Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2017.gada 27.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 2017.gada 27.aprīļa sēdi.
Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai kā pirmo darba kārtības jautājumu lēmuma projektu “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību.
Pirmais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.
Komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi!
Par Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šo 12 deputātu parakstīto patstāvīgo priekšlikumu 2016.gada 22.decembra sēdē Saeima nodeva izskatīšanai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Komisija izvērtēja pretendenta iesniegtos dokumentus, pieprasīja un saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atzinumu, ka uz pilsonības pretendentu nav attiecināmi kādi Pilsonības likumā noteiktie ierobežojumi. (Dep. S.Āboltiņa: “Zariņ, apsēdies!”)
Komisija ir tikusies ar pilsonības pretendentu Mihailu Barišņikovu, kurš ir nolasījis un parakstījis svinīgo solījumu.
Sēdes vadītājs. Zariņa kungs, jūs varētu varbūt apsēsties, ja drīkst lūgt!
I.Latkovskis. Mihails Barišņikovs ir dzimis un dzīves pirmos 16 gadus pavadījis Latvijā, Rīgā, kur mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā, kas ir likusi pamatus viņa turpmākajai pasaules līmeņa baletdejotāja, baletmeistara un arī aktiera karjerai. Skola, draugu loks, Latvijas vide ir pamats dziļai cieņai pret savu dzimteni, kas Barišņikovam nav palikusi pasaules slavas ēnā.
Un, sekojot līdzi Mihaila Barišņikova pasaules slavai, mēs redzam, ka to nemitīgi pavada Rīgas un Latvijas vārds. Un pēdējos gados mēs piedzīvojam arī Barišņikova radošu sadarbību ar Latviju. Tas notiek Latvijā, šeit un tagad.
Vai Latvijas pilsoņi vēlas, lai Mihails Barišņikovs ir viens no mums? “Jā” - mums teic tautas lielā cieņa un interese par Barišņikova personību un mākslu. “Jā” - mūs aicināja Saeimas 12 deputāti savā iesniegumā. “Jā” - šodien ir atbildējusi atbildīgā komisija. “Jā, es vēlos būt viens no jums” - apliecināja arī Mihails Barišņikovs savā Latvijai cieņpilnajā iesniegumā Saeimai un arī šodien sarunā Saeimas komisijā - pazemīgi un ar cieņu pret Latvijas valsti. “Jā” es aicinu teikt šodien arī mūsu tautas pārstāvjus - Saeimas deputātus.
Un tālab komisijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums par Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā ir pieņemts. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu reģistra likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 18.aprīļa līdz 20.aprīlim. Deputāts Raivis Dzintars ir lūdzis piešķirt viņam atvaļinājumu no 18.aprīļa līdz 20.aprīlim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šodien es par to informēju jūs, kolēģi.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilnim Ķirsim šā gada 20.aprīlī. Deputāts Vilnis Ķirsis ir lūdzis piešķirt viņam atvaļinājumu 20.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to es šodien informēju jūs Saeimas sēdē.
Nākamais darba kārtības punkts - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 9.maija līdz 11.maijam. Guntis Kalniņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 9.maija līdz 11.maijam, un par šo atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 9.maija līdz 11.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums Guntim Kalniņam ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā jau bija sagaidāms, šim likumprojektam nekādi priekšlikumi netika saņemti.
Līdz ar to aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Saņemti 14 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. 2. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. 7. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 9. - parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 11. - deputāta Ķirša priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Rībena. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Rībena. Es lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
I.Rībena. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” pirms trešā lasījuma. Un ir sagatavoti divi priekšlikumi.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šulcs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šulcs. Lūgums atbalstīt likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
Edvarda Smiltēna vietā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Sveiciens no Smiltēna, kurš laikam ir komandējumā.
Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi tikai divus priekšlikumus no Juridiskā biroja attiecībā uz pārejas noteikumiem. Tātad ir runa par attiecīgo normu spēkā stāšanās termiņiem.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, trešais lasījums.
Šeit runa ir par ceļu kvalitātes vispārīgo prasību izstrādi Ministru kabineta līmenī.
Atbildīgā komisija nevienu priekšlikumu saņēmusi nav.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumi nav saņemti.
Šajā likumprojektā, kā atceraties, tiek noteikts, ka persona, kura saskaņā ar Krimināllikumu sodīta par nopietniem pārkāpumiem pret ceļu satiksmi, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības varēs atgūt tikai pēc sodāmības pilnīgas dzēšanas.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” un atbalstījusi šos likuma grozījumus.
Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu. Proti, likums “Par Latvijas valsts ģerboni” tiek papildināts ar normām, kuras paredz administratīvo atbildību par valsts ģerboņa nelikumīgu lietošanu un necieņas izrādīšanu tam, kā arī nosaka kompetento iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 19.maijs.
Sēdes vadītājs. 19.maijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normām par administratīvo atbildību aizsardzības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Tiek paredzēti seši administratīvo pārkāpumu sastāvi - karavīra formas tērpa un tā sastāvdaļu prettiesiska aprite un valkāšana, atšķirības zīmju prettiesiska aprite un valkāšana, rezerves karavīra pienākumu nepildīšana, kā arī uzskaites kārtības neievērošana un neierašanās uz militārajām mācībām.
Komisija likumprojektu savā šā gada 19.aprīļa sēdē ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Principā mums būtu jārunā par likumprojektu paketi, kas sastāv no trim likumprojektiem: “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. It kā paši par sevi likumprojekti ir ļoti vienkārši, nav nekādu problēmu, ka soda sankcijas no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa tiek pārceltas uz minētajiem likumiem. Tiešām nav nekādu problēmu. Izņemot vienu nelielu niansīti, proti, naudas soda apmērs par attiecīgajiem pārkāpumiem tiek pacelts fiziskajām personām - 30 reizes, juridiskajām personām - 100 reizes.
Ja agrāk par atsevišķiem pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods līdz 70 eiro, tad tagad tie būs 2000 eiro fiziskajām personām. Tātad, ja nejaušs sēņotājs ir apmaldījies Ādažu poligonā, viņam var piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro, juridiskajām personām - līdz 20 000 eiro.
Pats interesantākais bija kas cits, par ko man rodas izbrīns... godīgi sakot, faktiski nerodas... kādā veidā tādi likumprojekti nonāk līdz Saeimai, ja tie it kā iziet paredzēto sietu - saskaņošanu ar visām ministrijām. Aizsardzības ministrijai vajadzēja attiecīgos likumprojektus saskaņot ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Tos atbalstīja valsts sekretāru sanāksme un Ministru kabinets, līdz tie nonāca Saeimā. Taču cilvēks, kas aizstāv šos likumprojektus, nevar atbildēt uz elementāriem jautājumiem.
Ja mēs runājam par grozījumiem Militārā dienesta likumā, tad praktiski parādās jauns pārkāpuma sastāvs - karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesiska aprite. Elementārs jautājums - kāpēc vajadzīgas izmaiņas sodu politikā? Vai ir problēmas? Vai Aizsardzības ministrijas un Militārās policijas rīcībā ir kaut kāda statistika par šādiem pārkāpumiem? Nē, nav.
Nākamais jautājums - vai kādā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī par tādiem pašiem pārkāpumiem tiek piemērots naudas sods? Nē, tādas statistikas arī nav.
Tālāk. Ja mēs runājam par naudas sodu, kas tiks paredzēts Nacionālo bruņoto spēku likumā un tiks piemērots par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos, kā arī par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu, arī šeit nav elementāras statistikas. Es gribu atgādināt kolēģiem, ka tieši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā laikā iniciēja jautājumu par to, lai Militārajai policijai būtu tiesības piemērot šos naudas sodus. Bet statistikas, kā tad tie naudas sodi tiek piemēroti, cik to ir bijis atkārtoti, cik nav bijis atkārtoti, un pats galvenais - pamatojuma, ka šis naudas soda apjoms ir jāceļ no 70 eiro līdz 2000 eiro fiziskajām personām, arī nav nekāda.
Nākamais jautājums ir par formas tērpu valkāšanu. Labi. Paši Aizsardzības ministrijas pārstāvji atzīst, ka faktiski NBS formas tērpus viltot nav iespējams. Par kādām formas tērpa sastāvdaļām tādā gadījumā mēs runājam? Vai tās ir kurpes, zeķes vai galvassega?
Un pats galvenais - kur ir pamatojums, kāpēc šie naudas sodi ir jāpielieto un jāpaaugstina? Universālais atslēgas vārds, ar kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mūs mēģināja pārliecināt Aizsardzības ministrijas pārstāvji, bija šāds: “Ziniet, visa šī sodu politika ir vērsta uz to, lai mums nebūtu “zaļo cilvēciņu”!” Diemžēl arī komisijas sēdē šie argumenti neizturēja elementāru pārbaudi.
Un mēs nonākam pie secinājuma, kāpēc tik absurdi likumprojekti, tik absurda sodu politika tiek virzīta uz Saeimu. Es aicināju savus kolēģus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atlikt šo jautājumu virzīšanu uz Saeimas sēdi, lai beidzot saņemtu no Aizsardzības ministrijas elementāru statistiku un tad lemtu par konkrētiem sodiem, par sodu politiku, - kādi naudas sodi jāpiemēro vai nav jāpiemēro, vai jāievieš jauni sodi. Vienīgais arguments, ko varam dzirdēt, ir šāds: “Ziniet, priekšlikumu iesniegšanas termiņš šiem likumprojektiem būs šī gada 1.septembris.”
Tad atkal ir jautājums: kāpēc mēs nevarējām atlikt šo likumprojektu izskatīšanu uz nedēļu vai divām, lai ar pilnu krūti varētu vērsties pie Saeimas un aicināt tos atbalstīt?
Es uzskatu, ka tik absurda likumdošana, tāda sodu politika, kāda pēdējā laikā tiek virzīta uz Saeimu, nav atbalstāma nekādā veidā. Tad jau mēs varam likumā ierakstīt arī to, ka mūža ieslodzījums tiek paredzēts...
Nākamais. Kolēģi, aizdomājieties līdz vienai elementārai lietai! No šīs Saeimas tribīnes ļoti daudz un kvēli tiek runāts par korupcijas riskiem. Tagad padomājiet: vai korupcijas risks pieaug vai samazinās, ja paredz piemērot naudas sodu no nulles līdz diviem tūkstošiem vai no nulles līdz 20 tūkstošiem? Vai tas šo risku veicina vai samazina?
Un atsevišķos jautājumos, kas skar paredzētos pārkāpumus, kuri, manuprāt, atbilst jēdzienam “nelikumīga uzņēmējdarbība”, arī Militārā policija izlems, vai piemērot administratīvo sodu vai nepiemērot. Acīmredzot šeit ir pavisam cita kompetence. Un diemžēl Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā nācās atgādināt Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem vienu elementāru lietu: izņemot administratīvos pārkāpumus, ir vēl arī civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība par attiecīgajiem pārkāpumiem.
Šeit vienkārši ir izdomāts paaugstināt šo soda limitu bez jebkādas izpratnes par to, pie kā tas var novest.
Es aicinu neatbalstīt attiecīgos likumprojektus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Paredzot, ka zālē droši vien ir diezgan daudz deputātu, kuriem patīk sēņot, steigšos jūs nomierināt: nu, nebūs tā, ka par to, ka jūs būsiet netīšām ieklīdis kāda poligona teritorijā, lai pasēņotu... Neviens par to jums (Dep. J.Ādamsons: “Kurā likumā tas rakstīts?”) 2000 eiro lielu naudas sodu, protams, neuzliks! Tieši tā! Uzliekot jebkuru naudas sodu, ir iespēja un tiesības izvērtēt nodarījuma mērķi, nolūku un smagumu. Tā ka es arī, protams, aicinu ieslēgt iztēli un iztēloties, kā teorētiski var būt, ka juridiskā persona mežā sēņo. Man neizdevās to saprast.
Bet, protams, šis normatīvais akts attiecas ne tikai uz sodīšanu, bet arī uz prevenciju un atturēšanu. Atcerēsimies - pavisam nesen trīs cilvēki iekļuva ar trepēm Ādažu karaspēka daļā, un tā bija absolūti izraisīta provokācija. Un, protams, no šādām lietām tomēr varbūt atturēs šajā likumprojektā paredzētās normas.
Un otra lieta. Es aicinu neaizmirst, ka iekļūšana karaspēka daļās jau nebeidzas tikai ar kaut kādu paskatīšanos vai sēņu palasīšanu. Iespējamas situācijas, ka var notikt kaut kāda nelikumīga, piemēram, grants ieguve, un to tiešām var veikt juridiskā persona; cilvēki var meklēt sprādzienbīstamus priekšmetus krāsaino metālu ieguvei un pēc tam aizstiept šos lādiņus daudzstāvu mājas pagrabā un mēģināt tos tur demontēt. Tāpat var aizdedzināt kūlu, un kūlas ugunsgrēka rezultātā karaspēka daļai var nodarīt diezgan lielus materiālos zaudējumus. Tā ka šeit ir jārunā kompleksi.
Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Tas, ko Seržants runāja, bija tīrā veidā fantāzijas! To pašu var pastāstīt, palasot avīzi vai vienkārši vakarā pēc konjaka glāzes piezvanot draugam vai tvītojot.
Tā reālā situācija ir tāda, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē delegācija, kas aizstāvēja šo likumprojektu, bija pārstāvēta kuplā skaitā: pats bijušais Nacionālās drošības komisijas vadītājs Panteļējeva kungs, kaut kāda meitenīte un viens militārists. Un neviens nevarēja prātīgi paskaidrot un atbildēt uz dažiem jautājumiem, kurus mēs uzdevām. Tieši otrādi! - viņu atbildes reakcija uz mūsu jautājumiem bija visai dīvaina. Piemēram, tā meitenīte, kura pārstāvēja Aizsardzības ministriju, teica: “Kā jūs iedomājaties?! Tagad ies pa ielu kāds, piemēram, karavīra formas tērpa biksēs. Vai tas ir labi?! Mums sirds sažņaudzas, kad tādā veidā tiek degradēta forma. Ko jūs iedomājaties?!”
Mēs taču dzīvojam miera laikos, mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad tiešām pilns ir ar medniekiem, sēņotājiem un vienkārši cilvēkiem, kuriem varbūt nav tik daudz naudas kā Saeimas deputātiem, lai nopirktu skaistas bikses. Bet viņiem, teiksim, ir šīs militāristu bikses vai kaut kāds praķītis. Un viņus tagad ķers Militārā policija!?
Faktiski te nav runa par poligonu. Jebkurā vietā Latvijas teritorijā, kur staigās kaut kāds makšķernieks vai vienkārši cilvēks, kuram nepietiek naudas, lai nopirktu labākas drēbes, taču viņam varbūt būs kaut kāda veca forma, viņu ķers rokā un sodīs ar 400 minimālajām... nē, 400 naudas soda vienībām.
Komisijas sēdē deputāts Šnore atrada internetā Nacionālo bruņoto spēku karavīra formai līdzīgu formu un prasīja: “Kāda ir atšķirība?” Uz to arī Aizsardzības ministrijas pārstāvji nevarēja atbildēt! Principā vienīgā atbilde bija no tā cilvēka, kas bija šajā komisijas sēdē no armijas, viņš teica: “Man arī bija tāda situācija, ka pie manis pienāca klāt un domāja, ka es esmu amerikānis, jo mana forma ļoti līdzinās amerikāņu formai.” Nu, tas vēl lielākā absurdā noved visu šo lietu!
Būtībā, kolēģi, es tiešām domāju, ka likumprojektiem ir jābūt kvalitatīviem. Ir skaidrs, ka nevajag mūsu Nacionālo bruņoto spēku formu zaimot, bet ir jāpārdomā viss no sākuma līdz beigām, nevis ar kaut kādu pusgatavu pusfabrikātu jādodas uz Saeimu un jālūdz balsot pirmajā lasījumā, jo tāpat pa vasaru kaut ko izdomāsim!
Seržanta kungs jau nāk vēl kaut ko pafantazēt. Bet tā ir fantāzija! Juridiskais faktoloģiskais materiāls ir sods par karavīra formas tērpa prettiesisku valkāšanu. Tur pat zeķes var būt vai citas apģērba daļas (es negribu to iztirzāt no šīs augstās tribīnes), par kurām var tagad sodīt.
Kolēģi, es aicinu atturēties un nebalsot vai balsot pret to! Lai nāk ar kārtīgi sagatavotu likumprojektu, pārdomātu sodu politiku, nevis jauc galvu visai tautai vienlaikus!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
E.Šnore. Jā. Komisijas vārdā es varu piebilst to, ka mēs visus šos argumentus, dabiski, izskatījām komisijā. Un ne tikai komisijas vairākums, bet arī pati Aizsardzības ministrija, kas šo likumprojektu iesniedza, lielā mērā piekrita, ka nav līdz galam izstrādātas vairākas no iesniegtajām lietām, un apņēmās - un komisija tam piekrita - līdz otrajam lasījumam visas šīs lietas novērst. Tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 1.septembris, kas ir pietiekami ilgs laiks.
Tā ka komisijas vārdā es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Arī likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” ietilpst Ministru kabineta realizētajā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmā, un tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, kurš attiecas uz karavīriem, šis likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par Zemessardzes atšķirības zīmju prettiesisku apriti un valkāšanu. Paredzēta Militārās policijas kompetence sodu piemērošanā.
Komisija likumprojektu savā šā gada 19.aprīļa sēdē ir atbalstījusi, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar IV nodaļu - “Administratīvā atbildība ugunsdrošības jomā un kompetence sodu piemērošanā”.
Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanas ietvaros ir veikta administratīvo pārkāpumu sastāvu caurskatīšana un piedāvāti trīs administratīvo pārkāpumu sastāvi ugunsdrošības jomā.
Šobrīd paredzētais naudas soda apmērs mainīts netiek.
Komisija likumprojektu savā šī gada 19.aprīļa sēdē ir atbalstījusi, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr.861/Lp12), pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.
J.Vectirāns (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 19.aprīļa sēdē atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.
Likumprojekts paredz piedāvāt vairākus motivējošus un taisnīgus uzlabojumus Zemessardzes dienesta gaitā. Lai dienestam Zemessardzē rekrutētu militārajā dienestā pieredzējušu un labi izglītotu personālu, kā arī motivētu atvaļinātos karavīrus aktīvi iesaistīties Zemessardzē, piedāvāts noteikt, ka rezerves karavīram, kas iestājas Zemessardzē, ieskaita zemessarga izdienā to laiku, ko viņš ir nodienējis aktīvajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Paredzēta arī izdienas ieskaitīšana algas aprēķinā, kad karavīrs pilda... kad zemessargs pilda karavīra pienākumus, kā arī paredzēts palielināt piemaksas karavīriem, kuri pilda speciālus sapieru uzdevumus - atmīnētāju, mīnētāju un spridzinātāju pienākumus.
Tā kā ir konstatēts, ka beidzamajā laikā Zemessardzē aktīvi iesaistās tie karavīri, kas jau atvaļinājušies un bijuši augstās pakāpēs, attiecīgā sadaļa ir papildināta ar vecākajiem virsniekiem - majors, pulkvežleitnants un pulkvedis.
Es ierosināju iekļaut vēl arī augstākos virsniekus - brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants.
Jāteic, ka ir paredzēts... Ja notiek traģisks gadījums un zemessargs, dienesta pienākumus pildot, iet bojā, tad bojāgājušā zemessarga ģimenei paredzēts tāds pats pabalsts, kāds ir karavīra ģimenei.
Ir arī domāts par to, lai paaugstinātu zemessargu sagatavotību, lai viņi varētu sniegt pirmo medicīnisko palīdzību gan šeit, mūsu valsts teritorijā, gan arī pildot uzdevumu starptautiskajās operācijās.
Ir arī jautājumi, kas saistīti ar komandējumiem, ar zemessargu iesaistīšanu citos valstiski svarīgos uzdevumos.
Kopumā likumprojekts piedāvā uzlabot Zemessardzes dienesta organizāciju un izpildi, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr.861/Lp12) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2.maijs. Piecas dienas.
Sēdes vadītājs. 2.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar VI nodaļu - “Administratīvā atbildība aizsardzības jomā un kompetence soda piemērošanā”. Tiek piedāvāts palielināt šobrīd paredzētā naudas soda apmēru atbilstoši identificētajiem riskiem un nepieciešamajām preventīvajām darbībām.
Komisija likumprojektu šā gada 19.aprīļa sēdē ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai grozījums Jūras kodeksā. Pirmais lasījums. Šeit vienkārši normas no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa tiek pārnestas uz Jūras kodeksu, kā jau tas notiek ar vairākiem citiem likumprojektiem.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 2.maijs.
Sēdes vadītājs. 2.maijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Šis grozījums Ceļu satiksmes likumā paredz atvieglot tehniskās apskates veikšanu jaunām automašīnām. Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1. - deputāta Orlova priekšlikums, kas paredz tā saucamo shēmu “2 + 2 + 2”, un tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Diemžēl nevarēju piedalīties atbildīgās komisijas sēdē, jo tajā pašā laikā tika skatīti ļoti svarīgi jautājumi Sociālo un darba lietu komisijā, līdz ar to mēģināšu pārliecināt jūs, kolēģi, tagad.
Kā jūs atceraties, Latvijas pilsoņi bija iesnieguši iniciatīvu ar nosaukumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”, un, to skatot, bija pieaicinātas, protams, visas iesaistītās institūcijas. Arī tagad mēs runājam par jaunām automašīnām. Kā pirmie bija aicināti autotirgotāju asociācijas pārstāvji, kuri informēja, ka gada laikā Latvijā tiek nopirktas aptuveni 7000 jaunas mašīnas. Garantija jebkuram tirgū esošam auto ir diapazonā no aptuveni trim līdz septiņiem gadiem. (Septiņi gadi - tas ir Kia motors.) Un automašīnām, kurām ir garantija, varbūtība, ka ir nepieciešama tehniskā apskate, ir ļoti niecīga. Ir ļoti niecīga - uz to mums norādīja tirgotāji!
Kāda ir esošā situācija Latvijā? Latvijā esošā situācija ir šāda: divi gadi, viens un viens. Kā ir mūsu kaimiņiem Lietuvā? Līdzīgi. Valstī, kura atrodas mums blakus, - trīs, divi, divi, plus divi - līdz deviņiem gadiem. (Dep. V.Orlovs rāda tabulu uz lapas. Starpsauciens: “Parādi uz mūsu pusi arī!”)
Kāda ir situācija Igaunijā? Kā viņi regulē? Trīs, divi, divi, divi, divi, divi.
Vienīgā atšķirība - tas ir ceļa segums. Jā, es tam piekrītu, bet tas nav izšķirošs moments.
Līdz ar to es nevaru saprast, kādi argumenti... kāpēc mēs nevaram atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu un ļaut... attiecībā uz jaunām mašīnām, kuras tiek pirmoreiz reģistrētas Latvijā, ieviest regulējumu, lai ir līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā.
Lūdzu kolēģus, kuriem ir kaut kādi argumenti, nākt uz tribīni un paskaidrot, kāpēc mums regulējums tik ļoti atšķiras no tā, kas ir kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā.
Lūdzu atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Līdaka. Jā.
Ļoti žēl, ka Orlova kungs tiešām nebija komisijas sēdē, jo tieši komisijas sēdē ļoti gari un plaši izskanēja argumenti, kāpēc nevar.
Numur viens ir sausa statistika par to, kādi ir rezultāti tehniskās apskates veikšanā divgadīgām, četrgadīgām, piecgadīgām, sešgadīgām mašīnām, un šie fakti ir neiepriecinoši. Respektīvi, šobrīd četrgadīgas mašīnas... tehnisko apskati ar pirmo reizi iziet labi ja puse no tām. Un arī CSDD statistika rāda, ka apmēram piecgadīga mašīna... ka tas ir tas brīdis, kad tai sāk parādīties ļoti nopietni bojājumi. Šī ir sausa CSDD statistika.
Ņemot vērā ceļu kvalitāti, kāda ir Latvijā, tas bija ļoti, ļoti apšaubāmi - teiksim, vēl liberalizēt šo iespēju iziet tehnisko apskati. Turklāt Latvijā šobrīd ir iegājies tā, ka vairums autovadītāju mašīnai pievērš uzmanību tikai pirms tehniskās apskates iziešanas vai bieži vien tieši pēc pirmās reizes, kad viņi ir ieradušies tehniskās apskates stacijā, jo Latvijā ir viena no Eiropā mazākajām cenām par šo tehniskās apskates veikšanu.
Līdz ar to cilvēki šobrīd mašīnas tehnisko apskati (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) iziet... mēģina iziet ar pirmo reizi, skaidri zinot, ka mašīna varbūt nav tehniskā kārtībā, saņem sarakstu ar defektiem un tikai pēc tam dodas uz servisu labot šo mašīnu. Ir tās bažas, ka, liekot šo secību, teiksim, tādu, ka trīs gadi, divi gadi, divi gadi un tā tālāk, šīs automašīnas, kas nu jau ir piecgadīgas vai sešgadīgas, būs diezgan bīstamas ceļu satiksmē.
Un vēl kāda nianse. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas šobrīd tehniskā apskate tiek sasaistīta ar autotransporta nodevas nomaksu, un līdz ar to, ja, teiksim, vēl palielinātu šo divnieku skaitu šajā rindā, tas varētu būt diezgan apgrūtinoši valsts budžetam, un tā tiešām būtu ietekme uz budžetu.
Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāts Orlovs kaut ko par procedūru gribēja teikt? Debates ir beigušās.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Līdaka. Tā, cienījamie kolēģi! 2. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš paredz trešo divu gadu termiņu pie ļoti konkrēta nosacījuma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. I.Zariņš: “Varēji jau izstāstīt!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties no debatēm, šis likumprojekts ir nonācis pie mums Saeimā atkārtotai izskatīšanai, un grozījumi tiek paredzēti, reaģējot uz tautas iniciatīvu par šo tehnisko apkopju pamatotību, kuras varētu būt retāk. Es biju tajās komisijas sēdēs, kurās tika diskutēts par to, kā tad reāli tas izskatās. Un komisijā, izskatot visus šos argumentus, tiešām vienbalsīgi visiem bija skaidrs, un visas puses to akceptēja, ka varētu būt šī formula “2+2”, un bija diskusija arī par to, ka varētu būt arī formula “2+2+2”, proti, tas iepriekšējais priekšlikums, kas netika atbalstīts. Jo problēma tiešām ir. Statistika liecina, ka tehniskie bojājumi parādās piektajā vai sestajā gadā.
Tomēr tā situācija reāli ir tāda, ka šī tendence tikai tad sākas. Un, ja mēs paskatāmies tos datus... Būsim precīzi, Līdakas kungs! Jūs tagad minējāt nekorektus datus. Es jums varu pateikt, ka saskaņā ar CSDD datiem ceturtajā gadā automobiļu, kuri neiziet tehnisko apskati, ir nevis puse, bet konkrēti 2015.gadā tie bija 7,6 procenti, 2016.gadā tie bija 7,9 procenti. Tātad salīdzinoši tas ir ļoti mazs daudzums.
Kāda bija mana priekšlikuma būtība? Lai motivētu transportlīdzekļa īpašnieku sekot sava transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un viņam būtu tiešām motivācija, aicinu paredzēt šādu formulu: ceturtajā gadā, kad ir otrā apkope, ja šī apkope tiek izieta un automobilis, izrādās, ir perfektā kārtībā, tad viņam ir tiesības uz nākamo apskati ierasties pēc diviem gadiem, tas ir, sestajā gadā. Ja viņš nav spējis sagatavot savu transportlīdzekli perfektā kārtībā, tad viņš turpina ierastajā kārtībā: ierodas piektajā gadā, proti, pēc gada.
Es redzu, ka šāds priekšlikums ir ļoti samērīgs un ļoti adekvāts mūsu reālajā situācijā. Un, ja mēs paskatāmies uz fiskālo efektu, par ko tiek runāts, tas būs krietni, krietni mazāks. Jo - raugi! - tādu automobiļu, kas ceturtajā gadā iziet tehnisko apskati un kuriem nav nekādu piezīmju, ir tikai nedaudz vairāk par pusi. Tātad šī ietekme būtu krietni mazāka.
Kāpēc šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu? Komisijas locekļi atturējās, jo izrādījās, ka nav precīzas statistikas. Institūcijas, kas ir atbildīgas par satiksmes drošību, mēģināja apgalvot, ka tas radīs nopietnus riskus, ka sestajā gadā tomēr būs daudz bojātu automobiļu. Kad es palūdzu šo statistiku, izrādījās, ka šādu statistiku konkrēti par to transportlīdzekļu tehnisko stāvokli sestajā gadā, kuri ceturtajā gadā ir bijuši perfektā kārtībā, viņi nespēja parādīt.
Tāpēc mans priekšlikums ir... Šodien es savu priekšlikumu atsaukšu. Sagaidīšu šos statistikas datus (es tos esmu pieprasījis no Satiksmes ministrijas, man tie būs), un, ja šis mans priekšlikums būs pamatots un tie pieņēmumi, kurus es tagad esmu izteicis, ir patiesi, iesniegšu priekšlikumu vēlreiz un aicināšu Saeimu to atbalstīt, jo tas tiešām būs pamatots gan no finansiālā, gan no drošības viedokļa. Tas būs priekšlikums, kas ir samērojams ar to, ko mēs jau esam atbalstījuši.
Tātad šodien es savu priekšlikumu atsaucu un iesniegšu to uz trešo lasījumu, kad būšu saņēmis šos statistikas datus un mēs uzskatāmi varēsim pārliecināties, ka šis pieņēmums ir pareizs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Priekšlikums ir atsaukts, līdz ar to tas nav arī balsojams.
I.Līdaka. Jā.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 8.maijam.
Sēdes vadītājs. 8.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.
M.Šics (LRA).
Sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanas procesā ir identificējušās vairākas problēmas - darba samaksa un sociālās garantijas nav samērojamas ar citiem dienestiem.
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” izstrādāts, lai nodrošinātu to, ka amatpersonas, kas strādājušas dienestā citās struktūrās, nezaudētu izdienas pensiju, pārnākot uz korupcijas novēršanas un apkarošanas jomu, jo iestādes priekšnieks tiek iecelts uz pieciem gadiem.
Šis likumprojekts paredz noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz biroja priekšnieka izdienas pensijas piešķiršanu, lai samērotu ar amatiem noteiktajiem ierobežojumiem, atvieglojumiem citos dienestos un darbības termiņu.
Komisija ir izstrādājusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 869/Lp12).
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Jā! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību.
Jautājums deputātam Kaimiņam: vai viņš vēlas runāt par steidzamību? Nē, viņš atsauc savu vēlmi runāt. Tātad vispirms balsosim par... (Dep. A.Kaimiņš: “Nē, neatsauc!”) Jūs tomēr vēlaties runāt par steidzamību? (Dep. A.Kaimiņš: “Visu kopā!”) Nē, visu kopā nevar! Var vai nu par likumprojektu, vai par steidzamību. Par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Piecas minūtes.
Tātad vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Un tagad uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ir nobalsots, likumprojekta steidzamība ir pieņemta. Malači!
Skaidrojumu ļoti gribas. Pirmkārt, kāpēc bija vajadzīga šī steidzamība? Jo... nu, vēsturē tagad mēs neatgriezīsimies, tas jau bija pirms veselām 30 sekundēm... Vēsture tātad...
Pasakiet man, lūdzu, cienījamā VIENOTĪBA, ZZS un Nacionālā apvienība, - kam par labu tiek dzīts uz priekšu šis likumprojekts? Atnāciet, lūdzu, šeit uz tribīni un pasakiet, Loskutova kungs, - kam par labu tiek virzīts šis likumprojekts? Vienkārši pasakiet šīs personas vārdu. Kā sauc šo personu? Kas būs šis KNAB iespējamais vadītājs, kam visa Saeima šobrīd pieskaņo vienu likumprojektu? Jo te ir pilnīgi acīm redzama lieta, ka likumprojekts tiek pieskaņots vienam kandidātam. Man tiešām nav nojausmas, kā to cilvēku sauc. Es domāju, ka ļoti daudziem cilvēkiem nav nojausmas... Varbūt tikai politiskajai elitei tas ir zināms. (Dep. S.Āboltiņa: “Kas tu pats esi?! Tu pats esi politiskā elite!”)
Jūs varat smieties tagad te... Smejaties, smejaties... (Starpsaucieni.) Nē, Solvita! “Nesarunāties ar zāli!” - aiz manas muguras tūliņ skanēs, un es neesmu politiskā (Starpsaucieni.) elite. (Dep. L.Čigāne: “Tu saņem algu kā Saeimas deputāts!”)
Lūdzu, VIENOTĪBAS pārstāvji ar Solvitu priekšgalā un Loskutovu, atnāciet un pasakiet - kam tiek piešķirts... paredzēts šis likumprojekts, lai mēs varam saprast, par ko mēs balsojam! Jo balsot balsošanas pēc - tas ir diezgan stulbi, bet tā jau šeit notiek visu laiku.
Loskutova kungs, jūs dzirdējāt? Četras reizes nosaucu jūsu uzvārdu. Nāciet un stāstiet - kam tiek pieskaņots šis likumprojekts?
Krieviņš dēļ šī tika noņemts no amata... viņš zaudēja amatu. Galvenais valsts ierēdnis Krieviņš dēļ šī zaudēja savu amatu! Pasakiet, kam mēs, visa Saeima, tagad kalpojam? Kā sauc to cilvēku, kas būs šis KNAB priekšnieks? Kur ir noslēpums? Spēlējiet atklāti šo spēli! Tas ir kaut kāds cilvēks... es nezinu, Fantomass? Kā viņu sauc? Atnāciet un pastāstiet! Nobalsosim! Nebūs nekādu strīdu! (Dep. I.Parādnieks piesakās debatēm.)
Parādniek, tu zini, tas neesi tu, 100 punkti! (Starpsauciens.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu nesarunāties ar zāli!
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Es paskaidrošu varbūt tiem, kas neseko līdzi, par ko mēs šodien plānojam balsot. (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, paskaidrojiet!”)
Mēs balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Nevis par amatu vai par kāda iecelšanu, bet par to, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, nostrādājis atbilstošu laiku, kas šeit ir minēts (kuru, starp citu, varēs grozīt, ja kāds uzskatīs par nepieciešamu iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu), varētu saņemt izdienas pensiju.
Un šie grozījumi ir šādi: “Tiesības uz izdienas pensiju ir Biroja priekšniekam, ja viņš ir sasniedzis 50 gadu vecumu un viņa izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem ne mazāk kā pēdējie pieci gadi nostrādāti Biroja priekšnieka amatā.” (Dep. A.Kaimiņš: “Vārds, uzvārds!”)
Kaimiņa kungs, paskatieties, lūdzu, kurš no biroja priekšniekiem līdz šim ir nostrādājis piecus gadus. Un, ja kāds ir, tad uz viņu tas varētu tikt attiecināts.
Nākamie priekšnieki, kuri varbūt nostrādās piecus gadus... un tikai tad, ja nostrādās piecus gadus, viņi varēs pretendēt uz šo pensiju.
Tāda ir šī likumprojekta būtība, un es aicinu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie klātesošie! Es personīgi arī domāju, ka šoreiz tas likumprojekts ir tāds, kurš būtu jāatbalsta. Bet man nāk prātā pēdējais grozījums šajā likumā, un tad bija ļoti interesanta situācija. Tad bija skaitlis “3”, un anotācijā bija rakstīts, ka likumprojektu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Krauzes kungs. Tātad premjers... Tur bija skaitlis “3”. Krieviņš vēl strādāja, un anotācijā bija rakstīts, ka šis likumprojekts ir saskaņots ar komisiju, kuru vada Barčas kundze. Toreiz starpbrīdī pārrunājām ar Barčas kundzi un viņa teica, ka ar viņu šis likumprojekts nebija saskaņots. Sanāk, ka faktiski no valdības mums atnāca likumprojekts, kurā bija rakstīti meli. Es par to runāju tajā sēdē, taču Barčas kundzes tad nebija, nevarējām padiskutēt. Man prieks, ka viņa atnāca.
Es domāju, ka šoreiz ir nevis brāķis, bet atbalstāms likumprojekts. Taču vienlaikus, teiksim, tā politika man neliekas nekāda politika, un viss šis pasākums ir kaut kāda mīcīšanās un šausmīgi dīvaina un aizdomīga sāga. Es tiešām nebiju tā padomājis, bet var būt, ka Kaimiņa kungam ir taisnība un kaut kas tam aizmugurē stāv, ko varbūt mēs, pārējie deputāti, nezinām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu tam, ko Ringolds Balodis nupat teica attiecībā uz to dīvaino politisko mīcīšanos un dīvainiem likumprojektiem. Vienu brīdi Saeimai bija piedāvāts likumprojekts ar pavisam dīvainiem priekšlikumiem par šo izdienas pensiju. Šobrīd tas steidzamības kārtībā tiek grūsts cauri.
Bet tie cilvēki, kuri šo likumprojektu virza vai kuru interesēs tiek virzīts šis likumprojekts, sakiet, lūdzu, kurā vēl izdienas pensiju likumā īpaša izdienas pensijas kārtība tiek noteikta pašam priekšniekam? Izdienas pensiju likumi parasti tiek noteikti personām, kuras konkrētajā dienestā noteiktu laiku ir nostrādājušas, nevis kaut kādam vienam noteiktam postenim. Man liekas, ka izdienas pensiju sistēmai vajadzētu būt vienādai attiecībā pret visiem cilvēkiem, kas konkrētajā dienestā strādā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Vēlos skaidrot, kādēļ ir gadījies tā, kā ir. Tieši tā. Tieši tā. Es domāju, ka jebkuram ir tiesības labot savas kļūdas, un šoreiz tas ir Ministru kabinets. Jo arī iepriekšējo likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” Saeimai bija iesniedzis Ministru kabinets.
Sociālo un darba lietu komisija Saeimu informēja, ka nevirza iepriekšējo likumprojektu otrajam lasījumam līdz nākamajam komisijas lēmumam. Un nākamais komisijas lēmums par iepriekšējo likumprojektu, cienījamie kolēģi, vēl nav pieņemts.
Es esmu gandarīta, ka Ministru kabinets laboja šo kļūdu un iesniedza šodien skatāmo jauno likumprojektu.
Kolēģim Kūtra kungam vēlos pateikt, ka ir gan viens izdienas pensiju likums, kurā iestādes vadītājam īpaši noteikta izdienas pensija, un tas ir ģenerālprokurors.
Vienlaikus vēlos kolēģiem atgādināt, ka Ministru kabinets Sociālo un darba lietu komisijai ir atbildējis, ka kādreiz izstrādāto koncepciju par izdienas pensiju likumiem vai vispār par izdienas pensijām Ministru kabinets neturpinās skatīt.
Komisija vairākkārt šo jautājumu ir rosinājusi, bet diemžēl iespējams tas būs tikai nākamajā Saeimas sasaukumā, jo... Daži kolēģi gan sarunā Sociālo un darba lietu komisijā... gan telefoniski, gan arī personīgi uzdod jautājumu, kādēļ personām, kuras atbilst šīm kategorijām, lai piešķirtu jebkāda veida izdienas pensiju, netiek palielināts pensionēšanās vecums, turpretim personām, kuras saņems valsts vecuma pensiju, mēs to palielinām katru gadu par trīs mēnešiem. Diemžēl, kolēģi, tā tas ir, bet ne Labklājības ministrija, ne pārējās atbildīgās ministrijas par katru no daudzajiem izdienas pensiju likumiem šo darbu pašreiz nav uzņēmušās.
Bet, runājot par konkrēto likumprojektu, kolēģi, kuri šeit tik kvēli izteica savu viedokli, varētu atcerēties, ka pagājušajā reizē gan bija iespējams uzdot jautājumu, vai tiešām tā ir kāda konkrēta persona, kura nostrādātu tikai trīs gadus un neatkarīgi no vecuma varētu pensionēties.
Šodien, kolēģi, šis jautājums arī komisijas sēdē tika saskaņots gan ar ministrijām, gan vēlreiz pārrunāts ar KNAB atbildīgo amatpersonu, kura pašreiz pilda priekšnieka pienākumus, un tādēļ es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Šics. Komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.
M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam (Dep. A.Kaimiņš: “Vakar!”) - 2017.gada 2.maijā līdz pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - 11.maijā.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.maijs, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 11.maijā. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Jā, labrīt vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 25.aprīļa sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Ņemot vērā pašreiz esošo situāciju drošības jautājumos, vairākas valstis Eiropā, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, kontroles nepieciešamību pamatojot ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc šādu personu atgriešanās valstī.
Analizējot situāciju, kas pašreiz ir vērojama Eiropā saistībā ar radikalizācijas tendencēm un to sekām, konstatēts, ka ir nepieciešams arī Latvijā ieviest tiesisko mehānismu izceļošanas aizlieguma noteikšanai, tādējādi aizsargājot Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā noteikto sabiedrības drošību.
Tātad likumprojekts paredz papildināt likumu ar iespēju noteikt aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz personām, pret kurām nav pietiekama pamata uzsākt kriminālprocesu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā (vai nākotnē - par ceļošanu terorisma nolūkā), bet attiecībā uz kurām tomēr valsts drošības iestāde būs konstatējusi, ka minētā persona var apdraudēt valsts drošību, plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī. Tādējādi preventīvi tiks samazināts minētais apdraudējums.
Likumprojektā piedāvātais mehānisms tiek noteikts kā galējais atturošais līdzeklis. Diemžēl arī kriminālprocess šobrīd nevar nodrošināt ļoti ātru un operatīvu rīcību, tas ir panākams krietni lēnāk. Bet šis ierobežojums tiks noteikts ar iekšlietu ministra lēmumu. Likumprojektā ir paredzēts, ka šo lēmumu pieņems iekšlietu ministrs un varēs to darīt uz laiku līdz vienam gadam. Savukārt persona, kurai tas tiks darīts zināms, varēs šo lēmumu pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, un tas tiks izskatīts triju tiesnešu sastāvā, neizpaužot operatīvo informāciju atklātībā.
Vēlos uzreiz atzīmēt, ka Eiropas Savienības Tiesa jau tālajā 2008.gadā ir vērtējusi šādu izceļošanas aizliegumu pieļaujamību un ir atzinusi, ka valstij ir tiesības šādu izceļošanas aizliegumu noteikt.
Komisijā mums vēl izcēlās diskusija par to, ka, atņemot ceļošanas tiesības, šim cilvēkam, visticamāk, tiks pieprasīts nodot arī ceļošanai derīgus dokumentus, un viņam tiks izsniegta personas identifikācijas karte ar speciālu atzīmi, ka tā nav derīga ceļošanai. Deputātiem radās jautājums: vai tas kaut kā neietekmēs šī cilvēka iespējas, pieņemsim, tikt kaut kur darbā, jo tā atzīme visiem būs acīm redzama? Drošības iestādes mums apgalvoja, ka šādi aizliegumi varētu būt visnotaļ reta parādība un varētu skart maksimums dažus cilvēkus gadā. Galu galā, ja cilvēks ir pavisam nopietni sataisījies braukt kaut kur karot, tad viņam, protams, ir jāapzinās, ka viņš sabiedrībā cietīs kaut kādus ierobežojumus. Un varbūt arī darba devējam tiešām būtu jāzina, ka konkrētajam puisim nevar uzticēt, piemēram, lidmašīnu vai smago automašīnu, jo diemžēl bēdīgi notikumi Eiropā par to liek atcerēties.
Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.maijs.
Sēdes vadītājs. 8.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi, grozījumi Elektronisko dokumentu likumā. Šeit tiek nodrošināta terminu atbilstība attiecīgajai Eiropas Komisijas regulai, kā arī noteikts, ka sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsertificējas Elektroniskās identifikācijas uzraudzības komitejā. Un tātad arī šīs uzraudzības iestādes pienākumi šajos grozījumos ir paredzēti.
Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un būtu pateicīga, ja tam tiktu noteikta steidzamība.
Sēdes vadītājs. Jā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.
I.Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 3.maijam, un likumprojekts tiks skatīts 11.maijā.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.maijs. Un otrais lasījums - Saeimas 11.maija sēdē. Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet es vēlos jūs informēt par šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Ņikiforovs, Ribakovs un Agešins bija iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par vieglo automobiļu veiktajām tehniskajām apskatēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Ņikiforovs, Ribakovs un Agešins bija iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts sociālā budžeta ilgtspējas prognozēm”. Ir saņemta rakstveida atbilde no labklājības ministra Reira. Jautājuma iesniedzēji ar to iepazīstas un ir informējuši, ka mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.
Savukārt ir saņemti vairāki jauni jautājumi.
Deputāti Elksniņš, Agešins, Raimonds Rubiks, Zujevs un Orlovs ir iesnieguši jautājumu “Par Zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous 2013.gada 26.marta audita ziņojumu”. Jautājums tiek adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un tiek nodots ekonomikas ministram.
Deputāti Elksniņš, Nikonovs, Ņikiforovs, Urbanovičs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem”. Jautājums tiek nodots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gerhardam.
Deputāti Elksniņš, Nikonovs, Ņikiforovs, Urbanovičs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā”. Jautājums tiek nodots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.
Savukārt deputāti Zariņš, Ādamsons, Tutins, Urbanovičs un Raimonds Rubiks ir iesnieguši jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību”. Jautājums tiek nodots veselības ministrei Andai Čakšai.
Vārds deputātam Zariņam jautājuma motivācijai.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Ir sākušies lielie gaidīšanas svētki - daudzsolītās reformas gaidīšanas svētki.
Ar šo reformu ir apmēram tāpat, kā savulaik bija ar runām par Ļeņinu, -ka daudzi par viņu ir kaut ko dzirdējuši; stāstīts tiek par to, kā mirdzēja viņa acis, kāds viņš ir bijis, bet neviens viņu lāgā nav redzējis.
Arī mēs to neesam redzējuši, bet no tā, ko mēs esam dzirdējuši, mums rodas pamatotas bažas - kā tad īsti būs ar to veselības aprūpes ilgtspēju.
Vai nesanāks tā, ka galvenais šīs reformas kompensējošais mehānisms būs tie cilvēki, kuri mocīsies un mirs, stāvēdami rindās uz veselības aprūpi, un tās māsiņas, kuras nesaņems jēdzīgu atalgojumu par savu darbu un strādās gluži kā klaušu darbos? Mēs vēlamies to noskaidrot jau laikus, tāpēc vēršamies pie Veselības ministrijas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies par motivāciju. Kā jau teicu, jautājums tiek nodots veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Ādamsons, Tutins, Urbanovičs un Raimonds Rubiks ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par auto ceļu stāvokli Latvijā”, un arī šim jautājumam Zariņa kungs vēlas sniegt motivāciju.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Tas ir atkal saistībā ar reformu. Kolēģi, kā jūs zināt, tuvākajos gados - nākamgad, aiznākamgad - beigsies Eiropas fondu finansējums ceļiem. Tas būs “izcili” apgūts. Tas nozīmē, ka reāli mūsu brūkošajiem ceļiem naudas kļūs gandrīz divreiz mazāk, nekā ir tagad. Mēs zinām, ka nāk jaunā nodokļu reforma. Tas, ko līdz šim stāstījis Auguļa kungs, ka glābiņš ceļiem būs, ka mēs, iespējams, veidosim autoceļu fondu, kurā nāks papildu nauda no papildu akcīzes nodokļa... Iespējams, ka vēl papildus kā risinājums varētu būt aizņēmumi. Taču tagad mēs dzirdam par nodokļu reformu, ka nauda no akcīzes tiks novirzīta, lai kompensētu šo negatīvo fiskālo efektu no nodokļu reformas. Tātad ceļiem nekādas naudas nebūs. Arī aizņemties mēs neko nevarēsim, jo viss budžeta deficīts... viss fiskālais efekts būs vērsts uz to, lai neitralizētu šo negatīvo fiskālo reformas efektu. Tad nu mēs prasām Auguļa kungam - kā tad mums īsti būs ar tiem ceļiem? Vai nesanāks tā, ka ceļi būs otrs galvenais kompensējošais nodokļu reformas mehānisms, uz kura rēķina tiks īstenota šī reforma?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Uldim Augulim.
Deputāti Zariņš, Ādamsons, Tutins, Urbanovičs un Raimonds Rubiks ir iesnieguši vēl vienu jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim - “Par vieglo automobiļu veiktajām tehniskajām apskatēm”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Uldim Augulim.
Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es gribu atgādināt, ka rīt Eiropas lietu komisijai ir izbraukuma sēde Zemkopības ministrijā. Mēs esam ļoti ilgi gaidījuši šo iespēju - diskutēt svarīgus jautājumus ar zemkopības ministru. Tā ka lūdzu visus piedalīties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi, šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns un Zenta Tretjaka.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2017.gada 27.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde
2017. gada 27. aprīlī
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 466/Lm12) (Dok. Nr. 3388) |
|
| Ziņo | - dep. I.Latkovskis |
| Par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) (Dok. Nr. 3346, 3346A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 889/Lp12) (Dok. Nr. 3347, 3347A) |
|
| Par likumprojektu “Fizisko personu reģistra likums” (Nr. 890/Lp12) (Dok. Nr. 3348, 3348A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 891/Lp12) (Dok. Nr. 3349, 3349A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 18. aprīļa līdz 20. aprīlim (Dok. Nr. 3365) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilnim Ķirsim šā gada 20. aprīlī (Dok. Nr. 3366) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 9. maija līdz 11. maijam (Dok. Nr. 3375) |
|
| Likumprojekts “Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 866/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3290B) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 757/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3367) |
|
| Ziņo | - dep. I.Rībena |
| Likumprojekts “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” (Nr. 732/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3368) |
|
| Ziņo | - dep. J.Šulcs |
| Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 822/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3370) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 844/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3371) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 787/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3373) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 867/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3291, 3352) |
|
| Ziņo | - dep. R.Jansons |
| Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 795/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2911, 3360) |
|
| Ziņo | - dep. E.Šnore |
| Debates | - dep. J.Ādamsons |
| - dep. K.Seržants | |
| - dep. R.Balodis | |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 804/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2941, 3361) |
|
| Ziņo | - dep. E.Šnore |
| Likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 768/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2820, 3362) |
|
| Ziņo | - dep. E.Šnore |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 861/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3261, 3363) |
|
| Ziņo | - dep. J.Vecitrāns |
| Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 780/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2859, 3364) |
|
| Ziņo | - dep. E.Šnore |
| Likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā” (Nr. 648/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2408, 3369) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 857/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3372) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Debates | - dep. V.Orlovs |
| - dep. I.Zariņš | |
| Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 869/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3293, 3379) |
|
| Ziņo | - dep. M.Šics |
| Debates | - dep. A.Kaimiņš |
| - dep. I.Parādnieks | |
| - dep. R.Balodis | |
| - dep. G.Kūtris | |
| - dep. A.Barča | |
| Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 877/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3322, 3381) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 883/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3329, 3389) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, R.Rubika, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous 2013. gada 26. marta audita ziņojumu” (Nr. 292/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Nikonova, Ņ.Ņikiforova, J.Urbanoviča un I.Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem” (Nr. 293/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Nikonova, Ņ.Ņikiforova, J.Urbanoviča un I.Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā” (Nr. 294/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, J.Tutina, J.Urbanoviča un R.Rubika jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību” (Nr. 295/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, J.Tutina, J.Urbanoviča un R.Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par auto ceļu stāvokli Latvijā” (Nr. 296/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, J.Tutina, J.Urbanoviča un R.Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par vieglo automobiļu veiktajām tehniskajām apskatēm” (Nr. 297/J12) | |
| Paziņojums | |
| - dep. L.Čigāne | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 27.04.2017 09:06:49 bal001
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Mihaila Barišņikova (Mikhail Baryshnikov) uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (466/Lm12)
Datums: 27.04.2017 09:10:08 bal002
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 9.maija līdz 11.maijam
Datums: 27.04.2017 09:10:55 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (866/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 27.04.2017 09:13:15 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (757/Lp12), 3.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:14:29 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums (732/Lp12), 3.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:15:34 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (822/Lp12), 3.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:16:24 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (844/Lp12), 3.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:17:12 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (787/Lp12), 3.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:18:24 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (867/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:33:47 bal010
Par - 59, pret - 22, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (795/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:35:09 bal011
Par - 59, pret - 22, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (804/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:36:32 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (768/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:40:03 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (861/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:41:25 bal014
Par - 64, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (780/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:42:24 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras kodeksā (648/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:48:35 bal016
Par - 35, pret - 14, atturas - 29. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (857/Lp12), 2.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:53:16 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (857/Lp12), 2.lasījums
Datums: 27.04.2017 09:55:55 bal018
Par - 78, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (869/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 10:06:50 bal019
Par - 76, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (869/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 10:12:38 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (877/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 10:13:58 bal021
Par - 76, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (883/Lp12), 1.lasījums
Datums: 27.04.2017 10:14:22 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (883/Lp12), 1.lasījums