Atbilde uz deputātu jautājumu
2016.gada 21.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.01. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodienas sēdes darba kārtībā – deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Bites un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”.
Šo jautājumu Ministru prezidents ir pāradresējis tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Tieslietu ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi, bet tā jautājuma iesniedzējus neapmierina.
Jautājums Rasnača kungam: vai jūs vēlaties mutiski papildināt rakstisko atbildi vai tikai atbildēt uz deputātu jautājumiem? Tātad papildināt jūs neko nevēlaties.
Jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uz diviem papildjautājumiem.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šicam!
M.Šics (LRA).
Pirmām kārtām paldies, ministra kungs, par rakstveida atbildi un par to, ka esat atradis laiku sniegt atbildi arī mutiski.
Mans pirmais jautājums ir šāds, es vēlos parakstītāju vārdā jautāt: vai atbilstoši Satversmei Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda?
Savā rakstiskajā atbildē uz deputātu jautājumu jūs ļoti korekti atbildat, ka mūsdienu latviešu valodas normas ietver gan latviešu literārās valodas normas, gan latgaliešu rakstu valodas normas. Tātad, lūdzu, vēlreiz precizējiet: vai jūs piekrītat tam, ka latgaliešu rakstu valoda ir neatņemama latviešu valodas (tātad – valsts valodas) daļa? Un atbilde varētu būt ļoti īsa: jā vai nē. Un, ja nē, būtu vajadzīgi kaut kādi argumenti.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Šicam.
Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.
Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms jau paldies par doto iespēju runāt šajā sakarā. Jautājuma uzdevēju viedokļa atšķirība un atbildētāja viedokļa atšķirība galvenokārt ir tikai par vienu lietu, vienu jautājumu. Jautājuma uzdevēji uzskata, ka latgaliešu literārā valoda ir tas pats, kas latviešu literārā valoda, bet atbildētāji uzskata, ka latviešu literārā valoda nav tas pats, kas latgaliešu literārā valoda. Visos pārējos jautājumos principā mums ir vienprātība.
Var vien piebilst, kur mums varbūt nav vienprātības Kārsavas precedenta sakarā, ko šeit noteikti vēlos piebilst, jo likumdevējs un normu radītājs ir noteicis proporcionalitāti, pareizāk sakot, paralēlu lietošanu. Līdz ar to jēdzienam “paralēls” sinonīms šajā izpratnē ir “vienāds”. Kā mēs zinām, matemātikā (kā bērniem māca jau no bērna kājas saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas, dalīšanas darbības) vienādības zīme sastāv no divām paralēlēm. Un, manuprāt, Kārsavas pašvaldības vadībai vajadzētu būt atsaucīgai un saprast, ka “paralēls” šajā nozīmē ir “vienāds”. Mēs atbalstām to, kas tiek darīts saskaņā ar 2012.gada Ministru kabineta noteikumiem, respektīvi, ka aktīvi tiek izmantoti vietvārdi. Un arī šeit, protams, vajadzētu ievērot šo paralelitātes jeb vienādības principu uzrakstu lielumos.
Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.
Jautājuma uzdevējam ir tiesības uz vēl vienu papildjautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!
M.Šics (LRA).
Jā, un otrs jautājums man tieši bija sakarā ar Kārsavu, jo es esmu liels ceļotājs un esmu sastapies ar dažādiem nacionālu parādību demonstrējumiem dažādās valstīs, vietās un tamlīdzīgi. Tādēļ jautājums bija par Kārsavas novadā esošo ielu nosaukumu zīmēm latviešu valodā abās rakstu valodas tradīcijās. Gan jūsu vēstulē, gan Valsts valodas centra sagatavotajā situācijas skaidrojumā tiek norādīts, ka līdzās oficiālajiem ielu nosaukumiem var lietot vietvārdus, oficiālos paralēlnosaukumus latgaliešu rakstu valodā.
Un jautājums ir tāds: vai Latvijas valstī ir sagatavots kāds saistošais normatīvais akts (runa ir tieši par saistošo normatīvo aktu), kas pašvaldībām neļauj latgaliešu valodu lietot arī vietvārdos oficiālajos nosaukumos? Ja tāds ir... Faktiski mēs gribētu zināt, kur tas ir noteikts.
