Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2017.gada 19.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas sēdi.
Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.16/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 31.janvārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Kalnozolam no šā gada 17.janvāra līdz 19.janvārim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Kalnozola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.janvāra līdz 19.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. (Dep. A.Kaimiņš: “Nevaram nobalsot?”)
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Ministru kabineta vārdā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
J.Dūklavs (zemkopības ministrs).
Labrīt, godātie deputāti! Protams, jūs visi esat jau informēti no masu medijiem, ka tiešām liela nelaime ir notikusi cūkkopības nozarē. Pat speciālistiem un veterinārajiem darbiniekiem nav saprotams, kā vienā no... ja ne pašā visvairāk pret šo slimību nodrošinātajā fermā varēja nokļūt šī slimība. Un vēl tik lielos apjomus! Vairāk nekā 5000 dzīvnieku – precīzi sakot, 5023 dzīvnieki – tika pakļauti iznīcināšanai. Lai to visu varētu veikt, mums ir divas vietas, kur mēs varam utilizēt. Bez tam vēl tika pieņemts lēmums, ja šajās divās vietās netiks galā... Tika panākta vienošanās ar bruņotajiem spēkiem, ka poligonā Ādažos varētu vienu vietu aprīkot, lai varētu to darīt ar vaļēju uguni.
Ministru kabinetā tika pieņemts lēmuma projekts, kurš jums ir jāapstiprina (es ceru, ka jūs to izdarīsiet) un kura juridiskā puse ir šāda. Pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 32.panta pirmo daļu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5.panta pirmo daļu un 6.panta pirmās daļas 2.punktu un ievērojot zemkopības ministra sniegto informāciju par nepieciešamību efektīvi apkarot Āfrikas cūku mēri, izsludināt ārkārtējo situāciju no 2017.gada 17.janvāra līdz 2017.gada 17.aprīlim šādās Latvijas administratīvajās teritorijās: Krimuldas novadā, Ādažu novadā un Salaspils novadā.
Un tālāk ir punkti, kas attiecas uz Valsts policiju, uz Pārtikas un veterināro dienestu, uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un uz abām šīm sadedzināšanas vietām.
Es negribu kavēt jūsu laiku ar plašu stāstījumu par to, cik bīstama ir šī slimība un cik svarīgi ir šādu lēmumu pieņemt, lai mēs varētu optimāli ātri... Mēs ceram, ka šinī nedēļā tiks veikta pilnībā dzīvnieku utilizācija, un tālāk skatīsimies, kā atjaunot darbu šinī cūkkopības kompleksā, jo būs nepieciešams laika periods ar vairākām dezinfekcijām – vismaz viens gads.
Paldies par uzmanību. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies zemkopības ministram.
Mēs varam uzsākt debates, ja deputāti vēlas debatēt. Debatēt neviens deputāts nav pieteicies. Mums ir jābalso par lēmuma projektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības punkts - “Valsts kontroliera vēlēšanas”.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam deputāti par izvirzīto amata kandidātu var debatēt. Vai deputāti vēlas debatēt? Deputāti debatēt nevēlas. Paldies.
Tā kā balsojums ir atklāts, bet ar vēlēšanu zīmēm, lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvi informēt deputātus par to, kādā veidā notiks balsošana.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā kā uzdevums šodien būs vienkāršs, jo ir tikai viens kandidāts, atgādinu, ka jābūt vienai - vienai! - atzīmei, tātad vienā lodziņā - “par” vai “pret”. Ja nebūs nevienas atzīmes vai būs jebkāds cits “kriņģelis” vēl arī otrā lodziņā, tad biļetens tiks atzīts par nederīgu.
Veiksmi jums darbā! Un brīdinu, ka kopējā procedūra varētu ilgt apmēram stundu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam balsošanu. Deputāti atpakaļ zālē tiks aicināti ar zvanu.
(Pārtraukums. Notiek balsošana.)
I.Līdaka. Cienījamie kolēģi! Ja kāds mani dzird, kurš nav vēl nobalsojis, tad, lūdzu, steidzieties uz zāli! Pēc piecām minūtēm balsošana būs beigusies.
(Turpinās balsošana.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi.
Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka. Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi!
Tātad Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.17 par balsošanas rezultātiem, ievēlot valsts kontrolieri, 2017.gada 19.janvārī Rīgā Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.14.
Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 85 vēlēšanu zīmes.
Sabojātu, nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 25 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 85 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 85 vēlēšanu zīmes. (Aplausi.)
Balsu sadalījums ir šāds. Elita Krūmiņa: par - 85, pret - nav.
Apsveicam valsts kontrolieri ar vienprātīgu ievēlēšanu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Apsveicam valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu!
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”.
Godātie kolēģi! Es vēlos jūs informēt par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanas procedūru.
Vispirms mēs uzsāksim debates, un deputāti var debatēt gan par visiem, gan par kādu no kandidātiem. Pēc tam, kad debates tiks slēgtas, notiks balsošana par katru no kandidātiem atsevišķi.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Šā gada 2.februārī izbeidzas pilnvaras četriem no pieciem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes līdzšinējiem locekļiem. Tika izsludināts mūsu komisijas aicinājums pieteikties kandidātiem, pieteikt kandidātus, un sākotnēji bija 12 kandidāti, no kuriem divi atsauca savas kandidatūras.
Mūsu komisija iepazinās ar šīm kandidatūrām, iepazinās ar iesniegtajām atsauksmēm un uzklausīja katra kandidāta redzējumu par savu iespējamo darbu ievēlēšanas gadījumā, un komisijas 17.janvāra sēdē tika nolemts izvirzīt ievēlēšanai par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem Ivaru Āboliņu, Ievu Beitiku, Patriku Grīvu un Guntu Līdaku.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minētās kandidatūras ievēlēšanai par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vēlēšanas iepriekš un arī šoreiz tika gaidītas ar nopietnām cerībām, jo likums noteic, ka padomei ir ļoti liela nozīme elektronisko mediju satura un apraides stratēģijas izstrādē, apraides un retranslācijas atļauju izsniegšanā, sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un valsts budžeta naudas pieprasīšanā medijiem. NEPLP darbības jomas ir dažādas, un tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti rūpīgi izvēlējās kandidātus.
Gribu teikt paldies saviem bijušajiem kolēģiem komisijā par rūpīgi paveikto darbu. Tika sekots, lai kandidātu profesionālās un cilvēciskās īpašības ievēlēšanas gadījumā ļautu veiksmīgi pildīt pienākumus. Ņemot vērā, ka NEPLP rūpju lokā ir gan sabiedriskie, gan komercmediji, kandidātiem bija jāparāda savs redzējums par abu mediju grupu attīstību, Latvijas informatīvās telpas drošības nostiprināšanu un vēl daudziem citiem jautājumiem. Jūsu rokās šobrīd ir lemt par četriem kandidātiem, kurus komisijas deputāti uzskatīja par piemērotākajiem.
Ivars Āboliņš kā sabiedriskajā medijā strādājošs praktiķis pārredz to, kā stiprināt sabiedriskos medijus, nodrošināt satura neatkarību, atspoguļojot sabiedrības viedokļu daudzveidīgumu un šajā jomā veicot regulāru monitoringu. Tāpat Āboliņa kungs ir iestājies par efektīvas sabiedrisko mediju apraides nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā, valsts atbalstu sabiedriski nozīmīga satura attīstībai komercmedijos ar Mediju atbalsta fonda palīdzību. Kā būtiskāko Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā viņš uzskata mediju satura kvalitātes nodrošināšanu.
