Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2017.gada 14.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2017.gada 14.decembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav... (Dep. A.Loskutovs: “Ir iebildumi!”) Vai deputāti vēlas balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un tajā tiktu iekļauts deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta un pieprasījums sēdes darba kārtībā iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ata Lejiņa iesniegumu, ar kuru viņš ir atsaucis parakstu likumprojektam “Grozījums Pacientu tiesību likumā”. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Deputāti ir saņēmuši iesniegumu, kuru parakstījuši Saeimas deputāti Laimdota Straujuma, Inese Lībiņa-Egnere un Romualds Ražuks un ar kuru tiek atsaukti paraksti no lēmuma projekta “Par “Speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei” darbības uzraudzību”. Līdz ar to lēmuma projekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtības sadaļa “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova un Raimonda Rubika pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt! Darba kārtībā ir deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Artūra Rubika un pārējo minēto deputātu pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”.

Komisija izskatīja. Balsojot trijiem “par”, astoņiem - “pret” un diviem nepiedaloties, pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK. Mēs katrs to redzam, maksājot savus elektroenerģijas rēķinus.

2016.gadā kopējā OIK maksājumu summa sastādīja vairāk nekā 237 miljonus eiro. Kopumā visa šī afēra mums jau ir izmaksājusi vairāk nekā miljardu eiro. Ja šai afērai ļaus turpināties tāpat, kā tas tagad notiek, tad saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju Eiropas Komisijai kopējais OIK slogs, ko mums nāksies nomaksāt, būs vairāk nekā 3,7 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka šis OIK stāsts mums nav pat vēl pusē.

Lūk, tā ir lielākā valsts nozagšana Latvijas vēsturē, ar kuru salīdzinot oligarhu sarunas ir tāda mazu puišeļu blēņošanās! Taču par to runā nelabprāt, jo jau no paša sākuma OIK ir bijusi politiski piesegta afēra, kas joprojām turpinās, un tie, kas to ir pieseguši, joprojām ir pie varas. Par to uzskatāmi liecina Ekonomikas ministrijas rīcība.

Jau vairāk nekā pirms astoņiem gadiem es brīdināju sabiedrību un toreizējo ekonomikas ministru par šīs afēras gaidāmajām sekām, par to, cik tā dārgi izmaksās. Tolaik neviens tam nevēlējās ticēt, jo valdošā politiskā elite, nespējot atspēkot manus argumentus un aprēķinus, rīkojās arvien ierastajā žanrā: vienkārši pasludināja mani par nacionālās enerģētikas ienaidnieku, tādējādi izvairoties no diskusijas pēc būtības.

Nu mani brīdinājumi ir piepildījušies, un mēs visi varam uzskatāmi redzēt, kurš tad ir bijis sabiedrības interešu ienaidnieks. Visai sabiedrībai nu ir zināms, cik dārgi mums izmaksā šī OIK afēra. Taču tikai retais zina, ka OIK izmaksas varētu ļoti būtiski samazināt. To zina tie, kas gūst labumu no šīs afēras, tiešā vai netiešā veidā to piesedzot, tāpēc tas tiek slēpts no sabiedrības.

To uzskatāmi parāda esošā ekonomikas ministra rīcība, kurš izmisīgi centās slēpt savus lēmumus saistībā ar TV3 žurnālistu atklātajām iespējamām OIK krāpniecībām. Pat pārkāpjot Satversmi, Ekonomikas ministrija atteicās iesniegt Saeimai pieprasītos dokumentus. Tikai iesaistot Saeimas Juridisko biroju un brīdinot par to, ka jau tiek gatavots iesniegums Satversmes aizsardzības birojam par šo Ekonomikas ministrijas rīcību, izdevās panākt, ka Ekonomikas ministrija tomēr bija spiesta iesniegt šos dokumentus. Taču ministrija to izdarīja, atkal pārkāpjot Kārtības rulli, - vienkārši atnākot uz sēdi un noliekot priekšā dokumentus, kaut gan ar šiem dokumentiem mums jau vajadzēja iepazīties un strādāt pirms komisijas sēdes.

Līdz ar to šī Pieprasījumu komisijas sēde pārvērtās par pilnīgu absurdu, par profanāciju. Tika lemts par pieprasījumu, kura priekšmetu - šos dokumentus - vispār neviens nebija redzējis, neviens nezināja, kas tajos ir. Taču tas netraucēja valdošās koalīcijas deputātiem nobalsot par to, ka ar šiem dokumentiem viss ir kārtībā un ka pieprasījums nav pamatots. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka šī afēra joprojām tiek politiski piesegta. Diez vai kaut kas tāds būtu iespējams valstī, kurā demokrātija un tiesiskums ir kaut kas vairāk nekā tukši vārdi! Tas uzskatāmi apliecina, ka OIK afēra joprojām tiek politiski piesegta, un šī epizode - šī epizode! - būs kārtējā lappuse, kura tiks pievienota OIK afēras aprakstam, kurš tiek gatavots, lai ar to pēc tam varētu iepazīties un izdarīt savus secinājumus tie, kam šie secinājumi būs jāizdara. Un šādi secinājumi būs jāizdara! Arī šodien šis balsojums būs kārtējā lappuse, kas parādīs, kas notiek ar OIK afēru.

Es pastāstīšu, kas ir šajos dokumentos. Esmu strādājis dienu un nakti, lai ar tiem iepazītos, un ar lielāko daļu no tiem esmu iepazinies. Lielākoties šajos dokumentos... Tātad runa ir par iespējamām krāpniecības shēmām, kuras atklāja TV3 žurnālisti. Šī shēma izskatās šādi. No sākuma Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu par nesamērīgi lielas jaudas piešķiršanu - bet tas ir diskutējams jautājums, mēs to varam nediskutēt! -, vienkārši piešķir jaudas, kuras ir mērāmas megavatos. Pēc tam komersants, balstoties uz to, ka Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi šādu atļauju, vēršas pie Ekonomikas ministrijas, lai, balstoties uz piešķirto atļauju par šīm jaudām, kas ir mērāmas megavatos, dabūtu sev Ekonomikas ministrijas lēmumu par tiesībām, kad šīs jaudas būs uzstādītas, no tām saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Kad šādu lēmumu un atbalstu komersants ir saņēmis, pēc kāda laika izrādās, ka šis komersants nemaz nav spējīgs izpildīt to, ko viņš ir solījis, to, kas ir rakstīts administratīvajā aktā. Viņš atkal vēršas pie Ekonomikas ministrijas, un tā vietā, lai izpildītu administratīvajā aktā paredzēto, viņš uzstāda jaudas, kas ir simtiem reižu mazākas, - tātad šos konteinerus. Kad šie konteineri uzstādīti, Ekonomikas ministrija pieņem to kā faktu, ka patiesībā viss ir izpildīts, un, balstoties uz šo lēmumu, pieņem jaunu lēmumu, kurā dod šim komersantam tiesības šo jaudu palielināšanu līdz iepriekš paredzētajam apjomam - megavatu apmērā! - izpildīt vēl uz pieciem gadiem.

Kāpēc ir vajadzīga šāda shēma? Šāda shēma teorētiski dod šiem komersantiem iespēju saglabāt savulaik izsniegtās obligātā iepirkuma tiesības. Lai gan Ekonomikas ministrija apgalvo, ka, pieņemot šādus lēmumus esošā ekonomikas ministra laikā, tā nerada nekādu iespaidu uz OIK slogu, tie ir klaji meli, jo, iepazīstoties ar dokumentiem, ir acīm redzams, ka šīs jaudas palielināt un darbināt bez atbalsta, kas kādreiz tika apsolīts šiem komersantiem, nebūtu ekonomiski iespējams.

Tādējādi tas atkal ir vēl viens pierādījums... Jāsecina, ka Ekonomikas ministrija vai nu vispār ir zaudējusi sajēgu par lēmumiem, kuras tā pieņem, vai arī vienkārši klaji, rupji sabiedrību maldina.

Tā ir viena lieta.

Un, lai jūs saprastu, kā tas principā izskatās, minēšu tādu saprotamu piemēru. Tas ir apmēram līdzīgi: uzņēmējs vienojas ar valsti, ka tādā un tādā termiņā viņš uzcels daudzdzīvokļu māju, taču paiet laiks, tuvojas šis termiņš, un uzņēmējs atnāk un saka: “Ziniet, daudzdzīvokļu māju, par kādu mēs bijām vienojušies, es jums nevaru uzcelt! Es tanī vietā uzstādīšu suņu būdu! Vai tas derēs? Vai tas būs tas pats?” Ekonomikas ministrija pasaka: “Jā! Tas būs tas pats!” Vēl vairāk! Nākamais solis - ministrija pasaka... Kad komersants jautā: “Bet vai šinī gadījumā, ja tur būs tikai suņu būda, man saglabāsies tas, ko jūs apsolījāt, - tā īres maksa par šo daudzstāvu... daudzdzīvokļu māju?” Ekonomikas ministrija saka: “Protams, tev viss saglabāsies!”

Jūs iedomājieties šo absurdu, kas notiek!

Tālāk. Iepazīstoties ar šiem dokumentiem, ir redzams, ka šie lēmumi... Ekonomikas ministrija nav pieņēmusi atbilstošus lēmumus, kādus būtu bijis jāpieņem, redzot, ka komersants nav izpildījis šīs saistības. Tur ir uzskatāmi redzams no dokumentiem, kurus iesniedza komersants... Tie parāda, ka... Lai gan viņam bija noteiktā termiņā jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, dokumentos stāv uzskatāmi rakstīts, ka saražotā elektroenerģija ir nulle, saražotais siltums ir nulle. Pat ja vispār nav nekādas sajēgas par enerģētiku, vismaz par matemātiku vajadzēja būt elementārai sajēgai, proti, sapratnei, ka šeit kaut kas nav kārtībā.

No Ekonomikas ministrijas puses nav nekādas rīcības. Ministrija pateikusi, ka viss ir kārtībā, un pieņēmusi savu lēmumu: “Balstoties uz to, ka jūs to jaudu esat ieviesuši un viss strādā, mēs vēl jums atļaujam 100 reizes palielināt šo jaudu!”

Tā ir acīm redzama politiskā afēra, kura nebūtu bijusi iespējama bez Ekonomikas ministrijas tiešas līdzdalības.

Šie gadījumi, ko parādīja žurnālisti, - tas ir tikai ieskats gara, gara vilciena pēdējā vagonā. Taču, pateicoties šim žurnālistu darbam, nu ir iespējams pierādīt ar konkrētiem piemēriem, kā ir īstenota un politiski piesegta šī OIK afēra, lai tādējādi radītu pamatojumu... pamatotu pieprasījumu pārstrādāt un izvērtēt... pārskatīt un izvērtēt visu līdz šim sastrādāto un cītīgi no sabiedrības slēpto. Un, ja būtu politiskā griba to izdarīt, varētu panākt nozīmīgu OIK samazinājumu.

Diemžēl ir acīm redzams, ka šādas politiskās gribas varas koalīcijai nav. Ir - tieši otrādi! - vēlme to visu piesegt. Par to liecina gan Ekonomikas ministrijas darbības, gan koalīcijas balsojumi Saeimā attiecībā uz šiem pieprasījumiem saistībā ar OIK afēru.

Atcerēsimies kaut vai pagājušo pieprasījumu! Tad uzskatāmi, ar faktiem, tika pierādīta Ekonomikas ministrijas līdzdalība šinī afērā - ka tā to ir ne tikai piesegusi, bet arī pat režisējusi šīs krāpniecības. Uz to ekonomikas ministrs nespēja atbildēt neko. Vispār neko! Taču tas netraucē varas koalīcijai noraidīt šo pieprasījumu kā nepamatotu. Diez vai tā ir demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstoša rīcība.

Ir skaidrs, ka tiek darīts viss iespējamais, lai šo afēru piesegtu, veicot visādus māņu manevrus, lai imitētu it kā vajadzīgo darbību, bet lai smagais OIK slogs Latvijas sabiedrībai tiktu saglabāts, nevis nozīmīgi mazināts.

Taču ledus ir uzlauzts. Ir iegūti pirmie dokumenti, ar kuriem mēs varēsim pierādīt un parādīt sabiedrībai, kā ir īstenota viena daļa no šīs valsts vēsturē lielākās izzagšanas, un tādējādi radīt pamatu, lai izmeklētu visu šo afēru.

Mēs sagatavosim ceļa karti - kas ir jāizdara, lai šo OIK slogu varētu būtiski samazināt. Taču tikai no sabiedrības aktīvas pozīcijas būs atkarīgs tas, vai politiķi izvēlēsies iet šo ceļu. Pareizāk sakot, vai būs spiesti iet šo ceļu, atmaskojot savu līdz šim sastrādāto un tumbočkās noslēpto.

Tāpēc aicinu sabiedrību, jo īpaši medijus, aktīvi sekot līdzi notiekošajam. Jo, ja mediji sekos tam līdzi tikpat aktīvi kā visam notiekošajam Rīgas domē, tad droši var teikt, ka par elektrību drīz mums visiem vajadzēs maksāt jūtami mazāk.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, un es ļoti ceru, ka šis Saeimas balsojums nebūs vēl viens apliecinājums, vēl viena lappuse visā šajā OIK stāstā par to, ka tā joprojām ir politiski piesegta afēra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Es vēlos izteikties par trim lietām. Pirmkārt, par konkrētā pieprasījuma noraidījuma formulējumu. (Brigmaņa kungs kaut kur aizgājis.) Otrkārt, par tiesiskām konsekvencēm, kas rodas no konkrētā gadījuma, un par konkrēto pieprasījumu.

Ja mēs paskatāmies uz valsti, mēs varam to salīdzināt ļoti dažādos veidos. Ķīnieši to salīdzina ar sēni, mēs varam salīdzināt arī ar māju.

Kas ir pieprasījums? Pieprasījums ir tāda maza vēdlodziņa atvēršana, lai sasmakušo gaisu telpā izvēdinātu. Pagājušajā sēdē par VDK izmeklēšanas komisiju, par čekas maisiem, vairākuma bars metās turēt to vēdlodziņu, lai svaigs gaiss neienāktu iekšā. Bija vai nebija rezultāts? Es domāju, ka bija. Aizvakar valdības sēdē tā komisija tika riktīgi izpurināta. Tā ka mēs šeit nerunājam un nepļerkstam gluži pa gaisiem. Ir konkrēts jautājums, un mēs to izskatām.

Ja mēs runājam par Pieprasījumu komisijas darbu, tad man jāsaka, es nesaprotu, kā var iet uz darbu, zinot, ka tu nestrādāsi! Ja tu esi podnieks, tev jātaisa podi. Tu ej taisīt podus. Bet, ja tu zini sākumā, ka tu nevienu podu neuztaisīsi... Kā tas ir - tādu darbu strādāt?! Kā ir strādāt zooloģiskajā dārzā, teiksim, par zvēru kopēju, un tev ir jābaro tīģeri, lauvas, čūskas, bet tu ej uz to darbu un zini, ka tu viņus nepabarosi. Kā tas ir - strādāt Pieprasījumu komisijā, zinot, ka visi pieprasījumi tiks noraidīti un “noairēti”?! Vienalga, vai tas ir par šķeldu, vai par afēru, kā te mums izteicās sevi par nacionālās enerģētikas ienaidnieku nodēvējušais Zariņš. Viņš vairākkārt minēja afēru. Vai tā ir afēra, vai tie ir čekas maisi, viss tiek noraidīts!

Tātad par konkrētā pieprasījuma noraidījuma formulējumu. Tas ir ciniski identisks šīs pašas komisijas atzinumam pagājušajā nedēļā. Te ir teikts: “Deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu.” Nu klausieties, ja pieprasījums būtu zemkopības ministram, piemēram, par to, vai zeme ir apaļa, viņi tāpat atbildētu, ka tas ir noraidāms, jo principā nav attiecīga panta.

Ko es gribu atzīmēt? Es paskatījos statistiku ne tikai par šo Saeimu. Noraidītie pieprasījumi. Kā mēs zinām, šis jau būs divdesmit trešais. Un, ja mēs paskatāmies, pagājušajā Saeimā situācija ir identiska - visi pieprasījumi ir noraidīti. Pilnīgi visi! Tātad kāda jēga no tādas Pieprasījumu komisijas? Es saprotu, ar ko nodarbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tā izskata konkrētus jautājumus, kas tiešām saistīti ar cilvēktiesībām. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija... Visas komisijas dara kaut ko sakarīgu. Šajā komisijā deputāti principā iet uz darbu, sākumā zinot, ka viņi noraidīs to jautājumu, kas tiks izskatīts. Kāda jēga no tāda darba, Brigmaņa kungs?! Un galvenais, tas ir iekļauts sadarbības jeb koalīcijas līgumā, kas ir starp valdību veidojošajām frakcijām. Tātad viņi parlamentārās kontroles institūtu faktiski šādā veidā izolē. Viņi izvaro parlamentāro kontroli pašā būtībā! Tas nav pieļaujams!

Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs iesniegsim grozījumu Kārtības rullī, proti, jāizdara korekcijas Saeimas kārtības ruļļa 149.pantā. Solvita taču noraidīs...!

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, par konkrēto pieprasījumu, kas ir darba kārtībā! (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš runā par pieprasījumu!”)

R.Balodis. Ziniet, teikšu kā “Emīla nedarbos”: “Tad, kad man ir nauda, es nevaru dzert cukurūdeni. Kad man nav naudas, man neļauj to darīt!” Paklau, kad tad runāt par šīm lietām?! Atsevišķi aiziet parunāties ar kaut kādiem cilvēkiem uz ielas? Kāpēc es nevaru no Saeimas tribīnes konkrētā jautājumā runāt par konkrētu noraidāmo jautājumu? Es to nesaprotu!

Es domāju, ka šeit tā situāciju vienkārši nav pareiza. Ja nav pieprasījuma virzības, tad mēs šādus pieprasījumus vienkārši likvidējam! Mēs būsim īpaši pasaulē ar to, ka mums nav pieprasījumu. Bet mēs jau tādi arī esam! Nu saliksim punktus uz “i”! Nu kāpēc māžoties, lai Brigmaņa kungam būtu algas pielikums? Es nedomāju, ka jūs tā domājat, jums taču pietiek... jūs esat finansiāli situēts cilvēks, lai šādas lietas darītu! Un arī Rībenai kāda jēga to darīt? Nu, gan jau kaut kā tie gali savilksies... Tie sekretāru, priekšsēdētāju amati kopā saliekas, aldziņa sanāk. Bet es nedomāju, ka tāpēc mums jāākstās... (Starpsaucieni.) Nepriecājies!

Kāpēc mums jāākstās ar šiem pieprasījumiem, ja tie ne tikai nestrādā, bet arī apzināti tiek izolēti? Es runāju par konkrēto pieprasījumu.

Zariņa kungs ļoti tēlaini un skaisti aprakstīja šo situāciju, vairākkārt nodēvējot par afēru. Viņš jau vakardien veselu kaudzi dokumentu iedeva, es mēģināju tiešām no sirds iedziļināties. Vienīgais, kas mani tur patiešām aizrāva, bija Pūces kunga rakstītais lēmums, kas visā visumā bija juridiski korekts, bet pašā saknē, protams, tur afēra spīd.

Taču es gribēju vairāk runāt par to, ka mums jābeidz ākstīties. Sakārtosim šo jautājumu! Jo es neticu, ka Āboltiņas kundzes izveidotā darba grupa, kura ir tiešām strādājusi un labus grozījumus veikusi... ka viņi kaut kur tālāk aizies... Jūs to “noraksiet”, un viss paliks vēl sliktāk, nekā ir.

Tāpēc es tiešām aicinu padomāt un atbalstīt, piemēram, šo pieprasījumu. Bet aicinu arī vispār padomāt, kāda jēga... Mums nav jātēlo parlamentārās procedūras, mums tās ir jārealizē! Ja likumā ir teikts, ka ir pieprasījums, tad tas ir jāizskata, nevis jānoraida automātiski jau pašā saknē.

Viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Mūrnieces kundze!

23 pieprasījumus - 23 pieprasījumus! - šajā Saeimas sasaukumā Brigmanis ir noraidījis. 23 pieprasījumi arī ir bijuši!

Frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākumi koalīcijas līgumā... Te ir tāds punkts: “Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam [..]”

Es uzskatu, ka Saeimas kārtības rullī ir nepieciešamas izmaiņas - šī komisija ir jālikvidē. Šīs komisijas pievienotā vērtība ir mīnus 10! Šajā gadījumā tiek tērēta tikai un vienīgi nodokļu maksātāju nauda: 800 eiro piemaksa - vienam no vadītājiem, 300 eiro - Rībenai. Turklāt vēl arī noteikti ir kaut kādi pašas komisijas izdevumi, tādi kā, pieņemsim, samaksa tam, kas protokolē, kas palīdz to visu darīt.

Šajā gadījumā, protams, Mūrnieces kundze var mani mēģināt pārtraukt un teikt, ka jārunā par pieprasījumu. Vai tas...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar sēdes vadītāju un neizsakiet piezīmes par sēdes vadītāju! Vienkārši turpiniet...

A.Kaimiņš. Ar jums neviens nesarunājas, lai kā jūs gribētu. Es tiešām ar jums nerunāju.

Sēdes vadītāja. ...turpiniet debates.

Jums tiks atņemts vārds.

A.Kaimiņš. Jau ilgi.

Šis pieprasījums ir sabiedrībā izskanējusi lieta, žurnālisti paši ir tēlojuši kriminālpolicistus, atraduši, uzaruši, parādījuši sabiedrībai... Un tagad atnāk šī ziņa konkrēti par OIK - lūdzu, dodiet, attiecīgais ministr, mums atbildi!

Bet šī te ir bufera komisija - tas ir vienkārši buferis, lai šis jautājums neietu uz priekšu. Tā speciāli tam nolūkam ir radīta! Absolūti! Un tagad tie, kas runā... Tas viens ir Brigmanis, un otra, protams, ir Rībena ar savu 300 eiro piemaksu. Šāda tā situācija ir. (Dep. I.Rībena: “Tu vienreiz esi bijis atnācis uz komisiju?!”)