Paldies.
Dz.Rasnačs. Kā jau es minēju, ir 2012.gada Ministru kabineta noteikumi par vietvārdiem – “Vietvārdu informācijas noteikumi”, un tieši šajos noteikumos ir uzsvērts paralelitātes princips.
Kā mēs zinām, citos normatīvajos aktos, ja kādam nosacījumam ir īpašs, specifisks regulējums, piemēram, kaut kam jābūt lielākam vai kaut kam jābūt mazākam, šis regulējums ir atrunāts. Šajos noteikumos nav atrunāts nedz tas, kam jābūt lielākam, nedz tas, kam jābūt mazākam. Šeit ir paralelitātes princips, tātad vienādības princips, kā jau es minēju par vienādības zīmēm... Šis paralelitātes princips ir tas pats, kas vienādība.
Un, ja jautā manu viedokli, es, protams, atbalstu vietvārdu izmantošanu. Kārsavas precedents ir apsveicams, un es domāju, ka vienkārši pašvaldībai jābūt atsaucīgai. Lai gan tā dažas formalitātes nav ievērojusi, Valsts valodas centrs ir izrādījis pretimnākšanu, viņi nebūt nav rīkojušies kā birokrāti. Viņi par visu cenšas vienoties sarunu ceļā. Ja es šajā jomā manīšu kaut kādu Valsts valodas centra birokrātisku attieksmi pret pašvaldībām, tad, protams, sekos mana rīcība, bet pēdējā laikā Valsts valodas centrs praktiski ar sabiedrisko palīginstitūtu ieviešanas laiku ir mainījis savu politiku un ļoti aktīvi strādā tieši preventīvi skaidrojoši. Bet, ja ir kaut kāda birokrātija un augstprātība, lūdzu, informējiet mani un es rīkošos.
Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.
Viļuma kungs, vai jūs vēlaties uzdot arī kādu papildjautājumu?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam!
J.Viļums (LRA).
Labvakar, ministra kungs! Jā, paldies jums par atbildēm.
Atbildē uz pirmo jautājumu jūs minējāt, ka latviešu literārā valoda nav tas pats, kas latgaliešu rakstu valoda. Un jūs teicāt, ka jautājumu uzdevēji tā uzskata. Domāju, ka jautājumu uzdevēji tā neuzskata, – tas nebija minēts ne rakstiskajā jautājumā, ne arī šodien. Mēs vadāmies pēc tā, ka Valsts valodas likumā ir teikts: latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids.
Tātad tas jautājums ir tāds, vai... Un arī savā rakstiskajā atbildē jūs norādāt, ka mūsdienu latviešu valoda ietver šīs abas normas – gan latviešu literāro valodu, gan latgaliešu rakstu valodu. Tāpēc jautājums ir tāds: vai šīs abas daļas ir atzīstamas par valsts valodu – latviešu valodu?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums vārds atbildei.
Dz.Rasnačs. Jā, paldies.
Tagad atkārtošu vēlreiz tās galvenās tēzes, kuras ir jūsu uzdotajā jautājumā.
Jūs uzskatāt, ka nav absolūti nekādas atšķirības starp latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu. Atšķirības ir, arī alfabētā ir, un viendabīgi noteikumi tām nav nosakāmi.
Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr.114 [par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju] tas netiek darīts. Ir speciāla apakškomisija, kura ar šiem jautājumiem nodarbojas. Šo apakškomisiju vada Latvijas Universitātes profesore Anna Vulāne.
Okupācijas laikā praktiski nebija nekāda atbalsta latgaliešu valodai, turpretim pēc neatkarības atjaunošanas tas ir, un tas ir audzis – un audzis ļoti plaši, līdz pat speciāliem raidījumiem gan sabiedriskajā televīzijā, gan sabiedriskajā radio.
