Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas trīspadsmitā sēde
2016.gada 9.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 9.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam”.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrdien domāja, domāja, runāja, runāja, tad vēlreiz domāja, domāja un izdomāja, ka vajag vēl padomāt par maksātnespējas procesu, par tām problēmām, kas ir maksātnespējas procesā, un par maksātnespējas administratoru uzraudzību. Turpināsim domāt līdz 1.augustam, neskatoties uz tiem vairākiem desmitiem priekšlikumu, kas jau ir iesniegti likumprojektam. Saņemsim vēl vairākus desmitus priekšlikumu.
Ziniet, šobrīd ir izskanējuši trīs piedāvājumi, kā varētu uzraudzīt maksātnespējas administratorus. Divi no tiem jau ir esošajos priekšlikumos iesniegti. Droši vien līdz augustam parādīsies arī trešais un vēl ceturtais variants. Augustā mēs atgriezīsimies pie tās situācijas, kurā mēs esam, ar vēl lielāku skaitu priekšlikumu, ar vēl pretrunīgākiem priekšlikumiem, un turpināsim strādāt no tās pašas vietas, vai pat dažus soļus atpakaļ, nekā mēs esam šobrīd.
Pēc būtības divi koalīcijas kolēģi - VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība - pārmet viens otram to, ka viens kavē procesu un neliek darba kārtībā, otrs - pagarina priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Bet rezultāts jau ir vienāds! Tuvākajos mēnešos mēs neko nedarīsim, un pēc dažiem mēnešiem mēs sāksim pāris soļus atpakaļ no tās vietas, kur mēs esam šobrīd.
Kolēģi, tas, ko es tā vietā piedāvāju, ir komisijai vai apakškomisijai turpināt diskusijas, turpināt darbu pie šiem jautājumiem, diskutēt savā starpā par labākajiem iespējamiem risinājumiem, un tad, kad ir šīs diskusijas rezultātā pieņemts lēmums (kas deputātiem, kolēģi, ir jādara, proti, ir jāpieņem lēmumi, nevis jāgaida, kad pie mums kāds atnāks ar gataviem tekstiem)... tad, kad ir pieņemts lēmums, tad saskaņā ar lēmumu jāsagatavo attiecīgi komisijas priekšlikumi un jāvirza izskatīšanai Saeimā. Tādā veidā būtu iespējams nonākt pie rezultāta daudz ātrākā tempā, turklāt rezultāts būtu daudz kvalitatīvāks.
Kolēģi, būtiskākā problēma šobrīd ir instrumenti, ar ko attīrīt sistēmu no negodprātīgiem maksātnespējas administratoriem. Ārvalstu investoru padome Latvijā savā pētījumā, kā arī prezentējot šo pētījumu, norādīja, ka ir konkrēti uzvārdi, kuri atkārtojas saistībā ar maksātnespējas procesiem, kuros ir saskatāmas negodprātības pazīmes. Tātad ir jāizveido šie instrumenti, ar kādiem attīrīt maksātnespējas administratoru loku no negodprātīgiem cilvēkiem. Un to ir iespējams izdarīt samērā ātri, samērā vienkārši pat šīs vasaras laikā, ja būtu tāda griba.
Kolēģi, es aicinu strādāt, nevis domāt par to, ka vajag vēl padomāt!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Inese Laizāne un Ilmārs Latkovskis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 6. Darba kārtība nav grozīta. Likumprojekts netiek izslēgts no sēdes darba kārtības.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Aivara Meijas, Ringolda Baloža, Gunāra Kūtra, Arvīda Platpera un Romāna Mežecka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Romāns Mežeckis.
R.Mežeckis (NSL).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, godājamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas aizliegumu visā Latvijas teritorijā.
Ir trīs iemesli, kāpēc tas jādara.
Pirmais iemesls ir saistīts ar Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 11.marta direktīva paredz iespēju dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētu organismu audzēšanu savā teritorijā. Ja šāda iespēja pastāv jau vairāk nekā gadu, kāpēc Latvija vēl nav pieņēmusi lēmumu par aizliegumu? Kāpēc jāvilcinās? Ideja par šo likumprojektu man radās Eiropas lietu komisijas sēdes laikā, diskutējot par Latvijas tirgus aizsardzību. Paldies komisijai, paldies frakcijas kolēģiem un it īpaši Inetai Stabulniecei par ieguldīto darbu likumprojekta sagatavošanā!
Otrais iemesls, kāpēc jāatbalsta izmaiņas likumā, ir saistīts ar mūsu tautsaimniecības konkurētspēju nākotnē. Galvenais arguments, kāpēc Skotija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm pieņēma lēmumu par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas aizliegumu, bija ļoti racionāls: lielu daļu Skotijas eksporta produkcijas apjoma veido pārtikas preces un dzērieni, un Skotijas valdība uzskatīja, ka šis lēmums jūtami paaugstinās viņu pārtikas produkcijas konkurētspēju pasaulē. Domāju, ka arī Latvijas lauksaimnieku produkcija būs tikai konkurētspējīgāka, ja tās pircēji zinās, ka tā ražota no ģenētiski modificētiem organismiem brīvā valstī.
Es neloloju ilūzijas: šo likuma grozījumu pieņemšana nebūs viegla. Ģenētiski modificēto organismu audzēšanai ir savi spēcīgi aizstāvji gan uzņēmēju aprindās, gan dažu ministriju ierēdņu vidū. Un, ja jūs šodien nobalsosiet “par” šo likumprojektu, tad dažos kabinetos šovakar plīsīs stikli.
Trešais iemesls, kāpēc jābalso “par”, ir saistīts ar atbildību. Katra cilvēka šodienu nosaka viņa pagātnē pieņemtie lēmumi un rīcība. Mēs gadiem ilgi nevaram iztīrīt ķīmisko atkritumu pilnos gudrona dīķus Inčukalnā, un, kā mēs varam lasīt presē, pastāv risks, ka piesārņojums lēnām, bet noteikti zogas arvien tuvāk gruntsūdeņiem, draudot piesārņot plašu apkārtni. Kāds var teikt: “Jā, bet ne jau mēs esam pie tā vainīgi. Lēmumu par gudrona dīķa izveidi pieņēma cita vara, un šie lēmumi tika pieņemti pirms daudziem gadiem.”
Mēs nevaram mainīt to, kas noticis vakar, taču varam ietekmēt to, kas notiks rīt. Tāpēc nedrīkstam pieļaut, ka nākamās paaudzes cīnīsies ar mūsu lēmumu sekām (līdzīgi kā mēs šodien - ar gudrona dīķiem), ja nebūsim spējuši nosargāt mūsu Latvijas zemi no piesārņošanas ar ģenētiski modificētiem organismiem.
Balsojumu par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas atļaušanu vai aizliegšanu es gribētu salīdzināt ar balsojumu par atomelektrostacijas būvēšanu vai nebūvēšanu. Eksperti uzskata, ka atomenerģija ir vislētākais un ekonomiski visizdevīgākais enerģijas veids. Taču vai šis izdevīgums ir samērojams ar to vides piesārņojumu, ko rada atomreaktors? Vai ekonomiskais izdevīgums ir samērojams ar potenciālo risku un postījumiem, ko rada bojājums vai avārija atomelektrostacijā? Daudzas valstis, piemēram, Vācija, pēc Fukušimas traģēdijas atteicās no atomelektrostacijām, taču citas valstis turpina tās izmantot un pat būvē jaunas. Tā ir viņu izvēle.
Ne tik dramatiska, tomēr līdzīga ir arī mūsu šodienas izvēle par ģenētiski modificēto organismu audzēšanu.
Ja mēs neizdarīsim pareizo izvēli, svaru kausos kopā ar relatīvu ekonomisko izdevīgumu būs arī risks uz mūžīgiem laikiem piesārņot mūsu zemi. Mums jāapzinās, ka mēs neesam šo zemi radījuši, bet esam to saņēmuši no mūsu tēvutēviem. Un tāpēc ir svarīgi, kādu mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm. Jautājums ir par atbildību - mūsu kopējo atbildību un arī mūsu katra personīgo atbildību.
Aicinu katru padomāt par to pirms balsojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 1996.gadā, piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas, Latvija publiski deklarēja savu vēlēšanos iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ir pagājuši 20 gadi, un beidzot šī organizācija, kas ir viena no pasaules prestižākajām institūcijām, ir novērtējusi mūsu valsti un aicina mūs pievienoties attīstītāko valstu pulkam.
Šis labāko prakses klubs apvieno 34 dalībvalstis, kas kopumā veido 80 procentus no globālās ekonomikas. Tas ir unikāls forums un globāli atzīts ekspertīzes centrs, kas dalībvalstu pārstāvjiem dod iespēju efektīvi risināt tām saistošos jautājumus virknē nozaru.
OECD izstrādā starptautiskas vadlīnijas un standartus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un rastu atbildes uz aktuāliem, globāliem izaicinājumiem.
Ko Latvija iegūs no pievienošanās OECD?
Pirmkārt. Tas ir starptautiskas kvalitātes zīmogs, kas apliecina, ka Latvijā ir sakārtota uzņēmējdarbības un investīciju vide. Uztvere veicina investīcijas, un ar šo brīdi starptautisko investoru un finansistu uztvere, viņu viedoklis par Latviju būtiski uzlabosies.
Otrkārt. Tas pozitīvi ietekmē mūsu starptautisko kredītreitingu, kas savukārt pozitīvi ietekmē procentu likmi. Tā ir jauna priekšrocība mūsu uzņēmējiem un valdībai.
Treškārt. Tas veicina Latvijas ekonomisko atpazīstamību un nodrošina lielāku uzticēšanos Latvijas ekonomikas potenciālam un investīciju drošībai.
Un beidzamais. OECD pieprasa augstākus standartus attiecībā uz uzņēmējdarbību, finanšu darījumiem, korporatīvo pārvaldību un korupcijas apkarošanu starptautiskos biznesa darījumos.
Mūsu dalība OECD stimulēs mūsu pašu standartu uzlabošanu Latvijā. Arī Saeimai būs tieša sadarbība ar OECD, jo OECD ir izveidojusi globālo parlamentāro tīklu. Ja pareizi to izmantosim, tas būs nozīmīgs instruments katra deputāta rokās, kurš vēlas veicināt tiešo sadarbību ar pasaules veiksmīgākajām valstīm.
Pēdējā gada laikā viena no aktuālākām tēmām OECD parlamentārajās konferencēs ir bijusi migrācijas ietekme uz sabiedrību un ekonomiku. Jau pats iestāšanās process ir pierādījis, ka dalība OECD nav bijusi pašmērķis, bet gan instruments, lai valsts uzlabotu savu politiku gandrīz ikvienā ekonomikas vai sociālajā jomā.
OECD rekomendācijas bija spēcīgs stimuls nepieciešamām iekšējām reformām korupcijas apkarošanas un nelegāli iegūtu finanšu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas jomā.
Mēs esam daudz paveikuši, tomēr esam uzņēmušies saistības turpināt iesāktās reformas un uzlabojumus. Protams, šis darbs turpināsies pēc iestāšanās, taču tagad mums būs iespēja izmantot pārējo dalībvalstu un OECD Sekretariāta ekspertīzi un pieredzi.
Mūsu dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā nedod mums garantijas - šajā pasaulē tādu nav -, bet dod milzīgas iespējas, ja paši protam tās prasmīgi un operatīvi izmantot.
Es apsveicu ar šo sasniegumu un sirsnīgi atbalstu šo vēsturisko likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie kolēģi! Deputāti Jānis Vucāns, Edgars Putra, Jānis Trupovnieks, Laimdota Straujuma, Ivans Ribakovs un Imants Parādnieks lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu pirms darba kārtības punkta “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, lūdzu jūs uz komisijas sēdi pulksten 9.23.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu sēde uzreiz - tagad, šinī pārtraukumā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Vilnis Ķirsis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs... ir, Edvards Smiltēns... ir, Veiko Spolītis un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 9.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi. Darba kārtībā - likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja caurlūkošana.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi!
1.priekšlikums ir frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums. Diemžēl šis priekšlikums nav skatāms, jo iziet ārpus Valsts prezidenta veto ietvara. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Tātad tas nav izskatāms priekšlikums.
2.priekšlikums...
A.Latkovskis. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. 3. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. 4. - deputāta Loskutova priekšlikums. Diemžēl tas iziet ārpus Valsts prezidenta veto ietvara un arī nav skatāms.
Sēdes vadītāja. Tātad skatām nākamo.
A.Latkovskis. Jā. 5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Vēlos izteikt atbalstu šim Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam, kurš tapis, izanalizējot Valsts prezidenta komentārus pēc tam, kad viņš nodeva likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai.
Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Tas paredz, ka tiem, kas savulaik iegādājās termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, tiktu dota iespēja termiņuzturēšanās atļauju atjaunot uz vēl pieciem gadiem, par to valstij samaksājot nodevu 5 tūkstošu eiro apmērā. Priekšlikums paredz šo normu piemērot jau no šī gada.
Kāda tam būtu ietekme uz valsts budžetu? Ietekme būtu pozitīva - apmēram 5 miljonu eiro ienākums katru gadu. Atbalstot šo priekšlikumu, jums ir iespēja nodrošināt, ka valsts šādu ienākumu saņem un izmanto, piemēram, pirmā mājokļa programmai. Ja nobalsosiet “pret”, valsts nevarēs paņemt šos 5 miljonus no termiņuzturēšanās atļauju pircējiem, proti, investoriem, kurus mēs piesaistījām, lai sildītu valsts ekonomiku. Tātad nevis no viņiem valsts ņems šo naudu, bet būs spiesta ņemt to no mūsu iedzīvotājiem, no valsts budžeta, kurā, kā mēs zinām, naudas hroniski trūkst. Vakar mums bija iespēja tikties ar izglītības un zinātnes ministru, kurš pauda, ka pedagogu algu reformai pietrūkst 6 miljonu eiro. Naudas pietrūkst arī veselības aizsardzības nozarei. Šeit ir iespēja naudu paņemt.
Vai, pieņemot šo priekšlikumu, netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un vai Latviju nevarēs iesūdzēt Eiropas tiesās, kā tas izskanēja no atsevišķām ieinteresētām personām, uz kurām šī norma attiektos un kuras, protams, neko papildus maksāt negrib?
Komisijā mēs par šiem jautājumiem detalizēti diskutējām, Saeimas Juridiskais birojs visas šīs iebildes izanalizēja un viennozīmīgi secināja, ka tiesiskās paļāvības princips netiktu pārkāpts. Tam piekrita Valsts prezidenta juristi. Tātad nepastāv nekādi tiesiski šķēršļi, lai šo priekšlikumu īstenotu. Atgādināšu, ka Valsts prezidents, nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, uzsvēra, ka arī viņam nav iebildumu pret to, ka 5 tūkstoši eiro tiktu prasīti par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu, un nav iebildumu arī pret to, ka šo normu iedzīvina uzreiz, kā paredz šis priekšlikums.
Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo mūsu valstij un mūsu valsts tautsaimniecībai tik būtisko priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Nu, tas, ko jūs pašlaik teicāt, - tā ir vai nu maksimāla tuvredzība, vai maksimāla liekulība, kas tagad, pašlaik, tika pausta, jo patiesībā ar šiem grozījumiem jūs panākat pilnīgi pretējo. Tātad, ja jūs vēlaties iekasēt vairāk no šīs programmas, tad jums jādomā, lai tā būtu pietiekami interesanta, lai tajā vispār kāds vēlētos piedalīties. Šādi grozījumi tieši pretēji - padarīs to mazāk pievilcīgu, un to jūs uzskatāmi redzat.
Kā jūs atceraties, pagājušonedēļ šeit tika skatīts jautājums par to, kāpēc ir jāmaina mājokļa programmai nosacījumi, kāpēc pašām strādājošajām ģimenēm būs jāmaksā par šīm valsts garantijām. Un iemesls ir ļoti vienkāršs - pēc jūsu leģendārajiem grozījumiem, pēc jūsu aktivitātēm vienkārši naudas vairs nav šai programmai. Tas ir tas, ko jūs esat panākuši! Visi jūsu centieni ir tieši pretēji! Jūs darbojaties tieši pretēji Latvijas ģimeņu interesēm!
Diemžēl tāda ir tā situācija. Tāpēc aicinu tādas lietas vispār neatbalstīt un demagoģijas vietā sākt tomēr domāt ilgtspējīgi, un sākt patiesi rūpēties par savu tautu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Nekad neesmu kvēli atbalstījis ārzemju pircēju piesaistīšanu nekustamo īpašumu tirgum Latvijā. Esmu gan izteicies, gan rakstījis par to, ka tādējādi aug cenas visā nekustamo īpašumu tirgū, kā arī īres maksa. Neapmierināts iekšējais pieprasījums pēc sadārdzinātiem dzīvokļiem uzturēs darba algas kāpumu un ražotāju izmaksu pieaugumu, tādējādi samazinot iekšzemes ražotāju peļņu, un tas viss kopumā var samazināt viņu konkurētspēju.
Mani argumenti pret šo skatāmo priekšlikumu ir ļoti vienkārši. Manuprāt, tā ir nekaunība - aplikt ar jaunu nodevu tos ārzemniekus, kuri savulaik bija paļāvušies uz Latvijas likumiem. Uzskatu, ka tas ir kaitējums valsts tēlam, mūsu valsts reputācijai. Nevis valdības reputācijai, bet tieši valsts reputācijai!
“Nokāst” vēl tūkstošiem eiro no termiņuzturēšanās atļauju īpašniekiem, kuriem par to nebija ne jausmas, - tas ir tāds pats stulbums kā nepilsonības ieviešana un histērija ap imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem.
Es aicinu jūs šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeima! Vēlreiz ir vērts norādīt, ka šis ir Juridiskā biroja priekšlikums, nevis kādas politiskās partijas priekšlikums.
Ja mēs runājam par kaut kādu tiesisko paļāvību un kādu netaisnīgu nodevu palielināšanu, ir svarīgi atzīmēt, ka mēs varam paņemt kā salīdzinošu piemēru valsts nodevu par pasu izsniegšanu. Tas ir dokuments ar konkrētu tiesisko statusu, un ir noteikta valsts nodeva par pases izsniegšanu. 1999.gadā šī nodeva bija 5 lati. Pa šo laiku šī nodeva ir pieaugusi par 400 procentiem: šobrīd tā ir sasniegusi 20 latus jeb 28 eiro... 28,46 eiro. Valsts var nodevas palielināt, var ieviest jaunas nodevas, un te nav runa par kāda tiesiskā paļāvības principa pārkāpšanu. Ja jau valsts ir rīkojusies, palielinot nodevas par pases izsniegšanu, tad kāds pamats ir nepalielināt vai neieviest jaunas nodevas saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu?!
Es arī vēlos norādīt uz varbūtējo iemeslu, kāpēc SASKAŅAS kolēģi ir tik aktīvi: 29.aprīlī ir saņemts 10 tūkstošu eiro liels ziedojums no ABLV bankas vadītāja Ernesta Berņa. (No frakcijas SASKAŅA: “Nu?”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem, otro reizi.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Jā, godātie kolēģi! Es gribu norādīt... Šeit izskanēja, ka 5 tūkstošu eiro prasīšana ir klaja muļķība un ka tā kavēs, un tā tālāk, kā Zariņa kungs teica. Bet es gribu norādīt, ka mēs nupat jau atbalstījām 3.priekšlikumu. Izlasiet! Tur jau ir paredzēts, ka mēs to atbalstām. Mēs jau nobalsojām.
Tagad mēs runājam tikai par to, kurā brīdī un uz kuriem cilvēkiem tas attieksies. Tas bija tas, ko prezidents aicināja izvērtēt: uz kurām grupām tas attieksies. Šo prezidenta vēlmi interpretēja Saeimas Juridiskais birojs, iesniedzot 5.priekšlikumu. Un tur tas skaidri ir atspoguļots - uz ko šim priekšlikumam un šai normai ir jāattiecas. Lūk! Tas ir viens.
Otrs, kas attiecas uz to, ko Pimenova kungs teica, ka tie cilvēki bija paļāvušies uz Latvijas likumiem, un tagad Latvija, kā saka, kaut kādā veidā viņus ir piemānījusi jeb piešmaukusi. Nu, es uzsvēršu vēlreiz: tiesiskās paļāvības princips pārkāpts nav. To saka juristi - to saka Saeimas Juridiskais birojs. Un situācija šajā gadījumā ir līdzīga tai situācijai, kāda būtu, ja īrnieks noslēdz īres līgumu uz vienu gadu vai uz pieciem gadiem, kā šajā gadījumā, bet līgums beidzas... Viņš ir paļāvies, ka viņam arī turpmāk būs jāmaksā, piemēram, 100 eiro mēnesī. Bet situācija tirgū mainās, viņam būs jāmaksā 90 vai 120 eiro. Viņš ir gribējis... Nu, viņš ir gribējis, bet neviens viņam neko nav solījis, un šajā gadījumā arī Latvijas valsts neko nav solījusi, un juridiski viss ir pilnīgi korekti.
Un pēdējais. Ka šī priekšlikuma dēļ piesakās maz gribētāju attiecībā uz šīm termiņuzturēšanās atļaujām. Nu, tas nav saistīts ar šo priekšlikumu. Tas ir saistīts ar to, ka ir mainīta šī likme no pagājušā gada, ja nemaldos, vai no 2014.gada, un tāpēc nepiesakās. Tas nav saistīts ar šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Dāmas un kungi! Šnores kungs minēja, ka šo situāciju varētu pielīdzināt īres līgumam. Man šķiet, šis salīdzinājums nav gluži atbilstošs, jo, nu, droši vien, īres līgumam beidzoties, mēs uzreiz nedabūjam maksāt 5 tūkstošus eiro.
Svarīgākais, ko es gribu šobrīd pavisam īsi pateikt. Salīdzināsim šo situāciju ar to, kāda bija padomju laikos, kad vairāki latvieši un citu tautību pārstāvji devās prom no Padomju Savienības! Nu, toreiz devās no Padomju Savienības projām uz dažādām Rietumeiropas valstīm. (Frakcijas VL-TB/LNNK starpsaucieni.) Un šobrīd arī... Ar šīm termiņuzturēšanās atļaujām daļa cilvēku tiešām no Krievijas bēg. Un, protams, viņi... daļa no viņiem, iespējams (teiksim tā - iespējams!), ir pietiekami turīgi, varbūt Krievijā valdošajiem tuvi cilvēki un spēj samaksāt gan 5 tūkstošus, gan varbūt arī vairāk; varbūt no šiem cilvēkiem mēs varam, tā teikt, noslaukt vēl vairāk naudiņas - ne tikai 5 miljonus, bet varbūt vēl vairāk - priekš jaunajām ģimenēm Latvijā, un tā tālāk. Tomēr daļa šo cilvēku patiešām ir devušies prom no savas valsts. Tas viņiem nebija viegls lēmums, es domāju. Un, parunājot ar šiem cilvēkiem, es patiešām cenšos viņus saprast un tiešām nedaudz pielīdzināt šo situāciju tai situācijai, kuru es nupat minēju: savulaik arī mūsu cilvēkiem nācās bēgt no Padomju Savienības. Un šajā ziņā, es domāju, mums patiešām ir jāieklausās šajos cilvēkos un jāļauj viņiem turpināt dzīvi šeit. Un arī nākamais priekšlikums - 6.priekšlikums - skaidri pasaka, ka turpmāk nekādas atkāpes nebūs: viņiem ir jāiemācās latviešu valoda. Daļa no viņiem to jau ir izdarījuši. Turklāt viņi ļoti atzinīgi izsakās par mūsu valsts, teiksim tā, sistēmu un redz, ka pie mums tomēr situācija ir stipri labāka nekā mūsu lielajā kaimiņvalstī.
Es domāju, ka šie cilvēki pakāpeniski patiešām varētu naturalizēties un dot nopietnu ieguldījumu vispār mūsu valsts, Latvijas, krievvalodīgo cilvēku, ne tikai krievu, bet jebkura cilvēka, jebkuras tautības pārstāvja, kas runā krievu valodā šobrīd un kas diemžēl bieži vien nespēj pārkāpt pāri kaut kādiem saviem priekšstatiem, nespēj iemācīties latviešu valodu un nav lojāli mūsu valstij... Es domāju, ka no šiem cilvēkiem, kas tagad ir ieceļojuši Latvijā un, iespējams, vēl ieceļos, mēs patiešām varam ne tikai saņemt vērtīgu ieguvumu mūsu valstij, bet ar viņu starpniecību palīdzēt varbūt mūsu lielajam kaimiņam pakāpeniski saprast, ka tas, kas notiek pie viņiem, īsti neveicina cilvēku palikšanu tur un normālus dzīves apstākļus. Līdz ar to es aicinu noraidīt 5.priekšlikumu un atbalstīt nākamo - 6.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un kas, manuprāt, šo situāciju sakārto.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz statistikas. No kurienes brauc visvairāk tūristu, kas ir iegādājušies šīs uzturēšanās atļaujas? Jūs zināt - no Krievijas. Skatāmies Krievijas statistiku. Mēs varam to pārbaudīt internetā. Tātad uz šo brīdi ārzemēs - ārpus Krievijas - nav bijuši 70 procenti Krievijas iedzīvotāju. No tiem 30 procentiem, kas ir bijuši ārzemēs, 20 procenti ir bijuši tikai NVS valstīs. Tātad tikai 10 procenti ir izbraukuši ārpus bijušās NVS. Šie 10 procenti ir cilvēki, kuri galvenokārt ir ļoti turīgi vai superturīgi un izmanto šīs uzturēšanās atļaujas ne tik daudz, lai Latvijā smagi strādātu un vairotu Latvijas iekšzemes kopproduktu, bet lai galvenokārt nopirktu šeit īpašumus Jūrmalā, jo lielākā daļa nopirkto nekustamo īpašumu ir Rīgā un Jūrmalā. Tātad - paceļot, kā jau te tika minēts, nenormāli paaugstināt nekustamā īpašuma cenas, neļaujot tos nopirkt vietējiem iedzīvotājiem, jo viņi pārsvarā nopērk šo īpašumu, dzīvo tajā, teiksim, ne ilgāk kā pāris nedēļas gadā un braukā pa Eiropas Savienību, kas nebūtu slikti.