Es uzskatu, ka Saeimas kārtības rullī ir nepieciešamas izmaiņas. (Dep. I.Rībena: “Atnāc vienreiz uz komisiju! Tu nekad neesi tur bijis!”) Šī komisija nav vajadzīga. Jūs esat noraidījis 23 - 23! - pieprasījumus, un šodien būs 24. - par to, kā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem atņem bērnus. Tas ir 24. pieprasījums! Un arī to jūs “noairēsiet” nost, un tas netiks atbalstīts tikai tāpēc - tikai tāpēc! - ka jums ir rakstīts: “Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus [..]” Tie, kas ir koalīcijas frakcijās, koalīcijā, - tie nedrīkst to darīt, lai kāds būtu pieprasījums! Tā ir anormāla situācija. Tā ir anormāla situācija - tas, ko jūs šeit darāt! Jūs cits citu šeit ievēlējāt? Jūs taču ievēlēja šeit sabiedrība, vēlētāji! Jūs taču, Barčas kundze, varbūt tikai par sevi varējāt vienu balsi dabūt - pati savējo, un viss. Nevarēja taču būt tā, ka Brigmanis gāja un balsoja par Barču. (Dep. A.Barča: “Esi mierīgs!”) Nē, nevarēja! Jūs nevarējāt cits citu te savēlēt iekšā. Līdz ar to jums ir jāatbalsta sabiedrības intereses, šajā gadījumā - šis pieprasījums attiecībā uz OIK. Pēc kādas stundas šeit tiks skatīts pieprasījums par bērniem, kas Anglijā un Īrijā izņemti no latviešu ģimenēm. Vai arī, pieņemsim, pagājušo reizi, kad bija runa par komisiju, par čekas maisiem. Un visu laiku bloks!

Kur tad Šimfa ir apsēdusies? Labrīt!

Tātad tas, ar ko nodarbojas... Lai būtu pilns ieskats, ar ko nodarbojas šī komisija. Tātad (Dep. I.Rībena: “Ja tu kaut reizi būtu atnācis uz komisijas sēdi, tad tu zinātu, kas tur notiek!”) darba kārtība: par... (Es atvainojos, pārlikšu kadru.) Tātad darba kārtība 6.septembrī. Par komisijas darbu rudens sesijā. Sēdi vada Brigmanis, kas nav nepierasti, un viņš iepazīstina deputātus ar komisijas pamatdarbības un organizatoriskajiem jautājumiem. Nu, tā kā tas notiek. Un tad viņi nolēma. Ko viņi nolēma? Viņi tajā sēdē nolēma darīt tā: “nākamajā komisijas sēdē izskatīt jautājumu par reālpolitikā pastāvošajiem (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”) uzstādījumiem attiecībā pret nabadzīgām ģimenēm un tajās augošajiem bērniem”. (Starpsauciens: “Par OIK runā!”)

Brigmaņa kungs! Jūsu mazbērni dzīvo Anglijā. Nākamais pieprasījums būs... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Nākamais pieprasījums būs par bērniem.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, lūdzu, atgriezieties pie izskatāmā pieprasījuma! Kad būs darba kārtībā nākamais pieprasījums, varēsiet runāt par to.

A.Kaimiņš. Jā, protams.

Solvita Āboltiņa, kamēr jūs vēl esat Saeimā...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Lūdzu, atgriezieties pie pieprasījuma!

A.Kaimiņš. Esam varbūt tik labi, veram vēlreiz to Saeimas kārtības rulli vaļā. Mums vajadzētu izdarīt izmaiņas, lai šīs komisijas vairs nebūtu. (Dep. A.Loskutovs: “Tas nav par pieprasījumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par pieprasījumu!

A.Kaimiņš. Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Reflektējot uz diskusijām ap šo pieprasījumu un ne tikai, es vēlos paskaidrot, kāpēc es runāju gleznaini un tēlaini, jo daļa informācijas ir iesniegta kā ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc šajā pieprasījumā es nenosaucu konkrētas firmas, konkrētus faktus, bet stāstīju principā, kā tas viss ir noticis, lai neradītu iemeslu kādam interpretēt, ka es neprotu ar atbilstošu attieksmi izturēties pret noslēpumiem un pielaide man nepienāktos. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tie dokumenti, Baloža kungs, ko es jums rādīju, ir publiski pieejami, tie bija Ekonomikas ministrijas lēmumi, no kuriem jūs kā jurists varat uzskatāmi redzēt šo juridisko absurdu, kā ir bijusi veidota OIK afēra.

Ja mēs runājam par tehniskām lietām. Jūs gribat konkrētas lietas, un es jums tās tagad minēšu. Teiksim, viens komersants iesniegumā prasa atļauju... prasa valsts atbalstu obligātā iepirkuma veidā. Viņš apliecina, ka ir uzstādījis pretspiediena tvaika turbīnu trīs megavatu jaudas lielumā. Tālāk dokumentos mēs redzam, ka tanī termiņā, ko viņš bija solījis, neko tamlīdzīgu viņš nav izpildījis. Viņš ir uzstādījis 10 kilovatu jaudu, tātad 300 reižu mazāku jaudu. Kas ir amizanti visā šinī situācijā, nemaz neiedziļinoties juridiskās niansēs, tikai skatot tehnisko pusi? Man kā cilvēkam, kas ir darbojies ar enerģētiku, šāds risinājums likās ļoti dīvains, bet es domāju: varbūt es kaut ko nezinu? Varbūt patiesībā Ekonomikas ministrija nesniedz šo informāciju mums tāpēc, ka tā ir izdarījusi megaatklājumu enerģētikā.

Kolēģi! Iespējams, ka mums ir sava Nokia izgudrota, tikai enerģētikā! Mēs esam atraduši tehnoloģiju, kura ar 10 kilovatu jaudu spēj nodrošināt to pašu efektivitāti, ko var izdarīt ar trim megavatiem. Es sazinājos ar šīs jomas ekspertiem, ar profesoriem, ar zinātņu doktoriem enerģētikā. Prasīju: vai tas ir iespējams, ka varētu eksistēt šāda tehnoloģija - tvaika pretspiediena turbīna ar 10 kilovatu jaudu, kura spēj to visu nodrošināt? Atbildē es no sākuma dzirdēju neizpratnes pilnu klusumu, un es jutu, ka šie cilvēki mēģina man vienkārši korekti komentēt to, ko es viņiem jautāju... vai arī vienkārši dzirdēju histēriskus smieklus par to.

Bet, iespējams, ka varbūt tiešām Ekonomikas ministrija slēpj no mums atklājumu, kas ir vismaz Nobela prēmijas fizikā cienīgs. Un tāpēc šodien nav ieradies ekonomikas ministrs, kurš izvairās sniegt kaut kādus komentārus par šiem jautājumiem. Ekonomikas ministrijai šinī gadījumā viss likās kārtībā.

Tas ir tikai viens no piemēriem, lai jūs saprastu, cik absurdi, cik acīm redzami prettiesiski un sabiedrības interesēm neatbilstoši ir bijuši šie lēmumi.

Un, ja jūs šodien taisāties noraidīt šo pieprasījumu, tad kaut viens no koalīcijas uznāciet šeit, uz tribīnes, un pasakiet man, kāpēc šis pieprasījums nav pamatots. Pretējā gadījumā jūs vienkārši apliecināsiet, ka šī joprojām ir politiski piesegta afēra, lai tā varētu turpināties. Un tā būs, kā jau es teicu, kārtējā lappuse tanī stāstā, kas tiek gatavots par šo afēru, lai pēc tam tie, kuriem tas viss būs jāvērtē, varētu to uzskatāmi izvērtēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Jau sasveicinājāmies, kolēģi, bet vēlreiz - labdien!

Runājot par šo konkrēto pieprasījumu, jāsaka: man ir brīnums, kāpēc Pieprasījumu komisija neļauj nevienu pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Pēdējā reize, kad tas notika, bija 8.Saeimā, kad... 19 pieprasījumi 8.Saeimā... Pavisam tur bija 22 pieprasījumi (Dep. I.Zariņa starpsauciens.), bet 19... Zariņa kungs, nesarunāties ar runātāju! (Dep. A.Kaimiņš: “Zariņ, nepārtrauc!”)

8.Saeimā tika izskatīti 22 pieprasījumi; 19 pieprasījumi tika noraidīti, un trīs tika pārveidoti par jautājumiem. Kāpēc šobrīd Pieprasījumu komisijas vadība... un arī pagājušās Saeimas Pieprasījumu komisijas vadība... es nepaskatījos, kas tur (Dep. A.Kaimiņš: “Tas pats Brigmanis!”) bija vadītājs... Kāpēc neļauj pat par jautājumiem pārveidot?

Šeit būtu, par ko uzdot jautājumu. Kāpēc, teiksim, ar Ašeradenu šāda situācija tika radīta? Kāpēc tavs bijušais partijas biedrs Pūce ir šādus lēmumus pieņēmis? Tā vietā mēs izvēlamies par šiem svarīgajiem jautājumiem nerunāt... (Dep. S.Āboltiņa: “Pūce nekad nav bijis VIENOTĪBAS biedrs!”) Mēs izvēlamies... Nu, jā, tur mainījās partijas... (Dep. S.Āboltiņa: “Viņš nekad nav bijis VIENOTĪBAS biedrs! Nekad!”)

Vai klausīties es varu, ko zāle runā? Man ir interesanti! Es varu klausīties?

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, turpiniet debates! (Starpsaucieni.)

R.Balodis. Tātad... Šeit tik daudz draugu apkārt! Jūs mani aizgrābjat ar savām piezīmēm no zāles un no aizmugures.

Tātad es gribu pateikt jums to, ka novērtējums, ja mēs runājam par Pieprasījumu komisijas atzinumiem... Jā, un Brigmaņa kungs mani var nosaukt par vēlīno diskutētāju vai apsaukāt nezin kādā veidā - man vienalga! Ja mani tauta ir ievēlējusi, man šīs replikas un šīs lietas ir jāizcieš.

Es gribu teikt, ka novērtējums - tā ir izvēle starp derīgo un kaitīgo. Bet šeit Pieprasījumu komisijai nav izvēles. Šī komisija jebkuru pieprasījumu noraida pašā saknē un neļauj pat uzdot nevienu jautājumu.

Es lūdzu atbalstīt Zariņa kunga uzrakstīto pieprasījumu un atbalstīt arī citus pieprasījumus. Un tiešām teikšu tā kā... Velns zina, kurā partijā tagad Viņķele ir jau... teikšu līdzīgi, kā Viņķele teica no šīs tribīnes: “Es kāpšu tribīnē katru reizi, kad būs kaut kas neētisks!” Manuprāt, viņa teica to par Kaimiņu. Es teikšu tā: katru reizi, kad būs pieprasījums, es kāpšu tribīnē, lai atgādinātu, ka nav labi šādi strādāt.

Tā ka paldies par uzmanību. Turpinām darbu. Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā Brigmaņa kungs ko piebildīs?

A.Brigmanis. Vēršos pie kolēģiem, kam acīmredzot ir ļoti maza izpratne par parlamentārā darba praksi... jā, pie maniem cienījamiem kolēģiem no abiem spārniem.

Es gribu uzaicināt viņus piedalīties Pieprasījumu komisijas sēdē. (Dep. I.Rībena: “Ko viņi nekad nav darījuši!”) Visi šie lēmumi nav personificēti, tos nepieņem ne Brigmanis, ne Rībena, ne Zariņš, ne kāds cits (Starpsauciens: “Koalīcija!”), bet tos kolektīvi pieņem visi mūsu kolēģi.

Bet es domāju, ka droši vien tas ir lieki - gan Kaimiņam, gan Balodim to skaidrot. Labāk ir atnākt un paskatīties, kā mēs strādājam (Starpsauciens.), nekā no malas runāt.

Tā ka tas, ko es varu jums, kolēģi, pateikt, - šis ir kolektīvs lēmums. Pieprasījumu komisija strādā, un lēmums šobrīd ir noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova un Raimonda Rubika pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”! (Dep. A.Kaimiņš: “Šimfa, Platpers - “par”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 4. (Aplausi. Starpsauciens.) Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Kolēģi, Pieprasījumu komisijā tika izskatīts Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko un pārējo deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem.” Es varu ar pilnu atbildību teikt, ka šajā komisijas sēdē nenotika nekāda Ārlietu ministrijas izvairīšanās, un arī atbildes tika sniegtas. Šajā sakarā komisijas sēdē piedalījās Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, kas sniedza izsmeļošu informāciju par šo situāciju. Debates bija pietiekami asas un pietiekami konstruktīvas, un deputāti šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vispirms par pašu pieprasījuma būtību un kāpēc tas tapa. Kā jūs redzat, pieprasījums ir adresēts premjeram. Sākumā mēs uzdevām jautājumus ārlietu ministram, jo uzskatām, ka dzirdēt informāciju masu medijos, tiešraidē interviju ar mūsu vēstnieci Lielbritānijā, kurā tiek pausta... nu, kā atrast maigākos vārdus... samērā tāda ciniska attieksme pret mūsu valstspiederīgajiem, un vēstnieces nespēja nosaukt konkrētu informāciju, kā vēstniecība ir iesaistīta valstspiederīgo interešu tiesību aizstāvībā, - tas mums liekas ļoti satraucoši. Un, kad mēs saņēmām ārlietu ministra atbildes, mēs redzējām, ka tā, maigi sakot, ir izvairīšanās sniegt atbildi pēc būtības. Atbildes ir nepilnīgas vai vispār nav sniegtas. Kas vēl sliktāk? Atbildes satur informāciju... Ārlietu ministrijas sniegtā informācija atšķiras no Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas. Un mēs uzskatījām, ka ir būtiski jautāt premjeram, kā viņš vērtē šādu situāciju, kā vērtē diplomātiskā dienesta darbu, kā vērtē mūsu institūcijas spēju patiesi aizstāvēt mūsu valstspiederīgo intereses. Jo, kā jūs zināt, Saeimai šis jautājums bija īpaši būtisks. Ne velti Saeima pieņēma īpašu deklarāciju, ar kuru vērš mūsu institūciju uzmanību un uzliek atbildību par nepilngadīgo mūsu valstspiederīgo interešu aizstāvību ārzemēs.

Kārtējo reizi mēs redzam, ka kaut kas ir galīgi garām ar to, kādā veidā dokumenti kursē Ministru prezidenta birojā, jo ne uz vienu mūsu jautājumu, ne uz vienu mūsu pieprasījumu nav iespējams saņemt premjera atbildes. Šeit tiek lūgts premjera vērtējums, premjera viedoklis, un kārtējo reizi ir nevis premjera viedoklis un premjera vērtējums, bet ir tās pašas institūcijas atbildes, kuru rīcību mēs lūdzam vērtēt premjeram.

Tagad par pašu pieprasījumu vai, kā šeit saka, Pieprasījumu komisijas pieņemto lēmumu. Man gribētos lūgt atrast vairākus variantus, kurus izmanto, formulējot Pieprasījumu komisijas atzinumu. Jo, izmantojot visu laiku vienu un to pašu teikumu, proti, “pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas”... jūs vismaz izlasiet, par ko ir pieprasījums, jo šajā pieprasījumā mēs nevērtējam neviena likuma normas. Šajā pieprasījumā mēs lūdzam premjera vērtējumu ministrijas rīcībai, informācijas nesniegšanai un tam, ar kādu attieksmi izturas ārlietu ministrs un viņa vadītās struktūras, komunicējot ar deputātiem.

Es ļoti labprāt gribētu dzirdēt no Pieprasījumu komisijas vai tās vadītāja, par kādām likuma normām ir runa. Varbūt šajā ziņā Pieprasījumu komisija var pilnveidot savu darbu, lēmuma formulējumā iekļaut lietas būtību. Tad vismaz būtu kaut niecīga pārliecība, ka vismaz ir lasīts pieprasījums, ar kuru esam vērsušies Pieprasījumu komisijā.

Es noteikti atbalstu ideju, ka Saeimai nevajag formāli uzturēt institūcijas, kuras reāli nepilda parlamentārās kontroles darbu, jo Latvijas parlamentā jau tikpat kā ir izskaustas jebkādas iniciatīvas vai iespējas pēc būtības realizēt parlamentāro kontroli. Ja Pieprasījumu komisija kā institūcija ir vienkārši formāli, ķeksīša pēc, tad labāk to likvidēsim un netērēsim lieki nodokļu maksātāju naudu!

Es lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Situācija ir patiešām traģiska. Jārunā ir par pieprasījumu, bet... Situācija ir bijusi tāda, ka divus gadus uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nāca Ārlietu ministrijas pārstāvji un klausījās mūsu stāstus par to, kādā veidā Eiropā no Latvijas pilsoņu ģimenēm izņem bērnus.

Paklausieties manī mazliet uzmanīgāk, nekā varbūt ierasts!

Katru dienu - katru dienu! - no Latvijas ir viens airBaltic reiss uz Lūtonu (tā ir pilsēta Anglijā). Katru dienu 33 personas pamet mūsu valsti ar visām savām mantām, lai brauktu prom uz dzīvi ārvalstī. Katru dienu mūsu valsti pamet 33 cilvēki! Atgriežas divi. Katru dienu divi atgriežas, aizbrauc - 33.

Un tagad klausieties vēl uzmanīgāk! Šis pieprasījums ir tieši par Angliju un Īriju: 33 bērni pagājušogad ir izņemti no Latvijas pilsoņu ģimenēm. Un tagad aizmirstiet, ka jūs esat koalīcijā vai opozīcijā! Šobrīd ir pieprasījums Kučinska kungam, lai viņš kontrolē, ar ko nodarbojas Ārlietu ministrija, jo ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica mums šīs atbildes nevarēja dot. Ko mēs kā parlamentārieši izdarījām attiecīgajā Saeimas komisijā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā? Pirms diviem gadiem mēs vienojāmies ar Ārlietu ministriju, ka viņi veidos bukletus, ka būs bukleti tiem cilvēkiem, kas aizbrauc projām uz dzīvi citur. Tieši Anglijā viņiem būs pieejami kaut kāda veida materiāli, lai viņi varētu saprast, ko viņi var darīt, ko viņi nevar darīt, - kaut kāda veida instrukcija, jo tie mūsu cilvēki vienkārši to nezina. Tur atšķiras tie noteikumi. Tur ir daudz drastiskāk. Tur tu bērniņu nevari atstāt pat uz divām minūtēm, jo ir vesela sistēma, kā to bērnu momentā izrauj no ģimenes ārā; tā ka viņam Anglijā mēneša laikā nākas būt pat trijās dažādās audžuģimenēs.

Ar Jūliju Stepaņenko pirms gada brīnumainā kārtā mums izdevās divus bērnus izglābt un nogādāt viņus atpakaļ šeit, Latvijā. Tieslietu ministrija ir labojusies. Tieslietu ministrija sāk strādāt ar šiem cilvēkiem Anglijā, sāk darīt... Bāriņtiesā ir divas meitenes, kas tiešām Dieva darbu dara - viņas brauc uz Angliju, uz Īriju un aizstāv tos cilvēkus, tos Latvijas pilsoņus, tajās tiesās. Taču to nedara Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijai nav pat... viņi nepārstāv mūsu pilsoņus tajās tiesās. Un iedomājieties, kā tas ir - būt tiesas sēdē, kas notiek angļu angļu valodā! Es saprotu, ka varbūt daži no jums nesaprot amerikāņu angļu valodu, bet angļu angļu valoda ir vēl grūtāka. Un iedomājieties - tiesa angļu angļu valodā! Tur vispār ir jāsaprot ļoti korekti katrs juridiskais aspekts. Un, kad tavas tiesības neviens nepārstāv un tev atņem tavu bērnu, tavu atvasi, tāpēc, ka tu vienkārši nezini tās tiesības, un nav... Un tad tu ej un cīnies. Brīnumainā kārtā divus bērniņus mēs izglābām. (Dep. I.Rībena: “Jāā, tev izdevās?!”)

Situācija ir tāda, ka tiesībsargs ir izlicis savus bukletus lidostā “Rīga”. Tie ir kaut kur tur, kur kādreiz bija pagrieziens pa kreisi pie tualetēm, nu, tādā necilā, mazā vietiņā aiz visiem tiem tax-free veikaliem... nu, tā - pie miskastes tur nolikti. Lūk, tur ir kaut kādi bukleti, no kuriem prombraucēji var kaut kādu informāciju dabūt. Bet ministrija mums solīja, mums ir rezolūcijā rakstīts... rezolūcijā ir rakstīts, ka ir jābūt šiem bukletiem. Ārlietu ministrija šādus bukletus nav izveidojusi.

Baiba Braže, kas ir vēstniece Anglijā... Un Anglija ir zeme, kur visvairāk ir izbraukušo latviešu un Latvijas pilsoņu. Visvairāk! Pie reizes viņa ir arī nerezidējošā vēstniece Indonēzijā. Amatu par maz, acīmredzot darbu par maz.

Jums tagad ir jābalso nevis tā kā koalīcijas līgumā... Nobalsojiet, lūdzu, lai mēs varam saņemt atbildes no Ārlietu ministrijas! Te ir cilvēku dzīves - šajā pieprasījumā!

Viņiem nauda ir piešķirta. Viņi... Bražes kundze teica, ka četri bērniņi ir izņemti pagājušogad. Viņa nezina “laukumu”! Kā var Kaimiņš labāk zināt “laukumu” par Latvijas vēstnieci Anglijā?! Viņa nezina “laukumu”, viņa atbild: četri. Un to viņa teica masu medijos. Tātad viņa meloja.

Vai viņa meloja vai ne, šis pieprasījums to noskaidros.

Tiesībsargs arī ir lūdzis atbalstīt šo visu, respektīvi, sakārtot lietu ar tiem izbraukušajiem bērniem. Bet tā lieta ir tāda, ka vienkārši nav pildīts Saeimas uzdevums. Tas ir pats galvenais. Jo tika pieņemta rezolūcija, tika iedoti līdzekļi. Kur tie līdzekļi palikuši? Varbūt ir? Es nezinu. Vai Zanda Kalniņa-Lukaševica šeit ir šodien? Nav. Viņa varētu nākt un pastāstīt. (Dep. I.Rībena: “Kāpēc tu vakar nebiji paklausīties, ko mēs vakar runājām?”)

Katrā ziņā tie ir 33 bērni. 33 bērni! Mēs runājam par Angliju. Vēl ir Īrija. Lūdzu, kolēģi, lai kā es jums nepatiktu, atbalstiet šo priekšlikumu... nevis priekšlikumu, bet pieprasījumu! (Starpsauciens.) Ja es arī patīku, tad tik vai tā...

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es arī centīšos ieskicēt jums to, kas iesniedzējus īsti neapmierina Ārlietu ministrijas darbā un kāpēc mēs uzrunājām Kučinska kungu.

