Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2017.gada 23.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 23.februāra sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Godātie deputāti, vēlreiz lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!
Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” līdz turpmākajam Juridiskās komisijas lēmumam.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Mēs esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja lūgumu precizēt šī likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar ļoti daudziem likumprojektiem, tai skaitā ar Komerclikuma grozījumiem, kuri tiek izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mēs Juridiskajā komisijā precizēsim likumprojekta spēkā stāšanās laiku un pēc tam nosūtīsim to Saeimai izskatīšanai. Lūgums atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Deputāti Sudraba, Stepaņenko, Kūtris, Meija un Platpers lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”, kamēr Ministru kabinets nav veicis izpēti un iesniedzis Saeimā informāciju par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tāpat es jau runāju debatēs iepriekšējā Saeimas sēdē, kad izskatījām pirmajā lasījumā likumprojektu par šo līgumu. Liekas apbrīnojami, kāpēc ir tāda spītība un nevēlēšanās runāt ar sabiedrību par šo līgumu. Un man liekas vēl lielāks absurds tas, ka saņēmu e-pastā uzaicinājumu šodien pulksten 16.00 iet paklausīties to, kādi labumi un ieguvumi būs no šī līguma, - to, ko mums pastāstīs mūsu pašu kolēģi angļu valodā. Un liekas - varbūt būtu labi, ja mēs kaut vai uz nedēļu atliktu šā jautājuma apspriešanu Saeimas sēdē, jo tas taču būtu vērtīgi - paklausīties arī to, ko mūsu kolēģi saka, it īpaši, ja vēl angļu valodā. Varbūt varam dot laiku, lai spētu to tekstu sagatavot arī latviešu valodā un runāt ar sabiedrību tā, kā šeit, Latvijā, tas būtu pareizi un pieņemami? Jo, manuprāt, mēs atgriežamies kaut kādos tādos senos laikos: bija auditorija, kurā viens cilvēks neprata latviešu valodu, un visai pārējai auditorijai bija jāpieskaņojas tai valodai, kādā šis viens cilvēks runāja. Man liekas, arī tas ir nožēlojami. Un ir nožēlojami, ka Latvijas parlaments ir vairāku skrūvīšu mehānisms, nevis tiešām rīcībspējīgi, spriest un analizēt spējīgi cilvēki.
Tāpēc mūsu ierosinājums ir šāds: nedarīt neko ļaunu savai valstij un savai sabiedrībai, bet saņemt drosmi un runāt ar sabiedrību, atlikt šī jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kad patiešām būs spēks pateikt sabiedrībai - un latviešu valodā! - to, kādi ieguvumi un labumi būs no šī līguma.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Te jau visiem deputātiem ir e-pasti, ne jau tikai jums, Sudrabas kundze, vienīgajai. Es arī saņēmu ielūgumu: šodien, 2017.gada 23.februārī, konferenču zālē Doma laukumā 4 (“Altum” konferenču zālē) no pulksten 16.00 līdz pulksten 18.00 notiks diskusija, kurā piedalīsies Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs, augsta ranga cilvēks (Starpsauciens: “Tieši tā!”); piedalīsies arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš, kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, būs arī no Eiropas Parlamenta deputāts, būs arī... kas tik nebūs, lai paskaidrotu, kas ir CETA! Un tas šodien būs 16.00. No pulksten 16.00 līdz pulksten 18.00.
Sudrabas kundze, ir 2017.gada 23.februāris, un, ja Koalīcijas padome ir vienojusies, ka likumprojektam par CETA šodien jātiek izskatītam un trešajā lasījumā pieņemtam (Dep. E.Smiltēns: “Otrajā!”), tad tas tiks pieņemts! (Starpsauciens: “Komisija to atbalsta otrajā lasījumā!”) Ja jūs, atvainojiet, to neesat joprojām sapratusi, tad nāciet pie manis uz privātstundām, es jums to pastāstīšu individuāli!
Savukārt visiem pārējiem deputātiem, kas pirmdienās tiekas Koalīcijas padomē, protams, nekādā gadījumā... Nekādā gadījumā! Balsojiet “pret”! Ministru kabinetam nekas nav jāskaidro Latvijas sabiedrībai, nav pat jāpaskaidro, kas notiek ar CETA. Tas nav jādara! Līdz ar to jums ir jābalso “pret”. Tas nebūs prātīgi.
Pēc tam, Veiko Spolīti, ir diskusija, un pēc tās diskusijas var uz glāzi vīna doties, ja gribas.
Katrā ziņā, dāmas un kungi, CETA šodien... Es domāju, vai tas ir tik vitāli nepieciešams, ka tas jādara tieši šodien, un mēs nevaram nedēļu pagaidīt, lai šie augsta ranga kungi, ierēdņi varbūt izskaidrotu to. Jo - iedomājieties, kas tad notiks! Nu, padomājiet paši!
Tas viss, ko es šeit runāju, paliek stenogrammās, tas tur ir ierakstīts, un pēc tam var uz to atsaukties: Kaimiņš teica tā vai Kaimiņš neteica tā. (Dep. L.Čigāne: “Neceri!”) Tāpat būs jautājumā par CETA. Kāds teiks - ir tā un tā. Un pēc kaut kāda laika izrādīsies, ka tā lieta nemaz tā nenotiek. Un uz ko jūs pēc tam atsauksieties? Šobrīd ir vienkārši kolektīvā atbildība: atbildīgs nav neviens ne par ko.
Ļaujiet, lai sabiedrībai to izskaidro šie cilvēki! Jūs šobrīd gribat vienkāršā veidā nobalsot un pēc tam iet un skaidrot. Kāda jēga?
Tāpēc, lūdzu, balsojiet “pret” un ļaujiet koalīcijas “rullim” strādāt! Viņi ir pieņēmuši lēmumu.
Jauku dienu!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības, kamēr Ministru kabinets nav veicis izpēti un iesniedzis Saeimā informāciju par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 73, atturas - nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu”.
Deputāti Inguna Sudraba, Jūlija Stepaņenko, Inga Bite, Aivars Meija, Silvija Šimfa, Gunārs Kūtris, Artuss Kaimiņš, Arvīds Platpers, Mārtiņš Šics, Igors Pimenovs un Ringolds Balodis ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Dodot Saeimas deputāta zvērestu, esam solījuši stiprināt Latvijas suverenitāti. Satversmes 95.gadadienā Sēžu zālē ir atgriezušās plāksnes ar pirmajiem diviem Satversmes pantiem, lai atgādinātu mums, kam tiešām pieder vara Latvijā.
Neatminos pēdējā laikā nevienu svarīgu lēmumu, ar kuru mēs būtu stiprinājuši Latvijas suverenitāti. Vai labprātīga nonākšana atkarībā no ārvalstu investoriem ir suverenitātes stiprināšana? Es domāju, ka nē. Jo lemšana par līgumu, kas ietekmēs teju visas dzīves jomas, nekonsultējoties par to ar Latvijas iedzīvotājiem, neveicot publiskas apspriedes pirms līguma parakstīšanas, vēloties klusām “izdzīt” līgumu cauri, nav suverenitātes stiprināšana. Šāda pirmrindnieku centība ļoti atgādina situāciju, kad 1939.gada beigās Ulmaņa valdība slavēt slavēja vienošanos par preču apmaiņas un Savstarpējas palīdzības paktu starp Latviju un PSRS. Tas ievērošot Latvijas intereses un pavēršot jaunu ēru Latvijas vēsturē - gluži kā tagad mēs runājam par jaunās paaudzes līgumiem un šķietamu šo līgumu nekaitīgumu. Tāpat kā tagad, arī tolaik runa bija par drošību un tika stingri nosodīti baumu un melu ziņu izplatītāji.
Ļoti žēl, ka Saeimas Ārlietu komisija negribēja likt uz balsojumu piecu deputātu priekšlikumu pirms galīgā lēmuma par CETA to izdiskutēt ar sabiedrības pārstāvjiem un veikt neatkarīgu pētījumu gan par ieguvumiem, gan par riskiem, kas gaidāmi saistībā ar CETA.
Tāpēc šodien atkārtojam savu lūgumu un aicinām dot uzdevumu Ministru kabinetam. Turklāt būtu jāizvērtē arī šķīrējtiesas atruna līgumā, pret kuru ir iebilduši neskaitāmi Eiropas Savienības juridisko zinātņu speciālisti, kā arī būtu jāizvērtē CETA atbilstība Satversmei. Tas, ka šajā šķīrējtiesā būs arī Eiropas Savienības pārstāvji, nesniedz pilnīgi nekādu mierinājumu, jo man kā deputātei, atsevišķus lēmumus pieņemot, galīgi nepatiktu visu laiku domāt: kā to uztvers ārvalstu investori, cik mēs maksāsim tiesā par šo investora interešu pārkāpumu? Latviešiem ir tāds teiciens: “Neej ar stipru lauzties un ar bagātu tiesāties.” Dažu korporāciju apgrozījums gadā pārsniedz Latvijas budžetu, un pāris zaudētas lietas šādās “ķenguru” tiesās uzreiz atstās audzinošu iespaidu uz mūsu likumdevēju un valdību: turpmāk tiks pieņemti lēmumi nevis tautas interesēs, bet atskatoties uz investoru interesēm.
Kāpēc mēs lecam bedrē, nezinot, kas mūs vilks ārā? Drošība? Mums nav kur steigties, godātie kolēģi! Ja Latvija pirmā neratificēs CETA līgumu, tas nekādi neietekmēs Kanādas kontingenta nosūtīšanu uz šejieni, jo tas notiks NATO saistību ietvaros. Arī bēgļu krīzes laikā, pirms diviem gadiem, no šīs tribīnes Saeimas amatpersonas izplatīja ziņas par to, ka mums, kas baudām īpašu NATO aizsardzību, ir jāprotas un jāuzņem patvēruma meklētāji, kurus mums piedāvā Eiropas Savienība. Augstam NATO pārstāvim nācās oficiāli atsaukt šīs muļķības.
Manā uztverē, tas, ka tiek izmantoti šādi demagoģiski paņēmieni, tikai liecina par pārliecinošu argumentu trūkumu CETA sakarā.
Visbeidzot “Maskavas rokas” teorijas piekritējiem vēlos atgādināt to, ka pret CETA 15.februārī Eiropas Parlamentā balsoja 254 deputāti no dažādām (Starpsaucieni.) grupām. No dažādām grupām! Un vairākums deputātu no Francijas, Austrijas, Īrijas un Grieķijas balsoja “pret”. Ir savākti 3,5 miljoni parakstu visā Eiropā. Stop TTIP, Stop CETA grupas atbalstītājos ir arī vairākas Latvijas biedrības - (Dep. E.Smiltēna starpsauciens.) “homo ecos:”, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, “Latvijas Zaļā kustība” un “Zaļā brīvība”.
Vairāk nekā 10 Eiropas valstīs pilsoņi ir tiesīgi šo jautājumu izlemt referendumā, kurš, piemēram, Nīderlandē, visticamāk, norādīs uz negatīvu attieksmi pret CETA.
Vakardien 100 Francijas deputāti ir vērsušies Konstitucionālajā padomē, lai izvērtētu CETA atbilstību Francijas konstitūcijai.
Spriežot pēc nostājas Eiropā, visticamāk, šis līgums netiks ratificēts. (Starpsaucieni.) Vai mums tiešām vajag steigties un lēkt bedrē? Kā Ziedoņa epifānijā: “Lēksim bedrē, lēksim bedrē! Redzēs, kas mūs ārā vilks.”
Kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti!
Saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks un līdz vēlēšanām atlikušas nu jau mazāk nekā 100 dienas, taču nesaprotu atsevišķu deputātu vēlmi sevi diskreditēt.
Bet - par visu pēc kārtas.
Pāris faktu par visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Savienību jeb par CETA.
Saistībā ar CETA sarunas tika uzsāktas pirms vairāk nekā septiņiem gadiem - 2009.gada maijā. Savukārt jau kopš 2014.gada septembra ikvienam - gan deputātiem, gan ierēdņiem, gan visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem - ir bijusi iespēja brīvi iepazīties ar šo līgumu. Visas nacionālās pozīcijas par CETA ir skatītas Saeimas Eiropas lietu komisijas atklātās sēdēs, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem. Ir organizētas diskusijas par nolīguma saturu, kurās tika aicināti piedalīties visi interesenti. Tagad, kad Saeimas Ārlietu komisijā likumprojekts par nolīgumu vienbalsīgi apstiprināts jau divos lasījumos, pēkšņi no atsevišķu deputātu puses uzzinām, ka patiesībā neviens neko nezina, neviens nav ticis informēts un ka CETA mums draud ar bankrotu, saindētu pārtiku un citiem šausmu stāstiem.
Cienījamie kolēģi! Vēlreiz uzsveru: nolīguma saturs ir publiski pieejams kopš 2014.gada.
Aicinājums apturēt CETA virzību Saeimā tagad, pirms ratifikācijas, iezīmē nopietnu tendenci mūsu politiskajā kultūrā - aklu, populistisku pakļaušanos sagrābstītām un skaļām frāzēm un mītiem, atsakoties pašiem iedziļināties nolīguma saturā un tā vietā izceļot savu nezināšanu. Tā vietā, lai jau vairākus gadus izmantotu iespēju skrupulozi analizēt līguma nosacījumus un skaidrot tos tālāk sabiedrībai, īsi pirms nolīguma ratifikācijas sabiedrība tiek mērķtiecīgi satracināta, nodarbojoties ar demagoģiju, izmantojot absurdi pārspīlētus un pat klaji nepatiesus apgalvojumus. Argumenti, ka deputātiem vai sabiedrībai nav bijusi iespēja iepazīties ar CETA saturu, neiztur kritiku. Nevēlēšanās iepazīties ar pieejamu informāciju nevienu neatbrīvo no atbildības un neattaisno nezināšanu. Jūsu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie resursi.
Varbūt pavērtēsim sevi mazliet kritiskāk! Ja lepni apgalvojumi par savu neinformētību un paļaušanos uz baumām un spekulācijām izskan no Saeimas, valsts augstākā likumdevēja, tribīnes, tas ir ne vien ciniski, bet arī apkaunojoši un degradē paveikto šī būtiskā nolīguma virzības procesā.
Vai kritiski jautājumi un diskusiju nodrošināšana nav pamatota? Noteikti ir. Bet līdz šim novērotā absolūtā neieinteresētība par procesa virzību liecina, ka šodien runājam nevis par racionāliem argumentiem pret šo līgumu, bet gan par mēģinājumiem būvēt savu politisko kapitālu, izmantojot parlamenta darbu savai priekšvēlēšanu aģitācijai.
Kā gan citādāk varam skaidrot pēkšņo opozīciju, īpaši, ja šādus trauksmes signālus nedzirdējām par citiem nolīgumiem, piemēram, saistībā ar Dienvidkoreju vai saistībā ar pavisam nesen skatīto Parīzes nolīgumu? Neviena paša vārda! Iespēju iepazīties ar cita (pēdiņās) “slavena” nolīguma projektu - TTIP, proti, brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, šobrīd izmantojuši mazāk nekā 10 no 100 deputātiem. Domāju, ka plašāks skaidrojums nav nepieciešams.
Laikā, kad pievēršam tik lielu uzmanību informatīvās telpas pārsātinātībai ar nepatiesu, sagrozītu informāciju un alternatīviem faktiem, mūsu, Saeimas deputātu, pienākums ir atbildīgs un tālredzīgs darbs, tā nodrošinot demokrātijas vērtību un labklājības iesakņošanos un aizsardzību Latvijā. Sabiedrība seko Saeimas aktivitātēm, un līdz ar to mūsu nostāja, mūsu darbība un apgalvojumi ir tie rādītāji, pēc kuriem tiekam vērtēti un uz kuriem tiek balstīta uzticība visai parlamentārajai sistēmai Latvijā. Mums ir jāspēj atsijāt graudus no pelavām, neargumentētus un populistiskus viedokļus no tādiem, kuros atrodamas substances.
Kolēģi, Kanādas valdība jau pērnā gada nogalē piešķīra līdzekļus uzņēmēju nozarēm, lai sagatavotos CETA un uzlabotu to konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū. Tā vietā, lai analizētu iespējas, kā virzīties uz priekšu un atbalstīt mūsu uzņēmējus, daži mēģina mūs mocīt ar nepamatotu aizdomīgumu, augstprātīgi aizstāvot savu nogulēto un neizmantoto izdevību reāli strādāt pie šī nolīguma un izdarīt informētu un zināšanās balstītu spriedumu.
Līdz ar nolīguma ratificēšanu iegūsim jaunas izaugsmes iespējas Latvijas ekonomikai un ārējai tirdzniecībai, nodrošinot piekļuvi Kanādas tirgum gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas...
Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
R.Kols. Aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Godātie kolēģi! Deputāti Stepaņenko, Sudraba, Kaimiņš, Meija un Kūtris iesnieguši priekšlikumu lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu” nodot Ārlietu komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Iesniegtie priekšlikumi likumprojektam par CETA ratificēšanu un deputātu pēdējā izmisīgā cīņa par iespēju kaut kādā veidā ietekmēt šīs intereses (Dep. V.Spolītis: “Kurš te ir izmisīgs?!”) tiešām liecina par to, ka mums nav bijis iespēju nedz diskutēt par šo līgumu, nedz arī iesniegt priekšlikumus. 12.Saeimas laikā vienīgā iespēja, kad Saeimas deputāti varēja uzlabot šī nolīguma veidolu un aizstāvēt Latvijas intereses pēc būtības, bija Saeimas Ārlietu komisijas vienīgā sēde, kurā mēs attiecīgi arī runājām par priekšlikumiem. Daži priekšlikumi tika ņemti vērā, daži priekšlikumi pat netika likti uz balsojumu.
Bet ko es vēlos pateikt? Es vēlos pateikt to, ka tik tiešām mēs esam ļoti sasteiguši vienu kārtīgu, svarīgu lēmumu, jo, runājot kaut vai par ģenētiski modificēto organismu jautājumu, ir noteikti jāpiemin viens fakts. Proti, ja tirdzniecības nolīgums CETA tiks parakstīts piedāvātajā versijā, bez atrunas, ka nolīguma piemērošanu attiecībā uz iedzīvotāju veselības un vides kvalitātes prasībām Latvija uzskata par saistošu, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, Latvija pakļauj sevi riskam zaudēt iespēju ierobežot ģenētiski modificēto organismu apriti savā teritorijā. Jo šīs prasības būs pretrunā investoru tiesībām īstenot Latvijas teritorijā biznesu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti. Tad investori varēs vērsties ar pamatotu prasību pret Latvijas valsti noņemt šos ierobežojumus un kompensēt radītos zaudējumus par šī biznesa ierobežošanu. Šie riski ir jo nozīmīgāki, ja ņem vērā Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras ir nozīmīgākais ģenētiski modificēto organismu industrijas lobijs pasaulē. Ņemot vērā īpašu piesardzību pret ģenētiski modificēto organismu apriti Latvijā, būtu nepieciešams kārtīgi izvērtēt visus riskus un nodrošināties pret tiem, kā to izdarīja, piemēram, Polija, ko minēja Dombravas kungs.
Tādi argumenti kā “nē, tas neietekmēs” ir tiešām nenopietni. Diemžēl valdošā koalīcija kārtējo reizi steidzas upurēt ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības labklājībai svarīgus aspektus, lai tikai iegūtu kaut kādas īslaicīgas politiskas dividendes. Tā vietā, lai atbildīgi un pārdomāti virzītu šī lēmuma pieņemšanu, to atbilstoši izdiskutējot ar sabiedrību.
Godātie kolēģi! Par šo nolīgumu maksāsim ne tikai mēs, bet arī mūsu bērni. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Daudzi kolēģi piekritīs, ka ļoti bieži, kad mēs šeit, Saeimā, diskutējam par dažādu jaunu, nepieciešamu politiku veidošanu, īpaši sociālajā jomā, mēs atduramies pret ļoti smago jautājumu: kur ņemt naudu? Diemžēl naudas šādiem vajadzīgiem pasākumiem nav. Un ir skaidrs, ka naudu jau mēs nevaram nekur sadrukāt vai saražot, nauda ir jānopelna. Un nauda valsts budžetā ir jānopelna mūsu uzņēmumiem.
Cienījamie kolēģi! Kad Ārlietu komisija šeit, Saeimā, diskutēja par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, šajā diskusijā piedalījās Latvijas uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Abas šīs organizācijas atkal un atkal uzsvēra: CETA parakstīšana mums ir ļoti svarīga, tā mums dos iespēju piekļūt svarīgiem, moderniem noieta tirgiem, kuros sekmīgi varēs darboties mūsu mazie un vidējie uzņēmumi. Šādas nišas mums trūkst, Latvijas iekšējais tirgus ir maziņš. Šī ir patiesi jauna iespēja īpaši mūsu augsto tehnoloģiju uzņēmumiem.
Cienījamā Stepaņenko kundze! Šis nav nolīgums, kas rūpējas par kādiem abstraktiem vai, iespējams, kādiem, kā jūs izteicāties, ļaunu nodomu vadītiem ārzemju investoriem. Šis ir nolīgums, kas ir vajadzīgs vispirmām kārtām mūsu uzņēmumiem, kuriem ir jāstiprina un jāattīsta sava eksportspēja.
Ar uzņēmumiem mēs esam runājuši daudz. Mums ir kopumā bijušas astoņas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurās par CETA ir diskutēts; mums ir bijis atsevišķs seminārs, kurā bija aicināti piedalīties visi deputāti. Mums ir bijušas diskusijas, ko ir rīkojusi Eiropas Komisijas pārstāvniecība un dažādas uzņēmēju organizācijas.
Cienījamie kolēģi, šis nolīgums ir pamatīgi izdiskutēts, un tas dos iespēju mūsu uzņēmumiem atklāt jaunus noieta tirgus. Cienījamie kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, iet uz priekšu un ratificēt šo nolīgumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - 1. Tātad patstāvīgais priekšlikums netiek nodots Ārlietu komisijai un ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 13.marta līdz 16.martam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.marta līdz 16.martam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 13.marta līdz 16.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasību izpildi”.
Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Elksniņa, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Aleksandra Jakimova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Mihaila Zemļinska un Sergeja Potapkina pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasību izpildi”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem, un šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Godātie deputāti! Nākamie divi darba kārtības punkti ir likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” un likumprojekts “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”. Vēlos jūs visus informēt, ka Sēžu zālē kā viesis piedalās Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs.
Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Augsti godātais ārlietu ministra kungs un augsti godātais Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministr Šampaņa kungs!
Šodien skatām dokumentu Nr.3103 - likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”. Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu, izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un atbalstīja to.
Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.3104.
Ārlietu komisija izskatīja šo Kanādas un Eiropas Savienības CETA nolīgumu otrajā lasījumā, un tika saņemti pieci priekšlikumi.
Pirmos trīs priekšlikumus ir iesniedzis Pimenova kungs. Tie tika izrunāti Ārlietu komisijā, mēs uzklausījām Juridiskā biroja pārstāvjus un uzzinājām, ka šie pirmie trīs Pimenova kunga priekšlikumi pēc būtības ir atrunas starptautiskā līgumā. CETA ir jauktais Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līgums, tāpēc atrunas vispār var būt pieļaujamas tikai tādās jomās, kuras ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē. Šajā gadījumā piedāvātajām atrunām, kuras skar Eiropas Savienības kompetenci, nebūtu juridiskas nozīmes, jo Latvija jau ir saistīta ar attiecīgajiem CETA noteikumiem, tāpēc ka šo līgumu ir parakstījusi Eiropas Savienība savas kompetences ietvaros.
Līdz ar to Ārlietu komisija neatbalstīja 1.priekšlikumu. Aicinu arī Saeimas deputātus neatbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Ē.Kalniņš. 2. - Pimenova kunga līdzīgs priekšlikums, un arī argumenti ir līdzīgi, kāpēc mēs to neatbalstījām. Līdz ar to aicinu deputātus neatbalstīt 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Ē.Kalniņš. Arī 3. - Pimenova kunga priekšlikums netika atbalstīts Ārlietu komisijā. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Ē.Kalniņš. 4. - Pimenova kunga priekšlikums tika diskutēts Ārlietu komisijā, bet netika atbalstīts. Aicinu arī kolēģus to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Ik pa laikam mēs runājam par to, kāda būtu likumdevēja loma - likumdevēja patiesā loma! - procesos valstī. Un, izlasot šo priekšlikumu, mums likās ļoti saprātīgi, ka tad, ja pieņem kādus lēmumus, ik pa laikam tiek vērtēta šo lēmumu ietekme. Un šajā gadījumā - lēmuma ietekme uz to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Kā tas ietekmē Latvijas sabiedrību, citus procesus? Būtu ļoti pareizi, ja parlaments katru gadu šādu vērtējumu saņemtu no Ministru kabineta. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets arī vērtētu procesus, kuros pats ir iesaistījies vai kurus uzskatījis par pareiziem, pirms šie procesi ir sākušies.
Un, mūsuprāt, tas nekādā veidā netraucētu nolīguma darbību, tas varētu tikai vēl vairāk pastiprināt to lomu, kāda ir starptautiskiem ekonomiskiem sakariem vai iespējām, kuras mūsu ekonomika varbūt neizmanto vai nespēj izmantot tāpēc, ka valdība kaut ko nedara, lai atbalstītu mūsu uzņēmējus.
Tātad, mūsuprāt, ideja, ka Ministru kabinets reizi gadā dotu savu vērtējumu par to, kā darbojas šis starptautiskais nolīgums, ir tikai apsveicama, un es aicinu šādu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Sudrabas kundze! Cienījamie kolēģi!
Sudrabas kundze, ir paredzēts regulārs CETA darbības novērtējums, ko veiks Eiropas Komisija. Un, visticamāk, Eiropas lietu komisijā šeit, Saeimā, mēs šo novērtējumu arī skatīsim.
Es gribu teikt, ka jūsu frakcijai acīm redzami ir bijušas grūtības sekot līdzi Eiropas lietu komisijas darbam, jo jūsu deputāts vienkārši nenāk uz Eiropas lietu komisijas sēdēm. Bet jūs vienmēr esat mīļi aicināta, īpaši tad, kad mēs izskatīsim brīvās tirdzniecības jautājumus, un tad arī mēs šos izvērtējumus varēsim veikt. Jūs pati vienmēr esat uzsvērusi, ka ļoti svarīgi ir ievērot valsts pārvaldē efektivitāti un ka liekus, paralēlus, nevajadzīgus izvērtējumus, ja izvērtējums tiek veikts jau kaut kur citur, nevajadzētu paredzēt. Tā ka, Sudrabas kundze, es ceru, ka ik reizi, kad mēs runāsim par brīvās tirdzniecības jautājumiem, mēs noteikti tiksimies vai nu ar kādu jūsu frakcijas pārstāvi, vai ar jums pašu Eiropas lietu komisijas sēdēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Sudrabas kundze! Es vēlos atgādināt tikai trīs lietas par šo jautājumu.
Pirmkārt. Eiropas Savienībai šobrīd ir spēkā vairāk nekā 24 divpusēji tirdzniecības līgumi, un sarunas turpinās par vēl vairākiem. Līdz ar to ziņojuma sagatavošana par vienu nolīgumu neradītu pilnīgu priekšstatu par Eiropas Savienības tirdzniecības politikas attīstību.
Otrkārt. Eiropas Komisija arī plāno regulāri ziņot par Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumu ieviešanu. Pirmais visaptverošais ziņojums gaidāms šā gada rudenī, un regulāri arī turpmāk tiks izvērtēta esošo nolīgumu ieviešana.
Un treškārt. Ir arī, manuprāt, efektīvāki veidi, kā Ārlietu ministrija un Saeimas deputāti var sadarboties ārējās tirdzniecības jautājumos. Piemēram, var par nolīgumu ieviešanas praktiskajiem jautājumiem diskutēt ieinteresētajās Saeimas komisijās, piemēram, Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā tikko to minēja Čigānes kundze.
Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Žēl, ka mēs nenolēmām saņemt no valdības analīzi par šiem rezultātiem un nobalsojām, ka tā nav nepieciešama. Šajā parakstītāju grupā bija divi cilvēki - gan es... Piemēram, es esmu “par” CETA un balsošu “par” to, redzu tajā pozitīvo. Bet tas, ko teica Kola kungs, - ka mēs maz esam diskutējuši par Parīzes nolīgumu vai par Dienvidkorejas līgumu... (Dep. R.Kols: “Kas?!”) Jā! Tur nebija ne laba, ne slikta... Un uzņēmumi nezina... (Dep. L.Čigāne: “Kā nebija?!”) Jā, pašreiz masu medijos... (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens.)... masu medijos... es atkārtošu... masu medijos nav informācijas (Zālē pieaug troksnis.)... maz pozitīvās informācijas, ir tikai daudzi melu stāsti, un tos labumus nezinām. Tādēļ labu vai sliktu, tas nekad nedos...
Čigānes kundze, Eiropa... Kanāda nav Eiropa. Protams, tas ir Kanādas un Eiropas līgums, bet šī projekta, šīs sadarbības ar lielāko valsti ietekme būtu tiešām jāvērtē ne tikai Eiropas lietu komisijai, tā būtu jārisina nozaru komisijās, dažādos ekonomikas forumos un tā tālāk. Es jebkurā gadījumā aicinu balsot “par”, bet šis Pimenova priekšlikums, lai gan viņš pats neaizstāv tagad nevienu no saviem priekšlikumiem, nav tas sliktākais, kas varētu runāt par Latvijas interesēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Mūsu oponenti Saeimā šodien ir neticami maigi salīdzinājumā ar pirmā lasījuma debatēm. Un kāpēc? Varbūt tāpēc, ka šodien mums ir augstie viesi, un varbūt tāpēc, ka 9.36, tas ir, pirms četrām minūtēm, Latvijas Republikas ārlietu ministrs savā Twitter kontā jau ir paziņojis par to, ka šis nolīgums ir ratificēts? Tā ka varbūt tiešām nav vērts vispār censties, kolēģi, un viss jau ir izlemts? (Dep. V.Spolītis: “Stratēģiskais nolīgums tika atbalstīts! Arī jūsu partija to atbalstīja!”)
Bet, runājot par mūsu suverenitāti... par mūsu suverenitāti runājot, mums nekas vairs netiek izlemts Latvijā. Ir Eirobarometrs, kas nosaka Latvijas iedzīvotāju viedokli, ir Eiropas Komisija, kas vērtēs CETA iespējamo ietekmi uz Latviju, ir arī Eiropas Komisijas pētījums par iespējamiem CETA ieguvumiem, kurā vidējais matemātiskais skaitlis ir vienkārši “izvilkts” no Latvijas uzņēmumiem, un vislielākais ieguvums šajā gadījumā, izrādās, ir Latvijas rotaļlietu ražotājiem.
Ziniet, mums būtu jāstabilizē galu galā viedoklis, kādi tad īsti būs mūsu ieguvumi. Jo Ārlietu komisijā mums pēkšņi parādījās IT nozare, kura saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vispār šajā eksporta grozā neparādās. Vēl jo vairāk. Mums, teiksim, pirmajā vietā ir mašīnas un iekārtu eksports. Vai kaut viens eksportētājs ir atnācis un pateicis, ka viņam kaut kas pozitīvi mainīsies? Nē. Mums ir tagad pārslēgšanās no vienas intereses uz citu, svaidīšanās no vienas puses uz otru, un beigu beigās mums tiešām nav skaidrs, kuri tad īsti no mūsu ražotājiem, no mūsu uzņēmējiem būs ieguvēji. Jo mums tiešām, iespējams, nebūs ieguvumu... Latvijas tirgū var notikt pretējais, jo brīvais tirgus nozīmē konkurenci, kurā vājākais tiks iznīcināts. Ja iedzīvotāju skaita ziņā Kanāda ir apmēram līdzvērtīga Polijai, tad resursu un tehnisko iespēju ziņā daudzkārt to pārspēj. Kanādas ekonomika ir apmēram divkārt efektīvāka par Polijas ekonomiku. Ja jau Polijas konkurence ik pa brīdim rada Latvijai problēmas, tad kādas var sagādāt Kanāda? Valsts konkurētspēju ne tik daudz nosaka tās lielums un iedzīvotāju skaits, kā resursu un ekonomikas efektivitāte. Šajā ziņā mums ir tiešām maz, ko likt pretī. Trūcīgie Latvijas pircēji ar lielāko prieku iegādāsies visu, kas būs kaut pāris centu lētāks.
Iespējamo attīstības scenāriju varam novērot tepat Ukrainā. Pirms gada tika noslēgts brīvās tirdzniecības līgums starp Ukrainu un Kanādu, un jau šodien Ukrainas vietējie ražotāji ir saskārušies ar lielām problēmām, jo Kanādas lauksaimniecības produktu ražotāji ir pilnībā pārņēmuši Ukrainas tirgu. (Starpsauciens: “Pilnīgas muļķības!”) Tā ka...
Paldies jums, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Man patīk šīs debates un man patīk tas, ka šī Kanādas un Eiropas Savienības brīvā tirdzniecības līguma pretinieki izmanto katru iespēju drusku pamelot.
Stepaņenko kundze, jūs tikko pati, šķiet, balsojāt, jo es redzēju, ka 84 balsis bija “par” Kanādas un Eiropas Savienības politisko līgumu, par ko es arī ierakstīju tviterī. (Starpsauciens: “Tieši tā! Pareizi!”) Ja jau jūs esat šajā augstajā tribīnē, tad runājiet, lūdzu, tikai patiesību, vienīgi patiesību. Pretējā gadījumā ir debates, ir paziņojumi un ir Stepaņenko kundzes uzstāšanās.
Tā ka tas būtu viens.
Otrs. Es gribu aicināt, kolēģi, tiešām neizplatīt nepatiesas ziņas, ka sabiedrība nav tikusi informēta, nav tikusi vērtēta CETA ietekme uz Latvijas ekonomiku. Tas ir darīts jau pirms vairākiem gadiem. Šis nolīgums ir bijis pieejams divus gadus. Ir pozitīvas uzņēmēju organizāciju atsauksmes. Un tāpēc es tiešām gribu cerēt, ka netiks atbalstīts šis priekšlikums, par ko notiek debates, un ka, protams, pats nolīgums kopumā tiks ratificēts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Pie tā, ka Ministru kabinets ne par ko neatbild un mums ne par ko neatskaitās, mēs visi jau ļoti sen esam pieraduši. Varbūt mums biežāk ir jāaicina ārvalstu viesi, jo tad arī mūsu ministri parādīsies Saeimas Sēžu zālē un mēs varēsim arī uzklausīt viņus debatēs.
Bet es nācu šajā tribīnē, lai vēlreiz pateiktu, ka gan es, gan mani kolēģi atbalsta šī nolīguma ratifikāciju. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, nācu atvainoties Smiltēna kungam, tāpēc ka 9.februārī, uzstājoties jautājumā par šo nolīgumu, es pārteicos un tā vietā, lai pateiktu, ka aizsardzības ministrs dalīja naudu pa labi, pa kreisi, pateicu, ka to darīja Smiltēna kungs. (Dep. H.Abu Meri: “Pareizi! Malacis!”) Es ceru, ka viņam nebija ar to nekādas saistības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātie klātesošie! Es arī bieži vien skeptiski raugos uz dažādiem starptautiskiem līgumiem, bet tad, kad ir runa par tiem, tad, manuprāt, jābūt tiešām kvalitatīvai argumentācijai. Taču gan šodien, gan komisijas sēdē, kur mēs izskatījām šo jautājumu, kad likumprojektu gatavojām otrajam lasījumam, tā diskusija bija absolūti nekvalitatīva. Runāja par milzīgām Kanādas korporācijām, kas ienākšot Latvijā. Bet tad, kad šos opozicionārus palūdz nosaukt kaut vienu Kanādas korporāciju, viņi to nevar!
Es ceru, ka vismaz tagad jūs esat apguvuši kaut vai to, kādas ir Kanādā korporācijas, lai vairs nebūtu tādu apkaunojošu situāciju, kāda bija Ārlietu komisijas sēdē. Un arī šodien mēs redzam: paķer pirmo argumentu... Kaut kāds ieraksts saistībā ar Kanādu... Skrien tribīnē un sauc: “Re, kur ir jau priekšlaikus pateikts...”
Atbalstīsim šodien šo nolīgumu un ļausim mūsu uzņēmējiem strādāt, pavērsim jaunas papildu iespējas, it īpaši - augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju nozarē!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!
Šeit kopumā jautājums ir par politiķu spēju sarunāties ar sabiedrību, politiķu spēju atskaitīties sabiedrībai par saviem darbiem un politiķu spēju vispār skaidrot to, ko viņi dara. Un tas nav tikai jautājums par Kanādas līgumu; tas ir jautājums par mūsu darba kvalitāti kopumā.
Tā ka neizcelsim tikai šo vienu priekšlikumu, bet mēģināsim ik dienu runāt ar saviem vēlētājiem par dažādiem jautājumiem, sākot ar starptautiskiem līgumiem un beidzot ar nodokļu politiku, sociālo politiku! Nevar cilvēkiem nomest pie kājām kaut kādus jautājumu risinājumus, kuri pēkšņi ir kaut kur aizkulisēs izlemti!
Šajā gadījumā nav nepieciešams viena līguma kontekstā izraut kaut ko ārā un teikt: “Ziniet, valdībai būtu jāatskaitās!” Es domāju, ka valdībai jāatskaitās kopumā. Un tā arī valdībai vajadzētu strādāt... un arī politiķiem.
Tā ka, dārgie kolēģi, būsim tomēr daudz tuvāki mūsu vēlētājiem ne tikai pirms vēlēšanām, bet visā pilnvaru ciklā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisija neatbalstīja 4.priekšlikumu. Aicinu kolēģus neatbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Ē.Kalniņš. 5. - Pimenova kunga priekšlikums piedāvā noteikt Ministru kabinetam vispārēju pienākumu ziņot Saeimai par ārvalstu tiešo investīciju regulēšanas politiku kopumā.
Šāda ziņojuma saturs pārsniedz šī likumprojekta mērķi un jēgu: šis likumprojekts attiecas uz viena konkrēta starptautiska līguma - CETA - apstiprināšanu Saeimā. Ministru kabineta pienākumu sniegt Saeimai vispārējus ziņojumus, tostarp ekonomikas un tautsaimniecības jomā, regulē citi normatīvie akti. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka šādi vispārīgi Ministru kabineta ziņošanas pienākumi nav iekļaujami šajā likumprojektā. Ārlietu komisija to neatbalstīja. Aicinu arī kolēģus neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Ārlietu komisija atbalstīja likumprojektu “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Un līdz ar to aicinu arī kolēģus atbalstīt šo līgumu ar Kanādu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Liels paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Iesniegti 23 priekšlikumi. Visi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikumi ir atbalstīti vai daļēji atbalstīti.
1. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 2. - daļēji atbalstīts, iekļaujot 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kiršteins. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
A.Kiršteins. 5. - Putras kunga priekšlikums. Daļēji iekļauts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Iekļauts 6.priekšlikumā.
Deputāti piekrīt.
A.Kiršteins. 6. - atbalstīts, attiecīgi mainot pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 7. ir iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. 7. ir komisijas atbalstīts priekšlikums. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 9. - Putras kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kiršteins. 10. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 12. - Putras kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 13. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 14. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 15. - daļēji atbalstīts, iekļaujot 16. un 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kiršteins. 16. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 17. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 19. - Putras kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Kiršteins. 20. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 21. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 22. - atbalstīts, attiecīgi mainot pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 23. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 28.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!
Komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.
Kopumā ir saņemti 11 priekšlikumi - Juridiskā biroja un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.
1.priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par informācijas iegūšanas apjomu par ieguldījumu fondiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas saistīts ar precizējumu par gada pārskatiem un grāmatvedības uzskaites dokumentiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par precizējumu un atsauci uz regulu, kā arī par sankciju un uzraudzības pasākumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Trupovnieks. Priekšlikumus komisijā aicina iesniegt līdz 1.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.martam.
Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labdien, cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.
Īsi atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir novērst sociālo nevienlīdzību un motivēt karavīrus ilgāk atrasties profesionālajā dienestā.
Tika saņemti 15 priekšlikumi.
1. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Vectirānam.
J.Vectirāns (ZZS).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ļoti svarīgus grozījumus, kas saistīti ar militārpersonu - vienkārši sakot, Latvijas karavīru - pensijām.
Jautājums par militārpersonu pensijām ir ļoti svarīgs, un aizsardzības ministrs, stājoties amatā un izvērtējot situāciju, acīmredzot nolēma šo situāciju uzlabot un iesniegt priekšlikumus, lai Latvijas karavīri, kuri ir atvaļinājušies no militārā dienesta, bet kuriem vēl nav izdienas pensijas vai kuriem ir izdienas pensija, bet vecums atļauj turpināt dienestu, var atgriezties dienestā un lai viņiem turpinās izdienas stāžs, lai tas nevis sākas no nulles, bet lai turpinās agrākais dienesta stāžs. Un tas bija ļoti pareizs lēmums.
Taču iesniedzējs, kas sagatavoja dokumentus, ielika iekšā ļoti interesantus vārdus - “profesionālais dienests”. Un radās interesanta situācija, ka obligātais dienests kā tāds netiek ieskaitīts Latvijas Republikas bruņoto spēku karavīra izdienas stāžā. Dienests citu valstu bruņotajos spēkos tiek ieskaitīts, tajā skaitā man, bet dienests Latvijas bruņotajos spēkos netiek ieskaitīts.
Karavīra līgums bija tāds: viens gads obligātajā dienestā, tad trīs gadi aktīvajā dienestā kā virsdienesta karavīram, vēl trīs gadi un vēl trīs gadi, un viņam kopā ar obligāto dienestu sanāk 10 gadi. Viņš ir bijis misijās, un viņš dodas pensijā. Tā pensija, protams, nav liela.
Piemērs. Ir viena karavīra lieta, kuru tikko izskatīja Augstākā tiesa. Viņš nodienēja 10 gadus (kopā ar obligāto dienestu), sešus gadus viņš ir bijis misijā, un viņš nesaņem pensiju tāpēc, ka viņam šis gads - obligātais dienests - nav ieskaitīts.
Kā likumā skan? Likumā skan ļoti vienkārši. Mēs visi varam redzēt: “obligātā aktīvā militārā dienesta (Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos)”. Viens teikums. Viens teikums. Man izdienas stāžā ieskaita dienestu citu valstu bruņotajos spēkos, viņiem dienestu Latvijas bruņotajos spēkos - neieskaita. Ieskaitīja līdz 2009.gadam. Un tad kaut kāda iemesla pēc sāka neieskaitīt stāžā obligāto dienestu Latvijas bruņotajos spēkos. Un tas izsauca ļoti lielu neapmierinātību. Šo neapmierinātību mēs jūtam tad, kad mēs veicam mobilizācijas darbus un runājam ar rezerves karavīriem. Viņi ļoti asi izjūt šo netaisnību.
Latvijas tiesās dažādās instancēs ir iesniegumi par šo netaisnīgo rīcību. Kā jau teicu, septiņās tiesās viņu prasības ir atjaunotas, pārējie karavīri skatās, kāds būs rezultāts.
Kāds būs rezultāts? Mūsu rezultāts, - kā mēs lemsim, kā lems Aizsardzības ministrija...
Es zinu, ka aizsardzības ministrs šo lietu ir ļoti sāpīgi uztvēris, tāpēc priekšlikumi, kurus tikko mans kolēģis Jakimova kungs nolasīja un vēl lasīs... ministrs vienkārši nolēma likt katrā pantā iekšā visu to, kas saistīts ar obligāto dienestu. Es uzskatu, ka patiesībā īsti pareizi tas nav. Jo likuma 3.pantā ir skaidri un gaiši pateikts - obligātais dienests Latvijas Republikas bruņotajos spēkos un citu valstu bruņotajos spēkos.
Tiem cilvēkiem, kas šādu situāciju ir pieļāvuši un nostādījuši karavīrus diskriminējošā stāvoklī, būtu jāatbild. Es zinu, ka tāda situācija ministrijā arī veidojas.
Paldies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst par šo priekšlikumu?
A.Jakimovs. Nē. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, protams.
Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.
A.Jakimovs. 2. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 3. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 4. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Vectirānam.
J.Vectirāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Acīmredzot tie ierēdņi, kas sagatavoja šos grozījumus, saprata, ka tiesās notiek izskatīšana un šis process nav viņiem par labu. Tad, izmantojot šo tik ļoti vajadzīgo iniciatīvu, ko iesniedza aizsardzības ministrs Bergmanis, viņi ielika vienkāršus vārdus “profesionālais dienests”. Profesionālais dienests ir no 2007.gada. Daudzi no jums tajā laikā ir bijuši deputāti.
Tādā veidā viss ierindas dienests karavīram netiek skaitīts iekšā. Tas, ka viņš dienējis agrāk, viņam netiek ieskaitīts, jo skaidri un gaiši mēs pieņemam likumu, ka tikai profesionālajā dienestā viņš ir dienējis...
Ierēdnim jautājumu nav: Saeima ir pieņēmusi tādu lēmumu.
Es iesniedzu priekšlikumus, un mani priekšlikumi ir atbalstīti. Un es lūdzu arī manus kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu - ka profesionālais dienests nav... ka ir tikai dienests...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Nepieciešamība pieņemt šos grozījumus ir piekāpšanās ierēdniecības birokrātijai, jo vajadzēja iziet, tā sacīt, Golgātas ceļu šiem daudz nodienējušajiem karavīriem, līdz Augstākā tiesa nolēma, ka likums ir piemērots nepareizi un šiem karavīriem pienākas šīs izdienas pensijas. Nē! Birokrāti ir gājuši un tiesājušies ar viņiem, maksājuši par advokātu pakalpojumiem un tā tālāk. Manuprāt, tas materiālais iznākums tagad ir mazāks - šie karavīri iegūs mazāk nekā ierēdņi, kuri cīnās pret savas valsts karavīriem, lai nemaksātu pensijas par dienestu. Tas ir morāles jautājums.
Un man ir ļoti žēl, ka līdzīgā situācijā, teiksim, sazobē starp robežsargiem un armiju un savstarpējām dienesta nomaiņām Latvijā cieš pašlaik vairs septiņi deviņdesmito gadu karavīri. Man ir žēl... tikko beidzās Afganistānas karš... Afganistānas piemiņas dienas... Un 93 Latvijas zēni, karavīri, bojā gājušie... viņu ģimenes ir bez jebkādas aprūpes. Mēs nerūpējamies par tiem karavīriem, par tiem, kas karojuši, dienējuši un kalpojuši valstij un valsts uzdevumam.
Es aicinu balsot “par” šo un vienlaikus uzdot (aizsardzības ministrs noteikti dzird par šo jautājumu, un viņam ziņos) rūpēties par to visu un neļaut naudas netērēšanas vārdā traktēt likumus attiecībā uz karavīriem, kuri ir pelnījuši, lai valsts par viņiem parūpētos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?
A.Jakimovs. Es sapratu, ka Jurim Vectirānam nav iebildumu pret šo priekšlikumu...
Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums, par kuru deputāti izteicās atbalstoši, ir iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
A.Jakimovs. Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu attiecībā uz šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta priekšlikumu.
A.Jakimovs. 5. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Vectirānam.
J.Vectirāns (ZZS).
Kolēģi! Mēs zinām, ka armijas situācija, bruņoto spēku situācija, gan mūsu valstī, gan arī kopumā ir ļoti svarīga. Ja mēs paskatāmies uz citu valstu piemēru, mēs redzam, ka karavīri, kas ir jebkuras valsts, jebkuras sabiedrības labākā daļa, viena no labākajām daļām... Būsim godīgi, ja? (Dep. M.Bondars: “Vislabākā daļa!”) Vislabākā daļa. Paldies!... ir pelnījuši, lai par viņiem rūpētos. Un tas ir mūsu pienākums. Mēs, karavīri, kas esam nonākuši jūsu rindās, deputātu rindās, arī skatāmies, kā šis jautājums tiek risināts. Es esmu pateicīgs Aijai Barčai, komisijas vadītājai, kas man ieteica runāt ar Aizsardzības ministriju. Un mēs daudzas lietas atrisinājām ļoti labi. Tomēr vēl ir vajadzīga piespiešanās. Esmu pateicīgs arī komisijas locekļiem, maniem kolēģiem, kuri uzklausīja manus argumentus, pieņēma un atbalstīja tos. (Dep. A.Klementjevs: “Uzvārdus!”)
Paldies.
Lūdzu atbalstīt! Šie priekšlikumi, kurus iesniedzis aizsardzības ministrs Bergmanis, īstenībā ir tikai divi vārdi jau esošajā likumā. Divi vārdi! Tagad mēs papildinām ar astoņiem priekšlikumiem, lai ierēdnis saprastu. Citos likumos - likumos par iekšlietu amatpersonu pensijām, par valsts drošības iestāžu amatpersonu pensijām - ir tieši tāds pats regulējums, kāds ir mūsu likumā. Un viņiem nevajag nekādu paskaidrojumu! Viņiem pensijas aprēķina, un tur iekšā skaidri un gaiši ierakstīts: obligātais dienests automātiski tiek ieskaitīts. Visiem tiek ieskaitīts, izņemot Latvijas armijas karavīrus!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas viedokli ziņotājs paudīs?
A.Jakimovs. Jā, lūdzu atbalstīt 5. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.
A.Jakimovs. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 7. - deputāta Kārļa Krēsliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mana uzstāšanās nebūs standarta. Es lūgšu atbalstīt manu priekšlikumu... bet mans priekšlikums ir par karavīru pensiju indeksāciju.
Pirmkārt. Vai ir liels gribētāju konkurss iet dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos? (Starpsauciens: “Ir!”) Nē! Lietuvā speciāli organizē obligāto militāro dienestu, jo nevarēja nokomplektēt savus profesionālos bruņotos spēkus.
Otrkārt. Interesanta ir aizsardzības ministra parakstītā vēstule. Lūdzu, ieklausieties! Citāts: “Turklāt jāņem vērā, ka izdienas pensionāri ir darbspējīga kategorija un ļoti svarīgi, lai izdienas pensijas apmērs būtu tāds, kas veicinātu visus atvaļinātos karavīrus aktīvi iesaistīties darba tirgū.” (Citāta beigas.)
Tas ir oriģināli! Tad rodas jautājums: vai vispār ir jāmaksā izdienas pensija?
Deviņdesmito gadu sākumā man piedāvāja darbu bandīti. Es biju sporta meistars šaušanā un karatē instruktors. 2005.gadā, kad es aizgāju pensijā un iestājos 17. Zemessardzes bataljonā, man piedāvāja virināt vārtus (arī darbs!).
Jūras spēku virsniekiem bieži vien nedod iespēju saņemt tiesības vadīt civilos kuģus.
Tas par darbu civilajā dzīvē.
Treškārt. Viens piemērs. Augstākajam virsniekam - ģenerālim ar 42 gadu izdienu - ir mazāka pensija nekā seržantam, kuram izdiena militārajā dienestā ir trīs reizes mazāka, bet izdienas pensija lielāka. Pareizajā laikā ir aizgājis pensijā! Ko tad runāt par vecāko virsnieku un viņu padoto izdienas pensiju salīdzinājumu?
Tas ir taisnīgi? Nedomāju.
Tādu cilvēku ir diezgan daudz. 2014.gadā tie bija 18 rezerves karavīri, kuriem pienāktos pensiju indeksācija vai pārskatīšana. Bruņotajos spēkos būtiskas ir pakāpes. Esošā situācija neveicina karavīru sapratni par taisnīgumu.
Aizvakar vienu no tiem - Nacionālo bruņoto spēku štāba pirmo priekšnieku pulkvedi Juri Arnesu - apglabājām Mārupes kapos. Viņam vairs nevajadzēs indeksēt un pārskatīt pensiju.
Ceturtkārt. Izdienas pensijas karavīriem tiek maksātas no valsts militārā budžeta, un uz Labklājības ministriju tas praktiski neattiecas. Sasniedzot civilās pensijas vecumu, karavīra pensija paliks izdienas pensijas lielumā vai arī viņš saņems vecuma jeb civilo pensiju, ja tā būs lielāka. Piemēram, es saņemu civilo pensiju, kura ir vairāk nekā divreiz lielāka nekā mana, ģenerāļa, izdienas pensija. Bet to gan maksā no kopējā valsts pensiju fonda.
Piektkārt. Ir labs piemērs - Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti (šeit arī daži ir), kuri ir pensionāri, kuriem pensijas tiek aprēķinātas, pārrēķinātas vai indeksētas atbilstoši Saeimas deputātu šodienas atalgojuma lielumam. Tas ir labs piemērs, ko vajadzētu izmantot arī attiecībā uz karavīriem. Ne jau pēc pensiju lieluma, bet pēc principiem vadīties! Karavīriem algas nemainās bieži - apmēram piecos gados reizi. Tātad tā indeksācija, pārskatīšana notiktu ne jau katru gadu. Nu katru gadu var arī... likumā varbūt. Bet reālas izmaiņas būtu tikai tad, kad mainītos algas karavīriem.
Lūdzu jūs, kolēģi, padomāt un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Panteļējevam.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē un pārtrauciet, lūdzu, sarunas! Šica kungs!
A.Panteļējevs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Protams, es no sirds gribētu pateikt, ka mēs gribam atbalstīt šādu priekšlikumu. Es gribu paskaidrot to pamatloģiku, kāda ir Krēsliņa kunga priekšlikumam. Tā ir doma, ka katru gadu... ka izdienas pensijas rēķina, vadoties nevis pēc tiem pēdējiem gadiem, nevis pēc tā, kādu algu konkrētais virsnieks vai kareivis ir saņēmis, bet gan pēc tā, kāda alga konkrētā virsnieka amatam vai kareivja amatam ir šodien. Tātad visu laiku tiek pārrēķināts.
Uzreiz gribu pateikt, ka es domāju, ka īstenībā tas ir konceptuāls jautājums, kas attiecas ne tikai uz Aizsardzības ministriju, bet arī uz daudzām citām jomām. Ja valsts ir gatava pārskatīt izdienas pensiju principu tādā veidā, ka šī pensija tiek aprēķināta atbilstoši pašlaik esošajai algai, tad tas jautājums ir diskusijas vērts. Bet mēs, Aizsardzības ministrija, šajā brīdī nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, pirmkārt, tāpēc, ka tas patlaban ir stipri par smagu mūsu budžetam, un, otrkārt, tāpēc, ka mēs nebūt negribam karavīrus un virsniekus, un Nacionālos bruņotos spēkus nostādīt pretī policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri tādā gadījumā būtu diskriminēti.
Tā ka jautājums jārisina kopumā par visiem. Mēs neatbalstām atsevišķu risinājumu tikai bruņotajiem spēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam otro reizi.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Viens teikums. Tikai karavīriem izdienas pensija tiek maksāta no savas ministrijas budžeta. Ja ir citas ministrijas, kas maksā no sava budžeta, tad jā, okay, var skatīties, bet nevajag runāt par visiem, kam ir izdienas pensija. Tikai karavīriem maksā no militārā budžeta, no Aizsardzības ministrijas budžeta. (Starpsauciens: “Bet viņi arī neatbalsta!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Vectirānam.
J.Vectirāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Es šeit kāpu tribīnē ne jau tāpēc, ka šodien 23.februāris. Es kāpu tribīnē, lai runātu par lietām, kas ir ļoti svarīgas mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Es nepiekritīšu parlamentārajam sekretāram, kas teica, ka viņš grib pielīdzināt pensijas visiem tiem, kam ir izdienas pensijas. Latvijas karavīriem, militārpersonām ir sevišķs statuss. Saeima viņiem ir noteikusi statusu - karavīrs. Latvijas karavīrs - speciāls statuss! Un visās valstīs viņiem aprēķina citādāk pensijas.
Starp civilpersonām ir arī, starp citu, policisti. Jā, attiecībā uz viņiem, kā arī uz prokuroriem un tiesnešiem šis jautājums ir jārisina citādāk, vadoties pēc tiem apstākļiem, ar ko viņi saistīti un ar ko viņi saskaras. Tas saistīts ar viņu ikdienu, dienesta darbu un slodzi. Karavīram ir pavisam cits stāvoklis. Karavīrs ir karavīrs 24 stundas. Viņu var izsaukt jebkurā laikā, jo viņa darbs nebalstās uz Darba likumu. Pārējiem visiem darbs balstās uz Darba likumu.
Es lūgtu to ņemt vērā arī personai, kas tikko šeit runāja no tribīnes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?
A.Jakimovs. Jā. Komisija diezgan rūpīgi un vispusīgi izskatīja šā priekšlikuma būtību un nonāca pie secinājuma, ka diemžēl šis priekšlikums likuma “Par valsts pensijām” kontekstā pārkāpj vienlīdzības principu. Sakarā ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 21, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Jakimovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Vectirānam. (Dep. A.Klementjevs: “Viņam ir tosts!”)
J.Vectirāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Es negribētu pieminēt šeit manas kolēģes Ilzes Viņķeles izteicienu par virsleitnantu Lukašu, Šveiku un to, kas nozaga virsleitnantam Lukašam viņa formas tērpu ar spīdīgajām pogām. Tomēr es gribu teikt, ka šeit ir jāatbalsta tas, ko jūs jau atbalstījāt 3. un 4.priekšlikumā, ka nevis profesionālais dienests... (Starpsauciens: “Mēs par 8.priekšlikumu!”)
Sēdes vadītāja. 8. ir darba kārtībā.
J.Vectirāns. Lūdzu izslēgt šos vārdus “profesionālais dienests”, kuri šajā, 8., priekšlikumā ir divās vietās.
Sēdes vadītāja. Vectirāna kungs, mēs runājam par 8.priekšlikumu, kas paredz izslēgt vārdu “pilnu” attiecībā uz izdienas stāžu.
J.Vectirāns. Izslēgt “profesionālajā dienestā”.
Sēdes vadītāja. Tāda priekšlikuma nav.
J.Vectirāns. Priekšlikums ir mans.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir - ierosina izslēgt no 10.panta ceturtās daļas vārdu “pilnu”, un tas ir 8. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums.
J.Vectirāns. Es lūdzu noraidīt to un trešajā lasījumā izskatīt bez “profesionālajā dienestā”, jo tas nojauc atkal visu to shēmu, kādu mēs sākumā esam apstiprinājuši.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas te notika?! Lūdzu tulkojumu!”)
Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Jakimovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 10. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 11. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 12. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 13. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. 14. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. Un pēdējais - 15. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Jakimovs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Jakimovs.10.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā pirmajā lasījumā.
Īsumā par šo likumprojektu var teikt, ka spēkā esošajā Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus, lai izpildītu Ministru kabineta pieņemtos lēmumus un ieviestu Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus, kā arī lai novērstu vairākas problēmas pārtikas aprites uzraudzības jomā. Piemēram, ir jāprecizē likumā lietotā termina “jaunā pārtika” skaidrojums, dodot atsauci uz jauno regulu.
Tāpat nepieciešams papildināt likuma 13.pantu ar piekto daļu, nosakot, uz kādiem pārtikas produktiem Latvijā attiecas regulā noteiktais izņēmums, proti, nepiemērot prasību par obligāto paziņojumu par uzturvērtību. Tādējādi tiek atbalstīti uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku un augu izcelsmes pārtiku mājas apstākļos, samazinot tiem finansiālo slogu.
Kolēģi! Mēs šo likumprojektu esam izskatījuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 14.februāra sēdē un esam to atbalstījuši. Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt arī šeit - Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir padomā kādi labi priekšlikumi attiecībā uz pārtikas aprites uzraudzību, komisijā gaidīsim tos līdz šī gada 9.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad mūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša kunga priekšlikums par galvenā PVD inspektora rīcību epizootijas uzliesmojuma gadījumos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Atbalstīts ir arī 2. - Arnīša kunga priekšlikums par Latvijas Veterinārārstu biedrības lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un visbeidzot 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Līdaka. 9.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā” atbildīgajā komisijā vienbalsīgi atbalstīts tālākai virzībai.
Ļoti īsi nosaukšu piecas pamatlietas, kas šajā likumprojektā ir ietvertas.
Pirmkārt, paredzēta valsts informācijas sistēmas statusa piešķiršana Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam.
Otrkārt, noteiktas muzeju tiesības veikt saimniecisko darbību, piemēram, pārdot suvenīrus. Šāda redakcija izstrādāta atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem.
Treškārt, precizēta muzeja definīcija, pilnveidots muzeju reģistrācijas un akreditācijas process. Piemēram, paredzēts, ka sākotnējā akreditācija turpmāk tiks veikta tikai pēc triju gadu publiskās darbības veikšanas, kad muzejs jau varēs parādīt savus rezultātus, apliecināt pieejamību sabiedrībai un citas lietas.
Ceturtkārt, precizēts Latvijas Muzeju padomes sastāvs, iekļaujot tajā nevalstisko organizāciju pārstāvību.
Un, piektkārt, definēts reģionālā muzeja statuss. Diskusijās komisijā gan noskaidrojām, ka pēc būtības šis ir tikai tāds labas gribas žests, lai atbalstītu aktīvākos muzejus. Reģionālā muzeja statusu paredzēts piešķirt, pamatojoties uz vairāku pašvaldību vienošanos par sadarbību, līdz ar to attiecīgajam muzejam būs tiesības savu darbību veikt paplašinātā administratīvajā teritorijā. Nekādus papildu labumus, piemēram, finansiālus, no reģionālā muzeja statusa iegūšanas pagaidām gan vēl nevaram saskatīt.
Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Viļums. Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 17.martam.
Sēdes vadītāja. Līdz šā gada 17.martam.
Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.martam.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanas termiņiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt informāciju par atbildīgajām personām Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Šica, Bites, Viļuma, Kleinbergas un Ruka jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par slimnīcu slēgšanu un reorganizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Sudrabas, Kūtra, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par ieviesto ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektivitāti un lietderību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Elksniņa, Orlova, Agešina, Zemļinska un Ribakova jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim “Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Elksniņa, Orlova, Agešina, Zemļinska un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Elksniņa, Tretjakas, Mirska, Raimonda Rubika un Orlova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts speciālā budžeta ilgtspēju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Tātad atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks šodien pulksten 17.00, un veselības ministre Anda Čakša ir informējusi, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Andrejs Klementjevs, Potapkins, Ribakovs, Orlovs un Zariņš iesnieguši jautājumu “Par mazo pensiju palielināšanu un neapliekamā pensiju minimuma paaugstināšanu”. To nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.
Deputāti Zariņš, Tutins, Artūrs Rubiks, Agešins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par neatbilstībām saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Zemļinskis un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības ievērošanu”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Tutins, Zemļinskis, Agešins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Valsts kontroles ziņojumu par primārās veselības aprūpes stāvokli Latvijā”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Veselības ministrijas iespējamo bezdarbību valsts līdzekļu nepamatotā izšķērdēšanā e-veselības projekta ietvaros”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Zemļinskis un Artūrs Rubiks ir iesnieguši jautājumu “Par sabiedrības “RB rail” darbības rezultātiem”. To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Orlovs un Potapkins ir iesnieguši jautājumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu”. To nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Ints Dālderis, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Rihards Melgailis, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Arvīds Platpers... ir, Romualds Ražuks, Jānis Ruks, Silvija Šimfa, Edvīns Šnore un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 7. sēde
2017. gada 23. februārī
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. G.Bērziņš (par) |
| - dep. I.Sudraba (par) | |
| - dep. A.Kaimiņš (pret) | |
| Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu” (Nr. 485/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3105) |
|
| Priekšlikumi | - dep. J.Stepaņenko (par) |
| - dep. R.Kols (pret) | |
| - dep. J.Stepaņenko (par) | |
| - dep. L.Čigāne (pret) | |
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 13. marta līdz 16. martam (Dok. Nr. 3106) |
|
| Par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta prasību izpildi” (Nr. 12/P12) (Dok. Nr. 3125) |
|
| Likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” (Nr. 812/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3103) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Likumprojekts “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 815/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3104, 3111B) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Debates | - dep. I.Sudraba |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. E.Smiltēns | |
| - dep. M.Šics | |
| - dep. J.Stepaņenko | |
| - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. J.Dombrava | |
| - dep. M.Bondars | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 709/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3098) |
|
| Ziņo | - dep. A.Kiršteins |
| Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 793/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3099) |
|
| Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 579/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3100) |
|
| Ziņo | - dep. A.Jakimovs |
| Debates | - dep. J.Vectirāns |
| - dep. J.Vectirāns | |
| - dep. M.Šics | |
| - dep. J.Vectirāns | |
| - dep. K.Krēsliņš | |
| - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Panteļējevs | |
| - dep. J.Vectirāns | |
| Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 822/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3038, 3101) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 792/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3102) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 826/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3070, 3114) |
|
| Ziņo | - dep. J.Viļums |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A.Klementjeva, S.Potapkina, I.Ribakova, V.Orlova un I.Zariņa jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par mazo pensiju palielināšanu un neapliekamā pensiju minimuma paaugstināšanu” (Nr. 269/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par neatbilstībām saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām” (Nr. 270/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, M.Zemļinska un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības ievērošanu” (Nr. 271/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, M.Zemļinska V.Agešina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Valsts kontroles ziņojumu par primāras veselības aprūpes stāvokli Latvijā” (Nr. 272/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas iespējamo bezdarbību valsts līdzekļu nepamatotā izšķērdēšanā e-veselības projekta ietvaros” (Nr. 273/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, M.Zemļinska un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par sabiedrības “RB rail” darbības rezultātiem” (Nr. 274/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina, V.Orlova un S.Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu” (Nr. 275/J12) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 23.02.2017 09:09:55 bal001
Par - 7, pret - 73, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (Nr.815/Lp12) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 23.02.2017 09:21:29 bal002
Par - 31, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu (485/Lm12)
Datums: 23.02.2017 09:27:54 bal003
Par - 32, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Ārlietu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu (485/Lm12)
Datums: 23.02.2017 09:28:53 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 13.marta līdz 16.martam
Datums: 23.02.2017 09:31:46 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (812/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 09:48:50 bal006
Par - 27, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 09:50:05 bal007
Par - 24, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 09:51:01 bal008
Par - 71, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 09:53:58 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (709/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 09:56:37 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (793/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:19:02 bal011
Par - 8, pret - 21, atturas - 40. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (579/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:21:24 bal012
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (579/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:22:38 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (579/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:24:31 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (822/Lp12), 1.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:25:57 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (792/Lp12), 2.lasījums
Datums: 23.02.2017 10:28:20 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (826/Lp12), 1.lasījums