Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas četrpadsmitā sēde
2016.gada 16.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.
Sāksim Saeimas 16.jūnija sēdi, kas šajā sesijā ir noslēdzošā, un atbilstoši tradīcijai Saeimā uzrunu saka Valsts prezidents.
Vārds Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (Valsts prezidents).
Labrīt! Tādā pirmsjāņu noskaņojumā, es skatos, ir daudzi, tā ka tiešām svētki tuvojas.
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!
Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē ierasts atskatīties uz aizvadīto gadu Saeimas darbā, novērtēt padarīto un iezīmēt jaunus darbus.
Šodien Saeima lems par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Iespēja pievienoties 34 pasaules attīstītāko valstu pulkam ir augsts mūsu paveiktā darba novērtējums. Tas ir starptautisks apliecinājums, ka esam veiksmīga valsts. Paldies ikvienam, kas neatlaidīgi strādāja, lai mēs šodien varētu lemt par šī jautājuma ratifikāciju parlamentā.
Šodien mēs varam būt gandarīti, tomēr nedrīkstam kavēties pie paveiktā. Jāstrādā, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs izjustu labklājības pieaugumu un justos droši par sevi un savu ģimeni, par savu valsti un zemi.
Diemžēl arvien ir pietiekami augsta neticība valsts varai. Ir pietiekami daudz jomu, kur vairojusies atsevišķu cilvēku labklājība, ne kopējais labums. Sociālā nevienlīdzība un neticība valsts varai ir tās plaisas, kas apdraud mūsu valsts drošību un nākotni. Šīs plaisas var pielīdzināt tikai ar darbiem.
Dāmas un kungi! Gandrīz pirms gada, uzrunājot jūs pirmo reizi pēc Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanas, minēju, ka mūsu galvenais uzdevums būs Latvijas valsts drošības stiprināšana. Aizvadītajā gadā mums kopīgi ir izdevies sekmēt Latvijas drošību.
Īpaši gribu atzīmēt Saeimas pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas iezīmē gāzes tirgus atvēršanu Latvijā. Tas mazinās mūsu atkarību no viena gāzes piegādātāja. Gāzes tirgus atvēršana ir ne vien Latvijas, bet visa Baltijas reģiona enerģētiskās drošības jautājums. Tāpat Saeima ir pieņēmusi vajadzīgos lēmumus kredītiestāžu sektora uzraudzības stiprināšanā, kas sekmē banku un tautsaimniecības drošību kopumā.
Saeimas atbalstu ir guvuši arī manis rosinātie Nacionālās drošības likuma grozījumi. Paldies par kopīgo darbu! Turpmāk Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem negaidīta militārā iebrukuma gadījumā būs ļauts izpildīt savu pienākumu – aizsargāt Latvijas valsti, tās teritoriālo vienotību un iedzīvotājus no agresijas, negaidot atsevišķu pavēli. Briesmu brīdī nebūs iespējama nedz politiska pakļaušanās citas valsts ultimātiem, nedz aicinājums palikt savās vietās un nepretoties agresijai. Mēs aizstāvēsim savu valsti, savas valsts neatkarību un savas valsts brīvību.
Atzinīgi vērtējama arī Saeimas stingrā nostāja, mērķtiecīgi īstenojot apņemšanos paaugstināt valsts aizsardzības spējas. Latvijai kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstij ir jāpilda savas saistības kolektīvās drošības ietvaros. Valsts budžetā šim gadam valsts drošība bija prioritāte. Iesāktais konsekventi jāturpina arī turpmākajos gados, lai 2018.gadā aizsardzībai paredzētais finansējums sasniegtu ne mazāk kā 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Mēs stiprinām mūsu bruņotos spēkus un aizsardzības spējas, lai savā valstī dzīvotu mierā un drošībā.
Eiropā joprojām pastāv nopietni ģeopolitiski izaicinājumi. Turpinās Krimas nelikumīga okupācija un aneksija. Starptautiskā sabiedrība cenšas rast risinājumu, kā pārtraukt Krievijas radīto un atbalstīto konfliktu Ukrainas austrumos. Eiropas Savienība turpina meklēt efektīvākos risinājumus bēgļu straumēm, kuras rada ieilgušais Sīrijas konflikts, kā arī ekonomiskā un politiskā nestabilitāte vairākās Āfrikas valstīs.
Šajos apstākļos mūsu drošībai būtiska ir kopīga un solidāra rīcība ar citām Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīm. Jau jūlijā Varšavas samitā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis lems par ilgtermiņa klātbūtni mūsu reģionā. Mums ir uzticami sabiedrotie.
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!
Ekonomiskā izaugsme, vietējās un ārvalstu investīcijas mūsu tautsaimniecībā un attīstība nebūs iespējama bez kvalitatīviem likumiem un stipras tiesu varas. Uzticama, prognozējama un stabila tiesiskā vide ir nepieciešama mūsu uzņēmējiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Sabiedrība no Saeimas sagaida kvalitatīvu likumdošanas darbu un pārdomātus likumus. Tomēr ikdienā gadās sastapties ar gadījumiem, kad rodas pamatotas šaubas par likumdošanas procesu un paša likuma kvalitāti.
Vairākas reizes jau esmu norādījis, ka man nav pieņemama Saeimas prakse trešajā lasījumā izskatīt un atbalstīt konceptuālus priekšlikumus, kas nav saistīti ar iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķi un tvērumu. Šādi priekšlikumi bieži vien nav līdz galam pilnīgi izstrādāti un apspriesti. Trīs reizes šajā gadā esmu lūdzis likuma otrreizēju caurlūkošanu, un visos trijos gadījumos manus iebildumus izpelnījās tieši trešajā lasījumā iekļautie priekšlikumi.
Tāpat arī rūpīgi jāvērtē, kad tiek izmantota steidzamība likumprojektu virzībā. Par sarežģītiem ierosinājumiem nepieciešamas pilnvērtīgas diskusijas, ekspertu uzklausīšana un izsvērta labāko risinājumu meklēšana un izvēle.
Ir nepieciešams stiprināt Saeimas analītisko kapacitāti, lai deputātiem būtu pieejams neitrāls, kvalitatīvs vērtējums un kvalitatīva analīze par likumprojektos skartajiem jautājumiem, to ietekmi uz tautsaimniecību un tiesisko vidi. Likumdošanas procesā vairāk jāizmanto Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnieku potenciāls vai, iespējams, nepieciešams veidot speciālu analītisko struktūrvienību Saeimā.
Tāpēc esmu lūdzis manā paspārnē izveidoto Tiesiskās vides pilnveides komisiju analizēt likumdošanas procesu un sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai, lai meklētu risinājumus likumu kvalitātes uzlabošanai. Jau rudenī piedāvāšu jaunas idejas un ierosmes likumdošanas procesa uzlabošanai.
Dāmas un kungi!
Tiesiskās vides pilnveides komisija ir pabeigusi savu pirmo ziņojumu par iespējām pilnveidot Tieslietu padomes darbu. Komisija nākusi klajā ar priekšlikumiem Tieslietu padomes darba pilnveidošanai, lai tā spētu būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību. Lielāka pašas tiesu varas atbildība par tiesu sistēmas darba organizāciju veicinātu tiesiskās vides noteiktību un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Ziņojums jau ir apspriests Tieslietu padomē un Saeimas Juridiskajā komisijā. Aicinu Saeimu turpināt darbu ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Tas būtu neliels, bet nepieciešams solis tiesu varas darba kvalitātes un atbildības veicināšanā.
Saeimas deputāti!
Turpmākajos mēnešos un Saeimas rudens sesijā mums stāv priekšā daudz svarīgu lēmumu, kam būs ietekme uz ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi: reformas izglītībā un veselības aprūpes pieejamībā; sabalansēta un prioritātēs balstīta nākamā gada valsts budžeta plānošana; reāli pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai, lai gūtu vairāk ienākumu valsts budžetā sabiedrisko kopīgo vajadzību finansēšanai; maksātnespējas procesa regulējuma sakārtošana un maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības pilnveidošana. Nedrīkstam aizmirst par pasākumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un nepieciešamo atbalstu ģimenēm.
Saeimai būs jāizšķiras, vai ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ko vairāk pazīstam kā Stambulas konvenciju. Ģimene ir mūsu sabiedrības pamatšūniņa. Ikvienam savā ģimenē jājūtas droši un pasargāti. Ratifikācijas procesā aicinu Saeimu veikt neitrālu juridisko analīzi par konvencijas atbilstību mūsu Satversmei, kā arī nodrošināt vispusīgu un kvalitatīvu diskusiju par konvenciju.
Saeimas dienaskārtībā nonāks arī Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Būs nepieciešama izlēmīga rīcība, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un radītu priekšnoteikumus videi draudzīgākam dzīvesveidam.
Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!
Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, mēs joprojām esam ceļā uz mūsu ideālo Latviju. Mums joprojām ir daudz darāmā.
Strādāsim kopīgi Latvijas labumam un godam sagaidīsim mūsu valsts jubileju!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies! Paldies Valsts prezidentam Raimondam Vējonim!
Vakar Valsts prezidents svinēja 50 gadu jubileju, un mēs viņu no sirds sveicam! (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Jānis Trupovnieks, Ainārs Mežulis un Juris Vectirāns lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” un lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)” pārcelt pirms darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, no tās izslēdzot likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (Nr.603/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (611/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Ārlietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, un izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru prezidents Māris Kučinskis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu “Par Valda Kalnozola 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Askolda Kļaviņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Hosams Abu Meri un Jānis Trupovnieks ir atsaukuši savus parakstus par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, līdz ar to šis likumprojekts nav izskatāms un ir izslēdzams no sēdes darba kārtības.
Deputāti Hosams Abu Meri, Dzintars Zaķis, Andrejs Judins, Ainars Latkovskis, Vilnis Ķirsis un Inese Lībiņa-Egnere lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Jau pagājušajā nedēļā es kāpu šajā tribīnē ar ļoti līdzīga satura argumentiem. Proti, jau pagājušajā nedēļā mēs runājām par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu vienam konkrētam likumprojektam, un es no šīs tribīnes teicu, ka Saeimai un Saeimas komisijai ir iespēja strādāt pie likumprojekta un veidot savus priekšlikumus, arī nepagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Līdzīgi tas ir arī šajā gadījumā. Taču atšķirībā no pagājušās nedēļas situācijas Saeimas komisija un Saeimas apakškomisija šo iespēju ir izmantojušas ne tikai reizi, bet vairākkārt. Par šo likumprojektu, par iesniegtiem un neiesniegtiem priekšlikumiem, par dažādu nevalstisku organizāciju un atsevišķu indivīdu atsūtītām vēstulēm Saeimas komisija un apakškomisija ir debatējusi ne reizi vien, bet vairākkārt.
Abu Meri kungs, jūs esat šīs komisijas loceklis un jūs to ļoti labi zināt (Dep. S.Āboltiņa: “Nesarunājieties ar zāli!”), ka ir notikuši arī balsojumi par šo situāciju. (Starpsaucieni.)
Tāpēc šis likumprojekts nav izņemams šodien no Saeimas sēdes darba kārtības. (Dep. S.Āboltiņa: “To lemj Saeima! Jūs varat tikai aicināt!” Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es aicinu Saeimu lemt... Jā, paldies, Āboltiņas kundze, ka jūs man norādāt, ko nosaka Saeimas kārtības rullis. (Dep. S.Āboltiņa: “Nesarunājieties ar zāli!”)
Tātad, kolēģi, šis likumprojekts tiek izskatīts Saeimā... jau 11.Saeimā tas tika skatīts vairākus gadus, un tūlīt būs divi gadi, kopš tas tiek skatīts 12.Saeimā. Tāpēc es uzskatu, ka izņemt šo likumprojektu šodien no Saeimas darba kārtības nav pamata, jo ir iespēja turpināt Saeimai strādāt un pašai lemt par iesniegtajiem priekšlikumiem un likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi!
Paldies Valsts prezidentam, ka viņš bija šodien šeit, Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, un mums atgādināja, ka jebkuram likumam, lai tas tiktu pieņemts, vajadzētu būt kvalitatīvam un atbalstītam sabiedrībā. (Dep. J.Ādamsons: “Viņš jau runāja par trešo lasījumu!”)
Ja mēs redzam, it īpaši pēdējā laikā, ka lielākā daļa sabiedrības - un tās ir mūsu sievietes - nav apmierināta ar šo likumprojektu, tas nozīmē, ka mēs kā Saeimas deputāti nedrīkstam to virzīt uz priekšu.
Par to, kas notika komisijā, es varu pateikt tā. Komisija ar šo jautājumu strādā ilgi, un ir bijusi ļoti nopietna diskusija, bija dažādi eksperti, bija tiesībsargs, bija Juridiskais birojs, un faktiski, no juridiskās puses, no Satversmes puses, šis priekšlikums nav pareizs - neatbilst Satversmei.
Es tagad nelasīšu jums medicīniska rakstura lekciju par nedzemdējušu un dzemdējušu sieviešu olšūnu ziedošanu, jo, visticamāk, ja kāds no jums neiedziļināsies šajā jautājumā, viņš nesapratīs pareizi. Taču paskaidrošu, ka komisijā bija bažas par trim lietām, kuru dēļ šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Viens jautājums bija par to, ka pirms olšūnas ziedošanas ir hormonāla stimulācija: sievietei vajag dzert hormonu, lai tas palīdzētu, un vajag arī špricēt. Bija dažādi mediķu viedokļi. Daļa mediķu uzskatīja, ka tas varētu palielināt nedzemdējušai sievietei risku saslimt ar vēzi. Ir izpētīts šis jautājums, ir bijušas vairākas publikācijas Oksfordas žurnālā Human Oxford Journal... Bijušas 109 publikācijas un vairāki pētījumi par šo jautājumu, un neviena no tām publikācijām faktiski nekādi nepierāda, ka tieši šī stimulācija varētu ietekmēt un palielināt sievietēm risku saslimt ar vēzi.
Otrs jautājums - bažas par tirdzniecības jautājumu, ka sieviete... jauna, astoņpadsmitgadīga meitene, nesaprotot situāciju, varētu naudas dēļ būt gatava ziedot olšūnas. Nu, bet, kolēģi, mums ir likums, kur ir rakstīts, jau 2002.gadā, ka tomēr Latvijā jābūt reģistram par šo jautājumu. Un reģistrā var organizēt un kontrolēt arī jautājumu par šīm bažām... Jo faktiski jebkurā medicīniskā manipulācijā... Katram no mums, ja ejam uz slimnīcu un gribam, lai mums tur veiktu kādu izmeklējumu vai nopietnu invazīvu manipulāciju, noteikti ir jāparaksta attiecīgi dokumenti; tādi vienmēr tiek parakstīti. Viens ir par to, ka esam iepazīstināti ar šīs procedūras, izmeklējuma vai manipulācijas riska faktoriem un mēs paši esam izlēmuši, ka mēs tiešām gribam, lai mums veic šo manipulāciju, un ar savu parakstu esam apliecinājuši savu piekrišanu, zinādami par riskiem, par komplikācijām un tā tālāk.
Mīļie kolēģi, vai mēs šeit uzskatām, ka sievietes Latvijā nav atbildīgas par savu veselību un par savu ķermeni? Vai mēs gribam arī nākotnē, lai likumi, ko mēs pieņemam, tikai aizliedz un aizliedz? Sabiedrība saprot, ko dara. Cilvēkam ir galva, ir prāts. Mēs netaisām likumu šeit, lai vienkārši spiestu un aizliegtu, un viss. Tā būtu vieglāk vienmēr.
Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izņemt to no darba kārtības, lai atkal mēs varētu strādāt pie tā priekšlikuma, jo tiešām tas diskriminē lielāko daļu no mūsu sabiedrības, un tās ir mūsu sievietes.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “pret”, viens - “par”, un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 31, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. (Aplausi.)
Deputāti Hosams Abu Meri, Dzintars Zaķis, Andrejs Judins, Ainars Latkovskis, Vilnis Ķirsis un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?
Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”.
Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Ministru prezidents).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie Saeimas deputāti!
Reformas veselības aprūpē šobrīd jau ir svarīgas jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Mums nav daudz laika: krīze veselības aprūpes sistēmā attīstās ātrāk, nekā līdz šim izdarītais tās apturēšanai. Jāatmet šaubas un bailes no nepopulāriem lēmumiem, mums ir jāiet uz priekšu. Tas ir svarīgi ikvienam pacientam, ikvienam veselības aprūpē strādājošam, kā arī man un jums, - mums jāiet uz priekšu visiem kopā.
Manis aicinātajai veselības ministra amata kandidātei Andai Čakšai ir visas nepieciešamās kompetences, lai sekmīgi pārņemtu reformas virzību. Tās ir izglītība, pieredze un galvenais - gatavība darīt šo darbu.
Kavēties nedrīkst!
Es aicinu Saeimu apstiprināt veselības ministres amatā Andu Čakšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Premjerministra kungs! Ministri! Dāmas un kungi!
Es patiešām biju priecīgs, Ministru prezidenta kungs, ka jūs nācāt šeit, tribīnē, runāt par Andu Čakšu kā potenciālo veselības ministra amata kandidāti, bet mazliet sabēdājos, jo jūsu runa bija tik īsa. Jūs nerunājāt vispār par tiem uzdevumiem, kuri būtu Andai Čakšai nākamajos divarpus gados jūsu valdībā jādara. Par nožēlu, jūs pateicāt tikai dažus vārdus, vienu teikumu, kāpēc Anda Čakša ir kvalificēta šim darbam, bet negājāt tālākā detalizācijā. Un vēl vairāk mani visā šajā mulsina tas, ka jūs neteicāt, ka Andai Čakšai ir Zaļo un Zemnieku savienības... politiskās partijas atbalsts. Jūs minējāt tikai to, ka ir jūsu atbalsts. Es ļoti ceru, ka arī politiskā partija... Zaļo un Zemnieku savienība tomēr atbalstīs Andu Čakšu un nesanāks tāpat, kā sanāca ar Mārīti Seili, kad faktiski Mārīte Seile politiskajā tribīnē bija viegli ziedojama kārts.
Protams, neskatoties uz to, ka jūs nesniedzāt plašu un pilnvērtīgu komentāru par to, kāpēc Anda Čakša būtu piemērota kandidāte un kas būtu tie risināmie uzdevumi Andai Čakšai nākamajos divarpus gados, varētu jau arī atbalstīt Andu Čakšu.
Bet man jāteic, ka vakardienas tikšanās viesa diezgan lielu skaidrību, ka Anda Čakša nav gatava uzņemties veselības ministra amata pienākumus. (Dep. A.Barča: “Bondar, neizdomā!”)
Vispirms jau saistībā ar viņas motivāciju, kāpēc viņa vēlas būt par veselības ministri. Atbilde bija ļoti vienkārša: “Kurš gan cits, ja ne es?! Man patīk krīzes situācijas.”
Zināt, kolēģi, tas ir varbūt labs īpašību kopums, bet tas, ko es vēlētos dzirdēt no veselības ministra amata kandidātes, ir sekojošs: “Esmu nostrādājusi šajā industrijā pietiekami ilgi, esmu redzējusi tur pietiekami daudz nebūšanu. Es raizējos par šīs industrijas nākotni un redzu, ka tā tālāk dzīvot vairs nevar. Es, Anda Čakša, esmu gatava piedāvāt savas zināšanas un kompetences, lai šos jautājumus risinātu.”
Tas ir tas, ko es būtu sagaidījis no veselības ministra amata kandidātes.
Otrs, protams, ir jautājums par profesionālajām iemaņām. Es ne mazākā mērā neapšaubu Andas Čakšas zināšanas par to, kas notiek vienā vai otrā slimnīcā, bet, ja viens no jautājumiem, kuru ne tikai Ministru prezidents, bet arī topošā veselības ministre ir iekļāvuši savā dienaskārtībā, ir jautājums par veselības apdrošināšanu, tad mēs vēlamies zināt, Čakšas kundze, ko jūs par to domājat. Un, ja pirmie vārdi, kas nāk no Čakšas kundzes mutes, ir sekojoši: “Ziniet, Ministru prezidentam ir trīs varianti uz galda, tad jau redzēsim,” - tad... Es ļoti atvainojos! Tādā gadījumā veselības ministra amata kandidātei tomēr vajadzētu pateikt: “Es redzu šīs situācijas risinājumu šādu, es piedāvāšu valdībai rīkoties tā un tā, mēs rīkosimies tā un tā.” Man gribētos tomēr šāda veida rakstīšanu!”)
Visbeidzot jautājums ir arī par vispārējo izpratni par to, kas notiek Latvijas politiskajā arēnā. Valdība taču lemj ne tikai jautājumus par veselības aprūpi; valdība lemj arī jautājumus, piemēram, par bēgļiem. Un man būs ļoti interesanti paskatīties, kā šodien balsos Nacionālā apvienība, jo, kad vakardien tika uzdots jautājums, kā Anda Čakša rīkotos bēgļu jautājumā - vai rīkotos solidāri ar Eiropu vai tā kā Nacionālā apvienība - nevienu un nekad -, tad atbilde bija: “Solidāri ar Eiropu.” Tāpēc mani interesē, kā tad balsos Nacionālā apvienība šodien. (Dep. I.Parādnieks: “Paldies, ka jūs par mums tā rūpējaties! Kurš gan cits par mums parūpēsies?”)
Tieši tāpat mani interesē, kā balsos Zaļo-Zemnieku savienība. Kad Čakšas kundzei uzdeva jautājumu attiecībā uz nodokļu palielināšanu - palikšanu uz vietas vai samazināšanu -, tad atbilde bija ļoti loģiska un man pieņemama - ka nodokļus mēs nepalielinām, bet mēģinām iekasēt vairāk. Tikai nesen finanšu ministre ļoti skaidri pateica, ka nodokļu slogs pieaugs, un arī premjerministrs to ir minējis savās runās.
Tātad Zaļo-Zemnieku savienība stūrē vienā virzienā, bet virza kandidāti, kura stūrē citā virzienā. Bet es jau saprotu... Es jau saprotu, ka principā Zaļo-Zemnieku savienību ļoti apmierina kandidatūra, jo iespējams, ka ietekmīgākais kandidāts jeb... nevis kandidāts, bet ietekmīgākais politiķis Latvijas politiskajā arēnā - Aivars Lembergs... Kad es uzdevu jautājumu par viņa ietekmi šajā politiskajā organizācijā - Zaļo-Zemnieku savienībā -, tad Čakšas kundze atbildēja: “Viņam ir smuki kostīmi.” (Starpsaucieni: “Nu un?”; “Tev skauž?”; “Ir jau arī!”)
Kolēģi! Es jums teikšu tā: manā izpratnē, Anda Čakša vēl nav gatava būt par veselības ministri. Tāpēc aicinu jūs balsot pret viņas kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Gribu novēlēt Čakšas kundzei veiksmi un izturību. Jūs redzējāt, kā politikā notiek tās lietas. Jums ir īsais kurss šodien Saeimas debašu izpildījumā.
Es ceru, ka jūs nekad nepārņemsiet tādu darba stilu - daudz runāt, labi izskatīties, bet neko nepaveikt. Tas būtu viens novēlējums, jo tas ir viens stils, bet tas nozīmē, ka jūs mūžīgi mūžos būsiet opozīcijā. Mēdz sacīt, ka tvaiks aiziet svilpē, bet kuģis uz priekšu nekust. Ir pamats domāt, ka jūs nebūsiet šī tipa politiķe nekādā ziņā, jo tas, kas mani uzrunāja, bija Čakšas kundzes teiciens, kad pirmo reizi publiski viņa komentēja, kādēļ ir piekritusi kļūt par ministri, - ka katram Latvijas pilsonim noteiktos brīžos savs plecs, savas zināšanas un sava degsme jāveltī valstij. Manuprāt, ļoti iedvesmojoša motivācija.
Un vēl es gribu teikt: ja jums, Čakšas kundze, izdodas arī citās lielajās Latvijas slimnīcās, kas ir uzņēmumi-kapitālsabiedrības, ieviest tādu finanšu pārvaldību, kā tas ir izdevies Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ja jūs varat savas finanšu rīkotājas prasmes kaut kādā veidā multiplicēt uz pārējām slimnīcām, tad, esmu pārliecināta, mēs pēc gada būsim nesalīdzināmi labākā situācijā, un vēlu jums veiksmi! Un noteikti neņemiet pie sirds to, ko jums te dažāda kalibra opozicionāri šodien sarunās!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi!
Tā vienmēr sanāk, ka tad, kad es paklausos Bondara kunga uzstāšanos, mani pēkšņi pilnīgi instinktīvi velk nospiest to pogu, jo es esmu vienkārši šokā par Bondara kunga... Viņš tomēr diezgan ilgi ir politikā, un tas, ka Bondara kungs nezina, ka Latvijā nav tādas politiskas partijas kā Zaļo un Zemnieku savienība, tas man vienkārši pierāda viņa absolūto kompetences trūkumu. (Starpsauciens: “Par tēmu!”)
Bet es varu pilnīgi noteikti apgalvot, ka Andai Čakšai ir visu Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošo partiju pilns atbalsts un mēs esam, protams, gatavi kopā ar jauno ministri arī rūpēties par veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu Latvijā.
Un, protams, es jau saprotu arī Bondara kungu, jo, raugiet, ja jau Anda Čakša tiešām ir paslavējusi Lemberga kunga uzvalkus, tad, es domāju, tas jau nu Bondara kungam bija ārkārtīgi sāpīgi, ka netika paslavēts viņa uzvalks. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Godātais Ministru prezident! Dārgā Čakšas kundze!
Mēs uzklausījām vakar VIENOTĪBAS frakcijā Čakšas kundzi, un es nāku runāt frakcijas vārdā. Mēs ļoti daudz esam runājuši par problēmām veselības aprūpes jomā. Un pēc sabiedrības aptauju datiem šobrīd tieši veselības jautājumi ir tie, kas sabiedrību uztrauc visvairāk. Sabiedrība ir nogurusi no skaļajiem reformu pieteikumiem, no skaļajiem piketu pieteikumiem, beigu beigās pat no meliem, kas bija šajā nozarē.
Protams, ne uz visiem jautājumiem mēs saņēmām izsmeļošas atbildes. Bet katrā ziņā mēs redzējām frakcijā cilvēku, kurš grib darīt, kurš mēģinās darīt un kurš to darīs ar pārliecību, ka tas nebūs viegls darbs. Vai tas izdosies, būs atkarīgs no tā, vai būs atbalsts. Un katram no mums, protams, sabiedrības priekšā ir ne tikai uzdevums, bet arī pienākums prasīt, lai tie darbi būtu reāli, lai tie būtu izpildāmi, kā arī parādīt, ka parlaments tiešām kontrolē izpildvaru. Tā ka kopumā, es uzskatu, šis ir labākais risinājums, kāds šobrīd var būt - ir pietiekami ātri un operatīvi atrasta politiski atbildīga persona.
Līdz ar to VIENOTĪBA balsos par Čakšas kundzi, un es aicinu arī visus pārējos atbalstīt Čakšas kundzi ministra amatā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pēdējo divu gadu laikā, strādājot dažādās darba grupās gan Veselības ministrijā, gan Saeimā, man bija tā iespēja iepazīt Čakšas kundzi, un šeit es gribu pateikt sekojošo. Man ir lielas cerības, ka ar Čakšas kundzi veselības ministres amatā tiks sperts viens kvalitatīvs solis šajā jomā, izveidojot komandu gan no valdības ministriem, gan no Saeimas deputātiem, gan no ekspertiem. Jo patiesi, nevar šodien Čakšas kundze atbildēt uz visiem jautājumiem. Arī mēs nevaram. Bet tas, kā mums nebija līdz šim šajā svarīgajā un Latvijai vitāli izšķirošajā nozarē, ir komandas darbs. Un Čakšas kundze, manuprāt, spēs organizēt šo komandas darbu, sadarbojoties gan ar Saeimu, gan ar ekspertiem, gan ar sabiedrību, ko viņa jau pašreiz ir pierādījusi. Man ir lielas cerības.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (Starpsauciens: “Nu beidziet! Kas jums visiem ir?!”)
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Gribu informēt, ka mums Zaļās partijas valdē bija tikšanās ar Andu Čakšu un apmēram pusotru stundu mēs runājām sīki un smalki par visiem iespējamiem jautājumiem gan detaļās, gan pa lielam. Arī Saeimas frakcijā mums bija tikšanās, un apmēram stundu mēs runājām par visu ko - uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes.
Es nezinu, protams, kas notiek, kad viņa aiziet uz partiju, kura pirms tam jau ir pateikusi: “Tā nav mūsu valdība, mēs nebalsosim!” - un viņa redz, ka tur ir līderis, kas dzird tikai pats sevi un redz tikai pats sevi. Varbūt tad viņai negribas atbildēt uz jautājumiem, jo jēgas no tā jau nav nekādas, Bondara kungs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! (Starpsauciens: “Cik nopelnīja?”)
Es skatos, ka Čakšas kundze ir vakardien staigājusi pa daudzām frakcijām.
Čakšas kundze, labdien! Mani sauc Artuss Kaimiņš. Tā kā jūs gribat kļūt par ministri, lūdzu, arī pie frakcijām nepiederošiem deputātiem dodiet kādu ziņu, jo arī es esmu deputāts! Es par jums neko nezinu, bet es iesaku jebkuram nodokļu maksātājam atvērt valsts amatpersonas deklarāciju, un tādā veidā var iepazīties ar ierēdņiem - cik viņi pelna vai nepelna.
Man ir pavisam vienkāršs jautājums. Ja jums ir 124 157 eiro parādsaistības uz šo brīdi, vai jūs esat lietas kursā, ka alga jums būs par trešdaļu mazāka nekā šobrīd tajos darbos, kuros jūs patlaban strādājat? Motivācija, kāpēc jūs gribat būt par ministri, man nav zināma, jo es jūs nekad mūžā neesmu saticis. Bet šīs parādsaistības jums ir. Un varbūt jums ir kāds izskaidrojums tam? Jums nebūs iespējas nākt uz šīs tribīnes un to stāstīt, bet šī deklarācija... Man vienkārši ir jautājumi: kas jūs esat un ko jūs darāt?
Es jūsu kandidatūru nevaru atbalstīt, Čakšas kundze, gluži vienkārši tāpēc, ka es ar jums nekad neesmu runājis. Un jūsu deklarācija manī vieš virkni jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Tas, kā šodien tiek virzīts apstiprināšanai veselības ministrs, ir kā lakmusa papīriņš, kurš uzskatāmi parāda, kas valdošajiem politiskajiem spēkiem ir svarīgāks - savas tautas veselība, iespēja rast visveiksmīgāko risinājumu samilzušajiem izaicinājumiem veselības jomā vai sava varas monopola ērta pastāvēšana un sava labklājība.
Ja koalīcijai valsts intereses tomēr būtu svarīgākas par sava monopola labklājību un tai tiešām rūpētu atrast vislabāko risinājumu veselības aprūpei, tad pareizi būtu bijis, ka tā ļautu arī VIENOTĪBAI, kura izteica gatavību uzņemties politisko atbildību par šo nozari, izvirzīt savu amata kandidātu un ļautu šiem diviem kandidātiem savā starpā debatēt, lai Saeimai tādējādi būtu iespēja izvēlēties labāko, cienījamāko no viņiem. Kādēļ no tā bija jābaidās?
VIENOTĪBA, ko dod tas, ka jūs savā iekšienē veicāt šīs brašās politiskā līdera debates, paralēli nosakot savu cienījamāko premjera amata kandidātu, ja tad, kad ir runa par reālu varas atbildību, jūs neuzdrošināties pat diskutēt par veselības ministra amatu? Tā vietā jūs uzreiz ieslēdzat atpakaļgaitu un jūsu partijas vadītājs saka: “Nu, mēs uzskatām, ka šis amata kandidāts spēs vadīt Veselības ministriju.” Atvainojiet, varbūt jūs neesat ievērojuši, ka šī ministrija spēj darboties arī bez ministra - un pietiekoši ilgu laiku! - un varbūt pat veiksmīgāk nekā ar ministru.
Svarīgi tomēr būtu, lai šis veselības ministrs būtu spējīgs ne tikai vadīt Veselības ministriju, tas ir, turpināt iesāktos saimnieciskos darījumus, bet lai tam būtu arī vismaz spēja definēt skaidru risinājumu samilzušajām problēmām veselības aprūpes nozarē. Diemžēl mēs to nedzirdējām arī no premjera runas šodien.
Kādi ir tie uzdevumi, kurus jūs izvirzāt veselības ministram? Kādi ir tie darba uzdevumi? Kādas ir tās prasības, kurām ministram būtu jāatbilst? Kāds ir darba stils, kādu jūs viņam izvirzāt, lai pēc tā tad mēs varētu vērtēt, vai šis ministra amata kandidāts atbilst šīm prasībām vai neatbilst? Nekā no tā nav bijis!
Jā, pamatoti tiek daudz runāts par to, ka situācija veselības aprūpes jomā ir dramatiski slikta. Tas ir pamatoti, skatoties no pacientu puses, no tā medicīnas personāla puses, kas ir spiests visu šo problemātiku nest uz saviem pleciem. Taču tajā pašā laikā šajā dramatiskajā situācijā, kad veselības aprūpes nozarē katastrofāli pietrūkst finansējuma, mēs redzam, ka šāda situācija ir gana ērta un izdevīga un nes ļoti lielu labklājību, par kādu šīs nozares smagumu nesošais medicīnas personāls pat nevar uzdrīkstēties sapņot, bet kādu to sev nodrošina, teiksim, vadošajos amatos esošie vai arī tie, kuri ir izveidojuši savu privāto biznesu, izmantojot valsts apmaksāto infrastruktūru. Arī farmācijas bizness... šeit es domāju - tirgotājs… Paskatieties, tas ir viens no pelnošākajiem biznesiem! Miljonāru topos atrodas šie cilvēki. Un tā tas ir apstākļos, kad veselības aprūpes nozarei trūkst finansējuma!
Ziniet, tas acīm redzami parāda, ka lietu kārtība un naudas aprite ir deformēta šajā nozarē, turklāt par labu kādam. Varbūt tieši tāpēc nekādas izmaiņas nozarē nenotiek, jo kādam ir ļoti izdevīgi saglabāt šādu status quo, un tāpēc mums šīs reformas arī nenotiek.
Varbūt pareizāk būtu tiešām uzaicināt par veselības ministru cilvēku, kurš nav no šīs sistēmas, bet kuram ir vesels, skaidrs saprāts un tiešām reāla vēlēšanās veikt reformas un sakārtot šo nozari? Tas būtu vispareizākais risinājums.
Tas, kas mani uztrauc, ir, teiksim, kaut vai konkrētie fakti - pēdējie, kas ir parādījušies par P.Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Vai jūs zināt, ka tur tāmes reāli atšķiras - nevis vienkārši ir augstākas, bet vairākkārt augstākas? Vairākas reizes augstākas, nekā normāli tas ir būvniecībā! Protams, kaut kas var būt saistīts ar šo projekta specifiku, bet ne jau ar tādiem pieaugumiem, kad būvprojekts izmaksā n-tās reizes vairāk, nekā to alternatīvi varētu uztaisīt. Runa ir par miljoniem!
Jautājums ir: kas notiek ar šo pasūtījumu? Kāpēc Veselības ministrija tik uzstājīgi vēlas saglabāt šo pasūtījumu un nevēlas rīkot jaunu konkursu un pārliecināties, kādi tad ir reālie skaitļi? Vai tiešām mēs to nevaram uzbūvēt efektīvāk un lētāk? Un, ja varam, tad droši vien šeit būtu darbs drošību sargājošajām iestādēm.
Tad Veselības ministrijai vajadzētu... Ja veselības ministrs tiešām ir nācis šeit, lai strādātu (nevis lai izpildītu saimnieciskus pasūtījumus), tad viens no darbiem, kas veselības ministram būtu jādara, - būtu jāvēršas KNAB un jālūdz pārbaudīt šo situāciju, kā tad īsti ir.
Ja šis ir labākais iespējamais risinājums, tad to visdrīzāk, visātrāk parādīs reālie darbi. Nozare ir pilna ar izaicinājumiem, ar darbiem, kas ir jādara.
Es aicinu: ja jau tik tiešām jūs esat tik ļoti pārliecināti, ka šis ir labākais iespējamais variants, un esat gatavi politisko atbildību par to uzņemties, tad dodam iespēju ministram tūlīt ķerties pie darba.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Es gribu vienkārši atgādināt, ka politikā ir koalīcija, ir opozīcija, ir koalīcijas līgums, ir koalīcijas partijas, kuras sadala savā starpā jomas. Tāpēc Belēviča kungs... (Starpsauciens: “Tieši par to arī ir runa!”) Viņš nebija VIENOTĪBAS ministrs, viņš bija ZZS ministrs, tāpēc arī ZZS izvirza savu ministru.
Paldies par to, ka jūs ātri izvirzījāt veselības ministru. (Dep. A.Kaimiņš: “Hosam, beidz! Hosam!”)
Paldies par to, ka jaunā ministre piekrita uzņemties šo nopietno darbu, jo tajā ministrijā ir ļoti daudz darba un vajag lielu spēku. Un kas var būt labāk kā izvirzīt cilvēku, kas vada Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un rūpējas par mūsu bērniem un mūsu nākotni!
Līdz ar to lūdzu atbalstīt jauno ministri.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Ministru prezidents).
Cienījamie deputāti! Es tīšām teicu ļoti īsu runu, jo gribēju akcentēt to, ka mums nav laika, mums ir jāstrādā tālāk. Bet jebkurā gadījumā paldies par debatēm, paldies par jautājumiem un par atbalstu!
Uzsveru to, ka mums patiešām nav laika un mums ir jāstrādā, un esmu arī pateicīgs visiem - gan tiem, kas virzīja un izteica priekšlikumus, gan tiem, kas neuzsāka politiskās spēles tieši tāpēc, ka šajā gadījumā mums ir vajadzīgs profesionālis, kas var no pirmās dienas mesties kaujā.
Prasības, kādas es esmu definējis, ir kompetence un spēja strādāt komandā, uzklausīt visus ekspertus un kopā veidot to, ko jūs prasījāt, tas ir, ministres redzējumu.
Es būtu ļoti sašutis, ja apstiprinātais valdības rīcības plāns, kurā mums ir skaidri iezīmēti visi soļi - veselībā, izglītībā, citās jomās... Tie ir vienkārši jāpilda. Mēs nevaram mētāties. Jūs varat iedomāties, ja katrs jaunais nāks ar jauniem solījumiem un visu pagriezīs uz otru pusi...
Būt komandā - kā šobrīd tas ir izveidojies arī Ministru kabinetā - tas ir kā kaujā: viens kareivis krita - paldies par darbu! -, nākamais kareivis vietā. Mēs ejam uz priekšu. Mēs ejam, lai varētu īstenot to, kā dēļ mēs šo valdību esam būvējuši, lai varētu parādīt to, ka ar praktiskām, reālām reformām, nebaidoties no lēmumiem, dažkārt arī nepopulāriem lēmumiem, Latvijas izaugsme ir iespējama un tā būs.
Paldies. Un aicinu apstiprināt ministri.
Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. H.Abu Meri dodas sveikt A.Čakšu ar ziediem. Starpsauciens: “Hosam, pagaidi!”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 4. Sveicam veselības ministri Andu Čakšu! (Aplausi.)
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Valda Kalnozola 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Paziņojums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka, pamatojoties uz 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča 2016.gada 12.jūnija iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, Valdim Kalnozolam tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras.
Informējam, ka komisija savā šā gada 15.jūnija sēdē izskatīja 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča 2016.gada 12.jūnija iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu un deputāta amata kandidāta Askolda Kļaviņa 2016.gada 14.jūnija iesniegumu, ar kuru viņš piekrita uzņemties deputāta pilnvaras uz laiku.
Vienlaikus informējam, ka 2016.gada 18.februārī Valdim Kalnozolam tika apstiprinātas deputāta pilnvaras uz laiku, pamatojoties uz deputāta Māra Kučinska 2016.gada 15.februāra iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanas laiku.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Askolda Kļaviņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 15.jūnija sēdē izskatīja 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča 2016.gada 12.jūnija iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu un deputāta amata kandidāta Askolda Kļaviņa 2016.gada 14.jūnija iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties deputāta pilnvaras uz laiku, un vienbalsīgi to atbalstīja.
Komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas šā gada 16.jūnija sēdē lēmuma projektu “Par Askolda Kļaviņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Askoldu Kļaviņu dot svinīgo solījumu.
A.Kļaviņš. Labdien, cienījamie klātesošie!
Es, Askolds Kļaviņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Askolda Kļaviņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicu deputātu Askoldu Kļaviņu. Lūdzu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Kārļa Krēsliņa, Jura Vectirāna, Mārtiņa Šica, Jāņa Ādamsona, Zentas Tretjakas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Paldies. Labdien, cienījamie kolēģi! Likuma nosaukums ir diezgan plašs, bet es vēlos pavisam īsi visus informēt par šo nelielo grozījumu būtību. 1997.gada sākumā robežapsardzības spēki no Aizsardzības ministrijas pakļautības pārgāja Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Un līdz ar šo pāreju mainījās sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kas bija strādājuši, kas bija dienējuši robežsardzē. Proti, atvaļinātajiem robežsargiem, tiem cilvēkiem, kas aizgāja izdienas pensijā, sasniedzot maksimālo dienestā noteikto vecumu, sociālajās garantijās vairs neietilpa veselības aprūpe.
Jā, vienu gadu bija pārejas periods, un viena gada posmā šiem cilvēkiem šīs sociālās garantijas saglabājās. Bet, ja mēs paskatāmies šo sarakstu, tiem cilvēkiem, kuri piedalījās Latvijas Valsts robežsardzes veidošanā un kuri līdz 1998.gada 1.janvārim aizgāja izdienas pensijā, šīs garantijas bija. Bet tie cilvēki, kas gribēja profesionāli turpināt savu darbu robežsardzē līdz maksimālā vecuma sasniegšanai, izdienas vecuma sasniegšanai, un pārgāja, lai stiprinātu Latvijas robežsardzi, viņi šīs sociālās garantijas zaudēja, neraugoties uz 20, 30, pat 40 gadu izdienas stāžu. Pārbaudot precīzi to sarakstu, ko iesniedza gan Valsts robežsardze, gan Iekšlietu ministrija, redzam, ka šiem cilvēkiem šī sociālā garantija ir atņemta. Tā bija garantēta pārgājējiem tikai uz vienu gadu.
Tas, ka valstī viens dienests tiek nodots cita dienesta, citas ministrijas pakļautībā, pēc būtības nedrīkst mainīt sociālo garantiju apjomu cilvēkiem. Ja kāds uzskata, ka tas netika mainīts, tad, lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu. Jūs sakāt, ka garantijas tika saglabātas, bet reālajā dzīvē tās garantijas netika saglabātas.
Līdz ar to, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu, ir izstrādāti šie nelielie grozījumi, kuri noteic, ka tiem cilvēkiem, kuri pārgāja no vienas ministrijas uz otru ministriju un kuriem uz atvaļināšanas brīdi no Aizsardzības ministrijas bija tiesības uz izdienas pensiju, tālāk, turpinot šo dienestu Iekšlietu ministrijā un aizejot, proti, sasniedzot maksimālo izdienas vecumu, būtu šīm pašām tiesībām jāsaglabājas.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta virzīšanu un atrisināt šo jautājumu beidzot pēc visiem šiem nepilniem 20 gadiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 4, atturas - 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas, Romāna Mežecka, Arvīda Platpera un Ringolda Baloža iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Silvija Šimfa.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!
Frakcija “No sirds Latvijai” ir iesniegusi Saeimā un lūdz nodot izskatīšanai komisijā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Likumprojekts ir ļoti lakonisks un skaidrs. Tas paredz, ka no valsts budžeta mērķdotācijas sedz arī internātskolu uzturēšanas izdevumus. Ar to mēs pasakām, ka nedrīkst risināt pedagogu algu problēmu uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu rēķina.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno ietaupīt 4,8 miljonus eiro uz 2478 bāreņu, bez vecāku gādības palikušo un trūcīgo bērnu rēķina. Bet vai ir padomāts un parēķināts, ko valsts, ko mēs kā sabiedrība zaudēsim uz šāda ietaupījuma rēķina? Kādas būs negatīvās sociālās konsekvences? Un šaubu nav, ka tās būs. Būs daudzu bērnu dzīves kvalitātes pasliktināšanās, palielināsies to bērnu skaits, kuri pārtrauks mācības, kuri tiks izņemti no ģimenēm, kuri kļūs par atkarīgajiem, kuri iesaistīsies pretlikumīgās darbībās. Taču, spriežot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas līdzšinējās komunikācijas, tas ministrijai nešķiet pietiekami svarīgi. Šauri resoriskā interese - noteikta naudas summa tūlītējai pedagogu algu caurā maka lāpīšanai - ir svarīgāka.
Lūdzu, nemierināsim sevi ar domu, ka IZM atdos internātskolas pašvaldībām un tās jau būs atbildīgas par tālāko un gan jau tiks galā! Pašvaldību vadītāji ir brīdinājuši, ka nespēs no esošajiem budžeta līdzekļiem internātskolas uzturēt un daudzas nāksies slēgt.
Pirmkārt, ir nelikumīgi pārlikt uz pašvaldībām valsts funkciju - internātskolu darbības nodrošināšanu - bez finansējuma.
Otrkārt, ņemot vērā pašvaldību autonomo funkciju daudzumu un šo funkciju satura pastāvīgu izvērsumu un padziļināšanos, kā arī to izpildei gadu no gada nepietiekamo finansējumu, ir bezatbildīgi, ka valdība mēģina ietaupīt uz pašvaldību rēķina, liekot tām atkal un atkal bez finansējuma veikt funkcijas, ar kurām valdība pati nav tikusi galā.
Labākā vieta jebkuram bērnam ir mīloša, draudzīga, atbalstoša, vismaz bērna pamatvajadzības nodrošinoša ģimene. Par to šaubu nav. Taču mūsu valsts realitāte ir liels skaits ģimeņu ar pilnīgi pretēju attieksmi un finansiālo stāvokli. Kur glābties šo ģimeņu bērniem? Audžuģimenēs un pie aizbildņiem, kuru ir stipri vien par maz? Pastāv arī bērnunami un internātskolas. Ja internātskolu nebūs, kas notiks ar šiem pašlaik 2478 bērniem? Lielākā daļa atgriezīsies savās trūkuma un ļoti bieži atkarību nomāktajās ģimenēs, bērnunamos un parastajās skolās, kur skaudri un pilnā mērā uz savas ādas izbaudīs, ko nozīmē dzīvot tik dziļā ienākumu nevienlīdzībā esošā sabiedrībā, kāda ir mūsu valstī. Ieguvums apšaubāms. Taču bērniem zaudējumi būs ļoti reāli un sāpīgi: ierastā drošā vide, stabilitāte, prognozējamība, draugi, tīras telpas, drēbes, gulta, regulārās četras ēdienreizes dienā, veselības aprūpe tieši tad, kad tā vajadzīga, psiholoģiskā un fiziskā drošība, noteikta dienaskārtība, jebkurā brīdī nepieciešamā skolas personāla uzmanība un palīdzība, saturīgi pavadīts brīvais laiks interešu izglītības pulciņos, skolas un vietējās sabiedrības aktivitātēs un kultūras pasākumos.
Es neidealizēju internātskolas; arī tajās, tāpat kā it visur mūsu sabiedrībā, sastopami ļaunā skarti cilvēki bez sirdsapziņas un godaprāta. Taču tie ir atsevišķi gadījumi. Labā ir vairāk.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un, plānojot jebkuras reformas, rūpīgi izvērtēt visas konsekvences gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Izmaiņas, ko veic valsts, nedrīkst pasliktināt cilvēku stāvokli. Tas nav attaisnojams ne ar kādiem mērķiem, ja vien mēs gribam sevi dēvēt par humānu valsti. Īpaši, ja šīs reformas, kas diemžēl mūsu valstī bieži izpaužas kā sociālie eksperimenti, skar visneaizsargātākos - bērnus un vecos ļaudis.
Lūdzu balsot “par” mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (Nr.611/Lp12) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”.
Ilgtspējīgas attīstības komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 9.jūnijā.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Klauža iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.jūnijā. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2016.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada rudens sesijas sākšanu”.
Saeimas lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas pavasara sesiju šā gada 20.jūnijā un sākt Saeimas rudens sesiju šā gada 2.septembrī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2016.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.
Darba kārtībā - likums “Grozījumi Jūras kodeksā”.
Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 11.jūnijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 2.jūnijā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Jūras kodeksā”.
Atbildīgā par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.septembris, un izskatīšana - Saeimas 15.septembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.septembrī.
Paldies.
Saeimas deputāti Smiltēns, Abu Meri, Ojārs Ēriks Kalniņš, Čigāne un Loskutovs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 53.punktu pirms darba kārtības 42.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vakar Saeimas Ārlietu komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, tādējādi konceptuāli atbalstot konvencijas ratificēšanu jeb Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (angliski mēs to saucam par OECD).
Tā kā šodien ir Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde un ir svarīgi līdz rudenim ratificēt šo vēsturisko līgumu, lai Latvija laikus varētu uzsākt pilnvērtīgu dalību šajā organizācijā, Ārlietu komisija aicina Saeimu pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir aicinājums balsot par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
O.Ē.Kalniņš. Un Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim...
Debatēs pieteicies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirms paldies - tiešām liels paldies! - par tādu vienprātību, atbalstot šo likumprojektu kā steidzamu.
Es gribu tikai vēlreiz atgādināt, kāpēc tas ir būtiski - ratificēt piedāvāto likumprojektu un Latvijai kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb, kā mēs parasti saīsinām angliski, OECD 35.dalībvalsti.
Šis līgums noslēdz deviņdesmito gadu sākumā pieteikto Latvijas atgriešanos pasaules un Eiropas apritē - iestāšanos gan NATO, gan Eiropas Savienībā, gan OECD.
1996.gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm izteica vēlmi pievienoties arī šai organizācijai - OECD. Šis darbs, šis ceļš 20 gadu garumā, ir vainagojies ar 21 komitejas apstiprināto Latvijas gatavību kļūt par OECD dalībvalsti. Tas ir starptautiskās kvalitātes zīmogs un apliecinājums Latvijas politiskajam un ekonomiskajam briedumam. Tas ir signāls investoriem un uzņēmējiem par Latvijas atbilstību augstākajiem standartiem uzņēmējdarbībā, finanšu darījumos, korupcijas apkarošanā, starptautiskajos darījumos un valsts uzņēmumu pārvaldībā.
Tajā pašā laikā mēs ļoti labi saprotam, ka tas nav pašmērķis, ka pats par sevi nekas nenotiks, ka tas ir tikai instruments mūsu pašu valsts attīstības uzlabošanai. Paveiktais Latvijas pievienošanās OECD procesā ir saistīts ar rekomendācijām, kas bija spēcīgs stimuls nepieciešamajām iekšējām reformām. Lai izpildītu šīs rekomendācijas un tuvinātu atbilstību OECD standartiem, savu ieguldījumu ir devušas teju visas valsts pārvaldes iestādes, kopumā vairāk nekā 110 ekspertu un politikas veidotāju. Šajā procesā nozīmīga loma, protams, ir bijusi arī Saeimai. Ar Saeimas izlēmīgu rīcību ir pieņemti jauni likumi un veikti grozījumi esošajos likumos, lai uzlabotu tiesisko ietvaru daudzos Latvijai svarīgos jautājumos.
Pirmkārt, cīņā pret korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kopumā ir pieņemti 15 likumu grozījumi, ir veikta virkne pasākumu, lai uzlabotu finanšu sistēmas uzraudzību un naudas atmazgāšanas risku novēršanu.
Taču ar to nekas nebeidzas. Jau 2016.gada oktobrī mums ir jāsniedz ziņojums par progresu atsevišķu rekomendāciju īstenošanā un 2017.gada oktobrī - ziņojums par progresu pārējo rekomendāciju izpildē. Ir būtiski turpināt iesākto darbu finanšu sektora uzraudzības jomā un tiesiskā ietvara uzlabošanā.
Otrs lielais paveiktais darbs ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Saskaņā ar OECD vadlīnijām ir uzsākta reforma, kuras mērķis ir sabiedrībai piederošu aktīvu efektīvāka pārraudzība un finanšu, kā arī nefinanšu mērķu sasniegšana. Tāpat ir mazināta politiskā ietekme kapitālsabiedrībās, uzsākot profesionālu un neatkarīgu padomju izveidi ekonomiski nozīmīgākajās valsts kapitālsabiedrībās. Un arī par to Latvijai būs jāsniedz progresa ziņojums, kas tiks skatīts 2017.gada pavasarī.
Taču mums, protams, pašiem jāsaprot, ka tas nav kāds no ārpuses dots uzdevums un tas, patiesību sakot, ir mūsu pašu interesēs - turpināt arī šīs svarīgās jomas sakārtošanu.
Un visbeidzot trešais būtiskais aspekts, ko es gribu šodien uzsvērt, ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Veicot grozījumus Kredītiestāžu likumā, tika nodrošināts, ka tiek atcelti ierobežojumi ārvalstu jurisdikcijām saņemt informāciju no Latvijas bankām. OECD globālā standarta ietvaros jau no 2017.gada Valsts ieņēmumu dienests automātiski saņems informāciju no citu valstu nodokļu administrācijām, kā arī tā saucamajiem finanšu centriem par Latvijas rezidentu kontiem šo jurisdikciju finanšu iestādēs. OECD Konvencijas par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā piemērošana nodrošina šo tiesisko sadarbības mehānismu.
Un visbeidzot es gribētu teikt lielu paldies visām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm, it īpaši maniem kolēģiem Ārlietu ministrijā, diplomātiem, Saeimas deputātiem, atbildīgajām komisijām un trim valdībām - Valda Dombrovska, Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska valdībai - par to rīcību un atbalstu un to spēju mobilizēties, lai kļūtu par šīs organizācijas dalībvalsti.
Kā es teicu, ja jūs šodien balsojat par ratifikāciju, no rītdienas, protams, uzreiz šie ieguvumi vēl nebūs redzami. Un tikai no mūsu pašu prasmes izmantot šo organizāciju mūsu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai ir atkarīga šīs organizācijas pievienotā vērtība. Tāpēc es būšu pateicīgs par to, ka Saeima šodien divos lasījumos ratificēs attiecīgo līgumu par pievienošanos OECD.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15 minūtes. Ir lūgums izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz pulksten 10.40, un izskatīšana - Saeimas šā gada 16.jūnija sēdē.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Mēs komisijā esam saņēmuši iesniegumu no frakcijas VIENOTĪBA: atsaukt no dalības Centrālajā zemes komisijā bijušo deputāti Janīnu Kursīti.
Komisijā šo jautājumu esam izdiskutējuši un pieņēmuši lēmumu lūgt jūs respektēt šo iesniegumu un balsot par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Ņemot vērā to, ka Janīna Kursīte ir atsaukta no Centrālās zemes komisijas sastāva, ir saņemts arī iesniegums par Laimdotas Straujumas virzīšanu dalībai Centrālajā zemes komisijā.
Komisijā esam izdiskutējuši šo jautājumu un lūdzam jūs atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Komisijā ir saņemts arī iesniegums par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva. (Starpsaucieni.) Komisijā šis jautājums tika rūpīgi izdiskutēts un tika pieņemts lēmums lūgt jūs, Saeimu, balsot par Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Lai vieta nepaliktu tukša, komisijā esam saņēmuši iesniegumu no frakcijas VIENOTĪBA - virzīt kādreizējo Centrālās zemes komisijas locekli... (Starpsauciens.)... ā, vietējās... es atvainojos, vietējās zemes komisijas locekli Inesi Boķi šajā amatā. Esam šo jautājumu izdiskutējuši un lūdzam atbalstīt lēmuma projektu Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!
Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Latvijas Bankas prezidenta virzīto priekšlikumu par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Komisija nolēma rekomendēt Saeimai ar šā gada 2.jūliju apstiprināt Aivaru Skopiņu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Gluži tāpat kā iepriekšējā jautājumā - vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskatīta Latvijas Bankas prezidenta virzītā Arvila Sautiņa kandidatūra Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.
Komisija balsojot nolēma aicināt Saeimu apstiprināt Arvilu Sautiņu par Latvijas Bankas padomes locekli ar šā gada 2.jūliju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Sociālo un darba lietu komisiju aicinu uz īsu sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpā (210.), kur mums ir jāpieņem vēstule Ministru prezidentam un Pasaules Bankai par P.Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Lūdzu - pēc piecām minūtēm!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Aicinu visus Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām pēc piecām minūtēm, lai otrajam lasījumam izskatītu likumprojektu par pievienošanos OECD.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Anrijs Matīss, Romāns Naudiņš, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Juris Vectirāns un Juris Viļums... Viļums ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.
Vēlos jūs informēt, ka deputāti Kalnozols, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Krauze un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Kalnozols, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Krauze un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Kļaviņš, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Vucāns un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Kļaviņš, Brigmanis, Līdaka, Mežulis, Vucāns un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Ādamsona, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča un pārējo iesniedzēju pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”.
Minētais pieprasījums komisijā tika izskatīts un ar balsu vairākumu tika noraidīts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kvorums bija?”; dep. A.Kaimiņš: “Kas bija “pret”?”)
Tātad balsojums bija: pret - 7, par - 3.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Tātad, kolēģi, par ko bija šis pieprasījums? Tas bija par nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus. Kā jūs zināt, enerģētikas nozare ir svarīga visai tautsaimniecībai. Tas, cik tā ir pārdomāta un sakārtota, lielā mērā ietekmē arī pārējās tautsaimniecības nozares. Sevišķi ražojošās nozares, kurās elektroenerģija tiek izmantota ražošanas procesā. Lai gan mums ļoti patīk skandināt, ka enerģētika tiešām Latvijai ir svarīga, kā mēs zinām, mums joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas. Rezultātā ir tas haoss, ko mēs pašlaik esam pieredzējuši šajā jomā. No vienas puses, mēs tagad cīnāmies ar sekām, ko ir radījuši šie neparedzētie lēmumi, proti, tas, ko plašāk visi zina kā OIK stāstu. No otras puses, šajā nozarē strādājošiem uzņēmējiem arī nav skaidra šī situācija, un viņi protestē pret to, ka šie nosacījumi viņiem nav skaidri. Nevienam nav labi.
Mēs jautājām ekonomikas ministram, kā tad tas ir sanācis. Kāpēc Ekonomikas ministrija nav spējīga joprojām sakārtot šo nozari, vismaz izveidojot tai ilgtspējīgu, saprotamu ietvaru? Ekonomikas ministrs to nespēj atbildēt. Ekonomikas ministrs atzina to, ka tik tiešām šāda problemātika pastāv, ka ir šie kļūdainie lēmumi. Taču izpratne, kā to labot, tomēr izrādījās tālu no tās, kādai tai vajadzētu būt. Ministra kungs teica: “Jā, mēs esam izstrādājuši kārtējos Ministru kabineta noteikumus, kur mēs atzīstam, ka mēģināsim labot šīs kļūdas.”
Bet atvainojiet, tas ir tieši tas pats ceļš, kas jau ir novedis šo visu nozari un principā visu mūsu tautsaimniecību pie šīm fundamentālajām problēmām enerģētikā, proti, ja nav ilgtspējīga ietvara, ja nav šīs stratēģijas, ja nav normatīvo dokumentu likumu līmenī, kuri nosaka šos spēles nosacījumus enerģētikā, tad atkarībā no tā, kurā brīdī kāds ekonomiskais lobijs ir spēcīgāks, var tikt pieņemti kārtējie Ministru kabineta noteikumi, kas būs par labu tam vai citam. Nu pašlaik tie tiks pieņemti par labu kādam citam lobijam. Pēc kāda brīža atkal kaut kas mainīsies un nevienam nebūs skaidrības.
Ekonomikas ministrija turpina šo iesākto ceļu un stieg šajā problemātikā dziļāk, bet nerisina to.
Tas ir tas, ko mēs norādījām ministram Pieprasījumu komisijas sēdē un prasījām, vai viņš tam piekrīt. Viņš atzina to. Nākamais mūsu jautājums viņam bija - un kad būs likums?
Ja jūs atceraties, tie kolēģi, kuri strādā šeit, Saeimā, ilgāk, tad, manuprāt, pirms pāris sasaukumiem līdz Saeimai bija nonācis Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts par atjaunojamo enerģiju. Tātad pareizs solis - tas, kas bija sen jau jāizdara. Bija jābūt šādam likumprojektam, kurš definē ilgtspējīgus, skaidrus nosacījumus tiem, kas vēlas būt šajā biznesā, kas vēlas tajā darboties. Vienlaikus tas būtu arī skaidrs signāls visai enerģētikas nozarei, lai saprastu, ar ko ir jārēķinās.
Šie jautājumi savstarpēji ir saistīti ne tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet arī ar enerģētisko drošību, ar mūsu drošību, ar izmaksām. Tas veidotu šo ilgtspējīgo saprotamo ietvaru. Diemžēl ekonomikas ministrs uz to atkal nespēj neko atbildēt, un tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vispār vēl līdz galam nav sapratusi, kā risināt šo problemātiku. Tāpēc mēs uzskatām, ka šāds pieprasījums ir pamatots.
Vēl jo vairāk - mēs uzskatām, ka tas ir pamatots tāpēc, ka viena no lietām, ko mēs arī lūdzām ekonomikas ministram paskaidrot, ir saistīta ar Eiropas Komisijas atzinumu, kas tagad ir sniegts par šo dāsni dāvāto atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Tā kā uz pieprasījuma brīdi šis atzinums mums nebija pieejams, diskusijas atkal bija ļoti teorētiskas. Bet tagad, kad tas ir manā priekšā, es lasu, un tik tiešām tur ir skaidri uzrakstīts, ka šis sniegtais atbalsts bija nelikumīgs. Līdz ar to šeit atkal ir jautājums ekonomikas ministram. Jo ekonomikas ministrs, proti, Ekonomikas ministrija, tātad valdība, ir pieņēmusi kaut kādus lēmumus, balstoties uz kuriem tālāk ir iestājušās kaut kādas tiesiskas sekas. Un, ja mūsu valsts ir tiesiska valsts, man ir jautājums ekonomikas ministram: vai viņš uzskata, ka Latvijai kā tiesiskai valstij ir jāatbild par tām sekām, ko tā ir izraisījusi ar saviem lēmumiem attiecībā uz tiem, kuri bija spiesti maksāt šo nelikumīgi dāsno atbalstu? Uz to atkal mēs nesaņēmām atbildi, atkal “aizpeldēja” projām.
Bet, kolēģi, tā ir reāla situācija, kas tūlīt būs jārisina! Jo, kā mēs redzam, jau ir ražošanas uzņēmumi, kuri pasniedz to kā reālu faktu, ka, pastāvot šādai Ekonomikas ministrijas piekoptajai politikai, viņi ir spiesti bankrotēt. Viņi nav spējīgi konkurēt. Tātad tās ir atkal nopietnas sekas. Ministram uz to atkal nav nekādas atbildes. Nu tad par ko mēs varam runāt? Un šinī situācijā uzskatīt, ka šāds pieprasījums nav pamatots, - nu, atvainojiet, tas ir ļoti ironiski! Tad man jāprasa: kas vispār ir pamatots šajā valstī? Ja ne par ko nav jāatbild, ja var rīkoties, vienalga, kā grib, un pēc tam pateikt: “Ziniet, nu mums tā sanāca! Mēs kaut ko mēģināsim mainīt. Kā mēģināsim mainīt - mums nav skaidrs,” - tad, atvainojiet, šāda ministra pozīcija mums nav pieņemama. (Dep. I.Zariņš nejauši apgāž ūdens glāzi tribīnē. Starpsaucieni: “Jāierauj!”; “Ivar, kāpēc neierāvi?!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Zariņa kungs!
Vispirms - par procedūru. Pēc tam pieskaršos būtībai.
Kā Zariņa kungs iepriekšējās reizēs minēja, viņam ir jauna doktrīna: viņš uzdod deputātu jautājumus ministriem, un, ja ministri ignorē, tad šie jautājumi pārtop pieprasījumos. (Dep. I.Zariņš: “Par būtību!”) Nu, lūk! Paskatīsimies uz šo lietu.
Un, skatoties, kā Zariņa kungs izpaužas šajā jomā, nāk prātā viena veca laba anekdote (Dep. A.Kaimiņš: “Tikai nestāsti!”) (Zariņa kungam arī ļoti patīk stāstīt anekdotes).
Divi veci vecīši, pārītis, kas nodzīvojoši savu mūžu laimīgā laulībā, izaudzinājuši bērnus (bērni jau lieli, palaisti dzīvē), izdomāja, ka viņiem dzīvē pietrūkst kaut kāda asuma. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, kas notiek?! Mūrnieces kundze!”) Tātad nostalģija viņiem ir, un viņi nolemj, ka nu mēģinās kaut kā atgriezt jaunības izjūtas. Un ko viņi dara? Viņi vienojas... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, kas tas par pasaku teātri?!”) sarunā, ka aizies uz randiņu. (Dep. A.Kaimiņš: “Vilni, nu nav smieklīgi!”) Nu, noteiktā vietā jābūt noteiktā laikā. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, nu kas tas ir?!”) Vecenīte palaiž vecīti ārā no mājas, vecītis aiziet pie Laimas pulksteņa noteiktā laikā, nopircis puķīti, un gaida 15 minūtes, gaida pusstundu, gaida stundu, bet vecenīte nenāk. (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad nāks Zariņš un stāstīs savu anekdoti?”) Lietus līst, auksts, vecītis salīst, beigās nospļaujas un aiziet mājās. (Dep. A.Kaimiņš: “Pārtrauciet šo! Kas te notiek?!”) Aiziet mājās un skatās: vecenīte sēž, it kā nekas nebūtu bijis. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, pildiet savu darbu! Šeit nav anekdošu turnīrs!”) Viņš uz viņu dusmīgs un prasa: “Kur tu biji?” Un vecenīte, iejūtoties tēlā, tā koķeti viņam saka: “A mani mamma nepalaida!”
Nu, redziet! Bija pirms trim nedēļām šāds gadījums: Zariņa kungs uzrakstīja ministram jautājumus, un ministrs, apzinīgs cilvēks būdams, atnāca uz sēdi atbildēt uz deputātu jautājumiem, gaidīja, pienāca pulksten 17.00 (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens.), bet Zariņa kunga nav!
Zariņa kungs, es ceru, ka nākošreiz, kad jūs uzdosiet ministriem jautājumus, tad jūs palaidīs arī uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tas ir pirmkārt. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)
Par... Var izslēgt mikrofonu deputātam Kaimiņam? (Zālē smiekli. Dep. A.Kaimiņš: “Par ko jūs smejaties?! Esat tik laipns un ejiet mājās!”)
Sēdes vadītāja. Ķirša kungs, esiet tik laipns un turpiniet debates!
V.Ķirsis. Labi, paldies.
Par būtību. Zariņa kungs, jūs jau pats kā šīs jomas korifejs (vismaz par tādu pats sevi uzskatāt) zināt, ka tā nu vēsturiski ir izveidojies, ka šī joma sastāv no ļoti daudziem regulējumiem, Ministru kabineta noteikumiem, un tam, ka tie ne vienmēr ir bijuši pārdomāti, noteikti var piekrist. Bet, kā jūs saprotat, valsts, uzņemoties vienu politiķu kaut kādas saistības... nākošie jau tā vienkārši nevar pārvilkt svītru... Un tāpēc Ekonomikas ministrija solīti pa solītim šo situāciju risina: sākumā aptur šo nekontrolēto atbalsta sniegšanu, tad pārvērtē šos mehānismus... Kā jūs atceraties, bija arī tāds subsidētās enerģijas nodokļa likums, kas apturēja turpmāku šīs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. Šobrīd mums notiek darbs pie tā sauktā pārsubsidācijas mehānisma, un šonedēļ jau Ministru kabineta komitejā vairāk vai mazāk tika panākta vienošanās. Nākošnedēļ vai aiznākošnedēļ šie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti. Pēc tam mēs strādāsim pie nākamā, kā jūs teicāt, ilgtspējīgā ietvara visai nozarei.
Bet, pirms to izdarīt, ir jāsaved esošā saimniecība kārtībā. Nevar taču, vēl neatrisinot problēmu, jau mēģināt skriet kaut kur citur.
Un galu galā, ja jums šķiet, ka likums ir labāks nekā Ministru kabineta noteikumi, nu, jums ir taču visas iespējas iesniegt likumprojektu. Vienīgais likums, ko es esmu redzējis no jums enerģētikas jomā, ir Gazprom likumprojekts (No frakcijas SASKAŅA: “Latviski! Kas ir “Gazprom”?”), ar kuru jūs gribējāt atlikt gāzes tirgus atvēršanu. Tā ka, Zariņa kungs... (Replika no zāles.)
Aicinu kolēģus katrā ziņā neatbalstīt pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Nu jūs visi redzējāt, cik pamatots bija mūsu pieprasījums! Ekonomikas ministrija vispār neko jēdzīgu nespēj atbildēt!
Runājot par šo ierašanos uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem... Ziniet, Ķirša kungs, es pirms tam biju informējis, ka uz atbilžu sēdi mēs nebūsim, tāpēc ka mēs gatavojām pieprasījumu. Un tas, ka ministrs to nezināja, tā jau ir parlamentārā sekretāra atbildība. Kāpēc jūs savu ministru nebijāt informējuši par to, kas notiek Saeimā.
Tā ka prasiet savai “mammai” atļauju, kāpēc viņa jums neļauj darīt savu darbu. Tā ir viena lieta.
Otra lieta ir tā, ko jūs tagad uzskatāmi nodemonstrējāt, ka tiešām jums nav vispār nekādas sajēgas par to, kā būtu jāveido ietvars enerģētikas nozarei, jo jūs runājat par to, ka pietiks vienkārši ar Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir tas, ko es jums jau n-tās reizes esmu mēģinājis skaidrot, ka tieši šī pieeja - regulēt šo nozari vienkārši ar Ministru kabineta noteikumiem visus šos astoņus gadus - ir pie tā arī novedusi, ka ir pamatīgs bardaks, un jūs lieliski tagad to turpināt.
Jūs sakāt, ka jums vajag laiku, lai izstrādātu likumu... Atvainojiet! Cik gadus jūs esat valdībā? Tātad astoņu gadu jums nepietika, jums vēl vajag astoņus gadus, lai jūs varētu kaut ko izstrādāt un kaut ko saprast.
Un, ja mēs runājam par likumprojektu iniciatīvām, tad tieši mēs bijām tie, kas palīdzēja sakārtot šo likumdošanu attiecībā uz liberalizāciju, kuru diemžēl Ekonomikas ministrija n-tās reizes... ar elektrības tirgus “virināšanu” nespēja atvērt elektroenerģijas tirgu, un tieši mēs palīdzējām ar savu kompetenci. Tas pats ir ar gāzes tirgu, par kuru mums būs nākamais pieprasījums, par kuru mēs vēl parunāsim, un jūs varēsiet pastāstīt par savu kompetenci un par to, cik jūs kompetenti darbojaties šajā jomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi. (Starpsauciens: “Kādu vēl tu zini anekdoti?”)
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Zariņa kungs, es lieliski atceros pagājušo Saeimu un atceros jūsu izpratni par to, kā vajadzētu sakārtot šo enerģētikas tirgu. Tā ka - Dievs, pasarg’ no jūsu vīzijas par to, kā Latvijā jāstrādā enerģētikas tirgum.
Savukārt par neierašanos. Nu, diezgan savādi, ja uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem ierodas visas iesaistītās puses - gan sēdes vadītājs, gan ministrs -, bet Zariņa kungs neierodas. Acīmredzot kādam viņš droši vien pateica, bet - kam? Ej nu sazini!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā...? Nē, neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Ādamsona, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 2. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Tātad, kolēģi, skatām pieprasījumu, kuru mūsu kolēģi Ivars Zariņš, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un pārējie iesniedzēji ir adresējuši ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Un šī pieprasījuma būtība ir par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādi.
Arī šis pieprasījums tika noraidīts. “Par” balsoja - 2, “pret” - 7, viens - atturējās. (Starpsauciens: “A kurš atturējās?”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēt pieteicies deputāts Ivars Zariņš.
Uzsākam debates.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Līdz šim viens daudzmaz jēdzīgi un konstanti formulēts uzstādījums enerģētikā Latvijai ir bijis par to, ka mums pēc iespējas jāatsakās no dabasgāzes izmantošanas.
Un bija ne tikai tas uzstādījums, bet arī patiešām tika veikta konkrēta rīcība, lai tik tiešām mēs sevi padarītu mazāk atkarīgus no dabasgāzes izmantošanas.
Pašu pēdējo stāstu jūs zināt, tas bija par tirgus liberalizāciju, kura, cerēsim, kaut kādā veidā palīdzēs mums to visu risināt.
Taču tas, par ko mēs rakstījām ministram šo pieprasījumu, ir, raugiet, kas. Mēs esam veiksmīgi pabeiguši likumdošanas līmenī risināt jautājumu par gāzes tirgus liberalizāciju, un tas nozīmē, ka esošajam monopolistam tiek darīts gals. Paralēli šinī liberalizācijas procesā ir paredzēti vēl vairāki nosacījumi, kas (sevišķi attiecībā uz infrastruktūru) padarīs šo biznesu ekonomiski krietni neizdevīgāku.
Un kas mums radīja pamatotas bažas? Pēc tam kad “Latvijas Gāzes” akcionāri nāca ar publisku paziņojumu, ka viņi taisās apstrīdēt šā liberalizācijas modeļa pamatotību, tiesiskumu, Ekonomikas ministrija uzreiz paziņoja, ka tā ir gatava nopirkt šo biznesu. Un šāda notikumu sekvence mums radīja pamatotas bažas, ka patiesībā Ekonomikas ministrija nāk ar šādu paziņojumu nevis valsts interesēs, bet gan tādēļ, lai glābtu šo akcionāru intereses, tas ir, izpirktu viņu daļas, pirms viņu bizness sāk sabrukt.
Lai pārliecinātos, ka tas tā nav, mēs palūdzām Ekonomikas ministrijai, lai viņi iedod ekonomisko pamatojumu saviem apgalvojumiem par to, ka Latvijas valstij būtu jāizpērk šī sarūkošā biznesa akcijas. Ekonomikas ministrija nespēja iedot nekādu ekonomisko pamatojumu. Vispār nekādu! Mēs tai jautājām, vai vispār viņiem ir sajēga: “Ja valsts gatavojas pirkt šo biznesu, vai jums vispār ir sajēga, cik šis bizness būs pelnošs nākotnē? Kāda varētu būt tā akciju robežvērtība, par kuru valstij vispār būtu vērts runāt, pie kuras būtu vērts ieguldīt līdzekļus šinī biznesā?” Ne uz vienu no jautājumiem mēs nesaņēmām atbildi. Tā atbilde, ko mēs saņēmām, bija šāda: “Ziniet, nu mēs to darīsim energodrošuma un apgādes apsvērumu dēļ.” Labi. Ja tas būs energodrošuma apsvērumu dēļ un ekonomiskais pamatojums jums nav svarīgs, labi, tad pasakiet, kādus drošuma riskus jūs domājat ar šādu darījumu neitralizēt? Kādēļ mums ir nepieciešams tērēt simts miljonus, lai kādus riskus varētu ar to atrisināt? Un vai ir kādi konkrēti riski, kurus nevar atrisināt citādi - vienkārši ar sakārtotu likumdošanu? Nodrošinot to, ka šīs sistēmas operators dara to, kas viņam ir jādara, un viņam ir skaidrs regulējošais ietvars, ir spēcīgs regulators, kas to visu dara. Tas izmaksātu valstij tūkstoš reižu lētāk, varbūt pat desmit tūkstoš reižu lētāk.
Arī uz to ekonomikas ministrs nespēja atbildēt. Atkal nebija nekādas atbildes, un tāpēc mums radās pamatotas bažas, ka ekonomikas ministrs arī šinī jomā, tāpat kā arī visās pārējās jomās, nespēj būt kompetents un nespēj nākt ar konkrētiem risinājumiem.
Mēs runājam arī par tiesisko pusi. Kā mēs zinām, ir noticis darījums ar “Latvijas Gāzes” akcijām, un Latvijas atbildīgajām amatpersonām ļoti patīk runāt par to, ka mums bija pirmpirkuma tiesības. Es gan neesmu dzirdējis un neesmu redzējis, ka ekonomikas ministrs būtu pieņēmis lēmumu par to, ka mēs esam atteikušies no tām, pirms mēs atdodam šīs akcijas kādam citam.
Tas vēl jo vairāk parāda, ka ne tikai no ekonomiskās puses, bet arī no juridiskās puses Ekonomikas ministrijai vispār nav sajēgas par šo nozīmīgo procesu.
Un var sanākt atkal kārtējā afēra, kā tas mums savulaik sanāca ar banku “Citadele”. Tur mēs bijām veiksmīgo pārdevēju pusē, tagad mēs būsim veiksmīgo pircēju pusē un padarīsim atkal kādu laimīgu.
Un tāpēc bija šis mūsu jautājums, šis pieprasījums, uz kuru mēs nesaņēmām atbildes.
Tas, kas vēl jo vairāk apliecina Ekonomikas ministrijas nekompetenci un nespēju sistēmiski risināt izaicinājumus enerģētikas nozarē... Mēs pajautājām - labi, ja jūs uzskatāt, ka ir kaut kādi... ka mums ir vajadzīgi šie ieguldījumi, kas būs vairāku desmitu miljonu, ja ne simts miljonu apmērā, vai jūs esat izvērtējuši alternatīvas, kā, tērējot šo naudu, mēs varētu nodrošināties ne sliktāk, bet varbūt pat labāk pret šiem energodrošuma riskiem, teiksim, ieguldot šo naudu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, lai mēs radītu paši sev efektīvas tehnoloģijas un tādā veidā varētu sevi nodrošināt. Varbūt tas būtu daudz efektīvāk un tālredzīgāk. Neko tādu Ekonomikas ministrija nav darījusi.
Un tad ir jautājums - ar ko nodarbojas šī Ekonomikas ministrija? Vai tiešām mums ir vajadzīgs tāds ekonomikas ministrs?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Jāteic, ka Zariņa kungam bija ekskluzīva iespēja pusstundu Pieprasījumu komisijā runāt un nepārtraukti citu pēc cita uzdot jautājumus. Ja jūs droši vien nesapratāt lietas būtību, tad jau varbūt arī nesapratīsiet.
Bet kolēģiem lielos vilcienos pateikšu, kur mēs esam un kur mēs dodamies. Šogad mēs pieņēmām likumu, ka no nākamā gada aprīļa tirgus atveras. Protams, šeit ir virkne detaļu, pie kurām jāpiestrādā, kā konkrēti šis atvērtais tirgus darbosies. Un šeit ministrija izstrādā virkni Ministru kabineta noteikumu, tāpat regulators izstrādā virkni metodiku - tieši kas un kā notiks.
Kas, mūsuprāt, ir tie galvenie aspekti, kas ietekmē šos lēmumus, ko Zariņa kungs teica, proti, par pirkšanu vai nepirkšanu. Tātad šobrīd nav pieņemts neviens lēmums - ne pirkt, ne nepirkt, ne daļēji pirkt vai kā citādi. Un vispār šī “Latvijas Gāzes” sadalīšana notiks līdz rudenim. Pirms tas nav noticis, vispār pat nav ne mazākās nojausmas par cenu. Un kā mēs saprotam: lai izlemtu pirkt vai nepirkt, cena ir tomēr ļoti būtisks rādītājs. Tādēļ valdība un arī Ekonomikas ministrija ir nolēmusi piesaistīt konsultantu līdz šim termiņam, kad tiks sadalīta “Latvijas Gāze”, lai izsvērtu iespējamos scenārijus. Kad būs zināma aptuvenā cena, tad arī būs iespējamais scenārijs - pirkt vai nepirkt. Bet līdz tam nekādi lēmumi par to, ko Zariņa kungs min, - par n-tajiem desmitiem miljonu -, nav un nevar tikt pieņemti. Galvenais ir tas, lai mēs iegūtu funkcionējošu brīvo gāzes tirgu un mums būtu vairāk gāzes piegādāju, proti, lai mēs iegūtu gāzes drošību. Un nav pat svarīgi, vai tas piederēs valstij, šis pārvades un uzglabāšanas uzņēmums, vai privātajam. Galvenais, lai tas labi funkcionētu un mēs visi varētu justies enerģētiski droši un vispār droši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Paldies, Ķirša kungs! Kā es saprotu, jūs atzīstat, ka ekonomikas ministrs bija, teiksim tā, kļūdījies ar saviem tādiem pārsteidzīgiem paziņojumiem, kuriem nebija vispār nekāda pamatojuma. Jūs tagad esat sapratuši to, ka šādam pamatojumam vispirms būtu jābūt un tikai tad jānāk ar šādiem skaļiem paziņojumiem.
Es esmu gandarīts, ka šeit mēs esam beidzot panākuši kaut kādu sapratni no Ekonomikas ministrijas puses. Tas bija tieši tas, ko es mēģināju ieskaidrot ekonomikas ministram: ka nav starpības, kam pieder šī infrastruktūra, šie vadi, kas iet tagad Latvijas zemē, jo tie tur arī paliks. Svarīgi ir tas, uz kādiem nosacījumiem tie tiek izmantoti, un nodrošināt, lai šie nosacījumi būtu atbilstoši valsts interesēm. Un tāpēc nav jātērē simti miljonu vai desmiti miljonu. Ir vajadzīgas vienkārši smadzenes un politiskā griba to izdarīt, ko jums arī novēlu. Diemžēl pagaidām, laikam, veltīgi.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Šī gada 8.jūnijā mēs šo aizsardzības koncepciju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatījām un atbalstījām.
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka kopš iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas brīža ir pagājuši četri gadi un šajos četros gados pasaulē ir notikušas visnotaļ lielas izmaiņas - ir Krima, ir Ukraina, ir bēgļi, ir Daesh -, un tāpēc šī jaunā Latvijas aizsardzības koncepcija ir piedzīvojusi arī izmaiņas, kļuvusi kvalitatīvāka. Par šīs koncepcijas saturu es aicinātu referēt aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.
Komisija lūdz atbalstīt šo koncepciju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.
R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Jūsu vērtēšanai iesniegta Valsts aizsardzības koncepcija, kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu ir pamats vidējā termiņa plānošanas dokumenta izstrādei. Šī plānošanas procesa ietvaros ir būtiski identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības pamatuzdevuma izpildei.
Tā kā Valsts aizsardzības koncepcija ir jau vētīta Saeimas atbildīgajā komisijā un pirms tam apstiprināta valdībā, neaizkavēšu jūsu uzmanību ar tās pārstāstu, vien pievērsīšos galvenajiem Nacionālo bruņoto spēku attīstības blokiem un iemesliem, kuri šobrīd dod pamatu izstrādāt un īstenot tieši šādu koncepciju. Tā balstās uz atturēšanu, kas ietver gan pašaizsardzības spēju attīstību, gan arī mūsu sabiedroto klātbūtni.
Vispirms īsumā par ģeopolitiku un situāciju pie mūsu valsts robežām.
Mūsdienu piemēri parāda, ka pašreizējā drošības situācijā Eiropā un Eiropai tuvu esošajos reģionos nav īstermiņa risinājuma, ir jārīkojas ilgtermiņā. Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārai klātbūtnei Latvijā. Ja mēs izliktos neredzam un nenovērtējam tos rupjos starptautisko tiesību pārkāpumus, kuri 2014.gadā notika un vēl joprojām turpinās Ukrainā, tā būtu tuvredzība un bezatbildība pret savu valsti un savas valsts drošību.
Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās. Ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana. 2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas skaita palielinājums gaisa desanta karaspēka vienībās. Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujasspējīgāko militāro tehniku. Ar jaunākās paaudzes helihopteriem tiek apgādāta. 15. armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums. Pagājušajā gadā vien Krievijā notika vairāk nekā 4 tūkstoši mācību; tas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz NATO militāro mācību skaitu. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežu tuvumā. Diemžēl rodas virkne jautājumu par Krievijas plāniem un patiesajām vēlmēm veidot vai tomēr neveidot konstruktīvas attiecības ar Rietumiem.
Nav noslēpums, ka bieži novērojama Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāte Latvijas pierobežā, kam bieži vien nav tikai aizsardzības raksturs. Diemžēl šādi gadījumi tiek fiksēti katru nedēļu. Rodas jautājumi par Krievijas aktivitāšu pamatotību un drošību, jo neviens nav pasargāts no kļūdām un incidentiem. Ko šādā situācijā darām mēs un kā plānojam rīkoties?
Nacionālie bruņotie spēki tiek attīstīti trijos lielajos blokos - agrā brīdināšana, kaujas gatavība un uzņemošās valsts atbalsts.
NBS galvenie spēju nodrošinātāji ir NBS vienības un karavīri, kas ir labi apmācīti savas jomas speciālisti un pilda arī civilmilitārās funkcijas, nodrošinot glābšanas un meklēšanas spējas un veicot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu.
Daudz tiek ieguldīts mūsu karavīru apmācībā, lai sagatavotu augsta līmeņa speciālistus, kas ir galvenais valsts aizsardzības resurss. Tiek organizētas arī starptautiskas mācības, lai nodrošinātu savstarpējo savietojamību ar mūsu sabiedrotajiem.
Vienlaikus šī Valsts aizsardzības koncepcija uzsver pilsoniskās sabiedrības iesaisti un patriotisma veicināšanu sabiedrībā, ko sekmē arī bruņoto spēku redzamība un klātbūtne Latvijas reģionos. Savukārt Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistē valsts aizsardzībā. Tādēļ arī šobrīd to attīstībai tiek novirzīti ievērojami aizsardzības budžeta līdzekļi.
NBS šobrīd veic arī esošo spēku modernizāciju, kas apvienojumā ar labiem speciālistiem nodrošina profesionālu rīcībspēju. Esmu pārliecināts, ka NBS karavīri ir gatavi aizstāvēt Latviju. Šis jautājums nav apšaubāms, jo spēja aizsargāt valsti ir viens no pamatiem valsts pastāvēšanai.
NBS lielākie spēju attīstības projekti ir kājnieku brigādes mehanizācija, izlūkošana, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spēju celšana, Zemessardzes spēju attīstība, kā arī paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana.
Vēlos uzsvērt, ka šobrīd Nacionālie bruņotie spēki daudz iegulda uzņemošās valsts atbalsta spēju attīstībā, kas ir viens no nozīmīgākajiem iespējamās agresijas atturēšanas mehānismiem. Mūsu sabiedrotie jau vairākkārt ir apliecinājuši apņemšanos krīzes laikā Latvijai sniegt atbalstu. Sabiedroto klātbūtne ir reāla un uzskatāma atturēšana. To nepārprotami apliecina mūsu kopīgās mācības, sadarbības taktikas slīpēšana praktiskajos vingrinājumos un mācību maršos, par ko tika plaši informēta arī sabiedrība un kam par lieciniekiem - gan klātienē, gan ar masu mediju starpniecību - varam kļūt mēs visi.
Godātie parlamentārieši! Šobrīd intensīvi strādājam, lai pilnveidotu mūsu gaisa novērošanas sistēmas un varētu fiksēt visus zemu lidojošos objektus, kas šķērsojuši Latvijas gaisa telpas robežas. Jāatceras, ka Latvijas ārējās robežas ir arī NATO ārējās robežas un tās nesankcionēta pārkāpšana radīs sekas agresoram. Tādēļ NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan alianses dienvidos, gan austrumos.
Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā. Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas, un tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu. Tiem, kas runā par situācijas eskalāciju no NATO puses, vēlos atgādināt kaut vai 2013.gada beigu mācības Zapad 2013, kurās iesaistījās vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas karavīru, izspēlējot mums nedraudzīgu mācību scenāriju.
NATO aizsardzības ministri jau šī gada februāra sanāksmē vienojās par nepieciešamību pastiprināt sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā. Vienošanās tika apstiprināta arī vakar un aizvakar notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, savukārt Varšavas samitam ir jāpieņem lēmums par šīs pastiprinātās klātbūtnes niansēm - par vienību izmēru, iesaistes nosacījumiem, komandķēdi un citiem saistītiem jautājumiem. Vairākas valstis ir izteikušās, ka varētu nosūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm, un ir skaidrs, ka sabiedroto karavīru mūsu reģionā būs vairāk nekā šobrīd.
Vienlaikus vēlos atgādināt par mūsu pienākumiem, jo NATO samita lēmumi neatcels mūsu saistības un mūsu mājasdarbus. Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tātad arī militāro mācību infrastruktūra.
To nevar panākt bez atbilstoša finansējuma. Šogad aizsardzībai piešķirti 68,5 miljoni eiro, kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro.
Ļoti ceru, ka arī turpmāk stingri sekosim noteiktajam mērķim sasniegt tādu aizsardzības budžeta apjomu, kas ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta, jau 2018.gadā.
Kā jau minēju uzrunas sākumā, valdība 26.maijā vienbalsīgi atbalstīja šo koncepciju. Par to pateicos visiem Ministru kabineta kolēģiem! Šāda sapratne un atbalsts vēlreiz apliecina to, ka mūsdienās valsts aizsardzība nav tikai Aizsardzības ministrijas atbildība.
Šī koncepcija daudz runā par starpinstitūciju sadarbību un atbildību, gan lai draudus pamanītu, gan lai stātos tiem pretī. Katrai valsts nozarei ir jāzina, kāda ir tās loma valsts aizsardzībā, un attiecīgi jāplāno līdzekļi savu uzdevumu veikšanai.
Godātie kolēģi! Ne mazāk būtiska par bruņojumu un kaujas spējām ir mūsu pašu griba sargāt savu valsti un ticība tam, ka mēs to varam. Esmu drošs, ka mēs to varam!
Mēs visi vēlamies, lai Latvijā būtu miers, lai aizvadītā gadsimta postošie kari paliek pagātnē uz visiem laikiem, tādēļ valsts aizsardzībai ir jākļūst par jautājumu, kuru mēs neapšaubām neatkarīgi no mūsu partejiskās piederības vai politiskās pārliecības.
Pateicos par jūsu uzmanību un iesaisti diskusijās. Aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.
Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāts Edvīns Šnore apvienotu abus uzstāšanās laikus un kopā runātu septiņas minūtes? Iebildumu nav.
Lūdzu!
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsošu “par” Valsts aizsardzības koncepciju, bet darīšu to ar lielu piespiešanos, jo dokuments, manuprāt, ir pusgatavs.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji to bija atnesuši uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju pagājušonedēļ, un pusotru stundu komisijas deputāti izteica savus komentārus un priekšlikumus dokumenta uzlabošanai.
Kad uzdevu jautājumus, vai kaut kas no deputātu teiktā arī tiks ņemts vērā un kaut kas tiks mainīts dokumenta tekstā, saņēmu atbildi, ka - nē, nekas mainīts netikšot.
Ļoti žēl, ka tā, jo man nav īstas pārliecības, ka, vadoties pēc aizsardzības koncepcijas esošā teksta, Latvija patiešām spēs sevi aizsargāt, ja, nedod Dievs, tāda situācija un nepieciešamība radīsies.
Par ko ir runa? Runa ir par to, ka drošības situācija Eiropā ir kardināli mainījusies, un galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā. Tieši dēļ tā, ko Krievija dara Ukrainā, mēs šodien mainām savu aizsardzības koncepciju. Mēs visi zinām, ka Krievija Ukrainā neveic konvencionālu karu, nebrauc tur ar tanku armijām, neiet ar kājnieku divīzijām. Krievija Ukrainā veic hibrīdkaru, kura centrālais elements ir Ukrainas piektās kolonnas izmantošana. Gan ideoloģiski tā tiek izmantota kā iegansts uzbrukumam, gan tīri praktiski - tūkstošiem Ukrainas pilsoņu, Krievijas atbalstīti, karo pret savu valsti.
Tas ir jaunā tipa karš, un tie ir jaunā tipa draudi, pret kuriem arī mums ir jābūt gataviem aizsargāties.
Vai aizsardzības koncepcijā tas parādās? Nē. Tieši otrādi! Nekādu tādu draudu Latvijā neesot, jo (es citēju šo dokumentu): “Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopīgam pretošanās mērķim ir neatņemama pilsoniskās pašapziņas izpausme, kas veido unikālu un stipru pamatu valsts aizsardzībai pret jebkāda veida agresoru.” Tas, ka Latvijā atrodas pārdesmit tūkstoši atvaļinātu Krievijas militārpersonu, tas, ka te ir 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu, tas, ka te ir ceturtdaļmiljons krievvalodīgo PSRS imigrantu, kas pat lūgdami nepieņem Latvijas pilsonību un acīm redzami kaut ko gaida, - tas viss neesot drauds saskaņā ar aizsardzības koncepciju!
Mūsu Rietumu partneri gan domā citādi un visā nopietnībā norāda uz Latviju kā uz nākamo Krievijas agresijas mērķi. Un iemesls tam ir lielais krievvalodīgo skaits mūsu valstī, kas konflikta gadījumā varot izveidot spēcīgu piekto kolonnu. Par to jau ilgāku laiku raksta Rietumu prese, par to BBC pat uzņem filmas un atvaļināti NATO ģenerāļi to analizē grāmatās.
Kad komisijas sēdē vērsu uz to uzmanību, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs pauda, ka runas par piekto kolonnu esot Maskavas interesēs un ka nevajagot klausīties pensionētus ģenerāļus. Labi, lai tā būtu. Tad es vēršu aizsardzības koncepcijas autoru uzmanību uz ASV Aizsardzības ministrijas izdotā žurnāla drošības un aizsardzības jomas speciālistiem per Concordiam jaunāko numuru. Tur vesela sadaļa ir veltīta Latvijai un tās aizsardzības problēmām, kas izriet no lielā neintegrēto krievu īpatsvara un manis iepriekš minētajiem faktoriem.
Amerikāņi grib palīdzēt Latviju aizsargāt, un, lai to izdarītu, viņiem ir jāzina patiesā draudu analīze, ko viņu analītiķi arī cenšas veikt. Mēs savukārt izliekamies, ka mums problēmu ar krievvalodīgajiem nekādu nav, ka piektās kolonnas te nav, un līdz ar to arī risinājumus nekādus nepiedāvājam. Tad nu Rietumu partneri paši piedāvā risinājumus. Minētajā žurnālā ASV militārais analītiķis, kas NATO kontingenta sastāvā bijis Latvijā, vērojis situāciju šeit, liek priekšā, ka varbūt vajag veikt forsētu nepilsoņu naturalizāciju. Varbūt tas mazināšot draudus. Acīmredzot nav bijis neviena no Latvijas, kas pateiktu, ka šādā veidā diez vai draudi mazināsies. Drīzāk otrādi. Un ka jāmēģina varbūt citādi šos draudus novērst. Nē, jo draudu jau nav. Viss ir lieliski un saliedēti.
Komisijas sēdē arī izskanēja, ka tas viss, par ko es runāju, būšot ietverts citā dokumentā - drošības koncepcijā. Jautājums vienīgi - kurā? Jo tajā Nacionālās drošības koncepcijā, kuru Saeima apstiprināja novembrī un kuru es vakar vēlreiz pārlasīju, nav apskatīta šī problēma. Tur uzstādījums ir viens: ir Krievija, kas no ārpuses visādi cenšas graut Latviju, bet Latvijas ļaudis tam vienoti pretojas.
Es ļoti ceru, ka skarbā realitāte un Rietumu partneri mūs piespiedīs beidzot izvilkt galvu no smiltīm un adekvāti novērtēt Latvijas drošības situāciju. Politkorektums nedrīkst ietekmēt drošības un militāro draudu analīzi. Jāatceras, ka tas mazina ne tikai Latvijas, bet visas NATO aizsardzības spējas. Ceru, ka nākamajā aizsardzības koncepcijā tas tiks ņemts vērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt es sākšu runāt par aizsardzības koncepciju mazliet no citas... sākšu runāt mazliet par citu tēmu. Par to ačgārnību, kāda eksistē mūsu valstī. Un to diemžēl savā runā atļāvās arī aizsardzības ministrs pieminēt.
Mēs it kā dzīvojam parlamentārā valstī, un pēkšņi (es pilnīgi piekrītu Šnores kunga teiktajam), izrādās, valdība apstiprina aizsardzības koncepciju, nevis Saeima. Klausieties! Tā ir absolūti nepareiza izpratne par to, kas ko apstiprina un kas ko kontrolē. Ja tas ir noteikts likumā, tad acīmredzot Saeima apstiprina attiecīgo koncepciju.
Runājot par koncepciju kā tādu, gribu atzīmēt, ka jebkuras koncepcijas pamats ir analīze par to, kas ir izdarīts pēc iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas, objektīva starptautiskās situācijas un iekšpolitiskā analīze un mērķu noteikšana, kas ir jāpanāk. Jāparedz arī kaut kādi finansiālie līdzekļi, kādi ir nepieciešami, lai šos mērķus sasniegtu. Diemžēl neko tādu šajā koncepcijā es neesmu atradis, un līdz ar to es nevarēšu to atbalstīt.
Kā pozitīvu un mūsu ierēdņiem gandrīz revolucionāru atziņu varētu nosaukt... citēju koncepcijā teikto: “[..] arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā.” Bet tajā pašā laikā no tālākā koncepcijas teksta izriet, ka Latvija, visticamāk, atbalsta vienpolāro pasaules tālāko attīstību. Un gribu šajā sakarā arī citēt ASV prezidenta teikto: “Pretēji izplatītajam atzinumam multipolaritāte tagad ir ļoti nepilnīga, un Amerika kavēs tās attīstību visiem saviem diplomātiskajiem centieniem.” Tas ir citāts no Financial Times.
Tālāk. ASV prezidents paziņo: ir jāpanāk, ka ASV diktē noteikumus visai pasaulei. Arī tas izriet no mūsu koncepcijas.
Tālāk - par koncepcijas tekstu.
Ļoti labi, ka beidzot mēs saņemsim kā dāvanu radarus, kurus acīmredzot rīt mēs pieņemsim. Bet gribu atgādināt, ka 1995.gadā tika pieņemta pretgaisa aizsardzības koncepcija. Un jautājums: kāpēc 21 gada laikā mums nav iegādātas pretzenīta raķetes, nav iegādātas attiecīgas radaru sistēmas un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi?
Koncepcijā tiek atzīmēts, ka pieaug Zemessardzes loma dažādu problēmu risināšanā; tas ir pozitīvi. Kā pozitīvs tiek atzīmēts arī tas, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri iesaistās Zemessardzē; tas arī ir ļoti labi. Bet tikai aizmirst piebilst, ka mums to skaits, kuri ir pietiekušies Zemessardzē, un to skaits, kuri ir atvaļinājušies, praktiski ir līdzīgs.
Ne vienu reizi vien savas komisijas sēdēs mēs esam dzirdējuši no NBS vadības puses, ka pamatu pamats mums ir ātrās reaģēšanas vienības. Taču nekāda attīstība tālāk neseko.
Mēs esam dzirdējuši par to, ka ir nepieciešams attīstīt valsts aizsardzības mācību skolās. Rezultāts: šobrīd uz brīvprātības pamatiem no 800 skolām 15 skolās mēs mācām valsts aizsardzības pamatus.
Kā liels sasniegums tiek minēts, ka 2020.gadā Jaunsardzes kustībā iesaistīto skaits būs 10 procentu no skolas vecuma jauniešiem. Kur tad ir pārējie? Par kādu militārpatriotisku audzināšanu mēs runājam? Kāpēc “izkrīt” no šīs sadaļas cilvēki no bērnunamiem, no internātskolām?
Varētu daudz ko runāt. Es uzskatu, ka šis dokuments pats par sevi ir provokatīvs, kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka visā koncepcijā 12 reizes tiek pieminēta “Krievijas agresija”, bet ar to nekas netiek pamatots. Es neredzu ne jēgu, ne būtību.
Pats galvenais. Vēlreiz gribu atkārtot: nav nosaukti ne mērķi, ne uzdevumi, ne arī līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais aizsardzības ministr! Kolēģi!
Atzinīgi vērtējami ir daudzi koncepcijā iekļautie punkti, piemēram, ciešas sadarbības izveide starp ASV, Baltijas valstīm un Poliju, nepieciešamība stiprināt patriotisko audzināšanu, nepieciešamība stiprināt Jaunsardzi (tas varētu notikt, paplašinot darbību lielākajās pilsētās, sevišķi Rīgā, kur darbība nav diemžēl līdz šim brīdim aktīvi izvērsta). Patiesi ceru, ka uz papīra rakstītais piepildīsies arī dzīvē, jo diemžēl šobrīd vairāki rakstītie punkti nav realitāte. Bet tas, ko mums vajag panākt, ir rakstīts koncepcijas 12.punktā (citēju): “Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugoši Krievijas īstenotie mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta komunikācija (propaganda), psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanai, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotās asimetriskās karadarbības elementi.”
Vēlos citēt arī 46.punktu, kurš teic: “Latvijas interesēs ir, lai demokrātijas un brīvības normas netiek izmantotas, apzināti ietekmējot Latvijas sabiedrību, mazinot ticību Latvijas valstiskumam un Eiropas pamatvērtībām, kā arī iedzīvotāju vēlmi aizstāvēt Latvijas valsti. Tādēļ Latvijas informatīvajā telpā tiek nodrošināta Latvijas valstiskās identitātes un pamatvērtību aizsardzība un netiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums.” (Citāta beigas.)
Diemžēl mēs redzam citu realitāti. Latvijā notiek publiski pasākumi, kuros tiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums. Gadu no gada atbildīgās iestādes izliekas to neredzam. Tā vietā Ģenerālprokuratūra turpina tērēt valsts resursus, ceļot apsūdzību pret cilvēku, kurš iebilda šādai publiskai kara propagandai.
Ja mēs runājam par koncepcijā minētajiem ietekmes aģentiem, tad rodas daudz jautājumu. Kāpēc līdz šim brīdim Saeima nevar pieņemt drošības iestāžu atbalstītos likumu grozījumus, kuri paredz nodrošināt dažādu biedrību finansējuma caurskatāmību, ja mēs zinām, ka ārvalsts izmanto biedrības, lai finansētu dažādas pretvalstiskas grupas Latvijā? Kāpēc Rīgas mēram tiek saglabāta pielaide valsts noslēpumam, ja Drošības policija atzina, ka viņš ar savu rīcību veicināja sabiedrības sašķeltību, kas vistiešākajā mērā atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm?
Un par informatīvo telpu. Nemaz nerunāsim par privātajiem un ārzemju medijiem. Bet vai valsts var nodrošināt, lai tās finansētajā sabiedriskajā medijā nedarbotos personas, kuras īsteno kara, naida, neiecietības kurināšanu un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegumu?
Pašaizsardzība, kolektīvā drošība, civilā aizsardzība, drošība paša mājā un mīlestība pret Latviju ir priekšnoteikums, lai mēs saglabātu neatkarību. To ir iespējams izdarīt, ja visi balsti ir stingri un nesatricināmi. Izskaudīsim ķirmjus, kuri grauž mūsu valsts balstus, lai varētu nodrošināt mūsu valsts pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šoreiz nevis Krievijai, Ziemeļkorejas raķetēm vai Irānas raķetēm, bet, iespējams, daudz smagākai problēmai, kas varbūt neskan starptautiski, bet tiešā veidā attiecas uz šo aizsardzības koncepciju.
Kas notiek pēdējā mēneša laikā Latvijā? Mēs zinām, ka plašsaziņas līdzekļos parādās trauksmainas ziņas par masveida sirojumiem jeb “uzlidojumiem” Latvijas teritorijai. Sēlijā Dunavas, Bebrenes, Zasas pagastā ir nozagti traktori. Piemēram, viens traktors John Deere tieši no pagasta centra... Tāda lauksaimniecības tehnika maksā 50 līdz 200 tūkstošus eiro. Pēdas ved 45 kilometrus uz Lietuvas robežu.
Pēdējā mēneša laikā Latvijā ir notikušas vairākas traktoru zādzības, apvidus automašīnu zādzības, laivu zādzības, celtniecības tehnikas (ieskaitot celtniecības krānu!) zādzības. Pat ar satelītnavigāciju aprīkotas tehnikas zādzības! Tikai viens šāds traktors, kas bija aprīkots ar signalizāciju, tika atrasts Lietuvā, pārējiem tika noņemta šī signalizācija, un šī tehnika pazuda.
Rodas tāds iespaids, ka mēs dzīvojam 13.gadsimtā, kad Latviju bieži apciemoja leišu vai Polockas sirotāji. Polockas tagad nav, bet nu mūsu draugi lietuvieši turpina šos “uzlidojumus”.
Koncepcijas 39.punktā rakstīts: “Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā.” Un 40.punktā ir teikts, ka Zemessardzes integrācija NBS struktūrā ir NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelements.
Acīmredzot kaut kur mēs esam pieļāvuši kļūdu, iekļaujot... un noņemot Zemessardzei tās funkcijas, kas pirmskara Latvijā bija Aizsargu organizācijai.
Godājamie kolēģi! Vai mēs varam iedomāties situāciju, ka trīsdesmitajos gados būtu varējušas šeit ierasties kaut kādas sirotāju bandas no Polijas vai no Krievijas, vai no Lietuvas un zagt, teiksim, lauksaimniecības inventāru miljoniem latu vērtībā?! Šodien nez kādēļ tā ir normāla parādība. (Dep. I.Rībenas starpsauciens.)
Tātad kļūda acīmredzot bija tā, ka mēs Zemessardzei noņēmām tās funkcijas, kuras tai bija deviņdesmito gadu sākumā, kad tā tika dibināta, un iekļāvām to bruņoto spēku sastāvā.
Savā laikā aizsargu pulki bija katra apriņķa centrā.
Mēs, protams, varam teikt, ka aizsargi nenosargāja Latvijas neatkarību. Bet Francijas armija un Čehoslovākijas armija arī nenosargāja to valstu neatkarību, toties bija ideāla kārtība! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)
Es domāju, ka koncepcija ir jāatbalsta, bet ir noteikti jādomā, kā šo stāvokli labot. Mums ir 400 zemessargi izgājuši apmācības kursu sadarbībā ar Valsts policiju, bet tas acīmredzot ir nepietiekami, un acīmredzot Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un arī Nacionālo bruņoto spēku likumā ir jāparādās kādam pantam, kas ļauj tiešā veidā zemessargiem pildīt tās funkcijas, lai viņi varētu reāli aizstāvēt zemi, vai arī jāmaina Zemessardzes nosaukums.
Bet koncepciju es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien! Es tāpat aicinu atbalstīt koncepciju, bet varbūt arī drusku aizdomāties par situāciju.
Ja faktiski mēs pieļaujam tādu situāciju, ka Krievija uzsāk karu, tad mēs labi saprotam - tie pāris tūkstoši cilvēku, kas ir šeit, Latvijā, kareivji, un tie pāris tanku neko neglābs. Ja no rīta ienāks Krievijas karaspēks Latvijā, tad vakarpusē viņš izies no Latvijas ārā. (Dep. V.Spolītis: “Kur mēs tik droši esam?”)
Nākamais. Es gribētu savas pārdomas izteikt. Es sajūtu, ka Latvija šajā situācijā ir tā kā buferzona... ka Latvija ir tāda buferzona. Ja uzsāksies karadarbība, tad visa Eiropa šinī laikā spēs savākties un sakoncentrēties tālākām karadarbībām.
Jau labu laiku es esmu varbūt arī iepriekšējās savās publikācijās uzsvēris, ka ir arī tādas valstis kā Šveice un Izraēla, kas pietiekami labi risina tos jautājumus, kuri saistīti ar savas valsts aizsardzību. Šveicē ir viena no lielākajām armijām. Izraēla, kas visu laiku atrodas karadarbībā, ļoti veiksmīgi aizstāv savas intereses.
Es gribu atgādināt arī par tādu lietu kā partizānu karš. Lielajai Amerikai, kas gribēja iekarot Vjetnamu, tomēr tas neizdevās. Vjetnamieši ar savu partizānu kara taktiku panāca to, ka tomēr Amerika atkāpās. Tas pats jautājums - kas notika Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāvijā. Partizānu karš ir viens relatīvi efektīvs valsts aizstāvēšanas veids.
Gribu uzsvērt un absolūti piekrītu, ka jāveic Zemessardzes nostiprināšana tāpat kā Šveicē, lai katrs Latvijas Republikas pilsonis, kas mīl savu dzimteni, būtu mūsu valsts aizstāvis. Un manuprāt... (Dep. E.Smiltēns: “Esi Zemessardzē iestājies?”) Jā, manuprāt, tas ir lētākais veids, kā aizstāvēt savu valsti. (Starpsauciens.) Jā.
Ko es vēl gribu pieminēt? Šobrīd situācija ar Latviju ir tāda: kamēr pie mums visu laiku tiek runāts: “Būs karš? Nē, kara nebūs!” -, faktiski mums stagnē nekustamā īpašuma tirgus un tūrisma tirgus. Un, jo ātrāk mēs šo situācija atrisināsim, jo ātrāk mēs sakārtosim savu tautsaimniecību.
Nobeigumā es gribu teikt: mana dziļa pārliecība ir, ka Eiropas valstīm karš nav vajadzīgs. Un mana dziļa pārliecība ir, ka karā ieguvēji ir tikai vieni - tie, kuri ražo militārās iekārtas. Vairāk nevienam citam karš un šī militārā, tā sakot, sacensība nav vajadzīga. Nerūpēsimies, lūdzu, par militāro rūpniecību! Rūpēsimies par mūsu pašu tautas drošību!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju. Pateicībā arī, protams, ministram un ministrijai par izstrādāto koncepciju es vienlaikus vēlos vērst ministra kunga uzmanību uz to, ka viņa politiskajā organizācijā un valdībā atrodas pietiekami ietekmīgi cilvēki, kuri nesaprot pēc būtības tos riskus, kuri ir Latvijas aizsardzībai, un tos riskus, ar kuriem mums nākas strādāt. Es šeit runāju par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrdienas sēdi, kurā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola runāja par to, ka aizsardzībai varētu atņemt finansējumu, jo IKP izaugsme ir zemāka.
Man jāteic, ka Reiznieces-Ozolas kundze varbūt nesaprot vienu lietu, ļoti būtisku lietu, ka koncepcija tiek būvēta, balstoties uz riskiem, un plāni arī tiek būvēti, balstoties uz riskiem, nevis uz IKP pieaugumu.
Ministra kungs, man jums lūgums tomēr pievērst uzmanību savas partijas biedriem, kuri neizprot tik būtiskas un fundamentālas lietas, jo tas var traucēt Latvijas aizsardzības nodrošināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Ja kādā sēdē jūs neesat klāt, tas nenozīmē, ka šāda sēde nav notikusi. Tas laikam visiem ir saprotams. Ne jau tikai iepriekšējā nedēļā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja Valsts aizsardzības koncepciju, kur klāt bija arī ministrs un parlamentārais sekretārs. Mēs šo koncepciju projekta versijā skatījām šī gada 3.februārī. Šnores kungs vienkārši nebija uz to sēdi. Mēs skatījām, un bija deputāti, kuriem bija konkrēti priekšlikumi. Es vienkārši atceros, ka, piemēram, Kārlis Seržants runāja saistībā ar Krievijas koncepciju un draudu analīzi, un šāda lieta, ko mēs skatām tagad un ko apstiprināsim, jau tur parādījās. Tāpat arī par Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kur ir bruņoti darbinieki, nebija minēts šajā Valsts aizsardzības koncepcijā, un arī tas tika ņemts vērā. Sarunas Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas starpā notiek.
Tā ka šāda iespēja komisijā bija. Bija deputāti, kas to izmantoja.
Runājot par iekšējiem apdraudējumiem. Tiešām, iepriekšējā gada 26.novembrī mēs šeit, Saeimas sēdē, apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Un, ja šajā koncepcijā arī nav tādu terminu, kā mans kolēģis Šnores kungs lieto, tomēr tajā tika uzrādīts šis iekšējais apdraudējums saistībā ar Krievijas asimetriskā kara izmantošanu un to pieredzi, kāda ir redzama no Krimas un Ukrainas. Tiem nav jābūt tieši tādiem pašiem vārdiem. Manā skatījumā, iepazīstoties ar šo Nacionālās drošības koncepciju, tomēr ir redzams, ka šādi iekšējie riski, par kuriem pilnīgi pareizi Šnores kungs runāja, tajā ir norādīti.
Es aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 20. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.
J.Ruks (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.jūnija sēdē izskatīja jautājumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”. Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītā visaptverošā stabilizācijas misija Mali (MINUSMA) tika uzsākta, pamatojoties uz 2013.gada 25.aprīļa ANO Drošības padomes rezolūciju 2100, lai atbalstītu politiskos procesus šajā valstī, kā arī pildītu stabilizācijas un drošības nodrošināšanas uzdevumus. Ar turpmākajām ANO rezolūcijām misijas mērķi tika konkretizēti attiecībā uz civilo iedzīvotāju aizsardzību, atbalstu Mali valsts drošības struktūru veidošanai, atbalstu konfliktā iesaistīto pušu samierināšanas procesa veiksmīgai īstenošanai un miera izlīguma ieviešanas uzraudzībai.
Saeima dalībai šajā misijā 2016.gada 14.janvārī ar lēmumu ir nosūtījusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru - vienu štāba virsnieku, informācijas analītiķi Nīderlandes vadītā informācijas apstrādes štāba vienības sastāvā Bamako. Iesaisti misijā ir paredzēts turpināt. Pašreizējā ANO rezolūcijā operācijas darbības laiks ir noteikts līdz šā gada 30.jūnijam.
Pārstāvot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, valsts aizsardzības ministra oficiālās vizītes delegācijas sastāvā šā gada aprīlī apmeklēju Mali un tikos ar NBS misijā nosūtīto informācijas analītiķi un Mali Nacionālās asamblejas Aizsardzības komisijas vadītājiem, kā arī ar Apvienoto Nāciju vadītās visaptverošās stabilizācijas misijas vadību. Varu apliecināt atzinīgos vārdus, kas tika izteikti par Latvijas valsts attieksmi un nosūtīto karavīru augsto profesionālo līmeni, pildot misijas uzdevumus. Gribu akcentēt, ka mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tā ir neatsverama pieredze sadarbības un kaujas spēju attīstībai nākotnē.
Lūdzu Saeimu pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību misijā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijai, apstiprinot komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.
R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!
Vēlos pateikt jums lielu paldies par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu. Ieklausījos diskusijās, un tiešām milzīgs paldies jums par izrādīto iniciatīvu. Es ceru, ka, tā turpinot, mēs sasniegsim to, uz ko mēs esam mērķējuši. (Dep. S.Dolgopolovs: “Uz ko tad?”)
Aizsardzības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai Saeimas lēmuma projektu, kas paredz Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības turpināšanu pirmajā Apvienoto Nāciju organizētajā misijā Mali (MINUSMA). Kā jau minēja arī Ruka kungs, Saeima 2016.gada 14.janvārī lēmumu autorizēja, un mēs varējām iesaistīties ANO stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA) uz laiku līdz 2016.gada 30.jūnijam atbilstoši spēkā esošajam misijas mandātam... ANO Drošības padomes rezolūcijas mandātam. Jauna rezolūcija par misijas mandāta pagarinājumu tradicionāli tiek pieņemta Drošības padomē īsi pirms spēkā esošās rezolūcijas darbības termiņa beigām.
MINUSMA primārais mērķis ir stabilizēt situāciju un nodrošināt drošību Mali teritorijā, vienlaikus fokusējoties uz civilo iedzīvotāju aizsardzību un atbalstu Mali valsts drošības struktūru veidošanai, kā arī uzraudzīt un atbalstīt miera līguma īstenošanu. Latvija nepiedalīsies kaujas operācijās. Šobrīd NBS piedalās MINUSMA ar vienu štāba virsnieku - informācijas analītiķi informācijas apstrādes štāba vienības sastāvā. Šo iesaisti paredzēts turpināt.
ANO misijai MINUSMA ir prioritāra nozīme Mali un visa Sāhelas reģiona stabilizēšanā. Mūsu NBS dalība MINUSMA operācijā ir saistīta ar partnervalstu plāniem Mali, kuri, starp citu, ir balstīti uz pieņēmumu par Latvijas sniegtā atbalsta turpināšanu pēc 2016.gada 30.jūnija. Mēs misijā piedalāmies ar kritiski svarīgu izlūkošanas spēju, kas nodrošina misijas efektivitāti. NBS dalību MINUSMA Aizsardzības ministrija paredz īstenot iepriekš plānotā budžeta ietvaros.
Ņemot vērā šos apsvērumus, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku dalību ANO vadītajā misijā Mali (MINUSMA).
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs ko piebildīs? Ziņotājs neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V.Valainis (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Reklāmas likumā.
Komisijā tika izveidots viens - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.
V.Valainis. Līdz ar to priekšlikumus esam izskatījuši. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reklāmas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Atgādinu, ka likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara kunga priekšlikums, kas paredz palielināt autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumu gadījumā soda sankciju, kā arī paredz papildināt to personu loku, kuras ir saucamas pie administratīvās atbildības, attiecīgi iekļaujot tajā pārvadātāju.
Izskatot minēto priekšlikumu, Juridiskā komisija uzklausīja gan Valsts policijas pārstāvi, kura informēja par autoceļu lietošanas nodevas kontroli Latvijā, gan arī pārvadātāju asociācijas pārstāvjus. Uzklausot Valsts policijas pārstāves ziņojumu, komisija ieguva informāciju par to, ka, veicot kontroli, atklājās šādi fakti. Proti, protokolu skaits gadījumos, kad nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva... Šā gada piecos mēnešos Latvijas pārvadātājiem tādi gadījumi ir bijuši 520, savukārt ārvalstniekiem - 115. Līdzīga tendence ir bijusi arī 2015.gadā. No tā diemžēl var izdarīt secinājumu, ka Latvijas pārvadātājs ir apmēram četras reizes nedisciplinētāks.
Komisijā tika uzdoti arī jautājumi par to, kādi ir iemesli, kāpēc pārvadātāji nemaksā šo nodevu. Uz to “Latvijas auto” pārstāvis norādīja, ka dažkārt pārvadātāji vai autovadītāji aizmirst vienkārši to izdarīt. Iespējams, ir arī kādi citi apsvērumi.
Komisijā par to kopumā notika diskusijas. Nebija iebildumu atbalstīt minēto priekšlikumu, taču jautājums bija, piemēram, no “Latvijas auto” puses: vai šis sods, kas tiek piedāvāts, ir samērīgs.
Un balsojuma rezultātā komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram. Vai deputātiem nav iebildumu, ja parlamentārais sekretārs apvieno abus uzstāšanās laikus un runā septiņas minūtes? Iebildumu nav. (Dep. M.Bondars: “Līdz 12.30!”) Lūdzu!
E.Tavars (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem, ir nepieciešami, lai papildus motivētu transportlīdzekļu vadītājus un tos pārvadātājus, kuri šo nodevu šobrīd nemaksā, lai šī autoceļu lietošanas nodevas maksāšana notiktu aktīvāk.
Ņemot vērā Juridiskajā komisijā šonedēļ notikušās sarunas, vēlos papildus paskaidrot, ka šie ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas 100 procentu apmērā tiek novirzīti Latvijas ceļiem un ka mūsu prioritāte ir nevis soda naudas iekasēšana, bet gan negodprātīgo pārvadātāju motivēšana veikt autoceļu lietošanas nodevas iemaksas, un sodu palielināšana ir kā papildu motivācija pildīt likumos noteiktās saistības par autoceļu lietošanu, lai novērstu situāciju, ka sodu maksāt ir izdevīgāk nekā veikt autoceļu nodevas maksājumus likumā noteiktajā kārtībā.
Ideālajā versijā saistības par ceļu lietošanu tiktu pildītas pilnā apmērā. Tādējādi sodi nebūtu jāiekasē vispār.
Mēs saprotam autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” bažas par šoferu un pārvadātāju iespējamu nejaušu kļūdīšanos un samaksas veikšanas cilvēcīgu piemiršanu. Tomēr, godātie deputāti, lūdzu, ņemsim vērā, ka šobrīd par autoceļu lietošanas nodevas nemaksāšanu sods transportlīdzekļa vadītājam ir 120 eiro, par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu pilnā apmērā - sods tikai 40 eiro. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Savukārt pārvadātājiem sods nav paredzēts vispār.
Esošā autoceļu lietošanas nodevas gada likme ir no 400 līdz 925 eiro - atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, motora izmešu līmeņa un asu skaita.
Līdz ar to pašreizējais sods ir neadekvāti zems.
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Tavara kungs! (Dep. I.Rībena un A.Latkovskis skaļi sarunājas.)
Kolēģi, es aicinu: pārtrauciet sarunas! Pavisam drīz būs Saeimas sēdes pārtraukums.
Lūdzu, turpiniet!
E.Tavars. Ja salīdzina lielāko autoceļu lietošanas nodevas gada likmi, šis sods ir pat septiņas reizes mazāks nekā likme.
Ārvalstu pieredze liecina, ka, piemēram, Lietuvā maksimālais sods par autoceļu lietošanas nodevas nemaksāšanu var būt pat sešas reizes lielāks nekā šobrīd Latvijā, bet maksimālais sods Vācijā ir līdz pat 166 reizēm lielāks nekā šobrīd Latvijā.
Ja salīdzinām ar Latvijā esošajiem sodiem, tad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.pantu sods par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināmu maksājuma nomaksas ir no 140 līdz 2100 eiro. Bet pašreizējais sods par autoceļu lietošanas nodevas nemaksāšanu ir vairāk nekā 17 reizes mazāks.
Par citiem pārkāpumiem, kas saistīti ar autopārvadājumiem, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz krietni lielākus sodus nekā pašlaik par autoceļu lietošanas nodevas nemaksāšanu. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 pantā noteikts, ka, pirmkārt, par reģistrācijas kartes, tā saucamās tahogrammas, izmatošanu ilgāk par paredzēto laiku, ja tajā ierakstītie dati nav salasāmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 140 līdz 280 eiro, bet pārvadātājam - no 430 līdz 700 eiro.
Otrkārt. Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kas nav aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci, ja tās nepieciešamību paredz normatīvie akti vai ātruma ierobežošanas ierīce, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 280 līdz 500 eiro, bet pārvadātājam - no 700 līdz 1400 eiro.
Kā mēs redzam, mūsu piedāvātais soda apmērs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav nekas jauns, turklāt konstatēti arī recidīvi, ka būtiska daļa negodprātīgo autovadītāju sodīti pat trīs, četras vai vairāk reizes.
Ņemot vērā, ka sods ir nesamērīgi zems, ievērojama daļa negodprātīgo autopārvadātāju neslēpj, ka izvēlas riskēt un viņiem ir izdevīgāk samaksāt sodu kaut septiņas reizes, nekā samaksāt autoceļu lietošanas nodevu visam gadam.
To parāda arī tas, ka 2015.gadā ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas bija tikai 70 procenti no prognozētajiem. Informēju, ka arī Valsts policija, veicot kontroles, ir konstatējusi, ka aptuveni 17 procentos gadījumu autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, izsakām priekšlikumu palielināt soda apmēru transportlīdzekļa vadītājiem, kā arī papildus piemērot sodu pārvadātājiem (līdzīgi, kā tas ir par pārkāpumiem, kas saistīti ar tahogrāfu lietošanu). Konkrētajā gadījumā piemērojamā soda apmēru Valsts policija izvērtēs, ņemot vērā to, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai atkārtots, kā arī ņemot vērā nesamaksātās nodevas apmēru.
Cienījamie deputāti! Ar šo priekšlikumu mēs sūtām skaidru signālu un aicinām ievērot likumu arī tos, kuri šobrīd izmanto šo nepilnību, lai izvairītos no nodevas maksāšanas, un ekspluatē mūsu valsts ceļus un to infrastruktūru un piesārņo mūsu dabu uz godprātīgo nodokļu maksātāju rēķina.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Grūti noliegt, ka problēma ar autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem pastāv, bet tomēr es vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts tika atvērts ar pavisam citu mērķi - steidzīgi ieviest regulas prasības par datu plūsmas ātruma vai datu apjoma prasību pārkāpšanu, sniedzot publisku interneta piekļuves pakalpojumu. Tāpēc šim likumprojektam attiecīgi tika piešķirta arī steidzamība. Un tagad Saeimas deputātiem ir ļoti ierobežotas iespējas strādāt ar citiem priekšlikumiem, kuri iesniegti galīgajam lasījumam, tajā skaitā arī ar šo 1.priekšlikumu.
Juridiskās komisijas sēdes laikā atklājās, ka šis priekšlikums nav pietiekami pamatots un, manā skatījumā, nav samērīgs. Tāpēc es aicinu pieturēties pie Juridiskās komisijas atzinuma un noraidīt šo priekšlikumu.
Ja priekšlikuma autori uzskata, ka šis temats ir tik ļoti aktuāls, tad būtu nepieciešams izdiskutēt šo problēmu ar nozari, sagatavot attiecīgu likumprojektu ar izsmeļošu anotāciju un virzīt uz priekšu, nevis iesniegt kaut ko otrajam lasījumam steidzamības kārtā.
Es domāju, ka šāda kārtība Saeimas vairākumam nav pieņemama.
Aicinu balsot pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
G.Bērziņš. Jā, paldies. Tikai maza piebilde.
Tātad, saņemot šo Satiksmes ministrijas priekšlikumu, kopā ar priekšlikumu ir arī definēts priekšlikuma mērķis, respektīvi, ir arī anotācija, par ko runāja Agešina kungs.
Komisijas vārdā lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš. Paldies.
Nākamais ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pēc būtības tehnisks, jo šā gada 10.martā stājās spēkā likums “Grozījumi Dzelzceļa likumā” un likums “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” saskaņā ar kuriem no šā gada 10.marta dzelzceļa transporta nozare vairs nav regulējamā nozare. Līdz ar to jāveic attiecīgi grozījumi arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. arī ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas precizē attiecīgās normas redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Es aicinu visus kolēģus, visus deputātus, jo sevišķi Jāņus, uz Sarkano zāli - uz Jāņu ielīgošanas pasākumu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Es esmu tomēr spiests nolasīt tos, kas nav reģistrējušies: Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Anrijs Matīss, Romāns Naudiņš, Artūrs Rubiks, Veiko Spolītis, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
Kopumā komisijā ir saņemti seši priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara, un tas ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Arī 2. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. arī ir Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu jūs balsot otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Acīmredzot komisija strādājusi ļoti profesionāli, jo komisijā priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to aicinu jūs balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamie deputāti! Strādājam ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un atgādinu, ka likumprojekts ir par PVN apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanu graudaugu un tehnisko kultūru nozarē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Skatām grozījumus Augstskolu likumā trešajā lasījumā. Atgādināšu, ka ar šiem grozījumiem mēs noteiksim kārtību, kādā augstskolas varēs atsavināt tām bez atlīdzības piešķirto nekustamo īpašumu un šo naudu izlietot attīstības plānā paredzētajiem mērķiem.
Grozījumiem Augstskolu likumā ir saņemti pieci priekšlikumi trešajam lasījumam.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras kunga priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Viņķele. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums precizē formulējumu, lai būtu nepārprotami skaidrs, kas Ministru kabinetam ir jānosaka noteikumos, kuri regulēs augstskolu attīstības plānu izstrādi. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Likumprojekts ir saistīts ar iepriekš izskatītajiem Augstskolu likuma grozījumiem.
Šim likumprojektam ir saņemti trīs priekšlikumi trešajam lasījumam.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Viņķele. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā pēc atsavināšanas iegūtie līdzekļi par nekustamo īpašumu tiek piešķirti atvasinātai publiskai personai vai augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Viņķele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.
V.Dambe (ZZS).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” trešajā lasījumā.
Ir saņemti 15 priekšlikumi.
1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 3. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Dambe. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Dambe. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. Un arī 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Oficiālās elektroniskās adreses likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šodien mēs noslēgsim darbu pie Oficiālās elektroniskās adreses likuma, kas paredz jauna veida komunikāciju starp valsti un sabiedrību, kā arī starp sabiedrības locekļiem.
Kopumā trešajam lasījumam ir iesniegti 20 priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums par oficiālās elektroniskās adreses konta definīciju. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 11. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 14. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 15. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 16. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 18. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 19. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kuru mēs jau izskatījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Un pēdējais ir 20. - ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visu 20 priekšlikumus.
Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Oficiālās elektroniskās adreses likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisijā trešajam lasījumam bija iesniegts viens priekšlikums - deputāta Dombravas priekšlikums -, kas netika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.485/Lp12.
Trešajam lasījumam komisija saņēmusi vai izstrādājusi 11 priekšlikumus.
1. ir VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 2. arī ir VARAM parlamentārā sekretāra Eglīša priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Parādnieks. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 4. ir deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi arī mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Godātie kolēģi! Es runāšu par visiem Jāņa Vucāna priekšlikumiem, kuri ir iesniegti šim likumprojektam.
Vēlos teikt, ka šie priekšlikumi, arī šis konkrētais priekšlikums, ir ar ļoti neskaidru mērķi. Vucāna kungs tā arī nav spējis paskaidrot, kāds ir iemesls, kāpēc šis viņa priekšlikums tiek virzīts tālākai izskatīšanai. Komisijā šo priekšlikumu Vucāna kungs nespēja motivēt, mēģināja stāstīt, ka tas ir it kā iedzīvotāju vārdā. Bet patiesībā, trīs reizes spiežot šo likumprojektu cauri, nevienu iedzīvotāju tā arī līdz komisijai mēs nedabūjām. Vienīgais, ko dabūjām, - solījumus, ka šāda veida iedzīvotāju problēmas tiek risinātas. Jo, redziet, ir investori speciālajās ekonomiskajās zonās, kas rada dažādas problēmas. Tajā pašā laikā šīm pašvaldībām nav nekādas ietekmes, lai spētu šos investorus kaut kā vest pie kārtības. Tika uzdots jautājums Blumberga kungam no Ventspils pašvaldības: “Kur tad ir problēmas, kolēģi? Vai patiešām Ventspils pilsēta netiek galā ar kādiem investoriem, kuri ir investējuši Ventspils brīvostā un Ventspils speciālajā ekonomiskajā zonā?” Blumberga kungs teica: “Mums ir burvīgas attiecības ar visiem, pilnīgi visiem investoriem mūsu speciālajā ekonomiskajā zonā un brīvostā. Mums nav nekādu problēmu. Bet zināt, kāpēc mums vajag šos likuma grozījumus? Varbūt saimniecībā noderēs.”
Tātad šis likumprojekts ir ar mērķi - varbūt saimniecībā noderēs.
Es vēlos jums arī teikt, ka Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ļoti skaidri un tieši pateica: “Dārgie draugi, nevajag pieņemt šos likuma grozījumus viena iemesla dēļ - tie sūta ļoti sliktu signālu investoriem, kuri vēlētos investēt speciālajās ekonomiskajās zonās!”
Un visbeidzot. Es tomēr uzskatu, ka ne priekšsēdētājs, ne arī kāds no deputātiem nedrīkst maldināt pārējos kolēģus. Vucāna kungs teica, ka viņš ir vērsies pie Ārvalstu investoru padomes Latvijā ar lūgumu izteikt savu viedokli par šo likumprojektu. Sazvanot Ārvalstu investoru padomi Latvijā, es uzzināju, ka tā nav saņēmusi nekādu lūgumu ne no Vucāna kunga, ne no komisijas.
Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums un lūgums ir šāds - neatbalstīt šos priekšlikumus (Dep. A.Kaimiņš: “Kurus konkrēti?”), jo tie grauj Latvijas tēlu, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi un tikai padara to nestabilāku un neskaidrāku ārvalstu investoriem, kā arī nepieņemamāku vietējiem investoriem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Kolēģi, labdien vēlreiz!
Kā saka, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli (Dep. A.Kaimiņš: “Malacis! Ļoti labi!”), un šoreiz mēs ar labu nodomu - saņemt Latgales specialās ekonomiskās zonas likumu - dabūsim vēl Ventspils un Rīgas nepaklausīgo uzņēmēju pārmācīšanas likumu (citādi to droši vien grūti būtu nosaukt). Bet, protams, mūsu varā ir to visu mainīt.
Ko tad šobrīd paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz, ka jebkuram uzņēmumam, kurš atver savu ražotni šajās speciālajās ekonomiskajās zonās, ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā, ja uzņēmums izpilda attiecīgos nosacījumus vai saistības, kuras tas ir uzņēmies.
Ko tad piedāvā priekšlikuma iesniedzējs? Viņš piedāvā, ka katra pašvaldība, kurā ir šī ekonomiskā zona, pēc tai vien zināmiem kritērijiem varēs sašķirot uzņēmējus, kuriem tad piešķirt šo lielo atlaidi, kuriem - mazāku.
Piemēram, uzņēmums “A” ir paklausīgs vietējai varai, tāpēc tam ir 80 procentu atlaide.
Uzņēmums “B” nav tik paklausīgs, varbūt neziedo pilsētas svētku norisei, tāpēc tam - 50 procentu.
Kāds uzņēmums varbūt neziedo konkrētajai partijai, un tāpēc tam uzņēmumam iedod pašu minimālo likmi, tātad - 10 procentus.
Laikam lieki piebilst, ka uzņēmēju organizācijas ir vienkārši šokā par šādu priekšlikumu. Pats galvenais aspekts ir tāds, ka mainās spēles nosacījumi spēles laikā. Proti, viņi jau ir uzbūvējuši savas ražotnes, kuras tik viegli nevar pārveidot, bet tagad pēkšņi mēs viņiem pasakām, ka, izrādās, spēles noteikumi mainīsies.
Otrām kārtām - neprognozējami. Proti, varbūt šobrīd viss ir kārtībā, bet viņi nezina, kurā brīdī kaut kas var mainīties. Tātad šī vide ir nenoteikta; tas neveicina tādu veselīgu uzņēmēju domāšanu par attīstību, nevis par kaut kādām iespējamām peripetijām.
Nevienlīdzība un konkurences kropļošana. Proti, ir iespējams, ka šādā veidā vieniem uzņēmumiem būs vieni nosacījumi, otriem - otri; vieni būs labākā situācijā un varēs labāk konkurēt nekā citi.
Un, protams, neskaidra piemērošana. Jo faktiski nekustamā īpašuma nodokli aprēķina katru gadu no jauna, bet savā ziņā šis grozījums iedarbosies ar atpakaļejošu spēku, jo nākošajā gadā, kad aprēķinās nodokli, tas vienkārši būs mazāks.
Un, protams, runājot par procedūru, jāsaprot: uz trešo lasījumu - pēdējo lasījumu - parādās tik nozīmīgs priekšlikums! (Dep. E.Putra: “Uz otro lasījumu jau bija iesniegts!”) Šeit no rīta tribīnē stāvēja Valsts prezidenta kungs un teica... skaidri un gaiši norādīja, ka šajā sesijā ir atmetis mums atpakaļ vairākus likumprojektus tieši tāpēc, ka trešajā lasījumā tur bija parādījušies nozīmīgi grozījumi. Nu, šis ir kārtējais!
Tālāk. Kolēģi! Ir dažādi ekonomikas vides mērīšanas indikatori - Doing Business indekss, kā arī globālās konkurētspējas indekss. Ir arī indekss, kas saucas “Pasaules ekonomikas foruma indekss par tiesisko vidi”. Mēs tur esam 116.vietā. Mēs varam būt lepni, ka mēs esam pa vidu, starp Āfrikas valstīm, mēs neesam pašās beigās. Bet diez vai valstij, kura šodien apstiprināja nosacījumus par pievienošanos OECD valstu grupai, tā ir godpilna vieta, kurā atrasties. Un visas šīs maksātnespējas administrācijas lietas... Šis priekšlikums vistiešākajā veidā ietekmētu to, kur mēs atrodamies... kur atrodas mūsu uzņēmējdarbības vide.
Visbeidzot. Par nodokļiem. Balsojot par valdību, mēs tad atbalstījām arī valdības deklarāciju, kurā bija apsolīts, ka uzņēmējiem nodokļi nepieaugs. Šis ir brīdis, kad mēs pārkāpjam mūsu pašu uzņemto saistību! Mēs tūliņ nobalsosim par izmaiņām nodokļu sistēmā. Ir pagājušas knapi 100 dienas, un mēs jau esam aizmirsuši to, ko esam uzņēmušies!
Tāpat ar budžetu. Faktiski tas ietekmēs arī sadali starp valsts un pašvaldību budžetiem. Mēs visi gaidām rudeni, kad dalīsim naudu atbilstoši tam, kādas katrai partijai ir prioritātes (vienai - demogrāfija, otrai - izglītība, vēl kādai citai - drošība, un tā tālāk), bet īstenībā mēs jau šobrīd sadalīsim to naudu un rudenī varēsim arī vairs nedalīt.
Ir tāda taktika, ka bērniem iebaro rūgtas zāles, noslēpjot tās saldās konfektēs. Nu šodien ir tā, ka mēs... mums uz galda stāv garšīga, salda konfekte, kas saucas “Latgales ekonomiskā zona”, bet...
Sēdes vadītāja. Ķirša kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
V.Ķirsis. Pēdējais teikums. Jā.
...bet no jums ir atkarīgs tas, vai mēs ieēdīsim ar šo konfekti kopā veselu devu rūgtu vērmeļu.
Lūdzu, kolēģi...! Ekonomikas ministrijas, uzņēmēju organizāciju un frakcijas VIENOTĪBA vārdā aicinu neatbalstīt visus šos Vucāna kunga priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavisam nedaudz papildinājuma pie tā, kas tika sacīts šeit, no šīs tribīnes, par Vucāna kunga priekšlikumiem un arī par tiem starpsaucieniem, kas izskanēja no zāles.
Patiesi ir tāda situācija, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā un uzņēmēji netika laikus aicināti ar šo priekšlikumu iepazīties un netika aicināti sniegt atzinumu. Tomēr Ārvalstu investoru padome Latvijā ir rakstījusi savu atzinumu un paudusi klaji negatīvu attieksmi pret šiem grozījumiem.
Kā Ķirša kungs jau norādīja, pavisam nesen šeit pat, Sarkanajā zālē, bija saruna ar mūsu uzņēmējiem un investoriem par maksātnespējas procesu. Un ārvalstu investori apzīmējumu “maksātnespējas process” aprakstīja kā mafiju, kas viņus žmiedz. Šajā gadījumā šos grozījumus ārvalstu investori diemžēl ir novērtējuši ļoti līdzīgi. Un to mēs nevaram neņemt vērā. Šeit ir vēstule, kas ir adresēta gan Vucāna kungam, gan arī Saeimas priekšsēdētājai.
Cienījamie kolēģi! Patiesi Valsts prezidents šeit, no šīs tribīnes, šodien runāja par ļoti slikto praksi - uz trešo lasījumu virzīt pilnīgi jaunus, situāciju konceptuāli mainošus likuma grozījumus. Tas ir noticis arī šajā reizē, un tāpēc šie priekšlikumi, no 4. līdz 9., šajā likumprojektā vienkārši nav atbalstāmi.
Es dzirdēju starpsaucienu no Putras kunga, ka jau uz otro lasījumu bija iesniegts šāds priekšlikums. Patiesi. Un tas netika atbalstīts, jo Finanšu ministrija ļoti asi iebilda. Putras kungs, jūsu ministrija ļoti asi iebilda pret šo situāciju, kas radīs absolūtu neskaidrību investoriem un kas atpakaļejoši darbosies uz jau noslēgtajiem līgumiem, un principā dos pilnīgi brīvas rokas pašvaldību patvaļai.
Protams, būs pašvaldības, kas rīkosies godprātīgi. Bet kas būs, ja būs tādas, kas nerīkosies?!
Cienījamie kolēģi, ja jūs tiešām neieklausīsieties šodien Valsts prezidenta teiktajā un trešajā lasījumā atbalstīsiet šos grozījumus, es ļoti ceru, ka prezidents tos atdos mums atpakaļ, un tad - ar lielāku vai mazāku kaunu - mēs dabūsim ar tiem atkal strādāt.
Lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītas kolēģes! Godātie kolēģi! Mans vārds vairākkārt tika šeit minēts iepriekšējās debatēs. Un, godīgi sakot, tika minēts tādā aspektā, kādā es no saviem kolēģiem - no jums! - Saeimā neesmu iepriekš dzirdējis: ka es izplatot nepatiesu informāciju, ka es maldinot. Es mēģināšu atspēkot šos jūsu apgalvojumus.
Un sākšu no beigām - ar to, ko teica Čigānes kundze par to, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā nupat ir pamodusies, ir atsūtījusi visām Saeimas frakcijām un arī Saeimas priekšsēdētājai vēstuli ar iebildumiem pret konkrētajiem likumprojektiem, kas skar nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās... nodokļu atlaižu piemērošanu komercsabiedrībām.
Ja Ārvalstu investoru padome Latvijā, tāpat kā jebkura cita ieinteresētā institūcija, būtu piedalījusies komisijas sēdē vai arī kaut vai būtu noklausījusies komisijas sēdes audioierakstu, tad būtu atradusi atbildes uz visiem šiem jautājumiem, jo visi šie jautājumi tika diskutēti komisijas sēdē, - par to, vai tas tiek skatīts steidzamības kārtībā, vai tas parādās tikai uz trešo lasījumu. Šie priekšlikumi gan komisijā, gan arī šeit, no Saeimas tribīnes, tika izklāstīti jau otrā lasījuma versijā.
Tas, kāpēc Finanšu ministrija iebilda, nebija tas, par ko jūs runājāt, Čigānes kundze. Iemesls bija pavisam cits. Iemesls bija tāds, ka tajā versijā, kādā priekšlikumi bija iesniegti uz otro lasījumu, tos, iespējams, nāktos vēl atkārtoti saskaņot ar Eiropas Komisiju, un tas bija vienīgais Finanšu ministrijas iebildums.
Par to, ko teica Bondara kungs. Viņš teica, ka es esot maldinājis komisiju, sakot, ka Ārvalstu investoru padomei Latvijā ir prasīts tās viedoklis. Komisijas sēdē es teicu kaut ko citu. Atbildot, es neatceros, uz jūsu vai uz kāda cita jautājumu, es teicu to, ka Ārvalstu investoru padomei Latvijā bija iespēja tāpat kā jebkurai citai institūcijai piedalīties komisijas sēdes darbā un izteikt savu viedokli, kā arī iesniegt savus priekšlikumus. Jūs varat noklausīties komisijas sēdes audioierakstu, un tad jūs redzēsiet, kā tur bija. (Dep. A.Kaimiņš: “Jāni Vucān, tavi priekšlikumi! Par priekšlikumiem!”)
Tagad par lietas būtību. Kāpēc ir vajadzīgi šādi... šāds priekšlikums? Ķirša kungs jau apmēram izstāstīja to shēmu jeb to sistēmu, kā pašreiz tiek pielietotas šīs nodokļu atlaides. Un tātad pēc noklusēšanas... pēc noklusējuma ir tā, ka tām komercsabiedrībām, kuras darbojas brīvostas teritorijā, pienākas - ja pašvaldība, ja brīvostas padome vai speciālās ekonomiskās zonas padome tā lemj, pienākas! - 80 procentu apmērā nodokļu atlaide, kombinējot no nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa.
Pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šīs zonas vai šīs brīvostas, ir tiesības ar savu lēmumu šo atlaidi palielināt līdz 100 procentiem. Bet pašvaldībām attiecībā uz, teiksim, komercdarbības regulēšanu nav dotas tiesības variēt šo nodokļu atlaidi virzienā uz leju. Ir tikai divas iespējas - vai nu nulle procentu atlaide, vai 80 procentu atlaide.
Tajā pašā laikā... Ja mēs skatāmies likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tad redzam, ka tām komercsabiedrībām, kuras darbojas pašvaldību teritorijās, ir tiesības saņemt variētu šo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Turklāt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteikti četri principi, pēc kuriem (tātad nevis patvaļīgi, bet tikai tad, ja tiek izpildīti šo principu nosacījumi!) pašvaldībām ir tiesības šādu gradāciju ieviest.
Šie mani priekšlikumi pēc būtības ir priekšlikumi nevis nodokļu sistēmas kropļošanas, bet harmonizēšanas virzienā, lai tas, ko pašvaldības var pielietot ārpus speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām, vismaz tajā līmenī, pret ko neiebilst Eiropas Komisija, būtu pielietojams arī brīvostu teritorijās. (Starpsauciens: “Laiks!”)
Kolēģi! Es ceru, ka esmu atbildējis (Starpsauciens: “Laiks!”) uz lielu daļu no tiem apvainojumiem un tiem pārmetumiem, kuri tika adresēti man. (Dep. S.Āboltiņa: “Jūs aizrādījāt citiem, kuri runāja ilgāk! Visiem vienlīdzīgiem jābūt!”)
Vai drīkstu vēl pusminūti...?
Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt debašu laika pagarināšanai?
Lūdzu!
J.Vucāns. Pusminūti.
Kādas ir... kuras ir tās situācijas, kurās šādas nodokļu atlaides tiešām būtu iespējams pielietot jeb, pareizāk sakot, variēt?
Pieņemsim, tāda situācija, ka, slēdzot investīciju līgumu (parasti tie ir līgumi, kas tiek slēgti uz apmēram divdesmit gadiem), sākotnēji ir bijusi runa par, teiksim, naftas produktu uzglabāšanu, par šo produktu noliešanu uzglabāšanas tvertnēs. Taču pēc kāda laika, mainoties makroekonomiskajai situācijai, naftas produktu tranzīts caur Latviju mainās. Un tas skar gan brīvostas, gan tās teritorijas un to infrastruktūru, kas ir apkārt šīm brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām. Un, pieņemsim, šīs pašas tvertnes tiek izmantotas ķīmisko produktu noliešanai un uzglabāšanai; tur ir pavisam citas prasības attiecībā uz vidi un pavisam citi vides piesārņojuma aspekti.
Un šādā situācijā, lai nevis sodītu, bet lai uzņēmējus rosinātu, pārkārtojot savu uzņēmējdarbību, vienlaikus parūpēties arī par vidi, šādi piedāvātie priekšlikumi būtu ļoti derīgi.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī sekojošos komisijas atbalstītos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Es tā īsi.
Es kā uzņēmējs, kas strādājis gan Krievijā, gan Vācijā, gan Grieķijā, gan Norvēģijā (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad tu esi deputāts!”), gribu teikt: būsim saimnieki savā zemē! Beigsim dzīvot un stabulēt pēc citu stabulītes! (Zālē smiekli. Starpsauciens: “Vienkāršs teksts!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.
M.Bondars (LRA).
Vucāna kungs, Kalnozola kungs, es jums varētu nocitēt, ko nozīmē “valsts nozagšana”. Valsts nozagšana ir tad, kad privātās intereses iefiltrējas gan pašvaldību, gan valsts lēmumu pieņemšanas procesā ar mērķi gūt sev labumu. Ziniet ko, man jāsaka tāpat, kā vakar Putras kungs teica: “Iespējams, ka šeit ož pēc tā!” Iespējams, ka šeit ož pēc tā.
Vucāna kungs! Ja jūs “attītu” atpakaļ to sēdi, kurā notika šīs slavenās debates, tad jūs atcerētos momentu, kad Aleksandrs Kiršteins uzdeva jums jautājumu: “Ko par to saka Ārvalstu investoru padome Latvijā?” Un jūsu atbilde bija tāda: “Mēs esam nosūtījuši šo priekšlikumu Ārvalstu investoru padomei Latvijā. Viņi nav atbildējuši. Tātad pēc noklusējuma viņi piekrīt.”
Tas nav tas, ko jūs teicāt no šīs tribīnes. Tas nav tas, par ko jūs esat tikko stāstījis šeit esošajiem kolēģiem. Es ieteiktu vēl vienu reizi jums noklausīties šo ierakstu.
Ja šodien šis priekšlikums tiks pieņemts, es jums apsolu, būs vēstule Valsts prezidentam ar lūgumu nosūtīt likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Man bija vakardien saruna ar Ārvalstu investīciju padomes Latvijā vadītāju Greiškalna kungu. Viņš apliecināja, ka nav saņēmis nekādus priekšlikumus, tāpat viņš nav saņēmis uzaicinājumu ierasties uz komisijas sēdi.
Iedomājieties, par ko tas liecina, ja mūsu valstī likuma grozījumus vai spēles noteikumus var pieņemt tā, ka, teiksim, vienu nedēļu esi kaut kur izbraucis no valsts, un viss, - pamosties jau pilnīgi citu spēles nosacījumu apstākļos. Tas, piedodiet, nav nedz nopietni, ne arī normāli.
Otrām kārtām. Par vides kritērijiem, ko minēja Vucāna kungs. Piedodiet, mums ir vesela likumdošana vides jomā. Grozām Ministru kabineta noteikumus, neļaujam tur vienās mucās, kurās ir nafta, liet kaut kādas citas ķimikālijas. Un tas ir tas veids, kā likumdošanai ir jādarbojas. Jo pati lielākā problēma visā šajā lietā ir nenoteiktības faktors un iespēja, ka kaut kādā brīdī kaut kur nezin kādā veidā parādīsies kaut kāda dažāda attieksme.
Kolēģi, mums visiem tik ļoti patīk slaukt to govi, kas saucas “valsts budžets”, un dalīt to naudu, tos labumus, bet ir brīdis, kad tai gotiņai ir jāiedod paēst kaut ko, citādi viņa pienu nedos. Un šis ir tas brīdis, kad mums tai govij ir jādod ēst, bet šeit, no šīs puses, cilvēki bļauj: “Nē, nedosim ēst! Tikai slauksim!”
Piedodiet, tā nevar!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Parādnieks. Kolēģi! Komisijas vārdā vēlos informēt, ka tiešām debates par šiem priekšlikumiem bija ļoti plašas gan likumprojektam uz otro lasījumu, gan jo īpaši likumprojektam uz trešo lasījumu. Tika iesaistītas visas tās ieinteresētās puses, ar kurām šie grozījumi ir saistīti, - gan ministrijas, gan speciālo ekonomisko zonu pārstāvji. Un šeit taisnības labad es precizēšu to, ko teica Bondara kungs. Tas īsti neatbilst patiesībai. Jūs teicāt, ka Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji neiebilda. Vienīgie, kas iebilda, tiešām bija Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji, nevis Latgales. (Starpsauciens: “Tas ir tas pats!”) Piedalījās... Nē, tas nav tas pats, Viļuma kungs.
Tātad sēdē piedalījās Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji, kuri neiebilda. Atbalstīja arī Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji. Liepājas ekonomiskās zonas pārstāvji teica, ka šie grozījumi ir korekti. Neiebilda arī potenciālās Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji. Un arī Finanšu ministrija, skatot šos priekšlikumus, saskaņojot tos kopā ar VARAM, Juridisko biroju, izstrādāja priekšlikumus, kuri vēlāk tika iekļauti arī likumprojekta sagatavē.
Tā ka komisijas vārdā aicinu atbalstīt 4. - Vucāna kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 33, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 5. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Parādnieks. Jā. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts, jo iekļauj deputāta Vucāna kunga priekšlikuma būtību.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 7. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 32, atturas - 4. Tātad par šo priekšlikumu ir jābalso vēlreiz.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Parādnieks. 9. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā, kas jau tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad tas nav balsojams. Priekšlikums nav balsojams.
I.Parādnieks. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Parādnieks. Un 11., noslēdzošais, - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz trešo lasījumu, ir izskatīti.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 14, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V.Valainis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.
Uz trešo lasījumu komisija ir sagatavojusi astoņus priekšlikumus.
1. - deputātes Čigānes un deputāta Ķirša priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Droši vien mums šeit, Jēkaba ielā, strādājot, liekas, ka mēs esam mūžīgi un ka nekas nemainās. Tomēr realitātē dzīve mainās, turklāt mainās strauji.
Situācija ar šo konkrēto priekšlikumu ir tāda, ka šis priekšlikums skar trešās personas, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju, realizējot savas vārda brīvības tiesības par labu kādam deputāta amata kandidātam.
Tad, kad 2012.gadā tika rakstīts šis likums, Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, toreiz minimālā alga bija 220 eiro... Nē, es atvainojos, 220 lati. Tas nozīmē, ka tajā situācijā 15 minimālās mēnešalgas, lai kāda persona varētu veikt priekšvēlēšanu aģitāciju par labu vai par sliktu kādam kandidātam, kas tai pēkšņi ir ļoti iepaticies, bija samērīgs lielums: tie bija 3300 lati tajā laikā.
Pēc tam, mēs zinām, dzīve ir gājusi uz priekšu, minimālā alga šobrīd ir ievērojami paaugstināta - tā šobrīd ir 370 eiro mēnesī, un mēs zinām, ka mums diemžēl ir bijis ļoti daudz samērā nepatīkamu gadījumu, kad trešās personas, kas ir slavinājušas vai nopēlušas kādu kandidātu, nemaz tādas nav bijušas un patiesībā ir koordinējušas savas kampaņas un izdevumus ar konkrēto kandidātu, un palīdzējušas šādā veidā kandidātam iekļūt Saeimā, tādējādi apejot šī likuma būtisko regulējumu par priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu griestiem.
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka, ejot līdzi laikam un apzinoties to, ka minimālā alga ir ievērojami paaugstināta, ka 2017. un 2018.gadā būs attiecīgi pašvaldību un Saeimas vēlēšanas un ka, cerams, arī nākamajā un aiznākamajā gadā mums būs iespējas palielināt minimālo algu, mums vairs nevajadzētu ļaut šīm trešajām personām, kas iesaistās kampaņā (nereti - lai apietu priekšvēlēšanu izdevumu griestus), tērēt šos 5550 eiro, kā tas ir esošajā situācijā, ja tās ir 15 minimālās algas, bet šis minimālo algu skaits būtu samazināms.
Šis priekšlikums šo skaitu piedāvā samazināt līdz astoņām minimālajām algām. Tas nozīmē, ka pilsonis, kas no sirds vēlas atbalstīt sev tīkamu kandidātu (vai arī viņu neatbalstīt), to var darīt par summu, kas nav lielāka par 3000 eiro.
Cienījamie kolēģi! Jūs taču piekritīsiet, ka 3000 eiro ir ļoti liela nauda daudziem Latvijas sabiedrības locekļiem un pietiekama nauda, lai ikviens cilvēks, kas grib realizēt savas Satversmē dotās vārda brīvības tiesības un atbalstīt kādu kandidātu, tās pilnvērtīgi varētu realizēt.
Tātad pretēji komisijas viedoklim, kas ir noraidījusi šo priekšlikumu, es Saeimu aicinu to atbalstīt un apliecināt, ka mēs spējam iet līdzi laikam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A.Barča: “Ej līdzi laikam, Zariņ!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Ja mēs vēlamies iet līdzi laikam, tad droši vien uz šo situāciju vajadzētu skatīties plašāk, jo pašlaik šis risinājums, kas ir piedāvāts, ir ļoti primitīvs un šaurs.
Viena lieta ir tā, ka jūs samazināt iespējamos maksājuma apjomus, ko varētu maksāt par šo priekšvēlēšanu aģitāciju, bet otra lieta ir tā, kā to var panākt... kā ar šiem pašiem maksājumiem var panākt plašāku priekšvēlēšanu aģitācijas apjomu, - tas ir, samazināt izmaksas.
Un, raugiet, kā tas tiek darīts, varas partijas!
Tātad es kā cilvēks, kurš jau gadiem ir vērojis šo pasākumu, esmu ievērojis, ka, tiklīdz tuvojas vēlēšanas, gadu iepriekš (agrāk bija tajā pašā gadā, tagad - gadu iepriekš) pēkšņi valsts uzņēmumi sāk intensīvi reklamēties medijos ar visām iespējamām reklāmām, kuras nu ir absolūti garām.
Piemēram, par elektroniskajām aprocēm. Sabiedrībai stāsta, cik būs labi, ka tagad būs elektroniskās aproces: ja izdarīsi noziegumu, tad nevajadzēs sēdēt cietumā. Un to stāsta sabiedrībai! Atvainojiet, kas tā ir par reklāmu? Vai tā doma tai aproces reklāmai ir motivācija: droši dariet noziegumus, jums cietumā nevajadzēs sēdēt?!
Un tad es aicinu painteresēties, paskatīties - šie visi valsts uzņēmumi, kuri tagad tā intensīvi sāk reklamēties, teiksim, “Latvijas Dzelzceļš” stāsta par to, ka jāklausās ir dzelzceļš, vai mēs to dzirdam, piemēram, ja... (Dep. A.Kaimiņš: “Tas ir par lietu? Tas ir par lietu?”)
Vai arī pēkšņi “Latvenergo” sāk stāstīt, ka ar elektrību vajag apieties uzmanīgi.
Es aicinu paskatīties tālāk, ja jūs tik tiešām gribat uztaisīt godīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, kur nebūs šīs šķērsfinansēšanas, finansēšanas caur kādām trešajām personām (dotajā gadījumā - caur juridiskajām personām), un paanalizēt, kā tad aiziet šī naudiņa.
Un droši vien izrādīsies, ka tās reklāmas aģentūras, kas tagad taisa savas reklāmas, taisīs reklāmas arī tiem pašiem politiskajiem spēkiem, kuru pārraudzībā atrodas šie valsts uzņēmumi. Tā ka, kolēģi, šis priekšlikums absolūti nerisina, nesasniedz tos mērķus, par kuriem tiek runāts, jo tas principā cīnās ar sīkumiem, bet neiet principiāli dziļi iekšā tanī svarīgākajā - kādā veidā mēs varam nodrošināt godīgu priekšvēlēšanu aģitāciju.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Čigānes un Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Valainis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 5. - deputātu Ritvara Jansona un Janīnas Kursītes-Pakules priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, to vēsture.
Šie grozījumi radās, lai aģitācijas kampaņā samazinātu naudas ietekmi un radītu vienlīdzīgas iespējas politiskajiem spēkiem. Mans un Janīnas Kursītes-Pakules priekšlikums atbilst šim likuma garam un nosaka, ka ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.
Savukārt reklāmas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums dot iespēju iegūt šādas tiesības ar tādiem pašiem noteikumiem arī citiem aģitācijas veicējiem, kuri to vēlas.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajā šā likuma 22.panta jaunajā redakcijā ir noteikts, ka reklāmas pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās lietošanas ārtelpās, vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs minēto informāciju nekavējoties publisko savā mājaslapā internetā.
Tātad reklāmas sniedzējs skaidri pasaka, kādas ir reklāmas iespējas, savukārt aģitācijas veicējs zina, kur reklāma liekama, un viņam ir iespēja pieteikties, lai izvietotu savus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Mans un Kursītes-Pakules kundzes priekšlikums dod iespēju iegūt priekšvēlēšanu aģitācijas tiesības ar vienlīdzīgiem noteikumiem, loģiski papildina šādu kārtību. Izskanējis arguments, ka mūsu priekšlikums nav realizējams, jo jau noslēgti līgumi ar reklāmas sniedzējiem par aģitācijas materiālu izvietošanu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Tādā gadījumā jau pieņemtais 22.pants ir tikai fikcija ar deklaratīvu funkciju.
Atbalstot mūsu priekšlikumu aizliegt radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā, tiktu izslēgtas jebkāda riska iespējas, ka reklāmas sniedzēji, ar kuriem pašvaldība bez konkursa ir noslēgusi līgumus vai kuriem devusi nodevas atlaidi, kā tas ir, piemēram, Rīgā, izrādītu labvēlību konkrētam pašvaldības politiskajam spēkam.
Vai tāpēc mūsu priekšlikums bija nepieņemams? Nevajadzētu situāciju banalizēt un kā pretargumentus minēt, ka uz viena un tā paša staba vai mūra visi politiskie spēki gribēs likt savu reklāmu un reklāmas sniedzējs nonāks bezizejā.
Reklāmas sniedzējam ir iespējas reklāmu izvietot, ņemot vērā to, kurš no aģitācijas veicējiem pirmais 150 dienu laikā pirms vēlēšanām pieteicies konkrētam reklāmas laukumam. Tā tiktu ievēroti vienādi noteikumi. Ja nu tiešām rastos unikāla situācija, ka aģitācijas veicēji vienlaikus pieteiktos uz vienu aģitācijas izvietošanas vietu, tad reklāmas devējs varētu piedāvāt līdzvērtīgu alternatīvu vai reklāmas laukumā nodrošināt reklāmas rotāciju.
Šodien pieņemamie likuma grozījumi nav radīti reklāmas sniedzēju interešu ievērošanai, bet lai nodrošinātu vienlīdzīgu priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu.
Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Mežeckim.
R.Mežeckis (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tomēr gribas teikt dažus vārdus par to, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu. Doma jau nav slikta, un izklausās tas skaisti. Bet jāteic, ka šī jautājuma apspriešana komisijā vienu brīdi izraisīja pat smieklu vētru un beigās komisija nobalsoja pret šo priekšlikumu. Padomājiet paši! Nu kādā veidā var nodrošināt vienlīdzīgus noteikumus? Ja tas, kurš pirmais piesakās... tie nav vienlīdzīgi noteikumi.
Bet principā, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, nodrošināt to nevarēs. Un ja tomēr tā kritiski un burtiski uztver priekšlikuma jēgu, tad... Nu iedomājieties situāciju - neliela pašvaldība (Dep. A.Kaimiņš: “Jūrmala, pieņemsim!”), kuras teritorijā... Jūrmala ir liela pašvaldība. (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”) Nesarunāsimies, jā!... Ir neliela pašvaldība, kurā ir četri stendi, un piedalās septiņas partijas. Nu kādi tad būs šie vienlīdzīgie noteikumi? Latvijā diemžēl nav šo rotējošo stendu. Pārsvarā tie ir Rīgā un vēl šur tur. Tas nozīmē... Latvija būs vienīgā valsts pasaulē. Kā tas izskatīsies? Tātad ir stends, kas sadalīts divās daļās (No frakcijas SASKAŅA: “Septiņās!”), teiksim, vienā pusē - Dzintara kungs, otrā pusē - Urbanoviča kungs. Ja ir vairākas partijas pieteikušās, tad šo stendu sadala varbūt četrās daļās. (No frakcijas SASKAŅA: “Septiņās!”)
Protams, tas būs ļoti skaisti un interesanti, un Latvija būs pirmā, kas tā darīs.
Šo labo ieceri nav iespējams realizēt dzīvē. Tāpēc aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Un tomēr, ja mēs runājam nopietni, neviena pašvaldība nenodarbojas ar reklāmas darbību kā tādu. Pašvaldība tāpat kā valsts nosaka spēles noteikumus, kurus pilda divas puses. Viena ir reklāmsniedzējs, otra - reklāmdevējs. Un šajā gadījumā regulēt pašvaldību darbību var un drīkst, un vajag. Bet mēs mēģinām ar šo priekšlikumu iejaukties līgumiskajā darbībā, ko regulē un reglamentē Civillikums, nevis Vēlēšanu aģitācijas likums. Nevar būt tā, ka, teiksim, notiek sarakstu numuru lozēšana un katrs saraksts var saņemt pirmo numuru, jo te arī ir sava spēle, savi noteikumi, un līdz ar to nav pamata abižoties par to, ka, teiksim, viens saraksts ir dabūjis 10. vai 13.vietu un nav dabūjis pirmo vietu; tas nenozīmē, ka tā ir nevienlīdzība.
Man šķiet, ja mēs pieejam priekšvēlēšanu aģitācijai pilnā nopietnībā un laika garā, mums vajadzētu domāt par to, ka valstij ir jārūpējas par priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu un tādā gadījumā valsts var noteikt jebkādus spēles noteikumus.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs neko nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Jansona un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Valainis. 6. - deputātu Ritvara Jansona un Janīnas Kursītes-Pakules priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Valainis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš nokavē pieteikšanos debatēm. Dep. A.Kaimiņš: “Es atvainojos! Ē, ē, ē! Nu kas tas ir?! Mūrnieces kundze!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. Tāpat arī 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt par 8.priekšlikumu vai nevēlas? Par 8.priekšlikumu vēlaties debatēt? (Dep. A.Kaimiņš: “Par astoto jūs varat runāt, es par septīto!”) Tātad par 8.priekšlikumu debatēt deputāti nav pieteikušies, un deputāti atbalsta.
V.Valainis. Paldies.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja likumprojektu trešajam lasījumam. Es gribu jums atgādināt, ka tas ir likumprojekts, kuru sagatavoja komisija, sadarbojoties ar Labklājības ministriju. Tas ir pirmais likumprojekts, kuru sagatavoja parlamentārā sekretāre Karina Korna - paldies viņai par to, ka viņa dzirdēja mūsu lūgumus! -, un tas ir sagatavots tik perfekti, ka mēs izgājām trīs lasījumus, bet nebija neviena priekšlikuma. Tāpēc tas ir tāds mājiens tiem parlamentārajiem sekretāriem, kuri daudz runā no tribīnes, bet maz var parādīt darbos.
Paldies.
Priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien! Strādājam ar dokumentu Nr.2322.
Saņēmām septiņus priekšlikumus šim likumprojektam.
1.priekšlikumu, ko saņēmām no Aizsardzības ministrijas, mēs pārrunājām, jo mērķis bija atvieglināt NATO karaspēka pārvietošanos Latvijā, bet pēc pārrunām vienojāmies, ka būtu labāk nevis svītrot šo pantu, bet precizēt un papildināt. Līdz ar to Ārlietu komisija to noraidīja, bet - ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Ē.Kalniņš. 2.priekšlikums ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas iekļauj arī šo vienošanos ar Aizsardzības ministriju, un tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu precizēt. Acīmredzot tas ir Ārlietu komisijas, nevis Ārlietu ministrijas (man vismaz tā izklausījās!) priekšlikums.
Kolēģi! Pašreiz spēkā esošais 9.pants nosaka: “[..] līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem; [..].”
Piedāvātā redakcija nosaka: “[..] līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (kas nav saistīta ar mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem, izņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros, tostarp ar atsevišķām tās dalībvalstīm slēgtās vienošanās par bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos Latvijā; [..].”
Ko nozīmē šie grozījumi? Tie nosaka, ļoti vienkārši, ka parlaments nekādā veidā nekontrolēs, cik militārpersonu atradīsies vienā vai otrā gadījumā Latvijas teritorijā. Mēs atsakāmies no parlamentārās kontroles, ne vairāk, ne mazāk! Un tad ir jautājums - vai mēs dzīvojam parlamentārā valstī vai nē.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt spēkā iepriekšējo redakciju.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
O.Ē.Kalniņš. Te tikai varētu piebilst, ka tas attiecas tikai uz NATO karaspēkiem, un Ārlietu komisija to atbalstīja. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Ārlietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.
O.Ē.Kalniņš. 3.priekšlikums - no Ministru kabineta. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Ē.Kalniņš. 4.priekšlikums - no Ārlietu komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. 5.priekšlikums - no Ministru kabineta. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Ē.Kalniņš. 6.priekšlikums - no Ārlietu komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. Un 7.priekšlikums - no Ārlietu komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Trešajā, galīgajā...
O.Ē.Kalniņš. Trešajā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ilgstoši strādāja pie grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Likums tika sadalīts divās daļās. Paldies jums par iepriekš izteikto uzticību. Iepriekšējie grozījumi jau ir stājušies spēkā.
Sociālo un darba lietu komisija izvērtēja 80 priekšlikumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 3. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 4. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 11. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 15. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 17. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 19. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 21. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā, kuru tikko atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 22. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā, kuru Saeima atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 23. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 24. - deputātu Barčas un Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 25. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā, kuru Saeima atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 29. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 31. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 34. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 35. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 36. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 38. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 39. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 41. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 42. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 44. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 47. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 48. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 49. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 50. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 51. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 52. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 53. - deputātu Barčas un Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 54. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 57. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 58. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 59. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 60. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 61. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 62. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 63. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 64. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 65. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 66. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 67. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 68. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 69. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 69. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 70. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 71. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 71. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 72. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 73. - deputātu Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 74. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 77. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 78. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 79. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 80. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. Paldies, kolēģi, ka izteicāt atbalstu visiem 80 priekšlikumiem. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 16.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija.
Likuma izmaiņu mērķis ir motivēt karavīrus dienēt maksimāli ilgi, atgriezties dienestā arī pēc atvaļināšanās, sasaistot dienestā esošo personu sociālās garantijas ar profesionālajā dienestā nodienēto laiku.
Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri profesionālajā militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam. Viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55 procentu bāzi līdzšinējo 40 procentu vietā. Pašreiz likums paredz, ka karavīra izdienas pensija tiek aprēķināta, piemērojot 40 procentu bāzi, bet 55 procentu bāze tiek piemērota, aprēķinot tikai to militārpersonu izdienas pensijas, kuras ir beigušas dienestu maksimālā vecuma vai slimības dēļ vai vienības likvidācijas vai reorganizācijas dēļ.
Tāpat arī grozījumi attieksies uz rezerves karavīriem, kuri atgriezušies profesionālajā dienestā, - par katru no jauna aprēķināto izdienas stāža gadu izdienas pensija tiks paaugstināta, pieskaitot tai divus procentus no vidējā dienesta atalgojuma par katru pilnu izdienas stāža gadu.
Grozījumi palīdzēs novērst sociāli nevienlīdzīgu situāciju rašanos, kādas iespējamas pastāvošā likuma ietvaros. Proti, kā to skaidro Aizsardzības ministrija: karavīram maksimālais vecums katrā pakāpē ir noteikts atšķirīgs, un bieži vien virsnieki, kuri ieguvuši augstāko pakāpi, nevar nodienēt līdz maksimālajam vecumam, jo amatu skaits bruņotajos spēkos ir ierobežots. Līdz ar to viņiem nav iespēju saņemt izdienas pensiju 55 procentu apmērā no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem.
Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Jakimovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (SASKAŅA).
Godātā Saeima! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.147/Lp12).
Informēju, ka otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Ribakovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (SASKAŅA).
Man paveicās. Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.543/Lp12) sagatavots kvalitatīvi un priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Ribakovs. Komisijas vārdā piedāvāju - šā gada 9.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības, kas attiecas uz tām sabiedriskas nozīmes struktūrām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot dalībvalstu regulētajā tirgū; pārņemt ar tā saukto nefinanšu direktīvu izdarītos direktīvas grozījumus; pārņemt ieteikumā minēto, kas paredz precizēt tās likuma normas, kuras attiecas uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību; mazināt OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas sekretariāta ziņojumā un 4.rekomendācijā konstatēto risku (minētajā rekomendācijā norādīts, ka atsevišķas pašlaik spēkā esošās prasības Finanšu instrumentu tirgus likumā attiecībā uz revīzijas komitejas sastāvu, ievēlēšanas kārtību un tās pienākumiem neatbilst OECD korporatīvās pārvaldības principiem).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
M.Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” faktiski pārņem tā sauktajā revīzijas regulā un nefinanšu direktīvā izdarītos grozījumus, kā arī ievieš OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas un Investīciju komitejas rekomendācijas un veic dažādus citus precizējumus un papildinājumus atbilstoši esošajai situācijai revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstījusi.
Aicinu atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” iesniegti astoņi priekšlikumi, visi cits par citu labāki, un visi atbalstīti. Tāpēc domāju, ka jūs arī atbalstīsiet.
1.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 2.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 4. ir atbalstīts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 5.priekšlikumā. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 5. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 7. - parādnieka... Nē, atvainojos... Juridiskā biroja priekšlikums par parādnieka bilanci. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 8. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Lūdzu atbalstīt kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Kiršteins. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.jūnijam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.
Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Āboltiņa, Brigmanis, Agešins un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Likumprojektam ir septiņi priekšlikumi, kuri radās darba grupā, pamatojoties uz Labklājības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri tika uzlaboti. Tātad šobrīd tie visi ir kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.augustam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Mēs atgriežamies pie OECD līguma un konvencijas ratifikācijas.
Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma. Saņēmām vienu tehnisku precizējumu no Saeimas Juridiskā biroja un to atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu par OECD otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies, un apsveicu!
Sēdes vadītāja. Balsojuma motivācijai vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīja iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tomēr uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami informēta par iestāšanās OECD ieguvumiem un zaudējumiem.
Kaut arī valdības paustajos oficiālajos viedokļos pārsvarā sabiedrība tiek informēta par ieguvumiem, tomēr sabiedrība būtu tiesīga zināt patieso maksu par dalību šajā organizācijā, kā arī valdības dotos solījumus.
Mēs novērtējam to, ka Latvijai būs iespējas izmantot profesionālas konsultācijas un daudzpusīgas ekspertīzes dažādās jomās.
Mēs novērtējam, ka tiks veicināta cīņa ar korupciju un kapitālsabiedrību uzraudzības pilnveidošana, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībās tiks izveidotas profesionālas padomes, kas būs ieceltas caurskatāmā atlases kārtībā.
Tikai nesen Ārlietu ministrija informēja, ka Latvijas līdz šim veiktās kopējās izmaksas OECD sasniegušas 8,17 miljonus eiro.
Vēršam uzmanību, ka šobrīd Latvijas valdība var nosaukt tikai iespējamo ikgadējo maksu par dalību OECD, kas varētu sasniegt 2,78 miljonus eiro gadā. Par pārējiem izdevumiem, tai skaitā jaunas pārstāvniecības atvēršanu un citiem iespējamiem izdevumiem, Latvijas valdība sola sniegt informāciju pēc līguma parakstīšanas.
Tādējādi nodokļu maksātāji pat nevar nojaust, kādas būs tiešās izmaksas dalībai OECD.
Mūs satrauc jautājums, ka Latvijas valdības parakstītais līgums paredz “paplašināt kapitāla aprites liberalizāciju”. Ko tas nozīmē Latvijai? Apņemšanos no 2019.gada 31.decembra atcelt jebkādus ierobežojumus uz lauksaimniecības un meža zemes iegādi, zemes iegādi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.
Gan mēs, opozīcijas deputāti, gan sabiedrība nebijām informēti par šādu - uzskatām, ļoti augstu - maksu par dalību OECD. Lai būtu šo bagāto valstu klubiņā, mēs uz ziedojuma altāra liekam ne tikai nodokļu maksātāju naudu, bet arī Latvijas zemi.
Ja iepriekš apstiprinātie likuma grozījumi paredzēja ierobežojumus, lai Latvijas zemi neizpērk nerezidenti un fondi, tad ar šo līgumu mēs atļausim zemi pirkt daudz plašākam un maksātspējīgākam potenciālo pircēju lokam.
Mēs aicinām valdību godīgi informēt sabiedrību, ka šī līguma cena ir iespēja ārvalstniekiem iegādāties Latvijas laukus un mežus, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 23.februārī Tiesu politikas apakškomisija, veicot Šķīrējtiesu likuma ex post izvērtējumu un uzklausot Tieslietu ministriju, konstatēja, ka ir nepieciešami atsevišķi grozījumi, lai sekmētu Šķīrējtiesu likumā noteiktā mērķa sasniegšanu.
Atgādināšu, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Šķīrējtiesu likumu... (Dep. I.Rībena un dep. A.Latkovskis skaļi sarunājas.)
Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Godātie kolēģi, ja jums ir kaut kas tik steidzami pārrunājams un tik skaļi pārrunājams, ejiet, lūdzu, laukā no Sēžu zāles. (Starpsauciens: “Nacionālā apvienība!”; dep. A.Kaimiņš: “Nolieciet mandātu!”)
Turpiniet, lūdzu!
G.Bērziņš. Šķīrējtiesu likuma mērķis bija sakārtot šķīrējtiesu regulējumu, nepieļaujot tādu šķīrējtiesu darbību, kuras faktiski tika dēvētas par kaktu šķīrējtiesām, proti, tādām, kuras darbojas bez jebkāda kontroles mehānisma. Jāteic, ka šīs šķīrējtiesu reformas rezultāts ir tas, ka no apmēram 200 šķīrējtiesām Latvijā šobrīd ir reģistrētas 75 pastāvīgās šķīrējtiesas.
Tiesu politikas apakškomisija un vēlāk arī Juridiskā komisija izskatīja šos Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Šķīrējtiesu likumā. Grozījumi tika apspriesti arī ar šķīrējtiesu pārstāvjiem. Šajos grozījumos ir paredzēts stiprināt pienākumu pastāvīgai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietā. Tāpat grozījumos ir arī paredzēts Uzņēmumu reģistram iesniedzamajos dokumentos norādīt šķīrējtiesnešu personas kodu, lai varētu kontrolēt, ka šķīrējtiesneši ieņem šķīrējtiesneša amatu ne vairāk kā trīs šķīrējtiesās, kā tas ir paredzēts likumā.
Komisijasprāt, minētie grozījumi palielinās šķīrējtiesu procesu efektivitāti un sasniegs to mērķi, kas ir nosprausts Šķīrējtiesu likumā.
Tātad komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt kā savu likumprojektu. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.augustam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”.
Likumprojekta mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem.
Vienlaikus mērķis ir veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem. Paredzēts, ka tiesības pretendēt uz šo statusu būtu vienādas abās frontes pusēs karojušiem karavīriem.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā okupācijas laikā. Ņemot vērā to, ka padomju un pēc tam arī nacistiskās okupācijas rezultātā Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību, šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību no Latvijas valsts, kā arī sabiedrības puses.
Kolēģi, likumprojekts būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā to, ka vairums Otrā pasaules kara veterānu ir pārsnieguši 90 gadu vecumu un aizvien vairāk ir to, kuri aiziet viņsaulē, taisnīgu valsts attieksmi nesagaidījuši. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! No likumprojekta nosaukuma izriet, ka dokumenta galvenais mērķis ir Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšana - ir persona atzīta par kara dalībnieku vai nav atzīta. Līdz ar to kara dalībnieku šķirošana un atlase nenovēršami kļūst par likumprojekta intrigu, kurai likumprojekts ir pakļauts, bet statusa piešķiršanas sekas paliek novārtā. Jo nekādu labumu kara dalībniekiem likumprojekts nenoteic, bet tikai atstāj pašvaldību izšķiršanai pēc to ieskata iespējas noteikt sociālās garantijas un atvieglojumus.
Atliek vēl viens likumprojekta mērķis - veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem. Vai šā mērķa sasniegšanu likumprojekts nodrošina? Ar katru nākamo pantu likumprojekts ierobežo to kara dalībnieku skaitu, kuriem tas likums tiktu piemērots. Jau 1.pantā likumprojekts noteic, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu var iegūt tikai Latvijas pilsoņi. Par kara dalībniekiem nevar tikt atzīti Latvijas Republikas nepilsoņi. Tātad tiek izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss, un likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 90 procentiem Sarkanās armijas veterānu.
2.pantā likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem tikai tos pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā. Tātad likumprojekts sadala pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, divās grupās - tie, kurus likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem, un tie, kurus par tādiem neatzīst. Līdz ar to pilsoņi, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā, tiek nostādīti otrās šķiras pilsoņu grupā. Tā ir klaja un izaicinoša pretruna ar Latvijas likumdošanā ietverto vienotas pilsonības saturu un garu.
Tālāk. Likumprojekts paredz, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiktu atzīti tie, kas piedalījās bruņotā cīņā regulāro militāro vienību sastāvā, un ar to izslēdz no kara veterāniem partizānus un pagrīdniekus.
No likumprojekta izriet, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīst tos, kas kara gaitās tika iesaukti svešu varu karaspēkos. Tātad Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīziju karavīri tiks mākslīgi nostādīti izvēles priekšā, proti, - vai viņi uzskata sevi par svešas varas karaspēka mobilizētiem vai neuzskata. Saskaņā ar likumprojektu nevar tikt atzīti par kara veterāniem arī tie, kuri iestājās karaspēkos brīvprātīgi, jo tomēr Hitlera armijas uzbrukums Padomju Savienībai bija uzbrukums arī viņu dzimtenei.
Es pievēršu deputātu uzmanību likumprojekta anotācijā paustajam par to, ka pēc to veterānu biedrību, kuri karoja Vācijas karaspēkos, aicinājuma tas tika izstrādāts un līdz ar to arī ar tām saskaņots. Likumprojekts netika saskaņots ar 130.Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrību. Tas tikai pierāda, ka sabiedrības vienlīdzīga attieksme pret Otrā pasaules kara dalībniekiem īstenībā nav likumprojekta mērķis, bet ka mērķis ir izveidot tādu Otrā pasaules kara dalībnieka statusa profilu, kurš nepieļautu, ka valsts un tauta ar cieņu izturētos pret tiem, kam tautas cieņu likumprojekta autori negrib pieļaut nekādā gadījumā.
Tādēļ tiks izveidota konsultatīvā padome jeb atlases komisija, kā es to redzu, kura sekos pretendentu atbilstībai Otrā pasaules kara dalībnieka statusam un sniegs savu atzinumu. Un kas būs šīs padomes sastāvā? Tieši tās biedrības, kuras pārstāv leģiona veterānus. Un tur nav pieminēts neviens veterāns, kurš dienēja Sarkanajā armijā Otrā pasaules kara laikā.
Ko mēs vēlamies tomēr nodrošināt jebkuram kara dalībniekam neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš karoja? Vēlreiz atkārtošu, jo vienu reizi no šīs tribīnes jau uzrunāju jūs, cienījamā Saeima, - mieru, pārticību un cieņu. Manuprāt, vajag atstāt ideoloģiskos strīdus ārpus likumprojekta, netraucēt visiem veterāniem palikt uzticīgiem saviem karogiem un saviem svētkiem.
Līdz ar to es secinu: pasludinot vienlīdzīgu attieksmi pret kara veterāniem, likumprojekts tomēr izturas pret viņiem nevienlīdzīgi un izaicinoši netaisnīgi izceļ vienu kara dalībnieku grupu starp visiem.
Netiek pilnībā atrisināts uzdevums, kuram jābūt par likuma mērķi, proti, atbalsts kara dalībniekiem. Bet jaunās tiesību normas viņus vēl vairāk šķeļ, nevis saliedē, un vēl vairāk vairo rūgtumu sabiedrībā.
Un pēdējais. Atgādināšu vēlreiz, ka šis likumprojekts bija tikai saskaņots ar visai tīšām izsvītroto biedrību uzskaitījuma sarakstu, nevis ar visiem, kam tur vajadzēja būt, jo Sarkanās armijas veterāni netika uzrunāti nemaz.
Līdz ar to es secinu, ka šis likumprojekts ir vienpusīgs, diemžēl slikti sagatavots, kaut gan ļoti ilgi apspriests attiecīgajā atbildīgajā komisijā, un tāpēc šo likumprojektu atbalstīt nevar.
Paldies par jūsu uzmanību, kungi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pimenova kungam acīmredzot ir smagi atmiņas traucējumi, jo tie nepilsoņi, kas nebija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, bija agresori. Padomju Savienība bija noslēgusi sadarbības līgumu ar hitlerisko Vāciju un kopā veica uzbrukumus vairākām valstīm, Pimenova kungs. Vai tad mēs varam iekļaut šajā likumā tos, kas tajā laikā piedalījās uzbrukumā citām valstīm? Sarkanā armija uzbruka Somijai, Polijai, Baltijas valstīm. Tāpēc mēs nekādā veidā nevaram iekļaut šos. Vai jūs esat aizmirsis to, ka no 1939.gada 1.septembra līdz 1941.gada 22.jūnijam Sarkanā armija... Staļins un Hitlers bija sabiedrotie?
Likuma mērķis ir... Tieši otrādi... Tur taču ir ierakstīts: tie, kas ir karojuši pret šīm abām varām. Tātad jūs pats, ja jūs zināt vēsturi, jūs izslēdzat jau šī likuma būtību. Tas ir punkts numur viens.
Otrs. Jūs daudz runājat un arī jūsu frakcija parasti runā par sabiedrības samierināšanu. Jums būs lieliska iespēja! Jūs 9.maijā ejat un atzīmējat šo dienu, Krievijas izpratnē un Padomju Savienības izpratnē, kā... faktiski, kā jūs saucat, Lielā tēvijas kara beigu dienu, jo jūs Otro pasaules karu kā tādu neatzīstat, jo tad būtu jāatzīst arī Padomju Savienības agresija.
Šajā sakarībā, lai jūs nodemonstrētu sabiedrības samierināšanu, jums būs visas iespējas 1.jūlijā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo 1.jūlijā vācu karaspēks atbrīvoja Rīgu no boļševisma, kā jūs saprotat. Pirms tam jau bija valstī noslepkavoti tūkstošiem cilvēku. Atgādinu - Latvijā, kurā pat nebija nāvessoda! Ienāca tātad šie Hitlera, Staļina sabiedrotie, sāka slepkavot Latvijas pilsoņus, izsūtīja 14 tūkstošus. Tika sagatavoti saraksti nākamo 200 tūkstošu arestēšanai un izsūtīšanai, un viņus izglāba tātad šis vācu karaspēks. Tā kā jūs atzīmējat 9.maiju, neskatoties uz to, kas notika pēc tam, jūs varat arī 1.jūlijā nolikt ziedus - atzīmēt Rīgas atbrīvošanu no boļševisma.
Un atcerieties vēl: tad, kad aizlaidās ļepatās Sarkanā armija, tad tika atrasta Novika kabinetā burka ar cilvēkiem nomauktiem nagiem. Un atcerieties visas tās slepkavības, ko šie Hitlera sabiedrotie, ko jūs izlaidāt savā runā, kas nebija pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, paguva šeit, Latvijā, pastrādāt!
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un visiem, arī jūsu frakcijai, ir iespēja iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Arī tādi viedokļi, kurus pauda tikko deputāts Kiršteins, pastāv. Un es, piemēram, izturos ar cieņu pret tādiem viedokļiem, jo tie atspoguļo Latvijas sabiedrības daļas nostāju pret Otrā pasaules kara notikumiem.
No vienas puses, tas ir skaidrs: mēs varam turpināt debatēt par to, kam bija taisnība un kam nebija taisnība; kas bija agresors un kas nebija agresors. Tā ir ļoti nopietna saruna, nopietns diskurss, un es labprāt būtu gatavs tajā piedalīties. Bet es vienkārši lasu burtiski, Kiršteina kungs un Kiršteina kunga piekritēji, to tekstu, kuru mums izsniedza skatīšanai atbildīgajā komisijā. Proti, likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrībā vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara dalībniekiem. Kā mēs varam nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret večiem, kuri tagad, kā arī secina jūsu likumprojekta anotācija, tagad ir jau vecāki par 90 gadiem? Jūs vēlaties, lai mēs vienkārši viņus iesaistītu divkaujā šeit pie tribīnes vai Latvijas citās auditorijās. Es domāju, tas būtu necilvēcīgi. Mūsu mērķis ir nodrošināt viņiem mierīgu dzīvi, pārticību un cieņu, neko citu. Atstāsim mūsu viedokļu nesakritības citām sarunām un citām debatēm!
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kurš nerisina šo uzdevumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
I.Laizāne. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”.
Likumprojekts paredz paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku un vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu pieprasīšanas procedūru gadījumos, kad starp vecākiem nepastāv strīds par uzturlīdzekļiem vai bērnu aprūpi.
Jaunā procedūra nodrošinās iespēju valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu bērnam uzsākt trīs reizes ātrāk, vēršoties tieši Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, mazinās tiesu noslodzi, kā arī sekmēs parādnieku pienākumu izpildi.
Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” pirmajā lasījumā. (Dep. J.Ādamsons: “Ļoti labi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Kaimiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.septembrim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta rīkojumu “Par apropriācijas pārdali” un vēstuli, ko parakstījuši finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Ministru prezidenta vietā) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, un atbilstoši šim rīkojumam un vēstulei ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurā Saeima nolemj piekrist likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei 56 924 eiro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Ieslodzījuma vietas”, lai nodrošinātu piecu ierēdņu pārcelšanu no Valsts ieņēmumu dienesta uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt minēto apropriāciju.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Vairākkārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir viesojusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un stāstījusi mums par fantastiskiem, vienkārši neiedomājamiem rezultātiem viņas ministrēšanas laikā.
Viņa ir spējusi atrast veselus 60 miljonus - 60 miljonus eiro! - nelietderīgi tērētas naudas, kuru, teiksim, mēs varētu tērēt lietderīgāk.
Bet tagad es lasu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresēto vēstuli, kur kopumā apropriācijas kārtībā mēs vēlētos pārdalīt... ministri vēlas pārdalīt vairāk nekā 4 miljonus eiro. Un visa tā rezultātā budžeta deficīts pieaug no 1,1 procenta no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši valsts budžetā lemtajam) līdz 1,21 procentam.
Kolēģi, finanšu ministres stāstiņš par to, ka ir atrasti 60 miljoni, ka varēs tagad tos tērēt un ka tagad viss būs lietderīgāk, ir sabiedrisko attiecību kampaņa. Liela sabiedrisko attiecību kampaņa. Man par nožēlu jāteic, ka patiesībā visas šīs apropriācijas ir fiskāla bezatbildība tieši no finanšu ministres puses.
Kolēģi, cik ilgi mēs pieļausim šādu fiskālu bezatbildību?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
I.Parādnieks. Jā, vēlos.
Bondara kungs, jūs gan nerunājāt par šo apropriāciju. Mēs runājām un komisijā lēmām par vairākām, bet šeit, Saeimas sēdē, mēs lemjam tikai par vienu apropriāciju, kas ir 56 924 eiro apmērā. Tāpēc nav īsti korekti norādīt uz tām, par kurām mēs komisijā esam lēmuši.
Joprojām komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo apropriāciju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!
2016.gada 13.aprīlī Saeima saņēma 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kurā Saeimai izteikts šāds ierosinājums: rast risinājumu situācijai, izdarot likumos grozījumus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī to piemērot 0,1 procenta likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu 2016.gada 26.aprīlī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.
2016.gada 11.maijā komisija sanāca uz pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināti pilnvaroti iesnieguma pārstāvji.
Iesniedzēji pamatoja iesnieguma ideju - atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Viņi ziņoja, ka denacionalizētas mājsaimniecības tēriņi gadu gaitā ir palielinājušies - no 2008.gada līdz 2016.gadam ir bijis liels nodokļu kāpums.
Izpētot likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, var redzēt, ka pieļaujamā likme ir 1,5 procenti par apsaimniekotajiem īpašumiem, savukārt virs 1,5 procentiem - īpašumiem, kuri nav sakārtoti. Par šo nesakritību pašvaldības tika informētas. Taču tās pauda nostāju, ka viss atbilst likumam un notiek likuma ietvaros. Tad iesniedzēji sāka meklēt informāciju par to, kāda ir situācija pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Sazinoties ar Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs, noskaidrojās, ka lielākajā daļā dalībvalstu vienīgais īpašums netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā lauksaimniecības ražotnēm ir 0 procentu likme, 90 procentiem saimnieciskajā darbībā izmantojamo īpašumu atlaide ir 0,1 procents, īres mājas un pārējie dzīvojamie īpašumi tiek aplikti ar 1,8 procentu likmi. Eiropas Savienībā ir pilnīgi otrādi.
Eiropas modelī, piemērojot 0 procentu likmi, visi iedzīvotāji tiek pasargāti no tā, ka viņu īpašumu varētu konfiscēt valsts. Taču Latvijas modelī parādās iespēja, ka valsts var konfiscēt īpašumu, ja iedzīvotājiem samazinās ienākumi un tiek piemēroti īpašuma nodokļi. Laikā no 2014.gada līdz 2016.gadam vairāk nekā 100 tūkstoši īpašumu ir atsavināti administratīvās tiesvedības ceļā.
Iesniedzēji uzsvēra, ka ieguvumi, atceļot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam, ir vairāki: tā, piemēram, nenotiks pašreizējā, spēkā esošā likuma pārkāpumi, tiks novērsta iespēja pārkāpt Satversmi, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Tas arī ir ieguldījums nākotnē un nodrošinājums cilvēkiem vecumdienās. Turklāt īpašuma atņemšana veicina trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanos.
Paraksti tika savākti 29 dienās.
Iesnieguma izvērtēšanu komisija turpināja 25.maijā. Komisijas sēdē piedalījās un savu viedokli izteica Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija ir iepazinusies ar plānotajām būtiskajām kadastrālās vērtības izmaiņām, kas izraisīs lielu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Ministru kabinets ir uzdevis Finanšu ministrijai kopā ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām nodrošināt jaunus risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Finanšu ministrija izstrādās priekšlikumu pašvaldībām un analizēs vairāk nekā piecus priekšlikumus, kuros iekļauts arī iesniedzēju priekšlikums. Tiks vērtēts Valsts zemes dienesta priekšlikums noteikt vienotu nodokļa likmi ēkām un zemei, Finanšu ministrijas modelis - samazināt nodokļa likmi dzīvošanai paredzētajiem īpašumiem līdz noteiktai vērtībai, kā arī mainīt nosacījumus, ar kādiem sāk lietot progresīvā nodokļa likmes. Ir vairāki varianti, par kuriem vasaras laikā Finanšu ministrija kopā ar sociālajiem partneriem un pašvaldību pārstāvjiem diskutēs un centīsies atrast labāko risinājumu, nosakot tādu nekustamā īpašuma nodokli, kas ir administrējams un samaksājams, tādu, kas visā Latvijā kopumā neradīs šā nodokļa ieņēmumu samazinājumu.
Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka šis ir jautājums ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par kadastrālo vērtību. Līdz ar to nodokļu administrācijas politikā jābūt ilgtermiņa risinājumam, bet iepriekšējās reizēs likuma grozījumi bija steidzami un neizvērtēti. Jārada iespēja ilgtermiņā pasargāt nodokļa maksātājus, parastos iedzīvotājus, kuriem ir vienalga, ko vērtē. Ja teritorijā ienāk attīstītāji un sākas tirgus darījumi, bet iedzīvotāji savu īpašumu negrib pārdot, mums viņi nav jāspiež to darīt. Pašas ekskluzīvās villas vai privātmājas Vecrīgā nav mērķauditorija, kas mums jāpasargā.
Latvijas Darba devēju konfederācija ziņoja, ka zemes kadastrālā vērtība Latvijā pat viena lietošanas veida ietvaros ir pārāk atšķirīga, lai visām kadastrālās vērtības zonām piemērotu vienotu likmi. Kadastrālā vērtība atsevišķās apdzīvotās vietās Latvijā pieaug daudz straujāk nekā vietējo mājsaimniecību ienākumi. Tā absolūtajā vairumā gadījumu palielinās neatkarīgi no īpašnieku rīcības.
Izvērtējusi Latvijas pilsoņu prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka ir nepieciešams padziļināts pētījums šajā jautājumā. Līdz ar to komisija 2016.gada 8.jūnijā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, ar kuru Ministru kabinetam tiek uzdots sagatavot un līdz 2016.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības.
Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Viens no mūsu ekonomikas izaicinājumiem ir produktivitātes kāpināšana, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību katrai resursu vienībai. Pēc Eurostat datiem, Latvija 2014.gadā no viena kilograma resursu spēja saražot vērtību, kas atbilst 0,57 eiro. Tas ir gandrīz četras reizes mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju - 2,10 eiro par kilogramu, apsteidzot vienīgi Bulgāriju, Rumāniju un, lai cik tas interesanti būtu, - Igauniju.
Kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas galvenais dabas resurss ir zeme un tās sniegtās iespējas. Neskatoties uz nozaru dinamisku attīstību, diemžēl šobrīd lielas mežu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības netiek produktīvi apsaimniekotas. Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes datiem, racionāli neapstrādāts ir aptuveni miljons hektāru. Tas ietver gan lauksaimniecībā izmantojamo zemi, gan arī potenciālas jaunaudzes.
Ilgtspējīgas attīstības komisija vairākkārt tikās ar nozaru pārstāvjiem - vides organizāciju, zinātnes, atbildīgo ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Rezultātā ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts, un Ministru kabinetam kopumā veicami pieci uzdevumi.
Pirmkārt, uzdevums izstrādāt zemes politiku, kas būtu vienota rīcībpolitika Latvijas dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un maksimāli augstākas pievienotās vērtības radīšanai. Lūkojoties ilgtermiņā, nepieciešams rast līdzsvaru starp Latvijas vides un tautsaimniecības interesēm, nesamazinot saimnieciskai darbībai nozīmīgu zemes resursu pieejamību, vienlaikus nodrošinot Latvijas kā “zaļas” valsts tēla saglabāšanu. Tas nav vienkāršs, bet būtiski svarīgs uzdevums, tā ir visu nozaru pārstāvju - lauksaimnieku, mežu nozares un vides organizāciju pārstāvju - prasība.
Otrkārt. Desmit uzdevumu kopums ir paredzēts Latvijas mežu ilgtspējīgai un produktīvai apsaimniekošanai.
Tālāk. Trešā uzdevumu grupa ir saistīta ar ilgtspējīgu lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozaru attīstību, palielinot produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību un uz tirgu orientētas produkcijas ražošanu.
Ceturtā uzdevumu grupa ir par valsts aktīvu racionālu apsaimniekošanu un pašvaldību intereses un atbildības par uzņēmējdarbības attīstīšanu palielināšanu. Daļa uzdevumu šeit ir saistīta ar zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju.
Piektā uzdevumu grupa aptver izglītības un zinātnes mērķtiecīgu, uz bioekonomikas principiem balstītu līdzdalību dabas resursu izmantojošo nozaru konkurētspējas un pievienotās vērtības palielināšanai.
Saeimas lēmumā paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz šī gada 15.decembrim informēt Saeimu par uzdevumu īstenošanas gaitu un ne vēlāk kā līdz 2017.gada 15.jūnijam informēt Saeimu un sabiedrību par uzdevumu izpildi un rezultātiem.
Gribu informēt, ka komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja uzdevumu kopumu un Saeimas lēmuma projektu.
Es lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit ir ļoti daudz nozīmīgu uzdevumu valsts pārvaldei, un tos varētu sekmīgi īstenot, tikai veidojot ciešu sadarbību ar zinātniekiem, nozaru asociācijām, profesionālajām organizācijām un nevalstisko sektoru, tostarp vides organizācijām.
Īstenībā man ir nelielas šaubas par valsts institūciju kapacitāti šos priekšlikumus sekmīgi veikt. Un vai nosauktās ministrijas ir vienīgās, kas to var izdarīt?
Līdz ar to es domāju, ka ļoti nozīmīga ir Valsts kancelejas, premjera biroja un PKC koordinējošā loma. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Šeit ir minēts “zaļas” valsts tēls. Un īstenībā “zaļas” valsts tēls nebūt nav tikai tādēļ, lai, teiksim, “zaļajām” organizācijām dotu nodevu. Tam ir pavisam praktiska nozīme. Piemēram, Rīgas Piena kombināta investori būvē arī divas rūpnīcas Ķīnā, kur tirgo Latvijas produkciju. Un, lai šai produkcijai būtu labāks noiets, īstenībā ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu “zaļas” valsts tēls.
Šobrīd Ķīnā īsti nav nekāda Latvijas valsts tēla, kā saka šie investori, bet tātad šis tēls, ja tas tādā veidā tiktu veidots, faktiski praksē sekmētu eksportu un mūsu produkcijas noietu.
“Zaļās” organizācijas ir iebildušas, ka lēmuma projektā nav atsauces uz ekosistēmu pakalpojumiem. Tas, manuprāt, ir pamatots iebildums, bet acīmredzot šis termins vēl pagaidām nav mums pietiekami izskaidrots, lai deputātu vairākums uz to parakstītos.
Savukārt tam, ka šāds lēmums varētu novest pie, teiksim, aizsargājamo teritoriju vai vērtīgo mežu izciršanas, lai tiktu sasniegti citi šeit minētie mērķi, - es domāju, tam nevarētu piekrist. Un visnotaļ arī deputāti to nav domājuši šādā veidā. To, es ceru, neviens nenoliegs no šīs tribīnes. Un tāpēc, paužot visu cieņu “zaļajām” organizācijām un ņemot vērā viņu iebildumus arī tālākajā darbā, es tomēr domāju, ka šo lēmuma projektu vajag pieņemt, jo virkne uzdevumu ir steidzami.
Ja mēs runājam par uzdevumiem, kas šeit ir doti gan resursu izmantošanas ziņā, gan ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp klimata jomā, īstenībā ir vēl virkne citu valstij saistošu nosacījumu gan energoefektivitātes, gan aprites ekonomikas jomā. Un, ja visus šos Eiropas Savienības nosacījumus uzskata tikai kā prasības, kas visas paredz neproduktīvas investīcijas, tad īstenībā tās ievērot nemaz nav iespējams. Līdz ar to uz šiem jautājumiem būs jāskatās pretēji - kā uz iespējām, kādā veidā mēs varam veidot inovatīvu un resursu mazietilpīgu ekonomiku, kādā veidā mēs varam attīstīt jaunas darba vietas un tādā veidā īstenot savas sociālās programmas. Un tikai tā, kompleksi skatoties, ir iespējams arī sasniegt mērķus, ko nosaka šis lēmuma projekts.
Bet, lai to visu sasniegtu (jāņem vērā, ka lielākā daļa no šiem mērķiem ir 2030.gada mērķi), īstenībā mums būtu jāsāk jau tagad laikus domāt vai nu par jaunu Nacionālās attīstības plānu, vai stratēģiju laika posmam līdz 2030.gadam. Jādomā, kā sabalansēt šos ilgtspējīgas attīstības mērķus ar sociālajiem mērķiem un, protams, ekonomiskās attīstības mērķiem.
Bet vēlreiz aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl man uz kādu īsu brīdi būs jūsu uzmanība tomēr jāpiesaista, jo, raugiet, manā izpratnē, daži šie uzdevumi, kas ir doti... It sevišķi runājot par otro uzdevumu, tātad par Latvijas mežu ilgtspējīgu un produktīvu apsaimniekošanu, man šķiet, ka šā dokumenta rakstītāji nav gluži domājuši tā, kā ir uzrakstīts uz papīra. Es vismaz ļoti, ļoti ceru, ka tas tā ir.
Sākšu ar vienu uzdevumu: “[..] izvērtēt un noteikt īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvaru, [..].” Es lasu šo teikumu un saprotu, ka tiks noteikts, cik procentu no Latvijas mežiem un zemes var tikt apgrūtināti ar kādu aizsardzības statusu. Tas būtu pilnīgi neiespējami, jo, kā saprotat, aizsargājamās teritorijas esamība nosaka konkrētu dabas objektu - dzīvnieku vai biotopu - esamību. Ja nu tas melnais stārķis tajā mežā ir, tad viņš vienkārši ir neatkarīgi no tā, ko mēs šeit lemsim. Un, ja viņš tur ir, tad arī šis mikroliegums tur ir jāizveido atbilstoši sugu aizsardzības plānam. Un mēs nevaram noteikt kaut kādus konkrētus procentus - cik no zemes vai cik no mežiem var noteikt par aizsargājamām teritorijām. Un es ļoti ceru, ka šī dokumenta rakstītāji to nebija tā iedomājušies.
Otrs. Ja šeit ir rakstīts uzdevums - “izvērtēt mežaudžu apsaimniekošanai noteikto aprobežojumu pamatotību” -, tad man ļoti negribas ticēt, ka ar to dokumenta rakstītāji domājuši, ka tagad tiks pārvērtēti visi spēkā esošie dabas aizsardzības plāni aizsargājamām teritorijām un ka tiks pārvērtēti tagad visi līdz šim izstrādātie konkrēto sugu aizsardzības plāni. Es domāju, ka tas būtu absolūts neprāts. Mums ir jāstrādā pie vēl neizstrādātajiem jaunajiem dabas aizsardzības plāniem teritorijām, kurām šādu plānu nav, jo tikai dabas aizsardzības plāna esamība nosaka skaidrus spēles noteikumus, ko šinī teritorijā drīkst darīt, ko - nedrīkst. Es atkārtoju: ko drīkst darīt un ko - nedrīkst.
Līdzīgi ir arī ar konkrētām sugām, kurām dabas aizsardzības plāni nav izstrādāti. Tie ir jāizstrādā, lai būtu skaidri spēles noteikumi, kā veidojamas šīs aizsargājamās teritorijas, konkrēti mikroliegumi, tātad skaidri nosacījumi - ko konkrētas sugas apdzīvotā teritorijā drīkst darīt un ko nedrīkst darīt.
Līdz ar to es ļoti nevēlētos, lai šo uzdevumu izpildītāji 2.5.punktu saprastu nepareizi. Tātad - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai “noteikt jaunus mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aprobežojumus, izvērtējot meža un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli [..]”. Neapšaubāmi, meža īpašnieka viedoklis ir jāizvērtē. Bet, nedod Dievs, ja izpildītājs sapratīs, ka tas ir obligāti ņemams vērā. Ja, teiksim, ērgļa ligzda atrodas mežaudzē, kuru īpašnieks vēlētos nocirst, tad šī meža īpašnieka viedokli ņemt vērā ir vienkārši neiespējami. Jo pretējā gadījumā, protams, tās ērgļa ligzdas tur nebūs. Ir jārespektē, ir jāieklausās un jāatrod kādi kompromisi. Protams, pie nosacījuma, ka ir jāizmaksā šīs kompensācijas par aprobežojumiem aizsargājamās teritorijās, bet es ļoti baidos, ka dažs labs izpildītājs varētu ļoti burtiski saprast to, kas šeit uzrakstīts.
Paldies. Protams, jaukus jums svētkus!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
L.Straujuma. Ļoti īsi, atbildot Līdakas kungam uz šo pēdējo viņa iebildumu vai komentāru. Mēs komisijā balsojām par šo vārdu “izvērtējot”. Lai tā būtu izvērtēšana, nevis obligāta prasība, kā te mums... Pārsvarā mēs bijām par elastīgu pieeju - tā, kā jūs to sapratāt.
Un par priekšlikumiem, kurus Līdakas kungs minēja par 2.3. punktu. Tie faktiski jau Ministru kabinetā ir apstiprināti. Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, kuras diemžēl netiek izpildītas. Meža nozare ļoti atbalsta šīs pamatnostādnes un lūdza mūs pievērst uzmanību, lai tās tiktu virzītas tālāk.
Paldies. Un vēlreiz lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka ir uzdevis tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam sniegt mutvārdu atbildes. Ekonomikas ministrs un tieslietu ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks šodien pulksten 17.00.
Ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi.
Deputāti Zariņš, Pimenovs, Agešins, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu “Par Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu”, ko nododam veselības ministrei Andai Čakšai atbildes sniegšanai.
Motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S.Āboltiņa: “Atnāci sesijas beigās vismaz!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Pavisam īsi.
Kolēģi! Publiski kļuvis zināms, ka Stradiņa slimnīcas būvniecība ir projektēta ar ļoti augstām izmaksām, kuras nozīmīgi pārsniegs to, cik tas vidēji būtu nepieciešams. Nevar atrunāties vienkārši ar to, ka šis projekts ir specifisks. Arī pašas projektēšanas izmaksas pārsniedz vairākas reizes to, cik šim projektam normāli vajadzētu izmaksāt, un tie ir vairāki miljoni. (Starpsaucieni.) Tāpēc mēs aicinām veselības ministri izvērtēt (Starpsaucieni.), vai pamatota ir Veselības ministrijas attieksme - konkrētajā momentā par katru cenu īstenot Stradiņa slimnīcas būvniecību iepriekšējā konkursa ietvaros. Aicinām izvērtēt, cik ļoti tā ir pamatota, un prasām šo pamatojumu no viņas. (Starpsauciens: “Ko no viņas var prasīt?!”) Un vēršam arī viņas uzmanību uz to, ka, iespējams, šeit būtu darbs tiesībsargājošajām institūcijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Orlovs un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu “Par Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu”, ko nododam finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi! Līdz ar to mūsu Saeimas pirmsjāņu sēdi būsim kā līgot nolīgojuši.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Lolita Čigāne, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Aleksejs Loskutovs, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Romāns Naudiņš, Romualds Ražuks, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Juris Vectirāns un Jānis Vucāns.
Paldies. Priecīgus Līgo svētkus!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 14. sēde
2016. gada 16. jūnijā
Datums: 16.06.2016 09:17:47 bal001
Par - 71, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (380/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 16.06.2016 09:27:51 bal002
Par - 43, pret - 31, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (25/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 16.06.2016 09:29:00 bal003
Par - 70, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. ... (386/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 16.06.2016 09:54:25 bal004
Par - 78, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Andai Čakšai (383/Lm12)
Datums: 16.06.2016 09:58:32 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Askolda Kļaviņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (385/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:03:15 bal006
Par - 30, pret - 4, atturas - 42. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” (599/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 16.06.2016 10:09:03 bal007
Par - 31, pret - 8, atturas - 42. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (600/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 16.06.2016 10:12:53 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2016.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada rudens sesijas sākšanu (371/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:16:34 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un ... (596/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 10:22:58 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem (596/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 10:24:32 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Janīnas Kursītes atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (376/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:25:23 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (377/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:26:13 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (378/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:27:08 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ineša Boķa apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (379/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:28:18 bal015
Par - 74, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (381/Lm12)
Datums: 16.06.2016 10:29:19 bal016
Par - 74, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (382/Lm12)
Datums: 16.06.2016 11:19:48 bal017
Par - 30, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus (7/P12)
Datums: 16.06.2016 11:30:26 bal018
Par - 31, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas Gāze” akciju iegādi (8/P12)
Datums: 16.06.2016 12:08:50 bal019
Par - 65, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu (372/Lm12)
Datums: 16.06.2016 12:14:55 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA) (374/Lm12)
Datums: 16.06.2016 12:15:52 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (583/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 12:26:33 bal022
Par - 39, pret - 28, atturas - 13. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (575/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 12:27:51 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (575/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 13:34:29 bal024
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (581/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 13:35:22 bal025
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (586/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 13:36:18 bal026
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (594/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 13:38:17 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (531/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 13:39:46 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (532/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 13:41:47 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Repatriācijas likumā (536/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 13:44:37 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Oficiālās elektroniskās adreses likums (489/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 13:45:37 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (273/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:09:58 bal032
Par - 40, pret - 33, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:10:32 bal033
Par - 26, pret - 35, atturas - 12. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:11:05 bal034
Par - 37, pret - 33, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:11:28 bal035
(atkartots balsojums).
Par - 36, pret - 32, atturas - 4. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:11:56 bal036
Par - 38, pret - 33, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:12:27 bal037
Par - 39, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:13:28 bal038
Par - 60, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:20:19 bal039
Par - 34, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (314/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:28:46 bal040
Par - 35, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (314/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:30:01 bal041
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (314/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:31:32 bal042
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (552/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:34:38 bal043
Par - 59, pret - 1, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (190/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:35:33 bal044
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (190/Lp12), 3.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:46:14 bal045
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (148/Lp12), 2.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:49:43 bal046
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (579/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:50:47 bal047
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (147/Lp12), 2.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:51:38 bal048
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (543/Lp12), 2.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:53:39 bal049
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (592/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:55:00 bal050
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (593/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:56:47 bal051
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (562/Lp12), 2.lasījums
Datums: 16.06.2016 14:58:54 bal052
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (550/Lp12), 2.lasījums
Datums: 16.06.2016 15:00:25 bal053
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju ... (596/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.06.2016 15:06:03 bal054
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šķīrējtiesu likumā (597/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 15:20:13 bal055
Par - 57, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 15:21:34 bal056
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (602/Lp12), 1.lasījums
Datums: 16.06.2016 15:25:16 bal057
Par - 61, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (380/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:25:57 bal058
Par - 65, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam (386/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:33:36 bal059
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību (373/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:47:10 bal060
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu (375/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:47:48 bal061
Par - 68, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (387/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:48:12 bal062
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā (388/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:48:35 bal063
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (389/Lm12)
Datums: 16.06.2016 15:49:01 bal064
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (390/Lm12)