Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2016.gada 17.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 17.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.336/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.337/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!
Pirms lemt par šo likumprojektu, es uzskatu par nepieciešamu kliedēt dažas bažas un arī sensāciju kārumnieku varbūt ironiskās interpretācijas, ka, lūk, tagad gandrīz vai katrs, iegūstot uzturēšanās atļauju, varēs kļūt par latvieti, kā tas tika rakstīts dažā labā it kā nopietnā izdevumā. Nē, tā nebūs. Ar šo netiek atcelts likuma 3.pants par radniecības jeb latviskuma pierādīšanas nepieciešamību. Netiek atsaukts arī likuma 6.pants par nepieciešamību apliecināt latviešu valodas prasmi.
Kāpēc bija nepieciešami šie grozījumi jeb šis likumprojekts? Tāpēc, ka praksē ir gadījumi, kuros likuma burts neatbilst likuma garam. Vairums šo problēmjautājumu ir saistīti ar gadījumiem, kad cilvēka vecākiem ir divas dažādas, atšķirīgas tautības un viņš sevī jūt abu kultūru vērtības, vienlīdz mīl gan tēvu, gan māti, bet formālais ieraksts kopš seniem laikiem liek viņam izvēlēties tikai vienu: kuru cieni vairāk - tēvu vai māti? Un tad, ja esi izdarījis šo izvēli, taisnu muguru nes to visu mūžu, mīli un ciet.
Varbūt visspilgtākais piemērs. Kaut arī likums atļauj mainīt tautības ierakstu gan nepilsoņiem, gan bezvalstniekiem, izrādās, ka to neļauj personai ar Kanādas pilsonību, dzimušai Latvijā, - abi vecāki ir Latvijas Republikas pilsoņi, turklāt viens no viņiem ir latvietis! -, jo, lūk, padomju laikā, nepilngadīgam esot, netika ierakstīts - “latvietis”. Un tagad vairs neko! Tu nevari būt latvietis, tu nevari būt konsekventi tālāk arī Latvijas pilsonis.
Un tālab, respektējot cilvēkus, kuriem tautības ieraksts dokumentos ir ļoti būtisks viņu nacionālās identitātes apliecinājums, tomēr neprasīsim parakstīties ar asinīm, jo nevaram arī būt droši, kuram tās asins analīzes tur varētu īsti parādīt... un neatgrūdīsim tos cilvēkus (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... neatgrūdīsim tos cilvēkus, kuri vēlas atjaunot un stiprināt saites ar Latviju, ar latviskumu un kuriem ir gana motivēts un argumentēts pamats tam! Tāpēc arī ir šis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izstrādātais priekšlikums, kas ir balstīts viņu darba praksē.
Komisijā bija arī priekšlikums paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības mainīt tautības ierakstu, nevis ar uzturēšanās atļauju saņēmējiem, bet ar repatrianta statusu saņēmušajiem. Un šo izvērtējumu var turpināt, nododot Juridiskajai komisijai šo likumprojektu izskatīšanai trīs lasījumos.
Latviskā identitāte ir skaista, kopjama un sargājama vērtība, taču neko labu nepanāksim, sajaucot, tā teikt, taisnu muguru ar koka galvu. Tāpēc aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 14.marta līdz 18.martam. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 16. un 17.martā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17.martā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - tiesībsarga Jura Jansona zvērests vai svinīgais solījums.
Lūdzu! Vārds... Aicinu Juri Jansonu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.
J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).
Labrīt, Jūsu Ekselence Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Cienījamās dāmas! Godātie kungi!
Es, Juris Jansons, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam. Vēlam strādāt godprātīgi un visas sabiedrības labā! (Aplausi.)
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, sveiki, kolēģi! Labrīt! Strādājam ar grozījumiem Valsts materiālo rezervju likumā.
Kopumā tika iesniegti divi priekšlikumi, un bija arī diskusijas komisijā par 2. - deputāta Šica priekšlikumu, kurš paredz papildināt likumu ar jaunu gadījumu materiālo rezervju izmantošanai, proti, “neparedzētu ārkārtas apstākļu risināšanai, kad pastāv būtiski draudi valsts funkciju īstenošanai, tajā skaitā cilvēku veselības aizsardzībai, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu nepārtrauktu darbību”.
Komisijā mēs par šo priekšlikumu diskutējām, nonācām pie kopsaucēja un radījām atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ietver 2.priekšlikumu.
Līdz ar to 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. ir deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu šo likumprojektu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie grozījumi paredz to, ka pašvaldībām būs iespēja piešķirt tāpat kā citām iedzīvotāju kategorijām... pirmām kārtām piešķirt dzīvojamo telpu kvalificētiem un ļoti nepieciešamiem speciālistiem gan pašvaldības, gan valsts darbos, gan arī privātajos uzņēmumos (teiksim, inženieriem un dažādiem citiem kvalificētiem speciālistiem).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu pirms trešā lasījuma un saņēma uz trešo lasījumu piecus priekšlikumus.
1.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 2.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 3.priekšlikums arī ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 4.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. Un 5.priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. Lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Oficiālās elektroniskās adreses likums”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mūsu valstī pastāv dažādi veidi, kādos valsts iestādes var sazināties ar iedzīvotājiem, un tagad mēs mēģinām iet uz to modeli... proti, mēģinām ieviest savā ziņā tādu kā e-pārvaldi.
Mums ir vairākas sistēmas. Valsts ieņēmumu dienestā ir EDS sistēma, kur mēs varam sūtīt oficiālus iesniegumus, Valsts ieņēmumu dienests mums var pieprasīt informāciju, varam arī atbildēt viņiem caur šo elektronisko rīku. Valsts zemes dienests, Lauku atbalsta dienests... Kolēģi, šis ir mēģinājums uztaisīt vienotu platformu komunikācijai starp valsti, valsts pārvaldes iestādēm un Latvijas valsts iedzīvotājiem, lai visa šī informācija būtu vienuviet un būtu tāda kā virtuāla, elektroniska pastkastīte, kur nonāktu visa šī komunikācija. Un tad varētu arī jebkurai iestādei, no šīs vietas autorizējoties, rakstīt oficiālus iesniegumus un saņemt atbildes.
Un šī plāna ietvaros ir izvirzīts mērķis panākt, lai 90 procentos gadījumu būtu bezpapīra dokumentu aprite jau tuvāko trīs gadu laikā.
Komisijā mēs par šo jautājumu diskutējām un virzām tālāk apstiprināšanai Saeimas sēdē. Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Oficiālās elektroniskās adreses likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 17.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Tātad skatām grozījumus likumā “Par aviāciju”. To mērķis ir izpildīt regulas Nr.2015/1998 noteiktās prasības attiecībā uz apmācībām un sertificēšanas procesu aviācijas drošības jautājumos.
Ir nepieciešams veikt šos grozījumus likumā “Par aviāciju” un saskaņā ar precizēto deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus par aviācijas drošības pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 31.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Uz otro lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas noteic, ka kultūras pieminekļu un senlietu pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas maksājama valsts nodeva. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iekļauts 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Skujiņš. 2.priekšlikums ir papildinājis Juridiskā biroja priekšlikumu ar to, ka valsts nodevas apmēru, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva, un atbrīvojumu no tās var noteikt Ministru kabinets. Lūdzu apstiprināt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas noteic, ka par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu vai pagaidu izvešanu no Latvijas Republikas ir maksājama valsts nodeva. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Skujiņš. 4.priekšlikumā ir komisijas papildinājums par to, ka valsts nodevas apmēru, apmaksas kārtību, kā arī valsts nodevas atvieglojumus vai atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Atbalstītais 5.priekšlikums ir iekļauts 6.priekšlikumā, kuru izstrādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un kurš noteic, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības noteikt, ka nav nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, piemēram, kādas senlietas izvešanai, un šāda izziņa ir saņemama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi seši priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Skujiņš. Priekšlikumus iesniegt līdz 22.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta atbalstīto un Saeimai iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” un konceptuāli atbalstījusi šos likuma grozījumus.
Ministru kabinets lūdza šo likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, jo tie abi ir savstarpēji saistīti.
