīts jaunajā valdības deklarācijā, - veicot indeksāciju, valsts vecuma pensionāriem ņemt vērā nostrādātos darba gadus, citiem vārdiem sakot, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas gadus.

Arī man, gluži tāpat kā Andrim Siliņa kungam, vakar zvanīja ļoti daudzi seniori, īpaši tādi, kuriem šodien darba stāžs jau ir 45-50 gadi, un viņi teica: “Ja jūs rīt neatbalstīsiet, mums nebūs šīs paaugstinātās pensijas.” Un es viņiem skaidroju: “Šai konkrētajā likumprojektā, cienītie kungi un dāmas, par to nav runa.”

Tādēļ man gribētos, kolēģi, lai jūs akceptētu, ka Sociālo un darba lietu komisija sagatavo korektu likumprojektu, kurā tiešām tiktu noteikts, kā valdības deklarācijā rakstīts (uz šodienu tā jau ir parakstīta), ka valsts vecuma pensionāriem pensijas indeksēs, ņemot vērā darba stāžu.

Nākošais jautājums, kurš mani satrauc saistībā ar šo konkrēto likumprojektu. Mēs darba grupā runājam par to iespēju, par kuru noteikti ir jāvienojas, - ka piemaksa par darba stāžu (šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, ir noteikta piemaksa - viens eiro par vienu darba stāža gadu)... seniori, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gadam, kad stājās spēkā pašreizējais pensiju likums, uzskata, ka viņu darbs nav pietiekami novērtēts un ka šai piemaksai ir jābūt lielākai. Bet tā ir atkarīga no valsts pamatbudžeta.

Vēl, kolēģi, Satversmes tiesā ir iesniegti iesniegumi. Arī šajā jautājumā mums ar Labklājības ministriju jau ir panākta vienošanās: ministrija ir atzinusi, ka ir zināmas kļūdas un šīs lietas ir jālabo.

Tāpēc, kolēģi, es ļoti lūdzu jūs ņemt vērā to, ka marta mēnesī (vēlākais - marta otrajā pusē), sadarbojoties ar jauno... topošo labklājības ministru un finanšu ministri, komisija panāks vienošanos, un mēs dosim jums akceptēt sagatavotu korektu grozījumu likumā “Par valsts pensijām”, kur tiks iekļautas arī visas manis iepriekš minētās normas.

Tādēļ šodien, kolēģi, ne bez nepatīkamas sajūtas man pašai es aicinu tomēr nenodot šo likumprojektu komisijai, jo paredzams, ka likumprojekta tālāka virzība nenotiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 9, atturas - 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Zariņa kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es esmu pieteicies runāt “pret”.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties runāt “pret”.

I.Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. (Starpsauciens: “Kāds pārsteigums!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Vakar pēkšņi parādījās Saeimā šis dokuments - likumprojekts, kurš paredz veikt kārtējās izmaiņas Enerģētikas likumā. Vai jums nerodas déj? vu sajūta? Ar savulaik virzīto elektrības tirgus liberalizāciju bija ļoti līdzīgi: pēkšņi bija vajadzīga steiga, pēkšņi bija kaut kas ātri jāpieņem, balstoties uz kaut kādu revolucionāru pārliecību, ar skaļiem paziņojumiem... Un beigās tomēr izrādās, ka atbilstošs izpildījums izpaliek.

Kādēļ arī šoreiz ir vajadzīga tāda steiga? Kādēļ nepieciešams steigā veikt šos labojumus, vispār nemēģinot saprast pēc būtības, kā tas izmainīs esošo tirgus regulējumu un cik tas būs salāgots ar pārējām... ar tām gāzes tirgus darbību regulējošajām normām, kuras jūs šodien taisāties... jau šodien, cik es sapratu, taisāties apstiprināt? Pretrunas jau ir acīm redzamas pat bez dziļākas šo normu analīzes! Argumentācija, ka tas jāizdara šādi, steidzami, lai nekavētos ar gāzes tirgus atvēršanu, ir maksimāli liekulīga, pat, atvainojiet, stulba! Jo, pieņemot galalēmumu vismaz, teiksim, nākošajā Saeimas sēdē un tādējādi dodot iespēju Saeimai adekvāti šo likumprojektu izvērtēt un, ja nepieciešams, arī uzlabot, nekas netiktu aizkavēts. Tieši otrādi! Pareizi salāgojot visas jaunās normas, tiktu nodrošināts skaidrs un sakārtots juridiskais ietvars gāzes tirgus atvēršanai; tas dotu iespēju paveikt to ātrāk un sekmīgāk.

Paskaidrojiet, lūdzu, - no kurienes ir radusies šī revolucionārā pārliecība, ka piedāvātais likumprojekts būs perfekts un atbilstošs vajadzīgajam liberalizācijas ietvaram? Mums tas maldinoši tiek pasniegts vienkārši kā tehnisks grozījums, bet tas tā nav! Šis grozījums paredz piešķirt juridisku spēku veselai virknei normu - jaunām, tirgus regulējumu būtiski izmainošām normām, kuras ir izstrādātas saskaņā ar veco Enerģētikas likuma redakciju, nevis to, ko jūs šodien apstiprināsiet.

Ja pamatlikumprojektā par gāzes tirgus liberalizāciju, kurš šodien tiks apstiprināts, pat uz trešo lasījumu bija nepieciešams izdarīt vairāk nekā 80 labojumu, no kuriem lielāko daļu komisija ir atbalstījusi kā pamatotus, tad no kurienes lai likumdevējam varētu rasties tāda pārliecība, ka šoreiz Ekonomikas ministrija pēkšņi visu ir izdarījusi pareizi un ka mēs varam to ņemt un tā uzreiz, steigā, šodien visu apstiprināt?

Manuprāt, visa līdzšinējā darba pieredze, strādājot ar enerģētikas jautājumiem, ir uzskatāmi apliecinājusi Ekonomikas ministrijas nespēju sagatavot kvalitatīvi nevienu normatīvo aktu. Atcerieties kaut vai šo nožēlojamo epopeju ar elektrības tirgus liberalizēšanu, atvēršanu, pareizāk sakot - virināšanu!

Es aicinu Saeimu vismaz gāzes tirgus liberalizācijai, šim visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgajam jautājumam, pieiet atbildīgi un ar atbilstošu kompetenci, jo ir acīm redzams, ka šī likumprojekta virzītājiem tādas nav.

Es aicinu kolēģus no koalīcijas partijām šoreiz stādīt Latvijas sabiedrības, gāzes patērētāju intereses augstāk par savstarpējām politiskajām intrigām ap sagaidāmo varas dalīšanu: Ekonomikas ministrija šodien pāries no viena politiskā spēka pārraudzības pie cita, un tāpēc ir jāsteidz pieņemt šo nekompetento, neadekvāto lēmumu tieši šodien.

Kolēģi! Jau šodien jums par šo lēmumu būs kauns. Jūs redzēsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, labrīt! Ņemot vērā to, ka šī likumprojekta izskatīšanas gaitā saskaņā ar šiem apjomīgajiem grozījumiem pavisam nesen, pirms pāris dienām, tika pieņemti arī MK noteikumi, tādēļ ir nepieciešams šis papildu likumprojekts, kas ir tehnisks un nomaina vecos noteikumus pret jaunajiem. Tādā veidā mēs vienkārši novēršam pretrunu likumā.

Un tas, ko jūs runājāt, Zariņa kungs, - tos komentārus jūs drīzāk varat attiecināt uz to enerģētikas likumprojektu, kuru mēs skatīsim, iespējams, kā nākamo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. S.Āboltiņa: “Jā, ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas”” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 13, atturas - 29. Tātad ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Ir iekļauts!”; no frakcijas SASKAŅA: “Nav kārtības koalīcijā!”)

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā kā darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” otro jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) tiktu virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā kā darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” otrais jautājums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Pētera Putniņa iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatā. Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Sveicam Pēteru Putniņu ar stāšanos jaunajā amatā! (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.396/Lp12), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, beidzot skatām to trešajā lasījumā.

Kopumā ir iesniegti 84 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir vairāk redakcionāls. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls, maina numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4.priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo, 3., priekšlikumu, ir atbildīgās komisijas priekšlikums un komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē termina “kurināmais” skaidrojumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš būtībā skatāms kontekstā ar 34.priekšlikumu un kurš paredz tādu jēdzienu kā “tiesīgais lietotājs”. Un 34.priekšlikums paredz faktiski tirgus atvēršanu lielajiem dabasgāzes patērētājiem. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 13, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kas būtībā uzlabo regulatora pilnvaras. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā, ko mēs jau izskatījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā runāts par pirmpirkuma tiesībām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 25. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 26. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 29. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 30. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 33. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34.priekšlikums, kas bija jāskata kontekstā ar 8.priekšlikumu, kuru iesniegusi deputāte Lolita Čigāne. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 17, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 35. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 36. - arī deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 37.priekšlikums, kurš ietver abus iepriekšējos, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 41. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 44. - deputāta Meijas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 45. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 49. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 54. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 55.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 60. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 61. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 64. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 65.priekšlikumā, kurš paredz vienošanās iespējamību starp lielajiem gāzes patērētājiem un “Latvijas Gāzi” par pārvades noteikumiem un to, lai varētu piegādāt gāzi līdz objektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par 64.priekšlikumu deputāti piekrīt.

65.priekšlikums...

E.Smiltēns. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 67. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 69. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 71. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 72.priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo, ir atbildīgās komisijas priekšlikums un komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 73. - deputāta Meijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 74. - deputāta Latkovska priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 75. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 77. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 79. - deputāta Meijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 81. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 84.priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu, kolēģi, balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.396/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Vārds deputātam Aivaram Meijam ziņojumam par balsošanas motīviem.

A.Meija (NSL).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, esam par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru izveidi, gāzes tirgus atvēršanu un liberalizāciju, taču atbalstām tādu tirgus liberalizāciju, kas ir saprātīga, reāli īstenojama un atbilst sabiedrības interesēm.

Mēs esam pret nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, pret tādiem likumiem un lēmumiem, kurus pieņemot jau ir skaidrs, ka tie radīs desmitiem vai, iespējams, pat simtiem tiesvedības procesu, kuru rezultātā valstij, ne jau šo lēmumu pieņēmējiem, nāksies no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas, apmaksāt privātpersonām likumdevēju radītos zaudējumus.

Ar ko beidzas šāda, maigi sakot, neizsvērtu lēmumu pieņemšana, mums visiem jau ir zināms. Piemēram, bankas “Citadele” gadījumā parlamentārās izmeklēšanas komisija secināja, ka banka pārdota par būtiski zemāku cenu.

Grozījumi Enerģētikas likumā ir kā bumba ar laika degli. Un jau tagad var paredzēt, ka tā sprāgs, - jau tagad mēs varam simtprocentīgi prognozēt, ka tiesāšanās ar valsti gan no mazākuma akcionāru puses, gan no zemes īpašnieku puses būs.

“Latvijas Gāze” ir privāta kompānija, un šāda tik liela privāta uzņēmuma sadalīšana un daļas pārdošana Latvijā būs jāveic pirmo reizi. Tāpēc likumā noteiktie deviņi mēneši (no 2017.gada 3.aprīļa līdz 31.decembrim) patiešām ir īss termiņš. Mēs esam izvērtējuši ikvienu soli, kas veicams, lai šī sadale būtu kvalitatīva un neradītu valsts budžetam un sabiedrībai papildu izdevumus. Līdz ar to neredzam iespēju, ievērojot Latvijas valsts esošos likumus un labas pārvaldības principus, to īstenot īsā laikā.

Šajā laikā ir jāpanāk vienošanās ar akcionāriem par uzņēmuma un akciju sadalīšanu, tas ir, akcionāru īpašumu pārdošanu. Jāatrod pircējs. Juridiski korekti jānoformē dokumenti. Jāveic uzņēmuma novērtējums. Vienlaikus jānodrošina arī uzņēmuma kvalitatīva darbība. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka būs jārisina zemes īpašuma un zemes dzīļu zem infrastruktūras objektiem tiesību jautājumi.

Mēs apzināmies, ka daudz ko var panākt ar revolucionāro pārliecību. Tomēr arī tad ir jāvērtē ne tikai politiskie, bet arī ekonomiskie un tiesiskie aspekti, jo mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Tāpēc mēs uzskatām, ka vairākas likumprojektā ietvertās normas ir valstiski bezatbildīgas, un aicinām projekta virzītājus un kvēlākos atbalstītājus arī publiskajā telpā uzņemties pilnu atbildību par iespējamām tiesiskām sekām un papildu izdevumiem, kuri var rasties nodokļu maksātājiem, īstenojot šā uzņēmuma sadali. Patiesos labuma guvējus no šī darījuma sabiedrība, visticamāk, uzzinās pēc gadiem.

Vēlreiz atkārtoju, ka esam par tirgus liberalizāciju, bet ne tādos termiņos un ne ar tik daudziem neatrisinātiem jautājumiem. Mēs esam pret vēl vienu banku “Citadele” - šoreiz enerģētiskajā jomā - un balsojam pret grozījumiem Enerģētikas likumā.

Paldies. (Frakcijas NSL aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam frakcijas SASKAŅA vārdā - ziņojumam par balsošanas motīviem.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Latvijai tika dots laiks un iespēja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju kārtīgi, atbildīgi un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm. Taču, kā jau tas ierasts pie esošā varas monopola, pat nozīmīgākie lēmumi tika pieņemti bezatbildīgi un bez vajadzīgās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lēmumiem nav jānes nekāda, pat ne politiskā, atbildība. Tā vietā, lai rūpīgi un savlaicīgi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrības interesēm un saprātīgā termiņā, “Latvijas Gāzes” tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā airBaltic glābšana, līdz pēdējam brīdim novilcinot vajadzīgā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, lai novērstu sabiedrības uzmanību un analīzi no būtiskā, tas ir, cik izdevīgs un drošs būs piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patērētājam. Tā vietā tiek “dzīts” risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījumus kādam specifiskam finanšu investoram. Piesedzot to visu, protams, ar sabiedrības interesēm, bet tā arī nespējot tās pamatot.

Piemēram. Kādēļ tā vietā, lai īstenotu vienkāršu, ātru un efektīvu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” sadalīšanu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas normām, proti, nodalot infrastruktūru no tirdzniecības, tiek piedāvāts sarežģīts, līdz ar to Latvijas patērētājam par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi īstenojams “Latvijas Gāzes” sadalīšanas modelis, kas nav sabiedrības interesēs un ir pretējs publiski paustajai vēlmei īstenot pēc iespējas ātrāku tirgus liberalizāciju, bet ir vajadzīgs un ļoti izdevīgs kādam finanšu investoram, lai tādējādi tam tiktu “Latvijas Gāzes” “fileja”?

Tālāk. Kādēļ likumprojektā ir nepieciešams paredzēt īpašus nosacījumus šim finanšu investoram, tādējādi dodot tam iespēju kontrolēt gan stratēģiski nozīmīgu gāzes infrastruktūru, gan gāzes tirdzniecību? Tas ir pretēji Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam. Savukārt, lai neradītu konkurenci šim finanšu investoram, likumprojekts vispār liedz iespēju stratēģiskajam investoram, piemēram, kādai ASV enerģētikas kompānijai, iegādāties un pārvaldīt Latvijai tik nozīmīgo gāzes infrastruktūru. Tas ir neloģiski un pretēji valsts drošības interesēm.

Kādēļ izmisīgi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistības pret jaunajiem Inčukalna īpašniekiem? Un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozīcijai, likumprojektā (Dep. K.Šadurska un dep. L.Čigānes starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arī tiesiski pamatotu risinājumu attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm.

Tālāk. Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patērētājiem vajadzīgo gāzes piegādes drošumu, bet ir izdevīgs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzēs uzņemties atbildību par savām gāzes piegādēm? Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildīgo rīcību būs jāsedz visiem pārējiem tirgus dalībniekiem, katram Latvijas patērētājam pat tad, ja tas nav šī tirgotāja klients. Tas ir absurdi un diskriminējoši!

Ne uz vienu no šiem - un ne tikai šiem! - jautājumiem likumprojekta virzītāji tā arī nespēja sniegt jēdzīgas atbildes. Savukārt deputātu pamatotie mēģinājumi to noskaidrot tika melīgi pasniegti kā centieni aizkavēt tirgus liberalizāciju. Likumprojekts tika virzīts tā, it kā tie būtu Svētie Raksti! Lika, lai deputāti to atbalsta, paļaujoties uz aklu ticību un virzītāju revolucionāro pārliecību; nesniedza deputātiem nekādu argumentētu pamatojumu vai atbilstošu juridisku izvērtējumu. Liels vairums likumprojekta grozījumu vispār tika iesniegti pēc termiņa beigām, un deputāti par tiem uzzināja tikai komisijas sēdē, kurā uzreiz par tiem bija jābalso.

Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautības un bezatbildības piemērs: piesedzoties ar sabiedrības interesēm, tiek īstenots kārtējais varas monopola nekompetentais, iespējams, arī angažētais, lēmums, par kuru Latvijas sabiedrībai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam atkal sanāktu kārtējais veiksmes stāsts. Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzīga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet Ekonomikas ministrijā tik bieži mainās vadība, ka tā vienkārši nepagūst šo izpratni iegūt, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar “Latvijas Gāzes” vadību. Un likumprojekta virzītāji var priecāties par šādu situāciju un sasniegto risinājumu, kurš panākts, izmantojot monopolista pašreizējo kompetences trūkumu un cerībām uz tā naivo un labsirdīgo rīcību nākotnē.

Taču - atšķirībā no Ekonomikas ministrijas - esošajam monopolistam (ja ne tā esošajam menedžmentam, tad vismaz akcionāriem) noteikti būs laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušā izvērtējumu, apjaust un vēlāk arī izmanot savās interesēs liberalizētāju pieļautās neatbilstības un sastrādātās nejēdzības.

Vai tiešām šādu tirgus liberalizāciju pelnījusi Latvija? Frakcijai SASKAŅA tas ir nepieņemami - piedalīties šādā bezatbildīgā gāzes tirgus liberalizācijas īstenošanā, tāpēc balsojumā par šo likumprojektu tā nepiedalās.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, kas frakcijas VIENOTĪBA vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Latvija 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai, apņemoties kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kas godā vienotas Eiropas ideju un vērtības un pārņem Eiropas Savienības likumdošanu, tātad arī enerģētikas likumdošanu. Plašākai sabiedrībai zināmāka ir tā sauktā Eiropas Savienības trešā likumdošanas pakotne, kuras mērķis ir stiprināt patērētāju intereses, veidojot vienotu un brīvu iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu. Taču nozares profesionāļi zina, ka vienota iekšējā tirgus likumdošana tika pieņemta jau 1998.gadā, skaidri un nepārprotami norādot, ka Eiropas Savienībā monopolam enerģijas tirgū nav vietas un ka patērētāju intereses vislabāk aizsargā brīvs tirgus un vienādi spēles noteikumi visiem.

Kad 1997.gadā tika sagatavots un noslēgts līgums par valsts uzņēmuma “Latvijas Gāze” privatizāciju, enerģētikas nozares spēlētāji jau zināja, kāds būs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum mērķis un saturs. Tas ir tieši attiecināms arī uz tiem komersantiem, kuri 1997.gadā parakstīja šo vienošanos par uzņēmuma “Latvijas Gāze” akciju pirkšanu no valsts.

1998.gada septembrī tika pieņemts Enerģētikas likums, kas tika grozīts 2015.gada 15.jūnijā, to papildot ar saturu, kas atbilst Eiropas Savienības likumdošanai par Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus attīstību.

Enerģētikas likuma 42.pantā tika noteikts, ka visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Likuma pārejas noteikumos cita starpā tika noteikts, ka likuma 42.panta spēkā stāšanos nosaka ar atsevišķu likumu.

2005.gada 30.jūnijā tika pieņemts Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums, ar kuru tika noteikts, ka 42.pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to izsludināja jau 2005.gada 6.jūlijā. Tieši 2005.gada 6.jūlijs ir uzskatāms par datumu, kad tika nostiprināta Latvijas likumdevēja paustā griba dabasgāzes tirgu Latvijā atvērt 2010.gadā. Gāzes apgādes komersantam tika doti pieci gadi sagatavoties darbam brīvā tirgus apstākļos. Tomēr 2009.gada 3.septembrī Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā tika izdarīti grozījumi, aizstājot skaitļus un vārdus “2010.gada 1.janvārī” ar “2014.gada 4.aprīlī”. Šāds Saeimas lēmums deva gāzes apgādes komersantam vēl papildus četrus gadus sagatavoties darbam brīva dabasgāzes tirgus apstākļos.

Latvijā vienīgajam licencētajam gāzes apgādes komersantam tika doti kopumā deviņi gadi sagatavoties dabasgāzes tirgus atvēršanai. Tomēr uzņēmums “Latvijas Gāze” īsi pirms jau sen plānotās gāzes tirgus atvēršanas aktīvi veica darbības, kas bija vērstas pret dabasgāzes tirgus atvēršanu, un turpina tās joprojām. Uzņēmums “Latvijas Gāze” aktīvi darbojas pret tirgus atvēršanu, atsaucoties uz tā sauktajiem privatizācijas līgumiem.

Tomēr ir noderīgi ņemt vērā, ka uzņēmuma “Latvijas Gāze” privatizācijas līgumi nevienā brīdī nav uzlikuši Latvijas patērētājiem pienākumu pirkt no uzņēmuma noteiktu dabasgāzes apjomu. Līdz ar to šis plaši lietotais “Latvijas Gāzes” arguments vienkārši neiztur kritiku. Slēgt apjoma patēriņa jeb tā sauktos patērē vai maksā līgumus ir bijusi akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” vadītāju izvēle, par kuru atbildību nedrīkst pārlikt uz visu Latvijas dabasgāzes lietotāju pleciem.

Ir vēl kāda ļoti būtiska nianse. Šī likumprojekta pieņemšanas procesā izpalika nopietna un izvērsta juridiskā analīze un pamatojums, kādēļ no likumprojekta bija jāizslēdz Saeimas 2014.gada 3.aprīlī pieņemtais regulējums, kas faktiski jau atvēra gāzes tirgu, un tā vietā tika radīts cits, kas to aizver. Plaši tika lietots arguments par tiesvedības riskiem, taču reāli izvērstu pamatojumu tam iegūt neizdevās.

Jāatzīst, ka kopumā likumprojekta pieņemšanas process bija ārkārtīgi smagnējs un sarežģīts, un var teikt, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie un Saeimā pieņemtie grozījumi ir samocīti un neveikli.

Iespējams, vienkāršāk un pareizāk būtu bijis jau sākotnēji Enerģētikas likuma grozījumus sagatavot pilnīgi jaunā redakcijā, nevis ilgstoši maldīties daudzajās pretrunās un nepilnībās, kas komplektā ar spēcīgo gāzes monopolistu interešu lobiju radīja neskaidrību nozīmīgās situācijās.

