Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2017.gada 8.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 2017.gada 8.jūnija sēdi!

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viņķele, Upenieks, Ķirsis, Straujuma un Ojārs Ēriks Kalniņš lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Sudrabas kundze, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Es saprotu, pašvaldību vēlēšanas ir noslēgušās, varam tagad atklāt patiesās kārtis un sākt ātri bīdīt reformas šādā izpratnē, kā to šobrīd dara pieci VIENOTĪBAS deputāti.

Es esmu kategoriski pret to, ka tagad steigā sāktu risināt jautājumu par maksimālo skolēnu skaitu klasē. Klases, jūsu zināšanai, jau šobrīd ir noformētas. Pedagogi domā par to, kad viņi dodas atvaļinājumā.

Jums, protams, vajag mūsu pedagogiem sagādāt kārtējo pārsteigumu, lai viņiem būtu, par ko padomāt vasarā: kā izskatīsies tā klase, kurā viņi atgriezīsies rudenī? Lai arī jūs nosakāt, ka ir iespējams gadu ilgs pārejas periods, tā ir atkal kārtējā necieņas izrādīšana pret skolotājiem.

Es aicinu šodien nevirzīt šādā steigā jautājumus, kuri ir normālā veidā diskutējami un skatāmi daudz plašākā kontekstā.

Es aicinu neatbalstīt šādu iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī piešķirt likumprojektam steidzamības kārtību, jo labošu Sudrabas kundzes sniegto informāciju. Ministru kabineta noteikumi jau kopš gada paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt klašu lielumu. Un, Sudrabas kundze, es gribu norādīt, ka katra diena, ar kuru mēs turpinām turēt ķīlā mūsu jauniešus skolās, kuras nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti, ir uz mūsu sirdsapziņas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, atturas - 4. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Upenieka, Ruka, Mežuļa, Meijas, Krēsliņa un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Abi šie likumprojekti - “Grozījumi Sporta likumā” un “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” - ir izveidoti tādēļ, lai novērstu nepilnības sporta skolu regulējumā, jo šobrīd sporta skolas ir biedres federācijās, bet, ja mēs skatāmies uz likumisko ietvaru, tad redzam, ka īsti tās tur nedrīkst būt... Tādēļ, sadarbojoties Saeimas Sporta apakškomisijai ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, ir izveidoti šie likumprojekti - šie grozījumi Sporta likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā -, lai likumdošanu salāgotu ar aktuālo situāciju.

Tādēļ aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šos grozījumus Sporta likumā un arī Biedrību un nodibinājumu likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Upenieka, Ruka, Mežuļa, Meijas, Krēsliņa un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, un deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viņķeles, Upenieka, Ķirša, Straujumas un Ojāra Ērika Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2017.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada rudens sesijas sākšanu”, kas paredz slēgt Saeimas pavasara sesiju 2017.gada 23.jūnijā un sākt Saeimas rudens sesiju 2017.gada 4.septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2017.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 6.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aivu Daideri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 6.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingu Lipsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: “Valdi, kāpēc par iepriekšējo nerunāji?”)

V.Kalnozols (ZZS).

(Starpsauciens: “Māsas un brāļi!”) Labrīt, brāļi un māsas! Iepriekšējā mana runa tika pārvērsta kaut kādā tādā dīvainā lietā, ka es esot pret kaut kādām sievietēm vai jauniem cilvēkiem un tā tālāk... (Starpsaucieni.)

Es gribu teikt vienu - tiesnesis ir cilvēka likteņa lēmējs! Tiesnesis ir cilvēku likteņu lēmējs. Cilvēku likteņi... Tiesneša amats nav vieta, kur gūt dzīves gudrību... Man ir liels lūgums - sakārtosim šo tiesu sistēmu!

Piedodiet, es neticu tiesnesim, kurš saņem desmit reizes zemāku atalgojumu nekā advokāts, kas piedalās tanī pašā tiesas sēdē. Nu kāpēc cilvēki, 30-40 gadus (Starpsauciens: “Par tēmu!”) veci, labāko savas dzīves gadu laikā, kad var veidot karjeru, iet par tiesnešiem strādāt (Starpsauciens: “Par tēmu...!”), lai gan atalgojums ir desmit reizes zemāks nekā advokātam? (Dep. A.Loskutovs: “Mikrofonu!”)

Vaira Vīķe-Freiberga... (Dep. A.Loskutovs: “Par kandidāti!”)

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, es atgādinu, ka darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

V.Kalnozols. Es runāju par konkrētu cilvēku, es atvainojos.

Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka mēs uz savas valsts simtgadi varam sakārtot šo tiesu sistēmu.

Tāpat Borovkova kungs, Juristu biedrības prezidents, norādīja, ka mūsu tiesu sistēmai ļoti maz uzticas... kā saka, ļoti mazs atbalsts tai.

Man ir lūgums neatbalstīt šos tiesnešus, bet vispirms sakārtot sistēmu, lai labākie juristi ietu strādāt par tiesnešiem.

Kas man nepatīk? Aiz katra šī tiesneša ir cilvēki, kas kaut kādā brīdī šim tiesnesim var piezvanīt... Kas man nepatīk? Ka mēs veidojam PSRS sistēmai līdzīgu tiesu sistēmu, kurā attiecīgie cilvēki varēja tiesnešiem piezvanīt un palūgt attiecīgu lēmumu pieņemt. Mainīsim šo sistēmu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Juridiskās komisija vārdā ir kas piebilstams?

V.Agešins. Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es vēlreiz atgādinu tomēr runāt par tēmu. Ja darba kārtībā ir konkrēts lēmuma projekts par konkrēta tiesneša apstiprināšanu, aicinu runāt par konkrēto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 6.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ligitu Spriguli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Bet es atgādinu: Kalnozola kungs, lūdzu runāt par konkrēto lēmuma projektu! (Starpsauciens.)

V.Kalnozols (ZZS).

Aicinu neatbalstīt konkrēto tiesnesi. Aicinu atcerēties, ka tiesneši ir cilvēku likteņu lēmēji, un aicinu saprast, ka tiesneša amats nav vieta, kur gūt dzīves pieredzi. Sakārtosim, lūdzu, šo sistēmu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 6.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Marinu Romanovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. Vēlreiz atgādinu - runāt par lēmuma projektu, citādi debates netiks pieļautas.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgie brāļi un māsas! Es neākstos. (Dep. I.Viņķele: “Jūs ākstāties!”) Es neākstos! Es neākstos! Aicinu neatbalstīt! Vēlreiz atgādinu: tiesnesis ir cilvēku likteņu lēmējs. Tas nav amats, kur gūt dzīves pieredzi. Sakārtosim šo sistēmu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika jeb, vienkāršāk sakot, paredz to, lai mūsu mediķiem par virsstundu darbu tiktu maksāts dubulti, tā, kā tas ir citās tautsaimniecības nozarēs.

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 2. - Saeimas deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Visi mēs zinām par šo netaisnību attiecībā uz mediķiem. Ka viņiem, atšķirībā no visiem pārējiem, ar likumu ir uzlikts strādāt virsstundas, par kurām netiek maksāts tas, kas pienākas saskaņā ar Darba likumu, proti, šī dubultā samaksa. Un tikai tad, kad mediķi sāka dumpoties pret šo netaisnību, tika sākts meklēt risinājumu. Šāds risinājums - kompromiss ar mediķiem - tika atrasts.

Proti, šis kompromiss paredz to, ka 2017.gadā, 2018.gadā un 2019.gadā pakāpeniski tiktu celta samaksa par šīm virsstundām, savukārt 2020.gadā šī norma vispār tiktu atcelta. Notika vienošanās par konkrētu samaksas celšanu. 2017.gadā tie būtu plus 10 procenti, 2018.gadā - plus 20 procenti, 2019.gadā - plus 35 procenti. Tas bija tas iemesls, kura dēļ tika atvērts šis likums. Tomēr - ko mēs ieraudzījām likumā? Likumā mēs vairs šo “trepi” neieraudzījām. Likumā tagad ir palicis tikai 2017.gads, savukārt 2018. un 2019.gads... tas, kas tika apsolīts mediķiem, tur iekšā vairs nav... Tur stāv rakstīts, ka Ministru kabinets par to lems. Un, redzot šo neatbilstību, es... lai turētu dotos solījumus tie, kas ir devuši šo solījumu mūsu mediķiem, es iesniedzu šos savus priekšlikumus. Konkrēti šis priekšlikums ir par to, lai mēs likumā konkrēti ierakstītu, kādai būs jābūt šai “trepei”, šim kuru tad Ministru kabinets lems.

Šis ir mans pirmais priekšlikums. Saeimas komisijā, diskutējot par to, nebija neviena pamatota argumenta, kāpēc šis priekšlikums būtu jānoraida. Un, kad neatradās argumenti tā noraidīšanai, tad nez kāpēc tika sākts diskutēt, piedāvāja diskutēt par abiem diviem maniem priekšlikumiem, lai tādā veidā varētu panākt, ka šis priekšlikums nav jāatbalsta.

Kolēģi! Šis balsojums, tas, kas šodien tūlīt būs par šo manu priekšlikumu, būs patiesības mirklis visai sabiedrībai. Vai valdošajai koalīcijai tik tiešām rūp sakārtot veselības nozari, atrast papildu finansējumu, lai samaksātu mediķiem papildus? Vai patiesībā tā ir vienkārši tāda iekšējā koalīcijas dīlošanās, kad partneri savā starpā ir nolēmuši viens otru pamocīt, lai izdīlotu kaut kādu atbalstu tālāk nodokļu reformai?

Kāpēc šis būs patiesības mirklis? Es jums to uzskatāmi tūlīt demonstrēšu ar šo slaidu. (Rāda uzskates materiālu.) Šis slaids ir izdrukāts no Finanšu ministrijas mājaslapas. Tas ir tas apsolītais papildu finansējums, ko apsola mediķiem papildu samaksai. Jūs redzat šeit vairākus stabiņus... Šodien mums būs jābalso par to augšējo, pašu mazāko, tātad par to, lai tik tiešām tas, kas tiek solīts, iegūtu likuma spēku. Ja šodien mēs nespēsim nobalsot par pašu mazāko, tas nozīmē, ka viss šis pārējais... Izdariet secinājumus paši - cik liela ticamība, ka tas tiks izdarīts?!

Kolēģi! Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai tas, kas ir ticis solīts, iegūtu likuma spēku un mediķi tiešām varētu droši paļauties, ka viņiem šis samaksas pieaugums būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti!

Atļaujiet man arīdzan runāt gan par 2., gan 3.priekšlikumu, kā tas tika akceptēts jeb atļauts Zariņa kungam.

Savā pirmajā priekšlikumā, kas tabulā ir 2.priekšlikums, Zariņa kungs runā par to, ka mums ir jānosaka termiņš, līdz kuram šis pagarinātais normālais darba laiks tiks atcelts. Tas ir 2020.gada 1.janvāris.

Likumprojektā jūs redzat, ka pārejas noteikumu 29.punktā, kas atbalstīts pirmajā lasījumā un kur nav nekādu labojumu, rakstīts: “Šā likuma 53.¹ pants zaudē spēku 2020.gada 1.janvārī.” Priekšlikums ir identisks. Zariņa kungs acīmredzot nebija paspējis likumprojektu līdz galam izlasīt.

3.priekšlikumā Saeimas deputāts Ivars Zariņš piedāvā noteikt jau šodien šo finansējumu 2018.-2019.gadam. Bet, kolēģi, šeit ir viena būtiska lieta. Tad, kad mēs, sākot darbu 12.Saeimā, stāvējām šajā tribīnē, cits solīja, cits zvērēja... Lūk, daži vārdi no mūsu solījuma: “...ievērot Satversmi un likumus.”

Zariņa kungs, es pilnīgi pieļauju, varbūt savā jaunībā un hiperaktivitātē ir piemirsis, ka Latvijā ir spēkā Fiskālās disciplīnas likums. Zariņa kunga priekšlikums, kas tabulā ir 3.priekšlikums, būtu baudāms un akceptējams, ja Zariņa kungs būtu norādījis finansējuma avotu, kā mums to nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Finanšu ministriju finansējuma avotu 2017.gadam (laikā no šā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim) ir norādījusi, un tā ir budžeta programma, kuru mēs atpazīstam kā “02” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), - proti, tas finansējums ir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tādēļ, kolēģi, manuprāt, Zariņa kunga uzstāšanās gan Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, gan arī šodien Saeimas sēdē pārkāpj to viņa solījumu, kuru viņš deva, sākdams 12.Saeimas deputāta darbu. Viņš ir aizmirsis par Fiskālās disciplīnas likumu, par tā spēkā esamību.

Es uzskatu, ka katram deputātam šodien būtu jāapzinās, ka likumprojektā ir ierakstīts un dots uzdevums Ministru kabinetam: 2018. un 2019.gada finansējumu parādīt Veselības ministrijas budžeta bāzē.

Tādēļ aicinu neatbalstīt nedz 2., nedz 3. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu. Tāds bija arī komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Barčas kundze, diemžēl man ir jānorāda, ka nupat jūs maldinājāt gan visus kolēģus, gan arī visu sabiedrību. Jūs nodarbojaties tieši ar to pašu melošanu, demagoģiju - atvainojiet! -, ko jūs darījāt komisijas sēdē.

Mēs pašlaik diskutējam par 2.priekšlikumu. Jūs pārgājāt uz diskusiju par 3.priekšlikumu! Tieši tas, ko jūs darījāt komisijas sēdē!

2.priekšlikums runā par pavisam citām lietām. Kā jūs arī pareizi atzīmējāt, 2.priekšlikums ir par to, lai mēs ierakstītu konkrētu “trepi”, šo samaksas pieaugumu; tas ir jāizdara Ministru kabinetam. Jūs nez kāpēc to visu tagad sasienat ar nākamo priekšlikumu un diskutējat par nākamo, kurš tik tiešām... Tur ir citādāka lieta, un par to mēs diskutēsim, kad tiks skatīts nākamais priekšlikums.

Savukārt, lai visu šo jezgu izbeigtu, es piedāvāju, kolēģi, pašlaik... Es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kurš runā par Ministru kabineta lēmumu... jūs paši esat ielikuši šinī likumprojektā... tur tiek pielikts klāt, kas tad tam konkrēti būs jānolemj... Tas nerada nekādas šādas saistības, par kādām jūs runājat, un to arī komisijas sēdē atzina Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu - manu priekšlikumu - atbalstīja arī Veselības ministrija.

Un tādēļ, lai nerastos šāda jezga, es aicinu: kolēģi, atbalstīsim šo manu priekšlikumu! Un es apsolu, ka es savu nākamo priekšlikumu šādā gadījumā atsaukšu. Un līdz ar to šī diskusija ir pabeigta un nekādas šādas neatbilstības, par ko mēs runājam, vienkārši nevar būt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (ZZS).

Vēlreiz. Cienījamie kolēģi deputāti! Jaunības priekšā - dziļu cieņu! (Dep. A.Kaimiņš: “50 gadi!”)

Zariņa kungs, jūs izmantojāt pirmo iespēju uzstāties un runājāt par saviem priekšlikumiem - gan par 2., gan par 3.priekšlikumu. Es šoreiz sekoju jaunības piemēram un arī runāju par 2. un 3.priekšlikumu.

Vēlreiz: jūsu iesniegtajā 2.priekšlikumā ir runa, ka 53.¹ pants zaudē savu spēku 2020.gada 1.janvārī; tas ir jau pateikts pārejas noteikumu 29.punktā. Jūs divas reizes vēlaties ierakstīt vienu un to pašu datumu.

Par 3.priekšlikumu. Es domāju, kolēģi saprata, ka, atbalstot jūsu iesniegto 3.priekšlikumu, mēs pārkāptu likumu - Fiskālās disciplīnas likumu. (Dep. I.Zariņš: “Balsojam par 2.priekšlikumu! Kāpēc mēs runājam par citu?! Kur ir vadība?”)

Sēdes vadītāja. Debatēs ir atļauts deputātiem izteikties arī par vairākiem priekšlikumiem kopumā, tomēr korekti būtu norādīt, par kuru no priekšlikumiem deputāts runā.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Jā, cienījamā priekšsēdētāja. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt deputāta Ivara Zariņa iesniegto 2.priekšlikumu, jo komisija uzskatīja, ka viņa ierosinātais jau ir atspoguļots citos punktos, citās likumprojekta normās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - Saeimas deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Atsauks!”; dep. A.Barča: “Kā tad - atsauks!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tātad - par ko ir šis priekšlikums, par ko tiek tā diskutēts, ka tiek piesaukts gan deputāta zvērests, gan Satversme, gan viss pārējais?

Kāpēc šis priekšlikums radās? Tas radās no reālās, praktiskās pieredzes, ņemot vērā to, ka tieši jūs, koalīcijas deputāti, veidojot savu izpildvaru, paši pārkāpjat likumu un nepildāt Satversmē rakstīto.

Vispirms pastāstīšu par priekšlikuma būtību un tad par to, kāpēc tas ir radies.

Priekšlikuma būtība ir šāda: gadījumā, ja Ministru kabinets tagad, pastāvot esošajam deleģējumam, nepieņem to lēmumu, kas ir ticis solīts mediķiem, tad neatkarīgi no tā ir likums, kurš noteic, kāds ir šis samaksas pieaugums 2017., 2018., 2019.gadā. Tātad ielieciet tos nosacījumus, kas tika solīti mediķiem! Tika solīts, ka tas tiks izpildīts! Šāda ir šī priekšlikuma būtība.

Kāpēc ir šāds priekšlikums? Kāpēc es to iesniedzu? Tāpēc, ka realitātē, kā mēs zinām, ļoti bieži Ministru kabinets pat tad, ja tam likumā ir deleģēts pienākums pieņemt Ministru kabineta noteikumus, šos noteikumus var arī nepieņemt. Un tieši šāda situācija var iestāties attiecībā uz mediķu algām, uz šo papildu samaksu par papildu virsstundām.

Proti, tagad esošajā redakcijā ir pateikts: Ministru kabinetam, pirmkārt, nav nekāda konkrēta deleģējuma attiecībā uz to, kas tam īsti ir jāpieņem, kādam būs jābūt šim minimālajam darba samaksas pieaugumam.

Un, otrkārt, Ministru kabinets vienkārši to var ignorēt un vispār nenākt ar šādu lēmumu, lai gan tas uzdevums likumā ir ierakstīts. To, ka tas reāli notiek, mēs konkrēti zinām, jo pirms kāda laika, kad mums bija diskusija par līdzīgu jautājumu, mēs uztaisījām apskatu par likumdošanu un atklājām, ka uz to brīdi bija 180 tādi Ministru kabineta lēmumi, kuri nav pieņemti, bet kuru pieņemšanu paredz likums. Vairāk nekā 180! Un tāpēc radās šis priekšlikums, kurš tik tiešām zināmā mērā it kā... Ja visi dara visu godīgi un atbildīgi, tad tas šķiet mazliet dīvains. Bet tas nav pretrunā ar visām pārējām normām.

Vēl vairāk! Tā argumentācija, ko mēs šodien dzirdējām... Tika pateikts, ka šis priekšlikums... ka mani priekšlikumi, tas, ko es piedāvāju, neatbildīs vidēja termiņa budžeta ietvaram, visām šīm fiskālās disciplīnas lietām. Bet, atvainojiet, ja jau jūs to esat apsolījuši, tas nozīmē, ka jums ir nauda priekš tā. Tas nozīmē, ka jūs to varat izdarīt! Tas nozīmē, ka šo ietvaru var mierīgi arī izmainīt, jo vidēja termiņa budžets - tas galu galā nav nekas dzelzī iekalts, ko nedrīkst mainīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jūs paši to katru reizi maināt!

Es esmu strādājis ar budžeta dokumentiem un to visu zinu. Ja jūs paskatīsieties, kā gadu no gada lēkā šis vidēja termiņa budžets, tad jūs redzēsiet, ka vienkārši simtiem miljonos... viss mainās... Tagad mēs runājam par samērā niecīgām summām.

Un, ja jūs tagad atkal blefojat par to un pasakāt, ka, redziet, mums ir kaut kāds ietvars, mums tagad tanī ietvarā ir jāatrodas un mēs neko nevaram izmainīt, tad ar to jūs tikai apliecināt, ka jūs nemaz netaisāties to darīt un vienkārši meklējat ieganstu, kā to neizdarīt. Un tāpēc jūs kā velns no krusta mūkat no tā, ka likumā tiktu ierakstīts tas, ko jūs esat solījuši. Tas ir vienīgais iemesls.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Pagarinātais normālais darba laiks ir antikonstitucionāls, tātad tā ir cilvēka verdzināšana. Un, izmantojot šo iespēju un ņemot vērā šo apņemšanos, ka tas tiks novērsts pakāpeniski, es atbalstu arī, protams, šo normu par ierakstīšanu... par to, ka tiek ierakstīts, kāda būs tā “trepe” un ar kādiem minimāliem soļiem tas tiks izdarīts.

Taču es tiešām gribu vērst visu mūsu, deputātu, un arī vēlētāju uzmanību uz to, ka mēs ļoti šauri skatāmies, rīkojamies kā strausi, kad piemērojam darba direktīvu... Mēs pašreiz runājam tikai par vienu lietu - par to, ka ārsti vienā darbavietā tiek verdzināti, bet pilnīgi pieveram acis uz to, ka šī verdzināšana, šī nostrādināšana attiecas uz darbu Latvijas valstī.

Tātad, ja strādā slodzi un nepārstrādā Stradiņa slimnīcā, tad tas ārsts strādā arī ātrajā palīdzībā slodzi un vēl arī trešajā vietā, un arī par šīm Latvijā nostrādātajām stundām jāsaņem virsstundu samaksa! Cilvēks valstī nedrīkst būt verdzināts!

Eiropā pašreiz sākas vēl dziļāka diskusija par pārrobežu nodarbinātību normālā darba laika sakarā... Līdz ar to likumā ir jāieliek šīs lietas. Un, es domāju, mums būs jāatgriežas pie šiem jautājumiem, jo tā pārslodze, ar kādu strādā vienā vai dažādās darba vietās, izraisa kļūdas, nāves gadījumus, pārgurumu, neuzmanību pret mums, un tā būs vispār jānovērš Latvijā.

Es aicinu atbalstīt gan Zariņa kunga priekšlikumu par to... legalizēt likumā solījumus, kurus ir izteikusi valdība, un pie šī jautājuma atgriezties vispār kādā dziļākā diskusijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Es domāju, ka Zariņa kungs savā veidā grib spēlēt kāda superkareivja vai Emulatora lomu, jo visās komisijās... Tā tas tikko bija arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur Zariņa kungs grib atrisināt vienā dienā ar vienu likuma teikumu normu par ceļu fondu. Šeit mēs redzam konkrētu normu par mediķu algām. Es teikšu tā: Zariņa kungs, nauda būs, un tas ir tikai laika jautājums, lai koalīcija vienotos (Dep. I.Zariņš no zāles kaut ko saka.)

Jā, šodien mēs risinām situāciju, kas ir šobrīd samilzusi, bet, Zariņ, nākamā gada budžetā ir paredzēti apmēram 200 miljoni, kas atrisinās ne tikai mediķu algu jautājumu, bet arī samilzušās problēmas nozarē. Un ir arī skaidrs plāns. Tāpēc nav pamata šobrīd apšaubīt šo apņemšanos. Un arī nodokļu reforma tiek skatīta kontekstā ar veselības finansējumu kā tādu. Bez veselības finansējuma šī nodokļu reforma arī tālāk nevirzīsies. To mums neļaus arī kolēģi no koalīcijas partijām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Zariņa kungs ir ļoti, ļoti hiperaktīvs. Līdz ar to tas arī ietekmē viņam kādreiz sapratni.

Ja ir skaidri rakstīts un skaidri saprotams, ka tas ir likuma pārkāpums, tad kā mēs varam to atbalstīt? (Dep. I.Zariņš: “Nav nekāda likuma pārkāpuma!”) Tas ir likuma pārkāpums, un beidziet, lūdzu, tirgoties ar ārstiem, un beidziet izmantot tribīni, lai dabūtu kaut kādu plusu! Ja jūs, mīļais draugs, būtu tāds ļoti likumam klausīgs, tad jūs varējāt Saeimā nepieņemt to likumu par deputātu algu palielināšanu un jūs varētu to naudu ziedot ārstiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ir ļoti savdabīgi dzirdēt visus šos pārmetumus un klausīties, ko tikai koalīcijas politiķi ir gatavi sarunāt, lai tikai nebūtu jādara tas, ko viņi ir solījuši.

Kolēģi, mēs esam tie, kas pieņem likumus! Un, ja mēs redzam, ka kaut kādai vienai vai otrai mūsu iniciatīvai ir jāpamaina likuma ietvars, nav problēmu to izdarīt. Mēs paši to darām. Un, ja jūs to negribat darīt, gribat atrast ieganstu, kāpēc jums atkal grīda maisa sadancoties un izpildīt to, ko jūs solījāt, tā ir jūsu problēma.

Tālāk. Es atbildēšu par to, kāpēc es nāku ar šiem priekšlikumiem. Tā lielākā problēma mūsu valstī ir tā, ka veselības aprūpe un ceļi diemžēl... Putras kungs, jūsu pieminētie... sabrūk pārāk lēni un tas jums, varai, ir radījis ilūziju, ka uz veselības un ceļu rēķina var risināt visu pārējo. Un tas ir tas, ko jūs darāt!

Kāpēc es nāku ar šiem priekšlikumiem par ceļiem un par veselību? Tāpēc, ka tūlīt notiks jūsu izdaudzinātā nodokļu reforma, kuras fiskālajā telpā šīs problēmas risinājumi... veselībai un ceļiem fiskālā telpa nav paredzēta. Un tas ir principiāli nepareizi! Un tāpēc es cenšos aktualizēt šo diskusiju, lai tas jautājums tiktu risināts, lai tad, kad jūs nāksiet ar savu nodokļu reformu, kura aizņems visu fiskālo telpu, gan ceļot nodokļus, gan ieejot maksimālā budžeta deficītā, tur būtu risinājums arī šīm divām problēmām, kuras ir nepamatoti bijušas atstātas novārtā un uz kuru rēķina ir risinātas visas pārējās problēmas. Jo patiesībā galvenie kompensējošie mehānismi visiem jūsu centieniem un arī jūsu gatavotajai nodokļu reformai ir šīs divas lietas - cilvēku veselība (cilvēki mokās un mirst rindās, nesagaidījuši savu pakalpojumu, un mediķi strādā verga darbu) un ceļi, kuri sabrūk. Un es to nevēlos redzēt manā valstī.

Es vēlos, lai mums šeit beidzot būtu kārtība. Vai nu jūs to izdarāt, vai atzīstat, ka nevarat, un ejiet mājās, un beidziet nodarboties ar šīm muļķībām, kuras tagad te gvelžat no tribīnes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms diviem mēnešiem četras stundas koalīcijas partijas noturēja valsts tiesībsargu Juri Jansonu tur, uz tā krēsla, tad, kad viņš sniedza savu gada ziņojumu jeb atskaiti. Šeit, šajā zālē, atradās varbūt 51 procents no visiem šiem šobrīd šeit esošajiem maniem kolēģiem. Jūs nebijāt šeit! Varbūt jūs nedzirdējāt, ka tiesībsargs teica, ka Latvijā ārstam pagarinātā darba diena nav 24 stundas, bet ir 26 stundas. 26 stundas! Jūs te vienreiz gadā pastrādājāt, budžetu mēģinājāt pieņemt... Cik ilgi jūs te pasēdējāt? Grūti jums bija, vai ne? (Dep. I.Viņķele: “Oi, a kur tu sēdēji?”) Taču viņiem ir katru nedēļu šāds darba laiks! Šica kungs, jums ir taisnība: tas ir antikonstitucionāli!

Tas, ka Zariņa kungs mēģina tagad ar attiecīgiem priekšlikumiem mainīt šo sistēmu, ir ļoti labi. Apsveicama lieta! Bet tas, ka Hosams uzkāpj šeit tribīnē un saka: “Tas ir likums! Tas ir likums!”... Tu pieņem likumu šeit, Hosam! (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.) Tāpēc tu esi šeit ievēlēts.

Līdz ar to atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es kā ārsts varu pateikt, ka katram cilvēkam ir labākas dienas un sliktākas dienas. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu biji slikts ārsts! Tu biji slikts ārsts!”) Un diemžēl, klausoties šo diskusiju, tiešām brīžiem galvā nāk jautājums: kāpēc cilvēki saka to, ko viņi saka?

Tagad par būtību. Zariņa kungs, nekāds Ministru kabinets šeit neko nelems! Mēs paši lemsim jau tūlīt pat, rudenī, skatot nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžetu un redzot, kāds finansējums tur tiks paredzēts, lai likvidētu šo pagarināto normālo darba laiku. Tā ka šī “trepe” nekur nav pazudusi!

Komisijas sēdē tas viss tika izdiskutēts un arī jums personiski izskaidrots. Tāpēc man nesaprotama šī nepārtrauktā nepatiesības un maldinošas informācijas atskaņošana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli paudīsiet?

R.Ražuks. Komisija aicina neatbalstīt šo Zariņa kunga priekšlikumu tāpēc, ka tiktu pārkāpti vairāki likumi, ja šis priekšlikums tiktu pieņemts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 4.priekšlikumu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Veselības ministres Andas Čakšas iesniegto 6.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja.

Aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā tika atgriezti atpakaļ komisijai atkārtotai izskatīšanai.

Saņemti ir pieci priekšlikumi. Debates komisijā bija visai plašas... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu sarunas pārtraukt! Ziņotājs ir tribīnē.

I.Līdaka. Kolēģi! Prezidents iebilda tieši pret pārejas periodu, ko uzskatīja par pārlieku garu, un iesniegtie priekšlikumi attiecas tieši uz šo pārejas periodu... uz šiem termiņiem.

Debates bija par diviem priekšlikumiem. Pirmkārt, 2018.gada 1.janvārī stātos spēkā šī plastmasas iepakojuma ierobežojums; un otrs priekšlikums bija, ka tas termiņš ir 2019.gada 31.decembris.

Debates bija visai plašas. Izskanēja lielas šaubas par pusgadu ilgo pārejas periodu, tātad par šo termiņu - 2018.gada 1.janvāri (tas ir 1., 2.priekšlikums). Bija šaubas par to, ka pusgads tomēr... ka industriju tik ļoti ietekmējošai normai patiesībā tas termiņš būtu par īsu, jo tika atzīmēts, ka apmēram 40 procenti... alus, piemēram, tiek pildīts šobrīd iepakojumā, kurš pēc pusgada jau būs aizliegts.

Otrs priekšlikums bija par šo termiņu - 2019.gada 31.decembri. Tas ir divarpus gadus garš pārejas periods, un arī to lielā mērā uzskatīja par pārlieku garu.

Visticamāk, ka tas optimālais varētu būt kaut kur pa vidu. Bet, tā kā tāda priekšlikuma būtībā nebija, balsošanas rezultāts ir tāds, kāds nu tas šeit ir redzams, - tātad 2018.gada 1.janvāris, kas paredzēts 1.priekšlikumā, ko iesniedzis deputāts Romāns Naudiņš.

Tikai brīdinu, ka, pēc visa spriežot, arī šis termiņš, ja tas tiks pieņemts, tad... Tā būtu būtiska izmaiņa... atkāpe no tā, kāds bija likumprojekta sākotnējā versijā, iepriekšpieņemtajā, un tātad tas likums būtu atkal jāsūta uz Eiropas Komisiju saskaņošanai, kas varētu aizņemt kādus trīs, četrus vai varbūt pat piecus mēnešus sakarā ar to, ka priekšā ir vasara. Un, saņemot šo atzinumu no Eiropas Komisijas kaut kad vēlā, vēlā rudenī, reālais pārejas termiņš tad nu būtu kādi pāris mēneši.

Tātad 1. - deputāta Naudiņa priekšlikums - komisijā guvis atbalstu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Inesim Boķim. (Dep. A.Kaimiņš: “Tas nav deputāts, tas ir lobists!”)

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ar zāli nevar sarunāties, bet tomēr teikšu: lobijs es neesmu. Izdzeru dažus litrus alus gadā, tā ka tajā ziņā tā švaki. (Starpsaucieni.)

Es atļaušos citēt dažas rindkopas no Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektora Pētera Liniņa atklātās vēstules:

“Augsti godātie un cienījamie Saeimas deputāti! Visas Latvijas alus nozares vārdā vēršamies pie jums, lai censtos skaidrot radušos situāciju saistībā ar pārsteidzīgi noteikto likuma spēkā stāšanās laiku. Vēršamies pie jums atklātā vēstulē, aicinot uzklausīt uzņēmēju bažas un rūpīgi pārdomāt savu nostāju, balsojot par likuma pieņemšanu.

Kā jau pārrunās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoņa kungu uzsvērām, alus nozares uzņēmēji ir publiski pauduši gatavību atbalstīt lēmumu nākotnē atteikties no PET ražošanas... no PET pudelēm divu litru iepakojumā, bet - pāreju veicot pakāpeniski, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, kas var būtiski ietekmēt vietējo ražotāju konkurētspēju, un nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Veicot uzņēmējiem nozīmīgas izmaiņas likumdošanā, aicinām ievērot Eiropas Savienības pieņemto praksi - noteikt samērīgu pārejas periodu 2-4 gadu garumā...” (Šobrīd saskaņā ar deputātu balsojumu likumprojekts paredz likuma stāšanos spēkā ar 2018.gada 1.janvāri, kā Līdakas kungs jau teica.) “Vairākkārt esam norādījuši uz to, ka pēdējos gados alus tirgos... katru gadu arvien vairāk sarūk alus tirgus un ar vairāku miljonu zaudējumiem strādā arī nozare pēdējos gadus. Šobrīd PET pudeles aizņem 40 procentus no visa alus tirgus, un šī segmenta tendence ir tomēr samazināties. Vēršanās pret alus nozari neatrisinās valsts alkohola patēriņa problēmas, bet radīs netaisnīgus ierobežojumus un zaudējumus atsevišķiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar alus brūvēšanu Latvijā, un, protams, radīs arī neuzticību...” Ir runa par paļāvības principu, uz ko tomēr uzņēmēji cer.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtais priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku - 2018.gada 1.janvāri... un par pēdējā lasījumā apstiprināto... par tā nosūtīšanu uz Eiropas Komisiju saskaņošanai... Kā norāda Tieslietu ministrija, tas būtu vajadzīgs, vai ne? Ja mēs to tagad pieņemtu, tas pārkāptu demokrātiskas valsts principus, Eiropas Savienības tiesību principus, līdztiesības, samērīguma, tiesiskās paļāvības un saprātīgas tiesību normu piemērošanas principus.

Un, ņemot vērā minēto, tiek lūgts ikvienam Saeimas deputātam būt saprātīgam, likumprojektā nosakot likuma spēkā stāšanās termiņu.

Un vēl. No savas puses es gribu pieminēt tādu piemēru, ko arī komisijā minēju: Krāslavas alus darītavā pirms apmēram gada par 0,5 miljoniem eiro ir nopirkta iekārta PET pudeļu pildīšanai. Tā tomēr ir investīcija laukos! Un saprotiet paši, ka to tagad pārkārtot un kaut kādā veidā atmaksāt... Tādējādi gan darba vietas, gan naudu uzņēmējs var zaudēt.

Un cienīsim arī visus pārējos uzņēmējus un viņu ražošanas uzņēmumus, un viņu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, un ievērosim tomēr kaut nedaudz to paļāvības principu!

Līdz ar to es aicinu balsot “pret” 1., 2. un 3.priekšlikumu un atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumus - 4. un 5.priekšlikumu -, kas nosaka šo divlitrīgo alus PET pudeļu ražošanas aizliegumu no 2019.gada 31.decembra.

Tātad ar 2018.gadu... Ar 2020.gadu vairs neražos. Tāds ir mans priekšlikums. (Dep. A.Kaimiņš: “Slikts priekšlikums!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Es apspriežamo problēmu varu vērtēt divos aspektos - gan kā ekonomists, gan kā bijušais alus dzērājs.

Jā, man ir pietiekama personiskā pieredze, lai varētu to visu vērtēt, un es esmu pateicīgs Dievam par brīnišķīgajām pārvērtībām, kuras man ļāva izrauties no purva. Tā purva, kurā vairāki mani paziņas ir jau noslīkuši.

Tas, ka iepriekš piedāvātie termiņi viennozīmīgi tika saistīti ar 1.septembri, liecina, ka lielākā daļa no mums saprot, kas ir mērķa segments divlitru pudelēs pildītajam it kā mazalkoholiskajam dzērienam, kurš tiek dēvēts par alu.

Rēķinot izmaksas, kas radīsies, ieviešot aizliegumus ar 2018.gada 1.janvāri, netiek ņemtas vērā tās izmaksas, kuras ir vērtējamas ne tikai naudas izteiksmē. Tās izmaksas, kādas radīs daudzu jauno cilvēku iestigšana purvā, un tās ciešanas, kādas piemeklēs viņus un viņu tuviniekus. Vai arī viņiem paļauties uz Dieva brīnumu?

Taču mēs neesam rotaļlietas Dieva rokās. Dievs mūs ir radījis pēc savas līdzības, tātad brīvus. Un rīcības izvēle ir mūsu pašu ziņā. Tagad šī izvēle ir mūsu rokās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kurš paredz likuma stāšanos spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jāteic, ka es alu nedzeru. Es vienreiz gadā uz Jāņiem vienu pudeli izdzeru, tāpēc neesmu nekāds... Neesmu saistīts ar nekādu lobiju... (Starpsaucieni.)

Bet jautājums ir par to - par dzeršanas paradumiem. Vai tilpums, iepakojums vai, vienalga, kas cits, par ko mēs runājam... bet mēs runājam par to, no kuras vietas mēs to dzeram... Vai tas mainīs (Zālē smejas.) cilvēka paradumus, kurš ir nolēmis iet šo atkarības ceļu? Ar šādiem grozījumiem diez vai mēs viņu ietekmēsim. Ir citi instrumenti.

Es nezinu, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Parādnieka kungs, kas ļoti aktīvi iestājas par šo lietu, nav komisijā iesniedzis konkrētu priekšlikumu par akcīzes likmju palielināšanu. Mēs zinām konkrēti, cik procentu šim alum ir un kur ir tā problēma. Šī cena attiecībā pret šo tilpumu ir ļoti neadekvāta. Es domāju, ka tas ir tas patiesais instruments, kas varētu šo problēmu risināt. Jo iepriekšējā, otrajā, lasījumā mēs visi runājām par “Optima līniju”, kur akcija: par padsmit centiem mēs varam dabūt divus litrus, un tā tālāk. Nu, tur jau ir tas stāsts. Vienkārši tā akcīze ir pārāk zema. Parādnieka kungs, mēs vakar runājām. Jūs teicāt, ka pat trīs reizes mēs atpaliekam no Igaunijas šobrīd alus akcīzes ziņā. Kaut vai iezīmējam konkrēti šim alus segmentam augstāku procentu likmi tieši akcīzei!

Runājot par to laiku, es nesaprotu, kāpēc nevarēja iesniegt kāds un komisija atbalstīt priekšlikumu par 2018.gada pusgadu. Normāls laiks. Gadu pielāgojamies. Kad attiecībā uz cukurbiešu nozari zināja, ka briest tas, ka varētu šo nozari slēgt, trīs gadus iepriekš visi pateica: “Lūdzu, zemnieki, rūpnīcās neinvestējiet! Pēc trim gadiem šī nozare tiks likvidēta.” Bija normāls pārejas periods. Zemnieki pārstrukturizējās, šīs rūpnīcas tika no zemes virsas novāktas, tur šobrīd tiek ražota kafija un citi produkti. Nu, samērīgi.

Šajā gadījumā mēs runājam par kaut kādu pusgadu, par to laiku, kad, piemēram, tajā pašā Krāslavā pat pirms gada uzstādīta līnija... Nu ko ar to darīs? Pusmiljons - tā ir liela nauda.

Mēs spēlējamies vienkārši ar to... ar populisma vilni kā tādu. Pašvaldību vēlēšanas ir pagājušonedēļ beigušās. Netaisīsim sevi par lielākiem populistiem, bet domāsim par to, kā ierobežot citādāk...! Šis nav tas instruments!

Aicinu 1., 2. un 3.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es pati noteikti balsošu par komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem, un es aicinu arī visus deputātus atbalstīt šos priekšlikumus.

Kolēģi, šeit no tribīnes mēs varam stāstīt savu personisko pieredzi un noteikti apsveikt tos, kam ir bijis pietiekami stiprs raksturs un pietiekami liels atbalsts, lai atbrīvotos no atkarībām. Mēs varam šeit iestāties par konkrētajiem ražotājiem. Bet, kolēģi, mūsu kā deputātu pienākums ir domāt par šo atkarību upuriem. Un kas ir šo atkarību upuri? Šo atkarību upuri ir bērni, ir sievietes, kas cieš no alkoholisma māktiem varmākām.

Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti svarīgi domāt par to, kādā konkrētā veidā šo problēmu apkarot, nevis pakļauties lobijam. Tie ražotāji, kas ražo šo nekvalitatīvo alkoholu, ko pako lielos iepakojumos, ko tirgo mūsu bērniem, mūsu jaunajiem vīriešiem par nožēlojami zemām cenām, zināja, ka Saeima par šo priekšlikumu diskutē jau vairāk nekā divus gadus. Par kādu paļāvības principu mēs šeit runājam? Šie ražotāji ir zinājuši, kādu postu Latvijas ģimenēm nodara viņu ražotie lēti nopērkamie produkti.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatbalsta šis termiņš, šā termiņa noteikšana pēc iespējas ātri, lai vienkārši mazinātu to postu, kas notiek Latvijas laukos.

Vēl pavisam nesen Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs runājām par situācijām, ka sievietes, kas ir ieņēmušas bērnu alkohola reibumā, ņem ātros kredītus, lai izdarītu abortus.

Cienījamie kolēģi, ar šo lēmumu nenoteikt šo skaidrību, ka šo lēto lielo iepakojumu alkoholu nevarēs vairs tirgot no 2018.gada marta...

Mēs ieviesīsim šo skaidrību un vismaz kaut kādā veidā piedalīsimies savu vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībā.

Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus. Es arī parakstīju lūgumu Valsts prezidentam, lai viņš nodotu šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo es uzskatu, ka Saeimā notiek rupjš lobiju darbs šajā jautājumā. Lūdzu, beidzot iestāsimies par saviem vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Visi šeit stāsta par savām pieredzēm. Es šoreiz - par savu profesionālo pieredzi. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Proti, es runāšu arī kā sabiedrības veselības speciāliste. Proti, ir pamatlietas, kas ir atzītas kā iedarbīgākās politikas alkohola lietošanas samazināšanai. Un te es vēlos kliedēt Putras kunga teikto, ka iepakojuma lielums neietekmē dzeršanas paradumus. Mums būtu jāatceras, ka Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas uzsver četras būtiskākās jomas, kurām adresējot politikas, mēs varam iegūt mazāku alkohola patēriņu, un tās ir - pieejamība, reklāma un mārketings, cenas un sodu politika. Iepakojums ir viena no šo rīcības pamatvirzienu sastāvdaļām. Tas attiecas gan uz lielumu, gan uz to, cik košs un pievilcīgs ir iepakojums.

Tā ka šeit diemžēl ir jāsaka: Putras kungs, tie patiešām ir zinātniski, gadiem pierādīti intervences mehānismi, kas samazina alkohola lietošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Dep. A.Kaimiņš: “Brīvību tiesnešiem!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas piedāvātos likuma grozījumus. Kāpēc? Tāpēc, ka pēdējie pētījumi parāda, ka alus ir veselīgs, nāk par labu cilvēka veselībai. (Starpsaucieni. Smiekli.) Jā! Jebkas - gaļa, maize, kefīrs -, ko mēs ēdīsim ārprātīgos daudzumos, būs kaitīgs mūsu veselībai, tāpat arī alkohols, ja mēs lietosim to pārlieku daudz, būs kaitīgs mūsu veselībai.

Nākamais, kāpēc es lūdzu atbalstīt Zemkopības ministrijas lietu. Tāpēc, ka mūsu valsti uz šo brīdi ir pametuši 200 000 cilvēku, kas devušies darba meklējumos. Trūkst darba vietu. Cienīsim uzņēmējus! Neņirgāsimies par uzņēmējiem, mainot ik pa brīdim spēles noteikumus! Ja mēs mainām, tad dodam, kā teica Putras kungs, laiku viņiem savākties!

Nākamais. Labāk cīnīsimies par veselīgu dzīvesveidu, nevis cīnīsimies ar uzņēmējiem! Sakārtosim, tā sakot, veselības apdrošināšanu tā, lai cilvēki ir motivēti ievērot veselīgu dzīvesveidu! Un alus mazos daudzumos, saprātīgos daudzumos, ir veselīgs ķermenim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Par šo likumprojektu un nepieciešamību noteikt aizliegumu divlitru iepakojumam es jau biju runājis iepriekšējā sēdē un teicu, ka šī saruna ir no 2015.gada.

Bet, atbildot uz kolēģa Edgara Putras aicinājumu iesniegt priekšlikumus, es atgādināšu, ka es katru gadu Finanšu ministrijā, pieņemot budžetu, iesniedzu priekšlikumus palielināt akcīzes nodokli alum krietni vairāk, nekā parasti pieņemts, un arī 2014.gada beigās, pieņemot 2015.gada budžetu, es piedāvāju priekšlikumu diferencēt likmi alum, kam ir augstāk par 5,8 procentiem. Proti, ierosināju tam diferencēt likmi pusotrkārtīgi. Toreiz man Finanšu ministrija, rādot direktīvas, pierādīja (tā toreiz man tiešām likās), ka Eiropas Komisija vai šīs direktīvas to neļauj.

Tagad esmu saņēmis no Eiropas Komisijas skaidru atbildi, ka mēs drīkstam diferencēt arī atkarībā no spirta daudzuma. Tātad var noteikt atšķirīgu likmi. Arī, pārspriežot nodokļu reformu, es esmu uzsvēris to, ka tas ienākumu avots vai resursu avots, no kura mēs varam papildus paņemt un kurš ir nesamērīgi... ar nesamērīgi zemu likmi un tiek saudzēts, ir tieši alus. Nu, es nezinu, kāpēc, Putras kungs, jūs to neesat dzirdējis. Vai man tagad vajadzēja iesniegt? Nu, laikam jau nu nē. Nu mēs nodokļu reformas sakarā, es ceru, nonāksim pie tā rezultāta, ka tas būs papildu ieņēmumu avots. Un es ceru, ka beidzot tad arī Finanšu ministrija vairs nenoraidīs manu priekšlikumu tieši stiprajam alum šo likmi vēl palielināt.

Tā ka pie tā mēs noteikti nonāksim, bet šodien mēs skatām citu lietu. Un, lūdzu, slēgsim šo tēmu! Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs divlitrīgās alus pudeles ir jāaizliedz. Un tas ir izdarīts Lietuvā jau pirms vairākiem gadiem, tas ir izdarīts arī Igaunijā. Izdarīsim to arī Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskan ļoti dažādi viedokļi, un katrs no tiem nāk no labas gribas. Vieni (pieņemsim, Boķa kungs) aiz labas gribas saka, ka ir jāaizstāv uzņēmēji un jāražo šis alus, un tas ir jātirgo. Un no labas gribas mēs patiesībā “ražojam” arī vairāk alkohola lietotāju, un no labas gribas mēs “ražojam” darbu veselības aprūpes iestādēm un ārstiem. Un no labas gribas mēs pieaudzējam iekšzemes kopproduktu no šī alus ražošanas, bet tajā pašā laikā mums ir jāpārdala nauda un jādod papildu līdzekļi veselības aprūpei.

Tā ka šis ir tāds riņķa dancis - iet uz apli. Un ko tad mēs gribam - ražot un taisīt ekonomiku vai ražot un radīt trekterēšanas kultu un nepilnvērtīgu tautu?

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Personīgajā pieredzē nedalīšos, bet dalīšos vienā tehnoloģiskā noslēpumā, kā ražo šīs plastmasas pudeles. Plastmasas pudeles ražo no mazām stikla... plastmasas granulām, kuras lielā temperatūrā tiek piepūstas konkrētā formā un attiecīgi ieņem šo lielumu un tilpumu. Tā ka nomainīt šo tilpumu no diviem litriem uz drusku mazāku, manā uztverē, nav nekādu problēmu ražotājam. Un, ja kāds pavēros lielveikalu plauktus, tad redzēs, ka jau tagad viena otra firma piedāvā šādus tilpumus - litrs 900, litrs 800... Un es varu derēt, ka tad, kad šis likums stāsies spēkā, jau nākamajā dienā lielveikalu plaukti būs pilni ar šādām pudelēm, kuru tilpums būs drusciņ zem diviem litriem.

Tā ka es pat domāju, ka šī problēma attiecībā uz diviem litriem nebeidzas un teorētiski varbūt pat vajadzētu domāt par litra tilpumu, un var būt, ka mēs arī līdz tam kādreiz nonāksim.

Tā ka es arī lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Ir tomēr jāsaprot, kas no šiem bamšļiem ir vairāk - labums ekonomikai vai sliktums un nelaimes cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Seržanta kungs, likumā jau ir noteikts, ka alkoholam ar stiprumu virs 5,8 - ne vairāk kā puslitra pudelēs, bet savukārt alkoholam līdz 5,8 - litra pudelēs. Tā ka nav iespējams noteikt tilpumu 1,9 vai 1,7, vai kādu citādu.

Tā ka nemaldiniet kolēģus, kuri varbūt nav iepazinušies ar likumprojektu, kas tika pieņemts! Otrajā lasījumā šī norma jau tika iestrādāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es drusciņ par estētisko pusi.

Es domāju, katrs no mums ir piedzīvojis brīdi, kad, piemēram, dārgs konjaks negrib līt plastmasas glāzītē iekšā. Vai jūs esat redzējuši kvalitatīvu dzērienu vai kvalitatīvu, labu alu, piemēram, Corona vai vēl kaut kādu, kuru lietu plastmasas pudelēs? (Dep. A.Bērziņš: “Nē, nevar!”) Un kāpēc? Es jums pateikšu! Tāpēc, ka katrā dzērienā ir sava patiesība. Vīnā ir patiesība, konjakā ir dižciltība, viskijā ir piedzīvojumi, ūdenī ir mikrobi... (Zālē smiekli.) par ūdeni ne! Kas ir alū? Lai kāds nāk un pasaka!

Tā ka vajadzētu akcīzes nodokli palielināt tiem dzērieniem, kuros ir mikrobi. Bet, no estētiskā viedokļa, protams, nevajadzētu šeit plastmasas pudeles reklamēt.

Un man būtu ieteikums arī Zaļajai partijai: tātad vajadzētu Latvijā ieviest šo šķirošanu - gan plastmasas pudeļu, gan arī stikla. Un, ja varētu nodot stikla pudeles un saņemt par to naudu, tad izbeigtos šī nožēlojamā ākstīšanās ar šo nožēlojamo iesaiņojumu, pamatojot ar to, ka tas ir lēts.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Cienījamais Prezidij un godājamie kolēģi! Ziniet, es klausos šo diskusiju, un ir tāda dīvaina sajūta, jo es jums visiem piekrītu, jo visiem ir ļoti liela taisnība.

Es neatkārtošu un nestāstīšu to, ko es iepriekšējā reizē stāstīju, - to, kādu iespaidu alus dzeršana atstāj uz vīrieša ķermeņa uzbūvi. Jo nekas tur nav mainījies.

Bet, ziniet, diemžēl pasaulē ir milzīgs alus dzeršanas kults. Nu, jūs visi droši vien vairāk ceļojat nekā es un esat bijuši Lielbritānijā, Skotijā un Īrijā un esat iegājuši pabos un redzējuši, kā tur izskatās. Kad es ieeju, es brīnos, kā spēj izdzert cilvēks tādu milzu alus kausu - melno Ginesu.

Man ļoti patika Brīvera kunga atdzīšanās, ka viņš ir izrāvies no tā alus zaņķa. Ziniet, es arī ar vienu kāju biju tajā zaņķī, bet tikai ar vienu kāju, un es tad sapratu, ka labāk ir jādzer šņabis. (Zālē smejas.)

Un, saprotiet, tad, kad skatos, kā tur, tajos pabos, viņi dzer to melno Ginesu, es varu tikai atkārtot: nu, labāk ir izdzert puslitru šņabja nekā litru tā melnā Ginesa, jo tas alus atstāj drausmīgāku iespaidu gan uz dzērāja fizisko, gan mentālo ķermeni.

Es domāju, ka ļoti daudzi no jums ir bijuši Vācijā - Minhenes aluspagrabos, kad notiek Oktoberfest. Ziniet, kad ieiet tajā telpā, var sajust, ka tur ir tāds ļoti specifisks aromāts, kurā ir sajaucies urīns kaktos un vēmekļi. Cilvēki nosvīduši sēž pie divlitrīgiem alus kausiem un pļumpē. Un, ziniet, tas man atgādina lielu... liellopus kūtī. Es tur esmu bijis, un vairs es tur negribu būt. Un kāpēc es jums to stāstu? Es to stāstu tikai tāpēc, lai parādītu, ka tas raksturo manu attieksmi pret alus dzeršanu un pļumpēšanu.

Es domāju, ka tie stāsti, ko kolēģis no VIENOTĪBAS stāstīja, ir drausmīgi. Par sievietēm, kas ņem ātros kredītus alus reibumā... Nu, tas ir tā... bijis vai nav bijis...

Bet, saprotiet, godājamie kolēģi, stāsts jau nav par divlitrīgajām alus pudelēm. Vaina jau nav tajās divlitrīgajās alus pudelēs, stāsts ir par to, kādu dzērienu tur pilda. Un vislielākā taisnība ir Parādnieka kungam, kurš saka, ka nedrīkst to stiprināto... Tāds vispār ir jāaizliedz, jo tas degradē personību un tas ir vienkārši inde!

Bet, saprotiet, - vai jums vispār patīk algas saņemt un pabalstus? Un vai gaidāt datumus, kad atnāk īsziņa, ka iekrita kapeiciņa deputāta makā? Vai jums tas neko nenozīmē? (Starpsauciens: “Kā kuram!”) Kā kuram, jā? Ziniet, tas ir tāds skaists brīdis, kad tu saņem kaut kādu atalgojumu! Un vai jūs neaizdomājaties, no kurienes atnāk šis atalgojums? Nu, vai jums tiešām liekas, ka par to, ka mēs šeit stāvam tribīnē... ka no tā tiek radīta materiālā vērtība? Nauda jau nerodas bankomātos. Naudu drukā Eiropas Centrālā banka - kā saka, tur dienu un nakti drukā. Bet mums tā ir jānopelna diemžēl, jo mēs jau savu vairs nedrukājam. Un tā atnāk no uzņēmējdarbības un atnāk no tiem cilvēkiem... kā saka, hudo vai bedno... Var jau nepatikt, bet viņi jau kā bites sanes mums to labumu.

Un, saprotiet, pieņemt šo te... Jā, varbūt... Es dziļi respektēju prezidenta viedokli, varbūt šis pārejas periods tiešām bija drusku par garu.

Nu jāatzīst - jāatzīst! -, ka nedrīkst pildīt to stipro žļurgu šajās divlitrīgajās alus pudelēs. Bet nevajag jau cīnīties pret formu, jācīnās pret saturu. Un tāpēc es domāju, ka ir jāatbalsta... Tomēr ir uzņēmēji investējuši, un tas nav, Seržanta kungs, tik vienkārši, kā jūs domājat. Protams, pudeles jau var saražot, bet stāsts ir par fasēšanu, par fasēšanas līnijām. Un tas nav tur tā - pagriezt divas skrūvītes un ielikt tur litrīgo pudeli...

Ziniet, Zemkopības ministrijā un arī komisijā viedokļi ļoti dalījās. Es tomēr aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas viedokli. Jābūt kaut kādiem samērīgiem termiņiem. Jo, saprotiet, tas termiņš, ja mēs to šeit atbalstīsim... Tas jau ir nereāls, tas jau nesanāks. Tas jau nerealizēsies, kamēr... Tur ir vajadzīgs vismaz gadu ilgs pārejas periods pēc tam, kad atnāks šis Briseles jeb Eiropas Komisijas saskaņojums.

Sēdes vadītāja. Klauža kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Klaužs. Paldies, ka mani uzklausījāt. Aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

I.Līdaka. Jā. Komisijas vārdā es vēlreiz vēršu deputātu uzmanību uz vienu lietu - ka tiešām Eiropas Komisijā šis datums acīmredzot būs jāsaskaņo. Un man personīgi nav īsti skaidrs, kas notiks tad, ja šis saskaņojums būs negatīvs.

Tas ir pirmkārt. (Dep. L.Čigāne: “Komisija ir atbalstījusi!”)

Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklis...

I.Līdaka. Otrkārt. Komisijas vārdā... tās komisijas, kura tiešām nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem... Man tiešām liels pārsteigums, ka Kiršteina kungs nav pamanījis to, ka Latvijā ļoti daudzās pašvaldībās, vismaz 70 pašvaldībās, ļoti labi tiek realizēta atkritumu dalītā vākšana, tātad šķirošana. Diemžēl Kiršteina kungs laikam dzīvo Rīgā, kur ar šo jautājumu nav viss kārtībā.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu...

I.Līdaka. Komisijas vārdā man ir jāaicina atbalstīt. (Dep. I.Zariņš: “Kā teiksi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Vai deputāti lūdz balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Naudiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 8, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. 2.priekšlikums līdz ar to nav balsojams, jo ir praktiski identisks jau apstiprinātajam.

Sēdes vadītāja. Tātad 2.priekšlikums, tā kā tas ir identisks, nav balsojams.

I.Līdaka. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka saražotā produkcija vēl būs realizējama līdz 2018.gada 31.martam. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to 4. un 5.priekšlikums nav balsojams. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 4. un 5.priekšlikums nav balsojams.

I.Līdaka. Aicinu apstiprināt likumu pēc otrreizējās caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man liekas, šis likumprojekts būs mazliet mierīgāks. Tas ir par partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi. Ārlietu komisija to izskatīja otrajā, galīgajā, lasījumā un atbalstīja. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3542.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu par Eiropas Savienības sadarbības nolīgumu ar Afganistānas Islāma Republiku, un Ārlietu komisija to atbalstīja otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus Krimināllikumā. Likumprojekta numurs 794/Lp12.

Juridiskā komisija izvērtēja saņemtos priekšlikumus un pieņēma attiecīgus lēmumus.

1.priekšlikums - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Līdz ar to aicinu šo likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš pieņemto likumu, un uz šā likumprojekta trešo lasījumu ir iesniegti kopumā četri priekšlikumi.

Izvērtējusi 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” trešajā lasījumā. Acīmredzot likumprojekts ir sagatavots gana kvalitatīvi, jo komisijā nebija pilnīgi neviena priekšlikuma.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ar prieku ziņoju, ka nav neviena priekšlikuma. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Agešins, Gaidis Bērziņš un Bondars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas sēdes turpināšanu bez pārtraukuma? Iebildumu nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.799/Lp12.

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi un arī pati izstrādājusi priekšlikumus, un kopumā ir 11 priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Tā kā pēdējā laikā ap šo likumprojektu virmo pastiprināta sabiedrības un arī mediju interese, manuprāt, man kā komisijas sekretāram ir nepieciešams nedaudz pastāstīt savu redzējumu par to, kas šeit notiek, un par to, kas ir noticis.

Šī gada pavasarī, turpinot izskatīt šo likumprojektu, uz otro lasījumu komisija līdz ar citiem priekšlikumiem saņēma deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumus, kuri ļoti specifiski precizē atsevišķas procesuālās normas, kas skar kredītiestāžu likvidācijas un maksātnespējas procesu, īpaši kārtību, kādā tiek apstiprināti un sakārtoti šo kredītiestāžu kreditoru prasījumi. Paši par sevi šie priekšlikumi neizsauca ļoti lielas debates un interesi; vienīgi ārkārtīgi skrupulozi izstrādātās definīcijas radīja kaut kādas tādas nelielas aizdomas, ka tie piemēroti kādai ļoti, ļoti specifiskai, īpašai situācijai.

Es un mani kolēģi šos priekšlikumus (ar maziem precizējumiem) atbalstījām, jo mūsu rīcībā nebija informācijas par aktualitātēm... par likvidācijas un maksātnespējas procesiem Latvijas banku sistēmā. Tomēr izrādījās, ka dažiem mūsu kolēģiem... dažiem mūsu kolēģiem šīs informācijas ir ļoti daudz.

Kad sapratu, ka visi šie ārēji nevainīgie priekšlikumi ir rakstīti konkrētas bankas - “Trasta komercbankas” - likvidācijas un maksātnespējas procesa ietekmēšanai esošā likvidatora un viņa grupējuma vārdā... labā, par kura rīcību šajā bankā ierosināti nu jau vairāki kriminālprocesi, es nolēmu, ka tas ir bezprecedenta gadījums manā politiķa pieredzē un es noteikti nepiedalīšos šāda mēroga afērā - par šiem priekšlikumiem es nebalsošu.

Man - atšķirībā no šo grozījumu iesniedzējiem un aktīviem virzītājiem arī šajā zālē - ir pilnīgi vienalga, kurš turpinās administrēt šo banku. Par to jālemj ir tikai un vienīgi tiesai, nevis Saeimas deputātiem šajā zālē.

Es vēršos pie saviem kolēģiem, tiešām cienījamiem kolēģiem Nacionālajā apvienībā. Tieši pirms gada tieslietu ministrs Rasnača kungs publiski pauda, ka šīs apvienības saites ar puskriminālo maksātnespējas administratoru nozari ir pārtrauktas, un solīja, ka šī nozare tiks sakārtota. Skatoties uz šiem priekšlikumiem, mīļie kolēģi, mēs redzam, ka nekas - absolūti nekas! - nav mainījies: šie cilvēki joprojām bauda neierobežotu ietekmi, tādējādi pilnībā diskreditējot tās mums, latviešiem, būtiskās vērtības, par kurām mēs iestājamies.

Lai preventīvi novērstu nākamos mēģinājumus šādā veidā ietekmēt tiesu varu, aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus - 4., 5. un 6. -, bet par tiem lemt atsevišķā likumprojektā, atkal pie šiem priekšlikumiem atgriežoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un lemt par to, ka šie grozījumi, kas varbūt paši par sevi nav nekādā pretrunā ar... teiksim, ar veselo saprātu un ar to, kas ir nepieciešams šajā likumā... lemt par to, ka tie nav attiecināmi uz jau iesāktiem procesiem vienas vai otras bankas likvidācijas administrācijas sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, kāpēc es neatbalstīju komisijas sēdē Parādnieka kunga priekšlikumu, kas pēc tam tika sagatavots kā komisijas priekšlikums.

Uzskatu, ka laikā, kad notiek vienas kredītiestādes, konkrēti, “Trasta komercbankas”, maksātnespējas process; laikā, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 19.jūnijā ir paredzēts izskatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieteikumu par Ilmāra Krūma atcelšanu no likvidējamās akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” administratora pienākumu pildīšanas; laikā, kad publiskajā telpā ir izskanējis, ka likvidējamās akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” administrators ir ticis atzīts par aizdomās turēto personu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes uzsāktā kriminālprocesa ietvaros; laikā, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir uzsākusi normatīvajos aktos noteikto procedūru cita administratora iecelšanai, politiski mainīt šo procedūru nosakošos likumus un ieviest normu, kura var ietekmēt konkrēto maksātnespējas procesu, manā izpratnē, nav atbildīgi. To var uzskatīt par politisko iejaukšanos konkrētajā maksātnespējas procesā.

Kolēģi! Es personīgi nepazīstu šos administratorus, un man nav nekādas intereses šajā procesā. Es domāju, ka arī daudziem no jums nav nekādu interešu šajā procesā.

Kolēģi! Pat tad, ja piedāvātais priekšlikums pats par sevi nerada aizdomas, ka... jā... Pat tad, ja KNAB uzskata, ka tas tikai papildina esošo likumdošanu... Laiks, kad šis priekšlikums ir iesniegts, man liedz to atbalstīt.

Tāpēc es balsošu “pret” un aicinu visus kolēģus balsot atbilstoši savam godaprātam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Var jau, protams, vēlamo pasniegt par esošo, bet, Dāldera kungs, jūs taču komisijā strādājat kopā ar mani. Jūs tāpat saņemat vēstules un tos iesniegumus, ko komisijā mēs vērtējam. Un mani priekšlikumi izrietēja no iesniegtajām vēstulēm, kur bija apskatīta šī problemātika. Ja jūs neesat ar tiem iepazinies, kāpēc jūs vainojat, ka citi ar to iepazīstas?

Kā atbildīgais par šo likumprojektu, arī atbildot un komisijā vērtējot to, ka mums ir nepieciešams iestrādāt jaunākas normas, kas ir Maksātnespējas likumā... likumā par interešu konflikta novēršanu, kas ilgi tika diskutēts vairākās darba grupās... Un šajā jaunākajā likumā... Izmaiņas Maksātnespējas likumā tika iestrādātas.

Savukārt Kredītiestāžu likumā, kas specifiski regulē maksātnespējas procesu tieši kredītiestādēs, šīs normas bija ierakstītas divos nelielos pantiņos.

Un tieši tādēļ, lai harmonizētu šos likumus, jo abos gadījumos šīm prasībām par interešu konflikta novēršanu un par reputāciju jābūt identiskām vai, iespējams, pat pastiprinošākām, nevis tik nenoteiktām, kā tas bija, notika darba grupas sēde, kurā šīs normas tika piedāvātas un harmonizētas. Vēl vairāk! Mēs iestrādājām papildu prasības, un viena, konkrēti, bija tāda, ka par administratoru nevar iecelt personu, ja tā ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tas ir pretstatā ar Maksātnespējas likumu, kurš neparedz saistību tikai ar administratora rīcību konkrētajā procesā. Tātad šo pastiprināšanu, lai interešu konfliktus novērstu, mēs iestrādājām.

Arī tad, kad pēc otrajā lasījumā iestrādātās redakcijas, kas, kā jūs atceraties, Dāldera kungs, tika atnesta burtiski uz komisijas sēdi, mēs palūdzām gan valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija”, gan Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, gan Tieslietu ministrijai vērtējumu par to, vai šīs normas ir pietiekamas, vai tās harmonizē ar Maksātnespējas likumu, vai nepieciešami kādi papildinājumi.

Mēs saņēmām šos atzinumus, ar kuriem iepazīstoties var skaidri redzēt, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija norāda uz to, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta otrā daļa paredz: “Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.” Tas nozīmē, ka šī norma ir spēkā un attiecas uz valsts amatpersonu. Tikai - kāda ir atšķirība? Atšķirība ir šāda: norma pasaka, ka šī valsts amatpersona, kas ir administrators, nevar pieņemt lēmumu par kādu personu, ar kuru amatpersona bijusi saistīta pēdējos divus gadus.

Tā nianse maksātnespējas procesā ir tāda, ka amatpersona nevar deleģēt savus pienākumus citam. Ja tai ir interešu konflikts ar kādu kreditoru, tad tā ir vienīgā, kas var pieņemt lēmumu. Bet, ja tai ir interešu konflikts, tad, atbilstoši likumam, tā nevar pieņemt lēmumu. Līdz ar to šī persona nevar pilnvērtīgi pildīt pienākumus.

Savukārt, lai saprastu, vai šī likuma norma tiek pareizi interpretēta, es, protams, atbildīgajai institūcijai par interešu konflikta novēršanu - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - uzrakstīju vēstuli un saņēmu skaidru atbildi. Jo arī diskusijā, kas mums bija komisijā, izskanēja jautājums: vai pats pilnvaras fakts jau ir interešu konflikts vai nav? Un tur mums bija dažādi viedokļi, pat ne viedokļi, bet diskusijas par to, vai varētu būt, ka cilvēkam aizmuguriski izrakstīta pilnvara. Jā, teorētiski tāda iespēja ir, tāpēc komisijā spriedām: mēs ar to saprotam, ka persona ir pieņēmusi pilnvaru, ir par to zinājusi, un tātad tās ir pilnvarojuma līguma attiecības. Un tieši tāpēc atbilstoši šim KNAB atzinumam, lai nebūtu pārpratumu, mēs likumprojektu paņēmām atpakaļ. Arī atbilstoši Tieslietu ministrijas vērtējumam šī norma ir interešu konflikta novēršanai palīdzoša norma. Lai novērstu interešu konfliktu, mēs normu precizējām.

Es ceru, ka kolēģi no VIENOTĪBAS, kuri vienmēr ir bijuši par skaidru lietu kārtību, par interešu konflikta novēršanu, arī šo normu atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Es aicinu balsot pret 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu. Kāpēc? Jo juridiskais pamatojums katram deputātam jau ir. Un man ir lūgums neiesaistīties lobiju cīņās par to, kā izcelt miljonus no maksātnespējīgas kredītiestādes. Kā arī aicinu deputātus - neesam lēti! Apzināmies: ja mēs atbalstām lobismu, mūsu pateicībai gadā vajadzētu būt vismaz miljonam šinī kabatiņā. (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Es... lūgums netraucēt. No “Trasta komercbankas” jau izcelti seši miljoni, kas ir salīdzināmi ar skolotāju algu pielikumu budžetā, ar medmāsām nepieciešamajām naudām. Ja KNAB saka, ka kandidātu loka samazinājums sekmē cīņu pret korupciju, es saku: nē, dārgie draugi! Es esmu bijis pie korupcijas ļoti tuvu. Šādā veidā korupciju tieši sekmē, dārgie draugi no KNAB! Un, ja ir patiesas aizdomas, ka kaut kāds Bokuma kungs... partija VIENOTĪBA ir kaut kā ieinteresēta kaut kur kaut kādās lietās, tad, dārgais KNAB, jums ir skaidri redzams, ko kontrolēt, lai šinī gadījumā kārtējā izcelšana nenotiktu.

Ko es vēl gribu pateikt? Mūsu valstī trūkst naudas medmāsām, pensionāriem (Starpsauciens: “Tiesnešiem!”), ļoti svarīgām lietām. Aicinu mūs visus kopā draudzīgi veltīt šo laiku tam, lai celtu tautsaimniecību, lai dabūtu šo naudu, nevis nodarboties ar lobiju spēlēm, kurš kurā brīdī ko nolobēs.

Aicinu noraidīt un atlikt šo lēmuma projektu, lai to pienācīgi izstrādātu un nebūtu ne mazāko aizdomu, ka mēs esam iesaistījušies lobiju spēlē. Lobiju spēlē, kur kāds grib, tā sakot, kā maitu ērglis no maksātnespējīga uzņēmuma izcelt miljonus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Intam Dālderim, otro reizi.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu situāciju. Kā es jau minēju, šie priekšlikumi, par kuriem runāja Parādnieka kungs, tiešām ir pamatoti, un mēs tiešām esam par tiem runājuši, un nav nekādu pretenziju pret to, ka mēs to atbalstītu likumā. Bet tie maina ļoti konkrētas bankas maksātnespējas procesu tieši procesa vidū. Un tas ir šo priekšlikumu mērķis. Ticiet man, pēc mēneša šos priekšlikumus neviens vairs nevēlētos iesniegt, jo nekādas intereses tur vairs nebūtu. Tas ir tas, pret ko es esmu pret, un es aicinu arī kolēģus būt pret. Nav problēmu, ja interešu konflikts ir, tiesa jau šobrīd par to var lemt. Mēs precizējam - divi gadi, jā, ir pilnvarojuma līgums, viss kārtībā, mēs par visu to varam runāt. Bet tas, ka mēs procesa vidū mēģinām sakārtot lietas, kad redzam, ka policija jau stāv un tūlīt, tūlīt ņems ciet šos cilvēkus un viņiem būs jāatbild likuma priekšā... Bet mēs ātri mēģinām kaut ko vēl saglābt... Nu, tas ir tas, ko... Es aicinu šādās spēlēs nepiedalīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Daudzi no jums noteikti zina, cik man ļoti nepatīk maksātnespējas administratori, šobrīd izveidotā sistēma un atsevišķi tās elementi. Man nav pat svarīgi, vai viņi brauc ar bentlijiem vai ofšoros reģistrētiem Aston Martin un kuras politiskās partijas paspārnē atrodas. Manā gadījumā šīs jūtas ir ļoti abpusējas: arī es ļoti nepatīku maksātnespējas administratoriem. Tieši šo iemeslu dēļ es vienmēr balsošu par jebkuriem likuma grozījumiem, kas dos iespēju vairāk kontrolēt viņu darbību, kā arī ierobežos improvizācijas iespējas maksātnespējas procesos.

Vakar uz ZZS frakciju bija uzaicināti FKTK pārstāvji un KNAB pārstāvji, lai mēs tomēr varētu pieņemt šo izšķirīgo lēmumu. Vienīgais FKTK arguments tam, kāpēc šie grozījumi nav vajadzīgi, ir tāds, ka tas, lūk, ierobežošot to administratoru skaitu, kas varēs pieteikties konkrētos procesos. Ņemot vērā, ka mums šobrīd valstī ir ap 300 administratoru un nekāda masveida epidēmija to rindās nav prognozējama, tad, es domāju, viņu nepietrūks.

Savukārt KNAB pārstāvji teica, ka šie grozījumi ir ļoti vajadzīgi, nepieciešami un ļaus stingrāk visus šos procesus kontrolēt.

Par to, kādus ierobežojumus maksātnespējas administratoriem uzliek interešu konflikta novēršanas likums, šeit jau runāja. Tā ka neatkārtošos. Es biju parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kura nodarbojās ar akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” kraha lietu, tāpēc redzēju, kādā veidā tika administrēta šī banka. Un tas, ko es tur redzēju, man ļauj uzdot arī retorisku jautājumu: ja kādā bankā būs desmit kreditori, bet līdzekļu pietiks tikai dažiem, tad kuriem no šiem kreditoriem maksātnespējas administrators dos priekšroku? (Starpsauciens: “Sev!”) Tiem, ar kuriem viņam ir kādreiz bijuši kaut kādi dīli, godīgi vai negodīgi, vai tiem, kurus viņš nepazīst? Domāju, ka atbilde ir pašsaprotama.

Ticiet, man bija diezgan grūti izšķirties par to, bet es acīmredzami atbalstīšu šos likuma grozījumus, jo man nav garantijas, ka, paejot kaut kādiem termiņiem, kaut kādā vienā konkrētā bankā necīnīsies divi grupējumi, un tad šie grozījumi atkal atnāks uz Saeimu, kad kukulītis būs sadalīts.

Tāpēc es atbalstīšu tos šodien.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es atgādināšu, ka ar šo likumprojektu mēs strādājam no janvāra. Februārī sākām šo normu harmonizēšanu ar Maksātnespējas likumu. Šī norma, kā jau teicu, tiek harmonizēta ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Un dīvaini ir klausīties argumentus, ka norma jau ir pareiza un visādi citādi atbalstāma, bet nav īstajā brīdī. Tāpēc, ka kādai personai tas varētu traucēt. Paklausieties, kolēģi, vai tiešām šādā veidā var pieņemt likumus? Nu ir pieci... (Starpsauciens: “Redz, ka var!”) Ir izvirzīti pieci jauni kandidāti, kurus, starp citu, izvirzījusi valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”. Agrāk izvirzīja ģilde, tātad mēs varējām domāt, ka tur ir kaut kādas iekšējas vienošanās un tiek izvirzīti neatbilstoši kandidāti, bet “Maksātnespējas administrācija” jau nu gan laikam, es ceru, mēs pieņemam, izvirza cienīgākos kandidātus. Tad lai no to vidus arī pieņem tos, kas būtu cienīgi šo maksātnespējas procesu vadīt.

Kolēģi, vēlreiz atkārtoju, ka šeit nav runa par to: ja kāds ir šajā, jau esošajā, procesā kādus pārkāpumus izdarījis un viņš ir jāatstādina, tad viņš ir jāatstādina! Jautājums ir par to, kas šos pienākumus veiks turpmāk. Un vai mēs uzskatām, ka šādai personai var būt interešu konflikts vai ne? Tā ir tā atbilde, uz kuru mums šodien jāatbild balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Lūdzu apvienot abus laikus!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Āboltiņa apvieno abus uzstāšanās laikus? Iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Var būt, ka tik ilgu laiku nemaz neaizņemšu.

Vēlēšanas ir beigušās, un mēs atkal no šīs tribīnes varam brīvi paust savu viedokli. (Dep. I.Zariņš: “Mēs visu laiku viņu paudām!”) Un laikam šoreiz jau... šoreiz jau runa ir nevis par krekliem, bet par sirdsapziņu.

Ļoti apsveicama ir vēlme harmonizēt likumdošanas normas, un tas ir jādara nemitīgi, tas ir mūsu pienākums. Un tas, kādā veidā mēs varam padarīt procesu skaidrāku, tīrāku un saprotamāku, nāks procesam par labu.

Protams, var jau ar likumprojektu strādāt no janvāra un var strādāt arī no pagājušā gada (šeit jau ir arī senāki likumprojekti), bet visu laiku ir tas dīvainais stāsts par tiem “pastniekiem” uz trešo lasījumu. Man jāsaka: visu cieņu! “Pastnieki” mums kļūst arvien talantīgāki un spējīgāki. “Pastnieks” Bresis nevarēja pat paskaidrot, kas tas tāds mutatis mutandis ir. “Pastnieks” Pietkevičs no “Mākoņiem” jau bija pietiekami labi apbruņots ar juridisko informāciju, bet “pastnieks” Imants - vienkārši jau ir runu izstrādājis, iestudējis un aicina, un runā... Pilnīgi pareizi!

Pilnīgi perfekti... Antonijas ielā ir izstrādāti šie likumprojekti, un tie ir vajadzīgi šajā likumā. Bet tas, par ko mēs visu laiku runājam, ir - vai tos vajag tagad? Taču, “pastnieka” kungs, jums neuzticas! Jums neuzticas tajā kantorī, jo ir jau sagatavotas jaunas versijas. (Dep. A.Kaimiņš: “Kā jūs zināt, kas tajā kantorī notiek?”)

Pastāstīšu vīziju par to, kas notiks tālāk. Pilnmēnesī dažkārt rādās sapņi. Man sapnī rādījās, ka, izrādās, 16.jūnijā ir sasaukta... Administrators, par kuru, kā mēs zinām, ir aizdomas, izmantojis citu metodi 16.jūnijā... 19.jūnijā ir tiesa, kuru jau iepriekš atkal atlika... tāpēc neapgrūtināšu jūs ar niansēm... Kāda tad ir izziņotā darba kārtība?

“Administratora darbības pārskata apstiprināšana, administratora atlīdzības noteikšana. Citi jautājumi, kas saistīti ar maksātnespējas procesa gaitu. Kreditoru komitejas ievēlēšana. Kreditoru sapulces pārstāvju ievēlēšana.”

Galvenais jautājums - “administratora atlīdzības noteikšana”.

Tātad 16.jūnijā šī sapulcīte... Nolemsim: visu izmaksāsim. 19.jūnijā jau tai tiesai vairs nebūs jēgas. Jūs, protams, ļoti kārtīgi šeit strādājat un atstrādājat... Jo, protams, ir svarīgi parādīt savu uzticību un lojalitāti tam, kas ir. Un juridiskie argumenti taču ir sagatavoti perfekti!

Bet ir jau arī vēl kas... Protams, interesanti. Pagājušajā nedēļā, kad aicināju izskatīt un pirms vēlēšanām nekautrēties par to, ka katram mums šeit ir sava sirdsapziņa, apziņa, ka mums sabiedrība ir devusi uzticību... Katram mums ir pārliecība par to, ko mēs varam vai nevaram runāt. Bet šajā procesā diemžēl skaidri redzams, kas pasūta mūziku.

Un interesanti! Man, pašai par brīnumu, bija jāgaida veselas sešas dienas! Parasti tas notiek ātrāk. Bet acīmredzot šoreiz tie izdevumi, kas saistīti ar vēlēšanām, ar “Bibliotēkas Nr.1” apmaksāšanu un visu pārējo... Proti, tā naudas plūsma ir bijusi par lielu vienā reizē! Pietiek, ka rakstiņš par mani parādījās tikai pēc sešām dienām. Rīt noteikti būs nākamais: tagad jau naudas plūsmas atkal var regulēt!

Tāds ir tas stāsts. Ja kādam vēl bija šaubas par to, kas pasūta mūziku, tad izlasiet “Pietiek”, noskaidrojiet, kam “Pietiek” pieder (Dep. A.Kaimiņš: “Nereklamē to miskasti!”), un būs viss skaidrs! Ir pilnīgi skaidrs apliecinājums.

Un vēl. Es pabeigšu tomēr ar to pašu, to pagājušo reizi. Saeimas priekšsēdētāja pirms mēneša savā tradicionālajā uzrunā 4.maijā teica vārdus: “Latvieši cauri gadu desmitiem ir pierādījuši spēju izšķirošos brīžos vadīt savu vēsturisko likteni. Tas viss ir tādēļ, ka mēs mīlam savu valsti, mēs mīlam Latviju.”

Jā, mēs mīlam Latviju! Mēs varam dziedāt par sarkanbaltsarkano karogu, mācīt viens otram nacionālismu, patriotismu.

Bet es atkārtošu to, ko jau teicu: mēs redzam, kas notiek Ukrainā. Jā, Ukrainā ir iebrukusi Krievija un vēlas to okupēt. Bet kāpēc Ukrainai ir tik grūti? Tāpēc, ka tie, kas bija pie varas, par lētu naudu pārdeva savu tautu. Tas, ko mēs darām šobrīd, ir tieši tas pats.

Mīlēsim savu valsti un parādīsim, kā mēs to mīlam patiesi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Es kā cilvēks, kas kādreiz bija tuvu korupcijai (Dep. E.Smiltēns: “Cik tuvu tu biji korupcijai?”), gribētu tiem cilvēkiem, kas atbalsta šo lobiju spēli, teikt: tā sakot, ir vienkāršs aprēķins - seši miljoni, dalīti uz simts galviņām, ir 60 tūkstoši. (Starpsaucieni.)

Atcerieties, dārgie draugi, kas grib iesaistīties šajās lobija spēlēs: par šo pogas nospiešanu jums pienākas vismaz 30 tūkstoši kabatā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Sveicināti! No šīs tribīnes saistībā ar šo likumprojektu izskanējuši dažādi vārdi, dažādi uzvārdi, dažādas aizdomas.

Es jūs aicinu padomāt par vienu citu vārdu - tas ir Ritums Ivanovs. Ir kāda īpaša autortehnika, ko viņš lieto. Jūs parasti šai zālei ejat cauri, kad dodaties uz Sarkano zāli. Tur ir kāds portrets. Un tad, kad jūs ejat tam portretam garām, visbiežāk jūs ieraugāt melnas, baltas, oranžas vertikālas līnijas. Tas sāls ir tur, ka Ritums Ivanovs, kas glezno šajā autortehnikā, aicina skatītājus atkāpties piecus soļus atpakaļ, līdz tam spogulim, un tad jūs ieraudzīsiet nevis līnijas, bet Jāni Čaksti. Proti, šīs bildes kopainu.

Šobrīd mēģināju ievilkt detaļās. Bet kas ir kopaina? Ir interešu konflikti, nav formulējuma un tā tālāk, bet kopaina ir pilnīgi skaidra. Vakar mēs Latvijas televīzijā sēdējām kopā ar premjeru un citiem, un skatītāji vēroja, kā mēs domājam par to, kur ņemt naudu veselībai. Tiek atceltas operācijas, nav ārstu.

Tāpat ir zināms, ka pēc pāris gadiem beigsies Eiropas fondi ceļiem. Mums nebūs 150 miljonu Eiropas fondu naudas. Kur ņemt šo naudu?

Pensionāri, it sevišķi tie, kas saņem mazās pensijas, cer, ka viņiem pienāks brīdis, kad arī tur, iespējams, būs pielikums. Bet no kurienes tad nāk šī nauda? Ļoti vienkārši! Visi runā par šādu maģisku formulu - proti, iekšzemes kopprodukts. No kā tad tas sastāv?

Pirmais ir patēriņš, ko šobrīd valdība mēģina stimulēt, veicot šos pasākumus - gan nodokļu reformu, gan citus.

Trešais ir valdības tēriņi. Ja mums būs Eiropas fondi, augs IKP, eksporta un importa bilance. Pie tā mēs arī strādājam. Eksportētāju uzņēmumi mums reāli labi strādā un dod pienesumu tautsaimniecībā. Tas dod cerību, ka šāda izaugsme būs, un būs nauda, lai apmaksātu mūsu valsts pamatvajadzības.

Bet ir iekšzemes kopproduktā kāda sadaļa, kas “klibo”, un tās ir investīcijas. Kāpēc “klibo”? Praktiski visi vēstnieki, kas strādā Latvijā, kad ar viņiem runā, norāda uz to, ka problēma nav vis nodokļos - ka nodokļi būtu par augstu vai ka mūsu tautsaimniecība nebūtu konkurētspējīga. Viņi bažījas par savu valstu uzņēmējiem, jo naudas ieguldīšana mūsu valsts ekonomikā ir saistīta nevis ar nodokļiem un izmaksām, bet ar investīciju drošību, tieslietu sistēmu. Un kā pirmo jebkurš vēstnieks sarunā ar mani vai ar citiem vienmēr uzdod jautājumu par maksātnespējas administrēšanu.

Šī ir tā kopbilde, un šis stāsts... Ja mēs gribam panākt, ka mūsu valstī ir investīcijas, kas rada darba vietas, attīsta eksportu, tad tieslietas un stāsts par maksātnespējas administratoriem ir primārs.

Līdz ar to šie trīs priekšlikumi, kas ir iesniegti, nav tik daudz juridiskās tehnikas, šo te melnbalto vai oranžo strīpiņu jautājums. Tas ir jautājums, ko, atkāpjoties atpakaļ piecus soļus, redzam Ivanova darbā. Tas ir jautājums par elementāru politisko higiēnu šeit, Saeimā.

Līdz ar to var būt, ka interešu konflikta jautājumi ir jāsakārto, bet principiāli... Vienkārši par principu domājot, par to, kādā veidā tas ir noticis un kāpēc, es šos priekšlikumus neatbalstīšu (likumprojektu kopumā es atbalstīšu, jo tur ir citas svarīgas lietas), un neatbalstīt aicinu arī savus kolēģus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es beidzot dzirdu no šīs tribīnes vārdus “lobisms”, “lobisti”. (Dep. I.Viņķele: “Atkal!”) Un... cienījamie deputāti, rītdien jūs visi esat uzaicināti pie Valsts prezidenta, ja nemaldos, pulksten 10.00 dienā. Viņš rīko konferenci par lobismu. Par lobisma likuma nepieciešamību Latvijā. Vienkārši piefiksējiet! Prezidents jūs aicina ciemos par to runāt.

Vēl ir tāda lieta. Kalnozola kungs, jūs te tagad cenu sitat? 30 tūkstoši par pogas nospiešanu? Vai, teiksim, Solvita saka: “Neatdosim Latviju tik lēti!” Kāpēc jūs Latvijai liekat cenu virsū?

Par priekšlikumiem. Ir tā, ka Latvijā, manuprāt, ir divi vismīļākie, visvairāk iekārotie amati - būt par Porziņģa brāli vai arī par maksātnespējas administratoru. Tie ir tādi divi amati, ko cilvēks tiešām gribētu, iespējams, strādāt.

Izstāstīšu jums vienu mazu sapni, ko es redzēju (Dep. I.Viņķele: “Sapnis no svētdienas uz pirmdienu?”) saistībā ar šo priekšlikumu. Ir tā, ka jūs visi šeit runājat kā mēlēs un negribat latviski, skaidrā latviešu valodā izstāstīt, par ko ir cīņa. Es gulēju un redzēju sapni, ka tad, ja Nacionālās apvienības “pastnieks” Imants (kā jūs, Solvita, teicāt, un tas bija labi)... šie grozījumi tiek apstiprināti... ja ZZS to darīs, tad, iespējams, nodokļu reforma varētu arī iet soli uz priekšu. Iespējams. Ko tajā sapnī darīja SASKAŅA, es nezinu, jo tajā brīdī es pamodos, iegāju KNAB mājaslapā un ieraudzīju, ka Lūsis, kurš ir ģenerālsekretārs, noziedojis 28.datumā četrus tūkstošus... maijā četrus tūkstošus eiro Nacionālajai apvienībai. Par to, ka no šīs tribīnes mēs beidzot dzirdam - Antonijas iela 7; man ir prieks, arī par to, ka beidzot sākat par to runāt.

Un tagad ir divi gali. Ir Māra Sprūda gals, un ir visi pārējie administratori. Latvijā ir divu veidu administratori - tie, kas strādā ar Māri Sprūdu, un tie, kas nestrādā. To, ka šī situācija ir jāsakārto, pierāda Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde šonedēļ. Bērziņa kungs, tur mēs nesapratām neko, jo atbilde bija par neko, neviens neko nezina, un notiek futbols.lv...

Situācija ir nesakārtota. Jūs negribat nosaukt nevienu uzvārdu, viņi negribēja nosaukt arī administrāciju, administratoru. Direktori un policisti, un Valsts kontrole negribēja nosaukt neviena negodprātīgā maksātnespējas administratora uzvārdu. Mēs nevienu nesadzirdējām. Pateicoties medijiem, tikai zinām, ka ir tāds Krūms, kas nav krūms, bet ir cilvēks. Pateicoties medijiem, mēs to zinām, bet šeit jūs runājat kuluāros vai mēlēs. Šajā gadījumā ir tā, ka klīst tagad tādas runas, ka, iespējams, Sprūds sponsorē Nacionālo apvienību. Iespējams, ka Rasa, tas ir tas otrs, sponsorē VIENOTĪBU. Un tagad notiek tās cīņas. Ko darīs ZZS? Es nezinu. Ko darīs SASKAŅA? Es nezinu. Jūs tajā sēdē tā kā atbalstījāt...

Tas, ko man mācīja, kad es... kļuvu par aktieri, bija - nedrīkst mainīt noteikumus spēles vidū. Jūs tos maināt šobrīd. Jums nav jāiejaucas šajā situācijā. Lai to dara attiecīgās instances, nevis deputāti no šīm tribīnēm un ar šo te lobismu.

Prezidenta kungs jūs laipni gaida uz konferenci. Lobisma likums Latvijā ir nenormāli vajadzīgs. (Dep. I.Viņķele: “Bet tu taču solīji uzrakstīt!”) To it sevišķi pierāda šodiena. Cik reižu ir runāts par alus pudelēm? Tas taču ir lobisms, kas nāk no Boķa, kurš nekad mūžā nav kāpis uz šīs tribīnes.

Tas ir tas, kas šajā valstī notiek. Lobisma likums šo valsti sakārtos.

Līdz ar to es jums izstāstīju, kas notiek ar šiem te diviem flangiem, kurš te ko, par cik un kā.

Kalnozola kungs, nelieciet sev cenu virsū! Solvita, tu arī, lūdzu, neliec sev cenu virsū. Tas nepiestāv ne vienam, ne otram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Diskutējot par Alkoholisko dzērienu aprites likumu, mums tika piesauktas tādas svarīgas lietas kā uzņēmējdarbības vide, paļāvība, tiesiskā paļāvība, paredzamība un citi ļoti svarīgi aspekti.

Tajā gadījumā mēs piesaucām šos ļoti svarīgos apsvērumus, mēģinot aizstāvēt tāda salīdzinoši ļoti vienkārša, prasta produkta ražotājus, kas grauj mūsu sabiedrības veselību. Šinī gadījumā jautājums arī ir par to pašu - par paļāvību un par uzņēmējdarbības vidi. Mums ļoti bieži Ārvalstu investoru padome, lielie investori, lielie uzņēmumi Latvijā saka, ka tas, kas patiešām grauj uzņēmējdarbības vidi Latvijā, ir mūsu tiesiskā vide. Mūsu ļoti neskaidrie maksātnespējas procesi, kur notiek maksātnespējas administratoru un tiesnešu samešanās uz vienu roku, veidojot tā sauktos kolhozus, kas galu galā lēmumus pieņem tikai atsevišķu personu labā. Šī vide un šī nespēja paļauties uz to, ka tiesā varēs gūt taisnību, ir tas, kas cilvēkiem liek šaubīties par spēju sekmīgi vadīt savu uzņēmējdarbību Latvijā. Un, ja pirmajā gadījumā - attiecībā uz liela iepakojuma lēta šķidruma tirdzniecību - tas ir produkts ar zemu pievienoto vērtību, tad šinī gadījumā - attiecībā uz grozījumiem Kredītiestāžu likumā - mēs redzam smalku tā saukto balto apkaklīšu vai bentliju lobiju.

Un šobrīd Saeimai ir atkal iespēja izvēlēties, vai mēs šoreiz pakļausimies šim smalkajam balto apkaklīšu lobijam, jo galu galā Parādnieka kungs runāja ļoti skaisti par harmonizācijas principiem, kas Saeimai ir ļoti svarīgi, bet neatbildēja uz Laimdotas Straujumas konkrēti uzdoto jautājumu: kāpēc tagad un kāpēc konkrēti uz vienu esošu maksātnespējas procesu - “Trasta komercbanku”...? Uz to atbildes mums nav. Tāpēc, kolēģi, atteiksimies no šī smalkā balto apkaklīšu lobija un ļausim šiem grozījumiem pagaidīt, kad šis process būs noslēdzies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā. Likuma normas vienādi attieksies uz visiem, un šis priekšlikums izvērtējot tika pilnveidots un iestrādāts 6. - komisijas priekšlikumā. Tā ka tas ir daļēji atbalstīts. Komisijas vārdā šo...

Sēdes vadītāja. Šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Vai deputāti vēlas balsojumu par šiem daļēji atbalstītajiem?

I.Parādnieks. Komisijā tas nav atbalstīts, jo norma ir iestrādāta 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par šiem daļēji atbalstītajiem? Tātad deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 38, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 4. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Līdzīgs, tikai attiecas uz administratoriem, nevis uz likvidatoriem. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 39, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas... (Starpsauciens.) Vai vēlas balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 27, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, trešais lasījums.

Komisijā esam saņēmuši divus priekšlikumus. Tie abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un abi ir juridiska... koriģējoša rakstura.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Skatām trešajā lasījumā, galīgajā lasījumā, grozījumus Muzeju likumā.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 4. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt un atbalsta.

J.Viļums. 7. - Juridiskā biroja izstrādāts priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 12. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. Un 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja un virza izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu. Tajā ietverts regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās jomā. Un noteikta kompetentā iestāde, kurai piekritīga sodu piemērošana.

Minētais informēšanas un konsultēšanās likuma grozījums aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgās normas.

Minētajā likumprojektā tiek ietverti administratīvo pārkāpumu sastāvi un sodi, kas saistīti ar Eiropas Komisijas direktīvas prasību pārkāpšanu. Atbilstoši direktīvas prasībām dalībvalstīm ir pienākums paredzēt sankcijas, kas ir efektīvas, preventīvas un samērīgas atbilstīgi pārkāpuma smagumam.

Likumprojekts paredz papildināt informēšanas un konsultēšanās likumu (ja mēs tā saīsināti šo likumu nosaucam) ar 28.¹ pantu, kurā tiek ietverts šobrīd spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.³ panta pirmajā daļā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredz atbildību par tādas konfidenciālas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas darbinieku padomē speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības ietvaros.

Likumprojekts paredz papildināt informēšanas un konsultēšanās likumu ar vēl vienu pantu, kurā arī ir ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.³ panta otrajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tas ir, tiek paredzēts sods par informācijas nesniegšanu darbiniekiem un viņu pārstāvjiem.

Vienlaikus informēšanas un konsultēšanās likums tiek papildināts ar vēl vienu pantu, kas paredz līdzīgu pārkāpumu un sodu. Tas ir sods par Eiropas Savienības Padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā.

Likumprojekts paredz papildināt likumu vēl ar vairākiem pantiem, kas nosaka šo atbildību, praktiski pārceļot šo atbildību no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz šo likumu. Un šis likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

Likumprojekta pieņemšana faktiski nekādas administratīvās vai finansiālās izmaiņas nerada. Joprojām atbildīgā institūcija ir Valsts darba inspekcija.

Un faktiski pēc informācijas apmaiņas un diskusijas komisijā šis likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts, un mēs lūdzam to atbalstīt arī pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 25.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.augustam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”, kas ir kopīgā paketē ar mūsu jau iepriekš nobalsoto likumprojektu pirmajā lasījumā un stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu, un virza to skatīšanai pirmajā lasījumā.

Lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, ir izstrādāta jauna Streiku likuma nodaļa, kurā ietverts regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību streikošanas tiesību jomā un noteikta kompetentā iestāde, kurai piekritīga sodu piemērošana. Minētie grozījumi Streiku likumā aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgās normas.

Šobrīd Streiku likuma 19.panta trešās daļas 4.punkts paredz Valsts darba inspekcijas tiesības administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpumiem. Lai novērstu normu dublēšanos, Valsts darba inspekcijas tiesības tiks noteiktas Streiku likuma 37.pantā. Likuma jaunā - VIII nodaļa - nosaka administratīvo atbildību streikošanas tiesību jomā, kā arī sodus par pārkāpumiem līdzīgi, kā tas šobrīd ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Sevišķajā daļā. Tāpat tiek reglamentēta kompetence sodu piemērošanā. Likumprojekts paredz papildināt Streiku likumu ar 34.pantu, kurā tiek ietverts šobrīd spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.² panta pirmajā daļā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredz atbildību par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi. Tādējādi darba devēja atbildība ir noteikta divos gadījumos: darba devēja rīcība novērš streiku vai aptur to vai arī kavē streikojošo darbinieku prasību izpildi. Ņemot vērā to, ka Darba likuma 4.pantā ir ietverta darba devēja definīcija: “Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.” - turpmāk atbildība par Streiku likuma pārkāpumiem tiek paredzēta ne tikai fiziskajai var juridiskajai personai, bet arī rīcībspējīgai personālsabiedrībai.

Tālāk (Dep. A.Kaimiņš: “Tālāk nevajag!”) par 35., 36. un 37.pantu. (Starpsauciens: “Mēs sapratām!”) Tie ir veidoti tā, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa tiek pārcelti uz šo likumu. Arī šajā gadījumā nekādas administratīvās izmaiņas un finansiālās izmaiņas nav paredzētas, un Valsts darba inspekcija būs atbildīgā valsts institūcija par šī likuma normu ievērošanu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Streiku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam arī ir šā gada 25.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.augustam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.891/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu otrajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti.

Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Šā gada 13.jūnijs? Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3331. Šis likumprojekts ir pirmais divpusējais nolīgums starp Eiropas Savienību un Kubu. Nolīgums tiek balstīts uz jauniem sadarbības principiem ar mērķi veicināt ciešāku sadarbību un dialogu plašā politikas jomu diapazonā, tostarp, lai veicinātu tirdzniecību, kā arī cilvēku tiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Jaunais sadarbības nolīgums paredz sadarbību tādās globāli nozīmīgās jomās kā drošība, terorisms, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, narkotiku ražošanas un izplatības apkarošana, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana.

Nolīgums tiek balstīts uz trim pīlāriem - politiskais dialogs, sadarbība un nozares politikas dialogs, kā arī tirdzniecība un tirdzniecības sadarbība.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Paldies. Strādājam ar dokumentu Nr.3450.

Īsumā. Šis likums ir par Nīderlandes pievienošanos NATO stratēģiskās komunikācijas centra darbībām šeit, Rīgā. Nīderlande un visas tās valstis, kas ir minētas likumprojekta nosaukumā, ir valstis, kas jau piedalās, un tas ir saprašanās memorands starp šīm valstīm, ieskaitot Latviju un Nīderlandi, kura ir izteikusi piedāvājumu iesaistīties ar mērķi kļūt par sponsorējošo valsti. Vienlaikus tā ir gatava nosūtīt darbam Stratcom centrā vienu ekspertu, kurš jau ir uzsācis darbu. Un te ir jāatzīmē, ka pārējo dalībvalstu saistības, tajā skaitā finansiālās, Nīderlandes pievienošanās centram nekādi neietekmē.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu kolēģus to arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 16.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Atgādinu, ka šie likuma grozījumi ir iesniegti ar mērķi apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju un pozicionēt iekšējās drošības dienestu.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši 11 priekšlikumus.

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs vēl neesat aizmirsuši, ka pagājušā gada rudenī mums bija iesniegts likumprojekts (kopā ar budžetu), kas piedāvāja... kas paredzēja apvienot divas policijas - Nodokļu policiju un Muitas policiju -, piešķirt VID vadītāja amatu un skaistu formastērpu. Mēs par to runājām un noraidījām to projektu.

Tagad, pēc pusgada, dienaskārtībā ir jautājums. Jautājums ir tāds pats, un diemžēl piedāvājums ir tāds pats. Un problēmas, par kurām mēs runājam, - tādas pašas.

Mēs noteikti atbalstām Muitas policijas un Nodokļu policijas apvienošanu. Tā ir laba lieta, tas ir jāizdara! Bet es īsti nevaru saprast, kāpēc labai lietai ir pievienoti risinājumi, ko nevar atbalstīt. Un nav jābūt cilvēkam ar juridisko izglītību, nevajag zināt kaut ko īpašu, lai saprastu, ka priekšlikums ir aplams.

Par ko ir runa?

Runa ir par institūciju, kas veiks izmeklēšanu, veiks operatīvās darbības, lai atklātu pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienestā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai ir jāizmeklē tādi pārkāpumi? Šaubu nav! Bet jautājums: kur jāveido tāda institūcija? Diemžēl priekšlikums paredz, ka jaunā institūcija, kas veiks šo pārbaudi, šo iekšējo kontroli, būs pakļauta VID vadītājai.

Un, kolēģi, nu taču padomāsim loģiski! Ir institūcija, kas kontrolē, kas veic... būtībā var veikt izmeklēšanas darbības, kas paredzētas kriminālprocesā, operatīvo darbību. Un kam atskaitīsies priekšnieks? Viņš atskaitīsies VID vadītājam.

Šis nav stāsts par direktori, kas patlaban strādā. Šis nav stāsts par cilvēku, kas strādās nākotnē. Jautājums ir par problēmu. Kā var nodot kontroli pār tādu institūciju tam, kurš faktiski pats ir kontrolējams. Vai tas ir labi? Vai tas ir efektīvi? Vai tas ir pieņemami?

Ja es pareizi atceros, komisijas sēdē es dzirdēju viedokli, ka tas netraucēs. Es atvainojos! Varbūt jūs arī pamanījāt - šonedēļ bija informācija par citu valsti - par ASV -, kuras Federālās izmeklēšanas biroja vadītājs atklātā tekstā informēja, ka Valsts prezidents Tramps pieprasījis lojalitāti, ja viņš grib turpināt strādāt par biroja vadītāju. Es atvainojos, ko Latvijā tādā situācijā darīs cilvēks, kurš vadīs tādu iekšējās drošības pārvaldi, kur iestādes vadītājs viņam, iespējams, pieprasīs lojalitāti? Vai viņš varēs organizēt efektīvu izmeklēšanu, ja tur strādā cilvēki, kas ir simpātiski VID vadītājam? Es domāju, ka nē! Es domāju, ka riski ir ļoti lieli.

Un mēs runājam par citiem risinājumiem, tie ir vairāki. Mums ir KNAB. Jā, ir novājināts, bet to var stiprināt un var nodot tam funkciju veikt kontroli. Mums ir cita institūcija. Ir izveidots Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs, kas strādā. Un kas pie tam ir interesanti - šis birojs, kas atrodas nevis pakļautībā, bet ministra pārraudzībā, kontrolē ne tikai Iekšlietu ministrijas darbiniekus, bet arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekus, pašvaldības policiju. Tā var darīt!

Galu galā, ja jums patīk citi risinājumi, var nodot ministrijai - Finanšu ministrijai - pārraudzībā tādu institūciju. Nē! Mēs veidojam institūciju, kas, no vienas puses, būs tiesīga kontrolēt vadītāja darbību, bet, no otras puses, viņam arī būs tam jāatskaitās. Nu te ir liela pretruna.

Starp citu, interesanti, ka, runājot par divu policiju apvienošanu, viens no argumentiem bija tāds, ka mēs koncentrējam to spēku, mēs varam strādāt efektīvi. Es nesapratu, kāpēc mēs nevaram Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam uzticēt šādu funkciju? Jo mēs runājam nevis vienkārši par labu pārvaldību šeit... Ne tikai par to! Runa ir par noziegumiem. Es nezinu, vai kolēģi saprot vai ne. Likumā rakstīts: tāds birojs veiks operatīvo darbību. Varbūt kāds no jums domā, ka birojs operatīvi reaģēs? Nē! Tam birojam... tai pārvaldei būs tiesības veikt noklausīšanos, veikt citas operatīvās darbības... Manuprāt, tas nav pieņemams.

Un es aicinu 1., kā arī 3.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā! Komisijā šis... šos Judina kunga iebildumus uzklausījām. Uzklausījām arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Cīrules kundzi, kura prezentēja šo variantu kā viņai vispiemērotāko un viņas darba pienākumiem atbilstošāko.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu... 3.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 10. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā”. Likumprojekts noteic, ka Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas sastāvā iekļauj divus dažādu tiesu instanču tiesnešus, nevis, kā tas ir šobrīd norādīts, konkrētu tiesu instanču tiesnešus. Tātad šis likumprojekts paredz tiesnešiem tiesības izvēlēties savus pārstāvjus.

Likumprojekts ir saskaņots ar Tieslietu ministriju, ar tiesnešiem, apgabaltiesu tiesnešiem un arī Augstākās tiesas tienešiem, un arī ar mediācijas jomas pārstāvjiem, konkrēti, - ar Sertificētu mediatoru padomi. Likumprojekts ir izskatīts Tiesu politikas apakškomisijā un atbalstīts, un Juridiskā komisija virza šo likumprojektu kā savu, tātad komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mediācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Frakciju padomes lēmuma jau 2015.gada 23.februārī izveidoja darba grupu, lai izvērtētu Saeimas kārtības rulli. Jo, kā jūs visi zināt, ik pa brītiņam opozīcija pilnīgi pamatoti norāda uz to, ka pozīcija šajā parlamentā un arī iepriekšējā izmanto koalīcijas balsu vairākumu un ignorē opozīcijas intereses, tai skaitā atbildot uz deputātu jautājumiem. Tāpat vesela virkne tehnisku jautājumu, kurus tika lūgts risināt. Līdz ar to Juridiskā komisija lēma, ka ir vienreiz Kārtības rullis jāpārskata rūpīgāk.

Mēģināšu jums īsi pastāstīt, jo tos grozījumus var iedalīt tādos diezgan tehniskos grozījumos un grozījumos, kas būtiski kaut ko mainīs. Droši vien, ka tas ir tikai pirmais lasījums, tātad pamatā viena no lielākajām grupām ir tā saucamie tehniskie grozījumi, kas nosaka to, ka, pieņemsim, tiek precizēta terminoloģija saistībā ar Ministru kabineta kārtības rulli, kurā tiek precizētas arī tās amatpersonas, kas minētas Saeimas kārtības rullī. Viens no grozījumiem attiecas arī uz termiņu mainīšanu. Termiņi tiek mainīti, kad ir jāiesniedz pieteikums, lai atjaunotu deputāta mandātu, un termiņš tiek pagarināts no septiņām dienām uz desmit, jo, kā jūs zināt, šādi gadījumi var būt divējādi - gan situācijā, kad ministri, zaudējot amatu, atgriežas Saeimā, gan situācijā, kad kāds no deputātiem jeb deputātēm, beidzot pieskatīt mazuli, atgriežas Saeimā un ņem atpakaļ savu deputāta mandātu. Lai šis termiņš būtu ērtāks, tādi grozījumi tiek...

Tāpat viens no tādiem tehniskiem grozījumiem... Jūs esat pamanījuši, ka deputātu atvaļinājumu piešķiršanā mums ir divas dažādas situācijas. Vienā Prezidijs ziņo, ka kāds deputāts ir pieprasījis atvaļinājumu, citās reizēs mēs balsojam, tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc vienreiz tā un otrreiz tā. Darba grupa lēma - piedāvāt, ka visos gadījumos ir vienāds risinājums un ka abās reizēs tiek iesniegts, protams, pieteikums Prezidijam. Prezidijs lemj un mūs par to vienkārši informē.

Tāpat diezgan būtisks ir grozījums attiecībā uz deputātiem, pret kuriem ir uzsākta kriminālvajāšana vai izvirzīta apsūdzība. Nē, tas nekādā veidā neattiecas uz to, vai mēs dodam atļauju vai nedodam. Šie jautājumi ir noteikti Satversmē. Ļoti ilgi diskutējot Juridiskajā komisijā, arī darba grupā, apkopojot citu valstu praksi, redzam, ka faktiski mēs esam vienīgais parlaments, kurā redzējām tādu praksi, ka, tiklīdz deputātam ir izvirzīta apsūdzība, mēs esam atļāvuši pret viņu uzsākt procesuālas darbības, viņam ir liegts piedalīties parlamenta darbā. Un savukārt sabiedrībai ir brīnums par to, kā tad viņš, nepiedaloties darbā, savukārt saņem atalgojumu? Mēs zināmā mērā nonākam pretrunā ar to, ka 100 deputāti, kuriem ir jālemj un kuri ievēlēti vienlīdzīgās, proporcionālās vēlēšanās, principā nestrādā. Līdz ar to arī šeit ir izstrādāta jauna kārtība par to, ka deputāts, ja viņam ir šāda apsūdzība izvirzīta, turpina strādāt komisijās. Protams, ja viņš tiek notiesāts un spriedums ir notiesājošs, viņam dalība parlamenta darbā tiek liegta, un viņš zaudē arī savu mandātu.

Tāpat ir vesela virkne, kā jau es teicu, tehnisku grozījumu... Saeimas kārtības rullis ir dokuments, kurš radies starpkaru periodā, izstrādāts kopā ar Satversmi, vesela virkne no šīm normām ir vienkārši pārņemta tehniski. Piemēram, Saeimas priekšsēdētājai saskaņā ar spēkā esošo kārtību katru sēdi vajadzētu sākt, iepazīstinot mūs ar darba kārtību. Kā jūs zināt, tas nenotiek, jo mums ir iespēja sekot tai līdzi elektroniski, bet šāda norma ir. Tieši tāpat par ārkārtas sēžu sasaukšanu jeb izsludināšanu joprojām Saeimas kārtības rullī spēkā ir norma, ka tas tiek paziņots Latvijas Radio... nē, valsts radio. Tur tiek lietots formulējums “valsts radio”. Arī mēs vienkārši mēģinājām atkal atrast, kāda ir tā forma, lai tiešām katrs deputāts būtu informēts par to, ka sēde tiek sasaukta. Tātad līdztekus īsziņām un e-pastiem tiek paredzēts, ka vēl tiek informēti frakciju konsultanti, kuri var papildus iesaistīties tajā, lai deputāti varētu savus darba pienākumus veikt, bet Saeimas kārtības rullī, kā jau es teicu, šobrīd ir norma, kas noteic, ka tas tiek darīts pa radio.

Tieši tāpat viena no normām, par kuru bija diskusija, kā jūs zināt, ir par atklātiem, aizklātiem balsojumiem, par atklātiem balsojumiem ar vēlēšanu zīmēm. Viens no pēdējiem piemēriem bija, vēlot valsts kontrolieri. Mēs vēlējām valsts kontrolieri atklāti, bet ar zīmēm, kaut arī bija viens kandidāts. Tāpēc mēs arī šādu, pēc savas būtības diezgan pretrunīgu normu, salīdzinot ar pārējām normām, mēģinājām novērst, un valsts kontrolieris arī turpmāk tiks vēlēts, ja šādas kandidatūras būs, nevis ar vēlēšanu zīmēm, bet vienkārši, deputātiem izsakot savu viedokli ar elektronisko balsošanas sistēmu.

Tāpat ļoti lieli grozījumi, ko es gribētu atzīmēt, attiecas uz budžeta pieņemšanu, uz slavenā budžeta pieņemšanu. Kā jūs zināt, mēs pieņemam budžeta likumu un pieņemam vidēja termiņa budžetu, un priekšlikumi bieži vien šajā likumprojektā dublējas, līdz ar to ir 600, 800 priekšlikumi, kas abos jau vienreiz ir diskutēti. Un, protams, tas arī zināmā mērā... Nu, var jau deputāts noteikti pārdomāt... Bet katrā ziņā mēs mēģinājām atrast veidu, kādā varētu par šiem priekšlikumiem, kas dublējas, balsot vienu reizi.

Tieši tāpat frakcija “No sirds Latvijai” (tas ir viņu priekšlikums) vairākkārt aicināja diskutēt par kārtību, kādā mēs debatējam par budžetu. Par budžetu mēs debatējam par visu paketi kopumā pirmajā lasījumā. Un līdz ar to, ja mēs atgriežamies, pieņemsim, pie šāgada budžeta, viens deputāts piesakās runāt par lojalitātes grozījumiem, viens deputāts piesakās par PVN grozījumu, pēc tam trešais - atkal par lojalitāti. Un zūd iespēja sekot šīm debatēm saturiski, pēc būtības, un kādam (nosacīti) no pozīcijas atbildēt opozīcijas iebildumiem.

Tāpēc par katru budžeta paketes likumprojektu tiks debatēts atsevišķi. Lai tas nepārvērstos bezgalībā, vienkārši tiek mainīts debašu laiks: tas nav kā pirmajā lasījumā ierobežots ar 15 minūtēm... Turklāt radīsies iespaids par katru likumprojektu, par to, kādi ir šie argumenti gan “par”, gan “pret”.

Vislielākās pretrunas... Vislielākās pretrunas Juridiskajā komisijā izraisīja diskusija par jautājumu un atbilžu sniegšanu... ministru atbilžu sniegšanu deputātiem.

Pēc savas būtības tas ir viens no jautājumiem, kas bija par pamatu, lai mēs sāktu runāt par šiem grozījumiem. Kā jūs zināt, pašreizējā kārtība ir tāda, ka Saeimas priekšsēdētāja nolasa šīs atbildes, pasaka, ka pulksten 17.00 būs vai nebūs ministri, vai viņi var vai nevar ierasties. Un tiešām arī Saeimas priekšsēdētāja ir neskaitāmas reizes ministriem norādījusi, ka parlamentārā valstī ir pienākums nākt un atbildēt uz deputātu jautājumiem, bet bieži vien tas ir rezultējies tajā, ka pat pagājušajā gadā opozīcija ķērās pie instrumenta... ministriem, kuri nenāca, deputāti šos jautājumi pārveidoja par pieprasījumiem, lai vismaz dabūtu ministrus uz šejieni. Tas parlamentārā valstī godu nedara. Mēs ieceļam ministrus. Ministru pienākums ir atskaitīties. Ja tas var notikt publiski šeit, no šīs tribīnes, un sabiedrībai ir iespēja sekot tam līdzi, tad, manuprāt, ieguvēji būs gan ministri, gan parlaments, gan arī sabiedrība, kura varēs dzirdēt šīs ministru atbildes.

Līdz ar to tika piedāvāts, ka ministri nevis pulksten 17.00 ceturtdienā, bet, kā tas jau ir bijis starpkaru periodā, nāk atskaitīties... nāk atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem mūsu sēdes laikā, pēc pirmās sadaļas, kad tiek nodoti likumprojekti. Tātad prognozējamā laikā. Protams, koalīcijas deputātu iebildumi par to, ka tas varētu tikt izmantots kā instruments, lai sēdes vēl vairāk kaut kādā veidā bloķētu, lai netiktu izskatīti tādi būtiski jautājumi kā grozījumi Kredītiestāžu likumā vai grozījumi par alus divlitrenēm... Ir mehānisms, kas pieļauj, ka par to var lemt, gan mainot darba kārtību, gan atliekot, gan saīsinot šīs debates. Bet pats fakts, ka mēs visi redzētu ministrus (tajā skaitā koalīcija redzētu savu ministru atbildes uz opozīcijas jautājumiem), manuprāt, nāktu par labu gan ministriem, gan arī koalīcijas deputātiem, kuri varētu novērtēt, vai tie cilvēki, kurus viņi ir deleģējuši atbildīgajam ministra darbam, tiešām ir pietiekami kompetenti un spēj savu nozari pārvaldīt un piedāvāt risinājumus.

Kā es teicu, šis ir ļoti strīdīgs ierosinājums. Katrā ziņā es zinu, ka Nacionālā apvienība pat tāpēc nebalsos par šo likumprojektu, lai gan visi pārējie grozījumi ir labi, bet šis ir vienīgais, kas ir bijis strīdīgs. Gribu atgādināt, ka tas ir jautājums par pirmo lasījumu šobrīd. Tas netiks pieņemts steidzamības kārtā. Otrais lasījums būs rudenī.

Es ceru, ka mēs līdz budžeta pieņemšanai varēsim to pieņemt arī trijos lasījumos. Un ir, protams, iespēja saskaņā ar Saeimas kārtības rulli gan otrajam, gan trešajam lasījumam to iesniegt. Bet es ceru, ka arī attiecībā uz to, kas saistīts ar jautājumu izskatīšanu, šos Saeimas kārtības ruļļa grozījumus pieņemot, mēs spēsim parādīt, ka tiešām esam nobriedusi demokrātija, kas spēj respektēt arī opozīcijas tiesības savu viedokli paust un arī uzdot ministriem jautājumus.

Vēl gribu pieminēt no grozījumiem arī to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuras funkcijas, protams, pēc “Manas balss” iniciatīvas ieviešanas ir ļoti paplašinājušās un mainījušās, arī pēc savas praktiskās pieredzes lūdza veikt vairākus grozījumus, tai skaitā par termiņiem, kuros šie pieteikumi tiek izskatīti. Arī tas ir respektēts, un šie termiņi šajā grozījumu projektā ir piedāvāti.

Tāpat Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdza sev iespēju lemt par ētikas pārkāpumu lietu ierosināšanu. Analizējot un diskutējot, Juridiskā komisija un darba grupa lēma, ka tā būtu ļoti vērtīga iniciatīva - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai arī iedot vēl kādu instrumentu.

Droši vien visus grozījumus nenosaucu. Kā jau teicu, skaitliski tie ir apjomīgi. Es pieņemu, ka būs daudz diskusiju, jo pietiekami garš būs arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Bet Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu šos grozījumus atbalstīt, ļoti rūpīgi ar tiem iepazīties, jo tas ir likums, kas regulē mūsu darbu. Mēs paši to pieņemam. Šim normatīvajam dokumentam ir likuma spēks, un būtu ļoti labi, ja mēs to vienmēr ievērotu un ļoti labi pārzinātu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu neatbalstīt. Konkrētāk gribu runāt par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, kas komisiju sēdes ļauj ierakstīt tikai ar Saeimas iekārtām un akreditētiem medijiem. Par šo Solvita Āboltiņa neminēja ne pušplēsta vārda.

Un tagad es gribētu pastāstīt, ka ir bijusi saruna... Ka ir bijusi saruna par to, lai sabiedrība tiktu vairāk iesaistīta parlamenta darbā.

2016.gada 21.septembrī Publisko izdevumu un revīzijas komisija vienbalsīgi - ar 11 balsīm “par” un 0 balsīm “pret” (neviens neatturējās) - lēma konceptuāli atbalstīt manu priekšlikumu par to, ka komisiju sēdes tiek raidītas tiešraidē. Tas notika Sarkanajā zālē... Šīs sēdes tagad notiek jaunajā mājā... Saeimas jaunajā mājā, kas ir uzbūvēta, atjaunota par pieciem miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas... plus 1,5-1 miljons eiro aparatūras tehniskajam nodrošinājumam.

Tātad mans piedāvājums bija tāds, lai šīs komisiju sēdes varētu redzēt jebkurš Latvijas iedzīvotājs... vienalga, kur viņš atrodas... redzēt internetā, Saeimas mājaslapā, lai veicinātu parlamenta darba atklātību.

2016.gada 2.novembrī, tas ir, pēc trim mēnešiem, Saeimas ģenerālsekretāre... es nezinu - atlaistā vai aizgājusī... sauciet, kā gribat... ģenerālsekretāre Karina Pētersone atbildēja, ka vienas komisijas sēžu videotranslācijas, videomateriāla ierakstīšanas un arhivēšanas izdevumi gadā varētu būt 9940 eiro. Un tagad iedomājieties: jūs visi sēžat savās 11, 13 komisijās plus vēl papildapakškomisijās, un vienas komisijas sēdes translācija maksā 9940 eiro. Par ko? Par ko tiek maksāta šī nauda? Par to, lai būtu šī translācija, lai tiktu nodrošināts internets. Vai tiešām vienas sēdes raidīšana maksā 10 tūkstošus eiro gadā? Jo ļoti daudzās komisijās nav šo tā saucamo Saeimas iekārtu, kas filmē... Lai tiešraidē cilvēki varētu redzēt, ko es tagad saku, šīs iekārtas, kas šobrīd mani filmē, maksā 47 eiro stundā.

Prezidijs šo ierosinājumu noraidīja, jo teica: redziet, mums nav budžeta, jo, ja mēs saliekam kopā par visām komisijām, tad Saeimai ir jāmaksā vēl 95 tūkstoši eiro, lai sabiedrība varētu redzēt, kas notiek komisiju sēdēs.

Es runāju par atklātām komisiju sēdēm, nevis par slēgtām. Slēgta sēde ir slēgta sēde. Atklāta sēde ir atklāta sēde.

Uz ko es vēršu jūsu uzmanību, ir tas, ka šobrīd nodokļu maksātājs vulgaris var dabūt tikai un vienīgi audioierakstu no komisijas. Lai dabūtu šo audioierakstu, viņam ir jāvēršas pie komisijas priekšsēdētāja, kurš dod atļauju, ka, jā, viņš var dabūt audioierakstu. Tas ir nenormāli sarežģīts process. Lai to mainītu, ir vajadzīgs vienkāršs Saeimas lēmums, tur pat nevajag nevienu eiro, lai šie komisiju audioieraksti jau tagad būtu pieejami. Vienkārši ieej Saeimas mājaslapā, piespied un klausies. Tā ir Rīgas domes mājaslapā. Tās domes, kura jums tik ļoti nepatīk un man arī nepatīk. Bet tas tomēr ir pieejams.

Tagad... Tas, uz ko es vēršu uzmanību. Pirms mēnešiem diviem, ja nemaldos, Imants Parādnieks arī teica, ka vajadzētu, lai mēs redzam, kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, kurš ierēdnis cik un par ko saņem. Runa bija par atalgojumu. Mēs visi atceramies šīs debates, un tagad šīs debates principā rezultējas šajā Āboltiņas nepieminētajā punktā. Jūs pieminējāt visu ko, bet nepieminējāt ļoti svarīgu lietu - par sabiedrības iesaisti parlamentārajā darbā. Un tagad, kad ir kaut kādā veidā gadījies tā, ka, jā, man ir kamera, jā, es eju un filmēju, šie noteikumi nekādā gadījumā neiespaido to, vai es filmēju Saeimā, šajā zālē, vai ne. Tas to neiespaido. Šeit vajadzētu būt redakcijai par to, ka, iespējams, cilvēki, kas nāk no malas, klausās atklātās sēdes, nevar filmēt. Bet deputātiem, kuriem ir gan jāatskaitās saviem vēlētājiem, gan jāparāda savs darbs, ir jāļauj filmēt. Tā būtu viena maza redakcija.

Tātad es gribētu izdarīt tā, lai Saeimas komisiju sēžu audioierakstus mēs varētu padarīt publiski pieejamus, tāpat kā tas ir ar Saeimas sēdēm. Tas ir vienkāršs Saeimas lēmums un ne sū ne no viena budžeta neprasīs.

Kamēr sabiedrībai nav nodrošināta informācija, tikmēr sanāk kā tajā karikatūrā, kur Āboltiņa sēž melnā alā un kontrolē, kas notiek Saeimā. Un tagad padomājiet, visi pārējie. Jūs nobalsosiet, pieņemsim, būs jau trešais lasījums. Pasapņojam! Būs trešais lasījums, ir šis te slepenības plīvurs. Kas notiek Saeimā? Mēs nezinām. Mediji iesaistās tikai tik daudz... uz visām komisijām nenāk, jūs to ļoti labi zināt. Es domāju, vai jūs atceraties, kad Sporta apakškomisijā pēdējo reizi bija kāds medijs? Varbūt kaut kad pasen. Jūs nezināt to. Mediji vienkārši ņem to, ko viņiem vajag, atkarībā no tā, kāds ir sabiedrības pieprasījums. Tie neatrāda visas sēdes, un mediji šajā gadījumā ir akreditētie žurnālisti. Uz ko es vēršu uzmanību, ir tas, ka Āboltiņa ir izveidojusi šo darba grupu un nezina, kādā veidā anotācija... Jūs taču esat juriste, augstas raudzes juriste, tā cilvēki pat Antonijas ielā runā. Jūs neesat pat anotācijā pamatojusi to, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami. Jums vajadzētu šim priekšlikumam sniegt pamatojumu, tad mēs varam vispār diskutēt par to, ko jūs tur būsiet uzrakstījusi. Jo tad, kad jūs uzrakstīsiet, kāpēc sabiedrība nedrīkst redzēt, kā Saeimas komisijās tiek pieņemti lēmumi, tad arī varēs jums dot kaut kādā veidā pretsparu par to.

Bet par to, ka komisijām un komisiju vadītājiem, ar kuriem esmu runājis, nav nekādu problēmu ar to, ka viņi tiek filmēti. Es domāju, ka dažiem cilvēkiem, kas Saeimā ir ievēlēti, vienkārši varbūt ir slimība (Pagriežas pret Prezidiju.) - viņiem ir bail, ka viņus filmē. Viņiem nepatīk, viņiem tiešām, iespējams, ir slimība. Es domāju, ka dzird. (Starpsauciens. Dep. G.Daudze: “Prezidijs ir daļa no zāles. Nesarunājies ar zāli!”) Prezidijs ir daļa no zāles. Vai Daudzes kungs ir daļa no zāles? Es nezinu. Bet tas, ka cilvēkiem šajā parlamentā, iespējams, ir nenormālas bailes no kameras, liecina par to, ka viņi neatrodas īstajā vietā. Jo šī nav privātā SIA vai kaut kāda veida komercfirma, vai, es nezinu, akciju sabiedrība. Šī ir Latvijas valsts augstākā lēmējvara, un cilvēki jūs ir ievēlējuši, viņi grib redzēt, kā jūs strādājat. Un te nav svarīgi, vai jūs atņemsiet Kaimiņam vai kādam citam kameru. Deputāti šobrīd tomēr mēģina rādīt to darbu, ko viņi dara. Viņiem ir tiešraides, viņi laiž ārā Facebook tiešraidi. To dara gan Smiltēns, gan Rihards Kols, un tas ir normāli! Tas ir normāli, ka jūs tiekat rādīti! Jums par to nav jākaunas. (Dep. I.Zariņš: “Kam ir, kam - nav!”) Jūs esat deputāti, precīzi, Zariņa kungs! Kā Zariņa kungs piebilda - kam ir jākaunas, kam nav jākaunas.

Un šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi vērš visu uzmanību uz to - kāpēc jūs nestrādājat ar patiešām svarīgām lietām? Kāpēc jūs tērējat laiku tam, kādā veidā atņemt sabiedrībai pieeju Saeimas darbam? Jums nav ko darīt? Jūs atvainojieties! Jums ir jāstrādā ar to, kādā veidā Latvijā attīstīt uzņēmējdarbību, kādā veidā veicināt veselības aprūpi, kādā veidā... Mēs strādājam ar valstiskiem jautājumiem, bet, nē, jums darba kārtībā ir atņemt Kaimiņam kameru. Kur mēs esam nonākuši? Kur mēs esam nonākuši gadu, pusotru gadu pirms vēlēšanām? Jūs gatavojat lauciņu tam, lai jūs sliktā gaismā nevarētu parādīt. (Starpsaucieni.)

Aicinu noraidīt šo likumprojektu par 163.panta trešo daļu, es pats esmu iesniedzis labojumus tam. Iesniegšu vēl vairāk labojumu, jo tas, kādā veidā šis slepenības plīvurs tiek visai Saeimai un katram no jums, deputātiem, arī opozīcijas deputātiem, uzklāts kopistiski vienā “sarkanā cepurē”, kas sēž man pretī... tas tā nedrīkst notikt.

Sabiedrībai ir tiesības zināt, ko dara tās darbinieki, un jūs esat tās darbinieki. Jūs neesat lobisti. Te ir tā lieta, kāpēc es pieprasu uzrakstīt anotāciju. Āboltiņas kundze, sāciet strādāt, šis ir pirmais lasījums. Un es ceru, ka tālāk projekts neies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labi, ka tiek atvērts Kārtības rullis, vēsturiskais dokuments, kurš joprojām ir dzīvs, attīstās. Mēs katru reizi mēģinām tur atrast un meklēt jaunas nozīmes, jaunu jēgu. Un, ja to tur nerodam, tad radām paši jaunus papildinājumus un grozījumus. Tas ir pareizs ceļš.

Labi arī, ka, piemēram, parādījies, cik es sapratu, kas tāds, kas līdz šim nebija pieminēts, - mājaslapa internetā. Jaunajā projektā tā ir pieminēta četras reizes. Taču mājaslapa tur ir nosaukta par deputātu informēšanas līdzekli, bet jau sen, manā skatījumā, mājaslapa darbojas kā Saeimas izdevums, kā mūsu interneta avīze. Un dabīgā ceļā tas jau ir politisks izdevums. Manā skatījumā, ļoti svarīgi, lai informācija un fotogrāfiskais attēlojums portālā būtu līdzsvarots, bet, manuprāt, dažreiz - ne vien reti, bet bieži! - tomēr valdības koalīcijas frakciju un opozīcijas frakciju darbība mājaslapā ir atspoguļota nelīdzsvaroti. Domāju, ka Kārtības rullī jānosaka tieši mehānisms, sistēma, kā varētu būt noteikta atbildība par, kā es to nosauktu, redakcionālo politiku Saeimas mājaslapā.

Dabīgi, ka par šādu politiku būtu atbildīgs mūsu Prezidijs, līdz ar to visa šī nasta gulstas uz mūsu priekšsēdētajas pleciem. Nedomāju, ka tas būtu pareizi, tā ir viela pārdomām, bet tas, ka mājaslapa noteikti jau pārvērtusies par patstāvīgu organismu, ir acīm redzami. Domāju, ka līdz šim tomēr īpaši tas atspoguļojies mūsu komisiju darbības atstāstījumā un darbības fotogrāfiskajā attēlojumā mājaslapā. Līdzsvaram jābūt ļoti precīzi izsvērtam.

Atcerēsimies, ka tie, kas tagad ir koalīcijā, dažreiz nokļūst arī opozīcijā, un otrādi - opozīcijas deputāti kļūst par koalīcijas deputātiem! Mums visiem ir svarīgi, lai mūsu vēlētāji redzētu, kas īsti notiek Saeimā un kā mēs strādājam. Domāju, ka tas būtu pareizs virziens, un es aicinu darba grupu un attiecīgo komisiju padomāt arī par šo tematu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka kolēģis Pimenovs uzsvēra ļoti būtiskus jautājumus. Patiešām, kā mēs redzam to Saeimas mājaslapu un informāciju, kas tajā tiek izvietota... Vai tā ir Saeimas Prezidija reklāmas lapa, vai tā daudzmaz atspoguļo to darbu, ko veic arī opozīcija un visi deputāti?

Viens piemērs: faktiski tur nekā nav par mūsu delegāciju darbību starptautiskajās parlamentārajās asamblejās. Ļoti pozitīvi ir, ka tagad šīm delegācijām tiks pievērsta lielāka uzmanība, es to noteikti atbalstu. Bet, ja šeit būtu klāt EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, viņa noteikti to uzsvērtu. Es daru to viņas vietā, jo faktiski tas, ko mēs darām Strasbūrā, nemaz netiek atspoguļots. Un neesmu pārliecināts, vai to varētu atrunāt tieši Kārtības rullī, bet varbūt to tomēr vajadzētu kādā veidā parādīt... tomēr tas jāpatur prātā. Un mūsu vēlētājam ir tiesības to zināt, īpaši tāpēc, ka Latvijas mediji parasti ļoti maz uzmanības pievērš tam, kas notiek ārpus Latvijas. Mēs zinām par tām sabiedrisko mediju problēmām ar korespondentiem Briselē. Bet, ja Eiropas Parlamentā notiekošais vēl daudzmaz, tā teikt, tiek atspoguļots medijos, tad par citām starptautiskajām un parlamentārajām asamblejām vispār faktiski nav nekā.

Un otrs moments. Vai Kārtības rullī tomēr nevajadzētu sīkāk regulēt deputāta darba nodrošināšanu? Cik es zinu, mūsu Saeima ir vienīgais parlaments (vismaz Eiropā), kur katram deputātam nav atsevišķa kabineta. Kad es to saku kolēģiem no citiem parlamentiem, man vienkārši netic: kā tas var būt, ka divi vai trīs deputāti sēž vienā istabā? Pie mums nāk cilvēki ar jautājumiem, kas ir pietiekami sensitīvi, bet nav pat kur parunāt tā konfidenciāli.

Diemžēl joprojām paliek tā milzīgā problēma ar deputātu palīgiem. Visos parlamentos, kur ir deputātu palīgi, bet viņi nav visur... Igaunijā, piemēram, vispār deputātiem nav individuālo palīgu, bet tur ir citādāk viss organizēts... Taču pie mums viņi ir pieņemti darbā Saeimā, bet mēs viņiem nedodam pat... nezinu... krēslu un datoru. Kā tas ir domāts?!

Nu, tās algas nav tik lielas, un šie amati nav tik prestiži kā, piemēram, Lielbritānijā. Tur frakcijas konsultanta darbs ir prestižāks nekā profesora darbs universitātē. Mums šādu iespēju nav.

Bet, ja mēs to uztveram nopietni, tad - kas ir deputāta palīgs? Tas ir cilvēks, kas... nezinu... portfeli var atnest, kad vajadzēs... tehniskais palīgs... vai tomēr cilvēks, kas palīdz deputātam pildīt deputāta pamatpienākumus. Tātad jābūt zināmai kvalifikācijai un tā tālāk. Mums jādomā par to, lai nodrošinātu vismaz minimālos darba apstākļus, par to, lai palīgiem būtu darba vietas. Nedomāju, ka tas viss ļoti detalizēti būtu jāreglamentē Kārtības rullī, bet pats princips, manuprāt, būtu nostiprināms. Jo, manā skatījumā, tas vēl palicis no tiem laikiem, kad deputāta uzdevums bija tikai savlaicīgi pacelt roku. Pakāpeniski mēs to mainām, bet šajā ziņā vēl ir ļoti daudz kas darāms.

Tāpēc, protams, mēs sniegsim priekšlikumus arī uz otro lasījumu. Es domāju, ka Kārtības rullis ir jāmaina, taču visi šie jautājumi... Es runāju, protams, nevis par algām (tas ir pilnīgi cits jautājums!), bet par to: lai godīgi pildītu deputāta darbu, ir jābūt zināmiem nosacījumiem un apstākļiem.

Un es domāju, ka būtu pilnīgi loģiski, ja tā vispārēji šādi jautājumi tomēr Saeimas kārtības rullī tiktu atrunāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, ka mums katram būtu, ko teikt šajā sakarā. Šis dokuments varbūt mazāk skar vēlētājus, plašu cilvēku loku, bet vairāk tieši mūs, jo, es pat teiktu, tas ir mūsu darba pirmais dokuments pirms Satversmes - tas, kurā mēs bieži ieskatāmies.

Es domāju, ka ir paveikts liels darbs. Man nebija iespējas bieži apmeklēt šīs sēdes, lai gan biju deleģēts, bet divās vai trijās piedalījos. Man paralēli notika citas darba grupas sēdes. Varu teikt, ka tā darba grupa, kur es strādāju, ir Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas darba grupa. Juridiskais birojs norobežojās no šī darba, bet šajās darba grupās bija ne tikai Juridiskais birojs un tā vadītāja, bet arī Gunārs Kusiņš, kas ilgus gadus bija Juridiskā biroja vadītājs.

Es domāju, ka ir padarīts labs darbs. Tai pašā laikā tomēr... Ja runā par to, ko deputāts ar kameru mums teica, jāsaka, viņš man arī patiešām... Tas Kaimiņš mani ir bieži kaitinājis, un viņa dēļ es savulaik Zolitūdes izmeklēšanas komisijā izvēlējos publiskas sēdes... Pēc tam turpināju to pašu arī ieraksta režīmā... Šajā darba grupā, ko vadīju, tā ir liela slodze.

Protams, varbūt ne vienmēr vajadzētu rīkot šādas publiskas sēdes. Varēja norobežoties un aizliegt kādam kolēģim filmēt un piefiksēt šīs sēdes, varbūt tad mums būtu vieglāk. Tomēr, man šķiet, tas nebūtu pareizi.

Es lūgtu jūs atcerēties, ka šis tomēr ir pirmais lasījums. Mums vēl priekšā ir otrais lasījums, un tad mēs varēsim šos jautājums arī sakārtot. Protams, nodrošināt visām komisijām šādas atklātas sēdes būtu izšķērdīgi, varbūt mēs pat nespētu finansiāli to nodrošināt... Tas ļoti sadārdzinātu šo procesu... Tomēr, teikšu jums atklāti, dažās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās man ir nācies piedalīties, pat būtu vēlama šāda tiešā translācija, jo tajās ļoti labi bija redzams, kā strādā lobiji, kā deputāti pēkšņi sāk runāt šo lobiju “valodā”.

Es domāju, ka tas būtu solis pareizā virzienā - vismaz atsevišķos gadījumos noteikt, ka šīs sēdes, ja tās interesantas sabiedrībai, tiks publiski translētas. Turklāt dažas komisijas jau ir nodrošinātas ar attiecīgām iekārtām.

Es domāju, ka pirmajā lasījumā ar šiem grozījumiem Solvita Āboltiņa ir labi pastrādājusi... (Starpsauciens: “Kas tad tas tagad ir?”) Un nu... Es ar zāli diemžēl nevaru sarunāties.

Jāatzīmē, ka Kārtības rullis nav bieži labots, jo... Nē, labojumu ir bijis daudz, bet fundamentāli pārgrozījumi nav izdarīti. Es domāju, ka šobrīd notiek fundamentāli pozitīvi pārgrozījumi, jo iepriekšējo tādu lielu labojumu - Saeimas deputātu ētikas kodeksu - savā laikā iniciēja Ilmārs Bišers, kas nu ir jau aizsaulē. Mēs lielā mērā esam visu šo laiku turpinājuši strādāt pēc pirmā neatkarības laika, pirmās Saeimas pieņemtā Kārtības ruļļa.

Tā ka, kolēģi, strādāsim, un tas, ko teica citi deputāti, arī Pimenova kungs un Cileviča kungs, protams, raisa interesi un ir iestrādājams.

Tā ka es tiešām teikšu: fui, Solvita, ka Kaimiņam tu liegsi filmēt, bet liels paldies tev par lielo darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāti! Es arī būšu “pret” divu apsvērumu dēļ, kurus paskaidrošu. Arī ja jūs pieņemsiet, tad... Vismaz aicinu pievērst tiem uzmanību.

Abi varbūt saistās ar mūsu tieksmi izrādīties.

Pirmais. Ja to filmēšanu aizliegsim, tad šobrīd tas tiešām būs aizliegums Artusam Kaimiņam, un tas it kā varbūt ir pareizs un labs lēmums attiecībā uz konkrēto situāciju. Šis lēmums tieši tā arī izskatīsies, un tā arī būs, ka tas ir vērsts pret Artusu Kaimiņu, jo šobrīd viņš vienīgais filmē, viņš vienīgais arī parāda, ka grib filmēt, un, kā grib, tā arī filmē.

Kur varētu būt izmaiņas un zināms saprātīgums šim aizliegumam, ja pamazām sāktu filmēt visi? Jo nu nav, kas Artusu šobrīd filmē, un citi deputāti grib parādīt citādi, un tad ir skaidrs, ka mēs sapratīsim: tas ir vājprāts pēdējā fāzē, un tad arī Artuss teiks, ka tas ir jāaizliedz. Bet šobrīd šāds lēmums būtu vērsts pret vienu. Tad filmējiet arī jūs un ievietojiet, un tad būs katram sava patiesība.

Otrs jautājums ir ministru iztaujāšana, proti, sākt katru Saeimas sēdi ar ministru iztaujāšanu. Pašreizējā brīdī... tas būs arī viens nogurdinošs šovs tālākajam darbam, ja katra sēde sāksies ar to. Tas tiešām piesaistīs lielu uzmanību, un citam spēka nepaliks. Laba tradīcija ir ārlietu debates, kad ārlietu ministrs šeit tiek pamatīgi iztaujāts un par visu tiek izrunāts. Tas varbūt ir viens risinājums - arī pārējiem ministriem nākt un atsevišķās dienās šeit veltīt viņu nozarei visu uzmanību, nevis katru sēdi sākt ar to.

Es esmu “pret” šajā brīdī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Trīs lietas. Pirmā lieta - ir jārunā, ir jāskata grozījumi Saeimas kārtības rullī vai nav? Neapšaubāmi, ka jāskata, jo citādāk nekādi grozījumi tajā ietverti netiks. Labi vai slikti tas ir pasniegts? Man šķiet, ka ne īpaši pārdomāti, jo šodien mēs iekļaujam darba kārtībā šo svarīgo jautājumu, kas tika iekļauts kā papildu jautājums izskatīšanai Saeimā. Tas jau ir sliktas prakses piemērs.

Otra lieta ir par saturu. Jā, tiešām, ir daudz problēmu. Problēmas sākas ar to, uz ko savulaik norādīja Valsts prezidents, - par lasījumiem, par Saeimas darba kārtības formēšanu, jo tā arī ir “izkaisīta” pa komisijām. Varbūt te ir runa par likumprojektu paketēšanu ne tikai pēc to satura, arī skatot likumprojektus pēc komisijām, formējot darba kārtību saistībā ar tām. Te ir arī citas lietas, kas ir saistītas tieši ar Kārtības ruļļa problēmām un risinājumiem. Apsveicams ir tas, ka, teiksim, piedāvāts mainīt atbilžu sniegšanas kārtību, kas, manā skatījumā, līdz šim bija novesta līdz absurdam.

Un trešā lieta. Runājot par Kārtības ruļļa grozījumiem, mēs obligāti, un par to arī šodien bija runa debatēs, saistām to ar Saeimas darba organizēšanu. Un man šķiet, ka arī šeit ir ļoti daudz problēmu. Un šīs problēmas nav tikai deputātu kabinetos - tās neapšaubāmi ir problēmas -, bet gan, sākot ar darba vietu aprīkojumu, sākot ar to, ka, teiksim, deputāti, kas neizmanto Saeimas autobāzes transportu, nevar piekļūt pie savām ministrijām, ar kurām viņi komisijas ietvaros strādā, pie valsts iestādēm, it īpaši pie pašvaldību iestādēm. Radīt apstākļus, lai deputāti varētu pilnveidot savu darbu, lai viņiem būtu vieglāk strādāt, lai viņi mazāk domātu par tādām, piedodiet, sadzīviskām problēmām, bet vairāk domātu par lietas būtību, par procesiem un par visu pārējo, - tas, man šķiet, būtu ļoti svarīgi. Un šinī gadījumā, man šķiet, vajadzētu arī Kārtības rullī padziļināt, varbūt papildināt arī Frakciju padomes lomu tieši Saeimas iekšējās darba organizācijas lietās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu katrā frakcijā izdiskutēt šīs lietas un lai tie priekšlikumi būtu daudz pārdomātāki nekā tie, kas šodien izraisīja tik lielu un plašu diskusiju par divlitrīgajām pudelēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tas ir acīm redzami, ka Saeimas kārtības rullis ir novecojis un tur ir nepieciešamas izmaiņas. Ir ļoti labi, ka mēs tam esam ķērušies klāt. Un kā vienu no tādiem uzskatāmiem piemēriem attiecībā uz to, kur, kā es redzu, tiešām izmaiņas ir vajadzīgas, es varu minēt lēmējvaras iespējas kontrolēt izpildvaru. Konkrēti, piemēram, jautājums par jautājumu uzdošanas procedūru. Nu, tas regulējums ir diezgan absurds esošajā situācijā. Tāds, kāds tas pašlaik ir uztaisīts, tas principā šo instrumentu, ar kuru lēmējvara var kontrolēt izpildvaru, ir padarījis par bezjēdzīgu. To es jums varu teikt no savas personīgās pieredzes - kā cilvēks, kas ir daudzkārt centies uzdot šos jautājumus. Principā ministri atbild da jebko, gandrīz nekad neatbild uz to, ko viņiem jautā; savukārt, kad viņus izsauc uz jautājumu un atbilžu sēdi, tad tā jautājumu un atbilžu sēde ir uztaisīta tā, ka tur principā neko pajautāt nevar, un arī ministrs principā var neko neatbildēt, jo tā shēma, ka vienu minūti... vienas minūtes laikā ir jāuzdod jautājums un ministram ir divas minūtes dotas atbildei... Principā pēc šādas shēmas, kolēģi, es varētu jebkura ministra vietā atbildēt uz jebkuru jautājumu, turklāt pat vēl saturīgāk, nekā to parasti dara ministri. Un tāpēc šādai izjautāšanas procedūrai nav nekādas jēgas, un parasti tā tāpēc arī nenotiek. Tāpēc tā kārtība noteikti ir jāmaina. Un tas, kas tika piedāvāts Juridiskajā komisijā, - ka viņi šeit nāk pirms Saeimas sēdes, sēž... stāv visu mūsu priekšā un tad visi var novērtēt tās muļķības, ko viņi tur runā... Dažreiz ir pat bijuši daži labi ministri, kuri vienkārši ir tādā beztēmā, ka viņi vispār neko nevar atbildēt, un viņi vienkārši stāv šīs divas minūtes un neko neatbild. Taču pēc procedūras skaitās, ka tad ministrs ir uz jautājumiem atbildējis. Un tieši tāpēc opozīcija parasti arī viņus nesauc, lai nevarētu ielikt šo ķeksīti, ka viņš ir atbildējis.

Lūk! Tāpēc tas ir noteikti jāmaina. Bet izmaiņas, kurām es nekādi nevaru piekrist (un es iesniegšu savus labojumus!), ir attiecībā uz atklātību, un šajā ziņā es piekrītu Artusam. Ja mēs esam nākuši šeit strādāt tautas labā, tad tautai ir visas iespējas... jādod visas iespējas redzēt, kā mēs to darām. Tāpēc, manuprāt, komisiju sēdēm ir jābūt maksimāli atklātām, ņemot vērā to, ka mēs esam veikuši milzīgas investīcijas visā šajā infrastruktūrā, šajos saziņas līdzekļos, lai šīs sēdes varētu translēt. Manuprāt, būtu jāparedz Saeimas kārtības rullī, ka a priori visur, kur ir iespējams sēdes translēt, tās ir jātranslē. Un tām ir jābūt pieejamām tanī mājaslapā, kur cilvēks ērti var ieiet un sekot līdzi tam, kas tur notiek. Lai sabiedrība redz, kā mēs strādājam tās labā, un kas ar ko tanīs sēdēs nodarbojas! Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Sēdēs nevajadzētu aizliegt... nevajadzētu nekādiem aizliegumiem būt. Gribat filmēt? Filmējiet cits citu, rādiet, kam jūs to gribat rādīt! No kā kautrēties?

Tāpēc ir tapis mans priekšlikums, un es pats iesniegšu šo priekšlikumu, lai mēs noņemtu šādu aizliegumu. Lai ikviens, kurš vēlas, var filmēt, ierakstīt šīs sēdes un rādīt sabiedrībai, kas tur notiek.

Es piekrītu, ka ārpus komisiju sēdēm tomēr ētikas normas attiecībās citam pret citu vajadzētu ievērot. Tas nebūtu loģiski, ka deputāti skraidītu cits citam līdzi ar kamerām, teiksim, uz tualeti vai uz ēdnīcu un filmētu, ko viņi tur dara. Nu, tas ir absurds! To tiešām vajadzētu ierobežot.

Tāpēc es piedāvāju, ka drīzāk šo priekšlikumu, kas pašlaik ir... tam vajadzētu skanēt, ka ierobežojumi ir nevis komisiju sēžu laikā, bet ārpus komisiju sēdēm, kad drīkst tikai ar šīm autorizētajām iekārtām vai tie, kuriem ir visa šī autorizācija, to darīt...

Tagad apkopošu savu teikto. Es ļoti ceru, ka mēs uztaisīsim jēdzīgu Saeimas kārtības rulli, tāpēc mans aicinājums un lūgums ir šāds: noteiksim pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai to visu var izdiskutēt frakcijās un, ja vajag, sanākt kopā un saskaņot, kādus mēs redzam šos labākos risinājumus, un uztaisīt kārtīgu Saeimas kārtības rulli, ar kuru mēs varam kārtīgi pastrādāt, un visi būs gandarīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

Tātad vārds deputātam Ainaram Latkovskim, jo Putras kungs no debatēm atteicās. Arī Latkovska kungs no debatēm atteicās.

Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

S.Āboltiņa. Jā.

Cienījamie kolēģi, tiešām paldies par diskusiju! Es nenorādīju, ka darba grupa sastāvēja no visu frakciju pārstāvjiem - no pozīcijas un opozīcijas pārstāvjiem -, darba grupā bija arī cilvēki, kas ir strādājuši Prezidijā un kas vienkārši arī redz, kā Saeimas kārtības rullis strādā. Saeimas priekšsēdētājas palīdze arī piedalījās katrā no šīm sēdēm; tātad arī Saeimas priekšsēdētājai, kurai ir ļoti svarīgi, kādā veidā sēdes tiek vadītas, bija pietiekama šī informācija.

Mēģināšu atbildēt uz šobrīd izskanējušo... daļu no šobrīd izskanējušā.

Vispirms, protams, jā, paldies, Cileviča kungs, noteikti par... arī Inese strādāja šajā darba grupā. Un par delegāciju pārstāvjiem mēs tikai... Šobrīd ir tehnisks grozījums, bet droši vien varam vērtēt par to, kā tas ir. Tāpat par visām šīm tehniskajām lietām, kas attiecas gan uz ierakstiem, gan uz deputātu palīgu darba kabinetiem. Tas droši vien ir Administrācijas jautājums, un tas joprojām arī saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Saeimas kārtības rulli var būt Frakciju padomes jautājums, kurā mums ir tiesības Frakciju padomi darbināt ne tikai tad, kad to sasauc Prezidijs. Arī zināmai daļai frakciju ir tiesības Frakciju padomi sasaukt, šādus jautājumus iniciēt. Un tātad es būtu... arī kā bijusī Saeimas priekšsēdētāja es būtu priecīga, ja mēs daudz aktīvāk paši šo savu dzīvi veidotu. Jo pēc savas būtības, kā ne vienreiz vien no šīs tribīnes esmu teikusi, parlamentu veido tradīcijas.

Un tas pats jautājums par šiem trešā lasījuma priekšlikumiem... Nu, ko mēs varam runāt! Te prezidents uz to norādīja, mūs kritizē visi... Nu, šodien mums bija atkal trešais lasījums... nu, Kredītiestāžu likums... bija te... Raksti vai neraksti, ir brīži, kad to varbūt vajag, kad tiešām ir jālemj steidzamības kārtībā, bet tam katrreiz būtu jābūt pamatotam. Un lai neizlejam no vannas bērnu! Es gribu teikt, ka mēs... vienreiz jau Saeima lēma, kādā veidā... mēs paši ļaunprātīgi izmantojām Satversmes 81.pantu, kas ļāva Ministru kabinetam parlamenta sesiju starplaikā pieņemt noteikumus ar likumu spēku. Visas ministrijas vienkārši gaidīja to brīdi, kad iestāsies Saeimas sesiju starplaiks, un tad pieņēma visu likumu. Protams, pēc tam Saeimai ar to bija jāstrādā, bet nu tā kā visi ugunsgrēki tika nodzēsti... Un vienā brīdī parlaments, veicot Satversmes grozījumus, izslēdza šo pantu, un šobrīd mēs diskutējam par to, nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā redzot, ka tomēr ir arī militāra agresija tepat blakus - Ukrainā... ka mēs, tā teikt, esam izlējuši ārā arī bērnu, jo situācija, kad notiks... ja ir karadarbība un ārkārtas situācija... Šī regulējuma, 81.panta regulējuma, vairs nav.

Tieši tāpat tas attiektos uz situāciju, ja mēs pilnībā izslēgtu steidzamos balsojumus vai kategoriski aizliegtu ieslēgt uz trešo lasījumu grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri ir vajadzīgi konkrētiem maksātnespējas administratoriem, lai nobremzētu konkrētu procesu.

Tā ka tad jautājums, protams... Latkovska kungam atbilde par... Nu, Latkovska kungs, es ceru, ka jūs neesat tik ļoti noguris. Šodien ir relatīvi gara sēde. Mēs šeit parasti sanākam un sēžam līdz kādiem pulksten 10. Šodien mēs tiešām ļoti čakli strādājam. Un, kā daži šeit pieminēja, strādāt tikai vienreiz gadā - budžeta pieņemšanas laikā... Tās garās sēdes - arī tas mums godu nedara, jo mēs nosakām šo darba kārtību... vai mēs esam kādus likumprojektus izstrādājuši vai neesam izstrādājuši...

Un atkal šis arguments, ar kuru mēs pretnostatām vienus otriem... Katru no mums - gan viskreisākajā, gan visvairāk pa labi esošajā stūrī sēdošo - ir ievēlējusi kāda sabiedrības daļa, un šīs sabiedrības daļas balss mēs katrs esam. Un uzreiz automātiski pateikt, ka viņi jau tikai gribēja bremzēt darbu, ka viņi jau tikai traucēs, - tas ir vislielākajā mērā nekorekti. Jūs arī parakstījāt to aicinājumu, aicinājāt, lai mēs debatējam pēc būtības un lai mēs mēģinām daudzmaz ievērot kaut kādas korektas attiecības vienam pret otru. Tā ka uzreiz teikt, ka tas viss tiks bremzēts, nevar.

Par to, vai rīkot atsevišķas ministru debates katrai ministriju tēmai.

Es atgādināšu, kāpēc radās ārlietu debates. Ārlietu debates radās tāpēc, ka Ārlietu ministrija ilgstoši, kopš saviem pirmsākumiem, izstrādāja ārpolitikas koncepciju 5-7 gadiem. Bet mūsdienu mainīgajā pasaulē tika secināts, ka tādus ārpolitikas virzienus 5-7 gadiem nevar izstrādāt, un tika piedāvāts, ka tas viss tiek katru gadu aizstāts ar ārlietu ministra atskaiti un līdz ar to arī ar deputātu iesaisti, jo mums visiem saskaņā ar Satversmi ir tiesības prezentēt arī ārpolitiku. Ka mēs visi tātad par to debatējam.

Manuprāt, ļoti laba tradīcija, ka mēs tiešām... Es redzu, ka tā ir vēl viena no tām sēdēm, kurās mēs nestrādājam līdz pulksten 10.00, 11.00.

Un tāpēc ir radušās ārlietu debates.

Priekšlikums par iespēju rīkot visiem ministriem šādas atsevišķas tematiskās debates tika noraidīts vairāku iemeslu dēļ. Tas tika noraidīts pirmām kārtām tāpēc: kā jau minēju, ir 13 ministrijas, un tad jau nu mēs būsim atkal tik ļoti pārstrādājušies, ka nez vai gribēsim... Bet galvenais iemesls ir tas, ka mēs izjaucam šo līdzsvaru, ka ministriem ir jānāk atskaitīties parlamentam tajā brīdī, kad ir kaut kāda aktualitāte, kad tas ir nepieciešams... ne tikai šeit...

Ja mēs ieviestu katra ministra debates, tad, es baidos, tas gan izvērstos vairāk par tādu ļoti skaistu ministra PR pasākumu, kurā ministrija ar savu aparātu sagatavotu milzīgi skaistas prezentācijas par to, cik šis ministrs ir labi un skaisti strādājis. Protams, ir iespēja mums tajā brīdī runāt un varbūt kritizēt, bet tas resurss, kas ir profesionāli pretī, varētu to... Bet katrā ziņā tāda diskusija palika atvērta, tā ka droši vien par to vēl varētu... Jo, manuprāt... Nu, es tiešām gribētu katrā konkrētā brīdī... un es tiešām aicinu mazliet atkal laikam pārkāpt Saeimas kārtības rulli... Es aicinu jūs, Nacionālā apvienība, padomāt par to, vai šajā situācijā, kad Saeimas kārtības rullis ir tik ļoti vajadzīgs arī Saeimas priekšsēdētājai, kas ir jūsējā... Vai iemesls ir tas, ka jums tik ļoti nepatīk, ka Rasnačs te nāktu un stāstītu par to, ko viņš labu dara un kā viņš veic... Un visi mēs varētu to dzirdēt... Vai tas ir iemesls, lai jūs nebalsotu par to?

Tā... Un tad, protams, ir jautājums par ierakstiem, par demokrātiju. Tiešām mūsu parlaments ir ļoti atvērts. Daudziem pasākumiem ir atvērts parlaments, un, liekas, Saeimas priekšsēdētāja varētu jums to apliecināt. Un sekojiet līdzi tam, cik daudz ir pasākumu ar dažādiem... dažādu profesiju pārstāvjiem. Ir pasākumi gan ar invalīdiem, gan ar bērniem, un ir arī nevalstisko organizāciju forums.

Parlaments ir atvērts. Jebkura sēde ir atvērta. Šī sēde ir atvērta. Viss tiek ierakstīts. Visu var fiksēt, un visu var redzēt. Tas, par ko mēs diskutējam, ir priekšlikumi, kā padarīt to vēl atklātāku.

Attiecībā uz filmēšanu, uz to, kas tik ļoti uztrauc te atsevišķu deputātu, jāteic, ka, protams, jebkurš ierobežojums kaut ko darīt ir ļoti rūpīgi izvērtējams. Un, protams, Juridiskais birojs ir izvērtējis citu valstu praksi, un arī tā citu valstu prakse attiecībā uz filmēšanu apliecina, ka lielākajā daļā parlamentu nav šāda regulējuma. Tur, kur ir šis regulējums, tas praktiski ir aizlieguma formā. Pamatā šis regulējums ir tāds, ka sēžu vadītāji ir atbildīgi par kārtības nodrošināšanu sēdēs, un, ja netiek nodrošināta kārtība sēdēs, tad viņiem ir tiesības gan sodīt, gan aizliegt šādas darbības veikt.

Protams, jebkurš aizliegums ir vērtējams no Satversmes 100.panta un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas jeb Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta viedokļa. Tie aizsargā arī Saeimas deputātu vārda un izteiksmes brīvību, tostarp iespēju piedalīties diskusijā par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Un šā mērķa dēļ filmēt publiskajās Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs... šīs tiesības nav neierobežotas. Gan Satversmes 100.pantā, gan konvencijas 10.pantā noteiktās tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un novērstu nekārtības. Tātad, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un novērstu nekārtības, šāds leģitīms aizliegums varētu būt, taču es gribu teikt, ka šāda aizlieguma tur arī nav. Tur ir konkrēts regulējums, un, ja mēs ievērotu un cienītu viens otru savstarpēji, tad droši vien mēs arī nediskutētu par to.

Un Latkovska kungam arī vēl sniegšu atbildi. Katrs likumdošanas process un katra likumdošanas norma rodas pēc konkrētas vajadzības konkrētā juridiski vēsturiskā procesā. Un, ja šobrīd mēs redzam, ka kaut kas traucē parlamenta darbu un ka vienkārši nestrādā šīs tradīcijas, kuras normāli parlamentā strādā, tad droši vien ir jādomā par kaut kādām likumdošanas normām.

Tā ka es tiešām saku paldies visiem, kam bija interese. Es aicinu tiešām savās frakcijās diskutēt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs garš, un es tiešām ceru, ka, pirmkārt, mēs visi kopā varam Saeimas kārtības rulli izveidot par tādu dokumentu, kas atvieglos darbu mums pašiem. Un, otrkārt, tomēr mēs ar savu darbību, ko veicām šajā parlamenta sēdē, varēsim sabiedrībai dot iemeslu vairāk uzticēties tam, ka mēs strādājam to cilvēku labā, kas mūs ir ievēlējuši.

Tā ka Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.augustam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Vēlreiz - labdien, kolēģi! Jūsu uzmanībai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura mērķis ir uzlabot Latvijas augstskolu konkurētspēju un kvalitāti, kā arī augstākās izglītības eksportspēju.

Ļoti īsi par likumprojekta saturu.

To izstrādāja komisijas darba grupa, un mēs vienojāmies, ka pirmajam lasījumam virzām tos priekšlikumus, par kuriem komisijā ir konsenss. Uzsveru - nevis kompromisa risinājums, bet konsenss! Tādējādi otrajam lasījumam ir palikuši aiz svītras vēl daudzi priekšlikumi, ar kuriem mums acīmredzot būs vēl jāstrādā.

Bet par ko komisijā bija vienprātība? Komisija vienojās par šādiem piedāvājumiem.

Likums paredz regulējumu, ka tāda augstskola, kas ārkārtas akreditācijā nav šo akreditāciju saņēmusi, tiek izslēgta no Augstskolu reģistra, tiek noteikts četru mēnešu termiņš, kurā ir jāpieņem lēmums par studiju programmu licencēšanu. Līdz šim tas tāds nav bijis.

Mēs paredzam arī augstskolu un koledžu tiesības izvēlēties studiju akreditācijas procesā veicamās studiju virzienu novērtēšanas organizāciju no tām, kas ir reģistrētas starptautiskajā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūru sarakstā European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR).

Beidzot ķeramies klāt arī gadiem nerisinātam jautājumam - piedāvājam ieviest arī profesionālo doktora grādu tematiskajā jomā “mākslas”. Tas līdz šim arī nav bijis iespējams.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Viņķele. Termiņš - 1.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.augustam.

Patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts - “Par 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.panta ceturto un piekto daļu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja saņemto kolektīvo iesniegumu “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu”. Komisija uzklausīja iesniedzējus, kuri aicina Saeimu atbalstīt PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas izveidi Latvijā. Iesnieguma pamatojumā galvenokārt ir salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju, kā arī dažām citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Vāciju. Pašreizējā situācijā Latvijas Republikas likumdošana atļauj ieviest depozīta sistēmu, taču vērā jāņem tas, ka šīs sistēmas izmaksas nav mazas - tie ir aptuveni 80 miljoni eiro.

Komisijas sēdē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kuri deputātiem atgādināja, ka Latvijas likumi šobrīd atļauj brīvprātīgi ieviest atkritumu šķirošanas depozīta sistēmu. Kopumā ministrijas pārstāvji uzskata, ka nepieciešams pētījums šajā jautājumā, lai varētu salīdzināt kaimiņvalstu pieredzi. Saskaņā ar viņu sniegtajiem datiem pastāv vairākas problēmas. Tās galvenokārt ir saistītas ar Eiropas Savienības direktīvās ietverto prasību daļēju vai nepilnīgu ievērošanu.

Igaunijā depozīta sistēma tika ieviesta 2006.gadā. Lietuvā to ieviesa pakāpeniski: sākumā to ieviesa atkārtoti lietojamam iepakojumam no stikla, bet, sākot no 2017.gada 1.janvāra, - vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla, PET un metāla. Šis lēmums bija politisks.

Pēc tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem komisija atzīmēja, ka jāturpina sabiedrības izglītošana un jāveic šim uzdevumam atbilstoši pasākumi.

Nevalstiskā sektora pārstāvji pauda bažas saistībā ar zaudējumiem, kuri uzņēmumiem un tirgotājiem rastos, pieņemot vienu vai otru likuma grozījumu.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvji bažījās, piemēram, par to, ka dalītās atkritumu vākšanas sistēma varētu radīt zaudējumus, ja no tās tiktu izņemts tas iepakojums, kas daļēji dotē visas sistēmas uzturēšanu un nelikvīdo atkritumu vākšanu.

Šobrīd Latvijā galvenais izaicinājums ir biomasas nodalīšana dalītās atkritumu vākšanas sistēmā, par ko ziņoja nevalstiskā sektora pārstāvji, kuri jau tagad sadarbojas ar Rīgas Tehniskās universitātes studentiem un topošajiem zinātniekiem.

Akciju sabiedrība “Zaļais punkts” sniedza kāda pētījuma datus par Vāciju. Vācijā, kas ir pirmā no valstīm, kuras šo sistēmu ieviesa, pēc kāda laika tika konstatēts, ka meža piesārņojuma problēmu tie aparāti nerisina, jo tie pieņem tikai nebojātas iepakojuma pudeles.

Latvijas Tirgotāju asociācijas viedoklis ir vairāk pozitīvs nekā negatīvs, ja vien izmaksu slogs negulsies uz tirgotāju pleciem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pozīcija šajā jautājumā kopš 2010.gada ir nemainīga. Tā nekad nav atbalstījusi depozīta sistēmas ieviešanu un neatbalsta arī šobrīd. Tagad pastāvošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas infrastruktūrā un tās uzturēšanā gan VARAM (ar ES fondu starpniecību), gan valsts, gan privātie uzņēmēji ir ieguldījuši lielus finanšu līdzekļus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji arī uzsvēra, ka otras paralēlas sistēmas ieviešana un uzturēšana būs dārga.

Latvijas Pašvaldību savienība nekad nav piekritusi priekšlikumam jaukt un veidot dažādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un vienmēr ir atbalstījusi pašlaik funkcionējošo sistēmu, jo ir jāsavāc un jāpārstrādā visu veidu iepakojums.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija secināja, ka būtu nepieciešams padziļināts pētījums šajā jautājumā.

Līdz ar to komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju 2017.gada 31.maijā vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, kurš paredz nodot 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu turpmākai izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uzdodot tai veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot Saeimai ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, ietverot tajā arī informāciju par to, kā tiek veikta sabiedrības, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju izglītošana minētajā jomā. Ministrijai šis ziņojums Saeimai jāiesniedz līdz 2018.gada 1.martam.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl man jūs kādas pāris minūtes vēl jāaizkavē, jo, pēc manas izpratnes, sagatavotais lēmuma projekts ne visai precīzi atspoguļo gan tās debates, kuras notika Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, gan šim jautājumam sasaukto Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdi.

Raugiet tiesiskā regulējuma izvērtējumu, kas tiek paģērēts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas! Nu, tas ir mazbūtisks, jo tur nekā neskaidra nav. Tur nekas īpašs nav jāizvērtē, viss tāpat ir skaidrs par visām trim Baltijas valstīm.

Kas ir jāizvērtē? Ir jāizvērtē būtībā finansiālais aspekts. Jo, raugiet, citu valstu pieredze rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana ietekmē citu atkritumu veidu apsaimniekošanas izmaksas. Un līdz ar to varētu sanākt tā, ka arī šīs depozīta sistēmas ieviešana varētu paaugstināt izmaksas tieši iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas ziņā.

Es pēc būtības aicinu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tajā informatīvajā ziņojumā, kas jāiesniedz nākamā gada 1.martā, ietvert informāciju par depozīta sistēmas iespējamo ekonomisko un finansiālo ietekmi uz esošo dalītās atkritumu vākšanas sistēmu Latvijā, ņemot par piemēru Lietuvas pieredzi un tātad arī šos skaitliskos datus. Lietuvā depozīta sistēma paralēli dalītās atkritumu vākšanas sistēmai tika ieviesta šī gada janvārī, un tātad arī šis termiņš - 1.marts - nozīmē to, ka varēs Latvija diezgan skrupulozi analizēt šo pieredzi, kas gada laikā gūta Lietuvā. Es personīgi domāju, ka šī pieredze būs negatīva un šīs izmaksas būs arvien lielākas, un tās jau... no Lietuvas ir ziņas, ka izmaksas ir pieaugušas - krietni pieaugušas! -, salīdzinot ar plānotajām. Pēc būtības ir jāizpēta Lietuvas pieredze.

Un, ja mēs runājam par iniciatīvas iesniedzēju, tātad - sagatavotāju, mērķiem... Šie mērķi, manuprāt, pilnīgi noteikti nebija, nu, par varas makti, par katru cenu panākt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Manuprāt, šīs iniciatīvas autoru doma bija samazināt tiešām iepakojuma daudzumu, kas nonāk Latvijas vidē, kā arī samazināt pārstrādājamās plastmasas nokļūšanu izgāztuvēs. Tas bija patiesais mērķis.

Kā šo mērķi var sasniegt?

Vai nu pilnveidojot, attīstot un uzlabojot dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kura Latvijā jau strādā... Kādās 70 pašvaldībās tā strādā jau atzīstami labi... Tātad - vai nu ejot šo ceļu, vai tiešām mēģinot ieviest šo depozīta sistēmu.

Un līdz ar to es aicinu arī VARAM savā informatīvajā ziņojumā iekļaut informāciju par esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas skaitliskajiem rādītājiem un attīstības tendencēm Latvijā, kā arī iezīmēt pasākumu plānu un laika grafiku, lai visās pašvaldībās atbilstošā līmenī nodrošinātu dalītās atkritumu vākšanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tātad, ja martā šis informatīvais ziņojums liecinās par to, ka Latvijā progress ir un mēs varam nospraustos mērķus atkritumu apsaimniekošanā sasniegt arī ar esošo sistēmu, to pilnveidojot, tad, visticamāk, uz šīs informācijas balstoties, mums būtu pamats arī būt skeptiskiem jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu.

Visbeidzot jāatzīmē tas, ka depozīta sistēmas ieviešana tiešām ir dārga. Vairākus gadus mēs esam ieguldījuši gan Eiropas, gan privātos, gan pašvaldību līdzekļus dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā, un arī turpmāk šajā Eiropas Savienības finansējuma apgūšanas periodā mēs ieguldīsim tieši šajā sistēmā. Un līdz ar to jāmeklē 80 miljoni, lai depozīta sistēmu attīstītu.

Es nedomāju, ka tas būtu ļoti saprātīgi, ja, protams, mērķi var sasniegt pa citu ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Kūtra un Baloža jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par īpašā PVN piemērošanas režīma rezultātiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Platpera un Kūtra jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu nomaiņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Ir saņemts deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts politiku skolotāju sagatavošanā un skolotāju skaita prognozēšanu”, ko nododam atbildēt izglītības un zinātnes ministram.

Godātie kolēģi! 4.jūnijā 65 gadu jubileju svinēja deputāts Sergejs Mirskis, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, tiklīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.

Vārds paziņojumam deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi, lūdzu uzmanību īsam paziņojumam! Es vakar biju Slovākijas Republikas vēstniecībā Rīgā. Tikos ar konsulu Danielu Orsāgu, un mums sarunā radās kopīgs priekšlikums dibināt deputātu grupu sadarbībai ar Slovākijas parlamentu.

Tā ka lūdzu tos, kuri ieinteresēti šajā lietā, pēc piecām minūtēm pulcēties Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atgādinu, ka pulksten 13.20 Saeimā notiek simtgadei veltīta sanāksme.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pagājušajā piektdienā notika starptautiskais basketbola turnīrs starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem. Igauņus diemžēl neuzvarējām, bet lietuviešus uzvarējām.

Līdz ar to kopvērtējumā mūsu Saeimas komandai 2.vieta šī gada Baltijas Asamblejas turnīrā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies pulksten 13.00 mūsu parastajās telpās. Lūdzu visus piedalīties.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2017. gada 8. jūnijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. I.Sudraba (pret)
	- dep. I.Viņķele (par)
Par likumprojektu “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” (Nr. 918/Lp12) (Dok. Nr. 3519, 3519A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 920/Lp12) (Dok. Nr. 3530, 3530A)
Priekšlikums	- dep. J.Upenieks (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 921/Lp12) (Dok. Nr. 3531, 3531A)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 922/Lp12) (Dok. Nr. 3532, 3532A)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 923/Lp12) (Dok. Nr. 3534, 3534A)
Par likumprojektu “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” (Nr. 924/Lp12) (Dok. Nr. 3543, 3543A)
Par likumprojektu “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 925/Lp12) (Dok. Nr. 3544, 3544A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 926/Lp12) (Dok. Nr. 3545, 3545A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 927/Lp12) (Dok. Nr. 3546, 3546A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 928/Lp12) (Dok. Nr. 3547, 3547A)
Par likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” (Nr. 929/Lp12) (Dok. Nr. 3551)
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 930/Lp12) (Dok. Nr. 3564)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2017. gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2017. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 516/Lm12) (Dok. Nr. 3528, 3529)
Lēmuma projekts “Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 517/Lm12) (Dok. Nr. 3552)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 518/Lm12) (Dok. Nr. 3553)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. V.Kalnozols
Lēmuma projekts “Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 519/Lm12) (Dok. Nr. 3554)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. V.Kalnozols
Lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 520/Lm12) (Dok. Nr. 3555)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. V.Kalnozols
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 919/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3523B)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Barča
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Barča
	- dep. I.Zariņš
	- dep. M.Šics
	- dep. E.Putra
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Ražuks
Likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 606/Lp12) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 3536)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. I.Boķis
	- dep. I.Brīvers
	- dep. E.Putra
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Viņķele
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Trupovnieks
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. J.Klaužs
Likumprojekts “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses” (Nr. 845/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3541)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses” (Nr. 885/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3542)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 794/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3525)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 796/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3526)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 880/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3533)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 887/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3535)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 799/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3537)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Dālderis
	- dep. L.Straujuma
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Dālderis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 875/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3538)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 826/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3540)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” (Nr. 907/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3483, 3517)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (Nr. 906/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3482, 3518)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 891/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3524)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses” (Nr. 884/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3331, 3527)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”(Nr.  900/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3450, 3527)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 835/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3539)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā” (Nr. 929/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3551)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 922/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3532, 3532A)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 923/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3534, 3534A)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Lēmuma projekts “Par 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” turpmāko virzību” (Nr. 515/Lm12) (Dok. Nr. 3522)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. I.Līdaka
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, A.Platpera, S.Šimfas un R.Baloža jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts politiku skolotāju sagatavošanā un skolotāju skaita prognozēšanu” (Nr. 302/J12)
Paziņojumi
	- dep. I.Brīvers
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. J.Upenieks
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 08.06.2017 09:05:22 bal001
Par - 68, pret - 14, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (930/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.06.2017 09:08:04 bal002
Par - 73, pret - 8, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (922/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.06.2017 09:12:26 bal003
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2017.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada rudens sesijas sākšanu (516/Lm12)

Datums: 08.06.2017 09:13:40 bal004
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Aivas Daideres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (517/Lm12)

Datums: 08.06.2017 09:17:13 bal005
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Lipskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (518/Lm12)

Datums: 08.06.2017 09:18:31 bal006
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Sprigules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (519/Lm12)

Datums: 08.06.2017 09:20:00 bal007
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Marinas Romanovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (520/Lm12)

Datums: 08.06.2017 09:33:34 bal008
Par - 41, pret - 44, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ārstniecības likumā (919/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.06.2017 09:46:42 bal009
Par - 38, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ārstniecības likumā (919/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.06.2017 09:47:42 bal010
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (919/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.06.2017 10:19:52 bal011
Par - 66, pret - 8, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 08.06.2017 10:21:00 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 08.06.2017 10:22:12 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses (845/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.06.2017 10:23:15 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (885/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.06.2017 10:24:52 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (794/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 10:26:03 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (796/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 10:26:54 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (880/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 10:27:38 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (887/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:06:06 bal019
Par - 1, pret - 38, atturas - 33. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:06:33 bal020
Par - 0, pret - 39, atturas - 34. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:07:08 bal021
Par - 0, pret - 27, atturas - 45. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:07:37 bal022
Par - 53, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:08:35 bal023
Par - 56, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:09:53 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (875/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:12:16 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (826/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:17:39 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā (907/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:21:59 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Streiku likumā (906/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:23:13 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (891/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:25:14 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (884/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:29:13 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo ... (900/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:36:04 bal031
Par - 64, pret - 18, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (835/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:36:57 bal032
Par - 67, pret - 17, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3

Datums: 08.06.2017 11:38:18 bal033
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (835/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.06.2017 11:39:58 bal034
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mediācijas likumā (929/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 12:37:06 bal035
Par - 75, pret - 5, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (922/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 12:39:48 bal036
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (923/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.06.2017 12:50:23 bal037
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” turpmāko virzību (515/Lm12)