p>Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2017.gada 9.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 9.marta sēdi.
Labrīt vēlreiz! Ceru, ka arī savā starpā esat sasveicinājušies un beidzot varam sākt Saeimas sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.634/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 21.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.749/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 16.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Nr.835/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 12.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” līdz komisijas turpmākajam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Nacionālās drošības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nacionālās drošības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, labrīt, cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, paredzot šo likumu papildināt ar jaunu nodaļu - “Nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumi”. Un nākamais Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts tātad ir saistīts ar grozījumu Komerclikumā.
Latvijā šobrīd normatīvie akti neparedz valsts interešu nodrošināšanu, ja valstij nozīmīgās kapitālsabiedrībās tiek atsavinātas daļas vai akcijas. Tādējādi tiek pieļauta (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tādu situāciju rašanās, ka būtisku līdzdalību nozīmīgās kapitālsabiedrībās var iegūt personas, kuras ar savu rīcību ne tikai apdraud nacionālo drošību, bet var arī aktīvi rīkoties, lai kaitētu Latvijas interesēm un varbūt arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs attiecīgs regulējums ir ieviests, un arī Latvijā atsevišķos normatīvajos aktos ir paredzēti ierobežojumi, piemēram, fragmentāri ierobežojumi, atņemot konkrētas licences vai uzliekot noteiktus ierobežojumus, bet tie tiešām ir uzskatāmi par fragmentāriem, nevis sistēmiskiem.
Tāpēc, izvērtējusi šābrīža situāciju, Nacionālās drošības komisija piedāvā Saeimai izskatīt likumprojektu, kurā tiktu paredzēti konkrēti ierobežojumi šādos gadījumos. Proti, Ministru kabinets šādos gadījumos pieņemtu lēmumu, kurā dotu atļauju, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas atzinumu un drošības iestāžu atzinumiem, vai šāda īpašnieku vai akcionāru maiņa nekaitēs nacionālās drošības interesēm.
Gatavojot šo likumprojektu, ir izvērtēta tā atbilstība gan Eiropas Savienības normām, gan Eiropas Savienības tiesu praksei, un ir konstatēts, ka šādi ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir samērīgi un ja to mērķis ir garantēt sabiedrības drošību, aizstāvēt valsts nacionālās drošības intereses. Šiem ierobežojumiem ir jābūt pilnīgi precīzi noteiktiem. Komersantiem nedrīkst rasties bažas par to, ka tas kaut kādā veidā var kaitēt viņu komercinteresēm.
Gatavojot likumprojektu, ir izvērtēta arī tā atbilstība Satversmes 105.pantam, tātad īpašumtiesībām, kuru aizsardzība ir nostiprināta Satversmē. Vērtējot šo aspektu, ir jāņem vērā tas, ka šis ierobežojums attieksies galvenokārt uz trešo valstu pilsoņiem. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ierobežojums tiks izsvērts par labu sabiedrības interesēm un valsts nacionālās drošības interesēm.
Tātad, izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemta vērā to valstu prakse, kurās šādi ierobežojumi un šāds normatīvais regulējums jau ir (tās ir Lielbritānija, Vācija un Francija), un ir radīti Latvijas interesēm atbilstoši grozījumi.
Likumprojektu vēl ir nepieciešams juridiski precizēt. Uzreiz jau saku - tiešām šajā likumprojektā ir nepieciešami juridiski precizējumi. Atbildīgā komisija, kura būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, uz pirmo lasījumu iesniegs detalizētu anotāciju, kā to paredz Saeimas kārtības rullis.
Likumprojekta aktuāla nepieciešamība, tā virzīšana šobrīd Saeimā un steidzama šādu grozījumu pieņemšana ir pārrunāta gan ar Valsts prezidentu, gan ar Ministru prezidentu, gan ar citām par valsts nacionālo drošību atbildīgām amatpersonām.
Tā ka es aicinu šo likumprojektu nodot komisijai, izskatīt un tiešām nekavēties ar šī likumprojekta pieņemšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie deputāti! Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 16.martā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.martā, un par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 16.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 13.marta līdz 17.martam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.marta līdz 17.martam, un par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 13.marta līdz 17.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Nikonovam šā gada 6.aprīlī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Nikonova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.aprīlī, un arī par šā atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Nikonovam šā gada 6.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Pieprasījums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi!... Labrīt, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Jums, Kaimiņa kungs, vārds netika dots. Lūdzu, ieņemiet savu vietu Saeimas Sēžu zālē. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas notiek?”) Lūdzu, ieņemiet savu vietu Saeimas Sēžu zālē! Jums vārds vēl netika dots. (Dep. A.Kaimiņš: “Strādājiet, lūdzu, Mūrnieces kundze!”) Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Ringolda Baloža, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas, Jūlijas Stepaņenko, Kārļa Krēsliņa, Valērija Agešina un Andreja Klementjeva pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem.
Tātad deputāts Artuss Kaimiņš ir lūdzis vārdu motivācijai. Lūdzu!
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, Mūrnieces kundze!
50 tūkstoši eiro... 50 tūkstoši eiro šobrīd... Tā it kā ir nolēmusi Finanšu ministrija - ka it kā vajadzētu uzņēmējiem maksāt par kases aparātu reformu, kura ir paredzēta jau no 1.jūlija. Vai tā ir taisnība vai nav taisnība - to zina tikai un vienīgi Valsts ieņēmumu dienests un, iespējams, pati finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Tāpēc arī tika radīts šis pieprasījums.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķins norāda, ka uzņēmējiem jaunu kases aparātu iegāde kopumā varētu izmaksāt aptuveni 70 miljonus eiro. Turklāt papildu līdzekļi būs nepieciešami depozīta, tas ir, jau minēto 50 tūkstošu eiro, nodrošināšanai. Minētās izmaksas būs jāsedz no nodokļu maksātāju - patērētāju - naudas, jo pieaugs galaproduktu un galapakalpojumu cenas.
Vai tā ir taisnība? Ja tā ir taisnība, tas ir briesmīgi! Ja tā nav taisnība, tad gaidām atbildi no finanšu ministres par šo konkrēto kases aparātu reformu.
It kā nākamā reforma notiks vēl pēc diviem gadiem... Tā ka uzņēmēji neizpratnē - kas notiek un vai ir jāmaksā? Vai ir jāpērk jauni kases aparāti vai nav?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Šis pieprasījums ir nododams Pieprasījumu komisijai. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 28.februāra sēdē izskatīja jautājumu, ko bija virzījis Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs, - “Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Komisija nolēma lūgt Saeimas sēdi atkārtoti apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli, balstoties uz virkni argumentu. Pirmām kārtām tika diskutēts par to, ka Pilsumas kundze ir Latvijas Bankas padomes locekle jau kopš 1993.gada (tātad tas nozīmē, ka viņa ir ar pietiekami ilgu stāžu šajā amatā); tika diskutēts par to, kādas ir viņas atbildības zonas (pamatā tās saistītas ar banku statistiku, dažāda veida finanšu pārskatu gatavošanu, sadarbību ar Latvijas Bankas ārējo revidentu), un par virkni citu jautājumu.
Tā kā Latvija ir eirozonas valsts, Pilsumas kundze vienlaikus ir arī Eiropas Banku iestādes (Europen Banking Autority) Uzraudzības padomes centrālās bankas pārstāve un šajā amatā ir uzkrājusi pietiekami nopietnu pieredzi.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, kā arī to, ko sarunā atgādināja Latvijas Bankas prezidents, - ka no pagājušā gada Latvijas Bankas padome darbojas sešu cilvēku sastāvā (iepriekš tajā bija astoņi locekļi), Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā jau teicu, nolēma lūgt Saeimu vēl uz vienu termiņu apstiprināt Vitu Pilsumu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Darba kārtībā - deputātu Andreja Elksniņa, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Aleksandra Jakimova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Mihaila Zemļinska un Sergeja Potapkina pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasību izpildi”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Andreja Elksniņa, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasību izpildi”. Izvērtās diskusija gan par saturu, gan par pieprasījuma adresātu. Domas dalījās - vai pieprasījuma adresāts ir Ministru prezidents vai Daugavpils pilsētas dome. Un šajā jautājumā tika pieprasīta papildu informācija arī no ministrijām, kuras ir saistītas ar šo jautājumu.
Pieprasījumu komisija šā jautājuma risināšanu kontrolēs, bet, kopumā ņemot, šis pieprasījums komisijā ar deputātu balsu vairākumu tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma fabula principā ir ļoti vienkārša. To izskatot, it kā nekādi sarežģījumi nevarētu rasties.
Pirms trim gadiem ar absolūtu balsu vairākumu Saeima pieņēma lēmumu, ka cilvēki, kas ir tiesāti par dzimumnoziegumiem, nedrīkst strādāt izglītības iestādēs, nedrīkst strādāt ar bērniem. Un tas ir ļoti loģiski. Šos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā mēs pieņēmām lielā vienprātībā. Viss ir loģiski. Bet izrādās, ka dzīvē tas tā nav. Kaut gan katru dienu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saņem desmitiem pieprasījumu par to vai citu personu: vai viņa ir sodīta vai nav sodīta, vai viņa drīkst strādāt izglītības iestādē... Notiek parasts rutīnas darbs. Bet šeit ir īpašs gadījums, kas iziet ārpus jebkādām saprāta robežām. Triju gadu laikā nevar... netiek pieņemts lēmums par to, ka viena persona nedrīkst strādāt centrā, kurā sporto bērni. Un divas iestādes - Daugavpils Olimpiskais centrs un Daugavpils pašvaldība - nevar pieņemt lēmumu, lai attiecīgo personu atbrīvotu no amata.
Tālāk. Šajā konfliktā ir iesaistītas piecas ministrijas, taču neviena no tām nav tik drosmīga, lai pateiktu: “Klausieties, ir likuma pārkāpums!” Kādas tad? Tieslietu, Iekšlietu... pašvaldību... izskrēja no galvas... Izglītības un zinātnes ministrija. Un kāpēc pieprasījums ir adresēts premjeram? Tāpēc, ka triju gadu laikā neviena no ministrijām, neviena atbildīgā amatpersona nevar pieņemt lēmumu, un mūsu acu priekšā notiek likuma klaja ignorēšana. Ja atbilst patiesībai tas, ko pauda mūsu kolēģis Eigima kungs Pieprasījumu komisijā, - ka, neskatoties uz likuma prasībām, domes priekšsēdētājs preses konferencē paziņo, ka šis cilvēks ir strādājis un turpinās strādāt attiecīgajā iestādē, tad rodas jautājums: uz kurieni mēs ejam?
Kāpēc pieprasījums ir adresēts premjeram? Tāpēc, ka viņa pārraudzībā... pakļautībā ministrijas nav spējīgas pieņemt attiecīgus un adekvātus lēmumus. Klaji tiek ignorētas likuma prasības. Bet tā vēl būtu pusbēda.
Ministru kabinetā ir ļoti zīmīgs uzraksts: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Taču, šo pieprasījumu izskatot Pieprasījumu komisijā, atklājās unikāls fakts: mūsu valdība jau sen ir pārstājusi skatīties un klausīties, ko dara parlaments. Atbildīgie ministri tiek uzaicināti uz Pieprasījumu komisijas sēdi, bet neviens no viņiem neierodas - ne labklājības ministrs, ne izglītības un zinātnes ministrs, ne iekšlietu ministrs, ne tieslietu ministrs, ne tā sauktais pašvaldību ministrs! -, atsūta kaut kādu “piekto” klerku... Visu cieņu mūsu bijušajam kolēģim Kārlim Eņģelim... pret viņu nav nekādu pretenziju, viņš ir padomnieks...
Kurš tad juridiski ir tiesīgs pieņemt lēmumus? Es ļoti ceru, ka koalīcijā esošie partneri tomēr pārdomās ļoti elementāru lietu: cik ilgi darba devējs, parlaments, pacietīs to, ka izpildvara nepilda savas funkcijas?!
Šis pieprasījums pēc būtības ir adresēts tieši Ministru prezidentam.
Mēs bieži vien brīnāmies un šausmināmies, ka parlamenta prestižs ir ļoti zems, valdības prestižs ir ļoti zems. Bet no kurienes šis prestižs radīsies, ja mēs paši sevi necienām? Ja mēs nepieprasām no izpildvaras atbildīgu un adekvātu rīcību, tad ko mēs gribam? Lai mūs sabiedrība ciena? Tad nekad tas nenotiks!
Es aicinu tomēr balsot “par” šo pieprasījumu un uzklausīt beidzot ministrus arī Saeimas Sēžu zālē, lai katrs ministrs savas kompetences ietvaros beidzot paskaidrotu, kāpēc likuma prasības netiek pildītas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Atvainojos par balsi.
Es tomēr negribu piekrist visam, ko Ādamsona kungs teica.
Pirmkārt. Daugavpils Olimpiskajā centrā 56 procenti akciju pieder Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas slēdz darba līgumus ar visiem tehniskajiem darbiniekiem, sākot no direktora. Tātad Daugavpils dome ir mazākuma akcionārs.
Otrkārt. Pirms nedēļām trim ir pieņemts lēmums un šis cilvēks ir noņemts no atbildīgā amata.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Debates ir slēgtas.
Vai ziņotājs...? (Dep. J.Ādamsons: “Nepaspēju! Nebija!”) Debates ir slēgtas.
Vai ziņotājs komisijas vārdā kaut ko vēl vēlas piebilst?
Es aicinu debatēm pieteikties laikus, tas ir iespējams gan elektroniski, gan arī ar zaļajām pieteikuma lapiņām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Aleksandra Jakimova, Borisa Cileviča, Valērija Agešina, Mihaila Zemļinska un Sergeja Potapkina pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasību izpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 2. Pieprasījums ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
1.priekšlikums, kuru iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 2.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Arī 3.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 4.priekšlikums, kuru iesniegusi finanšu ministre, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 5.priekšlikums, kuru iesniegusi finanšu ministre, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma.
Vēršu uzmanību uz to, ka likumprojekta pirmie pieci panti ir tehniskas dabas. To mērķis ir saskaņot regulējumu un aktualizēt to saistībā ar Civillikumā lietotajiem terminiem un situācijām, kad bāriņtiesu amatpersonas ir atbrīvojamas no izdevumu atmaksāšanas par apmeklētajām mācībām, kuras ir nepieciešamas bāriņtiesu darbiniekiem. Tiek precizēts arī terminu lietojums saskaņā ar Civillikuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2015.gada 3.decembrī, kā arī paredzēts saskaņot gadījumus, kad bāriņtiesa lemj par piekrišanu adopcijai, atbilstoši minētajiem grozījumiem Civillikumā.
Savukārt grozījumu otrā daļa paredz jaunas informācijas sistēmas izveidi - Aizgādnības informācijas sistēmas izveidi -, kurā tiks veikta informācijas apstrāde aizgādnības jautājumos attiecībā uz personām, kuras ir ieceltas par aizgādņiem aizgādnībā esošām personām, kā arī attiecībā uz situācijām, kad aizgādnība tiek nodibināta pār mantojumu vai promesošas personas mantu. Komisijā mēs uzklausījām arī Labklājības ministrijas pārstāvi. Faktiski, no tehniskā risinājuma viedokļa, šī jaunā sistēma, iespējams, būs esošās sistēmas papildinājums.
Komisijas vārdā man noteikti ir jānorāda, ka raisījās diskusija arī par šobrīd spēkā esošo Bāriņtiesu likuma 4.panta trešo daļu, kas nosaka: “Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un bāriņtiesas darbinieki, pildot amata pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai attiecīgā bāriņtiesa, saskaņojot tās ar pašvaldības domi.” Juridiskās komisijas rīcībā bija nonākusi informācija par to, ka atsevišķās pašvaldībās šādas profesionālās ētikas normas nav izstrādātas, tās nav arī pieejamas sabiedrībai. Un līdz ar to komisija nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu izvērtēt šo situāciju un sniegt priekšlikumus risinājumam.
Kopumā komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Bāriņtiesu likumā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.martam.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.808/Lp12), pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzējs - Ministru kabinets.
Un alternatīvais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.844/Lp12), kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Vispirms komisijas vārdā deputāts Anrijs Matīss ziņos par abiem likumprojektiem, un tad par abiem likumprojektiem būs debates. Pēc tam būs balsojums: vispirms - par likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets, un tad - par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Tātad strādājam ar diviem likumprojektiem - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.808/Lp12) un alternatīvo likumprojektu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Būtība bija tāda, ka šis likumprojekts paredzēja atteikties no Ministru kabinetam dotā deleģējuma izstrādāt kvalitātes prasības autoceļu būvniecības jomā.
Komisijā izvērtās debates par šo jautājumu. Tika nolemts neatbalstīt to, ka valstī nav vienotu prasību autoceļu kvalitātei, kuras būtu jānosaka Ministru kabineta līmenī, un tad komisija kopā ar Satiksmes ministriju vienojās izstrādāt alternatīvo likumprojektu, kas paredz saglabāt šo deleģējumu un vēl vairāk paplašināt šo deleģējumu ne tikai attiecībā uz kvalitātes prasībām, bet vispār attiecībā uz visu būvniecību... Jā, tātad arī par dažādām drošības... Bija diskusija arī par autoceļu platumu. Piemēram, varbūt lauku reģionos tik platus autoceļus nav nepieciešams būvēt, un tas arī samazinātu izmaksas, un tā tālāk.
Tātad pirmā lieta - ir paplašināts šis deleģējums.
Otrā lieta, kas ir komisijas izstrādātajā likumprojektā. Ir paredzēts savukārt sašaurināt deleģējumu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”. Proti, turpmāk viņi atbildēs tikai par valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, finansējuma administrēšanu, ar to saistīto darba programmu vadību un izpildes kontroli (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kā arī iepirkumu organizēšanu. Tas attieksies tikai uz valsts ceļiem! Tātad “Latvijas Valsts ceļi” nepārraudzīs ne pašvaldību ceļu finansēšanas un uzraudzības aspektus, ne arī privāto komersantu ceļus.
Tātad, kā jau es minēju, pirmais likumprojekts, Ministru kabineta iesniegtais, Nr.808/Lp12, komisijā netika atbalstīts, un komisijas vārdā lūdzu Saeimu šo likumprojektu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.808/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 80, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts. (Starpsauciens: “Kas ir tie divi?”)
A.Matīss. Jā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.844/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Diviem ir jābūt pret!”) Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies. Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 16.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja kundze! Kolēģi!
Izskatām likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” otrajā lasījumā.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un ir atbalstījusi divus priekšlikumus.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Šulcs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.
J.Šulcs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Šulcs. Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 23.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi.
1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 2. - Tavara kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 3. - Tavara kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 9. - Tavara kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 11. - ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Ķirsis. 12. - Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 14. - Ašeradena kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Ķirsis. 15. - Tavara kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 16. - Tavara kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 18. - ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. Arī 19. - ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 20. - ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 21. - Ašeradena kunga priekšlikums... Nē, piedošanu, 21. - ekonomikas ministra Ašeradena kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Ķirsis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!
V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts būtībā regulē vienu konkrētu, varētu teikt, nestandarta situāciju par tiesnešu nomaiņu Satversmes tiesā. Līdz šim normālā kārtība bija tāda, ka Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzas tad, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, bet, ja uz to brīdi viņš ir uzsācis piedalīties kādas lietas izskatīšanā, tad lietas izskatīšanu pabeidz, un tas parasti ir vienu mēnesi. Un tad arī viņa pilnvaras beidzas.
Taču situācija ir izveidojusies tāda, ka Satversmes tiesa, skatot vienu konkrētu lietu, secināja, ka ir nepieciešams pieprasīt Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālo nolēmumu par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju un izpratni. Šajā situācijā tiesas sēde tiek apturēta, un tiesa gaida no Eiropas Savienības Tiesas šo nolēmumu. Šis nolēmums varētu būt pēc gada, varbūt arī pēc pusotra gada.
Konkrētā situācija ir tāda, ka šajā tiesas sastāvā ir divi tiesneši, kuru pilnvaru termiņš beidzās janvārī, bet jaunus tiesnešus mēs esam ievēlējuši 22.decembrī. Pēc šīs situācijas izveidošanās bija mēģinājums Satversmes tiesā atrisināt situāciju, interpretējot kādu normu, taču tika konstatēts, ka tā nebūtu korekta interpretācija - šādā veidā pagarināt tienešu pilnvaras. Un, lai izietu no šīs situācijas, mums ir nepieciešams atbalstīt šos grozījumus, lai varētu notikt normāla tiesnešu nomaiņa. Tad jaunievēlētie tiesneši varētu stāties pie amata pienākumu pildīšanas, nevis visu laiku gaidīt kaut kādu nezināmu datumu. Un savukārt tie tiesneši, kam ir 10 gadi pagājuši, varētu beigt savu pilnvaru laiku Satversmes tiesā.
Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā, kā arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! (Pauze.) Tehnisku iemeslu dēļ... Ā, tātad... Vai rezultāts ir parādījies? Nav. Tātad balsosim vēlreiz.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60... (Starpsaucieni: “Tā nevar būt!”; “Nav riktīgi!”) Vai deputātiem ir šaubas par balsojumu? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, ir šaubas!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81 (Starpsaucieni: “Ooo!”; “Jā!”), pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Komisija ir lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 13.martam un otrajā lasījumā likumprojektu izskatīt Saeimā 16.martā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16.martā.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.634/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 21.martam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.634/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 21.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.749/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 16.martam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.749/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 16.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.835/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 12.maijam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.835/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 12.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!
2016.gada 19.oktobrī Saeima saņēma 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga”, kurā Saeimai izteikts ierosinājums: atcelt pašreizējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modeli un izveidot nodokļa iekasēšanu atbilstoši reālajam degvielas patēriņam pēc Igaunijas un Lietuvas parauga.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu 2016.gada 1.novembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.
2016.gada 16.novembrī komisija sarīkoja pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, kurā uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi. Viņš ziņoja, ka cilvēki grib maksāt par to, ko nobrauc, un aicināja Saeimu atcelt pašreizējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modeli, nosakot šā nodokļa lielumu pēc degvielas patēriņa saskaņā ar Igaunijas vai Lietuvas paraugu.
Šajā sēdē tika nolemts turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā un turpmākajās komisijas sēdēs uzklausīt to institūciju pārstāvjus, kuras skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.
Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 2017.gada 11.janvārī. Satiksmes ministrijas pārstāvji ziņoja, ka kopumā iesniegumu vērtē pozitīvi. Viņi informēja par to, ka ministrijā ir izveidota rīcības grupa, kas strādā pie šā jautājuma izskatīšanas, un par to, ka no 2017.gada 1.janvāra transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas kārtībā ir ieviestas izmaiņas. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka ir dažas grūtības, kas ietekmē šā lēmuma pieņemšanu, un tās ir saistītas ar dažādiem atvieglojumiem ģimenēm, ar komerctransportu, taču viņi pieļauj domu, ka pakāpeniski varētu sākt atteikties no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Ministrijas pārstāvji arī norādīja, ka šī grupa ir izstrādājusi šādus iespējamos rīcības virzienus:
pirmkārt, valsts un pašvaldību ceļu tīkla kopēja izvērtēšana;
otrkārt, ceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana;
treškārt, aizņēmums ceļu pārbūvei un atjaunošanai;
ceturtkārt, ceļa lietotāju maksājumiem piesaistīts finansējuma modelis;
piektkārt, nodokļu un nodevu pārskatīšana transportlīdzekļu jomā;
sestkārt, to valsts kapitālsabiedrību peļņas novirzīšana deleģētā uzdevuma veikšanai, kuras pilda valsts deleģētu uzdevumu.
Rīcības grupā tika analizēta iespēja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut akcīzes nodoklī par naftas produktiem.
Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiktu iekļauts akcīzes nodoklī par naftas produktiem, varētu būt šādi ieguvumi:
pirmkārt, transportlīdzekļu vadītāji maksātu proporcionāli tam, cik daudz degvielas viņi patērē;
otrkārt, nebūtu jāmaksā liela nodokļa summa uzreiz, jo tā izlīdzinātos pa visu gadu;
treškārt, nebūtu jāmaksā par laiku, kurā nebrauc (sezonas braucēji, motociklisti);
ceturtkārt, tas veicinātu alternatīvu transporta veidu izmantošanu un mazinātu vides piesārņojumu.
Satiksmes ministrijas pārstāvji turpināja skaidrot, ka ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa 2015.gadā sastādīja aptuveni 80 miljonus eiro, tajā skaitā par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām, piekabēm un puspiekabēm - 8 244 000 eiro. 2015.gadā tika realizētas: 203 tonnas benzīna; 40 tonnas marķētās dīzeļdegvielas; 769 939 tonnas dīzeļdegvielas; 58 516 tonnas sašķidrinātās naftas gāzes.
Kopējais naftas produktu patēriņš 2015.gadā bija 1 293 884 litri.
Satiksmes ministrijas pārstāvji pauda nostāju, ka, atceļot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem un palielinot akcīzes nodokli degvielai, būtu jāņem vērā vēl šādi apsvērumi: akcīzes nodokļa paaugstinājums skartu arī komerciālos transportlīdzekļus, kuriem ir salīdzinoši lielāks ikgadējais nobraukums, tādējādi radot izmaksu sadārdzinājumu, kā arī tiktu saglabāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām, piekabēm un puspiekabēm; akcīzes nodokļa pieaugums skartu arī citas nozares, piemēram, dzelzceļa transportu, kas patērē apmēram 10 procentus no realizētās dīzeļdegvielas apjoma.
Satiksmes ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka, ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekļaušana akcīzes nodoklī par naftas produktiem pašlaik nebūtu atbalstāma.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis ziņoja, ka, lai sasniegtu Igaunijas un Lietuvas līmeni, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir jāatceļ. Taču, ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli atceļ, tad valsts budžets zaudēs aptuveni 80 miljonus eiro. Asociācijas pārstāvis norādīja, ka akcīzes nodokļa “problēma” ir šā nodokļa nepietiekamais apmērs, kas tiek novirzīts ceļiem. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” aprēķini liecina, ka 2016.gadā ceļiem tika novirzīti tikai 19 procenti no 2015.gadā degvielai uzliktā akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Pārējais aiziet citiem budžeta izdevumiem. Kopējie riski būs cenu konkurence: ja cena pieaugs, notiks tas pats, kas pagājušajā gadā un šogad notika starp mums un Igauniju.
Daudzas Igaunijas transporta sabiedrības degvielu iepilda Latvijā, turklāt Igaunija grasījās no 1.februāra vēl pacelt šo nodokli. Mēs Latvijas budžetam iegūstam papildu ienākumus. Ja mēs pacelsim akcīzes nodokli vai pārliksim to uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, tad mūsu transports brauks iepildīt degvielu Lietuvā.
Otra lieta. Ja šo nodokli iekasē kā akcīzes nodokli, tad tā daļa, kas ir 10 procenti jeb nelegālā degviela, proti, kontrabandas prece, tiks vaļā no vēl viena nodokļa, un tas nebūtu godīgi. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis pauda uzskatu, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšana ir nodokļu paaugstināšana regresīvā virzienā, jo daļa degvielas lietotāju tiks vaļā no nodokļiem, savukārt citiem būs jāmaksā vairāk. Cenu paaugstināšanās var izraisīt negatīvu sabiedrības attieksmi.
Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kopā ar Juridisko biroju sagatavoja un 2017.gada 1.marta sēdē atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Finanšu ministrijai, lai tās izveidotā Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021.gadam izstrādes grupa izvērtētu šo kolektīvo iesniegumu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi. Par šo ideju man jau kādu piekto vai sesto reizi jākāpj šeit, tribīnē, un jārunā. Es neatkārtošu tos argumentus, kurus jau pirms tam esmu teicis. Daļēji tos tagad minēja arī Orlova kungs.
Es gribu tikai pateikt paldies tiem vairāk nekā 22 tūkstošiem cilvēku, kuri šo iniciatīvu parakstīja, jo tā savāca vislielāko parakstu skaitu, kāds līdz šim ir bijis. Būtībā divas reizes lielāku nekā nepieciešams, lai šis jautājums vispār līdz mums, līdz Saeimai, atnāktu.
Jāatgādina, ka līdzīga iniciatīva, kas saucas “Par ceļiem bez bedrēm”, joprojām ir kaut kur iestrēgusi ministrijās, valdībā, un mēs neesam tikuši līdz rezultātam. Un, es saprotu, tieši tādēļ, ka ir tik ilga - piedodiet par vārdu! - muļļāšana, tas arī ir viens no motīviem cilvēkiem būt aktīviem un atkal parakstīties, lai vēlreiz mums visiem un arī valdībai liktu pievērst uzmanību šai idejai: pielīdzināt mūsu nodokļu iekasēšanas sistēmu un arī to, kas attiecas uz ceļu uzlabošanu, līdzīgi tai, kāda ir Lietuvā un Igaunijā.
Aicinu jūs turpmāk uzmanīgi sekot šai iniciatīvai un koalīcijas deputātus lūdzu: piespiediet valdību aktīvāk rīkoties, lai cilvēku iniciatīva tiktu ieviesta dzīvē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es arī, protams, atbalstu šo iniciatīvu, ko ir izteikuši Latvijas pilsoņi, un arī uzskatu, ka šī iniciatīva ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Gribu atzīmēt tikai dažus aspektus.
Jebkurā gadījumā - vai tie ir ceļi bez bedrēm, vai tā ir autoceļu fonda atjaunošana, vai kas tamlīdzīgs - ir nepieciešams finansējums. Un autoceļiem ir nepieciešams prognozējams finansējums. Ja šobrīd mēs skatāmies uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tad redzam, ka mazāk nekā puse no šiem ieņēmumiem aiziet autoceļiem. Lielākā daļa no šiem ieņēmumiem aiziet pamatbudžetā.
Tātad, ja mēs skatām iniciatīvu palielināt akcīzes nodokli, vispirms ir nepieciešams runāt par autoceļu fonda atjaunošanu. Kad iezīmētie līdzekļi no akcīzes nodokļa nonāk konkrētā autoceļu fondā autoceļu atjaunošanai, tikai tad mēs varam skatīt jautājumu attiecībā uz akcīzes nodokļa palielināšanu, jo pretējā gadījumā nav garantijas, ka, atceļot autoekspluatācijas nodokli, mēs palielināsim finansējumu ceļiem. Tieši otrādi - mēs šo finansējumu varam samazināt.
Otra lieta, ko es gribu teikt. Šai iniciatīvai ir jāpievērš uzmanība arī saistībā ar citu apstākli. Orlova kungs jau minēja, ka 10 procentus no dīzeļdegvielas patērē dzelzceļš, tāpat arī ir cita tehnika. Piemēram, karjeru tehnika, kas nekad nebrauc pa ceļiem, zāles pļāvēji, lauksaimniecības tehnika un cita tehnika, kas nekad nebrauc pa ceļiem un šos ceļus nelieto, un viņu patērētais dīzeļdegvielas apjoms arī ir pietiekami liels. Tādā gadījumā mēs nenodrošināsim to, ka ceļu lietotāji maksās. Bet maksās industrija! Un, ja maksās industrija, tad noteikti šis slogs uz uzņēmējdarbību palielināsies un izmaksas palielināsies.
Par dīzeļdegvielu. Ja mēs palielināsim dīzeļdegvielas akcīzi, tad, protams, visi komercpārvadājumi (autobusi, dotējamais sabiedriskais transports, smagais transports) sadārdzināsies. Mums ir ļoti rūpīgi jāskatās, lai šis nodoklis nebūtu būtiski lielāks, nekā tas ir kaimiņvalstīs. Pretējā gadījumā būs līdzīgi kā Igaunijā... Problēma ar alkohola akcīzes nodokli liek igauņiem iepirkt alkoholu Latvijā... Nu, tad mūsu, latviešu, problēma ar dīzeļdegvielas akcīzes nodokli droši vien mums liks iepirkt dīzeļdegvielu kaimiņvalstīs.
Tā ka, apkopojot šos viedokļus, es tiešām uzskatu, ka nodokļu reformas ietvaros šī iniciatīva ir ļoti rūpīgi jāvērtē, bet pirms tam ir jāizvērtē apstākļi, kas atstās iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību. Un, protams, būtu nepieciešams atjaunot autoceļu fondu ar iezīmētu finansējumu. Pretējā gadījumā akcīzes nodokļa palielināšana nedos ceļiem nevienu papildu eirocentu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Saeimai šobrīd ir fantastiska iespēja ieviest dzīvē šo principu: vairāk brauc - vairāk maksā; mazāk brauc - mazāk maksā!
Pēc būtības šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nav transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; tas ir transportlīdzekļa īpašuma nodoklis, jo, ja tev transportlīdzeklis atrodas īpašumā un tu vēlies ar to braukt, tad tev ir jāmaksā noteikta gada maksa valstij. Netaisnīgi! Pilnīgi netaisnīgi!
Pēc būtības - jo vairāk brauc, jo vairāk maksā.
Nu kad mēs to Latviju padarīsim godīgāku, taisnīgāku? Nu, jāsāk ar šodienu! Šis nodoklis ir tā lieta, ar kuru sākt, it sevišķi tagad, Putras kungs, kad nodokļu likumdošana ir ceļā uz būtiskām izmaiņām. Es domāju, ka mēs varētu izmainīt arī šo.
Nododiet, lūdzu, finanšu ministrei ziņu, ka tagad ir īstais laiks, lai mēs ieviestu pareizos principus dzīvē un atslogotu Latvijā tās mājsaimniecības, kuras šobrīd lieto automašīnu mazāk. Lai tām nebūtu tik daudz jāmaksā! Un lai tās, kuras brauc vairāk, tās, kuras izmanto vairāk, arī vairāk par to maksātu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Es, protams, esmu pieradis runāt, vairāk izmantojot skaitļus.
Bondara kungs, sešu septiņu eirocentu sadārdzinājums biznesam...
Matīsa kungs runāja par dzelzceļu, par citām lietām...
Protams, tas atstās ietekmi uz mūsu tautsaimniecību, uz tautsaimniecības nozarēm un biznesu kā tādu.
Bet otrā lieta, kurai arī pieskārās Bondara kungs šobrīd, ir nodokļu pamatnostādnes. Kā zināms, nodokļu pamatnostādnēs ir samērā lielas nodokļu pārbīdes; tas skar darbaspēka nodokli, kapitāla nodokļus un citus nodokļus. Bet Finanšu ministrijā tie aprēķini, kas jau ir šobrīd... Nu, es teikšu tā: ieviešot šo iniciatīvu, mēs nevarēsim ieviest tās reformas, kas ir paredzētas šajās nodokļu pamatnostādnēs. Nodokļu pamatnostādnēs paredzēts, ka ir aptuveni... vidēji par 45 līdz 50 eiro vairāk cilvēkam kabatā, tai skaitā pensionāriem - 20 eiro.
Tāpēc ir jautājums par to, kas šinī gadījumā būtu mērķtiecīgāk un svarīgāk.
Es domāju, ka, ceļot konkurētspēju caur iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un neapliekamā minimuma un pārējām reformām... Nu, šinī gadījumā... Mēs savāktu ne tikai 22 tūkstošus parakstu; tad varētu būt arī vairāki desmiti tūkstošu.
Sēdes vadītāja. Debates... Tā. Debates vēl nav slēgtas.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Ja mēs reiz runājam par atbalstu ģimenēm, pārējiem cilvēkiem, arī pensionāriem, piedāvāju nelielu ieskatu tajā, kas ir darīts no 1994.gada līdz šim brīdim.
Vidējā alga ir pieaugusi 7,87 reizes, minimālā alga - 9,29 reizes, vidējā pensija - 9,5 reizes. Taču ģimenes pabalsts ir audzis tikai 1,9 reizes!
Tātad, ja mēs skatāmies uz 1994.gadu, šim pabalstam būtu jābūt 56,81 eiro mēnesī. Un šobrīd jūs runājat par kaut kādu atbalstu, par neapliekamā minimuma palielināšanu! Ja jūs neesat atrisinājuši šo problēmu - paldies jums! -, es domāju, ka nevajag liekuļot!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tā vienkārši - nākotnei, uz priekšu. Tātad lasām: “Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma .. turpmāko virzību.” Ir jābalso par turpmāko virzību, nevis šeit no tribīnes jānāk un jādiskutē par konkrēto lietu, kā tad tur būs vai kā tad tur būs. Priekš tam ir komisijas, deputāti! Netērējiet, lūdzu, laiku velti! Lūdzu, atbalstiet šo 21 919 cilvēku iesniegumu, un lai komisijas strādā!
Viss! Basta!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas komisijas vārdā ko piebilst? Izskatās, ka ziņotājs nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu.
Par deputātu Andreja Klementjeva, Potapkina, Ribakova, Orlova un Zariņa jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par mazo pensiju palielināšanu un neapliekamā pensiju minimuma paaugstināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas atvaļinājumā.
Par deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Orlova un Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Beļģijas Karalistē.
Par deputātu Šica, Bites, Kleinbergas, Melgaiļa un Viļuma jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu atalgojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Nikonova un Ribakova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par jauno nodokļu politiku”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Nikonova un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību un projekta īstenošanas pārraudzību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Zemļinska un Ribakova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts sociālā budžeta ilgtspēju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Zemļinska un Orlova jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, ietvaros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti papildjautājumus mutvārdos uzdot nevēlas.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiek šodien pulksten 17.00.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Bondars, Kleinberga, Bite, Melgailis un Viļums ir iesnieguši jautājumu “Par Ministru kabineta 2014.gada 5.augusta noteikumiem Nr.443 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai””, ko atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Vārds motivācijai deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Šajā zālē nevienam nav šaubu par to, ka Latvijas ģimenēm nepieciešams atbalsts, lai tās varētu iegūt savu pirmo mājokli un apmierināt savas prasības pēc dzīvojamās telpas.
Bet vai jūs, kolēģi, zināt, ka tā nauda, ko mēs ar grūtībām “sakasām” Latvijas ģimenēm, netiek vis atdota simtprocentīgi Latvijas ģimenēm, bet tiek dota arī trešo valstu pilsoņiem?
Mans un pārējo kolēģu jautājums ekonomikas ministram ir ļoti vienkāršs - vai Ministru kabineta noteikumi tiks mainīti, lai šī nauda, kuras jau tāpat ir par maz, tiktu tikai un vienīgi Latvijas cilvēkiem, nevis kādu trešo valstu pilsoņiem?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Jakimovs, Raimonds Rubiks un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu “Par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes pamatotību un šī darījuma atbilstību sabiedrības interesēm”, ko atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Jautājums ir par vienu no pasākumiem saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, tas ir, ar “Conexus Baltic Grid” akciju pirkšanu.
Situācijā, kad vispār vēl nav skaidrs, kāds būs gāzes tirgus modelis, kā tas strādās, cik daudz gāzes un kas vispār to turēs Inčukalnā, un kad nav zināms ne tikai Inčukalna tarifs, bet nav zināma pat metodika, pēc kuras tas tiks rēķināts, Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka to visu vajag pirkt... ka valstij tas viss ir jānopērk.
Mums ir pamatotas bažas, vai šeit nenotiek tas pats “Citadeles” stāsts, un tāpēc mēs jautājam ekonomikas ministram un lūdzam viņu pamatot šos savus apgalvojumus. No vienas puses, lūdzam dot ekonomisko pamatojumu. No otras puses, lūdzam paskaidrot, kas tad ir tie faktori, kuru dēļ mums būtu jāpērk šīs akciju sabiedrības akcijas... Ko nevar izdarīt, vienkārši ekonomikas ministram sakārtojot normatīvo vidi, lai regulētu enerģētiku, un nodrošinot kompetentu uzraugošo iestāžu darbu? Tai skaitā arī Ekonomikas ministrija...
Paldies. Gaidīsim atbildes.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Vakar ļoti skaistu pusapaļu jubileju svinēja deputāte Janīna Kursīte, un mēs no sirds viņu sveicam! (Aplausi. Dep. A.Kaimiņš: “Paceļam 65 reizes, lūdzu, Janīnu augšā, ja!”)
Paldies. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju - piecas minūtes pēc Saeimas sēdes... Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Atgādinu, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes īsa komisijas sēde tepat, Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Andrejs Judins, Guntis Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2017. gada 9. martā
Datums: 09.03.2017 09:13:36 bal001
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 16.martā
Datums: 09.03.2017 09:14:18 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei no šā gada 13.marta līdz 17.martam
Datums: 09.03.2017 09:14:56 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Nikonovam šā gada 6.aprīlī
Datums: 09.03.2017 09:20:27 bal004
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (487/Lm12)
Datums: 09.03.2017 09:28:53 bal005
Par - 28, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta prasību izpildi (12/P12)
Datums: 09.03.2017 09:30:24 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (709/Lp12), 3.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:33:29 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (828/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:37:16 bal008
Par - 2, pret - 80, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (808/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:37:55 bal009
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (844/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:39:22 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums (732/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:43:10 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums (580/Lp12), 2.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:47:01 bal012
(atkartots balsojums).
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (843/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:47:31 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (843/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:48:03 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (843/Lp12), 1.lasījums
Datums: 09.03.2017 09:49:18 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.634/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017. gada 21.martam (489/Lm12)
Datums: 09.03.2017 09:49:56 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.749/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 16.martam (490/Lm12)
Datums: 09.03.2017 09:50:33 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.835/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 12.maijam (491/Lm12)
Datums: 09.03.2017 10:10:28 bal018
Par - 86, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 21 919 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga” turpmāko virzību (486/Lm12)