Ieva Beitika sevi parādījusi kā komunikācijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātē aizstāvējusi promocijas darbu par sabiedriskajiem medijiem un sabiedrisko labumu. Viņa ir universitātes mācībspēks, un tas pierāda kandidātes teorētiskās zināšanas par sabiedrisko mediju darbu. Praksē Beitikas kundze mediju jomā darbojusies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā un Kultūras ministrijas mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādes darba grupā, pārzinot mediju vides daudzveidības nodrošināšanu.
Patriks Grīva savā darbībā ir pierādījis sevi kā komercmediju, it sevišķi komercradio, jomas pārzinātāju. Kā svarīgu uzdevumu viņš min NEPLP dialoga attīstību ar komercmediju nozari; sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus, vienlaikus nodrošinot sabiedriskos medijus. Kā svarīgu uzdevumu Grīvas kungs uzskata cīņu par legāla satura nodrošināšanu, cīņu pret nelegālo un negodprātīgo televīzijas programmu sniedzējiem, vienlaikus tā stiprinot un aizsargājot Latvijas informatīvo telpu.
Gunta Līdaka ir kandidāte ar lielāko darba stāžu medijos - vairāk nekā 20 gadu. Līdz ar to viņa lieliski pārzina sabiedrisko un komercmediju darbību. Līdakas kundze sola pievērst uzmanību tam, lai precīzi tiktu definēts sabiedriskais pasūtījums un tam tiktu pielāgots valsts finansējums, nevis vispirms tiktu apstiprināts finansējums un tad tiktu domāts par sabiedrisko pasūtījumu. Kandidāte uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt līdzšinējo valsts budžeta līdzekļu investēšanas efektivitāti sabiedriskajos medijos.
Aicinu atbalstīt minētos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izvirzītos kandidātus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kandidāti uz NEPLP amatiem! Šajā reizē patiešām ir jāteic, ka pieteikumu skaits kopumā bija pietiekami liels un pieteikto kandidātu kompetence bija tāda, no kuras varēja izvēlēties. Patiešām jāsaka paldies tām sabiedriskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas aktīvi piedalījās kandidātu izvērtēšanā un deva mums iespēju runāt par nākotnes redzējumu, par mediju jomas attīstību ar cilvēkiem, kuriem patiešām ir labas zināšanas šajā jautājumā. Un lielā mērā var teikt, ka no pieteiktajiem kandidātiem katrs sev varēja izveidot vai noformulēt tādu kā sapņu komandu. Protams, Saeimas darbs ir kolektīvs pasākums, un mēs droši vien nešaubāmies par to, ka šie četri izvirzītie kandidāti ir šī kolektīvā pasākuma kompromisa rezultāts. Bet katrā ziņā par visiem šiem cilvēkiem var teikt, ka viņiem ir labas, pamatīgas zināšanas mediju jomā un mēs varam likt cerības uz jauno padomi, ka tā veiks savus pienākumus atbildīgi, ar nepieciešamām zināšanām un stiprinās mūsu informatīvo telpu.
Attiecībā uz jaunievēlamo padomi, protams, ir vairāki jautājumi, par kuriem mums būs jādomā. Viens no šiem jautājums ir šāds - kas būs nākamais padomes vadītājs. Šo vadītāju no sava vidus ievēlēs NEPL padomē ievēlētie locekļi. Ir jādomā par to, ka vadītājam ir svarīgi būt nevis zvaigznei, kurai pirmām kārtām rūp savs tēls un sava balss, bet tam ir jābūt cilvēkam, kas spēj saliedēt komandu un kas spēj veicināt to, lai ikviens NEPL padomes loceklis var pilnā mērā realizēt savu potenciālu un savu kompetenci šajā darbā. Tātad ļoti svarīgi ir radīt darba atmosfēru, nevis savstarpējas sacensības atmosfēru.
Starp kandidātiem, kas šobrīd ir izvēlēti NEPL padomei, ir cilvēki, kas ir iepriekš bijuši ļoti cieši saistīti ar kādu konkrētu mediju nozari, ar kādu konkrētu mediju industrijas daļu. Tur ir gan pārstāvji, kas ir ļoti konkrēti strādājuši ar komerctelevīziju interešu aizstāvību vai ļoti konkrēti paši darbojušies komercmedijos, un mēs zinām, ka šobrīd padomē ir izveidojusies tāda tradīcija, ka padomes locekļi sadala atbildības jomas par attiecīgām mediju grupām.
No savas puses es gribu aicināt jaunievēlētos padomes locekļus, ja viņi šodien gūs Saeimas atbalstu, domāt par to, ka tieši tiem cilvēkiem, kas nāk no konkrētās nozares, nevajadzētu būt atbildīgiem par šīs nozares regulēšanu, jo mums šobrīd ir ļoti liels uzdevums - mēģināt vienot mediju kopējo atmosfēru un mazināt konfliktus. Un ja konkrēts cilvēks, kas ir strādājis ar konkrētas jomas interešu aizsardzību, tagad būs konkrētās jomas regulators, būs ļoti daudz aizdomu par interešu konfliktiem, būs liela neuzticība, un šīs peripetijas un konflikti, iespējams, turpināsies.
Pavisam nedaudz, runājot par uzdevumiem, kādi būs jāveic jaunievēlētajai padomei. Protams, pats, pats svarīgākais uzdevums ir mūsu informatīvās telpas stiprināšana. Ir jānodrošina, ka mūsu patiešām kvalitatīvais mediju pienesums tiek sadzirdēts un saredzēts visur Latvijā. Šobrīd mēs neesam redzējuši tādu pamatīgu analīzi par to, kā mums ir jāstiprina informatīvās telpas pārklājums un kādi ir reālie līdzekļi, kurus ir vajadzīgs ieguldīt, lai to stiprinātu. Mēs tādu reālu analīzi neesam redzējuši, un jaunajai padomei tā būs jāveic un jāpiedāvā konkrēti risinājumi. Tāpat arī ir konkrēti jādefinē sabiedrisko mediju un komercmediju attiecības, lai panāktu to, ka sabiedriskie mediji nepiedalās reklāmas tirgū. Tas ir ļoti nepieciešams komercmedijiem, lai tiem būtu skaidri spēles noteikumi, un arī sabiedriskajiem medijiem, lai tiem būtu paredzama nākotne. Tāpat padomei būs jādomā par to, ka tā pavisam drīz, cerams, pavisam drīz, kad Saeima pieņems likuma izmaiņas, tiks reformēta un sadalīta padomē, kas regulēs komercmedijus, un padomē, kas strādās ar sabiedriskajiem medijiem. Šo uzdevumu ir daudz.
Lai es varētu pabeigt, vai varu palūgt vēl pavisam nedaudz laika?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka deputāte apvieno abus uzstāšanās laikus?
L.Čigāne. Tātad uzdevumu ir daudz, bet es domāju, ka šo izvirzīto padomes locekļu amata kandidātu lokā ir cilvēki ar pietiekamām zināšanām, lai šos uzdevumus pietiekami kvalitatīvā veidā, uzturot dialogu ar Saeimu, varētu paveikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Pēc būtības var jau vairs, tā teikt, neiespringt, jo izskatās, ka Saeimas vairākums atbalstīs visus četrus šos kandidātus. Nav pat īpaši jāseko aizkulišu runām, jo jau vakar no rīta laikraksts “Diena” vēstīja (citēju): “Saeima ceturtdien, visticamāk, apstiprinās amatā uz pieciem gadiem četrus jaunus NEPLP locekļus, kurus diezgan lielā vienprātībā no 10 pretendentiem otrdien izraudzījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. [..] Par kandidātiem jau iepriekš bija notikusi politiskā vienošanās, un šādu balsojuma iznākumu varēja prognozēt. [..] Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja I.Beitika [..] bija VIENOTĪBAS pirmā izvēle. [..] Partijas gan neafišēja, kuru pretendentu kurš politiskais spēks iesaka, taču varēja noprast, ka I.Āboliņš [..] varētu būt Nacionālās apvienības ieteiktais pārstāvis darbam padomē, bet P.Grīva - Zaļo un Zemnieku savienības.” Citāta beigas.
Tā teikt, pašiem plašsaziņas līdzekļiem, par kuru uzraudzību - tiesa gan, tikai elektronisko uzraudzību - nesīs atbildību šī padome, nav šaubu, ka nākamais padomes locekļu sastāvs ir izraudzīts politiskās vienošanās ceļā, profesionālās īpašības un kvalitātes noliekot vismaz otrajā plānā, ja ne vēl tālāk vai vēl dziļāk.
Vēlos atgādināt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā teikts: “NEPLP locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.”
Dāmas un kungi! Pievērsiet uzmanību, ka šajā biedrību un nodibinājumu sarakstā, ar kuriem komisijai ir jākonsultējas, likumā nav minēta Koalīcijas padome! Taču, apskatot komisijas vienprātīgo balsojumu, pat Ušakova kaķiem ir skaidrs, ka pirms tam ir bijusi vienošanās, kurus kandidātus atbalstīt un kurus ne. Kāds te vairs konkurss?! Par ko mēs te runājam?! Mēs sludinām, ka tas ir atklāts konkurss, un aicinām kandidātus pieteikties, taču tāda konkursa pēc būtības nav. Vēl vairāk! Ja iepazīstamies ar Latvijas Televīzijas aptaujāto mediju ekspertu viedokli, tad redzam, ka vairums no viņiem, piemēram, Grīvas kungam 10 ballu sistēmā ir ielikuši 5 (precīzi sakot, vidējais piecu ekspertu vērtējums bija 4,6). (Dep. A.Bērziņš: “Johaidī!”). Tajā pašā ekspertu vērtējumā daudz lielāka uzticība un atzinība tika izteikta vismaz trijiem citiem kandidātiem, un kopējā vērtējumā Grīvas kungs ieguva godpilno trešo vietu no beigām. Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija atklātā vēstulē paudusi bažas par Grīvas kunga saistību ar konkrētu mediju. Un vēl šī organizācija pauda bažas par to, vai tādā veidā mēs faktiski neradīsim problēmas visā šajā nozarē kopumā.
Bet, kā jau visiem izstāstīja minētais laikraksts, šī ir politiska vienošanās. Tāpēc visas koalīcijas partijas šodien balsos “par” Patrika Grīvas kandidatūru. SASKAŅA un “No sirds Latvijai”, cik es saprotu, arī atbalstīs gan Grīvas kungu, gan arī pārējos kandidātus, jo gluži vienkārši negrib pirms laika un pirms gaidāmajām vēlēšanām naidoties ar kādu no NEPLP locekļiem.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijā katrs deputāts varēs pats izvēlēties, kuru atbalstīt, par kuru nebalsot.
Jūs varat to atkal uzskatīt par latgalieša ietiepību vai protesta balsojumu - es pats personīgi balsošu “pret”. Vismaz “pret” Patrika Grīvas kandidatūru, jo es domāju, ka ne man, ne vienam citam Saeimā nav jābaidās no viena vai visu NEPLP locekļu atriebības. Latvijā - es patiešām ticu un ceru - Satversmē noteiktās tiesības uz vārda brīvību vēl ir spēkā.
Es lūdzu arī divas minūtes klāt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? (Dep. A.Bērziņš: “Lai runā! Ļoti interesanti! Lai runā!”) Iebildumu nav. Turpiniet!
J.Viļums. Noslēgumā visiem NEPLP nākamajiem locekļiem vēlos atgādināt to likumā rakstīto punktu, ka šī padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sa-bie-drī-bas intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.
Atcerieties šo likuma pantu! Un, ja nepieciešams, citējiet to tajā brīdī, kad saņemsiet pirmo zvanu no jebkuras politiskās partijas vai no kāda medija īpašnieka! Lai patiesi sabiedrības intereses ir augstākais kritērijs katrā jūsu lēmumā! Jo, kā teicis kādreizējais ANO ģenerālsekretārs Dāgs Hammaršelds: “Varu ir pelnījis tikai tas, kurš to attaisno katru dienu.”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt! Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka šī ir pēdējā reize, kad jūs vispār varat savā mūžā kā Saeimas deputāti ievēlēt NEPL padomi. (Starpsauciens: “Tu par sevi runā?”)
Viļuma kungs! Jūs mums te sākāt stāstīt par kaut kādām atzīmēm no kaut kādiem ekspertiem. Es domāju, ka cilvēks ar veselo saprātu saprot, kādi eksperti, no kādiem medijiem, kas ko pārstāv, kas ko saka... Atzīmes jūs te likāt, vai ne... Kāda jums pašam bija atzīme, kad jūs Saeimā tikāt? Jūs paskatījāties savus plusus vai mīnusus? Par to neviens nerunā šobrīd, vai ne? Nu, pa lielam...
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Kaimiņa kungs, turpiniet debates!
A.Kaimiņš. Tas, ko es gribu teikt... Es gribu šeit vērsties nevis pie jums, Saeimas deputāti, es pie jums negribu vērsties... Es gribu vērsties pie šiem četriem jaunajiem NEPLP kandidātiem, kurus mēs tūlīt vēlēsim.
Ivar Āboliņ, Patrik Grīva, Ieva Beitika! Es esmu ļoti priecīgs par jūsu kandidatūrām. Es neuzrunāju Līdakas kundzi, jo Līdakas kundzes šeit nav, viņa ir Lietuvā... Bet jums šobrīd tiek dots ļoti liels uzticības kredīts. Es personīgi domāju, ka šī varētu būt labākā NEPL padome, kāda Latvijā ir bijusi.
Es jums gribu atgādināt vienu tādu lietu. Ja jūs ievēlēs, atcerieties visu to, ko šeit iepriekš teica runātāji un tā tālāk. Jums nebūs priekšnieku. Jūs paši esat priekšnieki. Jūsu vienīgais priekšnieks ir Latvijas valsts nodokļu maksātājs. Jūs nevarēs neviens raustīt aiz aukliņām. Un tās visas aukliņas, kuras jums te sien klāt katram atsevišķi... Pēc šī balsojuma atcerieties, ka jūs strādājat pēc savas sirdsapziņas! Jūs esat jauni, enerģiski, un jums ir milzīgs darbs priekšā. Punkts A - sabiedriskajiem medijiem jāpamet reklāmas tirgus. Punkts B - NEPLP transformācija. Jūs paši zināt, par ko ir runa, - ka ir jānodala šīs NEPLP funkcijas... Un jums nebūs laika ieskrieties vispār nekāda! Jums jau tagad, jau no šodienas, ir jāsāk strādāt (es esmu pārliecināts, ka balsojums būs pozitīvs jums visiem četriem). Lūdzu, mācieties no tām kļūdām, kuras pieļāva iepriekšējā NEPLP, kad nebija komunikācijas ar nozari, nebija komunikācijas ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, nebija komunikācijas... Tur bija gan dažādas... Vai, kas tik tur nebija!... Jūs ļoti labi zināt, no kā mācīties, lai tas vairs neatkārtotos. Vēlreiz es atkārtoju par šo uzticības kredītu, kas jums tiek dots.
Es gribu jums atgādināt arī to, ka, pieņemsim, šī tribīne... teiksim, šie krēsli, kuros sēž deputāti, ir piedzīvojuši ļoti daudzus sasaukumus un tajos ir sēdējuši dažādi deputāti. Un jūs tagad ieiesiet iekšā tajā NEPLP, tajā mājā, un tur būs darbinieki, kuri tur ir strādājuši jau iepriekšējo sasaukumu vai aiziepriekšējo... Noteikti tur tādi būs. (Tāpat kā šeit, Saeimā, ir Saeimas darbinieki, kuri šeit ir redzējuši n-tos deputātus. N-tos! Viņi sēž trešajā, ceturtajā stāvā. Viņi tur sēž, bet mēs par viņiem pat nezinām, mēs viņus neredzam.) Bet, kad jūs iesiet iekšā tajā NEPLP, atcerieties, ka jūs varat to lietu mainīt, un, ja tie cilvēki, kas jau tur strādā ilgi, varbūt nestrādā labi, jūs viņus drīkstat arī atlaist, ja nu gadījumā jums tā gribas, jo jums nav priekšnieku. Jums ir jāatskaitās nodokļu maksātājiem. Tas ir jūsu priekšnieks! Un, ja šeit šiem kolēģiem vārdi: “Lūdzu, balsojiet pēc sirdsapziņas!”, ir tiešām joks un anekdote, jo šeit nav sirdsapziņas (Dep. V.Spolītis: “Nerunā par sevi!”), tad esiet, lūdzu, tik... It sevišķi tas, kurš ir parādā 16 000 eiro, tagad man kaut ko kliegs virsū...
Taču jums šī sirdsapziņa ir. Es tiešām jums novēlu, lai jums izdodas! Strādājiet savā starpā! Un tas, ko saka pārējie, - ka jums ir kaut kādā veidā jādeleģē sava nozare... Atrodiet paši! Atrodiet paši, kas būs priekšsēdētājs, kas būs vietnieks viņam, kas ies uz radio, kas ies uz sabiedrisko, kas ies uz komerc... kas ies uz televīziju. Neļaujiet, lai jūs te kāds tagad baksta un regulē! Esiet pirmo reizi neatkarīgi! Lai jums izdodas!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es pateikšu tālāk to, ko Artuss Kaimiņš iesāka teikt par to pēdējo, jo es viņam pietiekami daudz tur priekšā nepateicu toreiz, pirms nāca šeit vārdu teikt...
Saeimai nav ne jāievēlē, ne jāatlaiž šī padome. To es atkārtošu... Atkārtošu vēlreiz, ko te mēs runājām jau iepriekšējā reizē. Un tā cerība jau toreiz bija tāda. Un iespējams, ka nākamreiz mēs atkal nonāksim pie tā paša. Un, Juri Viļum, protams, kamēr Saeima šo padomi vēlēs, tikmēr tā būs politiska vienošanās. Nu kā gan citādi var būt? Un tālab es neapšaubu neviena kandidāta profesionalitāti, un droši vien viņi veiksmīgi to visu darīs. Bet ne īsti pareizā ceļā viņi varbūt tajos amatos nonāk... Un, kamēr mēs šeit šo padomi vēlēsim, tikmēr būs visas šīs pamācības no šīs tribīnes, un tagad tās nebeigsies un būs arī pēc tam.
Jā, es varu tikai novēlēt šiem kandidātiem būt neatkarīgiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nevēlas.
Tātad laiks balsojumam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 5. Paldies. Kandidāts ir ievēlēts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ievas Beitikas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Kandidāte ir ievēlēta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Patrika Grīvas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 2. Kandidāts ir ievēlēts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Guntas Līdakas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Kandidāte ir ievēlēta.
Līdz ar to Saeima ir ievēlējusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus un šis Saeimas lēmums stājas spēkā šā gada 2.februārī. (Aplausi.)
Paldies. Saeimas vārdā sveicam jaunos NEPL padomes locekļus!
Turpinām darbu.
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts - “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Aicinu no informatīvās drošības telpas pievērsties gaisa drošības telpai, jo šim likumprojektam ir 34 priekšlikumi.
Un tātad 1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.
E.Siliņa (Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).
Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi! Vēlos īsi pastāstīt par likumu, kāpēc tas ir vajadzīgs.
Par priekšlikumu. Tātad arī par šo priekšlikumu. Kāpēc vispār ir radies šis priekšlikums, kāpēc Drošības policija būs datu turētāja un Informācijas centrs būs tas, kas tos datus apstrādās. 2015.gada 29.janvārī, pēc tam, kad sākās Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē, notika traģiskais uzbrukums Charlie Hebdo redakcijai Parīzē, un faktiski mūsu prezidentūras laikā Eiropas Padomē tika panākta vienošanās par pasažieru datu reģistra direktīvas tālāku virzību, jo līdz šim šī direktīva bija iesprūdusi Eiropas Savienības gaiteņos. Tieši Latvijas prezidentūras laikā mēs panācām apņemšanos aizsargāt pasažieru datus. Līdz ar to notika arī smagas diskusijas par to, kā mēs saglabāsim... no vienas puses, kā mēs varēsim analizēt šos datus un, no otras puses, kā mēs varēsim panākt, ka pasažieru dati tiek arī aizsargāti.
Komisijā mums bija garas diskusijas par to, vai ir vajadzīga vai nav vajadzīga pirmskontrole, un ir pilnīgi skaidrs, ka pirmskontrole ir nepieciešama, jo dati tiks analizēti ilgāk nekā sešus mēnešus. Pirmskontroli veiks tiesa.
Ko vēl es gribu pateikt? Tālāk likumprojektā būs arī deputāta Kūtra priekšlikumi, kuri paredz noteikt, ka šos datus varētu nostiprināt ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem, taču likumprojekts paredz nedaudz plašāku datu analīzi - un ne tikai kontekstā ar pierādījumu noskaidrošanu. Līdz ar to arī šis subjekta apjoms, ko piedāvāja Kūtra kungs, komisijā netika apstiprināts; šie priekšlikumi tika noraidīti.
Līdz ar to es vēlos lūgt deputātus balsot par 1.priekšlikumu - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikumu. Un vēlos arī pateikt paldies gan opozīcijas, gan, protams, arī pozīcijas, koalīcijas deputātiem par izstrādāto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par šo priekšlikumu... Tātad komisija to atbalsta un arī deputāti atbalsta.
K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Gaidis Bērziņš, Āboltiņa, Barča un Brigmanis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret sēdes turpināšanu bez pārtraukuma? Tātad turpinām sēdi bez pārtraukuma.
K.Seržants. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 8. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums un vēl septiņi citi priekšlikumi nav vērsti uz to, lai cīnītos pret šo likumu. Šis likums, protams, pēc būtības ir vajadzīgs, un saprotam, ka gan terorisma, gan smagu, gan sevišķi smagu noziegumu atklāšanai un novēršanai ir vajadzīga šāda informācija.
Taču mans priekšlikums ir vērsts uz šī likuma skaidrību. Savā priekšlikumā es norādu uz iestādēm, kuras ir uzskaitītas konkrētajā pantā un kurām būs tiesības iegūt šo informāciju. Un šeit, manuprāt, ir vairākas neskaidrības.
