Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā sēde
2016.gada 22.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim 2016.gada 22.decembra sēdi! Vispirms... (Troksnis zālē nav norimis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi!

Vispirms jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Lībiņa-Egnere, Andris Bērziņš, Kleinberga, Šulcs, Mežulis, Skujiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Andra Bērziņa apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tienesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Lībiņa-Egnere, Daudze, Mūrniece, Kūtris, Kleinberga, Urbanovičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Elksniņa, Agešina, Zujeva un Zemļinska iesniegto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labrīt! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Godātie ministri!

Saeima 2010.gada 10.jūnijā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai mazinātu partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu realizēšanas riska, mazinātu partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstinātu partiju administratīvo kapacitāti un tādējādi atrisinātu praksē identificētās problēmas, kuras attiecas uz partiju finansēšanu.

Likums paredz, ka partiju pie noteiktiem nosacījumiem finansē no valsts budžeta, kā arī paredz gadījumus, kādos finansējums netiek piešķirts vai arī tā izmaksa tiek pārtraukta vai apturēta. Likumā ir skaidri noteikti gadījumi, kādos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu un par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu.

Likuma 7.³ panta pirmajā daļā ir minēti trīs konkrēti kritēriji, kuriem iestājoties birojs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu, un tie ir šādi:

politiskā organizācija (partija) ir sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par vairāk nekā 10 procentiem, un lēmums ir stājies spēkā;

politiskā organizācija (partija) ir sodīta par gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā;

politiskajai organizācijai (partijai) saskaņā ar Krimināllikumu ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, un tiesas nolēmums ir stājies spēkā.

Savukārt attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu, ja konstatēts likuma 7.⁴ panta, kas paredz valsts budžeta finansējuma izlietošanas vispārējos nosacījumus, pārkāpums, nekādi kritēriji nav noteikti.

Tātad, konstatējot budžeta finansējuma nosacījumu pārkāpumu, birojam ir pienākums izdot obligātu administratīvo aktu un tā rīcības brīvība ir samazināta līdz minimumam. Šāds lēmums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jāpieņem arī gadījumos, ja partijas pārkāpums vērtējams kā formāls vai saistīts ar atšķirīgu likuma normu izpratni vai ja konstatēts pārkāpums par valsts budžeta finansējuma neatbilstošu izlietošanu kaut vai par vienu eiro.

Likums nedod iespēju birojam vērtēt ne pārkāpuma radītās kaitīgās sekas, ne samērīgumu, ne citus apstākļus. Arī birojs, vērtējot likuma piemērošanu, ir konstatējis problēmu un paudis viedokli, ka piemērojamās sankcijas par likuma 7.⁴ panta pārkāpumu var izrādīties nesamērīgas ar pārkāpuma smagumu. Tādēļ nepieciešams precizēt likuma 7.³ panta ceturtās daļas 3.punktu, nosakot skaidrus un saprotamus kritērijus, kas ņemami vērā, pieņemot lēmumu par valsts budžeta finansējuma apturēšanu.

Cienījamie kolēģi! Vēlot jums priecīgus Ziemassvētkus, aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 32. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Lūdzu par līdzatbildīgo noteikt arī Juridisko komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret līdzatbildīgās komisijas noteikšanu? Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Dāldera, Adamoviča, Lībiņas-Egneres, Ojāra Ērika Kalniņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jaunajā gadā novēlu veiksmīgu sadarbību starp Labklājības ministriju un Finanšu ministriju. Vieniem - izstrādāt iniciatīvas, lai nodrošinātu sociālo drošību, lielākas pensijas un pabalstus, otriem novēlu nodrošināt maciņa saturu un tā pārpilnību.

Tāpat visiem novēlu veselību, kā arī nedaudz vairāk izlēmības un pārliecības par saviem pieņemtajiem lēmumiem.

Šodien frakcijas VIENOTĪBA vārdā ziņoju, ka mēs atsaucam parakstus zem šiem trim likumprojektiem. (Starpsauciens: “Prātīgs lēmums! Vienmēr tādus vajag!”)

Paldies.

Priecīgus Ziemassvētkus!

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir atsaukuši parakstus par likumprojektiem “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Lēmuma projekts “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Deputāti Lībiņa-Egnere, Daudze, Mūrniece, Kūtris, Kleinberga, Urbanovičs, Āboltiņa, Skujiņš, Ilmārs Latkovskis, Sudraba, Bondars un Andrejs Klementjevs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis patstāvīgais priekšlikums bez debatēm nododams Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Atim Lejiņam šā gada 15.decembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ata Lejiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam no šā gada 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Kola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Mežulim šā gada 22.decembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Mežuļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim no šā gada 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.decembra līdz 22.decembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie deputāti! Deputāti Āboltiņa, Adamovičs, Gaidis Bērziņš, Krauze un Agešins lūdz izdarīt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā un kā trešo un ceturto jautājumu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” skatīt lēmuma projektu “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” un lēmuma projektu “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis un Loskutovs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un kā pirmo jautājumu pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” skatīt deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina, Mārtiņa Šica, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Ņikitas Ņikiforova, Arvīda Platpera, Riharda Melgaiļa un Borisa Cileviča pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2017.gada 9.janvāra līdz 13.janvārim.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 2017.gada 9.janvāra līdz 13.janvārim. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2017.gada 9.janvāra līdz 13.janvārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to neapmaksāts atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina, Mārtiņa Šica, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Ņikitas Ņikiforova, Arvīda Platpera, Riharda Melgaiļa un Borisa Cileviča pieprasījums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi Saeimas deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina un pārējo kolēģu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”.

Pieprasījumu komisijas deputāti pieprasījuma iesniedzēju vārdā uzklausīja Ingu Biti, uzklausīja arī izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu. Par būtību un saturu droši vien informēs pieprasījuma iesniedzēji, bet komisijas deputātu vairākums, visu noklausījušies, bija “pret”. Precīzāk - ar astoņām balsīm pret trim pieprasījums tika noraidīts. Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu arī jūs noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Šodien mēs droši vien vairākkārt runāsim par tādu ēterisku lietu kā politiskā atbildība, jo mums būs jāskata vēl divi pieprasījumi par divu ministru atbilstību amatam. Taču šis ir nedaudz cits gadījums. Triju frakciju, opozīcijas partiju, deputāti parakstīja pieprasījumu, atbildot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu un sniegto informāciju par to, ka ir nepieciešams izvērtēt, kā tiek pieņemti lēmumi Izglītības un zinātnes ministrijā. Atgādināšu, ka 2016.gada budžetā bija paredzēti deviņi miljoni eiro, lai varētu ieviest deputātu... nevis deputātu, bet skolotāju algu reformu. Taču 2016.gada 29.septembrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika virzīts lēmuma projekts, kurš paredzēja šos deviņus miljonus izmantot nevis sākotnēji paredzētajam mērķim... precīzāk sakot, nevis visus deviņus miljonus, bet aptuveni 1,7 miljonus eiro.

Ministrs arī Pieprasījumu komisijā gari un plaši skaidroja, ka šie līdzekļi tomēr ir izmantoti vērtīgam un labam mērķim, proti, internātskolu uzturēšanai. Taču deputāti vēlējās saprast, kādā veidā ministrijā tomēr tiek pieņemti lēmumi par pietiekami lielām summām, šajā gadījumā - par 1,7 miljoniem.

Turklāt šo lūgumu izvērtēt situāciju ministrijā ir parakstījuši 17 385 izglītības nozarē strādājošie no 697 izglītības iestādēm.

Pieprasījumu komisijā ministrs mēģināja teikt, ka, nu, īsti neviens par to nav atbildīgs un šī ideja ir radusies kaut kādās sarunās (droši vien ministrijas iekšienē). Turklāt, kad apskatām šo lēmuma projektu, kas tika virzīts uz Ministru kabinetu, tad redzam, ka pats ministrs to pat nav parakstījis, to viņa vietā ir parakstījis Reira kungs.

Tas, protams, neatbrīvo Šadurska kungu no atbildības, un tāpēc arī pašā sākumā teicu par šo ēterisko lietu - politisko atbildību. Ja jau ministrs nevar, nu, teiksim tā, sakārtot darbu savā ministrijā, nevar uzrādīt cilvēku vai ierēdni, kurš ir atbildīgs par konkrētā lēmuma pieņemšanu, tad man jāsecina, ka pats ministrs ir par to atbildīgs.

Pieprasījumam ir arī otra daļa. Ja, tā teikt, vilciens jau aizgājis un mēs tur vairs neko nevaram mainīt, pieprasījuma parakstītāji lūdz ministru vismaz atvainoties. (Starp citu, pēdējā laikā tā ir diezgan populāra aktivitāte no VIENOTĪBAS puses - atvainoties.) Arī to ministra kungs neizdarīja.

Gan savā vārdā, gan, kā jau teicu, triju frakciju deputātu vārdā aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tajā pēc būtības tiek prasīts noteikt atbildīgo, kā arī veikt... veikt vismaz atvainošanos.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā kaut ko vēlas piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina, Mārtiņa Šica, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Ņikitas Ņikiforova, Arvīda Platpera, Riharda Melgaiļa un Borisa Cileviča pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 2. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai Saeimā lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku dalības pagarināšanu NATO operācijā Resolute Support Mission Afganistānā.

Drošības un politiskā situācija Afganistānā joprojām ir ļoti trausla, un tādēļ ir skaidrs, ka starptautiskie centieni Afganistānas nacionālās drošības spēju pilnveidošanai ir kritiski svarīgi Afganistānas valsts un visa reģiona stabilizēšanai. To varu apliecināt arī no savas pieredzes, kad novembra sākumā apciemoju mūsu kontingentu Mazārešarīfā un iepazinos ar drošības situāciju valstī kopumā.

Apņemšanos turpināt NBS ieguldījumu Afganistānas militāro spēju stiprināšanā nosaka šī gada 9.jūlijā NATO valstu samitā Varšavā apstiprinātā deklarācija, kas paredz, ka alianse turpina apmācības operāciju Resolute Support Mission Afganistānā pēc 2016.gada.

Turklāt šī gada 13.jūlijā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr.386 “Par Afganistānas Nacionālo drošības spēku atbalstīšanu pēc 2017.gada”, kurš apstiprina ikgadējo iemaksu veikšanu speciālā trasta fondā trīs gadu garumā (no 2018.gada līdz 2020.gadam) ar ikgadējām iemaksām 500 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šādi 2016.gada gaitā Latvija ir apstiprinājusi savu gatavību sniegt politisko un finansiālo atbalstu Afganistānas drošības spēku attīstībai turpmākajos gados.

No konsekvences un militārās plānošanas viedokļa ir nepieciešams apstiprināt Latvijas gatavību turpināt savu līdzdalību Afganistānas spēju pilnveidošanā arī ar militāro ieguldījumu, piešķirot Saeimas mandātu Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības turpināšanai Resolute Support Mission operācijā. NBS iesaiste operācijā paredzēta līdzšinējā apjomā, rotācijas kārtībā ik pēc pusgada nosūtot uz Afganistānu līdz 30 karavīru lielu militāro kontingentu.

Jāuzsver, ka primārie misijas uzdevumi ir saistīti ar vietējo drošības spēku apmācību un padomu sniegšanu šo spēju attīstībai, lai nodrošinātu konsekventu valsts dalību Resolute Support Mission operācijā atbilstoši operācijas sasniegtajam progresam, vienlaikus ievērojot NATO multinacionālo operāciju plānošanas termiņus. Termiņa pagarinājums būtu nosakāms līdz 2020.gada 31.decembrim. Aizsardzības ministrija dalību operācijā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šādi Latvija turpinās sniegt ieguldījumu alianses ietvaros, apliecinot sevi kā uzticamu starptautiskās koalīcijas dalībvalsti.

Šeit būtu jāatzīmē, ka savas nesenās vizītes laikā Afganistānā novembra sākumā man bija iespēja pārliecināties par to, cik augstu mūsu partneri vērtē Latvijas karavīru profesionālās spējas un rīcības motivāciju. To apliecina arī partnervalstu oficiāli izteiktie piedāvājumi Latvijai papildināt savu ieguldījumu ar augsta ranga padomnieku pozīcijām, kas attiecīgi ļautu mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iegūt augstākā līmeņa praktiskās sadarbības pieredzi ar NATO partneriem operācijas rajonā.

Noslēgumā vēlreiz vēlos uzsvērt, ka pēc novembrī notikušā teroristu uzbrukuma Vācijas konsulātam Mazārešarīfā gan mans kolēģis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, gan es personīgi esam saņēmuši pateicības vārdus no augstām Vācijas amatpersonām par mūsu karavīru operatīvo un profesionālo rīcību uzbrukuma seku neitralizēšanā un likvidēšanā.

Ņemot vērā visu teikto, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības turpināšanu starptautiskajā NATO operācijā Resolute Support Mission Afganistānā.

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes atbrīvošanu no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam NBS komandieri gan apstiprina, gan atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Atbilstoši Valsts prezidenta priekšlikumam un respektējot ģenerālleitnanta Raimonda Graubes lūgumu atbrīvot viņu no aktīvā dienesta pirms pilnvaru termiņa beigām, komisija savā šī gada 5.decembra sēdē sagatavoja lēmuma projektu par NBS komandiera atbrīvošanu no amata ar nākamā gada 27.janvāri.

Komisijas vārdā izsaku NBS komandierim pateicību par būtisku ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un ilggadēju pašaizliedzīgu dienestu.

Komisijas vārdā aicinu atbrīvot ģenerālleitnantu Raimondu Graubi no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes atbrīvošanu no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Paldies ģenerālleitnantam Raimondam Graubem par labo dienestu Latvijas labā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Vucāns, Sudraba, Āboltiņa, Putra un Parādnieks lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 9. un 10.punktu - lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” un lēmuma projektu “Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” - pirms darba kārtības 5.punkta - lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par ģenerālmajora Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Saeimā ir saņemts Valsts prezidenta priekšlikums Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprināt ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu.

Komisija minēto Valsts prezidenta priekšlikumu izskatīja savā šī gada 5.decembra sēdē, uzklausīja ģenerālmajora redzējumu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību turpmāko četru gadu laikā un vienbalsīgi nolēma atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par ģenerālmajora Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”. Par komandieru maiņas datumu noteikts 2017.gada 27.janvāris.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ģenerālmajora Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu ar jauno amatu! (Aplausi.)

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs savā šā gada 12.decembra sēdē nolēma nodot Juridiskajai komisijai materiālu par Augstākās tiesas plēnumā izraudzīto Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu - tiesnesi Jāni Neimani.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jāni Neimani par Satversmes tiesas tiesnesi.

Tiesnesis Jānis Neimanis stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Pavisam īsi.

Nejauši vakar uzzināju, ka Neimaņa kungs bija referējošais tiesnesis 2009.gadā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā lietai, kura attiecas uz latgaliešu valodu. Un toreiz tika pieņemts lēmums, ka, pēc šīs attiecīgās institūcijas domām, latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments ir sastādīts svešvalodā. Šis lēmums tika ļoti daudz citēts, ļoti daudzas reizes arī kritizēts un diezgan tādā plašā vienprātībā tika atzīts par kļūdu.

Arī šeit, Saeimā... Āboltiņas kundze, kā redzat, pieteicās debatēt... savulaik citēja (Dep. S.Āboltiņa: “Kas... nedrīkst varbūt?! Tu tagad noteiksi, kas drīkst pieteikties un kas ne?!”) šo lēmumu, kurš, kā jau teicu, tika atzīts par kļūdu. Tieši tādēļ es aicinu pievērst jūsu uzmanību un arī citu cilvēku, valsts ierēdņu un pašvaldības ierēdņu, uzmanību šim lēmumam, jo Neimaņa kungs vakar mūsu sarunās frakcijā atzina, ka tā tiešām bija kļūda.

Es cienu šo Neimaņa kunga spēju atzīt savas kļūdas, tādēļ es balsošu par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Un es aicinu arī citus kolēģus un arī Šadurska kungu ņemt piemēru no Neimaņa kunga un spēt atzīt savas kļūdas. (Dep. A.Kaimiņš: “Malacis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Tagad mums ir jauna prakse. Tagad noteiks, kas drīkstēs pieteikties debatēs un kas ne. (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita, par lietu runā!”)

Bet es tomēr vēlos runāt par Jāni Neimani. Gan kā Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja, gan kā cilvēks, kas ilgu laiku ir saskāries ar mūsu tiesu sistēmas uzlabošanu saistītiem jautājumiem. Nebūšu ļoti daudzvārdīga, nolasīšu Jāņa Neimaņa motivācijas vēstuli, jo pieņemu, ka lielākā daļa no jums to nav izdarījusi.

“Tiesneša darbā mani uzrunā sarežģītas lietas. Vislielāko gandarījumu sniedz šādu jautājumu atrisināšanas process. Man patīk strādāt metodoloģiski, secīgi un loģiski, atklājot tiesību sistēmas principus un ietverot risinājumā arī tiesībfilozofiskus argumentus.

Tiesneša dienests prasa atbildīgu un neatkarīgu rīcību. Es apzinos, ka izspriestās lietas pārsniedz to individuālās robežas un argumenti kļūst par tiesību daļu, ietekmē sabiedrības dzīvi un tiesību attīstību.

Es augstu vērtēju manu valsti, manas valsts demokrātisko iekārtu un konstitucionālās vērtības. Esmu valsts dienestā jau kopš studiju beigām un Augstākās tiesas tiesneša dienestā - nepilnus deviņus gadus. Tas sniedz man neatsveramu iespēju kalpot manas valsts stiprināšanā caur tiesībām.”

Es aicinu atbalstīt kandidātu, kurš ir apņēmies stiprināt savu valsti caur tiesībām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicam Jāni Neimani. (Aplausi.)

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Prezidijs šā gada 12.decembra sēdē nolēma nodot Juridiskajai komisijai Ministru kabineta 2016.gada 6.decembra sēdes protokollēmumu “Par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu Artūru Kuču”.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Artūru Kuču par Satversmes tiesas tiesnesi. Tiesnesis Artūrs Kučs stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, te ir notikusi neliela kļūme. Acīmredzot ne Ministru kabinets, ne komisija nav iepazinusies ar viscaur cienījamā kandidāta iepriekšējo darbību.

Paļaudamies gan uz komisiju, gan uz ieteicējiem, mēs parasti šeit nobalsojam par tiesnešiem, sevišķi neiedziļinoties viņu iepriekšējā darbībā, un pēc tam brīnāmies, kad kāds tiesnesis, piemēram... kukuli viņš neņem, bet, nu, viņš piesavinās it kā citam dotu kukuli, vai notiek visādi brīnumi...

Un šinī gadījumā es domāju: kāda ir Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta attieksme, piemēram, pret Latvijas konstitucionālajiem aktiem, ko mēs esam pieņēmuši? Intereses pēc ieskatījos Deklarācijā par Latvijas okupāciju un izlasīju brīnumu lietas: “PSRS vadība mērķtiecīgi iepludināja Latvijā simtiem tūkstošiem migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.”

Izrādās, ka Kuča kungs, strādādams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtā, ir čakli pelnījis, rakstīdams dažādām tiesām eksperta ziņojumus par tādiem jautājumiem kā, teiksim, okupanti, repatriācijas nepieciešamība, kā arī dažos citos jautājumos. Es izrakstīju dažus domugraudus no šīm ekspertīzēm.

Daži piemēri. Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku savulaik intervēja žurnāliste Ilze Liepa, un intervija tika publicēta ar virsrakstu “Latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē”. Par šo interviju Kučs ir sniedzis ekspertīzi tiesai, jo prokurore Garanča bija ierosinājusi krimināllietu. (Uzreiz pateikšu, ka gan zemākajā instancē, gan arī tad, kad lieta tika pārsūdzēta apgabaltiesā, prokurore Garanča zaudēja šajā apsūdzības lietā un bija spiesta aiziet no darba prokuratūrā, un tagad laikam pelna maizi kā advokāte.) Ko Kuča kungs tur raksta? Viņš raksta, ka intervētājas komentārā... ka latvieši izmirst: “Mēs esam par maz mums atvēlētajā teritorijā, jo mūs nomāc okupantu pārsvars, kas ir izjaucis kopējo harmoniju. Okupantus ar masu neizspiedīs. Arī viņi šeit ir iesakņojušies, turas pretī un vairojas. Galvaspilsētā Rīgā latviešu ir tikai 30 procenti, un tas ir katastrofāli maz. Te ir vajadzīga iejaukšanās.” Tad Kučs... Ā, un ir vēl viens tāds teiciens: “Okupantus latvieši uzskata par ārējiem ienaidniekiem latviešu tautai, zemei un valstij.”

Kuča kungs raksta: “Šie izteikumi pretnostata latviešus un citus bijušās PSRS etnisko grupu pārstāvjus, pēdējos definējot kā latviešu tautas ārējos ienaidniekus (Piemēram: “Ja latvieši nepanāks okupantu repatriāciju uz Krieviju, uz visām četrām pusēm, latviešu tauta tiks iznīcināta.”), pretnostata latviešus un citu bijušās PSRS etnisko grupu pārstāvjus. Šie teikumi aicina ierobežot krievu un citu bijušās PSRS etnisko grupu pārstāvju, kas ieradušies Latvijā pēc 1940.gada 17.jūnija un līdz 1991.gada 21.augustam, tiesības un vienlīdzību likuma priekšā un tiesības uz dzīvesvietas izvēli ārpus sava etnosa areāla.”

Jāteic, ka šajos rakstos nekādas tiesības gan nebija apstrīdētas, jo, piemēram, abos konstitucionālajos aktos... Deklarācijā par Latvijas okupāciju ir teikts, ka Latvijas Republikas Saeima aicina pasaules valstis palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas un atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

Otrajā deklarācijā, kas saucas “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, ir teikts, ka Ministru kabinetam jānoslēdz starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciāls nolīgums, kas noteiks savstarpējas saistības materiālo izdevumu segšanā pārceļotājiem un viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko dzimteni.

Jā, šeit man ir arī eksperta nopratināšanas protokols. Jūs zināt, ka apsūdzētajiem ir tiesības uzdot ekspertiem jautājumus. Tas, protams, ir bijis pirms 10 gadiem, un mēs varam teikt, ka tas viss ir novecojis... Bet Kuča kungs raksta, ka šie raksti satur aicinājumu, kas izraisa neuzticību, ir vērsti uz nacionālā naida, nesaticības izraisīšanu, un tā tālāk, un tā tālāk.

Pēdējais. Kāda ir Kuča kunga attieksme pret divvalodību? Kad mēs šeit pieņēmām Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību jeb tā saukto mazākumtautību konvenciju, bija atruna, ka, ievērojot vēsturiskos apstākļus, vietās, kur latvieši ir mazākumā, mēs tomēr turpinām lietot latviešu valodu kā valsts valodu, un tad Kuča kunga uzskats bija, ka tomēr šajās vietās vajadzētu (Starpsauciens: “Laiks!”) atļaut divvalodību jebkurā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Kiršteins. Es varētu, protams, turpināt, tomēr es aicinu šajā gadījumā nebalsot “par” šo kandidātu, jo Satversmes tiesa ir novājināta. Tā jau nobalsoja “par” to, ka Abrene nav Latvijas sastāvdaļa un šajā jautājumā nav vajadzīgs referendums. Otrs balsojums acīmredzot būs “par” to, ka Latvijā nav bijusi okupācija. Un tā mēs nonāksim pie trešā balsojuma, ka Latvija ir...

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Kiršteins. ...nelikumīgi izstājusies no Krievijas impērijas.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Ir patiesi skumji. Ir patiesi skumji! Pirms nedēļas, manuprāt, deputāte Ilze Viņķele kāpa šajā tribīnē un solīja mums visiem, ka pie katras homofobiskas Aleksandra Kiršteina uzrunas viņa kāps tribīnē, savukārt es, no savas puses, varu apliecināt, ka pie katras šādas uzrunas, kurā tiek apmeloti tiešām augsti profesionāļi no jomas, kuru pārstāvu es, - no akadēmiskās vides jurisprudencē, tribīnē kāpšu es.

Kuča kungs ir augsti vērtēts speciālists tieši naida runas jautājumā. Šie citāti, kurus Kiršteina kungs minēja, bija no tā dēvētās Gardas avīzes - ar dažādiem uzsaukumiem, bez individuāla vērtējuma, vienkārši kategorizējot cilvēkus baltajos un melnajos. Kuča kungs kā augsti kvalificēts speciālists naida runas jautājumā ir skaidrojis Latvijas tiesību būtību, to, ka Satversmē katras personas jautājums tiek vērtēts atšķirīgi. Mēs netaisām kolektīvās atbildības premisas attiecībā uz to vai citu cilvēku kategoriju, nekurinām naidu, un, manuprāt, ikviens speciālists cilvēktiesību jomā, kurš ir uzņēmies darboties tieši saistībā ar naida runas izskaušanu, Latvijai šajā ļoti sarežģītajā laika periodā ir liels ieguvums. Es tiešām būtu ļoti pagodināta, ja mēs šodien Saeimā stiprinātu Satversmes tiesu ar jaunu Satversmes tiesas tiesnesi... ne vien gados jaunu, bet arī ar zināšanām tieši naida runas jautājumā. Konstitucionālās tiesas šobrīd Eiropā, kolēģi, ir tās, kuras populisma sērgas pārņemtās valstīs notur demokrātijas mugurkaulu.

Es ļoti ceru, ka Latvija to nepiedzīvos. Bet es ļoti ceru, ka Latvija piedzīvos to, ka Saeimas deputāti balso ar mugurkaulu un nepaļaujas tam vai citam populistiskas provokācijas mēģinājumam.

Es aicinu atbalstīt šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Šodien mums ir iespēja ar savu balsojumu Satversmes tiesu papildināt ar tiesnesi, kurš vēsturiskos faktus, vēsturisko faktu interpretāciju ļoti precīzi un profesionāli spēj nošķirt no emocijām un naida runas.

Es ceru, ka šī tendence staros arī uz Saeimu, es ceru arī, ka mēs varbūt kaut kad iemācīsimies.