Kādi ir ieguvumi no šīs nozares? Parēķināsim, kāda ir bilance.
Vai viņu bērni iet latviešu skolās un mācās latviešu valodu? Ir nodibināta organizācija “Jaunie latvieši”, kas ir apsveicami. Bet šajā organizācijā ir tikai daži desmiti. Vairākums to, kas šeit ierodas, sūta savus bērnus krievu skolās, līdz ar to turpinās Latvijas pārkrievošana. Precīzi formulēja populārais Krievijas aktieris Svetlakovs no Comedy Club (viņš dzīvo trīsarpus gadus šeit - viņam ir šī uzturēšanās atļauja un īpašums Jūrmalā), kad viņam uzdeva jautājumu, vai viņš ir iemācījies kaut vienu vārdu latviski. Un ko viņš atbildēja, jūs visi varējāt redzēt un dzirdēt televīzijā: “Priekš kā? Latvija taču ir tikpat kā Krievija. Te taču visi runā krieviski.” (Dep. I.Pimenova starpsauciens.)
Lūk, tāda ir šo uzturēšanās atļauju bilance, runājot no valodas un pārējā viedokļa.
Tagad parunāsim par tūrismu. Pirms divām nedēļām Atēnās bija Eiropas parlamentu Eiropas lietu... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) jā, par priekšlikumu... Eiropas lietu un tautsaimniecības komisiju kopēja sanāksme par tūrisma industriju, kurā uzstājās OECD pārstāvis. (Šodien mēs nodevām komisijām likumu par pievienošanos OECD organizācijai.)
Tūrisma industrija pašlaik ir galvenā, tā ienes vairāk naudas nekā metalurģija, kuru mēs finansējam, vai autoindustrija un daudzās valstīs - pat vairāk nekā informācijas tehnoloģijas. Nodarbinātības ziņā tā var sasniegt 15 procentus no IKP un 10 līdz 15 procentus no kopējā IKP.
Tad kāds ir Latvijas ieguvums no tūrisma? Drusciņ vairāk nekā trīs procenti. Vai uzturēšanās atļaujas veicina tūrismu?
Paņemam Eiropas nozīmes pilsētu Jūrmalu, kas bija slavena ar savu koka arhitektūru tāpat kā Mariehamna vai Turku, vai mazās Norvēģijas pilsētiņas. Ja tūrisms ir personificēts, cilvēki nebrauc kaut kur tāpat vien. Viņi brauc vai nu reliģiskā ceļojumā, vai ģimenes ceļojumā, vai uz kauju vietām, kur mums nav noasfaltēti ceļi, piemēram, uz Lesteni vai vācu kapiem Saldū, vai arī brauc uz senajām pilīm vai koka arhitektūras pilsētām. Un Jūrmala, kas bija Eiropas nozīmes arhitektūras pērle ar 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu arhitektūru, kuru projektēja ne tikai latviešu arhitekti, bet arī daudzi vācu, somu un zviedru arhitekti, ir pilnībā sagrauta, jo divstāvu arhitektūra ir pārmākta ar piecu un septiņu stāvu bunduļiem, kuri nav uzcelti, teiksim, kaut kur Kauguros... Lielas naudas spiediens vietējās pašvaldībās rada tendenci mainīt apbūves likumus, un līdz ar to šī pilsēta pilnībā ir iznīcināta. Tātad Latvija atsakās no miljardiem naudas, ko var iegūt no tūrisma, un piecūko savu vidi, kā jau es teicu... Tagad paskatieties, kādas tās bunduļmājas izskatās! Ar notecējušām dzelzsbetona bunduļu ēkām mēs esam atbaidījuši tūristus... Nav nekāds noslēpums: esam atbaidījuši vēsturiskā tūrisma, teiksim, mīļotājus. Un mēs vēl stāstām, ka 5 tūkstoši eiro šiem miljonāriem vai turīgajiem, ļoti turīgajiem cilvēkiem, kas pārstāv 10 procentus Krievijas un NVS valstu iedzīvotāju... ka tā viņiem būs milzīga katastrofa... Un pat nenosarkstot mēs te nākam un sakām: “Nē, ziniet, mums taču nevajag naudu pirmā mājokļa programmai vai demogrāfijai. Lai tik brauc vairāk, paņemsim, sacūkosim nākamo pilsētu!” Drīz Jūrmalā vairs nebūs, kur būvēt. Un kur nu vēl runāt par nekustamo īpašumu cenām un visu pārējo!
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Ļoti uzmanīgi klausījos, par ko Nacionālā apvienība iestājas. Nu, mēģināju saklausīt. Vai tas ir tāds īsts lielceļa laupītāju stāsts, ka gribas ievilināt dziļāk mežā un pēc tam pēc iespējas vairāk naudas paņemt? Kas tur īsti ir? Slēpās aiz Juridiskā biroja, slēpās aiz Valsts prezidenta... Un paldies Šnores kungam! Šnores kungs visprecīzāk to formulēja. Viņš teica: “Dāmas un kungi! Latvija tiek izīrēta par 5 tūkstošiem eiro uz pieciem gadiem.” (No VL-TB/LNNK frakcijas: “Jūs par velti gribat?!”) Paldies, Šnores kungs! Tagad man ir skaidrs - Nacionālā apvienība izīrē Latviju.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie kolēģi!
Tas, kas šeit ir izskanējis no tribīnes... Tiem, kas iebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, vajadzētu atgādināt, ka šī ir investīciju programma, tātad programma, ar kuru piesaistīt finansējumu - iemaksas valsts budžetā. Tas, ko Viļuma kungs min par integrāciju un pārējiem jautājumiem... Tā nav, nezinu, termiņuzturēšanās... bēgļu programma. Šīs lietas tomēr vajadzētu nošķirt, un tas nav pamatuzdevums šai programmai.
Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu vajag paskatīties, kādas ir pašreiz akūtās nepieciešamības valstij izglītības reformu ziņā, veselības aprūpes reformu ziņā. Jārunā par finansējumu, kāds ir pieejams valsts budžetā. Un šeit ir lieliska iespēja... Pretēji apgalvojumam, ka tiesiskā paļāvība tiek pārkāpta, Imigrācijas likumā nav rakstīts, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķir uz pieciem gadiem un jums tā automātiski tiek pagarināta. Līdz ar to tas, kurš pretendē uz termiņuzturēšanās atļauju, saprot: “Es iegādājos īpašumu, kā likumā skaidri rakstīts, un uz pieciem gadiem saņemu termiņuzturēšanās atļauju.” Bez nekādām daudzpunktēm! Līdz ar to valsts var lemt par papildu nosacījumiem: ja cilvēks grib pagarināt šo atļauju, vajag veikt konkrētas iemaksas. Un 5 tūkstoši - tā tomēr nav ārkārtēja summa, ja mēs paskatāmies, cik citās valstīs tas vispār izmaksā. Un ir runa tieši par nekustamo īpašumu iegādi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Lielbritānijā, sākot ar 1 miljonu sterliņu mārciņu... (Starpsauciens: “Prasām arī miljonu!”) Prasām, bet mums ir 350 tūkstoši... (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājies ar zāli!”) Es labprāt paceltu uz pusmiljonu.
Jebkurā gadījumā es aicinu tomēr ņemt vērā vienu būtisku lietu šajā priekšlikumā. Un Saeimas deputātiem tomēr vajadzētu to respektēt, ņemot vērā, ka šī priekšlikuma autoru jūs ļoti respektējat citās komisijās un citu likumprojektu sakarā. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvāts un izvērtēts priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mēs šajā diskusijā dzirdam daudz ļoti interesantu lietu - par nodevām, pasi saņemot, par Lielbritāniju, par tūristiem, par visu ko, bet ne par lietas būtību.
Un kāda ir lietas būtība? Pirmais principiālais jautājums ir šāds: kāpēc mums neuzticas? Tāpēc, ka mēs visu laiku mainām noteikumus. Mainīt spēles noteikumus spēles gaitā ir slikti. (Dep. R.Kola starpsauciens.) Tas attiecas gan uz nodokļu likumdošanu, par ko mūs pastāvīgi kritizē, gan vēl jo vairāk tas attiecas tieši uz šo programmu.
Paskatīsimies drusciņ plašāk! Šobrīd pasaulē notiek konkurence - ļoti sīva konkurence! - pirmām kārtām par investīcijām un par cilvēkresursiem, kas ir vēl svarīgāki. Līdzīgas programmas, kas piedāvā uzturēšanās atļaujas un pat valsts pilsonību, pastāv šobrīd vairāk nekā 90 pasaules valstīs, tajā skaitā 22 Eiropas Savienības valstīs. Kad mēs uzsākām šo programmu, šīs summas, protams, bija ļoti mazas (es teiktu - nesamērīgi mazas) viena vienkārša iemesla dēļ: mums vajadzēja ielauzties šajā tirgū, mums bija jābūt konkurētspējīgiem, un tieši tāpēc mums tas izdevās.
Paskatieties uz skaitļiem! Cik daudz naudas valsts budžets ieguva pirmajos gados - 2010., 2011.gadā un tā tālāk? Tagad pakāpeniski sākas tas process, ko jūs šobrīd gribat turpināt un novest līdz loģiskām beigām. (Dep. I.Parādnieka starpsauciens.) Jūs sākat sarežģīt šo procesu: palielināt prasības, noteikt vēl papildu kritērijus un tamlīdzīgi. Līdz ar to tās summas un mūsu budžeta ieguvumi būtiski samazinās.
Zariņa kungs jums par to teica, bet jūs pat neuzskatījāt par vajadzīgu atbildēt kaut ko uz viņa argumentiem. Es ļoti labi sapratu, kāpēc, jo skaitļiem atbildēt ir ļoti grūti. Jūs zināt šos skaitļus - par 2012., 2013.gadu, 2014.gadu...
Nu būsim taču godīgi! Jūsu partija vienmēr, jau no paša sākuma, iestājās pret šo programmu, un jūs darāt visu iespējamo, izmantojot savu ietekmi koalīcijā, lai faktiski vispār apturētu šo programmu. Tad tā arī sakiet! Nu nevajadzētu būt divkosīgiem. Jūs izdomājat kaut kādus argumentus tā vietā, lai vienkārši pateiktu, ka jūs negribat šo programmu, jo šo naudu šeit ved krievi, un jūs negribat vairāk krievu Latvijā. (Dep. R.Kols: “Par nekustamo īpašumu!”) Un nevajag kaut ko izdomāt un izlikties par eiropiešiem! Jūs šajā ziņā neesat eiropieši.
Man ļoti žēl, ka tie cilvēki koalīcijā, kas tiešām domā saimnieciski un kas saprot, ka naudai tautības nav, kļūst par jūsu ķīlniekiem, un jūs vienkārši pilnīgi negodīgi to izmantojat.
Tātad runāsim godīgi! Jau tagad šī programma lielā mērā zaudēja, jo pagājušajā gadā bija 118 iesniegumi... Cik daudz cilvēku aizbrauks un vispār šeit vairs nedzīvos, un netērēs savu naudu? Iepazīstieties ar to, ko saka tie cilvēki, kas patiešām grib dzīvot Eiropas Savienības valstī, nevis Krievijā... Viņi meklēs citas valstis. Un jau tagad mēs vairs neesam konkurētspējīgi, jo, ieguldot tikpat daudz un pat mazāk naudas, cilvēki var iegūt daudz izdevīgākus un daudz labvēlīgākus nosacījumus citās Eiropas Savienības valstīs: ne tikai pastāvīgo uzturēšanās atļauju (atšķirībā no mūsu programmas), bet arī pilsonību.
Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tā būs pēdējā nagla šīs programmas zārkā. Tieši to jūs arī gribat!
Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vēlos sākumā atbildēt Kiršteina kungam.
Kad jūs runājat, Kiršteina kungs, par Jūrmalu, tad atcerieties arī vēsturi: jūs bijāt koalīcijā, kad tie paši Ķemeri tika izpārdoti, un visa tā situācija, kāda ir Jūrmalā, daudzējādā ziņā ir saistīta tieši ar to koalīciju, kas toreiz bija pie varas. Pēdējos 20 gadus jūs tiešā vai pastarpinātā veidā vienmēr esat bijuši pie varas.
Nākamais. Runājot par Juridisko biroju un par tiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti. Diemžēl komisijas sēdē es tā arī nesaņēmu atbildi no Juridiskā biroja, kāpēc SASKAŅAS priekšlikums nav izskatāms. Ko tad SASKAŅA piedāvāja? Izslēgt attiecīgo pantu. Līdz ar to, mūsuprāt, tiktu atbildēts uz visiem jautājumiem, kurus iniciēja Valsts prezidents.
Acīmredzot šo skaidrojumu vajadzēs tālāk saņemt no Satversmes tiesas.
Nākamais. Te runāja par vieniem vai otriem sponsoriem. Nu tad paskatieties uz sevi, Dombravas kungs! Paskatieties, kas ir jūsu sponsori un kā tur ar maksātnespēju, ar tiesu izpildītājiem, ar nekustamajiem īpašumiem un tamlīdzīgi, un tad atkritīs ļoti daudz jautājumu. Un tad būs skaidrs, kas ko lobē.
Nākamais. Ziniet, kaut kā interesanti sanāk, ka šis jampadracis ap Imigrācijas likumu mums iesākās 2014.gadā. Tad bija priekšvēlēšanu laiks, tad bija šantāža: viens koalīcijas partneris šantažēja otru, lai pieņemtu vienu vai otru labojumu. Kas ir noticis? Pēc tās statistikas, kas ir komisijas rīcībā, Kiršteina kungs, redzams, ka ieguvums no tām investīcijām, no tiem līdzekļiem, kuri tika investēti Latvijas ekonomikā, bija pāri par 2 miljardiem eiro.
Tas ir vērā ņemams skaitlis vai nav? Nezinu. Tajā pašā laikā... Mēs runājam par investoru piesaisti, bet to pašu hokeja klubu “Rīga” neesam spējīgi sponsorēt no mūsu valsts uzņēmumiem, un viņi meklē pa visu pasauli, kas varētu atbalstīt mūsu hokeju, kas ir mūsu, Latvijas, izlases pamats.
Būsim reālisti!
Nākamais. Runājot par 2014.gadu, ziniet, negribas jau vilkt paralēles, bet tādas interesantas sakritības gan parādās. Tieši 2013.gadā Krievijas valsts prezidents paziņoja, ka ir jācīnās, lai investīcijas neplūstu ārpus Krievijas. Un kas notiek pie mums? Pēkšņi tiek labots Imigrācijas likums. Un pēkšņi viens politiskais spēks ar putām uz lūpām sāk stāstīt: “Ziniet, mums nevajag šīs investīcijas!” (No VL-TB/LNNK frakcijas: “Jūsu sadarbības partneri!”)
Nu ko? Kā intereses tad jūs aizstāvat? Es jau varu pieminēt, ka arī viens otrs ārlietu ministrs tā cīnījās ar Mistral pārdošanu Krievijai, ka pilnībā atbalstīja Krievijas militāro doktrīnu, tāpēc ka tie aviācijas bāzes kuģi viņiem nebija vajadzīgi... Tam cilvēkam laikam jābrauc pakaļ ordenim.
Es tomēr aicinu nolaisties uz grēcīgās zemes un saprast, ko tad mēs īsti gribam. Vai mēs gribam, lai šie panti strādātu un pie mums nāktu investīcijas, vai mēs to negribam? Un tā atbilde būs ļoti vienkārša. Tāpēc, ka visu laiku ņirgājamies par šo likumu, to pastāvīgi grozot. Nepaiet neviens gads... Mēs mainām spēles noteikumus vienā vai otrā punktā vai pantā.
Par kādu perspektīvu - investīciju perspektīvu, valsts attīstības perspektīvu - mēs varam runāt, ja mēs visu laiku mainām spēles noteikumus? Ar to taču nekas nemainīsies. Jūs jau panācāt vienu elementāru lietu, ka nekustamā īpašuma cena kā Jūrmalā, tā Rīgā ir absolūti vienāda ar to, kāda ir visā pārējā Latvijā. Kur tad to nekustamo īpašumu nopirks, ja par 250 tūkstošiem Zilupē var nopirkt puspilsētu? (Dep. M.Bondars: “Visu!”; dep. J.Dombrava: “Jūs taču vadāt to pilsētu! Ko tik švaki?”)
Dombravas kungs, es jums ieteiktu biežāk palasīt, kas ko vada un kas ko pārstāv, nevis vadīties tikai no baumām. (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”)
Un atgriežoties atkal pie Juridiskā biroja priekšlikumiem...
Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
J.Ādamsons. Pēdējais teikums. Visi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumi praktiski ir Juridiskā biroja sagatavoti priekšlikumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt: gadījumos, kad Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, procedūru nosaka Saeimas kārtības ruļļa 115.pants.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir ļoti skaidrs tas, kāpēc pret šo priekšlikumu ļoti aktīvi cīnās “Saskaņas Centra” pārstāvji. Šodien viņi faktiski ir galvenie debatētāji, kas aicina balsot “pret”.
Bet... (Dep. V.Orlovs: “Dzintar, SASKAŅA, nevis “Saskaņas Centrs”!”) Es ļoti atvainojos, SASKAŅAS deputātu vidū bija iemaldījies arī deputāts Viļums, kurš līdz šim nav manīts šīs frakcijas sastāvā un kurš faktiski raksturoja šo auditoriju, par kuru mēs šodien runājam, gandrīz vai kā tādus politiskos bēgļus.
Es gribu atgādināt vēlreiz to, ko jau uzsvēra Šnores kungs: mēs runājam par to kategoriju, kas uzturēšanās atļaujas ieguva, sākot no 2010.gada.
Sakiet lūdzu, Viļuma kungs, no kā šie cilvēki bēga 2010.gadā? Kas tie ir par bēgļiem? Un kāpēc Drošības policija, runājot par šo programmu, atzīst, ka šī programma rada potenciālu apdraudējumu valsts drošībai? Kāpēc šie, jūsuprāt, bēgļi rada apdraudējumu valsts drošībai? Tāpēc, ka mēs šobrīd nerunājam par bēgļiem. Pat, ja mēs varētu runāt potenciāli... teorētiski par kādu no politiskajiem bēgļiem, kas varētu būt iegādājies uzturēšanās atļauju Latvijā tagad Ukrainas krīzes kontekstā, es vēlreiz atgādināšu, ka pašlaik komisijas atbalstītā redakcija paredz to, ka no viņiem šie 5 tūkstoši tiks iekasēti.
Lielākoties runa ir tieši par šo Krievijas jaunbagātnieku kategoriju, kas vēlas iegūt ceļošanas tiesības Eiropas Savienībā un izmanto to, ka mēs šīs tiesības piedāvājam lētāk nekā ikviena cita Eiropas Savienības valsts. Mēs to darījām pazemojoši lēti, un viņi to izmantoja.
Šobrīd mums ir jāatbild uz galveno jautājumu. Es jūtu, ka daļa deputātu nesaprot, uz kādu jautājumu mēs meklējam atbildi. Jautājums nav par to, vai valstij vajag vēl papildu 5 miljonus. Ja mēs dzīvotu tagad lejputrijā, mēs varētu spriest, vai mums vajag 5 miljonus vai nevajag. Valstij 5 miljonus vajag. (Dep. J.Ādamsons: “A no kurienes ņems?!”) Un jautājums ir nevis par to, vai vajag, bet par to, no kā šos 5 miljonus paņemt. Vai paņemt no jaunajām māmiņām, vai paņemt no skolotājiem, kuriem trūkst šo miljonu, lai īstenotu pedagogu atalgojuma reformu, vai paņemt no Krievijas jaunbagātniekiem, kuriem šī summa... (Dep. I.Zariņa starpsauciens.) Nu, atvainojiet, kas tie par investoriem, ja viņiem ir problēma reizi piecos gados samaksāt 5 tūkstošus eiro? Par kādām investīcijām mēs runājam?
Tā ka, lūdzu, nesmīdināsim cilvēkus un gluži vienkārši katram (es šeit īpaši vēršos pie koalīcijas partneriem, jo opozīcija vienmēr teiks - visiem zemākus nodokļus, visiem lielākas algas - un viņiem par saviem lēmumiem nav jāatbild), kas strādā valdībā, ir jāizdara izvēle. Jāizdara izšķiršanās: kuras ir mūsu mērķa grupas, kuras grupas mēs aizstāvam un kuras grupas būs tās, kas tomēr palīdzēs īstenot valstij svarīgus sociālos pasākumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikumi vienmēr ir bijuši precīzi un izsmeļoši. Taču jautājums ir par politiskām sekām un taisnīgumu. Pasakot cilvēkam: “Laipni lūdzam Latvijā!”, mēs nākamajā brīdī viesim sakām: “Lasies laukā!” Tādas ir sekas, un tās ir netaisnīgas.
Nākamajā, proti, 6.priekšlikumā tiek īstenots tas pats Valsts prezidenta norādījums, bet politiskās sekas ir pavisam citas un taisnīgums ir lielāks. Līdz ar to, izmantojot šo iespēju, aicinu jūs neatbalstīt 5.priekšlikumu un atbalstīt 6.priekšlikumu. (Dep. A.Bērziņš: “To mēs visi jau sapratām, tagad balsosim!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Negribēju runāt (Starpsauciens: “Tad nerunā!”), bet man kā analfabētisma likvidēšanas skolotājam vienmēr pēc Ādamsona kunga ir jārunā.
Tātad Ķemerus, Ādamsona kungs, sagrāva padomju vara, iekļaujot tos Jūrmalas pilsētā, nopostot tramvaja līniju no Ķemeru sanatorijas līdz jūrai, sagraujot slaveno, Eiropā pazīstamo restorānu “Jautrais ods”, kurā ierīkoja kaut kādu arodbiedrību māju, pēc tam pionieru nometni, un līdz ar to liktenīgā ceļā tas viss arī dabīgā nāvē izbeidzās.
Tagad šī sanatorija tiek atjaunota, ja jūs to nezināt.
Sēdes vadītāja. Aicinu debatēt par priekšlikumu!
A.Kiršteins. Nākamais. Skaitļi. Šeit minēja, ka mēs it kā atsakāmies no miljarda. Es gribu atgādināt: ja mēs pieturēsimies pie šiem 12 vai 15 procentiem no IKP, ko dod tūrisms... Ādamsona kungs, tie ir 3,75 miljardi, tas ir trīs reizes vairāk nekā jūsu minētie skaitļi.
Te mums tika draudēts, proti, ja mēs tagad nobalsosim par šo priekšlikumu, šie miljardieri, miljonāri un multimiljonāri brauks citur. Acīmredzot viņi brauks uz Monako, kur divistabu dzīvoklis maksā 2 miljonus, vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur var dabūt uzturēšanās atļauju, ja iegulda jeb investē 1 miljonu dolāru kaut kādā ražošanā, vai uz Bavāriju, kas slīkst pašreiz plūdos. Cik man zināms, Eiropā ir palikušas tikai četras piecas valstis, kuras nav piesārņotas, kurās ir normāla vide un normāli klimatiskie apstākļi; uz turieni var aizbraukt. Tās ir Skandināvijas valstis, Latvija un pārējās Baltijas valstis. Tā ka, lūdzu, nepārdosim lēti šīs iespējas!
Man ir kauns par tiem cilvēkiem, kas runā, ka miljonāriem, multimiljonāriem un tādiem, kas var samaksāt, kā jau es teicu, par dzelzsbetona bunduli 300 vai 500 tūkstošus Jūrmalā, pēkšņi nebūšot naudas, lai reizi pa pieciem gadiem samaksātu 5 tūkstošus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.
J.Viļums (LRA).
Dāmas un kungi! Protams, šī programma sākotnēji bija kā investīciju programma, bet, laikam ejot, mēs redzam, ka šie cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju, faktiski ir iedalāmi divās grupās. Viena grupa ir vienkāršie investori, un otra grupa ir tie, ko es jau pirms tam, savā pirmajā uzstāšanās reizē, pieminēju, - cilvēki, kas faktiski bēg projām vai ir spiesti braukt projām no savas dzimtenes.
Jā, šeit tika runāts par to, ka šādi cilvēki var prasīt politisko patvērumu. Taču, ziniet, Latvijā ir viens cilvēks, kas šobrīd dzīvo Liepājā un ir lūdzis politisko patvērumu Latvijā, bet atbildi gaida jau ilgāk nekā pusgadu, faktiski drīz būs gads.
Skaidrs, ka tādējādi cilvēks īsā laikā nespēj iegūt kaut kādu atbildi no Latvijas valsts. Līdz ar to daļa šo cilvēku patiešām izmantoja šo it kā investīciju programmu, bet tajā pašā laikā, protams, tā viņiem bija iespēja legāli atstāt savu valsti un pamazām veidot, kā saka, dzīvi citur.
Un, ja runā par to, ka es vai Latvijas Reģionu apvienība kaut kādā veidā atbalsta SASKAŅAS pozīciju, tad godīgi es teikšu: manuprāt, šie cilvēki, kas ierodas Latvijā, ir - tieši otrādi! - neizdevīgi SASKAŅAI, jo, kā jau teicu pirmajā reizē, viņi patiešām var palīdzēt mums uzrunāt to krieviski runājošo Latvijas sabiedrības daļu, kas neatbalsta SASKAŅAS politiku un kas neatbalsta “Vienotas Krievijas”, tātad Krievijas Federācijas partijas, politiku. (Dep. I.Zariņš: “Tieši tā!”)
Un pēdējais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka Nacionālā apvienība pēc būtības parāda to, ka ir slikti saimnieki, jo tā vietā, lai iegūtu finansējumu arī jauno ģimeņu atbalstam, tepat Latvijā prātīgi saimniekojot, sakārtojot... Jā, man atkal jāatgādina par maksātnespējas administratoru visatļautības sistēmu. Tā vietā, lai sakārtotu mūsu pašu valstī saimnieciskos procesus, mēs cenšamies “nokāst” no kāda iebraucēja.
Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
J.Viļums. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Augstā Saeima! Šī diskusija jau sen ir pārvērtusies nevis par diskusiju par grozījumiem Imigrācijas likumā, bet par to - labi vai slikti ņemt savā bruņojumā Robina Huda principu - atņemt no bagātajiem un sadalīt trūcīgajiem, ieskaitot arī maksātnespējas administratorus varbūt.
Šeit runa nav par to, kas ir labi, kas ir slikti. Ir runa par to: kad tika ieviesta šī programma, Latvija pārdzīvoja pēckrīzes gadus. Galvenā problēma bija papildināt budžeta ieņēmumus, un tas tika realizēts caur šo programmu.
Otrs uzdevums bija mēģināt samazināt nekustamo īpašumu burbuļa efektu, un tāpēc tas akcents bija uzlikts uz nekustamo īpašumu iepirkumu.
Bet, jūs man piedodiet, neviens no ārvalstīm, neviens no ārienes nebija spiedis mūs, likumdevējus, pieņemt tādu programmu, kas veicinātu vienu vai otru virzienu. Investīcijas varēja ieguldīt nekustamajos īpašumos, varēja ieguldīt banku sfērā, varēja ieguldīt ražošanas attīstībā, tūrisma jomā un tā tālāk.
Likumdevējs - mūsu likumdevējs, ne kāds no malas! - bija izvēlējies to, ko bija izvēlējies. Tālāk, kā jau mums diemžēl pieņemts, mēs sākam uzlabot to, ko principā uzlabot nevar. Un tagad mēs sākam nodarboties ar demagoģiju, ka, lūk, Drošības policija uzskata, ka tas ir risks mūsu drošībai. Taču es vēlos atgādināt, ka jebkurš pieteikums saņemt šāda veida atļauju iziet arī Drošības policijas pārbaudi. Bija gadījumi, kad šīs iestādes atteikums bija par pamatu atteikt arī dalību šajā programmā. Tāpēc tā atkal ir mitoloģija, un nekas vairāk!
Jebkurš investors pirmām kārtām vērtē nevis to, vai mums ir darbaspēks vai nav darbaspēka, vai ir labi nodokļi vai slikti nodokļi, vai ir resursi, energoresursi un tā tālāk... Tās ir vērā ņemamas lietas, neapšaubāmi! Bet pamatu pamatā ir stabilitāte - stabilitāte nodokļu politikā, stabilitāte likumdošanā un tā tālāk, un tā joprojām. Jo tikai stabilā vidē var kaut ko runāt par perspektīvu, par ieguldījumiem ilgtermiņā, nevis dotajā brīdī un līdz nākamajai dienai. Tāpēc stabilitātes princips ir viens no svarīgākajiem, kad mēs runājam par investīciju piesaisti.
Un tāpēc tas, ko šodien aizstāv Nacionālā apvienība... Godīgi sakot, bija pareizi teikts, ka tas ir mēģinājums izstumt mūs no diezgan lielā Eiropas Savienības tirgus ar tādiem ne īpaši godīgiem paņēmieniem, izmantojot retoriku Robina Huda gaumē. Es aicinu tomēr rīkoties un pieņemt lēmumu saprātīgi.
Un pēdējais, ko es gribu teikt. Redziet, šeit tā programma - cilvēku uzņemšana Latvijā - ir ļoti atšķirīga no tā, par ko mēs diskutējām, runājot par bēgļu problēmām un par bēgļu izvietošanu Latvijā. Varbūt nebūtu lieki salīdzināt abas šīs programmas un padomāt, ka te ir daudz līdzīga un daudz atšķirīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Es domāju, visiem mums tomēr vajadzētu godīgi pateikt, ka šis nav jautājums par investīcijām vai par tiesisko paļāvību. Tas ir jautājums par politisko izšķiršanos. Kad es dzirdu sakām, ka ir pārkāpta tiesiskā paļāvība... Es vēl speciāli konsultējos vakar ar juristiem, kas nav no Saeimas Juridiskā biroja, un man pateica viennozīmīgi, ka situācijā, kad ir noteikts termiņš, kurā darbojas kāda norma vai likums, un šis termiņš beidzas, jebkurš - gan valsts, gan persona, kas ir slēgusi tādu līgumu, - var mainīt šos nosacījumus. Ja mēs būtu, pieņemsim, izsnieguši atļauju uz pieciem gadiem un pēc trim gadiem pieklauvētu pie šī uzturēšanās atļauju saņēmušā durvīm un teiktu: “Nu, tagad, vecīt, maksā vairāk vai tūlīt nodziedi himnu bez nevienas kļūdas, pretējā gadījumā brauc prom!” - lūk, tā būtu tiesiskās paļāvības pārkāpšana.
Otra lieta. Vai tā ir investīciju programma? Protams, tā bija iecerēta kā investīciju programma. Diemžēl statistika rāda, ka vairāk nekā 93 procenti bija nevis investīcijas tautsaimniecībā vai bankās, bet tikai un vienīgi nekustamajos īpašumos. Protams, nekustamā īpašuma nozari mēs izglābām ar šo programmu, un “pateicībā” par to nekustamo īpašumu nozarē šobrīd ir vislielākā ēnu ekonomika. “Paldies” viņiem, protams!
Tā ka nerunāsim par to, ka mēs te kaut ko pārkāpjam. Mēs neko nepārkāpjam! Mēs varam paši to politiski uzņemties vai neuzņemties.
Ja mēs runājam par šīs investīciju programmas perspektīvām vai nākotni, ziniet, šogad, vēl nepastāvot nekādiem noteikumiem par papildu iemaksām, ir pieteikušies nedaudz vairāk kā simts pretendentu. Tā ka, es domāju, šī programma pati par sevi ir nobeigusies, jo Krievijā vienkārši nav vairs tādas naudas, lai varētu atļauties maksāt 80 tūkstošus par Šengenas vīzu. Nav vairs tās naudas, un nekādi investori vairs no turienes šurp negāzīsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbildēt Raivim Dzintaram. Dzintara kungs, pēdējos gados man tiešām izveidojies tāds iespaids, ka jūs esat izaudzis par nopietnu politiķi, bet...
Sēdes vadītāja. Aicinu runāt par priekšlikumu, Cileviča kungs.
B.Cilevičs. Es runāju par priekšlikumu. Tā ir diskusija.
...bet jūsu šīsdienas uzstāšanās lika man vilties.
Pirmkārt. Ir vispārējs princips - atbildēt argumentēti, nevis uzbrūkoši. Jūsu galvenais arguments: SASKAŅA to aizstāv, tātad tas ir slikti. Tas nozīmē, ka pēc būtības jums nav ko iebilst.
Otrkārt. Tas, ko jūs teicāt, - ka visi tie investori, kas iebrauca Latvijā, esot miljardieri, kuriem neko nenozīmē tas, vai tur ir plus vai mīnus 5 tūkstoši, - skaidri parāda, ka jūs vienkārši nezināt, kas ir šie cilvēki. Absolūti lielākā daļa šo cilvēku ir pašnodarbinātās personas vai mazie uzņēmēji, kas vienkārši pārdeva savu dzīvokli kaut kur Maskavā vai citās Krievijas pilsētās un nopirka šeit, jo cenu starpība - lai jūs to zinātu! - ir pilnīgi pietiekoša.
Un treškārt. Pats svarīgākais. Jūs uzskatāt, ka gudrs investors ir tāds, kas maksā pa labi un pa kreisi to, ko prasa, un tas, ka viņam ir tās papildu maksas, jums neko nenozīmē.
Dzintara kungs! Gudrs investors izvērtēs visus apsvērumus un desmitreiz padomās, vai ir vērts ieguldīt naudu valstī, kur spēles noteikumi mainās pārāk bieži. Diemžēl jūsu loģika ir tāda: “Viņam ir nauda. Paņemsim to! Izdomāsim kaut ko, kā it kā likumiski paņemt šo naudu!”
Nu, jā, var jau cirpt tās aitas vēl pirms tam, kad tās ir apaugušas ar vilnu, bet tieši tāpēc mūsu ekonomika ir tāda, kāda tā ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
(Starpsauciens.) Divās minūtēs anekdote nesanāks, tāpēc es runāšu par svarīgāko.
Es labticīgi mēģināšu noticēt, ka Nacionālā apvienība vienkārši nesaprot, ko viņi dara, un ka viņi ir apmaldījušies labos nodomos, un ka tas netiek darīts viņu sponsoru interesēs... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”; dep. J.Dombravas, dep. A.Kiršteina starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Zariņa kungs!
I.Zariņš. Es tieši par to arī runāju.
Sēdes vadītāja. Es aicinu debatēt par priekšlikumu.
I.Zariņš. ...maksātnespējas administratoru interesēs, lai viņiem būtu vairāk darba un nebūtu kāda investora, kas varētu to glābt... Jo, redziet, ja jūsu (Dep. R.Kols: “Bet kāds sakars?”) priekšlikums būtu tiešām ekonomiski pamatots, tad es... Es vēlētos cerēt, ka tiešām jūsu doma bija rūpēties par latviešu ģimenēm. Taču jums vajadzētu zināt, ka ir tāda Lafēra līkne - likumsakarība, kuru pētot, jūs varat saprast, ko jūs ar savu priekšlikumu panāksiet. Tā būtība ir tāda, ka, palielinot kaut kādu nodokļu nastu, jūsu ienākumi līdz kaut kādam brīdim... pieauguma stabiņi sāk samazināties. Un tas ir tieši tas, kas pašlaik ir noticis ar šo programmu. Tā līkne ir pārsniegusi maksimuma punktu un iet uz leju, un katra papildu slodze nevis palielinās, bet samazinās ienākumus šinī programmā. Ar šīm savām iniciatīvām jūs - tieši otrādi! - graujat, jūs darāt pretēji visam tam, ko jūs stāstāt.
Jūs panākat tieši to, ko jūs jau esat panākuši: mājokļa programmai naudas vairs nav, jo tā tika finansēta no šīs uzturēšanās atļauju programmas. Un, pateicoties jūsu iniciatīvām, tagad Latvijas ģimenēm pašām būs jāmaksā par šo programmu. Un jūs gribat to turpināt! Man tomēr ir pamatotas aizdomas, ka jūs to darāt nevis to interešu dēļ, kuras jūs tagad cēli piesaucat, bet gan savu sponsoru - maksātnespējas administratoru - interesēs, lai būtu viņiem vairāk, lai šeit būtu vairāk maksātnespējīgu cilvēku, kuri nevarētu nopirkt šo īpašumu par dārgu naudu, bet to varētu kāds pa lēto pārņemt, lai pēc tam ar to varētu spekulēt.
Diemžēl tā sanāk. Vai arī jūs esat labticīgi maldījušies? Ja esat maldījušies, mierīgi padomājiet par to, atzīstiet savas kļūdas un tiešām izdariet kaut ko jēdzīgu priekš Latvijas tautas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim... (Dep. A.Latkovskis: “Es komisijas vārdā!”)
Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Grūti runāt, kad jau skaidri iezīmēta mūsu bipolārā pasaule. Profesionāli patrioti jau pateica, ka tie, kas nav profesionāli patrioti, ir valsts ienaidnieki.
Es riskēšu tomēr runāt nevis par patriotismu, nevis par naudu, bet par ko citu.
