Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trešās sēdes turpinājums
2017.gada 2.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt 26.janvāra sēdes darba kārtību.
Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Likumprojektu izskatīšana.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Atgādināšu, ka šis likums ir virzīts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes divas 2014.gada direktīvas par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros. Tā ka mēs pārņemam direktīvas.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.
Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 15. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!
Mans priekšlikums attiecas uz 23.panta pirmās daļas 1.punktu, kas esošajā redakcijā skan tā: reizi gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ārzemnieks, kas ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei, var saņemt šīs uzturēšanās atļaujas. Ko tas nozīmē – līdz trešajai pakāpei sānu līnijā?
Es jums pateikšu vienu piemēru. Bin Ladenam bija septiņi brāļi, kā jūs zināt. Dažiem bija dubultā pilsonība – gan ASV, gan Saūda Arābijas. Šiem septiņiem brāļiem bija apmēram 70 brālēni katram – tas ir 490 cilvēku – un vidēji desmit bērnu. Tātad apmēram 4900 līdz 5000 cilvēku var iebraukt šeit, ja kāds jau ir dabūjis šo patvērumu – uzturēšanās atļauju.
Tālāk. Kam ir vajadzīgas šīs uzturēšanās atļaujas pa sānu līniju līdz trešajai pakāpei? Nu, padomājiet! Šeit var iebraukt pirmām kārtām kā tūristi. Katrs var iebraukt ar vīzu. Ja mēs runājam par viesstrādniekiem, kuriem jau šeit likums paredz... piemēram, speciālistiem – līdz trīs gadiem... Viņi taču brauc mājās, brauc ciemos pie saviem radiem.
Nu, ja ar to vēl ir par maz, tad jāatgādina, ka mums jau ir noslēgti līgumi ar veselu rindu eksotisku valstu, arī ar islāma valstīm; tiem cilvēkiem vispār nekādas vīzas nav vajadzīgas, un viņi var uzturēties, teiksim, 180 dienu periodā 90 dienas šeit. Tad viņi atkal var atbraukt uz 90 dienām. Piemēram, tādas valstis kā Maurīcija... es vēl dažas nosaukšu... Antigva un Barbuda, Apvienotie Arābu Emirāti, Moldova, Nikaragva un vesela rinda citu valstu, piemēram, Latīņamerikā... Visas šīs – Vanuatu, Venecuēla, Ziemeļmarianas salas... Arī Honkonga (no Ķīnas), Samoa, Peru, Salvadora, Kolumbija, Tuvalu... Viņiem jau pat nevajag nekādas atļaujas, viņi var šeit braukt uz 90 dienām. Es te varbūt dažas nepareizi nosaucu... Ir vēl arī speciālās pases dažās valstīs. Mēs zinām – bijušajās PSRS republikās bez šīm diplomātiskajām pasēm ir arī speciālās pases.
Kolēģi! Līdz ar to aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas ir šāds: reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulāts dzīvesbiedrs, viens no vecākiem vai nepilngadīgs bērns. Tātad – tikai tiešie radinieki.
Un pēdējais. Komisijā arī bija par šo tēmu diskusijas, un no migrācijas dienesta cilvēki teica: “Saprotiet, var kāds saslimt šeit, un tāpēc ir vajadzīga šāda atļauja, lai, teiksim, trešās pakāpes pa sānu līniju brālēna sieva varētu atbraukt viņu apkopt.” Nosauca man šos visus iepriekš minētos punktus... Bet viņi jau var atbraukt gan ar... gan vīzu šajā gadījumā dabūt, gan atbraukt no tām valstīm, kur vispār vīza nav vajadzīga. Un jautājums – kāpēc viņiem būtu uz sešiem mēnešiem jābrauc? Nu, lai atbrauc, teiksim, uz nedēļu ar tūrista vīzu un palīdz!
Aicinu atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko teikt?
K.Seržants. Jā.
Komisijā mēs, protams, par to visu diskutējām. Mūsu drošības iestādes visādā ziņā nekādus šādus riskus neredz, un arī mēs šobrīd neredzam 4900 Bin Ladena dēlus zemajā startā pie Latvijas robežām. Tā ka lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Seržants. 16. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 16.priekšlikums faktiski pārceļ vārdu... pārceļ speciālistus no 23.panta 6.1 punkta uz nākamo - 6.2 punktu, jo 6.1 punktā (mūsu nobalsotajā redakcijā) ir teikts tā: “uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā”.
Ir liela atšķirība starp vadītāju un speciālistu! Ja vadītājs, piemēram, ir veiksmīgs cilvēks (kā Gauss, kas vada airBaltic), jo varbūt arī neveiksmīgi (kā Fliks)... Mums ir vesela rinda vadītāju, kas ir pacēluši uzņēmumus, palielinājuši to likviditāti un ļoti veiksmīgi tos vada. Tātad - trīs gadi. Ja vajag, mēs pagarinām šo termiņu.
Kas ir speciālists? Tas ir darbinieks jeb vienkārši... Es paskatījos statistiku par pagājušo gadu. Kas tad šie speciālisti ir? Šoferi, kuģu remontatslēdznieki, betonētāji, pavāri, pārdevēji, bārmeņi... Liela daļa no viņiem ir sezonas strādnieki. Piemēram, Jūrmalā vajag vasarā, tur divreiz vairāk tiek atvēri dažādi bāri, jūs zināt, Jomas ielā mums vajag sezonas bārmeņus. Pārsvarā viņi ierodas no NVS valstīm. Pašreiz, pēc mūsu statistikas, uz 23.janvāri bārmeņiem ir vakanta 121 vieta. Kuģu remontatslēdznieki ir vajadzīgi 90, betonētāji ir vajadzīgi 90.
Celtniecības darbi ir sezonas darbi. Ja, piemēram, mēs būvējam koncertzāli un mums ir vajadzīga apmetēju brigāde no Ukrainas, viņi jau nestrādās šeit trīs gadus! Jūs saprotiet, šie darbi ir cikliski: vispirms tiek ielikti ēkai pamati, uzbūvētas sienas, nāk apmetēji. Nu... šī brigāde trīs gadus neapmet telpu, viņi strādā, maksimums, vienu mēnesi vai divus. Pēc tam nāk krāsotāji vai grīdas licēji. Un, ja šie sezonas darbi beidzas vai šī ēka tiek uzcelta, liela daļa šo cilvēku, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļauju uz trim gadiem, nevar atrast darbu, bet prom viņi nebrauks.
Un kāpēc viņi nebrauks prom? Es jums pateikšu.
Latvijā, piemēram, tālbraucējiem šoferiem, kas brauc uz Rietumeiropu - uz Franciju, uz Lielbritāniju -, algas pašreiz pārsniedz 2000 eiro. Tātad bijušo PSRS republiku, tagadējo NVS valstu pilsoņiem tas ir ļoti izdevīgi - dzīvot šeit. Un, pat ja šie sezonas darbi beidzas, loģiski, ka viņi šeit paliek.
Nav nekāda problēma, ja šī uzturēšanās atļauja tiek piešķirta uz laiku līdz vienam gadam (kā es esmu iesniedzis), nevis uz trim. Un ja tiešām ir ārkārtīgi reta situācija un ir kaut kāds izcils programmētājs vajadzīgs vai tik smalks metinātājs, kas ar ultraskaņu metina vai ar kaut ko vēl, kādu nevar Eiropā atrast, tad ar Ministru kabineta atļauju viņam, protams, šo pagarinājumu var iedot.
Daži uzskata (un arī komisijā bija tāds viedoklis), ka nu nav tur ko uztraukties: saprotiet, viņu taču te ir tik maz un tā tālāk. Es jums dažus skaitļus nosaukšu tikai par to viesstrādnieku pilsonību, kuri pašreiz ir: no Ukrainas mums ir 3000, no Baltkrievijas - 1000, no Krievijas - 920, no Indijas - 129, no Uzbekistānas - 81, no Kazahstānas - 38, no Filipīnām - 101.
Tātad mēs redzam, ka no islāma valstīm vien jau ir šie darbinieki simtos. Mēs jau iepriekšējā balsojumā atbalstījām, ka viņi katrs var uzaicināt ciemos vēl pa sānu līniju trešās pakāpes radiniekus.
Šeit nav pieskaitīti tie, kas brauc studēt. Nu, saprotiet, viņi nemaz nebrauc studēt! Lielākā daļa brauc dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Tātad tie jau arī ir vairāki simti, ja ne tūkstoši. Un pēdējos divos gados viesstrādnieku skaits jau ir pieaudzis kādas trīs vai četras reizes.
Ar to es gribu teikt, ka mums jāparedz, ka šie skaitļi desmitkāršosies vai simtkāršosies. Ja mēs gribam mācīties no tādām valstīm kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, kur ir deviņi miljoni iedzīvotāju un tikai 1,2 miljoni pilsoņu (15 procenti pamatiedzīvotāju dzīvo septiņos emirātos), vai, piemēram, no Luksemburgas, kur ir 60 procenti pamatiedzīvotāju, tad mums ir jābūt ļoti stingriem imigrācijas likumiem un mums ir jāatšķir viesstrādnieki, par kuriem mēs šeit runājam, no patvēruma meklētājiem, bēgļiem.
Šeit viss ir samests vienā katlā. Tāpēc neredzu nekāda pamata nepārcelt šo vārdu, neatdalīt no uzņēmuma vadītāja šos sezonas strādniekus, nepārcelt viņus uz nākamo grupu.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi!
Kiršteina kungs! Pamats ir, un tas ir ļoti vienkāršs - situācija, kādu jūs esat radījuši mūsu ekonomikā, mūsu darbaspēka tirgū. Un, lai šīs deformācijas tagad varētu kaut kādā veidā kompensēt, top šādi likuma grozījumi.
Nākamajā reizē, kad jūs spriedīsiet par budžetu, atcerieties, ka vajag iedot vairāk naudas zinātnei, ka vajag līdz galam novest izglītības reformas. Un tad, iespējams, mēs tiksim galā pašu spēkiem. Bet pašlaik ir acīm redzami, ka mūsu ekonomika, ja mēs nepiesaistīsim ārējo darbaspēku, vienkārši nebūs pietiekami dzīvotspējīga, lai varētu apkalpot šo valsti pietiekamā līmenī. Diemžēl tāda ir realitāte.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
K.Seržants. Jā. Es vien piebildīšu, ka šis likumprojekts tomēr ir vērsts vairāk uz augsti kvalificētu cilvēku iesaistīšanu mūsu ekonomikā. Un neviens neprognozē, ka būs vajadzīgs tūkstošiem tādu. Runa ir par dažiem desmitiem vai varbūt - maksimums! - dažiem simtiem, bet tie būs patiešām augsti kvalificēti darbinieki, kādu Latvijā diemžēl šodien trūkst.
Sēdes vadītāja. Debates tika slēgtas. (Dep. A.Kaimiņš: “Kiršteina kungs atvērs!”) Debates tika slēgtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 69, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Seržants. 17. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 18. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 19. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 21. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 26. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.
K.Seržants. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 27. - parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. Arī 28. - Ķirša kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. Un 29. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labrīt, kolēģi!
Likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”.
Komisijā esam saņēmuši 42 priekšlikumus.
1.priekšlikumu finanšu ministres vietā ir iesniedzis Ministru prezidents Māris Kučinskis. Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 2. priekšlikumu finanšu ministres vietā ir iesniedzis Māris Kučinskis. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 3. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 4. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 5. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 6. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.
R.Naudiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 9. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 11. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 12. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 13. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 14. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 15. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 16. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 17. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 18. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 19. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 20. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 21. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 22. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 23. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 24. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 25. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 26. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 27. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 28. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 29. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 30. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 31. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 32. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 33. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 34. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 35. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 36. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 37. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 38. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 39. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R.Naudiņš. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. 42. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Naudiņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” un lūdz tos izskatīt arī Saeimā.
Uz otro lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Šulcs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Šulcs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 2017.gada 7.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.
V.Dambe (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.
Ir saņemti 10 priekšlikumi.
1.priekšlikums - no deputātes Ingas Bites. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu balsojums šodien izšķirs likteni aptuveni 80 zīdaiņiem gadā. Daudz vai maz - spriediet paši! Viņi nebūs vēlētāji nākamajās vēlēšanās, un viņu vecāki, visticamāk, arī ne, bet viņi būs daļa no Latvijas nākotnes sabiedrības.
Priekšlikums paredz, ka bērnu līdz triju gadu vecumam aprūpes iestādē jeb bērnunamā neievieto. Pašreizējais likums paredz, ka šādus bērnus, un ne tikai šādus, bet arī vecākus, bērnunamā var ievietot tikai tad, ja viņi paši nav piemēroti dzīvei ģimenē. Diemžēl esošais regulējums praksē darbojas pavisam citādi, un, ja neviena ģimene nepiesakās un neizsaka vēlēšanos par šo bērnu parūpēties, viņš bērnunamā tomēr nonāk. Tāpēc ir tapis šāds pietiekami konkrēts un nepārprotams priekšlikums.
Līdz triju gadu vecumam veidojas cilvēka galvenās rakstura iezīmes, un viena no pamatiezīmēm, kas cilvēkam ir svarīga, ir spēja uzticēties, spēja pieķerties un spēja veidot attiecības. Šīs prasmes ir iespējams attīstīt vienīgi tad, ja ir viens konkrēts cilvēks, kuram pieķerties, kuram uzticēties un ar kuru veidot attiecības. Bērnunamā to nodrošināt nav iespējams. To ir iespējams nodrošināt tikai un vienīgi ģimenē.
Jau šobrīd ir divas iespējas attiecībā uz bērniem, kas ir izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm: tā ir aizbildnība un audžuģimenes. Un, ja aizbildņi parasti ir radinieki, draugi, kaimiņi (cilvēki, kuri ir bijuši šī bērna tuvumā jau iepriekš), tad audžuģimenes ir tā aprūpes forma, kuru nodrošina valsts.
Labklājības ministrijas 2017.gada budžetā ir atvēlēti vairāk nekā četri miljoni eiro audžuģimeņu darba uzlabošanai, attīstīšanai, audžuģimeņu apmācībai, audžuģimeņu sociālajām garantijām. Un mēs noteikti no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra dzirdēsim, kā tas viss tiks darīts tuvākajā laikā. Proti, Labklājības ministrijas budžetā ir viss nepieciešamais, lai varētu nodrošināt šī priekšlikuma reālu īstenošanos.
Pašvaldības ir izteikušas satraukumu par to, ko darīt: kur likt šos bērnus, kas piektdienā vēlā naktī ir izņemti no ģimenes, kurā vecāki guļ un vispār nesaprot, kas notiek? Tai nebūtu jābūt šo pašvaldību problēmai! Tieši tāpēc vēlreiz atgriežos pie Labklājības ministrijas, kura tuvākajā laikā var sagatavot apmācītas audžuģimenes, sagatavotas audžuģimenes, ar kurām ir noslēgti līgumi, kurām tiek maksāta atlīdzība par to, ka tās ir gatavas to darīt. Lai šīs audžuģimenes būtu gatavas jebkurā diennakts laikā - arī piektdienas naktī! - uzņemt šos bērnus savā ģimenē.
Vēl ir viens veids, par kuru mēs esam aizdomājušies diezgan maz, un tā ir adopcija. Šobrīd Latvijas adoptētāju reģistrā ir 282 ģimenes, no kurām lielākā daļa ir izteikušas vēlēšanos adoptēt tieši mazus bērnus (līdz triju gadu vecumam), proti, 208 ģimenes ir tādas, kuras gribētu adoptēt šos bērnus. Es zinu, ka bērni tūlīt pēc izņemšanas no ģimenes nav nododami adopcijai, taču tas nekādā veidā neliedz mums piedāvāt šīm adoptētāju ģimenēm: “Varbūt jūs gribat parūpēties? Ja jūs gribat savā ģimenē šo mazo bērniņu kā savu bērnu, varbūt vispirms jūs esat gatavi parūpēties par viņu kā par svešu, kļūstot viņam par aizbildņiem?” Un pēc tam, kad šī ģimene jau bērnu būs iepazinusi, viņi varēs viņu adoptēt, ja tas būs juridiski iespējams.
Šobrīd tas, ko mēs darām, traumē bērnu vienreiz, kad viņš tiek izņemts no savas bioloģiskās ģimenes, un pēc tam traumē viņu otrreiz, kad viņš tiek ielikts bērnunamā un turēts tur aptuveni pusgadu, kamēr visi šie juridiskie jautājumi nokārtojas un viņš var nonākt pie sava adoptētāja. Vai tas ir racionāli? Vai tas vispār ir loģiski?
Protams, pamatots ir jautājums: kas par to maksās? Esošajā budžetā mēs redzam, ka aptuveni 800 līdz pat 1600 eiro par bērnu tiek maksāts bērnunamam (atkarībā no dažādiem avotiem un dažādiem bērnunamiem). Kolēģi! Šī nauda ir pilnīgi pietiekama, lai segtu izmaksas par audžuģimenēm.
Kolēģi! Šis ir otrais lasījums. Tāpēc, ja ir nepieciešami kādi priekšlikumi, papildinājumi vai pārejas periods, kura - atzīstu! - manā priekšlikumā šobrīd nav, to ir iespējams iestrādāt uz trešo lasījumu. Ir kompromisa priekšlikums... Vai es drīkstu apvienot abus...?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? Iebildumu nav.
Lūdzu, turpiniet!
I.Bite. Paldies.
Ir saņemts kompromisa priekšlikums, 2.priekšlikums (es nerunāšu pie 2. priekšlikuma vairs), kurš ir veidots komisijā. Taču pēc būtības mēs redzam, ka tas neko esošajā situācijā nemainīs.
Ja jūs izlasīsiet 2.priekšlikumu, jūs redzēsiet, ka vienīgais pienākums, ko mēs uzliksim, nezinu, kam - Labklājības ministrijai, pašvaldībai vai bāriņtiesām... ka vienīgais pienākums būs aptaujāt audžuģimenes, esošās audžuģimenes, un noskaidrot, vai tās vēlas vai nevēlas pieņemt šo bērnu savā ģimenē.
Atcerēsimies, ka mums šobrīd pat nav īsti audžuģimeņu reģistra. Tas nozīmē, ka šādu aptauju mēs no valsts puses pat īsti nevaram veikt. Tādu aptauju ir veikusi audžuģimeņu apvienība, kurai kā nevalstiskajai organizācijai šobrīd acīmredzot ir pieejami pat precīzāki un apjomīgāki dati nekā valsts pārvaldei. Jā, šī apvienība ir konstatējusi, ka šādā veidā jau šobrīd audžuģimenēs ir vietas vairāk nekā 200 bērniem. Tas ir pētījums, kuru šī apvienība ir veikusi un uz kuru arī es balstu savu priekšlikumu.
Taču, atgriežoties pie 2.priekšlikuma, - vienīgais jauninājums ir audžuģimeņu aptauja. Un tas nav tas, ko mēs gribam! Mēs gribam, lai valsts nodrošina, ka šiem bērniem ir vietas ģimenēs. Mēs gribam, lai valsts nodrošina, ka ir ģimenes, kuras ir sagatavotas, apmācītas un, jā, arī apmaksātas, lai būtu gatavas šos bērniņus sagaidīt un uzņemt. Un Latvijā tādu ģimeņu nevajag daudz; kā jau es pieminēju, tie ir aptuveni 80 bērni gadā. Vēl ierēķinot to, ka stāv rindā uz adopciju - ir iespējams viņus adoptēt -, tās nav pat 80 ģimenes gadā, kas ir nepieciešamas, tādu ir mazāk.
Tāpēc, kolēģi, mūsu galvenais uzdevums šeit, parlamentā, ir atbalstīt tos, kuri var, un palīdzēt tiem, kuri nevar. Tāpēc es lūdzu jūs šodien ar savu balsojumu atbalstīt tos, kuri ir visneaizsargātākie, tos, kuri ir bez vecāku gādības palikuši zīdaiņi.
Es lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu un neatbalstīt 2.priekšlikumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Jā! Labrīt!
Man liekas, ka lielākā daļa... pat ne lielākā daļa, bet ka visi esam vienprātīgi par to, ko Bites kundze teica. Un, man liekas, viņas priekšlikums ir faktiski... no idejiskās puses ir atbalstāms, bet... Dzīvē vienmēr ir “bet”.
Mēs varam pieņemt šodien kaut kādu jaunu priekšlikumu, jaunu likumu, bet īstenībā dzīvē to nevar realizēt. Nu tad kāda jēga to rakstīt, ja nevaram realizēt?! Situācija ir tāda, ka Bites kundzes priekšlikumā piedāvātā redakcija... Kāpēc tas nav atbalstāms? Jo tā pilnīga ieviešana var radīt riskus bērnu tiesību aizsardzībā. Ja nebūs tā pakalpojuma, tas nozīmē... Ja nav audžuģimenes vai aizbildņa, kura aprūpē varētu nodot bērnu... Ja mēs neatrodam, ja nav, - kur tas bērns paliks? Savā ģimenē? Paliks savā ģimenē, kur faktiski diemžēl ir vardarbīga vide? Tas ir jautājums numur viens.
Jautājums ir diskutēts trijās komisijas sēdēs. Bija deputāti, pārstāvji no bāriņtiesas, no pašvaldības, no nevalstiskās organizācijas, no Labklājības ministrijas... Mēs nevaram atrisināt to jautājumu, ja nevaram atrast bērnam aizbildni vai audžuģimeni.
Situācija ir tāda. Faktiski tiek plānoti dažādi... Labklājības ministrija plāno dažādas aktivitātes. Šogad, kā Bites kundze teica, ir piešķirta nauda... pirmo reizi ir piešķirta nauda, lai varētu sagatavot un apmācīt speciālu audžuģimeni. Tas nozīmē, ka tā jau ir alternatīva šai aprūpes iestādei, kurā pašreiz bērni ir ielikti. Paralēli notiek arī dažādas citas darbības (piemēram, ir izdarīti vairāki grozījumi normatīvajos aktos).
Mēs nesen Sociālo un darba lietu komisijā skatījām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, bāriņtiesu darbības noteikumus... Tur ir pieņemta norma, kas paredz regulāru un sistemātisku informācijas apmaiņu starp bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un bērnunamiem. Un tur arī... Katrus trīs mēnešus vajadzētu aptaujāt, lai redzētu, vai ir atrasts aizbildnis vai audžuģimene.
Tāpat arī ir virkne darbību, ko veikt Labklājības ministrijai. Vajag sagatavot Ministru kabineta noteikumus, lai varētu... lai mēs esam gatavi uzlabot un lai mēs varam atbalstīt, Bites kundze.
Tad vēl nākamais jautājums, par kuru bāriņtiesa un komisijas diskutē, - par bērniem, slimiem bērniem. Diemžēl tā ir realitāte. Ir slimi bērni, kuri nevar atrast ne audžuģimeni, ne aizbildni,- neviens negrib viņus ņemt. Ko mēs darīsim ar šādiem bērniem? Kur viņi paliks? Slimnīcā? Protams, ne. Tāpēc ir darba grupa, kura pārstāv visas šīs iestādes, gan pašvaldības, gan bāriņtiesas, gan deputātus, gan nevalstiskās organizācijas, gan tiesībsargu, un tika izstrādāts nākamais priekšlikums par to, ka tikai un vienīgi bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja viņu aprūpi neuzņemas neviens aizbildnis vai audžuģimene, līdz triju gadu vecumam būtu pieļaujama atrašanās bērnu aprūpes iestādē. Vienlaikus šī redakcija neatceļ jau spēkā esošās normas, kas paredz, ka institūcijām ik pa trim mēnešiem ir jāapmainās ar informāciju par to, vai bērnam nav atradusies kāda piemērota aizbildņu ģimene vai audžuģimene.
Tāpēc, mīļie kolēģi, mēs nevaram atbalstīt Bites priekšlikumu, un es aicinu jūs atbalstīt komisijas un darba grupas priekšlikumu, jo tas būtu pareizāk. Jo tiek piedāvāts arī pārejas periods, nosakot, ka norma stājas spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka mums ir laiks, lai sagatavotu visas (Starpsauciens: “No kura gada?!”) alternatīvās lietas, lai tiešām bērni līdz triju gadu vecumam nav jāliek nekādā aprūpes iestādē... Tātad līdz 2019.gada 1.janvārim. Un tas bija tas kompromisa variants. (Dep. I.Zariņš: “Pārliecināji!”) Gan pašvaldības gatavojas, gan bāriņtiesa, gan Labklājības ministrija. Tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt Bites kundzes priekšlikumu un atbalstīt nākamo - komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Bites kundzes priekšlikums ir ļoti skaists un vēlams (Starpsauciens: “Bet?”), bet vēlams ideālajā pasaulē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un tās veidotā darba grupa analizēja visus aspektus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar pašiem mazākajiem bērniem, kuriem visvairāk nepieciešama uzmanība. Un darba grupā tika konstatēts, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas četri darbinieki kopā ar bāriņtiesām nespēj nodrošināt audžuģimenes visiem bērniem, kuriem tās būtu nepieciešamas.
Debatēs ar valsts ierēdņiem arī tika secināts, ka to speciālo audžuģimeņu apmācībai, kuras varētu aprūpēt slimos bērnus, nauda ir tikai, sākot no šā gada. Latvijā nav vienotas un visiem pieejamas informācijas par potenciālajām audžuģimenēm. Un galvenokārt tāpēc, ka valda nezināšana, kā informācijai piekļūt. Bāriņtiesas savukārt norādīja: ja tiks pieņemts Bites kundzes priekšlikums, bāriņtiesas būs neziņā, kur likt bērnu, ja tas pēkšņi jāizņem no nelabvēlīgas ģimenes. Un var rasties bīstama situācija, ka bāriņtiesa baidīsies bērnu no ģimenes izņemt, jo nezinās, kur viņu likt, jo aprūpes iestādē likums ievietot neatļauj. Dobeles un citi traģiskie gadījumi par sevi atgādina. Šobrīd šo jautājumu nevar atrisināt, bet līdz 2019.gadam šo bērnu izņemšanas problēmu var atrisināt.
Vēl jāpiebilst, ka jau šobrīd bērnu aprūpes iestādē ievietotam bērnam ik pēc trim mēnešiem obligāti jāpārskata statuss. Ir jāmeklē bērnam audžuģimene vai aizbildnis. Pat slimnīcā nonākušam bērnam bez vecākiem pēc 15 dienām jānodrošina juridiskais pārstāvis - audžuģimene, aizbildnis vai bāriņtiesa. Ja bērnu aprūpes iestādes neveic bērnu speciālo aprūpi, tad jāvēršas pret konkrētajiem atbildīgajiem, nevis vienā dienā bērnu aprūpes iestādes jāslēdz.
Tādēļ lūdzu neatbalstīt 1. - Bites kundzes priekšlikumu, savukārt lūdzu atbalstīt alternatīvo 2., kā arī 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Atbalstot 1. - deputātes Bites kundzes priekšlikumu - un tā nosakot jaunu kārtību nekavējoties, bērnu aprūpe tiktu pakļauta riskam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien! Es pilnībā piekrītu. Un atgādinu, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir rakstīts, ka mums jādara viss, lai bērni izaugtu ģimenē.
Es aicinu jūs, tā sakot, beidzot iedziļināties, ieraudzīt, ka Latvijā 120 tūkstoši jeb 30 procenti bērnu neaug ģimenē, un netēlot neredzīgos. Šī problēma ir, jā! Tā skar nevis pārsimt bērnu, bet 120 tūkstošus bērnu, kas neaug ģimenē! (Dep. I.Viņķele: “Kas tie par murgiem?!”)
Nesen parādījās informācija, ka alimentu parāds ir 200 miljoni. Tad jūs gribat teikt, ka šie ir nelietīgi tēvi? Vai varbūt ir problēma mūsu bērnu tiesību aizsardzības likumos?
Bites kundze! Manuprāt, tas ir jautājums par labklājību ģimenē. Šobrīd mūsu iedzīvotāju labklājība ir zem jebkuras kritikas, un daudzas ģimenes vienkārši nodzeras, pagrimst. Ja mēs sakārtotu jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu, latviešu, tautas iedzīvotāju labklājību, šādas problēmas, kādas piedāvā risināt Bite, es domāju, būtu ļoti, ļoti minimālas.
Mums ir savi priekšlikumi, kā sakārtot šo jautājumu, kas saistīts ar bērniem, lai katram bērnam būtu tētis un mamma, ko kopēt. Un mums ir arī priekšlikumi, kā sakārtot šo labklājību. Man ir liels lūgums - neiesaistīties visādās murgainās intrigās un atbalstīt šos priekšlikumus!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Vispirms - atsauce uz Kalnozola kunga teikto. Es domāju, ka mēs, ikviens šeit, zālē, esošais deputāts, varam apliecināt savu cieņu, savu respektu tām ģimenēm, kas ir nepilnas ģimenes, - ģimenēm, kurās vecmāmiņas vai vectētiņi, vai mammas, vai tēti vieni paši audzina bērnus. Mēs nekādā ziņā šeit negribam apgalvot, ka tās neesot ģimenes, Kalnozola kungs!
Bet, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, vispirms noteikti ir jāpasaka ļoti liels paldies Bites kundzei par to, ka Bites kundze šo priekšlikumu iesniedza un šo diskusiju uzsāka, jo komisijai patiešām radās iespēja diskutēt ar Labklājības ministriju par to, kā veicas ar tā sauktās deinstitucionalizācijas programmas realizāciju, kam patiešām tikai 2017.gadā pirmoreiz ir piešķirti finanšu līdzekļi. Un Labklājības ministrija mums vairākkārt komisijas diskusijās teica, ka noteikt termiņu, līdz kuram mazos bērnus neievietos iestādē, ir ļoti, ļoti svarīgi un ka Saeimai paust (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) savu politisko gribu attiecībā uz to ir ļoti svarīgi.
Bites kundze, attiecībā uz jūsu priekšlikumu, pēc tiesas un taisnības, komisijai vajadzēja sniegt atzinumu “Daļēji atbalstīts”. Jo, Bites kundze, tā bija jūsu ideja - ieviest likumā principu, ka mazos bērnus principā iestādēs neievieto. Un tas ir ļoti pareizs un humāns princips! Un jūs pamatojāt, kāpēc. Man tas nav jāatkārto.
Ja jūs apskatīsiet 2. - komisijas sagatavoto priekšlikumu -, tad redzēsiet, ka šis princips kā virsprincips tur ir saglabāts. Bites kundze, nevajag tik kritiski izteikties par šo komisijas priekšlikumu, jo, kā Hosams Abu Meri jau mums skaidroja, notika ļoti plašas diskusijas par konkrētajiem apstākļiem. Jūsu priekšlikumā nav norādīts pārejas periods. Tas nozīmē - ja deputāti atbalstītu jūsu priekšlikumu, tad šī norma, ka mazos bērnus neievieto iestādēs, spēkā stātos tūlīt. Mēs vairākkārt no Labklājības ministrijas dzirdējām, ka audžuģimenes šobrīd tam vēl nav gatavas, bet divu gadu laikā būs gatavas šādai situācijai.
Tāpēc, Bites kundze, vēlreiz paldies par jūsu ideju. Jums pienācās daļējs atbalsts no komisijas. Jūsu priekšlikuma pamatprincips ir iestrādāts 2.priekšlikumā. Un pat tad, ja jūsu priekšlikums varbūt netiks atbalstīts, ja tiks atbalstīts 2.priekšlikums, mēs būsim ļoti nopietni pauduši Saeimas politisko gribu - panākt to, lai mazie bērni iestādēs vairs nenonāktu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es arī esmu starp tiem deputātiem, kuri vēlas atbalstīt tieši Bites kundzes priekšlikumu. Manuprāt, viņa jau izklāstīja to, ka priekšlikums ir papildināms ar pārejas periodu, un, kā to minēja arī Čigānes kundze, tas ir tik tiešām pilnveidojams. Tā ka es neredzu problēmu atbalstīt Bites kundzes priekšlikumu un to tālāk uzlabot.
Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka tiesībsargs pagājušajā gadā ir atzinis: bērnunamos ir pārāk daudz zīdaiņu, kuriem netiek meklētas audžuģimenes. Un, ja mums patīk analizēt bērna labākās intereses (par to varētu vēl strīdēties zinātnieki un juristi), tad, manuprāt, arī šajā situācijā ir pilnīgi skaidrs, ka bērna labākās intereses tomēr ir mīloši vecāki vai audžuvecāki, kas rūpējas par viņu. Tās ir bērna labākās intereses.
Un mums patīk arī pētījumi. Es varu minēt pētījumu, kas tika veikts Latvijā 2016.gadā, proti, par specializētajām audžuģimenēm, par audžuģimenes aprūpes modeļa attīstību Latvijā. Pētījuma ietvaros tika aptaujātas audžuģimenes, kuras cita starpā atbildēja uz jautājumu par savām iespējām šobrīd uzņemt vēl bērnus. Aptauja liecina, ka 44 procenti esošo audžuģimeņu būtu ar mieru specializēties, lai uzņemtu bērnus 24 stundas diennaktī, savukārt 42 procenti šo ģimeņu būtu gatavas specializēties arī zīdaiņu aprūpē.
Ir jautājums par to - kas tad uzraudzīs šīs audžuģimenes? Vai nenotiks kāda ļaunprātība? Vai mēs varēsim izsekot līdzi šiem cilvēkiem, kas ir uzņēmušies rūpes par zīdaiņiem? Un atgādināšu jums, ka jau šobrīd pastāv audžuģimeņu un aizbildņu institūts un notiek atbilstoša uzraudzība gan no bāriņtiesu, gan no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas puses. To regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.1036 “Audžuģimenes noteikumi”. Aizbildņu darbību un uzraudzību detalizēti reglamentē arī Civillikums. Līdzīgi kā audžuģimeņu gadījumā, arī aizbildņa atbilstību un piemērotību pārbauda bāriņtiesa, kas ir tiesīga atbrīvot aizbildni no viņa pienākumu pildīšanas. Savukārt bērna tiesību ievērošanu uzrauga Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Ir maldīgi uzskatīt, ka ievietošana bērnunamā nodrošina pilnvērtīgu bērna tiesību ievērošanu. Diemžēl liecinieki apgalvo, ka absolūti lielākā daļa bērnunamu bērnu ir cietuši arī no seksuālās vardarbības - galvenokārt no vecākiem bērnunama audzēkņiem -, kā arī no cita veida vardarbības.
Šeit bija jautājums: ko darīt ar slimiem bērniem? Tātad atgriežos pie iepriekš minētā pētījuma. Uz jautājumu, vai respondents ir novērojis kādas veselības problēmas savam audžubērnam, lielākais vairums jeb 94 procenti respondentu atbildēja apstiprinoši, un tikai seši procenti respondentu problēmas audžubērnam nav novērojuši. Tātad minētais apliecina, ka ģimenes jau šobrīd uzņem bērnus ar veselības problēmām un tas nav šķērslis bērna ievietošanai ģimenē. Tātad, ja bērnam ir nepieciešama nepārtraukta medicīniskā aprūpe un mediķu uzraudzība, viņš ievietojams slimnīcā, nevis bērnunamā, jo arī bērnunami šobrīd nenodrošina bērnam nepārtrauktu medicīnisko aprūpi.
Tātad, ņemot vērā visu minēto, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt Bites kundzes priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Dāmas un kungi! Es domāju, jūs arī esat dzirdējuši par ciltīm Āfrikā vai kur citur, kuras ir mazattīstītas, taču tām nav ne bērnudārzu, ne pansionātu, ne bērnunamu. Un cik daudz esam vērti visi mēs, 100 deputāti, un cik daudz ir vērta visa mūsu valsts, ja nespējam parūpēties par 80 zīdaiņiem gadā?! Tie ir 80 zīdaiņi gadā!
Dāmas un kungi! Tas, ka šiem 80 zīdaiņiem vai bērniem līdz triju gadu vecumam... lielai daļai ir veselības problēmas... Protams, veselības problēmas ir gandrīz katram bērniņam tādā vecumā. Viņš saslimst ar vienu vai otru slimību... Šiem bērniem droši vien ir arī jau nodarījuši traumu viņu vecāki, kuri lietojuši vai nu alkoholu, vai, nedod Dievs, vēl kaut ko citu.
Bet, cik es saprotu, arī skatoties tos pētījumus, tās pārsvarā ir tā sauktās diagnozes, kuras ne vienmēr izpaužas, tā teikt, visā savā krāšņumā. Un, kad mēs aptaujājam tās audžuģimenes, kas patiešām (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) rūpējas par šiem bērniem, tad redzam: nav nemaz tik traki. No šiem 80 bērniem, es domāju, būs daži, kuriem patiešām ir īpašās aprūpes nepieciešamība...
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es aicinu pārtraukt sarunas Sēžu zālē un lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē. (Dep. I.Zariņš: “Koalīcijā! Koalīcijas disciplīna klibo!”)
J.Viļums. Uz to es vairs neceru.
Trīs gadi bērnam - nu, jūs...
Es vienkārši no savas pieredzes... Redzu, kā mans nepilnus divus gadus vecais dēlēns aug un attīstās. Šajā vecumā viņam patiešām ir nepieciešama nepārtraukta uzmanība.
Ja bērns tiek nodots bērnunamā, tad nevaram cerēt uz to, ka aprūpe būs pienācīgā līmenī.
Mēs daudz runājam par to, ka tagad sāksies valsts simtgades svinības - Latvijas valstij 100 gadu! -, un diezgan lielus līdzekļus ieguldām tajā visā. Manuprāt, šeit ir viens ļoti labs veids, kā mums parādīt, ka mēs patiešām rūpējamies... runa ir ne tikai par tiem 100 gadiem vai, pareizāk sakot, 50 gadiem, kas mums ir bijuši, bet arī par tiem gadiem, kas mums būs nākotnē... un ka mēs rūpējamies par tiem bērniem jeb, var teikt, pabērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.
Es aicinu atbalstīt Bites kundzes priekšlikumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī Lolita Čigāne teica, ka atbalsta šo priekšlikumu. Taču tur, lūk, nav atrunas par šiem bērniem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība. Bet mēs varam sarēķināt - no 80 bērniem... Nu, nebūs tik daudz bērnu, kuriem tā nepieciešama.
Turklāt, kā jau kolēģe no frakcijas SASKAŅA izstāstīja, vecāki šajās audžuģimenēs, kuras šobrīd darbojas, ir gatavi arī specializēties. Viņi ir gatavi par patiešām nelielām summām to izdarīt mūsu vietā.
Ja jau nu nevarēsim atrast tās audžuģimenes, tad nu... Dieva dēļ... Nu, es domāju, ka vismaz daži Saeimas deputāti arī varētu uzņemties rūpes par mazu bērniņu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Lolitas kundze!
Nepilna ģimene nav bērna interesēs. Kāpēc? Jo bērns augot kopē savus vecākus. Dēls kopē tēvu, un meita kopē māti (Dep. A.Kaimiņš: “Tā nav taisnība!”)... un kopē viņu savstarpējās attiecības. Un, ja mēs atņemam dēlam tēvu, tad viņam nav, ko kopēt, un tad tādas sievietes kā jūs kritizē vīriešus un saka: “Vai, kādi mums ir vīrieši! Galīgi nekam nederīgi!” (Dep. A.Kaimiņš: “Iesim uz restorānu!”) Jā. Bērni ir ieinteresēti izaugt ar bioloģiskajiem vecākiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Kāds ir priekšlikums? Priekšlikuma redakcija ir šāda: bērnu līdz trīs gadu vecumam bērnu aprūpes iestādē neievieto.
Kā cilvēks, kurš pieradis domāt sistēmiski, tas ir, izskatīt visus variantus, es tagad lūdzu priekšlikuma autorus atnākt un izstāstīt, kas notiks gadījumā, ja šis bērns ir, teiksim, smagi slims (Dep. A.Kaimiņš: “Pareizi! Paldies!”) un neviens, neviens viņu nevēlas pieņemt savā ģimenē. Kur viņš tiks ievietots? Atnāciet un pasakiet, kas ar viņu notiks! (Dep. I.Bite: “Es teicu! Es teicu!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi. (Starpsaucieni: “Viļuma kungs, mēs gaidām jūs!”; “Mēs gaidām jūs!”)
J.Viļums (LRA).
Vispirms atbilde Zariņa kungam. Jau Bites kundze teica, ka ministrija to var - izstrādāt atsevišķus noteikumus un nodrošināt to, ka ir ģimenes, kas par to rūpējas tieši tāpat, kā šobrīd par to rūpējas atsevišķi bērnunami. Kur ir starpība?
Bet būtībā es nācu tikai pateikt vienu citātu no Jansona kunga, kurš norādīja (Starpsauciens: “Kurš Jansons? Jansona kungs bija pret šo priekšlikumu!”)... piedodiet, no Jansona kunga, kurš ir nevis Saeimas deputāts, bet kurš ir tiesībsargs. Viņš norāda, ka īstenībā tas otrs priekšlikums, kuru jūs gribat atbalstīt, pēc būtības diskriminē daļu bērnu. Mēs tagad valstī daudz runājam par deinstitucionalizāciju. Mēs tagad tieši tāpat visus pieaugušos sūtīsim uz mājām? Kā mēs būsim gatavi tos pašreiz šajās institūcijās esošos pieaugušos cilvēkus pašvaldībās uzņemt? Pašvaldības par to ir runājušas nez cik reižu. Un tagad mazus bērnus mēs nevaram pieņemt. Tiesībsargs tieši to norāda.
Otrs priekšlikums neuzlabos esošo tiesisko regulējumu un situāciju. Tieši pretēji. Tas legalizē bērnu ar īpašām vajadzībām ievietošanu institūcijās viņu veselības stāvokļa dēļ. Piedāvātā redakcija nav fokusēta uz bērna vajadzībām, tā vēl vairāk nostiprina prettiesisko situāciju, ka bērni ar īpašām vajadzībām tiek nošķirti institūcijās. Ja jūs neklausāt mani un neklausāt Bites kundzi, nu paklausiet tiesībsargu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šobrīd starp kolēģiem ir vairāki pašvaldību vadītāji. Es domāju, viņi ir saskārušies ar konkrētiem praktiskiem gadījumiem, kad bērnudārzu audzinātāji, skolotāji vai bāriņtiesu priekšsēdētāji vai locekļi ņem bērnus dažreiz mājās pie sevis, jo vienkārši nav kur tos ievietot. Un tās ir tīri praktiskas situācijas.
Mēs šobrīd teoretizējam. Jā, varbūt tas priekšlikums ideālā pasaulē, kā jau dzirdējām, darbojas. Bet reāli, praktiski, ja nav kur šo bērnu ievietot un nav audžuģimenes vai tamlīdzīgi, to nevar realizēt. Jā, es piekrītu, ka tas ir jārisina, bet, lūdzu, saprātīgi, un vajag radīt kaut kādas alternatīvas, nevis šobrīd mēs panāksim to, ka mēs ideāli gribam visu nokārtot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Šis nav gadījums, kad papīrs pacieš visu. Arī, ja būs viens gadījums, Bites kundze un Viļuma kungs, kad to bērnu... kad viņš “izkritīs” caur tiem labajiem nodomiem un realitātē... jūs būsiet atbildīgi!
Un, kamēr mēs simtprocentīgi nebūsim pārliecināti, ka neviens bērns nebūs atkarīgs no tā - sanāks vai nesanāks -, mums ir jāparedz nodrošinājums, lai viņus šajā nelaimes situācijā nogādā labāk sliktākā, tomēr gādīgā, drošā vietā. Citādi tā ir rezonēšana.
Un tad, kad kāds no jums te, aicinot visus pārējos ņemt tos bērnus pie sevis, rādīs piemēru, es būšu nākamā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Vēl neliela replika, noslēdzot šo diskusiju.
Es no jums, kolēģi, esmu šodien dzirdējusi ļoti lielas bažas un neuzticēšanos - kā tad audžuģimenes varēs rūpēties par šiem bērniņiem. Man tas neiet kopā, es atvainojos, ar to, ka jūs akli uzticaties tiem Lielbritānijas spēkiem, kuri no ģimenēm izņem mūsu pašu bērnus, un nav zināms, vai audžuģimenēs par viņiem rūpējas vai nerūpējas. Šajā situācijā jūs tam visam pilnīgi akli uzticaties un sakāt, ka mums vajag uzticēties šai sistēmai. Bet tad, kad mēs runājam par mūsu pašu audžuģimenēm, kuras tiek vēl vairāk uzraudzītas nekā Lielbritānijā un kuras ir gatavas tiešām uzņemt bērnus gandrīz vai bez atlīdzības, šeit nu mēs tagad “ieslēdzam” ļoti lielu uzmanību un sekojam visam līdzi.
Paldies. Es aicinu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, es negribu, lai mēs strīdētos par papīru. Es domāju, ka ikvienam no mums, šeit klātesošajiem, ir bērni, mūsu radiniekiem ir bērni. Diemžēl mēs neesam aizauguši tik tālu kā Gruzija vai tai blakus esošās valstis, kurās tas ir liels kauns vispār, ja kāds bērns nonāk bērnunamā.
Jā, bet ko es gribu pateikt? Es piekrītu tam, ko Bites kundze gribētu darīt. Un es piekrītu arī tam, ka ir reālā dzīve. Saprotiet, nekad nesanāks tā, ka... Es jums pateikšu vienkāršu piemēru... es esmu to pateicis un vēlreiz varu atgādināt. Ja mēs šinī jautājumā pieliekam klāt politiku, es negribētu pielikt politiku. Skatīsimies reāli uz dzīvi - tādu, kāda tā ir!
Franči savulaik arī gribēja tieši tāpat ar labiem nodomiem to darīt - visus bērnus ielikt iekšā audžuģimenēs. Un tad sākās problēmas! Nav runa par to, ka ir sliktas audžuģimenes. Mēs visi esam cilvēki. Mums ir labi policisti, slikti policisti, labi skolotāji, slikti skolotāji, labi deputāti, slikti deputāti, korumpēti, nekorumpēti. Mēs varam vienmēr salikt kaut kā vienu ar otru kopā. Nav runa par to, ka mums ir sliktas, teiksim, audžuģimenes. Tanī pašā laikā mums ir arī tādas audžuģimenes, kurās ir problēmas. Un ir ļoti nopietnas problēmas! Tāpēc... Un ko darīsim, teiksim, tanī situācijā, kad... Es piekrītu - šinī gadījumā mēs nedrīkstam operēt ar to... Ja parādīsies sabiedrībā... Un tad mēs visi plātīsim rokas: “Ziniet, viens bērns ir palicis kaut kur ārpusē! Nu kā tad tā?! Jūs, visi 100 gudrie deputāti, te sēdējāt, un kā jums tā sanāca, ka jūs nevarējāt izdomāt to, ka var būt šāds gadījums? Nu kā jūs tā varējāt?!”
Saprotiet, nav runa par politiku. Ar to, ka mēs ņemsim un likvidēsim slimnīcas, nebūs līdzēts... Ar to mēs nepanāksim, ka mēs, sabiedrība, būsim veseli. Nebūsim mēs veseli! (Aplausi.)
Es esmu par to, lai šie bērni būtu ģimenē.
Bites kundze, es jums piekrītu cilvēciski, ne politiski. Cilvēciski es jums piekrītu. Bet domāsim nevis par to, kāda ir mūsu iegriba, bet par to, kāda ir bērna griba, un par to, kā būs labāk tam bērnam!
Nesauksim tos par bērnunamiem, sauksim tos par īslaicīgas uzturēšanās vietām, kur bērns var pavadīt kādu laiku, kamēr notiek kaut kādas pārmaiņas, kamēr viņš nonāk tanī ģimenē!
Jā, šeit ir pašvaldību cilvēki klāt - un ne tikai pašvaldību. Mēs visi esam cilvēki, kuri esam saskārušies ar vienu vai ar otru jautājumu.
Es idejiski jūs pilnīgi atbalstu, bet izdarīsim tā, lai tas praktiski darbotos! Lai Dievs dod, ka pēc diviem trijiem gadiem mums nebūtu neviena tāda gadījuma, ka bērns būtu kaut kur “izkritis”, un lai presē mums neparādītos tādi gadījumi!
Paldies. Lai tā notiek! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
V.Dambe. Komisijas vārdā es vēlos piebilst, ka Bites kundzes priekšlikums tika skatīts un debatēts trijās komisijas sēdēs un vienā darba grupas sēdē. Un vēl arī šodien Saeimas sēdē ir diskusijas, debates pusstundas garumā.
Komisija neatbalstīja un aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 10, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Dambe. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir alternatīvs priekšlikums Bites kundzes priekšlikumam. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! 2.priekšlikums un ar to saistītais 10.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi - tapa, lai īpaši rūpētos par bērniem, par kuriem visu laiku tika runāts. Lielākoties tie ir bērni līdz triju gadu vecumam. Tiešām - bērniem šajā vecumā šīs rūpes visvairāk ir nepieciešamas.
2.priekšlikums, tāpat kā 10., tapa kompromisa ceļā, ņemot vērā esošo situāciju.
Valsts apņēmusies veikt deinstitucionalizāciju, pārejot no bērnu aprūpes iestādēm uz audžuģimeņu, aizbildņu institūcijām, ģimenei tuvām mazām bērnu aprūpes institūcijām. Komisijas dotais laika posms līdz 2019.gada 1.janvārim mobilizētu minēto veikt. Tāpat līdz 2019.gadam ir iespējams izveidot vienotu informācijas tīklu par potenciālajām audžuģimenēm un brīvajiem brīvprātīgajiem aizbildņiem, kādi arī ir.
Likumprojektā uz trešo lasījumu vēl ir iespējams izstrādāt kārtību, ko darīt, ja bērns pēkšņi jāizņem no ģimenes, par ko te vairākkārt tika runāts. Ja bāriņtiesā un pašvaldībās cilvēkiem ir bažas, ko darīt ar bērnu, kurš pēkšņi jāizņem no nelabvēlīgās ģimenes, un nav uzticības Labklājības ministrijai, ka tā līdz 2019.gadam spēs nodrošināt ar audžuģimenēm šos bērnus, tad uz trešo lasījumu ir iespējams iestrādāt šajā likumprojektā kārtību, kā bērni īslaicīgi ievietojami bērnu aprūpes iestādēs līdz audžuģimenes vai aizbildņu atrašanai.
Bērnu aprūpes iestādes 2019.gadā joprojām pastāvēs, tādēļ lūdzu atbalstīt 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu: “Nodrošinot ārpusģimenes aprūpi bērnam līdz triju gadu vecumam, viņu neievieto bērnu aprūpes iestādē, izņemot gadījumu, kad bērna veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ saņemts ārsta atzinums, kurā noteikto speciālo aprūpi bērnam neapņemas nodrošināt neviena audžuģimene, nedz arī aizbildnis.”
Pieņemot 10. - komisijas priekšlikumu, šāda kārtība stātos spēkā tikai no 2019.gada 1.janvāra, tā dodot pietiekamu sagatavošanās laiku, lai nodrošinātu spēcīgas audžuģimenes, arī audžuģimenes bērniem ar veselības problēmām.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad deputāts aicina atbalstīt 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 3. - veselības ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 4. - deputātes Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Dambe. 5. - deputātes Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Dambe. 6. - veselības ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 8. - deputātes Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Dambe. 9. - veselības ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Dambe. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! Es gribu, lai jūs izlasāt jūsu klusējot atbalstīto 2.priekšlikumu, proti, ka, nodrošinot bērnam ārpusģimenes aprūpi, bērnu aprūpes iestādē neievieto bērnu līdz triju gadu vecumam, izņemot gadījumu, kad bērna veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ saņemts ārsta atzinums, kurā noteikto specializēto aprūpi bērnam neuzņemas nodrošināt neviena audžuģimene, ne arī aizbildnis.
Kā es jau iepriekš norādīju, šis priekšlikums vienīgi paredz... (Dep. S.Āboltiņa: “10.priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos!”)
Sēdes vadītāja. Bites kundze! Tagad debates ir par 10.priekšlikumu.
I.Bite. Jā, kolēģi! 10.priekšlikums nosaka pārejas periodu 2.priekšlikumam.
Un, lūk, ko es vēlos šeit teikt: 2.priekšlikums tik ļoti maz ko maina esošajā situācijā, ka tam nav nepieciešams divu gadu pārejas periods. Proti, Latvijas valstij, Latvijas Republikas Labklājības ministrijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai nav nepieciešami divi gadi, lai sastādītu audžuģimeņu reģistru.
Kā šīs institūcijas apliecināja komisijas sēdē, tām ir nepieciešami pāris mēneši - labi, lai būtu pusgads, bet ne vairāk! - šāda reģistra sastādīšanai, lai varētu aptaujāt - vienkārši aptaujāt! - esošās audžuģimenes un teikt: “Ir bērniņš. Viņam ir tik un tik gadu, tāda acu krāsa, tāda matu krāsa un tādas un tādas diagnozes, tāda aprūpe. Vai jūs negribētu uzņemties viņa aprūpi?”
Kolēģi, es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka komisijas izstrādātajai redakcijai nav nepieciešams pārejas periods.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
V.Dambe. Komisijas vārdā neko nepiebildīšu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 8, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Dambe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 9.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Likumprojekta numurs 803/Lp12, pirmais lasījums.
Komisijā esam šo likumprojektu izskatījuši. Tas ir tā sauktais dekodifikācijas likumprojekts.
Saeimā šobrīd trešajam lasījumam tiek gatavots Administratīvo pārkāpumu procesa likums, kurš aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Administratīvo pārkāpumu regulējuma reformas ietvaros ir paredzēts grozīt nozari regulējošos likumus, iekļaujot tajos tiesību normas, kas nosaka administratīvo sodu par pārkāpumiem, un šis ir pirmais no, es domāju, daudziem sekojošiem likumprojektiem.
Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts, kā jau teicu, ir pirmais - tam sekos vēl daudzi citi. Lai saprastu to tendenci, kā tad virzīsies pārējie, ir noteikts pietiekami garš termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta otrajam lasījumam.
Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!
Strādājam ar likumprojektu Nr. 806/Lp12.
Latvijai, kā kārtīgai lielvalstij, ir 1383 kilometrus gara sauszemes robeža. Ar Krieviju - 279 kilometri; ar Igauniju - 343; ar Baltkrieviju - 173, un visgarākā ar Lietuvu - 588 kilometri.
Lai novērstu situāciju, ka zemes vienības, kas pilnībā atrodas valsts robežjoslā, tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, ir nepieciešams šī likuma papildinājums, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemes vienības, kas pilnībā atrodas Latvijas Republikas valsts robežas joslā.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kas nosaka Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijas attiecībā uz šīm darbībām.
Paldies. Aicinu nobalsot.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Centīšos runāt ļoti īsi.
Vispirms, kad šo likumprojektu ieraudzīju, man likās, ka tas var radīt ietekmi uz pašvaldību budžetiem, bet, apskatot arī anotāciju, redzu, ka tie nosacītie zaudējumi pašvaldību budžetiem nav tik milzīgi. Ja nemaldos, pa visu valsti kopā bija četri tūkstoši un nedaudz pāri četriem simtiem. Tātad šī problēma atkrīt.
Nākamā lieta. Aprunājoties ar zemniekiem, kas strādā un dzīvo pierobežā... viņi arī atbalsta to, ka šāda josla tiek noteikta un ka tā tiek ieskaitīta, tā teikt, uz valsts rēķina. Zemnieki, protams, uzsver to, ka viņi uzskata par prioritāti valsts drošību un var pieciest kaut kādas neērtības, kas viņiem radīsies. Vienīgi viņi lūdza, lai tie darbi, kas notiks šajās joslās, tiktu saskaņoti ar pašiem zemniekiem. Jo diemžēl ir bijuši gadījumi, kad valsts iestādes nesaskaņo to ar zemniekiem, bet, ziniet, zemniekiem tomēr jāseko visiem gada darbiem.
Un pēdējais, ko es gribu norādīt vai, faktiski, pajautāt. Ja šī josla gar Krieviju un Baltkrieviju tiek noteikta 12 metru platumā, tad ar Lietuvu un Igauniju tā ir mazāka. Droši vien tur ir savs pamatojums, un tur iebildumu nevarētu būt. Taču jautājums ir tāds - kāpēc ar Igauniju tie ir 6 metri, ar Lietuvu - 5 metri? Respektīvi, atšķiras. Vai igauņi ir ātrāki vai lēnāki - mēs zinām vienmēr tos jokus. Manuprāt, šai joslai ar Lietuvu un Igauniju vajadzētu būt vienādai.
Visādi citādi Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Es nāku tribīnē, lai izstāstītu tās lietas, par kurām Viļuma kungs tikko jautāja.
Pirmkārt, atšķirīgais robežas joslas platums ar Lietuvu un Igauniju ir saistīts ar robežlīgumiem, kas ir ar abām šīm valstīm, un šajos līgumos ir noteikti dažādi šie platumi. Tas ir vēsturiski tā izveidojies, tāpēc arī šajā likumprojektā ir šie dažādie skaitļi.
Otra lieta, ko Viļuma kungs minēja, - par to, lai ar zemniekiem, pareizāk sakot, ar zemes īpašniekiem, tiktu saskaņotas darbības, kas notiks šajā robežas 12 metru joslā, teiksim, ar Krieviju. Tur tas plāns, kā mums komisijas sēdē stāstīja atbildīgo ministriju pārstāvji, ir tāds, ka pakāpeniski šīs zemes tiks pārņemtas valsts īpašumā. Tātad norit process, kura rezultātā notiek zemju atsavināšana, lai šajā 12 metru joslā visas darbības, kas tur tiek veiktas, būtu uz valsts zemes veiktas valsts darbības. Bet tas prasa laiku, un līdz ar to tas ir pārejas process.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
A.Kiršteins. Jā. Paldies, kolēģi, kas runāja. Viss ir pareizi. Kur lielāki kontrabandisti, tur vienmēr platāka robežas josla. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu - 27.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamie un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”.
Par pašu likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi, lai izlīdzinātu Ziemeļvalstu Investīciju bankas parakstītā un apmaksātā kapitāla procentu sadalījumu. Līdz šim dalībvalstu apmaksātā kapitāla daļa atšķīrās no parakstītā kapitāla procentu sadalījuma, jo apmaksātā kapitāla iemaksa tika rēķināta, ņemot vērā dalībvalstu iekšzemes kopprodukta apjomu vairākos kapitāla palielināšanas posmos. Turpmāk, grozot Statūtu 10.panta “c” apakšpunktu, dividendes tiks aprēķinātas attiecībā uz parakstīto pamatkapitālu, kas precīzāk atspoguļo kapitāla atdevi, šādā veidā palielinot Latvijas apmaksāto kapitālu.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
R.Kols. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
R.Kols. Ja deputātiem nav iebildumu, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamie un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu”.
Par likumprojekta būtību. Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu (pēc Celsija skalas) robežām, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmi. Ar nolīguma parakstīšanu (nolīgumu ir atbalstījušas arī pasaulē lielākās piesārņotājvalstis - Ķīna un ASV) pastāv cerība, ka sekos strauja rīcība cīņā pret globālo sasilšanu.
Parīzes nolīgums atsevišķām valstīm neparedz konkrētas klimata pārmaiņu ierobežošanas saistības, tāpēc mēs paši turpmāk varēsim noteikt savus mērķus un to, kā to sasniegt. Pie tā šobrīd jau tiek strādāts, izstrādājot ilgtermiņa pielāgošanās stratēģiju laika posmam līdz 2030.gadam.
Ārlietu komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
R.Kols. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
R.Kols. Ja deputātiem nav iebildumu, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vilnis Ķirsis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks un Juris Vectirāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!
Man patiešām ir tas gods šodien ziņot par šo fantastisko likumprojektu, kurš saucas “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un kuru ir fantastiski izstrādājusi Finanšu ministrija.
Uz otro lasījumu ir saņemti tikai 100 priekšlikumi.
Paldies Finanšu ministrijai, protams, par tik labi izstrādātu likumprojektu.
Un sāksim iet cauri priekšlikumiem.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 3. - komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Parlamentārais sekretārs Edgars Putra ir iesniedzis 9.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 11. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 14. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 17. -komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 16. - kolēģa Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 20. - Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 21.priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 22.priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 23. - Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 25. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 27. - Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 28. - Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 29. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 30. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 31. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 32. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 33. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts, un attiecīgi mainīta turpmāko pantu numerācija.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 34. - Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 35. - Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 37. - Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 38. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 39. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 42. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 43. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Kolēģi! Atļaujiet man paziņot, ka tas ir pusceļš.
50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti to jau atbalstīja.
54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Jā, es atvainojos, 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
55. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 56. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 57. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 59. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 62. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 64. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 67. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 71. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 74. - komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 77. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 78. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 79. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iekļauts 88. - komisijas priekšlikumā. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 88. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 87. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 88. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 88. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 89. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 90. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 92. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 94. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 95. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 97. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 98. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 99. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Un visbeidzot, kolēģi, 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Un arī to deputāti atbalsta.
M.Bondars. Paldies visiem par saturīgajām debatēm un izskatītajiem priekšlikumiem. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
M.Bondars. Komisijas viedoklis ir tāds, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 13.februāris.
Sēdes vadītāja. 13.februāris?
M.Bondars. Jā, 13.februāris.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Šie grozījumi likvidē zināmu dublēšanos vetārstu prakses vietu reģistrācijā. Līdz šim šīs prakses vietas bija jāreģistrē gan Pārtikas un veterinārajā dienestā, gan Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Atbilstoši šiem grozījumiem turpmāk būs jāreģistrē tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Un citi grozījumi savukārt precizē valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīcību epozootijas uzliesmojuma gadījumos.
Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 9.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
Tā... Vai ziņotājs ir zālē? Tātad ziņotāja nav zālē, un pārejam pie nākamā likumprojekta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS).
Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.811/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.
Likumprojekts paredz kontrolējamo vielu sarakstā iekļaut jaunas psihoaktīvās vielas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un vielu grupas, to skaitā arī tās vielas, kurām patlaban noteikts tā saucamais pagaidu aizliegums.
Likumprojektā paredzēts, ka kontroles mehānismi un noteiktie vielu daudzumi attiecas arī uz tām vielām, kurām noteikts tā saucamais pagaidu aizliegums, kā arī to vielu aktīvajiem metabolītiem un to sāļiem, kā arī sarakstos iekļauto narkotisko un psihotropo vielu aktīvajiem metabolītiem un to sāļiem.
Likumprojektā iekļauta arī jauna grupa - lizergamīdi, un tādējādi kontrolei tiek pakļauti dažādi halucinogēni, kā arī vairākas benzodiazepīnu atvasinājumu grupas vielas.
Likumprojektā iekļautas arī vairākas vielas, kas ir prekursoru vielu sarakstā saskaņā ar Eiropas Savienības regulu.
Likumprojektu Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, izstrādājusi Veselības ministrija, un tas ir saskaņots - ieklausieties! - ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, kā arī Eiropas Komisiju.
Kā jau es minēju, daudzām vielām šis noteiktais pagaidu aizliegums beidzas šī gada martā, un tāpēc komisija vienbalsīgi nolēma lūgt noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Lūdzu Saeimu atbalstīt steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
G.Daudze. Paldies.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.februāris, un otrais lasījums - Saeimas 9.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 9.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā”.
Vispirms par to, kādēļ būtu vajadzīgs šāds grozījums šajā likumā. Vēlētāju reģistra likumā ir noteikts, ka vēlētājam ir iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni, kurā viņš ir reģistrēts, uz citu vēlēšanu iecirkni ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām. Un tātad viņš šo iesniegumu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Kopš Vēlētāju reģistra likuma pieņemšanas 2004.gadā ir pagājis zināms laiks, esam uzkrājuši arī pieredzi, un tagad ir arī tehniski risinājumi, kas ļauj šo termiņu samazināt.
Šie grozījumi paredz pārcelt beigu termiņu, līdz kuram vēlētājs drīkst mainīt savu vēlēšanu iecirkni pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, no 25 dienām pirms vēlēšanām līdz 18 dienām pirms vēlēšanām.
Un, lai šis likums varētu sākt darboties un būtu piemērojams jau šā gada pašvaldību vēlēšanās, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J.Šulcs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
J.Šulcs. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz šā gada 3.februārim un izskatīt otrajā lasījumā šā gada 9.februārī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 9.februārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Nereti praksē ir gadījumi, kad cilvēki izmanto dažādu veidu iespējas interpretēt likumu. Lai novērstu šādus gadījumus un lai Ceļu policijai būtu vieglāk strādāt un viss būtu skaidrāks, ir veikti grozījumi: viens ir saistīts ar to, kuros gadījumos ir jāuzrāda dokumenti un vai tie ir fiziski jāiedod; otrs ir saistīts ar dažādu apreibinošo vielu lietošanu, un ir precizēti šie gadījumi.
Ceļu satiksmes likuma 25.panta pirmā daļa nosaka, kādiem dokumentiem vispār ir jābūt klāt transportlīdzekļa vadītājam un kas jāuzrāda pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku pieprasījuma. Šobrīd praksē ir gadījumi, kad daudzi transportlīdzekļu vadītāji minēto tiesību normu interpretē tā, ka transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, pēc policijas darbinieka pieprasījuma ir tikai vizuāli jāuzrāda šie dokumenti, nevis jāiedod tie pārbaudei. Un, ievērojot minēto, likumprojektā ir noteikts, kādi dokumenti pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod fiziski pārbaudei tieši šīm amatpersonām.
Un otra sadaļa, ko šis likumprojekts regulē, ir saistīta ar to, ka cilvēki nereti izmanto iespēju un mēģina teikt, ka viņi alkoholiskos dzērienus ir lietojuši pēc automašīnas vadīšanas. Piemēram, noticis negadījums, un tad līdz fakta konstatācijai vadītājs mēģina interpretēt, ka, nē, pie stūres viņš braucis skaidrā un tad, vēlāk, lai mazinātu stresu, ir kaut ko lietojis. Šobrīd ir skaidri un gaiši noteikts, ka līdz šai pārbaudei ir aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus. Līdz ar to mēs precizējām šīs normas.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet es saprotu, ka būs arī debates.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! Smiltēna kungs jau pareizi ir pateicis, ka te notiek... ka par precizēšanu ir runa. Bet šis likumprojekts tika pieņemts tajā trakajā budžeta naktī 23.novembrī, kad vienkārši automātiski koalīcija nobalsoja par šo likumprojektu.
Un tā lieta ir tāda: ja tas nav aizliegts, tātad tas ir atļauts. Šobrīd, no 23.novembra līdz 2.februārim, ir jau vairāki desmiti gadījumu, kad autovadītāji dzērājšoferi - tā varētu teikt! - izmanto šo likuma robu. Jo tas nav aizliegts: tikko kā tevi apstādina, tu iedzer un pēc tam pūt trubiņā. Un šādu gadījumu ir ļoti daudz - vairāki desmiti, kā jau minēju! Tas sliktākais, kas ar to visu saistīts, ir tas, ka šis ir pirmais lasījums un līdz trešajam lasījumam būs noteikti vēl vismaz pāris desmitu šādu gadījumu.
Vajadzētu, manuprāt, koalīcijai šeit savā starpā vienoties, lai šis likumprojekts tiktu skatīts tikai divos lasījumos, steidzamības kārtā, jo šie cilvēki katru dienu... tie, kas zina šos te...
Nu, pieņemsim, dzērājšoferis deputāts Veiko Spolītis. Viņš, pieņemsim, zina šo likuma robu, viņš var sēsties pie stūres, iedzert un pateikt: “Nu, atvainojiet, es jau nu iedzēru tikai pēc pūšanas trubiņā.” Drīkst to darīt šobrīd, un deputātiem tas likums būtu jāmaina tagad steidzamības kārtā, jo... Ir pirmais lasījums, pēc tam būs otrais un trešais lasījums, un tādējādi mēs vēl divus mēnešus dzīvosim ar šo likuma panta pašreizējo redakciju, un tikmēr juridiski nevarēs šos cilvēkus, dzērājšoferus, negodprātīgos cilvēkus, kuri pie stūres sēžas alkohola reibumā... nevarēs viņiem neko padarīt.
Lūdzu, ņemiet šo vērā un rosiniet steidzamību šim likumprojektam.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu. Saeimas deputātu ētikas kodekss paredz, ka deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju (Starpsaucieni: “Konkrētus piemērus vajadzēja par dzērājšoferiem!”) un argumentāciju.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko teikt?
E.Smiltēns. Komisijai nav nolūka mēģināt kaut kādā veidā bremzēt šo procesu. Mēs ļoti strauji virzīsimies uz priekšu ar šiem grozījumiem, un tāpēc aicinu šobrīd balsot un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Termiņš būs relatīvi īss: priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šī gada 9.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.februārim.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Saeimas 2.februāra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 10 minūtēm, pēc šīs sēdes beigām.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Vilnis Ķirsis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 3. sēdes turpinājums
2017. gada 2. februārī
Datums: 02.02.2017 09:08:58 bal001
Par - 17, pret - 68, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Imigrācijas likumā (652/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 09:16:21 bal002
Par - 17, pret - 69, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (652/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 09:18:47 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (652/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 09:19:32 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (589/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 09:26:01 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (731/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 09:27:27 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (754/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:06:50 bal007
Par - 27, pret - 10, atturas - 47. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (640/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:13:54 bal008
Par - 79, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (640/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:14:20 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (640/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:16:15 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (803/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:21:41 bal011
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (806/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:23:51 bal012
Par - 82, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas ... (764/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:24:24 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos (764/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:25:15 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos (764/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 10:27:02 bal015
Par - 85, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (738/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:27:31 bal016
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (738/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 10:28:12 bal017
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (738/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 11:12:46 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (654/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:14:11 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (792/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:17:09 bal020
Par - 83, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (811/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:17:33 bal021
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (811/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:19:44 bal022
Par - 81, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Vēlētāju reģistra likumā (816/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:20:09 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vēlētāju reģistra likumā (816/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 11:25:50 bal024
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (787/Lp12), 1.lasījums