Kiršteina kungs acīmredzot ir izvēlējies savu ceļu, un ir cilvēki, kas to nemaina. Kiršteina kungs lai balso ar mugurkaulu, visus pārējos es aicinu balsot ar galvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamās dāmas un kungi! Es pilnībā piekrītu tam, ko Viņķeles kundze teica, un daļu no tā, ko es gribēju teikt, viņa arī pateica, proti, par attieksmi, ka juristam ir jāprot izsvērt jautājumu, nolikt malā emocionālās vai naida kurināšanas runas, salikt visu pa plauktiņiem un pateikt: tas ir tā, tas ir tā.

Bet vienlaikus izmantošu iespēju no šīs tribīnes teikt, ka nevajag sabiedrībā izvērst, nevajag sabiedrībai darīt zināmus nepatiesus faktus, it īpaši, ja tiek aizskarta Satversmes tiesa. Satversmes tiesas darbs nav novājināts, tā ir viena no augstākajām autoritātēm Latvijas institūciju vidū, salīdzinot ar Saeimu un valdību. Es ļoti ceru, ka Saeimas autoritāte būtu tikpat liela.

Otrkārt. Es ļoti gribu uzsvērt, ka arī jaunie tiesneši skatīs lietas no juridiskā viedokļa, bet neskatīs no politiskā viedokļa, jo daži gribētu, lai Satversmes tiesas viedokļi būtu balstīti uz politisko pārliecību. (Dep. I.Rībenas un J.Dombravas starpsaucieni.) Tiesa nav politiska institūcija. Tiesai jāvērtē juridiskais faktors.

Un trešais faktors. Satversmes tiesas spriedums juridiski ļoti precīzi fiksē okupācijas faktu. Tas ir nostiprināts ar tiesas spriedumu.

Tā ka lūdzu neteikt no šīs tribīnes nepamatotus neargumentētus apvainojumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Saistībā ar ētikas noteikumiem es domāju, ka Saeimas kārtības rullī ir diezgan skaidri ierakstīts, ka nevajadzētu deputātiem nodarboties ar pašmērķīgu izrādīšanos. (Dep. A.Kaimiņš: “6.punkts! 6.punkts tas ir!”) Jā, Kaimiņa kungs pat zina no galvas, acīmredzot viņu tas pants īpaši piesaista.

Kolēģi! Runa ir par to, ka, protams, jebkurā valstī - jebkurā valstī! - Augstākās tiesas tiesneši, it īpaši konstitucionālās tiesas tiesneši, vienmēr ir bijuši tāds diskusiju objekts. Kolēģi, vienmēr citās valstīs arī diskutē par šiem tiesnešiem! Man tiešām žēl, ka augsti kvalificēts speciālists Kuča kungs, kuru es arī ļoti cienu, mums šeit ir šādā veidā jāizvazā, pirms jāapstiprina amatā.

Es nezinu precīzi, uz kura vietu Kuča kungs dodas (man liekas, tā ir Kaspara Baloža vieta), bet es atceros, ka savulaik, spriežot par Kasparu Balodi, kurš tagad ir godam nokalpojis šos 10 gadus, bija dažnedažādas insinuācijas, ieskaitot to, ka viņam Satversme neliekas pietiekami laba, un tamlīdzīgi.

Kolēģi, nerausim ārā no konteksta kaut kādas atsevišķas lietas, kas turklāt, manuprāt, nebija pareizi interpretētas! Lībiņas-Egneres kundze ļoti labi raksturoja šo situāciju, kas saistījās ar Gardas kungu.

Protams, Kuča kungu es pazīstu jau vairāk nekā 15 gadus. Esam šobrīd vienā promocijas padomē. Viņš ilgus gadus ir bijis katedras vadītājs, un man nav pamata šaubīties ne par viņa nacionālo stāju, ne par zināšanām.

Es aicinu: atbalstīsim šo cienījamo kandidātu - asociēto profesoru tiesību zinātņu doktoru Artūru Kuču - Satversmes tiesas tiesneša amatam un beigsim pašmērķīgi izrādīties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Dep. A.Kaimiņš: “6.punkts! Mārtiņ, 6.punkts!”)

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es esmu priecīgs, ka šodien šī debate šeit notiek. (Dep. J.Šulcs: “Debates!”) Debates, jā. Šulca kungs, paldies, ka aizrādījāt vēlreiz. Es grēkoju šajā jautājumā.

Katrai amatpersonai, kura tiek ievēlēta, būtu jāiziet cauri ļoti rūpīgam profesionālās izvērtēšanas sietam. Jā, kolēģi! Vienmēr, kad mēs balsojam par kandidātiem, mums pirms tam būtu jābūt debatēm gan par kandidāta personību, gan par profesionālajiem sasniegumiem, gan par dažādiem aspektiem, kādos konkrētā persona varētu dot savu pienesumu institūcijai, uz kurieni viņš vai viņa dodas strādāt. Tāpēc šī debate nav slikta un nav nosodāma un nevajag celt paniku par to, ka šeit tāda notiek.

Es atbalstu Artūra Kuča kunga kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka par katru tiesnesi - ne tikai par Satversmes tiesas tiesnešiem, bet arī par citiem tiesnešiem! - vajadzētu būt šādai debatei. Jo bieži vien ir tā, ka mēs balsojam, bet nedebatējam, bieži vien mēs ieceļam cilvēkus uz mūžu tiesneša amatā (Dep. V.Spolītis: “Uz 10 gadiem!”) un ceram sagaidīt kaut kādu labu rezultātu no viņiem, bet patiesībā varbūt dažas no šīm personām nemaz nav piemērotas saņemt no mums mandātu mūža garumā. Un tas ir nopietni. Tas ir ļoti nopietni! Tāpēc es nenosodītu kolēģus par to, ka viņi debatē. Mēs varam nosodīt par to, ko viņi debatēs saka, un apgāzt šos argumentus, bet mēs nevaram nosodīt faktu, ka šāda debate... šādas debates notiek.

Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt Kuča kunga kandidatūru, bet nākotnē arī tomēr debatēt par amatpersonām, kuras mēs ieceļam amatos, jo tas ir nopietni. Citādi var iznākt tā, kā ar dažiem ministriem, kuri sēž no manis pa labi un kuru demisiju mēs šodien prasām.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es no sirds pateicos Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kura sāka legalizēt atsevišķus vārdus, jo šķiet, ka idiotismam tiešām robežu nav, un, es domāju, lai to ierobežotu, arī nepieciešamas šāda veida debates.

Aicinu atbalstīt Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu Artūru Kuču.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūt neapšaubu Kuča kunga profesionalitāti un labprāt ieteiktu viņu cilvēktiesību birojam, nevis Satversmes tiesai. Es arī nesaprotu iepriekšējos runātājus, kuri teica, ka esot izdomāti citāti. Man šeit ir oficiāli ekspertu nopratināšanas protokoli, ar kuriem es varu iepazīstināt Lībiņas-Egneres kundzi. Es arī nesaprotu pārmetumus homofobijā. Kāds sakars šodienas diskusijai ar homofobiju.

Bet es gribu nocitēt vienu citu lietu. Šodien “Latvijas Avīzē” ir publicēti latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultāti. No 28 pēdējās vietas ieņēmušajām pašvaldību skolām 21 skola ir ar krievu mācībvalodu. Piezvanot uz Zemgales vidusskolu Daugavpils novadā... (Dep. S.Āboltiņa: “Kāds tam sakars ar Satversmes tiesu?!”) Tam ir saistība ar Satversmi. Klausieties, lūdzu! Demenē skolas direktors nespēja atbildēt latviešu valodā. (Dep. V.Spolītis: “Tas nav Satversmes tiesas jautājums!”) Skatot iepriekšējās ekspertīzes un arī ieteikumus... kā es teicu, eksperta Kuča kunga ieteikumus, ka nevajag atrunu par valsts valodas lietošanu tā sauktajā mazākumtautību konvencijā attiecībā uz vietām, kur pārsvarā dzīvo krieviski runājošie... Mēs redzam, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pat skolu direktori neprot latviski atbildēt uz jautājumiem. Tātad cilvēks, kurš neorientējas bēdīgajā situācijā ar okupācijas sekām, acīmredzot ir vairāk piemērots cilvēktiesību birojam, nevis Satversmes tiesai.

Un, ja Viņķeles kundze apšauba un nāks kaut ko šeit runāt pēc manis, kā viņa solīja, tad vajadzētu saprast tomēr, cik lojalitāte ir svarīga, ja direktors nespēj izteikties latviski un trešā daļa bērnu 9.maijā iet pie Pārdaugavas pieminekļa. Tas parāda, cik bēdīgā situācijā mēs atrodamies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Es vēlos atmaskot kārtējos šeit izskanējušos melus. Uzskatu, ka Kiršteina kungs visus Saeimas Juridiskās komisijas deputātus savas uzrunas sākumā apmeloja.

Godātā Saeima, es apliecinu, ka visi Saeimas Juridiskās komisijas deputāti rūpīgi iepazīstas ar visiem lēmumu projektiem un tiem pievienotajiem materiāliem. It īpaši, ja runa ir par tiesnešiem.

Līdz ar to es aicinu balsot “par”. Turklāt gandrīz vai par katru tiesnesi mūsu komisijā notiek diskusijas, ir iespēja paust savu viedokli, tāpēc es domāju, ka šeit nav pamata šo diskusiju attīstīt un turpināt. Kandidāts ir ļoti cienījams, visi Juridiskās komisijas deputāti rūpīgi lasa lēmumu projektus un tiem pievienotos dokumentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicam Artūru Kuču ar apstiprināšanu Satversmes tiesas tieneša amatā! (Aplausi.) Paldies.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Kopš 2014.gada Latvijā institūcija, kas budžeta kontekstā uzrauga finanšu disciplīnu un kas līdz ar to ir gan Finanšu ministrijas, gan arī Saeimas partnere šajos jautājumos, ir Fiskālās disciplīnas padome.

Daļu no šīs padomes locekļiem apstiprina pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma.

Pirmais sastāvs šai padomei tika noteikts, sākot ar 2014.gadu, uz trim gadiem, un līdz ar to daļai Fiskālās disciplīnas padomes locekļu šī gada beigās beidzas pilnvaras.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija no Saeimas Prezidija saņēma 11 deputātu parakstītus iesniegumus par kandidātiem Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam - gan par Mārtiņu Kazāku (viņa kandidatūru patlaban apspriežam), gan arī par Mortenu Hansenu (viņa apstiprināšana būs nākamais darba kārtības jautājums un nākamais balsojums).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 21.decembra sēdē mums bija ļoti nopietna profesionāla diskusija par to, kādi fiskālās disciplīnas aspekti Latvijā līdz šim ir ievēroti un kas būtu jādara arī turpmāk. Šajā diskusijā komisija nolēma, ka acīmredzot šī saruna, kas bija vakar, būtu jāturpina plašākā sastāvā, kā arī pārliecinājās par to, ka Mārtiņš Kazāks pēc savām profesionālajām īpašībām un zināšanām pilnībā atbilst Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam izvirzītajām prasībām, un nolēma lūgt Saeimas sēdē atbalstīt Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli uz sešiem gadiem - no 2017.gada 1.janvāra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Kolēģi! Es atbalstu gan Mārtiņa Kazāka kandidatūru, gan arī Mortena Hansena kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.

Vienīgais novēlējums abiem kungiem ir sekojošs.

Šajās debatēs, par kurām runāja Vucāna kungs, abi kungi teica, ka ar fiskālo disciplīnu Latvijā viss ir kārtībā - Latvija pilda Eiropas Komisijas norādījumus un atbilst visiem labākajiem Eiropas standartiem fiskālās disciplīnas jomā. Ziniet, tiekos ar cilvēkiem Latvijā un varu pateikt jums atklāti - cilvēkiem vārds “disciplīna” un vārdi “finanses Latvijā”, “publiskās finanses” kopā neiet, it sevišķi pēc tā haosa, kas tika radīts 2017.gada budžeta pieņemšanas laikā un pēc tam. Un tāpēc es abiem kungiem novēlu būt daudz aktīvākiem un atklātākiem, runājot ar pie varas esošajiem par fiskālo un finanšu disciplīnu, par tiem jautājumiem, kuri skar finanšu jomu Latvijā. Es ceru, ka gan Kazāka kungs, gan Hansena kungs spēs tomēr būt pietiekami stipri un savā profesionālajā darbībā būs stingri pret pie varas esošajiem, jo tā nu sanāk, ka uz papīra viss ir kārtībā, tikai nez kāpēc reālajā dzīvē Latvijā finanšu jomā ne gluži tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Mārtiņu Kazāku!

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Kā jau iepriekš teicu, komisijas sēdē, kas bija vakar, komisija lēma arī par Mortena Hansena kandidatūru, ko arī bija izvirzījuši 11 Saeimas deputāti. Komisija nolēma lūgt Saeimu apstiprināt Mortenu Hansenu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli uz sešiem gadiem, sākot no 2017.gada 1.janvāra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicam Mortenu Hansenu ar apstiprināšanu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā!

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram”.

Iesniedzēju vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! 20.janvārī, pavisam nesen - pirms divām dienām... es atvainojos - decembrī, mēs pulcējāmies uz ārkārtas sēdi, lai kopīgiem spēkiem labotu koalīcijas pieļautās kļūdas gan 2016.gada, gan 2017.gada budžetā. Tie, kas sekoja līdzi notikumiem, bija liecinieki tam, kādā izmisumā šī politika ir novedusi mūsu mazos un vidējos uzņēmumus.

Cilvēki zaudē darbu un iztiku, un, ja jūs domājat, ka, pēdējā brīdī pieņemot dažus kļūdu labojumus, tagad varat ar mierīgu sirdi atpūsties, jūs maldāties. Jo cilvēki ir pamatīgi vīlušies valdības un Saeimas darbā. Situācija ir nestabila radītā haosa dēļ, un uzņēmēji ir iedzīti bailēs un neziņā, jo, pastumjot vezumu no kalna, to jau vairs nevar tik ātri apturēt. Pēdējā brīža centieni neaptur to cilvēku izmisumu, kuri spiesti meklēt jaunu darbu vai slēguši savus uzņēmumus, kā arī neatjauno uzticību tam, ka Latvijā var droši plānot savu biznesu un nebaidīties no forsmažora apstākļiem Saeimas un valdības lēmumu veidā. Nē! Saeimas 20.decembra sēdē nebija komandas darba tautas labā. Tā bija divu koalīcijas spēku cīņa par to, kā labāk slaukt savu ganāmpulku, - pieejot no labās puses vai no kreisās puses.

Kā redzam, šī cīņa noslēdzās tikai šajā Saeimas sēdē.

Bet parunāsim par šīs jezgas galvenajiem varoņiem! Proti, Reira kungs ir ielicis pamatus, tā teikt, sagatavojis recepti šai putrai un turpinājis to vārīt tālāk, būdams arī labklājības ministrs. Tādējādi Reira kunga atbildība par notiekošo ir pat dubulta, un šodien ir tikai loģiski saukt pie atbildības ne tikai Reiznieces-Ozolas kundzi, bet pirmām kārtām Jāni Reiru.

Par finanšu ministru Reira kungs bija vēl šogad - līdz 11.februārim. Tagad mēs noslēdzam 2016.gadu, nodzīvojuši to ar Reira kunga sagatavoto budžetu un ar Reira kunga dāvāto labklājību. Un te nu ir jādomā, vai Reira kunga kā bijušā finanšu ministra bezdarbība un iniciatīvas trūkums ir bijusi ļaunprātība vai akla pašpaļāvība, dzīvojot no realitātes atrautajā koalīcijas komforta zonā. Jo, piemēram, vienīgā iespēja, kas palīdzētu sildīt mūsu ekonomiku, ir bezjēdzīgi palaista garām. Es runāju par Eiropas Savienības fondu apguvi.

Finanšu ministrija pilda vadošās iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu apguvē, un par šo darbu ir atbildīgi četri departamenti. Bet nedz veseli četri departamenti, nedz Reira kunga izveidotā uzraudzības komiteja nav spējusi veikt savu darbu tā, lai fondu apguve Latvijā veiktos teicami.

Cik gan vērtīgs ir Reira kunga budžetā pasūtītais Pasaules Bankas pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu, kas ironiski rezultējās vēl palikušo nodokļu maksātāju forumā, kurš notika dažas nedēļas pēc murgainā budžeta pieņemšanas? Un vai mēs tiešām ņemsim vērā ieteikumus, kurus mums ir sniegusi Pasaules Banka? Ir saprotams, ka jūs, Reira kungs, izvēlaties paļauties nevis uz savu redzējumu, kura jums, iespējams, nemaz nav, bet savā darbā vadāties tikai no burta un tabulas.

Par to liecina jūsu uzruna Saeimai, prezentējot 2016.gada budžetu, kurā citējāt Doing Business ikgadējā pētījuma šabloniskās frāzes. Citēju: “Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir labāka kredītu pieejamība un vienkāršāka nodokļu maksāšanas kārtība. [..] Uzņēmējdarbības attīstībai būtiska ir prognozējamība un caurskatāmība nodokļu politikā, ko valdība arī ir nodrošinājusi...” Tieši tā! Salīdzinot ar Igauniju, mums viss ir kārtībā un pat labāk. Un varbūt tāpēc Latvija konkurētspējas indeksā jūsu kā finanšu ministra laikā ir tikai kritusies un tik daudzi uzņēmēji pievēršas Igaunijai, un Latvijā tiek rīkoti diskusiju klubi par to, kā panākt un apsteigt Igauniju. Ja Pasaules Banka tagad tāpat kā 2010.gadā ieteiktu cirpt pensijas, tad arī tam jūs noteikti akli paklausītu, neredzot reālo situāciju.

Tomēr kaut kas liek jums mainīt savu viedokli, un tā ir jūsu partijas nospraustā stratēģija. Ja partija pirms vēlēšanām bija solījusi mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, nonākusi pie varas, pieņēma lēmumu aizmirst par šo solījumu, tad arī jūs, neskatoties uz saviem solījumiem, maināt nostāju un atrodat formālu aizbildinājumu to nedarīt.

Šāda jūsu īpatnējā nekonsekvence ir redzama arī jūsu turpmākajā darbā, vadot Labklājības ministriju, īpaši jautājumā par sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu novirzīšanu veselības aprūpei. Raidījumā “Rīta Panorāma” šā gada 10.februārī jūs, toreiz vēl topošais labklājības ministrs, skaidrojāt, ka ir vajadzīgs panākt sociālo iemaksu daļēju novirzīšanu veselības aprūpei, kā tas arī atbilst jūsu partijas programmai. Tomēr jau pēc dažiem mēnešiem - 8.augustā - publiski paziņojāt, ka līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpei vairs neatbalstāt; paziņojāt, ka Labklājības ministrija iepriekš uzstājusies pret sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu novirzīšanu veselības aprūpei. Pusgadu pēc tam, kad jūs atstājāt finanšu ministra posteni, jūs mierīgi publiski stāstāt, ka jūsu piedāvājums ēnu ekonomikas apkarošanai ir minimālās mēnešalgas pacelšana, jo tas attiecīgi palielinās iemaksājamo nodokļa apmēru, paliekot neskartai aplokšņu algu problēmai, kuru jūs tā arī neatrisinājāt, būdams finanšu ministrs.

Jūs tikpat tehniski risināt ēnu ekonomikas problēmas, cik tehniski mazināt bezdarbu Latvijā. Tā, piemēram, tagad, kad jūsu ministrija slēdza Nodarbinātības valsts aģentūras nodaļu Aizputē, šajā reģionā bezdarbnieki būs spiesti braukt 50 kilometrus uz Liepāju un Aizputē uzreiz automātiski mazināsies bezdarbs.

Jūs, būdams labklājības ministrs, priecīgi paziņojat par to, ka nākamgad stāsies spēkā jūsu izstrādātajā budžetā paredzētais jauninājums - sociālās iemaksas no minimālās darba algas. Tas vairs neļaus nodarbināt cilvēkus uz pusslodzi. Iespējams, savā atrautībā no realitātes jūs esat iztēlojies uzņēmējus kā viltīgus shēmotājus, kuri, nodarbinādami cilvēkus uz pusslodzi, apkrāpj valsti un darbiniekus. Bet laikam nezināt par jauno māmiņu ikdienu, par laukstrādniekiem, apkopējiem un radošo profesiju pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem reģionos. Viņiem atņēmāt iespēju izdzīvot! Jūsu kā labklājības ministra lielākā atbildība ir tā, ka jūs neiedziļinājāties tajā problēmā, kuru pats radījāt, būdams finanšu ministrs, un pat nelasījāt valdības deklarāciju, kuras 97.punkts skaidri un gaiši pasaka, ka jums kā labklājības ministram bija steidzami jālabo pieļautā kļūda un jādarbojas tieši pretēji tam, ko vēl joprojām darāt. Valdības deklarācijas 97.punkts skan šādi: “Īstenojot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, izvērtēsim elastīgu nodarbinātības formu popularizēšanu (daļēja laika nodarbinātība, attālinātais darbs).” Tātad runa ir par pusslodzes darbu. Jūsu uzdevums bija pildīt valdības deklarāciju un kādu reizi to arī pārlasīt, jo attiecībā uz labklājības jomu tajā bija vēl daudzas labas un interesantas lietas, kurām jūs pat neesat skāries klāt.

Acīmredzot jūs joprojām neesat sapratis to apjukumu, ko esat radījis, un nejūtaties atbildīgs par cilvēku likteņiem, kurus esat izpostījis ar saviem lēmumiem. Cilvēki kā Excel tabulas izaugsme, kā Pasaules Bankas cipars. Savā atrautībā no realitātes jūs atgādināt vīru, kurš, krītot no augstceltnes jumta, kliedz: “Pagaidām vēl viss ir labi!” Jūsu īstenotā finanšu un labklājības politika vistiešākajā veidā apdraud mūsu valsts drošību. Mēs zaudējam cilvēkus, kuri aizbrauc; labklājības līmenis krītas. Mēs riskējam nonākt pie masu nekārtībām, un tas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti bīstami. Un tas ir tikai tāpēc, ka jūs apzināti vai neapzināti pieņemat lēmumus, kuri balstās uz pieņēmumu, ka visi cilvēki ir turīgi blēži. Jūs, Reira kungs, kā galvenais vardarbības apkarotājs ģimenē, kurš ieies vēsturē ar Stambulas konvencijas parakstīšanu vien, kā arī ar nodokļu haosu, pats realizējat ekonomisko vardarbību pret savu tautu.

Reira kungs, vai jūs būsiet varonis un spēsiet uzņemties atbildību par notikušo? Vai spēsiet iznākt no savas komforta zonas un saprast lietu patieso būtību? Vai jūs atzīsiet vainu šajā haosā un ar cieņu demisionēsiet? Es aicinu jūs to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Tieši tādēļ, ka Jānis ir tāds vienkāršs, darbu mīlošs un rūpīgs, mūsu rūpnīcas komjaunatnes pirmorganizācija izvirzīja viņu par Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības XXIII kongresa delegātu. Ar lielu interesi un reizē ar lepnumu klausījāmies viņa uzstāšanos. Protams, tagad, kad Jānis jau ir vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības XX kongresa delegāts, mūsu cerības ir attaisnojušās, un par viņu ir liels prieks.”

Dāmas un kungi! Jānis Reirs ir komunists. Labrīt! Kamēr mūsu valstī valdīs bijušie komunisti, valdībā sēdēs tādi jāņi reiri... Jāni, jūs esat bijušais komunists! Tāpat kā Brigmanis, kurš ir paņēmis atvaļinājumu un kura šodien nav. Kurš ir pateicis visiem: “Jā, es esmu komunists.” Tā bija! Un ir tam visam liecinieki. Kamēr tas šajā valstī notiks, nekas šeit nemainīsies! Kamēr Piebalgs, VIENOTĪBAS vadītājs, kurš ir tieši tāds pats bijušais komunists... nekas šeit nemainīsies!

Un te nav runa par kaut kādiem izdarītiem, neizdarītiem darbiem, jūs esat bijušais komunists. Ejiet, lūdzu, svētā atpūtā! Projām! Ejiet strādājiet privātajā sektorā un tā tālāk. Jūs esat bijušais komunists! Basta! Āmen! Un tā ar katru no šejienes. Pasakiet, ka tā nav taisnība! Uzkāpiet tribīnē un pastāstiet, ka tas, ko es šeit nolasīju, ir meli, - kādā kongresā jūs piedalījāties un kā jūs kāpāt augšup pa savām karjeras kāpnītēm, tāpat kā Brigmanis to darīja.

Demisiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Reira kungs! Ja neveiksim steidzamas izmaiņas, nākamā gada sākumā draud iestāties sociāli ekonomiska katastrofa, - to par sava kolēģa Jāņa Reira izstrādātajām un paklusām bez debatēm ar uzņēmējiem likumos iebīdītajām izmaiņām tikko teica pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Proti, 2015.gadā jūs kā finanšu ministrs bijāt izplānojis Latvijā sociālekonomisko katastrofu, kas būtu realizējusies 2017.gada sākumā, bet, cerams, nerealizēsies. Un, jāteic, vienīgi tādēļ, ka sabiedrības un uzņēmēju sašutums beidzot tika pausts tik skaļi, lai to sadzirdētu pat Latvijas koalīcija.

Represijas pret uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri vēlas Latvijā darboties likumīgi, tiek slēptas aiz pseidorūpēm par Latvijas iedzīvotāju nākotni un sociālajām garantijām.

Dzirdot šos vārdus no jūsu un citu koalīcijas politiķu mutes, man prātā nāk Francijas karalienei Marijai Antuanetei piedēvētais teiciens: “Ja viņiem nav maizes, ko ēst, tad lai ēd kūkas!” Pārfrāzējot es teikšu: “Ja viņiem nav naudas šodien, lai maksā nodokļus un krāj savai pensijai rīt!”

Var jau būt, ka rūpes par Latvijas cilvēku sociālajām garantijām izklausās cēli, tikai atcerēsimies, ka šodien samaksātie nodokļi netiek uzkrāti mūsu pabalstiem un pensijām, bet tiek izmaksāti šodienas pensionāriem. Tāpēc patiesībā absurdā ideja pieprasīt nodokli no nenopelnītas naudas nav rūpes par nākotnes cilvēkiem, bet ir vienkārši vēlme papildināt šodienas budžeta katliņu.

Nav šaubu, ka arī tas ir svarīgi, bet tas jādara ne jau latviešu tautas kaklakungiem raksturīgajā manierē, ievācot papildu klaušas un neliekoties ne zinis par tautas dzīvi šodien un to, vai cilvēkiem ir ko likt galdā šodien un vai ir ar ko pabarot savus bērnus.

Taču jums, Reira kungs, izskatās, ka kaklakunga īstenotā politika šķiet gana laba, jo no jums mēs neesam nedz dzirdējuši, nedz saņēmuši nevienu iniciatīvu, kas būtu saistīta ar Latvijas cilvēku aicināšanu atgriezties Latvijā, nevienu iniciatīvu, kas būtu vērsta uz to, lai Latvijas cilvēki maksātu nodokļus Latvijā, nevis Igaunijā, Somijā vai kādā citā valstī.

Jūsu vienīgais sasniegums demogrāfijas uzlabošanas laukā ir 15 eiro papildinājums četru bērnu ģimeņu budžetā.

Minētais parāda, ka Jānis Reirs, nedz būdams finanšu ministrs iepriekš, nedz būdams labklājības ministrs pašreiz, nav rūpējies un nerūpējas par valsts sociālo budžetu ilgtermiņā, bet domā tikai par cilvēku maksimālu izspiešanu šodien. Aiz jums, Reira kungs, kaut vai ūdens plūdi!

Varbūt izcila ir bijusi jūsu darbība labklājības ministra amatā, un tas ļautu mums aizmirst visu to, kas ir noticis, jums esot finanšu ministram?

Valdības deklarāciju jau minēja mana kolēģe Jūlija Stepaņenko...

23.novembrī jūs kāpāt šeit tribīnē un teicāt, ka deinstitucionalizācijai ir paredzēti četrarpus miljoni 2017.gada budžetā. Burvīgi! Tad kāpēc jūsu ministrija nāk uz Saeimu un saka, ka mazos bērnus mēs varam bērnunamos nelikt tikai no 2019.gada? Kur paliks šie četri miljoni 2017.gadā, ja zīdaiņiem un bērniem vecumā līdz trim gadiem ir jāturpina uzturēties bērnu aprūpes iestādēs, kur par viņiem neviens personiski nerūpējas un personiski atbildību neuzņemas?

Jūsu laikā tika pabeigta senioru politikas izstrāde, kas tika uzsākta iepriekšējā ministra laikā, taču, kad vairākkārt tikāt uzrunāts jūs un jūsu ministrija, jūs neesat izrādījis nekādu pretimnākšanu un vēlmi to apspriest ar senioriem, tiekoties ar viņiem aci pret aci. Acīmredzot jums nebija ko teikt arī senioriem.

Kolēģi, politiskā atbildība Latvijā līdz šim gandrīz vienmēr ir bijusi tikai tukša skaņa, vēl jo vairāk tad, ja laikā starp putras ievārīšanu un brīdi, kad to manījuši citi, ir izdevies nomainīt krēslus jeb amatus. Taču krēsls nemaina cilvēku un nemaina arī viņa atbildību.

Kolēģi, jums ir iespēja šodien uzņemties politisko atbildību - tukšas skaņas piepildīt ar saturu. Pamats tam ir - sociāli ekonomiskā katastrofa, iespējams, vēl notiks, jo kļūdu labošana nekad nav tik laba kā kļūdu nepieļaušana.

Es lūdzu prasīt politisko atbildību no šīs valdības ministriem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, vai debatēm jums pietiks ar divām minūtēm? Mums ir... (Dep. I.Zariņš: “Kāpēc divām?! Četrām!”) Labi, pagūsiet.

Paldies.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Šodien mēs diskutējam par labklājības ministra demisiju. Ir dīvaini skatīties, ka neviens koalīcijas deputāts nav pieteicies debatēt, lai aizstāvētu ministru. Vai tas nozīmē, ka jūs piekrītat tam, kas šodien šeit no šīs tribīnes tiek runāts no demisijas pieprasītāju puses? Varbūt tāpēc jūs uzvedaties pēc principa: par nelaiķi - vai nu labu, vai neko. Kāpēc man ir pamats domāt, ka diemžēl Reira kungam ir sagatavota nelaiķa loma?... ne šodien. Pamats ir tas, ko jūs paši teicāt vēl pavisam nesen debatēs, kad mēs runājām par šo mēģinājumu izstrēbt šo leģendāro putru nodokļu jomā. Tad jūs, Smiltēna kungs, šeit nācāt ar attēliem un stāstījāt par to, ka Latvijas sociālais budžets nav ilgtspējīgs. Un tas ir tas iemesls, kāpēc šodien jūs visi par to klusējat! Jo jūs zināt, ka ir savārītas lielas, lielas ziepes. Latviju nākotnē gaida lielas ziepes, un vajadzēs kādu grēkāzi, un tad būs šis vajadzīgais grēkāzis, uz kuru to visu varēs novelt.

Ja tas tā nav, ja es kļūdos, tad es ļoti vēlētos, lai tagad šeit nāktu tribīnē labklājības ministrs un apliecinātu, ka man nav taisnība un ka Smiltēna kungs arī runāja nepatiesību, un ka Latvijas sociālais budžets ir ilgtspējīgs; ka tie, kas šodien godīgi maksā nodokļus, var rēķināties ar pensiju tādā apmērā, kādā valsts to ir apsolījusi, un ka šis budžets tiešām izturēs visus tos izaicinājumus, kas mūs sagaida nākotnē. Es aicinu nākt un pateikt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viļuma kungs, vai jūs debatēs iekļausieties divās minūtēs?

Tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Kā ik gadu, pie Saeimas nama notiks tradicionālā Ziemassvētku radošā darbnīca, kur būsim kopā ar Valmieras SOS bērnu ciemata jauniešiem. Aicinu visus pie Saeimas nama!

Vārds Gunāram Kūtrim, Saeimas sekretāra biedram, reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Juris Vectirāns un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, turpinām Saeimas sēdi!

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram”. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tikai īsi gribu atgādināt, par ko mēs debatējām pirms pārtraukuma. Protams, par Reira kunga demisijas pieprasījumu. Un vēlos vēlreiz atzīmēt to, ka Jūlija Stepaņenko kundze uzsvēra to, ka valdības deklarācijas saturā ir vairāki punkti, kas attiecas uz labklājības celšanu un reģionu attīstību. Šajā sakarā man jāpiebilst, ka, piemēram, Latgales reģionā 40 procenti - 40 procenti! - iedzīvotāju ir uz nabadzības riska robežas. Un es speciāli ieturēju lielu pauzi, kolēģi, lai jūs to sadzirdētu, jo tas liecina arī par Labklājības ministrijas darbību vai, pareizāk, darbības trūkumu.

Jāatzīmē arī tas, ko Kaimiņa kungs minēja par komunisma rēgu. Protams, mēs varam nedaudz par to pasmaidīt, jo droši vien kaut kāda saistība ar to pagājušo varu, kas bija Latvijā, mums ir bijusi visiem. Arī es biju oktobrēns. (Starpsauciens: “Ooo! Tu biji oktobrēns?!”) Man šķiet, Kaimiņa kungs arī bija oktobrēns. Bet, protams, es nenoliedzu to, ka doma par komunistiem, par komunistiskās partijas aktīvistiem, būtu izvērtējama. Starp citu, arī Nacionālās apvienības valdes loceklis nupat sociālajos tīkos atzīmēja, ka atbalsta šo Kaimiņa izteikto domu, tā ka es pieļauju, ka Nacionālā apvienība atbalstīs Reira kunga demisiju.

Vēl viena, manuprāt, ļoti svarīga lieta (arī saistībā ar reģioniem). Bites kundze jau teica un atgādināja jums par to, ka cilvēkiem ir grūti saprast gan ministrijas, gan visas valdības rīcību: cilvēkiem tiek uzlikts par pienākumu domāt par rītdienu, domāt par savām sociālajām garantijām, lai viņiem tās būtu pensijas gados vai slimības gadījumā, taču tajā pašā laikā netiek saprasts tas, ka cilvēkiem jau šobrīd ir grūti nomaksāt visus rēķinus. Patiešām šis salīdzinājums ar maizi un kūkām, manuprāt, ir ļoti zīmīgs.

Zariņa kungs, atgādināšu, aicināja vismaz vienu no koalīcijas deputātiem nākt un mēģināt vismaz kādu (Dep. I.Zariņa starpsauciens.) no šiem argumentiem atspēkot, jo parlamentārā diskusija un debates satur šo principu, ka uzstājas un runā gan “par”, gan “pret”. Pavisam nesen man bija iespēja būt debašu klubā, kur Latvijas jaunieši debatē “par” un “pret” dažādiem jautājumiem, un patiešām bija prieks to dzirdēt. Es jūs visus aicinu (šajā gadījumā - koalīcijas deputātus arī): aizbrauciet un paklausieties, kā jaunieši, skolēni prot argumentēt savu viedokli!

Jums būtu jāspēj argumentēt, kāpēc jūs tomēr atbalstāt Reira kunga palikšanu amatā.

Un visbeidzot. Kučinska kungs, stādamies amatā, teica, ka šī valdība strādāšot kā komanda; ka šajā valdībā neviena ministrija nemēģināšot, tā teikt, novelt vainu no saviem pleciem un uzlikt to uz cita ministra vai citas ministrijas pleciem. Manuprāt, mēs šajā gadījumā labi redzam tieši pretējo - notiek savstarpējas cīņas starp Labklājības ministriju un Finanšu ministriju. Viena ministrija it kā rūpējas par sociālajām garantijām iedzīvotājiem, bet tajā pašā laikā otra ministrija rūpējas par budžeta skaitļu sasniegšanu.

Vēlreiz man jāatgādina jums tas, ko pirms tam, runājot par Šadurska kungu, teicu par politisko atbildību - ka tā ir tā ēteriskā lieta, kuru mēs joprojām nevaram Latvijas politikā ieraudzīt.

Valdības vadītājs Kučinska kungs ir vairākkārt teicis, ka viņš uzņemas atbildību par to haosu, kas bija radīts saistībā ar nodokļu politiku 2011. ... 2017.gada, piedodiet, budžetā. Tagad mēs mēģinām to visu, cik nu iespējams, saglābt.

Ja kāds politiķis saka, ka viņš uzņemas atbildību, tad gribas redzēt arī kādu rīcību, lai tie nav vienkārši tādi lozungi un atkal tikai tukša atvainošanās.

Kolēģi! Vēlreiz aicinu balsot par Reira kunga... par neuzticības izteikšanu Reira kungam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Jā, decembrī mēs daudz runājām par nodokļiem, parādījās jauna informācija, ka varbūt nodokļi tikšot celti. Taču vakar parādījās informācija, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvija vismazāko daļu no IKP tērē sociālajai palīdzībai, sociālajai drošībai. Rumāņi, bulgāri jau maksā vairāk no sava IKP.

Nav svarīgi, cik mēs samaksājam nodokļos; galvenais - cik mēs tērējam sociālajai drošībai.

Jūs varat te visu laiku draudēt, kulakus rādīt un stāstīt par to, ka sistēma nav ilgtspējīga, bet - tas ir šodienas spoguļattēls, kuru mums vajag pieņemt un kaut ko darīt.

Es zinu, ka šodien Reirs neaizies no ministra amata. Mēs esam reālisti. Koalīcija pieņēma lēmumu, disciplīna ir, neviens nešūpo šo valdību. Iepriekšējā krīzes situācijā, kad mēs runājām par nodokļiem, par MUN un tā tālāk, nekas mums neiznāca, un arī šodien tā ministru savstarpējā sarunāšanās apliecina to, ka viņi te atnākuši tikai pasēdēt un parunāt savā starpā varbūt par Jaungada ballītēm, varbūt par ceļojumiem, kur doties nākamgad, bet ne diskutēt par to, par ko mēs te runājam. Viņiem neinteresē tas, par ko mēs te runājam. Jā, mēs varam lamāt un kaunināt viņus...

Ļoti laba runa debatēs bija Jūlijai Stepaņenko. Viņa tur rezumēja visu; to var klausīties kā referātu, pēc tam studēt ministrijā un redzēt viņas uzskaitītās kļūdas, bet tam vienalga nebūs rezultāta. Viņi neuzlabos savu komunikāciju ar parlamentu.

Es uzskatu, ka, pieņemsim... Sociālo un darba lietu komisijā izveidota darba grupa, kura strādā pie likuma “Par valsts pensijām” grozījumiem. Un man ļoti gribētos, lai būtu zināms tas bēdīgais skaitlis par Latviju kā valsti, kura vismazāk rūpējas par sociālo drošību, un lai būtu iespēja Sociālo un darba lietu komisijai iestrādāt budžetā labojumus.

Skaidrs, ka indeksāciju mums vajag uzlabot. Mums vajag runāt par to, lai reāli var pacelt pensiju tiem cilvēkiem, kuriem ir liels darba stāžs, taču bez Finanšu ministrijas un bez Labklājības ministrijas atbalsta mēs nevarēsim to izdarīt, tāpēc tas vairāk ir lūgums no parlamenta un no opozīcijas puses - dodiet iespēju mums strādāt, lai pēc tam decembrī jūs atkal mums nepārmestu, ka mēs kaut ko neiesniedzām, mēs kaut ko neuzlabojām! Mēs kopā ar jums esam atbildīgi par to, ka Latvijā tikai 40,5 procenti no IKP tiek atvēlēti sociālajām programmām.

Lūdzu, izdariet to un dodiet mums iespēju pastrādāt! Mums ir trīs četri projekti, kuri valsts budžetam un sociālajam budžetam nemaksā dārgi un kuri palīdzēs cilvēkiem, un tas ir galvenais. Un pieliksim punktu tam, ka mūsu pensionāri no 235 eiro vēl maksā nodokli. Tā ir slikta prakse. Man liekas, mēs esam vienīgie pasaulē, kuri nabagus pensionārus gandrīz no nulles turpinām aplikt ar nodokļiem. Cilvēki neizdzīvos ar tādu pensiju, bet mēs vēl mēģinām kaut ko no viņiem noplēst.

Tas kolektīvais iesniegums ir nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, un komisija nodos to Sociālo un darba lietu komisijai. Taču mums vajag arī atbalstu no Finanšu ministrijas. Jo saprotiet, ka, ja mēs turpināsim runāt tikai par nākotnes plāniem un nerunāsim par to, kā mēs dzīvosim šodien un kā pensionāri dzīvos rīt, mēs ar vieniem solījumiem nekur tālāk netiksim. Un neviens reitings mūs neglābs.

Šodien SASKAŅAS frakcija atbalstīs neuzticības pieprasījumu. Un ir tāds lūgums, lai Reirs maina savu komunikāciju ar komisiju, lai biežāk parādās Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs esam sabiedrotie, mēs neesam ienaidnieki. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš neklausās! Viņš tevi nedzirdēja!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Izskatās, ka šajā parlamentā uz Ziemassvētkiem brīnumi nenotiek. Šajā parlamentā notiek brīnumi citās reizēs. Par nožēlu Reira kunga demisija atbalstīta netika.

Bet, ministres kundze, jūsu demisiju mēs prasām triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, radītā haosa dēļ. Otrkārt, neprofesionālās rīcības dēļ. Un, treškārt, sabiedrības maldināšanas un solījumu nepildīšanas dēļ.

Katrs no šiem iemesliem principā ir pietiekams, lai premjerministrs būtu prasījis Danas Reiznieces-Ozolas demisiju jau par katru no šiem punktiem.

Ja es būtu premjerministrs, es noteikti to būtu izdarījis un Dana Reizniece-Ozola vairs nebūtu ministre. Es nezinu, kas Mārim Kučinskim ir par siltām jūtām attiecībā pret šo ministri, - kāpēc viņš piever acis par visām tām nebūšanām, ko mēs esam piedzīvojuši? Bet, ņemot vērā visu šo triju iemeslu parādīšanos mūsu dienaskārtībā - gan haosu, gan neprofesionālo rīcību, gan sabiedrības maldināšanu -, Dana Reizniece-Ozola nedrīkst turpināt pildīt savus pienākumus. Nedrīkst, jo tas rada kaitējumu Latvijai, turklāt nopietnu kaitējumu.

Par haosu runājot. Pēdējo triju mēnešu laikā nav bijis ne vienas dienas, kad es nebūtu vai nu personīgi ticies ar kādu, vai saņēmis telefona zvanu vai e-pastu no uzņēmēja, no darbinieka, no kāda cilvēka, kurš ir ekonomiski aktīvs un kurš man nebūtu teicis: “Man vai nu jāpārtrauc sava ekonomiskā darbība kopumā, vai jābeidz būt par uzņēmēju Latvijā un jāreģistrējas citā valstī, vai jāatlaiž darbinieki.” Un tas ir ļoti nopietni! Jo ir zaudējumi gan cilvēkiem, kuri zaudē savas darbavietas, gan uzņēmējiem, jo viņiem ir ekstra izdevumi, lai piereģistrētos darbam citā valstī, gan sabiedrībai kopumā, jo mēs neieņemam nodokļos to naudu, ko mēs varētu ieņemt.

Ministres kundze, jūs teicāt, ka šis ir solījumu pildīšanas budžets. Es neatceros to dienu, kurā jūs apsolījāt Latvijas sabiedrībai, ka būs haoss. Es neatceros to dienu! Tāpēc šis nav solījumu pildīšanas budžets. Šis ir haosa budžets. Šis ir haosa laiks.

Ļoti skaidri to pierāda kaut vai tas vien, ka uzņēmēji bēg no Latvijas. Uzņēmēji nenāk, investīcijas no Latvijas aizplūst. Paskatieties statistiku! Tā ir ļoti, ļoti nopietna statistika! Tā liecina par to, ka Latvija zaudē investīcijas, Latvija zaudē ekonomisko potenciālu. Un tas ir finanšu ministres darbības dēļ.

Par neprofesionalitāti. Jūs visi atceraties nesenos notikumus saistībā ar to, kā tika izraudzīta Valsts ieņēmumu dienesta jaunā ģenerāldirektore. Pagāja vairāk nekā pusgads, līdz finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola saprata, kādā veidā ir jāpieņem lēmums, kādā veidā ir jāizvēlas kandidāts Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatam. Es saprotu, ka, protams, ir kaut kādi amati, kuros var mācīties. Bet finanšu ministra amats nav tas amats, kurā mācīties! Finanšu ministra amats ir tāds, kur ir jāsaprot, ko dara, un jāpieņem lēmumi. Ar Koļegovas kundzes izvēlēšanos jūs nodemonstrējāt, ka jūs nesaprotat, kādi cilvēki var būt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā, kādi ir izaicinājumi Valsts ieņēmumu dienestam un kas būtu nepieciešams šī amata profesionālim. Bet, ja jau jūs izvēlējāties Koļegovas kundzi un ja jau jūs tik pārliecinoši gājāt uz valdību un piedāvājāt šo kandidatūru, pārdevāt to sabiedrībai, pārdevāt sociālajiem partneriem, apgalvodama, ka tā ir labākā iespējamā kandidāte, tad es nesaprotu vienu - kur ir tie simtiem miljonu, par kuriem runāja Koļegovas kundze ar Artusu Kaimiņa kungu, kuri iet garām budžeta kasei, budžetam. Kur tie ir? Ja jau jūs to zinājāt un jūsu izvēles iemesls bija tas, ka viņa saprot, viņa zina, kas jādara, tad acīmredzot jūs atbalstījāt to visu. Ir pagājuši trīs četri mēneši, bet tos simtus miljonu es neredzu. Viņa runāja par 500 miljoniem un par to, ko jūsu kolēģi no VIENOTĪBAS piesedz un kaut kā veido visas šīs shēmas, teiksim, jumtu. Jūs neesat neko izdarījusi kā ministre. Vai nu tādu nav, vai jūs esat neprofesionāle.

Otra sadaļa neprofesionalitātes jautājumā ir saistīta ar tiem argumentiem, kurus jūs lietojāt, pamatojot, kāpēc ir jāmaina esošā nodokļu kārtība attiecībā uz mikrouzņēmumiem. Jūs teicāt, ka tas kropļo konkurenci un mikrouzņēmēji nodarbojas ar nodokļu optimizāciju. Ziniet, taisnība! Es jums pilnīgi piekrītu. Loģiskāk nevar būt. Tikai - ko jūs izdarījāt pagājušajā nedēļā... nē, šajā nedēļā? Jūs pateicāt: turpiniet kropļot konkurenci, turpiniet optimizēt nodokļus, bet tas jums maksās 15 procentus, nevis deviņus.

Neviena soļa - neviena soļa! - kropļošanas novēršanas virzienā (tas, ka kropļo, - tā ir taisnība), neviena soļa uz optimizācijas novēršanu. Kārtējā neprofesionalitāte!

Un visbeidzot - par tām nodokļu izmaiņām, kuras jūs plānojat nākotnē. Lielākā daļa šī parlamenta deputātu, izvirzot savu kandidatūru vēlēšanām, ir apsolījusi, ka nodokļu izmaiņu nebūs. Un nodokļu izmaiņas ir iespējamas tikai ar vienu nosacījumu: ja politiķi saņem šādu mandātu - mainīt nodokļu sistēmu. (Starpsauciens: “Par vēlu!”) Šis parlaments šādu mandātu nav saņēmis. Tāpēc, ministres kundze, nav nekāda pamata jums tracināt sabiedrību un teikt, ka no nākamā gada vai no aiznākamā gada būs jauna nodokļu sistēma. To var darīt tikai un vienīgi pēc nākamajām vēlēšanām, kas būs 2018.gada 6.oktobrī. Ātrāk šādas izmaiņas nedrīkst notikt, jo tāda mandāta šim parlamentam nav. Vienkārši nav! Un, ja jūs domājat, ka var rīkoties vienalga kā, ejiet pie Vējoņa kunga, aiciniet atlaist parlamentu un tad varat ar jaunu mandātu droši mainīt nodokļu sistēmu.

Lauztie solījumi. Zaļo un Zemnieku savienības programmā, kuru katrs var atrast mājaslapā cvk.lv, skaidri un gaiši ir rakstīts: “Iestāsimies pret mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu.” Ministres kundze! Jūsu paraksts atrodas zem šiem vārdiem: “Iestāsimies pret mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu.” Un jūs esat bijusi tā, kura, tieši pretēji, ir iestājusies “par” palielināšanu. Jūs esat lauzusi šo solījumu. Solījumu laušana politikā normālos apstākļos ir būtisks iemesls, lai jums būtu jāatkāpjas no amata. Vēl jau, protams, varētu minēt, ka šajā programmā ir rakstīts: “Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu.” Protams, to jūs arī sakāt katrā savā intervijā un esat arī parakstījusi. Tikai nodokļu sistēma, pār kuru jūs pašreiz valdāt, nav ne prognozējama, ne stabila. Tā ir haotiska un, maigi izsakoties, tāda, no kuras uzņēmēji vienkārši vairās un mūk projām. (Dep. E.Putra: “Skaitļus studijā! Runā ar skaitļiem!”)

Par sabiedrības maldināšanu. (Starpsauciens.) Putras kungs, jūs esat jau savārījis putru un tagad vēl mēģināt turpināt runāt. (Starpsauciens.) Es jums ieteiktu paklusēt. 2014.gada 23.septembrī, pirms vēlēšanām, ministres kundze Aigai Pelānei “Latvijas Radio” deva interviju un teica ļoti viedus un pareizus vārdus: “Viens no svarīgākajiem faktoriem ir nodokļu stabilitāte.” Taisnība. Pilnīga taisnība! Es jums pilnīgi piekrītu. Bet, šādi runājot pirms vēlēšanām, jūs maldināt sabiedrību, ka iestājaties par nodokļu stabilitāti. Tur nav rakstīts: “Es, Dana Reizniece-Ozola, esmu par nodokļu stabilitāti.” Nē, tur tā nav rakstīts. Bet, šādi pasakot, jūs maldināt sabiedrību, sakot, ka jūs esat par nodokļu stabilitāti.

Vēl varu citēt jūs tieši no tās pašas intervijas: “Šobrīd grūti runāt par nodokļu palielināšanu, jo ieņēmumu līmenis mājsaimniecībām ir tik zems, ka būtu grūti samaksāt vairāk nodokļu.” Vai tad šajos mēnešos vai šajos divos gados, kad jūs esat bijusi valdībā un jūs esat valdījuši, mājsaimniecību ieņēmumu apjoms ir tā palielinājies, ka nu var palielināt nodokļus? Nu, nav taču! Nu, nav taču tā!

Turpinu citēt, kā jūs maldināt sabiedrību: “Ja tagad palielināsim mikrouzņēmumu nodokli, atkal saņemsim bumeranga efektu. Ja palielināsim likmi līdz 15,” (tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši) “viena daļa godīgu nodokļu maksātāju aizies ēnu ekonomikā. Tādēļ mūsu programmā - Zaļo un Zemnieku savienības programmā - ir punkts, kur uzstājam, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek atstāts esošajā līmenī. Vajag gudrāk plānot nodokļu ieņēmumus. Ne vienmēr lielāks nodoklis ir lielāki ieņēmumi.”

Ministres kundze! Visu šo jūs teicāt pirms vēlēšanām. Kā man gribētos atpakaļ to Danu Reiznieci-Ozolu, kas bija pirms vēlēšanām un kas tik saprotoši izturējās pret nodokļu politiku un pret tautsaimniecību! Kur ir palikusi tā Dana? Kur viņa ir? Kāpēc viņa ir mainījusi savu viedokli? Kāpēc par to nav nekas zināms mums, sabiedrībai? Kāpēc par to nav runāts? Vai ir slēgti atkal kaut kādi aizkulišu darījumi, par kuriem mēs nezinām, vai tur aiz durvīm kaut kas notiek, kas sabiedrībai nav zināms?

Šobrīd tiek sacīts: jā, mēs esam par 1,7 procentiem aizsardzībai. Un kas notiks, ja iekšzemes kopprodukts nepieaugs minētajā apjomā un nāksies mainīt budžetu 2017.gadā? Iedomājieties šādu situāciju! Jūs samazināsiet aizsardzības izdevumus? Jūs teiksiet kanādiešiem: “Ziniet, nesūtiet 700 karavīrus, atsūtiet 600! Mums tik daudz naudas nav.” Tā jūs izdarījāt jau šogad, faktiski mainot aizsardzības finansējumu par 24 miljoniem (iepretim tam, ko jūs bijāt apsolījuši 2015.gadā).

Es atceros jūsu teikto Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē - šahā gājienus atpakaļ neņem.

Jums patiešām liekas, ka šis ir šahs? Nē, tas ir ļoti nopietni! Tas ir Latvijas aizsardzības jautājums. No tā ir atkarīga spēja ticēt jums un valdībai, kurā jūs esat ministre.