Tā ka es domāju, ka atbalsts ir tikai audzis. Un vienlīdzības zīmi likt starp latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu nevar. Jūs taču zināt, ka to alfabētā ir arī atšķirīgi burti!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viļuma kungs, jūs vēlaties uzdot vēl kādu jautājumu?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viļumam!
J.Viļums. Jūs nupat teicāt, ka latgaliešu rakstu valoda nedrīkst tikt uzskatīta kā līdzvērtīga (es teikšu tā – līdzvērtīga!) latviešu literārajai valodai. Tajā pašā laikā gan jūsu rakstiskajā atbildē, gan Valsts valodas centra skaidrojumā ir pateikts, ka, piemēram, tajā pašā Kārsavā oficiālo – oficiālo! – vietvārda paralēlnosaukumu drīkst rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Tātad oficiālā vietvārda paralēlnosaukumā un tā atveidojumā uz ielu norādēm drīkst kaut kādā mērā to darīt. Ja vienā vietā drīkst to lietot oficiālā saziņā, tad faktiski... Nu, pēc būtības latgaliešu rakstu valodai būtu pilnīgi tās pašas faktiski... Nu, pēc būtības latgaliešu rakstu valodai būtu pilnīgi tās pašas tiesības, kādas ir jebkurā vietā valsts valodai – latviešu valodai. Es tā to saprotu. Ja es kaut ko...
Ja mana loģika ir kādā posmā nepareiza, lūdzu, norādiet, kur es kļūdos.
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Es jums gan atgādinu, ka jautājuma uzdošanai ir viena minūte, jūs izmantojāt pusotru.
Ministra kungs, jums laiks atbildei divas minūtes.
Dz.Rasnačs. Es, taupot laiku, runāšu pusminūti īsāk.
Jūs taču neprasāt Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā likt vietvārdu nosaukumus latgaliešu rakstu valodā? Es domāju, ar to viss ir pateikts. Runa ir par vietvārdiem Latgalē.
Sēdes vadītājs. Paldies,
Viļuma kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Viļuma kungam!
J.Viļums. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.114... Tad tomēr par personvārdiem pēdējais jautājums. Tajos noteikumos tiešām ir atrunāts, ka latviešu literārajā valodā nav tādu burtu, kādi ir latgaliešu rakstu valodā. Un, ja kāds izdomātu, piemēram, atveidot savu vārdu tāpat kā vienam vēsturiskam mūsu personāžam Andrivam Jurdžam (Andryvs Jurdžs – ar burtu “y”), tad šobrīd atbilstoši šiem noteikumiem tas viņam nebūtu iespējams. Un tādā veidā, manuprāt, šie noteikumi ir pretrunā ar Valsts valodas likuma 3.panta ceturto daļu.
Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jums ir iespēja atbildēt divas minūtes.
Dz.Rasnačs. Jā, pretrunas var atrast ikvienā vietā, ja nav pietiekami daudz informācijas par visu normatīvo aktu bāzi.
Šīs pretrunas ir novērstas: ir iespējams personu apliecinošā dokumentā – kaut vai Latvijas pilsoņa pasē – konkrētā vietā ierakstīt šo oriģinālo... Tā ir konkrēta personu apliecinošā dokumenta – pases – trešā lapaspuse. Arī jums tā nav nekāda problēma – veikt šādu ierakstu, un to jau šobrīd likums paredz. (Starpsauciens.) Trešajā lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem par jautājumiem.
Paldies ministra kungam par atbildēm.
Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies!
Dz.Rasnačs. Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016. gada 21. aprīlī
| Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam” (iesniegts 06.04.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 128/J12) (Atbildes dok. Nr. 2031). (Atbildes dok. Nr. 2045B). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim). (Atbildes dok. Nr. 2031A). |
|
| Papildjautājums | - dep. M.Šics |
| Atbilde | - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs |
| Papildjautājums | - dep. M.Šics |
| Atbilde | - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs |
| Papildjautājums | - dep. J.Viļums |
| Atbilde | - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs |
| Papildjautājums | - dep. J.Viļums |
| Atbilde | - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs |
| Papildjautājums | - dep. J.Viļums |
| Atbilde | - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs |