Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2016.gada 15.septembrī

Sēdi vada 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 6, atturas - 68. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīt kā darba kārtības otrās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana” - 1.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 12, atturas - 66. Līdz ar to sēdes darba kārtība netiek grozīta, un likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Bite, Elksniņš, Kūtris un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Krauze, Dzintars, Adamovičs, Gaidis Bērziņš un Brigmanis lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 2.punktu - likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Man liekas, ka mēs šodien sākam rakstīt jaunu parlamenta vēsturi. Nekad vēl nav bijis tā, ka koalīcijas deputāti pēdējā momentā iesniedz priekšlikumu par tāda likumprojekta izslēgšanu, kuru sagatavojusi pilnīgi cita frakcija, citi deputāti, un to dara, nebrīdinot un nepamatojot savu lūgumu.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz 9000 iedzīvotāju, pilsoņu, lūgumu atrisināt šo jautājumu par izdienas pensijām. Mēs ļoti rūpīgi visu vasaru gatavojām šo likumprojektu, saskaņojām to ar sabiedriskajām organizācijām. Mums atzinums ir no Finanšu ministrijas, mums ir arī vēstule no Ministru prezidenta Kučinska par šo problēmu. Es nezinu, kāpēc mēs šodien nevaram šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un visus jautājumus atrisināt, un uzlabot redakciju komisijā.

Vakar Sociālo un darba lietu komisijā mēs skatījām likumprojektu “Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku izdienas pensiju likums”. Pilnīgi līdzīga tēma, pilnīgi tie paši riski, kuri ir pašvaldības policijā. Kāpēc mēs vienu grupu ar tieslietu ministra atbalstu virzām uz priekšu, bet pašvaldības policisti, kuri riskē ar savu dzīvību un veselību, nevar dabūt godīgu, atklātu diskusiju komisijā? Kāpēc valdošā koalīcija šodien izslēdz no darba kārtības šo jautājumu, nav zināms. Vai tas ir normāli, ka tiek pārkāpti demokrātijas principi, ka opozīcijas deputātiem ne tikai netiek dotas tiesības iesniegt likumprojektu, bet ar balsu vairākumu tas tiek izslēgts no darba kārtības? Vai mēs neejam uz kaut kādu jau autoritāru režīmu, kur valdošā koalīcija savās slēgtajās sēdēs ne tikai dala kvotas attiecībā uz budžetu, bet arī reglamentē deputātu darbību ar likumprojektiem?

Pasakiet man vienu kļūdu šajā likumprojektā, ko mēs iesniedzām! Parādiet man vienu problēmu, kur nav saskaņojuma ar izpildvaru vai ar pašvaldībām! Tad es pats atsaukšu savu parakstu un strādāšu vēl ar savu atbalsta grupu, kura vēlas, lai pašvaldības policija dabūtu tādas pašas sociālās garantijas kā Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un SAB darbinieki.

Tas nav korekti, deputāti! Mēs tikko dabūjām Satversmes jauno redakciju un Saeimas kārtības ruļļa jauno redakciju. Jūs palasiet!

Ja mēs sāksim tā, vēlāk mēs vispār nedabūsim godīgu diskusiju un atklātu sarunu te, parlamentā.

Mēs strādājām atklāti, mēs piedalījāmies gandrīz visās sēdēs, kur šis jautājums bija aktualizēts, un gala rezultātā, mums nepaskaidrojot, tikai ar balsu vairākumu izslēdz to no darba kārtības.

Parādiet man, kur es kļūdījos, izstrādājot šo likumprojektu! Parādiet man to punktu, kurš nav saskaņots ar sociālo politiku Latvijā! Parādiet, ka pašvaldības policists nav cienīgs saņemt izdienas pensiju, bet Valsts probācijas dienesta darbinieks, kurš atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, - ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, no tās izslēdzot likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Demokrātija!”)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Artūra Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Lai arī šī likumprojekta mērķis, protams, ir cēls un samazinās šīs izmaksas - PVN sadaļu, kas attiecas tieši uz apsaimniekošanu, tomēr skaidri un gaiši direktīvas 2006/112 trešajā pielikumā ir pateikts, ka šī apsaimniekošanas maksa šeit nav iekļauta, un tas nozīmē to, ka samazināto PVN likmi mēs diemžēl nevaram piemērot šim apsaimniekošanas pasākumam.

Tomēr ir arī labā ziņa. Es domāju, ka sevišķi laba ziņa tā ir saskaņai un tieši Rīgai. Tūlīt veras vaļā daudzdzīvokļu namu siltināšanas programma, un ir pieejami 166 miljoni nākošajam plānošanas periodam. Tieši Rīga līdz šim ir bijusi tā, kas vispasīvāk šo programmu ir izmantojusi, tāpēc... Kā rāda pieredze, šis rēķins krasi samazinās tieši pēc daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmas pasākumu īstenošanas konkrētajā mājā. Es domāju, tas būs pat divreiz trīsreiz lielāks ieguvums nekā PVN likmes samazināšana, ko mēs diemžēl nevaram veikt, jo ir Eiropas Komisijas direktīva, un, nobalsojot “par”, mēs faktiski ietu to ceļu, kas ir pārkāpuma procedūra, kura jau bija ierosināta, jo mēs apsaimniekošanas maksai nebijām šo likmi ieviesuši.

Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu lielā mērā tiešām izbrīna Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija attiecībā uz to, ka visas direktīvas būtu jāpārņem pilnā apjomā, ka tās ir nelokāmas, un vēl jo vairāk tas, ka tā absolūti nespēj izlasīt konkrētas direktīvas prasības un atrast tajā pareizos vārdus par to, ka tomēr konkrētajā situācijā ir iespējams piemērot samazināto PVN likmi.

Vēl jo vairāk... Putras kungs, jūs varbūt toreiz nebijāt politikā... piemēram, 2004.gadā Zaļo un Zemnieku savienība uzskatīja un arī publiski paziņoja, ka Eiropas Savienības direktīvu elastīguma palielināšana bija dzīves diktēta nepieciešamība Eiropas Savienībā vēl pirms jauno dalībvalstu uzņemšanas un ar paplašināšanas procesu tika aktualizēta.

Elastīguma palielināšana būtu nepieciešama, lai izvairītos no nosacījumu nekontrolētas, brīvas interpretācijas.

Kāds ir minētā konkrētā likumprojekta mērķis? Noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, lai veicinātu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju sociālo labklājību. Un tiešām, pareizi lasot, Putras kungs, minēto direktīvu, pareizi to tulkojot, ir iespējamas atkāpes no šo normu piemērošanas procesa attiecībā uz samazinātās PVN likmes ieviešanu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt mūsu iesniegto ierosinājumu un pārskatīt šo jautājumu, un ieviest samazināto likmi attiecībā uz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” tiktu nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Bites, Elksniņa, Kūtra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā redzat, šo likumprojektu ir parakstījuši visu frakciju pārstāvji - gan pozīcijas, gan opozīcijas. Jo šis ir labs piemērs tam, ka ir jautājumi, par kuriem mēs visi esam vienisprātis.

Jautājums ir par juristu vienoto eksāmenu Latvijas augstskolās.

Jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma, kad attīstījās brīvā tirgus ekonomika, privātpersonu dibinātajās augstskolās pieauga tiesībzinātņu studiju programmu skaits. Ļoti lielā skaitā Latvijas augstskolu var iegūt jurista kvalifikāciju, un, šīs augstskolas pabeidzot, katrs no jauniešiem saņem vienāda veida diplomu, kurā ir ierakstīts, ka viņa kvalifikācija ir jurists vai juriskonsults. Taču šo daudzo augstskolu esamība un iespēja iegūt tajās jurista izglītību nav radījusi tādu pašu kvalitātes pieaugumu. Diemžēl ir ļoti liela atšķirība starp dažādu augstskolu beidzējiem. Gan Juridiskā komisija to ir novērojusi savā darbībā, gan arī... Bieži vien esam dzirdējuši arī ģenerālprokurora izteikumus par to, cik grūti ir aizpildīt vakances, pieņemsim, Ģenerālprokuratūrā, ja uz konkursu, uz amatu, kurā ir pietiekami konkurētspējīgs atalgojums, atnāk pietiekami liels skaits cilvēku, bet izrādās, ka ļoti liela daļa no viņiem nespēj izpildīt šo vienkāršo testu, kas bieži vien ir līdzīgs tādiem testiem, kādus pilda nākamie juristi, iestājoties attiecīgajā augstskolā.

Un līdz ar to jau ilgstoši ir šī publiskā diskusija par to, ka valstij, kura garantē cilvēkam diplomu, būtu jāuzņemas arī atbildība par to, ka cilvēks ir konkurētspējīgs, pabeidzot augstskolu. Tātad šo diskusiju rezultātā ir gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan Tiesu politikas apakškomisijā... Diskusija ir bijusi arī izdevumā “Jurista Vārds”, par to ir diskutējuši arī augstskolu pārstāvji. Tagad beidzot ir pieņemts lēmums, ka juristi būs pirmie, kas varēs kārtot šādu vienotu eksāmenu, un tiek veikts grozījums Augstskolu likumā, un šī norma būs atvērta. Tātad, ja kādā citā profesijā būs nepieciešamība ieviest šādu vienotu eksāmenu, šis grozījums ļaus to ieviest arī citās profesijās.

Tātad par šo grozījumu, kā jau es teicu, ir diskutēts ilgstoši, un to ir atbalstījusi gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Tieslietu ministrija, to ir atbalstījušas arī studentu apvienības, augstskolu pārstāvji, prokuratūras pārstāvji, un tātad tas ir sagatavots, un, kā redzat, tam ir arī politisks atbalsts. Tagad, kad lemjam par tā nodošanu komisijai, es gribētu lūgt... Augstskolu likumā ir nepieciešami arī citi grozījumi, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādā pie apjomīgas likuma grozījumu paketes. Varbūt ļausim šim grozījumam iespējami ātri stāties spēkā, jo droši vien būs nepieciešams pārejas periods, laiks, lai to ieviestu! Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet citus priekšlikumus, ieteikumus par citām tēmām, iesniegt tajos Augstskolu likuma grozījumos, kurus gatavo komisija.

Tā ka - paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Krēsliņam šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 13.septembra līdz 15.septembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Hosama Abu Meri iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13. līdz 15.septembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.oktobrī. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam komisijā saņēmuši Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Pēc būtības šis likumprojekts paredz veikt mēnešalgu pakāpenisku izlīdzināšanu, sākot ar kritizēti atalgotajiem amatiem. Valsts ieņēmumu dienests tiek noteikts kā izmēģinājuma iestāde projektam par konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanu. Pēc rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tai skaitā darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm. Lai vismaz daļēji mazinātu risku par augsta līmeņa speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes, tiek piedāvāts risinājums iestādē noteikt īpaši svarīgos jeb atslēgas amatus, kuru skaits nedrīkst pārsniegt 5 procentus. Tas ņemts no labās prakses privātajā sektorā - no iestādē nodarbināto skaita, kuru mēnešalgu noteikšanai var piemērot koeficientu līdz 2, vienlaikus nepārsniedzot Ministru prezidenta noteikto mēnešalgas apmēru.

Piedāvāto risinājumu ieviešanā ir jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta.

Strādājot pie likumprojekta komisijā, tika pieprasīts arī skaidrojums no Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas par to, kāpēc tieši Valsts ieņēmumu dienests tiek izraudzīts šim pilotprojektam.

Skaidrojums ir iesniegts, saņemts komisijā, un arī ar Juridisko biroju tas tika apspriests un apstiprināts kā pamatojums.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt tam arī steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V.Valainis. Lūgums būtu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Labrīt, godātie kolēģi! Naudas trūkums ir ļoti labs aizbildinājums, lai turpinātu nerisināt sāpīgas un ilgstoši novārtā atstātas problēmas. “Pārāk mazas algas ierēdņiem!” - tas jau ir kļuvis par saukli, ar kuru aizbildināt katru kļūdu un neizdarību vai pat ļaunprātību, kas varētu pastāvēt publiskajā sektorā, jo tur taču ir “pārāk mazas algas”. Ko gan var prasīt no cilvēkiem, kuri saņem “pārāk mazas algas”?!

2400 eiro uz papīra - šī ir tā “pārāk mazā alga”, par kuru nav iespējams atrast ne Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, ne Maksātnespējas administrācijas vadītāju jau otrajā konkursā. Var jau būt, ka ar šo algu daudz kam nepietiek, taču paskaidrojiet to, lūdzu, arī skolotājiem, kuri šogad pēc vairākus gadus ilgušas cīņas ir saņēmuši “būtisku” algas pielikumu - 680 eiro uz papīra! Turklāt pat vēl šodien - 15.septembrī - daudzi skolotāji nezina, cik viņi saņems par savu darbu septembrī. Bet viņi strādā, un es nevarētu teikt, ka viņu darbs ir mazāk svarīgs vai mazāk atbildīgs par valsts amatpersonu darbu.