Tomēr jāuzteic Ekonomikas ministrijas apņēmība šo sarežģīto procesu novest līdz galam, izstrādājot regulējumu “Latvijas Gāzes” sadalīšanai un tālākajiem procesiem. Īpaši jāizceļ viens no šī likumprojekta lielākajiem panākumiem - apņēmība arī Latvijas dabasgāzes tirgū ieviest citās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau darbojošos tirgus principus, uzreiz līdz ar likuma spēkā stāšanos paredzot, ka jaunā likuma 106.pants stājas spēkā līdz ar paša likuma spēkā stāšanās brīdi. Tas nozīmē, ka nevajadzētu būt problēmām tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” gāzi citur iegādāties lētāk un to reāli spēt sev piegādāt.

Tādēļ frakcija VIENOTĪBA atbalstīja šo likumprojektu, vienlaikus apzinoties, cik smags darbs gaida nākamo ekonomikas ministru, šo likumu īstenojot tā, kā tas ir uzrakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Ministru kabinets 2016.gada 9.februāra sēdē, tas ir, pavisam nesen, pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”.

Ar minēto Ministru kabineta noteikumu 115.punktu Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1048 tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 34.punktā ir atsauce uz šiem spēku zaudējušajiem Ministru kabineta noteikumiem. Likumprojekts sagatavots, lai veiktu attiecīgas izmaiņas Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 34.punktā, nosakot, ka ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.85 - “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”. Līdz ar to var teikt, ka šis grozījums ir vairāk tehnisks. Tas sakārto likumu tā, lai tas korekti strādātu.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas minūtes. Tātad - līdz pulksten 10.01. Un izskatīšana - šajā Saeimas sēdē. (Starpsauciens: “Priekš kam tik daudz vajag?!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Lai varētu iesniegt priekšlikumus, vispirms būtu jāredz likumprojekts, par kuru mēs tos varam iesniegt, jo mēs to tikai nupat esam pieņēmuši un to galīgo redakciju deputāti vispār nav redzējuši. Tātad vispirms ir jautājums Saeimas Kancelejai un Saeimas Juridiskajam birojam: kad mēs varam redzēt šo redakciju, lai mēs varam ar to iepazīties un iesniegt šos priekšlikumus?

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums par termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Tātad priekšlikumā nav... (Starpsaucieni. Zālē troksnis. No frakcijas SASKAŅA: “Mums ir priekšlikums!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam! Priekšlikums par termiņa...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ir. Paldies.

Lai varētu iesniegt priekšlikumus, ir jāredz likumprojekts, par kuru mums tie ir jāiesniedz. Mēs tikko to pieņēmām. Tikko! Jā, un...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu jūs lūdzat... (Dep. K.Šadurskis: “Viņš nelūdz!”) Nē, paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Putram!

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Tā kā tā sauktais pamata likums jau ir pieņemts šodien trešajā, galīgajā, lasījumā, lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt, vienkārši šo izskatīt divos lasījumos... (Zālē smiekli. Starpsauciens: “Izlasiet Kārtības rulli!”)

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir lūgusi noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas minūtes - līdz pulksten 10.03. Un izskatīšana šodien Saeimas sēdē. (No frakcijas SASKAŅA: “Varbūt vispār nebalsot?! Priekš kam mēs te esam vispār?!”)

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrajam lasījumam nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Sociālo un darba lietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un vienbalsīgi ir atbalstījusi grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Tiesu ekspertu likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Tiesu ekspertu likums”. Uz trešo lasījumu ir saņemti 39 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz svītrot tiesu ekspertīžu iestādes definīciju, jo tā ir iekļauta likuma 11.pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 2.panta nosaukumā vārdus “un darbības joma”, jo šis pants faktiski par darbības jomu nerunā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt saīsinājumu “reģistrs”, jo likumā ir vairāki reģistri un turpmāk attiecīgi tiek lietoti pilni reģistru nosaukumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka tiesu ekspertu reģistru uztur nevis Tiesu administrācija, bet Tiesu ekspertu padome. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz no tiesu ekspertīzes metodes apraksta izslēgt atsauces, jo tās varētu arī tur nebūt. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt vārdus, ka tiesu ekspertīžu metožu reģistru uztur Tiesu ekspertu padome, jo tas faktiski jau ir ietverts veidošanā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz apvienot panta divas daļas (vienā ir runāts par tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētāju, otrā - par vietnieku). Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt medicīnas un psihiatriskās ekspertīzes ekspertu nosaukumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paredz pārcelt jau minēto tiesu ekspertīžu iestādes definīciju, kā arī noteikt, ka šī ekspertīžu iestāde var būt arī valsts institūcijas vai kapitālsabiedrības struktūrvienība. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, un ietverts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt regulējumu, kas saistīts ar ekspertu apmācību un resertifikācijas apmaksas segšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja Deputāti atbalsta.

I.Bite. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Paredz, ka privātais tiesu eksperts var strādāt ne tikai kā saimnieciskās darbības veicējs, bet arī uz darba līguma pamata. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē ekspertīzes nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī tehniski precizē ekspertīzes nosaukumu un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pienākumu saglabāt visas izdrukas. Ir jāsaglabā visi citi materiāli, bet izdrukas varēs arī nesaglabāt. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt panta otrās daļas 3.punktu, proti, ka ekspertīzē varēs izmantot tikai reģistrētu metodi, jo tas jau ir noteikts citos šā likuma pantos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izslēdz vārdus, ka ekspertam jāpiedalās tikai “tiesas sēdēs par veiktajām ekspertīzēm”. Ekspertam būtu jāpiedalās tiesas sēdē un jāatbild uz visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar lietas izskatīšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka ekspertīzes... ka normu par eksperta atzinuma saturu varētu ietvert arī citos likumos. Tātad paredzēts šajā likumā ietverto normu par tiesu eksperta atzinuma saturu izmantot tad, ja citos likumos nav noteikts citādi. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 19. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz papildināt, ka eksperta atzinumā iekļaujams arī ekspertīzē izmantotās metodes versijas numurs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 18.priekšlikumu, taču šo regulējumu ietver nevis ievaddaļā, bet 10.punktā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums - 10.punktu pārveido par trešo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izteikt panta nosaukumu precīzāk - “Tiesu ekspertīžu veidi”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz divus jaunus gadījumus, kuros tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, nevis atsevišķs eksperts: gadījumos, ja ekspertīze tiek veikta attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību, un gadījumos, ja personas veselības stāvokļa noteikšanai šī persona ir jāapskata vairāku nozaru ekspertiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka ne tikai tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs, bet arī procesa virzītājs var uzdot veikt tiesu ekspertīzi cietušajam dzimumnoziegumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt, ka dokumenti glabājami nevis 15 gadus, bet 10 gadus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tehnisks priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu tieslietu ministrs apstiprina nevis uz pieciem, bet uz trim gadiem, turklāt viena un tā pati persona var būt par Tiesu ekspertu padomes priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē punkta formu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina to gadījumu uzskaitījumu, kuros var izbeigt tiesu eksperta sertifikāta darbību. Proti, to var arī gadījumos, ja ekspertam nodibināta aizgādnība. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu apzīmējumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē vārdus no daudzskaitļa uz vienskaitli, kaut gan pēc būtības tas nozīmē, ka arī viena pārkāpuma gadījumā varēs izskatīt jautājumu par ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 32. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē atsauci un par diviem mēnešiem pagarina Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 33. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē termiņu tiesu psihiatrijas ekspertīzē izmantojamo metožu reģistrēšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 34. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas par diviem mēnešiem pagarina Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu - no maija līdz jūlijam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē atsauci uz šobrīd spēkā esošo Tiesu ekspertu likumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 36. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka termiņš Tiesu ekspertu padomes personālsastāva apstiprināšanai ir viens mēnesis. Taču šis priekšlikums ir noraidīts, jo komisija vēlāk paredzējusi citu termiņu. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bite. Un nākamais, 37., ir ar to saistīts Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija paredz, ka šīs padomes personālsastāvu apstiprina līdz 2016.gada 31.augustam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 38.priekšlikums ir līdzīgs - par termiņiem attiecībā uz tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāvu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bite. 39. - arī par to, ka tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāvu apstiprina līdz 2016.gada 31.augustam.

Tātad, kolēģi, ir izskatīti visi šim likumprojektam iesniegtie priekšlikumi, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti Naudiņš, Smiltēns, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis un Kiršteins lūdz izsludināt pārtraukumu 11.februāra sēdē pēc darba kārtības 10.punkta - likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” - līdz pulksten 11.15. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.15! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Līdz ar to pārtraukums līdz pulksten 11.15.

Pirms dodamies pārtraukumā, mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojumi.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, deputātu grupas onkoloģisko slimnieku atbalstam dalībnieki! Lūdzu šeit pat, Dzeltenajā zālē, uz īsu sanāksmi, sēdi, kur mēs parakstīsim pirmo paveikto darbu - memorandu par turpmākajiem darbiem. Aicinu pievienoties arī tos, kas nav iestājušies šajā grupā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Pagājušās nedēļas beigās notika Latvijas Studentu apvienības gada balvas pasniegšanas pasākums, un viena no Latvijas Studentu apvienības gada balvām atceļoja uz Saeimu. Diemžēl balvas saņēmējs nebija uz šo pasākumu ieradies, tāpēc mani kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Latvijas Studentu apvienība pilnvaroja paziņot, ka Latvijas Studentu apvienības gada balva “Gada ķeza” tiek piešķirta Saeimas deputātam Intam Dālderim par ierosinājumiem Augstskolu likumā. (Aplausi.) Es būtu priecīgs pasniegt šo balvu Dāldera kungam, bet viņš laikam ir izgājis. Tāpēc es...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas sēžu zālē. Pulcējamies uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Andris Bērziņš (Dep. A.Bērziņš: “Esmu!”), Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Romāns Mežeckis un Sergejs Potapkins... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.15.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Saistībā ar to, ka vēl joprojām tiek gatavoti dokumenti, ir lūgums tehnisku iemeslu dēļ pagarināt pārtraukumu līdz pulksten 11.20. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pārtraukums pagarināts līdz pulksten 11.20.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) izskatīt kā 11.jautājumu (pirms likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar šo likumprojektu, kuram piešķīra steidzamību un kuru mēs esam jau pieņēmuši pirmajā lasījumā. Komisijā bija diskusija par diviem iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredz nodrošināt Latvijas dabasgāzes lietotāju apgādes nepārtrauktību un drošumu. Faktiski tas ir jautājums par gāzes rezervēm, bet komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šādi grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu to situāciju, kas tagad ir izveidojusies, apstiprinot Enerģētikas likumu jaunā redakcijā un paredzot šos liberalizācijas mehānismus, bet neparedzot atbilstošu mehānismu, kas nodrošinātu gāzes piegādes drošību. Pašlaik ir reāli riski.

Likums paredz, ka mums būs vairāki tirgotāji, un tas ir ļoti labi - Latvijas patērētājiem būs iespēja izvēlēties. Taču likums neparedz nekādas saistības pret šiem tirgotājiem. Un lietotājiem, slēdzot līgumu ar šo tirgotāju, vispār nebūs skaidrs, vai šis tirgotājs ir reāls, vai viņš spēs piegādāt gāzi vai nespēs piegādāt.

Kāpēc Latvijas situācijā tas ir tik aktuāli - spēt izvērtēt šos riskus? Tāpēc, ka Latvijas apgādes sistēma ir veidota, ņemot vērā to, ka mūsu lielākais gāzes patēriņš ir ziemā. Taču šajā brīdī gāzes piegādes iespējas ir ļoti ierobežotas. Un, ja nav šo uzkrājumu, ja tirgotājs tos nav veidojis, tad var sanākt tā, ka gāzes nebūs vispār. Tā ir viena lieta, runājot par gāzes piegādes riskiem. Tāpēc būtu pamatoti, ka šāds mehānisms tiek paredzēts.

Otra lieta, kāpēc ir nepieciešami šādi grozījumi un kāpēc tie būtu jāatbalsta, ir, skatoties no konkurences viedokļa. Pašlaik veidojas diskriminējoša situācija. Sanāk tā, ka katrs tirgotājs var darīt, kā viņš grib, un likums paredz, ka gadījumā, ja tirgotājam nesanāk, teiksim, kādam siltuma uzņēmumam pēkšņi ziemā... Teiksim, kāds siltuma uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar kādu tirgotāju, kurš var piegādāt gāzi lētāk nekā viņa esošais gāzes tirgotājs. Un pēkšņi ziemā šim siltuma uzņēmumam, kad tam ir vajadzīga gāze, tirgotājs pasaka: “Nu, atvaino, neatnāca tas kuģis. Vidējos Austrumos sākušies konflikti, nu nevaru es tev neko piegādāt.” Kas šinī situācijā atliek šim siltuma uzņēmumam? Likums paredz formāli tehnisku, juridisku risinājumu, ka sistēmas operators būs tas, kas piegādās šo gāzi. Bet jautājums - no kurienes sistēmas operators ņems šo gāzi, ja viņš to iepriekš nebūs priekš ziemas iepumpējis? Jo arī viņš nekur nevarēs to gāzi ņemt. Tas nozīmē, ka parādās šie reālie apgādes riski.

Vēl viena lieta, kas šeit parādās, ir tā, ka, atstājot šādu mehānismu, veidojas šāda situācija. Ja mēs šos piegāžu riskus negribam pieļaut, tad sanāk, ka sistēmas operatoram jāsāk turēt paralēli šai it kā lētajai gāzei sava dārgā gāze Inčukalnā un par to jāliek maksāt visiem pārējiem lietotājiem. Un šeit rodas diskriminācija. Kāds atsevišķs tirgus dalībnieks var spēlēties tirgū, spekulēt un mēģināt uz to nopelnīt. Gadījumā, ja nesanāk, tad visi pārējie par to samaksās. Tādu regulējumu pašlaik piedāvā esošais likumprojekts! Tāpēc mans priekšlikums ir šo situāciju grozīt un paredzēt, ka katram tirgotājam, kurš piegādā gāzi Latvijas patērētājiem, ir nepieciešama kaut kāda rezerve, kuru viņš arī tur šeit pat uz vietas - Inčukalnā.

Kādi bija pretargumenti, diskutējot par šo jautājumu? Uzreiz pateikšu, ka, manuprāt, tie bija absolūti nekompetenti un neadekvāti. Viens no pretargumentiem bija, ka Enerģētikas likums paredz turēt avārijas rezerves. Kolēģi, ja tāda ir izpratne par to, kā jāveido piegādes drošums, tad ziniet - es paskaidrošu. Avārijas rezerves ir pavisam citas rezerves. Tās ir rezerves, kuras valsts izmanto ārkārtas situācijā. Kā es saprotu, priekšlikums ir tāds, ka mēs esam uztaisījuši tirgus modeli un tagad ļaujam tam darboties, lai tas noved valsti līdz ārkārtas situācijai, un tad mēs izmantosim ārkārtas rezerves. Tas ir pilnīgs absurds!

