10.Saeimas stenogramma - 27.01.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2011.gada 27.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Mēs sākam otro Saeimas 27.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir saņemts viens lūgums par izmaiņām... iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt Saeimas 27.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu to iekļaut pirms lēmuma projekta „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Lāča un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „par”.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi!

Pilsonības likums ir pieņemts diezgan sen, un, neapšaubāmi, tajā ir nepieciešami dažādi grozījumi. Droši vien frakcijām ir atšķirīgs viedoklis par to, kā būtu grozāms Pilsonības likums. Mūsuprāt, tas būtu virzāms šā likuma normu pastiprināšanas virzienā, paredzot iespēju anulēt pilsonību nelojāliem pilsoņiem, kā arī ierobežojot naturalizāciju.

Droši vien citas frakcijas ne sevišķi gribēs tam piekrist, bet... Ir viens jautājums, kam sākotnēji bija visu Saeimā esošo frakciju vismaz konceptuāls atbalsts. Proti, tas ir jautājums par plašāku iespēju dubultpilsoņiem... par iespēju, ka ne tikai tie, kas ir bijuši Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam un reģistrējušies līdz 1995.gada 1.jūlijam, bet arī citi pilsoņi, kuri ir okupācijas laikā izceļojuši no valsts... un īstenībā arī pilsoņi, kuri ir izceļojuši no valsts šajā laika periodā...

Šis likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši, paredz paplašināt dubultpilsonības iespējas. Tas paredz to, ka šī pilsonība ir iegūstama atbilstoši viena - vienalga, kura, - vecāka (nevis abu vecāku vai abu adoptētāju) pilsonībai.

Pieņemot šīs normas, tiktu stiprināta aizbraukušo latviešu saikne ar Latvijas valsti, un rezultātā mēs visi būtu ieguvēji.

Šajā mūsu iesniegtajā likumprojektā mēs esam piedāvājuši risinājumu, ka šī pilsonība ir šobrīd apvienojama ar to valstu... ar Eiropas Savienības valstu un arī ar virknes citu valstu pilsonību... Ar šo dubultpilsonību nebūtu radīts apdraudējums Latvijas valstij.

Protams, par šo sarakstu un par šīm lietām var diskutēt. Iespējams, ka būtu pamatoti šo sarakstu papildināt vēl ar citām valstīm. Mēs esam uzskaitījuši tās valstis, kurās ir samērā liels latviešu skaits.

No juridiskā viedokļa, šajā sakarā droši vien varētu būt dažādas koncepcijas. Šajos sarežģītajos jautājumos ir tā: cik juristu, tik viedokļu. Tomēr mēs uzskatām to par svarīgu - šo jautājumu aktualizēt un atrisināt iespējami ātri. Protams, risinājums ir jāpieņem tādā laika periodā, lai tas būtu maksimāli izdiskutēts, taču vilcināšanās kopš šīs idejas parādīšanās līdz šim brīdim ir bijusi pārāk ilga, un tāpēc mēs uzskatījām par vajadzīgu iniciēt šo lietu, un es ceru, ka tādā veidā varēsim veicināt jautājuma atrisināšanu. Un tālākās diskusijas jau noteikti varētu būt Saeimas Juridiskajā komisijā un Saeimas sēdēs.

Un visbeidzot. Es domāju, ka būtu pareizi, ja mēs citus jautājumus... Mēs no savas puses apņemamies neiniciēt citus grozījumus Pilsonības likumā, un būtu pareizi, ka arī citas frakcijas turētos pie šāda paša viedokļa. Tos citus grozījumus atstāsim mazliet vēlākam laikam un ilgākām diskusijām, šinī brīdī atrisināsim pašu aktuālāko - jautājumu par dubultpilsonību ārzemju latviešiem! Es ceru, ka Saeima atbalstīs mūsu priekšlikumu un mēs spēsim pietiekami ātrā tempā nonākt pie kopīgas redakcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andrejs Klementjevs pieteicies runāt „pret”.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Jā, paldies.

Augsti godātie deputāti! Es nevērsīšos pret pašu šo ideju. Ideja ir ļoti laba.

Atceros, savulaik mēs atbalstījām „Vienotības” priekšlikumu, kuru sagatavoja deputāts Grava, un mēs pieturamies pie šā principa. Ļoti labi būtu, ja frakcija pārņemtu to neizpildīto parādu pret šo konkrēto deputātu, kura nav šinī parlamentā, un iesniegtu tādu pašu priekšlikumu. Mēs atbalstītu. Nedalīt šodien dubultpilsoņus labajos un sliktajos! Mēs gribētu, lai tiem latviešiem vai pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, būtu tādas pašas tiesības. Sakarā ar to mēs atbalstām ideju, bet negribam, ka atkal tiktu ieviestas jaunas diskriminējošas normas.

Es lūdzu, lai nezagtu jūsu ideju... Apvienības „Vienotība” frakcijas deputāti sagatavotu jaunu projektu, mēs to atbalstītu, un tad Juridiskā komisija mierīgi izstrādātu tādu redakciju, lai būtu laimīgi gan tie cilvēki (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Būs! Būs!”), kuri dzīvo Krievijā vai Ķīnā, gan arī tie, kuri dzīvo Eiropas Savienībā.

Mēs atbalstām ideju, bet konkrēto redakciju mēs neatbalstām. Atvainojiet, bet mums tuvāka tā redakcija, kuru savulaik sagatavoja deputāts Grava.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”, tātad jautājums ir izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Lāča un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Laizānes un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Raivis Dzintars pieteicies runāt „par”.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka jau šodien nepiedodami liels daudzums Latvijas zemes ir nonācis ārzemnieku īpašumā. Tieši tāpat nevienam nebūs jaunums tas, ka kopš okupācijas gadiem joprojām latvieši savā zemē ir nepietiekamā skaitā. Mūsu īpatsvars ir bīstami zems. Protams, atrašanās Eiropas Savienībā nozīmē arī zināmus ierobežojumus šo jautājumu risināšanā. Un, ņemot vērā okupācijas laika atstāto mantojumu - ne tikai fizisko mantojumu, bet arī mantojumu, kurš attiecas uz mūsu domāšanu, uz mūsu vērtību sistēmu -, ir saprotams tas, kāpēc līdz šim mūsu valsts vadītāji nav spējuši visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt to, lai pēc iespējas lielāks daudzums Latvijas zemes paliktu Latvijas pilsoņu rokās, un nav spējuši visiem pieejamiem līdzekļiem veicināt latviskas Latvijas veidošanos.

Ņemot vērā šo padomijas atstāto nospiedumu mūsu apziņā un vērtību sistēmā, šī lieta ir saprotama. Taču ir arī ļoti daudz kas nesaprotams. Piemēram, nekādi nevar saprast, kā politiķi var nokrist tik zemu, lai paši veicinātu mūsu valsts zemes izpārdošanu ārzemniekiem un lai paši veicinātu jaunu imigrantu ieplūšanu mūsu valstī. Vienīgais arguments, ko es esmu dzirdējis, ir nauda. Un simboliski, ka šo argumentu pārsvarā izmanto tieši tie politiķi, kas vislielākajā mērā ir atbildīgi par to, ka tieši mūsu valsts ekonomisko krīzi ir izjutusi īpaši asi, asāk nekā pārējās valstis.

Mēs zinām, kā dēvē cilvēkus, kuri pārdod savu miesu. Bet kā dēvēt tos, kuri pārdod (visās šā vārda nozīmēs) savu Tēvzemi? Ja šodien nebalsosim „par” šiem grozījumiem, tad šo jēdzienu agrāk vai vēlāk attiecinās arī uz mums.

Jukka Rislaki, kas ir pazīstams somu žurnālists un publicists, ir rakstījis par sekām, kādas tie grozījumi, kuri tika pieņemti iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā, atstās tieši uz Jūrmalas pilsētu. Es nespēšu izteikties vēl pārliecinošāk un skaistāk, kā to ir pateicis somu rakstnieks, tāpēc atļaušos izmantot citātu no Rislaki kunga sacītā. Viņš teica šādus vārdus: „Krievijas miljonāru vilināšanai uz Jūrmalu būs dažādas sekas. Pirmkārt, tā kā visu izšķir nauda un nekas cits, neviens nevar zināt, vai uzturēšanās atļaujas pircējs ir netīras naudas atmazgātājs, noziedznieks vai pat terorists.” (Starp citu, atļaujiet iestarpināt: līdzīgus argumentus un līdzīgu viedokli ir izteicis ne tikai somu rakstnieks, bet arī Latvijas drošības iestādes un Iekšlietu ministrijas pārstāvji.) „Otrkārt, tas atstās koruptīvu iespaidu uz pilsētu, kur korupcija jau tagad ir liela problēma. Šie ienācēji pieraduši tikt ar visu galā un nokārtot lietas ar naudas palīdzību, citiem vārdiem sakot, nopirkt cilvēkus. Varbūt daži politiķi tieši tāpēc grib dabūt viņus šurp? Treškārt, Jūrmala kļūs vēl krieviskāka pilsēta nekā pašlaik. Luksusa dzīvokļu īpašniekiem visus pakalpojumus vajadzēs sniegt krievu valodā, un viņi nekad neiemācīsies latviski. Diezin vai viņi būs lojāli Latvijai - drīzāk izjutīs nievas un žēlumu pret tiem, kuri tirgojas ar savu zemi.”

Ziniet, godātie deputāti, nav jau tik būtiski, vai šīs nievas un žēlumu pret mums izjutīs Krievijas bandīti. Daudz būtiskāk ir tas, vai šo žēlumu neizjutīs mūsu pašu bērni, kad pēc gadiem vērtēs šodienas balsojumu.

Es aicinu deputātus atbalstīt nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Imigrācijas likumā un aicinu katru deputātu balsot pašam par sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Ainārs Šlesers pieteicies runāt „pret”.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Iespējams, jau tuvākajā laikā darba kārtībā parādīsies jautājums par izstāšanos no Eiropas Savienības (No zāles dep. K.Šadurskis: „To jau viņš tik gaida!”). Man ir bijusi iespēja pirms pāris dienām tikties ar Dzintara kungu radio intervijā, aprunāties, un mēs par šo tematu jau debatējām. Mēs apmainījāmies ar argumentiem, bet šodien man ir vēlme uz šo jautājumu paskatīties tieši no šā aspekta: vai Latvija plāno izstāties no Eiropas Savienības?

2004.gadā mēs iestājāmies, pēc tam sekoja pievienošanās Šengenas zonai. Tas nozīmē, ka visi Latvijas pilsoņi var brīvi ceļot pa visu Eiropas Savienības telpu, pa Šengenas valstīm, neuzrādot pat pases. Tāda ir realitāte. Vai mēs no tā gribam atteikties? Šodien ikviens ārvalstnieks, kurš saņēmis vīzu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, var brīvi ceļot visā Eiropas Savienībā. Ja kāds ir ieguvis vīzu Somijā, Zviedrijā, Igaunijā vai Lietuvā, viņš brīvi atbrauc uz Latviju. Neviens viņu nepārbauda, nav vairs robežas starp Igauniju un Latviju.

Mēs tagad runājam: „Neizpārdosim zemi ārzemniekiem!” Eiropas Savienībā ir brīvais tirgus, ikviens var investēt jebkurā valstī. Protams, ir melnie saraksti. Ja kāds cilvēks nokļūst melnajā sarakstā, tad viņam nav iespēju iekļūt Eiropas Savienībā. Bet šodien mēs runājam par tiem, kas patiesi grib investēt Eiropā un pārvietoties.

Ja mēs neplānojam izstāties no Eiropas Savienības, tad nevajag nekādā gadījumā mānīt pašiem sevi un teikt, ka mēs pēkšņi aizliegsim kādam brīvi pārvietoties! Šodien ikviens var iegādāties jebkuru īpašumu, ikviens var dzīvot Latvijā, ja viņam tādu atļauju ir devusi Igaunija, Lietuva vai kāda cita Eiropas valsts.

Ja mēs runājam par nosacījumiem, tad jāteic, ka tā informācija, kas ir mūsu rīcībā, parāda, ka, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Igaunijā, ir jāinvestē 60 tūkstoši eiro, bet, lai saņemtu šādu pašu uzturēšanās atļauju Lietuvā, ir jāinvestē vien 15 tūkstoši eiro. Ja jūs gribat saņemt uzturēšanās atļauju Austrijā, jums ir nepieciešams uzrādīt bankā pietiekamus līdzekļus aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā, un tad, pat ja nepērkat neko, viņi piešķirs jums uzturēšanās atļauju. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet kādus līdzekļus?”) Un paskatīsimies uz Amerikas Savienotajām Valstīm! Ja jūs gribat saņemt Zaļo karti, jums jāinvestē 200 tūkstoši dolāru Amerikas ekonomikā. Tāds bizness pastāv visā pasaulē.

Tie, kas saka, ka viss tiekot izpirkts, - aizbrauciet uz to pašu Jūrmalu, kas te nupat tika pieminēta! Lai gan puse Jūrmalas šodien tiek izlikta pārdošanai, tur diemžēl neviens neko nepērk. Tāda ir reālā situācija! Un mums šodien ir jādomā, vai palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri neveiksmīgi investējuši tad, kad bija labie laiki, un kuri šodien nezina, ko darīt ar īpašumu, un gaida, kad banka atnāks un atņems šo īpašumu vai arī ļaus šo īpašumu kādam pārdot un tādējādi varbūt izlīst ārā no parādu verdzības.

Es uzskatu, ka mums šodien nevajag politizēt šo lietu.

Un nu par tām bažām, ka, redziet, kriminālie elementi ieradīšoties Latvijā. Kā jau es teicu, ja kāds cilvēks ir melnajā sarakstā, viņš netiek ielaists Eiropas Savienībā kopumā. Ir melnais saraksts, kas ir vienots visai Šengenas zonai.

Man šķiet, ka tas šodien ir ārkārtīgi svarīgi - pateikt, ka Latvija ir atvērta valsts. Ja ir kādi, kas grib investēt, mēs esam gatavi viņiem nodrošināt arī iespēju attiecīgi uzturēties Latvijā. Man šķiet, ka tas ir ļoti izdevīgi. Jo, ja mēs paskatāmies, kādi ir bijuši rezultāti iepriekšējā gadā, tad redzam, ka līdz 31.decembrim kopumā Latvija ir izsniegusi 230 uzturēšanās atļaujas, līdz ar to investīcijas, kas ir ienākušas Latvijas ekonomikā, ir kopumā vairāk nekā 22 miljoni latu. Šogad investīcijas mūsu ekonomikā varētu būt kopumā no 100 līdz 150 miljoniem latu.

Ja mēs runājam par to, ka izpirkšot zemes un tā tālāk, tad, es atvainojos, man jums ir jāatgādina, ka mums ir neapbūvētas pļavas Mārupē, visapkārt Rīgai un ne tikai tur.

Man šķiet, ka tas šodien ir ārkārtīgi svarīgi - tomēr skaidri pateikt... Vai mēs vēlamies dzīvot uz parāda? Vai mēs domājam, ka mums tiešām, kā to teica Aivars Lembergs, atlaidīs parādus starptautiskie aizdevēji un pateiks, ka mēs varam tos neatdot? Vai varbūt sāksim domāt par to, kā mūsu ekonomika attīstās? Tiešām, ja mēs atradīsim naftu, kā to izdarīja savulaik Norvēģija, mēs varam atteikties no daudz kā... Šodien šis ir konkrēts veids, kādā Latvijas ekonomika kaut nedaudz iegūst... iegūst nelielas investīcijas.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Un pēdējais, ko vēlos pateikt. Šis ir populisms, kas šodien notiek!

Šis likums pēc būtības jau ir atvērts, un ir iespējams iesniegt priekšlikumu jau atvērtā likumā. Kāpēc šo likumu mēģina vērt vaļā vēlreiz? Es aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Tātad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Raivja Dzintara, Eināra Cilinska, Jāņa Dombravas, Ineses Laizānes un Imanta Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 36, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Sadaļa „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.janvārī. Saeimas Prezidijs to jau ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar lēmuma projektu Nr.78/Lm10.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Dzintru Ameriku par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi tiesneša amata kandidāti un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu: Dzintru Ameriku apstiprināt par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”.

Tā kā ir iesniegts par vienu kandidātu vairāk, nekā Latvijai ir vietu, balsojums notiks aizklāti - ar vēlēšanu zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz atgādināšu, ka atzīmei ir jābūt izdarītai pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam. Tātad, ja par kādu gribat balsot „par”, tad atzīme jāizdara ailītē „par”, bet, ja gribat balsot „pret”, tad atzīme jāliek ailītē „pret”. Tie biļeteni, kuros nebūs izdarīta atzīme pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam, būs nederīgi.

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka es kļūdījos, jūs informējot, ka ir trīs kandidāti jāievēlē... Ir jāievēlē divi kandidāti. Tātad divi no četriem ir jāievēlē. Divi! Taču atzīmes izdarāmas pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam.

Tagad sekojiet, lūdzu, līdzi zvanam. Ar zvanu jūs tiksiet aicināti atpakaļ Sēžu zālē, lai turpinātu sēdi un izskatītu apstiprināto darba kārtību.

I.Līdaka. Balsu skaitīšanas komisijas locekļus lūdzu... Strodes kundze... Lūdzu... lūdzu, uz zāli.

(Pārtraukums.)

I.Līdaka. Cienījamie kolēģi! Tūdaļ beigsies balsošana. Īpaši to saku Šadurska kungam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāji ir gatavi mūs informēt par balsošanas pirmās kārtas rezultātiem.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Āboltiņas kundze ļoti precīzi uzsvēra vārdus „pirmās kārtas”.

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.9 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.

Rīgā, Saeimas namā.

Vēlēšanu zīme Nr.7.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 97 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas 2 vēlēšanu zīmes. Dzēstas atlikušās 23.

No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 86 vēlēšanu zīmes. Tātad par nederīgām atzītas 9 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Ojārs Kalniņš - „par” - 56, „pret” - 30.

Nikolajs Kabanovs - „par” - 26, „pret” - 60.

Visvaldis Lācis - „par” - 12, „pret” - 74.

Kārlis Seržants - „par” - 42, „pret” - 44.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli ievēlēts Ojārs Kalniņš.

Bet atgādinu, ka mums šajā organizācijā ir divas vietas. Un, ja man priekšsēdētāja atļaus, tad es mēģināšu būt korekts un vēlreiz pastāstīt par vēlēšanu, šo aizklāto vēlēšanu, norises kārtību.

Kāpēc radās deviņas nederīgās vēlēšanu zīmes? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija vairākas zīmes, kurās bija vairāk nekā divas atzīmes sadaļā „par”. Ja jāievēlē divi kandidāti, tad vēlēšanu zīmes sadaļā „par” nedrīkst būt vairāk atzīmju nekā ievēlamo kandidātu jeb esošo vietu skaits.

Otra kļūda. Atkal vēlēšanu zīmē nebija izdarītas atzīmes pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam.

Tātad atgādinu: ja tu, teiksim, balso „pret” pirmo kandidātu, tad ailītē „pret” ir jābūt atzīmei - jātiek ievilktam krustiņam. Tātad tas liecina, ka jūsu viedoklis ir „pret” šo deputātu. Ja „par”, tad atbilstoši pretī šā kandidāta vārdam un uzvārdam jāievelk krustiņš ailītē „par”.

Es ļoti, ļoti lūdzu tomēr tādu uzmanīgu attieksmi pret šo vēlēšanu procesu, jo pretējā gadījumā mums var tagad vēl arī no šiem trim kandidātiem tas viens īstais tur „neizšķilties”, un tas būs tāpēc, ka atkal būs kādi desmit nederīgi biļeteni.

Tātad atgādinu: šoreiz mums ir jāievēlē viens kandidāts. Tātad, ja būs ailītē „par” vairāk nekā viena atzīme, vēlēšanu biļetens būs nederīgs.

Balsot „pret” var par visiem kandidātiem. Tas ir derīgs biļetens. Bet, ja balso „par”, tad ne vairāk kā vienā ailītē.

Sēdes vadītāja. Es atgādinu vēlreiz, ka ir jābalso vai nu „par” par vienu no trijiem kandidātiem, vai „pret” visiem.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāji ir gatavi ziņot par rezultātu. Lūdzu, Līdakas kungs!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Balsu skaitītājiem neviens kafiju neatnesa, tāpēc...

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.10 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju.

Balsošanas otrā kārta.

2011.gada 27.janvārī, Rīgā, Saeimas namā.

Vēlēšanu zīme Nr.8.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme. Sabojāta un nomainīta 1, dzēstas atlikušās 29.

No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 87, par nederīgām - 3.

Pret visiem kandidātiem balsots 4 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis sadalījās šādi:

Nikolajs Kabanovs - „par” - 26, „pret” - 61,

Visvaldis Lācis - „par” - 11, „pret” - 76,

Kārlis Seržants - „par” - 46, „pret” - 41.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli ievēlēts Kārlis Seržants. (Aplausi.)

 

Paldies. Apsveicam, Kārli!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos... Sociālo un darba lietu komisijas vārdā par likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ziņos deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Atvainojiet par aizkavēšanos, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.384 - likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Uz trešo lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.394 - likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Likumprojekts paredz uzlabot zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu institūtu. Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti 32 priekšlikumi. Juridiskajā komisijā visi atbalstīti.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nenozīmīgi palielina izpildes termiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Lūgums 3., 4. un 5.priekšlikumu skatīt kopā, jo tie paredz panta daļas pārnešanu uz citu pantu.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji iekļauts 5.priekšlikumā.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3., 4. un 5.priekšlikumu.

I.Čaklais. Paldies.

Lūgums arī 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu skatīt kopā, jo 6., 7. un 8.priekšlikums - tie visi ir iekļauti 9.priekšlikumā. Ir precizēta 27.panta otrā daļa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

I.Čaklais. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, pārvietota panta daļa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru nenozīmīgi palielināts izpildes termiņš. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, pēc otrā lasījuma precizēts labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 13. un 14.priekšlikumu lūdzu skatīt kopā. Daļēji atbalstīts 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, iekļauts 14. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu.

I.Čaklais. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums sakārtot numerāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums, atrunāti daži ierobežojumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Vēl daži precizējumi termiņos.

26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Un 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čaklais. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Paldies par pacietību.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.175/Lp10 - „Grozījums Ārstniecības likumā”. Likumprojekts paredz ieviest jaunu profesiju - militārais paramediķis. Tas pirmām kārtām dos iespēju nodrošināt šobrīd starptautiskajās misijās mūsu Latvijas karavīru pirmā līmeņa medicīnisko nodrošinājumu.

Ja mēs runājam par šābrīža situāciju un par starptautisko operāciju ietvariem, tad jāteic, ka cilvēki, kas tiek iesaistīti, lai nodrošinātu medicīnisko atbalstu, - tās ir ārstniecības personas, bet drošības apsvērumu dēļ tās ārstniecības darbības var veikt tikai tad, kad cietušais ir nogādāts drošos apstākļos. Diemžēl ir pieredze, ka tas ir par vēlu un karavīrus mēs tad vairs nevaram glābt. Apmācīti tiks dienošie karavīri, kuriem ir noteiktas militārās spējas. Šīs personas ir sagatavotas darbam kaujas apstākļos vai ārkārtas situācijās Latvijas teritorijā.

Sociālo un darba lietu komisija ir vairākkārt uzklausījusi atbildīgās amatpersonas un debatējusi par iesniegto likumprojektu, un ir nolēmusi vienbalsīgi atbalstīt grozījuma nepieciešamību. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vergina. Šā gada 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts Nr.173/Lp10 - „Grozījums Darba likumā”. Tas ir vienotā paketē ar iepriekšējo likumprojektu un paredz Darba likuma precizējumu, iekļaujot militārās profesijas. Tas ļaus izstrādāt profesionālās izglītības programmu šajā profesijā un uzsākt militāro paramediķu apmācību. Tas varētu notikt jau ar šā gada rudeni.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi grozījuma nepieciešamību, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vergina. Šā gada 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts Nr.174/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Arī tas ir vienotā paketē ar iepriekšējiem diviem likumprojektiem.

Likumā tiek ietverts papildinājums - „militārais paramediķis”, kā arī tiek noteiktas vispārīgās prasības izglītībai, paredzot, ka minimālais izglītības programmas ilgums ir divi gadi un programmā tiks uzņemtas personas, kas ir profesionālā dienesta karavīri ar vidējo izglītību.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi grozījumu nepieciešamību, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vergina. Šā gada 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.februāris.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Reģistrācijas numurs 181/Lp10.

Šobrīd nav noteikta kārtība, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Republikas institūcijām un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu institūcijām, kā arī informācijas apmaiņā iesaistīto institūciju atbildība un informācijas uzraudzība reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.

Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas iekšējā tirgus informācijas sistēmai pakāpeniski tiek pievienotas jaunas reglamentētās profesijas. Šobrīd sistēmā reģistrētas desmit Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas, kas savā ikdienas darbā piedalās savstarpējā informācijas apmaiņā.

Līdz ar to nepieciešams iekļaut likumā normas, kas nosaka iekšējā tirgus informācijas sistēmas izmantošanu reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Strādāsim ar likumprojektu Nr.29/Lp10.

Komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu. Visi šie priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un pārsvarā tie paredz precizēt definējumus, veikt redakcionālas izmaiņas un ar juridisko tehniku saistītas lietas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē definējumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas veido veiksmīgāku ekonomiskās zonas apzīmējumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir ar juridisko tehniku saistīts priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un saīsina likuma apjomu - aizstāj garo nosaukumu ar vienu vārdu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Ir aizstāts vārds „iestāde” ar vārdu „institūcija”. Komisijasprāt, tas ir veiksmīgāks formulējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē definējumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas sakārto apakšpunktu... 1.panta 10.punkta „a” apakšpunktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - tieši tāds pats redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - priekšlikums, kas ir saistīts ar juridisko tehniku un precizē 1.panta 15.punkta redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - izslēdz vienu punktu - 23.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - precīzi definē terminu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš palīdz sakārtot numerāciju. Deputāti komisijā šo priekšlikumu ir atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar juridisko tehniku un sakārto 6.panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas likvidē liekvārdību un sakārto 5.panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar juridisko tehniku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar juridisko terminoloģiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar terminoloģiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.5/Lp10.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē termina „peldvieta” definīciju, nomainot vārdus „noteikta vieta” ar precīzāku formulējumu - „peldvietu higiēnas prasībām atbilstoša vieta”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 2. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Tas paredz papildināt ūdens resursu lietotājam noteiktās prasības ar šādu prasību: „ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos noteikto ūdens objekta vai ūdens objekta hidrotehnisko būvju ekspluatācijas režīmu, lai novērstu plūdu draudus piegulošajās teritorijās”. Šis priekšlikums varētu novērst tādus gadījumus, kā tas, kas bija, piemēram, pie Rāznas ezera, kad īpašnieks nevēlas noteikt šo režīmu un līdz ar to apdraud apkārtējās teritorijas.

Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 3. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kas atbilstoši iepriekšējam atbalstītajam priekšlikumam paredz, ka Ministru kabineta... paredz Ministru kabinetam deleģējumu, proti, noteikt gadījumus, kad ūdens objektu ekspluatācijas noteiktumu izstrāde ir nepieciešama šajā likumā noteiktajā kārtībā, un arī nosaka ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu ievērošanas kontroles kārtību. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi pēc būtības un iekļāvusi savā, komisijas, redakcijā, kas ministra iesniegto tekstu papildina ar normu, ka Ministru kabinets nosaka arī šo noteikumu apstiprināšanas kārtību. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā, ka saistībā ar šiem objektiem īpašuma attiecības var būt dažādas un līdz ar to var būt dažādi veidi, kā apstiprināt šos noteikumus. Komisija tātad ir noteikusi šādu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir pieņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un uzklausīja deputātu Vitautu Staņu.

Komisija nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un cienījamie deputāti! Es gribētu dažos vārdos, dažos teikumos pastāstīt, kāda tur tam visam apakšā ir patiesība un kā tas viss ir radies.

Nu, bija tā, ka es 2001.gadā sāku strādāt par Valmieras rajona padomes priekšsēdētāju, tajā laikā... pamats ir Vidzemes slimnīcas un SIA „VTU Valmiera”... pamatpārmetumi man. Vidzemes slimnīca tajā brīdī bija ar 800 000 latu lielu nodokļu parādu valstij, un līdz ar to bija kavēta visa slimnīcas attīstība, jo, nenomaksājot šo parādu jeb neveicot šā parāda dzēšanu, visi tālākie aizdevumi... Jūs paši saprotat, viss bija apturēts, ierobežots, nekāda attīstība nevarēja notikt. Pateicoties lielā mērā arī tālaika Valmieras pilsētas mēram, kurš šeit ir klātesošs, kopīgiem spēkiem izdevās nomainīt slimnīcas direktoru, kas veica neapzinīgas darbības un jau mēģināja veikt slimnīcas daļēju privatizāciju, sākot no laboratorijas, kas bija visrentablākā tajā brīdī. Un līdz ar to sākās tālākais ceļš. Ar laiku izdevās dzēst nodokļu parādu, un līdz ar to sākās slimnīcas attīstība. Slimnīca varēja iegādāties datortomogrāfu, sākās slimnīcas rekonstrukcija - logu nomaiņa, siltināšana, siltummezglu sakārtošana, viss pārējais. Tas viss šobrīd ir kārtībā. Protams, tas viss prasīja lielu darbu.

Līdz 2006.gadam jau bijām veikuši arī pirmo soli māsterplāna ieviešanā. Māsterplāns paredzēja slimnīcu apvienošanos. Mēs bijām jau pievienojuši Rūjienas slimnīcu. Pēc valdes nodibināšanas 2007.gadā pievienojām Valkas slimnīcu (tas gan, protams, prasīja, tā teikt, diezgan lielus nervus arī no manas puses). Un 2007.gadā tātad tika dibināta Vidzemes slimnīcas valde; tika uzskatīts, ka vienam cilvēkam, slimnīcas direktorei, uzticēt tik lielu līdzekļu apsaimniekošanu nebūtu pareizi, un tika izveidota valde. Valdi veidojot, mani ievēlēja... Es pats sevi neievirzīju par valdes priekšsēdētāju ar savu rīkojumu, mani ievēlēja 22 pašvaldību vadītāji - vienbalsīgi. Un es tāpēc arī brīnos... es tajā brīdī to likumu nezināju; ja es būtu zinājis, tad es, protams, būtu atturējies no šo sasprindzināto darbu veikšanas Valmieras... tajā laikā Valmieras slimnīcas labā, jo es apzinātos risku. Es nezinu, kā būtu bijis, - vai labāk vai sliktāk. Es pilnīgi noteikti nevaru jau, protams, pateikt nevienam, ka būtu bijis sliktāk nekā tagad, kad es tur aktīvi piedalījos, bet es domāju, ka būtu bijis sliktāk... Un tā es kļuvu... Lielu algu es, būdams valdes priekšsēdētājs, nesaņēmu, - salīdzinājumā ar citu slimnīcu valžu... ne valdes priekšsēdētāja, bet valdes locekļa... salīdzinājumā ar citu slimnīcu valžu algām. Par to jūs visi varat pārliecināties manās deklarācijās, jo es, protams, būdams pašvaldības vadītājs, katru gadu sniedzu deklarāciju. Mani šajā ziņā izbrīna arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība, jo viņi jau varēja veikt to darbību, iespējams, laicīgi un laicīgi mani sodīt, brīdināt vai kā citādi to novērst, ja tā mana darbība bija nelikumīga. Bet viņi pagaidīja pilnu termiņu... Tagad, kad par mani sūdzējās cilvēks, kuram, protams, mēs SIA „VTU Valmiera” valdē zināmā mērā nodarījām pāri... Vienu no vadītājiem bijām spiesti nomainīt, jo viņš nesaprata šībrīža ekonomisko situāciju un rezultātā draudēja tāda lieta, ka varētu tikt sadārdzinātas autobusu biļetes... prasīt lielāku kompensāciju no valsts... Atkal es darīju labu, faktiski piedalījos laba darīšanā valstij. Bet tā rezultāts: es tiku nosūdzēts. Mani pārbaudīja. Es saku, mani izbrīna tas, ka pirms tam es netiku pārbaudīts. Neviens par manām deklarācijām neinteresējās, un netika novērsts šis likuma pārkāpums - administratīvais.

Tālāk. Protams, arī darbība slimnīcā notika pietiekami apzinīgi. Vēl rajona padome piedalījās ar 400 tūkstošiem kā līdzdalību digitālās radioloģijas sakārtošanai. Tādi mēs bijām vieni no pirmajiem valstī. Tas arī veicināja to, ka nevajadzēja apmaksāt radiologu, speciālistu dežūras Rūjienā, dežūras Valkā, jo bija iespēja ar šiem attēliem konsultēties, varētu tēlaini teikt, līdz pat Ņujorkai. Atklāšanā es teicu vēl arī tādu lietu, kas gan, es zinu, neatbilst likumam, - ka katrs, kas salauž kāju, var tagad portālā draugiem.lv publicēt savas kājas fotogrāfiju, jo tā ir digitāla.

Tika paveiktas vēl arī daudzas, daudzas citas labas lietas. Protams, tika sakārtota arī operāciju zāļu sistēma Valmieras slimnīcā, tika sakārtota arī uzņemšanas nodaļa Valmieras slimnīcā, un, es teikšu godīgi, tas no manis prasīja... Jūs paši zināt, kāda ir mūsu medicīnas attīstības līnija, cik sarežģīti tā virzās. Es pazinu visus veselības ministrus. Visi veselības ministri ir viesojušies Valmieras slimnīcā, tagad Vidzemes slimnīcā, un neviens nav teicis sliktu vārdu par slimnīcas attīstību. Tāpat neesam saņēmuši arī pārmetumus par finansiālām darbībām Vidzemes slimnīcā un par visu pārējo.

Un tāpēc man šodien ļoti, ļoti sāp sirds, jo es esmu darījis labu cilvēkiem. Es domāju, - labu arī visai veselības sistēmas attīstībai valstī! Un, ja šodien man ir jābūt apdraudētam ar pietiekami lielu risku, tad es jūtos tiešām ļoti nelāgi. Es neatceros, kad es tā būtu juties un būtu juties tik nervozi. Kaut gan es jaunībā kāpu kalnos un tur arī bija ļoti daudz nervozu situāciju, nekad mani nervi nav bijuši tik saspīlēti kā šobrīd. Un es, godīgi sakot, nesaprotu šā likuma būtībā jēgu, jo es neredzu... es arī tajā brīdī neredzēju, ka es tādā veidā kaut kā varu krāpt valsti, piesaistīt sev kaut kādus nelikumīgus naudas līdzekļus, veikt krāpšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Es to visu darīju tikai tāpēc, lai notiktu tālāka attīstība.

Otra, sīkāka lieta bija arī ar... vēl ar „VTU Valmiera”, arī tā droši vien visiem ir pazīstama lieta. Un tur arī... tur bija tā, ka mēs izveidojām tā, ka tā pieder... Es atvainojos, vai es varu vēl divas minūtes...?

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Staņa. Un tur tātad mēs izveidojām pēc rajona padomes likvidācijas... SIA „VTU Valmiera” pieder visiem novadiem un Valmieras pilsētai, un, lai to pārvaldītu, pilsēta izveidoja valdi pēc pilsētas iniciatīvas. Un es, lai aizstāvētu lauku intereses, izvirzīju domu, ka kādam ir jābūt arī no lauku novadiem. Lauku novadi izvirzīja mani, un atkal... Šie seši lauku novadu vadītāji vēl joprojām acīmredzot nezināja šo likumu, jo laukos un valsts nomalēs cilvēki vairāk domā par to, kāds labums no veiktā, nevis par to, vai tas, burtiski, gramatiski izprotot likumu, ir nepareizi. Un atkal ir šī pati problēma, protams! Un atkal par to es tieku šobrīd apsūdzēts! Nu ir tā, ka nu... Vispār varbūt tas skan mazliet tā patētiski un pārāk skaļi, bet es, godīgi sakot, šobrīd jūtos, varētu teikt, kā Žanna d’Arka. Es gan neesmu tik daudz darījis valsts labā, to es saprotu, un man nedraud sadedzināšana uz sārta, bet katrā ziņā tas viss, kad es esmu centies... centies valsts un cilvēku labā... Un, ja tagad man par to ir jānes šāda atbildība un man ir šāds risks par tādu... teiksim, soda maksāšana... nu tad es jūtos ļoti, ļoti slikti. Arī Francijā bija tāpat: Žanna d’Arka tika nodēvēta par raganu. Un šeit ir izmantota tāda iespēja un... Es gaidu no masu medijiem, ka tas viss tiks pasniegts, kā ir patiesībā; ka tiks pasniegts, kāda, cik sakārtota ir Vidzemes slimnīca, arī tas, ka mazākie uzņēmumi Valmieras rajonā, kam nebija jāpiesaista līdzekļi sevišķi un nebija jāveido valdes to pārvaldībai... ka neatliekamā palīdzība bija pirmā valstī; ka es veidoju reģionālo neatliekamo palīdzību; tur bija viss saistīts ar GPS sistēmu, un viss notika tā, kā tas bija plānots un paredzēts, un uz tā bāzes veidojās šāda visas valsts sistēma.

Tā ka... nezinu. Jūsu ziņā ir spriest, lemt. Es, protams, domāju, ka es neapvainošos ne uz vienu, kas šodien nolems, ka mani ir jāizdod KNAB, jo vienīgi KNAB galīgā sprieduma gadījumā es būšu pārliecināts par to, vai es būšu adekvāti sodīts un man būs tālāk visu dzīvi ko padomāt. Es paļaujos arī uz KNAB saprātu, godīgi sakot, jo līdz šim es esmu vienmēr domājis, ka tā rīcība tomēr notiek saprātīgi. Mani izbrīna, pirmkārt, tas, ka tajā rīcības gaitā netika pārtraukts tas. Un, otrkārt, - arī tas, ka bieži vien KNAB kādas nopietnas lietas atstāj nepabeigtas, neizmeklētas, bet šeit, kur ir ārkārtīgi vienkārši ķerties pie manas ādiņas, tas tiek darīts. Bet es paļaujos tomēr uz to, ka KNAB būs saprātīgs, un tāpēc es domāju, ka saprātīgi ir jums mani izdot.

Paldies par uzmanību. Paldies par to, ka ļāvāt man bišķiņ ilgāk runāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - desmit deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā zināms, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 1.daļas 18.panta otro daļu, izteica un ierosināja... Nolasīšu, lai būtu pilnīgi precīzi... Šis Saeimas kārtības ruļļa pants paredz, ka Saeima ar savu lēmumu var izslēgt no Saeimas deputātu sastāva deputātu, ja tiek konstatēts, ka viņa valodas zināšanas neatbilst profesionālo pienākumu veikšanai. Otro daļu es tomēr nenolasīju, bet pārstāstīju...

Mēs tagad aicinām jūs nodot Valērija Kravcova lietu izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Par valodu. Latvijā ieradies, skotu izcelsmes mācītājs Kārlis Vatsons izdeva pirmo avīzi latviešu valodā 19.gadsimteņa pirmajā pusē. Un viņš brīdināja mūs (katru gadu vienreiz es esmu to teicis līdz šim, četrreiz jau, Saeimā; šis jau ir piektais gads): valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras sākas katras tautas ceļš uz nekurieni.

Mūsu valsts nodibinātājs un Zemnieku savienības nodibinātājs Kārlis Ulmanis mūs pamāca, ka, ja jūs gribat, lai kādu lietu varētu paturēt mūžīgi - un mēs taču gribam savu valodu mūžīgi Latvijā! -, tad jums katru dienu šī lieta no jauna jāizkaro. Un arī šodien mums ir jāaizstāv šī valoda un jāizkaro. Kataloniešu tautas gudrība māca: zeme, kas aizstāv savu valodu, aizstāv pati sevi. Angļu tautas gudrība, kas būtībā ir izmirušās korniešu tautas gudrība, ko angļi ir pārņēmuši, māca, ka, ja kāds cilvēks vai tauta (Zvana mobilais telefons.) pazaudējusi savu valodu, tad pazaudē arī savu zemi. (Joprojām zvana mobilais telefons.)

 

Mēs aicinām tādēļ atbalstīt mūsu priekšlikumu un nodot Valērija Kravcova lietu izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. (Mobilā telefona zvans.)

 

Paldies par uzmanību. (Zālē smiekli.)

 

Sēdes vadītāja. Jā... Paldies iesniedzēju vārdā runājušajam Lāča kungam, bet es tomēr gribu atgādināt, ka Saeimas Sēžu zālē nav atļauts lietot mobilos telefonus. Vajadzētu izturēties ar cieņu pret kolēģiem un pārējiem.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Kravcovam.

V.Kravcovs (SC frakcija).

Dārgie deputāti! Es aicinu jūs balsot „pret”.

Esmu dzimis Sibīrijā. Brīnišķīgā vietā un teicama dzīves skola! Sibīriešiem ir teiciens: „Netici, nebaidies, neprasi.” (No zāles dep. I.Čaklais: „No sevis runā!”) Esmu izgājis cauri visam - dzīvoju taigā, medīju, skaloju zeltu. Daudz mācījos, esmu ieguvis divas augstākās izglītība... izglītības, atvainojiet. Strādāju uz ekskavatora, atkal mācījos, kļuvu par metalurgu, klausēju tēraudu... kausēju tēraudu, atvainojiet. Pēc norīkojuma nokļuvu Latvijā, kurai atdevu daļu no savas dzīves, lai „Liepājas Metalurgs” plauktu un dotu darbu tūkstošiem cilvēku.

Es nebaidos, - esmu parlamentā, manas valsts pilsoņu ievēlēts, un vēlētāju griba priekš manis ir augstākā vara. Tikai viņu priekšā es atbildēšu. Kā es māku strādāt, jautājiet liepājniekiem, jo viņu intereses es divus gadus aizstāvēju Liepājas domē.

Jā, es daudzus gadus dzīvoju un strādāju vietā, kur varēja iztikt bez latviešu valodas, tāpēc tagad man nākas strādāt vairāk. Es mācos latviešu valodu. Paldies maniem frakcijas kolēģiem, kuri man palīdz.

Jā, pagaidām es nevaru skaisti runāt no tribīnes un sniegt intervijas latviešu valodā, bet es noteikti to darīšu.

Balsojot par manu izslēgšanu, jūs parādīsiet visai pasaulei, ka demokrātija Latvijā eksistē tikai vārdos.

Latvija ir kļuvusi par manu otro dzimteni. Šeit ir dzimuši mani bērni. Man ir trīs bērni: divas meitas - latvietes un dēls - krievs, tā ir iznācis. Tā ir Latvija. Un, ja vajadzēs, es aizstāvēšu mūsu Latviju uz latviešu valodu, kā es teicu deputāta zvērestā, bet, atcerieties, uz ceļiem sibīrieši nekad nav stāvējuši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam.

O.Zīds (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man ir pienākums un arī uzdrīkstēšanās šo savu pirmo runu Saeimā sākt ar šo brīdi, jo es arī esmu ievēlēts no Kurzemes saraksta... Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta, tikai katrs esam savas partijas sastāvā.

Vispirmām kārtām mans priekšlikums ir atbalstīt iesniedzēju priekšlikumu, tātad jautājumu par kolēģi Kravcovu nodot izskatīšanai komisijā... komisijās, jo es domāju, ka izskatīšanā būtu jābūt iesaistītai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Tātad šis jautājums ir jāskata tālāk, jo Saeimas pašreizējā kārtība neparedz šādu precedentu, lai uzreiz lemtu par lietām, kurās ir jābūt zināmai dinamikai.

Kā mēs visi zinām, iepriekšējais precedents ir bijis 1994.gadā, kad Joahims Zīgerists bija apmēram šādā pašā situācijā. Bet - kādēļ šo jautājumu būtu jāturpina izskatīt ne vairs konkrēti kolēģa Kravcova kontekstā? Šis ir jautājums par sabiedrības integrāciju, par lietām, kuras Latvijā ir aktuālas jau kopš 90.gadu sākuma. Un tātad šim jautājumam ir... Tā ir tā aisberga redzamā daļa. Ir daudzas lietas, kuras, tā teikt, ir zem ūdens un kuras mums ir jāskata. Tās ir attiecības starp dažādām tautībām, starp dažādām valodām - kā mēs tās Latvijā lietojam, kā mēs kopīgā Latvijā dzīvojam. Tātad tā ir tā pamatlieta, kura mums ir jāatrisina.

Ja mēs šodien tā... Ja šodien tiek pieņemts lēmums, ka mēs tā ātri kolēģi Kravcovu izslēdzam, tas nozīmē, ka mēs ejam nevis uz sabiedrības vienotību, saskaņu, psiholoģisko saliedētību, bet gan uz šķelšanos.

Tas bija viss, ko es gribēju pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja grib, tad var. Deputāta runa no šīs tribīnes, lai gan bija stipri vien samocīta, tomēr parādīja, ka vēlēšanās ir. Taču zināmā mērā mulsina fakts, ka šī vēlēšanās bija arī 2009.gada rudenī, kad pēc Valsts valodas centra pārbaudes deputāts Kravcovs ar savu parakstu apliecināja, ka centīsies apgūt valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams vismaz pašvaldības deputātam. Šodien deputāts Kravcovs jau ir vienu līmeni augstāk, un no viņa tiek prasīta C1 pakāpes kvalitāte... C2 pakāpes kvalitāte.

Kāda tā ir? Persona spēj pilnīgi brīvi sazināties, izvērsti diskutēt par dažādām tēmām (arī par mazākzināmām un sarežģītām tēmām) un problēmām, spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, variēt valodas izteiksmes līdzekļus, pilnībā izprot dažāda satura, sarežģītības un stila tekstus; uztver zemtekstus un nozīmes nianses; spēj uzrakstīt dažāda veida dokumentus, kā arī citus tekstus; uztver un pilnībā saprot jebkurā tempā runātus dažādas struktūras un tematikas tekstus.

Ļoti augstas prasības! Ļoti augstas prasības mums, visiem 100 deputātiem! Vai Saeimas tribīne ir tā vieta, kur mēs tagad šīs prasmes vērtēsim, katru sauksim un eksaminēsim? Protams, nē! Tas ir Valsts valodas centra kompetencē.

Bet, ja deputāts jeb, respektīvi, amatpersona nepilda Valsts valodas centram rakstiski dotu solījumu, tad acīmredzot talkā jāsauc ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Un es esmu pārliecināts, ka Juridiskajai komisijai tā nebūs problēma - ierakstīt Saeimas kārtības ruļļa 18.pantā normu, ka izslēgšana iespējama arī par atteikšanos vai izvairīšanos veikt valsts valodas prasmes pārbaudi.

Tas ir tas risinājums, ko mēs piedāvājam. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir tā vieta, kur var lēnām, nesteidzoties dot konkrētam deputātam laiku, lai turpina... tik daudz jau ir panākts... lai turpina, un lai sabiedrības kontrolē tas notiek. Pretējā gadījumā nebūs politiskās gribas, un sarunas pie Jāņa Dombura būs - es atvainojos! - čivināšana pagātnē.

Turēsim roku uz pulsa! Redzam, ka ir progress. Nodosim tālāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, uzaicināsim Valsts valodas centra pārstāvjus, un lai viņi strādā!

Paldies.

Aicinu balsot „par” nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 27.janvāra sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi, tātad līdz mēs būsim pabeiguši debates, jo šis ir pēdējais jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vienmēr visās lietās esmu centies atbalstīt iniciatīvu. Un vienmēr atbalstīšu. Varbūt tāpēc, ka man liekas, ka tas ir tas, kā man pietrūcis. Vienmēr esmu apskaudis, domājis, ka tā ir ļoti laba lieta, tā veicina kaut kādu attīstību. Arī tagad es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc, ja jūsu priekšlikums būs loģisks, tajā būs pozitīvais pienesums, tad jūsu iniciatīvai mans atbalsts ir gandrīz jau garantēts.

Par loģiku. Satversmes 21.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts: „Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.” Saeimas kārtības rullī ir tātad 18.panta otrās daļas 2.punkts: „...neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;”. (No zāles: „Tas ir jāpierāda. Tas ir juridisks jautājums.”) Vai nu nav skaidrs apjoms, vai nu nav skaidrs, kādi ir pienākumi. Tāpēc es pilnīgi simtprocentīgi zinu pateikt, ka šeit ir pārkāpums. Ja mēs izliekamies, negribam saprast vai ir kādi citi iemesli, kāpēc mēs neesam ar mieru to atzīt, tā ir mūsu katra atbildība. Es zinu, ka Saeimai nav nekādas iespējas atgūt uzticību... un mums tā ir nokritusi ļoti zemu... nav iespējams atgūt uzticību, ja mēs domāsim līdzīgi, kā to dara cilvēki mums apkārt. Un cilvēki man apkārt saka: „Ar cilvēkiem, kas nevar strādāt, jums ir jātiek galā pašiem, jūs tāpēc tur esat ievēlēti.”

Par pozitīvo pienesumu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā gadījumā var pārmest, ka nav precīzi atrunāta kārtība, kādā to pierādīt, kādā to pārbaudīt. Pilnīgi piekrītu. Tas ir norādījums pirmām kārtām tiem, kas jau šeit ir sēdējuši. Tas ir norādījums mums kā Saeimai kopumā, ka nav likumā kārtības. Tas ir tas norādījums. Un, lūdzu, nebiedēsim viens otru ar Eiropas tiesām vai ar jebko citu, kas var mums likt kaut ko citu darīt!

Gribu atgādināt tikai vienu piemēru. Ir 27.datums. 27.janvāris. 20.janvārī mēs visi gājām ārā un šeit, pie Saeimas nama, atzīmējām barikāžu 20.gadadienu. Presē pavisam nesen cilvēki, kas ir pietiekami kompetenti un šo laiku atceras ar profesionāļu redzējumu, skaidri un gaiši pateica, ka barikādes varēja nogāzt, likvidēt 15 minūtēs. Vai kaut vienam no jums ienāca prātā tāpēc uz tām neiet? Es arī, ejot uz barikādēm, zināju, ka tas ir pilnīgi neloģiski - esot bez ieročiem, stāties pretī tiem, kam ir ieroči, tanki un viss pārējais. Man neienāca prātā tāpēc neiet. Šeit situācija neatšķiras. Tas, ka mums nav skaidra kārtība, nenozīmē, ka nav jāpasaka būtība. Un būtība ir šāda: ja cilvēks nevar pildīt pienākumus, viņam tie nav jāpilda.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (LPP frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis šodien izskatāmais jautājums ir ļoti jutīgs jautājums. No vienas puses, ir pacelts jautājums - vai deputātam ir jāzina latviešu valoda. Protams, jāzina! Te nevar būt nekādu šaubu.

No otras puses, ir priekšlikums izslēgt vienu no deputātiem, kurš ir ieguvis vēlētāju atbalstu konkrētā vēlēšanu apgabalā. Un šeit jau rodas problēma. Ja Kravcova kungam valodas zināšanas nav pietiekamas, tad, man šķiet, būtu nepieciešams vispirms sakārtot likumdošanu, kādā veidā mēs varam reglamentēt, ko nozīmē pietiekamas valodas zināšanas. Mums frakcijā ir bijusi diskusija par šo tēmu, kā mums rīkoties. Un, ziniet, mēs domājām par dažādām lietām, un katrs, protams, mēģināja kaut kādā veidā meklēt argumentus, un šis jautājums izraisīja diezgan plašas diskusijas. Radās jautājums: kā mēs rīkotos, ja Saeimā tiktu ievēlēts analfabēts, kurš runā latviešu valodā, bet kaut kādu iemeslu pēc nemāk rakstīt un lasīt? Ko mēs ar viņu darītu? Viņam ir vēlētāju atbalsts, bet mēs par viņu lemjam, lai mēs viņu izslēgtu.

Problēma ir tā, ka tikai un vienīgi tauta var ievēlēt deputātus. Problēma ir tā, ka mēs radīsim precedentu, ka mēs varam šeit ar vairākuma balsīm izslēgt kādu no ievēlētajiem deputātiem. Te rodas problēma.

Es lasu šo sagatavoto lēmuma projektu. Te ir skaidri un gaiši rakstīts: lēmuma projekts „Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva”. Tas, ko es negribētu piedzīvot šajā Saeimā, - ka mēs dēļ viena cilvēka tagad mēģināsim radīt likumdošanu, lai izmestu viņu no Saeimas. Ja tiešām Saeimas vairākumam ir vēlme sakārtot likumdošanu tā, lai mēs varētu reglamentēt, ko nozīmē pietiekamas valodas zināšanas, un tā tālāk, tad vispirms sakārtosim likumdošanu un tikai tad sāksim izvērtēšanu!

Es gribu klātesošos aicināt paskatīties uz šīm lietām arī no citas puses. „Saskaņas Centrs” bija iekļāvis Kravcova kungu sarakstā kā deputāta amata kandidātu, un tā ir „Saskaņas Centra” atbildība, bet tā ir sanācis, ka vēlētāji viņu ir ievēlējuši.

Šeit ir arī citi cilvēki, kuriem pirms kāda brīža pārmeta, ka viņiem valodas zināšanas nav pietiekamas, bet, cik es zinu, viņi pēdējā laikā ir aktīvi mācījušies un šodien pat ļoti labi spēj komunicēt publiskajā telpā latviešu valodā.

Man šķiet, ka šis jautājums šodien nav par to, kā Kravcovam ir ar valodas zināšanām. Runa ir par to, vai Saeimas vairākums drīkst represēt Saeimas mazākumu, izslēdzot kādu, kurš ir saņēmis šo mandātu. Ja tiešām vairākumam ir vēlme sakārtot šo jautājumu, tad sakārtosim vispirms likumdošanu, nevis rīkosimies tā, kā tas bija kādreiz, Staļina veikto represiju laikos, kad bija, kā saka, tā: ja bija cilvēks, tad arī pants tika piemeklēts! Man šķiet, ka šodien mēs virzāmies tajā virzienā.

Tā ka es aicinu šodien atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas. Ja ir vēlme sakārtot juridisko pusi, lai novērstu šādu precedentu atkārtošanos nākotnē, tad strādāsim, uzlabosim likumdošanu, bet nedarīsim tā... neradīsim precedentu! Ja šodien tiks pieņemts lēmums par Kravcovu, nākamreiz lēmums tiks pieņemts par kādu citu. Man šķiet, šādu precedentu mums nevajadzētu šeit ieviest.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! (Šinī gadījumā vārdi „cienījamie kolēģi” ir nevis pieklājības forma, bet apliecinājums tam, ka es tiešām cienu un respektēju savus kolēģus, jo mēs visi esam ievēlēti.) Es netaisos šodien ne aizstāvēt, ne sodīt Kravcova kungu. Ja kāds gaida no manis šo, tad stipri maldās. Es gribu runāt par ko citu.

Ko es gribu teikt pirmām kārtām? Ja mēs runājam par Saeimas reputāciju, par kuru tik ļoti rūpējas Čaklā kungs, tad es gribu teikt, ka tā ir atkarīga ne tikai no valodas zināšanām (protams, tas ir ļoti svarīgi, un es tam absolūti piekrītu un pievienojos!), bet arī no profesionālas parlamentārās darbības, kuru diemžēl vērtē daudz mazāk. Valoda ir tomēr instruments. Instruments!

Man šķiet, ka šodien neapdomāta, emocionāla lēmuma pieņemšana nebūt neveicinās ne valodas apgūšanu, ne valodas stiprināšanu, ne saliedētību sabiedrībā. Un tāpēc, pirms mēs speram kaut kādus soļus, man ir tiesības to teikt, jo es esmu krievu tautības cilvēks, ar krievu valodā iegūtu izglītību, kurš vairāk vai mazāk runā valsts valodā. Arī es respektēju šo valodu un šo kultūru. Bet padomāsim arī par to, ka mūsu uzdevums ir saliedēt sabiedrību, nevis mēģināt jebkādiem paņēmieniem to skaldīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums nav nedz sasteigts, nedz arī pārgalvīgs. Tas ir pat pārlieku pragmatisks, un kolēģa Čaklā priekšlikums man šķiet pat daudz radikālāks un kvēlāks. Man šķiet, ka mūsu priekšlikums ir tāds, kuru varētu atbalstīt vairākums Saeimas deputātu. Un to es gribu teikt šeit otro reizi, tāpēc ka kolēģis deputāts Ainārs Šlesers... Ja varētu uz mirkli paklausīties, es būtu ļoti pateicīgs. Liels paldies...

Visu laiku... trīs vai četras reizes minēja, ka neesot sakārtota likumdošana. To parasti saka ierēdņi, kad viņi negrib kaut ko darīt vai saskaras ar kādām problēmām, kuras viņi ne vien negrib, bet arī nespēj atrisināt. To šad tad saka arī represīvo struktūru pārstāvji. Tā ir visvieglākā atruna - nav sakārtota likumdošana. Un tā teica viens mans kolēģis: „Nu labi, tad sakārto! Ņem un tos kodeksus plauktā sakārto kārtīgi, lai tie būtu sakārtoti!”

Likumdošana ir sakārtota. Ir Valsts valodas likums, un ir - atbilstoši likuma deleģējumam - Ministru kabineta noteikumi, kuri deputātam, Saeimas deputātam, prasa šo valodas prasmes pakāpi - C2 kategorijas pakāpi. Viss ir kārtībā. Tiktāl ar likumiem viss ir kārtībā. Ir viena problēma, ko mani kolēģi vakar arī televīzijā minēja. Problēma ir tāda: ja deputāts uz to visu, nu, kā tautā saka, šķauda, izvairās vai atsakās to darīt, ar administratīvo atbildību tiešām būs par maz. Viņš maksās un ignorēs! Un reizēm mēs esam spiesti būt bargi, lai mūsu kolēģi arī būtu likumpaklausīgi. Mūsu kolēģa pirmā publiskā runa šeit...

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Dz.Rasnačs. ... bija pirmais apliecinājums tam, ka ir šī vēlēšanās būt likumpaklausīgam. Pirmais apliecinājums. Dosim viņam iespēju turpināt mācīties valsts valodu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šim jautājumam ir politiskā puse un ir juridiskā puse. Un es aicinu kolēģus juristus, divus bijušos tieslietu ministrus... viens gadiem ilgi ir sēdējis Saeimas Prezidijā, būdams deputāts... un aicinu arī tos savus kolēģus, kuri sevi uzskata par juristiem, kuriem ir juridiskā izglītība, apsvērt arī šo otro, juridisko, pusi.

Protams, no politiskā viedokļa, ir pilnīgi nepieņemami, ka divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs parlamentā sastopamies ar tādu situāciju, ka šeit ir deputāti, kas, iespējams, valsts valodu, kas ir nostiprināta Satversmē, neprot pat sarunvalodas līmenī. Kā jūs zināt, valoda ir viena no valsts pazīmēm. Un, ticiet man, īpaši es vēršos pie apvienības „Saskaņas Centrs”, kas lielā mērā ir bijusi politiski bezatbildīga, nominēdama savā sarakstā vairākus cilvēkus, kuri nav spējīgi pildīt nedz Satversmes normas, nedz arī savu doto solījumu vai zvērestu, tāpat arī nav ievērojuši Satversmes 18.panta otrās daļas 2.punktā noteikto. Viņiem draud iespējamība (pēc tā, kas izskanēja no atsevišķu kolēģu puses) tikt atskaitītiem no Saeimas deputātu skaita.

Taču, balstoties uz Satversmes 18.panta otrās daļas 2.punktu, mēs visi varam redzēt, kādā veidā iesniedzēji ir konstatējuši juridiski šo faktu. Šeit ir četri teikumi, kā jūs visi zināt. Paņemiet šo lēmuma projektu! Šeit atsevišķi kolēģi jau runāja... Viņi uzskata, ka viņi konstatējuši. Viņi pat nav uzlikuši savus parakstus zem šīs konstatācijas! Viņi ir teikuši, ka to apliecinot tas, ka Kravcovs atteicies runāt ar Lāča kungu; ka viņš nespēj sazināties ar citiem deputātiem. Es patiešām neesmu ar Kravcovu kungu runājusi... un ar diezgan daudziem deputātiem no viņiem... Viņi atsakās atbildēt uz plašsaziņas līdzekļu jautājumiem. Un bija jau gaidāms, ka... Es jau paredzēju, ka Kravcova kungs šodien vienā vai otrā veidā izmantos šo situāciju, to, kādā veidā šī lieta tiek argumentēta un kādā veidā deputāti to ir konstatējuši, un ka arī viņš šodien nāks runāt.

Proti, es domāju, ka jums ir jāzina, ka ikvienam politiskam lēmumam ir jābūt likumīgam. Vai sagatavotais lēmuma projekts to nodrošina? Un, ja lēmuma projekts tiks nodots komisijai, kāda būs tālākā rīcība? Vai šai konstatācijai ir noteikta procedūra, lai mums nepārmestu, ka šis lēmums ir bijis tikai politiskās izrēķināšanās ierocis? Šādas procedūras nav.

Rasnača kungs, patiešām, ņemot vērā, ka šī norma jau 1994.gadā parādījās Saeimas kārtības rullī, jums bija visas iespējas šādu procedūru izstrādāt. Protams, arī man ir jāuzņemas zināma daļa vainas, jo es arī esmu bijusi iepriekšējā Saeimā. Bet tik ilgi kā jūs es šeit neesmu bijusi.

Tas ir jāizdara!

Es uzskatu, ka mēs vispār tālāk... Ja šis jautājums tiks nodots komisijām, mēs nevaram šo lietu skatīt, ja mums šāda procedūra Saeimas kārtības rullī nav paredzēta. Kā šeit pareizi teica kolēģis Čaklais, mums jātiek galā pašiem. Daži šeit saka: „Neskatīsimies uz Eiropas spriedumiem!” Nu, šeit mēs visi varam garantēt, ņemot vērā attiecīgo judikatūru un ņemot vērā arī tiesību doktrīnās izteiktos viedokļus... Ja šī lieta aizies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, tad katrā ziņā, es domāju, valsts budžetam būs ievērojami zaudējumi. Jau Podkolzinas lietā, kas tika izskatīta 2002.gadā... Viņa iesniedza 1997. vai 1998.gadā sūdzību par to, ka viņu neiekļāva vēlēšanu sarakstos, un viņai šis morālais kaitējums tika atlīdzināts 9000 eiro apmērā. Nu, es domāju, šī būs otrā lieta, un tad būs vēl vairāk... Vai mēs gribam arī šādu lietu piedzīvot?

Un ko tad saka šis spriedums? Tomēr es 10 gadus esmu Satversmes tiesā nostrādājusi... Ja kāds šeit mani gribēs padarīt par slikto latvieti, kura tagad mēģina neiet uz „urrā” un Kravcova kungu no šejienes nepadzīt, tad es gribētu pateikt... Piedodiet, varbūt vienu minūti jūs man vēl ļautu...?

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?

I.Čepāne. Kādi ir šie kritēriji, ko tad mums... Tiešām, mēs ļoti daudz... Jūs paši esat balsojuši, atbalstījuši iestāšanos Eiropas Savienībā. Un ko tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka? Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka, ka prasība, lai Saeimas deputāti prastu latviešu valodu, ir jānosaka likumā un tam ir jābūt leģitīmam mērķim. Viņi ir konstatējuši, patiešām, ka šim likumam ir leģitīms mērķis. Arī saistībā ar Podkolzinas kundzi bija... Bet, kad viņi ķērās pie trešā etapa - pie samērīguma jeb proporcionalitātes -, viņi pateica: „Nav!”

Un kāpēc viņi pateica, ka nav? Viņi pateica tāpēc, ka nav procedūras, kā mēs to varam izdarīt. Protams, valstīm ir plaša rīcības brīvība, un ir jāprasa pietiekamā līmenī pārvaldīt valsts valodu, bet no šā sprieduma mēs varam secināt, ka, pirmkārt, ir jābūt kritērijiem, lai izvairītos no patvaļas; otrkārt, lēmums ir jāpieņem objektīvai institūcijai; un, treškārt, procedūrai ir jābūt tādai, kas garantētu taisnīgu, objektīvu lēmumu.

Lāča kungs teica: „Nodosim šo lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.” Kādu lietu? Vai jūs esat redzējuši kādu lietu, ko mēs gribam nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Šādas lietas nav!

Es tomēr domāju, ka mums šodien patiešām nav citas iespējas kā tikai viens risinājums, proti, patiešām šo nekvalitatīvi sagatavoto lēmuma projektu...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks...

I.Čepāne. ... nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, taču izstrādāt Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Čepāne. Es tūlīt beigšu pēdējo teikumu.

...kas noteiktu kārtību, paredzētu procedūru, kā šādos gadījumos rīkoties, jo, manuprāt, šeit Kravcova kungs nav vienīgais, kas neatbilst minētajām prasībām.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti vēlreiz!

Paldies Čepānes kundzei par analīzi. Es gribu turpināt šo analīzi.

Kas attiecas uz vērtējumu par kritērijiem, kurus mēs esam norādījuši un uz kuru pamata mēs aicinām nodot šo lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, jums ir pilnīga taisnība: tie ir subjektīvi kritēriji. Mēs aicinām nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai - tieši tādēļ, lai tiktu uzaicinātas kompetentas iestādes, cilvēki, kuri atbilstoši lietu kārtībai varētu objektīvi vērtēt, vai tas ir atbilstoši vai nav.

Jūs pieminējāt lietu „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”. Es gribu citēt dažas lietas, kas tur ir ļoti skaidri pateiktas. Tātad: „No valdības viedokļa, kandidāta pienākumu saprast un runāt latviski pamato nepieciešamība nodrošināt Saeimas darbaspēju, kuras vienīgā darba valoda ir latviešu valoda. Valdība īpaši uzsver, ka šīs prasības mērķis ir ļaut ievēlētajiem pārstāvjiem aktīvi darboties parlamentā un rezultatīvi aizstāvēt viņu vēlētāju intereses.

Tiesa nevar apstrīdēt šo argumentu. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts intereses nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību, neapšaubāmi, ir likumīgas.”

Kas attiecas uz procedūru, 36.paragrāfā ir pateikts, kur tika pārkāpta procedūra. Konkrētajai personai, kura tika svītrota no kandidātu listes, bija derīga valsts valodas prasmes apliecība. Nevienā brīdī šīs apliecības derīgums netika apstrīdēts.

Tā bija viena problēma.

Otra problēma - ka tā procedūra, kas tika piemērota, nebija atbilstoša tam, kā saņem šo apliecību.

Un pēdējā - ka tā viena inspektore, kura vērtēja, nekādi nevarēja būt objektīva, tāpēc ka tas neatbilda nekādiem vērtēšanas kritērijiem, ne arī pašai procedūrai.

Ejot no šīs puses tagad atpakaļ, - kam tad būtu bijis jānotiek, lai savukārt varētu konstatēt objektīvi?

To, kādām jābūt valodas zināšanām, skaidri nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.733, ko jau Rasnača kungs minēja. Ir Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs, kurš izsniedz šīs apliecības, un tas ir arī tiesīgs novērtēt, vai izsniegt šo apliecību (šinī konkrētajā gadījumā - deputātam Kravcovam).

Mēs aicinām, lai tas jautājums tiktu nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, lai tā nodrošina Kravcova... vai pieņem lēmumu, lai Kravcova kungs iet uz Valsts izglītības satura centru un nokārto šos eksāmenus. Savukārt tad, ja viņš tos nevarēs nokārtot, tas būs objektīvs pamats, lai, balstoties uz Satversmi un Saeimas kārtības rulli, varētu anulēt deputāta mandātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Ja reiz mums ir šī saturīgā diskusija, nu tad daži jautājumi. Vai deputātam, kurš gandrīz nerunā latviski, ir vieta Latvijas Republikas Saeimā? Domāju, ka atbilde ir skaidra: protams, nē.

Vai Kravcova kunga zināšanas atbilst valodas prasmes C2 līmenim? Domāju, ka atbilde ir pilnīgi skaidra: protams, nē.

Trešais jautājums ir krietni grūtāks. Vai Kravcova kunga reitings viņa vēlētāju acīs pēc šīs diskusijas kritīsies? Vai viņi sapratīs, ka ir izdarījuši lielu kļūdu, ievēlēdami deputātu, kurš nav spējīgs strādāt? Es neteikšu, ka noteikti, bet... Es domāju, ka - tieši otrādi! - Kravcova kungs šodien politiski vinnē - pilnīgi neatkarīgi no tā, kādu lēmumu mēs pieņemsim. (No zāles dep. V.Agešins: „Taisnība!”) Kravcova kunga kolēģi, varbūt jūs varat manis teikto pārtulkot Kravcova kungam? Es viņu apsveicu ar šo politisko uzvaru.

Un tagad seko nākamie jautājumi, kas ir vēl grūtāki. Un šeit ir runa par tās partijas, kura iekļāva Kravcova kungu sarakstā, labi zinot, ka viņš neatbilst deputāta amata kritērijiem, politisko atbildību, proti, par apvienību „Saskaņas Centrs”. Un es teikšu ļoti vienkārši: tā ir necieņa pret valsti.

Mēs zinām, ka Latvijā ir bijusi Muļķu partija, kuru nereģistrēja.

Ja jau šodien es runāju par vēsturiskām tēmām, tad gribu pieminēt arī zirgu, ko amatpersona iecēla augstā amatā, zinot, ka var to atļauties. Un to pašu gribu teikt par „Saskaņas Centra” vēlēšanu saraksta stādītājiem. Jūs ļoti labi zinājāt, ko jūs darāt, bet jūs to izdarījāt, lai tagad mums būtu problēma. Problēma jebkurā gadījumā: „Vai nu pacietiet deputātu, kurš nespēj strādāt, vai arī meklējiet ceļu, kā atrisināt.”

Šī ir viena problēma.

Ir vēl viena problēma. Vai nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” neapzinājās savas rīcības sekas? (No zāles: „Apzinājās!”) Vai viņi neizlasīja Saeimas kārtības rulli? Vai viņi nepaskatījās, ka nav šobrīd mūsu Kārtības rullī tādas normas, kas ļautu mums juridiski korekti un taisnīgi atrisināt šo jautājumu? Droši vien apzinājās.

Godātie kolēģi! Kāpēc jūs nesākāt ar juridisko normu sakārtošanu? Tas, ko Rasnača kungs teica par Ministru kabineta noteikumiem, par valodas prasmes līmeni, - tas viss ir taisnība. Bet mums nav nekāda instrumenta, kas varētu piespiest Kravcova kungu iziet Valsts valodas centrā pārbaudi. Nu kāpēc uzsākt ceļu labirintā, kur, kā jūs zināt, priekšā ir strupceļš? Kāpēc nedarīt lietas kārtīgi?

Un tagad ir pats bēdīgākais jautājums. Vai šis darbs ir uzsākts, lai panāktu rezultātu vai lai radītu darba ilūziju? Jo, ja mēs Kravcova kungu izslēgsim, tad... Ilma Čepāne jau ļoti labi aprakstīja juridiskās konsekvences. Bet, godātie kolēģi, ja mēs Kravcova kungu neizslēgsim, tad tas būs absolūti skaidrs signāls, ka latviešu valodai ir absolūti sekundāra nozīme Latvijas Republikā.

Es domāju, ka nedz vienai pusei vajadzēja viņu iekļaut sarakstā, nedz otrai pusei uzsākt šo neauglīgo diskusiju.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi. Lāča kungs, jums ir divas minūtes...

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūs gaidāt, ka es runāšu par Visvaldi Lāci un „Visu Latvijai!”, un Kravcovu. Jūs maldāties! Es jūtos ļoti neērti. Es nebiju izslēdzis mobilo telefonu. Un, kā jūs visi to sapratāt, man visa tā runa tūlīt pajuka...

Bet jums jāzina, ka man ir vāja redze. Man būtu jāuzliek brilles, jāatrod, kur tas mobilais ir, jāpaliek šeit priekšā, jāapskatās un jāizslēdz... (Troksnis zālē.) Es nolēmu... Lūdzu ievērot tādu cieņu vismaz... Es taču jums neuzbrūku... Es nolēmu, ka labāk lai tur trīsreiz vai četrreiz atskan zvans, un tad es iešu prom... Es atvainojos par to, ka es neizslēdzu mobilo un radīju pats sev neērtu situāciju un arī smieklus zālē.

Es atvainojos! Sevišķi priekšsēdētājai. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši, tāpēc runāšu pavisam īsi.

Atsaucoties uz Šadurska kunga teikto un Čepānes kundzes teikto, - es domāju, ka problēmas mēs nesagādātu tikai tad, ja mēs par šo situāciju neliktos ne zinis. Bet mēs nevaram nelikties ne zinis - arī par to, ka notika arī šajās debatēs, šajā diskusijā viens ļoti zīmīgs... mazs, bet zīmīgs moments, kuram mēs varbūt nepiešķīrām pietiekamu nozīmi. Tas ir citāts no Dolgopolova kunga teiktā. Viņš teica (palabojiet, ja es kļūdos): valoda ir līdzeklis... instruments, līdzeklis. Manā skatījumā, valoda nav nedz instruments, nedz līdzeklis. Valoda ir vērtība pati par sevi, un valoda ir mūsu bagātība.

Un mūsu balsojums šodien, vismaz kā mēs to saprotam, kā mēs to rosinām, ir par to, lai mēs parādītu, ka mēs savu valodu uzturam ne tikai kā līdzekli un instrumentu, bet kā savu bagātību un vērtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slē... Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Bet lūdzu nākamreiz pieteikties laikus.

Lūdzu, Šķēles kungs!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā kolēģe! Es nebiju gatavojies runāt.

Ar lielu uzmanību, protams, noklausījos runātāju teikto. Daudziem, kas šeit runāja, bija vērā ņemami argumenti. Neapšaubāmi. Juridiskas dabas argumenti, kas bija Čepānes kundzes teiktajā... Tāpat, man šķiet, arī runa... Šodien es atļaušos paslavēt visnotaļ savu bieži vien oponentu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kolēģi, kas pašlaik sēž man aiz muguras, - Kārli Šadurski. Laba runa! Laba runa... (Dep. K.Šadurskis pieceļas un paklanās.) Bet mēs, kā tauta saka, šīs simt gudrās galvas, esam šeit tādēļ, lai atrastu gudru risinājumu. Kā es saprotu, šajā zālē nav šaubu - vismaz es neesmu tādas dzirdējis vai sajutis -, ka latviešu valoda ir viens no varbūt pašiem lielākajiem svētumiem, kas mums Latvijas valstī ir. Tātad par to nav debates. Bet atkal... Tā kā iepriekš runāja mans kolēģis, kas ir jauns un dedzīgs, pirmo reizi Saeimā ievēlēts, es gribu teikt: lai jauns ērzelis netiktu pietiekami ātri izkastrēts, bet būtu vēlāk vaislīgs, spējīgs, mums jārīkojas ļoti gudri. Mums jārīkojas ļoti gudri, lai juristi, starptautiskie juristi, tie cilvēki, kuri var spriest par Latvijas politikas kvalitāti, - lai tie nepieņemtu ilgtermiņā Latvijas valstij sliktu lēmumu. Un slikts lēmums jebkurā gadījumā būtu tāds, kas kaut nedaudz paplašinātu iespēju citu valstu... arī politiķiem, varbūt arī pašmāju... pašmāju dažādiem politikāņiem iespēju traktēt to tā, ka varētu lietot varbūt arī citu valodu šeit, Saeimas namā, vai arī uzskatīt, ka ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām var būt deputāts Latvijas Saeimā.

Es domāju, ka svarīgākais, kas šobrīd būtu jādara, - būtu jābūt pacietīgiem. Būtu jābūt pacietīgiem! Ievēlot 10.Saeimu, ievēlējām 10.Saeimas sastāvā kolēģi Kravcovu. Ir noticis tā, kā tas ir noticis. Juridiskais risinājums nekad nebūs īsti precīzs.

Es aicinu būt pacietīgiem, jo mums ilgtermiņā ir jāaizstāv latviešu valodas intereses, mums jāatrod tādi risinājumi, kas garantēs latviešu valodas pastāvēšanu gadu desmitos vai varbūt gadu simtos, ja mums paveiksies visiem kopā to paveikt. Un tādēļ es aicinu kolēģus, it sevišķi jaunos kolēģus: būsim pacietīgi! Būsim pacietīgi! Šīs Saeimas laikā izstrādāsim detaļās - izstrādāsim detaļās! - procedūras, sakārtosim visas lietas tā, lai, vēlot nākamo Saeimu, nebūtu nekādas iespējas tikt Saeimā ievēlētam cilvēkam, kurš nav valsts valodu iemācījies kaut kādu iemeslu pēc - vēlēšanās pēc, savas gribas pēc vai varbūt arī... var gadīties, ka ir citi iemesli bijuši kādam - varbūt slikti mērķi, varbūt nav iemācījies necieņas pēc (ar to es nedomāju varbūt kolēģi Kravcovu)... Lai tādus cilvēkus mēs nevarētu Latvijas Saeimā ievēlēt!

Un tādēļ, domājot par Latviju, par latviešu tautu, par latviešu valodu, par ilgtermiņu, es aicinu: nekulsim šobrīd šā it kā ļoti svarīgā... nē, nevis „it kā”, bet absolūti svarīgā jautājuma sakarā varbūt nepareizas putas!

Būsim pacietīgi! Jūs zināt, ka pacietīga tauta ir šobrīd viena no vislielākajām nācijām pasaulē. Tie ir ķīnieši! Viņi savu izaugsmi ir spējuši panākt tieši ar šo savu spēju - ar pacietību. Pacietību, gudrību un spēju atrast ilgtermiņa risinājumus. Es aicinu rīkoties bez steigas, izņemt šo jautājumu no darba kārtības un izveidot likumdošanu, kas garantēs latviešu valodas izaugsmi gadu desmitiem.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies, Šķēles kungs, bet es aicinu, kad no tribīnes debatējat, nelietot izteikumus, kuri varētu tikt apšaubīti no deputātu ētikas viedokļa...

Bet - paldies.

A.Šķēle. Jā, es atvainojos, ja tas ir bijis kaut kā ārpus latviešu valodas... Es tiešām atvainojos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Deputāti šo lēmuma projektu ir iesnieguši kā patstāvīgo priekšlikumu, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, tas ir lēmuma projekts, par kuru ir jāizšķiras, balsojot pēc būtības.

Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis var Prezidijam iesniegt rakstveidā priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.

Iesniedzēji, tātad 10 deputāti, ir lūguši nodot šo iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Tātad, ja deputāti neiebilst, iesniegums tiek nodots, jo šis jautājums ir risināms pirms balsošanas pēc būtības, tātad pirms balsošanas par deputāta Kravcova izslēgšanu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis iesniegums... (No zāles: „Ir! Nav!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad jautājums ir izšķirams balsojot. Pirms tam gribu atgādināt, ka no tribīnes tika aicināts šo iesniegumu nodot arī Pilsonības likuma izpildes komisijai, bet šāds priekšlikums ir iesniedzams rakstveidā. Tā kā tas ir izteikts mutiski, tas nav izlemjams.

Tātad deputātiem ir iebildumi pret šā iesnieguma nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 10 deputātu iesniegto lēmuma projektu nodotu izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 5. Tātad lēmuma projekts nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai arī mēs esam ļoti noguruši, tomēr tiek aicināta savā apspriežu telpā uz ļoti īsa jautājuma apskatīšanu. Ļoti lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pēc 10 minūtēm Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Deputātus, kuri vēlas darboties deputātu grupā sadarbībai ar Īrijas parlamentu, lūdzu tūlīt pēc Saeimas sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz dibināšanas sapulci. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Jānis Ādamsons... ir zālē, Ingrīda Circene, Lolita Čigāne un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas 27.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2011. gada 27. janvārī

 

Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 200/Lp10)
(Dok. Nr. 379, 379A)
   
Likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 201/Lp10)
(Dok. Nr. 389, 389A)
   
Priekšlikumi - dep. E.Cilinskis (par)
  - dep. A.Klementjevs (pret)
   
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 203/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 391, 391A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Dzintars (par)
  - dep. A.Šlesers (pret)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 27.janvārī
(Dok. Nr. 395)
   
Lēmuma projekts „Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 78/Lm10)
(Dok. Nr. 400)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu” (Nr. 77/Lm10)
(Dok. Nr. 387)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (protokols Nr. 9)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (protokols Nr. 10)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 34/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 384)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 12/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 394)
   
Ziņo - dep. I.Čaklais
   
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 175/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 301, 381)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr. 173/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 299, 382)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 174/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 300, 383)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 181/Lp10) (1.  lasījums)
(Dok. Nr. 328, 385)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 29/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 392)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 5/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 393)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 75/Lm10)
(Dok. Nr. 380)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. V.Staņa
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva” (Nr. 76/Lm10)
(Dok. Nr. 386)
   
Ziņo - dep. V.Lācis
   
Debates - dep. V.Kravcovs
  - dep. O.Zīds
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. A.Šlesers
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. R.Dzintars
  - dep. A.Šķēle
   
Paziņojumi
  - dep. V.Staņa
  - dep. I.V.Lieģis
  - dep. I.Parādnieks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 27.01.2011 14:08:03 bal001
Par - 58, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (201/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 27.01.2011 14:18:38 bal002
Par - 44, pret - 36, atturas - 14. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (203/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 27.01.2011 14:20:28 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (78/Lm10)

Datums: 27.01.2011 15:18:37 bal004
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkartots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu (77/Lm10)

Datums: 27.01.2011 16:09:15 bal005
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu (77/Lm10)

Datums: 27.01.2011 16:11:58 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (34/Lp10), 3.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:16:25 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (12/Lp10), 3.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:18:19 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (175/Lp10), 1.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:19:25 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (173/Lp10), 1.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:20:47 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (174/Lp10), 1.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:22:59 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (181/Lp10), 1.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:27:24 bal012
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (29/Lp10), 2.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:30:27 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (5/Lp10), 2.lasījums

Datums: 27.01.2011 16:40:56 bal014
Par - 71, pret - 1, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības (75/Lm10)

Datums: 27.01.2011 17:30:45 bal015
Par - 61, pret - 26, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva (76/Lm10)




Frakciju viedokļi
2011.gada 27.janvārī

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” pusstundā deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šīsdienas sēdes garākā daļa bija par mūsu ārlietām. Mēs diezgan aktīvi debatējām par mūsu ārpolitikas lietām. Jāteic, ka debates varbūt nebija tik pilnvērtīgas, kā to bijām gaidījuši sākotnēji, jo nebija tādas īstas diskusijas, bet toties mums bija iespēja dzirdēt katras frakcijas viedokli, galvenos uzstādījumus, jā, un, protams, arī jautājumus ārlietu ministram.

Šajā sakarā mēs uzsvērām vairākas lietas, bet galveno uzsvaru debatēs mēs likām uz to, ka, tā kā mēs tagad esam nodrošinājuši divas galvenās lietas – gan Latvijas neatkarību, gan drošību, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO –, mūsu uzdevums nākamajam termiņam ir katra cilvēka, katra Latvijā dzīvojoša cilvēka, labklājība. Un attiecībā uz ārpolitiku tā, protams, ir biznesa un ekonomikas diplomātija.

Un, ja mēs runājam par konkrētiem darbiem, kas, mūsuprāt, būtu jādara Ārlietu ministrijai, tad jāteic, ka nekavējoties ārlietu ministram būtu jāuzsāk – protams, kopā ar valdību – diezgan plašas debates ar ekspertiem un politiķiem par to, kādas ir mūsu ārpolitikas pamatnostādnes ne jau vienam gadam, kā mēs dzirdējām šodien, bet tomēr vismaz pieciem gadiem. Līdzīgi tām nostādnēm, kādas mums bija izstrādātas laikposmam no 2006.gada līdz 2010.gadam.

Otrkārt. Mūs satrauc un dara bažīgus tas, ka šobrīd izskatās, ka, lai gan Latvijā ir viena Ārlietu ministrija, mēs tomēr varam pamanīt vairākas neatkarīgas ārlietu politikas. Izskatās, ka dažas lietas tomēr nav saskaņotas. Nav saskaņotības starp to, ko dara Ministru prezidents, un to, ko dara Valsts prezidents, un starp to, ko dara aizsardzības ministrs, un to, ko dara ārlietu ministrs.

Tas ir īpaši svarīgi: 2015.gadā būs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Tur visam ir jābūt skaidram. Tāpēc mēs aicinājām ārlietu ministru kopā ar valdību tikt pie viena skaidra un efektīva vektora, kas ir mūsu ārpolitika, un visus aicinājām turēties pie viena kursa.

Un treškārt. Protams, mēs uzskatām, ka neviena ideja, neviena laba lieta nevar tomēr notikt bez atbilstoša budžeta finansējuma. Ārlietu ministrijas budžets jau ir samazināts no 41 līdz 26 miljoniem latu, un ir zaudēti vairāk nekā 100 profesionāli, „jaudīgi” diplomāti, taču mēs uzskatām, ka ir tomēr jāapņemas pakāpeniski atjaunot budžetu ārlietām. Un, protams, ja ir iespējams, lietas var nodot arī citu ministriju institūcijām vai darīt tās kopā ar Ekonomikas ministrijas atašejiem, vai arī kaut ko nodot nevalstiskajam sektoram. To ir jāsāk darīt, un to ir jāsāk plānot.

Mūsuprāt, šīs lietas – ilgtermiņa skatījums, vienots, pilnīgi skaidrs politikas un ārpolitikas vektors un budžets – ir tās trīs lietas, bez kurām normāla ārpolitika nav realizējama. Uz to mēs arī aicinājām šodien valdību un ārlietu ministru.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zalāna kungam, apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Ojāram Kalniņa kungam. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Sveicināti, radioklausītāji! Kā jau Zalāna kungs minēja, šodien lielākais darba kārtības punkts bija ārpolitikas debates. Tā ir pirmā reize... pirmās debates, kas šādā formā ir notikušas, vismaz pēdējos divdesmit gados. Formāts ir jauns, ārlietu ministrs sniedza savu ziņojumu, kas bija pamatots uz Ārlietu ministrijas iesniegto ziņojumu. Es teiktu, ka visumā bija ļoti konstruktīva, ļoti kvalitatīva diskusija no vairāku frakcijas pārstāvju puses. Mūs tas ļoti patīkami pārsteidza. Es teiktu, ka visi lielākoties bija vienisprātis par galvenajām prioritātēm – tās, ko ārlietu ministrs izvirzīja, bija tās, ko vairums deputātu atbalstīja. Un pirmais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai, izmantojot ārlietu resursus, atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Tiek minēts, ka ārlietas ir tas instruments, kas var veicināt iekšpolitiskas intereses un katra iedzīvotāja intereses, un tieši šogad tā būtu galvenā prioritāte – sadarboties vai veicināt sadarbību starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un citām valsts iestādēm, lai veicinātu ārzemju investīcijas, tūrismu un cita veida tautsaimniecību.

Vienlaicīgi, es domāju, visi ir piekrituši, ka ir tagad laiks sākt gatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Tas darbs ir tikai sācies; arī ārlietu ministrs minēja to, ka līdz septembrim sekretariāts sāks savu darbu. Noteikti tā būs viena no prioritātēm, jo tas atkal ir kaut kas plašāks nekā tikai ārpolitika.

Vēl viens jautājums, kas tika skarts, ir attīstības sadarbība. Tas ir ļoti svarīgs ārpolitikas līdzeklis, un tā ir daļa no mūsu vienošanās ar Eiropas Savienību. Iestājoties Eiropas Savienībā, vienojāmies, ka mēs arī tādu darbību veiksim. Diemžēl budžeta krīzes dēļ līdzekļu šīs darbības veikšanai nav, bet ir citi veidi, kā pie tā strādāt, – izmantot nevalstiskās organizācijas, kā arī privātos uzņēmējus.

Bija vairāki komentāri arī par Latvijas turpmāko darbību Afganistānā. Es teiktu, ka viedokļi bija ļoti izsvērti un tika izteikti ar izpratni. Jautājumu nebija daudz: vai mums tur ir jābūt un cik ilgi, un ko tas varētu Latvijai nākotnē nozīmēt?

Tika skarta arī Latvijas sadarbība ar kaimiņiem, it īpaši ar Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas valstīm.

Un pēdējais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka ir ļoti svarīgi runāt par vienotu ārpolitiku, un vairāki deputāti par šo jautājumu ir runājuši. Es arī esmu frakcijas vārdā uzsvēris, ka ir svarīgi, ka mums ir centralizēta ārējā komunikācija, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā. Laikā, kad Latvijas tēls sāk atkopties pasaulē, kad ir ļoti svarīgi, ka visas mūsu valsts iestādes un ministrijas runā vienā valodā un uzrunā pasauli ar līdzīgu ziņu, tas būtu efektīvs līdzeklis, kas varētu palīdzēt Latvijai atgūt labu reputāciju un palīdzētu mums attīstīties nākotnē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Kalniņam, apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju saistībā ar ārpolitikas debatēm.

Mūsuprāt, Latvijas ārpolitikas pamatmērķim ir jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai, veicinot investīciju piesaisti, eksporta palielināšanu, tranzītu un loģistikas koridora paplašināšanu.

Latvijai jābūt uzticamam partnerim, uz kuru var paļauties, un tajā pašā laikā jāīsteno sava ārpolitiskā stratēģija, kas garantēs mūsu valsts attīstību, drošību un ekonomikas atlabšanu pēc krīzes.

Kas attiecas uz dalību Eiropas Savienībā, svarīgs priekšnoteikums sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanai Latvijā ir dalība Eiropas Savienībā, un ārpolitikas uzdevums – panākt, lai Latvija pilnībā izmantotu Eiropas Savienības radītās iespējas. Ir svarīgi skaidri formulēt savas nacionālās intereses. Kā mēs saprotam Latvijas interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās? Latvijas uzņēmējiem vienlīdzīga pieeja Eiropas Savienības fondiem, vienādi platībmaksājumi un subsīdijas lauksaimniekiem un Eiropas Savienības lielvalstu protekcionisma novēršana.

Mums ir, lai gan ierobežotas, tomēr iespējas ietekmēt Eiropas Savienības attīstību un tādu lēmumu pieņemšanu, kuri nosaka attīstības stratēģiju. Lai izmantotu šīs iespējas, mums ir vajadzīga sava vīzija par Eiropas Savienības nākotni, šobrīd tā ir visai fragmentāra un daudzas svarīgas jomas nav skaidri formulētas.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas interesēm atbilst lielāka harmonizācija sociālajā jomā, tātad arī attiecīgu Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrāde (par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu; par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī par mājokļa politikas standartiem).

Par attiecībām ar Krieviju, Baltkrieviju, NVS valstīm. Mūsuprāt, galvenais uzdevums ir attiecību deideoloģizācija un konsekvents pragmatisms, jo mēģinājumi iemācīt mūsu tuvākajam kaimiņam pareizu izpratni par vēstures notikumiem ir lemti neveiksmei. Mēs varam vienīgi vienoties, ka mēs nevienojamies, – nemēģinot uzspiest savu patiesību un sagaidot līdzīgu attieksmi arī no kaimiņvalstu puses.

Ir svarīgi panākt, lai domstarpības, ieskaitot atšķirīgas vēstures notikumu interpretācijas, netraucētu konstruktīvai sadarbībai ekonomikas, tūrisma, noziedzības apkarošanas, kultūras un citās jomās, jo pašlaik diemžēl mēs nereti piedzīvojam situācijas, ka Latvijai neizdevīgi ārpolitiski lēmumi tiek pieņemti, vadoties no aukstā kara laika ideoloģiskiem aizspriedumiem vai izpatīkot kādiem ārējiem spēkiem. Ārpolitika nedrīkst pārtapt par iekšpolitikas ķīlnieci un kalpot atsevišķu partiju šaurajām interesēm, kā tas diemžēl ne vienu reizi vien ir bijis. Bet pēdējā laikā šajā jomā gan iezīmējas pozitīvas pārmaiņas, ko mēs visnotaļ atbalstām.

Un visbeidzot par Irāku un Afganistānu. Apvienībai „Saskaņas Centrs” ir ļoti rezervēta attieksme pret Latvijas piedalīšanos karadarbībā ārpus Latvijas, bet, ja jau tā ir noticis, tad gan vajadzētu maksimāli izmantot iespējas, lai mūsu uzņēmumi varētu aktīvi piedalīties Irākas un Afganistānas pēckara atjaunošanā. Dialogā ar mūsu sabiedrotajiem nav jākautrējas skaidrāk un aktīvāk uzsvērt mūsu ekonomiskās intereses.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS frakcija).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jā, tiešām, kā jau jūs sapratāt, Saeimas šīsdienas galvenā aktualitāte bija ārlietu debates. Tas ir svarīgi it sevišķi tāpēc, ka šīs debates ir piesaistītas tādam svarīgam un nozīmīgam Latvijas vēstures notikumam kā 26.janvārim, tas ir, vakardienai, kad Latvija pirms 90 gadiem tika atzīta de iure. Mums, ZZS frakcijai, ir tiešām liels gods un liels prieks, ka pie Latvijas dzimšanas šūpuļa stāvēja viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš tika vairākkārt pieminēts ar ļoti labiem un siltiem vārdiem.

Es gribu no mūsu frakcijas viedokļa pastāstīt tikai par divām lietām, par kurām Zaļo un Zemnieku savienība iestājas ārpolitikas jautājumos.

Mēs uzskatām, ka jau ar rītdienu ir noteiktāk jāmaina akcenti Afganistānas un Latvijas sadarbībā. Šeit es domāju mūsu militāro misiju. Ir jāpalielina civilais ieguldījums Afganistānā – nemilitāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām, vietējo ražotāju piegādes militārajam korpusam un afgāņu tautai. Jāveicina mūsu uzņēmēju iespēja līdzdarboties šīs valsts atjaunošanā, jo mēs gribam ne tikai lielu un pareizu ideju vārdā piedalīties militārajās misijās, bet gribam arī, lai no tā iegūtu mūsu valsts un mūsu uzņēmēji.

Runa ir ne tikai par ekonomiku. Afganistānā zināma apdraudējuma apstākļos atrodas mūsu puiši. Tā kā šobrīd situāciju var raksturot kā nosacīti mierīgu un, par ļoti lielu laimi, Latvija vēl nav piedzīvojusi lielas traģēdijas, valsts it kā var atļauties par to nerunāt, bet, mūsuprāt, tomēr ir nepieciešama plaša diskusija sabiedrībā par šo jautājumu, kā tas jau šobrīd notiek vairākās Eiropas valstīs, jo mums ir jādzīvo atvērtām acīm.

Gribu par Latviju teikt to pašu, ko Igaunijas ārlietu ministrs pagājušajā gadā ir sacījis par savu zemi: Latvijai ir jāpaliek Afganistānā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, bet savi bruņotie spēki mums ir jāatsauc, cik ātri vien iespējams.

Otra lieta. No ārpolitiskā aspekta, protams, otra prioritāte ir Eiropas Savienība. Drošības jautājumus, drošību mēs atstāsim NATO kompetencē, savukārt Eiropas Savienība – tā ir Latvijas iespēja ekonomiski attīstīties, mūsu uzņēmumu un uzņēmēju iespēja saņemt finansiālo palīdzību caur dažādiem Eiropas Savienības finansiālajiem instrumentiem.

Un šeit ļoti prioritāri ir nodalāmas divas lietas.

Mums kā valstij noteikti ir ļoti stingri un neatlaidīgi jāiestājas par to, lai ar 2014.gadu Kohēzijas fonda līdzekļi, kas ir paredzēti uzņēmēju attīstībai, kas ir paredzēti dažādām sociālajām lietām – izglītībai, sociālajam spilvenam, palīdzībai maznodrošinātajiem... lai šīs palīdzības apjoms netiktu samazināts. To noteikti nedrīkst pieļaut, lai gan tādas tendences Eiropas Komisijā jau ir dzirdamas.

Un otra ļoti, ļoti svarīga lieta ir atbalsts lauksaimniecībai – tiešie maksājumi. Mūsu zemnieki ir beidzot cienīgi sagaidīt izlīdzinātus ar vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiešos maksājumus. Solījumi ir, bet ir stingri jālūkojas, lai tie tiktu arī pildīti. Protams, mūsu darbinieki Zemkopības ministrijā un Ārlietu ministrijā ir daudz darījuši. Bet kā tas būs pēc 2014.gada? Šis gads ir izšķirošais, jo šī palīdzība ir tik ļoti vajadzīga Latvijas laukiem, cilvēkiem, kas kopj Latvijas zemi, kas rūpējas par mūsu nacionālo identitāti, par tradīciju saglabāšanu! Viņi ir pelnījuši šo palīdzību, lai viņi neaizbrauktu, lai gan tas varbūt liekas vieglāk, uz citām zemēm. Mums visiem spēkiem ir jāpalīdz viņiem noturēties, un tur ir Eiropas lielā loma.

Paldies jums. Ar labvakaru!

Vadītāja. Paldies Ivetai Grigulei, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labvakar! Šodienas Saeimas sēdes pirmajā daļā tika apspriests Ārlietu ministrijas ziņojums par valsts ārpolitiku. Nacionālās apvienības pozīcija īsumā būtu tāda: izcilas ārpolitikas atslēga ir pašapzinīga valsts nacionālo interešu aizstāvība. Tikai ar stingru stāju un gudru politiku var iemantot pat nelabvēļu respektu un cieņu. Diemžēl kopš Abrenes sakarā notikušā nodevības akta Latvijas ārpolitikas mugura joprojām nav iztaisnota, un par okupācijas seku novēršanas aktualitāti liecina arī citi šodienas sēdē izskatītie jautājumi.

Tika atbalstīti un nodoti komisijai nacionālās apvienības ierosinātie grozījumi Pilsonības likumā, kuri paredz iespēju iegūt dubultpilsonību latviešiem. Ceram, ka „Saskaņas Centra” iebildes komisijas vairākuma viedokli nemainīs un šo latviešu lietai svarīgo jautājumu mēs drīz sakārtosim.

Diemžēl ar pāris balsu pārsvaru netika atbalstīti nacionālās apvienības ierosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredzēja uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšanu. Ne visi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti bija konsekventi savā nostājā, kāda tiem bija 2009.gada sākumā, kad šādas normas tika iestrādātas likumā.

Un noslēgumā par mūsu lielāko vērtību – valodu. Lai turpmāk pilnībā novērstu tādas situācijas, kāda tika šodien skatīta Saeimā (lēmuma projekts par deputāta Kravcova mandāta anulēšanu tika nodots izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā), aicinām atbalstīt nacionālās apvienības ierosinātos grozījumus Satversmē, kuri paredz pāreju... pilnīgu pāreju uz latviešu valodu visās valsts finansētās skolās, sākot ar 2012.gadu. Aicinām aiziet parakstīties par šo likumprojektu šodien līdz pulksten 20.00, rīt no pulksten 16.00 līdz 20.00 un sestdien no pulksten 12.00 līdz 18.00 Latviešu Biedrības namā. Tādējādi mēs veicināsim latvisku Latviju.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Parādnieka kungam, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 24.decembrī