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu par daudzdzīvokļu mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu un vietējās pašvaldības lomu tā pārskatīšanā. Šā mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz noteikt, ka, saņemot kaut vienu ierosinājumu par tādas dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, kas atrodas vairāku dzīvojamo māju kvartālā, pašvaldībai būtu pienākums pārskatīt visu attiecīgā kvartāla robežās ietilpstošo dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 7.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.oktobrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta atbalstīto un Saeimai iesniegto likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” un konceptuāli atbalstījusi to.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku un zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopībai izmantojot izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Likumprojekts ir attiecināms uz tādām daudzdzīvokļu mājām, kas privatizētas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” jeb tā dēvēto privatizācijas likumu, likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” un likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Likumprojektā šīs mājas tiek dēvētas par piespiedu dalītā īpašuma ēkām.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Droši vien jūs esat pamanījuši, ka anotācija šim likumprojektam ir daudz biezāka nekā pats likumprojekts. Parasti tas tā notiek tad, kad vajag izskaidrot visas tās grūtības, kas parādīsies, realizējot konkrēto likumu.
Drusku atgriežos pie vēstures. Godīgi sakot, savulaik likumdevējs ir radījis Latvijā milzīgu problēmu, ne īpaši korekti veicot īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Toreiz likumdevējs, atdodot atpakaļ īpašumus, bija paredzējis trīs izvēles iespējas īpašniekiem - vai nu saņemt kompensāciju par zemi, vai nu saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu, vai nu atjaunot īpašumtiesības. Tas ir rets gadījums... tas bija precedents Eiropas Savienības postpadomju telpā; tas radīja uzreiz lielu problēmu un izveidoja zemes īpašnieku šķiru, kas faktiski pārtapa par rantjē šķiru. Līdz ar to šodien tas... Likumprojekts skar vairāku simtu tūkstošu cilvēku likteņus, jo paredz, ka zemes īpašnieku intereses tiks apmierinātas par dzīvokļu īpašnieku un viņu ģimenes locekļu līdzekļiem. Anotācijā ir minēts, ka kadastrālā vērtība izpērkamiem zemes gabaliem var būt ap 180 miljoniem eiro. Un faktiski tas vēl nav viss, ņemot vērā, ka ir paredzēts koeficients - 1,18 procenti... Tas nozīmē, ka par 18 procentiem tā izpirkšanas cena būs augstāka.
Šodien faktiski tas likumprojekts lobē zemes īpašnieku un valsts ierēdņu intereses, jo, kā jūs lasījāt anotācijā, ir paredzēts papildu finansējums tiesu izpildītājiem, Valsts zemes dienesta darbiniekiem... et cetera. Tas tiešām ir vajadzīgs, bet, godīgi sakot, tas viss tiks pārlikts uz nodokļu maksātāju pleciem.
Ir jāpieņem vai nav jāpieņem šis likumprojekts? Neapšaubāmi, ir jāpieņem, bet ne tādā veidā, kā tas ir pasniegts. Mums komisijā bija garas diskusijas par šā likumprojekta likteni, jo, godīgi sakot, ilgi strādāja... Tas nebija viens gads; Tieslietu ministrijas darbinieki strādāja pie šā likumprojekta vairākus gadus, radot šo koncepciju, konstrukciju, kas ir piedāvāta. Bet vēl būs nepieciešams liels darbs.
Un mūsu izvēle bija šāda: vai nu mēs noraidām šo likumprojektu (un tas darbs sāksies no gala), vai mēs paši ķersimies klāt un sāksim pie tā strādāt. Vēlreiz gribu uzsvērt: darbs ir nepateicīgs, smags un ļoti atbildīgs. Un tas Saeimai būs jāuzņemas.
Neskatoties uz visām problēmām, es aicinu atbalstīt piedāvāto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Labdien! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir samilzis vairāku gadu garumā. Savulaik Tieslietu ministrijai bija pienākums sagatavot likumprojektu, lai risinātu situāciju, kurā īrnieki vai dzīvokļa īpašnieki strīdas ar zemes īpašnieku. Kā tikko pareizi norādīja Dolgopolova kungs, īstenībā šī situācija veidojās, “pateicoties” (pēdiņās) varbūt neprasmīgai (es nedomāju, ka apzinātai, bet neprasmīgai) tābrīža rīcībai, valsts vadītāju rīcībai, kuras dēļ radās šis dalītais īpašums ar piespiedu nomu. Pēc tam ir bijis tūkstošiem lietu tiesās, kur strīdējušies par to vai citu jautājumu.
Jāteic, ka beidzot šis vezums ir sakustējies un Saeimai ir iespēja rūpīgi strādāt pie šī likumprojekta. Ja mēs šo likumprojektu šobrīd neatbalstīsim, tad, ticiet vai ne, tas atkal nogrims Tieslietu ministrijā, kur to ilgi gatavos un mēģinās visas nianses šajā likumā sakārtot.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai Saeimas deputāti, piesaistot speciālistus, varētu šo likumu sakārtot.
Bet vienlaikus es vēršu uzmanību uz to, ka laiks būs vajadzīgs samērā ilgs, jo šajā likumā ir vairākas ļoti būtiskas nianses, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju, kurš dzīvo šādā mājā.
Pirmkārt, mēs saprotam, ka tajā laikā, piešķirot zem mājas esošo zemi īpašumā citam cilvēkam, šādu mehānismu izveidoja valsts un cilvēki pie tā nav vainīgi. Manuprāt, šajā likumā mums noteikti ir jāiestrādā tas, ka tieši pašvaldībai vai valstij ir jāatpērk no īpašniekiem šī zeme.
Otrkārt, šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem... Cienījamie kolēģi, pievērsiet uzmanību tām runām, kas attiecas uz nākamo gadu, proti, par iespējamo kadastrālās vērtības celšanu. Ja zeme būs jāizpērk pašiem dzīvokļu īpašniekiem, tad kadastrālā vērtība no valsts puses tiks pacelta uz augšu, lai cilvēkiem būtu vairāk jāmaksā. Ja šis īpašums būs jāatpērk valstij vai pašvaldībai, varbūt valsts arī saprastu, ka šajā gadījumā kadastrālā vērtība nav jāceļ uz augšu. Tas ir ļoti nopietns jautājums!
Treškārt, šis jautājums ir saistīts arī ar cilvēku iesaistīšanu šajā procesā. Jūs apzināties, cik ātri var sanākt dažādas sapulces, lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki varētu vienoties par vienotu viedokli? Ļoti reti ir iespējams panākt vienotu viedokli, jo daudzi cilvēki nav spējīgi uzņemties saistības par kaut kādiem maksājumiem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Ja šo darbu veiktu pašvaldības vai valsts, atkristu liekie strīdi un cilvēku nervu bojāšana. Mums Latvijā ir jāpiedāvā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vienkāršs...
Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, vienu mirkli! Ja kādam ir steidzamas sarunas, kas risināmas skaļi, es aicinu atstāt Sēžu zāli! (Dep. A.Kaimiņš: “Adamovič, netraucē darbu! Aizej apsēdies!”)
Turpiniet, lūdzu!
G.Kūtris. Mums Latvijā ir jāpiedāvā likumā tāds regulējums, lai cilvēkiem būtu vienkāršāk, lai valsts savu funkciju izpildītu un lai galarezultātā iedzīvotāji būtu apmierināti ar likumu, nevis jau šobrīd saka: “Tas likums ir papildu slogs iedzīvotājiem!”
Paldies.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos nedaudz oponēt Dolgopolova kungam jautājumā par to, kas, viņaprāt, ir šī likumprojekta mērķis. Proti, par zemes īpašnieku interešu aizsardzību, lobēšanu... sauksim, kā gribam.
Šobrīd pastāv situācija, kurā zemes īpašnieks ir viena persona, bet dzīvokļa īpašnieks - cita persona. Šīs attiecības sauc par piespiedu nomas attiecībām.
Šādas situācijas, protams, neko labu nerada. Mēs esam tiesu praksē redzējuši vairākas šādas lietas Satversmes tiesā, Satversmes tiesas spriedumus. Un ļoti bieži mēs saskaramies ar situāciju, kas izriet no likuma, kā arī no Satversmes tiesas spriedumiem, proti, ka dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā šī piespiedu nomas maksa, kas ir fiksēta, konstanta un, es teiktu, pietiekami ienesīga, ja mēs runājam, piemēram, par sešu procentu likmi gadā. Šobrīd neviena kredītiestāde Latvijā nepiedāvā šādu ienesīgumu! Pašreizējā situācija neapšaubāmi ir zemes īpašnieku interesēs, taču mums ir jāatrod sabalansēts risinājums.
