Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2017.gada 14.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 14.septembra sēdi.

Esam pagodināti, ka šodien Saeimas sēdē mūs uzrunās Viņa Ekselence Kanādas parlamenta Senāta spīkers Džordžs Fērijs, kurš oficiālā vizītē uzturas Latvijā. Kanāda Latvijai ir ļoti svarīgs sabiedrotais, sadarbības partneris un draugs. Mēs augstu vērtējam Kanādas lielo ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.

Lūdzu, Kanādas spīkera kungs, jums vārds!

Dž.Fērijs (Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Godātie Senāta kolēģi, senator Doil, senator Bovij! Ekselences! Dāmas un kungi! Latvijas iedzīvotāji! Paldies par sirsnīgo uzņemšanu Saeimā.

2016.gada aprīlī man bija tas gods un prieks uzņemt Saeimas priekšsēdētāju Mūrnieci un Latvijas delegāciju Kanādas parlamentā. Vizītes ietvaros priekšsēdētāja Mūrniece izteica piedāvājumu apmeklēt šo brīnišķīgo valsti, un, kā jūs visi zināt, ir grūti atteikt Mūrnieces kundzei, kad viņa lūdz. Līdz ar to šodien stāvu jūsu priekšā un lepojos, ka man ir Saeimas kaklasaite.

Man ir tas gods un prieks uzrunāt jūs un uzstāties šajās vēsturiskajās parlamenta sēžu telpās. Šonedēļ pirmo reizi apmeklēju jūsu brīnišķīgo valsti, un jāatzīst, ka ir ļoti liels prieks būt valstī, kura ir daudzējādā ziņā līdzīga manai dzimtajai valstij – Kanādai.

Ir divas lietas, kas uzreiz nāk prātā, ja mēs runājam par līdzībām. Runa ir par bargajām ziemām un, protams, par mūsu mīlestību un entuziasmu pret hokeju. Kā jūs visi zināt, tas ir mūsu iemīļotākais ziemas sporta veids, kas liek arēnai pārtapt par vietu, kur sportisti gan sacenšas, gan arī sadarbojas savā starpā. Gadu gaitā daudzi talantīgi latviešu hokejisti ir spēlējuši Nacionālajā hokeja līgā un 10 latviešu hokejisti pat ir spēlējuši un izgājuši uz ledus Kanādas komandu ietvaros. Ja mēs runājam par otru okeāna pusi, par Latviju, jāteic, ka Latvijas komandu šobrīd trenē kanādietis, kas vedīs Latvijas izlasi uz nākamajām olimpiskajām spēlēm.

Protams, bez aukstā laika un hokeja mūs vieno daudz kas cits. Ja mēs nerunājam par ledus arēnām, pēdējos 25 gados Kanāda ar Latviju ir izveidojusi nesaraujamas saites, kas balstās uz kopējām vērtībām, kopējām interesēm un kopīgiem mērķiem.

Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka Kanādā dzīvo viena no lielākajām un ietekmīgākajām ārzemju latviešu kopienām. Lielākā daļa latviešu ieradās Kanādā, meklējot patvērumu pēc Otrā pasaules kara. Kopš tiem laikiem latvieši ir pilnībā iekļāvušies Kanādas sabiedrībā un sniedz būtisku ieguldījumu gan mūsu valsts tautsaimniecībā, gan kultūrā. Latviešu diaspora pievienojās kanādiešiem konfederācijas izveidošanas 150.gadadienas svinībās. Un mēs esam pārliecināti, ka nākamgad viņi arī pievienosies jums Latvijas simtgades svinībās. Jo tikai sadarbojoties un stiprinot tautu draudzību, mēs spēsim katrs personīgi un kopīgi padarīt gaišākas tās pasaules vietas, kurās neiespīd gaisma.

Es gribu izteikt prieku par Latviju un Kanādu – valstīm, kas ievēro tiesiskuma principus, valstīm, kas stiprina, bagātina demokrātiskos pamatus, valstīm, kas cenšas visiem sabiedrības locekļiem dot iespēju un vairot iecietību.

Es kā Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs esmu priecīgs par to, ka mēs turpinām šo parlamentāro sadarbību, kas atsākās jeb tika atjaunota 1991.gadā. Kanāda bija pirmā no G7 valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību 1991.gadā, un mēs esam atbalstījuši Latvijas ceļu uz demokrātiju kopš pašiem iesākumiem. Mēs esam piedzīvojuši arī to, cik strauji ir paplašinājušās divpusējās attiecības, un mēs turpināsim atbalstīt Latviju arī nākotnē.

Kā jau es norādīju priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, kad viņa apmeklēja pagājušogad Kanādu, mēs esam lepni par to, ka ir atklāts un tiešs dialogs starp mūsu parlamentiem.

Šie kontakti stiprina attiecības starp mūsu valstīm un ļauj mums apņēmīgi pildīt tos solījumus, ko esam savstarpēji devuši. Strādājot pie sarežģītiem pasaules mēroga jautājumiem, mums ir jāstrādā plecu pie pleca. Ņemot vērā to, cik nestabila ir situācija dažādās pasaules vietās, sadarbība un savstarpējā palīdzība ir ieguvusi daudz lielāku nozīmi nekā jebkad agrāk.

Godātie likumdevēji! Starpparlamentu attiecības ir tikai daļa no ciešajām attiecībām starp Kanādu un Latviju. Pēdējos 25–26 gados mūsu valstis ir stiprinājušas saites gan izglītības, gan tirdzniecības, gan arī drošības jomā.

Savu karjeru esmu veltījis tam, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir izglītoties, cik svarīgi ir dalīties zināšanās ar citām valstīm un iesaistīt jauniešus. Kanāda un Latvija, protams, šajā ziņā ir pirmrindnieces. Mēs piedāvājam jauniešiem daudzveidīgas iespējas. Mēs sējam viņos pārliecību par nākotni, un mēs cenšamies uz savas valsts nākotni skatīties caur jauniešu prizmu jeb perspektīvu. Dažādas darba un studiju apmaiņas programmas, jauniešu mobilitātes līgums ļauj mums dalīties ar šīm zināšanām, nodrošina zināšanu apmaiņu, kas līdz ar to ļauj mums cīnīties pret inertumu un vairot sadarbību un inovācijas. Starptautiskās sadarbības programmas izglītības un nodarbinātības jomā ļaus mums izaudzēt jaunus Kanādas un Latvijas līderus. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka šis līgums veicinās personiskos kontaktus, kas ļaus līdz ar to nodrošināt daudz aktīvākus diplomātiskos kontaktus nākotnē.

Es gribu šodien uzsvērt arī to, ka mēs ļoti cieši strādājam pie virknes dažādu jautājumu, it īpaši ņemot vērā to, ka pasaulē šobrīd daudzi mēģina būvēt sienas jeb mūrus. Savukārt mēs - latvieši un kanādieši - mēģinām dažādus mūrus jeb sienas nojaukt.

Pagājušajā gadā tirdzniecība mūsu valstu starpā pārsniedza 186 miljonus eiro, kas ir diezgan iespaidīgs skaitlis, bet, protams, tā nav mūsu iespēju robeža. Mēs varam būtiski paaugstināt šo rādītāju. Un Kanāda arī atbalstīja un ar prieku uzņēma Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Stiprinot ekonomiskos kontaktus, mums ir jāapzinās, ka partnerattiecības vairo mūsu valstu labklājību un mēs kopīgi varam paveikt daudz vairāk nekā atsevišķi vieni paši saviem spēkiem.

Mēs esam pateicīgi arī par to, ka Latvija, izrādot savu atbalstu jeb uzsverot savas draudzīgās saites, savas attiecības, bija pirmā Eiropas valsts, kas apstiprināja brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu (CETA). Mēs tiešām esam dziļi pateicīgi Latvijai par to. Šī līguma spēkā stāšanās ļaus nojaukt pastāvošos šķēršļus, kas traucē, kas ierobežo brīvo tirdzniecību, un tas noteikti ļaus mūsu valstīm kļūt par vadošajām valstīm inovāciju ziņā un pilnībā izmantot savu ekonomisko potenciālu - radīt jaunas darba vietas, samazināt dažādu resursu pakalpojumu izmaksas, paplašināt izvēles iespējas gan latviešiem, gan kanādiešiem nākamo gadu laikā.

Mūsu valstis sadarbojas ļoti veiksmīgi, ļoti produktīvi, un it īpaši veiksmīgi mēs sadarbojamies NATO ietvaros. Ja mēs runājam par diplomātiskajiem kontaktiem un to daudzveidību, tad sadarbība NATO un darbs pie drošības jautājumiem ir viens no svarīgākajiem diplomātisko sakaru jautājumiem. Mēs kā NATO dibinātājvalsts esam priecīgi, ka varam turpināt aktīvi piedalīties un palīdzēt saviem sadarbības partneriem Latvijā.

Latvija 2004.gadā ar degsmi pievienojās NATO, un Kanāda to aktīvi arī atbalstīja.

Es gribu īpaši uzsvērt to, ka Kanāda Latviju uzskata ne tikai par sadarbības partneri NATO ietvaros, bet arī par savu draugu. Un kā draugiem un sadarbības partneriem mūsu valstīm ir jāturpina šī ciešā sadarbība arī nākotnē.

Mēs kopīgi esam piedalījušies arī starptautisko drošības spēku misijās Afganistānā.

Šobrīd mēs sadarbojamies, vairojot mieru un stabilitāti Baltijas reģionā.

Latvijas Saeima ir apņēmusies būtiski palielināt Latvijas militāro jeb aizsardzības potenciālu. Rīgā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kam ir ļoti būtiska loma mūsdienu dezinformācijas un propagandas problēmu risināšanā.

Kā vienai no vadošajām valstīm Kanādai ir tas gods vadīt šo starptautisko kaujas grupu, kurā ir Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīri. Šī kaujas grupa, kuru vada Kanāda, ir izvietota Latvijā NATO paplašinātās pastāvīgās klātbūtnes programmas ietvaros - programmas, kas attiecas uz Centrāleiropu un Austrumeiropu. Kanādas karavīru un militārās tehnikas klātbūtne Latvijā apliecina mūsu apņemšanos atbalstīt Latviju un atbalstīt tās vērtības - ideālus un principus, kas ir NATO pamatā.

Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā nenoteiktība, Kanādai, Latvijai un visiem alianses locekļiem ir svarīgi saliedēties un būt vienotiem reģionālu un pasaules mēroga problēmu priekšā.

Parlamentārie sakari ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu šo sadarbību uz skaidriem, saprotamiem principiem. Mums ir nepieciešams apmainīties ar informāciju un organizēt abpusējās vizītes, lai mēs varētu izprast labāk šo situāciju un labāk pildīt savus pienākumus kā parlamenta deputāti, un pieņemt pēc iespējas kvalitatīvākus lēmumus, kas nāktu par labu mūsu valstīm. Tas īpaši attiecas uz tādām jomām kā drošība un aizsardzība. Man ir tas gods arī turpināt manu priekšgājēju iesākto un stiprināt pastāvošo dialogu.

Laikā, kad pasaule sastopas ar nepieredzētām pārmaiņām, šīs ciešās saites ļauj parlamentāriešiem konstruktīvi risināt pasaules mēroga problēmas. Problēmas, ar kurām mēs šobrīd sastopamies, pieprasa no mums arī vienotu atbildi. Vai runa būtu par mieru un drošību, klimata pārmaiņām, ekonomisko attīstību, mums visiem ir jāstrādā kopā, lai rastu efektīvus risinājumus.

Man ir prieks, ka daudzējādā ziņā Kanāda un Latvija atbalsta tos pašus ideālus un prioritātes. Vairāk nekā 25 gadu diplomātisko attiecību gaitā mēs esam nostiprinājuši savu sadarbību NATO ietvaros un dažādu citu starptautisko organizāciju ietvaros, esam attīstījuši tirdzniecības sakarus, esam veicinājuši sadarbību izglītības jomā, kā arī esam veicinājuši parlamentāros kontaktus. Mēs ne tikai abās valstīs priecājamies par hokeju un mums ne tikai ir auksts laiks, mēs tiešām esam draugi un partneri.

Godātie parlamentārieši! Mums ir jāstrādā kopā, atmetot partijiskās intereses, lai mēs varētu vislabāk kalpot savām valstīm. Un galu galā mūs taču vieno vēlme nodrošināt mūsu tautiešiem - kanādiešiem, latviešiem - vislabākos dzīves apstākļus.

Ceru, ka nākotnē mēs varēsim veiksmīgi attīstīt jau tā ciešās saites starp mūsu parlamentiem, padarīt tās vēl plašākas un aktīvākas. Un ceru, ka mēs, nežēlojot spēkus un enerģiju, strādāsim kopīgi pie tā, lai mūsu iedzīvotājiem būtu labāki dzīves apstākļi, mūsu jauniešus sagaidītu daudzsološāka nākotne un mēs dzīvotu drošākā pasaulē.

Vēlreiz gribu pateikties par pagodinājumu un iespēju uzrunāt Saeimu šodien. Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Liels paldies Viņa Ekselencei Kanādas parlamenta Senāta spīkeram Džordžam Fērijam.

Turpinām Saeimas sēdi.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.577/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 21.septembra uz 2017.gada 16.novembri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par Veiko Spolīša 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” pirms Prezidija ziņojumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Renāra Putniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” pirms Prezidija ziņojumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.958/Lp12) un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1024/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Par Veiko Spolīša 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 12.Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu.

Saeima 2014.gada 5.novembra sēdē apstiprināja Veiko Spolīša deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Veiko Spolītis tika aicināts iestāties Saeimas sastāvā, un viņš tam piekrita. Līdz ar to uzskatāms, ka Veiko Spolītis ir 12.Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājam.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Renāra Putniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 13.septembra sēdē izskatīja deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Veiko Spolītis tiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā, un viņš tam piekrita. Savukārt nākamais partijas VIENOTĪBA kandidāts no Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Renārs Putniņš, kurš piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Renāru Putniņu dot svinīgo solījumu.

R.Putniņš. Es, Renārs Putniņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

(Renārs Putniņš paraksta svinīgo solījumu.) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Renāra Putniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Saeimas deputātu Renāru Putniņu un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darbā kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā”. Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus. Abi priekšlikumi ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikumi.

1.priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts, un es izklāstīšu galvenos argumentus, kuru dēļ komisija neatbalstīja nedz šo, nedz arī nākamo priekšlikumu.

Tātad Kalnozola kungs piedāvā ieviest obligāto mediāciju. Jānorāda, ka mediācijas būtība ir balstīta uz brīvprātības principu. Tiesa gan, Kalnozola kungs piedāvāja šo obligāto mediāciju ieviest domstarpību atrisināšanas lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Taču Eiropas Savienībā, ja mēs paraugāmies, vienīgi Itālijā ir obligātā mediācija, turklāt arī Itālijā pusēm ir iespēja jebkurā brīdī pārtraukt mediācijas procesu. Protams, var teikt: kādēļ mums ir jāskatās citu valstu virzienā, jāvērtē viņu pieredze? Mums pašiem ir iespēja pieņemt lēmumus. Taču mediācija pēc būtības ir pietiekami jauns tiesību institūts, kas ir ietverts normatīvajā regulējumā. Līdz ar to tam ir nepieciešams rūpīgs izvērtējums.

Tāpat jānorāda, ka jau šobrīd Tieslietu ministrija kopā ar Tiesu administrāciju realizē Eiropas Sociālo fondu projektu un mediācija ir viens no jautājumiem, kas tiek pētīts un analizēts. Proti, kā mediācija var palīdzēt pusēm, kas ir primārais uzdevums, un kā atslogot arī tiesu. Cita starpā jānorāda, ka jautājumu izvērtēšanai ir izveidota ārvalstu ekspertu līmeņa darba grupa un tiek plānots, ka turpmākā gada laikā jau varēs apjaust citu valstu pieredzi attiecībā arī uz obligāto mediāciju. Vēl ir jāpiebilst, ka obligātajai mediācijai nepieciešams arī finansējums no valsts budžeta.

Turklāt komisijā tika uzsvērts, ka jau 2016.gadā ir uzsākti pilotprojekti, proti, dažās Latvijas tiesās ir pieejamas mediatoru bezmaksas konsultācijas un jebkura no pusēm var pieteikties uz konsultāciju un uzzināt, kas ir mediācija un kā tā var palīdzēt ne tikai attiecībā uz ģimenes strīdiem, kas protams, ir būtiski. Tika minēti arī piemēri. Šobrīd ir paredzētas piecas apmaksātas sesijas, un 2016.gadā mediācija ir izmantota 180 strīdos.

Tāpat jānorāda arī tas, ka Kalnozola kungs, gatavojot šos priekšlikumus un iesniedzot trešajam lasījumam, nav izvērtējis visas iespējamās situācijas. Piemēram, deputāti uzdeva jautājumu, ko darīt tajos gadījumos, kad abi strīdnieki vispār nevēlas sarunāties savā starpā - kā tad obligātā mediācija risinās šo problēmu?

Vēl jāpiemin, ka, piemēram, Civilprocesa likumā ir norādīts, ka tiesa var piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli vardarbības gadījumā, un viens no šādiem līdzekļiem ir aizliegums tuvoties vai aizliegums satikties ar otru, ja tā var teikt, strīdnieku. Tātad šajā gadījumā ir tiesas lēmums, un kā tad var piemērot obligāto mediāciju, uz to atbildi arī Kalnozola kungs nevarēja sniegt.

Un visubeidzot, ja mēs runājam par likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanu, tad, protams, ir jānorāda, ka šis priekšlikums tika iesniegts uz trešo lasījumu, un, pat ja tas tiktu atbalstīts, būtu nepieciešama virkne grozījumu citos normatīvajos aktos. Tātad, balstoties uz šiem argumentiem, komisija neatbalstīja 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.pants. Bērnu tiesību aizsardzības mērķi. “Bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus: [..] 3) bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām.”

Kāda ir realitāte, dārgie draugi? (Dep. V.Spolītis: “Daudz! Dažādas!”)

2011.gada tautas skaitīšanā iegūtie dati liecina, ka vientuļo māšu ģimenēs Latvijā dzīvo 104 tūkstoši bērnu jeb 30,5 procenti. (Dep. V.Spolītis: “Nu un?!”) 30,5! Kopdzīves partneru ģimenēs dzīvo 55 tūkstoši bērnu jeb 16 procenti, bet vientuļo tēvu ģimenēs - 14,9 tūkstoši bērnu jeb 4,4 procenti no kopējā bērnu skaita līdz 18 gadiem. (Dep. V.Spolītis: “Ko tie vīrieši darījuši ir?”) Katrs trešais bērns Latvijā dzīvo nepilnā ģimenē. Tas nozīmē arī lielāku ievainojamību no ekonomiskā viedokļa, piemēram, lielāku nabadzības risku, - norāda speciālisti.

Mūsu sabiedrībā iesakņojies murgs - kad vajag radīt bērnus, tad esam viens otram paši labākie, bet, kad dzīvē rodas kādas problēmas, tad sakām: “Štrunts ar bērniem! Jāšķiras! Nav citu risinājumu! Viņš ir sliktākais no sliktākajiem!” Pirmajā vietā mums ir mūsu aizvainojumi, mūsu sajūtas, domas un tā tālāk, bet faktiski bērni ir tikai... bērni mums ir tikai seksa blakusprodukts.

Es ļoti labi saprotu, ka juristiem mans priekšlikums nav saistošs, jo ģimenes strīdi ir labs ieņēmumu avots advokātiem un psihologiem. Bāriņtiesām ir iespēja paņemt kukuli un nostāties viena vai otra vecāka pusē.

Obligātajā mediācijā (Dep. V.Spolītis: “Faktus, lūdzu!”) juristi nav ieinteresēti. Faktiski mūsu, Latvijas, tiesā ir tā saucamais sacensības princips: katra no pusēm cenšas pierādīt, cik dēmoniska ir otra puse un kā jāierobežo otra vecāka intereses. Un bērnu intereses, kuriem vajadzīgi ir abi vecāki kā atdarināšanas modelis, abu vecāku saskanīgas attiecības kā atdarināšanas modelis, tiek jau pašā saknē ignorētas.

Nav laika un vajadzības gaidīt gadiem, pētīt kaut ko, kas ir pats par sevi saprotams: vecāku strīdi, ģimenes strīdu risināšanas mehānisms psiholoģiski traumē bērnus. Šodien un tagad! Diemžēl šīs psiholoģiskās traumas ietekmēs ne tikai bērnus, bet arī nākamās paaudzes. Šodien ģimenes strīdu gadījumā lielākoties notiek juridiska cīņa, kurā bērns ir tikai ierocis, lai ieriebtu otram vecākam. Sistēma neliek primāri padomāt un rast kompromisu bērna dēļ. Drīzāk ir tiesības nerunāt, nerisināt, jo atnāks valsts un lems par labu tam, kuram agresīvāks jurists. Piedodiet, Rīgas bāriņtiesas oficiālais viedoklis... Patiesās bērnu intereses faktiski tiek piesmietas. Jā, ir izņēmumi! Vienaldzīgi vecāki, vardarbība - gan fiziska, gan arī emocionāla vardarbība, par ko mēs reti runājam -, bet tas nav iemesls, lai nepieņemtu šos grozījumus, jo vairākumā gadījumu ir banāla cīņa par personisko egoismu. Ja mediācijas jēdziens neiet kopā ar terminu “obligāts” - labi, taisīsim citādāk: “tiesas integrēta mediācija”! Bet darīsim tagad, nevis gaidīsim gadiem! Pētām, muļļājamies un gaidām uz Eiropu: kā tie kungi teiks, tā mēs, kalpi, darīsim! Beigsim šodien postīt mūsu bērnu dzīvi, faktiski - Latvijas valsts nākotnes sabiedrību! Neapšaubāmi, derētu arī mūsu izstrādāti likuma grozījumi par ģimenes tiesām, kā tas ir Amerikā.

Lūdzu atbalstīt mūsu piedāvātos likuma grozījumus un pārtraukt postīt bērnu likteņus un psiholoģiski traumēt bērnus! Patiesi parūpēsimies par bērniem, nevis liekulīgi sacīsim, ka bērni ir mūsu sabiedrībā galvenais!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas vēl ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Protams, jāpiekrīt Kalnozola kunga teiktajam par Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto mērķi, kas mums, neapšaubāmi, jāpatur prātā vienmēr, taču tajā pašā laikā jāsaprot, ka ar diviem priekšlikumiem... droši vien šo mērķi šādā veidā, vienkārši apstiprinot trešajā lasījumā, mēs pilnībā nesasniegsim.

Un otra lieta. Es atļaušos komisijas vārdā atvainoties šeit bāriņtiesu darbiniekiem par apvainojumu, kas tika no Kalnozola kunga puses izteikts bez konkrētiem pierādījumiem.

Paldies. Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 68, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies. Balstoties uz līdzīgiem argumentiem un ņemot vērā to, ka šie priekšlikumi ir saistīti, arī 2.priekšlikumu komisija neatbalstīja. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad aicina neatbalstīt... Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Paldies. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mediācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Piedāvāju jums likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” trešajā lasījumā, kas komisijā ir izskatīts, un komisija lūdz jūsu atbalstu.

Ir saņemti četri priekšlikumi. (Dep. A.Barča runā pa telefonu. Dep. A.Kaimiņš: “Barča!”)

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī 4.priekšlikumu.

K.Seržants. Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Mēs strādājam ar grozījumiem Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā. Komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu paketi, kurā galvenais likumprojekts ir “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Pirmais šajā paketē ir grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā. Komisija uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī likumprojektam Nr.925/Lp12 komisija uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī likumprojektam Nr.927/Lp12 komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.926/Lp12.

Uz trešo lasījumu saņemti vai izstrādāti trīs priekšlikumi. (Starpsauciens: “Seši priekšlikumi!”)

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Seši priekšlikumi.

I.Parādnieks. Es cik pateicu? (Dep. A.Kaimiņš: “Tu pateici trīs!”)

Sēdes vadītāja. Ir seši priekšlikumi.

I.Parādnieks. Piedodiet. Seši priekšlikumi.

1. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, jo šāda norma jau iestrādāta citā finanšu instrumentu tirgus likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais ir 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Skatām likumprojektu otrajā lasījumā. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru kabinets šā gada 3.aprīlī izdeva rīkojumu Nr.164, ka ar šā gada 1.oktobri valsts dibinātā izglītības iestāde “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija” tiek pievienota iestādei “Latvijas Universitāte”. Šajā sakarā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 5.septembrī izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu”, atbalstīja to un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V.Skujiņš. Paldies.

Līdz ar to komisija lūdz arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V.Skujiņš. Kolēģi! Sakarā ar to, ka nevienam nebija iebildumu, es lūdzu komisijas vārdā likumprojektu “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Skujiņš. Paldies. Lai jauka diena!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Latvija jau gandrīz deviņus gadus ir pievienojusies Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu, un 2015.gadā Rīgā šai konvencijai tika atvērts parakstīšanai otrais - papildu protokols. Šis papildu protokols paredzēja kriminalizēt arī tās darbības, kas līdz šim nebija atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem, proti, terorisma apmācības saņemšanu, ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā, šādas ceļošanas finansēšanu, organizēšanu un veicināšanu.

Latvija šogad, maijā, ratificēja šo papildu protokolu, un tagad speciālisti ir sagatavojuši un Ministru kabinets ir akceptējis šo likumprojektu.

Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Neapšaubāmi, cīņa pret terorismu, cīņa pret šo ļaunumu diemžēl ir problēma, ar kuru mūsu pasaules iedzīvotāji saskarsies vismaz tuvāko 15-20 gadu laikā. Un mums ir jāvelta visas pūles un iespējas, lai šo ļaunumu varētu apkarot, veiksmīgi apkarot.

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija bija līdzatbildīgā komisija, izskatot šo likumprojektu.

Bet kas mani neapmierina šajā likumprojektā? Un es aicinu Juridisko komisiju ņemt to vērā, izskatot šo likumprojektu un izskatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Paskatāmies 79.¹ pantu. Terorisms. “Par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu [..]” un tālāk tekstā: “soda ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem [..].”.

Mani personīgi neapmierina šīs šķēres, šī iespēja manipulēt. Tātad ir saindēta liela valsts teritorija, cilvēki ir gājuši bojā, bet šeit ir iespēja vien atsēdēt kaut kādu laiku cietumā. Manuprāt, šeit ir jāpiemēro tas, kas attiecas uz terorismu, - ir jāpiemēro tādi sodi, lai cilvēks apzinās, ka viņš visu mūžu pavadīs cietumā. Un tas attiecas arī uz visu likumprojektu.

Diemžēl tāda laikam ir tā mūsu politika.

Kas visvairāk mani izbrīna? Šeit Kūtra kungs jau minēja arī par jaunām vēsmām, ka tiek kriminalizētas...

Tagad paklausieties tālāk! 79.⁴ pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam. Šeit tās soda sankcijas vispār, manuprāt, ir ļoti dīvainas: “Par instrukciju, zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu vai saņemšanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu [..] - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem [..]” Klausieties, vai tas ir normāli? Manuprāt, tie sodi ir neadekvāti zemi.

Nākamais. Šī panta otrā daļa: “Par personas vervēšanu terorismam vai iesaistīšanai teroristu grupā vai apmācīšanu terorismam - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

Kolēģi! Tātad skolotājs, kas māca izpildītājus, saņem daudz mazāku sodu nekā viņa skolnieks, kas ir veicis šo terorisma aktu.

Es tomēr aicinu Juridisko komisiju nopietni pārdomāt attiecīgās soda sankcijas. Šīm soda sankcijām ir jābūt ļoti bargām, lai tiesas pieņemtu bargus lēmumus, lai mūsu vidū būtu arvien mazāk un mazāk cilvēku, kas vispār sapņotu par tādu lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

G.Kūtris. Jā.

Cienījamie kolēģi! Arī Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par dažiem pantiem, kaut vai par to pašu pēdējā pantā minēto terorisma noliegšanas saturu, - ko tas nozīmē. Un mēs saprotam, ka uz otro lasījumu būs arī priekšlikumi. Paldies arī Ādamsona kungam.

Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinām priekšlikumus iesniegt līdz 25.septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, uzklausīja gan Valsts valodas centra pārstāvjus, gan arī Juridiskā biroja pārstāvjus.

Īsi atgādināšu, ka likumprojekts paredz pārskatīt soda apmērus par valsts valodas prasību neievērošanu, kā arī paplašināt subjektu loku.

Ir jānorāda, ka šobrīd likumā kā atbildības subjekts pamatā ir noteikta fiziskā persona, nevis juridiskā persona. Un, kā norādīja arī Valsts valodas centra pārstāvji, praksē bieži vien ir situācijas, kad sodu saņem juridiskās personas pārstāvis, kura atbildība, iespējams, ir visai nosacīta konkrētā gadījumā.

Tāpat šis likumprojekts paredz papildu soda noteikšanu valsts amatpersonām. Atkārtotības gadījumā, proti, ja valsts amatpersona nav ievērojusi likuma prasības attiecībā uz valsts valodas lietošanu, ir piedāvāts papildu sods, kas paredz atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz laiku. Un, protams, līdz ar to tā zināmā mērā ir novitāte.

Komisijā par šo projektu bija diskusijas - gan politiska rakstura, kuras es tagad neatreferēšu, gan arī juridiska rakstura.

Par šīm juridiska rakstura diskusijām. Tātad ir divas lietas, kam komisija pievērsa uzmanību un kas ir arī faktiski mājasdarbs šobrīd Tieslietu ministrijai. Proti, bija diskusijas par piedāvāto iespējamo 201.³⁵ panta jauno devīto daļu, par šīs daļas piemērošanu praksē. Attiecībā uz to komisija deva uzdevumu Tieslietu ministrijai ar iesaistītajām personām diskutēt, vai šī norma nav precizējama un, iespējams, arī izslēdzama no likumprojekta.

Juridiskais birojs norādīja, ka atsevišķos gadījumos būtu jāvērtē maksimālais soda apmērs, proti, tā samērība, salīdzinot ar citiem sodiem, uz ko komisija arī vērsa uzmanību un aicināja Tieslietu ministriju to izvērtēt.

Kopumā, kā jau minēju, komisija atbalstīja šo likumprojektu, un aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka ikvienam iedzīvotājam, dzīvojot Latvijā, valsts valoda būtu jāiemācās, un tās lietošana būtu apsveicama. Tomēr šādu mērķi var panākt tikai ar demokrātiskiem līdzekļiem. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz vēl bargākus sodus par valsts valodas nelietošanu, demonstrē šo grozījumu autoru neizpratni par demokrātiskām vērtībām un nespēju rast instrumentus mazākumtautību integrācijai un motivācijai lietot latviešu valodu.

Motivācijai būtu jāsākas vispirms ar labvēlīgu attieksmi pret pašiem cilvēkiem, kā arī ar viņu izglītošanu, tostarp par pašu valodu, tās daudzpusību un par literatūru. Turpretī šobrīd pie varas esošie politiķi jau gadiem ilgi un mērķtiecīgi par galveno rīku savās gaitās uzskata cittautiešu dzimtās valodas noniecināšanu, ierobežošanu, mazākumtautību visāda veida iebiedēšanu un vietas ierādīšanu tām. Šāda īpatnēja pieeja liek apšaubīt likuma grozījumu autoru patiesos mērķus un galu galā rada risku panākt pilnīgi pretēju efektu. Mēs uzskatām, ka nav iespējams iemācīt mīlēt un cienīt valodu ar represīvām metodēm, kādi ir šie grozījumi likumā. Tādēļ arī nevaram tos atbalstīt.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo vēlos vērst uzmanību uz šādiem apstākļiem.

Pirmkārt. Statistika par pārkāpumiem valsts valodas jomā liecina nevis par pārkāpumu skaita pieaugumu, bet par Valsts valodas centra darbu. Šie dati arī rāda, ka pārkāpumiem nav sistemātisks raksturs un lielākoties tie neatkārtojas. Pārkāpumi nav savā starpā saistīti. Balstoties uz statistiku, var izdarīt tikai vienu secinājumu - esošā likumdošana efektīvi darbojas un nav nepieciešams to mainīt.

Otrkārt. Likumprojekta autori apgalvo, ka tas diferencē fizisko un juridisko personu atbildību. Bet tas ir tehnisks jautājums esošo sankciju ietvaros. Tāpēc nav nepieciešams palielināt soda naudas.

Treškārt. Likumprojektu izstrādei vienmēr tiek pieaicināti tie, uz kuriem šis likumprojekts ir vērsts. Šajā gadījumā to skaitā ir uzņēmēji, darbinieki, darba devēji un arodbiedrības. Viņi netika pieaicināti, un mēs pat nezinām viņu “par” vai “pret” argumentus.

Ceturtkārt. Jebkurš likumdošanas uzlabojums paredz optimālā ceļa izvēli. Likumprojekta autori piedāvā augstākā mērā represīvu, uz bailēm par sodu balstītu likumu. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatprincipu - pilsoņu apzinātu likuma ievērošanu.

Piektkārt. Jebkurš likumprojekts paredz ne tikai pozitīvu, bet arī negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tai skaitā uz tautsaimniecību un nacionālajām minoritātēm. Par to nav neviena atzinuma.

Vēl atsevišķi par likumprojekta autoru priekšlikumu - papildināt 201.³⁵ pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “Par prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajām vai juridiskajām personām līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez šo personu pieprasījuma - [..]”

Situācija. Man uz ielas piedāvā bukletu. Es to varu ņemt vai neņemt. Tādā veidā es paužu savu gribu vai pieprasījumu informācijas saņemšanai. Apskatījis bukletu, es to izmetu vai paturu, tādējādi atkal izsakot savu pieprasījumu. Mājās es to vērīgi izlasu vai arī vienkārši ielūkojos tajā. Tādā veidā es jau trīs reizes paužu savu pieprasījumu saņemtās informācijas sakarā. Tas strādā. Kāpēc vēl kaut kas jāreglamentē?

Kā šī norma darbosies praksē? Bukletu izplatītājam būs divi varianti.

Pirmais - apturēt mani un, turot aiz pogas, kaut ko skaidrot. Vai tas strādās? Protams, ne.

Otrs variants - pasniegt bukletu valsts valodā. Taču - ja manā vietā būs ārzemju tūrists? Ja tiek izplatīti ielūgumi piedalīties ekskursijā vai biļetes muzeja apmeklējumam un tā tālāk - ar šo normu mēs izputināsim tūrisma nozari.

Nākamā situācija. Pastkastīte. Pēc savas būtības pastkastīte ir informācijas saņemšanas vieta jeb pieprasījums informācijas saņemšanai. Realizējot tādā veidā savas tiesības uz informācijas saņemšanu, pastkastes īpašnieks tajā pašā laikā pats spējīgs ierobežot informācijas izplatītāju. To viņš dara, lasot vai nelasot šo korespondenci. Tas strādā. Kāpēc vēl kaut kas ir jāreglamentē?

Vēl viens variants. Buklets valsts valodā. Bet ja pastkastes īpašnieks ir ārzemju students, strādnieks, citas valsts pilsonis ar pastāvīgu dzīvesvietu mūsu valstī vai arī tas pats tūrists? Bukletā piedāvātā prece viņam ir nepieciešama, taču viņš nespēj nedz saprast šo informāciju, nedz nopirkt preci. Zaudējumi tirdzniecībai un budžetam!

Tāpat ir arī tad, ja šāda persona saņem paziņojumu par, piemēram, atvērto durvju dienām, izpārdošanām, loterijām un tā tālāk. Atkal zaudējumi valstij!

Šādas situācijas var uzskaitīt bezgalīgi.

Secinājums - likumprojektā paredzētās prasības radīs reālus zaudējumus valstij.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēlreiz aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Mēs visi šeit kopā ar jums esam svinīgi solījuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Taču es uzskatu, ka sodu palielināšana, par ko galvenokārt ir šis likumprojekts, nebūt neveicinās valsts valodas stiprināšanu un sabiedrības saliedētību.

Mani tiešām izbrīna, ka šis likumprojekts bez tādām pamatīgām diskusijām, bez ārvalstu pieredzes minēšanas, bez saimnieciska pamatojuma sodu palielināšanai tika tik viegli un ar tik daudzām balsīm atbalstīts Juridiskajā komisijā. Visi deputāti gan nebija klāt. Piemēram, Judina kungs arī nebija. Varbūt viņš labprāt izstāstītu šodien arī savas domas.

Iesniedzēju motivācijā, kuru mēs uzklausījām Juridiskajā komisijā, es sadzirdēju apņemšanos cīnīties pret konkrētiem politiķiem. Es uzskatu, ka valodu izmantot kā ieroci politiskajā cīņā - tā nebūtu pareiza taktika. Tas noniecinās valodu kā mūsu kopējo vērtību.

Visbeidzot, palielinot sodus par valodas likuma pārkāpumiem, jūs, kolēģi, iesniedzēji, vēršaties arī pret mūsu tautiešiem ārvalstīs, kuri plāno atgriezties vai ir jau atgriezušies Latvijā. Un nesenais Latvijas Universitātē veiktais pētījums norāda uz to, ka starp citām problēmām, ar kurām saskaras mūsu tautieši, atgriežoties Latvijā, ir arī tā problēma, ka pa to laiku, kamēr viņi ir strādājuši Anglijā vai citās valstīs, viņi ir nedaudz piemirsuši valodu. Tāpēc šī lielā stingrība ir arī vēršanās pret mūsu reemigrantiem.

Es aicinu jūs tā vietā, lai palielinātu sodus, labāk izvērtēt un noskaidrot to, cik plaši ir pieejami valodas kursi, cik atraktīvi mēs mācām bērniem valodu un kādi vēl pozitīvi valodas stiprināšanas pasākumi būtu veicami.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā! Godātie kolēģi! Daži komentāri vai precizējumi un papildinājumi.

Es noteikti gribu norādīt (un par to arī komisijas sēdē neviens nerunāja), ka šis likumprojekts nekādā ziņā nevēršas pret tautiešiem ārvalstīs. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valsts valodas centrs Juridiskajā komisijā informēja, ka viņi šobrīd ir ļoti kardināli mainījuši savu politiku un nekādā ziņā mērķis nav soda piemērošana, jo sākotnējā pārkāpuma gadījumā Valsts valodas centrs parasti veic pārrunas ar pārkāpēju.

Jānorāda arī tas, ka viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem ir pamatlikumu un likumu ievērošana. Šeit varbūt kolēģi neminēja, bet komisijā par to tika runāts, uzklausot VARAM parlamentāro sekretāru, proti, par tendencēm, kas šobrīd parādās atsevišķās pašvaldībās. Kā mēs zinām, pašvaldību deputātiem ir jāpārvalda valsts valoda attiecīgā līmenī, un nevajadzētu būt šaubām par to, ka šie pašvaldību deputāti valsts valodu prot. Taču tajā pašā laikā ir tendence konsekventi valsts valodu nelietot tā, kā to prasa likums. Līdz ar to tas jau ir attieksmes jautājums. Tātad tas ir vēl viens papildu arguments, kas izskanēja komisijā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Jā! Paldies. Kā jau es minēju, Tieslietu ministrijai ir doti divi uzdevumi, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Šis likumprojekts ir saistīts ar nu jau spēkā esošajiem grozījumiem Meža likumā.

Aizsardzības ministrijas tiesiskajā valdījumā pašreiz atrodas 7660 hektāru meža zemes. No tiem mežs aizņem 4520 hektāru, pārējo meža zemju platību aizņem purvi, virsāji un smiltāji.

Apsaimniekojot valdījumā esošās meža zemes, Aizsardzības ministrijai, tāpat kā visām iestādēm, ir jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība. Tas ir, apaļos kokmateriālus nevar vienkāršotā veidā pārdot izsolē. Sākumā tie ir jāpiedāvā savām padotības iestādēm. Ja tām šī manta nav nepieciešama, tā tiek piedāvāta bezatlīdzības ceļā publiskām personām un sabiedriskā labuma organizācijām, un tikai tad, ja neviens nepiesakās, kokmateriālus drīkst pārdot izsolē.

Lai varētu ātrāk un efektīvāk realizēt Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajā un zemesgrāmatā ierakstāmajā meža zemē nocirstos kokus, ir nepieciešami grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, papildinot 2.panta trešo daļu un nosakot, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kura iegūta valsts meža zemē un kura ierakstāma un ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā, kā arī nosakot, ka panta noteikumi ir attiecināmi uz produkcijas atsavināšanu, ja tiek īstenoti līgumā starp Aizsardzības ministriju un akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” ietvertie noteikumi.

Nododot koku ciršanas tiesības akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, tiek saglabāta brīva konkurence izstrādei. Mežistrādes un loģistikas pakalpojumi tiek nolīgti Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru ietvaros. Iegūtā koksne tiek realizēta saskaņā ar tirgus monitoringa cenām. Iegūtā peļņa tiek konsolidēta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kopējā peļņas un zaudējuma aprēķinā, pamatojoties uz kuru tiks aprēķinātas valstij maksājamās dividendes.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un aicina Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Tutins. Komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 19.septembrim un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 5.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 5.oktobrī. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” pirmajā lasījumā.

Šie grozījumi ir saistīti ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju. Ir iekļauti šajā jomā saglabājamie administratīvie pārkāpumi un noteiktas kompetentās iestādes, kurām būs piekritīga uzraudzība administratīvo sodu piemērošanā. Galvenie pārkāpumi šajā jomā, kolēģi, ir dekoderu vai aplikāciju, kas nodrošina lietotājiem piekļuvi nelegālajam saturam un serveriem, kur šādu saturu var iegūt, tirgošana.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot Aizsargāta pakalpojuma likumu un veikt šos grozījumus, tad lūdzu iesniegt tos līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.septembrim.

Godātie kolēģi! Deputāti Straujuma, Āboltiņa, Upenieks, Adamovičs, Harju un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kartībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Laimdotas Straujumas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Upenieks, Abu Meri, Ojārs Ēriks Kalniņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Upenieks, Harju, Valainis un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Straujuma, Āboltiņa, Upenieks, Adamovičs, Harju un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Upenieks, Abu Meri, Ojārs Ēriks Kalniņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Straujuma, Āboltiņa, Upenieks, Adamovičs, Harju un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Putniņš, Āboltiņa, Upenieks, Adamovičs, Harju un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai - grozījumi Ķīmisko vielu likumā, pirmais lasījums.

Likumprojekts precizē kontrolējošo institūciju atbildības jomas, proti, kādu ķīmisko vielu apriti kontrolēs Veselības ministrijas institūcijas, kādu - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un tā tālāk. Tiek precizēts arī tas, atbilstoši kurai regulai ķīmiskās vielas tiks klasificētas. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 19.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Esam komisijā skatījuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un šie grozījumi ir saistīti ar divām pamatizmaiņām.

Pirmā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikācija. Tas ir tas pats mērķis, kas bija grozījumiem Aizsargāta pakalpojuma likumā. Šeit ir iekļauti tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas un patērētāju tiesību aizsardzības jomā saglabājamie administratīvie pārkāpumi, kuri šobrīd ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un ir noteiktas kompetentās iestādes, kurām būs piekritīga uzraudzība administratīvo sodu piemērošanā.

Otrais pamatmērķis ir ieviest direktīvu par patēriņa kredītlīgumiem. Ar likumprojektu tiks nodrošinātas patērētāju atteikuma tiesības saistībā ar patērētāju kreditēšanu, kā arī attiecībā uz preci un pakalpojumu.

Kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu, un aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Konstruktīvus priekšlikumus aicinu iesniegt līdz šī gada 5.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.940/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Šajā likumprojektā ir ietvertas divas galvenās lietas.

Pirmām kārtām likumprojektu paredzēts papildināt ar to, ka sabiedrisko transportlīdzekļu uzskaitījumā būs arī vieglie transportlīdzekļi. Kā zinām, it sevišķi reģionos, kuros ir zems iedzīvotāju blīvums un mazs pasažieru skaits, bieži vien notiek tā: kaut arī ir tikai daži pasažieri, tie tiek pārvadāti ar lieliem autobusiem. Šobrīd ir tāda situācija, ka tiks pieļauti arī pasažieru pārvadājumi ar mikroautobusiem un, iespējams, pasažieru pārvadājumi ar vieglajām mašīnām pēc pasūtījuma. Tātad, lai lauku reģionos šie pasažieru pārvadājumi vispār būtu pieejami un lai reisi nebūtu jāslēdz, tiks izmantoti mazāka apjoma transportlīdzekļi, un līdz ar to samazināsies izmaksas, kas valstij ir jāsedz un jākompensē pārvadātājiem. Tas ļaus būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus tādos reģionos, kuros ir mazs pasažieru skaits, un dos iespēju neslēgt šos nerentablos reisus.

Un otra lieta, kas šajā likumprojektā ir. Likumu ir paredzēts papildināt ar normām, kas nosaka valsts informācijas sistēmas izveidi braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanai.

Kā zināms, ir vairākas institūcijas, kas piešķir dažāda veida atvieglojumus, un katra no šīm datubāzēm ir savā institūcijā, tās nav vienuviet, un bieži vien ļoti grūti šos atvieglojumus piemērot. Nu, un tagad ir doma, ka šajā valsts informācijas sistēmā, kura būs vienota, tātad tiks ietverti dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Sabiedrības integrācijas fonda. Un turpmāk šo risinājumu administrēs Autotransporta direkcija.

Komisijā mēs šo likumprojektu izskatījām un atbalstījām pirmajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Jā! Paldies. Priekšlikumus gaidīsim piecas dienas, tātad - līdz šā gada 19.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies,

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.septembrim.

Godātie kolēģi! Deputāti Āboltiņa, Dzintars, Krauze, Zariņš un Adamovičs lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Pasta likumā. Šie grozījumi ir saistīti ar direktīvas ieviešanu, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai un tamlīdzīgām aktivitātēm.

Kolēģi! Šie grozījumi jāskata arī kontekstā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un vēl diviem finanšu jomas likumprojektiem.

Šie grozījumi paredz, ka “Latvijas Pastam” un citiem komersantiem, kas veic maksājumu pakalpojumus, jānonāk Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā. Tātad tā būs licencēšana vai reģistrācija.

Esam komisijā izskatījuši šos grozījumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Termiņš ir gana īss - piecas dienas. Tātad nākamā otrdiena - 19.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1010/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Šo likumprojektu Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet izstrādājusi Veselības ministrija.

Likumprojekts paredz papildināt narkotisko un psihotropo vielu sarakstus, iekļaujot tajos gan jaunas psihoaktīvās vielas un to grupas, gan arī precizējot jau likumā minētās grupas.

Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir nolēmis, ka šīs vielas ir bīstamas un to legālā aprite ir aizliegta. Šis lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža, un, lai nepieļautu šo vielu atgriešanos legālā apritē, centra lēmums 12 mēnešu laikā kopš tā pieņemšanas brīža ir jānostiprina Ministru kabineta noteikumos, kā arī likumā.

Šajā likumprojektā bīstamo vielu sarakstā ir iekļauts, piemēram, jauns augu maisījums, kas satur marihuānu, jauna viela, kas pēc savas iedarbības līdzinās lizergīnskābes dietilamīnam, tautā pazīstamam kā LSD, jauna viela - opija atvasinājums, kuram vēl pat nav nosaukuma, ir tikai viens burts un pieci cipari, bet ar tā lietošanu jau šobrīd Eiropā saistīti vismaz trīs nāves gadījumi.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja. Komisijas vārdā lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Daudze. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.septembris, un otrā lasījuma datums - 21.septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.septembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21.septembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.958/Lp12) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1024/Lp12). Komisija ir lūgusi alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Izskaidrošu, kāda būs debašu kārtība. Vispirms komisijas vārdā ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un arī debates būs par abiem likumprojektiem kopā. Tad būs balsojums vispirms par Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu, kuru komisija lūgusi noraidīt, un pēc tam - balsojums par steidzamību alternatīvajam, komisijas izstrādātajam, likumprojektam un balsojums par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai divi likumprojekti “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts, un tika konstatēts, ka tur ir iestrādātas vairākas neviennozīmīgi vērtētas normas. Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī nebija vienota skatījuma uz šiem grozījumiem. Līdz ar to komisija izšķīrās par to, ka no Ministru kabineta sagatavotā likumprojekta tiek izceltas tās normas, par kurām skatījums ir vienots, par kurām varētu arī nebūt īpašas diskusijas, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavo alternatīvu likumprojektu. Otrajā, komisijas sagatavotajā likumprojektā paredzēts izveidot apdraudēto biotopu veidu sarakstu, kā arī noteikt šos biotopus raksturojošās pazīmes. Gan Zemkopības ministrijai, gan VARAM bija vienots viedoklis, ka šāds saraksts ir nepieciešams un Ministru kabinetam tas būtu arī jāizstrādā.

Līdz ar to es aicinu pirmām kārtām noraidīt Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu (Dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”) un aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šeit ir iespēja deputātiem piedalīties debatēs gan par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, gan par komisijas izstrādāto likumprojektu. Kāds vēlas? Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.958/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Atgādināšu, ka komisija aicina šo likumprojektu noraidīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 87, atturas - 2. Likumprojekts ir noraidīts.

I.Līdaka. Līdz ar to es aicinu... Ņemot vērā to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais likumprojekts nevarētu izsaukt nekādu dižu rezonansi un tur lieli priekšlikumi nav gaidāmi, aicinu tam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1024/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1024/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Līdaka. Priekšlikumus gaidīsim līdz 18.septembrim un skatīsim Saeimas sēdē 21.septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21.septembrī.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.577/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 21.septembra uz 2017.gada 16.novembri”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā 12.septembra sēdē pabeidza izskatīt otrreizējai caurlūkošanai atdotajā likumā “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” iesniegtos priekšlikumus, tomēr galīgo lēmumu par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē... galīgais lēmums vēl netika pieņemts.

Tam par iemeslu ir komisijas vēlme kliedēt bažas, ka, veicot grozījumus šajā likumā, tiks mazināta informācijas pieejamība. Kā jau daudzkārt ir minēts un kā norāda arī Valsts prezidents, šobrīd ir izveidojusies divu likumu normu kolīzija. Komisijas un ekspertu ieskatā, jautājumus, kas skar valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanas kritērijus, nepieciešams regulēt speciālajā likumā, kas ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Tāpat gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka vienotās atlīdzības likuma tvērums ir daudz plašāks, jo tas - atšķirībā no Valsts pārvaldes iekārtas likuma - attiecas uz visām publiskajām personām, tostarp Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums neattiecas uz neatkarīgajām un īpaša statusa iestādēm.

Vienotās atlīdzības likumā šobrīd Ministru kabinetam ir dots deleģējums izdot līdz 2018.gada 1.janvārim noteikumus par kārtību, kādā publicējama informācija par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību. Diskusiju rezultātā komisija ir nolēmusi sagaidīt minēto Ministru kabineta noteikumu projektu, lai varētu to izvērtēt un diskutēt un tikai tad lemt par Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu virzīšanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas sēdē.

Savukārt, ja, izvērtējot šo Ministru kabineta noteikumu projektu, tiks nolemts, ka nepieciešami kādi grozījumi deleģējuma apjomā, tad varēs veikt attiecīgus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Tādējādi komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu par likuma otrreizējas caurlūkošanas datuma maiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem! Šeit ir acīm redzams pierādījums tam, ka birokrātija rada tikai birokrātiju.

Par to, ka vajadzētu publiskot ierēdņu un amatpersonu atalgojumu, mēs runājām šeit pirms kādiem sešiem mēnešiem, tagad jūs prasāt vēl divus mēnešus klāt.

Ar ko jūs nodarbojaties tajā komisijā? Velns viņu zina! Notiek tāda kā laika vilkšana, lai nekādā veidā, varbūt pat šajā sasaukumā, nevarētu izdarīt tā, lai mēs redzam.... lai jebkurš nodokļu maksātājs valstī var redzēt, cik saņem konkrēta amatpersona vai ierēdnis.

Un ir ļoti nepatīkami dzirdēt, ka jūs esat komisijā pasēdējuši un sapratuši: “Ei, a varbūt vēl divus mēnešus?! Tā kā mums ir kolīzija, mums ir problēma tur, vajadzētu tā kā vēl divus mēnešus, astoņas nedēļas pasēdēt, paštukot, kā darīt tālāk, un tad pavilkt vēl uz priekšu kaut ko...” Tad būs Ziemassvētki, tad paskatīsies, kas tajos Ziemassvētkos notiek... Ziemassvētkos mēs nestrādājam. Pareizi! Mums ir sesijas beigas. Tad nāks budžets. Tad darba kārtībā šito mēs nevaram likt. Ā, un tad jau vēlēšanas, un tad sākas “žurku skrējiens”.

Nu, lūk! Principā tas, ko es iesaku, - neatbalstīt! Es iesaku likt šai komisijai strādāt. Valstī ir tik daudz ierēdņu, tik daudz birokrātijas! Kā tik milzīgu aparātu... Lūdzu, lieciet viņiem strādāt! Jūs esat augstākā lēmējvara. Neatbalstiet šo komisijas lēmumu pagarināt līdz 16.novembrim, kad viņi kaut ko kaut kādā veidā atkal izdomās, ka neko nevar īsti izdomāt. Vienkārši noraidiet šo! Un dodiet viņiem iespēju strādāt. Tas būs kā tāds grūdiens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nē.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par likuma “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.577/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 21.septembra uz 2017.gada 16.novembri”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A.Kaimiņš: “Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

N.Kleinberga. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Laimdotas Straujumas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Laimdotas Straujumas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Ir iesniegts deputātu jautājums.

Deputāti Sudraba, Kūtris, Meija, Šimfa un Platpers iesnieguši jautājumu “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei”. To nododam izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi, šodien 35 gadu jubileju svin deputāts Andris Morozovs, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti, kas darbojas deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu, - lūdzu, Dzeltenajā zālē! Tiek lūgti arī pārējie kolēģi, kas vēlētos braukt uz Baltu vienības dienas svinībām!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Kārlis Krēsliņš, Rihards Melgailis, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Ivans Ribakovs un Juris Vectirāns... Juris Vectirāns ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 2. sēde
2017. gada 14. septembrī

Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētāja V.E. Džordža Fērija (George J. Furey) uzruna
Par darba kārtību
Par Veiko Spolīša 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (Dok. Nr. 3849)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par Renāra Putniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 571/Lm12) (Dok. Nr. 3850)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- R.Putniņš
Likumprojekts “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr. 1013/Lp12) (Dok. Nr. 3832, 3832A)
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1012/Lp12) (Dok. Nr. 3809, 3809A)
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1014/Lp12) (Dok. Nr. 3833, 3833A)
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1015/Lp12) (Dok. Nr. 3834, 3834A)
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 1016/Lp12) (Dok. Nr. 3835, 3835A)
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1017/Lp12) (Dok. Nr. 3836, 3836A)
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (Nr. 1018/Lp12) (Dok. Nr. 3837, 3837A)
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1019/Lp12) (Dok. Nr. 3838, 3838A)
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1020/Lp12) (Dok. Nr. 3839, 3839A)
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1021/Lp12) (Dok. Nr. 3840, 3840A)
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1022/Lp12) (Dok. Nr. 3841, 3841A)
Likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā” (Nr. 929/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3814)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 899/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3820)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” (Nr. 896/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3827)
Ziņo	- dep. H.Abu Meri
Likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” (Nr. 924/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3828)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 925/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3829)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 927/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3830)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 926/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3831)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 872/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3811)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 987/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3757, 3813)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 987/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3757, 3813)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 984/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3735, 3815)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 901/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3469, 3816)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. S.Potapkins
	- dep. A.Jakimovs
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 966/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3693, 3821)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 962/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3684, 3822)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 971/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3704, 3823)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 942/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3625, 3824)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 940/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3597, 3825)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 953/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3644, 3826)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1010/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3806, 3846)
Ziņo	- dep. G.Daudze
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 958/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3659, 3851) un alternatīvais   Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1024/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3851)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 577/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 21. septembra uz 2017. gada 16. novembri” (Nr. 569/Lm12) (Dok. Nr. 3844)
Ziņo	-dep. N.Kleinberga
Debates	- dep. A.Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par deputātes Laimdotas Straujumas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 572/Lm12) (Dok. Nr. 3855)
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” (Nr. 573/Lm12) (Dok. Nr. 3856)
Lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 574/Lm12) (Dok. Nr. 3857)
Lēmuma projekts “Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 575/Lm12) (Dok. Nr. 3858)
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 576/Lm12) (Dok. Nr. 3859)
Lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 577/Lm12) (Dok. Nr. 3860)
Lēmuma projekts “Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 578/Lm12) (Dok. Nr. 3861)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, G.Kūtra, A.Meijas, S.Šimfas un A.Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei” (Nr. 308/J12)
Paziņojums
	- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 14.09.2017 09:24:41 bal001
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Renāra Putniņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (571/Lm12)

Datums: 14.09.2017 09:39:05 bal002
Par - 3, pret - 68, atturas - 18. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Mediācijas likumā (929/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:39:56 bal003
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mediācijas likumā (929/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:41:34 bal004
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (899/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:42:38 bal005
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā (896/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:43:28 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā (924/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:44:08 bal007
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā (925/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:44:54 bal008
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (927/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:46:41 bal009
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (926/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:47:34 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (872/Lp12), 2.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:49:10 bal011
(atkartots balsojums).
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu (987/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:49:40 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu (987/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 09:50:37 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu (987/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.09.2017 09:56:00 bal014
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (984/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:10:31 bal015
Par - 63, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (901/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:13:47 bal016
Par - 68, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (966/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:14:14 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (966/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:15:59 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (962/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:20:09 bal019
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (971/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:22:03 bal020
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (942/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:25:22 bal021
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (940/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:27:17 bal022
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (953/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:29:34 bal023
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1010/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:29:58 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1010/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:33:32 bal025
Par - 1, pret - 87, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (958/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:34:16 bal026
Par - 59, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1024/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:34:42 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1024/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.09.2017 10:41:17 bal028
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.577/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 21.septembra uz 2017.gada 16.novembri (569/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:41:55 bal029
Par - 93, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Laimdotas Straujumas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (572/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:42:24 bal030
Par - 88, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (573/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:42:53 bal031
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Astrīdas Harju atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (574/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:43:21 bal032
Par - 92, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Laimdotas Straujumas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (575/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:43:46 bal033
Par - 87, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (576/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:44:12 bal034
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (577/Lm12)

Datums: 14.09.2017 10:44:38 bal035
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Renāra Putniņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (578/Lm12)