Tiešām, šie grozījumi vērtējami no ļoti daudziem skatu punktiem. Mēs varam runāt par naudu, mēs varam runāt par investīcijām, mēs varam runāt par situāciju Krievijā, mēs varam runāt par to, ka šādus grozījumus izstrādājis Juridiskais birojs. Vēršu jūsu uzmanību, tie, kas nepamanīja: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šos Juridiskā biroja priekšlikumus nav atbalstījusi. Šnores kungs piedalījās komisijas sēdē un skaidri zina, ka gan 5., gan 6.priekšlikums ir izstrādāts juridiski korekti. Tie ir vienlīdz juridiski korekti. Mēs runājam tikai par politisko izšķiršanos - kuru variantu mēs atbalstām.
Es piekrītu tiem, kas teica, ka tiesiskās paļāvības princips nav pārkāpts. Piekrītu arī tiem, kas teica, ka nav tiesisko šķēršļu. Taču es domāju, ka valsts dzīvi raksturo ne tikai tiesiskā reglamentācija, ne tikai tiesiskā paļāvība, ne tikai tiesisko šķēršļu esamība vai neesamība. Es uzskatu, ka situācija... Šo programmu, kas sākotnēji bija iecerēta kā investīciju programma, izmantoja ļoti daudz inteliģences pārstāvju no Maskavas, no Pēterburgas. Tie ir cilvēki, kas pārdevuši savu vienīgo dzīvokli un pārvākušies uz pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. Ja mēs tagad cilvēkiem, kuriem nav citas dzīvesvietas, sakām: “Jūs esat slazdā, tagad jums būs jāmaksā!” - tas nav pieļaujami. Tiesiskā paļāvība nav pārkāpta, bet ir pārkāpta morāle, ir pārkāpta ētiskā paļāvība.
Protams, var salīdzināt ar īrniekiem, ar pasu saņēmējiem, bet atcerēsimies, ka īrniekam ir iespēja izvēlēties citu dzīvesvietu. Viņš var īrēt lētāku dzīvesvietu citur. Bet cilvēkam, kas jau iegādājies dzīvokli, nevar pārmest to, ka viņš dzīvo tieši tur. Es uzskatu, ka mūsu valsts politikai jābūt gan konsekventai, gan godīgai.
Aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu un atbalstīt 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? (Dep. A.Bērziņš: “Nevajag vairāk neko! Balsojam!”)
A.Latkovskis. Paldies visiem debatētājiem. Katram bija savi argumenti. Bet manā skatījumā vislabākie argumenti ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura 5.priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 55, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Latkovskis. 6. ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Latkovskis. Tas arī viss. Vai tad tik daudz bija jāstrīdas? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Aicinu atbalstīt kopumā trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 16, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien vēlreiz. Strādājam ar dokumentu Nr.2260.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Neviens priekšlikums netika saņemts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.2261.
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirms otrā lasījuma. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Likumprojektu komisijā atbalstījām, un līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.
J.Vectirāns (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 31.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam.
Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
J.Vectirāns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Kolēģi! Šis ir likumprojekta trešais lasījums. Mēs esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Un 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 3.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Kopumā mums ir saņemti astoņi priekšlikumi.
1. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kur ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver arī 5. - Edgara Tavara priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un pēdējais ir 8. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir guvis vienbalsīgu atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir priekšlikumu tabula, kurā ir četri priekšlikumi. Tie visi rosina paplašināt amatpersonu loku, iekļaujot tajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas amatpersonas.
1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Dolgopolovs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Dolgopolovs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Dolgopolovs. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Kopumā ir saņemti 11 priekšlikumi, no kuriem 1. ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, par kuru viņš ir pieteicies debatēs.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir atšķirīgas attieksmes aizlieguma uzskaitījumu jeb pamatu, kas šobrīd ir noteikts dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ, papildināt ar vēl vienu pamatu - ģimenes stāvokli.
Pirms gada, pagājušā gada jūnijā, mēs jau debatējām par šādu priekšlikumu, kuru es biju iesniedzis uz trešo lasījumu. Argumenti, kāpēc tas tika noraidīts, tika pamatoti ar to, ka tas ir sasteigts un nav saņemti atbildīgo iestāžu atzinumi. Tāpēc daļa kolēģu neatbalstīja šo priekšlikumu.
Ir pagājis gads, ir saņemti atbildīgo iestāžu atzinumi. Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, tiesībsargs, Ekonomikas ministrija un arī Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir sniegusi savu atzinumu. Būtībā tās visas kopumā atbalsta šos priekšlikumus, ir varbūt tikai dažas nianses, piemēram, Labklājības ministrija piedāvāja diskriminācijas aizlieguma pamatojumu ģimenes stāvokļa dēļ papildināt ar “ģimenes un laulības stāvokļa dēļ”... Savukārt, konsultējoties ar juristiem, ir skaidrs, ka ģimenes stāvoklis jau ietver to stāvokli - ir laulājies vai nē. Tāpēc es varbūt necitēšu visus atzinumus, tikai galveno - tiesībsarga atzinumu, kurā viņš uzsver, ka, “papildinot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar jaunu diskriminācijas aizlieguma pamatu - “ģimenes stāvoklis” -, tiks stiprināta tiesību uz mājokli īstenošana, veicināta mājokļa pieejamība un paredzēta iespēja ģimenēm aizsargāt savas tiesības diskriminācijas gadījumā”.
Atgādināšu, ka šis priekšlikums toreiz tapa pēc raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimenta. Un arī toreiz, pamatojot savu attieksmi, daži kolēģi teica, ka viņiem nav zināmi piemēri. Tāpēc īpaši Edvardam Smiltēnam, kurš sacīja, ka par šādiem gadījumiem daudz neko nav dzirdējis, un Andrejam Judinam, kurš no vietas izsaucās un prasīja piemērus, es minēšu dažus piemērus.
Barčas kundze, sludinājums no portāla liepājniekiem.lv. Tas ievietots 6.jūnijā, un brīvā tulkojumā no valodas, kura nav valsts valoda, tas skan tā: “Izīrē vienistabas dzīvokli Liepājas dienvidrietumu rajonā, māja renovēta, blakus Maxima, ar skatu uz jūru, individuāla mašīnas novietne blakus mājām, vēlams uz ilgu laiku, ne mazāk kā gadu, bez dzīvniekiem un bērniem (līdz 3 gadiem).” Vai te ir runa par dzīvniekiem līdz trim gadiem vai bērniem? Laikam par bērniem ir runa.
Sludinājums no portāla ss.lv, ievietots šajā gadā: “Jelgavā izīrē dzīvokli īrniekiem bez bērniem, centrā. Tuvumā autoosta un Rimi veikals.”
Nu, ir daži īpaši kuriozi: “Dobelē izīrē vienistabas dzīvokli uz ilgāku laiku - strādājošiem cilvēkiem bez bērniem un dzīvniekiem.” Tālāk tiek aprakstīts, ka tur veikts remonts. Un tad vēl piebilde: “Veikali, skola, bērnudārzs un autostāvvieta trīs minūšu attālumā.” Tas ļoti interesē cilvēku, kuram nav bērnu!
Un īpaši unikāls ir sludinājums, kas portālā ss.lv ievietots 17.maijā: “Kārtīgai, nesmēķējošai īrniecei (30-50 gadi) bez bērniem un mājdzīvniekiem ilgtermiņā izīrē dzīvokli vecajā Ziepniekkalnā. Dzīvoklis atrodas piecstāvu ēkas trešajā stāvā. Pagalmā ir bērnu rotaļu laukums.”
Es domāju, tas ir teikts, vai nu lai viņa, ja viņa ir kāda īpaša bērnu nīdēja, saprastu, ka jārēķinās ar bērnu čalām, vai varbūt tāpēc, ka viņa, nu, šī kārtīgā, nesmēķējošā sieviete, tomēr varētu aiziet paspēlēties bērnu rotaļu laukumā. (Dep. A.Kaimiņš: “Palasi vēl!”)
Ir vēl vairāki citi raksti, kurus es gribētu nolasīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Lasi visus!”) Es izvēlējos tikai vienu. Tajā māmiņa Līga raksta: “Tā sanāca, ka ar vīru vēlamies pārcelties no maza vienistabas dzīvoklīša uz divistabu dzīvokli, jo pamazām domājam par ģimenes pieaugumu. Un tagad rodas problēma: daudzos dzīvokļu īres sludinājumos rakstīts - bez bērniem, bez dzīvniekiem. Mēs esam ģimene, kas vēlētos vairākus bērnus, taču ļoti turīgi neesam un dārgus dzīvokļus atļauties nevaram. Pašvaldības dzīvokļu rindā ir jāgaida nepieņemami garš laiks, tāpēc dzīvoklis mums jāīrē pašiem no saimnieka. Kā lai jūtas ģimene, kas saprot, ka visi lētākie dzīvokļi ir viņiem nepieejami, jo atklāti, ciniskā veidā saimnieki drīkst atļauties diskriminēt ģimenes ar bērniem pat tad, ja viņi ir spējīgi nodrošināt klusumu un kārtību? Kāpēc darba tirgū ir noteikumi, kuri paredz, ka nedrīkst diskriminēt pēc dzimuma, vecuma un citiem parametriem, ja tam nav pamatojuma, bet dzīvokļu tirgū var darīt, ko grib, atstājot ģimenes ar bērniem pēdējā vietā?”
Un noslēgumā viņa raksta: “Vai valstī, kas vismaz uz papīra aizsargā ģimenes, nevajadzētu pieņemt likumu pret diskrimināciju, lai nedrīkstētu pieprasīt no īrnieka būt bez bērniem?”
Aicinu atbalstīt gan tiesībsarga pozīciju, gan arī šo māmiņu pozīciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Man ļoti gribētos, lai Parādnieka kungs man palīdzētu labāk saprast viņa priekšlikumu.
Proti, lasot pantu, es tur redzu nevis vārdu “diskriminācija”, bet to, ka “aizliegta atšķirīga attieksme”. Un tagad iedomāsimies situāciju, ka ir kāds uzņēmējs, kas, tieši rūpējoties par bērniem, piedāvā kaut kādu pakalpojumu ģimenei ar bērniem! Vai tā nav atšķirīga attieksme? Es vienkārši uztraucos par to, ka, ja mēs pieņemsim jūsu priekšlikumu, tad sanāks tā, ka uzņēmums, kas piedāvās kaut ko bērniem īpaši labvēlīgu, būs likuma pārkāpējs. Jo tad tie, kam nav bērnu (Dep. R.Jansona starpsauciens.), varēs prasīt, lai tāda diskriminējoša attieksme tiktu pārtraukta. Vai nesanāks tā? Varbūt jūs varēsiet man palīdzēt saprast šo normu?
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Judina kungs, jūs taču it kā esat jurists, vai ne? Nu, jūs taču it kā saprotat, ka tad, ja tiek piemēroti kādi labvēlīgi nosacījumi kādām iedzīvotāju kategorijām - ģimenēm ar bērniem -, to nekādi nevar uzskatīt par diskrimināciju pret citām. Nu, jūs taču to ļoti labi saprotat! Tad jau sanāk arī tā: ja invalīdiem tiek radīti kādi īpaši labi apstākļi, tādā gadījumā mēs diskriminējam tos, kuri nav invalīdi. Judina kungs, nu taču padomājiet, ko jūs vispār runājat!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Eu, džeki, beidziet!”; dep. A.Bērziņš: “Andrej, nu liec viņu mierā!”)
A.Judins (VIENOTĪBA).
Nu, redziet! Nu kā var apstāties, ja mēs jau sākam runāt par izglītību?!
Es vienkārši nolasīšu, varbūt Parādnieka kungam nebija laika izlasīt pantu (Dep. A.Bērziņš: “Liec mierā Parādnieku!”) Tajā rakstīts: “Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme [..].”
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
E.Smiltēns. Jā, kolēģi, mēs komisijā šo normu vērtējām. Diskusija bija par to, vai konkrētā redakcija būs atbilstoša šīs normas mērķim. Komisijas deputātu vairākums sliecās tomēr 1.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Smiltēns. 2.priekšlikums nāk no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Arī 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. ir Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ietver arī iepriekšējo - 5.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. ir Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 10. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 11. ir Ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus un aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Respektīvi, pati komisija ir izveidojusi priekšlikumu.
Tātad 1. ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš nosaka jaunu likuma spēkā stāšanās termiņu. Iepriekšējais bija noteikts 1.jūnijā, ko objektīvi nevar izpildīt. Tagad tiek noteikts šā gada 1.augusts. Komisijā priekšlikums atbalstīts, un aicinu to atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir noslēgusi darbu pie likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.459/Lp12). Uz trešo lasījumu komisija bija saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas pēc būtības ir redakcionāls priekšlikums, kas precizē apelācijas instances tiesas sastāvu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē apelācijas sūdzības ierosināšanas atteikšanas termiņu. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura un kas precizē pārejas noteikumu atsevišķa punkta spēkā stāšanās brīdi. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu jūs informēt, ka 53 gadu jubileju svin mūsu kolēģis deputāts Raimonds Rubiks. Sveicam viņu! (Aplausi.)
Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu sapulcēties pēc piecām minūtēm komisijas telpās uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aleksandrs Kiršteins... ir, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs... ir, Vilnis Ķirsis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Veiko Spolītis un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi!
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 10 priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja terminoloģiska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdzīgs ir arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šī priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka gadījumā, ja kasācijas sūdzību iesniedz zvērināts advokāts (kā mēs zinām, Civilprocesa likumā šāda kārtība ir noteikta), papildus ir iesniedzama arī pilnvara un orderis. Gadījumā, ja šī pilnvara un orderis jau atrodas lietā un tas dod tiesības iesniedzējam iesniegt kasācijas sūdzību, tad minētie dokumenti papildus nav iesniedzami. Tātad tas ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Tātad... vienu sekundīti... 4. - izskatījām, jā...
Tātad 5. ir Juridiskā biroja...
Sēdes vadītāja. Tātad 4. ...
G.Bērziņš. Es atvainojos, 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir līdzīgs 1. - jau atbalstītajam terminoloģiska rakstura priekšlikumam. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. arī ir Juridiskā biroja terminoloģiska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pagarināt likuma 32.1 panta spēkā esamību līdz 2018.gada 31.decembrim. Tas ir saistīts ar tiesu namu reformas pabeigšanu, kas arī ir datēta ar šo datumu. Minētais priekšlikums tika skatīts arī Tieslietu padomē, kur tas saņēma vairākuma atbalstu. Tāpat minētais priekšlikums ir skatīts arī Tiesu politikas apakškomisijā, kur tika atbalstīts. Komisija priekšlikumu izstrādāja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Tātad, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” trešajā lasījumā.
Komisijā esam saņēmuši kopumā septiņus priekšlikumus.
1. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš iekļauj arī 1.priekšlikumu. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 4. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. ir VARAM parlamentārā sekretāra Eglīša priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 6.priekšlikums, kurš iekļauj iepriekšējo, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un pēdējais, kolēģi, ir 7. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Un aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! (No frakcijas SASKAŅA: “Par piesārņojumu vai pret piesārņojumu - kā tur ir?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” pirmajā lasījumā.
Es domāju, ka jums tāpat kā man būs interesanti uzzināt, ka šī likuma 2.pants nosaka, ka karatiesas tiek izveidotas ar tieslietu ministra rīkojumu gadījumos, ja valstī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš.
Šis likums ir pieņemts 2005.gadā un grozīts tikai vienu reizi - 2008.gadā.
Pašreizējos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets, un tie nepieciešami, lai aktualizētu Karatiesu likumu atbilstoši mūsdienu situācijai. Es gan patiesībā teikšu to (un es domāju, ka jūs tāpat domājat): dod, Dievs, lai mums nekad nebūtu jāpiedzīvo šī likuma piemērošana praksē!
Pirmkārt. Šie likuma grozījumi paredz no likuma izslēgt norādi uz militārajiem darbiniekiem. Tas ir saistīts ar to, ka militārie darbinieki bija civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pildīja tos pienākumus, kuri bija jāpilda karavīriem, kamēr personālsastāvs netika nokomplektēts ar karavīriem. Militārie darbinieki vairs neietilpst Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā.
Otrkārt. Šie likuma grozījumi nosaka advokātu pakalpojumu pieejamību karatiesās. Šie likuma grozījumi, pēc iesniedzēju domām, paredz labāku kārtību. Proti, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei būs pienākums izveidot un uzturēt to advokātu reģistru, kuriem jāveic advokātu funkcijas karatiesām piekritīgās lietās, un šiem zvērinātajiem advokātiem tāpat kā tiesnešiem un prokuroriem būs jābūt apmācītiem darbam ar karatiesām piekritīgām lietām.
Juridiskā komisija likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Karatiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis...
Tātad - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums”. Tas ir saistīts ar to, ka Eiropas Parlaments un Padome 2013.gada 11.decembrī ar regulu Nr.1316/2013 izveidoja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un līdz ar to arī paredzēja vispārējos noteikumus Eiropas Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanai no minētā finanšu instrumenta.
Minētā Eiropas Savienības finansiālā atbalsta apgūšanu Latvijā šobrīd neregulē neviens Latvijas Republikas normatīvais akts.
Šis likumprojekts, ko Ministru kabinets virza izskatīšanai Saeimā, aizpildīs šo robu likumdošanā, veidojot nacionālo regulējumu un sadalot atbildību par regulā Nr.1316/2013 noteikto dalībvalsts pienākumu īstenošanu, tajā skaitā - par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma apgūšanas uzraudzību.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Kolēģes! Likumprojektā ierakstītais likuma mērķis ir šāds: “Likuma mērķis ir īstenot efektīvu un caurskatāmu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzību.”
Komisijas sēdē klātesošajiem likumprojekta iesniedzējiem, precīzāk sakot, valsts pārvaldes darbiniekiem, tika uzdots jautājums: “Kas šobrīd likumdošanā traucē īstenot efektīvu un caurskatāmu projektu uzraudzību?” Visi vienbalsīgi teica: “Pilnīgi nekas! Projektu uzraudzību, lai tie būtu caurskatāmi un efektīvi, var realizēt ar esošās likumdošanas palīdzību.” Tad, protams, ir nākamais loģiskais jautājums: “Priekš kam šāds likums ir vajadzīgs?” Komisijas sēdē iestājās pilnīgi neveikls klusums. Ne paši ierēdņi spēja atbildēt, ne arī klātesošie koalīcijas deputāti.
Kolēģi! Es jums varu pateikt, ka nākamnedēļ būs speciālo ekonomisko zonu un brīvostu likumprojekts, kur arī būs deputāta Vucāna priekšlikumi, kuru mērķis neatbilst patiesajai būtībai. Gluži tāpat kā šim likumprojektam.
Pie varas esošie kolēģi, cik ilgi mēs tā turpināsim?
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
J.Vucāns. Tas, ko vēlos piebilst komisijas vārdā, ir tas, ka minētajās debatēs tiešām tika runāts par jautājumiem, kurus minēja Mārtiņš Bondars. Bet tika uzsvērta arī šī likumprojekta praktiskā nozīmība. Jo runa ir par infrastruktūras objektiem, par Eiropas Savienības finansējuma ieguldīšanu lielos infrastruktūras objektos, kur saskaņošanas procedūra un arī uzraudzības procedūra ir krietni ietilpīgāka, krietni sarežģītāka, kā arī naudas resursu ziņā ir krietni lielāka atbildība par šo līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Līdz ar to manis minētajā regulā Nr.1316/2013 šie Eiropas Savienībā kopīgi noteiktie principi ir minēti.
Es jau minēju, ka Latvijā neviens normatīvais akts lielo infrastruktūras objektu uzraudzību atbilstoši šīs regulas prasībām nereglamentē. Protams, jebkura regula ir izpildāma jebkurā dalībvalstī. Tas ir vispārējs princips. Bet vienlaikus, veidojot šādus nacionālos tiesību aktus, mums ir iespēja arī savas specifiskās intereses iestrādāt šajos likumdošanas aktos. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc tomēr komisija izlēma, ka šāds Ministru kabineta veidotais likumprojekts ir nepieciešams, un komisijas vairākums tā virzību Saeimā atbalstīja.
Vēlreiz komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Vucāns. Šā gada 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemes pārvaldības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka grozījums paredz dot tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ledus - uz bīstama ledus.
Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Adamovičs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam - šī gada 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Šā gada...?
A.Adamovičs. 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!
Pirmajā lasījumā skatām likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”.
Pēc būtības likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu, proti, zaudējumu vai personisko, tai skaitā morālo, kaitējumu, kas ticis nodarīts vai nu kriminālprocesā izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā institūcijas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, kā arī - likumā noteiktajos gadījumos - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības dēļ.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Elksniņš. 15.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.septembrim.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.
Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi un skatījusi 24 priekšlikumus.
1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
J.Tutins. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 9. - atbildīgās komisijas, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 11.priekšlikums, ko bija iesniedzis deputāts Vilks, komisijā diemžēl atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji tika atbalstīts, iekļaujot to 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Nē. Atbalstīts.
Tātad 15.priekšlikums ir atbalstīts, iekļaujot 16. - komisijas priekšlikumā. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 20.priekšlikums, ko bija iesniedzis deputāts Vilks, komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Tutins. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. 22.priekšlikums, ko bija iesniegusi deputāte Ločmele-Luņova, komisijā atbalstu neguva. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Tutins. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. Un 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Tutins. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Tutins. Komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šā gada 27.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.jūnijam.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2268 - “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”.
Likumprojektam ir iesniegti 18 priekšlikumi.
1. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 2. - kultūras ministres priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 3. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 4. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 5. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 6. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 7 - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 8. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 9. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 10. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. Arī 11. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 12. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. Tāpat arī 13. - kultūras ministres priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. Arī 14. ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 15. arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 16. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. 17. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. Savukārt 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Rībena. Līdz ar to es jūs lūdzu balsot un atbalstīt Nemateriālā kultūras mantojuma likuma projektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Rībena. Trešajam lasījumam noteiktais termiņš ir 29.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Kādēļ likumprojekts ir izstrādāts?
Tādēļ, lai atbilstu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, kurš ir stājies spēkā šī gada 1.janvārī, kā arī lai precizētu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma atsevišķas normas.
Pirmkārt, ir pagarināts termiņš, kādā publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās.
Un, otrkārt, ir precizēta kārtība, kādā veicama nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana, lai likums atbilstu faktiskajai un tiesiskajai situācijai.
Likumprojektu esam komisijā izskatījuši un lūdzam to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
J.Smiltēns. Jā, kolēģi! Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.
E.Smiltēns. Kolēģi! Konstruktīvus priekšlikumus no jums gaidām līdz 13.jūnijam. Un izskatīšana - pēdējā Saeimas pavasara sesijas sēdē, kura notiks 16.jūnijā.
Sēdes vadītāja. 16.jūnijs.
Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.jūnijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16.jūnijā.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Piedāvātais likumprojekts ir saņemts no Ministru kabineta un paredz ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību jeb reverso PVN graudaugu un tehnisko kultūru nozarēs.
Mērķis ir samazināt PVN nemaksāšanas gadījumus. Kā mēs zinām, ieviešot dažās nozarēs apgriezto PVN maksāšanas kārtību, rezultāti ir ļoti labi. Tā tas ir, piemēram, tādās nozarēs kā kokrūpniecība un būvniecība.
Komisija likumprojektu pirms pirmā lasījuma izskatīja savā 9.jūnija sēdē un atbalstīja. Lūdzam likumprojektu izsludināt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Un komisija lūdz atbalstīt...
L.Straujuma. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.
L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.jūnijs. Un izskatīšana Saeimā - 16.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.jūnijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16.jūnijā.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Tā kā plaši ir izskanējusi dažāda informācija par šo Juridiskās komisijas lēmumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, mans pienākums ir komisijas vārdā jums sniegt informāciju par to, kādēļ Juridiskā komisija ir lēmusi tieši šādi.
Proti, minētais likumprojekts ir ļoti sens. Tas nav Tieslietu ministrijas redzējums par risinājumiem maksātnespējas jomā; tas ir no 11.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā īpaši izveidotās darba grupas pārmantots likumprojekts - vēl no 2013.gada. Un 2014.gadā īsi pirms Saeimas vēlēšanām pieņemts pirmajā lasījumā, atkal ilgi nogulējis (Dep. A.Elksniņš: “Kauns!”), tad 12.Saeima pārņēma šo likumprojektu, un tas nonāca Juridiskajā komisijā.
Mēs to tikai šeit sēdē atbalstījām pēc būtības, nedebatējām. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija 2015.gada 1.marts. Līdz ar to Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā saņēma likumprojektu ar vismaz 15 mēnešus veciem priekšlikumiem un konstatēja, ka šie priekšlikumi neaptver visus tos jautājumus, uz kuriem mums šodien būtu jāatbild gan uzņēmējiem, gan citiem, kas pārmet valsts politikas neatbilstošu rīcību maksātnespējas jomā. (Dep. J.Ādamsons: “Kas vainīgs?”)
Juridiskās komisijas vairākums nolēma, ka parlamentā ir jārisina visi jautājumi, ir jāatver šis likumprojekts aktuāliem priekšlikumiem. Mums ir bijusi konference par šo jautājumu, mums ir bijušas četras apakškomisijas sēdes, ir izskanējuši ļoti daudzi priekšlikumi, un Juridiskā komisija vēlas ar šiem priekšlikumiem strādāt.