Protams, tie var būt arī politiski lēmumi. Var diskutēt par veidu, kādā notiek mērķa sasniegšana, proti, vienota īpašuma izveide. Arī par šo kadastrālo vērtību piesaisti, koeficienta nepieciešamību - par to visu var diskutēt.
Un es arī no savas puses aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es gan nepiekritīšu tam, ko teica Gaidis Bērziņa kungs. Pēc būtības minētais likumprojekts, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, ir absolūti nekvalitatīvs.
Kāpēc nekvalitatīvs?
Pirmkārt. Šī situācija, kura ir izveidota kopš 1997.gada, acīmredzot bija briedusi jau pietiekami ilgu laiku, jau sen, lai to atrisinātu. Risinājumu mēs uzdevām ar Saeimas lēmumu, ar izmaiņām normatīvajā aktā, paredzot, ka līdz pagājušā gada 1.septembrim jāiesniedz likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu. To ir iesniedzis Ministru kabinets.
Likumprojekts tiešām ir ar šādu nosaukumu. Bet vai minētais likumprojekts paredz tiesisko attiecību izbeigšanu attiecībā uz dalīto īpašumu? Nu, neparedz attiecību izbeigšanu! Tieslietu ministrija pati atzīst, ka lielā mērā šāda veida iespēju varētu izmantot vienīgi 30 procenti. Kas būs ar pārējiem 70 procentiem? Viņi turpinās eksistēt minētajās dalītā īpašuma piespiedu tiesiskajās attiecībās.
Tieslietu ministrijā darbs pie minētā likumprojekta ir noritējis pēdējos četrus gadus. Acīm redzami Tieslietu ministrija nav tikusi galā ar to uzdevumu, kas tai bija uzdots, un minētais jautājums absolūti ir nomuļļāts.
Tas ir pirmām kārtām.
Otrkārt. Vai minētajā jautājumā tiek lobētas zemes īpašnieku tiesības? Tiešām tās tiek lobētas. Kāpēc?
Tāpēc, ka valsts tā vietā, lai rastu risinājumu, jautājumu vēl vairāk nomuļļā. Arī jautājumā par sešiem procentiem, kas pašreiz tiek piespriesti... Kāpēc minētā likumprojekta ietvaros, kā mēs to jau, piemēram, 2014.gadā bijām piedāvājuši ar saviem priekšlikumiem, valsts nevar šos zemes gabalus pārņemt un tad tos lielā mērā nodot tiem daudzdzīvokļu māju īpašniekiem... dzīvokļu īpašniekiem, bet nevis par, piemēram, sešu procentu likmi, bet daudz zemāku?
Apskatieties, kādas finansēšanas, refinansēšanas likmes ir Valsts kancelejā! Nu, tās likmes, uz kādām kredītus izsniedz Valsts kanceleja, piemēram, pašvaldībām vai kādām citām iestādēm, nav seši procenti!
Tas lielā mērā parāda, cik Tieslietu ministrija vispār šajā jautājumā ir bijusi nekompetenta šīs problēmas kā tādas risinājumā.
Un, manuprāt, minētais likumprojekts šodien tik tiešām ir jāatbalsta viena vienīga iemesla dēļ. Dot vairāk laika Tieslietu ministrijai, lai vēl vairāk nomuļļātu minētā jautājuma risināšanu - tas absolūti nav iespējams. Tieslietu ministrija turpina iet to ceļu, kamēr mēs nepieņemam konceptuālu risinājumu... sešu procentu likmes jautājumā apgrūtinot tiesu sistēmai piederīgas iestādes.
Otra problēma, ko tagad risina Tieslietu ministrija, ir funkcionālie zemesgabali. Izrēķiniet, cik daudz tiesvedību ir par sešiem procentiem! Sešus procentus mēs neatrisinājām ar šo likumprojektu, mēs turpinām risināt jautājumu par funkcionālajiem zemes gabaliem. Tagad katrai instancei... katrs zemes īpašnieks, katras daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki mēra tos zemes gabalus pie savas daudzdzīvokļu mājas un strīdas, vai ir nepieciešams tas funkcionālais zemes gabals vai nav nepieciešams tas funkcionālais zemesgabals.
Es saprotu, ka ne šis, ne arī iepriekšējie tieslietu ministri vispār nav iedziļinājušies minētā jautājuma risināšanā un valsts absolūti nav bijusi atbildīga attiecībā uz daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku tiesību respektēšanu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Valsts šo putru ir ievārījusi, valstij arī vajadzētu palīdzēt to izstrebt, nevis rīkoties tā, kā tas tiek darīts pašlaik. Tiek piedāvāts kārtējo reizi vienkārši pārlikt problēmu uz sabiedrības pleciem, lai cilvēki, kuri šajā problēmā ir iesaistīti, paši to arī risina. Turklāt, kā mēs to redzam, šis likums tik tiešām esošajā redakcijā ir sagatavots par labu zemes īpašniekiem.
Kā vajadzētu rīkoties valstij šajā situācijā? Ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, tad redzam, ka zemes izpirkšana reti kuram būs reāli iespējama. Turklāt vēl visas šīs juridiskās lietas... Sasaukt pilnsapulci un dabūt vajadzīgo akceptu no iedzīvotājiem daudzviet praktiski būs neiespējami. Tas nozīmē, ka reāli lieta uz priekšu nekustēsies.
Ja jau tik tiešām valsts ir nonākusi līdz sapratnei, ka lieta ir jārisina, un ir paredzējusi šo piespiedu mehānismu, tad pareizi būtu no valsts puses arī atrast mehānismu, kā finansēt šo procesu. Un šādā gadījumā tas tik tiešām būtu iespējams. Jo, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, tad pašlaik dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir jānomā šī zeme, viņiem, mēs zinām, obligātā noma ir seši procenti. Zināms, ka valsts rīcībā, Valsts kasē, ir ļoti daudz resursu bez apgrozības un Valsts kase tos apsaimnieko ar krietni zemākām procentu likmēm. Tas nozīmē, ka šeit varētu veidot finansēšanas mehānismu, kur varētu izmantot šos naudas resursus, kas ir valsts rīcībā, lai palīdzētu izpirkt šīs zemes, izsniedzot pietiekami lētus un pietiekami pievilcīgus kredītus, kas, no vienas puses, būtu pievilcīgi Valsts kasei, no otras puses, būtu izdevīgi šiem dzīvokļu īpašniekiem. Tādā veidā mēs varētu veidot šo mehānismu.
Kā nodrošinājums varētu būt šie nekustamie īpašumi, jo šī nauda netiktu iztērēta kaut kur gaisā, bet tiktu ieguldīta pret reālu nekustamo īpašumu. Ja mēs veicam kvalitatīvu izvērtēšanu, redzam, ka vispār ir jēga šādam darījumam ar nekustamiem īpašumiem. Pretējā gadījumā - kāda velna pēc tos vispār izpirkt? Šajā gadījumā ieguvēji būtu visi.
Tātad kur parādās pozitīvais efekts? Kolēģi, mēs visu laiku runājam par to, ka mums vajadzētu kaut kā paaugstināt energoefektivitāti, mazināt savu atkarību no importējamiem energoresursiem, un šeit ļoti liela nozīme būtu dzīvokļu renovācijai. Lūk, šeit mēs paralēli arī veidotu mehānismu, kuru varētu izmantot visu šo problēmu risināšanai, kuras ir iestrēgušas un nevirzās uz priekšu.
Ja mēs piespiedu kārtā esam atraduši kaut kādu mehānismu, kuru mēs tagad mēģinām īstenot, lai risinātu šo zemes izpirkšanu, tad šādu pašu mehānismu varētu veidot attiecībā arī uz māju siltināšanu.
