Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2017.gada 18.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 18.maija sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Atkārtot!”) Iebildumu nav, likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 17. un 18.maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17. un 18.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārtiņam Šicam šā gada 18.maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mārtiņa Šica iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Atgādināšu, ka likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Komisija ir izvērtējusi saņemtos, kā arī sagatavojusi savus priekšlikumus, un kopumā ir 10 priekšlikumi.

Jānorāda, ka komisijā bija visai plašas diskusijas, iesaistot arī Latvijas Pašvaldību savienību. Diskusiju mērķis bija rast risinājumu, kā nepieļaut kadastrālo vērtību pieaugumu. Tajā pašā laikā, protams, tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar informācijas apmaiņu starp Valsts zemes dienestu un pašvaldībām. Tika identificētas arī problēmas attiecībā uz situācijām, kurās Valsts zemes dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas. Iespējams, ka ir daudz objektu, kuru kadastrālā vērtība neatspoguļo patieso situāciju. Arī šajā jautājumā tika meklēti risinājumi.

Tātad, kā jau minēju, komisija ir izskatījusi 10 priekšlikumus.

1. ir deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Jānorāda, ka tiešām šī norma, kuru šobrīd ir ierosināts izslēgt, faktiski nav darbojusies, un komisija vienprātīgi piekrita, ka šī norma ir izslēdzama no likuma, nevis nosakāms pārejas periods, kurā šī norma stātos spēkā. Turklāt nav zināms, vai pēc tam, kad tiks izstrādāta jauna kadastrālā vērtēšanas metodika, tiks piemērots šāds vai cits koeficients.

Tātad, kā jau teicu, komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 4. ir deputāta Agešina priekšlikums, kas gan neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Nesamērīgs nekustamā īpašuma nodoklis, protams, pamatoti uztrauc daudzus Latvijas iedzīvotājus. Likumprojekts it kā paredz kadastrālās vērtības bāzes iesaldēšanu. Tomēr rodas iespaids, ka likumprojekta autori vēlas “iemidzināt” cilvēkus.

Tāpēc es vēlos pievērst jūsu uzmanību konkrētai problēmai. Pārejas noteikumu 38.punkts paredz nesamērīgi plašu deleģējumu Ministru kabinetam, nosakot izņēmumus attiecībā uz atsevišķām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, atsevišķām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu un paredzot, ka minētie izņēmumi piemērojami līdz brīdim, kamēr stājas spēkā jaunā kadastrālo vērtību bāze 2020.-2023.gadam.

Rodas jautājums - kas ir domāts ar šo normu? Vai tiek gatavots kadastrālās vērtības lēciens? Tāpēc es piedāvāju šo savu priekšlikumu - saīsināt pārejas noteikumu 38.punktu, lai izslēgtu deleģējumu Ministru kabinetam rīkoties pārāk brīvi. Katrā ziņā šo normu ir un būs nepieciešams papildināt ar precīzu deleģējumu Ministru kabinetam, uzdodot noteikt izņēmumus attiecībā uz konkrētām kadastrālo vērtību zonām, konkrētiem ēku tipiem, konkrētām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz konkrētu telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu. Turklāt, uzdodot Ministru kabinetam lemt par minētajiem izņēmumiem, nebūtu pieļaujams, ka nekustamā īpašuma vērtība šādos no kopējā principa izņemtos gadījumos nesamērīgi palielinātos. Tāpēc būtu nepieciešams noteikt ierobežojumus kadastrālās vērtības palielinājumam.

Īstenībā šajā likumprojektā un šajās normās un pantos es saskatu vēl arī vairākas citas problēmas, bet kopumā mēs uzskatām, ka likumprojekts cilvēkiem ir labvēlīgs.

Būtībā šis dokuments ir valsts budžeta sastāvdaļa, un es vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi problēmu kopumā nerisina, bet tikai atliek tās risināšanu uz vēlāku laiku. Uzskatu, ka risinājums meklējams nevis kadastrālajā vērtībā, bet gan nodokļu politikā. Nosakot nekustamā īpašuma nodokli, kadastrālā vērtība ir tikai viens no faktoriem, turklāt nebūt ne galvenais. Tāpēc ar šo likumprojektu turpmāk būs rūpīgi jāstrādā - varbūt vēl šajā gadā -, lai tiešām mazinātu nepanesamo nekustamā īpašuma nodokļa slogu.

Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Komisijā bija diskusija par šo priekšlikumu. Un jāteic, ka pēc šīs diskusijas Juridiskā komisija izstrādāja 6.priekšlikumu, kas ir šajā tabulā. Vēlos norādīt, ka tas, ko minēja Agešina kungs, proti, deleģējums Ministru kabinetam un valdības uzdevumi Tieslietu ministrijai, ir definēts Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokolā. Mēs arī komisijā vienojāmies, ka, pamatojoties uz šo deleģējumu, Tieslietu ministrija šī gada septembra sākumā informēs Saeimas Juridisko komisiju par to, kas šajos Ministru kabineta noteikumos ir ietverts atbilstoši deleģējumam, un tādējādi tiks īstenota parlamentārā kontrole pār šo procesu.

Turklāt Juridiskā komisija attiecībā uz situācijām, kas ir paredzētas Ministru kabineta protokollēmumā Nr.54, aicināja atcelt atsevišķu apgrūtinājumu ietekmi uz kadastra objektu kadastrālo vērtību. Juridiskā komisija aicināja nepieļaut kadastrālo vērtību izmaiņu dzīvojamai apbūvei, kas nodota ekspluatācijā līdz 2000.gada 1.janvārim, ja nav bijusi būtiska pārbūve, tādējādi pasargājot no kadastrālo vērtību izmaiņām tos cilvēkus, kuri vēsturiski ir dzīvojuši attiecīgās apgrūtinājumu teritorijās.

Līdz ar to, pamatojoties uz šiem argumentiem, komisija neatbalstīja deputāta Agešina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā, par ko jau es izstāstīju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, par kuru mēs diskutējām. Juridiskais birojs piedāvā izslēgt attiecīgo pārejas noteikumu punktu, kurš paredz konkrētus termiņus, pamatojot ar to, ka tas faktiski ir Ministru kabineta jautājums. Tomēr deputāti vēlējās, lai šie attiecīgie termiņi paliek iekļauti likumā. Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar datu apmaiņu starp zemesgrāmatām un Valsts zemes dienestu. Šis droši vien ir pirmais solis uz to, lai notiktu kvalitatīva datu apmaiņa, kurā ir ieinteresēta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - deputātu Ķirša, Jansona un Krauzes priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā. Un šeit ir divas būtiskākās lietas.

Pirmā lieta. Komisija izšķīrās par to, ka mēs šeit, pārejas noteikumos, tomēr neuzskaitām pilsētas un novadus, bet paliekam pie tā, ka tas būtu attiecināms nevis uz visu Latvijas teritoriju, bet gan konkrēti uz individuālo un daudzdzīvokļu apbūvi. Un komisija attiecīgi precizēja, ka nevis 30 procentu, bet vienkārši tiek piemērots koeficients 0,7. Tas tātad ir atbilstoši šī likuma regulējumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas sistēma veidota tā, ka pašvaldības, kas atrodas tuvāk iedzīvotājiem, var regulēt noteiktā “koridorā” šīs likmes, bet problēma ir tā, ka likumā nekas nav teikts, ko darīt gadījumos, ja pašvaldības tomēr neveic sociāli atbildīgu šī nodokļa iekasēšanas politiku. Tādēļ pēdējā laikā ir sākusies ažiotāža. Ir šī sabiedrības iniciatīva - savākti 10 tūkstoši parakstu, un tā tālāk...

Ko darīt? Tā visa rezultāts ir tas, ka tagad valdība ir apņēmusies līdz 2019.gada sākumam izstrādāt... respektīvi, pārstrādāt šī nodokļa politiku pilnībā.

Bet tātad ir jautājums - ko darīt cilvēkiem, kuri jau šobrīd nevar samaksāt šo nodokli, kuri pat nevar vienkārši gaidīt līdz 2020.gadam, jo jau šobrīd šis nodoklis ir nesamaksājams?

Un, ja mēs paskatāmies, kas ir noticis pēdējos gados, tad ko mēs redzam? Tātad ir iesaldētas šīs kadastrālās vērtības jau vairāk nekā divus gadus, bet pēdējā gadā ir noticis tas, ka kultūrvēsturiskajām zemēm ir atņemts savulaik piešķirtais kadastrālās vērtības korekcijas koeficients. Tas bija nepatīkams pārsteigums virknei Latvijas iedzīvotāju, kuriem nekustamā īpašuma nodokļa maksājums pēkšņi pieauga par 40 procentiem.

Mūsu piedāvātais risinājums ir pagaidu regulējums, kas paredz uz diviem gadiem, proti, 2018. un 2019.gadu, atkāpties atpakaļ uz to situāciju, kāda ir bijusi. Jo nebūtu godīgi, ja vieniem šīs vērtības ir iesaldētas, bet citiem - pieaug. Tātad priekšlikuma būtība ir atgriezties pie tās situācijas... spert atpakaļ šo soli uz diviem gadiem, un tad jau... kāda būs jaunā politika, tāda būs. Lai valdībai veicas!

Un, runājot par šo un nākamo priekšlikumu, jāteic, ka Juridiskajai komisijai tiešām izdevās to pilnveidot un izdarīt labāk. Tā ka es aicinu atbalstīt nākamo priekšlikumu. Un gribu pateikties Nacionālās apvienības un ZZS kolēģiem par iesaisti. Paldies, ka mums kopā tas sanāca - nonākt pie šī priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debatētājs balsojumu neprasa.

Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis.

G.Bērziņš. Jā! Paldies.

Kolēģi! Tikai viens papildinājums. Proti, šis korekcijas koeficients attiecas tikai uz zemi, tātad tas ir ierakstīts šajos pārejas noteikumos.

Un, kā jau teicu, 9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad prezidents šo likumu ir atsūtījis atkārtotai izskatīšanai. Izstrādāti 16 priekšlikumi par jautājumiem, kuros prezidents bija saskatījis zināmas pretrunas.

Pirmais jautājums, kur bija saskatīta šī pretruna, ir par prasību zemes pircējiem zināt latviešu valodu A līmeņa 1.pakāpē. Izstudējot prezidenta vēstuli, bija skaidrs, ka prezidentam būtībā nav iebildumu pret to, ka tiek uzlikta prasība zināt valsts valodu, taču bija pretruna attiecībā uz konkrēto pakāpi, kas tiek prasīta. Šajā punktā tiek prasīta A līmeņa 1.pakāpe, bet tālākajos punktos tiek paģērēts, lai zemes pircēji spētu valsts valodā prezentēt zemes turpmāko lietošanu, kas, protams, ar A līmeņa 1.pakāpes zināšanām nav reāli iespējams, jo šī pakāpe nozīmē minimālas valodas zināšanas. Tātad atbildīgā komisija ir saņēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā. (Dep. S.Āboltiņa: “Deputāti lūdz balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Dep. S.Āboltiņa: “Deputāti lūdz balsojumu!”) lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 62, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Tad ir saņemts 3. - deputāta Krauzes priekšlikums, kurš ir diezgan tuvs 4. - atbildīgās komisijas izstrādātajam priekšlikumam. Tātad 3. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. (Dep. S.Āboltiņa: “Deputāti lūdz balsojumu pa daļām!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu pa daļām. Tiek piedāvāts balsojums 3.priekšlikumā par katru apakšpunktu - “e”, “f” un “g” - atsevišķi. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs balsojam? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs balsotu par “e”, “f” un “g” apakšpunktu atsevišķi. Tātad mums ir jābalso par to, lai izlemtu, kāda ir balsošanas kārtība.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu par katru 3.priekšlikuma apakšpunktu - “e”, “f” un “g” - balsot atsevišķi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums balsot par 3.priekšlikuma “e”, “f” un “g” apakšpunktu atsevišķi nav atbalstīts.

I.Līdaka. Tātad ejam pie nākamā?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir priekšlikums balsot par 3.priekšlikumu? Nē, šāds priekšlikums netiek izteikts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš paģēr latviešu valodas zināšanas B līmeņa 2.pakāpē tiem cilvēkiem, kas... teiksim tā, nav Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, es nebiju domājis nākt un runāt, bet, redzot balsojumus par iepriekšējiem priekšlikumiem, man radās pamatotas bažas par to, vai visi saprot, par ko mēs balsojam. Faktiski latviešu valoda... Iepriekšējos lasījumos mēs runājām par to, ka valoda ir svarīga, lai mēs zinātu un ievērotu visas labturības prasības un visu pārējo likumdošanu, kas attiecas uz lauksaimniecību un darba drošību kā tādu. Tomēr jāņem vērā vēl viens aspekts, ko mēs arī skaidri un gaiši redzam šobrīd, - lauki iztukšojas, un ir svarīgi, lai tie cilvēki, kas nopērk zemi laukos, tur arī strādātu un iekļautos vietējā sabiedrībā, kultūrā, kopienā (vienalga, kā mēs to nosaucam).

Protams, šos grozījumus atbalsta visas zināmākās lauksaimnieku organizācijas - gan Zemnieku saeima, gan LOSP, gan Latvijas Jauno zemnieku klubs, bioloģiskie lauksaimnieki...

Iepriekšējā reizē es runāju arī par to, ka valodas prasmes prasība ir arī Francijā. Jā, ir ne tikai Francijā. Izrādās, arī Beļģijā, flāmu reģionā. Izrādās, flāmu reģionā, kur dominējošā valoda ir flāmu, prasība attiecībā uz flāmu valodu ir joprojām, un tā ir ne tikai attiecībā uz lauksaimniecības zemi, bet vispār zemi kā tādu.

Eiropas Komisija iepriekš bija ierosinājusi pārkāpuma procedūru, bet izbeidza šo pārkāpuma procedūru. Ne tāpēc, ka (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Beļģijas parlaments mainīja attiecīgo likumu. Nē. Beigās Eiropas Komisija secināja to, ka šis valodas jautājums ir netiešs aizskārums, tāpēc šī pārkāpuma procedūra, protams, tika izbeigta.

Tāpēc, kolēģi, ņemot vērā gan visus iepriekšējos argumentus, gan arī tos, kuri izskanēja šodien, aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un virzīties uz to, ka lauksaimniecības zemi... Jā, protams, šie likuma grozījumi nav panaceja un neatrisinās problēmu, bet tas arī neskars vietējos lauksaimniekus, jo mēs runājam par citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuriem ir jāiekļaujas šejienes sabiedrībā un, kā jau teicu, ir jāzina noteikumi, kuri... Noteikumi arī atšķiras, kā iepriekšējos lasījumos, par ko stāstīju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es patiesi aicinu ieklausīties zemnieku viedoklī un arī lielas daļas tautas viedoklī.

Cilvēki nevēlas, lai Latvijas nacionālais resurss - zeme - nonāktu ārvalstu spekulantu rokās. Diemžēl lielā mērā tas ir jau noticis, taču mums ir iespēja samazināt to nākotnē. Es atgādinu, ka ar šo balsojumu mēs stiprinām valsts valodu, stiprinām valsts valodas prasmes prasības. Atbalstītajā likumprojektā šobrīd ir iestrādātas zemāka līmeņa prasības attiecībā uz valodas prasmi, un ar šiem priekšlikumiem ir paredzēts pastiprināt valodas prasmes prasības, kas tiek izvirzītas tām personām, kuras vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā.

Kolēģi no VIENOTĪBAS! Jūs arī runājat par to, ka jūs esat par nacionālu valsti, par to, ka jums ir svarīgi stiprināt valsts valodu, par to, ka jums ir svarīgi saglabāt mūsu nacionālos resursus. Tagad šis balsojums to lielā mērā parādīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Kā tad ir citās Eiropas Savienības valstīs, tur, kur pārsvarā ir attīstīta zemkopība, - Dānijā vai Holandē, respektīvi, Nīderlandē?

Es jums vienu piemēru pateikšu.

Dānijas Augstākā tiesa pieņēma bezprecedenta lēmumu - pēc soda izciešanas divus jaunus turkus uz mūžu izraidīt no valsts. Viņi bija, būdami nepilngadīgi, izdarījuši noziegumu. Viens no notiesātajiem bija dzimis Dānijā, bet viņa brālis Farhads bija ieradies triju gadu vecumā. Augstākā tiesa septiņu cilvēku sastāvā, no kuriem seši nobalsoja “par”, nolēma, ka viņi ir izraidāmi, tāpēc ka viņi kulturāli nav saistīti ar Dāniju. Iedomājieties! Tātad neviens neapgalvos, ka Dānija nav civilizēta valsts vai ka tur nav cilvēktiesību. Abi notiesātie bieži apmeklēja etnisko dzimteni un brīvi runāja turku valodā. Turku valodā viņi runāja labāk nekā dāniski. Ar to pietika, lai tur dzimušu jaunieti Dānijas Augstākā tiesa izraidītu no valsts. Tātad šī valsts ciena savas tradīcijas, ciena savu kultūru. Bet prezidenta biroja juristi uzskata, ka zemkopībai nav nekāda sakara ar valodu un šādu likumu mums nevajadzētu pieņemt.

Mums pasaku stāstītāji diemžēl ir dažādos padomnieku birojos, līdz pat augstākajiem amatiem. Piemēram, mūsu pašu cilvēktiesību komisārs Muižnieks atkal atskries uz Latviju un stāstīs, ka zemkopībai nav sakara ar valodu. Viņš nebrauks uz Dāniju, tāpēc ka tur neviens viņu neņems par pilnu. (Dep. I.Viņķeles starpsauciens.)

Un pēdējais. Dānijā iebraukušiem vecākiem bērni var dabūt pilsonību tikai no 18 gadu vecuma, nevis kā mums ierosina, teiksim, uzreiz piešķirt, kopš dzimšanas. (Dep. I.Viņķele: “Par zemi, nevis pilsonību runā!”) Jā, tas ir... Viņķeles kundze, ja jums nav īstas saprašanas par to, ka zeme ir saistīta ar tautas nākotni un ar izdzīvošanu, ar kultūras tradīcijām, tad nerunājiet muļķības! (Dep. A.Bērziņš: “Tas bija skarbi!”)

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, mērķis (vienalga, kurš pie šī likumprojekta ir strādājis: vai Saeimas komisija vai savulaik mēs ar Straujumas kundzi pie tā jau 2011.gadā sākām strādāt, kad te bija vēl tukša vieta un nekāda regulējuma faktiski nebija) ir pilnīgi skaidrs: pasargāt Latvijas zemes un mežu resursus, lai šī nauda, šie augļi, ko cilvēki iegūst, šos resursus apsaimniekojot, paliek Latvijas ekonomikā, lai tie neaizplūst pāri robežām un lai Latvijas iedzīvotājiem ir labums no šiem resursiem.

Es domāju, mērķim piekritīs visi 100, kas mēs te sēžam.

Bet tie, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu... Es daļēji to atbalstu, jo katrs mērķis ir labs... teiksim, katrs instruments, kas ir ieviests likumā, lai pasargātu šos resursus...

Man ir tikai viens vienīgs jautājums iesniedzējiem. Piemēram, Jānis Dombrava, kurš ir letiņš - kauls no kaula. Kas notiktu tajā gadījumā, ja, piemēram, viņš, kurš atbilst visiem kritērijiem, pirktu zemi uz juridiskās personas vārda un tālāk šīs juridiskās personas (piemēram, SIA “Ozoli un zīles”) kapitāla daļas pārdotu zviedru, dāņu vai kādiem citiem fondiem? Vai šajā gadījumā mēs, it kā labu gribot, ieliekot šo kritēriju par valodu, patiesībā nemānām mazliet sabiedrību un Latvijas lauksaimniekus? Jo tā ir tāda butaforija. Un reāli vienīgie ieguvēji būtu Latvijas juridiskie biroji, kuri izdomātu kārtējo shēmu, kā to apiet.

Jo, raugi, tajā brīdī, kad mēs ar Straujumas kundzi sākām šķetināt šo jautājumu, faktiski bija tukšs laukums - nebija nekāda regulējuma. Bija totāls aizliegums iegādāties zemi, sākot jau no 2004.gada, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, un tas bija spēkā, starp citu, līdz 2014.gada 1.maijam. Tātad bija aizliegums de facto. Situācija bija tāda, ka simtiem tūkstošu hektāru bija jau izpārdoti, izmantojot dažādas juridiskās shēmas.

Un te mēs, kolēģi, nonākam pie galvenā. Tas ir jautājums par mūsu domāšanu un vispār filozofiju, kā mēs risinām tāda mēroga jautājumus. Jo šeit visus priekšlikumus var sadalīt divās grupās. Vieni priekšlikumi - tādi kā par valodu - ir tie, kas mēģina citus padarīt vājākus attiecībā pret mūsu vietējiem, tātad mēģināt viņus kaut kādā veidā ierobežot, uzlikt aizliegumus. Taču, kā pierāda vēsture, šie priekšlikumi ir dekoratīvi, skaisti un rada sabiedrībai ilūziju, ka tie darbojas. Patiesībā tā ir diezgan liela butaforija, un dārgi juristi elementārā veidā to visu apiet, bet mēs katrreiz tikai šausmināmies: “Ak šausmas! Atkal simts tūkstoši hektāru ir nonākuši ārzemnieku rokās!”

Un ir pilnīgi cits domāšanas veids, proti, padarīt mūsu vietējos lauksaimniekus, mūsu vietējos cilvēkus, stiprākus. Un tas, kolēģi, ir vienīgais scenārijs, vienīgais domāšanas veids, vienīgais instruments, kas reāli strādā! Tā ir kopija... piedodiet... No Francijas paņēmām, nokopējām, izveidojām Latvijas zemes fondu. Francijā tas saucas SAFER. Tas ir galvenais zemes tirgus regulēšanas instruments, galvenais protekcionisma instruments, kas reāli strādā Francijā. Pārējās nianses ir jau otršķirīgas un varbūt nedod tādu efektu. Tā ir zemes kreditēšanas programma. Kāpēc ārzemnieki pērk zemi? Tāpēc ka mūsējie ir vājāki, saķīlājuši savus īpašumus, bankās netiek pie kredītiem, viņiem nav naudas. Mums ir jādod spēks vietējiem cilvēkiem, lai viņi var konkurēt ar tiem ārzemniekiem. Citādi juristi shēmās “iztamborēs” dažādus veidus, un ārzemnieki tik un tā varēs nopirkt šīs zemes.

Ir “Latvijas valsts mežu” programma, kas tika palaista. Ir daudz dažādu instrumentu, ko mums ir izdevies šo gadu laikā radīt.

Un es aicinu jūs nevis veltīt enerģiju stundām un nedēļām ilgām diskusijām par to, kādā veidā uzlikt ierobežojumus attiecībā uz valodu vai ko citu... Teorētiski tas ir atbalstāms, bet tas nestrādā, kolēģi! Drīzāk ir jādomā, kā stiprināt vietējos lauksaimniekus, vietējos Latvijas cilvēkus, dodot, piemēram, instrumentus Latvijas zemes fondam. Ir instruments sale and leaseback - pārdevums ar atpakaļnomu -, kurš šobrīd jau ir likumā. Reinis Bērziņš ir jauns, enerģisks cilvēks, viņam ir daudz ideju, kā uzlabot Latvijas zemes fonda darbu.

Padomāsim kaut vai par pensiju otro līmeni, nevis kā Auguļa kungs... Auguļa kungs gribēja ieguldīt šo pensiju naudu ceļos, kur tai būtu ļoti maza atdeve. Latvijas zemes fondam atdeve ir kādi pieci procenti. Varbūt dosim šādā veidā naudu Latvijas zemes fondam, lai tas savu darbību varētu izvērst daudz vērienīgāk?

Šie ir mani priekšlikumi. Šis ir virziens, kurā es aicinu jūs, kolēģi, domāt. Aicinu “neražot” tādas butaforiskas lietas, ar ko sabiedrību maldināt, ka tās reāli strādās un novērsīs problēmu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.

E.Putra (ZZS).

Cienu to, ko arī Smiltēna kungs un Straujumas kundze ir izdarījuši pēc 2014.gada, kad šie noteikumi stājās spēkā.

Bet... nu, tāda amizanta situācija. Smiltēna kungs, jūs esat jurists (Starpsauciens: “Es zinu!”), tikko piesaucāt... ļoti lielu ģinti piesaucāt... Jūs esat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts, kas ir atbildīga par šo likumprojektu, bet priekšlikumi... ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā, ne tagad, kad ir otrreizējā caurlūkošana (Dep. E.Smiltēna starpsauciens.)... nu, neredzu nevienu priekšlikumu, kurš būtu iesniegts no jūsu puses. Vajag iesniegt priekšlikumus, par kuriem diskutēt!

Trešām kārtām. Jūs stāstījāt par kapitāla daļām. No Ekonomikas ministrijas jau ilgāku laiku tiek prasīts risinājums. Klusums. Nekas nenotiek! (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es īsi.

Esam saimnieki savās mājās! (Starpsaucieni.) Nu beidzam raustīties no ārzemēm! Nu beidzam, dārgie draugi! Ja jums ir priekšlikumi, tad dodiet tos!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Piekrītu tam, ko teica Smiltēna kungs.

Jautājums pirmām kārtām ir par zemi, nevis par valodu. Valoda šeit ir tikai līdzeklis, un tāpēc varbūt pat nenāk par labu pārāk kaislīga jautājuma saasināšana attiecībā uz valodu. Jautājums ir tiešām par zemi, lai tā, kā izskaidroja Smiltēna kungs, paliek mūsu rīcībā - ar visām no tā tālāk izrietošajām sekām.

Es piekrītu, ka šis līdzeklis varbūt nav labs, un bieži vien aizliegumi, ierobežojumi nav laba lieta, jo īpaši tautsaimniecībā. Un tas ir kaut kāda veida sprungulis šajā gadījumā. Mēs to apzināmies! Un te būtu vajadzīga cita veida domāšana - augstāka. Bet nav. Nestrādā! Diemžēl mums ir jālieto šis diezgan primitīvais līdzeklis.

Un otra lieta. Ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, neatbalstot visus iepriekšējos, kas bija radikālāki, tad būtībā mēs neko neizdarīsim, lai mainītu šo situāciju, kuras dēļ Valsts prezidents atgrieza šo likumu mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu atbalstīt, lai arī tas nav labākais, bet cita nekā mums nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

I.Līdaka. Jā! Cienījamie kolēģi! Pāris lietu.

Kiršteina kungs acīmredzot kaut ko nebija sapratis no šīs prezidenta vēstules. Prezidents neiebilda pret valodas... pret šo prasību pēc būtības, bet gan tieši detaļās... tātad zināmu nekonsekvenci saredzēja šo prasību, teiksim, formulējumā... dažādās šī likuma daļās. Tātad nebija nolieguma šīs prasības izvirzīšanai kā tādai.

Numur divi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, protams, izskanēja vairākas domas un idejas, kā vēl varētu tikt ierobežota zemes nonākšana ārvalstnieku īpašumā. Protams, nekāda panaceja šeit nav atrodama, un arī šī valodas prasība ir tikai viens no zobratiņiem tajā lielajā mašinērijā... Un pretstatā tādam absolūtam maksimālismam, proti, ja nav kaut kādas visaptverošas un absolūti skaidras izejas ar simtprocentīgu garantiju, tad nedarīt neko, atbildīgā komisija tomēr vadījās pēc cita principa: labāk tomēr kaut kādu mazumiņu izdarīt nekā meklēt bezgalīgi ilgi kaut kādu universālu izeju, kaut kādu universālu pantu vai universālu ierobežojumu.

Nekādā gadījumā nevēlos noliegt arī Latvijas zemes fonda nozīmību, bet šim fondam joprojām nav tik daudz resursu, lai tam varētu deleģēt pilnīgi visas tiesības iegūt šo zemi savā īpašumā. Šobrīd Latvijas zemes fondam vēl nav pietiekama spēka.

Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 3. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikumu. Atbildīgās komisijas...

I.Līdaka. Es atvainojos, 4.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. Turpmākie četri priekšlikumi attiecas uz gadījumiem, kad zemi vēlas iegūt juridiskās personas. Atkal tiek prasītas latviešu valodas zināšanas B līmeņa 2.pakāpē vienīgajam īpašniekam vai vairākuma kapitāla daļu turētājiem.

Tātad 5. - deputāta Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 7. - deputāta Dombravas priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 8. - deputāta Krauzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par prasību zināt valsts valodu B līmeņa 2.pakāpē. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. Pārejam pie nākamās priekšlikumu grupas par prasību prezentēt zemes izmantošanu valsts valodā.

10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 11. - deputāta Putras priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. To lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. Atbildīgās komisijas izstrādātais 13.priekšlikums paredz to, ka zināmā mērā tiks risināta problēma, kas šobrīd vērojama. Liela daļa līgumu, kas līdz 2014.gada 31.oktobrim noslēgti par zemes iegādi, nav reģistrēti vai var nebūt reģistrēti zemesgrāmatā un līdz ar to jebkurā brīdī, arī šobrīd, var tikt uzrādīti kā noslēgti. Tad nebija nekādu papildu prasību zemes iegādei, nebija nekādu ierobežojumu. Līdz ar to veidojas zināma problēma ar fiktīvi noslēgtiem zemes iegādes līgumiem, kuri tagad pēkšņi uzrodas, kaut gan patiesībā līdz 2014.gada 31.oktobrim nebija noslēgti. Tātad tagad ir paredzēts, ka pašvaldības komisija vedīs to zemes iegādes darījumu reģistru, kuri noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim. Pārejas noteikumos ir norādīts, ka šis pārejas periods ir līdz šī gada beigām, tātad šī gada laikā šim reģistram jābūt izveidotam un šie vecie, kā saka, zemes pirkšanas līgumi, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā, būs jāreģistrē šajā zemes komisijas reģistrā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pārejas periodu līgumu reģistrācijai. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visubeidzot 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to arī lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 21, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2.priekšlikums - Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Gan šis likumprojekts, gan divi nākamie praktiski jāskata kontekstā, tāpēc ka tā ir likumprojektu pakete.

Kāda ir mana priekšlikuma būtība? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lai mums būtu vienota izpratne, par ko tad mēs diskutējam, es atļaušos jums nolasīt pašu priekšlikumu:

“Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības saistīto uzdevumu izpildi, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un citu institūciju un amatpersonu kompetenci, var deleģēt atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu ārpus Latvijas teritorijas vai militāro mācību laikā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku, kā arī to izveidoto kopējo militāro vienību militārajai vadībai.””

Ar ko mans priekšlikums atšķiras no Aizsardzības ministrijas iesniegtā? Atšķirība ir vienkārša: miera laikā neviens Latvijas teritorijā nav juridiski tiesīgs komandēt Latvijas karavīrus. Ne vienības, ne arī atsevišķus karavīrus.

Starptautiskās tiesības paredz elementāru lietu: ja tiek slēgti starptautiskie līgumi, tad tiek ievērots paritātes princips.

Es gribētu redzēt, kādā veidā mūsu karavīri varētu komandēt ASV specvienības, vienības vai jebkuru bruņoto spēku karavīrus ASV teritorijā, Francijas teritorijā, Lielbritānijas teritorijā. (Dep. V.Spolītis: “Mičiganas gvarde! Lielisks piemērs! Afganistāna!”)

Es pat netaisos sarunāties ar zāli un ar atsevišķiem deputātiem, bet vienkārši aicinu padomāt, uz kurieni mēs ejam un ko mēs darām.

Paskatīsimies uz nākamo likumprojektu - to, kas skar ārvalstu bruņotos spēkus! Tur mēs paredzam vienu elementāru lietu - ka ieročus un tehniku var pārvadāt Latvijas teritorijā arī pielādētus.

Atsevišķas normas, ar kurām mēs deleģējam ārvalstu karavīriem, atsevišķām ārvalstu bruņoto spēku vienībām... es atvainojos! - pat mūsu karavīriem nav deleģētas tādas tiesības. Palasiet attiecīgos likumus!

Un, ja mēs paskatāmies nākamo likumprojektu - “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” -, arī tajā mans priekšlikums, kurš gan bija iekļauts Aizsardzības ministrijas iesniegtajā anotācijā, diemžēl neguva atbalstu, lai gan tas sniedz definīciju, kas ir slēpts militārs apdraudējums.

Tad ir jautājums: ja tik konsekventi tiek aizstāvēta ideja, ka ārvalstnieki var komandēt mūsu karaspēka vienības, ka viņi var braukāt pa Latvijas teritoriju ar pielādētiem ieročiem, bet mums nav definēts jēdziens, kas ir slēpts militārs apdraudējums (un Saeima to nenosaka), tādā gadījumā kam mēs gatavojamies? Kas... Tiek plānotas kādas speciālas provokācijas? Uz ko mēs ejam?

Pats interesantākais. Šos jautājumus es uzdevu Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem komisijas sēdes laikā. Un es neesmu saņēmis jelkādu pamatotu atbildi par to, kāpēc jāizdara tas vai cits grozījums attiecīgajos likumos. Pamatojuma vienkārši nav!

Ja mēs runājam par mācībām, starptautiskām misijām, - tās ir pavisam citas attiecības, kolēģi! Bet tas, kas skar mūsu bruņoto spēku izmantošanu Latvijas teritorijā, tas ir absurds - deleģēt ārvalsts karavīriem tiesības rīkoties mūsu valstī, kā viņiem sagribas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nebūtu nācis, ja mani nebūtu pārsteigusi Ādamsona kunga kārtējā muļķība.

Pirms divām nedēļām Lielbritānijā, Jorkā, bija NATO Parlamentārās Asamblejas komitejas sanāksme. Jorkā ir dislocēta, Ādamsona kungs, 1.divīzija, 650 karavīri. Un šīs divīzijas karavīri atrodas arī Igaunijā un Polijā. Šī ir kaujas divīzija, kas karo gan Afganistānā, gan Irākā, un šo divīziju komandē Francijas bruņoto spēku virsnieks līguma ietvaros starp Lielbritāniju un Franciju. Tā ka tā ir parasta prakse starp NATO valstīm, Ādamsona kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūs taču arī nesarunāsieties ar zāli, tāpat kā to nedarīja Ādamsona kungs? Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Es izteikšu ļoti īsu piebildi. Principā tāda ir prakse. Kaut vai, piemēram, Baltic Defence College, tur priekšnieks ir Andris Dilāns, viņš ir latviešu ģenerālis, un skaidrs, ka viņam pakļaujas arī igauņi, kuri tur mācās. Vai, teiksim, kādreiz bija Baltbat, un tagad mēs runājam par Baltbrig veidošanu Latvijā, un tur komandieris būs no tās vai citas valsts... Mēs atrodamies organizācijā, un tie komandieri var mainīties, var būt dažādas nacionalitātes. Mums ir kaujas grupas un tamlīdzīgi. Nav principiālas nozīmes, kas komandē un no kuras valsts... Mēs esam kopējā organizācijā, un tā komandpakļautība tāda ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Kiršteina kungs! Pirms diskutēt par manu priekšlikumu, aicinu ne tikai klausīties, bet arī izlasīt to. Tas ir viens.

Otrs. Laikam kādam, it sevišķi no Nacionālās apvienības, vajag apgūt latviešu valodu. Es vēlreiz atkārtoju. Tas, ko jūs minējāt, Kiršteina kungs... ir runa par starptautiskām vienībām. Ja mēs runājam par misijām, gan vienā, gan otrā, gan trešajā... par apmācībām, Krēsliņa kungs, tur darbojas starptautiskie līgumi un attiecības ir absolūti citādākas. Šobrīd mēs diskutējam par to, ka ārpus līgumiem kāds var komandēt mūsu militārās vienības. Par to mēs runājam, nevis par to, ka kopējās apmācībās... ka mācību laikā, manevru laikā, kaujas uzdevumu izpildes laikā, Eiropas Savienības vai NATO misijas laikā - neatkarīgi no tā, vai tā ir Afganistāna vai Centrālā Āfrika - var būt apvienotas vienības un ka ir vienots komandieris neatkarīgi no tā, kuras valsts... Bet tādā gadījumā šeit darbojas pavisam citi juridiskie aspekti.

Šobrīd mēs pieņemam lēmumu, ka Latvijas teritorijā mūsu apakšvienības, militārās apakšvienības, var komandēt ārzemnieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs paudīs komisijas viedokli?

K.Krēsliņš. Kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu. Šis priekšlikums mūsu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Krēsliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 19, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija apsprieda un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

Tika iesniegts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Saeimas deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Krēsliņš. 2. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Krēsliņš. 3. - deputāta... (Dep. A.Elksniņš piesakās debatēm. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums...

K.Krēsliņš. (Dep. A.Elksniņš: “Runā, runā!”) 3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Esmu iesniedzis priekšlikumu attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības... Faktiski tiek piedāvāts papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “[..] ir Latvijas Republikā esošas zemes, vairāk kā 2500 ha, īpašniece.”

Pirms tam jūs visi cītīgi skatījāt un arī debatējāt attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība iestājas par nacionālajām interesēm. Un arī attiecībā uz minēto normu, ko mēs piedāvājam, mēs aicinām būt par saimniekiem savā zemē!

Lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu un parādiet, kurš no jums tiešām ir nacionāli noskaņots cilvēks. (Dep. A.Bērziņš: “Tas bija īsi un konkrēti!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

K.Krēsliņš. Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu. Šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Krēsliņš. 4. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd likumprojektā ir noteikts, ka šajā nodaļā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: respektīvi, ir elektronisko sakaru komersants (medijs); ir audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis (medijs); ir Latvijas Republikā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei (komersants); ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs (Daugavpils, Rīgas un Liepājas siltumtīkli); ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators (sadales tīkli); ir Latvijas Republikā saņēmusi licenci elektroenerģijas pārvadei (Latvenergo). Ar iepriekšējo balsojumu lielā mērā jūs pateicāt, ka nacionālajai drošībai zeme vispār nav svarīga kā tāda, un par to visi vienā rāvienā nobalsojāt.

Ar šo priekšlikumu es piedāvāju jums paust savu attieksmi pret to, vai nacionālajai drošībai ir nozīmīga Latvijas Republikā reģistrēta augstas tehnoloģijas produktu ražošanā pielietojamu rūpnieciskā īpašuma objektu īpašniece vai valdītāja. Lūdzu, paudiet savu attieksmi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ziņotājs vēlas ko piebilst?

K.Krēsliņš. Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” tika izskatīts viens Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz, ka privāto pensiju fondu ieguldījumu objekti tiek papildināti ar ieguldījumu fondiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Sudraba. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi grozījumus Autortiesību likumā trešajam lasījumam. Ir saņemti septiņi priekšlikumi. Es jūs ar tiem iepazīstināšu un lūgšu jūs tos atbalstīt.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Deputāti komisijā ir atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 3. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 4. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 5. - komisijas priekšlikums, kuru deputāti komisijā ir atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Runājot par šiem abiem likumprojektiem, par grozījumiem Autortiesību likumā un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, vietā būtu izmantot šādu līdzību: esam pārkāpuši pāri sunim, un vēl atliek tikai pārkāpt pāri astei.

Pie šī likumprojekta, pie abiem šiem likumprojektiem, tiešām ir ilgstoši strādājusi ekspertu grupa, Kultūras ministrija; ir bijis smags darbs arī komisijā. Un, šodien, kad abus likumprojektus skatām trešajā lasījumā, mēs balsosim vairs tikai par... lielākoties par tehniskiem grozījumiem, par stilistiskiem uzlabojumiem, par labskanību, par mazākām interpretācijas iespējām. Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību 4. un 5.priekšlikumam Autortiesību likuma grozījumos. Manuprāt, šie priekšlikumi ir saturiski atšķirīgi, galvenokārt ir orientēti nevis uz situācijas uzlabošanu autortiesību jomā, bet uz politiku - ir politiski priekšlikumi. Faktiski jau ir runa par vienu priekšlikumu, kas ir nācis no frakcijas SASKAŅA deputāta Ņikiforova un kas paredz paplašināt nepilsoņu tiesības.

Runa ir par profesionāliem vidutājiem, kuri autortiesību strīdu situāciju risināšanai ir ieteikti no valsts puses. Sākotnējā projektā, ko piedāvāja Kultūras ministrija, pie kritērijiem bija noteikts, ka šādi vidutāji var būt Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Frakcijas SASKAŅA priekšlikums - faktiski vienīgais frakcijas SASKAŅA priekšlikums šajos likumprojektos - paredz šo loku paplašināt, nosakot, ka tie var būt arī nepilsoņi.

No vienas puses, protams, es piekritīšu - ja arī atbalstītu šādus grozījumus, zemeslode nesāktu griezties pretējā virzienā. Bet tajā pašā laikā šī tendence gluži vienkārši nav pareiza. Tas ir precedents. Norma par vidutājiem netika izgudrota no jauna, par pamatu tika ņemti arī citi likumi, konkrēti šajā gadījumā - Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 121.pants, kurā tiek runāts par profesionālajiem patentpilnvarniekiem un kurā arī ir šie kritēriji. Un, ja mēs šajā likumā noteiksim, ka mēs paplašinām arī nepilsoņu tiesības, tad var rasties jautājums - kāpēc šāds paplašinājums nevar rasties citos likumos? Un jautājums - kur būs tā robeža? Katrā šādā situācijā var uzdot jautājumu - bet nu kāpēc šajā gadījumā tie nevarētu būt arī nepilsoņi? Mēs labi zinām, ka pēc ķēdes reakcijas principa mēs varam nonākt pie tā, ka būs jāatbild uz jautājumu - kāpēc, piemēram, pašvaldības nevar vēlēt nepilsoņi?

Godātie kolēģi, es aicinu šo virzienu neatbalstīt, neradīt precedentu, neatvērt Pandoras lādi un nemazināt Latvijas pilsonības svaru un nozīmi.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

V.Skujiņš. Es tikai gribu piebilst, ka komisija daļēji to ir atbalstījusi un iekļāvusi 5.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad par 5.priekšlikumu mēs šobrīd runājam.

V.Skujiņš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 25, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Skujiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Un 7. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt grozījumus Autortiesību likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Godājamie kolēģi! Pirms sāku iepazīstināt jūs ar priekšlikumiem likumprojektam “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”, es gribu pateikt lielu paldies par sapratni visiem tiem džentlmeņiem un zinošajiem cilvēkiem, kuri vēlējās iesniegt savus priekšlikumus Autortiesību likumam un kuri to neizdarīja, lai mēs varētu virzīt uz priekšu šo likumprojektu. Kultūras ministrija apsolīja, ka Autortiesību likums tiks atvērts nākamās sesijas sākumā. Es ceru, ka tas notiks, un tādēļ lūdzu: ja ir priekšlikumi, sagatavojiet tos jau tagad.

Tātad priekšlikumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma projektam.

1. ir kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 2. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 3. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 4. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 5. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 8. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 9. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 10. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 14. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 27. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 30. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 35. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 38. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 40. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 41. - Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 42. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 43. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 44. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 46. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 47. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 48. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 49. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Četrdesmit...

Sēdes vadītāja. 50.priekšlikums.

V.Skujiņš. 50. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 51. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 52. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 53. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 55. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 56. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 58. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 59. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 60. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 61. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 62. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 64. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 65. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 67. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 68. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 69. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 70. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 71. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 72. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 73. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 75. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 76. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 77. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 78. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 79. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 80. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Un pēdējais ir 82. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Līdz ar to ir izskatīti visi...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī 82.priekšlikumu.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

V.Skujiņš. Jā! Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.891/Lp12).

Tātad - ko likumprojekts paredz?

Līdz ar jauna tiesiskā regulējuma izstrādi aviācijas jomā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 46.panta otrās daļas redakcija attiecībā uz aviācijas jomu neatbilst faktiski īstenotajām darbībām, jo esošajā redakcijā pastāv tiesību normu kolīzija ar likuma “Par aviāciju” 66.panta pirmo un otro daļu. Līdz ar to šie grozījumi paredz izteikt likuma 46.pantu noteiktā redakcijā, lai novērstu šīs kolīzijas.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Tātad priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr.879/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu.

Likumprojekta būtība ir šāda. Likumprojekts paredz, ka tie transportlīdzekļi, kuriem ir izsniegta Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrajā daļā paredzētā caurlaide, tā saucamā pasta caurlaide vai inkasācijas caurlaide, tagad drīkstēs apstāties uz pašvaldības autoceļa vai ielas maksas autostāvvietās vai drīkstēs tikt novietoti stāvēšanai bez maksas uz laiku, ne ilgāku par 30 minūtēm, ievērojot caurlaides lietošanas kārtību.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz tiesības pasta komersantiem un arī, teiksim, inkasācijas un valsts iestāžu automobiļiem neievērot Ceļu satiksmes noteikumus, kā arī paredz pilnvaras novietot automobiļus pašvaldību autostāvvietās. Būtībā ir bijis ļoti daudz diskusiju par to, vai ir kaut kāds, teiksim, privileģēto personu loks, kurām piešķiramas tiesības neievērot daļu no Ceļu satiksmes noteikumiem. Turklāt Ceļu satiksmes likuma 45.pants skaidri noteic, ka aizliegts izsniegt speciālās atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no šī likuma noteikumu prasībām, lai gan šī panta otrā daļa jau paredz, ka atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādas atļaujas ir izsniedzamas.

Es ierosinu tomēr domāt par to, ka vajadzētu nevis paplašināt šādu atļauju lietošanas iespējas arī uz pašvaldību autostāvvietām, bet varbūt beidzot ir pienācis laiks atteikties no šādas privileģēto cilvēku kategoriju noteikšanas un kaut kādā veidā tomēr sakārtot likumdošanu, izslēgt Autoceļu likuma 45.panta otro daļu un atteikties no šīm tā saucamajām pasta caurlaidēm.

Nesen komisijā mēs diskutējām arī par to, ka bieži vien tiek reģistrēti pasta komersanti, kas nevienu vēstuli reāli nav pārvadājuši, bet ir pieteikuši vairākas automašīnas un dabūjuši caurlaides, kas praktiski dod iespēju neievērot Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētos apstāšanās, caurbraukšanas, kā arī citus noteikumus.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisija ir lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.162/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 149.⁴¹ pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu. Komisijā mēs diskutējām, un gan deputāti, gan eksperti atbalsta likumprojekta virzīšanu.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums, kas paredz nesaukt pie atbildības par attiecīgā pakalpojuma piedāvāšanu (reklamēšanu). Deputāti komisijā uzskata, ka tomēr arī par piedāvājumu mainīt odometra rādījumu ir jābūt atbildībai. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ņemot vērā, ka no šī likumprojekta iesniegšanas dienas ir pagājuši jau divi gadi un, tā teikt, diezgan daudz kilometru aiztecējis, es atgādināšu deputātiem, ka šis likumprojekts paredz atbildību par odometru rādījumu sagrozīšanu jeb automašīnas nobraukuma viltošanu.

Runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka pirms diviem gadiem, protams, šādu pakalpojumu reklamēšana bija diezgan aktuāla, šāda reklamēšana patiešām arī notika. Bet ir pagājuši divi gadi, un vairākās Eiropas valstīs (manuprāt, septiņās) ir ieviesta kriminālatbildība par odometru rādījumu sagrozīšanu. Arī daudzās valstīs šie rādījumi ir pieejami. Un līdz ar to arī Latvijā, protams, šo gadījumu skaits ir samazinājies. Un mēs arī sludinājumos redzam, ka arvien vairāk automašīnām, kas ir no Vācijas, tiek uzrādīts reālais nobraukums.

Bet diemžēl Latvijā ir parādījusies cita sērga, kuras dēļ atbildībai par attiecīgā pakalpojuma piedāvāšanu būtu jāpaliek. Tā situācija ir šāda: autovadītāji, kuri uzreiz, jau automašīnu pērkot, domā par to, ka automašīna būs pēc kādiem gadiem jāpārdod, pirms katras tehniskās apskates odometra rādījumu pagriež atpakaļ.

Mēs zinām arī, ka līzinga kompānijas, pārdodot jums jaunu automašīnu... Arī tur parasti līgumā ir noteikts, kādam būtu jābūt gada nobraukumam. Ja tas tiek pārsniegts, tad var tikt mainīti līzinga noteikumi un samaksa.

Tā ka šī sērga joprojām ir! Un tas arī notiek tieši caur piedāvāšanu. Proti, servisos kāds darbinieks, kuram šīs prasmes piemīt, vienkārši ierauga automašīnu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kurai ir liels nobraukums, un klusiņām autovadītājam pie auss pačukst: “Tev tur daudz kilometru. Ja gribi - attīsim!” Daudz tas nemaksā, bet nu viena mašīna, divas mašīnas - un zināmu naudas summu var nopelnīt.

Tāpēc es tomēr lūdzu šo likumprojektu atbalstīt, būdams cerībā, ka kāds godīgs autovadītājs, kuram tā kaut kur pie auss pačukstēs, aizies uz policiju, un tad policijai šādu negodīgu darbinieku pieķert būtu diezgan elementāri, dodoties uz to pašu servisu ar kādu no policijas automašīnām, kurām parasti nobraukumi ir milzīgi, - agri vai vēlu šāds piedāvājums sekos. Un 2000 eiro naudas sods - tas tomēr būtu diezgan pamatīgs, teiksim tā, sods tādam negodīgam servisam. Un, es domāju, tikko kādi daži tiks šādi pieķerti, ziņas kā pa ķēdīti aizies un šādu piedāvātāju skaits samazināsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

A.Judins. Jā. Lai būtu pilnīgi skaidrs, es vēlreiz gribu atkārtot, ka Juridiskā komisija uzskatīja, ka arī par piedāvājumu mainīt odometra rādījumu jābūt atbildībai. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāls, izslēdz vārdu “reklamēšana” no panta dispozīcijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura: ir mainīta pantu numerācija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais ir 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir izstrādāts, lai nepieļautu situāciju, ka personu par vienu pārkāpumu pie atbildības var saukt divas institūcijas, proti, gan Valsts policija, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tad saukt pie atbildības būs iespēja tikai Valsts policijai. Līdz ar to 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 23.maijam.

Godātie deputāti! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Siliņš, Raivis Dzintars un Artūrs Rubiks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pagājušā gada 20.septembrī bija Ministru kabineta sēde, kuras protokola Nr.46 69.paragrāfa 3.punkts paredz Ekonomikas ministrijai uzdevumu “izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti prasību pareizu pārņemšanu un piemērošanu”.

Šobrīd tas ir izdarīts. Ekonomikas ministrija ir izpildījusi šo uzdevumu, tādēļ arī šis likumprojekts atrodas šobrīd Saeimā. Komisijā mēs arī nolēmām, ka šis likumprojekts ir steidzams.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E.Smiltēns. Un lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumus šim likumprojektam gaidīsim līdz 8.jūnijam, un otrajā lasījumā skatīsim 15.jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.jūnijā. 8.jūnijs? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.jūnijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr.848/Lp12).

Uz otro lasījumu kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Un 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 25.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 3. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vectirāns. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 5. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 7. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 9. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 10. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vectirāns. 11. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 12. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. Jā! Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Kolēģi!

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums, kuru ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Likumprojekts paredz V nodaļu izteikt redakcijā, kas nosaka administratīvo atbildību parādu ārpustiesas atgūšanas jomā. Tas ir, par pakalpojumu sniegšanu bez speciālās atļaujas vai arī ja tās darbība ir apturēta vai anulēta piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes locekļiem, liedzot valdes locekļiem tiesības no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus; juridiskajām personām tiek piemērots naudas sods no 500 līdz 1500 naudas soda vienībām.

16.pants paredz kompetenci soda piemērošanā, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un lūdzu, kolēģi, jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs šā gada 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” (Nr.865/Lp12).

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Boķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2017.gada 25.maijs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu šim likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti, līdz ar to aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra regulā par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem. Likumprojektā tiek pilnībā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā atsevišķi panti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Dālderis. Otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, arī šo ir sagatavojis Ministru kabinets, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Arī šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra regulā par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Dālderis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir izstrādājusi Aizsardzības ministrija, kura piedāvā mums militārā dienesta uzlabojumus vairākās sadaļās:

pirmkārt, rezerves karavīru kontingenta palielināšanas jautājumā;

otrkārt, jautājumā par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieročus;

treškārt, jautājumā par prasībām, kādas militārajam dienestam tiek izvirzītas attiecībā uz sodītajām personām;

ceturtkārt, sadaļā, kura reglamentē karavīru sociālās garantijas.

Rezerves karavīru kontingenta palielināšana ar brīvprātīgajiem rezerves karavīriem. Ir paredzēta iespēja Latvijas pilsonim brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Šāda iespēja nepieciešama, jo, pēc NBS veiktās aptaujas datiem, Latvijā ir daudz pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties Zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā.

Ir paredzēts līdz 2018.gadam apmācīt 3000 rezerves karavīru, kā mēs 2016.gada 16.jūnijā pieņēmām (ar 65 balsīm “par” un 20 - “atturas”) Valsts aizsardzības koncepcijā.

Grozījumu bloks attiecībā uz karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieročus paredz tiesības pielietot tos, lai notvertu vai iznīcinātu bezpilota gaisa kuģus un bezpilota mehāniskās ierīces. Regulējums nepieciešams, jo, attīstoties tehnoloģijām, NBS praksē vairākkārt ir konstatēti pārkāpumi: bezpilota gaisa kuģi vai cita veida lidaparāti, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, apdraud militāros objektus, lidlaukus un aviācijas poligonus, kā arī rada nekontrolētas izlūkošanas darbības riskus un objekta drošības integritātes apdraudējumu.

Grozījumu bloks attiecībā uz prasībām, kādas militārajam dienestam tiek izvirzītas saistībā ar sodītajām personām (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), mīkstina nosacījumus un paredz aizliegumu iesaukt un pieņemt dienestā pilsoņus, kas sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu, nonāvēšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības. Šāda pati norma tiek piedāvāta arī attiecībā uz zemessargiem.

Grozījumu bloks reglamentē karavīru sociālās garantijas un dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību, nosaka vecumu virsnieku apmācībai un dienesta pakāpes pielīdzināšanas kārtību, kā arī paredz citus nepieciešamos uzlabojumus.

Komisija likumprojektu savā šā gada 16.maija sēdē ir atbalstījusi. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.maijam.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Elksniņa, Tutina, Tretjakas, Potapkina un Raimonda Rubika jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Maksātnespējas likumā dotā uzdevuma izstrādāt Ministru kabineta noteikumus izpildi”. Jautājums pāradresēts tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Sudrabas, Baloža, Šimfas, Platpera un Meijas jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu skaitu skolās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00, nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! 14.maijā 55 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Valdis Kalnozols. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Laiks paziņojumiem.

Šo sestdien, 20.maijā, Saeimas nams būs atvērts Muzeju nakts apmeklētājiem, un varēs arī aplūkot ekspozīciju “Mūsu Latvijas karogs”.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka šodien pulksten 11.00 notiks īsā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Mārtiņš Šics, Viktors Valainis, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2017. gada 18. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu  “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 899/Lp12) (Dok. Nr. 3444, 3444A)
Par likumprojektu “Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (Nr. 900/Lp12) (Dok. Nr. 3450, 3450A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 17. un 18. maijā (Dok. Nr. 3460)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārtiņam Šicam šā gada 18. maijā (Dok. Nr. 3461)
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3346B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. V.Ķirsis
Likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 590/Lp12) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 3452)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. E.Putra
	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. E.Putra
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 830/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3432)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr. 832/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3433)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 831/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3434)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 829/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3456)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 762/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3458)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Debates	- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” (Nr. 763/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3459)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 891/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3349, 3429)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 879/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3324, 3430)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Debates	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 162/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3431)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 870/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3298, 3439, 3439A)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 848/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3440)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 861/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3446)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 840/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3449)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” (Nr. 865/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3451)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 887/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3453)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 881/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3326, 3454)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 878/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3323, 3455)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 895/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3396, 3467)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 18.05.2017 09:13:23 bal001
Par - 29, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (888/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.05.2017 09:19:03 bal002
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (888/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.05.2017 09:20:59 bal003
Par - 29, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:21:35 bal004
Par - 2, pret - 62, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:22:57 bal005
Par - 22, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: 3.priekšlikumu balsot pa daļām. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:40:21 bal006
Par - 45, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:41:45 bal007
Par - 45, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:42:37 bal008
Par - 62, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:44:55 bal009
Par - 66, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (590/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 18.05.2017 09:54:52 bal010
Par - 20, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (830/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 09:55:20 bal011
Par - 60, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (830/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 09:56:35 bal012
Par - 62, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” (832/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 09:59:03 bal013
Par - 18, pret - 55, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (831/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:01:13 bal014
Par - 17, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (831/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:01:43 bal015
Par - 63, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (831/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:02:41 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (829/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:08:01 bal017
Par - 46, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Autortiesību likumā (762/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:08:48 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (762/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:17:25 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (763/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:18:59 bal020
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (891/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:22:34 bal021
Par - 61, pret - 9, atturas - 10. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (879/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:28:15 bal022
Par - 3, pret - 68, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (162/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:29:26 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (162/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:31:13 bal024
Par - 67, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (870/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:31:37 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (870/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:33:41 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko sakaru likumā (848/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:36:59 bal027
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (861/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:39:19 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (840/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:40:40 bal029
Par - 74, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai (865/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:41:39 bal030
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (887/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:43:12 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (881/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:44:27 bal032
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (878/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.05.2017 10:47:54 bal033
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (895/Lp12), 1.lasījums