Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trešā sēde
2017.gada 26.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 26.janvāra sēdi!
Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā – valsts kontrolieres zvērests (solījums).
Aicinu valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu dot zvērestu vai solījumu. Lūdzu!
E.Krūmiņa (valsts kontroliere).
Zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vēlam jums panākumus darbā, apņēmību un daudz enerģijas! (Aplausi.)
Paldies.
Darba kārtībā – sadaļa “Ziņojuma izskatīšana”.
Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ekselences!
Tieši pirms gada, uzrunājot jūs Saeimā ārpolitikas ikgadējās debatēs, teicu, ka “2016.gads no starptautiskās un drošības politikas perspektīvas būs sarežģīts, skaudrs un nemierīgs, jo teju par ikdienu ir kļuvis nebeidzamais krīžu virpulis pasaulē”. Un tāds šis gads bija!
Likās, ka pērnais gads pasaules gala sludinātājiem, sazvērestību un haosa teoriju piekritējiem ir bijis triumfa gads. Ikviens varēja sacensties par skaļāko virsrakstu ziņu lentēs. Jā, daudzu valstu sabiedrībās ir manifestējusies neapmierinātība un protesti pret līdzšinējo valsts varas politiku.
Tās pamatā ir politikas veidotāju redzējuma un gribas trūkums adekvāti reaģēt uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem un tādējādi darbos pierādīt, ka valsts izaugsme ir arī sabiedrības sasniegums, kas uzlabos nākamās paaudzes ikdienu un labklājību.
Tomēr Latvijai aizvadītais gads ārpolitikā ir bijis veiksmīgs, jo sasniedzām iecerētos Latvijas ārpolitikas uzdevumus. Pērnā gada vasarā Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsti.
NATO Varšavas samitā ar sabiedrotajiem vienojāmies par reālu rīcību NATO Austrumu flanga militārajā nostiprināšanā.
Novembrī notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas samits Rīgā.
Šie darbi nebūtu iedomājami bez mūsu kopējās izpratnes un sadarbības. Tie nebūtu iedomājami bez izpratnes, ka nepieciešams stiprināt Latvijas ekonomisko un drošības telpu. Tādēļ vēlos pateikties Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru prezidentam, visām nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un īpaši Latvijas ārlietu dienestā strādājošajiem, kuri pagājušajā gadā palīdzēja sasniegt Latvijas ārpolitiskos uzdevumus. Paldies jums visiem par paveikto darbu!
Godātie deputāti! Arī šogad pasaules gals nav gaidāms. Arī militārs uzbrukums Latvijai nav gaidāms, taču katram ir jāsaprot, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādā valstī, kādā vidē – drošā vai nedrošā – mēs turpināsim dzīvot.
Globalizētajā pasaulē nevienai valstij nav pa spēkam vienatnē stāvēt pretī izaicinājumiem, kuri saistīti gan ar miera un drošības garantēšanu, gan ar cīņu pret terorismu, migrācijas straumēm un klimata pārmaiņām. Rezultātu mēs varam sasniegt tikai ciešā savstarpējā sadarbībā.
Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā – kā zaķītim zem eglītes, kamēr apkārt staigā baiss vilks. Bet es gribu atgādināt, ka mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību. Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē jābūt sadzirdamai katru dienu un ik uz soļa. Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski.
Lai gan Latvijai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri grūtā brīdī nāks mums palīgā, taču par mūsu valsts izaugsmi, attīstību un drošību ir jārūpējas pirmām kārtām pašiem. Mūsu valsts starptautiskā reputācija, konkurētspēja, labklājība, politiskā kultūra un briedums ir mūsu pašu rokās. Ne jau Briselē vai kādā citā galvaspilsētā kāds ir vainīgs, ka nespējam vai negribam pieņemt lēmumus mūsu valsts tālākai attīstībai.
Jā, šis gads būs skaudrs un pārbaudījumu pilns laiks Eiropai un pasaulei. Šis gads starptautiskajā politikā būs pilns ar asiem pagriezieniem un daudzām virāžām. Dažiem tas atgādinās amerikāņu kalniņus, dažiem varbūt bobsleja vai skeletona trasi. Taču esmu pārliecināts, ka mēs kā šo sporta veidu lielvalsts varēsim tikt galā ar izaicinājumiem.
Ir gaidāmas vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā. Lielbritānija sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Nekas neliecina, ka rimsies krīze Sīrijā, kā arī konflikts Ukrainas austrumos. Diemžēl būs jāsaskaras arī ar dažu valstu domāšanu un rīcību, kas noliedz ikvienas nācijas tiesības izvēlēties pašai savu likteni.
Starptautiskie saspīlējumi vairākos pasaules reģionos, milzīgais bēgļu pieplūdums Eiropas Savienībā un pie tās robežām nav rimis arī pērn. Dramatiski pieauguši terorisma draudi. Pasaules miers tiek apdraudēts ar moderniem tehnoloģiskiem ieročiem bezatbildīgu vai vāju valdību rokās.
Ārpolitikas jautājumi kļūst par līdzekli un ieganstu, lai risinātu iekšpolitiskās problēmas un saasinātu iekšpolitisko retoriku.
2016.gadā skaudrāk nekā jebkad pieredzējām, kā virtuālajā vidē mērķtiecīgi un kontrolēti notiek nomelnošanas un dezinformācijas kampaņas. Informācijas daudzums, kas ikdienā tiek saņemts ar dažādu mediju starpniecību, kļūst izteikti fragmentārs un virspusīgs. Puspatiesības, apzināta dezinformācija vai klaji meli, kas tiek tiražēti pasaules un arī pašmāju sociālajos tīklos un medijos, palielinās.
Šis fenomens ir kļuvis arī par iekšpolitikas un ārpolitikas instrumentu. Valdības tikai sāk mobilizēties cīņai ar šo parādību, bet būtiska ir arī pilsoniskās sabiedrības iesaiste.
Tādēļ šodien vēlos pateikt īpašu paldies par aktīvu darbu gan NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, gan Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta komunikācijas vienībai.
Īpašu paldies ir pelnījuši arī cilvēki, kas daudzas lietas dara paši pēc savas iniciatīvas. Paldies interneta blogerim Jānim Polim un citiem entuziastiem. Pavisam nesen viņi pēc savas iniciatīvas ir izpētījuši graujošo interneta propagandas spēku Latvijas sociālajos medijos. Mēs visi saprotam, ka efektīvas zāles cīņā pret dezinformāciju ir izglītota sabiedrība ar attīstītu kritisko domāšanu.
Dāmas un kungi!
Latvijas ārpolitika ir sadarbības ārpolitika. Tas nosaka Latvijas ārpolitiskās prioritātes un ārlietu dienesta uzdevumus 2017.gadā.
Pirmkārt, Latvija turpinās stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību. Mūsu valsts stiprums ir atkarīgs no mums pašiem.
Otrkārt, mūsu valsts pragmatiski un konstruktīvi sniegs savu pienesumu vienotas un drošas Eiropas Savienības stiprināšanā. Tas tiks darīts, balstoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas ekonomiskās labklājības un drošības avots.
Treškārt, atbalstīsim Latvijas uzņēmumus, lai palīdzētu jaunu eksporta tirgu apguvē un sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti.
Un, visbeidzot, atbalstīsim un uzturēsim ciešu saikni ar mūsu diasporu.
Pārāk bieži par pašsaprotamām esam uztvēruši daudzas lietas – gan NATO, gan Eiropas Savienību. Ir skaidrs, ka šobrīd abas organizācijas ir iegājušas jaunā attīstības ciklā.
Es vēlreiz vēlos apliecināt un uzsvērt, ka Latvija ir uzticama valsts un partneris saviem draugiem un sabiedrotajiem. Pateicoties mūsu valsts dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, esam uzņēmušies aizstāvēt arī visas alianses kopējo vērtību telpu – brīvību un demokrātiju.
Esmu pārliecināts, ka NATO nav pagātnes relikts. Tā ir moderna un stipra drošības organizācija, kas spēj adekvāti atbildēt uz visiem izaicinājumiem.
Latvija skaidri apzinās, ka savas valsts un kolektīvās drošības stiprināšanā ir jāiegulda, un tāpēc jau nākamgad mēs atvēlēsim divus procentus no iekšzemes kopprodukta mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Šogad paredzēta pirmo sabiedroto vienību ierašanās no Kanādas, Spānijas, Polijas, Slovēnijas, Itālijas un Albānijas. Vēlos pateikties Kanādas valdībai, kura ir uzņēmusies vadošās valsts pienākumus alianses kaujas grupai Latvijā. Latvija darīs visu, lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus sabiedroto uzņemšanai mūsu valstī.
Tāpat vēlos pateikties mūsu sabiedrotajiem – Nīderlandei, Polijai, ASV, Vācijai, Spānijai un Beļģijai, kas šogad veic gaisa patrulēšanas misiju šeit, virs Baltijas valstīm. Pateicos arī Slovākijai par vienības nosūtīšanu dalībai ilgstošās militārajās mācībās.
ASV lēmums pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā kalpo Latvijas, Eiropas un transatlantiskās drošības interesēm.
Dāmas un kungi!
Pēdējo 100 gadu laikā Eiropas un ASV liktenis ir cieši saistīts. Brīžos, kad sadarbojāmies, lai stiprinātu mūsu kopīgo vērtību telpu un to aizsargātu, tas nāca par labu stabilitātei un mieram kontinentā un pasaulē. Brīžos, kad viens otram uzgriezām muguru, maksa bija augsta visiem. Tāpēc mūsu un Amerikas Savienoto Valstu interesēs ir spēcīga alianse un cieša ASV un Eiropas sadarbība. Arī turpmāk mūsu sadarbības pamatā jābūt kopīgām vērtībām, starptautisko tiesību principu un kārtības aizstāvēšanai, kā arī ciešām sabiedroto attiecībām. Pasaule nedrīkst atgriezties pie ietekmes sfēru un brutāla spēka politikas. Mēs esam gatavi aktīvam darbam ar jauno ASV administrāciju un Kongresu, lai NATO kļūtu vēl efektīvāka, lai mēs kopīgi turpinātu cīņu pret terorismu, vienojoties par nepieciešamo stratēģiju un resursiem.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Šī gada martā mēs atzīmēsim Eiropas Kopienas dibināšanas līguma jeb Romas līguma parakstīšanas 60.gadadienu.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Savienībai ir jātiek galā ar grūtībām. Pirms gandrīz 10 gadiem mēs piedzīvojām dziļu ekonomisko krīzi, kurai šobrīd seko politiskie izaicinājumi. Līdz šim sarunās un kompromisos Eiropas Savienība vienmēr ir radusi iespējas risināt problēmas.
Uzskatu, ka Eiropas Savienības līderiem ir jādod skaidrs vēstījums saviem pilsoņiem, ka galvenās prioritātes ir drošība un labklājība. Par Latvijas un Eiropas nākotni nav jāraud un jāvaimanā, par to ir jācīnās.
Nav jāsapņo par federālu Eiropu un jāceļ gaisa pilis, bet ir jānostiprina tas, kas šajos gados ir sasniegts. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un visas Eiropas Savienības kopīgās interesēs ir spēcīga un vienota nacionālo valstu savienība.
Latvija stingri iestājas par nepieciešamību rast kopīgu platformu turpmākajam darbam un aicina izvairīties no dalībvalstu dalījumiem grupās, (izņemot formātus, kuri nav pretrunā ar Eiropas Savienības principiem). Tas vienlīdz attiecas uz Eiropas Savienības spējām novērst krīzes un arī uz mūsu gatavību stāties pretī hibrīddraudiem.
Ir nepieciešams stiprināt centienus novērst sabiedrību radikalizāciju un aizsargāt cilvēktiesības. Šo iemeslu dēļ ir jāstiprina Eiropas Savienības rīcībspēja ārpolitikā. Galvenā loma šeit būs Eiropas globālajai stratēģijai, kas tika pieņemta pagājušā gada jūnijā.
Dāmas un kungi! Šogad Apvienotā Karaliste uzsāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Šī situācija nedaudz atgādina stāstu par Vinniju Pūku un viņa draugiem: “Kristofers Robins gāja projām. Neviens nezināja, kāpēc viņš iet, neviens nezināja, uz kurieni viņš iet. Tomēr katram Meža iemītniekam bija skaidrs, ka tam beidzot jānotiek.”
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas premjere Terēza Meja iezīmēja Apvienotās Karalistes pozīciju un pamatprincipus attiecībā uz izstāšanās nosacījumiem. Latvija respektē šo pozīciju, taču ir skaidrs, ka sarunas par tālāko ekonomisko attiecību modeli būs grūtas. Mūsu interesēs ir veidot ciešas Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecības nākotnē. Tām ir jābalstās uz abu pušu tiesību un pienākumu līdzsvaru. Mums ir svarīgs Latvijas valstspiederīgo tālākais liktenis Lielbritānijā un turpmākā sadarbība ekonomikas, ārlietu, drošības un aizsardzības jomā. Latvija augstu novērtē līdzšinējo Lielbritānijas ieguldījumu drošības stiprināšanā mūsu reģionā.
Gan drošības, gan visas Eiropas Savienības kontekstā Latvijai ir būtiska Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība un attīstība. Jau tagad redzam praktisku sadarbību enerģētikas, transporta un militārajā jomā. Mēs turpināsim arī ciešu koordināciju Eiropas Savienības jautājumos.
Esmu īpaši gandarīts, ka aizvadītajos gados ir nostiprinājies politiskais dialogs ar Beniluksa un Višegradas valstīm.
Latvijas stratēģiskā partnere un sabiedrotā Eiropā ir Vācija, jo mūs vieno ne tikai vēsturiskās saites, bet arī ciešs politiskais un ekonomiskais dialogs, kopīgas intereses un skats uz daudziem jautājumiem Eiropas un reģionālajā kontekstā.
Polija ir mūsu sabiedrotā drošības un daudzos Eiropas ārpolitikas jautājumos, mums ir izveidojusies laba sadarbība, aizstāvot mūsu kopīgās drošības intereses. Šo sadarbību mēs turpināsim arī šogad.
Godātie deputāti! Ārlietu dienesta fokusā arī 2017.gadā ir praktiskais atbalsts Latvijas uzņēmējiem, īpaši transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības eksporta nozarē.
Latvijas uzņēmēji piedāvā kvalitatīvu produkciju un pakalpojumus, un mēs ar to lepojamies, taču ir jāsaprot, ka mēs konkurējam ar mūsu kaimiņiem, un tāpēc pastāvīgi jāstrādā pie labākā piedāvājuma. Īpaši aktuāli tas ir transporta un loģistikas nozarē.
Vēlos uzsvērt, ka tirgu atvēršana un apgūšana jābalsta uzņēmēju konkrētās vajadzībās un interesēs, kas ir skaidri formulētas.
Diplomāti reprezentē mūsu valsti ārpusē. Bet tās biznesa un investīciju vidi veido šeit pieņemtie vai nepieņemtie lēmumi, šeit īstenotās vai līdz galam neīstenotās reformas.
Latvijas konkurētspēja ir iespējama, pildot mājasdarbus. Investīciju piesaistei būtiski ir aktīvi turpināt nepieciešamās reformas maksātnespējas jomā, pilnveidot tieslietu sistēmu, straujāk virzīties uz priekšu ar e-pārvaldes attīstību. Tāpat arī augstākās izglītības kvalitātei un inovāciju spējai ir milzu ietekme.
Ārlietu dienests darīs savu darbu, arī vēl vairāk un aktīvāk strādājot ar ārējās tirdzniecības un investīciju piesaistes jautājumiem. Taču ņemsim vērā, ka investīciju piesaisti un noturēšanu ietekmē ne tikai ģeopolitika, bet arī minētie faktori.
Ģeogrāfiski šogad īpašu uzsvaru liksim uz tradicionālajiem tirgiem Baltijas jūras reģionā, kā arī strauji augošajiem eksporta tirgiem Ziemeļamerikā, Ķīnā, Indijā, Japānā, Līča valstīs un Dienvidaustrumāzijā.
Godātie deputāti!
Latvija vienmēr ir iestājusies par līdzsvarotu Eiropas Savienības un tās kaimiņu politiku. 2017.gada nogalē Briselē notiks kārtējais Austrumu partnerības samits, kurā Eiropas Savienība atkārtoti apliecinās Austrumu partnerības nozīmi Eiropas Savienības ārpolitikā un sniegs atbalstu valstīm, kuras ir noslēgušas asociācijas līgumus – Ukrainai, Moldovai un Gruzijai.
Ceram, ka šogad beidzot tiks ieviesta īstermiņa vīzu atcelšana Gruzijai un Ukrainai ieceļošanai Šengenas zonā.
Mēs redzam iespēju veidot konstruktīvas attiecības ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu, balstoties uz šo valstu definētajām interesēm un vēlmēm un Eiropas Savienības pamatprincipiem. Mēs esam iestājušies un turpināsim stingri iestāties par Austrumu partnerības valstu teritoriālo nedalāmību un tiesībām pašām izvēlēties savu likteni.
Dāmas un kungi!
Krievija ir un būs mūsu kaimiņš. Mēs nevarēsim uzlabot mūsu divpusējās attiecības, ja starptautiskajā politikā Krievija darbosies no spēka pozīcijām un pārkāps starptautisko tiesību principus. Tāpēc mūs īpaši sarūgtina progresa trūkums Minskas vienošanās izpildē, jo tas neļauj risināt radušos konfliktus reģionā un tādā veidā ierobežo tālāku attiecību attīstību. Mēs uzskatām, ka būtiski ir veicināt dialogu arī ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un turpināt atmaskot Krievijas propagandas nepatiesību.
Latvija turpinās sadarboties ar Krieviju tajās jomās, kurās sakrīt abpusējās intereses. Jau esam pabeiguši robežas demarkāciju, noslēguši līgumus par pārrobežu sadarbību, turpinām sadarbību robežapsardzības un muitas jomā. Šogad ir paredzēta arī starpvaldību komisijas sēde.
Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Mūsu diaspora ir visā pasaulē – vairāk nekā 120 valstīs dzīvo ap 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo! Tieši mūsu tautieši ārvalstīs veido pirmo priekšstatu par Latviju. Tā diasporas daļa, kura joprojām uztur saikni ar Latviju, daudzviet ir nostiprinājusies jaunajā mītnes zemē. Latvijas diaspora aktīvi veido un piedalās šo valstu ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Viņi ir veiksmīgi uzņēmēji, viņi strādā medicīnā, lauksaimniecībā vai starptautiskajās institūcijās, pasniedz skolās un augstskolās, uzrāda izcilus rezultātus sportā un kultūrā. Daudzi aizbraukušie sniedz būtisku finansiālu atbalstu saviem tuvajiem Latvijā.
Latvijas diaspora un tās organizācijas ir Latvijas stiprais pamats un arī mūsu valsts drošības pamats. Saiknes stiprināšana starp Latvijas valsti un diasporu ir vitāli svarīga, un šī saikne no valsts puses ir pastāvīgi jāatbalsta. Vēlos pateikties mūsu diasporai un visām Latvijas diasporas organizācijām par līdzšinējo aktīvo darbu pasaulē. Aicinu arī turpmāk kopīgiem spēkiem visā pasaulē aizstāvēt Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses.
Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Ekselences!
Tuvojas mūsu valsts – Latvijas – simtgade. Neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu šobrīd esam no Latvijas, mūsu valsts simtgades svinības nav iedomājamas bez mums pašiem. Un mēs ikviens varam sagādāt dāvanu mūsu valstij – paveikt konkrētas un praktiskas lietas, kas veicina Latvijas tautsaimniecību, konkurētspēju un atpazīstamību pasaulē.
Es aicinu svinēt mūsu valsts simtgadi Latvijā un pasaulē – svinēt ar darbiem un katru dienu.
Neatkarīga valsts – tā ir milzīga privilēģija, atbildība, un ir vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai to saglabātu un attīstītu. Daudzas lietas, kas ir šķitušas pašsaprotamas, tādas vairs nav.
Tādēļ mūsu laikmets uzliek īpašu atbildību par lēmumiem, kuri ietekmē katra indivīda ikdienas dzīvi. Tieši mūsu katra, tāpat arī starptautisko organizāciju un nacionālo valstu politiķu rīcība un lēmumi noteiks, kādā pasaulē dzīvosim šodien, rīt un turpmākajos gados.
Mums visiem tas ir jāatceras, lemjot gan par iekšējo, gan ārējo politiku.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.
Uzsākam debates.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).
Lūdzu iespēju apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja Mūrnieces kundze apvieno abus debašu laikus? Deputāti neiebilst.
I.Mūrniece. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jums ir 15 minūtes.
I.Mūrniece. Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
Pateicos jums, Rinkēviča kungs, par izsmeļošo ziņojumu.
Šodien Latvijai ir liela diena. Pirms 96 gadiem triumfēja vēsturiskais taisnīgums. Starptautiskā sabiedrība atzina Latvijas valsts de iure pastāvēšanu. Mūsu nākamās ārpolitiskās debates notiks jau Latvijas simtgades gadā. Jaunas valstis nerodas tāpēc, ka kāds to lūdz. Valstis rodas tad, kad tajās dzīvojošie ļaudis ir gana stipri savu valstiskumu pieprasīt un paņemt. Tā tas bija pirms gadsimta, tā tas ir šodien.
Latvijas valsts šodien pastāv tādēļ, ka mēs esam pietiekami stipri to nosargāt un veidot. Tādēļ nevietā ir sava spēka un varēšanas apšaubīšana. Mēs esam sasnieguši daudz arī ārpolitikā. Esam atgriezušies Rietumu vērtību telpā. Esam nostiprinājušies starptautiskajās institūcijās. Ārpolitikā mums vēl nekad nav bijis tik plašu iespēju, kādas ir tagad. Tomēr pasaule kļūst arvien neparedzamāka. Ģeopolitiskā revanšisma un krīžu laikā cieš Rietumu demokrātiskās institūcijas. Ātrās taktiskās uzvaras un darījumi draud mainīt un diktēt pasaules kārtību. Izaicinājumi ir lieli. Būsim atklāti – viss ļoti strauji var sagriezties arī uz slikto pusi. Kā nosargāt to, ko esam uzbūvējuši? Mūsu ārpolitikai jābūt vēl ciešāk integrētai ar valsts iekšpolitiku, kopējās attīstības prioritātēm, lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā. Tāpēc šodien debatēs esam pieaicinājuši valdības ministrus. Paldies par jūsu klātbūtni! Un ceru sagaidīt konkrētu diskusiju.
Jā, ārpolitikas prioritāšu centrā ir valsts drošība un sadarbība ar partneriem NATO. Drošība un ekonomiskā izaugsme ir galvenie jautājumi Eiropas Savienībā. Jāsniedz atbalsts mūsu uzņēmējiem eksporta tirgos.
Vēlreiz uzsveru: ārpolitika iet roku rokā ar iekšpolitiku, ar mūsu mājasdarbiem – likumiem, budžetu, reformām – un, protams, ar sabiedrības atbalstu. Sabiedrība nav malā stāvētāja. Tas, ko ir vērts aizstāvēt, mums jāaizstāv visiem kopā. Nopietni jāstrādā, lai spēcinātu mūsu sabiedrības eiroatlantiskās piederības sajūtu.
Godātie klātesošie!
Ik dienu mēs dzirdam par terorismu, nežēlību, nāvi – Stambulā, Berlīnē, Alepo. Mūsu kaimiņvalsts Krievija turpina īstenot agresīvu ārpolitiku, militārās aktivitātes kombinējot ar propagandu, dezinformāciju un citām hibrīdkara metodēm. Cik ātri var mieru zaudēt un cik grūti to pēc tam atgūt, to mēs redzam gan Sīrijā, gan Ukrainā!
Vienīgais veids, kā ļaunumu apturēt, ir pašiem būt stipriem. Esmu pārliecināta, ka to spējam. Te svarīgi ir nostiprināt savas valsts drošību, kā arī atbalstīt kopējos pūliņus nosargāt mieru pasaulē.
Runājot par Latvijas drošību, jāteic, ka aizvadītais gads bija pagrieziena punkts. Varšavas samitā ir pieņemts lēmums par NATO sabiedroto reālu militāro klātbūtni mūsu reģionā. Tātad izdarīt var! Tāpat Latvija atbalsta kopējos centienus pēc miera.
Latvija ļoti nopietni izturas pret savām saistībām starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO. Pērn Latvijas aizsardzības budžets auga par 40 procentiem, nākamgad sasniegsim divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šajā ziņā esam līderi starp citām NATO valstīm. Mēs iesaistāmies globālajā koalīcijā cīņā pret ISIL/Da’esh, mēs ieguldām NATO ārējās robežas stiprināšanā un cīņā pret terorismu.
Mēs pildām savas saistības, jo zinām – solidaritāte nav tukša skaņa, Latvijas neatkarība nav no gaisa nokritusi. Mūsu sabiedrotie ir solidāri un tur solījumus, arī Latvijai dotos.
Dzīvs piemērs ir NATO klātbūtnes stiprināšana mūsu reģionā. Strādājam kopā ar Kanādu, vadošo valsti Latvijā izvietotajā kaujas grupā. Pateicamies NATO sabiedrotajiem – Kanādai, Albānijai, Itālijai, Polijai, Slovēnijai un Spānijai par dalību kaujas grupā Latvijā. Mēs sniegsim visu nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu.
Šis gads sadarbībā ar Kanādu ir īpašs – plānojam augsta līmeņa vizītes, tostarp vizītes parlamentu līmenī. Arī šajās dienās Saeimā uzņēmām Kanādas parlamenta delegāciju.
Eiropas un Latvijas stratēģiskajās interesēs ir ciešas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV līdz šim vienmēr spēlējusi svarīgu lomu, sekmējot drošību Eiropā. ASV ir ieinteresēta, lai Eiropā – pasaules ekonomiski attīstītākajā daļā – valdītu stabilitāte. Esam apņēmības pilni turpināt veidot stratēģisko partnerību ar jaunā ASV prezidenta administrāciju. Novērtējam arvien aktīvākas attiecības ar ASV Kongresu, kurā ir ļoti spēcīgs atbalsts Baltijas valstu drošībai. Ar ASV Kongresu turpināsim uzturēt intensīvus kontaktus.
To, kas ilgi būvēts, nedrīkst sagraut. Izaicinājumi ir pārāk lieli. Un šodien gribu teikt: NATO ir mūsdienīga alianse. Tā spēj un tai būs jāspēj reaģēt uz drošības apdraudējumiem. Pēdējos gados NATO lielu darbu ieguldījusi iespējamā agresora iegrožošanā. Tieši tāpēc mēs šodien savā valstī varam justies droši – šodien tiešu militāru draudu mums nav.
Mūsu drošības priekšnoteikums ir arī efektīva Baltijas valstu sadarbība. Esam spējuši mobilizēties – gan politikas koordinācijā, gan praktiskajā sadarbībā un mācībās. Parlamentu līmenī tam ir stingrs atbalsts.
Drošības un aizsardzības stiprināšana ir ne tikai ārpolitikas prioritāte, tai jākļūst par visas sabiedrības prioritāti. Mēs to varam! Zemessardze ir piemērs. It īpaši runa ir par hibrīdo apdraudējumu. Mēs jau tagad dzīvojam informācijas kara apstākļos. Krievijas ārpolitiskā retorika ir sasniegusi ļoti augstu agresivitātes līmeni. Valdības uzdevums ir stiprināt kiberaizsardzības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas. Tomēr ar politiķu un ierēdņu darbu vien būs par maz. Visai sabiedrībai ir jāiet vienkopus, visiem jāspēj daudz kritiskāk analizēt informāciju, lai atšifrētu pret mūsu valsti un Rietumu vērtībām vērstos uzbrukumus. Šajā ziņā paldies profesionālajiem medijiem.
Eiropas Savienība ir nozīmīgs pamats Latvijas labklājībai un drošībai. Mūsu interesēs ir rīcībspējīga Eiropas Savienība. Te galvenais uzdevums ir novērst nedrošību, ko rada terorisms un migrācijas plūsmas.
Varbūt Eiropas Savienība nav perfekta institūcija, bet tā noteikti ir labākais instruments pašreizējo pārbaudījumu pārvarēšanai.
Kaut arī Apvienotās Karalistes aiziešana ievieš korekcijas, nav jāšaubās par Eiropas Savienības nozīmi.
Mēs Latvijā un Baltijā labāk nekā virkne citu dalībvalstu apzināmies, kas ir likts uz spēles un ko varam zaudēt. Tāpēc Eiropā Baltija spēj uzdot toni. Latvija pret solīto izturas nopietni. Ja reiz solām, tad darām, un labu sadarbības piemēru netrūkst. Piemēram, nesen darbu uzsākusi Eiropas Savienības kopējā robežsardze.
Nostiprinās Latvijas un Vācijas sadarbība. Vācija ir atslēgvalsts, kas vienmēr stingri iestājusies par Eiropas integrāciju. Ļoti svarīgi būs strādāt kopā ar Vāciju gan Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanā, gan divpusējās sadarbības nostiprināšanā.
Priecē Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšanās. Jau sen esam cieši sabiedrotie Baltijas jūras reģionā. Un sadarbībai ar Ziemeļvalstīm jākļūst vēl aktīvākai.
Dāmas un kungi! Kremļa slēptais karš Ukrainā turpinās. Mēs esam spējuši būt vienoti, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šī stingrā pieeja ir jāsaglabā. Minskas vienošanās šobrīd ir vienīgais risinājuma piedāvājums, un tās atbalstam jādara viss, ko vien spējam.
Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte nav apšaubāma. Ukraina ir daudz paveikusi, īstenojot nepieciešamās reformas, un Latvija turpinās tās praktiski atbalstīt. Ceram, ka Eiropas Savienības bezvīzu režīmam ar Ukrainu un Gruziju vairs nebūs šķēršļu.
Eiropas Savienībai jāpieliek maksimālas pūles transatlantisko saišu spēcināšanai, tostarp tirdzniecībā. Būtisks solis ir noslēgtais Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums jeb tā dēvētais CETA. Šā līguma ratifikācija būs viens no Saeimas turpmāko darbu saraksta punktiem.
Godātie klātesošie! Eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, atbalsts uzņēmējiem – tie ir un būs svarīgi ārpolitikas uzdevumi. Latvijas dalība OECD ir liels solis ceļā uz atbildīgu biznesa vidi. Iestāšanās procesā Latvija bija “zem lupas”, mūs ļoti rūpīgi vētīja. Saeimā pieņēmām apjomīgu likumu paketi. Tagad kā dalībvalsts esam atbildīgi par OECD rekomendāciju ieviešanu. Mums ir un būs jāveic uzlabojumi tiesu sistēmā, jāvēršas pret korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ļoti būtisks solis ir arī Saeimā nesen pieņemtais likums stingrākai maksātnespējas administratoru uzraudzībai. Tomēr ļoti daudz darba vēl priekšā.
Mums jāturpina mērķtiecīgi atbalstīt Latvijas uzņēmējus. Priecē augošā ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu. “16+1” samitā un Ķīnas premjera vizītes laikā novembrī uzņemts labs temps, īpaši transporta un loģistikas jomā, Ķīnas kravu un tūristu piesaistē. Šogad turpināsim augsta līmeņa vizīšu apmaiņu ar Ķīnu.
Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai svarīgi iesaistīt mūsu tautiešus ārvalstīs – Īrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Lielbritānijā un citur pasaulē.
Arī valsts simtgades svinības būs iespēja parādīt Latviju starptautiskajā vidē, vairot interesi par Latviju arī kā drošu vietu biznesam. Arī Saeima šajā virzienā aktīvi strādā.
Dāmas un kungi! Atcerēsimies, ka mūsu ārpolitisko rīcībspēju nodrošina vēlētāju atbalsts. Politiskais konsenss ļauj Saeimai un valdībai strādāt efektīvi. Vēlos pateikties gan Saeimas Ārlietu komisijai, gan Saeimas Eiropas lietu komisijai, gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un citām komisijām un jo īpaši Baltijas Asamblejai par ieguldīto darbu. Paldies ministrijām un jo sevišķi ministriem, kuri ir šodien klāt ārlietu debatēs.
Laiks negaida. Mums jābūt gataviem iestāties par spēcīgu un vienotu Eiropu. Jābūt gataviem nosargāt to Latvijas valsti, kura tika nodibināta 1918.gadā. Mēs visi esam tie, kas veido Latviju un ceļ tās labklājību. Ārpolitika iet roku rokā ar tām prioritātēm, kuras ir sabiedrībai un kuras Saeima kā vēlētāju pārstāvniecība stingri atbalsta.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tagad Ārlietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais prezidenta kungs! Godātie ministri! Prezidij! Jūsu Ekselences! Kolēģi! Dāmas un kungi!
Lai zinātu, kā rīkoties ārpolitikā 2017.gadā, mums ir jāzina vismaz divas lietas – tas, ko mēs zinām, un tas, ko mēs nezinām.
Mēs zinām, ka pasaulē ir vairākas krīzes. Mēs arī zinām, kas apdraud Latvijas drošību. Tā ir Krievijas agresija kaimiņvalstīs, starptautiskais terorisms un bēgļu krīze, ko izraisīja konflikti Eiropas dienvidu kaimiņos. Latvijas līdzšinējā ārpolitika liecina, ka mēs zinām, kā rīkoties šajos krīzes apstākļos.
Mēs nezinām, kādas jaunas izmaiņas un pārsteigumi mūs sagaida 2017.gadā. Starp nezināmajām lietām ir Brexit turpmākā attīstība – kā tā ietekmēs Eiropas Savienību. Mēs nezinām, kā jaunā ASV administrācija rīkosies attiecībās ar NATO, Krieviju un Ķīnu. Mēs nezinām, kur un kā starptautiskais terorisms izpaudīsies un kā tiks risināts konflikts Sīrijā. Un visbeidzot – mēs nezinām, kādus politiskus rezultātus nesīs vairākas vēlēšanas lielākajās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Francijā, Vācijā un varbūt pat Itālijā. Kā tad lai Latvija rīkojas šajā nemierīgajā, izaicinājumu pilnajā laikā?
Pārskatot Ārlietu ministrijas kursu 2016.gadā, būtu tikai prātīgi un loģiski turpināt uzsākto ceļu. Protams, stiprinot, papildinot un attīstot esošās prioritātes arī 2017.gadā. Bet galvenais ir skaidri saprast riskus, draudus, ierobežojumus un iespējas. Manuprāt, ārlietu ministra ziņojums to dara un Latvijas pašreizējais ārpolitikas kurss ir prātīgs un pareizs. Ārpolitikā mēs ļoti labi zinām, ko mēs darām.
Latvijas ārpolitika ir pamatota principiālā pragmatismā. Mums ir jāaizstāv mūsu vērtības, principi un nacionālās intereses, bet tas ir jādara ar prātu un ar izpratni par pašreizējo starptautisko vidi. Latvija viena nevar atrisināt šīs globālās problēmas, un līdz ar to mums ir svarīgi darīt visu, lai stiprinātu Eiropas Savienību, NATO un citas starptautiskās organizācijas, kurās mēs aktīvi piedalāmies. Eiropas Savienība ir svarīga gan mūsu drošībai, gan ārējo ekonomisko sakaru un tirdzniecības veicināšanai. Un, neskatoties uz neskaidrībām, ko radīja Lielbritānijas referendums, Eiropas Savienības Ārējās darbības dienests ir piedāvājis jaunu globālu stratēģiju, kura ir apsvērta, reāla un akcentē principiālo pragmatismu kā vienīgo prātīgo pieeju starptautisku problēmu risināšanā. Un viena no svarīgākajām prioritātēm šajā jaunajā Eiropas stratēģijā ir ciešāka Eiropas Savienības sadarbība ar NATO. Tas ir Eiropas interesēs, tas ir NATO interesēs, un tas ir Latvijas interesēs.
Var tikai piekrist ārlietu ministram, ka mums ir būtiski jāstiprina Eiropas Savienības drošības un aizsardzības spējas. Bet ir tikpat svarīgi ievērot NATO un Eiropas Savienības uzdevumu nodalīšanu. Nav lietderīgi runāt par Eiropas armijas izveidošanu, kamēr NATO dalībvalstis, it īpaši Eiropā, nav izpildījušas savus politiskos solījumus NATO pilnveidošanai un attīstībai. Ir apsveicami, ka Latvija un Lietuva tuvākajā laikā sasniegs divus procentus no IKP aizsardzībai. Ceram, ka citas Eiropas valstis sekos. Un vienlaikus varam apsveikt Varšavas samita lēmumu par četru bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Tas, ka Kanāda ir uzņēmusies atbildību par Latviju, ir īpaši apsveicami, jo tas ne tikai stiprina Kanādas transatlantiskās saites ar Eiropu, bet vienlaikus paver jaunas diplomātiskās iespējas Latvijas divpusējās attiecībās ar Kanādu.
Diemžēl Krievijas attiecības ar Eiropu un pasauli ir kļuvušas problemātiskākas. Pirms 2014.gada, pirms notikumiem Ukrainā, Krievija tika uzskatīta par NATO stratēģisko partneri. Šobrīd Krievija kļuvusi par ikviena stratēģisko problēmu. Krievijas agresīvā politika un starptautisko tiesību pārkāpumi Ukrainā turpinās ar tikpat lielu intensitāti. Krievijas pieeja – izmantot militārus līdzekļus savu politisko mērķu sasniegšanai – apdraud ne tikai tās kaimiņvalstis, bet ir pasliktinājusi arī visas Eiropas drošību. Šeit varam cerēt vienīgi uz diplomātisku risinājumu, un tas ir sasniedzams tikai tad, ja visas Eiropas Savienības un NATO valstis ir vienotas un konsekventas, izmantojot arī tādus politiskos līdzekļus kā sankcijas.
Latvijai jāturpina fokusēties uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības politiku, kā arī jāturpina sadarbība ar Centrālāzijas valstīm, it īpaši ar Ķīnu, Koreju un Japānu. Šīs Āzijas valstis piedāvā jaunus eksporta tirgus un investīciju piesaisti, kā arī paplašina mūsu uzņēmēju iespējas stiprināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šajā reģionā ir milzīgas iespējas attīstīt divpusēji labvēlīgas attiecības, it īpaši Latvijai.
Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir bijušas viens no Latvijas galvenajiem stratēģiskajiem partneriem. Pēdējo 25 gadu laikā visas ASV valdības ir īstenojušas principiālu un konsekventu politiku Baltijas valstu atbalstam. Pagājušā gada decembrī Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar ASV Kongresa locekļiem un Vašingtonas vadošajiem ārpolitikas veidotājiem. Dzirdējām pārliecinošu un atkārtotu apstiprinājumu, ka līdzšinējā ASV politika attiecībā uz NATO un Baltijas valstīm nemainīsies. Bet, lai to nodrošinātu, 2017.gadā gan Ārlietu ministrijai, gan Saeimai būtu aktīvāk jākomunicē ar Vašingtonas likumdevējiem, ārpolitikas ekspertiem un administrāciju.
Un beidzot par diasporu. Mēs esam ļoti daudz darījuši, lai atbalstītu diasporu, un tagad ir pienācis laiks, kad diaspora var vēl vairāk darīt, lai atbalstītu Latviju. Šis ir tas brīdis, kad mūsu diaspora, it īpaši Amerikā un Kanādā, var aktīvi un mērķtiecīgi atbalstīt Latvijas ārpolitikas un drošības mērķus. Mēs zinām, cik spējīgi ir mūsu tautieši ārzemēs, it īpaši, ja viņi ir vienoti un organizēti, veicinot Latvijas nacionālās intereses.
