Latvijas Republikas 12.Saeimas
ārkārtas sesijas 2017.gada 27.jūlija sēdes turpinājums
2017.gada 28.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas ārkārtas sesijas sēdi!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

Labrīt vēlreiz, godātie deputāti! Vēlreiz aicinu - ieņemiet vietas Sēžu zālē! - tie, kas nav paspējuši vēl. Turpinām darbu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Ļoti žēl, ka valdība nekādā mērā nespēj izpildīt to uzdevumu, ko parlaments tai bija devis - izstrādāt jaunu likumdošanas aktu, kas speciāli regulētu nodokļu režīmu vai biznesa vidi tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Visa tā darbība ir aprobežojusies tikai ar to, kā samazināt apgrozījumu, kāds ir iespējams, strādājot mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tātad no 100 tūkstošiem uz 40 tūkstošiem. Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums ir par šī sliekšņa pacelšanu vismaz par 10 tūkstošiem eiro, tas ir, iespēju strādāt ar apgrozījumu 50 tūkstošu eiro apmērā.

Bet kāpēc es nācu runāt tieši par šo priekšlikumu? Lai runātu par to, cik svarīgi ir beidzot izvērtēt visas normas, kas skar mazo, mikro, vidējo biznesu, lai saprastu, kā izveidot nodokļu vidi, kurā šis bizness spētu maksāt nodokļus, būtu gatavs to darīt un viņiem nebūtu jāmeklē visu laiku kaut kādi apvedceļi, peldēšana pa kanāliem apkārt galvenajai plūsmai tikai tāpēc, lai varētu šajā biznesa vidē darboties. Un tā vietā, lai sakārtotu vidi, mums būs tālāk citi normatīvie akti, kas vēl vairāk ierobežos saimnieciskās darbības veicējus, tos, kas ved tā saukto vienkāršoto grāmatvedības uzskaiti.

Tālāk. Mums ir režīmi, kas varbūt vēl vairāk ierobežo iespējas darboties. Būtu vienreiz paskatījušies uz to, kāda ir vide patentu maksātājiem, kāda ir mikrouzņēmumu vide saimnieciskās darbības veicējiem, lai sakārtotu šo vidi! Manuprāt, tieši šis risinājums, kas bija, - ka ir viens normatīvais akts, kurā ir saprotamā veidā sakārtots viss regulējums, kas skar mazo, mikro un vidējo biznesu, būtu bijis biznesa videi noderīgs. Arī vēl vakardien man bija vairākas garas telefonsarunas (No frakcijas VL-TB/LNNK: “Ar ko?!”) ar cilvēkiem, kuri konsultē biznesu šajā vidē. Bija runa par to, ka... Piemēram, kaut vai nosacījumi, kas tagad tiek izveidoti, - ka varēs mikrouzņēmumu režīmā darboties tikai tāds cilvēks, kas ir darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā, - liecināja par to... Kā stāstīja šie grāmatvedības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, viņiem būs viennozīmīgi jāiesaka izvēlēties “viena eiro SIA” - tas nozīmē uzņēmējdarbību bez absolūti jebkādas atbildības, jo tikai šajā režīmā tie cilvēki spēs nodrošināt to darbību, ko viņi ir darījuši šodien, kaut gan viņiem pamatoti ir bijusi iespēja, piemēram, strādāt varbūt arī divos šādos mikrouzņēmumos, ņemot vērā darba specifiku, ka tas ir darbs uz noteiktu laiku, nevis uz pilnu darba slodzi. Un līdz ar to ir normāli, ka tu to savu darbību esi sadalījis vairākos darbības veidos.

Tā ka es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu par apgrozījuma saglabāšanu vismaz 50 tūkstošu eiro apmērā, pie kura ir iespējama darbība mikrouzņēmumu režīmā.

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

J.Upenieks. Jā. Kolēģi, komisijas vārdā vēlos tikai piebilst, ka arī komisijā daudz diskutējām par šiem skaitļiem. Secinājām, ka 85 procentiem mikrouzņēmumu apgrozījums ir zem šī skaitļa - 40 tūkstoši -, tātad tas, tā teikt, ietekmē ļoti mazu daļu. Un diskutējām arī to, ka šis ir mikrouzņēmumu nodoklis.

Tādēļ arī komisija lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

J.Upenieks. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Upenieks. 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 6. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 7. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikums - atsaukts.

J.Upenieks. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 12. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.

J.Upenieks. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 14, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir kā kompensējošais mehānisms daudzām labām lietām, kuras mēs vēl skatīsim šodien, un paredz saglabāt esošo maksāšanas kārtību šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim.

Pavisam uz otro lasījumu esam saņēmuši 17 priekšlikumus, ir arī ļoti radikāli un fiskāli ietilpīgi, negatīvi fiskāli ietilpīgi, priekšlikumi.

1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 4. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 7. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 8. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. Arī 9. ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 10. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 11. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Tātad debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Iepriekšējo priekšlikumu, kas ir identisks ar frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu, jūs, protams, nobalsojāt neatbalstīt. Bet, lai tiem, kas nav lasījuši likumprojektu, būtu skaidrs, ko jūs neatbalstījāt...

Vairāku gadu garumā tika solīts transportlīdzekļu lietotājiem, ka viņi maksās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli tikai par to laika periodu, kurā šis transportlīdzeklis tiek lietots. Vairāku gadu garumā šis solījums tika turēts. Ar katru budžeta veidošanas periodu šis ieviešanas gads tika pārnests atkal par gadu uz priekšu.

Tagad, protams, šī norma ir izslēgta pilnībā. Tātad turpmāk nebūs nekādas tiesiskās paļāvības: nav ko paļauties, ka kādreiz solījumi tiks pildīti! Bet arī pati ekonomiskā jēga, mūsuprāt, ir tāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju sociālo stāvokli, maksātspēju un godīgu attieksmi pret mūsu sabiedrību, būtu tikai pareizi, ka nodokļus maksātu tādā apmērā, kādā arī šajā gadījumā transportlīdzeklis tiek lietots. Un ļoti žēl, ka tiesiskās paļāvības jautājumi šeit absolūti tiek ignorēti.

Pateicos jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums nav balsojams, bet debates par to bija iespējamas.

E.Putra. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 13. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Buiķim...

Tātad deputāti debatēt nevēlas.

Un deputāti neiebilst.

E.Putra. 14. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. Tā... 15. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts negatīvās fiskālās ietekmes dēļ - 46,4 miljoni.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams.

E.Putra. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir viens no tiem, kuri visā šajā diezgan ilgajā likumdošanas paketes izskatīšanas un debašu procesā izsauca vislielākos... teiksim, dažādus kontroversiālus viedokļus, bet uz otro lasījumu komisija saņēma 10 priekšlikumus.

Un kopējais viedoklis par to, kādam vajadzētu izskatīties solidaritātes nodoklim nākotnē, tomēr tika sasniegts.

1.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Solidaritātes nodokļa likuma grozījumu mērķis ir šāds. Citēju: “...mazināt nodokļu regresivitāti [..], nodrošinot valsts pamatbudžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus iedzīvotāju pieaugošo sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas vajadzību finansēšanai [..], kā arī nodrošinot valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus...” Mēs varam parakstīties zem katra no šiem vārdiem.

Bet sakiet, lūdzu, kādēļ pie šiem mērķiem pēkšņi mēs varam izlasīt neko citu kā brutālu privāto pensiju fonda lobija ierakstu, jo mēs ar šo solidaritātes nodokli tagad rūpēsimies arī par privāto pensiju fondu ieņēmumiem?! Varbūt ir vēl kaut kas, par ko mēs varam parūpēties? Varbūt mēs varam parūpēties par īpaši turīgu cilvēku uzkrājumiem banku kontos? Tad rakstam iekšā arī to! Kādēļ lai valsts neparūpētos par īpaši turīgu cilvēku uzkrājumu veidošanu?

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas skaidri un gaiši ir pret šo, es nezinu kā, likumprojektā ielavījušos privāto pensiju fondu lobiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Es jau nedēļu par to runāju, ka mums ir lobijs. Un stiprs. Un tas nav galvenais likumprojekts, kurā gribējāt lobijus iestrādāt.

Ja ir tāda runa, un jums ir aizdomas, ka ir lobijs, tad jums vajag jau šodien pieteikt Jāņa Reira demisiju. Jānis Reirs - labklājības ministrs - iesniedza likumprojektu parlamentā, kuru mēs vakar izskatījām. Viņš plānoja no 123 tūkstošiem cilvēku, kuri maksā tikai IIN, iekasēt piecus procentus un ieguldīt privātajos pensiju fondos. Tas būtu 16 miljoni eiro. Neviens no VIENOTĪBAS komisijas sēdē nevarēja paskaidrot, kā tāds likumprojekts varēja tikt apstiprināts Ministru kabinetā.

Šodien jūs esat gatavi runāt par to, ka kaut kādi četri procenti no solidaritātes nodokļa aizies uz privātajiem pensiju fondiem.

Šodien jūs mēģināt parādīt to lielo lobiju no privāto banku sektora darboņiem. Bet kur jūs bijāt vakar? Vispār, kad mēs komisijā pacēlām šo jautājumu... paldies Aijai Barčai, ka viņa izveidoja darba grupu un mēs tos 16 miljonus noguldījām pensijas pirmajā līmenī, no kuriem mēs varēsim maksāt un indeksēt pensijas, kā arī citus pasākumus atbalstīt, kuri skars pensionārus. Kur jūs vakar bijāt? Šodien jums vajag runāt nevis par to, ka Sudraba ir laba vai slikta, vai rakstīt kaut kādus priekšlikumus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vai prezidentam, bet atrast to vainu, proti, kāpēc tika iedoti dokumenti Reiram, lai viņš paraksta un 16 miljonus atdod privātajiem fondiem. Lūk, tas ir lobijs! Te kaut kādi trīs četri miljoni labākajā gadījumā būs. Bet sliktākajā gadījumā... Lūk, kur vajag!

Pagaidi, pagaidi, mēs runājam par principu. Kad vajag piesegt savu labklājības ministru Jāni Reiru, jūs klusējat. Labi, ka Barča ar savu darba grupu to izdarīja. Bet šodien jūs esat gatavi runāt par to, ka, redziet, Solidaritātes nodokļa likumā mēs izrausim tos lobistus. Lūdzu, ja jūs esat tik godīgi, principiāli, es parakstīšu kopā ar jums demisijas rakstu Jānim Reiram. (Dep. I.Viņķele: “Sāc ar balsojumu par priekšlikumu!”) Šodien mēs paspēsim iekļaut dienaskārtībā. 34 parakstus es savākšu no opozīcijas. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Tāpēc, ka Jānis Reirs ir vainīgs pie tā, ka bija iesniegts tāds priekšlikums. (Dep. E.Smiltēna un dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Aizstāviet viņu!

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Labrīt, kolēģi! Lai jums visiem mierīgs prāts šodien, vispirms.

Bet es varu no savas puses apliecināt, ka likumprojekta autoriem nav bijusi doma lobēt kādus privātos baņķierus. Vienīgā jēga šim priekšlikumam par solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu 3.pensiju līmenī ir bijusi saglabāt motivāciju lielo algu maksātājiem maksāt šo solidaritātes nodokli, jo mēs redzam ne pārāk labu tendenci. Kaut gan kopumā solidaritātes nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, pat lielāki, nekā bija plānots iepriekš budžetā. Mēs redzam, ka apmēram 37 procentiem no esošajiem solidaritātes nodokļa maksātājiem būtiski samazinās ieņēmumu līmenis. Respektīvi, viņi meklē dažādus veidus, kā mākslīgi samazināt savus ienākumus un solidaritātes nodokli nemaksāt. Solidaritātes nodokļa ieņēmuma pieaugums ir uz jauno solidaritātes nodokļa maksātāju rēķina. Tāpēc, lai motivētu šos solidaritātes nodokļa maksātājus to maksājumu veikt un neizdomāt kādas shēmas, kā samazināt ienākumus, tā bija vienošanās, kas ir panākta NTSP formātā starp valdību, arodbiedrībām un uzņēmēju organizācijām, ka vismaz daļu no solidaritātes nodokļa maksājumiem novirza personificētam pensiju uzkrājumam.

Saprotot, protams, arī Sociālo un darba lietu komisijas kolēģu priekšlikuma jēgu, es tomēr aicinu pieturēties pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmuma šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pirmām kārtām - parādiet man gadījumu, kad Saeimā kāds ir nācis tribīnē un teicis: “Jā, es, lai kāds būtu vārds, lobēju šo!” (Starpsaucieni: “Līdaka!”) Patiešām! Līdaka - vienīgais izņēmums! Pārējie parasti nemēdz deklarēt savas lobēšanas attiecības ar konkrētajiem priekšlikumiem, vai ne, Parādnieka kungs?

Līdz ar to es gribu tomēr teikt... Mēs runājam par to, ka īpaši turīgiem cilvēkiem mēs atļausim, lai motivētu viņus pašiem savā privātajā fondā uzkrāt... Bet varbūt motivēsim kaut kā citādāk sabiedrību būt solidārai? Tas nav... Ja mēs ļaujam šiem cilvēkiem motivācijas vārdā savu lielo naudu uzkrāt savā privātajā pensiju fondā, kas ir viņu īpašums, kas ir mantojams, tad sakiet, lūdzu, - kāds sakars tam ar solidaritāti? Kas tam mazās pensijas saņēmējam no tā, ka Jurim Gulbim trešajā pensiju fondā lielāki līdzekļi uzkrāsies?

Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es arī brīnos par motivāciju. Tad mums tāds priekšlikums ir vajadzīgs, lai motivētu cilvēkus maksāt nodokļus, jo pretējā gadījumā viņi to nedarīs?

Ko nozīmē trešais līmenis? Tas nozīmē - cilvēks iemaksā privātajā fondā un pēc tam viņš to naudu dabūs atpakaļ. Ja cienījamā finanšu ministre piedāvātu vispār neņemt to naudu, es teiktu: “Jā, ir sava loģika!”, jo tie bagātie lai maksā mazāk. Nu, vismaz procentuāli summas ir lielas, bet procents ir mazāks - mazāk par 10 procentiem... Bet ministrija grib spēlēt spēlīti, proti, savās intervijās vai kaut kādās publikācijās tad stāstīs par to, ka procents ir liels. Bet būtībā šī darbība ir ļoti vienkārša: cilvēks izņem naudu no vienas kabatas, iemaksā privātajā pensiju fondā un pēc tam no tā paša fonda ieliek otrā kabatā.

Es atvainojos, kāds labums valstij? (Dep. I.Parādnieks: “Deviņi procenti paliek valstij!”) Vienīgais labums, ka ministre varēs stāstīt, ka procents ir liels. Bet pēc būtības nekāda labuma nav.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

I.Dālderis. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka pamatnostādnēs, kuras mēs saņēmām no valdības, vispār bija paredzēts atcelt solidaritātes nodokli, un tātad ilgu debašu rezultātā tomēr šis regresīvais pasākums, kas sākotnēji tika iecerēts, tomēr tika novērsts. Tas ir kopējā darbā panākts kompromiss.

Tātad es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 17, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Faktiski to argumentāciju, kuru, par šo priekšlikumu runājot, es gribēju pateikt, jau ir veiksmīgi norunājusi gan Ilze Viņķele, gan Andrejs Judins. Jo šī mūsu iesniegtā priekšlikuma būtība ir tāda, ka... Mēs neredzam pamatojumu, kāpēc ir jāuzliek vēl lielāks nodoklis un piespiedu kārtā jāsaka: “Tagad pārskaitiet šo nodokļa daļu - četrus procentus - privātajā pensiju fondā!”

Mēs visādi, protams, apsveicam to, ka vismaz tiem, kas maksā nodokļus, kaut kādā mērā meklē iespējas sasaistīt maksāto nodokli arī ar lielāku sociālo nodrošinājumu. Bet, mūsuprāt, varēja atrast veiksmīgāku veidu, kā šo maksāto nodokli padarīt solidārāku un patiešām dalīties arī ar pārējo sabiedrības daļu. Tāpēc priekšlikuma būtība ir tāda: par četriem procentiem samazināt šo nodokli, jo mēs neredzam tam jēgu. Neredzam jēgu arī tajā ziņā, ka, sēžot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā visas dienas garumā un klausoties argumentāciju nodokļu reformai arī citos nodokļu likumos, daudz kur izskanēja tēma par mūsu konkurētspēju, par to, ka mums varbūt arī svarīgs ir augsti atalgots un konkurētspējīgs darbaspēks, taču ar otru roku tiek uzlikti īpaši lieli nodokļi, turklāt ar absurdu pamatojumu - pārskaitīt privātā pensiju fondā -, kas, mūsuprāt, kā reiz parāda pretēju tendenci: mums nerūp šis konkurētspējīgais darbaspēks un konkurētspējīgā uzņēmējdarbības vide.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai maksātie nodokļi ir ar ekonomisku jēgu un ir patiesi solidāri.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Principiāla saruna ir sākusies. No paša sākuma frakcija SASKAŅA nebija atbalstījusi nodomu izveidot kvaziprogresīvo nodokli Latvijas likumdošanas sistēmā. Jūs atceraties: 2015.gadā mums bija izgudroti divi surogātlikumi (es atvainojos varbūt par visai augstprātīgo vārdu un nosaukumu): tie bija par diferencēto neapliekamo minimumu un par solidaritātes nodokli.

Esmu pārliecināts, ka gan viens, gan otrs aizies no mūsu likumdošanas agri vai vēlu. Bet šobrīd tie pastāv. Mums esošajos likumprojektos un priekšlikumos nav neviena vai vismaz nav sagatavota skatīšanai neviena, kas vienkārši izslēgtu solidaritātes nodokli, ko mēs tagad skatām. Bet, ja tas jau ir - ja tas jau ir! - un būs maksājams arī, iespējams, nākamajā gadā (budžeta debates vēl parādīs, būs tas vai ne), mums vismaz jāmotivē tos maksātājus, kas jau maksā naudu nodokļos atbilstoši šīm prasībām, lai viņi būtu motivēti un iesniegtu šos savus nodokļu maksājumus apzināti.

Līdz ar to es domāju, ka iniciatīvas, kuras mēs tagad skatām, saņem attiecīgus pareizus komentārus, un es domāju, ka arī mana kolēģa Andreja Klementjeva replika bija vietā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Zālē troksnis, sarunas. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

I.Dālderis. Komisijas vārdā aicinu 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. I.Dālderis: “Smags likums. Sistēma nestrādā.”) Lūdzu rezultātu! (Dep I.Dālderis: “Lobijs ir ļoti...”) Tātad Tehnikas nodaļa mums teic, ka vajadzētu pārbalsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 50, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 52, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 9, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 6. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 112 dažādus priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Aicinu ieklausīties manos priekšlikumos. Kāpēc? (Starpsauciens: “Nu, nu?”) Tie ir vienkārši. Iedzīvotāju nodokļu maksājumus mēs pārliekam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.

No šiem priekšlikumiem ir daudz ieguvumu. Šie priekšlikumi patiesi atbilst mērķim, ar kuru tika uzsākti nodokļu grozījumi, - uzņēmumu konkurētspējas celšana.

Priekšlikumi sekmē tautsaimniecības izaugsmi. Pieaugot apgrozījumiem tautsaimniecībā, pieaug valstī ienākošie nodokļi. Tie samazina uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu apjomu.

Mani priekšlikumi neprasa kompensācijas mehānismus valsts budžetam. Ja ar gada budžeta likumu daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzītu pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmējs ir atvēris struktūrvienību, tad ar to veicinātu pašvaldības motivāciju uzņēmējdarbības atbalstīšanai pašvaldības teritorijā.

Šie priekšlikumi ir godīgāki pret uzņēmējiem, jo valsts lūdz uzņēmējus padalīties ar nopelnīto, nevis produktu tapšanas periodā atņem apgrozāmos līdzekļus. Šie priekšlikumi samazina aplokšņu algu maksāšanas motivāciju, samazina ekonomikas daļu, kurā netiek maksāti nodokļi.

Mani nodokļu reformas priekšlikumi stātos spēkā tikai pēc gada. Līdz ar to mūsu valsts vadības politika kļūtu prognozējama.

Labi apzinos, ka demokrātiskās nodokļu “deķīša” raustīšanas dēļ labi iecerētā nodokļu reforma, kuras mērķis bija uzņēmumu konkurētspēja, ir aizgājusi ne tur, kur vajag. Mani priekšlikumi to atkal novirzītu tuvāk sākotnējam mērķim.

Nobeigumā kārtējo reizi aicinu Saeimas deputātus apzināties, ka, tikai attīstot tautsaimniecību, radot jaunas darba vietas, mēs varam nodrošināt valstī ilgtspēju, ilglaicību, nodokļu masas pieaugumu, lai valsts varētu pilntiesīgi veikt savas funkcijas. Pārtraukt, ka viens strādājošais tautsaimniecībā uztur 2,5 pensionārus, pašvaldībās un valsts iestādēs strādājošos, skolēnus. Vēlētājiem jābūt gandarītiem par mūsu kopīgo darbu. Apzināsimies, ka mums ir iespēja tuvākajā laikā. Kopā ar Latvijas tautu jānosprauž mērķi, kādu mēs Latviju vēlamies atdot saviem bērniem. Jāvienojas par stratēģiju, kā mēs šos mērķus sasniegsim, jāizstrādā detalizēta rīcības programma ar konkrētiem termiņiem, izdevumiem, atbildīgām personām, un tad kopīgi - plecu pie pleca... Pārstājiet cits citu apkarot, atbalstiet cits citu, uzticieties tiem, kuri prot vadīt un organizēt. Jāsāk kopīgā darbā virzīties uz to. Citādi Latvijai kā valstij nav nākotnes.

Es gribu teikt: ja mēs šogad realizētu manus priekšlikumus, medmāsām atrastos 80 miljoni - 20 procenti no banku peļņas.

Ko es gribu teikt nobeigumā? Tā kā es redzu, ka mums, deputātiem, vairāk interesē pagātne un pāris sabiedrībā bijušas sarunas nekā tautsaimniecība, ieekonomēsim laiku un nebalsosim par maniem priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! (Starpsauciens: “Viņš neprasīja balsojumu!”) Neprasīja balsojumu? Kalnozola kungs, jūs nelūdzat balsojumu? (Dep. V.Kalnozola starpsauciens.) Tātad formulējums ir pārprotams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 51, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, pārejot uz principu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, uz citu peļņas deklarēšanas principu, līdz ar to būs arī cits deklarācijas iesniegšanas princips, kādā veidā tiek iesniegta uzņēmuma ienākumu deklarācija. Mūsuprāt, ir svarīgi, ka arī uz tiem uzņēmumiem, kas ir tā sauktās mikrosabiedrības, kas ir definētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, sabiedrības, kuru bilances kopsumma nav lielāka par 350 tūkstošiem eiro, apgrozījums 700 tūkstoši eiro un darbinieku skaits nav lielāks par 10, tiek attiecināts taksācijas periods - ceturksnis, tāpat kā uz virkni sabiedrību, kas šeit ir minētas un definētas likumā “Par grāmatvedību”. Bet, tā kā šo likumu normas nesakrīt un definīciju par mikrosabiedrībām mēs varam atrast tikai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, tāpēc ir atsauce uz šo likumu.

Mūsuprāt, arī sabiedrības ar šāda mēroga apgrozījumu ir tuvas sabiedrībām ar apgrozījumu 300 tūkstoši eiro, uz kurām tiek attiecināts taksācijas periods - viens ceturksnis, un, rūpējoties par draudzīgu biznesa vidi, proti, lai nebūtu nenormāla, anomāla administratīvā sloga arī šādām mazām - līdz 10 darbinieku sabiedrībām, jo tā nav liela sabiedrība, kurā gada apgrozījums nesasniedz 700 tūkstošus eiro, tāpēc arī šeit uzņēmuma ienākumu deklarācija tiek sastādīta nevis katru mēnesi, bet tikai reizi ceturksnī.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Upenieks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 17. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 21. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. un 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Runa ir par 21.priekšlikumu. Bet, pirms es komentēšu šo savu priekšlikumu, - arī replika.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, tāpat kā arī nākamais likumprojekts (“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””) ir tiešām visas nodokļu sistēmas reformēšanas sāls, nesošā konstrukcija, lai šis viss projekts būtu izturīgs un tiktu izpildīts. Tāpēc atbildība mūsu priekšlikumos un balsojumos šeit ir vēl lielāka nekā iepriekšējos likumprojektos.

Es aicinu vienkārši iedziļināties, neskatoties uz karsto vasaras laiku, tieši mūsu priekšlikumos. Mūsu mērķis ir nevis bojāt šo reformu, nevis to pasliktināt, bet drīzāk uzlabot. Uz to ir vērsti visi priekšlikumi, kurus iesniedz deputāti no mūsu frakcijas. Tāpat mēs vadīsimies pēc šā principa, dodot savu vērtējumu arī jūsu priekšlikumiem.

Skatāmais 21.priekšlikums attiecas uz tiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem, kuri tiek veikti gadījumos, ja ir aplikta ar nodokli nevis peļņa, bet maksājumi, kurus veic Latvijas rezidenti personām, kuras atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs, tātad tiem, kas ir ofšoros. Kāpēc tas ir izdarīts? Lai neļautu mazināt peļņas apjomu un līdz ar to arī izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas.

Reizē likumprojektā iesniegtajā normā nezināmu apstākļu dēļ bija nodrošināta priekšrocība kredītiestādēm. Proti, no procentu maksājumiem uz ofšoriem bija plānots ieturēt no visiem maksātājiem 15 procentus, bet no kredītiestādēm - tikai piecus procentus, un gadījumos ar maksājumiem par intelektuālo īpašumu - 15 procentus.

Priekšlikuma būtība bija tomēr šo priekšrocību, kas bija nodrošināta kredītiestādēm, novērst un noteikt vienu likmi, kas neatšķirtos no gadījumiem, kad ar šo nodokli ir aplikti maksājumi, kurus veic citi Latvijas rezidenti personām, kuras darbojas ofšoros.

Es pateicos par to, ka komisija atbalstīja mūsu priekšlikumu, un aicinu jūs to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. un 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputāts aicināja atbalstīt, mums par šo priekšlikumu ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 37, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 22. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 23. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 26. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 27. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 32. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 34. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 39. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 41. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 42. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 44. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 48. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 49. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 51. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 52. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 53. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 54. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 55. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 56. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 57. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 58. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 59. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Daļēji atbalstīts 60., 61., 62., 63., 65. un 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 60. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 61. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 62. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 63. - frakcijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 64. - deputātu Jāņa Upenieka, Arta Rasmaņa, Jāņa Ruka, Aivara Meijas, Kārļa Krēsliņa un Raimonda Rubika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 65. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 66. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 67. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 68. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 69. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 70. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Tātad debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Tā, ciktāl saprotu, runa ir par... 70.priekšlikumu. Labi. Plānoju uzstāties par 72., bet arī par 70. ...

Likumprojekta tekstā ir noteikts, ka runa ir par gadījumiem, kad nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti ziedotājiem. Un tajos formulējumos ir jēdziens “taksācijas periods”, kaut, mūsuprāt, būtu lietderīgi sekot nevalstisko organizāciju, biedrību pārstāvjiem, kuri secina, ka šī norma būtu daudz saprotamāka, ja būtu konkrēti noteikts ne tikai... nevis vienkārši taksācijas periods, bet konkrēts jēdziens - “pārskata gads”. Tas ievērojami atvieglotu viņiem veikt savas finanšu operācijas, uzskaitīt savus izdevumus un ienākumus un līdz ar to labāk sakārtot savu dokumentāciju.

Un tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav arī balsojams. Debates par to bija iespējamas, bet tas nav balsojams.

J.Upenieks. 71. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Protams, tas ir solis tajā virzienā... Tas, ka ir iespēja norādīt ziedotāju publiskajā telpā, paziņojuma tekstā, ir solis tajā virzienā. Līdz šim to nebija iespējams spert. Līdz šim nevarēja nekur publiski uzrādīt ziedotāju, kurš ir atbalstījis kādu noteiktu projektu. Bet, mūsuprāt, ja mēs iedziļināmies šajā normā, tad mēs redzam, ka būtu samērīgi, ja var publiski parādīt ziedotāju, kurš ir atbalstījis konkrētu projektu vai programmu. Bet izvērst veselu administratīvu procedūru, kā tagad, sekot līdzi un mērīt, vai ziedotāja nosaukums pārsniedz vai nepārsniedz tekstā atvēlēto laukumu, - tas, mūsuprāt, ir nesamērīgi.

Tieši tāpēc ir mūsu priekšlikums uzticēties sabiedriskajām organizācijām un neuzlikt vēl papildu administratīvo slogu valsts aparātam - tagad pārbaudīt. Kādā veidā vispār ir iespējams kontrolēt, cik lielu laukumu katrs būs izvēlējies ziedotāju zīmola nosaukuma izvietošanai?

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 72. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad šie priekšlikumi ir identiski. Debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

72.priekšlikums arī attiecas uz gadījumiem, kad nav ļauts piemērot nodokļu atvieglojumus gadījumā, ja, piemēram, ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu vai ziedojuma saņēmēja nosaukumā ir kāda norāde uz šo zīmolu vai nosaukumu..

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka nevalstiskajam sektoram tas tomēr būtu īpaši svarīgi - sabiedrībai atklāt tā finansējuma avotus. Un līdz ar to arī vajag nodrošināt tomēr tādu iespēju.

Arī no valsts pārvaldes puses būtu atbalstāmas darbības, kas veicina caurskatāmību.

Tāpēc es būtu gandarīts, ja mans priekšlikums galu galā būtu atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bet priekšlikums nav balsojams.

J.Upenieks. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 75. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 78. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 79. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 80. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 81. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 83. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 84. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ceru, ka arī uzklausīsiet. Labdien, kolēģi! Runa ir par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldību budžetiem. Tas ir tas, par ko tik daudz ir runāts un diskutēts, un atzīts, ka tas ir ļoti nepieciešami - izdarīt un kaut kādā veidā, panākt to, ka pašvaldības ir ieinteresētas taisīt ne tikai guļamrajonus, bet arī attīstīt savā teritorijā uzņēmējdarbību, ražošanu. Diemžēl līdz šim pašvaldībām nav bijis tādas motivācijas. Un, lai to veicinātu, lai pašvaldību ieņēmumi būtu tieši atkarīgi no tā, cik veiksmīga viņu teritorijā ir uzņēmējdarbība, tad arī ir šie grozījumi.

Šo grozījumu pamatojums, kāpēc te ir vairākas lietas un kāpēc tie ir sagatavoti un iekļauti šajā nodokļu paketē. Redziet, šī nodokļu pakete ir radījusi vienkārši ideālu situāciju, lai beidzot varētu izdarīt to, par ko ir runājuši visi - gan uzņēmēji, gan pašvaldības, gan arī jūs paši, koalīcijas kolēģi, atzīstot to, ka šādai motivācijai pašvaldībām vajadzētu būt. Un, proti, kāpēc? Tāpēc, ka pašlaik līdz ar šo nodokļu reformu tiek principiāli mainīti... Pirmās vislielāko triecienu saņems pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma. Tā ir viena puse.

Otra puse ir tā, ko valdība pateica pašvaldībām: “Jūs neuztraucieties, lai arī IIN samazināsies, naudiņa jums būs. Mēs jums garantējam 19,5 procentus.” Nu tad, lūdzu, šeit arī ir risinājums, kādā veidā mēs to varam nodrošināt, un mani tiešām izbrīna tas, ka šis priekšlikums pašlaik nav atbalstīts. Jo tas ir gan loģiski pamatots, gan atbilst visiem tiem principiem, ko jūs esat stāstījuši, cik tas ir nepieciešams, un tas arī fiskāli ietveras precīzi jūsu reformā. Un es to jums tūlīt uzskatāmi pierādīšu. Es ņemu Ministru kabineta sēdes dokumentus no valdības sēdes, kas bija Finanšu ministrijas sagatavotā informācija. Un saskaņā ar šo Finanšu ministrijas sniegto informāciju, uz kuru balstoties valdība pieņēma šo lēmumu, iznāk, lūk, kas. Tātad reformas fiskālais efekts uz pašvaldību budžetiem 2018.gadā būs mīnus 129 miljoni. Aptuveni. Es noapaļoju uz miljoniem. Ja mēs paskatāmies, tad fiskālais efekts no šīs reformas attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli būs mīnus 223,7 miljoni. Ja mēs paskatāmies tagad Finanšu ministrijas budžeta ieņēmumu prognozes, kas bija attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli nākamajam gadam, tie būs aptuveni 460 miljoni, un iznāk, ka reāli tā summa, kas paliek budžetā, būs 236 miljoni. Es piedāvāju, ka mēs varētu dalīt uz pusēm - starp valsti un pašvaldību. Un, ja mēs tādu sadali veicam, tad iznāk, ka pašvaldības no šādas sadales saņemtu klāt 118 miljonus. Tas ir, tām tiek noņemti 129 miljoni, un tiek iedoti ar šo priekšlikumu 118 miljoni. Vēl 10 miljoni mums būs jāatrod klāt, lai jūs varētu nosegt to, kas ir. Tātad principā iznāk precīzi tas, ko jums arī vajadzētu darīt.

Ja mēs paskatāmies 2019.gadu, tur situācija ir vēl uzskatāmāka. Tātad pašvaldību ieņēmumi uzņēmu ienākuma nodokļa dēļ kritīsies... 168 miljoni saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto aplēsi. Ja mēs paskatāmies - UIN kritīsies par 270,7 miljoniem. Tātad, ja mēs skatāmies budžeta prognozes, kas ir bijušas uz šo gadu, iznāk... ja mēs paņemam pusi no tā UIN pašvaldībām, tad sanāk plus 108 miljoni. Tātad 168 tiek noņemti, plus 108 tiek iedoti. Tātad fiskālā telpa pilnīgi paliek. Jums vēl būs nauda jāatrod pašvaldībām.

Un tad šeit ir vēl viens patiesības mirklis, kas šodien atklājas. Ļoti labi, ka finanšu ministre ir atnākusi un jau rēķina. Viņa atnāks un pastāstīs, kā tas viss ir. Vakar jūs atzināties, ka šī reforma ceļiem naudu neiedalīs. Šodien ir nākamais patiesības mirklis - pašvaldībām. Ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, tas nozīmē, ka arī pašvaldībām nebūs tās naudas, ko jūs esat solījuši, tie 19,5 procenti netiks nodrošināti no budžeta ieņēmumiem. Jo pretējā gadījumā... šis priekšlikums būtu tieši tas, ar kuru šos ieņēmumus vajadzētu nodrošināt. Tas dos ne tikai pašvaldībām solīto naudu, bet paralēli radīs motivāciju, par kuru mēs šeit tik dikti visu laiku esam diskutējuši, proti, lai pašvaldības būtu ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpēc es aicinu vai nu atbalstīt šo manu priekšlikumu, vai arī nākt un atklāt patiesību par to, ka pašvaldībām šīs solītās naudas jūsu nodokļu reformā nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Nodokļu reformas apspriedes gaitā Nacionālā apvienība arī vairākkārt uzsvēra, atbalstot uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, ka mums ir jāiestrādā motivējoši mehānismi pašvaldībām, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Meklējām dažādus risinājumus, bet piedāvātais konkrētais Zariņa kunga priekšlikums, kurš ir saistīts arī ar tālāko priekšlikumu, kur šī sadale pateikta ļoti konkrēti procentuāli - 80 un 20 -, īsti nav atbalstāms. (Dep. I.Zariņš: “Nav tik daudz, nemuldi!”) Es atgādināšu... (Starpsauciens: “50 : 50!”) 50... 50 - vēl jo vairāk.

Valdības rīcības plāna 3.2.punktā ir paredzēts atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam, šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk kā triju procentu apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas ir viens no variantiem, kā varētu veidot šo motivējošo sistēmu, bet noteikti ne šādā veidā, proporcionāli pārdalot un vēl jo vairāk tagad iestrādājot šajā likumā.

Mēs vienojāmies par to, ka šī motivējošā sistēma ir jāizstrādā, bet tas noteikti nav izdarāms tieši šādā veidā, kā to piedāvā Zariņa kungs, un noteikti diskusija par to vēl notiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Runas par to, ka pašvaldības jāstimulē atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, velkas gadiem ilgi. Ir divi modeļi, kas jau bija piedāvāti un diskutēti. Viens paredzēja darīt tā kā dažās Eiropas Savienības valstīs, - ka daļa no pievienotās vērtības nodokļa ieiet pašvaldību budžetos.

Otrs modelis ir uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, kas tiek pārdalīta par labu pašvaldībām. Tie ir reāli stimulējošie mehānismi, un te nekas jauns nav izgudrojams. Vienkārši ir piedāvāts iestrādāt šo normu likumā, kas nemaina bilanci, bet, pirmkārt, rada pašvaldībām neatkarīgu un patstāvīgu ienākumu avotu un, otrkārt, tiešām reāli stimulē pašvaldības nevis vārdos, bet darbos atbalstīt uzņēmējdarbību.

Var strīdēties par to, kādi ir procenti - 40, 60, 80 vai kādi citi -, bet tā pieeja ir absolūti loģiska un tiešām ir nodokļu reformas kontekstā, jo viss pārējais... Jūs man piedodiet, liela daļa no tā, par ko mēs diskutējām šodien un vakar, un iepriekšējās dienās, - tā ir tikai manevrēšana, nevis īstā nodokļu reforma.

Es aicinu atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Parādnieka kungs, es no jūsu teiktā tā arī nesapratu, ko tad jūs īsti piedāvājat, jo mans priekšlikums runā par divām lietām. Principā tas ir dubultais efekts no šī priekšlikuma. Viena lieta - ka tādējādi pašvaldībām rodas šis stimuls motivēt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Tā ir viena lieta. Un otra lieta - ka jāatrod konkrēta nauda šīm pašvaldībām, kura tagad ar reformu tiek noņemta, un jūs pašvaldībām esat apsolījuši, ka šī nauda būs. No kurienes tad tā nāks, pasakiet man! Jūs tagad atnācāt, norunājāt... Atvainojiet, jūs šodien nodarbojaties ar demagoģiju, un es negribu zināt, kas ir jūsu demagoģijas skolotājs, jo viņš ir bijis ļoti slikts.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, pirmkārt, ar to jūs parādīsiet, ka jūs atbildīgi pieejat saviem solījumiem, kurus devāt pašvaldībām, - ka tik tiešām pašvaldībām būs šie solītie 19,5 procenti; vismaz tām būs cerība uz to. Un, otrkārt, beidzot mēs iedibināsim pareizo mehānismu, lai pašvaldības būtu ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai arī... Tas būs tiešām vēl viens patiesības brīdis attiecībā uz šo nodokļu reformu - būs skaidrs, ka pašvaldībām solītās naudas nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 86. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Atbalstīts 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 88. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 92. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 94. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 95. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 96. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 97. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 98. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 99. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 100. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Arī 101. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 102. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 103. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 104. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 105. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 106. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 107. - deputātu Jāņa Upenieka, Jāņa Ruka, Kārļa Krēsliņa un Raimonda Rubika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 108. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 109. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 110. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 111. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 112. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 5, atturas - 2. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Kopā uz otro lasījumu esam saņēmuši 73 priekšlikumus. Atgādinu, ka šis likumprojekts ir viens no atslēgas likumprojektiem, kas paredz diezgan lielas reformas darbaspēka nodokļos un citus būtiskus grozījumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2 - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Ar šo likumprojektu valdība rosina jēdzienu “minimālais neapliekamais minimums” aizstāt ar jēdzienu “Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums”. Tomēr, ieviešot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto neapliekamo minimumu minimālā neapliekamā minimuma vietā, tiek radīts papildu administratīvais slogs darba devējiem un Valsts ieņēmumu dienestam.

Darba ņēmējam var nākties gada beigās vēl papildus piemaksāt nodokli, ja prognozētais neapliekamais minimums, ko nosaka Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu, izrādīsies lielāks nekā piemērojamais neapliekamais minimums.

Tas visu sarežģīs - gan aprēķinus, gan administrēšanu, gan arī gada uzskaites dokumentācijas sastādīšanu komersantiem. Domāju, ka tas nebūtu prātīgi.

Arī visos pārējos gadījumos, kad tiek izmantots jēdziens “minimālais neapliekamais minimums”, jābūt ļoti skaidram, caurskatāmam atrisinājumam. Es uzskatu, ka tomēr jādefinē konkrēts lielums, kurš varētu būt viegli izprotams mūsu vēlētājiem.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu, kuru ierosina valdība, un neaizstāt esošo jēdzienu ar to jauno izgudrojumu, par ko es tikko stāstīju.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi! Šāds neapliekamā minimuma administrēšanas mehānisms ir izvēlēts, lai iedzīvotājs jau katru mēnesi saņemtu tos ieguvumus, ko tam nodrošina lielāks neapliekamais minimums, negaidot gada beigas un gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Jā! Taisnība Pimenova kungam, ka tas sarežģīs administrēšanu, bet tā ir vienošanās, kas ir panākta ar uzņēmējiem, jo tieši uzņēmēji uzstāja, ka iedzīvotājam, darbiniekam tas labums ir jāredz uzreiz, un ir gatavi uzņemties papildu administratīvo slogu.

Aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau iepriekš apstiprināto versiju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu neatbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - deputātes Laimdotas Straujumas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet ir panākta konceptuāla vienošanās, ka šo jautājumu mēs risinām budžeta skatīšanas laikā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Jā, šie priekšlikumi absolūti identiski nav, tāpēc, es domāju, var arī balsot par šo priekšlikumu. Un tā ir paša izdevēja iniciatīva - padarīt daudz caurskatāmāku, sociāli atbildīgāku darba samaksas politiku attiecībā pret žurnālistiem.

Un kāda ir priekšlikuma būtība? Tātad, ja izdevējs ir noslēdzis darba līgumu ar žurnālistu un vienlaikus šim žurnālistam ir autoratlīdzības līgums, tad tā alga, ko žurnālists saņem, nedrīkst būt mazāka par minimālo algu.

Tātad šim priekšlikumam nav absolūti nekādas negatīvas fiskālās ietekmes, tam ir tikai pozitīva fiskālā ietekme. Tas sakārto šo uzņēmējdarbības vidi. Tas tātad padara sociāli atbildīgus arī izdevējus, izdevniecību īpašniekus, - maksāt saviem darbiniekiem vismaz minimālo algu. Un tikai tad - attiecības ar autoratlīdzības līgumu...

Mūsuprāt, ja tā ir pašu izdevēju iniciatīva - padarīt vidi godīgāku, caurskatāmāku, sociāli atbildīgāku -, kādēļ lai mēs neatbalstītu nozares pārstāvjus, kuri vēlas šādu iniciatīvu realizēt?

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi! Doma noteikti ir laba, bet izpildījums šiem priekšlikumiem nav precīzs. Jo būtu svarīgi: ja mēs paredzam, ka vienā darba vietā vienam cilvēkam ir divi līgumi - autoratlīdzības līgums un darba līgums -, un tiek noteikta prasība vismaz minimālo algu sasniegt darba līguma kontekstā, tad tomēr arī šajos gadījumos tiktu attiecinātas pretizvairīšanās normas, kad Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespēja vērtēt pēc ekonomiskās jēgas, vai šie līgumi joprojām nav mākslīgi sadalīti. Bet šie priekšlikumi principā paredz, ka šādā gadījumā pretizvairīšanās normas vairs neattiektos un Valsts ieņēmumu dienests pat nevarētu diskutēt, ka, iespējams, kādā konkrētā gadījumā autoratlīdzības līgums ir noslēgts nepamatoti.

Mēs vienojāmies ar organizāciju, ka uz budžeta paketi sagatavosim kopīgu pārdomātu priekšlikumu, lai būtu prasība pēc minimālās algas, bet vienlaikus būtu iespēja piemērot pretizvairīšanās normas.

Lūdzu pagaidām šos priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet tomēr atkārtoju repliku, ka šo jautājumu mēs skatīsim budžeta pieņemšanas laikā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Bija divi vārdi, kas skanēja visu laiku, kad mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apspriedām likumprojektu paketi, kas ir veltīta nodokļu reformēšanai. Un tie vārdi bija “kompensējošais mehānisms” vai “kompensējošie pasākumi”.

Kāpēc mēs par to runājam nemitīgi, meklējot naudu budžetā un mēģinot kaut ko mainīt nodokļu struktūrā vai veicot citus pasākumus? Pēc tam kad, sekojot mūsu valdības iniciatīvai, netiks aplikta peļņa, kas ir nesadalīta un būs palikusi uzņēmuma rīcībā, lai attīstītu uzņēmumus, pēc tam kad būs samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis algām vai ienākumu daļai, kas ir mazāka par 1667 eiro mēnesī vai gada griezumā - 200 tūkstoši eiro, pēc tam izveidosies budžetā robs, kuru patiešām būs nepieciešams aizpildīt. Jo nauda būs nepieciešama jau nākamajā dienā pēc gada sākuma, lai samaksātu algas policistiem, medicīnas darbiniekiem un valsts iestāžu darbiniekiem, arī skolotājiem. Tas ir skaidrs.

Valdība piedāvā mums rast naudu, paceļot akcīzes nodokli, paceļot nodokli azartspēlēm, meklēt naudu tiešām mūsu vēlētāju kabatās. Bet palikt vispār bez naudas... Aizskarts tāds avots, uz kura burtiski stāv norāde, ka šī nauda īstenībā izsludināta par neaizskaramu un mums nav tiesību to turpmāk izmantot. Proti, jaunā nodokļu reforma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes, kuras ir apliktas tagad tikai ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Līdz ar to es vienkārši gribu piedāvāt, lai tajā pantā, kas apraksta ar nodokli neapliekamos ienākumus, tomēr tiek noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā ir ietvertas arī dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītas dividendes, par kurām Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Tas atvieglos slogu mūsu vēlētājiem, kas turpmāk maksās nodokļus atbilstoši jaunajai nodokļu sistēmai. Īstenībā tas ir ļoti nopietns brīdis mūsu reformas apspriešanā, kad mēs varam pagriezt visu šo smago kuģi pareizā virzienā un atbrīvot mūsu vēlētājus no pavisam mākslīgi izveidotām problēmām un grūtībām, un taisnīgi un ekonomiski pamatoti pārcelt slogu no tiem nodokļu maksātājiem, kam zemāki maksājumi, uz tiem, kam šie maksājumi ir lielāki. Dividenžu summas, kas ir maksājamas katra gada budžetā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) komercbanku akcionāriem, lielo uzņēmumu dalībniekiem, pašvaldību iestāžu, institūciju ierēdņiem, ir milzīgas. Un, ja tiešām mēs gribam, lai mūsu nodokļu reforma būtu taisnīga, lai tie, kas lobē šo lielo dividenžu saņēmējus, nebūtu ieguvuši kādas priekšrocības attiecībā pret tiem, kam mēneša vai gada ienākumi ir ievērojami mazāki, mums tomēr vajag atstāt dividendes arī tajā bāzē, kas tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Jā, komisijas vārdā vēlos piebilst. Šis priekšlikums netika atbalstīts šādu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām jau tā ir nevienlīdzīgas attieksmes radīšana starp ārvalstu un vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Tālāk. Kā mēs zinām, efektīvā likme uzņēmumu ienākuma nodoklim ir septiņi procenti, taču šī likme šobrīd jau tiek pacelta uz 20 procentiem. Es domāju, ka, ceļot to vēl, mēs nekādā veidā neveicināsim ekonomisko izrāvienu un pastāv arī risks, ka notiks kapitāla aizplūšana.

Turklāt šo priekšlikumu neatbalsta ne Latvijas Darba devēju konfederācija, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates bija slēgtas.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, vai jums debatēm pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Jau tad, kad skatījām šo nodokļu paketi pirmajā lasījumā, es jums atgādināju statistiku, ka šī gada pirmajā pusē Latvijā ir piedzimis par vienu tūkstoti mazāk bērnu nekā pērn.

Ir ļoti būtiski, ka šajā mūsu priekšlikumā mēs aicinām nedaudz uzlabot situāciju saistībā ar Latvijas valsts demogrāfiju. Konkrēti šajā likumā ir paredzēts, ka darba devējs var piešķirt bēru pabalstu, nepārsniedzot 250 eiro, saistībā ar darbinieka vai viņa tuvinieka nāvi, un šis pabalsts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts. Tādējādi valsts ar savu nodokļu politiku palīdz darba devējiem šādā sēru gadījumā. Vienlaikus šobrīd likums neparedz līdzvērtīgus atvieglojumus darba devējam, ja viņš vēlas atbalstīt savu darbinieku bērna piedzimšanas gadījumā. Un rodas jautājums - vai patiešām valdībai demogrāfija ir viena no prioritātēm? Ja tas tā ir, tad tas būtu tikai likumsakarīgi - veicināt ģimenēm draudzīgu darba vietu rašanos un atbalstīt ģimenēm draudzīgus darba devējus arī caur valsts nodokļu politiku.

Tātad, ja mēs neprasām maksāt nodokli tā pabalsta gadījumā, kas tiek izmaksāts tuvinieka nāves gadījumā, aicinām neaplikt ar nodokli arī to pabalstu, kas tiek izmaksāts bērna piedzimšanas gadījumā. Vienlaikus, lai izvairītos no kaut kādām pārmērībām, Latvijas Reģionu apvienības frakcija aicina, ka šis pabalsts varētu būt ne lielāks par minimālo algu.

Šo priekšlikumu, jāsaka, diezgan pozitīvi vērtēja komisijas locekļi, tomēr aicināja to skatīt tikai nākamā gada budžeta sakarā un tāpēc tagad neatbalstīja.

Tomēr, manuprāt, dāmas un kungi, mēs nevaram atlikt un atlikt tik svarīgas lietas kā demogrāfijas problēmu risināšana! Mēs gan komisijā, gan jūs, Saeimas deputāti, kopumā atbalstījāt dažas Parādnieka kunga iniciatīvas, kas, protams, ir apsveicami, un arī mēs, Latvijas Reģionu apvienība, tās atbalstījām.

Tāpēc lūdzam gan Nacionālo apvienību, kas iestājas par demogrāfiju, gan arī pārējās frakcijas atbalstīt šo Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?

E.Putra. Jā. Komisijā šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīja, bet mēs panācām arī konceptuālu vienošanos, ka par šo jautājumu mēs diskutēsim budžeta pieņemšanas laikā, kad mēs zināsim konkrētu fiskālo telpu un fiskālās ietekmes. Šobrīd grūti ir izrēķināt konkrētu šā priekšlikuma ietekmi.

Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Darbu pie likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin deputāts Artis Rasmanis. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram, kolīdz rezultāti būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Jakimovs, Ritvars Jansons, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Jūlija Stepaņenko, Dzintars Zaķis, Ivars Zariņš un Igors Pimenovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim darbu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie Saeimas deputāti! Runa ir par attaisnotajiem izdevumiem. Likumprojekts paredz, ka attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma un 600 eiro gadā par katru personu.

Manā ieskatā, ar ierosināto tiek palielināts nodokļu slogs nodokļu maksātājiem, kuriem rodas izdevumi par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, jo kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, to skaitā par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, likumprojekts paredz, kā es tikko esmu jums nolasījis, noteikt summāro ierobežojumu - 600 eiro gadā.

Man liekas, tas nav taisnīgs. Es ierosinu izslēgt no likumprojekta šo ierobežojumu un paredzēt tikai procentuālo ierobežojumu maksātāja attaisnotajiem izdevumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Jā! Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 21. - deputāta Romualda Ražuka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jautājuma būtība ir izmantot jau pašreiz likumdošanā apstiprināto un esošo uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas mehānismu arī veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai 50 procentu apmērā.

Nepiekrītu, ka šis ir budžetu ietekmējošs un fiskālo deficītu radošs priekšlikums. Nē! Drīzāk tam ir pozitīva ietekme. Aprēķināts, ka, jā, no pašreiz esošajiem uzkrājumiem gada laikā varētu tikt veselības aprūpei novirzīti 25 miljoni eiro. Protams, vēl būtu arī ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurš tiek nomaksāts izmaksu laikā...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija diskusija par šo jautājumu, un tur izkristalizējās tas, ka tomēr vēl nav skaidrs, tieši kādus veselības aprūpes pakalpojumus drīkstētu apmaksāt, jo uzkrājošā apdrošināšana savā būtībā ir dzīvības apdrošināšana, tāpēc droši vien loģiski būtu, ka tie būtu tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri nepieciešami tad, kad ir reāli draudi klienta dzīvībai.

Tāpēc šodien es atsaucu šo priekšlikumu, lai to pilnveidotu un tālāk iesniegtu budžeta paketē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Nē. Tā kā deputāts ir atsaucis priekšlikumu, aicinu turpināt skatīt nākamos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

E.Putra. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 23. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu, ar kuru viņa atsauc 24. - savu priekšlikumu. Tātad 24.priekšlikums ir atsaukts.

E.Putra. Jā, 24. ir atsaukts.

25. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Tātad - no saimnieciskās darbības gūto apliekamo ienākumu noteikšana. Ļoti svarīgs apstāklis - kā noteikt ienākumu, lai pēc tam no šā ienākuma gūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ļoti svarīgs apstāklis tiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nosakot savu darbību kā komercdarbību ar pilnu atbildību. Norma, kuru piedāvā valdība, īstenībā ierobežo ienākumus ar lielumu, kurš nedrīkst būt lielāks par 18 procentiem no ieņēmumiem. Ko tas nozīmē? Ja ienākumi ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, tas nozīmē, ka īstenībā, neskatoties uz to, cik lieli zaudējumi var būt personai, kura veic saimniecisko darbību, tik un tā personas izdevumi ir aprēķināti ne vairāk kā noteiktais lielums. Šis lielums ir 18 procenti. Īstenībā tas nozīmē, ka efektīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas tiks piemērota šādos gadījumos, būs lielāka nekā nominālā, kuru nosaka likums.

Es saprotu, ka valdība un šīs nodokļu reformas autori tagad meklē pa kripatai no visādiem likumiem visās aliņās un kabatiņās kaut vienu centu klāt, lai nodrošinātu tā cauruma lāpīšanu, kas veidosies budžeta ieņēmumos. Es labi saprotu šo problēmu, bet es vienreiz esmu jums arī to stāstījis, ka ieņēmumu roba aizpildīšana ir jāmeklē citā vietā, nevis šeit, pasliktinot patiesībā konkurētspēju tām personām, kas iziet ar savām iniciatīvām tirgū. Es nedomāju, ka šī norma ir taisnīga. Manā skatījumā, vēl vairāk - šī norma praktiski graus tos saimnieciskās darbības veicējus, kuriem rentabilitāte ir zemāka par 20 procentiem, un vienkārši stums viņus - kur? - ēnu ekonomikā. Tā ir tā atgriezeniskā saite un tas efekts, kuru mēs radīsim, pieņemot valdības piedāvājumu.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta 8.panta septīto daļu, kura nodrošina šo valdības piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

E.Putra. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka šajos 80 procentu griestos nav iekļautas tādas saimnieciskās darbības izmaksas kā darba algas, kā amortizācija, kā nekustamā īpašuma nodoklis. Darba alga un amortizācija jebkurā gadījumā ir vienas no lielākajām izmaksām, kas veidojas saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz ar to šie griesti, es domāju, ir pieņemami, un šinī gadījumā šis regulējums, kas ir paredzēts, - tas ir četru procentu apgrozījuma nodoklis. Četri procenti pret citām darbības formām jebkurā gadījumā joprojām ir pieņemami un šiem darbības veicējiem arī panesami.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 26. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums arī ir par šo pašu tēmu - obligātās peļņas likmes vai 20 procentu normas ieviešana.

Ja mēs vērtēsim, kādi nosacījumi ir visiem citiem saimnieciskās darbības veicējiem, tad redzēsim, ka nevienā citā saimnieciskās darbības formā, vai tā būtu SIA vai kāds cits kapitālsabiedrības bizness, nepastāv šāds obligāts noteikums, ka ir jābūt 20 procentu peļņai. Bet tas ar šiem likuma grozījumiem tiek ieviests saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir tā sauktā vienkāršotā grāmatvedības ieņēmumu un izdevumu uzskaite.

Mūsuprāt, tas pirmām kārtām nav taisnīgi. Šis biznesa veids jeb šie saimnieciskās darbības veicēji tiek nostādīti situācijā, kurā viņi vairs nav tik konkurētspējīgi kā pārējie.

Otrām kārtām. Nevienā nozarē... Ja mēs pavērtēsim, cik dažādas nozares pastāv, tad kur mēs ieraudzīsim 20 procentu rentabilitāti, ja mēs vērtēsim peļņu attiecībā pret ieņēmumiem? Arī šajā gadījumā droši vien būs grūti kaut ko tādu atrast. Tāpēc mūsu priekšlikums ir šo normu izslēgt. Ja kāds iedomājas, ka tagad radīsies ļoti liels fiskālais efekts un visi sāks uzrādīt savus ieņēmumus un izdevumus tādā veidā, lai maksātu vēl šo nodokli no tā sauktās 20 procentu peļņas, tad jāteic: nu, nebūsim tik absolūti naivi! Protams, uzņēmēji izvēlēsies citas darbības formas vai - un tas būs vēl skumjāk! - šī uzņēmējdarbības forma vairs nebūs redzama legāli vai būs redzama legāli tikai daļēji.

Tāpēc es aicinu šādas absolūti nepamatotas, ne ekonomiski, ne fiskāli, normas neieviest un saglabāt vienādus nosacījumus visiem biznesa veidiem Latvijā.

Šis ir kārtējais pierādījums tam, ka valdība nav izdarījusi darbu, kas tai bija jāizdara, - izanalizēt visu veidu - mikro, mazos un vidējos - biznesus un tās juridiskās formas, kādās to var darīt, lai šo vidi sakārtotu, padarītu uzņēmējiem pieejamu, draudzīgu, pats par sevi saprotams, caurskatāmu un motivējošu maksāt nodokļus.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs skaidros?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu līdzīgas argumentācijas dēļ, kādu es jau iepriekš par Igora Pimenova priekšlikumu izteicu. Ieviešot šo 80 procentu normu, joprojām nav izslēgts tas, ka šis uzņēmējs var turpināt darbu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā vai standarta darba režīmā, un vēl joprojām es uzsveru arī to, ka joprojām tas ir četru procentu nodoklis par apgrozījumu, kas, es uzskatu, ir samērīgs.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 29. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Atkal par to pašu tēmu. Es gan negribētu atkārtoti nosaukt visus tos argumentus, kurus mēģināja... kuriem mēģināja oponēt ziņotājs, bet, kolēģi, tomēr, manuprāt, neiztur kritiku tāds arguments, ka, lai arī to nodokļu maksātāju skaits un viņu apgrozījumi ir tik niecīgi, mēs varam atļauties ar kaut viena eiro izvilkšanu no viņu kabatām ieviest netaisnīgas un ekonomiski ļoti pretrunīgas normas.

Es uzsveru, ka gadījumā, ja stāsies spēkā tā norma, kuru tagad mums piedāvā valdība un kuru aizstāv Putras kungs, tā radīs netaisnīgu nodokļa aprēķināšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, paredzot, ka arī tad, ja saimnieciskās darbības veicējs ir strādājis ar zaudējumiem, nodoklis tik un tā ir jāmaksā - 20 procenti no ieņēmumiem. Tad vienkārši sities vai nost, bet tik un tā ir jāsamaksā, un punkts. Un lasies laukā no šīs darbības!

Nedomāju, ka tā ir pareiza un saimnieciska darbība, kuru tagad mums demonstrē šīs normas autori.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

E.Putra. Jā. Komisijā arī izskanēja konkrēti piemēri par šādiem saimnieciskās darbības veicējiem. Piemēram, grāmatveži, juristi, kuri ilgstoši jau gadiem strādā ar zaudējumiem. Nu, kaut kā sabiedrībā mēs neredzam, ka, teiksim, šī aroda speciālisti būtu tik nabadzīgi. Un, kā jau teicu, šajās izmaksās neiet iekšā ne amortizācija, ne darba algas, ne arī nekustamā īpašuma nodoklis. Šīs izmaksas ir ārpus šī 80 procentu sliekšņa.

Tāpēc aicinu komisijas vārdā arī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! 32. un tālākie trīs priekšlikumi. Frakcijas “No sirds Latvijai” iniciatīva ir šāda. Ja mēs lasām Darba likuma normas, tad Darba likuma 61.panta pirmā daļa noteic, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Tātad faktiski minimālā darba alga ir tas mazākais ienākumu līmenis, kas cilvēkam ir jāsaņem.

Mūsuprāt, ir tikai taisnīgi un atbilstoši tam mērķim, kāds ir izvirzīts Latvijas likumos, ka arī šis neapliekamais minimums ir vienlīdzīgs ar minimālo algu.

Es pieņemu, ka būs ļoti spēcīga uzreiz pretargumentācija par fiskālo ietekmi, bet, mūsuprāt, ja iedzīvotāji tieši šādā līmenī saņems ienākumus, tas nozīmēs, ka, protams, arī šie naudas līdzekļi nonāks tajā pašā ekonomiskajā apritē, kas radīs jau citu ekonomisko efektu - tajā skaitā daudz lielākus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus. Ja mēs gribam būt taisnīgi, ja gribam, lai cilvēkiem ir nodrošināti kaut vai minimālie izdzīvošanai nepieciešamie līdzekļi, ir tikai pamatoti ieviest šo principu, ka neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu.

Un vēl. Šī sarežģītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, kas tagad tiek izveidota, ir apsveicama progresivitātes dēļ. Bet kāpēc vēl ir vajadzīga tik ļoti sarežģīta administrācija, ieviešot šos dažādos neapliekamos minimumus, neapliekamā minimuma noteikšanu divreiz gadā absolūti visiem strādājošajiem? Ja mēs parēķinām, cik daudz izmaksās kaut vai administrācijas pusē šāda sistēma... Parasti normāli ir: vai nu progresivitāte tiek ieviesta caur neapliekamo minimumu, vai ar nodokļa likmi.

Mūsuprāt, būtu pamatoti pieturēties pie vienas progresivitātes. Ja šī progresivitāte, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, mainās atkarībā no gada ienākumiem, neapliekamais minimums paliek minimālās algas apmērā. Tas arī ir tas lielums, ar ko absolūti visi varētu rēķināties. Un vēlreiz uzsveru: ja tu saņem minimālo algu, tu zini, ka ar nodokļiem šis tavs pats mazākais, minimālais ienākumu līmenis netiek aplikts.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

E.Putra. Jā, kolēģi. Valdība un arī šeit likumprojektos izstrādātie priekšlikumi paredz to, ka neapliekamais minimums tiek celts pakāpeniski līdz 250 eiro. Nākamajā gadā tas ir 200 eiro, pēc tam - 230 eiro un 250 eiro.

Šinī gadījumā, protams, saprotam arī opozīcijas vēlmi solīt vairāk, tomēr, solot vairāk, arī ir fiskāla ietekme, un mēs diemžēl šobrīd to nevaram atļauties. (Dep. G.Kūtris: “Kāds ir cilvēka iztikas minimums?!”) Lai realizētu visu šo kopējo pasākumu, tas ir sabalansēts un attiecīgi arī atbalstāms tādā redakcijā, kāda tā ir šobrīd.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisijā arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 34. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 37. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 38. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā attiecīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam. (Dep. J.Viļums: “Tikai neatsauc priekšlikumu kā iepriekš!”)

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Esmu pateicīgs kolēģiem un Finanšu ministrijai par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē kopīgiem spēkiem atradām fiskāli kompensējošus pasākumus attiecībā uz alkohola akcīzes, kā arī cigarešu akcīzes palielināšanu, lai varētu kompensēt daļēji arī šo priekšlikumu. Ne tikai sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušām organizācijām to ziedojumu sakarā, kuri bija paredzēti UIN likumā, bet arī šeit, kur fiskālā ietekme gadā ir 5,4 miljoni... Bet arī tālākie pārejas noteikumi... Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, lai šī norma stātos spēkā ar nākamā gada 1.jūliju.

Atgādināšu, ka līdz pat 2015.gada beigām bija spēkā norma, ka atvieglojumu par nestrādājošu laulāto varēja saņemt bez jebkādiem nosacījumiem. Tas pēc būtības nebija pareizi, bet vajadzēja atstāt iespēju šādu atvieglojumu saņemt par nestrādājošo laulāto, kuram ir objektīvs pamats, ka viņš var nestrādāt. Un šeit šie kritēriji ir ielikti.

Pirmais: ja nestrādājošais laulātais rūpējas par bērnu vecumā līdz trim gadiem;

otrs: ja rūpējas par trim bērniem, no kuriem viens ir vismaz pirmsskolas vecuma, vai arī rūpējas par pieciem bērniem.

Tā ka esmu pateicīgs visiem, ar kuru atbalstu esam kopīgi atraduši šo fiskālo telpu, lai varētu šo normu atkal iekļaut likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.

E.Putra. 39. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā diemžēl nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 40. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis priekšlikums - un ir arī līdzīgs deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums - paredz noteikt, ka atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu var vienlaikus saņemt abi vecāki, dalot atvieglojuma summu uz pusēm, ja abi rūpējas par nepilngadīgo bērnu.

Šī priekšlikuma būtība ir novērst to situāciju, ka ir summas, kas netiek izmantotas līdz galam tikai tāpēc, ka nav dalāma šī atvieglojuma summa par vienu bērnu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts apsolījums no Finanšu ministrijas, ka šis priekšlikums tiks iestrādāts nākamā gada budžetā, tāpēc šo priekšlikumu atsaucu un ceru, ka līdz ar jauno gadu šī norma tik tiešām stāsies spēkā un šīs atvieglojuma summas varēs vecāki dalīt uz pusēm.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts. (Dep. G.Kūtris: “Tā arī bija domāts!”)

E.Putra. Jā! Par šo priekšlikumu mēs diskutēsim vēl nākamā gada budžeta skatīšanas laikā.

41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 42. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, vēlreiz, brāļi un māsas! Gribu iesākt savu sakāmo ar vienas no vecākajām sabiedriskajām organizācijām, kuras mērķis ir gaismas nešana, vārdiem, kas ir viedi galvenajām Eiropas reliģijām - jūdaismam, kristietībai un islāmam, ar viedā Lūkasa vārdiem (Dep. I.Boķis: “Jābrauc mājās, nevajag!”): “Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!” (Dep. A.Kaimiņš: “Izslēdziet mikrofonu!”) Šie ir mani kārtējie klauvējieni un lūdzieni. Apzināsimies, ka mūsu prioritāte ir labklājība... (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs varat izslēgt mikrofonu!?”)

Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu, Kalnozola kungs!

V.Kalnozols. ...un nav citādu iespēju kā šo labklājību sasniegt, kā vien tautsaimniecības attīstība. Es ļoti ceru, ka jūs esat izlasījuši to, ko jums vakar aizsūtīju par minimālo algu. Šodien nosūtīšu, kas ir saistīts ar to, ko es šodien teicu, un rakstu par nodokļiem.

Būtu ļoti iepriecināts, dārgie kolēģi, ja mēs ar tādu pašu enerģiju, kā mēs radījām komisiju klaču investigation vai pārbaudīšanai, nākamā rudens sasaukumā radītu komisiju, kas nāktu ar priekšlikumiem, kā mēs sekmētu savu tautsaimniecības attīstību.

Un nobeigumā aicinu nebalsot par šo jautājumu un lieki neatbalstīt šo manu priekšlikumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad ko tu gribēji pateikt?!”)

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts neuztur balsojumu par savu priekšlikumu. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 43. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Mēs sākām skatīt ļoti nopietnu pantu - likumprojekta grozījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī virkne priekšlikumu - gan to, kas ir iesniegti no Ministru kabineta, gan to, kurus iesnieguši Saeimas deputāti, - skar vienu un to pašu tematu, proti, nodokļa likmes un to piemērošanu. Tieši šajā pantā ir noteiktas progresiju pamatojošas likmes. Tieši šajā pantā ir noteikts, uz kādiem sliekšņiem mainās likmes, un tieši šeit veidojas tā struktūra, tā sistēma, kas nodrošinās progresivitāti un līdz ar to arī sociālās nevienlīdzības mazināšanu valstī turpmākajos gados. Es aicinu jūs nopietni izturēties pret šīm debatēm, kas skar tieši likumprojekta 16.pantu, kurā patiesībā pārrakstīts pilnībā esošā likuma 15.pants.

Mans konkrētais priekšlikums, ar kuru es tagad pats esmu uz tribīnes, skar tādu jēdzienu kā “slieksnis” vai “pakāpiens”, uz kura mainās likme. Likumprojektā, kā arī citās dalībvalstīs tā dara. Ir noteikti konkrēti skaitļi, uz kuriem šīs likmes mainās. Un tie divi skaitļi, kas ir tagad iesniegti likumprojektā, ir 20 tūkstoši eiro gadā un 55 tūkstoši eiro gadā. Manā skatījumā, būtu ekonomiski pamatoti, saprātīgi un vispār prātīgi, ja mēs saistītu likmju maiņu nevis ar fiksētiem skaitļiem, jo tomēr ekonomika attīstīsies, mums mainīsies daudz kas un mēs vienkārši varam atpalikt no tās ekonomiskās realitātes, no tiem cementētajiem, fiksētajiem skaitļiem, kas būs palikuši likumā. Tāpēc es ierosinu papildināt 16.panta pirmo daļu, kurā ir vispār pateikts par likmēm, ka šīs likmes ir noteiktas nevis atkarībā no konkrētiem skaitļiem, bet gan no gada vidējās darba samaksas apmēra, kura savukārt tiek aprēķināta kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs, kurš ir reizināts ar koeficientu 12. Šo pašu metodoloģiju un šo pašu pamatparametru, kurš ir paziņots Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā paziņojumā (atceraties?), mēs izmantojām, aprēķinot valsts amatpersonu mēneša atalgojumu. Tas ir pārbaudīts līdzeklis, un es domāju, ka šo pašu pamatu mēs varam droši izmantot, aprēķinot arī gada vidējo darba samaksas apmēru, līdz ar to padarot visu šo sistēmu ekonomiski pamatotu un elastīgāku.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli pamatos?

E.Putra. Jā.

Komisijā mēs šo priekšlikumu skatījām un neatbalstījām šāda iemesla dēļ. Šobrīd mēs redzam, ka darba atalgojums mūsu valstī strauji aug, taču aug nevis ekonomiskās izaugsmes dēļ, bet gan tādēļ, ka strauji samazinās ēnu ekonomika. Un šinī gadījumā šis modelis nav atbilstošs, un katrā ziņā mums agrāk vai vēlāk, jebkurā brīdī, būs jāatgriežas pie tā, lai vērtētu, vai šābrīža sliekšņi, kuri ir piedāvāti reformā un par kuriem mēs šodien arī balsojam otrajā lasījumā, ir atbilstoši.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 44. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šā priekšlikuma būtība. Arī šajā priekšlikumā ir savā ziņā runa par sociālo taisnīgumu un par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ne tikai darba algas ieņēmumiem, bet arī ienākumiem no kapitāla. Proti, mēs piedāvājam priekšlikumu, ka šajā progresīvajā skalā - 20, 23, 34 procenti - iekļaujami arī ienākumi no kapitāla. Likuma pašreizējā redakcija šo principu neparedz. Tā noteic, ka ienākumi no kapitāla apliekami tikai ar 20 procentu likmi.

Mēs zinām, ka ir viena daļa cilvēku, uzņēmēju, kuri šādā veidā saņem ienākumus. Mūsuprāt, tas ir sociāli taisnīgi - ar šiem ienākumiem dalīties un šo progresivitāti attiecināt arī uz šiem ienākumiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, ka arī ienākumiem no kapitāla tiek piemērota ienākuma nodokļa likmes progresivitāte.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums sakrīt ar priekšlikumu, kuru iesniedzu es un kurš tiks skatīts tālāk, tāpēc es atļaušos tūlīt jums izteikt savus argumentus. Tas sakrīt ar tiem maniem slēdzieniem, par kuriem es jau jums esmu ziņojis, iestājoties par to, lai tiktu tomēr iekļautas ar nodokli apliekamajā bāzē dividendes. Manā skatījumā, tas ir ļoti svarīgi, lai būtu nodrošināts šis pasākums.

Es jau dzirdēju Edgara Putras kunga argumentu par to, ka, īstenojot nodokļu reformu, salīdzinājumā ar esošo efektīvo likmi nodokļu slogs dividenžu saņēmējiem galu galā būs palielinājies. Tagad tas slogs ir 10 plus 7,5, tātad 17,5 procenti, bet būs 20. Bet arī ļoti labi atceramies, ka nodokļu attīstības pašā sākumā arī valdība iestājās par to, lai visi ienākumu veidi - gan algas, gan dividendes - tiktu aplikti ar vienotu nodokli, un tas nebija nejauši darīts, jo patiesībā prasība pēc tāda veida ekonomiski pamatota un sociāli taisnīga un acīm redzama... un tikai zem lobētāju spiediena šī norma tika svītrota ārā no turpmākās diskusijas. Tieši tāpēc mums izveidojās - vēlreiz saku - nepieciešamība meklēt kripatas saimnieciskās darbības veicēju kabatās, lai vienkārši, nu, kaut kā aizpildītu ar ieņēmumiem nākamā gada budžetu.

Es domāju, ka frakcijas “No sirds Latvijai”, kā arī mans nākamais priekšlikums ir iesniegti tieši tajā virzienā, lai vismaz palīdzētu valdībai šo ieņēmumu avotu atrast. Un vēl vairāk! Dividendes tiešām ir jāapliek ne tikai ar nodokļiem, bet ar progresīvo nodokli, ņemot vērā visus tos argumentus, kurus mēs vēl izteiksim tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

E.Putra. Jā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 45. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

E.Putra. 46. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsauciens: “Igor, pietiks!”)

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Papildus likmei, kuru jau nosaka Ministru kabinets savos priekšlikumos un skatāmajā likumprojektā, proti, 20, 23 un 31,4 procenti, es ierosinu ieviest vēl vienu likmi, kas būtu vienāda ar nulli. Šī nulles likme nosaka patiesībā to pašu neapliekamo minimumu, pie kura mēs visi esam pieraduši, kuru mēģināja kaut kā izmantot progresivitātes palielinājumam, un tāpēc bija ieviests diferencētais neapliekamais minimums, - tāds, nu, maigi sakot, progresīvā nodokļa aizstājējs - mēģinājums aizstāt progresivitāti ar neapliekamā minimuma regresiju.

Es domāju, ka būtu prātīgi vienkārši izdarīt tā, kā dara dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs: vienkārši noteikt konkrētu summu, kura netiek aplikta ar nodokli, un to iekļaut progresijas likmju skalā.

Mans priekšlikums, par kuru es tagad ziņoju un ar kuru es aicinu noteikt nulles procentu likmi, nosaka arī to, ka šī likme tiek piemērota minimālās mēneša algas apmērā un reizināta ar koeficientu 12, tātad - gada minimālajām mēneša darba algām nosacīti. Domāju, ka tas arī nozīmētu, ka īstenībā jebkura persona, kura saņem algu, lielāku par minimālo algu, būs pārliecināta, ka ir izpildījusi visus savus pienākumus attiecībā pret valsti, ir izpildījusi savu pilsonisko pienākumu, un valstij vairs nav nekādu prasību pret šo personu.

Domāju, ka tas būtu sociāli taisnīgi, pirmkārt.

Otrkārt, tas ievērojami palielinās naudas summu zemo ienākumu saņēmēju kabatās, atvedīs šo naudu uzreiz tirdzniecības centros, līdz ar to veicinās pieprasījumu tirgū un palielinās mūsu vietējo ražotāju motivāciju riskēt un ieguldīt savus līdzekļus ražošanas attīstībā. Tas būtu nopietns solis uz priekšu, lai mēģinātu kaut daļēji aizstāt importa preces ar valstī ražotām precēm.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

E.Putra. Jā. Protams, šis ir radikāls priekšlikums, kuram arī šībrīža redakcijā ir diezgan liela fiskālā ietekme. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Aicinu arī deputātus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 47. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Visinteresantākais tikai sākas, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs mazliet pagaidīt līdz mūsu sēdes beigām, kad mēs pieņemsim liktenīgo likumprojektu paketi!

Es tomēr ierosinu saistīt jauno ieviešamo likmi, kas paredzēta 20 procentu apmērā, nevis ar 20 tūkstošiem eiro gadā, bet ar summu, kas būtu tomēr atkarīga no ekonomiski pamatotiem un aprēķināmiem parametriem, proti, - ar gada vidējās darba samaksas apmēru, kā arī ar neapliekamā... ar minimālo mēneša darba algu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

E.Putra. Jā! Komisija izšķīrās šo priekšlikumu neatbalstīt.

Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 48. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsaucieni: “Igor! Nu, Igor!”; “Lai runā!”)

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, ar kuru es rosinu piemērot 23 procentu likmi ienākuma intervālam, kurš pārsniedz divus gada vidējās darba samaksas apmērus, bet nav lielāks par pieciem gada vidējās darba samaksas apmēriem.

Mūsu vēlētājiem būs izprotams, kāpēc ir izvēlēti šie sliekšņi, šis intervāls. Nevajag saistīt to ar grūti izprotamiem skaitļiem - 20 tūkstoši un 55 tūkstoši eiro gadā.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

E.Putra. Jā! Komisija šo priekšlikumu izskatīja, tomēr nolēma pieturēties pie jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem sliekšņiem un neveidot normas ar nedaudz staigājošiem sliekšņiem.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 49. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. (Starpsaucieni: “Jā! Yess!”)

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es ierosinu palielināt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kura tagad ir vienāda ar 31,4 procentiem. Ierosinu aizstāt to ar skaidrāku un lielāku, kaut ne visai stipri lielāku likmi - 33 procenti.

Cienījamā finanšu ministre Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vismaz mēģināja paskaidrot, kāpēc tieši 31,4, nevis pieci vai trīs... un kāpēc vispār parādījās tāds lielums. Godīgi sakot, ne visu sapratu.

Domāju, ka arī mūsu vēlētājiem tas nebūs skaidrs.

No otras puses, es gribu pievērst uzmanību tam, ka arī šī trešā likme, kuru valdība drosmīgi tomēr ierosināja nodokļu reformas sagatavošanas pēdējā posmā, protams, ir atbalstāma, bet es gribētu, lai šis solis būtu vairāk tieši tajā virzienā, kuru valdība pati ir izsludinājusi, sākot reformu, - proti, pastiprināt sociālās nevienlīdzības mazināšanas procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 50. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 51. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 52. - deputātes Laimdotas Straujumas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 53. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šim priekšlikumam ir divas daļas. Pirmā daļa paredz atcelt samazinātās kapitāla pieauguma nodokļa likmes nerezidentiem, kuri darbojas metāllūžņu nozarē un mežsaimniecības nozarē.

Un otra šī priekšlikuma daļa paredz samazināt nodokļa likmi ienākumiem no finanšu instrumentu pārdošanas, ja to izcelsme ir Latvijas Republika. Un te galvenais arguments bija tas, ka šobrīd, paceļot kapitāla pieauguma nodokli uz augšu, mēs varam samazināt Baltijas valstu jau tā mazo akciju tirgu un arī citu fondu un citu vērtspapīru tirgu. Cilvēkiem vienkārši zudīs motivācija investēt naudu Latvijas vērtspapīros, tā vietā viņi izvēlēsies ārvalstu vērtspapīrus, kuriem ir potenciāli lielāks ienesīgums un lielākas arī iespējas, ka nekādas negatīvās tendences šajos tirgos nenotiks.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to tika diskutēts un tika minēti vairāki argumenti, kāpēc nevar šādu nosacīti nevienlīdzīgu attieksmi ieviest starp dažādiem finanšu instrumentiem. Bet man šķiet, ka tas būtu tiešām svarīgs uzdevums Finanšu ministrijai - tomēr paskatīties un rast iespēju, kā mēs varam izveidot tirgus aizsardzības mehānismus, pat varētu teikt, tirgus veicināšanas pasākumus, lai šie Latvijas finanšu instrumenti būtu daudz pievilcīgāki investoriem, nekā tie ir pašlaik.

Konkrēto priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

E.Putra. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 55. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 57. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 58. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 59. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 60. - deputāta Ineša Boķa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 61. - deputāta Ineša Boķa priekšlikums. Komisijā ir guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 62. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, kolēģi! Ja jūs pavērosiet iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas, salīdzinot ar uzņēmumu ienākuma nodokļa normām, jūs redzēsiet, ka notiek atkāpšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas vai nodokļa maksāšanas avansā principa, bet tas joprojām saglabājas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Šī norma tika ieviesta ļoti sen - 1995.gadā, kad Valsts kasei bija grūtības ar valsts budžeta finansēšanu. Tika meklētas visas iespējas, kādā veidā nodrošināt likviditāti. Protams, ir pagājuši 22 gadi un sen ir mainījusies finanšu situācija, lai līdzekļus no iedzīvotājiem piesaistītu šādā formā. Būtībā šī arhaiskā norma jau arī tikpat kā netiek darbināta.

Mūsu priekšlikums ir atteikties no šīm arhaiskajām normām kā principa un sakārtot likumu, tāpēc mēs esam paredzējuši pārejas noteikumus, lai dotu laiku likuma sakārtošanai un vairs nebūtu jānodarbojas ar to, ka iedzīvotājiem var prasīt maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli avansā.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisija skaidros savu viedokli?

E.Putra. Jā.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts šādu iemeslu dēļ. Faktiski mēs varam nonākt arī tādā situācijā: ir šie nodokļu maksātāji, kuru saimnieciskā darbība ir salīdzinoši neliela, un šis maksājums tomēr ir sadalīts pa periodiem, pa daudz īsākiem periodiem kā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Ja gada beigās būtu jāmaksā par visu gadu, šie uzņēmumi faktiski nevarētu to samaksāt, un tad mēs iegūtu diametrāli pretēju situāciju; tad šie cilvēki faktiski ir nostādīti atkal diametrāli pretējā pozīcijā, respektīvi, viņi ir valstij parādā. Maksājot mazākās summās, bet regulāri, viņi šo maksājumu varētu samaksāt.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 63. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jau jūs tikko dzirdējāt gan Ingunas Sudrabas uzrunā, gan arī pretargumentos, kurus izteica Edgars Putras kungs, runa ir par avansa maksājumiem. Uzņēmumiem tagad būs atcelti uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi, tomēr saimnieciskās darbības veicējiem ienākuma nodokļa avansa maksājumi tiek saglabāti.

Ņemot vērā tos argumentus, kurus ir formulējis Putras kungs, es ierosinu tomēr saglabāt šo nepieciešamību veikt nodokļa avansa maksājumus kā maksātāja izvēli, tāpēc ierosinu esošā likuma 18.panta pirmajā daļā frāzi “izveido aprēķinu par nodokļa avansa maksājuma lielumu” aizstāt ar frāzi “var izveidot aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu”. Tas padarīs visu likumdošanu elastīgāku un taisnīgāku.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?

E.Putra. Jā.

Komisijā šo priekšlikumu izskatījām. Pēc būtības komisija šo normu atzina par neskaidru. Un faktiski arī fiskālā ietekme... Šobrīd šim priekšlikumam un arī iepriekšējam priekšlikumam tā ir 18 miljoni eiro. Tāpēc komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 64. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 65. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Latvijas Reģionu apvienību ir uzrunājuši vairāki pašvaldību vadītāji, un frakcija ir nākusi klajā ar iniciatīvu iestrādāt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu, kas paredz pašvaldībām garantēt prognozējamus un stabilus budžeta ieņēmumus gadījumā, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ieņēmumu bāze ir samazinājusies jebkura veida normatīvo aktu grozījumu dēļ, - proti, paredz kompensēt pašvaldībām šos ieņēmumus pilnā apmērā.

Diemžēl reālā situācija ir pierādījusi, ka nav mūsu valstī nepastāvīgākas un mainīgākas lietas par nodokļu politiku. Diemžēl! Nevienam nav šaubu - par laimi, nevienam nav šaubu! -, ka nodokļu politika un nodokļu reforma ir nepieciešama, bet par to, cik kvalitatīvi un par kādu cenu tā tiks īstenota, šodien esam atbildīgi mēs visi.

Reforma nekādā ziņā nedrīkst pasliktināt novadu pašvaldību un to iedzīvotāju stāvokli.

Mēs esam saņēmuši satrauktus signālus un pamatotas bažas no novadu pašvaldībām par nodokļu reformas ietekmi uz pašvaldību spēju īstenot tām deleģētās pamatfunkcijas. Ir vēlreiz jāatgādina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu avots, kas ļauj īstenot pašvaldībām tām deleģēto funkciju izpildi. Varētu teikt, ka līdz šim ir pastāvējis trausls līdzsvars starp pašvaldību (īpaši - reģionu un mazo pašvaldību) budžeta ieņēmumu bāzi un spēju tām pildīt valsts noteiktās funkcijas. Tomēr viens nepārdomāts solis, vienas likuma izmaiņas var šo trauslo līdzsvaru izjaukt. Un šķiet, ka šodien mēs esam pie šī līdzsvara izjukšanas punkta.

Paredzams, ka nodokļu reformas rezultātā pašvaldības skars to budžeta ieņēmumu bāzes samazināšanās un būtiska pašvaldību izdevumu daļas palielināšanās, kaut vai, piemēram, saistībā ar minimālās algas pieaugumu. Tas var izjaukt šo līdzsvaru un draud ar nopietnām sekām, jo virkne pašvaldību - īpaši mazajos vai attālajos novados - vairs nespēs pildīt savas pamatfunkcijas.

Lai arī augstākās valsts amatpersonas ir solījušas tuvāko divu gadu laikā nodrošināt pašvaldībām kompensācijas mehānismu, pilnā apjomā kompensējot tām iespējamo budžeta ieņēmumu bāzes samazināšanos, pašvaldības īpaši šiem solījumiem netic; tās grib garantijas, nevis solījumus: garantijas, ko nosaka likuma spēks.

Tāpēc, kolēģi, es šodien aicinu jūs pieņemt atbildīgu un pareizu lēmumu, atbalstot Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, un balsot par ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību, iespēju novadu pašvaldībām pilnā apmērā saņemt to budžetos plānotos līdzekļus, kas nepieciešami pašvaldību funkciju sekmīgai nodrošināšanai. Novadu pašvaldībām, īpaši - reģionos, šāda prognozējama budžeta ieņēmumu stabilitāte ir ļoti svarīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

E.Putra. Jā.

Kolēģi, kā liecina līdzšinējā pieredze ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu un līdzšinējā darba gaitā noslēgtā vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un valdību, tad tas, ko garantējusi valdība, ir 19,5 procenti no visiem nodokļa ieņēmumiem. Šis punkts ir paredzēts, nekur tas nepazudīs. Tas būs apstiprināts arī, pieņemot budžetu. Līdz ar to šobrīd nav bažu par budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetos. Kā mēs redzam, pēdējos divos gados šo ieņēmumu līkne ir tikai augusi. Tie ir aptuveni 200 miljoni, kas ir pieauguši pašvaldību budžetos.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 68. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies.

Runāsim par neapliekamo minimumu pensionāriem.

Kad Labklājības ministrija pieteica šo reformu, paziņoja, ka neapliekamais minimums pensionāriem nākamgad būs 300 eiro. Reāli tas dotu pensionāriem, kuri saņem 300 eiro, 15 eiro klāt. Vidējā pensija Latvijā šobrīd ir 300 eiro, un to saņem 280 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka tas būtu solis uz to, ko mēģināja panākt šī reforma, - ka cilvēkiem, kuri saņem ļoti mazus ienākumus, būtu kompensējams sadārdzinājums akcīzes nodokļa un visa pārējā dēļ.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nākamgad inflācija ies uz augšu un mēs nepaspēsim ar tradicionālajiem instrumentiem, tādiem kā indeksācija, pacelt pensijas līdz tādam līmenim, lai pensionārs nejustos nedrošs šajos inflācijas laikos. Tāpēc mans priekšlikums ir atgriezties pie vecās shēmas, tas ir, pie vecā priekšlikuma, kurš tika prezentēts Sociālo un darba lietu komisijā janvārī, - pacelt nākamgad neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 300 eiro mēnesī un 2019. un 2020.gadā attiecīgi - 320 līdz 340 eiro mēnesī (tas ir nākamais mans priekšlikums). Tas reāli dotu pensionāriem 15 eiro, kā minimums. Ja mēs neatbalstīsim manu priekšlikumu, tad, izmantojot šo instrumentu - neapliekamo minimumu -, pensionārs nākamgad dabūs tikai trīs eiro. Nu, tā nu gan nav tāda nauda, par kuru mēs šodien varam runāt nopietni! Tāpēc mēs ļoti labi saprotam: ja vakar mēs pacēlām akcīzi, tas pats piens, biezpiens un kartupeļi maksās pensionāriem veikalā daudz dārgāk.

Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus - 68. un 69.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Tagad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu projekts paredz pensionāra neapliekamo minimumu 2018.gadam noteikt 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī. Bet jāņem vērā, ka 2007.gadā konstitucionālā tiesa nolēma, ka pensiju neapliekamajam minimumam jāatbilst iztikas minimumam, kāds ir valstī. 2007.gadā tas bija 176 lati jeb 252 eiro. Vairākus gadus Ministru kabinets ignorēja konstitucionālās tiesas rekomendācijas, atstājot neapliekamo minimumu pensionāriem 235 eiro apmērā. Pa desmit gadiem minimālā alga valstī (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) palielinājusies divkārt - no 170 eiro līdz 380 eiro -, bet iztikas minimuma pārrēķina nebija un tas palicis līdz šim 252 eiro apmērā.

Ko mēs piemānījām? Es esmu pārliecināta, ka vispār neapliekamajam minimumam pensionāriem ir jābūt noteiktam minimālās algas apmērā, bet ne mazākam par iztikas minimumu.

Diemžēl reformā nav neviena vārda par jauno cilvēku, jauno speciālistu algām, par attiecīgiem atvieglojumiem. Mēs meklējam naudu, bet negribam papildināt budžetu un nedomājam, kā atstāt jaunos cilvēkus strādāt Latvijā, veidojot uzņēmējiem pievilcīgu vidi.

Pensionāru diskriminācija būtiski samazina pārliecību vispār maksāt nodokļus un provocē ēnu ekonomiku. Un es arī gribu uzdot jautājumu finanšu ministres kundzei: kad valstī tiks pārrēķināts iztikas minimums?

Aicinu atbalstīt deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

E.Putra. Jā.

Komisijā, protams, šo priekšlikumu izskatījām, un šis priekšlikums netika atbalstīts.

Gribu teikt, ka šobrīd ir nosprausts skaidrs mērķis: 300 eiro - 2020.gadā neapliekamais minimums pensionāriem; tas katru gadu pakāpeniski celtos, līdz sasniegtu 300 eiro.

Tomēr aicinu atcerēties vēl pirms Jāņiem pieņemto lēmumu veikt grozījumus pensiju likumā. Toreiz mēs nobalsojām par straujāku indeksāciju to personu pensijām, kuras ir ar lielu darba stāžu un mazām pensijām.

Šis kopējais pasākums ir tas, ko mēs šobrīd reāli varam atļauties, un aicinu virzīties pakāpeniski uz neapliekamā minimuma celšanu.

Protams, mēs gan no Finanšu ministrijas puses, gan savā vārdā varam apsolīt: ja ekonomiskā izaugsme būs straujāka... Arī Barčas kundze un Sociālo un darba lietu komisija mums neļaus apstāties pie šiem 300 eiro. Un tāpēc arī šie 300 eiro - tas jau ir vērā ņemams solis, ņemot vērā arī to, ka neapliekamais minimums pēdējo reizi ir celts, manuprāt, 2004.gadā.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 69. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 70. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 71. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Noslēdzot mūsu debates, es gribu atgādināt savu pozīciju attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu, kuru cita valdība citu vēsmu apstākļos ierosināja. Es domāju, ir pienācis laiks un mēs varam atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma un noteikt visu šo progresijas procedūru, progresivitātes ieviešanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm.

Līdz ar to es ierosinu uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada beigām iesniegt Saeimā likumprojektu - grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” -, lai pārtrauktu diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un ieviestu tā iedzīvotāju ienākuma aplikšanu ar nulles nodokļa likmi, kurš vienāds ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Šis uzdevums noteikti ir vērsts uz to, lai palielinātu progresivitāti valstī un sakārtotu, padarītu saprotamu un izlasāmu ļoti svarīgu likumdošanas jomu, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru maksā visi mūsu pilsoņi un nepilsoņi.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

E.Putra. Ņemot vērā iepriekš pausto atbalstu vai noraidījumu konkrētiem priekšlikumiem, aicinu arī šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir kontekstā ar iepriekš jau noraidītajiem priekšlikumiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 72. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Priekšlikums paredz sadalīt uzņēmumu ienākuma nodokli pusi uz pusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Manuprāt, Putras kungs, jūs lasāt citu likumprojekta tabulu. Jo tur nav nekā par valsts budžetu un par pašvaldību budžetu. Tur runa ir par to, kā pārdalīt pareizi iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šim, kā jūs zināt, ja mēs runājam par pašvaldību budžetu, viss šis ienākuma nodoklis aiziet tur, kur iedzīvotājs dzīvo.

Mans priekšlikums, turpinot šo tēmu, par kuru mēs runājam, ir par to, kādā veidā varētu pašvaldības motivēt attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Jūs visi zināt šo problēmu, ka neviena pašvaldība nevēlas to darīt. Kāpēc? Tāpēc ka tas būs par ļaunu tās vēlētājiem. Jo, ja vēlētājiem blakus pēkšņi sāks braukāt vairāk kravas mašīnu, atvērsies kāda rūpnīca vai, nedod Dievs, kāda ferma, vēlētāji to pašvaldībai pieminēs nākamajās vēlēšanās. Un līdz ar to neviena pašvaldība nevēlas ar to nodarboties.

Pašvaldībām nav nekādu argumentu, ar ko paskaidrot, kāpēc to būtu nepieciešams darīt. Kāds labums būs iedzīvotājiem no tā, ka tur blakus pēkšņi būs kāda ražošana vai kāda cita uzņēmējdarbība. Nu, lūk. Tāpēc, lai dotu šādu motivāciju, lai dotu šādu iespēju, mans piedāvājums ir sadalīt tā, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas pienākas pašvaldībai... ka daļa aiziet, kā līdz šim, tur, kur iedzīvotājs dzīvo, un otra daļa aiziet tur, kur viņš strādā. Proti, ja pašvaldībā veidojas kādas jaunas darba vietas, kāds nāk strādāt, tas nozīmē, ka šai pašvaldībai būs papildu ienākumi un būs papildu arguments, ar ko tā var teikt, kāpēc šeit ir vērts atrasties tam vai citam ražošanas objektam. Līdzīgi, kā mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli. Tur bija tieši tas pats. Tieši tā pati lieta... Ja tur blakus atveras kāda ražotne, pašvaldība var teikt: lūk, mēs to darām tāpēc, ka mums būs par to naudiņa, lai mēs varētu izremontēt skolu, lai mēs varētu atļauties ārstu praksi tepat blakus, lai mēs varētu salabot kādu ceļu. Un tad šīs pašvaldības iedzīvotājiem būs pavisam cita attieksme pret šādu iespēju. Un, iespējams, mēs varētu panākt pat to... Uzskatāms Somijas piemērs: savulaik notika atomspēkstacijas celtniecība, un toreiz runa bija par to, kur viņi varētu noglabāt izlietoto degvielu. Protams, tika ņemti vērā visi šie kodoldraudi un tamlīdzīgas lietas, un neviens to negribēja. Bet, kad izveidoja pareizu motivācijas mehānismu, pašvaldības savā starpā vispār sāka sacensties par to, jo tā reāli bija leiputrija priekš tās pašvaldības, kura to varētu darīt - izveidot šo objektu, kurš nenestu nekādus riskus, nekādas briesmas, ja tas tiktu veidots pēc modernajām tehnoloģijām, bet par kuru pašvaldība saņemtu daudz, daudz naudas.

Līdzīgu mehānismu vajadzētu veidot mums ar savu nodokļu paketi. Diemžēl tas netiek darīts. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli jūs to nevēlējāties darīt, nu tad atliek vēl iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja arī ar šo nodokli mēs to nedarām, tad jūs man pasakiet: kādā veidā jūs to vispār nodrošināsiet? Un vai vispār jūs gatavojaties to kaut kādā veidā darīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs ko piebildīs?

E.Putra. Jā.

Komisijā šis priekšlikums ir izskatīts un nav atbalstīts dēļ tā, ka tas ir ļoti grūti administrējams. Piemēram, tas pats “Latvijas dzelzceļš” vai, piemēram, SEB banka, kura atrodas konkrētā novadā un kurai ir filiāles visā Latvijā, un ļoti daudzi citi uzņēmumi, piemēram, tā pati Maxima... Ir ļoti grūti to administrēt, bet - neļaušu samelot! - šobrīd pašvaldībās ir situācija jau tāda, ka katras pašvaldības vadītāja gods ir piesaistītās darba vietas, piesaistītie uzņēmumi, jo tas katrā ziņā atstāj iespaidu uz pašvaldības budžetu.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. Un, kolēģi, noslēdzošais ir 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

E.Putra. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Prezidij! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Šis ir noslēdzošais no likumprojektiem, kuri attiecas uz nodokļu sistēmas izmaiņu Latvijā, ko mēs skatām šodien.

Kopumā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajam lasījumam ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām: ja ir nodokļu reforma, tad nodokļu reformā ir jāievieš arī fundamentāli principi, kādi pastāv daudzās normālās valstīs, kur iedzīvotāji var rēķināties ar to, kāds nodokļu slogs viņiem ir sagaidāms.

Ja jūs iepazināties, kaut vai piemēra labad, ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vēstuli, kas visiem bija nosūtīta, jūs redzējāt statistiku, kā šīs asociācijas biedri vērtē šobrīd Latvijā izveidojušos nodokļu slogu. Proti, maksājot 16 Latvijā esošos nodokļus un 98 dažādas valsts un pašvaldību nodevas, minimālās algas saņēmējiem šis nodokļu slogs ir 80 procenti, vidēju ienākumu saņēmējiem tas ir 70 procenti no viņu ienākumiem.

Mēs uzskatām, ka tas būtu taisnīgs princips... taisnīgs pret iedzīvotājiem tajā ziņā, ka viņi varētu rēķināties ar to, kā nodokļu politika darbojas. Tas būtu absolūti godprātīgi no varas puses, ka, veicot jebkādas izmaiņas nodokļu politikā (un šīs, protams, ir būtiskas izmaiņas!), vienlaikus tiktu izsvērts, ko tas nozīmē katram iedzīvotājam vidēji. Vienmēr tiek lietota argumentācija, ka katrs elektrību patērē individuāli un benzīnu patērē individuāli un tā tālāk. Bet, protams, šīs lietas citās valstīs tiek normāli mērītas, tiek veidoti modeļi, kā var monitorēt to nodokļu slogu, kāds ar nodokļu likumdošanu ir izveidots.

Mūsu priekšlikums ir: vērtējot to pieredzi, ko mēs esam apskatījuši, kāda ir citās valstīs, kā samērot mājsaimniecību ienākumus, izdevumus, minimālās un vidējās nepieciešamības, šis nodokļu slogs varētu būt 58 procenti no ieņēmumiem.

Mēs saprotam, ka nekas nenotiek vienā dienā. Tāpēc ir mūsu uzdevums Ministru kabinetam - un mēs vēlētos, lai parlaments arī to atbalsta, - par to, ka ik gadu Finanšu ministrija šādu aprēķinu veic.

Vēlreiz uzsveru: ja mēs gribam rīkoties tālredzīgi, atbildīgi pret katru iedzīvotāju, pret mūsu sabiedrību, es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

J.Vucāns. Jā. Kolēģi, komisijā mēs šo priekšlikumu uzklausījām, bija arī debates. Bija arī argumentācija no ministres puses, ka tiešām mums ir atsevišķi nodokļu veidi, kuros, uzliekot šādu ierobežojumu slogam, mēs pēc būtības uzliktu ierobežojumu arī iedzīvotāju patēriņam. Tāpēc priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 2. - finanšu ministres priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts, saturiski identisks ar iepriekšējo atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šajā punktā, ko mēs piedāvājam izslēgt, ir trīs jaunas normas, trīs punkti. Un, ievērojot šajos trijos punktos Finanšu ministrijas iestrādāto “ūdeni” sākumdaļā, atļaujiet man vispirms izdarīt nelielu atkāpi.

Es sapratu, ka tiesiskās paļāvības princips vai agrākie solījumi valdošajai koalīcijai ir tukši vārdi, un cilvēki, kā jūs zināt no sabiedriskajām aptaujām, netic šai valdībai un arī Saeimai. Līdz ar to es gribu vienkārši norādīt: cienījamie Latvijas iedzīvotāji, Saeimā visas partijas nav vienādas. Lasiet konkrētos priekšlikumus!

Otrkārt, es cerēju, ka vairākums vismaz notēlos demokrātiju Saeimas sēdēs. Proti, demokrātiju notēlos, atbalstot vismaz dažus opozīcijas priekšlikumus. Diemžēl atbalstīja tikai tos, kurus iestrādājuši paši ministri vai valdošā koalīcija. Vēl smieklīgāka demokrātija ir no to pozīcijas deputātu puses, kuri savus labos priekšlikumus atsauca.

Es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija dzird visus labos priekšlikumus un nākotnē, uz rudens pusi, nodokļu reforma turpināsies, jo ir daudz labu priekšlikumu, kas pēc būtības ir atbalstāmi un vērtējami nākamajā paketē budžeta pieņemšanas laikā.

Vienīgi es ļoti cerēju, ka, neskatoties uz to visu, mēs tomēr cienīsim Satversmi. Un, Satversmi cienot, ir jāpaskatās arī uz cilvēktiesībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs pagājušajā sēdē, kad es aicināju pievērst uzmanību šajos trijos punktos ierakstītajiem cilvēktiesību ierobežojumiem, teica, ka likumprojekta autori savu analīzi par cilvēktiesību ievērošanu gari un plaši ir izklāstījuši anotācijā, un šeit jūs varat izlasīt visus tos argumentus.

Cienījamie kolēģi, ja jūs esat šo anotāciju lasījuši, tad paskatieties: anotācijas ceturtajā lappusē, vidū, ir teikts, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts pārvaldes. Loģiski! Pēc tam ir uz sešām lappusēm - uz sešām lappusēm! - būtiska analīze par to, ka Valsts ieņēmumu dienests drīkst šādu informāciju apstrādāt, proti, par nodokļu maksātājiem. Drīkst! Jā, to atļauj visas regulas un direktīvas. Jums ir tiešām šaubas, ka Valsts ieņēmumu dienests drīkst apstrādāt? Es par to nediskutēju, es diskutēju par to, ko Valsts ieņēmumu dienests ar šo informāciju dara. Un šī informācija tālāk parādās šajās trijās normās. Proti, to publisko... Un, ja mēs lasām par to, kāpēc ir vajadzīga šī informācija, tad redzam, ka mērķis ir apmierināt sabiedrības interesi, proti, ziņkārību. Lai sabiedrība zinātu.

Es saprotu, ka pasaules valstīs zina, ka nedrīkst publicēt krimināli notiesātos noziedzniekus. Vienkārši zina, ka šādus sarakstus nedrīkst publicēt, jo tas ir cilvēktiesību aizskārums. Latvijā arī tam piekrīt, bet, redziet, administratīvi sodītos drīkst publicēt. Tātad tas ir mazāks cilvēktiesību aizskārums.

Es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija ir ierēķinājusi Valsts ieņēmumu dienesta vai Finanšu ministrijas budžetā maksājumus, ko cilvēki, kuru uzvārdi parādīsies publiskojumā, prasīs kā atlīdzību par morālo aizskārumu, balstīdamies uz Satversmes 116.pantu.

Satversmes 116.panta leģitīmais mērķis... Izmainot 3.punktā formulējumu mērķim, ir ierakstīts... Bet, ticat vai ne, likumu netulko gramatiski. Tas ir pirmā kursa līmenis. Likumu tulko pēc jēgas un skatās, kāpēc tur ir ierakstīta šāda norma - kāds tam ir mērķis. Un šajā gadījumā mērķa analīzes anotācijā pilnīgi nekādas nav! Pilnīgi nekādas nav! Ir viens secinājums. Ir viens secinājums, ka nav šaubu, ka pienākums ir publiskot šo informāciju. Tas ir vienīgais secinājums par to, ka tas ir leģitīms pamats.

Paldies, kolēģi! Ja jūs cienāt Satversmi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet, ja jums Satversme ir vienkārši grāmatiņa un vispār demokrātija jums ir grāmatiņa, tad, protams, jūs varat droši saglabāt savu atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs kaut ko piebildīs, skaidrojot komisijas viedokli?

J.Vucāns. Paldies, Kūtra kungs, par jūsu aizrādījumiem un norādījumiem. Uzklausot jūs tajā reizē, kad mēs skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un ņemot vērā arī tās rekomendācijas, ko bija izteicis Saeimas Juridiskais birojs, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs katru no šīm situācijām, par kurām jūs tikko runājāt, analizējām, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Uzklausījām Finanšu ministrijas pārstāvjus, kuri bija gatavojuši šo likumprojektu un papildus bija gatavojuši grozījumus šajā likumprojektā, precizējot arī mērķi.

Kāpēc šī informācijas publiskošana būtu pieļaujama? Un atbildi var atrast grozījumā, ko mēs skatīsim vēlāk, - tas ir 11. -, kur ir rakstīts: lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu... Un ir arī vēl papildu pamatojumi, par kuriem mēs tiešām runājām komisijas sēdē.

Tas viss tika darīts, lai maksimāli novērstu tos visus riskus pārkāpt Satversmi, par kuriem jūs šodien runājāt šeit no tribīnes.

Ņemot vērā šo diskusiju, komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu to darīt arī Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 5. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. - daļēji atbalstīts finanšu ministres priekšlikums, kas ir iekļauts komisijas izstrādātajā un atbalstītajā 8.priekšlikumā, kurš atšķiras no finanšu ministres priekšlikuma tikai ar vienu skaitli.

Finanšu ministres priekšlikumā informācijas publiskošanas dienu skaits gadījumā, kad deklarācija nebūtu iesniegta savlaicīgi, bija 10. Komisija nolēma, ka šis dienu skaits ir palielināms uz (Starpsauciens.) 15.

Tātad vēlreiz atgādinu: finanšu ministres iesniegtais 7.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu? Deputāti nevēlas balsojumu par 7.priekšlikumu.

J.Vucāns. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Patiešām šī priekšlikuma būtību īsumā jau izstāstīja Vucāna kungs. Bet tas, ka šis priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, lai jūs, kā saka, nemaldina. Tāpat kā daudzi citi priekšlikumi, kas nāk tieši no šīs komisijas. Jo patiešām milzīga pateicība jāizsaka Saeimas Juridiskajam birojam, kura priekšlikumi tikai pavisam nelielā daļā parādās šajās tabulās. Diemžēl arī Juridiskais birojs aizvakar jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes noslēgumā, ap deviņiem desmitiem vakarā, godīgi atzina, ka vairs nespēj izsekot visām tām kļūdām, visām tām jaunajām iecerēm un jaunajiem labojumiem, kas no ministrijas nāk klāt.

Dāmas un kungi! Es domāju, ka viss šis process mums parāda, ka steigā un vakarā nopietnas lietas, it sevišķi nodokļu reformu, veikt nedrīkst. Viss šis process man atgādina, piedodiet, padomju laikus, kad tika runāts, ka piecgades plāni ir jāizpilda trijos gados. Tagad mēs likumus, veselu likumprojektu paketi, kas normāli būtu jāizskata trijos lasījumos, mēģinām izdzīt cauri divos. Jau pirmajā lasījumā es salīdzināju visu šo procesu ar putru. Kolēģis Ivars Brīvers gan palaboja, ka putra ir garšīgs ēdiens. Taču putru, ātri vārot, var piededzināt. Un, ja putru vāra daudzi cilvēki vienlaikus, tad viens to pārsāla, viens par daudz piparu pieliek un tā tālāk, un tā joprojām.

Dāmas un kungi! Šo putru mums patiešām būs atkal visiem kopīgi jāmēģina izstrēbt jau rudenī, kad skatīsim budžetu un labojumus tajā.

Tātad, dāmas un kungi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas vismaz nedaudz, par piecām dienām, pagarina to situāciju, kurā brīdī tiks publiskots cilvēka vārds un uzvārds. Ministrija piedāvāja noteikt, ka šis termiņš ir 10 dienas, komisija iesaka pagarināt uz 15 dienām. Respektīvi, ar 16.dienu varēs parādīties visi šie riski, par kuriem pirms tam runāja Kūtra kungs... kur rodas patiešām pretruna ar Latvijas Republikas Satversmi.

Paldies, kas ieklausījās. Bet, kā redzu, jūsu uzmanība jau ir izsmelta. Lai jums atlikusī vasaras daļa ir patīkama!

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts aicina atbalstīt 8.priekšlikumu. Debates slēdzu. Priekšlikumu aicina atbalstīt.

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti Āboltiņa, Brigmanis, Pimenovs, Adamovičs un Dzintars lūdz turpināt Saeimas ārkārtas sesijas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Atbalstām!”; dep. A.Bērziņš: “Ar vienu nosacījumu - ja neviens vairs nerunā!”) Iebildumu nav. Tātad Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

J.Vucāns. Nebija iebildumu pret 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties balsojumu par 8.priekšlikumu? Tātad par 8. deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums par likumprojekta 3.panta izslēgšanu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 11. ir finanšu ministres priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Es saprotu, ka šis finanšu ministres priekšlikums ir jaunā redakcijā izteikts teksts no likuma sākuma daļām. Vienīgi, uzklausot iepriekš reiz izteikto pārmetumu par to, ka ziņkāres apmierināšana nav cilvēktiesību ierobežošanas leģitīmais pamats, tagad ir nomainīta redakcija. Ir ierakstīts tā, lai veicinātu to, ka nodokļu maksātāji labprātīgi veic nodokļu nomaksu.

Es saprotu, ka tas, ka Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par to, ka kontā cilvēkam ir ienākuši vai no konta izgājuši vairāk nekā 15 tūkstoši eiro gada laikā, - ka tas noteikti veicinās to, ka šis cilvēks nodokļus maksās labprātīgi.

Nu, cerēsim, ka tiešām tik naivi mūsu ierēdņi nav. Es ceru, ka tur sekos arī kaut kāda kontrole.

Amatpersonas par šo normu īpaši var neuztraukties, jo amatpersonām šī norma sen jau ir zināma. Man liekas, jau gadus 20 visi deklarē, cik viņi saņem un no kurienes un cik izdod. Bet šajā gadījumā es runātu par vienkāršu Latvijas iedzīvotāju.

Manuprāt, mums Latvijā ir tāda ļoti laba tradīcija: sākotnēji mūsu likumdevējs un arī valdība uzskata, ka Latvijā visi iedzīvotāji ir noziedznieki. Jā, likumu raksta nevis tā, lai kādu noziegumu novērstu, bet gan tā, lai varētu visus noziedzniekus izķert. Nu, kurš iekritīs? Un, tā kā šāda rakstura normas tiek veidotas (kā saka, mēs visus turam aizdomās, bet dažus mēs... paskatīsimies, vai viņi ievēros likumu vai ne), es vienkārši gribu ierosināt Finanšu ministrijai, kuras sastāvā ir arī Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu policija, aprunāties ar speciālistiem, kas ir kriminologi un krimināltiesību speciālisti. Viņi dod padomus par to, kādā veidā izstrādājama noziegumu apkarošanas metodika. Proti, paskatās, kādā veidā šos noziegumus izdara. Un ja jūs domājat, ka... Līdz šim cilvēks, kurš saņēma algu aploksnē, šo summu ieskaitīja bankas kontā, lai varētu veikt norēķinus. Tagad, zinot šo normu, šis cilvēks šo naudu neieskaitīs bankas kontā, ja bankas kontā parādīsies summa virs 15 tūkstošiem, bet vienkārši naturāli šo naudu izmantos rēķinu kārtošanai. Proti, viņš maksās uz rokas aploksnē visur tur, kur to varēs izdarīt. Un to var izdarīt ļoti daudz kur. Līdz ar to viņš nebūs 15 tūkstošu rāmjos iekšā iegājis un jūs nesasniegsiet to mērķi, ko jūs gribat ar šo sasniegt. Un tieši tāpēc es saku, ka leģitīmā mērķa šeit nekāda nav. Šeit ir tikai vienkārša vēlēšanās Valsts ieņēmumu dienestam saņemt informāciju par visiem cilvēkiem, kuri gadā saņem vairāk nekā 15 tūkstošus vai kuri iztērē vairāk nekā 15 tūkstošus.

Tātad no šīs robežas mēs varēsim teikt, ka Valsts ieņēmumu dienests skatīsies katram līdzi, jo uzskatīs, ka katrs ir potenciāls noziedznieks. Diemžēl tāda ir mūsu valdības attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem. Lai jums veicas! Bet es aicinu šo priekšlikumu, protams, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Vucāns. Jā. Komisijā bija debates arī par jautājumu par ienākumu vispārēju deklarēšanu. Komisija tomēr nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 17, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 12. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. - finanšu ministres redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums par likumprojekta 7.panta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. (Starpsauciens: “Smiltēn!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, labdien! Aizrunājos pirmīt...

Šis ir pēdējais priekšlikums pie šī likumprojekta, un, es domāju, tas ir nozīmīgākais likumprojekts. Ir ieguldīts ļoti liels darbs šajā nodokļu reformā. Sākotnēji tā varbūt bija pretrunīgi vērtēta un bija nepieciešams to pietuvināt realitātei... Tomēr ir izdevies šīs reformas kontekstā realizēt vairākas ļoti nozīmīgas lietas.

Proti, ir iegūts finansējums veselībai, jo sākotnēji šī reforma to neparedzēja; ir ieviesta progresivitāte, progresīvais nodoklis, par ko ir diskutēts jau gadiem. Šis ir fiskāli atbildīgs risinājums, jo tas neparedz dzīvot uz parāda, solidaritāte tomēr ir saglabāta, un arī akcīzē mums ir bijusi iespēja mazināt efektu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma, kas veicinātu inflāciju. (Dep. I.Zariņš: “Par priekšlikumu!”)

Taču paliek viens vienīgs jautājums. Proti, deputātiem ir diezgan grūti veikt aprēķinus Finanšu ministrijas vietā un pārbaudīt... (Dep. V.Orlovs: “Tas ir 14.priekšlikums?”) Jautājums ir tāds: vai par šo nodokļu reformu, to pieņemot, mēs varam teikt, ka tagad uz krietnu laiku nodokļu sistēma būs prognozējama, stabila un uzņēmēji varēs rēķināties, ka tā tas paliks? (Dep. G.Kūtris: “Viņš par priekšlikumu runā?”) Vai finanšu ministre var atnākt un apliecināt, ka budžetā, kas tiks pieņemts rudenī, nebūs radikālu izmaiņu vai radikālas PVN celšanas, vai tamlīdzīgi, ka šie aprēķini atbilst patiesībai un ka uzņēmēji varēs rēķināties ar to, kas šeit ir pieņemts? (Dep. G.Kūtris: “Viņš nav ziņotājs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds premjerministram Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Par šo, protams...

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”)

Attiecībā uz šo priekšlikumu - aicinu neatbalstīt. Bet gribu arī pievērst uzmanību tam, par ko ir dotais likumprojekts. Šis priekšlikums tā kā aicina visu iepriekš lemto atcelt.

Runa ir par Latvijas prasību... par latiņas paaugstinājumu mūsu prasībām.

Ja vien Latvijā nodokļu maksāšana būtu pieņemta lieta un to darītu pilnīgi visi, ja mēs nerunātu par dažādām citām lietām un negācijām, es pieņemu, ka nevajadzētu arī šādus priekšlikumus par 15 tūkstošiem. Šobrīd mēs vienkārši ejam uz to, ka mums visiem kopā - Saeimas deputātiem, valdībai, iedzīvotājiem - vairāk jāpievērš uzmanība tam, ka godīgs darbs ir vienīgās zāles, lai Latvija patiešām izaugtu, lai Latvijas attīstība tiktu nodrošināta.

Tāpēc šis ir pasākums, kas šobrīd ir nepieciešams. Un es esmu pārliecināts, ka neviens cilvēks netiks nevajadzīgi traucēts, neviens netiks aiztikts, ja vien patiešām visa viņa darbība ir saistīta ar to, kas ir rakstīts likumos, kurus pieņem Saeima, un noteikumos, ko apstiprina Ministru kabinets. Man reiz viens baņķieris prasīja, kāpēc mēs pievēršam tik lielu uzmanību citu valstu naudas legalizācijai. Tas ir nepieciešams, to mums prasa gan mūsu dalība Eiropas Savienībā, gan pārējās prasības. Viņa nākamais jautājums bija: kāpēc Latvija pati neprasa no bankām ziņot par to, ko dara mūsu pašu cilvēki, naudu dodot uz ārpusi? Par iemaksām bankomātos, kas ir simtiem tūkstošu eiro, par rindām, kas stāv pie iemaksu bankomātiem, par piecsimtniekiem, kurus maina lielveikalos un kurus ir ļoti grūti izdabūt no bankomāta (vismaz Latvijā).

Tāpēc ir daži pasākumi arī nodokļu reformu paketē, kuri ir nepieciešami un kuri, es pieņemu, pēc laika, ceļot mūsu prasības visās jomās - gan pret sevi, gan pret citiem - pietiekamā augstumā, būs atceļami.

Tas - par šo priekšlikumu.

Taču kopumā es gribu pateikt lielu paldies jums par lielo sapratni un atbalstu, par to, ka šis vairāk nekā pusgadu garais stāsts šodien iegūst jaunu vērtību. Un visu mūsu uzdevums - gan atsevišķu valdības ministru, gan arī visu kopā - ir skatīties, lai mēs šos rīkus, ko šodien apstiprinām, efektīvi arī izmantotu, lai mūsu ekonomika augtu, lai mūsu cilvēku ienākumi augtu un lai visi kopā mēs veidotu šo valsti.

Es gribu pateikties arī opozīcijai, katrā ziņā tiem, kuri sniedza pragmatiskus priekšlikumus, un apliecinu, ka vismaz mūsu valdība un ministri ieklausīsies jebkurā priekšlikumā, ja tas ir par būtību, nevis iesniegts tikai tādēļ, lai sevi celtu un lai spodrinātu savas spalvas: “Kā es izskatīšos no šīs tribīnes?”

Es šodien dzirdēju arī Pimenova kungu tiešraidē, braucot šurp; kamēr nonācu Saeimā, skatījos tiešraidi. Daži priekšlikumi arī ir labi... Viņš teica, ka nodokļu reformā ir daudz laba, un es gribu to papildināt: lai mēs vienmēr tā vēlētos atbalstīt to, kas ir labs, un sniegt arī savu pienesumu! Visticamāk, ka turpmāk vajadzēs vairāk... Iepriekš, iespējams, par maz... mums bija pārāk maz laika. Taču ir jāsaprot, ka šeit ir panākts daudz kompromisu, daudz ir pusgada laikā bijis darba, lai šos kompromisus sasniegtu.

Arī man pašam personiski liekas, ka kaut kas varēja būt citādāk, kaut kas varbūt varēja būt labāk. Bet šī ir vienošanās, un es no sirds esmu pateicīgs Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas saprata un brīdī, kad mēs varējām noņemt visu nodokļu reformu no trases - būtu spiesti to darīt sabiedrības spiediena dēļ -, viņi pateica: “Jā! Mēs saprotam, ka ir bijis vajadzīgs kompromiss!” Un šāds kompromiss, kā mēs saprotam, ir arī tas, ka veselības aprūpes reforma ir valdības veicamā nākamā reforma, kas bija nepieciešama jau pirms apmēram 15 gadiem, - reforma, kura mums ir jāveic līdz rudenim un visiem kopā.

Mēs šobrīd strādāsim pie jaunā likuma, un es ļoti ceru uz jūsu sapratni, iesaisti un ceru, ka mēs kopā to izdarīsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi! Šis likumprojekts - tāds, kāds tas ir sagatavots, - ir viens no to likumu kopuma, kas paredz jaunas nodokļu politikas īstenošanu. Šis likumprojekts aicina uz lielāku atklātību, lai veicinātu tiešām godīgāku nodokļu nomaksu.

Es arī vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktu paldies visiem jums par ieguldīto darbu reformas īstenošanā. Jūs esat pieņēmuši šodien lēmumus, kas padarīs taisnīgākus darbaspēka nodokļus, padarīs konkurētspējīgākus mūsu uzņēmējus; esat paredzējuši pasākumus sociālās atbildības stiprināšanai un tiešām radījuši pirmos aizmetņus veselības apdrošināšanas sistēmai, kas ir tiešām kā karsts kartupelis mētāta jau gadiem ilgi no viena pie otra. (Dep. I.Rībena: “10 gadus!”)

Es saku no sirds paldies! Un atbilde Smiltēna kungam: valdība tiešām nenāks ar kādiem būtiskiem priekšlikumiem par nodokļu politikas izmaiņām, jo stabilitāte - tā ir viena no lietām, ko sabiedrība ir tik ļoti gaidījusi! Un mēs visi esam parādījuši, ka ar kopīgu darbu, ar diskusijām, strīdiem esam spējuši paveikt lielu lietu. Un, ja mēs arī turpmāk tā spēsim strādāt kopā, tad sasniegsim mērķus, par kuriem citi vēl tikai domā.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.

Debates slēdzu.

Vai deputāti vēlas balsojumu par šo (Starpsauciens: “Jā!”) priekšlikumu? Vai deputāti vēlas balsojumu? Deputāti vēlas balsojumu. Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Godātie kolēģi! Pirms aicinu jūs balsot kopumā par šo likumprojektu, es vēlos lūgt iespēju pāris minūtēs teikt dažus vārdus, jo mana kā komisijas vadītāja atbildība bija nodrošināt, lai šajās divās dienās - vakar un šodien - mēs varētu produktīvi strādāt ar tiem likumprojektiem, kurus mēs pirmajā lasījumā skatījām pirms nedēļas.

Pirmkārt. Es vēlos izteikt lielu pateicību visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri šīs nedēļas laikā piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, argumentējot viņu pārstāvēto organizāciju un arī individuālos viedokļus. Visi, kas bija atnākuši, tika uzklausīti, turklāt vairākkārt. Un fiskālo iespēju robežās to, kas tika prasīts, komisija arī centās apmierināt.

Otrkārt. Es noteikti vēlos pateikties gan Finanšu ministrijas, gan arī citu Latvijas ministriju darbiniekiem par tām profesionālajām debatēm, kuras mums bija komisijā šajā nedēļā, un par viņu spēju operatīvi sniegt datus un nepieciešamo informāciju, kā tas iespaidos gan fiskālo situāciju, gan dažādus citus ar nodokļu iekasēšanu saistītus jautājumus tajās situācijās, kur komisijas lēmumi atšķīrās no tā, kas iepriekš bija nolemts Ministru kabinetā, un tādas situācijas bija vairākas.

Protams, es vēlos pateikties finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai gan par viņas uzdrīkstēšanos vispār virzīt šo nodokļu likumprojektu kopumu, gan arī par to, ka šonedēļ komisijas sēdēs viņa bija klāt no pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei.

Vēlos izteikt pateicību Ministru kabinetam un premjeram par to, ka starp pirmo un otro lasījumu, kad bija saņemti deputātu un citu organizāciju priekšlikumi otrajam lasījumam, Ministru kabinets atrada par iespējamu šos priekšlikumus izskatīt savā sēdē un paust savu viedokli, un tādā veidā mums būtībā iznāca skatīt šos nodokļus nevis divos lasījumos, bet es gribētu teikt, vismaz divos ar pusi lasījumos.

Zinot to, cik ļoti noslogoti šajās dienās bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultanti, kuri piedalījās ne tikai sēdēs, bet arī ārpus darba laika centās apkopot visu to, ko mēs sēžu laikā bijām sabalsojuši, citiem vārdiem - sastrādājuši, noteikti vēlos visu mūsu vārdā paust atzinību arī viņiem, un noteikti vislielākā pateicība, kā jau Viļuma kungs teica, ir Saeimas Juridiskajam birojam un jo īpaši - Juridiskā biroja darbiniecei Anitai Kozlovskai, jo bez viņas padomiem... (Aplausi.) ... bez viņas padomiem mēs droši vien nebūtu spējuši tādā tiesiski pilnvērtīgā veidā sagatavot šos likumprojektus. Tur bija pietiekami daudz ko labot gan deputātu iesniegtajos priekšlikumos, gan ministriju iesniegtajos priekšlikumos, un tas tiešām bija neatsverams ieguldījums, ka tas rezultāts ir tāds, kādu mēs šodien esam sasnieguši.

Ministru prezidents jau teica, ka nekas nav tik pilnīgs, lai to nevarētu vēl pilnveidot. Un tieši šāds noskaņojums, es domāju, ir arī absolūti lielākajai daļai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu: mēs saprotam, ka tas ir tikai pirmais solis šajā virzienā - pilnveidot Latvijas nodokļu sistēmu. Bet tajā pašā laikā tā ir arī ļoti nozīmīga izšķiršanās, tas ir nozīmīgs solis. Un acīmredzot šis solis tūlīt ar šo pēdējo balsojumu tiks sperts, un tālāk mūs visus gaida ne mazāk nozīmīgs darbs pie tā, kā šīs jaunās likumdošanas normas tiks ieviestas dzīvē. Un, vadoties no savas dzīves pieredzes, es gribu teikt, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kas ir mūsu galvās. Ja mēs tam noticēsim un strādāsim ar domu, ka mēs varam, izmantojot šīs likumdošanas normas, panākt kaut ko labāku, tad, visticamāk, uzlabojumi būs. Bet, ja mēs pretosimies tam visam, tad, protams, sagaidīt sekmes būs visai grūti.

Un pēc šā visa es aicinu šobrīd... Jā, es noteikti gribu pateikt paldies arī visiem saviem kolēģiem deputātiem komisijā par komandas darbu. Es uzskatu, ka tas mums bija tiešām komandas darbs, kuru strādāja gan opozīcijas deputāti, gan arī pozīcijas deputāti. Priekšlikumi bija no abām pusēm, no visiem deputātiem. Un debatēs piedalījās visi, neviens neklusēja šajās komisijas sēdēs.

Un tagad es tiešām aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 14. Likums pieņemts.

Paldies premjerministram un finanšu ministrei.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi. Skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Uz trešo lasījumu esam kopumā saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 2. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, pirms skatīt konkrēto likumprojektu, es jums atgādināšu, ka ar to ir saistīti arī tālākie trīs likumprojekti, un pamatlikums ir Finanšu instrumentu tirgus likums. Šie grozījumi ir saistīti ar regulas... vairāku regulu ieviešanu, kuras savukārt nosaka vienotus darbības noteikumus centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem. Faktiski tie ir vairāk tehniska rakstura. Latvijas Centrālais depozitārijs tiek pārdēvēts par Centrālo depozitāriju, bet par to es jau ziņoju, likumprojektu skatot pirmajā lasījumā. Tāpēc es centīšos gana dinamiski iziet cauri šiem likumprojektiem.

Pirmais ir tātad likumprojekts Nr.927/Lp12. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Neviena priekšlikuma tak tur nav!”)

Sēdes vadītāja. Likumprojekts Nr.924/Lp12 - “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Nav priekšlikumu.

I.Parādnieks. Jā. Priekšlikumu nav. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 5.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 5.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Šim likumprojektam komisija izstrādājusi vienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.926/Lp12.

Ir iesniegts 71 priekšlikums otrajam lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 4. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 5. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 9. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 17. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Aiziet! Aiziet! Aiziet!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 30. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 36. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 38. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 42. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 43. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 45. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 48. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 50. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 51. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 54. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 55. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 57. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 59. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 60. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 62. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 63. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 64. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 65. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 68. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 70. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais ir 71. - finanšu ministres priekšlikums. Arī atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 71.priekšlikumu.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Jā! Labdien, kolēģi! Vēl mirkli uzmanības šo divu dienu fiziski un emocionāli grūtajā maratonā!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja savā 21.jūlija sēdē un atbalstīja.

Šis likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības un nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, kā arī iekļautu Eiropas Komisijas priekšlikumu minētajā direktīvā un pilnveidotu likumu atbilstoši starptautisko finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām un Eiropas Padomes ekspertu ieteikumiem, kas būs būtiski plānotajai sistēmas piektās kārtas novērtēšanai rudenī.

Šajā likumprojektā galvenās lietas ir šādas: ir precizēti klientu izpētes pienākuma veikšanas nosacījumi, precizēti potenciālie risku pazeminošie faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai, kā arī risku paaugstinoši faktori padziļinātas klientu izpētes veikšanai; atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir precizēta patiesā labuma guvēja definīcija, kā arī paredzētas soda sankcijas par šī likuma pārkāpumiem.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.septembrim.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ints Dālderis, Aleksandrs Jakimovs, Ritvars Jansons, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Andris Morozovs, Vladimirs Nikonovs, Kārlis Seržants... ir, Jūlija Stepaņenko, Dzintars Zaķis un Igors Zujevs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ārkārtas sesijas 2017. gada 27. jūlija sēdes turpinājums
2017. gada 28. jūlijā

 

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 982/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3768)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 972/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3770)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 979/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3767)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Debates	- dep. I.Viņķele
	- dep. A.Klementjevs
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Viņķele
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” (Nr. 981/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3715B)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 977/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3711B)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Sudraba
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Viļums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. N.Kleinberga
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. J.Lazareva
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 974/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3708B)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Viļums
	- dep. G.Kūtris
	- dep. E.Smiltēns
	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 886/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3758)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” (Nr. 924/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3749)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 925/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3750)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 927/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3751)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 926/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3752)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 952/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3643, 3760)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 28.07.2017 10:03:13 bal001
Par - 28, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 70)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:07:36 bal002
Par - 30, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:08:10 bal003
Par - 63, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:08:33 bal004
Par - 30, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:08:56 bal005
Par - 30, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:09:31 bal006
Par - 31, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:10:02 bal007
Par - 30, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:10:50 bal008
Par - 65, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:12:01 bal009
Par - 30, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:12:24 bal010
Par - 30, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:13:35 bal011
Par - 31, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:15:43 bal012
Par - 52, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:16:32 bal013
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:17:09 bal014
Par - 31, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:17:59 bal015
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:28:01 bal016
Par - 21, pret - 17, atturas - 40. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:28:32 bal017
Par - 57, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2

Datums: 28.07.2017 10:33:46 bal018
Par - 12, pret - 50, atturas - 15. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:34:17 bal019
Par - 13, pret - 52, atturas - 12. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:34:41 bal020
Par - 9, pret - 9, atturas - 52. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:35:29 bal021
Par - 66, pret - 9, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:41:08 bal022
Par - 1, pret - 51, atturas - 15. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:43:30 bal023
Par - 27, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:47:58 bal024
Par - 28, pret - 37, atturas - 13. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:49:15 bal025
Par - 27, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 10:55:58 bal026
Par - 29, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:08:02 bal027
Par - 28, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:11:45 bal028
Par - 72, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:15:28 bal029
Par - 26, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:19:25 bal030
Par - 28, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:25:28 bal031
Par - 25, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 11:29:51 bal032
Par - 31, pret - 16, atturas - 33. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:05:05 bal033
Par - 22, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:11:45 bal034
Par - 25, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:15:10 bal035
Par - 27, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:17:49 bal036
Par - 27, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:21:29 bal037
Par - 27, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:21:52 bal038
Par - 27, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:22:23 bal039
Par - 28, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:32:46 bal040
Par - 26, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:36:55 bal041
Par - 27, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:40:36 bal042
Par - 27, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:42:07 bal043
Par - 25, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:43:42 bal044
Par - 23, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:45:40 bal045
Par - 20, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:51:37 bal046
Par - 27, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:53:36 bal047
Par - 27, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:54:00 bal048
Par - 27, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:54:22 bal049
Par - 26, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 12:58:55 bal050
Par - 30, pret - 36, atturas - 12. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:05:09 bal051
Par - 31, pret - 16, atturas - 27. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:05:34 bal052
Par - 32, pret - 10, atturas - 34. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:05:58 bal053
Par - 30, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:08:10 bal054
Par - 29, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:12:26 bal055
Par - 20, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:13:02 bal056
Par - 74, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:16:48 bal057
Par - 28, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:24:16 bal058
Par - 30, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:30:05 bal059
Par - 52, pret - 7, atturas - 14. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:34:45 bal060
Par - 48, pret - 17, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:45:14 bal061
Par - 24, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:51:17 bal062
Par - 55, pret - 15, atturas - 14. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.07.2017 13:53:19 bal063
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (886/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.07.2017 13:54:46 bal064
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā (924/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.07.2017 13:55:30 bal065
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā (925/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.07.2017 13:56:24 bal066
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (927/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.07.2017 14:01:40 bal067
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (926/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.07.2017 14:03:58 bal068
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (952/Lp12), 1.lasījums