Bet labi. Lai nu būtu! Pieņemsim, ka ierēdņiem ir mazas algas un tās ir jāpalielina. Taču, godātie kolēģi! Tā nebūt nav ne galvenā, ne vienīgā un, es gribu teikt, pat ne vislielākā problēma, kas eksistē šobrīd valsts pārvaldē.

Ne mazāk būtiska problēma ir motivācija strādāt, lai cilvēki redzētu un apzinātos to, ka viņu darbam ir mērķis, jēga un ka viņi var savā darbā kaut ko izdarīt. Tā ir padarīta darba sajūta. Sajūta, ka paveiktais darbs nepazūd kaut kur, kā, izskatās, šobrīd politiskajos gaiteņos ir pazudis Valsts kancelejas pētījums - analīze par ierēdņu skaita samazināšanu valsts pārvaldē. Tā ir drošība, ka būs iespējams kaut ko izdarīt. Un tā ir brīvība no politiskās ietekmes.

Tie ir argumenti, kādēļ - ne jau tikai algas dēļ! - cilvēki nevēlas strādāt valsts pārvaldē. Šeit ir jautājumi, kuri ir jārisina un kurus var risināt arī bez papildu finansējuma pieprasīšanas, un es aicinu, kolēģi, to turpināt darīt un nedomāt, ka, palielinot algas, mēs atrisināsim visas problēmas valsts pārvaldē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Es tiešām nesaprotu, kādēļ Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku atalgojums šobrīd ir jāskata atrauti no valsts pārvaldē strādājošo kopējās, universālās atalgojuma sistēmas, kura pēdējos gados ir acīmredzami pierādījusi, ka vienotā atalgojuma sistēma ir cietusi absolūtu neveiksmi.

Šobrīd atraut vienu vienīgu kategoriju un saistīt to ar iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai ar viņu saistīto amatpersonu iecelšanu valsts pārvaldē - tam nav absolūti nekāda pamatojuma.

Es aicinu minētajā likumprojektā iesniegt virkni priekšlikumu attiecībā gan uz koeficientu pārskatīšanu, gan vispār tā modeļa (attiecībā uz vienoto atalgojuma sistēmu) pārskatīšanu pēc būtības, lai mēs varētu vērtēt, kurām nozarēm ir jāpieliek, kurām nozarēm ir jāatņem, nevis darīt tā kā tagad: mēs ņemam šo likumprojektu un voluntāri sākam attīstīt absolūti nepareizu praksi - vienu atsevišķu kategoriju izdalīt no kopējā valsts pārvaldes, teiksim tā, apjoma.

Par šiem jautājumiem iepriekš jau ir izteicies tiesībsargs, absolūti uzskatot, ka šāda veida pieeja nav pamatota. Un uz šo brīdi mēs tiešām...

Es uzskatu, ka minētajā jautājumā ir nepieciešamas padziļinātas, būtiskas diskusijas par nopietnu reformu, nevis tā, kā tagad piedāvā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

V.Valainis. Komisijas vārdā varētu teikt, ka šis pētījums par atalgojumu privātajā un valsts sektorā ir pieejams anotācijā un no tā izriet, ka šobrīd tiem amatiem, kuriem mēs nosakām šo pilotprojektu, atalgojums privātajā sektorā par līdzīgu pienākumu pildīšanu atšķiras par 36 procentiem.

Tas būtu viss. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes - līdz pulksten 9.45. Un lūdzu noteikt izskatīšanas laiku šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz pulksten 9.45 šā gada 15.septembrī, izskatīšanas laiks - 15.septembra Saeimas sēdē. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” trešajā lasījumā. Komisijā bija iesniegts viens priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Tātad atgādināšu, ka grozījums paredz pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz bīstama ledus gan pašvaldībā esošajās ūdenstilpēs, gan arī piekrastes teritorijās. Gribu paskaidrot, ka par šo lēmumu pašvaldība var paziņot gan ar publikāciju vietējā laikrakstā, gan izliekot paziņojumu pašvaldības telpās, gan publicējot mājaslapā internetā.

Lūgums atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.519 “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”.

Vēlos atgādināt, ka likumprojektā ir piedāvāts risināt divas problēmas. Tas skar divus jautājumus.

Pirmais jautājums ir saistīts ar tāda cilvēka, kuram ir latviska izcelsme, bet kuram nav Latvijas pilsonības un kurš neuzturas Latvijā, tiesībām un iespēju mainīt tautību. Par šo priekšlikumu mums nebija daudz diskusiju, priekšlikums ir atbalstīts, iestrādāts otrajā lasījumā, un būs viens precizējošs priekšlikums, par kuru mēs runāsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti 1.priekšlikumu atbalsta.

A.Judins. Ja drīkst, es par 1.priekšlikumu gribu pateikt, ja mēs jau sākam runāt tādā veidā.

1.priekšlikums. To iesniedza iekšlietu ministrs, un tam ir tehnisks raksturs. Tas ir redakcionāls. Tātad komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

2., 3. un 4.priekšlikums ir ļoti līdzīgi savā saturā un skar otro jautājumu, otro problēmu.

Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par šiem priekšlikumiem, bet man gribētos atgādināt jautājuma būtību. Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz jaunu... papildu iespēju - mainīt tautības ierakstu uz tautību “latvietis” Latvijas pilsoņiem, kuru vecāki, vecvecāki nav pēc izcelsmes latvieši, bet kuri ir piederīgi latviešu kultūrai un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Šo iespēju bija paredzēts nodrošināt, ja ir ievēroti likumā definētie priekšnosacījumi: cilvēkam ir Latvijas pilsonība, vismaz 15 gadus viņš nodzīvojis Latvijā un - trešais - viņš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu. Tātad bija paredzēts nodrošināt iespēju personai pēc savas vēlmes, pastāvot noteiktiem priekšnosacījumiem, pašidentificēties un nostiprināt piederību latviešu tautai.

Savukārt valsts apņēmās šo izvēli atzīt un respektēt.

Tātad, kā es jau teicu, ir iesniegti trīs priekšlikumi, kas piedāvā atteikties no otrajā lasījumā pieņemtā. Šie priekšlikumi ir līdzīgi, un Juridiskajā komisijā pagājušajā nedēļā mēs diskutējām ar priekšlikumu iesniedzējiem. Tātad... diskusijā piedalījās divu priekšlikumu iesniedzēji.

Pirmām kārtām priekšlikumu atteikties no šīs normas iesniedza Juridiskais birojs. Ņemot vērā, ka Juridiskā biroja pārstāvjiem nav iespēju no tribīnes stāstīt, kādi ir tie argumenti, man komisijas vārdā, es uzskatu, būtu jāinformē, kādi bija tie argumenti, kuru dēļ Juridiskais birojs piedāvāja atteikties no principa, kuru mēs apstiprinājām.

Juridiskā biroja argumenti bija šādi.

Tautības jēdziens normatīvajos aktos nav definēts. Likumprojekts maina sistēmu, papildus esošajai tautības ieraksta maiņas sistēmai paredzot jaunu, kas maina tautības jēdzienu. Tātad - tautības jēdziens nav definēts, bet likumprojekts maina tautības jēdzienu.

Otrais. Tautības ierakstam nav juridiskas nozīmes, izņemot šo nozīmi - pilsoņu kopuma apzināšanu un naturalizāciju.

Tālāk. Eiropa par tautībām nerunā. Runā par valstspiederību. Eiropas ceļš ir tautību nereģistrēt, un Latvijai būtu jāseko šim ceļam, proti, ir jāatsakās no tautības reģistrācijas vispār.

Nākamais. Nav skaidrs, kāds ir leģitīmais mērķis priekšlikumam mainīt tautību, ņemot vērā personas pašidentificēšanos.

Tālāk. Juridiskais birojs norādīja, ka nav arī bijis saprotams, kāpēc tautību var mainīt uz “latvietis”, bet nevar mainīt uz citu tautību.

Tālāk. Izskanēja arguments, ka nav saprotams, kāda būs bērna tautība, ja persona mainīs tautību uz “latvietis”.

Tālāk. Juridiskajam birojam nebija skaidrs, ko darīt bāriņtiesai, ja vecāki nevarēs vienoties par bērna tautību.

Tālāk. Tika uzdots jautājums, vai mazbērnam būs tiesības atgriezties pie vecvecāku izcelsmes tautības.

Un izskanēja arī jautājums, ko darīt, ja ierēdnis atteiksies reģistrēt tautību. Proti, - kā to var pārsūdzēt?

Tas viss nebija skaidrs Juridiskajam birojam.

Mēs diskutējām, un uz šiem jautājumiem, protams, tika sniegtas atbildes, un man gribētos, lai jums arī būtu attiecīgā informācija.

Tātad tika uzsvērts, ka tautību cilvēks varēs mainīt pēc savas vēlmes, ja pastāv minētie priekšnosacījumi, proti, Latvijas pilsonība, nodzīvoti 15 gadi, persona prot valsts valodu, jūt piederību latviešu kultūrai un vēlas to publiski nostiprināt. Respektīvi, ierēdņa funkcija ir tehniska. Viņa pienākums - nostiprināt, ierakstīt attiecīgo informāciju, ja persona to vēlas un ja ir konstatēta tās atbilstība izvirzītajām prasībām. Līdz ar to nav pamata uztraukties par ierēdņiem, kuriem nav paredzēts dot tiesības pārbaudīt, cik lielā mērā persona ir piederīga latviešu kultūrai.

Jautājums par bāriņtiesu nebija saprotams, jo arī tagad iespējama situācija, ka vecākiem ir atšķirīgas tautības un viņi nevar vienoties par bērna tautību. To sekmīgi risina jau tagad, to varēs arī turpmāk sekmīgi risināt.

Jautājums par mazbērnu iespēju atgriezties pie tā saucamās izcelsmes tautības demonstrēja, ka Juridiskais birojs uztver visu šo normu kā sava veida spēli, proti, kaut gan var mainīt tautību, bet, nu, vienalga nevajadzētu aizmirst arī to izcelsmes tautību. Protams, mērķis ir cits un tas neder. Par to mēs tieši runājām komisijā.

Tālāk... (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) Komisijas vārdā es tieši informēju par komisijā diskutēto, un es domāju... Es tikko ziņoju, kādi bija argumenti tiem, kuri piedāvāja izslēgt. Tagad es stāstu par argumentiem, kādi bija izteikti saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tālāk. Saistībā ar jautājumu, kāpēc nav piedāvāts arī mainīt tautību uz citu. Nu, mēs diskutējām, un, es domāju, ka arī Juridiskajam birojam bija skaidrs un saprotams fakts, ka tad, ja cilvēkam ir Latvijas pilsonība, viņš ir nodzīvojis Latvijā 15 gadu un prot latviešu valodu, tas nedod pamatu rakstīt dokumentos, ka viņš pēc tautības ir vācietis vai polis. Par to mēs arī runājām. Nu un, protams, bija arī norādīts: fakts, ka ir piedāvāta jauna sistēma, nenozīmē, ka priekšlikums, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, ir slikts.

Par leģitīmo mērķi es tagad nerunāšu. Izmantošu iespēju debatēt.

Tālāk. Saistībā ar šo priekšlikumu vārds komisijā tika dots Rībenas kundzei. Un viņa norādīja uz trim būtiskiem faktiem, kuru dēļ ir svarīgi izslēgt normu. Proti, viņa uzsvēra, ka 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas tika nospraustas pēc etniskā principa. Latvija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija. Jēdziens “tēvzeme” ietver ģenētisko tautības principu. Savukārt likumprojekta iesniedzēji runā par piederību latviešu kultūrai, bet latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvu tautības, un vispār, kā Rībenas kundze mums norādīja, etniskais moments ir gēnu līmenī. Līdz ar to jautājums ir par gēniem un neko nevar mainīt.

Tātad Juridiskā komisija, izskatot un noklausoties šos argumentus, ir nolēmusi atbalstīt pirmo... - es atvainojos! - nolēmusi atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Vispirms jau paldies atbildīgajai komisijai par atbalstu šim priekšlikumam. Ceru, ka arī jūs to atbalstīsiet.

Raugiet, nu, nav jau man patiesībā nemaz žēl, ka, teiksim, Judina kunga pasē ierakstītu “latvietis”. Man patiešām nav žēl. Bet man ir ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņu, kuriem tagad būs jāpārbauda šī ieraksta “latvietis” pretendenta atbilstība - vai viņš ir vai nav piederīgs latviešu kultūrai.

Es pieļauju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdnim būs jānoskatās, kā atbilstošais pretendents dejo plaukstiņpolku, jāpārbauda, cik tautasdziesmas šī persona ir iemācījusies, un tas varētu ierēdnim būt arī mazliet par smagu. Judina kungs nākošajos priekšlikumos ierosina, ka personas latviešu valodas prasme ir jāpārbauda atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Es domāju, ka tādā gadījumā būs jāizstrādā vēl vieni Ministru kabineta noteikumi, ja vien jūs neatbalstīsiet manu priekšlikumu, kā noteikt - ir vai nav persona piederīga latviešu kultūrai.