Mums ir jāstrādā kopā ar mūsu sabiedrotajiem un tautiešiem ārzemēs. Un mums ir jāturas kopā šeit, Latvijā, jo tāpat kā kuģis jūrā mēs ceļojam starp zināmo un nezināmo. Mums ir jānotur esošais kurss, jo vētrainā laikā mūsu pašu stabilitāte ir vissvarīgākā prioritāte.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Prezidenta kungs! Ministri! Vēstnieki! Diplomāti!
Vakar Saeimā viesojās Ukrainas nevalstisko organizāciju sieviešu delegācija, un pēc tam, kad mūsu jaukā saruna jau tuvojās beigām, Ukrainas sievietes mums teica: “Ziniet, jums ir tik skaista valsts un tik skaisti cilvēki! Bet pats brīnišķīgākais ir tas, ka jūs jau ļoti laicīgi zinājāt, ko jūs gribat.”
Un patiesi! Ir tā, ka tad, kad 2014.gada sākumā Ukrainas tauta ziemā sala Eiromaidanā, cīnoties par asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību, mums šāds asociācijas līgums ar Eiropas Savienību bija noslēgts jau 19 gadus.
Pirms kāda laika mūsu kolēģe deputāte Ilze Viņķele teica, ka ik reizi, ja šeit, Saeimā, izskanēs naidu kurinošas runas, viņa nāks un iebildīs no šīs tribīnes. Es tagad gribu apsolīt, ka ik reizi – tad, kad tam būs vieta un laiks, – es nākšu un pateikšu milzīgu paldies iepriekšējiem Latvijas politiķiem, iepriekšējām latviešu politiķu paaudzēm, kas tik savlaicīgi zināja, ko mēs gribam, kas tik savlaicīgi nostiprināja to, ka mēs vēlamies būt Eiropas Savienībā un NATO. Un jo īpaši es gribu pateikt paldies bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, bez kuras šī griba nebūtu izskanējusi tik konkrēti, tik stingri. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Šodien izaicinājumu pilnajā pasaulē Eiropas Savienība ir mūsu stiprais balsts. Un mums ir ļoti svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienība mums ir ļoti svarīgs ekonomiskās attīstības un modernizācijas līdzeklis. Šobrīd 20 procenti no visiem likumiem, kurus pieņem Saeima, ir tiešā veidā saistīti ar Eiropas Savienības politikām. Atšķirībā no tā, ko varbūt kādreiz apgalvo dažādi eiroskeptiķi, šos likumus nepieņem kaut kādi bezsejaini Briseles birokrāti. Šos likumus un šīs regulas pieņem pašas Eiropas Savienības dalībvalstis. Un mēs, Eiropas lietu komisijas deputāti, ļoti labi zinām, cik cieši mūsu valsts pārvalde iesaistās šo likumu veidošanā.
Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienība ir vienošanās un savstarpējas cieņas savienība. Eiropas Savienībā ir 22 dalībvalstis – tātad absolūtais vairākums! –, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10 miljoniem. Tā ir mazo valstu savienība. Tā ir savienība, kurā pirmo reizi mūsu kontinentā mazajām valstīm ir reāla ietekme un mūsu interesēm krīžu laikā netiek vienkārši “rullēts” pāri. Šobrīd prezidentūru Eiropas Savienības Padomē vada Malta – vismazākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā ir tikai 400 tūkstoši iedzīvotāju.
Atsaucoties uz to, par ko jau runāja ārlietu ministra kungs, kolēģi, piebildīšu, ka Eiropas lietu komisija aizvadītajā gadā ir ļoti cieši sekojusi līdzi tam, kādā veidā Eiropas Savienības politikas ir mūsu politikas modernizācijas un attīstības avots.
Kolēģi! Pavisam nesen plaši izskanēja starptautiskais vērtējums par mūsu 15–16 gadus vecu jauniešu zināšanām. Un secinājums bija tāds: šīs zināšanas ir pieklājīgas, bet nav izcilas. Mēs varētu teikt: “Nu, nekas! Mums iet normāli!” Tomēr jautājums ir tāds: vai mēs varam labāk? Un mēs noteikti varam labāk, jo mūsu kaimiņvalsts Igaunijas skolēni Eiropas Savienības vērtējumā visās jomās – lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās – ieguva pirmo vietu. Vai tiešām mēs esam gatavi piekrist tam, ka Igaunijas bērni ir gudri, bet mūsējie ir tikai normāli?! Nu taču ne!
Tieši tādā pašā veidā ievērojamie Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumi mūsu veselības aprūpes infrastruktūrā mudina mums šo veselības aprūpes infrastruktūru pārkārtot un atzīt vienkāršo faktu, ka mazajās lauku slimnīcās sarežģītas manipulācijas nevar veikt pietiekamā kvalitātē un tas apdraud mūsu iedzīvotāju veselību.
Tādā pašā veidā Eiropas Savienības politikas mūs mudina un pat spiež domāt par savu bērnu nākotni – par to, kādā vidē dzīvos mūsu bērni. Mēs varam pašapmierināti teikt: “Latvija ir ļoti zaļa valsts. Mēs ražojam maz atkritumu, un mums viss ir kārtībā.” Un daži jautās: “Kāds sakars ārpolitikai ar atkritumu apsaimniekošanu?” Tomēr atkal fakti runā savu: atkritumu šķirošanas ziņā Latvija ir ļoti sliktā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. Taču mums šo šķirošanu nāksies iemācīties, pateicoties Eiropas Savienības politikām, jo līdz 2030.gadam būs jābūt sašķirotiem 50 procentiem atkritumu.
Cienījamie kolēģi! Mēs saņemam ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus, lai ieguldītu savā attīstībā. Taču mēs arī dodam Eiropas Savienībai.
Kopā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju mēs pagājušā gada novembrī bijām Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā un bijām ļoti patīkami pārsteigti, ka Frontex mums teica lielu paldies par Latvijas ieguldījumu Eiropas Savienības kopējās robežas sargāšanā. Izrādās, ka mēs, maza valsts, dodam ievērojamu daļu ekspertu, zināšanu un aprīkojuma šīs aģentūras darbam.
Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienība mūs mudina daudz ciešāk sadarboties ar saviem kaimiņiem. Mēs varam atcerēties – starpkaru periodā Baltijas valstu militārā un ekonomiskā savienība bija dažu politiķu sapnis, kas nekad nerealizējās, jo diemžēl noslīka kādā sīkā greizsirdībā vai priekā par neizdošanos. Pateicoties tieši Eiropas Savienībai, mēs šobrīd veidojam Baltijas infrastruktūras dižprojektu Rail Baltica, kas jau 2026.gadā ļaus no Tallinas līdz Polijas un Lietuvas robežai aizceļot četrās stundās. Ja nebūtu Eiropas Savienības, tad, iespējams, šādu projektu īstenot mēs nesaņemtos.
Nobeigumā gribu citēt vārdus, ko šorīt Latvijas Radio teica ārlietu ministrs: “Ja mēs slēpsimies krūmos, mūsu sabiedrotie mūs nepamanīs, bet mūsu ienaidnieki mūs pamanīs noteikti.”
Rinkēviča kungs, es jums gribu pateikt lielu paldies par lielisko sadarbību ar Eiropas lietu komisiju aizvadītajā gadā.
Paldies jums! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Frakcijas SASKAŅA vārdā – deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SASKAŅA).
Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Deputāti!
Ārlietas – tas nav nekas nesaprotams. Tās kalpo valsts un sabiedrības interesēm – mieram, labklājībai, izaugsmei, visam tam, ko saprot ar iekšpolitiku. Lai attīstītu ārpolitiku, jāzina iekšpolitika, jābūt izpratnei par prioritātēm. Ārlietu ministrija savā ziņojumā ir devusi skaidrojumu, kā tā redz šo situāciju, to nevar noliegt. Taču ministrija nav devusi skaidrojumu par to, kas notiek pasaulē un kāda ir Latvijas loma šajā pasaules kārtībā. Piemēram, ko Latvija ir guvusi no Eiropas Savienības, izņemot struktūrfondus? Kā Latvija uzvedusies un uzvedīsies Brexit situācijā? Šie un virkne citu jautājumu nav paskaidroti.
Ir acīm redzams, ka pasaulē virsroku guvis nacionālais egoisms. Veidojot ārpolitiku, katra Eiropas Savienības valsts savas iekšējās intereses izvirza kā prioritāras. Diemžēl uz Latviju tas neattiecas: Latvija kārtīgi pilda Eiropas Savienības uzstādījumus ikvienā jautājumā, bet nav uzstājusi uz palīdzīgu roku sankciju radīto zaudējumu kompensēšanai. Tādējādi ārpolitika ir radījusi papildu iekšējus draudus – lielāku bezdarbu un ierobežotu attīstības iespēju uzņēmējiem.
Nacionālais egoisms noveda līdz Lielbritānijas referendumam par izstāšanos no ES. Egoisma piemēru pārņēmušas arī citas valstis – Polija, Grieķija, Slovākija, Ungārija, Itālija, Francija, Holande, un šis egoisms vēl nav beidzies un turpināsies.
Latvijas valdības galvenais šābrīža uzdevums ir spēt analizēt, kas notiek pasaulē, spēt panākt sabiedrībā vienprātību par to, kā mainās pasaules kārtība, izzināt sabiedrības viedokli par valsts tālāko virzību un caur parlamentu iegūt sabiedrības mandātu tam, kā veidot Latvijas ārpolitiku.
Kamēr nav vienprātības sabiedrībā, efektīva ārpolitika nav iespējama. Šobrīd Latvija piekopj neefektīvu ārpolitiku pat attiecībās ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, nerunājot jau par tālākām valstīm. Lietuva jau gadiem sola atjaunot dzelzceļa savienojumu, bet rezultāta nav. Igaunija tikmēr “rekrutē” Latvijas uzņēmējus, piedāvājot konkurētspējīgus apstākļus uzņēmējdarbībai.
Mēs sadodamies rokās ar abām pārējām Baltijas valstīm tikai tad, kad mums diktē noteikumus, lai pateiktu kopīgi: “Yes, sir!” Mums ir divas izvēles – vai nu palikt pasīviem vērotājiem kā iepriekš, vai arī virzīt savu politiku Briselē.
Līdztekus Brexit, par kura tālāko gaitu gandrīz nekas nav zināms, vēl viens notikums, kas iezīmējās pērn, ir Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. Ko mēs redzam šodien? Šodien izskatās, ka Tramps vienosies ar visiem. Pat tik diža valsts kā ASV apzinās, ka viena nevar risināt problēmas nekur, izņemot savu valsti.
Kā labi redzams no kara piemēriem Irākā un Afganistānā, ar militāro spēku nepietiek reģionālo problēmu risināšanai. Militāra iejaukšanās no ārpuses nevar veicināt stabilu izaugsmi un modernizāciju Tuvajos Austrumos. Risinājumus tādām globālām problēmām kā nabadzība, dažādas saslimšanas un klimata pārmaiņas drīzāk var rast dažādu valsts un privāto partnerību darbības rezultātā, nevis ar militāru spēku vai tikai ar diplomātisku vienošanos. Pasaule ir kļuvusi daudzpolāra, pārrobežu informācijas, naudas, preču un cilvēku plūsmas ir novedušas pie nepieredzēti plašas ekonomiku, tautu un valstu mijiedarbības.
Globalizācijas daba mainās, radot arvien nestabilāku globālo vidi ar aizvien lielāku sašķeltību starp pasaules ekonomikas centru un perifēriju. Palielinoties valstu savstarpējai atkarībai, konkurences cīņā par varu iesaistās visdažādākie valsts un nevalstiskie spēlētāji, un daži no tiem uzskata, ka globalizācija apdraud viņu pozīcijas. Tas pastiprina nestabilitāti pasaulē.
Notikumi pasaulē liecina, ka jebkurai no lielvalstīm dominēt pār visiem pārējiem būs ne tikai grūti, bet arī nebūs vajadzīgs. Mērķis vienoties, visticamāk, kļūs par ASV ilgtermiņa politiku. Tieši tas, kā vēlējās Tramps, var padarīt Ameriku atkal dižu. Spēja par kaut ko vienoties, nevis diktēt ļauj panākt savu ietekmi.
Kādēļ ASV gribēs vienoties? Pieņemsim, ka Krievijas hakeri ir būtiski ietekmējuši ASV vēlēšanas. Tas parāda visai pasaulei, ka krievi ir iemācījušies darīt to, ko ASV piekopj jau sen maidanos un citās revolūcijās. Būsim godīgi, reti kad tās notiek bez ASV specdienestu iejaukšanās. Tas gan nenozīmē, ka organizētām revolūcijām būtu jābūt par eksportpreci, tomēr procesi tiek stimulēti. Šodien nez kādēļ mēs uztraucamies par to, ka pārrunas un vienošanās ir šausmīga lieta. Pasaule vaimanā par iespēju vienoties, labāk ir šaut.
Notikumi ap ASV vēlēšanām ļauj secināt – ja krievi ir iemācījušies, tad arī citi mācēs. Nebija nekāda skāde, kad bija viens žandarms, tagad tie būs vairāki. Un nedrošības avotu tādā multipolārā pasaulē arī ir daudz vairāk. Tāpēc mēs nevaram teikt – mums vienalga, mēs esam kopā ar stiprāko. Arī stiprākais var kļūdīties. Šodien nav droša neviena monetārā sistēma – ne naftas/degvielas, ne karošanas. Multipolāra pasaule rada multiproblēmas.
Bez līderības no Krievijas, ASV, Eiropas un Ķīnas puses nevar tikt atrisināti tostarp tādi jautājumi kā reliģiskais ekstrēmisms, vides problēmas, drošības un daudzi citi jautājumi, kā arī nevar tikt veicināta starptautiskā tirdzniecība.
Gan ASV, gan Krievijai nāksies pieņemt galvenos stratēģiskos lēmumus, lai veiksmīgi lavierētu savstarpējās atkarības ūdeņos. Ir jomas, kurās ASV un Krievijai ir lielas kopīgas intereses, tāpat kā ir jomas, kur starp abām varām ir būtiskas domstarpības, kuras jāpārvar.
Kas būs ar Eiropu? Puspatiesības radīs vilšanos. Eiropas Savienība nespēj un nevēlas atzīt savas kļūdas un labot tās vai arī vienkārši izliekas, ka viss ir kārtībā. Spilgtu puspatiesības piemēru un nevēlēšanos atzīt acīm redzamo mēs saskatām arī Ārlietu ministrijas ziņojumā, kurā ir rakstīts, ka viens no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem mums ir Apvienotā Karaliste. Tāpat ir atzīmēta Ķīnas un citu Āzijas valstu pieaugošā loma Latvijas ekonomikā, augošie eksporta apjomi. Citēju: “2016.gadā vairāk nekā 70 procentus no Latvijas kopējā preču eksporta veidoja preču tirdzniecība ar ES, kamēr eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm samazinājās līdz 12 procentiem. Aizvien lielāku lomu Latvijas preču eksporta bilancē ieņem Ķīna, sasniedzot 2,5 procentus no kopējā apjoma.” Citāta beigas.
Bet vienlaikus ir teikts, ka 2017.gadā eksports uz ES būtiski nepieaugs eirozonas lēnās izaugsmes dēļ.
Ir nekorekti salīdzināt valstu grupas, piemēram, ES, ar valstīm – Krieviju un Ķīnu –, tomēr šādā veidā pasniegti dati nenoliedzami izskatās iespaidīgi.
Ja Ārlietu ministrija nežonglētu ar sagrozītiem datiem, tad varētu atklāti pateikt – joprojām, pat pēc ES ieviestajām sankcijām, uz Krieviju eksportējam astoņus procentus no kopējā eksporta apjoma; lielāku apjomu mēs eksportējam tikai uz Igauniju un Lietuvu, bet daļa no šī apjoma ir fiktīvi, mākslīgi darījumi.
Neviena cita valsts Latvijas eksportam nav tik nozīmīga kā Krievija, turklāt pirms sankcijām uz Krieviju eksportējām 11,6 procentus no kopējā eksporta apjoma. Neapdomīgi atbalstīdami un turpinādami atbalstīt sankcijas, mēs zāģējam zaru, uz kura sēžam, – to godīgi, nesagrozot skaitļus, varētu atzīt Ārlietu ministrija.
Pirms nobeiguma es gribētu vēl pievērsties Ķīnai, jo tikko to pieminējām kā potenciālu partneri ekonomiskās sadarbības jomā... Divas minūtes, lūdzu...
Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot abus debašu laikus? Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāts Potapkins apvieno abus debašu laikus? Nav iebildumu.
Lūdzu, turpiniet!
S.Potapkins. Ar lielām grūtībām Ārlietu ministrijas ziņojumā vispār izdevās Ķīnu atrast. Taču četri teikumi tur tomēr ir. Tur teikts, ka 2016.gada novembrī “16+1” jeb Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta ietvaros Rīgā tika parakstīti vairāk nekā 10 divpusējās sadarbības līgumi transporta un loģistikas, finanšu, IT, izglītības un zinātnes, kā arī kultūras jomā. Rīgas samita laikā izveidota “16+1” banku apvienība jeb konsorcijs, kā arī “16+1” valstu investīciju fonds, kas dod jaunas finanšu iespējas Latvijas projektiem sadarbībā ar Ķīnu un pārējām formāta valstīm. Un tālāk: “Vidējā termiņā Latvijas primārā interese “16+1” formāta ietvaros ir sadarbības attīstīšana transporta un loģistikas jomā, panākot regulāru tranzīta kravu plūsmu no Ķīnas, kā arī izveidojot tiešo gaisa satiksmi. [..] Kā viens no jau pašreiz redzamajiem ieguvumiem no Latvijas sadarbības ar Ķīnu “16+1” ir uzskatāma pārtikas ražotāju sertificēšana virknei Latvijas pārtikas un augu valsts produktu.”
Neaizmirsīsim, ka 2016.gads Latvijā bija nosaukts par Ķīnas gadu! Uzņēmām “16+1” platformas valstu premjerministrus, parakstījām vairākas vienošanās, tomēr no ministrijas ziņojuma ir redzams, ka nav izpratnes, kā likt lietā šīs vienošanās un kā panākt taustāmus rezultātus sadarbībai.
Vai ir plāns, kā tieši Latvija varētu sadarboties visās minētajās jomās vai ar kādiem projektiem piesaistīt jau minēto investīciju fondu? Kā mēs piesaistīsim minēto regulāro tranzīta kravu plūsmu no Ķīnas? Diemžēl plāna nav. Tūlīt būs pagājuši trīs mēneši kopš minētās tikšanās, un jau ir radusies sajūta, ka esam savu “misiju” izpildījuši – esam palīdzējuši citām valstīm īstenot viņu intereses un aizmirsuši savējās.
Šī gan nav pirmā reize, kad esam jau par kaut ko vienojušies, iestājušies organizācijās un pie tā arī apstājušies. Redzams, ka neprotam vai nevēlamies izmantot savā labā ne tikai “16+1” platformu, bet arī tādas organizācijas kā OECD un arī pašu Eiropas Savienību.
No visa minētā nākas secināt, ka Latvijas ārpolitikas vienkārši nav – Rietumu partnerus mēs tikai paklausām bez ierunām, nepretendējot uz savu interešu aizstāvību, Krieviju mēs ienīstam jau par to vien, ka tā ir, bet attiecībās ar Ķīnu vispār nezinām, ko iesākt.
Nobeigumā gribētos atzīmēt, ka pašiem savu interešu pārstāvēšana un aizstāvība nav pretrunā ar mūsu lielākajiem partneriem – NATO un ASV. Tāpēc mums ir jāizmanto savas vēstniecības un tās organizācijas, kurās esam iestājušies. Tikpat nozīmīgi ir atturēties no pārlieku asas retorikas jebkurā virzienā – nekad nevar skaidri zināt, ar ko vēl kādreiz nāksies sadarboties. Un sadedzinātie tilti nekādai sadarbībai nenāks par labu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nacionālās apvienības frakcijas “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vārdā – deputāts Rihards Kols.
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Lūgums – atļaut apvienot abus debatēm atvēlētos laikus.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?
Tātad varat apvienot abus debašu laikus.
R.Kols. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Kolēģi! Dāmas un kungi!
Jau vairākus gadus Saeimā skatām ārlietu ministra sagatavotos ārpolitikas ziņojumus, un, lai kvalitatīvi uzlabotu Latvijas ārpolitikas nostādnes, ne savus priekšlikumus, ne kritiku par paveikto un plānoto neesam taupījuši. Nacionālā apvienība vēlas pateikties ārlietu ministram par, mūsu skatījumā, gan no struktūras, gan no nacionālo interešu integrēšanas viedokļa – līdz šim kvalitatīvāko ziņojumu.
Aizvadīts trauksmains gads, kas aktualizējis jaunus, iespējams, eksistenciālus izaicinājumus pastāvošajai Rietumvalstu demokrātijai, un, visticamāk, sagaidāms vēl viens ārpolitikas un diplomātijas krīžu un pārbaudījumu piepildīts gads, kas no mūsu ārpolitikas īstenotājiem – īpaši NATO un Eiropas Savienības ietvarā – pieprasīs pārdomātu, efektīvu un stratēģisku rīcību Latvijas esošo pozīciju aizsargāšanā un stiprināšanā.
Likumsakarīgi, ka ziņojums, ar plašu vērienu un ambīciju aptverot milzīgu ārpolitikas aktualitāšu un darbību loku, arvien aizķeras aiz sava ikgadējā klupšanas akmens. Ilgtermiņa vīzija un skatījums uz Latvijas ārpolitiku izpaliek, tā vietā priekšplānā izvirzot 2017.gadā veicamo aktivitāšu uzskaitījumu (kas balstās 2016.gadā iesākto aktivitāšu turpināšanā) un koncentrējoties uz pārlieku detalizāciju un specifiskiem jautājumiem.
Daudz izteiktu cerību, apņemšanos strādāt un darboties, bet, šķiet, nav bijis laika aizdomāties, vai tas, kas ir darīts, ir sasniedzis iepriekš izvirzītos mērķus, un vai tas, ko plānojam darīt, nesīs mūsu nacionālajām interesēm atbilstošus rezultātus.
Rodas iespaids, ka, neizvirzot konkrētus, stratēģiskus uzdevumus Latvijas būtiskāko interešu pārstāvēšanā un aizstāvībā gan Eiropas Savienībā, gan pasaules līmenī ilgtermiņā, Ārlietu ministrija izvairās definēt skaidras ārpolitikas prioritātes, iegrožojot sevi ar deklaratīviem paziņojumiem un vispārzināmiem hronoloģiskiem virsrakstu pārstāstiem no ziņu lentēm.
Par Latviju Eiropas Savienībā.
Atzinīgi novērtējam to, ka pēc Nacionālās apvienības neatlaidīgiem, ikgadējiem aicinājumiem pamatprincips, ka Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība, ir beidzot nostiprināts ne vien ārlietu ministra aizvadītā gada retorikā, bet arī valsts ārpolitikas pamatdokumentā.
Pēdējā gada laikā piedzīvotie satricinājumi vainagojušies ar patiesu izpratni par nepieciešamību pēc tādas Eiropas Savienības, kas balstās uz nacionālu valstu kopienas vērtībām un tradīcijām; pēc tādas kopienas, kurā būtiska loma ir nacionālo parlamentu lēmumiem un kurā strikti tiek nodalītas dalībvalstu un Eiropas Savienības kompetences. Jebkādi mēģinājumi šo robežu sapludināt vai nojaukt nav pieļaujami.
Tāpēc nav izprotama ārlietu ministra pozīcija, argumentējot nepieciešamību izvairīties no apvienošanās dažādu valstu blokos un grupās Eiropas Savienības ietvaros, bet vienlaikus vairākās ziņojuma sadaļās izceļot un aicinot stiprināt Latvijas dalību un aktivitātes šādās grupās.
Esošā pārvaldes forma paredz un pieprasa apvienošanos dažādu valstu blokos – tas ir Eiropas Savienības modus operandi un realitāte, kas, visticamāk, tuvākajos gados nemainīsies, jo Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās intereses nekad nevar būt un nebūs viendabīgas.
Jānorāda, ka pretdarbība šādu bloku veidošanās procesam varētu būt pat Latvijas nacionālajām interesēm kaitnieciska. Apsvērsim kaut vai Brexit kontekstu, kurā ir skaidrs, ka mūsu intereses daudzos jautājumos, visticamāk, nesakritīs ar citu Eiropas lielvaru ambīcijām. Mūsu visu uzdevumam jābūt nemainīgam – darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka britu izstāšanās process no Eiropas Savienības negatīvi neietekmētu Latvijas valstspiederīgos un viņu tiesības.
Līdz ar to sadarbība ar citām līdzīgi domājošām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir akūta nepieciešamība. Nacionālā apvienība uzskata, ka papildus jau esošajiem sadarbības formātiem ir laiks uzsākt darbu pie Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu ciešākas savstarpējās sadarbības veidošanas.
Joprojām Eiropai sāpīga un aktuāla ir migrācijas krīze, ko ārlietu ministrs neizprotamā kārtā reducē tikai Sīrijas kara kontekstā. Tā turpina būtiski apdraudēt Eiropas drošību un pasliktina mūsu kolektīvo spēju reaģēt uz mūsdienu saasinājumiem un apdraudējumiem. Organizētās noziedzības tīkli cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jomā, kuri tiešā veidā nodrošina migrantu ieplūšanu Eiropā, tikpat ērti kā iepriekš turpina darboties pāri un caur Eiropas Savienības robežām.
Cilvēku tirdzniecība un cilvēku kontrabanda un to radītie drošības riski migrācijas kontekstā vēl arvien netiek pietiekami apzināti un apsvērti kā pārnacionālā līmenī risināmi reāli jautājumi. Bet tur, kur plaukst noziedzība, tiek grauta demokrātija un tiesiskums.
Šodienas globālajā vidē, kas pilna ar sarežģītiem un daudzdimensionāliem starptautiskiem, reģionāliem un lokāliem apdraudējumiem, neviena valsts nespēs šiem izaicinājumiem stāties pretī viena. Interešu pārstāvība un sadarbība ir jāskata un jāīsteno kompleksi, lai nodrošinātu, ka mūsu nacionālās intereses tiek pārstāvētas un mūsu viedoklis – sadzirdēts.
Par Latvijas drošību. Divdesmit sešu gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas darba kārtībā arvien turpina atgriezties drošības un aizsardzības jautājumi. Nekad neesam bijuši labāk pasargāti kā šobrīd, bet vienlaikus arī... Nekad neesam saskārušies ar tik nopietniem drošības izaicinājumiem.
Pozitīvais ir acīm redzams – Varšavas samita laikā panāktie NATO lēmumi ir arī ārpolitikas sasniegums, taču apstāties pie sasniegtā nebūtu vēlams. Jāskatās nākotnes izaicinājumos un jāizstrādā jauni mērķi un uzdevumi, lai turpinātu stiprināt Baltijas reģionālo drošību. Piemēram, jāpanāk NATO Jūras spēku izvietošana Baltijas jūras reģionā.
Taču skaidrs, ka Latvijas drošība grūti iedomājama ārpus stabilas un tiesiskas starptautiskās kārtības. Tāpēc jānovērtē un jāizmanto mūsu iespējas kā starptautisko organizāciju, piemēram, EDSO, ANO, OECD un Pasaules Tirdzniecības organizācijas, pilntiesīgai dalībvalstij, lai stiprinātu savas pozīcijas un nacionālās intereses starptautiskajā telpā un informētu par tiem izaicinājumiem, ar kuriem mūsu valsts saskaras ik dienu.
Par Latvijas, Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. Ārlietu ministrs ziņojumā minējis, ka Latvijai jāīsteno pragmatiska pieeja, kas balstīta uz starptautisko tiesību normu un principu ievērošanu attiecībā uz Krieviju. Piekrītam. Tāpēc nav skaidrs, kādēļ lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Apgalvot, ka Krievija turpina mēģinājumus ietekmēt citviet pasaulē notiekošo, ir nepateikt neko.
Pat nepieminot dažādas baumas un neapstiprinātas patiesības, redzams, ka Krievija ir īstenojusi aktīvu, konsekventu un mērķtiecīgu darbību, iejaucoties un ietekmējot demokrātiskas suverēnu valstu vēlēšanas, izplatot dezinformāciju caur dažādiem tās ietekmes kanāliem, finansējot politiskās partijas, medijus un organizācijas ar mērķi graut sabiedrības uzticību rietumvalstu demokrātijām, masu informācijas līdzekļiem un politiskajai iekārtai.
Ministra kungs, jau nākamgad būs Krievijas prezidenta vēlēšanas. Līdz šim visi esam bijuši liecinieki tam, ka uz Krievijas prezidenta vēlēšanām, kopš pirmo reizi prezidenta amatā tika ievēlēts Vladimirs Putins, aktivizējas agresijas izpausmes no Kremļa puses, mērķtiecīgi meklējot ārējos ienaidniekus.
Mums ir jāīsteno aktīvs darbs un jāturpina pārliecinoši argumentēt nepieciešamību stiprināt mūsu kolektīvo transatlantisko drošību. Jāatgādina, ka nekāda pozīciju mīkstināšana vai pozīciju maiņa attiecībā uz Krieviju nav pieļaujama laikā, kad joprojām norit Krimas okupācija. Nedrīkst pieļaut ne mazāko atkāpi no līdz šim īstenotās mērķtiecīgās darbības – aktualizējot un uzturot starptautiskajā dienaskārtībā jautājumus, kas saistīti ar Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Mēs nevaram gaidīt atbalstu vai kopīgu Eiropas Savienības vai pat NATO nostāju Latvijai tik principiāli svarīgos jautājumos bez Latvijas principiālas nostājas un savu mērķu apzināšanās šajos jautājumos.
Svarīga loma šajā ziņā ir mērķtiecīgai komunikācijai, ar kuru varam panākt nepieciešamos rezultātus. Tāpēc apsveicami, ka esam sākuši vērst uzmanību arī uz stratēģisko komunikāciju ar mērķi atspēkot Krievijas īstenoto informācijas karu un dezinformāciju. Bet sekmīgi to paveikt nebūs iespējams bez absolūtas skaidrības par paveicamo un bez konkrētu mērķu noteikšanas. Bez konkrētas auditorijas identificēšanas visa stratēģiskā komunikācija izplēn un paliek “ķeksītim”. Tā nav aizstājama, jo citādi – runājam tikai ar sevi un ap sevi.
Tādu ārpolitiku, kurā ar pašcieņu un bez bailēm paužam savas intereses un vajadzības pasaulē, vēlamies mēs visi. Turpināsim kopīgiem spēkiem veidot to tādu, kādu vēlamies redzēt sevi.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Frakcijas VIENOTĪBA vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Godātie kolēģi!
2016.gads viennozīmīgi ir bijis gads, kurā drošībai gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā ir bijusi absolūta prioritāte. Tādēļ vismaz mani neizbrīnīja un patiesībā iepriecināja tas, ka ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā teju katrā lapaspusē skarti ar drošības stiprināšanu saistīti jautājumi. Lasīju un mēģināju atzīmēt, un katra šī zaļā atzīmīte ir par drošību. Tas nozīmē, ka mēs pilnīgi skaidri un droši saprotam, ko nozīmē ārpolitika, kāda ir tās saistība ar iekšpolitiku un kas galu galā ir galvenais mērķis, lai droša būtu gan Latvija, gan Eiropa, gan pasaule.
Šodien arī pasaulē drošība ir viena no galvenajām prioritātēm, un Latvija nav izņēmums. Tie ir gan terorisma draudi, gan Krievijas agresīvā ārpolitika, gan migrācijas mestie izaicinājumi, gan radikalizācijas riski, un tie atkal un atkal mums atgādina, ka nav nekā svarīgāka par drošību. Drošība katram pašam par sevi, par savu ģimeni, drošība par savu valsti.
Tieši tāpēc šodien savā uzrunā es vairāk vēlos pievērsties vienai ļoti nozīmīgai drošības šķautnei mūsdienās – drošībai elektroniskajā vidē jeb kibertelpā. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība, protams, nes līdzi progresu, un ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu teikt, ka mums būtu jākavē tehnoloģiju attīstība. Taču mums ir jāapzinās arī tas, ka šo tehnoloģiju attīstība paralēli nes arvien lielākus draudus un riskus mūsu drošībai. Tā ne tikai veicina progresu, bet arī apdraud mūs. Pielāgojoties arvien sarežģītākiem apdraudējuma veidiem, jau šobrīd NATO ir deklarējusi, ka pret uzbrukumiem kibertelpā atkarībā no to smaguma būs gatava reaģēt atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma 5.pantam. Un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā to, kādu ļaunumu šodien var nest dažādu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana.
Visā Latvijas un Baltijas reģiona informatīvajā telpā karadarbība notiek katru dienu un jau daudzu gadu garumā. Un tikai Krievijas agresija Ukrainā, Ukrainas austrumos, 2014.gadā beidzot izklīdināja dezinformācijas miglu un lika atvērt acis daudziem. Daudzi neticēja, ka tā ir, lai gan Baltijas valstīs to zina, juta, par to runāja sen. Bija Igaunijā piemērs... Ne vienreiz vien arī Latvijas institūcijas saņēma šādus signālus... Bet pasaule teica: “Nē, veidosim pragmatiskas attiecības. Nu, kāpēc kādu kaitināt?” Tomēr joprojām Latvijas iedzīvotāji ik dienu ir pakļauti maldinošas un melīgas informācijas, kā arī propagandas kampaņām. Joprojām notiek spēlēšanās ar publisko domu, lai apšaubītu un iebiedētu visu un visus, lai maldīgās informācijas plūsmā cilvēks nespētu atšķirt patiesību no izdomājumiem un klajiem meliem, puspatiesību – no pusmeliem.
Mūsdienās jaunā pasaules realitāte apliecina, ka hibrīdkarā ne tikai dezinformācija un apjomīgas propagandas kampaņas, bet arī kibernoziegumi tiek izmantoti, lai ietekmētu citu valstu iekšpolitiku, lēmumu pieņēmējus un pat tādus procesus kā vēlēšanas.
Latvijā mums ir jārēķinās ar to, ka arī mūsu šīgada pašvaldību vēlēšanas un nākamā gada parlamenta vēlēšanas var mēģināt ietekmēt. Un tieši tāpēc mums – ar vārdu “mums” es šeit domāju lēmumu pieņēmējus – ir jābūt spējīgiem izdarīt visu iespējamo, lai savlaicīgi un apsteidzoši reaģētu līdzīgu uzbrukumu gadījumā, lai nepieļautu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos hibrīdkarā. Mēs nedrīkstam pieļaut maldu ceļā iegūtu varu pār cilvēku prātiem. Gluži tāpat mums jābūt spējīgiem reaģēt un atvairīt jebkuru uzbrukumu valsts institūcijām, infrastruktūrai un sabiedriskajai domai, un šeit es domāju gan iespēju atvairīt konvencionālu uzbrukumu, gan iespēju atvairīt hibrīduzbrukumu, gan iespēju atvairīt kiberuzbrukumu.
Diemžēl publiskajā telpā pat latviski rakstošie mediji dažkārt uzķeras uz Krievijas propagandas izmestajiem skaļajiem apgalvojumiem un šķietamajām sensācijām. Un skumjākais, ka ikviens šodien vairāk dzenas pēc klikšķiem Like un Share. Vienīgā vēlme, kāpēc tas tiek darīts, ir iekarot iespējami plašāku auditoriju un demonstrēt iespējami augstāku reitingu. Un cik bieži gan mēs paši aizmirstam, gan arī mediji aizmirst, ka patiesībā dažubrīd notiek ļoti ciniska spēlēšanās ar mūsu valsti un mūsu valsts pamatvērtībām! Un faktiski mēs paši šodien brucinām tos pamatus, uz kuriem mēs stāvam.
Nav pieņemama publiska un vispārinoša gānīšanās par mūsu valsti, ierēdņiem vai procesiem nedz sociālajos medijos, nedz blogos un portālos, nedz klasiskajos medijos. Un nevis tādēļ, ka es būtu piederīga šim ļaunumam, par ko bieži vien tiek rakstīti šie kritiskie raksti, bet gan tādēļ, ka es labi redzu un saprotu, kā tas tiek izmantots pret mums pašiem dienu no dienas, lai mūs vājinātu un noskaņotu citu pret citu... Pat pāvests – pat Romas pāvests! – šonedēļ pievērsās šai tēmai un, runājot par to, kādu viņš redz žurnālistu atbildību, teica: “Es neaicinu ignorēt ciešanas un traģēdiju vai naivi neredzēt ļaunumu, tomēr pastāvīga negatīva bungu rībināšana var novest līdz apātijai un rezignācijai.”
Mums, politiķiem, ir jādomā un jādiskutē par to, kā uzlabot lietas. Un nav jāizliekas, ka problēma nepastāv. Taču diskusijām par jebkuru problēmu ir jābūt vērstām uz rezultātu, nevis jānotiek savstarpējas gānīšanās, sabiedrību šķeļošā un tracinošā manierē. Man nekad nebūs pieņemami, ka mūsu valsts svētku nedēļā sabiedriskajos medijos kā sensācija tiek pasniegts tas, ka, vienkāršiem cilvēkiem melojot un uzdodoties par kādu citu, tiek veidoti raidījumi par valsts augstāko apbalvojumu šķietami nepamatotu piešķiršanu. Es varu piekrist – pēc tam bija diskusija par to, vai tiesībsargājošo institūciju soļi bija adekvāti un samērīgi. Taču – kāds bija mērķis šim sižetam? Ko mēs gribējām kam parādīt? Vai šobrīd ir kāds attaisnojums tam, kāpēc mēs apšaubām mūsu simtgades svinēšanas nepieciešamību un tai plānotos izdevumus? Vai ir kāds attaisnojums un leģitīms mērķis tam, ka tiek izņirgāta bijušās valsts augstākās amatpersonas kapavietas izraudzīšanās?
Es aicinu tos, kas tik viegli mēģina pievienoties šim kritizētāju pulciņam, tomēr padomāt un atcerēties, ka civilizētā sabiedrībā ir lietas, par kurām nevajadzētu ņirgāties ņirgāšanās pēc.
Tieši tāpat es aicinu atcerēties katram, kas šajā tribīnē, kā mana kolēģe to norāda, nāk kurināt naidu vai kādas citas nesaskaņas un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, diskutējot par ministru demisijas pieprasījumu, lieto jēdzienus, kas, zinot mūsu tautas traģisko un sāpīgo vēsturi, ir ne vien aizvainojoši, bet tiem, kuri cietuši, liek šaubīties, vai vispār valsts varas pārstāvji apzinās šo ciešanu nozīmību un spēj rīkoties tā, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos. Turklāt tādā veidā mēs gluži nemanāmi pieradinām sabiedrību pie domas un rīcības, kas nekad nebūs pieņemama, nekad nekādā veidā nebūs tolerējama.
Kiberdrošības kontekstā mums ik dienu un ik brīdi ir jāatgādina, ka lielākais ierocis, ar kuru stāties pretī riskiem, ko nes kiberdraudi, ir gudrība un kritiski prāti, kas neļausies provokācijām, maldināšanai un apjukumam. Vienīgais ilgtspējīgas nākotnes risinājums ir kritiskās domāšanas veicināšana, analītisko spēju celšana, medijpratības padziļināta apguve.
Ne tikai valsts pārvaldes līmenī ir jāceļ izpratne par kiberdrošības jautājumiem, bet arī skolās jau no pirmajiem gadiem bērni un jaunieši ir jāmāca, kā orientēties plašajā informācijas plūsmā, lai viņi paši spētu pārbaudīt, vai var paļauties uz konkrētas informācijas avotiem. Mums jāmāca bērniem atšķirt reālus faktus no manipulatīvajiem viedokļiem, kā arī jāspēj izskaidrot savu datu drošības nozīmi šajā interneta laikmetā.
Un varbūt arī kādam no mums pašiem ir nepieciešams, varbūt arī mums pašiem tomēr der iedziļināties, kāda ir informācija, no kādiem avotiem tā nāk un kāds ir tās mērķis.
Mums ir pienākums aizstāvēt savus cilvēkus, padarot tos pietiekami informētus un kritiskus attiecībā uz to informāciju, kas ir visapkārt. Šajā gadījumā es arī vēlos pateikties mūsu žurnālistiem, jo ne vienreiz vien jūs mēģināt sabiedrībai skaidrot konkrētu lietu cēloņus.
Vēlos minēt arī pozitīvu piemēru, kad žurnālisti, profesionāli pildot savu “sargsuņa” lomu, par spīti politiķu klusēšanai un vēlmei izvairīties, tomēr atrada veidu informēt sabiedrību par to, kā tautas vēlēta Eiropas Parlamenta deputāte (pieļauju – muļķības un neiedziļināšanās dēļ) ne tikai nobalsoja pret Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu, bet bez sirdsapziņas pārmetumiem “audzina” premjeru, ka, pirms demonstrēt valstisku nostāju, vajadzētu trīsreiz padomāt, vai to darīt.
Tie ir piemēri no mūsu ikdienas, un tādus var minēt daudz jo daudz. Bet mums vienmēr ir jāatceras, ka mēs neesam vieni šodienas pasaulē, – mums ir sabiedrotie. Mēs esam NATO dalībvalsts, un tas mūs sargā.
Tas, ka NATO 2016.gadā Varšavas samitā pieņēma lēmumu, ka kibertelpa ir pasludināta kā līdzvērtīga operāciju telpa...
Sēdes vadītāja. Āboltiņas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!
S.Āboltiņa. Vēl ir puslapiņa.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst, ja Āboltiņas kundze apvieno abus debašu laikus? Deputāti neiebilst.
Lūdzu! Turpinām debates.
S.Āboltiņa. Tātad Varšavas samitā tika pasludināts, ka kibertelpa ir līdzvērtīga operāciju telpa – tāpat kā sauszeme, gaiss un ūdens.
Laikā, kad kiberapdraudējums reģionā kopumā kļūst aizvien reālāks un klātesošāks, vienīgais potenciāli efektīvais risinājums un atbilde tam ir vēl ciešāka sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, kopīga pieredzes apmaiņa, apgūstot savu partneru un kaimiņu kiberaizsardzības stratēģijas un secinājumus, analizējot kiberuzbrukumus. Arī mācības kiberspēju veicināšanai mums ļaus daudz veiksmīgāk novērst incidentus un krīzes situācijas.
Mēs nedrīkstam paļauties vienīgi uz saviem sabiedrotajiem un 5.pantu, kas mūs aizsargās. Mums pirmām kārtām pašiem ir jābūt spējīgiem sevi aizsargāt kibertelpā – tieši tāpat, kā aizsargāt sevi pie mūsu valsts robežām.
Ceļš uz uzvarām ārpolitikā nav viegls, nav ātrs, un tas nav bez sarežģījumiem. Mēs labi zinām, ka mūsdienu ārpolitikā ir tik daudz iepriekš neparedzamu pavērsienu, negaidītu notikumu un sakritību, ka pat labi izplānoti un taktiski, profesionāli veikti uzdevumi ne vienmēr nes gaidītos rezultātus.
Kļūšana par OECD 35.dalībvalsti, kā arī NATO Varšavas samitā pieņemtie lēmumi par alianses militārās klātbūtnes stiprināšanu Baltijā un Polijā, kas Latvijas gadījumā paredz... paredz jau šajā gadā izvietot mūsu valstī Kanādas vadītu daudznacionālu bataljonu (kaujas grupu), ir uzskatāmi par neapšaubāmi nozīmīgākajām veiksmēm Latvijas ārpolitikā pagājušajā gadā. Tās nav nejaušas veiksmes. Jebkuras veiksmes pamatā ir bijis smags darbs. Tas ir bijis smags ārlietu dienesta amatpersonu un diplomātu darbs.
Paldies Ārlietu ministrijas diplomātiem un darbiniekiem par to, ko viņi ir darījuši, lai stiprinātu mūsu valsts ārpolitiku. Un, protams, paldies arī ārlietu ministram, bez kura kompetentās vadības šie panākumi nebūtu iespējami.
Un noslēgumā es vēlos atgādināt katram no mums, ka ikvienas valsts iekšējas veiksmes un neveiksmes atbalsojas tās ārpolitikā. Tādēļ tiešām katrreiz, kad kāpsim šajā tribīnē vienkārši cits citu pakritizēt vai pagānīt, padomāsim, ka mūsu kopējais uzdevums ir veicināt un stiprināt mūsu valsti un ka no tā, cik mēs būsim stipri un cik stipra būs mūsu valsts iekšpolitika, būs atkarīgs tas, cik stipra būs mūsu valsts ārpolitika! Un mūsu iedzīvotāji varēs justies aizsargāti un piederīgi mūsu valstij.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!... (Starpsauciens: “Turpinām debates!”)
Vārds deputātam Gaidim Bērziņam – paziņojumam.
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Tiekamies pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: nez kāpēc Solvita Āboltiņa... Solvita Āboltiņa, jūs neesat reģistrējusies!... Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Jūlija Stepaņenko... ir, Mārtiņš Šics, Jānis Trupovnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godāties deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.
Darba kārtībā – “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Turpinām debates.
Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā – deputāte Inguna Sudraba.
Paga... Vienu mirklīti vēl!
Godātie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.
Mēs nebalsojam. Turpinām debates.
Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā – deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Ministru kungi! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
2016.gadā ārlietu ministra ziņojuma noslēgumā ar cerībām tika solīts, ka Latvijai ir jāapliecina sevi kā atbildīgu un nobriedušu starptautiskās sabiedrības locekli, arvien vairāk proaktīvi iesaistoties pasaulē notiekošajos procesos.
Vēlos uzsvaru likt tieši uz vārdiem “proaktīvi iesaistoties”. Ar šādu cerību arī sāku lasīt ārlietu ministra ziņojumu, lai rastu atbildes uz jautājumiem: kā ministrs ir pildījis apņemšanos, kādi reāli rezultāti ir sasniegti, kā ārlietu politika ir aizsargājusi vai uzlabojusi iedzīvotāju drošību, labklājību un veicinājusi ekonomisko izaugsmi?
Taču dziļa vilšanās pārņēma, jau sākot lasīt. Tas, ko mēs lasām, ir nevis ārlietu ministra ziņojums, bet gan ārlietu ministra plānotājs.
Tas ir pārstāsts par to, kādas darbības ir sarakstītas ministra plānotājā – kurp viņš lidoja un kurp plāno lidot, ar ko satikās un ar ko vēl plānots tikties. Vai ministram ir jāiesniedz Saeimā savs plānotājs? Vai tomēr būtu jāsniedz vērtējums, jāinformē par sasniegtiem konkrētiem rezultātiem un kā tie ietekmē izvirzītos valdības mērķus? Protams, ja vien tādi būtu!
2016.gadā, Ministru prezidentam stājoties amatā, tika solīts, ka valdība būs vienota komanda, kas strādās kopēja mērķa labā. Nevis vienas ministrijas interesēs, bet visas sabiedrības labā. Vai tas ir izdarīts? Diemžēl nav! Kamēr Latvijā nav definētas valsts intereses, mūsu nacionālās intereses, kāda tad var būt ārpolitika? Tieši tāda, kā rakstīts šajā plānotājā – kurp mūsu draugi mūs aicina, turp mēs ejam, ko mūsu draugi saka – to bez pārdomām darām!
Nav iespējams noformulēt Latvijas ārlietu politiku, ja nav valdības atbilžu uz šādiem pamatjautājumiem: ko mēs gribam sasniegt, pat ja mums būtu jārīkojas vieniem, un ko mums ir svarīgi aizsargāt, pat ja mums par to ir jācīnās vieniem? Atbildēm uz šiem jautājumiem ir jābūt Latvijas stratēģisko lēmumu pamatā.
Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, vēlējāmies izlasīt atbildes ārlietu ministra ziņojumā. Bet atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Tas, ko varam izlasīt ziņojumā, ir: 2017.gadā Latvijas ārpolitikas prioritātes būs šādas: pirmkārt – stiprināt..., otrkārt – iesaistīties..., treškārt – turpināt veicināt..., ceturtkārt – sekmēt..., piektkārt – atbalstīt un uzturēt...
Diemžēl tāds ir visas valdības darbs – katrs ministrs mierīgi turpina strādāt un dzīvot pats ar savu plānotāju. Kāpēc?
Atbilde ir vienkārša – nav kopējas stratēģijas, nav vienota redzējuma par valsts attīstību. Ir primitīva reaģēšana uz notikumiem, bet trūkst spējas palūkoties trīs, piecus soļus uz priekšu.
Mēs šobrīd dzīvojam īpaši turbulentā pasaulē. Ja paskatāmies uz to situāciju, kurā mēs bijām pirms gada, kad norisinājās ārpolitikas debates, ir skaidrs, ka pasaule ir kļuvusi vēl trauslāka, neskaidrāka. Pasauli ir ietekmējuši 2016.gada notikumi – negaidītais Brexit un jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšana. Tie ir skaidri signāli tam, ka daudzas mūsdienu demokrātijas noraida globalizāciju un starptautisko diktātu suverēno valstu interešu izlemšanā, ieskaitot robežu atvēršanu tirdzniecībai un migrantiem.
Eiropas Savienība nodzīvojās līdz Brexit, bet joprojām nesaprot un nespēj atrast veidu, kā dzīvot tālāk, ko darīt, kādas vērtības veicināt. Jau šobrīd ir skaidrs – katra Eiropas Savienības dalībvalsts ir norūpējusies un aizņemta ar saviem iekšpolitikas jautājumiem, kas bieži vien neļauj pieņemt stratēģiskus, kopīgus ārpolitikas lēmumus. Eiropas valstu valdības nespēj prasīt saviem iedzīvotājiem upurēties ārlietu politikas labā. Tāpēc arī Eiropa nepiedalās Sīrijā...
Eiropas vīzija tiek transformēta birokrātijā, diskutējot par tādiem tiesību aktiem kā, piemēram, putekļu sūcēju jaudas ierobežošana, vienotu prasību noteikšana drēbju žāvētājiem, kosmētikai, augļu ievārījumam, dušām, vīna dzesēšanas skapjiem un daudz kam citam.
Diemžēl ārlietu ministra ziņojums skaidri norāda uz to, ka ir ļoti maz cerību, ka tuvākajā nākotnē šī turbulence pasaulē mazināsies. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi, lai Latvijas ārpolitika būtu aktīva un mēs būtu gatavi mainīgajai situācijai.
Un šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš mums ir jābūt skaidriem mūsu nosacījumiem un prasībām, mums ir jāsaprot, vai un ko Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt, upurēt kopīgo mērķu vārdā.
Un tieši tāpēc dīvaini skan ārlietu ministra apgalvojumi (es citēju): “Latvija iestāsies par līdz šim integrācijas procesā sasniegtā pilnveidošanu, atbalstot saskaņā ar savām interesēm sadarbības padziļināšanu vai paplašināšanu. Latvija atbalsta to iespēju mērķtiecīgu izmantošanu, ko sniedz pašreizējie ES līgumi. Latvija iestāsies par esošā normatīvā ietvara respektēšanu.”
Ministra kungs, mostieties – pasaule ir mainījusies! Mēs nevaram atbalstīt to, kas vairs nestrādā!
Tieši tas pats attiecas uz Latvijas ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanu. Saskaņā ar šo ziņojumu var saprast, ka būtiskākais ir sasniegts – esam iestājušies OECD! Ko plānojam darīt 2017.gadā, esot šīs organizācijas dalībvalsts, kādas intereses pārstāvēsim, ko tas dos ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanai – atliek tikai minēt.
Tāpat varam tikai minēt, kāds ir praktiskais ārlietu dienesta pienesums Latvijas ārējās tirdzniecības stiprināšanā un eksporta diversifikācijā.
“2016.gadā Ārlietu ministrija koordinēja un līdzdarbojās..., īstenoja virkni eksporta veicināšanas pasākumu, kā arī diskusijas par interesējošiem tirgiem...” Taču nav neviena reāla rezultāta, neviena piemēra, neviena veiksmes stāsta.
Šeit man jums, ministra kungs, jāpiekrīt, ka plānotājā šāda informācija nevar būt.
Kas reāli ir izdarīts Latvijas bērnu aizsardzībai ārvalstīs? Plānotājā paredzētais? Nosūtīta vēstniecībām Saeimas pieņemtā deklarācija? Savukārt Latvijas vēstniecības ir veikušas pasākumus, lai palielinātu informētību... Nu patiešām liels veikums! Cik ir bērnu, kuriem pagājušajā gadā vēstniecības ir sniegušas palīdzību? Cik ir bērnu, kuriem tās palīdzējušas atgriezties ģimenēs vai Latvijā?
Ministra kungs, neesiet pieticīgs, pastāstiet, palepojieties ar ārlietu resora darbu, lai iedzīvotāji, uzņēmēji var novērtēt, kam un kāpēc Latvijas nodokļu maksātāji tērē gandrīz 34 miljonus eiro, kas paredzēti diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājumam, un gandrīz 15 miljonus – ministrijas izdevumiem! Lai mēs ikviens varam izvērtēt ieguvumus un patiesi novērtēt ārlietu resora devumu gan sabiedrības, gan uzņēmējdarbības atbalstam!
Paldies, ministra kungs, par sniegto informāciju par tiem jautājumiem, kuri nebija iekļauti iepriekšējos ziņojumos, tai skaitā par CETA līgumu. Tajā pašā laikā gan visā ziņojumā, gan arī šajā sadaļā trūkst vērtējuma par to, ko mums nāksies ziedot, slēdzot CETA, Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu vai vēl kādus citus līgumus. Vai transatlantiskās tirdzniecības līgums saglabās savu aktualitāti nākotnē – to mēs redzēsim, visticamāk, jau šogad.
Kopumā jāsecina: kamēr nav spējas formulēt Latvijai svarīgos stratēģiskos uzdevumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus, tikmēr nav iespējama proaktīva Latvijas ārpolitika. Šodien kārtējo reizi varam iepazīties ar dažādām ārlietu resora aktivitātēm, kuras mūs ved... labi, ja vēl ārlietu resoram vien zināmā ceļā, bet vairāk gan izskatās, ka paši būs pārsteigti, kur nokļūs.
Latvijas lielākā problēma, kas šobrīd bremzē attīstību, ir Latvijas neticība sev pašai. Savukārt bez sabiedrības ticības un uzticēšanās nav iespējams pieņemt stratēģiskus lēmumus, ilgtermiņa lēmumus. Tāpēc ir Latvijas mīņāšanās uz vietas, labākajā gadījumā – reaģēšana uz šodien radušos problēmu, taču, godīgi jāsaka, pārsvarā ir reaģēšana uz vakardienu.
Tāpēc pāri visam pats galvenais valdības uzdevums – Latvijas sabiedrības uzticības iegūšana. Varai nedrīkst būt nekas svarīgāks kā rūpes par savas valsts iedzīvotājiem. Esiet godīgi un beidzot sāciet domāt par Latviju! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!
Mēs visi dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā. Pasaulē pārmaiņas šajā gadsimtā notiek daudz biežāk, nekā tās ir notikušas iepriekšējos gadsimtos. Tas laikam ir saistīts ar tiem globalizācijas procesiem, kurus esam piedzīvojuši pēc Otrā pasaules kara un it sevišķi pēc Padomju Savienības sabrukuma. Ir piedzīvota milzīga masveida iedzīvotāju pārvietošanās visā pasaulē (tātad – brīva cilvēku kustība), ir piedzīvota milzīga kapitāla kustība visā pasaulē, un notiek milzīga preču un pakalpojumu kustība starp valstīm.
Bet šīs pārmaiņas noteikti iezīmēs kaut ko citu.
Un tie trīs galvenie virzieni, kurus šīs pārmaiņas iezīmēs, ir saistīti ar to, ka draugi pārskatīs attiecības ar draugiem. Un to jūs varat redzēt Lielbritānijas sakarā, kur Lielbritānija pamāj ar roku Eiropas Savienībai un saka: “Dārgie draugi, mēs paši gribam kontrolēt savas robežas! Dārgie draugi, kopējais tirgus, kur ir brīva preču un pakalpojumu kustība, brīva kapitāla un brīva cilvēku kustība, mums neinteresē! Mums interesē līgums ar jums.”
Tiek arī pārskatītas attiecības ar draugiem, kas dzīvo Amerikā, un attiecības starp Eiropas Savienību un ASV. Attiecības starp Eiropas nacionālajām valstīm un ASV tiks pārskatītas. Tiek jau pārskatīti dažādi ekonomiskās sadarbības līgumi: Ziemeļamerikas sadarbības līgums jeb NAFTA, Amerikas gandrīz nonegociētais jeb sarunātais līgums ar Āzijas valstīm. Par to, ko Amerika darīs ar Eiropu, vispār vairs netiek runāts. Tātad tiek pārskatītas tās ekonomiskās attiecības, kuras ir valdījušas līdz šim pasaulē.
Tiek arī pārskatītas attiecības, kas ir valdījušas starp tādām valstīm, kuras nevarētu dēvēt par draugiem, bet, iespējams, varētu saukt par sāncenšiem. Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs redzēsim, ka attiecības starp ASV un Krieviju mainīsies. Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs redzēsim, ka arī attiecības starp ASV un Ķīnu mainīsies. Un tas tiešā un netiešā veidā ietekmēs arī Latviju.
Šis ir pārmaiņu laiks, un šis ir lielo valstu laiks. Šajā laikā lielās valstis, realizējot savas intereses, strādās pie tā, lai tiktu nodibināta jauna pasaules kārtība – kārtība, kas valdīs pēc tās kārtības, kura valdīja, sabrūkot Padomju Savienībai, kura veidoja vienpolāru pasauli un kurā tagad, iespējams, parādīsies pietiekami daudz dažādu reģionālo spēlētāju.
Tātad šajā laikā lielvalstis un ietekmīgās valstis realizēs savas intereses. Bet ko tad atliek darīt mazajām un mazāk ietekmīgajām valstīm?
Mazajām un mazāk ietekmīgajām valstīm, pirmkārt, ir jāsaprot, kas notiek pasaulē, otrkārt, ir jāspēj formulēt savas intereses atbilstoši tām realitātēm, kuras notiek pasaulē. Un visbeidzot – visbeidzot! – šajā laikā mazajām valstīm ir jāspēj realizēt savas intereses.
Un es saprotu, ka pārmaiņu laiks – tas ir neziņas laiks. Tas ir neziņas laiks pēc būtības, jo nav iespējams saprast, kā tās vai citas lielvalsts intereses realizēsies, kā viens vai otrs scenārijs beigsies un kas tad notiks. Tāpēc es piekrītu tiem kolēģiem, kuri uzskata, ka šobrīd ir laiks pievērsties tam, kādi esam mēs, kāda ir Latvija, kāda ir mūsu politika.
Un, ja mēs skatāmies ārpolitikas noformulētos virzienus – drošības politika, ekonomiskās intereses un tautiešu politika –, tas viss ir ļoti labi, tas atbilst tām interesēm, kuras ir Latvijai. Tikai, kā tai teicienā ir teikts, “velns slēpjas detaļās” – tajās detaļās, kuras ir šajos trijos galvenajos interešu virzienos.
Drošības politika. Nu, ja jau mēs runājam par sevi, tad... Šeit no šīs tribīnes tika runāts par tā saucamo informācijas karu, kurš tiek vērsts pret Latviju. Ka nepatiesība šeit tiek dažādā veidā kultivēta un sēta. Jā, tas notiek. Tas notiek! Tikai, kolēģi, sāksim paskatīties paši uz sevi, sāksim ar koalīciju, kura izplata šos pašus propagandas melus Latvijas sabiedrībā un brīnās, kāpēc citi atrod auglīgu augsni šai dezinformācijai!
Nu nevajag aizbraukt uz Vašingtonu un stāstīt Amerikas senatoriem: “Ziniet, mēs esam pieņēmuši fantastisku 2017.gada budžetu – nu fantastisku! – , bet informatīvajā telpā mūs riktīgi slānī jau divas nedēļas. Laikam tie ir ārvalstu spēki.” Es atvainojos, 2017.gada budžets ir vienkārši... (Starpsaucieni: “Nu?” “Dramatisks?!”) Es skatos, ka koalīcijai... es saprotu, ka koalīcijai ir saturēšanas problēmas. Kamēr runājāt jūs, mēs ļoti uzmanīgi klausījāmies. Tagad, kad runāju es, jums liekas, ka jūs varat runāt pretī. Kā jūs domājat – vai tā nav daļa no tā kara, par kuru... pret kuru jūs runājat? Precīzi, tā tas ir! Jūs apkarojat citādi domājošos, jūs apkarojat citādus viedokļus. Par ko jūs sūdzaties?! Beidziet!
Ekonomiskās intereses. Nu saņemieties vienreiz! Nu saņemieties vienreiz! Nu, ja jau jūs gribat atvērt pārstāvniecību Amerikā, tad atveriet to Bostonā – pasaules akadēmiskajā galvaspilsētā, kur ir zināšanas, kur ir nākotnes redzējums par to, kā pasaule attīstīsies! –, nevis kārtējo reizi ejat tradicionālo ceļu, kasāt pakausi un domājat: “Varbūt Vašingtonā, varbūt Ņujorkā?” (Dep. A.Kaimiņš: “Antarktīdā!”) Nē, atveriet tur, kur ir pasaules nākotne!
Un kur nu vēl uz tautiešiem vērstā politika, kur Latvijas simtgadi jūs liekat, tā teikt, gan priekšā, gan aizmugurē! ...Latviski runājot. Kā tagad tiks dažādi pasākumi kultivēti un veicināti ārpasaulē? Nu uzdāviniet tiem latviešiem, kuri dzīvo ārpusē, iespēju savus bērnus sestdienās apmācīt latviešu valodā un kultūrā! Nu uzdāviniet to iespēju! Tas ir dārgi? (Dep. I.Viņķele: “Ir jau tāda iespēja! Ir jau!”) Tas ir dārgi, Viņķeles kundze, ja? Nav... Acīmredzot par maz ceļojat... Par maz satiekat tautiešus?
Visbeidzot. Šajā pārmaiņu laikā ir ļoti svarīga tieši valsts augstāko amatpersonu spēja Latvijas intereses – noformulētās Latvijas intereses – iznest pasaulē. Par nožēlu jāteic, ka tās izvēles, kuras jūs, dārgā koalīcija, esat izdarījuši attiecībā uz valsts augstākajām amatpersonām, nav tās, ar kurām Latvija var startēt 2017.gadā... šajā pārmaiņu laikā. Šīs amatpersonas un viņu spējas darboties ārpolitikā ir, maigi izsakoties, ļoti nepilnīgas. Nu, ja jūs nespējat nomainīt šīs amatpersonas, tad mans ieteikums jums – samaksājiet viņiem skolotājus, kas pamācīs, kā vajag darboties, kā veidot attiecības, kā uzturēt attiecības un kā pastāvēt par savām interesēm!
Dārgie kolēģi, vēlu mums visiem labu 2017.gadu! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā – deputāts Artis Rasmanis.
A.Rasmanis (ZZS).
Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie ministri! Kolēģi! Ekselences!
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā vēlos pateikties par ziņojumu. Tas ir atzinīgi vērtējams. Gribu tikai izcelt dažus jautājumus.
Pašreizējā mainīgajā vidē svarīgi ir stiprināt valsts ārējo un iekšējo drošību, gan pildot pašiem savus mājasdarbus, gan cieši sadarbojoties ar NATO un Eiropas Savienības partneriem.
Aizsardzības budžeta palielināšana un tā mērķtiecīga izmantošana ir investīcija mūsu valsts drošībā un ekonomiskajā attīstībā. Mums ir jābūt pilnībā gataviem uzņemt Kanādas un citu NATO partneru spēkus Latvijā. Tas būs kredibilitātes jeb uzticamības jautājums – iespēja atbildēt tiem, kas izsaka bažas par NATO lomu un vietu 21.gadsimta drošības arhitektūrā Eiropā.
Kiberdrošībai un cīņai pret hibrīdo apdraudējumu jābūt prioritātei, un šajā jomā jāsadarbojas visām iesaistītajām institūcijām. Šie nav tikai vienas ministrijas kompetences jautājumi.
Vēlos arī vērst uzmanību uz drošību Baltijas jūrā. Ja vēlamies attīstīt tranzīta ceļus caur Latviju un Baltijas jūru uz Skandināviju un Eiropu, mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība drošībai jūrā.
Jāpiekrīt, ka attiecības ar ASV Latvijai ir stratēģiski nozīmīgas. Jāveido ciešas attiecības ar jauno administrāciju, izmantojot jau esošos kontaktus un aktīvi izmantojot diasporas organizācijas Amerikas Savienotajās Valstīs. Partnerība ar ASV vispirms ir mūsu valsts drošības jautājums, bet mums jāaktivizē arī divpusējā ekonomiskā sadarbība, kas ir arī investīcija drošībā.
Ņemot vērā Varšavas samita lēmumus un Kanādas pieaugošo lomu reģionu drošības uzlabošanā, ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību tieši Latvijas un Kanādas attiecību stiprināšanai. CETA ir lielisks pamats tālākai saimnieciskās un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp Latviju un Kanādu, īpaši šobrīd, kad airBaltic ir iegādājies pirmās Bombardier lidmašīnas un Latvijā plānots arī nodrošināt to servisu.
Lielbritānija ir svarīgs partneris Latvijai un visai Eiropas Savienībai. Tas nemainīsies, tomēr ir skaidrs, ka izstāšanās sarunas nebūs viegls process. Latvijai jābūt skaidrībai par savām interesēm, Brexit sekas jāvērtē gan kontekstā ar simtiem tūkstošu latviešu interesēm, kuri šobrīd dzīvo un strādā Lielbritānijā, gan uzņēmējiem, kas veiksmīgi darbojas Lielbritānijas tirgū. Protams, neaizmirstot par drošību. Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā nav jānonāk sliktākā situācijā, kāda ir šobrīd veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ziņā. Ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai aizsargātu Latvijas pilsoņu intereses Apvienotās Karalistes izstāšanās procesā. Tāpat Ārlietu ministrijai jāuztur ļoti ciešs dialogs ar uzņēmējiem un to organizācijām, apzinot un aizstāvot arī viņu intereses.
Nav noslēpums, ka daudzi briti un Lielbritānijā reģistrēti uzņēmumi meklē iespēju pārcelt vismaz daļu no savām aktivitātēm uz Eiropas Savienību, lai saglabātu piekļuvi vienotajam tirgum. Tāpat nav noslēpums, ka daudzas valstis jau kādu laiku aktīvi cenšas piesaistīt šos uzņēmumus. Arī Latvijai jābūt aktīvai šajā jomā.
Esam dzirdējuši publiski paustu interesi no Eiropas Savienības partneriem par šobrīd Lielbritānijā esošo Eiropas Savienības aģentūru izvietošanu pie sevis. Tādu kā, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra vai Eiropas Banku iestāde. Vai mēs esam izvērtējuši iespējas piedāvāt Latviju kā mītnes valsti šīm aģentūrām?
Lielbritānijas izstāšanās padarīs sarežģītākas sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.gada. Lielbritānijai aizejot, Eiropas Savienības budžeta kopapjoms, visdrīzāk, samazināsies. Tāpat saņemti skaidri signāli, ka vairāk finanšu būs nepieciešams tā sauktajiem jaunajiem izaicinājumiem – drošībai un migrācijai. Eiropas Savienības finansējums ir būtisks Latvijas izaugsmei, to skaidri apliecina mūsu izaugsmes rādītāji, taču mums nāksies būt daudz aktīvākiem nekā iepriekšējās Eiropas Savienības budžeta sarunās, lai pārliecinātu mūsu partnerus par to, ka Eiropas Savienības finansējums, īpaši kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikai, Latvijai saglabājams līdzšinējā apjomā arī pēc 2020.gada. Mums būs jāparāda, ka zinām, kā to jēgpilni izmantot. Aicinu Ārlietu ministriju sadarbībā ar citām ministrijām rūpīgi pārdomāt mūsu argumentus un laikus meklēt sabiedrotos pārējo dalībvalstu vidū.
Jāvirza uz priekšu ciešāka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība, aptverot konkrētas nozares. Ciešākai reģiona integrācijai par pamatu jāņem reģionālie transporta un enerģētikas projekti, lai Latviju un reģionu padarītu konkurētspējīgu un strauji augošu. Sadarbība enerģētikā un projekta Rail Baltica īstenošana nenesīs augļus, ja šiem reģionālajiem projektiem nepiesaistīsim Poliju. Rail Baltica un citu projektu īstenošana mums ir svarīga, ņemot vērā ģeopolitiskos un ekonomiskos aspektus.
Mūsu un mūsu partneru interesēs ir, lai Latvija veidotu pragmatisku dialogu ar kaimiņiem, tātad arī ar Krieviju. Izrāvienam divpusējās attiecībās pagaidām nav labvēlīga fona, bet kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Latvija var veidot konstruktīvu un uz savstarpēju cieņu balstītu dialogu par abpusēji interesējošiem jautājumiem arī šodien un turpmāk.
Jāturpina sadarbība ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kur mums ir labas iestrādes un atpazīstamība. Mūsu visu interesēs ir, lai šis reģions ir stabils, prognozējams, atvērts sadarbībai un turpina reformas.
Runājot par ārējo ekonomisko politiku, Ārlietu ministrijas ziņojumā prioritātes definētas pareizi. Vienlaikus ir būtiski, lai Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra strādātu kā vienota komanda, veidojot Latvijas ārējo ekonomisko politiku, turklāt darītu to ciešā sazobē ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām.
Nobeigumā vēlos piebilst vien to, ka gribētos redzēt vairāk analīzes par Brexit referendumu un ASV administrācijas maiņas iespējamām sekām un par to, kā tas ietekmēs Latviju, kā arī par Latvijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts lomu un vietu šobrīd tik mainīgajā pasaulē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.
R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ekselences! Godātie deputāti! Kolēģi!
Sabiedroto atbalsts Latvijai ir īpaši nozīmīgs, bet 2016.gads kopumā ir bijis vēsturisks Latvijas drošībai. Gan Velsas, gan Varšavas samitā kopīgi ar mūsu kaimiņiem spējām panākt, lai Baltijas jūras reģions ieņemtu centrālo lomu NATO dienaskārtībā. Esam saņēmuši vairākus apliecinājumus, ka kolektīvās aizsardzības princips joprojām ir un būs aktuāls. Vēl precīzāk – mūsu sabiedrotie kolektīvās aizsardzības saistības uzskata par nesatricināmām. Savukārt NATO ir apliecinājusi savu spēju pastāvēt un pielāgoties, un joprojām būt efektīva kolektīvās drošības organizācija, stājoties pretī mūsdienu izaicinājumiem.
NATO kā transatlantiskā organizācija ir nodrošinājusi mieru Eiropā kopš 1949.gada. Šībrīža situācijā nepieciešamība pēc NATO ir lielāka nekā jebkad agrāk. Protams, aliansei ir jāmainās un tā mainās līdzi izmaiņām starptautiskajā drošības vidē. Mēs Latvijā esam par stipru NATO, par tādu aliansi, kas spēj aizsargāt savas dalībvalstis no visiem draudiem – gan no austrumiem, gan no dienvidiem. Stipru NATO veido stipras valstis. Līdz ar to uzmanības fokusā ir jābūt nevis institucionālajiem ietvariem jeb veidiem, kādos valstis grupējas, bet gan nacionālajiem aizsardzības budžetiem, spēju attīstīšanai un skaidrai politiskajai gribai izmantot visus līdzekļus savas aizsardzības nodrošināšanai.
Jāteic, ka Latvija ne tikai saņem atbalstu no sabiedrotajiem, bet arī pati aktīvi piedalās ANO, Eiropas Savienības un NATO vadītajās starptautiskajās operācijās krīžu skartajos pasaules reģionos. Tādējādi mēs demonstrējam savu solidaritāti un sniedzam ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Pagājušajā gadā Latvija piedalījās sešās starptautiskajās operācijās ar 73 karavīriem. Svarīgi, ka Latvija nodrošina savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, piedaloties starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve Irākā, kas vērsta pret teroristisko grupējumu Da’esh jeb “Islāma valsts”. Tāpat Latvija turpina savu dalību dažādos NATO un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēku formējumos.
Valsts aizsardzība ir mūsu rokās, un mēs paši izvēlamies savus stratēģiskos partnerus. Mēs esam ne tikai daļa no spēcīgākās militārās alianses pasaulē, bet mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir spēcīgākais militārais partneris mūsdienu starptautiskajā politikā. Uzsverot ciešo partnerību, šī gada 10.janvārī Latvija un Amerikas Savienotās Valstis parakstīja līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Tādējādi ASV kārtējo reizi apliecināja savu uzticību reģiona un mūsu valsts drošībai.
Vēlos izmantot šo iespēju un kliedēt dezinformāciju, kas tiek izplatīta šī līguma sakarā. Līgums tikai precizē NATO ietvaros jau pastāvošo kārtību, kāda, starp citu, attiecas arī uz Latvijas karavīriem, kad pastāv iespēja izmantot nacionālo jurisdikciju. Nekādā gadījumā nav runa par visatļautību un nesodītu rīcību. Ja Latvija uzskatīs par nepieciešamu, tā varēs pieprasīt konkrētu noziegumu tiesāt Latvijas jurisdikcijā.
Šogad Latvija uzņems NATO daudznacionālo kaujas grupu, kas šeit ieradīsies, īstenojot NATO Varšavas samita vēsturiskos lēmumus par spēku izvietošanu Austrumeiropā. Ar šo esam sasnieguši vienu lielu mērķi, no kura izriet vairāki mazāki – bet ne mazāk svarīgi! – mērķi un uzdevumi. Mums ir jāpaveic savi mājasdarbi, lai Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Albānijas un Kanādas karavīri šeit varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus tiešos uzdevumus, kā arī sadzīvē justies pietiekami labi. Mums jāatceras, ka karavīru ikdiena nav tikai militāro uzdevumu veikšana, tā ir arī komunikācija ar sabiedrību, elementāru dzīvei nepieciešamu lietu un apstākļu pieejamība, savstarpēja cieņa un sapratne.
Starp citu, nesen veiktajā Latvijas sabiedriskās domas aptaujā, atbildot uz jautājumu par spilgtākajām asociācijām ar Kanādu, viennozīmīgi dominēja hokejs, tad vēl kļavu sīrups un kļavas lapa valsts karogā. Atliek vien cerēt, ka, veicot šādu aptauju, piemēram, pēc gada, izskanēs arī pozitīvs viedoklis par kanādiešu vadīto militāro bataljonu Latvijā.
Un vēl. Manuprāt, ir nepelnīti aizmirsta Kanāda kā daudzu – ļoti daudzu! – mūsu tautiešu mītnes zeme, kas pēc kara deva iespēju atrast drošu patvērumu un mājas tiem latviešiem, kuri devās bēgļu gaitās. Arī manā ģimenē ir radi, kas dzīvo šobrīd Kanādā.
Eiropas Savienība ir Latvijas svarīgākais politiskais un ekonomiskais partneris. Latvijas interesēs ir rūpēties par tās efektīvu un pragmatisku darbību. Esam ieinteresēti, lai militārajā jomā Eiropas Savienība un NATO nedublētu savus resursus un funkcijas. Protams, mēs neesam ieinteresēti palielināt Eiropas Savienības birokrātu armiju, bet labprāt redzētu viedu Eiropas Savienības un NATO sadarbību, savstarpēji pilnveidojot un papildinot savas militārās spējas, stājoties pretim hibrīddraudiem, izaicinājumiem kibertelpā, pilnveidojot jūras drošību, iesaistoties mācībās un citās aktivitātēs.
NATO samits Varšavā ielika pamatus Eiropas Savienības un NATO turpmākai sadarbībai, lai abas organizācijas kļūtu stiprākas ilgtermiņā.
Godātie kolēģi! Valsts ārpolitika ir tās iekšpolitikas turpinājums vai, tēlaini izsakoties, spoguļattēls. Mēs esam tieši tik stipri ārēji, cik pārdomāti un konsekventi pildām savus mājasdarbus un kopjam savas mājas. Vienlaikus, pastāvot mijiedarbībai starp ārpolitiku un iekšpolitiku, ne tikai iekšpolitika veicina izmaiņas Latvijas ārpolitikā, bet arvien vairāk ārpolitiskie faktori sāk ietekmēt iekšpolitiskās debates un mudina mūs konkrētiem darbiem. Taču abiem procesiem ir jākalpo vienam mērķim – Latvijas valsts stiprināšanai un attīstībai.
Tā, piemēram, lēmums par divu procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzības nozarei nav tikai sabiedroto nosacījums Latvijas pilnvērtīgai dalībai NATO, bet arī mūsu pašu stingra apņemšanās palielināt investīcijas valsts aizsardzībā. Atļaušos apgalvot, ka spēcīga valsts aizsardzība ir mūsu pašu interesēs un nav jāsagaida sabiedroto pārmetumi, lai mēs sāktu rīkoties.
Esmu gandarīts un pateicīgs par jūsu atbalstu šim lēmumam, par izpratni un interesi, ko izrādāt, lai Latvijas aizsardzības spējas tiktu paaugstinātas pēc iespējas kvalitatīvāk un ilglaicīgāk.
Ar savu rīcību mums jāapliecina gan sev, gan sabiedrotajiem, ka varam un gribam aizsargāt mūsu valsti. Mums jāveido tāda valsts, kuru ikviena paaudze cienītu un būtu gatava sargāt no jebkādiem nākotnes izaicinājumiem.
Iesaistot motivētus cilvēkus Jaunsardzē un Zemessardzē, mēs patiesībā ne tikai investējam valsts aizsardzībā, bet arī stiprinām Latvijas valstiskumu ilgtermiņā. Tie ir resursi, kas ir daudz vērtīgāki par naudu.
Domājot par šādu atbildīgu pieeju, mums būtu jālemj par valsts aizsardzības mācības, militārās mācības ieviešanu visās vidusskolu vecākajās klasēs. Tieši šādi iekšpolitiski lēmumi var nest ārpolitiskus ieguvumus aizsardzības jomā. Ar saviem darbiem un konsekventu rīcību mums jāparāda, ka esam atbildīgi savas valsts pilsoņi un ar atbildību izturamies pret Latvijas drošību un nākotni.
Noslēgumā es kā aizsardzības ministrs gribu pateikt paldies parlamentam, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, kā arī Ārlietu ministrijai par atbalstu un sadarbību. Esmu pārliecināts, ka tā būs tikpat veiksmīga arī nākotnē.
Cienījamie kolēģi, paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Lūgums apvienot abus laikus!
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret abu uzstāšanās laiku apvienošanu? (Dep. I.Zariņš: “Lai runā!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu!
A.Lejiņš. Ministri! Augsti godātais Prezidij! Ekselences! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!
“Pēcvēsturiskā nirvāna ir beigusies (Starpsauciens: “Tikai sāksies!”) – iepriekšējās pārliecības, ka lielo valstu ambīcijas ir pagātnē un netiek dalītas [jaunas] ietekmes zonas, vairs nav,” – tā pirms nedēļas atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Vai tiešām mēs atgriežamies pie kārtības, kāda pastāvēja laika posmā starp pagājušā gadsimta abiem kariem? Valdīja princips – katrs par sevi... un ka tā ir vislabāk. Bet mēs zinām, kā tas viss beidzās. Īpaši labi to zina Latvija.
ASV vēsturnieks Frensiss Fukujama pēc Berlīnes mūra krišanas teica, ka vēsture ir beigusies: visas valstis austrumos no bijušā mūra tagad kļūs demokrātiskas un kara vairs nebūs, jo demokrātijas nekaro savā starpā. Jā, sākās lielais demokrātijas process virzienā uz austrumiem. Bet drīz vien nāca atsitiens un pagrieziens: pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas process sāka virzīties pretējā virzienā – atpakaļ uz rietumiem, šoreiz – uz autoritārisma viļņa. Jābrīnās, cik simpātiska šī pieeja ir izrādījusies ne tikai Austrumeiropā – bijušajās bloka valstīs –, bet arī Rietumos!
Taču Brexit ir īpašs gadījums, jo briti domā, ka šādi viņiem 21.gadsimtā būs lielāka teikšana nekā tad, ja viņi paliktu iepriekšējā gadsimtā izveidotajā Eiropas un pasaules lielākajā miera un drošības projektā – Eiropas Savienībā.
Premjere Terēza Meja ir paziņojusi valdības galīgo izstāšanās pozīciju. Proti, izstāsies pilnīgi ārā no vienotā tirgus, bet tomēr, tomēr, tomēr vēlas daļēji palikt Muitas savienībā. Vai šāds variants ir iespējams? Zināms, Lielbritānija noteikti nevēlas redzēt sašķeltu Eiropas Savienību, un to premjere Terēza Meja jau rīt savas vizītes laikā teiks Donaldam Trampam.
Bet ko šādā situācijā darīt mums? Mūsu ārpolitikas un drošības panākums, mūsu stiprā puse ir tā, ka mēs izmantojām iespēju logu pēc Berlīnes mūra krišanas un tagad atrodamies tur, kur mums vajag atrasties, – Eiropas Savienībā un NATO. Tāpēc trīs galvenās prioritātes, kuras definējusi Ārlietu ministrija un par kurām diskutējām arī šodien, ir mūsu ceļrāži, proti, viens, divi, trīs.
Viens. Stiprināt valsts ārējo drošību ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem NATO un partneriem, proti, ASV un Kanādu. Un tas notiek. Tas notiek!
Divi. Aktīvi iesaistīties vienotas un drošas Eiropas Savienības pilnveidošanā. Un tas notiek.
Trīs. Turpināt veicināt stabilitāti un attīstību Eiropas Savienības austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos. Un tas arī notiek.
Tagad mazliet papildināšu. Zariņa kungs, es mazliet papildināšu. Es zinu, ka jūs uzmanīgi klausāties. Ir daudz runāts par to, ko jaunais ASV prezidents Tramps ir teicis, proti, ka atbalstīs tikai tās valstis, kas NATO... kas savam aizsardzības budžetam atvēl divus procentus no IKP. Taču jāatceras, ka jau Buša laikā, Buša jaunākā laikā, aizsardzības ministrs Roberts Geitss, ejot pensijā, 2011.gadā Briselē teica: “Nevar turpināties tā, ka Eiropa nepilda savas saistības pret NATO!” Un arī Geitss brīdināja, ka jāsasniedz divi procenti. Tas nekas jauns nav. Bet tad to neviens neņēma vērā.
Eiropa atkal sāk bruņoties. Nevis Trampa izteikumu dēļ, bet saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tieši tas bija pagrieziena punkts, jo visiem radās šausmas, ka lielais karš Eiropā ir atkal iespējams. Pat Vācija ir apdomājusies, un tendence dot aizsardzībai aizvien mazāk ir pavērsta pretēji, un, kaut uzmanīgi, tomēr Vācija kāpina izdevumus aizsardzībai, ieskaitot finansējumu jauna tanku bataljona izveidei.
Tā mēs nonākam pie tā, ka šodien NATO bataljons ir ne tikai mūsu valstī, Igaunijā un Lietuvā, bet arī kaimiņos – Polijā un Rumānijā. Bet vai jūs īsti zināt, kas tanī NATO bataljonā ir? Bez Kanādas. Kuri ir lielākie kontingenti? Spānijas kontingents! Itālijas kontingents! Un, protams, Polijas. Poļiem ir vesela tanku rota. Turklāt ir radusies tāda situācija, kuru centās panākt mūsu diplomāti starpkaru periodā, sākot ar pašu Zigfrīdu Annu Meierovicu, proti, ciešu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību aizsardzībā. Tolaik mēs gribējām mūsu aizsardzībai piesaistīt Somiju un Poliju, tāpat arī Zviedriju. Taču ne viens, ne otrs variants neizdevās. Bet tagad tas ir panākts.
Ak tad mēs neko nedarām? Visas Ziemeļvalstis – Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija – kopā ar Baltijas valstīm darbojas vienotā sistēmā reģiona telpas aizsargāšanai. Pamatā tam bija gan pašu izpratne un reāla apdraudējuma apzināšanās, gan ASV politika. Lūk! Prezidents Baraks Obama tikās ar visu Ziemeļvalstu premjeriem un vienu prezidentu... Uzminiet, kurš prezidents tas bija! Pagājušā gada maijā Vašingtonā notika šī vienošanās (mūsu prese to palaida garām!). Tā bija Amerikas prezidenta Obamas atbilde Krievijas karam pret Ukrainu, un šī atbilde neapšaubāmi mūs izglāba no līdzīgas situācijas tepat Baltijā. Šodien Zviedrija un Somija atzīst, ka bez mums šīs valstis vienas pašas nevar aizstāvēties pret Krieviju. Tāpat kā mēs zinām, ka mēs nevaram bez viņiem.
Un tāpēc cieša sadarbība ir loģisks iznākums, vēl jo vairāk tāpēc, ka noticis Brexit.
Tagad klausieties, lūdzu! Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Krievijai, taču aizsardzībai mēs visas kopā tērējam tieši uz pusi mazāk. Kas notiks, ja Ziemeļvalstis pacels savus aizsardzības izdevumus (un arī mēs) līdz diviem procentiem un vēl vairāk? Šobrīd Vācija no sava iekšzemes kopprodukta atvēl aizsardzībai 39,4 miljardus (es runāju par Vāciju!) – gandrīz 40 miljardus, kas ir 1,2 procenti. 1,2 procenti! Iedomājieties – ja Vācija sasniegs divus procentus, tie būs 80 miljardi! (Dep. I.Zariņš: “Tieši tā!”) Putina Krievija nevarētu pat tikai ar Ziemeļeiropu – Baltijas valstīm, Poliju, Vāciju – sacensties bruņošanās ziņā, kur nu vēl ar pārējo Eiropas Savienību! Par ASV un Kanādu nemaz nerunājot! Un Putins to labi zina un sāk uztraukties, īpaši tāpēc, ka viņa ievēlēšana – nākamā gada beigās. Tāpēc viņš ir tik aktīvs!
Protams, atslēgvārds ir “ASV”. Tā ir vienīgā lielvalsts, kas var atsvērt Putina Krieviju. Nu, tā!
Pirms diviem mēnešiem notika militārās apmācības, kurās Amerika ar ātrlaivām izsēdināja savu desantu kādus 100–150 kilometrus uz austrumiem no Helsinkiem, lai Somijas bruņotajiem spēkiem palīdzētu atvairīt iebrucējus, pieņemu, ka tie bija “zaļie vīriņi”.
Zīmīgi, ka mūsu valsts austrumos ir pilsēta – nu, vārdā es nosaukšu to pilsētu – Rēzekne, kuras mērs ASV laikrakstiem pauž uztraukumu par NATO mācībām Latvijā.
Neesmu dzirdējis, ka Somijā tās pilsētas mērs, kurā notika apmācības, būtu paudis neapmierinātību par savas valsts aizstāvību. (Starpsauciens: “Viņi jau nav NATO!”)
Labā ziņa ir tā, ka Daugavpilī šiem pašiem laikrakstiem cits vīrs pateica, ka vajag uzskatīt ASV karavīrus par mūsējiem, nevis svešiem.
Kā jau minēju, ciešāka Ziemeļvalstu sadarbība – starp tām valstīm, kuras jau ir NATO, un tām, kuras vēl nav, – ir ASV un Obamas nopelns. Tāpēc ierosinu: vai nebūtu mums jāpiešķir arī bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam mūsu valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis? (Dep. I.Zariņš: “Pilsonību!”)
Atgādināšu, ka Obamas laikā ASV Kongress piešķīra – ASV Kongress piešķīra! – vairāk nekā trīs miljardus Ziemeļvalstu (Ziemeļvalstu!), Baltijas un Polijas aizsardzībai uz trim gadiem. Nezinām, kas pēc tam notiks, bet mums pa šo laiku ir jāsavācas un jāpaaugstina – ministra kungs, jāpaaugstina! – mūsu aizsardzības izdevumi virs – virs! – diviem procentiem. Igaunija ir spējusi to panākt jau tagad. Arī ar diviem procentiem mainīgajā pasaulē vairs nepietiks!
Kā to panākt? To var panākt tieši tāpat kā Igaunijā. Te ir runa par sāpīgo reformu īstenošanu izglītības sektorā un veselības aprūpes sektorā. Igaunijā tās bija tikpat sāpīgas, taču darbs tika paveikts: radās jauni līdzekļi, un mēs redzam rezultātu.
Mums šogad vajadzētu palielināt armijas skaitu līdz 6000, bet tikām tikai līdz 5700. Turklāt jāpadomā ne tikai par apmācību vidusskolās, kā ministrs aicina. Vai tomēr nevajadzētu ieviest pusgadu ilgu militāro apmācību vismaz 200 jauniešiem, no kuriem varētu rekrutēt armijai vajadzīgos karavīrus?
Nav patīkami dzirdēt, ka NATO ir novecojis veidojums un nav cīnījies pret terorismu. Atcerēsimies, cik eiropiešu krita Afganistānā cīņā pret terorismu, pret talibiem un Al Qaeda!
Bet tagad, nobeigumā, gribu pastāstīt par ASV un Eiropas ekonomiskajām saitēm. Tās ir ārkārtīgi spēcīgas. To paudis arī nule apstiprinātais ASV komercsekretārs Vilburs Ross, kurš ASV Senātā izteicās, ka viņš labi izprot 1930.gadu mācību, kad ASV uzliktie tarifi palīdzēja padziļināt Lielo depresiju pašās ASV. Tas nupat bija pateikts viņa izklaušināšanā Senātā.
Eiropas Savienība kopā ar ASV rada miljoniem darba vietu katrai pusei. Te nav runa par simtiem tūkstošiem, te ir runa par miljoniem darba vietu!
Tagad uzmanīgi vērosim, kā tiek slēgtas jaunas vienošanās par NAFTA līgumu, proti, Kanādas, Amerikas un Meksikas brīvās tirdzniecības līgumu, un arī to, kas tagad tālāk notiks ar TPP, no kura tagad Tramps ir izstājies. Tas ir ļoti nozīmīgi mums visiem.
Nu tā! Lielās konvulsijas ASV un Eiropā rodas tāpēc, ka vidusšķira, kas radās pēc Otrā pasaules kara, sarūk, pieaug ienākumu līmeņa plaisa starp tiem, kam ir liela nauda, un tiem, kuru maciņš ir plāns. Bet Latvijā, kura arī ir tādā situācijā, ir kaut kas mainījies uz labo pusi. Nupat statistikā lasījām, ka tieši trūcīgajiem ienākumi šobrīd pieauguši gandrīz divas reizes vairāk nekā turīgajiem. Ir runa par 10 procentiem pret sešiem procentiem. Kā tas ir? Izrādās, koalīcija – briesmīgā koalīcija! – ir īstenojusi maskētu sociāldemokrātisku fiskālo politiku. Esam uz pareizā ceļa!
Līdz nākamajām vēlēšanām Latvijā ir vēl divi gadi. Šajā laikā strādāsim Ārlietu ministrijas nosaukto prioritāšu ietvaros. Tas ne tikai sekmēs mūsu aizsardzību un drošību, bet arī cels mūsu turību un labklājību.
Ja minētās trīs prioritātes savijas kopā vienā mērķī – mūsu valsts stiprināšanā tā, lai mūs neviens vairs nesauktu par bijušo PSRS republiku, bet sauktu par stipru valsti, kurā valda saprātīga nodokļu politika, kurā bezdarbs ir zem pieciem procentiem, kurā ir viegli dibināt uzņēmumus ar augstām algām darbiniekiem un uz kuru laužas ārzemju investori, lai šeit ieguldītu savu kapitālu, tad, es domāju, lētā darbaspēka ēra ir beigusies.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G.Daudze (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks piedalīties jau septītajās ārpolitikas debatēs, atzīmējot Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas dienu. Tā kļuvusi par nozīmīgu tradīciju Saeimā.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, mēs atskatāmies uz mūsu valstiskuma veidošanos un nostiprināšanu arī globālā mērogā, izvērtējam kopīgiem spēkiem sasniegto un iecerēto.
Īpaši nozīmīgs 2017.gads ir ar to, ka šogad aprit 130 gadi kopš pirmā Latvijas ārlietu ministra – Zigfrīda Annas Meierovica – dzimšanas. Un, tieši pateicoties ministram Meierovicam, mēs šodien varam atzīmēt Latvijas Republikas de iure atzīšanas 96.gadadienu.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem tika formulēts Latvijas ārpolitikas uzdevums – nostiprināt Latvijas neatkarību un nostiprināt un nodrošināt tās neatgriezeniskumu.
Laikā, kad arvien lielāka uzmanība tiek veltīta ārējās drošības jautājumiem, neatkarību uztveram nevis kā pašsaprotamu, bet gan kā galveno misiju, kam jāvelta mūsu ikdienas pūles.
Valstiskuma nostiprināšanas pamatelementi – drošība un izaugsme – virza Latvijas ārpolitisko darbu, kurā aktīvi iesaistās arī parlaments.
Saeima nodrošina likumisko ietvaru ārpolitikas virzībai; Saeimas amatpersonas reprezentē mūsu valsti starptautiski un aktīvi darbojas komisijās un sadarbības grupās.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, varam būt gandarīti, ka, pateicoties mērķtiecīgam darbam, virkne Latvijas mērķu ārpolitikas jomā ir sasniegti.
Vienlaikus gads nesis arī jaunus izaicinājumus. Esam liecinieki tam, ka pieaugošu globālu politisku un militāru krīžu un apdraudējumu apstākļos ārējā drošība gan pagājušajā, gan arī šajā gadā saglabā aktualitāti.
Ar apdraudējumu šobrīd saprotam ne vien terorismu vai kādu teorētisku militāro apdraudējumu, bet arī hibrīdo apdraudējumu, kas ir sarežģīts fenomens un prasa kompleksu pieeju un nestandarta risinājumus.
Eiropas Savienība un NATO pagājušajā gadā veica svarīgus soļus šajā ziņā. Šogad svarīgi attīstīt koordināciju nacionālajā līmenī.
Jau tagad sasniegts daudz – te varam minēt gan NATO Varšavas samita lēmumu par kaujas grupas izvietošanu Latvijā, gan aizsardzības budžeta strauju kāpināšanu, gan arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra un Baltijas Mediju izcilības centra darbību.
Lai stiprinātu ārējo drošību, liela loma ir valsts un pašvaldību sadarbībai, kā arī sabiedrības atbalstam.
Aizvien aktuāls ir jautājums par migrācijas krīzes risinājumiem. Eiropas Savienības dalībvalstis spējušas operatīvi reaģēt uz situāciju nelegālās migrācijas jomā, izveidojot Eiropas Robežu un krasta apsardzi, kurā iesaistījušies arī Latvijas robežsargi. Jāturpina mērķtiecīgs darbs pie Eiropas Savienības ārējo robežu nostiprināšanas un sadarbības ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm.
Svarīgi uzturēt pozīciju attiecībā uz patvēruma meklētāju pārdales mehānismu, kam jābalstās uz brīvprātības, nevis obligāto kvotu principa.
Latvijas ārpolitisko interešu nostiprināšanai ļoti svarīgi ir izmantot arī dažādus globālos un reģionālos formātus, kuru dienaskārtībā ir aktuālas tēmas, tādas kā attīstība, miers un drošība.
Starpparlamentu savienībā mēs esam daudz diskutējuši par ilgtspējīgu attīstību.
Pagājušā gada rudens sesijā tika pieņemta piecu gadu stratēģija, kas ir kļuvusi par ceļa karti kopīgiem centieniem līdz pat 2021.gadam, akcentējot nepieciešamību veidot spēcīgus, demokrātiskus parlamentus un sekmēt to sadarbību, veicināt dzimumu līdztiesību, aizstāvēt cilvēktiesības, veicināt mieru un demokrātiju pasaulē.
Drošība un izaugsme ir atslēgvārdi, kas minēti kā noteicošie arī Eiropas nākotnes kontekstā, veidojot politiski un ekonomiski integrētu un spēcīgu Eiropas Savienību.
Lielā mērā Eiropas nākotni ietekmēs Lielbritānijas pilsoņu lēmums pamest Eiropas Savienību. Pēc izstāšanās procesa noslēguma Lielbritānijas iedzīvotājiem būs jāizdara secinājumi par konkrētiem ieguvumiem un zaudējumiem, kas izriet no šī lēmuma.
Tikmēr Latvijas interesēs ir saglabāt ciešu sadarbību ar Lielbritāniju drošības un ekonomikas jomā, kā arī panākt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizstāvību.
2016.gadā sekmīga bijusi Latvijas darbība, vadot Baltijas Asambleju un Baltijas jūras parlamentāro konferenci, kā arī NB8 sadarbības formātu.
Nozīmīgs ārpolitisks notikums pagājušajā gadā bija Ķīnas un 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jeb “16+1” galotņu tikšanās Latvijā.
Iespēja attīstīt tranzīta potenciālu, kā arī atrast jaunus noieta tirgus Latvijā ražotajām precēm – tas ir viens no galvenajiem motīviem, lai piedalītos “16+1” sadarbības formātā.
Jau vērojami praktiski rezultāti. Virkne Latvijas pārtikas ražotāju, to skaitā 12 piena pārstrādes un 33 zivju pārstrādes uzņēmumi, spējuši sertificēt savas preces Ķīnā.
Vienlaikus jāturpina attīstīt sadarbību izglītības un tūrisma jomā.
Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanā ļoti svarīga ir divpusējā sadarbība. Esam turpinājuši uzturēt ciešas un īpašas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Konstruktīvas un aktīvas attiecības veidojas arī ar mūsu kaimiņzemi Baltkrieviju gan divpusēji, gan Eiropas Savienības Austrumu partnerības ietvarā. Tieši tādēļ pēc Latvijas ielūguma Baltkrievijas premjerministrs piedalījās “16+1” galotņu samitā Rīgā.
Pirms dažām dienām satiksmes ministrs Uldis Augulis atklāja “Latvijas dzelzceļa” pārstāvniecību Baltkrievijā, kas sekmēs Latvijas iekļaušanos globālajās loģistikas ķēdēs, tai skaitā Ķīnas virzienā.
Svarīgi uzturēt pragmatiskas attiecības arī ar mūsu kaimiņvalsti Krieviju, vienlaikus ievērojot starptautisko tiesību normas un principus.
Ir jāveicina abpusēji izdevīga sadarbība tādās nozarēs kā tranzīts un loģistika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, tirdzniecība, kā arī pārrobežu sadarbība.
Pagājušajā nedēļā notika jaunā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa inaugurācija.
Viens no Latvijas ārlietu dienesta šī gada uzdevumiem būs veidot konstruktīvas attiecības ar jauno ASV administrāciju.
Saeima turpinās sadarbību ar ASV Kongresu, kur abās palātās dominē jaunā prezidenta pārstāvētais politiskais spēks – Republikāņu partija.
Domājot par Latvijas izaugsmi, mēs primāri ar to saprotam ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Lai to panāktu, būtiski ir veicināt konkurētspēju, dažādot Latvijas eksporta tirgus un piesaistīt ārvalstu investīcijas, kas ļaus ieviest jaunas tehnoloģijas un radīt papildu darba vietas. Latvijas konkurētspēju pozitīvi ietekmējis tas, ka Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsti.
Lielu darbu Latvijas uzņēmēju atbalstam ārējos tirgos veic mūsu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Domājot par jaunu Latvijas pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, būtiski – ļoti būtiski! – ir ņemt vērā Latvijas ekonomiskās intereses.
Liela loma Latvijas interešu aizstāvēšanā ir Latvijas goda konsuliem, it īpaši tajās valstīs, kur nav mūsu pārstāvniecību vai arī tām ir ierobežoti cilvēkresursi.
Sekmīgai ārpolitisko mērķu sasniegšanai būtiska ir pārdomāta un koordinēta ārējā komunikācija un Latvijas vārda popularizēšana pasaulē.
Un noslēgumā es vēlos pateikt paldies Latvijas ārlietu dienestam, kā arī saviem kolēģiem Saeimā par paveikto, sekmējot Latvijas izaugsmi un starptautiski aizstāvot Latvijas intereses.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Godātie kolēģi! Tā kā ir runājuši gan komisiju priekšsēdētāji, gan frakciju pārstāvji un ir bijušas vairākas interesantas lietas, es gribu īsi atbildēt un nedaudz polemizēt, jo šīs debates parasti ir labas ar to, ka tā nav tikai runu lasīšana, bet tā ir diskusija par jautājumiem.
Vispirms tiešām liels paldies Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem. Es domāju, ka mūsu sadarbība ikdienā, formulējot Latvijas pozīciju, izskatot starptautiskos līgumus un ieceļot vēstniekus, ir lieliska, un paldies arī par tiem ieteikumiem un par to vērtējumu, ko jūs esat snieguši.
Gribu pievērsties atsevišķiem viedokļiem, kas šeit ir izskanējuši, un sākt ar Potapkina kunga teikto par to, ka ziņojumā nav formulēti Latvijas ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā. Šīs man ir sestās debates, Potapkina kungs. Ir seši ziņojumi, ir sešas uzrunas bijušas. Un par Latvijas ieguvumiem no Eiropas Savienības, ne tikai par naudu un struktūrfondiem, mēs šeit esam daudz runājuši. Ja tas ir nepieciešams, varu vēlreiz atgādināt, ka mēs runājam šeit par cilvēku brīvu kustību, pārvietošanos bez vīzām. Par iespēju mūsu cilvēkiem izvēlēties studiju vietas visā Eiropas Savienībā un braukt atpakaļ ar plašākām zināšanām.
Par kopīgu efektīvu ārējo un tirdzniecības politiku. Par lietām, kas, patiesību sakot, mums jau ir tik pašsaprotamas, un, ja vienā brīdī tas viss pazustu un, teiksim, kad mēs mēģinātu šķērsot Latvijas–Lietuvas vai Latvijas–Igaunijas robežu, mums prasītu vīzas, prasītu atvērt bagāžniekus un pārbaudītu, mēs būtu stipri neapmierināti un vēl vairāk sašutuši nekā tagad, burkšķot par Brexit.
Otrkārt. Par interesēm Brexit kontekstā. Nu ir šīs intereses skaidri norādītas. Protams, mēs šobrīd joprojām gaidām konkrētu Lielbritānijas pozīciju. Mēs esam dzirdējuši, kā es minēju savā uzrunā, premjeres Mejas teikto par to, ka Lielbritānija aiziet no vienotā tirgus un ir gatava sākt sarunas par tirdzniecības līgumu. Taču mūsu intereses pašreizējā stadijā ir skaidri noteiktas. Vēlreiz atgādinu: pirmām kārtām – ciešas (maksimāli ciešas!) un konstruktīvas ekonomiskās un tirdzniecības saites (piemēram, mūsu kokapstrādes rūpniecība ir ļoti ieinteresēta turpināt tirgoties ar Lielbritāniju tā, kā tas ir patlaban). Maksimāli jānodrošina status qou mūsu valstspiederīgajiem, kas šobrīd dzīvo un strādā Lielbritānijā, un tā ir faktiski lielākā šobrīd ārpus Latvijas esošā diaspora. Par to es esmu runājis ar Lielbritānijas kolēģiem, par to ir runājis mūsu Ministru prezidents, par to ir runājis Valsts prezidents vizītes laikā Lielbritānijā, un man ir atkal paredzēta vizīte Lielbritānijā februāra sākumā, un pie šā jautājuma mēs turpināsim strādāt gan sarunās ar Lielbritāniju, gan arī formulējot kopējo Eiropas Savienības mandātu.
Protams, paši britu ministri saka: “Aizejot no Eiropas Savienības, mēs paliekam Eiropā, un mūsu interesēs ir, lai mūsu palikšanai Eiropā būtu konkrēta drošības, ārpolitikas un aizsardzības dimensija, lai Lielbritānija turpinātu sadarboties ar Eiropas Savienību kopējā politikā.”
Par Igauniju un par to, ka ārlietu dienests ir vainīgs, ka mūsu uzņēmēji pārceļas uz Igauniju tāpēc, ka tur ir labāka vide uzņēmējdarbībai, – to es vispār negribu komentēt, jo ārlietu dienests taču nevar atturēt no došanās prom nevienu uzņēmēju. Bet es savā runā skaidri minēju – mums ir šis tas darāms, un, es domāju, mēs ļoti daudz darām, un šobrīd finanšu ministre, ekonomikas ministrs un Ministru prezidents strādā pie jaunās nodokļu politikas. Mēs labi saprotam savus mājasdarbus.
Un, protams, par Krieviju. Mani vairs nepārsteidz tas, ka es jau dzirdu tādus apgalvojumus, ka gandrīz vai Latvija ir tā, kas ir izraisījusi Krimas okupāciju, uztaisījusi nelielu kariņu Ukrainā un sākusi, tā teikt, visas šīs turbulences. Jo, redziet, nevienā brīdī es nedzirdēju no godājamā SASKAŅAS pārstāvja nevienu vārdu, kas nosodītu Krimas pretlikumīgo okupāciju, nosodītu Krievijas agresiju vai rīcību Ukrainā. Bet, protams, ļoti daudz tika uzsvērts, teiksim, jautājums par sankcijām. Taču arī šajā ziņā... Nu, piedodiet, bet Latvija šobrīd no Eiropas Savienības tikai piensaimniekiem ir saņēmusi 24 miljonus eiro. Mēs turpinām strādāt, lai šo sankciju sekas mazinātu. Bet tās ir pretsankcijas, ko ir ieviesusi Krievija, nevis Eiropas Savienības sankcijas.
Patiesību sakot, līdzīgi kompensācijas mehānismi ir arī mūsu dārzeņu un augļu ražotājiem. Tā ka, manuprāt, ja nu mēs par to runājam, tad skatāmies pilnu ainu! Manuprāt, viss tas, kas ir šobrīd darīts saistībā ar kopējo Eiropas ārpolitiku, ir palīdzējis ja ne izbeigt šo krīzi, tad vismaz apturēt tās tālāko attīstību. Un mūsu nostāja... un šeit es varu daļēji atbildēt Kola kungam un arī Saeimas priekšsēdētājai... būs ļoti skaidra. Mēs uzskatām, ka Eiropas kopējai ārpolitikai neatkarīgi no tā, kādus lēmumus pieņems citi ārpus Eiropas Savienības, ir jābūt vērstai uz Minskas vienošanās izpildi, un tikai tad mēs varam runāt arī par attiecīgiem pretsoļiem saistībā ar sankcijām.
Par Ķīnu. Piekrītu – un to esmu jau teicis –, ka mums ir jāstrādā pie labāka, vienota piedāvājuma tranzīta un loģistikas jomā, tam ir jābūt integrētam. Manuprāt, Ministru prezidents, satiksmes ministrs, ekonomikas ministrs... arī attiecīgās mūsu valsts kapitālsabiedrības, gan gatavojoties “16+1” samitam, gan arī tagad, pēc “16+1” samita, ir izdarījušas ļoti lielu darbu. Vēl ir tiešām atsevišķas lietas, pie kurām ir jāstrādā.
Tarifu ziņā mums ir jābūt konkurētspējīgākiem, piemēram, par Lietuvu un Igauniju. Mēs esam skaidri pateikuši trīs lietas, kuras mēs gribam sadarbībā ar Ķīnu. Ko vēl vairāk? Tranzītu, tūrismu un arī... protams, mēs vēlamies ciešāku sadarbību jautājumos, kas skar tiešos avio sakarus, tātad faktiski to vidi, kas veicina mūsu sadarbību.
Par konkrētām lietām. Nu, diemžēl atkal nav tā, kā jūs sakāt, Potapkina kungs! Sadarbībā – ļoti labā sadarbībā! – ar Zemkopības ministriju 12 piena pārstrādes un 33 zvejas produkcijas pārstrādes uzņēmumiem jau šobrīd ir pieeja Ķīnas tirgum. Un šeit man jāsaka tiešām liels paldies kolēģiem no Pārtikas un veterinārā dienesta un Zemkopības ministrijas, kas sadarbībā ar vēstniecību un LIAA ir ieguldījuši lielu, lielu darbu, jo bija diezgan daudz dažādu šķēršļu.
Un par to, ka ir baigi labi, ka tagad pasaulē būšot vairāk par vienu žandarmu. Jūs, Potapkina kungs, no vēstures labi zināt, kuru dēvēja par Eiropas žandarmu 19.gadsimtā! Tas bija Krievijas cars Nikolajs I. Es domāju, ka 21.gadsimtā nav tik labi runāt par žandarmu. Varbūt skatīsimies uz to, ka mēs visi gribam dzīvot civilizētā kopienā.
Kola kungs, liels paldies par piezīmēm! Man tiešām ir prieks par ļoti konstruktīvo un līdzsvaroto ziņojumu, kurā ir gan cildinājumi, gan kritika. Par ilgtermiņa skatījumu mēs laikam no šīs tribīnes debatējam katru gadu. Es domāju, ka mēs visi varam piekrist, – tie trīs lielie uzdevumi un sadarbība ar diasporu ir tie galvenie darbi, kas ir jāveic. Bet mēs, protams, savulaik esam izvēlējušies šo formātu – ikgadējo ziņojumu, ikgadējo debašu formātu –, lai adekvāti varētu reaģēt arī uz tām izmaiņām, kuras pasaulē tiešām ir straujas.
Par grupām. Es īsti negribu piekrist tam, ka mēs izvairāmies no grupām. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra: mēs esam ieinteresēti tādās grupās kā, piemēram, Ziemeļbaltijas valstu sadarbība jeb kopiena, kas sadarbojas ar Višegradas un Beniluksa valstīm, kur ir mūsu kopējās intereses. Bet mēs uzskatām, ka šīs grupas strādā saskaņā ar Eiropas Savienības principiem. Tas, kas mūs satrauc un kāpēc mēs norādām, ka ir jābūt uzmanīgiem, teiksim, veidojot šīs grupas... Jūs atceraties, ka divas dienas pēc Brexit, pēc referenduma, pēkšņi Berlīnē tika sasaukta dibinātājvalstu grupa, pēkšņi notika kaut kādi dīvaini atbildes gājieni, mēģinājumi sagatavot tādu kā augsni nedibinātājvalstu grupām... Un šādi dalījumi gan kļūst bīstami, jo tie vairs nav reģionāli, tie jau kļūst par kaut ko vairāk.
Par migrāciju. Tomēr negribu piekrist, ka ir runa tikai par Sīriju. Es domāju, ka mēs diezgan daudz rakstām arī par Ziemeļāfriku, arī par to, kas tiek darīts. Un šajā ziņā mēs, protams, gan Eiropas lietu komisijā par to daudz esam runājuši, gan arī šogad turpināsim strādāt pie kopējās Latvijas pozīcijas veidošanas, ņemot vērā Dublinas regulas reformu un ņemot vērā arī to, kas notiek sadarbībā ar trešajām valstīm.
Un, jā, piekrītu: mēs šobrīd aktīvi kopā ar Aizsardzības ministriju strādājam pie tā, lai Baltijas jūras reģionā, līdzīgi kā Baltijas valstīs uz sauszemes, tiktu nostiprināta NATO klātbūtne. Tas nav viegls process. Tas, kā vienmēr, prasa garu, pacietīgu diplomātisku un militāru darbu. Bet šis process notiek.
Sudrabas kundze! Es ar šausmām un izmisumu konstatēju, ka jūs, skatoties Ārlietu ministrijas mājaslapu, esat acīmredzot sajaukusi manu ziņojumu ar manu darba kalendāru. Bet, ja nepieciešams, es varu nosūtīt jums atsevišķu dokumentu. Šajā ziņojumā nav aprakstītas manas vizītes un tas, ar ko es tikos, ko es apēdu un kur es apēdu. Šajā ziņojumā ir norādīts, kas ir mūsu stratēģiskie partneri un kas ir mūsu sadarbības partneri. Bet, ja ir nepieciešams, neapšaubāmi, esmu gatavs diskutēt ar jums, jo arī jūsu uzruna ir bijusi labāka nekā divus iepriekšējos gadus, kur jūs visu laiku šo ziņojumu salīdzinājāt tā kā ar pusi darba, tā kā ar 1.klasi. Nu tagad mēs esam tikuši līdz plānotājam...
Tajā pašā laikā gribu teikt, ka mēs tiešām esam diezgan daudz strādājuši kopā ar Tieslietu ministriju. Jo, saprotiet, Ārlietu ministrijas darbs nav kaut kur izplatījumā: Ārlietu ministrijas darbs ir cieši saistīts ar citām valsts pārvaldes iestādēm, īstenojot Saeimas uzliktos pienākumus un valdības deklarāciju. Valdības deklarācijā ir definēta Latvijas ārpolitika, un Saeimas Deklarācijā par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs ir konkrēti uzdevumi, kas tiek pildīti. Un vēstniecības kopā ar kolēģiem Tieslietu ministrijā, kas ir Eiropas Savienībā atbildīgā institūcija, ir daudz darījušas, lai aizstāvētu mūsu bērnu tiesības tur, kur tas tiešām ir pamatoti. Tā ka šeit, protams, mēs vēl varam daudz diskutēt, un ir daudz kritikas.
Ko es varbūt vēlētos vairāk dzirdēt no kolēģiem diskusijās? Protams, vienmēr var teikt, ka ir slikti. Vienmēr var teikt, ka vajag definēt Latvijas intereses. Bet būtu vērtīgāk mums visiem šeit, ja jūs nāktu ar savu piedāvājumu: kas ir Latvijas intereses un kas būtu jādara. Jo tas ir vienkāršākais spēles elements – pateikt: “Viss ir slikti, nekas nav labi,” nepiedāvājot savus risinājumus. Tāpēc jau ir šīs debates, lai mēs visi kopā – Saeima, valdība, Valsts prezidents, kā arī visi ieinteresētie partneri – šeit to visu izdiskutētu, izstrīdētos un savstarpēji konstruktīvā gaisotnē definētu, kas būtu darāms šogad, bet kas – ilgtermiņā.
Šim brīdim pietiek. Ar interesi gaidu nākamos attiecīgos ziņojumus un referentus, un tad būšu gatavs atkal nākt tribīnē. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ministram.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
2015.gada 7.janvāris. Francija, Ildefransas reģions, – 17 cilvēki nogalināti, 20 ievainoti.
2015.gada 13.novembris. Francija, Parīze, – 130 nogalināti, 368 ievainoti.
2016.gada 22.marts. Beļģija, Brisele, – 32 nogalināti, 340 ievainoti.
2016.gada 14.jūlijs. Francija, Nica, – 86 nogalināti, 434 ievainoti.
2016.gada 19.decembris. Vācija, Berlīne, – 12 nogalināti, 49 ievainoti.
Godātie kolēģi! Nosaucu tikai lielākos teroraktus, kuri pēdējo divu gadu laikā ir satricinājuši Eiropas Savienības valstis; kopējais teroraktu skaits ir daudz lielāks. Teroraktu veicēju profils ir identisks – imigranti vai to pēcteči no Āfrikas un Tuvo Austrumu reģiona, kuri ir dzīvojuši Eiropā un saņēmuši sociālos labumus no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Imigranti no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, kuriem eiropieši bija devuši iespēju dzīvot Eiropā, ir pasludinājuši tā saukto svēto karu pret pašiem eiropiešiem – karu pret sievietēm un bērniem, karu pret godīgiem, miermīlīgiem pilsoņiem, kuri strādā un ievēro likumus.
Pateicoties imigrācijas atbalstītājiem, eiropieši nevar justies droši. Daudzu Eiropas lielpilsētu ielās patrulē drošības spēki pilnā kaujas ekipējumā. Šajā situācijā ir jāatzīst, ka masu imigrācija sev līdzi nes milzīgas problēmas – neiecietību pret Eiropas dzīvesveidu, likuma varu, brīvību, demokrātiju un kristietību. Masu imigrācija rada noziedzības pieaugumu un likumu klaju ignorēšanu, slepkavības un teroraktus. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka vēl lielāks bars ienāk Eiropas Savienībā. Ir jānostiprina ārējās robežas un jāsūta atpakaļ lielākā daļa ieceļotāju. Ja Merkele, Junkers un visi viņu atbalstītāji to tuvākajā laikā nesapratīs, tad var būt jau par vēlu.
Šajos apstākļos neredzu argumentus, kāpēc Latvijai būtu jārada sev jauna problēma, uzņemot imigrantus. Jā, imigrantus, nevis kara bēgļus! Jo, ja viņi būtu patiesi kara bēgļi, tad... Kādēļ jau tūlīt pēc viņu atvešanas uz Latviju viņi pie pirmās izdevības bēg prom no drošās valsts Latvijas uz citu, bagātāku Eiropas valsti? Turklāt Latvija krietni pārmaksā par to. Vai jums šķiet adekvāti, ka valsts iztērē aptuveni 3000 eiro par katras personas pārvietošanu no Turcijas uz Latviju? Pēc viņu ierašanās tiek tērēti vēl daudzi jo daudzi tūkstoši, lai “smalkajiem viesiem” nodrošinātu tulkus, atbalsta personālu, mītnes vietas un pabalstus. Vai Latvija var atļauties šādi svaidīties ar naudu? Vai nebūtu pareizāk šo naudu novirzīt mūsu pašu cilvēku vajadzībām? Tomēr, ja Latvija vēlas palīdzēt kara bēgļiem, tad labāk būtu šo naudu novirzīt, piemēram, Libānas bēgļu centriem, kur viena bēgļa uzturēšanas izmaksas gadā sastāda vien nepilnus 3000 eiro. Viņiem būtu iespēja dzīvot tuvu savai izcelsmes valstij, sev pazīstamā vidē. Tā vietā, lai risinātu problēmu konkrētajā pasaules reģionā, atsevišķu politiķu dēļ šī problēma tiek pārnesta uz Eiropu.
Tomēr viss var būt citādi. Ir jāatzīst, ka līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši kļūdaini, tai skaitā pieņemtais lēmums par 776 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Saeimai un Ministru kabinetam būtu jāmaina valsts politika šajā jautājumā un jācenšas to mainīt arī kopējā Eiropas Savienības kontekstā.
Godātie deputāti! Mums ir jārunā arī par ārējiem drošības izaicinājumiem. Viennozīmīgi mūsu reģionam galvenais drošības izaicinājums ir Krievijas Federācija ar savu agresīvo ārpolitiku. Nacionālā apvienība uz to ir norādījusi jau ilgi pirms tam, kad Krievija iebruka un okupēja atsevišķus Ukrainas reģionus. Mēs uz to norādām arī šobrīd. Krievija savu agresīvo ārpolitiku nemainīs, kamēr tā neatmetīs savas imperiālistiskās ambīcijas.
Šogad notiks Krievijas organizētās militārās mācības “Zapad 2017”, kurās varētu piedalīties vairāk nekā 100 tūkstoši karavīru. Riskus rada apstāklis, ka šīs mācības notiks Baltkrievijas teritorijā – Baltijas valstu aizsardzībai nozīmīgā Suvalku koridora tiešā tuvumā. Tomēr arī citām reģiona valstīm jābūt modrām, jo tik vērienīgas mācības rada drošības riskus reģionam kopumā.
Diemžēl šī gada laikā vairākās Eiropas valstīs pie varas var nonākt prokrieviski spēki, tāpēc īpaši nozīmīga kļūst Baltijas valstu spēja veidot ciešu sadarbību ar ASV, Kanādu, Ziemeļeiropas valstīm, tai skaitā Lielbritāniju, un arī ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm, lai nodrošinātu Baltijas valstu drošību un ekonomisko attīstību. Jāatzīmē, ka 2018.gadā Baltijas un Melnās jūras valstis būs tās NATO valstis, kuras ieguldīs vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija kopā ar ASV, Lielbritāniju un Grieķiju būs izpildījušas savas saistības.
Mūsu reģiona valstis izprot apdraudējumu, kuru rada Krievijas Federācija, un mēs saprotam, ka atsevišķai valstij ir sarežģīti pretoties Krievijas uzbrukumiem, vai tā būtu dezinformācijas kampaņa, politiskais spiediens, kiberuzbrukumi vai militāri uzbrukumi, ko tā veic pret savu kaimiņvalsti. Lai neitralizētu šos apdraudējumus, mūsu reģiona valstīm ir jāizveido cieša sadarbība savā starpā, tai skaitā pieaicinot arī Ukrainu. Šāda sadarbība ne tikai stiprina mūsu drošību, bet rada jaunas ekonomiskās attīstības iespējas. Piemēram, Ķīna jau šobrīd sadarbību veido ar Baltijas un Melnās jūras valstu reģionu kopumā. Vēlos uzsvērt, ka mums ir jāizbeidz sašķeltība un jāveido kopēja politika, kas saskan ar mūsu reģiona valstu interesēm. Šobrīd vienotība sabiedroto starpā nav izvēle, tā ir nepieciešamība.
Noslēgumā vēlos paust gandarījumu, ka pēdējo divu gadu laikā Ārlietu ministrija ir atjaunojusi saikni ar realitāti. Šai laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai stiprinātu Latvijas ārējo drošību, un par to varu izteikt tikai atzinību. Atzinību tā ir pelnījusi arī par pragmatisko pieeju saistībā ar Brexit un ASV prezidenta vēlēšanām. Atzinību Ārlietu ministrija ir pelnījusi par to, ka beidzot spēj skaidri pateikt, ka Eiropas Savienībai ir jābūt suverēnu nacionālu valstu savienībai. Ceru, ka turpmāk Ārlietu ministrija spēs pati mainīt savu attieksmi un vest pie prāta Eiropas kolēģus, pārliecinot, ka migrācijas problēmai ir jārod cits risinājums. Ceru, ka ministrija spers konkrētus soļus, lai nostiprinātu ciešāku sadarbību ar Baltijas un Melnās jūras valstīm un it īpaši ar Eiropas lielvalsti Poliju, kura ir vienīgā Baltijas valstu sauszemes saikne ar pārējo Eiropu.
Novēlu, lai šis gads būtu iespējami mierīgs un nākamo gadu mēs varētu sagaidīt drošākā pasaulē!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Rihards Eigims, Ritvars Jansons... ir, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš... ir, Vladimirs Nikonovs, Sergejs Potapkins, Mārtiņš Šics, Jānis Trupovnieks, Juris Vectirāns un Mihails Zemļinskis... ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.
Darba kārtībā – “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Turpinām debates.
Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti un deputātes! Ārlietu ministra kungs!
Vispirms es vēlos pateikties ārlietu ministram Rinkēviča kungam par izsmeļošo ziņojumu par 2016.gadā paveikto un par iecerēto valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.
Sākot savu runu, es gribu teikt, ka man kā ekonomikas ministram Latvijas ārpolitika bieži vien ir daudz pragmatiskāka, nekā šīsdienas diskusijā tiek runāts. Man tā bieži vien ir kokmateriālu eksports uz Lielbritāniju un Nīderlandi, graudaugu eksports uz Nīderlandi, Alžīriju, Saūda Arābiju un Spāniju, medikamentu eksports uz Lietuvu, Krieviju, Uzbekistānu un Igauniju, tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem no Krievijas, Lietuvas un Vācijas, transporta un loģistikas pakalpojumu sniegšana klientiem no Krievijas un Baltkrievijas, IT pakalpojumu eksports uz Zviedriju, Somiju, Dāniju un daudzām citām valstīm. Proti, 2016.gadā preces un pakalpojumi no Latvijas kopumā par 14,2 miljardiem eiro tika tirgoti uz vairāk nekā 200 pasaules valstīm.
Ja skatāmies uz tautsaimniecības norisēm globāli, tad redzam, ka Latvijā tās bieži vien nosaka ne tikai iekšējie procesi, kas bieži vien ir ļoti pretrunīgi, bet arī tendences globālajos tirgos.
Un es kā ekonomikas ministrs gribu teikt, ka šogad vairāk nekā jebkad iepriekš ekonomiskā izaugsme Latvijā būs atkarīga no trim ārkārtīgi svarīgiem faktoriem.
Pirmais – tā ir starptautiskā drošība, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs ilgtspējīgas izaugsmes garants.
Otrais ir mūsu spēja nodrošināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Un trešais ir mūsu spēja nodrošināt dinamisku ekonomisku transformāciju augstas pievienotās vērtības radīšanas virzienā.
Godājamie deputāti!
Drošība un stabilitāte pasaulē – un jo īpaši mūsu un kaimiņu reģionos – ir tie faktori, kas viennozīmīgi ietekmē Latvijas ekonomisko izaugsmi. Krīzes, migrācija un konflikti vairs nav mīts, tā ir realitāte. Nenoteiktība ir kļuvusi par galveno apzīmējumu globālajai ekonomiskās attīstības situācijai.
Arī Eiropas Savienība pašlaik atrodas lielu pārmaiņu priekšā. Aizvadītajā gadā Apvienotās Karalistes referenduma rezultāti ir aktualizējuši jautājumu par Eiropas Savienības nākotni. Arī šogad gaidāmās vēlēšanas Vācijā, Francijā un Nīderlandē var nest politiskas un ekonomiskas pārmaiņas.
Latvijai ir ļoti svarīga vienota un stabila Eiropas Savienība. Šogad būs aktīvi jāstrādā kopā ar Eiropas Komisiju ne tikai pie jaunu ekonomisko nosacījumu izstrādes turpmākai sadarbībai ar Apvienoto Karalisti, bet arī lai pierādītu, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus nav noiets etaps un tā principi spēj sniegt patiesus ieguvumus mūsu preču un pakalpojumu eksportētājiem. Strādāsim, lai palīdzētu īstenot Junkera vadītās Eiropas Komisijas prioritātes, kuru starpā ir gan izaugsme, gan digitālais vienotais tirgus, gan migrācija.
Uz šī fona svarīgāka ir kļuvusi ciešāka sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Līdz ar to šogad plānojam uzsākt aktīvākus pieredzes apmaiņas un ekonomiskās integrācijas projektus gan produktivitātes, inovāciju, start-up ekosistēmas, zināšanu pārneses, gan arī rūpniecības, būvniecības un tūrisma jautājumos. Vienlaikus uzturēsim un turpināsim aktīvu dialogu par kopīgiem Eiropas Savienības vienotā tirgus izaugsmes, sociālekonomiskajiem un enerģētiskās drošības jautājumiem.
Kā jau es teicu, nenoteiktība ir galvenais vārds, kurš šobrīd raksturo globālo ekonomisko vidi. Tādām mazām ekonomikām kā Latvija ir ļoti svarīgi uzmanīgi sekot līdzi norisēm pasaulē, taču neļauties panikai un pārliecinoši realizēt savus attīstības plānus.
Godātie deputāti!
Ilgus gadus starp Latvijas prioritātēm ir bijuši Latvijas enerģētiskās drošības jautājumi. Esam šos jautājumus risinājuši gan reģionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī.
2017.gadā beidzot sagaidīsim plānoto dabasgāzes tirgus atvēršanu. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šim jautājumam ir prioritāra nozīme gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Šī uzdevuma sekmīga pabeigšana ļaus turpināt darbu pie Baltijas valstu un Somijas brīvā dabasgāzes tirgus izveides, kas savukārt ļaus optimizēt dabasgāzes tirgus darbību, palielinās konkurenci starp dabasgāzes tirgotājiem un cels pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī pielīdzinās gāzes cenas Eiropas līmeņa tirgus cenām.
2017.gadā jāturpina diskusijas par Nordstream II dabasgāzes cauruļvada projekta ietekmi uz energoapgādes drošumu un riskiem visā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā.
Savukārt elektroenerģijas sektorā enerģētiskā drošuma veicināšanai jāturpina diskutēt par optimālu risinājumu projektā, kas paredz Baltijas valstu energosistēmu sinhronas darbības pārtraukšanu ar Krievijas energosistēmu un sekojošu Baltijas valstu energosistēmu integrāciju un sinhronas darbības uzsākšanu ar Rietumeiropas valstu energosistēmu. Šī projekta īstenošanā ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp izmaksām un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.
Vienlaikus enerģētisko drošumu ir iespējams stiprināt, atbalstot vietējo energoresursu plašāku izmantošanu un veicinot efektīvāku enerģijas patēriņu. Šajā aspektā 2017.gadā Eiropas Savienības diskusiju ietvarā nepieciešams nospraust Latvijas vīziju par mērķiem līdz 2030.gadam. 2017.gadā ir paredzēts definēt Latvijas nostāju par likumdošanas pakotni.
Godātie deputāti!
Otrs, manuprāt, svarīgākais, Latvijas ekonomikas izaugsmes faktors, kā jau es teicu, ir mūsu ārējā konkurētspēja. Zemais pieprasījums ārējos tirgos pēdējos gados ir negatīvi ietekmējis mūsu eksporta dinamiku.
Lai gan Latvijas ekonomika ir kļuvusi diversificētāka ne tikai preču eksporta, bet arī eksporta partneru struktūrā, eksporta īpatsvars IKP ir pakāpeniski sarucis. Mūsu valstij eksporta iespēju paplašināšana ir pats būtiskākais izaugsmes nosacījums.
2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos preces un pakalpojumus esam eksportējuši uz gandrīz visu pasaules valstu tirgiem. Arī 2017.gadā turpināsim palīdzēt mūsu uzņēmumiem nostiprināties tradicionālajos tirgos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, kā arī netradicionālajos tirgos – arābu valstīs un Tālajos Austrumos.
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras gādību 2016.gadā ir organizētas Latvijas dienas Baltkrievijā un Ķīnā, kā arī biznesa forumi (centrālais gada pasākums bija labi zināmais “16+1” tikšanās laikā rīkotais Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņēmēju biznesa samits), kā arī nacionālie stendi 25 starptautiskās izstādēs gan tuvākās, gan tālākās valstīs, pārliecinoši demonstrējot dažādu nozaru potenciālu un Latvijas produktu un pakalpojumu klāstu.
Mūsu svarīgākie mērķa tirgi – Vācija, Lielbritānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Polija, Francija, ASV, Ķīna, Japāna, Singapūra, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Baltkrievija un tā tālāk. Savukārt nozares, ar kurām lepojamies, – pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un būvindustrija, inženiernozares, ķīmiskā rūpniecība, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, poligrāfija, mēbeļu rūpniecība, interjers un dizains.
Nobeigumā es vēlos pieskarties tiem izaicinājumiem, kuri, manuprāt, būtu svarīgi šajā gadā.
Nav noslēpums, ka straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovācijas un jaunus produktus. Taču, lai tas notiktu, ir jāvirzās uz jaunu, inovatīvu 21.gadsimta ekonomikas modeli.
Latvijas tautsaimniecībai ir jāspēj konkurēt – un ne tikai ar uzņēmējdarbības vides kvalitāti, bet arī ar inovāciju attīstību. Tāpēc ir ļoti svarīgi 2017.gadā sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas – eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība.
Ir nepieciešamas investīcijas. Bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku izaugsmi. Investīcijām ir jāaug gan tehnoloģijās un iekārtās, gan intelektuālajā kapitālā un zināšanās. Kopš 2010.gada investīciju pieaugums vidēji ir bijis 2,5 procenti ik gadu. Tas ir nepietiekami. Tāpēc vidējā termiņā investīcijām Latvijā ir jāaug krietni straujāk, lai mēs sasniegtu plānoto IKP pieaugumu.
2016.gads ir pagājis jaunu biznesa modeļu zīmē. Esam pieņēmuši Jaunuzņēmumu likumu, snieguši atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas pilnveidei. Jāatzīmē, ka jaunuzņēmumi Latvijā jau piesaistījuši vairāk nekā 108 miljonu eiro investīcijas un to ekosistēmas pilnveide ir svarīgs solis tehnoloģiju un inovāciju veicināšanai, lai Latvija kļūtu par start-up izvēli Nr.1 Baltijā.
Latvijā netrūkst lietu, ar kurām lepoties un ar kurām sevi starptautiski parādīt. Mēs esam viena no zaļākajām, straujāk augošajām un kultūras tradīcijām bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā. Mūsu ceļš līdz šodienas sasniegumiem ir bijis notikumiem bagāts un neaizmirstams. Es ticu, ka līdzšinējiem inovatīvajiem produktiem mēs varēsim piepulcēt daudzus citus sasniegumus.
Ja mēs runājam par jautājumiem, kuri šodien tika šeit minēti un kurus ārlietu ministrs man ieteica izrunāt, tad jāpiemin LIAA pārstāvniecības atvēršana Amerikā; mēs to plānojam šī gada laikā beidzot izdarīt. Šo biroju atvērt mēs plānojam, visticamāk, tuvāk Silīcija ielejai, kā to ierosinājuši vairāki Latvijas start-up uzņēmumi, jo tur būtu viņu intereses.
Mēs runājam par sadarbības stiprināšanu starp tādām institūcijām kā Ārlietu ministrija un Latvijas institūts, un tas ir vērā ņemams padoms, kaut arī mēs varam teikt, ka notiek diezgan cieša sadarbība šo institūciju starpā.
Nobeigumā es gribu teikt, ka mēs sekmīgi turpināsim darbu pie būtiskām uzņēmējdarbības reformām, kas palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Ja mēs skatāmies uz 2016.gada rezultātiem Latvijas ekonomikā, tad redzam, ka gads ir vērtējams kā mērens IKP pieauguma ziņā. Attiecībā uz 2017.gadam plānoto IKP pieaugumu mēs redzam, ka sasniegt 3,5 procentus ir reāli. Un redzam arī to, ka reāli ir sasniegt eksporta pieaugumu vismaz trīs procentu apmērā un ka nākamgad plānotais 8,6 procentu pieaugums investīcijās, kas ir iestrādāts attīstības budžetā, arī ir reāls.
Tā ka paldies jums par uzmanību. Ekonomikas ministrija diezgan optimistiski raugās uz ārējo ekonomisko politiku šajā gadā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ministram. Vārds deputātei Ingai Bitei. I.Bite (LRA). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences! Kolēģi!
Domājot par 2016.gadu Latvijas ārpolitikā, nāk prātā tolerances trūkums, viedokļu dažādības nerespektēšana un tautas pieņemto lēmumu necienīšana. Ne Latvijas tautas, paldies Dievam, bet citu tautu.
Daudz pieminētie globālie izaicinājumi – Brexit un ASV prezidenta vēlēšanas – pārsteidza Latvijas eliti nesagatavotu, un tas uzskatāmi bija redzams pirmajās reakcijās, kas sekoja šīm ziņām. Neticība: “Vai tiešām?” Noliegums: “Nē, tas nevar būt!” Uzņemtā kursa turpināšana: “Lēmums ir stulbs, nevajadzīgs, nepiemērots.” Tautas balsojuma nepieņemšana un nievāšana.
Latvijas valdošie politiķi skaidri parādīja savu īsto seju un ar steigu metās ķengāt tos, kuri citās valstīs uzdrošinājās balsot par tādiem lēmumiem, kas kādam šeit šķita nepareizi, nesaprātīgi, nevajadzīgi, muļķīgi, stulbi. Un tautas daļa, kas balsojusi par Brexit vai Donaldu Trampu, tika apsaukāta par nesaprātīgu, dumju, mazizglītotu un neko nesaprotošu. Izskanēja arī aicinājumi ignorēt šos tautas lēmumus un politiski tautas vietā izlemt “pareizāk”, nekā izlēmušas pašas šīs tautas, jo tās taču neko nesaprot.
Kolēģi! Tādā veidā jūs Latviju padarāt par tādu valsti, kādu pieminēja Rinkēviča kungs savā uzrunā, – kur koalīcija noliedz citu nāciju tiesības izvēlēties savu likteni. Un tādā veidā tiek atkārtotas Padomju Savienības “labākās tradīcijas”, kuru ietvaros politiskā elite ir pati gudrākā un spējīga tautas vietā un vārdā pieņemt “pareizākos” un “labākos” lēmumus.
Minēto pastiprina no šīs tribīnes dzirdētais aizrādījums, ka nevajag kritizēt koalīcijas pieņemtos lēmumus, nevajag aicināt koalīcijas ministrus uzņemties politisko atbildību un nevajag apšaubīt svinībām atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, jo tas viss taču ir pretēji Latvijas interesēm. Elite zina labāk, tāpēc plebejiem nebūs to kritizēt un apšaubīt vai pat vērtēt un analizēt.
Ir viegli visās ārējās un iekšējās likstās vainot “ārējo ienaidnieku”, jo tādā gadījumā nav jāmeklē un jārisina iekšējās problēmas. Latvijas elite šādu ienaidnieku šķiet atradusi Latvijas “lielā kaimiņa” personā, kurš it kā organizē, vada un ietekmē tik globālus procesus kā vēlēšanas lielvalstīs – Amerikā, ļoti iespējams, Vācijā, Francijā, Nīderlandē. Nu tad uz šī fona vēlēšanas un iekšējie procesi Latvijā droši vien tāds nieks vien ir. Tāpēc visu, kas koalīcijai nav patīkams, var droši norakstīt uz Latvijas kaimiņa nelabvēlīgo un kaitniecisko ietekmi.
Ārlietu ministrs apgalvoja, ka esam gatavi sadarbībai ar ASV jauno administrāciju un Kongresu. Kurš ir tas, kas konkrēti ir gatavs šai sadarbībai? Vai tiešām diplomātijā, tāpat kā Latvijas politikā, ir pieļaujami aiz muguras zākāt un lamāt, bet, acīs skatoties, smaidīt un glaimot? Vai tiešām jums šķiet, ka ASV ir tik nenozīmīgs partneris, lai varētu atļauties tādus eksperimentus? Tāpēc gribu lūgt ārlietu ministru strādāt arī pie tā, lai Latvijas publiskajā telpā mazinātos nievas un vairotos cieņa ne tikai pret Latvijas politisko eliti, bet arī pret ārvalstu likumīgi ievēlētajiem vadītājiem. Ja jūs paši lejat indi tajā akā, no kuras mums visiem nāksies vēlāk dzert, tad nemeklējiet vēlāk vainīgos pie tā, ka šīs akas ūdens nav lietojams! Ja nievājat citas valsts likumīgi ievēlētu vadītāju, tad nebrīnieties, ka attiecību veidošana ar šo valsti un tās vadītāju būs apgrūtināta!
Viena no piecām 2017.gada ārpolitikas prioritātēm esot atbalstīt un uzturēt ciešu saikni ar tautiešiem ārvalstīs. Tie ir skaisti vārdi. Bet kāda ir reālā attieksme? Joprojām mūsu pilsoņi ārvalstīs, tostarp Lielbritānijā, tiek uztverti kā “viņējie”, nevis “mūsējie”. Un, kad viņi atbrauc ciemos pie savējiem – radiem, draugiem – vai varbūt, lai meklētu darbu Latvijā, mēs prasām no viņiem naudu, jo viņi taču iebrauc šeit ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli. Viesiem, citu valstu pilsoņiem, kuri brauc apciemot Latvijas skaistās vietas, mēs šādu naudu neprasām. Tā ir liekulība!
Rinkēviča kungs, jūs uzstājāties kā pravietis. Pasaules gala nebūšot un kara arī ne. Patīkamas ziņas 2017.gadam. Bet varbūt jūs varat saskaņot šīs savas vīzijas ar citām augstākajām valsts amatpersonām, jo Saeimas priekšsēdētāja mūs brīdināja par iespējamām straujām pārmaiņām, bet Nacionālās drošības komisijas vadītāja pauda satraukumu par dažāda veida uzbrukumiem, to nepieļaušanu un atvairīšanu. Varbūt arī padalieties šajās savās pravietiskajās zināšanās ar Ārlietu komisijas vadītāju, lai nesanāk tādas reakcijas, kādas bija uz pasaules notikumiem 2016.gadā.
Daudz esam runājuši arī par Eiropas Savienību. Protams, Latvijas dalība Eiropas Savienībā un OECD ir nozīmīga Latvijas mērķu sasniegšanai. Tā ir nozīmīga mērķu sasniegšanai, nevis mērķis pats par sevi. Tas ir līdzeklis, tas ir instruments.
Iestāšanās šajās organizācijās – tas bija labs lēmums. Latvija ir ieguvusi spēcīgu un efektīvu instrumentu savai ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei. Taču, tāpat kā jebkuru instrumentu, arī šo instrumentu mēs varam vai nu izmantot, vai neizmantot, izmantot efektīvi vai izmantot neefektīvi, izmantot atbilstoši mērķim vai pretēji mērķim. Un, pievienojoties pateicībai politiķiem, kuri Latviju tajās ir ieveduši, tomēr gribētos blakus redzēt arī atbildību un atskaiti par to, vai mēs esam izmantojuši un kā mēs esam izmantojuši šo instrumentu, vai šis instruments ir bijis gana ass mūsu rokās un vai tie mērķi, kuru sasniegšanai šis instruments tika iegūts, ir tiešām sasniegti.
Pēkšņi tik nozīmīga ir kļuvusi Latvijas sadarbība ar Kanādu un ekonomikas un tirdzniecības līguma jeb CETA noslēgšana! Gaidīju, kad šeit tribīnē nāks Ašeradena kungs, un sagaidīju, bet interesanti, ka viņš līgumu CETA nepieminēja. Nevienu vārdu neteica par līgumu ar Kanādu! Nepieminēja ne ar vienu vārdu! Vai tas tā ir tāpēc, ka tikai ārlietu ministrs domā, ka šis līgums ir svarīgs Latvijas ekonomikai, bet ekonomikas ministrs tā nemaz nedomā? Vai varbūt tas tā ir tāpēc, ka īsti nav izdarīti mājasdarbi, kuri bija jāizpilda pirms šī līguma noslēgšanas? Proti, Latvijas uzņēmēji nav gatavi piedāvāt Kanādas pieprasījumam atbilstošus produktu apjomus, jo Latvijas politiķi nav varējuši vienoties kaut vai ar Latvijas kaimiņvalstīm par kopīgu eksportu uz Kanādu. Tad nu rodas jautājums – tieši kāds labums Latvijai būtu sagaidāms no šāda līguma? Es saprotu, ka ārpolitikas ziņojumā Rinkēviča kungs turpina savu pravietisko lomu, sacīdams, ka labums būs. Mums atliek tam vienīgi ticēt.
Kolēģi! Noslēgumā es vēlos izteikt cerību, ka 2017.gada ārpolitikas ziņojumā mēs visi ieraudzīsim nevis tikai instrumentu uzskaitījumu vai, kā Sudrabas kundze teica, ministra kalendāru, bet arī šo instrumentu pielietojumu un rezultātu šim pielietojumam, kas Latviju būs padarījis vēl skaistāku, vēl pārliecinošāku un vēl spožāku Eiropā un pasaulē.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministru kungi!
Es domāju, ka pateicības un komplimentus mēs jau esam izteikuši un varam sākt runāt nopietni.
Te jau pieminēja divus svarīgākos notikumus, kuri ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības esošo un turpmāko politisko situāciju. Bet, es domāju, tikpat svarīgi ir secināt, ka pasaule mainīsies neatgriezeniski, un visprecīzāk to ir formulējis britu laikraksts The Guardian. Citēju: “PSRS sabrukums mums rāda, ka dažos gados var sabrukt it kā stabilas sistēmas.” Kas tad ir noticis? Citēju atkal – izrādās (tavu brīnumu!): “Kopienas pēctecības tradīcijas, identitāte izrādās svarīgāka par indivīda brīvību un pašnoteikšanos. Pasaule vairs nekad nebūs globalizēti liberāla kā līdz šim.”
Liberālā globālā pasaules kārtība...
Un otrs aspekts, ko pieminēja ekonomikas publicists Edvards Lūkass, – ka mēs dzīvojam post-NATO laikmetā, nevis NATO laikmetā. Tas nav nekas slikts, tas ir fakta konstatējums.
Nav aukstā kara. Faktiski post-NATO situācija iestājās tad, kad Francija uzsāka būvēt Mistral karakuģus Krievijai. Tas jau bija brīdinājums, ka kaut kas reģionāli šajās starptautiskajās organizācijās ir citādi, nekā mēs cerējām.
Starptautiskie tirdzniecības līgumi zaudē savu nozīmi, un arī starptautiskās organizācijas zaudē savu nozīmi. Un to pierāda ne jau tikai ASV prezidenta pēdējie rīkojumi par izstāšanos no Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līguma un no TTP, bet arī tikko parakstītais ASV prezidenta rīkojums par finansējuma samazināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tas ir signāls, ka mums vairāk ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem, uz reģionālo sadarbību un mazāk jācer uz starptautiskajām organizācijām.
Kas tad bija tik slikts šajos starptautiskajos tirdzniecības līgumos?
It kā jau viss bija ļoti skaisti, bet (atkal citēju to pašu The Guardian): “Šie līgumi paredzēja starptautisko korporāciju tiesības sūdzēt valstis tiesā par korporācijām nelabvēlīgiem nosacījumiem un par šo nelabvēlīgo nosacījumu ieviešanu, radikāli ierobežojot valstu pašnoteikšanos.” Es domāju, ja mēs arī atjaunosim darbu pie Transatlantiskā tirdzniecības līguma, tad šāda punkta tur vairs nebūs. Jebkurā gadījumā, ja tāds būs, neviens parlaments Eiropas Savienībā to nesaskaņos.
Labāka globālo korporāciju darbības regulācija un tāda nodokļu politika, kas mazina nevienlīdzību, – tāda ir mūsu nākotne. Mēs zinām, ka lielās starptautiskās korporācijas Eiropas Savienībā bija izvairījušās no nodokļu maksāšanas.
Eirozona. Atkal ir pieminēts Brexit. Bet man īsti nav skaidrs, un, es domāju, mēs arī nevaram dot pēc kādiem sešiem septiņiem mēnešiem novērtējumu... Mani tikai pārsteidz (un varbūt nākamgad mēs to varēsim analizēt nopietnāk) ārkārtīgi veiksmīgā ekonomiskā situācija, kas ir pretēja pesimistiskajām prognozēm. Es izrakstīju te dažus datus sakarā ar mārciņas kursa kritumu. Lielbritānija ir sasniegusi lielāko lauksaimniecības eksportu: pēdējos sešos mēnešos lauksaimniecības preču eksports ir pieaudzis par 13 procentiem. Autoražošana ir sasniegusi pēdējo piecu gadu laikā lielāko rādītāju un visu laiku zemāko bezdarba līmeni. Psiholoģiski vajadzēja taču būt tā kā otrādi. Kaut kas te neiet kopā.
Sarunas būšot grūtas ar Lielbritāniju. Kam būs grūtas? Vai jūs zināt, ka Vācija visvairāk savu automobiļu pārdod Lielbritānijā (no Eiropas Savienības valstīm)? Tātad tās sarunas, es domāju, nemaz tik grūtas nebūs, un gan jau tiks noslēgts savstarpēji izdevīgs tirdzniecības līgums.
Mani mulsina viena cita lieta, runājot par Ārlietu ministrijas un valdības darbību un arī par mūsu darbību. Kāpēc Latvijas iekšzemes kopprodukts ir tikai viens vai divi procenti, ja mēs zinām, ka, lai pielīdzinātos Eiropas Savienības vidējam līmenim, mums vajag četrus līdz piecus procentus IKP pieauguma katru gadu? Mēs skatījāmies kārtējo... nu, var jau skatīt arī Eiropas Komisijas pagājušā gada un aizpagājušā gada ziņojumu. Un tur ir labi parādītas tabulas: gadu no gada eirozonas vidējie rādītāji ir sliktāki par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.
Kāpēc eirozonā strauji pasliktinās Grieķijas, Spānijas, Portugāles un pēdējā laikā arī Itālijas un Francijas ekonomiskā situācija? Kāpēc tagadējie trīsdesmitgadnieki ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs nevar sasniegt to ienākumu līmeni, kāds viņu vecākiem bija astoņdesmitajos gados? Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara krīt šis ienākumu līmenis... Un tas zināmā mērā arī sniedz atbildi uz to, kāpēc ASV republikāņi uzvarēja demokrātus.
Kāpēc eirozona velk uz leju, bet kāpēc Lielbritānija, Zviedrija un Polija velk uz augšu tos Eiropas Savienības vidējos rādītājus? Mums taču stāstīja, ka tieši eirozona būs tā, kas milzīgi palielinās investīciju skaitu Latvijā. Es domāju, ka vislabākais piemērs mums ir Polija, kas ir tepat blakus.
Pagājušajā gadā Latvijas lauksaimniecības produktu eksports uz Poliju bija 90 miljoni eiro, bet Polijas eksports uz Latviju jeb mūsu imports bija trīs reizes – gandrīz trīs reizes! – lielāks – ap 260 miljoniem eiro. Un kāda ir atšķirība? Daži domā, ka tāpēc, ka viņiem ir PVN samazināts. Bet faktiski, redziet, mēs esam ārkārtīgi nevienlīdzīgā situācijā. Poļiem ir zlots. Krīzes laikā poļi nedaudz pazemina sava zlota vērtību, palētina savas preces ārvalstīs un paaugstina importējamo preču cenas. Un mēs nevaram ar viņiem konkurēt. Savulaik, protams, Latvijai bija daudz labāka situācija nekā Polijai.
Labi. Tas – ja runā par Eiropas Savienību. Runājot par attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, – kas ir galvenais apdraudējums Latvijai? Sīrija? Krievija? Es domāju, ka galvenais apdraudējums ir taktiskie ieroči... taktiskie kodolieroči Krievijā. Es domāju, ka ļoti labi, ka to ir saskatījis ASV prezidents un pateicis, ka pirmais un svarīgākais uzdevums ir vienoties ar Krieviju par taktisko kodol... vispār par kodolieroču, to skaitā taktisko kodolieroču, samazinājumu. Jo šo ieroču pielietošana varētu iznīcināt Latviju uzreiz.
Pagājušajā ziņojumā ārlietu ministrs daudz stāstīja par Sīriju, bet šoreiz noklusēja. Man nav skaidrs – Sīrijas bēgļi ir Eiropai, bet sarunas notiek Astanā; tur nepiedalās Eiropas Savienība, kā novērotājas pieaicinātas Amerikas Savienotās Valstis. Kā tas ir skaidrojams? Ka Turcija, Irāna un Krievija ir tās, kuras izkārtoja Sīrijā pamieru, kas nav ideāls, varbūt pat nav labs, bet ir nesalīdzināmi labāks par karadarbību. Turcija, Irāna un Krievija. Tātad reģionālajiem spēkiem un reģionālajiem izkārtojumiem tā ir laba zīme, nākotnē tiem acīmredzot būs lielāka loma nekā starptautiskajām organizācijām.
Šeit netika pieminēta Izraēla, kas arī ir potenciāls konfliktu izraisīšanas avots, respektīvi, tās ir Izraēlas un palestīniešu attiecības, jo nepārtraukti notiek ANO Drošības padomes rezolūciju ignorēšana. Es tur arī neko labu nākotnē neredzu.
Un ko mēs varam darīt? Mums ir vairāk jātic sev.
Ministra kungs! Vai tas, ka Latvijas diplomāti Briselē, visi kā viens, atteicās no latviskas skolas saviem bērniem un deva priekšroku mācībām franču valodā (lai gan viņiem bija iespēja aptaujā pateikt un bija tāda iespēja mācīties latviešu valodā, bet viņi no tās atteicās!), – vai tas rāda piemēru pārējiem, ka mēs ticam savai valstij? Ministra kungs, vai nebūtu pareizi atsaukt šos diplomātus un pārcelt darbā uz Vidusāziju? (Starpsaucieni. Aplausi.)
Un pēdējais. Katram gadījumam, es domāju, runājot par eirozonu, mums varbūt vajadzētu sameklēt jau laikus tādu Latvijas Bankas valdi, kas spēs novērtēt situāciju un, ja nepieciešams, nākotnē atgriezties pie savas valūtas.
Te tika pieminēts it kā reģionālais jeb mini-NATO – Ziemeļvalstis, Polija, Baltijas valstis. Tas ir lielisks, labs projekts, bet problēma ir ar Somiju. Jūs zināt, ka somi ir ļoti atturīgi. Tad, kad Saeimas delegācija pirms iestāšanās NATO viesojās Somijā, mums silti ieteica to nedarīt, lai nebojātu attiecības. Es uzskatu, ka tas ir darbs, kas būtu jāveic Ārlietu ministrijai, – pārliecināt somus aktīvāk pieslēgties, tāpat, kā to dara Zviedrija un pārējās Ziemeļvalstis. Somija ir ļoti atturīga šajā jautājumā.
Un... es tomēr ieteiktu dažiem bijušajiem politiķiem nelaist garām iespēju paklusēt, kā to būtu vajadzējis darīt pirms iebrukuma Irākā. Un tagad to vajadzētu darīt, runājot par ASV jauno administrāciju.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
E.Šnore (VL–TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Cienījamie kolēģi! Šajā ārpolitikas ziņojumā diezgan labi ir raksturoti šodien pasaulē notiekošie procesi un ieskicēta Latvijas loma tajos.
Sīrija, Da’esh, klimata pārmaiņas – tās visas ir ļoti nopietnas problēmas, kuru risināšanā piedalāmies – iespēju robežās, protams, – arī mēs.
Tā kā Latvija nav liela valsts, mūsu loma šo jautājumu risināšanā, protams, nav pārāk liela, jo valstu savienības, militārie bloki un lielvaras daudzas globālās problēmas risina pašas pēc sava prāta un dažkārt pat mūsu vietā, kas ne vienmēr ir slikti, jo bieži atvieglo dzīvi Latvijas diplomātiem, kad jāformulē pozīcija.
Taču ir lietas, kuras Latvijas vietā, Latvijas diplomātu vietā, neviens cits nerisinās. Tā ir vesela virkne specifisku jautājumu, kuri saistās tikai un vienīgi ar Latvijas un Latvijas pilsoņu interesēm. Viens no šādiem jautājumiem ir Latvijas vēstures un kultūras vērtības, kuras PSRS okupācijas vara izveda uz Krieviju un kuras Krievija mums negrib atdot. Runa ir par vairākiem desmitiem Latvijas brīvvalsts laikā uzņemto kinofilmu oriģinālu, tostarp 1934.gadā uzņemto pirmo latviešu skaņu filmu, etnogrāfiskajām filmām un kinohronikām. No Latvijas kultūras un latviešu identitātes viedokļa šiem materiāliem ir milzu vērtība, jo tie rāda, ka dzīve un kultūra Latvijā nesākās tikai ar 1940.gadu, kā to vēlējās attēlot tie, kuri šīs filmas izveda, un acīmredzot arī tie, kuri šodien tās Krievijā slēpj. No muzejiem un arhīviem uz Krieviju izvests arī tūkstošiem vienību, tostarp ievērojama daļa Latvijas Ārlietu ministrijas arhīva, kā arī neskaitāmas represēto Latvijas pilsoņu arhīva lietas.
Pirms diviem gadiem ārpolitikas debatēs es jau vērsu uzmanību uz šo jautājumu. Diemžēl nedz toreiz, nedz arī tagad tas neparādījās ārpolitikas ziņojumā. Tomēr mums tas ir svarīgs jautājums, un es uzsveru vēlreiz – neviens cits mūsu vietā to neaktualizēs un neviens cits to nerisinās. Es zinu, ka Ārlietu ministrija savulaik iekļāva šo jautājumu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba kārtībā. Latvija darīja zināmu Krievijai, ka vēlas saņemt atpakaļ savas kultūrvēsturiskās vērtības. Krievija savukārt pauda, ka nedos tās atpakaļ. Un, lai arī pagājuši jau daudzi gadi, kamēr šis jautājums tiek formāli risināts, diemžēl rezultāta nav un acīmredzot arī nebūs, ja to risināsim tā, kā līdz šim. Tāpēc es aicinu Ārlietu ministriju šajā un nākamajā gadā, gatavojoties Latvijas simtgadei, noteikt šo jautājumu par vienu no prioritātēm un atbilstoši arī risināt.
Ja divpusējas Latvijas un Krievijas sarunas rezultātu nedod, iespējams, auglīgāk šo jautājumu skatīt Eiropas Savienības un Krievijas kontekstā. Taču, lai tas varētu notikt, ir nepieciešama proaktīva rīcība no Latvijas puses. To es arī novēlu Latvijas diplomātiem jaunajā gadā. Ne tikai runāt līdzi kopējai ES pozīcijai, bet aktīvi izvirzīt ES dienaskārtībā tieši mums – Latvijai – svarīgus jautājumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ekselences! Augsti godātais ministra kungs!
Es vēlos pateikties jums, ministra kungs, ka esat uzklausījis manu lūgumu un iekļāvis savā ziņojumā rindkopu par Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs. Deklarācija par Latvijas nepilngadīgo valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs ir nozīmīgs dokuments, tas ir Saeimas paziņojums, kas adresēts gan valstspiederīgajiem, lai viņus iedrošinātu, gan arī ārvalstīm, ka Latvijai rūp savu cilvēku intereses un tā ir gatava... tai ir pienākums cīnīties par savu valstspiederīgo tiesību aizsardzību. Tāpēc deklarācijas izpilde tomēr ir nozīmīgs darbs arī Ārlietu ministrijai.
Vēl gan ir ļoti daudz darāms šajā sakarā (gan vecāku informēšanā, gan Latvijas interešu pārstāvībā jautājumā par lietu jurisdikcijas pārņemšanu uz Latviju), tāpēc es ļoti ceru uz Ārlietu ministrijas aktīvu rīcību šajā ziņā. Un ceru, ka bērnu tiesību aizsardzība ārvalstīs kļūs par Latvijas Ārlietu ministrijas prioritāti šogad un ka arī nākamgad mēs dzirdēsim par turpmākajiem paveiktajiem soļiem. Protams, ir žēl, ka tikpat drosmīgi un patriotiski Ārlietu ministrija neiestājās par piespiedu kārtā adoptētiem bērniem no Latvijas, kā Ārlietu ministrija to tikko izdarīja, iestājoties par Latvijas zvejas kuģi un tā apkalpes locekļiem. Bet ir liela cerība, ka, pateicoties kopīgam darbam, Latvija vairs nezaudēs savus bērnus šādā ceļā.
Turpinot par Latvijas interesēm, es nevaru nepieminēt to jautājumu, kuru jau minēja Bites kundze un par kuru mēs, vairāki Saeimas deputāti, esam interesējušies un diskutējuši ar jums. Proti, tas ir Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Šodien tas ir nonācis Saeimas darba kārtībā. Kopā ar vairākiem Saeimas deputātiem – Ingunu Sudrabu, Artusu Kaimiņu, Ringoldu Balodi, Arvīdu Platperu, Silviju Šimfu un Aivaru Meiju – mēs esam uzdevuši jums veselu virkni deputātu jautājumu par šī nolīguma iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, par sabiedrības informēšanu un Latvijas interešu aizsardzību šī līguma sakarā.
Jāsecina: atklājās tas, ka Ārlietu ministrija nav veikusi aptauju, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli. Jūsu ziņojumā norādītais, ka Latvija atbalsta šo nolīgumu, ir balstīts vien uz Saeimas Eiropas lietu komisijas deviņu deputātu pozitīvo balsojumu un Ministru kabineta locekļu atbalstu. Nav veikts arī izvērtējums par nolīguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, un savā atbildē deputātiem jūs esat aicinājis Saeimu pašai veikt šādu pētījumu.
Es aicinu jūs, ministra kungs, būt konsekventam un tad, kad šis nolīgums pēc Saeimas šīsdienas balsojuma, iespējams, nonāks Ārlietu ministrijas lietvedībā, visticamāk, aicināt Saeimas Ārlietu komisiju veikt šādu pētījumu.
Tātad, lūdzu, nāciet klajā ar šādu aicinājumu!
Tāpat ir palikušas bez uzmanības arī Latvijas intereses šī nolīguma sakarā. Ieskatoties daudzajos paziņojumos un deklarācijās, kas ir pievienotas šim nolīgumam, ir redzams, kas uztrauc Lielbritāniju, Poliju, Ungāriju un citas valstis. Latvija šajā saistībā nav pieminēta. Tā vien izskatās, ka Latvijai... ka Latvijā viss ir kārtībā, Latviju viss apmierina, nav nekādu bažu un īpašo interešu vai nolīguma interpretēšanas jautājumu.
Te nu mēs runājam par zaķīti krūmos, Rinkēviča kungs! Vai šajā jautājumā mēs neesam tas pats zaķītis, ko jūs savā runā pieminējāt? Jo savā atbildē deputātiem tā arī nespējāt konkretizēt, kādas Latvijas intereses Ārlietu ministrija ir centusies šajā sakarā aizsargāt un vai vispār ir centusies to darīt.
Tā kā Latvijā nav tirdzniecības ministrijas un šī nozare jeb joma ir jāpārstāv jums, reizēm jūsu atrautība no realitātes var traucēt Latvijas interesēm.
Rinkēviča kungs, jūs teicāt, ka Eiropas Savienība kompensējusi 24 miljonus piensaimniekiem. Bet jūs varētu aizbraukt pie piensaimniekiem un painteresēties, kā viņiem klājas, jo nekompensētie 2016.gada zaudējumi ir 132,7 miljoni! Un, pagarinot sankcijas līdz 2017.gada beigām, 3,5 gadu periodā šie zaudējumi jau būs 233,5 miljoni!
Es aicinu jūs, Rinkēviča kungs, doties uz reģioniem, nepastarpināti tikties ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un iegūt izpratni par tām lietām, kas jums paslīdējušas garām, – augsto bezdarba risku, vājo konkurētspēju, ražošanas nozaru problemātiku. Un varbūt tad, kad mēs visi kopā darbosimies patiesajās Latvijas interesēs, jums vairs nebūs jāsaka, ka Latvija un citas valstis ir pārāk mazas, lai pastāvētu atsevišķi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem tiem, kuri vēl klausās šo diskusiju! Tiem, kuri neklausās, es neko nepārmetu un arī neaicinu tai pievienoties. Es jūs saprotu, jo, klausoties šīs debates, man nāk prātā klasiskā varoņa Vinnija Pūka vārdi. Viņš teica: “Tomēr vislabāk man patīk darīt neko.” – “Kā tu to dari?” – “Ļoti vienkārši! Kad es taisos to darīt, kāds parasti man jautā: “Ko tu, Pūk, domā darīt?” Un es viņam atbildu: “Neko!” Pēc tam es eju un daru to.”
Tas ir īsumā par šo debašu būtību.
Jau kārtējo gadu mums notiek šīs debates, un es kārtējo gadu sev jautāju, taču nesaņemu atbildi: kāpēc tieši par ārpolitiku? Jo mums taču ir arī daudz citu svarīgu jomu, par ko vajadzētu debatēt. Teiksim, kāpēc mums nav debašu par mūsu izglītības sistēmu, kā padarīt mūsu nāciju radošāku, uzņēmīgāku? Kāpēc mums nav diskusijas par to, kā savest kārtībā mūsu veselības aprūpes sistēmu? Kāpēc mums nav šādas diskusijas par to, kā padarīt mūsu valsti inovatīvāku, mūsu ekonomiku – produktīvāku? Droši vien tāpēc, ka tajā gadījumā, ja mēs par to runātu, tad kādam būtu jādara. Bet, diskutējot par ārpolitiku, iznāk ļoti ērti: mēs varam neko nedarīt, un tik un tā lielās lietas, tas viss, par ko šeit tiek diskutēts, notiks arī bez mūsu pūliņiem.
Ziniet, klausoties šīs sarunas... Nu, protams, mēs varam turpināt diskutēt. Bet, ziniet, ja objektīvi paskatās, tad vīri pie alus kausiem bieži runā, un viņu diskusijas ir daudz sakarīgākas un bagātākas. Tur vismaz cilvēki klausās cits citu un iedziļinās, kas tiek teikts... (Starpsaucieni.) Un tur ir racionāls solis.
Es saprotu... Es saprotu, ka ārpolitikā ir pieņemts runāt tādām gludām frāzēm, plašiem, skaistiem formulējumiem, izteikties apmēram, lai gan būtībā aiz tā visa ir ļoti konkrētas lietas. Un tas, ko es būtu ļoti gribējis šajās ārpolitikas debatēs – lai mēs turpinātu runāt tā, kā tas ir pieņemts ārpolitikā, bet runātu šeit ļoti konkrēti. (Starpsaucieni.)
Un, atsaucoties, ministra kungs, uz jūsu aicinājumu runāt par konkrētām lietām, es jums varu piedāvāt, ar ko varētu nodarboties Ekonomikas ministrija. Jo pretējā gadījumā, kad es lasu jūsu ziņojumu, teiksim, viena no lietām... jūs nākat ar priekšlikumu, ka Ukrainā mums vajadzētu koncentrēties uz korupcijas apkarošanu. Nu, piekritīsiet, ka situācijā, kad mēs paši šeit jau nez cik ilgi nevaram ievēlēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, runāt par to, kā mēs to darīsim Ukrainā, – nu, tas skan mazliet dīvaini.
Tāpēc, ja mēs atgriežamies tuvāk pie zemes, tuvāk pie savas varēšanas, tad tās kārtējās lietas, ko es redzu, es jums (cik jau nu man ir laika) mēģināšu vismaz dažas uzskaitīt. Sākšu ar lielākajām, globālākajām, jo es saprotu, ka par lielām lietām mums patīk runāt daudz vairāk, un beigšu ar pavisam mazām, ļoti konkrētām lietām, ko varētu izdarīt.
Nesen, kā mēs zinām, vakar vai aizvakar, valdība pieņēma lēmumu par dzelzceļa elektrifikāciju. Ļoti nozīmīgs lēmums! Tās būs simtiem miljonu investīcijas, kas tiks ieguldītas. Mums ir ļoti svarīgi, lai tiešām šīs investīcijas būtu efektīvas, lai mums būtu vajadzīgā atdeve. Tas nozīmē, ka mums jau tagad ir ļoti nopietni jāsāk domāt par kravu piesaisti.
Un ļoti labi, ka šeit sēž blakus arī ekonomikas ministrs. Tas varētu būt tas jūsu sinerģijas darbs. Jūs varat apsēsties un nākt ar konkrētu rīcības plānu – kā mēs domājam piesaistīt šīs kravas, kā palielināt, jo viena lieta, ka jūs šodien runājat par šo Ķīnas forumu “16+1”... Jā, ļoti labi, visādi dokumenti tur ir... Bet kas notiek tālāk? Kāda būs praktiskā rīcība, kā mēs redzam, kā mēs ieviešam šos soļus? Es aicinu jūs uz to fokusēties un padomāt. Tas ir ļoti svarīgi!
Un šinī kontekstā, protams, mums ir ļoti svarīgas mūsu attiecības ar Baltkrieviju. Kā mēs panāksim to, lai šīs kravas, kas iet uz Lietuvu, nāktu labāk pie mums? Un šeit uzreiz rodas šis mūžsenais jautājums, kuru es gribētu redzēt atrisinātu. Tas tiešām būtu tāds reāls apliecinājums mūsu ārpolitikas varēšanai: tās ir sliedes pie Reņģes, starp Latvijas un Lietuvas robežu. Tās joprojām ir nojauktas un joprojām nav atjaunotas. Tā ir tā lieta, ar ko mums vajadzētu nodarboties.
Tālāk. Ja mēs skatāmies atkal plašos mērogos, daudz tiek runāts par to, ka, jā, viens no svarīgiem virzieniem ārpolitikā ir investīciju piesaiste, eksporta veicināšana un tamlīdzīgi. Es nerunāšu par to, ka šeit es arī gribētu redzēt konkrētus soļus, taču tas, ko mums vajadzētu pielikt, ir vēl viena ļoti svarīga lieta, ar ko vajadzētu tomēr nodarboties, ņemot vērā pasaulē notiekošās izmaiņas... Tā ir tāda informācijas apzināšana, kas būtu saistīta ar to, kā mūsu valsts var kļūt inovatīvāka. Kas ir tie jaunie virzieni? Un ārpolitikā mūsu Ārlietu ministrija varētu būt tas mūsu deguns, kurš saož tos jaunos vējus, kas būs, un laikus jau varētu mums to arī palīdzēt pateikt priekšā, šeit veidojot savu tautsaimniecības izaugsmes politiku. Jo tik tiešām daudzas lietas... (Dep. L.Čigāne: “Tu solīji konkrēti runāt!”)
Mēs neesam pasaules procesu virzītāji. Bet Ārlietu ministrija varētu mums palīdzēt sajust šos vējus, kas nāk no pasaules procesu virzītājiem, lai saprastu, kā mums pozicionēties pasaulē.
Un tāpēc tik tiešām piekrītu idejai, ka mēs veidojam savu vēstniecību tīklu nevis tur, kur tas ir bijis ierasti, kaut kādās pilsētās, kurās tiešām varbūt ir loģiski un nepieciešami lielajām valstīm turēt kaut kādas pārstāvniecības (teiksim, Ņujorkā, Vašingtonā), bet... Tik tiešām mums būtu svarīgāk, lai mums būtu Bostonā, tur, kur ir intelekts, tur, kur notiek kaut kāda zināšanu apmaiņa... Tas būtu pats svarīgākais – tiešām orientēties uz zināšanu ekonomiku. Un tas nozīmē būt nevis tur, kur vislielākās naudas pašlaik apgrozās, bet tur, kur apgrozās visvairāk ideju. Atrasties tur.
Tālāk. Par brīvās tirdzniecības līgumu analīzi. Tā tomēr ir ļoti svarīga joma. Es saprotu, ka mēs esam gājuši globalizācijas ideoloģijas varas pavadā, naivi ticēdami, ka tas tiešām nesīs mums labumu. Bet realitātē... Ja jūs palasīsiet, papētīsiet pasaules ekonomikas vēsturi, tad redzēsiet, ka visi šie brīvās tirdzniecības līgumi... Vienmēr bijis tā, ka no brīvās tirdzniecības līgumiem ieguvējas ir tās valstis, kuras ir ekonomiskā ziņā attīstītākas, savukārt tās, kuras ekonomiski mazāk attīstītas, galu galā ir zaudētājas. (Starpsauciens.)
Tā ir bijis vienmēr, Čigānes kundze... (Dep. V.Spolītis: “Singapūra!”; dep. A.Kaimiņš: “Veiko, atdod naudu!”) Paskatieties, kā viņi ar brīvās tirdzniecības līgumiem darbojas. Jo tas ir ļoti vienkārši... Ja būtu vairāk laika, es jums izskaidrotu, kāpēc tas tā notiek.
Un tāpēc analizējiet šos līgumus! Viena lieta ir ieguvumi, bet otra – zaudējumi. Jūs runājat par to, ko šie līgumi dod, bet vajadzēja paskatīties, ko mēs zaudējam, noslēgdami šādus līgumus. Parasti ir tā, ka zaudējam mūsu izaugsmes iespējas. Jo... Jā, mēs iegūstam ar to, ka spējam realizēt savas vajadzības esošajā izaugsmes līmenī, bet zaudējam ar to, ka nogriežam sev iespēju nokļūt augstākos līmeņos, jo tos jau aizņem ekonomiski attīstītākā valsts. Tās ir tās lamatas, kurās parasti iekrīt!
Tālāk. Saprotot, kas mūs gaida demogrāfijas jomā, un zinot tās problēmas, kas tagad rodas darbaspēka tirgū, ļoti svarīgi būtu... Ļoti svarīga lieta, kur atkal ekonomikas ministram Ārlietu ministrija varētu palīdzēt ar savu ārpolitiku, – mums būtu laikus jādomā, kā mēs varam risināt šos izaicinājumus, un es redzu, ka ļoti svarīga lieta būtu izglītības eksports, tas ir, “gudro smadzeņu” iesaistīšana mūsu valstī, veidojot šeit pirmām kārtām tādu izglītības sistēmu, lai varētu šie cilvēki šeit atrasties, būtu motivēti šeit būt. Ar savu Ārlietu ministrijas tīklu mēs varētu viņus šeit vairāk iesaistīt.
Tālāk. Par mūsu saistību ar diasporu. Tas, ko es gribētu redzēt... Ļoti labi, ka blakus atkal ir ekonomikas ministrs... Tas, kas būtu mums jāveido pamazām, – vairāk būtu jāapzina tas ekonomiskais potenciāls, cilvēku potenciāls, kas ir ārzemēs, un jāveido instrumenti dialogam ar viņiem. Tās varētu būt pirmām kārtām datubāzes, mobilās aplikācijas, kuras būtu ļoti ērti lietot šiem cilvēkiem, – tās varētu atrasties viņu mobilajos telefonos, caur kuriem varētu tālāk kaut kādu informāciju sākt viņiem plūdināt, kā arī saņemt no viņiem kaut kādu informāciju, uzzināt par kaut kādām viņu virzībām.
Ja mēs runājam par drošumu, drošību, tad jāteic, ka Ārlietu ministrija varētu izveidot tādu pašu aplikāciju, ko varētu izmantot mūsu cilvēki, kas dodas ceļojumos. Mēs zinām – ir šī iespēja, ja publiski ir pieejami tie dati, kur cilvēki ir aizbraukuši. Tātad telefonā varētu būt mobilā aplikācija – tāda, kuru cilvēks, kas lido kaut kur, var “nopumpēt”. Caur šo aplikāciju viņš vienmēr varētu iegūt kaut kādu informāciju konkrētajā reģionā – kas tur notiek, kā rīkoties gadījumā, ja tur ir kaut kādi drošības riski. Viņš tam varētu sekot līdzi, nevis vienkārši paļauties tikai uz to, ka būs īsziņa par kaut kādu ārkārtas situāciju. Bet iespējams, ka tad jau varētu būt par vēlu... Tātad šāda aplikācija ļoti noderētu cilvēkiem, kuri ceļo.
Es ņemšu klāt savas piecas minūtes vēl.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāts Zariņš apvieno abus uzstāšanās laikus? (Starpsaucieni: “Lai runā!”)
Lūdzu, turpiniet debates.
I.Zariņš. Lūk, tas ir tas, uz ko es aicinu – vairāk darīt tādas sīkas, praktiskas lietas, nevis sēdēt uz šī lielā notikumu viļņa un domāt, ka mēs esam tie, kas to veido, un par to runāt. Un, ziniet, mums ļoti... dažreiz sanāk tā diezgan ironiski: lai it kā demonstrētu, ka mēs esam kaut kā līdzdalīgi šajos notikumos, mēs dažreiz mēģinām skriet tiem pa priekšu un vēl tos komentēt. Un tad sanāk ļoti amizantas lietas, sevišķi, ja mēs paskatāmies uz pēdējiem politiskajiem notikumiem... Tāpēc es gribu aicināt, jo sevišķi mūsu ribentrampiešus, nesteigties komentēt to, kas notiek, un mazliet pagaidīt: varbūt tomēr izrādās, ka ir pavisam citādi, nekā jūs domājat, sevišķi attiecībā uz jaunās ASV administrācijas izteikumiem kaut vai par to pašu NATO. Varbūt problēma, kāpēc jūs kļūdāties, ir tā, ka ir divas principiāli dažādas domāšanas stratēģijas – spēcīgiem cilvēkiem un vājiem cilvēkiem. Tur kur vārgulis, nīkulis apstājas, sāk minstināties, sāk veidot kaut kādas shēmas, aizsardzības blokus, spēcīgais iet uz priekšu un tieši nosaka situāciju un pārmaina visu. Un tas ir tas iemesls, kāpēc vienā un tajā pašā situācijā rodas pilnīgi dažādas interpretācijas. Kaut vai par to pašu NATO. Vārdus, ko teica Tramps, manuprāt, vajadzētu uztvert pavisam citādi. Ja jūs vēl paņemtu klāt kontekstu, ko viņš ir teicis pirms tam, runājot par to, ka viņš vēlas atkal redzēt Ameriku dižu... Tas nozīmē, ka šim mērķim viņam būs vajadzīga arī spēcīga NATO. Un, ja viņš runā par to, ka NATO ir novecojis veidojums, tad, visdrīzāk, viņš runā par to, kā to varētu stiprināt un padarīt atbilstošāku esošajiem izaicinājumiem, nevis par to, kā tas tiek interpretēts, – ka mēs sagaidīsim NATO bloka beigas vai kaut kādas sev nevēlamas pārmaiņas.
Tālāk. Tieši tāpat man tiešām liekas ļoti dīvaini šie histēriskie izteicieni par to, ka, nedod Dievs, sāks normalizēties Amerikas un Krievijas attiecības. Manuprāt, mēs būsim lielākie ieguvēji, ja tas tā notiks. Savukārt vienīgie, kas šajā situācijā būs zaudētāji, visdrīzāk būs tie, kuri ir izmantojuši šo histēriju, lai slēptu kaut kādas savas neizdarības, kā to parasti darījusi mūsu vara šeit. Jo parasti visa šī kliegšana vienmēr ir bijusi saistīta ar to, lai piesegtu kādu savu neizdarību vai kādas korupcijas shēmas, kuras tagad neiznāks tā vairs nosegt.
Un šeit ļoti lielā mērā tiešām var atsaukties uz Kisindžera savulaik teikto par Krieviju. Ka Krievijas demonizēšana nav politika, tā drīzāk ir politikas neesamība. Un tas ir tas, ko mēs uzskatāmi, manuprāt, esam demonstrējuši līdz šim.
Lasot šo ziņojumu, kurš lielākoties parāda to, kā Latvija cīnās par mieru un demokrātiju, un par pareizo lietu kārtību pasaulē, es tomēr gribu teikt: kamēr nebūs atjaunotas sliedes pie Reņģes, visas šīs runas radīs sajūtu, ka tā ir vairāk tāda tukša liekvārdība, lielīšanās ar to, ko ir paveicis kāds cits. Tāpēc es atkal gribu atgriezties pie tā, ko teicis Vinnijs Pūks. Viņš teicis tā: “Dažreiz vismazākā lieta var aizņemt visvairāk vietas tavā sirdī.”
Ārlietu ministra kungs! Es gribu teikt, ka nevajag baidīties no tā, ka tik tiešām mēs paņemsim mazas, bet konkrētas lietas, ko mēs paši veicam. Tas nekas, ka tās aizņem mums daudz resursu, varbūt daudz mūsu spēka, bet tās būs reāli tās lietas, kas mums ir vajadzīgas. Un tāpēc es aicinu nebaidīties un vairāk fokusēties uz to, kas ir vajadzīgs mums. Savukārt par tām lietām, tiem procesiem, kas tāpat virzās vajadzīgajā virzienā bez mūsu līdzdalības, īpaši nesaspringt, lai vairāk spēka paliek pašiem savām interesēm. Es aicinu uz to arī fokusēties un runāt par ļoti konkrētām lietām, ko mēs varam izdarīt, un arī pacensties to izdarīt. Tas nekas, ka tas būs kaut kāds mazumiņš, bet tas būs tieši mūsu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tiešām ir jāatzīst, ka ārpolitikas ziņojums mums ir viens, savukārt ārpolitikas veidotāji, īstenotāji mūsu valdībā ir vairāki un arī īstenotā ārpolitika ir dažāda. Un tā ir atkarīga no tās mediju telpas, kurā mūsu ārpolitikas īstenotāji attiecīgi arī strādā.
Bet, analizējot kopumā šo Latvijas valdības un arī Ārlietu ministrijas sagatavoto ārpolitikas ziņojumu, ir skaidrs, ka ārpolitikas veicēji absolūti nespēj analizēt to, kas notiek ne vien valsts – Latvijas valsts – iekšējās lietās, bet arī pasaulē kopumā. Viņi nespēj panākt sabiedrības atbalstu, visas Latvijas sabiedrības atbalstu, visas sabiedrības vienprātību, un viņus pat arī neinteresē sabiedrības viedoklis attiecībā uz realizētajām ārpolitiskajām aktivitātēm. Faktiski, manā skatījumā, situāciju ārpolitikā varētu apzīmēt ar vienu vārdu – “stagnācija”. Proti, Latvija turpina iesaistīties citu valstu iekšpolitiskajos procesos, un šāda rīcība nav attaisnojusies un atmaksājusies Latvijai ne reizi. Šajā sakarā es vēlos izcelt divas lietas jeb, manuprāt, divus precedentus – to, ka mēs esam mācījuši Lielbritānijai, kā tai ir jārīkojas un kādēļ tai nebūtu jāizstājas no Eiropas Savienības, un Latvijas neveiksmīgo dalību ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā. Manā skatījumā, šīs divas iesaistes ir divas milzīgas ārpolitiskas kļūdas – dalība svešās iekšpolitikās un tādos procesos kā vēlēšanas citās valstīs un ieteikumu dalīšana, bārstīšana.
Ārlietu ministrija līdz pat šim brīdim nav sapratusi, ka pasaule ir daudzpolāra un ka tas nav ne labi, ne arī slikti, bet ka tas vienkārši ir fakts. Tas ir jākonstatē, ar to ir jāsamierinās un jāapzinās šī patiesība. Neapzinoties šo lietu kārtību, Latvijas ārpolitika ir pazaudējusi pati sevi. Taču, precīzāk sakot, tā sevi nav pat atradusi, Latvijas valsti padarījusi par neveiklu – tiešām brīžiem neveiklu! – aizbāzni ikkatram pasaules notikumam. Kaunpilna izgāšanās ir notikusi ar iejaukšanos Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanu procesā (Dep. L.Čigāne: “Kad mēs esam iejaukušies?!”), un to varētu raksturot ar divu ārpolitikas veicēju – kādreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa – paustajiem apsvērumiem attiecībā pret tiem kandidātiem, kuri ASV vēlēšanās ir piedalījušies. (Starpsauciens: “Ooo!”; dep. V.Spolītis: “Pilnīgas muļķības!”)
Par šādiem ārpolitiskiem soļiem situācijā, kad Ārlietu ministrija lielā mērā pasīvi klusē... un, manā uztverē, lielā mērā atsevišķi ārpolitikas veicēji to dara saskaņojumā ar Ārlietu ministriju... par to būtu jānokaunas šādu iemeslu dēļ.
Divas nedēļas iepriekš mēs visi redzējām, ka publiskajā telpā tika publicēta vēstule, ko ir parakstījuši vairāki Eiropas Savienības ietvaros atpazīstami cilvēki, kuru starpā ir Vaira Vīķe-Freibergas kundze un Ojārs Ēriks Kalniņš, – vēstule jaunievēlētajam ASV prezidentam Trampam. Vēstulē šie cilvēki – divi cilvēki no Latvijas! – ir nodēvējuši sevi par Latvijas decision-makers, proti, lēmumu pieņēmējiem. Piedodiet, nu kādi gan lēmumu pieņēmēji ir šie divi cilvēki? Viens, atvainojos, nevar sev kārtīgi... saskaņā ar likumu nokārtot, lai, tā teikt, apglabātu viņu normāli, bet otrs (Starpsaucieni.) pārstāv politisko partiju, kurai ir viens no Latvijas valstī zemākajiem reitingiem, turklāt tādu politisko partiju, kura ir trešās lomas spēlētāja Latvijas valdības koalīcijā. Pie tam viņi, abi šie cilvēki, šajā vēstulē norāda, ka viņi abi deg nepacietībā to work – strādāt ar jaunievēlētā ASV prezidenta administrāciju. Strādāt ar jaunievēlētā ASV prezidenta administrāciju!
Un tad ir jautājums – strādāt ar ko? Ar cilvēku, pret kuru paši ir aktīvi piedalījušies ASV vēlēšanu kampaņā (demokrātu pusē) un kuru abi ir nosaukuši par nekompetentu populistu, kas apelē pie savu vēlētāju savtīguma un tuvredzības, un kuru viņi ir nosaukuši par liekuli vai par puķīti no pļavas, tikko svaigi noplūktu, vai par tādu (Dep. L.Čigāne: “Tā jau ir ņirgāšanās!”), kurš spēlē uz ļaužu rūgtuma, nepiepildītām cerībām un sāpēm un kuru, piemēram, Ojārs Ēriks Kalniņš ir nodēvējis par ceļu uz haosu, kura apgalvojumiem nav nekāda pamatojuma vai kurš ir sliktākā izvēle Amerikai, sliktākā izvēle Latvijai un sliktākā izvēle pasaulei... (Starpsaucieni.)
Šajā vēstulē ir arī Putinam veltīti vārdi, un viņi norāda, ka faktiski adresanti sapņo par Amerikas Savienoto Valstu labklājību. Tad jau vispār būtu arī jāuzdod jautājums: kuras valsts pilsoņa pienākumus šīs vēstules parakstītāji ar vēstuli Trampam ir izpildījuši? (Dep. I.Viņķele: “Tās ir viņu tiesības, āksts!”)
Nu, manuprāt, tā nebija Latvija šajā gadījumā. Tā bija attiecīgi vai nu Kanāda vienā gadījumā, vai arī ASV demokrātu puses pārstāvība. Vai tiešām šie divi cilvēki, kuri stāsta, ka viņi ir ārpolitikas veidotāji jeb decision-makers Latvijā, ir paļāvušies uz to, ka cilvēks, kuru priekšvēlēšanu kampaņā viņi ir apsaukājuši pa labi un pa kreisi ar visdažādākajiem vārdiem, šo attieksmi pret sevi, šo attieksmi no Latvijas puses, nebūs pamanījis? Turklāt jau pēc vēlēšanām viņos pēkšņi pamodās latviešos septiņsimt gadus mitusī pieredze par kalpa dvēselīti... (Dep. L.Čigāne: “Pietiks ņirgāties!”) tagad pieskriet, paklanīties un attiecīgi parādīt gan necieņu pašiem pret sevi, gan arī pret tiem procesiem un pret tiem izteikumiem, ko viņi iepriekš bija adresējuši ASV prezidenta vēlēšanās.
Kas tad Latvija savā būtībā pēc šīs vēstules ir? Tiešām, Donalds Tramps varētu to pajautāt. Domāju, nekādu labu atbildi mums nesagaidīt. Turklāt jau divas nedēļas pēc šīs vēstules, burtiski aizvakar, Vaira Vīķe-Freiberga publiski sāk salīdzināt Trampu – viņš jau esot pārspējis Putinu... salīdzināja ASV prezidentu ar gaili un gorillu džungļos (spriežot pēc tā, mums būtu jāsarauj attiecības arī ar ASV).
Tāda ir mūsu ārpolitika kopumā. Tai nav vektora, tā nav neatkarīga. Šī ārpolitika ir balstīta uz dažādām mediju telpām, uz dažādu elektorātu un ir domāta dažādu cilvēku patēriņam. Latvijas mediju telpā tiek stāstīts viens, ASV mediju telpā – otrs, Krievijas mediju telpā tiek stāstīts trešais un Ķīnas mediju telpā – ceturtais.
Diemžēl līdz šim brīdim Ārlietu ministrija tā arī nav spējusi konkrēti fokusēties uz vienotu pozīciju par ļoti daudziem jautājumiem.
Īpatnējs ir arī ziņojuma sadaļā “Dienvidu kaimiņi un Tuvie Austrumi” rakstītais, ka “Latvija atbalsta stabilitātes veicināšanu reģionā un sadarbību, vēršoties pret terorismu, radikalizāciju un nelegālo migrāciju. Lai novērstu šo problēmu cēloņus, Latvija uzskata, ka ES dienvidu kaimiņu reģionā ir svarīgi veicināt ekonomiskās reformas, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, izglītību un jauniešu nodarbinātību”. Man ir jautājums: kādēļ Latvijas ārpolitikas uzdevumos ietilpst minētās darbības, lai stabilizētu situāciju Eiropas Savienības dienvidu kaimiņu reģionā, bet šīs pašas metodes valdība neuzskata par iespējamu īstenot tepat, pie sevis, Latvijā?
Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
A.Elksniņš. Es palūgtu vēl piecas minūtes.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Ir iebildumi? Tātad nav iebildumu.
Turpinām debates.
A.Elksniņš. Sanāk tā, ka Latvijas valdības realizētā ārpolitika un kārtējās, tā teikt, viedās runas būtiski atšķiras no reāliem darbiem tepat Latvijā.
Tāpat ministra ziņojumā daudz tiek runāts par to, ka Latvija dienaskārtībā uzturēs jautājumus par demokrātiju un cilvēktiesībām. Latvija, kura faktiski ir likvidējusi tādu demokrātisku sabiedrības līdzdalības instrumentu kā referendums (Dep. V.Spolītis: “Nemelojiet!”) un kurā ir ieviesta kriminālatbildība par valdošās varas kritiku vai pretdarbību tai, un kura 25 gadus nevar atrisināt nepilsoņu jautājumu, un kura nolēmusi šķirot ne tikai iedzīvotājus latviešos vai krievos, bet arī pedagogus – lojālos un nelojālos, uzdrošinās apgalvot, cik centīgi tā piedalīsies cilvēktiesību stiprināšanā.
Tiešām jāatzīst – divkosība. Un rodas kauns. Rodas sajūta, ka, ņemot vērā šos manis apskatītos apsvērumus, Latvijai ir divas ārpolitikas. Es atkārtoju – divas ārpolitikas! Viena – iekšējam patēriņam, otra – ārējam. Un ārpolitiku veidojošie tēli ir ar diametrāli pretējām pamatnostādnēm.
Diemžēl ārlietu ministrs līdz šim nav spējis nosaukt nevienu taustāmu pienesumu no sava haotiskā ceļojumu plāna. Nevienu pienesumu, kas radītu kaut kādu minimālu ieguvumu, pieņemsim, Latvijas tranzīta satiksmes nozarei. Vienīgais, ko var sagatavot Ārlietu ministrija, ir jauni Planet Traveller izdevumi. Un atskaites par komandējumiem esot tik tiešām saistošas, lai vajadzētu... Un tad būtu jāpaplašina paralēli arī slepeno dokumentu saraksts.
Tur jau ir tā problēma mūsu ārlietu resorā, ka nav fokusa Ārlietu ministrijai un tāpēc Ārlietu ministrija jaucas visur un bez jebkāda sakara.
Es jums pateikšu konkrētu piemēru par tām attiecībām, kādas šajā valdībā ir starp Ārlietu ministriju un, pieņemsim, Satiksmes ministriju. Kad satiksmes ministrs ar saviem centieniem palielināt Latvijas ostās kravu apgrozījumu ierodas Ārlietu ministrijas kritizētā reģionā vai valstī, kurā mūsu, Latvijas, ārlietu ministrs ir iejaucies, viņš ir kā Sprīdītis izdedzinātā pļavā.
Valdības locekļu retorika Latvijas informatīvajā telpā un Krievijas–Ķīnas informatīvajā telpā, no kurienes mēs redzam iespējamo kravu pieplūdumu, iespējamo tautsaimniecības atdzīvināšanu un līdz ar to arī izdzīvošanas iespēju, būtiski atšķiras.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Cienījamā Saeima! Patiešām kļūst gana interesanti, lai nāktu šeit un tomēr atbildētu vēl uz vairākiem jautājumiem, kas ir izskanējuši.
Sudrabas kundze un arī Kiršteina kungs runāja par transatlantiskās tirdzniecības līgumu un tā nākotni. Es gribu teikt, ka šis jautājums tiks apspriests tuvākajās Eiropas Savienības un ASV konsultācijās – tad, kad pilnībā būs noformēta jaunā administrācija. Tāpēc šobrīd būtu pāragri spriest, vai turpināsies sarunas vai ne. Ja kāda puse atteiksies turpināt sarunas, tad sarunu nebūs; ja vienosies turpināt, tad arī šis jautājums paliks dienaskārtībā. Es gan joprojām uzskatu, ka tas būtu gan mūsu, gan ASV interesēs – veicināt brīvās tirdzniecības attīstību un noslēgt šādu līgumu.
Bites kundze un arī Elksniņa kungs (arī Zariņa kungs – nedaudz), ja mani atmiņa neviļ, šeit runāja par to, ko es gribētu nosaukt ārkārtīgi modernā vārdā, – par alternatīvajiem faktiem. Nu, nav tā, ka Latvijas valsts amatpersonas – gan prezidents, gan premjers, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan ārlietu ministrs – būtu jaukušies kādos iekšpolitiskos procesos. Taisni otrādi! Mēs visi esam skaidri pateikuši, ka respektējam tautas suverēno gribu, mēs esam skaidri atbildējuši, kāpēc mums liekas, ka Brexit nav labs Latvijai. Līdzīgi ir arī jautājumā par Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām. Es arī neredzu nekādu pretrunu tajā, ko es esmu teicis savā runā, rakstījis ziņojumā un ko šeit ir teikusi Āboltiņas kundze vai ko šeit teica Kalniņa kungs.
Mēs runājam par to, ka militāra uzbrukuma nav, bet mēs visi ļoti labi apzināmies visus hibrīdriskus un draudus. Tā ka šeit arī nejauksim lietas kopā.
Par Kanādas līgumu. Godīgi sakot, mani šī diskusija mazliet sāk jau nogurdināt. Jums ir sniegtas atbildes gan 19.oktobrī, gan 9.novembrī. Ārlietu ministrija pati neveda sarunas, jo tobrīd tā bija Ekonomikas ministrijas kompetence. Ekonomikas ministrija uzrunāja un iztaujāja uzņēmējus, un, patiesību sakot, vēlme un ieinteresētība šajā līgumā ir liela. Ja nu ir tāda vēlme, es varu, protams, skaļā balsī gari lasīt abas vēstules un atspēkot sīkāk. Bet nu nebūsim, kolēģi, tādi, kas ne pārāk labi operē ar faktiem.
Šnores kungs minēja sarunas par kultūras un vēstures vērtībām. Es varu apliecināt vēlreiz, ka šis jautājums ir starpvaldību komisijas darba kārtībā. Tieši šodien tiekas atbildīgo darba grupu vadītāji, un martā, aprīlī būs attiecīgās darba grupas sēde. Runāt, ka to varētu kaut kādā veidā iekļaut Eiropas Savienības un Krievijas dialogā, mēs nevaram, jo Eiropas Savienības un Krievijas dialoga šobrīd vienkārši nav. Tā ka mēs turpināsim šos centienus divpusēji. Taču es domāju, ka tas ir vērā ņemams priekšlikums – nākotnē, ja dialogs atsāksies, iespējams, iesaistīt arī Eiropas Savienību.
Stepaņenko kundze, es neesmu nekad teicis, ka Latvija ir pārāk maza, lai eksistētu atsevišķi. (Dep. J.Stepaņenko: “Šorīt pa radio teicāt!”) Bet te laikam nedaudz saistība ar Freidu. Jūs laikam domājat, ka Latvija ir tāda, kas nevar nekādā veidā eksistēt atsevišķi.
Kas attiecas uz Kiršteina kunga teikto, tad es arī uzskatu, ka tā nav pareiza rīcība, ka Eiropas Savienība nepiedalās Sīrijas sarunās. Bet zinu arī to, ka pagaidām Eiropas Savienībai vēl būtu iekšēji jāvienojas, lai tā būtu kā vienots spēlētājs.
Par eirozonas un Brexit ietekmi un visām šīm attiecībām varbūt labāk ir diskutēt ar finanšu ministri. Es tikai gribu aicināt: būsim uzmanīgi, operējot ar datiem! Pirmkārt, Lielbritānija vēl nav atstājusi Eiropas Savienību. Tas notiks tikai pēc diviem gadiem, un tad mēs redzēsim reālo ietekmi.
Otrkārt, ja mēs paanalizējam datus, tie ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Piemēram, šobrīd statistika rāda, ka eirozonā izaugsme šogad būšot lielāka... eirozonā kopēji. Un daudz ko nosaka arī reformas...
Zariņa kungs, korupcijas apkarošana Ukrainā mūs interesē pavisam vienkārša iemesla dēļ: tāpēc ka mums ir ļoti daudz uzņēmēju, kas šobrīd ir cietuši, un daudzos gadījumos mēs nevaram nekādā veidā palīdzēt, kamēr ir tāda sistēma, kāda ir. Tāpēc tā ir mūsu interese. Es nesākšu minēt tās bankas, tos uzņēmumus, ar kuriem mums tiešām ir problēmas tajās tiesās. Tāpēc objektīvi mēs esam gatavi šajā jomā strādāt.
Par aplikāciju. Nu, piedodiet, bet es esmu gatavs jums sniegt konsultāciju pēc šīs sēdes. Mums jau labu laiku ir aplikācija “Ceļo droši”, kuru jūs varat lejuplādēt savā mobilajā un saņemt visu informāciju. (Dep. L.Čigānes, dep. A.Loskutova un dep. O.Ē.Kalniņa aplausi.)
Par ASV un Krievijas attiecībām. Es būtu tikai par to, lai šīs attiecības uzlabotos, jo tas arī nāktu mums par labu. Taču esmu pret to, ka tas notiek uz trešo valstu rēķina, ignorējot starptautisko tiesību principus un radot kaut kādas jaunas ietekmes sfēras.
Un visbeidzot (ņemot vērā, ka laiks iztek). Godīgi sakot, Elksniņa kungs, jūsu runa ir mazliet jau ārpus laba un ļauna, un nebūtu varbūt vērts to komentēt. Varu pateikt tikai vienu: laikam tik ļoti vajag ienīst visu to, ko mēs šeit darām, un Latvijas valsti, lai lietotu šādus vārdus vai nu par bijušajiem prezidentiem, vai arī par atsevišķām lietām. Vienīgais, ko es gribu uzsvērt: bijušais prezidents – vai tā būtu Vaira Vīķe-Freiberga, vai Valdis Zatlers – neveido ārpolitiku. Tie ir tādi paši pilsoņi kā mēs (diemžēl varbūt ne gluži kā mēs – Saeimas deputāti un ministri), kuriem ir tiesības izteikties. Viņi neatspoguļo Latvijas valdības oficiālo viedokli, bet, es domāju, atsevišķām tēzēm, kas bija izskanējušas vēstulē Trampam un kas nebija nekādā veidā aizvainojošas prezidentam, bet kas skāra atsevišķus jautājumus, kuri mūs satrauc, var arī piekrist. Tā ir privātu pilsoņu iniciatīva, kas kādreiz ir ieņēmuši amatus, un pret to tā būtu jāizturas. Tāpēc es aicinu, kolēģi, tomēr darīt tā, lai...
Sēdes vadītāja. Rinkēviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
E.Rinkēvičs. Tomēr darīt tā, lai būtu skaidrība un...
Sēdes vadītāja. Jūs varat pieteikties debatēs vēlreiz – atkārtoti.
Vārds deputātam Veiko Spolītim. (Dep. A.Kaimiņš: “Veiko, aiziet!”)
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!
Vēlos pateikties diplomātiskajam korpusam, kurš tradicionāli kuplā skaitā šodien pagodināja mūs ar savu klātbūtni. (Dep. A.Kaimiņš: “Naudu atdod!”) Pateicos Latvijas diplomātiem par neizsīkstošo darbu, kurš tika atspoguļots ārlietu ministra ziņojumā.
Vēlos pateikties Latvijas karavīriem, kuri piedalās NATO un Eiropas Savienības militārajās misijās – no Somālijas krastiem Indijas okeānā līdz Hindukušam Afganistānā. (Dep. A.Kaimiņš: “Veiko, atdod naudu!”)
Visbeidzot vēlos pateikties NATO, sabiedroto valstu karavīriem, kuri sargā debesis virs Baltijas valstīm un stiprina Latvijas sabiedrības vēlmi stāvēt par pamatvērtībām, kuras vieno transatlantiskās drošības kopienu.
Kā jau ārlietu ministrs minēja, 2016.gadā starptautiskās politikas struktūra ir mainījusies, un to ir apstiprinājuši arī tādi ASV starptautisko attiecību pētnieki kā Kenets Valcs, Frensiss Fukujama, Čārlzs Kupčans, kā arī VFR ārlietu ministrs un topošais Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeijers. (Dep. A.Kaimiņš: “Spolīša kungs, 16 tūkstoši eiro!”)
Kāda būs 2017.gada ārpolitikā vide – tas ir atklāts jautājums, kā to secināja vairākums šodienas debatētāju. (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks!”)
Lai arī diskutabli mediji uzkuļ neracionālas bailes par nākotnes notikumiem pasaulē, skaidrs ir viens – piemēram, globālā sasilšana ir ANO līmenī apstiprināts zinātnisks fakts. Fakts ir arī terorisma izplatība pasaulē. Tāpēc, mācoties no Džordža Buša (jaunākā) kļūdainās cīņas pret islāma fundamentālismu, būtu uzmanīgi jāseko jaunās ASV administrācijas skaļajiem paziņojumiem par Da’esh iznīcināšanu, kuriem liekulīgi ir piebalsojusi Krievija, vēloties sevišķu ANO mandātu cīņā pret terorismu.
Jāpiekrīt Senekas pirms 2000 gadiem izteiktajai atziņai: mums nav iespēju mainīt lietas, par kurām lemj par mums augstākie. Tāpēc uzticos Latvijas diplomātiem, kas aizstāv Latvijas intereses, un uzskatu, ka mūsu spēkos ir pievērsties mūsu mājasdarbiem.
Šobrīd vēlos pievērsties tikai diviem mūsu mājasdarbiem – sadarbībai Baltijas valstu starpā un drošības politikai, kura pēc definīcijas mums ir daudzpusēja, gan izglītojot virsniecību Baltijas Aizsardzības koledžā Tērbatā, gan nodrošinot ar Lietuvu vienotu kuģu eskadru BALTRON, gan kopīgi rūpējoties par Baltijas gaisa telpas aizsardzību BALTNET sistēmas ietvaros, gan arī sadarbojoties NATO.
Pirmkārt. Baltijas valstu sadarbība ir tradicionāli cieša. Kopš Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un kopš kļuvām par OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, Latvijas ārpolitika ir kļuvusi pašpārliecināta. Tāpēc iesaku izvirzīt ambiciozākus mērķus mūsu infrastruktūras un drošības politikas integrācijai Baltijā.
Latvijas ārpolitikas veidotājiem savu palīdzību ierasti sniedz nevalstiskais sektors. Tāpēc, domājot par Latvijas simtgadi, būtu lietderīgi apsvērt Baltijas fonda izveidi, kuru atbalsta triju Baltijas valstu domnīcas kopējā vēstulē Saeimai, Seimam un Riigikogu. Sekojot 2000.gadā izveidotā Višegradas fonda piemēram, nākotnē izveidotais Baltijas fonds ar neatkarīga un rotējoša sekretariāta palīdzību varētu veikt tik nepieciešamo Baltijas pētniecības darbu, kurš šobrīd ir nepietiekams.
Otrkārt. Baltijas valstu militārajā sadarbībā joprojām ir objektīvas nepilnības. Paldies tiem 87 Saeimas deputātiem, kuri vienbalsīgi nolēma par to, lai mūsu aizsardzības izdevumi 2018.gadā sasniegtu divus procentus no IKP. Tomēr Lietuva ir izteikusi vēlmi sasniegt 2,5 procentus no IKP 2020.gadā, un Igaunijā šobrīd ir aizsākušās diskusijas par to, ka šodienas līmeni, kas ir 2,16 procenti no IKP, aizsardzībai varētu pacelt vismaz līdz 2,5 procentiem.
NATO uzņemošās valsts pienākumiem mēs šobrīd investējam 67 miljonus eiro, tā ir summa, kura daļēji tiek atņemta NBS attīstībai, kā to nosaka 2016.gadā pieņemtā mūsu valsts aizsardzības koncepcija un koriģētais 2012.–2024.gada NBS attīstības plāns. Tas nozīmē – lai plānveidīgi attīstītu mūsu bruņoto spēku spējas un pienācīgi uzņemtu Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu un no Višegradas valstu un Eiropas Savienības Kaujas grupas – Slovākijas karavīrus, mums ir skaidri jāpasaka Latvijas sabiedrībai, ka ar diviem procentiem no IKP aizsardzībai nepietiks.
Par izdevumu palielināšanu par 140 miljoniem eiro sabiedrībā būtu jānotiek diskusijai, padarot valsts pārvaldes aparātu efektīvāku un dažām nozarēm gatavojoties savilkt jostas Latvijas aizsardzības vārdā.
Mūsu kaimiņš uz austrumiem no Zilupes ir pārvērties par kvazifašistisku režīmu (Dep. A.Kaimiņš: “Kaimiņš tev saka: atdod naudu!”), kā to atzīst gan pašas Krievijas, gan Rietumu analītiķi. Totālas aizsardzības koncepcija pastāv Somijā un valstīs ar obligāto militāro dienestu, un mani gandarī, ka NBS ietvaros notiek ne tikai diskusijas par totālo aizsardzību, bet šogad aizsāksies (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) to valsts pilsoņu militārā apmācība Latvijā, kuri to vēlēsies brīvprātīgi. Un tas viss papildus Zemessardzei!
Brīvprātīgais darbs 2017.gadā būs svarīgs ne tikai valsts aizsardzībai, bet arī spējai ar Eiropas Savienības dalībvalstu līdzpilsoņiem Romas līguma 60.gadadienā rast jaunu ietvaru, iespējams, jaunam Eiropas konventam, jo, tikai sadarbojoties ar saviem Eiropas un transatlantiskās drošības kopienas likteņa biedriem, kolēģi, spēsim izzēģelēt arī šajos starptautiskās politikas vētras laikos.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Mēs varam turpināt debates. Vai, Rubika kungs, jums pietiktu debatēm ar septiņām minūtēm?
Tātad debates tiek turpinātas.
Vārds deputātam Raimondam Rubikam.
R.Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, dāmas un kungi!
Gribu pateikt paldies ministra kungam par ziņojumu, kurā mūsu Ārlietu ministrija izskatās pēc tāda supermena – gan pasauli no teroristiem glābj, gan britiem māca, kā viņiem Brexit uzvesties, gan amerikāņus pamāca, kāds prezidents viņiem ir vajadzīgs.
Tikai nav atbildes uz jautājumu, kas interesē visus mūsu valsts iedzīvotājus, – kādu labumu Latvijas ekonomikai un tautai ir devušas šīs darbības? Cik naudas ienāca budžetā un cik tās ir pazaudēts Ārlietu ministrijas darbības dēļ?
Domāju, ka šos skaitļus neviens nenosauks.
Skaidrs, ka mūsu valstij ir savi pienākumi ārpolitikā, kuri ir saistīti ar tās dalību ES un NATO un kuru dēļ nav iespējas atteikties no dalības daudzās akcijās, ko atbalsta citas dalībvalstis, bet tas nenozīmē, ka nevajag cīnīties par savas valsts ekonomiskajām interesēm.
Taču mēs regulāri redzam, kā daudzi politiķi skrien pa priekšu “Eiropas vilcienam”, demonstrējot savu “nelokāmo” pozīciju, piemēram, sankciju jautājumos. Rezultātā veseli reģioni un nozares izjūt nopietnas problēmas un zaudējumus vairāku desmitu vai pat simtu miljonu eiro apjomā.
Saprotams, ka pastāv objektīvi un no Latvijas neatkarīgi ārējie apstākļi – tādi kā pasaules ekonomiskā krīze un tā tālāk. Uz šī fona vēl jo vairāk nav saprotams, kāpēc vajag tik aktīvi un agresīvi atbalstīt visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.
Taču no nesenās vēstures zināms, ka jebkuras ekonomiskās sankcijas nevienam nav devušas vēlamo rezultātu, drīzāk tieši otrādi. Atcerēsimies vismaz Kubas un Baltkrievijas piemēru.
Bet kas notiek pie mums? Lauksaimniecība, zivju pārstrādes nozare un citas nozares grimst, zaudējot galvenos noieta tirgus. Daudzi uzņēmumi bankrotē, cilvēki vienkārši aizbrauc uz citām valstīm. Bet mums ir jāatbalsta sankcijas, pat izgudrojot jaunas.
Pierasta jau kļuvusi šāda situācija: viena ministrija dara visu iespējamo, lai parādītu mūsu valsti kā ērtu un drošu vietu investīcijām, bet cita tajā pašā laikā visos līmeņos paziņo par drīzu un neizbēgamu militāro konfliktu Latvijas teritorijā, un ar Ārlietu ministrijas klusu atbalstu tiek demonstrētas filmas, kurās ārzemju militārās vienības ieņem Latvijas teritorijas daļas, bet reālu militāro mācību laikā (pēc scenārija) separātistu reģions ir nosaukts “Latgale”.
Par kādām investīcijām var būt runa? Kurš investors ieguldīs naudu piefrontes zonā?
Pēc manām domām, Ārlietu ministrijai ir jābūt daudz pragmatiskākai. Tās uzdevums ir darīt visu, lai mūsu valsts dzīvotu mierā ar visiem saviem kaimiņiem, lai kādi viņi arī būtu. Ir jārada labvēlīgi apstākļi sadarbībai un tirdzniecībai gan ar viņiem, gan ar visiem citiem. Kā pauž viena austrumu gudrība – pat slikta tirdzniecība ir daudz labāka nekā vislabākais karš.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Tātad debates atsāksim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti. (Starpsaucieni.)
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Rihards Kols... ir, Armands Krauze, Vilnis Ķirsis... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Artis Rasmanis, Mārtiņš Šics, Juris Šulcs... ir, Jānis Trupovnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien! (Starpsauciens: “Labdien!”)
Pilnībā piekrītu ārlietu ministram, ka valsts un iedzīvotāju labklājība ir primārais Ārlietu ministrijas uzdevums – tāpat kā visas valsts pārvaldes primārais uzdevums ir atbildīgs darbs tautsaimniecības un ekonomikas attīstībai. Taču atskaitē šodien nedzirdēju nevienu konkrētu skaitli vai faktu, cik efektīvi Ārlietu ministrijas aparāts ir izmantots valsts un iedzīvotāju labklājības celšanai.
Kāpēc mani tas uztrauc? (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc?”) Tāpēc, ka 70 procenti iedzīvotāju neuzticas Saeimai – mums. Trīs procenti vēlas pat nolinčot mūs, vaino deputātus viņu dzīves zemajā labklājībā. Tāpēc es lūdzu Ārlietu ministrijas darbiniekus 2017.gadā veikt savu darbu tā, lai mani un citus deputātus nenodotu linča tiesai.
Nākamais jautājums ir tas, ko dažreiz arī Ārlietu ministrija uzsver, – drošība.
Ir tāds teiciens: Dievs sargā tos, kuri paši sargājas. Un otrs teiciens: slīcēja glābšana ir paša slīcēja roku darbs.
Latvijas vēsture parāda, ka Otrajā pasaules karā neviens līgums nenodrošināja Latvijas drošību. (Dep. A.Lejiņš: “Mums nebija neviena līguma!”) Arī Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas drošību nenodrošināja līgumi. Somija pati aizstāvēja savu drošību. (Dep. A.Lejiņš: “Nebija līgumu!”) Jā!
Nākamais. Man ir liels lūgums Ārlietu ministrijai – 2017.gadā ievērot labas pārvaldības principus. Un atskaiti par padarīto balstīt uz rīcības plānu, kā sasniegt stratēģiskus mērķus. Atskaitīties, kuru plāna punktu ir izdevies sasniegt, kuru – nav un kāpēc – nav. Lai atskaite nebūtu vienkārši parunāšanās par ārlietām! Dažreiz Lejiņa kungs mani kritizē, ka tas, ko es saku, esot bla, bla, bla...
Tāpat lūgums 2017.gada atskaitē norādīt, cik efektīva ir katra Ārlietu ministrijas budžetā ieguldītā eiro atdeve tautsaimniecības veicināšanai. Mans personisks uzskats: ja mēs ieguldām Ārlietu ministrijā 100 miljonus, tad Ārlietu ministrijas darbībai ir jānodrošina vismaz 200 miljonu ieņēmumi budžetā.
Un pēdējais aicinājums, ar ko es vēršos pie Ārlietu ministrijas, – ar cieņu izturēsimies pret jauno ASV prezidentu Trampa kungu! Ticu, ka viņš pārtrauks Krievijas un ASV pretimstāvēšanu, no kuras ir būtiski cietusi mūsu tautsaimniecība un ekonomika.
Paldies. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu tā – četras balles!”)
Sēdes vadītāja. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam.
J.Eglīts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Labdien, godājamā Saeima! Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Ir jāpiekrīt Kola kungam par to, ka šis dokuments šogad ir sagatavots kvalitatīvs, bet līdz izcilam tam trūkst vienas sadaļas, par kuru tad es šodien gribu bilst kādu vārdu, proti, par klimata pārmaiņu politikas jautājumu aktualitāti.
Pagājušā gada 4.novembrī stājās spēkā 2015.gada decembrī Parīzē pieņemtā vēsturiskā globālā vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Starptautiska līguma stāšanās spēkā mazāk nekā viena gada laikā pēc tā pieņemšanas ir uzskatāma par vēsturisku panākumu un signālu klimata pārmaiņu ierobežošanas nozīmei.
Klimata pārmaiņu radītā ietekme uz visu pasaules valstu tautsaimniecībām šodien ir nenoliedzams fakts. Tāpēc gan nacionālā, gan globālā līmenī arī mums ir jārīkojas, lai ierobežotu klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi.
Līdz šim Parīzes nolīgumu jau ratificējušas 126 valstis, to skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Savienības vārdā Parīzes nolīgums tika ratificēts jau 2016 gada 5.oktobrī.
Arī Latvija ir uzsākusi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma ratifikāciju, un es ceru, ka šodien tas tiks atbalstīts pirmajā lasījumā.
2017.gadā starptautiskajā līmenī turpināsies darbs pie Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumu tehniskās izstrādes un gatavošanās 2018.gadam, kad plānotas visu valstu sarunas par iespējām paaugstināt līdzšinējās ambīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.
Būtisks darbs 2017.gadā klimata politikas jomā norisināsies arī Eiropas Savienības līmenī. Paredzēts noslēgt darbu pie mērķa līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un sadalīt emisijas kvotas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir sevišķi nozīmīgs jautājums, jo mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmēs pilnīgi visas Latvijas tautsaimniecības nozares. Protams, Latvijai ir būtiski panākt pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.
Vienlīdz būtiski ir noslēgt darbu pie Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformas. Tāpēc arī mēs turpināsim darbu, lai saglabātu Latvijas komersantiem iespējami labvēlīgākus nosacījumus Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformā.
Tāpat ir jāpanāk būtisks progress Enerģētikas savienības ieviešanā, kuras viena no dimensijām ir visaptveroša tautsaimniecības dekarbonizācija. Enerģētikas savienības pārvaldības regulas projekts noteiks turpmāko politikas plānošanas ietvaru enerģētikas un klimata jautājumos.
Latvijai ir jāpanāk, lai Enerģētikas savienības pārvaldības regulā paredzētais enerģētikas un klimata jomu pārvaldības mehānisms tiktu izveidots reāli izpildāms.
Ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu klimata aspektu adekvātu integrāciju jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības turpmāko finansējuma periodu plānošanu.
Visi šie uzskaitītie jautājumi ir ļoti svarīgi Latvijai, un ir būtiski to virzībā aizstāvēt savas valsts intereses.
Mums ir jāapzinās, ka šo interešu īstenošanai būs nepieciešams visu Latvijā iesaistīto institūciju, tai skaitā ministriju, aktīvs un saskaņots darbs ar Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu pārstāvjiem.
Turklāt šim darbam primāri ir jābūt saskaņotam nacionālā līmenī, jo klimata politika skar pilnīgi visas tautsaimniecības nozares un tādējādi lielā mērā tieši no tautsaimniecības nozaru politikām un pasākumiem, sevišķi enerģētikas, transporta un lauksaimniecības nozaru politikas, ir atkarīga Latvijai saistošo klimata mērķu sasniegšana.
Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad kāda nozare, rīkojoties savā jomā, radītu papildu slogu klimata mērķu sasniegšanā citās nozarēs. Vienlaikus, protams, klimata mērķu izpildes nodrošināšanā visbūtiskākais ieguldījums būtu sagaidāms no tām nozarēm, kurās tas prasa salīdzinoši vismazākos resursus. Un vēlreiz vēlos uzsvērt, ka klimata mērķu izpilde ir vērsta uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, proti, tā nozīmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, nevis tās bremzēšanu.
Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka 2017.gadā klimata politikas jomā saskarsimies ar jaunu izaicinājumu – taps skaidra ASV jaunās administrācijas nostāja klimata politikas jautājumos.
Līdz šim Latvija, tāpat kā visa Eiropas Savienība, ir aktīvi strādājusi, lai starptautiskajā līmenī aizstāvētu savas intereses, un plānojam to darīt arī turpmāk. Taču šis darbs rezultātus dos tikai tad, ja spēsim rīkoties koordinēti un saskaņoti visos valsts līmeņos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).
Labdien, dāmas un kungi! Ministra kungs! Nāku šai tribīnē kā Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupas vadītājs.
No šodien teiktajām runām faktiski tikai vienā es dzirdēju atbalstu Gruzijai. Ministra kungs savas runas divdesmitajā minūtē pieminēja, ka Gruzija mums ir partnere, un izteica cerību, ka Gruzijai veiksies ar bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropu.
Kolēģi! Draudzību praksē pārbauda nevis svētkos, bet grūtībās, un šodien ir īstais brīdis, kad mēs varam pārbaudīt, cik ļoti mēs esam gatavi vārdus atbalstīt ar darbiem. Kādēļ es to saku? Tādēļ, ka 2.februārī Eiropas Parlamentā būs balsojums par bezvīzu režīmu. Pēc tam, 14. un 22.februārī, būs virkne tehnisku lietu, balsojumu, un 28.februārī būs balsojums Eiropas Padomē.
Pirms vairāk nekā gada Gruzija pirmoreiz mēģināja panākt bezvīzu režīmu. Tad Vācija iestājās pret, apgalvojot, ka Gruzija ir zināms drauds, teiksim, no kriminālās situācijas skatpunkta, – ka daudzi gruzīni izdarot Vācijā noziegumus. Kad paskatījās statistiku, tad izrādījās, ka tas ir mazāk par vienu procentu, turpretī Lietuva, Polija, Grieķija un citas valstis ir ar stipri lielākiem šiem procentiem. Tos secinājumus bez konkrētas motivācijas izsvieda vienkārši politisku iemeslu dēļ un izmeta ārā šo procesu. Tagad tuvojas 2.februāris, 28.februāris. Ir zināmas bažas par to, ka citas valstis, Eiropas lielās valstis, kurās pie varas raujas populisti, varētu atkal rīkoties līdzīgi. Kādēļ es to stāstu? Tādēļ, ka, manuprāt, mums ir īstais brīdis, kad mēs varētu ieguldīt visus savus spēkus... Paldies ministrijai par to, ka līdz šim arī Eiropas gaiteņos ministrijas pārstāvji, diplomāti ir ļoti atbalstījuši Gruzijas centienus, bet tagad gan diplomāti, gan mūsu deputāti, kas ir Eiropas Parlamentā, varētu sasprindzināt, kā saka, visus savus spēkus, būt uzmanīgi un līdz šiem datumiem piestrādāt... gan ar oficiālām, gan ar privātām iniciatīvām pierunāt un panākt, lai tik tiešām tas balsojums būtu pozitīvs. Tas mums ir būtiski, bet vēl būtiskāk tas ir Gruzijai. Un paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ. Proti, uz pēdējām vēlēšanām bija virkne populistisku partiju arī Gruzijā, kuras nāca un teica vēlētājiem sekojošo: “Jums solīja Eiropas Savienību – neiedeva. Čiks vien sanāca! Jums solīja NATO – neiedeva. Čiks vien sanāca! Jums solīja bezvīzu režīmu – čiks vien sanāca.” Vai vienīgais, ko Gruzijas tauta dabūs no Eiropas Savienības, būs mainīta attieksme minoritāšu jautājumos? Tāds uzstādījums vēlēšanās tiešām bija vienai no bijušajām Gruzijas līderēm.
Ja Gruzijai nesanāks, būs liela vilšanās, būs nepiepildītas cerības, un ir pamats domāt, ka tauta – nevis politiķi, bet tauta! – arvien vairāk sāks skatīties Krievijas virzienā. Tas mums noteikti nav vajadzīgs.
Otra lieta, kas arī ir būtiska. Ministrs savā runā pieminēja gan Baltkrieviju, gan Armēniju, gan Azerbaidžānu. Šīs valstis skatās, kā Gruzijai veicas ar bezvīzu režīma saņemšanu, un noteikti izdarīs secinājumus – vai tuvoties Eiropai vai tomēr Krievijai. Līdz ar to, manuprāt, šis ir īstais brīdis, kad visiem saspringt un izdarīt gan oficiālus, gan privāta rakstura darbus, lai pierunātu, lai ietekmētu, cik nu tas ir mūsu spēkos, pozitīva lēmuma pieņemšanu.
Paldies, kolēģi. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Saprotu, ka visi jau esam, tā teikt, “uzpumpēti” ar dažādām ārpolitikas tēmām. Līdz ar to es centīšos iekļauties piecās minūtēs, kad tās sāks skaitīt. Šobrīd tās nav sāktas skaitīt, droši vien es varu runāt ilgi...
Dāmas un kungi! Es gribu parunāt par to ārpolitikas daļu, kas visvairāk saistās ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas valstī. Es gribu nedaudz pieskarties Krievijas jautājumam.
Lai nav pārpratumu, uzreiz gribu teikt, ka es patiešām nosodu Krimas okupāciju, aneksiju, dažādus citus starptautisko normu pārkāpumus no Krievijas Federācijas puses. Es nosodu Krievijas atklāto vai slēpto atbalstu karadarbībai Ukrainas austrumos. Es arī nosodu Zaļo un Zemnieku savienības atsevišķu ministru neoficiālās sarunas ar atsevišķām Krievijas amatpersonām. Cik es saprotu, tas nebija saskaņots ar ārlietu dienestu.
Katrā ziņā, kopumā runājot, es atbalstu to, ka Latvijas un citu mūsu sabiedroto valstu paustā pozīcija ir vienāda attiecībās ar Krievijas Federācijas oficiālo administrāciju. Un arī sankcijas, par kurām runāja Rubika kungs, es domāju, mums ir jāatbalsta, jo... Vēlreiz atgādināšu, ka šīs sankcijas ir tikai pret konkrētiem vārdiem, uzvārdiem, ja tā var teikt, nevis tautsaimniecības jomā. Tautsaimniecības jomā un ekonomikas jomā šīs sankcijas Krievijas puse ir pati sev uzlikusi.
Taču, ja mēs skatāmies uz visiem šiem vēstījumiem, kas ir un kas bija arī šodien debatēs, tad tie par Krieviju pārsvarā ir negatīvi: kiberkarš, draudi, militārās mācības, iespējamais vai neiespējamais militārais iebrukums, tā pati, protams, Ukraina, Krima, propaganda. Arī ziņojumā pamatā ir tieši šis vēstījums. Labi, ka man izdevās atrast burtiski pusotru rindkopiņu, kur ir par kaut kādām konkrētām lietām minēts. Tur ir par faktisko sadarbību – par robežas demarkācijas komisijas darbu, par sadarbību transporta, robežapsardzības, muitas un citās jomās. Un tad atkal ir tas pats kods, ko es tikko pieminēju: kiberkarš, propaganda, Krievija, kas ir mūsu bezmaz vai ienaidnieks Nr.1, un tā tālāk, un tā joprojām.
Un pašās, pašās beigās ir viens teikums, ka vienlaikus tiks pievērsta uzmanība sadarbībai ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un nevalstisko sektoru. Manuprāt, šo teikumu varētu un vajadzētu nedaudz paplašināt – vismaz līdz vienai rindkopai! – nākamā gada šādā pašā ārlietu ziņojumā.
Es domāju, ka arī Saeima var palīdzēt, kā jau teicu, sadarbības veicināšanai ar Krievijas pilsonisko sabiedrību. Pretējā gadījumā, ja mēs liekam tikai šos negatīvos vēstījumus, mēs pēc būtības kļūstam par tādu spoguli, kas arī Krievijas pašreizējai administrācijai nāk par labu, jo arī Krievijas masu medijos nepārtraukti tiek uzturēta un uzkurināta doma, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret Krieviju, ka Krievija nu ir tā vienīgā valsts, kas cīnās par dažādām tikumiskām vērtībām, un tā tālāk. Es domāju, ka mums nevajag dot šīs patronas, ja tā var izteikties, propagandas kara cīnītājiem.
Gribu atgādināt, ka šī pilsoniskā sabiedrība Krievijā un ārpus tās ir pietiekami aktīva. Šodien ne reizi netika pieminēts Hodorkovska kungs un viņa dibinātais un, cik es saprotu, arī vadītais projekts “Otkritaja Rossija” (kas tulkojumā nozīmē – atvērtā, atklātā jeb caurskatāmā Krievija). Arī Vladimirs Kara-Murza, kurš bija pirms kāda laika tepat Latvijā, Rīgā, akcentēja svarīgu domu, kuru aicinu arī jūs likt, tā teikt, aiz auss, – ka Krievija nav tikai Putins... un Putins nav visa Krievija. Tāpat kā Latvija nav tikai Kučinskis, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis nav viens vai otrs politiķis, kurš vieniem patīk, otriem nepatīk.
Starp citu, par Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm runājot, – es pats esmu bijis abās valstīs (Starpsauciens: “Ooo!”), esmu saticis ļoti daudz cilvēku gan vienā, gan otrā. Es domāju, mums katram būtu interesanti aprunāties ar tiem cilvēkiem, un katrs no viņiem bija pietiekami drosmīgs arī pateikt kritiku par attiecīgās valsts vadību.
Piedodiet, piecās minūtēs es neiekļaušos. (Starpsaucieni.) Līdz ar to es mēģināšu pabeigt domu – vismaz to dēļ, kuri vēl klausās, jo būtībā, kā jau var noprast, jūs visi esat noguruši.
Šis kods, kuru mēs visu laiku liekam mūsu valstī dzīvojošajos krievos jeb krievvalodīgajos, – ka Krievija ir drauds, ka ir kiberuzbrukuma briesmas, ka Krima ir okupēta un tā tālāk, un tā joprojām, – šis kods, es domāju, vienā brīdī kādam krieviski runājošam cilvēkam, kurš varbūt ir ļoti tolerants pret Latvijas kultūrvidi, kurš māk latviešu valodu... Iespējams, viņš runā ar saviem bērniem latviski, taču kaut kādā brīdī, man šķiet, viņš var sākt domāt tā: “Paga, paga, paga! Ja visapkārt informācija ir tāda, ka Krievija ir drauds, tad varbūt es arī neesmu īsti uzticams Latvijas valstij? Varbūt arī es, krieviski runājošais, varu potenciāli kļūt par kaut kādu draudu valstij, kurā dzīvoju?”
Kā mēs zinām, arī daudzi latvieši, kas dzīvo ārzemēs, nav šeit dzimuši, daudzi no viņiem varbūt nekad nav bijuši Latvijā, bet, protams, viņi saista sevi ar Latviju un latviešu valodas kultūrtelpu. Līdz ar to es domāju, ka tos cilvēkus, kuri sevi saista ar krievu valodu, ar krievu valodas kultūrtelpu, mums nevajag uzreiz ieprogrammēt, tā teikt, naidīgi arī pret tiem cilvēkiem... arī pret Latvijas valsts pirmajām personām, kas pārsvarā (90 procentos gadījumu) izsakās negatīvi par Krievijā notiekošo.
Starp citu, šodien neviens runātājs nepieminēja to, ka Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass ir izteicis domu, ka vajadzētu dot pilsonību tiem cilvēkiem, kas ir nodzīvojuši vismaz 25 gadus Igaunijā. Es saprotu, ka tur būs ļoti plašas diskusijas, un es pats personīgi neatbalstu šādu ideju attiecībā uz Latviju, taču tas tikai vēlreiz parāda to, ko es arī mēģinu jums visiem izstāstīt savas runas laikā, – ka krieviski runājoši cilvēki jeb krievvalodīgie, krievi un citu tautību pārstāvji, dzīvo gan Igaunijā, gan Latvijā un mums jāmēģina ar viņiem sadarboties. Šie cilvēki arī var dot pienesumu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
Līdz ar to es aicinu, kā jau teicu pašā sākumā, turēt stingri šo savu pozīciju un to skaidrot mūsu sabiedrotajiem gan NATO, gan Eiropas Savienībā, un šo pozīciju turēt kopīgu attiecībā uz pašreizējo Krievijas Federācijas vadību un tās lēmumiem, kuri aizvien biežāk nonāk pretrunā ar starptautiskajām normām. Un reizē es aicinu arī neatlaidīgi atkārtot, ka mēs patiešām vēlamies atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Es vēlētos lūgt apvienot abus laikus. (Dep. A.Kaimiņš: “Protams, Jāni! Bet protams!”)
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Vucāns apvieno abus debašu laikus? Iebildumu nav. Lūdzu!
J.Vucāns. Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Ļoti cienītās deputātes un godātie deputāti! Cienījamie klātesošie!
Vēlos šodien, šajās ārpolitikas debatēs, runāt par Latvijas ārpolitikas parlamentāro dimensiju mūsu, Baltijas jūras, reģionā savā skatījumā – kā Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs.
Ārlietu ministra ziņojuma sadaļā “Sadarbība Ziemeļeiropā un Baltijas jūras reģionā” ir teikts (citēju): “2016.gads ir bijis Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības gads Latvijas diplomātijā, kura laikā Latvija īstenoja vadošu lomu nozīmīgos reģionālās sadarbības formātos. Latvija prezidēja Baltijas Ministru padomē, koordinēja Baltijas un Ziemeļvalstu neformālās sadarbības formāta NB8 darbību. Vienlaikus Latvijai prezidējot Baltijas Asamblejā un Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, tika nodrošināta lielāka sinerģija starp sadarbību parlamentārajā un izpildvaras līmenī.” (Citāta beigas.)
Es vēlos uzsvērt šīs sinerģijas nozīmi sekmīgas mūsu valsts ārpolitikas īstenošanā un jo īpaši – Baltijas jūras reģionā.
Divi Latvijai nozīmīgākie parlamentārās sadarbības formāti Baltijas jūras reģionā ir Baltijas Asambleja un Baltijas jūras parlamentārā konference. Abas šīs institūcijas 2016.gadā atskatījās uz veikumu 25 savas darbības gados, un abās šajās institūcijās šis darbības pārskats un turpmākās darbības plānu nospraušana notika, prezidējot Latvijai.
Šīs prezidentūras īstenoja Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija.
Latvijas parlamentam kopumā, un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijai jo īpaši, prezidentūra Baltijas Asamblejā un Baltijas jūras parlamentārajā konferencē vienlaikus bija gan pagodinājums, gan arī iespēja noteikt sadarbības dienaskārtību. Izvērtējot šo abu prezidentūru laikā paveikto, – manuprāt, neskatoties uz šodien no šīs tribīnes izskanējušo kritiku attiecībā uz sadarbību Baltijas reģionā, esam tomēr daudz padarījuši.
Kolēģi! Tieši pirms gada – līdzīgās ārpolitikas debatēs –, iepazīstinot jūs ar Latvijas prezidentūras prioritātēm Baltijas Asamblejā 2016.gadā un rīcības programmas galvenajiem akcentiem, es sacīju, ka Latvijas prezidentūras mērķis Baltijas Asamblejā būs panākt aizvien iekļaujošāku un saskaņotāku politiku starp Baltijas valstu parlamentiem un izpildvarām, lai stiprinātu reģiona izaugsmi un stabilitāti Baltijas valstu iedzīvotāju interesēs.
Izvērtējot sadarbību ne tikai ar Latvijas izpildvaru, bet arī citu Baltijas valstu izpildvarām, jāatzīst, ka mēs esam spējuši stiprināt ciešāku koordinācijas tīklu ar Baltijas Ministru padomi, strādājot tiešām spēcīgā tandēmā.
Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā spēra vēl dažus papildu soļus, lai stiprinātu sadarbību ar izpildvaras pīlāru. Līdztekus sadarbībai Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes komiteju un prezidija līmenī Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā organizēja regulāras tikšanās ar Latvijas nozaru ministriem un ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādus ar praktisko partnerību un kopīgo projektu īstenošanu saistītus jautājumus. 2016.gada septembrī mēs tikāmies arī ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, lai pārrunātu Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē īstenošanas progresu un sadarbību starp šīm divām institūcijām.
Balstoties uz Latvijas delegācijas iedibināto pieeju, mēs esam aicinājuši arī mūsu igauņu un lietuviešu kolēģus nacionālo delegāciju ietvaros stiprināt sadarbību ar Baltijas Ministru padomi. Ja mēs paši būsim aktīvi un uzstājīgi, pārraugot Baltijas Asamblejas rekomendāciju īstenošanu, mēs spēsim pārvērst mūsu lēmumus praktiskos projektos, jo no mums jau sagaida nevis politiskās deklarācijas, bet praktisku sadarbību.
Tagad par konkrētām lietām. Latvijas prezidentūras ietvaros Baltijas valstu sadarbībā ir gan veiksmes, gan neveiksmes stāsti. Es nevēlos apgalvot, ka Baltijas valstu sadarbība notiek bez aizķeršanās, tomēr samērā bieži ēnā paliek praktiski īstenotais. Vēlos sākt ar pozitīvajiem piemēriem.
2016.gadā mēs ļoti veiksmīgi koordinējām ciešāku Baltijas valstu robežsardzes sadarbību, kas bija īpaši svarīgi migrācijas un bēgļu krīzes ietvaros.
Kopā aizsākām darbu pie Eiropas vērtību stiprināšanas Baltijas informatīvajā telpā, pie stratēģiskās komunikācijas un mediju stiprināšanas reģionā.
Kopīgi izskatījām jautājumus par hibrīdapdraudējumu novēršanu, par NATO un ES stratēģisko kursu, sadarbības stiprināšanu aizsardzības un drošības jomā.
Kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajām amatpersonām turpinājām darbu pie sadarbības stiprināšanas izglītības un pētniecības jomā, īpaši fokusējoties uz Baltic Bonus programmu, uz trīspusējo līgumu par akadēmisko grādu un profesionālās izglītības diplomu automātisku savstarpējo atzīšanu un uz kopīgām izglītības mārketinga stratēģijām.
Ļoti mērķtiecīgi sniedzām atbalstu Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm.
Kopīgi turpinājām koordinēt likumdošanu un likvidēt sadarbības šķēršļus veiksmīgai ēnu ekonomikas un nodokļu krāpniecības apkarošanai Baltijas reģionā.
Turpinājām parlamentāro spiedienu attiecībā uz kopīgajiem medikamentu iepirkumiem. Šobrīd šajā jomā galvenais darbs jau notiek izpildvaru līmenī, taču mēs turpināsim parlamentāro uzraudzību.
Tomēr ne visās jomās mūsu sadarbība ir bijusi tik veiksmīga.
Jo īpaši saistībā ar Rail Baltica projektu publiskajā telpā gada laikā izskanēja spēcīga kritika par Baltijas valstu sadarbību. Baltijas Asambleja nenogurstoši ir atgādinājusi par Rail Baltica nozīmību mūsu reģionam. Baltijas Asamblejas vārdā varu apgalvot, ka turpināsim aktīvi uzraudzīt šā projekta virzību – līdz pat stabilas vilcienu kustības nodrošināšanai šā projekta ietvaros.
Vēlos uzsvērt, ka ārkārtīgi nozīmīgs ir atklātas un godīgas savstarpējās komunikācijas process starp trijām Baltijas valstīm. Baltijas Asamblejas vārdā vēlreiz un vēlreiz vēlos uzsvērt, ka īstermiņa intereses, nespēja atklāti runāt un vienoties nedrīkst apdraudēt Rail Baltica projektu, kas ir uz nākotni orientēts projekts.
Vēl šo pirmdien, 23.janvārī, Baltijas Asamblejas Prezidijs nosūtīja pieprasījumu Lietuvas premjerministram attiecībā uz viņa nesenajiem izteikumiem par iespējamo Lietuvas atteikšanos parakstīt starpvaldību līgumu par Rail Baltica, un jau vakar, 25.janvārī, Lietuvas valdība tomēr ir pieņēmusi lēmumu parakstīt šo līgumu.
Esam daudz sasnieguši kopīgo medicīnas projektu jomā. Panāktās vienošanās un parakstītie starpvaldību līgumi medicīnas jomā ir palīdzējuši glābt cilvēku dzīvību Igaunijas un Latvijas pierobežas zonā. Tomēr mums neizprotamu iemeslu dēļ kavējas līguma parakstīšana starp Latviju un Lietuvu. Mēs turpināsim mūsu parlamentāro spiedienu, lai šis līgums nākamā gada laikā tiktu parakstīts. Parakstīto deklarāciju ietvaros starp mūsu valstīm notiek donoru orgānu apmaiņa transplantācijai, un tādējādi pēdējo gadu laikā ir izglābta dzīvība vairākiem cilvēkiem.
Ārlietu ministra kungs! Vēlos piebilst, ka ir jomas, kurās Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes viedokļi un pozīcijas nesaskan, tomēr mums ir jāturpina kopīgi diskutēt par šīm jomām.
Baltijas Asambleja turpinās aktualizēt šādus jautājumus:
pirmkārt, par kopīgajiem militārajiem iepirkumiem;
otrkārt, par kopīgas maģistra programmas Baltijas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem izveidošanu, izmantojot mūsu valstu un Eiropas Savienības finansējumu;
treškārt, par kopīgu rīcību ārvalstu investīciju piesaistē un eksporta vecināšanā globālajos tirgos;
ceturtkārt, par ciešāku sadarbību veselības aprūpes jomā, veidojot vienoto Baltijas e-veselības sistēmu, par kopīgiem iepirkumiem un par medicīnas pakalpojumu specializāciju;
piektkārt, par jaunu transporta infrastruktūras projektu ilgtermiņa plānošanu, kā arī par ciešāku sadarbību gaisa satiksmes jomā.
Kolēģi! Rezumējot vēlos uzsvērt, ka parlamentu sadarbība Baltijas Asamblejas ietvaros Latvijai ir stratēģiski nozīmīga. Izmantojot Baltijas Asamblejas darbību, mūsu rokās ir spēcīgs parlamentārais instruments šādu reģionam svarīgu mērķu sasniegšanai:
pirmkārt, resursu apvienošanai un izmaksu samazināšanai;
otrkārt, reģiona ciešākai integrācijai Eiropā, sekmējot transporta, infrastruktūras un enerģētikas savienojumus;
treškārt, reģiona interešu pārstāvēšanai.
Par pierādījumu tam, ka triju Baltijas valstu parlamentārieši spēj vienoties, kalpo fakts, ka 2016.gada izskaņā Baltijas Asamblejas gadskārtējās sesijas laikā pieņemtajā rezolūcijā ir iekļautas 46 – es atkārtoju – 46! – ļoti konkrētas Baltijas Asamblejas komiteju izstrādātas rekomendācijas par savstarpējiem koordinācijas pasākumiem dažādās jomās. Šīs rekomendācijas ir ne tikai politiskas deklarācijas, bet arī mērķorientēti soļi, kuri mums ir jāsper, lai apvienotu resursus, samazinātu izmaksas, ciešāk integrētu mūsu valstis Eiropas telpā un pārstāvētu mūsu valstu intereses.
Šādi strādājot, pēdējos gados mēs esam spējuši apvienot resursus, koordinējot tiesībsargājošo institūciju sadarbību cīņā pret nodokļu izkrāpšanu un ēnu ekonomiku. Mēs esam spējuši apvienot resursus, piesaistot ārvalstu tūristus Baltijas reģionam. Mēs esam spējuši apvienot resursus, izveidojot sistēmu orgānu apmaiņai transplantācijai. Mēs esam izveidojuši Baltijas Inovāciju fondu uzņēmējdarbības sekmēšanai. Mūsu robežsargi sadarbojas, aizsargājot Eiropas ārējo robežu. Veiksmīgo piemēru saraksts ir garš.
Tomēr vēlos atklāti runāt arī par dažām sadarbības ēnas pusēm. Ir jomas, kurās mums vajadzētu spēcīgāku politisko atbalstu.
Mums joprojām ir grūti apjaust, ka sadarbība ekonomikā, ārvalstu investīciju piesaistē, kā arī kopīga eksporta veicināšana ir jomas, kur mums ir jāsadarbojas. Šogad vienā no Baltijas Asamblejas komitejas sēdēm mēs uzklausījām Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas pārstāvi no Lietuvas puses, kurš atzina, ka, dodoties, piemēram, uz Šanhaju un pārstāvot tikai Lietuvas ekonomiskās intereses, neviens kaut cik nopietns partneris interesi par sadarbību neizrāda. Baltijas valstis ar nepilniem septiņiem miljoniem iedzīvotāju arī ir neliels, tomēr jau reālāks sarunu līmenis ar globālo tirgu pārstāvjiem. Tas apliecina, ka mums, Baltijā, ir jārunā par sadarbību ekonomikā un ārvalstu investīciju piesaistē.
Kolēģi! Mums ir jāapzinās, ka kopīgie Baltijas valstu militārie iepirkumi, kopīgas maģistra programmas, kopīgi specializētie medicīnas centri, kopīgas laboratorijas pārtikas pārbaudēm ir jomas, kurās sadarbojoties mēs ne tikai apvienosim resursus, bet sekmēsim izmaksu samazināšanu.
Šos jautājumus mēs Baltijas Asamblejā aktīvi turpināsim iekļaut sadarbības dienaskārtībā, soli pa solim pārvarot nespēju atvērt durvis uz dažādām sadarbības jomām.
Kolēģi! Salīdzinot Baltijas valstu sadarbību pirms 25 gadiem un šodien, redzam, ka šī sadarbība ir kļuvusi daudz praktiskāka, balstīta uz kopīgu projektu īstenošanu, kopīgu problēmu risināšanu, jo, kā jau teicu, no mums sagaida nevis politiskās deklarācijas, bet praktisku sadarbību.
Būdams iesaistīts Baltijas valstu sadarbības procesā, varu apgalvot, ka sadarbības stabilitāte (vai, kā dažreiz citi to dēvē, – sadarbības garlaicība) nenozīmē regresu. Jā, mums ir un būs jomas, kurās starp Baltijas valstu delegācijām, kā arī nacionālo delegāciju un parlamentu ietvaros būs asāka vārdu apmaiņa. Protams, būs jomas, kurās katra valsts domās pirmām kārtām par savām interesēm un tikai pēc tam par kopīgajām interesēm. Taču tas nozīmē nevis sadarbības vājumu, bet, manā skatījumā, – tieši sadarbības spēku. Un šo sadarbības spēku mums palīdz vairot mūsu parlamentārā sadarbība citā formātā Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, sadarbojoties ar pārējām 10 šī sadarbības formāta valstīm. Un tas notiek gan visam Baltijas jūras reģionam ilgtspējīga tūrisma platformas izstrādē, gan labākās prakses pārņemšanā veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanā (arī reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu), gan arī citās jomās.
Aizvadītā gada laikā Baltijas Asamblejā un arī Baltijas jūras parlamentārajā konferencē vairākkārt ir skatīts jautājums par mūsu kaimiņvalsts – Baltkrievijas – iesaistīšanu Baltijas jūras reģionam svarīgu jautājumu apspriešanā, tostarp ir atbalstīta Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecību tālāka padziļināšana, vienlaikus uzmanīgi ieklausoties mūsu sadarbības partneru no Ziemeļvalstīm pamatotajos iebildumos, ka Baltkrievijas ceļš uz demokrātijas un cilvēktiesību normu stiprināšanu varētu būt straujāks un neatgriezeniskāks.
Nevar nepieminēt Baltijas Asamblejas un tās Latvijas delegācijas nu jau tradicionāli ciešo sadarbību ar Ziemeļu padomi, Beniluksa parlamentu, GUAM, tajā skaitā Ukrainas parlamentu, GUAM Parlamentāro asambleju, ar Višegradas apvienību, kas Latvijai svarīgi nodokļu iedzīvināšanā. Eiropas parlamentārajā dimensijā šie formāti tika izmantoti arī 2016.gadā.
Nobeigumā vēlos pateikties gan ārlietu ministram, gan Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kā arī citu ministriju darbiniekiem, ar kuriem Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjiem ir bijusi konstruktīva sadarbība aizvadītajā gadā. Vienlaikus pateicos arī Saeimas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei un Saeimas Prezidijam par nedalīto atbalstu Baltijas Asamblejas darbībai. Simbolisks apliecinājums tam ir tas, ka jaunā Saeimas konferenču zāle nes Baltiešu zāles nosaukumu.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Augsti godājamais ministr! Es vēlos parunāt nedaudz par nogurumu. (Starpsaucieni.)
Tieši tā! Ministra kungs, jums, kā laikam nevienam no pārējiem ministriem, ir šāda lieliska iespēja – reizi gadā uzklausīt konstruktīvu kritiku gan no opozīcijas, gan no jūsu kolēģiem, no koalīcijas, un katru gadu uzlabot savu darbu. Tāpēc mani dara ļoti skumju tas fakts, ko jūs šodien pieminējāt... Tātad jūs ir nogurdinājuši deputātu jautājumi, deputātu uzmanība (Starpsauciens. Zālē nopūšas.) tik svarīgā jautājumā kā starptautiskā tirdzniecība. Tieši par šo jautājumu šobrīd ļoti daudzās Eiropas valstīs notiek gan demonstrācijas, gan parakstu vākšana, gan ļoti plašas diskusijas.
Tāpēc, ministra kungs, vai man būtu jums jāsaka tas, ko parasti saka cilvēkam, kurš ir noguris, strādādams savā amatā?
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Kolēģi!
Es brīnos gan par pozīciju, gan par opozīciju. Deputāti katrreiz nāk un kritizē, bet neko nepiedāvā. Viegli kritizēt – sēdēt tur un kritizēt ministra darbu, bet neko nepiedāvāt. Tas vienkārši nav pieņemami un nav konstruktīvi.
Šodien arī no koalīcijas partneriem bieži izskanēja apmēram tāda frāze: vai mums vajadzētu būt eirozonā, vai mums vajadzētu vispār būt Eiropas Savienībā? Tāpat arī no opozīcijas... Kritizēšana par bijušajiem Valsts prezidentiem un tā tālāk. Opozīcijas pamācības, kā jārunā, un tā tālāk.
Es nesaprotu, vai vispār ir jēga no šīm debatēm, ja jūs nemākat neko piedāvāt?!
Bet ārlietu ministram nav noguruma, viņš šeit sēž līdz pēdējam mirklim un gatavs runāt un atbildēt uz visiem jautājumiem.
Es gribu minēt ļoti svarīgas lietas, ko Ārlietu ministrija pēdējos divos gados izdarījusi un par ko arī jūs... (Dep. I.Zariņa starpsauciens.) Zariņa kungs, tagad es runāju. Es jūsos klausījos ļoti uzmanīgi. Lūdzu, tagad jūs klausieties manī!
Mūsu Ārlietu ministrijai ir ļoti konkrētas funkcijas: numur viens – diplomātija, numur divi – Latvijas ārpolitisko jautājumu virzīšana, numur trīs – saskaņošana ar Eiropas Savienību, numur četri – rūpes par mūsu nacionālajām interesēm. Un Ārlietu ministrija to dara. Ārlietu ministrijas pienākums ir arī palīdzēt uzņēmējiem, lai viņi atrastu jaunus tirgus. Arī to ministrija dara. Piemēram, ļoti nozīmīgs notikums bija pagājušajā gadā... un bija arī šogad, tikko, nesen, – pirms divām nedēļām: Latvijai ir nozīmēts pirmais rezidējošais vēstnieks no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tas nozīmē, ka ir pavēries ļoti labs, konstruktīvs, perspektīvs jauns tirgus.
Dažiem no jums neinteresē... Bet es uzskatu, ka Ārlietu ministrija sāk domāt par šo reģionu; domā ne tikai par kariem, kas notiek Tuvajos Austrumos, bet arī par to, kā mēs varam izmantot šī reģiona investorus un, protams, kā varam eksportēt mūsu produktus.
Manuprāt, tas ir arī ļoti vēsturiski – tā būs arābu pasaules pirmā vēstniecība Baltijā. Es zinu, ka bija diskusija, lai būtu Viļņā un Lietuvā, bet, pateicoties Ārlietu ministrijai, ministram un Ārlietu ministrijas darbiniekiem, mums izdevās dabūt Rīgā.
Tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir ceļš uz investīcijām. Bet kas investoriem nepieciešams, kas viņam vajadzīgs? Numur viens – viņiem vajag ļoti stabilu iekšpolitiku, numur divi – stabilu valdību un stabilu ekonomisko attīstību.
Opozīcija māk tikai tā: kad mūsu un ārvalstu vēstnieki šeit sēž, mēs sākam mazgāt savu veļu. Es domāju, ka tas nepalīdz ienākt nekādām investīcijām šajā valstī.
Mīļie kolēģi! Mēs dzīvojam tādā pasaulē – ikviens notikums, kas norisināsies jebkurā vietā pasaulē, ietekmēs mūs. Gribam vai negribam. Jebkura slimība, kas varētu parādīties Āfrikā, pēc gada, pēc diviem nonāktu arī pie mums. Jebkurš karš pasaulē, kas notiek jebkurā vietā, ietekmē arī mūs.
Es pirms četriem gadiem uzrakstīju delfos vienu rakstu, kad sākās tā saucamais arābu pavasaris. Un es teicu, ka Tuvo Austrumu drošība ir pasaules drošība. Un tā ir, mīļie kolēģi. Kamēr tur notiks karš, tikmēr mums nav drošības. Mums ir teroristi, mums ir imigranti, un tā tālāk, un tā tālāk. Es uzskatu, ka mums jāsaprot, ka mēs nevarēsim nepiedalīties tajā, kas notiek pasaulē, jo tas ietekmē mūs. Tieši vai netieši. Manuprāt, līdz šim Latvijas ārpolitiskais kurss ir pareizs, mēs rūpējamies par mūsu nacionālajām interesēm, bet mēs esam kopā ar Eiropas Savienību, jo tas mums garantē... Eiropas Savienība garantē mūsu drošību.
Bija arī kritika par palestīniešu un Izraēlas attiecībām. Es varu par to runāt stundām, bet, manuprāt, ārlietu ministrs ir pirmais ministrs, kam bija drosme runāt par šo jautājumu. Un, ja jūs nelasāt avīzes vai ziņas, viņš nesen bija Parīzē. Tur bija Tuvo Austrumu miera konference. Un viņš teica, ka Latvijas viedoklis par palestīniešu un izraēļu konfliktu ir tāds, ka mēs gribam, lai būtu divas neatkarīgas valstis, kas dzīvo miermīlīgi. Tas nozīmē, ka mums ir pozīcija. Tāpat arī mūsu Ārlietu ministrija palīdzēja un nedaudz paaugstināja Palestīnas pašpārvaldes pārstāvi Latvijā – tagad tas ir vēstnieka amats.
Tā ka ārlietu ministrs strādā un dara savu darbu.
Bet es šaubos, vai mēs visi, kas šeit sēžam, darām arī savu darbu un pildām pienākumus... ne tikai nākam kritizēt un runāt, piemēram, par vienu no labākajiem Valsts prezidentiem – Vairu Vīķi-Freibergu.
Tāpat arī pagājušajā gadā, ja es runāju par manis vadīto sadarbības grupu ar Saūda Arābijas parlamentu. Mums izdevās kopā ar Ārlietu ministriju un Ārlietu ministrijas darbiniekiem startēt vai, tā teikt, uzsākt diplomātisko sadarbību ar Saūda Arābiju. Ņemot vērā, ka tur dzīvo vairāk nekā 30 miljoni, tur ir visbagātākie cilvēki šajā reģionā, un mums nepieciešams dabūt vienu investoru šajā valstī. Viņi neko nav dzirdējuši par mums, viņi nezina neko par mums. (Dep. V.Orlovs: “Kā tā?! Viņi nezina par Latviju!?”) Kādā veidā mēs liksim viņiem zināt? Kādā veidā? Jā, nezina. Nezina arī par jums, Orlova kungs, ka jūs vadāt to grupu un neko nedarāt. Tā ka, paldies Dievam, mūsu ārlietu ministram un Ārlietu ministrijas darbiniekiem izdevās nodibināt sadarbību ar Saūda Arābiju un dabūt pirmo nerezidējošo vēstnieku šeit, Latvijā. Un pagājušajā nedēļā bija delegācija no turienes. Finanšu ministrijā notiks sarunas par dažādu starpvalstu līgumu parakstīšanu. Tas atvieglos situāciju mūsu uzņēmējiem, kuriem nepieciešams eksportēt savus produktus kaut kur.
Mēs runājam par sankcijām pret Krieviju, un vienlaikus mēs strādājam, lai atrastu citus jaunus tirgus. Un tur ir ļoti potenciāls tirgus. Tā ka mūsu piena produkti, mūsu kokizstrāde, mūsu medicīnas tūrisms, ko mēs piedāvājam, un tā tālāk, un tā tālāk... Mēs esam potenciāla valsts, lai sadarbotos ar arābu pasauli. Es jūtu, ka šajā reģionā sāk domāt par mums nopietnāk. Latvijai ir ļoti svarīga ģeogrāfiskā vieta, un es personīgi gribu darīt visu, lai viss notiktu caur Latviju Baltijā. Un tā arī pasakot ministram, kas sēž šeit, un darbiniekiem, kas sēž tur. Ja agrāk tā nebija prioritāte, tad tagad ir prioritāte. Ne tikai, kā daži saka, ka mēs gribam atvest bēgļus no Turcijas uz Latviju. Tā nekādā gadījumā nebija ne VIENOTĪBAS prioritāte, ne Ārlietu ministrijas prioritāte. Vienkārši mēs esam viena daļa no Eiropas Savienības, un mums vajag solidarizēties ar Eiropas Savienību un, protams, tiem 700, ko mēs vēl joprojām meklējam, lai viņi brauc uz Latviju, kaut gan lielākā daļa no viņiem negrib braukt un lielākā daļa no viņiem brauc prom, par ko mēs visu laiku atkārtojam un par ko ir šis jautājums.
Paldies Dievam, mums ir drošība šajā valstī. Visdrošākā valsts pasaulē, manuprāt. Un par to jāpasaka paldies Dievam! Paldies mūsu drošības iestādēm, paldies Ārlietu ministrijai, paldies valdībai, kas dara visu, lai mums būtu drošība. Mīļie draugi, investoriem vajag stabilitāti – stabilu valdību, stabilu iekšpolitiku un drošību –, lai viņi nāktu un lai viņi varētu investēt šeit. Lai būtu jaunas darba vietas un lai būtu nauda šai valstij.
Es vienkārši nebiju gatavs runāt (Dep. A.Kaimiņš: “Tev sanāk! Ļoti labi sanāk!”), bet es tiešām gribu pateikt paldies. Paldies ministram par sadarbību, par lielo darbu, ko jūs darāt, par to, ka jūs esat visur un pārstāvat mūs visur. Paldies arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāram, parlamentārajam sekretāram un visiem pārējiem par darbu. Novēlu spēku un izturību arī turpmāk! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Nebiju īpaši plānojis runāt, jo cerēju, ka kāds pieminēs to, ko es gribu pateikt.
Redzat, kamēr mēs šeit šodien diskutējam un apspriežam ārlietu ministra ziņojumu, Atlantijas okeāna viņā pusē norisinās daži notikumi, kuri varbūt mums izaicinājumus ārlietu jomā padarīs vēl lielākus.
Šodien laikrakstā The New York Times ir parādījusies ziņa, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sākusi gatavot divus rīkojumus, kuri paredz ievērojami samazināt Amerikas kā finanšu donora lomu gan Apvienoto Nāciju Organizācijā, gan citās starptautiskās organizācijās. Zinot pieminētā laikraksta reputāciju, šīs ziņas noteikti ir jāvērtē kā visai ticamas un nopietnas. Viens no šiem rīkojumiem paredzēs vismaz par 40 procentiem samazināt ASV atlikušo starptautisko finansējumu, kā arī paredzēs speciālas komitejas izveidošanu, kuras uzdevums būs izstrādāt rekomendācijas, kur un kam tieši šo finansējumu samazināt. Un īpaši tiks aicināts samazināt finansējumu Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas operācijām (te jāatzīmē, ka ASV šobrīd nodrošina apmēram vienu ceturtdaļu no šīm operācijām!). Un ir ziņas, ka Tramps ir arī nobloķējis Obamas pārskaitījumu Palestīnai 220 miljonu apmērā.
Savukārt otrs rīkojums (ar nosaukumu “Moratorijs jauniem daudzpusējiem līgumiem”) domāts, lai pārskatītu visus pašreizējos vai vēl nenoslēgtos līgumus ar vairāk nekā vienu lielvalsti. Rīkojuma projektam pievienotajā skaidrojumā minēti divi pārskatīšanai paredzēti ANO līgumi – Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Bērnu tiesību konvencija. Eksperti pieļauj, ka šim sarakstam varētu pievienot arī Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.
Vārdu sakot, jaunais Amerikas Savienoto Valstu prezidents pie varas nav vēl pat nedēļu, bet mums jau prātā nāk tas vecais teiciens par ziloni trauku veikalā. Bet! Var jau būt, ka šādu ziloni patiešām arī vajadzēja, jo ir acīm redzams – kolēģi, kas bieži brauc komandējumos, neļaus samelot, ir acīm redzams! –, ka lielākā daļa šo starptautisko organizāciju vismaz 50 procentus finansējuma tērē savas administrācijas uzturēšanai un sabiedriskajām attiecībām. Tā ka atliek tikai cerēt, ka šo līdzekļu samazināšana neskars tās jomas, kuras dod iespēju Latvijai justies drošākai un aizsargātai. Un nodrošināt, lai tas patiešām nenotiktu, – arī tas, man liekas, būs Latvijas ārpolitikas tuvākās nākotnes galvenais uzdevums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs!
Katrs, protams, ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā vēlas atrast tā kā Bībelē kaut ko tādu, kas attiecas uz viņu vai kas viņam ir interesants. Tāpēc, papildinot šeit teikto, es gribu ar gandarījumu atzīmēt mūsu sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Tas ir tiešām ļoti svarīgi, atceroties nupat mūsu interneta vietnes pāršalkušo diskusiju par to, kas tad mēs esam: vai mēs piederam pie Ziemeļu reģiona vai ne, vai esam kādas postsovjetiskas valstis...
Būtībā pašreizējā globālajā situācijā, kas attīstās, manuprāt, šī tuvināšanās Ziemeļu reģionam, lai pakāpeniski kļūtu par tā neatņemamu sastāvdaļu, kā to savulaik izdarīja Somija, ir viena no izejām – viena no izejām, kas var mūs pasargāt. Un ne tikai vērtējot no stratēģiskās drošības vai reģiona enerģētiskās apvienošanās, vai no tā visa, kas tiešām daudz jau ir darīts, bet arī domājot par citām jomām – izglītību, apziņu, kultūru... Jo kas tad ir Ziemeļu labklājības reģions? 25 miljonu liela sociāli un visādā citā veidā nodrošinātu cilvēku apvienība.
Un es domāju, tas būtu ārkārtīgi labi, ja nākamā gada ziņojumā varētu redzēt arī tos virzienus... kā šī gada ziņojuma sadaļā par OECD, kur skaidri parādīti mērķi, uz kuriem mēs virzāmies OECD ietvarā.
Es nezinu, ministra kungs... Pēc analoģijas ar Ziemeļu dimensiju varbūt ar mūsu ziemeļu kaimiņiem varētu runāt par baltiešu dimensijas attīstību, kas ļautu mums ātrāk tuvoties Ziemeļu labklājības reģionam, jo nabadzība, sašķeltība, plaisa starp bagātiem un nabagiem faktiski ir tas, kas mums ir pirmajā vietā un kas apdraud mūsu nacionālo drošību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ārlietu ministrs kā ziņotājs vēlas ko piebilst?
E.Rinkēvičs. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un cienījamās deputātes! Pavisam īsi.
Liels paldies par šīm interesantajām, dažbrīd – kritiskajām, dažbrīd – asajām, bet katrā gadījumā, manuprāt, tomēr samērā konstruktīvajām debatēm. Es domāju, ka mēs diezgan daudz esam diskutējuši, tāpēc es nevēlos šobrīd atbildēt vēl uz šo pēdējo, teiksim tā, vairāku deputātu uzstāšanos, lai gan es esmu sadzirdējis gan par Gruziju, gan par Baltijas sadarbību. Un es domāju, ka šeit mūsu sadarbība ar Saeimu ir bijusi ļoti laba un tā turpināsies.
Es domāju, mēs visi esam vienisprātis, ka šādas debates kalpo mūsu valsts ārpolitikas attīstībai. Un, kā mēs redzam, patiesību sakot, arī šeit tiek izvētīta visa valsts politika visās jomās.
Domāju, ka šis gads, protams, mums visiem būs atkal sarežģīts, interesants, bet, manuprāt, tā sadarbība, tas modelis, kāds mums tagad ir izveidojies starp visiem tiem, kas ir iesaistīti valsts ārpolitikas veidošanā, – Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, Ministru prezidentu un Saeimu –, tas, patiesību sakot, arī nosaka to, ka mūsu ārpolitika pamatā atbilst mūsu valsts interesēm. Tā ir efektīva, un tā palīdz arī mūsu pamatmērķiem – mūsu tautas un valsts labklājības celšanai un drošības nodrošināšanai.
Tāpēc liels paldies! Un darīsim visu, lai nākamajās debatēs, kas jau būs valsts simtgades debates, mēs tiešām varētu vairāk runāt par konstruktīvām lietām un izvairīties no nevajadzīgiem savstarpējiem apvainojumiem, un varētu svinēt savas valsts simtgadi un arī savas valsts ārpolitikas simtgades sākumu cienīgi un labi.
Liels paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
Līdz ar to ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ir izskatīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es saprotu, ka jūs esat noguruši, bet šis ir tiešām ļoti būtisks jautājums. Ir skumji apzināties, ka tieši šodien, Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas gadadienā, mums ir jābalso par nolīgumu, kurš laupīs daļu no mūsu neatkarības. (Zālē troksnis.) Jā!
Tagad, kad pasaulē un arī Eiropā notiek pārmaiņas, censties apstiprināt līgumu, kura pirmsākumi ir likti pirms septiņiem gadiem, nozīmē atpalicību no notikumu attīstības. Attieksme pret šo līgumu, kas tiek raksturots ar līgumam neraksturīgiem apzīmējumiem – “ambiciozs”, “moderns”, visās Eiropas valstīs nav viennozīmīga. Protams, pastāv nosacījums, ka sabiedrība ir informēta par šī līguma faktu un par iespējamiem šī līguma riskiem. Es šaubos. Mēs nevaram apgalvot, ka Latvijas sabiedrība un 12.Saeimas deputāti ir guvuši pilnu redzējumu par šī līguma trūkumiem un par iespējamiem mūsu ieguvumiem no šā līguma. Tāpēc ir aplam uzskatīt, ka Latvija nolīgumu atbalsta bez jebkādām atrunām un bažām.
Dara uzmanīgu tas, ka no šī līguma apspriešanas tiek norobežotas arī tās nevalstiskās organizācijas, kuras jebkad ir izteikušās kritiski par starptautiskās tirdzniecības jautājumiem. Un līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem rodas maldīgs priekšstats, ka visi mazie un vidējie uzņēmumi būs priecīgi un pārtikuši no šī līguma. Diemžēl tie tik tiešām ir maldi, jo pavisam nesen, 8.decembrī, Eiropas Padomes Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja apliecināja – Eiropu gaida 90 miljoni bezdarbnieku un lielas problēmas mazo un vidējo uzņēmēju jomā, jo šajā līgumā atbalsta mehānisms šiem uzņēmējiem nav paredzēts.
Pret līguma parakstīšanu ir protestējuši vairāki miljoni cilvēku un simtiem dažādu organizāciju un grupu abās līguma pusēs – daudzās Eiropas Savienības valstīs un Kanādā: arodbiedrības, cilvēktiesību un dabas aizsardzības organizācijas, lauksaimniecības produktu ražotāji. Ir notikuši protesti, un ir parakstītas petīcijas.
Minēšu tikai desmito daļu no pēdējām aktivitātēm. Piemēram, 2016.gada 17.oktobrī 101 tiesībzinātņu profesors no 24 dalībvalstīm izteica aicinājumu līgumā neiekļaut speciālo mehānismu investoru aizsardzībai, jo tas ir pretrunā ar tiesiskuma un demokrātijas principiem.
2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un Eiropas Savienības pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu.
Eiropas Sabiedrības veselības alianse, ar kuru sadarbojas arī Latvijas Veselības ministrija un Latvijas Nevalstisko organizāciju alianse, vērsās pie Eiropas Padomes atbildīgās komitejas ar lūgumu noraidīt CETA.
Likumprojekta anotācija liecina, ka, neskatoties uz Eiropas Savienībā notiekošo satraukumu un atsevišķu Latvijas nevalstisko organizāciju piesardzīgajiem iebildumiem, nav veikta nedz apspriede ar sabiedriskajām organizācijām, nedz izvērtējums par līguma ietekmi uz valsts tautsaimniecisko attīstību. To mēs redzējām arī šodien ārpolitikas debatēs.
Un anotācijas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes” norādīts, ka sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes uz likumprojektu nav attiecināmas. Tādējādi tiek apriori izslēgtas atklātas konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem par šo nolīgumu.
Eiropas lietu komisijā es neesmu piešķīrusi Ministru kabinetam mandātu šī līguma slēgšanai un balsoju “pret”.
Tāpēc arī šodien es balsošu “pret” un aicinu arī savus kolēģus balsot “pret”. (Starpsauciens: “Mazākumam ir tiesības izteikties!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien vēlreiz! Šodien ir populāri runāt par faktiem un par alternatīviem faktiem. Mēs nupat dzirdējām par alternatīviem faktiem. Es gribu minēt dažus pamatotus faktus.
Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums jeb CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru Eiropas Savienība līdz šim ir vienojusies. Tas nodrošinās tirgus pieeju gandrīz 99 procentiem tarifa līniju, pieeju publiskiem iepirkumiem provinču līmenī, pastiprinās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, uzlabos apstākļus maziem un vidējiem komersantiem un stiprinās ģeogrāfisko norāžu aizsardzības noteikumus. CETA ir iekļauti arī reformēti investīciju aizsardzības noteikumi. CETA negrozīs, nemazinās un neatcels Eiropas Savienības un Latvijas standartus jebkurā regulētā jomā, tai skaitā pārtikas nekaitīguma, produktu drošības, patērētāju aizsardzības, veselības, vides, sociālos vai darba standartus. Importam no Kanādas jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumiem, ko piemēro Eiropas Savienības ražotājam. Latvijas interesēs ir nolīguma provizoriska piemērošana un ātra ratifikācija, lai Latvija varētu sākt gūt no tā praktiskus ieguvumus. Redzamākais ieguvums būs muitas nodevu atcelšana. Tā dos būtisku ieguvumu eksportam uz Kanādu.
Nolīguma jautājumi, kas ir Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītā kompetencē, stāsies spēkā tikai pēc CETA ratifikācijas nacionālajos parlamentos. Šeit jāmin investīciju aizsardzība, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, finanšu pakalpojumi un tā tālāk. Un tāpēc, lai mēs varētu gūt labumus arī šajos jautājumos, ir nepieciešams strādāt pie CETA ratificēšanas.
Es vēlos uzsvērt starptautiskās tirdzniecības svarīgumu un nozīmi pasaules ekonomiskajā izaugsmē. Latvijai kā salīdzinoši nelielai un atvērtai ekonomikai brīvās tirdzniecības noteikumi ar mūsu tirdzniecības partneriem ir īpaši svarīgi.
Tāpēc, ņemot vērā manis minētos ieguvumus no Eiropas Savienības un Kanādas nolīguma, ņemot vērā tajā iestrādāto Eiropas Savienības un Latvijas sensitīvo interešu aizsardzību un ņemot vērā Latvijas un Kanādas savstarpējās tirdzniecības attiecības, aicinu kolēģus būt aktīviem, strādājot pie nolīguma ratifikācijas, tai skaitā skaidrojot sabiedrībai CETA ieguvumus.
Šogad Kanāda ieņem jaunu un svarīgu lomu Latvijas ārpolitikā. Kā NATO valsts Kanāda sūta karaspēku, lai stiprinātu Latvijas drošību. Vienlaikus Kanāda ir nozīmīga Eiropas Savienības un Latvijas tirdzniecības partnere. CETA noslēgšana ir gan ģeopolitiski, gan ekonomiski nozīmīga. Līdz ar to aicinu Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu nodot izskatīšanai Saeimas Ārlietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam! Par procedūru jūs vēlaties runāt? Lūdzu!
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies. Es gribu izteikties par līdzatbildīgo komisiju noteikšanu gadījumā, ja šis likumprojekts tiks nodots skatīšanai komisijās. Es varu tagad?
Sēdes vadītāja. Jūs varat tagad runāt.
I.Pimenovs. Paldies.
Dāmas un kungi! Nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību izraisīja, kā mēs jau dzirdējām, kritiskus vērtējumus. Kā pretrunīgu šo nolīgumu novērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un ar savu lēmumu...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par procedūru, Pimenova kungs. Priekšlikums par procedūru ir kāds?
I.Pimenovs. Tāpēc es ierosinu par līdzatbildīgo komisiju, ja mēs... Cienītā priekšsēdētāja, vai man jāsaka tas pēc tam, kad jūs ierosināt Saeimai savu priekšlikumu, vai pirms tam?
Sēdes vadītāja. Pirms tam.
I.Pimenovs. Pirms tam. Līdz ar to...
Sēdes vadītāja. Jūsu priekšlikums.
I.Pimenovs. Es ierosinu par līdzatbildīgo komisiju noteikt Sociālo un darba lietu komisiju (Dep. S.Āboltiņa: “Ooo!”), tāpat arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kā arī Juridisko komisiju – valsts suverenitātes ierobežojumu risku analīzei.
Lūdzu par katru no manis nosauktajām komisijām balsot atsevišķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir noteikt trīs līdzatbildīgās komisijas?
I.Pimenovs. Jā.
Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.
Tātad ir jābalso vispirms par šo priekšlikumu. Par katru komisiju atsevišķi.
Vispirms balsosim par līdzatbildīgo komisiju noteikšanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir līdzatbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir līdzatbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir līdzatbildīgā komisija! (Dep. V.Agešins: “Juridiskajai jau var!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.817/Lp12) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.818/Lp12) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Trupovnieka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.janvāra līdz 26.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mārtiņa Šica iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Godātie deputāti!
Deputāti Sudraba, Gaidis Bērziņš, Āboltiņa, Agešins, Brigmanis un Viļums lūdz izdarīt grozījumu šā gada 26.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 15. un 16.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmos darba kārtības punktus šajā sadaļā. Pēc šo punktu izskatīšanas viņi lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 26.janvāra sēdes darba kārtībā līdz 2017.gada 2.februārim pulksten 9.00.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā! Jā, ir! Ir, ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtības 15. un 16.punkts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” tiktu pārcelti kā pirmie darba kārtības punkti šajā sadaļā un pēc to izskatīšanas tiktu izsludināts pārtraukums līdz 2017.gada 2.februārim pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darbā kārtībā - lēmuma projekts “Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lauri Šņepstu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 17.janvāra sēdē ir atbalstījusi valdības iniciatīvu - paplašināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu pretendentu loku.
Lai to panāktu, komisija piekrita KNAB priekšnieka amata kandidātam izvirzītajai prasībai - pieredze vadošā amatā - nenoteikt konkrētu ilgumu. Likumā, protams, tiks saglabāta prasība pēc pieredzes vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, taču tās ilgums netiks konkretizēts, atstājot vadītāja pieredzes izvērtēšanu pretendentu atlases komisijai, kura, kā jūs zināt, sastāv no Valsts kancelejas direktora, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un Drošības policijas priekšnieka.
Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Loskutovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.
A.Loskutovs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 30.janvāris. Un datums izskatīšanai otrajā lasījumā - 2.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.janvārim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 2.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V.Valainis (VIENOTĪBA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”.
Otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.februārim.
Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Orlova un Raimonda Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Ribakova un Raimonda Rubika jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Veselības ministrijas nespēju un izvairīšanos sniegt informāciju par “sekmīgu e-veselības projekta 1. un 2.kārtas ieviešanu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka sakarā ar reģionālo vizīti nevarēs ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.
Par deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Ribakova un Raimonda Rubika jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par tās piedāvāto gāzes tirgus modeli un tā atbilstību valsts drošuma un sabiedrības interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Raimonda Rubika un Artūra Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Rail Baltica projekta realizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.
Ir saņemti deputātu jautājumi.
Deputāti Bondars, Bite, Melgailis, Ruks un Viļums ir iesnieguši jautājumu “Par Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu galvojumu programmu”, ko atbildes sniegšanai nododam finanšu ministram.
Motivācijai vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni: “Beidzot būs klusums!”, “Gaidiet piecas minūtes!”)
Tā kā deputāts nav ieradies, motivācijas sniegšana izpaliek.
Deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Meija un Kūtris ir iesnieguši jautājumu “Par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu”, ko atbildes sniegšanai nododam zemkopības ministram.
Deputāti Sudraba, Balodis, Platpers, Šimfa un Meija ir iesnieguši jautājumu “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”, ko atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Elksniņš, Tretjaka, Agešins, Ādamsons un Potapkins ir iesnieguši jautājumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu”, ko atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Platpers un Meija iesnieguši jautājumu “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei Andai Čakšai.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks, Mārtiņš Šics, Jānis Trupovnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz 2017.gada 2.februārim pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 3. sēde
2017. gada 26. janvārī
Par darba kārtību | |
Valsts kontrolieres zvērests (solījums) | |
- Valsts kontroliere E.Krūmiņa | |
Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos (Dok. Nr. 2951) |
|
Ziņo | - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs |
Debates | - dep. I.Mūrniece |
- dep. O.Ē.Kalniņš | |
- dep. L.Čigāne | |
- dep. S.Potapkins | |
- dep. R.Kols | |
- dep. S.Āboltiņa | |
Paziņojums | |
- dep. G.Bērziņš | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Debašu turpinājums | - dep. I.Sudraba |
- dep. M.Bondars | |
- dep. A.Rasmanis | |
- aizsardzības ministrs R.Bergmanis | |
- dep. A.Lejiņš | |
- dep. G.Daudze | |
- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
- dep. J.Dombrava | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Debašu turpinājums | - ekonomikas ministrs A.Ašeradens |
- dep. I.Bite | |
- dep. A.Kiršteins | |
- dep. E.Šnore | |
- dep. J.Stepaņenko | |
- dep. I.Zariņš | |
- dep. A.Elksniņš | |
- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
- dep. V.Spolītis | |
- dep. R.Rubiks | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Debašu turpinājums | - dep. V.Kalnozols |
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Eglīts | |
- dep. Dz.Zaķis | |
- dep. J.Viļums | |
- dep. J.Vucāns | |
- dep. J.Stepaņenko | |
- dep. H.Abu Meri | |
- dep. K.Seržants | |
- dep. R.Ražuks | |
- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” (Nr. 814/Lp12) (Dok. Nr. 2973, 2973A) |
|
Par likumprojektu “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 815/Lp12) (Dok. Nr. 2974, 2974A) |
|
Priekšlikumi | - dep. J.Stepaņenko (pret) |
- dep. O.Ē.Kalniņš (pret) | |
Par procedūru | - dep. I.Pimenovs |
Par likumprojektu “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 816/Lp12) (Dok. Nr. 2988, 2988A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 817/Lp12) (Dok. Nr. 3006, 3006A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 818/Lp12) (Dok. Nr. 3007, 3007A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr. 819/Lp12) (Dok. Nr. 3008, 3008A) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 820/Lp12) (Dok. Nr. 3009, 3009A) |
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Trupovniekam no šā gada 24. janvāra līdz 26. janvārim (Dok. Nr. 3010) |
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārtiņam Šicam šā gada 26. janvārī (Dok. Nr. 3011) |
|
Par darba kārtību | |
Lēmuma projekts “Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 479/Lm12) (Dok. Nr. 3018) |
|
Ziņo | - dep. V.Agešins |
Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 802/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2923, 2981) |
|
Ziņo | - dep. A.Loskutovs |
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 742/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2982) |
|
Ziņo | - dep. V.Valainis |
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
Informācija par deputātu M.Bondara, I.Bites, R.Melgaiļa, J.Ruka un J.Viļuma jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu galvojumu programmu” (Nr. 246/J12) | |
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, R.Baloža, A.Meijas un G.Kūtra jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu” (Nr. 247/J12) | |
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, R.Baloža, A.Meijas un A.Platpera jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu” (Nr. 248/J12) | |
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Z.Tretjakas, V.Agešina, J.Ādamsona un S.Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu” (Nr. 249/J12) | |
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, R.Baloža, A.Platpera un A.Meijas jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm” (Nr. 250/J12) | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 26.01.2017 16:38:52 bal001
Par - 24, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.01.2017 16:39:28 bal002
Par - 32, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai . Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.01.2017 16:40:07 bal003
Par - 29, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.01.2017 16:40:40 bal004
Par - 55, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.01.2017 16:44:41 bal005
Par - 78, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 26.01.2017 16:45:48 bal006
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Laura Šņepsta iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (479/Lm12)
Datums: 26.01.2017 16:47:25 bal007
Par - 57, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 1.lasījums
Datums: 26.01.2017 16:47:51 bal008
Par - 57, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 1.lasījums
Datums: 26.01.2017 16:49:31 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (742/Lp12), 2.lasījums