Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas astotās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2017.gada 26.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Finanšu ministre! Ministri! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi ar 25.oktobrī izsludināto darba kārtību.

Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas ārkārtas sēdi!

Darba kārtībā - 2018.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, Ministru kabineta locekļi! Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un nevar arī, protams, atbalstīt vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, jo šis nav budžets, kas ir sastādīts sabiedrības interesēs.

Tajā laikā, kad ekonomika auga Latvijā, auga arī visas pasaules ekonomika. Tas, ko piedāvā Latvijas valdība, ir vēl vairāk palielināt parāda slogu Latvijas sabiedrībai. Un tā vietā, lai šeit iestrādātu reformas, kas patiešām dotu pienesumu ekonomikai, dotu produktīvākas darbavietas, nekas netiek veikts, lai padarītu racionālāku valsts pārvaldi. Tieši pretēji. Valsts pārvalde turpina uzblīst, jo solītās ekonomiskās un efektīvās valsts pārvaldes vietā tiek palielināts štata vienību skaits, tiek palielināts algu fonds, un diemžēl tas tiek darīts uz citu programmu rēķina. Satiksmes ministrijai ir iespēja paņemt līdzekļus no Valsts autoceļu sakārtošanas programmas, lai palielinātu algas centrālajam aparātam, Izglītības un zinātnes ministrija var palielināt savam centrālajam aparātam algas, paņemot naudu no bērnu ēdināšanas programmas 1.-4.klasei, un, kā vienmēr, katrā budžetā izceļas Finanšu ministrija. Finanšu ministrija par vairāk nekā 310 eiro palielinās nākamajā gadā vidējo algu savam centrālajam aparātam. Plus 1,3 miljoni pie algu fonda, plus septiņas štata vietas. Tātad vidēji viena štata vieta centrālajā aparātā papildus izmaksās vairāk nekā 180 tūkstošus eiro. Vai tā ir atbildīga attieksme pret nodokļu maksātājiem? Mūsuprāt, tas tā nav. Un diemžēl visas institūcijas jau nav vienādā situācijā nostādītas, ka ikvienai budžetā būtu šāda programma, kurā varētu pasmelties, lai varētu centrālajam aparātam pieaudzēt algas. Diemžēl tādā veidā neveicas ne tiesu darbiniekiem, ne prokuratūras darbiniekiem, jo viņu darba algas reforma tiek apturēta. Iepriekšējos gados bija solīts pakāpeniski arī šiem darbiniekiem palielināt atlīdzību, padarīt to adekvātu pārējo valsts pārvaldē strādājošo algām. Nākamajā gadā viņiem jāsamierinās ar vienu apaļu nulli!

Tas, ko valdība nepiedāvā, ja tiek runāts par optimizācijas pasākumiem... Šeit var redzēt, ka būtībā nenotiek optimizācija, lai padarītu racionālāku valsts aparātu, kaut kādā mērā samazinātu funkcijas vai jaunās funkcijas pildītu uz iepriekšējo samazinājuma rēķina. Tas nenotiek!

Ir vēl virkne problēmu, par kurām gribu runāt.

Protams, ir patīkami, ka pozīcija savā ziņā ir sākusi ieklausīties tajā, ka nevar mehāniski pārtraukt finansēt internātskolas. Un varbūt tagad būs laiks aizbraukt arī uz internātskolām un paskatīties, kā bērni šajās skolās reāli dzīvo, vai tā ir segregēta vide vai - tieši otrādi! - bērnus atbalstoša, motivējoša un pašapziņu ceļoša vide.

Mēs nevaram samierināties ar budžetu, kas elementāri nepilda likumos noteiktās saistības, kuras jau pastāv. Proti, likumā ir noteikts, kādam ir jābūt zinātnes finansējumam, kādam ir jābūt ikgadējam līdzekļu pieaugumam zinātnē, bet nekas tāds šajā budžetā nav ieraugāms.

Kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē es izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim uzdevu jautājumu, kā saprast prioritāšu izvēli, jo sporta būvēm budžets nākamajā gadā pieaug par 5,9 miljoniem eiro, bet zinātnei - par 1,4 miljoniem, viņš, protams, godīgi atbildēja, ka budžets veidojas šādā veidā: “Kad vienā gadā ir lielāka fiskālā telpa, tad to var izmantot vienreizējam pasākumam. 2019.gadā šī fiskālā telpa samazinās, un tāpēc nevar paredzēt finansējumu tādam ilgtermiņa pasākumam kā zinātnei, kurai pakāpeniski nodrošinātu līdzekļus.” Tas tikai kārtējo reizi parāda - un šis nav vienīgais piemērs, bet tāds ļoti uzskatāms piemērs! -, ka budžeta veidošana kā bijusi, tā arī ir un paliek matemātiska Excel tabula bez ilgtermiņa plāna un bez ilgtermiņa redzējuma.

Par autoceļu atjaunošanu. Es saucu par tādu kaķa asaru to veidu, kādā ir izveidots grozījums autoceļu finansēšanai. Proti, paredz iespēju, ka tad, ja katru gadu iekšzemes kopprodukts pieaugs vismaz par pieciem procentiem, kaut kas no tā tiks arī autoceļiem. Es domāju, autoceļu būvētāji un labotāji dzīvo lielās ilūzijās par to, ka šāda formula viņiem kādreiz ļaus pieredzēt reālu izdevumu pieaugumu autoceļiem.

Par medicīnas pakalpojumiem. Mūsuprāt, tas ir absolūti nepieņemami, ja atnes budžetu, kurā kā viens skaitlis ir parādīts šis lielais līdzekļu pieaugums veselības aprūpei (198 miljoni eiro - tas noteikti ir apsveicami!), bet deputātiem nav lemts zināt, kādā veidā tad šis lielais pieaugums tiks tērēts.

Tas ir ļoti būtisks jautājums arī tajā ziņā, ka šis pieaugums tiek veidots uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, lēšot, ka tās reformas, kurām jānotiek veselības aprūpē, dos papildu pienesumu ekonomikai vai kaut kādu līdzekļu ekonomiju citā budžeta daļā. Tātad tas ir būtiski - saprast, vai plānotās reformas tiešām ir tādas, kuras kopumā turpmākajos gados ļaus šo deficītu valsts budžetā mazināt. Un atkal - kad es uzdevu jautājumu, kāpēc deputātiem šāda informācija nav pieejama, atbilde bija, ka papriekš šis līdzekļu izlietojums ir jāsaskaņo Briselē. Nu kurš tad nosaka to, kādā veidā Latvijas sabiedrībai tiks nodrošināta veselības aprūpe?! Mums papriekš ir jāpiezvana uz Briseli, un tikai tad mēs drīkstam pieņemt paši kādu lēmumu! Mēs uzskatām, ka nav pareizi likumā paredzēt normu, ka lēmumus pieņems Ministru kabinets, bet Saeima turpmāk vispār nebūs informēta par to, kā šie 198 miljoni sadalās.

Tagad par virkni problēmu, kuras ir šajā budžetā. Tātad šis budžets hroniski turpina to pašu slimību, kas jau regulāri ir bijusi katrā budžetā un ir arī esošajā, 2017.gada, budžetā un ko mēs redzam pie regulārām apropriāciju pārdalēm. Tas nozīmē, ka arī 2018.gada budžetā jau tagad ir izdevumu programmas, kuras netiek finansētas atbilstoši tām saistībām, kādas šajās programmās jāpilda. Klasisks piemērs ir dzelzceļa infrastruktūra, kurai nākamā gada budžetā ir jau tagad iebudžetēts 13 miljonu deficīts. Tie ir arī kompensējamie medikamenti, tie ir arī tie norēķini, kas Latvijai jāveic par savu iedzīvotāju ārstēšanu Eiropas Savienības valstīs Eiropā. Tātad šis parāds turpina augt, jo Latvija par mazām saistībām, kurām jau iestājas noteiktais triju gadu termiņš, spēj norēķināties tikai pēdējā brīdī.

To, kādā veidā budžetā veiksmīgi var ieraudzīt tās pašas deputātu kvotas, es nodemonstrēšu uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta piemēra. Protams, patīkami redzēt šajā piemērā, ka valdībā parādās komandas darbs un ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairs nav tikai ministrija, kas nodarbojas ar vides problēmām, reģionālo attīstību, tā palīdz arī citām ministrijām risināt to kompetences jautājumus. Tā, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar programmu, kurā ir paredzēti 120 tūkstoši eiro, veicinās veselīgu dzīvesveidu Latgalē. Protams, ir ļoti apsveicama, kā jau es teicu, šī komandas pieeja. Veselības ministrija netiek galā ar jautājumiem par veselīgu dzīvesveidu. Pilotprojekts laikam sāksies Latgalē. Īsti nebija atbildes uz jautājumu: kāpēc tieši Latgale un kāpēc tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tā, kura spēs labāk šo veselīgo dzīvesveidu veicināt? Bet noteikti tas ir tāds ļoti labs pozitīvs piemērs.

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāk talkā arī Izglītības un zinātnes ministrijai... Un ar pasākumu “Bērnam drošs bērnudārzs” un tādu ļoti interesantu summu - 91 951 eiro - arī noteikti dos savu pienesumu izglītības programmu realizācijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ļoti atsaucīga ministrija: tā palīdzēs arī Labklājības ministrijai ģimeņu jautājumus risināt, jo tās realizētais pasākums nākamajā gadā būs konkurss “Ģimenei draudzīgā pašvaldība”. Būs arī Goda ģimenes gads, kura pasākumus finansēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā viena no izpalīdzīgākajām un atsaucīgākajām ministrijām valdībā.

Mums ir patiess gandarījums par to, ka arī tās iniciatīvas, ko “No sirds Latvijai” virzījusi jau vairākkārt, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu veselīgai pārtikai, ir guvušas zināmu atsaucību, un tātad augļiem un dārzeņiem pievienotās vērtības nodoklis tiek samazināts. Cerams, ka ekonomikā varēs ieraudzīt to atdevi, jo, mūsuprāt, uz trim gadiem noteikt šādu normu, bet pēc tam to, iespējams, pārskatīt, - tas neliecina par tālredzīgu politiku. Bet, cerams, šādas kļūdas tiks labotas un politika būs tālredzīga.

Tāpēc mūsu aicinājums ir sagatavot un uz otro lasījumu budžetā iestrādāt visus tos pasākumus, izdevumus, ko likumdošana un tiesību akti prasa, un domāt patiešām par tādu valsts ieguldījumu, kas dod ekonomikas attīstību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labrīt, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Ministru kabineta locekļi!

Es gribu teikt, ka vismaz divi likumprojekti no šīs budžetu pavadošo likumprojektu paketes izraisīja man neraksturīgu reakciju. Un tā mana reakcija bija tāda, ka man gribējās sist ar dūri... Man gribas sist ar dūri pa tribīni (ko es nedarīšu) un gribas teikt: “Bitīt’ matos! Kas notiek?! Kas notiek? Kur ir elementārs loģiskais prāts, un kur ir elementārs saimnieciskums šajās lietās?!” Es runāju par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” un likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā. 50,5 tūkstoši eiro... bet mēs atliekam vēl uz diviem gadiem. Situācijā, kad... Man pēdējie dati bija, ka 2015.gadā viena ieslodzītā uzturēšana maksāja 27 eiro. Šajā programmā ir paredzēts, ka valsts caur Probācijas dienestu līdzfinansē - ne jau piešķir, bet līdzfinansē! - 15 eiro un pakalpojuma sniedzējs piemaksā septiņus eiro klāt, un tur tātad šī cilvēka rehabilitācija izmaksās 22 eiro.

Desmit cilvēkus gada laikā varētu sagatavot normālai dzīvei sabiedrībā - tā, lai viņi vairs neatgrieztos atpakaļ ieslodzījuma vietā un vairs nebūtu kā liela nodokļu nasta sabiedrībai kopumā.

Skaitļi un statistika liecina, ka Latvijā ir ļoti augsts recidīvisma līmenis. Ļoti augsts! Desmit gadu laikā cietumā atgriežas 90 procenti bijušo ieslodzīto.

Pretstats tam ir “Ratnieku” piemērs. “Ratnieki” ir rehabilitācijas centrs, nevalstiska organizācija, kas šiem cilvēkiem palīdz ar sociālās rehabilitācijas programmu. Pieredze liecina, ka 15 gadu laikā no vairāk nekā 500 ieslodzītajiem, kas šajā centrā saņēma rehabilitāciju, cietumā atgriezās tikai apmēram 10 procenti.

Ikviens sociālais darbinieks jums elementāri pateiks, ka ar to lietu, kas ir noteikta pašvaldībām - piešķirt dzīvokli un palīdzēt sameklēt darbu -, šiem cilvēkiem nav palīdzēts. Viņu problēmas ir ļoti kompleksas. Tur ir atkarību problēmas, tur ir psiholoģiskās un pat psihiatriskās lietas. (Starpsauciens.) Un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīga šī kompleksā programma.

Mūsu cietumos sēž apmēram 4,4 tūkstoši pārsvarā jauni vīrieši spēka gados - vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Viņi atgriezīsies agri vai vēlu sabiedrībā. Agri vai vēlu! Un, ja sabiedrība neizrādīs interesi par viņiem un nepalīdzēs viņiem tikt atpakaļ uz ceļa tieši ar Valsts probācijas dienesta palīdzību, tieši caur šādām programmām, tad viņi radīs atkal jaunas problēmas - jaunas ciešanas sev un apkārtējiem. Un mēs nezinām, kurš no mums var gadīties šāda cilvēka ceļā.

Nākamais. Grozījumi likumā “Par autoceļiem”. 93 procenti valsts iedzīvotāju ir pateikuši, ka viņi ir kategoriski neapmierināti ar autoceļu stāvokli. Vairāk nekā puse no viņiem ir ārkārtīgi neapmierināti ar autoceļu stāvokli. Nu, es teikšu tā: viņi gatavi ņemt plinti un kaut kur iet meklēt taisnību.

Galu galā - ja paskatās ļoti labi izstrādātajā anotācijā, tad rodas jautājums: kur ir tas mūsu skaidrais prāts un saimnieciskā attieksme pret lietām? Ja anotācijā ir pateikts, ka tautsaimniecība zaudē katru gadu 1,1 miljardu eiro nesakārtoto autoceļu dēļ, un ja mēs zinām, ka ceļu lietotāji 2016.gadā samaksāja nodokļos vairāk nekā 470 miljonus eiro, un ja ir paredzēts, ka 2017., 2018. un 2019.gadā samaksās vairāk nekā 500 miljonus eiro, tad kāpēc, zinādami šos skaitļus, mēs iedalām šiem brūkošajiem un sabrukušajiem ceļiem tikai 233,1 miljonu 2018.gadā un pieliekam klāt katru gadu nedaudz vairāk par 25 miljoniem?

Pareizi vakar viens no kolēģiem teica: “Tad, kad mēs būsim saremontējuši tādā tempā pēdējo ceļa kilometru, visi iepriekšējie jau būs sabrukuši!”

Un mēs to zinām, un iedzīvotāji to zina. Nu tad kāpēc mēs brīnāmies par to, ka Saeimai ir tik zems reitings? Neuzskatīsim cilvēkus par muļķiem un nezinīšiem un sevi - par gudriem un varošiem (bet ne īstajā, sacīsim, aspektā)! Un būsim gudri un varoši, pieņemot pareizos lēmumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamais premjerministr! Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Es gribu atzīmēt, ka šeit daudzi runā un izsaka daudzas patiesības. Bet kas ir patiesība un īstenība? Ir divas puses. Piemēram, par vidējo algu. Ja viens saņem 10 000, bet otrs saņem vienu eiro mēnesī, saprotams, vidējā alga būs pieci tūkstoši. Tā ir taisnība. Bet taisnība ir arī cita. Teiksim, kad 100 cilvēki saņem 10 000 mēnesī un miljons saņem 500 eiro mēnesī. Vidējā alga būs 501 eiro. (Dep. A.Bērziņš: “Runā par meitenēm!”) Tātad, ja rēķina patiesi, tad Latvijā tomēr jārēķina, cik cilvēku ar tām augstajām algām ir. Tādu nav nemaz tik daudz. Un viņi nenosaka to vidējo algu.

Tagad par dažām konceptuālām lietām. Ļoti būtisks skaitlis ir iekšzemes kopprodukts. Bet tas uz budžetu attiecas... tagad nav runa par to.

Es gribu atzīmēt, ka 2010.gadā budžets sastādīja 36,9 procentus no iekšzemes kopprodukta. 36,9 procentus no iekšzemes kopprodukta! 2015.gadā tikai 26 procentus. Tātad tas nozīmē, ka 10 procenti no iekšzemes kopprodukta pazuda. Ir jāatzīmē pozitīva lieta, ka nākamgad mums no iekšzemes kopprodukta, ja es nekļūdos, ir 31,58 procenti. Mums tomēr ir izaugsme salīdzinot ar 2015.gadu, 2014.gadu, 2017. ... nu nākamgad ir vairāk.

Tomēr tas jautājums ir būtisks. Mēs no iekšzemes kopprodukta budžetā, salīdzinot ar kaimiņiem - Igauniju un citām valstīm -, ieņemam mazāk. Un mazāk ir ko dalīt. No tā izriet, ka Aizsardzības ministrijai divi procenti no iekšzemes kopprodukta (par to nav diskusijas, tas ir starptautiski pieņemts un tas ir viennozīmīgi)... Bet, atvainojos, kad, piemēram, daži Veselības ministrijas padotie sāk apelēt pie iekšzemes kopprodukta - cik tiem iedala, salīdzinot ar citām valstīm -, tad arī pārējām ministrijām vajadzētu vairāk skatīt un salīdzināt ar citām valstīm, kāda budžeta daļa tiek iedalīta tai vai citai ministrijai, salīdzinot ar kaimiņiem. Tas būtu daudz taisnīgāk un pamatotāk. Jo var jau runāt par to, kādēļ mēs budžetā tik maz vai tik daudz esam ieņēmuši.

Vēl konceptuālas lietas, ja runā par budžetu. Ir 21.gadsimts. Es saprotu, ka atbilstoši likumiem Nacionālās drošības koncepcija tiks pārskatīta jaunajā Saeimas sasaukumā un arī tās daļa - Valsts aizsardzības koncepcija. Bet jautājums, cik pamatoti mēs tērējam, piemēram, aizsardzības budžetu, šodien ir aktuāls. Jo Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, kādus uzdevumus veiks drošības struktūras, kādi uzdevumi no tās izriet, ko viņiem vajadzēs, kādu ekipējumu un tamlīdzīgi. Visi ir vienojušies, un visiem ir tā kā saprotams, ka NATO viedā aizsardzība, kolektīvā viedā aizsardzība, ir atturošs faktors. Mēs varam justies droši, ka mums neviens neuzbruks, jo tā ir pašnāvība - uzbrukt NATO teritorijai. Bet ja runā reāli, kas notiek - hibrīdkarš, zaļie cilvēciņi, sabiedrības šķelšana un tamlīdzīgi -, tie arī ir kara paveidi. Un šeit var diskutēt par to, kādas struktūras par ko atbild un ko dara un kāds ekipējums ir vajadzīgs. Tas ir ļoti, es domāju, būtiski. Ja kādam cilvēkam mājās atrod daudz ieroču, ja uzsprāgst māja, kurā ir bijuši vai 100 kilogrami sprāgstvielas, - tas nav normāli. Tas ir jākontrolē.

Kam mēs pievēršam uzmanību un kam vajadzētu vairāk pievērst uzmanību? Vajadzētu, es domāju, pievērst uzmanību arī šīm lietām. Tas nav normāli, ja mūsu kaimiņi, piemēram, lietuvieši, nozog lauksaimniecības tehniku, bet policijai trūkst resursu. Varbūt vajag palīdzēt policijai? Mums jau ir pieredze: pirms kara bija aizsargu struktūra. Mums tagad ir Zemessardze. Perfekti, ka ir Zemessardze! Taču te ir jāizrunā, jāizdiskutē, tieši kādi uzdevumi kurai drošības struktūrai ir jāpilda, un tad varētu runāt arī par to, kādu ekipējumu pirkt.

Varbūt ne šodienas, bet rītdienas jautājums ir jautājums par to, kā sadalās funkcijas un atbildības jomas starp Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju. Šeit ir daudz jautājumu, kuri būtu jāizdiskutē, kad runājam par Nacionālās drošības koncepciju un arī par Valsts aizsardzības koncepciju. Tādēļ es rosinu, ka šie jautājumi ir jāapskata arī kopumā. Tie ir konceptuāli jautājumi.

Budžetu es atbalstu, budžets ir normāls, to šodien var apstiprināt... Vienmēr būs cilvēki, kas ir neapmierināti, un tas ir dabīgi. Visiem nepietiks tā, lai visi būtu ļoti apmierināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Ministru prezident! Kolēģi!

Par to, kas skar Valsts probācijas dienestu. Es ceru, ka kolēģi saprata vakar tieslietu ministra uzstāšanos un balsojumā par šo likumprojektu visi droši var balsot “pret”. Un gribu izteikt atzinību tieslietu ministram par to, ka viņš saprata savas pieļautās kļūdas.

Taču ir vairākas problēmas, kuras mani izprovocēja runāt otro reizi.

Finanšu ministre runāja par ēnu ekonomikas apkarošanu, ēnu ekonomikas īpatsvaru. Jūs zināt, dīvaini. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nu jau - cik? - piecus gadus risina jautājumu par to, ka ir jāsakārto apsardzes firmu darbība. Oficiāls dokuments no Valsts ieņēmumu dienesta liecina, Reiznieces-Ozolas kundze, ka ēnu ekonomikas īpatsvars šajā jomā sastāda 14-16 miljonus eiro gadā. Vai to var apkarot? Te jārīkojas ļoti vienkārši - vajag mazliet pamainīt likumu. Pirmām kārtām vajag to sadalīt divās daļās, lai nošķirtu drošības dienestus un apsardzi. Tāpēc ka, ja tu esi drošības dienestā, tev nevajag ne sertifikātus, ne licences vai tamlīdzīgi, bet tu pildi tos pašus pienākumus bez apmācībām. Un tamlīdzīgi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kolēģi, vakar bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde, kura bija veltīta problēmām ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti Valsts policijā.

2009.gadā tika likvidēta Policijas akadēmija, un, ja uzmanīgi iepazīsieties ar tiem grafikiem, kas ir ietverti Valsts kontroles ziņojumā, tad redzēsiet, ka visas tās problēmas tajos ir attēlotas ar līknēm uz leju vai uz augšu un ir sākušās tieši pēc Policijas akadēmijas likvidācijas. Sākot ar 2010.gadu, šī gadsimta 10.gadu, Kučinska kungs, es visu laiku, apspriežot budžetu, aicinu premjerus izvērtēt un atjaunot Policijas akadēmijas darbību. Mums nav nevienas specializētās institūcijas, kura gatavotu kadrus. To atzīmēja arī Valsts kontrole savā revīzijā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trīsreiz vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka uz Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes ir jāveido Nacionālā drošības akadēmija, kur varētu gatavot speciālistus. (Dep. V.Spolītis: “Tā nav! Nemelo!”) Veiko, ja jums ir smagi ar atmiņu, atjaunojiet to...!

Rezultāts - ir tapušas vēstules, bet līdz šim atbildes nav. Cik tālu mēs iesim? Mēs visu laiku runājam par drošību. Jāatzīmē, ka pēdējos gados mums ir daudzējādā ziņā uzlabojusies sadarbība tieši ar Aizsardzības ministriju. Un, pateicoties šai sadarbībai, beidzot - pēc 20 gadiem! - mēs no 2019.gada uzsāksim obligāto militāri patriotisko audzināšanu skolās. Paldies Dievam! Bet tajā pašā laikā ir absurda situācija, ka būs pagājuši 30 gadi, kad 2020.gadā bruņotie spēki beidzot saņems pilnu ekipējumu.

Un kur tad ir visi tie bijušie ministri, kuri bija atbildīgi gan par apbruņojumu, gan par ekipējumu un tamlīdzīgi? Kāpēc neviens no vainīgajiem nav saukts pie atbildības? No tiem, kas pasliktināja (apzināti pasliktināja!) situāciju drošības jomā, - ne bijušie iekšlietu ministri, ne bijušie aizsardzības ministri. Un šeit jau sākas tā bezatbildība.

Ministru prezidenta kungs! Ir daudz lietu, par kurām mēs varētu aprunāties un izrunāties, bet ir jautājums par to, kad beidzot mēs visi sapratīsim, ka Ministru kabinets ir darba ņēmējs, bet darba devējs ir parlaments. Vai šajā sakarā mēs beidzot varētu ministrus ieraudzīt ne tikai budžeta apspriešanas laikā, bet arī tad, kad komisijās tiek izskatīti kādi ministrijai svarīgi jautājumi? Redzēt ministrus vai vismaz parlamentāros sekretārus. Ja viņi nenāk, nu tad patrieciet viņus! Būs naudas ekonomija.

Pēdējais piemērs. Šodien mēs skatīsimies likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies, Ādamsona kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Es tūlīt beigšu. Otrajā lasījumā 155 priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Paldies, Ādamsona kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Mēs runājam par kvalitāti...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, dārgie kolēģi! Klausoties skaistās, jaukās un patiesās sarunas, uzskatīju par vajadzīgu pateikt vienu lietu: apzināsimies, cik budžeta pieņemšana ir svarīga mūsu tautai. Jo vairāk mēs iesim lobiju pavadā, savu interešu pavadā, jo mazāk tauta vēlēsies maksāt nodokļus. Jo vairāk mēs rūpēsimies, noliksim priekšpusē tautas intereses, jo vairāk tauta vēlēsies maksāt šos nodokļus. Un, ja mēs noliekam priekšpusē lobiju un savas intereses, sastādot budžetu, apzināsimies to, ka ir neētiski tālāk prasīt no tautas, lai viņa maksā nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Kolēģi ministri! Premjera kungs!

Es, godīgi sakot, nezinu nevienu valsti, kur nenotiktu diskusijas par budžeta projektu. Varbūt izņemot Saūda Arābiju, bet nu tur ir cita situācija.

Es gribu runāt par trijām lietām.

Pirmā ir budžeta būtība, pavadošie likumi un budžeta projekta izstrādāšanas tehnoloģija. Runājot par budžetu kā tādu, man šķiet, ka ļoti pareizi ir saliktas prioritātes. Bet, palielinot līdzekļus, līdzekļu apjomu prioritāšu sasniegšanai, nevar iztikt bez reformām. Bieži vien mēs uzskatām par reformu tādu gadījumu, ja, teiksim, pūtēju orķestrim pievieno divas vijoles un arfu. Mēs saucam to par muzikālo reformu. Man šķiet, ka līdz šim neviena reforma nav bijusi precīzi formulēta, ar precīzi formulētiem mērķiem un ceļiem, kā tie mērķi ir sasniedzami. Līdz ar to mēs mīņājamies uz vietas, runājot par reformām, bet neko nereformējam. Tas skar arī valsts pārvaldi, par kuru šodien un vakar runāja ļoti daudz. Ticiet man, ka vēlēšanu gadā nekāda reāla reforma valsts pārvaldes struktūrās nenotiks, jo daudziem politiskiem spēkiem tā ir liela rezerve, lai gūtu atbalstu priekšvēlēšanu cīņās.

Par pavadošajiem likumprojektiem. Es, godīgi sakot, ar ļoti lielu nožēlu konstatēju, ka pēdējo gadu laikā ir ārkārtīgi pasliktinājusies Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu kvalitāte. (Dep. A.Bērziņš: “Tā ir taisnība!”) Un šeit pievienotie likumprojekti diemžēl nav izņēmums. Tur ir daudz piemēru, es minēšu tikai vienu - to, ka no vienotās atlīdzības sistēmas tiek izņemta viena no trijām varas nozarēm. Tas ir bīstams precedents, un es ļoti ceru, ka Satversmes tiesa palabos valdības čaklos vīrus, kas ir iestrādājuši šo normu.

Un trešais moments. Par budžeta sagatavošanas tehnoloģiju. Redzat, jebkurš valsts budžets nav koalīcijas budžets. Tas ir valsts budžets. Un līdz ar to, kad notiek cīņa starp attīstītājiem un grāmatvežiem, gatavojot budžeta projektu, kā tas notiek arī pie mums, bieži vien attīstītājs zaudē, kad vajag salikt pa plauktiņiem ieņēmumus un izdevumus. Un šeit ir ļoti svarīgi, lai deputātu korpuss varētu sniegt arī savu devumu, gatavojot budžetu. Šeit nav runa tikai par koalīciju, šeit ir runa arī par opozīciju. Un, ņemot vērā, ka ilgus gadus opozīcija faktiski ir atstumta no budžeta projekta sagatavošanas, tas būtu, man liekas, ne īpaši korekti un ne īpaši taisnīgi - prasīt no opozīcijas atbildību par darbiem, kurus tā nav plānojusi un kuru izstrādāšanā tā nav piedalījusies. (Starpsauciens: “Viņi kā reiz ir tādā pašā situācijā pašlaik!”)

Līdz ar to opozīcijas deputāti neatbalsta budžeta projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi!

Skatot šo budžetu, protams, šeit tiek risinātas tagad aktuālas problēmas - veselība, drošība, demogrāfija. Nevar noliegt nevienu no tām. Tajā pašā laikā vēlos uzteikt valdību šā budžeta sakarā. Tika iesniegts tāds... tiek prasīts no Saeimas milzīgs mandāts Ministru kabinetam, lai dotos tālāk izglītības reformas īstenošanā. Es tiešām atbalstu šo piegājienu un ticu, ka Ministru kabinetam veiksmīgi izdosies arī tālāk risināt šīs problēmas ar skolu tīklu.

Taču, neskatoties uz visu to, diezgan būtisks, manuprāt, bija tas, ko vakardien minēja Viļuma kungs, runājot par to, kas notiek reģionos. Un šī reģionālā attīstība paredz optimistiskāko scenāriju - mīnus 40 tūkstoši Latgalē. Pesimistiskajā - mīnus 60 tūkstoši Latgalē. Šajos skaitļos, ko ir konstatējuši pētnieki, ir vērts ieklausīties. Un ir vērts ieklausīties arī tajos pētniekos, kuri no malas paskatās uz Latviju (piemēram, OECD) un kuri min arī konkrētas problēmas, kas liedz reģioniem veiksmīgi attīstīties. Un kā viena no galvenajām problēmām šobrīd tiek minēta mājokļu pieejamība.

Un, neskatoties uz visām lielajām investīcijām un uz visu to, kas ir šajā budžetā, panākta tiešām vēsturiska vienošanās ar pašvaldībām, bet pašvaldībām, lai īstenotu tādas investīcijas, nav iespējas saņemt palīdzību no struktūrfondiem; šobrīd nav nekādu iespēju no budžeta normālā veidā saņemt palīdzību, lai kaut kā varētu risināt šīs lietas, un tās pašvaldības, kas to dara, savā ziņā tādā cietēja lomā šobrīd nonāk, jo nu visas investīcijas, kas būtu nepieciešamas pilsētā dažādām lietām, tiek koncentrētas tā, kā tas ir, piemēram, Valmierā, īstenojot vienu - daudzdzīvokļu namu - projektu un uzliekot pilsētai neadekvātu budžeta slogu.

Lai šīs problēmas risinātu un lai valstiski palīdzētu ļoti mērķtiecīgi risināt šīs reģionālās problēmas, šobrīd tādu instrumentu budžetā nav. Tāds instruments būtu, ja mēs atjaunotu valsts investīciju programmu, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādu priekšlikumu ir sagatavojusi un vakardien nosūtījusi Ministru kabinetam ar aicinājumu sākt darbu pie tā, lai tas līdz 2020.gadam jau būtu spēkā, lai mēs varētu maksimāli efektīvi ar valsts budžetu mērķtiecīgi palīdzēt reģioniem risināt ļoti konkrētas problēmas un veicināt izaugsmi.

Aicinu atbalstīt budžetu 2018.gadam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni: “Beidzot!”; dep. S.Āboltiņa: “Mēs tevi ļoti gaidījām!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā, paldies. Labdien, kolēģi! Labdien, ministri! Gribējās pasveicināt arī premjerministru, bet viņam laikam ir apnikušas šīs budžeta debates. (Starpsaucieni.) Labdien, premjerministra kungs! Es ļoti ceru, ka jūs šodien esat šeit nevis vienkārši, lai izrādītos, bet jums tiešām arī interesē šīs debates un tas, kā tiek spriests par šo budžetu. Tagad mana saprāta balss sāk cīnīties ar ticību skaistajam cilvēkā. Proti, ja mēs paskatāmies uz reāliem faktiem, kā Saeimā tiek apspriests budžets, tad tie ir interesanti fakti. Komisijā mēs spriedām... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā būtu jāvērtē budžets, kā tas ietekmēs tautsaimniecību, mēs spriedām par Satiksmes ministrijas budžetu, par Ekonomikas ministrijas budžetu, par Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžetu. Svarīgas ministrijas, svarīgas jomas. Neviens no ministriem nebija ieradies. Vēl vairāk es jums pateikšu. Nākamajā dienā mēs spriedām par budžeta kopējo ietvaru, par budžetu nākamajam gadam. Vispār neviens nebija ieradies. Mums pat nebija, kas ziņo.

Tas uzskatāmi parāda, kāda ir Saeimas loma budžeta pieņemšanas procesā. Principā viss ir izlemts, varat runāt ko gribat, tam nav nekādas nozīmes. Rodas tāda sajūta.

Klausoties valdības uzrunas par budžetu, es nevilšus, protams, atcerējos anekdoti. Valdība uzstājas ar uzrunu tautai un saka: “Drīz mēs dzīvosim labāk!” Uz ko tauta atbild: “Mums prieks par jums.”

Es gadiem dzirdu šīs runas par ekonomisko uzrāvienu. Es dzirdu tās jau no veiksmes stāsta laikiem. Viņi stāsta: nupat sāksies ekonomiskais uzrāviens. Ļoti gribētos dzirdēt, kādā veidā mēs to panāksim. Savulaik, tas bija Dombrovska valdības laikā, tika klāstīts: mūsu veiksmes stāsts balstās uz to, ka mums pietiek būt fiskāli skaistiem, tad mūs iekāros bagātie investori, kas atnāks šeit, un mums viss notiks. Tanī laikā es mēģināju skaidrot, ka tā tas vis nenotiks, un izstāstīju, kas notiks. Tieši tas, ko tagad redzam: mēs nonāksim pie fundamentālām problēmām, pie produktivitātes problēmām, pie tā, ka mums šeit nebūs darbaspēka. Jo šis veiksmes stāsts, šis īstermiņa skaistais fiskālais efekts, tika veidots, apgriežot investīcijas produktivitātes faktoriem. Un tas bija acīmredzami.

Arī šodien mēs atkal runājam par ekonomisko izrāvienu. Kad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vērtējām budžeta prognozes, tur ir viena tāda komponente, un tie, kas kaut ko saprot, zina, cik tā ir nozīmīga. Tas ir potenciālais IKP pieaugums. Tur bija analīze, kādā veidā šis potenciālais IKP pieaugums tiks panākts. Un galvenā komponente, uz ko tika likts uzsvars, bija produktivitātes pieaugums. Tad es pajautāju Finanšu ministrijai: “Sakiet, kādā veidā? Kur jūs redzat, ka mēs veidosim produktivitātes pieaugumu? Jā, protams, ir kaut kādi tirgus apstākļi, kur uzņēmēji būs spiesti kaut kādā veidā produktivitāti kāpināt. Bet jautājums - kur ir šis valsts ieguldījums?”

Normāli visā pasaulē tas tiek darīts, ņemot vērā jauno tehnoloģisko revolūciju, kas iestājas, kad pamats ir zināšanas, inovācijas, zināšanu ekonomika.

Es pieņemu, ka mums ir kaut kāds jauns savs ceļš izveidots. Jo, ja paskatāmies budžetā, tad ko mēs redzam? Mēs tiešām redzam nožēlojamu finansējumu zinātnei. Ja paskatāmies salīdzinoši, tad cik mēs pētniecībā un attīstībā ieguldām? 0,4 procentus no IKP. Normāli. Valstis, kuras attīstās, kuras tiešām domā par šo izaugsmes ceļu, par to, kā kļūt produktīvākām, to ieguldījums gadiem ilgi ir apmēram trīs procenti no IKP. Man ir jautājums - kādā veidā mēs to domājam nodrošināt?

Kučinska kungs, jūs tiešām cenšaties kaut ko darīt ar šo inovāciju, tāpēc gribu norādīt tās problēmas, ko es skaidri redzu, kur tās būs fundamentālas un kur jums kā valdības vadītājam vajadzētu piedalīties, jo neviens ministrs atsevišķi - nedz ekonomikas ministrs, nedz izglītības un zinātnes ministrs, nedz jaunais ekonomikas... jaunais ekonomikas ministrs - vēl jo vairāk nebūs spējīgs to risināt.

Problēma, kura parādās, ir šāda. Kā jūs atceraties, lai mēs kļūtu inovatīvāki, savulaik tika pieņemts stratēģiski pareizs lēmums, ka mums ir jāveido viedā, specializētā stratēģija, tas ir, jāatrod tās jomas, kurās mēs varam izdarīt kaut ko jēdzīgu, kaut ko gudru, kaut ko noderīgu visai pasaulei. Tās jomas tika apstiprinātas. Ko mēs tagad redzējām šinī pēdējā... tā sauktajā inovāciju padomē, kuru jūsu vietā vada ekonomikas ministrs? Izrādās, ka ir izstrādāti astoņi prioritārie virzieni. Astoņi prioritārie virzieni! Mums bija piecas jomas, pieci viedās specializācijas virzieni, kuros mēs ejam. Tagad ir astoņi virzieni, turklāt visas - gandrīz visas! - jomas ir ieliktas vienā no šiem virzieniem. Jūs iedomājieties, kāda jezga ar šo visu sāksies zinātnes pasaulē! Jūs taču paši redzat, kā tur viss notiek! Un, ja tagad šādi krusteniski uzstādījumi tiek iedoti, tad tas būs vienkārši vakars uz ezera!

Paklausīsimies, ko par to teiks visa zinātnes nozare.

Es redzu, kāpēc šīs inovācijas varētu būt tik svarīgas. Ja mēs paskatāmies uz ceļu infrastruktūru, par ko jūs runājāt, tad mēs redzam šo dinamiku. Tūlīt Eiropas struktūrfondi beigsies, 2018.gadā mums ir 351 miljons... bet uzreiz pēc vēlēšanām būs straujš kritums. Apmēram par vienu ceturtdaļu samazināsies šie fondi.

Kādā veidā jūs domājat šīs ceļu problēmas risināt? Tā arī neviens to nepasaka. Varbūt tiešām mums tās ir jārisina inovatīvi. Varbūt tiešām pietiek par ceļiem rūpēties, jāsāk attīstīt dronu tehnoloģijas? Būs viena liela motivācija, visus tos simtus miljonu varēs ieekonomēt, ielikt tur. Un cik tad mums to cilvēku laukos ir palicis? Vedīsim viņus ar droniem, un ceļi nebūs vajadzīgi!

Ja mēs runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad jāteic, ka šeit ir viena ļoti interesanta lieta. Ar likumu valsts ir uzņēmusies saistības pret pārvadātājiem, ka pasažieru pārvadājumi tiks kompensēti. Tas ir noteikts ar likumu! Taču, ja mēs paskatāmies budžetā, tad šo naudu, kas ir nepieciešama kompensācijām, mēs neatrodam. Tad nu šajā sakarā ir jautājums: balstoties uz kādiem apsvērumiem un ar kādu mandātu valdība, gatavojot budžetu, var neievērot likumu? Ministra kungs! Es šo jautājumu uzdevu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet man neviens nespēja atbildēt. Visi teica, ka jāprasa finanšu ministrei. Finanšu ministre ir šeit, varbūt viņa var paskaidrot? Kāpēc to, kas ir likumā ierakstīts, tās saistības, kuras valsts ir ar likumu apņēmusies izpildīt, viņa gatavojas nepildīt? Kāpēc šī nauda nav paredzēta?

Premjerministra kungs, jūs sacījāt, ka šajā budžetā nav ne pilītes populisma. (Starpsauciens: “Lai nepūš pīlītes!”) Ziniet, lai tās populisma pilītes nebūtu, varbūt jāpieliek budžetā vēl viena lieta klāt. Un es esmu gatavs to izdarīt, ja tas ir nepieciešams. Proti, vajag budžetā paredzēt, ka to uzrakstu, kas ir uz Ministru kabineta sienas, - “Viens likums - viena taisnība visiem!” - noņemam nost. Un tad tik tiešām vārdi saskanēs ar darbiem un jūs mierīgi varēsiet strādāt tālāk.

Mēs konstanti redzam, kā tiek veidots mūsu budžets. Mūsu budžets, mūsu fiskāli skaistais budžets, parasti tiek veidots uz triju lietu rēķina. Tā ir veselība, tā ir ceļu infrastruktūra (Starpsauciens.)... Uz to rēķina parasti mēs panākam... Tās pienācīgi nefinansējot, mēs varam dabūt šos skaistos fiskālos ciparus.

Ir vēl arī trešā lieta, kura tagad ir ļoti nozīmīga un kuru vajadzētu risināt, - tā ir izglītība.

Principā tās ir tās lietas - trīs lielie izaicinājumi, ar kuriem vajadzētu mums tikt galā. Tie ir ilgtermiņa izaicinājumi. Es redzu, ka vissvarīgākais no šiem visiem, protams, ir izglītība. Jāsakārto izglītības lietas.

Diemžēl visas šīs lietas atkal tiek risinātas atrauti cita no citas, un šeit būtu liela nozīme premjerministra iesaistei. Kāpēc? Tāpēc, ka principā visas šīs trīs lietas vajadzētu risināt sinerģētiski, ja mēs gribam tās sakārtot. Tām ir līdzīgas problēmas, un visas šīs problēmas beigu beigās sakņojas administratīvi teritoriālajā sadalījumā. Mainot administratīvi teritoriālo sadalījumu, veidojot to atbilstoši... Līdzīgi tagad cenšas veidot skolu tīklu... Skatoties, kur ir cilvēku potenciāls un kur to vajadzētu koncentrēt un veidot atbilstošu infrastruktūru, mēs varētu krietni efektīvāk risināt visas šīs problēmas - gan attiecībā uz skolu tīklu, gan attiecībā uz veselības aprūpes iestāžu tīklu, gan arī attiecībā uz ceļiem. Tad arī būtu redzams, kur tie līdzekļi būtu vajadzīgi. Un tādā veidā mēs to varētu risināt. Bet tas nez kāpēc nenotiek. Es saprotu, ka šeit ir šīs politiskās ambīcijas, kuras ir attiecībā uz vietvarām, un neviens neko negrib mainīt. Bet mēģiniet taču ieraudzīt: ja tas netiks izdarīts, tad šos jautājumus nevar vienkārši atrisināt ar esošajām budžeta iespējām! Tos nevar konstruktīvi atrisināt!

Un visbeidzot. Te ļoti daudz tika runāts un tika lielīts viens no centieniem šajā budžetā - samazināt pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai uz pieciem procentiem. (Dep. S.Āboltiņa: “Bet tu taču esi veģetārietis! Ļoti labi nu!”) Šeit svarīgi būtu zināt aizkulises. Šis priekšlikums jau ļoti ilgu laiku - ļoti ilgu laiku! - tika marinēts Zemkopības ministrijā un nekādi nevarēja tikt no tās laukā. Un tikai tad, kad, apspriežot nodokļu reformu, šis priekšlikums tika iesniegts Saeimā (precīzi tāds, kāds tas jau ilgi marinējās, un tikai tad, kad koalīcija pati iesniedza šo priekšlikumu), - tikai tad tika panākts, ka beidzot šis priekšlikums var izkustēties. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Arnīša kungs tad nāca, spieda man roku un teica: “Paldies tev! Beidzot mēs ar šo priekšlikumu varēsim iet tālāk un dabūt to cauri!”

Ko es ar to gribu teikt? Ir uzskatāmi redzams, ka bez SASKAŅAS šai valdībai nav nākotnes.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem klātesošajiem! Zariņa kungs, jums nav taisnība par pēdējo teikumu.

Palika diezgan neērti tad, kad no tribīnes šeit runāja par budžetu (Dep. I.Zariņš: “Par budžetu pamēģini kaut ko pateikt labāk!”) Latvijas armijas ģenerālis Krēsliņa kungs... Zariņa kungs, jūs pasmejaties, jā... Tad pirmajās rindās cilvēks, kurš ir parādā Latvijas valstij 16... 14 tūkstošus eiro, un izglītības un zinātnes ministrs, kurš šodien ir ieradies (vakar nebija ieradies), apsmēja Kārli Krēsliņu, saucot viņu ar zīmēm par divpirkstu pierīti. Šausmīgs kauns! Tiešām! (Dep. V.Spolītis: “Ja tev ir kauns - nokaunies!”) Veiko Spolīti, kauns! (Starpsauciens: “Runā par budžetu!”)

Runājot par procedūru. Izrādās, Veiko Spolītim tā ir normāla parādība - apsaukāt Latvijas armijas ģenerāli par divpirkstu pierīti. Jā... Un to dara izglītības un zinātnes ministrs, kuram jābūt visaugstākajiem ētikas standartiem...

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”.

A.Kaimiņš. Par valsts budžetu... Mūrnieces kundze, varbūt nu nepārtrauciet, nav īstais brīdis!

Sēdes vadītāja. Saeimas kārtības ruļļa 72.pants. Iesaku ar to iepazīties un ievērot, tāpat kā to ievēro pārējie deputāti.

Turpiniet debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem.

A.Kaimiņš. Par procedūru. Būs balsojums tagad, un lūgums visām koalīcijas partijām. Pirmais jautājums ir par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, kur nezin kādā brīnumainā kārtā tieslietu ministrs vakar apsolīja atrast 54 500 eiro šim pirmajam likumprojektam, kuru jūs neatbalstījāt vakardien, kad mēs par to balsojām. Man ir lūgums jums visiem to neatbalstīt, jo tad sanāk kaut kāda kļūda. Tur ir rakstīts, ka jūs atbalstāt, ka likums stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri, bet opozīcija piedāvāja... jo kaut kādā brīnumainā kārtā ir sanācis, ka būs no 2018.gada 1.janvāra. Ja jūs tagad nobalsosiet tāpat, kā balsojāt iepriekšējo reizi, tad sanāks, ka jūs neticat savam ministram, kurš ir jūsu koalīcijas ministrs, šajā gadījumā Rasnačs. Un tad nu gan sanāks dīvaini.

Līdz ar to esiet tik laipni, lūdzu, pirmajā balsojumā tagad, kas būs, noraidiet visi. (Finanšu ministre D.Reizniece-Ozola: “Ir taču otrais lasījums priekšlikumiem!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es pavisam īsi. Ņemot vērā, ka vairākkārt šeit, no tribīnes, izskanēja termins “deputātu kvotas”, es tomēr gribu atgādināt, ka tas jēdziens radās tāpēc, ka bija priekšlikumi, kurus konkrēti deputāti adresēja kaut kādām nelielām, lokālām, konkrētām vajadzībām ar nelielām summām.

Es atceros: pagājušogad, teiksim, mana kvota aizgāja centram “Dardedze”, kur par šo naudu ierīkoja speciāli aprīkotu telpu bērnu liecību uzklausīšanai, kas cietuši no seksuālās vardarbības. Es pat neaizgāju uz šī kabineta atklāšanu. Tā ka tur nekādas tādas dziļas intereses nebija.

Bet šobrīd, protams, visas šīs vajadzības ir sakārtotas tā, kā tam jābūt likumā, un visas ir iekļautas budžetā. Vienīgi es tomēr...

Protams, mēs ļoti gaidīsim opozīcijas priekšlikumus uz otro lasījumu, un es aicinu jūs nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem un neiesniegt tādus priekšlikumus, kuri ļoti izskatīsies pēc deputātu kvotām.

Un otra lieta. Par budžeta pieņemšanas procedūru. Ziniet, SASKAŅAS kolēģi, krievu valodā ir tāds labs teiciens: “?? ???? ?????? ?? ???????, ???? ???? ??????!” Jā... (Aplausi. Smiekli.) Tulkojumā tas nozīmē: nevajag vainot spoguli, ja pašam ģīmis nav īpaši izdevies.

Par budžeta pieņemšanas principu. Paskatieties, kā budžetu pieņem Rīgas domē! Tur pat pozīcijas... opozīcijas deputāti pat nevar noskaidrot, kā tiek tērēti līdzekļi konkrētā pašvaldības uzņēmumā, nemaz nerunājot par visu budžetu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā Vucāna kungs vēlas ko piebilst? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”; “Mēs zinām!”)

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti un deputātes!

Paldies par šīm debatēm.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā gribu teikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot 2018.gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kā arī pavadošo likumprojektu paketi skatīšanai pirmajā lasījumā, uzklausīja gan Ministru prezidentu, gan finanšu ministri, gan visu ministriju pārstāvjus, turklāt liela daļa ministriju pārstāvju atrada iespēju piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Mēs uzklausījām arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju. Uzklausījām visu no budžeta finansējamo neatkarīgo institūciju vadītājus. Attiecībā uz budžeta gatavošanu izrunājām tos aspektus, ar kuriem gan ministriju vadītāji, gan no budžeta finansējamo neatkarīgo institūciju vadītāji ir apmierināti, un arī tos, kur ir palikušas problēmas.

Ļoti liela daļa no tā, ko mēs dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tika šeit atskaņota arī dažādu frakciju deputātu runās šajās divās dienās - vakar un šodien. Bija arī tādi jautājumi, kuri tika diskutēti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, bet kuri nedz šodien, nedz vakar šeit netika pārrunāti.

Katrā ziņā šīs debates, manā skatījumā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai bija laba ceļamaize turpmākai strādāšanai ar šiem likumprojektiem, lai tos sagatavotu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Protams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija cer sagaidīt, ka tiks iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Daļa no priekšlikumiem tika jau pārrunāta, izskatot budžeta paketes likumprojektus pirmajā lasījumā mūsu komisijā. Un šīs ar ministrijām saskaņotās redakcijas ir jau gandrīz skaidras. Palika tikai daži tādi likumprojekti - pāris likumprojektu, es gribētu teikt -, kuru sagatavošanai uz otro lasījumu tiešām ir vajadzīgs ļoti nopietns darbs. Taču šie likumprojekti ir neatņemama budžeta likumprojektu paketes (tādā formā, kādā šī pakete šobrīd ir uzbūvēta) sastāvdaļa, un to izņemšana šobrīd radītu veselu virkni konsekvenču, kuras nebūtu tik vienkārši atrisināt.

Līdz ar to šodien, kad mēs iesim cauri visiem likumprojektiem pēc kārtas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es turpmāk aicināšu visus likumprojektus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Visiem likumprojektiem tiks noteikts arī vienots priekšlikumu iesniegšanas termiņš (to es pieminēšu arī tad, kad runāsim par katru likumprojektu atsevišķi); šis vienotais termiņš būs 2017.gada 31.oktobris pulksten 17.00, līdz kuram Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlēsies saņemt priekšlikumus otrajam lasījumam.

Tiks izteikts arī priekšlikums, ka visi šīs paketes likumprojekti otrajā lasījumā ir skatāmi ārkārtas sēdē šī gada 22.novembrī.

Tādi ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikumi turpmākajam darbam ar budžeta likumprojektu paketi. Un tagad droši vien mums ir jāiet cauri visiem likumprojektiem atsevišķi, pēc kārtas.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Kā jau teica Vucāna kungs, mums jābalso par katru budžeta paketes likumprojektu atsevišķi.

J.Vucāns. Pirmais no izskatāmajiem likumprojektiem ir “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Es centīšos pavisam īsi pateikt, kāda ir katra likumprojekta sūtība, kāpēc tas atrodas budžeta paketē, ja kolēģiem, protams, nav būtisku iebildumu. Par šo grozījumu Valsts probācijas dienesta likumā praktiski visu jau izstāstīja Šimfas kundze debatēs, tāpēc es negribu neko vairāk piebilst.

Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Tūrisma likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai uzlabotu esošo tūrisma nozares uzraudzības sistēmu, un paredz: ieviest obligātu licencēšanu tūrisma aģentiem un operatoriem; ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus segt no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”; pilnveidot kontroles un uzraudzības mehānismu, paredzot jaunu funkciju noteikšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram, vienlaikus stiprinot arī šī centra kapacitāti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījums likumā “Par grāmatvedību””.

Šis likumprojekts ir budžeta paketē, lai ieviestu valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Likumprojektā ir paredzēts, ka normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas ir uzskaitāmas kā ārējais attaisnojuma dokuments.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00, skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 22 novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Šis likumprojekts pilnveido un arī mazina administratīvo slogu budžeta izstrādes un izpildes procesos, efektivizē budžeta iestāžu pašu ieņēmumu un to atlikumu iestrādāšanu budžetā, reglamentē procesus, kas skar finansējuma pieprasīšanu prioritārajiem pasākumiem, un paredz regulējumu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei pēc uzkrāšanas principa.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums”.

Šis ir jauns likums, kas paredz izveidot plānveida atbalsta programmu sakrālā mantojuma restaurācijai un neatliekamajiem darbiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka 2018.gadā notiks straujas minimālās mēnešalgas izmaiņas no 380 eiro uz 430 eiro (par to mēs esam jau nolēmuši šā gada vidū), un līdz ar to 2018.-2020.gadā paredzēts pakāpenisks minimālo uzturlīdzekļu apjoma palielinājums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”.

Šī likuma trešajā sadaļā ir ietverts regulējums zemes konsolidācijas ieviešanai, kuru nodrošina Valsts zemes dienests. Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienestam šīs funkcijas nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļi vairāk nekā 83 tūkstošu eiro apmērā nav piešķirti, zemes konsolidācijas uzsākšanu ir nepieciešams atlikt uz 2020.gada 1.janvāri. Ar to ir saistītas šīs likuma izmaiņas.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka šobrīd, stabilizējoties finansiālajai situācijai valstī, darbinieku prasījumu garantiju fondā ir izveidojies ievērojams uzkrājums. Tādējādi ir iespējams nodrošināt darbiniekiem labvēlīgus apstākļus un no 2018.gada 1.janvāra palielināt no garantiju fonda apmierināmo summu, proti, no minimālās mēnešalgas katram prasījumam līdz pusotras minimālās mēnešalgas piešķiršanai katram prasījumam, ja iestājas darba devēja maksātnespēja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Šis likumprojekts nodrošina regulatora finansēšanas modeļu pilnveidošanu jau no 2018.gada 1.janvāra un paredz uzkrājumu veidošanu no valsts nodevas ieņēmumiem, ieviešot minimālo fiksēto valsts nodevu 400 eiro apmērā, lai sakārtotu to komersantu uzskaiti un uzraudzību, kuri savulaik reģistrējušies kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, bet regulējamo pakalpojumu sniegšanu nav uzsākuši. Šādu komersantu uzraudzības izmaksas šobrīd netiek segtas no šo komersantu nodevas maksājumiem. Šīs izmaiņas likumprojektā paredz arī regulatoru ikgadēju atskaitīšanos Saeimai par budžeta izpildi un regulatoru darbību, un to mērķis ir pilnveidot regulatoru darbības uzraudzību.

Komisijās vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Šis likumprojekts paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, 2018. un 2019.gadā samazinot pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī vēl atsevišķas citas grozījumu normas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Par šī likumprojekta mērķi un uzdevumiem jau runāja debatēs Valaiņa kungs, tā ka es neatkārtošos.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Likumprojekts atceļ Imigrācijas likuma pārejas noteikumos ietvertos ierobežojumus attiecībā uz vienreizējā maksājuma (5000 eiro apmērā) piemērošanu ārzemniekiem, kuriem ir beigusies termiņuzturēšanās atļauja, bet kuri vēlas to pieprasīt atkārtoti uz vēl vienu piecu gadu termiņu.

Komisija ir saņēmusi informāciju, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē šo likumprojektu ir izskatījusi, bet nav atbalstījusi. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00.

Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Šis likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar 2017.gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem šajā likumā, kuros tiek paredzēts jauns azartspēļu nodokļa objekts - kāršu, kauliņu spēles un ruletes galds, kas tiek izmantots azartspēļu video tiešsaistei ar trešajām personām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00.

Un skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Pamatojums šī likumprojekta iekļaušanai budžeta paketē gluži tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam. Tas saistīts ar izmaiņām nodokļu likumos Latvijā, kas tika pieņemtas 2017.gada jūlijā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00.

Un skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Šis likumprojekts paredz ieviest īpašu normu, kura vērsta pret izvairīšanos no nodokļa maksāšanas un kura piemērojama tad, ja maksātājs gūst no algota darba ienākumus, kas nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet vienlaikus viņam ar darba devēju ir noslēgts līgums par autoratlīdzības izmaksu.

Likumprojekts paredz arī noteikt īpašu kārtību nodokļa maksāšanai no ienākumiem no ieguldījumu konta, atliekot nodokļa nomaksu līdz brīdim, kad no konta izņemtie līdzekļi pārsniedz ieguldītos vai konts tiek slēgts.

Likumprojekts paredz arī precizējumus un skaidrojumus saistībā ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešanu un piemērošanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00, skatīšana otrajā lasījumā - 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Kontu reģistra likumā”. Šis likumprojekts paredz pašvaldībām tiesības saņemt kontu reģistrā iekļautās ziņas. Likumprojekts paredz arī maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī kredītiestādēm pienākumu sniegt informāciju kontu reģistram par jaunu konta veidu - ieguldījumu kontu - atbilstoši likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Likumprojekts paredz papildināt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, krājaizdevu sabiedrībām un kredītiestādēm pienākumu ziņot kontu reģistram informāciju par pilnvarotajām personām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00, skatīšana - ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā svaigu ogu, augļu un dārzeņu piegādēm. Pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem plānots ieviest uz limitētu laika periodu līdz 2020.gada 31.decembrim un pēc tam, veicot analīzi, iespējams, arī pagarināt šo periodu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2017.gada 31.oktobris pulksten 17.00, skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Likumprojekts paredz izmaiņas mēnešalgas skalā saistībā ar minimālās mēnešalgas izmaiņām no 380 uz 430 eiro, kā arī tiesnešu mēnešalgu paaugstinājumu un atsaisti no 12. mēnešalgu grupas.

Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 31.oktobra pulksten 17.00, skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

“Grozījumi Izglītības likumā”. Piedāvātie grozījumi šajā likumā ir izstrādāti, lai nodrošinātu, pirmkārt, pedagogu atalgojuma reformas ieviešanu šādos aspektos. Grozījumi paredz sociālā atbalsta programmu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri neturpinās darbu citā izglītības iestādē.

Otrkārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju valsts budžeta līdzekļu sadalījumā dažādām pašvaldību padotībā esošajām izglītības iestādēm, noteikts, ka pedagogu darba samaksa tiek finansēta no valsts budžeta, bet internātskolu un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas sedz izglītības iestādes dibinātājs.

Un treškārt - nosaka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, lai noteiktu valsts iesaisti pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Likumprojekts paredz ikgadēju nodevu par apraides atļaujas tiesību īstenošanas uzraudzību, par retranslācijas atļaujas pārreģistrāciju un par izmaiņu izdarīšanu apraides atļaujā. Likumprojekts ir nepieciešams, lai padarītu efektīvāku NEPLP īstenoto uzraudzību, kā arī segtu daļu no NEPLP izdevumiem, kas ir saistīti ar nozares pētījumiem un uzraudzības funkciju stiprināšanu, palielinot darba vietu skaitu Monitoringa nodaļā un piesaistot ārpakalpojumu funkciju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.

Šis likumprojekts paredz palielināt programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķirto finansējumu, līdz tiek sasniegts likuma “Par autoceļiem” 12.panta ceturtajā daļā noteiktais apmērs.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts paredz regulējumu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei pēc uzkrāšanas principa un ar to saistīto vienotā nodokļu konta ieviešanu, kā arī vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izveidi un uzturēšanu un arī ikgadējās valsts nodevas piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saistībā ar iepriekš skatīto likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 31.oktobrim pulksten 17.00. Skatīšana otrajā lasījumā - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar jaunu likumprojektu - “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”.

Es gribu teikt, ka par šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē bija visgarākās un visnopietnākās debates, kuru gaitā tika identificēts, ka ir ļoti svarīgi šajā likumprojektā pastiprināt mērķi, kāds būs šim topošajam likumam.

Komisija likumprojektu atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.oktobris pulksten 17.00. Un skatīšana otrajā lasījumā - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

Godātie deputāti! Deputāti Āboltiņa, Brigmanis, Dzintars, Adamovičs un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas 25.oktobra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad Saeimas ārkārtas sēdi turpināsim bez pārtraukuma, līdz darba kārtība būs izskatīta.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Šie grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz 2017.gada 28.februārī Ministru kabineta sēdē apstiprinātā plāna - Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019.gadam - atbilstošo punktu, kas paredz izvērtēt iespējas valsts fondēto pensiju regulējuma pārskatīšanai, lai veicinātu ieguldījumus kapitāla tirgū, tajā skaitā attiecībā uz pensiju fondu ieguldījuma limitiem, plānu maiņas termiņiem, pārvaldnieku komisijas maksām. Izmaiņas komisijas maksās tiešā veidā ietekmē valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo apjomu un dalībnieku nākotnes pensiju apmēru.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai no 2018.gada 1.septembra ieviestu audžuģimeņu reģistru, kur bāriņtiesas varēs piekļūt datiem par audžuģimenēm visā Latvijā, paātrinot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai no 2018.gada 1.jūlija Latvijā ieviestu specializētās audžuģimenes un reģionālos atbalsta centrus, kas sniegtu atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējiem - aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Šis likumprojekts precizē normas par autoratlīdzības saņēmējiem. Saistīts arī ar papildu finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem, to skaitā alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstībai un pasākumiem, kas ir saistīti ar audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu ģimenes valsts pabalstu sistēmu un no 2018.gada nodrošinātu lielāka finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurās aug vairāki nepilngadīgi bērni, kā arī lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem lielāku atbalstu un iespējas augt ģimeniskā vidē. Proti, no 2018.gada 1.janvāra paredzēts pārskatīt atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00. Skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šā gada 31.oktobris pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Esam nonākuši līdz budžeta likumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 2017.gada 31.oktobra pulksten 17.00.

Likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts skatīt Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris pulksten 17.00.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2018. gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2018. gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 2017.gada 31.oktobrim pulksten 17.00, un skatīšana otrajā lasījumā paredzēta ārkārtas sēdē 2017.gada 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 31.oktobris pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

J.Vucāns. Kolēģi, savā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā pateicos jums par budžeta likumprojekta un to pavadošās paketes atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam komisijas vārdā. Paldies Ministru prezidentam, finanšu ministrei un Saeimas sēdē klātesošajiem ministriem.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi to, ka priekšlikumi otrajam lasījumam gan 2018.gada budžetam, gan vidējā termiņa budžeta ietvaram ir iesniedzami noteiktā formā. Tas ir tāpēc, lai tehniskajam personālam būtu ērtāk un ātrāk apstrādāt šos iesniegtos priekšlikumus un virzīt tos tālāk gan skatīšanai Saeimas komisijās, gan arī skatīšanai Ministru kabinetā. Šī iesniegšanas forma ne ar ko neatšķiras no tās, kas bija iepriekšējā gadā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketei.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir likumprojekts, kuru ir iesnieguši visu Saeimas frakciju pārstāvji. Tas attiecas uz finansiālu atbalstu Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu aktivitātēm, prezentējot tos notikumus, kuri notika mūsu valstī, atgūstot neatkarību. Šī finansiālā atbalsta sniegšana ir paredzēta no Saeimas līdzekļiem. Papildu slogu nākamā gada budžetā vai kaut kādas izmaiņas tajā tas nerada.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet vispirms es aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz 31.oktobra pulksten 17.00, un skatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 22.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.novembrī.

Godātie kolēģi! Ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe deputāte Aija Barča, un mēs sirsnīgi viņu sveicam! (Aplausi. Starpsauciens: “Cikos un kur?”)

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Mežulis, Vladimirs Nikonovs un Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

Saeimas 26.oktobra sēdi sāksim pulksten 11.00, tātad pēc 15 minūtēm.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 8. (ārkārtas) sēdes
2017. gada 25. oktobrī
turpinājums 2017. gada 26. oktobrī

Par 2018.gada budžeta likumprojektu paketi
Debašu turpinājums	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Šimfa
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. V.Valainis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1039/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4008, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 1040/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4009, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 1041/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4010, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1042/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4011, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” (Nr. 1043/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4012, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1044/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4013, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1045/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4014, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 1046/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4015, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1047/Lp12) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4016, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1048/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4017, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 1049/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4018, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1050/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4019, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 1051/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4020, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1052/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4021, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1053/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4022, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 1054/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4023, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1055/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4024, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1056/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4025, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1057/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4026, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1058/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4027, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 1059/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4028, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1060/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4029, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” (Nr. 1061/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4030, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1062/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4031, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1063/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4032, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1064/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4033, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1065/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4034, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1066/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4035, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” (Nr. 1067/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4037, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2018. gadam” (Nr. 1068/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4038, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2018. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 620/Lm12) (Dok. Nr. 4117)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (Nr. 1071/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4054, 4116)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 26.10.2017 10:00:07 bal001
Par - 55, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1039/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:01:38 bal002
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1040/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:02:46 bal003
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (1041/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:03:59 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1042/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:05:03 bal005
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums (1043/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:06:19 bal006
Par - 59, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:07:38 bal007
Par - 57, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:09:09 bal008
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1046/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:10:46 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1047/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:11:49 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:12:50 bal011
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1049/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:14:15 bal012
Par - 56, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:15:31 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:16:35 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1052/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:18:04 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:19:25 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (1054/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:20:43 bal017
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:21:59 bal018
Par - 64, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:23:42 bal019
Par - 57, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:25:14 bal020
Par - 71, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1058/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:26:17 bal021
Par - 83, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (1059/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:27:36 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:29:05 bal023
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums (1061/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:31:04 bal024
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:32:10 bal025
Par - 93, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (1063/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:33:15 bal026
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1064/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:34:33 bal027
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1065/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:35:52 bal028
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1066/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:37:00 bal029
Par - 56, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:38:08 bal030
Par - 56, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:40:45 bal031
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (620/Lm12)

Datums: 26.10.2017 10:42:15 bal032
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” (1071/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 10:42:46 bal033
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” (1071/Lp12), 1.lasījums