Tātad, ja mums būtu izstrādāts šāds finansēšanas mehānisms, mēs to varētu piemērot ne tikai zemes izpirkšanai, bet arī ēku renovācijai, lai tiešām panāktu reālu un nozīmīgu lavīnveida efektu mūsu energoefektivitātes uzlabošanai, paralēli risinot visus izaicinājumus, kas saistīti ar energoresursu atkarību, un tā tālāk. Iedarbināt smadzenes un mazliet uzņēmības - tas ir viss, kas vajadzīgs un ko es arī novēlu mūsu valdībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Gribu mazliet oponēt Zariņa kungam par putras ievārīšanu, jo reālo putru, protams, izmantojot šo likumu, ievārīja Rīgas dome, piešķirot daudzdzīvokļu mājām it kā to funkcijām nepieciešamo zemi... Nu, piemēram, manai mājai ir tāda zeme, ka es tur vēl trīs deviņstāvu mājas varētu uzbūvēt, man tā absolūti nav vajadzīga. Tā ir vajadzīga tikai un vienīgi kaut kādiem mistiskiem zemes īpašniekiem, kurus neviens nekad nav redzējis un neredzēs. Lai es no šīs absolūti liekās zemes atteiktos, man šobrīd ir jāsavāc simtprocentīgi gandrīz visu mājas iedzīvotāju paraksti, un tikai tad es kaut kur varu iet. Bet, par laimi, ir likumprojekts, par kuru mēs nobalsojām pirms šī un kurš tagad vismaz atvieglos šo procedūru. Tas, ka varēs pirms šī zemes īpašuma izpirkšanas atteikties no pilnīgi nevajadzīgās zemes, vismaz ir solis uz priekšu, jo Rīgā ir ļoti daudz tādu situāciju, ka iedzīvotāji maksā par kaut kādām mistiskām interesēm kādam.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Es arī gribu oponēt Seržanta kungam un tomēr teikt, ka tā nav pašvaldību problēma. Tā ir problēma, ko radīja Latvijas Republikas likumdevējs.
Bet, runājot par šo konkrēto likumprojektu, es gribu aicināt jūs ņemt vērā divas lietas.
Pirmkārt. Pievērst uzmanību tam, ka Saeimai ir jāpaaugstina Ministru kabinetam prasības par kvalitāti - iesniedzamo likumprojektu kvalitāti.
Tas ir punkts viens.
Otrkārt. Ņemot vērā to, ka šī problēma, par kuru mēs šodien diskutējam, skar ne tikai šo likumprojektu, es ļoti aicinu visus deputātus, visus, kam šī problēma rūp un interesē, iesniegt priekšlikumus, kas skartu problēmas risinājumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir iestrādājami šinī likumā vai kādā citā, jo tā ir kompleksa problēma, kas skar vairākas likumdošanas jomas.
Un visbeidzot. Es uzskatu: ja šodien mēs neķersimies klāt pie šīs problēmas, no tās cietīs un jau cieš vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to katram no mums ir pienākums ar visu atbildību ķerties klāt un strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams?
R.Jansons. Komisija ir konceptuāli izskatījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 7.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.oktobrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts paredz nodrošināt sabiedrības vajadzības - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi.
Komisija, šo likumprojektu izskatot un sagatavojot otrajam lasījumam, uzklausīja arī zemes īpašniekus, kas bija ieradušies uz komisijas sēdi.
Komisija, starp citu, konstatēja arī to, ka brīvprātīga vienošanās faktiski nav iespējama, jo zemesgrāmatā attiecībā uz šo īpašumu ir reģistrēta atzīme par aresta uzlikšanu mantai, kura pamats ir Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas nolēmums. Līdz ar to tas, protams, ir šķērslis jebkādai iespējai noslēgt brīvprātīgu vienošanos. Taču, lai nekavētu šo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, komisija uzskatīja par nepieciešamu turpināt darbu pie minētā likumprojekta.
Komisija izskatīja astoņus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas izveidots priekšlikums, kas guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 8. ir komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr.316/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr.484/Lp12), otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Arī šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības vajadzības: Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi.
Šī nekustamā īpašuma īpašnieki ir tieši tās pašas personas, kuras ir īpašnieki nekustamajam īpašumam, par kuru mēs lēmām iepriekšējā likumprojekta kontekstā.
Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, uzklausīja pieaicinātās personas, to skaitā zemes īpašniekus, un arī attiecībā uz šo īpašumu komisija konstatēja, ka faktiski brīvprātīgas vienošanās iespēja nepastāv, jo minētajam īpašumam ir atzīme par aresta uzlikšanu mantai. Tas ir apstiprināts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas nolēmumu. Līdz ar to komisija uzskatīja par nepieciešamu turpināt likumprojekta izskatīšanu.
Komisijas sēdē tika izskatīti astoņi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas guva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš 8. ir komisijas izveidots priekšlikums, kas komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.
Paldies.
G.Bērziņš. Jā, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr.484/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.480/Lp12.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja savā 9.marta sēdē.
Kopumā ir izstrādāti un saņemti 16 priekšlikumi.
1. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas nosaka, ka turpmāk varētu norādīt maksimālo mazumtirdzniecības cenu ne tikai uz akcīzes markām, bet arī uz iepakojuma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, lai atrisinātu problēmu, kas radās pēc tam, kad Augstākā tiesa pieņēma lēmumu... konstatēja, ka likumā nav īsti korekti noteikts, ko darīt ar nezināmas izcelsmes alkoholiskajiem dzērieniem, pareizāk sakot, kā tiesiski tiem aprēķināt akcīzes nodokli un visas pārējās sankcijas par tā nenomaksāšanu. Sākotnējā redakcijā tika piedāvāts iestrādāt terminu “nelikumīgi alkoholiskie dzērieni”, taču, strādājot kopā ar Juridisko biroju, Tieslietu ministrija un Veselības ministrija atrada optimālu risinājumu, kas arī tālākajos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumos ir atspoguļots, un tādējādi šī problēma tiek atrisināta. Un 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir tieši tāds - izslēgt šo sākotnējo redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 7. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas ir saistīts ar jau atbalstīto 1.priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 9. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas arī saistīts ar šo pašu... Es tikai gribu papildināt, ka Veselības ministrija lūdza... tai bija viedoklis, ka šis jautājums ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tāpēc šobrīd komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu, bet iespējams, ka būs nepieciešamas kādas korekcijas, ja Eiropas Komisija dos kādu citu signālu. Taču arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 11. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Dažās panta daļās bija izpalicis teksts, ka var tikt aprēķināta nokavējuma nauda. Visā likumā, visās pārējās vietās tas bija iestrādāts. Pateicoties Juridiskā biroja acīgumam, mēs šeit novēršam šo nepilnību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Arī 12.priekšlikums saistīts ar nokavējuma naudas iekļaušanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Arī 13. - šāda paša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Tāpat arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Un noslēdzošais ir 16. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas nosaka, ka šī norma... turpmāk šo maksimālo mazumtirdzniecības cenu varēs norādīt arī uz iepakojuma. Stājas spēkā no 2017.gada 1.janvāra. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”. Otrais lasījums.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 2. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 4. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 9. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 10. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 12. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 15. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 16. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 17. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 20. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 21. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 22. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 24. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 26. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 28. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 29. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 30. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 31. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 32. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 33. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 34. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 35. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 36. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 37. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 42. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 43. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 45. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 49. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 50. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 51. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 53. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 55. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 56. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 58. - iekšlietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 63. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 64. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 67. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 68. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 69. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 70. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 71. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 72. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 73. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 74. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 77. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 78. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 79. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 80. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 82. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
K.Krēsliņš. 8.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. ... tūlīt atradīšu. (Starpsauciens: “Gatavoties vajag uz sēdi!”)
4. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Kolēģi, parunāsim šodien ne tikai par tautībām, bet arī par tautsaimniecību.
Šis konkrētais priekšlikums ir Saules enerģijas asociācijas priekšlikums, un tā nozīme saulainajā zemē Latvijā varbūt šodien nav tik izteikta, cik tā tomēr varētu būt nozīmīga sabiedrībai nākotnē, un vienkārši simboliski raksturo šī likumprojekta virzību.
Te runa ir par mājsaimniecībām, par mikroģenerāciju. Proti, ļaut cilvēkiem pašiem patērēt savā mājsaimniecībā saražoto enerģiju pilnībā, nevis nonullējot to... neto aprēķinu sistēmā nonullējot 1.janvārī. Un te runa nav par bēdīgi slaveno OIK - obligātā iepirkuma komponenti. Te nav runa par jebkādām dotācijām. Runa būtībā ir par sprunguļu izņemšanu no riteņiem mūsu nākotnes enerģijām. Jūs teiksiet: “Nu gan! Latvija - saules zeme? Te nekādas perspektīvas saules enerģijai nevar būt!” Eksperti teica, ka mūsu nākotne ir daudz saulaināka, nekā mēs paši gribam to iedomāties un redzēt. Tāpēc es gribu attiecināt uz visu likumprojektu kopumā to, ka pirms trešā lasījuma jādod pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un, kā mums komisijā zināms, arī Ekonomikas ministrija pie tā nopietni strādā. Man nav nekādu šaubu, ka jūs atbalstīsiet konkrēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
E.Smiltēns. Nē, komisijā mēs šo jautājumu izrunājām, un priekšlikums ir guvis atbalstu.
5. - ekonomikas...
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti 4.priekšlikumu atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 11. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Kas tātad ir paredzēts pārejas noteikumu 58.punkta līdzšinējā redakcijā? Tur ir teikts: “No 2016.gada 1.janvāra konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros Ekonomikas ministrija neorganizē [..].” Un tur nav neviena vārda par to, cik tad ilgi neorganizēs. Cik tad ilgi Ekonomikas ministrija mēģinās izstrādāt noteikumus un metodiku iepirkumu organizēšanai? Nav Ekonomikas ministrijai noteikta galatermiņa.
Es ieteicu galatermiņu - 2016.gada 31.decembri. Mēs varam, protams, diskutēt par to, vai šis termiņš ir pietiekams vai nav pietiekams. Par to mēs komisijas sēdē arī diskutējām, un ir saņemta Ekonomikas ministrijas apņemšanās mēneša laikā sagatavot pārskatu par Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādņu (līdz 2016.gadam) izpildi un jauno pamatnostādņu (līdz 2020.gadam) iecerēm. Līdz ar to es šo savu priekšlikumu atsaucu, cerot un ticot, ka Ekonomikas ministrija tomēr uzsāks diskusijas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvjiem, jo, manā izpratnē, Ekonomikas ministrija jau nekādas darbības atjaunojamo energoresursu apguves atbalstam neveic teju jau desmit gadu. Uzņēmēji ir neziņā, vai vispār kāds atbalsta mehānisms tiek plānots. Cik es zinu, Ekonomikas ministrijas nodoms ir mēģināt sagatavot jauno metodiku līdz 2018.gadam ar tādu domu, ka tikai 2020.gadā varētu sākt kādu jaunu līgumu slēgšanu. Manuprāt, tā ir absolūti nepiedodama vilcināšanās, un atliek tikai cerēt, ka Ekonomikas ministrija būs mazliet straujāka savās izpausmēs.
Kāpēc es to vēlos un uzstāju uz to, ka tomēr jābūt skaidrībai šajā jomā? Jo, raugiet, šajā likumā - 1.pantā, ja nemaldos, - ir minēts, ka šī likuma mērķis... viens no mērķiem ir atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Reāla atbalsta nav! Tas pats ir minēts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam; arī tur ir izcelts, ka prioritāte ir atjaunojamiem energoresursiem. Darbību jau desmit gadu nav nekādu! Mēs esam nobijušies no tā saucamās OIK, bet Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija būtībā bija jau sagatavojusi priekšlikumu, kā varētu organizēt kvotu izsoles principu, kas lieliski darbojas Lietuvā: tur zaļās enerģijas iepirkuma cena ir jau ļoti pietuvojusies tirgus cenai. Un līdz ar to šeit ir nesaprotama Ekonomikas ministrijas absolūti nogaidošā attieksme. Kaut kas ir jādara, lai samazinātu OIK, bet kaut kas ir jādara arī, lai tomēr prioritāti iegūtu atjaunojamo energoresursu apgūšana, jo galu galā Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam sasniegt 40 procentus zaļās enerģijas galapatēriņā. Latvijai galu galā tas tomēr ir uzdevums numur viens. Ekonomikas ministrijai tas būtu tuvākajā laikā jāizdara. Latvija joprojām dzīvo bez ilgtspējīgas enerģētikas stratēģijas. Praktiski šāda dokumenta izstrādāšana ir nepieciešama. Tas jāveic ātri, lai mēs saprastu, ko un no kādiem resursiem Latvija plāno iegūt. Cik tur tiks atvēlēts vēja enerģijai, cik saules enerģijai, cik galu galā gāzei un cik biodegvielai kaut vai, teiksim, transportā. Pašlaik notiek tāda gramstīšanās kā aklam pa tumšu istabu, un šajā gadījumā mēs braucam no viena grāvja otrā, piemēram, ir vai nu pārāk liels atbalsts zaļajai enerģijai, vai tāda atbalsta vispār nav. Esmu, protams, par sabalansētu Latvijas enerģētikas attīstību.
Kā jau minēju, šo priekšlikumu es tagad atsaucu. Tas nenozīmē, ka tāda nebūs uz trešo lasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts. Tomēr debates par to ir iespējamas.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Protams, ir amizanti klausīties, kā koalīcijas deputāti izsaka bažas par valdības rīcības spēju, kuru paši ir apstiprinājuši. Tas ir no vienas puses.
No otras puses, tas, protams, ir ļoti satraucoši, jo tik tiešām fakti, kas tiek minēti, man kā cilvēkam, kas ar enerģētikas jautājumiem strādājis daudzus gadus, ir ļoti aktuāli. Joprojām Latvijai nav savas enerģētikas stratēģijas, un lielā mērā tā ir problēmas galvenā sakne, kas izskaidro to, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam, un kāpēc mums tagad ir jārisina šī problemātika ar nesamērojamiem, nepārdomātiem atbalsta instrumentiem, kā arī daudzus citus jautājumus, ar kuriem mēs nespējam tikt galā. Mēs pieņemam kļūdainu lēmumu pēc lēmuma, ko pēc tam atkal cenšamies labot. Tāpēc viennozīmīgi pirmais, kas būtu jādara, ja mēs gribam izbeigt šo nebeidzamo stāstu par problemātiku ar enerģētikas jautājumiem, tas ir, jāmaina sava attieksme. Jo nav iespējams atrisināt visu šo problemātiku, ja to turpina risināt tā, kā tas ir darīts līdz šim - katru atsevišķu jautājumu risinot, pamatojoties uz šauru interešu skatpunktu. Rezultātā ir tā - kurš lobijs ir spēcīgāks, kuras intereses spēcīgāk kāds spēj lobēt, tā labā tiek pieņemts kārtējais lēmums. Pēc tam nāk citi, kuri saka, ziniet, jūs mūs esat apbižojuši, un mēģina stumt to uz otru pusi. Un notiek tāda stumdīšanās.
Tāpēc tiešām svarīgi būtu pirmām kārtām definēt skaidru mūsu valsts enerģētikas stratēģiju. Un tad saskaņā ar šo stratēģiju katrai jomai veidot atbilstošu normatīvo ietvaru.
Es jums vēlos atgādināt, ka šādu normatīvo ietvaru attiecībā uz atjaunojamo enerģiju mēģināja izstrādāt pirms pāris Saeimām. Manuprāt, 10.Saeimā Ekonomikas ministrija neveiksmīgi iesniedza likumprojektu par atjaunojamo enerģiju, kurš pamatoti tika kritizēts, un kopš tā laika nekas tamlīdzīgs vairs nav noticis.
Kāpēc es pašlaik par to runāju? Es vēlos informēt kolēģus, ka ar šiem jautājumiem es pats personīgi vērsos pie ekonomikas ministra un esmu saņēmis atbildi, kurā ekonomikas ministrs apliecina, ka viņš saprot šo problemātiku un ir gatavs to risināt pareizā veidā, tas ir, sākt ar stratēģiskajiem normatīvajiem dokumentiem un tad, balstoties uz tiem, tālāk risināt konkrētas atsevišķas problemātikas. Tāpēc es aicinu šim likumprojektam, ja mēs gribam tajā kaut ko skatīt, dot pietiekami ilgu termiņu līdz trešajam lasījumam, lai Ekonomikas ministrija sniegtu savu redzējumu un mūs pārliecinātu, ka beidzot Latvijai ir sapratne, kāda būs mūsu enerģētikas stratēģija. Un tad, pamatojoties uz šo stratēģiju, jau risināt tālāk katru atsevišķo problemātiku. Nevis otrādi, kā tas visu laiku ir darīts līdz šim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Priekšlikums tātad ir atsaukts.
E.Smiltēns. Jā, kolēģi, 11. ir atsaukts.
12. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 13. - Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 16. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš iekļauj iepriekšējo un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 18. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā es jūs, kolēģi, aicinu balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 17.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.512/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vakar Juridiskajā komisijā mēs izskatījām šo likumprojektu. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz papildināt minētajā likumā otro sarakstu ar jaunām psihoaktīvām vielām un... psihotropām, atvainojos, vielām un prekursoriem, komisija aicina atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Judins. Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 22.martam, un likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā 7.aprīlī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.martam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.aprīlī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Likumprojekts ir balstīts uz Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Publisko pakalpojumu likums”, ar kuru tika piedāvāts attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem ieviest vienotu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
Diskusiju rezultāts ir komisijas secinājums, ka minēto mērķi tomēr visefektīvāk iespējams sasniegt, iekļaujot atsevišķas tiesību normas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas regulē valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatnoteikumus. Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” paredz, ka Ministru kabinetam tiek piešķirtas tiesības izdot noteikumus, ar kuriem tiks pilnveidots valsts pārvaldes pakalpojumu portāls un pakalpojumu katalogs, tādējādi uzlabojot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību privātpersonām.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.336/Lm12).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta ceturtās daļas (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums) un 149.8 panta divdesmit septītās daļas (par drošas distances neievērošanu). Edgars Putra ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu Honda Accord transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma laikā (sakarā ar noteiktā termiņā neveikto veselības pārbaudi), un izraisījis sadursmi ar tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekli, neizvēloties meteoroloģiskajiem apstākļiem atbilstošu ātrumu un drošu distanci.
Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (Dep. A.Bērziņš: “Kam negadās! Kam negadās!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.336/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.337/Lm12). (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta septītās daļas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar vieglo automobili.
Edgars Putra ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus - pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu.
Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.337/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Saistībā ar deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts budžeta izpildi” (iesniegts šā gada 25.februārī) saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai” (iesniegts šā gada 25.februārī) saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Liepiņa, Bondara, Ruka, Šica un Bites jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par nesakārtotību enerģētikas normatīvajā regulējumā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien, 17.martā, pulksten 17.00 notiks Saeimas Sēžu zālē.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Saeimas dotā uzdevuma izpildi saistībā ar “kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu””. To nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Kā jūs atceraties, pagājušā gada 17.decembrī Saeima pieņēma lēmumu - uzdot Ministru kabinetam nodrošināt kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksu risinājumu.
Tas, ko mēs pašlaik dzirdam no atbildīgā ministra, no izglītības ministra, publiskās retorikas, absolūti nesaskan ar to, ko Saeima savulaik ir uzdevusi.
Tad nu mēs tagad jautājam premjerministram: kā tad īsti ir ar šo uzdevumu? Vai atbildīgais ministrs vispār ir informēts par šādu uzdevumu, un kā viņš to domā īstenot? Un vai Ministru prezidents Kučinskis gatavojas pildīt to, ko Kučinska kungs kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs...? Pats sagatavoto uzdevumu deleģēja pēc tam Ministru kabinetam. Mēs tagad vēlamies noskaidrot, kā tad īsti ar to būs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes notiks kopīgs pasākums ar bērniem no Ukrainas un Rīgas Ukraiņu vidusskolas. Tas ir projekta “Bērni par mieru visā pasaulē” pasākums, un tas notiks Saeimas Lielajā vestibilā.
Vārds paziņojumam deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL - TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vēlos atgādināt, ka rīt ir seminārs “Latvijas Centrālās padomes memorands un tā vēsturiskā nozīme”, kas notiks Saeimas Sarkanajā zālē pulksten 11.00 (reģistrācija no pulksten 10.30). Visi deputāti ir laipni aicināti piedalīties šajā seminārā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Aija Barča, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Rihards Kols, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Jūlija Stepaņenko, Mārtiņš Šics un Silvija Šimfa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 13. sēde
2016. gada 17. martā
Datums: 17.03.2016 09:14:06 bal001
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā (494/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.03.2016 09:16:24 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (239/Lp12), 3.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:18:15 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Oficiālās elektroniskās adreses likums (489/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:19:27 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (502/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:22:29 bal005
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (448/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:24:42 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (394/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:47:05 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (395/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:50:53 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (316/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:54:07 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (484/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 09:58:39 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (480/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:10:22 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (311/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:23:30 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (455/Lp12), 2.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:24:46 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (512/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:25:13 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (512/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:27:19 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (518/Lp12), 1.lasījums
Datums: 17.03.2016 10:29:15 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības (336/Lm12)
Datums: 17.03.2016 10:30:38 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Edgara Putras saukšanai pie administratīvās atbildības (337/Lm12)
Datums: 17.03.2016 10:34:06 bal018
Par - , pret - .
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Frakciju viedokļi
2016.gada 17.martā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas ziemas sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! No diezgan plašā to likumprojektu saraksta, kurus šodien Saeima izvērtēja, es vēlos pievērst uzmanību vienam likumprojektam, kas ir ļoti būtisks vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Proti, tas ir likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu (jeb, vienkāršāk sakot, par piespiedu nomas izbeigšanu) tajās situācijās, kad zemes īpašnieks ir viens cilvēks, bet uz šā īpašnieka zemes atrodas daudzdzīvokļu māja vai māja, kas pieder citam cilvēkam.
Saistībā ar šo likumprojektu jāteic, ka problēmu ir diezgan daudz. Es šobrīd negribu kritizēt likumprojekta kvalitāti, bet gribu vērst uzmanību uz to, kas Saeimai šajā sakarā ir jāizdara, un es ceru, ka arī sabiedrība iesaistīsies, lai novērstu likuma nepilnības.
Pirmām kārtām jāpiemin jautājums, ko Saeima jau daļēji ir risinājusi... šajā likumprojektā mēģināja sākt kā pirmo posmu, taču īstenībā tas ir pilnīgi atsevišķi risināms jautājums... Proti, tas ir jautājums par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšanu daudzdzīvokļu mājām. Tas ir jārisina, neskatoties uz piespiedu nomas likuma esamību vai neesamību, jo pastāv strīdi par platības lielumu, par to, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā, kā to izmantot, un tā tālāk. Tas jautājums ir aktuāls pats par sevi.
Šo problēmu – piespiedu nomu – pēc būtības radīja Latvijas likumdevējs un Ministru kabinets. Proti, tie radīja iespēju, ka veidosies šādas attiecības. Iespējams, toreiz, deviņdesmitajos gados, neiedomājās par to, ka tā var radīt cilvēkiem daudz strīdu, nervu bojāšanas un savstarpēju tiesāšanos tiesā. Turklāt jaunā likuma projekts pēc būtības paredz šīs nekārtības jeb šīs problēmas risināšanas pārlikšanu uz iedzīvotāju pleciem: cilvēkiem jāorganizē sapulces, viņiem jāvienojas, viņiem jāpiekrīt, ka būs jāmaksā nauda. Mēs saprotam, ka būtībā tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tāpēc mūsu frakcija “No sirds Latvijai” piedāvās ietvert šajā likumprojektā striktu nosacījumu, ka šajos gadījumos vispirms valstij pašai, tas ir, likumdevējam un Ministru kabinetam, ir jāizdara tas darbs, lai iedzīvotājiem nebūtu papildu rūpju. Proti, valstij vai pašvaldībai ir jāizpērk šie zemes gabali no zemes īpašniekiem un pēc tam vai nu jānodod dzīvokļu īpašniekiem, vai arī par pietiekami saprātīgu cenu jāpārdod dzīvokļu īpašniekiem, nosakot viņiem pietiekami ilgu periodu to izpirkšanai. Taču papildus ir jāvērš uzmanība uz to, ka nākamajā gadā tiek plānota nekustamo īpašumu (arī zemes) kadastrālās vērtības pārvērtēšana. Vai šī vērtēšana un pēc būtības cenas paaugstināšana nav saistīta arī ar šo zemes īpašnieku tiesību aizsardzību? Atkal viņi saņems lielāku summu.
Turklāt šādā veidā tiek nodrošināts arī tas, ka dzīvokļu īpašnieki iegādājas tikai to funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kas tiešām pie ēkas ir vajadzīgs. Savukārt pašvaldībai ir iespējams saglabāt savā īpašumā tos zemes gabalus, kuri ir paredzēti pašvaldības funkciju veikšanai, proti, tos, kuri šobrīd atrodas starp ēkām, iekšpagalmus, kur jābūt parkiem, bērnu atpūtas vietām. Tam visam noteikti nevajadzētu atrasties dzīvokļu īpašnieku pārziņā, un nodokļu maksāšana par šiem zemes gabaliem nebūtu jāveic dzīvokļu īpašniekiem.
Tātad likumprojekts ir, un Saeimā tiks rūpīgi strādāts pie tā, un es ļoti ceru, ka arī sabiedriskās organizācijas iesaistīsies, lai šo likumprojektu izstrādātu tā, lai cilvēki turpmāk netiktu iesaistīti jaunos tiesāšanās procesos, bet valsts savukārt mēģinātu šo problēmu atrisināt ar kārtīgu normatīvo regulējumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Tagad runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Pašlaik likums noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Lai nodrošinātu šo procedūru vienveidīgu piemērošanu un uzlabotu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību privātpersonām, valsts pārvaldes jomā ir nepieciešams veicināt vienotu klientu apkalpošanas centru izveidi un attīstību, kā arī palielināt to pakalpojumu klāstu, kurus ir iespējams pieprasīt un saņemt elektroniski.
Lai nodrošinātu, ka informācija par valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir pārskatāma, nepieciešams pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu un pakalpojumu katalogu. Grozījumi piešķirs Ministru kabinetam tiesības, izdodot likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, noteikt arī tos valsts pārvaldes pakalpojumus, kuriem piemērojamas likuma 97.panta normas.
Likumā paredzētais valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijas regulējums neskar privātpersonu tiesības sazināties ar valsts pārvaldi, izmantojot ne tikai elektroniskos, bet arī citus pakalpojumu sniegšanas kanālus, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošana atvieglos privātpersonu saziņu ar valsts pārvaldes iestādēm.
Šodien tika nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām arī grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Grozījumi paredz papildināt likuma 3.pantu ar jaunu daļu – trešo daļu – šādā redakcijā: “Persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu “latvietis” vai “lībietis (līvs)”[..].”
Kur ir problēma? Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 3.panta pirmā daļa nosaka to personu loku, kurām ir tiesības mainīt tautības ierakstu. Tie ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un personas, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. Likumprojekta anotācijā teikts: “Šīs personas ir tiesīgas vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tās sasniegušas 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.”
Es atgādināšu, ka, veicot parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi, Saeima ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu. Proti, tā tas ir tad, ja šīm personām dokumentos ir fiksēta cita tautība, nevis “latvietis”. Praksē esam saskārušies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošie likumi neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz “latvietis”. Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā neparedz likums, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts vispār, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem, neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi. Tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās varēs iegūt tikai tad, ja būs šeit nodzīvojušas atbilstošu gadu skaitu un nokārtojušas naturalizācijas procedūru.
Saeima uzskata, ka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā uzskaitīto personu loks būtu jāpaplašina, ļaujot veikt tautības ieraksta maiņu tām latviskas izcelsmes personām, kurām jau izveidojusies saikne ar Latviju, piešķirtas uzturēšanās atļaujas vai izsniegtas pastāvīgā iedzīvotāja reģistrācijas apliecības un kuras dokumentāli apliecinājušas savu latvisko izcelsmi un valsts valodas zināšanas.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kuri šodien Saeimā tika izskatīti, bija likumprojekts par tā saukto piespiedu nomas attiecību izbeigšanu.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā izskanēja daudz dažādu apsvērumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Tātad tiek dota iespēja, kas balstīta uz dzīvokļu māju īpašnieku vairākuma viedokli.
Kā mēs zinām, tad lielākā problēma šobrīd ar šīm piespiedu nomas attiecībām ir tieši Rīgā. Un jāteic, ka tieši Rīgā aktuāla ir problēma, kas izriet no piespiedu nomas attiecībās noteiktās nomas maksas, proti, tie ir seši procenti gadā. Mēs zinām arī to, ka šī nomas maksa, iedzīvotājuprāt un arī politiķuprāt, daudzviet tomēr nav samērīga, jo mēs saprotam, ka šobrīd nopelnīt sešus procentus gadā ir pietiekami laba un stabila peļņa. Līdz ar to, neapšaubāmi, pretestība šī likuma pieņemšanai noteikti varētu būt.
Par šeit izskanējušām idejām – par to, ka, iespējams, valsts vai pašvaldība varētu izpirkt šos īpašumus. Es gribu teikt, ka tādā gadījumā jau šis dalītais īpašums neizbeigsies, mainīsies tikai īpašnieks. Un mēs zinām, ka gan valstij, gan pašvaldībai savi īpašumi ir jāapsaimnieko racionāli, arī tā, lai tie nestu peļņu un ieguvumu. Līdz ar to šādā situācijā valsts droši vien prasīs zināmu maksu par šī īpašuma izmantošanu, kas nebūt neatbilst šī likumprojekta mērķim.
Vēl tika vērtēts jautājums par finansējuma pieejamību zemes izpirkšanai. Nu, mūsuprāt, iespējams, varētu apsvērt to, ka tas varētu būt kāds finansējuma veids ar atvieglotiem noteikumiem. Iedzīvotājiem tā būtu pretimnākšana šīs problēmas risināšanai.
Tāpat jānorāda, ka diskusijas bija par kadastrālo vērtību, kas ir bāze, lai aprēķinātu šo izpirkuma cenu. Kadastrālā vērtība katru gadu mainās, un šobrīd publiskajā telpā ir jau zināms satraukums par kadastrālo vērtību un attiecīgi arī par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nākotnē.
Es gribu norādīt, ka mēs šobrīd Nacionālajā apvienībā apsveram iespēju aicināt Finanšu ministriju izvērtēt iespēju nākt pretim tieši vienīgā mājokļa īpašniekiem vai arī īpašniekiem, kuri savā īpašumā ir dzīvojuši visu savu mūžu, un noteikt viņiem vai nu ļoti zemu nodokļa likmi vai arī vispār atbrīvot no šī nekustamā īpašuma nodokļa. Ir dažādi veidi, kā šo nodokli rēķināt arī pārdošanas gadījumā. Taču būtu svarīgi, lai cilvēki, kuriem tas ir vienīgais mājoklis, lai cilvēki, kas visu mūžu ir dzīvojuši savā mājoklī, spētu šo nekustamā īpašuma nodokli samaksāt. Tas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski. Un šeit var piekrist arī finanšu ministres publiski paustajam par to, ka šim nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt bagātnieku nodoklim.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu tikai piebilst kolēģa Kūtra un kolēģa Bērziņa teiktajam par zemes īpašuma problēmām pilsētās, ko ar diviem likuma grozījumiem tiks mēģināts novērst.
Mana pārliecība ir tā, ka, piemēram, Rīgas pilsētā piespiedu kārtā ļoti daudzām dzīvojamām mājām ir piešķirti daudz lielāki zemes īpašumi, nekā mājai ir nepieciešams, lai gan tas tiek pamatots ar mistisku funkcionālo nepieciešamību. Pirms cilvēki sāks izpirkt šos zemes gabalus, vispirms ir jādod iespēja mājas iedzīvotājiem izlemt un atteikties no tā, kas, viņuprāt, ir pilnīgi lieks, jo šobrīd to izdarīt ir praktiski neiespējami. Iespējams, ka to varēs mainīt arī grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredzēs varbūt atvieglotāku procedūru, jo šobrīd praktiski ir vajadzīgi simtprocentīgi visu mājas iedzīvotāju iesniegumi, un tas mūsdienu situācijā nav reāli iespējams. Rezultātā māja maksā par zemi, kura pieder kādam mistiskam īpašniekam, bet iedzīvotājiem absolūti nav vajadzīga.
Otrajā lasījumā Saeima šodien atbalstīja arī likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, par kuru visai vētraini un gari tika debatēts jau Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Galvenā problēma bija līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, jo šis likums paredz konkrētu valsts institūciju un pašvaldības institūciju rīcību, sākot no lielām, teiksim, ķīmiskām, katastrofām un beidzot ar ikdienišķiem plūdiem. Šajā likumā tagad ir ļoti skaidri un sīki sadalītas funkcijas, darāmie darbi un līdz ar to, jācer, vairs nebūs iespējama šāda situācija, ka notiek kāda nelaime un valsts un pašvaldību iestādes skatās cita uz citu, un neviens neko nedara. Nu, šobrīd tāda situācija, jādomā, tiks novērsta un trešajā lasījumā arī šis likumprojekts tiks pieņemts.
