Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2017.gada 26.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Sāksim Saeimas 2017.gada 26.oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Melgailis, Kleinberga, Viļums, Krūmiņš, Ruks, Brīvers un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Riharda Melgaiļa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Melgailis, Kleinberga, Viļums, Krūmiņš, Ruks, Smiltēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

 

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 23. un 24.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23. un 24.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 14.novembra līdz 16.novembrim.

Godātie kolēģi! Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 14.novembra līdz 16.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par “Par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Savā iesniegumā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ilze Skultāne lūdz virzīt Saeimā priekšlikumu par viņas atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2017.gada 31.decembri pēc pašas vēlēšanās, jo viņa sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu vecuma pensijas piešķiršanai.

Ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu Saeimai par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no tiesneša amata, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2017.gada 31.decembri atbrīvot Ilzi Skultāni no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Riharda Melgaiļa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Riharda Melgaiļa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera, Vara Krūmiņa, Riharda Melgaiļa, Aivara Meijas, Artusa Kaimiņa, Edvarda Smiltēna un Mārtiņa Šica pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par minimālās algas celšanu”.

Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Tātad iesniedzēju vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Klāt neesošais valdības vadītāj! Jo tieši viņam šis pieprasījums ir adresēts.

Pavisam īsi. Pieprasījuma būtība ir saistīta ar vasarā pieņemto nodokļu reformas putru.

Protams, labais mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku. Droši vien pamatā Rīgā un Pierīgā, jo acīmredzot valdība uzskata, ka tur algas tiek maksātas aploksnēs. Taču reģionos, ne tikai Latgalē, arī cituviet tālāk no Rīgas, situācija ir citādāka nekā šeit, Rīgā un Pierīgā. Valdība joprojām nesaprot, ka valsts ekonomika un nodokļu politika nevar būt vienāda Rīgā, Pierīgā un attālākos reģionos. Ir jāievēro reģionālās atšķirības.

Šajā gadījumā, izdarot tik krasas izmaiņas uz nākamajiem trim gadiem... es varu īsi raksturot situāciju lauksaimnieku terminoloģijā. Proti, var mēģināt no gotiņas izslaukt vienā gadā to piena daudzumu, ko parasti tā dod trijos gados, taču, to darot, ir risks, ka gotiņa var arī nosprāgt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad atbilstoši likumam šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, un tā būtība ir šāda. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt kredītiestāžu darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek reglamentētas saskaņā ar ES regulu. Šo priekšlikumu ir atbalstījusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Latvijas Komercbanku asociācija. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikums saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Un 4.priekšlikums arīdzan ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī to deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Komisija ir izskatījusi grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā. Tika saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dālderis. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums vēlreiz aicina pārdomāt tās normas, kuras mēs pieņēmām šī likumprojekta iepriekšējā atvērumā, un labot to kļūdu, kuru mēs pieļāvām un uz kuru norādīja arī Valsts prezidents, šo likumprojektu atgriežot otrreizējai caurlūkošanai. Tās ir normas, kas saistītas ar otrreizējo obligāto akciju atpirkšanu un kas nekādā veidā neveicina fondu tirgus attīstību Latvijā. Tādēļ mans priekšlikums ir tomēr vēlreiz pārdomāt tos argumentus, ko iesniedza gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais birojs. Šī norma pārkāpj samērības principu, šķietami atbalstot mazākuma akcionārus. Tādēļ es tomēr aicinu pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu un izslēgt šo normu. Mēs tiešām šādā veidā neriskējam. Tikai aicinu sakārtot mūsu sistēmu, lai tā būtu motivējoša un veicinātu tirgus attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

J.Trupovnieks. Komisija rūpīgi ir izvērtējusi deputāta Dāldera priekšlikumu un uzskata, ka 74.pants “Akcionāra tiesības prasīt akciju atpirkšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā”... komisija uzskata, ka mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība ir ļoti aktuāla un būtiska.

Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja un ir par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Komisija piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 4.priekšlikums ir par likuma stāšanos spēkā dienu pēc tā izsludināšanas. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Komisija izskatījusi grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Un 3.priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” tika izskatīts komisijā.

Ir saņemti trīs priekšlikumi, tie ir identiski iepriekšējo likumprojektu priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Komisijā ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Ir saņemti trīs identiski priekšlikumi kā iepriekšējam likumprojektam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā komisijā izskatīti. Saņemti identiski priekšlikumi kā iepriekšējam likumprojektam.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Saņemti trīs priekšlikumi, kas identiski iepriekšējiem.

1.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4100. Šis likumprojekts “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Sagatavojām divus priekšlikumus.

Aicinu deputātus atbalstīt 1.priekšlikumu, ko sagatavojusi Ārlietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Arī 2.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 2014.gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvenciju”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4101. Šis likumprojekts komisijā tika izskatīts otrajā lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2014.gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvenciju” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4102. Arī šim likumprojektam nekādi priekšlikumi netika saņemti. Komisijā izskatījām un atbalstījām otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Iesniegti trīs tehniska rakstura priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Komisija to ir atbalstījusi, mainot pantu numerācijas kārtību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, un tas skar tiesas lēmumu un domes rīcību attiecībā uz atļauju izsniegšanu. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un tas ir par likuma spēkā stāšanās termiņu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” pirms trešā lasījuma un iesniedza savu priekšlikumu, kas ir vienīgais iesniegtais priekšlikums. Tā būtība ir noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Mērķis ir likuma ieviešanu sinhronizēt ar cita likuma ieviešanas termiņu, kurš ir noteicošs šajā ziņā, un tas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Pimenovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam priekšlikumus komisija nesaņēma.

Līdz ar to aicinu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Vēlos atgādināt, kas šis likumprojekts tika izstrādāts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iniciatīvas. Un darbs noritēja ciešā saistībā ar minēto biroju.

Uz trešo lasījumu komisija strādāja ar 10 priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas pēc garām debatēm komisijas sēdē netika atbalstīts vairāku apsvērumu dēļ, taču galvenokārt tādēļ, ka tas paredz, ka no valsts budžeta vajadzīgs papildu finansējums 172,5 tūkstošu apmērā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 55, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. Paldies.

4. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Līdzīga satura. Izmaksā tikpat daudz jeb 172,5 tūkstošus eiro. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 61, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 8. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikumu deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 9. - komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 8.priekšlikumu deputāti atbalsta. Un 9. jūs...

S.Dolgopolovs. 9. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumu deputāti arī atbalsta.

S.Dolgopolovs. 10. - komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šim likumprojektam ir saņemti 66 priekšlikumi. Neraksturīgi daudz trešajam lasījumam, bet tie pārsvarā ir tehniski. Daži ir arī konceptuāli. Komisijā attiecīgi priekšlikumi ir guvuši atbalstu.

1. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Es ceru, ka mūsu šī rīta pasākumu ļoti rūpīgi vēro Latvijas Republikas Valsts prezidents, vismaz viņa palīgiem tas būtu jādara - jāseko līdzi aktualitātēm, kas notiek Saeimā. Un tad viņš vai viņa palīgi noteikti redz, ka šeit mēs brutāli, rupjā veidā faktiski pārkāpjam viņa lūgumu Saeimai trešo lasījumu nepārvērst būtībā par otro. Jo šinī gadījumā - kolēģi, būsim atklāti! - 66 priekšlikumi trešajā lasījumā... Tas ir vienkārši neizprotami, ka mēs tagad gribam balsot par lietām, kas nav izdiskutētas. Es šinī gadījumā gribu runāt par šo konkrēto priekšlikumu. Tātad - par ko ir runa?

Ja mēs atbalstīsim, tad likumā būs šāds formulējums: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts, no kura konkrēti noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.” Respektīvi, būtībā šeit mēs varam vienīgi paļauties un cerēt, ka valstiskā apziņa... Agrāk kādā noteiktā laika periodā, kādā noteiktā teritorijā runāja par revolucionāro apziņu. Tātad būtībā mēs balstīsimies uz to iekšējo pasauli, kāda ir izmeklētājam, kurš uzskatīs: man šķiet, ka šie līdzekļi (kaut kāda noteikta summa), kas ir atrasti, pieņemsim, Dāldera kungam, varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi... pierādīt mēs neiesim, bet iesāksim kriminālprocesu un beigās secināsim, ka tā tas arī būs. (Starpsauciens.) Vai Kaimiņam - tam jau nav nozīmes...

Tā ka, kolēģi, es tomēr lūgtu padomāt par to, ko mēs darām. Es šajā gadījumā patiešām izmantošu iespēju nepieskarties balsošanas taustiņiem un nebūt balsotāju kvorumā, jo es nedomāju, ka tas ir pareizi. Gluži teikt, ka es būtu “pret”, es arī negribētu, bet, manuprāt, tas nebūtu pareizi - trešajā lasījumā atbalstīt visus šos murgus, kurus ministrija iesniegusi pēdējā brīdī, paļaujoties tikai uz prokurora Burkāna izteikumiem, ka tas ir ļoti labi un mums to steidzami vajag pieņemt. Es nedomāju, ka tas būtu pareizi. Kolēģi, apdomāsimies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, kolēģi! Redzot šo priekšlikumu, es, atklāti sakot, izbrīnījos, ka Saeimas deputāti komisijā to ir atbalstījuši, jo šajā priekšlikumā ir daudzas būtiskas problēmas.

Es neko nepārmestu par to situāciju, ka ir mēģinājums šajā mazajā normā, tas ir, 5.panta 2.¹ daļā, iestrādāt zināmu pierādīšanas slieksni, lai gan mēs, juristi, visi zinām, ka pierādīšanas teorija ir katram procesam un to iestrādā procesuālajos likumos, nevis nozaru likumos, - cik daudz vai cik maz ir jāpierāda, lai kaut ko darītu.

Cienījamie kolēģi! Šajā normā ir ielikta... Pareizāk sakot, tā redakcija ir tāda, ka... Zinot mūsu republikas izmeklētāju kvalitāti, it īpaši pēc Policijas akadēmijas likvidācijas un kvalifikācijas celšanas iespēju minimalizēšanas, es baidos, ka šī norma tālāk tiks pavērsta kā acīm redzams un rupjš nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums. Izlasiet šo normu! Baloža kungs tikko nolasīja, bet es vēlreiz atkārtošu un parādīšu, kāda ir atšķirība starp šo normu un to, ko prasa konvencija.

Šajā normā ir teikts: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts, no kura konkrēti noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.”

Konvencijas 9.panta sestajā daļā ir rakstīts: “Personu var notiesāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pierādīts, ka līdzekļi ir iegūti, izdarot predikatīvu noziedzīgu nodarījumu.” Turklāt šādā gadījumā nav precīzi jāpierāda, ar kuru noziegumu ir saistīta šāda īpašuma ieguve. Mūsu likumā iestrādātā situācija... Ja šajā redakcijā būtu pateikts, ka vispirms ir jāpierāda, ka līdzekļi ir iegūti, izdarot... Labi, mums ir predikatīvie noziegumi... visi noziegumi... Bet, ja ir pierādīts, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, tad es piekristu, ka legalizācija ir neatkarīgi no tā, vai no viena narkotiku darījuma vai no otra narkotiku darījuma šī naudiņa ir veidojusies.

Šeit tā ir domāts, bet - ne pie praktiskajiem darbiniekiem Latvijā... Es ļoti ceru, ka arī tad, ja šobrīd vairākums atbalstīs šī grozījuma pieņemšanu, šīs sarunas no tribīnes vismaz kalpos kā šīs normas satura interpretācija, kas parādīs, ka jebkurā gadījumā vispirms ir jāpierāda noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsme - ka tā vispār ir noziedzīgi iegūta nauda. Un tā nedrīkst būt prezumētā noziedzīgi iegūtā nauda, jo šī likuma autori ir aizmirsuši, ka šobrīd Krimināllikumā kopš 1.augusta mums ir arī predikatīvi... tiek prezumēts, ka personas īpašumā esošā manta ir noziedzīgi iegūta. Un tās mantas legalizācija nedrīkstētu tikt piemērota, izmantojot šo normu.

Cilvēki mīļie! Es saprotu, ka mums kādreiz ārvalstu novērotāji saka: “Mēs nesaprotam jūsu likumus.” Praksē gadās kļūdas. Bet nevar taču iestrādāt likumā formulējumu, kas acīm redzami dod iemeslu cilvēkiem sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ja šī norma tādā veidā, kā tā ir uzrakstīta, tiks piemērota, tad tas būs rupjš pārkāpums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man prieks iesaistīties koleģiālā juristu diskusijā. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka mani cienījamie kolēģi nedaudz spēlē ar vārdiem. Divas reizes bija nolasīta norma, un nevienu reizi nebija pateikts, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, ka nauda gūta no noziedzīga nodarījuma. Par to neviens nešaubās!

Runa ir par to, ka līdzekļi iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā. Priekšlikumā teikts: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, no kura konkrēti noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.” No kura konkrēti!

Un tagad parunāsim par tipisku organizētās noziedzības pārstāvi, kas piedalās naudas piesavināšanā, kukuļņemšanā, krāpšanā, kas izdara virkni predikatīvu noziegumu. Ja mēs atbalstītu Baloža kunga un Kūtra kunga pozīciju, mēs teiktu, ka jebkurš blēdis, kas izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, ir pasargāts no tā, ka viņa nauda tiks uzskatīta par iegūtu noziedzīgā ceļā, jo taču nevar pateikt konkrēti, kura naudas paciņa no kura noziedzīga nodarījuma ir nākusi.

Tāpēc šī norma ir pilnīgi loģiska un pārdomāta. Ja cilvēks ir izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, nav pienākuma pierādīt, no kāda noziedzīga nodarījuma katra konkrētā naudas čupiņa, katra konkrētā vērtība nākusi.

Cita galējība. Nerunāsim par turīgo blēdi, bet runāsim par to, kas reāli dzīvē notiek. Laiku pa laikam samērā bieži naudas atmazgāšanai jeb noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanai izmanto cilvēkus, kam nav vispār ienākuma avotu. Citreiz tie ir tā saucamie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kurus izmanto tikai kā pases īpašniekus. Ar viņu pasi naudas līdzekļi tiek pārskaitīti no konta uz kontu. Viņiem pašiem nav nekādu līdzekļu. Un, ja tiek konstatēts, ka viņi tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu eiro pārskaita, nu gan ir pamats uzskatīt, ka viņi ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Aicinu atbalstīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Godātie kolēģi! Man šis viss pasākums - tas, kas notiek gan otrajā, gan trešajā lasījumā, arī attiecībā uz citiem likumprojektiem, - atgādina mūsu valsts atjaunošanu, kas notika no 1990. līdz 1993.gadam. Tad mēs ar lepnumu pievienojāmies visam, kam varējām pievienoties cilvēktiesību aizsardzības jomā. Es lasīju tajā laikā, ka Birkavs, būdams premjers, teica: “Mēs pievienojamies kādiem 200-300 dokumentiem. Mēs visam pievienojamies.” Protams, spējas izanalizēt, kam mēs pievienojamies, būtībā nebija.

Un faktiski šobrīd, kad mēs runājam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un cīņu pret tiem, tad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mikroklimats ir apmēram šāds: ja ir kāds jautājums, kam pievienoties, visi nodur acis, jo baidās, ka viņus arī var uzskatīt par noziedznieku aizstāvjiem. Šobrīd es runāju nevis par to, ka nevajadzētu pievienoties, es runāju par to ātrumu, par to nespēju diskutēt par šiem jautājumiem pēc būtības un vienīgo argumentu - jūs esat “pret”.

Šeit es gan nebiju vienā no pēdējām sēdēm, jo nebiju Latvijā... Un bija Valsts kontroles ziņojums, kas faktiski pētīja šo situāciju, kāda policijā ir izveidojusies saistībā ar spējām policistiem strādāt... Un mēs publiskajā telpā dzirdam, ka ir aizbildinājumi: nu, jā, mums pietrūkst policistu ar atbilstošu izglītību. Savulaik Policijas akadēmiju likvidējām, bet tagad atjaunot netaisāmies.

Arī šodien valsts budžetā mēs neko... īsti neredzējām, ka grasītos Policijas akadēmiju atjaunot. Divi kolēģi, bijušie pasniedzēji - Loskutovs un Judins - tagad, cieši kopā saspiedušies, sēž, apmainās ar savu informāciju, ko viņi ir ieguvuši Policijas akadēmijā. Bet tajā pašā laikā... Ja uz tiem datiem paskatāmies, tad redzam: jā, būtiski aug uz noilguma pamata izbeigto kriminālprocesu skaits - pieckāršojas, seškāršojas.

Ja mēs paskatāmies, teiksim, no kārtējā gadā uzsāktajiem procesiem...

Sēdes vadītāja. Paldies, Baloža kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

R.Balodis. ... tie iet uz leju. (Zālē pieaug troksnis.) Es vienkārši bažījos par mūsu spējām tālāk normāli strādāt...

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim, otro reizi.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es... Kā var justies cilvēks, kurš nav īsti jurisprudencē iedziļinājies, ja pat divi juridisko zinātņu doktori savstarpēji strīdas, kā pareizi saprast normu?! Kādu normu tad mēs pieņemsim?

Un Loskutova kungs, kas šeit skaisti no tribīnes teica, ka vajag pierādīt tikai... nevajag pierādīt - konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma... (Starpsauciens: “Tā likumā rakstīts!”) Tas likumā ir rakstīts, bet tajā pašā laikā, šo normu skaidrojot, Loskutova kungs teica: ja cilvēkam nav neviena ienākumu avota, bet viņam ir nauda, tad jau viņš piedalās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nu, bet tas taču ir acīm redzams nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums!

Cilvēki mīļie! Šādu naudu saskaņā ar kriminālprocesu vēl ir iespējams konfiscēt, ja prezumē, ka šim cilvēkam ir saistība ar noziedzīgo nodarījumu. Viņam ir draugs, kas viņam piegādā šo naudu.

Ja pierādīs, ka tas pirmais noziegums tāds ir, - jā, tad varēs! Bet nevar šādā gadījumā pateikt, ka šis cilvēks ir tiesājams par legalizāciju tikai tāpēc, ka mums nav jāpierāda, no kurienes šī naudiņa ir nākusi.

Cilvēki mīļie, nu tā nevar pieņemt normas! Mēs šeit strīdamies un paši nevaram saprast, kā ir pareizi, vadoties no sīkas juridiskās analīzes. Un tad mēs prasīsim tam policijas darbiniekam, lai viņš pareizi piemēro?

Uzrakstīsim skaidras un precīzas normas! Un arī tajā pašā minētajā konvencijas 6.pantā... sestajā daļā ir ļoti precīzi pateikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jautājums nav tik sarežģīts, kā varbūt dažiem šķiet.

Un, ņemot vērā Baloža kunga aicinājumu, es noteikti tagad izmantošu iespēju paust viedokli.

Nav runa par situāciju, ka ir nepierādīta naudas noziedzīgā izcelsme. Tātad konkrētajā gadījumā nav šaubu, ka aktīvi iegūti noziedzīgā ceļā. Bet, es domāju, vairākumam cilvēku ir skaidrs, ka noziedznieki ļoti bieži izdara nevis vienu, bet vairākus pārkāpumus. Un ja būs situācija... Un, starp citu, Kūtra kungs... viņš saprot, un viņš pat sāka šo piemēru stāstīt. Es nezinu, kāpēc viņš aizstāv pretējo viedokli.

Tātad, ja ir situācija, ka cilvēki izdarījuši, teiksim, trīs vai piecus noziedzīgus nodarījumus, no viena dabūjuši 100 tūkstošus, no otra - 10 tūkstošus un tagad ir kopējais aktīvs... Priekšlikums paredz: ja būs pierādīts, ka attiecīgā summa, visa summa, iegūta no piecām noziedzīgām darbībām, tas ir pietiekams pierādījums, lai strādātu tālāk.

Ko aizstāv Baloža kungs un Kūtra kungs? Viņi aizstāv citu pozīciju. Proti, ja mums ir pieci noziedzīgi nodarījumi, kopā iegūta kaut kāda summa, pieņemsim, pusmiljons, un, ja mēs nevaram pierādīt, ka konkrētie 100 tūkstoši iegūti no viena pārkāpuma, nākamie 50 tūkstoši - no otra pārkāpuma, tad nedrīkst saukt pie atbildības. Un tā ir paradoksāla situācija: šaubu nav, ka attiecīgajiem līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme, tas ir pilnīgi skaidrs, bet mēs nevaram katru atsevišķu eiro sasaistīt ar konkrētu noziedzīgo darbību. Un kolēģi saka: “Nu tad nevajag saukt pie atbildības!”

Es nezinu, kolēģi, kāpēc jūs tā runājat. Tomēr doktora grāds, es domāju, ir ne tikai tituls, bet arī prezumē, ka cilvēki saprot vienkāršas lietas. Un attiecīgā lieta tiešām nav sarežģīta.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vai ir nepieciešami šie grozījumi? Neapšaubāmi, tie ir nepieciešami. Ir Eiropas Savienības direktīva, kura mums jāievieš dzīvē. Par to šaubu nav. Tā gan ir pieņemta pirms pāris gadiem, un vairāk nekā divus gadus Finanšu ministrija gatavoja šos grozījumus likumā.

Kāda ir šī likumprojekta kvalitāte? Kvalitāte ir apbrīnojama, tāpēc ka likumprojekta autori un citas valsts institūcijas uz otro lasījumu iesniedz vairāk nekā 150 priekšlikumus, turklāt konceptuālus. Uz trešo lasījumu iesniegti 66 priekšlikumi, arī konceptuāli. Komisijas sēdē diemžēl bija divi diskutētāji - es un daļēji arī Loskutova kungs -, kuri uzdeva jautājumus. Arī par šo pantu. Klātesošie juristi nevarēja nonākt pie vienota slēdziena - ko tas nozīmē. Vai darbojas nevainības prezumpcija, vai nedarbojas? Tas ir viens.

Otrs. Diemžēl, izņemot minētos deputātus, vairāk neviens neuzdeva jautājumus, tāpēc ka absolūti lielākais vairākums komisijas locekļu vispār nesaprata, par ko mēs diskutējam.

Jautājums - ko tad darīt? Kāpēc tik steidzamā kārtā tiek bīdīti šie grozījumi? Iemesls ir ļoti vienkāršs. Tāpēc ka pie mums ieradīsies kārtējie inspektori, kuriem jāparāda, ka ir tāds likums. Un mēs parādīsim, ka ir šie grozījumi, kuri pieņemti saistībā ar direktīvu.

Bet neviens negrib diskutēt par to, kāda ir likumprojekta kvalitāte. Šobrīd likumprojekta kvalitāte ir tāda, ka to labākajā gadījumā varētu izskatīt pirmajā lasījumā, pēc tam precizēt un virzīt tālāk. Ja mēs to šodien atbalstām ar parlamenta vairākumu, visticamāk, prezidents to atgriezīs atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Tāpēc ka ir ļoti daudz konceptuālu lietu, kas nav izdiskutētas, un, kā es jau teicu, ekspertu vidū pat nebija vienota viedokļa, ko viena vai otra, vai trešā norma nozīmē. Jautājums ir par to, vai mēs pieņemam kvalitatīvus likumus, vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?

K.Seržants. Jā. Šeit zinātņu doktori jau visu izstāstīja. Man tikai, klausoties Ādamsona kungu, likās, ka mēs esam bijuši kaut kādās dažādās komisijas sēdēs. Bet jāteic, ka tiešām var pieņemt šo pārmetumu, jo uz trešo lasījumu bija diezgan daudz un arī diezgan nopietni priekšlikumi. Taču komisija godprātīgi strādāja, bija pārstāvēti praktiski visu nozaru pārstāvji un eksperti, un ir loģiski, ka komercbankām ir cits viedoklis nekā, pieņemsim, naudas atmazgāšanas un legalizācijas apkarošanas dienesta vadītājam, bet diskusijās tomēr mēs pie kaut kāda kopsaucēja tomēr nonācām. Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Seržants. 12. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 13. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 17. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 18. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 19. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji... Nē, atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 23. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 25. - Aizsardzības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 26. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 29. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 34. - Aizsardzības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 35. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 36. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 38. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 40. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 42. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 43. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 45. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 48. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 50. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 51. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 52. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 54. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 55. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 57. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. 58. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 59. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 60. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 61. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 62. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. 63. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 64. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 65. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 66. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Noslēgumā vēlētos teikt tiešām lielu paldies arī Saeimas Juridiskajam birojam, kurš sākotnējā nelielajā haosā saviem spēkiem ieviesa kārtību, un šis likumprojekts varēja nonākt līdz trešajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Sveicināta, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ko likumprojekts paredz?

Likumprojekts paredz papildāt kodeksu ar 88.¹¹ pantu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju informācijas slēpšana vai sagrozīšana”.

Sadedzinot kurināmo, veidojas gāzes, galvenokārt tā ir CO₂ gāze, kuru tautā pazīst kā tvana gāzi un kura ir kaitīga gan dzīvnieku, gan cilvēku veselībai un, nonākot atmosfērā, rada klimata pārmaiņas. Pašlaik tiek monitorēts izmešu daudzums, bet netika paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu vai arī informācijas sagrozīšanu. Tagad šis likuma pants paredzēs atbildību naudas soda veidā fiziskām personām un juridiskām personām no 210 līdz 2400 eiro apmērā.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu. Lūdzu, kolēģi, arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam - līdz šī gada 31.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Askolds Kļaviņš.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Klātesošie! Ministru kabinets ir apstiprinājis un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā.

Šie grozījumi saistīti ar administratīvo sodu sistēmas pārcelšanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz Izglītības likumu. Runa ir par reģistrācijas un licencēšanas noteikumu pārkāpšanu, valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas noteikumu pārkāpšanu, pedagogu privātpraksi bez sertifikāta, izglītības iestādes vai citas šajā likumā noteiktās institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšanu, kā arī bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Kļaviņš. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šī gada 21.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.decembrim.

A.Kļaviņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Tāpat kā iepriekšējais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, arī šis likumprojekts paredz administratīvo pārkāpumu normu pārnešanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz nozares speciālo likumu. Un šobrīd, kā jau teicu, tas ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms pirmā lasījuma un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šie likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošanu, iekļaujot administratīvo atbildību nozaru likumdošanā.

Grozījumos papildus paredzēts sods personai, kura, neievērojot aizliegumu, ienes arhīva telpās (lasītavā) priekšmetus un vielas, kas nav nepieciešamas dokumentu izmantošanai, un neatļauti iznes no arhīva dokumentus un arhīva izziņu sistēmas elementus, kā arī nodod tos citai personai vai veic tādas darbības ar dokumentiem, kuras bojā vai var bojāt dokumentu fizisko stāvokli.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.decembrim... 15.decembrim.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šis, gan nākamie divi likumprojekti ir saistīti ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kurus nupat mēs atbalstījām galīgajā, trešajā, lasījumā.

Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Šim likumprojektam komisija saņēma 14 priekšlikumus. Jānorāda, ka daļa no šiem priekšlikumiem nav saistīta ar sākotnējo likumprojekta mērķi, taču komisija, protams, izskatīja visus iesniegtos priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir saistīts ar dokumentu glabāšanu administratīvo pārkāpumu lietās, tātad nosaka jaunu kārtību. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka gadījumā, ja persona ir pakļauta cilvēku tirdzniecībai, varēs vērtēt un, iespējams, atbrīvot šo personu no administratīvās atbildības. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas pēc būtības papildus nosaka, ka varēs tikt piemērots arī papildsods. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra priekšlikums. Par šo priekšlikumu jāpiebilst, ka mums ir likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Savukārt līdz šim nekur nav paredzēta atbildība par šajā likumā noteikto aizliegumu neievērošanu, un līdz ar to arī šāds priekšlikums tika iesniegts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Kolēģi, 5. un 6.priekšlikums. Sāksim ar 5. - deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, kas komisijā neguva atbalstu, taču šeit vajadzīgs skaidrojums.

Jānorāda, ka arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija iesniedzis līdzīga rakstura priekšlikumus, kurus viņš ir atsaucis. Un šeit ir vērts piebilst, ka problēma, ko cita starpā konstatējis ir gan Dāldera kungs, gan arī Juridiskā komisija, ir vispārzināma, proti, plaģiātisms augstskolās.

Latvijas Rektoru padome bija uzrunājusi Tieslietu ministriju, lai mēģinātu rast risinājumu. Tieslietu ministrija arī nāca ar savu iniciatīvu. Taču diskusiju gaitā mēs konstatējām atsevišķu problēmu jautājumus, piemēram, nekur nav sniegts plaģiātisma vai akadēmiskā godīguma jēdziens. Līdz ar to piemērot atbildību par kādu pārkāpumu šajā gadījumā būtu ļoti grūti. Jāteic, ka komisija divās sēdēs diskutēja par šo jautājumu, diemžēl Dāldera kungs nebija ne uz vienu sēdi. Tāpēc, iespējams, viņam nav šīs informācijas.

Mēs nolēmām uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt risinājumus problēmām, kas ir saistītas ar plaģiātismu, un attiecīgi nākt ar risinājumiem un iepazīstināt Juridisko komisiju. Mēs arī noteicām laiku, un tas ir nākamā gada janvāris. Jānorāda gan, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas arī piedalījās sēdē, vēlējās ilgāku laiku - vairāk nekā gadu, uz ko tomēr deputāti iebilda, norādot, ka problēma gan ar akadēmisko godīgumu, gan ar dažādu bakalaura un maģistra darbu, ja tā var teikt, tirdzniecību, tai skaitā sociālajos tīklos, tiešām pastāv, un šī problēma ir jārisina. Ņemot vērā šo lēmumu, kā jau es minēju, tieslietu ministrs atsauca šos līdzīgos priekšlikumus, savukārt Dāldera kungs nebija klāt, kad komisija neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām prieks, ka beidzot ir pievērsta uzmanība šai problēmai, par kuru mēs jau ilgi runājām, un visiem tā ir zināma. Bet nezin kādēļ mēs, un ne tikai mēs, bet arī atbildīgās ministrijas un institūcijas nav spējušas vai nav gribējušas šo jautājumu risināt. Prieks ir dzirdēt, ka Juridiskā komisija ir uzdevusi šo jautājumu tālāk skatīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Mani nedaudz māc šaubas par to, ka cilvēki un atbildīgie ierēdņi, kas ļoti labi zina šo problemātiku, līdz šim nav spējuši to atrisināt. Tātad es domāju, ka mums kā likumdevējiem jābūt daudz drosmīgākiem un jāpieņem tādi lēmumi, kas uzliek par pienākumu tos pildīt un tiešām kaut kādā veidā rīkoties.

Es runāju par ļoti nopietnu problēmu. Tā ir akadēmiski negodīga rīcība. Es domāju, ka plaģiātisms ir tikai viena daļa no šīs problēmas. Mēs zinām, ka tirgot augstākās izglītības diplomu un piešķirt zinātnisko grādu cilvēkam, kam atbilstoši prāta spējām un ieguldījumam nekas nepienākas, - nu tā ir blēdība, tā ir krāpšana, tas ir vēl kaut kas vairāk. Man liekas, problēma ir tā, ka mēs bieži vien neapzināmies, kādu milzu kaitējumu tautsaimniecībai nodara šādas darbības. Jo nevienas, es uzsveru - nevienas! -, Latvijas augstskolas diplomu (vai mēs sauktu to par diplomu vai par papīru, vai kā citādi) nevar uztvert nopietni kā juridiski kvalificējošu kritēriju darba tirgū un civildienesta konkursos, kamēr vājākajā ķēdes posmā ražo viltotus diplomus, kuriem ir mazs prestižs, bet tāds pats juridiskais spēks kā augstskolu dokumentiem, kas patiesi apliecina kvalifikāciju. Nevaram veidot sistēmas, kas iever priekšrocības uz diploma vai grāda pamata, ja jomā pastāv negodprātīga tirgošana... ne dokumentu viltošana, bet paša procesa, studiju procesa, viltošana, kas saistīta ar plaģiātu tekstu pārdošanu, skatīšanos caur pirkstiem komisijās un padomēs, nolaidību uzraudzīšanā.

Protams, arī šobrīd likums - precīzāk sakot, Krimināllikuma 177. un 318.pants - nosaka atbildību par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Par to pienākas sodi, bet diemžēl dzīvē tas tā nenotiek. Mēs nezinām nevienu ierosinātu lietu par tām skandalozajām darbībām, kas ir publiski zināmas jau vismaz desmit gadus. Piešķir doktora grādus tādas augstskolas, kurām vispār nav deleģējuma darīt šādas lietas, un tā tālāk. Par kādu kvalitāti mēs varam runāt un kā varam uzticēties šiem ierēdņiem, kuriem ir jākontrolē šis process?!

Tādēļ es domāju: mums ir svarīgi, ka mēs pieņemam šos priekšlikumus un sekojam līdzi, kādā veidā tie tiek ievēroti. Šie sodi, kurus es piedāvāju, ir samērā maigi - ar domu, lai tie pirmām kārtām audzinātu sabiedrību. Par prettiesiskām darbībām valsts akreditētas koledžas bakalaura un maģistra grāda piešķiršanas procesā, ja vainīgais nav augstskolas amatpersona, brīdina vai uzliek naudas sodu no 100 līdz 250 eiro. Doktora grāds ir augstākais profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas dod tiesiskas priekšrocības darba tirgū, tātad ietekmē arī trešās personas. Tādēļ par šādiem pārkāpumiem, ja tos veicis augstskolas promocijas padomes vai Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas darbinieks, ja tie izdarīti atkārtoti, uzliek naudas sodu no 1000 līdz 3000 eiro. Ievērojot valsts ieguldīto doktora studijās, tas ir samērīgi.

Priekšlikumi, protams, ir vien daļa no plašāka pasākumu kompleksa augstākās izglītības kvalitātes normatīvajai nodrošināšanai reizē ar būtiskām reformām Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā; tas koncentrē promocijas procesu, optimizē akadēmisko institūciju strukturālo padotību un skaitu. Augstskolu likumā tos es esmu iesniedzis 2015.gadā. Vienlaikus stingra rīcība pret akadēmiski negodīgu rīcību ir nepieciešama, ja vēlamies izveidot izcilu intelekta tautsaimniecību.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un ceru uz jūsu izpratni par šīs problēmas nopietnību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā.

Paldies Dāldera kungam par argumentāciju.

Kā jau es norādīju, komisijā bija vienprātība, manuprāt, par to, ka šī problēma pastāv. Arī mums bija zināma skepse par to, vai ierēdņi tiešām uztvers šo doto uzdevumu, un tāpēc mēs vienojāmies, ka rakstīsim - un tas arī tika izdarīts! - vēstuli gan izglītības un zinātnes ministram, gan arī Latvijas Rektoru padomei. Tur tātad informējām par to, ko mēs esam konstatējuši un kādus uzdevumus esam devuši, un kad un kādu rezultātu ceram sagaidīt.

Līdz ar to es domāju, ka šajā ziņā nevajadzētu bažīties, jo tiešām, tiklīdz saņemsim šos priekšlikumus, tā janvārī skatīsim šo jautājumu komisijā.

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu es varbūt atkārtošu to, ko jau sacīju... Es gribu teikt, ka tas, ko Dāldera kungs minēja... Mums nav nevienā normatīvajā aktā jēdziena “akadēmiskais godīgums”, tātad piemērot šo normu būs faktiski neiespējami. Šī norma būs, bet tā būs drīzāk deklaratīva.

Un beigu beigās arī jānorāda, ka diskusiju gaitā iezīmējās viens juridiska rakstura jautājums. Ja, piemēram, augstskolā šādā procesā tiek konstatēts, piemēram, plaģiātisms, ir iespējams studentu eksmatrikulēt. Un tad ir jautājums, vai šī eksmatrikulācija un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais sods (ja tiks pieņemts) nav dubultā sodīšana, kas atkal var radīt problēmas saistībā ar to, ka nedrīkst pieļaut dubultās sodīšanas principu kā tādu.

Taču, kā jau es minēju, komisijā bija vienprātība par šīs problēmas esamību un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk to risināt. Līdz ar to komisija šobrīd neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka nav šā materiāltiesiskā regulējuma.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 57, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Arī 6. ir deputāta Dāldera priekšlikums par šo pašu tēmu, kas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 57, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tālāk ir divi saistītie priekšlikumi: 8. un 9. - tieslietu ministra priekšlikums.

Tātad 8. netika atbalstīts un arī 9. netika atbalstīts. Bija plaša diskusija. Šie priekšlikumi paredzēja pārskatīt pašvaldības policijas amatpersonu tiesības. Un beigu beigās mēs konstatējām, ka šī iniciatīva nav saskaņota ar visām ieinteresētajām personām. Līdz ar to komisija neatbalstīja vispirms 8. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 69, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Un arī 9., kā es minēju, saistītais, tieslietu ministra priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 74, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. ir deputāta Dāldera priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem Dāldera kunga priekšlikumiem un komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 64, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir Juridiskās komisijas precizētais priekšlikums. Kā jau minēju, tas bija saistīts ar 1. - daļēji atbalstīto tieslietu ministra priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 14. ir tieslietu ministra priekšlikums. Te gan jānorāda - ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim Saeimas sēdē, Tieslietu ministrijai būs jāiniciē grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Komisija saņēma divus priekšlikumus - abus no Juridiskā biroja, un tie ir precizējoši.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Arī šis ir saistītais likumprojekts. Taču jānorāda, ka 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - varbūt nav tieši saistīts ar likumprojekta sākotnējo mērķi.

Latvijas Zvērinātu notāru padome vērsās Juridiskajā komisijā ar aicinājumu rast iespēju zvērinātiem notāriem piešķirt tādas pašas tiesības, kādas ir noteiktas zvērinātiem tiesu izpildītājiem Civilprocesa likumā, - proti, amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju no valsts iestādēm saņemt bez maksas. Šeit ir runa par reģistriem, galvenokārt tātad zemesgrāmatu, Valsts zemes dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistriem.

Jāsaka gan, ka komisijā diskusiju gaitā tika izvirzīta viena tēze, uz kuru pamatojoties komisija beigu beigās arī šo priekšlikumu atbalstīja. Proti, likumdevējs ir noteicis obligātu vēršanos pie notāra arī saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Savukārt notāram ir jāpārbauda attiecīgie personas dati noteiktos reģistros. Un šajā gadījumā sanāk, ka personai ir uzlikts pienākums, par kura izpildi viņai pašai ir jāmaksā. Nu, zināma patiesība šeit, protams, ir, un mums bija plašas diskusijas, arī Finanšu ministrija bija klāt. Protams, to nevar ieviest uzreiz, tāpēc Juridiskā komisija paredzēja pārejas noteikumus, kas ir atspoguļoti 4. - komisijas priekšlikumā. Proti, šī norma stātos spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Taču, iespējams, vēl uz trešo lasījumu būtu jāizvērtē, vai tiešām ir arī kādi pašvaldību reģistri, jo vismaz sākotnēji šķiet, ka zvērināti notāri strādā galvenokārt ar valsts reģistriem. Tas vēl būs uz trešo lasījumu izvērtējams jautājums.

Šobrīd Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 4. ir saistīts, kā jau minēju, ar 1.priekšlikumu. Tas ir komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Godātie deputāti! Deputāti Adamovičs, Brigmanis, Barča, Dzintars un Harju lūdz turpināt Saeimas 26.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3832.

Šis likumprojekts paredz nodrošināt investoriem vēl labākus nosacījumus darījumos ar Singapūru. Tiek samazinātas maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes, kā arī tiek paplašināta informācijas apmaiņa vairākās jomās.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un atbalstīja.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3996. Šis likumprojekts stiprina politisko dialogu un uzlabo sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jautājumos ar Austrāliju un Eiropas Savienību. Un tas arī skar ārpolitiku un drošības jomu. Šis ir pirmais solis, lai tiktu noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, par kuru sarunas varētu sākties jau šā gada beigās. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šā gada 3.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Darba kārtībā - likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3874. Šis Konsulārā reglamenta likums aizstās iepriekšējo likumu, kas bija pieņemts 1994.gadā, jo tas ir novecojis, un tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības un aktuālās tendences, ir nepieciešams jauns tiesību akts. Ir noteikta skaidra konsulāro amatpersonu definīcija, ieviests jauns termins “konsulārā amatpersona”, precizētas konsulārās funkcijas un to veikšana, kā arī konsulārās palīdzības sniegšanas pamatprincipi. Konsulārais reģistrs ir pielāgots aktuālajai situācijai. Konsulāro maksas pakalpojumu ieņēmumi 2016.gadā bija aptuveni trīs miljoni eiro, un budžeta ieņēmumi no izsniegtajām vīzām 2016.gadā bija aptuveni 5,8 miljoni.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Debatējot par šo jautājumu Ārlietu komisijā, izrādījās tāds interesants fakts. Debatēs tika jautāts par konsulāro darbu: kad konsulārie dienesti aizstāv tos, kas ārzemēs ir nokļuvuši cietumā, un pārstāv viņu intereses? Tad tika jautāts par to, kā ir ar tiesas lēmumiem, kas pieņemti Latvijas Republikā? Kā tie tiek ieviesti citās valstīs, kā tiek darīts? Tad Ārlietu ministrijas pārstāve teica, ka viss ir kārtībā, tas ir atrisināts, jāsamaksā 15 eiro valsts nodeva, un cilvēks ir ārā. Bet tad vienā brīdī piecēlās tiesu sistēmas pārstāvis un teica, ka tā gluži nav. Ir viena valsts, vismaz viena valsts pasaulē, kurā var aizmukt no tiesas lēmuma, un tev gandrīz neko nepadarīs, ja nebūs lielas naudas summas un pazīstama advokāta. Tās ir Amerikas Savienotās Valstis. Tā ka, dārgie deputāti, ja jūs negribat kādu Latvijas Republikas tiesas lēmumu pildīt, brauciet uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Man ir lūgums deputātiem iesniegt savus priekšlikumus, lai nebūtu tā, ka tomēr pasaulē ir valstis, turklāt ļoti draudzīgas valstis, uz kurām aizbraucot mēs varam nepildīt Latvijas Republikas tiesas lēmumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Līdztekus direktīvas ieviešanas pasākumiem šajā likumprojektā... Es tomēr vēlos norādīt to, ka jaunais likums, ar kuru zaudēs spēku konsulārais reglaments, būs, manuprāt, nelabvēlīgāks Latvijas Republikas valstspiederīgajiem ārvalstīs un faktiski ļaus atsevišķām amatpersonām jau ar likumu pamatot savu neiesaistīšanos lietās, īpaši lietās, kas skar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs.

Lai arī jaunais likums paredz konsulāro palīdzību šādos gadījumos, paskatīsimies, kāda tad šobrīd šī palīdzība izskatās! Vēstulē, kuru faktiski vienmēr izsūta Latvijas konsulāts Lielbritānijā vecākiem, kuri lūdz palīdzību lietās, kas skar nepilngadīgo tiesību aizsardzību, parasti tiek norādīts, ka juridiskā konsultācija netiek sniegta šādos jautājumos, un tiek norādīta kāda interneta vietne, kurā varētu meklēt kāda advokāta palīdzību.

Un kādu atbildi saņem vecāki, kad lūdz piedalīties tiesas procesā kā novērotājiem tad, kad lieta jau ir aizgājusi tik tālu, ka tiek skatīts arī jautājums par piespiedu adopciju? Pēdējā laikā atbilde parasti ir tāda: “Vēstniecība nejaucas tiesas darbos, un līdz ar to šī dalība tiesā būs tikai tādā gadījumā, ja vēstniecība, pēc sava ieskata, vērtēs to kā pārkāpumu no iesaistīto institūciju puses.” Protams, tas ir tikai pēc vēstniecības ieskata.

Likumprojekta anotācija faktiski atspoguļo šo vecāku saraksti ar konsulātu, kas nosaka, ka konsuls nejauksies lietās, faktiski atsakoties no savām tiesībām novērot tiesas procesu. Turpretī Vīnes konvencija, uz kuru faktiski šis likumprojekts balstās, nosaka kā vienu no konsulāta funkcijām (robežās, kādas uzliek uzņemošās valsts likumi un noteikumi) aizsargāt nepilngadīgo un citu personu, kurām trūkst pilnas rīcībspējas un kuras ir nosūtošās valsts pilsoņi, intereses (īpaši gadījumos, kuros attiecībā uz šādām personām nepieciešams nodibināt aizbildnību vai aizgādību).

Tātad ir ļoti žēl, ka bērnu interešu aizstāvība, proti, konsulārā darbinieka klātbūtne lietās par bērnu šķiršanu no ģimenes, no likuma iesniedzēju puses tiek tulkota kā iejaukšanās valsts iekšējās lietās. Mēs nevaram gaidīt no konsulāta darbiniekiem likumā neparedzētu pienākumu pildīšanu - ja jaunais likums neparedz faktiski nekādas reālas darbības nepilngadīgo valstspiederīgo interešu aizsardzības jomā, tad tās arī netiks veiktas.

Tāpat, godātie kolēģi, es atgādinu jums, ka 2016.gada 28.janvārī kopīgiem spēkiem esam pieņēmuši Saeimā Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, kura, starp citu, noteic, ka Ministru kabinetam ir pienākums nodrošināt nepilngadīgo valstspiederīgo aizsardzību ārpus Latvijas robežām, izsakot ārvalstu kompetentām institūcijām vai tiesām lūgumu šādas lietas nodot Latvijas kompetento institūciju piekritībā. Kā pierāda Latvijas institūciju dalība šādos procesos, bez konsulāta iesaistes šāda uzdevuma izpilde ir apgrūtināta.

Kā es redzēju likumprojekta anotācijā, šis likumprojekts nav saskaņots nedz ar Latvijas bāriņtiesām, kas šobrīd strādā pie deklarācijas izpildes, nedz arī ar Tieslietu ministriju.

Tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, rūpīgi izvērtēt šo likumprojektu. Pati es balsošu “pret”, jo es neuzskatu, ka mēs varam, pamatojoties tikai uz direktīvas ieviešanu, ieviest likumā arī tādas normas, kas faktiski kaitēs mūsu valstspiederīgajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams vai skaidrojams?

O.Ē.Kalniņš. Komisija ir atvērta plašai diskusijai par šo jautājumu, un gaidīsim priekšlikumus. Likumprojektu tomēr atbalstījām pirmajam jeb konceptuālajam lasījumam, un aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konsulārā reglamenta likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.decembrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, otrais lasījums.

Komisijā uz otro lasījumu esam saņēmuši 21 priekšlikumu, lielākoties redakcionāla rakstura.

1. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 15. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 21., noslēdzošais, - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

E.Putra. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Finanšu ministrijas darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam un tajā iekļauto uzdevumu, kā arī saskaņā ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam, lai dotu iespēju visām lielajām kapitālsabiedrībām sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir šo likumprojektu izskatījusi, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar Zemkopības ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, pirmkārt, lai precizētu un ieviestu Eiropas Savienības regulu prasības attiecībā uz elektronisku pieteikšanos un deklarēšanos Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

Otrkārt, lai izslēgtu no Lauku atbalsta dienesta kompetences tādu jomu kā sodu administrēšana attiecībā uz vairākām jomām, piemēram, meliorācijas sistēmu pārkāpumiem, jo arī šī funkcija tiek nodota citām institūcijām.

Treškārt, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā jau kopš 2015.gada 31.marta vairs nepastāv piena kvotu sistēma, paredzēts izslēgt no Lauku atbalsta dienesta kompetences tādu funkciju kā sodu piemērošana par kvotu pārsniegšanu.

Un, visbeidzot, ceturtkārt, paredzēts precizēt atsauces - proti, tās atsauces, kuras vairs nav aktuālas, piemēram, atsauces uz spēku zaudējušām Eiropas Savienības regulām, aizstāt ar attiecīgām atsaucēm, kuras ir aktuālas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz, protams, kārtējo Eiropas Savienības direktīvu pārnest uz Latvijas likumdošanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kontroli un samazināšanu. Viens no mūs visvairāk interesējošiem jautājumiem varētu būt tas, ka šeit paredzēts: līdz 2021.gada beigām tajos ostas termināļos, kuros tiek pārkrauti naftas produkti, tiks pieprasīta obligāta kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas uzstādīšana. Tātad ir runa par tā sauktajām tvaika rekuperācijas sistēmām.

Tas varētu būt saistīts ar iespējām samazināt smaku noplūdes, it sevišķi jau Rīgas rajonos. Tā varbūt ir tāda mūs visvairāk skaroša lieta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Līdaka. Termiņš - 9.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā.

Komisijā tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ... tūlīt atradīšu... 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo - Tavara - priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - ekonomikas ministra priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus.

Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir viedoklis par aviāciju un šajā likumprojektā ietvertajām normām, aicinu savus priekšlikumus iesniegt līdz 2.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4099.

Likumprojektu “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” komisija izskatīja otrajā lasījumā. Saņēmām divus priekšlikumus.

1. ir deputāta Riharda Kola priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 2.priekšlikums ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Mēs to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Izvērstais dokuments ir elektroniskā formā, un to ir iespējams izlasīt. Es jūsu laiku ilgi neaizkavēšu - minūtes 5-10, vairāk nebūs. (Dep. S.Āboltiņa: “Mums ir tiesības dzirdēt!”) Nē, nu tas... es saprotu, tas ir īsais variants - 5-10. Bet nu principā, ja palūgšu, atnesīs visu pārējo. (Dep. S.Āboltiņa: “Mēs gribam dzirdēt visu!”) Tas ir drusku saīsināts, bet, ja jūs sevišķi ieintriģēs, varētu arī izvērstā variantā...

Labi, kolēģi. Es to pozitīvo izlaidīšu. Ir bijis pozitīvais, mēs tiksim arī pie tā labā klāt. Bet mēs pāriesim pie Valsts kontroles atzinumiem un norādījumiem uz būtiskām neatbilstībām.

Teiksim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības pārvalde nav uzrādījusi derīgo izrakteņu krājumus, tādā veidā nepamatoti samazinot aktīvu vērtību vismaz par 41,8 miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas pašvaldība uzrādījusi saistību 296,8 miljonu eiro apmērā pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai. Savukārt pārskata pielikumā nav uzrādīti aizņēmumi 517 miljonu eiro apmērā. Šīs ir tās lietas, kas nāk līdzi kā tādi ceļojošie vimpeļi - uz šo neatbilstību Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau vairākus gadus pēc kārtas.

Norādīts, ka ir neefektīva nodokļu administrēšanas sistēma. Nodokļu parāda apjoms pieaug, bet Finanšu ministrija joprojām nav pilnībā izvērtējusi nodokļu parāda rašanās cēloņus.

Jāatzīmē arī viens moments, par ko jau bija runa. Es domāju, tā bija nopietna kļūda, proti, aptuveni 9000 pensionāriem ar invaliditāti automātiski, nepiemērojot atvieglojumus, pensijās netika izmaksāti 1,3 miljoni eiro nodokļu kontroles trūkuma dēļ. Paldies Dievam, ka gan pozīcija, gan opozīcija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu atrisināja. Es domāju, ka tā ir ļoti būtiska naudas summa ļoti daudziem invalīdiem, kuri gada laikā nesaņēma 250-300 eiro. Mēs Sociālo un darba lietu komisijā vienojāmies, ka ne tikai par šo gadījumu, bet arī, teiksim, par visiem pabalstiem un par tiesībām saņemt kompensācijas vai atvieglojumus būs kaut kāda īpaša informēšanas sistēma, lai cilvēki... Nu, mēs visi domājam, ka mēs ļoti draudzējamies ar datoru, internetu un tā tālāk, un tā tālāk. Taču ir daļa cilvēku, kuri vienkārši savu fizisko spēju jeb savas fiziskās nespējas dēļ to nespēj izdarīt, un viņi, tā teikt, tiek apdalīti - viņi nesaņem finansējumu, kuru viņiem pienāktos saņemt.

Nepieciešamība pilnveidot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Es domāju, arī tā problēma ir, tā teikt, ar bārdu.

Es domāju, lēnā garā kaut kas notiek, bet tas ir tiešām ļoti lēni. Nopietnāk ir jāpievērš uzmanība visiem jautājumiem.

Parādījās arī tāda lieta - trūkumi tiesiskajā regulējumā un kontroles mehānismos, kas saistīti ar ogļūdeņražu izpēti. Vienkāršāk sakot, ir runa par jēlnaftu. Mums bija tāda sajūta, ka mēs jau gandrīz kā norvēģi esam: nafta ir atrasta, un nu tik sāk pumpēt un tā tālāk, un tā tālāk. Tā nav tik vienkārša lieta! Tas ir arī dokumentā norādīts... Mēs esam vienojušies ar Valsts kontroli, ar industrijas pārstāvjiem, ar pašvaldību un ar ministriju tikties un tomēr skaidrībā tikt. Tie cilvēki, kas pārstāvēja industriju, man liekas, zināmā veidā arī pamatoja to, ka viņi ir ieguldījuši savu naudu, aizņēmušies... un daļu viņi arī pašvaldībai ir pārskaitījuši... Un par to, kā to sistēmu, teiksim, sakārtot, tomēr vēl ir jāizrunājas.

Jautājums, kas ir plaši diskutēts, - Lielvārdes novada dome bija par 200 miljoniem... Arī šajā pārskata gadā nav gūti pietiekami un ticami pierādījumi, lai Valsts kontrole gūtu pārliecību par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Āboliņa darījumiem. Bet! Jāatsauc atmiņā, ka šis jautājums tika izskatīts arī sēdē, uz kuru bija uzaicināti KNAB pārstāvji. No sākuma KNAB pārstāvji arī teica, ka viņi to it kā nevarētu izvērtēt, pēc tam prokuratūra tomēr šo jautājumu, tā teikt, paņēma savā pusē, un ir ierosinātas arī krimināllietas.

Tālāk. Daļēji pozitīvais un, varētu teikt, arī problemātiskais. Valsts kontrole ir sniegusi VARAM, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai un Tieslietu ministrijai ierosinājumus uzlabot valsts reģistrus informācijas nodrošināšanai par mežaudžu uzskaiti un pazemes aktīviem Latvijas teritorijā, nodrošināt zemes dzīļu racionālu izpēti, vidi saudzējošu, ilgtspējīgu un pārraudzības iestāžu kontrolētu ogļūdeņražu ieguvi Latvijas teritorijā.

Par vienu lietu, kura mums ir bijusi pilnīgi nesen... Un, es domāju, kolēģi, tur ir ko padomāt un pārdomāt. Proti, jāveicina zvērinātiem tiesu izpildītājiem vienota izpratne par amatatlīdzības pareizu aprēķināšanu, par izpildu lietām valsts labā, kā arī jāpilnveido kontroles mehānisms amatatlīdzības aprēķināšanai.

Nu, ja mēs tā paskatāmies, - mums ir 101 zvērināts tiesu izpildītājs. Un, ja mums ir pieejama, teiksim, informācija par viņu gada ienākumiem, tad redzam, ka katrs desmitais no viņiem ir miljonārs. Es neskaužu! Ļoti labi, ka viņi var tā nopelnīt. Tikai, es domāju, vajag arī paskatīties, cik liels tas ieguldījums ir vai nav. Pusmiljardu, kā zvērinātie tiesu izpildītāji teica, viņi ir atguvuši atpakaļ... Tas pusmiljards kaut kur ir... Bet, ja mēs paskatīsimies, tad redzēsim, ka lielākā daļa - tās ir kredītiestādes... Ir bijuši... Un tikai 31 miljons no visas šīs naudas summas ir saistīts ar valsts jautājumiem.

Es domāju, ka mums kopā arī ar tieslietu ministru tomēr ir jāpaskatās, cik lielas pūles tiek pieliktas, lai gūtu tādu lielu, teiksim, ienākumu. Mums ir ļoti daudzu profesiju pārstāvji, kam arī... kas varētu varbūt arī līdzīgā veidā to darīt...

Jānodrošina pareiza tiesas nodevu uzskaite un sasaiste starp veikto tiesas nodevas maksājumu un konkrēto pakalpojumu, kā arī jāpilnveido tiesas nodevu ieņēmumu plānošana.

Kopumā Valsts kontrole revīzijā sniegusi 44 ieteikumus (no tiem 35 ir adresēti Finanšu ministrijai, deviņi - Rēzeknes novada domei), bet par astoņiem ierosinājumiem, kas nav Finanšu ministrijas kompetencē, turpmākai rīcībai ir informējusi Ministru kabinetu.

Kolēģi, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Klau, par šādām nopietnām lietām, kādas ir 2016.gada valsts naudas analīze, ar kuru Valsts kontrole strādājusi veselu gadu...

Bērziņa kungs, jūs esat šīs komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, vadītājs. Cik gadus jau? Cik gadus jūs esat, ka tādā... Jūs vienkārši atnākat un pasakāt: “Nu, viss ir normāli!” Kas ir normāli?! Vai tas ir normāli...? Vai tas ir normāli, ka... Tagad es mēģināšu jums, deputāti... Es saprotu, ka 660 lappuses negribas lasīt, bet tur tiešām ir pamatīga informācija. Un es domāju, ka šeit ir jāprasa atbildība.

Un, Bērziņa kungs, jūs vairākas reizes pieminējāt, ka ir jābūt tai lietai, kas jau ir, tā teikt, ar bārdu... Ar bārdu saucas... nu, pieņemsim, tā kā Dolgopolova kungs, kurš jau sen atrodas Saeimā... Nu, kaut kas tāds ilgs jau... Bet, teiksim, vakardien... Es runāju par šo...

Sēdes vadītāja. Deputāt Kaimiņ, es jums izsaku aizrādījumu. Atsaukšanās uz deputātu...

A.Kaimiņš. Veselības stāvokli?

Sēdes vadītāja. ...vecumu, dzimumu, ādas krāsu, tautību...

A.Kaimiņš. Labi, es turpināšu, man laiks rit. Nu jūs man netērējiet laiku, izsakiet... Labi, okey!

Sēdes vadītāja. ... nav pieļaujama.

A.Kaimiņš. Jā, jūs... tad dodiet man vēl laiku klāt.

Tātad Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekami atbilstīgus revīzijas pierādījumus attiecībā uz aktīviem 424 miljonu apjomā. Es to vakar jau minēju. Pusmiljards pazudis! Viss normāli.

Nav viss normāli! Bet kurš ir atbildīgs? Tāpēc, ka nevar piedzīt atbildību no ierēdņiem, tur ir problēma. Un kāpēc nevar piedzīt atbildību? Tāpēc ka viens konkrēts likumprojekts kaut kur kādā konkrētā Dolgopolova atvilktnē ir iestrēdzis. (Starpsaucieni.) Un tas saucas Valsts kontroles likumprojekts.

Nākamā lieta - par Rīgu. Saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistību klasifikāciju tiek nepareizi piemērota, jo Rīgas pilsētas pašvaldība saistības 296 miljonu apmērā ir uzrādījusi pretēji darījumu ekonomiskajai būtībai kā ilgtermiņa parādu un nav norādījusi aizņēmumu - 517 miljonus. Kopā tas ir 814 miljoni gadā. Gadā!

814 miljoni - tas ir vēl klāt pie tā, ko es jau teicu, - pie pusmiljarda. Un jūs te domājat, ka tas viss ir normāli. Tas nav normāli! Tā nedrīkst būt! Un nevar būt tā, ka uznāk te ilggadējs komisijas vadītājs un paziņo visiem kā zināmu faktu, ka tas jau mums te tā notiek - ar bārdu. Tā nedrīkst būt!

Vakardien mēs pagarinājām kārtējo termiņu, Bērziņa kungs, un Valsts kontrole nāks atskaitīties 2020.gadā par kaut kādu konkrētu lietu. Kas tie par termiņiem? Vēl viena bārda. Un tas jau ir ielaists, un tas jau ir sen.

Lieta ir tā, ka principā atbildība būtu jāuzņemas, teiksim, par Valsts ieņēmumu dienestu. Nu tur ir... Lai arī kopējais nodokļu apjoms 2017.gada 1.janvārī, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, ir samazinājies par četriem procentiem, tomēr nodokļu parāda kopsumma, faktiskais nodokļu parāds, ir pieaugusi par septiņiem procentiem, lai gan ir notikusi nodokļu dzēšana. Tātad, kā es jau minēju, tie ir 11 procenti.

Kas par Valsts ieņēmumu dienestu ir atbildīgs? Dolgopolovs? Šoreiz ne! Finanšu ministre. Finanšu ministre var pieprasīt atbildību pēc tam no zemāk stāvošām amatpersonām, kas ir zem viņas.

Bet šī atbildība jau netiek prasīta, jo Dolgopolova atvilktnē ir viens likumprojekts iestrēdzis. (Dep. S.Dolgopolovs: “Es esmu vainīgs!”) Un tad ir jautājums: vai nu Dolgopolova kungs labojas, steidzīgi ņem to ārā un ar visu savu lielisko komisiju nes šo likumprojektu atpakaļ uz Saeimu, lai mēs šajā sasaukumā varētu par to nobalsot un lai šāds ārprāts vairs nenotiktu, vai nu vienkārši sēž un ņirdz man sejā.

Nākamā lieta. Izdevumu kategorija “Atalgojums”. Ierēdņu atalgojums pieaug. 94 procenti no visiem valsts ierēdņiem saņem prēmijas. Eksistē 11 prēmijas... prēmēšanas veidi. Izmaksāto prēmiju apmērs - līdz 50 procentiem no atalgojuma.

Jūs to sabiedrībai mēģināt noslēpt, nerunājot par to? Bet tad sanāk, ka problēma ir tā nolādētā atvilktne. Nu, nav svarīgi, vai tā ir Dolgopolova vai Pētera, vai Jāņa atvilktne, - atvilktnē tas likumprojekts stāv! Tā ir politiskā griba.

Kur ir politiskā griba tādā gadījumā? Šī lieta ir vitāli svarīga. Tagad mēs te visi stāstām: “Naudas nav!”

Nauda ir!

Sēdes vadītāja. Paldies, deputāt Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Paldies. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Kaimiņš. Vai, jūs man atņēmāt 40 sekundes! Mūrnieces kundze, jūs man atņēmāt 40 sekundes! Tad runājiet ātrāk, nākamie, nevis velciet gumiju!

Un tā ir arī politiskā attieksme, politiskā griba. (Starpsauciens: “Laiks...”)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks vienkārši ir beidzies.

Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Kaimiņš. ... Jūsu laiks drīz beigsies, tieši tāpat kā jūsu kolēģiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es nemēģināšu ļoti gari skaidrot. Es domāju, ka jums Valsts kontroles ziņojumi ir skaidri un saprotami. Jā, un te mans iepriekš runājušais kolēģis jau pateica daudzus jautājumus, par kuriem es gribēju runāt un minēt šos skaitļus.

Es tiešām gribu vēlreiz atgriezties pie tā 81 miljona - budžeta naudiņas, kura ir skaisti samaksāta izciliem mūsu administratīvā... nu, darbiniekiem, kas strādā ministrijās un pārvaldēs, un tā tālāk. Tā kā es esmu ļoti godīgs maksātājs valsts budžetā - gan no pensijas, gan no algas, gan no visiem saviem ienākumiem, kas man ir bijuši, es maksāju nodokļus! -, es gribētu šos uzvārdus tomēr zināt. Man ir tiesības pieprasīt un lūgt Saeimai publicēt visus tos darbiniekus - par ko tad viņi īsti ir saņēmuši kopsummā 81 miljonu. Jo, kā es jau vakardien atgādināju, skolas tur nav pieminētas, skolās nevienu neprēmē.

Tāpēc es ļoti gribu aicināt... Jūs varat atkal man pārmest, ka es, man liekas, jau divdesmito reizi pateikšu... Straujumas kundzei es pateicu, ka viņa bija Ministru prezidente trīs iepriekšējos gadus.

Augstskolām mācību plāniem pietrūkst 1,3 - 1,2 miljonu (divām, es par trešo nezinu). Un tā ir, piedodiet, koalīcijas deputāti, jūsu morālā atbildība par to, ka mācību plāniem trīs gadus pat pēc mana atgādinājuma naudiņu nevar atrast, bet viduvējiem ierēdņiem... Iespējams, daudzi ir viduvēji - tādi, kas neko nevar sakārtot valstī. Riepas deg, dūmo, bet mums vainīgo nav! Mēs no valsts budžeta samaksājam milzīgas summas, lai varētu Jūrmalā daudzmaz sakārtot vidi, attīrīt gaisu.

Mums nav, piedodiet, jūsu attieksmes dēļ un arī komisijas dēļ, kas strādā un cilā rokas pārsvarā tikai tāpēc, ka ir kaut kāds muļķīgs koalīcijas uzstādījums!

Es gribu vēlreiz lūgt: vai jums tiešām pietrūkst saprāta atjaunot mācību plānu, lai varētu sagatavot normālus skolotājus manā profesijā?! Es ļoti aicinu... Par augsta līmeņa mūziku mēs drīz runāsim pagātnes formā, un tad gan es visu laiku, līdz dzīves pēdējai minūtei, skaidrošu, ka Āboltiņas kundze un Straujumas kundze nesaprot, par ko es runāju.

Es atgādinu vēlreiz: mācību plāns, Āboltiņas kundze, par 40 procentiem samazināts. Un tie dziedāšanas skolotāji, kas šīs studijas pabeiguši tagad, pēdējos piecos gados, vispār nemāk normāli bērnus sagatavot muzikālajai attīstībai.

Un es gribu vēlreiz pateikt (ja kāds nesaprot, painteresējieties pie neirologiem un profesoriem, kas pēta smadzeņu funkcijas, smadzeņu puslodes un to attīstību): lai varētu apgūt matemātiku un normāli rēķināt, Straujumas kundze, vajag arī otro puslodi attīstīt, lai būtu komunikācijas un prāta spējas, atmiņa un viss pārējais. Es jūtu, ka jūs gribat, lai visiem mūsu iedzīvotājiem, kas beigs skolu, būtu attīstīta tikai viena smadzeņu puslode - divi reiz divi ir četri, un vairāk neko nevajag. (Dep. S.Āboltiņa: “Lūdzu, precīzi pasaki: kur es tajā esmu vainīga?”)

Un vēlreiz es lūdzu. Es aicinu 81 miljonu atsegt: kas ir saņēmuši tās skaistās prēmijas no budžeta naudas?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viss. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Bērziņa kungs, vēlaties ko piebilst?

A.Bērziņš. Nē. Es gribu tikai pateikt to, ka Valsts kontroles ieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti komisijas sēdēs. Ir lietas, kur ir nepieciešams iejaukties. Mēs skatījāmies pēdējā sēdē kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Kaimiņa kunga pieminētais 2020.gads, kad ir paredzēts... Šis jautājums tiek izdiskutēts ar Valsts kontroli, un tiek noteikti reāli datumi, gadi, kad varētu šis jautājums būt atrisināts. Un tāpēc ir jāskatās, ko var konkrēti realizēt. Es negribu tagad izvērsti par katru šo gadījumu runāt, ir arī konkrētas vēstules, ar kurām mēs esam griezušies Ministru kabinetā, ir gan pozitīva virzība, gan virzība, kas buksē. Par to pašu atalgojuma sakārtošanu.

Bet kopumā es vēlreiz lūdzu apstiprināt 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.615/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Darba kārtībā nākamie pieci punkti ir ar vienādu nosaukumu - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Visus šos priekšlikumus apropriācijas pārdalei ir virzījis Ministru kabinets.

Pirmais priekšlikums aicina Saeimu piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 2 781 000 eiro apmērā uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”, tai skaitā 291 600 eiro kārtējiem izdevumiem un 2 489 400 eiro pamatkapitāla veidošanai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izvērtēja šo lēmuma projektu un nolēma atbalstīt. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsojat “par”, es tikai gribu jums pateikt, ka šis lēmums kārtējo reizi ir nelikumīgs. Jo, kā jūs zināt, ir Fiskālās disciplīnas likums. Arī Fiskālās disciplīnas padome, vērtējot katru šo darījumu vai pārdali, ir teikusi, ka šie ir nelikumīgi lēmumi, tāpēc vēlreiz vēršu uzmanība - 2,78 miljoni, protams, ir vērtīgs priekšlikums par to, kā atbalstīt ieguldījumus Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmā. Bet lēmums būtībā ir nelikumīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šis lēmums ir pat ļoti likumīgs un ļoti nepieciešams, jo šajā gadījumā mēs apropriāciju pārdalām drošībai. Mēs visi ļoti labi saprotam, ka šodien vislielākās problēmas ir ar kiberdrošību, ar tāda tipa aizsardzību. Tajā brīdī, kad mūsu iekšlietu sistēma kaut kādā veidā ir ievainojama, valsts pienākums ir atrast līdzekļus un veidu, kādā šos caurumus aizlāpīt tieši šajā jomā. Šis ir tas veids! Šis ir ļoti likumīgs un nepieciešams lēmums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Vucāns. Komisijas vārdā vēlos tikai piebilst, ka minētā apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.615/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.616/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Šajā Ministru kabineta virzītajā lēmuma projektā Saeima tiek lūgta piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 3 419 478 eiro apmērā uz divām Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammām: pirmkārt, uz apakšprogrammu “Kultūrizglītība” 2 920 746 eiro apmērā, lai nodrošinātu vienreizējus izdevumus materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma iegādei un pakalpojumu un kapitālieguldījumu veikšanai kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centros, un, otrkārt, uz apakšprogrammu “Kultūras mantojums” 498 732 eiro apmērā, lai kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas ietvaros pārskaitītu 298 732 eiro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurācijas neatliekamo darbu veikšanai un 200 000 eiro Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles jumta seguma atjaunošanas darbu veikšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu iepriekš, arī šis lēmuma projekts ir no tās pašas sērijas, arī šis lēmuma projekts ir nelikumīgs, jo tas pārdala līdzekļus no iemaksām Eiropas Kopienas budžetā. Noteikti tie atkal paredzēti neatliekamām un ļoti svarīgām, valstiskām vajadzībām (Kultūras ministrijai - 3,4 miljoni gan materiāltehniskajam nodrošinājumam kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centros, gan ērģelēm Rīgas Domā, gan arī Jēkaba baznīcas jumtam), bet vēlreiz atkārtoju: šādā veidā pieņemti lēmumi ir nelikumīgi pēc būtības. Un, es domāju, šeit ir savā veidā ietverta arī 2018.gada fiskālā telpa - vēl papildus visam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

J.Vucāns. Kolēģi! Arī šajā gadījumā vēlos norādīt, ka minētā apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.616/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.617/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Šajā Ministru kabineta virzītajā lēmuma projektā Saeima tiek lūgta piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” uz budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu izvērtēja un lūdz atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šim lēmumam ir divas daļas. Tas, kas skar iemaksas Eiropas Kopienas budžetā, ir atkal no tās pašas sērijas, proti, lēmums ir nelikumīgs, lai cik cēls mērķis būtu, un viennozīmīgi tas ir papildu mēģinājums arī 2018.gada izdevumu problēmas risināt jau šajā gadā.

Bet, kas attiecas uz 1,7 miljoniem - aģentūras “Valsts nekustamie īpašumi” neapgūtajiem līdzekļiem restaurācijas, rekonstrukcijas projektos -, tas nozīmē, ka faktiski jau šī nauda nav ietaupīta. Ja šajā gadā šos 1,7 miljonus neiztērē, tos tik un tā vajadzēs nākamajā vai aiznākamajā gadā, jo projekti ir apstiprināti un šie muzeji un teātri ir jārekonstruē un jāatjauno.

Bet izlietojums ir tā saukto deputātu kvotu jautājums. Protams, šajā gadā, samaksājot par visiem čempionātiem, kas notiks 2018.gadā un kas ir tā sauktie neolimpiskie, kuri regulāri tiek atbalstīti ar tādiem vienreizējiem deputātu kvotu piešķīrumiem... Mēs varam neieraudzīt vārdus “deputātu kvota”, bet būtībā šis ir 2018.gada budžeta jautājums, kurš bija normāli jārisina kopējās programmās. Un 1,7 miljoni... Var teikt, ka šajā gadā deficīts netiek palielināts... bet faktiski neviens rūpīgs un gādīgs saimnieks tā nerīkojas. Ja kāda projekta realizācija aizkavējas, tas nenozīmē, ka šim projektam paredzēto naudu ātri iztērē citur, domājot pēc tam, kur nākamajā gadā ņemt naudu, lai turpinātu projekta realizāciju.

Mēs uzskatām, ka šādi lēmumi nav atbalstāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Varbūt tas nav likumīgi, varbūt... Tur lai cīnās juristi par to - likumīgi vai ne, kā tur ko interpretēt. Bet man ir absolūta pārliecība, ka tas nav godīgi. Varbūt tas nav dzirdēts šajā mājā - “godīgi”? Bet, manuprāt, tas vienkārši ir negodīgi. Manuprāt, ir negodīgi Latvijas Šaha federācijai piešķirt 95 tūkstošus eiro. Kaut gan man ļoti patīk motosports, manuprāt, ir negodīgi 350 tūkstošus eiro piešķirt. Manuprāt, tas nav pareizais veids. Ja tu zini, ka būs sacensības 2018.gadā, un ja tagad ir 2017.gads, tad ieplāno laikus. Tev ir budžets, tu ieplāno, tu skaiti naudu līdzi... Normāli cilvēki plāno savu naudu uz priekšu. Te pēkšņi - hops! - mums te ir nauda, mēs to tagad drīkstam dalīt. Jūs to nedrīkstat dalīt! Tas, ka jūs esat vairākums, nenozīmē, ka jums ir taisnība.

Šobrīd ar vienu podziņas spiedienu... Es skaidri redzu šeit ZZS ar Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā, ar Rasmani, kura atkal nav, kad par motokrosu runā... Un kas mums tur vēl ir? Mums vēl ir Pasaules rallijkrosa čempionātam 450 tūkstoši eiro. Platper, te pat nav runa par kaut kādām mūzikas skolām! Te benzīnam viss aiziet.

Tad mums ir Pasaules rallija čempionāta posma organizēšanas licences iegādei 300 tūkstoši eiro. Licences iegādei! Vai valstij būtu jāpērk licence, ja pēc tam tu par velti nevarēsi iet (Starpsauciens: “Licenci var nopirkt tikai valsts!”)... Upenieka kungs, tās ir detaļas. Es nerunāju konkrēti par šo pasākumu. Runāju šobrīd par to, ka viņi noteikti pārdos biļetes uz to čempionātu... (Dep. I.Boķis: “Valstij vajag arī izklaides!”) Uz to, iespējams, par velti varēs iet tikai Solvita Āboltiņa... iespējams, es nezinu, ar kādu ielūgumu, vai ne... Vai arī Upenieks, pieņemsim. Bet es nedomāju, ka jūs visi, tagad nobalsojot “par”, dabūsiet ielūgumus uz šo pasākumu. Diez vai. Bet atņemt no Jaunā Rīgas teātra 1,3 miljonus, pat 1,4, tāpēc ka Jaunais Rīgas teātris ir vēlāk sācis savu pārcelšanos... Iedodiet viņiem to naudiņu tagad! Tagad tas viss ir vajadzīgs. Pēc tam... Es vēlreiz atkārtoju: nākamā apropriācija būs jau nākamā gada beigās, un daudzu no jums šeit vairs nebūs. Un tad atkal prasīs to naudu, jo, redziet, tagad “Valsts nekustamajiem īpašumiem” pietrūkst naudas JRT rekonstrukcijai. No kurienes tad tā nauda tā nokritīs?

Un tāpēc es uzskatu, ka tas nav godīgi un tā nedrīkst darīt. Tas ir nepareizi! Jo... nu, arī visi tie baznīcu jumti un tā tālāk... Tas nav pareizi - veikt šādas apropriācijas! Un es iesaku jums un lūdzu jūs: balsojiet “pret” šo visu, jo jūs esat tautas priekšstāvji un tā nav jūsu personīgā nauda. Tā nav jūsu nauda! (Dep. J.Upenieks: “Nav arī tava!”)

Un, jā, Upeniek, tā nav arī mana, bet mans uzdevums - tev pateikt to, ka tā nav tava! (Starpsauciens: “Nesarunājies ar zāli!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Jā! Godātie kolēģi! Te daudz kas izskanējis par sportu un par kaut kādām kvotām. Man nāksies kolēģus diemžēl apbēdināt.

Vakar izskanēja: kāds motosportists ir izcīnījis sev kvotu, teiksim, sporta čempionāta posmam... MXGP posms notiek no 2009.gada šeit - Latvijā. Līdz ar to... Kā saka, pasaules čempions mums Saeimā vēl nebija ievēlēts, tādēļ ar to nav nekāda sakara...

Otra lieta. Organizēt šos pasākumus Latvija neizvēlas. Mēs neizvēlamies gluži tik vienkārši: mēs tagad gribam organizēt motokrosu, mēs organizēsim rallijkrosu, organizēsim peldēšanu, lēkšanu ar slēpēm vai vēl kaut ko... Tiesības organizēt šos pasākumus piešķir starptautiskās sporta veidu federācijas pēc ļoti plaša izvērtējuma, un katru gadu uz katru no šiem posmiem piesakās daudz vairāk valstu, nekā ir to valstu, kurām tiek dotas šīs tiesības. Un tas, ka mums ir iespēja organizēt pasaules čempionātu motokrosā un pasaules čempionātu rallijkrosā, ir mūsu sportistu nopelns, ir arī mūsu kolēģa Arta Rasmaņa (kopā ar Kristeru Serģi) veikums, iegūstot piecus pasaules čempionātu titulus. Ir Paula Jonasa pēdējā gada veikums. Tas viss ir veikums, kas sanāk kopā, un mums šīs tiesības tiek iedotas. Un mēs varam iegūt tiesības organizēt šos pasākumus.

Un pats galvenais - tā labā lieta, ka pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrija, veicot šīs licenču maksas, dod uzdevumu arī izvērtēt no ekonomiskās perspektīvas visus šos pasākumus. Un atbilde ir ļoti skaidra: visi šo pasākumu rīkošanai iztērētie līdzekļi ekonomikā atgriežas ar pozitīvu ietekmi. Tātad mūsu ekonomikai tiek labums no tā - no ārvalstu tūristiem, no sportistiem. No tā, ko viņi visi iztērē, šeit iepērkoties un dzīvojot, mēs ar uzviju, pieckārtīgi un pat desmitkārtīgi, šīs summas atgūstam atpakaļ. Un kur nu vēl valsts reklāma starptautiskā līmenī, raidot to nedēļas garumā Eurosport un visos citos pasaules sporta kanālos!

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo finansējuma pārdali apropriācijas kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Protams, mēs varam ilgi runāt par to, vai vajag piešķirt vai nevajag piešķirt līdzekļus. Bet, ja mēs rīkojam šo posmu kopš 2009.gada, tad kāpēc mēs nevaram katru gadu iefiltrēt naudiņu valsts budžetā? Nebūs nekādu problēmu iet cauri visām tām sanāksmēm un apspriešanām, ja mēs gribam rīkot. Ja mēs negribam rīkot, nu tad - davai! - sarīkosim varbūt sacensības citos sporta veidos!

Bet saskaitīsim, cik naudas mēs tērējam katrai no motosporta federācijām, tiem tehniskajiem sporta veidiem! Divus miljonus. Turpretim citiem sporta veidiem tērējam tikai 20-30 tūkstošus labākajā gadījumā. Un tie sporta veidi piedalās olimpiskajās spēlēs un arī nes medaļas.

Vajag domāt par valsts prestižu. Mēs piedalāmies olimpiskajās spēlēs un nesam Latvijai slavu. Un Nacionālajā attīstības plānā arī ierakstiet - Latviju atpazīst caur sportu.

Tā ka vajag to darīt, bet tikai jautājums - kādā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti žēl, ka jūs nedzirdējāt to galveno domu. Problēma te nav motokross. Motokross - tā absolūti nav problēma! Es uzsvēru šo naudas dalīšanas principu - vai tiešām Saeimai ir jādod nauda, te balsojot par to, ka tagad motokross saņems vai nesaņems. Pieņemsim, es gribu, lai saņemtu modernā pieccīņa. Tiešām! Jo man tas sporta veids ir tuvāks. (Dep. J.Upenieks: “Nav tāds piedāvājums bijis!”) Nu, bet nav nekādu problēmu ar motosportu! Bet jūs tagad ieslīgstat sarunās par motosportu.

Te ir runa par principu, Jāni. Un jautājums, kam būtu jādod nauda. Kam? Kam būtu jādod nauda šiem visiem nosaukumiem? Kam būtu rallijkrosam jādod, kam būtu rallija čempionāta posma organizēšanas licencei jādod? Kam motokrosam būtu jādod? Kam pasaules kausa posmā kamaniņu... Kamaniņu sports šeit arī ir - organizēšanai 95 tūkstoši eiro. Kam ir tai nolādētajai - atvainojiet! - Latvijas Šaha federācijai jādod nauda? Kam ir jādod nauda Liepājas Universitātes datorklašu un laboratoriju kompleksa darbībai nepieciešamā aprīkojumu iegādei - 325 000 eiro? Kam? Jums? Nē! Kam ir jādod Latvijas Paralimpiskajai komitejai 615 000 eiro? Jums? Nē! Tā nauda ir jādod kam? Vienai no 13. Kam? Kam? Ministriem. Ministrijām. Ministrijās tā nauda tiek dota. No ministrijas. Bet jūs paņemat un dalāt šeit gada beigās. Tas ir sistemātiski nepareizi. Un tas, ko jums saka bijusī valsts kontroliere, - tā, iespējams, ir ļoti liela taisnība. Pēdējā laikā nevar zināt, ko viņa saka. Bet par šo es viņai varētu piekrist. Un tā lieta ir tāda, ka jūs vēl varat pasmieties. Bet šis nav labs darbs. Tas nav labs darbs.

Līdz ar to... Laiks!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jā, es domāju, ka mēs varētu ilgi un dikti par šo jautājumu strīdēties. Ir tāds teiciens, ka vienam patīk māte, vienam patīk meita, citam - kleita. Šinī gadījumā Kaimiņa kungs varbūt aizstāv vienu Rīgas teātri ar vienu tādu tendenciozu izrādi, kāda ir “Kārkli”.

Man tomēr vairāk interesē tas, lai Latviju kaut vai Liepājas rallija gadījumā parāda 50 pasaules valstīs ar desmitiem miljonu lielu auditoriju. Tas rezultāts... tās naudas rezultāts ir daudz efektīvāks.

Un šinī gadījumā runa ir ne tik daudz par Jauno Rīgas teātri, cik par to, ka Jaunais Rīgas teātris šo naudiņu vienkārši līdz gada beigām nav apguvis un ir citas vajadzības, kurās mēs šo naudiņu varam likt lietā.

Tāpēc balsosim un atbalstīsim šo apropriāciju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Sākumā par lietu kārtību.

Es nezinu, ko Kaimiņa kungs īsti nesaprot, bet likums nosaka skaidru kārtību, kādā apropriācija tiek piešķirta. (Dep. A.Kaimiņa starpsauciens.)

Sākumā Ministru kabinets lemj par šo apropriāciju - kam un kādā veidā pārdalīt. Pirms šīs lemšanas ir vēl vesels process, un pēc tam atbilstoši likumam ir divas iespējas. Un arī tur ir ļoti strikti noteikts, kurā gadījumā kura tiek piemērota. Tātad viena iespēja ir, ka par šo apropriāciju lemj Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un ar to pietiek, lai lēmums būtu pieņemts. Un otra iespēja ir, ka šo apropriāciju var apstiprināt tikai ar Saeimas lēmumu. Šobrīd mēs to arī darām. Es nesaprotu, kādas ir pretenzijas pret šo kārtību. Tas ir viens.

Es vēlreiz uzsvēršu, ka to, kad un kam piešķir kādus līdzekļus, strikti izvērtē Ministru kabinets, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, uzklausot iesaistītos speciālistus un ekspertus.

Un Kaimiņa kungam es iesaku izlasīt pētījumus par liela mēroga sporta pasākumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Runājot par naudas līdzekļu piešķiršanu... savu, ne savu naudu... Es tiešām nezinu, Kaimiņa kungs, var jau būt, ka jūs esat bijis veiksmīgs uzņēmējs kādā brīdī un zināt, ko nozīmē ieguldīt naudu un ko nozīmē atdeve. Es kā bijušais uzņēmējs pēc savas pieredzes varu pateikt, ka zinu, ko tas nozīmē. Un arī šajā pētījumā ir skaidri apliecināts, kā jau Upenieka kungs minēja, kāda ir šī atdeve. Un šī atdeve ir divos gadījumos, kas tika analizēti. Tur ir vairāki gadījumi analizēti, bet detalizēti ir konkrēti divi, kur valsts dotācija bija 200 tūkstoši abos gadījumos, un piesaistītie ārvalstu naudas līdzekļi vienā gadījumā bija 1 miljons 35 tūkstoši, otrā - 1 miljons 326 tūkstoši. Tātad attiecība jeb atdeve uz vienu eiro attiecīgi 5,2 un 6,6 reizes. Tas ir jautājumā par tēmu, vai mēs lietderīgi ieguldām šos līdzekļus. Tā ka aicinu atbalstīt šajā gadījumā naudas pieaugumu valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Arī par principiem teikšu dažus vārdus.

Raugiet, tad, kad mēs gaidām Ziemassvētkus un Jauno gadu, tas, ko mēs varam atļauties likt uz galda, un tas, kādas dāvanas mēs varam atļauties pirkt, droši vien ir atkarīgs no tā, cik taupīgi mēs esam dzīvojuši, cik daudz mēs esam strādājuši un cik daudz mēs esam spējuši nopelnīt.

Es domāju, ka bez viena motosporta pasākuma Latvijā pilnīgi noteikti mēs varam iztikt, tāpat bez viena autosporta pasākuma mēs noteikti varam iztikt.

Manā izpratnē, tuvojas gada beigas, un mums tagad jāsaprot, cik taupīgi mēs esam dzīvojuši, cik daudz mēs esam spējuši nopelnīt, lai tad izsvērtu, vai mēs varam atļauties vai nevaram atļauties. Manuprāt, šobrīd mēs varam atļauties, un tāpēc arī nokļūs tā nauda tur, bez kā mēs patiešām, iespējams, varētu iztikt, bet nevar jau cilvēks iztikt tikai ar maizi, gaļu un pienu. Cilvēkam jau ir vajadzīgs arī kaut kas prātam. Un atvainojiet, Kaimiņa kungs, bet tas nu ir fakts, ka tieši šahs visvairāk trenē gan atmiņu, gan prāta spējas. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav par šahu runa, Ingmār, es par ziloni trauku veikalā runāju!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es saprotu, ka šīs naudas gribētāju un vajadzību ir ļoti daudz, un šoreiz es runāšu, atbalstot šīs apropriācijas. Un jo sevišķi es vēlos vērst deputātu, kas tālāk lems, uzmanību uz vienu no pasākumiem, kuriem, kā es redzu, atrast naudu būtu pareizi. Te ir runa par Latvijas Orientēšanās federāciju, par iespēju Latvijā rīkot pasaules čempionātu. Tātad - visas pasaules čempionātu šeit, Latvijā!

Tā būs iespēja nevis vienkārši naudu iztērēt, bet gan iespēja ļoti daudz naudas nopelnīt, turklāt uztaisīt lielisku reklāmu mūsu valstij, jo mēs lepojamies ar savu vidi, ar saviem mežiem. Un tie orientieristi, kas piedalās, pārsvarā būs no Skandināvijas valstīm, šīm bagātajām valstīm, kur orientēšanās čempionāti - tas ir apmēram tas pats, kas mums dziesmu svētki; tos tur rāda televīzijā tiešraidē, komentē, tie ir top reitinga laikos. Un tāpēc mans aicinājums ir ieklausīties... Es zinu, ka Latvijas Orientēšanās federācija ir jau vērsusies pie vairākiem deputātiem, ir vērsusies arī Ministru kabinetā. Atrodiet nepieciešamo finansējumu! Šis finansējums atmaksāsies ekonomiskajā ziņā desmitkārtīgi, turklāt tā būs milzīga, vērtīga reklāma Latvijas valstij. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Es saprotu, ka jums gribas parādīt visam sportam, ka opozīcija mēģina neiedalīt jums naudu. Bet runa ir par kaut ko citu.

Cilvēki, kuri te, parlamentā, sēž un strādā jau ilgāk par pieciem gadiem, ļoti labi atceras, ka bija tāds princips, ka uz rudeni bija otrais... pārdale un grozījumi likumā par valsts budžetu. Tad mēs zinājām visu to naudas apjomu, un tad mēs caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kā arī caur citām komisijām mēģinājām šo naudu iedalīt nevis kaut kur (kā Parādnieks stāsta, kaut kādā Ministru kabineta komisijas sēdē, kur lobisti atnāk un sarunā), bet publiski, kopā ar masu medijiem, ar sabiedriskajām organizācijām. Tas ir, mēs to pārdalām, un tad mēs saprotam, un otrajā piegājienā mēs redzam, kur mēs ietaupījām, kur mēs nepaspējām iztērēt, un tad mēs kopīgi šo naudu pārdalām. Bet tagad iznāk tā, ka mēs jau ceturto nedēļu pēc kārtas taisām apropriācijas. Jūs kaut kur pa kluso... Ministru kabineta sēdē ar saviem draugiem sadalāt šo naudu, kuru nepaspēja iztērēt, un šodien iesniedzat mums šo projektu, un mums nav iespējas šo naudu pārdalīt citādāk vai iesniegt priekšlikumus attiecībā uz līdzekļiem citai federācijai, kurai, pieņemsim, varbūt daudz interesantāk... Un apjoms... Euronews vai Eurosport... daudz lielāka auditorija viņiem... Saprotat? Mēs esam par to principu - atgriezties pie vecās kārtības, ka uz rudeni mēs pārdalām, grozām visu likumu kopā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī nākamnedēļ mēs runāsim par to pašu. Un būs jauna apropriācija, pareizi? Būs tā? Nu, bet mēs zinām, ka būs. Tāpēc ka Ministru kabinetā jau ir dokuments iesniegts... ar jūsu draugiem... Un, jo tuvāk vēlēšanām, jo to apropriāciju būs vairāk un vairāk.

Mēs - par principu. Dodiet iespēju mums visiem kopā pārdalīt to naudu, kura palika pāri!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Mūrnieces kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Es mazliet paraudzīšos no cita aspekta.

Dalīt vai nedalīt, piešķirt vai nepiešķirt? Taču visi šie lielie sporta pasākumi, kuri notiek Latvijā, - vienalga, vai tas ir Eiropas čempionāts basketbolā vai motosportā, vienalga, kāda veida pasākums, - ir ļoti motivējoši tieši mūsu jauniešiem, mūsu jaunatnei. Maksimāli... mūsu jaunieši un jaunatne dodas kopā ar vecākiem, izvēlas savus sporta veidus un visu pārējo. Un, ja mēs šādā veidā domājam par nākotni, par jauniešiem, par veselību, vispār par sportu kā tādu, tad, manuprāt, ir jāatbalsta viennozīmīgi.

Tāpat mēs noteikti nezinām, kādus sporta pasākumus nākamajā gadā vispār dos Latvijai organizēt, jo piesakās daudzas valstis un tikai dažām dod šo prieku - organizēt sacensības.

Tā ka tikpat labi mēs varam paredzēt šajā gadā, ka nākamgad mums to naudu vajadzēs, bet federācijas mums to nogriezīs un pateiks: “Nē, jūs šīs sacensības nerīkosiet!” Un tad šī nauda karāsies gaisā, tad mēs to dosim atpakaļ. Es domāju, ka šis princips prasīt naudu, kad skaidri zināms, ka būs jāorganizē, nebūt nav sliktākais.

Es ierosinu atbalstīt.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Kaimiņa kungam nav īpaši lielas izpratnes par apspriežamajiem jautājumiem, liela taisnība viņam ir, jo šeit ir runa par apropriācijām kā tādām.

Redziet, kas par lietu. Ir dažādas situācijas, kur jāizmanto dažāda veida līdzekļi no dažādiem avotiem. Viens no tādiem avotiem ir līdzekļu fonds neparedzētiem gadījumiem. Šī varētu būt arī apropriācija. Bet šeit tiešām nav tādas vienotas sistēmas, jo apropriācija kā tāda liecina par to, ka mēs ne īpaši kvalitatīvi plānojam budžeta izdevumus. Jo principā apropriācijas jāveic nevis tad, kad parādās vajadzība piešķirt kaut kādam mērķim līdzekļus, bet tam ir jābūt regulāram procesam, analizējot izdevumu pozīcijas. Tādā gadījumā varētu paredzēt, ka, teiksim, katru ceturksni parādās analīze, kā tiek lietoti budžeta līdzekļi, un tad nepieciešamības gadījumā varētu tikt veikta regulāra pārdale.

Man šķiet, ka šinī gadījumā jau par vēlu būtu mainīt sistēmu, kā saka, pašā kustības procesā. Es domāju, ka to, kas ir izstrādāts un iesniegts, to vajadzētu atbalstīt, bet Finanšu ministrijai un komisijai vajadzētu padomāt par sistēmas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Vai pirms balsojuma komisijas priekšsēdētājs vēlas ko piebilst?

J.Vucāns. Jā, kolēģi, vairākas lietas.

Pirmkārt, paldies Parādnieka kungam, kurš izskaidroja, ko tiešām nozīmē apropriācijas process, jo deputāti brīžiem par to aizmirst, kāpēc šāds process vispār ir.

Otrkārt, par to, ko tikko teica Dolgopolova kungs, un pēc saturiskās būtības. Tātad šajā priekšlikumā par apropriāciju pārdali tiešām ir runa par finansējuma piešķiršanu virknei sporta (Starpsauciens.)... tieši tā, kā mani labo Barčas kundze, par finansējuma pārdali virknei sporta organizāciju. Taču nevis to darbības nodrošināšanai, bet visos šajos gadījumos runa ir vai nu par pasaules, vai Eiropas čempionātiem un par šo čempionātu organizēšanu. Un ne visos sporta veidos ir tā kā futbolā vai hokejā, kur par tiem čempionātiem mēs uzzinām piecus gadus iepriekš, četrus gadus iepriekš, trīs gadus iepriekš. Šeit ir runa par tiem sporta veidiem, kuros iepriekšējā gadā kādai valstij tiek piedāvāts, un, teiksim, Latvija uzņemas šo organizēšanu. Bet, lai to realizētu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Un tā ir tā saturiskā būtība, kura tika izrunāta arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tāpēc gadu iepriekš finansējumu attiecīgajiem sporta veidiem čempionātu organizēšanai nebija principā iespējams ieplānot.

Attiecībā uz pašu lēmuma projektu.

Kolēģi! Man jums ir jāatvainojas, ka tad, kad es ziņoju par šo lēmuma projektu, es... ņemot vērā, ka apropriāciju priekšlikumi ir ar vienādu nosaukumu, es diemžēl nosaucu tos skaitļus, kuri attiecās uz apropriāciju lēmuma projektā Nr.617/Lm12.

Un tādēļ, lai balsojums būtu korekts, šobrīd es vēlreiz atkārtošu, par ko ir lēmuma projekts Nr.617/Lm12.

Proti, Ministru kabinets mūs aicina piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” 1 710 000 eiro apmērā uz apakšprogrammu “Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā” Latvijā paredzēto nacionālas nozīmes starptautisko sporta sacensību organizēšanas izdevumu segšanai 1 385 000 eiro apmērā (dažādiem čempionātiem, kas debatēs tika uzskaitīti), kā arī 325 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Liepājas Universitātes datorklašu un laboratoriju kompleksa darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi.

Un, otrkārt, šajā lēmuma projektā ir paredzēta apropriācijas pārdale no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 615 000 eiro apmērā uz jaunveidojamo Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu “Dotācija biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” - Paralimpiskā sporta centra izveidei”.

Šai apropriācijas pārdalei nav ietekmes uz valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu šo apropriācijas pārdali atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.617/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.618/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Šajā lēmuma projektā Ministru kabinets mūs aicina piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” uz budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Komisijas vārdā aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Iepriekšējā lēmuma projektā jūs traktējāt, ka tie ir ietaupīti līdzekļi, kurus var izmantot kaut kur citur, bet tie nebija ietaupīti līdzekļi. Un arī tie, kuri norādīti šajā lēmuma projektā, nav ietaupīti līdzekļi! Jo, ja kādas ēkas būvniecība aizkavējas, tas nenozīmē, ka līdzekļi ir ietaupīti. Tie līdzekļi tāpat būs vajadzīgi nākamajā gadā.

Jūs te daudzi atsaucaties uz to, ka esat uzņēmēji un vadāt projektus un tā tālāk, bet es ļoti šaubos, vai jūs savā uzņēmumā, ja jūs kaut kādu cehu būvējat vai kādu iekārtu vēlaties iegādāties... Ja bija plāns to izdarīt šajā gadā, bet tas nerealizējās, vai tad tāpēc jūs šajā gadā to naudu iztērēsiet? Tik un tā to iekārtu vajadzēs pirkt nākamajā gadā.

Tā ka noteikti tie nav rūpīga un gādīga saimnieka lēmumi, un tādus mēs nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas (Starpsauciens.) vārdā kas piebilstams?

J.Vucāns. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka arī šajā gadījumā apropriācijas pārdale neietekmē valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.618/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.619/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šajā lēmuma projektā, ko ir sagatavojis Ministru kabinets, Saeima tiek aicināta piekrist likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 393 000 eiro apmērā uz Satiksmes ministrijas budžeta programmu “Līdzekļi aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai”, lai civilmilitārās sadarbības ietvaros nodrošinātu Liepājas lidostā aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem nepieciešamo aprīkojumu, iekārtu, tehnikas un materiālu iegādi.

No tās diskusijas, kura bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, vēlos norādīt, ka Liepājas lidosta tiek gatavota kā rezerves lidosta Rīgas lidostai un tāpēc arī ir nepieciešama šī apropriācijas pārdale.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Pavisam īsi par pēdējo lēmuma projektu, lai kāda būtu motivācija. Vēlreiz atgādinu, kāpēc ir pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, kāpēc ir Fiskālās disciplīnas padome, kuras lēmumi pilnībā tiek ignorēti. Lai cik svēti mērķi būtu, mēs uzskatām, ka nav pieņemami nelikumīgi lēmumi, un arī šis ir nelikumīgs lēmums.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?

J.Vucans. Kolēģi, arī šajā gadījumā apropriācijas pārdalei nav ietekmes uz valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu šo apropriācijas pārdali atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.619/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēšu par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas pārbaudi saistībā ar iespējamo krāpšanos, lai iegūtu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudi saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Lazarevas, Klementjeva, Zariņa, Artūra Rubika un Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Eiropas Savienības fondu apguvi”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus daļēji apmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.

Ir saņemti deputātu jautājumi. Deputāti Kaimiņš, Brīvers, Viļums, Krūmiņš un Smiltēns iesnieguši jautājumu “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Deputāti Kaimiņš, Brīvers, Viļums, Krūmiņš un Smiltēns iesnieguši jautājumu “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.

Deputāti Kaimiņš, Brīvers, Viļums, Krūmiņš un Smiltēns iesnieguši jautājumu “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”, ko nododam atbildes sniegšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Ādamsons, Artūrs Rubiks un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par AS “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistes atbilstību valsts interesēm un tālāko kompānijas attīstību”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Lai gūtu jel kādu cerību, ka šis darījums tiek īstenots, domājot arī par valsts interesēm, mēs uzdodam premjeram jautājumu - skaidrot, kādi tad ir mērķi, kāpēc ir pilnībā jāprivatizē airBaltic; vai ir izvirzītas kādas prasības investoram, lai šis investors būtu stratēģiskais investors, spējīgs stratēģiski attīstīt šo kompāniju; kādi ir izvirzītie nosacījumi šim darījumam, lai saglabātu arī mūsu nacionālās intereses šinī kompānijā (tas ir, piesaiste Rīgai, tīkla tālāka attīstība un tamlīdzīgas lietas). Un kāpēc ir tieši tādi termiņi? Un vai šajos ātrajos termiņos, kuros paredzēts veikt šo darījumu, proti, pirms kompānija turpina savu tālāko attīstību, valsts spēs atgūt savu kompānijā ieguldīto naudu? (Starpsaucieni.)

Tā ka mēs gaidām atbildes uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Ādamsons, Artūrs Rubiks un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm A/S “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistē”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šim darījumam ir izvēlēta analoģiska shēma, kā tas bija ar “Citadeles” afēru, - tiek piesaistīts konsultants, tiek uzlikta slepenība, neviens nezina, ko tas konsultants īsti konsultēs, par ko viņš konsultēs. Balstoties uz šī konsultanta lēmumiem, tālāk valdība pieņems lēmumu, un tiks paveikts darījums. Un pēc tam, kad izrādīsies, ka... gadījumā, ja izrādīsies, ka šis darījums nav īsti bijis valsts interesēs un varēs nopelnīt, teiksim, krietni vairāk miljonu, neviens par to beigās nebūs atbildīgs.

Lai novērstu šādu situāciju, mēs jautājam: kā tika izvēlēts šis komersants? Kāds uzdevums viņam ir dots? Kāda atbildība būs komersantam par šiem lēmumiem, un kāda atbildība būs amatpersonām, kas pieņems šo lēmumu?... Lai galu galā kliedētu jebkādas bažas un šaubas par to, ka šis konsultants ir ticis piesaistīts nevis valsts interesēs, bet gan kā piesegs, lai nevajadzētu atbildēt par šī darījuma sekām.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Ādamsons, Artūrs Rubiks un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par A/S “Airbaltic” darījumam izvēlētā akciju sadalījuma atbilstību valsts interesēm”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Runa ir par iespējamo akciju sadalījumu, kāds būs pēc šī darījuma.

Satiksmes ministrijas ierēdnis jau ir paziņojis: iespējams, ka mēs to pilnībā privatizēsim. Jautājums ir: kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Kādi ir pamatojumi šādam akciju sadalījumam? Un jautājums ir: vai, pārdodot šo kompāniju stratēģiskam investoram, tiks izpildīti tie valsts... tie līguma nosacījumi, kas tika paredzēti saistībā ar esošo finanšu investoru, kad arī viņš pārdos savas akcijas? Tad nu mēs uzdodam šos jautājumus, lai kliedētu jebkādas aizdomas, ka šis akciju sadalījums tiek piedāvāts nevis valsts interesēs, bet gan esošā finanšu investora interesēs, lai viņš varētu saglabāt savu viņam garantēto medusmaizi un miljonus, kuri viņam nāk jebkurā variantā, neatkarīgi no tā, kāds ir airBaltic liktenis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai. (Starpsaucieni.)

Deputāti Zariņš, Morozovs, Ādamsons, Artūrs Rubiks un Ribakovs iesnieguši (Dep. I.Zariņš: “Vēl būs interesantas lietas!”) jautājumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījuma atbilstību valsts interesēm”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nebija šaubu, ka mūsu valdība izlems, ka vajag pirkt šīs akcijas, jo darīja visu, ko vēl var izdarīt. Diemžēl ekonomikas ministrs tā arī nav spējis atbildēt, kāpēc, nosaukt kaut vienu lietu, kuras dēļ vajag tērēt desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, nevienu iemeslu, kāpēc tas būtu jādara, kas tie ir par mērķiem, kurus nevarētu sasniegt, vienkārši sakārtojot normatīvo vidi un deleģējot kompetentas pārraugošās institūcijas, kas izdarītu visu to pašu. Nav nevienas tādas atbildes. Nespēj pamatot.

Tad nu mums rodas sajūta, ka šis darījums tiek veikts tikai tādēļ, lai piesegtu Ekonomikas ministrijas mazspēju, zinot, ka Ekonomikas ministrija ar to nespēs tikt galā. Tāpēc mums pašiem tas viss jānopērk. Un te ir jautājums: par cik atbilstošu cenu? Kāpēc mums tas ir jāpērk, nevis jāuztic stratēģiskam investoram? Mums rodas sajūta, ka patiesībā tas tiek darīts, lai glābtu esošos investorus, esošos akcionārus, Conexus Baltic Grid akcionārus, nevis valsts interesēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Zemļinskis un Zujevs iesnieguši jautājumu... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījumā”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šeit ir atkal tā pati shēma kā “Citadeles” afērā: atkal ir piesaistīts konsultants, atkal ir slepenība. Šis konsultants nu stāstīs, kāpēc ir jāpērk, kā ir jāpērk. Pēc tam tas viss tiks nopirkts par neadekvāti augstu summu, un beigās nevienam par to nebūs jāatbild, jo, redziet, konsultants tā nokonsultēja.

Tāpēc mēs laikus prasām: kāda būs šī konsultanta kompetence, kādā veidā viņš ir noteicis cenu? (Starpsaucieni.) Ņemot vērā, ka tā arī neviens nav spējis pateikt, cik tad gāzes mums turpmāk būs Inčukalnā un kāds vispār būs Inčukalna tarifs. Nekādas prognozes nav spējuši iedot.

Tāpēc mēs jautājam: kā šis konsultants atbildēs par saviem dotajiem padomiem un kā atbildēs amatpersonas, kuras būs pieņēmušas šo lēmumu? Pēc tam izrādīsies, ka mums nemaz tik ļoti tas Inčukalns nav vajadzīgs. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam. (Dep. I.Zariņš paliek stāvot tribīnē.)

Zariņa kungs, visi jautājumi ir nodoti atbilžu sniegšanai. (Smiekli, aplausi. Dep. A.Kaimiņš: “Tev ir vēl?”; starpsauciens: “Līdz galam neizstāstīji?”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes...

I.Zariņš. Vēl ir viens jautājums.

Sēdes vadītāja. Nav man jautājumu mapē... Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Uzmanību, lūdzu, Sociālo un darba lietu komisijas kolēģi! Es jūs aicinu pēc piecām minūtēm - 13.05 - ierasties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas telpās. (Starpsauciens: “Atkārtot!”) Aicinājums ierasties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Ainārs Mežulis, Andris Morozovs... ir, Vladimirs Nikonovs, Ivans Ribakovs, Raimonds Rubiks... ir, Jānis Upenieks, Juris Vectirāns un Juris Viļums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2017. gada 26. oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1073/Lp12) (Dok. Nr. 4057, 4057A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1074/Lp12) (Dok. Nr. 4071, 4071A)
“Par likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā” (Nr. 1075/Lp12) (Dok. Nr. 4072, 4072A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 23. un 24. oktobrī (Dok. Nr. 4111)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 14. novembra līdz 16. novembrim (Dok. Nr. 4112)
Lēmuma projekts “Par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 613/Lm12) (Dok. Nr. 4081)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par deputāta Riharda Melgaiļa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 621/Lm12) (Dok. Nr. 4126)
Lēmuma projekts “Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 622/Lm12) (Dok. Nr. 4127)
Par pieprasījumu “Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par minimālās algas celšanu”” (Nr. 18/P12) (Dok. Nr. 4097)
Motivācija	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1014/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4103)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1015/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4104)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 1016/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4105)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1017/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4106)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1020/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4107)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1021/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4108)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1022/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4109)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu” (Nr. 755/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4100)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par 2014. gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930. gada Piespiedu darba konvenciju” (Nr. 905/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4101)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” (Nr. 918/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4102)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 951/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4091)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 954/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4092)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 971/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4095)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 910/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4098)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 952/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4110, 4110A)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. R.Balodis
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1033/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3951, 4067)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 992/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3777, 4073)
Ziņo	- dep. A.Kļaviņš
Likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 533/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1960, 4074)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 969/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3702, 4075)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1012/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4077)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (Nr. 1018/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4078)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1019/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4079)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr. 1013/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3832, 4083)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses” (Nr. 1038/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3996, 4083)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums” (Nr. 1028/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3874, 4083)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 970/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4089)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 1032/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3941, 4090)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr. 1036/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3993, 4093)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1034/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3952, 4094)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 961/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4096)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” (Nr. 1007/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4099)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 614/Lm12) (Dok. Nr. 4082)
Ziņo	- dep. A.Bērziņš
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Platpers
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 615/Lm12) (Dok. Nr. 4084)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 616/Lm12) (Dok. Nr. 4085)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 617/Lm12) (Dok. Nr. 4086)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Upenieks
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. S.Dolgopolovs
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 618/Lm12) (Dok. Nr. 4087)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 619/Lm12) (Dok. Nr. 4088)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Kaimiņa, I.Brīvera, J.Viļuma, V.Krūmiņa un E.Smiltēna jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā” (Nr. 331/J12)
Informācija par deputātu A.Kaimiņa, I.Brīvera, J.Viļuma, V.Krūmiņa un E.Smiltēna jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā” (Nr. 332/J12)
Informācija par deputātu A.Kaimiņa, I.Brīvera, J.Viļuma, V.Krūmiņa un E.Smiltēna jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā” (Nr. 333/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, J.Ādamsona, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistes atbilstību valsts interesēm un tālāko kompānijas attīstību” (Nr. 334/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, J.Ādamsona, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm AS “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistē” (Nr. 335/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, J.Ādamsona, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Airbaltic” darījumam izvēlētā akciju sadalījuma atbilstību valsts interesēm” (Nr. 336/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, J.Ādamsona, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījuma atbilstību valsts interesēm” (Nr. 337/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, J.Ādamsona, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījumā” (Nr. 338/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 26.10.2017 11:06:02 bal001
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 14.novembra līdz 16.novembrim

Datums: 26.10.2017 11:07:38 bal002
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Skultānes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (613/Lm12)

Datums: 26.10.2017 11:08:09 bal003
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Riharda Melgaiļa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (621/Lm12)

Datums: 26.10.2017 11:08:37 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (622/Lm12)

Datums: 26.10.2017 11:12:51 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1014/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:15:08 bal006
Par - 25, pret - 38, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1015/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:16:16 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1015/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:17:22 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (1016/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:18:31 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1017/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:19:30 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1020/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:20:31 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1021/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:21:37 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1022/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.10.2017 11:22:55 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu–Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu (755/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:23:49 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 2014. gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930. gada Piespiedu darba konvenciju (905/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:24:39 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (918/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:26:04 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (951/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:27:27 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (954/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:28:11 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (971/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:29:53 bal019
Par - 14, pret - 55, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (910/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:30:27 bal020
Par - 9, pret - 61, atturas - 15. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (910/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:31:38 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (910/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 11:53:24 bal022
Par - 48, pret - 5, atturas - 17. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (952/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:00:02 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (952/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:02:13 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1033/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:03:47 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (992/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:05:05 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (533/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:06:45 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (969/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:18:46 bal028
Par - 9, pret - 57, atturas - 15. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:19:18 bal029
Par - 8, pret - 57, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:20:24 bal030
Par - 4, pret - 69, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:20:47 bal031
Par - 6, pret - 74, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:21:16 bal032
Par - 4, pret - 64, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:22:17 bal033
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1012/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:23:22 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1018/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:26:15 bal035
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1019/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:27:07 bal036
Par - 68, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 26.10.2017 12:28:31 bal037
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1013/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:29:51 bal038
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (1038/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:38:04 bal039
Par - 68, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:41:11 bal040
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (970/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:42:27 bal041
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (1032/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:44:23 bal042
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (1036/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:46:05 bal043
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1034/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:48:23 bal044
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (961/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 12:49:47 bal045
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu (1007/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.10.2017 13:10:05 bal046
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (614/Lm12)

Datums: 26.10.2017 13:13:51 bal047
Par - 77, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (615/Lm12)

Datums: 26.10.2017 13:16:55 bal048
Par - 76, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (616/Lm12)

Datums: 26.10.2017 13:44:39 bal049
Par - 74, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (617/Lm12)

Datums: 26.10.2017 13:47:03 bal050
Par - 75, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (618/Lm12)

Datums: 26.10.2017 13:49:15 bal051
Par - 67, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (619/Lm12)