Turklāt arī tieslietu ministrs ir teicis, ka nākampirmdien, tas ir, 13.jūnijā, būs viņa redzējums par risinājumiem Maksātnespējas likumā. Arī to Juridiskā komisija vēlētos šajā likumprojektā izskatīt. Līdz ar to Juridiskā komisija nevis vilcina šī likumprojekta pieņemšanu, bet - gluži pretēji! - ir gatava strādāt nekavējoties un strādāt ar to, kas ir aktuāls šodien, ne tikai ar mazu daļu, un gaida līdz 1.augustam visus priekšlikumus, tajā skaitā gan no uzņēmējiem, gan no Tieslietu ministrijas. Es ļoti ceru arī uz labiem priekšlikumiem no jums, godātie kolēģi.
Līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu pagarināšanas termiņu šim likumprojektam līdz šā gada 1.augustam. Un Juridiskā komisija ir gatava strādāt arī vasarā, kā tas vienmēr ir bijis.
Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinot Lībiņas-Egneres kundzes teikto... Tieslietu ministrija tiešām pirms kāda laika izstrādāja šo likumprojektu. Atcerēsimies, ka pa šo laiku ir bijušas vairākas tiesvedības Satversmes tiesā, apstrīdot arī šeit, Saeimā, trešajā lasījumā pieņemtos atsevišķos grozījumus, tajā skaitā attiecībā gan uz valsts amatpersonas statusu, gan arī uz pārkāpumu skaitu, kuru dēļ paredzēts atņemt administratoriem sertifikātu. Taču tajā pašā laikā, runājot par reformām, par kurām nav bijis šaubu... un to apliecina arī vairākas diskusijas konsultatīvajā padomē un nolēmumi, kuros cita starpā ir redzams, ka, piemēram, Ārvalstu investoru padome Latvijā pēdējā konsultatīvās padomes sēdē skaidri un nepārprotami pauda atbalstu minētajiem grozījumiem. Es domāju, ka nav pamata šobrīd aizkavēt šo grozījumu izskatīšanu, jo, runājot par tālākiem Tieslietu ministrijas piedāvājumiem un tām idejām, kas izskanēja konferencē, jānorāda, ka šie piedāvājumi ir sadalāmi divās daļās.
Pirmā daļa ir tas, par ko varētu lemt jau faktiski šobrīd, proti, tas, kas ir šajā likumprojektā. Ja būtu nepieciešami kādi precizējumi, tie vairāk būtu tehniski un tos varētu izdarīt komisija gan attiecībā uz sertifikācijas funkciju nodošanu valstij, par ko runāja tieši Ārvalstu investoru padome Latvijā, gan arī par disciplināratbildības ieviešanu administratoriem.
Es tiešām nevienā diskusijā nedz Juridiskajā komisijā, nedz Tiesu politikas apakškomisijā, nedz arī konferencē nedzirdēju nevienu iebilstam pret disciplināratbildības noteikšanu. Un arī šajos grozījumos ir paredzēts papildināt ierobežojumu uzskaitījumu, kas liegtu administratoriem pildīt savus pienākumus konkrētā maksātnespējas procesā. Es patiešām neredzu nekādus šķēršļus šobrīd šo grozījumu izskatīšanai un pieņemšanai.
Savukārt attiecībā uz šo otro daļu, kuru es minēju, proti, uz tām idejām, kas izskanēja konferencē, piemēram, tiesiskās aizsardzības procesa nodalīšana no maksātnespējas procesa, pievēršanās tieši tiesiskās aizsardzības mērķa īstenošanai, proti, maksātspējas atjaunošanai, iespējams, piesaistot arī zvērinātus revidentus vai kādu citu profesiju pārstāvjus... Tas dotu iespēju objektīvi izvērtēt parādnieka jeb juridiskās personas, kas ir nonākusi maksāšanas grūtībās, iespējas atjaunot maksātspēju. Tāpat arī tās iniciatīvas un idejas, kas šobrīd izskanēja, piemēram, saistībā ar līdzīgu funkciju, kādas ir Konkurences padomei, piešķiršanu valsts uzraudzības institūcijai, dodot tai tiesības aktīvāk kontrolēt administratoru darbu, kā arī virkne citu ideju būtu apspriešanas vērtas, un to varētu izdarīt paralēli. Un, kā tas ir noprotams, tieslietu ministrs konsultatīvās padomes 13.jūnija sēdē runās tieši par otro sadaļu, jo par pirmo sadaļu, kas ir šajā likumprojektā, faktiski diskusijas nav bijušas.
Līdz ar to es uzskatu, ka šobrīd nav pamata pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un ka nevajadzētu kavēties. Vajadzētu drīzāk izskatīt šos priekšlikumus un tos atbalstīt, un par nākamajiem priekšlikumiem tad varētu lemt atsevišķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl Juridiskās komisijas priekšsēdētāja runa ar aicinājumu neatbalstīt minēto priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - lielā mērā tiešām atgādina to krievu propagandu, kuru jūs katru reizi kritizējat publiskajā telpā un arī šeit no tribīnes.
Godājamie kolēģi! Būtībā situācija ir absolūti vienkārša. Mēs skatām likumprojektu, kas ir iesniegts 11.Saeimā, kurā daudzu šeit klātesošo vēl nebija. Minētais likumprojekts pirmajā lasījumā tika izskatīts 2014.gada 11.decembrī, un 2014.gada 11.decembrī tika paredzēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 15.marts. Cilvēki ir iesnieguši priekšlikumus, deputāti ir strādājuši ļoti cītīgi. Piecpadsmit mēnešu laikā cilvēku, kurš nosaka Juridiskās komisijas darba kārtību, respektīvi, pašu Gaidi Bērziņa kungu, absolūti neuztrauca jautājums par to, ka minētais likumprojekts būtu jāizskata Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas vadītāju no Nacionālās apvienības neuztrauca ne problēmas maksātnespējas jomā, ne investoru problēmas mūsu tautsaimniecībā, ne arī kas cits, kas saistītos ar jautājumu par nepieciešamību sakārtot maksātnespējas jomu kā tādu. Šī jautājuma patiesībā nebija. Mapīte bija pavilkta kaut kur tur galda apakšā, un nekādas problēmas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ne redzēja, ne gribēja redzēt, ne arī gribēja jebkādā veidā šo jautājumu pavirzīt. Nu pēkšņi vienā dienā ir nākusi apgaismība: redziet, mums ir problēmas maksātnespējas jomā!
Ko dara Juridiskās komisijas priekšsēdētājs tā vietā, lai atbalstītu ideju un no tieslietu ministra, kurš patiesībā ir pārdevis gan tiesiskumu, gan juridisprudenci mūsu valstī, sagaidītu jēdzīgus, saturiskus priekšlikumus par to, ko mums vispār darīt ar maksātnespējas administratoru institūtu? Kādā veidā tiks atzīti, piemēram, kreditoru prasījumi? Vai turpmāk tos atzīs maksātnespējas administrators vai varbūt tiesa? Kurš noteiks, kam būt par maksātnespējas administratoru konkrētajā lietā? Vai nu tā, kā tas notiek šobrīd, - nevis pēc nejaušības principa...? Bet varbūt mēs šo funkciju deleģēsim tiesām vai, piemēram, pašiem kreditoriem? Tiesām pašreiz ir... Deleģēsim kreditoriem pašiem? Vai arī lemsim par to, ka vispār būtu jālikvidē maksātnespējas administratoru institūts un ka uzņēmumu administrēšana atkal jānodod zvērinātu advokātu rokās, kā tas ir bijis līdz šim? Vai nodot maksātnespējas administrēšanas institūtu zvērinātiem notāriem? Piemēram, attiecībā uz zvērinātiem notāriem tieslietu ministra vienīgā ideja ir ļaut viņiem noslēgt laulības. Tā viņš vēlas stiprināt zvērināto notāru institūtu.
Taču būtībā tiešām šī ideja, kura šodien tiek apspriesta, ir par to, lai mēs visi līdz 1.augustam iesniegtu saturiskus priekšlikumus saturiskai reformai attiecībā uz maksātnespējas administratoru institūta pastāvēšanu un konceptuāli izlemtu, kā viņi strādās, kam viņi pakļausies, kādā veidā viņi darbosies kreditoru interesēs, jo līdz šim, spriežot pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā komentējumiem, viņi darbojas kā organizēta noziedzīga grupa; kādas būs viņu atlīdzības likmes par to, ko viņi dara, un tā tālāk.
Mēs piedāvājām gan bijušajam tieslietu ministram Bērziņa kungam, kurš tagad vada Juridisko komisiju, gan arī esošajam tieslietu ministram Rasnača kungam (kurš patiesībā nav cienīgs valkāt šo vārdu) nākt ar konceptuāliem priekšlikumiem pēc būtības, nevis pārlēkt pēkšņi uz trešo lasījumu.
Tūlīt Bērziņa kungs nāks un mums stāstīs, ka 15 mēnešus ir gaidījis Satversmes tiesas spriedumus. Jūs man pasakiet kaut vienu citu lietu, kurā Saeima ir gaidījusi Satversmes tiesas spriedumu apstākļos, kad Saeima kā atbildētājs Satversmes tiesā neatzīst iesniegto pieteikumu! Nu tā tiešām ir šizofrēnija!
Vai arī, piemēram, kad ir bijuši tādi gadījumi, ka piecus mēnešus likumprojekts noguļ, un te pēkšņi mēs tagad Juridiskajā komisijā visi varētu vienoties par kaut ko?!
Kāpēc liegt visiem deputātiem, atsevišķām Saeimas frakcijām iesniegt jaunus, patstāvīgus priekšlikumus minētajam likumprojektam pēc būtības, nevis pārcelt šīs debates uz Saeimas Juridisko komisiju, kur mēs nespēsim vienoties, kādus priekšlikumus Juridiskās komisijas vārdā iesniegt vai neiesniegt?!
Es tiešām, kolēģi, aicinu atbalstīt minēto ideju un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.augustam. Frakcija SASKAŅA Juridiskajā komisijā piedāvāja priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 20.jūnijam, kas attiecīgi komisijā atbalstīts netika.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Bet vēlos jūs informēt saistībā ar paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka iepriekš plānotā pasākuma dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Mežecka un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību” ir pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai kopīgas atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ekonomikas ministrs informē, ka var ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.
Deputātu Elksniņa, Potapkina, Raimonda Rubika, Agešina un Mirska jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par iespējamo Latvijas Asins dienesta reorganizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par situāciju Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā” ir pāradresēts satiksmes ministram Uldim Augulim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika un Orlova jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Ādamsona un Ribakova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Tutina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Ādamsona un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Orlova, Potapkina, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Orlova, Potapkina, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika, Ādamsona un Orlova jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Orlova, Potapkina, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par dāsno atbalstu elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus, kā tikko uzzinājām, apmierina, bet ministrs ir informējis, ka var ierasties arī uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Ribakova, Ādamsona un Orlova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiek pulksten 17.00.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Frakciju vadītājus es aicinu uz piecām minūtēm - uz ļoti īsu Frakciju padomes sēdi. Ceru, ka mēs ierobežosimies ar vienu jautājumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Pēc piecām minūtēm 409.telpā notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Veselības apakškomisijas kopīga sēde. Pēc piecām minūtēm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Nav reģistrējušies šodien: Jānis Klaužs, Vilnis Ķirsis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ivans Ribakovs, Veiko Spolītis, Zenta Tretjaka un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 13. sēde
2016. gada 9. jūnijā
Datums: 09.06.2016 09:05:59 bal001
Par - 59, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam (370/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 09.06.2016 09:07:15 bal002
Par - 21, pret - 52, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likuma Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), otrreizēja caurlūkošana izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 09.06.2016 10:35:19 bal003
Par - 24, pret - 55, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 09.06.2016 10:36:00 bal004
Par - 72, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 09.06.2016 10:37:22 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (505/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:38:15 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (412/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:39:26 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (556/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:40:32 bal008
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (542/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:42:15 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (502/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:43:58 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (312/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:52:26 bal011
Par - 36, pret - 35, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (539/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:54:14 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (539/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:55:27 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (540/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 10:57:38 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (459/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:35:17 bal015
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (551/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:37:12 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (526/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:39:36 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Karatiesu likumā (576/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:45:37 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums (580/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:46:45 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemes pārvaldības likumā (564/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:48:32 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (578/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:52:04 bal021
Par - 26, pret - 60, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (67/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:52:43 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (67/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:55:13 bal023
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Nemateriālā kultūras mantojuma likums (332/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:56:50 bal024
Par - 62, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (586/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:57:15 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (586/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:59:03 bal026
Par - 75, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (594/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 11:59:31 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (594/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.06.2016 12:13:04 bal028
Par - 64, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 1.augustam (370/Lm12)