Vēl labāk. Judina kungs pēc tam ir palabojis savu priekšlikumu, un nu būs tagad ierēdnim jāpārbauda, vai atbilstošais pretendents jūt vai nejūt piederību latviešu kultūrai.

Redziet, Judina kungs, ar tām jūtām ir tā ļoti sarežģīti. Teiksim, jums būtu ļoti grūti noteikt, kādas ir manas patiesās jūtas attiecībā pret jums. (Starpsauciens: “Mīlestība!”) Jūs, protams, varat nojaust, kādas tās ir, ja jau es šeit stāvu, bet tās nu galīgi nav pierādāmas. Un līdz ar to, arī šis kritērijs - piederība latviešu kultūrai vai cilvēku sajūtas - nu nekādi nevar kalpot par pierādāmu faktu, pēc tam vēl varbūt pārsūdzamu, ja cilvēks pēkšņi būs apvainojies, ka viņa jūtas nebūs pareizi novērtētas.

Manas sajūtas šobrīd ir, ka mans priekšlikums ir atbalstāms, un tas būs tikai par labu. Nemocīsim ierēdņus ar kaut kādu uz jūtām balstītu lēmumu pieņemšanu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es pirmām kārtām gribu vēlreiz atkārtot, ka nav paredzēti nekādi pārbaudījumi, lai noskaidrotu, cik lielā mērā persona izjūt šo piederību. Tas ir paša konkrētā cilvēka jautājums. Un, kaut gan Juridiskajam birojam bija cits viedoklis par priekšlikumu, arī Juridiskais birojs norādīja, ka šis jautājums ir pašidentificēšanās jautājums. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir latvietis, tad ne jums, ne man, ne kādam citam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi.

Līdz ar to, es domāju, ierēdņiem šeit nebūtu grūti strādāt.

Otra lieta. Es nedomāju, ka tas ir pareizi - šo jautājumu reducēt uz atsevišķām personām. Nav svarīgi, vai jums ir žēl vai nav žēl... ir vai nav iebildumi saistībā ar manu pasi. Šeit nav jautājums par mani vai par kaut kādu citu cilvēku; šeit ir jautājums par principu. Un es atļaušos citēt Rībenas kundzes teikto. Proti, Juridiskajā komisijā viņa norādīja, ka 19.gadsimtā, nospraužot valsts robežu, nevienam nejautāja: “Kā tu jūties?” Bet jautāja: “Kas tu esi pēc tautības?” Taisnība! 19.gadsimtā, veicot tautību skaitīšanu, cilvēkam jautāja: “Kādā valodā tu runā?” Es pētīju tieši tos dokumentus, un es redzēju piemēram, vienu tādu dokumentu, kur kāda Matrena Ivanova stāsta: “Es runāju latviešu valodā.” Un kas viņa ir? Viņa ir latviete. Un nekas, ka viņa ir Matrena, nekas, ka viņa ir Ivanova! Cilvēks pats nosaka. Tā tas bija 19.gadsimtā. Un tā tas bija tieši 1918.gadā. Bet padomju laikā situācija mainījās: valsts bija nolēmusi, ka tā var tieši pateikt, kas tu esi. Es aicinu atgriezties pie pamatprincipa.

Tālāk. Es gribu izmantot iespēju un iepazīstināt jūs ar vienu publikāciju. Proti, Latvijā pazīstamais jurists Egils Levits šonedēļ publicēja savu viedokli par attiecīgo jautājumu. Es pieļauju, ka ne visi ir juristi, ne visi lasa “Jurista Vārdu”, taču tur ir ļoti svarīgi atzinumi, kas, es ļoti ceru, varēs palīdzēt jums labāk saprast. Es nevarēšu nolasīt visu rakstu, bet atsevišķas tēzes no tā, ko publicēja Levits, varbūt jums palīdzēs labāk saprast situāciju.

Levits raksta, ka, lai gan pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka šis likumprojekts par tautības ieraksta maiņu skar nelielu tehnisku jautājumu, taču patiesībā tas ir par Latvijas valsts izpratnei būtiskiem jautājumiem. Tas netieši pieskaras jautājumam par Latviju kā nacionālu valsti un latviešiem kā tās pamatnāciju jeb valstsnāciju.

Nacionālas valsts nozīme. Levits raksta, ka Latvijas valstij - blakus vispārējiem, visām demokrātiskām un tiesiskām valstīm kopējiem uzdevumiem, kuri mūs vieno ar citām Rietumeiropas valstīm, - ir arī ļoti specifisks uzdevums, kas jāpilda tikai Latvijai. Latvijas valstij ir jābūt garantam latviešu nācijas eksistencei, tās valodas un kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadsimtiem. Tieši ar šo specifisko uzdevumu Latvijas valsts atšķiras no jebkuras citas demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas valsts Eiropā un visā pasaulē. Latviešu nācija ir viens no mūsu valsts pastāvēšanas virsmērķiem.

Kas ir latviešu nācija - jautā Levits. To identificējošie faktori ir latviešu valoda un latviešu kultūra visplašākajā izpratnē. Tie ir objektīvie kritēriji. Subjektīvais kritērijs ir indivīda piederības apziņa latviešu nācijai, sevis apzināšanās tieši kā latvietim.

Cilvēka izcelsme parasti determinē viņa personīgo identitāti, tātad arī nacionālo identitāti, kura viņu ietver savā tautā kā komunikācijas pamatkopienā. Tomēr blakus tam reāli pastāv arī citādas situācijas. Pirmkārt, cilvēka izcelsme var arī nesakrist ar šo vides un audzināšanas rezultātā individuāli iegūto piederību savas valsts nācijai. Otrkārt, cilvēks, kas piedzimis un audzināts kā cittautietis, dzīves gaitā var lēnām ieaugt savas valsts nācijā.

Tautības ieraksts dokumentos cilvēkam nedod nekādas tiesības vai priekšrocības. Tam praktiski nav nekādu juridisku seku. Taču tam ir nozīme. Tas ir juridiski fiksēts publisks piederības apliecinājums. Latvijā, ņemot vērā mūsu vēsturi, pastāv brīvprātīga iespēja savu tautību apliecināt publiski, ierakstot to attiecīgos dokumentos. Ja šāda iespēja pastāv, tad arī tiem cilvēkiem, kuru vecāki vai vecvecāki nav latvieši, bet kuri paši objektīvi ir un subjektīvi sevi uzskata par latviešiem un vēlas to publiski apliecināt, šī iespēja būtu jādod. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Es lūdzu vēl dažas minūtes, lai pabeigtu!

Sēdes vadītāja. Judina kungs, cik daudz papildlaika jums būs nepieciešams? Vai pietiktu ar divām minūtēm, apvienojot ar otro uzstāšanās laiku?

A.Judins. Jā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Lai runā!”) Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!

A.Judins. Levits savā rakstā arī uzsvēra: “...to cittautiešu, kas ir iekļāvušies latviešos, vēlme ne vien tiem faktiski piederēt, bet to arī publiski apliecināt, ir saprotama un atbalstāma. Tādēļ atbilstoši Satversmē ietvertajam nacionālās valsts virsprincipam, kas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošajiem pamatprincipiem, būtu vēlams šo cilvēku pozitīvo nostāju pret latviešu nāciju veicināt, arī pielāgojot attiecīgu likumdošanu.” Tā Levits.

Es nezinu, vai jūs pārliecināja vai nepārliecināja šis viedoklis, bet, manuprāt, ja mēs tieši apgalvojam, ka Latvija ir nacionāla valsts un ja ir cilvēki, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, bet grib kļūt par latviešiem, ir aplami viņiem pateikt: “Nē. Burkāni ir burkāni, kartupeļi ir kartupeļi.” Domājiet paši! Bet, domājot un lasot Satversmi, pievēršot uzmanību preambulā rakstītajam, es nedomāju, ka valstij būtu jāliek kaut kādi šķēršļi tiem cilvēkiem, kuri grib izvēlēties tautību atbilstoši savām sajūtām.

Līdz ar to es lūdzu 2., 3. un 4.priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Jā. Godājamie kolēģi, jau pirms trim gadiem es 18 minūtes no Saeimas tribīnes runāju par to, ka šis ir viens no absurdākajiem likumprojektiem, kāds jelkad ticis skatīts Saeimā, un es toreiz cerēju, ka Judina kungs to saprata. Var, protams, lietas novienkāršot, bet vai tiešām nav nekādu robežu? Es tikai priecātos, ja tik vienkārši un tik mehāniski varētu palielināt latviešu skaitu, kā to bez jebkādām iepriekšējām diskusijām ar sabiedrību ir iecerējuši likumprojekta autori.

Es varu tikai pabrīnīties par ambīcijām revidēt tos latviešu tautas etniskās pašapziņas un morāles pamatprincipus, pie kuriem tā ir turējusies visu savu pastāvēšanas laiku. Šie principi ir izturējuši septiņus grūtus politiskas nebrīves gadsimtus un 50 smagus okupācijas gadus. Un nu te pēkšņi tos pasludina par novecojušiem un netaisnīgiem! Izskatās, ka šim procesam nav robežu.

Novedot līdz absurdam Judina kunga priekšlikumu, teikšu tā: nu, tad uzņemsim Latvijā, teiksim, 20 miljonus imigrantu, pamācīsim latviešu valodu, diagnosticēsim viņu piederību latviešu kultūrai, un - latvietis gatavs! Un nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai viņam skrien skudriņas pār kauliem, dziedot “Saule, Pērkons, Daugava”? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku, drīzāk otrādi - tas būs magoņu lauks ar rudzupuķu nosaukumu un tikumiem.

Jūs runājat par piederību latviešu kultūrai, bet latviešu tautas mentalitāte ir veidojusies tā, ka latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvutēvu tautības. Turpretim ar lielu cieņu mēdz attiekties pret cittautiešiem, kas iemācījušies latviešu valodu un darījuši ko labu Latvijai. Savukārt tos latviešus, kas individuālā komforta līmeņa celšanas nolūkā centās asimilēties vāciešos, latvieši nicīgi sauca par kārkluvāciešiem, un tagad mums tiek piedāvāts, ja tā var teikt, tāds kārkluvāciešu likums.

Likumprojekta autori sola, ka cilvēki, kas jūtas piederīgi latviešu kultūrvidei, vairs nebūšot no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ. Ko tas nozīmē? Vai ir zināms kaut viens gadījums, ka kāds cittautietis brīvajā Latvijā ir juties no latviešu kultūrvides izstumts vairāk, nekā pats to ir vēlējies? Mūsu kultūrvide tradicionāli ir daudznacionāla. Satversmes sapulcē ir bijušas pārstāvētas visas nozīmīgākās etniskās minoritātes. Vai Inese Galante, Gidons Krēmers, Gļebs Panteļejevs un vēl bezgala daudzi, nebūdami latvieši, jūtas izstumti no Latvijas kultūrvides? Īstenā latviešu kultūrvidē tautība pieder pie tām liktenīgajām un svētajām kategorijām, kas paliek nemainīgas visu cilvēka mūžu un nepakļaujas izvēlei. Šaubos, vai citām tautām ir citādi.

1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas ir nospraustas pēc etniskā principa un nesakrīt ar vēsturiskajām guberņu un apriņķu robežām. Latvijas teritorija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija jeb tēvzeme, un pats vārds “tēvzeme” jau ietver ģenētisko tautības principu. Cilvēce tā gadu tūkstošiem ir noteikusi un joprojām nosaka cilvēku tautību. Nosaukt šo principu par novecojušu - tas tēmē ļoti dziļi. Tad par novecojušu tiek pasludināts pats pamats, uz kā balstās 18.novembra Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana un teritoriālā nedalāmība.

Gandrīz pirms 100 gadiem latvieši ir konstruējuši savu nacionālo valsti kā savas pastāvēšanas politiski sociālo formu savā tēvzemē. Tagad viss tiek apgriezts kājām gaisā. Iznāk, ka nevis tauta konstruē savu valsti, bet gan valsts būs tā, kas konstruē administratīvā kārtā latviešu tautu.

Etniskā latvietība gadu simtiem ir bijusi latviešu svētums, ko var vienīgi mantot, nevis izvēlēties. Saskaņā ar likumprojektu etniskā latvietība turpmāk būtu iegūstama daudz vieglāk nekā vienas otras sevi cienošas valsts pilsonība.

Es tūlīt beigšu. Viena rindkopa.

Pieņemot šādu likumu...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi... Vienu mirkli, Rībenas kundze! Vai deputātiem ir iebildumi, ka deputāte Rībena turpina, apvienojot ar otru uzstāšanās laiku?... (Starpsauciens: “Lai runā!”) Paldies.

Turpiniet!

I.Rībena. Pieņemot šādu likumu, Latvijas valsts vara patvaļīgi izsniedz sev licenci latviešu tautības piešķiršanai pēc saviem ieskatiem. Nākamais loģiskais solis varētu būt likumprojekts par gadījumiem, kādos cilvēkam latvieša tautību var atņemt. Tas, protams, es saku vēlreiz, ir absurds!

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Līdakas kunga, Nacionālās apvienības un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ko arī komisijā atbalstīja deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Protams, bija ļoti interesanti uzzināt daudz ko jaunu par jaunlatviešiem un par ļoti vērtīgu diskusiju Gebelsa stilā, bet jautājums šeit absolūti ir cits.

Ko bija piedāvājis Judina kungs uz otro lasījumu un par ko mēs arī Saeimas Juridiskajā komisijā debatējām pirms otrā lasījuma? Mēs runājām par to, ka tādi kritēriji kā “piederīgs latviešu kultūrai”, “apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai” ir absolūti abstrakti jēdzieni, abstraktas kategorijas, kuras nav iespējams absolūti nekādā veidā noteikt. Visus šos argumentus mēs izteicām otrajā lasījumā. Un, kā šodien mēs redzam, vairāku frakciju pārstāvji, kā arī Juridiskais birojs... vieni - vienu iemeslu dēļ, citi - citu iemeslu dēļ ir iesnieguši šo priekšlikumu par to, ka minētā norma ir izslēdzama.

Kāpēc izslēdzama? Tāpēc, ka mēs nevaram... Pirmām kārtām Judina kungs, iesniedzot šo priekšlikumu, nav paredzējis, kā mēs to latvietību mērīsim. Ar lineālu? Pēc deguna mēs to mērīsim? Lec viņš pāri ugunskuram vai nelec? Vai dara tur vēl kaut ko savā brīvajā laikā? Pēc būtības jautājums ir vienkārši juridisks. Tam ir nepieciešami šāda veida kritēriji un tehniski nosacījumi, kurus būtu iespējams īstenot, piemēram, ar deleģējumu Ministru kabinetam. Konkrēti jāpasaka, kā mēs izmērīsim to latvietību un piederību latviešu kultūrai. Citādi bez Ministru kabineta noteikumiem mēs nekādi to normu ieviest nevaram. Par šo jautājumu ir absolūta un vienkārša skaidrība. Mēs nevaram piepildīt to vēlmi... un formulēt to tādā juridiskā konstrukcijā, lai šo normu varētu piemērot. Bez ļaunprātības, ar skaidriem, saprotamiem kritērijiem, lai ierēdņi saprastu, ko attiecīgi konkrētajā situācijā no viņiem prasa.

Kamēr nav atbilžu uz šiem jautājumiem, šī norma nav atbalstāma.

Līdz ar to tiešām, cienījamie kolēģi, varbūt cienīsim cits cita laiku, pārstāsim šeit lauzt šķēpus, kurš te lielāks latvietis, kurš mazāks latvietis, beigsim analizēt Latvijas veidošanas vēsturi un tā tālāk un atbalstīsim 2., 3. un arī 4.priekšlikumu - izslēgt minēto normu, un pāriesim pie nākošajiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātie kolēģi! Mani fascinēja analoģija ar rudzupuķi un magoni. Jo galu galā rudzupuķe var palikt rudzupuķe un magone var palikt magone tajā rudzu laukā. Bet neviens nevar liegt nedz rudzupuķei, nedz magonei sevi asociēt un saukt par rudzu lauku.

Ko es ar to gribu teikt? Proti, mēs šobrīd dzīvojam pasaulē, kuru nosaka ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības likumdošana. Judina kungs, manuprāt, ļoti skaidri parādīja, un es šeit negribu atsaukties uz lērumiem Benedikta Andersona vai Ernesta Gelnera pētījumu, kuros ļoti skaidri parādīts, kādā veidā 19.gadsimtā valodu kopienas ir veidojušās un atstājušas sev iespēju pašidentificēties.

Šajā gadījumā es varu atgādināt arī to, ka 1920. un 1930.gados runa bija ne tikai par pašidentifikāciju, bet arī par uzvārda maiņu. Mūsu pašu kaimiņu Igaunijā tas joprojām ļoti veiksmīgi notiek. Rībenas kundze noteikti zina to pašu Teodoru Zaļkalnu, kurš bija Grīnbergs, mums bija arī Rožkalna, kura iepriekš bija Rozenberga. Tā ka tā ir absolūti normāla lieta un cilvēku pašu izvēle. Tāpēc es negribu šeit izvērst savu stāstu, bet runāšu īsi, jo galu galā mēs esam šeit, Saeimā, pieņēmuši Satversmes preambulu. Un, ja mēs esam pieņēmuši Satversmes preambulu, tad tas ir ļoti loģiski, ka mēs ejam tālāk un atsakāmies no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas sārņiem tautību politikā.

Paldies. Aicinu neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvieši un nelatvieši!

Vispirms es gribu teikt to, ka šī norma tomēr tika atbalstīta otrajā lasījumā, un man šķiet, ka uz trešo lasījumu būtu jāveic tikai tādas redakcionālas izmaiņas, nevis mums tagad atkal jāatgriežas pie tā jautājuma, ko mēs vienreiz esam izlēmuši, un tagad atkal jāsāk debates no sākuma. Manuprāt, tiešām trešajā lasījumā būtu jāciena kolēģu jau otrajā lasījumā izdarītā izvēle un tagad mums nebūtu pie tā jāatgriežas.

Es atgādināšu, ko teicu otrajā lasījumā. Es nesaprotu, no kā latvieši baidās. Nupat es biju Īrijā, kur runāju ar tur dzīvojošiem latviešiem. Daudzi no viņiem izteica tādu novērojumu, ka, piemēram, poļi, kas aizbrauc uz Īriju, spēj saliedēties un kopā darboties, sadarboties, meklēt kopīgus risinājumus arī biznesā un tā tālāk, un tā joprojām. Latvieši, kas aizbraukuši uz Īriju, kaut kā salien katrs savā stūrītī. Vai tas ir viensētas sindroms, kas mums ir no kuriem tur gadsimtiem saglabājies, vai kas cits, - es nezinu.

Nākamais, ko gribu teikt. Ja tīri vēsturiski paskatāmies uz to, kā, piemēram, Latvijas pierobežā kādreiz tika šīs tautības piešķirtas, mēs redzam, ka Latvijas pierobežā tiem, kas nemācēja pareizi runāt latviski, dažreiz arī neiedeva tautību “latvietis”, bet iedeva vai nu tautību “baltkrievs”, vai “polis”. Starp citu, tautību “polis” ļoti bieži deva tāpēc, ka visi katoļi toreiz bija diezgan ciešām saitēm saistīti ar Poliju, līdz ar to katolis bija polis neatkarīgi no tā, vai viņš prata runāt latviešu valodā vai latviešu valodas paveidā - latgaliski.

Es pats zinu vairākus cilvēkus, kuriem ir tautība “baltkrievs”, bet kuri prot latviešu valodu un ir lojāli Latvijas valstij. Es pat teiktu, ir ļoti pieļaujams, ka šis cilvēks balso par Nacionālo apvienību; vismaz līdz šim viņš balsoja par Nacionālo apvienību. Bet viņam netiek dota iespēja kļūt par latvieti! Nu, es patiešām nesaprotu, no kā Nacionālā apvienība baidās (Starpsauciens no Nacionālās apvienības: “No stulbuma!”) un kāpēc Nacionālā apvienība nevēlas, lai tās atbalstītāju skaits pieaugtu, nevis paliktu tikai pašreizējā apmērā - zem 20 procentiem.

Es aicinu tomēr noraidīt 2., 3. un 4.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Turpinu tēmu: no kā mēs baidāmies un kā mēs ko mērām.

Replika par Elksniņa kunga bažām, kādu mērinstrumentu pielietot, lai noteiktu cilvēka piederību Latvijas kultūrai. Es gribu teikt: šī priekšlikuma aizstāvji no šīs tribīnes šodien ļoti daudz lietoja pašpasludinātus un pašprezumētus jēdzienus, kas arī nav izmērāmi.

Ja, runājot par tradicionālām latviešu tautas vērtībām, vienlaikus tajos izteikumos ietverot arī apgalvojumus, kas satur norādes uz to, ko latvieši nicina, tad es no tā secinu, ka acīmredzot kaut kā nicināšana arī tiek uztverta par tikumu; tā, manuprāt, ir diezgan dīvaina konstrukcija.

Un, runājot par to, vai mums vispār ir jāmēra piederības sajūta... Kādēļ? Vai valsts ir lielā mamma vai policists, kurš iejaucas cilvēka pašdeklarētajās sajūtās? Ar kādu mērķi mēs to darām? Nekas nav jāmēra, tas ir pašdeklarēšanās princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš jūtas piederīgs, tad būsim par to priecīgi un ļausim viņam tā justies, nevis baidīsim ar to, ka tas nebūs normatīvi izmērāms!

Līdz ar to, es domāju, šim likumprojektam ir simboliska jēga: tas pasaka, ka mēs esam atvērti, mēs nebaidāmies un esam priecīgi par cilvēku, kurš jūtas tā, ka viņš ir latvietis.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Inguna Rībena jau izteica un pamatoja visus šos argumentus saistībā ar tautības maiņu, bet es vēlos uzsvērt īpaši Spolīša kungam un Viņķeles kundzei: arī šobrīd ir iespējams cilvēkiem pašidentificēties, kurai tautībai viņš ir piederīgs, bet tas var notikt tikai vecāku vai vecvecāku tautību rāmjos.

Piemēram, Veiko Spolīša kungs var izvēlēties, vai ir piederīgs igauņu tautai vai latviešu tautai, - tās ir viņa tiesības izvēlēties. Bet viņš nevar izdomāt, ka viņš grib būt piederīgs ķīniešiem, un nākamajā dienā par tādu kļūt.

Un, atbildot Viļuma kunga paustajai replikai par Nacionālo apvienību, es vēlos teikt, ka Nacionālo apvienību Latvijas pilsoņi atbalsta neatkarīgi no tautības - gan latvieši, gan lietuvieši, gan ukraiņi, gan krievi -, tie cilvēki, kuri jūt piederību Latvijas valstij, mīl mūsu zemi. Un šiem cilvēkiem tautības maiņa nav nepieciešama. Viņi izjūt piederību Latvijai un lepojas, ka ir piederīgi konkrētai tautībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim, otro reizi.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Paldies, Jāni, par atgādinājumu par manu otro tautības daļu. Tik tiešām tas tā ir - es varu izvēlēties vai nu vienu, vai otru, bet tā ir mana paša brīva izvēle. Šajā gadījumā es varbūt vēlos būt un pašidentificēties kā eiropietis, tai pašā laikā Eiropas tautības nav, un līdz ar to man šādas iespējas nav, Jāni.

Te ir cits jautājums. Ja armēņu, ukraiņu ģimenē dzimis bērns vēlas pašidentificēties kā latvietis, kāpēc viņam to liegt? Līdz ar to aicinu tomēr neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs, paužot komisijas kopējo viedokli, vēlas ko piebilst?

A.Judins (VIENOTĪBA).

Paužot komisijas kopējo viedokli (Dep. A.Elksniņš: “Aicinu neatbalstīt!”), vēlos atgādināt to, ko jūs dzirdējāt. Proti, priekšlikums neparedz nekādas pārbaudes. Es redzu, ka debatējot kolēģi to ir ignorējuši.

Tāpat komisijas vārdā gribu atgādināt - projekts paredz, ka tiesības mainīt tautību ir cilvēkam, kurš nodzīvojis te 15 gadus un ir Latvijas pilsonis, tāpēc tas par tiem 20 miljoniem, kuri atbrauks un kaut ko prasīs, droši vien ir nevietā.

Komisijas vārdā es vēlos arī vērst uzmanību, ka bija iesniegts Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas atbalstīja šo konceptu, bet politisku iemeslu dēļ tas tika atsaukts.

Varam balsot. (Starpsauciens: “Kā komisija aicina balsot?”) Komisija atbalstīja 2.priekšlikumu. (Starpsauciens).

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Judins. (Starpsauciens: “Un?”) Tad aicinu rīkoties. Komisijas vārdā es aicinu rīkoties droši vien pēc sirdsapziņas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 3.priekšlikums ir identisks, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu debates ir iespējamas, bet, tā kā ir atbalstīts 2.priekšlikums, tad 3. un 4. vairs nav balsojami. Bet debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Parlamenta liberālajiem kolēģiem tikai maza ilustrācija no intervijas ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu - Oskara Kalpaka pieminekļa, Stūra mājas piemiņas zīmes “Melnais slieksnis” autoru un vēl daudzu mums nozīmīgu pieminekļu autoru. Jautājums “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”: “Barišņikovs sevi skaidro kā pasaules pilsoni, kura tautība ir amerikānis, kaut gan viņš ir dzimis rīdzinieks, krievs. Iespējams, viņš tiešām ir pasaules pilsonis. Tāpat tevi ar grūtībām iespējams identificēt kā krievu. Kas tu īsti esi?” Un Gļebs Panteļejevs atbild: “Attiecībā uz Barišņikovu - jā, viņš ir pasaules pilsonis. Taču ir lietas, kas dotas dzimšanas brīdī, un tās nevar ignorēt. Tu nevari ignorēt, piemēram, dzimumu.” Lai gan drīz mums piedāvās darīt arī to! “Var, protams, to mākslīgi mainīt, bet... Vēl viena lieta - etniskā izcelsme. It kā no tās var atteikties šā brīža vēsturiskās situācijas dēļ, taču tā, manuprāt, ir slikta gaume un histēriskums. Barišņikovs nekad nav atteicies no savas etniskās izcelsmes, kaut gan kādu pusgadsimtu jau dzīvo Amerikā un dēvē sevi par american. Taču viņš nekad nebrauc uz Krieviju - acīmredzot viņam ir iemesli tā izlemt. Cita lieta - kādi ir tavi uzvedības imperatīvi, kā tu uztver realitāti un vēsturi. Arī man ir ambīcijas būt pasaules cilvēkam, arī es varu kosmopolītiski domāt un lemt. Bet mana sieva Olga [tēlniece Olga Šilova] smejas par mani: ir viena lieta, pēc kuras vienmēr varēs pateikt, ka tu esi krievs, - tev saimniecībā noteikti būs pāris durvju, kurām rokturis vērsies uz augšu. [..] Jā, tā ir! Es neesmu nekāds jokupēteris vai juceklis, man saimniecībā viss ir kārtībā. Manā vērtību skalā rokturim ir maza loma, tomēr tas ir mans slāviskais elements. Mani draugi latvieši smejas: atbraukuši uz krievu pirti pie Gļeba. Šīs etniskās lietas noteikti kaut kur parādās... Gleznotājs Jānis Zemītis stāstīja: astoņdesmitajos gados viņš paņēma ģimenē bāreni no Nikaragvas, mazu puiku - tu noteikti zini, ir tāds Martins Zemītis. Jānim bija vairāki bērni, visi auga vienā ģimenē, visi tika vienādi audzināti, bet Martins bija tāds: viņš ieraudzīja bumbu, un viņš palika burtiski traks - šī latīņamerikāņu kaisle bija gēnos! Tāpēc nevajag uztraukties un spazmot par to - etniskais moments ir gēnu līmenī.” (Citāta beigas.) Tā bija intervija “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” augustā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 3. un 4.priekšlikums arī ir komisijā atbalstīti.

A.Judins. Tā. Tātad tās bija debates par 2. ... es sapratu...

Sēdes vadītāja. Debates bija par 3.priekšlikumu...

A.Judins. Jā, tad 4.priekšlikums. Mēs faktiski jau atbalstījām arī.

Sēdes vadītāja. Komisijā ir atbalstīti. Un tas nav balsojams.

A.Judins. Jā. 5. - deputāta Judina priekšlikums, kas paredz, ka tiesības mainīt var izmantot vienreiz. Nav atbalstīts. (Dep. L.Čigāne: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Tomēr 5.priekšlikums nav balsojams. Nav balsojams, jo ir atbalstīts 2.priekšlikums. Līdz ar to 5.priekšlikums nav balsojams. Nav balsojams!

A.Judins. Tātad, kā es sapratu, mēs nebalsosim par 5.priekšlikumu. Var runāt par nākamo, ja?

6. - deputāta Judina priekšlikums, kas piedāvā jaunu redakciju 3.panta ceturtajai daļai.

Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums nav balsojams.

A.Judins. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Bet komisijas vārdā es gribu vērst uzmanību uz to, ka...

Sēdes vadītāja. Tā... Vispirms, Judina kungs, pasakām skaidri: arī šis priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.

A.Judins. Jā, bet komisijas sēdes laikā diemžēl mums bija jādiskutē ar Juridisko biroju. Un viņu viedoklis diemžēl... Juridiskā biroja viedoklis diemžēl šoreiz, manuprāt, nav visai pareizs.

Jā, ir taisnība, ka mēs atbalstījām šodien 2., 3., 4.priekšlikumu un izņēmām ārā 3.panta ceturto daļu. Bet par to, kas ir piedāvāts, komisijā mēs diskutējām. Es ceru, ka jūs arī sapratīsiet problēmu. Vai tā vispār ir?

6.priekšlikums piedāvā jaunu daļas redakciju. Tā ir jauna redakcija. Mēs balsojam par priekšlikumiem, par 2., 3. un 4.priekšlikumu, nevis par kaut kādiem konceptiem. Komisijā šis jautājums nebija izlemts. Mēs diskutējām, un jautājums jums jālemj, bet 6.priekšlikums ir par jaunu redakciju. Teikt, ka tas nav balsojams tāpēc, ka deputātiem ir konceptuāli citas domas, nav pareizi, jo tā ir cita redakcija. Mums ir tiesības izslēgt ceturto daļu, kas bija otrajā lasījumā, un atbalstīt jaunu variantu, kas ir piedāvāts.

Sēdes vadītāja. Tātad šis priekšlikums, vēlreiz es uzsveru, nav balsojams.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikties par šo priekšlikumu tāpēc, ka acīmredzot par to nebūs iespējas izteikties balsojot. Bet tomēr debatēs piedalīties var.

Es gribu teikt, ka, nebalsojot par šo priekšlikumu un atbalstot iepriekšējos - Līdakas kunga, Nacionālās apvienības un Juridiskā biroja - priekšlikumus, mēs dažiem cilvēkiem Latvijā esam pārtraukuši sapni, kurš ilga tikai starp otro un trešo šī likumprojekta lasījumu.

Daudzi no šīs tribīnes šodien runāja citu cilvēku vietā. Un es arī uzskatu par savu pienākumu parunāt citu cilvēku vietā no šejienes, atbildot uz dažu kolēģu teikto.

Cienījamie kolēģi! Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuriem reģistrā nav ierakstīts, ka viņu tautība ir latvieši, bet kuri izjūt piederību latviešu kultūrai, kuri prot latviešu valodu, šeit ir pavadījuši visu savu dzīvi un kuri gaidīja šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, lai varētu doties un reģistrā ierakstīt, ka viņi ir latvieši. Viņu sapni šodien mēs pārtrauksim, un tas nebūs iespējams. Šādā veidā Saeima ir atteikusies no iespējas nodemonstrēt to, ka mēs esam atvērti, ka mēs atbalstījām tā saukto atvērtās latvietības konceptu, kur cilvēks var ieaugt latvietībā un var kļūt par latvieti, ja viņš tā jūtas.

Un, runājot vēl par citiem cilvēkiem, es tikai gribu atbildēt uz Rībenas kundzes teikto: mani dēli arī kļūst traki, ieraugot futbola bumbu, bet viņiem reģistrā ir ierakstīts “latvietis”. Cienījamā Rībenas kundze, tas vēl pats par sevi neko nenozīmē! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es domāju, ka savā vārdā, protams, man vieglāk būs runāt. Es runāšu tagad nevis par saturisko, bet par juridiskās tehnikas jautājumu. Tā ir nopietna lieta, un tā ir nopietna indikācija. Kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt: mēs varam atbalstīt 2., 3., 4.priekšlikumu un izslēgt ceturto daļu. Tas tika izdarīts. Bet tas man neliedz piedāvāt citu ceturtās daļas redakciju. Ikviens no jums var atbalstīt izslēgšanu, kas bija otrajā daļā, un balsot par piedāvāto. Tas ir loģiski. Man ir ļoti žēl, ka Juridiskais birojs to nesaprot, jo te ir juridisks jautājums, kas ir pašsaprotams - pamatu pamats.

Vai mūsu Juridiskais birojs rūpējas par to, lai būtu kārtība, lai tiktu ievērota juridiskā tehnika, vai nodarbojas ar kaut ko citu? Es, protams, nevaru piespiest tagad atļaut balsot, bet noteikti mēs par to vēl diskutēsim. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gribu uzsvērt, ka Juridiskā biroja darbs ir bijis kvalitatīvs un Saeima savu lēmumu par šo normu jau ir izteikusi vienreiz. Līdz ar to 6.priekšlikums nav balsojams. Septītais.

A.Judins. 7.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams. Tāpat kā 8.

A.Judins. Un arī 8.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī šis priekšlikums nav balsojams. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

A.Judins. Jā. Mēs izskatījām visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Juridiskā komisija skatīja grozījumus Karatiesu likumā. Atgādināšu, ka uz pirmo lasījumu tika iesniegti grozījumi divos pantos - 3.pantā un 9.pantā, savukārt Kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums uz otro lasījumu netika iesniegts. Tātad lūdzu atbalstīt likumprojekta virzību uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Karatiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam!

G.Kalniņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Šie likuma grozījumi saistīti ar biedrībām, kuru darbība ir vērsta pret Latvijas suverenitāti un Latvijas drošību; tie ir paredzēti, lai ierobežotu šādu biedrību darbību, apturētu to, kā arī nodrošinātu šo biedrību finansēšanas līdzekļu caurskatāmību.

Un komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 1.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim.

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē uz 60 minūtēm pēc darba kārtības 11.punkta - likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” - izskatīšanas.

Tā kā tas sakrīt ar kārtējo pārtraukumu - pusstundu ilgo kārtējo pārtraukumu -, vai būtu pieņemami komisijas priekšsēdētājam un komisijai, ja šis pārtraukums tiktu izsludināts uz stundu, apvienojot ar kārtējo pārtraukumu? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”)

Tātad iebildumu nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, kolēģi! Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijai. Komisijas sēde notiks 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām, un tā norisināsies Jēkaba ielā 10/12 106.kabinetā, nevis mūsu komisijas telpās. Lūdzu, atcerieties! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Deputātu grupa sadarbībai ar Gruzijas parlamentu tūlīt pulcējas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē. Tikšanās ar Gruzijas vēstnieku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Edgars Putra... ir, paldies, Mārtiņš Šics... ir, Jānis Trupovnieks... ir, Jānis Vucāns... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Prieks pēc pārtraukuma uzreiz sākt darbu ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Tātad atgādināšu, ka šī ir Veselības ministrijas iniciatīva, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atzina par gana labu esam un virzīja izskatīšanai Saeimā. Tātad komisija šos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā izskatīja pirmajā lasījumā. Tie būtībā paredz ierobežojumus alus un raudzēto dzērienu (nevis stipro alkoholisko dzērienu) pārdošanas tilpumiem. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar domu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs kādas trīs nedēļas un acīmredzot šajā laikā varēs notikt arī plašākas diskusijas ar nozares pārstāvjiem par varbūt iespējamām niansēm, skaitļiem, tilpumu, procentiem un tamlīdzīgām precizēšanas cienīgām lietām.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Atgādināšu, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Šķīrējtiesu likumu, kura mērķis bija sakārtot šķīrējtiesu tiesisko regulējumu, attiecīgi arī novēršot tādas situācijas, par kurām sabiedrībā daudz tika runāts - par to, ka šķīrējtiesneši nav kvalificēti, par to, ka šķīrējtiesas neatrodas savā norādītajā juridiskajā adresē, un citiem problēmjautājumiem.

Vēlos komisijas vārdā norādīt, ka šī likuma darbības laikā šķīrējtiesu skaits faktiski ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Tas ir noticis paredzētajā pārreģistrācijas procesā.

Juridiskā komisija kopā ar Tiesu politikas apakškomisiju seko šī likuma piemērošanai, identificējot dažus tehniskus jautājumus attiecībā uz šķīrējtiesu darbības uzraudzību, kas tika risināti, piedāvājot pirmā lasījuma redakciju, kas tika atbalstīta.

Savukārt otrajā lasījumā komisija saņēma trīs priekšlikumus, kas pamatā ir tehniski.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2236.

Pašlaik astoņi Latvijas civilie eksperti piedalās EDSO vadītajā speciālajā novērošanas misijā Ukrainā un lielākoties ir izvietoti Luhanskas un Doņeckas apgabalā.

Drošības situācija šajos reģionos ir sarežģīta, un civilie eksperti savus dienesta uzdevumus veic paaugstināta drošības riska apstākļos. Ir iespēja, ka nākotnē mūsu civilie eksperti varētu strādāt arī citās misijās.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī civilajiem ekspertiem pēc viņu dalības starptautiskajā misijā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka līdzšinējā kārtība un mehānisms, kā tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi militārpersonām un iekšlietu sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc atgriešanās no misijas, attieksies arī uz civilajiem ekspertiem.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada...? Es atvainojos, šodien ir 15.septembris!

O.Ē.Kalniņš. 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2300.

2015.gada 2.decembrī NATO ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts lēmums par uzaicinājumu Melnkalnei uzsākt iestāšanās sarunas NATO. Šis process veiksmīgi beidzās 2016.gada 19.maijā, kad NATO ārlietu ministri svinīgi parakstīja Melnkalnes pievienošanās protokolu. Tagad ir sācies ratifikācijas process, un, kad tas beigsies, Melnkalne kļūs par NATO 29.dalībvalsti.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisijā esam sagatavojuši pirmajam lasījumam likumprojektu “Publisko iepirkumu likums” (dokuments Nr.2377).

Likumprojektā galvenokārt tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas prasības par publisko iepirkumu, kā arī iekļauti spēkā esošā regulējuma pārskatīšanas gaitā radušies ierosinājumi. Uzskaitīšu dažus no tiem. Likumprojektā paaugstināta līguma cena robežvērtībai, no kuras piemērojams likums, lai samazinātu administratīvo slogu pasūtītājiem. Ieviestas jaunas iepirkuma procedūras - inovāciju partnerības procedūra un konkursa procedūra sarunām -, kā arī atvieglota citu iepirkuma procedūru piemērošanas kārtība. Tāpat likumprojektā paplašināts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju pielietojums, mainīts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas modelis. Paredzēta arī visu iepirkuma līgumu un to grozījumu publicēšana pasūtītāja mājaslapā, lai nodrošinātu lielāku atklātību un caurskatāmību līgumu un to grozījumu noformēšanā. Paredzēts arī ieviest depozīta regulējumu.

Un ir vēl daudzas citas svarīgas lietas un novitātes iepirkumu jomā, lai sakārtotu šo sfēru.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz 29.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Piedāvāju likumprojektu “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”. Pasaulē pēdējo 15 gadu laikā veiktie terorakti ir apliecinājuši terorisma draudu aktualitāti, un valstu pienākums ir īstenot mērķtiecīgu, savstarpēji koordinētu un vienotu pretterorisma politiku. Pašreiz viens no būtiskākajiem papildu riska faktoriem Eiropas Savienības dalībvalstu drošībai joprojām ir ārvalstu, proti, Sīrijas vai Ziemeļāfrikas, teroristisko organizāciju kaujinieku darbība, kas rada apdraudējumu.

Šis likums paredz pasažieru datu reģistra veidošanu, kas tieši varēs to novērst, varēs veicināt cīņu pret starptautisko terorismu, kā arī pret starptautisko organizēto noziedzību, kas transportu izmanto dažādu noziedzīgu darbību veikšanai.

Eiropas Komisija jau 2012.gada 9.septembrī pieņēma lēmumu, ar kuru Eiropas Kopienas programmas “Noziedzības prevencija un apkarošana” ietvaros piešķīra finansējumu, lai veicinātu Pasažieru informācijas nodaļu izveidi Eiropas Savienības dalībvalstīs, un 2012.gada decembrī izsludināja projektu konkursu, kurā dalībvalstis varēja iesniegt projektu pieteikumus ar mērķi sekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbību.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs arī piedalījās šajā konkursā un saņēma attiecīgu finansējumu. 2014.gada 2.janvārī ir sākusies Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta “Pasažieru datu reģistra sistēmas izveide Latvijā” ieviešana.

Likumprojekts tika izstrādāts minētā projekta ietvaros, tā pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par Pasažieru datu reģistra izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, kurš 2016.gada 14.aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamentā.

Ko paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz nodrošināt pasažieru datu apstrādi, lai veiktu analīzi smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai. Likumprojektā paredzētā pasažieru datu saņemšana ļaus tiesībaizsardzības iestādēm identificēt personas, kuras iepriekš nebija identificētas, tas ir, tādas, kuras iepriekš netika turētas aizdomās, bet par kurām pasažieru datu atlase atbilstoši norādītajiem datu atlases elementiem un attiecīgā rezultāta saņemšana no gaisa kuģu pasažieru datu reģistra varētu liecināt, ka tās var būt iesaistītas šādos noziegumos. Līdz ar to likumprojekts uzliks par pienākumu gaisa pārvadātājiem nosūtīt datus gaisa kuģu pasažieru reģistram. Par gaisa kuģu pasažieru reģistra pārzini noteiks Drošības policiju, bet par reģistra turētāju - Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, tādējādi garantējot augstus personu datu aizsardzības standartus. Paredzēta arī šo datu anonimizēšana un prokurora pirmskontrole, pieprasot to saņemšanu.

Piebildīšu, ka šobrīd jau vairāk nekā 60 valstīs ir izveidotas dažāda veida informācijas sistēmas, lai iegūtu datus par pasažieriem. Tāpat pasažieru datu reģistra sistēmas jau ir ieviestas Apvienotajā Karalistē, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē, Igaunijā un Lietuvā.

No sevis piebildīšu, ka, protams, tas uzliks zināmus pienākumus gan pasažieriem, gan aviokompānijai. Varbūt būs drusku vairāk laika jāpavada, reģistrējoties lidojumiem. Drusku lielāki varbūt būs izdevumi, ko gan apmaksā galvenokārt valsts, bet, protams, ka mūsu drošībai šāda sistēma ir vajadzīga, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Mēs skatām lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Ir paredzēts pārdalīt 132 964 eiro no apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” uz “Dotācija privātajām mācību iestādēm”.

Atgādināšu, ka valsts pabeidza trīs gadu programmu saistībā ar atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet tajās pašvaldībās, kur ir problēmas ar rindām pirmsskolas izglītības iestādēs, ar mērķi, lai šajā periodā pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītošanas pieejamības lietas tiktu sakārtotas, kopumā valsts šajā atbalsta programmā ir ieguldījusi vairāk nekā 20 miljonus eiro. Un 2015.gadā... Šajos piecos mēnešos, lai pabeigtu mācību gadu... Tātad kopā - 3 miljoni 279 918 eiro.

Atgādināšu, ka budžeta pieņemšanas procesā mēs sākumā piešķīrām šīm vajadzībām 2,3 miljonus, pēc tam bija apropriācija par 780 tūkstošiem. Un tagad, kad programma ir noslēgusies, ir skaidrs, ka, lai pilnībā nosegtu šos izdevumus, ir vajadzīga vēl šī summa - 132 964 eiro.

Lai būtu skaidrība, kā veidojas šie papildu izdevumi, es nosaukšu dažus skaitļus.

Janvārī bērnu skaits, kas bija privātās pirmsskolas izglītības iestādēs, bija 7995, maijā - 9007. Pieaugums tātad ir 1012 bērni.

Aukles pakalpojums jeb bērnu uzraudzības, pieskatīšanas pakalpojums. Bērnu skaits janvārī bija 1797, maijā - 2233. Pieaugums ir acīmredzams.

Jācer, ka normatīvajos aktos nostiprinātais pienākums pašvaldībām atrisināt saknē šo problēmu, lai vecākiem ir, kam uzticēt savu bērnu, kamēr viņi dodas atpakaļ darba gaitās, ir - cik nu iespējams, ir! - sakārtots. Un vēl pie vairākiem normatīvo aktu grozījumiem tiek strādāts, lai šī situācija vēl uzlabotos.

Bet tagad komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētaja! Godājamie deputāti! Kā jau iepriekšējais runātājs teica, mēs faktiski pabeidzam ļoti lielisku programmu - desmitiem miljonu apmērā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lemjot par šo pēdējo naudas sadalījumu, es, būdams samērā lētticīgs cilvēks, uzdevu jautājumu, cik daudzas pirmsskolas iestādes darbojas valsts valodā un cik daudzas (procentuāli) iestādes darbojas svešvalodās, un, ziniet, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ārkārtīgi apjuka un teica, ka viņiem šādu datu nav.

Respektīvi, jautājums bija ļoti vienkāršs. Cik procentus valsts finansē bērnu apmācībai svešvalodās? Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nespēja atbildēt un solīja mums komisijā sniegt atbildi pēc nedēļas. Tagad es saņēmu šo Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi. Kā atceraties, jautājums bija šāds: cik bērnudārzos mācās jeb darbojas svešvalodās? Atbilde ir šāda: sniedzam jums skolēnu sadalījumu pēc mācību valodas, tai skaitā vakara, maiņu un neklātienes vispārējās izglītības iestādēs. Nevis par bērnudārziem... Tur nez kāpēc ir rakstīts, ka mazākumtautības... krievu un poļu valodā mācās 27,66 procenti; no tā var saprast, ka krievu un poļu skolas vai bērnudārzi ir viens un tas pats, vai arī tur ir puse uz pusi. Bet par bērnudārziem mēs atbildi nesaņēmām.

Līdz ar to man radās doma noskaidrot, ko par šiem jautājumiem saka Latvijas izglītības domas klasiķis Kārlis Šadurskis. Un, ziniet, es atradu ļoti precīzu atbildi, ko es gribu jums nocitēt. Kārlis Šadurskis teica, ka finansēt divvalodīgu luksusa izglītības sistēmu nespēj atļauties neviena no Eiropas pārtikušajām valstīm. Izglītības latviskošana ļaus straujāk tuvināt pedagogu atalgojumu vidējam līmenim Eiropā, kas ir ar koeficientu 1,2-1,3 no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Latvijas apstākļos šodien tie būtu aptuveni 1000 eiro jeb 700 latu. Es domāju, ka neviens no mums arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neiebilstu... Šodien mums nav šo 1000 eiro skolotājiem.

Šadurska kungs teica, ka pāreja uz latvisku valsts finansētu izglītību ir jāveic pakāpeniski - no 2015.gada visās valsts skolās 1.klases mācās tikai latviski, bet no 2016.gada jau 1. un 2.klases mācās latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pāreju uz mācību procesu latviešu valodā; ka ir svarīgi jau 2014.gadā piecgadīgos un sešgadīgos bērnus sagatavot, lai viņi bez pūlēm varētu uzsākt mācības skolā latviski. Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu.

Vienīgā nelaime, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis to teica 2013.gadā. Tagad ir 2016.gads. Es, protams, aicinu šoreiz, tā kā šī programma tiek noslēgta, atbalstīt šo apropriācijas pārdali, bet es ceru, ka izglītības reforma nākamajā gadā jau būs pabeigta, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis turēs savu vārdu un mēs varēsim jau citos apstākļos dalīt šo naudu tām skolām, kuras tiešām finansējumu pieprasa un māca bērnus valsts valodā.

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu debatēt par tēmu.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es, protams, brīnos, ka jautājums par apropriāciju bērnudārziem pārvēršas par jautājumu, kurā valodā tur bērni mācās. Jo šis jautājums tik tiešām ir par to, lai vecākiem, kuri abi strādā un maksā nodokļus, būtu vieta, kur atstāt savu bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības sākumam.

Šeit nav nekāda jautājuma par to, vai tie ir poļu, krievu, latviešu vai kādi citi bērnudārzi. Tas ir jautājums par to, lai cilvēkiem būtu vieta, kur atstāt savu bērnu.

Līdz ar to es aicinu izbeigt visāda veida spekulācijas par šo tēmu un atbalstīt apropriāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi. Bet aicinu patiešām runāt par lēmuma projektu, kāds ir Saeimas darba kārtībā.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Jā. Viens teikums. Ja mēs piešķiram naudu un šeit runājam, tad ievērosim to konvenciju, kuru mēs esam šeit ratificējuši. Tā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 14.panta 3.punkts saka skaidri un precīzi. Viss, kas ir šajā konvencijā, tiek risināts, “nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības iegūšanai šajā valodā”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā ziņotāju vēlreiz izskaidrot jautājuma būtību.

I.Parādnieks. Viss ir pateikts. Pārdalām naudu slēgtai programmai. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.)

Komisijas vārdā aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 18.aprīlī Saeima saņēma 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”.

2016.gada 5.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja minētā dokumenta iesniedzēju pārstāvi, kurš pamatoja divus iesniegumā izteiktos ierosinājumus.

Pirmais - saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Latvijas pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskiem investīciju fondiem.

Otrais - izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kuri ir Latvijas pilsoņi.

2016.gada 18.maijā komisija rīkoja pirmo sākotnējas izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināts pilnvarotais iesniedzēju pārstāvis. Viņš ziņoja, ka laiks, kad noslēgumam tuvojas pārejas periods, līdz kuram Latvija varēja aizliegt pārdot zemi ārzemniekiem, tika divas reizes pagarināts: pirmo reizi - iestājoties Eiropas Savienībā, otro reizi - līdz 2014.gada pavasarim.

Vairāk nekā gadu strādāja dažādas darba grupas un notika diskusijas par iespējamiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Toreiz, diskutējot par ierobežojumiem, tika atzīts, ka līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā nepieļauj zemes tirgus ierobežošanu. Lai atrisinātu šo jautājumu, tas jāizvirza Eiropas līmenī. Ja Latvija gluži vienkārši pieņem likumu par to, ka zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem, tad Eiropas Savienība ierosinās pārkāpuma procedūru. Vienīgais likumiskais ceļš ir atbilstoši likumdošanas aktiem lūgt pārskatīt līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Latvija jau ir pieņēmusi vairākus grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri ierobežo brīvu lauksaimniecības zemes tirdzniecību. Piemēram, lai pirktu zemi, ir nepieciešama attiecīga izglītība vai pieredze lauksaimniecībā. Kolektīvajā iesniegumā pausts viedoklis, ka tā ir diskriminācija un to nevajadzētu pieļaut. Citās Eiropas Savienības valstīs šis jautājums arī ir skatīts dažādā līmenī, sākot no zemnieku organizācijām līdz parlamentiem. Piemēram, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā tika gatavoti dažādi likumi, bet visur, kur bija izstrādāti kādi ierobežojumi, tie bija pretrunā ar Eiropas Savienības regulējumu. Lietuvā 2014.gada vasarā notikušajā tautas nobalsošanā 80 procenti tās dalībnieku balsoja pret zemes pārdošanu ārzemniekiem, taču nobalsošana nebija spēkā, jo nesanāca kvorums.

Eiropas Savienības valstīs regulējums ir atšķirīgs. Piemēram, Vācijā zemi var nopirkt investīciju fondi. Bet Lielbritānijas valdībai zemnieku organizācijas pārmet, ka zemes pirkšana notiek brīvi.

Iesniedzēju pārstāvis pauda stingru nostāju un norādīja, ka problēma ir ne tikai Latvijā, tāpēc par to ir jārunā. Pamatdoma ir aktuāla: jāiet likumiskais ceļš - valdībai jādod tautas mandāts un jārīko tautas nobalsošana, kā arī jāsāk pārrunas Eiropas Savienības līmenī.

Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 2016.gada 20.jūlijā. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji.

Zemkopības ministrija ziņoja, ka 2014.gadā tā iesniedza likuma grozījumus attiecībā uz kritērijiem, kas izvirzāmi potenciāliem zemes pircējiem. Taču Eiropas Komisija ir ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru, jo ir neapmierināta ar šiem kritērijiem.

Attiecībā uz iespēju nodrošināt to, ka zemi var iegādāties tikai Latvijas pilsoņi, ministrija atgādina, ka Latvija ir pievienojusies arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, apņemoties nelikt šķēršļus brīvai kapitāla apritei.

Zemnieku saeima sniedza informāciju, ka aptuveni 15 procentu Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Ir atsevišķi novadi, kuros 30 procentu kopējās novada platības pieder ārzemju fondiem. Tā uzskata, ka ir jānosaka stingri kritēriji attiecībā uz zemes iegādi īpašumā. Par pārkāpuma procedūru valstij nebūtu jāuztraucas, jo tās ierosināšana ir Eiropas Komisijas pienākums.

Ekonomikas ministrija pauda nostāju, ka tāds priekšlikums, kāds ir minēts kolektīvajā iesniegumā, neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Ministrija uzskata, ka ir jāmeklē citi, alternatīvi, līdzekļi, kas atbilstu Eiropas Savienības nostājai. Turklāt jāmeklē turpmākie atbalsta risinājumi vai jādomā par tādiem likuma grozījumiem, kas noteiktu prasības, nevis ierobežojumus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome informēja, ka visi zemnieki Eiropas Savienībā cīnās par to, lai zeme paliktu viņu īpašumā. Padome pauda nostāju, ka referenduma rīkošana ir laika un naudas šķērdēšana.

Līdz ar to komisija 2016.gada 3.augustā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! 2016.gada 27.maijā Saeima saņēma 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”.

2016.gada 29.jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesniedzēju pārstāvi, kurš pamatoja iesniegumā izteikto ierosinājumu paredzēt valsts budžetā pietiekamu finansējumu onkoloģijas nozarei un uzsvēra, ka situācija šajā nozarē Latvijā ir dramatiska.

2014.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits pieaudzis par 49 procentiem.

2015.gada 1.janvārī vēža slimnieku skaits Latvijā bija sasniedzis gandrīz 80 tūkstošus.

Ir nepieciešama minētās jomas modernizācija, jo, kā tika minēts, Latvijā vēža ārstēšanas iespējas ir būtiski sarukušas un tādu inovatīvu metožu un zāļu, kādas pieejamas Rietumeiropā, vispār nav.

Onkoloģijas nozarē ir nepieciešama īpaša programma. Veselības ministrijai tā ir jāizstrādā, un valdībai jānodrošina attiecīgs valsts budžeta finansējums.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 2016.gada 3.augusta sēdē, pamatojoties uz Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Veselības ministrijas un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības pārstāvju viedokli, atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Veselības ministrijai līdz šā gada 1.decembrim izstrādāt onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas programmu, kā arī 2016.gada valsts budžetā paredzēt programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Katru gadu 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saslimst ar onkoloģiskām saslimšanām, seši tūkstoši aiziet no šīs pasaules.

Šinī brīdī Latvijā ir 74 tūkstoši cilvēku ar onkoloģiskām saslimšanām. Tas ir skaits, kas līdzīgs Liepājas iedzīvotāju skaitam, tas ir milzīgs!

Tas var skart...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas. Cieņu pret runātāju tribīnē!

R.Ražuks. ...var skart jebkuru no mums un jebkuru no mūsu tuviniekiem. Diemžēl situācija šajā jomā ir dramatiska! Sirds un asinsvadu slimību ārstēšana Latvijā, neskatoties uz bēdīgo veselības budžetu, ir vairāk vai mazāk sakārtota, skaidra, un pēdējo zinātnisko un medicīnas prakses sasniegumu rezultātā invazīvās kardioloģijas plašā ieviešanā ir sasniegti tiešām labi rezultāti, turpretim onkoloģisko slimnieku ārstēšanā šādas sistēmas nav, skaidrības nav. Cilvēks, kad saslimst vai kad ir aizdomas par šo saslimšanu, paliek viens ar savām bailēm, neticību, ka viņam tiks pienācīgi palīdzēts, un depresiju. Tāpēc sabiedrība, izprotot to, sāk lēnām sacelties, un onkoloģisko slimnieku biedrības, kas norādīja uz šo problēmu, gada sākumā vērsās Saeimā, un pēc Irinas Janumas, krūts vēža slimnieku atbalsta biedrības priekšsēdētājas, ierosinājuma mēs - 27 šīs Saeimas deputāti - izveidojām deputātu grupu onkoloģisko slimnieku atbalstam. Kopīgiem spēkiem, smagi diskutējot ar Veselības ministriju (iepriekšējā ministra laikā tas neizdevās), ministres Andas Čakšas vadībā onkoloģija tika pasludināta par prioritāti. Mēs nonācām pie tā, ka šo otrdien Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē ministrija apliecināja, ka jā - tā būtu gatava šādu programmu izstrādāt un veikt reformas onkoloģisko slimnieku izmeklēšanas un ārstēšanas jomā, patiesi iedzīvinot tā saukto zaļo koridoru: 10 dienu laikā cilvēks, par kuru ir aizdomas, ka viņam ir onkoloģiska saslimšana, tiktu izmeklēts bez sūtīšanas pie speciālistiem, bez stāvēšanas rindās, vienkārši ar ģimenes ārsta nosūtījumu, un pēc tam sekotu tālāka ārstēšana, ja diagnoze par onkoloģisko saslimšanu apstiprinātos.

Aicinu atbalstīt šo Latvijas pilsoņu iesniegumu. Tas sakrīt ar mūsu, deputātu, nostāju un izpratni par šo problēmu, tas sakrīt arī ar Veselības ministrijas deklarēto gatavību izstrādāt šādu programmu. Šādas summas novirzīšana onkoloģijai (papildus klāt pie 34 miljoniem, kas tāpat tur ir paredzēti), protams, izkustinātu šo problēmu no nāves punkta, dotu cerības mūsu cilvēkiem, ka onkoloģisko slimību ārstēšana tiešām nebūs nekāda bezizeja, traģēdija, dotu cerības uz dzīves paildzināšanu un tās kvalitātes uzlabošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Godīgi sakot, 1.priekšlikumu, ko iesniedza frakcija SASKAŅA, nevar skatīt atsevišķi, atraujot to no pārējiem, jo šeit ir liela atšķirība konceptuālā ziņā tam, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, no tā, ko, mūsu skatā, vajadzētu darīt Saeimai.

Par ko ir runa? Priekšvēsture. Kā jūs zināt, mums jau ilgus gadus ir spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tas likums darbojas slikti. To konstatēja arī sociālie partneri, runājot ar valdību. Dabiski, tas likums būtu jāpārskata, padarot šo sistēmu elastīgu, piesaistot to darba rezultātiem, padarot šo sistēmu tādu, lai tā atbilstu modernām prasībām, kādas ir visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Bet tā nu ir gadījies, ka situācija Valsts ieņēmumu dienestā diktē prasību pieņemt ātrus, steidzamus lēmumus, un līdz ar to Ministru kabinets ir izsludinājis konkursu uz attiecīgo amatu, droši vien ierakstot tur veco atalgojumu, kas ir paredzēts minētajā atlīdzības likumā, taču tā paklusām sākumā, bet pēc tam pietiekami skaļi sakot: “Nē, mēs visu to pamainīsim, un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai ģenerāldirektore saņems daudz krietnāku un daudz nopietnāku atalgojumu, kas atbilst veiktajām funkcijām.” Līdz ar to parādījās arī attiecīgs likumprojekts, kuru izskatīja gan komisija, gan parlaments.

Kāda ir atšķirība starp to, ko piedāvā Ministru kabinets, un to, ko piedāvā frakcija SASKAŅA?

Pirmais. Ministru kabinets piedāvā grozīt likuma tekstu, līdz ar to vienotajā sistēmā ieviešot akmenī iekaltu izņēmumu, kas skar VID. Pareizāk būtu, kā arī anotācijā min Ministru kabinets, uzdot un atļaut Ministru kabinetam realizēt pilotprojektu, uz kura rezultātu pamata varētu arī grozīt pašu likumu, kas tiešām ir nepieciešams.

Tāda pieeja, izrādās, Ministru kabinetam ir par smagu.

Man šķiet, ka vispār pilotprojektiem, it īpaši atlīdzības sistēmā, būtu jābūt kā visas darbības praksei. Mēs eksperimentējam ar pedagogu atalgojumu, mēs uzreiz gribam visā sistēmā ievest jaunu modeli, bet cilvēki, kas to sistēmu izjūt un izbauda uz sevis, vēl nesaprot tās sistēmas būtību. Šeit būtu vietā pilotprojekts, teiksim, vienā pilsētas skolā un vienā lauku skolā. Tas pats arī attiecībā uz medicīnas darbinieku atlīdzības lietām. Bet nu līdz tam vēl rokas nav tikušas, un līdz ar to parādījās tas, kas parādījās.

Principiāla atšķirība no tā, ko piedāvā Ministru kabinets, ir tā, ka ar pārejas noteikumu palīdzību Ministru kabinetam tiek dota pilnvara veidot šo pilotprojektu, noteikt VID vai kādai citai iestādei, ko tas izvēlas, veikt attiecīgus reformas pasākumus un pēc tam, apkopojot šo pieredzi, iesniegt Saeimai attiecīgus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tas būtu loģiski, tas būtu pareizi, nevis mainīt sistēmu no likuma viedokļa puses.

Un visbeidzot. Pieņemot šāda veida grozījumus, kādus piedāvā Ministru kabinets, es ļoti gribētu, lai jūs, kolēģi, labi apzinātos, ka visa atbildība par šo rīcību uzreiz tiek pārlikta no Ministru kabineta uz likumdevēja pleciem, un par to nebūtu grēks arī atcerēties balsojot - atbalstot vai neatbalstot iesniegtos priekšlikumus.

Es aicinu atbalstīt šo 1.priekšlikumu un arī pārējos SASKAŅAS priekšlikumus, kuri veido saskaņotu un nopietnu sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

V.Valainis. Komisija, izskatot šo priekšlikumu un nākamos priekšlikumus, nolēma iet tomēr to ceļu, kuru piedāvāja Ministru kabinets. Tāpēc šo priekšlikumu noraidīja. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums vēlreiz atgādināt, kāds ir šī likuma, proti, likuma par vienoto atlīdzības sistēmu valsts un pašvaldību institūcijās, mērķis. Mērķis ir panākt, lai šo institūciju amatpersonu atlīdzības noteikšanā tiktu ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Kas tagad tiek darīts?

Vai tiešām ar šādiem grozījumiem, vienu iestādi izceļot ārpus visām citām valsts pārvaldes iestādēm, mēs radām līdzvērtīgus nosacījumus valsts pārvaldē? Ar ko, piemēram, iepirkumu nodaļas speciālists Valsts ieņēmumu dienestā, valsts pārvaldes sistēmā, ir nozīmīgāks par iepirkumu nodaļas speciālistu robežsardzē, policijā, medicīnas iestādē? Manuprāt, ne ar ko.

Un kur nu vēl tehniskie darbinieki! Ja mēs salīdzināsim, kā šis atalgojums skar jebkuru tehnisko darbinieku...

Ko mēs ar to radām? Mēs ar to radām precedentu: mums rindā stāvēs arī citas valsts pārvaldes iestādes ar tieši tādu pašu motivāciju - ka arī tās jūtas svarīgas, ka arī tām ir grūtības nokomplektēt personālu un ka arī tām vajag kaut kādu īpašu atlīdzības sistēmu.

Otrs jautājums. Vai tiešām neviens no zālē sēdošajiem nekad nav savā profesionālajā darbā saskāries ar nopietnu reformu veikšanu? Tad būtu viegli rast atbildi, ka, tikai palielinot atlīdzību, darba kvalitāte nekādi neizmainās.

Es ļoti labi pārzinu arī Valsts ieņēmumu dienesta darba specifiku, cienu šos speciālistus. Ar šo reformu pamatspeciālistu skaitam alga palielināsies par apmēram 17... 80 eiro (es te nerunāju par vadošajiem darbiniekiem). Bet vai tiešām jūs saprotat...? Ja kāds no jums ir vadījis kādu iestādi un ir veicis kaut vienu reformu, tad saprot, ko nozīmē mainīt darba vidi, mainīt darba kvalitāti. Saprot, ka vispirms tas sākas ar skaidru redzējumu, kas ir tas mērķis, ko gribam sasniegt, kāds būs rezultāts, ko vēlamies sasniegt, un ka tikai tad mēs veicam reformu. Taču šeit parlamentam piedāvātais grozījums ir šāds: vienkārši palielināsim algu, un tad uzreiz ieraudzīsim citu darba kvalitāti.

Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pirmām kārtām šādi histēriski likuma grozījumi neliecina par nopietnu likumdevēja darbu. Tas vēlreiz liecina par pakļaušanos tādai pašai histēriskai izpildvaras darbībai.

Es aicinu neatbalstīt šādu izņēmumu un precedentu radīšanu likumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. Nākamais priekšlikums - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Nu, žēl, ka jūs, Valaiņa kungs, neizpildījāt to, ko solījāt komisijas sēdē, - pateikt, cik labs šis priekšlikums un ka jūs šo priekšlikumu arī tālāk virzīsiet, tālāk strādājot pie likuma grozījumiem.

Nu tad es saku, ka šis ir labs priekšlikums. Tā to komisijas sēdē šodien atzina. Bet grūtības jau bija tajā, ka laika nepietiek, lai priekšlikumu iestrādātu komisijas izveidotajā redakcijā.

Kāda ir priekšlikuma būtība? Priekšlikuma būtība ir tāda: radot šo jauno izņēmumu, ka ar koeficientu 2 tiek palielinātas īpašo darbinieku algas, frakcija “No sirds Latvijai” vēlas, lai sabiedrība zinātu... lai publiski... lai internetā katra iestāde publiskotu informāciju par šiem amatiem - uzrakstītu pamatojumu, kāpēc konkrētais amats ir izvēlēts kā īpašs konkrētajā iestādē, un loģiski norādītu arī šo noteikto atalgojumu.

Šodien katrai iestādei ir jāpublisko strādājošo algas. Tātad tur ir redzams uzvārds un alga, bet nav šī pamatojuma, kas tas ir par amatu un kāpēc šis amats ir īpašs.

Mums likās īpatnēji, ka komisija nevar veltīt dažas minūtes, lai šo priekšlikumu kā labu priekšlikumu, kā tika atzīts, arī iestrādātu likumdošanā. Tagad kādu laiku ir jāgaida. Atkal būs jauns likumprojekts, kurā, cerams, šis priekšlikums tad tiks iestrādāts.

Kāpēc tāda paviršība? Kāpēc tāda vienaldzība pret sabiedrību un pret tiem, kas strādā valsts pārvaldē? Es lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu. Padarīsim informāciju publisku!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

V.Valainis. Komisija šo priekšlikumu izskatīja. Tas bija... teiksim tā, daļēji labs. Pirmā daļa nebija īsti atbalstāma, bet otrā daļa bija atbalstāma, un to tad komisija varētu virzīt citā šādā likumprojektā, kas arī atrodas atbildīgajā komisijā.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. Nākamais - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai. Tātad tehniska kļūda.

Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 5. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Uzmanīgi palasiet šo priekšlikumu! Tas ir līdzīgs tam, kādu ir mēģināts iestrādāt likumā. Atšķirība ir tikai vienā vietā. Tas ir uzdevums veikt pilotprojektu ne tikai attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī atļaut to attiecībā uz citiem amatiem valsts un pašvaldību iestādēs.

Tas ir pareizs solis pareizā reformu virzienā, tikai risinājums ir cits. Jo šeit tas ir iekalts pašā likumā, nevis tā, ka tas pēc tam tiek apkopots un labākā prakse tiek izstrādāta kā likuma norma. Te ir liela atšķirība. Jo mēs uzreiz piedāvājam gatavo produktu, kam ir likuma spēks.

Tāpēc es aicinu atbalstīt SASKAŅAS priekšlikumu, kurš ir daudz elastīgāks un dod attiecīgu rīcības brīvību Ministru kabinetam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs... Tātad ziņotājs neko nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. 6. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, un kā pamatojums tika minēts tas, ka šāda norma likumprojektā nav nepieciešama, proti, par to, ka nebūs papildu finansējuma no budžeta.

Tas ir pašsaprotami, un šāda norma likumprojektā nav vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Ar šiem grozījumiem tātad tiek ieviesta jauna norma, ka iestādēs īpaši svarīgiem amatiem var noteikt lielāku atalgojumu - līdz pat koeficientam 2.

Mūsu priekšlikums ir par to, ka parlamentam būtu svarīgi saņemt ziņojumu no Ministru kabineta līdz nākamā gada 1.septembrim, - kā tad šī norma ir darbojusies, kā tā ir ietekmējusi kadru mainību, kā tā ir paaugstinājusi darba kvalitāti, un tā tālāk.

Mūsuprāt, tā ir pilnīgi normāla prakse, ka likumdevējs, dodot kaut kādus uzdevumus izpildvarai, arī seko līdzi tam, kā šī izpildvara normas īsteno. Ja normas ieviešanas prasība bija tāda, ka tā ir nepieciešama, lai valsts pārvalde spētu strādāt kvalitatīvāk, spētu nokomplektēt sevi ar kvalitatīviem kadriem, tad būtu pilnīgi normāli, ka izpildvara ne tikai normu ieraksta likumā, bet arī spēj likumdevēju informēt par to, kā šī norma strādā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šādu pilnīgi loģisku, normālu likumdevēja pieprasījumu izpildvarai - ziņot par sava darba rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ziņotājs neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 47, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. Nākamais - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Tā kā frakcija “No sirds Latvijai” vispār bija principā pret šādu sasteigtu, histērisku izņēmuma normu radīšanu, mūsu priekšlikums ir par to, ka izpildvarai līdz nākamā gada beigām ir jāiesniedz parlamentam jauns likumprojekts, kurā būtu sakārtotas funkcijas, rezultāti un arī atlīdzība. Tātad normāli tiktu pārskatīta visa atlīdzības sistēma valsts pārvaldē. Bet, lai šo darbu varētu izdarīt, to nevar izdarīt bez funkciju audita.

Ja jūs esat lasījuši vienošanos, kuru Ministru prezidents ir noslēdzis ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Pašvaldību savienību, tad jūs zināt, ka šī vienošanās, kura kā lielo mērķi paredz lielu ekonomisko izrāvienu, paredz arī to, ka ir jānosaka motivējošs atalgojums, bet pirms tam jāveic funkciju audits. Un, mūsuprāt, atkal Ministru kabinetam dots uzdevums vispirms sagatavot ziņojumu, izvērtēt visas funkcijas, kādas tad valsts pārvaldei ir nepieciešamas, tad saprast, kādi darbinieki tam ir nepieciešami un kāds finansējums ir nepieciešams. Tikai šādā veidā - balstoties uz šādu vērtējumu! - ir iespējams sagatavot kvalitatīvu atlīdzības likumu. Pretējā gadījumā jebkurš atlīdzības likums atkal nebūs pamatots ne ar veicamajām funkcijām, ne ar sasniedzamo rezultātu.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ziņotājs neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Valainis. Nākamais - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts. Pēc būtības tas paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2017.gada 31.decembrim ir jāiesniedz Saeimā likumprojekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 11. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Un arī 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka sakarā ar Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieka vizīti Latvijā nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Ādamsona, Tretjakas, Zemļinska un Zujeva jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka sakarā ar iepriekš plānoto komandējumu uz Lietuvas Republiku nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par uzņēmumu “LDZ Ritošā sastāva serviss”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Šimfa un Balodis ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” izstrādi”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Potapkins, Ādamsons un Urbanovičs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Deputāti Elksniņš, Ādamsons, Tretjaka, Zujevs un Nikonovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu”, ko nododam atbildes sniegšanai aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Tagad laiks ļoti patīkamiem paziņojumiem. Šodien 61 gada jubileju svin mūsu kolēģis Aivars Meija, un šovasar 50 gadu jubileju svinēja Ingmārs Līdaka. Mēs sirsnīgi viņus abus sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Inese Laizāne, Atis Lejiņš, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Jānis Trupovnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 2. sēde
2016. gada 15. septembrī

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Klementjevs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 650/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2425, 2425A)
Priekšlikumi	- dep. E.Putra (pret)
	- dep. A.Elksniņš (par)
Par likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 653/Lp12) (Dok. Nr. 2465, 2439B)
Priekšlikums	- dep. S.Āboltiņa (par)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Krēsliņam šā gada 8. septembrī (Dok. Nr. 2436)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 13. septembra līdz 15. septembrim (Dok. Nr. 2438)
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6. oktobrī (Dok. Nr. 2437)
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 649/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2409, 2433, 2439A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Debates	- dep. I.Bite
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 564/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2421)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 519/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2431)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Rībena
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Spolītis
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Viņķele
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Spolītis
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Rībena
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 576/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2422)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 563/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2082, 2424)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- dep. S.Dolgopolvs
	- dep. Dz.Zaķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 606/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2336, 2429, 2336B)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” (Nr. 597/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2432)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 587/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2236, 2434)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 598/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2300, 2434)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Publisko iepirkumu likums” (Nr. 621/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2377, 2452)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums” (Nr. 618/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2371, 2455)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 405/Lm12) (Dok. Nr. 2430)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. A.Kiršteins
Lēmuma projekts “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību” (Nr. 394/Lm12) (Dok. Nr. 2382)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību” (Nr. 395/Lm12) (Dok. Nr. 2383)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 649/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2409, 2433, 2439A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Debates	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, A.Platpera, S.Šimfas un R.Baloža jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” (Nr. 621/Lp12) izstrādi” (Nr. 180/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, S.Potapkina, J.Ādamsona un J.Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju” (Nr. 181/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Ādamsona, Z.Tretjakas, I.Zujeva un V.Nikonova jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu” (Nr. 182/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 15.09.2016 09:03:43 bal001
Par - 9, pret - 6, atturas - 68. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (609/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2016 09:05:32 bal002
Par - 6, pret - 12, atturas - 66. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kriminālprocesa likumā (608/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2016 09:10:10 bal003
Par - 48, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums (651/Lp12), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 15.09.2016 09:15:10 bal004
Par - 36, pret - 9, atturas - 43. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (650/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2016 09:19:37 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (653/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2016 09:22:05 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6.oktobrī

Datums: 15.09.2016 09:24:48 bal007
Par - 78, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 09:30:22 bal008
Par - 79, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 09:32:22 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemes pārvaldības likumā (564/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.09.2016 10:11:01 bal010
Par - 58, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.09.2016 10:21:52 bal011
Par - 85, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.09.2016 10:23:03 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Karatiesu likumā (576/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.09.2016 10:24:30 bal013
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (563/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:33:06 bal014
Par - 67, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:35:20 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šķīrējtiesu likumā (597/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:37:21 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (587/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:39:03 bal017
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (598/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:41:12 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:46:32 bal019
Par - 83, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums (618/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.09.2016 11:55:44 bal020
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (405/Lm12)

Datums: 15.09.2016 12:02:47 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību (394/Lm12)

Datums: 15.09.2016 12:09:42 bal022
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību (395/Lm12)

Datums: 15.09.2016 12:15:43 bal023
Par - 36, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:18:53 bal024
Par - 35, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:21:33 bal025
Par - 8, pret - 51, atturas - 24. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:23:39 bal026
Par - 22, pret - 55, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:25:52 bal027
Par - 8, pret - 47, atturas - 27. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:27:49 bal028
Par - 29, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2016 12:28:53 bal029
Par - 60, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (649/Lp12), 2.lasījums, steidzams