Otrs arguments, kas tika minēts, bija par to, ka Eiropā top jauns regulējums. Jā, tik tiešām, Eiropā top jauns regulējums. Bet tas ir tikai sākotnējā, konsultāciju stadijā. Un, kad tas tiks pieņemts, to neviens īsti nezina. Un kāds tas būs, arī neviens nezina. Vēl jo vairāk - Ekonomikas ministrija atsaucas uz šo regulējumu, tātad konkrēto regulu, kura jau ir spēkā. Un šī regula (ja tik tiešām uz to atsaucas un aicina uz to paļauties un ievērot) jau tagad pasaka, ka katrai dalībvalstij ir jārūpējas par savu enerģētisko drošību un jānosaka šie pasākumi, ko es arī aicinu ar šīm normām darīt. Pretējā gadījumā mēs pakļausim tirgu nopietnam riskam un konkurences izkropļojumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Zariņa kungs! Vēlos vērst uzmanību uz to, ka jau pašlaik likums paredz, ka Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēta šī drošības rezerve. Varētu pat teikt, ka šis priekšlikums ir diezgan viltīgs, jo jāņem vērā tas, ka mēs esam atvēruši tirgu piegādēm, un prasības, kas tika ietvertas šajā priekšlikumā, tiktu attiecinātas, piemēram, uz tiem piegādātājiem, kas gāzi piegādā caur Klaipēdas LMG termināli.

Otrkārt, visas izmaksas šādā gadījumā uzliek galapatērētājam. Cik to ir un kādas, tas komisijas sēdē nebija izdiskutējams un nebija zināms.

Un tāpat nav arī spēkā stāšanās termiņa. Tas nozīmē, ka šāds grozījums stājas uzreiz spēkā. Taču jāņem vērā, ka tam būtu nepieciešams papildu regulējums.

Komisijas sēdē mēs šo jautājumu izrunājām, un lūgums ir pieturēties pie komisijas viedokļa un neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nu, diemžēl pašlaik tiek pausti nekorekti apgalvojumi, tāpēc es mēģināšu paskaidrot vēlreiz.

Patiesībā situācija ir tāda, kāda tā ir izveidota. Šie komercriski, kuri var rasties, kādam tirgotājam neizpildot savas saistības, un ar tiem saistītās izmaksas tiks pārliktas uz visiem pārējiem galalietotājiem. Un tas ir tas, ko es ar savu priekšlikumu aicinu novērst! Katram tirgotājam būtu jāatbild un būtu jāuzņemas šie izdevumi, lai viņš spētu garantēt šīs gāzes piegādes. Tāpēc mans aicinājums ir to atbalstīt.

Tas, ko jūs teicāt saistībā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem, attiecas uz pavisam citām rezervēm - drošības rezervēm, kuras tiek izmantotas ārkārtas gadījumos.

Mēs runājam par pavisam citiem riskiem - par komerciālajiem riskiem. Būtu pareizi, ja katrs komersants nosegtu šos riskus, kurus viņš rada ar savu saimniecisko darbību. Pašlaik likumā ir paredzēts, ka atbildība segt tos būs kādam citam komersantam. Un kā šīs risku izmaksas tiks segtas? Protams, tās tiks segtas, iekļaujot citu galalietotāju izmaksās. Jo, kā tas ir paredzēts pašlaik šinī likumprojektā, šos tirgotāju riskus, šos spekulatīvos darījumus visus nosegs sistēmas operators. Sistēmas operators ir tas, kurš piegādā gāzi visiem pārējiem, kura pakalpojumus pērk visi Latvijā esošie galalietotāji.

Tas, ko jūs piedāvājat atstāt likumprojektā, - ka viens tirgotājs spekulants savus biznesa riskus, savus izdevumus var pārlikt uz visiem Latvijā esošajiem galalietotājiem un pats par to neatbildēt.

Es aicinu mainīt šo situāciju un nodrošināt, lai mūsu valstī galalietotājiem būtu šī gāze gadījumā, ja kāds tirgotājs šo gāzi nepiegādātu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kliedēšu deputāta Zariņa bažas (Dep. I.Zariņš: “Man nav bažu! Nav runa par drošības rezervēm!”), ka mēs varētu vairs nebūt neatkarīgi, ka mūsu drošības rezerves būtu apdraudētas. Eiropas Komisija šobrīd ļoti aktīvi izstrādā kopējo regulējumu šim rezervju jautājumam. Un tas nozīmē: ja mēs strādājam kopēji Eiropā, tad tas attiecas arī uz Latviju.

Otrām kārtām. Ekonomikas ministrija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā šodien apstiprināja to, ka mēneša laikā viņi nāks ar ziņojumu par attiecīgo situāciju šajā rezervju jautājumā, un tālāk tad arī komisija lems par to, vai šāds regulējums ir nepieciešams vai nav. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

E.Smiltēns. Lūdzu balsot atbilstoši komisijas lēmumam - priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi! Arī 2.priekšlikums ir no deputāta Ivara Zariņa, un tas faktiski paredz izslēgt visu to, kā dēļ šis likumprojekts tika uzrakstīts, visu to, ar ko mēs mēģinām novērst šīs pretrunas. (Starpsauciens: “Ļoti pareiza doma!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Kā jau Zariņa kungs teica, atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs faktiski izslēgtu luksoforu un pakļautu šo likumu jaunām kolīzijām. (No frakcijas SASKAŅA: “Zariņš tā neteica!”) Bet, kā es jau teicu, neatbalstīsim šo priekšlikumu.

Vēlos pateikt paldies visiem deputātiem (jo es zinu, ka mēs droši vien neatbalstīsim šo priekšlikumu) par drosmi, godaprātu, par valsts interešu aizstāvēšanu, jo nebija viegli (Zālē pieaug troksnis.), gan iekšējo, gan ārējo lobiju bija daudz un, kā jūs redzat, ir vēl joprojām. (Dep. I.Zariņš: “Par priekšlikumu runā!”)

Īpašs paldies atbildīgās komisijas vadītājam Romānam Naudiņam, īpašs paldies Juridiskā biroja vadītājai Dinai Meisterei un atbildīgajai juristei Ilzei Ošai.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Nu jā. Jāteic, ka šo priekšlikumu varētu nosaukt par palīdzīgu roku “Latvijas Gāzei”, kas par jebkuru cenu šobrīd cenšas nepieļaut tirgus atvēršanu un torpedē jebkurus mēģinājumus iegādāties gāzi citur. Piemēram, kad “Latvenergo” mēģina nopirkt lētāku gāzi Lietuvā, “Latvijas Gāze” bloķē visas iespējas šo gāzi pārvadīt.

Šajā kontekstā es gribu teikt to, ka Zariņa kungam nevajadzētu satraukties. Es domāju, ka šo priekšlikumu noraidīs. Ja šo priekšlikumu mēs akceptētu, tad zaudētu jēgu Ministru kabineta noteikumi, kuri tika pieņemti pirms pāris dienām un kuri nosaka procedūru, kā “Latvenergo” tikt pie tās gāzes.

Bet ir vēl viena būtiska lieta, ko mēs iebalsojām un kas stāsies spēkā, pieņemot abus šos likumprojektus. Proti, tā ir apņēmība arī Latvijas dabasgāzes tirgū ieviest citās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau darbojošos tirgus principus un uzreiz ar grozījumu spēkā stāšanos paredzēt, ka jaunā likuma 106.pants stājas spēkā līdz ar paša likuma stāšanos spēkā.

Un ko tas paredz?