Vērojot pašreizējās jūsu aktivitātes, nav iespējams noticēt jums. Un nav arī iespējams noticēt jūsu valdībai.

Kolēģi un kolēģes! Es aicinu jūs, ņemot vērā minētos argumentus, atbrīvot no amata Danu Reiznieci-Ozolu, jo man liekas, ka šie argumenti ir pilnīgi pietiekami, lai ministrei būtu pašai jāatkāpjas, lai premjerministram būtu ministre jāatbrīvo, un, ja viņi nav spējīgi to paši izdarīt, tad mums, parlamentam, būtu jāpieņem šāds lēmums.

Es aicinu jūs pierādīt to, ka Dana Reizniece-Ozola nav jūs nopirkusi ar deputātu kvotām. Es aicinu jūs nobalsot “par” viņas atstādināšanu, pierādīt to, ka jūs esat neatkarīgs parlaments, nevis tāds parlaments, kuru var par dažiem desmitiem miljonu savaldzināt tik ļoti, ka jūs esat gatavi atbalstīt haotisku, neprofesionālu, neprognozējamu, solījumus neturošu un nepildošu ministri.

Paldies par jūsu uzmanību. Es ceru - vēl joprojām ceru! - šajā gadā uz jūsu veselo saprātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie Saeimas deputāti! Klātesošie!

Kad šā gada februārī stājos finanšu ministres amatā, bija skaidrs, ka uz finanšu ministra galda ir daudz smagu jautājumu. Valsts ieņēmumu dienestu smagi skāra reputācijas krīze, bija samilzušas pretrunas politiķu attiecībās ar uzņēmēju organizācijām, bija iestrēgušas arī Eiropas fondu programmas, bija jāsper strauji soļi ēnu ekonomikas apkarošanā. Un tas viss laikā, kad bija Krievijas sankcijas, kā arī bija pesimisms un stagnācija Eiropā, kas cerības uz strauju Latvijas ekonomikas attīstību īsti nedeva. Pēc samērā spēcīgās izaugsmes pagājušajā gadā, kad Latvijas ekonomika spēja uzrādīt labu noturību pret ārējiem šokiem, šogad ekonomikas izaugsme palēninājusies līdz nu jau 1,4 procentiem; tas ir gada pirmo triju ceturkšņu rādītājs. Arī pirms diviem gadiem tikpat daudz smagu jautājumu man bija uz ekonomikas ministres galda. Arī to risināšana prasīja drosmīgus soļus, pieņemot lēmumus ne tikai gāzes tirgus atvēršanā, bet arī elektroenerģijas un būvniecības nozares attīstībā, un, jāsaka, lielā mērā arī pateicoties tiem, Pasaules Bankas Doing Business 2017.gada pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindojas ļoti augstajā 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais mūsu valsts sasniegums.

Par paveikto šogad. Par Eiropas Savienības fondiem. 2014.–2020.gada ES fonda plānošanas perioda ieviešanas uzsākšanā pēc divu gadu samērā lēnas jautājuma virzības ir panākts tiešām ievērojams temps. Tas tika panākts ar to, ka mēs mainījām Finanšu ministrijas lomu - no fondu uzrauga un kritizētāja uz padomdevēja un atbalstītāja lomu. Šogad Finanšu ministrijas vadībā ir padarīts 2,5 reizes vairāk nekā iepriekšējos divos gados kopā. 2016.gada otrā puse iezīmējās jau ar nākamo posmu - arvien straujāku projektu atlasi un projektu īstenošanu. Projektu līgumi noslēgti teju par trešo daļu no kopējā plānošanas periodā pieejamā ES finansējuma (4,4 miljardiem eiro), un tādējādi nākamais gads tiešām ir skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, kas dos labumu konkrētās nozarēs un arī ekonomikas attīstībā kopumā.

Pavisam šobrīd izsludināta 96 projektu iesniegumu atlase par kopējo summu vairāk nekā trīs miljardi eiro. Tie ir teju 70 procenti no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā, un uzsāktās programmas nosedz visu plānoto prioritāro virzienu spektru, sākot no sociālās aizsardzības un nodarbinātības veicināšanas un beidzot ar atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem.

Tā bija viena no prioritātēm, kad es stājos finanšu ministres amatā, un jāteic, ka es esmu apmierināta ar Finanšu ministrijas un kopējo valdības darbu.

Latvija šogad ir sasniegusi trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Manuprāt, arī ļoti labs rādītājs.

Par ēnu ekonomikas apkarošanu. Veidojot 2017.gada budžetu, galvenais uzsvars bija uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Turpinot dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, ir pieņemts ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu darba plāns, un ne tikai pieņemts, bet arī uzsākta plānā iekļauto uzdevumu izpilde.

Svarīgākais šajā plānā ir tas, ka daudzus pasākumus ir piedāvājušas pašas nozares, tā ir pašu uzņēmēju iniciatīva, kurā mēs esam ieklausījušies un kuru esam atbalstījuši. Piemēram, jau šogad ir izdevies rast risinājumu graudu nozarei, un tas ir devis rezultātu. Šajā nozarē iepriekš bija izteikti izplatīta krāpšana ar pievienotās vērtības nodokļa shēmām. Vērtējot datus par nodokļu maksātājiem no šā gada 1.jūlija un salīdzinot tos ar datiem par iepriekšējo periodu, secinājām, ka būtiski ir samazinājusies atmaksājamā PVN summa par vairāk nekā 10 miljoniem eiro. Tie ir konkrēti pasākumi, kas šogad ir veikti. Vismaz daži miljoni jau ir, Bondara kungs.

Ar Saeimas atbalstu - un tiešām paldies jums par to - jau nākamgad tiks īstenoti vismaz 20 no plānā iekļautajiem pasākumiem, kas mazinās ēnu ekonomiku taksometru nozarē, būvniecībā, mazinās krāpšanas risku ar pievienotās vērtības nodokli, stingrāk regulēs skaidras naudas apriti un darījumus elektroniskajā vidē. Paldies par to, ka daudzus ēnu ekonomikas apkarošanas likumprojektus ir atbalstījuši ne tikai koalīcijas partneri, bet arī opozīcija.

Ir pilnveidota sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas jomā, pastiprinot kredītiestādēm sankcijas par pārkāpumiem šajā jomā. Šāda sankciju sistēma darbojas preventīvi, efektīvi atturot kredītiestādes no iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanā.

Lai sakārtotu sistēmu un novērstu Latvijas finanšu jomas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, kā arī padarītu ātrāku informācijas apmaiņu starp finanšu tirgus dalībniekiem, tiesībaizsardzības iestādēm ir izveidots tiesiskais pamats kontu reģistra izveidei, kurā plānots ietvert ziņas par patiesā labuma guvējiem darījumos, kas tiek veikti Latvijas kredītiestādēs. Likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.jūliju, un tas ir liels solis mūsu finanšu sektora sakārtošanā, kas arī ir viens no valsts drošības jautājumiem. Mēs esam izstrādājuši finanšu sektora attīstības stratēģiju, kuru, es domāju, arī valdība drīzumā atbalstīs.

Par Valsts ieņēmumu dienestu. Visiem ir atmiņā, es domāju, reputācijas un uzticamības krīze, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests saskārās šā gada sākumā, un domāju, ka tieši sabiedrības spiediens un veiktās pārmaiņas ir devušas rezultātu. Šogad 11 mēnešos nodokļu ieņēmumu pieauguma temps bija 7,2 procenti. Tas ir ievērojami pārsniedzis IKP pieaugumu faktiskajās cenās, kas 2016.gada deviņos mēnešos ir pieaudzis tikai par 1,8 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Kā vērtēt šos datus? Salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā veidotajām makrodatu prognozēm, reālie dati liecina par zemākiem šāgada attīstības tempiem; tiek prognozēts zemāks gan IKP pieauguma radītājs, gan darba samaksas fonda pieaugums, gan arī patēriņš, un tātad arī nodokļu ieņēmumiem būtu jābūt būtiski zemākiem. Indikatīvi tiek lēsts, ka pie zemākas attiecīgās makroekonomiskās bāzes nodokļu ieņēmumiem būtu jāsamazinās par apmēram 50 miljoniem eiro. Un kāda ir realitāte? Kopbudžeta ieņēmumi šī gada 11 mēnešos ir 7,29 miljardi eiro, kas ir 100,8 procenti pret plānoto. Mēs neieņemam mazāk, mēs ieņemam pat vairāk, nekā bija plānots, un tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitāte jau šajos dažos mēnešos ir būtiski uzlabojusies.

Mums, protams, priekšā ir vēl daudz darāmā. Ir nepieciešams kopīgi pabeigt iesāktos darbus Valsts ieņēmumu dienestā, domājot, piemēram, par Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošanu. VID jaunās vadītājas Cīrules kundzes uzdevums būs arī uzlabot darbu ar klientiem, padarot Valsts ieņēmumu dienestu par tiešām uz klientu orientētu organizāciju. Būs jāsamazina arī nodokļu administrēšanas izmaksas un jāpanāk ātrāka ēnu ekonomikas samazināšanās.

Par budžetu. 2017.gada budžeta veidošana būtiski atšķīrās no iepriekšējiem gadiem, jo ļoti rūpīgi tika pārskatīti visi nozaru izdevumi, padarot efektīvāku piešķirto līdzekļu izlietošanu. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultāts: tika rasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un prioritāriem nozaru pasākumiem - veselības un izglītības jomai, ārējai un iekšējai drošībai. Es varu apsolīt, ka budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse.

2017.gada valsts budžeta prioritātes ir drošība (mēs pildām saistības pret mūsu starptautiskajiem partneriem), kā arī reformas veselības un izglītības jomā, un man ir liels prieks, ka valdība koleģiāli un tiešām konstruktīvi spēja vienoties par darbības prioritātēm, turklāt spēja ne tikai vienoties, bet arī konsekventi īstenot tās. Šogad valdība pirmo reizi nolēma veidot arī fiskālā nodrošinājuma rezervi vidējam termiņam; tā ir kā drošības spilvens iespējamu ārējo satricinājumu gadījumā.

Un to visu mēs darījām ciešā sadarbībā ar mūsu partneriem. Ceru, ka intensīvais kopīgais darbs un atklātās sarunas ir kaut nedaudz vairojušas mūsu savstarpējo uzticēšanos.

Par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Mēs esam iesākuši darbu pie nodokļu stratēģijas, un tas darbs turpināsies līdz nākamā gada pavasarim. Vadāmies pēc principa, ka labāk diskutēt un strīdēties pirms lēmuma pieņemšanas, nekā pēc tās. Ja mēs atsakāmies no kādām izmaiņām, tad tam ir jābūt apzinātam lēmumam, un mēs par to būsim vienojušies. Ja kādas izmaiņas būs, tad tās būs tādas, kuras sabiedrība - ne tikai uzņēmēji, bet kopumā visa sabiedrība! - atbalsta.

Mēs strādājam pie nodokļu sistēmas, lai padarītu to taisnīgāku un tādu, kas nodrošinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Strādājam pie izmaiņām, kas iespējamas, tikai visiem vienojoties, nevis direktīvi ko uzspiežot. Un pēdējā laika notikumi ir sāpīga, bet laba mācība. Mums ir joprojām jāmācās deviņreiz nomērīt, pirms griežam, mums ir jāmācās diskutēt un, kā jau es teicu, strīdēties pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pēc tam.

Iecere par sociālo nodrošinājumu ir ļoti svarīga. Es to vienmēr esmu atbalstījusi. Taču pagājušajā gadā, lemjot par minimālajām sociālajām iemaksām un to ieviešanu, mēs acīmredzot nebijām paredzējuši visu; gribēdami izdarīt labu lietu, radījām arī problēmu. Jāatzīst, ka piedāvājums nebija līdz galam izsvērts un radīja draudus daudzu jo daudzu cilvēku darbam un ienākumiem. Pagājušajā gadā, kad tika pieņemts šis lēmums, es biju ekonomikas ministre, un man jāatzīst, ka acīmredzot mūsu analīze nebija pietiekami dziļa un ministrijas balss nebija pietiekami skaļa šo nodokļu izmaiņu ieviešanas procesā. Taču labā ziņa ir tā, ka tad, kad kopīgi saskatām problēmas nozīmīgumu, mēs spējam nevis izlikties, ka tās nav, bet ieklausīties cilvēkos un rīkoties, pat ja tas nav populāri.

Jā, vēlu, jā, lielos strīdos, taču beigās pieņemot lēmumu, kas mazajiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem ir labvēlīgāks un vienlaikus ir liels solis sociālo garantiju virzienā.

Kas tālāk? Par fondiem. Lai nodrošinātu Latvijai ES fondu pieejamību, pietiekamu finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas attīstībai (pēc 2020.gada), mēs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Zemkopības ministriju jau šobrīd esam uzsākuši aktīvu darbu lobējot (es nekautrējos arī no šī vārda).

Par atbalstu veselības nozarei. Vidējā termiņā ir nodrošināta iespēja īstenot atkāpi no budžeta bilances mērķa, tādējādi līdz 2019.gadam nodrošinot iespēju novirzīt papildlīdzekļus veselības nozares reformu īstenošanai līdz pat 0,5 procentiem no IKP, taču bez šī, protams, ir jāmeklē arī papildresursi, un valdība par to ir vienojusies.

Par nākamā gada budžetu. Ir iecerēts turpināt darbu ministriju budžeta pārskatīšanā, mainīt līdzšinējo praksi attiecībā uz jaunajām politikas iniciatīvām, lai tās patiesi būtu jaunas politikas iniciatīvas, nevis kārtējie ministriju budžeta pieprasījumi, - tādas, kas vai nu būtiski attīstīta tautsaimniecību, vai palīdz valdības deklarācijā noteikto mērķu sasniegšanā.

Arī daudzu citu valdības kopīgu uzdevumu risināšanā Finanšu ministrija grib un, es domāju, arī var būt labs atbalsts. Nevis diktators, bet tieši atbalsts un palīgs. Un, lai kāds būtu jūsu lēmums šodien, godātie deputāti, kungi un dāmas, Finanšu ministrijai priekšā ir daudz uzdevumu, kurus nebūs iespējams izpildīt bez lielas apņēmības un drosmes... (nebaidoties kļūt par nepopulāru ministru), un pats svarīgākais - bez visu jūsu atbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Smiekli.) Deputāts Zariņš teica, ka neviens no pozīcijas negrib to teikt. Es gribu.

Jebkurš pieredzējis un zinošs vadītājs, organizators, teiks, ka pirmām kārtām ir vajadzīga sistēma. Sistēma, kas sekmē, lai valsts vadība strādātu iedzīvotāju un valsts labklājības labā.

Otrais. Soctīklos ir ne tikai, kā deputāti rūpējas par savām un dvēseles mājām, bet ir arī labi teicieni. Un viens no šiem teicieniem ir tāds: veiksminieki runā par idejām, neveiksminieki runā par cilvēkiem.

Tērējam labāk laiku idejām šīs sistēmas uzlabošanai, lai tās strādā iedzīvotāju un valsts labklājības labā.

Esam izsūtījuši idejas sistēmas uzlabošanai, bet no opozīcijas neesmu saņēmis nevienu priekšlikumu, viedokli, kritiku vai ideju. Tad kāpēc jūs par tiem cilvēkiem runājat, bet par idejām, kā uzlabot šo sistēmu, negribat runāt? Sakārtojam vispirms sistēmu valsts pārvaldē, lai tā būtu motivēta strādāt iedzīvotāju un valsts labklājības labā, lai valsts pārvaldē strādājošie ir motivēti strādāt, lai viņi ir patiesi pieredzējuši un zinoši organizatori, un tad tērējam savu laiku sarunām un diskusijām par valsts pārvaldē runājošiem... (Dep. A.Bērziņš: “Par vai pret?!”) strādājošiem cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka Latvijas valsts lielākā nelaime šobrīd ir Aivars Lembergs. Es tiešām no sirds tā domāju. Pa īstam. Un, starp citu, viņš arī ir bijušais komunists.

Dana Reizniece-Ozola, jūs pārstāvat smagos, īpaši smagos noziegumos apsūdzētu personu vārdā Aivars Lembergs, kurš šobrīd arī nezin kādā sakarā it kā vada un patiesībā tiešām vada Ventspils domi. Un te ir jautājums jau VARAM ministram. Bet ne par to ir tēma. Jūs esat no partijas “Latvijai un Ventspilij” vai “Latvijai un Aivaram”? Kā sauc to partiju, ko jūs pārstāvat? (Starpsauciens: “Sagatavojies, pirms runā!”)

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates!

A.Kaimiņš. Jūs pārstāvat partiju “Latvijai un Ventspilij”? Tā ir smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga partija. Jūs esat finanšu ministre. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs ir no tās pašas smagos noziegumos apsūdzētās personas - Aivara Lemberga - partijas “Latvijai un Ventspilij”.

Es domāju, ka tas, ko jūs izdarījāt 23.novembrī, kad jūs iedevāt šīs deputātu kvotas 27 miljonu apmērā, ir noziegums pret Latvijas tautu. Jūs apzagāt Latvijas valsts kasi. Aptuveni 10 miljoni aizgāja tieši šim cilvēkam, smagos noziegumos apsūdzētai personai, - Aivaram Lembergam - par to, lai tie mesli būtu... lai jūs, koalīcija, vispār varētu pieņemt šo budžetu. Manuprāt, ja jūs nebūtu Lembergam iedevuši šos 10 vai vairāk miljonus, budžets nebūtu pieņemts. Jūs to ļoti labi zināt, ka tā tas ir. Un tāpēc, Reiznieces-Ozolas kundze, tā ir jūsu atbildība, jo jūs esat finanšu ministre Latvijā, nevis Ventspilī.

Vucāna kungs, tā ir arī jūsu atbildība! Bet, tā kā demisijas pieprasījumu jums šodien nevar izteikt, tas tiek izteikts Reiznieces-Ozolas kundzei.

Savukārt jūs, Reiznieces-Ozolas kundze, tiešām solījāt, kā teica no opozīcijas, ka netiks paaugstināti nodokļi, bet jūs tos paaugstinājāt. Nav labi tā darīt! Pagājušajā nedēļā jūs bijāt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras gada ballē, vai ne? Un šie cilvēki, šie uzņēmēji, uz jums skatījās un gaidīja, ka jūs atvainosieties viņiem par visām tām šausmām, par to ārprātu, to marasmu, kas notiek ar nodokļiem. Bet jūs ieradāties, pārstāvot sevi un savu vīru, kā goda viesis un atstājāt ļoti bezkaunīga cilvēka iespaidu.

Līdz ar to es uzskatu (Starpsauciens: “Artus, par idejām, nevis cilvēkiem!”), ka šīs deputātu kvotas, kuras ir dalītas ar jūsu jāvārdu... Tas, ka Kučinskis nav pateicis stingru nē, - tā ir viņa lieta. Bet šobrīd mēs skatām jūsu lietu, un tā ir jūsu atbildība.

Ja jūs esat strādājuši kopā - gan Vucāns, gan Reizniece-Ozola -, jūs esat, manuprāt, aplaupījuši Latvijas tautu par 27 miljoniem eiro, un līdz ar to es absolūti uzskatu, ka jums ir jādemisionē. Jums ir jāiet prom, kaut gan jūs neesat komuniste.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Diskutējot par labklājības ministra demisiju, es aicināju šeit nākt tribīnē labklājības ministru un pateikt Latvijas tautai, ka tai nav pamata uztraukties - tie, kas šodien maksā nodokļus, pēc tam varēs saņemt valsts apsolīto pensiju. (Dep. H.Abu Meri: “Jūs jau atcēlāt to likumu! Aizmirsāt?!”) Bet labklājības ministrs neatnāca šeit uz tribīni. Neatnāca! Tas nozīmē, ka viņš ir apliecinājis to, ko teica viņa partijas biedrs Smiltēna kungs, - ka Latvijas sociālais budžets nav ilgtspējīgs. Tas ir ļoti nopietni. Tas ir ļoti nopietni! Vai koalīcijas partneri vispār apzinās to, cik nopietnā situācijā mēs pašlaik atrodamies un kādas sekas mūs sagaida? Un kāpēc tas tā ir? Tas ir jūsu piekoptā “veiksmes stāsta” rezultāts - tagadējais demogrāfiskais stāvoklis un tautsaimniecības produktivitātes līmenis. Pie tā jūs esat noveduši šo valsti! Un tāpēc šinī situācijā ir kritiski svarīgi, vai mums... pareizāk sakot, vai tiem, kuri tagad vada valsti, ir sajēga par to, kā mēs varam celt savu tautsaimniecības stāvokli.

Ja runājam par Finanšu ministrijas atbildību, tad jāteic, ka pirmām kārtām es redzu trīs lietas, kuras ir svarīgas, jeb trīs jautājumus, uz kuriem mums ir jābūt skaidrai atbildei.

Pirmā lieta. Vai finanšu ministrei ir vīzija, kā sakārtot mūsu uzņēmējdarbības vidi attiecībā uz nodokļu politiku, lai nodokļu politika būtu tautsaimniecības izaugsmi atbalstoša un, pats galvenais, skaidra un stabila? Ir jābūt skaidram, precīzam redzējumam, kā to panākt, un konkrētam rīcības plānam, kā to darīt.

Otrā lieta. Ir jāsakārto VID darbība. Tas, ko mēs visi esam pieredzējuši un ko mēs publiski esam dzirdējuši, un tas, ko mēs redzam, rada priekšstatu, ka VID strādā, nevis lai apkarotu ēnu ekonomiku, bet lai to piesegtu. Spilgts piemērs tam savulaik bija tikšanās ar Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kad viņš te viesojās un stāstīja par savu pieredzi, kā viņi darbojas. Un tas, kā viņi to dara, lielā mērā ir pateicoties tiem IT risinājumiem, kas viņiem ir pieejami un ar kuru palīdzību viņi spēj izsekot šo ēnu ekonomikas veidošanos un jau preventīvi ar to cīnīties.

Izrādījās, ka arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam ir analoģiskas IT sistēmas, kā apgalvoja kāda augsta VID ierēdne, un pat vēl labākas nekā igauņiem.

Kolēģi, bet tad ir jautājums - kāpēc igauņi var to izdarīt, bet mēs nevaram? Varbūt šīs IT sistēmas kalpo nevis valsts interesēm, bet lai piesegtu ēnu ekonomikā notiekošo, un tiek izmantotas, lai kāds ar to nelikumīgā kārtā varētu ļoti labi nopelnīt? Uz to aizdomīgi norāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarācijas. Jautājums - kur jūs esat bijuši visus šos gadus? Kāpēc tas viss tiek pieļauts? Kāpēc joprojām šeit nav skaidrības?

Un trešā lieta, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga un kur, mēs redzam, atkal viss sāk degt elles liesmās, ir saistīta ar Eiropas struktūrfondu apgūšanu. Vai mēs tos spēsim apgūt sekmīgi un pats galvenais - atbilstoši Latvijas valsts interesēm, tā, lai mēs iegūtu maksimāli un beidzot varētu nostāties paši uz savām kājām? Jo, kā mēs redzam, pašlaik diemžēl situācija ir tāda, ka bez Eiropas struktūrfondiem mūsu valsts attīstība nenotiek, kas atkal ir ļoti spilgts apliecinājums tam, cik nožēlojami ir vadīta šī valsts.

Jautājums - kā mēs dzīvosim tālāk? Vai finanšu ministre redz, kā mēs varam tikt laukā no šīs bedres? Es to gribētu dzirdēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ministres kundze! Mēs ļoti rūpīgi vērtējām šodien pieņemamo lēmumu, un es pēc tam pateikšu, kādu lēmumu mēs pieņēmām frakcijā.

Es gribu runāt par divām lietām. Ir radīts ļoti daudz haosa. Un tas pirmais haoss tika radīts ļoti svarīgā iestādē - Valsts ieņēmumu dienestā -, sākot ar skaļiem paziņojumiem, daudz kur diskreditējot cilvēkus, kas tur strādā, faktiski arī sabiedrības acīs nomelnojot iestādi. Es nesaku, ka viss ir ideāli, arī tur ļoti daudzi noteikti nepilda savus darba pienākumus apzinīgi, godprātīgi un tā tālāk, bet, radot haosu, ir jāatbild arī par to, kā no tā haosa iziet. Ir dots apsolījums, ka šī iestāde būs pilotiestāde pareizas darba samaksas sistēmas piemērošanā darbinieku motivēšanai. Es ļoti ceru, ka tas tā arī notiks.

Es pastāstīšu tikai vienu stāstu no daudziem desmitiem patiesu stāstu, kurus es zinu par mazajiem uzņēmējiem. Stāsts ir par uzņēmēju, kura ir izveidojusi savu biznesu jau astoņdesmito gadu beigās, un visus šos gadus viņa to veiksmīgi ir attīstījusi, nelielu biznesu, kurā šobrīd strādā pieci cilvēki. Pie šīs uzņēmējas decembrī ieradās divi Valsts ieņēmumu dienesta inspektori un pavadīja tur četras stundas. Viņi atklāja, ka uzņēmējas grāmatvedībā 200 eiro ir uzskaitīti divreiz. Pēc tam šī uzņēmēja ar grāmatvedi gāja uz Valsts ieņēmumu dienestu un pavadīja tur divas stundas pārrunās. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests atkal atgriezās pie šīs uzņēmējas un atkal pavadīja vairākas stundas viņas uzņēmumā. Pēc tam tai uzņēmējai vēlreiz ir jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu uzklausīt komisiju, kura lems par sodu, kas viņai ir piemērojams. Man tā uzņēmēja teica: “Es esmu gatava samaksāt šo sodu.”

Bet tagad parēķiniet, cik izmaksā šī Valsts ieņēmumu dienesta administrācija attiecībā pret šo vienu mazo uzņēmēju? Cik maksā katra ierēdņa stunda, kas tika pavadīta, lai konstatētu, ka 200 eiro grāmatvedībā ir divreiz uzskaitīti?

Es esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka grāmatvede, kura šai uzņēmējai kārto grāmatvedības uzskaiti, veidojot gada bilanci, būtu pamanījusi šo kļūdu un to izlabojusi. Tā nav nekāda ļaunprātība, tā nav kaut kāda tur biznesa slēpšana vai peļņas slēpšana, vai kaut kas tāds. Tā vienkārši ir divreiz divās dažādās pozīcijās uzskaitīta viena un tā pati nauda.