Vēl daži vārdi man būtu sakāmi par vakar notikušo leģionāru piemiņas dienu. Mēs redzam, ka ar katru gadu šī atzīmēšana kļūst arvien mierīgāka un nepolitizēta, un izskatās, ka arī Rietumvalstis tomēr ir pieņēmušas šo faktu, ka ikvienai suverēnai valstij ir tiesības kaut kādā veidā atzīmēt savu kritušo karavīru piemiņu, vienalga kādos apstākļos viņi ir krituši. Bet, nu, protams, katru gadu šeit mēģina parādīties arī kāds provokators, un šis gads nebija izņēmums, kad tāds pseidožurnālists Greiems Filipss, kurš ir ļoti labi zināms ar savu prokremlisko nostāju Austrumukrainas jautājumos, kurš vairākus mēnešus tur ir darbojies un sniedzis ļoti tendenciozus sižetus. Viņš ieradās Rīgā un mēģināja arī šeit provocēt cilvēkus, un šajā gadījumā es gribu tomēr mest nelielu akmeni iekšlietu ministra dārziņā, jo, manuprāt, izvērtējot šī kunga iepriekšējo darbošanos, bija iespēja viņu iekļaut “melnajā sarakstā” un neielaist Latvijā. Tagad pēc šī pasākuma viņš jau ir pierādījis savu provokatora lomu – tika aizturēts pasākuma laikā un izraidīts, kā arī iekļauts “melnajā sarakstā”, tikai tas viņam ir devis papildu reklāmu un pievērsis pasaules mediju lieku uzmanību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.
Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, līdztekus šiem diviem svarīgajiem likumprojektiem, kurus jau minēja kolēģi, tātad gan Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma projektam, gan Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektam, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas ir ļoti svarīgi daudzām Latvijas pašvaldībām.
Kāpēc tad bija nepieciešamas šīs izmaiņas? Droši vien nav noslēpums, ka daudzās Latvijas pašvaldībās šobrīd trūkst kvalificētu speciālistu gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, kā arī privātajā sektorā, – vai tie būtu inženieri, vai kādi citi speciālisti.
Šos grozījumus mums palīdzēja izstrādāt darba grupa, kurā strādāja speciālisti no vairākām pašvaldībām. Es šodien gribu pieminēt un pateikt paldies Ventspils, Smiltenes, Cēsu, Rīgas un citu pašvaldību speciālistiem, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam.
Tātad par pašiem grozījumiem. Šobrīd tiek dota iespēja pašvaldību domēm ar atsevišķu lēmumu pieņemt saistošos noteikumus, lai varētu izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, kuri ir nepieciešami pašvaldībai... Jo līdz šim bija noteikts ar likumu, ka pirmām kārtām dzīvojamās telpas var izīrēt deviņām kategorijām: maznodrošinātajām personām, politiski represētajiem, invalīdiem un arī vēl citām kategorijām. Taču tagad mēs esam papildinājuši likumu ar vēl vienu šo iedzīvotāju kategoriju, kas ir kvalificēti speciālisti.
Tātad šo kārtību katrā pašvaldībā varēs noteikt ar saistošajiem noteikumiem, un pašvaldībām attiecīgi būs jāiekļauj savā attīstības programmā attīstāmā nozare, rīcības virzieni un jomas, kurās trūkst kvalificēto speciālistu. Un tad, kad šie saistošie noteikumi tiks pieņemti, pašvaldība var lemt, cik dzīvokļu no neizīrētajiem vai brīvajiem dzīvokļiem, kas ir pašvaldības rīcībā, var novirzīt šīm vajadzībām. Droši vien tas katrā pašvaldībā būs atšķirīgi. Tad šie līgumi tiks slēgti uz termiņu līdz trim gadiem. Un, ja nepieciešams, tiks pagarināti. Vienkāršāk ir, ja līgumi tiek slēgti ar darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību iestādēs. Taču, kā jau teicu, iespēja uz šiem dzīvokļiem pretendēt ir arī privātā sektora speciālistiem. Un gadījumā, ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā sadarbības līgumu slēdz ar speciālista darba devēju, kurā attiecīgi norāda nepieciešamās jomas.
Tas, protams, ir ļoti labs un atbalstāms mehānisms, kas būs pašvaldību rīcībā, lai lauku pašvaldībās varētu piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Vēlreiz gribu teikt visiem paldies un, tā kā šī sesija ir beigusies, novēlēt visiem priecīgas Lieldienas.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam.
Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Dainis Liepiņš. Lūdzu!
D.Liepiņš (LRA).
Labdien visiem! Neatkārtošos, jo kolēģi daudz stāstīja par likumprojektu attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu. Viennozīmīgi šis jautājums ir jāsakārto, un Latvijas Reģionu apvienība sekos līdzi, kā ar to veiksies Tieslietu ministrijai un koalīcijas partiju pārstāvjiem, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tur ir tradīcija visu darīt ļoti šaurā lokā un tikai starp savējiem, neizvērtējot un nepieaicinot visus sabiedrības vēlētos pārstāvjus, un līdz ar to nav plašākas iespējas novērst kaut kādas nebūšanas un kļūdas.
Mēs vērtēsim, bet mūs uzreiz dara uzmanīgus kas cits. Tieslietu ministrija šobrīd klusām un atkal šaurā lokā virza izmaiņas par kadastrālās vērtības pieaugumu, un sajūta ir tāda, ka galvenais ir nevis sakārtot attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem šīm daudzdzīvokļu mājām, bet gandrīz vai palielināt šo kadastrālo vērtību, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā vairāk tiem dažiem zemes īpašniekiem, kuriem tā zeme pieder.
Šis katastrofālais, nepieņemamais un patiesībā latviešu tautai traģiskais kadastrālās vērtības pieauguma plāns ir kā dziļumbumba nācijas turpmākai attīstībai. Šinī situācijā dara uzmanīgu kas cits. Iespējams, Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem un pie varas esošajām partijām ir vienojusies, ka visi klusēs attiecībā uz šādu kadastrālās vērtības pieaugumu. Bet cietīs no tā tauta, un šobrīd izskatās, ka nekustamā īpašuma nodoklis nevis kļūs par bagātnieku nodokli, kā šeit kolēģi uzsvēra, bet tas kļūs par tautas iznīcības nodokli. Un šajā sakarā bagātība tiešām ir dzimtas paaudžu paaudzēs iegūtie īpašumi un būvētās mājas. Taču šobrīd izskatās, ka daudziem mājas nāksies pamest tikai tāpēc, ka kāds ir izdomājis to vērtību noteikt vēl lielāku un tos procentus vēl lielākus. Šajā jautājumā Latvijas Reģionu apvienībai ir ļoti principiāla nostāja. Mēs, iespējams, ja ne citādi, tad vērsīsimies kādā no tiesām, lai apstādinātu šo negodīgo nodokli.
Pārējie jautājumi vairāk vai mazāk bija rutīnas jautājumi. Redzēs, kā ar tiem veiksies tālāk. Latvijas Reģionu apvienībai šonedēļ bija tikšanās ar tieslietu ministru... es atvainojos, ar finanšu ministri. Un finanšu ministre atzīmēja, ka viņas plānos nav palielināt nodokļu slogu, par ko arī mēs iestājamies un ko Latvijas Reģionu apvienība noteikti atbalsta. Mēs sekosim līdzi, kā ar to veiksies. Taču viena lieta gan darīja ļoti uzmanīgus. Izrādās, ka budžeta pieņemšana un šīs deputātu kvotas... jau divas reizes arī Latvijas Reģionu apvienība ir bijusi spiesta iebilst pret budžeta pieņemšanu daļēji arī šo kvotu dēļ. Izrādās, ka šīs deputātu kvotas vispār pastāv tikai tāpēc, ka tā esot samaksa par budžeta pieņemšanu. Tā ka, cienījamie radioklausītāji, ja jūs dzirdat, ka kādam šausmīgi lielas rūpes par bērnu laukumiņiem, kādu pašvaldības skolu vai vēl kaut kādiem labumiem, kādu kori vai deju kolektīvu, tad ziniet – patiesībā tā ir samaksa varas deputātiem par to, ka viņi pieņem budžetu.
Un visbeidzot par vakardien notikušo un daudzos masu medijos jau izskanējušo leģionāru piemiņas dienu. Latvijas Reģionu apvienības nostāja ir tāda... tā vietā, lai mēs godinātu un pieminētu šos cilvēkus, kuriem bija šī briesmīgā izvēle, kad bieži vien brālis pret brāli satikās karalaukā, tā vietā, lai mēs klusām pieminētu un atzīmētu šo dienu, dažādi radikālie veidojumi ar to vairo savu populismu un kaut kādu atpazīstamību.
Mēs jebkurā gadījumā esam tikai priecīgi, ka ir vietas, kur šādi piemiņas pasākumi notiek klusi, bez pompozitātes un attiecīgā godinošā noskaņā. Paldies jums.
Visiem priecīgas Lieldienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.
Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos jau pavasara sesijā!