Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2017.gada 25.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 25.maija sēdi.
Darba kārtībā -“Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Gaida Bērziņa, Kola, Dombravas un Cilinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, mēs visi esam zvērējuši jeb svinīgi solījuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Diemžēl reizēm šķiet, ka politiķu izpratne par to, ko šie vārdi nozīmē, aprobežojas tikai ar pareizu balsojumu referendumā. Es te nemaz nerunāšu par to, ka mums ir politiskais spēks, kuram arī šī latiņa ir nepārvarama. Tomēr vairumā gadījumu politiķi ir gatavi aizstāvēt latviešu valodu, aizstāvēt šī latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas principa nostiprināšanu Satversmē. Citiem vārdiem sakot, uz papīra. Taču, kā mēs labi apzināmies, valoda uz papīra un valoda ikdienā - tās ir divas dažādas lietas.
Ļoti zema, nepiedodami zema ir politiķu interese par to, kāds ir latviešu valodas lietojums reālajā dzīvē. Un tas arī ir saprotams, jo, ja mēs tā ļoti atklāti sāktu šķetināt, ko nozīmē vārdi “latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda”, tad mums būtu jāsecina, ka arī daudzi no mums ikdienā šo principu neievēro, piemēram, komunicējot ar vietējiem medijiem svešvalodā, neatbalstot valsts finansēto izglītības iestāžu pāreju uz mācībām valsts valodā, nespējot novērst latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū, kā arī citos veidos.
Šodien Nacionālā apvienība vēlas runāt par absolūto minimumu valsts valodas stiprināšanai. Proti, nepieciešamību nodrošināt, lai jau esošās valodas prasības tiek ievērotas. Pagājušā gada laikā Valsts valodas centrs ir konstatējis 418 valsts valodas normu pārkāpumu. Lielākais pārkāpumu skaits - 315 - ir par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā. Tas ir apstākļos, kad Valsts valodas centrs arvien lielāku uzsvaru liek uz prevenciju un sodi tiek piemēroti tiešām tikai ļaunprātīgu pārkāpumu gadījumos. Mēs taču saprotam, ka aiz šiem fiksētajiem pārkāpumiem ir daudz citu gadījumu, par kuriem netiek ziņots vai arī kur pārkāpums netiek pierādīts.
Godātie kolēģi, tas notiek 27 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Es domāju, ka vairums no klātesošajiem tomēr piekritīs, ka ir liela atšķirība starp to, vai valodas nelietošana un neatbilstoša attieksme pret valodu ir kā parādība dažus gadus pēc neatkarības atjaunošanas vai 27 gadus pēc tās, un šim atšķirīgajam novērtējumam vajadzētu arī parādīties likumā un konkrētās sankcijās.
Ko nosaka mūsu piedāvātie grozījumi?
Pirmkārt. Tiek proporcionāli palielināti sodi juridiskajām personām. Lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir noteiktas fiziskās personas (piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji), nevis uzņēmums kā juridiskā persona, un tas, mūsuprāt, ir netaisnīgi.
Otrkārt. Tiek palielināti sodi atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Piemēram, attiecībā uz amatpersonām atkārtotu pārkāpumu gadījumā kā viens no iespējamiem soda veidiem tiktu piemērota atstādināšana no amata uz laiku līdz trim gadiem.
Treškārt. Ir paredzētas sankcijas par informāciju, kas līdztekus valsts valodai izdota arī svešvalodā un tiek izplatīta, izsūtīta vai izsniegta fiziskajām personām un juridiskajām personām bez to pieprasījuma.
Protams, var jau teikt, ka sodi ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis un svarīga ir arī pozitīvā motivācija. Jā, pozitīvā motivācija ir svarīga, taču jebkurā jomā ir cilvēki, kuriem šī pozitīvā motivācija nelīdz. Ja personas, to skaitā valsts amatpersonas, 27 gadu laikā nespēj pieņemt mūsu valsts pamatus, tad konkrētajā situācijā pozitīvā motivācija vienkārši nestrādā.
Godātie kolēģi, es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pievienošanās protokolu tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, ar ko ņem vērā Ekvadoras pievienošanos” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2014.gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvenciju” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.
Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
“Par” pieteicies...? (Dep. R.Naudiņš: “Par citu jautājumu!”) Tātad deputāts nevēlas runāt “par”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.
Darba kārtībā - likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 20.maijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 11.maijā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeimai jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums izskatāms Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 30.maiju un otrreizējo caurlūkošanu - šā gada 8.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 8.jūnijā.
Nākamā darba kārtības sadaļā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3473. Likumprojekts “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu”.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Nebija iesniegts neviens priekšlikums, un Ārlietu komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā.
Komisijā mēs esam saņēmuši divus priekšlikumus.
Kā jau jums zināms, šis likumprojekts ir saistīts ar tehnisko apskašu veikšanu, un iepriekš arī tika atbalstīta šī ideja, ka tehniskās apskates varēs veikt pēc šāda principa: 2+2+1. Tātad automašīnām pirmos divus gadus un nākamos divus gadus varēs veikt tehnisko apskati tieši šādā kārtībā, vienu gadu izlaižot. Un, tikai sākot ar piekto gadu, būtu nepieciešams veikt tehnisko apskati jau katru gadu.
1.priekšlikums ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš modificē... piedāvā nedaudz atšķirīgu scenāriju. Tas uzskatāmi redzams uz šīm lapām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties, šo priekšlikumu es biju iesniedzis jau uz otro lasījumu un pats to atsaucu, tāpēc ka diemžēl CSDD nespēja sagatavot uz to brīdi nepieciešamo informāciju, lai varētu pārliecināties, vai šis priekšlikums ir pamatots vai nav. Un es teicu: ja būs šāda informācija un tas būs pamatots, es to iesniegšu vēl vienu reizi.
Kolēģi! Izrādījās, ka šis priekšlikums tomēr ir pamatots. Diemžēl man nebija iespējams pašam piedalīties komisijas sēdē un aizstāvēt šo priekšlikumu, kad tas tika izskatīts. Bet es biju iepriekšējā komisijas sēdē, kad uz otro lasījumu mēs to skatījām, un visi CSDD argumenti, kurus viņi toreiz izteica, man ir zināmi. Un šodien es par tiem gribu pastāstīt un pierādīt, ka šis priekšlikums ir pamatots.
Es gribu jums atgādināt, ka Latvijā pašlaik situācija attiecībā uz CSDD apskatēm ir šāda: (Dep. I.Zariņš klātesošajiem rāda lapas ar datiem. Dep. I.Viņķele: “Neredz! Par mazu burti!”) divi gadi, un tālāk - viens, viens, viens. Lietuvā, kā mēs zinām, ir trīs, divi, divi, divi. Arī Igaunijā, kā mēs zinām, ir trīs, divi, divi, divi.
Jautājums ir - kāpēc Latvijā pēkšņi ir šāda dramatiska situācija? Mums stāsta: jā, tie ir mūsu sliktie ceļi. Tik tiešām mūsu ceļi ir sliktāki, un CSDD saķer galvu un saka: “Ārprāts! Ārprāts! Mums vienkārši notiks galīgi sliktas lietas, ja mēs nevarēsim... ja mēs piedāvāsim līdzīgu modeli!”
Komisijā mēs to sākām analizēt un atklājām, ka vispār nav nekādu problēmu šai shēmai: divi, divi, viens. Iespējams, varētu būt arī tā: divi, divi, divi.
Tas, ko parādīja statistikas dati, - ka piektajā gadā tiešām sākas vairāk visādas lūšanas un remonti. Tāpēc es nācu ar šo savu priekšlikumu, ka varētu būt šis kompromisa variants - divi, divi. Un pēc tam varētu būt nākamais periods arī - divi gadi tām mašīnām, kurām iepriekšējā apskatē... tas ir, pēc šiem četriem gadiem izrādījies, ka tās ir perfektā kārtībā un nav nekādu piezīmju...
Es paprasīju statistikas datus no CSDD. Viņi bija ļoti izvairīgi, visādi mēģināja dot dažādos leņķos, lai tikai nevarētu saprast, kas tur notiek, bet no tiem datiem, ko es izvilku, sanāca konkrētas lietas, kuras uzskatāmi parāda, ka būtībā (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) mans priekšlikums nerada lielākus riskus... nerada lielākus riskus kā tas, ko mēs jau tagad esam atbalstījuši. Proti, ja mēs paskatāmies datus, ko iedeva pati CSDD, ja mēs skatām trešo apkopi, ko mēs izlaižam, tad redzam, ka to mašīnu, kurām ir konstatēti tehniski defekti un kurām nebūtu iespējams piedalīties ceļu satiksmē, 2014.gadā bija vairāk nekā 600, 2015.gadā - arī vairāk nekā 600, 2016.gadā arī vairāk nekā 600 mašīnas. Tātad to auto skaits, kāds būtu mana priekšlikuma gadījumā, tas ir, piektajā apskatē, kas, izrādītos, nevarētu piedalīties ceļu satiksmē... Te bija ļoti sarežģīti tie skaitļi, bet es mēģināju “izvilkt” tiešu korelāciju par 2014.gadu, un tās būtu aptuveni 560 mašīnas. Atgādinu, mūsu atbalstītajā priekšlikumā to bija vairāk nekā 600, 2015.gadā - līdzīgi, un 2016.gadā tie skaitļi iznāca tādi, ka vispār negāja kopā. Bet tā korelācija varētu būt apmēram tāda pati. Jo, ja mēs paskatāmies to procentu skaitu, cik no šīm mašīnām, kas ir izgājušas apskati un ir bijušas perfektā kārtībā ceturtajā piektajā gadā... un piektajā gadā ir atzīts, ka tām ir defekti, ar kuriem nevar piedalīties ceļu satiksmē, tad tie ir bijuši aptuveni 10 procenti, 2016.gadā šis skaitlis ir nokrities uz 8,5 procentiem, no kā es izdaru secinājumu, ka 2016.gadā situācija attiecībā uz drošību kļuvusi vēl labāka.
Tā ka šis jautājums par drošību vairāk ir manipulācija no CSDD puses. Es pieņemu, ka galvenais iemesls ir vienkārši tas, ka CSDD zaudē kaut kādu daļu ienākumu, no kuriem tā negrib šķirties. Un tāpēc tā izdomāja nākamo argumentu, kas ir ļoti svarīgs, proti, to būšot ļoti grūti administrēt, tas būšot ļoti sarežģīti. Pilnīgas muļķības! Ja CSDD piekrita šim grozījumam, kuru mēs jau esam izdarījuši, tad tikpat “grūti” (pēdiņās) būs administrēt arī šo priekšlikumu. Tas vienkārši ir viens papildu nosacījums, kas tiks iekļauts IT sistēmā un ar kuru varēs mierīgi darboties.
Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un tiešām šo tautas virzīto iniciatīvu izpildīt, cik vien tas ir iespējams, ņemot vērā mūsu konservatīvo pieeju. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tiešām Zariņa kungs nepiedalījās iepriekšējā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un nevarēja aizstāvēt savu priekšlikumu. Komisijā, protams, pretargumenti izskanēja līdzīgi kā iepriekšējā reizē. Viens no šiem pretargumentiem ir saistīts ar Finanšu ministrijas atzinumu par šāda veida priekšlikumiem, kuri tomēr ietekmē budžetu. Ir ierasts pieprasīt Finanšu ministrijas atzinumu, un Finanšu ministrijas atzinums tika pieprasīts modelim “2+2+1”, nevis “2+2+2”. Es pieļauju, ka Finanšu ministrijas atzinums būtu citādāks priekšlikumam, kādu ir paudis Zariņa kungs.
Problēma pēc būtības ir tā, ka diemžēl Latvijā tehniskās apskates joprojām ir saistītas ar nodokļu iekasēšanu. Ja mēs izstrādātu un pieņemtu kādu citu modeli, kā iekasēt ceļu nodevu, tad, iespējams, mēs varētu turpināt rotaļāties ar tehniskās apskates iziešanas termiņiem.
Otrs. Kā informē CSDD, šobrīd viņu datubāzēs šajā uzskaites sistēmā nav tādas opcijas kā “izgājis tehnisko apskati bez iebildumiem” vai ar tā saucamajiem vieniniekiem. Šobrīd datubāzē fiksē to, vai ir izgājis tehnisko apskati vai nav izgājis tehnisko apskati. Līdz ar to šinī gadījumā tiešām datubāzē būtu jāveic izmaiņas. Bet, kā to minēja CSDD, šīs sistēmas pārveide tomēr prasa gan laiku, gan arī kaut kādu naudu. Un te ir stāsts par samērojamību, - ko mēs iegūstam un ko mēs zaudējam. Patiesībā, kā informēja CSDD, Latvijā tehniskās apskates iziešana ir samērā lēts pakalpojums, ja nemaldos, 21 eiro. Un arī deputāti (lielākā daļa Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu paši ir autovadītāji) no savas pieredzes pauda to, ka būtībā pat ir lietderīgi reizi gadā izmantot tehniskās apskates staciju kaut vai kā autodiagnostikas centru, kurā pārbaudīt savu automašīnu par 20 eiro, un tas ir lētāk nekā to pašu darīt kaut kādā autoservisā, kurā varbūt šis pakalpojums nav nemaz tik kvalitatīvs.
Līdz ar to šoreiz man jāsaka: komisijas vārdā es aicinu tomēr neapstiprināt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Līdakas kungs! Jūs vai nu esat tapis rupji maldināts, vai arī tagad vienkārši maldināt visus pārējos.
Iesim pa punktiem cauri visiem jūsu argumentiem.
Pēdējais, ko jūs minējāt, - par to, ka datubāzē nav šo datu, šo atzīmju par to, kad ir izgājis, kā ir izgājis - izgājis ar piezīmēm vai bez... Ja to nav, tad kādā sakarā man uz rokas ir šie dati, ko CSDD pati ir iesniegusi?! Visi šie dati ir! Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Jūs runājat par to, ka datubāzi uztaisīt ir ļoti sarežģīti un kaut kas tur ir jāmaina. Kā cilvēks, kuram ir izglītība IT jomā - un ar izcilību esmu beidzis universitāti šinī jomā! -, es jums varu pateikt, ka tas ir elementāri - to visu izdarīt. Tieši tikpat daudz būs jāstrādā, varbūt pat vēl mazāk nekā saistībā ar tiem grozījumiem, kurus mēs jau esam izdarījuši.
Vienkārši tas ir viens papildu nosacījums, kas ir jāieliek tur iekšā. Tā ka tas arī izpildās.
Tālāk. Ja mēs runājam par šiem diviem gadiem -, Līdakas kungs, varbūt jūs nezināt... Es kā motociklists jums pateikšu. Man ir vairāki motocikli, un tiem ir jāiziet apskate reizi divos gados - un nekādu problēmu! Šogad es izgāju apskati... Es varu pateikt - es aizbraucu un samaksāju par diviem gadiem šo nodevu, un viss strādā. Un šie apjomi, par ko mēs runājam, ir mazāki nekā motocikliem. Un, ja mēs runājam par fiskālo ietekmi, tad jāteic, ka fiskālā ietekme šim priekšlikumam ir mazāka nekā tam, kuru mēs jau esam atbalstījuši. Tā ka neviens arguments nestrādā.
Kolēģi, es aicinu pieņemt šo priekšlikumu un iet tālāk. Šis ir patiesi labs priekšlikums, un, es domāju, sabiedrība to novērtēs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
E.Smiltēns. Varu piebilst tikai to, ka Līdakas kungs diezgan precīzi atreferēja komisijas sēdē paustās… debatēs pausto un ka komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatīsim divus savstarpēji saistītus likumprojektus - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” un “Fizisko personu reģistra likums”.
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” paredz paplašināt Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjomu ar 2018.gada 1.jūliju, papildinot reģistru ar ziņām par personas oficiālās elektroniskās adreses kontu.
Šādas ziņas tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegs Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Atgādināšu, ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajam oficiālo elektronisko adresi varēs izveidot ikviena Iedzīvotāju reģistrā reģistrēta fiziskā persona no 14 gadu vecuma.
Izskatāmie grozījumi dos arī iespēju samazināt reģistrā uzskaitīto Latvijas iedzīvotāju skaitu, mainot statusu no “aktīvs” uz “pasīvs” tām personām, kuras sasniegušas 105 gadu vecumu, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav ieguvusi apstiprinājumu, ka persona ir dzīva, kā arī tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un kuriem vairāk nekā piecus gadus nav Latvijā izsniegta derīga personu apliecinoša dokumenta, izņemot gadījumu, ja pārvalde ieguvusi apstiprinājumu, ka persona dzīvo Latvijā.
Ievērojot to, ka ārvalstīs persona nevar uzturēties bez derīga personu apliecinoša dokumenta, prezumējams, ka lielākā daļa šo personu ir ieguvušas citas valsts pilsonību un nav informējušas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par izmaiņām. Tādējādi neaktuālu ziņu dēļ rodas situācija, ka Iedzīvotāju reģistrā ir uzskaitīts lielāks Latvijas nepilsoņu skaits nekā to nepilsoņu skaits, kuri uztur reālu saikni ar Latviju. Papildu nosacījumu šādu ziņu aktualizēšanai paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos.
Ievērojot to, ka tautības ieraksts ir būtisks atsevišķu tiesisko attiecību noregulēšanai, pilsonības piešķiršanai vai nepiešķiršanai, šī jautājuma regulējumam jābūt iekļautam likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Tādēļ ir paredzēts likuma 10.pantu papildināt ar piekto daļu, proti, normu par to ziņu iekļaušanas kārtību, kas pašlaik ir noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Turklāt likumprojektā paredzētas tiesības sniegt ziņas par sevi arī nepilngadīgām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem, jo līdzšinējā kārtība, kurā nepieciešama likumiskā pārstāvja izteiktā griba, novērtēta kā pārlieku birokrātiska.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja savā 16.maija sēdē.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Loskutovs. Paldies par atbalstu likumprojektam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 10.jūnijs, ja?
A.Loskutovs. Jūnijs.
Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Fizisko personu reģistra likums”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Likumprojekts “Fizisko personu reģistra likums” izstrādāts, lai ar 2020.gadu aizstātu zināmā mērā novecojušo Iedzīvotāju reģistra likumu. Tiks noteikta vienota fizisko personu uzskaites sistēma un tas, kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiek sniegtas reģistrā iekļaujamās ziņas un kā tiek lietota reģistrā esošā informācija.
Paredzēts, ka no 2020.gada Latvijā darbosies Fizisko personu reģistrs, kas aizstās pašreizējo Iedzīvotāju reģistru un būs veidots uz tā bāzes. Fizisko personu reģistrā, salīdzinot ar Iedzīvotāju reģistru, tiek paplašināts ierakstāmo subjektu loks. Proti, reģistrā tiks iekļautas un aktualizētas ziņas ne tikai par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bet arī par ārzemniekiem, tostarp tiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējās tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā.
Tāpat reģistrā paredzēts iekļaut informāciju par ārvalstnieku, kurš vēlēsies saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību, vai kurš vēlēsies elektroniski saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektronisko identifikācijas līdzekli.
Attiecībā uz ārzemniekiem iekļaujamo ziņu apjoms būs ievērojami mazāks nekā attiecībā uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Noteikt detalizētu ziņu apjomu un iekļaušanas kārtību paredzēts uzdot Ministru kabinetam.
Jaunais likums pārņems daudzas Iedzīvotāju reģistra likuma normas, tostarp to, ka personas kods turpmāk tiks veidots no 11 cipariem, nodrošinot tā neatkārtošanos.
Fizisko personu reģistrs tiks veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā reģistra turētājs tiesības iekļaut reģistrā ziņas deleģēs pašvaldībām, Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai, Valsts robežsardzei, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Nacionālajam veselības dienestam un zvērinātiem notāriem.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu ir atbalstījusi savā 16.maija sēdē.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es, protams, esmu “par” šo reģistru, un tas ir nepieciešams. Bet ir viena lieta, kas mani dara bažīgu. Šie pārstāvji, kas piedalījās arī komisijas sēdē (un kolēģi man neļaus samelot!), faktiski atzina, ka viņi nav konsultējušies ar sociālajiem partneriem, piemēram, ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā.
Un, protams, visiem ir jābūt uzskaitītiem, un Fizisko personu reģistra likuma projekts paredz katrai personai piešķirt automātiski ģenerētu individuālo personas kodu.
Un kāpēc es runāju par šiem sociālajiem partneriem? Tāpēc, ka arī komisijas vadītājs... Komisijā šie pārstāvji, kas aizstāvēja šo likumprojektu, atzina, ka arī valdībā bija daudz diskusiju par šo likumprojektu, un konkrēti runa ir par lietām, kas saistītas ar, piemēram, Uzņēmumu reģistra veikto reģistrācijas procesu, jo pašreiz šī reģistrācija tiek veikta elektroniski un mēs ejam uz to, lai varētu maksimāli atvieglot šo reģistrācijas procesu un lai tas būtu ērts. Tātad faktiski pēc šī likumprojekta pieņemšanas jau būs jābūt šim kodam reģistrācijas procesā. Tas nozīmē, ka šīs procedūras palielināsies un mēs varam aizmirst par labu vietu Doing Business reitingā un aizmirst par to, ka mēs būtu labi ārvalstu investoriem. Un tas nozīmēs lieku kavēkli.
Manuprāt, šīs lietas ir rūpīgi jāpārdomā. Pareizāk būtu pēc reģistrācijas šādu personu iekļaut, jo, kā to atzina arī pārstāvji, acīm redzams ir tas, ka šo fizisko personu reģistrāciju Finanšu ministrija plāno izmantot arī kā tādu savdabīgu tīklu bomžu ķeršanai, un tas nu, manuprāt, ir absolūti aplami.
Teiksim, šeit tomēr būtu jāpadiskutē ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā - vai tas neradīs vēl briesmīgāku iespaidu par Latviju, kura nu nav tā labākā vieta uzņēmējiem. Pamazām mēs atsakāmies no visa, kas var nest peļņu. Un šis publiskais reģistrs nozīmēs vēl papildus to, ka ne tikai ikvienam būs jādeklarē sevi par politiski nozīmīgu, bet jau ienākot... vēloties ārzemēs reģistrēties, sākumā būs jāreģistrējas šajā reģistrā.
Pirmajā lasījumā, es domāju, mēs varam apstiprināt, bet vajag padomāt par šīm svarīgajām lietām, lai Latvija neizskatītos kā tāda šausmīga vieta, kur labāk neiegriezties, jo tevi uzreiz reģistrēs 10 reģistros un tamlīdzīgi.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Loskutovs. Komisija sēdē tiešām bija debatējusi arī par šo jautājumu. Jāpatur prātā, ka personas iekļaušana Fizisko personu reģistrā nodrošinās valstij vienkāršāku un labāku iespēju ar šo personu sazināties, ievērojot, ka personas elektronisko... oficiālo paziņojumu elektroniskā pasta adrese tiks fiksēta.
Es domāju, ka tas nevis sarežģīs, bet atvieglos komunikāciju starp valsti un tiem ārvalstniekiem, kas vēlas attīstīt biznesu Latvijā.
Līdz ar to komisijas vārdā atkārtoti aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Fizisko personu reģistra likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Loskutovs. Ievērojot, ka tas ir jauna likuma projekts un šā likuma stāšanās spēkā ir plānota 2020.gadā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.septembris.
Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 16.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” un nolēma virzīt to otrajam lasījumam.
Ir saņemti divi priekšlikumi.
1. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. Arī 2. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tas ir 30.maijs.
Sēdes vadītājs. 30.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Grozījumi Augstskolu likumā paredz regulējumu, lai ārpus formālās izglītības iegūtā izglītība un profesionālā pieredze, piemēram, Erasmus+ programmās, būtu pielīdzināma un par to varētu piešķirt kredītpunktus. Komisijā izcēlās plašas diskusijas par juridisko formulējumu, taču idejisko saturu atbalstīja visi - gan iesaistītās puses, gan arī komisija. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Septītais mēnesis? Jā?
J.Upenieks. Jā.
Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, kas paredz precizēt nodevas likmi, kāda jāmaksā par kravas transportlīdzekļa sastāvu, ja velkošā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus. Likums tiks papildināts ar normu, ka nodevu nemaksā operatīvie transportlīdzekļi. Redakcionāli tiek precizēta transportlīdzekļu un to sastāvu pilnas masas sākumvērtība, lai novērstu neskaidrības attiecībā uz likuma piemērošanu.
Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 6.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Jā, komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā. Ir saņemti 12 priekšlikumi.
1.priekšlikums - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 3. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 7. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamās dāmas, godātie kungi! Mani priekšlikumi - 7.priekšlikums un 8.priekšlikums - ir līdzīgi. Tāpēc es tagad ziņošu par abiem.
Priekšlikumu mērķis ir nodokļu administrācijas atbildību par ieturēto un savlaicīgi neatmaksāto naudu pielīdzināt nodokļu maksātāju atbildībai, kāda rodas, kad nodoklis nav savlaicīgi samaksāts.
Manā ieskatā, šeit ir jābūt pilnīgai simetrijai. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju attiecībās loģika ir šāda: tas, ka budžetā savlaicīgi netiek saņemti nodokļu ieņēmumi, nozīmē, ka budžets pēc nodokļu samaksas termiņa notecēšanas jeb nodokļu samaksas kavējuma sāk kreditēt nodokļu maksātāju ar nodokļu summu, un tāpēc likumdevējs pieprasa no nodokļu maksātāja procentus par kredīta izmantošanu, proti, nokavējuma naudu.
Kā to paredz likums, no laikā nenomaksātā pamatparāda prasa 0,05 procentus par katru nokavēto dienu. Piezīmēšu, ka gada aprēķinā tie ir 18 procenti, kurus patiesībā maksā karšu lietotāji par kartēm, kuras emitē ārvalstīs ar augsti attīstītu ekonomiku.
Kad savukārt nodokļu maksātājs kreditē budžetu, līdzīgas situācijas veidojas starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, un likumā ir aprakstītas divas tādas situācijas: vienā gadījumā - kad nodokļu administrācija nepareizi piedzen maksājumu no nodokļu maksātāja, citā gadījumā - kad nodokļa summa ir pārmaksāta.
Abos gadījumos ieturēto naudu administrācija atmaksā, tomēr tas nekad nenotiek nekavējoties, bet vienmēr ar nokavējumu. Būtu likumsakarīgi, ja nodokļu administrācija maksātu to pašu nokavējuma naudu, kuru maksā nodokļu maksātājs, kad nodokļu samaksas termiņš ir nokavēts, bet tas tā nenotiek.
Šobrīd spēkā esošā 28.panta pirmā daļa noteic, ka atmaksājamā summa tiek palielināta par pusi no nokavējuma naudas, ja tiek atmaksāta 15 dienu laikā pēc maksājuma atzīšanas par nepareizi piedzītu, un tikai pēc 15.dienas notecēšanas atmaksājamā summa tiek palielināta par pilnu nokavējuma naudu. Bet pārmaksātās nodokļu summas atmaksājamas 15 dienu laikā, nesamaksājot nekādu nokavējuma naudu. Taču, ja summa netiek atmaksāta likumā noteiktajā termiņā, tad to palielina par trim piektdaļām no nokavējuma naudas.
Es ierosinu: gadījumā, ja nodokļu administrācija nepareizi piedzen maksājumu vai pārmaksātā summa nepamatoti tiek ieturēta, prasīt, lai atmaksājamā summa tiktu palielināta par nokavējuma naudas pilnu apjomu, nevis par tās daļu.
Pielīdzinot nodokļu administrācijas finansiālo atbildību par naudas nepamatotu ieturēšanu nodokļu maksātāja finansiālajai atbildībai, mēs paaugstinām nodokļu administrācijas atbildību un līdz ar to - nodokļu administrēšanas efektivitāti.
Arī no tiesiskā viedokļa nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas atbildībai likuma priekšā ir jābūt sabalansētai, līdzsvarotai, un, lai nodrošinātu šo līdzsvaru, es lūdzu atbalstīt šos manus priekšlikumus - 7. un arī 8.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
E.Putra. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Un no Finanšu ministrijas tika ziņots, ka saistībā ar šīm normām un daudzām citām, kas attiecas uz šīm pārmaksām un līgumsodiem, varētu tikt iesniegts jauns likumprojekts, kas tuvākajā laikā tiktu izskatīts Ministru kabinetā un tad nonāktu Saeimā. Šis konkrētais likumprojekts gan ir tieši par uzņēmumu grupu gada pārskatu iesniegšanu un Eiropas Savienības attiecīgās likumdošanas ieviešanu Latvijā.
Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 40, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 8. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Putra. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 11. - daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā. 11. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. 12. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30.maijs.
Sēdes vadītājs. 30.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā otrajā lasījumā.
Acīmredzot likumprojekts ir sagatavots kvalitatīvi, jo deputātiem nav bijuši priekšlikumi.
Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ja tomēr jums ir kādas labas idejas, kā uzlabot likumprojektu, priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 30.maijam.
Sēdes vadītājs. 30.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēmusi piecus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par privāto dokumentu glabāšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 2.priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums par kārtību, kādā tiesām izsniedzami dokumentu oriģināli. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Nolemts pārejas noteikumus precizēt pirms likumprojekta trešā lasījuma.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un būvniecības nozari komisijas sēdēs vairākkārt tika vērtējusi būvniecības nozares konkurētspējas jautājumus, it sevišķi šobrīd, kad Eiropas Savienības fondu finansējums būvniecības nozarē ir ievērojams, un ir secinājusi, ka ir nepieciešams efektivizēt būvniecības procesu un novērst administratīvās barjeras, lai būvnieki varētu efektīvi strādāt un šos fondus apgūt laikā. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Tāpēc šajā likumprojektā ir ietvertas piecas galvenās prasības, pieci galvenie grozījumi, par kuriem nozari uzraugošās institūcijas, būvvaldes, pašvaldības un valsts institūcijas ir principā vienojušās.
Pirmkārt, ir paredzēts regulējums, kas nosaka, kādā veidā veicamas izmaiņas būvniecības iecerē un būvniecības procesā (tas šobrīd ir ļoti sarežģīti).
Otrkārt, ir paplašināts regulējums saistībā ar alternatīvajiem tehniskajiem risinājumiem un pieļaujamām atkāpēm būvniecības procesa gaitā, ja, piemēram, tiek rekonstruētas kultūrvēsturiskas ēkas.
Treškārt, ir noteiktas speciālistu kvalifikācijas prasības elektroenerģētikas jomā.
Tāpat likums paredz atbilstošu elektronisku... elektroniskas iespējas pārstāvēt būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un fiziskās personas, tādējādi mazinot administratīvo slogu.
Un visbeidzot ir precizēta arī terminoloģija attiecībā uz būvniecības ierosinātāju, pasūtītāju, būvobjektu, inženiertīkliem, būves nojaukšanu, pārbūvi un citām lietām.
Kā jau es minēju, šie grozījumi vairākkārt ir izdiskutēti komisijā, uzklausot visu ieinteresēto pušu viedokļus, un to steidzamība ir pamatota ar to, ka būvniecības sezona jau rit pilnā sparā un, ja mēs šajā sesijā šo likumu varam pieņemt, tas būtiski atvieglos šo būvniecības sezonu un arī iespējamās izmaiņas un saskaņojumus būvniecības procesa gaitā.
Tāpēc komisija, izskatījusi šo likumprojektu, aicina atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Matīss. Jā, paldies.
Komisijas vārdā es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā... apstiprināt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.
A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz 8.jūnijam un ceram tos saņemt par šīm jomām, kuras es pieminēju, jo pārējās jomas tad atsevišķi, tā teikt, caur Ministru kabinetu skatīsim. Un paredzēts izskatīt Saeimas sēdē 15.jūnijā.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs. Un otrais lasījums - 15.jūnijā. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.
Saeimas vēlēšanu likuma 20.pantā ir noteikts: “Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase.” Savukārt Personu apliecinošu dokumentu likumā noteikts, ka personas apliecība (kā mēs sakām, identifikācijas karte vai Latvijas pilsoņa pase) ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Līdz ar to ir pretruna šajos divos dokumentos, un Latvijas pilsoņi, kuriem ir tikai identifikācijas karte, nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai labotu šo situāciju, komisijas virzītie likuma grozījumi paredz, ka, tāpat kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, tiem vēlētājiem, kuriem ir identifikācijas karte, bet nav pases, balsošanai Saeimas vēlēšanās tiks izsniegta īpaša personalizēta vēlētāja apliecība. Šādu apliecību izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri pirms vēlēšanām būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir izsniegta tikai identifikācijas karte. Plānots, ka vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās, un, ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.
Grozījumi paredz, ka personai, kura saņēmusi vēlētāja apliecību un līdz vēlēšanām ir saņēmusi pilsoņa pasi, pasē tiks veikta atzīme, ka ir izsniegta vēlētāja apliecība.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka uz Saeimas vēlēšanām nākamgad Latvijā būs apmēram 60 tūkstoši vēlētāju, kuriem ir tikai identifikācijas karte. Jūsu zināšanai - uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika izgatavoti 27,5 tūkstoši vēlētāju apliecību, taču izņemtas tikai 5000 apliecības. Papildu finanšu līdzekļi vēlētāju apliecību izgatavošanai nebūs nepieciešami, jo Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija ir vienojušās, ka šie izdevumi tiks segti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Šulcs. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 1.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Arī šis grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, jo ir jāizdara attiecīgas izmaiņas pārejas noteikumos, papildinot 3.punktu ar nosacījumu, ka arī nākamajās Saeimas vēlēšanās, kuras notiks 2018.gadā, varēs piedalīties ar vēlētāja apliecību.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Šulcs. Arī šim likumprojektam priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šā gada 1.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.
A.Mežulis (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Komisijas virzītie grozījumi likumā rosināti, izvērtējot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu efektivitāti. Tika konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz ziedojumu finansēšanas avotiem, kā arī atbildības mehānismu daļā par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu vai apturēšanu. Likumprojekta mērķis ir novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām, atvēlot ziedojumam visus savus legāli gūtos ienākumus.
Ņemot vērā KNAB ierosinājumu, likuma grozījumi paredz, ka par formāliem pārkāpumiem partijām netiks apturēta piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksa. Tas nepieciešams tāpēc, ka patlaban piemērojamās sankcijas par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem ir nesamērīgas salīdzinājumā ar pārkāpumu smagumu. Likuma grozījumi ir saistīti arī ar jaunās elektroniskās datu ievades sistēmas izveidi, lai varētu ieviest partiju dokumentu un finanšu atskaišu iesniegšanu KNAB elektroniski. Tas atvieglos informācijas apstrādes un publicēšanas procesu, tādējādi arī paātrinot pārbaužu gaitu.
Paredzams, ka politiskajām partijām vienlaikus līdz ar elektroniskās datu ievades sistēmas ieviešanu tiks samazināts administratīvais slogs atskaišu iesniegšanā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 8.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Informēju, ka šodien pulksten 17.00 paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Proti, paredzēts sniegt atbildi uz jautājumu, kuru iesnieguši deputāti Sudraba, Balodis, Šimfa, Platpers un Meija un kurš adresēts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, - “Par pedagogu skaitu skolās”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, bet tā neapmierina iesniedzējus. Ministrs savukārt informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, kolēģi! Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijas kolēģiem: komisijas sēde notiks pulksten 10.20 komisijas telpās. Lūdzu, aicināti visi komisijas locekļi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Lolita Čigāne, Jānis Dombrava, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Atis Lejiņš (Dep. A.Lejiņš: “Es esmu!”)... Nospiest pogu vajag!... Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece... ir, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Jānis Trupovnieks, Jānis Urbanovičs (Dep. J.Urbanovičs: “Esmu! Poga nenostrādāja!”), Viktors Valainis un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2017.gada 25.maija sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2017. gada 25. maijā
Datums: 25.05.2017 09:06:47 bal001
Par - 58, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (901/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 25.05.2017 09:11:19 bal002
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam
Datums: 25.05.2017 09:15:39 bal003
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (833/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:26:31 bal004
Par - 27, pret - 40, atturas - 11. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (857/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:27:06 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (857/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:30:54 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (889/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:38:15 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu reģistra likums (890/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:39:48 bal008
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (877/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:40:56 bal009
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (860/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:42:22 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (886/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:48:43 bal011
Par - 31, pret - 40, atturas - 5. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (875/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:49:11 bal012
Par - 29, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (875/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:50:01 bal013
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (875/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:51:04 bal014
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (880/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:52:54 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (797/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:56:37 bal016
Par - 68, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (903/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 09:57:03 bal017
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (903/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 10:00:58 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (908/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 10:02:10 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (909/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.05.2017 10:04:35 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (910/Lp12), 1.lasījums