Ja spriež pēc likuma 2.pantā ierakstītā šī likuma mērķa un ja rūpīgi izlasa arī likumprojekta anotāciju, tad var redzēt, ka šo informāciju vajadzēs pieprasīt un izmantot gan operatīvajā darbībā, gan kriminālprocesā, noziegumu izmeklēšanas procesā. Tātad loģiski būtu piešķirt tiesības gan operatīvās darbības subjektiem, gan izmeklēšanas iestādēm. Prokuratūra, kura gan nav ne viens, ne otrs, šajā sarakstā ir minēta, bet es saprotu, ka prokuratūra uzrauga likumības ievērošanu abās šajās iestāžu grupās. Jāteic, ka šajā uzskaitījumā no 11 operatīvās darbības subjektiem, kas Latvijā pēc likuma tiesīgi to veikt, ir uzskaitīti tikai 10. Savukārt no izmeklēšanas iestādēm ir uzskaitītas astoņas. Viena izmeklēšanas iestāde un viens operatīvās darbības subjekts ir apzināti ignorēts - tā ir Ieslodzījuma vietu pārvalde. Man gan liekas, ka terorisma draudiem pakļauta ieslodzījuma vieta var būt ļoti nopietns drauds valsts drošībai.
Tālāk. Juridiskā tehnika atzīst, ka, piešķirot kādu pilnvaru funkcijas veikšanai, proti, vai nu operatīvās darbības veikšanai, vai izmeklēšanas veikšanai, nebūtu jāuzskaita katra iestāde, bet būtu jālieto vispārīgs apzīmējums, jo, mainoties iestāžu skaitam vai nosaukumam, attiecīgi atkal ir jāgroza likums. Loģiski vajadzētu rakstīt šajā pantā, ka vai nu tās visas ir izmeklēšanas iestādes... Bet, tā kā visas izmeklēšanas iestādes ir arī operatīvās darbības subjekti, tad varbūt pietiktu ar to, ka ierakstītu šeit: “operatīvās darbības subjektiem”.
Varēja, protams, tā ierakstīt, taču šeit šī informācija nav ierakstīta. Šis vispārīgais apzīmējums nav ierakstīts. Tas nozīmē: ja kādam citam operatīvās darbības subjektam vai izmeklēšanas iestādei būs jāpieprasa informācija, varētu rasties problēma, ka viņi nedrīkst to prasīt. Kāpēc? Bet - ja ir pamatojums?
Visbeidzot - kā šajā vienotajā uzskaitījumā īsti ir ar tiem precīzajiem nosaukumiem? Vienā punktā nez kāpēc ir nosauktas divas patstāvīgas iestādes. Tās ir Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija un Muitas policija.
Protams, mēs varam domāt, ka tuvākajā nākotnē Valsts ieņēmumu dienestā būs struktūras reorganizācija un šīs abas policijas apvienos vienā policijā. Taču tajā pašā laikā mēs zinām, ka reformas var būt dažādas. Ir arī doma par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā tiks nodalīta Iekšējās drošības daļa un tas būs operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde. Tad atkal grozīsim likumu? Vai tomēr nebūtu labāk lietot vienotu nosaukumu?
Un vēl viena piezīme. Mani priekšlikumi bija vērsti uz to, lai būtu skaidra personas privātās dzīves aizsardzība no nepamatotas iejaukšanās. Un šķiet, ka arī steidzamos gadījumos būtu vajadzīga ja ne izmeklēšanas tiesneša, tad vismaz prokurora kontrole vai piekrišana. Tā vismaz ir kriminālprocesā. Proti, tas būtu neliels jautājums par cilvēktiesību aizsardzību.
Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka cilvēktiesību aizsardzību šādos steidzamos gadījumos nodrošinās jeb uzraudzīs tā pati Drošības policijas struktūrvienība, kas šo datubāzi turēs. Proti, Drošības policija prasīs informāciju, Drošības policijas struktūrvienība paskatīsies un teiks: “Jā, vajag!” Kāda šeit būs cilvēktiesību aizsardzības vai vismaz nelielas kontroles iespēja? Es saprotu, ka tas nav īsti loģiski.
Tāpēc es aicinu šobrīd tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Bet, ja tas netiks atbalstīts, es, protams, pie nākamā priekšlikuma runāšu vēl mazliet par citu tēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šī likumprojekta mērķis ir ļoti cēls un labs, un konceptuāli visnotaļ atbalstāms, par ko mēs jau runājām, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un mēs ieviešam Eiropas Savienības direktīvu, kas arī ir ļoti labi.
Bet vai, izskatot šo likumprojektu trešajā lasījumā, šis mērķis ir sasniegts? Diemžēl, manuprāt, mērķis ir sasniegts gluži pretējs: likums, kuru mēs šodien pieņemsim (diemžēl - ar vairākuma atbalstu), bremzēs iespēju cīnīties pret terorismu un ātri un efektīvi reaģēt uz notiekošo. Otrajā lasījumā Saeimas vairākums diemžēl neatbalstīja mūsu frakcijas priekšlikumu, kas skar 10.pantu un kurā mēs aicinājām svītrot visas tās iestādes, kas šeit ir uzskaitītas, lai paliek tikai Drošības policija, kura nodarbojas ar attiecīgo datu analīzi un kuru reizi trijos mēnešos kontrolē Ģenerālprokuratūra. Visas pārējās iestādes Kriminālprocesa un Operatīvās darbības likuma ietvaros nepieciešamības gadījumā pieprasa šo informāciju.
Kāpēc uzsvars tika likts uz Drošības policiju? Tāpēc, ka Drošības policija mums ir galvenā, vadošā iestāde, kuras viens no pamatuzdevumiem ir cīņa pret terorismu. Drošības policijā ir izveidots Pretterorisma centrs. Liktos - viss ir loģiski un pareizi.
Likumprojekta 1.pantā ir teikts, ka Drošības policijas sastāvā tiek izveidota Pasažieru datu apstrādes nodaļa. Arī loģiski!
Taču skatāmies tālāk. Lai saņemtu kādu informāciju no šīs nodaļas, ir jāiet pie tiesneša. Un tagad, kolēģi, es aicinu uzmanīgi izlasīt 10.panta - “Tiesības pieprasīt pasažieru datus” pirmo punktu - “Drošības policijai...” Varbūt šeit kāds guru man var izskaidrot... nu, pārtulkošu - ļoti zinošs cilvēks -, kā Drošības policija bez tiesneša sankcijas... kā Pasažieru datu apstrādes nodaļa var saņemt šos datus bez tiesneša sankcijas? Kā viņi var efektīvi darboties, novērst teroraktus, ja tam ir nepieciešama tiesneša sankcija?! Tas ir absolūts ačgārnisms un vispār nepārdomāta darbība! Ko jūs sarežģījat elementāras lietas? Turklāt mums būtu jārunā ne tikai par gaisa kuģu pasažieru datiem; mums būtu jārunā arī daudz plašāk. Mums jārunā arī par jūras kuģiem - arī tie dati būtu jāapstrādā. Mums būtu jārunā arī par vilcieniem un jāpieņem atsevišķi normatīvie akti, kas skar vilcienu satiksmi, un tamlīdzīgi. Mēs ar pāris teikumiem praktiski esam nonivelējuši šā likumprojekta mērķi un uzdevumus.
Tātad, ja Drošības policija, pārējie Drošības policijas darbinieki tagad kaut kādā veidā mēģinās izmantot tos datus, kuri atrodas viņu struktūrvienībā, tad tas būs klajš likumpārkāpums.
Tā nav, ka es runāju par šo problēmu tikai no Saeimas tribīnes. Es mēģināju pārliecināt savus kolēģus arī komisijā. Diemžēl... Nezinu, kāpēc... vai nu pilnmēness dēļ... Pilnmēness it kā bija jau pārgājis, bet dzirdīgas ausis un izpratni es tomēr neatradu.
Kolēģi! Tā vietā, lai cīņa pret terorismu notiktu ātri un efektīvi, šis likumprojekts faktiski apgrūtina cīņu pret terorismu, un tieši šā iemesla dēļ šis likumprojekts nav atbalstāms. Tas jāatdod atpakaļ komisijai. Pretējā gadījumā, visticamāk, to izdarīs Valsts prezidents.
Ko tad mēs īsti gribam?
Par to, cik kvalitatīvs ir likumprojekts, es runāšu, kad nonāksim pie pēdējiem priekšlikumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli?
K.Seržants. Jā.
Es tikai gribu atgādināt, ka tiešām reāla terorisma riska gadījumos un kritiskās situācijās šos datus var iegūt bez jebkādām sankcijām un izmantot 72 stundas. Un tas, par ko Ādamsona kungs runāja... Ir kaut kādi ikdienišķi izmeklēšanas procesi, kur nekādas steigas nav, kur var iet un prasīt tās sankcijas... (Starpsauciens: “Izlasiet likumprojektu, Seržant!”).
Un otra lieta - par to, vai minēt konkrētās iestādes, vai nosaukt visas tās iestādes vienā vārdā. Arī par to bija diskusijas, tomēr komisijas vairākums uzskatīja, ka operatīvās darbības, jebkādas lietas tomēr ir jānosauc precīzi, lai neatstātu iespēju kaut kādām nesankcionētām darbībām.
Un Ieslodzījuma vietu pārvalde, Kūtra kungs, izmeklē tikai tos noziegumus, kas ir iestādes iekšpusē. Pat tad, kad ārpusē pie sētas noķer cilvēku, kas met iekšā cietuma teritorijā narkotikas, šis cilvēks momentā tiek nodots Valsts policijai; Ieslodzījuma vietu pārvalde ar to nenodarbojas. Tātad ar gaisa satiksmi viņiem varētu iznākt maz sakara. Realitāte ir tāda.
Tā ka komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 69, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Seržants. 9. - deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 10. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pievērsīšu uzmanību šī likuma skaidrībai. Vai jums ir šobrīd skaidrs, ka šo likumu var piemērot gan operatīvajā darbībā, gan arī kriminālprocesā? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) Vai tomēr kriminālprocesā to nevar piemērot? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nē!”). Jā vai nē? (Starpsaucieni: “Nevar!”; “Jā!”; “Nē!”). Ievērojot to, kas tika teikts otrajā lasījumā, lemjot par priekšlikumiem, kā arī atbildīgajā komisijā runāto un šodien arī Siliņas kundzes stāstīto, es tā sapratu, ka kriminālprocesu tas neietekmē. Jo, ja tas ietekmētu kriminālprocesu, tad... Kriminālprocesa ietvaros ir pateikts, ka izmeklētājam, nevis iestādei ir tiesības iegūt pierādījumus. Nevis iestāde iegūst pierādījumus, bet izmeklētājs. Un tādā gadījumā šajā likumprojektā par izmeklētāja tiesībām nekas nav rakstīts. Ir rakstīts tikai par iestādēm. Tātad kriminālprocesu tas neskar. Tas attiecas tikai uz operatīvo darbību. Piekrītu. Un līdz ar to es ļoti priecājos, ka šī mana runa stenogrammā tiek fiksēta un tas būs viens no šī likuma skaidrojumiem, ja vien Saeima piekritīs. Proti, ja šis jautājums neattiecas uz kriminālprocesu, tad izmeklētājs - izmeklēšanas iestādes amatpersona - šo informāciju no drošības dienesta struktūrvienības, kura turēs šo reģistru, ir tiesīgs pieprasīt ar vienkāršu vēstuli, - uzrakstot un pieprasot, lai sniedz informāciju, jo izmeklētājs var pieprasīt, lai pierādījumu viņam iesniedz.
Noteiktos gadījumos, kad Kriminālprocesa likums ir noteicis informācijas pieejamībai kādu ierobežojumu, tur ir arī noteikts, kad šo atļauju dod Augstākās tiesas priekšsēdētājs... es atvainojos - tiesnesis vai izmeklēšanas tiesnesis. Šai informācijai nekāda papildu ierobežojuma nav. Tātad izmeklētājs uzrakstīs vēstuli, bet, ja šis dienests viņam šo informāciju nedos, viņam ir tiesības pieņemt lēmumu par izņemšanu un izņemt šo informāciju no datubāzes.
Paldies par jūsu akceptu, ka kriminālprocesa izmeklētājs varēs turpināt droši darboties, neskatoties uz šo likumu. Līdz ar to es arī atsaucu visus pārējos - savus turpmākos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai jūs uzturat balsojumu par šo priekšlikumu? Nē. Tātad nē.
K.Seržants. 11. - Saeimas Juridiskā biroja...
Sēdes vadītāja. Tātad par 10.priekšlikumu deputāti... Tas ir atsaukts, kā mūs informē. Arī 10.priekšlikums ir atsaukts. Paldies.
K.Seržants. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 12. - Saeimas deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.
K.Seržants. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 18. - Saeimas deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tas ir atsaukts.
K.Seržants. 19. - Saeimas deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.
K.Seržants. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 21. - Saeimas deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.
K.Seržants. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 23. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. Un 25. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 26. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 30. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 33. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Kolēģi, mazliet atgriežoties pie 10.panta un pēc tam turpinot debates par šo priekšlikumu, es gribu atgādināt un parādīt to absurdo situāciju, kurā mēs esam nonākuši, pieņemot šo likumprojektu. Drošības policijā, es vēlreiz atgādinu, tiek veidota datu apstrādes... gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes nodaļa. Ļoti labi! Bet, formāli skatoties, manā uztverē, šī nodaļa nevar nodarboties ar analīzi. Mums meklēšanā ir simtiem cilvēku. Mums ir nevēlamo personu saraksts. Ir Interpola saraksts - teroristi. Ir Šengenas zonas saraksts. Pēc būtības visiem šiem sarakstiem jābūt vienā vietā, un automātiski programma uzrāda tās personas, kuras ir meklēšanā, kuras pārbaudāmas padziļināti. Šobrīd, lasot to likumu, es to saprotu tā. Tikai vienā gadījumā, proti, ja man ir personīgas aizdomas, ka Miķelis vai Pēteris lido ar konkrētu lidmašīnu, es varu pieprasīt šos datus. Analīzi kā tādu bez tiesneša sankcijas veikt neviens nevar. Arī ārkārtas gadījumos, Seržanta kungs! Aicinu lasīt uzmanīgi likumu. (Dep. S.Āboltiņa: “Šajā priekšlikumā ir runa par pārejas noteikumiem!”)
Par šo konkrēto datumu. Āboltiņas kundze! (Dep. A.Kaimiņš: Nesarunāties ar Āboltiņu!”) Tagad paskatīsimies, ko iesniedza Iekšlietu ministrija šajā likumprojektā. Iekšlietu ministrija iesniedza ļoti vienkāršu priekšlikumu, ka likumam jāstājas spēkā pagājušā gada 1.decembrī. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kāds ir tagad priekšlikums, un kāpēc tādi priekšlikumi ir nepieciešami - arī komisijas sēdē es nevarēju saņemt atbildi uz to.
33.priekšlikums. Likuma 5.pantā gaisa pārvadātājiem noteiktā pienākuma nosūtīt pasažieru datus iekļaušanai reģistrā izpilde uzsākama ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.
Otrs datums ir 3.aprīlis, ko paredz nākamais priekšlikums.
Un man ir elementārs jautājums. Jūs plānojāt šā likuma stāšanos spēkā 1.decembrī, izejot visas saskaņošanas procedūras, un pēkšņi konstatējāt: “Nē, mēs neesam tam gatavi.” Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc Ministru kabinets iesniedz parlamentam nekvalitatīvus likumprojektus? Ja šo likumprojektu salīdzina ar likumprojektu, kuru iesniedza Ministru kabinets, tie ir kā diena pret nakti. Kaut gan arī šobrīd, manā uztverē, tas ir absolūti nepilnīgs un vienā otrā vietā - pat kaitīgs...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?
K.Seržants. Jā.
Es piebildīšu, ka patiešām par šo likumu bija diezgan lielas diskusijas mums komisijā un arī ar visām iestādēm. Un, protams, kā jebkurā valstī drošības iestādes grib maksimāli daudz; parlamentārieši maksimāli daudz, protams, nevar dot. Ja šinī gadījumā, tēlaini sakot, ir divi svaru kausi - vienā ir pilsoņu tiesības, otrā - drošības iestāžu tiesības šos pilsoņus uzraudzīt, tad mēs tomēr meklējam to vidusceļu, lai abi svaru kausi būtu līdzsvarā, un, es domāju, tas vidusceļš mums ir arī atrasts.
Tātad 34. - iekšlietu ministra Kozlovska...
Sēdes vadītāja. Tātad - 33.priekšlikums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K.Seržants. Jā. Un pēdējais ir 34. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Spēkā stāšanās datums ir 3.aprīlis, nevis vairs 1.decembris, kā bija paredzēts. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 17. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”.
Grozījumu būtība paredz salāgot divu nekustamā īpašuma veidu maksimālos iznomāšanas termiņus. Šobrīd likumā ir paredzēts, ka zemi drīkst iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem (maksimālais termiņš) un citu nekustamo īpašumu - līdz 12 gadiem. Tagad šie abi termiņi tiek vienādoti - līdz 30 gadiem.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 16.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā.
2016.gada 12.maijā Satversmes tiesa atzina DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam attiecībā uz aizdomās turētām personām un spēkā neesošu no 2017.gada 1.janvāra. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2015-14-0103 rezolutīvajā daļā ir noteikts, ka pēc kriminālprocesuālā statusa atcelšanas personai attaisnojošu apstākļu dēļ zūd pamats tās DNS profila glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē.
Likumprojekts paredz veikt atbilstošus grozījumus DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta pirmajā daļā, nosakot, ka DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām, apsūdzētajām personām no DNS nacionālās datu bāzes dzēš nekavējoties, proti, pēc nolēmuma stāšanās spēkā, pamatojoties uz kuru kriminālprocess kopumā vai pret aizdomās turēto, apsūdzēto personu tiek izbeigts uz reabilitējošu apstākļu pamata, vai arī nekavējoties pēc lēmuma par aizdomās turētajai, apsūdzētajai personai noteiktā kriminālprocesuālā statusa atcelšanu, vai pēc attaisnojoša sprieduma stāšanās spēkā.
Likumprojekts paredz precizēt arī DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta otro daļu, nosakot, ka DNS profilus un ziņas par notiesātajiem, kā arī par personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošu apstākļu pamata, DNS nacionālajā datu bāzē glabā 75 gadus.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Loskutovs. Paldies par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.769/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Šo likumprojektu ir izstrādājusi Iekšlietu ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets.
Likuma grozījumi attiecas uz kārtību, kādā zemesgrāmatās nostiprināmas tiesības uz tiem valstij piederošajiem... piekrītošajiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas valsts robežas josla. Likumprojekts paredz, ka valsts robežas joslas zemes vienību ierakstīšanai zemesgrāmatā būs tiesības izmantot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, neveicot šo zemju fizisku uzmērīšanu. (Līdzīga kārtība jau šobrīd pastāv attiecībā uz tiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas publiski izmantojamas transporta infrastruktūras objekti.)
Tādējādi tiks atvieglota kārtība šo zemes vienību ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks ietaupīts laiks, kā arī tiks ievērojami samazinātas izmaksas.
Juridiskajā komisijā šis likumprojekts vienbalsīgi tika atbalstīts pirmajam lasījumam, un lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””.
Faktiski šis grozījums satur tikai vienu priekšlikumu: līdz 1998.gadam sastādītie attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem jāuzglabā 75 gadus, bet no 1999.gada sastādītajiem dokumentiem glabāšanas laiks ir 10 gadi.
Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz vēl iepriekšējās valdības laikā izstrādāto informatīvo ziņojumu par administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 9.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Godājamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” un to sagatavojusi pirmajam lasījumam.
Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra Regulā Nr.1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem. Likumprojekts paredz papildināt likuma 90.pantu (par atbildību) ar jaunām sankciju un pasākumu normām, kas izriet no attiecīgās regulas. Regula paredz dalībvalstīm ieviest specifiskas sankcijas un pasākumus attiecībā uz pārkāpumiem, kurus pieļāvušas personas, kas izstrādā un izplata komplektētu privāto ieguldījumu produktus, kas tiek piedāvāti neprofesionāliem ieguldītājiem. Par katru no komplektēto privāto ieguldījumu produktiem, pirms tie tiek piedāvāti neprofesionāliem klientiem, ir jāizstrādā pamatinformācijas dokuments, kurā iekļauta informācija par produkta būtību, tā riskiem, izmaksām un atsaukuma iespējām.
Papildus tiek veikts tehnisks precizējums, izslēdzot 40.panta vienpadsmito daļu, lai nodrošinātu, ka likumā noteiktā prasība, proti, fonda manta ir fonda ieguldītāju kopīga manta un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no pārvaldnieka, citu tās pārvaldē esošo fondu mantas, tiktu ievērota arī fonda likvidācijas procesa laikā.
Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Trupovnieks. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 3.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Uz otro lasījumu saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Ķirsis. Šā gada 24.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.janvārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš. (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu otrajā lasījumā, respektīvi, likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”.
Komisijā ir saņemti kopumā 46 priekšlikumi.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 5. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Elksniņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 7. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 8. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 9. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 14. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Elksniņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
A.Elksniņš. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 45. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Elksniņš. Cienījamā Saeima! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Elksniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.februāris.
Sēdes vadītāja. 20.februāris? Paldies.
Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.februārim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.16/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 31.janvārim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.16/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 31.janvārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Šimfas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par ieviesto ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektivitāti un lietderību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Ribakova un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti saistītās problēmas”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par Rail Baltica projekta realizāciju un akciju sabiedrības “RB Rail” Latvijas valstij netieši piederošo kapitāla daļu pārvaldību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta realizācijas gaitu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdod viņi nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par terminu skaidrojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.
Par deputātu Elksniņa, Orlova, Potapkina, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības projekta ieviešanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Ribakova un Artūra Rubika jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā korpusa būvniecības izmaksu pamatotību”... Godātie kolēģi! Es aicinu pārtraukt sarunas un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar sniegto informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa iepirkumu īstenošanas gaitu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas spēju un motivāciju īstenot tādu tirgus modeli, kas nodrošinās atbilstošu gāzes piegāžu drošumu Latvijas patērētājiem liberalizēta dabas gāzes tirgus apstākļos”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par e-veselības projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Ir saņemti deputātu jautājumi.
Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Ribakovs un Raimonds Rubiks iesnieguši jautājumu “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par tās piedāvāto gāzes tirgus modeli un tā atbilstību valsts drošuma un sabiedrības interesēm”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Situācija kļūst aizvien interesantāka. Mēs pagājušo reizi uzdevām ekonomikas ministram jautājumus, kuros paudām pamatotas bažas par to, kā tad Ekonomikas ministrijas piedāvātais tirgus modelis nodrošinās drošas gāzes piegādes Latvijas tirgum, uz ko ekonomikas ministrs atbildēja, ka viņi līdz tam brīdim, kad tirgus atvērsies, gatavo noteikumus enerģētiskās krīzes gadījumiem. Tātad...
Mēs vēlamies precizēt: vai Ekonomikas ministrija ar to atzīst, ka tās izstrādātais modelis tik tiešām ir nedrošs un nespēs nodrošināt vajadzīgo drošuma līmeni Latvijas gāzes tirgum un tāpēc tiek gatavoti šie noteikumi? Tā ir viena lieta.
Un otra. Lūdzam paskaidrot: kas tad segs visas šīs izmaksas? Jo tas, ko pašreiz piedāvā ekonomikas ministrs netieši savās atbildēs, ir veidot principā vēl vienu OIK - tikai gāzes tirgum.
Tātad mēs lūdzam skaidras atbildes, brīdinot, ka pretējā gadījumā mēs gatavosim pieprasījumu Ekonomikas ministrijai un sauksim šeit uz Saeimu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad jautājumu atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Raimonds Rubiks un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par Rail Baltica projekta realizāciju”. To nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram.
Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Ribakovs un Raimonds Rubiks iesnieguši jautājumu “Saistībā ar Veselības ministrijas nespēju un izvairīšanos sniegt informāciju par “sekmīgu e-veselības projekta 1. un 2.kārtas ieviešanu””.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Ar e-veselību arī ir līdzīga situācija. Uzdevām virkni jautājumu. Diemžēl uz lielu daļu no tiem vispār nav atbildēts, uz daļu no tiem saņemtas ļoti dīvainas atbildes, kas vispār neattiecas uz to, kas ir jautāts. Tāpēc mēs esam spiesti atkārtoti uzdot šos jautājumus, precizēt jautājumus, uz kuriem nav skaidras atbildes, un vienlaikus, izmantojot iespēju, ka šeit atrodas Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, brīdināt: ja mēs nesaņemsim skaidras, izsmeļošas atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, mēs būsim spiesti iesniegt pieprasījumu un aicināt ministri pašu personīgi nākt uz šejieni un diskutēt par to jau pavisam citā formātā. Ļoti aicinām un gaidām, ka Veselības ministrija būs spējīga iesniegt mums skaidras un izsmeļošas atbildes. Tas ir pašas ministrijas interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad atbildes sniegšanai jautājumu nododam veselības ministrei.
Un deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Orlovs un Raimonds Rubiks ir iesnieguši jautājumu “Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica””, ko atbildes sniegšanai nododam satiksmes ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30 mūsu komisijas sēžu zālē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumam vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Pēc 15 minūtēm Ārlietu komisijas zālē deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu sanāksme.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Sergejs Dolgopolovs, Valdis Kalnozols, Armands Krauze (Starpsaucieni.), Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2017. gada 19. janvārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” (Nr. 812/Lp12) (Dok. Nr. 2955, 2955A) |
|
| Par likumprojektu “Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu” (Nr. 813/Lp12) (Dok. Nr. 2956, 2956A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Kalnozolam no šā gada 17. janvāra līdz 19. janvārim (Dok. Nr. 2972) |
|
| Lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (Nr. 477/Lm12) (Dok. Nr. 2983) |
|
| Ziņo | - zemkopības ministrs J.Dūklavs |
| Valsts kontroliera vēlēšanas (Dok. Nr. 2966, 2966A, 2966 Balsojums) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Balsu skaitītāju protokols Nr. 17 | |
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Lēmuma projekts “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” (Nr. 476/Lm12) (Dok. Nr. 2979) |
|
| Ziņo | - dep. A.Brigmanis |
| Debates | - dep. R.Jansons |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. I.Latkovskis | |
| Likumprojekts “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums” (Nr. 618/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2970, 2970A) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Debates | - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa |
| - dep. G.Kūtris | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. G.Kūtris | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 770/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2822, 2954) |
|
| Ziņo | - dep. A.Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (Nr. 781/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2861, 2957) |
|
| Ziņo | - dep. A.Loskutovs |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 769/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2821, 2958) |
|
| Ziņo | - dep. G.Daudze |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 798/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2914, 2967) |
|
| Ziņo | - dep. I.Dālderis |
| Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 793/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2909, 2968) |
|
| Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
| Likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 761/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2969) |
|
| Ziņo | - dep. V.Ķirsis |
| Likumprojekts “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” (Nr. 578/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2971) |
|
| Ziņo | - dep. A.Elksniņš |
| Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr. 16/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017. gada 31. janvārim” (Nr. 478/Lm12) (Dok. Nr. 2985) |
|
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, J.Tutina, I.Ribakova un R.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par tās piedāvāto gāzes tirgus modeli un tā atbilstību valsts drošuma un sabiedrības interesēm” (Nr. 244/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, R.Rubika un A.Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Rail Baltica projekta realizāciju” (Nr. 245/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, I.Ribakova un R.Rubika jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Veselības ministrijas nespēju un izvairīšanos sniegt informāciju par “sekmīgu e-veselības projekta 1. un 2.kārtas ieviešanu”” (Nr. 243/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, V.Orlova un R.Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica”” (Nr. 242/J12) | |
| Paziņojumi | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. S.Āboltiņa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 19.01.2017 09:08:54 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (477/Lm12)
Datums: 19.01.2017 09:56:27 bal002
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 85, pret - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts kontroliera vēlēšanas
Datums: 19.01.2017 10:24:07 bal003
Par - 67, pret - 3, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ivaru Āboliņu. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (476/Lm12)
Datums: 19.01.2017 10:24:32 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ievu Beitiku. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (476/Lm12)
Datums: 19.01.2017 10:24:54 bal005
Par - 79, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Patriku Grīvu. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (476/Lm12)
Datums: 19.01.2017 10:25:17 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Guntu Līdaku. Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu (476/Lm12)
Datums: 19.01.2017 10:42:34 bal007
Par - 6, pret - 69, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums (618/Lp12), 3.lasījums
Datums: 19.01.2017 10:52:36 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums (618/Lp12), 3.lasījums
Datums: 19.01.2017 10:53:15 bal009
Par - 64, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums (618/Lp12), 3.lasījums
Datums: 19.01.2017 10:54:43 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (770/Lp12), 1.lasījums
Datums: 19.01.2017 10:57:51 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (781/Lp12), 1.lasījums
Datums: 19.01.2017 10:59:55 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (769/Lp12), 1.lasījums
Datums: 19.01.2017 11:01:41 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (798/Lp12), 1.lasījums
Datums: 19.01.2017 11:04:45 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (793/Lp12), 1.lasījums
Datums: 19.01.2017 11:05:48 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (761/Lp12), 2.lasījums
Datums: 19.01.2017 11:10:26 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (578/Lp12), 2.lasījums
Datums: 19.01.2017 11:11:29 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr.16/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 31.janvārim (478/Lm12)