Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā (ārkārtas) sēde
2017.gada 22.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumu likumā “Par autoceļiem” otrajam lasījumam. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no frakcijas “No sirds Latvijai”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Tātad likumprojektā par autoceļu finansēšanu, protams, ir zināms progress - ar pārejas noteikumiem tiek radīta kaut kāda prognozējamība, kā pakāpeniski varētu pieaugt finansējums autoceļu uzturēšanai, remontam un tā tālāk. Bet joprojām likumā “Par autoceļiem” - ja nu dzīvē kas notiek - tiek saglabāta norma, ka budžeta likums vienalga var koriģēt finansējumu, kāds autoceļiem novirzāms.

Mēs uzskatām: ja likumā ir pamatnorma par to, ka autoceļu ekspluatācijas nodoklis, autoceļu lietošanas nodeva un 80 procenti ieņēmumu no naftas akcīzes tiek novirzīti autoceļiem un ir konkrēts pārejas mehānisms, kā sasniegt šo pilnīgo finansējuma līmeni, ko nosaka likuma pants, tad ir pilnīgi lieki saglabāt vārdus “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”. Faktiski tā joprojām ir ilūzijas radīšana par to, ka valdība domā par nopietnu atbalstu autoceļu sakārtošanai Latvijā, tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka vārdi “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi” ir svītrojami, lai paliek vismaz minimāla pakāpeniska iespēja finansējumu palielināt... vismaz kāda cerība un varbūt arī ilūzija par to, ka nākotnē finansējums varētu pieaugt. Cerams, ka valdība tā strādās, lai no 2020.gada iekšzemes kopprodukts pieaugtu par pieciem procentiem, un par šo minimālo summu finansējums autoceļiem pieaugs.

Es aicinu atbalstīt “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai autoceļu uzturētāji, celtnieki un pirmām kartām autoceļu lietotāji beidzot varētu noticēt, ka tiešām ik gadu kaut kāds finansējuma pieaugums būs.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds satiksmes ministram Uldim Augulim.

U.Augulis (satiksmes ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Valdība šobrīd mērķtiecīgi strādā pie tā, lai mēs ilgtermiņā varētu nodrošināt ceļu būvi, lai tiem cilvēkiem, kas strādā ceļu būvē, tiek nodrošināts darbs. Tāpēc jau pagājušā gada beigās ir pieņemta virkne lēmumu, kas nodrošina, ka nākamgad mēs varam palielināt autoceļu finansējumu par 25 miljoniem, 2019.gadā - par 25 miljoniem, 2020.gadā - par 37 miljoniem, visu šo naudu novirzot tieši pabērna lomā atstātajiem vietējās nozīmes ceļiem. Salīdzinājumam: ja šogad tie ir bijuši deviņi miljoni, tad jau nākamgad vietējiem ceļiem tiks novirzīti 35 miljoni. Un, protams, mēs strādājam pie tā, lai to visu varētu nodrošināt ilgtermiņā. Un jau pēc divām nedēļām valdībā tiks pieņemts plāns, kā mēs virzīsimies uz to, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu.

Man, protams, ir prieks, ka tās bijušās augstās atbildīgās amatpersonas gan Finanšu ministrijā, gan citās ministrijās šobrīd ir attapušās un to vēsturisko kļūdu, kas savulaik ir pieļauta, mēģina labot. Bet šis nav tas brīdis, kurā mēs to darām; mums ir savs konkrēts plāns, kādā veidā mēs nodrošināsim ilgtermiņa finansējumu.

Tā ka es aicinu šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Trupovnieks. Domāju, ka ministrs sniedza izsmeļošu atbildi. Un komisija aicina neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Matīss. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 7, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Komisija izskatīja grozījumus Ārstniecības likumā. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šics. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Šos savus priekšlikumus es lūdzu iekļaut kā grozījumus Ārstniecības likumā ar budžeta likumu saistītajā paketē divu būtisku apstākļu dēļ.

Pirmais - lai pret Latviju nevarētu tikt ierosinātas soda sankcijas saistībā ar Eiropas Savienības regulu (konkrētās regulas numurs 13/94, 207.punkts), kurai vajadzēja būt ieviestai Latvijā jau pirms sešiem vai septiņiem gadiem... Vienā daļā pret Latviju jau bija soda sankcijas, otrā daļā - ne... Tātad pirmais jautājums ir par to, lai nebūtu šo soda sankciju.

Un otrs. Vēl būtiskāks ir jautājums sakarā ar šīs normas neesamību Latvijas likumdošanā, jo par nodarbošanos ar šo Eiropas Savienības regulēto ārstniecības veidu Latvijas ārstiem var draudēt kriminālatbildība, un viņi nevar nekādā veidā pretendēt uz piekļuvi simtiem miljonu lielajiem Eiropas Savienības atbalsta projektiem šī veselības aprūpes veida attīstībai. Tas, protams, nenotiek valsts sektorā. Lielākoties šīs aktivitātes notiek zinātniskajā un privātajā sektorā, bet diemžēl tā ir realitāte. Un, protams, mūsu “labvēļi” (pēdiņās) - lielo korporāciju pārstāvji, zāļu industrija, kas ir pārstāvēta ar savām filiālēm, - labi pārzina šo negatīvo situāciju Latvijā un tādēļ, protams, pačukst... Un mēs formāla iemesla dēļ nevaram saņemt šos milzīgos finansējumus un attīstīt jauno, efektīvo veidu Latvijā.

Lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Trupovnieks. Komisija izvērtēja šos iespējamos riskus un neuzskatīja, ka tie ir pietiekami nopietni uztverami.

Deputāta Šica iesniegtais priekšlikums ir aktuāls, taču tas būtu jāskata Sociālo un darba lietu komisijā. Un tāds bija arī komisijā esošo deputātu viedoklis: neatbalstīt un pēc budžeta pieņemšanas no jauna atvērt šo likumu un skatīt jau Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Šics. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šics. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. 4.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Šics. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Strādājam ar likumprojektu Nr.1045/Lp12. Komisija uz otro lasījumu saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. ir frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinetā neatradās nepilni 83 tūkstoši eiro, lai nodrošinātu būtisku funkciju. Kad vairāki zemesgabali jāapvieno vienā zemes plānā, ir jāveic to novērtējums.

Ministru kabinetam jau līdz šī gada 31.decembrim bijā jāizdod attiecīgie noteikumi, kādā veidā noteikt gan zemes konsolidācijas ierosināšanas finansēšanas kārtību, gan konsolidācijas projekta saturu, izstrādes un īstenošanas kārtību. Tātad faktiski šis uzdevums tā vai citādi jau bija jāpilda šī gada laikā.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka tas nav pamatoti - neatrast 83 tūkstošus un būtiski neveikt funkciju, kas noteikta ar likumu un bija jāpilda jau zināmu laiku. Turklāt pats Ministru kabinets, iesniedzot šo likuma grozījumu, vērš uzmanību uz to, ka, “neatbalstot papildu finansējuma piešķiršanu Valsts zemes dienestam Zemes pārvaldības likumā noteikto funkciju veikšanai zemes konsolidācijas procesa īstenošanā, nebūs iespējama minētā zemes pārvaldības instrumenta izmantošana zemes īpašumu teritoriālās sadrumstalotības novēršanai, kas ir viens no Latvijas ekonomiskās izaugsmes šķēršļiem”.

Tātad Ministru kabinets, neatrodot 83 tūkstošus, pats vērš uzmanību uz to, ka tādā veidā rada šķēršļus ekonomikas izaugsmei.

Zemes konsolidācijas projekta izstrāde un īstenošana nepieciešama zemes politikas mērķu sasniegšanai attiecībā uz zemes resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Tā ka es aicinu būt atbildīgiem, neļauties šādai Ministru kabineta vieglprātībai un atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai Valsts zemes dienests varētu īstenot funkciju, kas ar likumu jau ir noteikta vairāku gadu garumā.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Debates jau bija slēgtas.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Nē! Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Arī 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu iesniegtais 2.priekšlikums ir par Ministru kabineta piedāvātā likumprojekta punktu, kurš īstenībā nekādu finansējumu neietver. Īstenībā šeit ir jautājums par to, cik savlaicīgi un ilgtspējīgi Latvijas valdība plāno savus darbus.

Jau 2014.gadā šis likums tika pieņemts, ietverot tajā jautājumu par zemes konsolidāciju. Bija paredzēts, ka izstrādās Zemgales reģiona pilotprojektu, kuram būs vajadzīgs 21 tūkstotis. Bija paredzēts, ka valdība izstrādās Ministru kabineta noteikumus, kā šo konsolidāciju veikt. Taču tas nav izdarīts vēl līdz šim brīdim.

Bet, cienījamie kolēģi, ja šis finansējums tiešām, kā jūs iepriekš nolēmāt, tiks piešķirts 2020.gadā, kad tad tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuri šo konsolidācijas procesu regulēs? Līdz 2020.gada 1.janvārim? Un kad tiks īstenots Zemgales reģiona pilotprojekts, lai šo konsolidācijas programmu pārbaudītu praksē? Vai tomēr Ministru kabinetam šie noteikumi nebija jāizstrādā šogad (maksimāli - nākamgad), lai tālāk varētu īstenot likumā paredzēto? Ir teikts, ka šis likums ir ļoti nepieciešams nacionālo interešu objektiem, nepieciešams efektīvākai zemes izmantošanai, lai panāktu tās augstāku ražotspēju un nodrošinātu teritorijas attīstību un sabiedrības vajadzības.

Lietuvā jau 13 gadus darbojas konsolidācijas programma. Kāpēc Ministru kabinets nevar izstrādāt noteikumus tagad, nākamgad, nevis gaidīt pēdējo mirkli? Un tad ar 2020.gadu, kad būs piešķirts finansējums, pēkšņi attapsies, ka noteikumiem ir jābūt iestrādātiem un it kā jau pārbaudītiem vienā pilotprojektā.

Paldies. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Deputāti! Ministri!

Šajā procesā ir trīs puses - Valsts zemes dienests, Latvijas pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts zemes dienests veic saskaņošanas darbu ar pašvaldībām. Un, ja priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka Valsts zemes dienests varētu voluntāri, bez saskaņošanas, viens pats izlemt, kur un kādā veidā ko konsolidēt un ko nekonsolidēt, tad šo priekšlikumu varētu atbalstīt. Bet saskaņošana ir ilgstošs process. Un sistēmas arī tiek modernizētas.

Līdz ar to stāsts nav par naudas trūkumu, stāsts ir par reālu gatavību, par saskaņotu rīcību. Un saskaņotai rīcībai ir nepieciešams laiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim, otro reizi.

G.Kūtris (NSL).

Paldies cienījamam tieslietu ministram, kurš uzskata, ka likums, kas ir pieņemts 2014.gadā un stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, prasa divu gadu saskaņošanas procesu! To nav izdevies saskaņot starp trim iesaistītajām institūcijām un tagad vēl divus gadu skaņos - 2018. un 2019.gadā -, un 2020.gadā būs viss saskaņots.

Kāpēc likumu mēs pieņēmām toreiz - 2014.gadā? Mēs to pieņēmām, lai izpildītu vai lai vienkārši pateiktu: “Nē! Kaut kas ir izdarīts, kaut kad nākotnē darīsim.”? Vai Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektus, kam bija šogad jābūt gataviem? Projektu procedūrai, kā tas notiek... nevis saskaņot starp institūcijām, kas kurā brīdī finansēs un kas kurā brīdī darīs, bet noteikt procedūru. Tam bija jābūt izpildītam līdz šī gada beigām, bet tas nav izdarīts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Nē, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izslēdz norādi par likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.1039/Lp12. Komisija saņēmusi četrus priekšlikumus. Pirmie trīs ir saistīti, tie ir par vienu un to pašu lietu, kas pirmajā lasījumā noteica pārejas periodu Valsts probācijas dienesta nodrošināšanai un kur bija nepieciešami 54 tūkstoši eiro. Jau pirmajā lasījumā, skatot šo likumprojektu, tieslietu ministrs norādīja, ka šie līdzekļi tiks atrasti. Un tāpēc arī 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumā ir noteikts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti nevis no 1.janvāra, kā ir pirmajos divos priekšlikumos, bet no 1.februāra, jo mēnesis ir nepieciešams, lai administratīvi sakārtotu šo pasākumu.

1. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts šī paša iemesla dēļ.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Līdzīgs pirmajam. Arī rosina izslēgt pārejas periodu un ar 1.janvāri nodrošināt finansējumu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, šis priekšlikums arī nav balsojams, jo ir identisks iepriekšējam, bet debates par to ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Protams, ir patīkami redzēt, ka starp pirmo un otro lasījumu Ministru kabinets tomēr atrada nepilnus 50 tūkstošus, lai šo svarīgo funkciju varētu ieviest. Tā ir ļoti nepieciešama, un likumā ir paredzēts, ka šai normai jāsāk strādāt ar 1.janvāri. Sāks strādāt vienu mēnesi vēlāk. Tāds sagatavošanās darbs. Tas nekas, ka jau iepriekšējos gados vajadzēja tam visam sagatavoties. Bet jebkurā gadījumā liels prieks par to, ka kaut kāds progress notiek un arī starp lasījumiem Ministru kabinets rīkojas.

Kā jau šeit teica, mūsu priekšlikumu atbalstīt nav iespējams, bet, kaut ar mēneša nokavēšanos, tomēr funkcija tiks realizēta.

Paldies Ministru kabinetam par to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Ministru prezidenta kungs! Labrīt, visi pārējie ministri un kolēģi! Labrīt! Ja es būtu kādreiz bijis Valsts kontroles vadītājs, tad es zinātu, ka nepilni 50 tūkstoši nav tas pats, kas 54 500 eiro. Tas ir vairāk, vai ne? Līdz ar to ministra kungs, šoreiz tieslietu ministrs... Ja jums norādīja šajā gadījumā... man ir patiess prieks, ka jūs šo norādījumu ņēmāt vērā un tiešām atradāt tieslietu sistēmas budžetā 54 500 eiro. Tas ir burvīgi!

Es tikai nesaprotu bijušās Valsts kontroles vadītājas motivāciju te kāpt... Jūs tā kā nedzirdējāt pirmajā lasījumā, kad Silvija Šimfa, jūsu deputāte, kolēģe, mēģināja te runāt un stāstīt par to, kad viss jau bija izrunāts...?

Katrā ziņā Valsts probācijas dienests saņems šo naudiņu 1.februārī. Bija vēl pavisam traki - gribēja martā. Un kaut kādā... nezin kādā sakarībā mēs esam dabūjuši to uz 1.februāri.

Ministr Rasnača kungs, paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams atbildīgās komisijas vārdā?

I.Parādnieks. Varu piebilst vienīgi to, ka precīza summa ir 49 958 eiro. Komisijā atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav balsojams.

I.Parādnieks. Komisijā nav atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

Nākamais - 3.

I.Parādnieks. Nākamais ir 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1044/Lp12.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Virknē likumu, veidojot sociālā atbalsta sistēmu, tiek izmantots tāds rādītājs kā minimālā alga. Un, protams, tas nozīmē, ka, sistēmu veidojot, proporcionāli viens vai otrs pabalsts, viens vai otrs atbalsts tiek samērots ar to, cik daudz finansējuma attiecīgās funkcijas izpildei būs nepieciešams.

Un tajā pašā laikā, kad Ministru kabinets nāk ar tādu drosmīgu soli - būtisku minimālās algas paaugstināšanu - un stāsta, cik lielu ieguvumu tas dos ekonomikai... tajā pašā laikā Ministru kabinets nespēj pildīt sociālās saistības, kas likumos tiek noteiktas. Viens no tādiem likumiem ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kur tajā brīdī, kad ir jāpalielina minimālā alga, tiek samazināti koeficienti, proti, tas, kādu konkrētu atbalstu no minimālās algas sniegs... tas apjoms, kādu saņems bērni atbalsta veidā no valsts. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi - veidot sistēmu šādā veidā, ka ar vienu roku minimālā alga konkrētajā gadījumā tiek paaugstināta, bet ar otru roku tiek atkal mazināts saņemamais atbalsts. Lai arī, tā teikt, fiziskā apmērā šie samazinātie koeficienti nodrošinās lielāku finansējumu nākamajā gadā, nekā tas ir šogad katrā pabalsta veidā, tik un tā pats princips kā tāds... Ja reiz sistēma ir veidota, samērojot zināmā proporcijā atbalstu ar minimālo algu, tad šai sistēmai horizontāli... ir jāstrādā līdzsvaroti visās valsts funkcijās.

Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka sistēmu šādā veidā kropļot nav pareizi. Cilvēkiem vajag uzticēties tam, ka, protams, palielinoties ienākumu līmenim valstī... Taču paralēli, augot minimālajai algai, pa šiem gadiem ir mainījusies arī inflācija. Un tas nenozīmē, ka - viens pret vienu - cilvēki arī fiziski iegūst lielākus ienākumus savas iztikas nodrošināšanai. Tomēr tā ir kaut kāda zināma uzticēšanās sistēmai: tu zini, ka, mainoties minimālajai algai, arī tavs saņemamais atbalsts palielināsies.

Tāpēc es aicinu nepieļaut šādu sistēmas kropļošanu, kāda ir paredzēta Ministru kabineta ierosinājumā, un atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Kolēģi, kas iesnieguši priekšlikumu, ir ignorējuši vairākus faktus.

Pirmkārt, ir noklusēts vai ignorēts lēmums, ka uzturlīdzekļus valsts garantē līdz 21 gada vecumam tiem, kuri mācās vispārējās izglītības sistēmā. Līdz ar to uzturlīdzekļu saņēmēju skaits - valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju skaits - palielināsies par apmēram divarpus tūkstošiem cilvēku. Šobrīd jau ir pieteikušies... pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem ir pieteicies pusotrs tūkstotis no tiem, kuri ir vecumā starp 18 un 21 gadu (un viņu skaits palielināsies).

Otrkārt, ir ignorēts tas, ka noteikta vienkāršota pieteikuma kārtība, un šobrīd mēs prognozējam... jau šobrīd ir pieteikušies vēl divi tūkstoši.

Tas nenozīmē, ka mēs kaut ko samazinām. Gan nākamgad, gan aiznākamgad pakāpeniski palielināsies pieaugums, ievērojot to, ka minimālā mēnešalga paaugstināsies 2018.gadā un pēc tam - 2021.gadā.

Līdz ar to valsts piešķirtais finansējums palielinās ar katru gadu un saņēmēju skaits sakarā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem palielinās. Budžets arī palielinās. Regresā atgūto līdzekļu skaits jau tuvojas pieciem miljoniem un nākamajā gadā šis apjoms būs vēl lielāks - pieci miljoni eiro.

Tā ka aicinu neatbalstīt iesniegto priekšlikumu un atbalstīt valdības nostāju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā, papildināšu ministra kunga teikto. Šis pieaugums - četri eiro un vairāk - katru gadu tiek nodrošināts abās vecuma grupās. Tieši tā iemesla dēļ, ka šis papildu palielinājums ir ikgadējs un minimālā alga celtos straujāk, mēs komisijā šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 5. - Ministru kabinetā izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. Noslēdzošais ir 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1046/Lp12.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir vērsts uz divām lietām. Pirmā - lai mazinātu birokrātiju un garantētu uzņēmējiem precizitāti un skaidrību, otrā - lai atbilstoši likuma normai par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieki turpmāk varētu saņemt lielākus pabalstus. Vēl jo vairāk tas ir tāpēc, ka ar vienu roku mēs ļoti viegli no 1.janvāra paceļam minimālo algu (un tas ir plus 50 eiro), bet pacelt katram darbiniekam maksājumu par sešiem centiem, lai viņš bezdarba gadījumā un uzņēmēja bankrota gadījumā, kuru izsauktu minimālās algas palielināšana, netiktu atlaists, - to mēs nedarām. Toties Ministru kabinets katru gadu turpinās... apstiprinās šos noteikumus un šo skaitli. Būs nodarbināti desmitiem labi finansētu ierēdņu, griezīsies birokrātijas mašinērija: saskaņošana, un tā tālāk.

Tādēļ mans priekšlikums bija - vēlreiz uzsveru! - noteikt skaidru, ar minimālo algu sasaistītu normu, kas ir plānojama nākotnē.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ:

Pirmkārt, atbilstoši šī likuma grozījumiem tiks palielinātas summas, kas tiks izmaksātas darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Otrkārt, šobrīd darbinieku prasījumu garantiju fondā ir pietiekami apjomīgs uzkrājums, un, iespējams, nākotnē šīs izmaksājamās summas varētu palielināt vēlreiz.

Un, treškārt, šis ir jautājums, kas visnotaļ būtu skaņojams ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Šobrīd faktiski tiek ierosināts palielināt uzņēmējdarbības riska nodevu, taču valdība ir solījusies nepalielināt nekādus nodokļus un nodevas.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt Šica kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā! Tā kā šis priekšlikums uzliek par pienākumu uzņēmējiem maksāt lielāku riska nodevu, komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Noslēdzošais, 6., - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu.

1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisijā esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu? Atbalstīts. Priekšlikums ir atbalstīts. Tātad deputāti balsojumu nelūdz. Paldies.

J.Upenieks. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Manā priekšlikumā ir divi teikumi. Otrais ir: “Izslēgt pārejas noteikumu 26., 27., 31. un 33.punkta pēdējo teikumu.”

Kā mēs redzējām, komisija atbalstīja 1. un 2.priekšlikumu, kurus iesniedza deputāts Ādamsons un Ministru kabinets. Līdz ar to arī mans priekšlikums komisijas sēdē bija atbalstīts, un tātad viss priekšlikums bija daļēji atbalstīts nevis neatbalstīts, un tam es gribu pievērst uzmanību. Tas, protams, ir nieks. Bet vienmēr ir patīkami ierindoties kopā ar Ādamsona kunga un Ministru kabineta viedokli.

Bet pirmajā mana priekšlikuma teikumā tomēr ir svarīgi apstākļi, kuriem es gribu pievērst uzmanību. 2016.gada aprīlī Valsts prezidents, saņēmis no Saeimas izsludināšanai grozījumus Imigrācijas likumā, tomēr tos nosūtīja Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, jo saskatīja nopietnas nepilnības. Un tās nepilnības izrādījās šādas: ja ārzemnieks piesakās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai atkārtoti, viņam par to jāmaksā pieci tūkstoši eiro. Un īstenībā tieši tā ir tā sakne, no kuras aug viss šis koks, kas rada nesaskaņu Saeimā, kā arī nesaskaņas sabiedrībā.

Es gribu pievērst uzmanību tam, ka īstenībā tie ārzemnieki, kas šeit pieteikušies termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, bija paļāvušies uz eiropeisko tiesisko sistēmu, uz tām normām, kuras viņi neatrada savā dzimtenē. Bet viņi ir vīlušies sakarā ar to, ka patiesībā arī pie mums, Eiropas Savienības dalībvalstī, līdzīga kārtība un līdzīgs tiesiskais nihilisms plaukst tikpat stipri, kā tajās zemēs, no kurām viņi atbraukuši uz Latviju. Un šeit ir tā lieta, ka norma, kas likumā bija iekļauta iepriekšējā gada aprīlī, nebija iekļauta par nodevām un nodokļiem un līdz ar to nebija saprotama nedz kā nodoklis, nedz kā nodeva. Turklāt spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi noteica valsts nodevu par uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu, un tādējādi šis piecu tūkstošu eiro pieprasījums paredz ieviest otru obligāto maksājumu par vienu un to pašu publiskās pārvaldes darbību.

Reizē gribu pievērst uzmanību tam, ka likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret ārzemniekiem, kas atrodas salīdzināmos apstākļos. Piemēram, ja ārzemnieks saņem termiņuzturēšanās atļauju studijām Latvijā, viņš nemaz šo summu nemaksā, to maksā tikai tie, kas jau ieguldījuši naudu uzņēmuma pamatkapitālā vai ieskaitījuši naudu bankas kontā. Tas nav taisnīgi, un īstenībā tā ir atšķirīga attieksme pret dažādiem termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējiem.

Gribu arī pievērst uzmanību, ka pēc tam, kad investoriem valsts garantēja iespēju uzturēties Latvijā apmaiņā pret veiktajām investīcijām, izpildot likumā ietvertos nosacījumus par investīciju veikšanu noteiktā apmērā, investoriem izveidojās tiesiskā paļāvība uz iespēju uzturēties Latvijā. Un saskaņā ar Satversmes 105.pantu par tiesībām uz īpašumu veidojas tiesības, kas izriet no sabiedrības kapitāla daļām, kurās viņi ieguldījuši savus līdzekļus. Līdz ar to veidojas virkne nepilnību un šo likumprojektā ietverto prasību dēļ, kuras mēs tagad skatām, būs nepieciešams atkārtoti nosūtīt uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai to pašu dokumentu.

Es gribu piebilst, ka īstenībā normās, pie kurām mēs tagad atgriežamies, pieņemot šo likumprojektu un tam stājoties spēkā, veidosies pretruna ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kurš nosaka aizliegumu ierobežot jebkādu kapitāla apriti gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan starp tām un trešajām valstīm.

Eiropas Savienības Tiesa pie šādiem ierobežojumiem pieskaita ne tikai šķēršļus kapitāla ienākšanai, bet arī pasākumus, kuri atbaida investorus, samazina investēšanas pievilcību kādā konkrētā Eiropas Savienības dalībvalstī vai atsevišķā nozarē.

Es aicinu atbalstīt 3. - manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Upenieks. Godātie kolēģi! Komisijā un arī ministrijā pastiprināti vērtējām tiesiskās paļāvības riskus, kuri, ņemot vērā jau pieredzēto tiesvedību, tika noraidīti. Tāpat arī ņemam vērā situāciju, ka cilvēki, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas, iegūst tās uz pieciem gadiem un pēc tam atkārtoti piesakās termiņuzturēšanās atļaujai. Un neviens, kā saka, nav solījis to līdz mūža galam.

Līdz ar to arī komisija nolēma atbalstīt to, ka šī summa būtu maksājama. Taču, ņemot vērā faktu, ka tas varbūt savā ziņā ir sasteigts, pēkšņs lēmums, tika piedāvāts risinājums sadalīt šo summu piecos maksājumos: piecu gadu laikā - pa tūkstotim eiro. Un tas arī būs atspoguļots nākamajos priekšlikumos.

Bet 3. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Steigā sagatavoti četri priekšlikumi, viens pēc otra, kuri runā par vienu un to pašu. Šie četri priekšlikumi ir līdzīgi kā četras māsas.

Runa ir par to, lai sadalītu nepieciešamo piecu tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā piecu gadu laikā - pa vienam tūkstotim katru gadu. Bet veidojas situācija, kuru vismaz šo priekšlikumu autori neparedzēja vai par kuru vienkārši negribēja domāt, vadoties no principa: “Nu kaut vienu tūkstoti tomēr no viņiem saņemsim.” Es jau nerunāju par to, cik augstprātīgi izturētos likumdevējs, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts! Taču es gribu pievērst uzmanību konkrētai situācijai, kas varbūt būs izveidojusies. Imigrācijas likums nenosaka nepieciešamo uzturēšanās termiņu piecus gadus garu. Ārzemnieks var uzturēties Latvijā tikai vienu gadu, bet saskaņā ar šo likumu viņam arī tad būs jāmaksā pieci tūkstoši eiro. Kā darbosies izpildvara un attiecīgās valsts institūcijas, - to šajā gadījumā likums neapraksta. Līdz ar to veidojas nepilnība likumā. Tas prasa, lai šis likumprojekts tiktu nodots Saeimai atkārtotai izskatīšanai. Un, ja mēs atbalstīsim šos priekšlikumus, šī situācija būs simtprocentīgi garantēta.

Es gribu pievērst uzmanību, ka likumā paliek neatbildēti arī šādi jautājumi:

Kas būs, piemēram, tad, ja ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, nodzīvojis šeit vienu gadu un nesamaksājis atlikušos četrus tūkstošus, bet samaksājis tikai vienu tūkstoti, un aizbraucis no Latvijas?

Kas notiks, ja termiņuzturēšanās atļauja bija anulēta, bet viņš jau ir samaksājis vienu tūkstoti, kaut gan viņa saistības bija samaksāt piecus tūkstošus?

Kas notiks, ja viņš saņems pret termiņuzturēšanās atļauju pastāvīgās uzturēšanās atļauju? Neviena no šīm situācijām likumā nav aprakstīta.

Tāpēc es aicinu 4., 5., 6. un arī 7.priekšlikumu neatbalstīt, jo tie ir sagatavoti ļoti pavirši un rada konflikta situācijas tiesiskajā telpā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Upenieks. Aicinu atbalstīt 4. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Upenieks. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Upenieks. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Upenieks. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Upenieks. 8. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 9. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jo ir identisks ar iepriekšējo.

J.Upenieks. 10. - deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mūsu pozīcija attiecībā uz Imigrācijas likumu - mūsu, likumdevēja, kopējā pozīcija - ir izcili nekonsekventa. Var diskutēt par termiņuzturēšanās atļauju sistēmas izveidi uz to brīdi, kad tā tika veidota: laba - slikta; bija nepieciešama - nebija nepieciešama; vai vajadzēja pavērt durvis cilvēkiem, kas gribēja atrast sev pagaidu mītni Latvijā, vai ne; uz kādiem nosacījumiem. Šī sistēma, starp citu, deva Latvijai miljoniem eiro. No sākta gala šī sistēma bija izveidota, uz atšķirīga veida ieguldījumu pamata aicinot iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Es atkārtošu: mēs varējām diskutēt toreiz (un diskusijas ir bijušas), bet cilvēki tika uzaicināti...

Taču izrādās - mūsu uzaicinājums bija veidots pēc anekdotes principa: ieeja - viens eiro, bet izeja - 10. Nu, kā tā var būt, ka cilvēkus uzaicina, bet pēc tam saka: “Jūs esat šeit? Tas ir brīnišķīgi! Tagad jums būs jāmaksā par to, ka jūs esat šeit!”

Šodien jau, man liekas, vismaz divas reizes izskanēja, ka juridiskas dabas pretrunu nav, ka tiesiskā paļāvība nav cietusi (par ko man gan nav pārliecības). Ir arī morāla paļāvība. Mēs esam uzaicinājuši cilvēkus, un izveidojusies morālā ziņā divējāda situācija. Tie cilvēki, kas izmantoja šo iespēju tikai tādēļ, lai iegūtu Šengenas vīzu, un kā dzīvoja kaut kur ārpus Latvijas, tā arī turpina dzīvot, baudot Šengenas vīzas priekšrocības, viņi varēs samaksāt paredzētos piecus tūkstošus, varbūt arī lielākas summas. Bet ir vairāki cilvēki, kas atteikušies no iespējas dzīvot savā izcelsmes valstī, izvēlējušies Latviju par savu pastāvīgo dzīvesvietu, plāno pakāpeniski no termiņuzturēšanās atļaujas pāriet uz pastāvīgas uzturēšanās atļauju un varbūt ar laiku arī naturalizēties. Mēs šos cilvēkus nostādām visai neapskaužamā situācijā, liekot viņiem maksāt vēl, vēl un vēl.

Es redzu, ka vairākuma atbalsts tādiem maksājumiem ir. Lai tas notiek! Bet es uzskatu, ka tam ir jānotiek uz vienādiem pamatiem visiem, jo šī sistēma - piecu tūkstošu eiro maksāšana, katrreiz pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, - bija veidota haotiski. Atkarībā no ieguldījuma veida vieniem bija jāmaksā, citiem nebija jāmaksā. Tagad, ieviešot no jauna šo sistēmu, mēs sakām, ka vienam... Dažiem jau paveicās - viņiem nebija jāmaksā par pirmo reizi pieprasīto atkārtoto termiņuzturēšanās atļauju. Citiem būs jāmaksā uzreiz.

Es uzskatu, ka likumdevēja attieksmei jābūt konsekventai, un mana priekšlikuma jēga ir visai vienkārša - dot iespēju visiem tiem, kas atkārtoti pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, pirmo reizi nemaksāt šo summu - piecus tūkstošus eiro - un, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju atkārtoti, otro un trešo reizi veikt šādus maksājumus.

Mans priekšlikums: lai mūsu pieeja būtu taisnīga pret visiem termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem neatkarīgi no viņu veiktā ieguldījuma veida!

Aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Upenieks. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Loskutova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Upenieks. 11. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Ministru prezidenta biedra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 18. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 20. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 24. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ar likumprojektu Nr.1058/Lp12 mums īpaši nenāksies strādāt, jo komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.1043/Lp12. Komisija saņēmusi 16 priekšlikumus.

1. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 15. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pagājušogad, kad bija budžeta pieņemšana, koalīcija naski deva baznīcai naudu. Es uzreiz gribu pateikt visiem klausītājiem: man nav nekādu pretenziju ne pret kādām sakrālā mantojuma lietām, ne pret reliģiju. Bet šeit tiek organizēts vienkārši jauns tāds... (Ministru prezidenta kungs aizbēga, bet nu nekas.)... jauns tāds pīpētāju kantoris. Šiem cilvēkiem šajā padomē a) maksās algas, b) viņiem būs birojs, c) viņiem būs kaut kādi reprezentatīvie materiāli... Kāpēc to visu nevar uzticēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai? Kāpēc vajag jaunu Sakrālā mantojuma padomi? Kāpēc Latvijā vajag vēl vairāk padomju? Mums pietiek padomju! Absolūti pietiek! Ja viena iestāde to jau dara, un tā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, nu tad nodibiniet tur kaut kādu nodaļu vai apakšnodaļu. Nu nevajag tāpēc taisīt jaunu padomi, kas saņems algas, sēdēs, atsēdēs...

Principā koalīcija ar šo likumprojektu, manuprāt, pērk sev balsis uz vēlēšanām. Tāpat, kā tas bija pagājušogad. Precīzi. Tāpēc arī šis likumprojekts ir radīts, lai nebūtu kvotu. Kā teica Ministru prezidenta kungs, kvotu nebūs... Bet tagad kvotu vietā būs likumprojekti. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt ne šo likumprojektu, nedz arī šo priekšlikumu.

Ļoti žēl, ka Melbārdes kundzes šeit nav. Sapratu, ka komandējumā. Lai viņai labi iet, bet viņa varēja atnākt un pastāstīt, kāpēc ir vajadzīgs vēl viens pīpētāju kantoris valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Šai padomei neviens nekādu algu nemaksās un arī nekāda sekretariāta nebūs. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad to nevajag!”) Visus nepieciešamos darbus veiks Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Savukārt, ņemot vērā, ka priekšlikumi būs iesniegti no dažādām baznīcām, tad ir pilnīgi loģiski, ka sanāk kopā pārstāvji no visām tām baznīcām, kas ir iesniegušas priekšlikumus, un apspriež šo programmu. Lēmumu katrā gadījumā pieņem inspekcija.

Es domāju, ir pilnīgi normāli, ka šāda kārtība aizstāj tā saucamās deputātu kvotas. Mēs esam sakārtojuši, esam izveidojuši normālu sistēmu, ka prioritārā kārtībā tiek atbalstīts sakrālais mantojums. Ceru, ka deputāti to atbalstīs, un paldies par to!

Nobeigumā gribu teikt vienīgi to, ka šā finansējuma apjoms, kas ir paredzēts nākamgad un aiznākamgad budžetā, ir vēl mazāks. Protams, tas ir nepietiekams, lai varētu savest kārtībā sakrālo mantojumu, kas nav kopts visus okupācijas gadus. Es ceru, ka nākamo Saeimu deputāti pievērsīs šai lietai uzmanību un varbūt arī šo finansējumu palielinās.

Un visbeidzot atgādināšu, ka sakrālais mantojums - tas nav tikai reliģiskajām draudzēm; šajos objektos notiek ļoti daudz kultūras pasākumu. Un kur nu vēl šo ēku vēsturiskā un kultūras vērtība!

Tāpēc arī aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nezinu... Es uzmanīgi klausījos un dzirdēju to, ko es teicu šeit pirms tam. Deputātu kvotu vietā tiek radīts likumprojekts. Jūs, Cilinska kungs, to pats tikko atzināt. Tikko! Paldies, tas ir ļoti labi. Tā, kā ierakstīts, ļoti labi.

Tātad jūs... (Dep. R.Kols: “Izlasi!”) Vēlreiz jums atkārtoju: deputātu kvotas - tas ir šis likumprojekts. Pareizi? (Dep. L.Čigāne: “Izlasi to likumprojektu vispirms!”) Pirksim balsis, ja? Pirksim balsis ar šo likumprojektu, pareizi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Es gan vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

I.Parādnieks. Jā.

Komisija aicina atbalstīt klusējot, lai atbalstītu noslēdzošo 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu tomēr tiek prasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 30. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. Nu, un ko tagad darīt?

Kolēģi! Es aicinu būt uzmanīgākiem un skatīties, kas ir rakstīts likumprojektā! Protams, katram brīva izvēle, kā balsot, taču tas bija daļēji atbalstīts priekšlikums un faktiski vajadzēja pilnvērtīgi atbalstīt 16.priekšlikumu. Taču, ja jūs esat nolēmuši atbalstīt kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikumu, tad 16.priekšlikums laikam jau nav balsojams. (Dep. A.Kaimiņš: “Laikam vai nav?”)

Sēdes vadītāja. Tātad 16.priekšlikums nav balsojams.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu, ar kuru likumprojektā ir atsaukts 1.priekšlikums.

Tātad 1.priekšlikums ir atsaukts.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Pirms mēs strādājam ar likumprojektu Nr.1061/Lp12... Tā kā pirms tam izskanēja replika attiecībā uz Ministru prezidenta klātneesamību... Ministru prezidents atvainojas, ka viņu uz tikšanos ir izsaucis Valsts prezidents, tāpēc viņš šobrīd ir prom, bet pavisam drīz atgriezīsies Saeimas Sēžu zālē.

Komisija šim likumprojektam uz otro lasījumu saņēmusi 46 priekšlikumus. Bet, kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, 1. - deputāta Dombravas priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Debates par to ir iespējamas.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jāni Dombrava, šis ir ļoti sakarīgs priekšlikums! Es nesaprotu, kurš jums ir licis atsaukt šo brīnišķīgo priekšlikumu, kurā ir rakstīts: “Likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras, kinematogrāfijas, programmēšanas un datoranimācijas jomā.”

Jūs visi paši staigājāt pa “Staro Rīga”. Staigājāt, priecājāties: “Vai, cik smukas gaismas! Vai, cik smuks piemineklis! Vai, cik smuks nacionālais muzejs! Super!” Bet kas to visu dara? Šie cilvēki ir izslēgti no likuma ārā. Kāpēc?

Dombrava, neatsauc, lūdzu, šo priekšlikumu! Es saprotu, ka tu esi koalīcijas pārstāvis, bet tu taču vari izdarīt arī kaut ko labu šiem cilvēkiem, kuri strādā citā jomā - ne tikai uz skatuves vai raksta ar spalvu...

Nu, esi, lūdzu, tik laipns, neatsauc! Šis ir ļoti labs priekšlikums! Šis ir tavs labākais priekšlikums visā tavā deputāta dzīvē! (Zālē smiekli.) Goda vārds! (Aplausi.)

Lūdzu, ņem savus vārdus atpakaļ! Lūdzu, atbalstām! Es ļoti ceru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Jūtos pagodināts, ka tukšrunātājs izsaka šādus komplimentus. Bet, ja Kaimiņa kungs būtu piedalījies komisijas sēdēs, tad būtu dzirdējis arī argumentāciju, kādēļ šobrīd šo priekšlikumu nevajadzētu iekļaut likumā. Iespējams, nākotnē šo domu no jauna var aktualizēt un citā formā iekļaut likumā, lai aptvertu plašāku radošo personu loku, jo tik tiešām ir virkne jaunu profesiju, par kurām būtu jādomā. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu atstāj viņu!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I.Parādnieks. Jā. Bet komisijas vārdā vēlos precizēt. Uzklausot speciālistus, tika noteikts, ka programmēšana un datoranimācija nav atsevišķa joma. Programmēšana un datoranimācija ir iekļauta kādā no jomām, pieņemsim, vizuālās mākslas, kinematogrāfijas, arhitektūras un dizaina. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav nekāda sakara, Parādniek, vispār!”)

Tāpēc arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts un tagad ir atsaukts.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet iekļauts 17. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 17. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. un 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 28. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 37. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 39. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 40. - kultūras ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 42. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 43. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 44. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 45. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Noslēdzošais, 46., - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Grozījumiem Izglītības likumā komisija saņēmusi 73 priekšlikumus.

1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, viens no pamatstāstiem saistībā ar šiem Izglītības likuma grozījumiem ir stāsts par to, ka internātskolas turpmāk kā skolu veids Latvijā vairs nepastāvēs.

Un nebūtu jau problēmu ar to, ka šis skolu veids kā tāds tiek izslēgts. Bet faktiski tādējādi tiek aizmirsts par bērniem, kuriem bez vispārējām mācībām skolā ir vajadzīgs arī īpašs atbalsts.

Šo priekšlikumu grozījumiem Izglītības likumā mēs iesniedzām jau iepriekšējās sesijas laikā, lai ieviestu speciālo sociālās rehabilitācijas programmu. Un šis priekšlikums par sociālās rehabilitācijas programmu ir izstrādāts kopā ar pedagogiem, kas šobrīd strādā internātskolās, ar skolu direktoriem, ar pedagoģijas speciālistiem, domājot par to, ka ikviens bērns ir personība un pret viņu ir jāizturas kā pret personību.

Tas nozīmē, ka tā daļa bērnu, kuriem pašlaik ģimenē nav tāda emocionālā, sociālā atbalsta, kāds būtu nepieciešams, šobrīd to iegūst skolā. Tas ir atbalsts, kas tiek sniegts arī tad, kad mācību stundas ir beigušās, - līdz mācību dienas beigām, līdz dienas beigām, līdz nākamās dienas sākumam -, iemācot bērnam gan sociālās prasmes, gan viņu emocionāli atbalstot, dodot viņam iespēju saprast pašam sevi, izprast dzīvi un dzīves likumsakarības, iemācīties dzīvei nepieciešamās prasmes.

Kāpēc mēs tik ļoti aicinām izprast šo priekšlikumu un ieklausīties tajā? Vēlreiz atkārtoju: ja internātskolu izslēgšanai no likuma sekotu arī attiecīgs risinājums, kā turpmāk valsts parūpēsies par gandrīz diviem tūkstošiem bērnu, kuri šobrīd atrodas internātskolu sistēmā, mēs noteikti neuzstātu, ka mūsu priekšlikums ir pats labākais.

Sliktākais ir tas, ka, vienu sistēmu vai vienu atbalsta veidu likvidējot, tā vietā nekas netiek radīts. Ir Izglītības un zinātnes ministrijas izpratne par to, ka bērnu atrašanās internātskolās ir viņu segregēšana no pārējās vides, nepadomājot par to, kāpēc bērni, kuri ir vairākkārt mainījuši skolas, varbūt pat septiņas reizes mainījuši skolas, tik un tā savu īsto vidi atraduši internātskolā. Un runa nav par to, ka bērns būtu jāievieto sistēmā. Kā reizi visu bērnu ievietošana vienādā sistēmā ir nespēja ieraudzīt katrā bērnā personību.

Es zinu, ka daļa no jums pēdējā laikā ir bijuši tajā vai citā internātskolā, redzējuši, kāda tur ir vide, kā pedagogi ar bērniem strādā, varbūt arī runājuši ar pašiem bērniem. Man tāda iespēja ir bijusi daudzkārt. Es esmu redzējusi šos bērnus gadiem, kā viņi mainās, kā izaug, un esmu ļoti pateicīga tiem pedagogiem, kuri gadu desmitiem sevi faktiski nesavtīgi ziedo. Pedagoga darbs ir misijas darbs, bet šiem pedagogiem tā ir īpašā misija. No bērna, kurš ir bijis atstumts, nenovērtēts, varbūt daudz kur pazemots un nav varējis atrast sevi dzīvē, tiek izveidota personība, un viņš spēj pats sevi apzināties un spēj lepoties ar to, ko dzīvē sasniedz, tikai pateicoties šādiem pedagogiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai šāda īpaša sociālās rehabilitācijas programma tiku veidota. Un vēlreiz - te nav runa par to, ka tā būtu kaut kāda ekskluzīva programma speciālā internātskolu vidē. Nē, tā ir tajās skolās, kur ir gan bērnu vide, gan attiecīgie apstākļi, kur par šādiem bērniem var parūpēties.

Pirms svētkiem es biju vienā pavisam nelielā skolā - Jaunmuižas pamatskolā. Tā ir pavisam maza skola, kurā mācās bērni. Vecāki paši vēlas šajā mazajā skolā bērnus ievietot, jo tie ir bērni, kuriem ir gan uzvedības traucējumi, gan arī zināmas slimības pazīmes un ietekme, kādēļ viņi vispārizglītojošā skolā nevar mācīties. Bet tur ir bērniņi, par kuriem vecāki īpaši rūpējas un gādā. Viņiem ir šī vecāku mīlestība, bet tā vide, kas ir vispārizglītojošā skolā, viņiem nav piemērota. Viņi nespēj tādā vidē integrēties, viņiem vajadzīgs speciāls atbalsts, speciāla pieeja. Es redzēju, cik tie bērni ir laimīgi, ka viņi spēj sevi realizēt, ar viņiem saprotas, un viņi ir sevi dzīvē atraduši.

Tā ka vēlreiz lūdzu, aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Tiešām, kā Sudrabas kundze teica, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apmeklēja divas internātskolas un iepazinās ar situāciju uz vietas.

Ko es gribu šodien jums vēlreiz pateikt? Pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas šīs skolas, jau bija dots pusotrs gads, lai tās pārveidotu. Es negribu lietot vārdu “slēgt”, un tas arī netiek lietots, bet lai pārveidotu, reorganizētu par parastām pamatskolām, par parastām vidusskolām, ar attiecīgām sociālās korekcijas vai citām programmām, kas pievērstu lielāku uzmanību bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, bērniem no maznodrošinātām ģimenēm un citām šo bērnu kategorijām.

Mēs vienkārši no padomju laikiem velkam internātskolas terminu un statusu, kas tiek ierakstīts diplomā, un pēc tam bērns ir diezgan nelaimīgs, aizejot tālāk mācīties ar šādu izglītības apliecību. Tāpēc šobrīd es gribu tiešām teikt paldies valdībai un arī Finanšu ministrijai, kas ir atradusi līdzekļus nākamajam gadam, lai turpinātu finansēt arī šo 14 skolu uzturēšanu 2,4 miljonu apmērā, un šī gada laikā mums ir jāizdomā, ko darīt, lai šīs skolas saglabātu, lai tās reorganizētu un piešķirtu tām citu statusu. Jo es, Sudrabas kundze, gribu teikt, ka bērniem, tieši pretēji, ir morāla un psiholoģiska trauma - saņemt šo internātskolas diplomu.

Bet, protams, ir jādomā par vidi, kurā dzīvo un mācās šie bērni.

Paldies. Aicinu atbalstīt valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Ministri!

Protams, mēs dzīvojam jau 21.gadsimtā, bet tās problēmas, kas radušās mūsu sabiedrībā vēl 20.gadsimtā, joprojām ir un laikam vēl ilgi būs.

Ir 1820 bērnu, kas pašlaik atrodas internātskolās. Viņi tur ir un laikam arī turpmāk būs, un varbūt viņu būs pat vēl vairāk. Es arī kopā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju apmeklēju gan Vīlandes, gan Kandavas internātskolu, redzēju tos bērnus; apmeklēju atsevišķi arī Mālpils internātskolu. Runāju ar pedagogiem, ar direktoriem, redzēju, kā izskatās tie bērni un kā viņi darbojas, kāda viņiem tur ir sociālā dzīve. Un redzēju, kas ar viņiem noticis, kad viņi pirmdien atgriežas skolā. Diemžēl situācija ir ļoti bēdīga. Kad bērni atbrauc pēc brīvdienām uz internātskolu, viņi citreiz pat nav ēduši. Un kur nu vēl gadījumi, kad viņiem atņemtas jaciņas un viņi atbrauc uz skolu pliki! Tad atkal pedagogam vajag strādāt ar viņiem, lai bērns nebūtu noslēgts, lai sāktu runāt un ar kaut ko nodarboties. Un, ja pajautā tam bērniņam, par ko viņš grib būt, tad viņš piemin, piemēram, tādu profesiju: “Gribu būt par ģeologu, lai atrastu kādus dārgumus, lai mēs nekad nebūtu bēdīgi.” Es lasīju sacerējumus, kuros bērni raksta, ka viņiem vajag ģimeni, ka viņiem vajag tēti, vienalga, kāds viņš ir. Ka viņš dzīvo tālu un tagad nevar aizbraukt pie bērna tāpēc, ka nav naudas. Bet viņiem vajag vecākus, viņiem vajag ģimeni.

Padosim viņiem roku šodien! Vienalga, kā mēs saucam... Izņemsim to vārdu “internātskola”, lai tā skola tiek saukta, kā jūs gribat vai tā kā viņi paši var nosaukt sevi, bet lai tā sociālā rehabilitācija tomēr būtu! Tie ir mūsu bērni, mums vajag tagad par viņiem parūpēties, lai pēc tam viņi 40 gadu garumā neuzturētos kādās citās vietās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Ir ļoti grūti runāt par šo jautājumu tāpēc, ka tas netiek izskatīts normālā kārtībā.

Vienkārši atgādinu, ka šī gada maijā tika iesniegti 16 “No sirds Latvijai” priekšlikumi tieši par šo jautājumu - sociālā rehabilitācija.

Un man ir ļoti skumji, ka tad vienkārši pierunāja šos jautājumus komisijā neskatīt, jo vasarā, augustā, pats ministrs Šadurska kungs teica, ka tikai pirmajā nedēļā viņš ir aizņemts, un solīja: “Pēc tam ķersimies pie darba, skatīsim šos iesniegtos 16 priekšlikumus.” Par ko mēs tagad runājam?

Skumji bija sēdēt komisijā rudenī, kad internātskolu direktori atgādināja: “Jūs taču, ministr, solījāt, ka šo jautājumu vasarā atrisināsiet, sāksiet pie tā strādāt!”

Man ar skumjām jāteic, ka pēdējā komisijas sēdē, kur izskatīja priekšlikumus budžetam, - šis jautājums kārtējo reizi komisijā vispār netika skatīts, jo, izrādās, šo jautājumu apstiprināšot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Es vispār brīnos: kā var Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā neskatīt iesniegtos priekšlikumus laika trūkuma dēļ, jo esot tūlīt jānes, lai skatītu budžetu? Par ko mēs vispār runājam?!

Es uzskatu, ka tie cilvēki, kas iesniedza šos jautājumus, kuri netika skatīti, ir sarūgtināti. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi - neaicināt pedagogus, kas strādā ar šiem bērniem. Parasto skolu audzēkņi nav pelnījuši, ka viņu vidē nonāks audzēkņi, kuriem nepieciešama speciāla apmācība un kuri traucēs normāliem bērniem normāli mācīties.

Es vienkārši aicinu beidzot pārskatīt komisijas darba stilu un izskatīt visus jautājumus. Un, ja tos nevar izskatīt, tad varbūt rīkot papildu sēdes un tomēr katru jautājumu izdiskutēt, nevis vadīt sēdi tādā manierē, ka mēs izsakām savas sāpes un savu sašutumu par to, ka kāds nepilda savus darbus.

Man tiešām ir jautājums Juridiskajai komisijai: vai likumi ir izstrādāti tā, lai ministrs var sevi sēdes laikā nosaukt par muļķi, par demagogu un populistu un vēl par to smieties?

Man tiešām skumji paliek. Piedodiet, mēs neesam no malas atnākuši ļoti zemas kvalifikācijas cilvēki. Mums visiem ir augstākā izglītība, un mēs mēģinām saprast. Bet man bija tāda sajūta, ka daudzi jautājumi vienkārši tiek risināti kaut kā. Un, ja nevaram atrisināt normāli, tad mums ir koalīcijas balsojums, lai šo jautājumu vispār neskatītu un mīņātos uz vietas.

Es vēlreiz aicinu šo priekšlikumu nevis noraidīt, bet beidzot normāli izskatīt un apstiprināt un pierādīt, ka tas ir kaitīgs Latvijas valstij un sabiedrībai, un tautai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien ļoti skaistu un apaļu jubileju svin mūsu kolēģe Līga Kozlovska, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Visus frakciju vadītājus lūdzu uz Sarkano zāli pēc piecām minūtēm. Frakciju padomē skatāmi divi jautājumi.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Un turpinām debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vispirms es gribu apliecināt savu visdziļāko cieņu internātskolu pedagogiem un šo skolu administrācijai, jo viņi tiešām pilda ne tikai savu darbu, bet arī misiju. Viņi pilda arī to darbu, ko neizdara kāds cits, proti, to, ko neizdara pašvaldības.

Jo sociālais darbs ar likumu ir noteikts kā pašvaldības funkcija. Un, ja pašvaldības šos pienākumus nepilda, tad kādam citam tie ir jāpilda, un tie ir internātskolu pedagogi.

Kā pareizi Adamoviča kungs norādīja, nav runa par internātskolu likvidāciju vai slēgšanu, bet runa ir par iekļaujošu izglītību un par to, kādā veidā pārkārtot internātskolu darbu, lai tās, līdzīgi kā skolas ar internātiem jeb skolas ar dienesta viesnīcām, pildītu pārsvarā izglītojošo funkciju, bet savukārt pašvaldība pildītu tās funkcijas, kas tai ar likumu ir noteiktas.

Sociālā rehabilitācija, kā redzams 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumā, patiesībā nav izglītības funkcija. Tā ir ļoti nepieciešama funkcija, bet tā jāveic tiem, kam ar likumu tā ir uzlikta. Un nav mūsu valstī privileģētas kastas, kas drīkst likumu nepildīt, un citiem tādā gadījumā būtu jāuzņemas šīs funkcijas.

Mani runāt pamudināja tas, ko es saklausīju gan Platpera kunga, gan Klementjeva kunga teiktajā.

Par Platpera kunga sacīto. Jā, patiesi šī gada vasarā bija runa par to, ka mums ir jārisina šis sociālās rehabilitācijas jautājums. Protams, tas jārisina ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet droši vien visām Saeimas komisijām, kas ir iesaistītas.

Platpera kungs! Diemžēl es nesasaucu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes un nenosaku komisijas sēžu darba kārtību. Līdzīgi kā droši vien arī jūs, es gaidīju uzaicinājumu, lai nāktu un izklāstītu mūsu viedokli šajās sēdēs, bet diemžēl varbūt sakarā ar komisijas vadības un sastāva maiņu vai citu iemeslu dēļ tas nenotika. Es domāju, ka Adamoviča kunga vadībā Saeimas komisija strādās pietiekami efektīvi un mēs nonāksim pie labiem rezultātiem.

Savukārt mani ļoti nepatīkami izbrīnīja cita frāze, ko es dzirdēju no cienījamā deputāta. Tā skanēja apmēram tā: parasto skolu bērni negribēšot mācīties kopā ar internātskolu bērniem. Piedodiet, vai mēs nonākam pie aparteīda? Es ļoti ceru, ka ne.

Savukārt, ja mēs runājam par sociālo darbu, kas jāveic pašvaldībai, tādā gadījumā, ja bērni pēc tam, kad sestdien un svētdien bijuši savās mājās, savās ģimenēs, atgriežas internātskolā nepaēduši un ja vēl, kā Klementjeva kungs teica, viņu apģērbs ir izlietots citām vajadzībām (es pieļauju, ka mēs visi zinām, kādām vajadzībām tas varētu tikt izmantots), tad, godīgi sakot, man ir jāteic, ka sociālais darbs tādā pašvaldībā ir ārpus jebkuras kritikas. Tad ir jautājums: ko dara sociālie darbinieki un kāpēc šīs ģimenes nav sociālo darbinieku redzeslokā? Un kāpēc par bērnu tiesībām netiek domāts no pašvaldības puses?

Latvijā šobrīd ir 12 internātskolas, kurās mācās... nu, es nevaru precīzi pateikt skaitli, bet vairāk kā 40 pašvaldību bērni nav nevienā internātskolā. Tātad vairāk nekā 40 pašvaldības Latvijā tiek galā ar šo darbu un tiek galā pietiekami sekmīgi, jo iekļaujošā izglītība, kas ir definēta visās mūsu pamatnostādnēs, ir mērķis, uz kuru mēs tiecamies. Un es tiešām nezinu, kāpēc Rīgas bērniem būtu jāmācās Aglonā vai vēl kaut kur attālās internātskolās, kur viņiem nav ne mazāko iespēju paviesoties savā ģimenē brīvdienās.

Tā ka, godātie kolēģi, risināsim lietas loģiski un saprātīgi, bet, ja mēs visu to, ko kāds neizdara un nepilda likumā noteikto, gribēsim atrisināt ar izglītības resora budžetu, tad, piedodiet, ne par kādu izglītības kvalitāti mēs nevarēsim runāt. Izglītības budžets primāri ir paredzēts izglītības funkcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (NSL).

Cienījamais ministr! Paldies par skaisto uzrunu, kurā kārtējo reizi tiek sagrozīts... faktiski tiek maldināta sabiedrība. Jūs pasakiet, lūdzu (acīmredzot saskaņā ar reglamentu jums būs tiesības runāt otrreiz), cik naudiņas paredzēts kvalifikācijas paaugstināšanai visiem tiem skolotājiem, kuri strādās ar internāta bērniem, kā jūs sakāt, ja viņi būs spiesti iet parastā skolā? Jūs neesat strādājis parastā skolā un nezināt. Man diemžēl bija iespēja to darīt 23 gadus. Un es varu pateikt vienu. Nav viegli. Ir jābūt zināšanām, kā ar šiem bērniem strādāt. Mēs jau kuro reizi jums jautājam - cik līdzekļu valsts budžetā paredzēts šo skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai, lai viņi varētu strādāt?

Un otrs, ko ir ārkārtīgi svarīgi apzināties. Jūs esat ministrs, kas vada nozari. Un, ja jūs jūtat, ka kāds kaut ko ne tā dara vai arī mēģina novelt no pleciem savu pienākumu, kas paredzēts likumā, jums ir jābūt tam, kas sakārto šo jautājumu un liek arī pārējiem to sakārtot. Nevis pateikt, ka tas ir nevis Izglītības un zinātnes ministrijas, bet citas ministrijas jautājums, kurai ir jāpilda savi likumi.

Un trešais. Pašvaldību budžeti taču nav no gumijas, ka var stiept, cik vajag. Tur jau tā problēma, ka visur nevar skolas nodrošināt ar tādu komforta līmeni, kādu var atļauties varbūt Rīga, Pierīga un vēl daži novadi. Un, pirms jūs runājat gudras lietas, nosauciet, lūdzu, beidzot skaitļus, cik ir paredzēts budžets skolotāju pārkvalifikācijai!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie un godātie kolēģi! Labdien, Ministru kabinets! Es klausījos Šadurska kunga runu un biju pilnīgā nesaprašanā, vai tiešām viņš, tik ilgi atrazdamies un darbodamies gan Saeimā, gan atkārtoti būdams ministrs, joprojām nezina, ka pašvaldības ir atvasinātas publiskās personas, ka pašvaldību funkcijas un arī finansējums ir atkarīgs no likumdevēja un no valdības, no Ministru kabineta. Un tātad pašvaldības nevar rīkoties citādi, kā tām ir noteicis likumdevējs, un tikai tik, cik daudz tām ir iedoti līdzekļi, cik liels tām ir finansējums. Tātad pašvaldību budžetos ir jāieplāno arvien vairāk un vairāk līdzekļu, jo valdība arvien vairāk un vairāk tā kā paplašina gaidas un cer, ka to, ko valdība neatrisināja, atrisinās pašvaldības. Tā vienkārši sakot, atdosim pašvaldībām, lai tiek galā. Es uzskatu, ka arī šis jautājums ir valdības kārtējā atzīšanās nespējā atrisināt problēmu.

Reformas jēdziens, manuprāt, Latvijā ir diskreditēts. Un lielākoties visu to, ko no šīs tribīnes sauc un arī valdības gaiteņos sauc par reformu, es nosauktu

tikai un vienīgi par eksperimentu. Par eksperimentu, kura veicējs ir pieņēmis, ka tādā vai citādā veidā šī problēma atrisināsies.

Reforma ir kaut kas pavisam cits - reforma ir atbildīgs process. Reforma ir jāsagatavo, reformas realizēšanā ir jāiegulda atsevišķi līdzekļi. Pašā reformas izstrādē un realizēšanā ir jāiegulda atsevišķi līdzekļi, nevis šī reforma jārealizē uz to līdzekļu rēķina, kādi vispār ir šī procesa organizēšanai un norisei.

Pie mums tas netiek praktizēts. Pie mums vienkārši nosauc skaisti - par reformu... Un līdz ar to cilvēki Latvijā, man liekas, jau baidās no šī vārda, cilvēki dreb, dzirdot, ka būs kārtējā reforma, jo neko labu no tās negaida.

Tātad - kā ir ar pašvaldībām?

Bet vispirms - par valdību. Kas ir mūsu valdība? Vai tā ir koleģiāla institūcija - Ministru kabinets? Vai tās ir atsevišķas ministrijas? Kad vienreiz beigs nākt šeit priekšā ministri un runāt tikai par savu šauro sektoru (izglītības un zinātnes ministrs - tikai par izglītību, labklājības ministrs - tikai par sociālajiem jautājumiem un tā tālāk, un tā joprojām)? Cik ilgi mēs turpināsim reālo dzīvi, kur viss ir kopā un vienlaikus, šķērēt atsevišķās daļās tā, kā to redz ministrijas? Un te slēpjas šo problēmu lielā sakne, jo nevar teikt, ka šis jautājums nav Izglītības un zinātnes ministrijas jautājums, tas ir Labklājības ministrijas jautājums. Tas ir sociālais jautājums. Kāpēc pašvaldībām to līmenī nākas risināt problēmas, ar kurām valdība netiek galā? Jo pašvaldībām jau nav neviena cita, kam atdot. Tām tā vai citādi ir jātiek galā. Gan ar tiem bērniem, kurus atved uz priekšsēdētāja kabinetu, noliek uz galda un pasaka: “Priekšsēdētāj, dariet!” Gan ar tiem večukiem, par kuriem pasaka: “Mēs viņu slimnīcā neņemam, brauciet viņam pakaļ un vediet viņu atpakaļ!”

Tā ka, lūdzu, cienījamā valdība, kas esat ar saviem resursiem, ar savām spējām un iespējām, ar saviem pienākumiem, nepārlieciet to, kas jādara valdībai, uz pašvaldībām!

Tālāk - par bērniem. Bērni īstenībā visā šajā situācijā ir ķīlnieki. Vecāki nespēj vai nevēlas godprātīgi rūpēties par saviem bērniem, un sabiedrība arī atsakās. Un nav cerību! Es pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kuri ar bažām skatās uz šo bērnu ievietošanu vispārējās izglītības iestādēs, jo mēs visi zinām, ka tur ir ļoti daudz problēmu tieši savstarpējo attiecību ziņā, ētikas ziņā, - visi šie mobingi, visa šī bērnu vajāšana, ja tas bērns nav tāds kā visi pārējie bērni. Ar to visu būs jāsastopas internātskolu bērniem. Es domāju, ka mēs nedrīkstam to pieļaut. Šāda reforma, kas skar tik ļoti jūtīgu grupu kā bērni, ir jāsagatavo; ir jāsagatavo sociālie darbinieki, ir jābūt sociālajiem darbiniekiem, darbam ar ģimenēm un bērniem pašvaldībās. Bet viņu provincē nav un tuvākajā laikā nebūs! Jo profesijas prestižs ir kritiski zems...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, man jāteic, ka jūsu debašu laiks ir beidzies!

S.Šimfa. ... un uz provinci braukt un strādāt sociālajā darbā neviens nevēlas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Man vēlēšanos pateikt dažus vārdus izraisīja izglītības un zinātnes ministra, piedodiet, nedaudz demagoģiskā runa no šīs tribīnes: tika pārmests Saeimas komisijai, ka tā, redziet, nav apspriedusi šo likumu.

Es piekrītu, jā, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai Saeimā... Piekrītu Platpera kunga teiktajam, ka komisijai Saeimā vajadzēja apspriest šo likumu, un, iespējams, to būtu vajadzējis darīt jau vasarā. Taču kurš šo likumprojektu virzīja budžeta paketē - Saeimas komisija vai valdība un Izglītības un zinātnes ministrija? Kāpēc šo likumprojektu, kas attiecas uz Izglītības un zinātnes ministriju, mēģināja pagriezt nevis izglītības problēmu risināšanas plāksnē, bet naudas maciņa plāksnē? Vai šajā gadījumā tiešām pirmajā vietā ir naudas maciņš, nevis bērni, kas ir šajās skolās, un vēl citas problēmas, kas šajā likumā ir jāatrisina? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Es saprotu, ka ne katram ir iespēja strādāt skolā. Bet vai varat apjaust, kā ir strādāt klasē, kurā pēkšņi atnāk mācīties kaut vai viens bērns, kas ir hiperaktīvs vai ar sociālās uzvedības problēmām? Es esmu strādājis gan internātskolā, gan parastajā skolā, un es zinu, kā klases darbu... ja skolotājs ir viens pats klasē pie 30 bērniem un viens vai divi bērni ir tādi, ar kuriem jāstrādā īpaši... Skolotāja asistenti arī tiks apmaksāti šajā procedūrā? Tātad tajās klasēs, kurās no visām pašvaldībām nonāks tie apmēram divi tūkstoši bērnu, visur būs nodrošināti pedagogi, pedagogu asistenti, palīgi? Es šaubos.

Ko īstenībā piedāvā ministrija? Ministrija saka tā: “Tas ir pašvaldību atbildības lauciņš.” Piekrītu.

Ko saka valdība? Arī saka: “Tas ir pašvaldību atbildības lauciņš. Mēs mazgājam rokas nevainībā.”

Tad, sakiet, lūdzu, ko mēs domājam darīt nākamgad? Vai mums ir pilnīgi vienalga? Es neteikšu, ka divi tūkstoši bērnu no internātskolām pēkšņi paliks uz ielas. Bet vai tiešām valdība saka... Jums ir vienalga, ka simt, divsimt vai trīssimt bērnu neaizies uz skolu? Jums ir vienalga?! Šīs skolas vismaz palīdzēja tiem bērniem grūtās situācijās - tad, kad sociālie dienesti nav nostrādājuši. Piekrītu. Bet, ja sociālie dienesti neturpinās visus šos bērnus uzraudzīt tajās ģimenēs... Mums, Latvijas valstij, ir vienalga, ko tie bērni darīs mācību laikā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es mēģināšu pēc iespējas īsāk.

Labi, ka Šadurska kungs ir atnācis un aizstāv savu nostāju. Viņa uzruna bija patiesības brīdis, jo tā iezīmēja šķirtni starp ministrijas nostāju un tiem, kas aizstāv internātskolu saglabāšanu.

Šadurska kungs, sociālā rehabilitācija ir internātskolas noteicošā funkcija. Ja internātskolā nav sociālās rehabilitācijas, šī iestāde tik tiešām kļūst par parastu vispārējās izglītības iestādi. Un šeit nav nekādu domstarpību. Man liekas, te viss ir skaidrs.

Bet atcerēsimies, ka šajā gadījumā sociālā rehabilitācija īstenībā izkrīt no šīs sistēmas un tā palīdzība, kuru bērniem sniedz internātskola, tagad būs atkarīga no daudziem jo daudziem īstenotājiem. Bet es esmu pārliecināts, ka šeit jābūt kopīgai sistēmai, un es esmu pārliecināts, ka tieši sociālajai rehabilitācijai ir jāpaliek Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.

Ir ļoti triviāli atsaukties uz mūsu kaimiņu pieredzi, bet mēs esam pieraduši, ka Igaunijā rodam labākos risinājumus tām problēmām, ar kurām mokās mūsu sabiedrība. Igaunijā tomēr tiek izdarīts tieši tā - prātīgi, ar nelieliem izdevumiem, bet tomēr sasniedzot galamērķi. Bērni no nelabvēlīgām ģimenēm ir gan izglītoti, gan nodrošināti ar sociālo rehabilitāciju, un pakāpeniski, sasniedzot pusaudžu vecumu, viņi īstenībā pievienojas tiem skolēniem, kuriem vairāk paveicies ar ģimenēm un ar to apkārtni, kurā viņi bija audzināti vēl tad, kad bija pirmsskolas vecumā.

Atcerēsimies arī to, ka īstenībā valsts finansējums ir internātskolas mugurkauls. Latvijā ir 13 internātskolu, vairākums no tām atrodas novados. Novadiem nav pa spēkam nodrošināt visu šo lielo finansējumu, un līdz ar to sociālās rehabilitācijas līmenis nenovēršami kritīsies.

Mēs nevaram ļaut tam notikt.

Tāpēc es aicinu visos priekšlikumos, kuri tagad sekos, darīt visu, lai internātskolas valstī paliek kā institūcijas un lai valsts finansējums tiek nodrošināts pietiekamā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai atbildīgās komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Dālderis. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 2. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izmantošu iespēju runāt par visiem saviem priekšlikumiem kopumā.

Visiem priekšlikumiem ir pamatā viena jēga un viena būtība - noteikt, ka pēc diviem gadiem Latvijā vidējā izglītība kļūs par obligātu, līdz 30 gadu vecumam iegūstamu lietu.

Kādēļ tas ir nepieciešams? Man liekas, ka visiem ir skaidrs: nākotnē darbavietas un nākotnes tehnoloģiju attīstība prasīs daudz izglītotāku cilvēku, daudz izglītotāku sabiedrību kopumā. Un, manuprāt, šobrīd, situācijā, kad tomēr liela daļa mūsu iedzīvotāju neiegūst pat noteikto obligāto pamatizglītību, ir ļoti svarīgi, ka mēs nosakām šo vidējās izglītības pienākumu visai sabiedrībai - līdz 30 gadu vecumam ir jāturpina mācības. Es domāju, ka tas ir tikai saprotami, normāli, tas atbilst arī modernākajām tendencēm starptautiskajā arēnā.

Tas ir, protams, viens ārkārtīgi būtisks jautājums. Es pat neiedziļināšos jautājumā par to, ko tas mums varētu dot kā sabiedrībai, kā indivīdiem bezdarba riska novēršanas gadījumā un citādi. Bet kādēļ šobrīd es par to runāju? Tādēļ, ka šajā likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam palīdzēt pašvaldībām sakārtot vidusskolu tīklu. Un, ja mēs pieņemam šos lēmumus, kas ļauj optimizēt un varbūt tiešām arī mudina pašvaldības optimizēt savu skolu tīklu, tad... Bez šī noteikuma, ka vidējā izglītība ir obligāta, mēs varam nonākt situācijā, ka viena daļa jauniešu izvēlēsies neturpināt mācības vidējā līmenī. Un, kas ar šiem cilvēkiem tālāk notiks, tā ir visu mūsu kopīgā atbildība. Tādēļ es iesniedzu šajā likumprojektu paketē šo ļoti būtisko priekšlikumu.

Savukārt, runājot par šiem priekšlikumiem, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teica, ka viņš pilnībā atbalsta šo pieeju, un solīja tuvākajā laikā nākt ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotu likumprojektu par šo pašu jomu... solīja nākt uz Saeimu un arī Ministru kabinetā par to lemt.

Tādēļ es neuzstāju uz balsojumu par saviem priekšlikumiem. Un es redzu, ka ministra kungam arī ir, ko teikt par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Atjaunotās Latvijas vēsturē viena no lielākajām kļūdām, kas izdarīta izglītības jomā, ir atteikšanās no obligātās vidējās izglītības.

Šobrīd mēs jau saskaramies ar šī nepareizā lēmuma sekām, proti, redzam, ka ir ļoti nopietnas problēmas izglītībā tiem bērniem, kuru vecāki ir ieguvuši tikai obligāto pamatizglītību. Šiem vecākiem izglītības prestižs un līdz ar to arī atbildība par bērniem un ļoti daudzas ģimenē ārkārtīgi nepieciešamas lietas ir, nu, tādā ļoti zemā izpratnes līmenī. Lielā mērā arī internātskolu jautājums ir tam pakārtots.

Idejiskā ziņā Dāldera kunga priekšlikumi ir ļoti pareizi, un mums ir jāstrādā pie tā, lai mēs sapratīgā, loģiskā veidā varētu nonākt pie lēmuma atjaunot vidējās izglītības vai izglītības ieguves līdz 30 gadu vecumam obligātumu.

Droši vien šis nav jautājums, kas ir izlemjams budžeta paketē un faktiski bez debatēm, kad priekšlikumi ir iesniegti uz otro lasījumu. Izglītības un zinātnes ministrija ļoti nopietni strādā pie šī jautājuma, un es ļoti ceru, ka vēl šīs valdības darba laikā mēs varēsim nākt ar priekšlikumu, pirmkārt, plašai ekspertu saimei, otrkārt, visai sabiedrībai apspriest šo jautājumu un saprātīgā laika periodā racionāli atgriezties pie vidējās izglītības obligātuma. Jo jau šobrīd redzam, ka mums ir izteikts darbaroku trūkums kvalificētajā, vidēji un augsti kvalificētajā segmentā un pārprodukcija zemu kvalificētajā segmentā. Tā ka, ja mēs nerisināsim šo jautājumu, mums vienkārši darba tirgus spiedīs vai nu plaši atvērt durvis imigrācijai, darba spēka imigrācijai, vai meklēt sasteigtus risinājumus, ja mēs nedarīsim to plānveidīgi, racionāli un soli pa solim.

Cik es saprotu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir šos priekšlikumus izdalījusi atsevišķā likumprojektā, kurš, loģiski, nonāks Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur, es ceru, mums būs vislabākā sadarbība, risinot šo jautājumu normāli un pietiekami efektīvi, nevis kā mums ir pierasts, mūžīgi debatējot... bet gan izdebatējot, pieņemot lēmumus un tos realizējot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es gribu paturpināt to, ko ministra kungs jau teica. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot šo likumprojektu, nolēma, ka deputāta Dāldera priekšlikumi par vidējās izglītības obligātumu ir izdalāmi atsevišķā likumprojektā, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būtu gatava iesniegt, bet tālākai skatīšanai Saeimā to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Šobrīd šis likumprojekts ir sagatavots, bet, pirms to laist tālāk, komisija nolēma aprobācijai to izlaist arī caur Juridisko biroju, lai mēs saprastu, vai visas ietvertās normas ir juridiski korektas.

Komisijas vārdā varu teikt, ka vēl līdz šīs sesijas beigām mēs esam paredzējuši šo likumprojektu nodot skatīšanai Saeimai, un, protams, ir nepieciešama nopietna diskusija, lai, teiksim, visus aspektus, kas ir saistīti ar šo ļoti nopietno soli, ņemtu vērā, lai jautājums nebūtu sasteigts, sasteigti skatīts, un tiktu atrisināts Latvijas jauniešu interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Intam Dālderim, otro reizi.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Paldies, kolēģi! Mani iepriecināja tas, ko es tikko dzirdēju gan no ministra kunga, gan komisijas vadītāja Vucāna kunga. Tā kā mēs tiešām saņēmām apliecinājumu, ka vēl šīs sesijas laikā virzīsim likumprojektu, es atsaucu šo savu priekšlikumu, lai neradītu problēmas turpmākajā darbā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts un tas vairs nav balsojams. Atsaukts.

I.Dālderis. 3. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 4. - Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Turpinot mūsu diskusiju par to, kāpēc sabiedrībā diemžēl ir bērni, kuriem ir vajadzīgs īpašs atbalsts, un lai mēs viņus nepazaudētu un atcerētos... Attiecībā uz to, ko teica deputāts Adamovičs, ka bērni, kuri beiguši internātskolu, izjūtot tā kā zināmu uzspiestu zīmogu un nepilnvērtības sajūtu, es jums gribu nocitēt četru bērnu teikto. Tikai četru bērnu teikto, kuriem ir izglītības dokuments par Mālpils internātpamatskolas beigšanu. Lūk, ko viņi saka par savu skolu un skolotājiem.

“Ko dzīvē noderīgu tu iemācījies skolas laikā?” Tas ir jautājums, uz kuru bērni atbild, pēc kāda laika atgriežoties šajā skolā uz jauniešu salidojumu. Pirmais bērns raksta: “Mācīties, būt patstāvīgai, aizstāvēt sevi, nevērtēt cilvēku pēc materiālā stāvokļa, atšķirt ļauno no labā, sniegt palīdzīgu roku līdzbiedriem, nebūt augstprātīgai un domāt ne tikai par sevi, bet arī par ģimeni un draugiem, noticēt sev, cienīt cilvēkus, kuri tev bija tuvi tad, kad vecāku nebija klāt. Viss, pateicoties skolotājiem.”

Vēl viena jaunieša rakstītais (runa ir par internātskolu): “Pirms uz turieni aizgāju, biju tikai muļķis, kurš negribēja mācīties, bastoja un uzskatīja dzīvi par lielu spēli. Jaukā atmosfēra un skolotāji lika visu pārdomāt. Visi skolotāji bija gatavi palīdzēt jebkurā mirklī, lai cik tas būtu grūti. No sirds varu teikt, ka skola mani stipri mainīja uz labo pusi.”

Vēl viena jaunieša rakstītais (runa arī ir par internātskolu): “Pirms šīs skolas es mācījos (nesaukšu vārdā) skolā veselus septiņus ar pusi gadus, taču no tās skolas man nav palikušas nekādas spilgtas atmiņas. Toties no šīs skolas man ir palikušas ļoti, ļoti daudzas patīkamas atmiņas. Pirmais un pats galvenais, ko man iemācīja šī skola, ir tas, ko es varu. Šī skola ieviesa ticību manī pašā.”

Un pēdējais no citātiem: “Skola bija tā vieta, kur varēju augt gan kā bērns, gan kā personība. Skolotāji un audzinātāji bija tie cilvēki, kuri mūs audzināja un atbalstīja jebkurā situācijā. Tie bija mūsu otrie vecāki. Skola deva iespēju apmeklēt dažādus interešu pulciņus, lai veicinātu savas intereses un iegūtu jaunas prasmes. Mūs atbalstīja tad, kad kritām lejā, un paslavēja tad, kad cēlāmies un guvām panākumus.”

Vēlreiz - stāsts ir par to: nevar vienkārši mehāniski aizslēgt internātskolas, nedomājot par bērniem, kuriem ir vajadzīgs šis īpašais atbalsts! Un izglītība - tā nav tikai sēdēšana mācību stundās. Izglītība - tās ir arī dzīves prasmes, tā ir dzīves pieredze, pašvērtības celšana. Šie bērni, kuri nesaņem ikdienā atbalstu ģimenē, to saņem un iemācās dzīves prasmes tieši no skolotājiem internātskolās.

Un te bija stāsts par to, ka pašvaldība neizdara savu darbu vai sociālie darbinieki... Es nezinu, kā ministra kungs iedomājas... Ka viens vai divi sociālie darbinieki pašvaldībā varētu ņemt šos bērnus pie sevis mājās un rūpēties par viņiem...?

Vēlreiz - skola ir tā vieta, kas bērniem aizstāj ģimenes vidi, jo mācīties nozīmē ne tikai apgūt matemātiku, ģeogrāfiju vai latviešu valodu; mācīties - tas nozīmē arī mācēt dzīvē pastāvēt par sevi, iemācīties daudzas un dažādas dzīves prasmes.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, kas rūpējas īpaši par šo bērnu grupu. Un tas ir slikti, ka Latvijā, lai gan jau ilgāk nekā 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, diemžēl nesamazinās to bērnu skaits, kuriem vajadzīga īpaša sociālā aprūpe, kuriem ģimenes vide nav atbilstoša, kuru vecākiem materiālais stāvoklis nav atbilstošs. Tā noteikti ir izglītības problēma, bet tā nav tikai vienas ministrijas problēma. Kā pareizi teica deputāte Silvija Šimfa, tā ir kopīga, integrēta valdības problēma, ja katrs uz bērnu skatās segregēti un neredz bērnā iespēju veidot viņu kā personību.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisijas vārdā atgādinu, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamais Ministru prezident! Ministri! Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kolēģi!

Protams, turpinās jautājumu sērija par internātskolām. Mēs, Latvijas Reģionu apvienība, esam pret internātskolu slēgšanu. Un tieši tāpēc... Sākšu gan ar patīkamo: 2,4 miljoni ir atrasti, un internātskolas netiks likvidētas no jaunā gada. Atļausim bērniem tajās mācīties līdz mācību gada beigām.

Bet ir jāsaprot, ka šī “injekcija” atkal izskatās kā vienreizēja un pēdējā, tomēr joprojām nav un nebūs risinājuma neskaidrajai un nestabilajai internātskolu pastāvēšanai.

Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtie grozījumi paredzēja internātskolu likvidāciju, reorganizāciju vai iekšējās reorganizācijas pabeigšanu līdz 2018.gada 31.jūlijam. Tagad šie procesi tiek atlikti par gadu. Bet vai tas ir risinājums? Tik un tā līdz 2019.gada 31.jūlijam šie pasākumi būs jārealizē dzīvē - internātskolas būs vai nu jāreorganizē, vai varbūt pat jāslēdz.

Mēs viesojāmies vairākās internātskolās, un visspilgtāk man atmiņā, protams, ir Kandavas internātskola, kurā mācās 320 bērni. Un skaidri tika pateikts: lai šo internātskolu saglabātu šādā veidā, pašvaldībai savā budžetā ir jāatrod 600 tūkstoši, ko, visticamāk, viņi nevarēs atrast.

Bet jautājums jau, protams, nav tikai par attiecībām starp Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldībām: kas ko finansēs, saglabās vai nesaglabās. Akūts un neatbildēts ir jautājums par internātskolu audzēkņiem, kā arī pasniedzējiem, apkalpojošo personālu un galu galā - infrastruktūru. Bijām Vaiņodē, redzējām: skola darbojas, viss ir tādā stāvoklī, ka šī skola varētu pastāvēt vēl ilgi un dikti. Viss ir sakārtots, internāts izremontēts, savilktas visas komunikācijas un tā tālāk. Nu, ja nebūs šīs internātskolas, kas tur būs vietā?

Saskaņā ar medijos publicēto informāciju izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paudis gatavību laikus (es atkārtoju - laikus!) sagatavot nepieciešamos plānus un risinājumus internātskolu audzēkņu nākotnei. Un šeit ir ļoti daudz jautājumu. Ko nozīmē vārds “laikus”? Ja būtu laikus, tad šis plāns jau šodien būtu uz galda. Bet nav!

Mēs spriežam par šo internātskolu pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, un kur tad ir šis “laikus”? Vai Šadurska kungs ir gaišreģis, kurš paredzēs nākotni bērniem, kuri nāk ne no tām labākajām, sociālekonomiski maznodrošinātajām ģimenēm, trūcīgajām ģimenēm? Daudzi ir bāreņi, un daudzi nemaz nav draugos ar kārtību un disciplīnu. Kāds ir ģimeņu materiālais stāvoklis, kuras neietilpst uzturlīdzekļu saņemšanas... kurām nav šī statusa un kuru bērni mācās internātskolās? Vai ministram ir skaidrs darbības plāns, lai bērni būtu spējīgi iekļauties vispārizglītojošās skolas vidē un kā nodrošināt maksimālu profesionāļu atbalstu un arī skolas vides, sabiedrības izpratni? Vai sociālie pedagogi, psihologi, kuri ir vajadzīgi daudziem internātskolu audzēkņiem, būs pieejami šiem audzēkņiem arī vispārizglītojošās vidusskolās, jo vēl esošajās internātskolās piespiedu kārtā 2016.gadā finansējuma samazinājuma rezultātā šie speciālisti tika atlaisti?

Vai Šadurska kungam ir zināms, ka daudzi internātskolu audzēkņi ir policijas uzskaitē, ka policija viņus reizēm meklē nedēļām, lai atgrieztu skolā? Kā tas iespaidos mikroklimatu klasē, skolā? Vai šādiem bērniem vispārizglītojošās skolās būs nepieciešamā palīdzība un atbalsts?

Un tā mēs šo sarakstu varam turpināt bezgalīgi.

Bet gribu uzsvērt, ka jebkuras izglītības reformas ietvaros ir jādomā ne tikai par budžeta matemātisku nogriešanu, par skolotāju skaita samazināšanu, lai paceltu algas atlikušajiem, bet ir jādomā par visiem bērniem. Un nedrīkst aizmirst tos bērnus, kuriem ir jāiegūst laba pamatizglītība un sociālās prasmes un iemaņas, neskatoties uz viņu dzīves apstākļiem ģimenēs. Bērni neizvēlas vecākus. Dzīvē ir gan bagātie un pārtikušie, gan arī pieticīgi dzīvojošie un diemžēl arī nabagie. Bet vēl ir arī slimie un garīgi nepietiekami attīstītie.

Izskatās, ka ministra kungam pašam tā īsti nav skaidrs, kā veidosies izglītības sistēma kopumā, kādas būs šo sasteigto reorganizācijas lēmumu sekas. Piedāvāt risinājumus pēc tam, kad lēmums par internātskolu pārveidošanu jau principā pieņemts, ir neprofesionāli, bezatbildīgi un tuvredzīgi.

Aicinu domāt valstiski, atbildīgi attiekties pret situāciju kopumā, apzināties sekas, ko radīs tukša un muļķīgi sasteigta rīcība. Bērni, kas šobrīd ir visneaizsargātākie, ir daļa no Latvijas nākotnes.

Paldies, ka uzklausījāt. Ceru, ka atbalstīsiet mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 7. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, ir identisks ar iepriekšējo. Tātad priekšlikums nav balsojams.

I.Dālderis. 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie klātesošie! Mūsu priekšlikums ir, lai būtu vienāda attieksme - gan pret pirmsskolas iestādēm, gan pret pamatskolām, gan pret vidusskolām. Ja ir finansiālas izmaiņas un atbalsts, tad lai tas attiecas uz visiem skolotājiem!

Un otrs jautājums ir tāds, kas būtu risināms arī no ministra puses. Lai viņš vismaz izskaidro. Viņš saka: “Mums ministrijā ir noteikts naudas daudzums, lai izmaksātu kompensācijas tiem pedagogiem, kuri reformu dēļ būs palikuši bez darba!” Nākamajā sēdē Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāji apgalvoja, ka mums trūkst skolotāju skolās. Un tad man ir jautājums: ja ministrs stāsta, ka atbalstīs ar noteiktu naudas daudzumu četrus, sešus mēnešus un tā tālāk, bet otrs dienests pasaka, ka mums trūkst pedagogu daudziem mācību priekšmetiem, sevišķi ārpus lielajām pilsētām - mazajās pamatskolās un vidusskolās...

Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ka attieksmei pret visiem skolotājiem jābūt vienādai. Lai neatkarīgi no tā, vai viņi strādā pirmsskolas iestādēs vai vispārizglītojošās skolās, būtu vienāda attieksme finansējuma ziņā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 12. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam. (Starpsauciens.)

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien! Šis ir jautājums par iespēju pašvaldībām noteikt skolēnu skaitu klasē.

Latvijas Reģionu apvienība stingri pastāv uz to, ka pašvaldībām kā skolu dibinātājām ir pašām jālemj gan par šo skolu pastāvēšanu, gan par skolēnu skaitu no 1. līdz 12.klasei un jāatbild par mācību kvalitātes nodrošināšanu.

Mēs konceptuāli piekrītam, ka ir jāpārskata un jāmodernizē izglītības sistēma un skolu tīkls, bet kategoriski nepiekrītam Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem, veidam, kādā tas tiek darīts.

Mēs esam pret neprofesionalitāti un paviršību šobrīd piedāvātajā izglītības reformā.

Jau ilgstoši notiek daudzas diskusijas par optimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs, lai precizētu vadlīnijas, lai skola spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam.

Jā! Pēc pētījuma datiem, 130 vidusskolas ar divām paralēlklasēm no 10. līdz 12.klasei droši vien spēs nodrošināt kvalitatīvas mācības. Bet kā to izdarīt? Reāla plāna nav! Arī ministram šāda plāna nav bijis. Ir tikai skaitļi kartē un izglītības un zinātnes ministra Šadurska ātrās idejas. Nu jau izskan, ka idejas varēs īstenot sešos gados. Seši gadi - tā ir šī Saeima, nākamā Saeima un vēl mazliet. Cik tālā nākotnē tas būs un kas būs tālāk, to neviens nezina. Mums stāsta, kā un kam vajadzētu būt, bet nav reālas darbības un nav reāla plāna.

Jautājums par skolēnu skaitu klasē Latvijas skolās ir ļoti diskutabls. It īpaši pēc ministra pasūtītā pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Šajā pētījumā ļoti daudz kas no vēlamā un iedomātā nesaskan ar reālo dzīvi. Un tieši tāpēc man un Latvijas Reģionu apvienībai ir vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai kartē atspoguļotie skaitļi atbilst patiesībai un kura gada rādītāji tie vispār ir? Ļoti konkrēti trīs piemēri. Skrundas vidusskola. Pēc pētījuma datiem, skolā mācās 34 skolēni, īstenībā 42. Izdomātais OCE indekss “55,9” šai skolai ir pietiekami augsts, lai saglabātu vidusskolu, un ne pašvaldība, ne skolas vadība nepieļauj domu, ka vidusskolu varētu slēgt.

Naukšēnu vidusskolā ir tieši tāpat. Pēc šī plāna mācās 30, bet patiesībā - 36 audzēkņi. Katrā klasē pa 12. Un pašvaldība viennozīmīgi cīnīsies par to, lai nezaudētu šo vidusskolu ar bagātām vēsturiskām tradīcijām. Man gribas atgādināt, ka ļoti daudzām skolām ir vēsturiskās tradīcijas un tās noteikti netaisās likvidēties, ja būs spējīgas nokomplektēt trīs klases un nodrošināt vidējo izglītību.

Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēni tiks vadāti uz skolām, sākot no dažiem kilometriem līdz pat vienai stundai atrodoties ceļā - 40-50 kilometru attālumā. Tas ir pa asfaltu. Bet kā būs pa zemes ceļiem Latgalē un Latvijas nomalēs? Ja pieskaitām klāt ceļā pavadīto laiku no mājām līdz autobusam, tad nedēļā sanāk autobusā pavadīt vismaz 10-12 stundas. Vai tā nav vesela darbadiena? Kam tas ir vajadzīgs? Kas šos bērnus autobusā pieskatīs? Kas notiks, ja kāds kavēs vai nokavēs? Vai visiem stundas beigsies vienā laikā? Kā talantīgākie, varošākie un gribošākie skolēni apmeklēs ārpusklases nodarbības un interešu pulciņus?

Vai ir runāts ar konkrētām pašvaldībām, ņemti vērā pašvaldību plāni un attīstības iespējas, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai, ja skola tiek slēgta? Vai ir ņemtas vērā investīcijas skolu attīstībā? Eiropas fonda līdzekļu nosacījumi skolu slēgšanas gadījumā? Tie varbūt būs jāatmaksā vai būs jāmaksā soda naudas. Kurš par to maksās?

Vai kāds ir runājis ar bērnu vecākiem, kādas ir viņu iespējas bērnu sūtīt skolā pēc kartē iezīmētām bultiņām? Varbūt šis virziens ir pilnīgi pretējs?

Atbilžu nav ne uz šiem jautājumiem, ne arī uz daudziem citiem.

Un beidzot, kāds gan ir šis mistiskais vidusskolēnu skaits, kurš turpmāk ļaus vidusskolām saņemt valsts finansējumu? Ministrs uz šo jautājumu nav atbildējis nevienu reizi no vismaz trim. Varbūt nezina? Varbūt aptuveni domā, bet nesaka, novilcina laiku, turot spriedzē skolu cilvēkus un pašvaldības, tās necienot.

Un tieši tāpēc mēs esam pret nepamatotu un bezjēdzīgu ideju bez skaidra un secīga darbību plāna, bez godīgām un atklātām atbildēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Atgādināšu, ka šis priekšlikums ir tikai un vienīgi par tiesību deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu un kritērijus maksimālā skolēnu skaita noteikšanai vidusskolas posma klasēs. No Krūmiņa kunga uzstāšanās man visvairāk patika, un es no sirds atbalstu to, ko viņš minēja, ka pašvaldību pienākums ir gādāt par izglītības kvalitāti šajās skolās. Vienlaikus gan jāteic, ka ar šo pienākumu dažas pašvaldības ne īpaši tiek galā. Minēšu dažus piemērus.

Auces novada Bēnes vidusskola. 10.-12.klases posmā ir 38 skolēni. Mēnešiem ilgi nenotiek nodarbības angļu valodā, informātikā, latviešu valodā, jo slodze skolotājam, rēķinot uz šādu bērnu skaitu, ir tik niecīga, ka skolotājs šajā skolā var nopelnīt apmēram 200 eiro mēnesī, un, protams, skolotāju noalgot šī skola nespēj mēnešiem ilgi.