Kā jau Kaimiņa kungs pastāstīja, jums nevienam nav noslēpums, cik mūsu cilvēku aizbrauc katru dienu uz Apvienoto Karalisti un Ziemeļīriju. Un, pēc Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, katru gadu aptuveni 20-25, nu jau 33 bērni nonāk sociālo dienestu redzeslokā vai tiek izņemti no ģimenes. Piespiedu adopcijai, tas ir, bez vecāku piekrišanas un arī bez Latvijas piekrišanas, līdz 2016.gadam ir nodoti pieci bērni, šobrīd jau ir nācis klāt jauns skaits.

Tie, kas norāda, ka bērnu izņemšana ir vecāku maksa par tās valsts likumu neievērošanu, tie lai runā par savu konfiscēto automašīnu. Izņemtais bērns svešumā bez tuviniekiem cieš vienādi - vai izņemts pamatoti, vai izņemts nepamatoti. Un Latvijas uzdevums ir parūpēties par to, lai bērna intereses, vajadzības pēc bērnam tuvas un saprotamas vides tiktu nodrošinātas atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijai.

Kad bērns nonāk tādā situācijā svešā valstī, kur nepārzina bērna tuvākos radus, bērna valodas vajadzības, pieķeršanos, Latvija iesaistās un palīdz bērnam atrast tuviniekus vai, sliktākajā gadījumā, audžuģimeni ar bērnam vistuvāko kultūru, identitāti. Tā tam būtu jābūt, tā runā Saeimas deklarācija, kuru mēs vienbalsīgi pieņēmām 2016.gada 28.janvārī. Diemžēl joprojām gadās situācijas, kad Vīnes Konvencija par konsulārajiem sakariem tiek pārkāpta un Latvijai netiek laikus ziņots par bērna izņemšanu, ja tas ir Latvijas valstspiederīgais.

Katrs izņemtais bērns - tās ir vismaz piecas sešas tiesas sēdes aptuveni viena gada garumā un padsmit materiālu mape. Es jums vienkārši ilustrēšu. Modelēsim situāciju, lai pilnīgi visiem šajā zālē un arī sabiedrībai būtu saprotams, par ko ir runa.

Meitene Anna, divi gadi (vārdi pilnībā ir izdomāti, arī situācija ir izdomāta), izņemta no ģimenes un ievietota viņai nepazīstamā audžuģimenē Līdsas apgabalā. Annai ir slikti, viņa prot runāt tikai latviski un neko no notiekošā nesaprot. Viņa skumst pēc mammas un nesaprot, ko tad viņa, pati Anna, ir noziegusies. Annai Latvijā ir opītis un omamma, māsīca un krustmāte Baiba, pie kuras Anna ciemojās pagājušajos Ziemassvētkos un regulāri sazvanījās pa skaipu. Latvija zina, ka krustmāte var parūpēties par Annu, krustmātei ir dzīvoklis ar bērnistabu Rīgā, viņa ir mūzikas skolotāja, nekad nav bijusi pat administratīvi sodīta un, pēc bāriņtiesas rūpīga izvērtējuma, ideāli piemērota tam, lai tos dažus mēnešus, neskaidros mēnešus, Anna pavadītu pie krustmātes Baibas, kamēr mammu vērtē britu tiesa.

Es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka Latvija, lūdzot Annu nodot krustmātei Baibai, rūpējas par bērna, Annas, tiesībām un bērna identitātei atbilstošu vidi. Baiba lasīs Annai Imanta Ziedoņa pasakas, abas spēlēsies ar lellēm un dosies kopīgās pastaigās gar jūru.

Bet ne vienmēr būs viegli Annu nodot krustmātei Baibai, lai izcīnītu šīs tiesības. Latvijai jāiziet cauri vairākām tiesas sēdēm un reizēm pat jākļūst par lietas dalībnieku.

Visu šo smago darbu šobrīd veic Tieslietu ministrija kopā ar Latvijas bāriņtiesu, bet ir arī trešais dalībnieks, kurš līdz 2016.gada beigām ir strādājis vienā komandā ar Tieslietu ministriju un bāriņtiesu, - tā ir Ārlietu ministrija Latvijas vēstniecības izskatā. Tā ir vēstniecība, kurai saskaņā ar Vīnes konvenciju ir tiesības un pienākums iestāties par savas valsts piederīgo interesēm. Vēstniecība mēdza novērot šādus tiesas procesus un uzraudzīt, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, sniedzot atbalsta vēstules Latvijas pozīcijai tiesās - atbalstot Annas nodošanu Baibai pēc iespējas ātrāk.

Latvijas vēstniecības dalība tiesās - sadarbībā ar aktīvu Tieslietu ministrijas un bāriņtiesas darbu - ir palīdzējusi atgriezties dzimtenē vairākām ģimenēm. Tā tas ir bijis līdz pagājušā gada nogalei. Tagad šis trešais komandas biedrs izlēma vairs neko nedarīt bērnu labā. Kas ir mainījies? Apvienotajā Karalistē jau gadu darbojas jauna vēstniece - Baiba Braže -, lai nodrošinātu sev tiesības “atfutbolēt” visus lūgumus piedalīties tiesā.

Ārlietu ministrija šā gada sākumā sastādīja papīru, kas ļaus vēstniecībai pašai izdomāt, kad piedalīties tiesā, un kritērijs būs diskriminācija. Līdz šim brīdim, gada laikā, nedz nepilngadīgā apcietināšana, nedz zilumu parādīšanās uz bērna ķermeņa audžuģimenē (starp citu, tas uztrauc arī Latvijas tiesībsargu!) nav bijusi diskriminācija, vēstniecības ieskatā.

Pretēji visam, ko mēs dzirdējām vakardien komisijā, šis papīrs, kas ļauj vēstniecībai praktiski izstāties no šī komandas darba, netika saskaņots ne ar vienu no komandas dalībniekiem - ne Tieslietu ministriju un ne bāriņtiesu.

Tieslietu ministrijas 2017.gada 9.novembra oficiālā atbilde man liecina, ka nav bijis lūgts saskaņojums, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir noteikti reglamentēts ar darbībām.

Ļoti žēl, ka deputāti noticēja Ārlietu ministrijas apgalvojumam, ka esot bijis tā jāsteidzas operatīvi glābt bērnus, ka reglamentētam saskaņojumam nav bijis laika. Jā, tik ātri ir gribējies nolēkt no šiem pienākumiem, ka par procedūru nebija laika domāt.

Tāpēc ir skumji, kolēģi, redzēt to, kā tiek maldināti deputāti, jo papīrs vēl nenozīmē darbu. Kā tas ir šajā gadījumā - papīrs nozīmē atkāpšanos no saviem pienākumiem.

Spriežot pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas un manā rīcībā esošajiem datiem, līdz ar Baibas Bražes stāšanos darbā tika pilnībā pārtraukta vēstniecības dalība tiesās un jebkāda iesaiste bērnu lietās.

Tajā pašā laikā vēstniece zina sniegt savu vērtējumu par tām ģimenēm, no kurām tika izņemti bērni, nosodot tās publiskajā telpā, sniedzot interviju LNT raidījumā “900 sekundes” šā gada 5.oktobrī.

Arī tas, ka vēstniece nemācēja nosaukt šī gada laikā no ģimenēm izņemto bērnu skaitu, nav brīnums. Bet varbūt godīgi bija jāpasaka: “Es šo sfēru nepārzinu! Mēs atteicāmies no šiem pienākumiem, un man ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Latvijas valstspiederīgajiem! Tas ir nepateicīgs un ķēpīgs darbs! Es labāk iešu rotāt eglīti!”

Tāpat arī nav brīnums, ka Ārlietu ministrija nespēj nosaukt, kādos semināros un cik daudz cilvēku ir informēti par bērnu tiesību aspektiem Lielbritānijā. Nav arī brīnums, ka deputātiem tika sniegtas vispārīgas, izvairīgas un neprecīzas atbildes uz jautājumiem, kā ministrija pilda likumus, Saeimas deklarāciju, Vīnes konvenciju un kā tiek nodrošināta sadarbība ar pārējām institūcijām Latvijā un Lielbritānijā.

Vakardien komisijā ministrijas pārstāve centās attaisnot vēstniecības nekompetenci ar to, ka skaitļi un uzskaite neesot galvenais, runājot par bērnu skaitu: “Vēstniecība strādā, lai būtu rezultāts.” Tādi bija viņas vārdi. Publiska ņirgāšanās par vecāku nelaimi un subjektīvu vērtējumu izteikšana medijos ir vienīgais redzamais vēstnieces veikuma rezultāts, kurai skaitļi nav galvenais.

Tā kā vēstniecei tiek uzticēta visa sensitīvā informācija par valstspiederīgajiem, nav zināms, kādu publisku vērtējumu viņa paudīs nākamreiz par tiem, kas vēstniecībai lūguši aizsardzību. Nekompetence kombinācijā ar subjektīvu attieksmi un nevēlēšanos strādāt var nodarīt lielu ļaunumu mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs. Un slikti, ka gan Ārlietu ministrija, gan arī Kučinska kungs atbalsta šādu attieksmi, noraidot šo pieprasījumu.

Pieprasījumā mēs lūdzam Ārlietu ministrijai uzlabot bērnu tiesību aizsardzības politiku - atcelt steigā tapušo papīru, kas atbrīvo ministriju no pienākumiem, un izvērtēt tādu diplomātiskā dienesta darbinieku, kā, piemēram, Baiba Braže, atbilstību amatam. 45 minūšu laikā deputāti pieņēma lēmumu, kuru jūs varat izlasīt, - tas pievienots darba kārtībai: likuma normas nav pārkāptas, un pieprasījums ir noraidāms. Bet jūs neatradīsiet argumentāciju un ministrijas atbildi uz mūsu pieprasījumu.

Deputātiem, kas nav bijuši komisijas sēdē, būs tagad balsojumā jāpieņem lēmums, vadoties no debatēm, no personīgas attieksmes pret iesniedzējiem, kā arī no koalīcijas līguma. Taču objektīvi iedziļināties jautājuma būtībā deputātiem ir liegts. Tā būs aklā balsošana, kolēģi.

Necieņu pret iesniedzējiem izrādīja arī Ministru prezidents, nenosūtot savu pārstāvi uz komisijas sēdi, kurā skata viņam adresēto pieprasījumu. Ne velti šis pieprasījums bija adresēts Kučinska kungam. Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota īpaša starpinstitucionāla darba grupa, kas strādā ar bērnu tiesību aizsardzības problēmām ārvalstīs, un kopīgiem spēkiem bija nonākusi jau pie vairākām pozitīvām likumdošanas izmaiņām.

Es gribu domāt, ka mums ir spēcīgs Ministru prezidents, kuram ir stingra nostāja demogrāfijas jautājumos. Tā vismaz viņš ir deklarējis. Es ceru, ka viņam rūp visi Latvijas bērni, lai kur tie arī atrastos. Un, ja Ārlietu ministrija mums eksistē ārpus likuma un konvenciju rāmjiem un Ministru prezidents nespēj to ietekmēt, tad ir steigšus jādomā par citiem valdības risinājumiem, kas nodrošinās efektīvu mehānismu bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Lai Bražes kundze tālāk priecājas par dzīvi un rotā eglīti. Mēs vairs viņu netraucēsim.

Dalība tiesā, stiprinot Latvijas pozīciju. Nav. Vecāku informēšana par bērnu tiesību aspektiem un atšķirībām. Nav. Audžuģimeņu tīkla veidošana. Nav. Visi šie Ārlietu ministrijas pienākumi nav izpildīti. Vēstniecības interese par Latvijas valstspiederīgajiem. Nav.

Mūsu ieskatā ministrija nepilda normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus, izvairās no savu pienākumu pildīšanas, turklāt ministrs ir sniedzis nepatiesu informāciju deputātiem. Ārlietu ministrijas pārstāvim nav izdevies argumentēti ar faktiem pierādīt pretējo. Tāpēc uzturam spēkā savu pieprasījumu un aicinām to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Sākumā es aicinu deputātus paskatīties un izlasīt to plāksni: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tas ir pirmais.

Nākamais, ko es gribu jums teikt. Vēlēšanās tauta šo varu deleģēja mums - tautas priekšstāvjiem.

Un nākamais. Ministrija ir tikai izpildiestāde, kura realizē mūsu - tautas priekšstāvju - uzdoto. Ministrija ir tikai izpildiestāde. Arī Ārlietu ministrija ir izpildiestāde, kura pārstāv Latvijas Republikas un tās iedzīvotāju intereses ārvalstīs.

Man savā mūžā bija gods būvniecības laikā sadarboties ar Šveices vēstniecību un vēstnieku, ceļot viņa rezidenci. Un pēc šīs pieredzes, pēc šīs sadarbības man ir radies iespaids par dažiem mūsu Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Viņus var raksturot ar šādu krievu teicienu: iz grjazi v kņazi. No dubļiem kungos. Man ir tāda sajūta, ka daži Ārlietu ministrijas darbinieki uzskata, ka viņu galvenais darbs vēstniecībās ir mēnešiem ilgi nemazgāt rokas pēc piedalīšanās augstās pieņemšanās, un citu pienākumu viņiem nav. Arī es esmu saskāries ar to, ka lūgums pārstāvēt Latvijas Republikas intereses un tās iedzīvotāju intereses vēstniecībās tiek uztverts ar tādu totālu neieinteresētību: “Ko tev vajag? Atšujies!”

Es gan gribu pateikt arī vienu labu vārdu par Ārlietu ministriju - ka man ir liela pateicība viņiem par to, ka viņi pēdējā laikā ar ņirgām neuztver manu jautājumu: “Ko iegūs Latvijas Republika un tās iedzīvotāji, ko iegūs tautsaimniecība?” Tas ir liels sasniegums. Liels paldies Rinkēviča kungam, ka viņš ir beidzis ņirgāties par šādu jautājumu.

Bet jautājumi, kuri skar Latvijas iedzīvotāju intereses, it īpaši bērnu intereses ārvalstīs, aizvien tiek uztverti ar totālu neieinteresētību.

Pilnībā atbalstu, ka mēs sakārtojam izpildvaru, Ārlietu ministriju, lai tā būtu instruments, ar kura palīdzību mēs realizētu Latvijas Republikas intereses un tās iedzīvotāju intereses, nevis iestāde, kur nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta, lai piedalītos pieņemšanās un izsmalcinātās sarunās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, kolēģi, vēlreiz!

Uz mums skatās visi tie bērni, vai nu viņus sauc Anna, vai tamlīdzīgi. Man pašam māsa ir Anglijā, kopā ar vīru uz turieni aizbraukusi, un viņu trīs bērni ir tur. Viņi neatgriezīsies šeit.

Es nezinu, vai Pieprasījumu komisijas locekļiem, kuri noraida šo jautājumu, ir kādi bērni. Es domāju, ka ir. Kā nav kauna vispār?! Nu labi, es saprotu koalīcijas līgumu. Mēs te sēžam un darbojamies katrs it kā savas partijas interesēs, bet - kādas partijas? Ir Latvijas tauta izbraukusi ārā! Un būtībā tie cilvēki ir aizbraukuši ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ.

Varētu pajautāt katram šinī simtniekā: “Kāpēc tu strādā?” - “Lai tautai kalpotu.” Lielākā daļa domā naudu nopelnīt vai kaut ko nolobēt pa kluso. Bet tā tauta izbrauksi ne tikai tāpēc, ka viņiem šeit nemaksā. Viņi nejūt valsts mīlestību. Pajautājiet da jebkuram! Viņi nejūt, ka viņi te tiek mīlēti. Un tie bērni, viņu bērni, lielākoties ir uzauguši Anglijā. Un būtībā šeit mēs runājam - par ko? Par to, ka Pieprasījumu komisija būtībā diskusijas ir sarīkojusi. Es saprotu, Brigmaņa kungs saka: “Jā, mēs tur runājām...” Lai gan no Jūlijas teiktā es saprotu, ka tās diskusijas bija tādas - nekādas. Ka tās Rinkēviča atbildes bija nekādas un ka tās (Dep. I.Rībena: “Bet varēji pats atnākt un paklausīties!”) vispār bija galīgi garām. Bet jautājums ir tāds... (Starpsauciens.) Runājiet no vietas, cik uziet! Jūs to varat darīt. Es pats to daru dažkārt.

Tātad, ja mēs runājam par šo Pieprasījumu komisijas darbu, - jā, formāli tas ir paveikts. Bet...

Kas ir publiskais pieprasījums? Jautājumi un pieprasījumi - tie ir ļoti tuvu stāvoši parlamentārās kontroles instrumenti. Pieprasījums būtībā ir pieprasījums konkrētam ministram: lai nāk un stāsta šeit, ko viņš ir darījis vai nav darījis! Viņam ir jāspēj pastāstīt. Ja mēs viņam ļaujam komforta zonā dzīvot un neļaujam runāt tāpēc, ka ir bail, jo viņš var izrunāties, kaut ko īsti ne tā pateikt, vai ka viņš īsti nesaprot, ko viņš runā, vai ka vienkārši var izrādīties, ka ir taisnība tiem opozīcijas deputātiem, tad... nu, tas ir kauns!

Es tiešām domāju, ka uz mums skatās Anglijas latvieši. Un var jau teikt: “Rinkēvičs ir foršs čalis visādā ziņā, un viņš labi strādā.” Bet runa ir par kaut ko citu. Par to, ka mēs šādi izrādām publiski, ka mēs jūs nemīlam un arī jūsu bērnus mēs nemīlam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es nevarēšu nolasīt pasaku par Annu, un es varēšu tikai stāstīt par to, kādas bija diskusijas Pieprasījumu komisijā un kā uz pieprasījumu tika atbildēts, un kādēļ Pieprasījumu komisijas locekļi pieņēma lēmumu, ka pieprasījums ir noraidāms.

Minētais pieprasījuma pamatojums ir definēts kā ministra izvairīšanās no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas. Līdz ar to mums bija ļoti skrupulozi arī jāvērtē, kādi starptautiskie normatīvie akti, starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības regulas uzliek mums, Latvijai, kā dalībvalstij pienākumu ar Ārlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas starpniecību kaut ko darīt. Un mēs ļoti rūpīgi to vērtējām. Mēs vērtējām gan Vīnes konvencijas izpildi, gan regulas izpildi.

Arī es kā Pieprasījumu komisijas locekle varu tikai izteikt nožēlu, ka vienīgi Ārlietu ministrija bija atbildējusi uz šo pieprasījumu. Tur bija jābūt arī Tieslietu ministrijas atbildei, jo centrālā iestāde saskaņā ar Regulu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas... iepriekšējās regulas atcelšanu ir tieši Tieslietu ministrija. Un tieši Tieslietu ministrija ir vienīgā iestāde, kura saskaņā ar Vīnes konvenciju var pārstāvēt tiesas procesā pēc būtības, nevis tikai piedalīties novērotāja statusā.

Mēs tiešām uzklausījām konkrētu informāciju, lai gan Ārlietu ministrija bija tik korekta un lūdza saistībā ar šo bērnu likteņiem... nu necelt tādu ažiotāžu un nerunāt par konkrētiem gadījumiem, bet runāt par problēmu. Lūdza mūs kā deputātus iesaistīties arī tad, kad mēs dodamies uz ārvalstīm, un vairāk stāstīt ģimenēm par to, cik svarīgi ir bērnus neatstāt bez uzraudzības, ka nekāda vardarbība - nekāda pēršana! - nevienā valstī netiek tolerēta. Latvijā diemžēl likums noteic tikai to, ka bērnu nevar atstāt bez uzraudzības, taču bāriņtiesa mēdz pievērt acis, un mēs bieži vien uzzinām pārāk vēlu - kad vecāki alkohola vai narkotisko vielu iespaidā ir bērnus nobadinājuši un viņi ir miruši. Bet citās valstīs tā nenotiek. Tur šīs iestādes reaģē uzreiz!

Es nolasīšu atbildes fragmentu, lai nav tā, ka Baloža kungs tic tikai Stepaņenko kundzei. Varbūt Baloža kungs var paklausīties, ko tieši par audžuģimeņu tīkla izveidi teica Pieprasījumu komisijā: “Nepilngadīgo tiesību un interešu aizsardzības jautājumi, tajā skaitā pieteikšanās audžuģimenes statusam, ir apspriesti daudzās, pat desmit, sanāksmēs ar diasporu. Vēstniecība uztur ciešu saziņu ar 36 tautiešu apvienībām, tajā skaitā ar 18 nedēļas nogales skolām un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu Lielbritānijā, un lūdz latviešu ģimenes pieteikties par audžuģimenēm.”

Bet, ziniet, kur ir problēma, kāpēc latviešu ģimenes nepiesakās (un mēs tās nevaram nosodīt)? Ja tu Anglijā piesakies kā audžuģimene, tu nevari būt audžuģimene tikai latviešu izcelsmes bērniem: tu esi audžuģimene, tieši tāda pati kā visas citas Lielbritānijas audžuģimenes, un, ja ir nepieciešams ģimenē ievietot bērnu - vienalga kādas izcelsmes, vienalga kādas ādas krāsas -, tas bērns Anglijā būs jāņem. Audžuģimenes nevar izvēlēties! Tāpēc veidot audžuģimenes latvieši ir ļoti, ļoti kūtri: viņi nevēlas kļūt par audžuģimenēm tieši tāpēc, ka viņiem būs jāņem visi bērni. To var saprast. Bet mēs varam aicināt un aicināt, un vēlreiz aicināt kļūt par audžuģimenēm, jo tā ir vismaz statistiska iespēja, ka kāds no latviešu bērniem nonāks latviešu audžuģimenē. Protams, tā ir milzīga problēma.

Otra lieta. Es tiešām ceru, ka mēs šeit, no šīs tribīnes, runāsim arī par bāriņtiesu kvalitāti. Šobrīd dažos šajos tiesas procesos ir piedalījušās bāriņtiesas, un Ārlietu ministrija īpaši uzteica Rīgas bāriņtiesu, kura ir lielākā un līdz ar to tur ir arī vairāk kvalificēta personāla. Bet tad, kad ir jājautā bāriņtiesas viedoklis no citām Latvijas vietām, šis bāriņtiesu viedoklis diemžēl ir ļoti nekvalificēts, un Anglijas tiesa to īsti neņem vērā, tāpēc ka gluži vienkārši kvalitātes līmenis neatbilst.

Varbūt mums ir jādomā, un šī ir mūsu kā deputātu un konkrēti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbildība, ka mēs attiecībās ar ārvalstīm... Varbūt nevajag deleģēt reģionālajām bāriņtiesām pārstāvēt šos bērnus, bet jānosaka viena noteikta kvalificēta iestāde, kura pārstāv šos bērnus. Lai nav tā, ka bāriņtiesu darbinieks, kurš varbūt nekad nav bijis ārpus Latvijas, pēkšņi nonāk Anglijas tiesā un viņam - jā, kā Kaimiņa kungs teica, - jārunā labā angļu valodā un jāsaprot, un jāpārstāv tajā situācijā. To nevar izdarīt! Ārlietu ministrija ir starpnieks. Ārlietu ministrija ir tā ministrija, kura paziņo Tieslietu ministrijai par gadījumiem, kas ir nonākuši tās redzeslokā. Ārlietu ministrija arīdzan nodrošina, ka ir atbalsts Tieslietu ministrijai un bāriņtiesai tiek sagādāta informācija. Ārlietu ministrija sniedz atbalstu, atrodot juristu, jo ir vajadzīgs jurists, nevis diplomāts šajā tiesas sēdē; kā arī pārliecinās, vai juridiskais atbalsts ir pieejams. Ja nepieciešams, meklē arī finansiālu atbalstu, lai juristu varētu atrast. Un tikai tad, ja visas šīs lietas nestrādā un ir tiešām redzams, ka Anglijas tiesa, iespējams, varētu kā citādi, diferencēti, attiekties pret konkrēto gadījumu, - tikai tad diplomāts kā novērotājs sēž tajā tiesas sēdē. Tā teikt, kā tāds sekundants ar pulksteni - sēž un skatās. Runāt tas diplomāts tur nedrīkst. Tur runāt drīkst tikai un vienīgi Tieslietu ministrijas pārstāvis vai bāriņtiesas pārstāvis.

Saprotiet, katrā šajā procesā arī ir iepriekš jāsaņem atļauja - būt novērotāja statusā. Ja mēs esam šeit un runājam no šī tribīnes par šiem konkrētajiem gadījumiem, tad būsim precīzi, Stepaņenko kundze! Mēs abas esam kursabiedrenes un ļoti labi zinām juridiskās lietas, tāpēc nevajag maldināt šeit kolēģus un teikt, ka pārstāvis no Ārlietu ministrijas Anglijas tiesā var izdarīt brīnumus. Nevar izdarīt brīnumus! Viņš var sēdēt tikai kā sekundants un vienīgi fiksēt, kas tiesā notiek, sazināties ar Tieslietu ministriju un lūgt Tieslietu ministriju rīkoties.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka mēs par to runājam. Ir ļoti labi, ka ministrijas sadarbojas. Šobrīd, pulksten 12.00, tiek noslēgts starpinstitūciju sadarbības dokuments, iesaistot gan Ārlietu ministriju, gan Tieslietu ministriju, gan Tiesībsarga biroju, gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, gan bāriņtiesas. Viņi vēl ciešāk apņemas sadarboties ne tikai Lielbritānijas un Īrijas gadījumos. Mums ir ļoti problemātiskas situācijas arī Skandināvijā, kur netolerē nekāda veida vardarbību pret bērnu.

Mums tas jāskaidro Latvijas valstspiederīgajiem atkal, atkal un atkal: nedariet to ārpus valsts robežām un, lūdzu, nedariet to arī Latvijas robežās! Varbūt mums ir vērts padomāt, ka mums šeit vajadzētu būt tikpat bargiem un netolerēt to, un tad bērnu labklājība un bērnība būtu labāka.

Kāpēc mēs domājam, ka tad, ja bērns tiek atstāts bez uzraudzības tikai uz divām minūtēm, viss ir kārtībā? Nu nav viss kārtībā! Ne uz vienu, ne uz trijām minūtēm, godātie kolēģi!

Un es tiešām lūdzu nevispārināt visus pieprasījumus. Šis konkrētais pieprasījums ļoti detalizēti tika izskatīts Pieprasījumu komisijā. Ticiet man, visiem Pieprasījumu komisijas locekļiem ļoti rūp tas, kas notiek ar Latvijas bērniem. (Dep. R.Balodis: “Bet neizskatās!”) Nav neviens deputāts bez sirds un bez emocijām, kuram kaut viena bērna liktenis nerūpētu.

Es nevaru šo pieprasījumu atbalstīt, jo tur ir tikai un vienīgi faktuāli juridiskas kļūdas. Tur ir tikai un vienīgi personiska nepatika pret vienu konkrētu vēstnieci (es varu tikai minēt - kāpēc), un tas arī viss! Ļoti emocionāli pausta nepatika, ko es vairākkārt saklausīju vakardien Pieprasījumu komisijas sēdē un ko es vairākkārt saklausīju šodien debašu laikā!

Es no savas puses varu būt tikai pateicīga, ka Latvijas diplomāti ar ļoti maziem cilvēkresursiem un ļoti maziem finansiālajiem resursiem paveic ārvalstīs to, ko viņi paveic. Mēs, deputāti, varam tikai un vienīgi jautāt, kā mēs varam atbalstīt un palīdzēt.

Manuprāt, būtu atbalstāma arī ideja, ka šeit, Latvijā, bāriņtiesu pārstāvji, kuri pārstāvētu vēlāk Anglijas vai citās tiesās bērnu intereses, būtu īpašāk apmācāmi; ka tam būtu jānovirza līdzekļi un ka tam nebūtu jāpaliek uz pašvaldības pleciem, bet būtu jābūt valsts paspārnē. Varbūt nāksim kopā un domāsim par to, kā arī aicināsim mūsu iestādes vairāk sadarboties.

Un katrā intervijā - vienalga, vai tā būtu vēstnieka intervija vai deputāta intervija, vai ministra intervija, vienalga, kurā plašsaziņas kanālā, - runāsim pirmām kārtām par to, ka bērni ir jāmīl, nevis par to, cik daudz pērienu ir atļauti, cik minūšu var bērnu atstāt bez uzraudzības un cik glāzīšu alkohola var iedzert bērna klātbūtnē, lai mazliet apreibinātos, jo bērnam no tā nekas nenotikšot!

Mīļie cilvēki, domājam ar galvu!

Paldies. Es noteikti atgriezīšos šeit tribīnē, jo turpmāk noteikti varēs dzirdēt ļoti daudz interesantu lietu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Labdien, dāmas un kungi! Es uzmanīgi klausījos visas šīs iepriekš izskanējušās runas - atšķirībā no lielas daļas zālē esošo, it īpaši tajā flangā sēdošo. (Ar roku norāda frakcijas VIENOTĪBA un frakcijas VL-TB/LNNK virzienā.)

Kliedzoši fakti. Pretargumentu nav. Ja nu vienīgi, kā mēs nupat dzirdējām no Lībiņas-Egneres kundzes, ka tur nav juridiski pareizi noformulēts pieprasījums vai pasakas tikušas stāstītas.

Godīgi sakot, es nebiju domājis kāpt tribīnē. Mēs ar Baloža kungu pirmīt pārmijām dažus vārdus. Sak, nu un kas? Mēs tagad pusstundu runājam, jau vairāk nekā pusstundu, un kāda jēga būs no tā? Pieprasījumu komisijas lēmums šādos gadījumos mums laikam pat nav jāskatās. Kā tagad tiks nospiestas pogas, man liekas, arī visiem ir skaidrs. Nu būsim parunājuši, varbūt “Delfos” parādīsies kāds rakstiņš, ka ne pārāk labie deputāti, kā saka, mēģināja nomelnot Latvijas gaišo tēlu ārvalstīs. Kāda tam visam ir jēga? Redziet, un tāpēc... Kā tomēr piesaistīt sabiedrības interesi?

Es šobrīd neesmu tam gatavs, bet man ienāca prātā tāda doma. Vienīgais risinājums laikam būtu tāds - iesaistīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Un kādā veidā? Tur masu medijiem ir interese. Tur viņi parasti ierodas. Un, lūk, kā jau teicu, varbūt atkārtoti kāpt tribīnē un mēģināt... bet man to grūti izdarīt: izteikt konkrētu personisku apvainojumu šiem bezkaunīgajiem cilvēkiem, šiem vēstniekiem, kuri pārstāv Latviju ārvalstīs un kuri, kā arī Kaimiņa kungs teica, būtībā mazāk zina par savu darbu nekā mēs, kuri esam šeit - Saeimā.

Nezinu, laikam tiešām vienīgā iespēja būs... Es padomāšu un izteikšu personisku apvainojumu Latvijas vēstniecei Lielbritānijā, lai mani iesūdz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, tad varbūt sabiedrība par to sāks interesēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs šobrīd runājam par biznesu. Lai jūs saprastu, kādā veidā šis bizness strādā, es mēģināšu jums izstāstīt. Ja izņem ārā... (Dep. I.Rībena: “Eksperts!”) Jā, Rībena, eksperts. Ja izņem bērnu, šajā gadījumā nav svarīgi, vai tā ir lietuviešu, latviešu vai poļu ģimene Anglijā. Ja izņem šo bērnu, ir starpģimeņu adopcija, tāda ģimene, kurā ir pilns ar dažnedažādiem bērniem, dažnedažādu rasu bērniem. Šī ģimene nedēļā par vienu šo mazo sprukstiņu saņem 250 mārciņas. Gadā viņi var saņemt nodokļu atlaidi līdz 10 tūkstošiem mārciņu. Parasti šajās ģimenēs skraida vairāk nekā trīs tādi mazi sprukstiņi. Un tad tie sprukstiņi paskraida aptuveni divas nedēļas pa to ģimeni. Viņi saņem savas 500 mārciņas par divām nedēļām, un tad viņš iet tālāk uz nākamo adopcijas audžuģimeni. Principā šādas ģimenes ir trīs.

Ja mēs tagad pēc statistikas un faktiem vienkārši sakām, ka atkal 33 - 33! - bērni gada laikā ir izņemti ārā konkrēti Anglijā, tad acīmredzot kaut kas nestrādā! Kaut kas nestrādā! Nu nevar būt tā, ka tu viņus esi speciāli tur atstājis uz tām divām minūtēm vai trakākajos gadījumos esi visu laiku bijis alkohola reibumā, kā jūs sakāt.

Es esmu pārliecināts, ka šis bizness tiešām savu darbu dara ļoti profesionāli, lai bērnus izņemtu ārā. Jo, ja cilvēks nezina savas tiesības, viņš nevar aizstāvēt savas atvases. Un tā situācija, par kuru šajā pieprasījumā tiek jautāts... Sakiet, lūdzu, par to nodokļu maksātāju naudu, kas ir piešķirta jums, Ārlietu ministrijai, ko jūs esat izdarījuši? Drīkst, lūdzu, karaļiem pajautāt, ko jūs esat izdarījuši par to naudu, kuru mēs jums esam iedevuši? Sakiet, jums bija semināri? Jums bija? Jā, bija semināri. Ļoti labi. Sakiet, cik daudz ģimeņu apmeklēja šos izglītojošos seminārus? Vai jums ir kaut kāda statistika? Vienkārši, lūdzu, atbildiet! (Dep. I.Rībena: “Atnāc uz Pieprasījumu komisiju un paklausies!”)

Es nesaprotu, ko jūs tur ķērcat no tā sava gala. Šis ir jautājums par Latvijas bērniem ārzemēs, kuri vienkārši pazūd no mūsu valsts, kuri no mūsu ģimenēm izkrāpti ārā. Es uzskatu to par krāpniecību. Procentuāli ļoti liels skaits. Krāpnieciski tas notiek. Jo tie cilvēki vienkārši nezina, kā sevi aizstāvēt. Šeit jums neviens neprasa spiest pogu, ka tagad 33 bērni atgriezīsies. Nē, tādi brīnumi nenotiek! Šeit lūdz jums, Pieprasījumu komisijai... Brigmanim, kuram pašam visi mazbērni dzīvo Anglijā... Visi mazbērni dzīvo Anglijā! Nu, taču piezvani savai meitai un pajautā, kā tur ir!

Kas ir tas, kas jums šobrīd tiek lūgts? Mēs lūdzam vienkārši atbildes. Mēs jautājam un lūdzam atbildes. Cik ir apmeklējuši seminārus? Sakiet, kā viņi ir informējuši šos vecākus?

Manas partijas valdes loceklis ir “Daugavas Vanagu” valdes loceklis Anglijā, un viņš ļoti labi pazīst šo nu jau aprunāto vēstnieci Broži... Braži... Kā viņai bija uzvārds, atvainojiet? Kā bija uzvārds viņai? Viņa nesen strādā. Braže, jā. Viņš ļoti labi viņu pazīst! Viņa apmeklē šos kulinārijas pasākumus ar diasporu tad, kad viņa nav savā Indonēzijā, un viss notiek. Bet te nav par personālijām runa. Šobrīd - ne par personālijām. Runa ir par to, ka cilvēki netiek informēti. Un tad tajās diasporās “Daugavas Vanagi” un visas tās pārējās latviešu biedrības, kas tur ir, mēģina kaut kādā veidā informēt cilvēkus.

Un mēs nerunājam šobrīd par kaut kādu juridisko burtu vai juridisko paukošanu, Lībiņas-Egneres kundze! Mēs runājam par to, ka kaut kas nenotiek pareizi, ja 33 bērni joprojām... un gadā - 90 no visas Eiropas, tostarp Zviedrijas un pārējā skandināvu gala... 90 - 90! - Latvijas maziņie valstspiederīgie tiek izņemti ārā no ģimenēm. Un nav tā, ka viņi visi ir no kaut kādām alkoholiķu ģimenēm.

Līdz ar to... Es tagad runāju par šo pieprasījumu. Lūdzu, atbalstiet šī pieprasījuma tālāko virzību! Mums vienkārši vajag atbildes. Ja būs atbildes - vienalga, kādas tās būs! -, mēs varēsim darīt kaut ko tālāk.

Padomājiet par šiem 33 sprukstiņiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Klausoties Lībiņas-Egneres kundzes argumentus, es tiešām vēlējos uznākt tribīnē otro reizi un atgādināt jums: lūdzu, neiesim to pavisam citu ceļu, kuru mums Lībiņas-Egneres kundze piedāvā iet!

Iedomāsimies - ja mežā ir pazudis bērns, visi spēki tiek veltīti tam, lai šo bērnu atrastu. Pilnīgi visi iesaistās - latvieši, krievi, policija, zemessargi, brīvprātīgie -, visi meklē šo bērnu, lai nogādātu viņu drošībā, tur, kur viņam ir labi.

Bērna izņemšana no ģimenes ārvalstīs pašam bērnam varētu būt līdzvērtīga pazušanai mežā. Vai šajā gadījumā, ja bērns ir pazudis mežā, jūs apsēstos tagad un domātu, cik vainīga ir viņa māte, cik alkohola viņa ir izdzērusi vai cik ļoti bērnu ir apvainojis tēvs? Nē, jūs vienkārši ietu un meklētu šo bērnu, cīnītos par viņa dzīvību un drošību.

Es vēlos jums pateikt, ka tieši to šobrīd dara bāriņtiesa - Rīgas bāriņtiesa. Un arī pārējās bāriņtiesas to noteikti darīs.

Bet, ja mēs runājam par likuma burtu, Lībiņas-Egneres kundze, tad jāatceras, ka Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem nosaka:

“[..] robežās, kādas uzliek uzņemošās valsts likumi un noteikumi,” konsulam ir pienākums “aizsargāt nepilngadīgo un citu personu, kurām trūkst pilnas rīcībspējas un kuras ir nosūtošās valsts pilsoņi, intereses, it īpaši gadījumos, kur attiecībā uz šādām personām nepieciešams nodibināt aizbildnību vai aizgādnību;” kā arī,

“ievērojot uzņemošajā valstī pastāvošo praksi un kārtību, pārstāvēt vai nokārtot pienācīgu pārstāvību nosūtošās valsts pilsoņiem uzņemošās valsts tiesās un citās valsts varas iestādēs, lai saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem saņemtu nolēmumu par pagaidu pasākumiem šo pilsoņu interešu un tiesību aizsargāšanai [..].”

Kolēģi! Es jums nolasīju Vīnes konvencijā teikto. Tas ir dokuments, kurš ir jāievēro arī Ārlietu ministrijai. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “Nolasi regulu!”) Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un tiešām ņemt vērā visus argumentus, kurus mēs esam izklāstījuši gan pieprasījumā, gan arī šodien debatēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Rihards Melgailis un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Darba kārtībā - deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mēs turpinām debates. Un es gribu teikt: pēc manu vēlētāju lūguma esmu vairākkārt bijis iesaistīts dažās lietās par Latvijas valstspiederīgo bērnu piespiedu izņemšanu no ģimenēm.

Tiesa, tas bija vēl tajā laikā, kad par Latvijas vēstnieku Londonā strādāja Andris Teikmanis, kuru Bražes kundze nomainīja pirms gada. Bet arī tajos gados es pārliecinājos, ka Ārlietu ministrijas pārstāvja vai Latvijas vēstniecības pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdēs ir dramatiski svarīga, lai panāktu, ka Latvijai piederīgo bērnu izņemšana no ģimenes nenotiktu. Tiesneša un tiesas darbinieku tonis un retorika dramatiski mainās, tiklīdz Latvijas valsts institūcijas pārstāvis parādās tiesas sēdes zālē. Tā ir patiesība! To neatkarīgi cits no cita apliecina visi, visas personas, kas piedalījušās tajās prāvās.

Līdz ar to ir ļoti grūti pārvērtēt Ārlietu ministrijas piedalīšanos šādās tiesas prāvās. Nav runa par to, ka ir jāiesaistās prāvās advokāta... pilotadvokāta funkcijās, tā nav Ārlietu ministrijas kompetence, tāpat tā nav vēstniecības kompetence. Diemžēl mēs nevaram palīdzēt tiesiski, nevaram palīdzēt piemērot Lielbritānijas likumdošanu mūsu piederīgo vajadzībām, bet mēs varam būt klāt un apliecināt savu gatavību palīdzēt. Un tas ļoti stipri ietekmē notikumus. Es to apliecinu!

2014., 2015. un 2016.gadā mums izdevās saglabāt ģimenēs trīs bērnus tikai tāpēc, ka ļoti svarīga un būtiska bija Ārlietu ministrijas pārstāvja piedalīšanās. To es gribu akcentēt.

Diemžēl Londonā nav neviena Tieslietu ministrijas pārstāvja. Bet tieši šīs ministrijas darbiniekiem un speciālistiem tur vajadzētu būt klāt. Es labi saprotu, ka Ārlietu ministrija ir pieradusi pie pavisam cita darba stila, pavisam citām attiecībām, citās plāksnēs noritošiem notikumiem un attiecībām, bet šeit jābūt ļoti konkrētiem darbiem. Un es domāju, ka konsulārā dienesta darbiniekiem ir ļoti būtiska nozīme.

Es atceros, ka vēstniecības darbiniekiem, konsulārajiem darbiniekiem bija ļoti liela slodze. Pa telefonu viņi sūrojās, ka vienkārši nespēj tikt uzreiz trīs pilsētās - Mančestrā, Līdsā, Koventri - un vēl palikt savā darbavietā Londonā. Starp visām šīm pilsētām attālums ir no trim līdz 700 kilometriem - kā no Rīgas līdz Krāslavai, un vienā dienā apmeklēt divas sēdes vienkārši nav iespējams.

Bet, es domāju, ka tas, ko es esmu uzzinājis no šīm debatēm, tiešām atbilst patiesībai. Tas, ka Bražes kundze pieņēma lēmumu atbrīvot konsulārā dienesta darbiniekus no pienākuma apmeklēt tiesas prāvas, tiesas sēdes, - tā ir kļūda! Tā ir rupja kļūda! Es domāju, ka tas ir noticis tikai tāpēc, ka Bražes kundze varbūt nav iedziļinājusies jautājumā par to, cik visas šīs lietas svarīgas arī Latvijas valsts prestiža saglabāšanai. Domāju, ka kļūda ir labojama.

Manā ieskatā, šī saruna, kas šodien notiek, ir arī arguments tam, ka tomēr Ārlietu ministrijai ir jāpievērš liela uzmanība... lielāka uzmanība visām šīm lietām, par kurām mēs tagad rūpējamies.

Ir jāatceras, ka mūsu vēstniecība Londonā nav tāda pati vēstniecība kā Buenosairesā vai Prāgā, vai citur. Vēstniecība Londonā ir tāda iestāde, kas visvairāk aizstāv Latvijas valstspiederīgo tiesības un visvairāk pārstāv Latvijas valstspiederīgos, jo Anglijā mūsu valstspiederīgo ir nesalīdzināmi vairāk. (Dep. S.Āboltiņa: “Mums piederīgie nedalās pēc tā, kurā valstī viņi dzīvo!”)

Es gribu pateikt arī to (Dep. S.Āboltiņa: “Visi piederīgie ir aizsargāti vienādi!”), ka visi tie, kas aizbrauc projām no Latvijas, pieder Latvijai un ka to mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst. Tas ir mūsu gods, ne tikai pienākums. Esmu par to svēti pārliecināts.

Es arī domāju, ka... Patiesībā jau šis darbs ir sācies... Kā man pavisam nesen kļuvis zināms, valdībā ir tomēr šis process jau sācies. Un runa ir par to, lai vēstniecībai būtu nozīmēts bāriņtiesas pārstāvis. Lai tur pastāvīgi būtu, ir nepieciešams visu tiesas procesu uzskaitījums, visas adreses, kontakttelefoni, uzvārdi un vārdi, lai visa šī pieredze būtu uzkrāta un lai nebūtu tā, ka, mainoties vēstniekam, krasi mainās arī attieksme pret Lielbritānijā esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Vēstniecības darbs patiešām prasa... Vēstniecībai ir pavisam citas vajadzības, un vēstniecības darbs prasa citu finansējumu, ja mēs runājam par vēstniecību Londonā. Līdz ar to, ja vēlamies konstruktīvi atrisināt šo problēmu, nevis tikai pievērst uzmanību savām sejām, savām personām pirmsvēlēšanu laikā (Dep. S.Āboltiņa: “Un ko tu tagad dari?!”), mums varbūt patiešām šī problēma ir jārisina pie rakstāmgaldiem, nevis Saeimas Sēžu zālē.

Tāpēc es domāju, ka šis pieprasījums, par kuru mēs runājam, ir jāturpina... Darbs jāturpina tālāk, lai panāktu konstruktīvu atrisinājumu.

Pirmkārt, jānodrošina attiecīgs finansējums vēstniecībai Londonā.

Otrkārt, jāpalielina funkcijas un kompetences konsulārā dienesta darbiniekiem.

Treškārt, tomēr jāņem vērā tā pieredze, kas jau uzkrāta mūsu vēstniecībā Londonā. Kāpēc mums šī pieredze būtu jāaizmirst?! Manuprāt, tā būtu vienkārši mūsu iemaņu un pieredzes izšķērdēšana.

Es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ka to visu var atrisināt ļoti prātīgi, konstruktīvi, nemainot ne valdību... piedodiet, ne ministrus, ne arī vēstniekus, bet ar vienkāršu lēmumu.

Un tāpēc visu šo sarunu iztaisīt par politisku notikumu nav nekādas vajadzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Būtībā mani ar savu runu izprovocēja Lībiņas-Egneres kundze.

Pirmām kārtām es priecājos, ka beidzot nāk arī latviska partija kaut ko pateikt par latviešu bērniem, jo tiešām tas jautājums ir aktuāls.

Un es gribu atzīmēt, ka Lībiņas-Egneres kundze... Inese teica: “Lūdzu nevispārināt visus pieprasījumus!”

Inese lūdz “nevispārināt visus pieprasījumus”. Bet kurš tad galu galā tos vispārina?! Pieprasījumu komisija saskaņā ar to, kā ir vienojusies sadarbības līgumā, visus pieprasījumus “norok” pašā saknē un pat šādu svarīgu pieprasījumu nepārvērš jautājumā. Komisijai vismaz bišķi cieņu būtu vajadzējis tiem bērniem izrādīt, bet - nē! Pa rupjo vienkārši “norok” pašā saknē!

Tātad, es domāju, faktiski mēs iesniegsim... Vēl ar Brigmaņa kungu pakonsultējāmies... mums sanāca... viņš teica, ka atbalstīs. (Dep. A.Kaimiņš: “To nevar zināt!”) Es ceru uz atbalstu. Mēs iesniegsim grozījumus Saeimas kārtības rullī, jo... Patiešām labprāt gribētos cerēt uz Āboltiņas kundzes vadītās darba grupas rezultātu, bet man ir liela skepse, es domāju, viņai arī.

Mēs tomēr atsevišķi iesniegsim šo priekšlikumu par grozījumiem. Jo ir jāsvītro. Nevar konstitucionālas procedūras šādā veidā rupji apiet. Un arī šodienas sēdē es nedzirdēju nekādus citus pamatojumus, izņemot to, ko Lībiņa-Egnere pateica. Un tas, ko Inese pateica... kaut kādas putas nāk ārā. Turklāt ne tās labākās! Kādam nepatīk vēstniece. Kādam! Kura vēstniece... Mēs taču par to nekā nezinām. Pieprasījumu komisijā... Viļums varbūt kaut ko zina. Viņš noslēpumaini smaida tagad, atceroties gan vēstnieci, gan tās diskusijas. Es nezinu nekā. Pieprasījums, kolēģi, ir tāpēc, lai publiski šeit visas Saeimas priekšā atskaitītos par padarīto un nepadarīto. Nevar šādā veidā kaut ko pa kluso zem tepiķa paslaucīt. Tāpēc jau ir pieprasījumi.

Ja mēs runājam par to, kāda ir problēmas būtība... Problēma jau nav Augusts Brigmanis, kas vienmēr godprātīgi ir strādājis. Nu es vismaz par šo, otro, neatkarības laiku, par to pirmo es nezinu. Bet viņš ir godprātīgi strādājis. Un šajā situācijā tā problēma ir aizklātumā. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā mēs pirmo reizi publiski atklāti runājām par lietām. Jā, tur ir blaknes. Tur cilvēki mēģina izrādīties. Bet viņi jau tāpat mēģina izrādīties, tikko kamera ir... ja runājam par deputātiem.

Es domāju, varbūt... Ja jūs vēlāk noraidīsiet šo ierosinājumu - svītrot Pieprasījumu komisiju -, kas, manuprāt, ir tīri loģisks, tad varbūt jādomā par to, ka jāievieš komisiju sēžu tiešraides. Jo citos parlamentos tā ir. Var jau netaisīt cirku Saeimas sēdē. Taču komisiju sēdēm par aktuāliem jautājumiem jābūt atklātām. Lobismu mēs vienkārši norokam pašā saknē. Tie, kas nāk uz komisiju sēdēm... vispār nav skaidrs, kā tur cilvēki dažkārt nokļūst un kas viņus aicina. Sēdes ir aizklātas, un šie jautājumi, ko Inese Lībiņa-Egnere stāstīja, manuprāt, ir interesanti ne tikai mums, bet arī mūsu vēlētājiem un arī cilvēkiem, kas dzīvo Anglijā, un vēl jo vairāk tiem bērniem. Nu nevar ar šādu attieksmi nihilistiski visus pieprasījumus “norakt” un pēc tam teikt: lūdzu, nevispāriniet visus pieprasījumus. Bet kas tad te notiek? Kas vispār te notiek, draugi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribu atgriezties no pieprasījumiem vispār uz šo konkrēto pieprasījumu, par kuru ir runa. Problēma ar bērnu izņemšanu no ģimenēm Anglijā, Īrijā, pastāv. Un tā ir smaga problēma. Un vairākumā gadījumu nav runa par nelabvēlīgām ģimenēm. Man jāpiekrīt, tas ir bizness. Pārsvarā. Piemēram, Polija valstiskā līmenī ir atradusi veidus, kā aizstāvēt savus bērnus un ģimenes. Mūsu vēstniekus tomēr nevajadzētu bāzt vienā maisā, jo arī mēs apvainojamies, ja visus deputātus vai kaut ko citu bāž vienā maisā. Kaut vai bijušais vēstnieks Īrijā Gints Apals, kurš personiski ir daudz darījis šajā lietā. Un ne tikai viņš. Arī citās vēstniecībās. Bet jāatceras, cik vēstniecībās ir cilvēku, kas strādā. Tie ir pāris cilvēku. Ar bļaušanu vien ir par maz, bet šad tad bļaušana palīdz pievērst uzmanību.

Tālāk jābūt konkrētam darbam. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skata un turpinās skatīt. Es jau runāju ar Inesi Laizāni, kas konkrēti vēl darāms, lai situāciju uzlabotu. Tieslietu ministrija veido bukletus, kurus, protams, uz katrām mājām nepienesīs. Jāpadomā par veidiem, kā labāk nogādāt informāciju.

Ārlietu ministrijai saziņā ar vēstniekiem, kas zina konkrēto situāciju Anglijā, Īrijā, ir jāatrod veidi, kā mūsu bērni tur labāk pasargājami. Problēma ir, bet tā jārisina konkrēti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Ir reizes, kad ar skepsi klausos Kaimiņa kunga uzrunas saistībā ar ekonomiskiem jautājumiem, lauksaimniecības un citiem jautājumiem. Bet šajā gadījumā es domāju, ka Kaimiņa kungs tik tiešām ir iedziļinājies jautājumā, jo tas skar viņa vēlētājus vistiešākajā veidā. Šajā gadījumā arī citi Saeimas deputāti ir iedziļinājušies šajos jautājumos, un, ja viņi saskata problēmu, manuprāt, tā būtu jārisina.

Atgādinu, ka pirms diviem gadiem Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs, kuru bija izstrādājusi Demogrāfijas lietu apakškomisija Imanta Parādnieka vadībā un kuru arī Saeimas vairākums atbalstīja, un pēc šī Saeimas lēmuma pieņemšanas tika panākts būtisks progress, sadarbojoties Ārlietu ministrijai, sadarbojoties mūsu vēstniecībām... Sadarbībā ar Tieslietu ministriju tika panākts būtisks progress mūsu valstspiederīgo aizsardzībā dažādās tiesu sēdēs un dažādos citos procesos... un arī kaut vai tādā ziņā, ka Latvijas pilsoņiem tika skaidrots, kādi ir pienākumi pret ģimeni ārvalstīs.

Ir pagājis laiks, un ir pilnīgi iespējams, ka rodas problēmas funkcionāli... Taču man gribas norādīt kolēģiem Saeimas deputātiem, ka, manuprāt, pieprasījumi nav veids, kā risināt šīs problēmas. Savulaik, pirms diviem gadiem, kad mums bija gadījums, kur bija nepieciešams Saeimas atbalsts, risinot problēmu ar Latvijas bērnu izņemšanu no ģimenēm, tad kolēģi paši organizēja došanos uz Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, lai runātu ar pašu vēstnieci. Pats arī piedalījos tajā sanāksmē. Man liekas, tā bija ļoti produktīva un vērtīga, un pēc tam arī zināms progress tika panākts. Un šobrīd, es domāju, šī problēma nav jāatstāj, kaut kur paslaucīta zem tepiķa. Tāpēc mēs ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieku Rihardu Kolu šajā pārtraukumā vienojāmies ar konsultantiem, ka mēs aicināsim Bražes kundzi uz Saeimas Ārlietu komisiju sēdi ierasties kopā ar pārstāvjiem no Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, lai runātu par šīm problēmām, ja tādas ir radušās.

Lai šī diskusija būtu ne tikai starp dažiem cilvēkiem, es tiešām aicinu arī visus pieprasījuma autorus vai vismaz lielāko daļu no pieprasījuma autoriem ierasties uz Ārlietu komisijas sēdi, kur piedalīsies Latvijas vēstniece Lielbritānijā, lai soli pa solim izietu cauri visiem šiem problēmjautājumiem un atrastu risinājumus.

Šodien noraidām pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es ar lielu uzmanību un interesi klausījos šīs debates, jo īstenībā man ļoti pietrūkst šādu parlamentāro debašu dažādos jautājumos, it īpaši tad, kad deputāti ir sagatavojuši pieprasījumus. Cik es atceros visus šos pieprasījumus, visas tēmas ir ļoti aktuālas mūsu sabiedrībai. Sarežģītas, smagas tēmas, bet sabiedrībai ļoti aktuālas, tādas, kas interesē cilvēkus ārpus parlamenta sienām.

Un diemžēl tiešām, kā kolēģis šeit norādīja, komisijas sēdēs, pirmkārt, ir laika ierobežojums; otrkārt, ir telpu ierobežojums; treškārt, nav iespējas ļaut arī citiem deputātiem, kuriem varbūt nav iespējas būt komisijas sēdē, kad skata konkrēto jautājumu, tomēr uzzināt par to (protams, ja neklausās komisijas sēžu ierakstus) kaut kādā citādā veidā.

Šodien ļoti daudzas un svarīgas lietas tika runātas par šo aktuālo jautājumu, un man radās tāda sajūta, ka tas kamols - informācijas, viedokļu, attieksmju kamols - tinas arvien lielāks, lielāks, lielāks... Un beigās man pašai... lai gan es esmu šī pieprasījuma parakstītāja, man sāka mazlietiņ zust sapratne, par ko tad īsti... kur ir tā sakne, par ko tad īsti mēs runājam, kur ir tas kamola galiņš, ar ko tas viss sākās.

Un īstenībā mēs runājam par ļoti vienkāršām lietām.

Mums, opozīcijas deputātiem, ir iespēja vienīgi kaut kādā saviesīgā pasākumā pieiet klāt Ministru prezidentam, sasveicināties ar viņu un laipni teikt: “Ministru prezidenta kungs, vai jums ir kāds brītiņš, lai jūs varētu atbildēt uz šo konkrēto jautājumu?” Piemēram, par bērnu lietām vai par elektrības vai pasta jautājumiem, vai par vēl kaut ko... Tā ir viena visnopietnākā iespēja komunicēt tieši ar Ministru prezidentu, uzdot viņam jautājumus un sagaidīt no viņa reakciju un atbildes uz to, kas interesē ne tikai opozīcijas vēlētājus, bet noteikti arī pozīcijas partiju vēlētājus.

Šajā gadījumā Pieprasījumu komisija, manuprāt, izdara lāča pakalpojumu gan pozīcijas partijām, gan pašam Ministru prezidentam un faktiski liedz, izmantojot šo parlamentārā (Dep. S.Āboltiņa: “Kaut ko par tēmu mēs varētu dzirdēt?”)... izmantojot šo parlamentārā darba metodi, uzdot jautājumus, ko īstenībā Ministru prezidentam var uzdot jebkurš žurnālists, kurš jebkurā brīdī var piezvanīt premjeram, vienoties par tikšanos, uzaicināt uz televīziju, uzaicināt uz radio, uzaicināt uz interviju un uzdot šos jautājumus, un saņemt atbildes.

Absurds ir tas, ka mēs kā Saeimas deputāti nevaram viņam tos uzdot. (Dep. S.Āboltiņa: “Aiciniet uz frakciju! Kuras jums vairs nav!”) Mums to liedz Pieprasījumu komisija. Liedz elementāras lietas. Mēs lūdzam kompetentu un patiesu informāciju no paša Ministru prezidenta, viņam ir šī informācija. Vai tik grūti to mums iedot?

Izvērtēt un rosināt būtiski uzlabot Ārlietu ministrijas darbu. Neapmierinātība... Argumentu par neapmierinātību ir izteikts pietiekami daudz.

Un trešais. Rosināt ārlietu ministru izvērtēt diplomātiskā dienesta darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam.

Es nesaprotu loģiku! Kur ir loģika?! Kāpēc ir jāatsaka šī pieprasījuma iesniegšana Ministru prezidentam? Kāds no jums paskaidrojiet man: kur ir loģika?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Brigmanis. Jā.

Kolēģi, paldies par ļoti saturīgām debatēm! Un, rezumējot šo divu komisijas sēžu darbu un izskatīšanas gaitu šodien Saeimas sēdē, man ir ļoti konstruktīvs priekšlikums. Pirmām kārtām es vēršos pie deputātiem, kas šo priekšlikumi jau izteikuši, un es ļoti ceru, ka viņi savus vārdus pārvērtīs arī reālos darbos, nevis būs tikai tukša gaisa tricināšana... Un tas ir konkrēti par Baloža kunga, Kaimiņa kunga, daļēji arī Brīvera kunga un Šimfas kundzes jautājumu par komisijas lietderību. Es tiešām... Acīmredzot tas laiks ir pienācis un šī komisija savu lietderību ir izsmēlusi. Es tiešām vēlos, lai jūs īstenotu šo savu domu arī reālā likumprojektā, kuru jūs iesniegtu, proti, par šīs komisijas darbības pārtraukšanu. Un līdz ar to ir visas iespējas mums, Saeimai, par to lemt un izdarīt attiecīgus grozījumus Kārtības rullī. Šie pieprasījumi, es pieņemu, ir iespējami arī citādās formās, un to izskatīšana droši vien varētu būt daudz konstruktīvāka un galīgais rezultāts daudz efektīvāks.

Es tiešām šos manis iepriekš minētos kolēģus gribu turēt pie vārda, lai seko arī rīcība. Es personīgi būšu gatavs nobalsot par šo jūsu ierosinājumu - par Pieprasījumu komisijas likvidēšanu. (Starpsauciens: “Mēs jau uzrakstījām!”) Jā. Tieši!

Bet, ja mēs runājam par šo konkrēto pieprasījumu... Nu, šodien viss tika pateikts. Es tikai gribu piebilst par mana kolēģa Kaimiņa kunga daudz piesaukto pieredzi ar maniem bērniem Anglijā... Cik es ar viņiem esmu runājis, nu Anglijā tā nenotiek, ka bērnus ņem ārā no ģimenes tikai tāpat vien! Nu nenotiek tā! Anglijā ir ļoti stingra kārtība attiecībā pret ģimeni, ļoti stingra uzraudzība. Anglijā ļoti rūpīgi seko, kā ģimenes par bērniem rūpējas. Un es netaisos šeit viņiem būt advokāts, bet es varu pateikt tikai vienu. Šajā situācijā, es esmu pārliecināts, Ārlietu ministrija rīkojas atbilstoši saviem uzdevumiem.

Un es aicinu šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 10. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisijā esam saņēmuši vienu priekšlikumu.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam komisija saņēma un izskatīja 21 priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz valsts nodevu noapaļošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3.priekšlikums un vēl virkne tālāko deputāta Kūtra priekšlikumu ir saistīti ar sprieduma sastādīšanas lūgumu. Proti, mēs bijām laikā starp lasījumiem atbalstījuši priekšlikumu, ka par šādu lūgumu ir maksājama valsts nodeva. Tomēr laikā starp lasījumiem notika arī diskusijas Tieslietu ministrijā ekspertu grupas sastāvā un tika nolemts attiecīgo otrajā lasījumā apstiprināto redakciju šobrīd neatbalstīt, savukārt atbalstīt deputāta Kūtra iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4. - deputāta Kūtra priekšlikums, kas ir saistīts ar to. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 5. - deputāta Kūtra priekšlikums, kas ir saistīts ar to pašu un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz noapaļot kancelejas nodevas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Faktiski tas bija saistīts ar divu deputātu iesniegtu priekšlikumu, kas bija savukārt saistīts ar tā saucamo advokāta procesu lietās, kuras skar bērnu tiesības.

Par šo jautājumu mums bija diskusija vēl vienā īpaši sasauktā komisijas sēdē, un diskusijas rezultāts bija tas, ka komisija bija faktiski vienisprātis par to, ka personām, kuras ikdienā savas kompetences ietvaros saskaras ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, ir nepieciešamas speciālās zināšanas, kā to nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pants, kurā ir uzskaitīti visi subjekti, kam šādas zināšanas nepieciešamas, un norādīts, līdz kādam laikam šīs zināšanas apgūstamas.

Tātad par to nebija šaubu. Bija diskusija par nepieciešamību nodrošināt valsts juridisko palīdzību šajās lietās, un no atsevišķām nevalstiskajām organizācijām tika izteikti arī daži pārmetumi par juridiskās palīdzības kvalitāti un pieejamību. Komisija savukārt uz to reaģēja, attiecīgi sagatavojot un nosūtot vēstules gan Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, gan arī Juridiskās palīdzības administrācijai. Galu galā komisija nolēma mainīt otrajā lasījumā atbalstīto lietu kategoriju uzskaitījumu, izslēdzot no lietas to, kas skar bērnu. Bet tajā pašā laikā lūdza Tieslietu ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju, Bērnu tiesību aizsardzības centru, nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Juridiskās palīdzības administrāciju pārrunāt visus tos jautājumus, kas tika iezīmēti komisijas sēdes laikā, un atgriezties pie šī jautājuma nākamā gada pirmajā pusē. Līdz ar to arī šis ministra priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

G.Bērziņš. Jā, piekrīt. Paldies.

Juridiskā komisija izstrādāja 9.priekšlikumu un to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - deputāta Kūtra... par to es jau informēju. Tātad līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - arī saistītais deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 19. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumu regulējumu noteikšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. ir ministra priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Komisija izstrādāja alternatīvu priekšlikumu attiecībā uz likuma spēkā stāšanos. Tas ir 15.janvāris. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Skatīsim divus savstarpēji saistītus likumprojektus - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” un “Fizisko personu reģistra likums”.

“Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 4. - komisijas izstrādātais priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Fizisko personu reģistra likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. Un 6. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 10. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Un pēdējais, 15., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fizisko personu reģistra likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Loskutovs. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” Sociālo un darba lietu komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H.Abu Meri. Un 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

H.Abu Meri. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums”.

Kopumā ir saņemti 54 priekšlikumi.

1. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Jā, deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja, bet diemžēl runa ir par ārkārtīgi lieliem finansējuma apjomiem, un netiek runāts par to, ka tie tēriņi tiks samazināti.

Es atgādināšu, ka atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” invaliditātes, maternitātes un darbnespējas pabalstiem tiek novirzīti vairāk nekā 20 procenti - vairāk nekā 20 procenti! - no sociālā budžeta, tas ir, katru gadu apmēram 500 miljoni. Un samaksa darbnespējas lapu apmaksāšanai... slimošanas gadījumu skaits ārkārtīgi palielinās, un summas, kas tiek tērētas papildus darbnespējas gadījumu apmaksai, katru gadu pieaug par desmitiem miljonu. Un atbilstoši likumam par valsts budžetu tiek plānots, ka nākotnē, tuvākajos gados, šis saslimstības īpatsvars turpinās pieaugt, neskatoties uz to, ka veselības aprūpē tiek ieguldīti vairāk nekā 200 miljoni.

Šis priekšlikums ir vērsts nevis uz abstraktiem veselības aprūpes rādītājiem, kurus var salīdzināt - es abstrakti saku - ar cīņu par mieru pasaulē, bet uz konkrētu rādītāju samazināšanu. Mūsu mērķis ir samazināt īslaicīgo darbnespēju un invaliditāti, tādējādi izbrīvējot no sociālā budžeta katru gadu desmitiem miljonu eiro.

Tādēļ es papildinu šo likumprojektu ar konkrētu mērķi un politisku uzdevumu - Saeimas uzdevumu - izpildinstitūcijām, ministrijām. Mums ir jācīnās par darbnespējas gadījumu skaita samazināšanu, darbnespējas laika samazināšanu, kā arī invaliditātes samazināšanu, lai nebūtu šie milzīgie tēriņi un līdzekļi atbrīvotos citiem mērķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja, uzskatot, ka sabiedrības veselības jēdzienā, kurš ir šajā definīcijā, tas jau ir iekļauts. Ja mēs runājam par invaliditāti, darbnespēju, tad jāiekļauj profilakse un visas pārējās sabiedrības veselību raksturojošas lietas.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Šica priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Mūsu valstī pastāv īpašie apdrošināšanas veidi - obligātā civiltiesiskā apdrošināšana un arī apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā. Bet kas notiek praktiskajā dzīvē?

Tad, kad mums vai... kad mūsu tuvinieki ir cietuši ceļu satiksmes negadījumos, pat pastāvot īpašam apdrošināšanas veidam, no kura varētu segt šos ārstēšanās izdevumus labākā kvalitātē, labākā termiņā, šie cilvēki ir spiesti - ir spiesti! - gaidīt rindās vai maksāt (ja viņiem ir šī nauda) par savu ārstēšanu privātajās struktūrās, un, ja viņiem tā nauda ir bijusi un avansējusi ārstēšanu, viņi sāk cīnīties ar apdrošināšanu, lai līdz tūkstotim eiro varētu atgūt atpakaļ.

Mans priekšlikums ir: paredzēt, ka šie apdrošināšanas veidi ir viens no veselības aprūpes finansēšanas veidiem. Praktiski tā arī ir, un šo apdrošināšanas veidu mērķos tas ir ierakstīts, atliek iekļaut to šajā likumā.

Taču šis priekšlikums par apdrošināšanu nebija atbalstīts...

Es pieļauju domu, ka šāda nevēlēšanās savlaicīgi un viegli piekļūt obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem ārstēšanas izdevumu segšanai ir saistīta arī ar to, ka apdrošināšanas sabiedrības bieži vien ir sponsorējušas politiskos spēkus. Līdz ar to... nu nevajag domāt par saviem labvēļiem, vajag domāt par cilvēkiem, kuru ārstēšana būtiski un kvalitatīvi uzlabotos, ja viņi varētu ātri un savlaicīgi, nestāvot valsts medicīnas rindās, saņemt īpašo un speciāli šiem gadījumiem paredzēto medicīnisko palīdzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja Mārtiņa Šica priekšlikumu, jo tas neatbilst apdrošināšanas pamatidejai: ja ir tā saucamā OCTA, tad nelaimes gadījumā trešajai personai tiek izmaksāti līdzekļi un tos nekādi nevar novirzīt citiem mērķiem. Un sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem arī... likumā paredz pavisam citus mērķus.

Kopumā, domāju, šī diskusija ir lietderīga, bet... tāpēc, ka avoti absolūti neatbilst izvirzītajam mērķim, komisija neatbalstīja šo deputāta Mārtiņa Šica priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Šica priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - deputātu Dāldera, Judina un Loskutova priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Dāldera, Judina un Loskutova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Arī 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - neguva komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 7. - deputātu Lazarevas, Ražuka, Šimfas un Šica priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Arī 8. - deputātu Lazarevas, Ražuka, Šimfas un Šica priekšlikums - tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Nesen bija valsts svētki, un daudzi no jums Latvijas 99.dzimšanas dienā bija Rīgas Domā, kur mūs visus uzrunāja arhibīskaps Jānis Vanags.

Daudzi no jums, es domāju, šo sprediķi klausījās, bet jautājums - vai dzirdēja?

Runājot par Latviju, arhibīskaps teica (citēju): “Daudzi Latvijas iedzīvotāji šodien saka: mēs esam pievīlušies - vai varbūt domu precīzāk izteiks neliterārais vārds aplauzušies [..]”

“[..] vislielākais zaudējums ir bijis nevis nauda, bet cilvēku cerības, viņu iespējas dzīvē un uzticība savai valstij. Tas Latvijai ir maksājis visdārgāko - daudzus simtus zaudētu dvēseļu, kuras ir papildinājušas latviešu rindas svešumā.”

Un svarīgākais: “Gribas cerēt, ka līdz ar privatizācijas procesa beigām mežonīgā kapitālisma tikumi ir palikuši pagātnē. Ja ne, tad Latvija turpina tuvoties vecumam.”

Kolēģi! Vai tiešām privatizācijas process ir beidzies un šie “tikumi”, kas radījuši ļoti lielu aizvainojumu sabiedrībā un sagrāvuši uzticību, ir palikuši pagātnē?

Mēs ar likumu esam noteikuši, piemēram, stratēģiskās nozares, kurās uzņēmumi nav privatizējami (“Latvijas valsts meži”, “Latvijas dzelzceļš”), un šīs nozares ir jāpatur kā stratēģiski svarīgas. Tātad - attiecīgās nozares... Bet ir vēl kāda svarīga nozare, kas Latvijai un tās cilvēkiem ir stratēģiski svarīga, - kolēģi, tā ir veselības aprūpe!

Ir zināms, ka pēc 9.Saeimas labvēlīgiem lēmumiem izveidojās ietekmīgas aptieku ķēdes. Šobrīd veselības sistēma ir novājināta un noasiņo. Tas ļauj privātajam sektoram pārņemt arvien vairāk pakalpojumu.

Valsts veselības aprūpes sistēma zaudē spējīgus mediķus, un tā ir reāla problēma. Kāpēc netiek izpildītas kvotas, piemēram, reģionos? Ir reāls mediķu trūkums, viņu migrācija vai nu uz ārzemēm, vai uz privāto sektoru - no valsts slimnīcām, no pašvaldību slimnīcām uz privāto sektoru.

Šī situācija maina arī pacientu plūsmu un vēl vairāk novājina valsts veselības aprūpes sistēmu. Bet varbūt tāds ir mērķis - sistēmu uzturēt novājinātu un pakāpeniski to privatizēt? Kā minēja Vanaga kungs - kā trakajos deviņdesmitajos gados, tikai daudz smalkāk, nemanāmāk un rafinētāk...

Latvija nedrīkst zaudēt kontroli pār stratēģiski tik svarīgu nozari. Privātās medicīnas īpatsvars ir jau gandrīz 30 procenti. Skaisti skan - mums šobrīd veselības aprūpes sistēmā ir miljards. Bet kur tas aiziet?

Citās Eiropas valstīs šīs sadaļas īpatsvars tiek turēts 10 procentu robežās (piemēram, Skandināvijas valstīs). Atļauts darboties tajās jomās, kurās valsts nespēj sniegt pakalpojumus.

Mēs tiecamies sasniegt to bīstamo robežu, kad valsts zaudē kontroli pār vienu no savām stratēģiski svarīgajām nozarēm - veselības aprūpi. Un tad cenas un noteikumus, kolēģi, diktēs kāds cits, nevis valsts.

Faktiski notiek veselības sistēmas privatizācija. Spilgts piemērs ir Gulbenē, Balvos. Visa tā ņemšanās ap Alūksnes slimnīcas pārveidošanu no otrā līmeņa uz pirmo un tā tālāk. Es esmu runājis ar tiem cilvēkiem, un ir skaidrs arī tas... ir bijis daudz raidījumu par to, kādā veidā ir privatizētas šīs reģionā stratēģiski svarīgās slimnīcas. Tas izvēršas arī Valmierā, Cēsīs un citās vietās. Un komplektā ar šī likuma vēl vienu principu, proti, iedzīvotāju šķirošanu pēc nodokļu nomaksas, Latvija faktiski tiks sadalīta divās daļās. Tajos, kam nauda ir un pieejama veselības aprūpe, un tajos, kuriem nebūs ne vienas, ne otras.

Un ko par to saka Pasaules Veselības organizācija un tās pārskats par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā? Pacientu tiešie maksājumi Latvijā ir starp augstākajiem Eiropā. Trešie augstākie Eiropas Savienībā! Un tiem ir būtisks negatīvs iespaids uz finansiālo aizsardzību. Tātad līmeni, kurā mājsaimniecības izjūt finansiālās grūtības, ja ir jāizmanto veselības aprūpes pakalpojumi.

Daudzi klusē un saka - tas ir neapturams process. Tas vienkārši notiek. Bet es varu saderēt - ja mēs šādi turpināsim klusēt un neko nedarīt, tad galvenā tēma 14. vai 15.Saeimas vēlēšanās būs kaut kas līdzīgs kā ASV ar Obamacare iniciatīvu, proti, simtiem tūkstoši cilvēku nesaņem veselības aprūpi, tā reāli nav pieejama, jo viņiem vienkārši nav naudas.

Uz otro lasījumu tika iesniegts fundamentāli svarīgs priekšlikums. Ļoti žēl, ka VIENOTĪBAS frakcijas vadītājas nav šeit, zālē. Ar viņas parakstu tas tika izdarīts. Bet priekšlikums tika atsaukts un faktiski izravēts ar saknēm ārā no likuma. Gundars Daudze atceras. Viņš mani pārtrauca iepriekšējā sēdē, jo tā priekšlikuma faktiski tur nebija. Es par šo arī runāju. (Dep. A.Kaimiņš: “Paprasi vēl divas minūtes!”) Jā, lūdzu divas minūtes, lai es varētu pabeigt iesākto.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Smiltēns apvieno abus uzstāšanās laikus?

E.Smiltēns. Paldies, Kaimiņa kungs. Tādēļ mēs Latvijas Reģionu apvienības vārdā iesniedzam to vēlreiz, lai šeit, Saeimā, katrs varētu nobalsot par šo fundamentāli svarīgo principu, kurš paredz to, ka: “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (vairāk par 50 procentiem kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm. Ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes pamatoti nevar nodrošināt MK noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nesniedz atsevišķus to veidus, uz iztrūkstošo pakalpojumu apjomu, bet gadījumā, ja pakalpojums nav nodrošināms, uz iztrūkstošo pakalpojuma veidu, tiek piesaistītas privātās un ārvalstu ārstniecības iestādes.” Tikai tad. Bet prioritāri šī nauda novirzāma valsts un pašvaldību sistēmai.

Sociālo un darba lietu komisijā es aicināju deputātus noteikt garāku spēkā stāšanās termiņu, jo, iespējams, būs nepieciešamas korekcijas. Teiksim, analīzes, “E.Gulbja laboratorija”, zobārstniecība... ir jomas, kur valsts šos pakalpojumus nesniedz, līdz ar to būtu jāveic korekcijas. Arī šo priekšlikumu noraidīja. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienības vārdā es aicinu tos, kuri bija iesnieguši šo priekšlikumu, bet pēc tam to ar saknēm izravēja, nākt un pamatot, kādēļ viedoklis mainījās par 180 grādiem.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R.Ražuks. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tiešām, komisija atzina, ka gadiem ilgi mēs komisijā diskutējam par šo problēmu, kura ir samilzusi, tāpēc vairākās komisijas sēdēs, gatavojot šo likumprojektu, mēs par to diskutējām un veidojām arī attiecīgos priekšlikumus. Bet pēdējā sēdē, kurā piedalījās gan Ministru prezidents Māris Kučinskis, gan veselības ministre Anda Čakša, mēs vēlreiz izrunājām šo lietu, un palika skaidrs, ka tādā frontālā tiešā uzbrukumā to ātri atrisināt nevar. Privātais sektors ir ieguvis tādu svaru, spēku un līdzekļus, ka šeit ir vajadzīgs ilgāks un pacietīgāks darbs. Ministru prezidents neteica, ka komisijai nav taisnība. Viņš teica - nesteigsimies! Un tāpēc komisija pārveidoja šo savu priekšlikumu tādā veidā, ka no likumprojekta pamatteksta mēs to pārcēlām uz pārejas noteikumiem. Tas bija ministres Andas Čakšas piedāvātais variants. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta paspārnē tiek izveidota darba grupa, kas līdz 1.jūlijam izstrādās normatīvo aktu par to, kādā veidā tiek finansēti valsts, pašvaldību un privātie ārstniecības uzņēmumi.

Šāda kārtība ir Igaunijā. Tur ir Ministru kabineta akts, kas to regulē. Aprīlī šī darba grupa sniegs pārejas ziņojumu Sociālo un darba lietu komisijai.

Varētu teikt, ka mēs esam zaudējuši kauju, bet neesam zaudējuši karu.

Tāpēc komisija neatbalstīja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un deputāta Smiltēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 37, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 11. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: valstij ir jāfinansē valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, nevis jārūpējas par privāto biznesu. Savukārt privātais bizness būtu finansējams tikai tad, ja mēs redzētu, ka ar valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu palīdzību nepietiek, lai mēs spētu nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

Šis priekšlikums ir analoģisks tam priekšlikumam, kas tika izskatīts otrajā lasījumā un tika atbalstīts atbildīgajā komisijā. Taču nez kāpēc mistiskā veidā tas pazuda no otrā lasījuma, jo, kā es saprotu... (Dep. A.Barča: “Iesniedzēji atsauca to priekšlikumu!”) Jā, kā es saprotu, šo priekšlikumu atsauca iesniedzējs. Un tas ir acīm redzams... Kur ir Juridiskais birojs? Tas ir acīm redzams Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums! Priekšlikuma iesniedzējam nebija tiesību atsaukt savu priekšlikumu, ja par šo priekšlikumu ir nobalsots un tas atbalstīts atbildīgajā komisijā. Tas uzskatāmi norāda uz to, ka atkal mēs redzam farmācijas varas neredzamo roku, kura stiepjas iekšā tagad arī veselības aprūpes biznesā un kurai ir ļoti svarīgi tikt klāt pie šīs naudiņas. Un pēkšņi atskrēja vajadzīgie cilvēki un izdarīja acīm redzami prettiesiskus grozījumus - prettiesiskus grozījumus! - šinī likumprojektā, atsaukdami šo priekšlikumu un tādējādi rīkodamies pretēji Saeimas kārtības rullī noteiktajai kārtībai. (Dep. A.Barča: “Izbeidz!”) Šo priekšlikumu nedrīkstēja atsaukt! (Dep. A.Barča: “Izbeidz!”) Kas pēkšņi notika?

Tāpēc, kolēģi, lai mēs uzskatāmi redzētu, kas un kā interesēs balsojis, iesniedzu vēlreiz šo priekšlikumu, un tagad visa sabiedrība varēs novērtēt, kas un par kādām interesēm rūpējas.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Paldies kolēģim Zariņam. Protams, ir jautājums, kādēļ viņš nebalsoja par mūsu priekšlikumu un atturējās, jo saturs ir līdzīgs vai praktiski tas pats.

Bet šobrīd jautājums pēc būtības ir par to, ka tik tiešām tas ir vēl nepieredzēts gadījums: kad priekšlikums ir rūpīgi izdiskutēts darba grupā un Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijā un pēc tam Sociālo un darba lietu komisijā atbalstīts un rekomendēts pieņemšanai Saeimas sēdē, tad pēkšņi ierodas premjers, viņa divi ministri un visa “smagā artilērija”, un ar balsu vairākumu, izpildot partiju disciplīnu, tiek atsaukts priekšlikums, kas bija piedāvāts skatīšanai Saeimas sēdē!

Mēs esam sasnieguši... Jā, Latvija ir sasniegusi to kritisko līmeni, kad var nebūt atpakaļceļa no veselības aprūpes maksas pakalpojumiem un no privātās medicīnas. Taču tad ar šo finansējumu medicīna vairs neizmaksās četrus procentus no nacionālā kopprodukta, bet gan astoņus vai deviņus, un tad tā līdzināsies Lielbritānijas vai citām sistēmām. Bet 12 procenti no IKP būs tad, ja mēs aiziesim uz tīru maksas medicīnu, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ar visām no šīs sistēmas izrietošām problēmām.

Latvija iet pa ļoti racionālu ceļu, bet visi... es salīdzinoši teiktu - nosmeltais krējums aiziet privātajam biznesam, bet pārējais paliek valsts un pašvaldību sektoram. Nu nevar būt tā, ka apstākļos, kad Igaunijai ir daudz labāks finansējums, kas nesasniedz 10 procentus, mēs atsevišķu pakalpojumu veidu nodrošināšanai privātā sektorā jau tērējam 30 procentus. Tā... atpakaļceļa nav. Jābūt skaidrai politikai, ka valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz valsts un pašvaldību izveidotās slimnīcas, medicīnas iestādes. Šis ir konceptuāls jautājums par medicīnas nākotni vispār. Un nevar pakļauties tam, kas būtībā ir slēpta medicīnas tālākā privatizācija.

Paldies.

Es atbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Nāku jūsu priekšā, lai pateiktu, kas tad īsti notika tajā komisijas sēdē, un atgādinātu kolēģiem, ka acīmredzot mēs dažādi lasām Saeimas kārtības rulli.

Pagaidām vēl Saeimas kārtības rullī ir rakstīts, ka komisijas priekšsēdētāja pienākums ir uzaicināt atbildīgās amatpersonas uz komisijas sēdi un arīdzan sasaukt komisijas sēdes. Un tajā komisijas sēdē, par kuru tik enerģiski runāja mūsu komisijas deputāts Mārtiņš Šica kungs, tieši tā arī notika: uzaicinājām Ministru prezidentu, uzaicinājām veselības ministri un uzaicinājām arī labklājības ministru. Uz komisijas sēdi aicinājām arī Juridisko biroju. Juridiskā biroja vadītāja bija mūsu komisijas sēdē un sniedza mums juridisku atbalstu, lai mēs pareizi un precīzi varētu ar šo jautājumu tikt galā.

Tas, ka priekšlikuma iesniedzēji atsauca savu priekšlikumu... acīmredzot tam bija pamats. Ne man par to spriest. Komisijas sēdē šāds gadījums daudzu gadu laikā, kopš mans pienākums ir komisiju vadīt, tik tiešām bija pirmoreiz. Un es saku vēl arī šodien paldies komisijas priekšsēdētāja biedram jeb manam vietniekam Eināram Cilinska kungam, kurš man palīdzēja ar šo sarežģīto komisijas sēdi tikt galā.

Tajā sēdē komisija nolēma... komisija deleģēja divus deputātus - komisijas priekšsēdētāja biedru Eināru Cilinski un Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku - darbam Ministru kabineta izveidotajā darba grupā. Esam nolēmuši un stingri pieprasīsim, lai nākamā gada aprīlī Ministru kabinetā izveidotā darba grupa jau stāstītu mums par paveikto darbu. Likuma pārejas noteikumos ir noteikts arī konkrēts datums, kad šai darba grupai, precīzāk - Ministru kabinetam, būs jātiek galā tieši ar šo priekšlikumu, to labi izdiskutējot un labi pārdomājot.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs tā pavisam nopietni skatāmies ne tikai uz Saeimas kārtības rulli, kas ir likums, bet arī uz to, ko savulaik mums šeit ir vēstījis Valsts prezidents, tad uz trešo lasījumu nu gan būtu jāiesniedz tādi priekšlikumi, kuri ir izdiskutēti, par kuriem domstarpības vairs tā kā nevarētu būt.

Un tādēļ es aicinu, kolēģi, arī šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Renāram Putniņam.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es esmu ārsts. Es esmu praktizējošs ārsts, un esmu praktizējis valsts kapitālsabiedrībā - valsts slimnīcā. Es nepraktizēju nevienā no privātajām slimnīcām. Es strādāju tikai un vienīgi valsts slimnīcā.

Par šo jautājumu es jums gribu pateikt tikai vienu: visi šeit diskutējošie un arī deputāti komisijā bija aizmirsuši pašu galveno - mūsu iedzīvotājus un pacientus. (Dep. A.Barča: “Ak šitā!”)

Šeit savstarpēji cīnās privātais un valsts sektors - kurš kam ko atņems. Ja mēs būsim godīgi un atklāti, tad mēs pateiksim to... To, kas ir pirmajā grozā pēc šī likuma, to, kas ir valsts garantētais, - to praktiski sniedz tikai un vienīgi valsts medicīnas centri, un privātie tur absolūti nepiedalās. (Dep. M.Šics: “Analīzes! Nu, beidz!”)

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt... (Starpsauciens.) Nu, analīzes jūs vairs neatņemsiet nost...

Otrkārt. Es gribu pateikt to: ja ministrija, respektīvi, ministre Anda Čakša, kas šodien ir šeit, būtu izdarījusi to, kas ir rakstīts valsts deklarācijā... (Dep. M.Šics: “Valdības!”)... valdības, jā, es atvainojos... (Dep. A.Kaimiņš: “Kāda starpība!”) ka ir jāizstrādā valsts standarti, veselības kritēriji, tad mums absolūti šeit nebūtu par to jāstrīdas, jo valsts standartus un šos kritērijus var veiksmīgi izpildīt valsts lielās slimnīcas. Un līdz ar to šī konkurence valstī ir labāka... atšķirībā pret privātajiem. Un nevajag iet no otras puses, kādam kaut ko ar varu un ar likumu atņemt.

Izstrādājam standartus, kritērijus, un tad vienkārši valstī nebūs konkurentu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Papildinot Aijas Barčas teikto, es gribu arī piekrist tam.

Kāpēc es balsoju par to, lai jautājums tiktu nodots darba grupai? Tāpēc ka pēc tam, kad komisija atbalstīja ideju kā tādu, mēs saņēmām vēstuli no ģimenes ārstiem, kuri bija “pret” tāda veida akciju.

Ja mēs runājam par privātajiem, es jums gribu pateikt, ka problēma... Tikai viena ir te - Rīgā... Visās pārējās pilsētās - Daugavpilī, Liepājā - tikai viena poliklīnika pieder privātajiem. Līdz ar to šis jautājums skar Rīgu, un par to jārunā ne tikai mums šeit, bet jārunā ar rīdziniekiem, kuri, es ceru, arī piedalīsies darba grupā.

Tāpēc es personīgi atbalstu to, ka šis jautājums būtu nododams darba grupai un viņi atradīs iespēju, kā atbalstīt valsts un pašvaldību medicīniskās iestādes, tajā pašā laikā neaizmirstot pacientu kā tādu.

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Andai Čakšai.

A.Čakša (veselības ministre).

Labdien, cienījamie deputāti! Man jāsaka liels paldies par šo diskusiju attiecībā uz šo priekšlikumu, jo mums ir jāatzīst, ka ir problēma attiecībā uz publiskā un privātā sektora sadalījumu veselības pakalpojumu sniegšanā. Tātad ir runa par ārstēšanu, kuru nodrošina viens vai otrs sektors.

Man tiešām šoreiz jāpiekrīt Putniņa kungam, ka šajā gadījumā mēs nedrīkstam aizmirst par pacientu. Un tas ir pats svarīgākais - lai iedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumus, kamēr mēs diskutējam vai mēģinām atrast labāko veidu, kā nodrošināt pakalpojumus.

Un to jau šobrīd Nacionālais veselības dienests dara, izstrādājot stratēģiskā iepirkuma pamatus, kur ļoti skaidri nosaka, kādiem ir jābūt kritērijiem, lai varētu sniegt valsts pakalpojumus. Bet, kā mēs arī komisijā kopīgi atzinām, ir nepieciešama daudz rūpīgāka un dziļāka analīze, lai pieņemtu (Dep. I.Rībena: “10 gadus jau analizē!”) ļoti skaidrus tālākus lēmumus.

Tādēļ es tiešām lūdzu jūs šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts.)

Kolēģi! Iespējams, šis ir fundamentāls, pats svarīgākais princips saistībā ar topošo Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Jo ir citas lietas, kas varbūt ietekmē nianses, bet šis princips ietekmēs visu veselības aprūpes sistēmas nākotni turpmākajos gados.

Un kas tiek izdarīts? Tiek izveidota darba grupa, un jautājums tiek izcelts ārā, izravēts no Saeimas dienaskārtības un pārcelts uz Ministru kabinetu. Tam līdzi tiek iedoti divi deputāti - tikai divi deputāti - uz darba grupu, un Saeima šajā jautājumā netiek iesaistīta. Kādēļ nevarēja darīt tā, kā es piedāvāju - atstāt šo principu likumā? Es saprotu, ir ģimenes ārsti... esmu runājis arī ar ģimenes ārstiem. Tur ir bišķiņ cita situācija. Ir sektori, kuri būtu jādefinē, kuri nepakļaujas šai shēmai. Noteikt termiņu un šo principu... ka tas stājas spēkā, piemēram, pēc gada, un gada laikā šeit Saeimā viss arī notiek. Kāpēc to nevar izdarīt? Putniņa kungs noteikti paskaidros, vai ne?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Renāram Putniņam, otro reizi.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Tas ir jāskaidro citiem cilvēkiem. Es vienkārši gribu konkrēti pajautāt. Visu laiku es no mūsu veselības ministres dzirdu, ka kaut kas ir jādara, ka tiks darīts un mēs darām. Bet konkrēti - cik ir izstrādāti standarti vai veselības kritēriji pa šo pusotru gadu, kamēr jūs esat ministre un visu laiku to stāstāt? Cik reizes? Cik ir šādi piedāvājumi izstrādāti? Nevienu neesmu redzējis. (Dep. J.Viļums: “Uzraksti pieprasījumu!”) Un tās neizdarības dēļ, tukšās runāšanas dēļ mēs šinī situācijā apdraudam valsts veselības aprūpi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ļoti savdabīgi bija dzirdēt veselības ministres runu, kura aicināja šinī gadījumā atcerēties par pacientiem. Kāpēc tikai šinī gadījumā? Kāpēc tikai gadījumā, kad privātajam biznesam draud finansējuma zaudēšana, pēkšņi ir jāatceras par pacientu interesēm? Kāpēc par pacientu interesēm nav domāts visu šo laiku? Kāpēc visi šie kritēriji, viss, kas bija jāizdara, gadiem nav darīts? Un tieši tāpēc ir šis priekšlikums, lai beidzot piespiestu to izdarīt un tiešām domātu par pacientu interesēm. Jo citādi saglabājas šī sistēma, kura, it kā aizbildinoties ar pacientu interesēm... Notiek - kas? Tātad ir iespēja iegūt medicīnisko pakalpojumu vai nu valsts iestādē, vai privātajā. Un mākslīgi visu laiku tiek radīta sistēma, lai valstij nauda izbeigtos un klients būtu spiests iet pie privātajiem. Un tas tiek pasniegts kā rūpes par klientu interesēm. Atvainojiet! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ja mums tik tiešām rūp pacientu intereses, un uzskatāmi nodemonstrēt, kas par ko šodien domā.

Un reflektējot par to, ko jūs teicāt, Barčas kundze, ka jūs esat ievērojuši Kārtības rulli. Atvainojiet, bet Kārtības ruļļa 95.pants ļoti skaidri nosaka: ja komisija ir nobalsojusi un atbalstījusi priekšlikumu, tad šī priekšlikuma iesniedzējs vairs nav tiesīgs to atsaukt. Tā ka šis visdrīzāk ir bijis nelikumīgs gadījums. (Dep. A.Kaimiņš: “Lūk, Barča, saņem!”)

Tāpēc es aicinu, kolēģi, atjaunot tiesisko taisnīgumu un domāt par pacientu interesēm. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

R.Ražuks. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Komisijas priekšsēdētāja Barča jau izteica komisijas viedokli par šo jautājumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 38, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 12. - deputāta Putniņa priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Renāram Putniņam.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Šeit es gribu tikai akcentēt to, ka ir zināms negodīgums attiecībā pret visiem spēles dalībniekiem, tas ir, pret medicīnas darbiniekiem. Jo šeit tiek izcelta tikai atsevišķa grupa - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuriem ir atlaides pacienta līdzmaksājumā. Es uzskatu, ka... Piekrītu, lai viņiem ir, bet uzskatu, ka arī pārējiem valsts sektorā strādājošiem medicīnas darbiniekiem šādām atlaidēm ir jābūt. Diemžēl es saprotu, ka tas ietekmē fiskālo telpu un naudas nav, bet ir ļoti dīvaini, ka tiek izcelta šaura grupa, ņemot vērā, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem ir arī ātrāka pensionēšanās iespēja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Komisijai ir atsūtīta atbilde, ka valsts un pašvaldību iestādēs strādā 18 tūkstoši mediķu. Tā ka šis skaits varētu būt vēl daudz lielāks. Tāpēc komisija uzskata, ka šis priekšlikums grauj likumprojektu un nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Putniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 13. - deputāta Putniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Renāram Putniņam.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Mans piedāvājums bija tāds.

Šis likums ir ņemošs - kādam atņem kaut ko. Paņem mums 85 miljonus, kas palielina veselības aprūpes budžetu, - tas ir ļoti labi, bet tajā pašā laikā ar šo likumu mēs apmēram 300 tūkstošus cilvēku izslēdzam no plānveida aprūpes. (Dep. A.Barčas starpsauciens.)

Vismaz vienu - vienu! - likumu gribētos tādu, kas nesoda, jo cauri šim likumam iet vadlīnija: “Lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, mēs sodīsim tos, kas nemaksā nodokļus!” Nu, īstenībā šis likums šo uzdevumu nepilda absolūti nemaz, pat minimāli neizpilda. (Dep. A.Barča: “Putniņ, stāsti taisnību!”) Jo, kā zinām, ar ēnu ekonomiku ir tā (Dep. A.Kaimiņš: “Barča, izbeidz pukstēt!”), ka minimālo algu saņēmēji tāpat tiek iekļauti, un pārējo daļu, ko viņi saņem aploksnēs, viņiem absolūti... viņi iekļaujas visās grupās.

Tāpēc mans priekšlikums bija vismaz viens tāds “burkāns”, kā sacīt jāsaka, - ka tie, kas saņem vidējo algu, tiek iekļauti kompensējamā sistēmā, kur viņiem simtprocentīgi apmaksā recepšu medikamentus.

Tas būtu vismaz bonuss tiem, kas tiešām maksā šos nodokļus. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts nav radies no īpaši labas dzīves vai pārticības. Mūsu veselības aprūpes sistēma plīst gabalos, mediķi izklīst. Tāpēc ir nepieciešama nauda no ārpuses. Budžetā tādas naudas nav un nekad nebūs. Šie divi gadi, kad mēs piesedzāmies ar naudu uz budžeta deficīta rēķina, ātri paies. Tāpēc nepieciešama sistēma, naudas sūknis no malas, kā papildināt šo budžetu, un šī obligātā valsts veselības apdrošināšana ir līdzīga tai, kas ir kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā -, un tā arī kalpos tam mērķim.

Protams, ir grupas, kas nevar maksāt (un tās visas tālāk ir uzskaitītas - pensionāri, bērni, invalīdi, bezdarbnieki, trūcīgās personas), bet diemžēl tiem, kas var maksāt, kam ir alga un kas maksā nodokļus, - tiem ir jāmaksā. Un tur ir šī likuma sāls! Ja mēs kompensējamās zāles piešķiram visiem, kam ir vidējā alga un vairāk, tad, protams, zūd jebkura jēga šim likumam un finansiāli tas vairs neko līdzēt nevar.

Šajā priekšlikumā nav izpratnes par likuma būtību un mērķiem, un tāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 72, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 14. - deputāta Putniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 15. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 24. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 25. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 27. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 34. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 38. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 40. - deputāta Putniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 42. - deputāta Putniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 43. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 45. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 47. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 48. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 49. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 50. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 51. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 52. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 53. - deputātu Lazarevas, Ražuka, Šimfas un Šica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nedaudz par šo priekšlikumu.

Apskatot Veselības ministrijas veselības aprūpes budžeta programmas “Laboratoriskie izmeklējumi”, “Primārā veselības aprūpe”, “Sekundārā veselības aprūpe”, “Stacionārā veselības aprūpe”, var secināt, ka jau šogad no kopējiem veselības pakalpojumu izdevumiem 40 procenti tiek novirzīti atalgojumam. Uz nākamo gadu pēc šiem aprēķiniem algu sadaļa varētu būt pat 45-46 procenti.

Lai kliedētu šaubas par to, ka mediķiem reāli būs algu pieaugums, gribu teikt, ka ambulatorajā sektorā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem algu pieaugums būs no 859 eiro uz 1125, respektīvi, 31 procents. Stacionārajā sektorā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem algu pieaugums būs līdz 1547 eiro, šis palielinājums ir pat 80 procentu. Tiks ievērota arī proporcija 100, 60 un 40 starp ārstniecības un pacientu aprūpes personām un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām. Šī summa ir pietiekami liela, un šodien arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tā tiek izskatīta pa apakšprogrammām un, es ceru, arī tiks atbalstīta.

Šeit tiek parādītas rūpes caur šo lielo budžetu, kas ir Veselības ministrijai un veselības aprūpei, - tiek domāts gan par pacientiem, gan arīdzan par tām personām, kas pacientiem sniedz šo veselības aprūpi.

Bet būtiski ir arī norādīt, ka Veselības ministrija nemaksā darba algu mediķiem. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar veselības aprūpes iestādēm, un šajos līgumos būs arī sadaļa, kura liks veselības aprūpes iestāžu vadībai ievērot šos noteiktos algu pieaugumus gan ārstiem, gan māsām, gan māsu palīgiem.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt 53. un 54.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Upenieks un Cilinskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Līdz ar to Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātie deputāti! Runa ir par to, ka mēs neticam tam, ka nākamgad par 40 procentiem būs palielināts atalgojums medicīnas personālam. Mēs runājam par nākotni - vai mēs saglabāsim to pašu tendenci nākotnē, lai saglabātu tos cilvēkus, kuri strādā un veic pakalpojumus mūsu slimnīcās.

Nākamo priekšlikumu atbalstīja komisija - un turklāt vienbalsīgi. Nebija nekādu pretenziju. Mēs arī komisijā... tie, kuri strādājam šajā nozarē ļoti sen, saprotam, ka Finanšu ministrija, nākamais premjers vai nākamais parlaments var pārdomāt. Un mēs gribam, lai šie skaitļi parādās likumā, tāpēc ka uzticības mums nav; mēs tik bieži esam “uzmesti” un piemānīti, ka mums atlikusi tikai viena darbības forma - ielikt likumā un pēc tam mēģināt nepieļaut grozīt likumu.

Saprotiet, šodien jau parlamentārais sekretārs Trupovnieks runā par to, ka mēs neesam tie maksātāji... Cik mums būs, mēs pārskaitīsim medicīnas personālam. Bet, saprotiet, tad labklājības... veselības ministram vajag uzkāpt tribīnē un pateikt: jā, es neticu Finanšu ministrijai, un nebūs tādas plūsmas nākotnē.

Mums vajag... Ja jūs nevarat garantēt to ārstiem un medmāsām, tad varbūt ierakstīsim to likumā un tad kā likuma uzraugi skatīsimies uz tā realizāciju!

Mēs uzskatām, ka vajag šodien atbalstīt 54. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Ar to mēs dosim arī signālu tiem cilvēkiem, kuri aizbraukuši no Latvijas, ka tuvākajos trijos gados šai nozarei būs nauda algām un ka viņi var jau kravāt čemodānus, lai brauktu atpakaļ uz Latviju strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Protams, var jau teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija gribēja, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Bet tā lieta nav tik vienkārša.

Opozīcijas kolēģi, sekojot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes debašu norisei, bija iesnieguši absolūtos skaitļos šo palielinājumu.

Juristi teica: “Tas nav iespējams! Neatbilst budžeta veidošanas principiem!” Sociālo un darba lietu komisija pēc labākās gribas izstrādāja, aizvietoja absolūtos skaitļus ar procentiem, jo mēs ļoti labi apzināmies, ka mediķiem vajag parādīt, kur ir tas palielinājums.

Un jau pēc likumprojekta skatīšanas mūsu komisijā un sagatavošanas trešajam lasījumam esam saņēmuši vēstules no Finanšu ministrijas un no Saeimas Juridiskā biroja, ka šādā veidā rīkoties nevar, jo tas neatbilst budžeta veidošanas pamatlikumdošanai. Varbūt!

Arī šajā pirmdienā man bija iespēja šo jautājumu izrunāt ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Premjers pauda bažas, ka Valsts prezidenta kancelejas juristi var to izmantot un atmest jeb atsūtīt mums atpakaļ šo likumu, tādā veidā apdraudot visas reformas, ieskaitot mediķu algu paaugstināšanu gaitu.

Tāpēc es atturēšos, balsojot par šo priekšlikumu, un es aicinu atturēties arī jūs, cik nu jūs varat, lai neapturētu šo likumu, lai tas tiktu izsludināts un 1.janvārī tiešām sāktu darboties.

Lietas būtība nav juridiskos formulējumos. Lietas būtība ir tā, ka 2018.gadā mums 40 procenti no visa finansējuma ir mediķiem, pat 45(!) 2019.gadam mums arī ir. Nav zināms, kas būs 2020.gadā, kad mēs vairs nevarēsim piesegties ar finansējumu uz valsts budžeta deficīta rēķina. Un par to ir šī cīņa. Bet mēs šo cīņu par 2020.gada finansējumu varam turpināt 2018.gadā, un mūsu pēcteči - 2019.gadā. Tātad ir divi gadi, kā šo naudu izraut... kā to ielikt budžetā, lai mediķiem būtu turpmākais algu palielinājums. Tāpēc es diemžēl pašreiz atturēšos, balsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Vēlreiz gribu precizēt, ka Sociālo un darba lietu komisijā 54.priekšlikumu vairākums atbalstīja. Priekšlikumā noteikts, ka vidējā termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk kā 40 procenti no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, darba samaksai. Veselības ministrija neredz problēmu izpildīt šo likuma nosacījumu, un, kā bija teikts, šī daļa jau tagad ir aprēķināta un sastāda vairāk nekā 40 procentus. Bet priekšlikums garantē, ka tā nebūs mazāka.

Koalīcijas padomē priekšlikums bija noraidīts, un finanšu ministre norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumos darba samaksa ir tikai viens no aprēķina elementiem un nav mehānisma, kā nodrošināt, lai vismaz 40 procenti no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti un izlietoti darbinieku darba samaksai. Bet vienlaikus norādīja, ka to var uzzināt pēc ārstniecības iestāžu atskaitēm. Es neredzu problēmu, kāpēc nedrīkst saplānot skaitļus un kontrolēt tos. Bet, ja vadās pēc novecojušām metodēm un principiem, reformu vispār nevar realizēt.

Šā priekšlikuma pieņemšana ir tikai darba sākums. Būsim godīgi pret sevi un mediķiem! Piedāvāju atbalstīt 53. un 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es tikai par vienu tehnisku detaļu: 53. un 54.priekšlikumā ir paustas būtiski atšķirīgas domas.

53.priekšlikumā ir teikts, ka visi šie vairāk nekā 40 procenti ir paredzēti darba samaksas paaugstināšanai, tas ir, delta papildus klāt pie jau esošā. Savukārt 54.priekšlikumā runa ir par kaut ko pavisam citu, par darba samaksu kā tādu.

Tātad 53.priekšlikumu nekādā gadījumā līdz ar to nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Es nevēlos... Uzskatu, ka mums nav tiesību piedalīties Latvijas ārstu un mediķu piekrāpšanā un solījumu nepildīšanas legalizācijā.

Juristiem ir tāds interesants teiciens - iedodiet man telefona stabu, un, ja vajag, es atradīšu, par ko viņam piespriest nāves sodu.

Diemžēl, ja ar tādu pašu centību, kā tagad raksta... Kādēļ nevar ierakstīt likumā šo valdības apņemšanos, ka nākotnē, 2019., 2020.gadā, ārstiem, mediķiem būs par šiem 40 procentiem palielināta alga? Ja ar tādu pašu centību būtu domāts, kā to var ierakstīt, tad, es domāju, mēs atrastu... Jā, visu varēja izdomāt.

Tādēļ es aicinu tomēr nekrāpt mediķus un solīt, un valdības solījumus pārnest likumā, lai mediķi nebrauktu prom, lai nekravātu čemodānus, lai nepamestu ārstniecības iestādes! Lai privātās struktūras nebūtu vienīgā vieta, kur ārsts var saņemt cienīgu algu.

Jābalso ir par to, kas garantē iespēju, lai mūsu, Latvijas, mediķiem būtu skaidrība par nākotnē gaidāmajām algām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Andai Čakšai.

A.Čakša (veselības ministre).

Cienījamie deputāti! Nācu tribīnē, lai mazliet viestu skaidrību par to, kādā veidā notiek algu noteikšana un aprēķināšana medicīnas personālam.

Ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz minimālo darba samaksu ārstiem un māsām, balstoties uz amata kategorijām. Un šajos noteikumos ir veiktas izmaiņas - ir izņemti ārā visi administratīvie amati. Un tiešām, vadoties tikai pēc profesionālā sadalījuma, ir atstātas ārstu un māsu kategorijas, un tur tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz minimālo algu.

Tālāk. Balstoties uz šo minimālo algu, tiek veikts tarifa aprēķins, kas savukārt nosaka to, kādā apjomā finansējums dodas uz ārstniecības iestādēm. Un katrai ārstniecības iestādei, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, ir atsevišķi līgumā pielikums par to, cik liela daļa finansējuma nākamajā gadā plānota tieši atalgojumam. Šo naudu nevar izmantot nekam citam, tikai atalgojuma palielināšanai. Būtiskā atšķirība - protams, atalgojums dažādās ārstniecības iestādēs ir bijis dažāds, un šie pieaugumi līdz ar to nevar būt pilnīgi lineāri, vienādi dažādās ārstniecības iestādēs, un arī ārstiem un māsām tie būs atšķirīgi.

Šajos priekšlikumos tā būtiskā lieta ir tā, ka šos pakalpojumus var sniegt gan publiskais sektors, gan privātais sektors, un mēs nenosakām, cik lielu algu tieši tur maksā, bet, ieliekot likumā šādu normu, mēs sevi pakļaujam tam, ka... nu, tad ir visām ārstniecības iestādēm tiešām jākļūst par iestādēm; tad vairs nevarēs būt tā, ka tās ir kapitālsabiedrības.

Tādēļ lūgums šos priekšlikumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Renāram Putniņam.

R.Putniņš (VIENOTĪBA).

Man ir pavisam konkrēts jautājums. Vai Čakšas kundze tiešām garantē, ka pakalpojumā iekļautā ārsta algas sadaļa aizies algās? Vai tiešām tas tā ir?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Izmantošu iespēju, ka ministre ir šeit.

Esmu ilgi un dikti centies visādā veidā noskaidrot no Veselības ministrijas, kādā veidā šī nauda, šī papildu nauda, nokļūs līdz mediķiem. Varbūt jūs varētu atnākt uz tribīni un pastāstīt? Jo neviens līdz šim to nav spējis izskaidrot! Lai mums tiešām rastos kaut mazākā ticība un mediķiem kaut mazākā cerība, ka tik tiešām šī nauda aizies līdz viņiem, nevis kaut kur pa ceļam iestrēgs, jo, kā mēs zinām, tarifikācija nav pārstrādāta, mehānismi, kā... (Starpsauciens.)

Atnāciet un pastāstiet visu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam, otro reizi.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jau šopēcpusdien Jāņa Vucāna un Aijas Barčas vadībā notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde, kur mēs jau konkrēti... absolūtos skaitļus izskatīsim, to 85 miljonu apropriāciju, kas ir domāta mediķu algām. Tas būs jau šodien. Un nākamajā Saeimas sēdē mēs arī par to debatēsim un nobalsosim.

Tā ka šie skaitļi 2018.gadam jau ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai, otro reizi.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Par apropriāciju, kura būs šodien. Šajā biezajā dokumentā tiek runāts ne tikai par algu mediķiem, bet arī par algu palielināšanu ministrijas darbiniekiem, kā arī Nacionālajam veselības dienestam, bet galvenais - par...

Sēdes vadītāja. Par apropriāciju... Lazarevas kundze, šobrīd darba kārtībā ir 53.priekšlikums, kuru arī jūs esat iesniegusi un kuru komisija ir daļēji atbalstījusi.

J.Lazareva. Nu, bet apropriācija ļoti tieši saistīta ar šo...

Sēdes vadītāja. Kad apropriācija būs darba kārtībā, jums būs iespēja par to runāt.

J.Lazareva. Labi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

R.Ražuks. Deputāti ir informēti par visiem lietas apstākļiem.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas balsojumu par daļēji atbalstīto...? (Starpsauciens: “Tik daudz runāja, lai tak balso!”) Aicināt? Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputātu Lazarevas, Ražuka, Šimfas un Šica iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 54. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Argumenti tika izteikti, debatējot par 53.priekšlikumu. Minēto apstākļu dēļ es atturēšos un aicinu kolēģus arī tā darīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti 54.priekšlikumu atbalsta.

R.Ražuks. Balsot. (Dep. A.Kaimiņš: “Ko tu tikko izdarīji?! Priekš kam?”)

Sēdes vadītāja. Balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Izsakot pateicību veselības ministrei Andai Čakšai, Veselības ministrijas ekspertiem, mūsu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, deputātiem, kas ar šiem priekšlikumiem strādāja koleģiāli kā komanda, komisijas konsultantiem un īpaši komisijas vadītājai Aijai Barčas kundzei, bez kuras pieredzes un ieguldījuma šo likumprojektu mēs nebūtu laikus izskatījuši, aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies veselības ministrei, kura atradās zālē debašu laikā par šo likumu.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics. Ziņojums par balsošanas motīviem.

M.Šics (LRA).

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti nevarēja atbalstīt šo likumu, kuram nav konkrētu, sasniedzamu mērķu, likumu, kurš veicinās jaunu birokrātiju (Starpsaucieni.) un palielinās pacientu nevienlīdzību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Ļoti vispārīgi un nekonkrēti ir formulēti par milzīgu papildfinansējumu nodrošināmie pakalpojumi, nav definēti servisa līmeņi valsts garantētajiem, nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tādējādi palielinās korupcijas riski medicīnā. Likumā pat neparādās visi finansēšanas avoti. Likumā nav atspoguļota pašvaldību loma un atbildība ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Koalīcijas deputāti no likumprojekta ir izslēguši normu par finansējuma palielināšanu darba samaksai medicīnā, līdz ar to apliecinot, ka solītais algu pieaugums mediķiem nākamajos gados netiks atrisināts.

Mēs nevaram atbalstīt likumu, kurš veicinās pāreju uz privāto un maksas medicīnu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Varis Krūmiņš.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā šā gada 6.decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Universitātes konvents 2017.gada 17.februārī pieņēma grozījumus universitātes Satversmē, lai veicinātu universitātes darbību. Grozījumi pēc būtības paredz redakcionālas izmaiņas, lai universitātes Satversmes teksts būtu saprotamāks, kā arī precīzāk atbilstu Augstskolu likumā noteiktajam.

Tāpat grozījumi paredz precizēt Senāta sastāvu un papildināt universitātes Satversmi ar Senāta tiesībām attiecībā uz universitātei nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Tas saistīts ar grozījumiem Augstskolu likumā.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus universitātes Satversmē.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Krūmiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš piecas dienas - 2017.gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.decembrim.

V.Krūmiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1078/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Kā ļoti daudzi citi, likumprojekts ir saistīts ar administratīvā procesa kodifikācijas jautājumiem, kur Administratīvā procesa likuma normas ir pārliktas specifiskos nozares likumos.

Līdz ar to aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 19.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr.879/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputāta Anrija Matīsa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un, kolēģi, 3.priekšlikums ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas ir saistīts ar autoceļu fondu.

Jāteic, ka uzreiz komisijā bija diezgan lielas debates par šo priekšlikumu. Bet, ņemot vērā to, ka nesen mēs atbalstījām saistībā ar budžeta paketi grozījumus likumā “Par autoceļiem”, ar kuriem Ministru kabinetam tika uzdots līdz nākamā gada jūlijam sagatavot un apstiprināt plānu, kādā veidā mēs atgriežamies pie autoceļu fonda, šie priekšlikumi - gan 3., gan 4.priekšlikums (deputāta Ivara Zariņa priekšlikumi) - komisijā tika noraidīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, ka būtu jāatjauno autoceļu fonds, un par to, kādā veidā tas būtu atjaunojams un kā tas funkcionētu.

Kā pareizi norādīja Matīsa kungs, kopš brīža, kad tas tika iesniegts, ir notikusi kustība šī jautājuma risināšanā un ir pieņemti konkrēti lēmumi. Ministru kabinets ir gatavs izstrādāt koncepciju, kā tas viss notiks.

Līdz ar to šie mani priekšlikumi vairs nav aktuāli, un mēs komisijā vienojāmies par to, ka es šos priekšlikumus šodien atsaukšu un komisija turpinās strādāt pie tā. Mēs tuvākā laikā sagatavosim jau reālu konceptu uz jau esošiem nosacījumiem, kā vajadzētu izskatīties autoceļu fonda atjaunošanai un tā darbībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad priekšlikumi ir atsaukti.

A.Matīss. Tā kā 3. un 4.priekšlikums ir atsaukts, tad, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu jūsu atbalstu šim likumprojektam otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 19.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Uz otro lasījumu komisijā netika saņemti priekšlikumi. Komisija pati izstrādāja piecus priekšlikumus, iekļaujot šajā likumprojektā no cita komisijā esoša likumprojekta normas un tādējādi paātrinot procesu saistībā ar tiem jautājumiem, kuru risinājumi nepieciešami Valsts ieņēmumu dienestam.

1. - komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. - komisijas priekšlikums, kas amatpersonu deklarāciju pārbaudīšanā paredz kompetences sadalīšanu starp Valsts ieņēmumu dienestu un KNAB. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 4. - saistīts ir ar iepriekšējo. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 5. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Valainis. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 10.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi 22 priekšlikumus.

1. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3., 4. un 5.priekšlikums ir par emisiju atļauju izsniegšanas periodiem.

Pirmais ir VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 5. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. ir deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 8. - deputāta Līdakas priekšlikums. Arī ir atbalstīts. Tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Atbalstu tātad nav guvis 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Tātad lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 11. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums par iekārtu saraksta izstrādi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 13. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. - deputāta Līdakas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 18. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 19. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un lūdzu atbalstīt arī 21. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visbeidzot 22. - parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 2018.gada 8.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 8.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Līga Kozlovska.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi un izskatījusi likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Biedrību un nodibinājumu likums, kas reglamentē biedrību un nodibinājumu darbības principus un organizatorisko struktūru, kā arī likvidācijas un reorganizācijas principus.

1992.gada 29.decembrī tika pieņemts likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Pārejas posmā tiek piemērots likums, kas nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtību. Šajā laikā ir pieņemti vairāki speciālie likumi, kuri nosaka biedrību un nodibinājumu darbības kārtību. Tā, piemēram, sporta sabiedrisko organizāciju darbību reglamentē Sporta likums.

2017.gada 22.novembrī Saeima pieņēma Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kurš reglamentē Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 3.punktā minēto jautājumu loku.

Ņemot vērā likumprojekta aktualitāti un nepieciešamību savstarpēji sakārtot tiesību normas, komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Kozlovska. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Paldies.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā ”Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Atbildīgā komisija, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir izskatījusi un atbalstījusi noteiktās apropriācijas pārdali 58 686 eiro apmērā no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Valsts sociālie pabalsti” uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā”, lai nodrošinātu balvu izmaksu par izciliem sasniegumiem sportā 2017.gadā. Šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Aicinu atbalstīt šo apropriāciju Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!””.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!”.

Komisija uzklausīja iesniedzēju, kas aicināja Saeimu, pirmkārt, samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz pieciem procentiem svaigai gaļai, svaigām zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, pienam un tā izstrādājumiem, kuri nav papildus saldināti; otrkārt, palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 31 procentam saldinātiem dzērieniem un saldinātiem konditorejas izstrādājumiem, produktiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes, un produktiem, kuros pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem.

Iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis pamatojumā minēja, ka cilvēkiem būtu lielāka motivācija iegādāties organismam veselīgāku produkciju, jo būtu lielāka kvalitatīvu produktu pieejamība un būtu lielāks atbalsts maznodrošinātajiem, jo bieži vien cilvēki izvēlas to, ko viņi var atļauties, - to, kas ir lētāks un pieejamāks. Vienlaikus tas uzlabotu dzīves apstākļus.

Pārstāvis sniedza Slimību profilakses un kontroles centra 2016.gada datus par Latvijas iedzīvotāju veselību. No vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem 21 procentam iedzīvotāju ir aptaukošanās un 31 procentam iedzīvotāju - liekais svars. Dažādi pētījumi liecina, ka Latvijā tiek patērēts liels daudzums sāls, kas noved pie sirds un asinsvadu slimībām. Ja cilvēki lietotu uzturā vairāk augļu un dārzeņu, mazinātos diabēta risks un līdz ar to mazinātos slogs veselības aprūpei. Tas būtu arī atbalsts vietējiem ražotājiem. Tie kļūtu konkurētspējīgāki, produkcijas apjoms palielinātos.

Turpinot diskusiju, iesniedzēji norādīja, ka 23 Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek piemērots samazinātais nodoklis pārtikai vai atsevišķām pārtikas grupām. Piecās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to skaitā arī Latvijā, netiek piemērota samazinātā likme.

Finanšu ministrijas pārstāvis sniedza ministrijas viedokli, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas, Latvijā var būt viena pievienotās vērtības nodokļa standartlikme un divas samazinātās likmes. Pievienotās vērtības nodokļa standartlikme Latvijā ir 21 procents, bet samazinātā nodokļa likme ir 12 procenti.

Ministrijas pārstāvis sniedza datus, ka nākamgad tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Valstī jau būs divas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes - pieci procentu un 12 procentu apmērā. Un pārējām precēm būs jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas pārstāvji ziņoja, ka Veselības ministrija atbalsta samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu svaigiem un neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami.

Veselības ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pārsvarā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu. Fiskālie instrumenti tiešā veidā ietekmē cilvēku ēšanas paradumus.

Veselības ministrija ir pārliecinājusies, ka tur, kur Latvijā tiek piemērots akcīzes nodoklis saldinātiem dzērieniem, šie produkti ir dārgāki, līdz ar to tos mazāk iegādājas. Jo tas, ka skolās šos produktus ir aizliegts tirgot, veicina to patēriņa samazināšanos.

Zemkopības ministrijas pārstāvji sniedza ministrijas ieskatu, ka veselīgu pārtikas produktu lietošanu uzturā var veicināt ar darbībām, kas vērstas uz veselīgu produktu ražošanas sekmēšanu, nevis aizliegumiem.

Zemkopības ministrija atbalsta pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem un iestājas arī par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu citiem produktiem. Tomēr pagaidām kā pilotprojekts akceptēta pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana tikai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Zemkopības ministrija darīja zināmu, ka akcīzes nodokli dažādu iemeslu dēļ nav lietderīgi piemērot nosacīti neveselīgiem pārtikas produktiem, jo tas samazinātu vietējo ražotāju konkurētspēju un veicinātu ēnu ekonomiku.

Zemkopības ministrijas pārstāvji norādīja uz to, ka pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija, kaut arī lēnām, tomēr dodas veselīgu pārtikas produktu ražošanas virzienā. Piemēram, 2018.gada 1.jūlijā... jūnijā Latvijā stāsies spēkā normatīvie akti, kas nosaka transtaukskābju maksimālo saturu produktos.

Izvērtējot iesniedzēju prasības un visu saņemto informāciju, komisija vienbalsīgi atbalstīja kopā ar Saeimas Juridisko biroju sagatavoto Saeimas lēmuma projektu: 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu atzīt par apmierinātu daļā, kas attiecas uz iesniegumā izvirzīto prasījumu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, pamatojoties uz 2017.gada 22.novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, kas paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā.

Savukārt, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvju un citu institūciju sniegtajiem viedokļiem un ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības direktīvas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanu, kā arī to, ka valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam neparedz nodokļu paaugstināšanu, noraidīt kolektīvā iesnieguma daļu par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu kaitīgajiem produktiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet vēlos informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Morozova, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm par Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” normu piemērošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Šimfas, Kleinbergas, Platpera, Smiltēna un Ruka jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par pasta pakalpojumu nodrošināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Pimenova, Ribakova, Potapkina, Artūra Rubika un Nikonova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mazākumtautību mācībvalodu lietošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti astoņi deputātu jautājumi. Par septiņiem tiek lūgts vārds jautājuma motivācijai.

Un tātad darba kārtībā - deputātu Zariņa, Ādamsona, Tretjakas, Nikonova un Zujeva jautājums “Par Ekonomikas ministrijas rīcību attiecībā uz tās izdotā administratīvā akta izpildi par obligātā iepirkuma tiesībām” (Nr.360/J12).

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jo vairāk ekonomikas ministrs izvairīsies sniegt atbildes, jo vairāk būs jautājumu par katru viņa sastrādāto slēpto nejēdzību.

Kā jūs atceraties, debatējot par budžetu, mēs noskaidrojām, ka princips “Viens likums - viena taisnība visiem” neattiecas uz Ministru kabinetu. Šie jautājumi ir, lai noskaidrotu, vai arī fizikas, termodinamikas, likumi neattiecas uz Ekonomikas ministrijas lēmumiem, un tāpēc mēs... Tas ir saistīts ar to, ka, izsniedzot savu lēmumu par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tiek izvirzīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz tehnoloģiju, uz efektivitātes kritērijiem un tā tālāk. Savukārt mēs nekur neatrodam nevienu dokumentu, ka šie nosacījumi būtu izpildīti. Tieši otrādi. Mēs atrodam dokumentus, kas uzskatāmi apliecina to, ka šos nosacījumus nav iespējams izpildīt, vismaz ievērojot fizikas likumus vai arī juridiskos likumus. Tātad mēs vēlamies noskaidrot, kuri no likumiem šajā gadījumā ir pārkāpti vai apieti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Ādamsons, Morozovs, Tretjaka un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un enerģijas publiskā tirgotāja kompetenci” (Nr.361/J12).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Savās juceklīgi sniegtajās atbildēs Ekonomikas ministrija apgalvo, ka attiecībā uz OIK ir izveidots efektīvs un administratīvi optimāls komersantu kontroles mehānisms. Cik tas ir efektīvs un optimāls, to mēs redzējām no žurnālistu atklātajiem gadījumiem. Tāpēc mēs vēlamies precizēt atsevišķu šī optimāli strādājošā kontroles mehānisma dalības locekļu kompetences un darbības. Konkrēti ir runa par enerģijas publisko tirgotāju, kuram ir uzticēts pārbaudīt ne tikai elektrības pārdošanu un ražošanu, bet arī siltumenerģijas ražošanu un izmantošanu. Ņemot vērā to, ka publiskā tirgotāja kompetencē nav siltumenerģija, mēs vēlamies noskaidrot, kādā veidā tad šis kontroles mehānisma dalības loceklis spēs kompetenti izpildīt šos kontroles pasākumus attiecībā uz siltumenerģiju.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Nikonovs, Morozovs, Tretjaka un Ādamsons iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ražošanas uzsākšanu termiņā” (Nr.362/J12).

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis it kā ļoti vienkāršais tehniskais jautājums jau ir kļuvis par tādu dziļi filozofisku doktrīnu, kas sāk līdzināties Einšteina relativitātes teorijai.

Ekonomikas ministrija apgalvo, ka tā veic kontroli, vai ražotāja noteiktajā termiņā ir uzsākta elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Uzsākta elektroenerģijas ražošana koģenerācijā - tas nozīmē, ka tiek ražota gan elektrība, gan siltums.

Savukārt mēs neatrodam nevienu dokumentu... Lai gan Ekonomikas ministrija apgalvo, ka ražošana ir uzsākta, savukārt tajos dokumentos, ko tā mums ir iesniegusi, komersants godīgi uzrāda, ka nekāda ražošana - ne siltuma, ne elektrības - nenotiek. Tad nu mēs mēģinām saprast un prasām Ekonomikas ministrijai, lai tā izstāsta, kā, pēc tās uzskatiem, notiek elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Vai elektrība tiek ražota, vai siltums tiek ražots, vai abi divi ir jāsaražo, vai neviens nav jāsaražo? Kurā gadījumā notiek šī elektroenerģijas ražošana koģenerācijā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Morozovs, Nikonovs un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par kontroles grupām” (Nr.363/J12).

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ekonomikas ministrija savā atbildē apgalvo: kontroles procesa ietvaros notiek kontroles grupas klātienes vizītes. Ļoti savdabīgi tās ir notikušas! Kad aizbrauc žurnālisti, viņi konstatē kaut ko vienu, turpretim Ekonomikas ministrija ir konstatējusi kaut ko pavisam citu.

Tāpēc mēs uzdodam jautājumu: konkrēti cik un kādas kontroles grupas vizītes ir notikušas, un ko tās īsti ir pārbaudījušas? Jo mūsu rīcībā ir informācija, ka nekādas kontroles grupas līdz tam brīdim, kamēr uzradās žurnālisti, nav bijušas.

Savukārt Ekonomikas ministrija savā atbildē apgalvo, ka tādas lietas notiek - ka ir klātienes vizītes.

Tāpēc mēs lūdzam Ekonomikas ministriju iesniegt konkrētu informāciju - kad un kur kas un kā ir ticis pārbaudīts ar šīm grupām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Morozovs, Nikonovs un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par auditoru atzinumiem” (Nr.364/J12).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ekonomikas ministrija savā atbildē, runājot par šo optimālo, bezmaz vai ideālo kontroles mehānismu, kas tiek nodrošināts, lai kontrolētu šos OIK ražotājus, ļoti svarīgu vietu atvēl auditoru atzinumiem.

Tāpēc mēs vēlamies precizēt, kāda ir šo auditoru atbildība par sniegto datu patiesumu. Vai tiešām Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka visi šie auditori ir snieguši tiešām patiesus datus un ka viņi tiešām ir motivēti to izdarīt? Vai motivācija iesniegt nepatiesus datus tomēr nav lielāka nekā atbildība par patiesiem datiem?

Ļoti ceram, ka Ekonomikas ministrija mums spēs atbildēt uz šo jautājumu un arī pievienos vismaz vienu šādu auditoru atzinumu, lai mēs varētu pārliecināties, cik objektīvi, cik pamatoti un cik vispusīgi notiek šī auditoru sniegtā atzinuma informācijas pārbaude.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Nikonovs, Morozovs, Tretjaka un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par valdības noteikto moratoriju” (Nr.365/J12).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Zariņ!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis ir vēl viens interesants stāsts, ko mēs lūdzam Ekonomikas ministrijai precizēt ar atbildēm.

No vienas puses, ministrija paziņo, ka (Troksnis. Starpsaucieni.) no 2012.gada ieviests moratorijs attiecībā uz tā sauktajām OIK atļaujām. Tajā pašā laikā mēs redzam: vienos noteikumos ir ieviests moratorijs, otros - nav. Un tieši tanī laikā, kad vienos noteikumos ir ieviests moratorijs, pamatojoties uz otriem, atļauju izsniegšana - atvainojiet! - iet uz velna paraušanu. Visvairāk atļauju izsniegts tieši tad, kad it kā bija noteikts moratorijs.

Tad nu mēs lūdzam Ekonomikas ministrijai skaidrot, kā tad tas ir sanācis.

Kolēģi! Ja jums nepatīk klausīties to, kas šajos jautājumos ir teikts, tad parūpējieties, lai jūsu ministrs iesniedz jēdzīgas un skaidras atbildes! Jo par katru neskaidro atbildi, par katru neskaidro aspektu vai par katru aspektu, kur viņš būs samelojies vai sniedzis pretrunīgu informāciju, tiks gatavoti jautājumi.

Tā ka tikai no jums vien ir atkarīgs, cik jūs ilgi šeit sēdēsiet un klausīsieties par jautājumiem ekonomikas ministram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Nikonovs, Tretjaka un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par sākuma un beigu termiņa noteikšanu komersantam piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr.366/J12).

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis ir vēl viens jautājums, uz kuru Ekonomikas ministrija ir sniegusi acīm redzami juceklīgas un juridiski nekorektas atbildes. Proti, runa ir par to, kurā brīdī sāk iztecēt termiņš OIK ražotājam. Kad tad viņam iztek šie 10 gadi?

Ekonomikas ministrija savā atbildē atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu Nr.221 53.¹ punktu. Noteikumi stājās spēkā tikai šī gada jūlijā. Mēs pazemīgi lūdzam ekonomikas ministru, lai viņš vēlreiz pastāsta, kad tad ir stājušies spēkā... pēc kuriem noteikumu punktiem mēs nosakām, kad šis termiņš stājas spēkā, ja ražotājs ir uzsācis savu ražošanu pirms šī gada jūlija.

Varu jums pateikt, ka gandrīz simtprocentīgi visi ir uzsākuši šo ražošanu pirms šī gada... nevis simtprocentīgi, bet 99 procenti ražotāju ir uzsākuši pirms...

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Nikonovs, Tretjaka un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šā gada 10.decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” pausto informāciju” (Nr.367/J12).

Vārdu motivācijai neviens no deputātiem nav lūdzis.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītie kolēģi un godātās kolēģes no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas! Abu komisiju kopīgā sēde sāksies pulksten 13.50, pēc pusstundiņas.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Rihards Melgailis, Imants Parādnieks un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 18. sēdes
2017. gada 14. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 1091/Lp12) (Dok. Nr. 4328, 4328A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1092/Lp12) (Dok. Nr. 4329, 4329A)
Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1093/Lp12) (Dok. Nr. 4330, 4330A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1094/Lp12) (Dok. Nr. 4337)
Par darba kārtību
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova, Raimonda Rubika pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem” (Nr. 21/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4268, 4268A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Balodis
Deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova, Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem” (Nr. 22/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4292, 4292A, 4331A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. I.Brīvers
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Stepaņenko
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Balodis
	- dep. J.Kursīte-Pakule
	- dep. J.Dombrava
	- dep. S.Šimfa
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 1087/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4254B)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 911/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4314)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 889/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4315)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Fizisko personu reģistra likums” (Nr. 890/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4316)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1026/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4321)
Ziņo	- dep. H.Abu Meri
Likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1030/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4327)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. M.Šics
	- dep. M.Šics
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
	- dep. M.Šics
	- dep. A.Barča
	- dep. R.Putniņš
	- dep. V.Orlovs
	- veselības ministre A.Čakša
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. R.Putniņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Putniņš
	- dep. R.Putniņš
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Trupovnieks
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Lazareva
	- dep. J.Vucāns
	- dep. M.Šics
	- veselības ministre A.Čakša
	- dep. R.Putniņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Ražuks
	- dep. J.Lazareva
	- dep. R.Ražuks
Par balsošanas motīviem	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 1088/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4276, 4317)
Ziņo	- dep. V.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1078/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4144, 4322)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 879/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4323)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Debates	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 932/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4325)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1034/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4326)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1094/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4337)
Ziņo	- dep. L.Kozlovska
Likumprojekts “Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1094/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4337)
Ziņo	- dep. L.Kozlovska
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 641/Lm12) (Dok. Nr. 4335)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!”” (Nr. 640/Lm12) (Dok. Nr. 4324)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, Z.Tretjakas, V.Nikonova un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību attiecībā uz tās izdotā administratīvā akta izpildi par obligātā iepirkuma tiesībām” (Nr. 360/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, A.Morozova, Z.Tretjakas un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un Enerģijas publiskā tirgotāja kompetenci” (Nr. 361/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Nikonova A.Morozova, Z.Tretjakas un J.Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par ražošanas uzsākšanu termiņā” (Nr. 362/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, A.Morozova, V.Nikonova un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par kontroles grupām” (Nr. 363/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, A.Morozova, V.Nikonova un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par auditoru atzinumiem” (Nr. 364/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Nikonova, A.Morozova, Z.Tretjakas un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par “valdības noteikto moratoriju”” (Nr. 365/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Nikonova, Z.Tretjakas un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par sākuma un beigu termiņa noteikšanu komersantam piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 366/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Nikonova, Z.Tretjakas un I.Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šī gada 10. decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” pausto informāciju” (Nr. 367/J12)
Paziņojums
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 14.12.2017 09:03:45 bal001
Par - 73, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas ... (22/P12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.12.2017 09:38:08 bal002
Par - 36, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem (21/P12)

Datums: 14.12.2017 11:25:53 bal003
Par - 35, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas ... (22/P12)

Datums: 14.12.2017 11:27:24 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (1087/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.12.2017 11:33:33 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (911/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:35:36 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (889/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:37:59 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu reģistra likums (890/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:39:01 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1026/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:42:49 bal009
Par - 13, pret - 61, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:45:57 bal010
Par - 13, pret - 63, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:46:34 bal011
Par - 4, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 11:56:15 bal012
Par - 17, pret - 37, atturas - 29. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:13:25 bal013
Par - 33, pret - 38, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:15:09 bal014
Par - 6, pret - 38, atturas - 36. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:18:41 bal015
Par - 6, pret - 72, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:40:45 bal016
Par - 35, pret - 10, atturas - 40. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:41:41 bal017
Par - 35, pret - 3, atturas - 47. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:42:43 bal018
Par - 70, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 3.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:45:59 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (1088/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:47:31 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (1078/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:50:27 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (879/Lp12), 2.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:52:28 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (932/Lp12), 2.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:54:46 bal023
Par - 14, pret - 57, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1034/Lp12), 2.lasījums

Datums: 14.12.2017 12:56:45 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1034/Lp12), 2.lasījums

Datums: 14.12.2017 13:00:00 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” (1094/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.12.2017 13:00:23 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” (1094/Lp12), 1.lasījums

Datums: 14.12.2017 13:01:10 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” atzīšanu par spēku zaudējušu” (1094/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.12.2017 13:02:36 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (641/Lm12)

Datums: 14.12.2017 13:10:21 bal029
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10 015 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!” (640/Lm12)