Man šī uzņēmēja arī jautāja, vai ir kaut kāda iespēja aiziet pie Valsts ieņēmumu dienesta vadības. Es viņai palīdzēju mājaslapā atrast kontaktus. Nezinu - neesmu pēdējās dienās pajautājusi -, vai viņa ir saņēmusi apliecinājumu, ka var doties uz sarunu, jo viņu patiešām interesēja, kāpēc tik daudz valsts resursu ir jātērē šādai darbībai.

Bet es pateikšu, kāpēc tas tā tiek darīts. Var lepoties ar to, ka notiek milzīga cīņa pret ēnu ekonomiku, bet tā cīņa ir ar nepareizu lozungu, ar nepareizu motivāciju Valsts ieņēmumu dienestā, jo viens no Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku vērtēšanas pamatkritērijiem ir uzliktās soda naudas. Proti, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem daudz vienkāršāk ir aiziet pie mazajiem uzņēmējiem, viņu mazajās grāmatvedībās atrast kaut kādu nekārtību, neatbilstību un nepārtraukti viņus sodīt - tā vietā, lai palīdzētu šiem cilvēkiem un iedotu viņiem informāciju, lai viņi saprastu. Liela daļa šo uzņēmēju tikai neuzmanības dēļ ir pieļāvuši kaut kādu kļūdu, un aiz tā nestāv nekādas ļaunprātības.

Ar šādām darbībām jūs paši diskreditējat sabiedrības acīs savu darbību.

Es ļoti aicinu, lai, Valsts ieņēmumu dienestā ieviešot jauno darba samaksas sistēmu un motivēšanas sistēmu, jūs beidzot mainītu arī principus, pēc kādiem tiek vērtēts Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku darbs.

Nevar būt šāda sistēma: jo vairāk tu sodi, jo lielāku prēmiju tu saņem. Nē! Manuprāt, sistēmai ir jābūt tādai: jo vairāk tevis administrētajā reģionā, novadā vai pilsētā, kurā tu esi atbildīgs par nodokļu iekasēšanu, ir pieaudzis uzņēmēju skaits un ir pieaudzis uzņēmējiem apgrozījums jeb peļņa palielinājusies, jo vairāk tas liecina, ka tu kā nodokļu inspektors tiešām esi sniedzis vajadzīgo atbalstu un stimulējis viņus; tas liecina par to, ka cilvēkiem ir radīta vide, kurā viņi ir spējīgi godprātīgi maksāt nodokļus un attīstīt savu biznesu.

Un par otro lietu. Par haosu nodokļu politikā kā tādā. Ir iztērēti 300 tūkstoši eiro, pasūtot Pasaules Bankai pētījumu. Mēs ļoti gaidām, ceram, ka nākamajos trīs četros mēnešos būs nopietns dokuments, kurā beidzot ar argumentiem būs izskaidrota visa nodokļu politika un būs saprotams tas, kāda dzīve nākamajos gados paredzama valsts ekonomikai un sociālajai politikai.

Un pēdējais mans vēlējums. Lūdzu, ministres kundze, izņemiet no savām runām to tekstu par 60 ietaupītajiem miljoniem! Jūs ļoti labi zināt, ka tie ir meli. Nav nekādu ietaupītu 60 miljonu! Lielākā daļa no tiem līdzekļiem ir vienkārši naudas plūsmas optimizācija. Tie ir līdzekļi, kuri netiktu iztērēti, jo tie bija iztērēti pirms tam vai... tie nekad netiktu iztērēti.

Mans liels lūgums: lūdzu, beidziet atkārtot šo rindkopu savās runās!

Frakcija “No sirds Latvijai” šodien nepiedalīsies balsojumā (Starpsauciens: “Opā! Kāpēc?!”) tieši tāpēc, ka mēs uzskatām (Dep. A.Kaimiņš: “Es nobalsošu jūsu vietā!”), ka šodienas sēde ir sēde, kurā daži saņems dāvanu - amatu, ar ko var tālāk celt savu profesionālo karjeru -, bet daži saņems žagarus. Bet šie žagari - vienkārša atbrīvošana no amata - būtu pārāk mazs nosodījums. Mūsuprāt, radītais haoss ir pašam jāsakārto un paveiktais jāpierāda nākamajos trīs četros mēnešos. Mēs ļoti rūpīgi sekosim līdzi tam, kā tas izdodas. Būtu viegli pārsēsties deputāta krēslā un neatbildēt par to, kas līdz šim ir darīts. Mēs vēlamies šim darbam patiešām rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi!

Un īpaši vēršos pie jums, Kalnozola kungs! Es esmu šeit, lai atbildētu jums.

Jūs teicāt, ka esot jārunā par idejām. Tad nu es aicinu jūs rūpīgi iepazīties ar Saeimas sēžu darba kārtībām, ar likumprojektiem, kas ir iekļauti šajās darba kārtībās, un it īpaši - ar priekšlikumiem, kuri iesniegti par šiem likumprojektiem. Jo teju katrā Saeimas sēdē, īpaši 23.novembrī, kad tika izskatīts budžets, un 20.decembrī, kad tika labotas budžetā pieļautās kļūdas, jūs atradīsiet Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegtas konkrētas idejas, konkrētus priekšlikumus. Taču jāteic, ka lielākā daļa no šīm idejām šeit, Saeimā, tiek noraidīta no koalīcijas deputātu puses bez apspriešanas no Saeimas tribīnes. Tie esat jūs, kuri nevēlas apspriest idejas, un tie esam mēs, kuri šīs idejas piedāvā. Bet šo kļūdu jūs varat labot jau šodien, jo jau šodienas darba kārtībā atradīsiet vairākus Latvijas Reģionu apvienības piedāvātus priekšlikumus, kurus varēsiet šeit apspriest un izlemt nevis kā balsošanas mašīna, bet ar galvu un sirdsapziņu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā tiešām ir viena no retajām reizēm, kad diemžēl mēs redzam, ka koalīcijas deputāti nenāk un vispār nedebatē par pieprasīto ministru demisiju. Es arī neplānoju šodien nākt līdz brīdim, kad redzēju, ka vienīgie divi drosmīgie cilvēki koalīcijā, neņemot vērā demisijas pieprasījuma saturu, ir finanšu ministre Reiznieces kundze un brālis Valdis. Citu drosmīgu cilvēku jūsu vadītajā koalīcijā nav. Nav! Nav tāpēc, ka jūs visi paši neesat bez vainas attiecībā uz to, ko jūsu koalīcija ir darījusi šeit gadiem. Gadiem! 2011.gadā jums bija tiesiskuma koalīcija, šodien jums vēl nezin kāda koalīcija, un tā jūs turpināt to nabaga Latvijas tautu slaukt.

Atgriezīsimies, piemēram, pie 2009.gada, kad uzkrājums sociālajā budžetā bija 1,3 miljardi eiro. 2012. un 2013.gadā uzkrājums sociālajā budžetā - 350 miljoni eiro. Tie ir reāli skaitļi, tā ir realitāte. (Dep. E.Putra: “Cik ir sociālajā budžetā šodien?”) Tagad ir 550. (Dep. E.Putra: “650!”) Super! Respektīvi, katru gadu līdz 2014.gadam uzkrājums sociālajā budžetā samazinājās. Un tas bija apstākļos, kad valdība turpināja uzpūst ierēdņu birokrātisko aparātu un turpināja Latvijas valsti slaukt uz vairāku saimniecisko projektu rēķina, uz Citadeles rēķina, uz izzagto krājbanku, izlaupīto metalurgu rēķina, uz metāllūžņiem armijai, uz putnu izpostītās VID ēkas, lūstošo vilcienu, e-skolas un citu e-projektu rēķina. Tur viss bija mērāms miljonos. Es joka pēc pajautāju šodien Čalovskim, cik maksā e-veselības projekts. Viņš man atbildēja: 400–450 tūkstošus. Trīs cilvēki to varētu uztaisīt divu gadu laikā. Apskatieties, cik jūsu uzturētā valsts pārvalde ir iztērējusi šiem projektiem! Kur ir individuālā atbildība par katru no šīm lietām? Nāciet, stāstiet! Neviens no jums nenāk. (Dep. E.Smiltēna starpsauciens.)

Spolītis... Smiltēn, paklausies! Vai Spolītis atmaksāja no pretkorupcijas komisijas iztērēto naudu? Atmaksāja? Kur ir individuālā atbildība? Paklusē, nerunā tagad ar mani! Kur ir valdības vadītāju atbildība? Lai nāk Dombrovskis. Izsauciet Dombrovski uz šejieni! Lai nāk Straujumas kundze! Lai izstāsta, kā valsts tika vadīta kopš 2009.gada! Lai nāk jūsu attiecīgo atbildīgo komisiju vadītāji un runā par visām šīm problēmām, kuras ir radušās. Kur ir valdības vadītājs šodien? (Starpsauciens: “Atvaļinājumā!”) Tā ir valdības vadītāja atbildība. Valdības vadītāja šajā sēdē nav. Kur ir Valsts prezidents? Visi teica - tā ir mana atbildība, esmu atbildīgs, es par kaut ko tur esmu atbildīgs... Nākamgad 20 tūkstoši mikrouzņēmumu aizvērsies. Viss. Neviens nav atbildīgs. Televīzijas kameru priekšā pagozējās, šodien visiem ūdens mutē, sēž, klusē. Un jūs... jums nav, ko teikt. Es saprotu, kāpēc jūs nenākat. Tāpēc, ka jums vienkārši ir kauns. Un šādos brīžos man tiešām ir žēl... man ir žēl šādos brīžos, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. (Starpsaucieni.) Paņemtu profilakses pēc... pāris nostādītu pie sienas, un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. (Dep. E.Putra: “Tā ir Ziemeļkoreja, Elksniņ!”) Mums būtu izaugsme! (Starpsaucieni.)

Jautājums attiecībā uz sociālo budžetu, attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli netika apspriests ne šogad, ne pagājušogad budžetā. Tas ir 2015.gada jautājums - Straujumas valdības jautājums. Kad Ministru kabineta sēdē 2015.gada 22.septembrī viņa runāja par to, ka ir nepieciešams ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu mikrouzņēmumiem, toreiz neviens no valdības ministriem pret šo jautājumu neiebilda. Starp citu, vienīgā, kas runāja par iespējamiem tās reformas nosacījumiem, kuru jūs realizējāt, bija Reiznieces-Ozolas kundze. Vienīgā šajā ietvarā! Bet kur ir atbildīgais - Reirs? Viss! Viņš jau ir notinies! (Dep. S.Āboltiņa: “Bet tu aizstāvi Danu, ja?”) Par viņu nobalsoja, un viņam ir pie kājas, kas tagad šeit notiek un ka tagad viņa atbildība faktiski ir novelta uz nākamo - ministri, kuras runā bija ietvertas principā visas tās problēmas, kuras ir atstājis viņai uz galda Reirs, kurš veiksmīgi no tā visa ir notinies.

2015.gadā jūs plānojāt, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2017.gadā palielināsies par 57 miljoniem eiro, 2018.gadā - par 97 miljoniem eiro. Kur ir solītais? Nav.

Rīga - Rīga! - pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad ieskaitīja 86 miljonus eiro, nākamgad ieskaitīs 91 miljonu. (Dep. I.Viņķele: “Rīgu varēji nepieminēt!”) Bija laiki... daudzi no jums vēl atceras tos laikus... nu, jūs jau komunisti un oktobrēni puse te... jūs atceraties tos laikus, kad izlīdzināšanas mehānismā finansējums no valsts budžeta un finansējums, piemēram, no Rīgas bija vienāds. Uz šo brīdi jūsu vadītās pašvaldības - jūsu, koalīcijas, vadītās pašvaldības - caur izlīdzināšanas fondu lielā mērā uztur tieši Rīga. Nāciet debatēt, piesakieties! O, cik daudz drosmīgo jau parādījušies! (Starpsaucieni.) Jā? Nāciet!

Tikmēr visa valsts šajā visā ietvarā ir tiešām iebraukusi, atvainojiet, pakaļā. Tiešām! Vārda tiešākajā nozīmē! Jūs baidāties saukt vārdus tiešajā nozīmē. “Idiots” - tas jau ir normāli, tas ir atļauts, jūs to esat legalizējuši. (Dep. I.Viņķele: “Izslēdziet mikrofonu!”) Būs nākamais vārds, kas tiks legalizēts.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, ja ir jāaiziet kaut kam no šīs valdības, tad ir jāaiziet visai valdībai, nevis tās atsevišķiem ministriem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu jau izskatās, ka pilnmēness atkal uzplaucis.

Vai man gribas, lai te būtu tā kā Ķīnā? Nu, dažubrīd... Pēc Elksniņa kunga uzrunas - jā, jo Ķīnā, cik es zinu, ar opozīciju ir gauži švaki, un tie, kurus, kā Elksniņa kungs minēja, liek tur pie sienas, - tie parasti ir tie, kas mēģina būt opozīcijā. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tas par murgu?!”)

Nu, šobrīd mēs ļoti godprātīgi uzklausām opozīcijas viedokli, un opozīcija aicina finanšu ministri sniegt atskaiti Saeimai.

Un, raugiet, uz jautājumu, kāpēc pozīcijas deputāti tik maz nāk šeit debatēt, es atbildētu: tāpēc, ka, es šobrīd esmu pilnīgi pārliecināts, debatēt ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo, piemēram, viens cilvēks, kurš arī parakstīja šo neuzticības izteikšanu Danai Reiznieces-Ozolas kundzei, visu viņas tiešām izsmeļošās runas laiku... un arī Kaimiņa kungs - kur viņš palika?... (Dep. A.Kaimiņš: “Šeit! Šeit! Es esmu šeit!”). Viņas uzrunas laikā oktobrēns Viļums ļoti aizrautīgi pētīja dažādas karikatūras. Un tā ir... (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu runā, Līdaka! Par tēmu!”) tā ir opozīcijas attieksme pret ministru. Šinī gadījumā es runāju par tēmu, jo es runāju par attieksmi pret ministru. Manuprāt, finanšu ministram ir pietiekami daudz uzdevumu, lai viņš darītu savu darbu, nevis bezjēdzīgi mēģinātu oktobrēnam Viļumam stāstīt kaut ko par valsts finansēm. Tas ir viens. (Dep. A.Kaimiņš: “Cik tev kvotās aizgāja nauda?!”)

Otrs. Protams, paldies Dievam, ka Dana Reiznieces-Ozolas kundze nav bijusi partijā. Vismaz komunistiskajā partijā ne. Šinī sakarā man gribētos tādu nelielu anekdoti.

Zariņa kungs šoreiz iztika bez anekdotēm. Nu tad es izstāstīšu anekdoti par aizejošo ministru. Aizejošais ministrs atstājis savam pēctecim atvilktnītē trīs vēstulītes ar nosacījumu - kad būs grūti, lai ver vaļā. Nu ir grūti. Atver ministrs pirmo vēstuli, tur rakstīts: “Visu gāz uz mani.” Labi, kādu laiku tiek sveikā cauri. Atkal grūti. Atver otru vēstulīti: “Soli. Soli! Soli! Soli!” Labi. Sola. Pēc kāda laika arī tas neiet cauri, atver trešo vēstulīti un tur teikts: “Raksti trīs vēstulītes.”

Šis finanšu ministrs pat pirmo vēstulīti, vismaz publiski, nav atvēris, savus priekšgājējus nav kritizējis un nav uz viņiem pārmēru gāzis virsū to, ko viņi varbūt ir pelnījuši, varbūt nav. Šis ministrs arī otro vēstulīti nav atvēris un nav bezjēdzīgi solījis to, ko nevar izdarīt. Un līdz ar to prasīt tagad rakstīt trešo vēstulīti nevajadzētu.

Vēlēsim veiksmi ministrei, kura patiešām strādā ar azartu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Vispirms pavisam īsi komentēšu Elksniņa kunga uzstāšanos. Viņam bija jāpūlas ilgu un garu laiku, lai uzskaitītu visas tās vietas, kur valdības ir kļūdījušās. Rīgas domei jau tas ir vienkāršāk, jo to var nosaukt divos vārdos - “Rīgas Satiksme” -, un tur viss, teiksim, satilpis. Un ar to ūdens turēšanu mutē arī jābūt uzmanīgiem, jo tas var būt arī nano ūdens, un to jau mēs nezinām, kādas sekas tas var izraisīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu, lūdzu!”)

Runājot par (Dep. A.Kaimiņš: “Tēmu!”) pieprasīto demisiju. Atbildēsim sev uz jautājumu: kurš politiķis ir konstruktīvāks - vai tāds, kas, pieņemot kļūdainu lēmumu, pat redzot, ka tam nav labu rezultātu, spītīgi turpina pie tā turēties, neraugoties uz tā izraisītajām sekām, vai tāds, kuram pietiek drosmes maksimāli ātri atzīt savas kļūdas un tās laikus novērst.

Kad mikrouzņēmumu nodokli ieviesa pirms tiem gadiem, vai tad kāds varēja paredzēt, ka šodien būs tāda situācija, ka tūkstošiem celtnieku būs mikrouzņēmuma darbinieki, tūkstošiem taksistu arī un pat valsts akciju sabiedrībās būs kaut kādi tādi procesi sākušies, ka visi kļūst par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Protams, to neviens nevarēja paredzēt. Bija jau viss labi domāts, un varbūt tiešām vajadzēja toreiz, pirms diviem gadiem, arī ieklausīties VIENOTĪBAS teiktajā. Es nemaz nešaubos par to. Bet šobrīd mēs joprojām nezinām, kāda tad īsti ir šī proporcija mikrouzņēmumos. Kuru tad beigu beigās ir vairāk? Vai tie ir patiešām godīgie uzņēmēji vai tie ir šie nodokļu optimizētāji? Un tieši tāpēc es uzskatu, ka Finanšu ministrijas vadībai ir jāpaliek savā vietā šobrīd, viņiem ar to ir jātiek galā līdz maijam, kā mēs saprotam, un ir jānoskaidro, kādas ir šīs proporcijas, kādas ir teorētiskās finanšu plūsmas, un tad ir jānāk ar kaut kādiem jauniem lēmumiem šajā sakarā.

Bondara kungs, jūs kādreiz vadījāt banku. Kā būtu, ja jūs, piemēram, bankā pateiktu: “Nu tā, mums tagad četrus gadus depozīta procents būs pieci.” Blakus esoša banka uzliktu sešus procentus, vēl cita banka uzliktu septiņus. Bet jūs četrus gadus tikai piecus. Tikai piecus! Kas būtu ar jūsu banku tādā situācijā? Es domāju, ka tieši tāpat arī valstij ir jāreaģē uz nodokļu izmaiņām blakus esošajās valstīs, jāreaģē uz ekonomisko situāciju. Nevar tā - pirms vēlēšanām pateikt: “Mēs nemainīsim!” - un četrus gadus arī nemainīt, neskatoties ne uz ko, neraugoties ne uz kādām situācijām. (Dep. M.Bondars no zāles: “Kas noticis blakusvalstī? Pastāstiet! Kas noticis blakusvalsts ekonomikā, Seržanta kungs?”) Bondara kungs, es tagad runāju vai jūs? Jūs jau te bijāt. Nē, es jums tikai vienkārši novēlu...

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Seržanta kungs!

K.Seržants. Jūs vēl esat diezgan jauns cilvēks. Es pieļauju, ka jūs varbūt kādreiz arī tiksiet pozīcijā, tiksiet valdībā, varbūt pat ministrs būsiet, un es jums novēlu, lai žurnālisti tad nevilktu ārā šīs jūsu runas, kuras jūs sakāt Saeimā, un nejautātu jums: “Bondara kungs, kurā brīdī jūs bijāt patiess - tad, kad bijāt opozīcijā, vai tad, kad esat pozīcijā?”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A.Krauze (ZZS).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlētos stāstīt par to, ko ir izdarījusi finanšu ministre (Dep. M.Bondars: “Tu esi speciālists par bitēm, ne finansēm!”), bet nav jau jēgas, jo es zinu, ka jūs taču neklausīsieties! Jūs, tie, kas esat parakstījuši šo demisijas pieprasījumu, neieklausījāties arī sabiedrībā. Un labs piemērs ir tā reize, kad ārā pie Saeimas nama stāvēja mikrouzņēmumu pārstāvji. Toreiz jūs, tie, kas parakstījāt, mums teicāt: “Ieklausieties!” Tad, kad mēs ieklausījāmies, jūs teicāt: “Nē, tas ir slikti, ka jūs ieklausījāties!”

Ir radīts haoss.

Mans ieteikums arī šoreiz: ieklausīties, ko saka organizācijas, ko saka darba devēji, ko saka profesionālās organizācijas par finanšu ministres darbu. Un Latvijas Darba devēju konfederācija ir pateikusi nē Jāņa Reira un Danas Reiznieces-Ozolas demisijai. (Dep. M.Bondars: “2017.gada budžetu arī atbalstīja!”) Arī lauksaimnieku organizācijas ir pateikušas nē. Un te es gribētu citēt, ko tās saka par darbu. Jūs neieklausījāties manī, jūs neieklausījāties manos kolēģos, taču varbūt jūs tomēr ieklausīsieties organizācijās, kuras pārstāv vairākus tūkstošus - vairāk nekā 10 tūkstošus! - lauksaimnieku, darba devēju. Ko saka lauksaimnieki? “Uzskatām, ka uzsāktais darbs ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ir konstruktīvs. Ir diskutēts par vairākām jautājumu grupām - samazināto un reverso PVN, uzņēmumu ienākuma nodokli, par sezonas strādnieku atalgojumiem un citiem jautājumiem. Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija gatava uzsākt diskusiju par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Lauksaimniekiem tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad tiek iegādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme.” To saka liela organizācija - Zemnieku Saeima.

Ko saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome? “Īpaši gribam uzsvērt ministres būtisko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā tieši lauksaimniecības nozarē. Ātri un efektīvi ieviestā reversā PVN, pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumiem ar graudiem jau šajā gadā ir devusi redzamus rezultātus, no nozares izskaužot krāpnieciskus darījumus ar graudiem,” uzsver lauksaimnieki.

Nu tad, cienījamie pieprasījuma parakstītāji, padomājiet arī par to, kas ir izdarīts! Jūs to neredzat, es saprotu. Bet tomēr padomājiet un balsojiet citādāk, nekā esat iecerējuši! Es jūs aicinu, lai gan es jums neticu.

Tagad ir Ziemassvētku laiks, tas ir tāds mierīgs laiks, un vienīgais trakums bija varbūt lielveikalos - iepirkšanās drudzis. Tagad es redzu, ka atsevišķi kolēģi rosina tādu Ziemassvētku trakumu arī šeit - Saeimā.

Paldies. Un priecīgus svētkus! (Starpsauciens: “Tev arī!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Lai cik mums būtu pilna sirds un lai kā kurš taisās iet uz pašvaldību vēlēšanām, bet, manuprāt, tas, kas šodien notiek diskusijās, liecina par to, ka mēs pārkāpjam kaut kādas robežas (nerunāsim par Ziemassvētku laiku)... arī tādas, lai arī pakurtējušas, Latvijas politiskās vides robežas. Ja jurists, deputāts, mūsu kolēģis, Daugavpils mēra amata potenciālais kandidāts, sociāldemokrātu partijas jaunā zvaigzne, var no tribīnes aicināt kā metodi politisko lēmumu kvalitātes uzlabošanai izmantot pielikšanu pie sienas, kas nepārprotami nozīmē to, ko tas nozīmē - nošaušanu, tad acīmredzot Elksniņa kungam ir vai nu ļoti dīvaina izpratne par ētiku, vai arī tās nav, vai arī tas jau ir nopietnākas ekspertīzes jautājums. Šādas diskusijas nav pieļaujamas.

Kolēģi, lūdzu, saglabājam kaut kādu ietvaru. Tā ir sabiedrības tracināšana, tas ir tiešs vai netiešs aicinājums uz vardarbību. Es neapskaužu Daugavpils domi, ja jums izdosies tikt tajā ievēlētam, Elksniņa kungs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Par vienu lietu maziņš paldies finanšu ministrei - par to, ka viņa vispār uzkāpa tribīnē! Paldies.

Bet toreiz, putras vārīšanas naktī, kad jūs izlikāties kurla, es nezinu, vai tā bija izlikšanās, ka nedzirdat neko, vai varbūt bija tamponi ausīs, jo jūs noskaitījāt tikai to sagatavoto pantiņu. Arī šodien jūs nedzirdējāt neko no tā, ko jums prasīja: par meliem, solījumiem, brāķi, godprātību un tā tālāk. Uz jautājumiem, kurus uzdeva, atbildes nebija. Un tāpēc es vēlreiz atgādināšu to, ko jūs personīgi esat parakstījusi, proti, parakstot Latvijas Republikas vidējā termiņa budžetu 2017., 2018. un 2019.gadam. Es to saku kā piemēru, kādu brāķi jums dod parakstīt un kā tā drīkst. Jūs rakstījāt, ka tiesību akta projekts atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Latvijas Republikas budžets, kur ir viss - atmaksas starptautiskajiem investoriem, kredīti, saistības pret NATO un tā tālāk. Jūs burtiski tajā pašā lappusē esat parakstījusies: “Šo jomu projekts neskar.” Neskar darbību starptautiskajās misijās, neskar saistības pret Eiropas Savienību... Jūs to esat parakstījusi! Kā mēs varam ticēt tādiem papīriem?!

Nākamais piemērs. Tajā sadaļā, kurā jūs toreiz rakstījāt, ka likumdošanu un likumu izpildes jautājumus šis jautājums neskar. Šajā budžetā nav neviena vārda, piemēram, par to, ka zinātnei netika piešķirti plānotie un ar likumu noteiktie procenti. Tad būtu paketē skaidri un gaiši pateikuši: šogad apturam šī likuma darbību par finansējuma piešķiršanu. Šajā likumā ir noteikta nauda, kas nevar nodrošināt Latvijas černobiliešus ar rehabilitāciju, kas likumā ir paredzēta - katru gadu viņiem ir tiesības to saņemt. Viņi tagad saņem reizi četros gados. Tad nāciet ar projektu un lieciet kopā ar paketi: “Mēs, Dana Reizniece-Ozola un pārējie valdības locekļi, šogad nepildīsim šādu likumu.” Tas pats ir attiecībā uz nepamatoti represētām personām. Arī šī visvairāk cietusī Latvijas personu grupa nesaņems neko... nevis nesaņems neko, bet viņiem garantētā termiņa vietā tas tiek atlikts divas trīs reizes. Nu, būsim korekti tādās lietās!