Tērvetes novada Augstkalnes vidusskola. 10.-12.klases posmā ir 34 skolēni. Ekonomika netiek pasniegta nevienā no klasēm, jo vienkārši nav skolotāju.

Nelasīšu jums visas lapiņas. Šīs man ir dažas, kas no Valsts izglītības informācijas sistēmas ir izdrukātas.

Līdzīga, ļoti bēdīga situācija ir pamatskolas posmā, jo 7.-9.klasē, kur jau ir liela priekšmetu diferenciācija, virknei pamatskolu trūkst matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, svešvalodu, informātikas, ekonomikas skolotāju. Šie bērni neiegūst izglītību pamatskolas posmā, līdz ar to viņiem lielā mērā ir vai nu nogriezta tālākā izglītība vidusskolā, vai arī vidusskolā viņiem ir ļoti grūti sasniegt normālu sekmības līmeni un iegūt tiešām reālas zināšanas, kas būs nepieciešamas darba tirgū vai tālākas izglītības ieguvei.

Godātie kolēģi! Vēl viens jautājums. Tas saistīts ar jauno, kompetenču pieejā balstīto izglītības satura standartu, ko mēs šobrīd izstrādājam un ko mēs sāksim realizēt no nākamā mācību gada. Par kādu jaunu saturu mēs varam runāt, ja skolā vispār nenotiek priekšmetu stundas?! Protams, var jau teikt, ka pašvaldībām ir tiesības atvērt klasi ar jebkuru skolēnu skaitu. Varbūt ar vienu skolēnu. Varbūt vispār bez neviena skolēna? (Starpsaucieni.)

Godātie deputāti! Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks skolēnu minimālo skaitu klasē vai klašu grupā, protams, mēs plaši apspriedīsim, izdiskutēsim un pieņemsim atbildīgus lēmumus, kuri tiešām ļaus pietiekami ilgā laika periodā sakārtot mūsu skolu tīklu, ļaus nodrošināt mūsu skolēnus ar skolotāju klātesamību un ļaus skolotājiem nopelnīt normālu, cienījamu atalgojumu, lai celtu profesijas prestižu, un panāks, lai nevis skola izmisīgi mēnešiem ilgi meklē skolotāju, bet skolotājs meklē skolu, kur viņš varētu sekmīgi, veiksmīgi strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Ministra teiktais, ka mēs varam aiziet tik tālu, ka varbūt tikai viens bērns paliek skolā, - tā ir demagoģija. Skaidrs, ka mēs visi esam par to, lai skolā būtu kvalitāte. Ja klasē ir tikai viens bērns, tad, protams, droši vien tādai klasei un tādai skolai ir grūti nodrošināt kvalitāti, un arī pašvaldība to saprot.

Ministra kungs vairākkārt uzsvēra, ka esot tikai jādod deleģējums Ministru kabinetam un pēc tam notiks diskusijas, tiks runāts, tiks skaidrots, tiks atbildēts uz visiem jautājumiem. Neticu, jo vēl aizvien mēs tikai runājam par to, ka dodam deleģējumu Ministru kabinetam un ka tad viss sakārtosies. Diemžēl tā nav bijis, man šķiet, nekad.

Nākamais. Ja mēs atgriežamies pie jautājuma par kvalitātes nodrošināšanu šajās vidusskolās, tad jāatceras, ka pašvaldības nevar izvēlēties tos cilvēkus, kas dzīvo pašvaldībā. Diemžēl valsts politika gadiem ir gājusi uz to - spiedusi izglītotos, proti, cilvēkus ar labu izglītību, augsti kvalificētus speciālistus, doties prom no laukiem. Skolas mazajos pagastos paliek ar to kontingentu, kas ir, - jā, dažreiz problemātisku. Bet tur varbūt ir tā priekšrocība, ka šādā veidā - mazās klasēs - skolotāji spēj nodrošināt pietiekami lielu uzmanību katram bērnam. Un tad arī bērnam no maza pagasta ir cerības iegūt pietiekami lielu uzmanību, iegūt pietiekami labas kvalitātes izglītību - jā, arī atbilstošu savām spējām - un iestāties augstskolā, un beigās kļūt par sabiedrībai derīgu pilsoni.

Savukārt, ja mēs šo bērnu aizdzīsim uz lielo pilsētu, kur būs liela klase, kas tad viņam veltīs laiku? Diemžēl mēs viņu iegrūžam mūsu plašās globalizācijas un, kā saka, tirgus ekonomikas sistēmā: “Cīnies, mazais! Tas nekas, ka tu to vēl nespēj!”

Nākamais. Ministrs minēja konkrētas skolas, kurās ir problēmas. Jā, protams! Bet tad, atbildīgās iestādes, - droši rīkojieties! Es tāpat varu uzskaitīt veselu sarakstu ar mazām vidusskolām, kur ir ļoti labi rādītāji un pat labāki rādītāji gan olimpiādēs, gan centralizētajos eksāmenos nekā it kā kvalitatīvajās lielajās skolās, kur esot viss materiāltehniskais nodrošinājums.

Vēl kas ir jāatzīmē... Tur, kur šobrīd ir vidusskola, pat ja tā ir maza - 30-40 bērni -, tas ir pietiekami, lai katra klase varētu funkcionēt ar, teiksim, 10-12 bērniem. Rezultātā arī tie skolēni, kas mācās pamatskolā un sākumskolā (it sevišķi - pamatskolā), var iegūt labākas kvalitātes skolotāju, jo skolotājs šādā veidā var iegūt vairāk stundu un piedāvāt bērniem augstāku izglītības kvalitāti.

Ja mēs likvidējam vai reorganizējam (kas pakāpeniski kļūst par likvidēšanu) vidusskolas, tad mēs būtībā sakām, ka pakāpeniski šajā skolā kritīsies kvalitāte un pakāpeniski valdība un valsts politika ies uz to, ka arī tās pamatskolas ar laiku reorganizēsim.

Režisors, nu jau Eiropā un pasaulē slavens režisors, Alvis Hermanis ir uzvedis lugu “Melnais piens”. Un tās galvenā būtība ir tāda: kad pēdējā lauku tantiņa nodos savu gotiņu un vairs to neturēs piena iegūšanai, ar to mēs zaudēsim latvietības pamatu. Būtībā ar katras skolas, katras vidusskolas reorganizēšanu vai likvidēšanu mēs zaudējam ja ne latvietības un Latvijas valsts pamatu, tad ļoti lielu daļu mūsu valstiskās bagātības. No tā, ka cilvēki tur dzīvo... Šie jaunieši var sajust savu piederību dzimtajam pagastam, dzimtajam novadam, un pēc augstskolas beigšanas, es ceru, daļa jauniešu būs priecīgi atgriezties atpakaļ.

Nobeigumā piekritīšu tam, ko Varis Krūmiņš jau minēja, ka ministrs vēl ne reizi nav atbildējis, cik tad īsti liels būs šis skaitlis, cik daudz skolēnu būs jānodrošina, teiksim, pierobežas skolā vai lauku skolā? Ministrs saka, ka tie kritēriji būs dažādi. Labi! Bet cik būs mazākais slieksnis, lai mēs, deputāti, vismaz to varam izlemt?

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tātad par Platpera kunga teikto, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav skatījusi šos svarīgos priekšlikumus.

Es gribu teikt, ka mēs svarīgākos priekšlikumus esam izskatījuši un savu slēdzienu devuši. Atrasti risinājumi internātskolu finansēšanai nākamgad, un arī tālāk šo jautājumu risināsim.

Un otrs. Tas, kas skar finanses, minimālais un maksimālais klašu piepildījums. Arī šo jautājumu mēs esam skatījuši.

Bet par būtību.

Tiešām 1.-6.klase ir tas posms, kam jābūt maksimāli pietuvinātam mājām, un tas arī turpmāk tiks darīts. Ir runa arī par 7.-9.klasi, bet mēs šobrīd esam raduši kompromisu, ka arī pašvaldības noteiks minimālo skaitu līdz 9.klasei. 7.-9.klasē parādās specifiskie priekšmeti, kur ir nepieciešams arī attiecīgs aprīkojums, attiecīgi pedagogi un pietiekami liels stundu skaits, lai pedagogi varētu saņemt normālu atalgojumu.

Par vidusskolas posmu runājot, šobrīd es lūgšu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus un arī komisijas priekšlikumus, lai Ministru kabinets noteiktu minimālo un maksimālo klašu piepildījumu, ņemot vērā atsevišķus kritērijus un arī mācību sasniegumus. Un ir vēl viens punkts: ja bērnu skaits būs mazāks nekā minimāli pieļaujamais, tad pašvaldības varēs, tā teikt, piefinansēt arī līdzekļus pedagogu atalgojumam. Bet nav normāla situācija, ja 1.-6.klasē bērni mācās trīs apvienotās klasēs, proti, dažāda vecuma bērni mācās kopā vienā mācību stundā. Un nav normāli, ja, kā jūs dzirdējāt, mēnešiem ilgi nemāca fiziku un matemātiku - šos svarīgos priekšmetus. Pēc tam šie bērni pēc pamatskolas vienkārši pazūd.

Un, Krūmiņa kungs, protams, paldies, bet es neuzskatu, ka vidusskolas bērnam līdzi autobusā ir nepieciešams pavadonis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Šadurska kungs! Man parasti patīk klausīties, kā jūs runājat. Jūsu teiktajā vienmēr ir loģika un tāds skaidrs domu gājiens. Bet šoreiz jūsu runa mani, godīgi sakot, šokēja. Šokēja tā iemesla pēc, ka jūs esat valdības loceklis un runājat īstenībā par apokalipsi, kas notiek mūsu provincē, par to, kā viss mums veļas uz bezdibeni. Tātad - skolotāju nav, stundas nenotiek, bērnu skaits samazinās. Un, ja mēs pieliekam klāt vēl arī visu pārējo kontekstu, teiksim, bezdarba līmeni un to, ka tiek slēgtas pasta nodaļas, un to, ka tiek reorganizētas ārstniecības iestādes un samazinās dažādu citādu pakalpojumu pieejamība provinces iedzīvotājiem, - tā tiešām ir apokalipse!

Un tad man ir jautājums - vai tie bija un ir citplanētieši, kas ir nolaidušies šeit pie mums un visas šīs lietas sastrādājuši? Bet varbūt tie esat jūs, pie varas bijušie un pie varas esošie, kuri šos procesus esat kaut kādā veidā, apzināti vai neapzināti, veicinājuši? Labākajā gadījumā, proti, ja jūs neesat tos veicinājuši apzināti, jūs tomēr neesat tos apturējuši. Un visa šī situācija turpina eskalēties.

Un šajā kontekstā Šadurska kunga runa, man liekas, absolūti neatbilst valdības vīra runai, jo ar šādām runām un šādu rīcību mēs turpinām šo procesu -, sacīsim, šīs sniega pikas velšanu uz bezdibeni. Nekas neliecina par to, ka izglītības sistēmā būtu kaut kas darīts, lai šo procesu apturētu. Un tas ir komplekss jautājums. Mēs šeit skaram tikai izglītību, bet izglītība ir absolūti saistīta ar visu pārējo, kas notiek cilvēku dzīvē, ar tām vietām, kur viņi dzīvo.

Mani šī runa šokēja tieši tāpēc, ka tā ir tāda fakta konstatācija: mēs iesim līdzi procesiem, mēs faktiski vilksimies astē. Dzīve rit, procesi notiek paši par sevi tā, kā tie notiek, un valdība virzīsies astē un nogriezīs tā pa drusciņai no tās astes, kamēr beigu beigās paliks tas sunītis pavisam bez astes. Jā.

Es varu tikai tēlaini šajā gadījumā izteikties, bet mani tiešām dziļi, dziļi šokē šāda valdības vīra nostāja.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātā Šimfas kundze un citi kolēģi, kas arī jūtas šokēti!

Nē, tie nav citplanētieši! Vispārējās izglītības iestāžu dibinātājas ir pašvaldības. Es varu arī tā tēlaini teikt - dibinātāji ir pagastveči.

Bet, manuprāt, mēs esam atraduši ļoti labu risinājumu. Proti, ja skolēnu skaits vidusskolas posmā ir lielāks par to, ko Ministru kabinets noteiks kā minimālo... Šobrīd es vēl nevaru to nosaukt, jo par to Ministru kabinets diskutēs. Es neesmu ne premjers, ne visa valdība kopumā. Es esmu tikai izglītības un zinātnes ministrs. Un mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem.

Tātad, ja skaits ir lielāks par minimumu, tad nekas nemainās: valsts finansē pedagogu algas, pašvaldība finansē skolas uzturēšanu. Ja skaits ir mazāks par minimumu un izglītības kvalitāte skolā ir laba un apmierinoša, tad valsts finansē to skolēnu daļu, kas ir, un pašvaldība piefinansē trūkstošo daļu, līdz skolotājs nopelna minimālo algu, ko ir noteicis Ministru kabinets. Ja kvalitāte nav pietiekama, tad, piedodiet, šāda skola nav izglītības iestāde.

Un vēl, Šimfas kundze, es jums apsolu: es neslēgšu nevienu pasta nodaļu un nevienu ārstniecības iestādi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam, otro reizi.

V.Krūmiņš (LRA).

Ļoti īsi. Ministra kunga atbildē mēs pilnīgi un galīgi saklausām to, ka šis jautājums ar pašvaldībām nav izrunāts, nav ņemts vērā. Proti, par atsevišķu skolu specifiku, kur tās atrodas, cik tur ir audzēkņu un visu pārējo. Un tāpēc jau ir šī problēma. Mērķis jau jums ir ļoti labs - kā beigās sakārtot un pacelt izglītību augstā līmenī. Bet, kā to panākt, jums jau nav risinājuma. Ja jūs sakāt - sešu gadu laikā, tātad jābūt plānam pirmajam gadam, otrajam, trešajam, ceturtajam, piektajam, sestajam. Jums nav plāna! Un ar to jau visas problēmas sākas.

Konkrēti Ozolnieku vidusskola. Es varu pateikt. Uz šo brīdi vidusskolā mācās 45 skolēni. Bet 7., 8. un 9.klasē... katrā klasē ir trīs klašu komplekti. Tātad šeit būs vidusskola, būs skolēni, un būs, kas mācās šajā vidusskolā. Pēc plāna, šobrīd likvidējot šo skolu un aizsūtot visu vidusskolu uz Jelgavu, jūs šo vidusskolu atpakaļ nedabūsiet ne pēc diviem, ne pēc trim gadiem. Likvidēt ir vienkārši, bet pēc tam restaurēt un dabūt atpakaļ ir neiespējami.

Es uzskatu, ka visi šie jautājumi vēlreiz ir jāpārdomā, jāizrunā un tikai tad jāgriež.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Arī īsi. Tātad ministrs tikko godīgi atzina, ka šobrīd viņš nevar pateikt, kāds būs minimālais skolēnu skaits. Ja ministrs nevar to pagaidām pateikt, tad es neredzu pamatu mums dot deleģējumu Ministru kabinetam šo skaitu noteikt. Lai debatē, lai izspriež, lai pasaka kritērijus, lai pasaka savu piedāvājumu, kāds tad būs tas skaitlis, un tad lai nāk uz parlamentu un mēs viņam dosim šo iespēju.

Nākamais. Cik es saprotu, būtībā šī finansējuma maiņa nākamā gada budžetu vēl īsti neskar, jo nākamajā gadā viss paliek pa vecam. Vai tomēr no 1.septembra tā situācija mainās, un līdz 1.septembrim Ministru kabinets jau noteiks šos kritērijus? Respektīvi, man ir šaubas, vai šī sistēmas maiņa attiecas arī uz nākamā gada budžetu? Iespējams, tas attiecas tikai uz tālākiem gadiem.

Par piefinansēšanu. Skaisti. Valdība sola, ka daļu tā finansēs, bet to daļu, ko pašvaldība uzskatīs par vajadzīgu, piefinansēs. Es domāju, ka neviens pašvaldības vadītājs nepiekritīs slēgt vidusskolu vai reorganizēt to par pamatskolu, jo saprot: ja viņš to tagad slēgs, tad pēc tam, kad tiks īstenoti Dāldera kunga priekšlikumi un vidējā izglītība tiks atzīta par obligāto valstī, viņam atkal būs tā reorganizācija jāveic atpakaļ un atkal jāmeklē pedagogi, jāveido infrastruktūra, jāglābj infrastruktūra (Aplausi.), jo, kamēr kādu laiku vidusskola būs slēgta, infrastruktūra diemžēl var iet bojā. Mēs jau šobrīd redzam, kas notiek ar tām skolām, kas...

Un pēdējais teikums. Pēdējais teikums. Mazo vidusskolu reorganizēšana īstenībā ir drauds arī latgaliskajai kultūrvidei Latgales reģionā. Jo nevis lielās pilsētu skolas, bet tieši šīs mazās lauku skolas ir tās, kas to uztur.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz. Es iesaku visiem apskatīt, kā izskatās mūsu Latvija uz kartes. Mums nav tik daudz lielo pilsētu, kurās visi dzīvo, kā tas ir, piemēram, Eiropā. Mēs dzīvojam vairāk lauku teritorijās. Mēs dzīvojam lauku teritorijās. Jā, Rīgā mēs dzīvojam ļoti daudz, katrs trešais, bet vairākums dzīvo lauku teritorijās, un to vajag ņemt vērā - kur tie bērni dzīvo. Kādā mežā... vai pa vidu kaut kur. Mēs apstrādājam zemi, strādājam laukos, un tas ir mūsu, Latvijas iedzīvotāju, dzīvesveids. Tā ir mūsu atdeve savai valstij. Bet mums vajag nodrošināt, lai mūsu bērni būtu izglītoti, un mums nav tik svarīgi, piemēram, cik bērnu tur mācās. Ja ir deviņi, nu lai tad mācās deviņi! Ja desmit, tad - desmit! Tā ka... nu, par vienu skoliņu mēs nevaram strīdēties.

Es sapratu, ka nauda ir... pavisam citi rēķini... Jā, bet mums nav... Tā nauda mums jānodrošina gan autoceļiem, gan arī pasniedzējiem skolās. Tāpēc atdodam to visu pašvaldību rokās, lai pašvaldības pašas atbild par savām funkcijām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ko es dzirdu? Es dzirdu par pašvaldībām, par to, ka pašvaldībām ir grūti, pašvaldībām klājas slikti. Par skolām, par skolotājiem. Bet mēs nerunājam par bērniem. Par bērniem, kuriem ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību, kuriem ir tiesības piedalīties dažādās interešu grupās un tiesības kvalitatīvi sagatavoties savai dzīvei.

Kolēģi, atbalstīsim priekšlikumus, kas ir kompromisa ceļā divās komisijās izdiskutēti! Izglītības un zinātnes ministrija tātad... Ļausim valdībai noteikt skolēnu skaitu vidusskolās! Un es absolūti noraidu to kolēģu viedokli, kuri saka: nav izdiskutēts. Par to tika diskutēts ministres Seiles laikā, tika diskutēts ministra Šadurska laikā un, manuprāt, arī vēl iepriekš tika runāts par kvalitatīvu izglītību vidusskolās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, ministri!

Es runāšu par visiem saviem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, un arī par šo priekšlikumu... par vidusskolām kopumā.

Kurš vislabāk zina, kādas ir izglītības sistēmas dalībnieku, proti, bērnu un skolotāju, vajadzības? Manuprāt, par to... (Dep. S.Āboltiņa: “Ušakovs!”) Āboltiņas kundze, tas ir atsevišķs jautājums, jums labāk pārrunāt to kopā...

Bet, ja mēs runājam...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, debatējiet par konkrēto priekšlikumu, Morozova kungs! Nesarunājieties ar deputātiem!

A.Morozovs. ... par izglītību, Āboltiņas kundze... Par izglītību, Āboltiņas kundze!... tad noteikti skolotāji, skolēni un viņu vecāki...

Viena no redzamākajām organizācijām, kas pārstāv izglītības sistēmas dalībniekus, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kura apvieno skolotājus un izglītības iestāžu darbiniekus, un zinātniekus. Un kopā tie ir vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku.

Nav saprotams, kādēļ šīs profesionālās organizācijas ieteikumi un lūgumi netiek sadzirdēti jau gadiem ilgi. LIZDA oktobra beigās ir vērsusies Saeimā ar priekšlikumiem nākamā gada budžetam, kuri uzlabotu izglītības sistēmas darbu. Visus tās priekšlikumus es nepateikšu, bet mēs visi zinām, ka tie skāra gan pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanu, gan pedagogu darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs, gan arī izdienas pensijas speciālās izglītības skolotājiem, gan arī augstāko izglītību un zinātni kopumā.

Pats galvenais, ko es vēlos uzsvērt, ir tas, ka minētā arodbiedrība neprasa no mums neko ārkārtēju vai kaut ko tādu, ko nevarēja paredzēt jau gadiem ilgi. Tiek prasīts tikai ievērot esošo likumu.

Paskatieties, ar kādu entuziasmu mēs īsā laikā esam nodrošinājuši pieprasīto finansējumu aizsardzībai - divus procentus no IKP! Tas ir fantastiski! Šis spilgtais piemērs mums parāda, ka varam atrast naudu, ja kāds mūs piespiež to darīt. Bet, kad runājam par bērniem, mēs to nevaram atrast. Mūsu bērni ir mūsu nākotne! Vai jaunās paaudzes izglītošana un zinātne, kura varētu radīt produktus ar pievienoto vērtību, ir mazāk svarīga, piemēram, par lietotu tanku iegādi? (Starpsauciens.) Manuprāt, nē. Kamēr mēs meklēsim iedomātu pretinieku un bruņosimies, tikmēr mums ir risks zaudēt jauno paaudzi. Ko tad mēs galu galā aizstāvēsim?

Sēdes vadītāja. Morozova kungs, es atgādināšu, ka darba kārtībā ir priekšlikums par pieļaujamo minimālo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupās.

A.Morozovs. Jā, tieši tā. Un saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu ik gadu mums būtu jāpalielina finansējums zinātnei par 0,15 procentiem no IKP, līdz tas sasniedz vienu procentu no IKP. Tāpat jāpalielina arī finansējums augstskolām par 0,25 procentiem no IKP gadā, līdz tas sasniedz divus procentus.

Tas nav nekāds izdomājums! Tas ir likums, kuru mēs visi esam apņēmušies ievērot. Tā vietā mums 6,5 reizes iztrūkst līdzekļu zinātnei un astoņas reizes iztrūkst līdzekļu augstākajai izglītībai.

Pašsaprotami ir tas, ka finansējums nevar pieaugt sešas vai astoņas reizes, taču arī pieaugums viena gada griezumā neatbilst likumā noteiktajam. Piemēram, pieaugumam zinātnei par 0,15 procentiem no IKP būtu jābūt 40 miljoniem, bet mums kopējais budžets zinātnei ir tāds, kādam jābūt pieaugumam: papildus 40 miljonu pieauguma vietā piešķir tikai 2,4 miljonus. Kā tad mēs gribam attīstīt savu valsti?! Finansējumam augstskolām izglītības gada griezumā būtu jāpieaug par 67 miljoniem. Bet mums viss budžets, nevis pieaugums ir tikpat liels.

Un, runājot par izglītību... Mēs Saeimai tērējam 22 miljonus, bet visai valsts zinātnei tikai divreiz vairāk. Mums vajadzētu padomāt, kas mums ir prioritāte: izglītība vai Saeima, Zaķa kungs, vai ne? Tieši tā.

Un, runājot par maksimālo skolēnu skaitu vidusskolā, noteikti vajadzētu dot izvēlēties pašvaldībai, un pašvaldība skatīsies, vai tā spēj vai nespēj vidusskolu uzturēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Es atgādinu vēlreiz: lūdzu runāt par iesniegtajiem priekšlikumiem!

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 14. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. Un tagad 16., Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā iekļauts viss iepriekšējais. Protams, ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par 16.? Vai deputāti vēlas balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 17. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 18. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Nav balsojams, jo ir līdzīgs iepriekšējam.

I.Dālderis. 19. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 21. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt... Debates ir iespējamas, bet šis priekšlikums nav balsojams.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Atkal viens jautājums, kurš nav komisijā izdiskutēts un kurā nav vienotas nostājas visiem deputātiem, nevis tikai koalīcijas deputātiem un Ministru kabinetam!

Ir noteikts minimālais skaits, cik skolēnu drīkst būt vidusskolā. Un pretējā gadījumā tā skola jāslēdz. Bet komisijas sēdē, man par pārsteigumu (citi varbūt bija mazāk pārsteigti), mēs dzirdējām, ka vienas skolas (nesaukšu to konkrēti) vienā klasē mācījās 37 skolēni. Un tad, lūk, te ir perversija! Mēs nekādi negribam (arī ministrs, kurš ir matemātiķis) atrisināt jautājumu, kas saistīts ar šo principu - nauda seko skolēnam. Nu, te ir tā perversija: kā var reizē 37 bērnus oficiāli mācīt?! Turklāt tā ir vidusskola, ģimnāzija! Un tad man ir jautājums - vai visos kabinetos ir 37 vietas bērniem (pieņemsim, ķīmijas, fizikas, bioloģijas, matemātikas kabinetā)? Varbūt ir. (Starpsauciens: “Ir!”)

Un tad ir viens jautājums - vai tiešām nevajag noteikt, ka arī audzēkņi, kuri mācās vidusskolā...? Ir noteikts, ka nedrīkst būt vairāk par 24... Ja nu vajag to darīt... Jo tā ir Rīgas nelaime... Daudzās mūsu skolās nav piepildījuma, bet dažās ir... Naudiņa aizceļo līdz skolai (Starpsauciens.), lai būtu vairāk...

Un es gribu lūgt... jā, lūdzu noteikt, lai tie bērni, kas gatavojas augstskolām, jo tāds ir uzstādījums, mācītos kvalitatīvi, nevis pārpilnā klasē, līdz pēdējam piebāztā, kaut gan normatīvie akti regulē - jābūt diviem kvadrātmetriem uz audzēkni (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”), un mazāk nevar būt. (Dep. A.Adamovičs: “Bet jūs jau gribat, lai mēs to turpinām!”)

Ja to tā noteiktu, tad nevajadzētu man klausīties, ka klasē ir 37 audzēkņi... (Starpsauciens.) Adamoviča kungs, apsveicu jūs vārda dienā! (Starpsauciens.) Apsveicu jūs vārda dienā! (Zālē smejas. Aplausi.)

Lūk, tāpēc es aicinu beidzot šā jautājuma risināšanu uzticēt augstskolām, docētājiem, kas lasa lekcijas, doktoriem un akadēmiķiem, kas sagatavo jaunos studentus. Ir jāuztic viņiem risināt šo jautājumu par sistēmu, par audzēkņu skaitu vienā vai otrā plūsmā - pamatskolā vai vidusskolā. Tas jārisina augstskolām, nevis ministrijai, ierēdņiem. Un tad Ministru kabinets taisa noteikumus, kā tad tur būs...

Man ir jautājums - kur ir tie pedagogi ar attiecīgām zināšanām, kuri var noteikt gan programmu, gan metodikas pielietojumu?

Mani tiešām interesē, par kādu uz kompetencēm balstītu izglītību var būt runa, ja reizē tiks mācīti 37 bērni?!

Ministrs saka: “Tagad mēs pa jaunam mācīsim jau ar nākamo mācību gadu!” Es pajautāju skolotājiem, kas strādā. Viņi vēl nesaprot, viņi pat nezina, kā to darīt, bet mēs jau ar 1.septembri liksim sākt strādāt! Un mani neapmierina tas, ka 100 skolas jau kaut ko tur dara.

Un pēdējais. Par kādu vidējo izglītību jūs runājat, cienījamais deputāt Dāldera kungs, ja jums nav skaidrs, no cik gadu vecuma tad mēs beidzot sāksim...? Jo es pa ausu galam dzirdu, ka bērnus no sešu gadu vecuma tūlīt mēs sāksim sūtīt skolā. Jau gatavojas visi!

Mēs negribam saprast vienu. (Dep. V.Spolītis: “Tā ir pamatskola, nevis vidusskola!”) Spolīša kungs, ja jūs aizbrauktu uz Somiju un vismaz aizietu ar kājām līdz vēstniecībai, jums tur paskaidrotu - reformas Somija gatavo astoņus, deviņus, desmit gadus un tikai tad ievieš. (Starpsauciens.) Un tur ir viss.

Mēs izdarām reformu un pēc tam, pēc pieciem, septiņiem gadiem, atceļam! Piemēram, vadlīniju principu... apmācības principu, kas bija skolās ieviests 1992.gadā, 1997.gadā atvainojās un atcēla. Bet kas to ieviesa? Izglītības un zinātnes ministrija. Un neklausīja ne speciālistus, neko. Tāds ir darba stils. Un, ja mēs tā turpināsim... mūsu intelekta līkne, Āboltiņas kundze, iet uz leju drausmīgi zemu. Jūs to varbūt nepiedzīvosiet, jo būsiet kaut kur citur. Strādāsiet par diplomāti un klausīsieties, cik labi tur visa tā izglītība sakārtota.

Es vēlreiz aicinu noteikt to skaitu un izdiskutēt, vai mums tiešām nauda ceļo pareizi un kāpēc vienā skolā mums ir pārprodukcija un viduvēji izglītoti jaunieši... (Starpsauciens: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies, Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Platpers. ... jo vidusskolu misija ir... (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu debašu laiks ir beidzies. (Starpsauciens: “Platper, liec mierā vadītāju!”) Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Izglītības un zinātnes ministra kungs, lūdzu, turpiniet debates!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es esmu pilnīgā neizpratnē. (Starpsauciens: “Tas nekas! Tā gadās!”)

Platpera kungs runāja par 21.priekšlikumu, kur frakcija “No sirds Latvijai” aicina paplašināt Ministru kabineta kompetenci un noteikt maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā un tā tālāk. Bet savā runā Platpera kungs teica, ka maksimālais skolēnu skaits ir jānosaka nevis kaut kādai tur ministrijai vai Ministru kabinetam, bet augstskolu docētājiem. Tas ir, jūs runājāt pret savu priekšlikumu, vai kā? (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājieties ar zāli!”)

Un otra lieta. Tā skola, kuru Platpera kungs nenosauca vārdā, es arī diskrēti nesaukšu vārdā, kur ir 37 skolēni klasē, ir viena no labākajām skolām Latvijā. Iespējams, labākā skola Latvijā, no kuras augstskolās iestājas apmēram 98 procenti skolēnu. Diemžēl liela daļa nevis Latvijas, bet pasaules labākajās augstskolās, un, protams, noteikt, ka viņi nedrīkst uzņemt šos 37 skolēnus, bet cik nu tur mazāk... tā būtu tiešām “valstiska” rīcība. Pēdiņās. Un, ja jūs rūpīgi lasāt 16.priekšlikumu, kuru esat tikko atbalstījuši, tad būtībā ideja par kritērijiem, kādā veidā pašvaldība vai skola atbilstoši savām iespējām, skolēnu motivācijai, telpu ietilpībai un tā joprojām nosaka šo maksimālo skaitu, tā ir šeit iestrādāta priekšlikumā. Tā ka, manuprāt, šajā ziņā viss ir kārtībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (NSL).

Cienījamais ministra kungs! Es neteicu, ka augstskolām jānosaka mācāmo skaits klasē. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Teicāt gan!”) Bet augstskolām ir jāizstrādā zinātniski pamatots ieteikums visām skolām, nevis vienai un nevis piecām. Vajag pamatot zinātniski, cik tad ir normāls audzēkņu skaits klasē. 18? 20? 26? Bet nevis lai katra skola izvēlas, kā vajag, un ministrija taisa regulas un pasaka - būs 10. Ja būs mazāk, tad būs slikti.

Es gribu vēlreiz teikt - nevajag sagrozīt manis teikto. Augstskolas... Es runāju par zinātnisku pieeju skolu sistēmas izveidošanai, nostiprināšanai Latvijā kopumā. Un beidzam vienreiz runāt! Mēs no sešiem gadiem... tad mums būs 3 + 3 + 3, 6 + 3, 5 + 4... Ko tik es neesmu dzirdējis! Mums vajag zinātniski pamatot un no citām valstīm paņemt sistēmu, kādai jābūt augstskolai. Kaut vai no Slovākijas. Desmit gadi jāmācās plus divi pirmsskolā, un tā ir vidusskola. Atgriešanās pie tā, kas bija. Un pēc tam sakārtot vidusskolu tajā līmenī, lai katrs dara, ko grib. Profesija, izglītība un viss pārējais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Lūdzu uzmanību, Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēde tiek izsludināta pulksten 12.40 komisijas telpās.

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Atgādinu Ārlietu komisijas locekļiem, ka mums sēde sākas tūlīt Ārlietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs, Viktors Valainis un Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pirms starpbrīža mēs runājām par vienu no Rīgas vidusskolām, un Šadurska kungs minēja to, ka tur vidusskolas klasēs bērnu skaits ir vairāk nekā 30 un tas ir normāli. Bet, Šadurska kungs, mēs jau to izrunājām, tajā vidusskolā vecāki var atļauties ārpusskolas izglītību. Viņi uzskata, ka, ieguldot bērnu ārpusskolas izglītībā, viņi ieekonomē naudu, lai mazāk varbūt vajadzētu maksāt ārzemēs par augstskolas izglītību, jo tur tas maksājums mērāms vairākos desmitos tūkstošu eiro. Un tāpēc tā skola nodrošina tik labu kvalitāti - jo viņi var to atļauties.

Diemžēl pagaidām ne visās skolās vecāki var atļauties ārpusskolas izglītību. Tāpēc par to mums arī jāpadomā. Ja maksimālais skolēnu skaits būs tik liels, ka pedagogs nevarēs veltīt katram bērnam stundā vismaz pāris minūtes sava laika, tad izglītības kvalitāte būs slikta. Tā nebūs laba.

Tāpēc, kad jūs lemsiet par skolēnu maksimālo skaitu, atcerieties arī to, ka skolēniem vajag veltīt vairāk laika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī mūsu juristu domas attiecībā uz to, vai šis priekšlikums ir vai nav balsojams, ir dažādas. Līdz ar to mums ir jāizšķiras politiski.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 39, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 22. - frakcijas SASKAŅA analoģiska satura priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Nav balsojams tātad. Nav balsojams.

I.Dālderis. 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 24. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 25. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad nav balsojams.

I.Dālderis. 26. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 29. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 30. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 31. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 34. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 36. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 37. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. Arī 38. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 39. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 40. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 41. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 42. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 43. - ministra Šadurska kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ar vairākuma balsīm šodien, protams, centīsies pieņemt pilnīgi visus likumprojektus. Vienīgi es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šodienas ilgās debates par šo likumprojektu vēlreiz pierāda, ka šis likumprojekts nav vērtējams budžeta likumprojektu paketē; tas būtu izslēdzams no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības un būtu skatāms normālā kārtībā, izdiskutējot visas lietas.

Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Es vēršos pie kolēģu vairākuma. Aicinu izlasīt, ko nozīmē vārds “demokrātija”. Demokrātija nozīmē, ka arī mazākuma viedoklis ir jāuzklausa un jāizvērtē.

Attiecībā uz konkrēto priekšlikumu, proti, 43.priekšlikumu, man liekas, ka šajā gadījumā... Izglītības un zinātnes ministrs gan izgāja ārā, lai gan tas ir viņa priekšlikums... Es saprotu, ka valdība to ir atbalstījusi un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, taču es gribu pateikt Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši pedagogiem, - paskatieties, cik šī norma ir ciniska! Tik tiešām ciniska - vārda vistiešākajā nozīmē! Proti, valdība... izglītības un zinātnes ministrs un pārējā valdība paredz likvidēt šīs skolas, uzlikt kritērijus, lai varētu tās slēgt, un pasaka: ja šajās skolās ir pedagogs, kurš vismaz 25 gadus ir strādājis kā pedagogs un kuram līdz pensijai ir atlikuši trīs gadi, tad viņam līdz sešiem mēnešiem pabalstu samaksās. Kā jūs domājat, ja līdz pensijai atlikuši divarpus gadi, vai šajā vecumā Latvijā ir iespējams normāli atrast darbu?

Otrkārt. Vai cilvēkam, kas vismaz 25 gadus ir strādājis nelielā lauku ciemā, kur šī skola, visticamāk, tiek likvidēta, ir iespējams atrast darbavietu? Tad kā šos divarpus gadus lai cilvēks līdz pensijai dzīvo? Vai Latvijas valsts tomēr šādās situācijās nevarētu saprātīgi lemt par tiesībām saņemt priekšlaicīgu pensiju?

Es, protams, aicinu balsot pret šo un arī nākamo priekšlikumu, jo tur ir iestrādāts pabalsts līdz sešiem mēnešiem. Pamatredakcijā vismaz ir sešu mēnešu pabalsts. Bet kopumā, protams, es uzskatu, ka šis likumprojekts šobrīd parāda valdības īsteno attieksmi pret pedagogiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Vēlos piebilst, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 46. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 47. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 48. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 49. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 50. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 51. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams kā identisks.

I.Dālderis. 52. - deputāta Mežuļa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. 53. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 54. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. 55. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I.Dālderis. 56. - deputāta Mežuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. 57. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 58. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, tāpat iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. Un 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 62. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 63. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Dālderis. 64. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 65. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 66. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 68. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, tāpat iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 69. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. Un 70. - apkopojošais priekšlikums, ko ir izveidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Dālderis. 71. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. 72. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. 73. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I.Dālderis. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Renārs Putniņš.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie kolēģi! Mūsu komisijā tika iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 2.priekšlikums arī ir labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Renārs Putniņš.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Ir iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 2. - labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 5. - labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 6. - labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 7. - labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Renārs Putniņš.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Komisijā tika izskatīti 14 priekšlikumi.

1. - deputātu Solvitas Āboltiņas un Jāņa Upenieka priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 3. - deputātu Solvitas Āboltiņas un Jāņa Upenieka priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 4. - deputātu Solvitas Āboltiņas un Jāņa Upenieka priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 5. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 6. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šī ir tā lieta, par ko cīnos jau no 2012.gada, kad pirmo reizi Demogrāfijas lietu apakškomisijā nevalstiskās organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādīja uz likumā esošu netaisnību. Konkrēti: sociālās iemaksas vecāku pabalsta saņēmējiem joprojām tiek veiktas ierobežotā apjomā. Mēs katru gadu gan esam nedaudz palielinājuši šo konstanto summu (tagad tā ir sasniegusi 171 eiro), taču iepretim vecāku pabalstu apmēram, kurš dažbrīd ir 300, 500 un arī 1000 eiro, tās, protams, ir nesalīdzināmi mazas iemaksas.

Kā tas rezultējas? Rezultējas tas ļoti vienkārši. Māmiņai, kura uzaudzinājusi, piemēram, trīs bērnus un par katru rūpējusies līdz pusotra gada vecumam, šīs iemaksas pensiju kapitālā ir tik niecīgas, ka, nonākot pensijas vecumā, viņai aprēķinātā pensija ir par astoņiem līdz pat 12 procentiem zemāka nekā tādai pašai personai, kura nav šo laiku pavadījusi bērna kopšanas atvaļinājumā.

Un nu šī netaisnība ir pārrunāta visos iespējamos līmeņos. Pirmos divus gadus ar cerībām skatījāmies Labklājības ministrijas virzienā, toreiz to vadīja Viņķeles kundze. Pēc tam divus gadus Nacionālā apvienība koalīcijas sarunās šo lietu virzīja kā absolūtu prioritāti. Nu divus gadus, tātad kopš 2016.gada, to iesniedzu jau kā Demogrāfisko lietu centra vadītājs, kurā kopā ar ekspertiem tika izdiskutēts, ka šis jautājums ir jāatrisina. Tā kā visu laiku trūka fiskālu rezervju, lai to varētu realizēt, tad pagājušogad es piedāvāju risinājumu: ja mums ir stipri ierobežoti līdzekļi, tad vajadzētu izšķirties par līdzekļu pārdali. Jo likumā par sociālo apdrošināšanu ir noteikts, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pilnā apmērā no viņu pabalsta valsts veic sociālās iemaksas. Pilnā apmērā!

Un tā ir šī valstiskā izšķiršanās, kas vēsturiski iegājusi... Jā, varbūt kādreiz tas tā bija. Nu, Dievs ar viņu! Bet, ja mums līdzekļu vairāk nav, tad varbūt būtu nepieciešams tos pārdalīt.

Tad pirms gada es piedāvāju risinājumu, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēji tikai pirmos trīs mēnešus no valsts puses tiek sociāli apdrošināti pilnā apmērā. Un turpmākos sešus mēnešus, ja viņi turpina saņemt bezdarbnieka pabalstu, šīs sociālās iemaksas netiek veiktas. Un tādējādi mēs panākam fiskālu neitralitāti, lai šo naudu novirzītu vecāku pabalsta saņēmējiem - pārsvarā māmiņām.

Toreiz tas netika atbalstīts. Un vēl speciāli sasaucām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, jo sākotnēji tas tika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un tad ar koalīcijas partneriem vienojāmies, ka jautājums gada laikā tiks atrisināts tā vai citādi. Un argumenti bija tādi: tas, ka par bezdarbniekiem netiks veiktas sociālās iemaksas, nodarīs pāri bezdarbniekiem. Proti, viņiem šis periods netiks ieskaitīts darba stāžā.

Nu labi. Šogad es piedāvāju citu risinājumu. Atkal naudas nebija... Fiskāli neitrāli vajag atrast? Lūdzu! Gan šeit, gan pārejas noteikumos vajag noteikt, ka Ministru kabineta noteikumi var to regulēt: no bezdarbnieka pabalsta vai nu ir jāmaksā konstanta summa (pieņemsim, tā pati summa - 171 eiro), vai kādā procentuālā apmērā no bezdarbnieka pabalsta apmēra jāveic šīs sociālās iemaksas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā balsis sadalījās - pieci pret pieci. Lūdzām un aicinājām uz brīvo balsojumu arī koalīcijas partnerus, taču šis priekšlikums atbalstu neguva.

Un, kā jau ir zināms, aiz katra lēmuma stāv kāds konkrēts cilvēks, konkrēts uzvārds. Aiz daudziem lēmumiem stāv visu mūsu balsojums... Nu, jāteic, ka aiz šī noraidījuma, aiz tā, ka ar 1.jūliju no vecāku pabalsta netiks veiktas pilnas sociālās iemaksas, manuprāt, stāv Aijas Barčas vārds.

Visu cieņu tam, ko viņa ir izdarījusi līdz šim un izdarīs vēl, jo ne jau velti viņa ir kā tāda sociālo lietu mamma, kura izdarījusi daudz labu lietu un gādājusi par labām lietām! Bet šoreiz faktiski tas bija viņas aicinājums. Žēl, ka viņas nav tagad zālē. Nepieļaut šo brīvo balsojumu... Taču es ticu, ka viņa darīs šīs labās lietas, ko ir darījusi līdz šim, arī šajā jautājumā.

Līdz Jāņiem kopā ar finanšu ministri, kura arī solījusi atbalstu šā jautājuma risināšanai, kopā ar Labklājības ministriju mēs atradīsim veidu, kā tomēr ar 1.jūliju šo problēmu atrisināsim, šo netaisnību novērsīsim pilnīgi un galīgi.

Un šajā sakarā esmu spiests...

Sēdes vadītāja. Debašu laiks, man jāteic, ir beidzies.

I.Parādnieks. ... atsaukt savu priekšlikumu - 6.priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Ūūū!”; “Nē!”; “Tik skaisti runāja!”)

Sēdes vadītāja. Tātad... Paldies. (Zālē troksnis.) Priekšlikums ir atsaukts.

I.Parādnieks. Un 13.priekšlikums... (Starpsauciens: “Balsot!”) Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts. (Zālē troksnis.)

R.Putniņš. Man turpināt ar 7.?

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikums.

R.Putniņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 9. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 13. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Renārs Putniņš.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Komisijā tika iesniegti 13 priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 2. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es runāšu tikai par šo vienu priekšlikumu, kaut arī visi priekšlikumi, kas ir gan kā Labklājības ministrijas, gan arī Nacionālās apvienības priekšlikumi, faktiski ir jāvērtē kopumā. Esmu pateicīgs par to, ka gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan koalīcijā mēs pēc ilgām diskusijām atradām labāko veidu, kā sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Un īsumā, lai būtu pilnīga skaidrība, ko mēs panākam ar šiem grozījumiem, kas faktiski ir tikai tāda ievaddaļa Ministru kabineta noteikumiem, kur tas detalizēti tiks aprakstīts.

Punkts viens. Pirmām kārtām turpmāk no 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts tiks izmaksāts arī par bērniem, kuri apgūst iemaņas profesionālās izglītības skolā. Nekad agrāk tas tā nav bijis. No likuma pieņemšanas brīža tie, kas saņēma stipendiju, vienmēr tika apdalīti. Faktiski šīm ģimenēm ģimenes valsts pabalsts netika maksāts. Turpmāk no 1.janvāra šī kārtība būs mainīta un par katru bērnu, kurš izvēlējies arī profesionālo izglītību, ģimene saņems ģimenes valsts pabalstu.

Punkts divi. Turpmāk no 1.janvāra arī bērni, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu, mācoties vidusskolā, un tādu ir līdz pat 80 procentiem, jo, uzsākot izglītību septiņu gadu vecumā, tie, kas ir dzimuši, piemēram, oktobrī, 12.klasē sasniedz 19 gadu vecumu... Arī šīm ģimenēm, kurām 2009.gada 1.jūlijā tika atņemts šis pabalsts krīzes rezultātā... Mēs atgriežamies pie tās pašas kārtības, kāda tā bija līdz tam laikam. Tātad no 1.janvāra arī šīs ģimenes saņems ģimenes valsts pabalstu.

Un trešā būtiskā lieta. Mēs nosakām piemaksu ģimenes valsts pabalstam atkarībā no bērnu skaita, par kuriem ģimene rūpējas. Tātad, ja tie ir divi bērni, piemaksa būs 10 eiro apmērā, ja tie ir trīs bērni, tad 66 eiro, ja četri - 116, un tā tālāk, 50 eiro par katru bērnu klāt. Jāuzsver, ka šis pabalsts tiek maksāts par tiem bērniem, kuri ir ģimenes valsts pabalsta saņēmēji. Tātad, ja ģimenē ir trīs bērni, par kuriem tiek izmaksāts ģimenes valsts pabalsts, tad attiecīgi ir šī piemaksa. Es aicinu kolēģus atbalstīt visus komisijas atbalstītos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad debatētājs aicina atbalstīt komisijas viedokli. Deputāti atbalsta.

Nākamais.

R.Putniņš. 3.priekšlikums - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam... Acīmredzot debatēt neviens nevēlas.

Deputāti atbalsta priekšlikumu.

R.Putniņš. 7. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, dāmas! Godātie deputāti! Gribu jums pastāstīt par savu priekšlikumu. Ja jūs izlasīsiet priekšlikumu, kurš pašreiz ir spēkā, tad mēs redzam tādu shēmu: Ministru kabinets pieņem lēmumu, ka bērna pabalsts būs 12 eiro (šodien ir 11,38). Otrs saņems divreiz vairāk, trešais - trīsreiz vairāk, ceturtais un nākamie - 4,4 reizes vairāk. Skaidra pozīcija. Ministru kabinets, paskatoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, uz kaut kādiem fiskāliem rādītājiem, pieņem lēmumu, ka tas būs 12.

Tagad priekšlikums skan tā, ka mēs izņemam to pantu pilnīgi un novirzām visu lēmumu pieņemšanu Ministru kabinetam. Un interesanti, sanāk tā, ka tagad, ja mums ir pabalsts, tad Ministru kabinets ir izdomājis, ka būs vēl piemaksa pie pabalsta. Jums nešķiet, ka tā ir ļoti sarežģīta shēma? Vieglāk, ja cilvēki zinātu, cik viņi saņems nākamgad vai citu gadu, kad vēlēšanu nebūs. Tagad iznāk tā, ka pagaidām šī tēma ir aktuāla, kamēr vēl viens otrs deputāts iesniedz priekšlikumus un atbalsta, kamēr viņš grozās pie televīzijas kamerām un stāsta visādas pasakas par demogrāfiju, par trešo bērnu, un neskatās uz to, ka Latvijā pieprasīts otrais bērns... Jau visi speciālisti pateica... Pie parlamenta izdala žurnālus... Modes lieta! Ķersimies klāt un skraidīsim ar šo tēmu, bet likumā neieliksim fundamentālu skaitli - pieņemsim, piecus procentus no minimālās algas. Un, ja nākamgad ir plānots palielināt minimālo algu, tad palielināsies arī šis pabalsts: ja otrais bērns - divreiz vairāk, trešais bērns - trīsreiz. Bet kā tad būs? Tas izskatās kā loģisks likumdevēja priekšlikums, bet mēs deleģējam to visu Ministru kabinetam, un Ministru kabinets sēdēs un skatīsies: “Ko tauta domā par to visu? Nākamais ir vēlēšanu gads - iedosim 100 eiro trešajam bērnam! Bet šogad nav vēlēšanu gads - nedosim neko!”

Tā spēlēšanās ar tām mūsu vērtībām man nepatīk. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, lai visiem vecākiem būtu skaidrs, ka bērna pabalsta, vecāku pabalsta lielums būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas: ja Latvijā dzīvos labāk - vidējā, minimālā alga pieaugs -, tad viņi saņems lielāku arī bērna pabalstu. Ja nu nebūs tā? Kāds noskaņojums ir Ministru kabinetam - ir tur kaut kādi lobisti no centra vai nav no centra lobistu?

Tas nozīmē, ka mēs pilnīgi atņemsim spēlēšanās efektu, spēlēšanos ar šīm svarīgajām tēmām, bet ieliksim to likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai no komisijas ir kas piebilstams?

R.Putniņš. Nē, nav nekas piebilstams. Mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 11. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Renārs Putniņš.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Komisijā tika izskatīts 31 priekšlikums.

1. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par to, kā pareizāk vērtēt kompānijas ekonomisko dzīvotspēju. Vai tas rādītājs ir pamatkapitāls vai, pēc mūsu priekšlikuma, rādītājs ir pašu kapitāls?

Lai arī tika komisijā paskaidrots, ka šīs kompānijas, kas pārvalda fondēto pensiju shēmu līdzekļus, īpaši tiek uzraudzītas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, mēs uzskatām - un ieklausījāmies arī tajā, ko saka paši līdzekļu pārvaldītāji! -, ka lietot rādītāju “pašu kapitāls” ir ekonomiski pamatotāk, jo var būt kompānijas, kurām pamatkapitāls ir 10 miljonu liels, bet zaudējumi ir 11 miljonu lieli, un var būt arī kompānijas, kurām pamatkapitāls ir tikai 200 tūkstoši eiro, bet kuras gūst peļņu vairāku miljonu eiro apmērā. Tāpēc pašu kapitāls - tas ir rādītājs, kas patiesi parāda kompānijas īsto ekonomisko dzīvotspēju.

Un vēl. Rādītājs “pamatkapitāls” faktiski tiek fiksēts tikai tajos brīžos, kad kompāniju reģistrē vai arī veic kaut kādas izmaiņas pamatkapitālā, to attiecīgi palielinot vai samazinot.

Tāpēc, lai pareizāk atspoguļotu... un arī tie, kuri seko līdzi tam, kas notiek ar viņu līdzekļiem un kādā stāvoklī atrodas kompānijas, kas šos līdzekļus pārvalda... Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu par to, ka rādītājs, kurš atspoguļo kompāniju dzīvotspēju, ir rādītājs “pašu kapitāls”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Putniņš. Nē, nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Tātad tas, cik liels uzkrājums veidojas pensionāram nākotnē no līdzekļiem, kurus viņš iemaksā fondēto pensiju līdzekļu shēmā, ļoti atkarīgs no tā, cik daudz saņem šo līdzekļu apsaimniekotājs. Mēs uzskatām, ka absolūti nav pamatoti iezīmēt šajā maksā tā saukto pastāvīgo daļu un mainīgo daļu. Pastāvīgā daļa, kas neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi apsaimniekotājs ar līdzekļiem strādā, viņam garantē stabilu samaksu. Tātad šī samaksa veidojas no to aktīvu daudzuma, kas ir viņa apsaimniekošanā, kā procents no aktīvu daudzuma.

Mēs uzskatām, ka tas nav pamatoti. Konkurencei jābūt godīgai un taisnīgai. Apsaimniekotājam tiešām jārūpējas par lielāku atdevi no līdzekļiem un vienlaikus arī par to, lai viņa administrācijas izmaksas būtu maksimāli minimālas un šie līdzekļi patiešām tiktu vairāk novirzīti... un peļņas daļa iekristu nevis līdzekļu apsaimniekotāju kabatā, bet tieši ieguldītāju kabatā.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un izbeigt šo garantēto arhaisko pieeju, ka apsaimniekotājam ir stabili garantēta maksa neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņš ir strādājis.

Un, ja mēs pavērtējam, kāda ir šī administrācijas izmaksu daļa vai cik lielas ir šīs izmaksas, faktiski tās ir pat 10 reižu mazākas, nekā šajā brīdī varbūt paredz likums. Tātad tas nozīmē, ka likums ir daudz labvēlīgāks apsaimniekotājiem nekā nākotnes pensionāriem - līdzekļu ieguldītājiem.

Visu laiku tiek runāts par to, kā palielināt cilvēku ieinteresētību ieguldīt līdzekļus. Tas tad ir ceļš, kā palielināt līdzekļu ieguldīšanu: ja viņi redzēs, ka tiešām ir jēga to darīt, ka ir godīgi un taisnīgi noteikta peļņas sadale starp līdzekļu ieguldītāju un līdzekļu apsaimniekotāju.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un atteikties no šīs jau iezīmētās maksas sadaļas, garantētās pastāvīgās daļas, un attiecīgi otras daļas, kas veidojas kā tā sauktā mainīgā daļa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šajā likumprojektā tiešām bija vairāki frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumi. Es gribu teikt, ka tie visi komisijā tika rūpīgi izdebatēti, piedaloties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem. Un tas attiecas arī uz iepriekš minēto jautājumu par pamatkapitāla aizstāšanu ar pašu kapitālu un arī par šīm iemaksām. Bet es lūdzu vārdu tādēļ, lai informētu: ja līdz šim tiešām fondu apsaimniekotājiem bija noteikts garantēts procents no ieguldītajām naudas summām, tad šobrīd tajās redakcijās, kas ir apstiprinātas komisijā, visur ir līdz noteiktam procentam. Tas nozīmē, ka darbojas tirgus ekonomikas principi, un tie, kuri grib konkurēt ar apjomu, tie konkurē arī ar procentu likmēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Putniņš. Pēc mūsu komisijas vadītāja man absolūti nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 5. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 9. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 11. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par maksimālo maksu, kādu varētu saņemt fondēto pensiju shēmu līdzekļu pārvaldītājs.

Protams, tas jau ir īpaši apsveicams solis, ka maksa tiek samazināta. Mēs uzskatām, ka maksu var samazināt vēl vairāk un var noteikt, ka tā nav lielāka par pusi no tās, kas bija līdz šim, - tas ir, noteikt, ka šīs maksas maksimums var būt viens procents.

Un kāpēc tā? Ja mēs salīdzinām to, ko šie paši fondu pārvaldītāji, tās pašas kompānijas, kas pārvalda līdzekļus gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā vai Zviedrijā, saņem kā samaksu par savu darbu, tad redzam būtiskas atšķirības starp to samaksu, to peļņu, ko viņi gūst Latvijā, un to peļņu, ko viņi saņem mūsu kaimiņvalstīs. Tātad tās ir tās pašas kompānijas, tie paši fondi, tikai Latvija nez kāpēc ir pirmām kārtām labvēlīga pret tiem, kas darbojas finanšu tirgos, nevis labvēlīga pret saviem iedzīvotājiem.

Mēs uzskatām, ka mums ir jābūt pretimnākošiem pirmām kārtām saviem iedzīvotājiem, jo garantēto peļņu, ko šobrīd kompānijas gūst, tās gūs arī tad, ja maksimālā samaksa tām būs viena procenta apmērā no pārvaldītajiem līdzekļiem. Tas tik un tā garantēs tām pietiekami pieklājīgu peļņu.

Un vēlreiz atkārtošu šo domu: ja mēs gribam, lai iedzīvotāji uzticas fondēto pensiju shēmai, tad viņiem ir jāredz, ka ieguldīt līdzekļus fondēto pensiju sistēmā atmaksājas - līdzekļi palielinās. Pretējā gadījumā viņi savās izdrukās pastāvīgi redz, ka naudas ir tikai tik daudz, cik viņi ir samaksājuši, ieguldījuši; viņi redz, kāda ir bijusi iespējamā peļņa un ka tā visa ir palikusi šo līdzekļu apsaimniekotāju rīcībā.

Es aicinu būt vēl izšķirīgākiem, drosmīgākiem un vēl mazināt šo peļņas daļu, kura paliek līdzekļu apsaimniekotāju rīcībā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Putniņš. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 14. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šis priekšlikums ir vēl viens stāsts par to, ka Latvija kārtējo reizi nespēj saņemties un pārvarēt savu birokrātiju. To mēs redzam, salīdzinot ar to, ko spēj izdarīt mūsu kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva un arī citas valstis.

Stāsts ir arī par to: ja šodien savus līdzekļus nākotnes pensionārs iemaksā fondēto pensiju shēmā, tad šos līdzekļus viņš var ieguldīt tikai vienā plānā, viņš nevar šos līdzekļus vienlaikus ieguldīt vairākos plānos.

Un atkal uzsveru - ja mēs vēlamies, lai cilvēki sekotu līdzi tam, kas notiek ar viņu līdzekļiem, lai viņiem būtu iespējas un kaut kāda variācija izvēlēties varbūt starp plānu ar lielāku atdevi un mazāku atdevi, tad tā ir tikai normāla prakse - ļaut ar šiem līdzekļiem brīvāk rīkoties.

Argumentācija, kas tika lietota komisijas sēdē, ka birokrātijai būs jāveic kaut kādas izmaiņas informācijas tehnoloģijas sistēmās un būs vēl kaut kādas grūtības, nav attaisnojums tam, lai mūsu cilvēki tiktu nostādīti sliktākā stāvoklī nekā iedzīvotāji tepat mūsu kaimiņvalstīs. Tāpēc šim priekšlikumam, kas paredz iespēju ieguldīt līdzekļus vairākos plānos vienlaikus, mēs esam paredzējuši arī pietiekami pieklājīgu pārejas periodu - veselu gadu -, lai administrācija un visa birokrātija, kas šādā veidā apkalpo mūsu iedzīvotāju vajadzības, tam sagatavotos. Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli?

R.Putniņš. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 17. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 18. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 19. ir frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šis priekšlikums arī pieder pie tēmas, kādā veidā padarīt shēmu taisnīgāku, caurskatāmāku, atklātāku. Tas nozīmē, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam savā reklāmas informācijā ir jānorāda arī tā daļa, cik daudz viņš saņem par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Likumprojekts paredz to, ka līdzekļu ieguldītājs var uzzināt, ja viņam kāds pačukstēs ausī, bet godīgi parādīt visai sabiedrībai, lai fondi savā starpā būtu salīdzināmi, respektīvi, cik pelna viens vai otrs līdzekļu pārvaldītājs, - to nekādā veidā nez kāpēc negribas darīt. Mēs uzskatām, ka tā ir fonda līdzekļu pārvaldītāju nauda. Ieguldītājam ir jāzina, cik daudz no viņa ieguldītā aizies līdzekļu pārvaldītājam, cik tas būs veiksmīgs, cik uzticams un gatavs dalīties savā nopelnītajā. Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, padarīt šo fondēto pensiju shēmu līdzekļu pārvaldīšanu atklātu un uzskatāmu, un visiem redzamu. Lai ir redzama informācija, cik īsti izmaksā konkrētais pārvaldītājs, cik veiksmīgi viņš spēj darboties.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 20. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Putniņš. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 22. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 24. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 25. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 26. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Putniņš. 27. ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 28. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. 29. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts. Deputāti neiebilst.

R.Putniņš. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Putniņš. Un 31. ir frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Visi priekšlikumi ir izskatīti?

R.Putniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Un komisija acīmredzot aicina...

R.Putniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu, ar kuru likumprojektā ir atsaukts 14.priekšlikums. Tātad 14.priekšlikums ir atsaukts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši 30 priekšlikumus.

1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Priekšlikums ir loģisks, jo visu smagumu segs apmeklētāji, kas Latvijā ies uz koncertiem. Ārzemju mākslinieki taču nesamazinās savus honorārus! Bet vajadzēs segt to, ka tie šeit tiks aplikti ar nodokļiem. To ienākuma nodokli, kas viņiem būs jāmaksā, - to jau maksās Latvijas teātru, koncertu apmeklētāji.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ļoti daudzi šā iemesla dēļ nespēs aiziet uz šādiem koncertiem, jo stāvoklis mūsu valstī ir tāds, kāds tas ir. To var atļauties citas valstis, kurās ekonomika ir sakārtota un ir līdzekļi, taču šeit diemžēl mēs paši izveidojam tādu daudziem nepieejamu... Jo līdzekļi mūsu cilvēkiem, sevišķi lauku iedzīvotājiem, ir ierobežoti, viņiem vienkārši tiks atņemta iespēja apmeklēt šos koncertus. Protams, elite jau brauks, un daudzi, kas pelna vairāk, nemaksājot nodokļus, šos koncertus apmeklēs. Nu, brauks! Neapturēsim to! Bet padomāsim par vienkāršo lauku iedzīvotāju, kas koncertus var vērot tikai masu medijos, televīzijā! Starp citu, arī par to jāmaksā, arī tā nebūs par velti, jo šos koncertus Latvijas Televīzijas 1.kanālā neraida, šos koncertus ar ārzemju zvaigznēm parasti raida tā sauktajos slēgtajos kanālos.

Es vēlreiz lūdzu padomāt. Cik tad mēs ietaupīsim uz tā, ka mēs no dažiem māksliniekiem gadā iegūsim šos nodokļus?! Padomāsim labāk par savu tautu, kura arī ir pelnījusi koncertzālē paklausīties dzīvo izpildījumu!

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs skaidros komisijas viedokli?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, tāpēc lūdzu to neatbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 2. - deputātu Imanta Parādnieka un Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav atbalstīts! Putra!”) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

E.Putra. Atvainojos! Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Astrīdai Harju... Lūdzu, jūs esat pieteikusies debatēs. (Dep. A.Harju: “Es nejauši!”) Tātad deputāti nevēlas debatēt. (Starpsauciens: “Savaldiet savas pogas!”) Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E.Putra. 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Opozīcija daudz kritizē vairākumu, bet šodien es gribu lielu paldies pateikt Ministru kabinetam un finanšu ministrei par to, ka viņi ievēroja mūsu priekšlikumu. Priekšlikums bija atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijā. Ļoti svarīgs priekšlikums tiem cilvēkiem, kuriem ir neapliekamais minimums un atvieglojumi, un tie ir pensionāri ar invaliditāti.

Es gribu izmantot iespēju pateikt visiem astoņiem tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti, ka viņiem jāiesniedz deklarācijas. Mēs komisijā vēlāk pārbaudīsim, cik sakarīgi un cik mīļi Valsts ieņēmumu dienests izturēsies pret tiem cilvēkiem, kuri nevarēs uzreiz aizpildīt deklarācijas. Mēs kā valsts nevaram izmantot to, ka cilvēki varbūt nepārzina internetu, varbūt garīgi nevar aiziet tik tālu, lai aizpildītu šo sarežģīto papīru. Un tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam vajag palīdzēt cilvēkiem.

Astoņi tūkstoši pensionāru nesaņēma šo pakalpojumu, neizmantoja to. Valsts ietaupīja 1,3 miljonus. Bet es teikšu, ka tā ir ļoti nelāga nauda, tāpēc ka cilvēki ar invaliditāti nesaņēma vidēji 12 eiro mēnesī, tāpēc ka viņi nevarēja atrast komunikāciju ar VID darbiniekiem un VID darbinieki neko neizdarīja, lai palīdzētu viņiem to saprast.

Paldies ministrijai, ka reakcija bija ļoti ātra un mēs uzlabojām likumu. Lūdzu nebalsot un atbalstīt 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts nelūdz balsojumu par šo priekšlikumu un atbalsta komisijas viedokli.

Deputāti piekrīt.

E.Putra. 4. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par likuma 8.pantā aprakstītajiem gada apliekamā ienākuma avotiem. Tajos ietilpst pensijas - visas pensijas neatkarīgi no izmaksas avota. Tomēr visi deputāti, Finanšu ministrija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma Eiropas Latviešu apvienības vēstuli. Apvienība ierosina noteikt, ka ārvalstīs izmaksātās pensijas tiek apliktas ar ienākuma nodokli tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto neapliekamo minimumu.

Protams, es uzturu šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka apvienības biedriem noteikti ir savas intereses, bet to ir grūti viņiem pārmest, jo viņu intereses lielā mērā sakrīt ar valsts interesēm. Ārvalstīs mītošie pensionāri vēlas atgriezties Latvijā. Daudz runājam par to, ka ir jārada darba vietas, lai motivētu Latvijai piederīgos atgriezties. Bet šajā gadījumā nav nekas jārada, te pat pensijas nav jāmaksā, jo tās ir nodrošinātas ārzemēs.

Pēc ziņām, kuras mēs saņēmām gan no Eiropas Latviešu apvienības, gan no valsts institūcijām, ārvalstīs ir 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no kuriem astoņi līdz 10 procenti ir personas pirmspensijas vai pensijas vecumā.

Starp faktoriem, kas kavē atgriešanos, visbiežāk norāda, ka Latvijā nav pienācīga sociālā nodrošinājuma, bet, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no bijušās mītnes valsts reemigrants Latvijā ir gatavs tērēt vismaz 7500 eiro, ja tas ir no Lielbritānijas atbraucis pensionārs, vai gandrīz 13 tūkstošus eiro, ja no Īrijas. Un šāds ir negūtais pienesums Latvijas pieprasījuma tirgum, ja persona pieņem lēmumu neatgriezties.

Eiropā turklāt ir 18 valstis, kurās arī tiem pensionāriem, kuri vairs šajās valstīs nedzīvo, turpina segt veselības aprūpes un medicīniskos izdevumus, tādējādi ar reemigrantiem neradot papildu slogu Latvijas budžetam, bet gan to finansējot.

Es gribu piebilst, ka ministrija atbildēja uz šo priekšlikumu, norādot, ka ārvalstīs noteiktā pensijas neapliekamā minimuma piemērošana ārvalstīs piešķirtai pensijai ir uzskatāma par vienai konkrētai grupai labvēlīga nodokļu elementa mākslīgu pārcelšanu uz citu nodokļu sistēmu, neņemot vērā citus nodokļu sistēmas elementus.

Lūk, no tā precīzā un akadēmiskā novērtējuma īstenībā ir izstumts šā priekšlikuma mērķis un jēga. Proti, pie Latvijas robežas stāv nauda - stāv Latvijas pilsoņi un arī nepilsoņi, Latvijas piederīgie, kuri gribētu atgriezties valstī un šeit turpināt dzīvot, bet mēs šo naudu nepieņemam.

Turpretī citas valstis demonstrē vislabāko pieredzi. Proti, Portugāle īsteno mērķtiecīgu atgriešanās politiku, nesenajiem iebraucējiem piemērojot pazeminātu IIN likmi un jebkādus ārvalstīs iegūtos ienākumus neapliekot ar nodokli pirmos desmit gadus pēc atgriešanās vai ierašanās valstī.

Es domāju, ka tas ir ceļš, kurš ejams arī Latvijas Republikai, kurai emigrantu skaits, ārpus Latvijas esošo skaits, ir nesalīdzināmi lielāks nekā Portugālei. Šī labā pieredze būtu piemērojama un veicināma, sākot vismaz ar labvēlīgu attieksmi pret ārvalstīs esošajiem Latvijas pensionāriem.

Es domāju, ka šis priekšlikums, kuru īstenībā iesniedza ārpus Latvijas esošie pensionāri, ir atbalstāms. Lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu, kuru es iesniedzu, uzturot pensionāru priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un ar balsu vairākumu tomēr neatbalstīja, jo, atbalstot šādu likuma normu, veidotos nevienlīdzīga attieksme pret cilvēkiem, kuri visu mūžu ir strādājuši šeit, Latvijā, maksājuši nodokļus un uzkrājuši pensiju (salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kas ir strādājuši ārvalstīs un tāpat bieži vien izmanto mūsu valsts pakalpojumus medicīnas, izglītības jomā un tā tālāk).

Tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 6. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 8. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 9. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11.priekšlikumu iesnieguši deputāti Ints Dālderis un Imants Parādnieks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Lai cik teicami strādātu Demogrāfisko lietu centrs un Demogrāfijas lietu apakškomisija ar Parādnieka kungu priekšgalā, uzskatu, ka mēs vēl esam tālu no valsts, kura dāsni stimulē dzimstību un ģimenes uzplaukumu. To mēs redzējām, kad strādājam pie iepriekšējiem likumprojektiem. Manuprāt, iemesls slēpjas tieši īpašajā ierēdņa domāšanas veidā. Par to vēlāk.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa par mājokļa iegādi vai pārbūvi ir ierasta prakse daudzās Eiropas valstīs, un šī sistēma teicami strādā arī Igaunijā.

Ir skaidri iezīmējies tas, ka ienākumu deklarēšana kopā ar atmaksas saņemšanu ir teicams veids, kā uzlabot attiecības starp valsti un nodokļu maksātāju. Šogad Valsts ieņēmumu dienests deviņos mēnešos ir saņēmis par 11 procentiem vairāk gada ienākumu deklarāciju nekā pagājušajā gadā. Tas ir saistīts tostarp ar vecāku paaugstinātu interesi nodot čekus par bērnu pulciņiem. Šī veiksmīgā iniciatīva, kuru virzīju gan es, gan Latvijas Reģionu apvienības deputāti, pierāda, ka draudzīgs un nerepresīvs pasākums ēnu ekonomikas mazināšanai ir daudz efektīvāks veids nekā sankcijas un draudi. Iedzīvotāji ne tikai ir motivēti maksāt nodokļus un deklarēt ienākumus, bet, pieprasot čekus gan par zobārsta pakalpojumiem, gan par bērnu pulciņiem, no pelēkās zonas sev līdzi ved arī pakalpojumu sniedzējus. Iespējams, ka daudzi kredītņēmēji, vēloties saņemt atvieglojumus līdz pat 200 eiro gadā, pakāpeniski izlems par labu deklarētiem ienākumiem un izies ārā no aplokšņu algu zonas, kurā daži varētu joprojām atrasties.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par kredītprocentiem vienīgā mājokļa iegādei vai pārbūvei daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti. Šī ir pati neaizsargātākā kredītņēmēju grupa. Bet, kolēģi, es zinu, cik teicami strādā ierēdņu taktika labu ideju norakšanai. Ir tikai jāiedomājas attiecīgās sabiedrības grupas pārtikušākais un slinkākais pārstāvis, kam būtu adresēta šī pozitīvā iniciatīva, un būs jādzird: “Ko? Mēs tādiem grasāmies palīdzēt? Taču nē!” Un laba ideja nesasniegs mērķi.

Kolēģi, noraidot šo priekšlikumu, jūs atsakāt pašai aktīvākajai sabiedrības daļai, kas vēl nav aizbraukusi, maksā nodokļus, strādā, jo ņemt hipotekāro kredītu nozīmē uzticēties šai valstij un saviem spēkiem. Ja mēs nepalīdzēsim šiem cilvēkiem, tad kredīts var tapt par iemeslu viņu aizbraukšanai, ko ir jau darījuši vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju. Jūs varat rakstīt tukšus un neefektīvus reemigrācijas plānus, taču vislabākais plāns ir vienkārši nepieļaut cilvēku aizbraukšanu un palīdzēt tiem, kuri cenšas izdzīvot un nebaidīties, ka tiks palīdzēts arī kādam, kas varbūt to īsti nemaz nav pelnījis.

Visbeidzot, pēdējais arguments no Finanšu ministrijas bija, ka mums to neļauj starptautiskās uzraugošās institūcijas, Eiropas Komisija. Es atzīmēšu, ka, visticamāk, Eiropas Komisijā šis jautājums vēl nemaz netika apspriests no Latvijas puses. Igaunija arī saņēma no OECD rekomendācijas un turpina atmaksāt ar mājokli saistīto tēriņu atmaksu. Droši vien arī par vairākus tūkstošus vērto mājokļu pabalstu kāds Eiropas gaiteņos neapmierināti šūpo galvu, bet igauņiem ir spēks neiedomāties savus iedzīvotājus sliktā gaismā (Dep. V.Spolītis: “Sakiet Šleseram paldies! Gāzi grīdā!”) un rīkoties pēc saviem ieskatiem. Vai arī mēs to spēsim kādu dienu? (Dep. V.Spolītis: “Jā! Vēlreiz gāzi grīdā!”)

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka šobrīd var risināt šo jautājumu, kas, nepārprotami, ir svarīgs. Valdība ir izveidojusi mājokļa atbalsta programmu, un šī programma sāka darboties 2015.gada februārī. Es esmu tiešām gandarīts atzīt, ka ar šīs programmas palīdzību mēs jau šobrīd esam sasnieguši ievērojamus rezultātus, un divarpus gadu laikā kopā piešķirtas jau 6752 mājokļa garantijas. Tādā veidā mēs esam atbalstījuši vairāk nekā deviņus tūkstošus bērnu ar jaunu mājokli. Un kopējā izsniegtā garantija no valdības puses ir 46 miljoni eiro. Ar kopā piešķirtajām garantijām izsniegto hipotekāro aizdevumu kopējais apjoms ir sasniedzis jau vairāk nekā 400 miljonus eiro.

Es gribu teikt, ka valdības rīcība ir ļoti aktīva, konkrēta, un tās ģimenes, kas vēlas saņemt šādu atbalstu, saņem to pilnā apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams no komisijas puses?

R.Putniņš. Jā. Komisija šo priekšlikumu izskatīja. Protams, argumenti, kas izskanēja, bija dažādi, tomēr arguments par pirmā mājokļa programmu... Dzirdējāt arī, kā tas skaitliski izskatās šobrīd. Un pats galvenais arguments, kas ir daudz mērķtiecīgāks, ir neapliekamais minimums, kas pakāpeniski nākamgad un arī turpmākajos gados diezgan straujiem soļiem pieaugs, sasniedzot 250 eiro par bērnu. Tas ir daudz mērķtiecīgāks atbalsta veids. Un to saņem arī tās ģimenes, kurām varbūt nav vajadzīgs šis kredīts un ir jau mājoklis.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

14.priekšlikums tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad 14.priekšlikums ir atsaukts.

15.priekšlikumu deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par 16.? Par 16.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 19. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts pēc būtības, daļēji atbalstīts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Un 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 21. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Es rosinu progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attiecināt uz dividendēm. Tas ir mana priekšlikuma mērķis un arī būtība.

Es gribu teikt, ka, sākoties jaunajam gadam, dividendes ir apliktas ar nemainīgu 20 procentu ienākuma nodokļa likmi peļņas sadales brīdī. (Dep. E.Putra: “Tās nav dividendes!”) Lūdzu? Bet 21.! ... Es turpināšu... Un līdz ar to es domāju, ka šeit ir jāuzdod jautājums: 20 procenti - tas ir daudz vai maz? Manā skatījumā, tas var būt slogs tiem mazajiem uzņēmējiem, kuri tikko ir sākuši biznesu. Pēc tam, kad bija atbalstīta valdības uzsāktā nodokļu reforma, esam saņēmuši gūzmu niknu iebildumu no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo pēc tam, kad 2018.gadā notiks minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 380 eiro uz 430 eiro, viņiem būs palielinājušās izmaksas. Niknums ir pamatots, jo vienlaikus valdība sašaurināja mikrouzņēmuma režīma priekšrocības, nepiedāvājot alternatīvas iespējas nostiprināties tirgū tiem, kas tikko ir uzsākuši uzņēmējdarbību. Un rodas iespaids, ka, pēc valdības ieskatiem, mazais vai vidējais bizness ir vienīgais sākums ceļam uz augšu: no vidējā tālāk augšup pie lielā, bet lielajam ir jākļūst par tramplīnu lēcieniem vēl augstāk. Taču daudz ir tādu mazu uzņēmēju, kuri nemaz nevēlas kļūt par magnātiem; viņi grib patstāvīgi darboties savā biznesā, dzīvot ar saviem nelielajiem, toties stabilajiem ienākumiem; viņi grib nodrošināt savai ģimenei valstī vidēju, tomēr pārtikušu dzīves līmeni, iespējas strādāt darbdienās, bet brīvdienās - atpūsties. Viņi nemaz nevēlas rauties uz augšu, un “veiksmes stāsti” viņus nevilina.

Reformas “odziņu” - nesadalītās peļņas neaplikšanu ar nodokli - daudzi mazie uzņēmēji neizjutīs, jo viņu mērķis, kā jau iepriekš esmu rakstījis un teicis, nav biznesa izrāviens, bet gan noturēšanās stabilā līmenī un dividenžu saņemšana. Progresivitātes principa attiecināšana arī uz ienākumiem no dividendēm kļūtu par nopietnu atvieglojumu mazajām firmām. Savukārt lielajiem uzņēmumiem radītu stiprāku motivāciju investēt biznesa attīstībā, tajā skaitā jaunu darba vietu radīšanā.

Vismazāko ienākumu saņēmēju un vislielāko ienākumu saņēmēju ienākumi Latvijā atšķiras simtreiz, ja ne tūkstošreiz. Tomēr mūsu valstī sociālās nevienlīdzības īpatnība ir atšķirīga nabadzīgo un turīgo ienākumu struktūra. Vidusšķiras zemākā slāņa ienākumu salīdzināmos apjomos valsts mērogā veido algas un dividendes, savukārt vislielākos ienākumus pārsvarā veido dividendes un tikai dividendes - arī miljonos mērāmas. Tāpēc atteikšanās no progresivitātes piemērošanas dividendēm ne tikai nopietni vājina nodokļu reformu, bet arī pārvelk svītru mēģinājumiem mazināt sociālo nevienlīdzību valstī.

Es rosinu atbalstīt manu priekšlikumu. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

E.Putra. Jā. Komisijā par šo priekšlikumu mēs jau debatējām vasarā, pieņemot nodokļu reformu. Galvenais princips, kāpēc mēs neatbalstām... šobrīd ir jāsper pirmais solis, lai domātu par nākamajiem.

Kolēģi! Pimenova kunga priekšlikuma būtība ir aplikt šos ienākumus faktiski ar 20+20 procentiem. Šobrīd, ņemot vērā, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa efektīvā likme ir seši septiņi procenti un UIN par izņemtām dividendēm būs 20 procenti, tas jau ir diezgan vērā ņemams kāpums. Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 22. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! ESAO (jeb OECD) analītiskie dokumenti, kuri pavisam nesen kļuvuši publiski pieejami par iepriekšējo un par esošo gadu, liecina, ka Latvijā gan progresīvi augošo likmju skalā, gan ienākumu apmēru aplikšanā ar progresīvo nodokli katra likme ir noteikta visai haotiski un nepamatoti, neņemot vērā OECD valstu pieredzi.

Pēc finanšu ministres un ministrijas vadošo speciālistu teiktā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vēl jūlijā un arī pavisam nesen, skatot šo budžetu, varam secināt, ka mūsu valstī iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte drīzāk tiek veidota tā, lai pielāgotos esošajai Valsts ieņēmumu dienesta programmatūrai un pēc iespējas neizdarītu tajā izmaiņas. Tomēr pasaulē ir izkristalizējusies labā prakse, kā nodrošināt iedzīvotāju ienākuma kāpjošo nodokļa likmju efektīvāko piemērošanu. Pasaulē augstākās un zemākās IIN likmes starpības vidējā vērtība ESAO valstīs iepriekšējā gadā bija 24 procentpunkti. Latvijā pēc reformas tā būs tikai 11,4 procentpunkti. Pasaulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes nozīmīgs lēciens (vismaz par deviņiem procentpunktiem virs zemākās likmes) visbiežāk notiek, nesasniedzot vidējo algas līmeni valstī vai nedaudz to pārsniedzot. Tomēr Latvijā pirmais likmes lēciens notiks par trim procentpunktiem, sasniedzot apmēram divu vidējo algu līmeni (kā mēs atceramies - 1667 eiro), bet pirmais nozīmīgais likmes lēciens - par 8,4 procentpunktiem. Un tas notiks, kad ienākumi pārsniegs vidējo algu vairāk nekā pieckārt.

Iepriekš aprakstītais piedāvājums - samazināt slogu mazajiem ienākumiem - tiks nodrošināts, ja mūsu nodokļu sistēma pietuvināsies labajai praksei un mazākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kura 2018.gadā būs 20 procenti, tiks noteikta vēl mazāka, proti, 15 procenti. Bet lēciens no 15 uz 23 procentiem notiks, ienākumiem sasniedzot pusotras vidējās algas līmeni, tas ir, apmēram 1300 eiro, nevis 1667 eiro, kā tagad tas ir nostiprināts likumā un stāsies spēkā, sākoties janvārim.

Savukārt budžeta efektīvākai izpildei atbilstu augstākās likmes, proti, 35 procenti, nevis 31,4, sasniedzot četru, nevis piecu vidējo algu līmeni. Līdz ar to augstākās un zemākās IIN likmes starpība būtu 20 procentpunkti un pietuvotos vidējai vērtībai, kas ir aprakstīta ESAO analīzē, kuru mēs pavisam nesen esam saņēmuši. Un vidējā vērtība ir vienāda vai mazliet lielāka par to, ko es tagad ierosinu, proti, 24 procenti.

Līdz ar to likmes lielumi, ja mans priekšlikums tiks pieņemts, būtu 15, 23 un 35 procenti. No vienas puses, tas veicinās mazā biznesa attīstību. No otras puses, tas, protams, palielinās... tas pārcels nodokļu slogu uz lielo ienākumu saņēmējiem - ne tikai algu saņēmējiem, bet arī dividenžu saņēmējiem -, ja tomēr mans priekšlikums, kurš tika noraidīts, galu galā būs ņemts vērā.

Līdz ar to problēma, kur dabūt naudu budžetam, lai finansētu gan veselības aprūpi, gan demogrāfiskos izaicinājumus, būs atrisināta taisnīgi un ekonomiski pamatoti, nevis mēģinot izraut pēdējo eiro no termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju kabatām un mēģinot ietaupīt uz izglītības un veselības aprūpes attīstības rēķina.

Domāju, ka tas ir ceļš, kurš ejams, un agri vai vēlu mēs to īstenosim. Bet šobrīd es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Komisija šo priekšlikumu izskatīja. Gribu teikt, ka šis priekšlikums šobrīd ir ar negatīvu fiskālu ietekmi, tāpēc komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Darbu ar likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījami kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Vladimirs Nikonovs, Artis Rasmanis, Edvīns Šnore... ir, un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, turpinām skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

23.priekšlikums - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 24. - deputātu Parādnieka un Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 26. - deputātu Parādnieka un Dāldera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 27. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 28. - atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 29. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 30. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts ir par to, ka tiek aizstāts vārds “nodoklis” ar vārdu “nodeva”. Respektīvi, vasarā, skatot grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, interaktīvām azartspēlēm mēs piebalsojām nodokli, bet tomēr šajā laikā ir mainīta koncepcija, un tā paredz, ka turpmāk par šīm azartspēlēm mēs maksāsim nodevu, nevis nodokli. Tātad uz otro lasījumu esam saņēmuši 16 priekšlikumus.

1.priekšlikums - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

1. un visi citi priekšlikumi jāskata kopsakarībā ar manis iesniegto 8.priekšlikumu, tāpēc es tagad nāku runāt. Dāmas un kungi, lūdzu jūsu uzmanību uz piecām minūtēm, jo šis likumprojekts var radīt patiesi lielas problēmas visam nākamā gada budžetam. Īsi izstāstīšu būtību - turpināšu to, ko jau Putras kungs īsi iesāka.

Vasarā steigā tika pieņemta jaunā nodokļu reforma, tās izskatīšanas laikā Parādnieka kungs, kurš neapšaubāmi ir lielākais azartspēļu jomas eksperts visā Saeimā, nāca klajā ar piedāvājumu, kuru toreiz visi atbalstījām, - ar nodokli aplikt arī tādus azartspēļu galdus, kas tiek izmantoti videotiešsaistēm. Par katru galdu - 11 700 eiro gadā. Te jāatzīmē, ka šādos gadījumos bieži vien komersants pats nepieņem likmes, neizmaksā laimestus, bet ir tikai tāds pakalpojumu sniedzējs trešajām personām. Neatkarīgu nejaušības principa fiksēšanu un translēšanu nodrošina video. Gluži kā tādas laika ziņas televīzijā, par kurām teorētiski arī varētu kāds izdomāt, ka vajag pieņemt likmes.

Parādnieka kungs toreiz, vasarā, sarēķināja, ka Latvijā ir 150 šādu galdu, un tātad kopumā bija paredzēts budžetā ieguvums 1,8 miljonu eiro apmērā. Patiešām skaisti - papildu nauda budžetā! Kā vēlāk izrādījās, Parādnieka kungs ir pamatīgi kļūdījies. Šādu galdu Latvijā ir stipri vairāk - vairāk par 500. Respektīvi, atstājot spēkā sākotnēji noteikto nodokli, kopējais ienākums budžetā varētu sasniegt pat sešus miljonus eiro. Nozare, protams, sāka protestēt, sāka draudēt ar biznesa pārcelšanu uz citām valstīm. Viens no uzņēmumiem, kurš, starp citu, atrodas ārpus Rīgas un tādējādi nodrošina 101 darba vietu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, atzina, ka šāda nodokļa noteikšana nozīmēs tā bankrotu.

Diskusiju rezultāts ir tāds, ka tika izstrādāts mans priekšlikums - 8.priekšlikums -, kas paredz nodokli samazināt līdz sešiem tūkstošiem eiro par galdu. Tādā veidā valsts budžetā mēs varētu iekasēt pat trīs miljonus eiro; tas būtu par 1,25 miljoniem vairāk, nekā Parādnieka kungs sākotnēji kļūdaini aprēķināja vasarā.

Tā vietā, lai atbalstītu manu priekšlikumu, Parādnieka kungs nu jau piedāvā atkal pilnīgi mainīt sākotnējo nodokļu noteikšanas un iekasēšanas kārtību, nosakot, ka tiem komersantiem, kuriem ir vairāk par 25 galdiem, ir jāmaksā - uzsveru! - tikai 400 tūkstoši eiro gadā, ja mazāk - 120 tūkstoši eiro.

Salīdzinājumam. Lielākais komersants Latvijā, vadoties pēc šīs jaunās Parādnieka kunga sistēmas, maksās tikai aptuveni vienu tūkstoti eiro par galdu vai, iespējams, pat mazāk, ja tam ir vairāk par 400 galdiem. Taču pats mazākais uzņēmums, ja tam ir tikai viens galds (ir tādi uzņēmumi, kuriem ir divi trīs galdi), teorētiski maksās visus 120 tūkstošus par šo vienu galdu. Jāatgādina teksts: “Viens likums - viena taisnība visiem!” Šajā gadījumā nodokļa apmērs var atšķirties 120 reižu vai pat vairāk.

Dāmas un kungi! Jāteic, ka, neatkarīgi no komersanta darbības jomas, tas nu nepavisam nenodrošina godīgu konkurenci. Vēl vairāk! Šobrīd jau izskatās, ka šādā veidā Parādnieka kungs un, jāsaka, arī visa Nacionālā apvienība kopumā sāk lobēt ne tikai maksātnespējas administratoru rūpalu, bet arī azartspēļu biznesu, vismaz lielāko uzņēmumu intereses noteikti. Piedodiet, Parādnieka kungs, mani kolēģi sāk teikt, ka šādā veidā, iespējams, jūs mēģināt nodrošināt nākamās priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu.

Dāmas un kungi, parēķiniet paši! Jauno Parādnieka kunga priekšlikumu dēļ pat tad, ja aprēķinā ņemam vērā nevis sākotnējo nodokļa likmi, bet manis piedāvāto variantu, budžeta ieņēmumos veidosies starpība, kas ir vairāk nekā divi miljoni.

Aicinu noraidīt gan šo, gan arī citus Parādnieka kunga priekšlikumus un atbalstīt manu - 8.priekšlikumu.

Tādējādi jūs atbalstīsiet papildus 2,2 miljonus eiro valsts budžeta ieņēmumu sadaļā, nevis fiskālo telpu iespējamiem politbiznesa manevriem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Komisijā 1. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums - ir atbalstīts, un attiecīgi ir mainīta turpmāko pantu numerācija.

Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 2. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Dep. I.Parādnieks neatrodas zālē. Dep. A.Kaimiņš: “Izsauciet Parādnieku!”)

J.Viļums (LRA).

Žēl, ka jūs neieklausījāties manā pirmajā runā, bet šis priekšlikums ir 3.priekšlikums, kurš tabulā parādās kā daļēji atbalstīts. Godīgi sakot, es īsti nevaru atrast, kurā daļā tas patiešām ir atbalstīts. Taču galvenā būtība, es teiktu, ir daļēji atbalstāma, jo šis 3.priekšlikums ir tāds, ka... Parādnieka kungs aicina ieviest principu, kādā veidā varētu mēģināt atbalstīt mazākus uzņēmumus. Proti, komersantiem, kuriem ir mazāk par 25 galdiem, Parādnieka kungs sākotnēji piedāvāja 70 procentu atlaidi no 400 tūkstošiem eiro.

Aicinu apsvērt domu, ka apmēram šādu - 70 procentu - atlaidi varētu piemērot tiem 120 tūkstošiem, ko plānojat apstiprināt nākamajā, 4., priekšlikumā, ja attiecīgajam komersantam patiešām ir mazāk par 25 galdiem. Piemēram, ja uzņēmumam ir 10 videogaldi, tad, piemērojot šādu Parādnieka kunga piedāvāto atlaidi, komersants gadā varētu samaksāt valsts budžetā aptuveni 40 tūkstošus. To, starp citu, savā vēstulē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai apliecina arī iepriekš minētais Daugavpils uzņēmums ar 101 darba vietu. Tādējādi nezustu šīs darba vietas un valsts budžets iegūtu gan 40 tūkstošus no tiešā nodokļa, gan arī papildu ieņēmumus no samaksātajiem darba algas nodokļiem.

Aicinu atbalstīt šo Parādnieka kunga priekšlikumu, jo tajā ietvertā būtība varētu vēl glābt mazos uzņēmumus - tos, kuru izveidošanā ir ieguldīts ne tikai ārvalstu kapitāls, bet vismaz daļēji arī vietējais.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Šo koncepciju, kas paredz nodevu, turklāt diferencētu nodevu: 400 tūkstoš eiro - virs 25 spēļu galdiem, un 120 tūkstoš eiro - zem 25... Nu, šis priekšlikums ilgstoši tika skatīts darba grupā, kurā tika piesaistīti arī konkrētie uzņēmumi, kā arī jau piesauktais Daugavpils uzņēmums. Un no sākotnējā priekšlikuma, kas paredzēja šo nodevu daudz lielākā apmērā, tas ieguvums faktiski būtu tāds pats, kāds jau, teiksim, ir paredzēts - 120 tūkstoši.

Tāpēc aicinu arī deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, kā tas ir darīts jau komisijā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Vēršu deputātu uzmanību, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti atbalsta? Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Imanta Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

6., 7. un 8. priekšlikums ir savstarpēji saistīti, tāpēc es, runājot par 6.priekšlikumu, gribu izteikt arī pamatojumu savam - 8.priekšlikumam.

Pirmkārt. Es vēlreiz atgādinu, ka jūs šajā likumprojektā iebalsojāt 4.priekšlikumā minēto normu: 120 tūkstoši - uzņēmumiem, kuriem ir līdz 25 galdiem. Manis piedāvātais priekšlikums paredzēja, ka šādam uzņēmumam, kuram ir 25 galdi, būtu jāmaksā 150 tūkstošus liels nodoklis - respektīvi, par 30 tūkstošiem vairāk, nekā piedāvāja Parādnieka kungs un nekā jūs apstiprinājāt.

Otrkārt. Es aicinu vismaz šo manu priekšlikumu - sešus tūkstošus eiro par galdu - attiecināt uz tiem komersantiem, kuriem ir līdz 25 galdiem. Respektīvi, ja ir viens galds - maksā sešus tūkstošus, ja divi - 12 tūkstošus, un tā tālāk. Tas būtu godīgs princips attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Treškārt. Kā jau minēju, ja uzņēmumam ir 10 galdi, tad tas samaksātu 60 tūkstošus gadā; tie būtu ieņēmumi valsts budžetā. Šobrīd šie uzņēmumi būs spiesti bankrotēt.

Ceturtkārt. Varat man ticēt, varat neticēt, bet pats nekad neesmu saistīts ne ar vienu kazino vai videospēļu galdu, es neesmu (Zālē pieaug troksnis. Dep. S.Āboltiņa: “Mēs tev neticam!”; dep. A.Bērziņš: “Ticu!”; Starpsaucieni: “Neticam!”; “Ticam!”)... Jā! Paldies. Beidzot jūs pamodāties!

Un vēl jo vairāk tāpēc es aicinu jūs pievērst uzmanību šim likumprojektam, jo, kā jau minēju, lielie uzņēmumi būs priecīgi samaksāt 400 tūkstošus eiro, taču mazie uzņēmumi - tādi kā, piemēram, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī esošais uzņēmums ar 101 darbinieku - būs spiesti bankrotēt. 101 ģimene cietīs no šī jūsu negodīgā likumprojekta.

Nākamais. Es jūs patiešām aicinu, Vucāna kungs, Parādnieka kungs, - sasauciet ārkārtas... taisīsim pārtraukumu, sasauksim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un izvērtēsim vēlreiz šo jautājumu! Jo, kā jau teicu pašā sākumā, savā pirmajā uzstāšanās reizē, proti, tad, kad runāju par 1.priekšlikumu, šajā gadījumā, manuprāt, tiek pieļauta kļūda visa budžeta ietvaros. Prognozēto ieņēmumu, kurus paredz Parādnieka kungs, acīmredzami nebūs. Respektīvi, 1,8 miljonu nebūs, labākajā gadījumā būs tikai 800 tūkstoši.

Un beidzamais. Es patiešām uzskatu, ka šis likumprojekts, ja tas tiks tādā veidā apstiprināts kā līdz šim, ar priekšlikumiem, kurus jau akceptējāt, radīs ļoti negodīgus apstākļus uzņēmējiem Latvijā, neatkarīgi no tā, kādā jomā viņi strādā.

Es aicināšu Valsts prezidentu šo likumprojektu atdot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. (Dep. A.Bērziņš: “Pareizi, jā!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Viļuma kungs, visu cieņu! Tanī brīdī, kad jūs izdzirdat, ka tiek pieminēta Daugavpils vai Latgale, jūs pēkšņi sākat... sākat dažubrīd pat neadekvāti žestikulēt.

Pirms tam, kad šī problēma tika izskatīta gan Ekonomikas ministrijā, gan Finanšu ministrijā un kad arī publiskajā telpā tika runāts par to, šie uzņēmumi, kuri ir tā saucamie live dīleri, studio tipa uzņēmumi, kuri paši nepiedalās azartspēļu organizēšanā, bet sniedz vien pakalpojumus azartspēļu organizētājiem, izteica savas bažas un neizpratni par regulējumu, kādu mēs bijām noteikuši. Tāds tas varēja arī palikt, un šobrīd likumā tas ir iestrādāts. Taču, risinot šo jautājumu un ņemot vērā viņu pieeju lietām un to, kā tas varbūt arī citur Eiropā ir, un kā, viņuprāt, būtu labāk organizēt, lai būtu kāda samērīga samaksa par viņu darbību, nonācām pie secinājuma, ka vislabākais veids ir nodeva, nevis nodoklis. Līdz ar to nodoklis, kurš pirms tam bija noteikts par kazino galdiem, netiktu piemērots. Taču tad, kad tika organizētas tikšanās ar šo kompāniju pārstāvjiem, tieši Daugavpils uzņēmuma dēļ tika izstrādāts īpašs izņēmuma gadījums, kurš ir rezultējies vairākos sarežģītos dažādu konstrukciju priekšlikumos, kur ir paredzēts, ka uzņēmumiem, kuriem nav vairāk kā 25 galdi, tiek piemērota 30 procentu likme. Visi ir atzinuši, ka tas ir labāk, arī šo uzņēmumu pārstāvji, kuri teica, ka viņiem pašiem plāns ir līdz 20 galdiem. Šobrīd ir 10 galdi. Tātad, pat ja notiktu tā, ka mēs atstājam spēkā esošo regulējumu, kas ar 1.janvāri stājas spēkā, tas nozīmē, ka šim uzņēmumam tāpat būtu jāmaksā 117 tūkstoši. Un attīstoties, nodrošinot šos 20 galdus, būtu jāmaksā gandrīz 240 tūkstoši. Un tieši tāpēc tas tika darīts.

Es iedomājos, Viļuma kungs, jūsu vīzija par Latgales izaugsmi azartspēļu jomā laikam būtu tāda: katrā mazā sādžā, katrā mazā mājiņā stāv strīmēšanas vai filmēšanas kamera, un tur sēž mājas īpašnieks, kurš dīlero. Protams, viņu apmācīs angļu valodā un kā tik vēl tur neliks lietā viņa prasmes. Katrā ziņā Latgale varētu uzplaukt. Bet es šaubos, ka tā ir tā labākā perspektīva. Tie uzņēmumi, kas vēlas strādāt Latgalē... un šis uzņēmums teica, ka vairāk kā 20 kazino galdus viņi nevarēs nodrošināt ar dīleriem tikai tāpēc, ka nav tik daudz cilvēku. (Dep. J.Viļums: “Bet viņiem ir 10!”)

Minot Krāslavas piemēru. Kā mēs tagad varam nodibināt uzņēmumu Krāslavā? Nodibiniet! Nodibiniet filiāli, un šajā uzņēmumā var strādāt Krāslavas iedzīvotāji vai tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Bet ne jau katrā mājā tagad tiks dibināti šādi uzņēmumi ar vienu galdu. Nu taču beidziet vienkārši ņirgāties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Nešaubos, ka lielākajai daļai no mums nav nekādu īpašu simpātiju pret šāda veida biznesu, un arī man nav. Azartspēles nav tas, uz ko balstīt ekonomiku. Arguments, ka nāk nauda budžetā? Jā, taču tā ir uz asarām un pat asinīm balstīta nauda. Es nešaubos, ka pēc kādiem 10 vai 20 gadiem cilvēki būs sapratuši, ka šāds bizness tomēr laikam nav tas, uz ko balstīt ekonomiku. Taču tā pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir tāda, kāda tā ir, un mēs to nepārtaisīsim. Tāpēc laikam tomēr jāskatās, kā gūt iespējamu labumu Latvijas ekonomikai no šī ļaunuma - azartspēlēm. Lūk.

Tātad rēķināt ienākumus budžetā ir viena lieta... taču, redziet, kas mani tomēr zināmā mērā pārliecināja. Tas, ka vismaz īstermiņā no tā varētu būt labums. Šis interneta kazino varētu radīt darba vietas tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs - tieši tajā mazajā sādžā. Tieši tur tas varētu būt - tas labums, ko mēs gūtu no šī biznesa. Lūk. Un tāpēc būtu loģiski tieši otrādi - noteikt nevis tādu, manuprāt, unikālu regresu... Šī nodeva ir... es nezinu, grūti atrast precedentu, kur vēl tik regresīvs nodoklis būtu definēts, kā šajā gadījumā - 120 reizes, kā minēja kolēģis Viļums. Ja būtu otrādi, tas būtu loģiski.

Kā jau teicu, manuprāt, šis priekšlikums uzkrītoši lobē lielo biznesu. Un te man rodas arī tāds dīvains jautājums. Ja vasarā bija pavisam cits priekšlikums, kāpēc tagad tas tik pēkšņi ir mainījies? Parādnieka kungs jau iepriekš uzdeva jautājumu par citu likumprojektu: kāds uzvārds stāv aiz šī konkrētā lēmuma?

Es domāju, ka mums tiešām laikam ir jāsamierinās ar šo ļaunumu - azartspēļu biznesu - “zaļo ceļu” sādžā, kā te Parādnieka kungs minēja, it kā Latgalē tikai sādžas būtu. Bet ne tikai Latgalē.

Tā ka es aicinu noraidīt Parādnieka kunga priekšlikumus un atbalstīt Viļuma kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Īsas atbildes uz Parādnieka kunga replikām. Viņš pārmeta man, ka es pievēršu uzmanību Latgalei un Daugavpilij. Dāmas un kungi! Esmu ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala. Es domāju, ka tas ir tikai loģiski (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tikai loģiski, ja es pievēršu uzmanību tādai vēstulei, kas ir atsūtīta uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un ir pieejama visiem deputātiem.

Vēlreiz atgādinu: tās ir 100 darba vietas... (Starpsauciens.) 101 - es teicu, un tas ir precīzi, bet ir runa par to, ka aptuveni 100 darba vietas mēs zaudēsim.

Tas, ka uzņēmums plāno palielināt savu biznesu līdz 25 galdiem… Es arī sākotnēji domāju - nu, 25 galdi... Parēķinot nodokli, jau apmēram seši tūkstoši, ko es arī piedāvāju, sanāk. Bet tur jau tā lieta, ka nevar tik ātri, pirmkārt, atrast 150 jaunus darbiniekus un, otrkārt, tik ātri, tagad jau faktiski viena mēneša laikā, paplašināt biznesu divas vai divarpus reizes! Tas nav tik vienkārši izdarāms nevienā uzņēmējdarbības jomā - pat tad, ja tā ir informācijas tehnoloģiju joma.

Brīvera kungs jau ļoti precīzi pateica. Šajā gadījumā - kāpēc ne? Es, protams, labprāt gribētu, lai šīs darba vietas būtu ar augstāku pievienoto vērtību; lai tie būtu programmētāji vai dizaina meistari, vai vēl kādi citi… Bet šajā gadījumā tas ir legāls bizness, kas var notikt Rīgā, bet nevar notikt Krāslavā. Kāpēc tā? Es domāju, ka, lai arī uzņēmums ir ar diviem galdiem, tas varbūt grib nodrošināt 50 darba vietas. Kāpēc ne? Lai ir pieci galdi Krāslavā! Tās ir 50 darba vietas.

Un visbeidzot. Šis uzņēmums, visticamāk, nevis pārcelsies un gaidīs, kad jūs izlabosiet nodokļu reformā pieļautās kļūdas, bet diemžēl, ļoti iespējams, pārcelsies uz Baltkrieviju, jo tas ir tuvu - aizvest darbiniekus uz turieni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Viļuma kungs! Tas, ko es jums pārmetu, - ka jūs dažubrīd grābstāties. Savukārt par to, ka jūs aizstāvat kādas intereses, konkrēti, Latgales intereses, - par to es vienmēr esmu jūs augstu vērtējis.

Šajā gadījumā jūs tiešām pat īsti neapzināties un nekad pirms tam neesat iedziļinājies šīs lietas būtībā. Es biju spiests tajā iedziļināties brīdī, kad izteica pārmetumus, ka vispār ir ieviesta šāda... (Dep. J.Viļums: “Es arī biju spiests iedziļināties!”) šāds nodoklis, kas vēlāk pārtapa par nodevu.

Tagad skaidrības labad vēlreiz izstāstīšu tiem, kas to nesaprata. Nav nekādas 120 reizes (Dep. I.Brīvers: “Ir! Ir!”), Brīvera kungs. Nav! Un es jums paskaidrošu - kāpēc. Tāpēc, ka šis īpašais gadījums, izņēmuma gadījums, šajā jomā tika radīts speciāli šim Daugavpils uzņēmumam. Un, lai jums būtu vēl skaidrāk, paskaidrošu: tātad tie, kas organizē azartspēles un saņem licenci azartspēļu jomā, maksā 427 tūkstošus, saņemot licenci, - neatkarīgi no tā, cik liels būs viņu bizness. Absolūti neatkarīgi no tā! Vai arī maksā 200 tūkstošus, ja viņi veido interaktīvajā vidē… Un šis ir vienīgais gadījums, kad mēs noteicām samazināto likmi tieši tāpēc. Kāpēc ir šī viena noteiktā likme? Lai neveidotos kaut kādi mazi kaktu uzņēmumi, bet veidotos normāls uzņēmums, kuru var arī kontrolēt. Šajā gadījumā mēs izdarījām īpašu izņēmumu, un, ja 11 700... ja šī likme stātos spēkā, tad šis uzņēmums jau tagad maksātu 117 tūkstošus. Nu, pamēģiniet to beidzot saprast!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Parādnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 8, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. Tātad 8.priekšlikums nav vairs balsojams.

Sēdes vadītāja. 8.priekšlikums nav balsojams.

E.Putra. 9. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 16. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Skatām grozījumus Azartspēļu un izložu likumā.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši kopumā deviņus priekšlikumus.

1. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi otrajā lasījumā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Uz otro lasījumu esam kopumā saņēmuši 17 priekšlikumus.

1. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Samazināto pievienotās vērtības nodokli frakcija “No sirds Latvijai” rosina ieviest ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem un maizei. Un kāpēc? Protams, mērķēts atbalsts vienmēr ir efektīvāks, bet tas darbojas tajā sabiedrības daļā… salīdzinoši maza sabiedrības daļa ir tā, kurai ir vajadzīgs šis mērķētais atbalsts.

Diemžēl Latvijā vismaz 80 procentiem iedzīvotāju ir svarīgi ikdienas ienākumi, jo faktiski tie visi arī aiziet par mājokli, par pārtiku un varbūt par pirmās nepieciešamības precēm.

Mēs uzskatām, ka veidot Latvijas sabiedrībā sistēmu, kurā vairumam cilvēku ir jājūtas lūdzējiem, kuriem kaut ko vajag, nav pareizi. Ir svarīgi, lai cilvēki justos novērtēti un pirmām kārtām šo atbalstu saņemtu caur to, ka viņiem būtu pieejama kvalitatīva pārtika un viņi to varētu iegādāties bez kaut kādām grūtībām.

Atbalstīt mūsu priekšlikumu nozīmē nākt pretim ļoti lielai daļai sabiedrības.

Līdzšinējais priekšlikums par piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu augļiem un dārzeņiem ir terminēts, un mēs uzskatām, ka tas nav pareizi. Ir radītas bažas, ka varbūt ar to pelnīs tirgotāji. Tad tā atkal ir sabiedrības līdzatbildības veidošana: maksājot nodokļus, tu atbalsti arī tos, kuriem šodien varbūt neiet tik viegli.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, ka šis samazinātais pievienotās vērtības nodoklis tiek noteikts paplašinātam pamatproduktu klāstam, iekļaujot tajā ne tikai augļus un dārzeņus, bet arī pienu, piena produktus un maizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Kā mums, visiem deputātiem, šobrīd zināms, samazinātais PVN no 2018.gada 1.janvāra ir paredzēts augļiem un dārzeņiem. Tas, protams, ir arī fiskāli ietilpīgs pasākums - apmēram seši miljoni nākamā gadā budžetā ir atvēlēti šim pasākumam. Papildu grupas šobrīd mēs fiskālā ziņā vienkārši nevaram atļauties. Un sākotnēji jāredz, vai šīs grupas dos vēlamo efektu. Tāpēc šis pasākums ir terminēts.

Ja ēnu ekonomika samazināsies, uzlabosies pirktspēja un legālais tirgus palielināsies, tad, protams, mēs turpmāk domāsim arī par nākamajām grupām, bet patlaban mēs tomēr aprobežojamies ar to, kas ir paredzēts šobrīd - augļi un dārzeņi.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

2012.gadā tiks sperts pareizs solis, samazinot pievienotās vērtības nodokli, nosakot to 12 procentu apmērā viesnīcu izmitināšanas pakalpojumiem šeit - Latvijā. Un pilnīgi loģiski ir saistīt šo sfēru - viesnīcu un izmitināšanas pakalpojumu biznesu sfēru - ar ēdināšanas pakalpojumiem.

Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” ierosina, lai 12 procentu apmērā nodokļa likme tiktu ieviesta ēdināšanas pakalpojumiem. Tas padarīs šo nozari, tā teikt, daudz baltāku. Jo, es domāju, daudzi no jums pamanījuši, ka bieži vien notiek tā: atver jaunus ēdināšanas uzņēmumus, kafejnīcas vai restorānus, tie pastāv dažus mēnešus, uzkrāj nesamaksātu pievienotās vērtības nodokli, tad slēdzas un pēc tam atkal atveras nu jau citā juridiskajā adresē, ar citu juridisko nosaukumu, un tādā veidā turpina šo biznesu.

Ja raugāmies no biznesa struktūras viedokļa, tad redzam, ka ēdināšanas pakalpojumi ir tāds bizness, kura pašizmaksā ļoti būtisku daļu sastāda atlīdzība - alga un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē, ka, to apliekot ar pievienotās vērtības nodokli, tiek būtiski sadārdzināta pašizmaksa.

Mēs pētījām... skatījāmies pētījumu, ko ir publicējusi Eiropas organizācija, kas apvieno biznesa uzņēmumus, kuri darbojas ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Pēc statistikas datiem, 2013.-2015.gadā Latvijā izmitināšanas un ēdināšanas bizness darbojās ar zaudējumiem. Un, ja salīdzina, ko ir izdarījusi viena otra Eiropas valsts, var redzēt, ka no 25 valstīm 17 valstīs pievienotās vērtības nodoklis izmitināšanas un ēdināšanas biznesam ir samazināts. Valstīs, kuras pēdējos gados šo nodokli ir mazinājušas, tādās kā, piemēram, Zviedrija, ir panākts diezgan būtisks apgrozījuma pieaugums ēdināšanas nozarē, par kādiem sešiem-astoņiem procentiem katru gadu. Ja salīdzina Franciju, kur arī pēdējos gados tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis, ir būtiski samazinājies, pēc cita statistikas rādītāja, bankrotējušo uzņēmumu skaits. Tas nozīmē, ka ir palikušas vai papildus radītas jaunas darba vietas šajā biznesā.

Un tā ir arī minētās organizācijas rekomendācija visām valstīm - gan nodarbinātības veicināšanai, gan ekonomikas padarīšanai par baltāku, gan arī ienākumu palielināšanai budžetā.

Noteikti šeit būs argumentācija, ka, samazinot nodokli, tiek samazināti ieņēmumi budžetā. Mēs uzskatām tieši pretēji: jo bizness būs spējīgāks šos nodokļus maksāt, jo vairāk pieaugs legālais apgrozījums, no kura tiks samaksāti nodokļi. Tas nozīmē, ka - tieši pretēji! - nodokļu ieņēmumi budžetā pieaugs.

Runājot ar nozares pārstāvjiem, dzirdam, ka viņi paši vēlas dzīvot godīgā vidē. Tie, kas ir godīgi biznesā un maksā nodokļus, vēlas, lai šī konkurence ir godīga, lai nav iespējas daļai biznesa slēpties un maksāt vai nu algas aploksnē, vai uzrādīt minimālus algu ienākumus, neuzrādot faktisko biznesa apgrozījumu. Tā kā arī pati nozare vēlas sakārtotu vidi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un padarīt ēdināšanas biznesu atklātāku. Tas būtu viens reāls solis arī deklarētajā cīņā pret ēnu ekonomiku. Biznesam būs radīti nosacījumi, lai tas spētu strādāt atklātā vidē. Līdz ar to, pats par sevi saprotams, šajā pelēkajā ekonomikā atradīsies mazāk kompāniju.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst: Sudrabas kundze, šis samazinātais PVN ēdināšanas pakalpojumiem diemžēl nav nekāda brīnumnūjiņa. Es domāju, ka pirmie soļi ir jāsper arī pašai nozarei. Valsts un Ministru kabinets no savas puses šogad vasarā pieņēmām apjomīgu nodokļu reformu. Tā ir gan reinvestētā peļņa, gan darbaspēka nodokļa samazinājums, kas ir solis pareizā virzienā. Nākamais solis tomēr ir jāsper nozarei, jo diemžēl pēdējie sižeti Latvijas Televīzijā demonstrē to, ka šajā nozarē vēl ir jāsakārto ļoti daudz lietu.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ja es būtu ministrijas ierēdnis, es varētu nakts vidū meistarīgi noraidīt jebkuru opozīcijas priekšlikumu par samazināto PVN. Es domāju, ka pastāv kaut kāda aizbildināšanās vācelīte ar dažādiem teikumiem, kurus ministrijas ierēdņi lieto. Piemēram, mēs paskatījāmies uz dažiem priekšlikumiem un kas ar tiem noticis no 2012.gada, runājot par PVN gan apkurei, gan produktiem. 2012.gadā Finanšu ministrija teica: “Atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem nav efektīvs.” 2013.gadā: “Samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam.” Nedaudz citādāks formulējums 2014.gadā: “Finanšu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo starptautisko pieredzi, samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.” Arī 2015.gadā uzsvērts, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Un visbeidzot 2016.gadā: “Šādā veidā, visiem vienādi pazeminot likmi, nevarēs sasniegt iecerēto mērķi - palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.”

Kolēģi, no 2012.gada mēs dzirdam aizbildinājumus, ka mūsu - opozīcijas - piedāvātie priekšlikumi nerisina problēmu. Es gribu redzēt, kur tad ir jūsu, godātie koalīcijas deputāti, piedāvātais risinājums šai problēmai. Joprojām nav!

Mans priekšlikums samazināt PVN uz 12 procentiem pamatproduktiem - pienam, maizei, gaļai, zivīm un sviestam -, līdzīgi, kā 2013.gadā to rosināja ZZS frakcija, būdama opozīcijā, ir mērķēts gan mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam, gan vietējo ražotāju stiprināšanai. Arī Slovākijā, no kuras es esmu aizguvusi šo ideju, valstsvīri nebaidās atzīt, ka šī iniciatīva veiksmīgi risina gan palīdzību maznodrošinātajiem, gan arī atbalstu ražotājiem.

Un trešais iemesls, kāpēc Slovākija pavisam nesen izvēlējās samazināt PVN likmi šiem pamatproduktiem līdz 10 procentiem, ir nevēlēšanās palikt tikai to piecu valstu vidū (arī Latvijas), kur joprojām nepiemēro samazināto PVN pārtikai. Protams, ieviešot samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem, Finanšu ministrija tagad nevar noraidīt manu priekšlikumu, izmantojot jau manis minētos argumentus, jo vēl nav izdomāts mehānisms, kā bagātajiem piemērot citu PVN likmi. Padomājiet tikai, cik daudz ābolu tagad pa lēto varēs saēsties mūsu oligarhi!

Godātie kolēģi, es ļoti ceru, ka 2020.gadā, kad mēs skatīsim samazinātās PVN likmes piemērošanu pamatproduktiem, mēs vairs nedzirdēsim šos manis nolasītos aizbildināšanās teikumus. Izdomājiet kaut ko labāku! Paldies, kolēģi!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli referents vēlas skaidrot?

E.Putra. Jā. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu. Pamatā tas iemesls bija fiskālā ietekme, kura ir diezgan ievērojama - vairāku desmitu miljonu apmērā. Un šeit gan jāteic, ka, jā, šobrīd ir piecas valstis, kurās šīs samazinātās likmes nav. Mēs ar nākamo gadu daļēji no šī klubiņa izstāsimies, bet, jāteic, šajā klubiņā ir arī viena ļoti augsti attīstīta valsts - tā ir Dānija, kurai joprojām 25 procentu likme ir arī pārtikai.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 7. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts mans priekšlikums, es nevarēju tajā piedalīties, tāpēc ka Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie ļoti svarīga likumprojekta - Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādes. Un tāpēc nevarēju aizstāvēt savu priekšlikumu.

Mans priekšlikums bija samazināt kompensējamiem medikamentiem pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz pieciem procentiem. Tas bija balstīts uz Veselības ministrijas darba grupas secinājumiem. Darba grupa bija izveidota šā gada maijā un strādāja visu vasaru, lai uzlabotu farmācijas preču pieejamību mūsu valstī. Darba grupa, kurā strādāja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti (es un Romualds Ražuks), kā arī nozares speciālisti - zāļu ražotāji, aptieku īpašnieki, Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji -, vienbalsīgi nonāca pie secinājuma, ka, pievienotās vērtības nodokļa likmi samazinot uz pieciem procentiem, to pacientu daudzums, kuri spētu iegādāties zāles, pieaugtu, jo medikamenti kļūtu lētāki un līdzfinansējums no pacientu puses samazinātos.

Es gribu pasvītrot: visi nozares speciālisti atbalsta šo priekšlikumu.

Vēl. Es jums atgādinu, ka diagnoze, kur pacients maksā... mums ir simtprocentīga kompensācija. Un ir medikamenti, uz kuriem attiecas 50 procentu kompensācija. Tas nozīmē: jo lētāks medikaments, jo vairāk tas būs pieejams cilvēkiem, kuriem ģimenes ārsts izrakstīs šo kompensējamo medikamentu.

Lūgums atbalstīt manu priekšlikumu un speciālistu viedokli.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs skaidros?

E.Putra. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 8. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Domājot par to, kāda ir uzņēmējdarbības vide Latvijā, atbalstām uzņēmējus, kuri paši nāk ar iniciatīvu, ka attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli būtu pilnībā jāpāriet uz sistēmu, ka šo nodokli maksā pakalpojuma vai preces saņēmējs. Tātad ir runa par to, ka būtu jāpāriet uz šo reverso sistēmu ne tikai attiecībā uz atsevišķiem produktiem, preču veidiem, bet pilnībā.

Mums ir šis priekšlikums un 13.priekšlikums, kas paredz pārejas periodu, kādā jāpāriet uz šādu maksāšanas sistēmu.

Mēs labi zinām un dzirdējām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā argumentāciju, ka Latvija šādu pozīciju ir paudusi sarunās un oficiālā pozīcijā, pārstāvot Latvijas viedokli Briselē, bet, mūsuprāt, tas nekādā veidā netraucē virzīt uz priekšu šo iniciatīvu.

Man ir ļoti liela vēlēšanās, lai ēnu ekonomika Latvijā tiktu izskausta līdz minimumam. Mums ir jābūt daudz uzņēmīgākiem un aktīvākiem, arī savu pozīciju aizstāvot. Un kāpēc lai mēs nebūtu tie, kas parāda citiem piemēru, kādā veidā sakārtot uzņēmējdarbības vidi?

Un, tā kā ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuri maksā nodokļus (un maksā tos pilnībā) un cieš no tā, ka joprojām virknē biznesa jomu ir iespējams gan pakalpojumus, gan preces sniegt, izmantojot dažādas pievienotās vērtības nodokļa šmaukšanās shēmas, tad es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu. Izskaudīsim iespēju Latvijā šmaukties ar pievienotās vērtības nodokli, un tas viennozīmīgi dos ļoti būtisku pienesumu valsts budžetam, kā arī visu vajadzīgo jautājumu risināšanai tajās daudzajās nozarēs, kurās līdz šim joprojām būtiski trūkst finansējuma.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko papildināt?

E.Putra. Jā. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts šāda iemesla dēļ: šo ieceri dzīvē nav reāli iespējams īstenot, jo katra nozare, kas ir ārpus kopējā saraksta, katra atsevišķi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Un ir ļoti daudz piemēru, kur nozares netiek saskaņotas.

Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 10. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 11. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 14.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs labi zināt, nodokļu reforma paredz to, ka turpmāk ar nākamā gada 1.janvāri pievienotās vērtības nodokļa slieksnis būs nevis 50 tūkstoši, bet 40 tūkstoši eiro. Mūsu priekšlikums paredz, ka šis pievienotās vērtības nodokļa slieksnis nākamā gada laikā tiek pakāpeniski samazināts, jo, piemēram, kad februārī uzņēmēja biznesam tiks aprēķināts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamais apgrozījums, tad vērā tiks ņemts tas apgrozījums, kas ir bijis iepriekšējos 12 mēnešos. Tas nozīmē, ka visu šo gadu jebkurš uzņēmējs var strādāt ar apgrozījumu 50 tūkstoši un nepiemērot šo pievienotās vērtības nodokli, bet jau janvārī vai februārī viņam attiecīgi uzreiz iestājas cits nodokļa režīms.

Mūsuprāt, ir tikai taisnīgi un godīgi, ja nākamā gada laikā katru mēnesi pakāpeniski tiek samazināts... pareizāk sakot, otrādi, - pakāpeniski palielināts pievienotās vērtības nodokļa slieksnis. Nevis uzreiz par 10 tūkstošiem ar 1.janvāri, bet katru mēnesi pakāpeniski tātad šo slieksni palielinot no 40 tūkstošiem, līdz tas gada beigās sasniedz likumā paredzētos 50 tūkstošus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai uzņēmējiem šeit būtu vide, kurā var paļauties uz nodokļu režīmu. Viņiem nav jājūtas vainīgiem, viņi nav jāsoda par kaut kādu pārkāpumu, jo, mūsuprāt, tas nav loģiski - vienā rāvienā ar janvāri mainīt spēles noteikumus, tik būtiski samazinot iespējas un mainot nosacījumus biznesā, pie kuriem ir jāmaksā vai nav jāmaksā nodoklis.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Šie spēles noteikumi jau uzņēmējiem ir zināmi no šā gada 28.jūlija, kad mēs strādājām pie nodokļu reformas likumprojektiem, un šis slieksnis arī tika nolemts - 40 tūkstoši. Tādējādi uzņēmējiem ir, var teikt, vairāk nekā pusgads laika, lai šim slieksnim sagatavotos.

Šis priekšlikums pēc būtības ir tāds, kas rada papildu slogu uzņēmējiem, nevis atvieglo viņiem dzīvi. No vienas puses, ir pakāpeniska ieviešana, bet, no otras puses, ir administrēšana, kas paliek daudz smagnējāka.

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 15. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Viens no iemesliem, kāpēc es lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju nodrošināt translāciju no sēdēm, kas bija veltītas budžeta skatīšanai, bija tas, ka es tiešām gribēju, lai Latvijas iedzīvotāji redz motivāciju, ar kuru tiek noraidīti priekšlikumi, kā arī pieņemti daži no tiem.

Dāldera kungs faktiski šobrīd neaizstāv savus priekšlikumus par to, lai noraidītu piecu procentu PVN likmi augļiem un dārzeņiem, bet komisijā viņš stāstīja gan par bezgalīgo rotāciju, kurā mēs nonāksim, tagad atverot šīs “durtiņas” pieciem procentiem... Runājot par to, ka gan Sudrabas kundze tagad nāks ar saviem priekšlikumiem, gan arī es, - tas bija tā diezgan aroganti no viņa puses.

Bet, runājot par šo konkrēto ideju, noslēgumā es gribu lūgt Zemkopības ministriju tiešām apliecināt to, ka tā nav tikai tāda priekšvēlēšanu cīņa, ka tas tiešām nav pilotprojekts, kuru pēc tam būs viegli izbeigt. Un, kā redzams, jūs varat, ja gribat, un netraucē nedz administrēšanas izmaksu pieaugums, nedz arī tas, ka dažs lieks eiro tiks ietaupīts arī turīgo cilvēku maciņos.

Un es gribu lūgt Dūklava kungu tiešām neizpurgāt labu ideju un nākt pretim tirgotāju godaprātam, kā to dara Slovākijā. Slovākijā ministrija noslēgusi vienošanos ar tirgotājiem un nodrošinājusi to, lai tirgotāji godīgi samazina cenas.

Es tiešām negribu 2020.gadā dzirdēt, ka nekas nav sanācis un mēs tuvākajos gados varam atgriezties pie samazinātās PVN likmes pamatpārtikai.

Kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze! Priekšlikums nav atbalstīts, vai jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu? Jūs lūdzat balsojumu. (Starpsauciens: “Viss kārtībā! Nav atbalstīts!”)

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu labdien vēlreiz visiem! Klau, Dālderi, man liekas, par šito priekšlikumu jūs vispār vajadzētu atskaitīt no tās frakcijas, kurā jūs šobrīd atrodaties. Dālderi! Tevi vajadzētu atskaitīt... Kas tur vēl blakus sēž? Arī Loskutovu atskaitīt un Čigāni atskaitīt, un, Judin, tevi arī atskaitīt, jo šis (Starpsaucieni.) ir kaitniecisks... šis ir kaitniecisks vispār... Kā jūs kā koalīcijas pārstāvji varat kaut ko tamlīdzīgu vispār izlaist ārā?!

Tā ir reāli laba lieta - pieci procenti aiziet uz šiem dārzeņiem un tā tālāk. Super! Ļoti labi! Sen jau vajadzēja! Nē, Dālderis uztaisa priekšlikumu, ka nevajag. Jo - kur šos sešus miljonus Dālderis grib ielikt? Lai sabiedriskais medijs pamestu reklāmas tirgu... Cik, Dālderi, vajag naudas, lai sabiedriskais medijs pamestu reklāmas tirgu? Sešus miljonus? Nepareizi! 8,5! Kur Dālderis dabūs vēl 2,5 miljonus? Ā, Dālderis aizmirsa, ka pirms trijiem gadiem viņš dibināja “Radio 5”, kurš maksā 670 tūkstošus eiro gadā no nodokļu maksātāju naudas. Un tas jau bija pagātnē, vai ne? Dālderis pats par to balsoja! Ļoti labi, ka nav atbalstīts šis (Dep. V.Spolītis: “Jūs pats saprotat, ko jūs runājat?”) priekšlikums.

Ļoti žēl, ka Ašeradena te nav, jo Ašeradenam vajadzētu dzirdēt, kas notiek šajā frakcijā. Jo tā ir tiešām kaitniecība, ar ko tu, Dālderi, te nodarbojies.

Principā es tev arī gribēju pateikt un pateicu!

Paldies. Nekādu atbalstīšanu...! (Dep. V.Spolītis: “Pats jautā, pats atbild!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni.)

E.Putra. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 84, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 16. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi, skatām likumprojektu, kuram ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums atkal ir par to, kā radīt taisnīgu vidi. Un taisnīgu vidi tieši izglītības institūcijās, skolās. Jo, ja mēs vērtējam to atlīdzības sistēmu, kāda ir, piemēram, skolās tehniskajiem darbiniekiem, un to atlīdzības sistēmu, kāda ir pedagogiem, tad pedagogiem nepastāv nekādas sociālās garantijas no tām, kas ir jebkuram citam valsts sistēmā nodarbinātajam. Piemēram, kaut vai vienas institūcijas ietvaros tehniskais darbinieks saņems pabalstu gadījumā, ja viņam kāds tuvs radinieks būs miris, un tehniskais darbinieks saņems pabalstu gadījumā, ja viņa bērns ir invalīds, taču jebkādas šādas iespējas ir izslēgtas pedagogam.

Tas, ko piedāvā frakcija “No sirds Latvijai”, grozot šo atlīdzības likumu, ir ieviest arī daļu no šīm sociālajām garantijām, kas ir faktiski visiem valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem, un attiecināt arī uz pedagogiem.

Lūdzu atbalstīt šādas taisnīgas sistēmas izveidošanu arī izglītības institūcijās.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, pirms gada iesniedzu priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā par to, kādā veidā tiek publiskota valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzība internetā. Cerēju pievienot arī... ideja bija tāda, ka tiktu publicēta ne tikai amatpersonu, bet arī darbinieku atlīdzība. Pēc gada mēs esam atgriezušies pie šīs problēmas. Jūnijā mēs gan nobalsojām par šo priekšlikumu. Galu galā esam nonākuši tādā situācijā, ka paši nobalsojām pagājušajā nedēļā par šīs normas izņemšanu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma.

Faktiski šobrīd situācija ir tāda, ka no nākamā gada vairs netiks publicēta ne amatpersonu, ne darbinieku atlīdzība internetā. Es domāju, ka tas ir absolūti nepieņemami. Es domāju, ka mūsu vēlētāji un nodokļu maksātāji to uztvers ne tikai kā paviršību vai kā citādi, bet kā lielu cūcību. Es gribu tiešām runāt tādiem vārdiem, kas šinī gadījumā ir piemērojami. Tādēļ es domāju, ka vienīgais veids, kā mums saglābt kaut kādas reputācijas paliekas... un visas kopīgi izdarītās pat muļķības vai kļūdas... Aicinu tagad nobalsot par manu priekšlikumu, kas tomēr nozīmētu to, ka mēs no nākamā gada atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajam, ka šīm normām ir jābūt tā sauktajā atlīdzības likumā, nevis Valsts pārvaldes iekārtas likumā... nobalsot par manu priekšlikumu, kurš dod skaidru deleģējumu Ministru kabinetam, kādā veidā un kādām kategorijām ir jāpublicē šis atalgojums. Un katru mēnesi. Un internetā ļoti viegli pieejamā formā.

Es domāju, ka šinī brīdī varētu diskutēt varbūt par manu priekšlikumu būtību, par darbiniekiem, par mazatalgotiem darbiniekiem un tā tālāk, bet mēs esam aizgājuši pilnīgi citā galējībā: faktiski šobrīd deleģējums Ministru kabinetam, kas šajā likumā ir, paredz to, ka varētu publicēt tikai sadalījumā pa amatu grupām.

Es domāju, nekāds cits sīkāks sadalījums nav pieļaujams atbilstoši šim deleģējumam. Es domāju, ka atkāpties no atklātības budžeta līdzekļu izmantošanā, nodokļu maksātāju naudas izmantošanā mēs nekādā gadījumā šobrīd visi kopīgi nedrīkstam atļauties.

Es aicinu nopietni to pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu. Šeit nav fiskālās ietekmes, šeit nav palielināta administratīvā sloga. Septiņus gadus šī norma joprojām strādā mūsu likumdošanā - vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku tiek... viņu atlīdzība tiek publiskota internetā. Nevienas sūdzības nevienā instancē līdz šim par šo nav bijis.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. Es domāju, tas ir visu mūsu kopējās reputācijas vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē, redzi, Dālderi, ja grib, tad var, vai ne? Šis ir ļoti labs priekšlikums.

Patiesībā es pirms gada... Imants Parādnieks šeit stāvēja un stāstīja par to, ka visām ierēdņu, amatpersonu algām ir jābūt redzamām. Jo - kas ir rakstīts tur? “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Kas maksā algas? Nodokļu maksātāji Latvijā. Kāpēc nodokļu maksātāji Latvijā nevarētu redzēt, cik saņem attiecīgā Rīgas domes amatpersona vai ierēdnis katru mēnesi? Kāpēc tam visam ir jābūt slepenam? Kāpēc, pieņemsim, es nevarētu redzēt, kas notiek Jelgavā? Brigmanis, pieņemsim, “par”, ja? Ļoti labi! Tātad ZZS ir “par”.

Te ir jābūt arī Nacionālajai apvienībai... Parādnieka kungs, lūdzu! Es ceru, ka jūs arī atbalstīsiet to, jo ierēdņu algām ir jābūt redzamām, lai nodokļu maksātāji redz, kādā veidā tiek tērēta viņu nauda. Tas, ka jūs esat iedarbinājuši rokas bremzi un pirms nedēļas nobalsojāt pretēji, - tas ir absolūti garām un ačgārni! Tā nedrīkst būt! (Dep. E.Putra: “Tas bija nepareizais likums!”) Likumi nav nepareizi, nepareiza vienkārši ir virzība tam visam. Tev, Putra, ka tik kaut ko paslēpt!

Cienījamā koalīcija (ja tā var jūs uzrunāt), lūdzu, katrā ziņā atbalstiet šo Dāldera priekšlikumu, jo šis priekšlikums, es domāju, viesīs skaidrību par daudz ko! Jo tas nav normāli, ka gadā tikai vienu reizi tiek publicēta šī atalgojuma sistēma. Ir entās piemaksas ierēdņiem, par kurām jums pašiem būs ļoti interesanti uzzināt.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir noguruši, bet jāteic, ka deputāta Dāldera radošā degsme un inovāciju gars ir apskaužamas lietas, tāpat kā deputāta Kaimiņa augstā runas kultūra.

Bet tagad runāšu par lietu. Zināt, man arī bija tikšanās ar nodokļu maksātājiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Ar kuriem? No kuras valsts?”) Viņi man teica, ka, no vienas puses, doma tiešām ir ļoti interesanta, jo tas palīdzētu ne tikai pārraudzīt valsts budžeta izdevumus, bet arī labāk kontrolēt ģimenes budžeta ienākumus. No otras puses, tika atzīmēts arī tas, ka šī doma nav pilnīgi izstrādāta līdz galam, jo ne visi nodokļu maksātāji labi zina, kādas iestādes mūsu valstī eksistē, ne visi zina, kā saucas šīs iestādes, un pat ne kurš katrs zina, ka fuktuks ir saīsinājums, nevis lamuvārds. Tāpēc bija priekšlikums, ka būtu neslikti, ja parādītos vienots valsts reģistrs, kurā būtu publicēti visu amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, personas kodi, visi ieņēmumi, kas ir. Jo tas palīdzētu labāk orientēties visā šinī lietā.

No otras puses, izskanēja arī ierosinājums, ka nebūtu slikti, ja šis priekšlikums būtu papildināts ar otro daļu, kas palīdzētu kontrolēt ne tikai ieņēmumus, bet arī izdevumus, proti, kā valsts amatpersonas, ierēdņi un darbinieki tērē to naudu, ko viņi saņem no valsts budžeta: ko viņi pērk, ko viņi ēd, par ko viņi maksā, ko viņi valkā, ar ko braukā. Tā būtu pēdējā nagla korupcijas zārkā.

Es domāju, ka nebūtu slikti, ja deputāts Dālderis, turpinot šos meklējumus, atsauktu priekšlikumu, lai varētu to pilnveidot tā, kā to vēlas nodokļu maksātāji. Bet šajā redakcijā es nu gan aicinātu atturēties no atbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Acīmredzot man jāturpina Dolgopolova kunga stilā, pasakot arī viņam dažus siltus vārdus. Mums visiem mācīties un mācīties no Dolgopolova kunga spējas jebkādu ideju novest līdz absurdam un pēc tam nogalināt.

Bet runājot par jautājumu... Mūsu valstī vairākus gadus ir bijusi pieejama informācija par amatpersonu īstajiem ienākumiem, nevis par tabulām ar ienākumu augstāko un zemāko robežu. Starptautiski tas vienmēr ir vērtēts kā ļoti būtisks solis informācijas atklātībai, tajā skaitā par valsts līdzekļu izlietojumu. Un šodien atteikties no atklātības, samazināt atklātības standartus nozīmētu būtisku soli atpakaļ, samazinot gan sabiedrības informētību par valsts līdzekļu tērēšanu, gan pretdarbības jomu.

Vēl kam es gribu pievērst uzmanību. Jūs labi atceraties gan medicīnas jomas profesionāļu, gan pedagogu skaļos protestus, saistītus ar, viņuprāt, nepienācīgo atalgojumu attiecīgajā nozarē. Ja šī informācija par reāliem ienākumiem būtu publiskojama, es domāju, daudzi jo daudzi būtu pārsteigti, runājot gan par mediķiem savā nozarē, gan par pedagogiem savā nozarē. Es labi atceros, ka pirms dažiem gadiem Gaiļezera slimnīca izsludināja konkursu uz neiroķirurga vietu, un oficiālā alga bija tiešām nožēlojama. Bet konkursa sludinājumā bija informācija tikai par algu, neinformējot sabiedrību, ka reālais atalgojums sastāv no algas kā pastāvīgās daļas un ka ir arī mainīgā daļa atbilstoši veikto operāciju skaitam, ilgumam un sarežģītībai, un ka mainīgā daļa mēdz būt vairākas reizes lielāka par atalgojumu.

Es redzu skepsi zālē. Lai šo skepsi kliedētu, jāatklāj visu to cilvēku ienākumi, kas tiek algoti no valsts vai pašvaldību budžeta.

Aicinu atbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dolgopolova kungs! Es nesen redzēju sapni, jūs tajā sapnī arī bijāt. Un, ziniet, jūs tajā sapnī nezin kāpēc sauca par likumprojektu kapraci. Un tagad jūs te kāpjat tribīnē un atkal mēģināt kaut ko par zārkiem runāt, par naglām runāt un mēģināt atkal kaut kādā veidā ielikt kaut ko savā atvilktnē. Paldies Dievam, tas vairs nav jūsu atvilktnē!

Kas tas par murgu, ko jūs te runājat par to, ka tagad nu cilvēki varēs skatīties, ko tērē? Lai tērē, kā grib, - to var darīt. Tikai, man liekas, tas ir cilvēktiesību pārkāpums... kaut kāds privātums un tā tālāk. Bet tā jau nav jūsu nauda! Dari ar savu naudu, ko tu gribi! Pērc sieviešu cigaretes, pīpē pie Saeimas, vienalga, - tā, kā tu to dari! Bet nelien iekšā tur, kur tev principā nevajag līst! Nodokļu maksātājiem ir jāredz, kāda veidā tiek tērēta viņu nauda. Eiropā tā ir normāla lieta. Un mani ļoti interesē arī, kādā veidā jūsu kolēģi Rīgas domē saņem algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mēs šodien pieņemam budžetu un runājam par jautājumu, kas ir svarīgākais, - kā mēs dzīvosim, kā katra iestāde spēs izpildīt savas funkcijas.

Daudz runājam arī par to, ka cilvēki tomēr aizbrauc no mūsu valsts. Un viņi aizbrauc ne tikai tāpēc, ka varbūt mēs kaut ko nepareizi pieņemam savā budžetā, un tāpēc, ka viņiem pietrūkst labi apmaksāta darba, lai viņi varētu uzturēt savu ģimeni, bet bieži vien arī tāpēc, ka valsts pārvalde un tie cilvēki, kas pieņem lēmumus, demonstrē savu cinisko attieksmi.

Šī nu ir viena no tām reizēm, kad tev ir jāapzinās tas, ka, strādājot gan politikā, gan arī valsts pārvaldē, tu saņem naudu, savu atalgojumu, no visu cilvēku nomaksātajiem nodokļiem. Un cilvēkiem ir tiesības zināt, kādā veidā (Dep. A.Kaimiņš: “Pareizi, Solvita! Pareizi!”) viņu nodokļi tiek iztērēti. Un vienīgais veids, kā to zināt, ir šo atalgojumu publicēt. Pretējā gadījumā mums iestājas tāda pati dīvaina situācija kā skolotāju algu reformā. Mēs papildus iedevām 40 miljonus, bet izrādās, ka visiem skolotājiem tika samazinātas algas.

Daudzās mūsu iestādēs, tieši valsts iestādēs, visas algas ir publiskas.

Bet ļoti daudzās valsts iestādēs, kurās cilvēki vēršas pēc padoma, pēc konkrētas praktiskas palīdzības, viņiem pretī ir ierēdnis, kurš varbūt ir cinisks. Un tiem cilvēkiem nav pat tiesību uzzināt, kādu algu viņš saņem!

Mēs šeit runājam par to jau visu gadu. Mēs neieviešam jaunu normu, tāda norma jau ir bijusi. Lēnā garā tā ir pārveidota tādā veidā, kādā publisko vidējo temperatūru slimnīcā vai vidējo algu iestādē, kategorijas un to, kāda ir šī “šķēre” un kāda ir vidējā alga.

Tam cilvēkam, kurš grib zināt, kā tas ierēdnis ir apmaksāts, ir jāzina konkrētais vārds un konkrētā alga.

Valsts prezidents atbalstīja šādu normu. Viņš pateica, ka tas ir nepareizajā likumā... Arī tad, kad mēs šeit veicām šī likuma otrreizēju caurlūkošanu, Ints Dālderis mums visiem norādīja, ka viņš ir iesniedzis šo priekšlikumu, un mums ir iespējas par to domāt, mums ir iespējas saprast, vai šis ir tas pareizais likums.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo varbūt kāds tomēr noticēs, ka mēs tiešām gribam savu valsti pārvaldīt pēc labas pārvaldības principiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajag, Sergej, pasēdi!”)

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Par nopietnām lietām tiešām jārunā nopietni, tam es piekrītu. Es tikai gribu atgādināt tiem, kas varbūt nezina, par ko bija runa likumā un likuma grozījumos - vienā un otrā. Tur bija runa par to, ka tā dēvētajā atlīdzības likumā būs iestrādāta norma - uzdevums Ministru kabinetam. Ministru kabinets to arī bija izpildījis un iesniedzis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai trīs projektus, kā izskatītos Ministru kabineta noteikumi minētajā jautājumā.

Komisija piedāvāja Ministru kabinetam formu, kā to darīt, lai tas likums nebūtu jāatdod otrreizējai caurlūkošanai vai Ministru kabineta noteikumi - atkārtotai izskatīšanai, tā, lai šo problēmu atrisinātu bez demagoģijas, bet lietderīgi.

Un tāpēc nav īstā vieta visiem tiem apvainojumiem, kas šodien te izskanējuši, it īpaši no Kaimiņa kunga, kurš vēl joprojām nav iemācījies nedz lasīt, nedz arī klausīties.

Es vēlreiz saku, ka šis jautājums ir atrisināts. Labi vai slikti - tas jau būs uz Ministru kabineta sirdsapziņas, jo viņi atbild par tiem noteikumiem un to (Starpsauciens: “Laiks!”) saturu (Starpsauciens: “Laiks!”), kā bija ieteikts komisijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es domāju, ka, pateicoties VIENOTĪBAS “kaitnieka” Dāldera priekšlikumam, mēs diskutējam par ļoti fundamentālām lietām. Man patiešām prieks par šo diskusiju.

Būtībā mēs runājam par trim būtiskiem aspektiem - caurskatāmība budžeta līdzekļu izlietošanā, vienlīdzīguma princips un samērīguma princips. Par vienlīdzīgumu un samērīgumu mēs šobrīd nerunājam. Es domāju, ka šie caurskatāmības jautājumi ir visiem skaidri jāzina - cik saņem mūsu ierēdņi un amatpersonas no nodokļu maksātājiem.

Pašreiz mēs, opozīcija, starp citu, pieprasām Mārim Kučinskim un gribam zināt, cik tad īsti ir izsaimniekojuši un cik ir saņēmuši tie čekas maisu darbinieki. Tur ir pie pusmiljona aizgājis, un tas ir miglā tīts notikums. Mēs patiešām gribam zināt. Ja būtu šāds portāls vai cita veida reģistrs, kur varētu ieskatīties, mēs viņu netraucētu, jo Mārim jau ir ko darīt. Māri, tev ir, ko darīt, nevis atbildēt par to, ko Šadurskis nav izdarījis attiecībā uz čekas maisiem.

Vienlīdzīguma princips un samērīguma princips, manuprāt, ir tās lietas, par ko mēs šeit nerunājam, bet kurām es gribu pievērst uzmanību. Kolēģi, mēs visi zinām, ka ir “biezās” ministrijas un ir nabadzīgās ministrijas. Es visu dzīvi esmu strādājis Tieslietu ministrijā... visu dzīvi - būs pārspīlēti teikts. Vairākus gadus esmu strādājis Tieslietu ministrijā, un es domāju, ka Tieslietu ministrijas amatpersonām būtu interesanti zināt, cik par tādu pašu darbu saņem, piemēram, VARAM vai arī Finanšu ministrijā. Un tur ir samērīgums, tur ir vienlīdzīguma princips.

Ar samērīgumu es šeit domāju ne tikai to, ko Dolgopolova kungs ironiski noniecināja, proti, šo tiešām labo Dāldera kunga priekšlikumu, ka sieva varēs paskatīties, cik vīrs saņem. Tā arī ir laba lieta! Ja nevar normāli ģimenē izrunāties, ir labi, ka ieskatās, teiksim, kaut vai valsts reģistrā. Bet ir svarīgi, lai kolēģi vienā ministrijā arī varētu paskatīties, cik saņem citi kolēģi par tādu pašu darbu, vai viņiem ir prēmija, vai nav. Es domāju, ka ir jābeidz slēpt amatpersonu ienākumus. Ja tu galu galā izvēlies strādāt valsts labā, tad ir jārēķinās ar to, ka tev ir lielāka atbildība nekā, ja tu strādātu kokzāģētavā vai kaut kur uz lauka ar mūsu tēvu zemi.

Paldies. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze! Es nezinu, kā pagājušajā reizē pirmajā lasījumā tas izdevās, ka šis svarīgais jautājums izspruka, visi ir piekrituši un neprasa balsojumu. Izspruka tā, ka vairs nekas nav jāpublicē. Un sakarā ar to es papētīju, kas notiek ministrijās.

Man priekšā ir Valsts kontroles diagramma, un es domāju, jūs nezināt, ka izcilā Zemkopības ministrija... Dūklava kungs, katrs jūsu ierēdnis, katrs darbinieks pagājušajā gadā saņēmis gandrīz 5,5 tūkstošus piemaksās, pabalstos un citās formās.

Veselības ministrijā par lieliski sagatavotiem dokumentiem katrs piemaksās ir saņēmis vairāk nekā piecus tūkstošus! Un es nezinu, kāpēc Tieslietu ministrija piemaksās saņem tikai 2,5 tūkstošus, kaut gan, manuprāt, viņu dokumenti bieži vien ir kvalitatīvāki. Izglītības un zinātnes ministrija par diženo skolu reformu, ko viņi atnes uz šejieni, katrs ir saņēmis (es nerunāju par algām, es runāju tikai par piemaksām) vidēji gandrīz piecus tūkstošus!

Šeit nav iekļauti tie valsts ierēdņi, kuri ir valdēs, brīvostās, padomēs ar saviem papildu pieciem tūkstošiem mēnesī, jo nekur jau šie skaitļi kopā nesaiet, izņemot gada deklarāciju. Līdz ar to nevar būt šī atklātība.

Un piedodiet, Dolgopolova kungs, savstarpēji mēs viens otru cienām kā sen strādājoši, bet tas, kas notika Rīgas domē, kad mirušās dvēseles veido veselas struktūrvienības, nu tā nedrīkst būt! Tur bija gan vadītāji, gan vietnieki pieņemti. Nav pieņemams, ka vienā pašvaldībā ir trīs apkopēja slodzes, un trīs apkopējas strādā... nāk uz darbu katru vakaru. Izrādās, divas strādā uz pusslodzi, bet trešā ir priekšnieka radiniece. Tā strādā, izrādās, divas slodzes. Un šīs lietas bez atklātības...

Līdz ar to es atkārtoju... lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Tas vēl ir pārāk maigs. (Dep. H.Abu Meri: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Intam Dālderim, otro reizi.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Man te kāds bijušais centrālkomitejas darbinieks pārmet kaut kādu maldināšanu. Es gribu vēlreiz nolasīt to deleģējumu, kas šobrīd ir šajā tā dēvētajā atlīdzības likumā. Kas tad ir tiešām precīzi deleģēts Ministru kabinetam šajā sakarā? “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek publicēta šā likuma 2.panta 4.¹ un 4.² daļā, kā arī 3.panta devītajā daļā noteiktā informācija par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.”

Vēlreiz uzsveru - sadalījumā pa amatu grupām. Tātad nekādā veidā nav iespējams izveidot priekšlikumus vai Ministru kabineta noteikumus, kuri paredzētu kaut ko citu. Šeit nav paredzēta tāda iespēja, ka varētu būt Ministru kabineta noteikumi, ka varētu publicēt arī informāciju par atlīdzību, par algām, uzrādot vārdus un uzvārdus, un personas kodus. Tas šeit nav paredzēts. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai mēs pieņemtu manu priekšlikumu, kas nosaka ļoti skaidru kārtību, kādā Ministru kabinetam ir jārīkojas tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Es būšu lakonisks. Beidzam pļāpāt un balsojam par šo likumprojektu, un atklājam ierēdņu un amatpersonu algas! Balsojam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Politiska izšķiršanās! Protams, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu izteikt savu attieksmi, balsojot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65 (Aplausi.), pret - 2, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - deputāta Ivara Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Āboltiņa, Brigmanis, Cilinskis, Pimenovs un Adamovičs lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 22.novembra ārkārtas sēdē no pulksten 17.00 līdz šā gada 23.novembra pulksten 9.00 un sākt 23.novembra kārtējo sēdi 15 minūtes pēc ārkārtas sēdes beigām. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Debates par 8.priekšlikumu turpināsim rīt pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš... ir, Vladimirs Nikonovs un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 23.novembra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 14. (ārkārtas) sēde
2017. gada 22. novembrī

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 1059/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4231)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- satiksmes ministrs U.Augulis
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1048/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4229)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1045/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4236)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. G.Kūtris
	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1039/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4227)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1044/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4239)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 1046/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4245)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. M.Šics
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1047/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4240)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 1049/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4228)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1050/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4241)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 1040/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4248)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1058/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4217)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” (Nr. 1043/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4244)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” (Nr. 1061/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4030B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1057/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4226)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. A.Platpers
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Platpers
	- dep. S.Šimfa
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Dālderis
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Dālderis
	- dep. I.Sudraba
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Krūmiņš
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. S.Šimfa
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. L.Straujuma
	- dep. A.Morozovs
	- dep. A.Platpers
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Platpers
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. A.Morozovs
	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1063/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4232)
Ziņo	- dep. R.Putniņš
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1064/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4230)
Ziņo	- dep. R.Putniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1065/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4034B)
Ziņo	- dep. R.Putniņš
Debates	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1066/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4035B)
Ziņo	- dep. R.Putniņš
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1062/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4235)
Ziņo	- dep. R.Putniņš
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1053/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4246)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Stepaņenko
	- ekonomikas ministrs A.Ašeradens
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 1051/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4238)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Brīvers
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1052/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4247)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1055/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4218)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Orlovs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1056/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4224)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Dālderis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. R.Balodis
	- dep. M.Šics
	- dep. I.Dālderis
	- dep. R.Balodis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 22.11.2017 09:06:19 bal001
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (1059/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:06:46 bal002
Par - 33, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (1059/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:07:17 bal003
Par - 83, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (1059/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:10:42 bal004
Par - 32, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:11:05 bal005
Par - 32, pret - 52, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:11:30 bal006
Par - 34, pret - 55, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:11:53 bal007
Par - 34, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:12:15 bal008
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1048/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:15:23 bal009
Par - 34, pret - 57, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:19:56 bal010
Par - 34, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:20:30 bal011
Par - 62, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:21:53 bal012
Par - 33, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1039/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:25:21 bal013
Par - 83, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1039/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:30:50 bal014
Par - 29, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:31:21 bal015
Par - 60, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:31:50 bal016
Par - 56, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:32:19 bal017
Par - 57, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:35:51 bal018
Par - 26, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1046/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:36:39 bal019
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1046/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:37:37 bal020
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1047/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:38:31 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1049/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:45:47 bal022
Par - 23, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:48:51 bal023
Par - 53, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:49:11 bal024
Par - 52, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:49:30 bal025
Par - 55, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:49:50 bal026
Par - 54, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:50:17 bal027
Par - 23, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:55:26 bal028
Par - 26, pret - 34, atturas - 15. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:55:54 bal029
Par - 52, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:58:54 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1040/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 09:59:39 bal031
Par - 68, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1058/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 10:06:31 bal032
Par - 48, pret - 6, atturas - 30. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums (1043/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 10:08:00 bal033
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums (1043/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 10:15:44 bal034
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums (1061/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:21:53 bal035
Par - 35, pret - 28, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:34:43 bal036
Par - 30, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:40:27 bal037
Par - 33, pret - 46, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:41:05 bal038
Par - 34, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:41:27 bal039
Par - 33, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 11:44:15 bal040
Par - 34, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 12:18:10 bal041
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 12:19:08 bal042
Par - 83, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 12:19:30 bal043
Par - 34, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 12:20:17 bal044
Par - 56, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:36:29 bal045
Par - 22, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:37:10 bal046
Par - 25, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:37:34 bal047
Par - 25, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:38:05 bal048
Par - 25, pret - 44, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:38:26 bal049
Par - 26, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:38:53 bal050
Par - 26, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:39:14 bal051
Par - 26, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:39:43 bal052
Par - 48, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:40:03 bal053
Par - 26, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:40:23 bal054
Par - 27, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:40:43 bal055
Par - 29, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:41:03 bal056
Par - 29, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:41:24 bal057
Par - 30, pret - 43, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:41:46 bal058
Par - 31, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:42:06 bal059
Par - 30, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:42:26 bal060
Par - 30, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:45:47 bal061
Par - 47, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:46:09 bal062
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:46:35 bal063
Par - 32, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:46:57 bal064
Par - 32, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:47:19 bal065
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:47:40 bal066
Par - 31, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:48:04 bal067
Par - 33, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:48:42 bal068
Par - 31, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:49:59 bal069
Par - 52, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:50:27 bal070
Par - 32, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:50:50 bal071
Par - 48, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:51:54 bal072
Par - 51, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:52:44 bal073
Par - 51, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:53:46 bal074
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (1063/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 13:55:20 bal075
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1064/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:03:25 bal076
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1065/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:10:58 bal077
Par - 39, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1066/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:12:10 bal078
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1066/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:14:39 bal079
Par - 36, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:18:34 bal080
Par - 37, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:19:31 bal081
Par - 34, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:19:59 bal082
Par - 34, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:22:41 bal083
Par - 39, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:25:06 bal084
Par - 36, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:27:14 bal085
Par - 37, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:27:55 bal086
Par - 36, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:28:17 bal087
Par - 35, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:28:55 bal088
Par - 36, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:30:08 bal089
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1062/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:33:41 bal090
Par - 29, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:41:40 bal091
Par - 28, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:48:55 bal092
Par - 34, pret - 37, atturas - 14. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:49:38 bal093
Par - 35, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 14:55:12 bal094
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:00:42 bal095
Par - 32, pret - 57, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:34:28 bal096
Par - 25, pret - 21, atturas - 19. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:35:04 bal097
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1053/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:41:18 bal098
Par - 65, pret - 7, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:41:51 bal099
Par - 19, pret - 8, atturas - 48. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:45:28 bal100
Par - 25, pret - 2, atturas - 53. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 15:59:45 bal101
Par - 13, pret - 8, atturas - 52. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:00:11 bal102
Par - 66, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:01:29 bal103
Par - 65, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1051/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:03:16 bal104
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1052/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:07:12 bal105
Par - 24, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:12:09 bal106
Par - 26, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:16:44 bal107
Par - 27, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:19:03 bal108
Par - 32, pret - 37, atturas - 16. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:22:05 bal109
Par - 31, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:22:34 bal110
Par - 27, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:25:55 bal111
Par - 28, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:30:22 bal112
Par - 1, pret - 84, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:31:01 bal113
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1055/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:33:16 bal114
Par - 33, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.11.2017 16:56:32 bal115
Par - 65, pret - 2, atturas - 17. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams