Atbildes uz deputātu jautājumiem
2017.gada 2.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodienas sēdes darba kārtībā ir divi jautājumi.
Pirmais ir deputātu Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”. Šis jautājums ir pāradresēts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Uz šo jautājumu saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un šobrīd atbilžu sniegšanas sēdē piedalās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kurai ir iespēja divas minūtes sniegt vēl papildus kādu informāciju mutiski. Vai jūs vēlaties izmantot šo iespēju?
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Es varu pateikties par iespēju izteikties papildus, bet sākotnējās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, manuprāt, ir izklāstītas vēstulē, tāpēc es šobrīd neko nepiebildīšu un būšu priecīga atbildēt uz jautājumiem, ja tādi vēl ir.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.
Kaimiņa kungs, jums ir iespēja uzdot pirmo papildjautājumu. Jums ir laiks viena minūte.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jautājums ir šāds. Rakstiski uz to nebija dota atbilde. Proti, ka... Sāksim ar to, ka jūs, Dana Reizniece-Ozola, un jūs, Daudzes kungs, esat partijas “Latvijai un Ventspilij” locekļi.
Sēdes vadītājs. Uzdodiet, lūdzu, jautājumu! Šobrīd jums vairs nav tiesību uz kaut kādiem apgalvojumiem.
A.Kaimiņš. Jautājums ir par partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.
Tātad cilvēks no 2000.gada līdz 2016.gadam ir saņēmis 2,7 miljonus eiro. Sakiet, vai tas ir uzskatāms kā dāvinājums, un, ja tas ir dāvinājums, kurai iestādei tas būtu pēc būtības jāpārbauda, finanšu ministre? Jo, ja viņš pats norāda, ka nezina, ar ko viņš tur nodarbojas, un tas ir fiksēts arī tajā jautājumā, kas jums tika uzdots, – vai 10 000 eiro mēnesī, nedarot nekādus darbus, nebūtu dāvinājums? Varbūt tā ir kaut kāda... vai tā šajā gadījumā nevar būt korupcija sešu gadu laikā?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.
D.Reizniece-Ozola. Atbildē, kas ir sniegta rakstiski, deputātiem ir minēts, ka gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan Valsts ieņēmumu dienests katrs savas kompetences robežās uzrauga un kontrolē biedrības un nodibinājumus un vērtē to darbu arī pēc būtības. KNAB – likumību, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pienākums ir vērtēt, vai par darījumiem ir maksāti nodokļi – visi, kas valstij pienākas.
Un otrs. Ir vairāki kritēriji, kas arī vēstulē ir izklāstīti, saskaņā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests vērtē, vai biedrība vai nodibinājums pēc būtības atbilst šim statusam un vai nav tā, ka prevalē komercdarbība jeb peļņas gūšanas nolūks. Līdz ar to šīs kompetences robežās Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir uzsācis tematisko pārbaudi par konkrēto biedrību. Tās rezultāti vēl nav zināmi, bet pēc tematiskās pārbaudes būs pieejami rezultāti. Tas, ka ir zināmas indikācijas un šī organizācija, iespējams, nodarbojas ar lietām, kas neatbilst statusam, ir radījis, protams, riska elementu, un Valsts ieņēmumu dienests veic pārbaudi. Arī KNAB ir informējis mūs, ka veic likumības pārbaudi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Kaimiņa kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu.
A.Kaimiņš. Par šo iepriekšējo, ja? Okey.
Redziet, tur jau nav viena biedrība, ministres kundze. Tur ir Biznesa attīstības asociācija, tur ir Ventspils attīstības aģentūra, un tur ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Manuprāt, tas izskatās, nu, tā, ka... Pirmkārt, jūs rakstiski norādījāt, ka VID nepietiek kapacitātes, tāpēc arī trīs gadus nav iesniegti gada pārskati. Tas ir sestais atbildes punkts, ko jūs esat devuši. Manuprāt, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam nevarētu būt nekādu problēmu pierādīt, ka biedrības, arī iepriekš nosauktās, ir vienkārši inovatīvs risinājums vienas amatpersonas korupcijai, kura notiek arī šobrīd, šodien.
Nu, piemēram, iedomājieties, ka tagad Rīgas domes priekšsēdētājs no būvniekiem vienkārši saņem miljonu gadā.
Sēdes vadītājs. Jautājuma laiks tūlīt beigsies.
A.Kaimiņš. Es zinu, man perifērā redze ir labi attīstīta.
Sēdes vadītājs. Jā, bet jūs neesat uzdevis jautājumu.
A.Kaimiņš. Jautājums ir: tad kuram – VID vai KNAB – tas ir jāpārbauda? Jo abi raksta, ka tās kapacitātes ir tik, cik ir, un tagad tās nebūs pārbaudes.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.
D.Reizniece-Ozola. Šeit ir divi jautājumi vai divi aspekti, kā var atbildēt uz šo jautājumu.
Viens ir tāds, ka šobrīd joprojām normatīvais regulējums nenosaka precīzus pienākumus, kuros gadījumos deklarācijas pārbauda un tālākās darbības veic KNAB, kuros – Valsts ieņēmumu dienests. Un tas ir gadiem ildzis jautājums, kas nav noregulēts arī likumdošanā, kaut arī ir bijušas vairākas iniciatīvas panākt vienošanos un dot skaidru deleģējumu. Līdz ar to ir neformāla vienošanās starp KNAB un VID, ko kurš dara. Un es teiktu tā: ja ir korupcijas riski, tad tas ir KNAB pienākums, un es ceru, ka viņi arī jūsu minēto gadījumu, ja tur tiešām ir riski, vērtē un savu darbu pilda; savukārt Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpārliecinās, vai nodokļi tiek maksāti un vai biedrības un nodibinājumi strādā pēc būtības tā, kā biedrībām un nodibinājumiem ir jāstrādā.
Tas, ka kapacitāte varētu būt lielāka un mēs vēlētos lielāku kapacitāti Valsts ieņēmumu dienestam, ir fakts. Bet tas nenozīmē, ka tādēļ biedrības un nodibinājumi neiesniedz savus gada pārskatus laikus: tā ir biedrību un nodibinājumu atbildība. Bet, lai novērstu šo situāciju, ka gada pārskati regulāri netiek iesniegti laikus, mēs esam sagatavojuši likumdošanas iniciatīvu, kas paredz automātisku administratīvo sodīšanu tajos gadījumos, kad nav laikus iedota informācija Valsts ieņēmumu dienestam un tādējādi tiek kavēta arī analīzes veikšana, kas ir nepieciešama arī risku noteikšanai.
Par konkrētajām biedrībām, kuras jūs minējāt, es nevaru komentēt. Es varu lūgt... vai arī jūs kā deputāts varat rakstīt Valsts ieņēmumu dienestam un lūgt pievērst uzmanību, ja jūs redzat, ka tur ir kādi riski, un gan VID, gan KNAB būs pienākums reaģēt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to papildjautājumi uz pirmo deputātu uzdoto jautājumu ir uzdoti, un ministre ir atbildējusi.
Tagad pārejam pie otrā jautājuma, kurš ir šo pašu deputātu – Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna – jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un kurš identisks pēc nosaukuma un pēc satura, tātad “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”.
Arī uz šo jautājumu ir atbildēts rakstiski. Šī atbilde iesniedzējus neapmierina, tāpēc jums ir tiesības uz vēl diviem papildjautājumiem.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tātad, ministres kundze, jūs tikko kā runājāt par biedrībām... apriori, kas ir biedrības... Bet es jums te tikko kā noliku priekšā trīs konkrētas biedrības... Un man jums ir jautājums: vai jūs zināt, kāpēc vispār radās Ventspils Biznesa attīstības asociācija?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministres kundze!
Jums divas minūtes atbildei.
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Es nezinu gan, kādēļ šāda asociācija ir radusies. Un, ja jūs man jautājat par konkrētām biedrībām, es domāju, ka jums ir tikpat lielas iespējas kā man paskatīties gada pārskatus, nolikumus, kur noteikti katras biedrības mērķi un uzdevumi ir minēti. Es pat nevarēšu jums pateikt, kad tā radās, jo es neesmu pētījusi atsevišķu biedrību likteni... vien tādā kontekstā, kādā tika uzdoti jautājumi no deputātu puses premjerministram un pēc tam arī man.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Kaimiņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!
A.Kaimiņš. Nu tā situācija ir diezgan drausmīga, jo jūs neatbildat pēc būtības.
Cilvēks strādā trijās dažādās asociācijās, biedrībās, saņem algu kā vienīgā amatpersona ar paraksta tiesībām pārstāvēt atsevišķi. Runājam konkrēti par jūsu partijas priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Biznesa attīstības asociāciju, Ventspils Attīstības aģentūru, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Es esmu jums norādījis, ka no vienas konkrētās cilvēks ir saņēmis 2,7 miljonus sešu gadu laikā.
Es jums saku, vai tas... Un tagad jautājums jums abiem: vai tas varētu vai nevarētu būt inovatīvs risinājums, kādā veidā amatpersona sev var paaugstināt gada ienākumus legālā veidā?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es gribu jums aizrādīt, ka jūs man nedrīkstat uzdot jautājumus, bet finanšu ministre, protams, jums tūlīt atbildēs.
Jums divas minūtes, ministres kundze.
D.Reizniece-Ozola. Kaimiņa kungs, jūs vēlaties, lai es šobrīd politiski atbildu uz jautājumiem, uz kuriem man nav tiesību atbildēt, kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav veicis savu darbu un devis kādus konkrētus faktus un pierādījumus – gan man kā politiķei, gan jums kā politiķim un sabiedrībai kopumā. Tas, manuprāt, ir KNAB darbs; ja ir redzami riski, kuri jums šķiet acīm redzami un vispār saprotami, tad katram ir jādara savs darbs.
Ja mēs politiski mēģināsim sodīt kādas personas, tad, es domāju, mēs varam iebraukt dziļā grāvī.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to papildjautājumu limits ir izsmelts.
Ministre savas atbildes ir sniegusi.
Līdz ar to sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2017. gada 2. novembrī