Vēl viena lieta, ko, piemēram, šai pašā dokumentā, ko jūs esat parakstījusi, ko jūsu ierēdņi (turklāt droši vien prēmētie) jums pagrūduši parakstīt, bet jūs neesat lasījusi, ka tiesību aktu projekti neskars institucionālo sistēmu un tās uzbūvi. Tātad nebūs reorganizācijas VID. Jūs sakāt - būs. Tad rakstāt, ka nebūs. Un tādu piemēru tajā dokumentā ir dikti daudz.

Līdz ar to ir otra lieta, kādēļ es nācu tribīnē. Man lūdza to pateikt 30 tūkstošu Latvijas mediķu vārdā - par to necieņu un par tiem meliem, kas bija attiecībā pret Latvijas mediķiem. Tad, kad jūs nācāt ar budžeta portfelīti uz Saeimu un viņi... bija atraktīva akcija - “Zaļās nāves akcija” jeb “Zaļās izkapts akcija”, un viņi visu šo ceļu jūs pavadīja, visu ceļu ielas malās stāvēja pieredzējuši ārsti sirmām galvām, kuri glābj... Bet jūs nevienu vārdu viņiem nepateicāt, nepārrunājāt, un kad viņi rakstiski iesniedza, arī melojāt. Un jūs nemākat atvainoties. Un tās ir tās lietas, par kurām tagad Latvijas mediķu sabiedrība ir ļoti apvainojusies: nav budžeta, un jūs personīgi pat neesat atvainojusies.

Es uzskatu, ka tikai šo divu piemēru dēļ jūs esat pelnījusi krist negodā un pamest šo amatu.

Es balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šīs debates liecina nevis par to, ka viens vai otrs ministrs atbilst vai neatbilst savam amatam... Nav runa arī par to - labi vai slikti strādā Ministru kabinets. Tas, par ko šodien bija runa, ir apliecinājums tam, ka mēs pārdzīvojam dziļu parlamentāro krīzi.

Šodien Līdakas kungs teica, ka, lūk, ministrs ir aizņemts cilvēks un viņam nav ko tērēt laiku, būt šeit, Saeimā, tikties ar deputātiem, debatēt ar deputātiem. Nu, tas ir tā kā bišķītiņ pāršauts pāri strīpai, jo, dzīvojot parlamentāras republikas apstākļos, viens no svarīgākajiem jebkura ministra pienākumiem ir skaidrot to, kas ir iecerēts, nevis Koalīcijas padomes sēdēs, bet visās frakcijās, tajā skaitā arī koalīcijas partiju frakcijās.

Mēs esam izveidojuši tādu interesantu veidojumu, kurš nav minēts nevienā normatīvajā aktā un kurš saucas “Koalīcijas padome”, un Koalīcijas padomes lēmumi ir obligāti koalīcijas frakcijām. Bieži tie nav saprotami opozīcijai, jo tas, ka ar opozīcijas viedokļiem var nerēķināties, pie mums ir izplatīta un vispārpieņemta prakse. Neatkarīgi no tā, vai opozīcija ir liela vai maza, ir domājoša vai nav domājoša, tā apvieno dažādus cilvēkus. Bet tāda prakse diemžēl mums ir izveidojusies, un līdz ar to šodien mēs sastopamies ar to, ko paši esam sējuši un kas ir izaudzis uz mūsu labvēlīgās augsnes, un pēc tam mēs sākam taisnoties, skaidroties, runāt par aicinājumiem uz vardarbību un pārējām muļķībām.

Man šķiet, ka šodien tomēr būtu īstais laiks padomāt par to, ka mēs esam parlamentāra republika un katram ministram neatkarīgi no tā, kādu partiju viņš pārstāv valdībā, ir pienākums pastāvīgi kontaktēt ar visiem 100 deputātiem ne tikai tāpēc, ka tās ir 100 gudrās galvas, bet arī tādēļ, lai tās galvas kļūtu gudrākas, lai lēmumi, ko pieņem Saeima un valdošā koalīcija, būtu saprotami visai sabiedrībai, sākot ar sabiedrības priekšstāvjiem. (Dep. A.Bērziņš: “Pareizi! Absolūti piekrītu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. (Starpsauciens: “Tu jau esi īss!”) Ļoti nepatīkami, ka šinī zālē tika izteikts tāds teiciens - par pielikšanu pie sienas. Vai mēs esam aizmirsuši mūsu vēsturi? Latvijā daudzi cilvēki tika pielikti pie sienas, un to izdarīja mūsu pašu cilvēki 1919.gadā - sarkanie strēlnieki ar Stučku priekšgalā, kas atgriezās Latvijā 1919.gadā! Viņi bija ļoti populāri, bet viņi zaudēja popularitāti ārkārtīgi ātri ar savu brutalitāti un pielikšanu pie sienas.

Tie strēlnieki, kas palika Latvijā, - tie cīnījās par Latvijas neatkarību un neatgriezās... Bet tos, kas atgriezās Krievijā, - arī tos visus pielika pie sienas Staļins 1937.gadā.

Tāpēc es lūdzu, lai šinī zālē nekad šis izteiciens vairs neatkārtotos. Un, Elksniņa kungs, jūs par to vēl atbildēsiet, jūs redzēsiet, ar savu sirdsapziņu.

Es tāpat aicinu izbeigt šīs sarunas. Es atbalstīšu Danas Reiznieces-Ozolas kundzes palikšanu finanšu ministres amatā, jo ir grūti atzīt kļūdas un tās labot. Un es to cienu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šodien mēs apspriežam Māra Kučinska vadītās valdības nu jau otra ministra demisijas pieprasījumu.

Uzskatu par savu pienākumu šodien kāpt tribīnē ne jau tāpēc, ka deputāts Kaimiņš savā runā pieminēja manu uzvārdu saistībā ar Ventspili, pilsētu, kurā es dzīvoju un kuras attīstībai esmu ieguldījis... esmu veltījis savas dzīves pēdējos 18 gadus. Un ne jau pēc Aivara Lemberga vai kādas citas personas, bet tieši pēc Māra Kučinska lūguma es pārgāju no Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas darbā uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un galvenais iemesls, kāpēc es kāpju tribīnē, ir tas, ka mēs runājam šobrīd par Danas Reiznieces-Ozolas kā finanšu ministres darbu, un Danu es pazīstu tieši tikpat ilgi - 18 gadus -, kopš tā brīža, kad viņa kļuva par pirmā kursa studenti. Un visos šajos gados man ir bijusi iespēja redzēt gan viņas veiksmes, kuru ir bijis daudz, gan arī kļūdas un spēju šīs kļūdas saskatīt, šīs kļūdas labot, nekaunēties atzīt, ka tā ir noticis.

Vēl es gribu minēt to, ka šajā periodā Dana ļoti daudzas reizes ir spējusi uzņemties atbildību tajās situācijās, kad nav bijis skaidra risinājuma, ko tālāk darīt. Arī šobrīd ir tāda situācija, pie kuras mēs esam nonākuši šeit, Saeimā, saistībā ar to sēdi, kas bija pirms divām dienām, saistībā ar 20.decembrī pieņemtajiem lēmumiem. Jo, godātie kolēģi, ja es jums pajautāšu, vai kādam no jums ir skaidrs redzējums par to, kā mums vajadzētu virzīt jautājumu par sociālajām iemaksām (Dep. M.Bondars: “Jā! Jā! Ir! Ir skaidrs redzējums!”), lai tās problēmas atrisinātos, vai kādam ir skaidrs redzējums par to, kādam būtu jābūt mikrouzņēmumu nodokļa režīmam (Dep. M.Bondars: “Ir! Jūs tikai nedzirdat to redzējumu!”) vai režīmam, kas stātos tā vietā, tad mēs šodien par tām lietām diskutētu pavisam citā veidā. (Dep. I.Zariņš: “Kur jūs agrāk bijāt ar šiem jautājumiem?!”) Es cienu Danu par to, ka viņa šādās situācijās nebaidās uzņemties atbildību, nebaidās iet iekšā praktiski nezināmajā. Lai tādus jautājumus risinātu ar skaidru vīziju, ir vajadzīga diskusija. Diskusija gan Saeimā, Saeimas komisijās, gan ar sociālajiem partneriem, gan ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus, iespējams, mēs neuzklausījām tad, kad lēmām par atbilstošiem budžeta paketē esošiem jautājumiem...

Šis ir mūsu kopīgi ejamais ceļš, un Dana arī šodien ar savu runu apliecināja to, ka viņa ir gatava šo ceļu iet. Tāpēc es aicinu neatbalstīt viņas demisijas pieprasījumu un ļaut viņai kā finanšu ministrei virzīt tālāk šīs lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 53, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie deputāti! Visus deputātus un Saeimas darbiniekus aicinām uz tradicionālo Ziemassvētku ieskaņas pasākumu Sarkanajā zālē.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Zenta Tretjaka... ir, Jānis Trupovnieks... ir, Jānis Urbanovičs... ir, Juris Vectirāns un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Andra Bērziņa apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieku”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Bērziņa apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieku”! (Dep. A.Klementjevs: “Kur viņš ir?! A kā viņš izskatās?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi. Dep. A.Bērziņš: “Ziedi! Kur ir ziedi?!”)

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi pēc tiesneša un citu klātesošo amatpersonu iztaujāšanas ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Erlenu Ernstsonu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es gribēju ilgi par šo tematu runāt, bet tad nolēmu: paēdis nepaēdušo nesapratīs...

Ir jāuzlabo motivācijas sistēma tiesībsargājošajā sistēmā, lai par tiesnešiem vēlētos būt labākie un pieredzējušākie juristi no tiesībsargājošās sistēmas. Kā saka, sistēmas darbinieki, dzīvesgudri. Lai krimināllietas izskatītu tiesneši, kuriem ir daudzu gadu pieredze izmeklēšanas darbā, un kriminālistikas labākie advokāti. Lai ģimenes un bērnu lietas izskatītu dzīvesgudri un pieredzējuši tiesneši ar psihologa izglītību, kā tas ir Amerikā. Lai mūsu tiesībsargājošās sistēmas, tiesu lēmumi nebūtu atkarīgi no cilvēku mazvērtības kompleksiem, savstarpējās pazīšanās vai aizvainojuma par dzīvi un neietekmē tiesnešu lēmumus.

Aizdomāsimies. Man ir liels lūgums. Cik objektīvs var būt tiesnesis, kurš saņem 10 reižu mazāk nekā parasts advokāts, kas piedalās tiesas sēdē? Ja mēs runājam par konkrēto tiesnesi, tad viņš ir tāds pats kā tas, kuru mēs apstiprinājām iepriekšējā Saeimas sēdē. Tas ir tiesnesis - jurists teorētiķis. Viņa CV neparādās neviens gadījums, ka viņam būtu kaut kāda prakse, zināšanas, pieredze praktiskajās jomās. Tāpēc es jums tiešām neiesaku saistīties ar mūsu tiesu sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Es mēģināšu iztikt bez diagnozēm... Tas, ko sabiedrība acīmredzot sagaida no mums, ir profesionāls darbs. Varbūt nevajag runāt... es atļaušos krieviski - ņe čital, no mņeņije imeju (neesmu lasījis, bet man par to ir viedoklis) -, attiecinot to uz šo viedokli par tiesu sistēmu. Un tieši tāpat, Kalnozola kungs, kā par mūsu darbu un mūsu profesionālitāti cilvēki lemj gan no tā, kā mēs šeit debatējam, gan no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī rīcības ārpus šī parlamenta sienām, tieši tāpat ir profesionāla sistēma, kādā veidā tiesneši tiek pieņemti un apstiprināti.

Es gribu atgādināt, ka ir diskutēta arī šī barjera par 25 gadiem, un par tiesnesi nevar kļūt cilvēks, kas ir jaunāks par 25 gadiem, tieši tāpat kā par Satversmes tiesnesi nevar kļūt cilvēks, kas ir jaunāks par 40 gadiem, un tieši tāpat, pirms viņš kļūst par tiesnesi, ir ļoti garš un sarežģīts process, un šis konkrētais tiesnesis tiešām šobrīd skata Maxima lietu.

Un, manuprāt, jāļauj šim cilvēkam strādāt. Nav nekādu šaubu ne tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kuras ir vērtējušas viņa atbilstību, ne arī Juridiskajā komisijā. Ne velti ziņotājs uzsvēra, ka mēs vienbalsīgi atbalstījām to, lai šis tiesnesis varētu turpināt savu profesionālo darbu.

Un visi kopā būsim tomēr nedaudz profesionālāki, nevis vadīsimies no kaut kādām aplinkus... vai no savas personīgās sliktās pieredzes, pieņemot savus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Ziņotājs vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... (Dep. I.Zariņš: “Jūs divatā?! Kas jums te notiek?”) Šeit rakstīts - referents Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie klātesošie! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Uz otro lasījumu komisijā esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! 1. un 2. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegtie priekšlikumi - ir skatāmi kopā. Apliecinu, ka likumprojekta izskatīšana komisijā bija šaubu un pārdomu pilna varbūt tāpēc, ka vienlaikus risinājās mikrouzņēmumu nodokļa epopeja, kas uzturēja mums spriedzes atmosfēru, tāpēc Saeimā maz pamanīta palika Latvijas Pašvaldību savienības vēstule, kura brīdina par to, ka jauns regulējums, aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli, rada raženu augsni krāpniecisku projektu iecerēm, ļaujot izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas. Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu atbilstību grozījumiem Civillikumā, kuri ar nākamā gada 1.janvāri ievieš jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesību. Apbūves tiesības ieguvēju sauc par apbūves tiesīgo. Apbūves tiesību piešķir uz noteiktu laiku, kurš nevar būt īsāks par 10 gadiem.

Grozījumi Civillikumā ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kuros ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt.

1. un 2. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir vērsti uz to, lai ieviestu likumā “Par nekustamā īpaša nodokli” tādu regulējumu aplikšanai ar nodokli, kurš nostiprinātu Civillikuma grozījumu piemērošanu.

Tomēr ciešāk ieskatīsimies, kā darbojas apbūves tiesības institūts. Apbūves tiesība nodrošina iespēju apbūves tiesīgajam būvēt ēku uz citai personai piederošas zemes. Pēc apbūves tiesības termiņa izbeigšanās uzceltā ēka saskaņā ar Civillikumu uzreiz kļūs par zemes īpašnieka īpašumu, jo, nostiprinot apbūves tiesību, vienlaikus tiek nostiprināts, ka, apbūves tiesībai beidzoties, īpašuma tiesība pāriet zemes īpašniekam.

Jautājums - kam pieder ēka tad, kad tā ir uzcelta, bet apbūves tiesības termiņš vēl nav izbeidzies? Pirmajā lasījumā ir pieņemts tas, ka par ēkas īpašnieku uzskatāms zemes īpašnieks un nekustamā īpašuma nodokli par ēku maksā zemes īpašnieks. Bet tagad ar 1. un 2.priekšlikumu groza pirmajā lasījumā nolemto un nosaka, ka par ēkas īpašnieku uzskatāms tas, kurš ēku būvējis, tātad apbūves tiesīgais, un nodokli arī maksā viņš. Un kas notiek? Saskaņā ar spēkā esošo kārtību jauno īpašnieku var reģistrēt zemesgrāmatā, kad iepriekšējais īpašnieks samaksājis nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Bet īpašuma tiesību pāreja no apbūves tiesīgā pie zemes īpašnieka saskaņā ar jaunajām Civillikuma normām, kas stāsies spēkā no 1.janvāra, neparedz kā obligātu priekšnosacījumu šādu apbūves tiesīgā pienākumu - samaksāt parādu. Vai no apbūves tiesīgā iespējams piedzīt parādu? Ļoti grūti. Var taču gadīties vai tīšām izdarīt tā, ka vienīgais aktīvs, kas apbūves tiesīgajam - juridiskajai personai - pieder, ir šī apbūves tiesība. Un pēc tam, kad apbūves tiesība beigsies un ēka kļūs par zemes īpašnieka īpašumu, šo apbūves tiesību neviens nepirks un no bijušā apbūves tiesīgā piedzīt neko nevarēs.

Apbūves tiesības īpatnība ir tā, ka apbūves tiesības esamības termiņš var būt īss - 10 gadi. Te ir tā “odziņa”, kas, manā skatījumā, padara jauno kārtību par ļoti pievilcīgu krāpšanai ar nodokļu nemaksāšanu!

Juridiskās personas spēju pildīt savas finanšu saistības labi sajūt komercbankas. Iedomājieties, kungi, lūdzu! Komercbanka dod kredītu pret nekustamo īpašumu, dod arī pret nomas līgumu, ja ēku ieraksta uz nomnieka vārda. Bet vai banka aizdos juridiskajai personai pret apbūves tiesību, turklāt pret tādu, kura var izbeigties pēc 10 gadiem? Diez vai.

Līdz ar to uzskatu, ka Latvijas Pašvaldību savienības izteiktajām bažām par to, ka veidojas iespējamība izvairīties no nodokļu maksāšanas, ir pamats.

Es gribu lūgt dot man vēl vienu minūti, lai pabeigtu savu uzrunu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad turpiniet!

I.Pimenovs. Paldies. Es turpināšu. Pateicos.

Es gribu citēt Latvijas Pašvaldību savienības vēstuli, kurā uzsvērts, ka šī jaunā iespējamība grauj... citāts: “...grauj sabiedrības pārliecību par nodokļa aplikšanas taisnīgumu, jo nevienai fiziskajai personai, kurai šobrīd pieder individuālā dzīvojamā māja vai dzīvoklis, minēto shēmu nevarēs pielietot.” Tas ir rets gadījums, kad nākas noraidīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Balsojiet pret 1. un 2.priekšlikumu, lai spēkā stātos pirmajā lasījumā atbalstītās normas, kuras nodrošina, ka nekustamā īpašuma nodokli par uz apbūves tiesības pamata uzceltu ēku maksā apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieks. Tātad “pret” 1. un “pret” 2.priekšlikumu. Es domāju, tas būs gan pragmatiski pareizi, gan arī nodrošinās mūsu nodokļu sistēmas korektumu, kā arī garantēs, ka ar nekustamā īpašuma nodokli krāpnieciskas shēmas nebūs iespējamas. Jaunās normas tomēr rada tādu augsni, bet es gribu, lai nekādā gadījumā šis avots nebūtu atvērts krāpniecībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Tā kā biju ziņotājs šim likumprojektam pirmajā lasījumā, tad domāju, ka man būs jāziņo arī otrajā, bet nu tā sanāca, ka tagad es daļēji komisijas vārdā arī, ja tā var teikt, no savas puses stāstīšu, kas īsti notika komisijā, jo Putras kungs varbūt neizstāstīja detalizēti.

Vispār ar šo likumprojektu mēs esam izgājuši savdabīgu ceļu. Oktobra sākumā mēs pieņēmām to pirmajā lasījumā un noteicām steidzamību. Vienīgais mērķis, atverot šo likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, bija iedzīvināt apbūves tiesību kā jaunu institūtu, kas ar 1.janvāri stājas spēkā un ir iestrādāts Civillikumā un vairākos citos likumos. Arī ziņojot pirmajā lasījumā, es teicu, ka tur ir juridiska rakstura pretrunas, uz ko norādīja Juridiskais birojs, un tika lūgts arī atzinums Juridiskajai komisijai, kura norādīja uz šo pretrunu. Tāpēc arī jau divās iepriekšējās ceturtdienās šis likumprojekts bija iekļauts izskatīšanai, un tas divas reizes tika atcelts. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs to skatījām vēlreiz un pārbalsojām iepriekšpieņemtos lēmumus attiecībā uz četriem galvenajiem Juridiskās komisijas... Juridiskā biroja priekšlikumiem, kuri maina šo pienākumu, proti, kas ir tas nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs.

Pirmajā lasījumā, kā jau Pimenova kungs teica, bija iestrādāts, ka maksātājs ir zemes īpašnieks. Tagad atbilstoši Civillikuma izpratnei apbūves tiesīgais kā īpašnieks arī uzņemas šīs saistības attiecībā uz nodokļu nomaksu.

Komisijā bija plašas diskusijas par šo tēmu, ņemot vērā iespējamo krāpniecību. Neviens jau nezina, vai tas tā varētu būt vai ne. Izvērtējot nosacīti šos riskus, tika piesaukts Igaunijas piemērs. Tur jau padsmit gadus šis tiesību institūts darbojas, un šie riski nav novēroti, bet, lai pilnībā noņemtu šo problēmu, tika pieņemts lēmums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka mēs uzdodam Ministru kabinetam, atbildīgajām ministrijām - Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai -, līdz 1.aprīlim, triju trīs mēnešu laikā, izvērtēt visus šos aspektus un nākt ar ziņojumu, kādā veidā mums ir jāiestrādā papildu normas likumā, lai tiešām nav tā, ka, tuvojoties apbūves tiesību termiņa iztecējumam, šis apbūves tiesīgais neveic nekādas iemaksas par nekustamo īpašumu, un beigās neviens par to nav atbildīgs, neviens par to nemaksā. Tā ka šāds uzdevums ir dots.

Manuprāt, mēs bijām iepriekš atraduši optimālu risinājumu, lai šis likums nebūtu tiešā pretrunā ar Civillikumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija ieteikusi 2.panta 2.¹ daļu vispār izslēgt, tātad nenosakot, ka par apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieku... par apbūves tiesīgo tiek uzskatīts zemesgabala īpašnieks. Nu, tas kompromiss netika pieņemts.

Līdz ar to šobrīd es pats atturēšos balsojumā, bet komisija lēma atbalstīt šo konceptuāli citādo regulējumu, kāds ir noteikts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Trīs lietas.

Pirmā lieta ir apliecinājums tam, ka, runājot par nodokļiem, steidzamība ir pārlieka. Runājot par nodokļiem, tomēr vajag uzsvērt un izsvērt visus plusus un visus mīnusus.

Otrā lieta. Kad Civillikumā parādījās jauna terminoloģija par apbūves tiesīgajiem, tam bija viens ļoti svēts mērķis - izvairīties no dalītā īpašuma izveidošanās nākotnē. Mērķis ir ļoti labs, bet tas saistīts arī ar nodokļu maksāšanu un visu pārējo. Un, ja piedāvātais, bet, paldies Dievam, neatbalstītais grozījums Juridiskajā komisijā... piedošanu, komisijā, kas ir skatījusi šo likumprojektu... ja tas būtu akceptēts, tas novestu pie tā, ka mums būtu divas kārtības, maksājot vienu un to pašu nodokli. Jo šodien, teiksim, dalītā īpašuma gadījumā dzīvokļu īpašnieki, kuru māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, nekustamā īpašuma nodokli par savu īpašumu maksā patstāvīgi, maksā paši. Šinī gadījumā situācija ir pretēja - to dara zemes īpašnieks. Divas dažādas pieejas!

Un trešā lieta. Ja mēs runājam par kontroles iespējām no pašvaldību puses, vēlos atgādināt, ka jau šodien visi būvniecības procesi tiek iedalīti vairākās stadijās un katrā no tām ir attiecīgas procedūras, kuras kontrolē pašvaldību būvvaldes un būvinspekcijas. Līdz ar to, ja nav savietotas abas divas bāzes - finanšu iestāžu bāze un būvvalžu bāze -, tad tiešām var notikt tas, par ko tikko runāja cienījamais Pimenova kungs. Ja tās bāzes tiek savietotas, tad tas risks gan pastāv, bet tas ir minimāls.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja ierosinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, kolēģi! Atkal - steidzams un tikai divos lasījumos skatāms likumprojekts! Un atkal ar šādiem grozījumiem mēs varam radīt problēmu normāli funkcionējošā kārtībā un pēc tam atkal labot kļūdas, jo uz otro lasījumu iesniegtie Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi konceptuāli maina pirmajā lasījumā atbalstītā likumprojekta būtību un par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uz apbūves tiesības pamata uzceltai ēkai rosina noteikt apbūves tiesīgo, nevis zemes īpašnieku, kā tas ir paredzēts pirmajā lasījumā nobalsotajā likumprojekta redakcijā.

Jaunā tiesību institūta - apbūves tiesības - būtiskākā atšķirība no līdz šim spēkā esošajām Civillikuma normām, kuras atļāva celt jaunas ēkas uz svešas zemes uz nomas līguma pamata, ir tā, ka pēc apbūves tiesības izbeigšanās jaunuzceltā ēka automātiski kļūs par zemes īpašnieka īpašumu un vairs nepiederēs apbūves tiesīgajam, turklāt īpašuma tiesību pāreja automātiski tiks nostiprināta zemesgrāmatā. Tieši īpašuma tiesību uz ēku automātiskā pāreja zemes īpašnieka īpašumā, ja nekustamā īpašuma nodokli par ēku maksās nevis zemes īpašnieks, bet apbūves tiesīgais, radīs vilinājumu un iespēju apbūves tiesības beigu posmā nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Jo gadījumos, ja apbūves tiesīgajam (firmai, juridiskajai personai) vienīgais tam piederošais aktīvs izrādīsies apbūves tiesība, kas pēc pāris gadiem beigsies (un tad ēka automātiski kļūs par apbūves tiesības devēja - zemes īpašnieka - īpašumu), izsolē šo apbūves tiesību neviens nepirks un nodokli nevarēs iekasēt.

Līdz šim spēkā esošais regulējums izslēdza iespēju izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo jauno īpašnieku zemesgrāmatā var reģistrēt tikai pēc nodokļa parāda nomaksas.

Pamatotu neapmierinātību ar šādu kārtību izsacījušas pašvaldības, jo nekustamā īpašuma nodoklis līdz ar daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veido pašvaldību budžeta ieņēmumus.

To, cik valstī ir problēmu dēļ neiekasēta pievienotās vērtības nodokļa, mēs jau zinām. Tagad ar šiem grozījumiem tiks pieļauts ievazāt arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas sistēmā šo iespēju nemaksāt.

Līdz šim ir bijis tā, ka izvairīties no nodokļu maksāšanas praktiski nevar, jo vienīgais veids, kā tas var notikt, ir maksātnespēja, bet tad arī pats īpašums zūd.

Juridiskā biroja priekšlikumos redzams, ka SIA var likvidēt, bet nekustamā īpašuma nodokļa parādi būs jānoraksta, un ēka noteiktajā datumā tīra un bez parādiem automātiski kļūs par zemes īpašnieka īpašumu.

Lūdzu neatbalstīt iespēju izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas apbūves tiesības beigu posmā. Neiestrādāsim likumā normas, kas apriori jau paredz shēmošanas iespējas, lai izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 16, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti bija lūguši balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 3. - deputātu Bondara un Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā pēdējos 20 gados ir paaugstinājies vidēji 25 līdz 30 reizes (Dep. I.Viņķele: “Reizes?!”) un turpina augt. Par to ir pētījums un publikācijas, ko pagājušajā gadā veikuši VIENOTĪBAS vadošie eksperti šajā jautājumā.

Tālāk. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti un pieaicinātie speciālisti arī ir norādījuši uz nepieņemamo situāciju, ka neatkarīgi no zemes mājokļa īpašniekiem viņu īpašumi tuvākā apkārtnē notikušu vērienīgu darījumu dēļ strauji kļūst dārgāki un daudziem arī ar nepanesamiem nodokļiem. Ir kliedzoši piemēri, un, manuprāt, nav normāli, ka pamatiedzīvotājiem jāmaksā triju un pat četru mēnešu pensijas par nekustamo īpašumu. Tā ir šo Latvijas pamatiedzīvotāju, kuri sen dzīvo savos īpašumos, klaja diskriminācija, un faktiski tas ir genocīds pret pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo ilgstoši. Tas rada situāciju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem jāpamet savas mājas, jo par saņemto pensiju vai ieņēmumiem viņi nav spējīgi šo paaugstināto un regulāri augošo nekustamā īpašuma nodokli nomaksāt. Ne pensionāri, ne Latvijas sendzīvotāji savos īpašumos nav mūžīgi slaucamās govis, un nav viņi jāapliek ar papildu nodokļiem katrā gadījumā un katrā reizē, kad Finanšu ministrijai ievajagas jaunus iekasējumus. Tādēļ mēs nācām ar priekšlikumu nekustamā īpašuma nodokli aprēķināt no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības tā īpašnieka maiņas brīdī un tikai tad, kad nekustamais īpašums - nodokļu objekts - tiek reģistrēts zemesgrāmatā.

Un nākamais priekšlikums ir par to, ka šis priekšlikums varētu stāties spēkā 1.janvārī un tas iedibinātu uzticamību un pēctecību tam, kāda ir Latvijas nodokļu sistēma.

Kolēģi, lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums tika izskatīts. Neguva atbalstu tādēļ, ka pastāvēja vairāki riski. Un viedoklis pamatā bija tāds, ka pašvaldībām jau šobrīd ir vairāki instrumenti, lai risinātu šo nekustamā īpašuma jautājumu kā tādu... Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Bondara un Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 44, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6., noslēdzošais, - deputātu Mārtiņa Bondara un Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu, taču šis priekšlikums saistīts ar noraidītajiem un pēc Juridiskā biroja atzinuma nav balsojams.

E.Putra. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir no deputātes Ingunas Sudrabas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? Manuprāt, tas princips, kas pastāv daudzu amatpersonu apstiprināšanā amatos, ir - limitēts termiņš. Un tam ir savs pamats, jo profesionālai karjerai un profesionālai izpausmei noteikti ir limitēts termiņš, kurā cilvēks var pilnībā produktīvi un radoši strādāt konkrētajā amatā.

Iesniegtais priekšlikums nenozīmē, ka Latvijas Bankā strādājošais, piemēram, padomes loceklis, amatā pavadīs tikai 12 gadus; ja viņš to būs veiksmīgi darījis, viņš vēl 12 gadus varēs pavadīt kā padomes priekšsēdētāja vietnieks un vēl 12 gadus - kā bankas prezidents. Tātad ir iespējami 36 radoši gadi Latvijas Bankā pat padomes loceklim, kas darbu tikko sāk.

Kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts? Tas tika noraidīts pirmām kārtām, man liekas, tāpēc, ka bija tāda absolūti vāja argumentācija, ka mums ir jāsaskaņo ar centrālo banku. Mēs esam tik vāji, ka mēs nespējam saskaņot ar centrālo banku šo priekšlikumu? Nu, jā, tā laikam sanāk.

Un otrs. Bija arī Latvijas Bankas argumenti, ka šie cilvēki ir tik neaizstājami; ka tad, ja viņi nestrādās kā padomes locekļi vai, piemēram, citas amatpersonas, kas šeit ir minētas, tad tik un tā viņiem tiks nodrošināts darbs Latvijas Bankā, jo viņi ir neaizstājami. Un tas nozīmē, ka Latvijas Banka maksās gan tiem padomes locekļiem, kas ir pieņemti darbā viņu vietā, gan arī tiem, kas jau pirms tam tur strādāja.

Man liekas, tas atkal ir kārtējais absurds. Jo, ja jau reiz Saeima apstiprina amatā amatpersonas, tad vērtē arī viņu spēju. Un kādreiz arī tie cilvēki, pirms viņi pirmoreiz kļuva par padomes locekļiem vai priekšsēdētāja vietniekiem vai prezidentiem, nekādā veidā nebija lielā mērā saistīti ar Latvijas Banku.

Un vēl viens arguments, ko minēja mani kolēģi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir tas, ka mēs jau Saeimā vērtējam. Tātad, ja nākas šeit apstiprināt amatpersonu trešo, ceturto vai piekto reizi, kā mēs jau šeit esam darījuši, mēs varam noraidīt šo amatpersonu.

Redziet, manuprāt, šis limitētais termiņš pasaka cilvēkam: tavai profesionālajai izpausmei ir limitēts laiks, kādā to pilnvērtīgi var darīt. Un Latvijas kā valsts problēma jau ir tajā, ka mēs neprotam izmantot tos profesionāļus, tos cilvēkus, kas ir strādājuši augstākajos amatos. Mēs nevis radām sistēmu, kurā šie cilvēki tiktu novērtēti un tiktu izmantota gan viņu starptautiskā reputācija, gan zināšanas un pieredze, bet atstājam šos cilvēkus likteņa varā, lai paši pēc tam lemj, kā veidot savu profesionālo karjeru. Daudzās valstīs tā nenotiek. Daudzās valstīs tas, kas cilvēkos ir ieguldīts un tā pieredze, kas viņiem ir, tiek veiksmīgi izmantota.

Es uzskatu, ka mums ir jādomā, kā tos augstos profesionāļus, kas šajos amatos ir strādājuši, izmantot kā veiksmīgu resursu valsts reputācijas, valsts programmu, kontaktu stiprināšanai.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs jūs atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir smags brīdis... Es piekrītu Sudrabas kundzei, un ar grūtu sirdi man ir jāatzīst, ka Latvijas Banka ir pilna ar talantiem. (Dep. S.Āboltiņa: “Parlaments arī!”) Tad, kad mēs prasījām Latvijas Bankas pārstāvim, kāpēc ir jāvēlē, piemēram, cilvēki uz trešo termiņu pēc diviem nostrādātiem, tas ir, uz 18 gadiem (atcerieties Leonīdu Iļjiču Brežņevu), tad valdes... padomes pārstāvis (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs neatceramies! Bet mums ir Brigmanis!”) kā galveno iemeslu minēja to, ka prezidentam vai bankas padomes loceklim ir jāpārzina makroekonomika. Iznāk, ka citi to nezina. Piemēram, ja mēs vēlēsim jaunu bankas prezidentu, mēs nevaram ne no valdes, ne no padomes nevienu atrast, jo viņi nepārzina makroekonomiku. Tikai viens cilvēks pārzina.

Es gribēju parādīt vienu tabulu, kas mani drusciņ uztrauc. Tātad šeit ir Eurostat dati par trešo ceturksni šogad, par ceturto vēl nav. Latvija ir šeit apakšā ar 0,7 procentu pieaugumu trešajā ceturksnī (pret iepriekšējo gadu). Eirozona ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja, un tās valstis, kas velk Eiropas Savienības ekonomiku, kā jūs domājat, kuras tās ir? Tā ir Polija, Lielbritānija un Zviedrija. Valstis, kas ir ārpus eirozonas. Tātad, padomājot par Latvijas Bankas amatpersonu uzdevumiem, es secināju, ka viens no galvenajiem uzdevumiem tagad bez medaļu drukāšanas, ir blefošana, ka eirozona ir veiksmīgs projekts, neskatoties uz statistikas datiem, ka tās politiku mēs nenosakām, tikai fiskālo!”)

Jāpaskaidro, kāpēc viss ir tieši otrādi, nekā solīts.

Latvijas tautsaimniecība līdz 2008.gadam attīstījās, ja mēs paskatāmies, trīs četras reizes ātrāk. 2002. un 2003.gadā IKP pieaugums bija seši līdz septiņi procenti. Tad pieauga līdz astoņiem, līdz 10 un 2006.gadā sasniedza 13 procentus. (Starpsauciens: “Tas saucas - nekustamā īpašuma burbulis!”)

Ja mēs atmetam šo pārkaršanu, bet skatām laiku, kad vēl nebija lats piesaistīts eiro, tad mūsu attīstības procenti bija virs pieci. Bet krīzes laikā bija vēl viena lieta. Kad sākās “Parex bankas” krahs, 600 miljoni eiro valsts nodokļu maksātāju naudas tika izmaksāti ārzemju rezidentiem, pamatā Krievijas un Kazahstānas pilsoņiem. Un Latvijas Bankas pārstāvji bija vieni no tiem, kas tajā reizē valdībai iestāstīja, ka šos 600 miljonus vajag atdot Krievijas un Kazahstānas pilsoņiem, jo citādi tiks apdraudēta Latvijas tautsaimniecības attīstība.

Par privātā uzņēmuma neveiksmīgo biznesa modeli samaksāja valsts iedzīvotāji, kā rezultātā mums vajadzēja aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda 4,5 miljardus un valsts parāda kopapjoms sasniedz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Ja kāds domā, ka nevarēja rīkoties citādi, kā ieteica Latvijas Banka, tad atšķirībā no Latvijas, Īslande ļāva sabrukt banku sistēmai, tiesāja valsts premjeru un - kādas šausmas! - par krīzes izraisīšanu ielika cietumā savas bankas vadību.

Īslande ir pārvarējusi krīzi daudz veiksmīgāk nekā Latvija, uzskata ekonomikas pētījumu centrs Bruegel. Pieredze ar Īslandes banku sistēmas sabrukumu liecina, ka ļaut sabrukt bankām, kurām ir kļūdains uzņēmējdarbības modelis, ir vislabākais risinājums.

Bruegel ekonomisti norāda, ka krīzes laikā Īslande ir cietusi vismazāk, Latvija visvairāk, un Latvijas Bankas vadība tika atzīta par vissliktāko Eiropas Savienībā. (Dep. S.Āboltiņa: “Tu taču tajā laikā biji Tautas partijā un gāzēji ekonomiku!”)

Līdz ar to es domāju, ka mums ir aizsēdējušies daži cilvēki šajā Latvijas Bankas vadībā, viņi joprojām turpina noliegt, ka Mārgaretai Tečerei nebija taisnība, kad viņa teica, ka eirozonai vajag kopēju valūtu, bet ir jāsaglabā nacionālās valūtas, kas svārstās atkarībā no ekonomiskās situācijas... pret šo centrālo vadību. Bankas vadībai jāblefo, ka Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam nebija taisnība, kad viņš norādīja uz Latvijas ekonomikas attīstības katastrofālo modeli krīzes situācijā.

Un pēdējais. (Dep. A.Kaimiņš: “Kirštein, nāc mājās!”) Pēc vidējās algas, precīzāk, pēc visvairāk saņemto mazo algu apjoma - divas trešdaļas no vidējās - , mēs atkal esam pirmajā vietā Eiropā šīs ekonomiskās situācijas rezultātā. (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks! Laiks!”)

Un pēdējais teikums man ir tāds. Ja nu sabrūk eirozona, tad mums vajag tomēr cilvēkus, kuri saprot, ka nacionālā valūta un monetārā politika ir vienīgie ieroči ekonomikas attīstībai, iekšējā tirgus aizsardzībai un patēriņa palielināšanai. Tāpēc neļausim sēdēt 18 gadus amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti īsi.

Paldies, Kiršteina kungs, par šo komentāru, bet vienkārši tur bija tik daudz muļķības un tik daudz blefa un nepareizu faktu samests vienā spainī! (Dep. I.Rībena “Tad citē pareizos faktus!”)

Runa ir ļoti vienkārša. Ir atšķirība starp monetāro un fiskālo politiku. Sāksim ar to.

Jūs šobrīd visās tajās vainās vainojat Latvijas Bankas vadību. Lūdzu, sāksim ar reālās ekonomikas veidotājiem, tātad ar valdību, ar parlamentu. Tātad - atgriežoties pie 2008.gada... vai pirms 2008.gada... Lūdzu, prasīsim no tiem, kas to krīzi kurināja! (Dep. A.Kaimiņš: “Naudu atdod! Naudu atdod!”)

Tā ka šajā gadījumā nejauksim, lūdzu, banānus ar sīpoliem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

J.Trupovnieks.

Cienījamie kolēģi! Neatkarīgi no tā, vai ir laika ziņā terminētas tiesības ieņemt kādu amatu, parlamentam ir gan iespēja, gan tiesības, gan pienākums nominēt Latvijas Bankas prezidentu, atbalstīt vai neatbalstīt kādu padomes locekli.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu. (Dep. G.Kūtris: “Jā! Atbalstīt!”; dep. J.Viļums: “Klausīsim Jāni! Atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja grozījumu Profesionālās izglītības likumā. Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.147/Lp12), kurš sagatavots trešajam lasījumam.

Kopumā ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. 3. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Trīs priekšlikumi.

1. ir komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 3. - komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Priekšlikumi netika saņemti. Komisija šo likumprojektu apstiprināja un atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo, galīgo, lasījumu ir izskatījusi visus saņemtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, un vairums no šiem priekšlikumiem ir tehniskas dabas, tādēļ arī par tiem detalizētāk neziņošu.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums precizē ziņu apjomu, ko iekļauj elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums paredz noteikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai līdzīgus ierobežojumus kā administratoram maksātnespējas procesā, atrodoties interešu konflikta situācijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums precizē, kādos gadījumos tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora pieteikumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums par to, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina, ka tā ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot publiskoto kontaktinformāciju, kā arī nodrošina Maksātnespējas administrācijai likumā noteiktajos gadījumos pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka - juridiskās personas - atrašanās vietai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. 14.priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka administrators, kura darbība kārtējā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas laikā bijusi apturēta, ir tiesīgs kārtot eksāmenu pēc amata darbības apturēšanas termiņa beigām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē, kādos gadījumos administrators atceļams no amata. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē, ka administratora pienākumus konkrētā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties, ja viņš “pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pilda maksātnespējas procesa administratora pienākumus”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz administratora tiesības konkrētos gadījumos un termiņos iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par administrācijas amatpersonas rīcību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Vēlos tikai īsumā atgādināt priekšlikuma būtību, jo par šo tēmu mēs jau esam runājuši šeit, šajā zālē.

Proti, ja administrators ir nodarījis zaudējumus, tad, kā to šobrīd paredz Juridiskās komisijas atbalstītā redakcija, šai lietai ir jāiet vispirms uz vispārējās jurisdikcijas tiesu. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs kāds, kurš šo prasības pieteikumu sagatavo iesniegšanai, pierāda un pieprasa zaudējumus... nu, acīmredzot tiesā tas notiek vairāku gadu laikā... Un pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums, šis spriedums nonāk disciplinārlietu izmeklēšanas komisijā, kura tad var lemt, kādu sankciju administratoram piemērot.

Cienījamie kolēģi! Mēs neatrisināsim tādā veidā administratora darbības problēmas.

Mans priekšlikums paredz, ka nav nepieciešams sagaidīt tiesas spriedumu. Proti, ja ir aizdomas par to, ka administrators ir nodarījis zaudējumus, disciplinārlietu izmeklēšanas komisija var šo lietu uzreiz izskatīt, visus dokumentus pārbaudīt un, ja konstatē, ka zaudējums tiešām ir noticis, piemērot administratoram attiecīgu sodu.

Un te nav jābažījas par to, ka tiks aizskartas administratora tiesības, jo, bez šaubām, administratoram ir iespēja disciplinārlietu komisijas un pēc tam arī Maksātnespējas administrācijas lēmumu pārsūdzēt tiesā. Jautājums ir tikai par to: vai šis administrators turpina strādāt, turpina nodarīt zaudējumus un tikai pēc tam, iespējams, tiek sodīts? Vai vispirms tiek izņemts no sistēmas laukā un pēc tam, ja tas ir noticis kļūdaini, var atgriezties šajā sistēmā atpakaļ?

Es lūdzu nepagarināt procesu nesamērīgi ilgi, uz vairākiem gadiem, un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Mēs komisijā par līdzīga rakstura priekšlikumu daudz debatējām arī pirms tam, kad otrajā lasījumā likumprojekts tika skatīts Saeimas sēdē. Uz trešo lasījumu apspriedām šo priekšlikumu, vaicājām viedokli arī visām uzaicinātajām personām, taču galīgais komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz noteikt, ka disciplinārlietu izmeklēšanas komisija pieņem lēmumu mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - atbildīgās, Juridiskās, komisijas priekšlikums. Precizē kārtību, kādā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz ziņas Maksātnespējas administrācijai par savu izglītību un kvalifikāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas tiesības. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Paredz Maksātnespējas administrācijas tiesības no Sodu reģistra saņemt informāciju, kas tai nepieciešama likumā noteikto uzdevumu izpildei. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - tieslietu ministra tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums - un arī daudzi turpmākie priekšlikumi precizē noteikumus attiecībā uz jaunā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos un pārejas periodu. 56.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 60. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 61. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 62. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 63. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 65. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 66. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 67. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Paredz noteikt, ka dokumenti, kas apliecina studiju turpināšanu, iesniedzami Maksātnespējas administrācijai, jo paredzēts, ka tā turpmāk nodrošinās administratoru kvalifikācijas pārbaudes funkcijas īstenošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku, nosakot, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi uz trešo lasījumu ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I.Lībiņa-Egnere. Sirsnīgs paldies visiem iesaistītajiem par darbu.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi komisijas izstrādāto likumprojektu Nr.482/Lp12 “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” un pieņēmusi lēmumu to noraidīt un izstrādāt alternatīvo likumprojektu Nr.773/Lp12, ko šobrīd arī skatām Saeimas sēdē.

Alternatīvā likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību noteica divi iemesli - gan neviennozīmīgā sabiedrības attieksme pret sākotnējo projektu, gan fiskālā ietekme uz sociālo budžetu un pamatbudžetu, kas bija paredzēta noraidītajā likumprojektā.

Komisija novērsa šos trūkumus, un izstrādātais alternatīvais likumprojekts, kuru tagad skatām, neparedz sociālo garantiju nodrošināšanu barikāžu dalībniekiem. Kam tad šis likumprojekts būtu nepieciešams? - var rasties jautājums. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai dažādus apbalvojumus saņēmušiem barikāžu dalībniekiem tiktu nodrošināta vienlīdzība, lai viņi visi būtu vienādi. Likumprojekts satur arī pamudinājumu pašvaldībām iespēju robežās lemt par atbalsta sniegšanu barikāžu dalībniekiem.

Protams, ja nākotnē sabiedrības attieksme būs citādāka un ja būs politiska griba un finansiālas iespējas, nākamām Saeimu paaudzēm būs iespēja atgriezties pie šī jautājuma, ja būs tāda nepieciešamība.

Likumprojekts tātad izstrādāts alternatīvā versijā, izskatīts un atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 2017.gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 20.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs. (Dep. A.Latkovskis: “Īsi!”)

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums”, kuru ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un ir nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība. Ar šo likumu tiks noteikts Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbības tiesiskais pamats Latvijā, ja Eiropas politiskā partija vai politiskais fonds būs nolēmis Latviju izvēlēties par mītnes vietu, tas ir, mūsu valstī atrastos to centrālā administrācija.

Protams, šis likums darbotos, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra regula Nr.1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu nenosaka citādi. Regula stājas spēkā un to jāsāk piemērot no 2017.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka arī Latvijā ir jābūt izstrādātam nacionālajam tiesiskajam regulējumam regulas piemērošanai.

Likumprojekta anotācijā ir detalizēti izklāstīts par regulas darbības mērķiem un tās piemērošanu, kā arī to institūciju atbildību, kuras uzrauga šo darbību, tāpēc pie tā visa nepakavēšos.

Var tikai piebilst, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, ir lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Drošības policiju, Centrālo vēlēšanu komisiju un Satversmes aizsardzības biroju sniegt viedokli par attiecīgā likumprojekta izstrādi. Un visas šīs iestādes uzskata par lietderīgu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbības principus Latvijas teritorijā izdalīt atsevišķā likumā, lai neveiktu grozījumus vairāk kā desmit citos likumos un normatīvajos aktos.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Tātad priekšlikumus otrajam lasījumam lūgums iesniegt līdz 2017.gada 20.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 20.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tehnisks grozījums, ar kuru tiek noteikts precīzs datums, līdz kuram elektrības ražotājam jāiesniedz rēķins publiskajam tirgotājam. Tas bija Valsts kontroles lūgums, un ar šo likumprojektu arī tas tiek nodrošināts.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. 2017.gada 9.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 9.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! 2016.gada 10.martā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Valsts kontroles likumā. Šajā laika posmā ir notikušas vairākas konsultācijas ar dažādām ekspertu grupām. Konsultācijas ar vairāku valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbiniekiem, ar nevalstiskām organizācijām. Jautājums arī tika skatīts komisijas sēdēs. Un šodien jums uz otro lasījumu ir piedāvāti priekšlikumi un grozījumi, kuru skaits ir 31.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 10. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 12. - neatbalstīts deputāta Dolgopolova priekšlikums. Es to atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad 12.priekšlikums ir atsaukts.

S.Dolgopolovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 15. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 15.priekšlikums ir atsaukts.

S.Dolgopolovs. Ir atsaukts? Paldies.

16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 17. - neatbalstītais deputāta Dolgopolova priekšlikums. Tiek atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums tiek atsaukts.

S.Dolgopolovs. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 20. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

S.Dolgopolovs. 21. - deputāta Dambes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es zinu, ka visi ir saguruši. Vēl jo labāk! Pieņemsim tagad valstij svarīgus lēmumus.

Dambe no ZZS, esiet, lūdzu, tik laipns un pēc pārējiem, kas šodien ir pieteikušies runāt tieši par šo - 21.priekšlikumu, savāciet savas idejas un nāciet šeit, uz tribīni, un pastāstiet, kāpēc jūs šādu priekšlikumu vispār esat radījis.

Savukārt šis likumprojekts ir tāds... tā kā ar bārdu - garš, garš, garš un vecs, vecs, vecs.

Patiesībā Dambes kungs ir ierosinājis izslēgt likumprojekta 14.pantu, kas paredz likuma papildināšanu ar jaunu nodaļu - XIV nodaļu: “Ja revīzija konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas.”

Un tagad, Saeimas deputāti, ir tāda lieta. Ja nu, pieņemsim... Kā ir privātajā biznesā? (Te nav neviena operatora... (Starpsauciens: “Žēl!”) Es, teiksim, nezinu, vai te būtu kāds no privātā biznesa. Es zinu, ka vairākums no jums nav bijuši privātajā biznesā, bet tas nekas.) Tā tēma ir tāda: ja jūs esat privātajā biznesā un ja jūs radāt savam darba devējam kaut kādus zaudējumus, tad jums tie ir jāatlīdzina; vai nu no jūsu algas novelk nost, vai kaut kādā citā veidā, bet tie tiek atlīdzināti. Savukārt valsts pārvaldē neviens ne par ko nav atbildīgs.

Man ir tas gods atrasties Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, un mēs otrdienās un trešdienās redzam šos regulāros Valsts kontroles ziņojumus par pārbaudītām vienībām, un man daži gadījumi nāk atmiņā.

Pirmais. Mēs kādus astoņus deviņus mēnešus mēģinām noķert… no Loginova, tā, kurš ir brīvostas pārvaldnieks... mēģinām kaut kā... Valsts kontrole ir konstatējusi kaut kādus tur nieka 20 miljonus... kaut kur, ne šur, ne tur... kaut kur tie tā kā aizgājuši nepareizā vietā. Valsts kontrole ir konstatējusi: tā un tā, tā nav pareizi. Ko dara Loginovs? Loginovs pasaka: “Paldies Valsts kontrolei, bet... nu, mēs jums neticam. Tāpēc mēs darīsim tādu lietu: mēs paņemsim Deloitte Latvia auditoru kantori un pārbaudīsim paši šo savu brīvostu.” Tas izmaksā aptuveni 105 tūkstošus eiro.

Tas ir viens tāds gadījums.

Otrs gadījums. Valsts kontrole pa trim gadiem ir pieķērusi... piecus tūkstošus kaut kādā veidā... ierēdņus, atvainojiet... Ja es nemaldos, 500... Nē, pieci miljoni bija laikam nepareizi iztērētas naudas. Pieci miljoni! Un pa trim gadiem tika dabūti atpakaļ apaļi pieci tūkstoši eiro. Ierēdņi tika sodīti, viņi bija 17 no trim dažādām ministrijām. Viņi bija aizrotējuši uz līdzīga resora... kaut kāda tur statusa ministrijām vai kaut kādām iestādēm, bet neviens ne par ko nav atbildīgs.

Šis lēmuma projekts, Dambes kungs, ir vitāli svarīgs, lai valsts pārvaldē nestrādātu cilvēki, kuriem nav atbildības. Tas nav normāli, ka jūs medijiem sakāt: “Kurš tad gribēs iet uz tām pašvaldībām strādāt, ja viņam būs kaut kāda atbildība? Tur jau tā neko nemaksā! Kurš tad tur gribēs iet?”