Dabasgāzes tirgū tā dalībnieki savstarpējos līgumus slēdz rakstveidā. Un svarīgākais: dabasgāzes tirgus dalībniekiem ir tiesības dabasgāzes transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

Šie grozījumi stāsies spēkā uzreiz pēc šo likumprojektu pieņemšanas, likumu izsludināšanas, un tas nozīmē, ka vairs nevajadzētu būt problēmām tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” iegādāties lētāku gāzi citur un to reāli spēt sev piegādāt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Aicinu akceptēt šo likumprojektu kopumā, un tad mēs atrisināsim daudz problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nu, populistiska - es atvainojos! - muldēšana un nekompetence ir pavadījusi visu šo likumprojektu un joprojām turpinās. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Ooo!”; “Tieši tā!”) Es cenšos ļoti korekti nosaukt to visu, ko jūs pašlaik darāt.

Es mēģināšu paskaidrot sava priekšlikuma būtību.

Patiesībā tieši es ar šo priekšlikumu pašlaik cīnos par to, lai šī tirgus liberalizācija tik tiešām varētu notikt sakārtoti un pēc iespējas ātrāk. Tas ir mēģinājums glābt kārtējo nekompetento, ļoti dīvaino risinājumu.

Paskaidrošu, kāpēc.

Kolēģi, jūs tikko esat pieņēmuši jaunu likumu par grozījumiem Enerģētikas likumā... Tātad, atgriežoties pie mana priekšlikuma, es aicinu... es aicinu izslēgt atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, jo... zināt, kas ir noticis? Šie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar tām likuma normām, kuras jūs tikko izslēdzāt no likumprojekta. Tātad tas ir 42.¹ un 42.³ pants. Tie ir izslēgti no likuma! Un jūs tagad piedāvājat apstiprināt Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz normām, kuru vairs nav likumā, kuras ir izņemtas laukā! Ar to jūs dodat iespēju monopolistam - šim monopolistam (Rāda uz dep. E.Smiltēnu.), kura intereses jūs tagad aizstāvat, - apstrīdēt visu šo pasākumu.

Tas, ko es piedāvāju komisijai.... To es arī no rīta teicu: “Kolēģi! Nevajag steigties! Nevajag šo priekšlikumu pieņemt šodien! Dodam nedēļu laika, lai Ekonomikas ministrija uztaisa normālus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši jaunajam likumam, nevis vecajam likumam, un lai tos pieņem valdība un iedod mums šos Ministru kabineta noteikumu skaitļus, lai mēs tos varam pieņemt un ielikt šajā likumā.” Tas bija mans priekšlikums: pagaidīt nedēļu un pa šo nedēļu sakārtot visu šo lietu, lai likums tiešām... lai šis tirgus varētu sākt strādāt.

Bet nez kāpēc to vajag izdarīt ļoti ātri. Es pieņemu, ka galvenais iemesls ir tāpēc, ka politiskajā tirgū mainīsies šie amati, un ļoti svarīgi ir, lai iepriekšējā, kā saka, politiskā atbildība par visu šo procesu gultos uz iepriekšējiem ministriem un jaunajiem ne par ko nevajadzētu atbildēt, jo... Iespējams, ka jaunie saprot, ka viņi vairs neko nevarēs izdarīt, jo principā visi... kā es saprotu, Ekonomikas ministrija ar atbildīgajiem darbiniekiem pārcelsies uz Finanšu ministriju, un Finanšu ministrija, protams, nebūs atbildīga par šo tirgus liberalizāciju.

Tāpēc mans priekšlikums bija par to, kā šo visu pasākumu var izglābt un uztaisīt korekti, ja tik tiešām kādam ir interese īstenot sekmīgu, ātru un sakārtotu tirgus liberalizāciju Latvijas sabiedrības interesēs, patērētāju interesēs.

Tā ka, lūdzu, nenodarbosimies šeit ar demagoģiju, bet domāsim reāli, kā šo lietu var izdarīt!

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Man nākas jums aizrādīt. Es aicinu jūs ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu, tā 7.pantu. Aicinu to pārlasīt, ja nepieciešams.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Zariņa kungs! Tur jau tā lieta, ka šie Ministru kabineta noteikumi ir fundamentāli svarīgi, lai “Latvenergo” būtu reālas iespējas iegādāties gāzi citur - lētāku gāzi. Tas, iespējams, ietekmēs tarifus, tie būs labāki Latvijas iedzīvotājiem. Tieši šī iemesla dēļ mēs virzām arī šo likumprojektu - mazo -, kas novērš pretrunas, palīdz spēkā paturēt nupat pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kas ir fundamentāli svarīgi un izšķiroši. Un jūsu mēģinājums šobrīd nekā citādi nevarētu tikt traktēts kā vien tāda ļoti jauka, palīdzīga roka, kas “Latvijas Gāzei” atrisinātu viņu problēmas, proti, nodrošinātu situāciju, par kuru “Latvijas Gāze” cīnās jau izmisīgi ilgu laiku (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.), - novilcināt tirgus atvēršanu, nepieļaut alternatīvas dabasgāzes piegādes.

Un tādēļ es aicinu sekot komisijai - Zariņa kunga priekšlikumu neatbalstīt, akceptēt likumprojektu kopumā un beidzot izbeigt šo te... nu, farsu, kas ir līdz šim ap to bijis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pēdējo reizi!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ņemot vērā Saeimas priekšsēdētājas izteikto aizrādījumu, es nelietošu vārdu “muldēšana”, runājot par visu šo procesu. Mēģināšu izteikties kaut kā citādi, teikšu, ka tā ir nekompetenta apmelošana, kas pašlaik notiek. Jo - kas ir tas, par ko es iestājos ar šo priekšlikumu? Es tieši cenšos izglābt šo situāciju, saprotot, cik svarīga ir šī sekundārā likumdošana, lai tā tiktu tiešām pēc iespējas juridiski korektāk īstenota, lai nedotu iespēju monopolistam apstrīdēt visu šo pasākumu. Aicinu valdību, Ekonomikas ministriju izdarīt savu darbu korekti. Un aicinu šeit nepaļauties uz pasakām, kas jums tiek stāstītas. Pretējā gadījumā ar šādu lēmumu jūs tieši apgrūtināt visu un tieši radāt šos būtiskos riskus. Ja jūs to nesaprotat, tad... Protams, viss ir jūsu ziņā. (Dep. I.Viņķeles un dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Tā var darīt, bet redzēsiet, kas notiks tālāk. Tad noteikti būs tiesas process, kurā valstij būs mazas izredzes uzvarēt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

E.Smiltēns. Komisijas vārdā varu piebilst vienīgi to, ka komisijas sēdē mēs uzklausījām arī Saeimas Juridisko biroju, kurš diezgan skaidri norādīja, ka procedūra juridiski ir ļoti korekta un skaidra un nepastāv tie riski, par kuriem runāja Zariņa kungs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojektu kopumā un to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

E.Smiltēns. Paldies, kolēģi! Mēs esam izdarījuši lielu un Latvijai nozīmīgu darbu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.25/Lp12).

Uz trešo lasījumu saņemti 13 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza deputāti Inga Bite un Imants Parādnieks. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs vienu minūti ieklausīties tajā, ko es vēlos teikt no šīs tribīnes saistībā ar sievietes tiesībām izvēlēties konsultāciju.

Šobrīd komisijā ir atbalstīts - jau otrajā lasījumā atbalstīts - piedāvājums, ka sievietei pirms aborta, pirms lēmuma pieņemšanas par abortu būtu tiesības saņemt konsultāciju. Tas, ko piedāvā Sociālo un darba lietu komisija, - ka sieviete šo konsultāciju varētu saņemt tikai pie ārstniecības personas. Savukārt mūsu priekšlikums paredz, ka konsultāciju varētu saņemt gan pie ārstniecības personām, kuras īpaši tam ir apmācītas, gan pie citiem speciālistiem. Es šeit vēlos īpaši uzrunāt tos deputātus, kuri sauc sevi par tādiem, kas vienmēr atbalsta cilvēku tiesības brīvi izvēlēties dažādus dzīvesveidus, dažādas iespējas un visu, ko dzīve piedāvā.

Kolēģi, ļausim sievietei izvēlēties sev atbilstošāko konsultantu - vai tas ir jurists, vai tas ir sociālais darbinieks, vai tas ir psihologs (kura darbību mēs tuvākajā laikā plānojam ļoti stingri noregulēt)! Lai sieviete pati var izvēlēties to speciālistu, kurš viņai ir visatbilstošākais konkrētajā situācijā!

Es aicinu neiet ārstu lobiju pavadā. Lai kā mēs cienītu ārstus un viņu darbu, tomēr šis nav ārstu lauciņš un šis nav tas gadījums, kur būtu vajadzīga tikai un vienīgi ārstniecības personu konsultācija.

Jāsaka par finansējumu. Jau šobrīd Nacionālais veselības dienests finansē dažādas konsultācijas - ne tikai ārstu, bet arī sociālo darbinieku, arī psihologu, arī izglītības darbinieku konsultācijas. Tāpēc nav pamata teikt, ka caur Nacionālo veselības dienestu šāds finansējums nebūtu iespējams. Šis priekšlikums principā nemaina arī valsts budžeta izdevumus, jo valsts budžetā katrai sievietei ir jābūt ieplānotai vienai konsultācijai. Un tas, kādu speciālistu viņa izvēlēsies, nekādā veidā nemainīs to summu, kas tiks izdota par šo konsultāciju.

Kolēģi! Sievietei, kura apsver iespēju izdarīt abortu, nav vajadzīga ārstēšana. Viņai ir vajadzīgs atbalsts un palīdzība.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt sievietes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.

Vai Orlova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

V.Orlovs. Jā. Komisijā, apspriežot šo jautājumu, tomēr vairākums nonāca pie secinājuma, ka sievietei nepieciešama apmācītas ārstniecības personas palīdzība. Apmācītas sniegt šādu konsultāciju. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt šo, bet atbalstīt 3.priekšlikumu, kur ir daļēji atbalstīts Ingas Bites un Imanta Parādnieka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un deputāti piekrīt... (Starpsaucieni: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Ingas Bites un deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu! (No frakcijas SASKAŅA: “Balsojam par sievietēm!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Orlovs. 2.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Jā, cienījamie kolēģi! Atbalstot 1.priekšlikumu, ir radušās pretrunas ar iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem. Komisijas vārdā lūdzu noņemt šo likumprojektu no darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Tātad referents ierosina šā likumprojekta izskatīšanu sēdē šobrīd pārtraukt un nodot to atpakaļ komisijai. Tātad procedurāli deputāti lūdz balsojumu un...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanas pārtraukšanu un nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 1. Tātad likumprojekta izskatīšanu mēs pārtraucam. Likumprojekts tiek nodots izskatīšanai atbildīgajai komisijai un turpmākajam lēmumam.

Pirms mēs turpinām sēdi, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Āboltiņas, Šadurska, Bērziņa, Mežuļa un Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šī gada 11.februāra sēdē pēc darba kārtības 11.punkta (likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”) izskatīšanas līdz pulksten 9.00 18.februārī, kas ir nākamā... (Zālē kņada.) Viss ir kārtībā! Es lasu - līdz pulksten 9.00 18.februārī, kas ir nākamā ceturtdiena. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi tiktāl ir izskatīti. Turpināsim sēdi pēc nedēļas - 18.februārī pulksten 9.00.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos mūsu visu vārdā šodien sveikt jubilārus, kuriem ir bijusi dzimšanas diena līdz šai sēdei, un arī tos, kuriem ir šodien.

Apaļā jubilejā - 60 gadu jubilejā - sveikt vēlamies kolēģi Jāni Vucānu. (Aplausi.)

Vēlamies sveikt kolēģi Intu Dālderi, kuram apritēja 45 gadu jubileja. (Aplausi.)

Un visbeidzot - ar prieku sveicam šodienas jubilāru Edgaru Putru, kam arīdzan apaļa jubileja - 33 gadu jubileja. (Aplausi.)

Godātie deputāti, vēlos jūs informēt, ka šovakar pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Tiks skatīts deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Rihardam Kozlovskim “Par “Air Baltic Corporation” investoru”. (Dep. I.Zariņš: “Būs jaunie vai vecie?!”)

Un tagad, lūdzu, reģistrācijas režīmu! Zvanu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti un pirms Kūtra kungs mums tos varēs nolasīt, vēlos visiem atgādināt, ka ar Saeimas Prezidija šodienas lēmumu šodien ir sasaukta Saeimas ārkārtas sēde pulksten 12.00. Izsludinātajā darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Tā ka gaidu jūs atpakaļ, kolēģi, šeit, zālē, pulksten 12.00!

Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Arvīds Platpers... ir, Mārtiņš Šics... ir, un Mihails Zemļinskis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēde ir pārtraukta un slēgta.

(Pārtraukums līdz 2016.gada 18.februārim.)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 6. sēde
2016. gada 11. februārī

 

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 495/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1742, 1742A)
Priekšlikumi	- dep. A.Klementjevs (par)
	- dep. A.Barča (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 496/Lp12) (Dok. Nr. 1747, 1747A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi” (Nr. 497/Lp12) (Dok. Nr. 1748, 1748A)
Par likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 499/Lp12) (Dok. Nr. 1756, 1756A)
Par likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 500/Lp12) (Dok. Nr. 1757, 1757A)
Par likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 504/Lp12) (Dok. Nr. 1779)
Priekšlikumi	- dep. I.Zariņš (pret)
	- dep. E.Smiltēns (par)
Par lēmuma projektu “Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” turpmāko virzību” (Nr. 292/Lm12) (Dok. Nr. 1765)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 290/Lm12) (Dok. Nr. 1761)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 396/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1770, 1772A)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Par balsošanas motīviem	- dep. A.Meija
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 504/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1779)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Par procedūru	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 498/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1755B)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 407/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1759)
Ziņo	- dep. A.Klementjevs
Likumprojekts “Tiesu ekspertu likums” (Nr. 68/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1767)
Ziņo	- dep. I.Bite
Paziņojumi
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Vucāns
	- dep. R.Naudiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 504/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1779B, 1772B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Putra
	- dep. E.Putra
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 25/Lp12) (3.lasījums) (Atgriezts komisijai) (Dok. Nr. 1768)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. I.Bite
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 11.02.2016 09:02:24 bal001
Par - 59, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.02.2016 09:13:52 bal002
Par - 35, pret - 9, atturas - 47. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (495/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.02.2016 09:20:43 bal003
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.02.2016 09:22:24 bal004
Par - 43, pret - 13, atturas - 29. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanu nākošajā sēdē. Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” turpmāko virzību (292/Lm12)

Datums: 11.02.2016 09:23:44 bal005
Par - 65, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.02.2016 09:25:00 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju (290/Lm12)

Datums: 11.02.2016 09:27:32 bal007
Par - 6, pret - 13, atturas - 45. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:30:45 bal008
Par - 3, pret - 17, atturas - 44. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:32:13 bal009
Par - 5, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:37:40 bal010
Par - 63, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:55:17 bal011
Par - 63, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:55:40 bal012
Par - 62, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.02.2016 09:59:20 bal013
Par - 77, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (498/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2016 10:00:18 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (407/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 10:09:44 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Tiesu ekspertu likums (68/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 10:10:53 bal016
Par - 58, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 11.02.2016 11:30:50 bal017
Par - 28, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2016 11:40:11 bal018
Par - 26, pret - 65, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2016 11:40:40 bal019
Par - 65, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (504/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.02.2016 11:45:03 bal020
Par - 42, pret - 5, atturas - 26. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.02.2016 11:46:53 bal021
Par - 62, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums