Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2017.gada 15.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2017.gada 15.jūnija sēdi!

Godātie kolēģi, ja jūs runāsiet skaļāk par mani, baidos, ka jūs nedzirdēsiet ne sevi, ne mani.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Ir iebildumi!”) Deputāti iebilst. Ā, Juris Viļums vēlas runāt.

Viens - “par”, viens - “pret”.

Viļuma kungs, jūs acīmredzot runāsiet “pret”.

J.Viļums (LRA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Vispārējās izglītības likums ir gana svarīgs mums visiem, bet mani visvairāk apbēdina tas, kādā veidā šis konkrētais likumprojekts, teiksim tā, tiek bīdīts cauri Saeimai uzreiz pēc vēlēšanām. Pagājušajā nedēļā mēs šo likumprojektu saņēmām īsi pirms sēdes. Jau toreiz mums nebija laika īsti ar to iepazīties. Pagājusi ir tikai nedēļa. Šodien to atkal ārkārtas veidā tiek mēģināts ielikt mūsu darba kārtībā un apstiprināt pirmajā lasījumā, un jau nākamnedēļ - attiecīgi otrajā lasījumā. Manuprāt, tas nav pieņemami.

Es šobrīd neiedziļināšos sīkāk šī likumprojekta būtībā, es vienkārši aicinu tik ātri un sasteigti nerisināt tik svarīgus jautājumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka konkrētajam likumprojektam, kad mēs to skatījām komisijā, ir atklājusies diezgan nopietna, būtiska kļūda. Ja šādu likumprojektu būtu iesniegusi kāda no opozīcijas partijām, jūs noteikti dzirdētu pārmetumu. Problēma ir tāda, ka likumprojektā norādīts, ka tas neskar valsts budžetu. Tā nav tiesa. Tas noteikti skars valsts budžetu. Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu par konkrētā likumprojekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, mēs nevaram atļauties tādu greznību, uz kādu aicināja Viļuma kungs, proti, neiedziļināties likumprojekta būtībā. Mums ir jāiedziļinās likumprojekta būtībā. Un likumprojekta būtība ir šāda.

2015.gadā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Ministru kabinetā ar Laimdotas Straujumas kā premjeres atbalstu teju asiņainā cīņā pēc ārkārtīgi sarežģītām un smagām diskusijām panāca, ka tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuros tika noteikta minimālā vidusskolas piepildījuma robeža. Proti, šis regulējums, kas nosaka, ar cik daudziem bērniem var atvērt vidusskolu klases, ir spēkā kopš 2015.gada. Tātad šeit nav nekā jauna. Tā kā šīs diskusijas bija tik ārkārtīgi sarežģītas, ka aiz tām lielākoties mēs pazaudējām galveno fokusu, proti, bērnu intereses, bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību, tas darbs tika izdarīts lielos vilcienos un šai astei mēs nepārkāpām. Proti, Ministru kabinetam deleģējums bija jāparedz arī likumā. Mēs šobrīd to varam labot. Mēs šobrīd varam nepagriezt šo lēmumu atpakaļ un neatmest atpakaļ bērnus kā ķīlniekus skolās, kurās nespēj pieņemt lēmumu par to, ka klašu nepietiekama piepildījuma dēļ, iespējams, ir jāveic izmaiņas.

Es ceru, ka mēs strādāsim ar likumprojektu pirmajā lasījumā šodien. Papildus vēlos norādīt, ka tiks paredzēti pārejas noteikumi, proti, būs iespēja pašvaldībām piemēroties situācijām, kad bērnu skaits vienu gadu nav pietiekams, bet prognozes norāda, ka klašu piepildījums varētu īstenoties nākamo divu gadu laikā.

Lūdzu, pārtrauksim praksi ņemt ķīlā bērnus skolās ar nepietiekamu piepildījumu un kvalitāti! Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 6. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba... nē, es atvainojos! ...lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut pirms likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” Saeimas lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu uz 2017.gada 22.jūniju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Pieci deputāti - Āboltiņa, Adamovičs, Dālderis, Ražuks un Straujuma - lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, un neskatīt šo likumprojektu līdz turpmākam komisijas lēmumam.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pagājušonedēļ izdzīvojām kaislības par Kredītiestāžu likumu, un šonedēļ jau mums atkal jauns un brīnišķīgs piemērs.

Likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” paredzēts šodien skatīt trešajā lasījumā, un mēs lūdzām to izslēgt, konstatējot, ka pret šo likumprojektu juridiski ir iebildusi pirmām kārtām Finanšu ministrija un atsūtījusi atzinumu uz divām lapām, kurā rakstīts: “No priekšlikuma papildināt Finanšu instrumentu tirgus likumu ar 74.¹ pantu kā papildu aizsardzības mehānismu mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai izriet, ka mazākuma akcionāri nonāk privileģētākā stāvoklī attiecībā pret vairākuma akcionāru. Proti, jāizvērtē situācija, kad vairākuma akcionāram nav finansiālu resursu veikt akciju atpirkšanu. Līdz ar to var rasties situācija, ka mazākuma akcionāri, pieprasot akciju atpirkšanu, var radīt papildu slogu vairākuma akcionāram vai pat novest finanšu tirgus dalībnieku līdz maksātnespējai.”

Tātad Finanšu ministrija lūdz šo likumprojektu šādā redakcijā nepieņemt, atgriezt to komisijā un pārskatīt.

Tieslietu ministrija vēstulē uz trim lapām norāda (citēšu tikai pēdējo teikumu): “Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā pastāv risks, ka piedāvātā Finanšu instrumentu tirgus likuma 74.¹ panta redakcija varētu būt pretrunā Satversmei, jo pārlieku ierobežo vairākuma akcionāra īpašuma tiesības - uzliek pienākumu atpirkt pārējo akcionāru akcijas arī pēc tam, kad pārkāpums ir novērsts.”

Uz to, ka ir problēmas ar konkrēto panta regulējumu, jau otrajā lasījumā norādīja Juridiskais birojs. Un Juridiskais birojs lūdza, lai tiek pieprasīti šie atzinumi.

Kā jūs domājat: vai trešajā lasījumā komisija bija gatava skatīt šos juridiski ļoti pamatotos iebildumus, kas norāda uz to, ka šeit varētu būt riski, kas saistīti ar Satversmes tiesu? Nē! Kā jūs domājat: kāpēc? Vai tad jūs domājat, ka “pastnieki” ir tikai tur? Nē, “pastnieki” ir arī šeit!

Ja gribat saprast šīs skaistās shēmas, kādā veidā tur “pastnieki” tik labi strādā: viņi nevis paši iet, bet izmanto kādu mazāku partiju, kurai var vienkārši palūgt iesniegt šo priekšlikumu. Kādas partijas pārstāve, kura, kā publiskajā telpā minēts, ir saistīta ar vienu no pagājušajā nedēļā aizturētajiem - Raituma kungu -, ir atnesusi šo priekšlikumu un iesniegusi. Komisijā tas pēkšņi tika ļoti atbalstīts, un neviens juridiskais arguments netika ņemts vērā.

Protams, šis jautājums... šis grozījums it kā ir vispārīgs. Bet mēs ļoti labi zinām, ka ir kāda rietumu pilsēta, kurā ir kāds uzņēmums, kurā ir kāds mazākuma akcionārs, kurš šādā veidā vēlas panākt to, lai viņš pēkšņi varētu diktēt lielajiem akcionāriem noteikumus. Diktēt veselus trīs gadus! Tas nekas, ka pēc tam varbūt investori atkal nenāks uz Latviju! Tas nekas, ka mēs kārtējo reizi radīsim par sevi dīvainu priekšstatu! Bet tā taču mums lika kāds cilvēks, kura rīkojumus ZZS frakcija izpilda bez ierunām, savukārt mazā partija labprāt pakalpo.

Lai darījums būtu pilnīgs, mazajai partijai arī kaut ko vajag. Un 1.jūnijā opozīcijas sagatavotie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā pēkšņi... Koalīcija bija vienojusies pirmdien, koalīcija bija vienojusies trešdien: “Opozīcijas priekšlikumus neatbalstīsim! Ja kaut kas svarīgs tajā ir, tad taču mēs varam komisijā - atbildīgajā komisijā, Vucāna kungs! - paši to iesniegt!”

Nē! Ar pārgrieztu seju, kamēr Saeimas priekšsēdētāja lasa darba kārtību, man tiek paziņots: “Mēs to atbalstīsim!” Nacionālā apvienība saņem rīkojumu un atbalsta. Visi kopā atbalstām!

Nu, re, kā! Gan mazā partija laimīga, gan lielā partija, un saimnieks rietumu pilsētā laimīgs!

Šodien mums ir vēl viens kauna traips, juridiski nekorekts grozījums, kurš apdraud to, ka Latvija būtu investīcijām pievilcīga valsts, jo vienkārši par labu kādam vienam, lai atriebtos kādam citam, mēs grozām likumu.

Mēs piedāvājam to izņemt no darba kārtības, skatīt un atrast juridiski korektu risinājumu, ja tāds ir iespējams. Bet nē! Tas nav iespējams, jo visu vajag tūlīt un tagad, un balsu jau šajā Saeimā, visdrīzāk, ir pietiekami.

Kolēģi! Es tiešām aicinu atbalstīt un izslēgt šo likumprojektu, un lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pastrādā un sagatavo juridiski korektu risinājumu, par ko mums nebūs jākaunas, kad Valsts prezidents to atgriezīs atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jautājumu par mazākuma akcionāru tiesībām Latvijas finanšu tirgos ir skatījusi vairākkārt. Tas nav svaigs jautājums, tas ir jautājums, pie kura mēs regulāri atgriežamies. Pie tā ir strādāts gan 10.Saeimā, gan 11.Saeimā. Un iemesls, kāpēc par šo jautājumu vispār ir jārunā, ir tieši tas, kuru Āboltiņas kundze minēja, - tas ir Latvijas finanšu tirgus jeb publiskais finanšu tirgus.

Katrs no jums var atvērt Rīgas Fondu biržas mājaslapu un paskatīties, cik no Latvijas uzņēmumiem ir tādu, kuru akcijas tiek publiski tirgotas un ir likvīdas. Likvīdas - tas nozīmē tādas, ar kurām darbības notiek regulāri. Katru dienu akcijas tiek pirktas un pārdotas, un tām tiek definēta tā saucamā tirgus cena. Latvijā tādi uzņēmumi, kas ir iekļauti Baltijas biržas oficiālajā sarakstā, ir apmēram seši... pieci vai seši, turpretī Igaunijā tādu uzņēmumu ir apmēram 20. Lietuvā - apmēram tikpat daudz.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka ir tā saucamais otrais saraksts fondu biržā, kurā ir pietiekami daudz Latvijas uzņēmumu. Bet, ja mēs paskatāmies uz šo uzņēmumu akciju likviditāti, tad redzam, ka tur pretī stāv nullītes vai ļoti mazi skaitļi. Tas nozīmē, ka akcijas tiek tirgotas reizi pa reizei. Un rodas jautājums - kāpēc tas tā notiek? Tas tā notiek tāpēc, ka pārsvarā šo uzņēmumu īpašnieki ir lielie akcionāri. Tātad ir tādi, kuriem pieder pamatpakete, un ir mazākumakcionāri. Pērkot šādu uzņēmumu akcijas, viņiem nav garantēts tas, ka viņi par tirgus cenu varēs šīs akcijas pārdot. Un tas ir iemesls, kāpēc šis mūsu fondu tirgus praktiski kopš Krievijas 1998.gada finanšu krīzes ir neaktīvs. Un tā ir samilzusi problēma, kura kaut kādā veidā ir jārisina.

Kā es jau teicu, komisija vairākkārt pie šī jautājuma ir atgriezusies. Jautājuma rosinātāja parasti ir bijusi mazākumakcionāru asociācija (Latvijā pastāv tāda nevalstiskā organizācija!).

Un šoreiz tiešām komisijas deputāti bija gatavi jautājumu skatīt pēc būtības un līdz galam.

Tie riski, par kuriem runāja Āboltiņas kundze un kuri ir saistīti ar Satversmes atsevišķu pantu, teiksim, neatbilstību un tā tālāk, - komisijas sēdē tie visi tika diskutēti. Gan no Juridiskā biroja, gan arī no citu institūciju puses secinājums bija tāds: ir jāpieņem politisks lēmums, ka tātad viss ir atkarīgs no deputātu gribas; ka jebkurā šādā situācijā, kurā pastāv pretēju pušu intereses - un šinī gadījumā ir runa par to, ka ir lielo akcionāru intereses un mazo akcionāru intereses! -, mums kā likumdevējam ir iespēja paust savu viedokli.

Es nenoliedzu - komisijā bija diskusijas par šo jautājumu. Bet komisijas vairākums nolēma paust atbalstu tam, ka vienreiz mums šīs mazākumakcionāru intereses ir jāaizstāv, un tā arī tika nobalsots.

Tas ir tas, ko es gribēju jums pavēstīt.

Kā jūs lemsiet - tas, protams, būs Saeimas vairākuma lēmums šinī gadījumā. Komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta virzīšanu trešajam lasījumam sagatavotajā versijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret” darba kārtības grozījumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” un neskatot šo likumprojektu līdz turpmākam komisijas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 16, atturas - 21. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta un likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu Nr.15, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakardienas sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”. Komisija ar KNAB priekšnieka amata pretendentu tikās jau iepriekšējā nedēļā - 6.jūnija sēdē - un pieņēma lēmumu atbalstīt viņa kandidatūru KNAB priekšnieka amatam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Straumes kungs! Katram jaunam sākumam ir nepieciešams līderis. Šodien ir tā diena, kad, esmu pārliecināts, Straumes kungs tiks ievēlēts par jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Bet, lai KNAB būtu vieglāk strādāt, Latvijā ir nepieciešams lobiju likums, ko pagājušajā nedēļā uzsvēra arī prezidents seminārā par lobēšanas regulējuma nepieciešamību.

Ar šo es gribu paziņot, ka esmu guvis atbalstu no nu jau jaunā KNAB vadītāja, kurš pēc pāris minūtēm tāds oficiāli arī kļūs.

Par dalību darba grupā, par lobiju likuma izstrādi, lobiju reģistra izveidi līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām... darba grupa strādās sešas nedēļas nākamajā sesijā...

Nākamajā sesijā strādāsim astoņas nedēļas. Katra frakcija saņems e-pastu, un jūs varēsiet deleģēt vienu pārstāvi no frakcijas, kas ir ievēlēts šeit, Saeimā. Darba grupā piedalīsies Saeimas Juridiskais birojs, tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija. (Dep. S.Āboltiņa: “Darba kārtības jautājums ir Jēkaba Straumes apstiprināšana!”) Prezidenta kanceleja atbalstīs šo lietu, un Komercbanku asociācijas padomnieks...

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, runājiet par lēmuma projektu!

A.Kaimiņš. KNAB būs vieglāk strādāt. Šī lieta ir nepieciešama valstij, bet lobiju likuma šobrīd nav. Līdz ar to es esmu šo oficiāli paziņojis, ka lobiju likums... (Dep. I.Zariņš: “Izslēdz mikrofonu!”)

Sēdes vadītājs. Šī nav reize paziņojumiem. Runājiet par lēmuma projektu!

A.Kaimiņš. ... būs līdz šī sasaukuma beigām.

Tātad, Straumes kungs, es tiešām jūs apsveicu! Lai jums ir izturība un spēks veidot KNAB! Šie pienākumi nebūs viegli. Bet es jums tiešām... Apsveicu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

Es atgādinu, ka runāt var tikai par lēmuma projektu - par Straumes kunga iecelšanu šajā amatā.

V.Kalnozols (ZZS).

Vai man var piešķirt arī papildlaiku runai? (Starpsaucieni.) Principā...

Labdien, brāļi un māsas! Es aicinu balsot “par”, bet tanī pašā laikā saku - “bet”. Es pieļauju, ka manu runu kārtējo reizi... izraus kaut kādu sentenci un atkal žurnālisti nopublicēs. Mana runa ir vairāk domāta nevis cilvēkiem, kas spriež emocionāli, bet tiem, kam matemātikā skolā bija labas atzīmes.

Kāpēc “par” un kāpēc “bet”?

Nav šobrīd labāka speciālista, kas varētu cīnīties pret korupciju Latvijā. Šobrīd es uzskatu, ka viņš ir vispieredzējušākais un zinošākais. Dati, kas par viņu ir iesniegti, liecina, ka viņš ir simtprocentīgi lojāls NATO karaspēkam. Tātad šobrīd mēs varam arī saprast to: ja NATO karaspēks atdod vienu no saviem labākajiem darbiniekiem, tad tas nozīmē, ka NATO arī uztraucas par korupcijas situāciju Latvijā. (Starpsaucieni.) Labi.

Kāpēc “bet”? Faktiski KNAB visu iepriekšējo laiku nav cīnījies pret korupciju valstī.

Kāpēc “bet”? Fakti liecina, ka korupciju organizē un piesedz bijušie VDK darbinieki, aģentu tīkls un tā sekotāji.

Kāpēc “bet”? Daļa no šī VDK aģentu tīkla tiek piesegta no Drošības policijas un SAB puses.

Kāpēc “bet”? Ieliekot labu cilvēku sliktā sistēmā, sistēma sagrauž cilvēku.

Kāpēc “bet”? Tāpēc, ka vispirms jāsakārto sistēma. Politiskajām partijām ir jābūt finansiāli gana neatkarīgām, tām jābūt pietiekamiem resursiem vēlēšanu kampaņām. Lai nav tā, ka politiskās partijas kā sargs tuksnesī padzeras ūdeni no akas. Partijām jābūt kārtīgai blašķei ūdens, lai tās nedzertu to ūdeni, kas ir akā.

Nākamais “kāpēc”. Jāsakārto sistēma. Amatpersonām, kuras organizē valsts iepirkumus, kuras organizē darbu mūsu valstī, jābūt pietiekami labi motivētām, labi atalgotām, lai sasniegtu mērķus, un vienkārši sodāmām par pārkāpumiem.

Nākamais. To es jau teicu arī Straumes kungam: KNAB darbiniekiem jābūt pietiekami motivētiem un pietiekami atalgotiem, lai šis atalgojums piesaistītu labākos speciālistus.

Arī to es teicu Straumes kungam: es personīgi baidītos cīnīties pret korupciju. (Starpsaucieni.) Ir jābūt šīm garantijām, drošībai, lai... un arī pēc tam, kad viņi pamet... Kāpēc? Tāpēc, ka faktiski KNAB vadītājam jācīnās pret uzņēmumiem, kuri pelna miljonus gadā, kuri spēj algot drošības dienestus (arī es savā uzņēmumā algoju drošības dienestu). Un šie drošības dienesti daudzos gadījumos caurvij gan mūsu tiesībsargājošo sistēmu, gan arī drošības sistēmu un daudzos gadījumos arī pašu KNAB.

Nākamais. Šobrīd, man tā liekas, Straumes kungam absolūti nav labi motivētas komandas. Cik es zinu, lai gūtu panākumus, ir jāiegulda septiņu gadu darbs. Es baidos, ka viņam nav tik daudz laika, lai izveidotu komandu.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Kāpēc “bet”? Kad es biju tuvu korupcijai (Dep. S.Āboltiņa: “Tad Straumes kungs tev atnāks pakaļ!”), tad faktiski KNAB vadītāji... bija jācīnās pret tiem cilvēkiem, kuri viņus iecēla un atbalstīja šinī amatā.

Šobrīd Straumes kunga iecelšanu es uztveru vairāk kā pēdējo mēģinājumu cīņā pret korupciju. Mans uzskats: neizdosies - neizdosies! -, ja nemainīsim sistēmu un patiesi neatbalstīsim Straumes kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es tomēr aicinu godājamos klātesošos atgriezties pie konkrētā lēmuma projekta, nevis pievērsties abstraktām teorijām.

Gribu no savas puses teikt, ka ar Straumes kungu mēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tikāmies. Mums, 12 deputātiem, katram bija viens vai vairāki jautājumi viņam. Atbildes, kuras mēs saņēmām, bija gana cerīgas, neteiksim - perfektas, jo cilvēks ir no sistēmas, kurā daudz nemēdz runāt, bet vairāk mēdz darīt. Taču es domāju, ka to, teiksim, viņš ar laiku izlabos, un es zinu, ka ar rītdienu viņam ir jau diezgan pamatīgs grafiks salikts - tikšanās ar žurnālistiem un... Nu, vienam gan es varu piekrist no tā visa, ko Kalnozola kungs teica. Mums šķiet, ka, ja arī šoreiz KNAB “nograuzīs” savu priekšnieku, tad acīmredzot šis būs pēdējais mēģinājums un acīmredzot uzturēt šādu organizāciju, kas tērē tik daudz naudas, bet pagaidām ir - pēdējo gadu laikā! - diezgan neefektīva, laikam būs grūti.

Es lūdzu atbalstīt Straumes kungu un dot birojam iespēju atgūties no iepriekšējās krīzes, atjaunot iedzīvotāju uzticību un patiešām cīnīties pret korupciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicam Jēkabu Straumi ar stāšanos jaunajā amatā! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (pirmais lasījums) iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā nākamo jautājumu pēc darba kārtības 12.jautājuma - likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu uz 2017.gada 22.jūniju”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu uz 2017.gada 22.jūniju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā otrajā lasījumā - ņemot vērā, ka likums ir steidzams, - tātad pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Kopumā komisijā ir saņemti 11 priekšlikumi.

No tiem 1. ir Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 9. ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ietver 8.priekšlikumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 11., - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus.

Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. 2.priekšlikums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. 3.priekšlikums ir aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums, kas daļēji iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Krēsliņš. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. Un 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi piecus priekšlikumus.

1. - labklājības ministra Reira priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz jaunu kārtību attiecībā uz bāriņtiesu darbinieku ētikas principu un uzvedības standartu izstrādi un publiskošanu, ko veic Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - labklājības ministra priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - labklājības ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz šī regulējuma spēkā stāšanos jeb piemērošanu no šī gada 1.septembra. Jānorāda, ka līdz šī gada 1.septembrim spēkā ir tas regulējums, kas ir ietverts Bāriņtiesu likuma 4.pantā un kas tātad nosaka bāriņtiesu darbinieku profesionālās ētikas principu izstrādes un arī pieejamības kārtību.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz likumprojekta trešo lasījumu saņēma sešus priekšlikumus.

1. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Es atvainojos!

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Protams, deputāta Valaiņa priekšlikums ir visnotaļ saprotams un noteic, ka (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) pašvaldību informatīvie izdevumi tātad nav preses izdevumi.

Tas ir loģiski un saprotami, bet jautājums ir - kas notiek tad, kad tie nav šie pašvaldību... šie preses izdevumi? Tātad būtu loģiski, ka tos reglamentētu cits likums, proti, likums “Par pašvaldībām”. Tur gan šādi priekšlikumi ir iesniegti, bet ļoti ilgi netiek skatīti.

Tātad faktiski šie izdevumi paliek tādā kā pelēkajā zonā. Un, ja tie paliek pelēkajā zonā, tad droši vien būtu svarīgi saprast, kāda tad ir deputātu griba, pieņemot šādu punktu. Un, proti, pavisam noteikti deputātu griba nevarētu būt tāda, ka līdz ar to tie ir izdevumi, kurus nekas nereglamentē, un tie var darīt, ko grib. Griba ir tāda, lai tie patiešām nav preses izdevumi ne tikai juridiskā nozīmē, bet arī pēc būtības. Lai tie ir izdevumi, kuri publicē pašvaldības paziņojumus un pašvaldības dokumentus, un informāciju iedzīvotājiem, nevis publicē intervijas ar pašvaldības darbiniekiem un deputātiem un veidojas par fiktīviem preses izdevumiem, kuriem savukārt nav nekāda regulējuma. Es domāju, šādā veidā mēs saprotam šo priekšlikumu, un, manuprāt, bija svarīgi to pateikt arī no tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilinska kungs runāja par jautājumu, kas komisijas sēdē tika plaši diskutēts. Patiešām, Cilinska kungs, ir tā, ka nav neviena likuma, kurā būtu definēts, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums.

Taču šis ir likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, un tādēļ, ka mēs nevaram saņemties... Tieši tā, kā jūs sacījāt, - jau ļoti sen ir iesniegts priekšlikums grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, proti, definēt pašvaldību informatīvos izdevumus. Diemžēl šis process velkas ļoti, ļoti ilgi. Ir atrasta kompromisa redakcija, kas ļoti daudzas puses apmierina, tomēr joprojām šī redakcija netiek virzīta, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vairākkārt ir spriests par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai beidzot ir jāsaņemas un šis likums jāvirza uz priekšu.

Komisijas priekšsēdētājs Dolgopolova kungs visu laiku sacīja, ka mums ir pārāk tuvu pašvaldību vēlēšanas un tādēļ mēs nevaram mainīt to kārtību, kādā norisinās vēlēšanas, un tādēļ nevaram šo likumu mainīt. Es šim argumentam, protams, nepiekrītu, jo informatīvo izdevumu statuss nekādā veidā nav saistīts ar vēlēšanu administrāciju.

Bet, nu, labi, pašvaldību vēlēšanas tagad ir pagājušas, un es ļoti ceru, ka, atsaucoties uz Cilinska kunga aicinājumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņemsies un šo ļoti vajadzīgo, skaidrību ieviesošo grozījumu šajā likumā iestrādās.

Pēc pamatīgām diskusijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās, ka Valaiņa kunga priekšlikums, tieši šis priekšlikums, ir atbalstāms, jo mēs ejam pussoli uz priekšu, ieviešot skaidrību, ka pašvaldības neizdod presi, bet izdod kaut ko citu, un to kaut ko citu mēs neesam definējuši. Bet šeit vismaz mēs esam pagājuši pussoli uz priekšu, pasakot, ka tie nav preses izdevumi.

Komisijā, kā jau es sacīju, šis priekšlikums, Valaiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Čigāne. Tātad komisija lūdz deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Nē. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 2. - deputāta Kaimiņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikuma būtība ir aizliegt pašvaldībām izdot savas avīzes. Un par to mēs esam runājuši ilgi. Pirms pusgada Saeima noraidīja šāda veida priekšlikumu. Nu tagad tas ir ar citiem burtiem rakstīts, bet doma tā pati.

Pašvaldībām ir jāizdod informatīvie ziņojumi par to, cik sēžu ir bijis, kādi lēmumi ir pieņemti, un nav jānodarbojas ar angažētu žurnālistiku, nav jāraksta slavinoši raksti par to, cik kāds domes darbinieks vai vadītājs ir labs vai slikts. Jo slikts nekad tur nebūs rakstīts. Tas kropļo tirgu. Pašvaldībās ar reģionālajiem preses izdevumiem ir jānodarbojas uzņēmējiem, nevis pašvaldībai.

Ja nu gadījumā Latvijas kādā nostūrī ir tāda vieta, kur nav reģionālās preses, tad šādu lietu regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, kas noteic, ka tādos gadījumos pieslēdzas Konkurences padome, kura veido pētījumu, un tad pašvaldība var dibināt savu kapitālsabiedrību un izdot attiecīgo reģionālo laikrakstu no pašvaldības. Valstij nav jāpilda privātā sektora funkcijas.

Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu no Dzintara Zaķa, Brigmaņa un, protams, SASKAŅAS diviem deputātiem, bet atbalstīja Mūrnieces kundze, komisijas vadītāja Laizānes kundze, Kaimiņa kungs, Čigānes kundze... Vienas balss pietrūka. Es laikam visus nosaucu, ja? Šī varētu būt burvīga dāvana Raimondam Vējonim dzimšanas dienā šodien. (Starpsaucieni: “Rīt!”; “Šodien!”) Tie, kas nezina, tie nerunā.

Dzintars Zaķis minēja, ka... Kas tad notiks ar universitāšu izdevumiem, kas notiks ar “Jurista Vārdu”, kas notiks ar “Tēvijas Sargu”, kas notiks ar “Latvijas Vēstnesi”?

Par universitāšu avīzēm. Ja tiks atbalstīts mans priekšlikums, tad universitāšu avīzēs... Jau Augstskolu likumā ir paredzēts, ka jābūt ir zinātniskajiem preses izdevumiem pašām augstskolām.

Par “Latvijas Vēstnesi”. Tas jau ir ierakstīts likumā, un tas netraucē.

Par “Tēvijas Sargu”. Aizsardzības ministrija var nodibināt fondu vai biedrību un tad izdot “Tēvijas Sargu”.

Par “Jurista Vārdu”. Tas pats, kas ar “Latvijas Vēstnesi”: tā ir kapitālsabiedrība, kas pārtaps par aģentūru. Un tas netraucē! Tas jau ir ierakstīts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā. Līdz ar to šeit ir politiskās gribas jautājums, kolēģi! Ā! Kas vēl atbalstīja? Protams! Aizmirsu nosaukt - atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienība, atbalstīja Konkurences padome, atbalstīja Saeimas Juridiskais birojs, atbalstīja Latvijas Preses izdevēju asociācija. Visas šīs manis nosauktās institūcijas un cilvēku kopas to visu atbalsta, un sen jau par to vajag runāt. Es ļoti ceru, ka arī opozīcija atbalstīs šo priekšlikumu un mēs aizliegsim piārēties pašvaldībām par nodokļu maksātāju naudu! Tā ir tirgus kropļošana, un tam tā nav jābūt.

Mani pārējie priekšlikumi ir saistībā ar šo priekšlikumu. Līdz ar to pilnīgi nevietā ir visas bažas par to, ka šis priekšlikums varētu kaut kādā veidā mest ēnu uz jau esošajiem manis nosauktajiem izdevumiem. Tā tas nav! Juridiskais birojs ir atzinis, ka bažām nav nekāda pamata. Te ir tikai un vienīgi jautājums par lielo pašvaldību vadītājiem. Tikai un vienīgi par tiem!

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un ļaut pašvaldībām izdot tikai un vienīgi informatīvos izdevumus, nevis presi. Pašvaldībām nav jānodarbojas ar masu mediju izdevumiem.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Kaimiņš mēdz izcelties ar vētrainu darbību, kurai ir maz jēgas un maz pienesuma, dibinot dažādas darba grupas, saucot pratināt cilvēkus, tērpinot viņus un tamlīdzīgi.

Bet šinī situācijā deputātam Kaimiņam ir izdevies noformulēt korektu un labu priekšlikumu, un to atzina patiešām dažādas diskusijā iesaistītās puses un arī Juridiskais birojs.

Šajā likumā Saeima jau ir spērusi pirmo soli. Mēs esam pateikuši, ka vārda brīvība nepiemīt institūcijām. Vārda brīvība piemīt privātpersonām, kas apvienojas, piemēram, dibina preses izdevumus un realizē savu vārda brīvību. Šī norma šajā likumā bija ļoti vecmodīga, atpalikusi, un to mēs izlabojām. Mēs spērām otro soli, atbalstot Valaiņa kunga priekšlikumu un pasakot, ka šis likums neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, - tātad tie nav preses izdevumi.

Kaimiņa kungs ierosina iet vēl soli tālāk un pateikt, ka publisko tiesību juridiskās personas neizdod preses izdevumus. Tātad valsts un pašvaldību institūcijas, kapitālsabiedrības un cita veida institūcijas neizdod preses izdevumus. Tās izdod kaut ko citu - informatīvos izdevumus, kurus mēs galu galā, cerams, kādreiz definēsim likumā “Par pašvaldībām”.

Attiecībā uz specializētiem izdevumiem, par kuriem kolēģis Zaķis tūlīt nāks stāstīt, - “Latvijas Vēstnesi” un citiem specializētiem izdevumiem - mums Saeimas Juridiskais birojs ļoti konkrēti paskaidroja, ka tas ir jāatrunā atsevišķos likumos un katrai no šīm publikācijām šādi atsevišķie likumi ir.

Tā ka šinī gadījumā, kolēģi, es lūgtu jūs visus raudzīties tālāk par Kaimiņa kunga darbiem un nedarbiem, kas mums ne visiem un ne vienmēr rada sajūsmu, un vienkārši atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir kvalitatīvs pēc būtības. (Dep. A.Kaimiņš: “Vienkārši atbalstiet priekšlikumu! Lūdzu atbalstiet priekšlikumu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Manuprāt, situācija ir tāda, ka Kaimiņa kungam un Čigānes kundzei ir ļoti labs mērķis, bet tas risinājums tiek meklēts ne īsti tur, kur tam būtu jābūt. Proti, šobrīd notiek pamatīga alošanās.

Ir virkne pašvaldību Latvijā, kurām pieder kapitālsabiedrības, kas izdod izdevumus. Uz tām šis grozījums neattieksies. Mēs tagad izņēmām ārā pašvaldības informatīvos izdevumus, noliekot tos tātad ārpus šā likuma. Tas nozīmē, ka tajos varēs mierīgi turpināt slavināt sevi un darīt visu to, ko Kaimiņa kungs negribētu, lai dara. Tas notiks tikmēr, kamēr pašvaldību likums netiks sakārtots. Tātad atkal - likums “Par pašvaldībām”.

Manuprāt, pareizais risinājums nav mēģināt tagad panākt šajā likumā grozījumus. Manuprāt, pareizais risinājums ir no visa spēka spiest uz likumu “Par pašvaldībām”.

Situācija ar to, ko te jau iepriekšējie runātāji minēja, - ar “Tēvijas Sargu”, ar “Jurista Vārdu”, ar augstskolu izdevumiem - nav tik vienkārša, kā jūs teicāt. Juridiskais birojs komisijā sēdēja klāt un visu laiku teica: “Jā, bet jums būs jāatrisina tas, ka visi šie izdevumi tiks izdoti... (Dep. A.Kaimiņš: “Nē! Nemelo, Zaķi!”) visi šie izdevumi būs jāpārtaisa par kapitālsabiedrībām piederošiem.” Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums, ja nemaldos, nosaka to, ka jebkura situācija valstij ir jārisina iespējami lētākajā variantā. (Dep. A.Kaimiņš: “Beidz melot!”) Un tas nav lētākais, ka mums tagad būs jātaisa jaunas kapitālsabiedrības, lai varētu izdot visus šos izdevumus... (Dep. L.Čigāne: “Nu nav taisnība, beidz!”) Paņemiet stenogrammu un izlasiet! Ja jūs gribat dzirdēt to, ko jūs gribat dzirdēt, bet nedzirdat to, ko runā visi klātesošie komisijā, tad tas ir diezgan bēdīgi.

Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt... tieši šo konkrēto priekšlikumu. Un, ja gadījumā kāds no iesniedzējiem - vai Kaimiņa kungs, vai kvēli atbalstošā Čigānes kundze - atnesīs tiešām paketi ar citiem likumprojektiem un būs gatavi grozīt arī uzreiz visus citus likumus, tad tā diskusija vēl varētu būt iespējama. Šobrīd, ja citi likumi netiek grozīti, valstij būs tikai pamatīgi izdevumi. Un Kaimiņa kungs nonāk pretrunā: visu laiku sargāja valsts nodokļu maksātāju naudu, bet tagad pēkšņi viņš ir gatavs investēt jaunu kapitālsabiedrību radīšanā. Tas nav godīgi un nav taisnīgi!

Tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien otro reizi! Aicinu balsot pret “Suņu būdas” īpašnieka priekšlikumiem! Kāpēc?

Tāpēc ka mediji ir ļoti svarīga lieta demokrātiskā valstī. Tur, kur ir vairāk nekā pieci tūkstoši vēlētāju, tur principā demokrātijas stāvoklis ir ļoti atkarīgs no masu medijiem, kas skalo viņu smadzenes. Lai arī ko mēs sakām un lai cik varonīgi mēs par sevi gribam izteikties, cilvēks pēc sava psihotipa ir ļoti manipulējama persona, it īpaši ar sabiedrisko viedokli.

Un ko es vēl gribu teikt? Nevajag uzķerties uz tā dīvainā saukļa - “neatkarīgi mediji”. Nav neatkarīgu mediju! Katrs medijs pieder kādam īpašniekam, un katrs medijs ir manipulējams no šī īpašnieka puses un pauž šī īpašnieka vēlmes. Apzināsimies to!

Un, ja mēs atņemsim pašvaldībai iespēju stāvēt pretī šiem neatkarīgajiem medijiem, mēs vienkārši iznīcināsim savu valsti vai savu pašvaldību. Tad mūsu toni noteiks tā saucamie neatkarīgie mediji.

Kas šobrīd mani visvairāk satrauc? Tie neatkarīgie mediji, kas Latvijā ir un kas par 80 procentiem nepieder Latvijas valstij.

Es personīgi pieturētos pie Singapūras principa, jo masu mediji skalo smadzenes mums un mūsu vēlētājiem. Ja mēs neliksim neko pretī šai smadzeņu skalošanai, tad būs tā, kā tie īpašnieki vēlas.

Un pašvaldībām jābūt spējīgām stāvēt pretī šai skalošanai. Jā! Problēma ir tanī, ka daudzos gadījumos šo mediju izmanto pašvaldības pozīcija. Nu tad rīkosimies un cīnīsimies, lai tas tā nebūtu, bet atstāsim iespēju stāvēt pretī šiem tā sauktajiem neatkarīgajiem medijiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mums ļoti patīk noteikt visādus ierobežojumus, bet vai ar šo priekšlikumu mēs sasniegsim deklarēto mērķi? Vai, ja mediju nodibina privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona, tas automātiski garantē šī medija neatkarību? Diez vai!

Es gribētu tomēr nepiekrist tai vārda brīvības principa interpretācijai, ko piedāvāja Čigānes kundze.

Kolēģi! Vārda brīvība ietver sevī ne tikai brīvību izplatīt informāciju, bet arī brīvību saņemt informāciju. Un pašvaldībām ir pienākums - likumā noteikts pienākums! - informēt sabiedrību par savu darbību un par faktiem un rīcību, un apstākļiem, kas interesē attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus. Gribu uzsvērt: pašvaldībai ir pienākums to darīt!

Šobrīd likums “Par pašvaldībām” nenosaka skaidri, kādas metodes var tikt izmantotas, lai šo pienākumu pildītu. Ja jūs gribat regulēt, lūdzu, izstrādāsim grozījumus attiecīgajā likumā! (Dep. L.Čigāne: “Ir jau iestrādāti!”) Bet šeit tas ir noteikti nevietā. Tas nesasniegs mērķi. Tas, gluži pretēji Čigānes kundzes teiktajam, ierobežo vārda brīvību, jo tas ierobežo iespēju saņemt informāciju.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kalnozols - ZZS. Cilevičs - SASKAŅA. Kas tad bija vēl pret? Sanāk, ka lielās pilsētas tikai. Tā sanāk!

Viens pašvaldības izdevums... Nē, tas nav izdevums... Avīze maksā 33 tūkstošus gadā. Vidēji. No nodokļu maksātājiem 33 tūkstoši eiro tiek paņemti, lai izdotu avīzi, un tas nav informācijas izdevums.

Ja mēs runājam alegorijās, nu tad iedomāsimies - ir mašīna, kurai nav degvielas un ir viena caura riepa. Kas ir jādara vispirms - jāielej degviela vai jānomaina riepa? Principā jāveic abi divi darbi. Sāc darīt! Vienalga, ko tu dari, tā mašīna ies uz priekšu.

Šajā gadījumā, Zaķa kungs, atbalstot šo priekšlikumu, šī mašīna sāks kustēties uz priekšu, proti, nebūs pašvaldības ietekmes.

Un par smadzeņu skalošanu, par ko runāja jau izslavētais deputāts. Tā jau ir tā smadzeņu skalošana - ar šiem pašvaldību izdevumiem! Tā jau ir tā skalošana! Pašvaldībai ir jāinformē, nevis jāskalo smadzenes. Lai tad tikpat labi šīs pašas pašvaldības sāk nodarboties ar glezniecību! Priekš kam māksliniekiem gleznot gleznas? To taču var darīt pašvaldības.

Un tas ir pilnīgi tieši tas pats.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Ā, starp citu, es varu pat pateikt: tas nav mans priekšlikums! Lai tas ir kāda cita priekšlikums! Iedomājieties, ka tas nav mans priekšlikums, bet ka tas ir Ojāra Ērika Kalniņa priekšlikums!

Sēdes vadītājs. Jā! Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Kaimiņa kunga un Čigānes kundzes teiktajam.

Es apskatīju dažu pašvaldību izdevumus, un, ziniet, tie bija, tā teikt, tiešām bēdīgi. Tur, godīgi sakot, nebija, ko lasīt. Un, ja mēs paskatāmies arī uz pašvaldību saimniecisko darbību, teiksim, atkritumu apsaimniekošanu vai transportu, arī tur ir diezgan bēdīgas lietas.

Manuprāt, ir jābūt kaut kādam universālam principam. Ja Kaimiņa kungs uzskata, ka pašvaldībai ar to nav jānodarbojas, tad mums ir jāpieņem likums, kas tiešām aizliedz pašvaldībai nodarboties ar saimniecisko darbību. Ja mums šāda likuma nav, kas aizliedz pašvaldībai nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad man ir nelielas šaubas, vai mēs selektīvi varam norādīt, aizliegt vai atļaut, teiksim, to, ka pašvaldība ar šīm lietām drīkst nodarboties vai ar šīm lietām nedrīkst nodarboties.

Pašvaldības atbilstoši Eiropas Savienības hartai, piemēram, drīkst izveidot un daudzas pašvaldības jau ir izveidojušas gleznu galeriju. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas gleznos?!”) Pašvaldības var nodibināt radiostudiju. Neviens to nevar aizliegt. Eiropas Savienībā daudzām pašvaldībām ir savas radiostudijas un televīzijas studijas. To neaizliedz Eiropas Savienības harta.

Un šeit mani drusciņ baida tas, ka mēs varam pārkāpt Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu, proti, ka pašvaldība ir brīvu pilsoņu apvienība, kura var darīt pilnīgi visu, kas nav aizliegts ar likumu. Bet mēs tagad gribam ar likumu aizliegt izdot šo avīzi, kura man nepatīk, jo - es uzsveru! - es neesmu redzējis nevienu tādu labu interesantu avīzi.

Atcerēsimies, kas notika pirms 10 gadiem, kad “Diena” piederēja izdevniecībai Bonnier. Masveidīgi tika uzpirktas rajona avīzes, lai visu laiku uzspiestu tām vienu un to pašu viedokli. Mēs zinām, ko šīs avīzes reklamēja attiecībā gan uz ģimeni, gan uz tradicionālajām vērtībām, gan uz dažiem citiem viedokļiem.

Tāpēc es domāju, ka tomēr saskaņā ar pašvaldību hartas principiem, ja šiem pašvaldības iedzīvotājiem nepatīk, kā šī dome tērē viņu naudu, tad viņiem šī dome ir jāpārvēlē. Protams, man var iebilst, ka, pateicoties šādām avīzēm, iedzīvotāju doma tiek ietekmēta. Tātad mēs uzskatām, ka visi pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji ir muļķi, ja viņi samierinās, teiksim, ar tādu domi, kura izdod kaut kādu pašvaldības avīzi. Katrā ziņā, kā jau es teicu, neskatoties uz to, ka es neesmu redzējis interesantu pašvaldības izdevumu, tomēr atturēšos atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Cileviča kungam ir ļoti dīvaina izpratne par vārda brīvības jautājumiem. Kad mēs diskutējām par šo likumprojektu uz otro lasījumu, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis teica, ka šī likuma 1.pants “Preses brīvība” atspoguļo kolhoza domāšanu. Mēs esam saņēmušies, esam grozījuši šo 1.pantu, bet Cileviča kungs joprojām dzīvo kolhoza domāšanā.

Es tikai brīnos par to, ka Cileviča kungs, kurš Latvijas Republikas Saeimu jau ilgstoši pārstāv Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, kura ir senākā cilvēktiesību organizācija un kurā vārda brīvības princips ir viens no pamatprincipiem, tik kategoriskā veidā to nesaprot - nesaprot to, ka ar šo likumu neviens pašvaldībām neliegs informēt iedzīvotājus, neliegs izdot biļetenus, brošūras, informatīvos izdevumus, stāstīt par siltumtrašu remontiem, par dažādām citām vajadzībām, neliegs komunicēt pašvaldībām ar saviem iedzīvotājiem. Tiks tikai pateikts, ka tas nav preses izdevums.

Ja Cileviča kungs to nesaprot un Kiršteina kungs to nesaprot, es atvainojos, jūs esat iestrēguši kolhoza domāšanā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka daži kolēģi, kad viņiem trūkst argumentu, sāk izmantot personiskos uzbrukumus un aizvainojumus. Manā skatījumā, tas neatbilst mūsu ētikas kodeksa principiem. Un es nedarīšu to pašu.

Attiecībā uz cilvēktiesību interpretāciju... es nedarīju neko citu, kā tikai nocitēju definīciju. Varbūt dažiem mūsu kolēģiem, kas sevi uzskata par ļoti lieliem profesionāļiem, arī derētu laiku pa laikam izlasīt šīs definīcijas, lai sev atgādinātu par to, kas ir vārda brīvība.

Paldies Kaimiņa kungam! Runājot otro reizi, viņš faktiski ļoti skaidri izgaismoja savu motivāciju. Ko teica Kaimiņa kungs? Ļoti skaidri: nelieniet mūsu korporatīvajās interesēs! Lai žurnālisti raksta, lai žurnālisti uz to pelna, bet jūs tur nelieniet iekšā! Un viss! Tātad faktiski pašvaldībām tiek piedāvāts maksāt tām avīzēm, ko dibina un izdod juridiskās personas, un ļaut tām pelnīt. Kolēģi, to sauc par lobismu! Es daudzreiz dzirdēju, kā Kaimiņa kungs no šīs tribīnes ļoti dedzīgi runāja pret lobēšanu un tā tālāk, tagad Kaimiņa kungs nodarbojas tieši ar korporatīvo lobēšanu, ne ar ko citu.

Es domāju, ka tas priekšlikums tomēr ir noraidāms. Un varbūt turpināsim to iesākto darbu...! Es piekrītu, Čigānes kundze, ka, atbalstot 1.priekšlikumu, mēs principā veicām pirmo soli pareizajā virzienā. Un mierīgi, bez lobēšanas, bez korporatīvajām interesēm turpināsim šo darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Godājamie kolēģi! Neesmu te tas lielākais runātājs, tomēr atšķirībā no daudziem kolēģiem, kas šeit runāja, es katru nedēļu atrodos pašvaldībā. (Dep. A.Kaimiņš: “Es arī!”)

Baidos, ka jūs pat īsti nezināt, kas ir pašvaldība.

Kaimiņa kungs, ja te jārunā, tad... Saprotiet, tas vienkārši kļūst jau nožēlojami - klausīties to. Kad vairāk nav nekādu argumentu, tad tiek apspriestas personālijas... Nu, tā ir tāda ļoti primitīva metode, bet - nu ko tu padarīsi? Saeimā vienmēr kādi aktieri ir bijuši. Es atceros - te jau daudz aktieru ir bijis. (Dep. A.Kaimiņš: “Par lietu runā!”)

Lieta ir ļoti vienkārša. Pašvaldībai vienkārši nepieciešams šāds informatīvais izdevums - un ne jau pašvaldībai, bet iedzīvotājiem! Un, lai noskaidrotu šo jautājumu, būtībā sākās cepšanās ne par ko. Šeit jau mēs varam cepties, bet problēmu uz vietām jau nav. Tur viss notiek - atšķirībā no šīm bezjēdzīgajām, tukšajām diskusijām, kas ir šeit. Mēs veicām socioloģisko aptauju (Dep. A.Kaimiņš: “Kur ir?”) (es jums atvedīšu, Kaimiņa kungs, rezultātus), un tur 90 procenti aptaujāto iedzīvotāju pateica, ka Līvānu...

Sēdes vadītājs. Ar zāli nedrīkst sarunāties!

J.Klaužs. ...novada domes informatīvais izdevums “Līvānu novada vēstis”, kurš iznāk reizi mēnesī pēc domes sēdes un kurā ir vienkāršs informatīvais materiāls un vēl kaut kas, kas tur tiek pielikts... iedzīvotāji pateica, ka viņiem tādu vajag.

Un es dziļi saprotu Kiršteina kungu, kad viņš saka: “Nu, nav jau interesantu avīžu!” Jā, nav. Tur nav, ko lasīt. Tik tiešām, Kiršteina kungs, jūs esat intelektuālis, tas ir nenoliedzami, un es brīnītos, ja jums tur būtu, ko lasīt. Tur jau netiek publicēti kaut kādi... (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc ir jābūt preses izdevumam?”) tas, par ko te runā, ko nedrīkst publicēt. Tur tiek publicēta praktiska informācija, kas, patiesību sakot, ja tu dzīvo citā pašvaldībā, tevi pat neinteresē. Bet tā ir nepieciešama konkrētā novada vai pagasta iedzīvotājiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs esat no kolhoza, Klauž!”)

Diskutējot te tik kaismīgi par to, mēs, patiesību sakot, sen esam aizmirsuši, ko no mums gaida iedzīvotāji. Padomājiet par to! (Dep. A.Kaimiņš: “Cik reizes tu esi pieminēts tajā Līvānu avīzē?”) Bezjēdzīgi runāt. Ja jūs nākat ar idejām, ka vajag gleznu galerijas rīkot, nu, tad tas liecina par jūsu izpratni par to, kas notiek pašvaldībās, un tā ir, domāju, vienkārši nožēlojami zema. (Dep. A.Kaimiņš: “Katrā! Katrā! Kāpēc tev jābūt tajā Līvānu avīzē?!”)

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi!

Es aicinu pašķirstīt pašvaldību izdevumus. Klauža kungs tik dedzīgi aizstāv pašvaldību drukātos materiālus, ka aizmirst, kā visai bieži tie izskatās un kādu postu tie nodara.

Kā tie izskatās? Detektīvs ar turpinājumu. Katru nedēļu publicē televīzijas programmu visiem kanāliem, krustvārdu mīklas, sludinājumus, kas nekādā veidā nav saistīti ar pašvaldības ikdienas darbu.

Kāpēc es to visu uzskaitu? Tāpēc ka iedzīvotājs, saņemot tādu izdevumu, ir pilnīgi gandarīts: viņam nav jātērējas īstiem preses izdevumiem, īstiem plašsaziņas līdzekļiem, kas tādā veidā tiek izspiesti no tirgus. Vairākos rajonos, vairākos reģionos, vairākās pašvaldībās īsti neatkarīga - no pašvaldības neatkarīga! - prese vairs nepastāv. Pastāv tikai pašvaldības izdevums, kas līdzīgi Krievijas televīzijai ir piepildīts ar izklaidi, lai noturētu skatītāju, un viss pārējais ir propaganda - pašvaldību slavinoši materiāli. Vai tādus izdevumus mēs gribam aizsargāt?!

Manuprāt, jau vairākas reizes izskanēja tas, ka pašvaldības izdevumam jābūt tikai un vienīgi informatīvam izdevumam par to, kas notiek pašvaldībā, kādi lēmumi pieņemti, kādi būs pagaidu apgrūtinājumi, piemēram, ar remontdarbiem un tā tālāk, un tā tālāk, proti, sludinājumi, kas attiecas uz pašvaldības darbu. Bet nekādā ziņā šādiem izdevumiem nedrīkst būt iespēja izspiest no tirgus normālus (pilnā vārda nozīmē) preses izdevumus - tādus, kas atbilst plašsaziņas līdzekļu jēdzienam.

Es aicinu jūs atbalstīt deputāta Kaimiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kaimiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 3. - deputāta Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 4. - deputāta Dambes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. - deputāta Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Kopumā likumprojektam ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Ņemot vērā to, ka esam izskatījuši vienīgo iesniegto priekšlikumu, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” (Starpsauciens: “Interešu konflikts!”) priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (Nr.931/Lp12).

Papildinājums 44.pantā nepieciešams, lai pašvaldībai ļoti konkrētos gadījumos radītu iespēju attīstīt administratīvo teritoriju, uzlabojot dzīves kvalitāti reģionā visiem iedzīvotājiem, kā arī veicinot nodarbinātību un kopumā tautsaimniecības attīstību.

Komisija sagatavojusi šo likumprojektu, kurš paredz papildināt Meža likuma 44.pantu ar 4.¹ daļu.

Komisijas vārdā lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Boķis. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

I.Boķis. Ņemot vērā, ka deputāti likumprojektu ir atbalstījuši pirmajā lasījumā bez iebildumiem, aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs to izskatām otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Boķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, tātad galīgajā, lasījumā.

Kopumā komisijā tika saņemti 32 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 5. - Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns.8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 15. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 18. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 19.priekšlikums, kurš ietver daļēji arī iepriekšējo, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 20. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 22. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 25. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 26.priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo tieslietu ministra priekšlikumu, nāk no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 27. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 28. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 29. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 31. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 32 priekšlikumus, un aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Kā jums labi zināms, šie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz ierobežot iespēju dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirkos, nosakot, ka turpmāk atrakcijās, tostarp cirkā, varēs izmantot tikai tās dzīvnieku sugas, kuras iekļautas Ministru kabineta apstiprinātā īpašā sarakstā. Šī ir trešā lasījuma kompromisa redakcija, kas tapusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, proti, ir izveidots pozitīvais saraksts ar dzīvniekiem, kurus drīkst izmantot vai nu cirkā, vai atrakcijās. Un vēl ir arī 12 priekšlikumi, kuri paredz šīs lietas.

Tātad 1.priekšlikums paredz, ka Ministru kabinets pēc noteiktiem kritērijiem izstrādās atsevišķu dzīvnieku sugu sarakstu, kurus drīkstēs apmācīt un publiski izrādīt kā atrakciju dzīvniekus, tostarp cirkā. Un šis priekšlikums, kolēģi, ir saistīts ar 2. un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumiem.

Šis ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Laikā, kad Saeima jau divos lasījumos nepārprotami ir noraidījusi atļauju savvaļas dzīvniekus - brīvē un nebrīvē dzimušus - izmantot cirkā un ir palikusi vēl viena - pēdējā iespēja - izgāzt visu, ko mēs un dzīvnieku aizstāvji vairāku mēnešu garumā esam izrunājuši un pieņēmuši, un ko ir atbalstījusi - es jums atgādināšu! - Zemkopības ministrijas ekspertu darba grupa, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, Kultūras ministrija, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, arī nevalstiskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas: “Dzīvnieku brīvība”, “Dzīvnieku SOS”, “Dzīvnieku drauga fonds”, “Latvijas Centrālā dzīvnieku aizsardzības biedrība”, “Dzīvnieku pansija Ulubele”, mēs šodien tiekam aicināti nepieņemt neko. Nenolemt neko? Neko neierakstīt likumā?

Citēju priekšlikumu: “Publiski kā atrakciju dzīvniekus (tostarp cirkā) atļauts izrādīt dzīvnieku sugas, kuru sarakstu, ievērojot kritērijus, apstiprinājis Ministru kabinets.”

Tātad visu nodosim atpakaļ izlemšanai Ministru kabinetam? Lai sāk visu no sākuma, lai veido atkal jaunas darba grupas? (Tāda jau ilgstoši strādāja Zemkopības ministrijas paspārnē, lai šis likumprojekts nonāktu līdz Saeimai.) Varbūt tad parlaments vispār vairs nav vajadzīgs? Lai visu izlemj ministrijas?

Turklāt priekšlikumā minētais deleģējums Ministru kabinetam juridiski ir ļoti plašs. Un arī kritērijus varēs noteikt Ministru kabinets? Tātad tā saukto atļauto dzīvnieku sarakstā varētu būt viena, divas vai tiklab simts dzīvnieku sugas? Pēc būtības šis ir viltīgs priekšlikums, kas atļauj savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu, bet Saeima to jau divas reizes ir noraidījusi.

Pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieprasījuma, gatavojoties likumprojekta trešajam lasījumam, kvalitatīvu priekšlikumu par obligātu precizējošu sarakstu Zemkopības ministrija iesniedza, un tas neparedzēja (!) iespēju cirkā izmantot savvaļas sugu dzīvniekus. Ko mēs vēl gribam?!

Arī Eiropas Veterinārārstu federācija, kuras mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību, labturību un sabiedrības veselību, jau sen iesaka visām Eiropas un nacionālā mēroga kompetentajām iestādēm visā Eiropā aizliegt savvaļas sugu zīdītāju (es pasvītroju - zīdītāju!) izmantošanu ceļojošajos cirkos, tāpēc ka nepastāv nekādas iespējas vajadzīgajā apmērā apmierināt šo dzīvnieku fizioloģiskās, psihiskās un sociālās vajadzības.

No vienas puses, vecā cirka modeļa aizstāve, mana kolēģe Jūlija Stepaņenko, ir piesātinājusi publisko telpu ar viedokli (es citēju): “Ja vien Saeima un valdība tāpat auklētos ar bērnu, ģimeņu un sociāli neaizsargāto grupu biedrībām, kā tagad auklējas ar dzīvniekmīļiem, ja žurnālisti tikpat rūpīgi sekotu līdzi katram cilvēku biedrību žestam un izpausmei, tad, es domāju, mēs dzīvotu ideālā valstī.” (Citāta beigas.)

Bet, no otras puses, pati aicina uz pretējo - turpināt ar dzīvnieku jautājumu mēnešiem, varbūt pat gadiem ilgi tukšgaitā muļļāties publiskajā telpā, kamēr slēptais iemesls ir visu atstāt pa vecam.

Es drīkstu vēl kādas divas minūtes...?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja Rībenas kundze izmanto arī otro laiku - divas minūtes? Turpiniet, jums ir divas minūtes! (Starpsaucieni.)

I.Rībena. Mēs dzīvojam parlamentārā valstī. Lēmums ir jāpieņem Saeimai! Sabiedrības vairākums, īpaši jaunākā sabiedrības daļa, pieprasa aizliegt savvaļas dzīvnieku - gan brīvībā, gan nebrīvē dzimušu - izmantošanu cirkā.

Ilgā laika periodā gan sabiedrība, gan mediji, gan Saeima ir izrunājusi mūsu kultūrā iekodēto ētiku un gadsimtu tradīcijas. Tāpat kā savulaik tika pielikts punkts gladiatoru cīņām arēnā, vēlāk - punduru, bārdainu sieviešu un Siāmas dvīņu fizisko noviržu publiskai demonstrēšanai, ir pienācis laiks pielikt punktu savvaļas dzīvnieku spīdzināšanai cirkā.

Aicinu Saeimu lieki netērēt un nenovilcināt laiku. Aicinu nepārlikt atbildību uz Ministru kabineta pleciem.

Kolēģi, ir pienācis laiks pieņemt lēmumu! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un arī visus turpmākos ar Ministru kabineta saraksta veidošanu saistītos priekšlikumus - 1., 2., 6., 7., 9., 10. un 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, aktīvi diskutējot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā, arī pirms trešā lasījuma, katram apmēram ir skaidrs, vai viņš ir par vai pret savvaļas dzīvniekiem cirkā. Un es nerunātu šodien, ja mēs varētu, izlasot priekšlikumu, skaidri saprast, kā ir jābalso, lai sasniegtu vienu vai otru mērķi.

Diemžēl šodien tā situācija ir sarežģīta, un, lasot priekšlikumus, es domāju, ka cilvēkiem - pat ar juridisko izglītību! - līdz galam nav skaidrs: kā ir jābalso, lai sasniegtu vienu vai otru mērķi. Līdz ar to es uzskatīju par savu pienākumu pievērst jūsu uzmanību attiecīgo iesniegto priekšlikumu būtībai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka tā piedāvā kompromisu. Bet kāds var būt kompromiss, ja ir divi varianti: būt vai nebūt savvaļas dzīvniekiem cirkā? Kas tas par kompromisu? Drusciņ atļaut - tas nav kompromiss, jo tas neapmierina ne vienu, ne otru pusi.

Un līdz ar to es domāju, ka nav pamata uzskatīt, ka 1., 2., 7. un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir kaut kāds kompromiss.

Būtībā šie savstarpēji saistītie priekšlikumi paredz, ka savvaļas dzīvnieki cirkā joprojām būs. Būs izstrādāts saraksts, kurā tiks iekļauti atsevišķi dzīvnieki - varbūt baloži būs, varbūt ziloņi nebūs... Bet principā savvaļas dzīvnieki cirkā būs. (Starpsauciens: “Par kuru priekšlikumu “par”, par kuru - “pret”?”)

Ja, jūsuprāt, tas ir pareizi, tad jūs varat atbalstīt komisijas priekšlikumus.

Ja, jūsuprāt, savvaļas dzīvniekiem nevajadzētu būt cirkā, tad ir jābalso “pret” 1., 2., 7. un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumiem. Savukārt jāatbalsta - pilnīgi jāatbalsta! - Zemkopības ministrijas priekšlikums.

Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mums ir jārīkojas atbilstoši pirmajā un otrajā lasījumā pieņemtajam un ir jāaizliedz dzīvnieku izmantošana cirkā.

Tātad lūdzu 1.priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Bet ir priekšlikums, kas saņemts no deputātiem... Tā, laikam jālasa divi priekšlikumi...

Tātad pirmais priekšlikums ir no deputātiem Smiltēna, Bondara, Brigmaņa, Agešina un Dzintara: turpināt izskatīt visu darba kārtību bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Un ir jaunāks priekšlikums: tradicionālo 30 minūšu vietā izsludināt pārtraukumu uz piecām minūtēm pēc 1.priekšlikuma - respektīvi, tā priekšlikuma, kuru mēs pašreiz skatām, - izskatīšanas. Un arī šo priekšlikumu ir iesnieguši pieci deputāti - Smiltēns, Bērziņš, Mežulis, Brigmanis un Skujiņš.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs izskatām šo 1.priekšlikumu un pēc tam izsludinām pārtraukumu uz piecām minūtēm, un tad turpinām sēdi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir!”)

Saskaņā ar Kārtības rulli viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es saprotu, ka var kādreiz taisīt izņēmumus - kad ir palicis pavisam neliels daudzums apspriežamu tēmu. Tad mēs tiešām varam netaisīt pārtraukumu. Bet šī norma ir pilnīgi jau nonākusi līdz absurdam!

Pagājušajā sēdē mēs netaisījām pārtraukumu un bez pārtraukuma strādājām pāri pulksten 12.00. Nu tas nav normāls darbs! Vienkārši izbeidziet! Mums Saeimas kārtības rullis nosaka kārtību, kādā mēs strādājam.

Protams, mēs vēl varam izskatīt iespēju, ka šo 1.priekšlikumu nobalsojam, jo, iespējams, pēc šī priekšlikuma balsošanas varētu būt nepieciešama kāda skaidrība vai korekcijas, un tad taisām pusstundu pārtraukumu. Bet tas ir vienīgais, par ko es aicinu balsot.

Pretējā gadījumā tiešām mēs pārvēršam par absurdu... Apmēram tā: pēc iespējas ātrāk pabeidzam, lai varētu doties projām vai...

Kas te notiek?! Es gribu normāli plānot laiku. Kārtības rullis paredz: no 10.30 līdz 11.00 - pārtraukums. Lūdzu, to ievērosim!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

“Pastnieku” solidaritāte. Kāpēc jūs domājat, kāpēc ir... Šo priekšlikumu, ko jūs dzirdējāt, - par strādāšanu bez pārtraukuma - ir parakstījuši visu frakciju pārstāvji, to skaitā frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, to skaitā opozīcijas pārstāvji, ļoti labi saprotot, ka mēs varam izskatīt šo jautājumu. Pēc tam īsti debatējamu jautājumu vairs nav.

Kāpēc mums vajag pārtraukumu? Nu taču ir saņemts zvans, ka tas likumprojekts, kuru izņēmām ārā, ir jādabū atpakaļ. Sēde jau ir... (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita, es tev neticu!”) Sēde jau ir sasaukta... Finanšu instrumentu tirgus likums mums ir jādabū atpakaļ. Un tad nu pēkšņi “parādnieki” solidarizējas... “pastnieki”... Un uz priekšu! Un tagad runājam “pret” to.

Sēdi var sasaukt arī pēc tam. Ne pirmo, ne pēdējo reizi mēs strādājam bez pārtraukuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad, kā mani Juridiskais birojs konsultē, vispirms mums ir jābalso par priekšlikumu noteikt pārtraukumu - piecas minūtes - pēc 1.priekšlikuma izskatīšanas. (Dep. J.Urbanovičs: “Kāpēc? Iesniegšanas kārtībā balsojam!”)

Iesniegšanas kārtībā, jā... Jā! Urbanoviča kungam taisnība. Vispirms ir jābalso par radikālāko priekšlikumu. Līdz ar to - par priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas notiek?!”)

Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 10, atturas - 2. Tātad turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien trešo reizi! Aicinu balsot “par”. Kāpēc? ... (Ilga pauze.)

Sēdes vadītājs. Kalnozola kungs! Jums vārds.

V.Kalnozols. Jā! Es gribētu tiešām... (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Kāpēc “par”? Mums Latvijā nav šādu cirka dzīvnieku. Un visu, kas šobrīd šeit notiek, es uzskatu par sociālu eksperimentu.

Gribu minēt piemēru, kas it kā neattiecas uz šo jautājumu, bet kas ļoti būtiski parāda situāciju. Es ik pa brīdim skatos televizoru, un televīzijā nesen bija tāds eksperiments ar sieviešu auditoriju, kura sākumā sievietei jautāja: “Vai var krāpt sievu vai vīru vai nevar?” Viņa teica: “Nekādā gadījumā!” Pēc tam sociālā eksperimenta laikā, kad vairākas stundas tika runāts ar šīm sievietēm, tika panākts, ka sieviete izteica šādu viedokli: “Var krāpt, ja vīrs nenes mājās pietiekami daudz naudas.” (Dep. V.Spolītis: “Tas ir cits jautājums, Kalnozola kungs!”)

Kāpēc ir sociāls eksperiments? Tāpēc, ka sākumā tika veikta aptauja un iedzīvotāju vairākums pateica, ka cirkā jābūt dzīvniekiem. Iedzīvotāju vairākums pateica, ka cirkā jābūt dzīvniekiem! Bet tagad taisa sociālu eksperimentu: “Kā būs? Kā Saeima lems? Mēs noliksim cilvēkus pie Saeimas, noliksim tur bērnu būrītī, un varbūt tad Saeima tomēr lems tā, kā vairākums nevēlas.” Vai to ir iespējams izdarīt? Jā! Kā redzu, ir iespējams izdarīt.

Neskatoties uz to, ka sākotnēji iedzīvotāju vairākums teica, ka dzīvniekiem cirkā jābūt, Saeima ir lēmusi pretēji iedzīvotāju vairākuma viedoklim. Tātad sociālais eksperiments ir izdevies: ir iespējams ar stāvēšanu ārpusē, ar skaļu bļaustīšanos panākt, mainīt cilvēku viedokli, mūsu viedokli.

Man visvairāk nepatīkams ir tas, ka vēl pirms pāris dienām bērnus lika būrī un lika viņiem sēdēt pie Saeimas.

Nobeigumā aicinu jūs, dārgie kolēģi: labāk sakārtosim...! Mums trūkst tautsaimniecībā nodokļu naudas. Sakārtosim tautsaimniecību! Necelsim nodokļus! Sakārtosim tautsaimniecību, lai nāk nauda! Tērēsim savu laiku nevis sociāliem eksperimentiem, bet mūsu bērniem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šis jautājums nav tik svarīgs, lai būtu pirmajā vai otrajā vietā Latvijā. Diemžēl, skatoties uz to, kā masu mediji izplata un pievērš pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, man atliek vien secināt, ka cirka jautājums savā ziņā ir atmaskojis tā saucamo dzīvnieku aizstāvju organizāciju, kuras biedri ir parādījuši sevi, tā teikt, no tās sliktākās puses. Jo mēs redzam, ka viņi ļoti grib aizstāvēt dzīvniekus, bet tajā pašā laikā nerunā ne par lauksaimniecībā atļauto dzīvnieku, ne par savvaļas dzīvnieku labturību, ne arī par privātajās kolekcijās turēto dzīvnieku labturību. Šis jautājums nevienu neinteresē. Šis jautājums šos dzīvnieku aizstāvjus pilnīgi neinteresē, un jautājums par totālu kažokzvēru aizliegumu Latvijā pat nedaudz biedē. Neskatoties uz to, ka pirms diviem gadiem tika vākti paraksti un tika veiktas dažādas akcijas, šoreiz dzīvnieku aizstāvji par to negrib runāt. Viņi ir atnākuši šodien pie Saeimas parunāt par pāris baložiem un par vienu lamu, kuru mēs varbūt ar šo izņēmumu atļausim.

Šobrīd uz deputātiem izdara spiedienu šaura interešu grupa, kura it kā pārstāv dzīvnieku intereses. Šādas līdzīgas organizācijas Eiropā pēc Eiropola datiem tiek saistītas arī ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu. (2011.gadā Hāgā Eiroparlamenta un Eirojust konferencē dalībnieki vienojās apvienot spēkus pret šādiem ekstrēmistiem.) Arī Latvijā šī organizācija ar apbrīnojamu centību un organizētību faktiski terorizē deputātus. Šis ir ļoti spēcīgs spiediens gan uz valdību, gan uz Saeimu, un šī likumprojekta pieņemšanas gaitā man nācās par to pārliecināties.

Par ko tad īsti ir stāsts? Godātie kolēģi, nerunāsim puspatiesībās. Stāsts ir par to, lai Latvija, tieši tāpat kā pārējās Eiropas valstis, kuras ir panākušas aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus, noteiktu skaidru sarakstu un skaidrus kritērijus, kādus konkrēti savvaļas sugu dzīvniekus mēs atļausim izmantot cirkā. Tieši tāpat kā tas ir Beļģijā, Dānijā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Visās valstīs ir šie saraksti, un nevajag maldināt sabiedrību par to, ka šī saraksta veidošana ir kaut kas īpašs. Un ar šo sarakstu nav jānodarbojas Saeimai, ar to ir jānodarbojas tai ministrijai, kuras vadībā darba grupa trīs gadus nevarēja izdomāt vienu teikumu, bet, kad tā izdomāja šo teikumu, faktiski radīja juridisku brāķi. To netieši ir atzinis arī Juridiskais birojs.

Ja mēs aizliegsim pilnīgi visus savvaļas sugu dzīvniekus, neskatoties uz to, ka tos ir atļauts izmantot lauksaimniecībā, mēs zaudēsim arī tādu pasaulē atzītu iluzionistu priekšnesumus kā Jeļena Paļčevska un Sergejs Stupakovs. Mēs vairs neredzēsim šos priekšnesumus. Mākslinieki izvēlēsies nerādīt tos Latvijā, jo tas būtu likuma pārkāpums. (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tieši tāpat arī visas sociālās aprūpes iestādes un bērnu nami vairs nevarēs iegūt bezmaksas biļetes uz dažādiem šādiem pasākumiem, nedz arī varēs uzņemt ciemos šos māksliniekus.

Godātie kolēģi, mums šobrīd ir vienkārši jāizlemj, vai mēs pievienojamies to valstu sarakstam, kuras ir noteikušas precīzu uzskaitījumu ar sugām, kuras ir atļautas. Zemkopības ministrija skaidri ir pateikusi, ka šajā sarakstā nebūs ne lāču, ne tīģeru, ne ziloņu. Zemkopības ministrija pati veido šo sarakstu. Vai nu mēs pievienojamies šo valstu sarakstam, vai nu mēs - tieši tāpat kā Grieķija - pilnībā aizliedzam visus dzīvniekus. Kultūras ministrija jau pateikusi, ka “Rīgas cirkā” nebūs neviena dzīvnieka. (Šobrīd jau notiek cirka staļļu demontāža.) Vai arī kā Vācija... Mēs varam arī pievienoties Vācijas nostājai, jo Vācija kvalitatīvi... ir faktiski visu dzīvnieku labturības paraugs un ar ceļojošiem cirkiem rāda priekšzīmi visai pasaulei.

Es aicinu jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Stepaņenko, tu esi viena viltīga deputāte! Goda vārds, tas nav kompliments. Ir trešais lasījums, un, manuprāt, jūs pa nakti Saeimā taču nepalikāt, vai ne? Jūs taču no rīta nācāt uz Saeimu kājām, jūs redzējāt ārā cilvēkus, kas piketēja. Sabiedrība pieprasa Latvijā cirku bez dzīvniekiem. Tagad par kaut kādiem tuneļiem kaut kādā veidā... Stepaņenko, kā tu to esi dabūjusi gatavu, es nezinu, bet šis te saraksts... šis te saraksts, kas ir tapis... Pagājušajā nedēļā Jūlija man pienāca klāt un sacīja: “Artus, atbalsti! Atbalsti, lūdzu, to, lai būtu cirkā šie dzīvnieki!” Un es viņai kā pa jokam sacīju: “Jā, bet tajā tavā sarakstā - tavā sarakstā! - nav zelta zivtiņas.” Ko tu teici? Tu teici: “Būs! Ieliksim!” Tas bija joks. Man nevajag, lai tur būtu zelta zivtiņa.

Savukārt pele, žurka, jūrascūciņa, zeltainais kāmis, Ķīnas kāmis, smilšu pele, trusis, suns, kaķis, varde un zebras zivs tur ir.

Sabiedrība pieprasa - Latvijas sabiedrība pieprasa! - cirku bez dzīvniekiem. Jūs šodien balsosiet par to? Es ceru, ka Latvijā dzīvnieki cirkā netiks izmantoti.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kālim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es tomēr lūgšu atcerēties tos vārdus, ko teica Judina kungs. Šis balsojums nav par to, kādiem dzīvniekiem vai mājdzīvniekiem, vai kaut kādiem savvaļas dzīvniekiem būt vai nebūt atsevišķā sarakstā; tas ir jautājums par to - būt vispār vai nebūt nemaz. Un, pirms balsot par šo priekšlikumu, par kaut kādu mistisku sarakstu, kura vēl nav... Un, kā mēs zinām, sarakstu tapšanas gaitā šinīs sarakstos mēdz “ielīst” dažādi momenti, kuri sākotnēji tur nemaz nav paredzēti... Bet, balsojot par to, atcerieties arī šī likuma 4.pantu, kas nosaka, kas ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem!

Es citēšu šī panta 10.punktu: “[..] dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas attiecīgajam dzīvniekam nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas.” Respektīvi, mēs teorētiski šim dzīvniekam varētu lūgt darīt tikai to, ko viņš dabā arī dara. Mēs bez jebkādām problēmām varam mājās paskatīties uz savu mājdzīvnieku vai aiziet uz zooloģisko dārzu un paskatīties, ko tad zilonis dara dabā. Un kurš tad gribēs iet uz cirku skatīties to, ko var apskatīt citur?

Tā ir tāda, manā uztverē, divkosība. Un ko tad mēs tajā sarakstā liksim, kādus dzīvniekus? Tos, kam ir zems sāpju slieksnis, aukstasiņu dzīvniekus, čūskas, kuru vienīgās īpašības dabā ir kost un žņaugt? (Starpsauciens: “Jā! Man patīk!”; “Saeimā arī ir čūskas!”) Nu, mēs taču neesam redzējuši dziedošu čūsku, ja? Tā ka izbeigsim šo divkosību un tomēr nolemsim - būt dzīvniekiem cirkā vai nebūt!

Es aicinu noraidīt visus šos priekšlikumus. Un, ja kādam liekas, ka dzīvnieki cirkā ir brīvi un laimīgi, es iesaku atvērt sociālo tīklu Youtube un angļu valodā tur ierakstīt “Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem cirkā”. Jūs tur redzēsiet tik daudz video par to, kā šie dzīvnieki tiek dauzīti, klapēti un pat spīdzināti ar strāvu, lai pakļautos dresētāja komandām. Diez vai jūsu bērniem tas būtu jāredz.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja to kaisli un degsmi, ar kādu tiek aizstāvētas dzīvnieku tiesības, ievirzītu pareizā gultnē, mēs jau būtu viena no labklājības zemēm ne tikai Eiropā.

Kas mani tā priecē? Tas, cik kaislīgi tiek aizstāvētas dzīvnieku intereses tā vietā, lai aizstāvētu pensionāru, sociāli neaizsargātu cilvēku intereses ar tādu pašu kaisli un degsmi. (Dep. I.Rībena: “Aizstāvēt arī pensionārus!”) Kad mēs runājam par bērnu tiesību aizsardzības likumiem, nopietniem grozījumiem, debašu vispār nav.

Tagad vēlreiz atgriežos pie šiem priekšlikumiem. Man ir vienkārši runāt par šiem priekšlikumiem: es nepiederu pie cirka faniem. Cirks bez dzīvniekiem mums jau viens ir - es varu nosaukt adresi. (Dep. A.Bērziņš: “Kurā vietā?”)

Vai ir vajadzīgi dzīvnieki vai nav vajadzīgi? Visi tie, kas kaismīgi aizstāv dzīvnieku tiesības un tā tālāk... Tādā gadījumā es aicinu nopietni izskatīt un atbalstīt Ivara Zariņa priekšlikumu, akceptēt to pilnā apjomā, un katram sākt no sevis. (Dep. I.Rībena: “Ne jau trešajā lasījumā!”) Man ir vienkārši runāt par šo tēmu: es nepiederu pie gaļēdājiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu piederi pie SASKAŅAS!”) Pirms kaut ko aizstāvēt, atsakieties no gaļas pārtikas produktiem, no ādas izstrādājumiem un tā tālāk! (Starpsaucieni.) Kāpēc ir šī liekulība? Es pilnīgi piekrītu Rībenas kundzei par Ministru kabineta vietu un lomu. Bet mēs paši, Rībenas kundze, esam šīs tiesības viņiem deleģējuši, un Ministru kabinets jau sen nerēķinās ar to, ko parlaments lemj. Nez kāpēc es no koalīcijas kolēģiem neesmu dzirdējis pārmetumus, ka Ministru kabinets vēl līdz šim nav pieņēmis vismaz 180 MK noteikumu. Bet tie ir absolūti citi jautājumi.

Pamatbūtība šajā priekšlikumā par cirku ir merkantilisms. (Dep. I.Rībena: “Nē, žēlsirdība!”) Un nav runa... šeit nebūtu jārunā par vai pret dzīvniekiem cirkā. Vēlreiz gribu pateikt: ne es, ne mani ģimenes locekļi nav cirka piekritēji, tāpat kā daudzu citu pasākumu piekritēji. Bet ir vesela virkne cilvēku, kuri cirku apmeklē. Un kāpēc mēs uzskatām sevi par tiesīgiem ierobežot viņiem šīs tiesības?

Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un izbeigt to cirku, kas šeit jau turpinās ne vienu vien mēnesi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi atbildēšu uz jūsu pārmetumiem par trešo lasījumu.

Rībenas kundze, vakardien Juridiskā komisija atbalstīja jūsu frakcijas uz trešo lasījumu virzītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nemaz nav saskanīgi ar pirmā un otrā lasījuma redakciju. Tā ka būsim tiešām... neliekuļosim, bet strādāsim, godātie kolēģi!

Un, runājot par to cietsirdību, ko tik ļoti patīk piesaukt dzīvnieku aizstāvjiem. Paskatīsimies labturības noteikumus šiem cirka dzīvniekiem. Tie nav izstrādāti līdz galam, bet spēkā ir norma - prasība dzīvnieku apmācībai: “Apmācot dzīvnieku, nedrīkst izmantot tādas fiziskās ietekmēšanas metodes, kas izraisa bailes un rada apstākļus, kuri var kaitēt dzīvnieka psihiskai un fiziskai veselībai.” Tā ka viss, ko jūs dzirdējāt, ir absolūti meli! Jau šobrīd likums paredz cietsirdīgas izturēšanās aizliegumu dzīvnieku trenēšanai un apmācīšanai.

Un visbeidzot. Godātie kolēģi, ja mēs runājam par cilvēcību, es ļoti sagaidu no tiem kolēģiem, kuri šodien ir tik ļoti iejūtīgi pret dzīvnieku tiesībām, es ļoti ceru sagaidīt no jums to, ka visos savos pārējos, atlikušajos balsojumos šī sasaukuma laikā jūs būsiet tikpat cilvēcīgi, cik šobrīd jūs esat cilvēcīgi pret dzīvniekiem. (Dep. I.Rībena: “Kažokzvēri nav trešā lasījuma jautājums!”)

Mēs redzēsim, cik cilvēcīgi jūs reaģēsiet uz nodokļu reformu, uz veselības aprūpes reformu un citiem jautājumiem, kuri skar cilvēktiesības.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es atvainojos tiem, kuri vēlējās ātrāk beigt sēdi un doties sveikt prezidentu vai citās gaitās.

Burtiski viens teikums tiem, kuri apgalvo, ka nevajadzētu tik daudz diskutēt par dzīvniekiem.

Manuprāt, šis likums un šie grozījumi nav par dzīvniekiem; tas ir jautājums par mums, cilvēkiem, par mūsu vērtību sistēmu - kādai vērtību sistēmai mēs piederam un kādai vērtību sistēmai mēs vēlētos, lai piederētu Latvija un mūsu tauta nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 1. (Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi!

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Tas ir deleģējums Ministru kabinetam - izstrādāt kritērijus un “dzīvnieku sugu sarakstu, kurus atļaut apmācīt un izrādīt publiski kā atrakciju dzīvniekus (tostarp cirkā)”.

Es par priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Liekas, ka nav īsti balsojams. Noskaidrošu tūlīt. Bet debatējams tas katrā ziņā ir.

Debatēs vārds deputātei Ingunai Rībenai.

Bet tas nav balsojams...

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Lai šajā juridiskajā putrā mēs nekļūdītos, es vienkārši jums pirms katra balsojuma pateikšu, kā mēs esam lēmuši jau divas reizes.

Šinī gadījumā arī vajadzētu balsot “pret” vai nebalsot vispār.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Bet šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo mēs noraidījām iepriekšējo.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

E.Smiltēns. 3., kolēģi, ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Viņš piedāvā iet vēl tālāk - viņš aicina aizliegt audzēt kažokzvērus.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums ir ne tikai par kažokiem, bet arī par sirdsapziņām... (Starpsaucieni.) Proti, šo priekšlikumu es sagatavoju, savu kolēģu iedvesmots. Šī likumprojekta iepriekšējos divos lasījumos klausījos viņu kvēlajās runās, kurās viņi aicināja parūpēties par mūsu mazākajiem brāļiem, ar likuma spēku nodrošinot, ka tie netiek turēti nebrīvē krātiņos, mokpilnos apstākļos, un norādīja, ka mums ir jāizrāda humāna attieksme pret dzīvniekiem, ir jāiet līdzi laikam, līdzi progresam.

Tad nu, ticot un paļaujoties, ka visas šīs runas un jūsu balsojumi ir bijuši patiesi un ka tiešām tas mērķis, ko jūs esat pauduši no šīs tribīnes, ir bijis tas, par ko jūs šeit runājat, un ka jums ir svarīgas šīs vērtības, par kurām jūs iestājaties, un ka tas netiek darīts ar citiem mērķiem (piemēram, lai palīdzētu atbrīvot no Rīgas cirka kādam iekārojamu nekustamo īpašumu, kurš atrodas Rīgas centrā un kurš nupat, tūlīt, tiks savests kārtībā un izremontēts par valsts līdzekļiem), es esmu sagatavojis un iesniedzis šo priekšlikumu, kurš paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā no 2023.gada.

Salīdzinot ar cirka zvēriem, šo zvēru liktenis un uzturēšanas apstākļi ir vēl nežēlīgāki un nehumānāki. Un tie tiek turēti ar vienu mērķi - tos nogalināt.

Vai jūs zināt, kādi ir tur uzturēšanas apstākļi, teiksim, krātiņā? 0,4... 0,1... Vienā ceturtajā daļā kvadrātmetra tiek turētas trīs ūdeles. (Starpsauciens: “Vairāk!”) Zināt, kā ūdeles dzīvo savvaļā? Tās dzīvo savrupi, lielāko daļu laika pavada ūdenī. To dzīves areāls ir vairāki kvadrātkilometri. Salīdziniet ar šo nulle, komats... ar vienu ceturto daļu kvadrātmetra! Tas ir miljoniem reižu mazāks. (Starpsauciens: “Augiem arī sāp!”)

Ar lapsām ir līdzīgi. Vienu lapsu tur būrī, kas ir mazāks par kvadrātmetru. Jūs esat redzējuši, ar kādu bezcerību un nolemtību tās ir spiestas mitināties savos būros un gaidīt, kamēr tās tiks nogalinātas? Jūs zināt, kā tiek nogalinātas lapsas? Anāli pievadot tām elektrodu. Savukārt ūdeles tiek indētas ar gāzi - kā to darīja fašisti koncentrācijas nometnēs. Šo nehumāno un nežēlīgo rūpalu jau ir aizliegušas daudzas Eiropas valstis, piemēram, Slovēnija, Austrija, Nīderlande, Horvātija un citas. Mēs nebūsim pirmie, kas izlems to izdarīt. Es esmu patiesi gandarīts, ka arī mēs, Latvijas likumdevēji, esam gatavi spert šo humāno soli un atbrīvoties no šīm akmens laikmeta važām.

Es tagad gribu, lai visi dzird to argumentāciju, ar kuru oponenti centās panākt šī priekšlikuma noraidīšanu. Tā bija visnotaļ savdabīga. Mūsdienu valodā to dēvē par alternatīvajiem faktiem. Tāpēc uzklausiet tos, lai vēlreiz nebūtu jāuzklausa tie, kas te nāks un runās.

Fakts numur viens. Šādu priekšlikumu nevar iesniegt uz trešo lasījumu, jo šis priekšlikums nav izdebatēts. Rībenas kundze, tas attiecas uz jums. Atvainojiet, bet par ko mēs šeit visos šajos lasījumos esam debatējuši, ja ne tieši par nepieciešamību nodrošināt humānu attieksmi pret mūsu mazākajiem brāļiem? Un tikai, vadoties no tā, kas šeit debatēs ir runāts, ir tapis šis priekšlikums. Vai tie, kas tagad iebilst pret to, atzīst, ka patiesībā tas viss ir bijis liekulības tirgus un ka patiesībā tā neviens nemaz nedomā, tikai piesedz ar šīm debatēm kaut kādus pavisam citus mērķus?

Alternatīvais fakts numur divi. Šis priekšlikums ir iesniegts, lai torpedētu visa likumprojekta pieņemšanu. Pilnīgs absurds! Es iesaku: mācieties, lūdzu, matemātiku un loģiku. Proti, ja šo priekšlikumu atbalstīs, tad arī visam likumprojektam būs nepieciešamais balsu skaits. Jo gadījumā, ja nevēlēsies balsot tie, kas balsoja it kā pret šiem cirka zvēriem, pietiks ar tām balsīm, kuras atbalstīs šo priekšlikumu.

Fakts numur trīs. Ar šo priekšlikumu tikšot radīti zaudējumi tautsaimniecībai vai cilvēkiem atņemtas darbavietas. Kolēģi, patiesībā būs tieši otrādi. Redziet, šis oponentu priekšlikums būtu pamatots tikai tanī ziņā, tanī gadījumā, ja es piedāvātu, lai šis priekšlikums stājas spēkā nekavējoties - ar likuma pieņemšanas brīdi. Savukārt es piedāvāju pietiekami garu pārejas periodu - 2023.gads. Tas nozīmē, ka tiem, kas ir veidojuši savu biznesu uz dzīvnieku ciešanām, būs iespēja atpelnīt savus ieguldījumus, savas investīcijas, un tiem cilvēkiem, kuri tagad strādā šinīs fermās, būs mierīga iespēja atrast citu darbu, jo...

Kolēģi, tā situācija ir kāda? Pamatā šīs ražotnes, šīs fermas atrodas reģionos. Tie ir apmēram 400-500 cilvēki visos Latvijas reģionos. Kopā tās ir vietas, kur katastrofāli trūkst darbaroku. Tās ir vietas, kur nevar ienākt investīcijas jaunos produktīvos projektos. Vienkārši nav darbaspēka. (Dep. I.Viņķele: “Laiks! Viss, sapratām!”)

Sēdes vadītājs. Zariņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

I.Zariņš. Es beidzu.

Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums ir atbalstīt, ja tik tiešām jums ir svarīga līdzcietība un humānisms un jūsu principi nebeidzas vienkārši ar kādu naudas summu. Atcerieties, šis balsojums nav...

Sēdes vadītājs. Zariņa kungs, jau plus 15 sekundes.

I.Zariņš. ...par kažokiem, bet ir par sirdsapziņām. Šis būs patiesības brīdis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es atceros - kad otrajā lasījumā mēs strādājām ar šo likumprojektu, Zariņa kungs no šīs tribīnes tieši skaidri teica, ka uz trešo lasījumu viņš visus liekuļus atmaskos un iesniegs priekšlikumu un tad mēs redzēsim, kāds ir... (Dep. I.Zariņš no zāles: “Tieši tā! Redzēsim!”) Mēs noteikti redzēsim. Bet es domāju: kāds ir patiesais mērķis attiecīgā priekšlikuma iesniegšanai? Es teikšu atklāti. Ja tas būtu likumprojekts, es noteikti to atbalstītu. Tas atbilst tam, kā es domāju un ko es domāju par šo jautājumu.

Bet kāds ir mērķis iesniegt tādu priekšlikumu uz trešo lasījumu? Mērķis ir ļoti vienkāršs. Trešajā lasījumā pieņemot tādu priekšlikumu, Valsts prezidentam būs pamats atgriezt likumprojektu atpakaļ (Dep. I.Zariņš: “Vai tu klausījies debates?”), neparakstīt to. Tad ko mēs gribam, Zariņa kungs? Vai mēs gribam, lai stāsts par savvaļas dzīvniekiem būtu noslēgts un lai būtu kaut kāds rezultāts, vai mēs gribam vēl pastrādāt ar šo likumprojektu?

Līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums, kas iesniegts, kā jūs pareizi norādījāt, uz trešo lasījumu, diemžēl nevar tikt atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Augsti godātais Judina kungs! Visu cieņu pret jums... Bet jūs tikko nodemonstrējāt ļoti spilgtu divkosības piemēru. (Starpsauciens: “Kā parasti!”) Nevajag izdomāt kaut kādas sazvērestības teorijas. Jūs esat par humānu attieksmi pret dzīvniekiem, Zariņa kungs arī. Bet jūs viņam neticat un meklējat tur kaut kādas sazvērestības teorijas.

Vai nav tā (Dep. A.Judins: “Palasi stenogrammu!”), ka jūs nodarbojaties ar to, kas ir populārs? Jo, redziet, ir cilvēki, kas domā par cirku, viņi redz... Un jūs vienkārši, nu, gribat vairot savu popularitāti, atsaucoties uz to, ka sabiedrība vēlas... un tā tālāk. Bet to, kas notiek tajās zvēraudzētavās, - to plaša publika neredz. Vai jūs gribat teikt, ka cirkos tiešām attieksme un apiešanās ar dzīvniekiem ir nežēlīgāka nekā tajās zvēraudzētavās? Tad palasiet tos materiālus, ko Zariņa kungs sagatavoja! Jo tas, kas notiek tur, ir daudz sliktāk nekā tas, kas notiek cirkos, kur ir kontrole, kur ir regulējums un tā tālāk. (Dep. A.Judins: “Bet uz trešo lasījumu!”)

Ne katrā gadījumā tas, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, ir noraidāms. Un nav teikts, ka Valsts prezidents to noteikti atgriezīs mums atpakaļ. (Dep. A.Judins: “Iesniedziet projektu un strādājiet!”) Es domāju, ka šajā gadījumā, ja patiešām mēs esam aizmirsuši tādu situāciju, kas faktiski ir daudz nopietnāka nekā cirkos, tad savas kļūdas vajag labot - jo ātrāk, jo labāk. Negaidot vēl vairākus gadus. (Dep. A.Judins: “Kāpēc jūs neiesniedzāt uz otro lasījumu?”)

Vai tas ir saistīts ar kaut kādu lobēšanu, ar to, ka tur, zvēraudzētavās, tomēr kaut kāda nauda grozās un tā tālāk? Tiešām nezinu.

Āboltiņas kundze gan šodien, gan iepriekšējā sēdē ļoti atklāti runāja no šīs tribīnes. Es to visnotaļ apsveicu. Nu tad runāsim līdz galam! Ja jūs esat par principu, tad jums jāatbalsta šis priekšlikums. Ja jūs izvēlaties tādus dažus ķiršus no tortes un aizstāvat to, kas ir populārs, lai jūs iegūtu politiskos punktus, tad balsosiet “pret”, un mēs to tagad redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jā... Kolēģi, centīšos runāt īsi.

Laikam jau tomēr Zariņa kungs nav tas superkareivis, kas, kā pagājušajā nedēļā izskanēja no tribīnes, cīnās par ceļiem, par veselību, respektīvi, par izdevumu palielināšanu budžetā šīm nozarēm. Bet ko viņš dara? Viņš iesniedz priekšlikumu, kurš faktiski izņems naudu no valsts budžeta, samazinās nodokļu ieņēmumus par apmēram 3,2 miljoniem eiro. Viņš iesniedz priekšlikumu, kurš samazinās darba vietu skaitu par aptuveni 500 darba vietām. Un šīs 40 fermas, šīs dzīvnieku fermas, tiks likvidētas 2023.gadā. Jā, varbūt arī tas pārejas periods ir pieņemams, bet, Zariņa kungs, ko jūs piedāvājat vietā? Tad piedāvājiet tā vietā priekšlikumu, kā mums risināt problēmu tajos lauku reģionos, kur ir šīs darba vietas, kuru skaits samazināsies un jau šobrīd samazinās! Kā jūs to risināsiet? Ja iesniegsiet šādu priekšlikumu, tad es arī atbalstīšu šo normu par šīs nozares slēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Nu jūs redzējāt spilgtus demagoģijas piemērus. (Dep. I.Viņķele: “Oi, Zariņ!”) Ļoti oriģināli, Putras kungs! Cik ilgi jūs strādājat Saeimā, lai jūs man ieteiktu, kā es varu Dzīvnieku aizsardzības likuma sakarā piedāvāt jums priekšlikumus par to, kā celt mūsu tautsaimniecību, kā attīstīt darba vietas?!

Šādi priekšlikumi būs, un tieši šis priekšlikums arī palīdzēs to izdarīt. Jo tas, par ko mēs runājam, - šis bizness ir ar ļoti zemu produktivitāti. Mēs tur radām diezgan mazu pievienoto vērtību, turklāt radām neētiskā veidā. Tas, ko mēs zinām un paši savām acīm redzam, - reģionos trūkst darba roku. Šī būtu iespēja panākt, ka šeit parādītos potenciāls jaunām investīcijām ražīgākos projektos, jo investīcijas nenāk iekšā vienkārši tāpēc, ka nav cilvēku, nav, kas strādā. Noskaidrojiet to, kas notiek reģionos!

Tālāk. Jūs minējāt par Valsts prezidentu. Pilnīgas muļķības! Pat tad, ja viņš atgriezīs atpakaļ... Atvainojiet, - kas pieņem lēmumus - mēs vai Valsts prezidents? Un, ja mēs esam izlēmuši, mums taču ir politiskā griba, tad mēs arī pieņemsim šo likumu pat tad, ja tas tiks atgriezts atpakaļ.

Un kāpēc šajā gadījumā šis priekšlikums ir uz trešo lasījumu iesniegts? Tāpēc, ka jūs paši aģitējāt par to. Un otrajā lasījumā tāpēc arī tapa šāds priekšlikums. No jūsu pašu debatēm. Jūs paši uz to aicinājāt. Un tagad atbildiet par saviem vārdiem! Savukārt, ja jūs baidāties parādīt visai sabiedrībai, ka jūs esat liekuļi un ka patiesībā jūs neinteresē viss tas, par ko jūs runājat, tad jūs tūlīt to uzskatāmi demonstrēsiet.

Kolēģi, šis balsojums nav par kažokiem, bet par sirdsapziņām, un tas būs patiesības mirklis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Pietiek!”) Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 4. ir Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas juridiski precizē redakciju un ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu par izmēģinājumu dzīvniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6. ir Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Stepaņenko redakcija ir par to, ka Ministru kabinets izveido atsevišķu sarakstu dzīvniekiem, kurus var izmantot kā atrakciju dzīvniekus.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Arī šis priekšlikums, manuprāt, nav balsojams. Bet, ja balsojam, tad balsojam “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Rībenas kundzei taisnība: šis priekšlikums nav balsojams. Manuprāt, arī nākamais nav balsojams. (Dep. I.Rībena: “Tieši tā!”)

E.Smiltēns. Tad juridiski iznāk, ka arī 7.priekšlikums nebūs balsojams. Tas ir komisijas priekšlikums, kurš komisijā bija atbalstīts jau.

Līdz ar to, ja nav balsojams, tad pārejam pie 8.priekšlikuma, kurš varētu būt balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā.

E.Smiltēns. 8. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir saistīts ar 5.priekšlikumu, kurš juridiski precizē redakciju atbilstoši tam, kas bija teikts iepriekš...

Sēdes vadītājs. Jā.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Šis priekšlikums ir atbalstāms. Jābalso “par”! (Starpsaucieni, smiekli, aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Smiltēns. Nē, nav piebilstams. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Jā, bet 11. nav balsojams pēc būtības.

E.Smiltēns. Jā.

Sēdes vadītājs. Cik es saprotu no šī likumprojekta, par kuru mēs ilgi runājam, pēc būtības 8. ir balsojams, un, ja mēs to neatbalstīsim, tad tādā gadījumā likumprojekts atgriežams komisijā. Bet es negribu ietekmēt neviena viedokli.

Tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni.)

E.Smiltēns. Nē, tad jābalso.

Sēdes vadītājs. Ā, tādā gadījumā... Okey, balsojam par 8.priekšlikumu, lai būtu pilnīgi skaidra deputātu griba.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Šķiet, 9., 10. un 11.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, tie nav balsojami. Un liekas, ka nav balsojams arī 12. - deputāta Zariņa priekšlikums, jo tas attiecas uz to priekšlikumu, kuru mēs noraidījām.

E.Smiltēns. 12. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš saistīts ar pārejas noteikumiem un ir par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Tas nav atbalstīts.

Tas nozīmē, ka arī šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, tā ir.

Par procedūru? Jā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko!

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

9.priekšlikums, godātie kolēģi, manuprāt, ir balsojams, jo tas attiecas uz 27.¹ panta stāšanos spēkā. (Starpsaucieni.)

E.Smiltēns. 11. attiecas uz 27.¹ pantu. Tajā bija iekļauts...

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja viedoklis, ka nav balsojams. (Dep. A.Kaimiņš: “Jā! Precīzi! Kaimiņa viedoklis tāds pats - nav balsojams!”)

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 12 priekšlikumus, un aicinu balsot par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 17. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 22.aprīļa sēdes protokollēmumu.

Likumprojekts paredz likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” papildināt ar administratīvo pārkāpumu sastāviem, kas atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. (Ilga pauze.)

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? Lūdzu, komisijas vārdā pasakiet termiņu!

Platpera kungs! Komisijas vārdā jums jāpasaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. (Smiekli. Dep. A.Kaimiņš: “Platper, savācies!”)

A.Platpers. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

Platpera kungs, jums vārds! Jums komisijas vārdā jāziņo par grozījumiem Ģerboņu likumā pirmajā lasījumā.

A.Platpers (NSL).

Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību publisko personu ģerboņiem, paredzot administratīvo atbildību par ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanas noteikumu pārkāpšanu un par Ģerboņu likumā noteiktās kārtības neievērošanu attiecībā uz pašvaldības un publisko personu ģerboņu reģistrēšanu, kā arī par Ģerboņu likumā noteiktajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu saimnieciskās darbības ietvaros.

Aicinu balsot un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Platpers. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, nepieciešams papildināt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu ar normām, kuras paredz administratīvo atbildību par kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu nelikumīgu lietošanu, necieņas izrādīšanu Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerbonim, kā arī nosaka kompetento iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana. Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgās normas.

Tāpēc aicinu balsot un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Platpers. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”. Likumprojekts paredz iespēju publiskai personai nodot mantu bezatlīdzības lietošanā publiskam sociālajam uzņēmumam. Šis likumprojekts nepieciešams, lai saskaņotu normas ar likumprojektu “Sociālā uzņēmuma likums”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītājs. 15.augusts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pirms otrā lasījuma. Priekšlikumi netika saņemti. Lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šā gada 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 20.jūnijam?

J.Šulcs. Jā, jūnijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.jūnijam. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto. Izskatot likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” otrajā lasījumā, komisija ir atbalstījusi vienu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Šulcs. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šā gada 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 20.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus. Vairākums no iesniegtajiem priekšlikumiem ir izstrādāti darba grupā, un tie ir komisijas priekšlikumi. Darba grupas sastāvā, kas strādāja pie likumprojekta normu pilnveidošanas, bija pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Tiesībsarga biroja un Saeimas Juridiskā biroja.

Tātad priekšlikumi.

1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 2. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 6. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Mežulis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 10. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Šis nav balsojams, jo mēs atbalstījām 9., kas izslēdz 5.pantu.

A.Mežulis. 11. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 16. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. Un 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr.563/Lp12) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 29.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 29.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu vispirmām kārtām atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību.

Parādnieka kungs grib runāt par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 9. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

I.Viņķele. Jā, paldies.

Tad lūdzu skatīt pirmajā lasījumā bez atzīšanas par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šeit, kad uzstājas, vienmēr redz kaut kādas intrigas un interešu pārstāvības... Uzreiz deklarēšu, ka es, šeit uzstājoties, pārstāvu vismaz 50 vidusskolu - novados un pilsētās! - intereses, jo es kategoriski nepiekrītu tam, ko raksta likumprojekta iesniedzēji, - ka, mācoties lauku skolās, bērniem esot sliktāki pedagogi, sliktāki mācību apstākļi. Tas absolūti to nenozīmē!

Es zinu ļoti daudzas mazās skolas - tā sauktās mazās skolas! -, kuras ir ar pietiekami lielu piepildījumu, kurās pedagogi strādā daudz kvalitatīvāk; tajās iegūtā vidusskolas izglītība ir labāka par tuvumā esošās ģimnāzijas sniegto izglītību; tur bērni ir daudz spējīgāki, daudz vairāk uzvar olimpiādēs, ir daudzpusīgāki. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka pedagogs var veltīt katram bērnam daudz vairāk sava individuālā laika, daudz vairāk īpašas uzmanības.

Par materiāltehnisko bāzi. Jā, droši vien ļoti atšķiras skolu materiāltehniskā bāze, bet kāpēc tas tā ir? Tikai tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijā jau gadiem ilgi nav izstrādāta vienota politika, kas noteiktu, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem ir jābūt nodrošinātam mācību procesam, mācot konkrēto mācību priekšmetu, konkrētās iemaņas un kompetences. Tāpēc tas ir katra pagasta, novada, katras pilsētas finansiālo iespēju robežās, struktūrfondu projektu bīdīšanas robežās - kura skola saņems kādu materiāltehnisko bāzi.

Un vēl viena lieta, par kuru noteikti gribu šeit runāt, ir jautājums: ko mēs atstājam Saeimas lēmumu ziņā, un ko mēs atstājam Ministru kabineta lēmumu ziņā?

Mums vakardien bija ļoti interesanta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā Saeimas deputāti, protams, atbilstoši savai kompetencei varēja izvērsties lēmumu pieņemšanā - vai atbalstīt 11 eiro piešķiršanu vienai skolai vai 25 eiro piešķiršanu otrai skolai no līdzekļu atlikumiem, kas budžetā palikuši iepriekšējā gadā. Es domāju, tas ir tāds ļoti “vērtīgs” veids... Saeimas deputātu laika izmantošanas iespēja, resursu izmantošanas iespēja. Jo - par kādu jautājumu šeit būtu jārunā pēc būtības? Par to, kāda ir valstī realizētā izglītības politika. Mums vajadzētu reiz dzirdēt Ministru kabineta kopējo skatījumu, nevis fragmentāri dot Ministru kabinetam uzdevumus: “Izstrādājiet paši noteikumus un rīkojieties, kā gribat!” Tāpēc jau arī valstī mēs ejam absolūti šķībi un greizi, ik pa reizei lecot no viena grāvja otrā.

Tagad ir ātrais lēmums - noteikt minimālo skolēnu skaitu klasēs. Kur bijāt pirms tam, kad pieņēmāt lēmumus par dabaszinību kabinetu aprīkošanu, par skolu renovēšanu? Pēc tam tik vienkārši ir to visu slēgt un likvidēt!

Un vēlreiz - runājot par šīm vidusskolām novados un pilsētās. Ja no šīm vidusskolām izņems vidusskolas klases, tā skola tāpat būs jāuztur kā pamatskola. Tas neko daudz lētāk nebūs: tāpat jāmaksā par apkuri, par ēkas uzturēšanu, apkopšanu. Bet novads zaudēs līdzekļus, jo tam nauda būs jādod līdzi skolēnam, kurš aiziet uz tuvāk esošo rajona centru. No tā mēs nepadarīsim izglītību kvalitatīvāku ne rajona centrā, ne arī - pats par sevi saprotams - novadā.

Es ļoti aicinu vispār noraidīt šobrīd šos grozījumus pēc būtības un patiešām pieprasīt, lai Ministru kabinets atnāk uz Saeimu ar tā līmeņa dokumentiem, ar kādiem ir jānāk uz Saeimu, lai šeit deputāti var spriest par izglītības politiku kopumā, nevis fragmentāri: kurā brīdī kuru klasi slēgt, kurā brīdī pedagogam palielināt algu vai nepalielināt algu vai arī kad mācību gadu sākt vai slēgt. Vienreiz pieprasīsim, lai Ministru kabinets izdara darbu pēc būtības!

Un kas vēl ir būtiski. Mums kādreiz tika solīts, ka šis Ministru kabinets strādās kā komanda. Tas nozīmē, ka arī izglītības politika reģionos ir jāskata kontekstā ar visu reģiona attīstību.

Bet ko dara centrālā vara? Tā par katru cenu likvidē resursus reģionos, par katru cenu tās darba vietas, kuras varētu atrasties reģionos, no turienes tiek iznestas ārā un pievirzītas tuvāk Rīgai, kas jau tā ir pārblīdusi. Un es gribu teikt, ka, manā skatījumā, izglītība, kas tiek veidota Pierīgā, kur ir ļoti lielas klases, neveicina to, ka šie bērni būs ļoti vispusīgi un izglītoti.

Vēlreiz aicinu pēc būtības noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Es varbūt mazāk runāšu par deleģējumu Ministru kabinetam, kas tā arī varētu būt, es runāšu par būtību, kas ir iekļauta Ministru kabineta noteikumos. Un laikam tā ir tā diskusijas sāls, par ko Sudrabas kundze tikko runāja.

Pat ja mēs pieņemsim lēmumu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt šos nosacījumus, kuri jau ir izstrādāti 2015.gadā (un pēc būtības jau tika atbalstīti), tad šie noteikumi nav īsti korekti un atbilstoši.

Par šiem noteikumiem mani uzrunāja Dace Reinika, kas ir bijusī mūsu kolēģe, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāve, un kas ir Tērvetes novada domes priekšsēdētāja. Viņa izklāstīja problēmu, ka vienu gadu tiešām nevar nokomplektēt 10.klasi un izpildīt šos kritērijus, savukārt nākamajā gadā skolēnu skaits 9.klasē ir divreiz lielāks. Līdz ar to, vienai 10.klasei izkrītot, tas kritērijs triju gadu periodā var netikt izpildīts un vidusskola - vienīgā, kas ir Tērvetē, Augstkalnē! - faktiski vairs nevar pastāvēt.

Vakar vēlu vakarā par šo pašu tēmu mani uzrunāja jau ar citu frakciju saistīts kolēģis, VIENOTĪBAS pārstāvis (viņš gan vēl nav bijis mūsu kolēģis), proti, Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, kurš arī teica, ka nekādā gadījumā nevajadzētu pieņemt steidzamības kārtā šos grozījumus, šo deleģējumu, jo to cīņu, ko viņi ir uzsākuši Satversmes tiesā, ir nepieciešams izcīnīt.

Es teicu, ka varbūt mēs varam iztikt bez Satversmes tiesas, galvenais - panākt šos grozījumus atbilstoši pareizai izpratnei par sasniedzamajiem mērķiem Ministru kabineta noteikumos. Tā ka šī diskusija palika atvērta, un es arī sapratu, ka Viņķeles kundze un arī kolēģi sadarbības padomē, ar kuriem mēs runājām, uzskata, ka šie izņēmuma gadījumi būtu jānosaka.

Šai sakarā es tomēr vēlos kolēģiem nolasīt vēstuli, ko jau minētais Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks ir atsūtījis visiem Saeimas deputātiem.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka viņš ir no VIENOTĪBAS saraksta ievēlēts (un diezgan pārliecinoši ievēlēts) Jaunjelgavas novada domē. Tātad viņa vēstule.

“Labdien!

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā.” (Starpsaucieni.) Tas nekas, lai visi pārējie zina! “Kā mērķis ir minēta kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšana, pamatojoties uz izglītības attīstības pamatnostādnēm, kur kā viens no mērķiem minēta izglītības iestāžu institucionālā tīkla sakārtošana, kas skatāma kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanas un resursu efektīvas izmantošanas kontekstā.

Pamatnostādnēs norādīts, ka vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase), ilgtermiņā pamatā būtu koncentrējama reģionu nozīmes pilsētās un novadu centros.

Grozījumi potenciāli skars vairāk nekā 50 vidusskolu mazpilsētās un pagastos. Īpaši graujoši tie ietekmēs Sēlijas novadus.

Jaunjelgava, kurā atrodas Jaunjelgavas vidusskola, ir novada centrs. Jaunjelgavas vidusskola ir vienīgā vidusskola novadā. Gadījumā, ja vidusskolas klases Jaunjelgavas vidusskolā netiek atvērtas, pieejamas sasniedzības attālumā no Jaunjelgavas skolēniem ir bijušais rajona centrs - Aizkraukle.

“Draudzīgā aicinājuma” skolu reitingā 2016.gadā vērtējums par skolēnu rezultātiem valsts centralizētajos eksāmenos latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabaszinībās, bioloģijā, ķīmijā, fizikā, vēsturē: Jaunjelgavas vidusskola pilsētu skolu vidū ieņem 22.vietu no 195 skolām.

Aizkraukles novada ģimnāzija 2016.gadā ieņēma 40.vietu ģimnāziju skaitā.

Aizkraukles 1.vidusskola - 105.vietu vidusskolu skaitā.

Pašvaldību salīdzinājumā Jaunjelgavas novads 2016.gadā centralizēto eksāmenu rezultātu ziņā ieņēma 12.vietu.

Aizkraukles novads - 78.vietu.

Jaunjelgavā dzīvojošie vidusskolas vecuma jaunieši piespiedu kārtā var tikt novirzīti uz sliktāka izglītības līmeņa skolu vai kādu vēl tālāku novada vidusskolu citur.

Tas norāda, ka šie grozījumi nesasniedz izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktos mērķus par kvalitatīvu vidējās izglītības pakalpojumu nodrošināšanu.

Konkrētajā reģionālajā situācijā tie darbojas pret kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanu Jaunjelgavas iedzīvotājiem.”

Es ceru, ka ar pārējo vēstules saturu iepazīsies katrs kolēģis.

Es tiešām aicinu, pirms mēs galīgajā lasījumā apstiprināsim šo deleģējumu, Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos paredzēt šādus izņēmuma gadījumus, lai tās vienīgās vidusskolas, kas ir novadu centros, varētu pastāvēt un pašvaldībām būtu iespēja par saviem līdzekļiem nodrošināt šajās nepilnajās klasēs, kuras neatbilst šiem noteikumiem, finansējumu skolotājiem, tādējādi šīs skolas pasargājot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Minimālais pieļaujamais izglītojamo skaits klasē vai klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs (vidējās izglītības pakāpē jeb apmācībā 10., 11. un 12.klasē), manā ieskatā, ir pašvaldības atbildībā un kompetencē, nevis ministrijas (Rīgā, Vaļņu ielā 2) kompetencē.

Atcerēsimies, ka novados skola tomēr ir vairāk nekā tikai skola! Skola - tas ir arī sabiedriskās dzīves centrs. Skola - dažreiz tā ir arī bibliotēka, kultūras centrs, skolēnu vecāku saskarsmes vieta, kur viņi pulcējas, jo dzīvo dažādos ciematiņos, mājiņās, savrupmājās attālināti no novada centra. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šāds centrs saglabātos.

Domāju, ka tikai pati pašvaldība vislabāk saprot tos apstākļus, kuri izveidojušies konkrētajā teritorijā.

No skolas esamības novadā ļoti atkarīga arī novada dzīvotspēja. Es pazīstu dažādus skolēnu vecākus, kuri savu turpmāko dzīvošanu Latvijā un lēmuma pieņemšanu par iespējamo emigrāciju saista ar to, vai paliek vai nepaliek skola viņu novadā. Ja mēs likvidēsim skolu... Bet skolas turpmākā nākotne ir lielā mērā atkarīga no tā - būs vai nebūs izveidota šī klase. No tā, vai skola tiks saglabāta, ir atkarīgs tas, vai cilvēki paliks novadā vai brauks projām. Un brauks viņi nevis uz galvaspilsētu, bet, kā šeit jau brīdināja kolēģi deputāti, brauks projām no valsts.

Tāpēc mūsu apstākļos, Latvijas apstākļos, ļoti svarīgi ir izvērtēt visus apstākļus, visus priekšnoteikumus, pirms galvaspilsētā pieņemt lēmumu par konkrētas klases, konkrētas skolas likvidēšanu.

Man dziļa pārliecība, ka šāds jautājums ir risināms tieši pašvaldībā, un domāju, ka jebkurš cits atrisinājums varētu būt kļūdains.

Man liekas, ka tas pavisam nesen bija skaidrs arī ministrijā. Vēl pirms desmit gadiem neviens nešaubījās, ka šis lēmums ir jāpieņem pašvaldībai. Domāju, ka kaut kas ir mainījies, bet nepareizā virzienā. Jebkurā gadījumā domāju, ka ir jāizanalizē apstākļi novados un Latvijas pilsētās, pirms tiek pieņemts ļoti konkrēts lēmums. Tieši tāpēc es balsoju par to, lai šo ministrijas priekšlikumu izskatītu divos lasījumos - otrajā un arī trešajā.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi!

Vispirms gribu pateikt paldies tiem deputātiem, kas nobalsoja pret šī jautājuma virzīšanu steidzamības kārtā. Jo patiešām tas, manuprāt, ir jautājums, kas var skart daudzu cilvēku dzīves. Šie cilvēki vēl ir skolas vecumā, un viņiem izšķiras, kurā vietā būs viņu izglītības iestāde. Es domāju, ka mēs nevaram tik vieglprātīgi, tādā steidzamībā - divu nedēļu laikā - to izlemt. Patiešām, vēlreiz paldies.

Piekrītu tam, ko likumprojekta iesniedzēji uzsver: ļoti svarīga ir izglītības kvalitāte. Varbūt jāpiekrīt arī tam, ka pašvaldībās, kuras ietiepīgi turas pie atsevišķu skolu saglabāšanas, lai gan tajās ir palikuši tikai daži skolēni, šīs skolas patiešām būtu jāslēdz. Tomēr ne vienmēr šāda aritmētiska, vienkāršota rēķināšana, ka, piemēram, 10 bērnu klasē ir pietiekams skaits, bet deviņi ir par maz, ir labākais lēmums konkrētā gadījumā konkrētā pašvaldībā.

Mēs arī komisijā, apspriežot šo jautājumu, dzirdējām, ka pēc būtības šis likumprojekts, lai gan tiek stāstīts, ka tas ir vajadzīgs bērniem, vairāk ir vajadzīgs ministrijai. Gan tāpēc, lai veicinātu šo skolu optimizāciju, gan tāpēc, ka nu jau droši vien jums daudziem zināmais Satversmes tiesā iesniegtais jautājums par Jaunjelgavas skolu tieši apstrīd to kārtību, ka Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, tā teikt, ratiem pa priekšu - pirms attiecīga deleģējuma likumā.

Atgādināšu, ka skolas pēdējo gadu laikā ir saņēmušas lielas investīcijas gan no Eiropas struktūrfondiem, gan arī vietējo pašvaldību budžeta ietvaros, un pašvaldības ir centušās nodrošināt materiāltehnisko bāzi un kvalitāti skolās. It sevišķi, kā jau tika minēts, vienīgajā skolā novadā. Manā dzimtajā novadā - Dagdas novadā - ir divas skolas, abas rūpējas par to, lai šī materiāltehniskā bāze tiktu nodrošināta augstā līmenī. Manā dzimtajā skolā tuvākajās dienās tiks atklāta sporta zāle. Jautājums - ja tik drastiski tagad, vasaras laikā, pēkšņi mainās noteikumi, tad kurš šajā sporta zālē pēc tam sportos? (Starpsauciens: “Tu!”)

Pirms tam Zaļo un Zemnieku savienība norādīja, ka, piemēram, preses izdevumu sakarā mums jāuzticas pašvaldībām, jo, lūk, tā ir pašvaldības funkcija un pašvaldībai ir jāizlemj, cik daudz un kāda veida informācija ir jādod iedzīvotājiem. Arī šajā gadījumā mums jāuzticas pašvaldībām. Ja mēs uzticējāmies vienā jautājumā, tad līdzīgi arī šajā, lai pašvaldības izlemj.

Protams, mēs varam noteikt kaut kādu minimālu skolēnu skaitu, bet tam ir jābūt kritiski minimālam. Es nezinu, trīs, četri, pieci. Tas pat par maz. (Starpsauciens: “Vienu!”) Vienu? Varbūt arī vienu. Jā, droši vien viens ir par maz. Bet desmit un deviņi, kā jau teicu... Es pats mācījos klasē, kurā nebija 10 skolēnu. (Dep. I.Viņķeles starpsauciens.) Jā, paldies. Paldies Viņķeles kundzei par kritiku, ka var redzēt, ka esot mācījies mazākā klasē. (Starpsauciens: “Paskaties, par ko tu esi kļuvis!”) Nu, lūk!

Vēl es gribu teikt arī to, ka mēs pārāk bieži Ministru kabinetam nododam visus jautājumus. Pirmīt mēs gribējām nodot Ministru kabinetam jautājumu par dzīvnieku saraksta izveidošanu - kurus atļaut, kurus neatļaut cirkā dresēt, kā arī daudzus citus jautājumus. Arī šajā gadījumā tas tā ir. Šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 1.augustam izstrādātu Ministru kabineta noteikumus. Respektīvi, mēs 22.jūnijā aizietu starpsesiju pārtraukumā un pilnvarotu Ministru kabinetu strādāt. Man šķiet, jau ir izteikta šeit, Saeimā, doma, ka mēs tikpat labi varam sanākt uz vienu Saeimas sēdi uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, ievēlēt Ministru kabinetu, deleģēt visas funkcijas Ministru kabinetam un četrus gadus nodarboties ar kādām citām vērtīgām lietām, ar kādiem citiem darbiem.

Mēs nevaram visu deleģēt Ministru kabinetam! Kā jau teicu, šis ir svarīgs jautājums, kas ir jāizdiskutē tieši šeit.

Turklāt šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets šajos Ministru kabineta noteikumos paredz pārejas periodu viena gada ietvaros. Komisijā gan tika jau debatēts, ka tas ir par īsu, ka viens gads - tas ir par maz, vajag vismaz divus gadus, un varbūt - varbūt! - otrajā lasījumā šis priekšlikums varētu parādīties. Tomēr tur ir vēl viena tāda piebilde, ka šis pārejas periods darbotos tikai Ministru kabineta noteiktajos novados. Respektīvi, Ministru kabinets noteiktu, kuros novados šis pārejas periods darbojas, kuros - nedarbojas. Manuprāt, tas nav godīgi. Nu, piedodiet, man jāatgādina jums arī tas pats budžeta pieņemšanas process: tad ar atsevišķām summām tika atbalstītas vienas pašvaldības, bet netika atbalstītas citas pašvaldības. Es... jā, arī kā opozīcijas pārstāvis es nevaru uzticēt Ministru kabinetam tagad veidot šādu novadu sarakstu: kuros šis pārejas periods darbosies un kuros - nedarbosies.

Parādnieka kungs jau minēja un gandrīz nolasīja visu vēstuli, kas saņemta no Jaunjelgavas. Es nolasīšu tās vēstules pašas, pašas beigas, jo tās Parādnieka kungs nepaspēja nolasīt. (Starpsauciens: “Sāc no sākuma!”)

“Šāda piespiedu vidusskolu slēgšana veicinās iedzīvotāju migrāciju un emigrāciju no valsts, reģionu un lauku vides degradāciju un depopulāciju. Lūdzu, nepieļaujiet šo likuma grozījumu pieņemšanu.”

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pie šī jautājuma atgriezties, nu, droši vien septembrī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ir skaidrs, ka nepieciešams noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, un šie grozījumi ir atbalstāmi šodien. Bet pastāv problēmas ar sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumiem; tur jau vairākas problēmas iezīmēja Parādnieka kungs, bet šīs problēmas ir krietni plašākas. Piemēram, nav īsti skaidrs, kāpēc savulaik tika noteikts, ka Jumpravas vidusskolā un Zvejniekciema vidusskolā, kuras ir mazas skolas, tālu no Rīgas, ir jābūt tikpat lielam skolēnu skaitam kā Mārupes vidusskolā vai Ķekavas vidusskolā; tika noteikts, ka tur šis skolēnu skaits ir nevis 12 skolēni, bet 18 skolēni.

Nav izskaidrota arī šāda problēma: ja vienu gadu skolā netiek atvērta 10.klase, tad turpmāk ir tiešām grūti savākt šo minimālo skaitu, ja šis viens gads ir izlaists.

Un būtu jālikvidē arī tā problēma, ka viens gads netiek ieskaitīts, ja pat šis viens... ja vienā gadā netiek atvērta šī klase... Vienkārši šajos aprēķinos tas netiek ņemts vērā, ja grib nākotnē vērt vaļā jaunas klases.

Ir vēl vairākas citas nianses, kuras ir jānovērš šajos Ministru kabineta noteikumos.

Tāpēc es aicinu šodien atbalstīt šos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un pēc tam Ministru kabinetā grozīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mazliet skumji par to, ka mēs neredzam aiz tām trim priedēm mežu. Nu, neredzam! Un mēs neatceramies arī to, ko mēs paši esam uzdevuši Ministru kabinetam... Proti, Ilgtspējīgas attīstības komisija bija sagatavojusi uzdevumu Ministru kabinetam. Kučinska kungs vadīja šo komisiju. Un Saeimas uzdevums Ministru kabinetam bija sagatavot optimālu skolu tīklu, ietverot bērnu izvadāšanas iespējas, ārpusskolu nodarbību iespējas un paturot prātā tādu skolu kartējumu, lai tas nodrošinātu bērniem jebkurā Latvijas vietā kvalitatīvu izglītību.

Argumenti, ka pašvaldības zina labāk... Kolēģi, ja mēs paļautos uz argumentu, ka pašvaldības zina labāk, mēs dzīvotu mazā, strīdu un savtīgu interešu nomocītā un saplucinātā valstiņā, kur būtu klases, kurās... Mūsu kolēģis šeit, no šīs tribīnes, pie pilna saprāta būdams, var apgalvot, ka pieci bērni klasē 21.gadsimtā varētu tīri labi iet cauri... (Starpsauciens: “Kāpēc nevar?”) Starp citu, esošie Ministru kabineta noteikumi paredz minimālo slieksni - 10 bērnu klasē. Citādi var būt septiņi un seši, un katram būs viena īpaša situācija, un katram būs kāds - māsa, brālis, radinieks, brālēns vai vēl kāds -, kas vadīs to skolu, uzrakstīs asarainu vēstuli Saeimai, un mēs, balstoties uz to vienu gadījumu, būsim gatavi dīdīt visu valsti un turēt par ķīlniekiem bērnus uz viņu nākotnes rēķina.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un neatkāpties no tā, ko mēs paši, Saeima, esam uzdevuši Ministru kabinetam: līdz simtgadei tikt pie skolu tīkla, kas bērniem garantē kvalitatīvu izglītību. Un tas nozīmē arī noteiktu skolu izmēru, tajā skaitā vidusskolu izmēru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Man šodien ir liels gods, jo vairāki deputāti ir pieminējuši Jaunjelgavu, manu dzimto pilsētu, un manu skolu - Jaunjelgavas vidusskolu, kuru es esmu beidzis, kurā esmu mācījies no 1. līdz 11. klasei. Paldies jums, kolēģi!

Tiešām, man jārunā par savu skolu un jārunā ar lielu prieku un gandarījumu. Šī skola ir viena no 13 skolām, kas realizē valsts aizsardzības mācību. Tā ir skola, kurā ir bijusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un izvērtējusi skolas darbu, apskatījusies tās infrastruktūru, kura atbilst visām prasībām, lai mēs varētu gan jaunsargus apmācīt, gan arī aizsardzības mācību mācīt. Ļoti laba ir sporta bāze. Latvijas jauniešu basketbola izlase katru gadu jau vismaz 25 gadus... ilgāk - 30 gadus - 30 gadus! - vasaras laikā izmanto tieši Jaunjelgavas vidusskolas sporta kompleksu. Tas ir ļoti labs, un mēs pastāvīgi rūpējamies, lai to attīstītu.

Šeit jau deputāti minēja, un es neatsaukšos uz to, ko viņi jau teica... Jaunjelgavas vidusskola ir viena no labākajām. Tā ir provinces, lauku, skola. Jā, novada centrā. Izglītības pamatnostādnes noteica, ka reģiona pilsētās un novada pilsētās jābūt vidusskolai. Tas bija 2014.gadā, kad tika izdotas pamatnostādnes izglītības jautājumos. Saeima tās apstiprināja 2014.gadā. Tur nebija neviens vārds minēts par minimālo vai maksimālo skaitu. Bija runāts par to, ka šīs skolas ir jāattīsta.

Savukārt 2015.gadā iznāca Ministru kabineta noteikumi, kuri faktiski noteica minimumu, un ļoti ātri sāka skolas ierobežot. Atklāti sakot, šī it kā optimizācija īstenībā ir skolu likvidācija.

Man jāsaka liels paldies jums, deputāti, ka jūs esat sapratuši šo lietu un ka mēs neesam steidzamības kārtībā šo likumprojektu palaiduši, un ka mums ir iespējas kārtīgi to izdiskutēt un tiešām sakārtot tā, lai arī tur - mūsu laukos, provincē, - dzīvotu, mācītos un strādātu mūsu bērni, mūsu bērnubērni un būtu veiksmīga sabiedrība, kas stiprinātu mūsu valsti, mūsu tautu.

Paldies jums.

Lūdzu noraidīt šos labojumus!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti! Šeit runa nav par skolēnu skaitu, šeit ir runa par bērnu nākotni.

Es gribu jums atgādināt, ka 25 procenti vidusskolu beidzēju ir bezdarbnieki. Jaunieši vidusskolas beidz bez amata, bez kvalifikācijas. Jautājums - kāda viņiem nākotne, ja viņi neiestājas augstskolā? Ko viņi darīs pēc tam?

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, un, ja ir nepieciešamas kādas izmaiņas, tad izdarīsim tās! Bet likumprojekts ir jāatbalsta un jāiet uz priekšu.

Un tiem, kas te runā par vienu gadu, es gribu atgādināt, ka Ministru kabineta noteikumos nav skaits vienam gadam, bet ir skaits trim gadiem. (Starpsauciens: “Bet likumā ir viens!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Straujumas kundze! Ministru kabineta noteikumos pārejas periods ir trīs gadi, taču šeit, likumprojektā, ir viens gads. Tātad šeit jau ir neatbilstība.

Otrkārt. Jūs minējāt faktu, ka 25 procenti vidusskolu beidzēju ir bezdarbnieki. Bet ir jāskatās, kur viņi to skolu beiguši! Varbūt tieši tās lauku skolas beidzējs tomēr ir atradis sev darbu. Jāskatās plašāk! Mēs nevaram tikai pateikt: “25 procenti - lūk, ir problēma! Tagad slēdzam tās skolas, kurās nav 10 skolēnu!”

Vēl viens jautājums. Bieži vien mēs runājam par šo skolēnu interesēm un izglītības kvalitāti. Skolotājs, kas strādā gan pamatskolā, gan vidusskolā, var saņemt labāku atalgojumu. Līdz ar to šie skolēni gan pamatskolā, gan vidusskolā, tajā vienā ēkā, saņem labākas kvalitātes izglītību. Ja mēs tagad vidusskolu tajā ēkā slēdzam, tad paliek tikai pamatskola un skolotājs saņem attiecīgi mazāku atalgojumu, un attiecīgās skolas direktoram ir grūtāk piesaistīt labus pedagogus.

Te jau, šķiet, tika pieminēts, bet atgādināšu, ka daudzām šīm mazajām skolām, kuras šobrīd formāli neatbilst šim kritērijam - 10 skolēni klasē -, ir augstāks reitings, piemēram, “Draudzīgā aicinājuma” vērtējumā, nekā daudzām tām sauktajām jūsu lielajām skolām, kur ir lielas klases un kur skolotājs nevar pievērst katram individuālu uzmanību.

Es piekrītu tam, ka mums ir jāveic saprātīga skolu optimizācija, bet mēs to nevaram balstīt tikai uz vienu kritēriju, kāds tiek piedāvāts šajā likumprojektā. Mēs... Arī Viņķeles kundze pieminēja, ka jāskatās, vai tas sabiedriskais transports tur ir... vai arī - cik tālu ir... un jāņem vērā arī citi kritēriji, galu galā - arī tas reitings “Draudzīgā aicinājuma” vērtējumā. Mēs nevaram tagad pateikt: 10 skolēni ir - vidusskola ir, ja ir deviņi - vidusskolas nav!

Vēlreiz aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Mani, godīgi sakot, pārsteidz Straujumas kundzes arguments: ja vidusskolu beidzējiem nav darba, tad apmācība jāierobežo ar pamatizglītības programmām (ciktāl es sapratu viņas loģiku).

Ja mēs iesim šo ceļu, tad mēs pēc tam būsim arī piespiesti pie sienas ar nepieciešamību reducēt tās skolas līdz sākumskolai... Es domāju, ka tomēr tas nav pareizs ceļš.

Vidējā izglītība ir Eiropas Savienības norma, nevis izņēmums no noteikumiem.

Un, ja darba vietu nav, tad darba vietas ir jārada, un tā ir valdības atbildība. (Starpsauciens: “Darba vietas rada uzņēmēji, nevis valsts!”)

Par to mēs nemitīgi runājam visās Saeimas sēdēs, visās komisijās. Domāju, ka tas tomēr ir ceļš, kura nozīmi labi saprot arī esošais Ministru prezidents.

Bet, ja mēs runājam par izglītību, tad jāteic, ka tomēr mūsu mērķis, es saprotu, ir pastiprināt profesionālo izglītību Latvijā. Un tas ir pareizi! Bet tas nenozīmē, ka vidējā izglītība kļūst par tādu, nu, bonusu pusaudzim, kurš vēlētos turpmāk mācīties. Nē! Tā ir norma Latvijai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam, otro reizi.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Satversmes tiesā ir iesniegts Jaunjelgavas domes iesniegums izskatīšanai. Kāpēc mums jāsteidzas un šodien jāpieņem šie grozījumi, ja Satversmes tiesa lems, cik atbilstoši un cik vajadzīgi tie šajā brīdī ir? Es domāju, mums jādod augstākajai tiesas varai to lemt un skatīties.

Ja mēs runājam par absolventiem, kurus Laimdota Straujumas kundze pieminēja, - cik mums augstskolu absolventu ir bezdarbnieki? Nevaram salīdzināt. Es domāju, ka mums nevajadzētu ar tādiem nepārbaudītiem faktiem mētāties. Mums vajag... Mēs nenoliedzam, ka vajadzīgi uzlabojumi. Attīstīt izglītību vajag, balstīt vajag. Bet mēs nevaram iet tik strauji, mēs tagad redzam, kas notiek. Tas notiek arī vairākās citās jomās. Izglītības jomā mēs to nedrīkstam pieļaut, jo skaidri un gaiši redzams - ir invāzija pret lauku skolām, pret mūsu provinces skolām. Tas nav pareizi, draugi!

Aicinu visus noraidīt šos grozījumus. Sagaidīsim Satversmes tiesas spriedumu, tad skatīsimies un lemsim.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Mēs dzīvojam diemžēl kapitālismā, kur ir tāds vārds kā “konkurence”. Skaidrs, ka skola nevar būt sociālās rehabilitācijas iestāde šinī ziņā. Tam ir citas skolas. Un ir tikai viens objektīvs kritērijs - centralizēto eksāmenu rezultāti. Te jau tika pieminēta Jaunjelgavas vidusskola. Es varu vēl vienu piemēru pateikt. Bauskas novadā ir tāds ciems Uzvara, un vidusskola, kas atrodas Uzvarā, uzrāda daudz labākus centralizēto eksāmenu rezultātus nekā Bauskas skolas.

Līdz ar to es tomēr aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Bet komisijai uz nākamo lasījumu acīmredzot ir jāiestrādā galvenā pamattēze, kas veicina konkurenci... Šai tēzei vajadzētu būt apmēram tādai, ka nevar slēgt skolu ar augstākiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, ja tuvākajās skolās vai novada skolās šie rezultāti ir zemāki.

Kādā veidā to ielikt? Tātad doma ir tāda. Ja, piemēram, jābūt 10 bērniem, bet ir astoņi vai deviņi un ir augstāki rezultāti, acīmredzot šādas skolas ir jāatstāj. Tādu jau nav daudz. Ja mēs runājam par kādām 50 skolām, varbūt tādas ir kādas piecas vai sešas skolas. No konkurences viedokļa un no izglītības kvalitātes viedokļa būtu kļūda slēgt skolas ar izciliem rezultātiem un mazu skolēnu skaitu.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Desmit gadus esmu bijis lielas skolas direktors, kurā šobrīd ir uz pusi mazāk bērnu nekā 2001.gadā. Skaits ir sarucis no 1000 līdz 500. Un nekur mēs neaizbēgsim, lai cik skaisti mēs runātu, no šīs demogrāfiskās situācijas, kad laukos bērnu skaits ir samazinājies.

Es gribu teikt, ka šie grozījumi nav vērsti pret lauku vidusskolām. Ja attiecīgās pašvaldības vadītājs un skolas vadība rūpējas par kvalitāti, par to, lai šiem skolēniem būtu nodrošināts viss, kas ir paredzēts programmās, viņi atradīs ceļu, kā piesaistīt jaunatni šai vidusskolai.

Es gribu teikt, ka šobrīd ministrijas nostāja ir tāda, ka sākumskolas posmā bērniem jāmācās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un vidusskolai ir jābūt kvalitatīvai. Ticiet man, no praktiskās dzīves pieredzes varu teikt: ja vidusskolas klasē ir pieci vai astoņi bērni, tad sportā viņi neprot spēlēt basketbolu, futbolu... Tur reizēm nav nepieciešamo mūzikas instrumentu, kur nu vēl fizikas, ķīmijas un matemātikas laboratoriju, kas aprīkotas no šeit pieminētajiem Eiropas fondiem. Un, ja šie gandrīz jau pieaugušie jaunieši nevar aizbraukt 15-20 kilometrus un mācīties atbilstošas kvalitātes mūsdienīgās klasēs un laboratorijās, tad par kādu kvalitāti mēs runājam?!

Tāpēc man ir lūgums atbalstīt šos grozījumus. Un ir pietiekoši laika. Vai nu pašvaldībām, kurās šīs vidusskolas ir, vajag piesaistīt skolēnus un nodrošināt atbilstošu kvalitāti, vai nu tiešām tad ir jānodrošina, lai šie skolēni mācās blakus esošās vidusskolās, kur tā kvalitāte ir.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Godājamie kolēģi! Šeit tik daudz skaistu, pareizu, gudru vārdu ir izskanējis, ka pat nezinu, kam te ticēt. Un es nebūtu nācis runāt, ja nebūtu nācis mans, tā teikt, zemļaks Aldis Adamovičs.

Līvānu necilajā novadā ir tāda neliela skola - Rudzātu vidusskola. Lauku vidusskolu reitingā šī vidusskola regulāri ir pirmajā trijniekā. Un tur netiek ražoti sabiedrisko attiecību speciālisti, aktieri, žurnālisti un citi ļauži, kuriem, kad viņi beidz skolu, ir grūti atrast darbu un kuri ir tie, par kuriem Laimdotas kundze runāja, - bezdarbnieki. Tur mācās fiziku, ķīmiju, matemātiku - un ļoti labi mācās! Bet neslēpšu: protams, ir ļoti sarežģīti nokomplektēt šo skolu ar nepieciešamo skolēnu skaitu.

Adamoviča kungs, es saprotu: ja Rudzātu vidusskola tiks slēgta, tad, protams, visi šie bērni, kas tur ir vēl palikuši, brauks uz Preiļiem mācīties. Bet diemžēl Preiļos, kā jūs zināt, līmenis ir zemāks. Un stāsts ir par to!

Tāpēc es uzskatu, ka pašvaldību vadītāji labāk zina, kas notiek uz vietas. Ne jau ministrija.

Un, Laimdotas kundze, man patika tas jūsu piemērs, ka 50 procenti vidusskolu beidzēju ir bezdarbnieki.

Vectirāna kungs teica, es jau viņam to ideju padevu, - 70 procenti augstskolu beidzēju ir bezdarbnieki. Un tad, kad Saeimas deputāti beidz savu deputēšanu (Dep. L.Čigāne: “70 procenti?! Kas tās par muļķībām? Kas tā par statistiku?!”), gandrīz visi viņi, Čigānes kundze, kļūst par bezdarbniekiem, atskaitot tos, kuri ir pensionāri.

Jā, ir ļoti daudz tādu piemēru: kad Saeimas deputāts vairs nav deputāts, viņš spējīgs ilgu laiku būt par bezdarbnieku. Tas pats attiecas arī uz dažiem ministriem, kuriem ir ļoti sarežģīti atrast pēc tam vietu dzīvē. Tā ka nevajag teikt tādus piemērus, kuri ir bezjēdzīgi! Stāsts ir par to, ka cilvēkiem vienkārši nav, kur strādāt, un mēs diemžēl ar saviem lēmumiem neesam spējīgi radīt darba vietas. Un paskatieties paši uz sevi - vai jūs esat kādu darba vietu radījuši, vai jūs vispār zināt, ko tas nozīmē?

Tāpēc es aicinu neatbalstīt, un šeit nekāda steiga nav vajadzīga.

Un lai notiek šī Satversmes tiesa, un tad mēs redzēsim...! Un tie kolēģi, kas tur balso no ZZS: nu, drusku padomājiet arī ar to vietu, kur liek cepuri galvā! Daži zina, par ko ir runa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ir tiešām ļoti grūti runāt par izglītības reformu un kvalitāti, ja mēs visu darām diemžēl kampaņveidīgi.

Uz jautājumu, kāda mums ir sistēma izglītībā kopumā, no ministra Šadurska kunga es radio noklausījos atbildi, ka būtu labi, ja mēs sāktu no sešiem gadiem mācīt bērnus. Tas izskanēja pa radio! Saeimas komisijā, protams, neviens par to pat ne dzirdēt negrib, jo tomēr grib atstāt, lai paliek mācības no septiņu gadu vecuma. Un cik tad gadus jāmācās mums ir? Šadurska kungs pa radio visai republikai pasaka: “Būtu labi, ja 14 gadu...” (Starpsaucieni.) “Jā, 14 gadu vietā būtu labi, ja būtu 13.”

Paralēli pašlaik Valsts izglītības satura centrs Catlaka vadībā izstrādā mācību priekšmetu reformu... tā saucamo jauno saturu. Un tagad man ir viens jautājums - izstrādā, ka no septiņiem gadiem, bet pieņems lēmumu, ka mācīsies no sešiem gadiem? Ministrs apgalvoja, ka tā būšot. Tad bērnudārzā sāks no četriem gadiem? Ir daudz jautājumu. (Dep. I.Boķis: “Par tēmu!”)

Man ir sāpīgi klausīties, ka mums ministrijā ir Izglītības kvalitātes valsts dienests - es tieši par to arī runāju! - kvalitātes dienests, bet mēs sakām, ka skolotāji mazajās skolās, vidusskolās, strādā ļoti zemā līmenī un nesagatavo audzēkņus, un mums ir vidusskolēni, kas ir beiguši skolu bez kvalifikācijas prasmēm un pārējām lietām...

Man ir jautājums: ko Izglītības un zinātnes ministrija 27 gadus dara?! Kāpēc šodien ir jautājums, ka skolā, kurā ir astoņi bērni, ir sliktāki rezultāti? Mēs likvidējām skolotāju kvalifikācijas celšanu - institūtu, kas rūpējās par skolotāju kvalitāti, kvalifikāciju un meistarību darbā ar bērniem. Mūs tas absolūti neuztrauc. Es no divu gadu... Straujumas kundze, jums teicu, ka skolotājus manā nozarē sagatavo slikti, jo par 40 procentiem ir samazināti mācību plāni. Nu nevienu tas neuztrauc! Un tas pats notiek - es pateikšu! - arī citos priekšmetos. Ministrija Evijas Papules, departamenta direktores, personā man nevar atbildēt, nevar pateikt, cik mums trūkst skolotāju skolās un kādos priekšmetos. Kad es pajautāju: “Kas atbild par matemātiku un fiziku?” - viņa nevarēja pateikt, būdama departamenta direktore.

Pirmām kārtām es ļoti lūdzu savā komisijā: mums nevis jāsāk likvidēt skolas kampaņveidīgi, jo ne jau visas skolas ir sliktas un ne jau visur tie bērni... bet mums ir jāmāca tie bērni, lai, vidusskolu beidzot, viņi sāktu domāt... lai ar zināšanām un prasmēm attīstītu savu novadu, savu piemāju, nevis brauktu uz lielām pilsētām, kā jūs to spiežat darīt ar šo izglītības sistēmu. (Starpsaucieni.)

Es gribu vēlreiz pateikt, ka mēs diemžēl visu darām kampaņveidīgi un neklausāmies... Mums nav profesionāla pieeja. Mēs neklausāmies profesionāļus. Es personīgi esmu piedzīvojis, ka daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Somijā (kas tagad skaitās vadošā Eiropā), augstskolām uztic veidot reformas modeli, sistēmu, kas tur funkcionē, jo to dara tie, kas lasa lekcijas, kādam jābūt pedagogam, nevis ministrijas ierēdņi, kas paši nav strādājuši visu vecumposmu skolās, un profesionāļi tomēr nosaka, kā tam skolotājam ir jāstrādā.

Ja mēs šo sistēmu nemainīsim, ja mums nekas nemainīsies (Starpsaucieni.)... Beigsim vienreiz kampaņveidīgi te runāt, ka likvidēsim šīs skolas steidzamības kārtā! Mums jau sistēmas nav!

Es gribu vēlreiz aicināt ieklausīties pedagogu runās, kuri strādā ar bērniem, - viņi atrisinās to jautājumu! - un iztaisīt reformu Izglītības un zinātnes ministrijā visos līmeņos! Ja man ministrs, kas ir deleģēts no VIENOTĪBAS, nevar uz trim vēstulēm atbildēt pēc būtības, tas nozīmē, ka ir divi varianti: vai nu viņš vienkārši nesaprot jautājuma būtību, vai arī viņš vienkārši nezina un apzināti maldina sabiedrību ar savām runām radio. Tas pats attiecas arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, veseliem departamentiem un to direktoriem, un visiem tiem pārējiem...

Sēdes vadītājs. Runājiet par likumprojektu, Platpera kungs!

A.Platpers. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Viņķele. Es domāju, to var raksturot tā: trūkst vārdu. Ko tur komisijas vārdā piebilst? “Zudušo laiku meklējot”. Mēs šodien šādu grāmatu izpildām. Un vēl ierosinājums (ne komisijas vārdā): mēs varētu uzlikt vēl trešo bildi virsū, kur rakstīts: “Status quo ir mūsu ticība.”

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts... Ā, es atvainojos! 38 pret 38. Vēlreiz jāpārbalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad mana ir izšķirošā balss!”) Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”, kurš ir izstrādāts ar mērķi sakārtot esošo jeb pastāvošo kārtību sporta federācijās, lai sporta skolas varētu būt pilntiesīgas sporta federāciju biedres un nerastos vairs jautājumi par to statusu federācijās, kā to mēs novērojām Latvijas Peldēšanas federācijas vadības pārvēlēšanas gadījumā, kad radās daudz jautājumu par biedru pilnvarām.

Šis likumprojekts ir vienotā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kas ir nākamais šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tas ir izstrādāts, sadarbojoties Saeimas Juridiskajam birojam, Saeimas Sporta apakškomisijai, Tieslietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Un, tā kā komisijas sēdē Latvijas Sporta federāciju padomes vadība un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors lūdza noteikt... Sakarā ar to, ka šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā līdz šā gada 1.septembrim, man komisijas vārdā ir jālūdz atbalstīt šo likumprojektu, kā arī jālūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Upenieks. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena diena, tātad 16.jūnijs. Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 22.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad 16.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un 22.jūnijā - otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr.921/Lp12), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (tas bija iepriekšējais darba kārtības jautājums, un to mēs nupat izskatījām). Tie iet vienotā paketē.

Un tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr.921/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Pirmais lasījums.

A.Mežulis. Jā! Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.jūnijs pulksten 17.00.

Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 22.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 16.jūnijam pulksten 17.00.

Un otrais lasījums - 22.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Likumprojekts ir tapis komisijā sadarbībā ar KNAB un Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekta galvenais mērķis ir pilnveidot līdzšinējo normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonām likumā noteiktajiem amata savienošanas ierobežojumiem un aizliegumiem.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts, kā arī saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 4.septembrim.

Sēdes vadītājs. 4.septembris. Deputāti piekrīt.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.895/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 1.septembrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.895/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 1.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais un arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 312 156 eiro apmērā uz Labklājības ministrijas budžeta divām apakšprogrammām. Pirmā no šīm apakšprogrammām ir jaunveidojamā apakšprogramma “Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu pabalsti un citi atbalsta pasākumi”, un tur ir pārdale 230 256 eiro apmērā. Otra apakšprogramma - “Nozares centralizēto funkciju izpilde” 81 900 eiro apmērā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Bet ir informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien 17.00.

Šodien paredzēta atbilžu sniegšana uz vienu jautājumu, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Šimfa un Balodis. Tas ir jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts politiku skolotāju sagatavošanā un skolotāju skaita prognozēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.

Savukārt ir saņemti vairāki jauni jautājumi.

Jautājums, ko iesnieguši deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Pimenovs, Agešins un Ribakovs, “Par ZM darba grupas rezultātiem par iespēju samazināt PVN atsevišķām pārtikas preču grupām” adresēts zemkopības ministram Jānim Dūklavam un tiek nodots ministram.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Agešins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ekonomikas ministrijas motivāciju un spēju izvērtēt CBG akciju iegādes pamatotību atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties, mēs uzdevām jautājumus ekonomikas ministram, lai viņš paskaidro, kādā veidā, viņaprāt, varēs īstenot Conexus Baltic Grid akciju pirkšanu. Ministrs nespēja neko jēdzīgu atbildēt. Tad nu mēs tagad prasām premjerministram un pie reizes arī norādām par savām bažām, ka viss šis pasākums... kā izskatās, vienkārši briest nākamā “Citadeles” afēra - tiek piesaistīts vajadzīgais konsultants, kurš dod vajadzīgo atzinumu, lai pēc tam varētu uztaisīt darījumu uz kādam vajadzīgiem nosacījumiem, bet pēc tam izrādīsies, ka tas valstij nemaz nav izdevīgi.

Lai kliedētu šīs bažas, mēs lūdzam Ministru prezidentu atbildēt uz mūsu jautājumiem. Ļoti ceram, ka viņš to arī spēs izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Savukārt deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Kūtris un Balodis ir iesnieguši jautājumu “Par mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem”, kas arī adresēts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, un šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Un deputāti Viļums, Melgailis, Kaimiņš, Ruks un Šics ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par reģionālo ceļu stāvokli”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Uldim Augulim.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Aijai Barčai - paziņojumam.

A.Barča (ZZS).

Aicinu Sociālo un darba lietu komisiju, visus deputātus, uz komisijas sēdi pulksten 12.45. Skatīsim jautājumu par grozījumiem Pensiju likumā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten 14.30 mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītie kolēģi! Godātās kolēģes!

Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Valters Dambe, Raivis Dzintars (Starpsauciens: “Bija! Tikko aizgāja!”), Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Ingmārs Līdaka, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Sergejs Potapkins, Silvija Šimfa, Jānis Trupovnieks un Igors Zujevs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2017.gada 15.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2017. gada 15. jūnijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J.Viļums (pret)
	- dep. I.Viņķele (par)
	- dep. S.Āboltiņa (par)
	- dep. J.Vucāns (pret)
Par likumprojektu  “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 931/Lp12) (Dok. Nr. 3570, 3570A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 932/Lp12) (Dok. Nr. 3575, 3575A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 933/Lp12) (Dok. Nr. 3577, 3577A)
Par likumprojektu “Par Protokolu Nr. 15, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija” (Nr. 934/Lp12) (Dok. Nr. 3579, 3579A)
Lēmuma projekts “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā” (Nr. 523/Lm12) (Dok. Nr. 3592)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. K.Seržants
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 903/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu uz 2017. gada 22. jūniju” (Nr. 525/Lm12) (Dok. Nr. 3596)
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 870/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3298B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 847/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3562)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 828/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3563)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 750/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3565)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. L.Čigāne
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Klaužs
	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 873/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3568)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” (Nr. 865/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3569)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 931/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3570, 3570A)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 931/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3570, 3570A)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 749/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3571)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 846/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3572)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Rībena
	- dep. A.Judins
Par procedūru	- dep. I.Parādnieks (pret)
	- dep. S.Āboltiņa (par)
Debašu turpinājums	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. R.Dzintars
	- dep. I.Rībena
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Judins
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Rībena
	- dep. I.Rībena
Par procedūru	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 604/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2329, 3557)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 619/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2375, 3558)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 868/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3292, 3559)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 777/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2848, 3560)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 908/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3573)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 909/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3574)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 563/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3576)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 930/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3564, 3591)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Viņķele
	- dep. J.Vectirāns
	- dep. L.Straujuma
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Vectirāns
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. J.Klaužs
	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 920/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3530, 3593)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 921/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3531, 3594)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 932/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3575, 3575A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 895/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 1.septembrim” (Nr. 521/Lm12) (Dok. Nr. 3566)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 524/Lm12) (Dok. Nr. 3595)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, I.Pimenova, V.Agešina un I.Ribakova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par ZM darba grupas rezultātiem par iespēju samazināt PVN atsevišķām pārtikas preču grupām” (Nr. 303/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina, V.Agešina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ekonomikas ministrijas motivāciju un spēju izvērtēt CBG akciju iegādes pamatotību atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm” (Nr. 304/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Sudrabas, G.Kūtra, A.Meijas, R.Baloža un A.Platpera jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem” (Nr. 305/J12)
Informācija par deputātu J.Viļuma, R.Melgaiļa, A.Kaimiņa, J.Ruka un M.Šica jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par reģionālo ceļu stāvokli” (Nr. 306/J12)
Paziņojumi
	- dep. A.Barča
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 15.06.2017 09:06:50 bal001
Par - 52, pret - 14, atturas - 6. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (930/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.06.2017 09:18:21 bal002
Par - 41, pret - 16, atturas - 21. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (746/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 15.06.2017 09:29:32 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā (523/Lm12)

Datums: 15.06.2017 09:31:33 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12;steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu uz 2017.gada 22.jūniju (525/Lm12)

Datums: 15.06.2017 09:33:36 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (870/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.2017 09:35:11 bal006
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (847/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 09:37:13 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (828/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:10:47 bal008
Par - 35, pret - 40, atturas - 8. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:11:40 bal009
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:12:30 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (873/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:13:20 bal011
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai (865/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:14:34 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meža likumā (931/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:14:56 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (931/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:15:36 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (931/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.2017 10:19:57 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (749/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 10:34:59 bal016
Par - 66, pret - 10, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 15.06.2017 10:54:10 bal017
Par - 30, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:07:43 bal018
Par - 22, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:10:42 bal019
Par - 48, pret - 4, atturas - 6. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:12:19 bal020
Par - 54, pret - 4, atturas - 17. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 3.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:13:36 bal021
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (604/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:15:27 bal022
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (619/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:16:38 bal023
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā (868/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:17:56 bal024
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (777/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:18:49 bal025
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (908/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:19:59 bal026
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (909/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:23:13 bal027
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (563/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.06.2017 11:24:17 bal028
Par - 36, pret - 30, atturas - 9. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (930/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:11:02 bal029
(atkartots balsojums).
Par - 38, pret - 20, atturas - 18. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (930/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:11:35 bal030
Par - 36, pret - 21, atturas - 22. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (930/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:13:27 bal031
Par - 71, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sporta likumā (920/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:13:46 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (920/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:14:57 bal033
Par - 75, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (921/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:15:28 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (921/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:16:50 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (932/Lp12), 1.lasījums

Datums: 15.06.2017 12:17:31 bal036
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.895/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 1.septembrim (521/Lm12)

Datums: 15.06.2017 12:18:53 bal037
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (524/Lm12)