Kas tie par argumentiem? Tie neiztur vispār nekādu kritiku! Vienkārši ņems un tādā veidā arī optimizēs šo valsts pārvaldi. Tas arī ir tas. Nav ko tik daudz tur strādāt visiem... ja tev vēl atbildību negribas uzņemties... Nāciet pēc tam un pastāstiet! Kas tas par marasmu ir, ja vispār jūs varat iedomāties, ka ierēdnim nav nekādas atbildības?! Jūs nolaidieties šeit atpakaļ! Izejiet ārā uz ielas, pastaigājiet un ar cilvēkiem aprunājieties! Tas nav normāls priekšlikums.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es lūgšu neatbalstīt 21. - deputāta Dambes priekšlikumu. Pēc manis šeit nāks un runās godājamā Sudrabas kundze, kas ir bijusī valsts kontroliere un kas izstāstīs, varbūt ar juridiskiem kaut kādiem paukošanas vārdiņiem, kādā veidā tas mehānisms strādā.

Bet esiet tik laipni, lūdzu... Es zinu, ka Krūmiņas kundzi jūs atbalstīsiet valsts kontrolieres amatā, vai ne? Es esmu dzirdējis. Man cilvēki stāsta. Atbalstīsiet. Bet jūs nevarat iedomāties, cik Krūmiņas kundze būs priecīga, ja jūs neatbalstīsiet šo Dambes priekšlikumu! Viņa būs šausmīgi priecīga.

(Man nevajag papildu laiku.)

Valsts kontrolei vajag lielākas pilnvaras dot. Viņi ļoti labu darbu dara, bet viņiem ir tikai un vienīgi ieteikumu pozīcija. Viņi var tikai ieteikt. Viņu vārds nav likums.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Kaimiņš. Jūs sapratāt, kas ir jādara? (Starpsauciens: “Jā!”) Nav jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šie grozījumi Valsts kontroles likumā faktiski ir iedalāmi divās daļās. Viena daļa grozījumu, ko mēs jau iepriekš tehniski precizējām, būtībā ir jau novecojušu normu sakārtošana un atsaukšana, bet pamatbūtība ir tieši šī jaunā nodaļa. Un kāpēc ir šī jaunā nodaļa? Tāpēc, ka sabiedrība beidzot gaida atbildību no tām amatpersonām, kuras netiek sauktas pie atbildības tajā brīdī, kad tiek konstatēta gan līdzekļu nelikumīga izlietošana, gan līdzekļu izšķērdēšana.

Mūs ļoti interesē, kura beidzot būs tā atbildīgā amatpersona, piemēram, par pēdējo gadījumu, kurš jau ir Augstākās tiesas tiesvedībā, par 600 tūkstošiem eiro, kas valstij būs jāatmaksā kompānijai par muzeja būvēšanu, kur tika uzņemtas saistības, kas bija ārpus pilnvarām tās uzņemties. Es varu nosaukt, protams, ļoti daudz tādu gadījumu, bet šī ir norma, lai beidzot sabiedrība var ieraudzīt, ka ir konkrētie atbildīgie. Un, kā jūs redzat no normu izklāsta, Valsts kontrole nesāk nekādu piedziņu pati no sevis. Šeit ir vesela procedūra. Sākumā pati revidējamā vienība izvērtē amatpersonas atbildību, tad augstākā iestāde vērtē amatpersonas atbildību un sniedz savu motivētu iesniegumu Valsts kontrolei. Vesela procedūra paredzēta. Ja ne revidējamā vienība, ne tās augstākā iestāde neveic nekādas darbības, lai pamatoti vērstos pret atbildīgo amatpersonu par valstij nodarītajiem zaudējumiem, tikai tad iejaucas Valsts kontrole.

Faktiski šī norma ir vairāk tāds preventīvs soda līdzeklis. Ko tas nozīmē? Ja revidējamās vienības un atbildīgās amatpersonas zinās, ka pēc viņu bezdarbības vēl arī Valsts kontrole var iejaukties procesā, tas motivēs šajās iestādēs strādājošos pašiem labāk veikt šo izvērtējumu un piemērot nodarītajam zaudējumam atbilstošu sodu vai arī celt prasības tiesā, ja zaudējumi ir jāpiedzen no atbildīgās amatpersonas. Tāpēc, manuprāt, šodienas balsojums par šo priekšlikumu ir balsojums par to, vai jūs vēlaties parādīt, ka Saeima grib ieviest atbildību, ka Saeima beidzot ir sadzirdējusi, ko sabiedrība prasa gadiem: kad beidzot kāds atbildēs par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda?

Tāpēc lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeima! Mēs brīnāmies, kāpēc cilvēki uzskata Saeimas darbu par bezjēdzīgu, nesaprotamu un arī pārlieku dārgu.

Šie grozījumi, kurus bija sagatavojusi Valsts kontrole, Saeimā tika iesniegti 2015.gada septembrī. Toreiz Saeima pozitīvi nobalsoja par šiem grozījumiem.

2016.gada martā šie grozījumi tika skatīti pirmajā lasījumā, konceptuāli tika izskatīti, un Saeima atbalstīja šos grozījumus, kuros tik tiešām pati svarīgākā nodaļa ir XIV nodaļa, kas paredz: ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, tad vainīgās personas var saukt pie atbildības.

Uzsvars ir uz nelikumīgu rīcību, nevis uz neuzmanīgu rīcību, nepārdomātu rīcību!

Ja persona ir rīkojusies prettiesiski, piesavinājusies līdzekļus, tad vienkārši vajag radīt dinamiskāku mehānismu, lai no tās varētu piedzīt šos līdzekļus.

Es saprotu Dambes kunga motivāciju. Latvijas Pašvaldību savienība noteikti aicināja iesniegt šos grozījumus. Pašvaldības ir daudzas un dažādas. Zaļo un Zemnieku savienību pārstāv ļoti daudzas pašvaldības.

Bet es patiesi nesaprotu, kāpēc VIENOTĪBA, kura parasti arī ļoti aktīvi norāda uz Rīgas domes neizdarībām, uz finanšu līdzekļu izšķērdēšanu... Tik tiešām tas radītu krietni dinamiskāku mehānismu, lai no “Rīgas Satiksmes” amatpersonām varētu piedzīt līdzekļus, kurus tās ir nelikumīgi, prettiesiski izšķērdējušas. Dinamiski tos piedzīt - to jūs neuzskatāt par vajadzīgu.

Es tiešām nesaprotu, kāpēc tas notiek tagad - otrajā lasījumā. Viss būtu kārtībā un es saprastu, ja tajā brīdī, kad Valsts kontrole šos grozījumus atnesa uz Saeimu pirms vairāk nekā gada, Saeimas vairākums būtu uzreiz pateicis: “Nē, mums šie grozījumi nav pieņemami!” Atbildīgās iestādes tad netērētu savu laiku un netērētu finanšu līdzekļus, lai šos grozījumus uzlabotu. Bet nu tas viss ir noticis, un šobrīd, otrajā lasījumā, šī nodaļa, pati svarīgākā nodaļa, vienkārši tiek izmesta ārā! Es nesaprotu, kāpēc tas tā ir.

Aicinu neatbalstīt 21. - deputāta Dambes priekšlikumu, atstājot oriģinālo redakciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es ne velti teicu pašā sākumā, ka darbs pie šiem grozījumiem noritēja deviņus mēnešus. Piedāvātais regulējums nav nekas jauns. Esošā Valsts kontroles likuma redakcija paredz piedziņas kārtību, paredz arī iestādes, kuras ar to nodarbojas. Un līdz ar to par piedāvāto jauno versiju rodas jautājums, vai nepieciešams dublēt šīs funkcijas, atzīstot, ka prokuratūra, tiesas, izmeklēšana strādā slikti un nenodrošina zaudējumu piedziņu un ka vajag papildināt šo iestāžu loku ar Valsts kontroli, kurai šī funkcija nebija ierakstīta līdz šim likumā, vai mēģināt šo jautājumu risināt citos veidos. Tāpēc arī tās diskusijas bija pietiekami garas un pietiekami nopietnas.

Komisija tomēr nolēma, ka šis piedāvājums nerisinās tādas problēmas, teiksim, kā “Liepājas metalurgam” sniegto valsts garantiju kompensēšana vai segšana, vai atlīdzība, vai piedziņa... neatrisinās jautājumu, teiksim, par bankas “Citadele” pārdošanas gadījumu un citām lietām, kur tiešām valstij ir radīti lieli zaudējumi. Tāpēc, atbalstot šo priekšlikumu, mēs esam vienojušies arī ar Valsts kontroli, ka mēs turpināsim darbu. Un šeit ir divi ceļi, par kuriem bija runa.

Pirmais ceļš būtu, ja mēs izveidotu Ģenerālprokuratūrā īpašu nodaļu, kas nodarbotos tikai ar Valsts kontroles atzinumu izskatīšanu, tajā skaitā arī par piedziņas procesu uzsākšanu, vai arī jādomā par to, kā paplašināt Valsts kontroles funkcijas tiktāl, kā tas ir vienā otrā Eiropas Savienības valstī, kur Valsts kontrole vienlaikus pilda arī tiesas funkcijas, kā, starp citu, bija arī Latvijas Republikā pirms 1940.gada. Tāpēc arī šis daļējais risinājums nav atbalstīts komisijā, un es arī aicinu atbalstīt deputāta Dambes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tabulā gan ir norādīts, ka komisijā tas ir atbalstīts.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dambes kungs! Tur ir zaļa podziņa jums deguna priekšā. Piespiediet to, lūdzu! Nāciet un paskaidrojiet, kāpēc jums ir šāds priekšlikums. Nopietni! Nodokļu maksātājiem, kas mūs šodien skatās arī tiešraidē, nāciet un paskaidrojiet, lūdzu, savu priekšlikumu! Jo te pat sunim ir skaidrs, par ko ir runa. Par to, ka no ierēdņiem ir jāprasa atbildība.

Savukārt komisijā, kuru vada Dolgopolova kungs, ir tāds deputāts Valainis, kurš ir ne tikai deputāts, bet viņš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas... Kā tev tur tas amats ir?

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates! Nesarunājieties ar zāli!

A.Kaimiņš. Lielo pilsētu asociācijas vadītāja vietas izpildītājs, kaut kas tamlīdzīgs. Lielo pašvaldību lobists, īsi sakot, kurš sēž... (Dep. V.Dambe piesakās debatēt.) Dambes kungs, paldies! Kurš sēž šajā komisijā un principā ir nolobējis šo pasākumu, tāpēc ka lielajām pašvaldībām tas tiešām ir ļoti neizdevīgi, jo tajās jau ir tie ierēdņi.

Savukārt es nezinu, man... Es par tiem Ziemassvētku brīnumiem domāju. Es esmu tik daudz lietu par VIENOTĪBU teicis, ka varbūt arī pēdējo reizi pateikšu: nu saņemieties un neatbalstiet šo Dambes priekšlikumu! Tas būtu baigi jauki, ja jūs tā izdarītu.

Un, Dambes kungs, nāciet vien šurp! Stāstiet nu! Es gribu dzirdēt. Tiešām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valteram Dambem.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tiešām, es esmu ilgus gadus strādājis valsts pārvaldē, pašvaldībā, esmu strādājis arī organizācijā, kur bija 99 procenti zemkopības... īpašumā, kur bija Valsts kontroles pārbaude un kur tika sastādīti ziņojumi. Esmu atbildējis uz Valsts kontroles jautājumiem, un es pilnīgi skaidri apzinos sava priekšlikuma būtību.

Mēs dzīvojam parlamentārā republikā, mums ir sabiedrības ievēlēts parlaments, un katram deputātam, arī jums, Kaimiņa kungs, ir tiesības iesniegt priekšlikumus, iet uz komisijām un tos aizstāvēt. Komisijās ir leģitīmi ievēlēti deputāti, kuri lemj, vai šos priekšlikumus atbalstīt vai ne. (Dep. A.Kaimiņš: “Neattaisnojieties! Pamatojiet priekšlikumu!”) Un arī man ir tiesības runāt no šīs tribīnes tāpat kā jums. Un jūs neteiksiet, cik ilgi runāt, un neaicināsiet uz tribīni. (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs atnācāt!”) To dara Saeimas priekšsēdētāja.

Kaimiņa kungs, mēs šajā komisijā - Publisko izdevumu un revīzijas komisijā - esam ilgus gadus, un arī jūs tikpat labi kā es un Bērziņa kungs, un visi citi komisijas deputāti zināt, cik Valsts kontrole ir pieņēmusi lēmumu par sodīšanu. Un tiesības izmeklēt un sodīt ir prokuratūrai. (Dep. A.Kaimiņš: “Par lietu runājiet! Par priekšlikumu!”) Un, ja prokuratūra vai tiesa neveic savus uzdevumus, tad neuzliksim pašvaldībām un citām (Dep. A.Kaimiņš: “Protams! Protams!”) iestādēm papildus represīvu iestādi! Neuzliksim!

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti žēl, ka deputāts Artuss Kaimiņš klausās tikai sevī un redz tribīnē tikai sevi, jo šeit ir runa par argumentiem, nevis par emocijām un par visādām tur klauniskām lietām, kas diemžēl vēl izskan no tribīnes.

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es teicu vienu, man liekas, ļoti saprotamu lietu - ka šīs piedziņas tiek veiktas arī šodien; nav runa par to, ka jāveido jauns mehānisms, lai darītu to, kas jau ir ierakstīts likumā; ka tas viss jau sen ir pārdomāts.

Un, ja mēs tiešām gribam ne vārdos, bet darbos pilnveidot Valsts kontroles darbu, kas tiešām ir vajadzīgs, jo tas ietekmē valsts pārvaldes kvalitāti, pašvaldību darba kvalitāti... Tas ir ārkārtīgi svarīgs darbs. Bet, domājot par tā darba uzlabošanas metodēm, ir tomēr jāturas saprāta robežās. Saprāta robežās tās izmantojamas. Paldies.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt kolēģa Dambes priekšlikumu. Kāpēc es to daru? Tāpēc, ka mums sākās debates par to - atbalstīt vai neatbalstīt. Tāpēc arī motivēju šo aicinājumu atbalstīt kolēģa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Dambes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37 (Dep. S.Dolgopolovs: “Man diemžēl nenostrādāja aparāts!”), pret - 33, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Ziemassvētku brīnums! Nu goda vārds! Ļoti labi! Nu ļoti labi!”)

S.Dolgopolovs. Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Turpinām.

S.Dolgopolovs. 22.priekšlikums un turpmākie priekšlikumi... 22.priekšlikums nav atbalstīts komisijā un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsaucieni.)

S.Dolgopolovs. Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

S.Dolgopolovs. Cienījamie kolēģi! 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - papildina un groza 14.nodaļu, par kuru tikko notika deputātu balsojums, ar kuru šī nodaļa ir izslēgta no likumprojekta. (Dep. I.Parādnieks: “Jūs kaut ko jaucat, Dolgopolova kungs!”)

Sēdes vadītāja. Nav izslēgta. Nav. Nav izslēgta! Ir pretēji jūsu teiktajam!

Priekšlikums netika atbalstīts, un līdz ar to nākamie priekšlikumi ir balsojami. (Starpsaucieni.)

Tātad par 22.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A.Kaimiņš: ““Par!” “Par!” Sakoncentrējamies! “Par!””; dep. I.Viņķele: “Tak aizveries!”) Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 27. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. 28. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Vai deputāti vēlas balsojumu? Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2017.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 15.janvārim.

Godātie deputāti! Deputāti Smiltēns, Rasmanis, Cilinskis, Zariņš un Kleinberga lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad sēdi turpinām bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt otrajā lasījumā grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, vēlos jūs informēt, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, komisija pieprasīja gan Finanšu ministrijai, gan Tieslietu ministrijai atzinumu par to, kādā veidā likumprojektā ir ievērots samērīguma princips, jo pamatā likumprojekta būtība ir tāda, ka tajās uzņēmēju sabiedrībās, kurās ir veikts komercdarbības atbalsts, ir ieguldīti valsts līdzekļi, pakārtotās saistības tiek pildītas tikai pēc tam, kad pilnībā ir apmaksāts ieguldītais valsts atbalsts.

Es nepārstāstīšu detaļās saņemtos atzinumus, bet mēs komisijā pārliecinājāmies, ka šajos padziļinātajos atzinumos ministrijas sniedza savu viedokli par to, ka šis samērīguma princips ir ievērots un leģitīmais mērķis arī tiek sasniegts, jo sabiedrības ieguvums varbūt ir lielāks nekā atsevišķām personām nodarītais zaudējums, un nav pieņemams, ka sniegtais valsts atbalsts tiek novirzīts citu, pakārtotu, kreditoru saistību segšanai.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Sudraba. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 2017.gada 12.janvārim.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, līdz 12. ...? Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2017.gada 12.janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”.

Komisijā ir saņemti 77 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 4. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 6. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 7. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 11. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 13. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 14. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 15. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 17. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 18. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 20. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 23. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 24. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 25. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Atbildīgās komisijas priekšlikums.

26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. un 27. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 29. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 30. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 33. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 35. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 36. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 37. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 40. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 41. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 42. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 43. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 44. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 45. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 46. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 47. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 50. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 51. - daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 55. - daļēji atbalstīts, iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 57. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 60. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 61. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 62. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 64. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 66. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 71. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 72. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 73. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 76. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Un 77. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi, kolēģi, ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Par 77.priekšlikumu deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 5.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 5.janvārim.

Nākamā darba kārtības sadaļa... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 21.oktobrī Saeima saņēma 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa”. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta pirmo daļu, 2016.gada 16.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma pārstāvi, kurš pamatoja iesniegumā izteikto ierosinājumu - atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām un ieviest attiecīgās normas, sākot no 2020.gada līdz 2045.gadam.

Ņemot vērā, ka šis jautājums atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izskatāmo jautājumu lokā, pēc pārrunām ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju radās priekšlikums izveidot kopā darba grupu un uzdot šā lēmuma izpildi Sociālo un darba lietu komisijai, kura kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju līdz 2017.gada 31.decembrim izvērtēs un izstrādās grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka valsts maksājamām pirmā līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pamatojoties uz 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa”.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es esmu ļoti priecīgs, ka Saeima ir atbalstījusi 10 748 Latvijas pilsoņu priekšlikumu, bet es ļoti gribētu, lai šim priekšlikumam, kurš ir jāveic gada un divu nedēļu laikā no šīs dienas, mēs samazinātu izpildes termiņu, lai tas būtu jāizdara, pieņemsim, līdz 2017.gada 28.februāra, teiksim, pulksten 17.00, nevis līdz 2017.gada 31.decembrim. Manuprāt, ļoti par ilgu šis termiņš ir, lai šīs komisijas... Es lūgtu... arī vārdiņš “līdz”... Ja mēs uzliksim mazāku termiņu - līdz 28.februārim, tas būtu daudz lietderīgāk arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir šo iesniegumu parakstījuši.

Mans priekšlikums ir - samazināt šo termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Mēs balsojam par sagatavoto lēmuma projektu, nevis par kādiem mutiski izteiktiem priekšlikumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par rīcību likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Pimenova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā projekta realizācijas gaitu un tā atbilstību sabiedrības interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Par deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Zemļinska un Potapkina jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Elksniņa, Potapkina, Agešina, Urbanoviča un Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības projekta ieviešanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Orlova, Potapkina un Raimonda Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Ribakova un Potapkina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par e-veselības sistēmas nākošās kārtas projekta pieteikumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Ribakova un Potapkina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par e-veselības sistēmas funkcionalitātes pārbaudi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības projekta 1. un 2.kārtas sekmīgo ieviešanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Par deputātu Zariņa, Ribakova, Agešina, Tutina un Potapkina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības sistēmas nākošās kārtas īstenošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Par deputātu Zariņa, Orlova, Agešina, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finansiālās motivācijas pamatotību Valsts kases darbiniekiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Raimonda Rubika, Agešina, Urbanoviča un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par e-veselības sistēmas atbilstošu ieviešanu”. Jautājums pāradresēts veselības ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Ir iesniegts deputātu jautājums.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins, Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Uz piecām minūtēm aicinu frakciju vadītājus Baltajā zālē, Viesu zālē. Ļoti ātri. Viens jautājums - par Analītisko dienestu. Un tad varēsim svinēt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Juris Vectirāns un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 21. sēde
2016. gada 22. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (Nr. 781/Lp12) (Dok. Nr. 2861, 2861A)
Par likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 786/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2874, 2874A)
Priekšlikums	- dep. J.Tutins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 787/Lp12) (Dok. Nr. 2881, 2881A)
Priekšlikums	- dep. A.Judins
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 788/Lp12) (Atsaukts) (Dok. Nr. 2885, 2885A)
Priekšlikums	- dep. J.Upenieks
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 790/Lp12) (Atsaukts) (Dok. Nr. 2887, 2887A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 791/Lp12) (Atsaukts) (Dok. Nr. 2888, 2888A)
Par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 792/Lp12) (Dok. Nr. 2908, 2908A)
Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 793/Lp12) (Dok. Nr. 2909, 2909A)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 794/Lp12) (Dok. Nr. 2910, 2910A)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 795/Lp12) (Dok. Nr. 2911, 2911A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 796/Lp12) (Dok. Nr. 2912, 2912A)
Par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 797/Lp12) (Dok. Nr. 2913, 2913A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 798/Lp12) (Dok. Nr. 2914, 2914A)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 466/Lm12) (Dok. Nr. 2935)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Atim Lejiņam šā gada 15. decembrī (Dok. Nr. 2903)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam no šā gada 20. decembra līdz 22. decembrim (Dok. Nr. 2904)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Mežulim šā gada 22. decembrī (Dok. Nr. 2905)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim no šā gada 20. decembra līdz 22. decembrim (Dok. Nr. 2906)
Par darba kārtību
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2017. gada 9. janvāra līdz 13. janvārim (Dok. Nr. 2907)
Deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina, Mārtiņa Šica, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Ņikitas Ņikiforova, Arvīda Platpera, Riharda Melgaiļa, Borisa Cileviča pieprasījums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu” (Nr. 11/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2829, 2829A)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Debates	- dep. J.Viļums
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 449/Lm12) (Dok. Nr. 2862)
Ziņo	- aizsardzības ministrs R.Bergmanis
Lēmuma projekts “Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes atbrīvošanu no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata” (Nr. 451/Lm12) (Dok. Nr. 2872)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par ģenerālmajora Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā” (Nr. 452/Lm12) (Dok. Nr. 2873)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Lēmuma projekts “Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 461/Lm12) (Dok. Nr. 2928)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 462/Lm12) (Dok. Nr. 2929)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. I.Viņķele
	- dep. G.Kūtris
	- dep. R.Balodis
	- dep. M.Bondars
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 464/Lm12) (Dok. Nr. 2931)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. M.Bondars
Lēmuma projekts “Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 465/Lm12) (Dok. Nr. 2932)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram” (Nr. 457/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2889)
Motivācija	- dep. J.Stepaņenko
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	-Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Klementjevs
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai” (Nr. 458/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2890)
Motivācija	- dep. M.Bondars
Debates	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Līdaka
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Krauze
	- dep. I.Viņķele
	- dep. M.Šics
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Lēmuma projekts “Par Andra Bērziņa apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieku” (Nr. 460/Lm12) (Dok. Nr. 2927)
Lēmuma projekts “Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 463/Lm12) (Dok. Nr. 2930)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 615/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2368C)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. S.Šimfa
	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 627/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2891)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 666/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2892)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 147/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2894)
Ziņo	- dep. I.Ribakovs
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 626/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2895)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 612/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2897)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 753/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2899)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” (Nr. 773/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2839)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” (Nr. 732/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2667, 2882)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 761/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2788, 2893)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 354/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2896)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Dombrava
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Dambe
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr. 589/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2898)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” (Nr. 731/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2900)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Lēmuma projekts “Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību” (Nr. 459/Lm12) (Dok. Nr. 2902)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Kaimiņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē” (Nr. 231/J12)
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 22.12.2016 09:09:22 bal001
Par - 33, pret - 13, atturas - 32. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (786/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 22.12.2016 09:19:50 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2017.gada 9.janvāra līdz 13.janvārim

Datums: 22.12.2016 09:26:25 bal003
Par - 34, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par mērķdotācijas sadalījumu (11/P12)

Datums: 22.12.2016 09:31:48 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (449/Lm12)

Datums: 22.12.2016 09:33:28 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes atbrīvošanu no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata (451/Lm12)

Datums: 22.12.2016 09:36:08 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par ģenerālmajora Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā (452/Lm12)

Datums: 22.12.2016 09:41:49 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Neimaņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (461/Lm12)

Datums: 22.12.2016 10:03:01 bal008
Par - 75, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Artūra Kuča apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (462/Lm12)

Datums: 22.12.2016 10:07:53 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (464/Lm12)

Datums: 22.12.2016 10:08:56 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (465/Lm12)

Datums: 22.12.2016 11:10:58 bal011
Par - 24, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Jānim Reiram (457/Lm12)

Datums: 22.12.2016 12:30:54 bal012
Par - 12, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (458/Lm12)

Datums: 22.12.2016 13:32:44 bal013
Par - 60, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 68)
Balsošanas motīvs: Par Andra Bērziņa apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieku (460/Lm12)

Datums: 22.12.2016 13:37:26 bal014
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Erlena Ernstsona apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (463/Lm12)

Datums: 22.12.2016 13:55:04 bal015
Par - 56, pret - 16, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2016 13:55:28 bal016
Par - 56, pret - 15, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2016 13:58:59 bal017
Par - 7, pret - 44, atturas - 17. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2016 14:00:00 bal018
Par - 58, pret - 1, atturas - 14. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2016 14:10:36 bal019
Par - 15, pret - 55, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (627/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:11:03 bal020
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (627/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:12:02 bal021
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (666/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:13:35 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:14:40 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (626/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:15:27 bal024
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (612/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:23:05 bal025
Par - 8, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:28:16 bal026
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:31:14 bal027
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (773/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:34:19 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums (732/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:35:30 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (761/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:37:42 bal030
Par - 51, pret - 18, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 14:38:25 bal031
Par - 54, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:00:19 bal032
Par - 37, pret - 33, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:02:02 bal033
Par - 30, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:02:31 bal034
Par - 28, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:02:54 bal035
Par - 30, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:03:17 bal036
Par - 32, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:03:40 bal037
Par - 32, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:04:21 bal038
Par - 32, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:05:13 bal039
Par - 43, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:05:48 bal040
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:08:30 bal041
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (589/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:16:39 bal042
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (731/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.12.2016 15:20:33 bal043
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 10 748 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pensija bez nodokļa” turpmāko virzību (459/Lm12)