Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2016.gada 31.oktobrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 31.oktobra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - 2017.gada valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti. Atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti varēs debatēt par visu budžeta paketi, par katru no likumprojektiem vai par valsts budžeta likumprojektu tajā brīdī, kad uzsāksim debates.

Bet tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi ministru sagatavoto likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”, kā arī pavadošo likumprojektu paketi, kas sastāv no 57 likumprojektiem. Komisijas vārdā aicinu visiem paketes likumprojektiem noteikt steidzamību. (Dep. M.Bondars: “Aicinu balsot!”)

Tātad paketē pirmais likumprojekts ir “Grozījums Pasta likumā”. Aicinu balsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mēs balsosim par steidzamības noteikšanu katram no budžeta paketē esošajiem likumprojektiem un pēc tam sāksim debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, atturas - 18. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu paskaidrot, kāpēc frakcija SASKAŅA balsos “pret” steidzamību un “pret” piedāvāto likumprojektu.

Izlasot labklājības ministra Reira piedāvāto likumprojekta redakciju, ir saprotams, ka ministra kungs piedāvā ieviest izmaiņas likumā, kas skar strādājošos cilvēkus. Ja tiks atbalstīta piedāvātā redakcija, tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, uz kuru vienā no komisijas sēdēm norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs.

Ja jūs izlasīsiet likumprojektu, jūs redzēsiet to, ka likums stātos spēkā 1.janvārī. Tas nozīmē, ka visi tie strādājošie, kuri rēķinājās ar esošo likuma redakciju, būs zaudētāji.

Pēc Labklājības ministrijas domām, šobrīd tikai četri procenti Latvijas strādājošo ļaunprātīgi izmanto esošo redakciju. Un tad rodas idejisks jautājums: kāpēc visiem pārējiem likumpaklausīgajiem strādniekiem, piemēram, celtniekiem, atkal jācieš ministrijas neizdarības dēļ?

Aicinu balsot “pret” steidzamību un “pret” likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu balsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Iepakojuma likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Energoefektivitātes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoefektivitātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!...

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

(Dep. M.Bondara starpsauciens.) Tas ir cits likums...

Labrīt, kolēģi! Frakcijas vārdā lūdzu jūs balsot “pret” šā likumprojekta steidzamību, kā arī “pret” tā pieņemšanu.

Pirmām kārtām. Šim likumprojektam nav nekādas saistības ar budžetu - to mēs secinājām komisijas sēdes laikā, kad mēs to skatījām. Un līdz ar to nav īsti saprotams, kāpēc tas atrodas budžeta paketē, bet to jau var teikt par daudziem likumprojektiem.

Otrām kārtām. Komisijas sēdes laikā mēs arī secinājām (jo bija iebildumi no jomā strādājošajiem), ka šie divi jaunie reģistri... Studējošo un absolventu reģistrs... Vajadzētu sadalīt, lai tie būtu atsevišķi reģistri: studējošo reģistrs - atsevišķi, absolventu reģistrs - atsevišķi.

Tam ir nepieciešams laiks, tāpēc aicinu jūs balsot “pret” steidzamību un “pret” likumprojekta pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Jaunatnes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Muitas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Kontu reģistra likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kontu reģistra likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas - 19. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

“Pret” pieteicies runāt? “Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts ir par tā saucamo obligātā iepirkuma komponenti.

Es pašlaik nesākšu diskutēt par to, kāpēc budžeta likumprojektu pakete tiek “apkarināta” ar apšaubāmas kvalitātes likumprojektiem, kuriem ar budžetu nav nekāda tieša sakara. Es runāšu par to, ka pēc būtības un pēc procedūras nav nekāda pamata un ir absurdi šo likumprojektu likt iekšā budžeta paketē un skatīt steidzamības kārtībā.

Daudz un dikti pie pirmās iespējas no šīs tribīnes tiek runāts par to, cik enerģētika ir nozīmīga mūsu valstī. Taču, tiklīdz nonākam līdz lemšanai šeit, Saeimā, par enerģētikas jautājumiem (jo sevišķi - par elektroenerģijas tirgu), tā mums šie svarīgie jautājumi nez kāpēc ir jāskata steidzamības kārtībā, neļaujot Saeimai vispār iedziļināties tajos. Lai atceramies kaut vai elektroenerģijas tirgus atvēršanu! Arī to likumu šeit mēģināja steidzamības kārtībā “izdzīt cauri”, lai gan jums objektīvi tika norādīts, ka tas likumprojekts ir brāķis un nav pamatots. Pēc tam veselu gadu elektroenerģijas tirgus tika virināts, kamēr beidzot tika atvērts, un vajadzēja gandrīz gadu, lai Saeima tiktu galā ar to steidzamības kārtībā virzīto likumprojektu.

Līdzīga situācija tagad ir ar obligātā iepirkuma komponenti.

Mēs saprotam, ka šī situācija ir krietni ielaista un šeit nav vienkāršu risinājumu. Un ir apsveicami, ka kāds risinājums beidzot ir radies. Bet, ņemot vērā to, cik šī situācija ir sarežģīta, būtu absurdi to tagad steidzamības kārtībā steigt risināt, jo tā tik tiešām ir neviennozīmīga.

Taču - kas mums tagad tiek piedāvāts?

Mums tiek piedāvāts steidzamības kārtībā, vispār neiedziļinoties, šo likumu pieņemt! Kāpēc Ekonomikas ministrija tā dara? Acīmredzami ministrija pati nav pārliecināta par to, ka šis risinājums ir pareizs.

Un kas par to liecina? Par to liecina kaut vai debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Kad ministram tika uzdoti jautājumi, kādā veidā uz tautsaimniecību tieši iedarbosies šie likuma grozījumi, konkrēti kādas nozares un kā tiks skartas, Ekonomikas ministrija uz to nespēja atbildēt. Vēl vairāk! Pat šinī īsajā diskusijā, kurā piedalījās tirgus dalībnieki - konkrēti, tirgotāji, kas zina savu klientu patēriņa profilus -, tika norādīts, ka lielākie ieguvēji no tā būs, piemēram, lielveikalu ķēdes. Savukārt daudziem apstrādes uzņēmumiem, kuri strādā, var rasties - tieši otrādi! - pretējas problēmas. Un to mēs arī redzam - daudzi jau vēršas pie mums un stāsta, ka viņiem patiesībā elektroenerģijas izmaksas pieaugs.

Kritīsies, protams, tiem, kuriem ražošana ir bijusi attīstīta līdz tādam līmenim, ka viņi var nodrošināt pastāvīgu patēriņa... pastāvīgu enerģijas patēriņa profilu. Taču ir ļoti maz tādu uzņēmumu. Lielākoties, ja mēs vēlamies attīstīt savu apstrādājošo nozari, tad tiem būs tieši pretējs enerģijas profila patēriņš... Šādas izmaiņas, iespējams, var... Šādas izmaiņas var padarīt viņu attīstību daudz grūtāku.

Mēs vēlējāmies no Ekonomikas ministrijas, lai tā nāktu ar konkrētu, izsvērtu pamatojumu un pastāstītu, kā konkrēti šīs izmaiņas iedarbosies uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm. Tā ir viena lieta, ja mēs runājam pēc būtības, jo šādu pamatojumu mēs nedabūjām.

Taču pats galvenais, ko es gribu minēt, - ka šeit vispār nav nekādas pamatotības steidzamībai, jo, proti... Varbūt Ekonomikas ministrija nav iedziļinājusies, bet obligātā iepirkuma komponenti jūs varat mainīt tikai no 1.aprīļa. Tātad mums ir laiks līdz 1.aprīlim, lai mēs to visu varētu izdarīt!

Ja mēs tagad kaut ko mēģināsim mainīt agrāk, tad tik tiešām... tad jau būs ietekme uz budžetu - negatīva ietekme! -, jo visi tie, kuri bija rēķinājušies ar esošās komponentes apmēru un kuriem tagad tiks aprēķināta lielāka komponente, varēs pamatoti vērsties pret valsti un piedzīt kompensācijas no budžeta - jau no valsts budžeta.

Tas, uz ko mēs aicinājām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, - aicinājām Ekonomikas ministriju izdarīt kārtīgi savu mājasdarbu. Un, ja tas ir izdarīts, tad nav nekādu problēmu pieņemt šo likumprojektu normālā kārtībā, bez steidzamības.

Lai Ekonomikas ministrija atnāk, dod savu pamatojumu, parāda, kā šis likumprojekts... kā šīs obligātā iepirkuma komponentes izmaiņas ietekmē tautsaimniecības nozares, konkrēti pa nozarēm izstāsta, kurai būs kāds efekts.

Tālāk. Lai dod savu skatījumu - kā tā vispār redz tautsaimniecības attīstību, jo diemžēl mēs joprojām neesam spējuši definēt, kādas mums ir prioritātes ražošanā, kā mēs domājam to attīstīt. Un tad kopā ar šo skatījumu parāda šo sinerģiju.

Tātad, no vienas puses, jādod skatījums, kā attīstīsies mūsu tautsaimniecība, kuras nozares būtu jāattīsta, bet, no otras puses, - kā ar šo OIK mēs palīdzam tieši šīm nozarēm attīstīties. Nekādu problēmu! To var izdarīt mierīgi, bez steidzamības, taču Ekonomikas ministrija nebija spējīga darīt to.

Tāpēc, kolēģi, es vēlos atzīmēt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šī likumprojekta steidzamību, jo tik tiešām šeit nav nekāda pamata nedz pēc būtības, nedz pēc formas.

Un es aicinu pieiet atbildīgi šim ļoti svarīgajam jautājumam, pretējā gadījumā atkal sanāks tāpat, kā bija ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu: steidzamības kārtībā mēs centāmies to atvērt un pēc tam veselu gadu virinājām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par ”pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ražošana Latvijā smok un smaks. (Dep. I.Zariņš: “Pareizi, smok!”)

2010.gadā apstrādes rūpniecībai bija 14 procentu īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Valdība Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteica mērķi - līdz 2020.gadam sasniegt 20 procentus. Taču mēs šobrīd ejam tieši pretējā virzienā: nu jau apstrādes rūpniecība ir vairs tikai 12 procentu un vēl samazināsies. (Dep. I.Zariņš: “Par steidzamību!”) Tai ir tendence samazināties - ir tendence samazināties! -, ja mēs neko nemainīsim.

Varam, protams, kā Zariņa kungs aicināja, gaidīt (Dep. I.Zariņš: “Neviens nelika gaidīt!”): nu, pārliksim uz nākamo gadu, varam gaidīt aiznākamo gadu... Mums jau viens liels energopatērētājs - uzņēmums - aizgāja pa skuju taku! Ir uzņēmumi, kas jau savas ražotnes taisa citās valstīs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs), un ir arī tādi, kas par to vēl tikai runā. Varam droši gaidīt. Droši vien vēl būs tādi!

Bet vislabākais - ka šī sistēma... šīs sistēmas veidotāji ir to uztaisījuši tik gudru, ka neatkarīgi no tā, kas un vai būs elektrības patērētāji, tāpat visiem šiem vēja parkiem, hesiem (un tā tālāk) būs jāsamaksā 250 miljoni gadā. Un, ja mēs nerīkosimies, tad neatkarīgi ne no kā šī summa būs jāsamaksā atlikušajiem. Tad atlikušajiem jebkurā gadījumā elektrības cenas pieaugs, ja mēs nerīkosimies. (Starpsaucieni.)

Zariņa kungs... Es atceros, arī Zariņa kungs, starp citu, savu artavu iedevis šajā obligātajā iepirkumā. Savulaik, 2012.gadā, kad Ekonomikas ministrija aicināja vēja stacijām noteikt termiņu, cik ilgi tās var saņemt šo atbalstu, Zariņa kungs bija tas, kurš teica: “Nesteigsimies! Te ir jāpadomā, te tā nevar.” (Dep. V.Orlovs: “Jāpadomā ir!”) Toreiz jūs izkarojāt savus vienu vai divus gadus vēl papildus Šķēles vēja parkiem.

Tā ka es aicinu tomēr pa Zariņa kunga taciņu neiet un atbalstīt šī likumprojekta steidzamību. (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Esam izskatījuši pavadošos likumprojektus.

Un tagad aicinu noteikt steidzamību likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns. Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā pateicos par atbalstu steidzamības noteikšanai visiem šiem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad uzsāksim debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Šodien Saeimai ir jāpieņem pirmais lēmums par nākamā gada valsts budžetu. Tas ir politisks lēmums par dokumentu, kura saturu veido skaitļi. Vārdi un lēmumi paliek mūsu, tas ir, Saeimas un valdības, pusē. Tā ir mūsu kopējā politiskā atbildība.

Budžeta veidošanas pamatā bija tās prioritātes un vadlīnijas, kas ir ierakstītas valdības deklarācijā. Veidojot budžetu, mēs konsekventi turējāmies pie valdības rīcības plāna un nolikām malā visus mēģinājumus uzspiest veco principu: katram pa drusciņai, katram pa latiņam vai eiro. Šis princips pretendēja uz tāda budžeta radīšanu, kurš cenšas apmierināt visas vajadzības, un tas ir iespējams tikai tad, ja valdība atsakās no savām prioritātēm un tātad atsakās arī no reformām.

Šī budžeta prioritātes tiešā veidā izriet no valdības rīcības plāna, par kuru ir vienojušies visi koalīcijas partneri.

Tāpēc mazliet par katru no tām.

Būtisks finansējuma pieaugums ir paredzēts valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Nākamajā gadā valsts aizsardzībai ir paredzēti 1,7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Mēs pildām savas starptautiskās saistības un pierādām, ka spējam rīkoties atbildīgi mūsu sabiedroto priekšā. Apspriežot aizsardzības budžetu, starp koalīcijas partneriem valdīja pilnīga vienprātība. Man kā Ministru prezidentam tas vairoja pārliecību par mūsu valsts rīcībspēju.

Varbūt tieši šī valsts budžeta sadaļa visspilgtāk apliecina to, ka Latvija ir nobriedusi un pilnvērtīga valsts, kas pilda savus solījumus mūsu drošības garantiem un draugiem neatkarīgi no tā, kādi procesi notiek mūsu iekšpolitikā. Piebildīšu, ka valdības formulētais mērķis - aizsardzības budžetam jau 2018.gadā piešķirt divus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta - paliek spēkā.

Nākamās prioritātes ir kā trīs māsiņas, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas bāreņos, - tās ir izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija. Bieži vien, abstraktā valodā runājot, šīs nozares tiek apvienotas pat zem viena virsraksta - sociālais vai sociālo jautājumu bloks. Jautājumus mēs dzirdam gandrīz vai katru dienu daudzu gadu garumā, diemžēl atbildes izskanējušas daudz retāk vai arī tika solītas kaut kad vēlāk.

Piemēram, par reformām izglītības nozarē ir jārunā daudz plašākā kontekstā, ne tikai par skolotāju algu paaugstināšanu. Lai gan nevar apstrīdēt, ka algas ir svarīgas pašiem pedagogiem, vecākiem, galu galā mums visiem.

Tāpēc nākamā gada budžetā paredzēts nepieciešamais finansējums jaunā pedagogu darba samaksas modeļa turpināšanai. Tā mērķis ir nodrošināt zemāko darba algas likmi līdz 680 eiro mēnesī.

Ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20 procentiem. Statistiķi apgalvo, ka darbaspēka samazinājums līdzīgos tempos turpināsies vēl vairākus gadus. Valsts tautsaimniecības attīstību bremzēs profesionāla darbaspēka trūkums, un īpaši smagi tas var skart rūpniecisko ražošanu. Lai mazinātu prognozētās darbaspēka deficīta problēmas, profesionālajai izglītībai 2017.gada budžetā ir paredzēti būtiski naudas līdzekļi. Tas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņēmēji gaida zinošus un ambiciozus darbiniekus.

Šis izglītības nozares segments vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu tautsaimniecības attīstību, valsts konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību.

Augstākās izglītības nozares mērķi paliek nemainīgi, un tie ir - augstākās izglītības pieejamība visiem, kas to vēlas, un augstākās izglītības sasaiste ar Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolās un koledžās tuvosies 18 tūkstošiem.

Finansējums zinātnei sasniegs 41,5 miljonus eiro. Piebildīšu, ka šai nozarei ir vitāli svarīga gados jaunu cilvēku piesaistīšana. Vajag jaunas smadzenes, jaunas idejas. Par mūsu jauniešu intelektuālajām spējām un vēlmēm atklāt vai izgudrot turpat vai neiespējamo nav pamata šaubīties. Būtisku atbalstu zinātnes nozarei sniegs arī Eiropas Savienības fondi.

Nākamā gada budžeta apspriešana izglītības nozarei vēlreiz diezgan skarbi, bet pārliecinoši atgādināja, ka pie esošā skolas vecuma bērnu skaita izglītības sistēma ir pat pārfinansēta. Latvijas skolu tīkls neatbilst valsts budžeta iespējām, un tā optimizācija ir neizbēgama. Lieliski zinu visus pretargumentus, bet mums nav citas izejas.

Skolu sociālā funkcija nedrīkst dominēt pār to izglītojošo funkciju, jo lielākais cietējs ir skolēns, kurš nespēj saņemt kvalitatīvu izglītību un agrā vecumā sāk zaudēt savu vēl tikai topošo konkurētspēju. Racionāli un efektīvi risinājumi ir iespējami, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Satiksmes ministrijai un pašvaldībām. Tas gluži nav 2017.gada budžeta jautājums, bet tas ir valdības dienaskārtībā.

Godājamie deputāti! Veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, šī valdība nav izņēmums. Nākamā gada budžetā veselības aprūpes finansējums ir palielināts par 8,5 procentiem. Zinu, ka šis pieaugums daudziem šķiet nepietiekams, bet tas ir pirmais solis, kuru ir spērusi Veselības ministrija un valdība nozares reformēšanas virzienā. Pēc garām un emocionāli smagām diskusijām ar Pasaules Bankas ekspertiem, Finanšu ministriju un Veselības ministriju ir diezgan precīzi iezīmēts veselības aprūpes nozares reformu scenārijs. Nekavēšos detaļās, tikai iezīmēšu mērķi - valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts tūkstotis eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Tas ir ambiciozs mērķis, bet tas ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītajām valstīm. Kā rāda Pasaules Bankas rīcībā esošā statistika, tūkstotis eiro veselības aprūpei uz katru valsts iedzīvotāju veicina vidējā dzīves ilguma palielināšanos līdz attīstīto valstu līmenim un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Kā jau teicu, 2017.gada budžetā ir sperts tikai pirmais solis. Piešķirtajam finansējumam ir jānovērš pakalpojumu pieejamības problēma onkoloģijas nozarē. Tur pacienti nedrīkst gaidīt! Pieaugs to pacientu skaits, kuri varēs saņemt valsts kompensējamos medikamentus un kuriem būs pieejami klīniskie izmeklējumi.

Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija. Te svarīgi ir piebilst, ka nākamā gada budžetā veselības aprūpei paredzētā summa par vairākiem desmitiem miljonu eiro pārsniedz 2008.gada budžetā atvēlēto. Tas bija pēdējais gads pirms lielās krīzes, un 2017.gads būs pirmais, kurā mēs iziesim no krīzes radītajām sekām veselības aprūpes nozarē. Šobrīd valdībai ir politiskā griba turpināt reformas veselības aprūpes nozarē, un tas man ļauj apgalvot, ka nozares finansējums turpinās palielināties līdz manis iepriekš minētajam mērķim.

Godājamie deputāti!

Latvija noteikti ir sociāli atbildīga valsts, un tāpēc tradicionāli lielākā valsts budžeta daļa ir veltīta sociālajai aizsardzībai. Kopumā pensiju un pabalstu izmaksām sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros nākamajā gadā ir paredzēti 2,4 miljardi eiro. Šā finansējuma ietvaros tiks izmaksātas vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un cita veida pabalsti un pensijas.

Sociālās nozares ietvaros ir paredzēts piešķirt papildu finansējumu alternatīvo ģimeņu un bērnu aprūpes veidiem. Ceru, ka mēs visi piedzīvosim brīdi, kad bērnunami kļūs par mūsu sabiedrības pagātnes fenomenu.

Demogrāfijas politikas ietvaros ir paredzēts papildu finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu. Vēl nākamā gada budžetā ir paredzēts papildu finansējums apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.

Tas noteikti nav daudz, bet tas ir tas, ko mēs šobrīd varam atļauties.

Godātie deputāti!

Nu pie galvenā un grūtākā. Pie tā, kas nodrošina visu iepriekš minēto nozaru attīstību. Pie tautsaimniecības. Valsts ekonomiskā attīstība vistiešākajā veidā korelē ar reformām veselības aprūpē, izglītībā, ar visām nozarēm, no kurām ir atkarīga Latvijas iedzīvotāju materiālā labklājība un dzīves kvalitāte. Uzņēmējdarbības videi jābūt prognozējamai, tādai ir jābūt arī nodokļu sistēmai. Šī vide nedrīkst būt kā ornitologu tīkls, kura mērķis ir noķert un apgredzenot caurceļojošus putnus, tai jābūt tādai, kurā putni grib ligzdot un vienmēr atgriezties.

Domāju, ka nevienam no mums nav noslēpums, ka mūsu ekonomiskā izaugsme lielā mērā ir saistīta ar Eiropas Savienības fondu finansējumu (neteikšu - pat atkarīga no tā). Mums ir jāapzinās, ka šis finansējums nav bezgalīgs, un ir jāmācās pelnīt un piesaistīt naudu pašiem. Tomēr pagaidām Eiropas Savienības fondi ir mūsu ekonomiskās attīstības dzinulis.

Viens no redzamākajiem mūsu valdības sasniegumiem ir hroniskas atpalicības pārvarēšana fondu apguvē. Lielākā daļa fondu finansējuma programmas apguves noteikumu beidzot ir izstrādāti. Attīstības temps ir atgūts. Kā liecina Eiropas Savienības izplatītā informācija, Latvijas spēja apgūt Eiropas fondus ir strauji augusi, 2016.gada otrajā pusē mēs esam 4.vietā kopējā Eiropas Savienības dalībvalstu reitingā. Esmu pārliecināts par ierēdniecības profesionālo jaudu un to, ka šī Eiropas fondu nauda tiks izmantota atbilstoši deklarētajiem mērķiem un mūsu valsts nacionālajām interesēm. Svarīgi būtu piebilst, ka 2017.gadā paredzētie ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, tai skaitā pašvaldībās, ir vairāk nekā pusmiljards eiro.

Nu jau pēc dažām dienām Rīgā notiks “16+1” samits. Tā būs viena no iespējām Latvijas valdībai pierādīt savu spēju iedrošināt investorus, kuri jūtas labāk, runājot ar valdības pārstāvjiem. Tas ir tikai viens solis, kuru var spert valdība, lai veicinātu jaunu kravu plūsmu piesaisti mūsu valsts transporta infrastruktūrai. Potenciālo kravu ģeogrāfiskā izcelsme arī ir zināma - tā ir Ķīna, Baltkrievija, Kazahstāna un citas Vidusāzijas valstis. Mūsu konkurētspējas atslēga loģistikas nozarē ir elastība un lēmumu pieņemšanas ātrums valdības un arī pašvaldību līmenī. Latvijas acīmredzamās ģeogrāfiskās priekšrocības nedrīkst pazust mūsu lielāko ostu savstarpējā konkurencē un egoismā. Tajā katrs Latvijas iedzīvotājs var palikt zaudētājs.

Vēl ir ēnu ekonomikas apkarošanas stāsts, kuram nav pat publiski nolasīts ievads. Daudz kritizētā un pat apsmietā Valsts ieņēmumu dienesta reforma jeb tās aizmetnis darbojas daudz labāk, nekā valdībā bija cerēts. Par to liecina 2016.gada budžeta ieņēmumu dinamika. Tas ir virziens, kurā strādājot mēs varam kāpināt valsts budžeta ieņēmumus. Cita ceļa mums nav.

Domāju, ka mums visiem ir nepatīkami lasīt stāstus, kuros Latvija tiek salīdzināta ar mūsu kaimiņvalstīm un tiek ironiski secināts, ka tajās ir mazāki ieņēmumu dienesti, bet tie spēj izdarīt vairāk nekā mūsu dienesti. Vai pēc tiem varam sagaidīt sabiedrības uzticību un atbalstu vai tikai cerēt uz dažādu kampaņu jaudu un vēlētāju gatavību 2018.gada Saeimas vēlēšanās izvēlēties kādu partiju tikai pēc viena kritērija - kā mazāko iespējamo ļaunumu? Ceru, ka jaunais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs kļūs par drosmīgu pārmaiņu vadītāju un būs gatavs radikālai rīcībai. Ēnu ekonomikas neredzamais diktāts padara vāju mūsu valstiskumu un apdraud tā demokrātiskos pamatus.

Viena lieta man noteikti ir jāpiemin. Reformas Valsts ieņēmumu dienestā nav vērstas pret tā darbiniekiem, kuri godprātīgi un profesionāli pilda savus amata pienākumus. Kā jau minēju iepriekš, 2016.gada budžeta ieņēmumu statistika liecina par dienesta spēju strādāt profesionāli un atbildīgi. Protams, tas neatceļ pārmaiņu nepieciešamību.

Godājamie deputāti!

Kā rāda manu priekšteču pieredze, katram budžetam tiek piešķirts tāds kā zīmols. Tas parasti tiek ietērpts vārdos, kuri aizgūti no dažādiem literāriem vai pat filozofiskiem tekstiem. Šis budžets nav piemērots skaļām metaforām, tā ideoloģijas pamatā ir koalīcijas partneru spējas un arī spēks atrast kompromisus. Vēlme spert pirmo soli radikālu reformu virzienā daudzās nozarēs. Ejam turp, kur nekad neesam bijuši, jo palikt sastingumā ir bezjēdzīgi. Spersim pirmo soli kopā!

Aicinu Latvijas Republikas Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā valsts budžetu 2017.gadam un arī līdz 2019.gadam!

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Premjerministr! Kolēģi ministri!

Politisko dzīvi Latvijā raksturo daudzi simboliski rituāli, un tāda arī ir tā īpašā rudens diena, kad finanšu ministrs vai ministre ar brūnu portfelīti rokās nāk uz Saeimu un nodod valsts budžetu Saeimas vētīšanai.

Šogad tas notika 14.oktobrī, un pirmo reizi mūsu valsts vēsturē šis portfelis bija netradicionāli viegls, jo tur atradās vien neliela kastīte ar zibatmiņu, kurā saglabāts elektroniski parakstīts valsts izdevumu un ieņēmumu plāns 2017.gadam. Bet, kolēģi, lai jūs nemulsina šī portfeļa svars! Patiesībā tur iekšā ir daudz vairāk nekā 8 miljardi eiro un 57 pavadošie likumprojekti, kas tiešām tapuši, cieši sadarbojoties ar nozaru partneriem. Tas ir lielākais budžets Latvijas budžeta vēsturē.

Mīļie draugi! No finanšu ministra parasti gaida ļoti praktisku, skaitļos tērptu informāciju, bet, pirms es izpildu savu pienākumu, es vēlos veikt arī nelielu atkāpi. Es teiktu, ka šis budžets nav tikai Finanšu ministrijas, valdības vai arī Saeimas budžets. Šis budžets vārda vistiešākajā nozīmē ir visas Latvijas budžets. Tajā aiz katra skaitļa mēs redzam īstus, konkrētus cilvēkus Latvijas reģionos un to, kas viņiem visiem ir svarīgs, - skolotājus, medicīnas darbiniekus, karavīrus, jauniešus un bērnus, arī vecmāmiņas un vectētiņus.

Lai dziļāk izprastu, kāda bija budžeta veidošanas stratēģija, es aicinu arī jūs palūkoties uz mūsu valsti nedaudz plašākā kontekstā, uz to, kādu mēs to vēlamies un, es ceru, arī redzēsim pēc 10 gadiem.

Es redzu Latviju kā valsti, kas ir droša, dinamiska, attīstīta un kultūras bagāta. Tā ir viena no Eiropas civilizācijas daļām, zeme ar skaistu dabu, kurā dzīvo pārtikuši, labklājīgi, dzīvespriecīgi cilvēki (Dep. M.Bondars: “Kur tas ir?”), laimīgi un zinātkāri bērni. Un arī mūsu valsts budžetam, kolēģi, ir jābūt kā solim pretim šai nākotnei. Es domāju, ka šis budžets tāds arī ir.

2017.gada budžeta veidošanas procesu raksturo fakts, ka, visām pusēm iesākot darbu, mēs tiešām spējām vienoties un atteikties no parastā principa, ka budžeta deķītis tiek rauts katram uz savu pusi. Šo budžetu veidojot, mēs esam bijuši atvērti daudzām labām, jaunām idejām. Mēs esam ieklausījušies un tiešām arī ņēmuši vērā mūsu partneru - uzņēmēju, arodbiedrību, pašvaldību - viedokļus. Šo budžetu veidojot, mēs visi kopā esam revidējuši ministriju tēriņus un uzlabojuši valsts pārvaldes efektivitāti. To darbu mēs turpināsim arī nākamgad. Šogad 60 miljonus šādā veidā mēs esam ietaupījuši. Es domāju, ka turpmāk mēs varēsim vēl daudz laba parādīt.

Ir sperti arī svarīgi soļi, lai citu pēc cita nocirstu ēnu ekonomikas pelēkos taustekļus un mazinātu pelēkās ekonomikas ķepas spēku.

2017.gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Ministru kabinets ir apstiprinājis šo likumprojektu un par svarīgākajām noteicis trīs prioritātes. Premjers jau tās prezentēja - ārējā un iekšējā drošība, izglītība, veselība. Bet bez tā kopumā, kolēģi, lauvas tiesu nākamā gada budžetā veido atbalsts mūsu valsts iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Tie ir apmēram 2,84 miljardi eiro. 1,79 miljardi ir plānoti ekonomikas attīstībai, viens miljards - aizsardzībai, iekšējai drošībai, 834 miljoni - pacientu veselībai, 678 miljoni - bērnu un jauniešu izglītībai. Tās ir lielākās budžeta pozīcijas.

Kopumā valsts konsolidētā budžeta izdevumi nākamgad būs 8,30... gandrīz septiņi miljardi eiro - par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Arī mūsu valsts ieņēmumi būs lielāki. Mēs tos plānojam 8,06 miljardu eiro apmērā; tas ir par 664 miljoniem vairāk nekā šogad.

Kādi ir tie pieņēmumi, ar kuriem mēs esam veidojuši nākamā gada budžetu un veikuši analīzi? Mēs plānojam, ka izaugsme nākamajā gadā sasniegs 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, inflācija būs 1,7 procenti, bezdarbs - 9,4 procenti, uzlabojoties par 0,2 procentiem.

Kādi ir lielākie ieņēmumu bloki? Pamatā mūsu ieņēmumus, protams, veido nodokļi - 6,34 miljardi eiro, ārvalstu finanšu palīdzība - vairāk nekā viens miljards, nenodokļu ieņēmumi - pusmiljards, kā arī pārējie ieņēmumi - nepilni 100 miljoni.

Valdības budžeta deficīts, iekļaujot tajā arī fiskālā nodrošinājuma rezervi, ir noturēts 1,1 procenta līmenī, un mēs, kolēģi, to kopīgi esam panākuši - par spīti tam, ka nav celts neviens no lielajiem nodokļiem, lai gan valdība tiešām ir uzsākusi risināt ilgstošās un, jāatzīst, nereti arī sasāpējušās problēmas veselības aprūpes un izglītības jomā un ir piešķirts finansējums policistu atalgojuma reformai un daudzām citām svarīgām lietām. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai, manuprāt, atbilstošu budžetu - stabilu budžetu, ievērojot fiskālo disciplīnu, dinamiskai tautsaimniecības attīstībai.

Godātie kolēģi! Finansējums veselības aprūpes jomai tiešām palielināsies par 64 miljoniem eiro, tas ir, nedaudz vairāk kā... par 30 miljoniem vairāk par veselības aprūpes jomas finansējumu pirmskrīzes periodā jeb 2008.gadā. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai, ko mēs visi tik ļoti gaidām, veselības aprūpes pakalpojumu rindu mazināšanai, Stradiņa slimnīcas pabeigšanai un arī atalgojuma pieaugumam - nelielam, bet tomēr pieaugumam. Tas daļēji nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas, protams, uzliek īpašu atbildību par to, kā mēs šos līdzekļus izmantojam.

Veselības ministrija lēš, ka šis finansējums palīdzēs nākamajā gadā tūkstošiem pacientu iegūt kvalitatīvāku veselības aprūpi: 195 tūkstoši - papildu ambulatorie izmeklējumi un ārstēšana, 22 tūkstoši - diagnostiskie izmeklējumi primārajā veselības aprūpē, 32 tūkstoši - ambulatorā rehabilitācija un fizikālās medicīnas pakalpojumi, 26 tūkstošiem pacientu - kompensējamie medikamenti pieejami esošajām diagnozēm; pieejamība speciālistiem, endoprotezēšanas pakalpojumiem un dienas stacionāriem.

Īpaša uzmanība veselības aprūpē tiks pievērsta onkoloģisko slimību ārstēšanai - gan izmeklējumiem, gan stacionārajai ārstēšanai, gan arī medikamentu pieejamībai.

Izglītības nozarē jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15 miljoni, pat vairāk nekā 15 miljoni, no šī finansējuma tika nodrošināti, Izglītības un zinātnes ministrijas pašu resursos atrodot šos līdzekļus.

Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešana - reformas rezultātā tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem, tiek veikta skolu tīklu optimizācija, kā arī tiek nodrošināta efektīva valsts budžeta finansējuma izlietošana. Lielākām algām būtu jābūt pedagogiem ne tikai vispārizglītojošās skolās, bet arī kultūrizglītībā un sportā. Tie ir jautājumi, par kuriem gadiem ilgi runāts arī no Saeimas tribīnes.

Tāpat izglītības nozarē ir arī vairākas citas labas lietas. Piemēram, latviešu valodas apguve tiks nodrošināta latviešiem Latvijā un pasaulē - 160 tūkstošiem dažādu cilvēku.

Par aizsardzību un drošību. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi Eiropā, Latvijas valdība tiešām būtisku vērību ir pievērsusi mūsu valsts ārējās un arī iekšējās drošības stiprināšanai. Tāpēc valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro. Kā premjers jau minēja, ja mēs pildīsim starptautiskās saistības, nākamgad aizsardzības budžeta finansējums sasniegs 1,7 procentus, lai 2018.-2019.gadā tas jau būtu divu procentu apmērā.

Latvija pildīs savas saistības pret starptautiskajiem partneriem!

Kāds varbūt uzdos jautājumu: “Kādēļ vajag veltīt finansējumu aizsardzībai? Vai mēs gatavojamies karam?” Nē, kolēģi, tieši otrādi! Aizsardzībai finansējums ir jāvelta, lai nebūtu karu.

Vairāk naudas aizsardzībai nozīmē Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju palielināšanos, tātad arī apbruņošanu, apgādi, rekrutēšanu, Zemessardzes vienību pārapbruņošanu, ieroču glabāšanas decentralizāciju un savietojamību ar NVS regulārajām vienībām, kā arī iespēju nodrošināšanu skolu jauniešiem piedalīties Jaunsardzes aktivitātēs.

Šeit jāpiebilst arī, ka finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai nākamgad būs par 80 miljoniem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā. Būtiskākās pozīcijas: 26 miljoni - policistu algām, četri miljoni - austrumu robežas sakārtošanai (arī tas ir ļoti svarīgs pasākums!); tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugums - 2,4 miljoni. Ir paredzēta arī Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšana, un papildu finansējums paredzēts arī Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam - visām tām institūcijām, kuras rūpējas par mūsu valsts iekšējo drošību.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, tajā skaitā 44,4 miljoni eiro - pensiju indeksācijai. Labklājības ministrija lēš, ka tas ļaus vidēji par 10 eiro palielināt pensiju apjomu.

Demogrāfijas pasākumi. Arī nākamais gads nav izņēmums: vairāk nekā 19 miljoni - dažādu veidu demogrāfijas pasākumiem. Ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu ir paredzēts 50,07 eiro līdzšinējo 34 (nedaudz vairāk) eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, un ir paredzēti no 1.jūlija arī atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm, kā arī virkne citu pasākumu.

Kolēģi! Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas, valdība pievērsa uzmanību arī nevienlīdzības mazināšanai. Ir plānots palielināt minimālo atalgojumu par 10 eiro - no 370 eiro uz 380 eiro. Pieaugums ir, kaut gan mērens. Un šeit tika ņemti vērā vairāki aspekti.

Nevienlīdzības mazināšana - skaidrs mērķis. Bet, no otras puses, bija jābūt ļoti uzmanīgiem, lai netraumētu uzņēmējdarbību, jo mēs zinām, ka ar nākamo gadu būs jauns pienākums uzņēmējiem - maksāt 75 procentus no minimālās sociālās iemaksas. Arī ar jaunām darba vietām reģionos uzņēmumi ir bijuši samērā kūtri, un, strauji palielinot maksājumu slogu, tie varētu arī neizdzīvot. Tādēļ šāds prātīgs, pakāpenisks lēmums. Tas atbilst arī tautsaimniecības izaugsmes tempam, lai produktivitāte augtu ātrāk nekā atalgojums.

Bez šīm galvenajām jomām ir virkne arī citu, manuprāt, svarīgu pasākumu.

Lauksaimniekiem ražotājiem ir paredzēts atbalsts 20 miljonu eiro apmērā.

Ceļiem bez Eiropas finansējuma, ar kuru mēs varam sakārtot galvenos ceļus, mēs esam gandrīz 10 miljonus paredzējuši arī no valsts budžeta.

Ir paredzēts arī finansējums Latvijas valsts simtgades svinībām: tie ir kultūras, mākslas pasākumi un arī informatīvās telpas stiprināšana.

Arī neatkarīgajām institūcijām ir atvēlēti 8,3 miljoni eiro.

Diskusijās ar mūsu reģionālajiem partneriem valdība spēja nodrošināt finanšu resursu palielināšanu pašvaldībām par 95 miljoniem eiro. Cerams, Latvijas iedzīvotājiem, reģioniem būs labākas kvalitātes pakalpojumi.

Būtiskāko attīstības finansējumu nākamajā gadā mums nodrošinās Eiropas Savienības finansējums. Šogad ir milzu darbs paveikts, lai sagatavotu programmas, izstrādātu normatīvo bāzi. Un ir plānots, ka Latvijas tautsaimniecībā nākamajā gadā vairāk nekā 1,3 miljardi eiro nonāks gan gludākiem ceļiem, gan siltākām mājām, izremontētām skolām, bezdarba mazināšanai, uzņēmumu eksporta atbalstam, uzņēmējdarbībai reģionos, arīdzan izglītības satura reformai.

Bet bez šiem Eiropas fondiem arī valdība ir nākusi ar vairākām jaunām, labām iniciatīvām. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu jaunuzņēmumu atbalstam (kā Ašeradena kungs to sauc - starta likumu), kur paredzēts īpašs režīms tiem uzņēmumiem, kas ir savas uzņēmējdarbības uzrāviena periodā. Ir sagatavots priekšlikums arī obligātā iepirkuma komponentes diversificēšanai; tas var patikt vai nepatikt, bet ir skaidrs uzdevums, lai palīdzētu Latvijas lielajiem ražotājiem.

Izstrādājot nākamā gada budžeta projektu, valdība ir turējusi uzņēmējiem doto vārdu, tāpēc lielie nodokļi, kā es jau teicu, netika pārskatīti, bet, strādājot ar uzņēmēju organizācijām, esam paredzējuši vairākus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Mēs plānojam, ka tiešām būtiska daļa no nepieciešamā finansējuma tiks iegūta, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus.

Dažus būtiskākos es labprāt minēšu. Viena no nozarēm, kurā ir ārkārtīgi liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir būvniecība. Mēs paredzam, ka no nākamā gada ģenerāluzņēmējiem, kas piedalās pašvaldību un valsts iepirkumos, būs jābūt atbildīgākiem par apakšuzņēmēju nomaksātajiem nodokļiem.

Taksometru nozarē vidējais atalgojums vienam taksometra automašīnas vadītājam šobrīd ir apmēram 55 eiro... Mēs arī esam paredzējuši, ka nākamajā gadā par automašīnu būs jāsamaksā vismaz minimālā sociālā iemaksa - 130 eiro apmērā. Tomēr būtisks solis, lai nozari sakārtotu!

Mēs piedāvājam reversā pievienotās vērtības nodokļa režīmu nozarēs, kuras tiek izmantotas valsts apkrāpšanai, karuseļshēmu uzturēšanai. Piedāvājam šādu režīmu ieviest ar nākamā gada 1.janvāri dārgmetālu nozarei.

Lielāka kontrole skaidras naudas apgrozībai, ierobežoti skaidras naudas darījumi, ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kā arī virkne citu pasākumu palīdzēs samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Es ceru, ka mums, kolēģi, kopīgi izdosies šo gadu iezīmēt kā tādu robežšķirtni, ar kuru pāršķirsim “shēmotājkapitālisma” attīstības posmu Latvijas jauno laiku vēstures grāmatā un būvēsim savu tautsaimniecību uz stabilākiem pamatiem.

Budžeta veidošana ir tas brīdis, kad redzam ne tikai to, kas mums jau ir vai ko mēs vēlamies, bet arī to, kā vēl pietrūkst un kas vēl jāpaveic nākotnē.

Jūs redzēsiet, ka nākamo trīs gadu budžeta plānā mēs grasāmies ievērot fiskālo disciplīnu. Ir paredzēts, ka 2017.gadā budžeta deficīts būs 1,1 procenta apmērā, 2018.gadā tas būs viens procents un 2019.gadā - jau 0,7 procenti.

Mēs dzīvojam taupīgi, tas nozīmē, mēs nenoēdam savus sēklas graudus.

Ja īsi pieskaramies 2018.gada budžetam, ir skaidrs, ka prioritātes būs veselības un valsts drošības finansējums un visu tik gaidītais veselības finansējuma reformas modelis.

Vēl viens nākamā gada lielais darbs būs arī pozitīvas pārmaiņas nodokļu sistēmā. Par to valdībai ir tiešām paredzamas vēl spraigas diskusijas gan ar nozaru partneriem, gan ekonomikas un finanšu ekspertiem. Konceptuāli sakot, nodokļiem ir jābūt taisnīgākiem un vērstiem uz nevienlīdzības mazināšanu. Nodokļiem jāveicina uzņēmējdarbība, nevis tā jābremzē. Un ir arī trešais mērķis - nodokļiem ir jābūt labāk iekasētiem, sasniedzot dažu gadu laikā vienu trešo daļu no iekšzemes kopprodukta; tas ļaus arī vairāk attīstīt tautsaimniecību. (Dep. I.Bites un dep. M.Bondara starpsaucieni.)

Es tiešām lieku arī lielas cerības uz Saeimas deputātu intelektuālo pienesumu un iesaistīšanos debatēs par to, kas uzlabojams mūsu nodokļu sistēmā, un tas darbs ir jāveic mums visiem kopā. Tas, manuprāt, ir diezgan skaidrs.

Beigu beigās es vēlreiz vēlos izteikt gandarījumu un pateicību valdības vadītājam, ministriem, kolēģiem Saeimā, pašvaldībās nozaru sadarbības partneriem par to, ka mums visiem kopā ir izdevies turēt dotos solījumus to svarīgo mērķu īstenošanai, kurus mēs izvirzījām, veidojot šo valdību. Lai minam kaut vai pozitīvas pārmaiņas drošībā, veselībā, izglītībā, demogrāfijā! Ir izdevies ielikt svarīgu pamatu.

Arī es aicinu jūs atbalstīt nākamā gada budžeta projektu un novēlu konstruktīvas diskusijas vai arī - strīdus, ja tie aizved mūs līdz patiesībai, un saku jums pagaidām paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Premjerministra kungs! Ministres un ministri!

2017.gada budžetā meklēju cerību. Cerību, ka Latvijā būs labāka veselības aprūpe, ka Latvijā būs modernāka izglītības sistēma, ka Latviju pametīs mazāk iedzīvotāju un ka cilvēki varēs turpināt dzīvot savās tēva mājās. Cerību, ka 2017.gads ieliks pamatus ekonomiskam izrāvienam. Cerību 2017.gada budžeta projektā neatradu. Es saprotu, kolēģi, ka jūs smaidāt un skatāties savos telefonos, un jums liekas, ka cerību jau nav ko tur meklēt, jo pēc būtības tie tikai skaitļi vien ir. Nu labi, tad runāšu jums saprotamā valodā.

Runāšu par to, par ko runāt jums patīk, un tādā veidā, kā jums patīk. Par prioritātēm. Es zinu, ka premjerministra kungam patīk runāt par ekonomiku, par ekonomikas izrāvienu. Bet es gribu teikt, ka 2017.gada budžets un budžetā ietvertās likuma normas jeb, precīzāk sakot, budžeta paketē ietvertās likuma normas pēc būtības iznīcina Latvijas mazos uzņēmumus un uzņēmējus. Jūs mērķtiecīgi iznīcināt tos, kuri grib strādāt, kuri ir Latvijas ekonomikas mugurkauls un kuri mēģina ar savu darbu pabarot savas ģimenes. Mērķtiecīgi. Un uz ko jūs cerat? Uz lielajiem uzņēmumiem, kuri vienkārši atnāks no kaut kurienes un pēkšņi sāks Latvijā investēt, pēkšņi radīs visiem darba vietas? Nu tā tas īsti nenotiek. De facto jūs ar saviem lēmumiem iznīcināt mikrouzņēmumus, tā liekot cilvēkiem reģistrēt savu ekonomisko aktivitāti citās valstīs vai - vēl sliktāk! - doties prom no Latvijas uz citām valstīm.

Ar saviem lēmumiem jūs atņemat cilvēkiem iespēju strādāt tikai daļu slodzes, nevis pilnu slodzi. Ko tas vistiešākajā veidā skar? Tas skar studentus, kuri mācās un kuriem daļu no laika vajadzētu piestrādāt (Dep. E.Putra: “Tie jau izņēmumi!”), jo viņiem nepieciešams nosegt savus rēķinus. Tas skar pensionārus (Dep. E.Putra: “Arī izņēmumi!”), kuri, iespējams, nevar strādāt pilnu laiku, jo viņiem enerģijas līmenis vairs nav agrākais un viņi nevar to izdarīt. Tas skar invalīdus, un tas skar jaunās māmiņas. Dep. E.Putra: “Tie arī ir izņēmumi!”)

Es saprotu, Putras kungs, ka jūs... jums patīk ironizēt. Bet jūs valdības līmenī, ņemot vērā, ka jūs esat finanšu ministres parlamentārais sekretārs, liekat iegādāties jaunus kases aparātus. Ko jūs lobējat? Kases aparātu biznesu?

No 2017.gada 1.janvāra Latvijas uzņēmējiem, mazajiem uzņēmējiem laukos, nāksies pirkt aparātus un maksāt vismaz 250 eiro vai vairāk. Viņi nevar to atļauties! Igaunijā jau sen ir nonākuši pie secinājuma, ka ne jau tās elektroniskās lentes nodrošina to, ka valsts gūst vairāk nodokļu ieņēmumu. (Dep. E.Putra: “Kas tad?”) Nē, nē, tās - ne! Tā ka, Putras kungs, iesaku jums tomēr paskatīties tajā virzienā, kas saucas “draudzīgāka uzņēmējdarbības vide”.

Un es teikšu, ka bija ļoti simboliski, ka tajā brīdī, kad premjers, stāvot šeit tribīnē, teica, ka uzņēmējdarbības videi jābūt prognozējamai un nodokļu politikai - tādai pašai, finanšu ministre un ekonomikas ministrs darīja kaut ko citu - sarunājās un neklausījās premjera teiktajā. (Dep. A.Bērziņš: “Jāā?!”) Tie lēmumi, kuri šobrīd parādās 2017.gada budžeta kontekstā, ļoti spilgti pierāda to, ka nav tur domas par prognozējamību, nav tur domas par kaut kādu ekonomisko izrāvienu.

Premjerministra kungam arī patīk lepoties ar aizsardzību, ar to, ka mēs esam piešķīruši lielus papildu līdzekļus mūsu nacionālajai drošībai. Bet ko premjerministra kungs aizmirst, - ka stiprināt aizsardzības spējas palīdz ne jau tikai naudas iedošana, bet arī pareiza šīs naudas iztērēšana un koordinācija starp dažādiem ministriem, ministrijām un dienestiem.

Kolēģi! Man liekas, ka nu jau pusgadu premjerministra kungs nav spējis atrast laiku, lai ierastos Nacionālās drošības komisijā un uzklausītu tos secinājumus, pie kuriem mēs esam nonākuši, - par neefektivitāti valdības darbā, kas skar tieši nacionālo drošību. Es vēlreiz aicinu jūs, premjerministra kungs, līdz otrajam lasījumam atrast laiku atnākt līdz Nacionālās drošības komisijai un uzklausīt Nacionālās drošības komisiju par valstī ļoti būtiskiem jautājumiem!

Jūs lepojaties ar to, ka jūs pildāt starptautiskās saistības. Taču aizmirstat pateikt to, ka valsts aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atņemti ne mazāk, ne vairāk kā 24 miljoni. Tie miljoni, kuri tika apsolīti 2015.gadā. Un man jums jāatklāj liels valsts noslēpums, finanšu ministres kundze, un tas valsts noslēpums ir tāds, ka valsts aizsardzību neplāno atbilstoši IKP pieaugumam, bet plāno atbilstoši tiem riskiem, kas tajā brīdī ir reģionā. Tā ka stāvēt šeit un lepoties ar to, ka mēs pildām solījumu nodrošināt 1,7 procentu finansējumu aizsardzībai, nav ne mazākā pamata. (Dep. A.Lejiņa starpsaucieni: “Tā nav! Tā nav!”)

Par veselības aprūpi. Es nevaru nepieminēt veselības aprūpi. Jā, 67 miljoni nākamā gada budžetā - tas ir pieaugums. Nepietiekams, bet - pieaugums. Bet, kolēģi, kā šie 67 miljoni tiek izlietoti? Šie 67 miljoni tiek izlietoti tā: 34 no tiem aiziet reformai - reformai, kura vēl nav apstiprināta valdībā. Nu, ko jūs! Nu, ko jūs! Nu, piedodiet! 34 miljonus mēs... mēs vienkārši izrakstām tukšu čeku valdībai un sakām: “Dariet, ko gribat!” Vēl ļaunāk - veselības ministre ir iezīmējusi, ka šīs reformas kontekstā, piemēram, tiks slēgta slimnīca Alūksnē. Un kāpēc tas tā notiek? Tas notiek tāpēc, ka veselības ministrei ir padomniece Vānes kundze, kurai netālu, turpat blakus, ir sava slimnīca, un viņa vēlas dabūt visus tos pacientus pie sevis, lai varētu turpināt saņemt valsts finansējumu un valsts pakalpojumus, ko valsts maksā par šiem pacientiem, ārstējot tos. Tas ir nožēlojami! Alūksnieši 3.novembrī būs pie Saeimas un protestēs. Viņi jau ir savākuši 7000 parakstu.

Un man jāsaka: žēl, ka Brigmaņa kungs pameta šo telpu. Šorīt no rīta savā intervijā viņš izlikās, ka Vānes kundzi nepazīst. Ja šobrīd viņš šeit būtu, tad es varētu viņam teikt: Brigmaņa kungs, Vānes kundze bija jūsu sarakstā 2014.gada vēlēšanās! Jā, viņa startēja Zemgales sarakstā, un jūs noteikti viņu pazīstat, tieši tāpat kā Jūliju Krūmiņu. (Dep. A.Brigmanis atmet ar roku: “Nē!”)

Visbeidzot par veselības aprūpi gribu teikt, ka premjerministram ir tāda déj? vu sajūta. Déj? vu sajūta kādēļ? Tādēļ, ka budžeta likuma 52.pantā viņš ir paredzējis norakstīt dažādu slimnīcu parādus - ne mazāk, ne vairāk kā 170 miljonus. It kā apsveicams solis. Tajā laikā, kad premjerministrs bija Tautas partijas frakcijas vadītājs, tad būvēja un pirka par tiem 170 miljoniem, bet tagad tie 170 miljoni ir jānoraksta. Tā nu ir sanācis, vai ne? Kāda tikšanās atkal! Taču ar to 170 miljonu norakstīšanu nav nemaz tik vienkārši: 52.panta trešajā daļā jūs esat pieļāvuši to, ka daļu no tiem 170 miljoniem it kā norakstāmo parādu drīkst arī izmantot amatpersonu atalgošanai jeb motivācijai.

Pastāstiet man, lūdzu, - kuras amatpersonas jūs prēmēsiet no tiem 170 miljoniem? Kāds tam ir plāns? Tas vienkārši ir nožēlojami!

Par izglītību un zinātni.

Sākšu ar zinātni. Zinātniekiem nākamā gada budžets paredz maizi un ūdeni: dažreiz maizi, dažreiz ūdeni. Abiem kopā nesanāks! Šī valdība nesaprot zinātnes svarīgumu Latvijas attīstībai. Šī valdība nesaprot, kāds ir zinātnieku pienesums kopumā gan Latvijas izglītības sistēmai, gan tautsaimniecībai. Jo vairāk zinātnieku, jo labākas augstskolas; jo labākas augstskolas, jo labākus skolotājus sagatavojam; jo labākus skolotājus sagatavojam, jo labāki skolēni, jo labāks darbaspēks Latvijai. Nefinansējot atbilstoši zinātni, Latvija grims tālākā tumsonībā un radīsies tālākas problēmas mūsu valsts nākotnei.

Varētu jau turpināt runāt par izglītību, bet man patiesībā nolaižas rokas pēc tā, ko šorīt dzirdēju no Brigmaņa kunga. Izrādās, ka izglītība ir Kārļa Šadurska atbildība un VIENOTĪBAS atbildība. Te nu bija! Kur palika tā kopā strādāšana, kas tika solīta pirms nepilna gada, šo valdību veidojot?! Tagad izglītība ir kāda cita atbildība un valdības koordinācija, valdības premjerministra iestāšanās par lietām un par jautājumiem, kuri tik svarīgi, ir neeksistējoša. Tas ir nožēlojami! Tas ir nožēlojami!

Visbeidzot. Kad auditori skata jebkuras kompānijas gada sniegumu un iet cauri dokumentiem, parasti šajos audita ziņojumos viņi nāk klajā ar šādu rindkopu: “Mūsuprāt, iepriekš minētais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par (tādas un tādas kompānijas) finansiālo stāvokli.”

Kolēģi! Es jums varu teikt, ka sagatavotā 2017.gada budžeta pakete nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu, kā un kāpēc tiks izmantota Latvijas nodokļu maksātāju nauda.

Aicinu balsot “pret”!

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!...

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

Kamēr reģistrācijas rezultāti tiek sagatavoti, paziņojumam vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Atgādinu, ka pulksten 11.30 mums ir paredzēta sēde jaunās ēkas trešajā stāvā.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Nevajag, nē... Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi.

Tātad turpinām debates.

Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Klātesošie valdības locekļi! Godātie deputāti! Budžeta projekta pirmais lasījums ir tas retais brīdis mūsu Saeimas darba kārtībā, kad var runāt par Latvijas ekonomikas stratēģiskās attīstības mērķiem, uzdevumiem, līdzekļiem un pasākumiem. Faktiski tās ir debates par ekonomiku. Tāpat kā janvāra beigās mums notiek ārpolitikas debates.

Kādi rādītāji mums ir pirms jaunā ekonomikas gada? Galvenais rādītājs, ar kuru mēra ekonomikas efektivitāti kopš viduslaikiem, - iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju - ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā.

Ekonomikas attīstības tempi sastinguši pie trim procentiem, darba ņēmēju skaits joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Šogad augustā tas ir bijis par 15 procentiem mazāks nekā 2008.gada augustā. Kaut arī bezdarba līmenis - 9,8 procenti - ir zemāks nekā krīzes gados, tas joprojām ir augstāks, nekā bija pirms krīzes, - tad tas bija vienāds ar 6,5 procentiem.

Augsto bezdarba rādītāju nemīkstina arī ļoti lielais emigrējušo skaits krīzes laikā, kas, pēc dažādām aplēsēm, sasniedz 10 procentus no Latvijai piederīgo skaita.

Ienākumu nevienādā sadalījuma rādītājs - Džini koeficients - ir 35,4. Eiropas Savienībā tas ir lielāks tikai Lietuvā un Bulgārijā, bet vairāk nekā pusē Eiropas valstu Džini koeficients ir mazāks par 30.

Latvijā ir viena no Eiropas Savienībā lielākajām plaisām starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

Latvijas Republikas tiesībsargs savā vēstulē Saeimai par nabadzības risku valstī norāda, ka nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts 31 procents iedzīvotāju. 17 procentu Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Līdz ar to Latvijā pretēji citām valstīm vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.

Publiskie izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā. Minimālā pensija ir viszemākā Eiropas Savienībā. Tātad Latvijas ekonomikas un sociālā stāvokļa klīniskā aina ir nomācoša. Daudz runāja par to, cik Latvijai izdevīgi bija pēckrīzes starptautiskās aizņēmuma programmas procenti. Maz runāja par to, ka programmas konsekventa izpilde nozīmēja publisko izdevumu krasu samazinājumu visās nozarēs bez izņēmuma. Stingras taupības politika bija tiesiski nostiprināta ar starpvaldību Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb fiskālo kompaktu, kura parakstītāju pirmajās rindās bija arī mūsu valsts, un pēc tam ar Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas likumu.

Tomēr prognoze, kuru sniedzām vēl 2012.gadā, pirms fiskālā kompakta parakstīšanas, izrādījusies pareiza. Un proti - Eiropas Komisijas un Latvijas valdības īstenotā stingrās taupības politika neļaus valstij nepieciešamā apjomā uzsākt investīcijas infrastruktūrā, zinātnē, izglītībā un samilzušo demogrāfijas izaicinājumu risināšanā. Šī politika kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto eksportētājvalstu dominances nostiprināšanai un banku stabilizācijai, nevis darba vietu radīšanai un reālās ekonomikas attīstībai. Uzliktie stingrie budžeta deficīta ierobežojumi visā eirozonā noved pie ekonomikas stagnācijas, bet Latvijas iedzīvotājiem nes arī nabadzību un emigrāciju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība norāda, ka, lai gan veselības aprūpei tiek piešķirti papildu 66,8 miljoni eiro, tomēr nav iezīmēts būtisks un secīgs veselības aprūpes finansējuma pieaugums vidēja termiņa budžetā, tiecoties uz vismaz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, kā tas ir nostiprināts Eiropas Savienības Padomes rekomendācijās un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2016.gadam.

Nav arī paredzēts veselības aprūpei 2017.gadā piešķirt vismaz 3,25 procentus no iekšzemes kopprodukta. Lai sasniegtu šo mērķi, veselības aprūpei papildus jāpiešķir vēl 23 miljoni. Šī summa ir jāizlieto vidējās darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem, “Ģimenes ārstu prakses” ārstiem, pagarināta normālā darba laika virsstundu apmaksai ar paaugstināto likmi, kā arī vidējās darba algas paaugstināšanai pārējiem nozares darbiniekiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība prasa finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā skolu tīkla optimizācijas rezultātā darbu zaudējušiem pedagogiem, kā arī 500 000 eiro apmērā speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensijām.

Es gribētu atgādināt, ka pēc Otrā pasaules kara īstenotais Māršala plāns balstījās uz skaidru saprašanu, ka Vācijas atdzimšanai ir vajadzīga rūpniecība. Šī nostāja bija nostiprināta arī 1948.gada Havanas hartā, kurā ANO dalībvalstis apņēmās pilnas nodarbinātības sasniegšanai attīstīt rūpnieciskos resursus un celt ražīguma standartus.

Šīs labi uzsvērtās politiskās konstantes paliks spēkā arī šā gadsimta otrajā dekādē. Mēs tās uzturam un sakām: “Latvijas valsts ekonomikas politikas uzdevumiem ir jābūt tiešiem publiskiem ieguldījumiem ražošanas attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai un sociālās vienlīdzības nodrošināšanai.” Nevis budžeta deficīts vai pārpalikums, bet tekošā konta deficīts ir rādītājs, kas visefektīvāk paredzēja, kuras eirozonas valstis iekļūs krīzē. Valstis, kam nav pašām savas eksporta rūpniecības un kas spiestas pārtikt no citu valstu ražojumiem, agrāk vai vēlāk bankrotē. Budžeta paketē man izdevās atrast tikai vienu biklu rindkopu par tekošā konta prognozi. Toties visai pārliecinoša tā ir Latvijas stabilitātes programmā, kuru Latvija iesniedza Eiropas Komisijai šī gada aprīlī. Latvijas tekošā konta stāvoklis ir satraucošs, tas ir negatīvs, un deficīta tendence palielinās no 1,9 procentiem 2016.gadā līdz pat 3,9 procentiem 2019.gadā.

Pašreizējās nodokļu sistēmas ideoloģija, kurai sekoja visas līdzšinējās valdības un turpina sekot tagadējā, ir pretrunā ar minētajiem uzdevumiem, bet valdības ierosinātie grozījumi nodokļu sistēmā ir drīzāk kosmētiski. Šīs sistēmas mērķis ir pēc iespējas vairāk savākt naudu no ekonomikas. Šī nodokļu sistēmas ideoloģija ir jāmaina. Par nodokļu sistēmas mērķi ir jākļūst jaunai Latvijas industrializācijai. Par to mūsu frakcijas deputāti runā jau trešo gadu pēc kārtas.

Pirmais solis ir atbrīvot uzņēmumu no ienākuma nodokļa maksāšanas no peļņas, ja tā nav sadalīta dividenžu izmaksām, un līdz ar to motivēt uzņēmumu uzkrāt līdzekļus lielu projektu uzsākšanai. Lai šī motivācija būtu stiprāka, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, ar kuru tiek apliktas dividendes, jābūt daudz lielākai nekā tagad. Tad uzņēmuma īpašnieks būs ieinteresēts ieguldīt peļņu uzņēmuma aktīvos, tātad attīstībā, jaunos projektos, uzņēmuma infrastruktūras modernizācijā, darbinieku apmācībā, nevis tērēt luksusa māju un automobiļu iegādei, eksotiskiem tūrisma braucieniem un rotaslietām.

Šim mērķim visnotaļ kalpos progresivitātes principa īstenošana iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar nodokli. Progresīvais nodoklis ne tikai veicinās privātu resursu virzīšanu sabiedrības interešu atbalstam, bet vienlaikus risinās arī tirgus attīstības un sociālās labklājības uzdevumus. Pilnībā progresīvo nodokli legalizēja Pasaules Bankas eksperti, kuri šā gada jūnijā secināja, ka Latvijā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem ir lielāka nekā vairumā Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieskaitot tās, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji. Turīgie iedzīvotāji izmanto patēriņam tikai daļu no saviem ienākumiem un tikai no šīs daļas maksā pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli, savukārt pārējie valsts iedzīvotāji novirza patēriņam visus savus ienākumus un maksā patēriņa nodokļus no visiem saviem ienākumiem. Tomēr progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav tikai bagātības nodoklis, kā to bieži dēvē, lai atbaidītu uzņēmējus no tā ieviešanas. Progresivitātes princips paredz lielāku nodokļu slogu tiem, kam ir vairāk iespēju nopelnīt. Uzņēmuma īpašniekam tirgus apstākļos ir vairāk iespēju palielināt savus ienākumus nekā algotajiem darbiniekiem, kā arī ir iespēja, nepārkāpjot noteikumus, samazināt jeb optimizēt nodokļu maksājumus. Algas saņēmējam tādu iespēju nav. Viņš saņem tikai atalgojumu par savu darbu un neko citu.

Pašreiz nodoklis tiek aprēķināts pēc izlīdzinātās likmes. Tas ir, jebkāda konkrēta veida ienākumi tiek aplikti ar vienu un to pašu likmi neatkarīgi no ienākumu apmēra. Katram ienākumu veidam ir sava likme: algām lielāka, ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, dividendēm tai skaitā, ir cita un kapitāla pieaugumam vēl cita likme. Pasaules Bankas ekspertu darba grupa, mūsu negaidītais sabiedrotais, savā priekšlikumā par progresīvā nodokļa ieviešanu Latvijā progresivitāti attiecina tikai uz algām, taču neattiecina uz dividendēm. Tomēr mēs uzskatām, ka ar vienu un to pašu likmi ir apliekami visu veidu ienākumi, arī ienākumi no kapitāla. Vienas likmes vietā ir nosakāmas atšķirīgas likmes atbilstīgi dažiem apliekamā ienākuma intervāliem. Nav tā, ka lieli ienākumi tiek aplikti ar lielākiem nodokļiem. Ar lielāku likmi tiek aplikta ienākumu daļa, kura pārsniedz noteikto slieksni. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešams piemērot neapliekamo minimumu, tai skaitā diferencēto apliekamo minimumu, un vēl kas ir svarīgi - atkritīs vajadzība uzturēt solidaritātes nodokli. Gan neapliekamais minimums, gan solidaritātes nodoklis tiks absorbēts ar progresīvā nodokļa likmēm. Nodokļu progresivitāte ir tās zāles, kuras atveseļojoši iedarbojas uz visu ekonomisko un sociālo organismu, kā to pārliecinoši pierāda pasaules ekonomikas pieredze. Tā kā nodokļa slogs tiek pārcelts uz lieliem ienākumiem, samazinās kopējais darba nodokļa slogs mazajām algām, savukārt samazināsies izmaksas un palielināsies to Latvijas ražotāju konkurētspēja, kuri nodarbina daudz darbinieku. Izmaksu samazinājums motivēs uzņēmējus iznākt no ēnu ekonomikas, nevis dzīs viņus ēnā, kā to mums stāsta progresivitātes oponenti.

Nodokļu sloga samazinājums atstās patērētāju naudas makos vairāk naudas, kāpinās tirgus pieprasījumu un motivēs uzņēmēju rosību. Nodokļu reforma ir ārkārtīgi aktuāla vēl tāpēc, ka ekonomiskās prognozes arvien biežāk norāda uz to, ka tuvojas jauna ekonomiskā krīze. Vai Latvija tai ir gatava? Nē!

Izvērtējot valdības iesniegto budžeta projektu, secinām, ka vēl viens reformām vajadzīgais gads tiks izlaists. Visticamāk, šis būs kārtējais stagnāciju stabilizējošais budžets. Vidēja termiņa budžeta ietvaru un gadskārtējo valsts budžetu neatbalstām.

Un noslēgumā es runāšu savā vārdā, nevis frakcijas uzdevumā.

Vismazāk es gribētu personificēt izteiktos pārmetumus, uzliekot Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ministrei Danai Reizniecei-Ozolai visu atbildību par samilzušajām problēmām, kuras viņi iemantojuši no iepriekšējām valdībām un kuras paši nav radījuši. Es saprotu: ir ļoti grūti. Tomēr, kas zina, kolēģi, varbūt tieši jums tagad ir visas Latvijas politikas maiņai nepieciešamās sviras. Mēģiniet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjerministra kungs! Ministri! Kolēģi!

Izvērtējot šīgada budžetu, ļoti noderīga bija šīs valdības deklarācija, lai ieraudzītu, kuri deklarācijas punkti tiek pildīti, bet kuriem vēl ir garš ceļš priekšā.

Ievērību un noteiktu atzinību pelna sociālais budžets - pēc tiešām ļoti nepatīkamām un garām diskusijām sākti risināt mikrouzņēmumos strādājošo un nepilnu darba slodzi strādājošo sociālās aizsardzības jautājumi, tādā veidā kaut vai daļēji mēģinot izvairīties no mazatalgotu trūcīgo pensionāru skaita palielināšanās Latvijā.

Ievērību pelna arī aizsardzības budžeta palielināšana, jo vēl 7.Saeimā mēs bijām pieņēmuši likumu par to, ka triju gadu laikā vajag kāpināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no kopprodukta. Nekas no tā netika īstenots! Bet, saasinoties starptautiskajai situācijai, sākoties karam Austrumukrainā, izdevās izkustināt šo jautājumu no nāves punkta. Un te ir ļoti liela valdības un citu mūsu ekspertu loma, nopelns un liela atzinība. Karš palīdzēja.

Bet, runājot par veselības aprūpi, es gribētu jautāt: kādam karam, kādai katastrofai vai kādai epidēmijai jānotiek, lai veselības aprūpe beidzot nostātos uz kājām un to sāktu pienācīgi finansēt?

Es neredzu valdības vai ministres Čakšas darbā kaut kādas kļūdas veselības aprūpes jomā. Es redzu neizlēmību, jo tas, ko pašreiz ministrija sauc par reformu, - tā nav reforma! Tas nozīmē vienkārši turpināt esošo situāciju - turpināt finansēt vai, pareizāk sakot, solīt finansēt veselības aprūpi no valsts budžeta, ļoti labi apzinoties, ka tas pat teorētiski nav iespējams, jo, salīdzinot, pieņemsim, ar Igauniju un Lietuvu, iztrūkums veselības aprūpes budžetā ir vismaz 300 miljoni eiro.

Koalīcijas valdības! Es neredzu iespēju, ka kādā no nākamajiem gadiem viss ekonomikas pieaugums tiktu novirzīts veselības aprūpei. Tas vienkārši teorētiski nav iespējams! Varbūt nāks jauns mistisks politiskais spēks, pieņemsim, Artusa Kaimiņa vadībā, iegūs 51 vietu Saeimā, un tad veselības aprūpe noteikti tiks glābta.

Kāda tad ir izeja? Izeja visiem sen zināma. Eiropā valsts obligātā veselības apdrošināšana ir 16 valstīs... 16! Vienpadsmit no tām ir postkomunisma valstis, jaunattīstības valstis ar vājiem budžetiem, kuras nespēj no budžeta finansēt veselības aprūpi. Jo tad, kad mēs pasakām - ieviesīsim valsts obligāto veselības apdrošināšanu, mēs uzreiz pasakām, kur ir tā nauda. Ja mēs pasakām - turpināsim veselības aprūpi finansēt no budžeta, tad mums jāmeklē tā nauda. Mums ir jāpasaka, kādā brīnumainā veidā tā radīsies, un to mēs neredzam ne tikai 2017.gada budžetā, bet arī vidēja termiņa budžetā. Tāpēc, es domāju, šī mānīšana mums maksās vismaz četrus gadus: divus gadus šajā Saeimā, jo apdrošināšanas ieviešanai nepieciešami vismaz divi gadi, un vēl divus gadus nākamajā Saeimā. Pa to laiku, nesaņemot adekvātu palīdzību, zināms skaits cilvēku nomirs vai slimos. Kas par to atbildēs?

Es nenoveļu atbildību uz citiem. Tā, protams, ir arī mana vaina, ka es nespēju kolēģus pārliecināt, ka tas, kas notiek Igaunijā un Lietuvā un kas darbojas kopš 1996.gada, kā arī vēl 14 Eiropas valstīs, ir vērā ņemams. Jā, neizdevās to izdarīt, neizdevās pārliecināt. Sabiedrība gribēja dzirdēt, ka visiem būs viss un ka nekas par to papildus nebūs jāmaksā. Un tādu atbildi tā saņēma. Tagad visi ir apmierināti. Miers un klusums, izņemot to, ka mediķu rindas strauji, strauji samazinās.

Jāmaksā būs tā vai tā. Nauda no gaisa neradīsies. Jautājums ir tāds, vai mēs par to maksāsim, paceļot vispārējo nodokļu bāzi vai izveidojot mērķtiecīgu veselības aprūpes apdrošināšanu, kad tiesības uz plānveida veselības aprūpi ir tad, ja tu attiecīgi piedalies nodokļu maksāšanā.

Tas ir Latvijas lāsts, tā ir Latvijas nelaime, ka kopš 1996.gada, kad tika veiksmīgi ieviesta pensiju sociālā apdrošināšana, mums neizdodas ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tas, ko 16 Eiropas valstis, tai skaitā 11 jaunattīstības valstis, ir sapratušas, mums kaut kādu iemeslu dēļ nav saprotams, nav pieņemams, nav ieviešams.

Mēs vienkārši zaudējam laiku, barojot citus un sevi ar veltīgām cerībām. Šādas naudas nav un nebūs, bet, protams, tas neattiecas uz 2017.gada budžetu, kurš, manuprāt, vairāk vai mazāk ir sabalansēts, ietver daudz labu detaļu, izpildītos darbus, lai gan neatbild uz jautājumu, kas tad būs ar mūsu veselības aprūpi.

Paldies. (Dep. I.Bite un dep. M.Šics aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie klātesošie! Darbs ar budžetu, kas sver 6,8 kilogramus un ir 1315 lapu biezs, jau pašos pamatos nebija pareizi orientēts.

Arodbiedrības un opozīcija no sarunām gandrīz tika izstumtas, izņemot nobeiguma stadiju. Tāpēc valsts budžeta plānošana ir melnais caurums.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tikai divas dienas, un šāda steiga ir nepamatota un nedemokrātiska. Tāpēc nav jābrīnās, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pieļāvusi kļūdas un neprecizitātes plānošanā attiecībā uz finansējumu studiju budžeta vietām, un nav brīnums, ka studenti rīko protesta akcijas.

Budžeta projektā ļoti pozitīvi vērtējams tikai viens aspekts - atsevišķu ministru optimisms, kuram es neredzu pamata. Valdība uzskata, ka ekonomika augs par veseliem 3,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ļoti optimistiski, bet maz ticams. Un iemesls šai neticībai ir fakts, ka Latvija pēdējo gadu laikā piedzīvo nepārtrauktu iedzīvotāju skaita samazināšanos. Paši iedzīvotāji par galveno iemeslu tam min nepietiekamu atalgojumu, nodokļu slogu un labākas dzīves meklēšanu ārzemēs - Anglijā, Īrijā un cituviet Eiropā. Cilvēki un uzņēmumi diemžēl vēl aizvien atstāj Latviju, un ievērojamas investīcijas valstī neienāk. Savukārt Eiropas Savienības fondu nauda drīz beigsies, bet par šo problēmu gandrīz neviens nedomā, proti, par to, ko mēs darīsim, teiksim, pēc 2020.gada, kad šie Eiropas līdzekļi mums vairs nebūs pieejami.

Par valdības solījumiem un nodokļu sistēmu. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka iepriekš tika plānots iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 22 procentiem. Taču šis plāns tika atcelts, un pašlaik ir tikai solījumi kārtējo reizi padiskutēt par nodokļu progresivitāti. Savukārt saskaņā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā paredzēts paaugstināt nodokli akmeņoglēm, koksam, dziednieciskajām dūņām, visu veidu ūdens resursiem. Šī ideja kopumā ir cilvēkiem nelabvēlīga, jo skars patērētājus un rezultātā iedzīvotāju maksājumi palielināsies.

Izskatās, ka pēc būtības nemainīsies arī situācija veselības aprūpē, jo skaidrs redzējums par to, kā uzlabot situāciju nozarē, nav sniegts un attiecīgu plānu valdība nav apstiprinājusi. Savukārt nozares arodbiedrība norāda, ka veselības aprūpes finansējums tiek plānots nepietiekamā apjomā. Piemēram, jārisina jautājums par pagarinātā normālā darba laika izskaušanu mediķiem. Tomēr, lai to izdarītu, ir jāpaaugstina mediķu atalgojums, kā arī jānosaka lielāka likme par virsstundām. Pēc arodbiedrības un Veselības ministrijas aprēķiniem, lai finansējums nākamgad veselības aprūpei būtu 3,25 procenti no iekšzemes kopprodukta, kopumā nepieciešami vēl 23 miljoni eiro. Lai sāktu pagarinātā darba laika atcelšanu, nākamgad nepieciešami 4 miljoni eiro. Lai paaugstinātu samaksu ģimenes ārstu praksēm, vajadzīgi 2,5 miljoni eiro, bet vēl 16,5 miljoni eiro nepieciešami darba samaksas paaugstināšanai nozarē kopumā.

Līdzīga situācija ir arī izglītības jomā, jo vairāki solījumi vienkārši netiek pildīti. Piemēram, uz priekšu nevirzās likumprojekts “Par pedagogu izdienas pensijām”. Nav nekādas skaidrības par valdības programmu pedagogiem “60+”, kuri reformu rezultātā var palikt bez darba.

Rodas likumsakarīgs jautājums - kur ņemt līdzekļus? Es minēšu četrus konkrētus instrumentus.

Punkts Nr.1. Jāsakārto nodokļu sistēma, izstrādājot nodokļu stratēģiju.

Punkts Nr.2. Jāveic nopietnas reformas valsts pārvaldē. Jāmazina administratīvais slogs un jāveicina ierēdņu dialogs ar sabiedrību un uzņēmējiem. Valsts pārvaldes attieksmei primāri jābūt konsultējošai un apkalpojošai, nevis represīvai.

Punkts Nr.3. Ēnu ekonomikas apkarošana nevis vārdos, bet darbos.

Un punkts Nr.4. Cilvēku labklājība Latvijā varētu palielināties, arī pateicoties jaunām investīcijām, tāpēc jāstrādā ar jauniem finansēšanas avotiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Valdības pārstāvji! Pēc Saeimas iepriekšējās sēdes, kurā notika plašas diskusijas par to, kas notiek ar izglītības sistēmu, iedzīvotāji pauda - arī sociālajos tīklos - savu sašutumu par valdības ņirgāšanos par pedagogiem, par nerēķināšanos ar bērniem un līdz ar to arī ar valsts nākotni. Kāda latviete, kura šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, man uzdeva jautājumu: “Vai arī gadījumā, ja būtu jābūvē māja, tās būvēšanu uzticētu cilvēkiem, kuri neko nesaprot no celtniecības?” Man bija jāatzīst, ka diemžēl šajā gadījumā celtnieku brigādi ir izvēlējusies pietiekami liela sabiedrības daļa, pie tam to izdarījusi konkursa kārtībā un uzticoties deklarācijā par valdības iecerēto darbību ierakstītajam valdības solījumam, ka tiks veidota investīcijām labvēlīga vide, ka nodokļu slogs no darbaspēka tiks pārnests uz kapitālu un uz patēriņu, uz dabas resursu racionālu izmantošanu tai skaitā. Taču pārnešana nozīmē, ka, saskaitāmo kārtību mainot, kopsumma nemainās. Bet, tā kā kārtējo reizi valsts budžeta veidošana ir notikusi ar pamatsaukli un pamatuzdevumu “Ieņēmumu palielināšana, ierēdniecības neaiztikšana!”, tad deklarācijā rakstītajam nav lielākas vērtības kā tās drukāšanai iztērētajam pulverim. Vai Latvijā cilvēki nākamajā gadā tiešām sajutīs, ka viņi ir vajadzīgi savai valstij, ka ar viņiem rēķinās, ka valdība ciena skolotāju, mediķi, senioru, uzņēmēju? Kas gaida iedzīvotājus 2017.gadā, īpaši jau mazos un vidējos uzņēmējus? Vai tiešām nodokļu slogs tiks pārdalīts taisnīgāk?

Vispirms par uzņēmējdarbības vidi. Bez biznesā samaksātajiem nodokļiem, bez biznesā samaksātajām algām nav ne skolotāju, ne mediķu algu, ne arī senioru pensiju. Taču diemžēl jāatzīst, ka būs cenu celšanās, algu samazināšanās un biznesa slēpšana. Minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem - tas ir darbaspēka izmaksu pieaugums, nevis samazinājums. Parastā režīmā strādājošs uzņēmums sociālās iemaksas maksās avansā, bet, cik ātri Valsts ieņēmumu dienests tās atdos, nav zināms. Diferencētais neapliekamais minimums - ienākumi tiek iesaldēti uz pusotru gadu, kamēr tiks iesniegta deklarācija un kamēr pēc šīs deklarācijas iesniegšanas tiks faktiski kompensēta reālā darba alga. Tātad tas ir reāls darba algas samazinājums katru mēnesi. Mikrouzņēmumu nodoklis - tā ir laba ideja, kamēr tas ir deviņi procenti (kā šogad). Bet, piemēram, nākamajā gadā uzņēmumam, kura apgrozījums ir 500 eiro, tas nozīmē nodokļa pieaugumu no deviņiem uz 27 procentiem. Startup likums - virsraksta līmenī doma noteikti ir laba, proti, atvieglot inovatīviem jauniem uzņēmumiem nodokļu slogu. Konkrētais izpildījums... Faktiskais uzņēmuma naudas ietaupījums būs ļoti niecīgs, un arī faktiskā ietekme uz jautājuma risināšanu būs ļoti nebūtiska, jo, kā prognozēts, šis likums neskars vairāk kā 20 uzņēmumu un 140 strādājošo. Tātad tas arī kļūs izdevīgi tad, ja alga ir lielāka par 720 eiro mēnesī. Vai tad ir vērts rakstīt likumu? Cik vēl izmaksās administrēšana, salīdzinot ar tiem dažiem tūkstošiem, kurus ietaupīs bizness? Taču tajā pašā laikā būs patēriņa nodokļu pieaugums. Lielāks nodoklis būs transportlīdzekļiem, dabas resursiem, kaut vai ūdenim. Nodokļa likmes paaugstināšana pat līdz 100 procentiem, manuprāt, nav samērīgs lielums.

Tātad nekas nemainās. Nodokļu slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un darbiniekiem paliks tāds pats - 70 līdz 80 procenti no algas un ienākumiem. Vai tā būs nodokļu pārnešana uz patēriņu? Nebūs. Būs faktiska nodokļu celšana visās jomās. Tas nozīmē, ka ar nodokļu pieaugumu ilgtermiņā tālāk tiks žmiegti esošie uzņēmumi, nevis Latvijā radīta investīcijām pievilcīga vide. Vai tas ir tas, ko vēlas valdība, - ka pieaug likvidēto mazo uzņēmumu skaits? Skaidrs signāls - Latvijā nav investīcijām drošas vides, netiek atbalstīti darbinieki. Taču pamatvēlme ikvienam, manuprāt, ir būt vajadzīgam savai valstij. Kāpēc uzņēmējiem pastāvīgi jājūtas liekiem kā mūžīgajiem likuma pārkāpējiem? Kāpēc valsts pastāvīgi rīkojas kā reketieris, dzenot stūrī ar nesamērīgo nodokļu slogu, liekot dzīvot ar nomācošu iekšējo sajūtu, ar nepatiku pret valsts pārvaldi?

Vai ir novērtēts skolotāju darbs? Samazinot pedagogu algas, samazinot izdevumus internātskolām, līdz 2017.gada beigās vispār izbeidzot tās apmaksāt no valsts budžeta? Neko nenozīmē zinošs, profesionāls skolotājs, neko nenozīmē 2000 bērnu, kuriem vajadzīgs papildu atbalsts izglītības iegūšanas procesā. Neko nenozīmē studēt griboši jaunieši, jo arī budžeta apmaksāto studiju vietu skaits tiek būtiski samazināts.

Arī veselības aprūpe nav prioritāte. Jo, ja mēs vērtējam, ka budžeta ieņēmumu daļa pieaug turpat par 700 miljoniem eiro, tad 35 miljonu eiro pieaugums veselības aprūpei ir uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, 16 miljoni eiro faktiski ir investīcijas jau uzsāktā projektā, lai gan būtībā būtu loģiski šo projektu neturpināt un nepabeigt, bet tad esošās investīcijas būtu izmestas ārā. Tas ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunais korpuss.

Arī zinātne un zinātnieki kā prioritāte daudz deklarētajā inovāciju ekonomikā, kura tiks būvēta, vēl nav redzami rindas galā, un viņi var turpināt atrasties sev ierastajā gaidīšanas režīmā.

Kāds ir “No sirds Latvijai” redzējums un piedāvājums attiecībā uz valsts pastāvēšanas pamatu, tās iedzīvotājiem, valsts budžetu un budžeta pamatu - valsts ieņēmumiem?

Ja valstī 18 procentiem uzņēmumu apgrozījums ir vairāk nekā 145 tūkstoši eiro un to pienesums valsts budžetā ir 73 procenti, tad attiecīgi 82 procenti uzņēmēju ar apgrozījumu, kas ir mazāks par 145 tūkstošiem eiro, veido 27 procentus no valsts budžeta ieņēmumiem. Tāpēc ir pilnīgi bezjēdzīgi censties turpmāk palielināt nodokļu slogu tieši šai mazo un vidējo uzņēmumu grupai un gaidīt, ka šī grupa valsts budžetā ienesīs vairāk. Ir skaidrs, ka lielākā daļa šo uzņēmēju nestrādā ar peļņu. Tas nozīmē, ka šajā uzņēmēju grupā nav to rezervju, kas vajadzīgas, lai vēl palielinātu izdevumus, lai drastiski rastu variantus apgrozījuma palielināšanai. Tātad ir bezjēdzīgi koncentrēt visu valsts ieņēmumu administrēšanas resursu tieši uz šo uzņēmēju grupu.

Kā, mūsuprāt, rīkojas valsts, kura ciena savus iedzīvotājus, kura ciena savus uzņēmējus? Ir godīgi noteikt maksimālo nodokļu slogu, taisnīgu nodokļu slogu, kuru uzņēmēji ir spējīgi samaksāt, jo tas atvērs durvis lielākai baltajai ekonomikai. Ir svarīgi to pamatot ar aprēķiniem, pētījumiem un skaidri pateikt, ka mēs vairāk par šo noteikto procentuālo nodokļu slogu no jums papildu nodokļu veidā neiekasēsim.

Līdz ar to ir svarīgi, lai neapliekamais minimums būtu tuvs minimālajai algai procentos. Svarīgs ir arī jautājums par pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Lai būtu mazāk nodokļu un nodevu, un maksājumu, jo tas nozīmē arī lētāku un efektīvāku administrēšanas sistēmu.

Latvijas nodokļu administrēšanas sistēma ir izcila ar to, ka koncentrējas uz bezgala daudziem izņēmumiem, speciāliem gadījumiem, papildus radītiem ieņēmumu veidiem. Būtībā, ja mēs salīdzinām, kāds proporcionāli ir pienesums budžetā no šīs ieņēmumu daļas salīdzinājumā ar administrēšanai iztērēto, tad ieguvums būs nesamērīgi niecīgs.

Jāsaprot tas, ka, nosakot godīgu maksājumu slogu, ir iespējams legalizēt ieņēmumus, nevis vienkārši jābaidās, ka visu laiku, matemātiski rēķinot, sanāk, ka nodokļu ieņēmumi samazinās... Noticiet reiz Latvijas cilvēkiem! Arī līdzšinējie mēģinājumi ieviest mikrouzņēmumu nodokli pierādīja, ka liela daļa uzņēmēju ir gatavi (bija gatavi un joprojām ir gatavi!) atrasties baltajā ekonomikas zonā un maksāt nodokļus, bet no tās godīgās daļas, no kuras viņi patiešām to spēj.

Tāpēc, lai tā notiktu, ir svarīgi novērtēt katru Latvijas cilvēku, jo Latvijai ir vajadzīgs katrs tās iedzīvotājs.

Ja mēs vērtējam 2017.gada budžeta projektu un 57 to pavadošos likumprojektus, tad kārtējo reizi parādās arī valdības vājums un nespēja iedziļināties jautājumos pēc būtības, jo pretējā gadījumā nebūtu saprotams, kāpēc jau šobrīd tiek virzīts jautājums par atsevišķa likumprojekta atsaukšanu vai atsevišķa likumprojekta iesniegšanu pilnīgi jaunā redakcijā.

Kā teicis Gēte, ikviens sadzird tikai to, ko viņš ir spējīgs saprast. Un pēdējo dienu notikumi liecina, ka valdība ir spējīga saprast tikai tad, kad studenti protestē, kad mediķi, lauksaimnieki, mazie un vidējie uzņēmumi, autotransporta īpašnieki izsaka neizpratni par šiem iesniegtajiem likumprojektiem. Tikai tad sākas intensīvs darbs pie jauna likumprojekta vai steigā iesniegto priekšlikumu mainīšana, jo tas nozīmē, ka šī konkrētā, pārdomātā nozares politika nav īstenota, pārrunājot ar nozares speciālistiem.

Droši vien arī šodien pozīcijas deputāti ar lielu entuziasmu atbalstīs grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, skaidri zinot, ka valdība iesniegs citus priekšlikumus. Tas tikai vēl reizi apliecina, ka pozīcija balso nevis par konkrētu iesniegto likumprojektu, bet tikai par sev vien zināmām vīzijām.

Valdība, pozīcijas deputāti nevis veido ilgtspējīgu, saprotamu politiku, bet uzņēmumiem visu laiku rada neskaidru, nesaprotamu sistēmu. Un tam pierādījums ir grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienu režīmu atcelt, pirms vietā ir izveidota jauna likumdošanas vide, jauns regulējums, kas vienkāršotu uzņēmējdarbību mazajiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem.

Mazie uzņēmēji, kā es jau teicu, noticēja tādai sistēmai, ka ir vērts oficiāli deklarēt, parādīt savus ienākumus, ka ir vērts maksāt nodokļus, iznākot no pelēkās ekonomikas zonas, reģistrējot savu saimniecisko darbību. Taču tā vietā, lai apzinātu, kur esošajā sistēmā ir problēmas, un labotu kādas iespējamas kļūdas, tiek iznīcināts absolūti viss. Tiek iznīcinātas arī tās lietas, kas strādā un ir labas.

Man ir sajūta, ka pozīcijas deputātiem vispār nav svarīgi, kāds likumprojekts pieņemts, galvenais, lai ātrāk varētu tikt pie tik ļoti interesantā deputātu kvotu sadalījuma, jo tik ļoti taču gribas vienreiz gadā izbaudīt to sajūtu, ka kāds tavā priekšā lokās un kādam ir vajadzīga palīdzība.

Mīļie deputāti, starta šāviens ir dots! Varat sākt dot arī savu mikropolitikas pienesumu kopējās labklājības vārdā!

Es aicinu neatbalstīt šādu likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam”. (Frakcijas NSL aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs un ministri! Ar šo budžetu mēs turpinām iesāktās tradīcijas. Šis budžets līdzīgi kā vairāki iepriekšējie ir tautas un uzņēmēju izspiešanas budžets.

Tautai būs jāmaksā vairāk par elektrību, vairāk par sava transportlīdzekļa ekspluatēšanu, vairāk darbaspēka nodokļos. Cilvēki saņems mazāk bezdarba gadījumā, mazāk slimības gadījumā, mazāku atalgojumu vai vispār tiks atlaisti no darba, ja darba devēji nevarēs samaksāt minimālo sociālo iemaksu no minimālās algas.

Uzņēmējiem līdzīgi kā iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk - vairāk par saviem darbiniekiem, vairāk caur mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas likvidēšanu, vairāk par uzņēmējdarbībā izmantojamām automašīnām un, protams, vairāk arī par elektroenerģiju.

Ostām savukārt būs jāmaksā valsts budžetā mazāk. Acīmredzot tās ir tās, kurām mūsu valstī visgrūtāk. Jā, mēs pildām savas starptautiskās saistības, un tas ir labi, bet starptautisko saistību pildīšana nozīmē, ka mēs joprojām dzīvojam pāri saviem līdzekļiem un joprojām tērējam vairāk nekā nopelnām.

Ministru prezidents prezentēja trīs galvenās prioritātes šajā budžetā. Tās ir izglītība, veselība un demogrāfija. Par izglītību mēs daudz debatējām jau pagājušās nedēļas ceturtdienā. Reforma ir bijusi pieteikta, bet nav profesionāli īstenota, daļa skolotāju saņem mazāk, kaut gan budžetā ir ievērojams palielinājums tieši pedagogu algām. Kur nauda palikusi? Uz to atbildes šodien īsti nav.

Pie Saeimas durvīm mēs redzam tūkstošiem studentu, taču Izglītības un zinātnes ministrija, piesakot budžeta vietu skaita samazinājumu augstskolās, nav varējusi parādīt ar darba devējiem saskaņotu piedāvājumu par to, kādi speciālisti Latvijā ir nepieciešami, kādas profesijas mums ir vajadzīgas un kurās augstskolās un programmās valstij būtu nepieciešams finansēt budžeta vietas. Tieši tāpat nav izvērtējuma par to, vai, cik un kāpēc par valsts naudu katru gadu apmācītie simti pedagogu un sociālo darbinieku nepaliek strādāt apgūtajā profesijā, un par spīti tam, ka mēs par valsts budžeta līdzekļiem ik gadu apmācām pedagogus, mums pedagogu joprojām trūkst.

Par augstāko zinātni un izglītību mēs šajā budžetā aizmirstam pilnībā. Budžeta projektā pirmajā lasījumā nav piešķirts pat tik daudz finansējuma, lai tiktu īstenots šā paša budžeta sakarā pieņemtais lēmums palielināt minimālās algas. Un, lai arī mans kolēģis Mārtiņš Bondars kritizēja Brigmaņa kunga no rīta sacīto, man jāsaka: Brigmaņa kungs, jums taisnība. Izglītības un zinātnes ministrs ir vājākais posms šajā valdībā.

Pāriesim pie veselības aprūpes. Papildu finansējums veselības aprūpes nozarei tiek piešķirts, un tas ir augstu vērtējams, bet īsti nav skaidrs, kam tieši šis finansējums tiks piešķirts. Čakšas kundze, es varu vienīgi lūgt jūs: neejiet sava kolēģa Kārļa Šadurska pēdās un nepiedāvājiet reformu, kura ir sasteigta, ne ar vienu nav izdiskutēta un kuras rezultāts nav skaidrs! Mācieties, lūdzu, no sava kolēģa kļūdām! Tāpēc es aicinu Veselības ministriju 2017.gadā pirmām kārtām rūpīgi izstrādāt reformu, pēc tam veikt pareizus un precīzus aprēķinus saistībā ar šo reformu, tad diskutēt par reformu ar visām iesaistītajām pusēm un visbeidzot izskaidrot šo reformu iedzīvotājiem. Un tikai tad, kad tas ir izdarīts, ķerties pie reformas īstenošanas. Tas nozīmē, ka 2017.gadā reformai piešķirtie 34 miljoni vēl objektīvi nebūs nepieciešami, taču mediķiem algu palielināšanai tie ir vajadzīgi kā ēst - un jau tūlīt. Es aicinu šos 34 miljonus 2017.gadā novirzīt mediķu algu palielinājumam.

16 miljoni no Veselības ministrijas budžetā paredzētā palielinājuma ir būvniecībai. Es piekrītu, ka Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu attīstīt vajag - un vajag ļoti. Tikai atkal lūgums veselības ministrei: lūdzu, nebūvēsim zelta slimnīcu, jo mums jau ir zelta tilts, zelta bibliotēka, zelta koncertzāles un zelta olimpiskie centri! Iztiksim bez zelta slimnīcas! Bet slimnīca mums ir vajadzīga.

Nākamā prioritāte - demogrāfija. Pētījumi pierāda, ka daudzbērnu ģimenes Latvijā slīgst nabadzībā, un diemžēl arī šajā budžetā nav redzams, ka situācija tuvākajā laikā mainīsies. Ģimenes valsts pabalsts četru un vairāk bērnu ģimenēm, kas tiek palielināts par 15 eiro, tiek pasniegts kā liels ieguvums. Jāsaka tā: lai ģimene ar četriem bērniem vienu reizi aizietu uz Rīgas Zooloģisko dārzu, tai ir nepieciešams 21 eiro, neierēķinot ceļu un saldējumu, ko bērni varētu gribēt.

Valdībai vērtēšanai ir nodota iedzīvotāju iniciatīva par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos. Rezultāta pagaidām nav. Esam iesnieguši un nodevuši komisijām priekšlikumu, ka daudzbērnu ģimenēm būtu atvieglojams transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Rezultāta pagaidām nav. Jāteic, ka demogrāfija šajā budžetā ir palikusi lielā ēnā.

Daudz runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu, un, bez šaubām, tā ir ļoti svarīga problēma, bet ir viens solis, ko valdība varētu spert bez lieliem finanšu ieguldījumiem un bez ārkārtīgi milzīgām reformām, tas ir, varētu radīt apstākļus, lai tie cilvēki, kuri grib maksāt nodokļus, to varētu darīt bez liekas birokrātijas un bez liekiem sarežģījumiem.

Un te nu mēs nonākam pie vairākkārt no šīs tribīnes jau pieminētā nodokļa - transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tā saucamā ceļu nodokļa. Ar piedāvāto likumprojektu mēs izveidojam sarežģītu sistēmu, kurā šis nodoklis veidosies no vairākām komponentēm, bet kuras būtība ir tāda: par dārgāku automašīnu, kurai, protams, ir arī mazāks izmešu daudzums, īpašniekam būs jāmaksā mazāks nodoklis, bet tiem, kuri brauc ar vecākām un lētākām mašīnām (ne jau tāpēc, ka negribētu nopirkt jaunāku, bet, visticamāk, tāpēc, ka to nevar atļauties), būs jāmaksā lielāks nodoklis.

Turklāt mēs šajā likumprojektā paredzam vēl kādu interesantu mehānismu, proti, mēs mēģinām panākt, lai šo nodokli maksātu arī tie cilvēki, kuri ir bijuši pietiekami apķērīgi un savus transportlīdzekļus reģistrējuši kādā no kaimiņvalstīm. Turklāt šī vēlme netiek likumprojektā atklāti pateikta, bet transportlīdzekļi tiek slēpti aiz kodiem M1 un N1. Es labprāt izietu uz ielas un pajautātu cilvēkiem: “Vai jūs zināt, ko nozīmē transportlīdzeklis M1 un N1?” Ja viņi izlasīs likumprojekta anotāciju, tad atbildi tur atradīs. Izrādās, tie ir kodi, ar kuriem atbilstoši Eiropas direktīvai vai regulai apzīmē tieši tos transportlīdzekļus, ar kuriem mēs ikdienā pārvietojamies visbiežāk, proti, tie ir vieglie pasažieru transportlīdzekļi un nelielie kravas automobiļi līdz 3,5 tonnām.

Pienākums šo nodokli maksāt būs Latvijā iebraukušajiem pilsoņiem, kas savas mašīnas reģistrējuši ārvalstīs; tas attieksies ne tikai uz Latvijas iedzīvotājiem, kas te dzīvo ikdienā; tas attieksies arī uz mūsu radiem, mūsu draugiem, mūsu paziņām, kas, iespējams, šobrīd dzīvo un strādā citās Eiropas Savienības valstīs, bet ik gadu brauc pie mums ciemos. Brauc pie mums ciemos svinēt svētkus, brauc pie mums apciemot savas ģimenes, brauc pie mums, lai pavadītu laiku savā dzimtenē Latvijā. Un, lai viņi varētu pie mums atbraukt ar savā mītnes valstī reģistrētu transportlīdzekli, viņiem būs jāmaksā vai nu 10 eiro dienā, vai 250 eiro mēnesī.

Kolēģi, ļausim viņiem labāk šo naudu iztērēt, atvedot dāvanas saviem bērniem vai savu radu bērniem, nevis maksājot budžetā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli! Tā vietā, lai veidotu šāda tipa sistēmas, kurās var kaklu nolauzt, daudz labāk būtu veidot vienkāršu, pārskatāmu un labi saprotamu nodokļu maksāšanas sistēmu tiem, kuri tādu vēlas, lai mūsu kaimiņi brauktu pie mums reģistrēt savus transportlīdzekļus un maksātu nodokļus mūsu budžetā.

Cienījamie kolēģi! Mēdz teikt, ka ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli. Mēs šodien dzirdējām gan no Ministru prezidenta, gan no finanšu ministres, ka šis budžets ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl šī ceļa galā nav īsti saskatāms tas, ka Latvijas tauta dzīvos labāk vai vismaz nedzīvos sliktāk.

Tāpēc, kolēģi, es nevaru atbalstīt šo budžetu un aicinu jūs to neatbalstīt.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šogad Vinnijam Pūkam aprit 90 gadi. Viņš joprojām domā, ka tieši viņš ir Ziemeļpola atklājējs. Viņš joprojām domā, ka, pateicoties tieši viņam, viņa draugu vadītā ekspedīcija uz Ziemeļpolu ir bijusi veiksmes stāsts.

Arī mēs šodien redzam Latvijas “veiksmes stāsta” rezultātu. Mēs esam spiesti ar to saskarties un reāli novērtēt, ko tas nozīmē un cik fundamentāli nepareizs tas bija, jo tas tika balstīts uz ļoti šauru izpratni par tautsaimniecības procesiem, uz virspusēju fiskālu sapratni, ka vienkārši pietiek ar to, ka mēs izskatāmies fiskālā ziņā skaisti, un ka tad viss notiks. Un, lai panāktu šo fiskālo skaistumu, mēs ziedojām pašu svarīgāko, kas ir nepieciešams ilgtspējīgai attīstībai, - nogriezām finansējumu cilvēkkapitālam, infrastruktūrai, tehnoloģijām, zinātnei. Un tagad mēs esam tur, kur mēs esam, - nabadzības slazdā. Politiski, protams, cenšamies pasniegt to kā vidēju ienākumu slazdu, bet patiesībā tas ir nabadzības slazds, zemu ienākumu slazds, jo ar šiem ienākumiem mēs nespējam finansēt valsts uzturēšanu. Un tas ir uzskatāmi redzams. Naudas nepietiek nekam. Nepietiek naudas ne veselībai, ne izglītībai, ne zinātnei. Un, lai situāciju labotu, valdība ir spērusi praktiski izmisuma soli - palielinājusi budžeta deficītu. Un tas ir tas, par ko es jūs brīdināju pirms vairākiem gadiem, kad aicināju rīkoties citādi.

Pašlaik ir noslēdzies vienkārši loks, kurš sākās pirms vairākiem gadiem - tad, kad jūs sākāt šo “veiksmes stāstu”. Es jums precīzi izstāstīju, ar ko tas beigsies, un tieši tas tagad notiek! Es toreiz piedāvāju jums risinājumu, kā varēja rīkoties citādi.

Savulaik (manuprāt, tas bija 2013.gads), kad jūs piedāvājāt vienkārši taisīt šo fiskālo skaistumu un vēl pusprocentu nogriezt no budžeta deficīta, samazināt to par pusprocentu, es jums piedāvāju citu risinājumu, proti, ka labāk būtu šo pusprocentu novirzīt tautsaimniecības attīstībai, veidojot attīstības banku, kur par šo pusprocentu, kas ir 100 miljoni, jūs pretī varētu piesaistīt apmēram miljardu (tolaik - apmēram miljardu) lētas naudas, kuru varēja ieguldīt tautsaimniecības attīstībā.

Ko tas būtu devis uz to momentu?

Ja mēs analizējam statistikas datus par Latvijas tautsaimniecību un paskatāmies, kāda ir atdeve no nefinanšu investīcijām, tad redzam, ka pie tautsaimniecības zemās produktivitātes, pie tā augstā ēnu ekonomikas līmeņa... mēs redzam, ka katri 100 miljoni, kas ir ieguldīti attīstībā (tās ir tā saucamās nefinanšu investīcijas), dod papildus apmēram 19 miljonus no PVN, papildus apmēram 12 miljonus no uzņēmumu ienākuma nodokļa un papildus apmēram 13 miljonus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Lūk, jums arī atbilde, kā varēja radīt naudu, lai uz šo brīdi būtu nauda gan veselībai, gan izglītībai, gan zinātnei! Jūs to neizdarījāt. Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka jūs neticat paši sev. Droši vien tāpēc, ka jums nav skaidrības, kā vadīt šo valsti.

Es esmu dzirdējis pretargumentus: “Naudas mums tāpat pietiek. Bankās ir daudz naudas: trīs miljardi stāv, un nav kur tos ieguldīt!” Tieši tāpēc bankas tos nelaiž apritē! Ja jūs būtu painteresējušies, tad zinātu, ka tie galvenie riski, kurus tās saskata un kuru dēļ tās nevēlas ieguldīt naudu Latvijas tautsaimniecībā, ir tieši tie riski, kas saistīti ar valsti. Un tāpēc tik ļoti bija nepieciešams, lai valsts nāktu ar šo finansējumu un palīdzētu, un mazinātu šos riskus.

Es zinu, ka jūs nievājoši un vīzdegunīgi skatāties un neklausāties tajā, ko jums saka opozīcija. Taču to, ka man bija taisnība toreiz, kad es jums piedāvāju pareizu risinājumu, apliecina arī Eiropa: pēc dažiem gadiem, kad Eiropā sākās līdzīga situācija, Junkers nāca ar burtiski analoģisku plānu, kādu es toreiz piedāvāju Latvijai. Viņš piedāvāja praktiski gandrīz tās pašas nozares, kurās investēt: energoefektivitāte, inovācijas. Tas viss precīzi sakrita - viens pret vienu.

Lūk, jums arī atbilde! Tātad bija iespēja to izdarīt!

Tā ka nevajag ar nolaistām rokām tagad stāstīt, ka naudas nav un ka neko nevar darīt citādāk, nekā tas tika darīts! Šīs atrunas, ka pastāv ģeopolitiskie riski (“Redziet, mēs ne tur atrodamies...”), - tā visa ir nīkuļu atrunāšanās! Sekojot jūsu loģikai, tas nozīmē, ka, teiksim, tādai valstij kā Izraēla vispār nebūtu tagad iespējams eksistēt. Taču mēs zinām, ka Izraēla ir viena no veiksmīgākajām un bagātākajām ekonomikām.

Iespējams, ka tieši šīs neticības, šīs nespējas dēļ jūs esat ieviesuši likumdošanā šo praksi, ka budžeta likumprojektu paketei jūs “pieāķējat” veselu virkni likumprojektu, kuriem nav nekāda sakara ar budžetu, kuri ir ar apšaubāmu kvalitāti, kuriem nav pat pamatojuma. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.) Uzskatāmi to šodien pierādīja diskusija par obligātā iepirkuma komponenti: mēs tā arī nedzirdējām pamatojumu, kāpēc ir jābūt steidzamībai tieši šim likumprojektam.

Ķirša kungs! Es esmu ievērojis, ka tad, kad jums nav, ko teikt, vai kad jūs nesajēdzat, par ko runāt, jūs pārejat uz personālijām. Tas nav pārāk produktīvi. Es būtu labprāt dzirdējis kaut vienu argumentu, kāpēc bija vajadzīga steidzamība šim likumam - likumam, kuram reāli sekas varēs iestāties... Ja jūs neesat par to lietas kursā, - ar jauno gadu jūs neko nevarēsiet mainīt! Esošā obligātā iepirkuma komponente ir līdz aprīlim. Un, ja jūs tik tiešām nākat ar labu piedāvājumu, kurš ir derīgs tautsaimniecībai un kurš to attīstīs, tad patiesībā jūs kā politiķis būtu ieinteresēts to tagad nevis noslēpt budžeta likumprojektu paketē un ātri, steidzami pieņemt, vispār par to nediskutējot, bet - tieši otrādi! - jūs dotu iespēju par to diskutēt. Dotu iespēju pierādīt... parādīt, cik labs ir jūsu risinājums.

Nu, diez vai labus risinājumus mēģina noslēpt, vai ne?

Tāpēc es aicinu Valsts prezidentu... Viņš noteikti seko līdzi šīm debatēm un ir nācis ar saviem priekšlikumiem par likumdošanas uzlabošanu, ka principā vajadzētu novērst šādu praksi, ka pie budžeta tiek “pieāķēta” vesela kaudze likumprojektu, kuri pēc tam tiek izskatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nevis atbildīgajā komisijā, kurai ir atbilstoša kompetence.

Pats galvenais ir tas, ka tomēr pamazām parādās sapratne par to, kāda ir vienīgā izeja mūsu valstij, ja mēs vēlamies tiešām izkļūt no šī nabadzības slazda, - ka vienīgie, kas to varēs izdarīt, būs nevis skaitļi, fiskālie cipari, bet cilvēki - uzņēmīgi un radoši -, kuri šeit strādās. Tas ir tas, par ko šeit ir jādomā!

Diemžēl šinī virzienā ļoti maz tiek darīts. Jā, beidzot ir uzņēmība, beidzot ir sapratne, bet... Nav sasniegta sapratne par to, ka, ja mēs vēlamies, lai tiešām mūsu ekonomika kļūtu inovatīva, tad šeit valstij ir daudz vairāk jāpiedalās.

Tas, ko jūs tagad darāt, - jūs skatāties uz attīstītajām valstīm un redzat: jā, tur puse ir privātais kapitāls, puse - valsts... Un jūs cerat: “Nu, kaut kā mēs motivēsim šo privāto, un viņi sāks ieguldīt, un tad mēs sāksim kļūt inovatīvāki.” Nekā tamlīdzīga! Tas nenotiks!

Kā tas tur ir panākts? Ja jūs paskatīsieties vēsturē, tad redzēsiet, kā tas ir panākts, - ka sākotnēji valsts - valsts! - ir bijusi tā, kas ir nopietni strādājusi, lai izveidotos inovācijām nepieciešamā infrastruktūra, un palīdzējusi ar finansējumu inovācijām. Ja mēs to nedarīsim, mēs “neizspiedīsim” no uzņēmējiem šo līdzdalību. Tas ir tas, kas ir jāsaprot! Un te ir ļoti daudz iespēju.

Paņemsim kaut vai esošo budžetu un paskatīsimies, nu, kaut vai daudz piesaukto aizsardzību! Te ļoti patīk runāt, ka šis ir aizsardzības budžets. Taču, ja mums būtu šī inovatīvā domāšana, tad diez vai pat tādā sadaļā kā aizsardzības budžets mēs... diez vai būtu bijis pareizi domāt tikai tādās aizvēsturiskās kategorijās. Teiksim, nopērkam pagājušā gadsimta bruņutransportierus. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.) Es nezinu, kāds ir to pienesums, es neesmu speciālists, bet es... es... man ir grūti iedomāties, ar ko tie karos mežā vai Latvijas purvos, ņemot vērā, ka modernā konfliktu gaita parāda, ka visi konflikti notiek pilsētās.

Bet es zinu, ko mēs varējām izmantot aizsardzības budžetā, - mēs varējām sākt runāt un aktualizēt... līdzīgi, kā to savulaik izdarīja igauņi, runāt par kiberdrošības draudiem, runāt par to, ka mums ir jāpāriet uz modernajām tehnoloģijām, tātad jāattīsta droni jeb bezpilota lidaparāti (tur mums jau ir iestrādes). Lūk, tā mums būtu jārunā sakarā ar aizsardzības budžetu, līdzīgi, kā to dara igauņi, - viņi runā par to, ka viņi ir baigie malači - divus procentus tērē aizsardzībai. Bet paskatīsimies, kur viņi tērē! Jā, viņi ir pateikuši, - tas ir IT. Un paralēli ar to viņi attīsta un modernizē savu ekonomiku! Tas ir ceļš, kādu mēs varējām iet. Diemžēl mēs esam palaiduši garām šādas iespējas vai neuzdrošinājāmies tās izmantot.

Un tāpēc es gribu beigt savu uzrunu ar Vinnija Pūka vārdiem - ar to, ko viņš novēlēja Sivēntiņam. Es vēlētos novēlēt valdībai un premjeram (kurš diemžēl šeit neatrodas) (Zālē smiekli, starpsaucieni.): “Ir kaut kas, kas tev vienmēr ir jāatceras: tu esi drosmīgāks, nekā tev liekas, stiprāks, nekā tev šķiet, un gudrāks, nekā tu domā.” Ja jau jūs esat paņēmuši varu savās rokās, tad, lūdzu, uzdrošinieties rūpēties vairāk par šo valsti, kamēr jums vēl ir tāda iespēja!

Paldies. (Finanšu ministres D.Reiznieces-Ozolas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Labdien, kolēģi!

Labdien, Ministru prezident! Ir viņš šeit? Nav vairs.

Ministru kungi! (Dep. M.Bondars: “Ministri neklausās!”)

Kādēļ studenti netic valdības solījumiem? Vai pie tā ir vainīgs Kučinska kungs vai ministri, vai pastāvošā sistēma? Es domāju, ka tā ir tik dziļi iesakņojusies sistēma, ka varbūt vienas valdības laikā to nespēsim lauzt pat tad, ja šie solījumi, ja tie būtu pareizi un korekti, tiktu izpildīti. To pierāda tas, kas notiek vismaz manā nozarē... Satversmē ir paredzēts, ka jābūt veselības aprūpes minimumam, kas ir noteikts. Neviens no klātesošajiem, neviens no ministriem to nezina... un neviens Latvijas iedzīvotājs to nezina...

Nākamais piemērs - no studentu skatpunkta. Likumā ir pateikts, ka zinātnei katru gadu jābūt finansējuma pieaugumam 0,25 procentu apmērā no nacionālā kopprodukta... attiecībā pret nacionālo kopproduktu. Nav šāda pieauguma! Tiek spļauts virsū likumā noteiktajai normai!

Nākamais piemērs. Černobilieši. Viņiem ir tiesības katru gadu saņemt rehabilitāciju, bet saņemt katru trešo vai ceturto gadu tikai... Un tas ir patapināts kaut kādos Ministru kabineta noteikumos...

Es negribu diskutēt un rakstīt, stāstīt piemērus. Tas būtu milzīgs saraksts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri pastāv, bet kuri netiek pildīti, un šeit mums ir, ko padomāt. Ja mēs dodam vārdu, vārds ir jātur.

Un tagad - par budžetu. Pārdomas ir šādas. Tā ir studentu, jauno māšu, ģimeņu, lauku iedzīvotāju sodīšanas likumu pakete! Piemēram, jaunās māmiņas. Viņas gadu, pusotru pēc pabalstu piešķiršanas turpina dzīvot mājās, audzina bērnus, bet tiek sodītas ar to, ka viņas nevarēs, piemēram, vietējā skolā vai kur citur pastrādāt vienu dienu vai divas, kādu vakaru aiziet paslaucīt grīdas, aiziet pastrādāt pie kāda uzņēmēja... Viņām tas tiks liegts, jo uzņēmēji viņas neņems, jo viņi nebūs ar mieru par šādām pusslodžu vai ceturtdaļslodžu strādātājām maksāt nodokli.

Tātad tiek sodīti šie cilvēki, zemnieki tajā skaitā, - viņi “uzsēdīsies” uz sociālajiem pabalstiem.

Klasisks ir tas, kas notiek laukos un mājsaimniecībās. Daudziem cilvēkiem, daudziem zemniekiem ir naturālās saimniecības, bet ar naturālo saimniecību viņi nevar samaksāt šos zemes nodokļus, viņi nevar samaksāt valsts nodevas, un viņiem ir vajadzīgs maziņš darbiņš. Vietējais uzņēmējs saka: “Nāciet! Viens - vienu dienu, otrs - otru dienu, trešais - trešo dienu, ceturtais - ceturto dienu... Strādājiet! Samaksāsim!” Un tā ir viņu izvēle. Nē, tagad viņš tiek sodīts ar to... Trīs - atlaid, vienu - pierunā!... Un tur būs ne tikai tas variants, ka katram būs kaut kāds darbiņš, bet arī... Mēs tos cilvēkus salaidīsim vienu ar otru ragos, un būs ļoti nepatīkami tas, ka šajā kontekstā papildus būs milzīga slodze sociālajam budžetam: katram no viņiem būs šie pabalsti.

Līdz ar to šī nesakārtotība saistībā ar mikrouzņēmumiem ir milzīga.

Un diemžēl šādā veidā... un šī atbildība... Es skatos uz Danu... uz Danu Reiznieci-Ozolu: šis ir nevis šahistes cienīgs gājiens... jo šahists domā divus, trīs, piecus gājienus uz priekšu. Šis ir vien gājiens, kā dabūt naudiņu. Kas pēc tam būs? Ir grūti.

Nākamais. Paldies Ražuka kungam. Viņa gan nav zālē! - viņā kaut kas vēl ir palicis no Tautas frontes, no tautfrontieša. Paldies par to. Viņš atklāti runā par lietām, kas notiek.

Viens “izcils” (pēdiņās!) režīma valdnieks Staļins teica: “Nav cilvēka - nav problēmas!” Un es gribu viņa teikto pārnest tagad nedaudz uz veselības aprūpes nozari: nav atklātu slimnieku - nav vajadzīga nauda viņu ārstēšanai, nav viņi jāārstē!

Mani īpaši uztrauc reto slimību grupa... reto saslimšanu grupa. Piemēram, cistiskās fibrozes slimnieki. Lai ieviestu jaundzimušo bērnu obligāto skrīningu, valstij ir vajadzīgi apmēram 140 tūkstoši. Aiz tā visa ir desmitiem bērnu, kuri tagad dzīvo ar neatklātām slimībām un nomirst 14 gadu vecumā. Neārstēti. Slimība viņiem varētu tikt diagnosticēta agri, viņi varētu tikt savlaicīgi ārstēti un dzīvotu nevis 14-15 gadu, bet 40 un vairāk gadu. Tie ir gaiši cilvēki - viņu problēmas ir nevis smadzenēs, galvās, bet viņu fiziskajos defektos. Viņi ir ļoti attīstīti un gudri.

Nākamais, kam es gribu pieskarties savā runā. Un šeit es runāšu par ministriem, par veselu grupu ministru, - Kozlovska kungu, Bergmaņa kungu, Čakšas kundzi, Auguļa kungu... Es runāju par lietu, kas valstī ir nesakārtota jau 10 gadu vai pat vēl ilgāk: neatliekamo zvanu identifikācijas problēma. Latvijas valstī vēl līdz pat šodienai neviens dienests nevar saņemt informāciju par to, no kurienes zvana. Un tā mēs zaudējam minūtes un cilvēkus - neatrastus cilvēkus, purvā apmaldījušos... Bandīts uzklūp sievietei, viņa skrien, bēg, viņa zvana “110”. Policija atbild: “Kas notiek? Kur jūs esat? Kāda šķērsiela? Kāda iela?”

Tā vietā, lai elementāri sakārtotu sistēmu, šīs lietas nav atrisinātas. Es neredzu... Tas ir pretrunā ar vairākkārt pieņemtām valdības programmām, kuras ir nerealizētas. Un atkal sākas viss no nulles!

Diskriminācija. Latvijas lauku reģionu cilvēku diskriminācija - neiespējamība saņemt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Es pasvītroju vārdu “diskriminācija”!

Daudzviet Latvijā, piemēram, Zaubē, Skujenē, Liepnā, Krievijas pierobežā, tas ir nacionālās drošības jautājums. Šajās teritorijās neviens cilvēks, kurš izsaucis ātro palīdzību, nevar to saņemt ātrāk par pusstundu, dažreiz ir jāgaida pat stunda. Tas nekas? Krievijas pierobeža - tas ir nacionālās drošības jautājums, jo krievu propaganda var teikt: “Kas pie jums notiek?! Jums taču palīdzību nesniedz, jūs tiekat diskriminēti!”

Es atkārtoju: ir desmitiem un desmitiem mirušu cilvēku tādēļ, ka nav saņemta palīdzība. Tā ir lieta, ko daudzkārt esmu pieminējis.

Un vēl viena lieta, ko es gribu no šīs tribīnes pateikt. Ir runa par vecajiem ļaudīm, par pensionāriem. Cik ilgi mēs neskatīsimies uz to?! Kā strausi, smiltīs galvu iebāzuši, mēs negribam redzēt to: ja ģimenē kopā dzīvo divi veci cilvēki, seniori un nomirst viens no viņiem, tad tam otram ir divreiz lielāka maksājumu slodze. Viņš nevar aiziet no sava dzīvokļa, nevar to sadalīt divās daļās un maksāt mazākus komunālos maksājumus. Viņa izdevumi, nodokļu maksājumi paliek iepriekšējie, taču tagad viņam jāiztiek tikai no vienas pensijas. Es ļoti konsekventi gribu teikt, ka mums ir jāatgriežas pie jautājuma par to, ka daļa no mirušā, bojāgājušā pensijas ir jāsaņem otram vecajam cilvēkam. Tas ir vēl viens priekšlikums, ar kuru, es domāju, mēs vēl nāksim. Tas jautājums ir jāatrisina valstij. (Dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Melgailim.

R.Melgailis (LRA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klātesošie!

Vairāk nekā 20 gadus man ir bijusi iespēja piedalīties budžeta gatavošanā un apstiprināšanā, bet, protams, tas bija pašvaldības budžets.

Nevar salīdzināt viens pret vienu pašvaldības budžetu ar valsts budžetu, tomēr ir arī līdzīgas iezīmes, kaut vai tādas, ka arī pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa un izdevumu daļa.

Būtiskākās atšķirības. Pirmā atšķirība ir tā, ka pašvaldības savus ieņēmumus prognozē piesardzīgāk un budžetā liek tikai reālo naudu, kura ir ieņemama kontos; tās neliek tur Eiropas Savienības finansēto projektu naudu līdz tam brīdim, kamēr tā tiešām ir apstiprināta.

Un otra būtiskā atšķirība ir tā, ka pašvaldības budžeta izdevumu daļa tiek plānota bez deficīta.

Valsts budžeta apspriešanā reāli piedalos pirmo reizi, bet pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas Pašvaldību savienība neparakstīja domstarpību un vienošanās protokolu ar Ministru kabinetu, mēs, vairāki pašvaldību vadītāji, Saeimas zāles tajā daļā sēdējām un mēģinājām protestēt pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa it kā netaisnīgo sadali, kas lielai daļai pašvaldību nenodrošināja funkciju izpildi. Tajā reizē par šādu protestu mūs no zāles izraidīja... Nu, sēdi pārtrauca, teiksim tā. Un nākamajā daļā pašvaldību vadītāji nepiedalījās. (Dep. S.Āboltiņa: “Nemelojiet! Nemelojiet! Atvainojieties!”) Es biju šeit klāt, es nemeloju! Es ļoti atvainojos, es šoreiz arī uzskatu, ka šis budžets nav atbilstošs, un protestēšu pret tā apstiprināšanu. Tā kā esmu lasījis Saeimas kārtības rulli, es ļoti ceru, ka mani neizraidīs no šīs zāles.

Uzskatu, ka budžeta ieņēmumu daļā IKP pieauguma prognoze ir pārāk optimistiska. To negarantē arī plānotās dažādu likumu izmaiņas budžeta paketē. Arī ar nodokļu iekasējamību un ēnu ekonomikas apkarošanu tā īsti labi līdz šim nav veicies. No kurienes šobrīd tāds optimisms? Mēs, Latvijas Reģionu apvienība, arī neatbalstām jebkādu nodokļu palielināšanu, jo no tās visvairāk cieš mazie un vidējie uzņēmēji un iedzīvotāju ne tā turīgākā daļa, kas Latvijā ir vairākumā.

Budžeta paketē ietvertajos likumprojektos nevar redzēt nodokļu palielinājuma pamatotību (piemēram, likumprojektā “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”).

Elektroenerģijas tirgus likums atkal var uzlikt papildu slogu tiem elektroenerģijas patērētājiem, kuri pēc ieviestajām izmaiņām no 1.augusta vēl nav attapušies un nav spējuši pārkārtoties.

Tā kā es esmu strādājis pašvaldībā, varu teikt, ka arī šobrīd nekas nav īpaši mainījies attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pašvaldības budžetā ir galvenais nodoklis, jo tas nodrošina pašvaldībai visu funkciju izpildi. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.) Taču šobrīd Latvijā ir tikai 15 pašvaldības, kuras ir šajā ziņā pašpietiekamas, un no tām tiek ieturēta viena daļa nodokļu ieņēmumu un tiek novirzīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Proti, 127 miljonus iemaksā šīs pašvaldības, donorpašvaldības, un tikai 35 miljonus dod valsts. Tātad šīs 15 pašvaldības varētu veidot, tā nosacīti, jauno apriņķu modeli (tikai būtu, protams, citi centri), un tad nevajadzētu VARAM virzīt savu iecerēto projektu.

Mēs atbalstām reformas izglītības jomā, bet nav normāli, ka arī šajā budžeta projektā nav atrasti līdzekļi pirmsskolas pedagogu algām. Tā ir absurda situācija, ka vienas iestādes pedagogi tiek dalīti: “Tu esi mūsu, bet tu - pašvaldības!”

Sekojot līdzi iepriekšējo gadu budžetu izpildes gaitai, bieži vien redzam: kādā nozarē rodas problēma un ir nepieciešami papildu līdzekļi. Un, ja nav iespējams visu iedot no neparedzētiem gadījumiem paredzētās naudiņas valsts budžetā, tad ministrijas savos budžetos parokas un atrod vairākus miljonus. Tas nozīmē, ka pārāk dāsni varbūt esam budžeta līdzekļu piešķiršanā vai ka jau plānojot ir izveidotas slēptās rezerves.

Deputātiem budžeta apspriešanas laikā diez vai ir iespēja pamatīgi iedziļināties katras ministrijas pieprasītajā budžetā, jo laika ir ļoti maz. Komisijās, apspriežot budžeta paketē iekļautos likumprojektus, par vairākiem ir šaubas, vai tiem būtu jāatrodas šajā paketē, jo tie nav saistīti ne ar budžetu, ne ar ietekmi uz valsts budžetu. Šādi likumprojekti būtu jāizslēdz no šīs paketes un jāizskata parastā kārtībā.

Latvijas Reģionu apvienība arī neatbalsta šādu likumprojektu “bīdīšanas” taktiku, kura turklāt neatbilst Valsts prezidenta uzstādījumiem par kvalitatīvāku likumdošanas procesu.

Uzskatu, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2017.gadam” nav pietiekami labi sagatavots, un aicinu to neatbalstīt. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Visi ir noguruši, tādēļ es pateikšu pāris minūtēs.

Budžets, kā visiem zināms, ir balanss starp vēlmēm un iespējām. Daudz ir izteikta pareiza (laikam) kritika par šo budžetu, bet ir arī daudzas pozitīvas lietas, par kurām runā mazāk, - kaut vai tas, ka aizsardzības budžetam ir paredzēti 1,7 procenti. Tā ir laba ziņa gan mūsu draugiem, gan “draugiem” (pēdiņās). Es gan šeit piebilstu: tā kā karavīri atrodas Alūksnē, jautājumu par to slimnīcu vajadzētu tā uzmanīgi izskatīt.

Bet galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka šogad... nu, nākamgad... ir paredzēts, ka no iekšzemes kopprodukta 30,55 procenti būs budžetā. Iepriekšējā gadā (vai šogad) tikai apmēram 28 procenti no iekšzemes kopprodukta aizgāja budžetā. Tā ir ļoti laba ziņa. Netika nosaukti tie fakti... Un jāsaka, ka tas virziens ir ļoti pareizs, un es... Manā pieredzē... tas ir labākais budžets, kādu es esmu redzējis pa visiem šiem gadiem.

Tā ka paldies Ministru kabinetam un tiem, kas to veidoja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Savu runu šodien vēlos teikt ar Lūkas evaņģēlija vārdiem - 11.nodaļas devītā panta vārdiem:

“Lūdziet, un jums taps dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums taps atvērts.”

Tie būs mani klauvējieni pēc labas pārvaldības principiem mūsu valstī.

Gribu izteikt pateicību un apbrīnu mūsu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kurš, manuprāt, ir pirmais, kas savā darbībā, runājot ar ministriem, uzsver rīcības plānu, un ministriem ir jāatskaitās par šiem rīcības plāniem.

Un mans uzskats ir, ka Ministru prezidenta liktenim jābūt atkarīgam no padarītā, no ilgtermiņa rīcības plāna realizācijas, nevis no politiskām manipulācijām, no tā, cik Ministru prezidents piekāpsies vienam vai otram politiskam spiedienam. Tā mēs patiešām sekmēsim ilgtermiņa progresa izaugsmi. Prognozējamu izaugsmi valstī.

Budžeta pamatā ir jābūt rīcības plānam, ilgtermiņa rīcības plānam, nevis politiskām manipulācijām, kā tas šobrīd ir. Rīcības plānam, kā sasniegt kopīgus mērķus, sapni, vīziju par Latvijas nākotni. Rīcības plānam, kura pamatā ir skaidras valsts funkcijas, taču pašlaik, manuprāt, daudz kas aiziet nezin kam.

Vēl es gribu uzsvērt Veselības ministrijas budžetu, kurš, manuprāt, pirmais sāk tuvoties Satversmē rakstītajam, ka valsts... aizsargā veselību un garantē medicīniskās palīdzības minimumu.

Šis ir pirmais Veselības ministrijas budžets, kurš sekmē veselīgu dzīvesveidu, kurš savā veidā liek pirmos soļus, lai pateiktu: “Nē, mūsu valsts veselības budžets nav farmācijas un medicīnisko iekārtu biznesa atbalsta budžets.”

Tāpat es gribu uzsvērt Aizsardzības ministrijas budžetu, kurš nopietnāk un būtiskāk parāda, cik svarīga mums ir Zemessardze. Neviens cits mūsu Latviju neaizsargās. Bet ieroču ražotāju biznesu nevajadzētu atbalstīt. Ieroču ražotāji ir tie, kas vēlas, lai būtu karš, nevis valsts politika. Ieroču ražotāji dažādā ziņā ir vainīgi pie tā, ka mūsu tautsaimniecība stagnē.

Un nobeigumā. Nospraudīsim kopīgus mērķus, sapņus, vīzijas par Latvijas nākotni un kopīgi iesim uz to. Mēs ticam, mums izdosies. Būsim saimnieki savā zemē!

Aicinu atbalstīt Ministru prezidenta piedāvāto budžetu.

Visu labu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Par veselības aprūpes naudu. Ir divi iemesli sarunai, divi priekšmeti. Pirmais ir obligātā veselības apdrošināšana, un otrais ir veselības aprūpes nozares finansējums vai precīzāk - finansējuma trūkums.

Un šīs divas problēmas ir apspriežamas atsevišķi, lai gan tās tiešām ir saistītas. Absolūti skaidrs, ka mēs nevaram nodrošināt pietiekamu pakalpojumu klientam, ja publiskais finansējums nozarei būs zems.

Šī problēma ir aktualizēta jau 2014.gadā, tā ir apzināta arī valsts dokumentos, tai skaitā Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, uz kurām es šodien atsaucos, kad uzstājos šeit, no šīs tribīnes, pirmajā reizē. Tie ir Ministru kabineta noteikumi, kuri noteic, ka ir nepieciešams palielināt finansējumu veselības aprūpei.

Vēl vairāk. Šis dokuments patiesībā tika iekļauts Latvijas Stabilitātes programmā, kas šogad tika izstrādāta valdībā un nodota Eiropas Komisijai. Šajā programmā ir rakstīts ļoti precīzi - publiskais finansējums veselībai procentos pret iekšzemes kopproduktu ir būtiski zemāks par vidējo rādītāju Eiropas Savienības valstīs un norāda uz nepietiekamu nozares finansējumu. Veselības aprūpei Latvijā ilgus gadus tiek piešķirts divas reizes zemāks finansējums par Eiropas Savienības vidējo. Līdz ar to 2015.gadā specifiskajās rekomendācijās Eiropas Savienības Padome atkārtoti ir ieteikusi Latvijai uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, izmaksu lietderību un kvalitāti. Un rekomendāciju izpildes analīzē tiek norādīts, ka lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusies iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīts, pirmkārt, ar nozares mazo publisko finansējumu, otrkārt, augstajiem pacientu līdzmaksājumiem un, treškārt, ar zemo aprūpes koordinācijas un nozares efektivitātes līmeni. Visas šīs trīs problēmas ir atrisināmas neatkarīgi no tā, kad tiks izveidota obligātā veselības apdrošināšana.

Vēlreiz saku - mēs nevaram šīs divas problēmas risināt vienu pēc otras. Šie divi darbi ir darāmi vienlaikus.

Budžeta paketē šī problēma ir apzināta, un es gribu pateikt, ka burtiski vasaras beigās krasi tika palielināta tā summa, kas ir piešķirta veselības aprūpei. Šis solis, šī rīcība nepalika nepamanīta. Un Finanšu ministrijas nopelns ir acīmredzams... Bet šīs naudas ir maz. Par to es jau runāju.

Kas attiecas uz veselības apdrošināšanu. Galvenais, kas ir jānodrošina... Atvainojos par tādu kalambūru, bet galvenais, kas ir jāizdara, ir tas, lai klienti ar zemākiem ienākumiem nemaksātu lielāku daļu no saviem ienākumiem kā turīgākie klienti. Nav pieļaujams, ka šī sistēma tiktu izveidota kā izteikti regresīva. Atcerēsimies, ka pēdējo 10 gadu laikā akūto slimību skaits attiecībā pret hronisko slimību skaitu samazinājās, līdz ar to cilvēki, no vienas puses, dzīvo ilgāk, no otras puses, viņi slimo arī ar cita veida slimībām, kuras ir ārstējamas visu atlikušo dzīvi. Bieži vien tie ir cienījama vecuma Latvijai piederīgi iedzīvotāji. Un tas nozīmē, ka cilvēkam ir jānodrošina pastāvīga ārstēšana. Galvenokārt tie ir pensionāri, un līdz ar to valstij ir jānodrošina tāda veselības apdrošināšana, kas nekļūs viņiem par smagu akmeni naudas makā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs... (dep. A.Klementjevs: “Uz vietas!”) Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ingmārs Līdaka... paldies. Aleksejs Loskutovs un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 14.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! (Zālē nav norimis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Labdien! Ir patīkami runāt pēc pārtraukuma.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušā gada beigās, tiekoties ar Nākotnes fonda vadību, sacīja: “Demogrāfijas problēmu risināšanai ir jābūt Latvijas ilgtermiņa prioritātei, jo tas ir valsts drošības jautājums.” Ar šādu pat apziņu premjers, kura vadītā valdība ir sastādīta šī gada sākumā, izveidoja Ministru kabinetā... Pirmoreiz tika izveidota starpinstitucionāla iestāde, ja tā var teikt, kurā apvienoti speciālisti no vairākām ministrijām un kura nodarbojas ar demogrāfisko jautājumu risināšanu, pieaicinot arī ekspertus no nevalstiskajām organizācijām, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju. Līdz šī ilgtermiņa stratēģija tiks izstrādāta un iesniegta, vēl kāds gabaliņš ir ejams, taču pirmie soļi ir sperti, un šis darbs atspoguļojas arī nākamā gada budžetā un vidēja termiņa budžetā.

Solījumu pildīšanas budžets - tā precīzi nākamā gada budžetu apzīmē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Atbalsts ģimenēm ar bērniem ir arī skolotāju algas, kultūrpedagogu algas un arī drošības spēku atalgojuma palielinājums, arī tas ir atbalsts ģimenēm, jo galu galā viņiem visiem taču ir ģimenes. Un varbūt, tieši pateicoties šim pieaugošajam finansiālajam viņu darba novērtējumam, tieši pateicoties šādam atbalstam, šīs ģimenes varēs izšķirties par labu kuplākai ģimenei.

Tiešs un mērķēts atbalsts ir īpaši svarīgs, lai uzlabotu dzīves līmeni ģimenēm, kuras audzina bērnus. Un, kā jau es teicu, nozīmīgi pasākumi šajā virzienā valsts budžetā ir iestrādāti skaidri un pārliecinoši. Kopā dažādām vitāli svarīgām, mērķtiecīgām lietām ir novirzīti aptuveni 20 miljoni eiro. Es uzskaitīšu tikai dažas no tām. Divas ir īpaši svarīgas, tāpēc ka 20 gadus nekādas izmaiņas šīs mērķgrupas nebija skārušas.

Un tā ir apgādnieka zaudējuma pensija. Līdz šim tā bija nepilni 42 eiro par bērnu. Es domāju, ka ikviens saprot šīs naudas vērtību pirms 20 gadiem un šobrīd. Vai palielinājums vairāk nekā divas reizes, kas šobrīd sasniedz 92 eiro bērnam līdz septiņu gadu vecumam un no septiņu gadu vecuma 111 eiro, - vai tas ir pietiekams? Protams, ka nav. Bet tas ir vairāk nekā 2,5 reizes vecuma grupā virs septiņiem gadiem. Kā jau es teicu, šie ir tikai pirmie soļi.

Otra lieta ir ārpusģimenes aprūpe, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem. Pirms 20 gadiem, 1996.gadā, šo likmi pacēla, tā bija 45,5 eiro (pārvēršot eiro naudas vienībās). Šobrīd mēs to pielīdzinām izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, kas ir 25 procentu apmērā no minimālās algas, proti, bērniem vecuma grupā līdz septiņiem gadiem būs 95 eiro, un bērniem no septiņiem līdz 18 gadiem - 118 eiro. Es atvainojos, 114 eiro. Arī vairāk nekā dubulti mēs palielinām šo atbalstu.

Pie ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanas vēl ir vairākas lietas, kam budžetā ir piešķirti papildu līdzekļi, iepriekš minētajai budžetā paredzēts 4,1 miljons. Un vēl tāda nozīmīga lieta, kas arī līdz šim nav bijusi: 10 dienu atvaļinājums, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Otra lieta: atlīdzības apmērs par pirmsadopcijas periodu arī ir palielināts. Dažādās pašvaldībās tas bija no 40 līdz 111 eiro. Šobrīd tas ir noteikts 171 eiro, tātad bērna kopšanas pabalsta apmērā. Un par pirmsadopcijas periodu arī tiek veiktas sociālās iemaksas.

Kolēģe Inga Bite pamatoti norādīja: vēl daudzas lietas jāpaveic. Protams! Bet vai tāpēc neatbalstīt budžetu, kurā daudzas svarīgas lietas jau iestrādātas? Tā būtu tāda visai savdabīga pieeja.

Runājot par daudzbērnu ģimenēm, kolēģe minēja piemēru par zooloģisko dārzu, ko labprāt daudzbērnu ģimenes gribētu apmeklēt, taču ar nokļūšanu līdz zooloģiskajam dārzam ir saistīti lieli izdevumi. Nu tad es atgādināšu, ka nākamā gada budžetā tieši šajā jomā... no 1.jūlija tātad starppilsētu transportā ir paredzēts atvieglojums 25 procentu apmērā Goda ģimeņu apliecības uzrādītājiem.

Var jautāt: vai tas ir daudz vai maz? Bet tas ir labs sākums. No 1.jūlija budžetā tam paredzēti 1,7 miljoni, gadā tie ir 3,4 miljoni. Vai šo atvieglojumu vajadzētu palielināt? Jā. Tad, kad mēs būsim sapratuši, kādā veidā darbojas šis atvieglojums, cik tam faktiski nepieciešams budžeta resursu, tad mēs varēsim, iespējams, arī pārstrukturēt un sniegt lielāku atbalstu. Piemēram, Francijā šāds atbalsts vilcienu pārvadājumos ir jau no 1920.gada. Tur septiņu bērnu ģimene saņem 90 procentu atlaidi. Es domāju, tas atbilst tiem tēriņiem, kas šādai lielai ģimenei ir.

Kas attiecas uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa precizējumiem, ko arī minēja kolēģe Inga Bite, nu, tas ir darbs otrajam lasījumam. Es domāju, ka tikai mūsu spēkos ir iestrādāt šos grozījumus, lai šī paplašinātā daudzbērnu ģimeņu definīcija, kas ir iestrādāta Bērnu tiesību aizsardzības likumā, jau ar nākamo gadu attiektos arī uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli 50 procentu apmērā.

Par budžetā iestrādāto palielinājumu no 34,20 eiro uz 50,07 eiro daudzbērnu ģimenēm, sākot no ceturtā bērna. Es domāju, visi taču atzīs, ka ģimenēs, kurās ir četri un vairāk bērnu, vajadzības noteikti ir lielākas nekā tajās, kurās ir trīs bērni. Protams, daudzbērnu ģimene sākas no trim bērniem. Protams, vajadzētu šo atbalstu palielināt jau par trešo bērnu, - kaut arī tas ir trīskāršā apmērā, tomēr palielināt daudz būtiskāk.

Atgādināšu, ka Igaunijā par trešo bērnu šis atbalsts sasniedz 100 eiro un nākamajā gadā tas ir paredzēts pat 200 eiro.

Atbalstam par ceturto un katru nākamo bērnu valsts budžetā ir atvēlēti 3,5 miljoni. Daudz vai maz? Nu, par trešo bērnu mums vajadzētu vēl 10 miljonus. Vai es un kolēģe Inga Bite, un pārējie kolēģi principiāli teiktu: nē, to nevajag? Nu, trako nav! Bet tam ir vajadzīga nauda! Un, lai to naudu sadalītu pareizi, pārdalītu pareizajām grupām, mēs attiecīgi vērtējam, kādas ir šīs iespējas.

Un vēlreiz gribu uzsvērt: šie 20 miljoni ir gana liels resurss, kas, pateicoties komandas darbam, tika atvēlēts. Un, kā jau es teicu, tas ir tikai labs sākums.

Es gribu uzsvērt vēl vienu lietu, kura ir iestrādāta budžetā un kurai vēl neliela pilnveidošana būtu vajadzīga. Tas ir sociālās apdrošināšanas iemaksas palielinājums pirmajā pusotrā gadā, kad māmiņa... kad vecāki kopj bērnu. Līdz šim šīs apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no 142 eiro. Tagad tās tiek palielinātas līdz 171 eiro, kas sasniedz bērna kopšanas pabalsta apmēru. Taču mums vajadzētu panākt, ka šīs sociālās iemaksas tiek veiktas no pilna vecāku pabalsta. Šādus priekšlikumus uz otro lasījumu es iesniegšu. Tie būs fiskāli neitrāli, un tad par tiem arī attiecīgi runāšu, kādā veidā mēs to varam nodrošināt. Manuprāt, būtu tikai taisnīgi un pašsaprotami, lai māmiņām, kuras audzina bērnus, pensija būtu cienīga vai vismaz tādā pašā līmenī, kāda ir tām, kuras izdara citu izvēli.

Lai varētu virzīties straujākiem soļiem uz priekšu... Es nākamajā gadā lieku lielas cerības uz trim lietām, un ceturtā lieta ir pati par sevi saprotama.

Pirmā ir finanšu nodokļu politikas pilnīga pārskatīšana visā tās darbības laukā, un to ir iecerēts veikt līdz 1.aprīlim.

Šajā sakarā ir nākamā lieta - īpašs atbalsts uzņēmējdarbībai. Un pirmie soļi ir saistīti ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu. Protams, arī tur ir nepieciešami pilnveidojumi, arī tagad vairākas kritiskas piezīmes izskanēja par to, kādas ir nepilnības. Tomēr tieši atbalsts uzņēmējiem caur šo nodokļu politikas reformu... tai skaitā caur šo nodokļu politikas reformu, ir tas pamats, uz kuru balstoties, mēs varam panākt valsts budžetā vairāk līdzekļu, lai šo atbalstu sniegtu.

Un trešā lieta ir sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, ja tā var teikt, un arī jaunu Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, proti, krāpniecisko shēmu apkarošana sadarbībā gan ar FKTK, gan ar citām tiesībsargājošām iestādēm, ko mēs noteikti varam paveikt. Un tur ir rodami vairāki simti miljonu, kurus mēs veiksmīgi novirzīsim vajadzīgajām prioritātēm.

Tā ka pievienojos tam, ka ir vēl pilnveidojamas lietas šā gada budžetā, pievienojos finanšu ministres teiktajam, ka viņa paļaujas uz parlamentāriešu intelektuālo potenciālu budžeta pilnveidošanā, un, lūdzu, strādāsim un atbalstīsim visus iesniegtos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie ministri! Labdien, Ministru prezident! Labdien arī visi cilvēki, kas šobrīd skatās šo Saeimas sēdi tiešraidē! Šis nav koalīcijas... Atvainojiet, šis ir koalīcijas partiju budžets, šis nav Latvijas nodokļu maksātājiem domāts budžets. Šis ir šausmu un ciešanu budžets. Tas ir izdevīgs tikai un vienīgi valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts kontrolējošajām institūcijām.

Es jums paskaidrošu, par ko es runāju.

Budžets tiek sastādīts grūtos apstākļos. Katrs nodokļu maksātājs saprot, ko nozīmē taupīt. Darba vietu nekļūst vairāk, bet cenas pieaug, tāpat pieaug arī cilvēku izmisums. Šādos apstākļos valdība piedāvā budžetu ar ļoti agresīvu ieņēmumu pieaugumu.

Tātad agresīvs budžeta ieņēmumu pieaugums par 663 miljoniem 899 tūkstošiem 734 eiro. VIENOTĪBA, ZZS, Nacionālā apvienība vēlas no nodokļu maksātājiem iekasēt par deviņiem procentiem vairāk nekā līdz šim. Okey, labi. Valstij ir vajadzīga nauda. Tas ir katram skaidrs, bet kā tad koalīcijas kungi un dāmas vēlas panākt šo ieņēmumu dramatisko kāpinājumu?

Ir divi varianti, kā to var izdarīt. Pirmais variants ir sakārtot valsts pārvaldi, samazināt neefektīvos tēriņus, nepaaugstināt algu un prēmiju izmaksas valsts pārvaldē. Tas nozīmētu uzņemties atbildību nodokļu maksātāju priekšā un sniegt kvalitatīvu pakalpojumu par samaksātajiem nodokļiem.

Otrais variants ir nospiest nodokļu maksātāju uz ceļiem, palielinot kontroli un administratīvo slogu, izsniegt prēmijas tiem, kuri īsteno kontroli, lai viņus personīgi motivētu kļūt arvien necilvēcīgākiem pret nodokļu maksātājiem. Valdība ir izvēlējusies šo veidu - sāpju un ciešanu ceļu nodokļu maksātājiem un vieglas dzīves ceļu ierēdņiem, kuri tiks dāsni prēmēti par šo budžetu.

Bet kā tad ir ar taupību, efektivitāti, racionālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu valsts sektorā?

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” 24.pants paredz: “Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.”

Sakiet, lūdzu, kas kontrolē šos budžeta izpildītājus? Kurš viņus kontrolē? Un atbilde ir: neviens viņus nekontrolē.

Kāpēc Valsts kasē nav atsevišķa kontroles dienesta par nodokļu maksātāju naudas efektīvu un racionālu izlietojumu? Mums ir kontroles dienesti par visu, kas skar mazo cilvēku un uzņēmējdarbību, bet mums nav neviena, kas kontrolē budžeta izpildītājus.

Būtu pareizi, ja samazinātos kontroles slogs nodokļu maksātājiem, bet masīvi palielinātos kontrole pār budžeta līdzekļu izmantošanu. Tas ir nonsenss, ka budžeta izpildītāji paši ir atbildīgi par to, kā tiek tērēti budžeta līdzekļi. Tas ir āzis par dārznieku! Tas jau ir pats pirmais iemesls, lai noraidītu šo budžetu.

Ejam tālāk. Skatīsimies, kas notiek tālāk. Kur atrodas vara? Kas budžeta līdzekļus var pārdalīt? Pilnīgi visa vara ir finanšu ministres rokās.

26.pants šajā pašā likumprojektā “Par valsts budžetu 2017.gadam” paredz, ka finanšu ministre var veikt maksājumus arī “gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus”. Tātad suverēnās valsts parlaments ar likumu pieņem budžetu, bet vienam cilvēkam tiek dotas tiesības šo likumu pārkāpt, ja Eiropas Savienība tā prasa. Par kādu suverenitāti mēs tagad šeit runāsim, ko?

Ejam tālāk! 28. un 29.pants - abi ir vienkārši brutāli. Tie paredz finanšu ministrei tiesības pārdalīt jebkurus pāri palikušos budžeta līdzekļus. Jebko! Vienīgo ierobežojumu nosaka 27.pants, kurš paredz, ka Finanšu ministrijai par budžetā veiktajām izmaiņām reizi mēnesī ir jāziņo Valsts kasei.

Kāpēc mēs, kolēģi, šeit, parlamentā, tagad vispār runājam par kaut kādu budžeta pieņemšanu? Viens cilvēks to visu var izdarīt! Jūs domājat, ka nevar būt tik slikti? Jā, varbūt jūs tā domājat, jo ir 30.pants, kurš nosaka ierobežojumus budžeta līdzekļu pārdalei. Par to pēc brīža es jums izstāstīšu atsevišķi.

Šīs netaisnīgās pārvaldes sistēmas sāls ir atrodams 31.panta 1.punktā. Jūs visi, juristi, sekojiet līdzi! Jūs tos pantus visi zināt. Tajā skaidri pateikts, ka budžeta līdzekļu pārdales ierobežojumi neattiecas... (uzsveru) neattiecas uz finanšu ministri. Tātad sistēma ir šāda. Par budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un taupību valsts pārvaldē atbild paši tērētāji - budžeta iestāžu vadītāji. Tēriņu kontroles nav. Tad, kad nodokļu maksātāju līdzekļi tiek bezjēdzīgi izsaimniekoti, neizbēgami sāk trūkt naudas. Naudas nav! Šeit finanšu ministrei ir dotas visas tiesības kaut kā savilkt tos galus kopā, izdarīt šo un to, pārbīdīt naudiņu no viena kabineta uz otru, no vienas ministrijas uz otru ministriju, lai kaut kā beigās viss izskatītos labi. Nu tas ir saprotami.

Tikmēr tiek prēmēti - kā mēs viņus sauksim? - nagu maucēji vai nodokļu iekasētāji, kuru pienākums ir iekasēt lielākus nodokļus no mazā cilvēka un no mazajiem un arī vidējiem uzņēmējiem. Diezgan bēdīga situācija.

Un tagad par 30.pantu, par budžeta naudas pārdales principiem. 10.apakšpunkts paredz, ka nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem. Kāpēc? Kāpēc, ja, piemēram, Valsts kontrole katru nedēļu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā divas reizes - otrdienās un trešdienās - nāk un saka: re kur ir lieki iztērēta nauda, re kur tā ir iztērēta nelietderīgi! Ko darām? Tas viss paliek kā ieteikumi.

Un tad, kad atbildīgā ministrija vai ierēdņi atbild par to, tad kaut kādā veidā tiek ieslēgta “grēku izpirkšana” un soda nav, jo Valsts kontrolei funkcijas nav palielinātas, tā nevar pieprasīt šo naudu atpakaļ. Šajā valstī nav taupības un efektivitātes pasākumu sistēmas, un šis budžets arī tādu nepiedāvā.

Un tagad parunāsim par atbildību un par taupību. 53.pants atļauj atsavināt valsts nekustamos īpašumus. Tas nozīmē, ka valsts iestādes vadītājs var sākt izpārdot valsts mantu. Paredzēta sistēma, ka 50 procenti iegūtās naudas nonāk valsts budžetā, bet otra puse atgriežas iestādes budžetā. Šo naudu var izmantot arī darbinieku prēmijām. Iedomājieties! Šis netaisnīgais budžets nosaka kārtību, kādā tiek saņemtas prēmijas par nodokļu maksātāju terorizēšanu! Šis netaisnīgais budžets nosaka kārtību, kādā tiek saņemtas prēmijas par valstij piederīgu nekustamo īpašumu pārdošanu. Šis netaisnīgais budžets nepieprasa nekādu atbildību par izšķērdību tagad vai pagātnē. Tas dod absolūtas pilnvaras finanšu ministrei savilkt kopā galus, izmantojot jebkādus līdzekļus. Padomājiet, uz kā rēķina tas viss notiek! Nodokļu maksātājs par to visu maksās. Šis ir nodokļu maksātājam briesmīgs budžets, tādēļ es to neatbalstīšu un es balsošu “pret”.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pareizi tomēr saka tie, kas uzskata, ka mūsu valdībai nav stratēģijas un mūs kā tādu skaistu kļavas lapu rudens vēji mētā no vienas malas uz otru. Valdības darbs atgādina šībrīža iegribu apmierināšanu. Piemēram, lai iestātos skaistā, spožā bagātnieku klubā - OECD, ieejas maksu sedzam no krājkasītes, no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem.

Bet, runājot par budžetu. Papildus tam, ko jau šodien teica mana kolēģe no opozīcijas, vēlos atgādināt jums, Reiznieces-Ozolas kundze, par konsekvenci un stabilu attīstības kursu. Ministru maiņa nenozīmē visu iepriekš plānoto pozitīvo pasākumu atcelšanu. Man ir žēl, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa iecerēto samazināšanu līdz 22 procentiem jūs publiskajā telpā nosaucāt par veciem, neizpildītiem plāniem, pie kuriem nav vērts atgriezties.

Man ir žēl, cienītā finanšu ministre, ka par veciem plāniem jūs noteikti sauksiet arī savu personīgo cīņu, kad pirms četriem gadiem jūs kopā ar citiem deputātiem no opozīcijas aicinājāt samazināt PVN apkurei, lai mūsu ģimenes nebrauktu prom uz Īriju. Nav svarīgi, Reiznieces-Ozolas kundze, vai šis portfelis ir brūnā vai melnā, vai sarkanā krāsā vai budžets ir parakstīts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas vai zoss spalvu, svarīgi ir turēt savus solījumus un būt konsekventam.

Es konsekventi esmu balsojusi “pret” šī budžeta paketes steidzamību un aicinu neatbalstīt arī budžetu kopumā, jo tas nav solījumu pildīšanas budžets.

Paldies. (Dep. S.Šimfas un dep. I.Sudrabas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Dāmas un kungi!

Finanšu ministre stāstīja par budžetu - tāda smaidīga - un mēģināja radīt pozitīvu noskaņu. Uz Saeimu esot atnests budžets zibatmiņā, elektroniski parakstīts. Ja jau elektroniski parakstīts, tad nākamreiz sūtiet elektroniski. Nebūs arī jāmūk prom no protestētājiem kā šogad, kad ar mediķu arodbiedrību pa ceļam uz Saeimu nemaz nesanāca aprunāties.

Starp citu, šodien tiek plaši skandēts, ka pieaug finansējums veselības aprūpei, taču mediķu arodbiedrība sarēķinājusi, ka šogad ir 8,12 procenti, bet nākamgad veselības aprūpei būs tikai 7,65 procenti no vispārējiem valdības izdevumiem.

Finanšu ministrija sadarbībā ar kolēģiem uz Saeimu ir atnesusi budžeta projektu, un ir pietiekami daudz iemeslu īsi pateikt, ka tas ir slikts, un to vienkārši noraidīt. Taču tāds vērtējums no manas puses būtu pat pārāk viegls, tāpēc arī es mēģināju, līdzīgi kā finanšu ministre, skatīt šo nākamajam gadam sagatavoto budžeta projektu ar labvēlīgu skatu, tā teikt, sākotnēji iziet no pozīcijas, ka tas ir labākais, ko pašreizējā valdība ir spējīga piedāvāt.

Apskatīsim, ko varam tajā vēl uzlabot!

Minimālā alga. No vienas puses, priecē, ka paredzēts tās pieaugums - lai gan tikai par 10 eiro, tomēr cilvēkiem ar maziem ienākumiem arī tas ir jūtams ieguvums algas dienā. No otras puses, - nu, nevar būt, ka valdība nesaprot, - ar šo soli izmisumā tiek dzīti gandrīz visi mazie privātie uzņēmumi, it īpaši tie, kas atrodas reģionos. Ja valsts un pašvaldību institūcijām algas pieaugums tiek ierēķināts jau pašā budžetā, tad privātajiem tā naudiņa vēl jānopelna. Un, ja to vairs nevar izdarīt, tad atkal jāsamazina darbinieku skaits vai jāmazina slodzes, kas jau tā katru iepriekšējo gadu ir darīts.

Šajā gadījumā valdība jautājumam pievērsusies radoši un apsteigusi iepriekš minēto domu gājienu. Nu visiem, kam nav pat minimālās algas, sociālais nodoklis vismaz vienā darbavietā tomēr būs jāmaksā no pilna minimālās algas apmēra. Lieki piebilst, ka laukos jau parasti arī tajā vienā darbavietā ir tik liela slodze, cik nu darba devējs var atļauties. Ko tajā minimālo algu gadījumā varētu darīt citādi? Vienā no neformālajām diskusijām radās doma - varbūt, ja ne nākamgad, tad nākotnē mums visi algu saņēmēji būtu jāiedala trijās grupās: pirmā būtu valsts un pašvaldību sektors, otrā - privātie pakalpojumu sniedzēji, trešā - ražojošie uzņēmumi. Attiecīgi pirmajiem var un vajag celt minimālo algu, cik nu valsts var atļauties, bet otrajiem un - īpaši! - trešajiem jānāk pretī, palielinot vismaz neapliekamo minimumu, lai uzņēmējs var reāli samaksāt algu bez aploksnes. Tad arī ēnu ekonomika mazinātos un ienākumi valsts budžetā īstenībā pieaugtu.

Ja par neapliekamo minimumu runājam, tad, manuprāt, tas pirmām kārtām būtu strauji jāceļ vecākiem ar bērniem - vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim. Pašvaldības, protams, būtu pret šādu ideju, bet tur uz laiku ir jāparedz kompensējošie mehānismi. Citādi ne demogrāfiju Latvijā uzlabosim, nedz arī apturēsim cilvēku plūsmu prom no Latvijas.

Valdības piedāvātais atbalsts tikai tām ģimenēm, kurās ir četri bērni un vairāk, šobrīd skars tikai vienu no ministriem... Kā es saprotu, 25 procentu atlaide sabiedriskajā transportā, ko minēja Parādnieka kungs... Nu, es gribētu redzēt to praksi, ka daudzbērnu ģimene ar pieciem vai vairākiem bērniem brauc sabiedriskajā transportā. Es domāju, tas būtu diezgan grūti pašiem vecākiem, tāpēc viņi izvēlas privāto auto.

Valdība runā (īstenībā vairs īsti nerunā, bet runāja) par reemigrācijas plānu, taču, no otras puses, pārveidos Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās nodaļas par iecirkņiem Alūksnē, Gulbenē, Krāslavā, Tukumā, Ludzā, Valkā, Limbažos, Talsos, Ogrē. Tādējādi katrā no šīm vietām darbu zaudēs līdz pat 30 cilvēkiem. Vai šis ir tas paredzētais VID reformu ceļš, par ko runāja Kučinska kungs šodien no rīta? Reģionos darbinieki ir lieliski motivēti un par atalgojumu nesūdzas. Arī telpu izmaksas ir daudzkārt zemākas nekā Rīgā. Turklāt arī VID vadība atzinusi, ka Rīgā ir grūti piesaistīt vajadzīgo darbinieku skaitu, ir liela kadru mainība, ne visiem darbiniekiem ir pietiekams izglītības līmenis un darbiniekus neapmierina saņemtais atalgojums.

Izglītības un zinātnes ministrs vairākkārt pieminējis, ka izglītības budžets un skolas nav tas līdzeklis, ar kuru noturēt cilvēkus reģionos. Arī Kučinska kungs šodien piekrita, ka skolu tīkls nevar pildīt sociālo funkciju, vajagot darba vietas. Tieši tā! Valdības vadītāj un finanšu ministre! Vismaz šajā jautājumā ieklausieties jūsu augsti izglītotajā kolēģī no Izglītības un zinātnes ministrijas! Sāciet kaut vai ar 30 darbiniekiem, ko varētu nosūtīt no katras ministrijas uz reģioniem! Uztaisiet kaut vai vienkāršu aptauju savu darbinieku vidū! Esmu pārliecināts, ka liela daļa no viņiem sapņo atgriezties dzimtajā pusē, ja tik tur būtu daudzmaz konkurētspējīgs atalgojums. Pie tam šādi jūs iegūsiet arī patiešām augsti motivētus darbiniekus, un vietējā skola nebūs jāslēdz.

Tāda ļoti vienkāršota ir arī mana formula administratīvo reģionu (vai, ja gribat, apriņķu) izveidei. Galu galā patiešām pārceliet visu Izglītības un zinātnes ministriju uz jebkuru pilsētu ārpus Rīgas! Teiksiet: lielas pārcelšanās izmaksas. Bet, ziniet, agrāk vai vēlāk viens no dārgajiem risinājumiem būs jāpieņem. Sarēķiniet, kurš maksās dārgāk!

Šobrīd mēs kā valsts aizvien pārliecinošāk ejam uz to, ka Latvija būs viena pilsēta un nevis ar parku apkārt, kā bieži saka mans kolēģis Mārtiņš Bondars, bet būs pilsēta ar vienu plašu militāro poligonu - vismaz valsts austrumu daļā. Pagaidām - piedodiet! - tas ir gandrīz vai loģiskākais saskatāmais plāns, kas izriet no visas līdzšinējās valdības rīcības.

Valsts nav tikai finanšu līdzekļi. Arī valsts drošība sakņojas ne tikai naudas daudzumā un robežsargu skaitā. Jāveicina cilvēku palikšana reģionos. Mikrouzņēmumu nodoklis līdz šim bija viens no veidiem, kā privātpersonai rast iespēju palikt dzimtajā pusē. Sākotnēji labi domātā iecere nu īstenībā ir iedzinusi šos mazos uzņēmumus ķīlnieku lomā, jo sistēma atkal mainīsies, un šie cilvēki meklēs risinājumus, ko darīt tālāk. Viņiem sociālās garantijas, pensijas vai veselības aprūpe, godīgi sakot, jau sen ir tāda ekstra, par ko viņi nemaz nedomā. Viņi cenšas katru mēnesi atrast tādu minimālo ieņēmumu apmēru, lai varētu samaksāt kārtējos rēķinus. Rezultātā cerēt uz pabalstiem... Es domāju, ka neviens sevi cienošs cilvēks negrib uz šiem pabalstiem ilgi sēdēt. Rezultātā cilvēki atkal dosies projām, jo savas uzņēmējdarbības uzsākšana, kā to paredz Latvijas sistēma šobrīd, šos cilvēkus neiedrošina un pat biedē, jo viņi visi saprot, ka valsts iestādes meklēs pirmo brīdi, kad varēs uzlikt kādu naudas sodu. Piemēru, ja vajag, varu dot jums pietiekami daudz.

Budžetā ir iekļauta ideja par jaunuzņēmumiem, kas īstenībā ir ļoti laba un apsveicama. Taču tas, ka mēs uz vienu gadu padarīsim situāciju mūsu valstī šajā jomā labāku nekā Lietuvā un Igaunijā, es domāju, neatrisinās problēmu kopumā.

Galu galā pagājušās nedēļas beigās, tepat Baltijas Asamblejā, kad kolēģi no Lietuvas un Igaunijas sēdēja jūsu krēslos, mēs runājām par to, ka nu jau 25 gadus cenšamies attīstīt triju Baltijas valstu sadarbību. Tagad atkal mēs turpinām konkurēt. Ja jau startapi jeb jaunuzņēmumi ir tik populārs temats pasaules ekonomikā, sadarbosimies, izveidosim Baltijas reģionu par šai jomai draudzīgu reģionu. Galu galā Baltijā ir tikai seši miljoni iedzīvotāju. Mēs, skatoties globālā aspektā, īstenībā esam maziņš reģions.

Baltijas Asamblejas pasākuma ietvaros tika atklāta jaunā ēka, skaista, gaiša. Kolēģi, jums būs iespēja to apskatīt. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā saprotu, tur jau ir pirmo sanāksmi sarīkojusi. Varbūt tādā gadījumā, ja mēs esam paplašinājuši savas telpas, kādu no tām varētu, tā teikt, dot tiem labajiem mērķiem un labajiem darbiem, par ko runāja valdības vadītājs. Atdodam Torņa ielu 3/5 plānošanas reģioniem, lai tie tur izveido reģionu pārstāvniecību! Šobrīd, piemēram, Latgales plānošanas reģions ir izveidojis savu pārstāvniecību, bet būtībā par norvēģu naudu. Respektīvi, norvēģi atbalsta Latvijas reģionu pārstāvniecību izveidošanu Rīgā, bet Latvijas valsts uz to nav spējīga. Varbūt Saeima var iet pretī?

Dāmas un kungi! Valsts budžeta projekts ir labs Finanšu ministrijai un valdībai, tā teikt, cipariņi sakrīt un ienākumu daļa veidojas. Taču uz kā rēķina? Vai tikai tā maksa nesanāk pārāk liela?

Liela daļa sabiedrības tiek dzīta vēl lielākā nabadzībā. Vienā dokumenta pusē tiek runāts par ēnu ekonomikas mazināšanu, citā tiek radīti priekšnoteikumi tās palielināšanai. Pēc būtības valdība spiež cilvēku braukt projām no sava reģiona vai pat no valsts. Valdības politikas nogurdinātajiem, bet vēl cerību nezaudējušajiem ļaudīm nāksies ieteikt aizvien vairāk pāriet uz naturālo saimniecību. Ražojiet savam patēriņam, veidojiet maiņas un sadarbības tīklus ar citiem! Turklāt vēl skolu problēmu dēļ daļa vecāku aizvien vairāk pāriet uz mājskološanu.

Veselības ministre aicina izvērtēt dzemdību nodaļu lietderību reģionos. Tātad aizvien populārākas kļūs mājdzemdības, kas varbūt arī ir laba lieta, tomēr kopumā, dāmas un kungi, izskatās, ka mēs pamazām atgriežamies viduslaikos. Būsim pozitīvi, sauksim tos vismaz par modernajiem viduslaikiem.

Kučinska kungs savā uzrunā gluži kā tāds Poncijs Pilāts mazgāja rokas un minēja, ka šajā budžetā mēģinājis izvairīties no principa - katram pa mazumiņam. Taču tepat Saeimā koalīcijas deputāti noteikti paši ar saviem priekšlikumiem otrajā lasījumā pagūs iegrozīt sev vajadzīgās kvotas.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un vērojot šodienas balsojumus, izskatās, ka arī SASKAŅAI kāds mazumiņš no valsts budžeta atkritīs.

Integrālās politikas studiju darba grupa... Starp citu, tāda ir Saeimā izveidota... Es gribu uzrunāt šīs grupas deputātus un arī citus koalīcijas deputātus - Lolitu Čigāni, Veiko Spolīti, Valdi Skujiņu, Valteru Dambi, Laimdotu Straujumu, Inesi Lībiņu-Egneri, Ilmāru Latkovski, jā, arī Ināru Mūrnieci, varbūt vēl kādu. Jūs esat no dažādām partijām ievēlēti Saeimas koalīcijas deputāti. Ja jūs apvienotos stingrā nostājā pret deputātu kvotām, jūs panāktu patiesi lielāku sabiedrības uzticēšanos gan jums, gan visai Saeimai un arī labāku budžetu.

Paldies, ja ieklausījāties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamās dāmas un kungi! Ministru prezidenta kungs! Ministri!

Jāsaka, šodien Ministru prezidentam tiešām ir izdevies viens labs darbs. Jums šodien ir izdevies uzaicināt lielāko daļu ministru, lai viņi būtu šeit, uz vietas, un klausītos arī mūsu izteikto kritiku attiecībā uz budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem.

Protams, ka problēmu ir daudz jebkurā budžetā, bet šodien no tribīnes dzirdam vairāk būtisku kritisku piezīmju par visu šo paketi. Es gribu runāt tikai par diviem tematiem.

Pirmais ir valsts drošības jautājums. Man liekas, ka iekšlietu ministra kungam un aizsardzības ministra kungam valsts drošība asociējas ar dzelžu iepirkšanu vai ārvalstu karaspēka daļu atrašanos Latvijā - tad drošība būs garantēta. Tie, kas vēl uztraucas par kaut ko citu, saka - ziniet, mums te piektā kolonna var parādīties -, tie ir tie drausmīgie, kas var apdraudēt valsts drošību.

Es gribētu teikt, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir patrioti, un man ļoti gribētos, lai mūsu valdība, gatavojot likumprojektu, jebkuru likumprojektu, domātu par to, kā šo patriotu skaitu Latvijā pavairot, nevis mēģinātu cilvēkus atgrūst no tā. Ja mēs paskatāmies jebkuru... nē, es gribētu būt godīgs, - teiksim tā - katru otro no iesniegtajiem likumprojektiem... - kā tie palīdz cilvēkos nostiprināt uzticību Latvijas valstij? Kā veicina patriotismu? Piemēram, skolotāji! Jūs bijāt kvalitatīvi, jums bija labi rezultāti, mēs veicām reformu un tāpēc bišķīt mazāk jums maksāsim. Pozitīvais moments! Jums gadījās palikt bez darba? Mēs bezdarbniekiem labprāt pabalstu sniegsim. Nē, nākamgad būs mazāk. Ar citiem nosacījumiem - mazāk. Jūs bijāt veiksmīgs mikrouzņēmējs? Attīstījāties? Nu, tad ierobežosim. Paņemsim kaut ko nost vai paprasīsim maksāt vairāk. Jūs beidzat vidusskolu un esat no mazturīgas ģimenes? Nākamajos gados mēs samazināsim budžeta vietu skaitu, lai visi mazturīgie netiktu mācīties augstskolās. Un tā mēs varam ņemt katru... katru otro likumprojektu, un katrā ir kas tāds, lai nevis cilvēki priecātos, bet lai cilvēkiem kaut ko atņemtu nost.

Iepriekšējā Saeimas sēdē, kad mēs runājām par izglītības ministra iespējamo demisiju, VIENOTĪBAS kolēģi šeit, no tribīnes, pārmeta demisijas pieprasītājiem to, ka mēs neatbalstām reformas, jo, lūk, reformas valstij ir vajadzīgas. Tad jājautā - vai tiešām reformas mēs veicam tikai pašu reformu dēļ vai lai parādītu ministra aktīvo darbošanos kādā jomā, nevērtējot reformas kvalitāti? Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem šīs reformas, kas vedīs uz gaišo nākotni, katru gadu tiek pasniegtas kā īstenojamas tikai caur ciešanām? Kāpēc nav tādas reformas, par kurām cilvēki priecātos un teiktu - jā, tā ir laba ideja un mēs tiešām šobrīd saprotam, cik tas ir labi. Reforma ir jāizstrādā kvalitatīvi. Jāizstrādā! Un arī jāpasniedz cilvēkiem, jāpasaka, kādus konkrētus labumus tā sola.

Ja kāds atbild, ka tie visi ir tikai vārdi un mums rūp arī cilvēku labklājība, tad paskatieties otru daļu likumu, kas ir iesniegti likumprojektu paketē. Ne tikai šajā paketē, bet arī citās reizēs. Īstenībā mums veidojas diezgan policejiska valsts, jo šajā likumprojektu paketē, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, daudzās vietās ir runa tikai par sodu palielināšanu. Jūs paskatījāties pa labi, jums ir sods, paskatījāties pa kreisi - jums ir sods! Jūs sūdzēsieties par to, ka jums algu samazināja, - tas nozīmēs, ka jūs neesat lojāli pret Latvijas valsti, un varbūt jums algu vispār atņems. Līdz ar to jautājums par patriotismu un valsts drošību ir cieši saistīts ar to, kā valsts saviem cilvēkiem nodrošina sociālo labklājību, veselības aizsardzību, izglītību, kā risina citus jautājumus, lai cilvēki uzticētos valsts politikai un nelamātu ne valdību, ne parlamentu.

Otrs jautājums jeb temats ir mūsu likumu kvalitāte, likumdošanas kvalitāte. Pēdējā pusgada laikā mēs esam par šo jautājumu ļoti daudz runājuši. Valsts prezidents ierosināja šo jautājumu īpaši apsvērt, lai likumdevējs nepieņemtu tādus likumus, kas ir nekvalitatīvi, lai nebūtu tie jāsviež atpakaļ, lai trešajā lasījumā neparādītos negaidīti grozījumi.

Ļoti pareizi tikšanās reizē pie Valsts prezidenta teica Mūrnieces kundze. Viņa teica, ka varbūt jautājumu par likumdošanas kvalitāti jāsāk risināt arī valdībai. Lai tur šie projekti taptu pareizāki, kvalitatīvāki. Ko mēs redzam šajā likumprojektu paketē? Skatoties sākotnējos projektus un nododot tos komisijām, mēs teicām, ka redakcija ir galīgi aplama, ka tā nedrīkst, ka sociālie partneri nepiekrīt. Un tad nāca Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Putras kungs un teica: “Ziniet, tāds tas... tā likuma redakcija tāda nebūs. Tā būs citādāka.” Tas nozīmē, ka uz Saeimu ir atsūtīts nekvalitatīvs likums, pēc tam viņi ir atjēgušies un uz nākamo lasījumu būs cita redakcija.

Sakiet, lūdzu, cienījamie deputāti, pēc tam, kad otrajam lasījumam tiks iesniegta konkrēta cita redakcija, kurā brīdī jūs varēsiet iesniegt priekšlikumus par attiecīgo likumprojektu? Vai tas nelīdzinās likumprojektu konceptuālai grozīšanai uz trešo lasījumu, par ko pārmetumu izteica Valsts prezidents? Jā, būsim godīgi, īstenībā šajā jautājumā nekorekta ir bijusi atsevišķu ministru rīcība, jo likumprojekti nav pienācīgi izstrādāti. Un vēl nekorektāka ir to ministru rīcība, kuri likumprojektos, kas saistīti ar budžetu, ir ielikuši tādas normas, kas acīmredzami nav saistītas ar budžetu. Viņi zina, ka pārējie ministri atbalstīs un arī Saeimas koalīcija atbalstīs šos likumprojektus, jo, nedod Dievs, budžetu izgāžot, tiks gāzta valdība. Tas nozīmē, ka šajos divos lasījumos var iemānīt tādas redakcijas, kas neskar budžetu, bet būtu vēl ilgi diskutējamas.

Es saprotu, ka šodien šeit ir panākta vienošanās koalīcijā un, iespējams, arī ar SASKAŅU... Es nezinu, kā jūs balsosiet par visu paketi, bet vismaz koalīcija ir vienojusies, protams, par šo likumprojektu atbalstīšanu. Tāpēc arī šodien ministri šeit sēž. Viņi īpaši neuztraucas, viņi formāli atsēž šajā teātra izrādē, jo zina, ka likumprojekti tiks atbalstīti, valdība nekritīs.

Bet man ir viens lūgums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Skatot cauri šos likumprojektus, esiet, lūdzu, uzmanīgi, izņemiet no šiem likumprojektiem tās normas, kas neskar budžetu, lai atbildīgajās komisijās par konkrētiem jautājumiem notiktu normāla diskusija un tiktu izrunāts, vai tā drīkst darīt vai ne. Steigā “ieceptas” normas nerada uzticību likumprojektu kvalitātei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godājamā Saeima! Es esmu te sēdējis kopš 2010.gada un es domāju, šis budžets ir labs un mēs to arī pieņemsim. Es aicinu opozīciju piekrist mums un arī balsot par budžetu, jo jūs vismaz nenoliegsiet, ka mūsu budžets ir pieaudzis par nepilnu miljardu eiro gadā. Tātad koalīcija kaut ko tomēr pareizi dara!

Par ciešanām runājot... Te bija runa par ciešanām... Nosauciet man vienu zemi pasaulē, kur reformas bijušas bez ciešanām! Jūs taču skatāties futbolu. Pavasarī Francijā viss apstājās. Visas arodbiedrības teica “Nē!” reformām. Un nabaga Olands, jā, sociālists, beigās izdabūja cauri...

Un tie, kas vēl atceras, kā dzīve izskatījās pirms 20 gadiem... Vai varat iedomāties, ka Vāciju reiz sauca par Eiropas pacientu, slimo vīru - tik slikta bija tās ekonomika? Es tagad nerunāju par kancleru Šrēderu, par viņa lielo mīlestību pret Putinu, bet iekšpolitikā - iekšpolitikā! - viņš tomēr savu izdzina cauri, un es pats esmu liecinieks, esmu bijis Berlīnē... Tur bija demonstrācijas, ķēde... ne tā kā pie mums - daži piketi... Tur ķēde sākās vienā pilsētas galā un beidzās otrā. Un jūs taču zināt, cik plaša un liela ir Berlīne! Tāda bija tā opozīcija. Un kas šodien ir Vācija? Vācija šodien ir jaunais Eiropas hegemons, pateicoties reformām! Un kas ir Amerikas vislielākais sabiedrotais? (Starpsauciens: “Latvija!”) Sen vairs nav Anglija. Tā ir Vācija!

Es gribu pateikt tiem, kas domā - oi, cik labi, ka Anglija izstājās no Eiropas Savienības... Mēs ar Lolitu Čigāni no Eiropas lietu komisijas esam tur bijuši, tur bija tas lielais lords Kešs, kas teica: “Nu mēs mācīsim ķīniešiem, kā attīstīt vidējos uzņēmumus, mazos uzņēmumus!” Bet par ko liecina fakti? Anglija pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājusi tirdzniecību ar Ķīnu par septiņiem procentiem, bet Vācija - par 46 procentiem un grib palikt Eiropas Savienībā!

Tā ka, redziet, dzīve nemaz nav tik vienkārša kā runāšana par ciešanām reformu dēļ un tā tālāk. Un neaizmirsīsim arī Zviedriju... Jūs domājat, ka reformas Zviedrijā bija vieglas? Es jums varu pateikt - bija tik niknas reformas, ka slēdza slimnīcas, optimizēja to skaitu, bija arī viss pārējais, ko mēs esam piedzīvojuši. Un Zviedrijā tomēr ir laba dzīve.

Tā. Viena lieta, ko Parādnieka kungs tomēr nepateica. Es gribu viņu papildināt. Baltijas Asamblejā... Bija Rīgā Baltijas Asamblejas sēde šeit pat, šajā zālē. (Dep. M.Bondars: “Kad tad bija?”) Mums saka: “Visiem vajag sekot Igaunijai, tur demogrāfiskie rādītāji visaugstākie!” Atvainojiet! Vislielākais demogrāfiskais pieaugums ir Lat-vi-jā! (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Tā, beidzot klusums. Latvijā ir visaugstākais demogrāfiskais pieaugums, un leiši mums min uz papēžiem. Igauņiem, tiesa, demogrāfija atkal sāk iet uz augšu. Mēs jautājām igauņiem: “Nu, kur tad jūs palikāt? Jums vienu brīdi bija visaugstākā demogrāfija, augstākais iedzīvotāju skaita pieaugums!” Viņi arī pateica - redziet, nauda ne vienmēr ir izšķiroša.

Bet mums - visaugstākais demogrāfiskais pieaugums. (Dep. M.Bondars: “Bet budžets augstāks Igaunijā!”) Lūdzu!

Būsim lepni! Acīmredzot mēs kaut ko pareizi darām.

Paldies.

Balsojiet par budžetu, un uz priekšu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Viena maza, bet svarīga lieta. Es ieraudzīju, ka Kučinska kungs gatavojas debatēm, gatavojas teikt runu. Ir viena svarīga lieta, par kuru mums šeit, Saeimā, vajadzētu ieviest skaidrību, pirms notiek balsojums par budžetu. Diemžēl, debatējot Saeimā, man uz to neizdevās saņemt skaidru atbildi.

Tagad, izmantojot iespēju, ka šeit ir valdības vadītājs, ir finanšu ministre, iespējams, mēs šo atbildi saņemsim. Un, proti: kā jūs visi zināt, budžets tiek veidots, balstoties uz valsts izaugsmes prognozēm. Nākamajam gadam šī prognoze ir iecerēta ļoti, ļoti optimistiska - 3,5 procenti (saskaņā ar to, kas tiek izmantots budžetā). Neviens cits šādu optimistisku prognozi nav devis, izņemot valdību. Pat Latvijas Banka ir devusi maksimums trīs procentus. Es mēģināju Finanšu ministrijas pārstāvim uzdot jautājumu: kāds ir pamatojums? Tālāk par klišejisko frāzi, ka būs Eiropas struktūrfondi, viņš netika. Kad es paprasīju: “Nu, lūdzu, iedodiet aprēķinus, pamatojumu, ka tik tiešām šos 3,5 procentus mēs nodrošināsim,” Finanšu ministrija to nespēja izdarīt.

Es turu abus īkšķus, lai mums tiešām sanāktu, lai tik tiešām šie 3,5 procenti būtu, bet tādā gadījumā, ja šīs ļoti optimistiskās prognozes tomēr nepiepildīsies, arī budžeta ienākumi var nepiepildīties.

Ko mēs darīsim? Vai valdībai ir plāns B? Kas būs tās nozares, kurās jūs ieekonomēsiet? Kurām jūs turpmāk apgriezīsiet finansējumu? Vai tā būs aizsardzība? Vai tā būs veselība? Vai tā būs izglītība? Kuras konkrēti būs tās nozares, kurās jūs ieekonomēsiet trūkstošos līdzekļus? Vai valdībai ir plāns B gadījumam, ja 3,5 procentu prognoze, šī ļoti optimistiskā prognoze, nepiepildīsies? Es vēlos saņemt atbildi uz to.

Sēdes vadītāja. Vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Šis laikam nav pirmais budžets, kuru es pieņemu. Esmu sēdējusi zālē, gan būdama opozīcijā, gan būdama pozīcijā, gan pārstāvot premjera partiju, gan vienkārši būdama koalīcijas partneris, un vienmēr šī sajūta ir diezgan līdzīga, tā ir sajūta, ka mēs gribētu, lai mums viss būtu un nekas par to nebūtu.

No otras puses ir opozīcija, kura saka: “Nu, viss ir tik drausmīgi, katastrofāli un slikti!” Un vienā jaukā reizē Seržanta kungs mums nocitēja to balodi: “Protu, protu.” Bet es baidos, ka tad, ja jūs tiktu pie lemšanas un saprastu gan to, kādā veidā valstij vajadzētu palielināt ienākumus, gan to, kādā veidā tos taisnīgi sadalīt, lai ikviens justos iesaistīts un piederīgs, tad, visdrīzāk, tāpat kā tam balodim vien arī klātos. (Starpsaucieni.)

Bet es vēlos atbildēt uz dažām šeit no tribīnes izskanējušām tēzēm, jo tās tieši skar VIENOTĪBAS ministrus.

Es laikam negribēšu piekrist, ka šis ir solījumu pildīšanas budžets. Šajā budžetā ir tiešām mēģināts atrast līdzsvaru starp mūsu iespējām un mūsu vēlmēm, un man tiešām ir gandarījums par to, ka šajā budžetā ir kāpinājums aizsardzībai un ka policistiem, kam algu paaugstināšana bija solīta, tā palielināsies un dažiem pat līdz 500 eiro. Tas solījums tiek turēts, tā ir tiešām reāla investīcija gan cilvēkos, gan mūsu drošībā. Tās ir algas ne tikai policistiem, tās ir algas arī robežsargiem. Tās ir investīcijas mūsu robežas fiziskā drošībā, un pat tad, ja kādam liksies smieklīgi, ka mēs tāpēc gribam nopirkt kādu suni vai kādu zirgu, ar ko apsekot robežu, tas, manuprāt, tiešām ir ieguldījums drošībā.

Kādā nesen Valsts prezidenta rīkotā konferencē par drošību izskanēja šāds secinājums: “Šodien ikviens cilvēks izjūt to, ka par drošību tās visdažādākajās formās un izpausmēs mums jādomā aizvien biežāk, vairāk un reālāk.” Kādas šajā konferencē pieminētas aptaujas dati liecināja, ka Latvijas iedzīvotāji visnedrošāk jūtas aspektos, kas saistīti ar veselību, valsts stabilitāti un ārējo drošību, kā arī darbu un ienākumiem. Tas viss tika minēts arī no šīs tribīnes, un tas ir saistīts gan ar mūsu ekonomisko izaugsmi, gan ar naudu, kas tiek investēta, lai pabalsti būtu lielāki. Jā, mēs vienmēr varam gribēt, bet tas ir skaidrs virziens, un no tā atkāpes nebūs, tas turpināsies, un tiks palielināti līdzekļi mūsu demogrāfiskajai izaugsmei.

Šajā budžetā mūs, protams, skumdina tas, ka mums neizdevās vienoties, mēs to deķi tomēr vilkām, vilkām, bet mums neizdevās vienoties par minimālās algas palielināšanu. Diemžēl tie atkal ir tikai 10 eiro, un te mēs diemžēl atpaliekam no igauņiem. Mēs šo mērķi tiešām redzam ne tikai kā ekonomisku izaugsmi un labklājību, mēs to redzam arī kā cīņu pret aplokšņu algām.

Nu, negaidīsim brīnumu no Valsts ieņēmumu dienesta jaunās vadības vai no šīs iestādes, jo gan no mūsu pieņemtajiem likumiem, gan no mūsu attieksmes pret daudzām lietām ir atkarīgs tas, vai aplokšņu algas izzudīs. Tieši tikpat apbrīnojams ir aicinājums uz to, ka nevajadzētu veikt sociālās iemaksas. Kāpēc mēs veicam sociālās iemaksas un trūcīgiem cilvēkiem liekam tās maksāt? Bet man tad tiešām jājautā... Nu tad maksājam tās aplokšņu algas, un tur jau arī tās sociālās iemaksas netiek maksātas!

Bites kundze, es vienkārši nesapratu jūsu izteikto kāzusu - tas ir ļoti noziedzīgs aicinājums - neveikt sociālās iemaksas, zinot, kādā veidā tiek būvēta mūsu sociālā nodrošinājuma sistēma, zinot, ka tieši no mūsu sociālajām iemaksām ir atkarīgs tas, kādas pensijas mēs saņemsim, vai skolotājiem būs algas, vai policistiem būs algu pieaugums. Tas viss ir tieši no sociālajām iemaksām.

Tad vēl bija tāds interesants stāsts. Kūtra kungs, jūs mani, protams, ļoti pārsteidzāt, runājot par atbildīgiem risinājumiem. Es tiešām ļoti labi atceros atbildīgu risinājumu. Tajā brīdī, kad valstī bija krīze, tika pieņemts lēmums samazināt pensijas, un mēs, pieņemot šeit budžetu, cīnījāmies saistībā ar atalgojuma sistēmu un visiem samazinājām algas. Bet Satversmes tiesa toreiz lēma, ka ir viena kategorija, kam atalgojums drīkst būt augstāks nekā Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Tie bija tiesneši. Tas bija Satversmes tiesas lēmums, pieņemts jūsu vadībā. Tā ka varbūt vajag tomēr kaut kādas konsekvences ievērot.

Un vēl par to, kas šajos gados bijis dzirdams no šīs tribīnes. Demagoģija ir bijusi vienmēr, un vienmēr ir bijis dzirdams tas, ka viss te ir slikti. Bet nu... pirmo reizi es laikam dzirdēju atklātus melus. Ja jūs nedzirdējāt toreiz, kad es no šīs tribīnes nolasīju Kārtības ruļļa 78.pantu, tad varbūt izlasiet. Es visu laiku domāju, ka šajā zālē ir viens deputāts, kurš nezina Kārtības rulli, bet, kā izrādījās šodien, viņš nav lasījis arī Satversmi, jo nezina, ka Saeima pieņem budžetu, un nezina, kas uzrauga budžetu. Tiešām es jūsos vīlos, Kaimiņa kungs, jo izrādās, jūs esat ne tikai neprofesionāls politiķis, bet arī neprofesionāls aktieris, jo pat uzrakstītu tekstu nemākat kārtīgi nolasīt. (Zālē smiekli.) Tā ka attiecībā uz Kārtības rulli un izraidīšanu es toreiz citēju: “Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no Sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku.” Es neizdarīju to, es neizraidīju jūs no zāles. Es aizgāju pati. Tāpēc ka es ļoti cienu katru cilvēku šajā valstī, kuram ir viedoklis, kurš ir gatavs nākt un aizstāvēt savu viedokli.

Es nekad necienīšu melus. Un ar meliem nevar uzbūvēt ne politiku, ne savu vietu politikā, ne arī pierādīt, ka tu cīnies sabiedrības interesēs. Sakarā ar šo budžetā tiešām bija jautājums - kam šis budžets vispār ir vajadzīgs? Šis budžets ir vajadzīgs ikvienam cilvēkam, kurš grib dzīvot mūsu valstī un saprast, kāda būs mūsu finansiālā situācija no 1.janvāra, nevis grib gaidīt, kamēr mēs izstrīdēsimies.

Tieši tāpat, Zariņa kungs, jums arī atbildu par OIK. Jūs visu laiku no šīs tribīnes aicināt: prognozējamība, prognozējamība, prognozējamība, uzņēmējiem viss ir jāzina! Nu kā tad viņi zinās, kas ar OIK notiks, ja to neskatīs budžeta paketē? (Dep. I.Zariņš: “Ja to slepeni izskata, protams, “zinās”!”) Neviens budžeta likuma projekts netiek izskatīts slepeni. Neviens budžeta likuma projekts līdz šim nav izskatīts slepeni (Dep. I.Zariņa starpsaucieni: “Diemžēl...!”), un jums ir iespēja gan piedalīties, gan diskutēt, bet neko vairāk kā “slikti, slikti” es neesmu no jums dzirdējusi... ikvienā jautājumā, kas attiecas uz enerģētiku. Tā ka šis budžets ir vajadzīgs policistiem, robežsargiem, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas ir vajadzīgs mūsu drošībai un mūsu nākotnei.

Frakcija VIENOTĪBA atbalstīs šo budžetu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei, otro reizi.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Āboltiņas kundze! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka es no šīs tribīnes nerunāju par sociālajām iemaksām vispār, bet no šīs tribīnes runāju par ieceri piespiest maksāt sociālo iemaksu no pilnas algas arī tos cilvēkus, kuri nestrādā pilnu darba laiku, proti, strādā pusslodzi. Tas nozīmē, ka mēs runājam par māmiņām, kuras audzina savus bērnus mājās, bet papildus mēģina piestrādāt kādā vietā, varbūt arī no mājām. Jā, mēs runājam par kapračiem, kuru vēstules esam saņēmuši, kuri strādā tajā brīdī, kad viņiem ir darbs un viņiem ir jāstrādā, un tie ir tie cilvēki, kuri zaudēs darbu, jo viņu darba devēji nevarēs samaksāt sociālo iemaksu no pilnas algas. Taču, ja mēs runājam par aplokšņu algām, tik tiešām tas ir tas veids, kā šobrīd Latvijas sabiedrība risina šo jautājumu, un tas ir tas, ko šobrīd Latvijas uzņēmēji un Latvijas cilvēki dara, nespējot samaksāt nodokļus.

Ko darāt jūs? Jūs aicināt viņus turpināt tā rīkoties.

Ko daru es? Es aicinu veidot tādu nodokļu sistēmu, lai cilvēkiem tā nebūtu jārīkojas.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Solvita, kas tas tikko kā bija? (Zālē smiekli.) Kauna nav? Nē, nopietni. Es jau bieži... es jau katru reizi jums jautāju. Tev kauna nav, skaidrs, bet Solvita, ko jūs runājat?! Re, kur ir...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es aicinu debatēt, nevis sarunāties ar zāli...

A.Kaimiņš. Es aicinu runāt par budžetu, jā, jā... Pagaidiet, te ir savas lietas...

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā ir budžeta likumprojekts. (Troksnis. Starpsaucieni: “Lai runā! Lai runā!”)

A.Kaimiņš. Esiet, lūdzu, tik... priekšsēdētājas kundze!

Nu, beidziet!

Tātad Solvita Āboltiņa! Re, kur ir grāmatiņa. Jūs man pagājušo reizi rādījāt. Nu ir tāds punkts, ka “deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē”. (Zālē smiekli. Aplausi.) Jūs nosēdējāt šeit, pagaidījāt, kamēr visi izrunā, un tad jūs nāksiet ar savu pēcvārdu un teiksiet, kas ir vai kas nav no visām pozīcijām. Re, kur aiziet aiz muguras, jau aiziet...

Solvita Āboltiņa! (Dep. A.Loskutovs: “Par likumprojektu!”) Nu, atbalstiet ar savu “koalīcijas rulli” šo budžetu. Jūs jau tā darīsiet. Šeit cilvēki izteica savus viedokļus, bet jūs te par meliem tagad runājat. Kurš te runā par meliem, Solvita?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Es ceru, ka vismaz jautrāka šī sēde kļuva. Un atbilde Artusam: es priecājos, ka vismaz esmu likusi tev izlasīt kādu Kārtības ruļļa pantu, bet es izdomāšu, kā es varētu panākt, lai tu izlasi visu varbūt līdz šīs Saeimas beigām. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.)

Bet vēlreiz, atbildot par sociālajām iemaksām, - tās jau nav minimālā vai neminimālā alga, tās dod pieeju cilvēkam pēc tam piekļūt šīm sociālajām iemaksām. Un šī loģika par aplokšņu algām ir... Es mācīšos no Zariņa kunga un arī izstāstīšu anekdoti... Zaķītis iebrauc benzīntankā un prasa: “Cik maksā pilīte benzīna?” - “Neko nemaksā.” - “Nu tad piepiliniet man pilnu bāku.” Nu, tas ir apmēram tāpat.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt lielu paldies par šodienas saturīgajām debatēm. (Zālē smiekli.) Es tās esmu klausījies no 2002.gada... 2003.gada un, protams, esmu arī bijis opozīcijā un esmu bijis pozīcijā, un tomēr ir viena lieta, kas šodien man likās ļoti, ļoti būtiska un ietver arī visu kritiku.

Pirmkārt, es nepiekrītu tam, ka nav stratēģijas, tad man gribas prasīt: “Kā tad izskatītos, ja būtu stratēģija?” Tieši otrādi, šis budžets ir pakļauts tām prioritātēm, par kurām pēc mēnesi ilgas gatavošanās es runāju no šīs tribīnes tad, kad apstiprināja mūsu valdību, un tās ir reformas.

Paldies Lejiņa kungam, man vairs nav jāatkārtojas, jo tā reforma nav reforma, kurā visi nāk un aplaudē. Tā, visticamāk, ir “skapju pārbīdīšana” no kreisās uz labo pusi vai kas līdzīgs.

Bet visas debates tomēr aptvēra tieši tos jautājumus, kas ir valdības rīcības plānā un kas mums visiem, visai manai komandai, ir ļoti svarīgi. Mēs debatējām un klausījāmies par izglītību, par tautsaimniecību, par veselību, un man šķiet, ka tas ir pats lielākais tāda konstruktīva darba sasniegums, uz ko es ceru arī turpmāk, arī pēc tam, kad mēs jau novembrī runāsim par valdības rīcības plānu ar atskaitēm. Ceru uz ļoti labu sadarbību.

Par konkrētām atsevišķām lietām. Man tas likās pat ļoti labi, ka tika pateikts, ka valdība reaģē tikai tad, kad kāds iejaucas. Manā skatījumā, tas nozīmē, ka valdība ieklausās sociālajos partneros, ieklausās konstruktīvā kritikā un norādēs. Piemēram šobrīd tieši tas, ko kāds varbūt teiks, ka kaut kas nav līdz galam... Tieši no diskusijām nozarē mēs... uz otro lasījumu atsevišķiem likumprojektiem tiks mainīti gan ieviešanas termiņi, gan mainīts koncepts arī reģistrācijas nodevām. Mēs, valdība, arī ikdienā tā strādājam. Viss jau top diskusijās, viss top tikai tad, ja cilvēki sarunājas.

Investīciju vide. Kopā jau mēs to veidojam! Tie likumi, ko pieņem parlaments, tas, kas ir mūsu visu, Latvijas, dienaskārtībā, tas pats maksātnespējas process, par ko šobrīd Saeima debatē, jo mēs, valdība, savu esam izdarījuši...

Tie paši nodokļi. Nodokļi ietver arī atvieglinājumus, un ir tik kārdinoši reformu vietā iedot aizvien jaunus un jaunus, kamēr jau šobrīd mums divi miljardi būtu vēl papildus budžetam... bet nu objektīvi lielākā daļa... Bet tā tiek, no vienas puses, iekasēta, no otras puses, arī pēc tam atdota.

Kas attiecas uz nodokļiem... 1.aprīlis ir termiņš, līdz kuram mums ir jātiek galā ar piedāvājumu. Tas nav no gaisa ņemts un nebūs subjektīvs. Mums ir Pasaules Bankas, mums ir OECD pētījumi, ir iesaistītas uzņēmēju organizācijas. Strādāsim un atradīsim optimālo variantu.

Atsevišķas lietas, par kurām tik ļoti runāja gan sociālā nodokļa, gan mikrouzņēmumu sakarā... Es ļoti labi apzinos - un kur vēl vairāk! -, kāda milzīga starpība ir starp Rīgu, Pierīgu, šo apkārtni, un to, kas ir reģionos. Un varbūt vienā otrā mazpilsētā visiem jāpriecājas - kaut mikrouzņēmumu nodoklis būtu. Un tieši tāpēc mums ir jāatrod regulējums! Jā, mēs neatradām šobrīd regulējumu, bet mēs arī pateicām, ka nākamajā gadā līdz pirmā pusgada beigām tas mums kopā, valdībai, ir jāatrod. Tieši tāpēc, ka tāds regulējums kāds ir šobrīd un kuru daudzi aizstāvēja... nu, tas ir, es pat gribētu teikt, mazliet, mazliet bīstams...

Atgriežos pie reģioniem, kuros kāds varbūt tikai tāpēc izdzīvo. Bet diez kāpēc no 28 tūkstošiem šo uzņēmumu lielākā daļa ir reģistrēta Rīgā un pat vairāk - Vecrīgā? Tas nozīmē: te ir tās problēmas ar sociālā nodokļa nomaksu. Te ir tās lietas! Tātad regulējumam ir jābūt konsekventam, un ir pienācis laiks izvirzīt par mērķi arī to, ka cilvēki ir pelnījuši slimības apdrošināšanu, ka cilvēki ir pelnījuši visus atvieglojumus. Un vai tas ir daudz prasīts, ka no minimālās algas ir jānomaksā nodoklis?

Protams, jāizskata atsevišķie gadījumi, lai tas tiktu rēķināts cilvēkam, nevis tikai uzņēmumam. Tajā pašā laikā 28 mikrouzņēmumi ir vienam cilvēkam, kurš strādā dažādās jomās! Pa kuru laiku? Bet viņš ir darbinieks.

Uz Zariņa kunga jautājumiem par to, kas šobrīd notiek. Ļoti vienkārša analīze. Protams, kopprodukta kritums šobrīd vistiešākā mērā ir saistīts ar celtniecības nozari, un celtniecības nozare ir saistīta ar struktūrfondu neesamību. Aptuveni 25 procenti ir kritums celtniecībā, un uz to, ka visas šīs fondu programmas šobrīd ir apstiprinātas un nākamajā gadā un pat jau šogad sāk īstenoties, arī ir balstīta reālā prognoze.

Kas notiks, ja kaut kas ne tā...? Šis ir pirmais budžets, kurā vismaz pagaidām - un lūgums to arī respektēt Saeimas deputātiem! - mums ir ieplānota fiskālā rezerve. Mums ir rezerve, kas tiks turēta budžetā, ja gadījumā ir kādas novirzes no plāna. (Dep. I.Zariņš: “Kur tad tā rezerve ir?” - finanšu ministre D.Reizniece-Ozola: “0,1 % no IKP!”) Ir budžetā! Rūpīgi izlasīsim, rūpīgi iepazīsimies!

Un vēlreiz paldies. Es domāju, ka mēs respektējam... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Mēs šodien respektējam arī to, ko parasti jūs un arī opozīcija pārmet: “Mums nebija laika iepazīties! Mēs nevarējām redzēt!”

Es domāju, ka tādu sūdzību nebija. Visi jau šobrīd ir redzējuši budžetu. Un ceru, ka priekšlikumi un debates otrajā lasījumā, arī valdībā... Ja būs konstruktīvi priekšlikumi, kuri kaut ko uzlabo, kuriem ir reāli avoti un kuri mūsu attīstībai dod kopēju pienesumu, mēs tos izskatīsim ar visu rūpību, neskatoties uz to, no kurienes tie ir nākuši.

Es ceru, ka šī ir mana pēdējā uzstāšanās šodien, ka vairāk neviens te nenāks... Es gribu pateikt paldies visai savai komandai, jo neatkarīgi no tā, kurš no kuras partijas mums ir nācis... Man ir tāda sajūta, ka mēs esam arī kaut cik pastrādājuši.

Paldies jums. Ceru uz priekšlikumiem un, protams, dodu vārdu... Es, protams, nevaru dot, bet, Bondara kungs, - jūsu uznāciens.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.

M.Bondars (LRA).

Es vēlos pateikt paldies premjera kungam par to, ka viņš patiešām šeit bez lapiņas, bez uzrakstītas runas, izstāstīja, kā viņš izprot lietu kārtību, būtību un sūtību - gan par daudzgadu budžetu, sakarā ar kuru premjers ļoti skaidri pateica, ka 1.aprīlī mainīsies nodokļi, 1.aprīlī mainīsies ieņēmumu struktūra valstī, bet tai pašā laikā ir atnesis uz Saeimu triju gadu budžetu, un es nezinu, kāpēc, jo pēc būtības to papīru var izmest miskastē, vai ne? Un beidzot par to, kā premjers saprot mikrouzņēmumu nodokli. Cik viņš ir saticies ar Latvijas cilvēkiem dažādās vietās un nesaprot, ka to, kurš strādā, precīzāk sakot, ir īpašnieks 28 dažādiem mikrouzņēmumiem, jau nu varētu ierobežot. Un vēl dažādas detaļas... Tāpēc paldies, premjera kungs, ka jūs patiešām tik niansēti un bez papīra likāt mums saprast to, kāda ir jūsu izpratne.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vucāna kungs, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Vucāns (ZZS).

Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs gribu pateikt paldies Ministru prezidenta kungam un ministriem par klātbūtni un par skaidrojumiem. Pievienojos tam, ko Ministru prezidenta kungs jau teica, ka valdība visus konstruktīvos priekšlikumus attiecībā uz budžeta uzlabošanu ņems vērā.

Mūsu līdzšinējais darbs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, manuprāt, arī ir apliecinājis to, ka mēs spējam cits citā ieklausīties, ja runa tiešām ir par būtiskām lietām, un tā mēs mēģināsim strādāt arī uz budžeta otro lasījumu.

Godīgi sakot, no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas tas laikam arī par šo apspriešanu ir viss, un es aicinu pāriet pie balsošanas par atsevišķiem budžeta paketes likumprojektiem.

Budžeta paketē pirmais mums ir likumprojekts “Grozījums Pasta likumā”. Aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Tātad gan šim, gan visiem turpmākajiem likumprojektiem, bet par to es, protams, atkārtošu katru reizi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs šā gada 2.novembris līdz dienas beigām (tātad līdz pulksten 23.59), un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicinās sasaukt 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada...

J.Vucāns. 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Aicinu apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, izskatīšana - 23.novembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”.

Aicinu apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris. Priekšlikums izskatīt otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembris.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Es atvainojos. Es izlaidu iepriekšējo likumprojektu. Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim. Izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - 23.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Energoefektivitātes likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Dzintars, Abu Meri un Adamovičs aicina turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 13, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Kontu reģistra likums”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kontu reģistra likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Grozījumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Uzmanību, kolēģi! Esam nonākuši līdz budžeta likumiem. Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2017.gadam”.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 23.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.novembrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2017.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi!

Lai atvieglotu darbu gan priekšlikumu iesniedzējiem, gatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, gan tiem Saeimas un arī ministriju darbiniekiem, kuri ar šiem priekšlikumiem strādās, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā katru gadu, ir sagatavojusi lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību un formu.

Šā gada lēmuma projekts praktiski neatšķiras no pagājušajā gadā pieņemtā analoģiskā lēmuma projekta. Atgādinu, ka būtiski ir tas, ka katram priekšlikumam ir pievienojams īss saturisks apraksts par to, ko ar šo grozījumu vai ar šo priekšlikumu vēlas sasniegt. Tas palīdzēs arī debatēs tad, kad mēs debatēsim otrajā lasījumā, balsošanā gan komisijā, gan pēc tam Saeimas sēdē. Tātad šis paskaidrojums lieti noderēs.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2017.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

J.Vucāns. Paldies par atbalstu šim lēmumam un komisijas vārdā arī paldies par atbalstu budžetam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies Ministru prezidentam un klātesošajiem ministriem. (Aplausi.)

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, kolīdz tie ir sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 10. (ārkārtas) sēde
2016. gada 31. oktobrī

 

Par 2017. gada budžeta likumprojektu paketi
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 667/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2555, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 668/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2556, 2556B, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 669/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2557, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 670/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2558, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 671/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2559, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 672/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2560, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 673/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2561, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 674/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2562, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 677/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2570, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 678/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2571, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 679/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2572, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 680/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2573, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 681/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2574, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 682/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2575, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 683/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2576, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 684/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2577, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Priekšlikums	- dep. V.Orlovs (pret)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 685/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2578, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 686/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2579, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 687/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2580, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 688/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2581, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 689/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2582, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 690/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2583, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Energoefektivitātes likumā” (Nr. 691/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2584, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 692/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2585, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 693/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2586, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 694/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2587, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 695/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2588, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Priekšlikums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 696/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2589, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 697/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2590, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (Nr. 698/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2591, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 699/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2592, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 700/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2593, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 701/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2594, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 702/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2595, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 703/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2596, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 704/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2597, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 705/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2598, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 706/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2599, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 710/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2624, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 711/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2625, 2625B, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 712/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2626, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 713/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2627, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 714/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2628, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 715/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2629, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 716/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2630, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 717/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2631, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 718/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2632, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 719/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2633, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 720/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2634, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” (Nr. 721/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2635, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Kontu reģistra likums” (Nr. 722/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2636, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 723/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2637, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 724/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2638, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Priekšlikumi	- dep. I.Zariņš (pret)
	- dep. V.Ķirsis (par)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 725/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2639, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 726/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2640, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 727/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2641, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 728/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2642, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” (Nr. 729/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2644, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2017.gadam” (Nr. 730/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2645, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
2017.gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
Debates	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. M.Bondars
Paziņojums
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Ražuks
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Zariņš
	- dep. M.Šics
	- dep. R.Melgailis
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Pimenovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Viļums
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- dep. M.Bondars
Likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 667/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2555, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 668/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2556, 2556B, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 669/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2557, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 670/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2558, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 671/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2559, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 672/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2560, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 674/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2562, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 673/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2561, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 677/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2570, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 678/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2571, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 679/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2572, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 680/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2573, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 681/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2574, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 682/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2575, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 683/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2576, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 684/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2577, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 685/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2578, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 686/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2579, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 687/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2580, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 688/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2581, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 689/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2582, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 690/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2583, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Energoefektivitātes likumā” (Nr. 691/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2584, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 692/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2585, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 693/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2586, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 694/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2587, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 695/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2588, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 696/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2589, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 697/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2590, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (Nr. 698/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2591, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 699/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2592, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 700/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2593, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 701/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2594, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 702/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2595, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 703/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2596, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 704/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2597, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 705/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2598, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 706/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2599, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 710/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2624, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 711/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2625, 2625B, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 712/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2626, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 713/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2627, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 714/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2628, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 715/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2629, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 716/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2630, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 717/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2631, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 718/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2632, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 719/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2633, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 720/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2634, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” (Nr. 721/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2635, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Kontu reģistra likums” (Nr. 722/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2636, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 723/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2637, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 724/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2638, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 725/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2639, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 726/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2640, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 727/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2641, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 728/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2642, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” (Nr. 729/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2644, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2017. gadam” (Nr. 730/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2645, 2663)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2017. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 425/Lm12) (Dok. Nr. 2664)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 31.10.2016 10:03:52 bal001
Par - 76, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pasta likumā (667/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:04:23 bal002
Par - 76, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (668/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:04:47 bal003
Par - 74, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (669/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:05:14 bal004
Par - 71, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (670/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:05:38 bal005
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zemes ierīcības likumā (671/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:06:02 bal006
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (672/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:06:28 bal007
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:06:53 bal008
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (674/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:07:17 bal009
Par - 58, pret - 15, atturas - 18. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (677/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:07:45 bal010
Par - 74, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (678/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:08:13 bal011
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (679/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:08:39 bal012
Par - 74, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (680/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:09:04 bal013
Par - 76, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (681/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:09:36 bal014
Par - 76, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (682/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:10:04 bal015
Par - 75, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (683/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:12:18 bal016
Par - 58, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (684/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:12:42 bal017
Par - 76, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iepakojuma likumā (685/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:13:06 bal018
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (686/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:13:29 bal019
Par - 73, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (687/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:13:55 bal020
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (688/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:14:19 bal021
Par - 76, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (689/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:14:45 bal022
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (690/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:15:11 bal023
Par - 74, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Energoefektivitātes likumā (691/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:15:34 bal024
Par - 73, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (692/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:15:59 bal025
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (693/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:16:22 bal026
Par - 76, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (694/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:18:10 bal027
Par - 56, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Augstskolu likumā (695/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:18:33 bal028
Par - 80, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jaunatnes likumā (696/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:18:56 bal029
Par - 72, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Muitas likumā (697/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:19:22 bal030
Par - 74, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (698/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:19:47 bal031
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (699/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:20:10 bal032
Par - 55, pret - 15, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (700/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:20:36 bal033
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (701/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:21:04 bal034
Par - 58, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (702/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:21:46 bal035
Par - 81, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu (703/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:22:10 bal036
Par - 57, pret - 15, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (704/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:22:41 bal037
Par - 57, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (705/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:23:06 bal038
Par - 74, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts civildienesta likumā (706/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:23:31 bal039
Par - 56, pret - 14, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (710/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:24:09 bal040
Par - 74, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (711/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:24:38 bal041
Par - 73, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (712/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:25:03 bal042
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (713/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:25:27 bal043
Par - 74, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (714/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:25:56 bal044
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (715/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:26:30 bal045
Par - 57, pret - 14, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (716/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:26:54 bal046
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (717/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:27:18 bal047
Par - 75, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (718/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:27:44 bal048
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (719/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:28:08 bal049
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (720/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:28:32 bal050
Par - 72, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums (721/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:28:55 bal051
Par - 75, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Kontu reģistra likums (722/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:29:20 bal052
Par - 56, pret - 15, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (723/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:37:37 bal053
Par - 56, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (724/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:38:03 bal054
Par - 54, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (725/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:38:31 bal055
Par - 72, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (726/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:38:55 bal056
Par - 73, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (727/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:39:20 bal057
Par - 57, pret - 14, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apsardzes darbības likumā (728/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:39:58 bal058
Par - 55, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam (729/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 10:40:30 bal059
Par - 56, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2017.gadam (730/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:42:22 bal060
Par - 81, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (667/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:43:47 bal061
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (668/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:44:29 bal062
Par - 81, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (669/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:45:14 bal063
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (670/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:45:55 bal064
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (671/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:46:36 bal065
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (672/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:47:27 bal066
Par - 75, pret - 6, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (674/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:48:20 bal067
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:49:05 bal068
Par - 64, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (677/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:49:52 bal069
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (678/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:50:35 bal070
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (679/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:51:19 bal071
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (680/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:52:06 bal072
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (681/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:52:58 bal073
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (682/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:53:44 bal074
Par - 81, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (683/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:54:30 bal075
Par - 63, pret - 20, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (684/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:55:14 bal076
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (685/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:55:56 bal077
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (686/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:56:38 bal078
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (687/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:57:22 bal079
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (688/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:58:05 bal080
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (689/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:58:46 bal081
Par - 76, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (690/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 15:59:32 bal082
Par - 80, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoefektivitātes likumā (691/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:00:39 bal083
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (692/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:01:23 bal084
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (693/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:02:08 bal085
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (694/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:02:52 bal086
Par - 64, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (695/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:03:35 bal087
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (696/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:04:15 bal088
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (697/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:04:59 bal089
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (698/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:05:41 bal090
Par - 79, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (699/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:06:23 bal091
Par - 60, pret - 11, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (700/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:07:08 bal092
Par - 80, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (701/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:07:53 bal093
Par - 62, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (702/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:08:45 bal094
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” atzīšanu par spēku zaudējušu (703/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:09:28 bal095
Par - 58, pret - 12, atturas - 20. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (704/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:10:20 bal096
Par - 62, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (705/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:11:04 bal097
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (706/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:11:48 bal098
Par - 62, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (710/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:12:44 bal099
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (711/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:13:31 bal100
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (712/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:14:16 bal101
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (713/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:14:55 bal102
Par - 75, pret - 6, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (714/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:15:39 bal103
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (715/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:16:30 bal104
Par - 57, pret - 13, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (716/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:17:14 bal105
Par - 82, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (717/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:17:57 bal106
Par - 79, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (718/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:18:42 bal107
Par - 78, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (719/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:19:25 bal108
Par - 80, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (720/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:20:07 bal109
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums (721/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:20:48 bal110
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Kontu reģistra likums (722/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:21:34 bal111
Par - 60, pret - 7, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (723/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:22:19 bal112
Par - 57, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (724/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:23:06 bal113
Par - 55, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (725/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:23:52 bal114
Par - 79, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (726/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:24:36 bal115
Par - 80, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (727/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:25:21 bal116
Par - 68, pret - 1, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (728/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:26:28 bal117
Par - 57, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam (729/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:27:19 bal118
Par - 57, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2017.gadam (730/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.10.2016 16:29:31 bal119
Par - 64, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2017.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (425/Lm12)